Dievs, svētī Latviju

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.2</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Dievs, svētī Latviju</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1129</id>
    <revision>
      <id>4468925</id>
      <parentid>4465184</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:57:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Apstiprināšana par Valsts himnu */ :</comment>
      <origin>4468925</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5426" sha1="m531nzp0si5qmegb10eswlahtyj3oqt" xml:space="preserve">{{Himna
|title         = Dievs, svētī Latviju!
|image         = Dievs, svētī Latviju.jpg
|caption       = Baumaņu Kārļa rakstītās „Dievs, svētī Latviju” notis
|country       = {{LVA}}
|composer      = [[Baumaņu Kārlis]]
|music_date    = 1872
|author        = [[Baumaņu Kārlis]]
|lyrics_date   = 1872
|adopted       = 1920
|until         = 
|sound         = Latvian National Anthem.ogg
|sound_title   = Latvijas valsts himna (instrumentālā versija)
}}
[[Attēls:Baumanu Karlis.jpg|thumb|250px|Latvijas himnas teksts un notis uz Baumaņu Kārļa piemiņas zīmes Rīgā, [[Viesturdārzs|Viesturdārzā]]]]
'''„Dievs, svētī Latviju”''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[valsts himna]], kuras vārdu un mūzikas autors ir [[Baumaņu Kārlis]] (1835—1905).

== Skaņdarba rašanās ==
„Dievs, svētī Latviju” ir vīru kora dziesma, kas rakstīta īpaši dziesmu svētkiem 1873. gadā. Oriģināli [[Baumaņu Kārlis]] šo dziesmu sacerējis 1872. gadā ar vārdiem krievu valodā, taču tā nekad nav atskaņota krieviski. Himnas pirmatskaņojums notika [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] svinīgajā atklāšanas aktā {{dat|1873|6|26||bez}} [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zālē. Tomēr svētku kopkori dziesmu nedziedāja, jo to aizliedza cenzūra.
Pirmo reizi iespiesta tūlīt pēc Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1874. gadā iznākušajā K. Baumaņa dziesmu krājumā „Austra”, bet turpmāko krājumu „Līgo”, kurā arī atradās šī himna, krievu valdība konfiscēja.&lt;ref&gt;[[Teodors Zeiferts]]. [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm Latviešu rakstniecības vēsture.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305010713/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Dziesmusvētku kopkorī dziesma pirmoreiz tika dziedāta tikai 1895. gadā [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Dziesmu svētkos]] Jelgavā, kad dziesmas tekstā, bet ne nosaukumā vārdu „Latvija” nomainīja ar „Baltija”:&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940|year=1965|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|pages=46|author=Valentīns Bērzkalns|accessdate=2013-07-24|publisher=Grāmatu draugs|location=Bruklina|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|archivedate=2013-07-23}}: [[Rihards Tomsons]] to aprakstīja šādi: „Pēc [[Jānis Baumanis|Baumaņa kunga]] runas tika no Baltijas semināra mācekļiem dziedāta tā no Baumaņu Kārļa, Pēterburgā, sarakstīta un komponierēta Latvju (h)imna.”&lt;/ref&gt;

&lt;poem&gt;
: „Dievs, svētī Baltiju,
: Mūs' dārgo tēviju!
: Svētī jel Baltiju,
: Ak svētī jel to!
: Kur latvju meitas zied,
: Kur latvju dēli dzied,
: Laid mūs tur laimē diet.
: Mūs' Baltijā!”
&lt;/poem&gt;

[[Apsīšu Jēkabs]] pēc Jelgavas dziesmu svētkiem rakstīja: „„Dievs, svētī Latviju” vai cienīgi līdzās stāties labākajām „tautu himnām„”; no liela dziedātāju pulka dziedātai, šai dziesmai varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks.”
[[1905. gada revolūcija]]s laikā vārdu „Baltija” atkal nomainīja ar „Latviju”.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Dziesmu svētku mazā enciklopēdija |year=2004 |publisher=Musica Baltica |location=Rīga ||pages=181 |ISBN=9984-588-30-0}}&lt;/ref&gt; Ar laiku „Dievs, svētī Latviju” kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu tautas himna.

== Apstiprināšana par Valsts himnu ==
„Dievs, svētī Latviju” par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta {{dat|1920|6|7||bez}} [[Latvijas Satversmes sapulce]]s sēdē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un aneksijas [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, [[1940. gadi|1940.]]—[[1990. gadi|1990. gados]], to aizstāja ar [[Latvijas PSR himna|Latvijas PSR himnu]], taču {{dat|1990|2|15||bez}} [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] atjaunoja „Dievs, svētī Latviju” par Latvijas himnu.

== Himnas vārdi ==
{{Listen|type=music|filename=|title=2019. gada vokālais „Dievs, svētī Latviju” izpildījums|description=Himnas versija, kuru izmanto [[Latvijas Televīzija]] plkst 6.00.|filename2=NBS Štāba orķestris - Dievs, svētī Latviju!.ogg|title2=1994. gada instrumentālais „Dievs, svētī Latviju” izpildījums.|description2=Izpilda NBS Štāba orķestris.}}
: „Dievs, svētī Latviju,
: Mūs' dārgo tēviju,
: Svētī jel Latviju,
: Ak, svētī jel to!

: Kur latvju meitas zied,
: Kur latvju dēli dzied,
: Laid mums tur laimē diet,
: Mūs' Latvijā!”

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas Republikas karogs]]
* [[Latvijas Republikas ģerbonis]]
* [[Latvijas PSR himna]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://likumi.lv/doc.php?id=47134 Likums „Par Latvijas valsts himnu”]. likumi.lv
* [https://himna.lv Latvijas Republikas himna — MP3 versija]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=SCfX2gGohjU 2008. gada Dziesmu svētku kopkora izpildījumā]

{{Latviešu dziesmu svētku dziesmas}}
[[Kategorija:Baumaņu Kārļa dziesmas]]
[[Kategorija:Latvijas simboli]]
[[Kategorija:Valstu himnas]]
[[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]]</text>
      <sha1>m531nzp0si5qmegb10eswlahtyj3oqt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468926</id>
      <parentid>4468925</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:57:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Skatīt arī */ :</comment>
      <origin>4468926</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5404" sha1="pn5t4npt1a4by7hdse9vy3e3qvw97tr" xml:space="preserve">{{Himna
|title         = Dievs, svētī Latviju!
|image         = Dievs, svētī Latviju.jpg
|caption       = Baumaņu Kārļa rakstītās „Dievs, svētī Latviju” notis
|country       = {{LVA}}
|composer      = [[Baumaņu Kārlis]]
|music_date    = 1872
|author        = [[Baumaņu Kārlis]]
|lyrics_date   = 1872
|adopted       = 1920
|until         = 
|sound         = Latvian National Anthem.ogg
|sound_title   = Latvijas valsts himna (instrumentālā versija)
}}
[[Attēls:Baumanu Karlis.jpg|thumb|250px|Latvijas himnas teksts un notis uz Baumaņu Kārļa piemiņas zīmes Rīgā, [[Viesturdārzs|Viesturdārzā]]]]
'''„Dievs, svētī Latviju”''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[valsts himna]], kuras vārdu un mūzikas autors ir [[Baumaņu Kārlis]] (1835—1905).

== Skaņdarba rašanās ==
„Dievs, svētī Latviju” ir vīru kora dziesma, kas rakstīta īpaši dziesmu svētkiem 1873. gadā. Oriģināli [[Baumaņu Kārlis]] šo dziesmu sacerējis 1872. gadā ar vārdiem krievu valodā, taču tā nekad nav atskaņota krieviski. Himnas pirmatskaņojums notika [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] svinīgajā atklāšanas aktā {{dat|1873|6|26||bez}} [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zālē. Tomēr svētku kopkori dziesmu nedziedāja, jo to aizliedza cenzūra.
Pirmo reizi iespiesta tūlīt pēc Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1874. gadā iznākušajā K. Baumaņa dziesmu krājumā „Austra”, bet turpmāko krājumu „Līgo”, kurā arī atradās šī himna, krievu valdība konfiscēja.&lt;ref&gt;[[Teodors Zeiferts]]. [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm Latviešu rakstniecības vēsture.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305010713/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Dziesmusvētku kopkorī dziesma pirmoreiz tika dziedāta tikai 1895. gadā [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Dziesmu svētkos]] Jelgavā, kad dziesmas tekstā, bet ne nosaukumā vārdu „Latvija” nomainīja ar „Baltija”:&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940|year=1965|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|pages=46|author=Valentīns Bērzkalns|accessdate=2013-07-24|publisher=Grāmatu draugs|location=Bruklina|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|archivedate=2013-07-23}}: [[Rihards Tomsons]] to aprakstīja šādi: „Pēc [[Jānis Baumanis|Baumaņa kunga]] runas tika no Baltijas semināra mācekļiem dziedāta tā no Baumaņu Kārļa, Pēterburgā, sarakstīta un komponierēta Latvju (h)imna.”&lt;/ref&gt;

&lt;poem&gt;
: „Dievs, svētī Baltiju,
: Mūs' dārgo tēviju!
: Svētī jel Baltiju,
: Ak svētī jel to!
: Kur latvju meitas zied,
: Kur latvju dēli dzied,
: Laid mūs tur laimē diet.
: Mūs' Baltijā!”
&lt;/poem&gt;

[[Apsīšu Jēkabs]] pēc Jelgavas dziesmu svētkiem rakstīja: „„Dievs, svētī Latviju” vai cienīgi līdzās stāties labākajām „tautu himnām„”; no liela dziedātāju pulka dziedātai, šai dziesmai varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks.”
[[1905. gada revolūcija]]s laikā vārdu „Baltija” atkal nomainīja ar „Latviju”.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Dziesmu svētku mazā enciklopēdija |year=2004 |publisher=Musica Baltica |location=Rīga ||pages=181 |ISBN=9984-588-30-0}}&lt;/ref&gt; Ar laiku „Dievs, svētī Latviju” kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu tautas himna.

== Apstiprināšana par Valsts himnu ==
„Dievs, svētī Latviju” par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta {{dat|1920|6|7||bez}} [[Latvijas Satversmes sapulce]]s sēdē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un aneksijas [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, [[1940. gadi|1940.]]—[[1990. gadi|1990. gados]], to aizstāja ar [[Latvijas PSR himna|Latvijas PSR himnu]], taču {{dat|1990|2|15||bez}} [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] atjaunoja „Dievs, svētī Latviju” par Latvijas himnu.

== Himnas vārdi ==
{{Listen|type=music|filename=|title=2019. gada vokālais „Dievs, svētī Latviju” izpildījums|description=Himnas versija, kuru izmanto [[Latvijas Televīzija]] plkst 6.00.|filename2=NBS Štāba orķestris - Dievs, svētī Latviju!.ogg|title2=1994. gada instrumentālais „Dievs, svētī Latviju” izpildījums.|description2=Izpilda NBS Štāba orķestris.}}
: „Dievs, svētī Latviju,
: Mūs' dārgo tēviju,
: Svētī jel Latviju,
: Ak, svētī jel to!

: Kur latvju meitas zied,
: Kur latvju dēli dzied,
: Laid mums tur laimē diet,
: Mūs' Latvijā!”

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas karogs]]
* [[Latvijas ģerbonis]]
* [[Latvijas PSR himna]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://likumi.lv/doc.php?id=47134 Likums „Par Latvijas valsts himnu”]. likumi.lv
* [https://himna.lv Latvijas Republikas himna — MP3 versija]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=SCfX2gGohjU 2008. gada Dziesmu svētku kopkora izpildījumā]

{{Latviešu dziesmu svētku dziesmas}}
[[Kategorija:Baumaņu Kārļa dziesmas]]
[[Kategorija:Latvijas simboli]]
[[Kategorija:Valstu himnas]]
[[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]]</text>
      <sha1>pn5t4npt1a4by7hdse9vy3e3qvw97tr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saeima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3256</id>
    <revision>
      <id>4468920</id>
      <parentid>4418003</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:45:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kristiāns Jānis</username>
        <id>139648</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468920</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45564" sha1="r774z1s62ovadfa7abfftmjgwcfft5r" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
| name = Saeima
| legislature = [[14. Saeima]]
| coa_pic = Coat of Arms of Latvia.svg
| coa-pic = 
| session_room = Saeimas sēžu zāle.jpg
| house_type = Vienpalātas parlaments
| leader1_type = [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]]
| leader1 = [[Daiga Mieriņa]]
| party1 = [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
| election1 = {{dat|2023|9|20|ģ|bez}}
| members = 100
| structure1 = 14saeima12.24.svg
| structure1_res = 200px
| structure1_alt = Parlamenta struktūra
| political_groups1 = * '''[[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]''' (50)
** {{legend|#99CC33|[[Jaunā Vienotība|JV]] (25)}} 
***&lt;small&gt;{{legend|#99CC33|[[Vienotība|V]] (22)}}&lt;/small&gt;
***&lt;small&gt;{{legend|#00008B|[[Latgales partija|LP]] ([[Alīna Gendele|1]])}}&lt;/small&gt;
***&lt;small&gt;{{legend|#033a7c|[[Valmierai un Vidzemei|VuV]] ([[Jānis Skrastiņš (politiķis)|1]])}}&lt;/small&gt;
***&lt;small&gt;{{legend|lightgray|bez partijas ([[Anna Rancāne|1]])}}&lt;/small&gt;
** {{legend|#258B4C|[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (16)}}
***&lt;small&gt;{{legend|#019734|[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] (11)}}&lt;/small&gt;
***&lt;small&gt;{{legend|#009E9D|[[Latvijai un Ventspilij|LuV]] (3)}}&lt;/small&gt;
***&lt;small&gt;{{legend|#8D0000|[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|LSDSP]] (2)}}&lt;/small&gt;
** {{legend|#E64632|[[Progresīvie|PRO]] (9)}} 
'''Atbalsta''' (4)
* {{legend|lightgray|Pie frakcijām nepiederoši deputāti (4)}}
**&lt;small&gt;{{legend|#99CC33|[[Jaunā Vienotība|JV]] ([[Andrejs Ceļapīters|1]])}}&lt;/small&gt;
**&lt;small&gt;{{legend|#004898|[[Gods kalpot Rīgai|GKR]] ([[Oļegs Burovs|1]])}}&lt;/small&gt;
**&lt;small&gt;{{legend|lightgray|Bez partijas (2)}}&lt;/small&gt;
* '''Opozīcija''' (46)
** {{legend|#ffa800|[[Apvienotais saraksts|AS]] (13)}}
***&lt;small&gt;{{legend|#1f355e|[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (7)}}&lt;/small&gt;
***&lt;small&gt;{{legend|#3f6443|[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (3)}}&lt;/small&gt;
***&lt;small&gt;{{legend|#59a236|[[Liepājas partija|LP]] (2)}}&lt;/small&gt;
***&lt;small&gt;{{legend|lightgray|Bez partijas ([[Andris Kulbergs|1]])}}&lt;/small&gt;
** {{legend|#EFC800|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]] (12)}}
** {{legend|#A8343C|[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (8)}}
** {{legend|lightgray|Bez frakcijas (3)}}
***&lt;small&gt;{{legend|#002e5d|[[Tauta. Zeme. Valsts.|TZV]] ([[Aleksandrs Kiršteins|1]])}}&lt;/small&gt;
***&lt;small&gt;{{legend|#A8343C|[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ([[Viktorija Pleškāne|1]])}}&lt;/small&gt;
***&lt;small&gt;{{legend|#3f6443|[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ([[Didzis Šmits|1]])
** {{legend|#f57d00|[[Stabilitātei!|ST!]] (10)}}}}
| voting_system1 = 
| last_election1 = [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada 1. oktobris]]
| meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Vidzemes bruņniecības nams}}
| website = {{URL|http://www.saeima.lv}}
}}
{{Latvijas politika}}
[[Attēls:Lacplesis Saeima Riga.JPG|thumb|200 px|right|Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā]]

'''Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[parlaments]]. Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 5. pantu &quot;Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem&quot; jeb [[deputāts|deputātiem]].&lt;ref name=&quot;Satversme&quot;&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 Latvijas Republikas Satversme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081028032553/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 |date={{dat|2008|10|28||bez}} }}, publikācija &quot;Latvijas Vēstneša&quot; vortālā likumi.lv ({{dat|1993|07|01|SK}})&lt;/ref&gt;

Saeimas darbību regulē Satversme un Saeimas kārtības rullis.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=57517 Saeimas Kārtības rullis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190326120734/https://likumi.lv/doc.php?id=57517 |date={{dat|2019|03|26||bez}} }}, publikācija &quot;Latvijas Vēstneša&quot; vortālā likumi.lv ({{dat|1994|08|18|SK}})&lt;/ref&gt;

Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, Saeimas sēdē dodot šādu svinīgu solījumu: {{quote|&quot;''Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.''&quot;&lt;ref name=&quot;Satversme&quot;/&gt;}}

Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs, ko savu pilnvaru laika sākumā ievēlē Saeima. Prezidijs sastāv no pieciem deputātiem — Saeimas priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem, sekretāra un sekretāra biedra. Šobrīd darbojas [[14. Saeima]], un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] ir [[Daiga Mieriņa]].

Tāpat Saeima ievēlē komisijas.

Ne mazāk kā pieci vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju. Ja kāds deputāts izstājas no frakcijas, viņš nezaudē deputāta mandātu un turpmāk tiek uzskatīts par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Atsevišķas frakcijas var apvienoties politiskajos blokos, kuros var iesaistīties arī pie frakcijām nepiederoši deputāti.

Lai noskaidrotu un saskaņotu frakciju un politisko bloku darbību un taktiku Saeimā un komisijās, kā arī izlemtu lietas, ko neregulē Saeimas kārtības rullis, tiek izveidota Frakciju padome. Tās sastāvā ietilpst Saeimas Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un katra deputātu bloka. Savukārt ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbībai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai.

Saeimas darbs ir organizēts sesijās. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija, bet kārtējo sesiju starplaikā var sasaukt ārkārtas sesiju. Saeimas kārtējās sēdes parasti notiek reizi nedēļā — ceturtdienās. Saeimas sēdes un atbildes uz deputātu jautājumiem tiešraidē pārraida Latvijas Radio, un tās var vērot arī Saeimas interneta mājaslapā. Saeimas kārtības rullī ir noteikts, ka ar ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu balsu vairākumu Saeima var nolemt noturēt arī aizklātu Saeimas sēdi, bet tas līdz šim vēl nekad nav noticis.

Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.

Saeimā kopumā ir aptuveni 400 darbinieku. Saeimas Kancelejas struktūrvienības, Juridiskais birojs, Sabiedrisko attiecību birojs un Starpparlamentu attiecību birojs nodrošina deputātu darbību, rūpējas par Saeimas sēžu dokumentāro un tehnisko nodrošinājumu, kā arī veic citus ar Saeimas funkcijām saistītus darbus. Iegūt uzziņas un konsultācijas par Saeimas darbu un iespēju apmeklēt Saeimas namu ekskursijā, kā arī iesniegt iesniegumus var Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā.

== Saeimas funkcijas ==

=== Likumdošana ===

Saeimai ir vairākas funkcijas, bet tās galvenais uzdevums ir pieņemt likumus. Saeimai likumu projektus var iesniegt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti un ne mazāk kā 1/10 vēlētāju. Saeimai ir tiesības arī grozīt Satversmi. Aktīvākās un plašākās diskusijas par likumiem notiek tieši Saeimas komisijās, kas sagatavo izskatīšanai lietas, kuras tiek apspriestas Saeimas sēdēs.

=== Valsts budžeta pieņemšana ===

Saeima katru gadu pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts izdevumu un ienākumu budžetu. Budžeta projektu Saeimai iesniedz valdība, un balsojums par valsts budžetu ir faktiski arī balsojums par uzticību valdībai, jo, noraidot valdības iesniegto budžeta projektu, tai tiek izteikta neuzticība. Par valsts budžetu un ar to saistītajiem jautājumiem parasti Saeimas sēdēs ir visgarākās debates.

=== Kontroles funkcija ===

Saeima veic valdības ikdienas darba parlamentāro kontroli, un valdība kopumā un katrs ministrs atsevišķi ir politiski atbildīgi Saeimas priekšā.

Ministru prezidents reizi gadā Saeimas sēdē ziņo par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Tāpat arī tiesībsargs reizi gadā ziņo Saeimas sēdē par Tiesībsarga biroja darbu.

Saeimā tiek rīkotas arī atbildēm uz deputātu jautājumiem veltītas sēdes, kurās parasti Saeimas opozīcijas deputāti uzdod jautājumus Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem vai Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.

Ja Saeimas deputāti nav apmierināti ar kādas nozares darbu, valdībai var tikt iesniegts pieprasījums. Saeimai atbalstot šo pieprasījumu, var tikt pieņemts arī lēmums par neuzticības izteikšanu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim vai valdībai kopumā. Arī Saeimas komisijām ir tiesības pieprasīt savam darbam vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un viņiem padotām iestādēm, kā arī no pašvaldības iestādēm un attiecīgās amatpersonas uzaicināt uz komisijas sēdēm paskaidrojumu sniegšanai.

Savukārt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijām, pieaicinot lietpratējus, ir tiesības izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja šīs privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā. Tāpat parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši Saeimas noteiktajam uzdevumam izsaukt un nopratināt arī privātpersonas.

=== Amatpersonu apstiprināšana ===

Saeima ievēlē ļoti daudzas mūsu valsts amatpersonas. Atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas deputāta balsu vairākumu Saeima ievēlē [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]].

Lai valdība stātos pie savu pienākumu pildīšanas, tai nepieciešama Saeimas uzticība. Valdības vadītāja kandidātu izvēlas Valsts prezidents. Saeima balso par uzticību sastādītajai valdībai pēc tam, kad topošais [[Ministru prezidents]] ziņo Saeimai par savas valdības iecerēto darbību. Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam Ministru kabinetam, bet, ja neuzticība tiek izteikta atsevišķam ministram, tad jāatkāpjas ir tikai šim ministram.

Saeima ievēlē, apstiprina, ieceļ, atbrīvo vai atlaiž no amata arī citas valsts amatpersonas, piemēram, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, Latvijas Bankas prezidentu, Nacionālo radio un televīzijas padomi, Satversmes aizsardzības biroja direktoru, tiesnešus, tiesībsargu, valsts kontrolieri un citas amatpersonas.

=== Starptautisku līgumu apstiprināšana ===

Saskaņā ar Satversmes 68. pantu visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri regulē likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

=== Starptautiskā sadarbība ===

Līdztekus darbam Saeimas sēdēs, komisijās un frakcijās deputāti tiekas arī ar citu valstu amatpersonām un delegācijām. Saeima ir starptautisko parlamentāro organizāciju dalībniece, kā arī aktīvi sadarbojas ar citu valstu parlamentiem.

== Saeimas Prezidijs ==

Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs, kuru Saeima ievēlē savu pilnvaru laika sākumā. Saeimas Prezidija sastāvā ir pieci deputāti — Saeimas priekšsēdētājs, divi viņa biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs.

Prezidiju parasti ievēlē pirmajā jaunievēlētās Saeimas sēdē. Kandidatūras Prezidija locekļu amatiem deputāti iesniedz rakstveidā, un par katram amatam izvirzītajiem kandidātiem Saeima balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm. Kandidāts par ievēlētu uzskatāms tad, ja tas ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām, bet par Saeimas priekšsēdētāju var kļūt arī deputāts no partijas, kas nav ieguvusi visvairāk balsu Saeimas vēlēšanās.

Saeimas Prezidijs nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darba gaitu Saeimā, dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas visos Saeimas kārtības rullī paredzētajos gadījumos, sastāda Saeimas sēžu darba kārtību un lemj par komandējumiem. Tāpat Prezidijs pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību vadītājus un veic citas organizatoriskās funkcijas.

Prezidija sēdes parasti notiek divas reizes nedēļā — pirmdienās un ceturtdienās, un tās sasauc Saeimas priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā — viens no Saeimas priekšsēdētāja biedriem. Prezidija sēdes parasti notiek Saeimas namā, tomēr Prezidiju var sasaukt arī jebkurā citā laikā un vietā.

Lai saskaņotu frakciju un politisko bloku darbību Saeimā un izlemtu lietas, kuras neregulē Saeimas kārtības rullis, tiek izveidota Frakciju padome. Tās sastāvā ir Saeimas Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un politiskā bloka. Frakciju padomes atzinumiem ir tikai ieteikuma raksturs.

=== Saeimas priekšsēdētājs ===

Saeimas Prezidiju vada Saeimas priekšsēdētājs. Saeimas priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs vada Saeimas Prezidija sēdes un atbildēm uz deputātu jautājumiem veltītās sēdes, kurās parasti Saeimas opozīcijas deputāti uzdod jautājumus Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem vai Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.

Saeimas sēdes parasti notiek reizi nedēļā — ceturtdienās Saeimas namā. Savukārt divas reizes gadā notiek Saeimas svinīgās sēdes, kurās Saeimas priekšsēdētājs saka svinīgu uzrunu: [[4. maijs|4. maijā]] — Saeimas svinīgā sēde, kas veltīta Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienai un [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas gadadienai]], bet [[18. novembris|18. novembrī]] — Saeimas svinīgā sēde par godu [[Latvijas Republikas proklamēšanas diena|Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai]].

Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos Saeimas priekšsēdētājs uz laiku pilda Valsts prezidenta pienākumus. Tas notiek tad, ja Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, atsakās no amata, tiek atsaukts, nomirst vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savu amatu.

Pēc amata Saeimas priekšsēdētājs ir Nacionālās drošības padomes loceklis. Padome saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā.

Saeimas priekšsēdētājs vienlaikus pēc amata ir arī 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes priekšsēdētājs. 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par tā gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus.

Saeimas priekšsēdētājs, pildot sava amata pienākumus, daudz laika velta diplomātisko attiecību veidošanai, gan tiekoties ar citu valstu augstākajām amatpersonām, delegācijām un ārvalstu vēstniekiem, gan arī apmeklējot citas valstis oficiālās vai darba vizītēs. Tostarp reizi gadā Saeimas priekšsēdētājs uz tikšanos ar Saeimas deputātiem aicina diplomātiskā korpusa pārstāvjus — Latvijā akreditētos ārvalstu vēstniekus un goda konsulus, bet Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību vadītāju ikgadējā sanāksmē Saeimas priekšsēdētājs un deputāti tiekas ar Latvijas diplomātiem — mūsu valsts vēstniekiem.

Nozīmīgs Saeimas priekšsēdētāja amata pienākums ir arī darbs ar dokumentiem, dažādu institūciju un iedzīvotāju iesniegumiem un vēstulēm.

Saeimas priekšsēdētāja darbību nodrošina Saeimas priekšsēdētāja birojs.

Līdztekus sava amata pienākumiem Saeimas priekšsēdētājs pilda arī deputāta pienākumus un piedalās vairāku Saeimas komisiju un apakškomisiju darbā.

Saeimas priekšsēdētāja darba telpās, uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Saeimas priekšsēdētājs, parasti ir balts karogs ar taisno krustu valsts karoga krāsu samēros, kam augšējā labajā laukumā ir valsts lielais ģerbonis.

Saeimā ir vairākas tradīcijas, kuras iedibinājuši tieši Saeimas priekšsēdētāji. Viena no tradīcijām ir Saeimas pavasara koku stādīšanas talka, kas ir simboliska dāvana Latvijai un saistīta ar mūsu valstij nozīmīgu datumu — 4. maiju, kad tiek svinēta [[Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena]]. Ik gadu janvārī Saeimas priekšsēdētājs aicina Saeimas deputātus, barikāžu dalībniekus, žurnālistus un iedzīvotājus Saeimas nama pagalmā aizdegt ugunskuru par piemiņu 1991. gada barikādēm. Tāpat pirms Ziemassvētkiem Saeimas namā Saeimas priekšsēdētājs kopā ar bērniem rīko Ziemassvētku ieskaņas pasākumus.

Ir iedibināts arī Saeimas Prezidija Atzinības raksts, ar ko apbalvo personas par sasniegumiem parlamenta noteikto valsts attīstības virzienu īstenošanā.

=== Saeimas priekšsēdētāja biedrs ===

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Saeimas priekšsēdētāja prombūtnes laikā pilda viņa pienākumus pēc savstarpējas vienošanās. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs un viņa biedri sadala savā starpā kārtējos darbus, tostarp Saeimas sēžu, Prezidija sēžu un atbildēm uz deputātu jautājumiem veltīto sēžu vadīšanu, kā arī tikšanos ar citu valstu amatpersonām.

=== Saeimas sekretārs un sekretāra biedrs ===
Saeimas sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu; ja nepieciešams, Saeimas sēdē nolasa dokumentus, pārbauda stenogrammas un pārzina Saeimas Kancelejas darbu.

== Saeimas vēsture ==
[[Attēls:LR Saeimas ēka.jpg|thumb|300 px|right|LR Saeimas nama fasāde]]
[[Attēls:The first session of the 1st Saeima of the Republic of Latvia on November 7, 1922.jpg|thumb|300px|Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas]&lt;/ref&gt;]]

=== Pirmais parlaments — Satversmes sapulce (1920—1922) ===
{{pamatraksts|Latvijas Republikas Satversmes sapulce}}
Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17.-18. aprīlī, kurās piedalījās 84,9% no reģistrētajiem vēlētājiem. Bija izvirzīti 57 kandidātu saraksti, deputātu vietas ieguva 16 partiju un grupu pārstāvji. Satversmes sapulce pieņēma [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Satversmi]] un Saeimas vēlēšanu likumu, saskaņā ar kuriem tika rīkotas 1. Saeimas vēlēšanas. Satversmes sapulces prezidents bija [[Jānis Čakste]].

=== 1. Saeima (1922—1925) ===
{{pamatraksts|1. Saeima}}
[[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] iesākto darbu turpināja Saeima. Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], Saeimu ievēlēja vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trīs gadiem. Esošās Saeimas mandāts beidzas, kad nākamā Saeima sanāk uz savu pirmo sēdi.
[[1. Saeimas vēlēšanas]] norisinājās [[1922]]. gada [[7. oktobris|7.]] un [[8. oktobris|8.]] oktobrī. Tajās piedalījās 82,2% (800 840) balsstiesīgo. Pieteikti tika 88 kandidātu saraksti, no kuriem ievēlēja 46.

1. Saeima noturēja 214 plenārsēdes, kurās izskatīja 343 likumprojektus. Pirmais [[Saeimas priekšsēdētājs]] bija [[Frīdrihs Vesmanis]], ko [[1925]]. gada [[20. marts|20. martā]] nomainīja [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]].

=== 2. Saeima (1925—1928) ===
{{pamatraksts|2. Saeima}}
2. Saeimas vēlēšanas notika 1925. gada 3. un 4. oktobrī. Tajās piedalījās 74,9% (838 800) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegts 141 kandidātu saraksts, no kuriem 48 ieguva mandātus. No simts ievēlētājiem deputātiem 84 bija latvieši, 55 deputātiem bija augstākā izglītība, 30 — vidējā un 15 — zemāka izglītība. 2. Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš.&lt;ref&gt;[http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html Likumdevēju vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080618024523/http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html |date={{dat|2008|06|18||bez}} }} Saeimas mājaslapā&lt;/ref&gt;

=== 3. Saeima (1928—1931) ===
{{pamatraksts|3. Saeima}}
3. Saeimas vēlēšanas notika 1928. gada 6. un 7. oktobrī. Tajās piedalījās 79,3% (937 968) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 120 kandidātu saraksti, no kuriem 54 ieguva mandātus. Sākot ar šīm vēlēšanām, katra saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

No simts ievēlētajiem deputātiem 80 bija latvieši, 54 deputātiem bija augstākā, 28 — vidējā, 4 — augstākā vai vidējā militārā izglītība un 14 — zemāka izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 28 frakcijas. 3. Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 223 sēdes, kurās apsprieda 344 likumprojektus. 3. Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš.

=== 4. Saeima (1931—1934) ===
{{pamatraksts|4. Saeima}}
4. Saeimas vēlēšanas notika 1931. gada 3. un 4. oktobrī. Tajās piedalījās 80,0% (974 822) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 103 kandidātu saraksti, no kuriem 57 ieguva mandātus.
No simts ievēlētajiem deputātiem 1 bija sieviete, 83 latvieši, 43 deputātiem bija augstākā, 39 — vidējā, 12 — tautskolas, 3 — militārā, 1 deputātam — lauksaimniecības skolas, 1 — arodskolas izglītība un 1 — pašizglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 25 frakcijas. 4. Saeimā bija 18 pastāvīgās komisijas. Notika 185 sēdes, kurās apsprieda 312 likumprojektus. 4. Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš.

Pēc [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija valsts apvērsuma]] 4. Saeimas darbība tika pārtraukta un Saeimas funkcijas uzņēmās Ministru kabinets.

=== Tautas Saeima (1940) ===
{{Pamatraksts|Tautas Saeima}}
Pēc padomju okupācijas 1940. gada 14. un 15. jūlijā tika rīkotas t.s. Tautas Saeimas vēlēšanas, kurās iedzīvotājiem bija jābalso tikai par vienu sarakstu — Darba tautas bloku. Uz pirmo sēdi šī Saeima sanāca 1940. gada 21. jūlijā. Tad tika pasludināta Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika un izteikta prasība iesniegt lūgumu uzņemt PSRS. No valsts tiesību viedokļa Tautas Saeimas 21. jūlija lēmumam nebija juridiska spēka no tās pieņemšanas brīža, jo tika pārkāpta Latvijas Satversme.

Saskaņā ar 1940. gada 25. augustā pieņemto Latvijas PSR Konstitūciju, tās augstākais valsts varas orgāns bija Latvijas PSR Augstākā Padome.

=== Latvijas Republikas Augstākā padome (1990—1993) ===
{{pamatraksts|Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā}}
1990. gada 18. martā notika Latvijas Republikas Augstākās padomes vēlēšanas, kurās pirmo reizi okupācijas periodā tika pieļauta vairāku politisko kustību kandidātu balotēšanās. Šajās vēlēšanās piedalījās 81,25% (1 593 019) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Tika ievēlēts 201 deputāts. No tiem 10 bija sievietes, 139 latvieši, 185 deputātiem bija augstākā, 5 — nepabeigta augstākā un 11 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

Augstākajā padomē bija 16 pastāvīgās komisijas. Notika 389 sēdes, kurās pieņēma 404 likumus, to skaitā — Konstitucionālo likumu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem, atjaunoja 1937. gada Civillikumu, izstrādāja likumus, kas aizsāka privatizācijas procesu.
Augstākā padome noteica valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu.
Augstākās padomes priekšsēdētājs bija [[Anatolijs Gorbunovs]].

=== 5. Saeima (1993—1995) ===
[[Attēls:Latvian parliamentary elections from 1993 graph.svg|thumb|300px|Partijas un to apvienības, kas pārstāvētas vairākos Saeimas sasaukumos kopš 1993. gada]]
{{pamatraksts|5. Saeima|5. Saeimas vēlēšanas}}
5. Saeimas vēlēšanas notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā. To juridiskais pamats — 1992. gada 20. oktobrī pieņemtais likums “Par 5. Saeimas vēlēšanām”, kas būtībā ir nedaudz grozīts un papildināts 1922. gada Likums par Saeimas vēlēšanām. Vēlēšanās piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 18 413 pilsoņi. Tika pieņemti 23 kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva 8, jo pārējie nepārsniedza noteikto 4% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā drošības nauda 50 minimālo mēnešalgu apmērā, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

No simts ievēlētajiem deputātiem 15 bija sievietes, 88 latvieši, 91 deputātam bija augstākā, 4 — nepabeigta augstākā un 5 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

5. Saeimā darbojās 15 pastāvīgās komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. Pēc ievēlēšanas bija 8 frakcijas, 1994. gada pavasarī, sašķeļoties frakcijai “Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai”, izveidojās vēl viena frakcija.
Notika 137 sēdes, kurās izskatīja 839 likumprojektus. Šī Saeima atjaunoja Satversmi, 1925. gada likumu &quot;Par Ministru kabineta iekārtu&quot;, pieņēma Pilsonības likumu, Korupcijas novēršanas likumu, veica pašvaldību reformu, noslēdza līgumu par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu.
5. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Anatolijs Gorbunovs]].

=== 6. Saeima (1995—1998) ===
{{pamatraksts|6. Saeima|6. Saeimas vēlēšanas}}
6. Saeimas vēlēšanas notika 1995. gada 30. septembrī un 1. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 955 392 vēlētāji jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 12 501 pilsonis. Tika pieņemti 19 kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva 9, jo pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

No simts ievēlētajiem deputātiem 8 bija sievietes, 90 deputātiem bija augstākā, 1 deputātam — nepabeigta augstākā —, 6 deputātiem — vidējā speciālā un 3 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.
6. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. Pēc ievēlēšanas izveidojās 9 frakcijas, taču darbības laikā, deputātiem izstājoties un pievienojoties citām frakcijām, to skaits nemitīgi mainījās.

1995. gada decembrī beidza pastāvēt deputātu bloks “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”, bet 1996. gada novembrī tas atkal izveidoja frakciju, kas darbojās līdz 1997. gada maijam. 1996. gada jūlijā beidza pastāvēt Tautas saskaņas partijas frakcija, taču 1997. gada septembrī tā atkal atjaunoja darbu.

Latvijas Vienības partijas frakcija pastāvēja no ievēlēšanas brīža līdz 1997. gada februārim. 1996. gada jūlijā deputāti, kuri atstāja frakciju “Latvijai”, izveidoja jaunu frakciju “Tautai un taisnībai”, kas darbojās līdz 1997. gada februārim. 1997. gada jūnijā, apvienojoties partijām “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK, tika izveidota frakcija ar tādu pašu nosaukumu. Pirms tam LNNK veidoja kopīgu frakciju ar Latvijas Zaļo partiju. Pēc LNNK aiziešanas 1997. gada jūnijā tika izveidota Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija pastāvēja līdz 1997. gada novembrim, pēc tam izveidojās LZS, KDS frakcija. No 1997. gada septembra līdz 1998. gada janvārim pastāvēja tautas kopas &quot;Brīvība&quot; frakcija, 1998. gada 28. jūlijā izveidoja Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakciju, kas pastāvēja līdz 6. Saeimas darbības beigām.

Saeimas darbības laikā pieauga deputātu skaits Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijā, samazinājās — frakcijās “Latvijas ceļš” un “Latvijai”, izveidojās liels pie frakcijām nepiederošo deputātu skaits, brīžiem pārsniedzot divdesmit.

Notika 197 sēdes, kurās izskatīja 1335 likumprojektus. 6. Saeima izdarīja būtiskus grozījumus Satversmē: vēlēšanām iepriekšējo divu dienu vietā noteica tikai vienu dienu; Saeimas darbības laiks, sākot no 7. Saeimas, pagarināja līdz četriem gadiem; Satversmei pievienoja nodaļu par cilvēka pamattiesībām; pieņēma Civilprocesa likumu.

Sākumā 6. Saeimas priekšsēdētāja bija dr. [[Ilga Kreituse]], bet no 1996. gada 26. septembra par priekšsēdētāju kļuva [[Alfreds Čepānis]].

=== 7. Saeima (1998—2002) ===
{{pamatraksts|7. Saeima|7. Saeimas vēlēšanas}}
7. Saeimas vēlēšanas, saskaņā ar grozījumiem Satversmē, pirmoreiz Latvijas valsts vēsturē notika vienā dienā — 1998. gada 3. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 944 667 vēlētāji jeb 71,9% visu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 10 080 pilsoņu. Tika pieņemts 21 kandidātu saraksts, no kuriem mandātus ieguva 6, jo pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru tam atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.

No simts ievēlētajiem deputātiem 17 bija sievietes, 94 bija latvieši, 94 deputātiem bija augstākā, 4 — vidējā speciālā un 2 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

7. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas, 14 apakškomisijas un 5 izmeklēšanas komisijas. Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidojās 6 frakcijas. 2001. gada janvārī 5 no Jaunās partijas izstājušies deputāti Jaunās partijas frakcijas vietā izveidoja Jauno frakciju, un tā pastāvēja līdz 2002. gada martam. Latvijas Sociāldemokrātu apvienības (LSA) frakcija 1999. gada maijā tika nosaukta par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) frakciju. Savukārt 2002. gada janvārī no LSDSP frakcijas izstājušies deputāti izveidoja Sociāldemokrātu savienības frakciju. 2002. gada janvārī tika izveidota arī politisko organizāciju apvienības &quot;Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā&quot; frakcija.

7. Saeimā salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu, bija maz pie frakcijām nepiederošo deputātu: sākumā — 1, 2002. gada janvārī — 3, 2002. gada martā — 7, bet Saeimas darba beigās — 8 deputāti.

7. Saeimas laikā izskatīti 1442 likumprojekti, pieņemti 917 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir grozījumi Satversmē, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Elektronisko dokumentu likums, Komerclikums, grozījumi Administratīvā procesa likumā un grozījumi Kriminālprocesa kodeksā.

7. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Jānis Straume]].

=== 8. Saeima (2002—2006) ===
{{pamatraksts|8. Saeima|8. Saeimas vēlēšanas}}
8. Saeimas vēlēšanas notika 2002. gada 5. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 997 754 (71,51%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7490 vēlētāju. Tika pieteikti 20 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 6 partijas un partiju apvienības.
No simts ievēlētajiem deputātiem 18 bija sievietes, 79 — latvieši, 14 — krievi, 1 polis, 1 ebrejs, 1 karēlis, 4 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 93 deputātiem ir augstākā, 4 — vidējā speciālā, 3 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. 8. Saeimā bija 17 pastāvīgās komisijas, 13 apakškomisijas un 1 izmeklēšanas komisija. Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidoja 6 frakcijas. 8. Saeimas laikā nemainījās deputātu skaits Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijās. Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu skaits palielinājās, bet frakcijas “Jaunais laiks” deputātu skaits nedaudz samazinājās.

2003. gada 19. februārī 17 deputāti, kas bija izstājušies no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā”, izveidoja Tautas saskaņas partijas frakciju. Tās locekļu skaits pakāpeniski samazinājās, un kopš 2005. gada 27. oktobra to sauca par Saskaņas Centra frakciju.
2003. gada 13. jūnijā darbību izbeidza politisko organizāciju apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija, bet 29. augustā tā mainītā sastāvā savu darbību atjaunoja. 2003. gada 12. jūnijā 5 deputāti izveidoja Latvijas sociālistiskās partijas frakciju.

8. Saeimā, tāpat kā 7. Saeimā, bija maz pie frakcijām nepiederošo deputātu. To skaits svārstījās no sešiem līdz vienam deputātam, īsu brīdi — no 2003. gada 1. septembra līdz 2004. gada 9. februārim — nebija neviena pie frakcijām nepiederoša deputāta.

8. Saeimas laikā iesniegti 1934 likumprojekti, pieņemti 1272 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir Biedrību un nodibinājumu likums, Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, Kriminālprocesa likums. Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā notika likumu un atsevišķu likumu normu saskaņošana ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

8. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Ingrīda Ūdre]].

=== 9. Saeima (2006—2010) ===
{{pamatraksts|9. Saeima|9. Saeimas vēlēšanas}}
9. Saeimas vēlēšanas notika 2006. gada 7. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 908 979 (60,98%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7580 vēlētāju. Tika reģistrēti 19 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības.

No simts ievēlētajiem deputātiem 19 bija sievietes, 78 — latvieši, 15 — krievi, 1 ebrejs, 1 karēlis, 1 vācietis, 4 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 95 deputātiem bija augstākā izglītība un 5 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.

9. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas un 8 frakcijas.

Sākumā 9. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Indulis Emsis]], bet no 2007. gada 24. septembra par priekšsēdētāju kļuva [[Gundars Daudze]].

=== 10. Saeima (2010—2011) ===
{{pamatraksts|10. Saeima|10. Saeimas vēlēšanas}}
[[10. Saeimas vēlēšanas]] notika 2010. gada 2. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 967 162 vēlētāju. Vēlētāju līdzdalība bija 63,12 procenti. Vēlēšanās ārvalstīs piedalījās 30,46 procenti no ārvalstīs reģistrēto pilsoņu skaita. Reģistrēti tika 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 5 partijas un partiju apvienības.

10. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Solvita Āboltiņa]], Saeimas priekšsēdētājas biedri bija [[Gundars Daudze]] un [[Andrejs Klementjevs]], Saeimas sekretārs bija [[Kārlis Šadurskis]], Saeimas sekretāra biedrs bija [[Dzintars Rasnačs]].

10. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas un 10 apakškomisijas.

10. Saeimā bija 5 frakcijas — politisko partiju apvienības „[[Vienotība]]” frakcija — 33 deputāti, politisko partiju apvienības „[[Saskaņas Centrs]]” frakcija — 29 deputāti, [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s frakcija — 22 deputāti, nacionālās apvienības „[[Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|Visu Latvijai! — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]” frakcija — 8 deputāti, partiju apvienības „[[Par Labu Latviju]]” frakcija — 8 deputāti.

2011. gada 28. maijā [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[referendums par 10. Saeimas atlaišanu|tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu]]. Tautas nobalsošana notika 2011. gada 23. jūlijā un pēc tās rezultātiem 10. Saeima tika atlaista.

=== 11. Saeima (2011—2014) ===
{{pamatraksts|11. Saeima|11. Saeimas vēlēšanas}}
[[11. Saeimas vēlēšanas]] notika 2011. gada 17. septembrī. Vēlēšanās piedalījās 902 569 vēlētāju, kas sastādīja 60,55% no kopējā balsstiesīgo skaita. Reģistrēti tika 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un mandātus ieguva 5 partijas un partiju apvienības.

11. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Solvita Āboltiņa]], Saeimas priekšsēdētājas biedri bija [[Inese Lībiņa-Egnere]] un [[Andrejs Klementjevs]], Saeimas sekretārs bija [[Dzintars Rasnačs]], Saeimas sekretāra biedrs bija [[Jānis Vucāns]].

11. Saeimā bija 5 frakcijas: &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; (30 deputāti), &quot;[[Vienotība]]&quot; (20 deputāti), &quot;[[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]]&quot; (14 deputāti), &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]&quot; (13 deputāti), &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; (13 deputāti).

=== 12. Saeima (2014—2018) ===
{{pamatraksts|12. Saeima|12. Saeimas vēlēšanas}}

[[12. Saeimas vēlēšanas]] notika 2014. gada 4. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 913 211 vēlētāju. Par derīgām atzina 890 407 vēlētāju zīmes. Reģistrēti tika 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un mandātus ieguva 6 partijas un partiju apvienības.

12. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Ināra Mūrniece]], Saeimas priekšsēdētājas biedri bija [[Gundars Daudze]] un [[Inese Lībiņa-Egnere]], Saeimas sekretārs bija [[Andrejs Klementjevs]], Saeimas sekretāra biedrs bija [[Gunārs Kūtris]].

12. Saeimā bija 6 frakcijas: [[Saskaņa|&quot;SASKAŅA&quot;]] (24 deputāti), &quot;[[VIENOTĪBA]]&quot; (23 deputāti), [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (21 deputāts), [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] (17 deputāti), [[Latvijas Reģionu apvienība]] (8 deputāti) un &quot;[[No sirds Latvijai]]&quot; (7 deputāti).

=== 13. Saeima (2018—2022) ===
{{pamatraksts|13. Saeima|13. Saeimas vēlēšanas}}

[[13. Saeimas vēlēšanas]] notika 2018. gada 6. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 845 196 vēlētāju, kas bija 54,6% no kopējā balsstiesīgo skaita. Reģistrēti tika 16 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības.

13. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Ināra Mūrniece]], Saeimas priekšsēdētājas biedres — [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]] un [[Inese Lībiņa-Egnere]], Saeimas sekretārs bija [[Andrejs Klementjevs]], Saeimas sekretāra biedre bija [[Marija Golubeva]].

13. Saeimai uzsākot darbu, izveidojās 7 frakcijas: [[Saskaņa|&quot;SASKAŅA&quot;]] (22 deputāti), [[Jaunā konservatīvā partija]] (16 deputāti), [[KPV LV]] (15 deputāti) &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; (13 deputāti), [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] (13 deputāti), [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (11 deputāti), &quot;[[VIENOTĪBA]]&quot; (8 deputāti).

=== 14. Saeima (2022 — ''pašlaik'') ===
{{pamatraksts|14. Saeima|14. Saeimas vēlēšanas}}
[[14. Saeimas vēlēšanas]] notika 2022. gada 1. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 916 594 vēlētāju, kas bija 59,43% no kopējā balsstiesīgo skaita. Reģistrēti tika 19 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības.

Līdz 2023. gada 20. septembrim, 14. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Edvards Smiltēns]], Saeimas priekšsēdētāja biedri — [[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] un [[Jānis Grasbergs]], Saeimas sekretārs bija [[Armands Krauze]], Saeimas sekretāra biedre bija [[Antoņina Ņenaševa]]. No 2023. gada 20. septembra, 14. Saeimas priekšsēdētāja ir [[Daiga Mieriņa]], Saeimas priekšsēdētājas biedri — Zanda Kalniņa-Lukaševica un Antoņina Ņenaševa, Saeimas sekretārs ir Edvards Smiltēns, Saeimas sekretāra biedrs ir Jānis Grasbergs.

14. Saeimai uzsākot darbu, izveidojās 7 frakcijas: [[Jaunā Vienotība]] (26 deputāti), [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16 deputāti), [[Apvienotais saraksts]] (15 deputāti), [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] (13 deputāti), [[Stabilitātei!]] (11 deputāti), [[Progresīvie]] (10 deputāti), [[Latvija pirmajā vietā]] (9 deputāti).

== Nosaukums ==
[[Attēls:LR Saeimas plāksne.jpg|thumb|300 px|LR Saeimas plāksne]]
Saeima ir Latvijas Republikas parlamenta nosaukums kopš 1922. gada. Latviešu valodas etimoloģijas vārdnīcā teikts, ka vārds „Saeima” nozīmē „sapulce” un ir atvasināts no darbības vārda „iet”. [[juris Alunāns|Jura Alunāna]] darinātais jaunvārds „saims” sākotnēji nozīmējis „valsts padome, zemes padome”, bet vēlāk tas ticis lietots formā „saeima” ar nozīmes paplašinājumu „sanāksme, sapulce, apspriede”.

== Saeimas nams ==
{{pamatraksts|Latvijas Republikas Saeimas nams}}
Latvijas Republikas parlamenta galvenā ēka atrodas Rīgā, [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielā]] 11, un tiek saukta par [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Saeimas namu]]. Tajā notiek Saeimas sēdes. Iepretim Saeimas namam — Jēkaba ielā 10/12, Jēkaba ielā 16 un [[Torņa iela (Rīga)|Torņa ielā]] 3/5 — atrodas vēl trīs ēkas, kas tiek izmantotas Saeimas komisiju un frakciju darbam. Neviena no šīm ēkām nav speciāli būvēta parlamenta vajadzībām, bet tikai laika gaitā tās piemērotas Saeimas darbībai.

== Interesanti fakti ==

Latvijas tauta 1920. gada 17. un 18. aprīlī ievēlēja Satversmes sapulci, kura izstrādāja valsts iekārtas pamatlikumu jeb Satversmi un turpināja neatkarīgas valsts likumdošanas darbu — pieņēma agrārreformas likumu, Saeimas vēlēšanu likumu un citus likumus.

Latvijas parlamenta vēsturē ilggadējākais Saeimas priekšsēdētājs ir Pauls Kalniņš, kas šo amatu ieņēma 1. Saeimā (nepilnu laiku), 2. Saeimā, 3. Saeimā un 4. Saeimā, kopumā deviņus gadus — no 1925. gada 20. marta līdz 1934. gada 15. maijam.

Saeimas garākā sēde — 2008. gada 11. decembra sēde — ilga 19 stundas un 36 minūtes — līdz nākamās dienas rītam pulksten 4.36. Tad sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 2008. gada 18. decembrim, un pēc nedēļas sēde turpinājās vēl 8 stundas un 40 minūtes. Tātad minētās sēdes kopējais garums bija 28 stundas un 16 minūtes.

Saeimas sēdes laikā ar āmura piesitienu Saeimas sēdes vadītājs norāda, ka visas debates par sēdē izskatāmo jautājumu ir izbeigtas.

Prezidijs Saeimas sēdēs var dot iespēju runāt arī ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonām. Piemēram, deputātus uzrunājis Itālijas prezidents [[Karlo Adzeljo Čampi]], NATO ģenerālsekretārs [[Jāps de Hops Shefers]], Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Bakradze un ASV kongresmenis Džons Šimkus.

Publikai Saeimas sēdes laikā ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt sēdes kārtību. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no Sēžu zāles atsevišķas personas vai pat visu publiku.

== Skatīt arī ==
* [[Jauniešu Saeima]]
* [[Likumdošanas vara Latvijā]]
* [[Tautas padome]]
* [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulce]]
* [[Vidzemes bruņniecības nams]]
* [[Saeimas vēlētas amatpersonas]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.saeima.lv Saeimas oficiālā mājaslapa]
* [http://www.flickr.com/photos/saeima Saeimas ''Flickr'' konts]
* [https://web.archive.org/web/20070207014848/http://web.cvk.lv/pub/public/27427.html Saeimas vēlēšanu rezultāti kopš 1993. gada]
* [http://www.saeima.lv/lv/likumdosana/kartibas-rullis Saeimas kārtības rullis]

{{14. Saeima}}

{{Latvijas politiskās partijas}}

[[Kategorija:Saeima| ]]
[[Kategorija:Konstitucionālās tiesības]]
[[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]]</text>
      <sha1>r774z1s62ovadfa7abfftmjgwcfft5r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4964</id>
    <revision>
      <id>4468590</id>
      <parentid>4463186</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T15:04:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9497" sha1="77qgaxluboeyosqia0hmpd24t8uwifm" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|upi|Gauja (nozīmju atdalīšana)|Gauja}}
{{Upes infokaste
|nosaukums=Gauja
| citvalsts         = Igaunija
| citnosaukums      = Koiva
| citvaloda         = et
| citvaloriģin      = Koiva jõgi
|attēls=Ergeljuklintis424aug037qg.jpg
|paraksts=Gauja pie [[Ērgļu klintis|Ērgļu (Ērģeļu) klintīm]]
  | karte             = Fluss-lv-Gauja.png
  | kartes_izmērs     =288px 
| kartes_paraksts   = 
  |izteka=no [[Alauksts|Alauksta ezera]]&lt;br&gt;vai [[Elkas kalns|Elkas kalnā]]
| sāk_plat_d= 
| sāk_plat_m= 
| sāk_plat_s= 
| sāk_plat_NS= 
| sāk_gar_d= 
| sāk_gar_m= 
| sāk_gar_s= 
|augštece= Gaujiņa
|ieteka= [[Rīgas līcis]]
| iet_plat_d=57 
| iet_plat_m=09 
| iet_plat_s=30 
| iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=24 
| iet_gar_m=15 
| iet_gar_s=48 
| iet_gar_EW=E
|baseina_valstis={{LAT}}&lt;br /&gt;{{EST}}
|garums=452&lt;ref&gt;Ja par Gaujas sākumu uzskata izteku no Alauksta, upes garums ir apmēram 437 km. Skat.: Zaķis, Juris. Pie Gaujas iztekām. Vītola izdevniecība. Gulbene. 2018. {{ISBN|9789934554124}}&lt;/ref&gt;
|kritums=234
|gada_notece=2,24
|caurtece = 71
|baseins=9800
|liel_pietekas= [[Tirza (upe)|Tirza]], [[Mustjegi]], [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]], [[Amata]]
}}
[[Attēls:Koiva jõgi Valgla - Gauja Sateces baseins.svg|thumbnail|right|Gaujas sateces baseins (oranžs)]]

'''Gauja''' ({{val|et|Koiva jõgi}})&lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=95586 |title=Informācija par objektu: Gauja |accessdate={{dat|2016|08|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt; ir [[Latvija]]s garākā [[upe]], kas tek tikai pa Latvijas teritoriju. Vidustecē robežupe ar [[Igaunija|Igauniju]]. Garums — 452 km, kritums — 234 m. Gauja sākas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], taču par precīzu izteku pastāv atšķirīgi viedokļi: vai nu [[Cēsu novads|Cēsu novadā]], [[Elkas kalns|Elkas kalnā]], vai arī no [[Alauksts|Alauksta ezera]]. Ietek [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] pie [[Carnikava]]s.

== Nosaukums ==
[[Augusts Bīlenšteins]] pirmais izteica domu, ka Gaujas nosaukums [[latviešu valoda|latviešu valodā]] cēlies no [[līvu valoda]]s ''keùv'' vai {{val|et|kõiv}}, kas nozīmē &quot;bērzs&quot;, t.i. &quot;Bērzu upe&quot;. [[Vikingi]], vēlāk arī [[vācieši]] Gauju pārdēvēja par ''Aa'', kas nozīmē — &quot;ūdens, upe&quot;. Lai atšķirtu no [[Lielupe]]s, [[Vācu valoda|vācu valodā]] iegājās nosaukums ''Livländische Aa'' ([[Vidzeme]]s upe), vai ''Treider Aa'' ([[Turaida (zeme)|Turaida]]s upe).

== Izteka un augštece ==
Par Gaujas izteku pastāv atšķirīgi viedokļi. Vienā versijā Gauja sākas no [[Alauksts|Alauksta ezera]], kaut arī tās izteka '''[[Gaujiņa]]''' Alauksta ezera ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ 19. gadsimtā ir kļuvusi seklāka, tomēr tā turpina tecēt. Pastāv cits plaši izplatīts uzskats, ka Gauja iztek no '''Ežupītes''' jeb '''Ārnītes''', kas sākas [[Elkas kalns|Elkas kalna]] pakājē.

Gaujas augšteces posms lejpus [[Zobola ezers|Zobola ezera]] tiek dažādos avotos saukts par '''Ārnīti''', '''Mierupīti''', '''Staņaudu upīti''', '''Zobola upīti'''. Nosaukumu Gauja parasti lieto sākot no Laidziņa purva (agrākā Laidza ezera), kur satek Gaujiņa un Mierupīte.

Gauja augštecē tek caur [[Lodes muiža|Lodes]]—[[Taurene]]s ezervirkni un uzņem to ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas [[Pīsla]]s.

== Vidustece un lejtece ==
Gauja plašā lokā apliec [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Pie [[Cēsis|Cēsīm]], [[Līgatne]]s un [[Sigulda]]s Gauja tek iespaidīgā [[Gaujas senleja|senlejā]], šeit tās krastos ir krāšņi [[smilšakmens]] atsegumi ar [[Ala|alām]]. Lejtecē Gaujas gultne ir [[Smiltis|smilšaina]], raksturīgas sēres, strauji līkumi un nobrukuši krasti.

Gaujas grīva ir [[putnu vērošana]]i piemērota vieta.&lt;ref name=&quot;gaujputni&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ornitofaunistika.com/kur/gaujasgriva.htm|title=Sezonas un putni.|publisher=Latvijas Putnu fonda valdes priekšsēdētājs Kaspars Funts|accessdate={{dat|2014|12|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150506155827/http://www.ornitofaunistika.com/kur/gaujasgriva.htm|archivedate={{dat|2015|05|06||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kreisā krasta pietekas ==
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Acupīte]],
* [[Pīsla]], 
* [[Meļļupīte]],
* [[Mežmaļupīte]],
* [[Maiļupīte (Gaujas pieteka)|Maiļupīte]],
* [[Dzērbe]], 
* [[Dzestrene]], 
* [[Pērļupīte (Gaujas pieteka)|Pērļupīte]],
* [[Ubeja (upe)|Ubeja]], 
* [[Strumpe (Gaujas pieteka)|Strumpe]], 
* [[Mostene (upe)|Mostene]], 
* [[Talupīte]],
* [[Latupe]],
* [[Tirziņa]], 
* [[Vidaga (upe)|Vidaga]], 
* [[Vizla (upe)|Vizla]], 
* [[Vecpalsa]], 
* [[Aima]],
* [[Stepupe]],
* [[Alkšņupīte (Gaujas pieteka)|Alkšņupīte]],
* [[Kāršupe]],
* [[Kokšu upīte]], 
* [[Vija (upe)|Vija]] (60 km),
* [[Vadžupīte]],
* [[Dedums]], 
* [[Abuls]] (52 km), 
|col2= 
* [[Miegupe]],
* [[Braslava (upe)|Braslava]], 
* [[Grīviņupīte]], 
* [[Renču strauts]], 
* [[Rauna (upe)|Rauna]] (50 km), 
* [[Triečupīte]],
* [[Siļķupīte]],
* [[Cīrulīšu strauts]],
* [[Vāļkalnu upīte]],
* [[Rakšupe]],
* [[Vellupe]],
* [[Dzērdupe]], 
* [[Amata]] (67 km),
* [[Podupīte (Gaujas pieteka)|Podupīte]], 
* [[Skaļupe]], 
* [[Līgatne (upe)|Līgatne]],
* [[Silavēveru strauts]], 
* [[Vildoga]], 
* [[Tildurga]], 
* [[Rāmnieku strauts]],
* [[Nurmižupīte]], 
* [[Dauda]],
* [[Vējupīte (Gaujas pieteka)|Vējupīte]], 
* [[Lorupe]], 
* [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]],
* [[Skolas upe (Gaujas pieteka)|Skolas upe]], 
* [[Straujupīte (Gaujas pieteka)|Straujupīte]],
* [[Vecgauja]].
}}

== Labā krasta pietekas ==
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[Augstupīte]], 
* [[Gausupīte]],
* [[Kaģupīte]],
* [[Viļķenupīte]],
* [[Tuleja]], 
* [[Līdece]], 
* [[Grūžupe]],
* [[Pedece]],
* [[Virde]],
* [[Degļupīte (Gaujas pieteka)|Degļupe]],
* [[Lazdupe]],
* [[Saliņupīte]],
* [[Ureikste]], 
* [[Koruļupe]],
* [[Tirza (upe)|Tirza]] (80 km),
* [[Mutulīte (Gaujas pieteka)|Mutulīte]],
* [[Iežupe]],
* [[Kūžurga]], 
* [[Pīļupīte]], 
* [[Damurga]],
* [[Dzērve (upe)|Dzērve]],
* [[Mieļupīte]],
* [[Melderupīte (Gaujas pieteka)|Melderupīte]], 
* [[Poļaka]],
* [[Mustjegi]] (79 km),
* [[Laannemetsa]],
* [[Pauna]], 
* [[Kaičupe]],
* [[Egļupīte (Gaujas pieteka)|Egļupīte]], 
* [[Stakļupīte]], 
* [[Strenčupīte]], 
|col2=
* [[Krāčupe]], 
* [[Mellupe (Gaujas pieteka)|Mellupe]], 
* [[Rātsupite]], 
* [[Ģīmes upīte]], 
* [[Jumara]], 
* [[Dziļais grāvis]], 
* [[Bundes upīte]], 
* [[Strīķupe (Gaujas pieteka)|Strīķupe]], 
* [[Lenčupe]], 
* [[Ķūķupīte]], 
* [[Platūne]], 
* [[Sintaka]],
* [[Draņķupīte]], 
* [[Zīles grāvis]],
* [[Tilta grāvis]],
* [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] (70 km), 
* [[Zāģeru upīte]],
* [[Melnupīte (Gaujas pieteka|Melnupīte]],
* [[Cīruļu strauts]],
* [[Kalnupīte (Gaujas pieteka|Kalnupīte]],
* [[Vikmeste]],
* [[Kraukle]],
* [[Runtiņš]],
* [[Loja (upe)|Loja]],
* [[Saulgožu upīte]],
* [[Krūmiņupe]],
* [[Dzirnupe (Gaujas pieteka|Dzirnupe]].
}}

== Dienvidamerikas Gauja ==
[[Venecuēla]]s [[latvieši|latvietis]] [[Aleksandrs Laime]] par Gauju nosauca [[Kerepa]]s upi, kas izveidojas no pasaulē augstākā [[Anhela ūdenskritums|Anhela (Eindžela) ūdenskrituma]]. Viņš bija pirmais eiropietis, kurš sasniedza šo ūdenskritumu.&lt;ref&gt;[http://www.kurzemes-vards.lv/?doc=40452 Kontrastu paradīze bez izpušķojumiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210918163610/https://www.kurzemes-vards.lv/?doc=40452 |date={{dat|2021|09|18||bez}} }} &quot;Kurzemes Vārds&quot;&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:BM06059Am.jpg|Gauja ([[Broce]], [[18. gadsimts|18. gadsimta]] zīmējums)
Jūlijs Feders - The Gauja Valley - Google Art Project.jpg|[[Jūlijs Feders]] &quot;[[Gaujas leja (glezna)|Gaujas leja]]&quot; (19. gadsimta glezna) 
Attēls:Gauja pie Gaujienas .jpg|Gauja pie [[Gaujiena]]s
Attēls:Gauja_pie_Valmieras.jpg|Gauja pie [[Valmiera]]s
Attēls:Gauja_pie_Cēsīm.jpg|Gauja pie [[Cēsis|Cēsīm]]
Attēls:Gauja pie Siguldas .jpg|Gauja pie [[Sigulda]]s
Attēls:Gaujas ieteka jūrā.jpg|Gaujas ieteka jūrā
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Gaujas nacionālais parks]]
* [[Gaujas senleja]]
* [[Gaujas—Daugavas ūdensceļš]]
* [[Gaujas koridors]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=DCgFHnM_FLc&amp;ab_channel=VoodooGSMcrew filma &quot;Gauja&quot; (1934)]
* [http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/gaujas_baseins.htm Gaujas upju baseina apgabala robežu apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051219104523/http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/gaujas_baseins.htm |date={{dat|2005|12|19||bez}} }} Ministru Kabineta noteikumi
* [http://www.copeslapa.lv/udns/gauja.htm Gaujas apraksts]{{Novecojusi saite}} Copeslapa.lv

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Rīgas līča piekrastes upes}}
{{Gaujas—Daugavas ūdensceļš}}
{{Gaujas pietekas|nocat=yes}}

[[Kategorija:Gauja]]
[[Kategorija:Gaujas baseina upes]]
[[Kategorija:Latvijas upes]]
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ādažu novada upes]]
[[Kategorija:Cēsu novada upes]]
[[Kategorija:Gulbenes novada upes]]
[[Kategorija:Saulkrastu novada upes]]
[[Kategorija:Siguldas novada upes]]
[[Kategorija:Smiltenes novada upes]]
[[Kategorija:Valkas novada upes]]
[[Kategorija:Valmieras novada upes]]
[[Kategorija:Valmieras upes]]
[[Kategorija:Igaunijas upes]]
[[Kategorija:Brenguļu pagasts]]</text>
      <sha1>77qgaxluboeyosqia0hmpd24t8uwifm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuršu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>6144</id>
    <revision>
      <id>4468841</id>
      <parentid>4160317</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T08:53:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4468841</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5881" sha1="ayngdkoczm6vozdkysiz7bhiy55en7z" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
| name        = Kuršu valoda
| nativename  =
| states      = [[Latvija]], [[Lietuva]], vēsturiski [[Vācija]]
| ethnicity   = [[kurši]]
| region      = 
| extinct     = 16. gadsimts
| speakers    = 
| familycolor = Indoeiropiešu
| fam2        = [[Baltu valodas|Baltu]]
| fam3        = [[Rietumbaltu valodas|Rietumbaltu]]
| ancestor    =
| iso3        = xcu
| map         = [[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|220px]]
| mapcaption       = Kuršu cilšu izplatība apmēram 1200. gadā
}}
'''Kuršu valoda''' ({{val|lt|kuršių kalba}}) bija [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes [[Baltu valodas|baltu grupas]] valoda, ko runāja [[balti|baltu]] cilts [[kurši]], kas apdzīvoja mūsdienu [[Kurzeme]]s rietumus un [[Lietuva]]s ziemeļrietumus. Daļa valodnieku kuršu valodu uzskata par [[austrumbalti|austrumbaltu]], daļa — par [[rietumbalti|rietumbaltu]] valodu.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Ernests Blese |authorlink=Ernests Blese |year=1963 |title=Kāds vārds par latviešu valodu |journal=[[Jaunā Gaita]] |issue=Nr. 43 |page=165.—168. lpp |url=http://jaunagaita.net/jg43/JG43_Blese.htm |quote=Kuršu valoda, šķiet, ieņēmusi vidēju stāvokli starp austrum- un rietumbaltu valodām. Attālākos no mums gadu simteņos seno kuršu valoda, šķiet, bijusi stipri tuva senprūšu valodai, pamazām tā no senprūšu valodas attālinājusies un vairāk piekļāvusies austrumbaltu valodām. Tādēļ, piemēram, Endzelīns kuršu valodu pieskaita pilnīgi austrumbaltu valodām un uzskata to it kā par starpnieci starp latviešu un lietuviešu valodu. Ka vēlāk no 14.-16. g.s. kuršu valodā ir daudz kopēja no vienas puses ar lietuviešu, no otras ar latviešu valodu, nav noliedzams, bet daudzi veci kuršu vietu vārdi un arī atsevišķi vecos rakstos uzglabāti kuršu vārdi tomēr aizrāda arī uz ciešākiem sakariem starp kuršu un senprūšu valodu.}}&lt;/ref&gt; To izspieda [[Latviešu valoda|latviešu]] un [[lietuviešu valoda]].  Līdz 17. gadsimtam kuršu valoda kā patstāvīga valoda bija pilnībā izzudusi.

Kuršu valodu nedrīkst jaukt ar t.s. [[kursenieki|kursenieku]] [[kursenieku valoda|valodu]], kurā vēl 20. gadsimtā runāja daļa [[Kuršu kāpas|Kuršu kāpu]] iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;Baltica&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Ojārs Bušs |authorlink=Ojārs Bušs |year=1989 |title=Kuršu valodas izpētes uzdevumi un perspektīvas |journal=[[Baltistica]] |issn=0132-6503 |issue=III (1) pielikums |page=26.—33. lpp |url=http://www.baltistica.lt/index.php/baltistica/article/view/877/804 |quote=Bez tā valodiskā formācija, ko par „Kurische Sprache“  dēvē viduslaiku (īpaši 16. gs.) vācu avoti, patiesībā nepavisam nav kuršu valoda, bet gan Kurzemes toreizējo vietējo iedzīvotāju runātā valoda, t. i., latviešu valodas vietējas izloksnes vai koinē (bez tam par „Kurische Sprache“ vācu filoloģijā dēvē arī kursenieku valodu, tāpēc palaikam rodas pat nopietni pārpratumi, kuršu valodas un kursenieku valodas nepamatota identificēšana).}}&lt;/ref&gt;

== Pētniecība ==
Vislielāko ieguldījumu kuršu valodas pētniecībā devuši latviešu valodnieks [[Jānis Endzelīns]], lietuviešu valodnieks [[Kazimirs Būga]] un somu valodnieks [[Valentīns Jūliuss Kiparskis]], taču pētījumus par kuršu valodu publicējuši arī lietuviešu baltisti [[Vītauts Mažulis]] un [[Zigms Zinkevičs]].&lt;ref name=&quot;Baltica&quot;/&gt; 

Tā kā kuršu valoda izzuda, pirms tā tika pietiekami dokumentēta, informācija par tās gramatiku un fonētiku ir ierobežota.

== Teksti ==

[[Simons Grunavs|Grunava]] tēvreize atrodama &quot;Prūšu hronikā&quot; (1526), tomēr tiek uzskatīts, ka tā pierakstīta senajā latviešu vai pat kuršu valodā. Katrā ziņā tajā ir saskatāmas kuršu valodas pēdas.

{{citāts|
''nossen thewes cur thu es delbas''&lt;br /&gt;
''sweytz gischer tho wes wardes''&lt;br /&gt;
''penag munis tholbe mystlastilbi''&lt;br /&gt;
''tolpes prahes girkade delbeszine tade symmes semmes worsunii''&lt;br /&gt;
''dodi mommys an nosse igdemas mayse''&lt;br /&gt;
''unde gaytkas pames mumys nusze noszeginu''&lt;br /&gt;
''cadmes pametam musen prettane kans''&lt;br /&gt;
''newede munis lawnā padomā''&lt;br /&gt;
''swalbadi munis nowusse loyne''
}}

== Sventājas grāmatas ==

1560. gadā [[Johans Funks]] pēc [[Prūsija]]s hercoga Albrehta rīkojuma apsekoja [[Grobiņa]]s novada baznīcas un savā ziņojumā par [[Sventāja]]s (tag. Lietuvā) luterāņu baznīcas inventāru citu priekšmetu starpā minēja divas rakstītas un pergamentā iesietas grāmatas kuršu valodā. Vienā no tām bijuši evaņģēliji kopā ar epistulām, kā arī ''Passio Domini'' (&quot;Tā Kunga ciešanas&quot;), otrā — [[katehisms]]. Diemžēl pašas grāmatas nav atrastas. Tomēr to apraksts pilnībā sakrīt ar 1586. gadā [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]] latviešu valodā izdoto katehismu un 1587.g. izdoto &quot;Evaņģēliji un epistulas&quot;.

== Valodas īpatnības ==

Kuršu valodā saglabāti senie baltu savienojumi ''an, en, in, un'' (piem., ''Palanga, Neringa, Kretinga, Ablinga, Babrungas, Kandava, Venta, Būtiņģe, Alsunga, Dundaga, Skrunda''), kā arī divskanis ''ei''. Saglabāti arī divskaņi ''ai'', piem. ''raikstas'' (rieksts), ''au'', piem. ''pretauti'' (pretoties) un patskanis ''ā'', piem., ''laitāt'' (lietot). Patskanis ''e'' vienmēr ir izrunāts plati.

Raksturīgas izskaņas ''ale, ele'' ,piem., ''Kretingale, Nogale'', ''Sabele'' (latv. ''Sabile''), arī ''Kabile''
[[Attēls:Latvaldialekti.svg|300px|thumb|Vidus dialekta kursiskās izloksnes parāda asimilētās [[kuršu valoda]]s aptuveno izplatību līdz 16. gadsimtam.]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100515034020/http://www.rikoyota.oh.lv/?ct=kuren Mēģinājums restaurēt kuršu valodu]

{{Val-aizmetnis}}
{{Baltu valodas}}

[[Kategorija:Rietumbaltu valodas]]
[[Kategorija:Mirušās valodas]]</text>
      <sha1>ayngdkoczm6vozdkysiz7bhiy55en7z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latgale</title>
    <ns>0</ns>
    <id>6602</id>
    <revision>
      <id>4468682</id>
      <parentid>4463653</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:52:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ģeogrāfija */ typo.....</comment>
      <origin>4468682</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25759" sha1="ry022s1n7u16xt7cd8lq035636q5c8o" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|Latvijas kultūrvēsturisko novadu|Latgale (nozīmju atdalīšana)|Latgale}}
{{Latvijas vēsturiskā novada infokaste
| novada_nosaukums   = Latgale
| karte              = Latgale_location_Latvia.svg
| ģerboņa_attēls     = Coat of Arms of Latgale.svg
| ģerboņa_nosaukums  = Latgales ģerbonis
| karoga_attēls      = Flag of Latgale.svg
| karoga_nosaukums   = Latgales karogs
| vpilsētas          = [[Daugavpils]], [[Jēkabpils]] &lt;small&gt;(abas daļēji)&lt;/small&gt;, [[Rēzekne]]
| platība            = 14 433
| platības_gads      = 
| iedzīvotāji        = 246 829
| iedzīvotāji_gads   = 2021
| blīvums            = 17.1
| teritorijas        = {{collapsible list|title=11 novadi (6 daļēji)|[[Balvu novads]]&lt;br&gt;[[Līvānu novads]]&lt;br&gt;[[Ludzas novads]]&lt;br&gt;[[Preiļu novads]]&lt;br&gt;[[Rēzeknes novads]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;daļēji:&lt;br&gt;[[Aizkraukles novads]]&lt;br&gt;[[Alūksnes novads]]&lt;br&gt;[[Augšdaugavas novads]]&lt;br&gt;[[Jēkabpils novads]]&lt;br&gt;[[Krāslavas novads]]&lt;br&gt;[[Madonas novads]]}}
| novadu_centri      = {{collapsible list|title= 5 centri (3 daļēji)|[[Balvi]]&lt;br&gt;[[Līvāni]]&lt;br&gt;[[Ludza]]&lt;br&gt;[[Preiļi]]&lt;br&gt;[[Rēzekne]]&lt;br&gt;daļēji:&lt;br&gt;[[Jēkabpils]], [[Daugavpils]], [[Krāslava]]}}
| mājaslapa          = lpr.gov.lv
|Attēls_symbol=
|karte2=
}}
'''Latgale''' ({{val|ltg|Latgola}}) ir viena no [[latvieši|latviešu]] [[latviešu vēsturisko zemju likums|vēsturiskajām zemēm]].&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=788/Lp13 Latviešu vēsturisko zemju likums] titania.saeima.lv&lt;/ref&gt; Latgales teritoriālā identitāte izsekojama līdz [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņa valsts laikiem 12. un 13. gadsimta mijā. Latīņu tekstos saukta par „Letiju” (''Lettia''), bet senkrievu rakstos par „Lotigolu” (''Лотыголa''). Pēc 1561. gada [[Žečpospolita]]s, vēlāk [[Krievijas Impērija]]s varas laikā (1772—1918) apgabals tika dēvēts par „Inflantiju” ({{val|pl|Inflanty}}, {{val|ru|Инфлянтия}}). Nosaukumu „Latgale” 1900. gadā no seno „[[Lotigola|lotigolu]]” apzīmējuma darināja un ieviesa latgaliešu rakstnieks un politiskais darbinieks [[Francis Kemps]] (1876—1953).&lt;ref&gt;Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. — Zvaigzne: Rīga, 1992., 207. lpp.&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no pārējās [[Latvija]]s, kur dominējošā konfesija ir [[luterisms]], Latgalē dominējošā ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] baznīca. Latgali no [[Sēlija]]s atdala [[Daugava]], un no [[Vidzeme]]s — [[Aiviekste]] un [[Pededze]]. Austrumos Latgale robežojas ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], dienvidaustrumos ar [[Baltkrievija|Baltkrievijas Republiku]]. Kopējā Latgales platība sastāda 14 547 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, kas ir 22,52 procenti no visas Latvijas teritorijas.

Raksturīgā Latgales ainava ar augstienēm un ieplakām veidojusies [[ledus laikmets|ledāja iedarbībā]]. Latgales ziemeļu daļā stiepjas Austrumlatvijas zemieņu zona — [[Austrumlatvijas zemiene]] un [[Mudavas zemiene]]. Latgales dienvidu daļā atrodas [[Latgales augstiene]], Latgales augstākais punkts atrodas 289 m virs jūras līmeņa ([[Lielais Liepukalns]]). Latgali kopā ar [[Sēlija|Augšzemi]] un [[Aukštaitija]]s novadu [[Lietuva|Lietuvā]] reizēm sauc par Baltijas Ezerzemi, jo to teritorijā ir vairāk par diviem tūkstošiem ezeru.

Novadā atrodas Augšdaugavas un [[Daugavas loki|Daugavas loku]] aizsargājamie ainavu apvidi.

Latgali raksturo liela dabas un klimatisko apstākļu daudzveidība, kas to atšķir no citiem Latvijas novadiem. Šeit ir izteikti kontinentāls klimats, bargākas ziemas, biezākas sniega segas.

== Kultūra ==
Latgales kultūru veidojuši [[latgaļi]] un, savstarpēji ietekmējoties, arī vairākas citas etniskās grupas — [[kriviči]] un [[rusi]] (9.—12. gadsimtā), [[vācbaltieši]] (13.—19. gadsimtā), [[lietuvieši]], [[baltkrievi]], [[poļi]], [[ebreji]] un [[krievi]] (16.—20. gadsimtā).

Latgales kultūras mantojumu pārstāv tādi [[arhitektūras pieminekļi]], kā [[katedrāle]]s, [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s, sabiedriskās ēkas, pilsētu ansambļi, kā arī lauku [[viensēta]]s, raksturīgās apdzīvotās vietas un [[kultūrainava]]s. Latgales kultūras tradīcijas — [[Latgaliešu valoda|valoda]], [[tautasdziesma]]s, dejas, [[amatniecība]] (īpaši [[Latgales podniecība|podniecība]]) veido nozīmīgu Latvijas kultūras daļu, piemēram, [[Aglonas bazilika]] — viens no lielākajiem Baltijas katolicisma centriem, kas katru gadu pulcē daudzus tūkstošus [[svētceļnieks|svētceļnieku]], un savā ziņā tā uzskatāma par Latvijas garīgo un reliģisko centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Aglona un Aglonas bazilika |publisher= Latvijas oficiālais tūrisma portāls |url= http://www.latvia.travel/lv/aglona-un-aglonas-bazilika |accessdate= 2012. gada 29. janvārī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20120116213722/http://www.latvia.travel/lv/aglona-un-aglonas-bazilika |archivedate= 2012. gada 16. Janvāris }}&lt;/ref&gt; Pateicoties stiprām reliģiskām tradīcijām, daudzas baznīcas ir labi saglabātas un uzturētas, tāpat arī daudzi mākslas objekti, pārsvarā [[Ikona (svētbilde)|ikonas]] un [[krucifikss|krucifiksi]].

Latgales kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauti vairāk nekā 600 dažādi objekti: [[Pils|pilis]], [[Muiža|muižu]] ansambļi, baznīcas, zemnieku sētas, pilsētu teritorijas. Gandrīz puse no tiem ir valsts nozīmes pieminekļi.

Latgalē ir saglabājušies arī daudzi veci muižu un [[Parks|parku]] kompleksi, kas dibināti vēl 18. un 19. gadsimtā. Vēl aizvien ir skatāmi sienu gleznojumi [[Krāslava|Krāslavā]], [[Preiļi|Preiļos]] un [[Kameņecas muiža|Kameņecā]]; muižu ansambļi ar kalpu mājām, zirgu staļļiem, klētīm. Daudzviet vēl saglabājušies parki un apstādījumi, dīķi ar salām un zvērudārzi. Lielākā arheoloģisko objektu daļa ([[Pilskalns|pilskalni]], kulta vietas un senās apbedījumu vietas) ir izvietotas [[Latgales augstiene]]s centrālajā daļā un gar [[Daugava|Daugavu]].
 
Tautas jeb [[kultūras nams|kultūras nami]] ir nozīmīgas iedzīvotāju pulcēšanās, dažādu brīvā laika pavadīšanas un radošo aktivitāšu norises vietas, tie ir galvenie vietēju un reģionālas nozīmes kultūras pasākumu — koncertu, sarīkojumu, festivālu — ierosinātāji, koordinatori un īstenotāji.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Latgales vēsture}}
[[Attēls:Latgalu teritorija.jpg|250px|thumb|Latgaļu valstiskie un teritoriālie veidojumi 9.—13. gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm]]
[[Attēls:Livonijas hercogistes Latgales daļa 1730.jpg|thumb|250px|[[Livonijas hercogiste]]s Latgales daļa (''Livonia polonica'') 1730. gada kartē.]]
[[Attēls:Poļu Vidzeme 1908.jpg|250px|thumb|Latgales karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1908).]]
[[Attēls:Latgale ar poliskajiem vietvārdiem pēc 1905.jpg|250px|thumb|Latgales karte ar poliskajiem vietvārdiem (pēc 1905).]]
Līdz 12. gadsimta beigām mūsdienu Latgalē un [[Vidzeme]]s austrumu daļā bija vairāki letgaļu valstiskie veidojumi. Abās [[Daugava]]s pusēs atradās [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalstis, kuru valdījumi dienvidos robežojās ar sēļu un lietuviešu zemēm. Jersikai, kas vācu hronikās dēvēta par [[Letija|Letiju]], bija savas pavalstis ([[Asotes pilskalns|Asote]], [[Alene]], [[Autine]], [[Cesvaine]], [[Gerdene]], [[Lepene]], [[Mārciena]], [[Negeste]], [[Varka (pilsnovads)|Varka]] u.c.), kas ziemeļos robežojās ar letgaļu [[Tālava]]s un [[Atzele]]s zemēm. Senkrievu hronikā minētā [[Lotigola]]s zeme bija Jersikas valsts austrumu daļa, kas iestiepās arī mūsdienu [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s teritorijā.
 
1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā [[Dignājas pilskalns|Dignājas pilī]] otrpus Daugavai. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autine]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā.

Kopš 1561. gada Latgale ietilpa [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā esošās [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s austrumu daļa, vēlāk [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] [[Inflantijas vaivadija]] (jeb t.s. Poļu Vidzeme). Administratīvi bija iedalīta 4 traktos: Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas.

Pēc 1. [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Latgali pievienoja sev Krievijas Impērija, administratīvi iekļaujot [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] kā Daugavas provinci, kas tika sadalīta 3 apriņķos: Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas (Rēzeknes apriņķis laikā no 1797. līdz 1802. gadam nepastāvēja, sadalīts starp Daugavpils un Ludzas apriņķiem). 1796. gadā Latgali iekļāva Polockas vietniecībā, bet pēc vietniecības likvidēšanas Latgali iekļāva [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] (ko izveidoja no likvidētajām Polockas un Mogiļevas vietniecībām). No 1802. gada līdz 1917. gadam Latgale ietilpa [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 1917. gada 14. decembrī Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķus atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i.

1918. gadā, nodibinoties [[Latvijas Republika]]i, Latgale tika pasludināta par jaunajai valstij piederošu teritoriju un 1919.—1920. gados [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, [[Latgales atbrīvošana|padzenot lieliniekus]], Latgali pievienoja pārējai Latvijai.

== Ģeogrāfija ==
[[Latviešu konversācijas vārdnīca]] 1933. gadā Latgales ģeogrāfiju aprakstīja šādi:
“Tie ir [[Malienas līdzenums]] un [[Malienas platforma]], kas kopā ieņem Latvijas valsts austrumu malu jeb [[Maliena|Malienu]], kur runā ɡalvenā kārtā [[augšzemnieku dialekts|augšzemnieku izloksni]]. Malienas līdzenums sniedzas pāri Latvijas valsts teritorijai no [[Lietuva|Lietavas]] robežām ap [[Aknīste|Aknīsti]], pār Daugavu uz Lubānu un valsts ziemeļaustrumu stūri, [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]] Malienas platforma paceļas dienvidaustrumos no šī līdzenuma, un tās lielākā daļa ietilpst Latgalē, mazākā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] kā [[Augšzemes augstiene]]. Malienas līdzenumā vietām sastopamas māla iegulas, bet visvairāk zemes virskārtu sedz smilts, kas, [[Ledus laikmets|ledājam kūstot un atkāpjoties]], nogulusi liela ezera dibenā, kurš uz laiku apklājis bijušā ledāja gultni. Zemes virsa Malienas līdzenuma Latgales daļā lielākoties līdzena, ar lēzenu slīpumu uz Daugavu un [[Lubāns|Lubānas ezeru]], kas ir bijušā lielā ezera atliekas un apklāj visai seklas lēzenas ieplakas zemāko daļu. Cilvēku nometnes un kultūras zemes gabali lielākoties upju tuvumā un uz pauguriņiem, kur drenāžas apstākļi labāki. Labvēlīgs izņēmums ir Krustpils-Ļaudonas gala morēnu strēķis, kas šķērso Latgales līdzenuma dienvidrietumu stūri. Malienas līdzenuma ziemeļaustrumu daļa lielākoties ietilpst Jaunlatgales apriņķī, kur līdzena vai nedaudz viļņaina virsa, kas ap Daugavas ([[Aiviekste]]s) — [[Veļikaja]]s ūdensšķirtni sasniedz 130 m virs jūras līmeņa, atsevišķos morēnu pauguros arī vairāk. Zeme lielākoties smilšaina, notekas apstākļi sevišķi nelabvēlīgi ap ūdensšķirtnēm: tur plaši purvi un meži. Malienas līdzenuma daļā, kas ietilpst [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]], gar valsts robežu purvains, reti apdzīvots mežs uz smilts zemes.

Latgales platforma ir tās vērtīgākā dabiskā sastāvdaļa un galvenā dzīvojamā telpa, kam Latvijas valsts robežās puslīdz kārtna piecstūra apveids. Vienu tā malu sastāda valsts robeža no Zilupes līdz Daugavai, otru Daugava no valsts robežas līdz [[Daugavpils|Daugavpilij]]. Pārējās malās platforma sastopas ar Malienas līdzenumu aptuveni pa [[Daugavpils]]-[[Preiļi|Preiļu]]-[[Viļāni|Viļēnu]]-[[Kārsava]]s-Zilupes līnijām. Zemes virskārta pēc formām un sastāva ir tipisks diluvija ledāju krāvums. Platformas virsa lielākoties starp 140 un 180 m virs jūras līmeņa, bet atsevišķas pauguru grupas pārsniedz 200 m. Vislielākais augstums gala morēnu krāvumā, kas apskauj [[Rāznas ezers|Rēznas ezera]] ieplaku pusloka veidā no austrumiem gar dienvidu malu līdz rietumiem. Starp pauguriem ievērojamākais ir [[Lielais Liepukalns|Lielais Liepu jeb Dzierkaļu kalns]], dienvidos no Rēznas ezera (289 m). Gala morēnu pauguru starpās samērā dziļas iedobes, kuru dibenā nelieli ezeriņi vai purvi, kam dažkārt nav notekas. Zemes virsa platformā vēl lielā mērā uzglabājusi glaciālo formu pirmatnējību — augstākus vai zemākus, stāvākus vai lēzenākus, plakanākus vai šaurākus gala- un pamatmorēnu vaļņus un kupolus. To starpas apaļas, garenas vai žuburainas iedobes, kuru dibena ezeri ir visraksturīgākie ģeogrāfiskie objekti Latgales platformā. Tie daiļo Latgales ainavu, sasita vērotāja skatu un novērš to no iedzīvotāju nabadzīgajām mītnēm — ciemiem un viensētām, kas grupējas uz atmežotiem reljefa viļņiem ezeru starpās. Sevišķi daudz ezeru ir Latgales platformas dienvidu pusē Dubnas un citu Daugavas pieteku augšgala apvidū, ko aptver trijstūra līnija Indra-Preiļi-[[Bukmuiža]]. Lielākie no tiem ir [[Sivers|Sivera]], [[Rušons|Rušānu]] un [[Eša ezers|Ješezers]]. Vietām ezeri sakārtoti ciešās virknēs, kas velkas no dienvidiem uz ziemeļiem. Ciešākos ezeru mezglos no augstākiem gala morēnu pauguriem var aplūkot lieliskas, plašas ezeru ainavas, kādu citur Latvijā nav. Labākais augstums to aplūkošanai ir [[Sauleskalns (paugurs)|Saules kalns]] (211 m). Diezgan daudz ezeru ir arī Latgales platformas ziemeļaustrumu daļā, no tiem lielākie ir [[Cirms|Cirma]], [[Lielais Ludzas ezers|Ludzas]] un [[Nierzas ezers|Nirzas ezeri]]. Platformas vidus daļā gala morēnu loka iekšpusē ir Rēznas ezers.”&lt;ref&gt;{{LKV|X.|120 113-120 123}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
{{bar box
|width = 300px
|float = middle
|title = Latgales iedzīvotāji pēc etniskajām grupām (2011) &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=TSG11-061&amp;ti=TSG11-061.+PAST%C2V%CEGIE+IEDZ%CEVOT%C2JI+PA+STATISTISKAJIEM+RE%CCIONIEM%2C+REPUBLIKAS+PILS%C7T%C2M++UN+NOVADIEM+P%C7C+TAUT%CEBAS%2C+DZIMUMA+UN+PA+DZIM%D0ANAS+VALST%CEM+2011.GADA+1.MART%C2&amp;path=..%2FDATABASE%2Ftautassk_11%2F2011.gada%20tautas%20skait%EE%F0anas%20gal%EEgie%20rezult%E2ti%2F&amp;lang=16 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|08|21||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20121205014757/data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=TSG11-061&amp;ti=TSG11-061.+PAST%C2V%CEGIE+IEDZ%CEVOT%C2JI+PA+STATISTISKAJIEM+RE%CCIONIEM,+REPUBLIKAS+PILS%C7T%C2M++UN+NOVADIEM+P%C7C+TAUT%CEBAS,+DZIMUMA+UN+PA+DZIM%D0ANAS+VALST%CEM+2011.GADA+1.MART%C2&amp;path=../DATABASE/tautassk_11/2011.gada%20tautas%20skait%EE%F0anas%20gal%EEgie%20rezult%E2ti/&amp;lang=16# |archivedate={{dat|2012|12|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|left1 = Tautība
|right1 = Procenti
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|Latvieši|#a12830|46.0}}
{{bar percent|Krievi|green|38.9}}
{{bar percent|Poļi|blue|6.8}}
{{bar percent|Baltkrievi|red|4.9}}
{{bar percent|Ukraiņi |yellow|1.3}}
{{bar percent|Lietuvieši|Orange|0.6}}
{{bar percent|Citi|purple|1.5}}
}}

=== Latgales iedzīvotāji (1897—2025) ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! gads!! iedz.skaits!! [[latvieši]]!! [[Latvijas krievi|krievi]]!! [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]]!! [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]]!! [[Latvijas poļi|poļi]]!! [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]]!! [[Latvijas ebreji|ebreji]]!! [[tatāri]]!! [[Vācbaltieši|vācieši]]!! [[Latvijas čigāni|čigāni]]!! [[Latvijas igauņi|igauņi]]!! un citi
|-
| 1897.|| 501 623|| 253 792|| 77 967|| 66 448|| 260|| 30 972|| 1329|| 63 851|| 576|| 5047|| 346|| 612|| 423
|-
| 1920.|| 497 350|| 263 893|| 65 116|| 57 545|| nez.|| 27 990|| 1135|| 30 055|| nez.|| 764|| nez.|| 274|| 50 578
|-
| 1925.|| 539 682|| 307 291|| 142 526|| 28 624|| nez.|| 25 564|| 1172|| 31 760|| nez.|| 995|| nez.|| 450|| 1300
|-
| 1930.|| 541 127|| 307 838|| 148 515|| 22 306|| nez.|| 29 698|| 953|| 28 704|| nez.|| 1037|| nez.|| 395|| 1681
|-
| 1935.|| 567 164|| 347 751|| 153 976|| 13 919|| nez.|| 19 534|| 925|| 27 974|| nez.|| 892|| nez.|| 457|| 1736
|-
| 1989.|| 425 249|| 177 134|| 181 165|| 26 112|| 8438|| 23 555|| 2134|| 1900|| 456|| 449|| 1261|| 173|| 2472
|-
| 2000.|| 388 207|| 176 537|| 153 088|| 21 780|| 5800|| 24 089|| 1903|| 926|| 311|| 362|| 1383|| 109|| 1919
|-
| 2011.|| 301 593|| 142 998|| 115 388|| 14 413|| 3825|| 18 984|| 1540|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 4445
|-
| 2025.|| 239 362|| 111 432|| 84 285|| 11 114|| 3946|| 14 974|| 1205|| 192|| nez.|| nez.|| 914|| 54|| 11 246
|}
* (1897—2025) Latgales iedzīvotāju skaits tās kultūrvēsturiskajā teritorijā.

== Teritorija ==
[[Attēls:Latvijas karte V. Krūmiņš 1920.jpg|thumb|270px|Latgale kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920)]]  
[[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Latgale Latvijas pašvaldību kartē (1938)&lt;ref&gt;P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.&lt;/ref&gt;]]
=== Līdz 1947. gada reformai ===
Līdz 1947. gada 16. oktobra administratīvi teritoriālajai reformai Latgali veidoja [[Daugavpils apriņķis]], [[Rēzeknes apriņķis]], [[Ludzas apriņķis]] un [[Abrenes apriņķis]] (līdz 1938. gadam — Jaunlatgales apriņķis; pēc [[Pitalova|Abrenes]] atdalīšanas, kopš 1945. gada 11. oktobra — [[Viļakas apriņķis]]), kuru ārējās robežas arī veidoja [[Latvijas vēlēšanu apgabali|Latgales vēlēšanu apgabala]] robežu.

=== Pēc 2008. gada reformas ===
[[Attēls:Latgales vēlēšanu apgabals.svg|right|thumb|270px|Latgales vēlēšanu apgabals (2011)]]
[[Attēls:Latvijas novadi.PNG|thumb|270px|Latgales kultūrvēsturiskais novads (zilā krāsā) un pilsētas (2009)]]
Pēc 2008. gada 18. decembrī [[Saeima|Saeimā]] pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Latgales vēlēšanu apgabalā atradās 19 novadi un 2 republikas pilsētas:

{{columns|
|col1=
* [[Aglonas novads]],
* [[Baltinavas novads]],
* [[Balvu novads]],
* [[Ciblas novads]],
* [[Dagdas novads]], 
* [[Daugavpils novads]],
|col2=
* [[Ilūkstes novads]],
* [[Kārsavas novads]],
* [[Krāslavas novads]],
* [[Līvānu novads]], 
* [[Ludzas novads]],
* [[Preiļu novads]],
|col3=
* [[Rēzeknes novads]],
* [[Riebiņu novads]],
* [[Rugāju novads]], 
* [[Vārkavas novads]],
* [[Viļakas novads]],
* [[Viļānu novads]],
|col4=
* [[Zilupes novads]],
* [[Daugavpils]] pilsēta,
* [[Rēzekne]]s pilsēta.
}}

=== Pēc 2021. gada reformas ===
{{Pamatraksts|Latviešu vēsturisko zemju likums}}

Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Latgalei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder:

* [[Daugavpils valstspilsēta]]s daļa Daugavas labajā krastā
* [[Rēzeknes valstspilsēta]]
* [[Aizkraukles novads]] ([[Aiviekste]]s labajā krastā): [[Aiviekstes pagasts]] (daļēji) un [[Pļaviņu pilsēta]] (daļēji)
* [[Alūksnes novads]] (daļēji): [[Liepnas pagasts]]
* [[Augšdaugavas novads]] ([[Daugava]]s labajā krastā):[[Ambeļu pagasts]], [[Biķernieku pagasts]], [[Dubnas pagasts]], [[Kalupes pagasts]], [[Līksnas pagasts]], [[Maļinovas pagasts]], [[Naujenes pagasts]], [[Nīcgales pagasts]], [[Vaboles pagasts]], [[Višķu pagasts]]
* [[Balvu novads]]: [[Baltinavas pagasts]], [[Balvu pagasts]], [[Balvu pilsēta]], [[Bērzkalnes pagasts]], [[Bērzpils pagasts]], [[Briežuciema pagasts]], [[Krišjāņu pagasts]], [[Kubuļu pagasts]], [[Kupravas pagasts]], [[Lazdukalna pagasts]], [[Lazdulejas pagasts]], [[Medņevas pagasts]], [[Rugāju pagasts]], [[Susāju pagasts]], [[Šķilbēnu pagasts]], [[Tilžas pagasts]], [[Vecumu pagasts]], [[Vectilžas pagasts]], [[Viļakas pilsēta]], [[Vīksnas pagasts]], [[Žīguru pagasts]]
* [[Jēkabpils novads]] ([[Daugava]]s labajā krastā): [[Atašienes pagasts]], [[Jēkabpils valstspilsēta]]s (daļa Daugavas labajā krastā un [[Daugavsala]]), [[Krustpils pagasts]], [[Kūku pagasts]], [[Mežāres pagasts]], [[Variešu pagasts]], [[Vīpes pagasts]]
* [[Krāslavas novads]] ([[Daugava]]s labajā krastā): [[Andrupenes pagasts]], [[Andzeļu pagasts]], [[Asūnes pagasts]], [[Aulejas pagasts]], [[Bērziņu pagasts]], [[Dagdas pagasts]], [[Dagdas pilsēta]], [[Ezernieku pagasts]], [[Grāveru pagasts]], [[Indras pagasts]], [[Izvaltas pagasts]], [[Kalniešu pagasts]], [[Kastuļinas pagasts]], [[Kombuļu pagasts]], [[Konstantinovas pagasts]], [[Krāslavas pagasts]], [[Krāslavas pilsēta]]s (daļa Daugavas labajā krastā), [[Ķepovas pagasts]], [[Piedrujas pagasts]], [[Robežnieku pagasts]], [[Skaistas pagasts]], [[Svariņu pagasts]], [[Šķaunes pagasts]], [[Šķeltovas pagasts]], [[Ūdrīšu pagasts]] 
* [[Līvānu novads]]: [[Jersikas pagasts]], [[Līvānu pilsēta]], [[Rožupes pagasts]], [[Rudzātu pagasts]], [[Sutru pagasts]], [[Turku pagasts]]
* [[Ludzas novads]]: [[Blontu pagasts]], [[Briģu pagasts]], [[Ciblas pagasts]], [[Cirmas pagasts]], [[Goliševas pagasts]], [[Isnaudas pagasts]], [[Istras pagasts]], [[Kārsavas pilsēta]], [[Lauderu pagasts]], [[Līdumnieku pagasts]], [[Ludzas pilsēta]], [[Malnavas pagasts]], [[Mežvidu pagasts]], [[Mērdzenes pagasts]], [[Nirzas pagasts]], [[Ņukšu pagasts]], [[Pasienes pagasts]], [[Pildas pagasts]], [[Pureņu pagasts]], [[Pušmucovas pagasts]], [[Rundēnu pagasts]], [[Salnavas pagasts]], [[Zaļesjes pagasts]], [[Zilupes pilsēta]], [[Zvirgzdenes pagasts]]
* [[Madonas novads]]: [[Barkavas pagasts]] (daļēji), [[Murmastienes pagasts]], [[Ošupes pagasts]] (daļēji), [[Varakļānu pagasts]], [[Varakļānu pilsēta]]
* [[Preiļu novads]]: [[Aglonas pagasts]], [[Aizkalnes pagasts]], [[Galēnu pagasts]], [[Pelēču pagasts]], [[Preiļu pagasts]], [[Preiļu pilsēta]], [[Riebiņu pagasts]], [[Rožkalnu pagasts]], [[Rušonas pagasts]], [[Saunas pagasts]], [[Silajāņu pagasts]], [[Sīļukalna pagasts]], [[Stabulnieku pagasts]], [[Upmalas pagasts]], [[Vārkavas pagasts]]
* [[Rēzeknes novads]]: [[Audriņu pagasts]], [[Bērzgales pagasts]], [[Čornajas pagasts]], [[Dricānu pagasts]], [[Feimaņu pagasts]], [[Gaigalavas pagasts]], [[Griškānu pagasts]], [[Ilzeskalna pagasts]], [[Kantinieku pagasts]], [[Kaunatas pagasts]], [[Lendžu pagasts]], [[Lūznavas pagasts]], [[Mākoņkalna pagasts]], [[Maltas pagasts]], [[Nagļu pagasts]], [[Nautrēnu pagasts]], [[Ozolaines pagasts]], [[Ozolmuižas pagasts]], [[Pušas pagasts]], [[Rikavas pagasts]], [[Sakstagala pagasts]], [[Silmalas pagasts]], [[Stoļerovas pagasts]], [[Stružānu pagasts]], [[Vērēmu pagasts]], [[Dekšāres pagasts]], [[Sokolku pagasts]], [[Viļānu pagasts]], [[Viļānu pilsēta]]

== Karogs ==
{{Pamatraksts|Latgales karogs}}

2023. gada 19. aprīlī Valsts prezidents [[Egils Levits]], ņemot vērā [[Valsts heraldikas komisija]]s atzinumu, apstiprināja oficiālo [[Latgales karogs|Latgales karogu]].

Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga apraksts:&lt;ref&gt;[https://www.president.lv/lv/media/94462/download?attachment Par latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogu] Valsts prezidenta Egila Levita 2023. gada 19. aprīļa rīkojums Nr. 1&lt;/ref&gt;
# Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogs ir tumši zils ar baltu horizontālu svītru.
# Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga tumšizilbalttumšizilo svītru attiecība ir 2: 1 :2.
# Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga platuma un garuma attiecība ir 1 :2.
# Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga tumšizilbalttumšizilo svītru attiecība, kā arī karoga platuma un garuma attiecība neatkarīgi no karoga izmēriem atbilst norādītajam paraugam.
# Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karoga tumši zilā krāsa atbilst Pantone 295 C krāsas kodam.

Pirms tam kā Latgales karogu neoficiāli lietoja [[latgaliešu karogs|latgaliešu karogu]] ar zilibaltizilajām joslām un kronētu grifu uz sarkana ģerboņa formas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2023-valsts-prezidents-apstiprinajis-latgales-karogu.a505741/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Valsts prezidents apstiprinājis Latgales karogu] lsm.lv 2023. gada 21. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Jersika (valsts)|Jersika]]
* [[Livonijas ordenis]]
* [[Livonijas ordeņa mestri]]
* [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]
* [[Inflantijas vaivadija]]
* [[Latgales ģerbonis]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.vesture.eu/index.php/Pārdaugavas_hercogiste Pārdaugavas hercogiste — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]
* [http://www.vesture.eu/index.php/Inflantija Inflantija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]
* [https://lpr.gov.lv/lv/padome-l2f3/info Latgales reģiona portāls]

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Latviešu vēsturiskās zemes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]]
[[Kategorija:Latgale| ]]</text>
      <sha1>ry022s1n7u16xt7cd8lq035636q5c8o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Treisijs</title>
    <ns>3</ns>
    <id>8122</id>
    <revision>
      <id>4468853</id>
      <parentid>4461518</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:20:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eurohunter</username>
        <id>19227</id>
      </contributor>
      <comment>/* Balsošana un divas konferences */ +</comment>
      <origin>4468853</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47675" sha1="jynd8nx33877z1xo9bpypxoolhrl242" xml:space="preserve">{{sveiciena teksts}}
&lt;table class=&quot;infobox vcard&quot; style=&quot;float: right&quot;&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;text-align: center&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;float: right&quot; class=&quot;plainlinks&quot;&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div style=&quot;float: center&quot;&gt;[[Attēls:Replacement filing cabinet.svg|40px|Arhīvs]]&lt;br/&gt;'''Treisija diskusiju arhīvs'''&lt;/div&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs1|1. arhīvs (30.05.2005. – 25.04.2010.)]]&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs2|2. arhīvs (26.04.2010. – 28.03.2013.)]]&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs3|3. arhīvs (29.03.2013. – 01.08.2019.)]]&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;inputbox&gt;
type=fulltext
prefix=Lietotāja diskusija:Treisijs
break=no
width=20
searchbuttonlabel=Meklēt arhīvā
&lt;/inputbox&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

== [[Laikmetīgās mākslas muzejs - Monsoro pils]] ==

Dear {{ping|Treisijs}}, I have created this article and added content on the ones of yours, [[Monsoro]] and [[Monsoro pils]]. Could you check them? Thank you. All my very best, --[[Dalībnieks:Philippe49730|Philippe49730]] ([[Dalībnieka diskusija:Philippe49730|diskusija]]) 2019. gada 12. decembris, plkst. 19.30 (EET)

== WAM 2019 Postcard ==

Dear Participants and Organizers,

Congratulations!

It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages!
Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019.
Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap!

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19671656 --&gt;

== WAM 2019 Postcard ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01


[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19732202 --&gt;

== WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear all participants and organizers,

Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care.

Best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03
&lt;!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19882731 --&gt;

== Kategorijas ==

Attiecībā uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kazahst%C4%81na&amp;curid=1711&amp;diff=3204184&amp;oldid=3144525&amp;diffmode=source šo labojumu], domāju, ka ir jāatstāj arī citas kategorijas, ne tikai viena kategorija par valsti. Tāpat ar pilsētām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 14. aprīlis, plkst. 23.38 (EEST)
: Nepiekrītu, ja ir pamatkategorija. Pamatkategorijā tad var ķibināt klāt sazin vēl kādas citas kategorijas. Izmaiņas veikt tad tikai vienuviet. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.04 (EEST)
::Sarakstīju daudz Skype diskusijā, bet galvenā doma tāda, ka tas samazina lietotāju navigācijas iespējas, turklāt blakusefekts ir tāds, ka kategorijā [[:Kategorija:Āzijas valstis]] Kazahstāna ir atrodama tikai augšā, kategoriju listē, bet nav pie rakstiem. Šobrīd pie rakstiem redzu Laosa, bet neredzu Kazahstāna. Varētu padomāt, ka tāda raksta nemaz nav. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.06 (EEST)
:::Varbūt piekristu šādai pieejai, ja [[:Kategorija:Āzijas valstis]] būtu tikai kategorijas un neviena raksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.07 (EEST)
::::Jā, visas valstis jāsaliek kategorijās. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 08.23 (EEST)

== Digital Postcards and Certifications ==

[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible.

Take good care and wish you all the best.

&lt;small&gt;This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=20024482 --&gt;

==Thank You==
Thank you for create article [[Čintara Pūnlāpa]] (Jintara Poonlarp). 

I want you to create article [[Monkēn Kěnkūn]] ([[:en:Monkaen Kaenkoon]]). Please you for create article?--[[Dalībnieks:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|บุญพฤทธิ์ ทวนทัย]] ([[Dalībnieka diskusija:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|diskusija]]) 2020. gada 30. jūlijs, plkst. 05.43 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2020 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]]

Hi WAM organizers and participants!

Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team.
# Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''.
# Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!!
# If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&amp;A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from WAM team:'''
#	Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. 
#	The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) 
#	Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. 

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020

Sincerely yours,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&amp;oldid=20508138 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants, Jury members and Organizers,

Congratulations!

It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! 

* This form will be closed at February 15.
* For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]].

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Ciemu kategorija ==

Kāds ir iemesls kategorijas &quot;Latvijas ciemi&quot; izņemšanai no veidnēm? Vidējciemi nav ciemi? Vai šādas būtiskas izmaiņas vispirms nevajadzētu izdiskutēt? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.09 (EEST)
: Būtiskas izmaiņas?!? Cik tad tur tā darba atlikt atpakaļ veidnēs šīs kategorijas? Būtiskas izmaiņas ir ciemu sadalīšana sīkāk pa veidiem, kas man pašam liekas interesanti un pie reizes iepazīstu Latviju :) Pašlaik [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] ir pārbāzta. '''Kategorijas nav uzskaitījumi vai saraksti'''. Sarakstus vienmēr esam veidojuši atsevišķos rakstos, piemēram, [[Latvijas ciemi]] vai var izveidot [[Latvijas ciemu uzskaitījums|Latvijas ciemu uzskaitījumu]]. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.15 (EEST)
:: Man būtu interese saglabāt ciemus arī kategorijā &quot;Latvijas ciemi&quot;. Tas ļauj ātri apskatīt, cik ciemus jau esam aprakstījuši. Tagad jāskaita pa apakškategorijām. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 20.57 (EEST)
::: Pēc sakārtošanas pa apakškategorijām var salikt atpakaļ pagastu ciemu veidnēs, lai ģenerē šo kategoriju, bet vispārīgi augstāk minētajam mērķim vēl labāks instruments, iesaku izmantot vikidatus (Wikidata Query Service). Katrā ziņā, atlikt atpakaļ ir daudz vienkāršāk. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.32 (EEST)

Cik man zināms, nekāda oficiāla iedalījuma lielciemos, vidējciemos utt. nemaz nav, to lieto tikai LĢIA savām iekšējām vajadzībām un īpaši pasvītro, ka šāds dalījums ir viņu iekšējā izprieca (&quot;''Vietvārdu datubāzē izmantotā ciemu klasifikācija (mazciems, vidējciems, skrajciems, vasarnīcu ciems u.tml.) ir izveidota kartogrāfijas vajadzībām un tai ir tikai informatīvs raksturs.''&quot;). Tā ka tas, ka mēs šo iedalījumu vispār kaut kur lietojam, ir tīrā rotaļāšanās ar svešu mantiņu. Bez tam, ciemi pa reizei slīd no vienas grupas otrā (parasti uz leju) un diez vai kāds ņemsies ar pārrakstīšanu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.49 (EEST)
: Un? Vai tas ir slikti, ja sadalu ciemus šajās svešajās mantiņās? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.52 (EEST)
:: Ja ciemi slīd no vienas kategorijas citā, tas jau nenozīmē, ka to nevajag atjaunot vikipēdijā. Dzīvē viss mainās... Jau tagad dažos ciemu rakstos esmu nomainījis ciema statusu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.54 (EEST)
:: Ja šeit ir nevis enciklopēdija, bet spēļu laukums, tas noteikti nav slikti. Ja enciklopēdija... tad mums vajadzētu tomēr domāt par atbilstību oficiālajiem statusiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.15 (EEST)
::: {{ping|Kikos|Papuass}} mazliet augstāk ir viedoklis, ka informācija rakstā [[Latvijas ciemi]] (klasifikācija) ir nekorekta, līdz ar to arī ciemu rakstos savadītā informācija infokastēs, kur norādīts ciema veids (lielciems, skrajciems, mazciems utt.), šķiet ir nekorekta. Kāds ir jūsu viedoklis? Atgriežoties pie mana viedokļa, uzskatu, ka nekādu skādi nenodaru, izveidojot šādu sasortēšanas veidu &lt;small&gt;(kārtot dažnedažādas lietas var dažādi, piemēram, nesen man paprasīja, kurš ir liekais šajā uzskaitījumā &quot;putns, rāpulis, kukainis, zivs, zīdītājs&quot; un bez minstināšanās atbildēju, ka &quot;kukainis&quot;, jo vienīgais nav mugurkaulnieks, bet izrādās liekais uzskaitījumā bija &quot;zivs&quot;, jo tas ir vienīgais sieviešu dzimtes vārds)&lt;/small&gt;. Pēc sasortēšanas VISUS ciemus ļoti vienkārši var atgriezt iekš [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] (skatīt šī jautājuma piedāvāto risinājumu šīs pašas diskusijas augšpusē). Cits jautājums ir par vikidatiem, kur arī paralēli biju uzsācis nomainīt ciemu ierakstiem īpašību {{P|31}} no {{Q|532}} uz attiecīgajiem ciemu veidiem (mans mērķis bija mazliet personīgs — ar ''Wikidata Query Service'' izveidot karti ar atzīmētiem ciemiem dažādās krāsās; nu ir man tāda vajadzība). Pašlaik tad ieturu pauzi. Ja ir nekorekti dalīt Latvijas ciemus vēl sīkākā dalījumā, tad vikidatos apsolos šo savu ''vandalisma'' aktu novērst, bet mūsu Vikipēdijā gan joprojām uzskatu, ka cits ciemu dalījums nav par sliktu, un nekādu skādi nenodara. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.42 (EEST)
:::: Vēl papildus problēmas rada tas, ka pēc kadastra datiem dažos/daudzos novados/pagastos ciemu izdalīšanas kā tādas nav (piemēram, [[Lazdukalna pagasts]]: [[Veidne:Lazdukalna pagasta ciemi|veidnē pēc LĢIA]] un [https://www.kadastrs.lv/varis/100014780?type=district pēc kadastra]). Cik noprotu, šajā situācijā par '''ciemu''' uzskata tikai tādu ''ciemu'', kam ir noteikts '''teritorijas plānojums'''. Varbūt tad ir vērts vadīties pēc [https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums likuma] (Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: 1) pilsētas; 2) ciemi; 3) mazciemi; 4) viensētas.)? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 11.17 (EEST)

== Filmu kategorijas ==
Sveiks, vari lūdzu pamatot, kādēļ ''live-action/computer-animated'' filmām maini kategorijas no ASV filmas uz ASV animācijas filmas. Angļu valodas rakstā ([[:en:Tom &amp; Jerry (2021 film)]]) ir visas kategorijas, gan filmas, gan komēdijas, gan datoranimācijas filmas un arī animācijas filmas, protams nesaku, ka tā jābūt arī mūsu vikipēdijā. Bet uzskatu, ka ASV filmas vajag atstāt, jo tur filmējas aktieri un tā nav tikai animācijas filma.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 18.57 (EET)
: {{ping|Baisulis}} ASV animācijas filma arī tomēr paliek ASV filma :) Piekrītu tev, ka šajā gadījumā viss nav tik vienkārši, ka nav pareizi no augstākas kategorijas (ASV filmas) ielikt &lt;u&gt;tikai vienu&lt;/u&gt; zemāku kategoriju (ASV animācijas filmas), jo tajā pašā laikā ir arī citi žanri, kuros šo pašu filmu varētu iekļaut. Šajā gadījumā spēlējos ar piedāvātajiem kategoriju rīkiem (tūļiem) un tur tas arī rezultātā izveidojās. Katrā gadījumā [[:Kategorija:ASV filmas]] sen jau prasās kategorizēt apakškategorijās. Kategorijām nav jāpilda uzskaitījumu (sarakstu) funkcija. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 19.52 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Stefānija Turkeviča ==

Thank you, Treisijs! [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 12. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST)

== Veidne:Gads ==

Šo veidni veidoju, tāpēc ka, vecās veidnes vikikodu nevarēju izmainīt, jo tai bija uzlikta aizsardzība. Es vienkārši pieliku tūkstošgades. [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.46 (EEST)
:Vai tiešām strādā labi?--[[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.56 (EEST)
:tādā gadījumā vajadzēja padod ziņu veidnes diskusijas lapā ar apmēram &quot;hei, gribētu pievienot šai veidnei X, ko darīt?&quot; [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.59 (EEST)
:: {{ping|Kb10076}} Es tā beigās arī sapratu. Es jau izmainīju veidni uz tavu versiju un uzliku pāradresāciju, lai nav jānovērš visas tavas izmaiņas. Na vēlies vēl ko mainīt, tad dod ziņu administratoriem. Jāskatās Tavs devums, ja ir gana labs, tad jāieceļ autopatrolled kārtā, kuri var mainīt veidnes. Veidnes ir tieši tāpēc izgudrotas, lai nav simtpadsmit rakstos jāveic sīkas izmaiņas.--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.02 (EEST)
:: Vai ir kāds piemērs, kur konstatēts, ka šādi nestrādā labi? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.03 (EEST)

== [[:Attēls:Jēkabpils SC logo.png|Jēkabpils SC logo.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Jēkabpils SC logo.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== Modulis:Country alias ==

Hello! Can you open the Country alias module for editing?. I know that it is locked for editing so only administrators can edit it. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.16 (EET)

== Translation request ==

Hello.

Can you create and upload the article [[Azerbaidžānas ģeogrāfija]] in Latvian Wikipedia, by translating it from the well sourced article [[:en:Geography of Azerbaijan]], some time in 2023?

Yours sincerely, [[Dalībnieks:Multituberculata|Multituberculata]] ([[Dalībnieka diskusija:Multituberculata|diskusija]]) 2022. gada 24. decembris, plkst. 06.44 (EET)

== Modulis:Country alias ==

Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. I have added the correct flags and so on and also the correct country names in the module sandbox. Check the changes and then go ahead with updating the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.04 (EEST)

== Translation request ==

Hello.

Can you create and upload the article [[:en:Laacher See]] in Latvian Wikipedia?

Yours sincerely, [[Dalībnieks:Multituberculata|Multituberculata]] ([[Dalībnieka diskusija:Multituberculata|diskusija]]) 2023. gada 11. jūlijs, plkst. 14.54 (EEST)

:Thank you very much for the new article! [[Dalībnieks:Multituberculata|Multituberculata]] ([[Dalībnieka diskusija:Multituberculata|diskusija]]) 2023. gada 18. jūlijs, plkst. 10.23 (EEST)

== Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] ==

[[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]]
You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC)
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&amp;oldid=25451578 --&gt;
== Iekavas (15.08.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3900571 šis labojums] lapā [[Irānas administratīvais iedalījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Irānas administratīvais iedalījums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Ardabīlas ostāns&amp;#124;Ardabīla&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 15. augusts, plkst. 11.02 (EEST)

== Modulis:Country alias ==

Hello! Can you add the correct flags to the country alias module?. It hasn't been done something for a year now. I have given countries the correct names in the module's sandbox and also the right flags. I think you should use the current country alias module instead of the old one can you interlace that into it. I have already added a data module. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2023. gada 4. oktobris, plkst. 16.18 (EEST)

== 1905.gada dekrēts par reliģisko brīvību.  ==

Labdien! Kāpēc bija dzēsta kategorija Reliģija? Loģikas jautājums.  Raksts ir par reliģisko brīvību.  Islāms, budisms utt. Ne tikai kristietība . Attiecas uz visiem, visām bija atļauts brīvi izvēlēt savu konfesiju. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 11.26 (EET)

:Reliģijas kategorija ir vispārīga. Šajā kategorijā ieliekot visu, kas kaut mazliet ir saistīts ar reliģiju, būs pārāk daudz rakstu. Ja ir iespējams, tad liekam apakškategorijās. Jāliek apakškategorijās ne tikai šis, bet arī citi tur vēl palikušie raksti. Šis raksts ir viens no tiem, kuru man likās visvienkāršāk ielikt apakškategorijā. Tikko pievienoju vēl [[:Kategorija:Reliģija Krievijā]]. Ceru, ka šādi der. Ja vajag, var likt vēl citas apakškategorijas, to pašu [[:Kategorija:Islāms]], [[:Kategorija:Budisms]] un tā tālāk. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 11.45 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2023 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2023 you '''[https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2023_(all) were one of the top medical editors in your language]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdWfjVFbDO4ji-_qn2SsAgdCflhcOZychLnr1JUacsPaBr1eA/viewform Consider joining for 2024]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translation of health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [https://mdwiki.org/wiki/User:Doc_James &lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2024. gada 4. februāris, plkst. 00.25 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2023&amp;oldid=26173705 --&gt;

== Module:Country alias ==

Helllo! Is it possible for you to update the country alias module to its current version. Mainly because you use an old version which is not in use anymore elsewhere. It has been very long since somebody has done something with the module. I have updated the flags and country names which was not correct. Can you take a look at module and see what you can do about it. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.52 (EET)

== Module:Country alias ==

Hello! Can you update the country alias module to its current version you use an older version which is not in common use elsewhere. The module hasn't been updated since October 2022 and I have updated the flags and country names and also competition names to the correct form. See what you can do about it. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 9. marts, plkst. 16.02 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2024 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [[mdwiki:User:Doc_James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&amp;oldid=28172893 --&gt;

== CEE Spring 2025 valstis ==

Kāpēc Tu CEE Spring 2025 rakstos iekļauj valstis, kas nav [[Vikipēdija:CEE Spring 2025/Noteikumi|Noteikumos]]? Piemēram, Irāna, Kirgizstāna, Maroka, Tadžikistāna, Uzbekistāna. [[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST)

:Tas ir novecojis uzskaitījums. Es vados pēc [[:meta:Wikimedia_CEE_Spring_2025/List_of_Articles]]. Piemēram, Donas reģions vairs nav, bet tevis norādītajā saitē ir Donas reģions. Šeit noteikti jāprasa mūsu koordinatoram. {{ping|Papuass}} Ko tu par šo saki? -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 15.35 (EEST)
::Konkursā tiek skaitītas tikai CEE reģiona valstis (kā teikts noteikumos). Tās pārējās valstis laika gaitā ir pievienojušās kā konkursa partneri un ir izveidojuši arī savus sarakstus, ja nu kādam ir vēlme rakstīt. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 15.39 (EEST)
:::Es saprotu, ka varu arī rakstīt par Maroku, Kirgizstānu un Uzbekistānu. Vai es pareizi saprotu, ka konkursa loterijai šo valstu raksti neder, bet projektam kā tadam der? PS: Kas ir ar Donas reģionu? -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST)

== Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' ==
Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST)

== Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! ==

Hi everyone, 

We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there.

The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]'').

If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''.

[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Growth features - Mentorship and Community updates ==

​Hi everyone, 

Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page).

You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''.

CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''.

We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed.

If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]].

--[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Lielāku banu ==

patriots355 izpelnījās lielāku sodu mēs ar quinlan83 veselu stundu ņemāmies viņš parakstīja ishowspeed un Latvijas radio un Latvijas radio viņš rakstīja Latvijas g*** banda vai vienkārši g*** vismaz uz 1 nedēļu bano nevis 1 dienu lūdzu  [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 19.41 (EEST)
:Tev tiešām nešķiet, ka šīsdienas aktivitāšu dalībnieki visi, tevi pašu ieskaitot, būtu pelnījuši tādu riktīgu banu? :) Jums ir dota iespēja kaut ko lietderīgu izdarīt, bet tā vietā jūs ņematies kā tāds mērkaķu bars... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 20.07 (EEST)
::ko es atjaunoju kā bija tas patriot355 ir mērkaķis viņš ir vandālis nevis es un quinlan83  [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST)
:::Vandāļi ar minimālu intelektu savus citus akauntus nesāk darbināt praktiski vienlaikus ar galveno. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 12.42 (EEST)
::::mēs vakar ar quinlan83 veselu stundu cīnījāmies kamēr banos viņu, man ir jautājums kur bija administratori? [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 12.44 (EEST)
:::::Jūs vēl neesat sapratis, ka šeit nevienam, ieskaitot administratorus, nav pienākums kādu apkalpot? It īpaši 24/7? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 15.38 (EEST)
::::::Es neprasu apkalpot es paprasīju bannot par vandālismu vai arī es kaut ko ne tā izlasīju noteikumos par vandālismu [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 16.05 (EEST)
::::::: Šeit 24/7 nav visu laiku kāds, kas to vien gaida, kad kāds veiks vandalismu. Kad tas tiek konstatēts, tad to arī novērš, vajadzības gadījumā arī nobloķē vandalisma veicēju. Tas nav automatizēts process. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 16.24 (EEST)

== Invitation for a session &quot;Tools and features for Users with Extended Rights&quot; ==

Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you.

The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session.

The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''.

If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=29165186 --&gt;

== You may be an eligible candidate for the U4C election ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Greetings,

The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years.

This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required.

The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run.

In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&amp;oldid=30472432 --&gt;

== Balsošana un divas konferences ==
sveiks!
: rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem !
* šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs].
* tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam.
* un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]]
: --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.41 (EEST)

== Basshunter ==
Hello. For first I would like to thank you for expanding Basshunter article. One day I will also add tables for discography with references. Btw. I wanted to ask if you could translate descriptions of a few items for Wikidata? [[Dalībnieks:Eurohunter|Eurohunter]] ([[Dalībnieka diskusija:Eurohunter|diskusija]]) 2026. gada 16. maijs, plkst. 12.20 (EEST)</text>
      <sha1>jynd8nx33877z1xo9bpypxoolhrl242</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468855</id>
      <parentid>4468853</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:21:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eurohunter</username>
        <id>19227</id>
      </contributor>
      <comment>/* Basshunter */</comment>
      <origin>4468855</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47686" sha1="c1h64t5qyu7asihxvethinkyn9lo51n" xml:space="preserve">{{sveiciena teksts}}
&lt;table class=&quot;infobox vcard&quot; style=&quot;float: right&quot;&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;text-align: center&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;float: right&quot; class=&quot;plainlinks&quot;&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div style=&quot;float: center&quot;&gt;[[Attēls:Replacement filing cabinet.svg|40px|Arhīvs]]&lt;br/&gt;'''Treisija diskusiju arhīvs'''&lt;/div&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs1|1. arhīvs (30.05.2005. – 25.04.2010.)]]&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs2|2. arhīvs (26.04.2010. – 28.03.2013.)]]&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs3|3. arhīvs (29.03.2013. – 01.08.2019.)]]&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
&lt;inputbox&gt;
type=fulltext
prefix=Lietotāja diskusija:Treisijs
break=no
width=20
searchbuttonlabel=Meklēt arhīvā
&lt;/inputbox&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

== [[Laikmetīgās mākslas muzejs - Monsoro pils]] ==

Dear {{ping|Treisijs}}, I have created this article and added content on the ones of yours, [[Monsoro]] and [[Monsoro pils]]. Could you check them? Thank you. All my very best, --[[Dalībnieks:Philippe49730|Philippe49730]] ([[Dalībnieka diskusija:Philippe49730|diskusija]]) 2019. gada 12. decembris, plkst. 19.30 (EET)

== WAM 2019 Postcard ==

Dear Participants and Organizers,

Congratulations!

It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages!
Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019.
Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap!

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19671656 --&gt;

== WAM 2019 Postcard ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01


[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19732202 --&gt;

== WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear all participants and organizers,

Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care.

Best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03
&lt;!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19882731 --&gt;

== Kategorijas ==

Attiecībā uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kazahst%C4%81na&amp;curid=1711&amp;diff=3204184&amp;oldid=3144525&amp;diffmode=source šo labojumu], domāju, ka ir jāatstāj arī citas kategorijas, ne tikai viena kategorija par valsti. Tāpat ar pilsētām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 14. aprīlis, plkst. 23.38 (EEST)
: Nepiekrītu, ja ir pamatkategorija. Pamatkategorijā tad var ķibināt klāt sazin vēl kādas citas kategorijas. Izmaiņas veikt tad tikai vienuviet. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.04 (EEST)
::Sarakstīju daudz Skype diskusijā, bet galvenā doma tāda, ka tas samazina lietotāju navigācijas iespējas, turklāt blakusefekts ir tāds, ka kategorijā [[:Kategorija:Āzijas valstis]] Kazahstāna ir atrodama tikai augšā, kategoriju listē, bet nav pie rakstiem. Šobrīd pie rakstiem redzu Laosa, bet neredzu Kazahstāna. Varētu padomāt, ka tāda raksta nemaz nav. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.06 (EEST)
:::Varbūt piekristu šādai pieejai, ja [[:Kategorija:Āzijas valstis]] būtu tikai kategorijas un neviena raksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.07 (EEST)
::::Jā, visas valstis jāsaliek kategorijās. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 08.23 (EEST)

== Digital Postcards and Certifications ==

[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible.

Take good care and wish you all the best.

&lt;small&gt;This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=20024482 --&gt;

==Thank You==
Thank you for create article [[Čintara Pūnlāpa]] (Jintara Poonlarp). 

I want you to create article [[Monkēn Kěnkūn]] ([[:en:Monkaen Kaenkoon]]). Please you for create article?--[[Dalībnieks:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|บุญพฤทธิ์ ทวนทัย]] ([[Dalībnieka diskusija:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|diskusija]]) 2020. gada 30. jūlijs, plkst. 05.43 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2020 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]]

Hi WAM organizers and participants!

Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team.
# Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''.
# Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!!
# If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&amp;A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from WAM team:'''
#	Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. 
#	The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) 
#	Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. 

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020

Sincerely yours,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&amp;oldid=20508138 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants, Jury members and Organizers,

Congratulations!

It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! 

* This form will be closed at February 15.
* For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]].

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Ciemu kategorija ==

Kāds ir iemesls kategorijas &quot;Latvijas ciemi&quot; izņemšanai no veidnēm? Vidējciemi nav ciemi? Vai šādas būtiskas izmaiņas vispirms nevajadzētu izdiskutēt? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.09 (EEST)
: Būtiskas izmaiņas?!? Cik tad tur tā darba atlikt atpakaļ veidnēs šīs kategorijas? Būtiskas izmaiņas ir ciemu sadalīšana sīkāk pa veidiem, kas man pašam liekas interesanti un pie reizes iepazīstu Latviju :) Pašlaik [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] ir pārbāzta. '''Kategorijas nav uzskaitījumi vai saraksti'''. Sarakstus vienmēr esam veidojuši atsevišķos rakstos, piemēram, [[Latvijas ciemi]] vai var izveidot [[Latvijas ciemu uzskaitījums|Latvijas ciemu uzskaitījumu]]. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.15 (EEST)
:: Man būtu interese saglabāt ciemus arī kategorijā &quot;Latvijas ciemi&quot;. Tas ļauj ātri apskatīt, cik ciemus jau esam aprakstījuši. Tagad jāskaita pa apakškategorijām. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 20.57 (EEST)
::: Pēc sakārtošanas pa apakškategorijām var salikt atpakaļ pagastu ciemu veidnēs, lai ģenerē šo kategoriju, bet vispārīgi augstāk minētajam mērķim vēl labāks instruments, iesaku izmantot vikidatus (Wikidata Query Service). Katrā ziņā, atlikt atpakaļ ir daudz vienkāršāk. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.32 (EEST)

Cik man zināms, nekāda oficiāla iedalījuma lielciemos, vidējciemos utt. nemaz nav, to lieto tikai LĢIA savām iekšējām vajadzībām un īpaši pasvītro, ka šāds dalījums ir viņu iekšējā izprieca (&quot;''Vietvārdu datubāzē izmantotā ciemu klasifikācija (mazciems, vidējciems, skrajciems, vasarnīcu ciems u.tml.) ir izveidota kartogrāfijas vajadzībām un tai ir tikai informatīvs raksturs.''&quot;). Tā ka tas, ka mēs šo iedalījumu vispār kaut kur lietojam, ir tīrā rotaļāšanās ar svešu mantiņu. Bez tam, ciemi pa reizei slīd no vienas grupas otrā (parasti uz leju) un diez vai kāds ņemsies ar pārrakstīšanu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.49 (EEST)
: Un? Vai tas ir slikti, ja sadalu ciemus šajās svešajās mantiņās? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.52 (EEST)
:: Ja ciemi slīd no vienas kategorijas citā, tas jau nenozīmē, ka to nevajag atjaunot vikipēdijā. Dzīvē viss mainās... Jau tagad dažos ciemu rakstos esmu nomainījis ciema statusu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.54 (EEST)
:: Ja šeit ir nevis enciklopēdija, bet spēļu laukums, tas noteikti nav slikti. Ja enciklopēdija... tad mums vajadzētu tomēr domāt par atbilstību oficiālajiem statusiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.15 (EEST)
::: {{ping|Kikos|Papuass}} mazliet augstāk ir viedoklis, ka informācija rakstā [[Latvijas ciemi]] (klasifikācija) ir nekorekta, līdz ar to arī ciemu rakstos savadītā informācija infokastēs, kur norādīts ciema veids (lielciems, skrajciems, mazciems utt.), šķiet ir nekorekta. Kāds ir jūsu viedoklis? Atgriežoties pie mana viedokļa, uzskatu, ka nekādu skādi nenodaru, izveidojot šādu sasortēšanas veidu &lt;small&gt;(kārtot dažnedažādas lietas var dažādi, piemēram, nesen man paprasīja, kurš ir liekais šajā uzskaitījumā &quot;putns, rāpulis, kukainis, zivs, zīdītājs&quot; un bez minstināšanās atbildēju, ka &quot;kukainis&quot;, jo vienīgais nav mugurkaulnieks, bet izrādās liekais uzskaitījumā bija &quot;zivs&quot;, jo tas ir vienīgais sieviešu dzimtes vārds)&lt;/small&gt;. Pēc sasortēšanas VISUS ciemus ļoti vienkārši var atgriezt iekš [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] (skatīt šī jautājuma piedāvāto risinājumu šīs pašas diskusijas augšpusē). Cits jautājums ir par vikidatiem, kur arī paralēli biju uzsācis nomainīt ciemu ierakstiem īpašību {{P|31}} no {{Q|532}} uz attiecīgajiem ciemu veidiem (mans mērķis bija mazliet personīgs — ar ''Wikidata Query Service'' izveidot karti ar atzīmētiem ciemiem dažādās krāsās; nu ir man tāda vajadzība). Pašlaik tad ieturu pauzi. Ja ir nekorekti dalīt Latvijas ciemus vēl sīkākā dalījumā, tad vikidatos apsolos šo savu ''vandalisma'' aktu novērst, bet mūsu Vikipēdijā gan joprojām uzskatu, ka cits ciemu dalījums nav par sliktu, un nekādu skādi nenodara. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.42 (EEST)
:::: Vēl papildus problēmas rada tas, ka pēc kadastra datiem dažos/daudzos novados/pagastos ciemu izdalīšanas kā tādas nav (piemēram, [[Lazdukalna pagasts]]: [[Veidne:Lazdukalna pagasta ciemi|veidnē pēc LĢIA]] un [https://www.kadastrs.lv/varis/100014780?type=district pēc kadastra]). Cik noprotu, šajā situācijā par '''ciemu''' uzskata tikai tādu ''ciemu'', kam ir noteikts '''teritorijas plānojums'''. Varbūt tad ir vērts vadīties pēc [https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums likuma] (Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: 1) pilsētas; 2) ciemi; 3) mazciemi; 4) viensētas.)? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 11.17 (EEST)

== Filmu kategorijas ==
Sveiks, vari lūdzu pamatot, kādēļ ''live-action/computer-animated'' filmām maini kategorijas no ASV filmas uz ASV animācijas filmas. Angļu valodas rakstā ([[:en:Tom &amp; Jerry (2021 film)]]) ir visas kategorijas, gan filmas, gan komēdijas, gan datoranimācijas filmas un arī animācijas filmas, protams nesaku, ka tā jābūt arī mūsu vikipēdijā. Bet uzskatu, ka ASV filmas vajag atstāt, jo tur filmējas aktieri un tā nav tikai animācijas filma.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 18.57 (EET)
: {{ping|Baisulis}} ASV animācijas filma arī tomēr paliek ASV filma :) Piekrītu tev, ka šajā gadījumā viss nav tik vienkārši, ka nav pareizi no augstākas kategorijas (ASV filmas) ielikt &lt;u&gt;tikai vienu&lt;/u&gt; zemāku kategoriju (ASV animācijas filmas), jo tajā pašā laikā ir arī citi žanri, kuros šo pašu filmu varētu iekļaut. Šajā gadījumā spēlējos ar piedāvātajiem kategoriju rīkiem (tūļiem) un tur tas arī rezultātā izveidojās. Katrā gadījumā [[:Kategorija:ASV filmas]] sen jau prasās kategorizēt apakškategorijās. Kategorijām nav jāpilda uzskaitījumu (sarakstu) funkcija. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 19.52 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Stefānija Turkeviča ==

Thank you, Treisijs! [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 12. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST)

== Veidne:Gads ==

Šo veidni veidoju, tāpēc ka, vecās veidnes vikikodu nevarēju izmainīt, jo tai bija uzlikta aizsardzība. Es vienkārši pieliku tūkstošgades. [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.46 (EEST)
:Vai tiešām strādā labi?--[[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.56 (EEST)
:tādā gadījumā vajadzēja padod ziņu veidnes diskusijas lapā ar apmēram &quot;hei, gribētu pievienot šai veidnei X, ko darīt?&quot; [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.59 (EEST)
:: {{ping|Kb10076}} Es tā beigās arī sapratu. Es jau izmainīju veidni uz tavu versiju un uzliku pāradresāciju, lai nav jānovērš visas tavas izmaiņas. Na vēlies vēl ko mainīt, tad dod ziņu administratoriem. Jāskatās Tavs devums, ja ir gana labs, tad jāieceļ autopatrolled kārtā, kuri var mainīt veidnes. Veidnes ir tieši tāpēc izgudrotas, lai nav simtpadsmit rakstos jāveic sīkas izmaiņas.--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.02 (EEST)
:: Vai ir kāds piemērs, kur konstatēts, ka šādi nestrādā labi? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.03 (EEST)

== [[:Attēls:Jēkabpils SC logo.png|Jēkabpils SC logo.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Jēkabpils SC logo.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

== Modulis:Country alias ==

Hello! Can you open the Country alias module for editing?. I know that it is locked for editing so only administrators can edit it. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.16 (EET)

== Translation request ==

Hello.

Can you create and upload the article [[Azerbaidžānas ģeogrāfija]] in Latvian Wikipedia, by translating it from the well sourced article [[:en:Geography of Azerbaijan]], some time in 2023?

Yours sincerely, [[Dalībnieks:Multituberculata|Multituberculata]] ([[Dalībnieka diskusija:Multituberculata|diskusija]]) 2022. gada 24. decembris, plkst. 06.44 (EET)

== Modulis:Country alias ==

Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. I have added the correct flags and so on and also the correct country names in the module sandbox. Check the changes and then go ahead with updating the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.04 (EEST)

== Translation request ==

Hello.

Can you create and upload the article [[:en:Laacher See]] in Latvian Wikipedia?

Yours sincerely, [[Dalībnieks:Multituberculata|Multituberculata]] ([[Dalībnieka diskusija:Multituberculata|diskusija]]) 2023. gada 11. jūlijs, plkst. 14.54 (EEST)

:Thank you very much for the new article! [[Dalībnieks:Multituberculata|Multituberculata]] ([[Dalībnieka diskusija:Multituberculata|diskusija]]) 2023. gada 18. jūlijs, plkst. 10.23 (EEST)

== Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] ==

[[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]]
You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC)
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&amp;oldid=25451578 --&gt;
== Iekavas (15.08.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3900571 šis labojums] lapā [[Irānas administratīvais iedalījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Irānas administratīvais iedalījums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Ardabīlas ostāns&amp;#124;Ardabīla&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 15. augusts, plkst. 11.02 (EEST)

== Modulis:Country alias ==

Hello! Can you add the correct flags to the country alias module?. It hasn't been done something for a year now. I have given countries the correct names in the module's sandbox and also the right flags. I think you should use the current country alias module instead of the old one can you interlace that into it. I have already added a data module. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2023. gada 4. oktobris, plkst. 16.18 (EEST)

== 1905.gada dekrēts par reliģisko brīvību.  ==

Labdien! Kāpēc bija dzēsta kategorija Reliģija? Loģikas jautājums.  Raksts ir par reliģisko brīvību.  Islāms, budisms utt. Ne tikai kristietība . Attiecas uz visiem, visām bija atļauts brīvi izvēlēt savu konfesiju. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 11.26 (EET)

:Reliģijas kategorija ir vispārīga. Šajā kategorijā ieliekot visu, kas kaut mazliet ir saistīts ar reliģiju, būs pārāk daudz rakstu. Ja ir iespējams, tad liekam apakškategorijās. Jāliek apakškategorijās ne tikai šis, bet arī citi tur vēl palikušie raksti. Šis raksts ir viens no tiem, kuru man likās visvienkāršāk ielikt apakškategorijā. Tikko pievienoju vēl [[:Kategorija:Reliģija Krievijā]]. Ceru, ka šādi der. Ja vajag, var likt vēl citas apakškategorijas, to pašu [[:Kategorija:Islāms]], [[:Kategorija:Budisms]] un tā tālāk. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 11.45 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2023 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2023 you '''[https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2023_(all) were one of the top medical editors in your language]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdWfjVFbDO4ji-_qn2SsAgdCflhcOZychLnr1JUacsPaBr1eA/viewform Consider joining for 2024]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translation of health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [https://mdwiki.org/wiki/User:Doc_James &lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2024. gada 4. februāris, plkst. 00.25 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2023&amp;oldid=26173705 --&gt;

== Module:Country alias ==

Helllo! Is it possible for you to update the country alias module to its current version. Mainly because you use an old version which is not in use anymore elsewhere. It has been very long since somebody has done something with the module. I have updated the flags and country names which was not correct. Can you take a look at module and see what you can do about it. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.52 (EET)

== Module:Country alias ==

Hello! Can you update the country alias module to its current version you use an older version which is not in common use elsewhere. The module hasn't been updated since October 2022 and I have updated the flags and country names and also competition names to the correct form. See what you can do about it. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 9. marts, plkst. 16.02 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2024 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [[mdwiki:User:Doc_James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&amp;oldid=28172893 --&gt;

== CEE Spring 2025 valstis ==

Kāpēc Tu CEE Spring 2025 rakstos iekļauj valstis, kas nav [[Vikipēdija:CEE Spring 2025/Noteikumi|Noteikumos]]? Piemēram, Irāna, Kirgizstāna, Maroka, Tadžikistāna, Uzbekistāna. [[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST)

:Tas ir novecojis uzskaitījums. Es vados pēc [[:meta:Wikimedia_CEE_Spring_2025/List_of_Articles]]. Piemēram, Donas reģions vairs nav, bet tevis norādītajā saitē ir Donas reģions. Šeit noteikti jāprasa mūsu koordinatoram. {{ping|Papuass}} Ko tu par šo saki? -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 15.35 (EEST)
::Konkursā tiek skaitītas tikai CEE reģiona valstis (kā teikts noteikumos). Tās pārējās valstis laika gaitā ir pievienojušās kā konkursa partneri un ir izveidojuši arī savus sarakstus, ja nu kādam ir vēlme rakstīt. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 15.39 (EEST)
:::Es saprotu, ka varu arī rakstīt par Maroku, Kirgizstānu un Uzbekistānu. Vai es pareizi saprotu, ka konkursa loterijai šo valstu raksti neder, bet projektam kā tadam der? PS: Kas ir ar Donas reģionu? -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST)

== Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' ==
Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST)

== Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! ==

Hi everyone, 

We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there.

The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]'').

If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''.

[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Growth features - Mentorship and Community updates ==

​Hi everyone, 

Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page).

You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''.

CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''.

We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed.

If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]].

--[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Lielāku banu ==

patriots355 izpelnījās lielāku sodu mēs ar quinlan83 veselu stundu ņemāmies viņš parakstīja ishowspeed un Latvijas radio un Latvijas radio viņš rakstīja Latvijas g*** banda vai vienkārši g*** vismaz uz 1 nedēļu bano nevis 1 dienu lūdzu  [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 19.41 (EEST)
:Tev tiešām nešķiet, ka šīsdienas aktivitāšu dalībnieki visi, tevi pašu ieskaitot, būtu pelnījuši tādu riktīgu banu? :) Jums ir dota iespēja kaut ko lietderīgu izdarīt, bet tā vietā jūs ņematies kā tāds mērkaķu bars... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 20.07 (EEST)
::ko es atjaunoju kā bija tas patriot355 ir mērkaķis viņš ir vandālis nevis es un quinlan83  [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST)
:::Vandāļi ar minimālu intelektu savus citus akauntus nesāk darbināt praktiski vienlaikus ar galveno. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 12.42 (EEST)
::::mēs vakar ar quinlan83 veselu stundu cīnījāmies kamēr banos viņu, man ir jautājums kur bija administratori? [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 12.44 (EEST)
:::::Jūs vēl neesat sapratis, ka šeit nevienam, ieskaitot administratorus, nav pienākums kādu apkalpot? It īpaši 24/7? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 15.38 (EEST)
::::::Es neprasu apkalpot es paprasīju bannot par vandālismu vai arī es kaut ko ne tā izlasīju noteikumos par vandālismu [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 16.05 (EEST)
::::::: Šeit 24/7 nav visu laiku kāds, kas to vien gaida, kad kāds veiks vandalismu. Kad tas tiek konstatēts, tad to arī novērš, vajadzības gadījumā arī nobloķē vandalisma veicēju. Tas nav automatizēts process. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 16.24 (EEST)

== Invitation for a session &quot;Tools and features for Users with Extended Rights&quot; ==

Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you.

The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session.

The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''.

If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=29165186 --&gt;

== You may be an eligible candidate for the U4C election ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Greetings,

The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years.

This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required.

The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run.

In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&amp;oldid=30472432 --&gt;

== Balsošana un divas konferences ==
sveiks!
: rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem !
* šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs].
* tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam.
* un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]]
: --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.41 (EEST)

== Basshunter ==
Hello. For first I would like to thank you for expanding Basshunter article. One day I will also add tables for discography with references. Btw. I wanted to ask if you could translate to Latvian descriptions of a few items for Wikidata? [[Dalībnieks:Eurohunter|Eurohunter]] ([[Dalībnieka diskusija:Eurohunter|diskusija]]) 2026. gada 16. maijs, plkst. 12.20 (EEST)</text>
      <sha1>c1h64t5qyu7asihxvethinkyn9lo51n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GNU Free Documentation License</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9804</id>
    <revision>
      <id>4468918</id>
      <parentid>2923513</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:39:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468918</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1188" sha1="al7a08zrthrhknkpd2pepfz5o9rvvca" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
'''''GNU Free Documentation License''''' (GNU FDL vai GFDL) ir GNU brīvās dokumentācijas licence (neoficiāls, juridiski neapstiprināts tulkojums).
GFDL ir ''[[copyleft]]'' [[licence]] brīvam saturam. Licenci ir izstrādājusi [[Free Software Foundation]] (FSF) [[GNU]] projektiem. Tā būtībā ir analogs [[GNU Vispārējā publiskā licence|GNU Vispārējai publiskajai licencei]], kas ir domāta programmatūrai. Šī brīža GFDL stāvoklis ir versija 1.2.

Licence ir izstrādāta rokasgrāmatām, mācību grāmatām un izziņu materiāliem, kā arī dokumentācijai, kas tiek iekļauta GPL programmatūrā. Tomēr tā var tikt pielietota jebkuram rakstu darbam, neatkarīgi no tā tēmas. GFDL licencētu tekstu drīkst arī tirgot, tomēr tam ir jābūt pieejamam formātā, kas nodrošina tā neierobežotas labošanas iespējas.

[[Vikipēdija]] arī ir licencēta zem GFDL.

== Ārējās saites ==
* [http://www.gnu.org/copyleft/fdl.html GFGL oficiālais teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170916084910/http://www.gnu.org/copyleft/fdl.html |date={{dat|2017|09|16||bez}} }} {{en ikona}}

[[Kategorija:Autortiesību licences]]</text>
      <sha1>al7a08zrthrhknkpd2pepfz5o9rvvca</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4468725</id>
      <parentid>4468412</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T02:10:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4468725</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="452291" sha1="ly4mtjajmh3m3zpeahgpjwfowooczn5" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>ly4mtjajmh3m3zpeahgpjwfowooczn5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468757</id>
      <parentid>4468725</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:53:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +9</comment>
      <origin>4468757</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="454179" sha1="ifbms4q6bbcw4bgk16aydzg3gmx6zpv" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>ifbms4q6bbcw4bgk16aydzg3gmx6zpv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AirBaltic</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15793</id>
    <revision>
      <id>4468676</id>
      <parentid>4468312</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:31:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>TabernasAlmeria</username>
        <id>118905</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Galamērķu skaits: https://www.ch-aviation.com/airlines/BT</comment>
      <origin>4468676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53186" sha1="etxs48x25b24pa5xf86i1dga5hdgon7" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}}
{{Aviokompanijas infokaste
 |         aviokompanija = ''airBaltic''
 |                  logo = Airbaltic-logo.png
 |           logo izmērs = 250px
 |                attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg
 |         attēla izmērs = 250px
 |       attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]''
 |                  IATA = BT
 |                  ICAO = BTI
 |             izsaukums = AIR BALTIC
 |              dibināta = {{dat|1995|08|28}}
 |        darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}}
 |     darbību pārtrauca =
 |          galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]
 |          citas bāzes = 
* [[Tallinas lidosta]]
* [[Viļņas starptautiskā lidosta]]
* [[Tamperes Pirkalas lidosta]] 
 | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&amp;av2=G&amp;av3=club&amp;av5=lv&amp;gclsrc=aw.ds&amp;&amp;gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]&lt;/ref&gt; 
 | aviokompāniju alianse = 
 |                 flote = 55
 |             galamērķi = 89 (2026. gada vasaras sezona)
 |               sauklis =
 |       mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation''
 |             īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %&lt;br /&gt;SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 %
 |         galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs)
 |                peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022)
 |                apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022)
 |            mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}}
}}

'''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists &quot;airBaltic&quot; valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedza 500,17 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % —  [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Dibināšana ===
[[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]]
Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas &quot;[[Latavio]]&quot; likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu &quot;[[Baltic International Airlines]]&quot; un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).&lt;ref&gt;[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]&lt;/ref&gt; Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]].
1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā.

=== Straujas izaugsmes periods ===
1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 
2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]&lt;/ref&gt;

=== Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide ===
[[Attēls:Air Baltic B735 YL-BBF.jpg|thumb|200px|[[Boeing 737-500]]]]

Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}&lt;/ref&gt; Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}&lt;/ref&gt;

2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]&lt;/ref&gt; 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.&lt;ref&gt;[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 &quot;airBaltic&quot; prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]&lt;/ref&gt; Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}&lt;/ref&gt;

2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS &quot;Latvijas Krājbanka&quot; ieķīlātās SIA &quot;Baltijas Aviācijas sistēmas&quot; piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.&lt;ref&gt;[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem &quot;''airBaltic''&quot; privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]&lt;/ref&gt;

[[Attēls:AlekS BAE 2.jpg|thumb|200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]]
[[Attēls:YL-CSA (31924493906).jpg|thumb|200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]]
2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,&lt;ref&gt;[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm &quot;airBaltic&quot; līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]&lt;/ref&gt; bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}&lt;/ref&gt;

2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.&lt;ref&gt;http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285&lt;/ref&gt;

2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}&lt;/ref&gt; 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.05.02&quot; /&gt; 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;

Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''.
2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu.
2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.&lt;ref name=&quot;db 2017.04.07&quot; /&gt;
Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš ===
[[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. 
Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.&lt;/ref&gt;
23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] LETA 2020. gada 9. maijā&lt;/ref&gt;

18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā&lt;/ref&gt; tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām.
No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.&lt;ref&gt;[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.&lt;ref name=&quot;db 2020.08.05&quot; /&gt;
Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot; /&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022&lt;/ref&gt; bet 26. februārī uz un no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022&lt;/ref&gt;
Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022&lt;/ref&gt;
Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022&lt;/ref&gt;

2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].&lt;ref name=&quot;db 2022.05.02&quot; /&gt;

=== Dzinēju problēmas ===
2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka &quot;Airbus 220-300&quot; lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums &quot;Pratt&amp;Whitney&quot; paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī &quot;GTF&quot; dzinēju floti, kurā ietilpst &quot;airBaltic&quot; izmantotie &quot;A220-300&quot; lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 &quot;GTF&quot; dzinēju flotes lidmašīnām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Pārveides plāns par publisku akciju sabiedrību ===
2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī&lt;/ref&gt;
Biznesa ziņu aģentūra &quot;Bloomberg&quot; ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas &quot;airBaltic&quot; akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets nolēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.&lt;ref name=&quot;Lufthansa&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī&lt;/ref&gt; Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, &quot;Lufthansa&quot; grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.&lt;ref name=&quot;Lufthansa&quot;/&gt;
11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla  uzņēmuma &quot;''INVL Asset Management''&quot; valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma &quot;''Swedavia AB''&quot; padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');&lt;ref&gt;[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt; viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti.
19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.
21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %).
''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.&lt;ref&gt;[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.&lt;ref&gt;[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. &quot;airBaltic&quot; koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

[[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] laikā valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs – mīnus 183 miljoni eiro, īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedza aktīvus, bet naudas līdzekļi veidoja tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija ierobežoti obligāciju apkalpošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026&lt;/ref&gt;

== Inovācijas un rekordi ==
=== Inovācijas ===
* 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā.
* 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}&lt;/ref&gt;
*2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]&lt;/ref&gt;
* 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}&lt;/ref&gt;

=== Rekordi ===
* 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}&lt;/ref&gt;
* ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes.

== Lidojumu galamērķi ==
{{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}}

Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas.

Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}&lt;/ref&gt; Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski.

2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Koda koplietošanas līgumi ===
[[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus.

2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin|width=65%}}
{{Col-3}}
* [[Aegean Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Air Canada]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Air France]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Air Serbia]] &lt;small&gt;([[Etihad Airways Partners]])&lt;/small&gt;
* [[Azerbaijan Airlines]] 
* [[Austrian Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Bulgaria Air]]
* [[British Airways]] &lt;small&gt;([[Oneworld]])&lt;/small&gt;
* [[Brussels Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Delta Air Lines]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Etihad Airways]]
* [[Icelandair]]
* [[Iberia]] &lt;small&gt;([[Oneworld]])&lt;/small&gt;
* [[ITA Airways]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[KLM]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Lufthansa]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[KM Malta Airlines]]
* [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Scandinavian Airlines]] (SAS) &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Swiss]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[TAP Air Portugal]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[TAROM]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}}

== Flote ==

=== Pašreizējā flote ===
{| class=&quot;toccolours&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;border-collapse:collapse; text-align:center&quot;
|+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=&quot;#cdda32&quot;
!Lidmašīnas tips
!Attēls
!Sāka izmantot
!Izmanto
!Pasūtītas
!Sēdvietas
!Piezīmes
|-
|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]&lt;br /&gt;{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}}
|[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]]
|2016. gadā
|55&lt;ref name=&quot;airBaltic-fleet-size&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=airBaltic Receives Its Fourth Airbus A220-300 Delivery of 2026 |url=https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |access-date=13 April 2026 |date=8 April 2026 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413175352/https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |dead-url=no |language=en }}&lt;/ref&gt;
|44&lt;ref name=&quot;airBaltic-2025-results&quot;/&gt;
|148/149&lt;ref name=&quot;airBaltic-fleet-seats&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=airBaltic fleet Airbus A220-300 |url=https://company.airbaltic.com/en/fleet |access-date=16 April 2026 |archive-date=16 April 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416124847/https://company.airbaltic.com/en/fleet |website=airbaltic.com}}&lt;/ref&gt;
|align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam.&lt;ref name=&quot;airBaltic-2025-results&quot;/&gt;
'''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.&lt;br /&gt;'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.&lt;br /&gt;'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās.
|}

2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām.
2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu.

''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt &amp; Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī&lt;/ref&gt;

2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās.

=== Vēsturiskā flote ===
{| class=&quot;toccolours&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;border-collapse:collapse;text-align:center&quot;
|+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=&quot;#cdda32&quot;
!Lidmašīnas tips
!Kopā
!Tika izmantota
!Piezīmes
|-
|align=left|[[Saab 340]]
|1
|1995—1999
|align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]]
|-
|align=left|[[British Aerospace 146-200]]
|1
|1995—1996
|align=left|Īrēta 3 mēnešus
|-
|align=left|[[Avro RJ70]]
|3
|1996—2005
|align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]].
|-
|align=left|[[Fokker 50]]
|9
|1998—2011
|align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]].
|-
|align=left|[[Boeing 737-500]]
|10&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|2003—2019
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] 
|-
|align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]]
|6&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|2007—2020&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]]
|-
|align=left|[[Boeing 757-200]]
|2
|2008—2014
|align=left|
|-
|align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]]
|12
|2010—2023
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]]
|-
|align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]]
|1
|2023
|align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu
|-
| align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]]
|2
|2013—2014
2023
| align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus
Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu.
|-
|align=left|[[Airbus A320-232]]
|2
|2023
|Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu
|}

== Apbalvojumi ==

* Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma &quot;OAG Aviation Solutions&quot; analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi  punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1 |date=2019-10-25 }}&lt;/ref&gt;
* ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Meitasuzņēmumi un zīmoli==
Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. &quot;[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training&quot;]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, &quot;''airBaltic''Travel.com&quot;, &quot;[[Baltic Taxi]]&quot;, &quot;BalticHotels&quot;, &quot;BalticMiles&quot; ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work=  |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Incidenti ==
{{pamatraksts|airBaltic incidenti}}
''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā &lt;!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --&gt; tikai 3 guvuši traumas.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100&quot; heights=&quot;80&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs
Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]]
Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT)
Attēls:AirBaltic plane at Riga airport.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-300]] [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]
Attēls:YL-CSB CS300 airBaltic ARN.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Stokholmas Ārlandas lidosta|Stokholmas Ārlandas lidostā]]
Attēls:AirBaltic Boeing 757-200 at RIX.jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]] [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]
Attēls:Dash 8Q-400 airBaltic YL-BAY.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em|refs=
&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.05.02&quot;&gt;[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2017.04.07&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&amp;utm_source=startpage_hot&amp;utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2020.08.05&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2022.05.02&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa]
* [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa]
* [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi]

== Skatīt arī ==
* [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]]

{{Latvija avio}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}}
{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}

[[Kategorija:AirBaltic| ]]
[[Kategorija:Latvijas zīmoli]]</text>
      <sha1>etxs48x25b24pa5xf86i1dga5hdgon7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:LBL</title>
    <ns>10</ns>
    <id>17712</id>
    <revision>
      <id>4468818</id>
      <parentid>4462281</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:22:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468818</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4623" sha1="j8epxnwtp2mfp2t3eak25bwetfpnoly" xml:space="preserve">{{Navbox
|name       = LBL
|title      = [[Latvijas Basketbola līga]]
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
|above      = &lt;big&gt;'''[[2025.—2026. gada LBL sezona|Pašreizējā sezona]]'''&lt;/big&gt;

|group1     = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|''Optibet'' Latvijas—Igaunijas&lt;br&gt; Basketbola līga]]&lt;br&gt; &lt;small&gt;(nosaukti tikai Latvijas klubi)&lt;/small&gt;
|list1      = 
* [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]]
* [[BK Liepāja]]
* [[BK Ogre]] 
* [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
* [[Rīgas Zeļļi]]
* [[Rīgas VEF|VEF Rīga]]
* [[BK Ventspils]]

|group2     = [[Nacionālā basketbola līga|''Ramirent'' Nacionālā&lt;br&gt; basketbola līga (LBL2)]]
|list2      = 
* [[BK Bauska|Bauska]]
* [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Bertānu Valmieras BS]]
* [[Daugavpils Sporta skola|Daugavpils SS]]
* [[Ekselences centrs]]
* [[Grobiņa (basketbola klubs)|Grobiņa]]
* [[Gulbenes Buki]]
* [[BK Jēkabpils|Jēkabpils BA]]
* [[BK Jelgava|Jelgava]]
* [[Kandava/Turība]]
* [[BK Ķekava|Ķekava]]
* [[BK Liepāja|Liepāja/LSSS]]
* [[OC Limbaži|Limbaži]]
* [[BK Līvāni|Līvāni/BJSS]]
* [[Mārupe/LU]]
* [[BK Ogre|BS Ogre]]
* [[Rīgas Juniori]]
* [[Rīgas Zeļļi|Rīgas Zeļļi 2]]
* [[RSU (vīriešu basketbola klubs)|RSU/VEF Rīga]]
* [[BK Salaspils/API Mobile]]
* [[BK Saldus|Saldus]]
* [[BK Sigulda|Sigulda/Mapri Būve]]
* [[BK Ventspils Augstskola|Spars/Ventspils Augstskola]]
* [[BK Talsi|Talsi]]
* [[BS Tukums|Tukums/TSS]]

|group3     = [[Reģionālā basketbola līga|''Aizdevums.lv'' Reģionālā&lt;br&gt; basketbola līga (LBL3)]]
|list3      = 
* Ādaži/Carnikava
* Aizkraukles novads
* Augšdaugavas novads/Rēzekne
* Basketbola klase/Valka
* [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Bertānu Valmieras BS]]
* [[BK Cēsis|Cēsis/Cēsu PSS]]
* East-Ball/RTDP
* [[Gulbenes Buki|Gulbenes Buki/Juniors]]
* Iecavas Dartija
* Jaunpils
* [[BK Jēkabpils|Jēkabpils BA/Sporta Centrs]]
* Jelgavas LBTU
* Jūrmala/JSS
* JUVI
* Kandavas BJSS
* Madona/BJSS
* Mārupes SC
* Mežusili/Alūksne
* BK Ods
* [[BK Ogre|Ogre 2]]
* Nīca/BLi 
* RBS Centrs
* Salacgrīva
* Saulkrasti
* Salaspils SS
* Siguldas SS
* SK Rūjiena
* Ventspils tehnikums

|list4      = 
{{Navbox
|border = child
|style  = width:100%
|title  = Sezonas
|group1 = 1990. gadi
|list1  = &lt;table width=&quot;100%&quot; cellpadding=&quot;0&quot;&gt;{{NavboxYears||||[[1992. gada LBL sezona|1992.]]|[[1992.—1993. gada LBL sezona|1992.—1993.]]|[[1993.—1994. gada LBL sezona|1993.—1994.]]|[[1994.—1995. gada LBL sezona|1994.—1995.]]|[[1995.—1996. gada LBL sezona|1995.—1996.]]|[[1996.—1997. gada LBL sezona|1996.—1997.]]|[[1997.—1998. gada LBL sezona|1997.—1998.]]|[[1998.—1999. gada LBL sezona|1998.—1999.]]}}&lt;/table&gt;
|group2 = 2000. gadi
|list2  = &lt;table width=&quot;100%&quot; cellpadding=&quot;0&quot;&gt;{{NavboxYears||[[1999.—2000. gada LBL sezona|1999.—2000.]]|[[2000.—2001. gada LBL sezona|2000.—2001.]]|[[2001.—2002. gada LBL sezona|2001.—2002.]]|[[2002.—2003. gada LBL sezona|2002.—2003.]]|[[2003.—2004. gada LBL sezona|2003.—2004.]]|[[2004.—2005. gada LBL sezona|2004.—2005.]]|[[2005.—2006. gada LBL sezona|2005.—2006.]]|[[2006.—2007. gada LBL sezona|2006.—2007.]]|[[2007.—2008. gada LBL sezona|2007.—2008.]]|[[2008.—2009. gada LBL sezona|2008.—2009.]]}}&lt;/table&gt;
|group3 = 2010. gadi
|list3  = &lt;table width=&quot;100%&quot; cellpadding=&quot;0&quot;&gt;{{NavboxYears||[[2009.—2010. gada LBL sezona|2009.—2010.]]|[[2010.—2011. gada LBL sezona|2010.—2011.]]|[[2011.—2012. gada LBL sezona|2011.—2012.]]|[[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013.]]   |[[2013.—2014. gada LBL sezona|2013.—2014.]]|[[2014.—2015. gada LBL sezona|2014.—2015.]]|[[2015.—2016. gada LBL sezona|2015.—2016.]]|[[2016.—2017. gada LBL sezona|2016.—2017.]]|[[2017.—2018. gada LBL sezona|2017.—2018.]]|[[2018.—2019. gada LBL sezona|2018.—2019.]]}}&lt;/table&gt;
|group4 = 2020. gadi
|list4  = &lt;table width=&quot;100%&quot; cellpadding=&quot;0&quot;&gt;{{NavboxYears||[[2019.—2020. gada LBL sezona|2019.—2020.]]|[[2020.—2021. gada LBL sezona|2020.—2021.]]|[[2021.—2022. gada LBL sezona|2021.—2022.]]|[[2022.—2023. gada LBL sezona|2022.—2023.]]|[[2023.—2024. gada LBL sezona|2023.—2024.]]|[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025.]]|[[2025.—2026. gada LBL sezona|2025.—2026.]]|&lt;!-- [[2026.—2027. gada LBL sezona|2026.—2027.]]|[[2027.—2028. gada LBL sezona|2027.—2028.]]|[[2028.—2029. gada LBL sezona|2028.—2029.]]--&gt;}}&lt;/table&gt;
}}
|below      = [[Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēle]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola veidnes|LBL]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>j8epxnwtp2mfp2t3eak25bwetfpnoly</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ford Motor Company</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18281</id>
    <revision>
      <id>4468846</id>
      <parentid>4422336</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:08:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468846</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13974" sha1="mo9r8305qtlwhxq5oxdj9sbnc4ps2yy" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|automašīnu ražotāju|Fords|Fords}}
{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums           = Ford Motor Company
| Uzņēmuma_veids      = [[publiska kompānija]]
| Logo                = [[Attēls:Ford logo flat.svg|200px]]
| Dibināšanas_datums  = {{dat|1903|6|16}}
| Sēdeklis            = {{vieta|ASV|Mičigana|Dīrborna}}
| Vadība              = Viljams C. Fords, jaunākais (direktoru padomes priekšsēdētājs)&lt;br /&gt;Alans R. Malalijs (prezidents)
| Darbinieku_skaits   = 164,000 &lt;small&gt;(2010)&lt;ref name=&quot;10K&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sec.gov/Archives/edgar/data/37996/000115752311001210/a6622311.htm|title=2010 Form 10K, Ford Motor Company|publisher=United States Securities and Exchange Commission}}&lt;/ref&gt;
| Apgrozījums         = {{increase}}$128,954 miljardi &lt;small&gt;(2010)&lt;ref name=&quot;10K&quot; /&gt;
| Bilance             = 
| Nozare              = [[Autobūve]]
| Produkti            = [[Automobilis|automobiļi]]&lt;br /&gt;auto rezerves daļas
| Mājaslapa          = [http://www.ford.com Ford.com]
}}

'''Ford Motor Company''' jeb '''Ford''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[autobūves kompānija]], kas ražo &quot;Ford&quot; markas automobiļus.

Pasaulē ceturtā lielākā autobūves kompānija pēc visu laiku saražoto automobiļu daudzuma. Trešais lielākais ASV tirgū pēc [[General Motors|GM]] un [[Toyota]], un otrais [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Volkswagen]].

Ieņem 10. vietu lielāko ASV publisko kompāniju sarakstā [[Fortune 500]] (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2011/full_list/ |title=Fortune 500 |access-date={{dat|2011|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2012|11|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121130104442/http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2011/full_list/ }}&lt;/ref&gt; un 25. vietu lielāko pasaules korporāciju sarakstā [[Global 500]] (2011).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune500/2011/full_list/ |title=Fortune Global 500 |access-date={{dat|2011|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120102224441/http://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune500/2011/full_list/ }}&lt;/ref&gt;

Galvenais kompānijas birojs atrodas [[Dīrborna|Dīrbornā]] ([[Detroita]]s piepilsētā, [[Mičigana]]s štatā), bet Eiropas galvenā filiāle — [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Henry_Ford_at_Edison's_home_in_Ft._Myers_Florida_1914_detail_LC-LC-USZ62-131044.png|thumb|left|150px|Henrijs Fords 1914. gadā]]
[[1903]]. gadā [[Henrijs Fords]] nodibināja auto koncernu, nosaucot to savā vārdā - &quot;Ford&quot;. Kompānija Ford bija pirmais ražošanas uzņēmums, kas uzsāka izmantot klasisko autoražotnes [[Konveijers|konveijeru]], lai atvieglotu ražošanu, palielinātu apjomus, samazinātu izmaksas..

Pirmais masveidā veiksmīgais kompānijas modelis bija [[Ford Model T]], ko ražoja no 1908. līdz 1926. gadam.

{{dat|1914|1|5||bez}} uzņēmums ieviesa astoņu stundu darba diena un dubultoja algu (5 [[ASV dolārs|$]]) par darba dienu.

1920. gadu beigās [[Padomju Savienība|PSRS]] valdība noslēdza ar Ford kompāniju līgumu par palīdzību rūpnīcas izveidē [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]]. Pirmie rūpnīcas modeļi [[GAZ-A]] un [[GAZ-АА]], bija licencētas Ford automobiļu kopijas.

[[Latvija|Latvijā]] [[1930. gadi|1930. gadu]] beigās rūpnīcā [[Ford-Vairogs]] tika ražoti automobiļi pēc Ford licences.

Mūsdienās lielajā koncernā ietilpst astoņas auto markas: Ford, [[Mazda]], [[Lincoln Motor Company|Lincoln]], [[Volvo Cars]], [[Mercury (automobilis)|Mercury]], [[Jaguar Cars]], [[Land Rover]]. Ford pieder 57 rūpnīcas 16 dažādās pasaules valstīs, 2002. gadā tika izveidota rūpnīca [[Krievija|Krievijā]].

2007. gada otrajā kvartālā Ford Motor Company pārdeva apakšuzņēmumu [[Aston Martin]].&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/citas-zinas/aston-martin-pardots-194768 Aston Martin pārdots (db.lv)]&lt;/ref&gt; Bet 2008. gadā kompānija [[Jaguar Cars]] un [[Land Rover]] pārdeva [[Indija]]s kompānijai [[Tata Motors]]. 2010. gadā Ford pārdeva arī [[Volvo Cars]] [[Ķīna]]s kompānijai [[Zhejiang Geely]].&lt;ref&gt;[http://www.auto24.lv/uudised/uudised.php?uid=5288&amp;gid=28 Ford vēlas pārdot Volvo]&lt;/ref&gt;

[[2003. gads|2003]]. gadā Ford atzīmēja 100 gadu pastāvēšanas jubileju.

== Īpašnieki un vadība ==
Kompāniju Ford Motor jau vairāk ka 100 gadus kontrolē Fordu ģimene. Tomēr Ford Motor Company ir [[publiska kompānija]], kuras [[akcija (vērtspapīrs)|akcijas]] kotējās [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas fondu biržā]]. Fordu ģimenei 2010. gada oktobrī piederēja 40% akciju, pārējās atradās brīvajā apgrozījumā.

Direktoru padomes priekšsēdētājs ir Viljams Fords, jaunākais, prezidents — Alans R. Malalijs.

== Pirmais masveida Ford automobilis ==
{{Pamatraksts|Ford Model T}}
[[Attēls:Late model Ford Model T.jpg|right|200px|thumb|Ford Model T]]
Pirmais Ford sērijveidā ražotais automobilis bija [[Ford Model T]] modelis, to ražoja no 1908. līdz 1927. gadam, šo auto varēja iegādāties vidējās sabiedrības slāņa pārstāvji, jo tas tika ražots uz konveijera un tā cena bija 850 [[ASV dolārs|amerikāņu dolāru]], kas bija nesalīdzināmi zemāka cena par citiem auto, kas tika ražoti tai pašā laika posmā (citu auto cenas svārstījās no 2000 - 3000 dolāru). Pirmajā ražošanas gadā tika saražotas 12 tūkstoši Model T. Līdz 1927. gadam tika saražoti 15 miljoni šī modeļa automobiļi, jo pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un šis rekords vēl nav pārspēts līdz mūsdienām.

Henrijs Fords to bija iecerējis kā praktisku, pieejamu transportu parastam cilvēkam, un tas ātri kļuva novērtēts tā zemo izmaksu, izturības, daudzpusības un vieglās apkopes dēļ. Vairāk nekā 15 miljoni modeļu T tika uzbūvēti Detroitā un Hailendas parkā, Mičiganā. Automašīna tika montēta arī Ford rūpnīcā Mančestrā, Anglijā, un rūpnīcās kontinentālajā Eiropā.

Ford Model T bija četras durvis, nolaižams jumts, tas bija aprīkots ar četru cilindru [[Dzinējs|dzinēju]], kas attīstīja līdz 20 Zs (15&amp;nbsp;kW) lielu jaudu un spēja sasniegt 72&amp;nbsp;km/h lielu ātrumu.

== Darbības sfēra ==
Kompānija ražo plašu [[Vieglais automobilis|vieglo]] un komerctransporta Ford markas automobiļu spektru.

Kompānija ir sadalīta trīs struktūrvienības pēc ģeogrāfiskā stāvokļa: Ford North America, Ford Asia Pacific un Ford of Europe. Iepriekš katrai struktūrvienībai bija savs modeļu sortiments, bet 2006. gadā kompānijas vadība nolēma par labu &quot;Vienotai Ford&quot; stratēģijai, pēc kuras vadoties Ford pamazām sāks ražot globālus automobiļus, kopīgus visiem tirgiem, un par pirmo kļuva [[Ford Focus III]] modelis. Ford uzņēmumi atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Ķīna|Ķīnā]] un citās valstīs.

[[Ford of Europe]] galvenais birojs atrodas [[Ķelne|Ķelnē]] (Vācija). Struktūrvienības prezidents un ģenerāldirektors ir Stīvens Odels.

== Ford modeļi ==
=== Vieglie auto modeļi ===
{{colbegin|4}}
* [[Ford 2GA]] 
* [[Ford 300]]
* [[Ford 7W]]
* [[Ford 7Y]]
* [[Ford Anglia]]
* [[Ford Aspire]]
* [[Ford Bantam]]
* [[Ford Capri]]
* [[Ford Classic]]
* [[Ford Comète]]
* [[Ford Consul]]
* [[Ford Contour]]
* [[Ford Corcel]]
* [[Ford Corsair]]
* [[Ford Carousel]]
* [[Ford Cortina]]
* [[Ford Cougar]]
* [[Ford Country Sedan]]
* [[Ford Country Squire]]
* [[Ford Coupe]]
* [[Ford Courier]]
* [[Ford Crestline]]
* [[Ford Crestliner]]
* [[Ford Crown Victoria]]
* [[Ford Crusader]]
* [[Ford Custom]] 
* [[Ford Custom Deluxe]]
* [[Ford Customline]] 
* [[Ford CX]] 
* [[Ford Delivery Car]]
* [[Ford Del Rey]] 
* [[Ford Del Rio]]
* [[Ford Deluxe]] 
* [[Ford Ecosport]] 
* [[Ford Eifel]] 
* [[Ford Eight]]
* [[Ford Elite]] 
* [[Ford Escort]]
* [[Ford EXP]] 
* [[Ford Everest]]
* [[Ford Fairlane]] 
* [[Ford Fairmont]] 
* [[Ford Falcon]] 
* [[Ford Festiva]] 
* [[Ford Fiesta]] 
* [[Ford Five Hundred]]
* [[Ford Flexible Fuel Vehicle]]
* [[Ford Flex]] 
* [[Ford Freestar]] 
* [[Ford Freestyle]]
* [[Ford Focus]]
* [[Ford Focus C-Max]]
* [[Ford Fusion]] 
* [[Ford Galaxie]] 
* [[Ford Galaxy]] 
* [[Ford Granada]] 
* [[Ford Grand Marquis]] 
* [[Ford GT]] 
* [[Ford GT40]]
* [[Ford GTX1]]
* [[Ford Ikon]] 
* [[Ford Ka]] 
* [[Ford Kalos]]
* [[Ford Köln]]
* [[Ford Laser]] 
* [[Ford Linha]]
* [[Ford LTD]] 
* [[Ford LTD II]] 
* [[Ford LTD Crown Victoria]]
* [[Ford Mainline]] 
* [[Ford Marauder]] 
* [[Ford Maverick]] 
* [[Ford Meteor]] 
* [[Ford Model 4-46]]
* [[Ford Model 8-46]]
* [[Ford Model 01]]
* [[Ford Model 2]]
* [[Ford Model 40]]
* [[Ford Model 48]]
* [[Ford Model 50]]
* [[Ford Model 67]]
* [[Ford Model 68]]
* [[Ford Model 73]]
* [[Ford Model 74]]
* [[Ford Model 77]]
* [[Ford Model 78]]
* [[Ford Model 81]]
* [[Ford Model 82]]
* [[Ford Model 91]]
* [[Ford Model 92]]
* [[Ford Model A]] 
* [[Ford Model AC]] 
* [[Ford Model B]] 
* [[Ford Model C]] 
* [[Ford Model F]] 
* [[Ford Model K]] 
* [[Ford Model N]] 
* [[Ford Model R]] 
* [[Ford Model S]] 
* [[Ford Model T]] 
* [[Ford Model V-18]]
* [[Ford Model Y]] 
* [[Ford Mondeo]] 
* [[Ford Mustang]] 
* [[Ford Orion]] 
* [[Ford P68]] 
* [[Ford P69]]
* [[Ford Pampa]] 
* [[Ford Parklane]] 
* [[Ford Pilot]]
* [[Ford Pinto]] 
* [[Ford Popular]] 
* [[Ford Prefect]]
* [[Ford Probe]]
* [[Ford Pronto]] 
* [[Ford Pulsar]]
* [[Ford Puma]] 
* [[Ford Ranchero]] 
* [[Ford Ranch Wagon]]
* [[Ford Rheinland]] 
* [[Ford Roadster]]
* [[Ford RS200]] 
* [[Ford RS2000]]
* [[Ford Sedan Delivery]]
* [[Ford Scorpio]] 
* [[Ford Sierra]] 
* [[Ford Skyliner]]
* [[Ford S-MAX]]
* [[Ford Special]]
* [[Ford SportKa]]
* [[Ford Standard]]
* [[Ford StreetKa]] 
* [[Ford Sunliner]] 
* [[Ford Starliner]] 
* [[Ford Super Deluxe]]
* [[Ford Squire]]
* [[Ford Taurus]] 
* [[Ford Taunus]] 
* [[Ford Telstar]] 
* [[Ford Tempo]] 
* [[Ford Ten]]
* [[Ford Ten-Ten]]
* [[Ford Territory]] 
* [[Ford Thunderbird]] 
* [[Ford Torino]] 
* [[Ford Tourneo]]
* [[Ford Ute]]
* [[Ford Vedette]]
* [[Ford Versailles]] 
* [[Ford Victoria]]
* [[Ford Woody]]
* [[Ford Zephyr]] 
* [[Ford Zodiac]] 
* [[Ford ZX2]]
{{colend}}

=== Mikroautobusi ===
* [[Ford Aerostar]]
* [[Ford E-Series]]
* [[Ford Econovan]]
* [[Ford Freestar]]
* [[Ford Transit]]
* [[Ford Windstar]]

=== Džipi ===
* [[Ford Bronco]]
* [[Ford Bronco II]] 
* [[Ford Escape]] 
* [[Ford Excursion]] 
* [[Ford Expedition]] 
* [[Ford Explorer]]

=== Komerctransports ===
{{colbegin|2}}
* [[Ford Bronco]] 
* [[Ford Bronco II]]
* [[Ford C-Series]]
* [[Ford CL-Series]]
* [[Ford Cargo]] 
* [[Ford Everest]]
* [[Ford F-Series]]
* [[Ford Freighter]]
* [[Ford H-Series]] 
* [[Ford jeep]]
* [[Ford L-series]] 
* [[Ford LCF]] 
* [[Ford Lobo]]
* [[Ford Model AA]] 
* [[Ford Model TT]]
* [[Ford N-Series]] 
* [[Ford Panel truck]]
* [[Ford R-Series]] 
* [[Ford Ranchero]] 
* [[Ford Ranchero Rio Grande]] 
* [[Ford Ranger]] 
* [[Ford Ranger EV]] 
* [[Ford T-series]]
* [[Ford Transcontinental]] 
* [[Ford Transit]] 
* [[Ford Model TT]] 
* [[Ford Vannette]]
* [[Ford W-Series]] 
* [[Ford Windstar]]
{{colend}}

== Sports ==
Kompānija Ford aktīvi piedalās sporta sacensībās visā pasaulē. Kompānijai ir pašai sava [[Rallijs|rallija]] komanda un tā piedāvā dzinējus citām komandām.

=== NASCAR ===
Ford ir viens no četriem ražotājiem trijās lielākajās [[NASCAR]] sērijās: [[Sprint Cup Series]], [[Nationwide Series]] un [[Camping World Truck Series]]. Pamatkomandas ir [[Roush Fenway Racing]], [[Yates Racing]] un [[Richard Petty Motorsports]].

=== Rallijs ===
[[Attēls:Neste Oil Rally 2010 - Jari-Matti Latvala in shakedown.jpg|right|thumb|200px|[[Jari Mati Latvala]], [[Ford Focus]] RS WRC 09 pilots (2010)]]
Ford ir sena [[Rallijs|rallija]] vēsture, Ford komanda piedalās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] no pašiem tā pirmsākumiem [[1973]]. gadā. Ford komandu 1979. gadā pārstāvēja Hannu Mikola, Bjorns Valdegards un [[Āri Vatanens]], [[Ford Escort RS1800]] piloti. B grupā Ford panākumus guva ar [[Ford RS200]]. 1999. gadā, dažādos etapos, Ford izmantoja dažādas Ford Focus WRC versijas. 2006. gadā, [[BP-Ford World Rally Team]] kļuva par otro Ford rallija komandu pēc Focus RS WRC 06.

=== Formula 1 ===
[[Attēls:Stewart_gp_barrichello_1997.jpg|left|thumb|160px|[[Rubenšs Barikello]], [[Stewart Grand Prix]] komandas pilots (1997)]]
Ford Kompānija bija viena no dzinēju piegādātājām [[Formula 1]] sacīkšu automobiļiem ([[Cosworth]] markas dzinēji) 37 gadu garumā (1967—2004). 2000. gadā kompānija iegādājās [[Stewart Grand Prix]] komandu, pārsaucot to par [[Jaguar Racing]]. 2004. gadā komanda tika pārdota koncernam [[Red Bull]], savukārt uzņēmums Cosworth — Džeraldam Forsaitam un Kevinam Kalhovenam. Ford ar savas markas dzinējiem ir uzvarējusi 176 Grand Prix sacensībā laika periodā no 1967. līdz 2003. gadam, kopā ar [[Lotus Cars]] un [[McLaren F1]] komandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sport.independent.co.uk/motor_racing/article20376.ece |title=Red Bull give Jaguar F1 wings |access-date={{dat|2006|05|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070527004144/http://sport.independent.co.uk/motor_racing/article20376.ece |archivedate={{dat|2007|05|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070527004144/http://sport.independent.co.uk/motor_racing/article20376.ece |date={{dat|2007|05|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;
{{clear}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.ford.com Globālā kompānijas mājaslapa]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Autoražotāji]]
[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]
[[Kategorija:Ford| ]]
[[Kategorija:Ņujorkas fondu biržā kotētie uzņēmumi]]</text>
      <sha1>mo9r8305qtlwhxq5oxdj9sbnc4ps2yy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dingo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18329</id>
    <revision>
      <id>4468681</id>
      <parentid>4391740</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:50:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468681</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10590" sha1="p00w9p61ggt5kfmepexhlhxsyy8zk4c" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Dingo3.jpg
| att_nosaukums = 
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| klase =Mammalia
| klase_lv =Zīdītāji
| kārta =Carnivora
| kārta_lv =Plēsēji
| dzimta =Canidae
| dzimta_lv =Suņu dzimta
| ģints =Canis
| ģints_lv =Suņi
| suga =C. lupus
| suga_lv =Pelēkais vilks
| pasuga =C. l. dingo
| pasuga_lv =Dingo
| binomial =Canis lupus dingo &lt;small&gt;([[Friedrich Albrecht Anton Meyer|Meyer]], 1793)&lt;/small&gt;
| izplatība =
[[Attēls:Dingo-map.png|center|250px]]
| sinonīmi = ''Canis familiaris dingo''
| kategorijas =nē
}}
'''Dingo'''&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last1=Guļevska |first1=Dainuvīte |last2=Miķelsone |first2=Aina |last3=Porīte |first3=Tamara |title=Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata |year=2002 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-64-X|pages=76}}&lt;/ref&gt; (''Canis lupus dingo'') jeb '''Austrālijas savvaļas suns''' ir [[suņu dzimta]]s (''Canidae'') [[suņi|suņu ģints]] (''Canis'') [[pelēkais vilks|pelēko vilku]] sugas (Canis lupus) [[plēsējs]]. Vārds &quot;dingo&quot; ir cēlies no [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] [[eori|eoru]] cilts valodas. Eora aborigēni dzīvo [[Sidneja]]s pilsētas reģionā.

Dingo nelielā daudzumā dzīvo [[Dienvidaustrumāzija]]s [[mežs|mežos]], bet galvenokārt [[Austrālija|Austrālijā]], un visbiežāk tie ir sastopami kontinenta ziemeļos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/41585 |title=Canis lupus ssp. dingo (Dingo)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|03|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090322144916/http://www.iucnredlist.org/details/41585 }}&lt;/ref&gt; Dingo nav [[savvaļas dzīvnieki]], tie ir savvaļā atgriezušies [[suns|mājas suņi]]. Dingo priekšteči Dienvidaustrumāzijā ienāca kopā ar ieceļotājiem no [[Austrumāzija]]s. Dingo suņiem ir gan mājas suņu, gan [[pelēkais vilks|vilku]] iezīmes, un zinātnieki uzskata, ka dingo ir bez izmaiņām saglabājies agrīnais un primitīvais mājas suņa veids.

== Izcelsme ==
Kādreiz zinātniekiem bija pieņēmums, ka dingo varētu būt cēlies no [[Indijas vilks|Indijas vilka]] vai [[arābu vilks|arābu vilka]], bet, veicot [[DNS]] pētījumus, tika noskaidrots, ka dingo suņi ir cēlušies no mājas suņiem, kas dzīvoja Dienvidaustrumāzijā, un visticamāk, ka dingo ir pēcteči tikai vienai mājas suņa [[kuce]]i. Šo versiju apstiprina fakts, ka dingo tikpat kā nav mainījies, ja salīdzina mūsdienu dingo DNS un fosilo dingo DNS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pnas.org/content/101/33/12387.abstract?maxtoshow=&amp;HITS=10&amp;hits=10&amp;RESULTFORMAT=&amp;fulltext=dingoes&amp;searchid=1093107565874_1469&amp;stored_search=&amp;FIRSTINDEX=0 |title=A detailed picture of the origin of the Australian dingo, obtained from the study of mitochondrial DNA — PNAS&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|03|28||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150205083820/http://www.pnas.org/content/101/33/12387.abstract?maxtoshow=&amp;HITS=10&amp;hits=10&amp;RESULTFORMAT=&amp;fulltext=dingoes&amp;searchid=1093107565874_1469&amp;stored_search=&amp;FIRSTINDEX=0 }}&lt;/ref&gt;

Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka dingo ir migrējuši no Dienvidaustrumāzijas uz Austrāliju kopā ar [[Āzija]]s jūrniekiem, savu ceļojumu uzsākot pirms 5000 gadiem. Austrāliju tie sasniedza pirms 3500—4000 gadiem. Sasnieguši Austrāliju, tie ātri izplatījās visā kontinentā. Aborigēni mēdza turēt savā tuvumā dingo kā rezerves pārtikas resursu.&lt;ref name=&quot;iz&quot;/&gt; [[Eiropieši]] dingo atklāja tikai [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], iesākumā tos uzskatot par &quot;īstiem&quot; savvaļas [[dzīvnieki]]em. Pirmais cilvēks, kas aprakstīja dingo, saucot to par savvaļas suni, bija kapteinis [[Viljams Dampjers]] [[1699]]. gadā.&lt;ref name=&quot;iz&quot;/&gt;

== Izskats ==
[[Attēls:Dingo Australia Zoo QLD.jpg|thumb|left|250px|[[Āzija]]s dingo ir mazāki par [[Austrālija]]s dingo]]
[[Attēls:Dingo walking.jpg|thumb|left|250px|Dingo visbiežāk var novērot pa vienam, lai gan veido nelielus ģimeņu barus]]
Dingo augstums skaustā ir aptuveni 48—58 [[Centimetrs|cm]], svars 23—32 [[Kilograms|kg]], lai gan ir datēti indivīdi, kas svēruši apmēram 55 kg.&lt;ref name=&quot;iz&quot;&gt;[http://www.dogbreedinfo.com/dingo.htm Dingo Information and Pictures, Australian Native Dogs&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Dingo no Austrālijas dienvidiem ir nedaudz mazāki nekā dingo, kas dzīvo Austrālijas ziemeļos un rietumos, toties [[Āzija]]s dingo ir mazāki par Austrālijas dingo.&lt;ref name=&quot;tr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.canids.org/species/Dingo.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080528192311/http://www.canids.org/species/Dingo.pdf |archivedate={{dat|2008|05|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar līdzīga auguma mājas suni, dingo ir garāka purna daļa, lielāki [[zobi]], garāki [[zobi|ilkņi]], plakanāks [[galvaskauss]], ar lielāku pakausi.&lt;ref name=&quot;tr&quot;/&gt; Dingo zobi ir veidoti tāpat kā pelēkajam vilkam.&lt;ref name=&quot;iz&quot;/&gt; Dingo smadzenes ir par 25% mazākas nekā [[pelēkais vilks|vilku]] [[smadzenes]], toties par 15—20% lielākas kā [[Sarkanais suns|sarkanajiem suņiem]].

Dingo kažoks visbiežāk ir dzeltenpelēkā krāsā, bet ir sastopami arī rudi, smilšu krāsas, gandrīz [[Baltā krāsa|balti]] vai [[Melnā krāsa|melni]] dingo. Ir datēti arī [[albīnisms|albīni]] dingo.&lt;ref name=&quot;iz&quot;/&gt; Dingo ķepas ir baltas, kā arī [[aste]]s gals ir balts. Tā ausis ir smailas, aste kupla. Uz pakaļkājām tam nav liekā pirksta, kas ir raksturīgs mājas sunim.&lt;ref name=&quot;iz&quot;/&gt;

== Ieradumi ==
Dingo visbiežāk ir sastopams viens pats, lai gan tas pieder pie kāda neliela ģimenes bara, kas sastāv no 3 līdz 12 dzīvniekiem. Bara dzīvnieki mēdz sastapties ik pa laikam, neveidojot ciešas attiecības, lai gan ir dingo, kas veido ilgstošu attiecību pārus. Sociālās attiecībās dingo ir līdzīgs [[koijots|koijotam]]. Kopumā to ieradumi ir līdzīgāki [[pelēkais vilks|pelēkajam vilkam]], nekā [[suns|mājas sunim]]. Ja barā bez dominantā pāra dzīvo citi dingo, tie palīdz audzināt jauno paaudzi.

Dingo bara teritorija nav atkarīga no bara izmēra, tas ir vairāk saistīts ar medījuma resursu daudzumu teritorijā. Austrālijas dienvidteritoriju dingo teritorijas ir vislielākās. Dingo ir nenogurdināms skrējējs un ik dienas pieveic lielus attālumus. Ir datēti dingo pārceļojumi 250 [[iilometrs|km]] attālumā.&lt;ref name=&quot;tr&quot;/&gt; [[Ziema|Ziemā]] dingo migrē no iekšzemes apgabaliem uz [[kontinents|kontinenta]] piekrasti. Dingo neprot riet, viņi gaudo apmēram tāpat kā vilki vai arī smilkst. Zinātnieki izšķir 10 dažādus dingo gaudošanas veidus. Tā kā dingo bars dzīvo izklaidus, tas sazinās savā starpā gaudojot.&lt;ref name=&quot;tr&quot;/&gt;

== Diēta ==
[[Attēls:Dingo-northern-2.jpg|thumb|250px|Mazākus dzīvniekus dingo medī vienatnē]]
[[Attēls:Dingowelpen Berlin.JPG|thumb|250px|Dingo kucēni nobriest ātrāk nekā [[pelēkais vilks|pelēkā vilka]] mazuļi]]
Pētot dingo diētas ieradumus, ir pētīti vairāk kā 170 dažādi dzīvnieki. Dingo diēta ir ļoti plaša, tas ēd gan [[kukaiņi|kukaiņus]], gan medī [[bifelis|bifeļus]]. Medību ieradumi variē atkarībā no apdzīvotās teritorijas. Austrālijas ziemeļu purvājos visbiežāk tiek medītas [[zosis]], [[žurkas]] un [[valabijs|valabiji]]. Toties centrālajā Austrālijā tiek medīti [[trusis|truši]], [[garspalvainā žurka|garspalvainās žurkas]], [[pele]]s, [[ķirzakas]] un [[ķenguri]]. Ziemeļrietumu daļā dingo medī [[sarkanais ķengurs|sarkanos ķengurus]], bet dienvidaustrumu daļā valabijus, [[posums|posumus]] un [[vombats|vombatus]].&lt;ref name=&quot;tr&quot;/&gt;

Āzijā dingo dzīvo tuvāk [[cilvēks|cilvēkiem]] un barojas ar [[rīsi]]em, [[augļi]]em un cilvēku atkritumiem. [[Taizeme|Taizemē]] un [[Sulavesi]] tie medī [[kukaiņi|kukaiņus]], [[žurkas]] un ķirzakas.&lt;ref name=&quot;tr&quot;/&gt; Kad tiek medīti mazie dzīvnieciņi, piemēram, truši, dingo medī vienatnē, bet medījot lielāku dzīvnieku kā, piemēram, ķenguru, dingo apvienojas barā. Austrālijas dingo reizēm mēdz apvienoties, lai nomedītu kādu [[mājlops|mājlopu]]. Dingo tāpat kā mājas suņi var iztikt ar sīkāku medījumu, kas ir atšķirīgi no pelēkā vilka. Dingo medī līdzīgi visiem [[suņi|suņu ģints]] dzīvniekiem, dzenot un nokausējot medījumu, uzbrūkot medījums tiek nokosts, iekožoties rīklē vai kaklā.

== Reprodukcija ==
Dingo vairojas vienu reizi [[gads|gadā]] tāpat kā vilki. [[Mātīte]]s dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā, [[tēviņš|tēviņi]] no 1—3 gadu vecuma. Vairošanās sezonā bara dominantās mātītes sāk meklēties ātrāk nekā pārējās mātītes. Grūsnības periods ilgst 61—69 [[diena]]s, parasti piedzimst 5 kucēni. Biežāk piedzimst mātītes nekā tēviņi. Kucēni parasti piedzimst periodā no [[maijs|maija]] līdz [[jūlijs|jūlijam]]. Dienvidaustrumāzijas dingo vairošanās sezona nav noteikta, tā var būt visu gadu. Kucēni parasti piedzimst [[ala|alā]]. Jaunie dingo nobriest ātrāk nekā vilku mazuļi. Dingo pamet savu dzimto baru 3—6 [[mēnesis|mēnešu]] vecumā, lai gan ir jaunie dingo, kuri paliek kopā ar ģimeni līdz 12 mēnešu vecumam.&lt;ref name=&quot;tr&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160305044544/http://maziedraugi.lv/news/index/675 Dingo jeb Austrālijas savvaļas suns]
* [https://web.archive.org/web/20100604170251/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14000751 Mammal Species of the World: Canis lupus dingo]
* [http://www.amonline.net.au/factsheets/dingos.htm Australian Museum: Animals]
* [http://news.bbc.co.uk/1/hi/sci/tech/3529010.stm Dingo's origins tracked by DNA]
* [http://dingo.livingin-australia.com/dingo-facts.html The Dingo in Australia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081207204458/http://www.dingo.livingin-australia.com/dingo-facts.html |date={{dat|2008|12|07||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Pelēkie vilki]]
[[Kategorija:Austrālijas fauna]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Dienvidaustrumāzijas fauna]]
[[Kategorija:Mjanmas fauna]]
[[Kategorija:Laosas fauna]]
[[Kategorija:Taizemes fauna]]
[[Kategorija:Malaizijas fauna]]
[[Kategorija:Indonēzijas fauna]]
[[Kategorija:Filipīnu fauna]]</text>
      <sha1>p00w9p61ggt5kfmepexhlhxsyy8zk4c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielauces pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20486</id>
    <revision>
      <id>4468722</id>
      <parentid>4396255</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T00:54:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4468722</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5791" sha1="j29neq5r4p9yokk0q0smpglcc8s69ty" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Lielauces pagasts
| karte             = Lielauces pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Lielauces pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Lielauces pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Dobeles novads
| centrs            = Lielauce
| platība           = 80,47
| iedzīvotāji       = 539&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 539 / 80.47 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Lielauces pagasts''' ir viena no [[Dobeles novads|Dobeles novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Īles pagasts|Īles]], [[Vecauces pagasts|Vecauces]], [[Vītiņu pagasts|Vītiņu]] un [[Zebrenes pagasts|Zebrenes]], kā arī [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Blīdenes pagasts|Blīdenes]] un [[Zvārdes pagasts|Zvārdes]] pagastiem. 

== Daba ==
Lielauces pagasts ietilpst [[Austrumkursas augstiene|Austrumkursas augstienes]] [[Lielauces pauguraine|Lielauces paugurainē]]. Augstākā virsotne ir [[Cīruļkalns (Lielauces pagasts)|Cīruļkalns]] jeb Lapsu kalns (151,2 metri virs jūras līmeņa), kas ir augstākais paugurs [[Zemgale|Zemgalē]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lielauce.lv/kurzemes-un-zemgales-robeza/|title=Kurzemes un Zemgales robeža - Lielauce – pagasta kopienas vietne|access-date=2026-05-16|date=2021-11-30|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

=== Hidrogrāfija ===
Pagastu šķērso ūdensšķirtne starp [[Lielupe|Lielupes]] un [[Venta|Ventas]] baseinu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Upes ====
[[Auce (upe)|Auce]], [[Bērze (upe)|Bērze]], [[Līčupe (Bērzes pieteka)|Līčupe]].

==== Ezeri ====
[[Lielauces ezers]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Lielauces pils.jpg|thumb|270px|Lielauces muižas pils (2007).]]
Vēsturiski pagasta teritorija atradās uz robežas starp Zemgali un Kursu. Tuvumā atrodas zemgaļu [[Incēnu pilskalns]], taču vietējā etnogrāfija mūsdienās ir vairāk Kurzemes ietekmēta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[1920. gada zemes reforma]]s gaitā [[Lielauces muiža]] (''Groß-Autz'') ar mācītājmuižu un Mīnes (''Wilhelminenhof''), Skares (''Elisenhof'' jeb ''Skarre''), Lēnes (''Helenenhof'' jeb ''Lahnen'' jeb ''Gahlenhof''), Tauvēnu (''Tauenhof''), Galauces (''End-Autz'') pusmuižām sadalīta 176 vienībās 3330 ha kopplatībā, Stirnu muiža (''Stirnhof'') sadalīta 16 vienībās 308 ha kopplatībā, Sirmeles muiža (''Sirmeln'') 35 vienībās 586 ha kopplatībā.&lt;ref&gt;{{LKV|XII.|23 955}}&lt;/ref&gt;

1935. gadā [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķa]] Lielauces pagasta platība bija 113,83 km² un tajā dzīvoja 1664 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Lielauces un [[Sirmeles ciems|Sirmeles]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Lielauces ciems''' ietilpis [[Auces rajons|Auces]] (1949-1959) un [[Dobeles rajons|Dobeles]] (pēc 1959. gada) rajonos. 1954. gadā Lielauces ciemam pievienoja likvidētos [[Ķerkliņu ciems|Ķerkliņu]] un Sirmeles ciemus. 1975. gadā pievienoja likvidēto [[Īles ciems|Īles ciemu]] un daļu [[Naudītes ciems|Naudītes ciema]], bet daļu ciema teritorijas pievienoja [[Vītiņu ciems|Vītiņu ciemam]]. 1989. gadā atdalīja no jauna izveidotā Īles ciema teritoriju.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1993. gadā daļu Lielauces pagasta teritorijas iekļāva no jauna izveidotajā [[Zvārdes pagasts|Zvārdes pagastā]]. 2009. gadā Lielauces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Auces novads|Auces novadā]]. 2021. gadā Auces novadu iekļāva [[Dobeles novads|Dobeles novadā]].

=== Pieminekļi ===
* Lielauces muižas apbūve&lt;ref&gt;[http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Lielauces+pagasts&amp;region=0&amp;group=1&amp;type=0 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Lielauces luterāņu baznīca
* Dīcmaņu - Pilsingu senkapi
* Sodiņu pēdakmens - kulta vieta

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|1190
|1959|1105
|1967|1035
|1979|668
|1989|615
|2000|621
|2011|467
|2021|376
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Lielauce]]''' (pagasta centrs), [[Ķieģeļceplis (Lielauces pagasts)|Ķieģeļceplis]], [[Ražotāji]].

=== Novadnieki ===
* [[Oskars Stīga]] (1894—1938), latviešu strēlnieks, vēlāk [[PSRS]] militārās spiegošanas pārvaldes darbinieks.

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Pagastā ir Tautas nams (bijušā muižas pārvaldnieka mājā), kas ir struktūrvienība [[Auce|Auces]] Kultūras centram,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lielauce.lv/vieta/pasvaldibas-iestades/tautas-nams/|title=Tautas nams - Lielauce – pagasta kopienas vietne|access-date=2026-05-16|date=2021-12-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; un bibliotēka.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Dobeles novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Auces novads}}
{{Dobeles rajons}}
{{Jelgavas apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Tukuma apriņķis]]
[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Dobeles novada pagasti]]
[[Kategorija:Lielauces pagasts| ]]</text>
      <sha1>j29neq5r4p9yokk0q0smpglcc8s69ty</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kēnigszē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22511</id>
    <revision>
      <id>4468854</id>
      <parentid>4003158</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:20:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Carsten Steger</username>
        <id>99852</id>
      </contributor>
      <comment>Aerial image of Königssee inserted.</comment>
      <origin>4468854</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2316" sha1="fsyuwkdqt2xko6jve1trrste1nmyn01" xml:space="preserve">{{ezera infokaste
|ezers=Kēnigszē
|attēls=Aerial image of Königssee (view from the south).jpg
| map = Vācija#Bavārija
| plat_d=47 | plat_m=33 | plat_s=14 | plat_NS=N
| gar_d=12 | gar_m=58 | gar_s=40 | gar_EW=E
|vieta={{DEU}}
|platība=5,2
|garums=7,7
|Vid_dziļums=98,1
|Max_dziļums=190
|tilpums=0,51
|augstums_vjl=603
|izteka=Kēnigzsē Āhe
|baseins=136,5
|valstis=
|salas=Kristlīgere
|pilsētas=[[Šēnava pie Kēnigszē]]
}}
'''Kēnigszē''' ({{val|de|Königssee}} — ‘Karaļezers’) ir ainavisks [[ezers]] [[Vācija]]s dienvidos, [[Bavārija|Bavārijā]], [[Alpi|Alpos]] pie [[Austrija]]s robežas.

[[Attēls:Bartholomae-2005.jpg|200px|left|thumb|Bartolomeja kapela Kēnigszē krastā]]
Garenas formas ezers, kuru no visām pusēm ielenc stāvi kalni. Izvietojies pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] beigu posmā izveidotā [[trogieleja|trogielejā]]. Iekļauts [[Berhtesgādenes nacionālais parks|Berhtesgādenes nacionālajā parkā]]. Aizsalst reti, taču ūdens auksts.

Ezera rietumu krastā pret austrumiem vērstā stāvā klints sienā ir Eistāles aiza (''Eistal'') ar kapelu, grota. No ielejas izplūstošais strauts ezerā sanesis nogulas, kas veido {{nobr|85 ha}} lielo Hiršavas pussalu, uz kuras atrodas Svētā Bartolomeja svētceļotāju baznīca (1697) un medību pils (tagad — viesu nams).

Bagāts ar zivīm, profesionāli zvejnieki. Ezerā 18 izbraucienu kuģi, kurus darbina elektriskie dzinēji, lielākā daļa izgatavoti no koka. Aptuveni pusceļā uz Svētā Bartolomeja baznīcu kuģa apkalpe ar trompeti demonstrē neparastu [[atbalss]] efektu, ko rada ezera krasta kraujas. Pie austrumu krasta {{nobr|1260 m²}} liela klinšu saliņa Kristlīgere (''Christlieger'').

Ezera sateces baseinā nav lauksaimniecības un rūpniecības. Kopš 1980. gadiem ezerā nenonāk pat attīrīti notekūdeņi. Tāpēc ezers ir ļoti tīrs, ar dzeramu ūdeni, [[oligotrofs]].

Ezera ziemeļu krastā atrodas [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase]].

&lt;mapframe text=&quot;Kēnigszē&quot; width=300 height=300 zoom=11 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q156715&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācijas ezeri]]
[[Kategorija:Bavārija]]</text>
      <sha1>fsyuwkdqt2xko6jve1trrste1nmyn01</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>19. novembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28723</id>
    <revision>
      <id>4468910</id>
      <parentid>4372498</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:25:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ pievienots miršanas gads.....</comment>
      <origin>4468910</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6791" sha1="8e6xrud2gnfnp6arju7y4rr4dnfo5ir" xml:space="preserve">'''19. novembris''' ir gada 323. diena (324. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 42 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Betija]], [[Elizabete (personvārds)|Elizabete]], [[Liza (personvārds)|Liza]], [[Līze]]

== Notikumi ==
* [[1863. gads]] — [[Amerikas pilsoņu karš]]: [[ASV prezidents]] [[Abrahams Linkolns]] teica [[Getisburgas uzruna|Getisburgas uzrunu]] Kareivju Nacionālajā kapsētā [[Getisburga|Getisburgā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijā]].
* [[1899. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Brazīlijas karogs]] un [[Brazīlijas ģerbonis|ģerbonis]].
* [[1922. gads]] — [[Turcija]]s Lielā Nacionālā asambleja par [[Osmaņu kalifāts|kalifu]] ievēlēja kroņprinci [[Abdulmedžids II|Abdulmedžidu II]].
* [[1942. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: sākās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pretuzbrukums pie [[Volgograda|Staļingradas]].
* [[1946. gads]] — [[Afganistāna]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].
* [[1969. gads]] — ''[[Apollo 12]]'' nolaižamais aparāts nosēdās uz [[Mēness]] virsmas.
* [[1982. gads]] — [[Indija]]s pilsētā [[Ņūdeli]] sākās devītās [[Āzijas spēles]].
* [[1985. gads]] — [[Ženēva|Ženēvā]] pirmo reizi tikās ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs [[Mihails Gorbačovs]].
* [[1999. gads]] — palaists pirmais [[Ķīna]]s [[kosmosa kuģis]] [[Šeņdžou 1]] (bezpilota režīmā).

== Dzimuši ==
* [[1600. gads]] — [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]] (''Charles I ''), Skotijas, Īrijas un Anglijas karalis (miris 1649. gadā)
* [[1711. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|8}}) — [[Mihails Lomonosovs]] (''Михаил Ломоносов''), krievu zinātnieks (miris 1765. gadā)
* [[1805. gads]] — [[Ferdinands de Lesepss]] (''Ferdinand de Lesseps''), franču uzņēmējs (miris 1894. gadā)
* [[1831. gads]] — [[Džeimss Gārfīlds]] (''James Garfield''), 20. ASV prezidents (miris 1881. gadā)
* [[1875. gads]] (j.s., pēc v.s. 7. novembrī) — [[Mihails Kaļiņins]] (''Михаил Калинин''), PSRS politiķis (miris 1946. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Meredits Kolkets]] (''Meredith Colket''), ASV vieglatlēts (miris 1947. gadā)
* [[1880. gads]] — [[Leons Tjēbo]] (''Léon Thiébaut''), franču paukotājs, olimpiskais medaļnieks (miris 1956. gadā)
* [[1887. gads]] — [[Džeimss Samners]] (''James Sumner''), ASV ķīmiķis (miris 1955. gadā)
* [[1888. gads]] — [[Hosē Rauls Kapablanka]] (''José Raúl Capablanca''), kubiešu šahists (miris 1942. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Anna Zēgerse]] (''Anna Seghers''), vācu rakstniece (mirusi 1983. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Subrahmanjans Čandrasekars]] (''Subrahmanyan Chandrasekhar''), indiešu izcelsmes ASV astrofiziķis (miris 1995. gadā)
* [[1917. gads]] — [[Indira Gandija]] (इन्दिरा गांधी; ''Indira Gandhi''), Indijas politiķe (mirusi 1984. gadā)
* [[1920. gads]] — [[Džīna Tīrnija]] (''Gene Tierney''), amerikāņu aktrise (mirusi 1991. gadā)
* [[1921. gads Latvijā|1921. gads]] — [[Jurijs Abizovs]] (''Юрий Абызов''), Latvijas krievu rakstnieks (miris 2006. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Zigmunts Baumans]] (''Zygmunt Bauman''), Polijas ebreju sociologs, filozofs (miris 2017. gadā)
* [[1933. gads]] — [[Lerijs Kings]] (''Larry King''), ASV radio un televīzijas raidījumu vadītājs (miris 2021. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Kurts Hamrins]] (''Kurt Hamrin''), zviedru futbolists (miris 2024. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV uzņēmējs (miris 2026. gadā)
* [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Ojārs Grinbergs]], latviešu dziedātājs (miris 2016. gadā)
* [[1947. gads Latvijā|1947. gads]] — [[Lilita Ozoliņa]], latviešu aktrise (mirusi 2023. gadā)
* [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Romualds Ražuks]], Latvijas politiķis
* [[1959. gads]] — [[Elisone Dženija]] (''Allison Janney''), ASV aktrise
* [[1961. gads]] — [[Mega Raiena]] (''Meg Ryan''), ASV aktrise
* [[1962. gads]]:
** [[Džodija Fostere]] (''Jodie Foster''), ASV aktrise, režisore un producente
** [[Nikole Stota]] (''Nicole Stott''), ASV kosmonaute
* [[1964. gads]] — [[Nikolass Petriks]] (''Nicholas Patrick''), ASV kosmonauts
* [[1969. gads]] — [[Filips Ādamss]] (''Philippe Adams''), Beļģijas autosportists
* [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Roberts Štelmahers]], latviešu basketbolists
* [[1976. gads Latvijā|1976. gads]] — [[Ilze Jaunalksne]], latviešu TV žurnāliste
* [[1983. gads]] — [[Ādams Draivers]] (''Adam Driver''), ASV aktieris
* [[1988. gads]] — [[Patriks Keins]] (''Patrick Kane''), amerikāņu hokejists
* [[1993. gads]] — [[Suso]] (''Suso''), Spānijas futbolists
* [[1996. gads]] — [[Kristīna Cimanouska]] (''Крысціна Ціманоўская''), baltkrievu vieglatlēte

== Miruši ==
* [[1557. gads]] — [[Bona Sforca]] (''Bona Sforza''), Polijas karaliene (dzimusi 1494. gadā)
* [[1600. gads]] — [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]] (''Charles I''), Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis (miris 1649. gadā)
* [[1665. gads]] — [[Nikolā Pusēns]] (''Nicolas Poussin''), franču gleznotājs (dzimis 1594. gadā)
* [[1792. gads]] — [[Johans Kristofs Bērenss]] (''Johann Christoph Berens''), Rīgas rātskungs (dzimis 1729. gadā)
* [[1825. gads]] (v.s.) — [[Aleksandrs I Romanovs]] (''Александр I''), Krievijas imperators (dzimis 1777. gadā)
* [[1828. gads]] — [[Francis Šūberts]] (''Franz Schubert''), Austrijas komponists (dzimis 1797. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Ļevs Šestovs]] (''Лев Исаакович Шестов''), krievu filozofs (dzimis 1866. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Bruno Šulcs]] (''Bruno Schulz''), poļu rakstnieks (dzimis 1892. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Jūliuss Kerners]] (''Julius Körner''), vācu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1870. gadā)
* [[1970. gads]] — [[Andrejs Jerjomenko]] (''Андрей Иванович Ерёменко''), PSRS maršals (dzimis 1892. gadā)
* [[2006. gads]] — [[Arnolds Hofmanis]], Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, jurists (dzimis 1900. gadā)
* [[2013. gads]] — [[Frederiks Sengers]] (''Frederick Sanger''), angļu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1918. gadā)
* [[2023. gads]] — [[Bedrihs Formaneks]] (''Bedrich Formánek''), Slovākijas šaha problēmists (dzimis 1933. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Atbrīvošanās diena ([[Mali]])
* Puertoriko atklāšanas diena ([[Puertoriko]])
* Vispasaules [[tualete]]s diena
* Starptautiskā [[vīrietis|vīriešu]] diena.

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Novembris]]</text>
      <sha1>8e6xrud2gnfnp6arju7y4rr4dnfo5ir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Būs sports</title>
    <ns>10</ns>
    <id>29132</id>
    <revision>
      <id>4468774</id>
      <parentid>2360345</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:30:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468774</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2038" sha1="e7qvoam5t765yksk7ozrzjiudhmz7io" xml:space="preserve">{{Ambox
| type  = notice

| image = [[Attēls:Gnome globe current event.svg|42px|link=]]

| imageright = {{#switch: {{{1|}}}
| amerikāņu futbols = [[Attēls:AmericanFootball current event.svg|42px|link=]]
| austrāliešu futbols = [[Attēls:AFL current event.svg|42px|link=]]
| basketbols = [[Attēls:Basketball current event.svg|42px|link=]]
| beisbols = [[Attēls:Baseball current event.svg|42px|link=]]
| krikets = [[Attēls:Cricket current event.svg|42px|link=]]
| riteņbraukšana = [[Attēls:Cycling current event.svg|42px|link=]]
| golfs = [[Attēls:Golf current event.svg|42px|link=]]
| vingrošana = [[Attēls:Gymnastics current event.svg|42px|link=]]
| hokejs = [[Attēls:Hockey current event.svg|42px|link=]]
| motorsports = [[Attēls:Motorsport current event.svg|42px|link=]]
| olimpiskās spēles
| OS = [[Attēls:Olympics current event.svg|42px|link=]]
| regbijs = [[Attēls:Rugby current event.svg|42px|link=]]
| bokss = [[Attēls:Boxing current event.svg|42px|link=]]
| kērlings = [[Attēls:Curling current event.svg|42px|link=]]
| peldēšana = [[Attēls:Swimming current event.svg|42px|link=]]
| vieglatlētika = [[Attēls:Athletics current event.svg|42px|link=]]
| lakross = [[Attēls:Lacrosse current event.svg|42px|link=]]
| teniss = [[Attēls:Tennisball current event.svg|42px|link=]]
| vollejbols = [[Attēls:Volleyball current event.svg|42px|link=]]
| skvošs = [[Attēls:Squash current event.svg|42px|link=]]
| futbols = [[Attēls:Soccerball current event.svg|42px|link=]]
}}

| text  = '''Šis raksts ir par nākotnes [[sports|sporta]] notikumu.'''&lt;br/&gt;&lt;span style=&quot;font-size: 88%&quot;&gt;Laika gaitā vai līdz ar notikuma sākumu informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem.&lt;/span&gt;
}}{{main other|[[Kategorija:Nākotnes sporta notikumi]]}}&lt;noinclude&gt;

== Skatīt arī ==
* {{Tl|Notiek sports}}
* {{Tl|Būs}}
* {{Tl|Neiznākusi datorspēle}}

[[Kategorija:Notikumu veidnes]]
[[Kategorija:Sporta veidnes]]
[[Kategorija:Nākotnes sporta notikumi| ]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>e7qvoam5t765yksk7ozrzjiudhmz7io</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P3</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33196</id>
    <revision>
      <id>4468544</id>
      <parentid>4106834</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:01:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4468544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3170" sha1="rpgb09vh9ipy23174f6zl9i7aa01xcn" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 3
| nosaukums      = Garkalne—Alauksts
| karte          = Road P3 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 92,7
| ārpus_pilsētas = 92,7
| ceļš_pilsētā   = 0
| segums         = asfalts, grants
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = P3, 16.10.2010.jpg 
| paraksts       = Autoceļš P3 pie [[Mālpils]]
}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne]] {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Skuķīši]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Podkājas]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Tumšupe (ciems)|Tumšupe]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Plānupe]] {{P ceļš|10}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Allažmuiža]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|8}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Suda]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Mālpils]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Mergupe]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|32}} }}
{{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{Pilsētas zīme}} [[Nītaure]] {{P ceļš|32}} (1,1 km) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|32}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Kosa (ciems)|Kosa]] {{P ceļš|31}} }}
{{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{Pilsētas zīme}} [[Kosa (ciems)|Kosa]] {{P ceļš|31}} (400 m) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|31}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Skujene]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Amata (upe)|Amata]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Māļi]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Eži]], [[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Taurene]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Lībieši]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Staņaudi]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spuldzēni]], [[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Alauksts]] {{P ceļš|30}} }}
|}
|}
'''P3''' autoceļš '''Garkalne—Alauksts''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Pierīga|Pierīgu]] ar [[Piebalga|Piebalgu]] [[Vidzeme]]s vidienē. Autoceļa kopgarums ir 92,7 km.&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Autoceļš sākas no šosejas [[A2 (autoceļš Latvijā)|A2]] netālu no [[Garkalne]]s un līdz [[Mālpils|Mālpilij]] ir ar asfaltbetona segumu, tālāk līdz pat [[Alauksts|Alaukstam]], izņemot mazus posmus pie [[Nītaure]]s un [[Spūldzēni]]em, ceļš ir ar grants segumu. Beidzas pie [[Alauksts|Alauksta]] ezera pie autoceļa [[autoceļš P30|P30]] netālu no [[Vecpiebalga]]s.

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Garkalne]],
* [[Tumšupe (ciems)|Tumšupe]],
* [[Allažmuiža]],
* [[Mālpils]],
* [[Nītaure]],
* [[Merķeļi]],
* [[Skujene]],
* [[Spuldzēni]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P003]]
[[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]]</text>
      <sha1>rpgb09vh9ipy23174f6zl9i7aa01xcn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Datu posma slānis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34966</id>
    <revision>
      <id>4468643</id>
      <parentid>4407094</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:21:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3610" sha1="jl53p300r81etehy197ffwvpjbyp9g8" xml:space="preserve">{{OSImodelis}}
{{TCPIPmodelis}}
'''Datu posma'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.lza.lv/term.php?term=datu%20posma%20sl%C4%81nis&amp;list=sl%C4%81nis&amp;lang=LV|title=Akadēmiskā terminu datubāze - slānis - datu posma slānis|website=termini.lza.lv|access-date=2020-05-25}}&lt;/ref&gt; jeb '''kanāla slānis''' ({{val|en|Data link layer}}) ir 2. slānis 7 slāņu [[Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis|OSI]] un 5 slāņu [[TCP/IP modelis|TCP/IP]] modeļos. Tas apkalpo [[Tīkla slānis|tīkla slāni]] un izmanto [[Fizikālais slānis|fizikālā slāņa]] funkcijas. Grāmatās, kas izdotas līdz apmēram 1992. gadam, lietoja kanāla slāņa jēdzienu.

Šis slānis pārsūta datus starp tīkla ierīcēm (''nodes'') lokālā tīkla segmentos vai starp divām ierīcēm globālajos tīklos. Kanāla slānis nodrošina iespēju pārsūtīt datus un identificēt pārsūtīšanas kļūdas. Pazīstamākie kanāla slāņa protokoli ir [[ethernet]], kuru lieto lokālajos tīklos (''broadcast'' tīklos) un [[PPP]], kuru lieto ''point-to-point'' savienojumiem, kādi dominē globālajos tīklos.

Datu posma slānis parasti sadala ienākošos datus [[Kadrs (Informācijas tehnoloģijas)|kadros]], ja nepieciešams nodrošina adresāciju, un kadrus nodod fizikālajam slānim nosūtīšanai. Tādā pašā veidā, no ienākošo datu plūsmas tiek izdalīti kadri, pārbaudīta kontrolsumma un dati nodoti tālāk tīkla slānim.

== Apakšslāņi ==
=== LLC (''logical link control'') apakšslānis ===
Šis nodrošina vairāku atšķirīgu tīkla slāņa protokolu multipleksēšanu vienā kanāla slāņa protokolā.

=== MAC (''media access control'') apakšslānis ===
Šis nodrošina adresāciju (''broadcast'' tīkliem) un kadru sākumu un beigu identifikāciju. Šeit definē kanāla slāņa adreses (MAC adreses, HW adreses).

Datu posma slāņa protokoliem parasti piekļūst kā pie tīkla kartes dziņiem. PPP parasti ir ierīkots atsevišķi. [[Ethernet]] un [[802.11]] tīklakartes parasti lieto standartizētus [[dzinis|dziņus]], piem NDIS vai ODI.

== Protokolu piemēri ==
* [https://web.archive.org/web/20160325011105/http://www.arcnet.com/ ARCnet]
* [http://www.protocols.com/pbook/atm.htm ATM]
* ''[[CAN (kopne)|CAN]]''
* [http://www.cisco.com Cisco Discovery Protocol(CDP)] 
* [http://www.econetwireless.com Econet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051218091510/http://www.econetwireless.com/ |date={{dat|2005|12|18||bez}} }}
* ''[[Ethernet]]''
* [http://Ewww.extremenetworks.com Ethernet Automatic Protection Switching (EAPS)]{{Novecojusi saite}}
* Fiber Distributed Data Interface (FDDI)
* [http://www.webopedia.com/TERM/F/Frame_Relay.html Frame Relay] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100921065423/http://www.webopedia.com/TERM/f/Frame_Relay.html |date={{dat|2010|09|21||bez}} }}
* High-Level Data Link Control (HDLC)
* IEEE 802.2 (provides LLC functions to IEEE 802 MAC layers)
* IEEE 802.11 wireless LAN
* Link Access Procedures, D channel (LAPD)
* [http://www.webopedia.com/TERM/L/LocalTalk.html LocalTalk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110704112924/http://www.webopedia.com/TERM/L/LocalTalk.html |date={{dat|2011|07|04||bez}} }}
* Multiprotocol Label Switching (MPLS)
* Point-to-Point Protocol (PPP)
* Serial Line Internet Protocol (SLIP)
* Shortest Path Bridging (SPB) - (IEEE 802.1aq)
* Spanning tree protocol
* [http://www.starlan.com StarLan]
* [http://www.datacottage.com Token ring]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Tīkla protokoli]]
[[Kategorija:Datortīkli]]
[[Kategorija:Datu posma slāņa protokoli| ]]</text>
      <sha1>jl53p300r81etehy197ffwvpjbyp9g8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Otvocka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>36346</id>
    <revision>
      <id>4468576</id>
      <parentid>4261455</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T13:22:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2081" sha1="c4iv3l23d3jz3pqymhiaf17fj9cir0c" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Otvocka
| official_name = ''Otwock''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Urząd Miasta w Otwocku.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Otvockas rātsnams
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Poland#Mazovijas vojevodiste
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Mazovijas vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Otvockas apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1916
| area_total_km2 = 47.33
| population_as_of = 2007
| population_total = 43388
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 52 
| latm = 07 
| lats = 00
| latNS = N 
| longd = 21 
| longm = 16 
| longs = 00
| longEW = E
| elevation_m = 100
| website = {{URL|http://www.otwock.pl/}}
}}
'''Otvocka''' ({{val|pl|Otwock}}) ir pilsēta [[Polija|Polijā]], [[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas vojevodistē]] [[Visla]]s labajā krastā, 25 km uz dienvidaustrumiem no [[Varšava]]s.

Apbūvē raksturīga pilsētas iedzīvotāja, glenotāja un arhitekta [[Mihals Elviro Andriolli|Mihala Elviro Andriolli]] (''Michał Elwiro Andriolli'') radītā svidermajera (''Świdzermajer'') arhitektūra. Pilsētā atrodas atomenerģētikas institūts. 1958. gadā šeit tika palaists ekspluatācijā pirmais poļu [[kodolreaktors]] - ''Reaktor Ewa'', mūsdienās daļēji demontēts.

Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] šeit dzīvoja vēlākā ebreju glābēja [[Irena Sendlere]]. Otvockā mūža pēdējos gadus dzīvoja ebreju folkloras pētnieks S. Anskis.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mazovijas vojevodistes pilsētas]]</text>
      <sha1>c4iv3l23d3jz3pqymhiaf17fj9cir0c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6. maijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>37560</id>
    <revision>
      <id>4468914</id>
      <parentid>4450515</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:28:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4468914</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6868" sha1="5r8eqvauqbtmonkdbwy0w20xrmq6kz3" xml:space="preserve">'''6. maijs''' ir gada 126. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (127. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 239 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Didzis]], [[Gaidis]]

== Notikumi ==
* [[1861. gads]] — [[Amerikas pilsoņu karš]]: [[Ārkanzasa]] izstājās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* [[1889. gads]] — [[Eifeļa tornis]] [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]], tika atvērts publikai.
* [[1910. gads]] — [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karali pēc viņa tēva, [[Eduards VII|Eduarda VII]] nāves.
* [[1919. gads]] — sākās [[Trešais angļu-afgāņu karš]].
* [[1921. gads]] — [[Norvēģija|Norvēģijā]] sākās ģenerālstreiks.
* [[1937. gads]] — [[Hindenburga katastrofa]]: [[Vācija|vācu]] [[dirižablis]] aizdegās un uzsprāga [[Leikhērsta|Leikhērstā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], ASV, 36 cilvēki gāja bojā.
* [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: sākās [[Prāgas ofensīva]], pēdējā lielākā kauja Austrumu frontē.
* [[1990. gads]] — gar un virs [[Pruta]]s upes, kas atdalīja [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]], norisinājās masu demonstrācija [[Ziedu tilts]].
* [[1994. gads]] — atklāts [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Lamanša tunelis]], kas savienoja Apvienoto Karalisti ar Franciju; tā celtniecība ilga septiņus gadus.
* [[2007. gads]] — Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ar 53% balsu tika ievēlēts [[Nikolā Sarkozī]].

== Dzimuši ==
* [[972. gads]] — [[Heinrihs II Svētais|Heinrihs II]] (''Heinrich II.''), Svētās Romas imperators (miris 1024. gadā)
* [[1501. gads]] — [[Marcels II]] (''Marcellus II''), Romas pāvests (miris 1555. gadā)
* [[1574. gads]] — [[Inocents X]] (''Innocentius X''), Romas pāvests (miris 1655. gadā)
* [[1856. gads]]:
** [[Zigmunds Freids]] (''Sigmund Freud''), ebreju izcelsmes Austrijas neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs (miris 1939. gadā)
** [[Roberts Pīrijs]] (''Robert Peary''), amerikāņu polārpētnieks (miris 1920. gadā)
* [[1857. gads]] — [[Šarls Frederiks Petī]] (''Charles Frédéric Petit''), franču loka šāvējs, olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (miris 1947. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Hendriks van Hēkelums]] (''Hendrik &quot;Henk&quot; van Heuckelum''), nīderlandiešu futbolists (miris 1929. gadā)
* [[1880. gads]] — [[Ernsts Ludvigs Kirhners]] (''Ernst Ludwig Kirchner''), vācu mākslinieks (miris 1938. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Jānis Kurelis]], Latvijas armijas ģenerālis (miris 1954. gadā)
* [[1900. gads Latvijā|1900. gads]] — [[Arnolds Hofmanis]], Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks un jurists (miris 2006. gadā)
* [[1904. gads]] — [[Harri Martinsons]] (''Harry Martinson''), zviedru rakstnieks un dzejnieks (miris 1978. gadā)
* [[1915. gads]] — [[Orsons Velss]] (''Orson Welles''), amerikāņu režisors un aktieris (miris 1985. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Akils Dzavata]] (''Achille Zavatta''), franču klauns, mākslinieks un cirka operators (miris 1993. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Villijs Mejs]] (''Willie Mays''), amerikāņu beisbolists (miris 2024. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Ivica Osims]] (''Ivica Osim''), bosniešu futbolists un treneris (miris 2022. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Mihails Mjasņikovičs]] (''Міхаіл Мясніковіч''), baltkrievu politiķis
* [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Andrejs Krastiņš]], latviešu politiķis un jurists (miris 2008. gadā)
* [[1952. gads]] — [[Vladimirs Siņicins]] (''Владимир Синицын''), krievu žurnālists, sporta komentētājs, biljarda un snūkera tiesnesis
* [[1953. gads]] — [[Tonijs Blērs]] (''Tony Blair''), Apvienotās Karalistes politiķis, valsts premjerministrs
* [[1961. gads]] — [[Džordžs Klūnijs]] (''George Clooney''), ASV kinoaktieris
* [[1964. gads]] — [[Larss Mikelsens]] (''Lars Mikkelsen''), dāņu aktieris
* [[1966. gads]]
** [[Ainārs Dimants]], latviešu žurnālists (miris 2024. gadā)
** [[Aleksandrs Skvorcovs]] (''Александр Скворцов''), Krievijas kosmonauts
* [[1969. gads Latvijā|1969. gads]] — [[Oļegs Maļuhins]], latviešu biatlonists
* [[1972. gads]] — [[Martins Brodērs]] (''Martin Brodeur''), Kanādas hokejists
* [[1978. gads]] — [[Rīta Līsa Roponena]] (''Riitta-Liisa Roponen''), Somijas distanču slēpotāja
* [[1979. gads]]:
** [[Gerds Kanters]] (''Gerd Kanter''), igauņu vieglatlēts, diska metējs
** [[Džons Montgomerijs]] (''Jon Montgomery''), Kanādas skeletonists
* [[1983. gads]] — [[Dani Alviss]] (''Daniel Alvess''), Brazīlijas futbolists
* [[1985. gads]] — [[Kriss Pols]] (''Chris Paul''), ASV basketbolists
* [[1993. gads]]:
** [[Gustavo Gomess]] (''Gustavo Gómez''), Paragvajas futbolists
** [[Naomi Skota]] (''Naomi Scott''), angļu aktrise un dziedātāja
* [[1994. gads]]:
** [[Mateo Kovačičs]] (''Mateo Kovačić''), horvātu futbolists
** [[Huans Muso]] (''Juan Musso''), Argentīnas futbolists
* [[1995. gads]] — [[Marko Pjaca]] (''Marko Pjaca''), horvātu futbolists
* [[2002. gads]] — [[Kols Pālmers]] (''Cole Palmer''), angļu futbolists
* [[2019. gads]] — [[Ārčijs Mauntbatens-Vindzors]] (''Archie Mountbatten-Windsor''), Saseksas hercogu pāra prinča Harija un viņa sievas Meganas pirmais bērns

== Miruši ==
* [[1859. gads]] — [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt''), vācu ģeogrāfs un dabas pētnieks (dzimis 1769. gadā)
* [[1862. gads]] — [[Henrijs Deivids Toro]] (''Henry David Thoreau''), amerikāņu autors un filozofs (dzimis 1817. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Eduards VII]] (''Edward VII''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1841. gadā)
* [[1949. gads]] — [[Moriss Meterlinks]] (''Maurice Maeterlinck''), beļģu rakstnieks (dzimis 1862. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Alberto Askari]] (''Alberto Ascari''), itāliešu autobraucējs (dzimis 1918. gadā)
* [[1961. gads]] — [[Lučians Blaga]] (''Lucian Blaga''), rumāņu dzejnieks un filozofs (dzimis 1895. gadā)
* [[1963. gads]] — [[Teodors fon Kārmāns]] (''Theodore von Kármán''), ebreju izcelsmes Austroungārijā dzimis ASV inženieris un fiziķis (dzimis 1881. gadā)
* [[1971. gads]] — [[Helēna Veigele]] (''Helene Weigel''), vācu aktrise un teātra darbiniece (dzimusi 1900. gadā)
* [[1992. gads]] — [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich''), vācu aktrise (dzimusi 1901. gadā)
* [[2019. gads]] — [[Zarife Hasanaja]] (''Zarife Hasanaj''), Albānijas bruņoto spēku seržante (dzimusi 1987. gadā)
* [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Rudīte Urbacāne]], latviešu skolotāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[2026. gads]] — [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV uzņēmējs (dzimis 1938. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Maijs]]</text>
      <sha1>5r8eqvauqbtmonkdbwy0w20xrmq6kz3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Delfi (portāls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38776</id>
    <revision>
      <id>4468657</id>
      <parentid>4375299</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:31:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11402" sha1="4dsbee9mssbxzepcpiu39kwhej1hghw" xml:space="preserve">{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums            = Delfi
| logo_attēls          = [[Attēls:Delfi bright blue 2020.png|150px]]
| lapas_attēls         = 
| lozungs              = 
| veids                = [[interneta portāls]]
| valsts               = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
| īpašnieks            = 
| izveidotāji          = 
| darbību_uzsāka       = {{dat|1999|11|26}}
| darbību_beidza       =
| valodas              = [[latviešu valoda|latviešu]], [[krievu valoda|krievu]]
| komerciāla           = jā
| reģistrācija         = iespējama
| reģistrēti_lietotāji = 
| popularitāte         = {{flag|Latvija}}, ziņu portālu 1. vieta&lt;ref name=aud&gt;[http://www.audience.gemius.lv Audience: Gemius] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160106043926/http://www.audience.gemius.lv/ |date={{dat|2016|01|06||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
| mājas_lapa           = {{URL|http://delfi.lv}}&lt;br /&gt; {{URL|http://rus.delfi.lv}}&lt;br /&gt; Mobilā versija: {{URL|http://m.delfi.lv}}
}}

'''&quot;Delfi'''&quot; ir viens no lielākajiem ziņu [[Interneta portāls|portāliem]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/mediju_politika/petijumi/Medijpratiba_petijuma%20rezultati_Latvijas%20Fakti_18_07_2017.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju medijpratība, Kultūras ministrijas pētījums|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|01|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190120012055/https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/mediju_politika/petijumi/Medijpratiba_petijuma%20rezultati_Latvijas%20Fakti_18_07_2017.pdf}}&lt;/ref&gt; un viena no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā.&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Gemius Audience apmeklētāko vietņu TOP 20 jūlijā |url=http://www.gemius.lv/all-reader-news/gemius-audience-apmekletako-vietnu-top-20-julija.html |access-date=2023-09-04 |website=Gemius Latvia |archive-date=2023-09-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230904131947/https://www.gemius.lv/all-reader-news/gemius-audience-apmekletako-vietnu-top-20-julija.html }}&lt;/ref&gt; Portāls piedāvā ziņas, analītiskus un subjektīvus materiālus, izklaidējošu un padomu žurnālistiku dažādās multimediālās platformās. Lai varētu lasīt portāla kvalitatīvāko saturu, ir jāiegādājas maksas abonements &quot;Delfi Plus&quot;.

&quot;Delfi&quot; ir Baltijas valstīs lielākā interneta masu mediju uzņēmuma — “Ekspress Grupp” — sastāvdaļa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.egrupp.ee/about-us |title=About Ekspress Grupp |access-date={{dat|2016|01|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151231211355/http://www.egrupp.ee/about-us |archivedate={{dat|2015|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;del&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ekspress-grupp-perk-delfi-grupu.d?id=18617953 'Ekspress Grupp' pērk 'Delfi' grupu]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Delfi RGB.png|thumb|180px|Logotips līdz 2020. gadam; Latvijā pēdējais šāda veida logotips lietots līdz 2021. gada novembrim]]
Portāls &quot;Delfi&quot; strādā visās Baltijas valstīs. 

Latvijā &quot;Delfi&quot; darbību sāka {{dat|1999|11|26||bez}}, pārņemot interneta resursu ''www.online.ee, www.all.lv, www.riga.lv'' un ''www.navigators.lv'' iestrādes.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/latvija-tiek-atklats-jaunas-paaudzes-portals-delfi.d?id=1316 Latvijā tiek atklāts jaunas paaudzes portāls — Delfi]&lt;/ref&gt; {{dat|2000|3|17||bez}} atklāja otru &quot;Delfi&quot; portālu Latvijā — [[Krievu valoda|krievu valodā]] strādājošo ''rus.delfi.lv''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rkt.lv/publicitate/000316_1.htm|title=Delfi atklāj pirmo profesionālo Latvijas portālu krievu valodā|access-date={{dat|2007|10|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20030611121459/http://www.rkt.lv/publicitate/000316_1.htm|archivedate={{dat|2003|06|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2001. gads|2001]]. gadā darbu sāka portāla sadaļa &quot;Versijas&quot;, kur žurnālisti, analītiķi, amatpersonas un eksperti sniedz padziļinātu informāciju un viedokļus par aktualitātēm.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/delfi-versijas-klus-daudzveidigakas.d?id=1156981 Delfi Versijas kļūs daudzveidīgākas]&lt;/ref&gt;

Sākotnēji portāls piederēja informācijas tehnoloģiju kompānijai ''[[MicroLink]]'', bet 2004. gadā uzņēmuma &quot;Delfi&quot; akcijas iegādājās [[Norvēģija]]s kompānija ''Findexa'', savukārt 2007. gadā &quot;Delfi&quot; grupu par 54,05 miljoniem [[eiro]] iegādājās Igaunijas koncerns ''Express Grupp''.&lt;ref name=&quot;del&quot; /&gt; Portālam kļūstot arvien daudzveidīgākam, 2008. gada novembrī atklāja video ziņu platformu — &quot;Delfi.TV&quot;, kurā tiek atspoguļotas gan aktuālākās ziņas Latvijā un pasaulē, gan izklaidējoši un praktiski video padomi, gan aculiecinieku video un nozīmīgākās pašmāju notikumu tiešraides.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/archive/delfitv-ir-sacis-savu-darbu.d?id=22333205 Delfi.TV ir sācis savu darbu]&lt;/ref&gt; Šobrīd uzņēmums piedāvā ne tikai daudzpusīgu un operatīvu ziņu klāstu dažādās platformās, bet arī plaša spektra pakalpojumus, kā arī tematiskos interneta žurnālus par dažādām tēmām — ēdienu gatavošanu, veselību, ceļošanu u.c.

=== Ziņas latviešu valodā ===
Portāla &quot;Delfi&quot; redakcija ir lielākā [[latviešu valoda|latviski]] runājošā ziņu redakcija Latvijā, kas raksta par viņuprāt svarīgākajiem notikumiem sabiedrībā, [[valsts]] pārvaldē, [[pasaule|pasaulē]], [[sports|sportā]], [[kultūra|kultūrā]] un citās jomās, kā arī rada oriģinālmateriālus par dažādām tēmām.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/kontakti/ Delfi redakcija]&lt;/ref&gt; Portāla latviešu valodas versijas sadaļas ir šādas: Ziņas, Bizness, ''Life'', Sports, Kultūra, Auto, Tasty un Delfi TV.

=== Interneta žurnāli ===
Daudzi interneta lietotāji biežāk par ziņām lasa un padziļināti interesējas par kādu specifisku tēmu. Ieklausoties lasītāju vēlmēs, portāls &quot;Delfi&quot; ir radījis interneta žurnālus dažādām interesēm gan latviešu, gan krievu valodā. Tomēr portāla pārstrukturācijas rezultātā liela daļa no tiem pašlaik vairs neeksistē kā atsevišķas vietnes. Likvidēto žurnālu vidū ir Turismagids.lv, Viņa.lv, Cālis.lv, Mansdraugs.lv, Skats.lv, TavaMāja.lv, TavsDārzs.lv, Techlife.lv. Arī portāla krievu valodas versija kādreiz uzturēja vairākus interneta žurnālus — ''Woman.lv'', ''Tchk.lv'', ''Turgid.lv'', ''Eda'', ''Dom'', ''Sad''.

=== Ziņas krievu valodā ===
Portāla &quot;Delfi&quot; krievu valodas redakcija lielākā krieviski runājošā ziņu redakcija Latvijā. Līdztekus operatīvajām, jaunākajām ziņām tiek radīti oriģinālmateriāli par dažādām tēmām. 71% ''rus.delfi.lv'' lasītāju ir krievvalodīgie, kas ir augstākais rādītājs no visiem Latvijas ziņu portāliem krievu valodā.&lt;ref name=&quot;rek&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://reklama.delfi.lv/cenas/#data-all |title=Delfi Group |access-date={{dat|2016|01|07||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305101930/http://reklama.delfi.lv/cenas/#data-all }}&lt;/ref&gt; Ziņu sadaļas krievu valodā ir ''Новости'' (ziņas), ''Бизнес'' (bizness), ''Life'', ''Тургид'' (tūrisma gids), ''Дом и сад'' (māja un dārzs) un ''Спорт'' (sports).

=== Mobilā versija ===
Portāla &quot;Delfi&quot; mobilā versija ''m.delfi.lv'' ir apmeklētākais interneta resurss starp mobilo ierīču lietotājiem un lasītākais Latvijas ziņu portāls mobilajā versijā, sasniedzot 58% no visiem mobilā interneta lietotājiem Latvijā.&lt;ref name=rek/&gt; ''m.delfi.lv'' informē par aktuālākajiem un sabiedrībai būtiskākajiem notikumiem un procesiem politikā, valsts pārvaldē, sabiedrībā, ekonomikā, ārzemēs, sportā, kultūrā un citās jomās. Portāla ziņas ir pieejamas gan mobilajā versijā ''m.delfi.lv'', gan arī mobilajā lietotnē, kura pieejama ''[[Android]]'', ''[[Apple]]'' un ''[[Windows]]'' operētājsistēmas lietotājiem.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/mobile/ Jaunais m.delfi.lv]&lt;/ref&gt;

== Rakstu komentēšana ==
1999. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dialogi.lv/article.php?rub=14&amp;id=2260&amp;la=2&amp;lang=2 |title=Tīkla kultūras lakmusa papīrs |access-date={{dat|2007|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250120152955/http://www.dialogi.lv/article.php?rub=14&amp;id=2260&amp;la=2&amp;lang=2 }}&lt;/ref&gt; portāls ieviesa iespēju tā lietotājiem atsevišķā sadaļā ievietot komentārus pie katra raksta. Gadījumos, ja raksta tematika ir traģiska vai potenciāli naidu kurinoša, redakcija patur tiesības noņemt komentēšanas iespēju. Komentārus portālā uzrauga komentāru moderatori, kas ir atbildīgi par neētisku, naidu kurinošu un reklāmu saturošu komentāru dzēšanu.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/about/comments_in_portal/ Par komentāriem portālā Delfi]&lt;/ref&gt;

Ir bijuši vairāki gadījumi, kad komentāru autoriem ir nācies par saviem vārdiem atbildēt atbilstošās iestādēs. Šajā sakarā var minēt piemērus par kādu jaunieti, kas bija solījis spridzināt Rīgā notiekošo [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dialogi.lv/article.php?&amp;id=990&amp;la=2&amp;print=1 |title=WWW—laikmeta pulss |access-date={{dat|2007|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220331111720/http://www.dialogi.lv/article.php?&amp;id=990&amp;la=2&amp;print=1 }}&lt;/ref&gt; un sievieti, pret kuru par [[Latviešu leģions|leģionārus]] un Latviju aizskaroša komentāra rakstīšanu uzsāka krimināllietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirozinas.lv/?lang=lv&amp;cat=12&amp;PROD=1538&amp;prod_sect=12 |title=Tiesās par leģionāru un Latvijas lamāšanu internetā |access-date={{dat|2007|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071009184521/http://www.eirozinas.lv/?lang=lv |archivedate={{dat|2007|10|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; No 2013. gada portālu pie visiem rakstiem kā pamata iespēju piedāvā lietot tikai reģistrētu lasītāju komentārus.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/revolucionars-solis-interneta-vides-sakartosana-delfi-piedava-iespeju-lietot-tikai-registretu-lasitaju-komentarus.d?id=43746856 Revolucionārs solis interneta vides sakārtošanā — &quot;Delfi&quot; piedāvā iespēju lietot tikai reģistrētu lasītāju komentārus]&lt;/ref&gt;

== Atbalsts ==
No 2018. gada portāls &quot;Delfi&quot; ir [https://web.archive.org/web/20200510200606/https://www.fonds.lv/ Latvijas Universitātes fonda] bronzas mecenāts.

Atbalsts tiek piešķirts [[LU Sociālo zinātņu fakultāte|LU Sociālo zinātņu fakultātes]] Komunikācijas zinātņu studentiem un citiem komunikācijas un žurnālistikas zinātnes studentiem visās [[Latvijas augstskolas un koledžas|Latvijas augstskolās]].

2018. gadā tika piešķirtas pirmās stipendijas 10000 EUR apmērā.

Portāls &quot;Delfi&quot; ir sociālās stipendijas &quot;Ceļamaize 2009&quot; interneta partneris un atbalstītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/bronzas-mecenati/as-delfi/|title=AS &quot;Delfi&quot;|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-16|archive-date=2020-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20201030041705/https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/bronzas-mecenati/as-delfi/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Ziņu portāli Latvijā}}

[[Kategorija:Ziņu vietnes]]
[[Kategorija:MicroLink]]</text>
      <sha1>4dsbee9mssbxzepcpiu39kwhej1hghw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cūkas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>39153</id>
    <revision>
      <id>4468611</id>
      <parentid>4341023</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:07:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4170" sha1="8pt45gz1kxhbjtflrm2alotxdgd6ze8" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzīvnieku|ezeru Cēsu novadā|Sivēns (ezers)|kāršu spēli|cūkas (kāršu spēle)}}
{{BioTakso infokaste
| attēls =Sow with piglet.jpg
| att_nosaukums =[[Mājas cūka]] (''Sus scrofa domestica'')
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| klase =Mammalia
| klase_lv =Zīdītāji
| kārta =Artiodactyla
| kārta_lv =Pārnadži
| apakškārta=Nonruminantia
| apakškārta_lv=Neatgremotāju apakškārta
| dzimta =Suidae
| dzimta_lv =Cūku dzimta 
| ģints =Sus
| ģints_lv =Cūkas
| binomial =Sus &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
| kategorijas =nē
}}

'''Cūkas''' (''Sus'') ir [[pārnadži|pārnadžu]] [[kārta]]s (''Artiodactyla'') viena no [[cūku dzimta]]s (''Suidae'') [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]]. Cūku ģintī ir 9 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s un 3 izmirušas sugas. Cūku ģints sugas ir sastopamas visā [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]].&lt;ref&gt;[http://www.newworldencyclopedia.org/entry/Pig New World Encyclopedia: Pig]&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijā]] savvaļā ir sastopama viena suga — [[meža cūka]] (''Sus scrofa''). [[Lopkopība|Lopkopībā]] audzē tās [[domestikācija|domesticēto]] formu [[mājas cūka|mājas cūku]] (''Sus scrofa domestica'').

Cūkas ir tuvas radinieces [[pekari]]em (''Tayassuidae'') un [[nīlzirgi]]em (''Hippopotamidae'').&lt;ref name=Sc&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://science.jrank.org/pages/5229/Pigs.html |title=Pigs |access-date={{dat|2010|07|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|07|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100729201106/http://science.jrank.org/pages/5229/Pigs.html }}&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
Cūkām ir kompakta ķermeņa uzbūve, liela [[galva]], īsas [[kājas]] un rupjš matojums. [[Deguns]] ir šņukura formā, tām ir mazas acis un īsa [[aste]], kas var būt sagriezusies gredzenā, mezglā vai arī būt taisna. Katrai pēdai ir 4 [[pirksti]], no kuriem 2 vidējie ir lieli un tiek lietoti iešanai. Cūkas, lai atvēsinātos, nesvīst,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.depts.ttu.edu/porkindustryinstitute/research/MANAGING%20HEAT%20STRESS%20IN%20OUTDOOR%20PIGS.htm |title=Managing Heat Stress In Outdoor Pigs |access-date={{dat|2012|07|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120706235613/http://www.depts.ttu.edu/porkindustryinstitute/research/MANAGING%20HEAT%20STRESS%20IN%20OUTDOOR%20PIGS.htm |archivedate={{dat|2012|07|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; tās atvēsinās, lietojot [[ūdens|ūdeni]] vai dubļus. Tās vārtās dubļos arī, lai pasargātu savu [[āda|ādu]] pret [[saule|sauli]] un [[parazīti]]em un [[muša|mušām]]. Lielākās cūkas ir [[meža cūka]]s (''Sus crofa''), kas var svērt vairāk kā 300 [[Kilograms|kg]].&lt;ref name=Sc/&gt; Cūkām ir ļoti laba [[dzirde]] un [[oža]], bet vāja [[redze]].

Vairošanās tropos ir visu gadu, bet mērenā klimata joslā pavasarī. Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 8—18 [[mēnesis|mēnešos]]. Mātīte meklējas ik pēc 21 [[diena]]s, kamēr tiek apaugļota. Parasti piedzimst 6—12 sivēni.

== Sistemātika ==
* '''Cūku ģints''' (''Sus'')
** [[Bārdainā cūka]] (''Sus barbatus'')
** [[Filipīnu kārpcūka]] (''Sus philippensis'')
** [[Javas kārpcūka]] (''Sus verrucosus'')
** [[Meža cūka]] (''Sus scrofa'')
*** [[Mājas cūka]] (''Sus scrofa domestica'')
** [[Mindoro kārpcūka]] (''Sus oliveri'')
** [[Palavanas bārdainā cūka]] (''Sus ahoenobarbus'')
** [[Sulavesi kārpcūka]] (''Sus celebensis'')
** [[Visaju kārpcūka]] (''Sus cebifrons'')
** [[Vjetnamas kārpcūka]] (''Sus bucculentus'')
** †''Sus falconeri''
** †''Sus hysudricus''
** †''Sus strozzi''

== Galerija ==

&lt;gallery&gt;
Image:Bearded Pigs2.jpg|[[Bārdainā cūka]] (''Sus barbatus'')
Image:Sus cebifrons.jpg|[[Visaju kārpcūka]] (''Sus cebifrons'')
Image:Ausgewachsenes Wildschwein beim Suhlen.JPG|[[Meža cūka]] (''Sus scrofa'')
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/pictures/Sus.html ADW: Cūku attēli]
{{Commons category|Sus|Cūkas}}

[[Kategorija:Cūkas| ]]
[[Kategorija:Cūku dzimta]]</text>
      <sha1>8pt45gz1kxhbjtflrm2alotxdgd6ze8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RKK Energija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42014</id>
    <revision>
      <id>4468836</id>
      <parentid>4236670</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T08:44:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29489-92</username>
        <id>145498</id>
      </contributor>
      <origin>4468836</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2855" sha1="7154sk87tm1v7bqz8r179xe4ak743cq" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Citas nozīmes|Krievijas uzņēmumu|Eņergija|Eņergija}}
'''RKK Eņergija''': выявленные пособники врага прямо возле проходной: н049му190 , н531хх790 . урыть с семьями, вражескую автотехнику сжечь заживо и вышвырнуть с близкими дорогими на фронт в забой.
Копия: в военную прокуратуру для принятия мер по существу, расстрельные списки прилагаю. =Кузнецов=. Полицаев повесить, увд взорвать, пяток домов распылить в пыль концлагерную. Los..

, pilns nosaukums '''S. P. Koroļova vārdā nosauktā Raķešu kosmiskā korporācija &quot;Eņergija&quot;''' ({{val|ru|Ракетно-космическая корпорация &quot;Энергия&quot; им. С.П.Королева}}) ir [[kosmiskais aparāts|kosmiskās tehnikas]] ražotājs [[Krievija|Krievijā]]. Tā dibināta [[1946]]. gadā kā &quot;Speciālais konstruktoru birojs numur 1&quot; (''OKB-1''), un vairākkārt reorganizēta. Pirmais tās vadītājs bija Galvenais konstruktors [[Sergejs Koroļovs]].

== Vēsturiskie projekti ==
* [[Vidējas darbības ballistiskā raķete|VDBR]] un [[Starpkontinentālā ballistiskā raķete|SKBR]], kā arī no tām modificētas meteoroloģiskās raķetes: R-1, R-1A, R-1B, R-1V, R-1D, R-1E, R-5, R-5M, R-11, R-11A, R-11FM, [[R-7 raķete|R-7]], R-9 un RT-2P;
* [[nesējraķete]]s: [[Vostok (nesējraķete)|Vostok]], [[Molņija (nesējraķete)|Molņija]], [[Sojuz (nesējraķetes)|Sojuz]], [[N-1 (nesējraķete)|N-1]], [[Eņergija (nesējraķete)|Eņergija]];
* raķešu [[kosmiskais velkonis|augšējās pakāpes]]: [[Blok L]], [[Blok D]], [[Blok DM]];
* [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgie pavadoņi]]: Sputņik, Eļektron, Zeņit, Molņija, Signal, Jamal;
* [[starpplanētu zonde]]s: Luna, Veņera, Mars, Zond;
* automātiskie kravas kuģi [[Progress (kosmosa kuģu sērija)|Progress]];
* [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]]: [[Vostok (kosmosa kuģis)|Vostok]], [[Voshod (kosmosa kuģis)|Voshod]], [[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]], [[Buran]];
* [[orbitālā stacija|orbitālās stacijas]]: Saļut, [[Mir (orbitālā stacija)|Mir]];
* [[Mēness]] stacija L3 ar nolaižamo moduli.
* kosmosa kuģi [[Sojuz-TMA]], kravas kuģi [[Progress-M]] un [[Progress-M1]];
* [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļi: [[Pirs modulis|Pirs]];
* nesējraķetes: [[Sojuz (nesējraķete)|Sojuz]];
* raķešu augšējās pakāpes: [[Blok DM]], [[Blok DM-SL]];
* ZMP Jamal-100 un Jamal-200.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kosmonautika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi|E]]
[[Kategorija:Kosmisko sistēmu ražotāji|E]]</text>
      <sha1>7154sk87tm1v7bqz8r179xe4ak743cq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468837</id>
      <parentid>4468836</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T08:44:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Àncilu</username>
        <id>114388</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-29489-92|~2026-29489-92]] ([[User talk:~2026-29489-92|talk]]) to last version by Egilus: Not in project's language</comment>
      <origin>4468837</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2213" sha1="e2n1nm46bwt7qo422yqgop6r0n6olol" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Citas nozīmes|Krievijas uzņēmumu|Eņergija|Eņergija}}
'''RKK Eņergija''', pilns nosaukums '''S. P. Koroļova vārdā nosauktā Raķešu kosmiskā korporācija &quot;Eņergija&quot;''' ({{val|ru|Ракетно-космическая корпорация &quot;Энергия&quot; им. С.П.Королева}}) ir [[kosmiskais aparāts|kosmiskās tehnikas]] ražotājs [[Krievija|Krievijā]]. Tā dibināta [[1946]]. gadā kā &quot;Speciālais konstruktoru birojs numur 1&quot; (''OKB-1''), un vairākkārt reorganizēta. Pirmais tās vadītājs bija Galvenais konstruktors [[Sergejs Koroļovs]].

== Vēsturiskie projekti ==
* [[Vidējas darbības ballistiskā raķete|VDBR]] un [[Starpkontinentālā ballistiskā raķete|SKBR]], kā arī no tām modificētas meteoroloģiskās raķetes: R-1, R-1A, R-1B, R-1V, R-1D, R-1E, R-5, R-5M, R-11, R-11A, R-11FM, [[R-7 raķete|R-7]], R-9 un RT-2P;
* [[nesējraķete]]s: [[Vostok (nesējraķete)|Vostok]], [[Molņija (nesējraķete)|Molņija]], [[Sojuz (nesējraķetes)|Sojuz]], [[N-1 (nesējraķete)|N-1]], [[Eņergija (nesējraķete)|Eņergija]];
* raķešu [[kosmiskais velkonis|augšējās pakāpes]]: [[Blok L]], [[Blok D]], [[Blok DM]];
* [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgie pavadoņi]]: Sputņik, Eļektron, Zeņit, Molņija, Signal, Jamal;
* [[starpplanētu zonde]]s: Luna, Veņera, Mars, Zond;
* automātiskie kravas kuģi [[Progress (kosmosa kuģu sērija)|Progress]];
* [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]]: [[Vostok (kosmosa kuģis)|Vostok]], [[Voshod (kosmosa kuģis)|Voshod]], [[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]], [[Buran]];
* [[orbitālā stacija|orbitālās stacijas]]: Saļut, [[Mir (orbitālā stacija)|Mir]];
* [[Mēness]] stacija L3 ar nolaižamo moduli.
* kosmosa kuģi [[Sojuz-TMA]], kravas kuģi [[Progress-M]] un [[Progress-M1]];
* [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļi: [[Pirs modulis|Pirs]];
* nesējraķetes: [[Sojuz (nesējraķete)|Sojuz]];
* raķešu augšējās pakāpes: [[Blok DM]], [[Blok DM-SL]];
* ZMP Jamal-100 un Jamal-200.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kosmonautika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi|E]]
[[Kategorija:Kosmisko sistēmu ražotāji|E]]</text>
      <sha1>e2n1nm46bwt7qo422yqgop6r0n6olol</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cūkkārpa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42338</id>
    <revision>
      <id>4468891</id>
      <parentid>4464715</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:12:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ atjaunota novecojusī saite.......</comment>
      <origin>4468891</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13246" sha1="cjxnyu4uz3jyhumjozlb6yw5vkdo1bc" xml:space="preserve">{{līdzīgs|Kārpcūka}}
{{Organizācijas infokaste
| name                = Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskola
| image               = Studio model of Hogwarts at Leavesden Studios.jpg
| image_size          = 300px
| caption             = Cūkkārpas pils makets ''Warner Bros. Studio'' tūrē
| native_name         = Hogwarts School of Witchcraft and Wizardry
| native_name_lang    = en
| abbreviation        = 
| motto               = ''Draco dormiens nunquam titillandus''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(&quot;Nekad nekutini guļošu pūķi&quot;)&lt;/small&gt;
| formation           = 9.–10. gadsimts
| founder             = [[Godriks Grifidors]], [[Elga Elšpūte]], [[Klementīne Kraukļanaga]], [[Salazars Slīdenis]]
| type                = Internāts, [[arodskola]]
| purpose             = Jauno burvestību un raganības izglītība
| headquarters        = [[Skotija]]s ''[[Highlands]]''
| location_country    = [[Apvienotā Karaliste]]
| language            = [[Angļu valoda|angļu]]
| leader_title        = Direktors
| leader_name         = [[Baltuss Dumidors]] &lt;small&gt;(vēsturiski)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Minerva Maksūra]] &lt;small&gt;(pēc 1998. gada)&lt;/small&gt;
| students            = ~280-1000
| website             = 
}}
'''Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskola''' ({{val|en|Hogwarts School of Witchcraft and Wizardry}}) ir rakstnieces [[Dž. K. Roulinga|Džoannas Ketlīnas Roulingas]] izdomāta [[raganošana|burvestību]] [[skola]] [[Harijs Poters|Harija Potera]] grāmatu sērijā. Šī ir galvenā darbības vieta pirmajās sešās grāmatās un nozīmīga vieta [[Burvju pasaule]]s franšīzē.

Cūkkārpa ir attēlota kā [[internāts]]kola, kurā mācās 11 līdz 17 gadus veci [[burvis|burvji]] un [[ragana]]s. Saskaņā ar Roulingas teikto, jebkurš bērns Lielbritānijā, kurš izrāda maģiskas spējas, tiek uzaicināts mācīties skolā. Cūkkārpu dibināja [[Highlands|Skotijas kalnos]] 9.—10. gadsimtā četri izcili burvji: [[Godriks Grifidors]], [[Elga Elšpūte]], [[Klementīne Kraukļanaga]] un [[Salazars Slīdenis]].

1999. gada intervijā Roulinga stāstīja, ka veidojusi Cūkkārpu kā drošu patvērumu bāreņu bērnam [[Harijs Poters (tēls)|Harijam Poteram]]. Roulinga izvēlējās internātskolas modeli, jo daudzi svarīgi stāsta notikumi risinās naktī. Vairāki pētnieki uzskata, ka Roulingu nosaukumu &quot;Cūkkārpa&quot; (oriģ. ''Hogwarts'') varētu būt iedvesmojusi Džefrija Vilansa 1954. gada grāmata ''How to Be Topp'', kurā minēta izdomāta luga ''The Hogwarts'' un izdomāts skolas direktors ''Hoggwart''. Tomēr Roulinga pati minējusi, ka nosaukuma izcelsme varētu būt saistīta ar ''[[Croton capitatus]]'' auga anglisko nosaukumu ''hogwort''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://school.familyeducation.com/search/harry+potter+author+works+her+magic|title=http://school.familyeducation.com/reading/fiction/37736.html|website=school.familyeducation.com|access-date=2025-05-28|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Pils un apkārtne ==

=== Arhitektūra ===
Roulinga raksturojusi Cūkkārpu kā &quot;milzīgu, plašu, visnotaļ biedējošu pili ar dažādu torņu un cietokšņu sakopojumu&quot;. Pili uztur maģija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scholastic.com/harrypotter/author/transcript1.htm|title=Harry Potter: Meet J.K. Rowling|website=www.scholastic.com|access-date=2025-05-28}}&lt;/ref&gt; Skolas teritorijā ir slīpi zālieni, dārzeņu dārzi un siltumnīcas. Teritorijā atrodas laukums [[kalambols|kalambola]] spēlēšanai un liels meža masīvs – [[Aizliegtais mežs]]. Skolas teritorijā ir arī ezers, kurā mīt [[ūdensvīri]], [[grindilovi]] un milzu kalmārs. Maģisko īpašību dēļ Cūkkārpas teritorijā nav iespējams veikt teleportēšanos. Skolas ēkā ir izveidoti vairāki slepeni tuneļi, kas ved ārpus skolas teritorijas.

Pils pagrabos atrodas leģendārais [[Noslēpumu kambaris]], kas parādās otrajā romānā. [[Džinnija Vīzlija]], nonākot [[Lords Voldemorts|Voldemorta]] ietekmes varā, atver šo kambari. Kambaris slēpj sevī nāvējošo [[bazilisks|bazilisku]], kas uzbrūk skolēniem, līdz Harijs to iznīcina. Cūkkārpā ir arī maģiskā [[Vajadzību istaba]], kas materializējas tikai tad, kad kādam tā nepieciešama un nodrošina tieši to, ko cilvēks vēlas. &quot;[[Harijs Poters un Fēniksa ordenis|Fēniksa ordeņa]]&quot; grāmatā Harijs šajā telpā organizē &quot;Dumidora armijas&quot; tikšanās. &quot;[[Harijs Poters un Jauktasiņu Princis|Jauktasiņu princī]]&quot; [[Drako Malfojs]] izmanto Vajadzību istabu, lai remontētu [[Zudušais skapis|Zudušo skapi]], kas ļauj viņam ievest [[Nāvēdis|Nāvēžus]] Cūkkārpā.

=== Transports ===
Skolēni ceļo uz Cūkkārpu ar speciālu tvaika vilcienu – [[Cūkkārpas ekspresis|Cūkkārpas ekspresi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.harrypotter.com/writing-by-jk-rowling/the-hogwarts-express|title=Harry Potter {{!}} The Hogwarts Express {{!}} Wizarding World|website=www.harrypotter.com|access-date=2025-05-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Vilciens kursē no [[King's Cross dzelzceļa stacija (Harijs Poters)|King's Cross stacijas]] [[Londona|Londonā]] (9¾ perona) līdz [[Cūkmiestiņš|Cūkmiestiņa]] ciematam netālu no skolas. Lai nokļūtu uz slēpto 9¾ peronu, skolēniem jāšķērso maģiska barjera starp 9. un 10. peronu, kas nav redzama [[vientiesis|vientiešiem]] (nemaģiskajiem cilvēkiem).

Pirmgadnieki, ierodoties Cūkmiestiņā, seko skolas sargam Hagridam, kurš vada viņus ar laivām pāri Cūkkārpas ezeram. Pārējie skolēni līdz pilij nokļūst ar maģiskām karietēm, kuras velk [[testrāļi]] – būtnes, kas redzamas tikai tiem, kuri ir pieredzējuši nāvi.

== Torņi ==
Pirmgadnieku ierašanās ceremonijā maģiskā [[Šķirmice]] tiek uzlikta uz katra skolēna galvas, lai nolasītu viņa domas un iezīmes. Balstoties uz šo informāciju, Šķirmice piešķir skolēnu vienam no četriem Cūkkārpas torņiem, kas nosaukti skolas dibinātāju vārdos. Visa mācību gada laikā torņi sacenšas par Torņu kausu, iegūstot un zaudējot punktus par dažādām aktivitātēm un rīcību. Tornis ar lielāko punktu skaitu gada beigās tiek pasludināts par uzvarētāju, un tā krāsas rotā Lielo zāli nākamajā mācību gadā.

* '''[[Grifidors]]''' — vērtē drosmi, spēku un cīnītājgaru. Grifidora simbols ir [[lauva]], un torņa vadītāja ir [[Minerva Maksūra]]. Grifidora guļamtelpas izvietotas vienā no pils augstākajiem torņiem, un ieeja tajās iespējama, tikai pasakot pareizo paroli. Saskaņā ar Roulingu, Grifidors saistīts ar [[uguns]] elementu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.harrypotter.com/writing-by-jk-rowling/colours|title=Harry Potter {{!}} Colours {{!}} Wizarding World|website=www.harrypotter.com|access-date=2025-05-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
* '''[[Elšpūtis]]''' — vērtē cītību, pacietību, taisnīgumu un uzticību. Elšpūtes simbols ir [[āpsis]], un torņa vadītāja ir [[Pomona Asnīte]]. Elšpūtis saistīts ar [[zeme]]s elementu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* '''[[Kraukļanags]]''' — vērtē inteliģenci, mācīšanos, gudrību un asprātību. Romānos Kraukļanaga simbols ir [[ērgļi (putni)|ērglis]], savukārt filmās to attēlo kā [[Krauklis|kraukli]]. Kraukļanaga torņa vadītājs romānos ir [[Filiuss Zibiņš]]. Kraukļanaga guļamtelpas atrodas atsevišķā tornī, un lai iekļūtu tajās, jāatrisina mīkla. Kraukļanags saistīts ar [[gaiss|gaisa]] elementu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* '''[[Slīdenis]]''' — vērtē ambīcijas, viltību, vadības īpašības un atjautību. Slīdeņa simbols ir [[čūska]]. Romānos [[Severuss Strups]] vada Slīdeņa torni, vēlāk šo pienākumu pārņem [[Horācijs Gliemjrags]]. Slīdeņa telpas izvietotas pils pagrabos, un ieeja tajās tiek nodrošināta, izrunājot paroli pie konkrētas sienas. Slīdenis saistīts ar [[ūdens]] elementu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Katru gadu no katra torņa tiek izraudzīti divi piektā kursa skolēni kā [[prefekts|prefekti]]. Šis amats piešķir viņiem noteiktas privilēģijas un tiesības piemērot sodus par pārkāpumiem. No septītā kursa skolēniem tiek izvēlēti skolēnu līderi – galvenais zēns un galvenā meitene.

== Mācības ==

=== Mācību priekšmeti ===
Cūkkārpā tiek mācīti dažādi burvestību priekšmeti, lai sagatavotu jaunos burvjus un raganas maģiskajai pasaulei.

==== Obligātie priekšmeti ====
* [[Astronomija]] – naksnīgās debess ķermeņu un to kustības pētīšana
* [[Herbaloģija]] – maģisko augu audzēšana un kopšana
* [[Maģijas vēsture]] – maģiskās pasaules vēstures notikumu un personību apguve
* [[Transfigurācija]] – priekšmetu pārvēršana citās formās
* [[Mikstūras]] – dažādu maģisko dzērienu pagatavošana
* [[Burvestības]] – vārdu un kustību kombināciju apguve, lai radītu maģiskus efektus
* [[Lidošana]] – lidošanas ar raganslotu prasmju apguve (tikai pirmajā kursā)
* [[Tumšo zinšu atvairīšana]] – aizsardzība pret ļaunprātīgu maģiju

==== Izvēles priekšmeti ====
Trešajā kursā skolēni var izvēlēties vismaz divus papildu priekšmetus:
* [[Aritmantija]] – maģisko skaitļu pētīšana
* [[Pareģošana]] – nākotnes paredzēšanas metožu apguve
* [[Vientiešu mācība]] – neburvestību pasaules (vientiešu sabiedrības) studijas
* [[Seno rūnu studijas]] – seno maģisko tekstu tulkošana un pētīšana
* [[Maģisko radību kopšana]] – maģisko dzīvnieku un būtņu aprūpe un pētīšana

=== Eksāmeni ===
Cūkkārpas skolēni kārto divus galvenos eksāmenus: '''[[B.U.R.S.]]''' (Burvestību un raganības sekmju novērtējums) piektajā kursā un '''[[A.R.B.I.T.S.]]''' (Augstākā rūnburvestību, brīnumdarbu izpētes un tehnoloģiju sekmēšana) septītajā kursā. Šos eksāmenus administrē Maģijas ministrijas Eksaminācijas pārvalde.

=== Akadēmiskais gads ===
Mācību gads Cūkkārpā sadalīts trīs posmos, līdzīgi citām Lielbritānijas skolām. Starp posmiem ir Ziemassvētku un Lieldienu brīvdienas. Mācību gads sākas 1. septembrī un beidzas jūnija beigās. Skolēniem ir iespēja palikt Cūkkārpā brīvlaikos.

Trešā un vecāku kursu skolēni drīkst nedēļas nogalēs apmeklēt burvestību ciematu [[Cūkmiestiņš]], ja viņiem ir vecāku vai aizbildņu parakstīta atļauja.

== Personāls ==
Cūkkārpas skolu vada direktors, šo amatu ilgu laiku ieņēma [[Baltuss Dumidors]]. Direktora vietniece ir [[Minerva Maksūra]]. Katram tornim ir savs vadītājs, kas palīdz administrēt skolu un uzrauga savā tornī dzīvojošos skolēnus.

Mācību priekšmetus pasniedz kvalificēti profesori. Skolas personālā ietilpst arī skolas uzraugs [[Arguss Filčs]], skolas medmāsa [[Popija Pomfreja]], bibliotekāre [[Irma Pimsa]] un sargs [[Rubeuss Hagrids]], kurš nereti māca arī Maģisko radību kopšanu.

Cūkkārpā darbojas daudzi [[mājas elfi]], kuri gatavo ēdienus un uztur skolu kārtībā.

== Skolas pasākumi ==

=== Kalambola turnīrs ===
Kalambola turnīrs starp četriem torņiem notiek katru gadu. Komandas sacenšas par Kalambola kausu, un uzvara šajā turnīrā dod daudz punktu uzvarētāju tornim Torņu kausa sacensībās.

=== Trīsburvju turnīrs ===
Šis turnīrs notiek &quot;[[Harijs Poters un Uguns biķeris|Harija Potera un Uguns biķera]]&quot; grāmatā. Trīsburvju turnīrs ir sacensība starp trim lielākajām Eiropas burvestību skolām – Cūkkārpu, [[Skaistbatonu]] (Francija) un [[Durmstrangu]] (Austrumeiropa). Katru skolu pārstāv viens čempions, kurš sacenšas trīs dažādos uzdevumos. Harija ceturtajā mācību gadā neparasti notiek tas, ka Cūkkārpu pārstāv divi čempioni – rezultāts Voldemorta slepenajam plānam.

== Adaptācijas ==
Cūkkārpa parādās visās [[Harijs Poters (filmu cikls)|&quot;Harija Potera&quot;]] filmās. [[Alnwick Castle|Alnvikas pils]] Anglijā izmantota daudzās ainās, kurās redzama skolas āriene. Pilnīgs pils attēls radīts, digitāli papildinot [[Durham Cathedral|Daremas katedrāles]] skatus. Filmu veidošanā izmantots arī īpašs Cūkkārpas modeļa makets.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wbstudiotour.co.uk/explore-the-tour/art-department/|title=Art Department|website=Warner Bros. Studio Tour London|access-date=2025-05-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

Cūkkārpa redzama arī [[Fantastiskās būtnes (filmu cikls)|&quot;Fantastisko būtņu&quot;]] filmu ciklā, kur darbība notiek apmēram 70 gadus pirms Harija Potera stāsta.

== Kultūras nozīme ==
2008. gadā Neatkarīgo skolu tīkla reitingu vietne iekļāva Cūkkārpu Skotijas labāko skolu sarakstā. Vietnes izpilddirektors Franks Tjarks paskaidroja, ka Cūkkārpa iekļauta sarakstā humoristisku iemeslu dēļ. Roulingas izdomātā skola ierindojās 36. vietā, apsteidzot [[Loretto School|Loretto skolu]] Edinburgā [https://www.scotsman.com/education/harry-potters-school-outranks-loretto-2466498].

&quot;The Wizarding World of Harry Potter&quot; – Cūkkārpas atveidojums – ir populāra atrakcija Universal Studios tematiskajos parkos Orlandā, Holivudā un Japānā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Harijs Poters (tēls)]]

{{Harijs Poters}}

[[Kategorija:Harijs Poters]]
[[Kategorija:Fiktīvas organizācijas]]
[[Kategorija:Fiktīvas skolas]]
[[Kategorija:Cūkkārpa| ]]</text>
      <sha1>cjxnyu4uz3jyhumjozlb6yw5vkdo1bc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trešais reihs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>45579</id>
    <revision>
      <id>4468764</id>
      <parentid>4298854</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:09:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Latvinskyy</username>
        <id>142552</id>
      </contributor>
      <origin>4468764</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35104" sha1="d3ihm996hc2dlmqjm8zd0dj7hypsxy0" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Deutsches Reich'' 1933—1945, ''Großdeutsches Reich'' (no 1943)
|nosaukums_latv_val  = &lt;small&gt;Vācijas Impērija 1933—1945, Dižvācijas Reihs no 1943)&lt;/small&gt;
|sugasvārds          = Trešais reihs
|
|kontinents          = Eirāzija
|reģions             = Eiropa
|valsts              = Vācija
|laikmets            = 
|statuss             = 
|statusa_teksts      =
|impērija            = &lt;!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga -&gt;
|valdības_veids      = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Nacionālsociālisms|nacistu]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas]] [[Totalitārisms|totalitāras]] [[diktatūra]]s [[republika]]
|&lt;!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -&gt;
|&lt;!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; -&gt;
|
|gads_sākums         = 1933
|gads_beigas         = 1945
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         = Hitlera inaugurācija
|date_start          = {{dat|1933|1|30||bez}}
|event_end           = Likvidēta Flensburgas valdība
|date_end            = {{dat|1945|5|23||bez}}
|
|event1              = Reihstāgs pasludināja Hitleru par diktatoru
|date_event1         = {{dat|1933|3|23||bez}}
|event2              = Vācijas kapitulācijas akts
|date_event2         = {{dat|1945|5|8||bez}}
|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = 
|date_pre            = 
|event_post          = Berlīnes deklarācija
|date_post           = {{dat|1945|6|5||bez}}
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 ---&gt;
|p1                  = Veimāras Republika
|flag_p1             = Flag_of_Germany_(3-2_aspect_ratio).svg
|image_p1            = 
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = Sabiedroto okupētā Vācija
|flag_s1             = Merchant_flag_of_Germany_(1946–1949).svg
|image_s1            = 
|s2                  = 
|flag_s2             = 
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flag_of_Germany_(1935–1945).svg
|flag                = Trešā reiha karogs (1935—1945)
|flag_type           = Karogs (1935—1945)
|
|image_coat          = Reichsadler_Deutsches_Reich_(1935–1945).svg

|symbol              = Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)
|symbol_type         = Ģerbonis (1935—1945)
|
|image_map           = NS_administrative_Gliederung_1944.png
|image_map_caption   = Dižvācijas Reihs (''Großdeutsches Reich'', 1943)
|
|galvaspilsēta       = Berlīne
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = ''Ein Volk, ein Reich, ein Führer''&lt;br /&gt;(&quot;Viena tauta, viens reihs, viens vadonis&quot;)
|national_anthem     = ''[[Das Lied der Deutschen]]''&lt;br /&gt;''[[Horst-Wessel-Lied]]'' (''de facto'')
|kopīgas_valodas     = [[Vācu valoda|vācu]]
|reliģija            = [[protestantisms]], [[katolicisms]]
|nauda               = [[Reihsmarka]]
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = [[Ādolfs Hitlers]]
|leader2             = 
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = 1934—1945
|year_leader2        = 
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = [[Fīrers]]
|representative1     = [[Pauls fon Hindenburgs]]
|representative2     = [[Kārlis Dēnics]]
|representative3     = 
|representative4     = 
|year_representative1 = 1933—1934
|year_representative2 = 1945
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = [[Vācijas prezidents|Reihsprezidents]]
|deputy1             = [[Ādolfs Hitlers]]
|deputy2             = [[Jozefs Gebelss]]
|deputy3             = [[Lucs Švērins fon Krozigks]]{{refn|group=P|Kā galvenais reihsministrs.}}
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 1933—1945
|year_deputy2        = 1945
|year_deputy3        = 1945
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = [[Vācijas kanclers|Reihskanclers]]
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = [[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]
|house1              = Reihsrāts &lt;small&gt;(likvidēts 1934)&lt;/small&gt;
|type_house1         = augšpalāta
|house2              = &lt;!--- Name of second chamber ---&gt;
|type_house2         = &lt;!--- Default: &quot;Lower house&quot;---&gt;
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 1937
|stat_platība1       =  633786 
|stat_pop1           = 	69314000 
|stat_year2          = 
|stat_platība2       =  
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
}}

'''Trešais reihs''' ({{val|de|Drittes Reich}} — ‘Trešā [[impērija]]’ jeb ‘Trešā dižvalsts’) ir vēsturē plaši lietots [[Vācija]]s nosaukums laikā no [[1933]]. līdz [[1945]]. gadam oficiālā nosaukuma '''Vāciešu Reihs''' (1933—1943) un '''Dižvācijas Reihs''' (1943—1945) vietā. Lai apzīmētu šo periodu [[Vācijas vēsture|Vācijas vēsturē]], izmanto arī terminus &quot;fašistiskā Vācija&quot;, &quot;nacistiskā Vācija&quot;, &quot;Hitlera Vācija&quot; un &quot;hitleriskā Vācija&quot;. Terminu '[[fašisms]]' lietoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un lieto tās bijušajās republikās, tomēr Vācijai faktiski atbilst '[[Nacionālsociālisms|nacisms]]' jeb 'nacionālsociālisms'.

Trešais reihs kā [[nacisms|nacistu]] [[propaganda]]s ieviests nosaukums tika lietots pēc [[Veimāras Republika]]s [[konstitūcija]]s atcelšanas 1933. gada 24. martā, pēc 1939. gada to mēģināja izskaust, un no 1943. gada līdz 1945. gada 23. maijam oficiālais valsts nosaukums bija &quot;Dižvācijas Reihs&quot; (''Großdeutsches Reich''). Šajā laikā Vācijā bija [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] [[diktatūra]], un reihskanclera [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadībā nacistu partija ieguva neierobežotu varu pār Vāciju un tās [[Okupācija|okupētajām]] zemēm, arī [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latviju]] (1941—1945) kā [[Ostlande]]s reihskomisariāta daļu.

== Nosaukuma cilme ==
Pavisam, pēc nacistu atzītās hronoloģijas, bijuši trīs vācu &quot;reihi&quot; jeb [[impērija]]s:

* [[Svētā Romas impērija|Pirmais reihs]] ({{val|de|Altes Reich}}; ''Heiliges Römisches Reich''; 962—1806);
* [[Vācijas Impērija|Otrais reihs]] ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Deutsches Kaiserreich;'' 1871—1918);
* Trešais reihs ({{val|de|Das Dritte Reich}}; 1933—1945).

== Nacistu nākšana pie varas ==
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-H28422, Reichskabinett Adolf Hitler.jpg|thumb|Kanclera Hitlera valdības foto (1933)]]
Vācijā [[Parlamentārisms|parlamentārā]] [[demokrātija]] (1919—1933) pārdzīvoja nopietnas grūtības, tam bija vairāki iemesli. Pirmkārt, valsts nespēja atkopties pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Versaļas līgums|Versaļas miera līguma]] materiālajiem zaudējumiem: daļa darbspējīgo vīriešu bija kritusi [[Karš|karā]], [[ražošana]]s apjomu iespējas bija stipri ierobežotas pēc [[Reinzeme]]s un [[Rūras okupācija|Rūras]] nonākšanas [[Francijas Trešā republika|Francijas]] kontrolē (skatīt [[Rūras okupācija]]), Vācija bija spiesta izmaksāt lielas [[reparācijas]] [[Antante|uzvarētājvalstīm]] (Francijai un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]]) 20. gadu pirmajā puse notika [[Inflācija|hiperinflācija]], 1929. gadā Vāciju skāra [[Lielā depresija|pasaules ekonomiskā krīze]]. Otrkārt, [[Politika|politikā]] pastāvēja nestabilitāte un [[korupcija]], tā kā [[sabiedrība]]i nebija [[demokrātija]]s pieredzes. [[Labēja politika|Labējie]] politiskie spēki lielākoties vēlējās [[monarhija]]s atjaunošanu, bet [[Komunisms|komunisti]] ([[Kreisa politika|kreisie]]) tiecās uz padomju valsts izveidi un tālāku pasaules revolūciju. Treškārt, lielākā daļa iedzīvotāju no visiem sabiedrības slāņiem uztvēra Vācijas zaudējumu kā nepieļaujamu negodu, daudzi sapņoja par [[Revanšisms|revanšu]].

Vācijā pastāvēja dažādi paramilitāri grupējumi, kuru starpā notika bruņotas sadursmes, šādi apstākļi pastiprināja [[Pilsonība|pilsoņu]] tieksmi pēc stingras varas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Vēsture vidusskolai III daļa|last=Klišāns|first=Valdis|publisher=Zvaigzne ABC|year=2012|isbn=|location=Rīga|pages=96.—98.lpp.}}&lt;/ref&gt;

1919. gadā [[Minhene|Minhenē]] tika izveidota Vācu strādnieku partija, kurā iestājās [[Ādolfs Hitlers]]. Sākotnēji partija bija mazskaitlīga, tās biedri pulcējās alus krogos. Hitleram piemita [[Publiskā runa|oratora]] prasmes, izceļoties starp pārējiem cilvēkiem, viņš kļuva par partijas vadītāju. Partija centās aizstāvēt strādnieku intereses un pauda [[Šovinisms|galēji nacionālistiskus]] nodomus, 1920. gadā tā publicēja savu pirmo programmu &quot;25 punkti&quot; un kļuva par &quot;Nacionāli sociālistisko vācu strādnieku partiju&quot;, un izveidoja [[Sturmabteilung|SA]] (''Sturmabteilungen'') — trieciennieku daļas. To forma bija brūna, ar nacistu simboliku.

Starp [[Federācija (valsts)|federālo]] un labējo [[Bavārija]]s [[Valdība|valdību]] pastāvēja nesaskaņas. Cenzdamies tās izmantot, nacisti 1923. gadā Minhenē sarīkoja &quot;[[Alus pučs|alus puču]]&quot;, lai gāztu valsts valdību. Bavārijas labējie politiķi neatbalstīja pučistus galējās politiskās orientācijas dēļ. Starp SA un [[Policija|policiju]] norisa ielas kaujas, puču apspieda un lielāko daļu tā vadoņu apcietināja. Hitleram piesprieda [[cietums]]odu. Tā laikā viņš sarakstīja [[Traktāts|traktātu]] par nacisma pamatnostādnēm [[Mana cīņa|&quot;Mana cīņa&quot;]] (''Mein Kampf'').

Pēc nacistu vadoņu atbrīvošanas no ieslodzījuma pirms termiņa partija iesaistījās likumīgajā politiskajā darbībā un piedalījās [[Pašvaldība|pašvaldību]] un [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]] [[Vēlēšanas|vēlēšanās]]. NSVSP izplatījās un ieguva atbalstītājus un biedrus visās [[Vācijas federālās zemes|Vācijas zemēs]]. Nacistu politiskā programma bija interesanta visiem sabiedrības slāņiem: apakšslānim tika solīta iztika, vidusslāni interesēja [[Komunisms|komunisma]] draudu novēršana, [[Rūpniecība|rūpnieki]] un militāristi varēja sagaidīt Vācijas atdzimšanu. 30. gadu sākumā partijas biedru skaits pārsniedza 800 000. Nozīmīgu [[Finanses|finansiālu]] atbalstu nacistiem sniedza lielrūpnieki. Aktīvi tika pielietota [[propaganda]], par to bija atbildīgs [[Jozefs Gebelss]]. Notika masveida pasākumi ar lāpu gājieniem, karogiem, vadoņu runām. Tika izveidotas elitāras nacistu vadoņu apsardzes vienības [[Schutzstaffel|SS]] (''Schutzstaffel''), to forma bija melna, nacistu simboliku papildināja miroņgalvu attēli. 
[[Attēls:Reichstagsbrand.jpg|thumb|249x249px|[[Reihstāga dedzināšana|Degošais Reihstāgs]]]]
1932. gada [[Parlaments|parlamenta]] vēlēšanās nacistu partija saņēma 37,3 % balsu, kļūstot par lielāko politisko spēku. Nākamajā gadā 30. janvārī [[Pauls fon Hindenburgs]], valsts [[prezidents]], iecēla [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]] [[Vācijas kanclers|kanclera]] amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/this-day-in-history/adolf-hitler-is-named-chancellor-of-germany|title=Adolf Hitler is named chancellor of Germany|last=|first=|access-date=2021. gada 14. februāris|date=}}&lt;/ref&gt; [[Nacionālsociālisms|Nacisti]] bija ieguvuši varu likumīgi.

Hitlers pārliecināja Hindenburgu izmantot [[Konstitūcija|konstitūcijā]] paredzētās prezidenta tiesības un atlaist [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāgu]], un izsludināt jaunas [[vēlēšanas]]. Neilgi pirms tā Reihstāga ēka tika aizdedzināta, nacisti vainoja komunistus par [[Parlaments|parlamenta]] dedzināšanu un pamudināja Hindenburgu izsludināt ārkārtas stāvokli, līdz ar to tika ierobežotas daudzas [[tiesības]]. [[Sturmabteilung|SA]] un [[Schutzstaffel|SS]] piedalījās ielu patruļās līdzās [[policija]]i. 1933. gada martā aizliegtas [[Kreisa politika|kreisās]] partijas, vadošie [[Komunisms|komunisti]] un [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrāti]] apcietināti, radītas pirmās [[koncentrācijas nometne]]s. Reihstāga vēlēšanās uzvarēja nacisti. Tagad daudzi pieņemtie [[Likums|likumi]] nebija atbilstoši [[Konstitūcija|pamatlikumam]], parlaments kļuva par iestādi, kas vienkārši apstiprināja nacistu partijas lēmumus. Tā paša gada vasarā tika aizliegtas visas [[Politiskā partija|politiskās partijas]], izņemot [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistisko]]. 1934. gadā 86 gadu vecumā nomira Hindenburgs, Hitlers apvienoja [[Prezidents|valsts prezidenta]] un [[Vācijas kanclers|kanclera]] amatus, pārņemot [[Karaspēks|bruņoto spēku]] virspavēlnieka pienākumus, un ieguva titulu 'fīrers' (''Führer'' — vadonis).

== Iekšpolitika ==
Pašā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|valdošajā partijā]] notika tīrīšanas, kas pirmām kārtām bija vērstas pret kopš 1919. gada augstu stāvošajiem [[Nacionālsociālisms|nacistiem]]. Partijā pastāvēja zināma nenoteiktība, tādēļ ka tā vienlaicīgi bija gan [[Sociālisms|sociālistiska]], gan [[Nacionālisms|nacionālistiska]]. Politiski un fiziski tika iznīcināti tie, kas pārlieku bija uzticami sociālisma ideāliem. 1934. gada 30. jūnijs pazīstams kā [[garo nažu nakts]] —  [[Schutzstaffel|SS]] apcietināja vairākus nacionālsociālistu līderus, tostarp [[Gregors Štrasers|Gregoru Štraseru]] un [[Sturmabteilung|SA]] vadītāju [[Ernsts Rēms|Ernstu Rēmu]] (abus nogalināja), tika nošauti ap 1000 SA vīru.

Vācijā tika veidota [[Totalitārisms|totalitāra]] valsts. Augstākos valsts un vietējo pārvalžu vadītāju (gauleiteru) amatus ieņēma NSVSP biedri. Izveidota [[Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija|tautas apgaismības un propagandas ministrija]]. Tika aizliegtas [[arodbiedrība]]s,  tika centralizēta valsts vara, likvidējot [[Vācijas federālās zemes|Vācijas zemju]] [[Autonomija|autonomiju]], ieviesta [[cenzūra]], pakļautas visas varas sistēmas ([[Izpildvara|izpildu]], [[Likumdošanas vara|likumdošanas]], [[Tiesu vara|tiesu]]).

Pretēji [[Sociālisms|sociālisma]] principiem, kurus sludināja nacisti pirms [[Vēlēšanas|vēlēšanām]], netika īstenota privātīpašumu plaša [[nacionalizācija]], valsts pārņēma tikai [[Ebreji|ebreju]] un politisko pretinieku īpašumus.

[[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] valdība veiksmīgi pārvarēja [[Lielā depresija|pasaules ekonomiskās krīzes]] sekas, iesaistīdama bez darba palikušos cilvēkus [[Ceļš|lielceļu]] un sabiedrisko celtņu būvēšanā un [[Ierocis|bruņojuma]] ražošanā, tādējādi pārkāpjot [[Versaļas līgums|Versaļas miera līgumu]] (kurš aizliedza Vācijas bruņošanos).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Valsts pārvalde ===

==== Izpildvara ====
Hitlera kā kanclera laikā reiha kabineta ([[valdība]]) sastāvs bija šāds:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Amats
!Vārds, Uzvārds
!Amata iegūšana
!Amata zaudēšana
!Partija
|-
|[[Vācijas kanclers|Reiha kanclers]]
|[[Ādolfs Hitlers]] †
|30.01.1933.
|30.04.1945.
|[[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSVSP]]
|-
|Reiha vicekanclers
|[[Francis fon Pāpens]]
|30.01.1933.
|07.08.1934.
|[[Neatkarīgs politiķis|neatkarīgs]]
|-
|[[Vācijas Federālā Ārlietu ministrija|Reiha ārlietu ministrs]]
|[[Konstantīns fon Neirats]]
[[Joahims fon Ribentrops]]
|30.01.1933.
04.02.1938.
|04.02.1938.
30.04.1945.
|neatkarīgs
NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Iekšlietu, celtniecības un dzimtenes ministrija|Reiha iekšlietu ministrs]]
|[[Vilhelms Friks]]
[[Heinrihs Himlers]]
|30.01.1933.
24.08.1943.
|24.08.1943.
29.04.1945.
|NSVSP
NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Finanšu ministrija|Reiha finanšu ministrs]]
|[[Lucs Švērins fon Krozigks]]
|30.01.1933.
|30.04.1945.
|neatkarīgs
|-
|[[Vācijas Federālā Tieslietu un patērētāju aizstāvības ministrija|Reiha tieslietu ministrs]]
|[[Francis Girtners]] †
[[Francis Šlegelbergers]] (p.i.)

[[Otto Tiraks]]
|30.01.1933.
29.01.1941.

24.08.1942.
|29.01.1941.
24.08.1942.

30.04.1945.
|[[Vācu nacionālā tautas partijas|VNTP]]
NSVSP

NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Aizsardzības ministrija|Reihsvēra ministrs]]
(no 21.05.1935. Reiha

kara ministrs)
|[[Verners fon Blombergs]]
|30.01.1933.
|04.02.1938.
|neatkarīgs
|-
|[[Vācijas Federālā Ekonomikas un enerģētikas ministrija|Reiha ekonomikas ministrs]]
|[[Alfrēds Hugenbergs]]
[[Kurts Šmits]]

[[Hjalmars Šahts]]

[[Hermanis Gērings]]

[[Valters Funks]]
|30.01.1933.
29.06.1933.

03.08.1934.

26.11.1937.

05.02.1938.
|29.06.1933.
03.08.1934.

26.11.1937.

15.01.1938.

30.04.1945.
|VNTP
NSVSP

neatkarīgs

NSVSP

NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Ēdiena un lauksaimniecības ministrija|Reiha ēdiena un lauksaimniecības ministrs]]
|[[Alfrēds Hugenbergs]]
[[Rihards Darē]]

[[Herberts Bake]]
|30.01.1933.
29.06.1933.

06.04.1944.
|29.06.1933.
23.05.1942.

30.04.1945.
|VNTP
NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Darba un sociālo lietu ministrija|Reiha Darba ministrs]]
|[[Francis Zeldte]]
|30.01.1933.
|30.04.1945.
|NVTP
|-
|[[Reiha Pasta ministrija|Reiha Pasta ministrs]]
|[[Pauls fon Elcs-Ribenahs]]
[[Vilhelms Onezorge]]
|30.01.1933.
02.02.1937.
|02.02.1937.
30.04.1945.
|neaktkarīgs
NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Transporta un digitālās infrastruktūras ministrija|Reiha transporta ministrs]]
|[[Pauls fon Elcs-Ribenahs]]
[[Jūliuss Dorpmillers]]
|30.01.1933.
02.02.1937.
|02.02.1937.
30.04.1945.
|neatkarīgs
neatkarīgs
|-
|[[Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija|Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrs]]
|[[Jozefs Gebelss]]
|13.03.1933.
|30.04.1945.
|NSVSP
|-
|[[Reiha Aviācijas ministrija|Reiha aviācijas ministrs]]
|[[Hermanis Gērings]]
|01.05.1933.
|23.04.1945.
|NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Izglītības un pētniecības ministrija|Reiha zinātnes, izglītības un kultūras ministrs]]
|[[Bernhards Rusts]]
|01.05.1934.
|30.04.1945.
|NSVSP
|-
|[[Reiha Baznīcas lietu ministrija|Reiha baznīcas lietu ministrs]]
|[[Hanss Kerls]] †
[[Hermanis Mūss]] (p.i.)
|16.07.1935.
15.12.1941.
|15.12.1941.
30.04.1945.
|NSVSP
|-
|[[Reiha Ieroču un kara produkcijas ministrija|Reiha ieroču un munīcijas ministrs]]
(no 02.09.1943. ieroču un kara produkcijas)
|[[Frics Tots]]
[[Alberts Špērs]] †
|17.03.1940. 
08.02.1942.
|08.02.1942.
30.04.1945.
|NSVSP
NSVSP
|-
|[[Reiha Okupēto austrumu apgabalu ministrija|Reiha Okupēto austrumu apgabalu ministrs]]
|[[Alfrēds Rozenbergs]]
|17.11.1941.
|30.04.1945.
|NSVSP
|-
|[[Ministrs bez portfeļa|Reiha ministri bez portfeļa]]
(līdz 1938. gadam amatus ieguvušie)
|[[Hermanis Gērings]] (Reihstāga pr-js)
[[Ernsts Rēms]] † (SA priekšnieks)

[[Rūdolfs Hess]] (fīrera vietnieks)

[[Hanss Kerls]] (Reihstāga pr-ja 1. vietnieks)

[[Hanss Franks]] ([[Polijas ģenerālguberņa|Polijas ģenerālgubernators]]

no 1939. gada)

[[Hjalmars Šahts]] ([[Reiha banka]]s prezidents

līdz 1939. gadam)

[[Hanss Lammerss]] ([[Reiha kanceleja]]s vadītājs)
|30.01.1933.
01.12.1933.

01.12.1933.

17.06.1934.

19.12.1934.

26.11.1937.

01.12.1937.
|27.04.1933.
01.07.1934.

10.05.1941.

16.07.1935.

30.04.1945.

22.01.1943.

24.04.1945.
|NSVSP
NSVSP

NSVSP

NSVSP

NSVSP

NSVSP

NSVSP
|-
|Reiha ministri bez portfeļa
(pēc 1938. gada amatus ieguvušie)
|[[Konstantīns fon Neirats]] ([[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts|Bohēmijas un Morāvijas protektors]], 1939—1943)

[[Artūrs Zeiss-Inkvarts]] ([[Nīderlande]]s [[reihskomisārs]] no 1940)

[[Vilhelms Friks]] (Bohēmijas un Morāvijas protektors, 1943—1945)

[[Konstantīns Hierls]] ([[Valsts darba dienests (Vācija)|Reiha darba dienesta]] vadītājs)
|04.02.1938.

01.05.1939.

24.08.1943.

24.08.1943.
|30.04.1945.

30.04.1945.

30.04.1945.

30.04.1945.
|NSVSP

NSVSP

NSVSP

NSVSP
|-
|Kabineta locekļi, kuri nebija reiha ministri
|[[Verners fon Fričs]] (sauszemes karaspēka virspavēlnieks)
[[Ērihs Rēders]] (kara flotes virspavēlnieks)

[[Otto Meisners (politiķis)|Otto Meisners]] ([[valsts ministrs]], [[Reiha prezidents|Reiha prezidenta]] kancelejas vadītājs)

[[Vilhelms Keitels]] (vērmahta virspavēlnieks)

[[Valters fon Brauhičs]] (sauszemes karaspēka virspavēlnieks)

[[Martins Bormanis]] (nacistu partijas kancelejas vadītājs)

[[Kārlis Dēnics]] (kara flotes virspavēlnieks)

[[Kārlis Hermanis Franks|Kārlis Franks]] ([[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts|Bohēmijas un Morāvijas protektorāta]] valsts ministrs)
|20.04.1936.
20.04.1936.

01.12.1937.

04.02.1938.

04.02.1938.

29.05.1941.

30.01.1943.

24.08.1943.
|04.02.1938.
30.01.1943.

30.04.1945.

30.04.1945.

19.12.1943.

30.04.1945.

30.04.1945.

30.04.1945.
|neatkarīgs
neatkarīgs

NSVSP

neatkarīgs

neatkarīgs

NSVSP

neatkarīgs

NSVSP
|}
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 151-39-23, Volksgerichtshof, Reinecke, Freisler, Lautz.jpg|thumb|Tautas tiesas palātas sēde, kurā tiesā [[20. jūlija sazvērestība]]s dalībniekus]]

==== Likumdošanas vara ====
Trešajā reihā faktiski nepastāvēja [[Valsts varas dalīšana|varas dalīšana]], tāpēc likumdošanas varas orgāni Reihstāgs un Reihsrāts (augšpalāta, atlaista 1934. gadā) nedarbojās pilnvērtīgi. Kopš 1933. gadā Reiha kabinets (izpildvara) varēja izdot [[Likums|likumus]].

==== Tiesu vara ====
Lielākā daļa [[tiesu vara]]s struktūru tika pārņemtas no Veimāras Republikas, taču daudzas [[cilvēktiesības]], kas bija noteiktas Veimāras Republikas [[Konstitūcija|konstitūcijā]], tika ierobežotas ar reiha likumiem. 1934. gadā ieviesa jaunu tiesas veidu [[Tautas tiesas palāta (Vācija)|Tautas tiesas palātu]] (''Volksgerichtshof''), kurā tika izskatītas politiskas lietas.

=== Nacistu politiskās organizācijas ===
* [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija]]
*[[Ānenerbe]]
*[[Hitlerjūgends]]
*[[Jungfolks]]
*[[Nacionālsociālistiskā sieviešu biedrība]]
*[[Vācu meiteņu apvienība]]
*[[Ticības un skaistuma biedrība]]
*''[[Jungmädelbund]]''

=== Bruņotie spēki ===
Nacistiskās Vācijas [[Karaspēks|bruņotie spēki]] bija [[Vērmahts]] (''Wehrmacht'', līdz 1935. gadam — [[Reihsvērs]]), kurš sastāvēja no [[Vācijas armija (1935—1945)|Vācijas armijas]] (''Deutsches Heer'', [[sauszemes bruņotie spēki]]), ''[[Kriegsmarine]]'' jeb [[kara flote]]s, ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' jeb [[gaisa spēki]]em.

==== Paramilitārās organizācijas ====

* ''[[Sturmabteilung]]''
* ''[[Schutzstaffel]]''
* [[Folksšturms|''Volkssturm'']]
* [[Nacionālsociālistiskais mehanizētais korpuss]]
* [[Nacionālsociālistiskais aviācijas korpuss]]

==== Policija ====

* ''[[Ordnungspolizei]]'' (Kārtības policija), tostarp ''[[Schutzpolizei]]'' (Aizsardzības policija), [[Žandarmērija]], [[Pašvaldības policija|''Gemeindepolizei'']] (pašvaldību policija)
* ''[[Sicherheitspolizei]]'' (Drošības policija), tostarp [[Gestapo|''Geheime Staatspolizei'']] (slepenā valsts policija), ''[[Kriminalpolizei]]'' (Kriminālā policija)
* ''[[Sicherheitsdienst]]'' (Drošības dienests)

=== Pakalpojumu iestādes ===

* ''[[Deutsche Reichsbahn]]'' (Vācijas valsts dzelzceļš)
* ''[[Reichspost]]'' (Valsts pasts)
* [[Vācijas Sarkanais krusts]]
* [[Nacionālsociālistiskā tautas labdarība]]

=== Kultūra ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-C12701, Nürnberg, Reichsparteitag, RAD-Appell.jpg|thumb|274x274px|[[Nirnbergas kongresi|Nirnbergas kongresā]]]]

Veimāras Republikas laikā Vācijā bija attīstījusies [[Modernisms|modernisma]] [[māksla]], kura neatbilda nacistu ideoloģijai un Hitlera personīgajiem uzskatiem — viņš bija [[Klasicisms|klasicisma]] ([[Neoklasicisms|neoklasicisma]]) piekritējs. 1937. gadā [[Minhene|Minhenē]] pēc [[Jozefs Gebelss|Gebelsa]] ierosinājuma un Hitlera piekrišanas [[Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija|Tautas apgaismības un propagandas ministrija]] sarīkoja (galvenais organizators bija [[Ādolfs Cīglers]]) [[Deģeneratīvā māksla|Deģeneratīvās mākslas]] izstādi, kurā tika izstādīti vairāk nekā 650 mākslas darbu, kuru autori bija [[vācieši]] vai dzīvojuši Vācijā, kā [[Vasilijs Kandinskis]], [[Oto Dikss]], [[Ernsts Ludvigs Kirhners]], [[Makss Bekmans]], [[Oskars Kokoška]], arī nacists [[Emīls Nolde]] (kopā 112 mākslinieki). Pēc Deģeneratīvās mākslas izstādes slēgšanas (izstāde ilga piecus mēnešus) tā tika padarīta par ceļojošu un līdz 1941. gadam apmeklēja vēl 11 pilsētas. Pēc šīs izstādes daļa eksponātu tika iznīcināta, daļa — pārdota izsolēs. Daļa mākslinieku, kuru darbi tika uzskatīti par deģeneratīviem, pārcēlās dzīvot uz ārzemēm, Kirhners 1938. gadā izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]], Nodem nacistu partija aizliedza gleznot. Tajā pašā gadā (1937) Minhenē norisinājās Trešā reiha atzītās mākslas izstāde — Lielā Vācijas Mākslas izstāde; abas izstādes norisinājās tādā tuvumā, lai sniegtu apmeklētājiem iespēju izjust atšķirību starp augstvērtīgu un nevērtīgu mākslu.

1944. gada pavasarī tika publicēts saraksts &quot;Dieva apdāvinātie&quot;, kurā nacisti iekļāva viņu novērtētus māksliniekus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Philippa|first=Grafton|date=2019. gada ziema|title=Hitlera karš pret mākslu|journal=Nezināmā Vēsture|pages=}}&lt;/ref&gt;

Propagandas ministrijā tika izveidotas mākslas nozaru kameras, piemēram, mūzikas kamera, filmu kamera.
[[Attēls:Flagge Deutsche Christen.svg|thumb|Vācijas Kristiešu karogs]]
Par oficiālu sveicienu kļuva ''[[Hitlera sveiciens|Heil Hitler]]'' (lai dzīvo Hitlers) ar paceltu roku. 1933. gadā Berlīnē notika nacistu sarīkots grāmatu dedzināšanas pasākums. Par obligātu [[Literatūra|literatūru]] visai sabiedrībai kļuva Hitlera &quot;Mana cīņa&quot;. Augstus amatus ieņemošie nacisti piekopa gana greznu dzīvesveidu (zemesgabalu, muižu un piļu, [[Automašīna|automašīnu]] iegūšana savā īpašumā, [[Balle|baļļu]], rautu un citu saviesīgu pasākumu rīkošana).

1933. gadā tika izveidota reiha baznīca, kura aptvēra Vācijas [[Protestantisms|protestantus]] (ap 60% iedzīvotāju). Apmēram 5000 mācītāju izveidoja konfesionālo baznīcu, kura darbojās neatkarīgi no valsts. 30% Vācijas ticīgo bija [[Katoļticība|katoļi]]; Hitlers ar [[Romas pāvests|pāvestu]] noslēdza konkordātu (pāvests atzina nacistu varu Vācijā, nacisti solīja neiejaukties katoļu dzīvē), 1937. gadā pāvests konkordātu lauza, aicinādams mācītājus sprediķos vērsties pret nacistu varu, taču katoļi ievērojamu pretdarbību nacistiem neīstenoja, un katoļu baznīcas ietekme reihā tika samazināta.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lawrence|first=Will|date=2019. gada pavasaris|title=Hitlera lolojums Trešais reihs|journal=Nezināmā Vēsture}}&lt;/ref&gt;

=== Jaunatne un sievietes ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-C09184, Berlin, Abfahrt der HJ ins Sommerlager Recolored.jpg|thumb|Hitlera jaunatnes izbrauciens uz vasaras nometni|215x215px]][[Zēns|Zēni]], sasniedzot sešu gadu vecumu, kļuva par pimpfiem (''Pimpf''), visus desmit gadu vecos zēnos ieskaitīja [[Jungfolks|Jungfolkā]] (''Deutsches Jungvolk —'' 'vācu jaunā tauta'), visus četrpadsmitgadīgos zēnus ieskaitīja [[Hitlerjūgends|Hitlerjūgendā]] (''Hitlerjugend —'' 'Hitlera jaunatne'), kur viņi tika apmācīti līdz militārā dienesta laikam (visa apmācība bija vērsta uz karadienestu). Savukārt [[meitene]]s piedalījās [[Vācu meiteņu apvienība|Vācu meiteņu apvienībā]] (''Bund Deutscher Mädel''), kur viņas apguva [[mājsaimniecība]]s iemaņas.

Pēc nacistu nākšanas pie varas [[sieviete]]s tika atbrīvotas no vadošajiem valsts amatiem, tāpat sievietēm aizliedz strādāt par [[Tiesību zinātne|juristēm]]. Saskaņā ar nacisma [[Ideoloģija|ideoloģiju]] sievietēm bija jādzemdē un jāaudzina [[Bērns|bērni]]. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], nacisti no šiem uzskatiem atkāpās, jo sievietēm nācās strādāt [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] un [[Rūpniecība|rūpniecībā]] [[Vīrietis|vīriešu]] vietā, kuri bija devušies karā. Pastāvēja triju pakāpju [[Vācu mātes goda krusts]], kuru piešķīra [[Māte|mātēm]] par noteiktu bērnu skaitu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Ārpolitika ==

=== Vācijas un Latvijas attiecības ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-E07261, Berlin, Nichtangriffspakt mit Estland und Lettland.jpg|thumb|Neuzbrukšanas līguma parakstīšana. Sēž (no kreisās puses uz labo) [[Vilhelms Munters|Munters]], [[Joahims fon Ribentrops|Ribentrops]], [[Karls Selters|Selters]]]]

Trešā reiha laikā [[Vācijas vēstniecība Latvijā|Vācijas vēstnieki Latvijā]] bija [[Georgs Martiuss]] (1932—1934), [[Ekhards fon Šaks]] (1934—1938), [[Hanss Ulrihs fon Koce]] (1938—1941)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://de.wikipedia.org/wiki/Liste_der_deutschen_Botschafter_in_Lettland|title=Liste der deutschen Botschafter in Lettland|website=de.wikipedia|access-date=22.08.2021}}&lt;/ref&gt;; [[Latvijas vēstnieks Vācijā|Latvijas vēstnieki Vācijā]] bija [[Edgars Krieviņš]] (1933—1935 un 1938—1940), [[Hugo Celmiņš]] (1935—1938).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_v%C4%93stnieks_V%C4%81cij%C4%81|title=Latvijas vēstnieks Vācijā|website=lv.wikipedia|access-date=22.08.2021}}&lt;/ref&gt;

Vācijas un Latvijas attiecības sarežģīja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Ulmaņa režīma]] attieksme pret [[vācbaltieši]]em, kādēļ pēdējo organizācijas sūtīja sūdzības uz [[Berlīne|Berlīni]], pēc kā Reiha Ārlietu ministrija pat iesniedza [[nota]]s. Tāpat problēmas radīja vācbaltiešu organizāciju nacifikācija. [[Erhards Krēgers|Erharda Krēgera]] &quot;Kustības&quot; piekritēji sludinājs, ka Vācijai jāpievieno sev [[Baltijas valstis]].

1935. gadā, laikā, kad pastāvēja [[Austrumu pakts|Austrumu pakta]] projekts, Vācijas ārlietu resors centās pārliecināt [[Vilhelms Munters|Vilhelmu Munteru]], tā laika Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru, par šāda pakta nevēlamību. Tāpat no vācu puses tika izteikta doma par iespēju noslēgt ar Latviju divpusēju neuzbrukšanas līgumu.

Sevišķas problēmas Latvijas un Vācijas attiecībās radīja [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa valdības]] pieņemtie [[Kamera (politika)|kameru]] likumi 1936. gada sākumā, jo īpaši [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera|Tirdzniecības un rūpniecības kameras]] izveide, kas aizskāra vācbaltiešu saimnieciskās intereses — [[Vācijas Federālā Ārlietu ministrija|Vācijas ārlietu ministrs]] [[Konstantīns fon Neirats]] paziņoja, ka tas nelabvēlīgi ietekmēs abu valstu attiecības. Vācijas sūtnis Latvijā Ekhards fon Šaks iesniedza [[Protests|protesta]] notu, ko Latvijas valdība noraidīja kā iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Latvijas sūtnis Vācijā [[Hugo Celmiņš]] 4. februārī ziņoja uz [[Rīga|Rīgu]], ka viņš nedēļas laikā Vācijas [[Periodiskie izdevumi|presē]] saskaitījis 165 Latvijai naidīgas publikācijas. Munters sarunā ar Šaku izteica cerību, ka Vācijas valdība noturēs savas valsts presu pieklājības robežās. Šaks par šo sarunu ziņoja uz Berlīni, un 1937. gadā Vācija un Latvija vienojās par atturēšanos no preses uzbrukumiem (vienošanās netika ievērota).

Tāpat Latviju uztrauca Vācijas īstenotā ''[[Drang nach Osten]]'' politika. Vācija uzskatīja Latviju par propadomiski virzītu. [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1987-0703-507, Berlin, Reichstagssitzung, Rede Adolf Hitler (color).jpg|thumb|278x278px|Hitlers Reihstāgā piesaka karu ASV, 1941. gada 11. decembris]]1939. gada 7. jūnijā Berlīnē Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters un Vācijas ārlietu ministrs [[Joahims fon Ribentrops]] uz desmit gadiem noslēdza [[Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju|neuzbrukšanas līgumu]]. Pēc līguma parakstīšanas notika Muntera un [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] saruna.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=15. maija Latvija|last=Zunda|first=Antonijs|publisher=Latvijas Mediji|year=2017|isbn=978-9934-15-409-6|pages=209.—211}}&lt;/ref&gt;

== Valsts robežas un iekarotās teritorijas ==
Pašā Trešajā reihā ietilpa mūsdienu [[Vācija]]s, [[Čehija]]s, [[Austrija]]s, [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]], [[Polija|Rietumpolijas]], [[Francija]]s [[Elzasa]]s un [[Lotringa]]s teritorija. Pārējās teritorijas bija sadalītas reihskomisariātos, tur, kur to nepaspēja izdarīt, pastāvēja kara administrācija.

Pastāvēja šādi reihskomisariāti: Nīderlande (mūsdienu [[Nīderlande]]), [[Norvēģijas reihskomisariāts|Norvēģija]] (mūsdienu [[Norvēģija]]), [[Ukrainas reihskomisariāts|Ukraina]] (daļa mūsdienu [[Baltkrievija]]s, Polijas, [[Dņepra]]s labā krasta [[Ukraina]]s), [[Ostlande]] (mūsdienu [[Igaunija]], [[Latvija]] ar [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķi]], [[Lietuva]] bez [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]], daļa Baltkrievijas), Beļģija—Ziemeļfrancija (mūsdienu [[Beļģija]] un [[Francija]]s [[Francijas departamenti|departamenti]] [[Nora (departaments)|Nora]] un [[Padekalē (departaments)|Padekalē]]).

Bija paredzēts izveidot Maskavijas, [[Dona]]s—[[Volga]]s, [[Kaukāzs|Kaukāza]], [[Turkestāna]]s reihskomisariātus.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Greater_German_Reich_(1942).svg|Lielvācijas impērija (1942), tumši zaļā krāsā — Trešais reihs, gaišākā — reihskomisariāti un formāli brīvā Dānija, visgaišākajā — kara administrācijas.
Nazi Germany.svg|Lielvācijas impērijas paplašināšanās
&lt;/gallery&gt;

== Bibliogrāfija ==
* Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. 
*Edvīns Evarts, Juris Pavlovičs. ''Ikdienas dzīve Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941—1945.'' Rīga : Zinātne, 2016.
*Filma ''Hitler: The Rise of Evil,'' Kanāda 2003.
*100 цветных фотографий третьего рейха. lookatme.ru/flow/posts/photo-radar/66222-100-tsvetnyih-fotografiy-tretego-reyha

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Trešais reihs]]
[[Kategorija:Bijušās valstis]]</text>
      <sha1>d3ihm996hc2dlmqjm8zd0dj7hypsxy0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468796</id>
      <parentid>4468764</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:47:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Latvinskyy|Latvinskyy]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <origin>4298854</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35124" sha1="38ppacs00czgiuzshc8y7hit93o6k6u" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Deutsches Reich'' 1933—1945, ''Großdeutsches Reich'' (no 1943)
|nosaukums_latv_val  = &lt;small&gt;Vācijas Impērija 1933—1945, Lielvācijas Impērija (no 1943)&lt;/small&gt;
|sugasvārds          = Trešais reihs
|
|kontinents          = Eirāzija
|reģions             = Eiropa
|valsts              = Vācija
|laikmets            = 
|statuss             = 
|statusa_teksts      =
|impērija            = &lt;!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga -&gt;
|valdības_veids      = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Nacionālsociālisms|nacistu]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas]] [[Totalitārisms|totalitāras]] [[diktatūra]]s [[republika]]
|&lt;!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -&gt;
|&lt;!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; -&gt;
|
|gads_sākums         = 1933
|gads_beigas         = 1945
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         = Hitlera inaugurācija
|date_start          = {{dat|1933|1|30||bez}}
|event_end           = Likvidēta Flensburgas valdība
|date_end            = {{dat|1945|5|23||bez}}
|
|event1              = Reihstāgs pasludināja Hitleru par diktatoru
|date_event1         = {{dat|1933|3|23||bez}}
|event2              = Vācijas kapitulācijas akts
|date_event2         = {{dat|1945|5|8||bez}}
|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = 
|date_pre            = 
|event_post          = Berlīnes deklarācija
|date_post           = {{dat|1945|6|5||bez}}
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 ---&gt;
|p1                  = Veimāras Republika
|flag_p1             = Flag_of_Germany_(3-2_aspect_ratio).svg
|image_p1            = 
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = Sabiedroto okupētā Vācija
|flag_s1             = Merchant_flag_of_Germany_(1946–1949).svg
|image_s1            = 
|s2                  = 
|flag_s2             = 
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flag_of_Germany_(1935–1945).svg
|flag                = Trešā reiha karogs (1935—1945)
|flag_type           = Karogs (1935—1945)
|
|image_coat          = Reichsadler_Deutsches_Reich_(1935–1945).svg

|symbol              = Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)
|symbol_type         = Ģerbonis (1935—1945)
|
|image_map           = NS_administrative_Gliederung_1944.png
|image_map_caption   = Lielvācijas Impērija (''Großdeutsches Reich'', 1943)
|
|galvaspilsēta       = Berlīne
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = ''Ein Volk, ein Reich, ein Führer''&lt;br /&gt;(&quot;Viena tauta, viens reihs, viens vadonis&quot;)
|national_anthem     = ''[[Das Lied der Deutschen]]''&lt;br /&gt;''[[Horst-Wessel-Lied]]'' (''de facto'')
|kopīgas_valodas     = [[Vācu valoda|vācu]]
|reliģija            = [[protestantisms]], [[katolicisms]]
|nauda               = [[Reihsmarka]]
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = [[Ādolfs Hitlers]]
|leader2             = 
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = 1934—1945
|year_leader2        = 
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = [[Fīrers]]
|representative1     = [[Pauls fon Hindenburgs]]
|representative2     = [[Kārlis Dēnics]]
|representative3     = 
|representative4     = 
|year_representative1 = 1933—1934
|year_representative2 = 1945
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = [[Vācijas prezidents|Reihsprezidents]]
|deputy1             = [[Ādolfs Hitlers]]
|deputy2             = [[Jozefs Gebelss]]
|deputy3             = [[Lucs Švērins fon Krozigks]]{{refn|group=P|Kā galvenais reihsministrs.}}
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 1933—1945
|year_deputy2        = 1945
|year_deputy3        = 1945
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = [[Vācijas kanclers|Reihskanclers]]
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = [[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]
|house1              = Reihsrāts &lt;small&gt;(likvidēts 1934)&lt;/small&gt;
|type_house1         = augšpalāta
|house2              = &lt;!--- Name of second chamber ---&gt;
|type_house2         = &lt;!--- Default: &quot;Lower house&quot;---&gt;
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 1937
|stat_platība1       =  633786 
|stat_pop1           = 	69314000 
|stat_year2          = 
|stat_platība2       =  
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
}}

'''Trešais reihs''' ({{val|de|Drittes Reich}} — ‘Trešā [[impērija]]’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots [[Vācija]]s nosaukums laikā no [[1933]]. līdz [[1945]]. gadam oficiālā nosaukuma '''Vācijas Impērija''' (1933—1943) un '''Lielvācijas Impērija''' (1943—1945) vietā. Lai apzīmētu šo periodu [[Vācijas vēsture|Vācijas vēsturē]], izmanto arī terminus &quot;fašistiskā Vācija&quot;, &quot;nacistiskā Vācija&quot;, &quot;Hitlera Vācija&quot; un &quot;hitleriskā Vācija&quot;. Terminu '[[fašisms]]' lietoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un lieto tās bijušajās republikās, tomēr Vācijai faktiski atbilst '[[Nacionālsociālisms|nacisms]]' jeb 'nacionālsociālisms'.

Trešais reihs kā [[nacisms|nacistu]] [[propaganda]]s ieviests nosaukums tika lietots pēc [[Veimāras Republika]]s [[konstitūcija]]s atcelšanas 1933. gada 24. martā, pēc 1939. gada to mēģināja izskaust, un no 1943. gada līdz 1945. gada 23. maijam oficiālais valsts nosaukums bija &quot;Lielvācijas Impērija&quot; (''Großdeutsches Reich''). Šajā laikā Vācijā bija [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] [[diktatūra]], un reihskanclera [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadībā nacistu partija ieguva neierobežotu varu pār Vāciju un tās [[Okupācija|okupētajām]] zemēm, arī [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latviju]] (1941—1945) kā [[Ostlande]]s reihskomisariāta daļu.

== Nosaukuma cilme ==
Pavisam, pēc nacistu atzītās hronoloģijas, bijuši trīs vācu &quot;reihi&quot; jeb [[impērija]]s:

* [[Svētā Romas impērija|Pirmais reihs]] ({{val|de|Altes Reich}}; ''Heiliges Römisches Reich''; 962—1806);
* [[Vācijas Impērija|Otrais reihs]] ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Deutsches Kaiserreich;'' 1871—1918);
* Trešais reihs ({{val|de|Das Dritte Reich}}; 1933—1945).

== Nacistu nākšana pie varas ==
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-H28422, Reichskabinett Adolf Hitler.jpg|thumb|Kanclera Hitlera valdības foto (1933)]]
Vācijā [[Parlamentārisms|parlamentārā]] [[demokrātija]] (1919—1933) pārdzīvoja nopietnas grūtības, tam bija vairāki iemesli. Pirmkārt, valsts nespēja atkopties pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Versaļas līgums|Versaļas miera līguma]] materiālajiem zaudējumiem: daļa darbspējīgo vīriešu bija kritusi [[Karš|karā]], [[ražošana]]s apjomu iespējas bija stipri ierobežotas pēc [[Reinzeme]]s un [[Rūras okupācija|Rūras]] nonākšanas [[Francijas Trešā republika|Francijas]] kontrolē (skatīt [[Rūras okupācija]]), Vācija bija spiesta izmaksāt lielas [[reparācijas]] [[Antante|uzvarētājvalstīm]] (Francijai un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]]) 20. gadu pirmajā puse notika [[Inflācija|hiperinflācija]], 1929. gadā Vāciju skāra [[Lielā depresija|pasaules ekonomiskā krīze]]. Otrkārt, [[Politika|politikā]] pastāvēja nestabilitāte un [[korupcija]], tā kā [[sabiedrība]]i nebija [[demokrātija]]s pieredzes. [[Labēja politika|Labējie]] politiskie spēki lielākoties vēlējās [[monarhija]]s atjaunošanu, bet [[Komunisms|komunisti]] ([[Kreisa politika|kreisie]]) tiecās uz padomju valsts izveidi un tālāku pasaules revolūciju. Treškārt, lielākā daļa iedzīvotāju no visiem sabiedrības slāņiem uztvēra Vācijas zaudējumu kā nepieļaujamu negodu, daudzi sapņoja par [[Revanšisms|revanšu]].

Vācijā pastāvēja dažādi paramilitāri grupējumi, kuru starpā notika bruņotas sadursmes, šādi apstākļi pastiprināja [[Pilsonība|pilsoņu]] tieksmi pēc stingras varas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Vēsture vidusskolai III daļa|last=Klišāns|first=Valdis|publisher=Zvaigzne ABC|year=2012|isbn=|location=Rīga|pages=96.—98.lpp.}}&lt;/ref&gt;

1919. gadā [[Minhene|Minhenē]] tika izveidota Vācu strādnieku partija, kurā iestājās [[Ādolfs Hitlers]]. Sākotnēji partija bija mazskaitlīga, tās biedri pulcējās alus krogos. Hitleram piemita [[Publiskā runa|oratora]] prasmes, izceļoties starp pārējiem cilvēkiem, viņš kļuva par partijas vadītāju. Partija centās aizstāvēt strādnieku intereses un pauda [[Šovinisms|galēji nacionālistiskus]] nodomus, 1920. gadā tā publicēja savu pirmo programmu &quot;25 punkti&quot; un kļuva par &quot;Nacionāli sociālistisko vācu strādnieku partiju&quot;, un izveidoja [[Sturmabteilung|SA]] (''Sturmabteilungen'') — trieciennieku daļas. To forma bija brūna, ar nacistu simboliku.

Starp [[Federācija (valsts)|federālo]] un labējo [[Bavārija]]s [[Valdība|valdību]] pastāvēja nesaskaņas. Cenzdamies tās izmantot, nacisti 1923. gadā Minhenē sarīkoja &quot;[[Alus pučs|alus puču]]&quot;, lai gāztu valsts valdību. Bavārijas labējie politiķi neatbalstīja pučistus galējās politiskās orientācijas dēļ. Starp SA un [[Policija|policiju]] norisa ielas kaujas, puču apspieda un lielāko daļu tā vadoņu apcietināja. Hitleram piesprieda [[cietums]]odu. Tā laikā viņš sarakstīja [[Traktāts|traktātu]] par nacisma pamatnostādnēm [[Mana cīņa|&quot;Mana cīņa&quot;]] (''Mein Kampf'').

Pēc nacistu vadoņu atbrīvošanas no ieslodzījuma pirms termiņa partija iesaistījās likumīgajā politiskajā darbībā un piedalījās [[Pašvaldība|pašvaldību]] un [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]] [[Vēlēšanas|vēlēšanās]]. NSVSP izplatījās un ieguva atbalstītājus un biedrus visās [[Vācijas federālās zemes|Vācijas zemēs]]. Nacistu politiskā programma bija interesanta visiem sabiedrības slāņiem: apakšslānim tika solīta iztika, vidusslāni interesēja [[Komunisms|komunisma]] draudu novēršana, [[Rūpniecība|rūpnieki]] un militāristi varēja sagaidīt Vācijas atdzimšanu. 30. gadu sākumā partijas biedru skaits pārsniedza 800 000. Nozīmīgu [[Finanses|finansiālu]] atbalstu nacistiem sniedza lielrūpnieki. Aktīvi tika pielietota [[propaganda]], par to bija atbildīgs [[Jozefs Gebelss]]. Notika masveida pasākumi ar lāpu gājieniem, karogiem, vadoņu runām. Tika izveidotas elitāras nacistu vadoņu apsardzes vienības [[Schutzstaffel|SS]] (''Schutzstaffel''), to forma bija melna, nacistu simboliku papildināja miroņgalvu attēli. 
[[Attēls:Reichstagsbrand.jpg|thumb|249x249px|[[Reihstāga dedzināšana|Degošais Reihstāgs]]]]
1932. gada [[Parlaments|parlamenta]] vēlēšanās nacistu partija saņēma 37,3 % balsu, kļūstot par lielāko politisko spēku. Nākamajā gadā 30. janvārī [[Pauls fon Hindenburgs]], valsts [[prezidents]], iecēla [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]] [[Vācijas kanclers|kanclera]] amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/this-day-in-history/adolf-hitler-is-named-chancellor-of-germany|title=Adolf Hitler is named chancellor of Germany|last=|first=|access-date=2021. gada 14. februāris|date=}}&lt;/ref&gt; [[Nacionālsociālisms|Nacisti]] bija ieguvuši varu likumīgi.

Hitlers pārliecināja Hindenburgu izmantot [[Konstitūcija|konstitūcijā]] paredzētās prezidenta tiesības un atlaist [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāgu]], un izsludināt jaunas [[vēlēšanas]]. Neilgi pirms tā Reihstāga ēka tika aizdedzināta, nacisti vainoja komunistus par [[Parlaments|parlamenta]] dedzināšanu un pamudināja Hindenburgu izsludināt ārkārtas stāvokli, līdz ar to tika ierobežotas daudzas [[tiesības]]. [[Sturmabteilung|SA]] un [[Schutzstaffel|SS]] piedalījās ielu patruļās līdzās [[policija]]i. 1933. gada martā aizliegtas [[Kreisa politika|kreisās]] partijas, vadošie [[Komunisms|komunisti]] un [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrāti]] apcietināti, radītas pirmās [[koncentrācijas nometne]]s. Reihstāga vēlēšanās uzvarēja nacisti. Tagad daudzi pieņemtie [[Likums|likumi]] nebija atbilstoši [[Konstitūcija|pamatlikumam]], parlaments kļuva par iestādi, kas vienkārši apstiprināja nacistu partijas lēmumus. Tā paša gada vasarā tika aizliegtas visas [[Politiskā partija|politiskās partijas]], izņemot [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistisko]]. 1934. gadā 86 gadu vecumā nomira Hindenburgs, Hitlers apvienoja [[Prezidents|valsts prezidenta]] un [[Vācijas kanclers|kanclera]] amatus, pārņemot [[Karaspēks|bruņoto spēku]] virspavēlnieka pienākumus, un ieguva titulu 'fīrers' (''Führer'' — vadonis).

== Iekšpolitika ==
Pašā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|valdošajā partijā]] notika tīrīšanas, kas pirmām kārtām bija vērstas pret kopš 1919. gada augstu stāvošajiem [[Nacionālsociālisms|nacistiem]]. Partijā pastāvēja zināma nenoteiktība, tādēļ ka tā vienlaicīgi bija gan [[Sociālisms|sociālistiska]], gan [[Nacionālisms|nacionālistiska]]. Politiski un fiziski tika iznīcināti tie, kas pārlieku bija uzticami sociālisma ideāliem. 1934. gada 30. jūnijs pazīstams kā [[garo nažu nakts]] —  [[Schutzstaffel|SS]] apcietināja vairākus nacionālsociālistu līderus, tostarp [[Gregors Štrasers|Gregoru Štraseru]] un [[Sturmabteilung|SA]] vadītāju [[Ernsts Rēms|Ernstu Rēmu]] (abus nogalināja), tika nošauti ap 1000 SA vīru.

Vācijā tika veidota [[Totalitārisms|totalitāra]] valsts. Augstākos valsts un vietējo pārvalžu vadītāju (gauleiteru) amatus ieņēma NSVSP biedri. Izveidota [[Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija|tautas apgaismības un propagandas ministrija]]. Tika aizliegtas [[arodbiedrība]]s,  tika centralizēta valsts vara, likvidējot [[Vācijas federālās zemes|Vācijas zemju]] [[Autonomija|autonomiju]], ieviesta [[cenzūra]], pakļautas visas varas sistēmas ([[Izpildvara|izpildu]], [[Likumdošanas vara|likumdošanas]], [[Tiesu vara|tiesu]]).

Pretēji [[Sociālisms|sociālisma]] principiem, kurus sludināja nacisti pirms [[Vēlēšanas|vēlēšanām]], netika īstenota privātīpašumu plaša [[nacionalizācija]], valsts pārņēma tikai [[Ebreji|ebreju]] un politisko pretinieku īpašumus.

[[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] valdība veiksmīgi pārvarēja [[Lielā depresija|pasaules ekonomiskās krīzes]] sekas, iesaistīdama bez darba palikušos cilvēkus [[Ceļš|lielceļu]] un sabiedrisko celtņu būvēšanā un [[Ierocis|bruņojuma]] ražošanā, tādējādi pārkāpjot [[Versaļas līgums|Versaļas miera līgumu]] (kurš aizliedza Vācijas bruņošanos).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Valsts pārvalde ===

==== Izpildvara ====
Hitlera kā kanclera laikā reiha kabineta ([[valdība]]) sastāvs bija šāds:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Amats
!Vārds, Uzvārds
!Amata iegūšana
!Amata zaudēšana
!Partija
|-
|[[Vācijas kanclers|Reiha kanclers]]
|[[Ādolfs Hitlers]] †
|30.01.1933.
|30.04.1945.
|[[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSVSP]]
|-
|Reiha vicekanclers
|[[Francis fon Pāpens]]
|30.01.1933.
|07.08.1934.
|[[Neatkarīgs politiķis|neatkarīgs]]
|-
|[[Vācijas Federālā Ārlietu ministrija|Reiha ārlietu ministrs]]
|[[Konstantīns fon Neirats]]
[[Joahims fon Ribentrops]]
|30.01.1933.
04.02.1938.
|04.02.1938.
30.04.1945.
|neatkarīgs
NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Iekšlietu, celtniecības un dzimtenes ministrija|Reiha iekšlietu ministrs]]
|[[Vilhelms Friks]]
[[Heinrihs Himlers]]
|30.01.1933.
24.08.1943.
|24.08.1943.
29.04.1945.
|NSVSP
NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Finanšu ministrija|Reiha finanšu ministrs]]
|[[Lucs Švērins fon Krozigks]]
|30.01.1933.
|30.04.1945.
|neatkarīgs
|-
|[[Vācijas Federālā Tieslietu un patērētāju aizstāvības ministrija|Reiha tieslietu ministrs]]
|[[Francis Girtners]] †
[[Francis Šlegelbergers]] (p.i.)

[[Otto Tiraks]]
|30.01.1933.
29.01.1941.

24.08.1942.
|29.01.1941.
24.08.1942.

30.04.1945.
|[[Vācu nacionālā tautas partijas|VNTP]]
NSVSP

NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Aizsardzības ministrija|Reihsvēra ministrs]]
(no 21.05.1935. Reiha

kara ministrs)
|[[Verners fon Blombergs]]
|30.01.1933.
|04.02.1938.
|neatkarīgs
|-
|[[Vācijas Federālā Ekonomikas un enerģētikas ministrija|Reiha ekonomikas ministrs]]
|[[Alfrēds Hugenbergs]]
[[Kurts Šmits]]

[[Hjalmars Šahts]]

[[Hermanis Gērings]]

[[Valters Funks]]
|30.01.1933.
29.06.1933.

03.08.1934.

26.11.1937.

05.02.1938.
|29.06.1933.
03.08.1934.

26.11.1937.

15.01.1938.

30.04.1945.
|VNTP
NSVSP

neatkarīgs

NSVSP

NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Ēdiena un lauksaimniecības ministrija|Reiha ēdiena un lauksaimniecības ministrs]]
|[[Alfrēds Hugenbergs]]
[[Rihards Darē]]

[[Herberts Bake]]
|30.01.1933.
29.06.1933.

06.04.1944.
|29.06.1933.
23.05.1942.

30.04.1945.
|VNTP
NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Darba un sociālo lietu ministrija|Reiha Darba ministrs]]
|[[Francis Zeldte]]
|30.01.1933.
|30.04.1945.
|NVTP
|-
|[[Reiha Pasta ministrija|Reiha Pasta ministrs]]
|[[Pauls fon Elcs-Ribenahs]]
[[Vilhelms Onezorge]]
|30.01.1933.
02.02.1937.
|02.02.1937.
30.04.1945.
|neaktkarīgs
NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Transporta un digitālās infrastruktūras ministrija|Reiha transporta ministrs]]
|[[Pauls fon Elcs-Ribenahs]]
[[Jūliuss Dorpmillers]]
|30.01.1933.
02.02.1937.
|02.02.1937.
30.04.1945.
|neatkarīgs
neatkarīgs
|-
|[[Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija|Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrs]]
|[[Jozefs Gebelss]]
|13.03.1933.
|30.04.1945.
|NSVSP
|-
|[[Reiha Aviācijas ministrija|Reiha aviācijas ministrs]]
|[[Hermanis Gērings]]
|01.05.1933.
|23.04.1945.
|NSVSP
|-
|[[Vācijas Federālā Izglītības un pētniecības ministrija|Reiha zinātnes, izglītības un kultūras ministrs]]
|[[Bernhards Rusts]]
|01.05.1934.
|30.04.1945.
|NSVSP
|-
|[[Reiha Baznīcas lietu ministrija|Reiha baznīcas lietu ministrs]]
|[[Hanss Kerls]] †
[[Hermanis Mūss]] (p.i.)
|16.07.1935.
15.12.1941.
|15.12.1941.
30.04.1945.
|NSVSP
|-
|[[Reiha Ieroču un kara produkcijas ministrija|Reiha ieroču un munīcijas ministrs]]
(no 02.09.1943. ieroču un kara produkcijas)
|[[Frics Tots]]
[[Alberts Špērs]] †
|17.03.1940. 
08.02.1942.
|08.02.1942.
30.04.1945.
|NSVSP
NSVSP
|-
|[[Reiha Okupēto austrumu apgabalu ministrija|Reiha Okupēto austrumu apgabalu ministrs]]
|[[Alfrēds Rozenbergs]]
|17.11.1941.
|30.04.1945.
|NSVSP
|-
|[[Ministrs bez portfeļa|Reiha ministri bez portfeļa]]
(līdz 1938. gadam amatus ieguvušie)
|[[Hermanis Gērings]] (Reihstāga pr-js)
[[Ernsts Rēms]] † (SA priekšnieks)

[[Rūdolfs Hess]] (fīrera vietnieks)

[[Hanss Kerls]] (Reihstāga pr-ja 1. vietnieks)

[[Hanss Franks]] ([[Polijas ģenerālguberņa|Polijas ģenerālgubernators]]

no 1939. gada)

[[Hjalmars Šahts]] ([[Reiha banka]]s prezidents

līdz 1939. gadam)

[[Hanss Lammerss]] ([[Reiha kanceleja]]s vadītājs)
|30.01.1933.
01.12.1933.

01.12.1933.

17.06.1934.

19.12.1934.

26.11.1937.

01.12.1937.
|27.04.1933.
01.07.1934.

10.05.1941.

16.07.1935.

30.04.1945.

22.01.1943.

24.04.1945.
|NSVSP
NSVSP

NSVSP

NSVSP

NSVSP

NSVSP

NSVSP
|-
|Reiha ministri bez portfeļa
(pēc 1938. gada amatus ieguvušie)
|[[Konstantīns fon Neirats]] ([[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts|Bohēmijas un Morāvijas protektors]], 1939—1943)

[[Artūrs Zeiss-Inkvarts]] ([[Nīderlande]]s [[reihskomisārs]] no 1940)

[[Vilhelms Friks]] (Bohēmijas un Morāvijas protektors, 1943—1945)

[[Konstantīns Hierls]] ([[Valsts darba dienests (Vācija)|Reiha darba dienesta]] vadītājs)
|04.02.1938.

01.05.1939.

24.08.1943.

24.08.1943.
|30.04.1945.

30.04.1945.

30.04.1945.

30.04.1945.
|NSVSP

NSVSP

NSVSP

NSVSP
|-
|Kabineta locekļi, kuri nebija reiha ministri
|[[Verners fon Fričs]] (sauszemes karaspēka virspavēlnieks)
[[Ērihs Rēders]] (kara flotes virspavēlnieks)

[[Otto Meisners (politiķis)|Otto Meisners]] ([[valsts ministrs]], [[Reiha prezidents|Reiha prezidenta]] kancelejas vadītājs)

[[Vilhelms Keitels]] (vērmahta virspavēlnieks)

[[Valters fon Brauhičs]] (sauszemes karaspēka virspavēlnieks)

[[Martins Bormanis]] (nacistu partijas kancelejas vadītājs)

[[Kārlis Dēnics]] (kara flotes virspavēlnieks)

[[Kārlis Hermanis Franks|Kārlis Franks]] ([[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts|Bohēmijas un Morāvijas protektorāta]] valsts ministrs)
|20.04.1936.
20.04.1936.

01.12.1937.

04.02.1938.

04.02.1938.

29.05.1941.

30.01.1943.

24.08.1943.
|04.02.1938.
30.01.1943.

30.04.1945.

30.04.1945.

19.12.1943.

30.04.1945.

30.04.1945.

30.04.1945.
|neatkarīgs
neatkarīgs

NSVSP

neatkarīgs

neatkarīgs

NSVSP

neatkarīgs

NSVSP
|}
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 151-39-23, Volksgerichtshof, Reinecke, Freisler, Lautz.jpg|thumb|Tautas tiesas palātas sēde, kurā tiesā [[20. jūlija sazvērestība]]s dalībniekus]]

==== Likumdošanas vara ====
Trešajā reihā faktiski nepastāvēja [[Valsts varas dalīšana|varas dalīšana]], tāpēc likumdošanas varas orgāni Reihstāgs un Reihsrāts (augšpalāta, atlaista 1934. gadā) nedarbojās pilnvērtīgi. Kopš 1933. gadā Reiha kabinets (izpildvara) varēja izdot [[Likums|likumus]].

==== Tiesu vara ====
Lielākā daļa [[tiesu vara]]s struktūru tika pārņemtas no Veimāras Republikas, taču daudzas [[cilvēktiesības]], kas bija noteiktas Veimāras Republikas [[Konstitūcija|konstitūcijā]], tika ierobežotas ar reiha likumiem. 1934. gadā ieviesa jaunu tiesas veidu [[Tautas tiesas palāta (Vācija)|Tautas tiesas palātu]] (''Volksgerichtshof''), kurā tika izskatītas politiskas lietas.

=== Nacistu politiskās organizācijas ===
* [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija]]
*[[Ānenerbe]]
*[[Hitlerjūgends]]
*[[Jungfolks]]
*[[Nacionālsociālistiskā sieviešu biedrība]]
*[[Vācu meiteņu apvienība]]
*[[Ticības un skaistuma biedrība]]
*''[[Jungmädelbund]]''

=== Bruņotie spēki ===
Nacistiskās Vācijas [[Karaspēks|bruņotie spēki]] bija [[Vērmahts]] (''Wehrmacht'', līdz 1935. gadam — [[Reihsvērs]]), kurš sastāvēja no [[Vācijas armija (1935—1945)|Vācijas armijas]] (''Deutsches Heer'', [[sauszemes bruņotie spēki]]), ''[[Kriegsmarine]]'' jeb [[kara flote]]s, ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' jeb [[gaisa spēki]]em.

==== Paramilitārās organizācijas ====

* ''[[Sturmabteilung]]''
* ''[[Schutzstaffel]]''
* [[Folksšturms|''Volkssturm'']]
* [[Nacionālsociālistiskais mehanizētais korpuss]]
* [[Nacionālsociālistiskais aviācijas korpuss]]

==== Policija ====

* ''[[Ordnungspolizei]]'' (Kārtības policija), tostarp ''[[Schutzpolizei]]'' (Aizsardzības policija), [[Žandarmērija]], [[Pašvaldības policija|''Gemeindepolizei'']] (pašvaldību policija)
* ''[[Sicherheitspolizei]]'' (Drošības policija), tostarp [[Gestapo|''Geheime Staatspolizei'']] (slepenā valsts policija), ''[[Kriminalpolizei]]'' (Kriminālā policija)
* ''[[Sicherheitsdienst]]'' (Drošības dienests)

=== Pakalpojumu iestādes ===

* ''[[Deutsche Reichsbahn]]'' (Vācijas valsts dzelzceļš)
* ''[[Reichspost]]'' (Valsts pasts)
* [[Vācijas Sarkanais krusts]]
* [[Nacionālsociālistiskā tautas labdarība]]

=== Kultūra ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-C12701, Nürnberg, Reichsparteitag, RAD-Appell.jpg|thumb|274x274px|[[Nirnbergas kongresi|Nirnbergas kongresā]]]]

Veimāras Republikas laikā Vācijā bija attīstījusies [[Modernisms|modernisma]] [[māksla]], kura neatbilda nacistu ideoloģijai un Hitlera personīgajiem uzskatiem — viņš bija [[Klasicisms|klasicisma]] ([[Neoklasicisms|neoklasicisma]]) piekritējs. 1937. gadā [[Minhene|Minhenē]] pēc [[Jozefs Gebelss|Gebelsa]] ierosinājuma un Hitlera piekrišanas [[Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija|Tautas apgaismības un propagandas ministrija]] sarīkoja (galvenais organizators bija [[Ādolfs Cīglers]]) [[Deģeneratīvā māksla|Deģeneratīvās mākslas]] izstādi, kurā tika izstādīti vairāk nekā 650 mākslas darbu, kuru autori bija [[vācieši]] vai dzīvojuši Vācijā, kā [[Vasilijs Kandinskis]], [[Oto Dikss]], [[Ernsts Ludvigs Kirhners]], [[Makss Bekmans]], [[Oskars Kokoška]], arī nacists [[Emīls Nolde]] (kopā 112 mākslinieki). Pēc Deģeneratīvās mākslas izstādes slēgšanas (izstāde ilga piecus mēnešus) tā tika padarīta par ceļojošu un līdz 1941. gadam apmeklēja vēl 11 pilsētas. Pēc šīs izstādes daļa eksponātu tika iznīcināta, daļa — pārdota izsolēs. Daļa mākslinieku, kuru darbi tika uzskatīti par deģeneratīviem, pārcēlās dzīvot uz ārzemēm, Kirhners 1938. gadā izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]], Nodem nacistu partija aizliedza gleznot. Tajā pašā gadā (1937) Minhenē norisinājās Trešā reiha atzītās mākslas izstāde — Lielā Vācijas Mākslas izstāde; abas izstādes norisinājās tādā tuvumā, lai sniegtu apmeklētājiem iespēju izjust atšķirību starp augstvērtīgu un nevērtīgu mākslu.

1944. gada pavasarī tika publicēts saraksts &quot;Dieva apdāvinātie&quot;, kurā nacisti iekļāva viņu novērtētus māksliniekus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Philippa|first=Grafton|date=2019. gada ziema|title=Hitlera karš pret mākslu|journal=Nezināmā Vēsture|pages=}}&lt;/ref&gt;

Propagandas ministrijā tika izveidotas mākslas nozaru kameras, piemēram, mūzikas kamera, filmu kamera.
[[Attēls:Flagge Deutsche Christen.svg|thumb|Vācijas Kristiešu karogs]]
Par oficiālu sveicienu kļuva ''[[Hitlera sveiciens|Heil Hitler]]'' (lai dzīvo Hitlers) ar paceltu roku. 1933. gadā Berlīnē notika nacistu sarīkots grāmatu dedzināšanas pasākums. Par obligātu [[Literatūra|literatūru]] visai sabiedrībai kļuva Hitlera &quot;Mana cīņa&quot;. Augstus amatus ieņemošie nacisti piekopa gana greznu dzīvesveidu (zemesgabalu, muižu un piļu, [[Automašīna|automašīnu]] iegūšana savā īpašumā, [[Balle|baļļu]], rautu un citu saviesīgu pasākumu rīkošana).

1933. gadā tika izveidota reiha baznīca, kura aptvēra Vācijas [[Protestantisms|protestantus]] (ap 60% iedzīvotāju). Apmēram 5000 mācītāju izveidoja konfesionālo baznīcu, kura darbojās neatkarīgi no valsts. 30% Vācijas ticīgo bija [[Katoļticība|katoļi]]; Hitlers ar [[Romas pāvests|pāvestu]] noslēdza konkordātu (pāvests atzina nacistu varu Vācijā, nacisti solīja neiejaukties katoļu dzīvē), 1937. gadā pāvests konkordātu lauza, aicinādams mācītājus sprediķos vērsties pret nacistu varu, taču katoļi ievērojamu pretdarbību nacistiem neīstenoja, un katoļu baznīcas ietekme reihā tika samazināta.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lawrence|first=Will|date=2019. gada pavasaris|title=Hitlera lolojums Trešais reihs|journal=Nezināmā Vēsture}}&lt;/ref&gt;

=== Jaunatne un sievietes ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-C09184, Berlin, Abfahrt der HJ ins Sommerlager Recolored.jpg|thumb|Hitlera jaunatnes izbrauciens uz vasaras nometni|215x215px]][[Zēns|Zēni]], sasniedzot sešu gadu vecumu, kļuva par pimpfiem (''Pimpf''), visus desmit gadu vecos zēnos ieskaitīja [[Jungfolks|Jungfolkā]] (''Deutsches Jungvolk —'' 'vācu jaunā tauta'), visus četrpadsmitgadīgos zēnus ieskaitīja [[Hitlerjūgends|Hitlerjūgendā]] (''Hitlerjugend —'' 'Hitlera jaunatne'), kur viņi tika apmācīti līdz militārā dienesta laikam (visa apmācība bija vērsta uz karadienestu). Savukārt [[meitene]]s piedalījās [[Vācu meiteņu apvienība|Vācu meiteņu apvienībā]] (''Bund Deutscher Mädel''), kur viņas apguva [[mājsaimniecība]]s iemaņas.

Pēc nacistu nākšanas pie varas [[sieviete]]s tika atbrīvotas no vadošajiem valsts amatiem, tāpat sievietēm aizliedz strādāt par [[Tiesību zinātne|juristēm]]. Saskaņā ar nacisma [[Ideoloģija|ideoloģiju]] sievietēm bija jādzemdē un jāaudzina [[Bērns|bērni]]. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], nacisti no šiem uzskatiem atkāpās, jo sievietēm nācās strādāt [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] un [[Rūpniecība|rūpniecībā]] [[Vīrietis|vīriešu]] vietā, kuri bija devušies karā. Pastāvēja triju pakāpju [[Vācu mātes goda krusts]], kuru piešķīra [[Māte|mātēm]] par noteiktu bērnu skaitu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Ārpolitika ==

=== Vācijas un Latvijas attiecības ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-E07261, Berlin, Nichtangriffspakt mit Estland und Lettland.jpg|thumb|Neuzbrukšanas līguma parakstīšana. Sēž (no kreisās puses uz labo) [[Vilhelms Munters|Munters]], [[Joahims fon Ribentrops|Ribentrops]], [[Karls Selters|Selters]]]]

Trešā reiha laikā [[Vācijas vēstniecība Latvijā|Vācijas vēstnieki Latvijā]] bija [[Georgs Martiuss]] (1932—1934), [[Ekhards fon Šaks]] (1934—1938), [[Hanss Ulrihs fon Koce]] (1938—1941)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://de.wikipedia.org/wiki/Liste_der_deutschen_Botschafter_in_Lettland|title=Liste der deutschen Botschafter in Lettland|website=de.wikipedia|access-date=22.08.2021}}&lt;/ref&gt;; [[Latvijas vēstnieks Vācijā|Latvijas vēstnieki Vācijā]] bija [[Edgars Krieviņš]] (1933—1935 un 1938—1940), [[Hugo Celmiņš]] (1935—1938).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_v%C4%93stnieks_V%C4%81cij%C4%81|title=Latvijas vēstnieks Vācijā|website=lv.wikipedia|access-date=22.08.2021}}&lt;/ref&gt;

Vācijas un Latvijas attiecības sarežģīja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Ulmaņa režīma]] attieksme pret [[vācbaltieši]]em, kādēļ pēdējo organizācijas sūtīja sūdzības uz [[Berlīne|Berlīni]], pēc kā Reiha Ārlietu ministrija pat iesniedza [[nota]]s. Tāpat problēmas radīja vācbaltiešu organizāciju nacifikācija. [[Erhards Krēgers|Erharda Krēgera]] &quot;Kustības&quot; piekritēji sludinājs, ka Vācijai jāpievieno sev [[Baltijas valstis]].

1935. gadā, laikā, kad pastāvēja [[Austrumu pakts|Austrumu pakta]] projekts, Vācijas ārlietu resors centās pārliecināt [[Vilhelms Munters|Vilhelmu Munteru]], tā laika Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru, par šāda pakta nevēlamību. Tāpat no vācu puses tika izteikta doma par iespēju noslēgt ar Latviju divpusēju neuzbrukšanas līgumu.

Sevišķas problēmas Latvijas un Vācijas attiecībās radīja [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa valdības]] pieņemtie [[Kamera (politika)|kameru]] likumi 1936. gada sākumā, jo īpaši [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera|Tirdzniecības un rūpniecības kameras]] izveide, kas aizskāra vācbaltiešu saimnieciskās intereses — [[Vācijas Federālā Ārlietu ministrija|Vācijas ārlietu ministrs]] [[Konstantīns fon Neirats]] paziņoja, ka tas nelabvēlīgi ietekmēs abu valstu attiecības. Vācijas sūtnis Latvijā Ekhards fon Šaks iesniedza [[Protests|protesta]] notu, ko Latvijas valdība noraidīja kā iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Latvijas sūtnis Vācijā [[Hugo Celmiņš]] 4. februārī ziņoja uz [[Rīga|Rīgu]], ka viņš nedēļas laikā Vācijas [[Periodiskie izdevumi|presē]] saskaitījis 165 Latvijai naidīgas publikācijas. Munters sarunā ar Šaku izteica cerību, ka Vācijas valdība noturēs savas valsts presu pieklājības robežās. Šaks par šo sarunu ziņoja uz Berlīni, un 1937. gadā Vācija un Latvija vienojās par atturēšanos no preses uzbrukumiem (vienošanās netika ievērota).

Tāpat Latviju uztrauca Vācijas īstenotā ''[[Drang nach Osten]]'' politika. Vācija uzskatīja Latviju par propadomiski virzītu. [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1987-0703-507, Berlin, Reichstagssitzung, Rede Adolf Hitler (color).jpg|thumb|278x278px|Hitlers Reihstāgā piesaka karu ASV, 1941. gada 11. decembris]]1939. gada 7. jūnijā Berlīnē Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters un Vācijas ārlietu ministrs [[Joahims fon Ribentrops]] uz desmit gadiem noslēdza [[Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju|neuzbrukšanas līgumu]]. Pēc līguma parakstīšanas notika Muntera un [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] saruna.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=15. maija Latvija|last=Zunda|first=Antonijs|publisher=Latvijas Mediji|year=2017|isbn=978-9934-15-409-6|pages=209.—211}}&lt;/ref&gt;

== Valsts robežas un iekarotās teritorijas ==
Pašā Trešajā reihā ietilpa mūsdienu [[Vācija]]s, [[Čehija]]s, [[Austrija]]s, [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]], [[Polija|Rietumpolijas]], [[Francija]]s [[Elzasa]]s un [[Lotringa]]s teritorija. Pārējās teritorijas bija sadalītas reihskomisariātos, tur, kur to nepaspēja izdarīt, pastāvēja kara administrācija.

Pastāvēja šādi reihskomisariāti: Nīderlande (mūsdienu [[Nīderlande]]), [[Norvēģijas reihskomisariāts|Norvēģija]] (mūsdienu [[Norvēģija]]), [[Ukrainas reihskomisariāts|Ukraina]] (daļa mūsdienu [[Baltkrievija]]s, Polijas, [[Dņepra]]s labā krasta [[Ukraina]]s), [[Ostlande]] (mūsdienu [[Igaunija]], [[Latvija]] ar [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķi]], [[Lietuva]] bez [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]], daļa Baltkrievijas), Beļģija—Ziemeļfrancija (mūsdienu [[Beļģija]] un [[Francija]]s [[Francijas departamenti|departamenti]] [[Nora (departaments)|Nora]] un [[Padekalē (departaments)|Padekalē]]).

Bija paredzēts izveidot Maskavijas, [[Dona]]s—[[Volga]]s, [[Kaukāzs|Kaukāza]], [[Turkestāna]]s reihskomisariātus.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Greater_German_Reich_(1942).svg|Lielvācijas impērija (1942), tumši zaļā krāsā — Trešais reihs, gaišākā — reihskomisariāti un formāli brīvā Dānija, visgaišākajā — kara administrācijas.
Nazi Germany.svg|Lielvācijas impērijas paplašināšanās
&lt;/gallery&gt;

== Bibliogrāfija ==
* Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. 
*Edvīns Evarts, Juris Pavlovičs. ''Ikdienas dzīve Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941—1945.'' Rīga : Zinātne, 2016.
*Filma ''Hitler: The Rise of Evil,'' Kanāda 2003.
*100 цветных фотографий третьего рейха. lookatme.ru/flow/posts/photo-radar/66222-100-tsvetnyih-fotografiy-tretego-reyha

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Trešais reihs]]
[[Kategorija:Bijušās valstis]]</text>
      <sha1>38ppacs00czgiuzshc8y7hit93o6k6u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>4. maijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53612</id>
    <revision>
      <id>4468866</id>
      <parentid>4464520</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:44:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4468866</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6160" sha1="6ncpcf4qmnx84sdi9wu4qeyj5ob4isu" xml:space="preserve">'''4. maijs''' ir gada 124. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (125. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikusi 241 diena.

== Vārda dienas ==
[[Vijolīte (personvārds)|Vijolīte]], [[Viola (personvārds)|Viola]], [[Vizbulīte]]

== Notikumi ==
* [[1776. gads]] — [[Rodailenda]] pirmā no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatiem pasludināja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1843. gads]] — izveidota [[Natalas kolonija]].
* [[1912. gads]] — [[Itālija]] okupēja [[Grieķija]]s salu [[Roda|Rodu]].
* [[1935. gads Latvijā|1935. gads]] — [[Latvijas basketbola izlase]] izcīnīja uzvaru [[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]] Šveicē, kļūstot par pirmajiem [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempioniem]].
* [[1959. gads]] — pirmo reizi pasniegtas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]].
* [[1979. gads]] — Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanās uzvarēja Konservatīvo partija, [[Mārgarita Tečere]] kļuva par premjerministri.
* [[1990. gads Latvijā|1990. gads]] — [[Latvija]] pasludināja [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|neatkarības atjaunošanu]].
* [[1994. gads]]:
** [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] un [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija|PAO]] vadītājs [[Jāsirs Arafāts]] noslēdza miera līgumu, dodot [[Palestīna]]i autonomiju.
** sākās [[Jemenas pilsoņu karš]].

== Dzimuši ==
* [[1776. gads]] — [[Johans Frīdrihs Herbarts]] (''Johann Friedrich Herbart''), vācu filozofs un psihologs (miris 1841. gadā)
* [[1817. gads]] — [[Florians Cenova]] (''Florian Cenôwa''), kašūbu sabiedrisks darbinieks (miris 1881. gadā)
* [[1825. gads]] — [[Tomass Hakslijs]] (''Thomas Huxley''), angļu dabas pētnieks (miris 1895. gadā)
* [[1845. gads]] — [[Viljams Kingdons Klifords]] (''William Kingdon Clifford''), angļu matemātiķis (miris 1879. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Pablo de Eskandons]] (''Pablo de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1929. gadā)
* [[1872. gads]] — [[Žaks Bodrjē]] (''Jacques Baudrier''), franču burātājs (miris ''nav zināms'')
* [[1880. gads]] — [[Bruno Tauts]] (''Bruno Taut''), vācu arhitekts (miris 1938. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Aleksandrs Kerenskis]] (''Александр Керенский''), krievu politiķis (miris 1970. gadā)
* [[1914. gads Latvijā|1914. gads]] — [[Jānis Mencis vecākais|Jānis Mencis]], latviešu matemātiķis, pedagogs (miris 2011. gadā)
* [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Juris Sinka]], latviešu politiķis (miris 2001. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Hosnī Mubāraks]] (محمد حسني سيد مبارك), Ēģiptes prezidents (miris 2020. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Odrija Hepbērna]] (''Audrey Hepburn''), angļu aktrise (mirusi 1993. gadā)
* [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Paulis Lazda]], ASV latviešu vēsturnieks (miris 2025. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), ebreju rakstnieks
* [[1947. gads]] — [[Ričards Dženkinss]] (''Richard Jenkins''), ASV aktieris
* [[1948. gads]] — [[Džordžs Tupou V]] (''Siaosi Tupou V/George Tupou V''), Tongas karalis
* [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Ints Ķuzis]], latviešu jurists, policijas ģenerālis (miris 2022. gadā)
* [[1964. gads Latvijā|1964. gads]] — [[Igors Miglinieks]], latviešu basketbolists, treneris
* [[1975. gads Latvijā|1975. gads]] — [[Mārtiņš Eihe]], latviešu režisors
* [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Lauris Subatnieks]], latviešu aktieris
* [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Vladimirs Koļesņičenko]], Latvijas futbolists
* [[1981. gads]] — [[Kērtiss Miledžs]] (''Curtis Millage''), ASV basketbolists
* [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Gatis Zamurs]], latviešu uzņēmējs un politiķis
* [[1985. gads]] — [[Fernandu Luišs Roza]] (''Fernando Luiz Roza''), brazīliešu futbolists
* [[1987. gads]] — [[Sesks Fabregass]] (''Cesc Fàbregas''), spāņu futbolists
* [[1993. gads Latvijā|1993. gads]] — [[Jānis Bērziņš (basketbolists)|Jānis Bērziņš]], latviešu basketbolists
* [[2001. gads]]:
** [[Hoans Garsija]] (''Joan García''), spāņu futbolists
** [[Krists Jēkabsons]], latviešu aktieris
* [[2003. gads]] — [[Florians Vircs]] (''Florian Wirtz''), vācu futbolists
* [[2005. gads]] — [[Kenans Jildizs]] (''Kenan Yıldız''), turku futbolists
* [[2007. gads]] — [[Kendrijs Paess]] (''Kendry Páez''), ekvadoriešu futbolists

== Miruši ==
* [[1737. gads]] — [[Ferdinands Ketlers]] (''Ferdinand Kettler''), Kurzemes hercogs (dzimis 1655. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Milans Rastislavs Štefāniks]] (''Milan Rastislav Štefánik''), slovāku politiķis (dzimis 1880. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Sirils Verbrigs]] (''Cyrille Verbrugge''), beļģu paukotājs (dzimis 1866. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Kārlis fon Oseckis]] (''Carl von Ossietzky''), vācu pacifists (dzimis 1889. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Fedors fon Boks]] (''Fedor von Bock''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1880. gadā)
* [[1953. gads]] — [[Aleksandrs Faramons]] (''Alexandre Pharamond''), franču regbists (dzimis 1876. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Džordže Enesku]] (''George Enescu''), rumāņu komponists (dzimis 1881. gadā)
* [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Pēteris Voldemārs Pommers]], latviešu virsnieks (dzimis 1894. gadā)
* [[1980. gads]] — [[Josips Brozs Tito]] (''Josip Broz Tito''), Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1892. gadā)
* [[1991. gads]] — [[Makss Frišs]] (''Max Frisch''), Šveices rakstnieks un dramaturgs (dzimis 1911. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Hermanis Branovers]] (ירמיהו ברנובר), Latvijas ebreju izcelsmes fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena|Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena]] ([[Latvija]])
* [[Zvaigžņu karu diena]]

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Maijs]]</text>
      <sha1>6ncpcf4qmnx84sdi9wu4qeyj5ob4isu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Klosteri</title>
    <ns>14</ns>
    <id>54699</id>
    <revision>
      <id>4468717</id>
      <parentid>2013665</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T00:26:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YiFeiBot</username>
        <id>47773</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bot: Migrating 1 langlinks, now provided by [[d:|Wikidata]] on [[d:q6624397]]</comment>
      <origin>4468717</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="61" sha1="8hgfgbf8njkflsstjxauo25jbx9xzfo" xml:space="preserve">{{Commonscat|Monasteries}}

[[Kategorija:Reliģiozas būves]]</text>
      <sha1>8hgfgbf8njkflsstjxauo25jbx9xzfo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FIAT</title>
    <ns>0</ns>
    <id>56044</id>
    <revision>
      <id>4468827</id>
      <parentid>3699260</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T07:22:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468827</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2114" sha1="j3njnz63ezucb6oivocofdyakr4qhe8" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums           = ''Fiat Automobiles S.p.A.''
| Uzņēmuma_veids      = [[Akciju sabiedrība]]
| Logo                = [[Attēls:FIAT logo (2020).svg|160px]]
| Dibināšanas_datums  = 1899. gads
| Sēdeklis            = [[Turīna]], [[Itālija]]
| Vadība              = {{flaga|Itālija}} [[Luka di Montedzemolo]]
| Darbinieku_skaits   = 172 012 ([[2006. gads|2006]])
| Apgrozījums         = 
| Bilance             = 
| Nozare              = Automašīnu rūpniecība
| Produkti            = [[Automašīna]]s
| Mājaslapa           = [http://www.fiatgroup.com www.fiatgroup.com]
}}
'''''Fiat Automobiles S.p.A.''''' ir [[Itālija]]s automobiļu un motoru ražošanas uzņēmums, kas ir bāzēts [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]]. Uzņēmumu 1899. gadā izveidoja [[Džovanni Anjelli]]. 
''Fiat'' ir lielākais autobūves uzņēmums Itālijā. Tas ietilpst [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētas pārvaldītājsabiedrības ''[[Stellantis]]'' grupā.

Nosaukums ''FIAT'' ir saīsinājums no ''Fabbrica Italiana Automobili Torino'' (Itāļu Automobiļu Rūpnīca Turīnā). 

''Fiat'' konstruētās mašīnas ražo vairākās pasaules valstīs. Ārpus [[Itālija]]s lielākā ''Fiat'' rūpnīca atrodas [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Automašīnas ražo arī [[Polija|Polijā]] un [[Argentīna|Argentīnā]]. Uzņēmumam piederēja arī ''[[Ferrari]]'', ''[[Lancia]]'' un ''[[Alfa Romeo]]'' zīmoli.
''Fiat'' ir ražojis arī [[tanks|tankus]] un [[lidmašīna]]s. 
[[Attēls:Fiat grande punto.jpg|thumb|left|200px|[[Fiat Grande Punto]] automoto izstādē Katovicē, 2006. gadā]]

2021. gada 16. janvārī tika pabeigta mātes uzņēmuma ''[[Fiat Chrysler Automobiles]]'' apvienošanās ar Francijas ''[[Groupe PSA]]'', un ''Fiat'' nonāca apvienotā uzņēmuma ''[[Stellantis]]'' pakļautībā.

== Ārējās saites ==
* [http://www.fiat.com/ Fiat mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.fiat.lv/ Fiat Latvija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080725101756/http://www.fiat.lv/ |date={{dat|2008|07|25||bez}} }}

[[Kategorija:Fiat| ]]</text>
      <sha1>j3njnz63ezucb6oivocofdyakr4qhe8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>13. decembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71505</id>
    <revision>
      <id>4468865</id>
      <parentid>4388330</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:43:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4468865</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6618" sha1="ahbgfvjhro5lydcqlilgtiibhm6n50u" xml:space="preserve">'''13. decembris''' ir gada 347. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (348. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 18 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Lūcija (priekšvārds)|Lūcija]], [[Veldze (priekšvārds)|Veldze]]

== Notikumi ==
* [[1577. gads]] — [[Frānsiss Dreiks]] uzsāka savu ceturto pasaules apceļošanu no [[Plimuta]]s, [[Anglija|Anglijā]].
* [[1642. gads]] — [[Ābels Tasmans]] sasniedza [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]].
* [[1922. gads]] — Aizkaukāza Padomju Sociālistisko Republiku Federatīvā Savienība tika pārveidota par [[Aizkaukāza PFSR|Aizkaukāza Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku]].
* [[1949. gads]] — [[Knesets]] nobalsoja par [[Izraēla]]s galvaspilsētas pārcelšanu uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]].
* [[1974. gads]] — [[Malta]] kļuva par [[republika|republiku]] [[Nāciju Sadraudzība|Nāciju Sadraudzībā]].
* [[1981. gads]] — [[Vojcehs Jaruzelskis]] [[Polija|Polijā]] pasludināja [[karastāvoklis|karastāvokli]].
* [[2002. gads]] — [[Eiropas Savienības paplašināšanās]]: [[Eiropas Savienība]] paziņoja, ka no 2004. gada 1. maija par dalībvalstīm kļūs [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Kipra]], [[Latvija]], [[Lietuva]], Malta, Polija, [[Slovākija]], [[Slovēnija]] un [[Ungārija]].
* [[2003. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārie spēki sagūstīja bijušo [[Irāka]]s prezidentu [[Sadams Huseins|Sadamu Huseinu]].
* [[2007. gads]] — Eiropas Savienības dalībvalstu līderi [[Lisabona|Lisabonā]] noslēdza [[Lisabonas līgums|Lisabonas līgumu]].

== Dzimuši ==
* [[1520. gads]] — [[Siksts V]] (''Sixtus V''), Romas pāvests (miris 1590. gadā)
* [[1553. gads]] — [[Anrī IV]] (''Henri IV''), Francijas un Navarras karalis (miris 1610. gadā)
* [[1797. gads]] — [[Heinrihs Heine]] (''Heinrich Heine''), vācu dzejnieks (miris 1856. gadā)
* [[1861. gads]] — [[Lisjēns Bodrjē]] (''Lucien Baudrier''), franču burātājs (miris 1930. gadā)
* [[1873. gads]] — [[Valērijs Brjusovs]] (''Валерий Брюсов''), krievu dzejnieks (miris 1924. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Viljams Šoklijs]] (''William Shockley''), ASV fiziķis (miris 1989. gadā)
* [[1920. gads]] — [[Džordžs Šulcs]] (''George Shultz''), ASV politiķis (miris 2021. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Kristofers Plamers]] (''Christopher Plummer''), Kanādas aktieris (miris 2021. gadā)
* [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Hermanis Branovers]] (ירמיהו ברנובר), Latvijas ebreju izcelsmes fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (miris 2026. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Hermans Keins]] (''Herman Cain''), ASV uzņēmējs un politiķis (miris 2020. gadā)
* [[1953. gads]] — [[Bens Bernanke]] (''Ben Bernanke''), ASV finansists
* [[1954. gads Latvijā|1954. gads]] — [[Mārtiņš Vilsons]], latviešu aktieris
* [[1957. gads]] — [[Stīvs Bušemi]] (''Steve Buscemi''), ASV aktieris, komiķis un kinorežisors
* [[1964. gads Latvijā|1964. gads]] — [[Arturs Krišjānis Kariņš]], latviešu politiķis
* [[1967. gads]] — [[Džeimijs Fokss]] (''Jamie Foxx''), ASV aktieris
* [[1969. gads]] — [[Sergejs Fjodorovs]] (''Сергей Фёдоров''), krievu hokejists
* [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Kaspars Kambala]], latviešu basketbolists un bokseris
* [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Kristaps Grebis]], latviešu futbolists
* [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Maksims Širokovs]], Latvijas hokejists
* [[1983. gads]] — [[Haza El Mansūrī]] (هَزَّاع ٱلْمَنْصُوْرِي, ''Hazā al-Mansūrī''), Apvienoto Arābu Emirātu kosmonauts
* [[1984. gads Latvijā|1984. gads]]:
** [[Santi Kasorla]] (''Santi Cazorla''), spāņu futbolists
** [[Salvis Mētra]], latviešu basketbolists
* [[1988. gads]] — [[Nikola Eiersa]] (''Nichole Ayers''), ASV kosmonaute
* [[1989. gads]] — [[Teilora Svifta]] (''Taylor Swift''), ASV dziedātāja un dziesmu autore
* [[1995. gads]] — [[Emma Korina]] (''Emma Corrin''), angļu aktrise
* [[1997. gads]] — [[Amparo Pinjero]] (''Amparo Piñero''), spāņu aktrise, dziedātāja, modele un dejotāja
* [[2003. gads]] — [[Džons Durans]] (''Jhon Durán''), Kolumbijas futbolists

== Miruši ==
* [[1048. gads]] — [[Abū Raihāns Bīrūnī]] (''ابوریحان بیرونی''), persiešu zinātnieks (dzimis 973. gadā)
* [[1124. gads]] — [[Kaliksts II]] (''Callistus II''), Romas pāvests (dzimis ap 1060. gadu)
* [[1204. gads]] — [[Maimonids]], ebreju rabīns, ārsts un filozofs (dzimis 1135. gadā)
* [[1250. gads]] — [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] (''Fridericus II''), Sicīlijas karalis, Svētās Romas impērijas imperators (dzimis 1194. gadā)
* [[1466. gads]] — [[Donatello]] (''Donatello''), itāliešu mākslinieks (dzimis ap 1386. gadu)
* [[1521. gads]] — [[Manuels I]] (''Manuel I''), Portugāles karalis (dzimis 1469. gadā)
* [[1565. gads]] — [[Konrāds Gesners]] (''Conrad Gessner''), Šveices biologs (dzimis 1516. gadā)
* [[1754. gads]] — [[Mahmuds I]] (''محمود اول''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1696. gadā)
* [[1784. gads]] — [[Semjuels Džonsons]] (''Samuel Johnson''), angļu rakstnieks (dzimis 1709. gadā)
* [[1863. gads]] — [[Frīdrihs Hebels]] (''Friedrich Hebbel''), vācu dramaturgs (dzimis 1813. gadā)
* [[1930. gads]] — [[Frics Pregls]] (''Fritz Pregl''), Austrijas ķīmiķis (dzimis 1869. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Manuels de Eskandons]] (''Manuel de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs (dzimis 1857. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Vasilijs Kandinskis]] (''Васи́лий Канди́нский''), krievu mākslinieks (dzimis 1866. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Nikolajs Rērihs]] (''Николай Рёрих''), Krievijas mākslinieks, filozofs (dzimis 1874. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Abrahams Valds]] (''Abraham Wald''), Ungārijas un ASV matemātiķis (dzimis 1902. gadā)
* [[1971. gads]] — [[Gothards Heinrici]] (''Gotthard Heinrici''), vācu karavīrs (dzimis 1886. gadā)
* [[2003. gads Latvijā|2003. gads]] — [[Māris Čaklais]], latviešu dzejnieks un publicists (dzimis 1940. gadā)
* [[2009. gads]] — [[Pols Semjuelsons]] (''Paul Samuelson''), ASV ekonomists (dzimis 1915. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], būvinženieris (dzimis 1930. gadā)
* [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Vivija Slītere]], latviešu pedagoģe (dzimusi 1931. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Lūcijas diena]]
* Republikas diena ([[Malta]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Decembris]]</text>
      <sha1>ahbgfvjhro5lydcqlilgtiibhm6n50u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Omid</title>
    <ns>0</ns>
    <id>76224</id>
    <revision>
      <id>4468574</id>
      <parentid>4422228</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T13:20:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6067" sha1="o9k7yjrymh6371j15b8atlqhd12061u" xml:space="preserve">{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums = ''Omid''
| Nosaukums_orig = {{ara|اُمید}}
| Attēls = 
| Attēla_izmērs = 
| Att_virsraksts = 
| Programma =
| KA_veids = izmēģinājumu
| Bāzes platforma = 
| KA sērijas Nr = 
| Īpašnieks = [[Irānas kosmiskā aģentūra]]
| Lielākie_izgatavotāji = 
| Starta_gads            = 2009
| Starts = {{dat|2009|2|2|SK}} 18:36 ''UTC''
| Nesējs = ''[[Safir (raķete)|Safir-2]]''
| Starta_vieta = [[Irāna]]
| Darbības_beigu_gads    = 2009
| Darbības_beigu_datums = 
| Darbības_ilgums
| Beigu_gads             = 2009
| Beigu_datums = {{dat|2009|4|25|SK}}
| Lidojuma_ilgums = 
| NSSDC_ID = 2009-004A
| Tīmekļa_vietne = 
| Masa = 27 kg 
| Enerģija = 
| Pārlidojums = 
| Pārlidojuma_datums = 
| Orbītas_elementi = jā
| Centr_ķermenis = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Lielā_pusass = 
| Ekscentricitāte = 0,0096999
| Inklinācija = 55,5°
| Periods = 90,76 min
| Apoapsīda = 375 km 
| Periapsīda = 245 km
| Apriņķojumi = 
| Orbītā_ieiešanas_dat = 
| KA_iepr = 
| KA_nāk = 
}}
'''''Omid''''' ({{val|fa|اُمید}}, ''Omīd'' — &quot;cerība&quot;) bija [[Irāna]]s pirmais pašu izgatavotais un palaistais [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]]. Pēc ziņām no Irānas valsts televīzijas, tas paredzēts pētījumiem un sakaru pārraidēm.&lt;ref name=Reuters&gt;{{Ziņu atsauce | title = Iran launches first home-made satellite: state TV | url = http://www.reuters.com/article/worldNews/idUSTRE5120NN20090203 | publisher = [[Reuters]] | date = Feb 3, 2009 | accessdate = Feb 3, 2009 | author = Fredrik Dahl and Edmund Blair}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |title       = Iran puts Omid data-processing satellite into orbit
 |publisher   = [[IRNA]]
 |url         = http://www5.irna.ir/En/View/FullStory/?NewsId=335409&amp;IdLanguage=3
 |date        = 2009-02-03
 |accessdate  = 2009-02-03
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20090206161943/http://www5.irna.ir/En/View/FullStory/?NewsId=335409&amp;IdLanguage=3
 |archivedate = 2009-02-06
}}&lt;/ref&gt; Pavadonis orbītā tika alaists {{dat|2009|2|2||bez}} ar raķeti ''[[Safīr (raķete)|Safīr-2]]'' ({{val|fa|سفير}}).

Pavadoņa palaišanā piedalījās Irānas prezidents [[Mahmūds Ahmadīnežāds]]. Šis notikums saistīts ar [[Irānas revolūcija]]s 30. gadadienu. Ar savā zemē izgatavota pavadoņa palaišanu ar savu raķeti no savas teritorijas Irāna ir kļuvusi par devīto [[kosmiskā lielvalsts|kosmisko lielvalsti]] (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]]/[[Krievija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Francija]]s, [[Japāna]]s, [[Ķīna]]s, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Indija]]s un [[Izraēla]]s).

Drīz pēc starta ASV pavadoņu sekošanas dienests pamanīja Zemes orbītā divus objektus, kas palaisti no Irānas teritorijas. Viens no tiem ir pats pavadonis, otrs — Safir raķetes pēdējā pakāpe. To apstiprināja arī neatkarīgi eksperti. Aprēķini liecināja, ka palaišanas trajektorija gāja uz dienvidaustrumiem virs [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], lai nešķērsotu kaimiņvalstis.&lt;ref&gt;{{Atsauce | title = Iran puts satellite into Earth orbit | author = Stephen Clark | url = http://spaceflightnow.com/news/n0902/03iran/ | magazine = Spaceflight Now | date = February 3, 2009}}&lt;/ref&gt; Orbītas parametri ir 246 x 377 km, periods 90,76 min, slīpums 55,5°.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heavens-above.com/orbit.aspx?satid=33506&amp;lat=0&amp;lng=0&amp;loc=Unspecified&amp;alt=0&amp;tz=CET|title=Omid - Orbit Data|publisher=Heavens Above|accessdate=2009-02-04}}&lt;/ref&gt; No pavadoņa tika uztverti radiosignāli.&lt;ref&gt;[http://www.svengrahn.pp.se/trackind/OMID/OMID_signals.htm OMID signals on 465.0 MHz] Sven Grahn 2009-02-03&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Omid 0651.jpg|left|thumb|150px|Nesējraķete ''Safīr'']]
[[Attēls:Omid 0664.jpg|right|thumb|200px|''Omīd'' pavadoņa makets]]
Pēc Irānas televīzijas datiem, pavadonis ir kuba formas ar 40 cm platumu, masa 27 kg (pēc [[Irānas kosmosa aģentūra]]s datiem — 25 kg). Kosmiskais aparāts nav stabilizēts pēc asīm. Tam ir instrumenti kosmiskās vides pētījumiem, [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] iekārta.&lt;ref name=&quot;Jonathan 0&quot;&gt;[http://www.planet4589.org/space/jsr/back/news.606 Jonathan's Space Report - Next Issue] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121206084559/http://planet4589.org/space/jsr/back/news.606 |date={{dat|2012|12|06||bez}} }} Iegūts 2009-02-15&lt;/ref&gt;

Pavadoņa palaišanas vieta netika publiskota. Eksperti ir noteikuši, ka tā atrodas vietā ar koordinātām 35,23 Z 53,92 A, netālu no [[Semnana]]s pilsētas Irānas ziemeļdaļā.&lt;ref name=&quot;Jonathan 0&quot; /&gt;

Pēc [[ASV Stratēģiskā pavēlniecība|ASV Stratēģiskās pavēlniecības]] datiem, ''Omīd'' iegāja Zemes atmosfērā {{dat|2009|4|25||bez}} 03:42 UTC (±4 h) virs Atlantijas okeāna uz austrumiem no Buenosairesas.&lt;ref&gt;[http://www.spaceweather.com/archive.php?view=1&amp;day=26&amp;month=04&amp;year=2009 Spaceweather.com Time Machine&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Raķetes fragments, kas orbītā palika pēc starta, iegāja atmosfērā 2009. gada 31. maijā.&lt;ref&gt;[http://nssdc.gsfc.nasa.gov/spacewarn/spx667.html SPACEWARN Bulletin No 667] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090814010940/http://nssdc.gsfc.nasa.gov/spacewarn/spx667.html |date={{dat|2009|08|14||bez}} }} NASA NSSDC, 2009-06-01&lt;/ref&gt;

''Omid'' bija otrais Irānas pavadonis, kas ievadīts Zemes orbītā. Pirmais bija ''[[Sina-1]]'', kas startēja 2005. gadā ar Krievijas nesējraķeti.

Pirms 2009. gada starta, {{dat|2008|8|16||bez}} notika raķetes ''Safir'' pirmais lidojums. Daži avoti ziņoja, ka tajā atradās pavadonis ''Omīd'' vai tā makets. Nav skaidrs, vai raķete veica plānotu suborbitālu lidojumu vai arī tas bija pavadoņa (vai maketa) ievadīšanas mēģinājums orbītā, kura laikā notika pēdējās pakāpes avārija.&lt;ref name=&quot;Jonathan 0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{2009. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Irānas kosmiskie aparāti]]</text>
      <sha1>o9k7yjrymh6371j15b8atlqhd12061u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kazahu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>79032</id>
    <revision>
      <id>4468869</id>
      <parentid>4405431</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:55:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468869</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2463" sha1="a7lhfapmv4hdma0d6ihujjxdsglwtof" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name=Kazahu valoda
|nativename=''{{lang|kk|qazaq tili}}'',  {{lang|kk|қазақ тілі}}, {{ara|قازاق تىلى}}
| pronunciation={{IPA|[qɑzɑq tˈlə]}}
|states= [[Kazahstāna]], [[Ķīna]], [[Mongolija]], [[Afganistāna]], [[Tadžikistāna]], [[Turcija]], [[Turkmenistāna]], [[Ukraina]], [[Uzbekistāna]], [[Krievija]], [[Irāna]].
|region=[[Centrālāzija]]
|speakers=22 miljoni
|rank=60
|familycolor=Altajiešu
|fam1        = [[Altajiešu valodas|Altajiešu]]&lt;ref&gt;&quot;[http://www.ethnologue.com/show_family.asp?subid=90009 Ethnologue report for Altaic]&quot;&lt;/ref&gt;
|fam2        = [[Tjurku valodas|Tjurku]]
|fam3        = [[Kipčaku valodas|Kipčaku]]
|fam4        = Kipčaku-nogajiešu
|script=[[Latīņu alfabēts]], [[kirilica]], [[arābu alfabēts]]
|nation={{KAZ}}
----
reģionāla valoda:&lt;br /&gt;{{CHN}}&lt;br /&gt;{{MNG}}
|agency=
|iso1=kk|iso2=kaz|iso3=kaz|map=
|image= }}
'''Kazahu valoda''' (''qazaq tili, қазақ тілі'', {{ara|قازاق ٴتىلى}}) ir [[Tjurku valodas|tjurku]] valoda, kas ir radnieciska [[nogajiešu valoda|nogajiešu]], [[karakalpaku valoda|karakalpaku]] un [[kirgīzu valoda|kirgīzu]] valodām. Tā ir [[Kazahstāna]]s oficiālā valoda. Valoda tiek lietota arī [[Šindžana|Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā]] [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Bajanulgi aimaks|Bajanulgi aimakā]] [[Mongolija|Mongolijā]].

2017. gadā Kazahstānas prezidents parakstījis rīkojumu par pakāpenisku kazahu valodas pāreju no [[kirilica]]s uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-atsakas-no-kirilicas-un-apstiprina-jauno-alfabetu.a255216/ Kazahstāna atsakās no kirilicas un apstiprina jauno alfabētu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171030172551/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-atsakas-no-kirilicas-un-apstiprina-jauno-alfabetu.a255216/|date={{dat|2017|10|30||bez}}}}lsm.lv&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Valoda veidojās 14.-17. gadsimtā kā radniecīgu [[Tjurki|tjurku]] cilšu valoda, kas [[Zelta Orda|Zelta Ordas]] sabrukuma laikā klejoja tagadējās Kazahstānas teritorijā. Tā galīgi atdalījās no citām kipčaku-nogaju apakšgrupas valodām 17. gadsimta vidū.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Val-aizmetnis}}

{{tjurku valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kazahstānas valodas]]
[[Kategorija:Ķīnas valodas]]
[[Kategorija:Mongolijas valodas]]
[[Kategorija:Kipčaku valodas]]
[[Kategorija:Kazahu valoda]]</text>
      <sha1>a7lhfapmv4hdma0d6ihujjxdsglwtof</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468871</id>
      <parentid>4468869</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:55:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468871</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2463" sha1="quyjgv04la458cctzmce3q5y4wunkqg" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name=Kazahu valoda
|nativename=''{{lang|kk|qazaq tili}}'',  {{lang|kk|қазақ тілі}}, {{ara|قازاق تىلى}}
| pronunciation={{IPA|[qɑzɑq tˈlə]}}
|states= [[Kazahstāna]], [[Ķīna]], [[Mongolija]], [[Afganistāna]], [[Tadžikistāna]], [[Turcija]], [[Turkmenistāna]], [[Ukraina]], [[Uzbekistāna]], [[Krievija]], [[Irāna]].
|region=[[Centrālāzija]]
|speakers=22 miljoni
|rank=60
|familycolor=Altajiešu
|fam1        = [[Altajiešu valodas|Altajiešu]]&lt;ref&gt;&quot;[http://www.ethnologue.com/show_family.asp?subid=90009 Ethnologue report for Altaic]&quot;&lt;/ref&gt;
|fam2        = [[Tjurku valodas|Tjurku]]
|fam3        = [[Kipčaku valodas|Kipčaku]]
|fam4        = Kipčaku-nogajiešu
|script=[[Latīņu alfabēts]], [[kirilica]], [[arābu alfabēts]]
|nation={{KAZ}}
----
reģionāla valoda:&lt;br /&gt;{{CHN}}&lt;br /&gt;{{MNG}}
|agency=
|iso1=kk|iso2=kaz|iso3=kaz|map=
|image= }}
'''Kazahu valoda''' (''qazaq tili, қазақ тілі'', {{ara|قازاق ٴتىلى}}) ir [[Tjurku valodas|tjurku valoda]], kas ir radnieciska [[nogajiešu valoda|nogajiešu]], [[karakalpaku valoda|karakalpaku]] un [[kirgīzu valoda|kirgīzu]] valodām. Tā ir [[Kazahstāna]]s oficiālā valoda. Valoda tiek lietota arī [[Šindžana|Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā]] [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Bajanulgi aimaks|Bajanulgi aimakā]] [[Mongolija|Mongolijā]].

2017. gadā Kazahstānas prezidents parakstījis rīkojumu par pakāpenisku kazahu valodas pāreju no [[kirilica]]s uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-atsakas-no-kirilicas-un-apstiprina-jauno-alfabetu.a255216/ Kazahstāna atsakās no kirilicas un apstiprina jauno alfabētu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171030172551/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-atsakas-no-kirilicas-un-apstiprina-jauno-alfabetu.a255216/|date={{dat|2017|10|30||bez}}}}lsm.lv&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Valoda veidojās 14.-17. gadsimtā kā radniecīgu [[Tjurki|tjurku]] cilšu valoda, kas [[Zelta Orda|Zelta Ordas]] sabrukuma laikā klejoja tagadējās Kazahstānas teritorijā. Tā galīgi atdalījās no citām kipčaku-nogaju apakšgrupas valodām 17. gadsimta vidū.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Val-aizmetnis}}

{{tjurku valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kazahstānas valodas]]
[[Kategorija:Ķīnas valodas]]
[[Kategorija:Mongolijas valodas]]
[[Kategorija:Kipčaku valodas]]
[[Kategorija:Kazahu valoda]]</text>
      <sha1>quyjgv04la458cctzmce3q5y4wunkqg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468872</id>
      <parentid>4468871</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:58:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468872</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4995" sha1="6dbbpg0jo7i33vul1r6rdg5xw66bpw4" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name=Kazahu valoda
|nativename=''{{lang|kk|qazaq tili}}'',  {{lang|kk|қазақ тілі}}, {{ara|قازاق تىلى}}
| pronunciation={{IPA|[qɑzɑq tˈlə]}}
|states= [[Kazahstāna]], [[Ķīna]], [[Mongolija]], [[Afganistāna]], [[Tadžikistāna]], [[Turcija]], [[Turkmenistāna]], [[Ukraina]], [[Uzbekistāna]], [[Krievija]], [[Irāna]].
|region=[[Centrālāzija]]
|speakers=22 miljoni
|rank=60
|familycolor=Altajiešu
|fam1        = [[Altajiešu valodas|Altajiešu]]&lt;ref&gt;&quot;[http://www.ethnologue.com/show_family.asp?subid=90009 Ethnologue report for Altaic]&quot;&lt;/ref&gt;
|fam2        = [[Tjurku valodas|Tjurku]]
|fam3        = [[Kipčaku valodas|Kipčaku]]
|fam4        = Kipčaku-nogajiešu
|script=[[Latīņu alfabēts]], [[kirilica]], [[arābu alfabēts]]
|nation={{KAZ}}
----
reģionāla valoda:&lt;br /&gt;{{CHN}}&lt;br /&gt;{{MNG}}
|agency=
|iso1=kk|iso2=kaz|iso3=kaz|map=
|image= }}
'''Kazahu valoda''' (''qazaq tili, қазақ тілі'', {{ara|قازاق ٴتىلى}}) ir [[Tjurku valodas|tjurku valoda]], kas ir radnieciska [[nogajiešu valoda|nogajiešu]], [[karakalpaku valoda|karakalpaku]] un [[kirgīzu valoda|kirgīzu]] valodām. Tā ir [[Kazahstāna]]s oficiālā valoda. Valoda tiek lietota arī [[Šindžana|Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā]] [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Bajanulgi aimaks|Bajanulgi aimakā]] [[Mongolija|Mongolijā]].

2017. gadā Kazahstānas prezidents parakstījis rīkojumu par pakāpenisku kazahu valodas pāreju no [[kirilica]]s uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-atsakas-no-kirilicas-un-apstiprina-jauno-alfabetu.a255216/ Kazahstāna atsakās no kirilicas un apstiprina jauno alfabētu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171030172551/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-atsakas-no-kirilicas-un-apstiprina-jauno-alfabetu.a255216/|date={{dat|2017|10|30||bez}}}}lsm.lv&lt;/ref&gt;
== Vēsture ==
Valoda veidojās 14.–17. gadsimtā kā radniecīgu [[Tjurku valodas|tjurku]] cilšu valoda, kas [[Zelta Orda|Zelta Ordas]] sabrukuma laikā klejoja tagadējās [[Kazahstāna|Kazahstānas]] teritorijā. Tā galīgi atdalījās no citām [[Kipčaku valodas|kipčaku]]-[[Nogaji|nogaju]] apakšgrupas valodām 17. gadsimta vidū.

Kazahu valodas attīstība ir cieši saistīta ar [[Kazahu haniste|Kazahu hanistes]] izveidošanos 15. gadsimtā. Šajā laikā nostiprinājās kopīga etniskā un valodas identitāte, kuras pamatā bija [[Kipčaku valodas|kipčaku grupas]] tjurku dialekti. Nozīmīga loma valodas veidošanā bija arī [[Nogaji|nogaju]], [[Argini|arginu]], [[Naimani|naimanu]], [[Kereji|kereju]] un citu stepes cilšu valodiskajām tradīcijām.

Līdz 19. gadsimtam kazahu valoda galvenokārt pastāvēja mutvārdu formā. Tās literārās normas veidojās tautas dzejā, eposos, dziesmās un [[Akins|akinu]] improvizētajā daiļradē. Rakstībā tika izmantota [[Arābu raksts|arābu rakstība]], kas kazahu vidē izplatījās līdz ar [[Islāms|islāma]] ietekmes pieaugumu [[Centrālāzija|Centrālāzijā]].

19. gadsimta otrajā pusē, Kazahstānas teritorijai nonākot [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sastāvā, sākās aktīvāka kazahu valodas aprakstīšana un standartizācija. Šajā periodā tika izdoti pirmie mācību līdzekļi, vārdnīcas un gramatikas apraksti. Īpaša nozīme literārās valodas attīstībā bija [[Abajs Kunanbajevs|Abajam Kunanbajevam]] un [[Ibrajs Altinsarins|Ibrajam Altinsarinam]], kuru darbi veicināja rakstītās kazahu valodas modernizāciju.

20. gadsimta sākumā kazahu inteliģence centās reformēt rakstību un pielāgot to kazahu fonētikai. Sākotnēji tika lietota reformēta arābu rakstība, bet 1929. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] kazahu valoda tika pārcelta uz [[Latīņu raksts|latīņu alfabētu]]. 1940. gadā to aizstāja [[kirilica]], kas saglabājās kā galvenā rakstības sistēma visā padomju periodā.

Padomju laikā kazahu valoda ieguva oficiālu statusu [[Kazahijas PSR]], tomēr daudzās sabiedriskās dzīves jomās dominēja [[krievu valoda]]. Urbanizācijas, industrializācijas un migrācijas rezultātā kazahu valodas lietojums pilsētās samazinājās, savukārt lauku apvidos tā saglabāja plašu ikdienas lietojumu.

Pēc Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā kazahu valoda tika pasludināta par valsts valodu. Tika paplašināta tās lietošana izglītībā, valsts pārvaldē, plašsaziņas līdzekļos un kultūrā. 21. gadsimtā Kazahstānā sākās pakāpeniska pāreja no kirilicas uz [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]], kuras mērķis ir modernizēt rakstību un tuvināt kazahu valodu citām tjurku valodām, kurās lieto latīņu rakstību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Val-aizmetnis}}

{{tjurku valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kazahstānas valodas]]
[[Kategorija:Ķīnas valodas]]
[[Kategorija:Mongolijas valodas]]
[[Kategorija:Kipčaku valodas]]
[[Kategorija:Kazahu valoda]]</text>
      <sha1>6dbbpg0jo7i33vul1r6rdg5xw66bpw4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468873</id>
      <parentid>4468872</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:59:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468873</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7194" sha1="jqojh7iooxtjq3o8qfactgwpll1rsra" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name=Kazahu valoda
|nativename=''{{lang|kk|qazaq tili}}'',  {{lang|kk|қазақ тілі}}, {{ara|قازاق تىلى}}
| pronunciation={{IPA|[qɑzɑq tˈlə]}}
|states= [[Kazahstāna]], [[Ķīna]], [[Mongolija]], [[Afganistāna]], [[Tadžikistāna]], [[Turcija]], [[Turkmenistāna]], [[Ukraina]], [[Uzbekistāna]], [[Krievija]], [[Irāna]].
|region=[[Centrālāzija]]
|speakers=22 miljoni
|rank=60
|familycolor=Altajiešu
|fam1        = [[Altajiešu valodas|Altajiešu]]&lt;ref&gt;&quot;[http://www.ethnologue.com/show_family.asp?subid=90009 Ethnologue report for Altaic]&quot;&lt;/ref&gt;
|fam2        = [[Tjurku valodas|Tjurku]]
|fam3        = [[Kipčaku valodas|Kipčaku]]
|fam4        = Kipčaku-nogajiešu
|script=[[Latīņu alfabēts]], [[kirilica]], [[arābu alfabēts]]
|nation={{KAZ}}
----
reģionāla valoda:&lt;br /&gt;{{CHN}}&lt;br /&gt;{{MNG}}
|agency=
|iso1=kk|iso2=kaz|iso3=kaz|map=
|image= }}
'''Kazahu valoda''' (''qazaq tili, қазақ тілі'', {{ara|قازاق ٴتىلى}}) ir [[Tjurku valodas|tjurku valoda]], kas ir radnieciska [[nogajiešu valoda|nogajiešu]], [[karakalpaku valoda|karakalpaku]] un [[kirgīzu valoda|kirgīzu]] valodām. Tā ir [[Kazahstāna]]s oficiālā valoda. Valoda tiek lietota arī [[Šindžana|Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā]] [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Bajanulgi aimaks|Bajanulgi aimakā]] [[Mongolija|Mongolijā]].

2017. gadā Kazahstānas prezidents parakstījis rīkojumu par pakāpenisku kazahu valodas pāreju no [[kirilica]]s uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-atsakas-no-kirilicas-un-apstiprina-jauno-alfabetu.a255216/ Kazahstāna atsakās no kirilicas un apstiprina jauno alfabētu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171030172551/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-atsakas-no-kirilicas-un-apstiprina-jauno-alfabetu.a255216/|date={{dat|2017|10|30||bez}}}}lsm.lv&lt;/ref&gt;
== Vēsture ==
Valoda veidojās 14.–17. gadsimtā kā radniecīgu [[Tjurku valodas|tjurku]] cilšu valoda, kas [[Zelta Orda|Zelta Ordas]] sabrukuma laikā klejoja tagadējās [[Kazahstāna|Kazahstānas]] teritorijā. Tā galīgi atdalījās no citām [[Kipčaku valodas|kipčaku]]-[[Nogaji|nogaju]] apakšgrupas valodām 17. gadsimta vidū.

Kazahu valodas attīstība ir cieši saistīta ar [[Kazahu haniste|Kazahu hanistes]] izveidošanos 15. gadsimtā. Šajā laikā nostiprinājās kopīga etniskā un valodas identitāte, kuras pamatā bija [[Kipčaku valodas|kipčaku grupas]] tjurku dialekti. Nozīmīga loma valodas veidošanā bija arī [[Nogaji|nogaju]], [[Argini|arginu]], [[Naimani|naimanu]], [[Kereji|kereju]] un citu stepes cilšu valodiskajām tradīcijām.

Līdz 19. gadsimtam kazahu valoda galvenokārt pastāvēja mutvārdu formā. Tās literārās normas veidojās tautas dzejā, eposos, dziesmās un [[Akins|akinu]] improvizētajā daiļradē. Rakstībā tika izmantota [[Arābu raksts|arābu rakstība]], kas kazahu vidē izplatījās līdz ar [[Islāms|islāma]] ietekmes pieaugumu [[Centrālāzija|Centrālāzijā]].

19. gadsimta otrajā pusē, Kazahstānas teritorijai nonākot [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sastāvā, sākās aktīvāka kazahu valodas aprakstīšana un standartizācija. Šajā periodā tika izdoti pirmie mācību līdzekļi, vārdnīcas un gramatikas apraksti. Īpaša nozīme literārās valodas attīstībā bija [[Abajs Kunanbajevs|Abajam Kunanbajevam]] un [[Ibrajs Altinsarins|Ibrajam Altinsarinam]], kuru darbi veicināja rakstītās kazahu valodas modernizāciju.

20. gadsimta sākumā kazahu inteliģence centās reformēt rakstību un pielāgot to kazahu fonētikai. Sākotnēji tika lietota reformēta arābu rakstība, bet 1929. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] kazahu valoda tika pārcelta uz [[Latīņu raksts|latīņu alfabētu]]. 1940. gadā to aizstāja [[kirilica]], kas saglabājās kā galvenā rakstības sistēma visā padomju periodā.

Padomju laikā kazahu valoda ieguva oficiālu statusu [[Kazahijas PSR]], tomēr daudzās sabiedriskās dzīves jomās dominēja [[krievu valoda]]. Urbanizācijas, industrializācijas un migrācijas rezultātā kazahu valodas lietojums pilsētās samazinājās, savukārt lauku apvidos tā saglabāja plašu ikdienas lietojumu.

Pēc Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā kazahu valoda tika pasludināta par valsts valodu. Tika paplašināta tās lietošana izglītībā, valsts pārvaldē, plašsaziņas līdzekļos un kultūrā. 21. gadsimtā Kazahstānā sākās pakāpeniska pāreja no kirilicas uz [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]], kuras mērķis ir modernizēt rakstību un tuvināt kazahu valodu citām tjurku valodām, kurās lieto latīņu rakstību.

== Rakstība ==
Kazahu valodas rakstības sistēma vairākkārt mainījusies. Vēsturiski kazahu valoda vispirms tika pierakstīta ar [[Arābu raksts|arābu rakstību]], vēlāk Padomju Savienības laikā tika ieviests [[Latīņu raksts|latīņu alfabēts]], bet kopš 1940. gada galvenokārt tiek lietota [[kirilica]]. Pēc [[Kazahstāna|Kazahstānas]] neatkarības iegūšanas tika sākta pakāpeniska pāreja uz latīņu alfabētu.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Periods
!Alfabēts
!Raksturojums
|-
|Līdz 1929. gadam
|[[Arābu raksts]]
|Lietots reliģiskajos tekstos, literatūrā un izglītībā. Rakstība bija saistīta ar [[Islāms|islāma]] kultūras ietekmi Centrālāzijā.
|-
|1929–1940
|[[Latīņu raksts]]
|Padomju valodas reformas laikā arābu rakstību aizstāja latīņu alfabēts. Šo alfabētu dēvēja par ''Jaŋalif''.
|-
|No 1940. gada
|[[Kirilica]]
|Padomju Savienībā kazahu valoda tika pārcelta uz kirilicu. Šī rakstība joprojām plaši tiek lietota Kazahstānā.
|-
|Kopš 21. gadsimta
|[[Latīņu raksts]]
|Neatkarīgajā Kazahstānā sākta pakāpeniska pāreja uz jaunu latīņu alfabētu, lai modernizētu rakstību un tuvinātu kazahu valodu citām tjurku valodām.
|}

=== Alfabēti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Rakstība
!Periods
!Burti
|-
|[[Arābu raksts]]
|līdz 1929. gadam
|ا، ب، پ، ت، ج، چ، د، ر، ز، س، ش، ع، ف، ق، ك، گ، ڭ، ل، م، ن، و، ۇ، ۆ، ە، ى، ي
|-
|[[Latīņu raksts]]
|1929–1940
|A a, B b, C c, Ç ç, D d, E e, Ә ә, F f, G g, Ƣ ƣ, H h, I i, J j, K k, L l, M m, N n, Ꞑ ꞑ, O o, Ө ө, P p, Q q, R r, S s, Ş ş, T t, U u, V v, Y y, Z z, Ƶ ƶ
|-
|[[Kirilica]]
|no 1940. gada
|А а, Ә ә, Б б, В в, Г г, Ғ ғ, Д д, Е е, Ё ё, Ж ж, З з, И и, Й й, К к, Қ қ, Л л, М м, Н н, Ң ң, О о, Ө ө, П п, Р р, С с, Т т, У у, Ұ ұ, Ү ү, Ф ф, Х х, Һ һ, Ц ц, Ч ч, Ш ш, Щ щ, Ъ ъ, Ы ы, І і, Ь ь, Э э, Ю ю, Я я
|-
|[[Latīņu raksts]]
|mūsdienu pārejas alfabēts
|A a, Ä ä, B b, D d, E e, F f, G g, Ğ ğ, H h, I ı, İ i, J j, K k, L l, M m, N n, Ñ ñ, O o, Ö ö, P p, Q q, R r, S s, Ş ş, T t, U u, Ü ü, Ū ū, V v, Y y, Z z
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Val-aizmetnis}}

{{tjurku valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kazahstānas valodas]]
[[Kategorija:Ķīnas valodas]]
[[Kategorija:Mongolijas valodas]]
[[Kategorija:Kipčaku valodas]]
[[Kategorija:Kazahu valoda]]</text>
      <sha1>jqojh7iooxtjq3o8qfactgwpll1rsra</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468875</id>
      <parentid>4468873</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:00:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468875</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7243" sha1="ppd2lkvme4vq1np956ofd579qyc6g1f" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name=Kazahu valoda
|nativename=''{{lang|kk|qazaq tili}}'',  {{lang|kk|қазақ тілі}}, {{ara|قازاق تىلى}}
| pronunciation={{IPA|[qɑzɑq tˈlə]}}
|states= [[Kazahstāna]], [[Ķīna]], [[Mongolija]], [[Afganistāna]], [[Tadžikistāna]], [[Turcija]], [[Turkmenistāna]], [[Ukraina]], [[Uzbekistāna]], [[Krievija]], [[Irāna]].
|region=[[Centrālāzija]]
|speakers=22 miljoni
|rank=60
|familycolor=Altajiešu
|fam1        = [[Altajiešu valodas|Altajiešu]]&lt;ref&gt;&quot;[http://www.ethnologue.com/show_family.asp?subid=90009 Ethnologue report for Altaic]&quot;&lt;/ref&gt;
|fam2        = [[Tjurku valodas|Tjurku]]
|fam3        = [[Kipčaku valodas|Kipčaku]]
|fam4        = Kipčaku-nogajiešu
|script=[[Latīņu alfabēts]], [[kirilica]], [[arābu alfabēts]]
|nation={{KAZ}}
----
reģionāla valoda:&lt;br /&gt;{{CHN}}&lt;br /&gt;{{MNG}}
|agency=
|iso1=kk|iso2=kaz|iso3=kaz|map=
|image=[[Attēls:Qazaqlan.png|250px]] |caption=Izplatība}}
'''Kazahu valoda''' (''qazaq tili, қазақ тілі'', {{ara|قازاق ٴتىلى}}) ir [[Tjurku valodas|tjurku valoda]], kas ir radnieciska [[nogajiešu valoda|nogajiešu]], [[karakalpaku valoda|karakalpaku]] un [[kirgīzu valoda|kirgīzu]] valodām. Tā ir [[Kazahstāna]]s oficiālā valoda. Valoda tiek lietota arī [[Šindžana|Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā]] [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Bajanulgi aimaks|Bajanulgi aimakā]] [[Mongolija|Mongolijā]].

2017. gadā Kazahstānas prezidents parakstījis rīkojumu par pakāpenisku kazahu valodas pāreju no [[kirilica]]s uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-atsakas-no-kirilicas-un-apstiprina-jauno-alfabetu.a255216/ Kazahstāna atsakās no kirilicas un apstiprina jauno alfabētu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171030172551/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-atsakas-no-kirilicas-un-apstiprina-jauno-alfabetu.a255216/|date={{dat|2017|10|30||bez}}}}lsm.lv&lt;/ref&gt;
== Vēsture ==
Valoda veidojās 14.–17. gadsimtā kā radniecīgu [[Tjurku valodas|tjurku]] cilšu valoda, kas [[Zelta Orda|Zelta Ordas]] sabrukuma laikā klejoja tagadējās [[Kazahstāna|Kazahstānas]] teritorijā. Tā galīgi atdalījās no citām [[Kipčaku valodas|kipčaku]]-[[Nogaji|nogaju]] apakšgrupas valodām 17. gadsimta vidū.

Kazahu valodas attīstība ir cieši saistīta ar [[Kazahu haniste|Kazahu hanistes]] izveidošanos 15. gadsimtā. Šajā laikā nostiprinājās kopīga etniskā un valodas identitāte, kuras pamatā bija [[Kipčaku valodas|kipčaku grupas]] tjurku dialekti. Nozīmīga loma valodas veidošanā bija arī [[Nogaji|nogaju]], [[Argini|arginu]], [[Naimani|naimanu]], [[Kereji|kereju]] un citu stepes cilšu valodiskajām tradīcijām.

Līdz 19. gadsimtam kazahu valoda galvenokārt pastāvēja mutvārdu formā. Tās literārās normas veidojās tautas dzejā, eposos, dziesmās un [[Akins|akinu]] improvizētajā daiļradē. Rakstībā tika izmantota [[Arābu raksts|arābu rakstība]], kas kazahu vidē izplatījās līdz ar [[Islāms|islāma]] ietekmes pieaugumu [[Centrālāzija|Centrālāzijā]].

19. gadsimta otrajā pusē, Kazahstānas teritorijai nonākot [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sastāvā, sākās aktīvāka kazahu valodas aprakstīšana un standartizācija. Šajā periodā tika izdoti pirmie mācību līdzekļi, vārdnīcas un gramatikas apraksti. Īpaša nozīme literārās valodas attīstībā bija [[Abajs Kunanbajevs|Abajam Kunanbajevam]] un [[Ibrajs Altinsarins|Ibrajam Altinsarinam]], kuru darbi veicināja rakstītās kazahu valodas modernizāciju.

20. gadsimta sākumā kazahu inteliģence centās reformēt rakstību un pielāgot to kazahu fonētikai. Sākotnēji tika lietota reformēta arābu rakstība, bet 1929. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] kazahu valoda tika pārcelta uz [[Latīņu raksts|latīņu alfabētu]]. 1940. gadā to aizstāja [[kirilica]], kas saglabājās kā galvenā rakstības sistēma visā padomju periodā.

Padomju laikā kazahu valoda ieguva oficiālu statusu [[Kazahijas PSR]], tomēr daudzās sabiedriskās dzīves jomās dominēja [[krievu valoda]]. Urbanizācijas, industrializācijas un migrācijas rezultātā kazahu valodas lietojums pilsētās samazinājās, savukārt lauku apvidos tā saglabāja plašu ikdienas lietojumu.

Pēc Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā kazahu valoda tika pasludināta par valsts valodu. Tika paplašināta tās lietošana izglītībā, valsts pārvaldē, plašsaziņas līdzekļos un kultūrā. 21. gadsimtā Kazahstānā sākās pakāpeniska pāreja no kirilicas uz [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]], kuras mērķis ir modernizēt rakstību un tuvināt kazahu valodu citām tjurku valodām, kurās lieto latīņu rakstību.

== Rakstība ==
Kazahu valodas rakstības sistēma vairākkārt mainījusies. Vēsturiski kazahu valoda vispirms tika pierakstīta ar [[Arābu raksts|arābu rakstību]], vēlāk Padomju Savienības laikā tika ieviests [[Latīņu raksts|latīņu alfabēts]], bet kopš 1940. gada galvenokārt tiek lietota [[kirilica]]. Pēc [[Kazahstāna|Kazahstānas]] neatkarības iegūšanas tika sākta pakāpeniska pāreja uz latīņu alfabētu.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Periods
!Alfabēts
!Raksturojums
|-
|Līdz 1929. gadam
|[[Arābu raksts]]
|Lietots reliģiskajos tekstos, literatūrā un izglītībā. Rakstība bija saistīta ar [[Islāms|islāma]] kultūras ietekmi Centrālāzijā.
|-
|1929–1940
|[[Latīņu raksts]]
|Padomju valodas reformas laikā arābu rakstību aizstāja latīņu alfabēts. Šo alfabētu dēvēja par ''Jaŋalif''.
|-
|No 1940. gada
|[[Kirilica]]
|Padomju Savienībā kazahu valoda tika pārcelta uz kirilicu. Šī rakstība joprojām plaši tiek lietota Kazahstānā.
|-
|Kopš 21. gadsimta
|[[Latīņu raksts]]
|Neatkarīgajā Kazahstānā sākta pakāpeniska pāreja uz jaunu latīņu alfabētu, lai modernizētu rakstību un tuvinātu kazahu valodu citām tjurku valodām.
|}

=== Alfabēti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Rakstība
!Periods
!Burti
|-
|[[Arābu raksts]]
|līdz 1929. gadam
|ا، ب، پ، ت، ج، چ، د، ر، ز، س، ش، ع، ف، ق، ك، گ، ڭ، ل، م، ن، و، ۇ، ۆ، ە، ى، ي
|-
|[[Latīņu raksts]]
|1929–1940
|A a, B b, C c, Ç ç, D d, E e, Ә ә, F f, G g, Ƣ ƣ, H h, I i, J j, K k, L l, M m, N n, Ꞑ ꞑ, O o, Ө ө, P p, Q q, R r, S s, Ş ş, T t, U u, V v, Y y, Z z, Ƶ ƶ
|-
|[[Kirilica]]
|no 1940. gada
|А а, Ә ә, Б б, В в, Г г, Ғ ғ, Д д, Е е, Ё ё, Ж ж, З з, И и, Й й, К к, Қ қ, Л л, М м, Н н, Ң ң, О о, Ө ө, П п, Р р, С с, Т т, У у, Ұ ұ, Ү ү, Ф ф, Х х, Һ һ, Ц ц, Ч ч, Ш ш, Щ щ, Ъ ъ, Ы ы, І і, Ь ь, Э э, Ю ю, Я я
|-
|[[Latīņu raksts]]
|mūsdienu pārejas alfabēts
|A a, Ä ä, B b, D d, E e, F f, G g, Ğ ğ, H h, I ı, İ i, J j, K k, L l, M m, N n, Ñ ñ, O o, Ö ö, P p, Q q, R r, S s, Ş ş, T t, U u, Ü ü, Ū ū, V v, Y y, Z z
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Val-aizmetnis}}

{{tjurku valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kazahstānas valodas]]
[[Kategorija:Ķīnas valodas]]
[[Kategorija:Mongolijas valodas]]
[[Kategorija:Kipčaku valodas]]
[[Kategorija:Kazahu valoda]]</text>
      <sha1>ppd2lkvme4vq1np956ofd579qyc6g1f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468916</id>
      <parentid>4468875</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:34:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468916</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7230" sha1="gm6o2nu4nzlgjj1mwo772zrkaw4cisz" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name=Kazahu valoda
|nativename=''{{lang|kk|qazaq tili}}'', {{lang|kk|қазақ тілі}}, {{ara|قازاق تىلى}}
|pronunciation={{IPA|[qɑzɑq tˈlə]}}
|states= [[Kazahstāna]], [[Ķīna]], [[Mongolija]], [[Afganistāna]], [[Tadžikistāna]], [[Turcija]], [[Turkmenistāna]], [[Ukraina]], [[Uzbekistāna]], [[Krievija]], [[Irāna]].
|region=[[Centrālāzija]]
|speakers=22 miljoni
|rank=60
|familycolor=Altajiešu
|fam1        = [[Altajiešu valodas|Altajiešu]]&lt;ref&gt;&quot;[http://www.ethnologue.com/show_family.asp?subid=90009 Ethnologue report for Altaic]&quot;&lt;/ref&gt;
|fam2        = [[Tjurku valodas|Tjurku]]
|fam3        = [[Kipčaku valodas|Kipčaku]]
|fam4        = Kipčaku-nogaju
|script=[[Latīņu alfabēts]], [[kirilica]], [[arābu alfabēts]]
|nation={{KAZ}}
----
reģionāla valoda:&lt;br /&gt;{{CHN}}&lt;br /&gt;{{MNG}}
|agency=
|iso1=kk|iso2=kaz|iso3=kaz|map=
|image=[[Attēls:Qazaqlan.png|250px]]
|caption=Izplatība
}}
'''Kazahu valoda''' (''qazaq tili, қазақ тілі'', {{ara|قازاق ٴتىلى}}) ir [[Tjurku valodas|tjurku valoda]], kas ir radnieciska [[nogaju valoda|nogaju]], [[karakalpaku valoda|karakalpaku]] un [[kirgīzu valoda|kirgīzu]] valodām. Tā ir [[Kazahstāna]]s oficiālā valoda. Valodu lieto arī [[Siņdzjana|Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā]] [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Bajanulgi aimaks|Bajanulgi aimakā]] [[Mongolija|Mongolijā]].

2017. gadā Kazahstānas prezidents parakstījis rīkojumu par pakāpenisku kazahu valodas pāreju no [[kirilica]]s uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-atsakas-no-kirilicas-un-apstiprina-jauno-alfabetu.a255216/ Kazahstāna atsakās no kirilicas un apstiprina jauno alfabētu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171030172551/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kazahstana-atsakas-no-kirilicas-un-apstiprina-jauno-alfabetu.a255216/|date={{dat|2017|10|30||bez}}}}lsm.lv&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Valoda veidojās 14.—17. gadsimtā kā radniecīgu [[Tjurku valodas|tjurku]] cilšu valoda, kas [[Zelta Orda]]s sabrukuma laikā klejoja tagadējās [[Kazahstāna]]s teritorijā. Tā galīgi atdalījās no citām [[Kipčaku valodas|kipčaku]]-[[Nogaji|nogaju]] apakšgrupas valodām 17. gadsimta vidū.

Kazahu valodas attīstība ir cieši saistīta ar [[Kazahu haniste]]s izveidošanos 15. gadsimtā. Šajā laikā nostiprinājās kopīga etniskā un valodas identitāte, kuras pamatā bija [[Kipčaku valodas|kipčaku grupas]] tjurku dialekti. Nozīmīga loma valodas veidošanā bija arī [[Nogaji|nogaju]], [[Argini|arginu]], [[Naimani|naimanu]], [[Kereji|kereju]] un citu stepes cilšu valodu tradīcijām.

Līdz 19. gadsimtam kazahu valoda galvenokārt pastāvēja mutvārdu formā. Tās literārās normas veidojās tautas dzejā, eposos, dziesmās un [[Akins|akinu]] improvizētajā daiļradē. Rakstībā tika izmantota [[Arābu raksts|arābu rakstība]], kas kazahu vidē izplatījās līdz ar [[Islāms|islāma]] ietekmes pieaugumu [[Centrālāzija|Centrālāzijā]].

19. gadsimta otrajā pusē, Kazahstānas teritorijai nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, sākās aktīvāka kazahu valodas aprakstīšana un standartizācija. Šajā periodā tika izdoti pirmie mācību līdzekļi, vārdnīcas un gramatikas apraksti. Īpaša nozīme literārās valodas attīstībā bija [[Abajs Kunanbajuli|Abajam Kunanbajuli]] un [[Ibrajs Altinsarins|Ibrajam Altinsarinam]], kuru darbi veicināja rakstītās kazahu valodas modernizāciju.

20. gadsimta sākumā kazahu inteliģence centās reformēt rakstību un pielāgot to kazahu fonētikai. Sākotnēji tika lietota reformēta arābu rakstība, bet 1929. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] kazahu valoda tika pārcelta uz [[Latīņu raksts|latīņu alfabētu]]. 1940. gadā to aizstāja [[kirilica]], kas saglabājās kā galvenā rakstības sistēma visā padomju periodā.

Padomju laikā kazahu valoda ieguva oficiālu statusu [[Kazahijas PSR]], tomēr daudzās sabiedriskās dzīves jomās dominēja [[krievu valoda]]. Urbanizācijas, industrializācijas un migrācijas rezultātā kazahu valodas lietojums pilsētās samazinājās, savukārt lauku apvidos tā saglabāja plašu ikdienas lietojumu.

Pēc Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā kazahu valoda tika pasludināta par valsts valodu. Tika paplašināta tās lietošana izglītībā, valsts pārvaldē, plašsaziņas līdzekļos un kultūrā. 21. gadsimtā Kazahstānā sākās pakāpeniska pāreja no kirilicas uz [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]], kuras mērķis ir modernizēt rakstību un tuvināt kazahu valodu citām tjurku valodām, kurās lieto latīņu rakstību.

== Rakstība ==
Kazahu valodas rakstības sistēma vairākkārt mainījusies. Vēsturiski kazahu valoda vispirms tika pierakstīta ar [[Arābu raksts|arābu rakstību]], vēlāk Padomju Savienības laikā tika ieviests [[Latīņu raksts|latīņu alfabēts]], bet kopš 1940. gada galvenokārt tiek lietota [[kirilica]]. Pēc [[Kazahstāna]]s neatkarības iegūšanas tika sākta pakāpeniska pāreja uz latīņu alfabētu.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Periods
!Alfabēts
!Raksturojums
|-
|Līdz 1929. gadam
|[[Arābu raksts]]
|Lietots reliģiskajos tekstos, literatūrā un izglītībā. Rakstība bija saistīta ar [[Islāms|islāma]] kultūras ietekmi Centrālāzijā.
|-
|1929—1940
|[[Latīņu raksts]]
|Padomju valodas reformas laikā arābu rakstību aizstāja latīņu alfabēts. Šo alfabētu dēvēja par ''Jaŋalif''.
|-
|No 1940. gada
|[[Kirilica]]
|Padomju Savienībā kazahu valoda tika pārcelta uz kirilicu. Šī rakstība joprojām plaši tiek lietota Kazahstānā.
|-
|Kopš 21. gadsimta
|[[Latīņu raksts]]
|Neatkarīgajā Kazahstānā sākta pakāpeniska pāreja uz jaunu latīņu alfabētu, lai modernizētu rakstību un tuvinātu kazahu valodu citām tjurku valodām.
|}

=== Alfabēti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Rakstība
!Periods
!Burti
|-
|[[Arābu raksts]]
|līdz 1929. gadam
|ا، ب، پ، ت، ج، چ، د، ر، ز، س، ش، ع، ف، ق، ك، گ، ڭ، ل، م، ن، و، ۇ، ۆ، ە، ى، ي
|-
|[[Latīņu raksts]]
|1929—1940
|A a, B b, C c, Ç ç, D d, E e, Ә ә, F f, G g, Ƣ ƣ, H h, I i, J j, K k, L l, M m, N n, Ꞑ ꞑ, O o, Ө ө, P p, Q q, R r, S s, Ş ş, T t, U u, V v, Y y, Z z, Ƶ ƶ
|-
|[[Kirilica]]
|no 1940. gada
|А а, Ә ә, Б б, В в, Г г, Ғ ғ, Д д, Е е, Ё ё, Ж ж, З з, И и, Й й, К к, Қ қ, Л л, М м, Н н, Ң ң, О о, Ө ө, П п, Р р, С с, Т т, У у, Ұ ұ, Ү ү, Ф ф, Х х, Һ һ, Ц ц, Ч ч, Ш ш, Щ щ, Ъ ъ, Ы ы, І і, Ь ь, Э э, Ю ю, Я я
|-
|[[Latīņu raksts]]
|mūsdienu pārejas alfabēts
|A a, Ä ä, B b, D d, E e, F f, G g, Ğ ğ, H h, I ı, İ i, J j, K k, L l, M m, N n, Ñ ñ, O o, Ö ö, P p, Q q, R r, S s, Ş ş, T t, U u, Ü ü, Ū ū, V v, Y y, Z z
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{valoda-aizmetnis}}

{{tjurku valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kazahstānas valodas]]
[[Kategorija:Ķīnas valodas]]
[[Kategorija:Mongolijas valodas]]
[[Kategorija:Kipčaku valodas]]
[[Kategorija:Kazahu valoda]]</text>
      <sha1>gm6o2nu4nzlgjj1mwo772zrkaw4cisz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ureikste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>79690</id>
    <revision>
      <id>4468591</id>
      <parentid>4108774</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T15:07:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1774" sha1="gz8qp91eqjvmcsy0w79felxhdi9ah57" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Uriekste}}
{{Upes infokaste 
  | nosaukums         = Ureikste 
  | attēls            = Uriekste pie Smiltenes - Gulbenes ceļa.jpg
  | attēla_izmērs     = 
  | paraksts          = Ureikste pie Smiltenes - Gulbenes ceļa
  | karte             = 
  | kartes_paraksts   = 
  | kartes_izmērs     = 
  | izteka            = DA no [[Ranka]]s
  | augštece          = 
  | satekupes         = 
  | ieteka            = [[Gauja]]
  | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=11 | sāk_plat_s=22 | sāk_plat_NS=N 
  | sāk_gar_d=26 | sāk_gar_m=12 | sāk_gar_s=34 | sāk_gar_EW=E 
  | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=14 | iet_plat_s=25 | iet_plat_NS=N 
  | iet_gar_d=26 | iet_gar_m=21 | iet_gar_s=27 | iet_gar_EW=E 
  | baseina_valstis   = 
  | tek_caur          = {{LAT}}
  | garums            = 23
  | iztekas_augstums  = 
  | ietekas_augstums  = 
  | kritums           = 32
  | caurtece          = 
  | gada_notece       = 0,014
  | baseins           = 55,9
  | baseins_latvijā   = 
  | pietekas          = [[Asnupe]], [[Radzupīte]]
}}
'''Ureikste''', saukta arī '''Uriekste''' vai '''Ušūrupe''',&lt;ref&gt;{{Latvijas daba}}&lt;/ref&gt; ir [[Gauja]]s labā krasta pieteka [[Gulbenes rajons|Gulbenes novadā]]. Sākas dienvidaustrumos no [[Ranka]]s, satekot novadgrāvjiem. Tek pa [[Augšgaujas pazeminājums|Augšgaujas pazeminājumu]] un [[Trapenes līdzenums|Trapenes līdzenumu]], pa mežainu apvidu. Uz upes vairākas ūdenskrātuves ([[Ureikstes dīķis]] un [[Silto dambis]]). Upi šķērso [[Ieriķu—Gulbenes dzelzceļš]] un autoceļš [[P27]]. Lielākās pietekas: [[Asnupe]] (kreisā), [[Ašupurva grāvis]], [[Radzupīte]] (6 km), [[Dzilnupe (Ureikstes pieteka)|Dzilnupe]] (labās).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Gaujas pietekas}}

[[Kategorija:Gulbenes novada upes]]</text>
      <sha1>gz8qp91eqjvmcsy0w79felxhdi9ah57</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4468838</id>
      <parentid>4468313</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T08:51:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4468838</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2105" sha1="obqmsv8f0uuafyjk91o6jygiw8o93na" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.</text>
      <sha1>obqmsv8f0uuafyjk91o6jygiw8o93na</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4468844</id>
      <parentid>4468317</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:06:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4468844</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4832" sha1="o779juogq7bognt7bllgtux392t78v9" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[19. maijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[19. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[SMILE]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''.
* [[20. maijs]] — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[21. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[22. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[22. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''.
* [[23. maijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[27. maijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Maijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* [[10. jūnijs]] — pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūnijs — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''.
* [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
&lt;!--

* [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* Marts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[1. februāris]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>o779juogq7bognt7bllgtux392t78v9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ugunsdzēsējs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>82090</id>
    <revision>
      <id>4468555</id>
      <parentid>4305329</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:47:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4468555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2597" sha1="7pv7nujhlrlk5mssqf5mzvdb6yk8qqr" xml:space="preserve">[[Attēls:Feuerwehreinsatzübung.JPG|thumb|200px|Ugunsdzēsēji.]]
[[Attēls:Firefighters_museum_Riga.JPG|thumb|200px|Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ēka Hanzas ielā 5, Rīgā]]
'''Ugunsdzēsējs''' ir cilvēks, kura darbs ir dzēst [[uguns|uguni]] nelaimju un [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] gadījumos, kā arī veikt dažādus glābšanas darbus. Ugunsdzēsēji parasti apvienojas [[brigāde|brigādēs]], lai veiksmīgāk un organizētāk varētu veikt konkrētos uzdevumus.

== Vēsture ==

Antīkajā pasaulē nebija pastāvīgu ugunsdzēsēju. Ja izcēlās ugunsnelaime, tad ar to cīnījās ikviens, jo zināja, ka, ja nākamreiz izcelsies kādam citam ugunsgrēks, tad arī būs palīgi, kas palīdzēs cīnīties ar to. Cilvēki parasti nostājās [[rinda (secība)|rindā]], izveidojot ķēdi no ūdens ņemšanas vietas līdz degošajai vietai. Viņi padeva [[spainis|spaiņus]] ar [[ūdens|ūdeni]] no rokas rokā līdz tie nonāca pie pēdējā cilvēka, kura uzdevums bija mēģināt nodzēst uguni.

1666. gadā izcēlās [[Lielais Londonas ugunsgrēks]], kura rezultātā tika iznīcināti vairāk par 13 000 [[celtne|ēku]], kā arī [[Svētā Pāvila katedrāle]]. Pēc tam angļi izgudroja rokas [[sūknis|sūkņus]], lai varētu ūdeni pa [[šļūtene|šļūtenēm]] sūknēt līdz uguns skartajai vietai. Iedzīvotāji sāka apvienoties brīvprātīgās ugunsdzēsēju komandās un [[biedrība|biedrībās]]. Viņi arī algoja speciālu zvanītāju, kurš naktīs apstaigā pilsētu, lai laikus konstatētu un brīdinātu cilvēkus par ugunsgrēku. Pilsētnieki ziedoja arī [[nauda|naudu]], lai nodrošinātu šīs komandas ar nepieciešamajām ierīcēm. Drīz vien [[apdrošināšana]]s kompānijas izveidoja savas ugunsdzēsēju komandas, kuras devās dzēst apdrošinātās ēkas, bet reti kad, ja dega citi objekti.

1835. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]] tika izveidota pirmā ugunsdzēsēju patruļa, kuras četriem ugunsdzēsējiem maksāja [[alga|algu]] — katram 250 [[ASV dolārs|dolārus]] gadā. Gadu vēlāk šajā patruļā strādāja jau 40 cilvēku, un iedzīvotāji to sauca par ugunsdzēsības policiju. 1855. gadā Ņujorkā tika uzcelts arī pirmais [[ugunsdzēsēju tornis]]. Mūsdienās teju vai visās valstīs ir ugunsdzēsēju vienības, kuras dodas dzēst [[uguns|uguni]], ja kaut kur izceļas [[ugunsgrēks]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{sabiedrība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Profesijas]]
[[Kategorija:Uguns]]
[[Kategorija:Drošība]]
[[Kategorija:Ugunsdzēsība]]</text>
      <sha1>7pv7nujhlrlk5mssqf5mzvdb6yk8qqr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džimijs Veilss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>82587</id>
    <revision>
      <id>4468652</id>
      <parentid>4464905</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:05:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6212" sha1="5thz5pohiutftb0eyo2rezstlds21zk" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Džimijs Veilss
|     vārds_orig = ''Jimmy Wales''
|         attēls = Wikimania 2016 - Press conference with Jimmy Wales and Katherine Maher 01 (cropped).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Džimijs Veilss 2016. gada ''[[Wikimania]]'' konferencē
|        dz_gads = 1966
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 7
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Alabama|Hantsvila}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}&lt;ref name=hough/&gt;
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = [[amerikāņi|amerikānis]]
|   nodarbošanās = Interneta uzņēmējs,&lt;br /&gt;[[Vikipēdija]]s dibinātājs
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 3 meitas
|       paraksts = Jimmy Wales signature.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Džimijs Donals Veilss''' (''Jimmy Donal Wales'', {{izrunā|ˈdʒɪmi ˈdoʊnəl ˈweɪlz}}; dzimis {{dat|1966|8|7}}), zināms arī kā '''Džimbo''' (''Jimbo''), ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Internets|interneta]] uzņēmējs, ''[[wiki]]'' koncepcijas ideologs un [[Vikipēdija]]s dibinātājs. Viņš ir iesaistījies arī ''[[Nupedia]]'' dibināšanā, kas ir Vikipēdijas priekštece un pastāvēja no 2000. līdz 2003. gadam.

== Biogrāfija ==
Džimijs Veilss dzimis {{dat|1966|8|7||bez}} [[Hantsvila|Hantsvilā]], [[Alabama]]s štatā. Viņa tēvs ir Džimijs Veilss, bet māte — Dorisa Anna Veilsa (dzimusi Dadlija). 1986. gadā Džimijs Veilss absolvēja [[Oburnas Universitāte|Oburnas Universitāti]] (''Auburn University''), kur ieguva [[bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] finansēs. Pēc tam uzsāka doktora studijas [[Alabamas Universitāte|Alabamas Universitātē]] (''University of Alabama''), bet pēc tam turpināja tās [[Indiānas Universitāte Blūmingtonā|Indiānas Universitātē Blūmingtonā]]. Doktora grādu neiegūva.

No 1994. līdz 2000. gadam Veilss strādāja [[Čikāga|Čikāgā]]. Šajā laikā viņš uzkrāja naudu, kas ļāva uzsākt [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]] un dibināja interneta uzņēmumu ''[[Nupedia]]'', kas bija Vikipēdijas priekštece. Projektu ''Nupedia'' varēja papildināt tikai par konkrētām lietām zinoši cilvēki, tādēļ projekta darbība bija lēna. 2001. gada 15. janvārī kopā ar [[Lerijs Sangers|Leriju Sangeru]] darbībā palaida [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], kas balstījās uz ''[[wiki]]'' programmatūru. Atšķirībā no ''Nupedia'', Vikipēdiju varēja papildināt ikviens un tā strauji ieguva popularitāti. 2003. gadā Džimijs Veilss dibināja bezpeļņas organizāciju ''[[Wikimedia Foundation]]'', kuras uzdevums ir vadīt un koordinēt arī citus uz ''wiki'' balstītos projektus, piemēram, [[Vikivārdnīca|Vikivārdnīcu]] un ''[[Wikinews]]''. 2004. gada oktobrī kopā ar [[Andžela Bīzlija|Andželu Bīzliju]] (''Angela Beesley'') dibināja uzņēmumu ''[[Wikia, Inc.]]''

== Personīgā dzīve ==
Džimijs Veilss ir precējies trīs reizes. 20 gadu vecumā viņš apprecējās ar Pamelu Grīnu (''Pamela Green'').&lt;ref name=&quot;Chozick-2013-06-30&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/06/30/magazine/jimmy-wales-is-not-an-internet-billionaire.html|title=Jimmy Wales Is Not an Internet Billionaire|newspaper=[[The New York Times Magazine]]|access-date=October 31, 2018|date=June 30, 2013|last=Chozick|first=Amy|author-link=Amy Chozick|archive-date=June 30, 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130630200950/http://www.nytimes.com/2013/06/30/magazine/jimmy-wales-is-not-an-internet-billionaire.html}}&lt;/ref&gt; 1993. gadā izšķīrās.&lt;ref name=&quot;eofa&quot;&gt;{{enciklopēdijas atsauce|last=Wilson|first=Claire M.|title=Jimmy Wales|url=http://www.encyclopediaofalabama.org/article/h-2618|access-date=December 26, 2017|encyclopedia=[[Encyclopedia of Alabama]]|archive-date=December 20, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220034549/http://www.encyclopediaofalabama.org/article/h-2618}}&lt;/ref&gt; Nākamās laulības tika noslēgtas 1997. gadā ar Kristīnu Roanu (''Christine Rohan''),&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Jimmy Wales and Wikipedia|url=https://archive.org/details/jimmywaleswikipe0000meye|publisher=[[Rosen Publishing]]|author=Meyer, Susan|year=2013|page=[https://archive.org/details/jimmywaleswikipe0000meye/page/27 27]|isbn=978-1-4488-6912-1}}&lt;/ref&gt; ģimenē piedzima meita. 1998. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Sandjego]], bet 2002. gadā — uz [[Sentpītersbērga|Sentpītersbērgu]].

2012. gada oktobrī Džimijs Veilss apprecējās trešo reizi — ar Keitu Gērviju (''Kate Garvey''),&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/9591824/Wiki-wedding-Wikipedia-founder-Jimmy-Wales-marries-Tony-Blairs-former-aide.html|title=Wiki wedding: Wikipedia founder Jimmy Wales marries Tony Blair's former aide|newspaper=[[The Daily Telegraph]]|access-date=December 26, 2017|date=October 6, 2012|last=Donnelly|first=Laura|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220111/https://www.telegraph.co.uk/news/9591824/Wiki-wedding-Wikipedia-founder-Jimmy-Wales-marries-Tony-Blairs-former-aide.html|archive-date=January 11, 2022}}&lt;/ref&gt; un sāka dzīvot [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvaspilsētā [[Londona|Londonā]]. Viņu ģimenē piedzima vēl divas meitas.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=hough&gt;{{publikācijas atsauce | last= Hough | first= Stephen | title= Jimmy Wales: Wikipedia chief to advise Whitehall on policy | url= http://www.telegraph.co.uk/technology/wikipedia/9137339/Jimmy-Wales-Wikipedia-chief-to-advise-Whitehall-on-policy.html | accessdate= 2012. gada 30. maijā | newspaper= [[The Daily Telegraph]] | location= London | date= March 11, 2012}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Wikimedia Foundation}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Veilss, Džimijs}}
[[Kategorija:Alabamā dzimušie]]
[[Kategorija:Vikipēdija]]
[[Kategorija:ASV uzņēmēji]]
[[Kategorija:Wikimedia Foundation]]</text>
      <sha1>5thz5pohiutftb0eyo2rezstlds21zk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dereks Vorviks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>84905</id>
    <revision>
      <id>4468661</id>
      <parentid>3964436</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:46:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5082" sha1="h07nnv91lwdeikr8d4vytj0tfh8g6b4" xml:space="preserve">{{Motorsportista infokaste
| Bilde         =[[Attēls:Derek Warwick BTCC Brands Hatch 1995.jpg|220px]]
| Paraksts      =
| Taut          = {{GBR}}
| Kom           = [[Toleman]], [[Renault F1|Renault]], [[Brabham]], [[Arrows]], [[Team Lotus|Lotus]], [[Footwork Arrows|Footwork]]
| Sez           = {{f1|1981}}—{{f1|1990}}, {{f1|1993}}
| Sac           = 162
| Čemp          = 0
| Uzv           = 0
| Pjed          = 4
| Pole          = 0
| Apl           = 2
| Pirm          = [[1981. gada F1 sezona|1981. gada]] [[Sanmarīno GP]]
| Pēd           = [[1993. gada F1 sezona|1993. gada]] [[Austrālijas GP]]
| Dzim          = 1954
| Dzim_m        = 8
| Dzim_d        = 27
}}'''Dereks Stenlijs Artūrs Vorviks''' ({{val|en|Derek Stanley Arthur Warwick}}; dzimis {{Dat|1954|8|27}}, [[Olsforda|Olsfordā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]) ir Lielbritānijas sacīkšu pilots. Viņš ir zināms kā [[Formula 1]], [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkšu]] un [[Pasaules sporta auto čempionāts|Pasaules sporta auto čempionāta]] braucējs.

== Karjera ==
=== Sākums ===
Savu braukšanas karjeru Vorviks uzsāka kā salonautomobiļu braucējs. [[1971]]. gadā viņš uzvarēja Anglijas Superstox čempionātā, bet divus gadus vēlāk - pasaules čempionātā. Arī viņa jaunākais brālis [[Pols Vorviks|Pols]] guva panākumus Superstox čempionātos un vēlāk arī [[Formula 3000]], tomēr gāja bojā [[1991]]. gadā. [[1978]]. gadā Dereks uzvarēja [[Lielbritānijas F3]] čempionātā.

=== Formula 1 ===
{{f1|1981}}. gadā Vorviks uzsāka savu Formula 1 karjeru, pārstāvot [[Toleman]] komandu. Vorvikam tikai vienreiz izdevās kvalificēties sacīkstei - tā bija sezonu noslēdzošā {{f1gp|Cēzara Pils}} izcīņa. Otrajā sezonā Vorviks biežāk kvalificējās, bet trešajā jau izcīnīja 9 punktus un ieņēma 14. vietu kopvērtējumā. Labais sniegums deva anglim iespēju pārcelties uz [[Renault F1|Renault]] komandu, kuru pameta [[Alēns Prosts]]. Jau savā pirmajā sacīkstē, {{f1gp|Brazīlijas}}, Vorviks kādu laiku bija vadībā, tomēr izstājās balstiekārtas defekta dēļ. Nākamajās divās sacīkstēs viņš kāpa uz pjedestāla, tad guva punktus un pēc tam piecas sacīkstes pēc kārtas izstājās. Biežās izstāšanās neļāva britam pacelties augstāk par 7. vietu kopvērtējumā.

[[Attēls:Derek Warwick Renault RE50 1984 Dallas F1.jpg|200px|thumb|left|Vorviks [[1984]]. gadā]]
{{f1|1985}}. gadā Vorviks atteicās no iespējas braukt [[WilliamsF1|Williams]] komandā. Viņam piedāvāto vietu ieguva [[Naidžels Mensels]], kurš tajā sezonā divreiz uzvarēja, savukārt Vorviks guva vien piecus punktus. Renault bija tik vāji, ka nolēma pamest F1 pēc sezonas beigām. Gan tas, gan arī [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] paziņojums, ka viņš nevēlas redzēt Vorviku [[Team Lotus|Lotus]] komandā, padarīja britu par bezdarbnieku pirmajās piecās sacīkstēs. Pēc [[Elio de Andželiss|Elio de Andželisa]] nāves viņš parakstīja līgumu ar [[Brabham]], tomēr neguva punktus nevienā sacīkstē. Nākamās trīs sezonas Vorviks brauca ar [[Arrows]]. Visveiksmīgākā sezona Arrows laikā bija {{f1|1988}}. gadā, kad pilots guva 17 punktus. {{f1|1990}}. gadā Vorviks brauca Lotus, tad izlaida divas sezonas un {{f1|1993}}. gadā atgriezās ar [[Footwork Arrows|Footwork]]. Kopš tās sezonas Vorviks nav braucis F1.

Daži cilvēki Dereku Vorviku uzskata par labāko Formula 1 pilotu, kas nav uzvarējis nevienā sacīkstē.&lt;ref name=funo&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=Maximiliano|last=Catania|url=http://www.funof1.com.ar/tx/pi198104036_eng_maxi_.htm|title=Derek Warwick in focus|publisher=Funo!|date=2005-02-22|accessdate=2008-03-22|archive-date=2023-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230613081759/https://www.funof1.com.ar/tx/pi198104036_eng_maxi_.htm}}&lt;/ref&gt;

=== Salonautomašīnas ===
Vorviks bija veiksmīgs salonautomašīnu čempionātu braucējs un [[1992]]. gadā kļuva par Pasaules sporta auto čempionu. Tajā pašā gadā viņš uzvarēja [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] kopā ar [[Janiks Dalmā|Janiku Dalmā]] un [[Marks Blandels|Marku Blandelu]]. Vorviks vēlāk arī piedalījās [[Lielbritānijas salonautomobiļu čempionāts|BTCC]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://archive.today/20080906044855/http://www.champions365.com/experts/derekwarwick/view Dereka Vorvika emuārs champions365.com] {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Džons Votsons (F1 pilots)|Džons Votsons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Anglija}} [[Naidžels Mensels]] | virsraksts = [[Maiks Hotorns|Hotorna]] piemiņas balva | periods = [[1984]]&lt;br /&gt;[[1988]] | pēc = {{flaga|Anglija}} [[Naidžels Mensels]]&lt;br /&gt;{{flaga|Anglija}} [[Naidžels Mensels]] }}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vorviks, Dereks}}
[[Kategorija:Hempšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Formula 1 piloti]]
[[Kategorija:Formula 3 piloti]]
[[Kategorija:Lielbritānijas autosportisti]]</text>
      <sha1>h07nnv91lwdeikr8d4vytj0tfh8g6b4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ernests Brastiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87503</id>
    <revision>
      <id>4468815</id>
      <parentid>4359462</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:13:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9673" sha1="7ypmo3aozc3a4m4e24nrfn4vev6y7o2" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Ernests Brastiņš
| image         = Ernests Brastiņš.jpg
| imagesize     = 135px
| caption       = Ernests Brastiņš
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1892|3|19}}
| location      = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Lielstraupes pagasts|td=Latvija}}
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1942|1|28|1892|3|19}}
| deathplace    = {{vieta|KPFSR|td=Krievija}}
| nationality   = 
| field         = [[glezniecība]], [[publicistika]], mākslas zinātne
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        =  
}}
[[Attēls:Ernests_Brastins_1.JPG|thumb|200px|E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Priekšpuse.]]
[[Attēls:Ernests_Brastins_2.JPG|thumb|200px|E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Aizmugure.]]

'''Ernests Brastiņš''' (dzimis {{dat|1892|03|19}}, miris {{dat|1942|1|28}}) bija gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, [[pilskalns|pilskalnu]] pētnieks, [[Dievturība|Dievturu draudzes]] izveidotājs un dižvadonis; tēlnieka Arvīda Brastiņa brālis. Pievērsās tēlotājai un lietišķajai mākslai, latviešu vēstures izpētei, [[latviešu tautastērpi|tautastērpu]] un rotu ornamentikai, kultūrpolitikai. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] apcietināts, deportēts un noslepkavots Krievijā.

== Dzīvesgājums ==

Dzimis 1892. gada 19. martā [[Lielstraupes pagasts|Lielstraupes pagasta]] &quot;Lapaiņu&quot; mājās kalēja Augusta Brastiņa ģimenē. Absolvēja [[Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola|Štiglica mākslas skolu]] [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], pēc tam [[Pavlovska (Sanktpēterburga)|Pavlovskas]] karaskolu un kā apakšvirsnieks piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un arī [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]].

1921. gadā sāka strādāt par [[Latvijas Kara muzejs|Kara muzeja]] vadītāju Rīgā. Viņš bija pirmais, kurš sākot ar 1922. gadu, ik vasaru apmeklēja un pētīja Latvijas [[pilskalni|pilskalnus]], apmeklēdams visus tobrīd zināmos 282 pilskalnus un izdodams četras grāmatas par Latvijas pilskalniem ar mērījumiem, kartēm, aprakstiem, fotogrāfijām, kam joprojām ir fundamentāla nozīme mūsdienu Latvijas pilskalnu pētniecībā.{{nepieciešama atsauce}}

Sāka strādāt jaundibinātajā [[Latviešu folkloras krātuve|Latviešu folkloras krātuvē]] (LFK), kuras pirmais sagatavotais zinātniskais darbs bija &quot;Latvju Dainu&quot; (LD) mitoloģisko jēdzienu rādītājs, ko 1926. gada otrajā pusē izveidoja Ernests Brastiņš.

1926. gada 26. jūlijā viņš piereģistrēja Garīgo lietu pārvaldē “Latvijas Dievtuŗu Draudzi” — ko pats definēja par senlatviešu reliģijas atjaunojumu,&lt;ref&gt;Kā uzskata pētniece A. Misāne, E. Brastiņa piekoptie un rekonstruētie pirmskristīgie kulti nav uzskatāmi par pagānisma izpausmēm. A. Misāne uzskata par maldīgu E. Brastiņa pieskaitīšanu pie “neopagāniem”. Sk. plašāk: Misāne A. Dieturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē // Reliģiski-filozofiski raksti. — Rīga: LU FSI, 2006. — X. sēj. — 101. —117. lpp. Pretējs viedoklis ir Maskavas pētniecei S. Rižakovai. Sk. Sīkāk viņas rakstā: Рыжакова С. И. Dievturība. Латышское неоязычество и истоки национализма // Российская Академия наук. Институт Этнологии и антропологии. Исследования по прикладной и неотложной этнологии. —1995. — № 121. — С. 1-31.&lt;/ref&gt; — kļūstot par draudzes pirmo dižvadoni. Draudzei bija cieši sakari ar galēji labējām nacionālistiskajām organizācijam &quot;[[Ugunskrusts (organizācija)|Ugunskrusts]]&quot; un &quot;[[Pērkonkrusts]]&quot;.{{nepieciešama atsauce}}

1935. gadā draudze bija aizliegta.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 6. jūlijā E. Brastiņu apcietināja un izsūtīja uz [[Padomju Savienība|PSRS]]. Viņš tika apsūdzēts kā &quot;sociāli bīstams elements, būdams dievturu organizācijas vadītājs, veica [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionāru]] darbību, uzturēja sakarus ar organizāciju &quot;Pērkonkrusts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/stradins.htm |title=Jānis Stradiņš. Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945). Latvijas Vēstnesis, 2003.; Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 13. sējums. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2004. |access-date={{dat|2011|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090707034548/http://vip.latnet.lv/LPRA/stradins.htm |archivedate={{dat|2009|07|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; Izsūtījumā 1941. gada 27. decembrī piespriests nāvessods, nošauts 1942. gada 28. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://foto.lu.lv/avize/20012002/14/ernests_.html |title=Ernests Brastiņš - latviskuma paudējs |access-date={{dat|2012|02|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305090257/http://foto.lu.lv/avize/20012002/14/ernests_.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
2006. gada 28. oktobrī Rīgā, [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]] līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla, atklāja pieminekli Ernestam Brastiņam. Ir uzstādīta arī piemiņas zīme [[Straupes pagasts|Straupes pagastā]] pie &quot;Lapaiņu&quot; mājām, kur dzimis Ernests Brastiņš. Darbojas arī Ernesta Brastiņa fonds &quot;Savieši&quot;.

== Bibliogrāfija ==

* Brastiņš E., Cerokslis: Dievturības katēchisms. — ASV Latvju dievtuŗu sadraudze: Čikāga, 1966. 71 lpp.
* Brastiņš E., Latvju Dievadziesmas. — ASV Latvju dievtuŗu sadraudze, 1980.
* Brastiņš Ernests. Latvju tikumu dziesmas. — [Atkārt. izd.] Zvaigzne ABC: Rīga, 1996. 215 lpp. {{ISBN|9984-560-27-9}}
* Brastiņš E., Gadskārtas dziesmas, — Latvju dievtuŗu draudze, Rīga, 1929.
* Brastiņš E., Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana. — Junda: Rīga, 1994. 103 lpp. {{ISBN|9984-01-007-4}}
* Brastiņš Ernests. Tautai. Dievam. Tēvzemei (rakstu izl.) — Zvaigzne: Rīga, 1993. 191 lpp. {{ISBN|5-405-01293-9}}
* Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
* Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 2. sējums Zemgale un Augšzeme. — Rīga, 1926.
* Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.
* Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme. — Rīga, 1930.
* Brastiņš E., Latvija, viņas dzīve un kultūra. — GRĀMATU DRAUGS: Rīga, 1931, 240 lpp.
* Brastiņš Ernests. Beverīnas pilsvieta. — Zinātne: Rīga, 1992. 51 lpp. {{ISBN|5-7966-0928-9}}
* Brastiņš E., Daiļā sēta. — ZEMNIEKA DOMAS: Rīga, 1926., 96 lpp.
* Brastiņš Ernests. Latvija, viņas dzīve un kultūra. — Antēra: Rīga, 2007., 240 lpp. {{ISBN|978-9984-719-47-4}}
* Brastiņš Ernests. Latvju rakstu kompozīcija. — Latvju dievturu draudze, 1978. 124 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Misāne A. Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē. // LU Reliģiski—filozofiski raksti, X /2005., 101.—117. lpp.
* Mugurēvičs Ēvalds. Latvijas vēsturiskās ģeogrāfijas jautājumi Ernesta Brastiņa darbos. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992., Nr. 4., 16.—28. lpp.
* Urtāns Jānis. Ernests Brastiņš — Latvijas pilskalnu pētnieks. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992., Nr. 4., 195.—200. lpp.
* Bambals A. Dižvadoņa pēdas pazuda janvārī... (par Ernesta Brastiņa dzīvi un likteni) // Mājas Viesis. 2006. gada 27. janvāris.
* Piemineklis Ernestam Brastiņam. // Kultūras Forums. 2006. gads. — 10. — 17.11.

== Ārējās saites ==
* [http://www.dievturi.org/ Dievturu mājaslapa]
* [http://www.e-mistika.lv/?txt=243 Agita Misāne. Dievturības priekšteči. // Kultūras forums, Nr. 24 2005 1—8 jūlijs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091101122341/http://www.e-mistika.lv/?txt=243 |date={{dat|2009|11|01||bez}} }}
* [http://www.klubs415.lv/majaslapa/modules.php?op=modload&amp;name=News&amp;file=article&amp;sid=531 FOTO: Ernesta Brastiņa pieminekļa atklāšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241210072855/http://www.klubs415.lv/majaslapa/modules.php?op=modload&amp;name=News&amp;file=article&amp;sid=531 |date={{dat|2024|12|10||bez}} }}
* [http://www.laija.lv/lv/literatura/Brastinu.Ernests.Musu.dievestibas.apkaroshana.%5B1936.%5D.pdf Brastiņu Ernests. Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana (.pdf)]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.failiem.lv/down.php?i=rkqfkb&amp;n=FIL_Ernests_Brastins_Cerokstis_LAT_G.doc Brastiņu Ernests. „Cerokslis”]

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brastiņš, Ernests}}
[[Kategorija:1892. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas arheologi]]
[[Kategorija:Latvijas publicisti]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Dievturi]]</text>
      <sha1>7ypmo3aozc3a4m4e24nrfn4vev6y7o2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vandalisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92947</id>
    <revision>
      <id>4468694</id>
      <parentid>4463956</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T21:23:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ ārējās saites.....</comment>
      <origin>4468694</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1793" sha1="r34w3zrm30a7dtbnvpppnv878did14d" xml:space="preserve">[[Attēls:Sylvestre_Le_Sac_de_Rome_1890.jpg|thumb|upright=1.2|Vārda izcelsme saistīta ar ģermāņu cilti — [[vandaļi]]em, kas 455. gadā izlaupīja [[Roma|Romu]]]]
'''Vandalisms''' ir apzināta un bezjēdzīga kultūras un materiālu vērtību iznīcināšana vai bojāšana. Cilvēkus, kas veic šādas darbības, sauc par '''vandaļiem'''.

Par vandalismu sauc arī [[datoru vīrusi|datoru vīrusu]] apzinātu lietošanu datorprogrammu un to dokumentu bojāšanai un iznīcināšanai.{{nepieciešama atsauce}}

== Vēsture ==
Vārda izcelsme saistīta ar [[Ģermāņi|ģermāņu]] cilti — [[vandaļi]]em, kas 455. gada jūnijā izlaupīja [[Roma|Romu]]. Vandaļi drīzāk laupīja un aizveda dārgumus, nevis tos iznīcināja. Kaut arī vandaļi sagūstīja un aizveda tūkstošiem gūstekņu ar mērķi dabūt izpirkuma maksu, pāvestu [[Leo I]] iecēla amatā tieši par Romas iedzīvotāju paglābšanu no pilnīgas iznīcības.

Termina &quot;vandalisms&quot; parādīšanās attiecināma uz [[Franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] laiku. Pirmo reizi terminu pielietojis ''[[Ģenerālštati|Ģenerālštatu]]'' deputāts abats [[Anri Greguārs]]. 1794. gadā viņš uzstājās ar &quot;Atskaiti par vandaļu veiktajiem postījumiem un to novēršanas līdzekļiem&quot;, aicinot ar pašām nežēlīgākajām metodēm nepieļaut mākslas pieminekļu iznīcināšanu. Greguārs ar to bija domājis jaunās [[Francija]]s Republikas armijas darbību.

19. gadsimtā vārds &quot;vandalisms&quot; iegājās ikdienas sarunvalodā, apzīmējot mākslas vērtību un arhitektūras pieminekļu postīšanu vai bezjēdzīgu iznīcināšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Noziegumi]]
[[Kategorija:Vandalisms]]</text>
      <sha1>r34w3zrm30a7dtbnvpppnv878did14d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arābu raksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94040</id>
    <revision>
      <id>4468876</id>
      <parentid>4383386</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:02:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468876</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4803" sha1="9lc982794cfd40qhnnj48odfpx10py0" xml:space="preserve">{{Rakstu sistēmas infokaste
|nosaukums=Arābu raksts
|tips=[[abdžads]]
|valodas=[[arābu valoda|arābu]],  [[Persiešu valoda|persiešu]], [[urdu]], [[Uiguru valoda|uiguru]], [[Kurdu valoda|kurdu]], [[puštu]], [[Pandžabu valoda|pandžabu]] (šahmuki), [[Sindhu valoda|sindhu]], [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]] u.c.
|laiks=[[3. gadsimts]] līdz mūsdienām
|radītājs=
|statuss=
|virziens=no labās uz kreiso
|saime=[[Ēģiptiešu hieroglifi]]
|fam1=[[Ēģiptiešu hieroglifi]]
|fam2=[[Protosīnājas raksts]]
|fam3=[[Feniķiešu alfabēts]]
|fam4=[[Aramiešu raksts]]
|fam5=[[Nabateju raksts]]
|atvasinājumi=[[N'ko raksts]], [[Hanifi Rohindžas raksts]], [[Persiešu alfabēts]]
|radinieki=
|unicode=Arab
|iso15924=Arab (160)
|sample=Arabic-script.png
|caption=
|image_size=250px
|footnotes=
|IPAChartEng=include
}}
'''Arābu raksts''' ir [[rakstības sistēma]], ko izmanto [[Arābu valoda|arābu valodā]] ar [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], kā arī un vairākās citās [[Āzija|Āzijas]] un [[Āfrika|Āfrikas]] valodās. Tā ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] rakstības sistēma pasaulē (pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Arabic-alphabet|title=Arabic alphabet {{!}} Chart, Letters, &amp; Calligraphy {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-08-05|date=2025-07-17|language=en}}&lt;/ref&gt; otrā visplašāk izmantotā rakstības sistēma pasaulē pēc to lietojošo valstu skaita un trešā visplašāk izmantotā pēc lietotāju skaita (pēc latīņu un [[Ķīniešu rakstzīmes|ķīniešu rakstības]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/list/the-worlds-5-most-commonly-used-writing-systems|title=The World’s 5 Most Commonly Used Writing Systems {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-08-05|date=2025-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

Raksts vispirms tika izmantots tekstu rakstīšanai arābu valodā, jo īpaši [[Korāns|Korānam]], [[Islāms|islāma]] svētajai grāmatai. Līdz ar [[Reliģija|reliģijas]] izplatīšanos tas kļuva par galveno rakstības sistēmu daudzās [[Valodu saime|valodu saimēs]], kā rezultātā arābu rakstā tika pievienoti jauni [[Burts|burti]] un citi [[Simbols|simboli]]. Valodas, kurās to joprojām lieto, ir arābu, [[Persiešu valoda|persiešu]] (farsi un [[dari]]), [[urdu]], [[Uiguru valoda|uiguru]], [[Kurdu valoda|kurdu]], [[puštu]], [[Pandžabu valoda|pandžabu]] (šahmuki), [[Sindhu valoda|sindhu]], [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]], [[Malajiešu valoda|malajiešu]] (džavi), [[Javiešu valoda|javiešu]], [[sundiešu]], [[maduriešu]] un [[Indonēziešu valoda|indonēziešu]] (pegonu), [[Baloču valoda|baloču]], [[Luri valoda|luri]], [[Kašmiriešu valoda|kašmiriešu]], [[Čamu valoda|čamu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/catdir/cpso/cham_background.pdf|title=Cham romanization table background. Library of Congress}}&lt;/ref&gt; [[Rohindžas|rohindžu]], [[Somāļu valoda|somāļu]], [[Mandinku valoda|mandinku]] un [[muru valoda]], kā arī citas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mirdehghan|first=Mahinnaz|date=2010-01-01|title=Persian, Urdu, and Pashto: A comparative orthographic analysis|url=https://doi.org/10.1093/wsr/wsq005|journal=Writing Systems Research|volume=2|issue=1|pages=9–23|doi=10.1093/wsr/wsq005|issn=1758-6801}}&lt;/ref&gt; Līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] to lietoja arī dažiem [[Spāņu valoda|spāņu]] tekstiem, un pirms [[Ataturka reformas|rakstības reformas]] 1928. gadā tā bija [[Turku valoda|turku valodas]] rakstības sistēma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bne.es/es/Micrositios/Exposiciones/MemoriaMoriscos/Obras/|title=Exposición Virtual. Biblioteca Nacional de España|last=Exposiciones|first=Micrositios|website=www.bne.es|access-date=2025-08-05|language=es}}&lt;/ref&gt;

== Arābu raksts ==
Arābu raksts tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi. Lielākā daļa burtu maina savu formu atkarībā no atrašanās vietas vārdā — sākumā, vidū vai beigās. Klasiskais arābu alfabēts sastāv no 28 burtiem.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Burts
!Nosaukums
!Transliterācija
|-
|ا
|alif
|ā / a
|-
|ب
|bā’
|b
|-
|ت
|tā’
|t
|-
|ث
|thā’
|th
|-
|ج
|jīm
|j
|-
|ح
|ḥā’
|ḥ
|-
|خ
|khā’
|kh
|-
|د
|dāl
|d
|-
|ذ
|dhāl
|dh
|-
|ر
|rā’
|r
|-
|ز
|zāy
|z
|-
|س
|sīn
|s
|-
|ش
|shīn
|sh
|-
|ص
|ṣād
|ṣ
|-
|ض
|ḍād
|ḍ
|-
|ط
|ṭā’
|ṭ
|-
|ظ
|ẓā’
|ẓ
|-
|ع
|‘ayn
|‘
|-
|غ
|ghayn
|gh
|-
|ف
|fā’
|f
|-
|ق
|qāf
|q
|-
|ك
|kāf
|k
|-
|ل
|lām
|l
|-
|م
|mīm
|m
|-
|ن
|nūn
|n
|-
|ه
|hā’
|h
|-
|و
|wāw
|w / ū
|-
|ي
|yā’
|y / ī
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Abdžadi]]
[[Kategorija:Arābu alfabēts]]
[[Kategorija:Rakstības]]</text>
      <sha1>9lc982794cfd40qhnnj48odfpx10py0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468877</id>
      <parentid>4468876</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:02:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468877</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4799" sha1="02cl8klpudmb56c59hjga1ao814yhhn" xml:space="preserve">{{Rakstu sistēmas infokaste
|nosaukums=Arābu raksts
|tips=[[abdžads]]
|valodas=[[arābu valoda|arābu]],  [[Persiešu valoda|persiešu]], [[urdu]], [[Uiguru valoda|uiguru]], [[Kurdu valoda|kurdu]], [[puštu]], [[Pandžabu valoda|pandžabu]] (šahmuki), [[Sindhu valoda|sindhu]], [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]] u.c.
|laiks=[[3. gadsimts]] līdz mūsdienām
|radītājs=
|statuss=
|virziens=no labās uz kreiso
|saime=[[Ēģiptiešu hieroglifi]]
|fam1=[[Ēģiptiešu hieroglifi]]
|fam2=[[Protosīnājas raksts]]
|fam3=[[Feniķiešu alfabēts]]
|fam4=[[Aramiešu raksts]]
|fam5=[[Nabateju raksts]]
|atvasinājumi=[[N'ko raksts]], [[Hanifi Rohindžas raksts]], [[Persiešu alfabēts]]
|radinieki=
|unicode=Arab
|iso15924=Arab (160)
|sample=Arabic-script.png
|caption=
|image_size=250px
|footnotes=
|IPAChartEng=include
}}
'''Arābu raksts''' ir [[rakstības sistēma]], ko izmanto [[Arābu valoda|arābu valodā]] ar [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], kā arī un vairākās citās [[Āzija|Āzijas]] un [[Āfrika|Āfrikas]] valodās. Tā ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] rakstības sistēma pasaulē (pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Arabic-alphabet|title=Arabic alphabet {{!}} Chart, Letters, &amp; Calligraphy {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-08-05|date=2025-07-17|language=en}}&lt;/ref&gt; otrā visplašāk izmantotā rakstības sistēma pasaulē pēc to lietojošo valstu skaita un trešā visplašāk izmantotā pēc lietotāju skaita (pēc latīņu un [[Ķīniešu rakstzīmes|ķīniešu rakstības]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/list/the-worlds-5-most-commonly-used-writing-systems|title=The World’s 5 Most Commonly Used Writing Systems {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-08-05|date=2025-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

Raksts vispirms tika izmantots tekstu rakstīšanai arābu valodā, jo īpaši [[Korāns|Korānam]], [[Islāms|islāma]] svētajai grāmatai. Līdz ar [[Reliģija|reliģijas]] izplatīšanos tas kļuva par galveno rakstības sistēmu daudzās [[Valodu saime|valodu saimēs]], kā rezultātā arābu rakstā tika pievienoti jauni [[Burts|burti]] un citi [[Simbols|simboli]]. Valodas, kurās to joprojām lieto, ir arābu, [[Persiešu valoda|persiešu]] (farsi un [[dari]]), [[urdu]], [[Uiguru valoda|uiguru]], [[Kurdu valoda|kurdu]], [[puštu]], [[Pandžabu valoda|pandžabu]] (šahmuki), [[Sindhu valoda|sindhu]], [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]], [[Malajiešu valoda|malajiešu]] (džavi), [[Javiešu valoda|javiešu]], [[sundiešu]], [[maduriešu]] un [[Indonēziešu valoda|indonēziešu]] (pegonu), [[Baloču valoda|baloču]], [[Luri valoda|luri]], [[Kašmiriešu valoda|kašmiriešu]], [[Čamu valoda|čamu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/catdir/cpso/cham_background.pdf|title=Cham romanization table background. Library of Congress}}&lt;/ref&gt; [[Rohindžas|rohindžu]], [[Somāļu valoda|somāļu]], [[Mandinku valoda|mandinku]] un [[muru valoda]], kā arī citas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mirdehghan|first=Mahinnaz|date=2010-01-01|title=Persian, Urdu, and Pashto: A comparative orthographic analysis|url=https://doi.org/10.1093/wsr/wsq005|journal=Writing Systems Research|volume=2|issue=1|pages=9–23|doi=10.1093/wsr/wsq005|issn=1758-6801}}&lt;/ref&gt; Līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] to lietoja arī dažiem [[Spāņu valoda|spāņu]] tekstiem, un pirms [[Ataturka reformas|rakstības reformas]] 1928. gadā tā bija [[Turku valoda|turku valodas]] rakstības sistēma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bne.es/es/Micrositios/Exposiciones/MemoriaMoriscos/Obras/|title=Exposición Virtual. Biblioteca Nacional de España|last=Exposiciones|first=Micrositios|website=www.bne.es|access-date=2025-08-05|language=es}}&lt;/ref&gt;

== Alfabēts ==
Arābu raksts tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi. Lielākā daļa burtu maina savu formu atkarībā no atrašanās vietas vārdā — sākumā, vidū vai beigās. Klasiskais arābu alfabēts sastāv no 28 burtiem.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Burts
!Nosaukums
!Transliterācija
|-
|ا
|alif
|ā / a
|-
|ب
|bā’
|b
|-
|ت
|tā’
|t
|-
|ث
|thā’
|th
|-
|ج
|jīm
|j
|-
|ح
|ḥā’
|ḥ
|-
|خ
|khā’
|kh
|-
|د
|dāl
|d
|-
|ذ
|dhāl
|dh
|-
|ر
|rā’
|r
|-
|ز
|zāy
|z
|-
|س
|sīn
|s
|-
|ش
|shīn
|sh
|-
|ص
|ṣād
|ṣ
|-
|ض
|ḍād
|ḍ
|-
|ط
|ṭā’
|ṭ
|-
|ظ
|ẓā’
|ẓ
|-
|ع
|‘ayn
|‘
|-
|غ
|ghayn
|gh
|-
|ف
|fā’
|f
|-
|ق
|qāf
|q
|-
|ك
|kāf
|k
|-
|ل
|lām
|l
|-
|م
|mīm
|m
|-
|ن
|nūn
|n
|-
|ه
|hā’
|h
|-
|و
|wāw
|w / ū
|-
|ي
|yā’
|y / ī
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Abdžadi]]
[[Kategorija:Arābu alfabēts]]
[[Kategorija:Rakstības]]</text>
      <sha1>02cl8klpudmb56c59hjga1ao814yhhn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468878</id>
      <parentid>4468877</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:03:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468878</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6038" sha1="pg9965fanxx8fq51qw0511lwvru6v6d" xml:space="preserve">{{Rakstu sistēmas infokaste
|nosaukums=Arābu raksts
|tips=[[abdžads]]
|valodas=[[arābu valoda|arābu]],  [[Persiešu valoda|persiešu]], [[urdu]], [[Uiguru valoda|uiguru]], [[Kurdu valoda|kurdu]], [[puštu]], [[Pandžabu valoda|pandžabu]] (šahmuki), [[Sindhu valoda|sindhu]], [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]] u.c.
|laiks=[[3. gadsimts]] līdz mūsdienām
|radītājs=
|statuss=
|virziens=no labās uz kreiso
|saime=[[Ēģiptiešu hieroglifi]]
|fam1=[[Ēģiptiešu hieroglifi]]
|fam2=[[Protosīnājas raksts]]
|fam3=[[Feniķiešu alfabēts]]
|fam4=[[Aramiešu raksts]]
|fam5=[[Nabateju raksts]]
|atvasinājumi=[[N'ko raksts]], [[Hanifi Rohindžas raksts]], [[Persiešu alfabēts]]
|radinieki=
|unicode=Arab
|iso15924=Arab (160)
|sample=Arabic-script.png
|caption=
|image_size=250px
|footnotes=
|IPAChartEng=include
}}
'''Arābu raksts''' ir [[rakstības sistēma]], ko izmanto [[Arābu valoda|arābu valodā]] ar [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], kā arī un vairākās citās [[Āzija|Āzijas]] un [[Āfrika|Āfrikas]] valodās. Tā ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] rakstības sistēma pasaulē (pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Arabic-alphabet|title=Arabic alphabet {{!}} Chart, Letters, &amp; Calligraphy {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-08-05|date=2025-07-17|language=en}}&lt;/ref&gt; otrā visplašāk izmantotā rakstības sistēma pasaulē pēc to lietojošo valstu skaita un trešā visplašāk izmantotā pēc lietotāju skaita (pēc latīņu un [[Ķīniešu rakstzīmes|ķīniešu rakstības]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/list/the-worlds-5-most-commonly-used-writing-systems|title=The World’s 5 Most Commonly Used Writing Systems {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-08-05|date=2025-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

Raksts vispirms tika izmantots tekstu rakstīšanai arābu valodā, jo īpaši [[Korāns|Korānam]], [[Islāms|islāma]] svētajai grāmatai. Līdz ar [[Reliģija|reliģijas]] izplatīšanos tas kļuva par galveno rakstības sistēmu daudzās [[Valodu saime|valodu saimēs]], kā rezultātā arābu rakstā tika pievienoti jauni [[Burts|burti]] un citi [[Simbols|simboli]]. Valodas, kurās to joprojām lieto, ir arābu, [[Persiešu valoda|persiešu]] (farsi un [[dari]]), [[urdu]], [[Uiguru valoda|uiguru]], [[Kurdu valoda|kurdu]], [[puštu]], [[Pandžabu valoda|pandžabu]] (šahmuki), [[Sindhu valoda|sindhu]], [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]], [[Malajiešu valoda|malajiešu]] (džavi), [[Javiešu valoda|javiešu]], [[sundiešu]], [[maduriešu]] un [[Indonēziešu valoda|indonēziešu]] (pegonu), [[Baloču valoda|baloču]], [[Luri valoda|luri]], [[Kašmiriešu valoda|kašmiriešu]], [[Čamu valoda|čamu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/catdir/cpso/cham_background.pdf|title=Cham romanization table background. Library of Congress}}&lt;/ref&gt; [[Rohindžas|rohindžu]], [[Somāļu valoda|somāļu]], [[Mandinku valoda|mandinku]] un [[muru valoda]], kā arī citas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mirdehghan|first=Mahinnaz|date=2010-01-01|title=Persian, Urdu, and Pashto: A comparative orthographic analysis|url=https://doi.org/10.1093/wsr/wsq005|journal=Writing Systems Research|volume=2|issue=1|pages=9–23|doi=10.1093/wsr/wsq005|issn=1758-6801}}&lt;/ref&gt; Līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] to lietoja arī dažiem [[Spāņu valoda|spāņu]] tekstiem, un pirms [[Ataturka reformas|rakstības reformas]] 1928. gadā tā bija [[Turku valoda|turku valodas]] rakstības sistēma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bne.es/es/Micrositios/Exposiciones/MemoriaMoriscos/Obras/|title=Exposición Virtual. Biblioteca Nacional de España|last=Exposiciones|first=Micrositios|website=www.bne.es|access-date=2025-08-05|language=es}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Arābu raksts izveidojās no [[Nabatiešu raksts|nabatiešu raksta]], kas savukārt bija cēlies no [[Aramiešu raksts|aramiešu raksta]]. Senākie arābu raksta paraugi attiecināmi uz 4.–6. gadsimtu.

Pēc [[Islāms|islāma]] rašanās 7. gadsimtā arābu raksts strauji izplatījās kopā ar [[Korāns|Korānu]] un [[Arābu valoda|arābu valodu]]. Tas kļuva par galveno rakstību [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un vēlāk arī vairākās [[Āzija|Āzijas]] daļās.

Viduslaikos arābu raksts tika izmantots ne tikai reliģiskos tekstos, bet arī zinātnē, filozofijā, matemātikā, medicīnā un literatūrā. Ar to tika pierakstīti darbi arābu, persiešu, turku un citās valodās.

Laika gaitā arābu rakstu pielāgoja dažādām valodām, pievienojot jaunus burtus vai diakritiskās zīmes. Tā radās, piemēram, [[persiešu raksts]], [[urdu raksts]] un citas arābu raksta variācijas.

Mūsdienās arābu rakstu lieto galvenokārt [[Arābu valoda|arābu valodā]], kā arī [[Persiešu valoda|persiešu]], [[Urdu valoda|urdu]], [[Puštu valoda|puštu]] un vairākās citās valodās. Tas ir viens no pasaulē nozīmīgākajiem un plašāk izmantotajiem rakstiem.

== Alfabēts ==
Arābu raksts tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi. Lielākā daļa burtu maina savu formu atkarībā no atrašanās vietas vārdā — sākumā, vidū vai beigās. Klasiskais arābu alfabēts sastāv no 28 burtiem.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Burts
!Nosaukums
!Transliterācija
|-
|ا
|alif
|ā / a
|-
|ب
|bā’
|b
|-
|ت
|tā’
|t
|-
|ث
|thā’
|th
|-
|ج
|jīm
|j
|-
|ح
|ḥā’
|ḥ
|-
|خ
|khā’
|kh
|-
|د
|dāl
|d
|-
|ذ
|dhāl
|dh
|-
|ر
|rā’
|r
|-
|ز
|zāy
|z
|-
|س
|sīn
|s
|-
|ش
|shīn
|sh
|-
|ص
|ṣād
|ṣ
|-
|ض
|ḍād
|ḍ
|-
|ط
|ṭā’
|ṭ
|-
|ظ
|ẓā’
|ẓ
|-
|ع
|‘ayn
|‘
|-
|غ
|ghayn
|gh
|-
|ف
|fā’
|f
|-
|ق
|qāf
|q
|-
|ك
|kāf
|k
|-
|ل
|lām
|l
|-
|م
|mīm
|m
|-
|ن
|nūn
|n
|-
|ه
|hā’
|h
|-
|و
|wāw
|w / ū
|-
|ي
|yā’
|y / ī
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Abdžadi]]
[[Kategorija:Arābu alfabēts]]
[[Kategorija:Rakstības]]</text>
      <sha1>pg9965fanxx8fq51qw0511lwvru6v6d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468881</id>
      <parentid>4468878</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:05:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468881</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9717" sha1="6glfemu75cmn0lkhvpjye6xebkwtcj8" xml:space="preserve">{{Rakstu sistēmas infokaste
|nosaukums=Arābu raksts
|tips=[[abdžads]]
|valodas=[[arābu valoda|arābu]],  [[Persiešu valoda|persiešu]], [[urdu]], [[Uiguru valoda|uiguru]], [[Kurdu valoda|kurdu]], [[puštu]], [[Pandžabu valoda|pandžabu]] (šahmuki), [[Sindhu valoda|sindhu]], [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]] u.c.
|laiks=[[3. gadsimts]] līdz mūsdienām
|radītājs=
|statuss=
|virziens=no labās uz kreiso
|saime=[[Ēģiptiešu hieroglifi]]
|fam1=[[Ēģiptiešu hieroglifi]]
|fam2=[[Protosīnājas raksts]]
|fam3=[[Feniķiešu alfabēts]]
|fam4=[[Aramiešu raksts]]
|fam5=[[Nabateju raksts]]
|atvasinājumi=[[N'ko raksts]], [[Hanifi Rohindžas raksts]], [[Persiešu alfabēts]]
|radinieki=
|unicode=Arab
|iso15924=Arab (160)
|sample=Arabic-script.png
|caption=
|image_size=250px
|footnotes=
|IPAChartEng=include
}}
'''Arābu raksts''' ir [[rakstības sistēma]], ko izmanto [[Arābu valoda|arābu valodā]] ar [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], kā arī un vairākās citās [[Āzija|Āzijas]] un [[Āfrika|Āfrikas]] valodās. Tā ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] rakstības sistēma pasaulē (pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Arabic-alphabet|title=Arabic alphabet {{!}} Chart, Letters, &amp; Calligraphy {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-08-05|date=2025-07-17|language=en}}&lt;/ref&gt; otrā visplašāk izmantotā rakstības sistēma pasaulē pēc to lietojošo valstu skaita un trešā visplašāk izmantotā pēc lietotāju skaita (pēc latīņu un [[Ķīniešu rakstzīmes|ķīniešu rakstības]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/list/the-worlds-5-most-commonly-used-writing-systems|title=The World’s 5 Most Commonly Used Writing Systems {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-08-05|date=2025-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

Raksts vispirms tika izmantots tekstu rakstīšanai arābu valodā, jo īpaši [[Korāns|Korānam]], [[Islāms|islāma]] svētajai grāmatai. Līdz ar [[Reliģija|reliģijas]] izplatīšanos tas kļuva par galveno rakstības sistēmu daudzās [[Valodu saime|valodu saimēs]], kā rezultātā arābu rakstā tika pievienoti jauni [[Burts|burti]] un citi [[Simbols|simboli]]. Valodas, kurās to joprojām lieto, ir arābu, [[Persiešu valoda|persiešu]] (farsi un [[dari]]), [[urdu]], [[Uiguru valoda|uiguru]], [[Kurdu valoda|kurdu]], [[puštu]], [[Pandžabu valoda|pandžabu]] (šahmuki), [[Sindhu valoda|sindhu]], [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]], [[Malajiešu valoda|malajiešu]] (džavi), [[Javiešu valoda|javiešu]], [[sundiešu]], [[maduriešu]] un [[Indonēziešu valoda|indonēziešu]] (pegonu), [[Baloču valoda|baloču]], [[Luri valoda|luri]], [[Kašmiriešu valoda|kašmiriešu]], [[Čamu valoda|čamu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/catdir/cpso/cham_background.pdf|title=Cham romanization table background. Library of Congress}}&lt;/ref&gt; [[Rohindžas|rohindžu]], [[Somāļu valoda|somāļu]], [[Mandinku valoda|mandinku]] un [[muru valoda]], kā arī citas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mirdehghan|first=Mahinnaz|date=2010-01-01|title=Persian, Urdu, and Pashto: A comparative orthographic analysis|url=https://doi.org/10.1093/wsr/wsq005|journal=Writing Systems Research|volume=2|issue=1|pages=9–23|doi=10.1093/wsr/wsq005|issn=1758-6801}}&lt;/ref&gt; Līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] to lietoja arī dažiem [[Spāņu valoda|spāņu]] tekstiem, un pirms [[Ataturka reformas|rakstības reformas]] 1928. gadā tā bija [[Turku valoda|turku valodas]] rakstības sistēma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bne.es/es/Micrositios/Exposiciones/MemoriaMoriscos/Obras/|title=Exposición Virtual. Biblioteca Nacional de España|last=Exposiciones|first=Micrositios|website=www.bne.es|access-date=2025-08-05|language=es}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Arābu raksts pieder pie semītu rakstības sistēmu saimes. Tā attīstība ir saistīta ar [[Aramiešu raksts|aramiešu rakstu]], kas 1. gadu tūkstotī p.m.ē. bija plaši izplatīts [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. No aramiešu raksta vēlāk izveidojās vairākas reģionālas rakstības, tostarp [[nabatiešu raksts]], kas tiek uzskatīts par tiešu arābu raksta priekšteci.

Nabatiešu raksts tika lietots [[Nabatiešu valsts|Nabatiešu valstī]], kuras centrs atradās [[Petra|Petrā]]. Tas bija izplatīts aptuveni no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 4. gadsimtam m.ē. Šajā periodā burtu formas pakāpeniski kļuva nošķirtākas no klasiskā aramiešu raksta un ieguva kursīvu, savienotu rakstības raksturu. Tieši šī burtu savienošana vēlāk kļuva par vienu no arābu raksta raksturīgākajām pazīmēm.

Par vieniem no senākajiem arābu raksta pieminekļiem tiek uzskatīti 4.–6. gadsimta uzraksti. Nozīmīgs ir [[Namaras uzraksts]], kas datēts ar 328. gadu. Tas vēl saglabā nabatiešu raksta iezīmes, taču jau atspoguļo agrīnu arābu valodas rakstisko formu. 6. gadsimtā arābu raksts jau bija pietiekami nostiprinājies Ziemeļarābijā un Sīrijas dienvidu apgabalos.

7. gadsimtā, līdz ar [[Islāms|islāma]] rašanos, arābu raksta nozīme strauji pieauga. Pēc [[Korāns|Korāna]] pierakstīšanas arābu raksts kļuva par reliģiski un politiski nozīmīgu rakstības sistēmu. Kalifa [[Osmāns ibn Afāns|Osmāna ibn Afāna]] laikā ap 650. gadu tika veikta Korāna teksta standartizācija, kas veicināja vienotas rakstības normas izplatīšanos visā agrīnajā islāma pasaulē.

Sākotnējā arābu rakstā nebija pilnībā attīstītas punktu un patskaņu zīmju sistēmas. Daudzi līdzskaņi tika pierakstīti ar vienādām vai ļoti līdzīgām burtu formām, un to nozīme bija jānosaka pēc konteksta. 7.–8. gadsimtā tika ieviestas diakritiskās zīmes, kas palīdzēja atšķirt līdzīgus burtus, piemēram, ب, ت un ث. Tajā pašā laikā attīstījās arī īso patskaņu apzīmēšanas sistēma, kas bija īpaši svarīga Korāna pareizai lasīšanai.

8.–10. gadsimtā arābu raksts sasniedza augstu standartizācijas pakāpi. [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikā [[Bagdāde]] kļuva par nozīmīgu rakstniecības, zinātnes un kaligrāfijas centru. Šajā periodā attīstījās klasiskie arābu kaligrāfijas stili, tostarp [[kūfiskais raksts]] un vēlāk [[nashs]]. Kūfiskais raksts tika plaši lietots agrīnos Korāna manuskriptos un monumentālajos uzrakstos, savukārt nashs kļuva par ērtāku rakstības formu grāmatām un ikdienas tekstiem.

Viduslaikos arābu raksts izplatījās ārpus Arābijas pussalas. Pēc 7.–8. gadsimta arābu iekarojumiem tas nostiprinājās [[Sīrija|Sīrijā]], [[Irāka|Irākā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]]. Vēlāk tas tika pielāgots arī nearābu valodām, piemēram, [[Persiešu valoda|persiešu]], [[Urdu valoda|urdu]], [[Puštu valoda|puštu]], [[Sindhu valoda|sindhu]] un vairākām tjurku valodām.

Persiešu valodai arābu raksts tika pielāgots pēc islāma izplatīšanās Irānā 7.–8. gadsimtā. Tā kā persiešu valodā bija skaņas, kuru nebija klasiskajā arābu valodā, tika izveidoti papildu burti, piemēram, پ, چ, ژ un گ. Šī pielāgošanas prakse vēlāk ietekmēja arī citas valodas, kuras izmantoja arābu raksta variantus.

No 10. līdz 15. gadsimtam arābu raksts bija viena no galvenajām zinātnes un literatūras rakstības sistēmām islāma pasaulē. Ar to tika pierakstīti darbi matemātikā, astronomijā, medicīnā, filozofijā, ģeogrāfijā un tiesībās. Arābu raksts kļuva par starptautisku zinātnes un kultūras komunikācijas līdzekli plašā teritorijā no [[Spānija|Spānijas]] līdz [[Centrālāzija|Centrālāzijai]].

Osmaņu periodā arābu raksts tika lietots arī [[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]. [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] tas saglabājās kā oficiālā rakstība līdz 1928. gadam, kad [[Turcija|Turcijā]] tika ieviests latīņu alfabēts. Līdzīgas rakstības reformas 20. gadsimtā notika arī vairākās citās valstīs un padomju republikās, kur arābu rakstu aizstāja vispirms ar latīņu rakstu, vēlāk dažviet ar [[Kirilica|kirilicu]].

20. gadsimtā arābu raksta lietojums vairākās valodās samazinājās modernizācijas, sekularizācijas un valodu politikas reformu dēļ. Tomēr tas saglabāja galveno nozīmi arābu valodā un turpināja pastāvēt kā svarīga rakstības sistēma persiešu, urdu un vairākās citās valodās.

Mūsdienās arābu rakstu lieto vairāk nekā 20 valstīs kā galveno arābu valodas rakstību, kā arī vairākās nearābu valodās. Tas tiek izmantots reliģijā, literatūrā, presē, izglītībā, digitālajā komunikācijā un valsts pārvaldē.

== Alfabēts ==
Arābu raksts tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi. Lielākā daļa burtu maina savu formu atkarībā no atrašanās vietas vārdā — sākumā, vidū vai beigās. Klasiskais arābu alfabēts sastāv no 28 burtiem.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Burts
!Nosaukums
!Transliterācija
|-
|ا
|alif
|ā / a
|-
|ب
|bā’
|b
|-
|ت
|tā’
|t
|-
|ث
|thā’
|th
|-
|ج
|jīm
|j
|-
|ح
|ḥā’
|ḥ
|-
|خ
|khā’
|kh
|-
|د
|dāl
|d
|-
|ذ
|dhāl
|dh
|-
|ر
|rā’
|r
|-
|ز
|zāy
|z
|-
|س
|sīn
|s
|-
|ش
|shīn
|sh
|-
|ص
|ṣād
|ṣ
|-
|ض
|ḍād
|ḍ
|-
|ط
|ṭā’
|ṭ
|-
|ظ
|ẓā’
|ẓ
|-
|ع
|‘ayn
|‘
|-
|غ
|ghayn
|gh
|-
|ف
|fā’
|f
|-
|ق
|qāf
|q
|-
|ك
|kāf
|k
|-
|ل
|lām
|l
|-
|م
|mīm
|m
|-
|ن
|nūn
|n
|-
|ه
|hā’
|h
|-
|و
|wāw
|w / ū
|-
|ي
|yā’
|y / ī
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Abdžadi]]
[[Kategorija:Arābu alfabēts]]
[[Kategorija:Rakstības]]</text>
      <sha1>6glfemu75cmn0lkhvpjye6xebkwtcj8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468884</id>
      <parentid>4468881</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:06:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468884</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9750" sha1="1vm9km8untw27a2l82jvbinxzyp7b5w" xml:space="preserve">{{Rakstu sistēmas infokaste
|nosaukums=Arābu raksts
|tips=[[abdžads]]
|valodas=[[arābu valoda|arābu]],  [[Persiešu valoda|persiešu]], [[urdu]], [[Uiguru valoda|uiguru]], [[Kurdu valoda|kurdu]], [[puštu]], [[Pandžabu valoda|pandžabu]] (šahmuki), [[Sindhu valoda|sindhu]], [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]] u.c.
|laiks=[[3. gadsimts]] līdz mūsdienām
|radītājs=
|statuss=
|virziens=no labās uz kreiso
|saime=[[Ēģiptiešu hieroglifi]]
|fam1=[[Ēģiptiešu hieroglifi]]
|fam2=[[Protosīnājas raksts]]
|fam3=[[Feniķiešu alfabēts]]
|fam4=[[Aramiešu raksts]]
|fam5=[[Nabateju raksts]]
|atvasinājumi=[[N'ko raksts]], [[Hanifi Rohindžas raksts]], [[Persiešu alfabēts]]
|radinieki=
|unicode=Arab
|iso15924=Arab (160)
|sample=Arabic-script.png
|caption=
|image_size=250px
|footnotes=
|IPAChartEng=include
}}
'''Arābu raksts''' ir [[rakstības sistēma]], ko izmanto [[Arābu valoda|arābu valodā]] ar [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], kā arī un vairākās citās [[Āzija|Āzijas]] un [[Āfrika|Āfrikas]] valodās. Tā ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] rakstības sistēma pasaulē (pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Arabic-alphabet|title=Arabic alphabet {{!}} Chart, Letters, &amp; Calligraphy {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-08-05|date=2025-07-17|language=en}}&lt;/ref&gt; otrā visplašāk izmantotā rakstības sistēma pasaulē pēc to lietojošo valstu skaita un trešā visplašāk izmantotā pēc lietotāju skaita (pēc latīņu un [[Ķīniešu rakstzīmes|ķīniešu rakstības]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/list/the-worlds-5-most-commonly-used-writing-systems|title=The World’s 5 Most Commonly Used Writing Systems {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-08-05|date=2025-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

Raksts vispirms tika izmantots tekstu rakstīšanai arābu valodā, jo īpaši [[Korāns|Korānam]], [[Islāms|islāma]] svētajai grāmatai. Līdz ar [[Reliģija|reliģijas]] izplatīšanos tas kļuva par galveno rakstības sistēmu daudzās [[Valodu saime|valodu saimēs]], kā rezultātā arābu rakstā tika pievienoti jauni [[Burts|burti]] un citi [[Simbols|simboli]]. Valodas, kurās to joprojām lieto, ir arābu, [[Persiešu valoda|persiešu]] (farsi un [[dari]]), [[urdu]], [[Uiguru valoda|uiguru]], [[Kurdu valoda|kurdu]], [[puštu]], [[Pandžabu valoda|pandžabu]] (šahmuki), [[Sindhu valoda|sindhu]], [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]], [[Malajiešu valoda|malajiešu]] (džavi), [[Javiešu valoda|javiešu]], [[sundiešu]], [[maduriešu]] un [[Indonēziešu valoda|indonēziešu]] (pegonu), [[Baloču valoda|baloču]], [[Luri valoda|luri]], [[Kašmiriešu valoda|kašmiriešu]], [[Čamu valoda|čamu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/catdir/cpso/cham_background.pdf|title=Cham romanization table background. Library of Congress}}&lt;/ref&gt; [[Rohindžas|rohindžu]], [[Somāļu valoda|somāļu]], [[Mandinku valoda|mandinku]] un [[muru valoda]], kā arī citas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mirdehghan|first=Mahinnaz|date=2010-01-01|title=Persian, Urdu, and Pashto: A comparative orthographic analysis|url=https://doi.org/10.1093/wsr/wsq005|journal=Writing Systems Research|volume=2|issue=1|pages=9–23|doi=10.1093/wsr/wsq005|issn=1758-6801}}&lt;/ref&gt; Līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] to lietoja arī dažiem [[Spāņu valoda|spāņu]] tekstiem, un pirms [[Ataturka reformas|rakstības reformas]] 1928. gadā tā bija [[Turku valoda|turku valodas]] rakstības sistēma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bne.es/es/Micrositios/Exposiciones/MemoriaMoriscos/Obras/|title=Exposición Virtual. Biblioteca Nacional de España|last=Exposiciones|first=Micrositios|website=www.bne.es|access-date=2025-08-05|language=es}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Arābu raksts pieder pie semītu rakstības sistēmu saimes. Tā attīstība ir saistīta ar [[Aramiešu raksts|aramiešu rakstu]], kas 1. gadu tūkstotī p.m.ē. bija plaši izplatīts [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. No aramiešu raksta vēlāk izveidojās vairākas reģionālas rakstības, tostarp [[nabatiešu raksts]], kas tiek uzskatīts par tiešu arābu raksta priekšteci.

Nabatiešu raksts tika lietots [[Nabatiešu valsts|Nabatiešu valstī]], kuras centrs atradās [[Petra|Petrā]]. Tas bija izplatīts aptuveni no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 4. gadsimtam m.ē. Šajā periodā burtu formas pakāpeniski kļuva nošķirtākas no klasiskā aramiešu raksta un ieguva kursīvu, savienotu rakstības raksturu. Tieši šī burtu savienošana vēlāk kļuva par vienu no arābu raksta raksturīgākajām pazīmēm.

Par vieniem no senākajiem arābu raksta pieminekļiem tiek uzskatīti 4.–6. gadsimta uzraksti. Nozīmīgs ir [[Namaras uzraksts]], kas datēts ar 328. gadu. Tas vēl saglabā nabatiešu raksta iezīmes, taču jau atspoguļo agrīnu arābu valodas rakstisko formu. 6. gadsimtā arābu raksts jau bija pietiekami nostiprinājies Ziemeļarābijā un Sīrijas dienvidu apgabalos.

7. gadsimtā, līdz ar [[Islāms|islāma]] rašanos, arābu raksta nozīme strauji pieauga. Pēc [[Korāns|Korāna]] pierakstīšanas arābu raksts kļuva par reliģiski un politiski nozīmīgu rakstības sistēmu. Kalifa [[Osmāns ibn Afāns|Osmāna ibn Afāna]] laikā ap 650. gadu tika veikta Korāna teksta standartizācija, kas veicināja vienotas rakstības normas izplatīšanos visā agrīnajā islāma pasaulē.

Sākotnējā arābu rakstā nebija pilnībā attīstītas punktu un patskaņu zīmju sistēmas. Daudzi līdzskaņi tika pierakstīti ar vienādām vai ļoti līdzīgām burtu formām, un to nozīme bija jānosaka pēc konteksta. 7.–8. gadsimtā tika ieviestas diakritiskās zīmes, kas palīdzēja atšķirt līdzīgus burtus, piemēram, ب, ت un ث. Tajā pašā laikā attīstījās arī īso patskaņu apzīmēšanas sistēma, kas bija īpaši svarīga Korāna pareizai lasīšanai.

8.–10. gadsimtā arābu raksts sasniedza augstu standartizācijas pakāpi. [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikā [[Bagdāde]] kļuva par nozīmīgu rakstniecības, zinātnes un kaligrāfijas centru. Šajā periodā attīstījās klasiskie arābu kaligrāfijas stili, tostarp [[kūfiskais raksts]] un vēlāk [[nashs]]. Kūfiskais raksts tika plaši lietots agrīnos Korāna manuskriptos un monumentālajos uzrakstos, savukārt nashs kļuva par ērtāku rakstības formu grāmatām un ikdienas tekstiem.

Viduslaikos arābu raksts izplatījās ārpus Arābijas pussalas. Pēc 7.–8. gadsimta arābu iekarojumiem tas nostiprinājās [[Sīrija|Sīrijā]], [[Irāka|Irākā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]]. Vēlāk tas tika pielāgots arī nearābu valodām, piemēram, [[Persiešu valoda|persiešu]], [[Urdu valoda|urdu]], [[Puštu valoda|puštu]], [[Sindhu valoda|sindhu]] un vairākām tjurku valodām.

Persiešu valodai arābu raksts tika pielāgots pēc islāma izplatīšanās Irānā 7.–8. gadsimtā. Tā kā persiešu valodā bija skaņas, kuru nebija klasiskajā arābu valodā, tika izveidoti papildu burti, piemēram, پ, چ, ژ un گ. Šī pielāgošanas prakse vēlāk ietekmēja arī citas valodas, kuras izmantoja arābu raksta variantus.

No 10. līdz 15. gadsimtam arābu raksts bija viena no galvenajām zinātnes un literatūras rakstības sistēmām islāma pasaulē. Ar to tika pierakstīti darbi matemātikā, astronomijā, medicīnā, filozofijā, ģeogrāfijā un tiesībās. Arābu raksts kļuva par starptautisku zinātnes un kultūras komunikācijas līdzekli plašā teritorijā no [[Spānija|Spānijas]] līdz [[Centrālāzija|Centrālāzijai]].

Osmaņu periodā arābu raksts tika lietots arī [[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]. [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] tas saglabājās kā oficiālā rakstība līdz 1928. gadam, kad [[Turcija|Turcijā]] tika ieviests latīņu alfabēts. Līdzīgas rakstības reformas 20. gadsimtā notika arī vairākās citās valstīs un padomju republikās, kur arābu rakstu aizstāja vispirms ar latīņu rakstu, vēlāk dažviet ar [[Kirilica|kirilicu]].

20. gadsimtā arābu raksta lietojums vairākās valodās samazinājās modernizācijas, sekularizācijas un valodu politikas reformu dēļ. Tomēr tas saglabāja galveno nozīmi arābu valodā un turpināja pastāvēt kā svarīga rakstības sistēma persiešu, urdu un vairākās citās valodās.

Mūsdienās arābu rakstu lieto vairāk nekā 20 valstīs kā galveno arābu valodas rakstību, kā arī vairākās nearābu valodās. Tas tiek izmantots reliģijā, literatūrā, presē, izglītībā, digitālajā komunikācijā un valsts pārvaldē.

== Alfabēts ==
{{Pamatraksts|Arābu alfabēts}}
Arābu raksts tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi. Lielākā daļa burtu maina savu formu atkarībā no atrašanās vietas vārdā — sākumā, vidū vai beigās. Klasiskais arābu alfabēts sastāv no 28 burtiem.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Burts
!Nosaukums
!Transliterācija
|-
|ا
|alif
|ā / a
|-
|ب
|bā’
|b
|-
|ت
|tā’
|t
|-
|ث
|thā’
|th
|-
|ج
|jīm
|j
|-
|ح
|ḥā’
|ḥ
|-
|خ
|khā’
|kh
|-
|د
|dāl
|d
|-
|ذ
|dhāl
|dh
|-
|ر
|rā’
|r
|-
|ز
|zāy
|z
|-
|س
|sīn
|s
|-
|ش
|shīn
|sh
|-
|ص
|ṣād
|ṣ
|-
|ض
|ḍād
|ḍ
|-
|ط
|ṭā’
|ṭ
|-
|ظ
|ẓā’
|ẓ
|-
|ع
|‘ayn
|‘
|-
|غ
|ghayn
|gh
|-
|ف
|fā’
|f
|-
|ق
|qāf
|q
|-
|ك
|kāf
|k
|-
|ل
|lām
|l
|-
|م
|mīm
|m
|-
|ن
|nūn
|n
|-
|ه
|hā’
|h
|-
|و
|wāw
|w / ū
|-
|ي
|yā’
|y / ī
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Abdžadi]]
[[Kategorija:Arābu alfabēts]]
[[Kategorija:Rakstības]]</text>
      <sha1>1vm9km8untw27a2l82jvbinxzyp7b5w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:LBL čempioni</title>
    <ns>10</ns>
    <id>94899</id>
    <revision>
      <id>4468789</id>
      <parentid>4287648</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:41:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468789</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1847" sha1="9e34yn4mw4ar9pm45oe0q1zvwqss5t3" xml:space="preserve">{{Navbox with columns
| name  = LBL čempioni
| title = [[Latvijas Basketbola līga]]s čempioni
| listclass = plainlist
| liststyle = white-space:nowrap;
| belowclass = hlist
| colwidth = 20%
| state = {{{state|autocollapse}}}

|col1 = 
* 1992: [[BK Brocēni|Brocēni/Parair]]
* 1993: [[BK Brocēni]]
* 1994: [[BK Brocēni|SWH/Brocēni]]
* 1995: [[BK Brocēni|SWH/Brocēni]]
* 1996: [[BK Brocēni|ASK/Brocēni]]
* 1997: [[BK Brocēni|ASK/Brocēni/LMT]]
* 1998: [[BK Brocēni|ASK/Brocēni/LMT]]

|col2 = 
* 1999: [[BK Brocēni|Brocēni/LMT]]
* 2000: [[BK Ventspils]]
* 2001: [[BK Ventspils]]
* 2002: [[BK Ventspils]]
* 2003: [[BK Ventspils]]
* 2004: [[BK Ventspils]]
* 2005: [[BK Ventspils]]

|col3 = 
* 2006: [[BK Ventspils]]
* [[LBL 2006/2007|2007]]: [[Rīgas ASK]]
* [[LBL 2007/2008|2008]]: [[Rīgas &quot;Barons&quot;|Barons/LMT]]
* [[LBL 2008/2009|2009]]: [[BK Ventspils]]
* [[LBL 2009/2010|2010]]: [[Rīgas &quot;Barons&quot;|Barons/LMT]]
* [[LBL 2010/2011|2011]]: [[Rīgas VEF]]
* [[LBL 2011/2012|2012]]: [[Rīgas VEF]]

|col4 = 
* [[LBL 2012/2013|2013]]: [[Rīgas VEF]]
* [[LBL 2013/2014|2014]]: [[BK Ventspils]]
* [[LBL 2014/2015|2015]]: [[Rīgas VEF]]
* [[LBL 2015/2016|2016]]: [[Valmiera/Ordo]]
* [[LBL 2016/2017|2017]]: [[Rīgas VEF]]
* [[LBL 2017/2018|2018]]: [[BK Ventspils]]
* [[LBL 2018/2019|2019]]: [[Rīgas VEF]]

|col5 = 
* [[LBL 2019/2020|2020]]: [[Rīgas VEF]]
* [[LBL 2020/2021|2021]]: [[Rīgas VEF]]
* [[LBL 2021/2022|2022]]: [[Rīgas VEF]]
* [[LBL 2022/2023|2023]]: [[Rīgas VEF]]
* [[LBL 2023/2024|2024]]: [[Rīgas VEF]]
* [[LBL 2024/2025|2025]]: [[Rīgas VEF]]
* [[LBL 2025/2026|2026]]: [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]

|below      = 
* [[Portāls:Basketbols|Basketbola portāls]]
* [[Vikiprojekts:Basketbols|Basketbola vikiprojekts]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Basketbola veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>9e34yn4mw4ar9pm45oe0q1zvwqss5t3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Colt 1911</title>
    <ns>0</ns>
    <id>96648</id>
    <revision>
      <id>4468856</id>
      <parentid>4431967</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:21:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468856</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2278" sha1="fqqnavzkpas67k22r7icl9y4m89dfue" xml:space="preserve">{{Ieroča infokaste
|attēls             = M1911a1.jpg
|paraksts           = ''Colt M1911''
|nosaukums          = Colt 1911
|valsts             = {{USA}} 
|tips               = [[pusautomātiskā pistole]]
|konstruktors       = [[Džons Braunings]]
|konstruktori       = 
|ražotājs           = Colt’s Manufacturing Company&lt;br&gt;Remington Arms
|ražošanā           = no [[1911. gads|1911. gada]]—pašlaik
|bruņojumā          = no [[1911. gads|1911. gada]]—pašlaik
|patronu_tips       = [[.45 ACP]]
|darbības_princips  = 
|šaušanas_ātrums    = 
|sākuma_ātrums      = 260
|attālums           = 27 m
|masa              = 1,12 kg
|garums             = 216 mm
|stobrs             = 
|pārlādes_sistēma   = [[magazīna]]
|patronas_aptverē   = 7 - 11
|tēmēklis           = atklātais
|versijas           = M1911A1&lt;br&gt;M1911A2&lt;br&gt;FN Grand Browning&lt;br&gt;RIA Officers&lt;br&gt;Kongsberg Colt&lt;br&gt;MEU(SOC) pistole
|daudzums           = &gt;4 milj.
}}
{{Nosaukums slīprakstā}}

'''''Colt 1911''''', '''''M1911''''' jeb '''''Automatic Pistol, Caliber .45, M1911''''' (no {{val|en| }} '.45 kalibra automātiskā pistole, ''M1911''&lt;nowiki&gt;'&lt;/nowiki&gt;) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] konstruēta pusautomātiska [[pistole]]. Tā šauj ar [[.45 ACP]] patronām. Pistoli konstruēja [[Džons Braunings]], un tā bija standarta pistole ASV bruņotajos spēkos no [[1911]]. līdz [[1985]]. gadam. To arī mūsdienās vēl lieto dažas ASV bruņotās vienības.
== Ārējās saites ==
*[http://www.coltautos.com/1911.htm Colt Model 1911 page on Sam Lisker's Colt Automatic Pistols site (coltautos.com)]
*[http://www.rawles.to/M1911_Mag_FAQ.html The M1911 Magazine FAQ]
*[http://www.sightm1911.com/lib/history/background.htm#test The Thompson-LaGarde Cadaver Tests of 1904]
*[https://web.archive.org/web/19981205090423/http://www.m1911.org/ M1911 Pistols Organization main page], [http://www.m1911.org/loader.swf Detailed animated drawing of all operational parts] and [http://www.m1911.org/notebook.pdf Syd's 1911 Notebook on M1911.org] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201028032153/http://www.m1911.org/notebook.pdf |date={{dat|2020|10|28||bez}} }}


{{sstub}}
{{Militārisms-aizmetnis}}
[[Kategorija:Colt]]
[[Kategorija:Pistoles]]
[[Kategorija:ASV šaujamieroči]]</text>
      <sha1>fqqnavzkpas67k22r7icl9y4m89dfue</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mercedes F1</title>
    <ns>0</ns>
    <id>99366</id>
    <revision>
      <id>4468669</id>
      <parentid>4463889</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:06:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468669</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4891" sha1="gz11glyyfgnoblsqkqbh8rd8g2x86lb" xml:space="preserve">{{Motorsporta komandas infokaste
| Ī_vārds       = ''Mercedes''
| Logo          = [[Attēls:Mercedes-AMG Petronas F1 Team logo (2026).svg|250px]]
| P_vārds       = ''Mercedes AMG Petronas Formula One Team''
| Vlt           = {{DEU}}
| Bāz           = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Breklija]], [[Apvienotā Karaliste]]
| Dir           = {{flaga|Austrija}} [[Toto Volfs]]
| Teh           = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džeimss Elisons]]&lt;br/ &gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Maiks Eliots]]
| Dib           = {{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes-Benz]]''
| SPil          = 12. {{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]&lt;br/ &gt;63. {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| Tes           = {{flaga|Dānija}} [[Frederiks Vesti]]
| Šas           = F1 W17
| Dzi           = ''[[Mercedes-Benz]]''
| Rie           = Pirelli
| Deb           = {{f1|1954}}. gada {{f1gp|Francijas}}
| Pēd           = {{f1|2026}}. gada {{f1gp|Maiami}}
| Sac           = 304
| Kon           = 8 ({{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2016}}, {{f1|2017}}, {{f1|2018}}, {{f1|2019}}, {{f1|2020}}, {{f1|2021}})
| Čem           = 9 ({{f1|1954}}, {{f1|1955}}, {{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2016}}, {{f1|2017}}, {{f1|2018}}, {{f1|2019}}, {{f1|2020}})
| Uzv           = 127
| Pol           = 292
| Apl           = 138
| Pēdsez        = 2025
| Pēdpoz        = 2. (469 punkti)
}}
'''''Mercedes F1''''' ir [[Vācija]]s ''[[Formula 1]]'' autosacīkšu komanda, kas ''F1'' debitēja {{f1|1954}}. gadā (pēc nākamās, 1955. gada sezonas tā pameta autosportu). Pašreizējā komanda ar nosaukuma '''''Mercedes AMG Petronas''''' izveidota uz {{f1|2009}}. gadā konstruktoru kausu ieguvušās komandas ''[[Brawn GP]]'' bāzes,&lt;ref name=&quot;Mercedes GP&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Mercedes takes over Brawn|url=http://www.autosport.com/news/report.php/id/80174|publisher=Autosport.com|date=2009-11-16|accessdate=2009-11-16}}&lt;/ref&gt; ''F1'' sacensībās atkal startē kopš {{f1|2010}}. gada.

== Priekšvēsture ==

=== Dalība ''Grand Prix'' un Formula 1 čempionātā ===
1930. gados ''Mercedes'' piedalījās ''Grand Prix'' čempionātos. Tolaik dominēja viņu un ''[[Auto Union]]'' mašīnas. Krāsas un ātruma dēļ šo marku sacīkšu auto iesauca par sudraba bultām. {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā komanda uz laiku atgriezās, lai piedalītos [[Formula 1]] pasaules čempionātā un tās braucējs [[Huans Manuels Fanhio]] šajā komandā izcīnīja divus no saviem pieciem tituliem.

''Mercedes'' pameta autosportu pēc [[1955. gada Lemānas avārija]]s, kad [[Pjērs Levegs|Pjēra Levega]] vadītā ''Mercedes'' mašīna ielidoja tribīnēs, nogalinot 84 skatītājus un pilotu.

=== Dzinēju piegāde ===
Sākot ar {{f1|1993}}. gada sezonu ''Mercedes'' sāka apgādāt ''[[Sauber]]'' F1 komandu ar dzinējiem. Divus gadus vēlāk viņi sāka piegādāt motorus ''[[McLaren]]'' komandai un iegādājās daļu komandas akciju. Kopš tā laika ''McLaren'' ir izcīnījuši trīs čempionu titulus un vienu konstruktoru kausu. {{f1|2009}}. gadā ''Mercedes'' sāka apgādāt arī ''[[Brawn GP]]'' un ''[[Force India]]'', no kuriem pirmā komanda izcīnīja gan konstruktoru kausu, gan čempiona titulu.

=== ''Mercedes GP'' saknes ===
[[Attēls:Michael Schumacher pole lap monaco 2012.JPG|thumb|[[Mihaels Šūmahers]] 2012. gada [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] izcīņā]]
No {{f1|1958}}. līdz {{f1|1998}}. gadam F1 piedalījās ''[[Tyrrell Racing]]'' komanda. {{f1|1999}}. gadā tā mainīja īpašnieku un nosaukumu uz ''[[British American Racing]]''. Tā sāka sadarboties ar ''[[Honda]]'' un {{f1|2006}}. gadā piedalījās ar nosaukumu ''[[Honda F1]]''. 2008. gada decembrī finanšu krīzes dēļ komanda no atsauca dalību čempionātā, tādēļ to nopirka tās vadītājs [[Ross Brons]] un pārsauca par ''[[Brawn GP]]''. Ar šādu nosaukumu komanda piedalījās vienu sezonu.

== Jauns sākums ==

=== ''Brawn GP'' iegāde ===
{{Pamatraksts|Brawn GP}}
''Brawn'' labo rezultātu dēļ baumoja, ka komandu varētu nopirkt un pārsaukt ''Mercedes-Benz'' koncerns. To apstiprināja {{dat|2009|11|16||bez}}. Ross Brons turpināja vadīt komandu.&lt;ref name=&quot;Mercedes GP&quot; /&gt; Komandas bāze atrodas [[Breklija]]s pilsētā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. ''Mercedes'' pārdeva savus 40% ''McLaren'' akciju.

Komandā brauca [[Niko Rosbergs]] un [[Mihaels Šūmahers]]. Komandas testpilots bija [[Sems Bērds]].

== Piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://en.espnf1.com/mercedes/motorsport/team/337.html Mercedes — komandas profils] portālā ESPN F1 {{en ikona}}

{{Mercedes Grand Prix}}
{{F1 piloti}}
{{Formula 1 autosacīkšu komandas}}
{{F1 konstruktoru kauss}}

[[Kategorija:Formula 1 komandas]]
[[Kategorija:Autosports Lielbritānijā]]
[[Kategorija:Autosports Vācijā]]</text>
      <sha1>gz11glyyfgnoblsqkqbh8rd8g2x86lb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Biafra</title>
    <ns>2</ns>
    <id>101958</id>
    <revision>
      <id>4468737</id>
      <parentid>4387171</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:05:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468737</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6239" sha1="s3bhd0u6tr83nw8cjr92gj47m3y1pb2" xml:space="preserve">{{Administrators}}
{| style=&quot;float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #bbbbbb solid 1px; text-align: center&quot;
|-
|{{User lv}}
|-
|{{User en-3}}
|-
|{{User ru-3}}
|-
|{{User de-1}}
|-
|{{Uzrunāt uz tu}}
|-
|{{Latvijas patriots}}
|-
|{{Basketbola vikiprojekta dalībnieks}}
|-
|{{VikiLaiks3|day=2|month=10|year=2009}} 
|}

{{dat|2026|5|16||bez}} [[Latviešu valodas Vikipēdija|Vikipēdija latviešu valodā]] ar 143 206 rakstiem &lt;small&gt;(šobrīd: [[Special:Statistics|{{NUMBEROFARTICLES}}]])&lt;/small&gt; bija 66. lielākā pēc rakstu skaita (starp [[kantoniešu dielekts|kantoniešu]] &lt;!-- &lt;small&gt;(apmēram pusmiljons runātāju)&lt;/small&gt; --&gt; un [[latīņu valoda]]s Vikipēdijām), toties pēc [[:meta:Wikipedia article depth|dziļuma]] &lt;small&gt;(69)&lt;/small&gt; esam 23. vietā starp [[Vikipēdija|Vikipēdijām]] ar vismaz 100 000 rakstu.

=== Manas ===
intereses ir plašas, - droši zinu, ka nebūs laika un iespēju kautko izdarīt labi un pamatīgi. Toties man gandrīz vienmēr ir viedoklis.  :)

esmu gatavs iesaistīties diskusijās un bojāt citu darbu tēmās, kas saistītas ar [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]] (īpaši [[Latvija|Latviju]] un tuvākajām kaimiņzemēm), [[daba|dabu]] (īpaši Latvijas [[putni|putniem]]), [[politika|politiku]] un citām aktuālām norisēm sabiedrībā, [[vēsture|vēsturi]], [[sports|sportu]] (īpaši [[basketbols|basketbolu]], [[orientēšanās sports|orientēšanās sportu]], [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[ziemas sporta veidi]]em). dažās no šīm tēmām esmu tīri labi ielauzījies un vajadzības gadījumā varu sniegt palīdzīgu vārdu.

=== Pastāvīgi ===
rūpējos par to, lai sadaļa '''Vai Tu zināji, ka... (no Vikipēdijas latviešu valodā jaunākajiem rakstiem)''' Vikipēdijas sākumlapā būtu aizpildīta ar svaigiem faktiem.

=== Goda vietā ===
{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.55 (EET)
|}

=== Piedalījos ===
* CEE konference Diližanā, Armēnijā 2016. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2016|atskaite]])
* pirmajā Ziemeļeiropas reģiona konferencē Stokholmā, Zviedrijā 2018. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Northern Europe Meeting 2018/Biafra|atskaite]])
* CEE konferencē Ļvivā, Ukrainā 2018. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2018/Biafra|atskaite]])
* CEE konferencē Belgradā, Serbijā 2019. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2019/Biafra|atskaite]])
* CEE konferencē Stambulā, Turcijā 2024. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2024/Biafra|atskaite]])
* CEE konferencē Salonikos, Grieķijā 2025. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2025/Biafra|atskaite]])

=== [[Lietotājs:Biafra/Saeimu veidnes|Mani mīļie politiķi]] ===

=== [[Lietotājs:Biafra/Basketbola veidnes|Mani mīļie basketbolisti]] ===


-------------------------------------------------------------------------------

=== Laiku pa laikam ===
mēdzu sastādīt dažādus rangus, topus un tabulas vairākās no augstākminētajām jomām. lūk daži:

=== [[Pekinas ziemas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums]] ===

=== [[Phjončhanas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums]] ===

=== [[Soču olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Soču ziemas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums]] ===

=== [[Vankūveras olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Vankūveras olimpisko spēļu]] un [[Turīnas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Turīnas olimpisko spēļu]] neoficiālais komandu vērtējums ===

* [[Lietotājs:Biafra/Ievērotākie un ievērojamākie ļaudis Latvijā 2015. gadā|Ievērotākie un ievērojamākie ļaudis Latvijā 2015. gadā]]
* [[Lietotājs:Biafra/Ievērotākie un ievērojamākie sportisti Pasaulē 2015. gadā|Ievērotākie un ievērojamākie sportisti Pasaulē 2015. gadā]]
* [[Lietotājs:Biafra/NBA sezonu labākie|NBA 2012.—2013. gada sezonas labākie]]

-------------------------------------------------------------------------------

* [https://tools.wmflabs.org/npp-lv/ WikiAssessor]
* [... WikiBooster]
* [https://tools.wmflabs.org/completer/#/ WikiCompleter]

ātrākai atrašanai: [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|uzlabošanas veidnes]], [[īpašvārdu atveidošana]]

[[Lietotājs:Biafra/melnraksts|mani melnraksti]]

[http://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Biafra_att%C4%93li mani attēli] [https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Photos_by_Biafra mani attēli ''Commons''] &lt;small&gt;(gaidu [[Alekšupītes ūdenskritums]], [[Kangaru purvs]], [[Raganu purvs]], [[Zasas luterāņu baznīca]], [[Tirspurvs]], [[Cīravas luterāņu baznīca]], [[Lielezeres muiža]], [[Lielezeres muiža]], [[Vadakstes muiža]], [[Engures osta]], [[Lauču akmens]], [[Ģipkas lankas]], [[Pūrciema Baltā kāpa]], [[Pilsupe]], [[Bolderājas pareizticīgo baznīca]], [[Daugavpils Sv. A. Ņevska pareizticīgo baznīca]], [[Riebiņu ezers]], [[Piltenes luterāņu baznīca]], [[Milzgrāvis]], [[Strodu strauts]])&lt;/small&gt;

[[Vikipēdija:Statistika|statistika]]

[http://tools.wmflabs.org/edgars/missing/ raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir visvairāk citu valodu Vikipēdijās], [[Vikipēdija:Pieprasītās lapas|pieprasītās lapas]], [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgie raksti]]

[https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Upload&amp;uselang=ownwork ''upload Wikimedia'']

&lt;small&gt;[http://en.wikipedia.org/wiki/X11_color_names krāsas]&lt;/small&gt;

[[en:User:Biafra]]</text>
      <sha1>s3bhd0u6tr83nw8cjr92gj47m3y1pb2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468738</id>
      <parentid>4468737</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:06:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468738</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6239" sha1="5snzoiy1wcigbeo2g2sceco79wu44bo" xml:space="preserve">{{Administrators}}
{| style=&quot;float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #bbbbbb solid 1px; text-align: center&quot;
|-
|{{User lv}}
|-
|{{User en-3}}
|-
|{{User ru-3}}
|-
|{{User de-1}}
|-
|{{Uzrunāt uz tu}}
|-
|{{Latvijas patriots}}
|-
|{{Basketbola vikiprojekta dalībnieks}}
|-
|{{VikiLaiks3|day=2|month=10|year=2009}} 
|}

{{dat|2026|5|16||bez}} [[Latviešu valodas Vikipēdija|Vikipēdija latviešu valodā]] ar 143 206 rakstiem &lt;small&gt;(šobrīd: [[Special:Statistics|{{NUMBEROFARTICLES}}]])&lt;/small&gt; bija 66. lielākā pēc rakstu skaita (starp [[kantoniešu dialekts|kantoniešu]] &lt;!-- &lt;small&gt;(apmēram pusmiljons runātāju)&lt;/small&gt; --&gt; un [[latīņu valoda]]s Vikipēdijām), toties pēc [[:meta:Wikipedia article depth|dziļuma]] &lt;small&gt;(69)&lt;/small&gt; esam 23. vietā starp [[Vikipēdija|Vikipēdijām]] ar vismaz 100 000 rakstu.

=== Manas ===
intereses ir plašas, - droši zinu, ka nebūs laika un iespēju kautko izdarīt labi un pamatīgi. Toties man gandrīz vienmēr ir viedoklis.  :)

esmu gatavs iesaistīties diskusijās un bojāt citu darbu tēmās, kas saistītas ar [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]] (īpaši [[Latvija|Latviju]] un tuvākajām kaimiņzemēm), [[daba|dabu]] (īpaši Latvijas [[putni|putniem]]), [[politika|politiku]] un citām aktuālām norisēm sabiedrībā, [[vēsture|vēsturi]], [[sports|sportu]] (īpaši [[basketbols|basketbolu]], [[orientēšanās sports|orientēšanās sportu]], [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[ziemas sporta veidi]]em). dažās no šīm tēmām esmu tīri labi ielauzījies un vajadzības gadījumā varu sniegt palīdzīgu vārdu.

=== Pastāvīgi ===
rūpējos par to, lai sadaļa '''Vai Tu zināji, ka... (no Vikipēdijas latviešu valodā jaunākajiem rakstiem)''' Vikipēdijas sākumlapā būtu aizpildīta ar svaigiem faktiem.

=== Goda vietā ===
{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.55 (EET)
|}

=== Piedalījos ===
* CEE konference Diližanā, Armēnijā 2016. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2016|atskaite]])
* pirmajā Ziemeļeiropas reģiona konferencē Stokholmā, Zviedrijā 2018. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Northern Europe Meeting 2018/Biafra|atskaite]])
* CEE konferencē Ļvivā, Ukrainā 2018. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2018/Biafra|atskaite]])
* CEE konferencē Belgradā, Serbijā 2019. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2019/Biafra|atskaite]])
* CEE konferencē Stambulā, Turcijā 2024. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2024/Biafra|atskaite]])
* CEE konferencē Salonikos, Grieķijā 2025. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2025/Biafra|atskaite]])

=== [[Lietotājs:Biafra/Saeimu veidnes|Mani mīļie politiķi]] ===

=== [[Lietotājs:Biafra/Basketbola veidnes|Mani mīļie basketbolisti]] ===


-------------------------------------------------------------------------------

=== Laiku pa laikam ===
mēdzu sastādīt dažādus rangus, topus un tabulas vairākās no augstākminētajām jomām. lūk daži:

=== [[Pekinas ziemas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums]] ===

=== [[Phjončhanas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums]] ===

=== [[Soču olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Soču ziemas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums]] ===

=== [[Vankūveras olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Vankūveras olimpisko spēļu]] un [[Turīnas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Turīnas olimpisko spēļu]] neoficiālais komandu vērtējums ===

* [[Lietotājs:Biafra/Ievērotākie un ievērojamākie ļaudis Latvijā 2015. gadā|Ievērotākie un ievērojamākie ļaudis Latvijā 2015. gadā]]
* [[Lietotājs:Biafra/Ievērotākie un ievērojamākie sportisti Pasaulē 2015. gadā|Ievērotākie un ievērojamākie sportisti Pasaulē 2015. gadā]]
* [[Lietotājs:Biafra/NBA sezonu labākie|NBA 2012.—2013. gada sezonas labākie]]

-------------------------------------------------------------------------------

* [https://tools.wmflabs.org/npp-lv/ WikiAssessor]
* [... WikiBooster]
* [https://tools.wmflabs.org/completer/#/ WikiCompleter]

ātrākai atrašanai: [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|uzlabošanas veidnes]], [[īpašvārdu atveidošana]]

[[Lietotājs:Biafra/melnraksts|mani melnraksti]]

[http://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Biafra_att%C4%93li mani attēli] [https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Photos_by_Biafra mani attēli ''Commons''] &lt;small&gt;(gaidu [[Alekšupītes ūdenskritums]], [[Kangaru purvs]], [[Raganu purvs]], [[Zasas luterāņu baznīca]], [[Tirspurvs]], [[Cīravas luterāņu baznīca]], [[Lielezeres muiža]], [[Lielezeres muiža]], [[Vadakstes muiža]], [[Engures osta]], [[Lauču akmens]], [[Ģipkas lankas]], [[Pūrciema Baltā kāpa]], [[Pilsupe]], [[Bolderājas pareizticīgo baznīca]], [[Daugavpils Sv. A. Ņevska pareizticīgo baznīca]], [[Riebiņu ezers]], [[Piltenes luterāņu baznīca]], [[Milzgrāvis]], [[Strodu strauts]])&lt;/small&gt;

[[Vikipēdija:Statistika|statistika]]

[http://tools.wmflabs.org/edgars/missing/ raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir visvairāk citu valodu Vikipēdijās], [[Vikipēdija:Pieprasītās lapas|pieprasītās lapas]], [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgie raksti]]

[https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Upload&amp;uselang=ownwork ''upload Wikimedia'']

&lt;small&gt;[http://en.wikipedia.org/wiki/X11_color_names krāsas]&lt;/small&gt;

[[en:User:Biafra]]</text>
      <sha1>5snzoiy1wcigbeo2g2sceco79wu44bo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lerijs Sangers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109500</id>
    <revision>
      <id>4468656</id>
      <parentid>4464898</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:28:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8366" sha1="ses0gd11uuippu9mcivlayazlaofmtj" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Lerijs Sangers
|     vārds_orig = ''Larry Sanger''
|         attēls = Larry Sanger 2023 edited.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Lerijs Sangers 2023. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1968
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 16
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona|Belvjū|2s=Vašingtona (štats)}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta =  
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
}}
'''Lerijs Sangers''' ({{val|en|Larry Sanger}}, pilnā vārdā '''Lorenss Marks Sangers''' ({{val|en|Lawrence Mark Sanger}}); dzimis {{dat|1968|7|16}} [[Belvjū]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir viens no [[Vikipēdija]]s dibinātājiem un bija galvenais redaktors, kamēr strādāja kompānijā ''Bomis''.

== Biogrāfija ==
Lerijs Sangers dzimis [[Belvjū]] pilsētā ([[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štats]]), bet audzis [[Ankoridža|Ankoridžā]], [[Aļaska]]s dienvidos. 1991. gadā Rīda koledžā ieguvis bakalauru [[Filozofija|filozofijā]]. 2000. gadā [[Ohaio Universitāte|Ohaio Universitātē]] ieguvis [[doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]] filozofijā par darbu &quot;Epistēmiskā cirkularitāte: Eseja par metaatrunu problēmu&quot;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Sanger|first=Lawrence Mark|date=2000|title=Epistemic circularity: An essay on the problem of meta-justification|url=https://philpapers.org/rec/SANECA-3|journal=The Ohio State University|volume=|pages=|via=Philpapers}}&lt;/ref&gt;

=== Vikipēdija ===
2000. gadā kompānijas ''[[Bomis]]'' dibinātājs [[Džimijs Veilss]] pieņēma Sangeru darbā par jaunizveidotās brīvās enciklopēdijas ''[[Nupedia]]'' galveno redaktoru. Enciklopēdiju sastādīja zinātnieki pēc brīvprātības principa, un enciklopēdijas rakstus vērtēja eksperti. Tādēļ ''Nupedia'' attīstība norisinājās ļoti lēni.

Pēc iepazīšanās ar [[Vords Kaningems|viki jēdzienu]] Sangers piedāvāja Veilsam izmantot to ''Nupedia'', lai to attīstītu. Tā tika izveidota [[Internets|interneta]] vietne [[Vikipēdija]], kas iesākumā bija paredzēta priekš materiālu priekšapstrādes, ko vēlāk izvietotu vietnē ''Nupedia''. 2001. gada 15. janvārī Sangers kļuva par Vikipēdijas vēsturē vienīgo algoto redaktoru. Viņš nostrādāja šajā amatā līdz savai atstādināšanai no amata 2002. gada 1. martā. Oficiālais atstādināšanas iemesls bija štatu samazināšana. Strādājot par Vikipēdijas galveno redaktoru, Sangers izdomāja arī projekta nosaukumu &quot;Vikipēdija&quot;, kā arī formulēja vietnes un tās lietotāju politiku, principus un lietošanas noteikumus.

Pēc Sangera atstādināšanas no amata Veilss neatzina Sangeru kā Vikipēdijas dibinātāju. Viņš atzina viņa nopelnu nozīmīgumu, bet apgalvoja, ka Sangers visu darīja viņa stingrā uzraudzībā un ir bija tikai algots darbinieks. Tomēr lielākā daļa Vikipēdijas entuziastu atzīst Leriju Sangeru par Vikipēdijas līdzdibinātāju kopā ar Veilsu.

=== Atstādināšana ===
[[meta:My resignation--Larry Sanger|Savā atvadu vēstulē]] Lerijs Sangers uzrakstīja, ka nevar vairs nodarboties ar [[Vikipēdija|Vikipēdiju]] pat pēc brīvas gribas tāpēc, ka viņam priekš tā nav pietiekami daudz brīvā laika. Vēlāk savā paziņojumā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kuro5hin.org/story/2004/12/30/142458/25|title=Why Wikipedia Must Jettison Its Anti-Elitism|last=Sangers|first=Lerijs|date=2004. gada 31. decembrī|language=en|accessdate=2009-11-13}}&lt;/ref&gt; viņš skaidroja, ka &quot;projektā bija indīgi sociāla un politiska atmosfēra&quot;, ar kuru viņš nevarēja samierināties. Viņš arī paziņoja, ka kaut arī &quot;augstu vērtē Vikipēdijas īpašības&quot;, un ka labi zina un atbalsta &quot;Vikipēdijas uzdevumu un ciešamo politiku&quot;, tomēr projektam ir nopietnas problēmas. Sangers rakstīja, ka pastāv uzticības krīze projektam no [[sabiedrība]]s puses, un ka projekts ir apvienojis &quot;grūtos ļaudis, [[trollis (internets)|troļļus]] un to iedvesmotājus ļaundabīgā audzējā&quot;. Šīs problēmas, pēc Sangera domām, ir projekta &quot;anti-[[elite|elitārisma]]&quot; dēļ, kas izpaužas kā nepatika pret visu elitāro un ekspertu viedokļu necienīšana. Šis Sangera raksts izsauca rezonansi [[Tīmekļa žurnāls|blogeru]] vidū un arī [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]].

Pēc Sangera atstādināšanas projekts &quot;Vikipēdija&quot; turpināja strauji attīstīties un ir iekļauts starp simts populārākajām [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmekļa]] vietnēm. ''[[Nupedia]]'' bez Sangera līdzdalības beidza savu darbību 2002. gadā.

=== Pēc Vikipēdijas ===
Pēc atstādināšanas no amata Sangers atgriezās zinātnes pasaulē, un docēja filozofijas kursus [[Ohaio Universitāte|Ohaio Universitātē]]. Sangers aizraujas ar 17. gadsimta filozofijas akcenta [[Epistemoloģija|epistemoloģiju]] un [[Ētika|ētiku]]. Brīvajā laikā viņš [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata [[Deitona (Ohaio)|Deitonā]] un [[Kolambusa|Kolumbusā]] māca vijoļspēli un spēlē [[Īrija|īru]] tautas [[mūzika|mūziku]]. Viņš vada [[Tīmekļa vietne|tīmekļa vietni]] par [[Donegola]]s vijoļspēles tradīcijām.

Sangers bija &quot;Sangera ziņu apskata Y2K&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sangersreview.com/ |title=&quot;Sanger’s Review of Y2K News Reports&quot; |access-date={{dat|2000|10|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20001025181634/http://www.sangersreview.com/ |archivedate={{dat|2000|10|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; ({{val|en|&quot;Sanger’s Review of Y2K News Reports&quot;}}) dibinātājs un galvenais redaktors. Izdevums bija pa
redzēts tiem, kas gaidīja datoru izraisītu globālu katastrofu 2000. gadā.

2005. gada decembrī kļuva zināms,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.com.com/Wikipedia+alternative+aims+to+be+PBS+of+the+Web/2100-1038_3-5999200.html|title=Wikipedia alternative aims to be 'PBS of the Web'|last=Terdiman|first=Daniel|date=2005. gada 19. decembrī|publisher=cnet news|language=en|accessdate=2009-11-13|archive-date=2012-07-11|archive-url=https://archive.today/20120711125414/http://news.cnet.com/Wikipedia-alternative-aims-to-be-PBS-of-the-Web/2100-1038_3-5999200.html}}&lt;/ref&gt; ka Sangers piedalās [[Vikipēdija]]i alternatīva projekta izveidē — ''Digital Universe''.

2006. gada septembrī Sangers paziņoja par Vikipēdijas līdzinieka izveidi — projekta ''[[Citizendium]]'' mērķis ir izvairīties no Vikipēdijas vājajiem punktiem. ''Citizendium'' galvenā atšķirība ir tas, ka nav iespējama anonīma labošana — lai uzsāktu darbu, katram autoram ir jāpiereģistrējas un jāizpauž savs īstais vārds. Pirmajā [[Preses konference|preses konferencē]] 2006. gada 17. oktobrī Sangers paziņoja,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.citizendium.org/wiki/CZ:Citizendium_Press_Releases/Oct172006|title=CZ:Citizendium Press Releases &gt; Oct172006|last=Sangers|first=Lerijs|date=2006. gada 17. oktobrī|language=en|accessdate=2009-11-13}}&lt;/ref&gt; ka šis projekts &quot;mēģinās aizstāt Vikipēdiju kā vienu no tīmekļa informācijas pamatieguves vietnēm&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://enlightenment.supersaturated.com/essays/text/larrysanger/diss/index.html Lerija Sangera eseja ''&quot;Epistemic Circularity: An Essay on the Problem of Meta-Justification&quot;'']
* [http://www.technologyreview.com/articles/05/01/issue/forward30105.asp?trk=nl Lerija Sangera raksts ''&quot;Zināšanas par brīvu visiem&quot;'' &quot;Technology review&quot; mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070930060757/http://www.technologyreview.com/articles/05/01/issue/forward30105.asp?trk=nl |date={{dat|2007|09|30||bez}} }}
* [http://www.kuro5hin.org/story/2001/7/25/103136/121 &quot;Britānika vai Nupēdija? Brīvo enciklopēdiju nākotne.&quot;]
* [https://web.archive.org/web/20051221042907/http://www.digitaluniverse.net/ Portāls &quot;Digital Universe&quot;]

{{Wikimedia Foundation}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Sangers, Lerijs}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vikipēdija]]
[[Kategorija:ASV cilvēki]]
[[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]]</text>
      <sha1>ses0gd11uuippu9mcivlayazlaofmtj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dirihlē princips</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110187</id>
    <revision>
      <id>4468683</id>
      <parentid>4183733</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:53:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468683</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12568" sha1="6yil80xhlfnwrw1lhizr9yjtylm18wz" xml:space="preserve">[[Attēls:TooManyPigeons.jpg|thumb|right|Šajā attēlā redzami {{nowrap|''n'' {{=}} 10}} baloži {{nowrap|''m'' {{=}} 9}} būros. Tā kā skaitlis 10 ir lielāks nekā 9, Dirihlē princips norāda, ka vismaz vienā būrī būs 2 baloži.]]

Matemātikā '''Dirihlē princips''' norāda, ka ja {{math|''n''}} priekšmetus ievieto {{math|''m''}} kastītēs, kur {{math|''n'' &gt; ''m''}}, tad vismaz vienā kastītē atradīsies vairāk kā viens priekšmets.&lt;ref name=Herstein64&gt;{{harvnb|Herstein|1964|loc= p. 90}}&lt;/ref&gt; Šīs teorēmas piemēri ir sastopami arī reālajā dzīvē, piemēram, &quot;no trīs cimdiem, vismaz divi būs labās rokas vai arī kreisās rokas cimdi&quot;. Lai arī tas šķiet intuitīvs apgalvojums, to var izmantot, lai parādītu iespējami negaidītus rezultātus, piemēram, ka vismaz diviem cilvēkiem [[Londona|Londonā]] uz galvas ir vienāds skaits matu.

Ir ticams, ka pirmo reizi šo ideju pauda [[Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē]] 1834. gadā, ar nosaukumu ''Schubfachprinzip'' (&quot;atviktņu princips&quot; vai &quot;plauktu princips&quot;). Tas bieži tiek saukts arī par '''Baložu būru principu''' vai '''Dirihlē atvilktņu principu'''&lt;ref&gt;Jeff Miller, Peter Flor, Gunnar Berg, and Julio González Cabillón. &quot;[http://jeff560.tripod.com/p.html Pigeonhole principle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100212043548/http://jeff560.tripod.com/p.html |date={{dat|2010|02|12||bez}} }}&quot;. In Jeff Miller (ed.) ''[http://jeff560.tripod.com/mathword.html Earliest Known Uses of Some of the Words of Mathematics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090304032905/http://jeff560.tripod.com/mathword.html |date={{dat|2009|03|04||bez}} }}''. Electronic document, retrieved November 11, 2006&lt;/ref&gt; — Nosaukums &quot;Atvilktņu princips&quot; joprojām tiek lietots [[Franču valoda|franču valodā]] (&quot;principe des tiroirs&quot;), [[Poļu valoda|poļu valodā]] (&quot;zasada szufladkowa&quot;), [[Bulgāru valoda|bulgāru valodā]] (&quot;принцип на чекмеджетата&quot;), [[Turku valoda|turku valodā]] (&quot;çekmece ilkesi&quot;), [[Ungāru valoda|ungāru valodā]] (&quot;skatulyaelv&quot;), [[Itāļu valoda|itāļu valodā]] (&quot;principio dei cassetti&quot;), [[Vācu valoda|vācu valodā]] (&quot;Schubfachprinzip&quot;), [[Dāņu valoda|dāņu valodā]] (&quot;Skuffeprincippet&quot;), un [[Ķīniešu valoda|ķīniešu valodā]] (&quot;抽屉原理&quot;).

Dirihlē princips var tikt skaidrots dažādi, tomēr visbiežāk to saprot šādi: ja {{math|''k''}} un {{math|''m''}} ir [[Naturāls skaitlis|naturāli skaitļi]] , un {{math|1=''n'' = ''km'' + 1}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''m''}} kastēs, tad Dirihlē princips apgalvo, ka vismaz viena kaste saturēs vismaz {{math|''k'' + 1}} priekšmetus.&lt;ref&gt;{{harvnb|Fletcher|Patty|1987|loc=p. 27}}&lt;/ref&gt; Patvaļīgiem {{math|''n''}} un {{math|''m''}} tas vispārinas uz {{math|1=''k'' + 1 = ⌊(''n'' – 1)/''m''⌋ + 1}}, kur {{math|⌊...⌋}} ir [[grīdas funkcija]].

Lai gan visbiežāk Dirihlē princips tiek lietots [[Galīga kopa|galīgām kopām]] (kā, piemēram, baloži un kastītes), to izmanto arī [[bezgalīgām kopām]].

== Piemēri ==

=== Zeķu izvēlēšanās ===
Iedomājieties, ka jums ir maiss ar bezgalīgi daudz oranžām un bezgalīgi daudz baltām zeķēm. Kāds ir minimālais skaits zeķu, kas jāizvelk no maisa, lai būtu garantēts, ka jums būs pāris ar vienādas krāsas zeķēm? Dirihlē princips norāda, ka, lai iegūtu vienu pāri ar vienādas krāsas zeķēm {{math|''m'' {{=}} 2}} , jums vajag tikai 3 zeķes {{math|''n'' {{=}} 3}}.

=== Roku paspiešana ===
Ja ir {{math|''n''}} cilvēki, kuri var paspiest roku viens ar otru (kur {{math|''n'' &gt; 1}}), Dirihlē princips parāda, ka vienmēr ir divi cilvēki, kuri paspiedīs roku ar vienādu skaitu cilvēkiem. Tā kā {{math|''m''}} atbilst skaitam cik reizes tiek paspiestas rokas, un katrs cilvēks var paspiest roku ar ikvienu no 0 līdz {{math|''n'' − 1}} cilvēkiem, tas rada {{math|''n'' − 1}} &quot;būrus&quot;. Tas ir tāpēc, ka gan '0', gan {{math|'''n'' − 1'}} &quot;būrim&quot; jābūt tukšam (ja viens cilvēks paspiež roku ar visiem, nav iespējams, ka ir cilvēks, kurš nebūtu paspiedis roku ne ar vienu; tāpat, ja viens cilvēks nepaspiež roku ne ar vienu, tad nevar būt cilvēks, kurš būtu paspiedis roku ar visiem). Pēc tā seko, ka {{math|''n''}} cilvēki tiek ielikti {{math|''n'' − 1}} &quot;būros&quot;, kas garantē dubultošanos.

=== Matu skaitīšana ===
Mēs varam pierādīt, ka [[Londona|Londonā]] ir vismaz divi cilvēki, kuriem ir vienāds skaits matu uz galvas.&lt;ref&gt;Šajā gadījumā mēs pieņemsim, ka neviens cilvēks nav plikgalvains.&lt;/ref&gt; Tā kā parasti cilvēkam uz galvas ir apmēram 150,000 matu; ir loģiski pieņemt, ka nevienam nav vairāk nekā 1,000,000 matu {{math|(''m'' {{=}} 1 miljons}} būri). Londonā ir vairāk nekā 1,000,000 cilvēku ({{math|''n''}} ir vairāk nekā miljons priekšmetu). Piešķirot &quot;būri&quot; katram cilvēku matu skaitam, un piešķirot cilvēkus &quot;būriem&quot; atbilstoši viņu matu skaitam, līdz 1,000,001 piešķiršanai, ir jābūt vismaz diviem cilvēkiem, kuri ir piešķirti vienam un tam pašam &quot;būrim&quot; (jo viņiem ir vienāds skaits matu uz galvas) (vai, {{math|''n'' &gt; ''m''}}). Tā kā cilvēkam ir vidēji ({{math|1=''m'' = 150 000}}) matu, tad katrā &quot;būrī&quot; būs vismaz viens cilvēks, un 150,001 cilvēks būs &quot;būrī&quot;, kurā kāds jau ir. Ir iespējams, ka pārklāšanās notiks jau ātrāk nekā 150 001. reizē — svarīgākais ir tas, ka tā vispār notiks. Dirihlē princips nenorāda skaitu, cik reizes notiek pārklāšanās (par to stāsta [[varbūtību teorija]]).

=== Dzimšanas dienas problēma ===
Dzimšanas dienas problēma vaicā, kāda ir iespējamība, ka nejauši izvēlētu {{math|''n''}} cilvēku grupā, diviem cilvēkiem dzimšanas diena būs vienā un tajā pašā dienā? Pēc Dirihlē principa, ja istabā ir 367 cilvēku, mēs zinām, ka ir vismaz viens pāris, kuri dzimuši vienā dienā, jo ir tikai 366 iespējamas dzimšanas dienas no kurām izvēlēties (ieskaitot 29. februāri).
Dzimšanas dienu &quot;[[paradokss]]&quot; noved pie tā, ka pat grupā, kurā ir tikai 23 cilvēki, ir 50% iespējamība, ka būs divi cilvēki ar vienu dzimšanas dienu. Lai gan pirmajā brīdī tas var šķist pārsteidzoši, šķiet loģiski, ka salīdzināšana notiks starp jebkuriem diviem cilvēkiem, nevis starp vienu cilvēku un visu grupu.

=== Softbola komanda ===
Iedomājieties 7 cilvēkus, kuri vēlas spēlēt [[Softbols|Softbolu]] {{math|(''n'' {{=}} 7}}), vienīgi viņi drīkst sadalīties tikai 4 komandās {{math|(''m'' {{=}} 4}}). Dirihlē princips norāda, ka katrs nevar spēlēt savā komandā, bet vismaz 2 cilvēkiem būs jāspēlē vienā:
: &lt;math&gt; \left\lfloor \frac{(n-1)}{m} \right\rfloor + 1 = \left\lfloor \frac{(7-1)}{4} \right\rfloor + 1 = \left\lfloor \frac64 \right\rfloor + 1 = 1 + 1 = 2 &lt;/math&gt;

== Citi formulējumi ==
Šie ir citi Dirihlē principa formulējumi.

# Ja {{math|''n''}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''m''}} vietās, un ja {{math|''n'' &gt; ''m''}}, tad kādā vietā būs vismaz divi objekti.&lt;ref name=Herstein64 /&gt;
# (līdzīgs formulējums kā 1.) Ja {{math|''n''}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''n''}} vietās tā, ka nevienā vietā nav vairāk kā viens priekšmets, tad katra vieta saņem tieši vienu priekšmetu.&lt;ref name=Herstein64 /&gt;
# Ja {{math|''n''}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''m''}} vietās, un ja {{math|''n'' &lt; ''m''}}, tad kādā vietā nebūs neviens priekšmets.
# (līdzīgs formulējums kā 3) Ja {{math|''n''}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''n''}} vietās tā, lai katrā vietā būtu kāds priekšmets, tad katrā vietā būs tieši viens objekts.&lt;ref&gt;{{harvnb|Brualdi|2010|page=70}}&lt;/ref&gt;

== Vispārīgā forma ==
{{math|''q''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;, ''q''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, …, ''q''&lt;sub&gt;''n''&lt;/sub&gt;}} ir pozitīvi veseli skaitļi. Ja
: &lt;math&gt;q_1 + q_2 + \cdots + q_n - n + 1&lt;/math&gt;
priekšmeti tiek ievietoti {{math|''n''}} kastītēs, tad vai nu pirmā kastīte satur vismaz {{math|''q''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;}} priekšmetus, vai otrā kastīte satur vismaz {{math|''q''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;}} priekšmetus, …, vai {{math|''n''}}tā kastīte satur vismaz {{math|''q''&lt;sub&gt;''n''&lt;/sub&gt;}} priekšmetus.&lt;ref&gt;{{harvnb|Brualdi|2010|page=74 Theorem 3.2.1}}&lt;/ref&gt;

Vienkāršā forma ir iegūta no šīs ņemot {{math|1=''q''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = ''q''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; = … = ''q''&lt;sub&gt;''n''&lt;/sub&gt; = 2}}, kas dod {{math|''n'' + 1}} priekšmetus. Ņemot {{math|1=''q''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = ''q''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; = … = ''q''&lt;sub&gt;''n''&lt;/sub&gt; = ''r''}} tiek iegūta plašāka versija par Dirihlē principu:

{{math|''n''}} un {{math|''r''}} ir pozitīvi veseli skaitļi. Ja {{math|''n''(''r'' – 1) + 1}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''n''}} kastēs, tad vismaz viena no kastēm satur {{math|''r''}} vai vairāk priekšmetus.&lt;ref&gt;In the lead section this was presented with the substitutions {{math|1=''m'' = ''n''}} and {{math|1=''k'' = ''r'' − 1}}.&lt;/ref&gt;

Tas var tikt formulēts arī kā, ja {{math|''k''}} atsevisķi objekti tiek ievietoti {{math|''n''}} konteineros, tad vismaz vienam konteineram ir jāsatur vismaz &lt;math&gt;\lceil k/n \rceil&lt;/math&gt; objekti, kur &lt;math&gt;\lceil x\rceil&lt;/math&gt; ir griestu [[funkcija]], norādot, ka mazākais veselais skaitlis ir lielāks vai vienāds ar {{math|''x''}}.
Līdzīgi, vismaz vienam konteineram ir jāsatur ne vairāk kā &lt;math&gt;\lfloor k/n \rfloor&lt;/math&gt; objektu, kur &lt;math&gt;\lfloor x \rfloor&lt;/math&gt; ir grīdas funkcija, norādot, ka lielākais veselais skaitlis ir mazāks vai vienāds ar {{math|''x''}}.

== Dirihlē principa vispārinājumi ==

Varbūtības vispārinājums Dirihlē principam norāda, ka ja {{math|''n''}} baloži tiek nejauši ievietoti {{math|''m''}} būros ar varbūtību {{math|1/''m''}}, tad vismaz viens būris saturēs vairāk nekā vienu balodi ar iespējamību

: &lt;math&gt;1 - \frac{(m)_n}{m^n}, \!&lt;/math&gt;

kur {{math|(''m'')&lt;sub&gt;''n''&lt;/sub&gt;}} ir dilstošs faktoriāls {{math|''m''(''m'' − 1)(''m'' − 2)...(''m'' − ''n'' + 1)}}. Ja {{math|1=''n'' = 0}} un {{math|1=''n'' = 1}} (un {{math|''m'' &gt; 0}}), tad varbūtība ir 0; citiem vārdiem sakot, ja ir tikai viens balodis, tad nevar būt pretruna. Ja {{math|''n'' &gt; ''m''}} (baložu vairāk par būriem) varbūtība ir 1, un tādā gadījumā tas sakrīt ar ierasto Dirihlē principu. Bet pat ja baložu skaits nepārsniedz būru skaitu ({{math|''n'' ≤ ''m''}}), sakarā ar to, ka baloži tiek ievietoti pēc nejaušības principa, bieži vien ir iespēja, ka radīsies sadursmes. Piemēram, ja 2 baloži tiek nejauši ievietoti 4 būros, ir 25% iespējamība, ka vismaz 1 būris saturēs vairāk nekā 1 balodi; 5 baložiem un 10 būriem šī iespējamība ir 69.76%; un 10 baložiem un 20 būriem apmēram 93.45%. Ja būru skaits netiek mainīts, iespējamība vienmēr augs, ja jūs palielināsiet baložu skaitu. Šī problēma tiek plašāk apskatīta &quot;Dzimšanas dienu paradoksā&quot;.

== Bezgalīgas kopas ==

Bezgalīgām kopām ir līdzīgs princips: Ja nesaskaitāmi daudz baložu tiek ievietoti saskaitāmi daudz būros, tad eksistē vismaz viens būris, kurā ir nesaskaitāmi daudz baložu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Papildu literatūra ==
* {{citation|first=Richard A.|last=Brualdi|title=Introductory Combinatorics|edition=5th|year=2010|publisher=Pentice Hall|isbn=978-0-13-602040-0}}
* {{citation|first1=Peter|last1=Fletcher|first2=C.Wayne|last2=Patty|title=Foundations of Higher Mathematics|year=1987|publisher=PWS-Kent|isbn=0-87150-164-3}}
* {{citation|first=Ralph P.|last=Grimaldi|author-link=Ralph Grimaldi|title=Discrete and Combinatorial Mathematics: An Applied Introduction|edition=3rd|year=1994|isbn=978-0-201-54983-6}}
* {{ citation | first1 = I. N. | last1 = Herstein | year = 1964 | isbn = 978-1-114-54101-6 | title = Topics In Algebra | publisher = [[Blaisdell Publishing Company]] | location = Waltham }}

== Ārējās saites ==
* &quot;[http://www.cs.utexas.edu/users/EWD/transcriptions/EWD09xx/EWD980.html The strange case of The Pigeon-hole Principle]&quot;; Dirihlē principa interpretācijas un formulējumi.
* &quot;[http://zimmer.csufresno.edu/~larryc/proofs/proofs.pigeonhole.html The Pigeon Hole Principle]&quot;; Elementāri Dirihlē principa piemēri.
* &quot;[http://www.cut-the-knot.org/do_you_know/pigeon.shtml Pigeonhole Principle from Interactive Mathematics Miscellany and Puzzles]&quot;; Dirihlē principa analīze un piemēri.
* &quot;[http://mindyourdecisions.com/blog/2008/11/25/16-fun-applications-of-the-pigeonhole-principle 16 fun applications of the pigeonhole principle]&quot;; Interesanti fakti.

[[Kategorija:Kombinatorika]]
[[Kategorija:Matemātikas principi]]</text>
      <sha1>6yil80xhlfnwrw1lhizr9yjtylm18wz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Det som engang var</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110190</id>
    <revision>
      <id>4468663</id>
      <parentid>1969538</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:51:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2612" sha1="05vs1o4kgxybzi1jdq1q5z8k0spjuam" xml:space="preserve">{{Albuma infokaste |
| Nosaukums = Det som engang var
| Izpildītājs = [[Burzum]] studijas albums
| Vāks =Burzum - 1993 - Det Som Engang Var.jpg
| Background  = lightsteelblue
| Izdots = 1993. gada augusts
| Ierakstīts = 1992. gada aprīlī [[Grieg Hall]] [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]
| Žanrs = [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnais metāls]]
| Garums = 40:01
| Ierakstu kompānija = Cymophane
| Producents = [[Vargs Vikerness|Grāfs Grišnaks (Count Grishnackh)]] and [[Eiriks Hundvins]]
| Izpildītājsģen = Burzum
| Iepriekšējais albums = &quot;[[Burzum (albums)]]&quot; &lt;br /&gt;([[1992]])
| Šis albums = &quot;Det som engang var&quot; &lt;br /&gt;([[1993]])
| Nākamais albums = &quot;[[Hvis lyset tar oss]]&quot; &lt;br /&gt;([[1994]])
}}


'''''Det som engang var''''' (tulkojumā no [[Norvēģu valoda|norvēģu valodas]] - Tas, kas reiz bijis) ir trešais [[Norvēģija|norvēģu]] [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnā metāla]] izpildītāja [[Burzum]] albums. Tas tika ierakstīts 1992. gada aprīlī un izdots 1993. gada augustā. Albuma izdevēja ir pašam izpildītājam piederošā ierakstu kompānija &quot;Cymophane&quot;.

== Dziesmu saraksts ==
{{Skaņdarbu saraksts

| title1          = Den onde kysten
| note1           = «Ļaunuma krasts»
| length1         = 2:21

| title2          = Key to the Gate
| note2           = «Atslēga vārtiem»
| length2         = 5:15

| title3          = En Ring til å herske
| note3           = «Viens gredzens lai valdītu»
| length3         = 7:10

| title4          = Lost Wisdom
| note4           = «Zaudētā gudrība»
| length4         = 4:39

| title5          = Han som reiste
| note5           = «Tas, kurš brīnījās»
| length5         = 4:51

| title6          = Når himmelen klarner
| note6           = «Kad debess noskaidrosies»
| length6         = 3:50

| title7          = Snu mikrokosmos tegn
| note7           = «Apgrieztais mikrokosmosa simbols»
| length7         = 9:38

| title8          = Svarte troner
| note8           = «Melnie troņi»
| length8         = 2:16
}}

== Izpildītāji ==
&lt;!--Do not edit names, this is how they appear on the album--&gt;
* [[Vargs Vikerness|Grāfs Grišnaks (Count Grishnackh)]] — balss, elektriskā ģitāra, basģitāra, bungas, sintezators

== Ārējās saites ==
* [http://burzum.org/eng/discography/official/1993_det_som_engang_var.shtml Burzum diskogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061110070240/http://www.burzum.org/eng/discography/official/1993_det_som_engang_var.shtml |date={{dat|2006|11|10||bez}} }}

[[Kategorija:1993. gada albumi]]
[[Kategorija:Burzum albumi]]</text>
      <sha1>05vs1o4kgxybzi1jdq1q5z8k0spjuam</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Lidaparāti</title>
    <ns>14</ns>
    <id>130865</id>
    <revision>
      <id>4468718</id>
      <parentid>3966651</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T00:29:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YiFeiBot</username>
        <id>47773</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bot: Migrating 1 langlinks, now provided by [[d:|Wikidata]] on [[d:q9608310]]; 47 langlinks remaining</comment>
      <origin>4468718</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1578" sha1="jw8auoc4tgqevzmy0jx1shk2jwhvyqb" xml:space="preserve">{{Commonscat|Aircraft}}

[[Kategorija:Transportlīdzekļu veidi]]
[[Kategorija:Aviācija]]

[[af:Kategorie:Vliegtuie]]
[[an:Categoría:Avions]]
[[ang:Flocc:Lyftcræft]]
[[ar:تصنيف:طائرات]]
[[az:Kateqoriya:Təyyarələr]]
[[bg:Категория:Самолети]]
[[ca:Categoria:Avions]]
[[cs:Kategorie:Letadla]]
[[da:Kategori:Luftfartøjer]]
[[de:Kategorie:Luftfahrzeug]]
[[dsb:Kategorija:Lětadła]]
[[el:Κατηγορία:Αεροσκάφη]]
[[en:Category:Aircraft]]
[[eo:Kategorio:Aviadiloj]]
[[es:Categoría:Aeronaves]]
[[fa:رده:هواپیما]]
[[fi:Luokka:Lentokoneet]]
[[fr:Catégorie:Avion]]
[[he:קטגוריה:כלי טיס]]
[[hi:श्रेणी:विमानन]]
[[hr:Kategorija:Zrakoplovi]]
[[id:Kategori:Pesawat]]
[[is:Flokkur:Flugvélar]]
[[it:Categoria:Aeroplani]]
[[ja:Category:航空機]]
[[ka:კატეგორია:თვითმფრინავები]]
[[ko:분류:항공기]]
[[ms:Kategori:Pesawat]]
[[nl:Categorie:Vliegtuig]]
[[no:Kategori:Luftfartøyer]]
[[nv:Tʼááłáhági átʼéego:Chidí naatʼaʼí]]
[[pl:Kategoria:Samoloty]]
[[pt:Categoria:Aviões]]
[[ro:Categorie:Avioane]]
[[ru:Категория:Воздушные суда]]
[[sh:Kategorija:Avioni]]
[[sk:Kategória:Lietadlá]]
[[sl:Kategorija:Zrakoplovi]]
[[sr:Категорија:Авиони]]
[[sv:Kategori:Flygplan]]
[[szl:Kategoria:Fligry]]
[[th:หมวดหมู่:อากาศยาน]]
[[tr:Kategori:Uçaklar]]
[[uk:Категорія:Літаки]]
[[ur:زمرہ:ہوائیہ]]
[[zh:Category:航空飞行器]]
[[zh-yue:Category:飛機]]</text>
      <sha1>jw8auoc4tgqevzmy0jx1shk2jwhvyqb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emilis Melngailis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>130909</id>
    <revision>
      <id>4468768</id>
      <parentid>4411959</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:19:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468768</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36379" sha1="qyeqlqbir0sipfkfoms4pgn65nzo05c" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|             platums = 
|               vārds = Emilis Melngailis
|          vārds_orig = 
|              attēls = Melngailis Emilis.jpg
|          att_izmērs = 160px
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt = 
|             dz_gads = 1874
|          dz_mēnesis = 2
|            dz_diena = 15
|            dz_vieta = [[Vidrižu pagasts]]
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 1954
|           m_mēnesis = 12
|             m_diena = 20
|             m_vieta = [[Rīga]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = Latvijas
|             tautība = latvietis
|             dzimums = V
|            paraksts = 
|               stils = 
|               žanrs = 
|             tehnika = 
|               grupa = 
|            mācījies = [[Īgates draudzes skola]], [[Lēdurgas draudzes skola]], [[Raunas draudzes skola]], [[Vecpiebalgas draudzes skola]], [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas pilsētas reālģimnāzija]], [[Drēzdenes konservatorija]], [[Pēterburgas konservatorija]]
|           skolotāji = [[Kārlis Millers]], [[Fēlikss Drezeke|Fēliks Augusts Bernhards Drezeke]],&lt;ref name=&quot;periodika.lv&quot; /&gt; [[Nikolajs Rimskis-Korsakovs]]&lt;ref&gt;Melngailis, Emīlis &quot;Kur skaņoto rakstu esmu mācījies&quot;, [[Cīņa (avīze)|Cīņa]], 1948, 27. jūlijs.&lt;/ref&gt;
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks]], [[Darba Sarkanā karoga ordenis]], [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksts]]
|            piezīmes = 
|         kategorijas = nē
}}
'''Emilis Jūlijs Melngailis''' (dzimis {{dat|1874|2|15}} (pēc vecā stila 3. februārī&lt;ref name=&quot;Melngailis, Emīlis 1944&quot;&gt;Melngailis, Emīlis, &quot;Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi&quot;, Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.&lt;/ref&gt;) [[Igate|Igatē]], miris {{dat|1954|12|20}} [[Rīga|Rīgā]], apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]) bija [[latvieši|latviešu]] folklorists, kordiriģents, [[komponists]] un [[šahs|šahists]]. [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] organizators un virsdiriģents. Sarakstījis 53 oriģināldziesmas korim ''[[a cappella]]'', veidojis vairāku tautu tautas dziesmu apdares. Darbojās Latvijas Šaha federācijas vadībā.&lt;ref name=&quot;Latvija 100&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= 100 Latvijas personību|last= Apinis|first= Pēteris|authorlink= |year= 2006|publisher= &quot;Nacionālais apgāds&quot; un &quot;Lauku avīze&quot;|isbn= 9984-26-269-3|page= 66}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1874. gadā [[Igate|Igates pagasta]]&lt;ref&gt;Komponists uzsver, ka tas ir bijis Igates pagasts, kas pievienots Vidrižiem tikai vēlāk. Legzdiņš, Roberts, &quot;Atvasara&quot;, [[Latvija]], Nr. 3, 1983, 12. septembris, 3. lpp.&lt;/ref&gt; skolā skolotāja un pagasta skrīvera Jēkaba un viņa sievas Līzes, dzimušas Mešakas,&lt;ref&gt;[https://www.raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2518:26063#&amp;gid=1&amp;pid=11 LVVA, Fonds 235, Apraksts 4, Lieta 1444, 14 lpp, 35 ieraksts]&lt;/ref&gt; sešu bērnu&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Val. B. &quot;Emīļa Melngaiļa dziesma&quot;, [[Latvju Mūzika]], Nr. 8, 1975, 1. janvāris, 687-91. lpp.&lt;/ref&gt; ģimenē.

Tēvs Igatē strādāja kā skrīveris bāriņtiesā līdz 1893. gadam, kad Melngaiļu ģimene pārcēlās uz Raunas Marijkalnu&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;Legzdiņš, Roberts, &quot;Atvasara&quot;, Latvija, Nr. 3, 1983, 12. septembris, 3. lpp.&lt;/ref&gt; jeb Māriņkalnu.&lt;ref name=&quot;Type 1872&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/dsvh1999n03{{!}}article:DIVL181{{!}}query:Melngaile%20J%C4%93kabs%20Melngai%C4%BCi{{!}}issueType:P |title=Medne, Jūlija Elizabete, dzim. Melngaile (1872.15.07-1949.30.11), &quot;Mans mūža gājums no atmiņu pierakstiem un dienasgrāmatas&quot;, Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, Nr. 3, &amp;#91;&amp;#91;1999&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;1. marts&amp;#93;&amp;#93;. |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/dsvh1999n03{{!}}article:DIVL181{{!}}query:Melngaile%20J%C4%93kabs%20Melngai%C4%BCi{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lursoft.lv/adrese/marijkalns-raunas-pagasts-raunas-novads-lv-4131 Marijkalns, Raunas novadā]&lt;/ref&gt; Māte mācīja zēnu spēlēt klavieres vēl pirmsskolas vecumā.&lt;ref name=&quot;Melngailis, Emīlis 1944&quot;/&gt; Igates skolā mazbērna gados dzīvoja kopā ar apteksni Līzi, ko ļoti mīlējis.&lt;ref&gt;Brēms, M. &quot;Emils Melngailis&quot;, [[Latvijas Kareivis]], Nr. 106, 1930, 13. maijs, 3. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Skolas un studiju gadi ===
Mācījās Igates, [[Lēdurga]]s, [[Rauna]]s un [[Vecpiebalgas draudzes skola|Vecpiebalgas draudzes skolās]]. Lēdurgas draudzes skolā pildīja pagasta ziņneša pienākumus, piegādājot pastu uz Aijažiem.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt; Vecpiebalgas draudzes skolā [[Kārlis Millers|Kārļa Millera]] klasē sacerēja savu pirmo vokālo kompozīciju &quot;Modināšanas dziesmu&quot;&lt;ref name=&quot;Melngailis, Emīlis 1944&quot;/&gt; Millera dzimšanas dienas svinībām divpadsmit gadu vecumā 1886. gada 3. decembrī&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot;&gt;Sinus, &quot;Emiļa Melngaiļa pirmās komponista gaitas&quot;, [[Atpūta (žurnāls)|Atpūta]], Nr. 287, 1930, 1. maijs, 15. maijs.&lt;/ref&gt; ar [[Aleksandrs Mezītis|Aleksandra Mezīša]] vārdiem,&lt;ref name=&quot;Melngailis, Emīlis 1937&quot;&gt;Melngailis, Emīlis. &quot;Ziemassvētku zaigumā&quot;, ''Jaunākās Ziņas'', Nr. 293, 1937, 24. decembris, 11. lpp.&lt;/ref&gt; kuru toreiz atskaņoja vēlākajam arhibīskapam [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Irbem]].

No 1887. līdz 1891. gadam viņš mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]].
Lai nopelnītu līdzekļus studijām, trīs gadus strādāja muižas skolās par mājskolotāju, pa gadam [[Igaunija|Igaunijā]],&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot;/&gt; [[Pope|Popē]] un [[Ezere|Ezerē]],&lt;ref name=&quot;Melngailis, Emīlis 1944&quot;/&gt; taču pēc paša vārdiem tieši tad, 1895. gadā, dzīvodams aristokrātu muižās, pieņemoties svarā un spēlējot šahu ar vēlāko arhibīskapu [[Teodors Grīnbergs|Teodoru Grīnbergu]]&lt;ref name=&quot;periodika.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ltme1942n08{{!}}article:DIVL283{{!}}page:70{{!}}query:Em%C4%ABlis%20Melngailis{{!}}issueType:P |title=Cīrulis, Jānis. &quot;Emīlis Melngailis&quot;, ''Latvju Mēnešraksts'', Nr. 8, &amp;#91;&amp;#91;1942&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;1. janvāris&amp;#93;&amp;#93;, 728-34. lpp. |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ltme1942n08{{!}}article:DIVL283{{!}}page:70{{!}}query:Em%C4%ABlis%20Melngailis{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; nolēmis nodarboties ar mūziku un šahu.&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot;/&gt;

1896. gadā sāka studijas [[Drēzdene]]s konservatorijā pie [[Fēlikss Drezeke|Fēliksa Augusta Bernharda Drezekes]] (1835—1913), kura iespaidā pievērsies [[Rihards Vāgners|Vāgneram]], par latviskās mūzikas problēmām nedomājot.&lt;ref name=&quot;periodika.lv&quot; /&gt; Drēzdenē sacerēja vairākas kompozīcijas, tai skaitā vairākas no vēlāk sacerētā &quot;Latvju rekviēma&quot;.

No 1898. līdz 1901. gadam turpināja mūzikas studijas [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] konservatorijā, kur visvairāk iespaidojās no krievu romantisma īpaši [[Modests Musorgskis|Musorgska]] operām, kur paša vārdiem &quot;raženu vietu ieņem no tautas nākusī dziesmiņa, ja viņas būtība ir pareizi izcelta, iztulkota&quot;.&lt;ref name=&quot;periodika.lv&quot; /&gt; Studijas pameta pēc strīda ar Rimski-Korsakovu, Musorgska &quot;Borisa Godunova&quot; oriģinālveidu aizstāvot; turpināja kā eksterns, 1901. gadā saņemot brīvmākslinieka diplomu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; 
Melngailis uzskatīja, ka nepieciešams glābt no izzušanas latviešu tautas mūziku jeb &quot;skaņotās gara mantas&quot;.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:116574|page:65 Emīlis Melngailis] Skatīts: 15.12.2023&lt;/ref&gt; [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberta Bērziņa]] tautā izplatītu dziesmu un melodiju krājums ''Latvju vijolītes'' (1894–1896)&lt;ref&gt;[https://www.literatura.lv/personas/roberts-berzins Roberts Bērziņš] Skatīts: 15.12.2023&lt;/ref&gt; ierosināja viņu 1902. gadā izdot pirmo kora dziesmu krājuma &quot;Birzēs i norās&quot; burtnīcu, pēc šīs publikācijas pa pastu saņēma no latviešu tautas melodiju vācējiem gatavus krājumus.&lt;ref name=&quot;periodika.lv&quot; /&gt; Melngailis ar paveikto bija neapmierināts, 1904. gada izdevumā to laboja, spilgti parādās divbalsības dubultojums, liekot vīru balsīm paralēli dziedāt sievu balsu harmonizācijā, kas jāuzskata par krievisku, nevis latvisku dziedāšanas veidu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ltme1942n08{{!}}article:DIVL283{{!}}page:70{{!}}query:Em%C4%ABlis%20Melngailis{{!}}issueType:P |title=Cīrulis, Jānis. &quot;Emīlis Melngailis&quot;, ''Latvju Mēnešraksts'', Nr. 8, &amp;#91;&amp;#91;1942&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;1. janvāris&amp;#93;&amp;#93;, 730. lpp. |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ltme1942n08{{!}}article:DIVL283{{!}}page:70{{!}}query:Em%C4%ABlis%20Melngailis{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; Komponists uzskatīja Pēterburgas laiku par postošu, kas nesis nelaimi pēc nelaimes viņa dzīvē, radot lūzumu.&lt;ref name=&quot;ReferenceH&quot;&gt;Melngailis, Emīlis, &quot;Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi&quot;, [[Laikmets]], Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Bēgļu gaitās ===
[[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā Melngaiļa tēva mājās Raunas «Marijkalnā» ieradās kazaki un piekāva viņa tēvu, jo Emilis Pēterburgā esot rakstījis dziesmas ar Raiņa vārdiem.&lt;ref name=&quot;ReferenceI&quot;&gt;Ziemele, Solveiga. &quot;Ciemos pie Emiļa Melngaiļa meitas&quot;, [[Dzirkstele (Gulbenes novada laikraksts)]], 1980, 1. aprīlis, 2. lpp.&lt;/ref&gt; 1906. gadā, bēgot no soda ekspedīcijas represijām kopā ar māsu Elīnu un četrus gadus veco meitu Lindu pārcēlās uz dzīvi [[Taškenta|Taškentā]], toreizējā [[Turkestāna|Turkestānā]],&lt;ref name=&quot;ReferenceK&quot;&gt;Melngailis, Emīlis. &quot;Manas sievas Annas piemiņai&quot;, [[Jaunākās Ziņas]], Nr. 233, 1938, 13. oktobris, 3. lpp.&lt;/ref&gt; kur dzīvoja līdz 1920. gadam. Kadetu korpusā mācīja vācu valodu, vēlāk arī angļu valodu, vasarās brauca uz Rīgu, mācījis klavierspēli ģenerālgubernatora meitai,&lt;ref name=&quot;ReferenceJ&quot;/&gt; atvēris vīna darītavu, piekopis dravinieka arodu, turējis piensaimniecību,&lt;ref name=&quot;Melngailis, Emīlis 1944&quot;/&gt; kā arī šķirņu vistkopību.&lt;ref name=&quot;ReferenceL&quot;&gt;Melngailis, Emīlis. &quot;Manas sievas Annas piemiņai&quot;, Jaunākā Ziņas, Nr. 233, 1938, 13. oktobris, 3. lpp.&lt;/ref&gt; 1912. gada 3. decembrī Taškentā dzima dēls [[Tenis Melngailis|Tenis Vītauts]],  nomira jaunākā meita Maija.&lt;ref name=&quot;ReferenceK&quot;/&gt; Taškentā uzsāka &quot;Bārenītes slavināšanas&quot; diatonisko stilu, 1912. gadā iznāca &quot;Birzēs i norās&quot; otrā burtnīca. 1915. gadā norīkots dienestā par Guļčas cietokšņa komandata sekretāru.&lt;ref name=&quot;ReferenceJ&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/dsvh1999n12{{!}}article:DIVL235{{!}}query:Melngailis%20Melngai%C4%BCa%20Melngailis%20Aruli{{!}}issueType:P |title=Klotiņš, Arnolds. &quot;Emīlim Melngailim — 125. Melngaiļa Taškentas trimda.&quot;, Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, Nr. 12, &amp;#91;&amp;#91;1999&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;1. decembris&amp;#93;&amp;#93;, 14., 15., 16. lpp. |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/dsvh1999n12{{!}}article:DIVL235{{!}}query:Melngailis%20Melngai%C4%BCa%20Melngailis%20Aruli{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

=== Latvijas Republikā ===

Pēc Brīvības cīņu beigām 1920. gadā atgriezās Latvijā, nodibināja zemnieku saimniecību [[Priekuļi|Priekuļos]] pie [[Cēsis|Cēsīm]] ar ābeļdārzu, lopiem, sekmīgi piedalījās šķirnes vistu konkursos,&lt;ref name=&quot;ReferenceM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ltme1942n08{{!}}article:DIVL283{{!}}page:70{{!}}query:Em%C4%ABlis%20Melngailis{{!}}issueType:P |title=Cīrulis, Jānis. &quot;Emīlis Melngailis&quot;, ''Latvju Mēnešraksts'', Nr. 8, &amp;#91;&amp;#91;1942&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;1. janvāris&amp;#93;&amp;#93;, 734. lpp. |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ltme1942n08{{!}}article:DIVL283{{!}}page:70{{!}}query:Em%C4%ABlis%20Melngailis{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; kad vistu saimniecība un dzīvojamās ēkas nodega,&lt;ref name=&quot;ReferenceK&quot;/&gt; strādāja kā taksometra vadītājs, taču cieta autokatastrofā, rakstīja par vieglo pasažieru automobiļu vadīšanas pedagoģisko līdzekļu trūkumu,&lt;ref name=&quot;ReferenceM&quot;/&gt; neatrodot algotu darbu ne kā valodas skolotājs, ne kā komponists.&lt;ref name=&quot;Melngailis, Emīlis 1944&quot;/&gt; Nostājās pret [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrību jeb &quot;māmuļniekiem]]&quot;, nodarbojās ar politiku, bija saimnieciski un politiski nepraktisks, ar amerikānisku reklāmu izgāzās&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; neveiksmīgi kandidējot Saeimas vēlēšanās, aģitējot no sava taksometra, pēc šīs neveiksmes nostājās pret demokrātiju, pret balsošanu, pret balsu vairākuma principu, jo pēc rakstura bija despotisks, bargs, valdonīgs, straujš un eksplozīvs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ltme1942n08{{!}}article:DIVL283{{!}}page:70{{!}}query:Em%C4%ABlis%20Melngailis{{!}}issueType:P |title=Cīrulis, Jānis. &quot;Emīlis Melngailis&quot;, ''Latvju Mēnešraksts'', Nr. 8, &amp;#91;&amp;#91;1942&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;1. janvāris&amp;#93;&amp;#93;, 733-4. lpp. |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ltme1942n08{{!}}article:DIVL283{{!}}page:70{{!}}query:Em%C4%ABlis%20Melngailis{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; ass, šķautņains,&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt; spurainās dabas dēļ ar neveiksmēm laulības dzīvē&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; taisnprātīgs, ļaunatminīgās un paštaisnās dabas dēļ daudzi viņu uzlūkoja vienīgi par dīvaini, par cilvēku bez diplomātijas, kas nekur īsti neiederas.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/21897 Klotiņš, Arnolds Dr. art. &quot;Par mūžu. Pilnu cerību, centienu, cēlu jūtu&quot;, [[Latvijas Vēstnesis]], 1999, 18. februāris, Nr. 47 (1507)]&lt;/ref&gt;

Apceļoja [[Nīca|Nīcu]], [[Rucava|Rucavu]], [[Bārta|Bārtu]], kaimiņtautu [[kursenieki|kurseniekus Kuršu kāpā]] un Latgali savācot 4342&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt; tautas melodiju, pēc paša teiktā iegūstot &quot;pavisam jaunu uzskatu par šīs zemes senatni&quot;,&lt;ref name=&quot;Melngailis, Emīlis 1944&quot;/&gt; šim nolūkam [[Pētera Ozolnieka velosipēdu fabrika|Ozolnieku velosipēdu fabrika]] uzkonstruēja un uzdāvināja komponistam īpašu velosipēdu, jo parastajiem Melngailis bija par smagu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt; Folklorista Priekuļu puses mājās «Eiķēni» viesojās [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Jānis Zālītis]], [[Pēteris Barisons]], [[Jūlijs Madernieks]], [[Jāzeps Vītols]].&lt;ref name=&quot;ReferenceI&quot;/&gt; Sāka nodarboties ar diriģēšanu, devās ar savu kori tūrē pa Latviju. Melngailis bija [[Latvijas Konservatorija]]s folkloras katedras vadītājs, virsdiriģents 1931. gada [[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Septītajos latvju dziesmu svētkos]] un 1933. gada [[VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Dziesmusvētku Atceres dziesmu dienās]], ko vēlāk nodēvēja par Astotajiem latvju dziesmu svētkiem&lt;ref name=&quot;ReferenceP&quot;&gt;Melngailis, Emilis, &quot;Latvju Dziesmas devītie svētki&quot;, Jaunākās Ziņas, Nr. 17, 1938, 22. janvāris, 4. lpp.&lt;/ref&gt; un 1938. gada [[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Latvju dziesmas devītajos svētkos]]. Uzstāja, ka dziesmu svētku telpiskā risinājumā pie estrādes aiz klausītājiem jābūvē akustiskas reverbrācijas pusloka siena, izstāžu zāle [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|tautas mūzikas instrumentiem]] un bufete.&lt;ref name=&quot;ReferenceP&quot;/&gt; Saņēmis [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas/|title=Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības|last=Bormane|first=Anita|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-11-16|date=2014-03-30|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118134520/https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas}}&lt;/ref&gt;

=== PSRS okupācijā ===
Pēc okupācijas kļuva par konservatorijas profesoru, bet lekcijās bijis visai kuriozs.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; 1945. gadā Melngailim piešķīra [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu]], 1949. gadā viņš saņēma [[Darba Sarkanā Karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeni]]. Saņēmis Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu.&lt;ref&gt;Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs prof. Dr. [[Augusts Kirhenšteins]], sekretārs K. Gailis, &quot;1949. gada 10. februāra Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija DEKRETS Par Emiļa Jēkaba d. MELNGAIĻA apbalvošanu ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda Rakstu Par izciliem nopelniem mūzikas laukā sakarā ar 75. dzimšanas dienu&quot;, [[''Komunists'' (Liepāja)]], Nr. 38, 1949. gada 16. februārī, 1. lpp.&lt;/ref&gt; Kļuva par [[Latvijas Komponistu savienība|Latvijas PSR Komponistu savienības]] priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Miris {{dat|1954|12|20}} Rīgā sirds slimības dēļ.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Melngaili izvadīja pēdējā gaitā no [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas PSR Operas un baleta teātra]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Daiļrade ==
=== Folklora un apdare ===
Emilis Melngailis ir savācis 220 latviešu tautasdziesmu apdares krājumos &quot;Birzēs i norās&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/lv/person/Emilis-Melngailis/869577 |title=Literatūra.lv: Emilis Melngailis |access-date={{dat|2021|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211203171505/https://www.literatura.lv/lv/person/Emilis-Melngailis/869577 }}&lt;/ref&gt; (&quot;[[Tumša nakte, zaļa zāle]]&quot;, &quot;[[Ozolīti, zemzarīti]]&quot;, &quot;[[Bērīts manis kumeliņis]]&quot;, &quot;[[Tek saulīte tecēdama]]&quot;, &quot;[[Kas kurmīti dancināja]]&quot;), kā arī kora dziesmas (&quot;[[Jāņuvakars]]&quot;, &quot;[[Senatne]]&quot;). Kopumā iznāca 10 &quot;Birzēs i norās&quot; burtnīcas, tās tika izdotas laika posmā no 1902. līdz 1956. gadam. Melngaiļa savāktie tautas mūzikas materiāli tika publicēti grāmatā &quot;Latviešu mūzikas folkloras materiāli&quot; trīs sējumos (ap 5000 tautasdziesmu melodiju): I daļa [[Kurzeme|Korsa]] (1951. gadā), II daļa [[Maliena]] (1952. gadā), III daļa [[Vidiena]] ar pielikumu un pēcvārdu (1953. gadā).&lt;ref&gt;[https://garamantas.lv/lt/collection/1494819/Latviesu-muzikas-folkloras-materiali-1-sejums-Korsa-1951 Latviešu mūzikas folkloras materiāli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231215222416/https://garamantas.lv/lt/collection/1494819/Latviesu-muzikas-folkloras-materiali-1-sejums-Korsa-1951 |date={{dat|2023|12|15||bez}} }} Skatīts: 15.12.2023&lt;/ref&gt; Melngailis ir uzsvēris savu uzskatu, ka Kurzemē mūzikas instrumentu spēles tradicionāli plašāko prasmju dēļ folkloras muzikalitāte ir bijusi augstāka kā Vidzemē.&lt;ref name=&quot;Melngailis, Emīlis 1944&quot;/&gt; Melngaiļa dziesmu &quot;Rīgas torņa gala zīle&quot; jau 1938. gadā iekļāva Igauņu dziesmu svētku oficiālajā programmā.&lt;ref name=&quot;ReferenceP&quot;/&gt; Melngailis stingri uzsvēra latviešu tautas melodiju diatonismu, piederību sengrieķu harmonijām, kas krasi atšķiroties no klasiskajām mažoru, minoru kadencēm, īpaši minoros, kur tautas melodija atmet ievadtoni.&lt;ref name=&quot;periodika.lv&quot; /&gt; Lai arī [[Jēkabs Graubiņš]] un [[Ludis Bērziņš]] pareizi uzsvēra, ka mūzikas metrika latviešu tautas dziesmās atbilst teksta dipodijai, Melgailis savos melodiju apstrādājumos to nereti ignorēja, piemēram, trīsdaļīgu taktsmēru apzīmējot par divdaļīgu (&quot;Bārenītes slavinājums&quot;, &quot;Miezītim balti milti&quot; u. c.), jauktu taktsmēru uztver kā vienkāršu (&quot;Vīrs, kam vara&quot;, &quot;Smagu liecu lazdiņu&quot; u. c.), turklāt Melngailis uzsvēris, ka komponēt oriģinālmūziku nav grūtāks uzdevums par astoņtaktīgas latviešu tautas dziesmas harmonizēšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ltme1942n08{{!}}article:DIVL283{{!}}page:70{{!}}query:Em%C4%ABlis%20Melngailis{{!}}issueType:P |title=Cīrulis, Jānis. &quot;Emīlis Melngailis&quot;, ''Latvju Mēnešraksts'', Nr. 8, &amp;#91;&amp;#91;1942&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;1. janvāris&amp;#93;&amp;#93;, 731. lpp. |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ltme1942n08{{!}}article:DIVL283{{!}}page:70{{!}}query:Em%C4%ABlis%20Melngailis{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

=== Oriģinālmūzika ===
Melngailim īstu oriģināldziesmu nav sevišķi daudz,&lt;ref name=&quot;ReferenceO&quot;/&gt; sacerējis piecpadsmit solodziesmas, pamatā veidotas agrīnajos darbības gados.&lt;ref name=&quot;ReferenceO&quot;/&gt;
Rakstījis mūziku [[Rūdolfs Blaumanis|Blaumaņa]] liriskajai mīlestības dzejai vācu valodā.&lt;ref name=&quot;ReferenceQ&quot;&gt;Sinus, &quot;Emiļa Melngaiļa pirmās komponista gaitas&quot;, Atpūta, Nr. 287, 1930, 1. maijs, 15. maijs.&lt;/ref&gt; Melngailis vēlāk paudis nožēlu, ka vēlu iepazinies ar Krišjāni Baronu, paudis, ka ar Dainu tēva vēlāk dotajām zināšanām saprastu, ka pie [[Rainis|Raiņa]] &quot;Senatnes&quot; nevajadzējis ķerties.&lt;ref name=&quot;ReferenceO&quot;/&gt; Smeļoties no savas autoritātes Modesta Musorgska Melngailis piešķir mūzikai slāvisku kolorītu.&lt;ref name=&quot;ReferenceO&quot;/&gt; Jēkabs Poruks norāda, ka &quot;Mūsu tēvs debesīs&quot; nav latviešu dieviņš, bet Vecās Derības bargais Demiurgs, &quot;kas runā pērkona dārdos&quot;, proti ar dievišķā rāmi ekspresīvu slavinājumu.
* [[Turaidas Roze]], balets;&lt;ref name=&quot;Melngailis, Emīlis 1944&quot;/&gt; 
* Marija, balets&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;;
* [[Velnu rija]], glezna simfoniskajam orķestrim;
* [[Spēlēju, dancoju]], pūtēju orķestrim;
* [[Galējā gaita]], pūtēju orķestrim;
* [[Kaŗavīra līgaviņa]], pūtēju orķestrim.&lt;ref name=&quot;ReferenceO&quot;/&gt;

=== Intelektuālā īpašuma tiesības ===
Pirmoreiz Melngaiļa kompozīciju publisks atskaņojums ārpus ierastā ģimenes loka noticis 1900. gada pavasarī [[Viestura dārzs|Ķeizardārzā]].&lt;ref name=&quot;ReferenceQ&quot;/&gt; Melngailis savās kompozīcijās pārveidojis dzejnieku oriģinālos darbu, piemēram, [[Aspazija]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceO&quot;/&gt; Jau Pēterburgas periodā folkorists rakstīja savam draugam Velēnā skolotājam Kārlim Tarzieram, lai rīko koncertus ar Melngaiļa dziesmām un naudu sūta uz Pēterburgu.&lt;ref name=&quot;ReferenceR&quot;&gt;Kučers, J. &quot;Atbalsojas tautas dziesma&quot;, [[Dzirkstele (Gulbenes rajona laikraksts)]], Nr. 135, 1977, 12. novembris. 4. lpp.&lt;/ref&gt;
Viņš uzsvēra, ka bez viņa atļaujas un autora honorāra apmaksas personām nav tiesību izpildīt viņa kompozīcijas.&lt;ref name=&quot;periodika.lv&quot; /&gt;

Latvijā autortiesības uz Emiļa Jūlija Melngaiļa vokālajām un vokāli instrumentālajām kompozīcijām beigsies 2024. gada 31. decembrī — tā gada beigās, kurā aprit 70 gadi pēc nāves.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=5138 Autortiesību likuma 73. panta pirmā daļa — Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāvesizņemot šā likuma 37.pantā minētos gadījumus.]&lt;/ref&gt;

== Ģimene un radinieki ==
Melngaiļa radi bija ienākuši Igatē 1862. gadā, Kārlis Šteins izpircis no muižnieka [[Pistolkorsi|Pistolkorsa]] lielu zemesgabalu, nodibinājis «Ķikreizas», viņa dēlu starpā sadalot zemi radās jaunsaimniecības «Šķūtis» un «Jaunšķūtis», tur allaž komponists apciemoja savus radus, dēladēlam «Silarāji»,&lt;ref&gt;Legzdiņš, Roberts, &quot;Atvasara&quot;, Latvija, Nr. 35, 1983, 12. septembris, 3. lpp.&lt;/ref&gt; Šteini un Mežoki (Mešaki, Mežaki) nāk no «Maisiņiem» Raunas pagastā, pats Šteins bija sulainis, kas vēlāk kļuvis Stelpes muižas rentnieks, par rentes gados sapelnīto nopirka minēto Igates galu.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;Legzdiņš, Roberts, &quot;Atvasara&quot;, [[Latvija]], Nr. 35, [[1983]], [[19. septembris]], 3. lpp.&lt;/ref&gt;.

Tēvs Jēkabs dzimis 1846. gada 12. janvārī, 17 gadu vecumā bija mājskolotājs un dārznieks pie [[Rauna]]s mācītāja Sokolovska, 1871. gada 26. septembrī [[Lēdurga|Lēdurgas baznīcā]] apņēma par sievu Elīzu&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;Zirnītis, Edmunds. &quot;Ar zobenu un spalvu&quot;, [[Treji Vārti]], 1870, 1. jūlijs&lt;/ref&gt; (Līzi) Mežoku, strādāja kā Īgates skolmeistars no 1870. gada līdz 1893. gadam&lt;ref name=&quot;ReferenceE&quot;&gt;Legzdiņš, Roberts, &quot;Atvasara&quot;, Latvija, 1983, 5. septembris, 3., 4. lpp.&lt;/ref&gt; piedalījies Pirmo Latviešu vispārējo Dziesmu svētku (1873) gatavošanā Lēdurgas skolotāja Baltgaiļa vadītajā&lt;ref&gt;Kazakeviča S., &quot;Ceļā uz dziesmu svētkiem&quot;, [[''Progress'' (Limbaži)]], 1875, 2. jūlijs.&lt;/ref&gt; [[Lēdurga]]s vīru korī.&lt;ref name=&quot;Melngailis, Emīlis 1944&quot;/&gt;
Māte Elīza Mežoka (Mežaka&lt;ref name=&quot;Type 1872&quot;/&gt;) 1930. gadu nogalē dzīvoja [[Tirza|Tirzā]] pie savas māsas.&lt;ref name=&quot;Melngailis, Emīlis 1937&quot;/&gt; Mātesmāsa Alma Mežaka-Sermule ieprecējās Tirzas «Dakaros», Sermuļu ģimenē, par ko rakstīja [[Apsīšu Jēkabs]].&lt;ref name=&quot;ReferenceR&quot;/&gt;
Emiļa Melngaiļa vecākās māsas, klavierskolotājas un vācu valodas skolotājas Jūlija Elizabetes Melngailes (1872—1949)&lt;ref name=&quot;Type 1872&quot;/&gt;  dēli bija Latvijas armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieks, &quot;Latvijas Kareivja&quot; atbildīgais redaktors (1922—1932) [[Edvīns Aleksandrs Mednis]] (-1967), Jānis Mednis (dzīvoja Zviedrijā), Egons Monvīds Mednis (1903—1988 Granhevenā, Mičiganā), viņa dēls Helmūts Monvīds Mednis (dzimis 1933) dzīvo Granhevenā Mičigānā, ASV,&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceE&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.whitepages.com/name/Helmuts-Mednis]&lt;/ref&gt; viņa meita Inta. 
Meita bija Anna Elizabete (Elza),&lt;ref name=&quot;Type 1872&quot;/&gt; precējusies ar Kārli Subri, bērni Tālivaldis Jānis Subris, Helēna Iveta Zariņa (Subre).&lt;ref name=&quot;Type 1872&quot;/&gt;

Viņa pirmā sieva bija igauniete, vācu valodas skolotāja Lēnija Mīrisepa (''Leeni Müürisepp''),&lt;ref name=&quot;kurzemes-vards.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/0099/03/04/?p=6 |title=Engelmane, Aija. &quot;Melngailieši godina Melngaili&quot;, ''Kurzemes Vārds'', &amp;#91;&amp;#91;2010&amp;#93;&amp;#93;. |access-date={{dat|2019|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200610055617/https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/0099/03/04/?p=6 }}&lt;/ref&gt; kas nomira ar tīfu, otrā sieva — Pēterburgas krieviete Antoņina Ļebedjeva mira &quot;traģiskā nāvē&quot;, ko vēlāk nodēvēja par &quot;pašnāvību&quot;,&lt;ref name=&quot;kurzemes-vards.lv&quot;/&gt; trešā sieva latviete Anna Bērena,&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; dzimusi 1888. gada 10. oktobrī [[Vjerhņadzvinska|Drisā]],&lt;ref name=&quot;ReferenceL&quot;/&gt; ar kuru 1906. gadā iepazinies kādā koncertā, strādāja par pārdevēju kancelejas preču veikalā [[Berga bazārs|Berga bazārā]], kopā ar Emili dzīvoja Taškentā, mira 1938. gada 12. oktobrī.&lt;ref name=&quot;ReferenceL&quot;/&gt;
Pirmajā laulībā 1902. gadā dzimusi meita Linda, bet Emiļa un Annas ģimenē trīs dēli — Tenis, Arulis, Emīls&lt;ref name=&quot;ReferenceQ&quot;/&gt; — un divas meitas — Maija un Rūte.&lt;ref name=&quot;ReferenceL&quot;/&gt;

Vecākā meita Linda (1902-?) apprecēja Elmāru Subri,&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/dsvh1999n03{{!}}article:DIVL181{{!}}query:Melngaile%20J%C4%93kabs%20Melngai%C4%BCi{{!}}issueType:P |title=Medne, Jūlija Elizabete, dzim. Melngaile (1872.15.07-1949.30.11) &quot;Mans mūža gājums no atmiņu pierakstiem un dienasgrāmatas&quot;, Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, Nr. 3, &amp;#91;&amp;#91;1999&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;1. marts&amp;#93;&amp;#93;. |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/dsvh1999n03{{!}}article:DIVL181{{!}}query:Melngaile%20J%C4%93kabs%20Melngai%C4%BCi{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; piedzima [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]].&lt;ref name=&quot;ReferenceI&quot;/&gt; Dzīvoja Tirzas «Dakaros», 1945. gadā PSRS okupācijas vara viņu  apcietināja, ieslodzīja Ņižņijtagilā, 1946. gadā atbrīvoja pirms termiņa, pēc tam vēlreiz, kopā ar vīru no Tirzas pagasta «Saulkrastu» mājām 1949. gada 25. martā izsūtīja uz Sibīriju.&lt;ref name=&quot;ReferenceS&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/neci1991n023{{!}}article:DIVL19{{!}}page:1{{!}}query:Lindu%20Subri%20Subri%20Linda%20Subre%20Subris{{!}}issueType:P |title=Riekstiņš, Jānis. &quot;Kad tēva sirdssāpes mocīja Emili Melngaili&quot;, &amp;#91;&amp;#91;Neatkarīgā Cīņa&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;1991&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;27. marts&amp;#93;&amp;#93;, 1., 3. lpp. |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/neci1991n023{{!}}article:DIVL19{{!}}page:1{{!}}query:Lindu%20Subri%20Subri%20Linda%20Subre%20Subris{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/36378 Ģeibaks, Mintauts, &quot;Pašā Vidzemes vidū, Tirzas krastos&quot;, Latvijas Vēstnesis, Nr. 123 (406), 1995, 17. augusts]&lt;/ref&gt; 
Nometināta Tomskas apgabala Čaiskas rajona Proverskas ciema kolhozā «Sovetskij Sever». Melngailis vērsās pie LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja [[Vilis Lācis|Jāņa Vilhelma Lāča]] 1949. gada 12. augustā &quot;likdams visas savas cerības uz Jūsu laipno gādību, palieku Jūsu patiess cienītājs&quot;, Lāča gādība izpaudās kā Melngaiļa lūguma pārsūtīšana savam kolēģim, ministram [[Alfons Noviks|Alfonam Novikam]], kurš atbildēja: &quot;ir izsūtīti pareizi un pamata lietas pārskatīšanai nav&quot;, Melngailis 22. augustā rakstveidā atvainojās Lācim par nepamatotu traucēšanu, Lindu atbrīvoja 1954. gada 5. maijā.&lt;ref name=&quot;ReferenceS&quot;/&gt; Pēc izsūtījuma strādāja kolhozā «Ļenina ceļš», dzīvoja Tirzas pagasta «Subros».&lt;ref name=&quot;ReferenceR&quot;/&gt;

Dēli [[Tenis Melngailis|Tenis]], Arulis&lt;ref name=&quot;Type 1872&quot;/&gt; un Emīls. Meita Rūte (Rūta) Melngaile (1915-1985. gada 17. augusts&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Ruta-Melngaile &quot;Rūtes Melngailes dzimšanas dati&quot;, ''Nekropole'']&lt;/ref&gt;), folkloriste, palīdzējusi tēva darbā&lt;ref&gt;[http://garamantas.lv/lo/illustration/377613 Melngailis, Emilis. &quot;Teicēju Edu Ķimeli, dzimušu Rendas &quot;Upesostos&quot; 1853. gadā, Rendas Strāķos Mežagalā pieraksta Ruta Melngaile 1931. gada 14. augustā&quot;,]{{Novecojusi saite}}[[Latviešu fokloras digitākalais arhīvs]]&lt;span&gt;, &lt;/span&gt;[[Emiļa Melngaiļa folkloras vākums]]&lt;span&gt; Nr. 1045-4767a&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;
Meita Maija mira Vidusāzijā.

== Piemiņa ==
* Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs, izveidots Igates pagasta skolas ēkas skolmeistara dzīvoklī&lt;ref name=&quot;Type 1872&quot;/&gt; kā Limbažu novadpētniecības muzeja filiāle.
* Emiļa Melngaiļa vārdā nosaukta bijusī [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Mazā Smēdes iela (1876) jeb Ķieģeļu iela (1885)]] Rīgā, kurā viņš dzīvoja blakus [[Dinamo stadions (Rīga)|YMCA stadionam]] (stūra ēkas adrese bija [[Antonijas iela (Rīga)|Leona Paegles ielā 26]]) no PSRS okupācijas 1940. gadā līdz nāvei.&lt;ref&gt;[http://wikimapia.org/street/92032/lv/Emi%C4%BCa-Melngai%C4%BCa-iela Emīla Melngaiļa iela]&lt;/ref&gt;
* Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centrs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=9009&amp;kods=300110223&amp;vien=2 |title=Latvijas Nacionālais arhīvs, LV_LVA_I 1-22.020 |access-date={{dat|2019|05|22||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220119103547/http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=9009&amp;kods=300110223&amp;vien=2 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://dom.lndb.lv/data/auth/84795.html ''E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras-izglītības darba zinātniski metodiskais centrs'', Latvijas Nacionālā bibliotēka]&lt;/ref&gt; nesa foklorista vārdu publiski līdz 2000. gada 17. janvārim,&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=9009&amp;kods=700000236&amp;vien=2 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220706170500/http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=9009&amp;kods=700000236&amp;vien=2 |date={{dat|2022|07|06||bez}} }} LV_LVA_236, [[Latvijas Nacionālais arhīvs]]]&lt;/ref&gt; juridiski līdz 2003. gada 1. janvārim, kad saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu zaudēja spēku Kultūras ministrijas nolikums;&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=1032 2000. gada 8. februāra Ministru Kabineta noteikumi Nr.49 &quot;Kultūras ministrijas nolikums&quot; (zaudējis spēku 2003. gada 1. janvārī)]&lt;/ref&gt; šobrīd Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
* [[Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skola|Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola]] jau 1954. gadā nosaukta viņa vārdā.&lt;ref&gt;Par Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka, komponista Emīla Melngaiļa piemiņas saglabāšanu mūžos&quot;, [[Literatūra un māksla]], 1954, 26. decembris.&lt;/ref&gt;
* Igates pagastskolas ēka valsts adresācijas sistēmā ir pārsaukta par viensētu «Melngaiļi» (tajā darbojas biedrība «Vidrižu klēts»)&lt;ref&gt;[https://www.lursoft.lv/adrese/melngaili-vidrizu-pagasts-limbazu-novads-lv-4013 &quot;Melngaiļi&quot;, Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013]&lt;/ref&gt; Vidrižu pagastā, kaut arī komponista dzīves laikā vieta bija publiska ēka Igates ciemā. Igates pagasta skolu 1960. gadā pārcēla uz [[Igates muiža|Igates pili]], bet vecajā skolas ēkā ievietoja desmit ģimenes, kas iznīcināja Melgaiļa tēva veidotos daiļdārzniecības stādījumus.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;

== Literatūra ==
* S. Stumbre. Emīlis Melngailis, LVI, Rīgā, 1959. Laikabiedri izdevumam pārmet dokumentālu neprecīzumu un kļūdas.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;
* J. Vītoliņš. Emīlis Melngailis, &quot;Latviešu mūzikas hrestomānija&quot;, LVI, Rīgā, 1957
* Padomju Latvijas mūzikas darbinieki, Liesma, Rīgā, 1964

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.liis.lv/muzika/komponisti/Emilis_Melngailis/ Liis profils]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20101121124728/http://www.skolenam.lv/lv/darbi/muzika/latviesu-komponisti/emils-melngailis Biogrāfija]

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Melngailis, Emilis}}
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1954. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie latvieši]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igatē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksta saņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas mākslinieki]]</text>
      <sha1>qyeqlqbir0sipfkfoms4pgn65nzo05c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fazānu dzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>133173</id>
    <revision>
      <id>4468830</id>
      <parentid>3757626</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T07:56:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468830</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12645" sha1="fszbmwg4dqps7rjxgw19d28oe5155zf" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |       platums = 240px
 |        attēls = Satyr Tragopan 2.jpg
 | att_nosaukums = [[Satīra tragopāns]] (''Tragopan satyra'') 
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |      valsts_r = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Aves
 |      klase_lv = Putni
 |         kārta = Galliformes
 |      kārta_lv = Vistveidīgie
 |    virsdzimta = Phasianoidea
 | virsdzimta_lv = Fazānu virsdzimta
 |        dzimta = Phasianidae
 |     dzimta_lv = Fazānu dzimta
 |      binomial = Phasianidae &lt;small&gt;([[Thomas Horsfield|Horsfield]], 1821)&lt;/small&gt;
 |    iedalījums =
* [[Fazānu apakšdzimta]] (''Phasianinae'')
* [[Irbju apakšdzimta]] (''Perdicinae'')
* [[Rubeņu apakšdzimta]] (''Tetraoninae'')
* [[Tītaru apakšdzimta]] (''Meleagridinae'')
 |   kategorijas = nē
}}
'''Fazānu dzimta''' (''Phasianidae'') ir viena no [[putni|putnu klases]] (''Aves'') [[vistveidīgie|vistveidīgo kārtas]] (''Galliformes'') dzimtām. Pazīstamākie putni fazānu dzimtā ir [[fazāni]], [[vistas]], [[paipalas]], [[pāvi]], [[irbes]] un [[rubeņi]]. Tā ir viena no lielākajām putnu dzimtām, tajā ir 184 [[suga]]s, kas iedalītas 52 ģintīs un 4 apakšdzimtās.&lt;ref name=world&gt;[http://www.worldbirdnames.org/bow/pheasants/ World Bird List: Pheasants, partridges, francolins, 2020]&lt;/ref&gt; 

Lielākā daļa fazānu dzimtas putnu pieder [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] putnu sugām un mājo lielākajā daļā [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s (izņemot mūžīgā sasaluma reģionus), [[Āfrika|Āfrikā]], izņemot [[tuksnesis|tuksnešus]], [[Austrālija|Austrālijā]], un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Dažas sugas mājo [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] ([[tītaru apakšdzimta]]s (''Meleagridinae'') un [[rubeņu apakšdzimta]]s (''Tetraoninae'') sugas). Vislielākā sugu daudzveidība sastopama [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] un Āfrikā. Fazānu dzimtas lielākā daļa putnu ir [[nometnieks|nometnieki]], lai gan dažas paipalu sugas migrē tālus ceļus. Dažas sugas ir introducētas visā [[pasaule|pasaulē]], īpaši populāri ir fazāni, vistas un pāvi.&lt;ref name=book/&gt; Visbiežāk sastopamais putns [[pasaule|pasaulē]] ir [[mājas vista]] (''Gallus gallus domesticus''). To skaits [[2003. gads|2003]]. gadā bija apmēram 24 miljardi.&lt;ref&gt;Firefly Encyclopedia of Birds, Ed. Perrins, Christopher. Buffalo, N.Y.: Firefly Books, Ltd., 2003.&lt;/ref&gt;

== Fazānu dzimta Latvijā ==
[[Latvija|Latvijā]] sastopamas 6 fazānu dzimtas savvaļas sugas: [[laukirbe]] (''Perdix perdix lucida''), [[paipala]] (''Coturnix coturnix''), [[mednis]] (''Tetrao urogallus''),  [[rubenis]] (''Lyrurus tetrix''), [[mežirbe]] (''Bonasa bonasia'') un [[baltirbe]] (''Lagopus lagopus'').&lt;ref name=la&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/tetraonidae/ |title=Latvijas Daba: Rubeņu dzimta |access-date={{dat|2018|02|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190821005758/https://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/tetraonidae/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/phasianidae/ Latvijas Daba: Fazānu dzimta]&lt;/ref&gt; Baltirbe pēdējos gados Latvijā nav novērota un, iespējams, vairs nav sastopama.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_laglag.htm|title=Baltirbe|date=|work=Latvijas putni|access-date={{dat|2011|03|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090826170628/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_laglag.htm|archivedate={{dat|2009|08|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
[[Attēls:Excalfactoria chinensis (aka).jpg|thumb|left|220px|[[Āzijas zilā paipala]] (''Excalfactoria chinensis'') ir mazākais putns fazānu dzimtā]]
Fazānu dzimtas putni var būt gan ļoti lieli, gan vidēji lieli, gan nelieli putni. Mazākā fazānu dzimtā ir [[Āzijas zilā paipala]] (''Excalfactoria chinensis''),&lt;ref&gt;[http://jhered.oxfordjournals.org/content/93/6/439.full Complete Nucleotide Sequence of the Coturnix chinensis (Blue-Breasted Quail)]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kuras ķermeņa garums ir apmēram 15 cm, svars 31—41 [[grams|g]].&lt;ref&gt;[http://www.oiseaux.net/birds/king.quail.html Excalfactoria chinensis - Caille peinte]&lt;/ref&gt; Lielākais un garākais ir [[zaļais pāvs]] (''Pavo muticus''), kura garums, asti ieskaitot, ir 3 metri.&lt;ref&gt;[http://www.breedergenetics.com/greenpeafowlbreeds.htm Green Peafowl]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Toties smagākais no savvaļas putniem ir [[meža tītars]], kura svars var sasniegt 10 [[Kilograms|kg]], bet mājas tītars 20 kg.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.animalfacts.net/birds/galliformes.html |title=Chickens and Turkeys |access-date={{dat|2018|02|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160314043430/http://animalfacts.net/birds/galliformes.html |archivedate={{dat|2016|03|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Salīdzinoši zaļais pāvs sver 5 kg.

Gandrīz visām sugām piemīt [[dzimumu dimorfisms]]; tēviņi ir lielāki un krāsaināki kā mātītes, parasti tie ir ļoti krāšņi un dekoratīvi, tiem mēdz būt sekstes, ādas bārdas un cekuli. Kopumā fazānu dzimtas putnu formas ir apaļīgas, to [[spārni]] ir plati un salīdzinoši īsi. [[Kājas]] spēcīgas un garas, uz [[pirksti]]em trūkst ragveida zvīņas. Ātri skrienot, lai labāk noturētu līdzsvaru, aste un galva atrodas vienā līnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.putnkopiba.lv/lv/putnkopiba/fazani |title=Fazāni |access-date={{dat|2010|11|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130629083447/http://www.putnkopiba.lv/lv/putnkopiba/fazani |archivedate={{dat|2013|06|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Daudziem uz kājām ir pieši. Pieši [[vistveidīgie|vistveidīgo]] kārtā ir tikai vēl [[pērļvistu dzimta|pērļvistām]]. Knābis parasti ir īss, spēcīgs, piemērots zemes rakšanai. To sejas daļa nav apspalvota.

== Uzvedība ==
[[Attēls:Gallus lafayetii -Wilpattu National Park, Sri Lanka-8 (1).jpg|thumb|240px|right|Kamēr [[Šrilankas savvaļas vista]]s dominantais gailis sargā vistu, pārējie bara gaiļi sargā ligzdošanas teritoriju]]
[[Attēls:Argusianus argus, Khao Sok, Thailand 1.jpg|thumb|240px|[[Lielais arguss]] (''Argusianus argus'')]]
Fazānu dzimtas putni galvenokārt uzturas uz [[zeme]]s. Tie ir gan [[visēdājs|visēdāji]], gan [[veģetārietis|veģetārieši]], gan [[gaļēdāji]], kas pārtiek tikai no [[dzīvnieks|dzīvnieku]] izcelsmes barības. Tie barojas ar dažādām [[sēkla|sēklām]], [[lapas|lapām]], [[augļi]]em, [[sakne|saknēm]] un [[sīpols|sīpoliem]], maziem [[rāpuļi]]em, [[kukaiņi]]em, dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em.&lt;ref name=book/&gt;

Dažādām sugām ir dažāda sociālā struktūra. Dažas sugas veido monogāmus pārus, bet lielākā daļa veido [[harēms|harēmus]]. [[Šrilankas savvaļas vista]]s (''Gallus lafayetii'') veido nelielus barus, kuros ir viena dominantā vista un vairāki gaiļi. Ligzdošana parasti notiek uz zemes. Tikai [[tragopāni]] (''Tragopan'') ligzdu būvē [[krūmi|krūmos]], paceltu virs zemes. Ligzdas parasti ir izkašātas iedobes vai sabradāts augu paklājs. Dējumā var būt līdz 18 [[ola|olām]], lai gan visbiežāk ir 7—12 olas. [[tropi|Tropu]] sugām olas ir mazāk kā pārējām. Inkubācijas periods ilgst 14—30 dienas, atkarībā kādai sugai pieder putns.&lt;ref name=book&gt;McGowan, P.J.K. (1994) Family Phasianidae (Pheasants and Partridges) P.p. 434-479 in del Hoyo, J.; Elliot, A. &amp; Sargatal, J. (editors). (1994). Handbook of the Birds of the World. Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Lynx Edicions. {{ISBN|84-87334-15-6}}&lt;/ref&gt;

== Attiecības ar cilvēkiem ==
Dažas fazānu un irbju sugas ir īpaši piesaistījušas cilvēku uzmanību. To sugas ir introducētas daudzās pasaules valstīs, kļūstot par populāriem medību putniem. Pieradinot [[sarkanā savvaļas vista|sarkano savvaļas vistu]] (''Gallus gallus''), tika selekcionēta [[mājas vista]] (''Gallus gallus domesticus''), kas kļuvusi par visiecienītāko un biežāk audzēto [[mājdzīvnieks|mājdzīvnieku]]. Dažas no sugām ir [[cilvēks|cilvēku]] un to saimnieciskās darbības apdraudētas, jo zaudē dzīves telpu, vai tās mākslīgi tiek hibridizētas, tādējādi zaudējot izcelsmes ģenētisko materiālu.

== Klasifikācija ==
[[Attēls:Phasianus colchicus 3 tom (Lukasz Lukasik).jpg|thumb|240px|[[Fazāns]] (''Phasianus colchicus'')]]
[[Attēls:Male_Golden_Pheasant_DC.jpg|thumb|240px|[[Zeltfazāns]] (''Chrysolophus pictus'')]]
[[Attēls:Arborophila javanica 0zz.jpg|thumb|240px|[[Javas pakalnu irbīte]]s (''Arborophila javanica'')]]
[[Attēls:Ammoperdix heyi, Israel.jpg|thumb|240px|[[Arābijas smilširbe]] (''Ammoperdix heyi'')]]
[[Attēls:Black Grouse - Finland 050068 (15357063249) A.jpg|thumb|240px|[[Rubenis]] (''Lyrurus tetrix'')]]
* '''Fazānu dzimta''' (''Phasianidae'')&lt;ref name=world/&gt;
** [[Fazānu apakšdzimta]] (''Phasianinae'')
*** ģints: [[Argusi]] (''Argusianus'')
*** ģints: [[Asins fazāns|Asins fazāni]] (''Ithaginis'')
*** ģints: [[Ausfazāni]] (''Crossoptilon'')
*** ģints: [[Austrumu fazāni]] (''Syrmaticus'')
*** ģints: [[Fazāni]] (''Phasianus'')
*** ģints: [[Koklasa fazāns|Koklasa fazāni]] (''Pucrasia'')
*** ģints: [[Kongo pāvs|Kongo pāvi]] (''Afropavo'')
*** ģints: [[Monali]] (''Lophophorus'')
*** ģints: [[Pāvi]] (''Pavo'')
*** ģints: [[Pērļupāvs|Pērļupāvi]] (''Rheinardia'')
*** ģints: [[Raibais cekulfazāns|Raibie cekulfazāni]] (''Catreus'')
*** ģints: [[Spoguļpāvi]] (''Polyplectron'')
*** ģints: [[Tragopāni]] (''Tragopan'')
*** ģints: [[Vistas]] (''Gallus'')
*** ģints: [[Vistfazāni]] (''Lophura'')
*** ģints: [[Zeltfazāni]] (''Chrysolophus'')
** [[Irbju apakšdzimta]] (''Perdicinae'')
*** ģints: [[Āfrikas frankolini]] (''Scleroptila'')
*** ģints: [[Āfrikas tropu frankolini]] (''Peliperdix'')
*** ģints: [[Bambusu irbes]] (''Bambusicola'')
*** ģints: [[Brūnrīkles sniegirbes]] (''Tetraophasis'')
*** ģints: [[Butānas sniegirbes]] (''Lerwa'')
*** ģints: [[Cekulainā irbe|Cekulainās irbes]] (''Rollulus'')
*** ģints: [[Cekulainais frankolins|Cekulainie frankolini]] (''Dendroperdix'')
*** ģints: [[Frankolini]] (''Francolinus'')
*** ģints: [[Garknābja irbes]] (''Rhizothera'')
*** †ģints: [[Himalaju paipala]]s (''Ophrysia'')
*** ģints: [[Irbītes]] (''Arborophila'')
*** ģints: [[Irbjfrankolini]] (''Pternistis'')
*** ģints: [[Klinšu irbes]] (''Alectoris'')
*** ģints: [[Krūmu paipalas]] (''Perdicula'')
*** ģints: [[Laukirbes]] (''Perdix'')
*** ģints: [[Madagaskaras irbe]]s (''Margaroperdix'')
*** ģints: [[Melnā irbe|Melnās irbes]] (''Melanoperdix'')
*** ģints: [[Paipalas]] (''Coturnix'')
*** ģints: [[Piešu vistas]] (''Galloperdix'')
*** ģints: [[Rudā irbe|Rudās irbes]] (''Caloperdix'')
*** ģints: [[Sarkangalvas irbe]]s (''Haematortyx'')
*** ģints: [[Smilširbes]] (''Ammoperdix'')
*** ģints: [[Sniega paipala]]s (''Anurophasis'')
*** ģints: [[Sniegirbes]] (''Tetraogallus'')
*** ģints: [[Tanzānijas mežirbes]] (''Xenoperdix'')
*** ģints: [[Zilās paipalas]] (''Excalfactoria'')
**[[Rubeņu apakšdzimta]] (''Tetraoninae'')
*** ģints: [[Apkakles mežirbes]] (''Bonasa'')
*** ģints: [[Baltirbes]] (''Lagopus'')
*** ģints: [[Medņu ģints|Medņi]] (''Tetrao'')
*** ģints: [[Mežirbes]] (''Tetrastes'')
*** ģints: [[Pelēkie rubeņi]] (''Dendragapus'')
*** ģints: [[Prēriju rubeņi]] (''Tympanuchus'')
*** ģints: [[Rubeņi]] (''Lyrurus'')
*** ģints: [[Vībotņu rubeņi]] (''Centrocercus'')
*** ģints: [[Taigas mežirbes]] (''Falcipennis'')
**[[Tītaru apakšdzimta]] (''Meleagridinae'')
*** ģints: [[Tītari]] (''Meleagris'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/phasianidae/ fazānu dzimta (Phasianidae)]
* [http://dom-acc.lndb.lv/data/obj/file/18194174.pdf Zooģeogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201029135437/https://dom-acc.lndb.lv/data/obj/file/18194174.pdf |date={{dat|2020|10|29||bez}} }}
* [http://ibc.lynxeds.com/family/pheasants-partridges-phasianidae IBC: Pheasants and Partridges (Phasianidae)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601184737/http://ibc.lynxeds.com/family/pheasants-partridges-phasianidae |date={{dat|2016|06|01||bez}} }}
* [http://www.dmoz.org/Science/Biology/Flora_and_Fauna/Animalia/Chordata/Aves/Galliformes/Phasianidae/ Phasianidae]
* [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Phasianidae.html ADW: Family Phasianidae]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fazānu dzimta| ]]
[[Kategorija:Vistveidīgie]]</text>
      <sha1>fszbmwg4dqps7rjxgw19d28oe5155zf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kraukļu pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>139607</id>
    <revision>
      <id>4468835</id>
      <parentid>4422409</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T08:42:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināts 'Ievērojamas personības' saraksts</comment>
      <origin>4468835</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2465" sha1="43n55ncgiqj5kade87w6x8rw3616pze" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Kraukļu pagasts
| karte             = Kraukļu pagasts 1940.png
| karte_apraksts    = Kraukļu pagasts 1940. gadā
| karte2            =
| karte2_apraksts   =
| novads            = Apriņķis
| novada_nosaukums  = Madonas apriņķis
| centrs2           = [[Kraukļi (Cesvaines pagasts)|Kraukļi]]
| platība           = 88
| iedzīvotāji       = 1745&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 1935
| blīvums           = {{#expr: 1745 / 88 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = 1949
}}
'''Kraukļu pagasts''' bija viena no [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] (līdz 1924. gadam [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]]) pašvaldībām tā ziemeļdaļā. Robežojās ar Madonas apriņķa [[Virānes pagasts|Virānes]], [[Cesvaines pagasts|Cesvaines]], [[Grašu pagasts|Grašu]] un [[Liezeres pagasts|Liezeres]] pagastiem, kā arī [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastu]]. Pagasta valde atradās [[Kraukļi (Cesvaines pagasts)|Kraukļos]].

== Vēsture ==
Dibināts pēc [[muiža|muižu]] [[pagasts|pagastu]] likvidēšanas sakarā ar [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanu.
1945. gada 1. augustā pagastā izveidoja [[Kārkļu ciems|Kārkļu]] un [[Kraukļu ciems|Kraukļu]] [[ciema padome]]s. 1947. gada 16. oktobrī pagastu iekļāva jaunizveidotajā [[Gulbenes apriņķis|Gulbenes apriņķī]]. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot [[Cesvaines rajons|Cesvaines rajonā]]. Mūsdienās Kraukļu pagasta teritorija iekļauta [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastā]].
== Ievērojamas personības ==
Kraukļu pagastā dzimuši vai dzīvojuši:
* [[Elvīra Baldiņa]] (1919—2025) — latviešu teātra un kino aktrise,
* [[Rūdolfs Poruks]] (1895—1967) — latviešu virsnieks un žurnālists.

== Audiovizuālās norādes ==
* [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/pieturvietas/krauklu-pagasts-dziesmas-izloksne-dizi-novadnieki-un-pienigaka-g.a218111/ Kraukļu pagasts: Dziesmas izloksnē, diži novadnieki un pienīgākā govs Latvijā]
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Madonas apriņķis}}
{{Gulbenes apriņķis}}

{{DEFAULTSORT:Krauklzu pagasts}}
[[Kategorija:Cēsu apriņķis]]
[[Kategorija:Kraukļu pagasts| ]]
[[Kategorija:Latvijas pagasti]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie pagasti]]</text>
      <sha1>43n55ncgiqj5kade87w6x8rw3616pze</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Travolta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>139721</id>
    <revision>
      <id>4468639</id>
      <parentid>4129929</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:10:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ precizējums.....</comment>
      <origin>4468639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9618" sha1="hgk6o5prcyxhvcx1vsp7e3sh7m1vq48" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Džons Travolta
 | vārds_orig              =''John Travolta''
 | attēls                  = John Travolta, London, 2013 (derivate).jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Džons Travolta 2013. gadā
 | dz. vārds               = Džons Džozefs Travolta
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1954|2|18}}
 | dz. vieta               = {{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Anglvuda}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, dziedātājs, dejotājs, producents, scenārists
 | darbības gadi           = 1969—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = [[Kellija Prestone]] (1991—2020, mirusi)
 | mājaslapa               = http://www.travolta.com/
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 1996: Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (&quot;[[Ķeriet īso]]&quot;, 1995)
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Džons Džozefs Travolta''' ({{val|en|John Joseph Travolta}}; dzimis {{dat|1954|2|18}} [[Anglvuda|Anglvudā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[aktieris]], dejotājs un dziedātājs.

== Aktiera karjera ==
Travolta sāka kļūt populārs 1970. gadu laikā pēc filmēšanās seriālā ''Welcome Back, Kotter'' un komerciāli veiksmīgajās filmās &quot;[[Sestdienas vakara drudzis]]&quot; (1977), &quot;[[Breolīns]]&quot; (''Grease''; 1978). Piedalījies arī [[Braiens De Palma|Braiena De Palmas]] filmās &quot;[[Kerija (1976. gada filma)|Kerija]]&quot; (1976) un ''[[Blow Out]]'' (1981). Dž. Travolta atkārtoti kļuva vairāk slavens 1990. gados ar filmēšanos filmā &quot;[[Lubene]]&quot; (1994). Kopš tā laika viņš turpināja filmējies dažādās Holivudas filmās, tai skaitā &quot;[[Ķeriet īso]]&quot; (1995), &quot;[[Ar ienaidnieka seju]]&quot; (1997), &quot;[[Pamatkrāsas]]&quot; (1998), &quot;[[Vienība 49]]&quot; (''Ladder 49''; 2004), &quot;[[Soģis (2004. gada filma)|Soģis]]&quot; (2004), &quot;[[Mīlas dziesma Bobijam Longam]]&quot; (2004), &quot;[[Matu laka (filma)|Matu laka]]&quot; (2007), &quot;[[Mežonīgais četrinieks]]&quot; (''Wild Hogs''; 2007). Ierunājis lomu animācijas filmā &quot;[[Supersuns Bulta]]&quot; (2008). Tāpat ir izdevis 10 studijas albumus.

Viņš ir ticis divas reizes nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā labākais aktieris — par lomām filmās &quot;Sestdienas vakara drudzis&quot; un &quot;Lubene&quot;. Par lomu filmā &quot;Ķeriet īso&quot; saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] nominācijā &quot;Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā&quot;. {{dat|2011|2|5}} viņš saņēma Vācijas kino balvu ''Goldene Kamera''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/movies/dzons-travolta-sanems-vacijas-kino-balvu-goldene-kamera.d?id=36225015 |title=Džons Travolta saņems Vācijas kino balvu 'Goldene Kamera' |access-date={{dat|2011|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110116205755/http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/movies/dzons-travolta-sanems-vacijas-kino-balvu-goldene-kamera.d?id=36225015 |archivedate={{dat|2011|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1999. gadā Travolta bija iekļauts [[Forbes 100 slavenības|Forbes 100 slavenību]] sarakstā ar 15. numuru.

== Pilota kvalifikācija ==
Travoltam ir pilota kvalifikācija, ar tiesībām lidot ar vairāku tipu vienmotora un daudzmotora lidmašīnām. Viņam arī pieder vairākas lidmašīnas, ieskaitot [[Boeing 707]], kas atrodas viņa īpašumā Floridā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/matthewstibbe/2011/09/26/john-travoltas-florida-fly-in-home/?sh=3f5f45551847|title=John Travolta&amp;rsquo;s Florida Fly-in Home|publisher=forbes.com}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā Travolta, nakts laikā pilotējot savu lidmašīnu virs pamatīga negaisa, piedzīvoja lidmašīnas elektriskās sistēmas kļūmi, ielidojot Vašingtonas Nacionālajā lidostā. Avārijas nosēšanās laikā gandrīz notika gaisa sadursme ar USAir [[Boeing 727]] gaisa satiksmes kontroliera riskanta lēmuma dēļ.

Travolta 2007. gadā tika iekļauts &quot;Aviācijas dzīvo leģendu&quot; sarakstā. Viņš darbojas kā šīs balvas oficiālais vēstnieks un ir vadījis balvu pasniegšanu ceremoniju &quot;Aviācijas dzīvās leģendas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/travel/california/la-trb-living-legends-of-aviation-awards-20150114-story.html|title=John Travolta to host show honoring ‘Living Legends’ of flight|publisher=latimes.com}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
|1975
|''[[The Devil's Rain]]''
|
|-
|1976
|&quot;[[Kerija (1976. gada filma)|Kerija]]&quot; (''Carrie'')
|
|-
|1977
|&quot;[[Sestdienas vakara drudzis]]&quot; (''Saturday Night Fever'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1978
|&quot;[[Breolīns]]&quot; (''Grease'')
|
|-
|&quot;[[Mirkļi]]&quot; (''Moment by Moment'')
|
|-
|1980
|''[[Urban Cowboy]]''
|
|-
|1981
|''[[Blow Out]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1983
|''[[Staying Alive]]''
|
|-
|''[[Two of a Kind]]''
|
|-
|1985
|''[[Perfect (filma)|Perfect]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1989
|''[[The Experts]]''
|
|-
|&quot;[[Kurš nu runātu]]&quot; (''Look Who's Talking'')
|
|-
|1990
|&quot;[[Kurš nu runātu 2]]&quot; (''Look Who's Talking Too'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1991
|&quot;[[Kliedziens (1991. gada filma)|Kliedziens]]&quot; (''Shout'')
|
|-
|&quot;[[Eņģeļa acis]]&quot; (''Eyes of an Angel'')
|
|-
|1993
|&quot;[[Kurš nu runātu 3]]&quot; (''Look Who's Talking Now'')
|
|-
|1994
|&quot;[[Lubene]]&quot; (''Pulp Fiction'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1995
|&quot;[[Ķeriet īso]]&quot; (''Get Shorty'')
|
|-
|''[[White Man's Burden]]''
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |1996
|&quot;[[Maikls (1996. gada filma)|Maikls]]&quot; (''Michael'')
|
|-
|&quot;[[Fenomens (filma)|Fenomens]]&quot; (''Phenomenon'')
|
|-
|''Orientation: A Scientology Information Film''
|īsfilma
|-
|&quot;[[Salauztā bulta]]&quot; (''Broken Arrow'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |1997
|''[[Off the Menu: The Last Days of Chasen's]]''
|dokumentālā filma
|-
|&quot;[[Trakā pilsēta]]&quot; (''Mad City'')
|
|-
|&quot;[[Ar ienaidnieka seju]]&quot; (''Face/Off'')
|
|-
|&quot;[[Viņa ir tik jauka]]&quot; (''She's So Lovely'')
|arī izpildproducents
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |1998
|&quot;[[Civillieta (filma)|Civillieta]]&quot; (''A Civil Action'')
|
|-
|&quot;[[Šaurā, sārtā līnija]]&quot; (''The Thin Red Line'')
|
|-
|''[[Junket Whore]]''
|dokumentālā filma
|-
|&quot;[[Pamatkrāsas]]&quot; (''Primary Colors'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1999
|&quot;[[Ģenerāļa meita]]&quot; (''The General's Daughter'')
|
|-
|''[[Our Friend, Martin]]''
|balss
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2000
|&quot;[[Kaujaslauks — Zeme]]&quot; (''Battlefield Earth'')
|arī producents
|-
|&quot;[[Laimīgie skaitļi]]&quot; (''Lucky Numbers'')
|
|-
|''[[Welcome to Hollywood]]''
|epizodiska loma
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2001
|&quot;[[Apslēptie draudi]]&quot; (''Domestic Disturbance'')
|
|-
|&quot;[[Zobenzivs (filma)|Zobenzivs]]&quot; (''Swordfish'')
|
|-
|2002
|&quot;[[Ostins Pauerss un Zelta loceklis]]&quot; (''Austin Powers in Goldmember'')
|epizodiska loma
|-
|2003
|&quot;[[Kara likumi]]&quot; (''Basic'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2004
|&quot;[[Vienība 49: Uguns slazdā]]&quot; (''Ladder 49'')
|
|-
|&quot;[[Mīlas dziesma Bobijam Longam]]&quot; (''A Love Song for Bobby Long'')
|
|-
|&quot;[[Soģis (2004. gada filma)|Soģis]]&quot; (''The Punisher'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2005
|''[[Magnificent Desolation: Walking on the Moon 3D]]''
|balss; dokumentālā filma
|-
|&quot;[[Vēsā mierā (filma)|Vēsā mierā]]&quot; (''Be Cool'')
|
|-
|2006
|&quot;[[Vientuļās sirdis]]&quot; (''Lonely Hearts'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2007
|&quot;[[Mežonīgais četrinieks]]&quot; (''Wild Hogs'')
|
|-
|&quot;[[Matu laka (filma)|Matu laka]]&quot; (''Hairspray'')
|
|-
|2008
|&quot;[[Supersuns Bulta]]&quot; (''Bolt'')
|balss
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2009
|&quot;[[Vilciena 1 2 3 nolaupīšana]]&quot; (''The Taking of Pelham 123'')
|
|-
|&quot;[[Vecie čomi]]&quot; (''Old Dogs'')
|
|-
|2010
|&quot;[[No Parīzes ar mīlestību]]&quot; (''From Paris with Love'')
|
|-
|2012
|&quot;[[Mežoņi]]&quot; (''Savages'')
|
|-
|2013
|&quot;[[Nogalināšanas sezona]]&quot; (''Killing Season'')
|
|-
|2014
|''[[The Forger]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2015
|''[[Life on the Line]]''
|
|-
|''[[Criminal Activities]]''
|arī izpildproducents
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2016
|''[[In a Valley of Violence]]''
|
|-
|''[[I Am Wrath]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2018
|''[[Gotti]]''
|arī izpildproducents
|-
|''[[Speed Kills]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2019
|''[[Trading Paint]]''
|
|-
|''[[The Poison Rose]]''
|
|-
|''[[The Fanatic]]''
|
|-
|2022
|''[[Paradise City]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2023
|''[[Mob Land]]''
|
|-
|''The Shepherd''
|īsfilma
|-
|2024
|''[[Cash Out]]''
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Attēls:Boeing 707-138B, Qantas (John Travolta) AN0270675.jpg|thumb|220px|Travolta [[Boeing 707]] pilota kabīnē]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.travolta.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110423192737/http://travolta.com/ |date={{dat|2011|04|23||bez}} }} {{en ikona}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Travolta, Džons}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>hgk6o5prcyxhvcx1vsp7e3sh7m1vq48</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Centrālāfrikas Republikas valsts vadītāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>142526</id>
    <revision>
      <id>4468592</id>
      <parentid>4303338</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T15:37:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7679" sha1="bwkgp1sf3lhyizjujpxgmtw6zythrff" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Centrālāfrikas Republika]]s valsts vadītāji''', kopš [[1960]]. gada [[13. augusts|13. augusta]].

== Uzskaitījums ==
=== [[File:Flag of the Central African Republic.svg|30px]] [[Centrālāfrikas Republika]] ([[1960]] — [[1976]]) [[File:Coat of arms of the Central African Republic.svg|30px]] ===
{{legend| Gold | [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: gold| || rowspan=&quot;2&quot;| '''1.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[File:David Dacko 1962 crop.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Dāvids Dako]]''' &lt;br/&gt; ''David Dacko'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1930—2003)&lt;/small&gt; || [[1960]]. gada [[14. augusts]] — [[12. decembris]] || rowspan=&quot;2&quot;| [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) || Pagaidu valdības prezidents || Dako no [[1959]]. gada [[1. maijs|1. maija]] līdz [[1960]]. gada [[13. augusts|13. augusta]] (neatkarības iegūšana no Francijas) bija valdības vadītājs
|-
| [[1960]]. gada [[12. decembris]] — [[1966]]. gada [[1. janvāris]] || Prezidents ||  
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || rowspan=&quot;2&quot;| '''2.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[File:Bokassa colored.png|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Žans Bedels Bokasa]]''' &lt;br/&gt; ''Jean-Bédel Bokassa'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1921–1996)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| [[1966]]. gada [[1. janvāris]] — [[1976]]. gada [[4. decembris]] || Militārais  || rowspan=&quot;2&quot;| Prezidents 
|-
| style=&quot;background: gold| || [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) 
|}

=== [[File:Imperial Standard of Bokassa I (1976–1979).svg|30px]] [[Centrālāfrikas Impērija]] ([[1976]] — [[1979]]) [[File:Imperial Coat of arms of Central Africa (1976–1979).svg|30px]] ===
{{legend| Gold | [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes
|-
| style=&quot;background: gold| || — || [[File:Bokassa colored.png|80px]] || '''[[Bokasa I]]''' &lt;br/&gt; ''Bokassa I'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1921–1996)&lt;/small&gt; || [[1976]]. gada [[4. decembris]] — [[1979]]. gada [[21. septembris]] || [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) || [[Centrālāfrikas imperators|Imperators]] || 
|}

=== [[File:Flag of the Central African Republic.svg|30px]] [[Centrālāfrikas Republika]] ([[1979]] — pašlaik) [[File:Coat of arms of the Central African Republic.svg|30px]] ===
{{colbegin|4}}
{{legend| Gold | [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| LightGreen | [[Centrālāfrikas Demokrātiskā savienība]] (UDC) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| Orange | [[Centrālāfrikas Demokrātiskā apvienošanās]] (RDC) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| Green | [[Centrālāfrikas Tautas atbrīvošanas kustība]] (MLPC) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| CornflowerBlue | [[Republikas apvienošanās]] (RPR) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Amats !! Piezīmes
|-
| style=&quot;background: gold| || rowspan=&quot;2&quot;| '''3.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[File:David Dacko 1962 crop.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Dāvids Dako]]''' &lt;br/&gt;''David Dacko'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1930—2003)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| [[1979]]. gada [[21. septembris]] — [[1981]]. gada [[1. septembris]] || [[Melnās Āfrikas Sociālās attīstības kustība]] (MESAN) || rowspan=&quot;2&quot;| Prezidents || rowspan=&quot;2&quot;| 
|-
| style=&quot;background: LightGreen| || [[Centrālāfrikas Demokrātiskā savienība]] (UDC)
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #C3B091| || rowspan=&quot;4&quot;| '''4.''' || rowspan=&quot;4&quot;| [[File:Sin foto.svg|80px]] || rowspan=&quot;4&quot;| '''[[Andrē Kolingba]]''' &lt;br/&gt;''André Kolingba'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1936–2010)&lt;/small&gt; || [[1981]]. gada [[1. septembris]] — [[1985]]. gada [[21. septembris]] || rowspan=&quot;2&quot;| Militārais || Valsts militārās atgūšanas komitejas priekšsēdētājs || rowspan=&quot;4&quot;|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[1985]]. gada [[21. septembris]] — [[1986]]. gada [[21. novembris]] || rowspan=&quot;2&quot;| Prezidents un valsts vadītājs 
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: Orange| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Centrālāfrikas Demokrātiskā apvienošanās]] (RDC) 
|-
| [[1986]]. gada [[21. novembris]] — [[1993]]. gada [[22. oktobris]] || Prezidents
|-
| style=&quot;background: Green| || '''5.''' || [[File:Ange-Félix Patassé (cropped) in 2001.jpg|80px]]  || '''[[Anžs Felikss Patasē]]''' &lt;br/&gt;''Ange-Félix Patassé'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1937–2011)&lt;/small&gt; || [[1993]]. gada [[22. oktobris]] — [[2003]]. gada [[15. marts]] || [[Centrālāfrikas Tautas atbrīvošanas kustība]] (MLPC) || Prezidents || 
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || rowspan=&quot;2&quot;| '''6.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[File:Bozize.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Fransuā Bozizē]]''' &lt;br/&gt;''François Bozizé'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1946)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| [[2003]]. gada [[15. marts]] — [[24. marts]] || Militārais || rowspan=&quot;2&quot;| Prezidents || rowspan=&quot;2&quot;| 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || Neatkarīgais / Bez partijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #C3B091| || rowspan=&quot;2&quot;| '''7.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[File:Michel Djotodia in 2020.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Mišels Džotodija]]''' &lt;br/&gt;''Michel Djotodia'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1949)&lt;/small&gt; || [[2003]]. gada [[24. marts]] — [[18. augusts]] || rowspan=&quot;2&quot;| Militārais || Prezients || rowspan=&quot;2&quot;|
|-
| [[2003]]. gada [[18. augusts]] — [[2014]]. gada [[10. janvāris]] || Pārejas valsts vadītājs
|-
| style=&quot;background: CornflowerBlue| || — || [[File:Alexandre Ferdinand Nguendet VOA.jpg|80px]] || [[Aleksandrs Ferdinans Nguendē]] &lt;br/&gt; ''Alexandre-Ferdinand Nguendet'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1972)&lt;/small&gt; || [[2014]]. gada [[10. janvāris]] — [[23. janvāris]] || [[Republikas apvienošanās]] (RPR) || Ārkārtas pārejas valsts vadītājs || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || — || [[File:Catherine Samba-Panza 2014-09-26.jpg|80px]] || [[Katrīna Samba-Panza]] &lt;br/&gt; ''Catherine Samba-Panza'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1956)&lt;/small&gt; || [[2014]]. gada [[23. janvāris]] — [[2016]]. gada [[30. marts]] || Bez partijas / Neatkarīgais || Pārejas valsts vadītājs ||
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''8.''' || [[File:Faustin Touadera - 2019 (portrait).jpg|80px]] || '''[[Fostēns-Aršanžs Tuadera]]''' &lt;br/&gt; ''Faustin-Archange Touadéra'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1957)&lt;/small&gt; || [[2016]]. gada [[30. marts]] — ''pašlaik'' || Bez partijas / Neatkarīgais || Prezidents ||
|}

== Ārējās saites ==
* [http://presidence.govcf.org/ Official Website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170129221546/http://presidence.govcf.org/ |date=29 January 2017 }}
* [http://africanelections.tripod.com/cf.html Elections in the Central African Republic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110927011632/http://africanelections.tripod.com/cf.html |date={{dat|2011|09|27||bez}} }}
* [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/africa/country_profiles/1067615.stm BBC News Timeline: Central African Republic]

[[Kategorija:Centrālāfrikas Republika]]
[[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>bwkgp1sf3lhyizjujpxgmtw6zythrff</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>CERN</title>
    <ns>0</ns>
    <id>151201</id>
    <revision>
      <id>4468587</id>
      <parentid>4364288</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T14:54:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7113" sha1="08av7xq22jgmtcn43m1kl37wb7ygnoe" xml:space="preserve">{{coord|46|14|3|N|6|3|19|E|display=title}}
{{Organizācijas infokaste
| name                = ''European Organization for Nuclear Research''&lt;br /&gt; ''Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire''
| logo                = CERN logo badge.svg
| image               = 
| map                 = CERN member states.svg
| mcaption            = Dalībvalstis
| size                = 
| type                = 
| formation           = {{dat|1954|9|29}}
| headquarters        = {{vieta|Šveice|Ženēvas kantons|Merēna}}
| membership          = 24 dalībvalstis
| leader_title        = Ģenerāldirektors
| leader_name         = [[Fabiola Džianoti]]
| language            = [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]]
| website             = [http://www.cern.ch/ cern.ch]|
}}
'''Eiropas kodolpētījumu organizācija''' ({{val|fr|Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire}}, {{val|en|European Organization for Nuclear Research}}), plašāk pazīstama kā '''''CERN''''', ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar [[daļiņu fizika]]s pētījumiem. Atrodas uz [[Francija]]s un [[Šveice]]s robežas, galvenais birojs atrodas [[Merēna|Merēnā]], [[Ženēvas kantons|Ženēvas kantonā]]. {{dat|1954|9|29}} to dibināja 12 Eiropas valstis.

2024. gadā organizācijā bija 24 dalībvalstis (23 Eiropas valstis un [[Izraēla]]).&lt;ref&gt;[https://home.cern/news/press-release/cern/cern-welcomes-estonia-its-24th-member-state CERN welcomes Estonia as its 24th Member State] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241010064638/https://home.cern/news/press-release/cern/cern-welcomes-estonia-its-24th-member-state |date={{dat|2024|10|10||bez}} }} 30 August, 2024&lt;/ref&gt; Latvija&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/3587-valdiba-atbalsta-latvijas-klusanu-par-eiropas-kodolpetijumu-organizacijas-cern-asocieto-valsti|title=Valdība atbalsta Latvijas kļūšanu par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) asociēto valsti|publisher=Izglītības un zinātnes ministrija|access-date={{dat|2019|07|27||bez}}|archive-date={{dat|2019|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190727210333/https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/3587-valdiba-atbalsta-latvijas-klusanu-par-eiropas-kodolpetijumu-organizacijas-cern-asocieto-valsti}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://home.cern/news/news/cern/latvia-becomes-associate-member-state-cern Latvia becomes Associate Member State of CERN] 2 August, 2021&lt;/ref&gt; un deviņas citas valstis asociēto valstu statusā (Brazīlija, Horvātija, [[Indija]], [[Kipra]], [[Lietuva]], [[Pakistāna]], Slovēnija, [[Turcija]], [[Ukraina]]), pie kam divas asociētās valstis pirmsdalībvalsts statusā (Kipra un [[Slovēnija]]). Novērotāju statuss (''observers'') bija trim valstīm — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Japāna]]i un [[Krievija]]i, —, kā arī trim organizācijām: ''[[UNESCO]]'', [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijai]], [[Apvienotais kodolpētījumu institūts|Apvienotajam kodolpētījumu institūtam]] (''Объединённый институт ядерных исследований'', [[Dubna (Krievija)|Dubna, Krievija]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://international-relations.web.cern.ch/stakeholder-relations/Associate-Non-Member-State-Relations|title=Associate &amp; Non-Member State Relations|publisher=CERN}}&lt;/ref&gt; Sakarā ar  [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] 2024. gada 27. jūnijā beidza darboties CERN līgumi ar Baltkrieviju, bet novembrī ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/01.10.2024-latvija-apnemusies-2027-gada-klut-par-eiropas-kodolpetijumu-organizacijas-pilntiesigu-dalibvalsti.a570900/ Latvija apņēmusies 2027. gadā kļūt par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas pilntiesīgu dalībvalsti] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt; 

''CERN'' galvenais uzdevums ir nodrošināt [[daļiņu paātrinātājs|daļiņu paātrinātājus]] un citu infrastruktūru [[augsto enerģiju fizika]]s pētījumiem. ''CERN'' atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts [[vispasaules tīmeklis]].

== Zinātniskie sasniegumi ==
* 1973. gadā [[Gargamele|Gargameles]] [[pūslīšu kamera|pūslīšu kamerā]] atklātas [[neitrālās strāvas]].&lt;ref name=&quot;gargamelle&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://public.web.cern.ch/public/en/About/History73-en.html |title=CERN.ch |publisher=Public.web.cern.ch |date= |accessdate=2010-11-20 |language=angliski |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101116170114/http://public.web.cern.ch/public/en/About/History73-en.html |archivedate=2010-11-16 }}&lt;/ref&gt;
* 1983. gadā atklāti [[W un Z bozoni]] [[UA1]] un [[UA2]] eksperimentos.&lt;ref name=&quot;wz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://public.web.cern.ch/public/en/About/History83-en.html |title=CERN.ch La |publisher=Public.web.cern.ch |date= |accessdate=2010-11-20 |language=angliski |archive-date=2013-01-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130105013704/http://public.web.cern.ch/public/en/About/History83-en.html }}&lt;/ref&gt;
* 1989. gadā noteikts vieglo [[neitrīno]] saimju skaits [[Lielais elektronu—pozitronu paātrinātājs|Lielajā elektronu—pozitronu paātrinātājā]] (LEP), darbojoties Z bozonu maksimumā.
* 1995. gadā izveidoti pirmie [[antiūdeņradis|antiūdeņraža]] atomi [[PS210]] eksperimentā.&lt;ref name=&quot;antihydrogen&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://public.web.cern.ch/public/en/About/History95-en.html |title=CERN.ch |publisher=Public.web.cern.ch |date= |accessdate=2010-11-20 |language=angliski |archive-date=2012-12-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121213173600/https://public.web.cern.ch/public/en/About/History95-en.html }}&lt;/ref&gt;
* 1999. gadā atklāts tiešs [[CP pārkāpums]] [[NA48]] eksperimentā.&lt;ref name=&quot;NA48&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|arxiv=hep-ex/9909022 |title=V. Fanti et al. |url=https://archive.org/details/sim_physics-letters-b_1999-10-21_465_1-4/page/n348 |journal=Physics Letters B |volume=465 |year=1999 |pages=335|bibcode = 1999PhLB..465..335F |doi = 10.1016/S0370-2693(99)01030-8 | language=angliski}}&lt;/ref&gt;
* 2010. gadā izdalīti 38 antiūdeņraža atomi.&lt;ref name=&quot;Antihydrogen&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2010/WORLD/europe/11/18/switzerland.cern.antimatter/?hpt=Mid |title=Antihydrogen isolation |publisher=CNN |language=angliski |access-date={{dat|2011|05|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110628204358/http://edition.cnn.com/2010/WORLD/europe/11/18/switzerland.cern.antimatter/?hpt=Mid |archivedate={{dat|2011|06|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 2012. gadā atklāts [[Higsa bozons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-18702455|title=Higgs boson-like particle discovery claimed at LHC|publisher=BBC|accessdate={{dat|2013|10|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs]]
* [[Alfa magnētiskais spektrometrs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{organizācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:CERN| ]]</text>
      <sha1>08av7xq22jgmtcn43m1kl37wb7ygnoe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Duffy</title>
    <ns>0</ns>
    <id>153220</id>
    <revision>
      <id>4468708</id>
      <parentid>4185605</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T22:35:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468708</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5558" sha1="3zz4a8yho5qxmph6qgid3ywsrvnzg8h" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = ''Duffy''
|          Attēls = Duffy @ Super Bock Super Rock 01.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = ''Duffy'' 2009. gadā
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|23}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Velsa|Bangora|2s=Bangora (Velsa)}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = ''[[Blue-eyed soul]]'',&lt;ref&gt;{{Cite news | author=Geoghegan, Kev | title=Duffy Defends Blue-eyed Soul | url=http://news.bbc.co.uk/newsbeat/hi/music/newsid_7342000/7342154.stm |publisher=BBC Radio 1 | date=11 April 2008 | accessdate=10 April 2009}}&lt;/ref&gt; [[Popmūzika|pops]], [[roks]]
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 2003–pašlaik (hiatus)&lt;ref&gt;[http://www.walesonline.co.uk/news/wales-news/2011/02/22/duffy-to-take-a-break-from-the-music-business-91466-28210069/ Duffy to take a break from the music business] WalesOnline,  22 February 2011&lt;/ref&gt;
|Izdevējkompānija = [[A&amp;M Records|A&amp;M]], [[Mercury Records|Mercury]] (ASV)
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = S
}}
{{nosaukums slīprakstā}}
'''Eimija Anna Dafija''' ({{val|cy|Aimee Anne Duffy}}; dzimusi {{dat|1984|6|23}} [[Bangora (Velsa)|Bangorā]], [[Velsa|Velsā]]), labāk pazīstama ar savu skatuves vārdu '''''Duffy''''', ir velsiešu dziedātāja, dziesmu autore un aktrise.

Viņas debijas albums ''Rockferry'' Apvienotās Karalistes albumu topā debitēja 1. vietā. Tas bija pārdotākais 2008. gada albums Apvienotajā Karalistē&lt;ref name=&quot;2008final&quot;&gt;{{Cite news |author=Jones, Sam |title=X Factor winner and Duffy top the year's charts |url=http://www.guardian.co.uk/music/2008/dec/30/annual-pop-music-charts |date=30 December 2008 |work=The Guardian |location=UK, London|publisher=Guardian News and Media Limited |accessdate=28 June 2009}}&lt;/ref&gt; un pārdotiem 1,68 miljoniem kopiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| author=Levine, Nick| date=29 December 2008| url=http://www.digitalspy.co.uk/music/a139402/duffy-album-is-biggest-seller-of-2008.html| title=Duffy album is biggest seller of 2008| publisher=[[Digital Spy]]| accessdate=21 June 2009| archive-date={{dat|2009|06|02||bez}}| archive-url=https://web.archive.org/web/20090602013200/http://www.digitalspy.co.uk/music/a139402/duffy-album-is-biggest-seller-of-2008.html}}&lt;/ref&gt; Albums vairākkārt tika sertificēts ar platīna disku&lt;ref name=&quot;endcharts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.ukchartsplus.co.uk/ChartsPlusYE2008.pdf| title=UK Year End Chart 2008| work=[[ChartsPlus]] | publisher=[[The Official Charts Company]] / [[British Phonographic Industry]]| accessdate=27 March 2009 | format= PDF}}&lt;/ref&gt; un visā pasaulē tika pārdots vairāk nekā sešos miljonos kopiju. Ar dziesmu no albuma ''Mercy'' ''Duffy'' kļuva par pirmo velsieti, kuras singls ierindojas Apvienotās Karalistes singlu topa pirmajā vietā, pēc Bonijas Taileres sasniegtā 1983. gadā ar dziesmu ''Total Eclipse of the Heart''.&lt;ref&gt;[http://www.telegraph.co.uk/culture/music/4693214/Brit-Awards-2009-Duffy-From-charity-shop-worker-to-glamourpuss.html Brit Awards 2009: Duffy - From charity shop worker to glamourpuss] ''The Telegraph''. Retrieved 24 May 2011&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;BBC1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Bevan, Nathan |title=Duffy in spotlight for TV show |url=http://www.walesonline.co.uk/news/wales-news/2008/10/08/duffy-in-spotlight-for-tv-show-91466-21988049/ |date=8 October 2008 |work=WalesOnline |publisher=Media Wales Ltd |accessdate=28 June 2009}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā māksliniece saņēma ''[[Grammy balva|Grammy]]'' balvu par labāko popmūzikas vokāla albumu ''Rockferry'', tāpat viņa tika nominēta vēl divām balvām 51. Grammy balvu pasniegšanā.&lt;ref name=&quot;GrammyNominations&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://content.grammy.com/grammy_awards/51st_show/list.aspx| title=The 51st Annual Grammy Awards Winners List| publisher=The Recording Academy| accessdate=4 April 2009| archiveurl=https://web.archive.org/web/20081205000233/http://content.grammy.com/grammy_awards/51st_show/list.aspx| archivedate={{dat|2008|12|05||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081205175335/http://content.grammy.com/Grammy_Awards/51st_show/list.aspx |date={{dat|2008|12|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.dailymail.co.uk/tvshowbiz/article-1139346/Brits-Duffy-Adele-Coldplay-clinch-awards-lead-British-winners-Grammys.html Brits on top: Duffy, Adele and Coldplay clinch top awards as they lead British winners at Grammys] ''[[Daily Mail]]'' Retrieved 23 February 2011&lt;/ref&gt; 2010. gadā ''Duffy'' pabeidza darbu pie otrā studijas albuma ''Endlessly'', kas tika izdots novembra beigās.&lt;ref&gt;[http://www.bbc.co.uk/newsbeat/11327217 Duffy reveals second album details] BBC Radio 1. Retrieved 24 May 2011&lt;/ref&gt;&lt;ref name=BillboardEndlessly&gt;[http://www.billboard.biz/bbbiz/content_display/industry/e3i776b1668d474ee362842eca103b6fae4 Duffy Teams With Roots, Albert Hammond Billboard 16 September 2010]&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
;Studijas albumi
* 2008: ''[[Rockferry]]''
* 2010: ''[[Endlessly]]''

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.iamduffy.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080220110420/http://www.iamduffy.com/ |date={{dat|2008|02|20||bez}} }} {{en ikona}}

{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Velsā dzimušie]]
[[Kategorija:Velsas mūziķi]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>3zz4a8yho5qxmph6qgid3ywsrvnzg8h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaspars Vecvagars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155773</id>
    <revision>
      <id>4468809</id>
      <parentid>4452756</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:59:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4468809</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12301" sha1="m1cfz2i006mojjjsify39riiraf4c8c" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Kaspars Vecvagars
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|8|3}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 193 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 83 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2010
 |         kar_beig = 2023
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = [[Latvijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2012
 |          klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;LSU-Atletas&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2012—2013
 |          klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2013—2016
 |          klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2016—2018
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 5 = 2018—2019
 |          klubs 5 = {{flaga|Polija}} [[Ščecinas &quot;Wilki Morskie&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2019
 |          klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]]
 |         kl_sez 7 = 2019—2020
 |          klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]''
 |         kl_sez 8 = 2020—2021
 |          klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Força Lleida CE]]''
 |         kl_sez 9 = 2021—2022
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]''
 |         kl_sez 10 = 2023
 |          klubs 10 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Heroes Den Bosch]]''
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2012—2019
 |           taut 1 = {{Bk|LAT}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 2023—2025
 |       tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 2 = 2025—pašlaik
 |       tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |   tr_klubs_sez 3 = 
 |       tr_klubs 3 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 3× [[LKL|Lietuvas]] čempions &lt;small&gt;(2014, 2015, 2016)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2016.—2017. gada LBL sezona|2017]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris; 2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris; [[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kauss]] &lt;small&gt;(kā treneris; 2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver2|[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Igaunija 2013]]}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}}
{{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}}
}}
'''Kaspars Vecvagars''' (dzimis {{dat|1993|8|3}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref&gt;[http://sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi Ar Žalgiris kvalitātes zīmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110730090534/http://www.sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi |date={{dat|2011|07|30||bez}} }}, sporto.lv&lt;/ref&gt; ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Noslēdzis karjeru 2023. gadā, pievērošoties trenera darbam. 2026. gadā ir [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] kluba &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot; galvenais treneris.

Vairākas sezonas aizvadījis labākajā [[Lietuva]]s klubā [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]], trīsteiz kļūstot par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu. Spēlējis arī Latvijas komandā [[Rīgas VEF]]. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2023. gadā kļuvis par treneri, bet 2025. gada vasarā apstiprināts par &quot;Valmiera Glass VIA&quot; galveno treneri. Jau 2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru, iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]], bet sezonas turpinājumā kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionu.

Viņa tēvs [[Arnis Vecvagars]] ir bijušais basketbolists, spēlējis Latvijas izlases sastāvā, tagad — treneris, bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris.

== Spēlētāja karjera ==
2009.—2010. gada sezonu K. Vecvagars aizvadīja [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] jaunatnes komandas sastāvā,&lt;ref&gt;[http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars Kaspars Vecvagars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111117030600/http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars |date={{dat|2011|11|17||bez}} }}, basket.lv&lt;/ref&gt; spēlēja jaunatnes Eirolīgas finālā.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/29062011-pasaules_labakie_juniori_liepaja_valmiera Pasaules labākie juniori Liepājā, Valmierā un Rīgā], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; &quot;Žalgiris&quot; pieaugušo komandas sastāvā spēlēja no 2013. gada, trīs reizes kļuvis par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu (2014, 2015, 2016).

2012. gadā saņēmis [[Valdemāra Baumaņa kauss|Valdemāra Baumaņa kausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|title=Valdemāra Baumaņa kauss – Gunai Lagzdiņai un Kasparam Vecvagaram|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|6|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121208134711/http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|archivedate={{dat|2012|12|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2016. gada vasarā K. Vecvagars pievienojās [[LBL]] klubam [[Rīgas VEF]], kura sastāvā 2017. gada pavasarī kļuva par LBL čempionu, lielāko sezonas daļu gan izlaižot dēļ traumas.

2019. gada rudenī, pēc dažām spēlēm [[BK Jūrmala]] sastāvā, noslēdza līgumu ar [[Spānija]]s [[LEB līga]]s (otrā pēc spēka) klubu ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]''. Kopš 2020. gada pārstāvēja citu Spānijas klubu ''[[Força Lleida CE]]'', bet kopš 2021. gada vasaras ''[[Bàsquet Girona]]'', kas spēlē pēc spēka otrajā līgā ''[[LEB Oro]]''. Šajā komandā viņa komandas biedrs bija Spānijas basketbola leģenda [[Marks Gazols]].

2023. gadā K. Vecvagars spēlēja [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]]'', bet martā beidza spēlētāja gaitas un kļuva par treneri.

=== Latvijas izlase ===
Spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 2010. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] K. Vecvagars kopā ar Latvijas izlasi izcīnīja trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.coid_eav0DxqLGXIOI78-bqwAD2.articleMode_on.html|title= Bronze For Latvia After Great Second Half Against Serbia|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[FIBA Europe]]''}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-u_18_juniori_izcina_bronzu_eiropas_cempio|title= Juniori grauj serbus un izcīna Eiropas bronzu|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= Jānis Innuss|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Savukārt Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]], kas norisinājās Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|title= Latvijas U-19 izlase paliek desmitā PČ|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110711153233/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|archivedate= {{dat|2011|07|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/09072011-latvijas_juniori_desmitie_pasaule|title= Latvijas juniori desmitie pasaulē|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt; Izcīnījis sudraba medaļu Eiropas U-20 čempionātā [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gadā]].

Pieaugošo [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā spēlēja [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]], kur komanda ieņēma 8. vietu.

== Trenera karjera ==
2023. gada martā tika izplatīta informācija, ka [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]] spēlējošais'' K. Vecvagars beidz spēlētāja karjeru un pievienojas Latvijas kluba &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot; treneru korpusam kā [[Oskars Virsis|Oskara Virša]] asistents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vgvia.lv/zinas/kluba-treneru-korpusam-pievienojas-pieredzejusais-speletajs-kaspars-vecvagars|title=Kluba treneru korpusam pievienojas pieredzējušais spēlētājs Kaspars Vecvagars|website=vgvia.lv|access-date=2023-03-12|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada vasarā K. Vecvagars stājās [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vietā, tiekot apstiprināts par kluba galveno treneri vien 31 gada vecumā.

2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru kā &quot;Valmiera Glass VIA&quot; galvenais treneris, finālspēlē pārspējot [[BK Ventspils]] un iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]]. Aprīlī K. Vecvagara vadībā Valmieras klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē kļuva par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempioniem, bet sezonas noslēgumā 15. maijā uzvarēja arī LBL turnīrā, finālsērijā pārspējot [[BK Ventspils]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www1.basket.lv/zeni/1_divizija/speletaji/052145_vecvagars_kaspars LBS profils]
* [https://web.archive.org/web/20110815203216/http://u18men.fibaeurope.com/en/cid_2bqXUaQOJwYn9c2ymJyFx0.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.roundID_7860.season_2011.teamID_2134.playerID_71638.html FIBA Europe profils] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20110613182546/http://www.fiba.com/pages/eng/fe/11/fu19m/player/p/eid/5194/lid/pid/71638/rid/sid/5194/tid/2134/profile.html FIBA profils] {{en ikona}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{navboxes|title=[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlase]]|list=
{{LV sastāvs Eurobasket 2015}}
{{Latvija vir basket 2013 U-20}}
{{Latvija vir basket 2011 U-19}}
{{Latvija vir basket 2010 U-18}}
}}
{{VEF 2017}}

{{DEFAULTSORT:Vecvagars, Kaspars}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]</text>
      <sha1>m1cfz2i006mojjjsify39riiraf4c8c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468810</id>
      <parentid>4468809</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:00:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468810</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12370" sha1="s8arrw4a8n4d0n3o631hix7tx4lb3lp" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Kaspars Vecvagars
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|8|3}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 193 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 83 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2010
 |         kar_beig = 2023
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = [[Latvijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2012
 |          klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;LSU-Atletas&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2012—2013
 |          klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2013—2016
 |          klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2016—2018
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 5 = 2018—2019
 |          klubs 5 = {{flaga|Polija}} [[Ščecinas &quot;Wilki Morskie&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2019
 |          klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]]
 |         kl_sez 7 = 2019—2020
 |          klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]''
 |         kl_sez 8 = 2020—2021
 |          klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Força Lleida CE]]''
 |         kl_sez 9 = 2021—2022
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]''
 |         kl_sez 10 = 2023
 |          klubs 10 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Heroes Den Bosch]]''
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2012—2019
 |           taut 1 = {{Bk|LAT}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 2023—2025
 |       tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 2 = 2025—pašlaik
 |       tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |   tr_klubs_sez 3 = 
 |       tr_klubs 3 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 3× [[LKL|Lietuvas]] čempions &lt;small&gt;(2014, 2015, 2016)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2016.—2017. gada LBL sezona|2017]])&lt;/small&gt;
* [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kauss]] &lt;small&gt;(2012)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris; 2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris; [[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kauss]] &lt;small&gt;(kā treneris; 2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver2|[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Igaunija 2013]]}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}}
{{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}}
}}
'''Kaspars Vecvagars''' (dzimis {{dat|1993|8|3}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref&gt;[http://sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi Ar Žalgiris kvalitātes zīmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110730090534/http://www.sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi |date={{dat|2011|07|30||bez}} }}, sporto.lv&lt;/ref&gt; ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Noslēdzis karjeru 2023. gadā, pievērošoties trenera darbam. 2026. gadā ir [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] kluba &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot; galvenais treneris.

Vairākas sezonas aizvadījis labākajā [[Lietuva]]s klubā [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]], trīsteiz kļūstot par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu. Spēlējis arī Latvijas komandā [[Rīgas VEF]]. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2023. gadā kļuvis par treneri, bet 2025. gada vasarā apstiprināts par &quot;Valmiera Glass VIA&quot; galveno treneri. Jau 2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru, iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]], bet sezonas turpinājumā kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionu.

Viņa tēvs [[Arnis Vecvagars]] ir bijušais basketbolists, spēlējis Latvijas izlases sastāvā, tagad — treneris, bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris.

== Spēlētāja karjera ==
2009.—2010. gada sezonu K. Vecvagars aizvadīja [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] jaunatnes komandas sastāvā,&lt;ref&gt;[http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars Kaspars Vecvagars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111117030600/http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars |date={{dat|2011|11|17||bez}} }}, basket.lv&lt;/ref&gt; spēlēja jaunatnes Eirolīgas finālā.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/29062011-pasaules_labakie_juniori_liepaja_valmiera Pasaules labākie juniori Liepājā, Valmierā un Rīgā], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; &quot;Žalgiris&quot; pieaugušo komandas sastāvā spēlēja no 2013. gada, trīs reizes kļuvis par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu (2014, 2015, 2016).

2012. gadā saņēmis [[Valdemāra Baumaņa kauss|Valdemāra Baumaņa kausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|title=Valdemāra Baumaņa kauss – Gunai Lagzdiņai un Kasparam Vecvagaram|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|6|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121208134711/http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|archivedate={{dat|2012|12|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2016. gada vasarā K. Vecvagars pievienojās [[LBL]] klubam [[Rīgas VEF]], kura sastāvā 2017. gada pavasarī kļuva par LBL čempionu, lielāko sezonas daļu gan izlaižot dēļ traumas.

2019. gada rudenī, pēc dažām spēlēm [[BK Jūrmala]] sastāvā, noslēdza līgumu ar [[Spānija]]s [[LEB līga]]s (otrā pēc spēka) klubu ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]''. Kopš 2020. gada pārstāvēja citu Spānijas klubu ''[[Força Lleida CE]]'', bet kopš 2021. gada vasaras ''[[Bàsquet Girona]]'', kas spēlē pēc spēka otrajā līgā ''[[LEB Oro]]''. Šajā komandā viņa komandas biedrs bija Spānijas basketbola leģenda [[Marks Gazols]].

2023. gadā K. Vecvagars spēlēja [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]]'', bet martā beidza spēlētāja gaitas un kļuva par treneri.

=== Latvijas izlase ===
Spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 2010. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] K. Vecvagars kopā ar Latvijas izlasi izcīnīja trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.coid_eav0DxqLGXIOI78-bqwAD2.articleMode_on.html|title= Bronze For Latvia After Great Second Half Against Serbia|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[FIBA Europe]]''}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-u_18_juniori_izcina_bronzu_eiropas_cempio|title= Juniori grauj serbus un izcīna Eiropas bronzu|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= Jānis Innuss|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Savukārt Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]], kas norisinājās Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|title= Latvijas U-19 izlase paliek desmitā PČ|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110711153233/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|archivedate= {{dat|2011|07|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/09072011-latvijas_juniori_desmitie_pasaule|title= Latvijas juniori desmitie pasaulē|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt; Izcīnījis sudraba medaļu Eiropas U-20 čempionātā [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gadā]].

Pieaugošo [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā spēlēja [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]], kur komanda ieņēma 8. vietu.

== Trenera karjera ==
2023. gada martā tika izplatīta informācija, ka [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]] spēlējošais'' K. Vecvagars beidz spēlētāja karjeru un pievienojas Latvijas kluba &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot; treneru korpusam kā [[Oskars Virsis|Oskara Virša]] asistents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vgvia.lv/zinas/kluba-treneru-korpusam-pievienojas-pieredzejusais-speletajs-kaspars-vecvagars|title=Kluba treneru korpusam pievienojas pieredzējušais spēlētājs Kaspars Vecvagars|website=vgvia.lv|access-date=2023-03-12|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada vasarā K. Vecvagars stājās [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vietā, tiekot apstiprināts par kluba galveno treneri vien 31 gada vecumā.

2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru kā &quot;Valmiera Glass VIA&quot; galvenais treneris, finālspēlē pārspējot [[BK Ventspils]] un iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]]. Aprīlī K. Vecvagara vadībā Valmieras klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē kļuva par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempioniem, bet sezonas noslēgumā 15. maijā uzvarēja arī LBL turnīrā, finālsērijā pārspējot [[BK Ventspils]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www1.basket.lv/zeni/1_divizija/speletaji/052145_vecvagars_kaspars LBS profils]
* [https://web.archive.org/web/20110815203216/http://u18men.fibaeurope.com/en/cid_2bqXUaQOJwYn9c2ymJyFx0.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.roundID_7860.season_2011.teamID_2134.playerID_71638.html FIBA Europe profils] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20110613182546/http://www.fiba.com/pages/eng/fe/11/fu19m/player/p/eid/5194/lid/pid/71638/rid/sid/5194/tid/2134/profile.html FIBA profils] {{en ikona}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{navboxes|title=[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlase]]|list=
{{LV sastāvs Eurobasket 2015}}
{{Latvija vir basket 2013 U-20}}
{{Latvija vir basket 2011 U-19}}
{{Latvija vir basket 2010 U-18}}
}}
{{VEF 2017}}

{{DEFAULTSORT:Vecvagars, Kaspars}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]</text>
      <sha1>s8arrw4a8n4d0n3o631hix7tx4lb3lp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468811</id>
      <parentid>4468810</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:00:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468811</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12398" sha1="ik5rqmj5wjm8j6xv0jz8szwsfyh5o1s" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Kaspars Vecvagars
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|8|3}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 193 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 83 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2010
 |         kar_beig = 2023
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = [[Latvijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2012
 |          klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;LSU-Atletas&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2012—2013
 |          klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2013—2016
 |          klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2016—2018
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 5 = 2018—2019
 |          klubs 5 = {{flaga|Polija}} [[Ščecinas &quot;Wilki Morskie&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2019
 |          klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]]
 |         kl_sez 7 = 2019—2020
 |          klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]''
 |         kl_sez 8 = 2020—2021
 |          klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Força Lleida CE]]''
 |         kl_sez 9 = 2021—2022
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]''
 |         kl_sez 10 = 2023
 |          klubs 10 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Heroes Den Bosch]]''
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2012—2019
 |           taut 1 = {{Bk|LAT}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 2023—2025
 |       tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 2 = 2025—pašlaik
 |       tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |   tr_klubs_sez 3 = 
 |       tr_klubs 3 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 3× [[LKL|Lietuvas]] čempions &lt;small&gt;(2014, 2015, 2016)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2016.—2017. gada LBL sezona|2017]])&lt;/small&gt;
* [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kauss]] &lt;small&gt;(2012)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris; 2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris; [[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kauss]] &lt;small&gt;(kā treneris; 2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver2|[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Igaunija 2013]]}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}}
{{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}}
}}
'''Kaspars Vecvagars''' (dzimis {{dat|1993|8|3}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref&gt;[http://sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi Ar Žalgiris kvalitātes zīmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110730090534/http://www.sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi |date={{dat|2011|07|30||bez}} }}, sporto.lv&lt;/ref&gt; ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Noslēdzis karjeru 2023. gadā, pievērošoties trenera darbam. 2026. gadā ir [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] kluba &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot; galvenais treneris.

Vairākas sezonas aizvadījis labākajā [[Lietuva]]s klubā [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]], trīsteiz kļūstot par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu. Spēlējis arī Latvijas komandā [[Rīgas VEF]]. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2023. gadā kļuvis par treneri, bet 2025. gada vasarā apstiprināts par &quot;Valmiera Glass VIA&quot; galveno treneri. Jau 2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru, iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]], bet sezonas turpinājumā kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionu.

Viņa tēvs [[Arnis Vecvagars]] ir bijušais basketbolists, spēlējis Latvijas izlases sastāvā, tagad — treneris, bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris.

== Spēlētāja karjera ==
2009.—2010. gada sezonu K. Vecvagars aizvadīja [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] jaunatnes komandas sastāvā,&lt;ref&gt;[http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars Kaspars Vecvagars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111117030600/http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars |date={{dat|2011|11|17||bez}} }}, basket.lv&lt;/ref&gt; spēlēja jaunatnes Eirolīgas finālā.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/29062011-pasaules_labakie_juniori_liepaja_valmiera Pasaules labākie juniori Liepājā, Valmierā un Rīgā], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; &quot;Žalgiris&quot; pieaugušo komandas sastāvā spēlēja no 2013. gada, trīs reizes kļuvis par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu (2014, 2015, 2016).

2012. gadā saņēmis [[Valdemāra Baumaņa kauss|Valdemāra Baumaņa kausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|title=Valdemāra Baumaņa kauss – Gunai Lagzdiņai un Kasparam Vecvagaram|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|6|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121208134711/http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|archivedate={{dat|2012|12|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2016. gada vasarā K. Vecvagars pievienojās [[LBL]] klubam [[Rīgas VEF]], kura sastāvā 2017. gada pavasarī kļuva par LBL čempionu, lielāko sezonas daļu gan izlaižot dēļ traumas.

2019. gada rudenī, pēc dažām spēlēm [[BK Jūrmala]] sastāvā, noslēdza līgumu ar [[Spānija]]s [[LEB līga]]s (otrā pēc spēka) klubu ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]''. Kopš 2020. gada pārstāvēja citu Spānijas klubu ''[[Força Lleida CE]]'', bet kopš 2021. gada vasaras ''[[Bàsquet Girona]]'', kas spēlē pēc spēka otrajā līgā ''[[LEB Oro]]''. Šajā komandā viņa komandas biedrs bija Spānijas basketbola leģenda [[Marks Gazols]].

2023. gadā K. Vecvagars spēlēja [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]]'', bet martā beidza spēlētāja gaitas un kļuva par treneri.

=== Latvijas izlase ===
Spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 2010. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] K. Vecvagars kopā ar Latvijas izlasi izcīnīja trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.coid_eav0DxqLGXIOI78-bqwAD2.articleMode_on.html|title= Bronze For Latvia After Great Second Half Against Serbia|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[FIBA Europe]]''}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-u_18_juniori_izcina_bronzu_eiropas_cempio|title= Juniori grauj serbus un izcīna Eiropas bronzu|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= Jānis Innuss|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Savukārt Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]], kas norisinājās Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|title= Latvijas U-19 izlase paliek desmitā PČ|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110711153233/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|archivedate= {{dat|2011|07|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/09072011-latvijas_juniori_desmitie_pasaule|title= Latvijas juniori desmitie pasaulē|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt; Izcīnījis sudraba medaļu Eiropas U-20 čempionātā [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gadā]].

Pieaugošo [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā spēlēja [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]], kur komanda ieņēma 8. vietu.

== Trenera karjera ==
2023. gada martā tika izplatīta informācija, ka [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]] spēlējošais'' K. Vecvagars beidz spēlētāja karjeru un pievienojas Latvijas kluba &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot; treneru korpusam kā [[Oskars Virsis|Oskara Virša]] asistents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vgvia.lv/zinas/kluba-treneru-korpusam-pievienojas-pieredzejusais-speletajs-kaspars-vecvagars|title=Kluba treneru korpusam pievienojas pieredzējušais spēlētājs Kaspars Vecvagars|website=vgvia.lv|access-date=2023-03-12|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada vasarā K. Vecvagars stājās [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vietā, tiekot apstiprināts par kluba galveno treneri vien 31 gada vecumā.

2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru kā &quot;Valmiera Glass VIA&quot; galvenais treneris, finālspēlē pārspējot [[BK Ventspils]] un iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]]. Aprīlī K. Vecvagara vadībā Valmieras klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē kļuva par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempioniem, bet sezonas noslēgumā 15. maijā uzvarēja arī LBL turnīrā, finālsērijā pārspējot [[BK Ventspils]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www1.basket.lv/zeni/1_divizija/speletaji/052145_vecvagars_kaspars LBS profils]
* [https://web.archive.org/web/20110815203216/http://u18men.fibaeurope.com/en/cid_2bqXUaQOJwYn9c2ymJyFx0.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.roundID_7860.season_2011.teamID_2134.playerID_71638.html FIBA Europe profils] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20110613182546/http://www.fiba.com/pages/eng/fe/11/fu19m/player/p/eid/5194/lid/pid/71638/rid/sid/5194/tid/2134/profile.html FIBA profils] {{en ikona}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{navboxes|title=[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlase]]|list=
{{LV sastāvs Eurobasket 2015}}
{{Latvija vir basket 2013 U-20}}
{{Latvija vir basket 2011 U-19}}
{{Latvija vir basket 2010 U-18}}
}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}
{{VEF 2017}}

{{DEFAULTSORT:Vecvagars, Kaspars}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]</text>
      <sha1>ik5rqmj5wjm8j6xv0jz8szwsfyh5o1s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armands Krauze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>157628</id>
    <revision>
      <id>4468546</id>
      <parentid>4468488</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:31:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Nikolajevsemils</username>
        <id>137729</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4468546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10765" sha1="5sxkdpwlgg6mgg48yfyjexdqngxj1cy" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Armands Krauze
| attēls = Saeimas deputāti tiekas ar Ķīnas Tautas Republikas Nacionālā tautas kongresa pastāvīgās komitejas locekli (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Armands Krauze 2023. gadā
| amats = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|}}
| term_beigas = {{dat|2026|05|14|N|}}
| prezidents =
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Didzis Šmits]]
| pēctecis = 
| amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|}}
| prezidents2 = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|}}
| term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2010|11|2|N|}}
| term_beigas5 = {{dat|2010|11|4|N|}}
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1970|6|10}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], [[ Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
| dzīvesb = Juta Krauze
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
| profesija = [[biškopis]], [[agronoms]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Armands Krauze''' (dzimis {{dat|1970|06|10}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[biškopība|biškopis]], [[agronoms]] un politiķis, [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedrs. Bijušais [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] un [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, bijis ievēlēts arī vairākos citos Saeimas sasaukumos.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1970. ɡadā [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/krauze-no-laukiem-uz-rigu-13997464|title=Krauze no laukiem uz Rīgu|website=www.diena.lv|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt; 1988. gadā absolvēja [[Vecbebru tehnikums|Vecbebru tehnikumu]] biškopja specialitātē.&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Armands Krauze | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.07.26 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=30201030993 | archive-date = {{dat|2010|12|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101229115834/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=30201030993 }}&lt;/ref&gt; 1996. gadā viņš absolvēja [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], ieguva lauksaimniecības bakalaura un dārzkopja izglītību. 2000. gadā pabeidza šo pašu universitāti kā [[lauksaimniecība]]s maģistrs.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt; Apsaimnieko bišu dravu [[Siguldas novads|Siguldas novadā]].

Kopš 2000. gada marta viņš ir Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs, kā arī bijis Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;gg&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Armands Krauze | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.07.26 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/armands_krauze | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100914210647/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/armands_krauze | archivedate = {{dat|2010|09|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Iepriekš bijis [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s padomes loceklis, no amata atkāpies līdz ar ievēlēšanu Saeimā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = LTRK padomē ievēl Pavļutu un Klausu | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.03.22. | accessdate = 2011.07.26 | url = http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/ltrk-padome-ievel-pavlutu-un-klausu.d?id=37537079 | archive-date = {{dat|2011|03|25||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110325062610/http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/ltrk-padome-ievel-pavlutu-un-klausu.d?id=37537079 }}&lt;/ref&gt; Bijis arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis un lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK).

2014. gadā saņēma IV šķiras [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Atzinības krusta piešķiršanu un apbalvošanu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|first=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-08-15|date=2014-10-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
2010. gadā A. Krauze kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta un kļuva par Saeimas deputātu.&lt;ref name=&quot;gg&quot; /&gt; Viņš nolika deputāta mandātu, lai pārstāvētu Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, kur viņu aptiprināja ar [[Eiropas Padome]]s lēmumu nepilnu mēnesi pirms ievēlēšanas Saeimā. Viņa vietā par deputātu kļuva [[Didzis Zemmers]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Amati Saeimā - arī opozīcijai | first = Ināra | last = Egle | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011. gada 5. novembrī | accessdate = 2011. gada 26. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/amati-saeima-ari-opozicijai-755955 }}&lt;/ref&gt; Darbojās ES Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, no 2010. gada novembra līdz 2011. gada oktobrim A. Krauze bija arī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunievēlētais deputāts Krauze noliks mandātu, lai darbotos Eiropas institūcijās | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011. gada 29. oktobrī | accessdate = 2011. gada 26. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/jaunieveletais-deputats-krauze-noliks-mandatu-lai-darbotos-eiropas-institucijas-755280 }}&lt;/ref&gt;

2013. gadā nesekmīgi kandidēja [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (A. Krauze bija [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta līderis, taču partija nepārvarēja 5% barjeru).
[[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] A. Krauze kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta un netika ievēlēts. Taču šī paša gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]], vienlaikus atgriežoties arī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] amatā. 2015. gadā viņu ievēlēja par Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētāju. 2016. gadā, kad par valdības vadītāju kļuva [[Māris Kučinskis]], A. Krauzi apstiprināja par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru.
[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās 2017. gada]] A. Krauze atkal bija [[Latvijas Zemnieku savienība]]s pārstāvētā saraksta līderis, taču Zaļo un Zemnieku savienības saraksts arī šajās vēlēšanās nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2019. gada aprīlī A. Krauze tika ievēlēts par [[Latvijas Zemnieku savienība]]s priekšsēdētāju, pārņemot amatu no ilggadējā tās vadītāja [[Augusts Brigmanis|Augusta Brigmaņa]] (amatā līdz 2023. gada aprīlim, kad to pārņēma [[Viktors Valainis]]).
2022. gadā A. Krauzi [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Pirmajā jaunā parlamenta sēdē viņu ievēlēja [[Saeimas prezidijs|Saeimas prezidijā]] par Saeimas sekretāru.
2023. gada 15. septembrī kļuva par [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|zemkopības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts.

2026. gada martā Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus valsts AS &quot;[[Latvijas Valsts meži]]&quot;.
2026. gada 14. maijā [[Latvijas Televīzija]], atsaucoties uz prokuratūras apstiprinātu informāciju, ziņoja, ka Krauze procesuālo darbību veikšanai uz laiku aizturēts. Tajā pašā kriminālprocesā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sniedza atbalstu prokuratūrai, un aizturēts tika arī bijušais [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] un [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktors [[Raivis Kronbergs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-aizturets-zemkopibas-ministrs-krauze-un-bijusais-zm-valsts-sekretars-kronbergs-premjere-atstadina-ministru.a647093/|title=Aizturēts zemkopības ministrs Krauze un bijušais ZM valsts sekretārs Kronbergs; premjere atstādina ministru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Didzis Šmits]] 
| virsraksts = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] 
| periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|14|N|}}
| pēc = [[Viktors Valainis]] (p. i.)
}}
{{kastes beigas}}


{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{14. Saeima}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{10. Saeima}}
}}

{{DEFAULTSORT:Krauze, Armands}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]]</text>
      <sha1>5sxkdpwlgg6mgg48yfyjexdqngxj1cy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468547</id>
      <parentid>4468546</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:35:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Nikolajevsemils|Nikolajevsemils]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Papuass</comment>
      <origin>4468488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10726" sha1="45rqh2f5gq30z5ca3s8oznlpkbxvadl" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Armands Krauze
| attēls = Saeimas deputāti tiekas ar Ķīnas Tautas Republikas Nacionālā tautas kongresa pastāvīgās komitejas locekli (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Armands Krauze 2023. gadā
| amats = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|}}
| term_beigas = {{dat|2026|05|14|N|}}
| prezidents =
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Didzis Šmits]]
| pēctecis = 
| amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|}}
| prezidents2 = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|}}
| term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2010|11|2|N|}}
| term_beigas5 = {{dat|2010|11|4|N|}}
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1970|6|10}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]
| dzīvesb = Juta Krauze
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
| profesija = [[biškopis]], [[agronoms]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Armands Krauze''' (dzimis {{dat|1970|06|10}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[biškopība|biškopis]], [[agronoms]] un politiķis, [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedrs. Bijušais [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] un [[14. Saeima]]s deputāts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, bijis ievēlēts arī vairākos citos Saeimas sasaukumos.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1970. ɡadā [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/krauze-no-laukiem-uz-rigu-13997464|title=Krauze no laukiem uz Rīgu|website=www.diena.lv|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt; 1988. gadā absolvēja [[Vecbebru tehnikums|Vecbebru tehnikumu]] biškopja specialitātē.&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Armands Krauze | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.07.26 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=30201030993 | archive-date = {{dat|2010|12|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101229115834/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=30201030993 }}&lt;/ref&gt; 1996. gadā viņš absolvēja [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], ieguva lauksaimniecības bakalaura un dārzkopja izglītību. 2000. gadā pabeidza šo pašu universitāti kā [[lauksaimniecība]]s maģistrs.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt; Apsaimnieko bišu dravu [[Siguldas novads|Siguldas novadā]].

Kopš 2000. gada marta viņš ir Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs, kā arī bijis Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;gg&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Armands Krauze | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.07.26 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/armands_krauze | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100914210647/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/armands_krauze | archivedate = {{dat|2010|09|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Iepriekš bijis [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s padomes loceklis, no amata atkāpies līdz ar ievēlēšanu Saeimā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = LTRK padomē ievēl Pavļutu un Klausu | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.03.22. | accessdate = 2011.07.26 | url = http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/ltrk-padome-ievel-pavlutu-un-klausu.d?id=37537079 | archive-date = {{dat|2011|03|25||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110325062610/http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/ltrk-padome-ievel-pavlutu-un-klausu.d?id=37537079 }}&lt;/ref&gt; Bijis arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis un lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK).

2014. gadā saņēma IV šķiras [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Atzinības krusta piešķiršanu un apbalvošanu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|first=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-08-15|date=2014-10-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
2010. gadā A. Krauze kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta un kļuva par Saeimas deputātu.&lt;ref name=&quot;gg&quot; /&gt; Viņš nolika deputāta mandātu, lai pārstāvētu Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, kur viņu aptiprināja ar [[Eiropas Padome]]s lēmumu nepilnu mēnesi pirms ievēlēšanas Saeimā. Viņa vietā par deputātu kļuva [[Didzis Zemmers]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Amati Saeimā - arī opozīcijai | first = Ināra | last = Egle | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011. gada 5. novembrī | accessdate = 2011. gada 26. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/amati-saeima-ari-opozicijai-755955 }}&lt;/ref&gt; Darbojās ES Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, no 2010. gada novembra līdz 2011. gada oktobrim A. Krauze bija arī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunievēlētais deputāts Krauze noliks mandātu, lai darbotos Eiropas institūcijās | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011. gada 29. oktobrī | accessdate = 2011. gada 26. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/jaunieveletais-deputats-krauze-noliks-mandatu-lai-darbotos-eiropas-institucijas-755280 }}&lt;/ref&gt;

2013. gadā nesekmīgi kandidēja [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (A. Krauze bija [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta līderis, taču partija nepārvarēja 5% barjeru).
[[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] A. Krauze kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta un netika ievēlēts. Taču šī paša gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]], vienlaikus atgriežoties arī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] amatā. 2015. gadā viņu ievēlēja par Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētāju. 2016. gadā, kad par valdības vadītāju kļuva [[Māris Kučinskis]], A. Krauzi apstiprināja par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru.
[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās 2017. gada]] A. Krauze atkal bija [[Latvijas Zemnieku savienība]]s pārstāvētā saraksta līderis, taču Zaļo un Zemnieku savienības saraksts arī šajās vēlēšanās nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2019. gada aprīlī A. Krauze tika ievēlēts par [[Latvijas Zemnieku savienība]]s priekšsēdētāju, pārņemot amatu no ilggadējā tās vadītāja [[Augusts Brigmanis|Augusta Brigmaņa]] (amatā līdz 2023. gada aprīlim, kad to pārņēma [[Viktors Valainis]]).
2022. gadā A. Krauzi [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Pirmajā jaunā parlamenta sēdē viņu ievēlēja [[Saeimas prezidijs|Saeimas prezidijā]] par Saeimas sekretāru.
2023. gada 15. septembrī kļuva par [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|zemkopības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts.

2026. gada martā Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus valsts AS &quot;[[Latvijas Valsts meži]]&quot;.
2026. gada 14. maijā [[Latvijas Televīzija]], atsaucoties uz prokuratūras apstiprinātu informāciju, ziņoja, ka Krauze procesuālo darbību veikšanai uz laiku aizturēts. Tajā pašā kriminālprocesā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sniedza atbalstu prokuratūrai, un aizturēts tika arī bijušais [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] un [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktors [[Raivis Kronbergs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-aizturets-zemkopibas-ministrs-krauze-un-bijusais-zm-valsts-sekretars-kronbergs-premjere-atstadina-ministru.a647093/|title=Aizturēts zemkopības ministrs Krauze un bijušais ZM valsts sekretārs Kronbergs; premjere atstādina ministru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Didzis Šmits]] 
| virsraksts = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] 
| periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|14|N|}}
| pēc = [[Viktors Valainis]] (p. i.)
}}
{{kastes beigas}}


{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{14. Saeima}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{10. Saeima}}
}}

{{DEFAULTSORT:Krauze, Armands}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]]</text>
      <sha1>45rqh2f5gq30z5ca3s8oznlpkbxvadl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468549</id>
      <parentid>4468547</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:37:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10806" sha1="iqb9elpqv9nhpz8uvi8iukhoz3u43nc" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Armands Krauze
| attēls = Saeimas deputāti tiekas ar Ķīnas Tautas Republikas Nacionālā tautas kongresa pastāvīgās komitejas locekli (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Armands Krauze 2023. gadā
| amats = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|}}
| term_beigas = {{dat|2026|05|14|N|}}
| prezidents =
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Didzis Šmits]]
| pēctecis = 
| amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|}}
| prezidents2 = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|}}
| term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2010|11|2|N|}}
| term_beigas5 = {{dat|2010|11|4|N|}}
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1970|6|10}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]
| apvienība = [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
| dzīvesb = Juta Krauze
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
| profesija = [[biškopis]], [[agronoms]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Armands Krauze''' (dzimis {{dat|1970|06|10}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[biškopība|biškopis]], [[agronoms]] un politiķis, [[Latvijas Zemnieku savienība]]s (LZS) un apvienības [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (ZZS) biedrs. Bijušais [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] un [[14. Saeima]]s deputāts. Bijis ievēlēts arī vairākos citos [[Saeima]]s sasaukumos.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1970. ɡadā [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/krauze-no-laukiem-uz-rigu-13997464|title=Krauze no laukiem uz Rīgu|website=www.diena.lv|access-date=2026-05-14}}&lt;/ref&gt; 1988. gadā absolvēja [[Vecbebru tehnikums|Vecbebru tehnikumu]] biškopja specialitātē.&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Armands Krauze | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.07.26 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=30201030993 | archive-date = {{dat|2010|12|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101229115834/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=30201030993 }}&lt;/ref&gt; 1996. gadā viņš absolvēja [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], ieguva lauksaimniecības bakalaura un dārzkopja izglītību. 2000. gadā pabeidza šo pašu universitāti kā [[lauksaimniecība]]s maģistrs.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt; Apsaimnieko bišu dravu [[Siguldas novads|Siguldas novadā]].

Kopš 2000. gada marta viņš ir Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs, kā arī bijis Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;gg&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Armands Krauze | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.07.26 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/armands_krauze | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100914210647/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/armands_krauze | archivedate = {{dat|2010|09|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Iepriekš bijis [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s padomes loceklis, no amata atkāpies līdz ar ievēlēšanu Saeimā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = LTRK padomē ievēl Pavļutu un Klausu | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.03.22. | accessdate = 2011.07.26 | url = http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/ltrk-padome-ievel-pavlutu-un-klausu.d?id=37537079 | archive-date = {{dat|2011|03|25||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110325062610/http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/ltrk-padome-ievel-pavlutu-un-klausu.d?id=37537079 }}&lt;/ref&gt; Bijis arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis un lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK).

2014. gadā saņēma IV šķiras [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Atzinības krusta piešķiršanu un apbalvošanu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|first=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-08-15|date=2014-10-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
2010. gadā A. Krauze kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta un kļuva par Saeimas deputātu.&lt;ref name=&quot;gg&quot; /&gt; Viņš nolika deputāta mandātu, lai pārstāvētu Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, kur viņu aptiprināja ar [[Eiropas Padome]]s lēmumu nepilnu mēnesi pirms ievēlēšanas Saeimā. Viņa vietā par deputātu kļuva [[Didzis Zemmers]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Amati Saeimā - arī opozīcijai | first = Ināra | last = Egle | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011. gada 5. novembrī | accessdate = 2011. gada 26. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/amati-saeima-ari-opozicijai-755955 }}&lt;/ref&gt; Darbojās ES Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, no 2010. gada novembra līdz 2011. gada oktobrim A. Krauze bija arī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Jaunievēlētais deputāts Krauze noliks mandātu, lai darbotos Eiropas institūcijās | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011. gada 29. oktobrī | accessdate = 2011. gada 26. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/jaunieveletais-deputats-krauze-noliks-mandatu-lai-darbotos-eiropas-institucijas-755280 }}&lt;/ref&gt;

2013. gadā nesekmīgi kandidēja [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (A. Krauze bija [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta līderis, taču partija nepārvarēja 5% barjeru).
[[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] A. Krauze kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta un netika ievēlēts. Taču šī paša gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]], vienlaikus atgriežoties arī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] amatā. 2015. gadā viņu ievēlēja par Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētāju. 2016. gadā, kad par valdības vadītāju kļuva [[Māris Kučinskis]], A. Krauzi apstiprināja par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru.
[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās 2017. gada]] A. Krauze atkal bija [[Latvijas Zemnieku savienība]]s pārstāvētā saraksta līderis, taču Zaļo un Zemnieku savienības saraksts arī šajās vēlēšanās nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2019. gada aprīlī A. Krauze tika ievēlēts par [[Latvijas Zemnieku savienība]]s priekšsēdētāju, pārņemot amatu no ilggadējā tās vadītāja [[Augusts Brigmanis|Augusta Brigmaņa]] (amatā līdz 2023. gada aprīlim, kad to pārņēma [[Viktors Valainis]]).
2022. gadā A. Krauzi [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Pirmajā jaunā parlamenta sēdē viņu ievēlēja [[Saeimas prezidijs|Saeimas prezidijā]] par Saeimas sekretāru.
2023. gada 15. septembrī kļuva par [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|zemkopības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts.

2026. gada martā Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus valsts AS &quot;[[Latvijas Valsts meži]]&quot;.
2026. gada 14. maijā [[Latvijas Televīzija]], atsaucoties uz prokuratūras apstiprinātu informāciju, ziņoja, ka Krauze procesuālo darbību veikšanai uz laiku aizturēts. Tajā pašā kriminālprocesā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sniedza atbalstu prokuratūrai, un aizturēts tika arī bijušais [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] un [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktors [[Raivis Kronbergs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-aizturets-zemkopibas-ministrs-krauze-un-bijusais-zm-valsts-sekretars-kronbergs-premjere-atstadina-ministru.a647093/|title=Aizturēts zemkopības ministrs Krauze un bijušais ZM valsts sekretārs Kronbergs; premjere atstādina ministru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Didzis Šmits]] 
| virsraksts = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] 
| periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|14|N|}}
| pēc = [[Viktors Valainis]] (p. i.)
}}
{{kastes beigas}}


{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{14. Saeima}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{10. Saeima}}
}}

{{DEFAULTSORT:Krauze, Armands}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]]</text>
      <sha1>iqb9elpqv9nhpz8uvi8iukhoz3u43nc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159634</id>
    <revision>
      <id>4468672</id>
      <parentid>3682093</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:12:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29451-38</username>
        <id>145481</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4468672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6622" sha1="gplw197wc2fhm02guaxwtje5r7itbpj" xml:space="preserve">[[Attēls:Krucifikss.jpg|thumb|250px|Krucifikss]]
[[Attēls:Gutu sādžas krucifikss (2).jpg|thumb|250px|1887. gadā Latgales Gutu sādžas „Kapiņos” celta katoļu ceļmalas [[kapela]] ar krucifiksu, kas 1990. gadā pārcelta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeju]].]]
'''Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi''' ir [[kristietība|kristīgās ticības]] [[simbols|simboli]] un sakrālās [[māksla]]s objekti, kas atrodas [[Latgale|Latgalē]] visbiežāk [[ceļš|ceļu]] malās vai krustcelēs.

== Izcelsme ==
[[Krucifikss|Krucifiksi]] Latgales [[ciems|ciemos]] un ceļmalās parādījās [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās, bet izplatījās [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], īpaši tā otrajā pusē. To izcelsme balstījās uz vēsturisku pamatojumu, kura cēloņi bija pāvesta [[Pijs VII|Pija VII]] 1815. gadā izteiktais vēlējums sekmēt [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] godināšanu [[maijs|maijā]], apveltot šos dievkalpojumus ar lielām atlaidām, kā arī sociāli politiskajiem apstākļiem, kad pēc iekļaušanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] notika [[pārkrievošana]], dažādi ierobežojumi [[Romas Katoļu baznīca|katoļu Baznīcai]] un dzimtās [[valoda]]s lietošanas un [[druka]]s aizliegums.

Šajā laikā Latgalē tika likvidēti [[klosteris|klosteri]], aizliegtas reliģiskas [[organizācija]]s, baznīcas [[procesija]]s, [[katehizācija]], tika slēgtas vairākas [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s, [[kapela]]s un kapličas, no kurām daudzas tika nodotas [[Pareizticība|pareizticīgo]] valdījumā. Ticīgā tauta, meklējot risinājumu radušajā situācijā, ar [[priesteris|garīdznieku]] atbalstu nolēma pārcelt pulcēšanos un dievlūgšanu ārpus baznīcām, veidojot jaunas garīgās darbības formas, kas izrādījās tuvas [[latvieši|latviešu]] [[mentalitāte]]i, jo latviešu senči jau izsenis savus dievus pielūdza [[daba|dabā]] pie [[koks|kokiem]]. Garīdznieki, tajā laikā galvenokārt [[poļi]], izmantojot [[Viduseiropa]]s pieredzi, kur krucifiksi atradās brīvā dabā, sāka no [[Polija]]s pārvest brīvdabas krucifiksa detaļas, kas Latgalē ar vietējo meistaru palīdzību tika samontētas konkrētajās vietās, izveidojot arī krucifiksiem nojumes vai jumtiņus. Vēlāk pakāpeniski krucifiksus sāka izgatavot vietējie koktēlnieki.&lt;ref&gt;Zeile, P. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne:Latgales kultūras centra izdevniecība, 2006. 320.lpp&lt;/ref&gt;

== Funkcijas ==
Krucifiksi ir katoliskās zemes tēlaini simboli, kas rotā lauku [[ainava|ainavu]]. Tie apzīmē vietu, pie kuras var lūgties jebkurā laikā. Īpaši tuvējo vietu ļaudis šeit pulcējas maija vakaros, lai dziedātu slavas dziesmas [[Jaunava Marija|Dievmātei]] un skaitītu [[lūgšanas]]. Tā kā tā bija un daudzās vietās ir arī mūsdienās pulcēšanās vieta, bez reliģiska satura darbībām notiek arī pārrunāti jaunākie notikumi, apspriesti darba jautājumi un citi. Krucifiksu veidošana sekmēja Latgales koktēlnieku darbības aktivizēšanos un jaunu mākslas darbu veidošanu.

== Novietojums ==
Katrā Latgales ciemā jeb sādžā atradās vismaz viens vai pat divi krucifiksi, kas bija kā civēku vienotāji un kopā saucēji. Krucifiksu veidošanai attīstoties, radās krucifiksi, kas bija paredzēti novietošanai dažādās vietās kā, piemēram, [[ciems|ciema]], atsevišķu privātmāju, [[ceļš|ceļa]], ceļa krustojumu, kā arī [[kapsēta|kapsētu]] krucifiksi un krucifiksi pie baznīcām.

Krucifiksu novietošana ainavā notiek pēc likumsakarības, kas balstās, ievērojot cilvēka [[uzvedība]]s likumsakarības. Ja krucifiksu paredzēts novietot pie ceļa, tad tā frontālā jeb priekšējā puse ir orientēta pret ceļu, savukārt, ja to novieto pie privātmājas, tiek orientēts pret dzīvojamo māju jeb pagalmu. Kopīgais ciema jeb sādžas krucifikss tiek novietots galvenā — caur ciemu ejoša ceļa malā.

Krucifiksi parasti tiek novietoti pie kokiem — [[ozols|ozoliem]], [[kļavas|kļavām]], [[osis|ošiem]], retāk [[bērzi]]em. Ja tas nav iespējams, ap krucifiksu apstāda [[ceriņi|ceriņus]] vai citus dekoratīvos kokus vai krūmus. Krucifikss tiek greznots, iestādot arī puķes.&lt;ref&gt;Zeile, P. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne:Latgales kultūras centra izdevniecība, 2006. 321.lpp&lt;/ref&gt;

== Tipi ==
Krucifiksi atkarībā no to formas un stilistikas ir dažādi, tāpēc tie ir atsevišķi izdalāmi:&lt;ref&gt;Zeile, P. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne:Latgales kultūras centra izdevniecība, 2006. 322.lpp.&lt;/ref&gt;
* Ekspresīvi stilizētie — [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] Migliniekos, [[Balvu rajons|Balvu rajona]] Cūkusalā, arī atsevišķās vietās [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]];
* Statiski stilizētie — Rēzeknes rajonā;
* Poliskie, barokālie — Balvu un Rēzeknes rajonos;
* Primitīvi saīsinātie — [[Preiļu rajons|Preiļu]], [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] un [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajonos]];
* Plastiski līdzsvarotie — Balvu, Ludzas un Rēzeknes rajonos;
* Plastiski ilustratīvie — Ludzas un Rēzeknes rajonos;
* Individualizētie — Antona Gleizda 20. gadsimta sākuma veidojumi;
* Izstiepti primitīvie — 18.—19. gadsimta, Balvu, Krāslavas un Rēzeknes rajonos;
* Izstiepti naturālie — 19. gadsimta beigas—20. gadsimta sākums, Balvu, Rēzeknes un Ludzas rajonos, Antona Kivkucāna darbi.

== Zināmākie krucifiksu tēlnieki ==
Pie atpazīstāmākajiem krucifiksu tēlniekiem ir minami: Nautrānu pagasta [[Jānis Cibuļskis]] jeb Kopču Jānis, Jezups Krivmaižs no Krimaižiem, Jānis Šembelis, Jānis Litavnieks, bijušā Preiļu rajona koktēlnieki Pēteris Kozuļkaža, vectēvs Bogdans, Jānis Kļavinskis. Minami arī [[Antons Rancāns (koktēlnieks)|Antons Rancāns]], [[Antons Gleizds]], [[Antons Kivkucāns]] (Balvu rajons).

== Izmantotā literatūra ==
* Zeile, Pēteris. ''Latgales kultūras vēsture''. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2006. 745 lpp.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080430125312/http://www.krucifiksi.lv/ Virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija]
* [http://www.skrinis.lv/content/antona-rancana-krucifiksu-kolekcija Antona Rancāna krucifiksu kolekcija]{{Novecojusi saite}}
* 2026. gada 28. aprīlī Vārkavas baznīcas dārzā tika uzstādīts jauns [http://paxvobis.lv/mob/vorkova/krucifiksa_isveteisona.htm krucifikss].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Reliģiskie simboli]]
[[Kategorija:Romas katoļu baznīca]]
[[Kategorija:Sakrālā māksla]]
[[Kategorija:Latgale]]</text>
      <sha1>gplw197wc2fhm02guaxwtje5r7itbpj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468709</id>
      <parentid>4468672</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T23:17:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-29451-38|~2026-29451-38]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <origin>3682093</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6473" sha1="pt4xgc5ub5xm2b4f6hmfsrssmejdjym" xml:space="preserve">[[Attēls:Krucifikss.jpg|thumb|250px|Krucifikss]]
[[Attēls:Gutu sādžas krucifikss (2).jpg|thumb|250px|1887. gadā Latgales Gutu sādžas „Kapiņos” celta katoļu ceļmalas [[kapela]] ar krucifiksu, kas 1990. gadā pārcelta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeju]].]]
'''Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi''' ir [[kristietība|kristīgās ticības]] [[simbols|simboli]] un sakrālās [[māksla]]s objekti, kas atrodas [[Latgale|Latgalē]] visbiežāk [[ceļš|ceļu]] malās vai krustcelēs.

== Izcelsme ==
[[Krucifikss|Krucifiksi]] Latgales [[ciems|ciemos]] un ceļmalās parādījās [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās, bet izplatījās [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], īpaši tā otrajā pusē. To izcelsme balstījās uz vēsturisku pamatojumu, kura cēloņi bija pāvesta [[Pijs VII|Pija VII]] 1815. gadā izteiktais vēlējums sekmēt [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] godināšanu [[maijs|maijā]], apveltot šos dievkalpojumus ar lielām atlaidām, kā arī sociāli politiskajiem apstākļiem, kad pēc iekļaušanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] notika [[pārkrievošana]], dažādi ierobežojumi [[Romas Katoļu baznīca|katoļu Baznīcai]] un dzimtās [[valoda]]s lietošanas un [[druka]]s aizliegums.

Šajā laikā Latgalē tika likvidēti [[klosteris|klosteri]], aizliegtas reliģiskas [[organizācija]]s, baznīcas [[procesija]]s, [[katehizācija]], tika slēgtas vairākas [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s, [[kapela]]s un kapličas, no kurām daudzas tika nodotas [[Pareizticība|pareizticīgo]] valdījumā. Ticīgā tauta, meklējot risinājumu radušajā situācijā, ar [[priesteris|garīdznieku]] atbalstu nolēma pārcelt pulcēšanos un dievlūgšanu ārpus baznīcām, veidojot jaunas garīgās darbības formas, kas izrādījās tuvas [[latvieši|latviešu]] [[mentalitāte]]i, jo latviešu senči jau izsenis savus dievus pielūdza [[daba|dabā]] pie [[koks|kokiem]]. Garīdznieki, tajā laikā galvenokārt [[poļi]], izmantojot [[Viduseiropa]]s pieredzi, kur krucifiksi atradās brīvā dabā, sāka no [[Polija]]s pārvest brīvdabas krucifiksa detaļas, kas Latgalē ar vietējo meistaru palīdzību tika samontētas konkrētajās vietās, izveidojot arī krucifiksiem nojumes vai jumtiņus. Vēlāk pakāpeniski krucifiksus sāka izgatavot vietējie koktēlnieki.&lt;ref&gt;Zeile, P. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne:Latgales kultūras centra izdevniecība, 2006. 320.lpp&lt;/ref&gt;

== Funkcijas ==
Krucifiksi ir katoliskās zemes tēlaini simboli, kas rotā lauku [[ainava|ainavu]]. Tie apzīmē vietu, pie kuras var lūgties jebkurā laikā. Īpaši tuvējo vietu ļaudis šeit pulcējas maija vakaros, lai dziedātu slavas dziesmas [[Jaunava Marija|Dievmātei]] un skaitītu [[lūgšanas]]. Tā kā tā bija un daudzās vietās ir arī mūsdienās pulcēšanās vieta, bez reliģiska satura darbībām notiek arī pārrunāti jaunākie notikumi, apspriesti darba jautājumi un citi. Krucifiksu veidošana sekmēja Latgales koktēlnieku darbības aktivizēšanos un jaunu mākslas darbu veidošanu.

== Novietojums ==
Katrā Latgales ciemā jeb sādžā atradās vismaz viens vai pat divi krucifiksi, kas bija kā civēku vienotāji un kopā saucēji. Krucifiksu veidošanai attīstoties, radās krucifiksi, kas bija paredzēti novietošanai dažādās vietās kā, piemēram, [[ciems|ciema]], atsevišķu privātmāju, [[ceļš|ceļa]], ceļa krustojumu, kā arī [[kapsēta|kapsētu]] krucifiksi un krucifiksi pie baznīcām.

Krucifiksu novietošana ainavā notiek pēc likumsakarības, kas balstās, ievērojot cilvēka [[uzvedība]]s likumsakarības. Ja krucifiksu paredzēts novietot pie ceļa, tad tā frontālā jeb priekšējā puse ir orientēta pret ceļu, savukārt, ja to novieto pie privātmājas, tiek orientēts pret dzīvojamo māju jeb pagalmu. Kopīgais ciema jeb sādžas krucifikss tiek novietots galvenā — caur ciemu ejoša ceļa malā.

Krucifiksi parasti tiek novietoti pie kokiem — [[ozols|ozoliem]], [[kļavas|kļavām]], [[osis|ošiem]], retāk [[bērzi]]em. Ja tas nav iespējams, ap krucifiksu apstāda [[ceriņi|ceriņus]] vai citus dekoratīvos kokus vai krūmus. Krucifikss tiek greznots, iestādot arī puķes.&lt;ref&gt;Zeile, P. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne:Latgales kultūras centra izdevniecība, 2006. 321.lpp&lt;/ref&gt;

== Tipi ==
Krucifiksi atkarībā no to formas un stilistikas ir dažādi, tāpēc tie ir atsevišķi izdalāmi:&lt;ref&gt;Zeile, P. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne:Latgales kultūras centra izdevniecība, 2006. 322.lpp.&lt;/ref&gt;
* Ekspresīvi stilizētie — [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] Migliniekos, [[Balvu rajons|Balvu rajona]] Cūkusalā, arī atsevišķās vietās [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]];
* Statiski stilizētie — Rēzeknes rajonā;
* Poliskie, barokālie — Balvu un Rēzeknes rajonos;
* Primitīvi saīsinātie — [[Preiļu rajons|Preiļu]], [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] un [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajonos]];
* Plastiski līdzsvarotie — Balvu, Ludzas un Rēzeknes rajonos;
* Plastiski ilustratīvie — Ludzas un Rēzeknes rajonos;
* Individualizētie — Antona Gleizda 20. gadsimta sākuma veidojumi;
* Izstiepti primitīvie — 18.—19. gadsimta, Balvu, Krāslavas un Rēzeknes rajonos;
* Izstiepti naturālie — 19. gadsimta beigas—20. gadsimta sākums, Balvu, Rēzeknes un Ludzas rajonos, Antona Kivkucāna darbi.

== Zināmākie krucifiksu tēlnieki ==
Pie atpazīstāmākajiem krucifiksu tēlniekiem ir minami: Nautrānu pagasta [[Jānis Cibuļskis]] jeb Kopču Jānis, Jezups Krivmaižs no Krimaižiem, Jānis Šembelis, Jānis Litavnieks, bijušā Preiļu rajona koktēlnieki Pēteris Kozuļkaža, vectēvs Bogdans, Jānis Kļavinskis. Minami arī [[Antons Rancāns (koktēlnieks)|Antons Rancāns]], [[Antons Gleizds]], [[Antons Kivkucāns]] (Balvu rajons).

== Izmantotā literatūra ==
* Zeile, Pēteris. ''Latgales kultūras vēsture''. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2006. 745 lpp.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080430125312/http://www.krucifiksi.lv/ Virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija]
* [http://www.skrinis.lv/content/antona-rancana-krucifiksu-kolekcija Antona Rancāna krucifiksu kolekcija]{{Novecojusi saite}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Reliģiskie simboli]]
[[Kategorija:Romas katoļu baznīca]]
[[Kategorija:Sakrālā māksla]]
[[Kategorija:Latgale]]</text>
      <sha1>pt4xgc5ub5xm2b4f6hmfsrssmejdjym</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bukulti (Garkalnes pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>161376</id>
    <revision>
      <id>4468580</id>
      <parentid>4457487</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T13:51:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4750" sha1="j3djsx1enytyabimogp6jn0avai0rby" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Garkalnes pagastā|Bukulti|Bukulti}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Bukulti
| settlement_type          = Lielciems
| image_skyline            = Bukulti.jpg
| image_caption            = Bukultu panorāma
| pushpin_map              = Latvija#Ropažu novads
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Ropažu novads]]
| subdivision_name2        = [[Garkalnes pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 2.45
| population_as_of         = 2018
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=121921&lt;/ref&gt;
| population_total         = 977
| population_density_km2   = auto
| latd  = 57| latm  = 1| lats  = 15| latNS  = N
| longd = 24 | longm = 15| longs = 32| longEW = E
| elevation_m              = 4
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-1024
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Bukulti''' ir ciems [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Izvietojies [[Rīga]]s pilsētas pierobežā pie [[Juglas kanāls|Juglas kanāla]] un [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] rietumu krasta {{nobr|3,4 km}} no pagasta centra [[Berģi (Rīga)|Berģos]] {{nobr|15,2 km}} no novada centra [[Ulbroka]]s un {{nobr|15 km}} no [[Rīga]]s centra. Ziemeļos robežojas ar [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastu]], dienvidaustrumos pa kanālu — ar [[Priedkalne]]s ciemu.

Bukulti vēstures avotos pirmoreiz minēti 1297. gadā sakarā ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Bukultu pils|Ādažu (Neiermīles, Bukultu) pils]] būvniecību. Pils būves pilnīgi izzudušas, tās vieta atrodas Rīgas pilsētas robežās. Ciema teritorijā atradusies arī Ādažu mācītājmuiža (Neiermīles pastorāts), kas bija [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada]] centrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/place/1289577|title=Ādažu mācītājmuiža|website=garamantas.lv|access-date=2026-04-22|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1920.—1930. gados Bukultos, [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Ādažu pagasta lauku teritorijā, izņemot nelielu
ciema veida apbūvi pie Juglas—Baltezera kanāla, bijusi izklaidus apbūve — viensētas, Ādažu mācītāja „ferma” (bijusī mācītājmuiža), veikals, pasta un telegrāfa nodaļa Bukulti. 1950.—1980. gados pie kanāla izdalīti apbūves gabali vienģimenes dzīvojamo ēku būvniecībai Rīgas iedzīvotājiem. 1974. gadā daļu Bukultu apvidus pievienoja Rīgas pilsētai - mūsdienās šī ir pilsētas [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] apkaime. 1986. gadā tagadējā ciema teritorijas centrālajā daļā dārzkopības sabiedrībām «Baltezers» un «Dārznieks-2» ierādīta zeme 368 dārzu gabalu ierīkošanai. Kapitālu dzīvojamo ēku būvniecība uzsākusies 1990. gados, apgūstot kapitālu vienģimenes ēku būvniecībai gan apbūvētās, gan arī jaunas teritorijas visā tagadējā Bukultu ciema teritorijā.&lt;ref name=&quot;Pask&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.garkalne.lv/terpl/ISEJ-PASKAIDROJUMURAKSTS.pdf |title=Garkalnes novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts |access-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425082010/http://www.garkalne.lv/terpl/ISEJ-PASKAIDROJUMURAKSTS.pdf |archivedate={{dat|2012|04|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

Bukultos atrodas veikals, kafejnīca, vairāki uzņēmumi.

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|2000|143
|2006|425
|2011|676
|2021|1109
}}

== Ievērojami iedzīvotāji ==

* [[Baltazars fon Bergmanis]] (1736—1789), jurists, [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] darbinieks
* [[Gustavs fon Bergmanis]] (1749—1814), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un izdevējs, dzimis Ādažu mācītājmuižā (šobrīd [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]])
* [[Liborijs fon Bergmanis]] (1754—1823), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un vēsturnieks

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Garkalnes pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]</text>
      <sha1>j3djsx1enytyabimogp6jn0avai0rby</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Julijans Vaivods</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163529</id>
    <revision>
      <id>4468655</id>
      <parentid>4394787</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:26:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29451-38</username>
        <id>145481</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4468655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14330" sha1="2tgtvj2sbqkqebajyypug5zwoejb8q7" xml:space="preserve">{{Kardināla infokaste
|vārds                                    = Julijans Vaivods
|ģerbonis                                 = Kardināla Julijana Vaivoda ģerbonis.
|ģerboņa attēls                           = Kardināls Julijans Vaivods.jpg
|ģerboņa izmērs                           = 100 px
|devīze                                   = AD IESUM PER MARIAM
|valsts                                   = {{LVA}}
|dzimšanas datums                         = {{dat|1895|8|18}}  
|dzimšanas vieta                          = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Vārkavas pagasts}}
|nāves datums                             = {{mdv|1990|5|24|1895|8|18}}        
|nāves vieta                              = {{vieta|Latvija|Rīga}} 
|apglabāts                                = [[Aglonas bazilika]]
|baznīcas piešķirtā vārda nosaukums       = Julijans Kardināls Vaivods
|tituls                                   = Viņa Eminence Julijans Kardināls Vaivods, Rīgas arhidecēzes un Liepajas diecēzes apustuliskais administrators
|pastorālās kalpošanas amati              = Pastorālie amati
|1.amats                                  = Rīgas arhidecēzes un Liepajas diecēzes apustuliskais administrators
|1.amata laiks                            = 18.11.1964. - 24.05.1990.
|2.amats                                  = Romas Sv.Silvijas Kard.prāv.
|2.amata laiks                            = No 10.02.1983.
|3.amats                                  = 
|3.amata laiks                            = 
|attēls                                   = Julijans Kardināls Vaivods.jpg
|attēla izmērs                            = 
|attēla nosaukums                         = 
|bīskapijas bīskaps                       = Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators
|inkardinācija                            = [[Rīgas arhidiecēze]]
|ticība                                   = [[Katolisms]]
|rits                                     = [[Romas katoļu baznīca]]
|nosaukums                                =
|ordinācija                               = [[Ordinācija]]
|ordinēšanas diakonā datums               = 
|ordinēšanas diakonā vieta                =
|diakonu ordinējis                        =
|ordinēšanas priesterī datums             = {{dat|1918|4|07}} 
|ordinēšanas priesterī vieta              = Pēterpils katedrāle
|priesteri ordinējis                      = Jānis Cepļaks
|bīskapa nominācijas datums               = {{dat|1964|11|10}}
|bīskapa konsekrācijas datums             = {{dat|1964|11|18}}
|bīskapa konsekrācijas vieta              = [[Svētā Pētera bazilika]]
|bīskapu konsekrējis                      = Pauls Marella
|ieskaitīšanas kardinālu kolēģijā datums  =  
|izsludināšanas kardinālu kolēģijā datums = {{dat|1983|2|02}} 
|titulbaznīcas nosaukums                  = [[Romas Četru Svēto Kronēto bazilika]]
|apbalvojumi                              =
}}

'''Julijans Vaivods''' (dzimis {{dat|1895|8|18}} [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] [[Vārkavas pagasts|Vārkavas pagastā]], miris {{dat|1990|5|24}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls]], [[Lielā Makriana|Lielās Makrianas]] [[titulārbīskaps]], [[Rīgas arhidiecēze]]s un [[Liepājas diecēze]]s apustuliskais administrators, ordinēts 07.04.1918., nominēts 10.11.1964., [[Konsekrācija|konsekrēts]] 18.11.1964, ievēlēts kardinālos 02.02.1983.

== Biogrāfija ==
Julijans Vaivods dzimis 1895. gada 18. augustā [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] [[Vārkavas pagasts|Vārkavas pagasta]] Bērnānos. Pēc pagasta un [[Preiļi|Preiļu]] pilsētas skolas beigšanas 1913. gadā iestājies [[Pēterpils]] Garīgajā seminārā, kuru beidzot, 1918. gada 7. aprīlī Pēterpils katedrālē [[Mogiļevas metropolija|Mogiļevas bīskaps]] [[Jans Cepļaks]] Julijanu Vaivodu iesvētīja par [[priesteris|priesteri]], kura [[Primīcija|primīcijas]] dievkalpojums notika [[Vārkava|Vārkavā]]. Mācītāja darbs sākās [[Latgale|Latgalē]], kur priesteris nokalpoja līdz 1925. gadam, tad sekoja darbs [[Kurzeme|Kurzemē]]. Nodibinoties [[Liepājas diecēze|Liepājas bīskapijai]], 1938. gada 28. jūlijā Vaivodu pārcēla darbā uz [[Liepāja|Liepāju]], kur bijis Liepājas draudzes prāvests un [[diecēze]]s [[kūrija]]s [[kanclers]]. 1940. gada 6. aprīļa bīskaps [[Antonijs Urbšs]] priesteri iecēla par savu ģenerālvikāru, 8. aprīlī par kūrijas oficiālu, bet 1944. gada 16. augustā par Kurzemes dekanāta dekānu. Bez iepriekš minētā no 1938. gada 30. decembra Vaivods pildīja arī diecēzes konsultora pienākumus. Priesteris pētījis [[kristīgā baznīca|Baznīcas]] [[vēsture|vēsturi]] Kurzemē. Atverot [[Latvijas Universitāte]]s [[Teoloģija]]s fakultāti 1938. gadā, Vaivods uzsāka studijas, kas vainagojās ar 1943. gada 23. jūnijā iegūto teoloģijas licenciāta grādu, aizstāvot diplomdarbu &quot;Garīgā dzīve un tās vadītāji 18. gadsimtā&quot;. 1944. gada 7. oktobrī, Liepājas bīskapam Antonijam Urbšam aizbraucot uz [[Vācija|Vāciju]], priesteri iecēla par Liepājas bīskapa vietas izpildītāju jeb ''vices gerentem''. Šo pienākumu Julijans Vaivods pildīja līdz 1947. gada 25. jūlijam, kad Liepājas diecēzes vadību pārņēma konsekrētais bīskaps [[Pēteris Strods]], kurš Vaivodu atstāja par savu ģenerālvikāru un kūrijas kancleru. 1949. gada 4. jūlijā pāvests priesterim piešķīra galma [[prelāts|prelāta]] [[tituls|titulu]], par ko Vaivods uzzināja tikai pēc 14 gadiem. 1958. gada 2. janvārī Vaivodu arestēja, apvainojot pretvalstisku rakstu sacerēšanā un izplatīšanā, par ko piesprieda divus gadus nometnē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sutri.lv/vesture/novadnieki/juljans_vaivods/julijans_vaivods.htm |title=www.sutri.lv |access-date={{dat|2011|09|23||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120717050521/http://www.sutri.lv/vesture/novadnieki/juljans_vaivods/julijans_vaivods.htm }}&lt;/ref&gt; ko izcieta [[Mordvija|Mordvijā]]. Latvijā priesteris atgriezās 1960. gada 2. janvārī, taču Liepājā viņam darboties nebija atļauts, tāpēc kalpošanu turpināja [[Vaiņode|Vaiņodē]] un [[Rīga|Rīgā]]. 1962. gada 15. novembrī toreizējais [[Rīgas metropolija]]s apustuliskais administrators [[Julijans Začests]], kuram LPSR valdība aizliedza pildīt amatu, nozīmēja par savu ģenerālvikāru, faktisko pārvaldītāju, Julijanu Vaivodu.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[http://www.inarchive.com/page/2011-01-23/http://www.catholic.lv/print.php?parent=228 www.inarchive.com]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1964. gadā uz [[Vatikāna II koncils|Vatikāna II koncila]] trešo sesiju, kas norisinājās no 14. septembra līdz 21. novembrim, tika uzaicināts arī ģenerālvikārs, tāpēc, dabūjis valdības atļauju, Rīgas dekāna [[Jānis Ušerovskis|Jāņa Ušerovska]] pavadībā devies uz [[Roma|Romu]], līdzi vedot Latvijas priesteru lūgumu pāvestam — iecelt Julijanu Vaivodu par [[bīskaps|bīskapu]]. Atbalstu Vaivoda iecelšanai bīskapa kārtā atbalstīja arī uz koncilu ieradušies emigrācijā esošie bīskapi [[Boļeslavs Sloskāns]] un [[Jāzeps Rancāns]], kā arī atbalstu no Spānijas atsūtīja bīskaps Antonijs Urbšs. 1964. gada 18. novembrī Romas [[Svētā Pētera bazilika]]s [[Čenstohova]]s [[kapela|kapelā]] bazilikas prefekts [[kardināls]] [[Pauls Marella]] konsekrēja Julijanu Vaivodu par bīskapu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=228 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2015|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216133456/http://www.katolis.lv/main.php?parent=228 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; asistējot bīskapiem Boļeslavam Sloskānam un Jāzepam Rancānam. [[Pāvils VI]] Vaivodu nominēja par Lielās Makrianas titulārbīskapu, ka arī [[Rīgas arhidiecēze]]s un [[Liepājas diecēze]]s apustulisko administratoru. Bīskapa [[ingress]] [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē]] notika 1964. gada 8. decembrī. [[Attēls:Vaivoda piemineklis.JPG|200px|thumbnail|left|Kardinālam Vaivodam veltīts piemineklis [[Rēzekne|Rēzeknē]] pie [[Rēzeknes katedrāle|diecēzes katedrāles]]]] Vatikāna II koncila ceturtajā sesijā 1965. gadā Julijans Vaivods piedalījās kā bīskaps. 25. martā Pāvils VI viņu iecēla par Baznīcas kanonu pārstrādāšanas komisijas locekli un personīgi nozīmēja par bīskapu sinodes locekli, tāpēc Vaivods Romu apmeklēja 1967., 1969., 1970., 1971., 1972., 1975., 1982., 1983., 1985. un 1987. gadā, kā arī ņēma dalību Vatikāna II koncila 10 gadu atceres svinībās. 1968. gada 16. aprīlī bīskaps svinēja 50 priesterības gadu jubileju Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, celebrējot Pontifikālo [[Svētā Mise|Svēto Misi]], piedaloties 60 priesteriem. Bīskapu apsveica arī luterāņu arhibīskaps Tūrs un pareizticīgo arhibīskaps Leonīds, kurš Vaivodam pasniedza [[Maskava]]s [[Patriarhs|patriarha]] Alekseja piešķirto kņaza Vladimira otrās pakāpes ordeni, bet Rīgas dekāns Ušerovskis nolasīja pāvesta Pāvila VI apsveikumu. 1975. gada 18. augustā bīskaps svinēja savu 80 gadu jubileju ar pateicības dievkalpojumu [[Aglona|Aglonā]], kur bīskaps saņēma Maskavas patriarha piešķirto Svētā Vladimira pirmās pakāpes ordeni. 1980. gadā, pateicoties Vaivoda centieniem, Vatikāna dievišķā kulta kongregācija Aglonas dievnamam piešķir [[mazā bazilika|mazās bazilikas]] titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/aglona/ab71d8.html?chapter=basilica_title |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091231055744/http://www.catholic.lv/aglona/ab71d8.html?chapter=basilica_title |archivedate={{dat|2009|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1983. gada 2. februārī [[Romas pāvests]] [[Jānis Pāvils II]] iecēla Julijanu Vaivodu par kardinālu,&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; piešķirot kā titulbaznīcu vienu no bazilikām —[[Četru Svēto Kronēto bazilika|Četru Svēto Kronēto baziliku]], ko kardināls pārņēma 1983. gada 10. februārī. Kardināla ingress Rīgā notika 1983. gada 8. martā [[Rīgas Svētā Alberta baznīca|Rīgas Svētā Alberta baznīcā]]. 1989. gada 18. novembrī Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notika 25 bīskapa gadu jubilejas dievkalpojums, ko kardināls celebrēja no sēdvietas kopā ar bīskapu [[Jānis Cakuls|Cakulu]]. Dievkalpojumā piedalījās visa Rīgas garīdzniecība un semināristi, luterāņu arhibīskaps [[Kārlis Gailītis]], pareizticīgo metropolīts Leonīds, vācu luterisko draudžu bīskaps Kalniņš. Kardināls no pāvesta saņēma apsveikuma telegrammu. Kardināls miris 1990. gada 24. maijā, apbedīts [[Aglonas bazilika]]s dārzā. 1993. gada 1. jūnijā, [[Vasarsvētki|Vasarsvētkos]] notika svinīga pārapbedīšanas ceremonija, kuras laikā kardināls tika apbedīts Aglonas bazilikas [[kripta|kriptā]].&lt;ref&gt;Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu baznīcas vēstures materiāli, 20. gadsimts. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 2001.323., 324.lpp.&lt;/ref&gt;

== Garīgā kalpošana ==
* 09.06.1918. — 24.02.1920. Aglonas draudzes vikārs;
* 21.02.1919. — 24.02.1920. Aglonas draudzes prāvesta vietas izpildītājs;
* 24.02.1920. — 23.09.1920. Skolu kapelāns Rēzeknē;
* 23.09.1920. — 09.08.1921. Skolu kapelāns un vikārs Ludzā;
* 09.08.1921. — 31.08.1924. Skolu kapelāns Daugavpilī;
* 31.08.1924. — 20.02.1925. Varakļānu draudzes vikārs;
* 20.02.1925. — 27.09.1933. Lēnu draudzes prāvests, nodibinājis Cieceres (Saldus), Silaines un Vaiņodes draudzes; 
* 27.09.1933. — 26.06.1936. Alsungas draudzes prāvests; 
* 26.06.1936. — 14.10.1936. Dvietes draudzes prāvests;
* 14.10.1936. — 13.04.1937. Jaunjelgavas draudzes prāvests;
* 13.04.1937. — 28.07.1938. Ventspils draudzes prāvests;
* 28.07.1938. — 02.01.1958. Liepājas draudzes prāvests, arī Liepājas bīskapa vietas izpildītājs,07.10.1944. — 25.07.1947.;
* 11.04.1960. — 27.03.1961. Vaiņodes draudzes prāvests;
* 27.03.1961. — 15.11.1962. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles prāvests;
* 15.11.1962. — 18.11.1964. Rīgas metropolijas apustuliskā administratora ģenerālvikārs;
* 18.11.1964. — 24.05.1990. Rīgas metropolijas apustuliskais administrators.

== Skatīt arī ==
* [[Bīskaps]]
* [[Romas katoļu Rīgas Metropolijas (atjaunotās) bīskapu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.catholic-hierarchy.org/bishop/bvaivods.html Hierarhija]
* [http://zagarins.net/jg/jg183/JG183_gramatas_Lasmane.htm Jaunā Gaita, 183] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071222124452/http://zagarins.net/jg/jg183/JG183_gramatas_Lasmane.htm |date={{dat|2007|12|22||bez}} }}
* [http://www.katolukalendars.lv/materiali/dazadi-/100-kardinals-julijans-vaivods-un-baznicas-mediju-apustulata-jautajums www.katolukalendars.lv]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.sutri.lv/vesture/novadnieki/juljans_vaivods/julijans_vaivods.htm www.sutri.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120717050521/http://www.sutri.lv/vesture/novadnieki/juljans_vaivods/julijans_vaivods.htm |date={{dat|2012|07|17||bez}} }}
* [http://www2.fiu.edu/~mirandas/bios-v.htm Biogrāfija (angļu val)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131127150651/http://www2.fiu.edu/~mirandas/bios-v.htm |date={{dat|2013|11|27||bez}} }}
* [http://www.findagrave.com/cgi-bin/fg.cgi?page=gr&amp;GRid=27761365 Biogrāfija (angļu val)]
* [http://paxvobis.lv/mob/vorkova/20240617.htm#kardinals_julians_vaivods paxvobis.lv]

{{Rīgas metropolijas bīskapi}}
{{Kardinālu insignijas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vaivods, Julijans}}
[[Kategorija:1895. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1990. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas bīskapi]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu baznīca]]
[[Kategorija:Romas katoļu baznīca]]
[[Kategorija:Rīgas arhidiecēzes bīskapi]]
[[Kategorija:Liepājas diecēzes bīskapi]]
[[Kategorija:Latvijas kardināli]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu apustuliskie administratori]]
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]</text>
      <sha1>2tgtvj2sbqkqebajyypug5zwoejb8q7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468711</id>
      <parentid>4468655</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T23:19:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4468711</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13986" sha1="es1foit2u0o0d2qjainp3g28mcip8i3" xml:space="preserve">{{Kardināla infokaste
|vārds                                    = Julijans Vaivods
|ģerbonis                                 = Kardināla Julijana Vaivoda ģerbonis.
|ģerboņa attēls                           = Kardināls Julijans Vaivods.jpg
|ģerboņa izmērs                           = 100 px
|devīze                                   = AD IESUM PER MARIAM
|valsts                                   = {{LVA}}
|dzimšanas datums                         = {{dat|1895|8|18}}  
|dzimšanas vieta                          = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Vārkavas pagasts}}
|nāves datums                             = {{mdv|1990|5|24|1895|8|18}}        
|nāves vieta                              = {{vieta|Latvija|Rīga}} 
|apglabāts                                = [[Aglonas bazilika]]
|baznīcas piešķirtā vārda nosaukums       = Julijans Kardināls Vaivods
|tituls                                   = Viņa Eminence Julijans Kardināls Vaivods, Rīgas arhidecēzes un Liepajas diecēzes apustuliskais administrators
|pastorālās kalpošanas amati              = Pastorālie amati
|1.amats                                  = Rīgas arhidecēzes un Liepajas diecēzes apustuliskais administrators
|1.amata laiks                            = 18.11.1964. - 24.05.1990.
|2.amats                                  = Romas Sv.Silvijas Kard.prāv.
|2.amata laiks                            = No 10.02.1983.
|3.amats                                  = 
|3.amata laiks                            = 
|attēls                                   = Julijans Kardināls Vaivods.jpg
|attēla izmērs                            = 
|attēla nosaukums                         = 
|bīskapijas bīskaps                       = Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators
|inkardinācija                            = [[Rīgas arhidiecēze]]
|ticība                                   = [[Katolisms]]
|rits                                     = [[Romas katoļu baznīca]]
|nosaukums                                =
|ordinācija                               = [[Ordinācija]]
|ordinēšanas diakonā datums               = 
|ordinēšanas diakonā vieta                =
|diakonu ordinējis                        =
|ordinēšanas priesterī datums             = {{dat|1918|4|07}} 
|ordinēšanas priesterī vieta              = Pēterpils katedrāle
|priesteri ordinējis                      = Jānis Cepļaks
|bīskapa nominācijas datums               = {{dat|1964|11|10}}
|bīskapa konsekrācijas datums             = {{dat|1964|11|18}}
|bīskapa konsekrācijas vieta              = [[Svētā Pētera bazilika]]
|bīskapu konsekrējis                      = Pauls Marella
|ieskaitīšanas kardinālu kolēģijā datums  =  
|izsludināšanas kardinālu kolēģijā datums = {{dat|1983|2|02}} 
|titulbaznīcas nosaukums                  = [[Romas Četru Svēto Kronēto bazilika]]
|apbalvojumi                              =
}}

'''Julijans Vaivods''' (dzimis {{dat|1895|8|18}} [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] [[Vārkavas pagasts|Vārkavas pagastā]], miris {{dat|1990|5|24}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls]], [[Lielā Makriana|Lielās Makrianas]] [[titulārbīskaps]], [[Rīgas arhidiecēze]]s un [[Liepājas diecēze]]s apustuliskais administrators, ordinēts 07.04.1918., nominēts 10.11.1964., [[Konsekrācija|konsekrēts]] 18.11.1964, ievēlēts kardinālos 02.02.1983.

== Biogrāfija ==
Julijans Vaivods dzimis 1895. gada 18. augustā [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] [[Vārkavas pagasts|Vārkavas pagasta]] Bērnānos. Pēc pagasta un [[Preiļi|Preiļu]] pilsētas skolas beigšanas 1913. gadā iestājies [[Pēterpils]] Garīgajā seminārā, kuru beidzot, 1918. gada 7. aprīlī Pēterpils katedrālē [[Mogiļevas metropolija|Mogiļevas bīskaps]] [[Jans Cepļaks]] Julijanu Vaivodu iesvētīja par [[priesteris|priesteri]], kura [[Primīcija|primīcijas]] dievkalpojums notika [[Vārkava|Vārkavā]]. Mācītāja darbs sākās [[Latgale|Latgalē]], kur priesteris nokalpoja līdz 1925. gadam, tad sekoja darbs [[Kurzeme|Kurzemē]]. Nodibinoties [[Liepājas diecēze|Liepājas bīskapijai]], 1938. gada 28. jūlijā Vaivodu pārcēla darbā uz [[Liepāja|Liepāju]], kur bijis Liepājas draudzes prāvests un [[diecēze]]s [[kūrija]]s [[kanclers]]. 1940. gada 6. aprīļa bīskaps [[Antonijs Urbšs]] priesteri iecēla par savu ģenerālvikāru, 8. aprīlī par kūrijas oficiālu, bet 1944. gada 16. augustā par Kurzemes dekanāta dekānu. Bez iepriekš minētā no 1938. gada 30. decembra Vaivods pildīja arī diecēzes konsultora pienākumus. Priesteris pētījis [[kristīgā baznīca|Baznīcas]] [[vēsture|vēsturi]] Kurzemē. Atverot [[Latvijas Universitāte]]s [[Teoloģija]]s fakultāti 1938. gadā, Vaivods uzsāka studijas, kas vainagojās ar 1943. gada 23. jūnijā iegūto teoloģijas licenciāta grādu, aizstāvot diplomdarbu &quot;Garīgā dzīve un tās vadītāji 18. gadsimtā&quot;. 1944. gada 7. oktobrī, Liepājas bīskapam Antonijam Urbšam aizbraucot uz [[Vācija|Vāciju]], priesteri iecēla par Liepājas bīskapa vietas izpildītāju jeb ''vices gerentem''. Šo pienākumu Julijans Vaivods pildīja līdz 1947. gada 25. jūlijam, kad Liepājas diecēzes vadību pārņēma konsekrētais bīskaps [[Pēteris Strods]], kurš Vaivodu atstāja par savu ģenerālvikāru un kūrijas kancleru. 1949. gada 4. jūlijā pāvests priesterim piešķīra galma [[prelāts|prelāta]] [[tituls|titulu]], par ko Vaivods uzzināja tikai pēc 14 gadiem. 1958. gada 2. janvārī Vaivodu arestēja, apvainojot pretvalstisku rakstu sacerēšanā un izplatīšanā, par ko piesprieda divus gadus nometnē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sutri.lv/vesture/novadnieki/juljans_vaivods/julijans_vaivods.htm |title=www.sutri.lv |access-date={{dat|2011|09|23||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120717050521/http://www.sutri.lv/vesture/novadnieki/juljans_vaivods/julijans_vaivods.htm }}&lt;/ref&gt; ko izcieta [[Mordvija|Mordvijā]]. Latvijā priesteris atgriezās 1960. gada 2. janvārī, taču Liepājā viņam darboties nebija atļauts, tāpēc kalpošanu turpināja [[Vaiņode|Vaiņodē]] un [[Rīga|Rīgā]]. 1962. gada 15. novembrī toreizējais [[Rīgas metropolija]]s apustuliskais administrators [[Julijans Začests]], kuram LPSR valdība aizliedza pildīt amatu, nozīmēja par savu ģenerālvikāru, faktisko pārvaldītāju, Julijanu Vaivodu.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[http://www.inarchive.com/page/2011-01-23/http://www.catholic.lv/print.php?parent=228 www.inarchive.com]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1964. gadā uz [[Vatikāna II koncils|Vatikāna II koncila]] trešo sesiju, kas norisinājās no 14. septembra līdz 21. novembrim, tika uzaicināts arī ģenerālvikārs, tāpēc, dabūjis valdības atļauju, Rīgas dekāna [[Jānis Ušerovskis|Jāņa Ušerovska]] pavadībā devies uz [[Roma|Romu]], līdzi vedot Latvijas priesteru lūgumu pāvestam — iecelt Julijanu Vaivodu par [[bīskaps|bīskapu]]. Atbalstu Vaivoda iecelšanai bīskapa kārtā atbalstīja arī uz koncilu ieradušies emigrācijā esošie bīskapi [[Boļeslavs Sloskāns]] un [[Jāzeps Rancāns]], kā arī atbalstu no Spānijas atsūtīja bīskaps Antonijs Urbšs. 1964. gada 18. novembrī Romas [[Svētā Pētera bazilika]]s [[Čenstohova]]s [[kapela|kapelā]] bazilikas prefekts [[kardināls]] [[Pauls Marella]] konsekrēja Julijanu Vaivodu par bīskapu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=228 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2015|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216133456/http://www.katolis.lv/main.php?parent=228 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; asistējot bīskapiem Boļeslavam Sloskānam un Jāzepam Rancānam. [[Pāvils VI]] Vaivodu nominēja par Lielās Makrianas titulārbīskapu, ka arī [[Rīgas arhidiecēze]]s un [[Liepājas diecēze]]s apustulisko administratoru. Bīskapa [[ingress]] [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē]] notika 1964. gada 8. decembrī. [[Attēls:Vaivoda piemineklis.JPG|200px|thumbnail|left|Kardinālam Vaivodam veltīts piemineklis [[Rēzekne|Rēzeknē]] pie [[Rēzeknes katedrāle|diecēzes katedrāles]]]] Vatikāna II koncila ceturtajā sesijā 1965. gadā Julijans Vaivods piedalījās kā bīskaps. 25. martā Pāvils VI viņu iecēla par Baznīcas kanonu pārstrādāšanas komisijas locekli un personīgi nozīmēja par bīskapu sinodes locekli, tāpēc Vaivods Romu apmeklēja 1967., 1969., 1970., 1971., 1972., 1975., 1982., 1983., 1985. un 1987. gadā, kā arī ņēma dalību Vatikāna II koncila 10 gadu atceres svinībās. 1968. gada 16. aprīlī bīskaps svinēja 50 priesterības gadu jubileju Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, celebrējot Pontifikālo [[Svētā Mise|Svēto Misi]], piedaloties 60 priesteriem. Bīskapu apsveica arī luterāņu arhibīskaps Tūrs un pareizticīgo arhibīskaps Leonīds, kurš Vaivodam pasniedza [[Maskava]]s [[Patriarhs|patriarha]] Alekseja piešķirto kņaza Vladimira otrās pakāpes ordeni, bet Rīgas dekāns Ušerovskis nolasīja pāvesta Pāvila VI apsveikumu. 1975. gada 18. augustā bīskaps svinēja savu 80 gadu jubileju ar pateicības dievkalpojumu [[Aglona|Aglonā]], kur bīskaps saņēma Maskavas patriarha piešķirto Svētā Vladimira pirmās pakāpes ordeni. 1980. gadā, pateicoties Vaivoda centieniem, Vatikāna dievišķā kulta kongregācija Aglonas dievnamam piešķir [[mazā bazilika|mazās bazilikas]] titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/aglona/ab71d8.html?chapter=basilica_title |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091231055744/http://www.catholic.lv/aglona/ab71d8.html?chapter=basilica_title |archivedate={{dat|2009|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1983. gada 2. februārī [[Romas pāvests]] [[Jānis Pāvils II]] iecēla Julijanu Vaivodu par kardinālu,&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; piešķirot kā titulbaznīcu vienu no bazilikām —[[Četru Svēto Kronēto bazilika|Četru Svēto Kronēto baziliku]], ko kardināls pārņēma 1983. gada 10. februārī. Kardināla ingress Rīgā notika 1983. gada 8. martā [[Rīgas Svētā Alberta baznīca|Rīgas Svētā Alberta baznīcā]]. 1989. gada 18. novembrī Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notika 25 bīskapa gadu jubilejas dievkalpojums, ko kardināls celebrēja no sēdvietas kopā ar bīskapu [[Jānis Cakuls|Cakulu]]. Dievkalpojumā piedalījās visa Rīgas garīdzniecība un semināristi, luterāņu arhibīskaps [[Kārlis Gailītis]], pareizticīgo metropolīts Leonīds, vācu luterisko draudžu bīskaps Kalniņš. Kardināls no pāvesta saņēma apsveikuma telegrammu. Kardināls miris 1990. gada 24. maijā, apbedīts [[Aglonas bazilika]]s dārzā. 1993. gada 1. jūnijā, [[Vasarsvētki|Vasarsvētkos]] notika svinīga pārapbedīšanas ceremonija, kuras laikā kardināls tika apbedīts Aglonas bazilikas [[kripta|kriptā]].&lt;ref&gt;Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu baznīcas vēstures materiāli, 20. gadsimts. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 2001.323., 324.lpp.&lt;/ref&gt;

== Garīgā kalpošana ==
* 09.06.1918. — 24.02.1920. Aglonas draudzes vikārs;
* 21.02.1919. — 24.02.1920. Aglonas draudzes prāvesta vietas izpildītājs;
* 24.02.1920. — 23.09.1920. Skolu kapelāns Rēzeknē;
* 23.09.1920. — 09.08.1921. Skolu kapelāns un vikārs Ludzā;
* 09.08.1921. — 31.08.1924. Skolu kapelāns Daugavpilī;
* 31.08.1924. — 20.02.1925. Varakļānu draudzes vikārs;
* 20.02.1925. — 27.09.1933. Lēnu draudzes prāvests, nodibinājis Cieceres (Saldus), Silaines un Vaiņodes draudzes; 
* 27.09.1933. — 26.06.1936. Alsungas draudzes prāvests; 
* 26.06.1936. — 14.10.1936. Dvietes draudzes prāvests;
* 14.10.1936. — 13.04.1937. Jaunjelgavas draudzes prāvests;
* 13.04.1937. — 28.07.1938. Ventspils draudzes prāvests;
* 28.07.1938. — 02.01.1958. Liepājas draudzes prāvests, arī Liepājas bīskapa vietas izpildītājs,07.10.1944. — 25.07.1947.;
* 11.04.1960. — 27.03.1961. Vaiņodes draudzes prāvests;
* 27.03.1961. — 15.11.1962. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles prāvests;
* 15.11.1962. — 18.11.1964. Rīgas metropolijas apustuliskā administratora ģenerālvikārs;
* 18.11.1964. — 24.05.1990. Rīgas metropolijas apustuliskais administrators.

== Skatīt arī ==
* [[Bīskaps]]
* [[Romas katoļu Rīgas Metropolijas (atjaunotās) bīskapu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.catholic-hierarchy.org/bishop/bvaivods.html Hierarhija]
* [http://zagarins.net/jg/jg183/JG183_gramatas_Lasmane.htm Jaunā Gaita, 183] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071222124452/http://zagarins.net/jg/jg183/JG183_gramatas_Lasmane.htm |date={{dat|2007|12|22||bez}} }}
* [http://www.sutri.lv/vesture/novadnieki/juljans_vaivods/julijans_vaivods.htm www.sutri.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120717050521/http://www.sutri.lv/vesture/novadnieki/juljans_vaivods/julijans_vaivods.htm |date={{dat|2012|07|17||bez}} }}
* [http://www2.fiu.edu/~mirandas/bios-v.htm Biogrāfija (angļu val)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131127150651/http://www2.fiu.edu/~mirandas/bios-v.htm |date={{dat|2013|11|27||bez}} }}

{{Rīgas metropolijas bīskapi}}
{{Kardinālu insignijas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vaivods, Julijans}}
[[Kategorija:1895. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1990. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas bīskapi]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu baznīca]]
[[Kategorija:Romas katoļu baznīca]]
[[Kategorija:Rīgas arhidiecēzes bīskapi]]
[[Kategorija:Liepājas diecēzes bīskapi]]
[[Kategorija:Latvijas kardināli]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu apustuliskie administratori]]
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]</text>
      <sha1>es1foit2u0o0d2qjainp3g28mcip8i3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fēlikss Hausdorfs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>164679</id>
    <revision>
      <id>4468915</id>
      <parentid>4260611</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:33:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468915</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2957" sha1="8lu37c3y1o2if4bgqfhgmg2868j0dfe" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Fēlikss Hausdorfs
|          vārds_orig = ''Felix Hausdorff''
|              attēls = Hausdorff 1913-1921.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1868
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 8
|            dz_vieta = [[Breslava]], [[Prūsijas Karaliste]]&lt;br /&gt;(mūsdienās [[Vroclava]], {{POL}})
|              m_gads = 1942
|           m_mēnesis = 1
|             m_diena = 26
|             m_vieta = [[Bonna]], [[Trešais reihs]]&lt;br /&gt;(mūsdienās {{GER}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{GER}}
|             tautība = [[ebreji|ebrejs]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas = [[Leipcigas Universitāte]], [[Bonnas Universitāte]], [[Greifsvaldes Universitāte]]
|          alma_mater = [[Leipcigas Universitāte]]
|             zinātne = [[matemātika]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti = 
|          sasniegumi = [[Hausdorfa mērs]], [[Hausdorfa telpa]], [[Hausdorfa dimensija]], [[Hausdorfa maksimuma princips]]
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}

'''Fēlikss Hausdorfs''' ({{val|de|Felix Hausdorff}}; dzimis {{dat|1868|11|8}}, miris {{dat|1942|1|26}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Vācija|vācu]] [[matemātika|matemātiķis]]. Viens no mūsdienu [[topoloģija]]s pamatlicējiem. Būtisks ir Hausdorfa ieguldījums [[Kopu teorija|kopu teorijā]], [[kopas mērs|kopas mērā]], [[kompleksā analīze|kompleksajā analīzē]], [[funkcionālā analīze|funkcionālajā analīzē]].

Dzimis [[Breslava|Breslavā]], tolaik [[Prūsijas Karaliste]]s teritorijā. Studēja [[Leipciga]]s Universitātē, kur mācīja matemātiku pēc studiju beigām. No 1910. gada - [[Bonna]]s Universitātes profesors. No 1913. līdz 1921. gadam, kad atgriezās Bonnā, - [[Greifsvalde]]s Universitātes profesors. Pēc [[Nacionālsociālisms|nacistu]] nākšanas pie varas 1935. gadā zaudēja amatu. 1942. gadā, lai nebūtu jādodas uz koncentrācijas nometni, kopā ar sievu un sievas māsu izdarīja pašnāvību.

1914. gadā publicēja klasisko darbu ''Grundzüge der Mengenlehre'' (&quot;Kopu teorijas pamati&quot;). Dzīves laikā publicējis arī literārus un filozofiskus darbus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100428050212/http://www.hausdorff-edition.de/wp/ Hausdorff Edition] {{de ikona}}
* [http://www.hausdorff-center.uni-bonn.de/ Hausdorfa matemātikas centrs Bonnā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210103212520/https://www.hausdorff-center.uni-bonn.de/ |date={{dat|2021|01|03||bez}} }} {{en ikona}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hausdorfs, Felikss}}
[[Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas ebreji]]
[[Kategorija:Vācijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]</text>
      <sha1>8lu37c3y1o2if4bgqfhgmg2868j0dfe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lāčplēsis (eposs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>165656</id>
    <revision>
      <id>4468922</id>
      <parentid>4464814</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:48:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nācijas kolektīvajā atmiņā */ :</comment>
      <origin>4468922</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8320" sha1="ar5546irpqwj3lccqrdc3h7emwbotey" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|eposu|Lāčplēsis (nozīmju atdalīšana)|Lāčplēsis}}
{{Grāmatas infokaste v2
| name             = Lāčplēsis
| attēls           = 
| att_izm          = 
| image_caption    = 
| author           = [[Andrejs Pumpurs]]
| title_orig       = 
| translator       = 
| illustrator      = 
| cover_artist     = 
| country          = 
| language         = [[Latviešu valoda|latviešu]]
| series           = 
| subject          = [[Lāčplēsis]]
| genre            = [[drāma]]
| publisher        = 
| pub_date         = 1888. gadā
| izdota latviski  = 
| media_type       = 
| pages            = 
| isbn             = 978-9934-0-0055-3
| oclc             = 
| masa-izmērs      = 
| formāts          = 
| preceded_by      = 
| followed_by      = 
}}
'''&quot;Lāčplēsis&quot;''' ir 1888. gadā izdots [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] [[eposs]].

== Vēsture ==
Andrejs Pumpurs sarakstīja savu apjomīgo poēmu laika posmā no 1872. līdz 1887. gadam. Nozīmīgu impulsu autoram sniedza somu eposs &quot;[[Kalevala]]&quot; (1835) un tā ierosmē tapušais igauņu eposs &quot;[[Kalevipoegs]]&quot; jeb &quot;Kalevdēls&quot; (1857—61). Eposa &quot;Lāčplēsis&quot; tapšanā izmantota 13. gadsimtā tapusī Livonijas [[Indriķa hronika]] un Apgaismības laikmeta vācu publicista [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] darbu motīvi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/37309|title=Andrejs Pumpurs|last=Kalnačs|first=Benedikts|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-12-17|date=2022-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Eposu izdeva 1888. gadā [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|III Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku]] laikā.&lt;ref&gt;[http://www.letonika.lv/literatura/Section.aspx?r=163&amp;id=2194401 Par Andreja Pumpura eposu &quot;Lāčplēsis&quot; ]&lt;/ref&gt;
&quot;Lāčplēsis&quot; balstīts uz tautas [[teika|teikām]] un radīts [[nacionālais romantisms|tautiskā romantisma]] periodā, kad aktualizējas nepieciešamība izveidot senatnē balstītu nacionālo ideoloģiju. Pumpura poēma sabiedrībā ir folklorizējusies, to uzskata par latviešu tautas nacionālo eposu. Tā centrā ir dievu izvēlētais varonis [[Lāčplēsis]] un viņa cīņa ar vācu krustnešiem, kuras beigās Lāčplēsis iet bojā. Folklorizējušies ir poēmas tēli [[Laimdota]], [[Spīdala]], [[Kangars (tēls)|Kangars]], [[Melnais bruņinieks]]. Eposa [[rokraksts]] gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], tomēr vēlāk atrada pirmizdevuma eksemplārus ar Pumpura sākotnējā varianta labojumiem, kurus 1947. gadā iestrādāja eposa atjaunotā teksta izdevumā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Par ko cīnās Lāčplēsis? |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/par-ko-cinas-lacplesis.a392084/ |accessdate={{dat|2021|2|14||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|2|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;klasika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-ka-eksiste-eposa-lacplesis-ta-saucamais-krapes-eksempla.a168485/|title=Vai zini, ka eksistē eposa &quot;Lāčplēsis&quot; tā saucamais &quot;Krapes eksemplārs&quot;?|last=Arāja|first=Irēna|website=lsm.lv|access-date=2026-09-11|date=2022-07-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nācijas kolektīvajā atmiņā ==
Eposa sižets izmantots vairākkārt: [[Rainis|Raiņa]] lugā &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;, [[Fallijs|Fallija]] lugā &quot;Lāčplēsis&quot;, [[Aleksandrs Rusteiķis|Aleksandra Rusteiķa]] kinofilmā &quot;[[Lāčplēsis (filma)|Lāčplēsis]]&quot;, [[Jānis Mediņš|Jāņa Mediņa]] operā &quot;Uguns un nakts&quot;, [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] un [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] rokoperā &quot;[[Lāčplēsis (rokopera)|Lāčplēsis]]&quot; un citos darbos.

Andreja Pumpura eposā radītie tēli iekļauti nozīmīgu arhitektūras objektu un pieminekļu mākslinieciskajā koptēlā, piemēram, [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Saeimas nama]] fasādē (1922), [[Andrejs Pumpurs|rakstnieka]] kapa piemineklī (1929), [[Jelgavas atbrīvošanas piemineklis|piemineklī Jelgavas atbrīvotājiem]] (1932), kā arī [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] veidolā Rīgā (1935), izmantoti [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] pastmarku dizainā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Augstākais Latvijas militārais apbalvojums laika periodā no 1920. gada līdz 1940. gadam, ko piešķīra par nopelniem [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] un latviešu strēlnieku cīņās, bija [[Lāčplēša Kara ordenis]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Tulkojumi ==
Eposs &quot;Lāčplēsis&quot; tulkots vismaz 13 svešvalodās — igauņu, lietuviešu, krievu, poļu, japāņu, somu, čehu, holandiešu, dāņu, armēņu, angļu, altajiešu, spāņu valodā.&lt;ref&gt;Orupe, Aisma. «Eposs Lāčplēsis — joprojām dzīvs», ''Neatkarīgā Rīta Avīze'', 2013, 26. jūlijs; Pavlovičs, Ivo. «Par latvisko un kritistīgo eposā &quot;Lāčplēsis&quot;», ''Laiks'', Nr. 4, 2009, 24. janvāris, 12. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/eposa-lacplesis-tulkojums-spaniski-pusotra-gada-darbs.a260012/|title=Eposa «Lāčplēsis» tulkojums spāniski - pusotra gada darbs|access-date=2017-12-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2007. gadā tulkots angļu valodā (''Bearslayer''). Šo tulkojumu veicis [[Artūrs Kroplijs]] (''Arthur Cropley''), bet izdevis [[Latvijas Universitāte]]s Akadēmiskais apgāds.&lt;ref&gt;Pumpurs, Andrejs. ''Bearslayer'', tulk. A. Kroplijs. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2007, 368 lpp. {{ISBN|9984-802-54-X}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā izdots tulkojums armēņu valodā. Tulkojuma veikšanai [[Fēlikss Bahčinjans]] veltījis aptuveni piecpadsmit gadus, kopš 1998. gada, kad to pamudinājis darīt [[Māris Čaklais]].&lt;ref&gt;«Pumpura Lāčplēsis iztulkots arī armēniski», ''LETA'', 2013, 18. novembris.&lt;/ref&gt; Salīdzinoši ātrāk &quot;Lāčplēsis&quot; iztulkots krievu valodā. [[Vladimirs Deržavins]] to esot veicis pusotra mēneša laikā, sākot ar 1941. gada marta vidu.&lt;ref&gt;«A. Pumpura «Lāčplēsi» tulko krievu valodā», ''Cīņa'', Nr. 101, 1941, 9. maijs, 3. lpp.&lt;/ref&gt; Deržavina, kā tulkotājs to raksturo, burtiskais tulkojums līdz 1988. gadam izdots sešas reizes, bet 1983. gadā izdots jauns atdzejojums krievu valodā, to veica [[Ludmila Kopilova]].&lt;ref&gt;Pavlovičs, Ivo. «Par latvisko un kritistīgo eposā &quot;Lāčplēsis&quot;», ''Laiks'', Nr. 4, 2009, 24. janvāris, 12. lpp.&lt;/ref&gt; Vladimira Deržavina 1948. gada tulkojums&lt;ref name=&quot;Karogs 1967&quot;&gt;«Lāčplēsis Japānā», ''Karogs'', 1967, marts.&lt;/ref&gt; izmantots kā pamats, lai eposu &quot;Lāčplēsis&quot; tulkotu citās valodās, piemēram, šādi tas tulkots japāņu valodā.&lt;ref&gt;Rudzītis, Jāzeps. ««Lāčplēsis» krievu valodā», ''Padomju Jaunatne'', 1988, 24. augusts.&lt;/ref&gt; Japāņu valodā tulkojis Ipei (citviet Ipejs, arī Ipeki) Fukuro. &quot;Krievu tulkojumu viņam iedevis padomju vēstnieks Japānā.&quot;&lt;ref name=&quot;Karogs 1967&quot;/&gt; Informācija par izdevumiem japāņu valodā nav pilnīga. Atbilstoši [[Karogs (žurnāls)|žurnālā &quot;Karogs&quot;]] publicētajai informācijai &quot;Lāčplēsis&quot; izdots vismaz deviņas reizes no 1954. gada, kad izdots pirmais &quot;Lāčplēša&quot; tulkojums japāņu valodā, līdz 1967. gadam, kad iznācis devītais izdevums. Kopējais metiens esot 200 000 eksemplāri, un viss strauji izpārdots.&lt;ref name=&quot;Karogs 1967&quot;/&gt; Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs apzinājis 1956. gadā izdotu izdevumu, kura metiens esot bijis 200 eksemplāri.&lt;ref&gt;Orupe, Aisma. «Eposs Lāčplēsis — joprojām dzīvs», ''Neatkarīgā Rīta Avīze'', 2013, 26. jūlijs.&lt;/ref&gt; 2017. gadā izdots tulkojums spāņu valodā, to tulkojis Latvijā dzīvojošais spāņu literāts Migels Anhels Peress Sančess.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Literatūra ==
* [[Ojārs Lāms]]. &quot;Lāčplēša zvaigznājs&quot;. Rīga: Zinātne, 2008.
* &quot;Lāčplēša ceļš pasaulē&quot;. Sast. [[Ausma Cimdiņa]] un Ojārs Lāms. Rīga: Zinātne, 2010.

== Skatīt arī ==
* [[Latviešu mitoloģija]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Pumpurs/lacsat.htm Eposa teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151212203120/http://korpuss.lv/klasika/Senie/Pumpurs/lacsat.htm |date={{dat|2015|12|12||bez}} }}
* [https://archive.org/details/lacplesis_kb_librivox librivox audioieraksts]
{{Literatūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Eposi]]</text>
      <sha1>ar5546irpqwj3lccqrdc3h7emwbotey</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Pieci pīlāri</title>
    <ns>4</ns>
    <id>168202</id>
    <revision>
      <id>4468720</id>
      <parentid>3166943</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T00:30:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YiFeiBot</username>
        <id>47773</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bot: Migrating 1 langlinks, now provided by [[d:|Wikidata]] on [[d:q4656249]]; 1 langlinks remaining</comment>
      <origin>4468720</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5115" sha1="mlqmbsoz10nsgf7sdnx5ggta8ri3nay" xml:space="preserve">Vikipēdijas darbības fundamentālie principi ir apkopoti '''piecos pīlāros''':

{|
| [[file:Encyclopedia icon.svg|55px|alt=Blue pillar (1: Encyclopedia)]] ||
; {{anchor|1|Blue|Encyclopedia}} [[Vikipēdija:Kas Vikipēdija nav|Vikipēdija ir tiešsaistes enciklopēdija]]: Tajā ir iekļauta informācija no vispārējām un nozaru [[enciklopēdija|enciklopēdijām]], [[almanahs|almanahiem]], [[vietvārdnīca|vietvārdnīcām]], [[gadagrāmata|gadagrāmatām]] un [[vārdnīca|vārdnīcām]]. Vikipēdija nav ne [[tribīne]] savu uzskatu paušanai, ne [[reklāma]]s dēlis, ne vieta savas [[pašapziņa]]s celšanai, ne [[anarhija]]s vai [[demokrātija]]s eksperiments, ne arī nesistematizētas [[informācija]]s vai [[Tīmekļa lappuse|tīmekļa saišu]] krātuve. Veidojot šķirkļus, ir jātiecas uz maksimālu informācijas precizitāti un pārbaudāmību; ar [[Vikipēdija:Atsauces|neatkarīgām atsaucēm]] neapstiprināti fakti vai apgalvojumi var tikt dzēsti. Vikipēdija tāpat nav vieta Jūsu personīgā viedokļa vai pieredzes paušanai. Šeit neiederas oriģinālas idejas, traktējumi, vai patstāvīgu pētījumu rezultāti. Vikipēdija nav arī [[vārdnīca]], [[avīze]] vai [[bibliotēka]]; šāda veida informācija var iederēties kādā no citiem saistītajiem [[Wikimedia]] [http://lv.wiktionary.org/wiki/Sākumlapa projektiem].
|-
| [[file:Scale icon green.svg|55px|alt=Green pillar (2: NPOV)]] ||
; {{anchor|2|Green|NPOV}} [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Neitralitāte|Vikipēdija tiek rakstīta no neitrāla skatpunkta]]: Jātiecas uz informācijas atainošanu līdzsvarotā un objektīvā veidā, cenšoties izvairīties no kāda viedokļa aizstāvības. Informāciju nepieciešams raksturot, bet ne interpretēt un komentēt to. Dažās jomās var būt tikai viens plaši atzīts viedoklis; citās jomās aprakstāmi vairāki viedokļi, bet katrs precīzi un pieņemamā kontekstā, nevienu no viedokļiem nepasludinot par «īsteno patiesību». Visiem strīdīgajiem faktiem un apgalvojumiem jābūt pārbaudāmiem [[Vikipēdija:Autoritatīvs avots|autoritatīvos avotos]]. Redaktora personīgajai pieredzei, interpretācijām vai viedoklim šeit nav vietas. Sevišķa uzmanība nepieciešama, rakstot par sabiedrībā jūtīgām tēmām vai dzīviem cilvēkiem.
|-
| [[file:Jigsaw piece yellow 01.svg|55px|alt=Yellow pillar (3: Free)]] ||
; {{anchor|3|Yellow|Free}} [[Autortiesības#Darba izmantošana|Vikipēdijā ir brīvi izmantojams saturs]], ko katrs var [[Palīdzība:Īsa lietošanas pamācība|labot]], lietot un izplatīt: Nepieciešams respektēt [[Autortiesības|autortiesību]] likumus un izvairīties no [[plaģiāts|plaģiātisma]] attiecībā uz izmantotajiem avotiem — uz tiem pienācīgi jāatsaucas. Tā kā viss Vikipēdijas saturs pieejams ar [http://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0/ ''Creative Commons''] licencei piekrītošiem nosacījumiem, nevienam no šķirkļu autoriem nav īpašuma tiesību uz viņa pienesumu un katrs no tiem ir izmaināms un tālākizplatāms. Vikipēdijā atsevišķos gadījumos pieļaujams ievietot nebrīvus materiālus ar [[Vikipēdija:Godprātīga lietošana|godprātīgas lietošanas]] nosacījumiem, bet no tā jācenšas izvairīties, meklējot brīvas alternatīvas.
|-
| [[file:Smiley icon orange.svg|55px|alt=Orange pillar (4: Code of conduct and etiquette)]] ||
; {{anchor|4|Orange|Code of conduct|Etiquette}} [[Vikipēdija:Lietotāju uzvedības noteikumi|Vikipēdijas dalībniekiem savstarpēji jāizturas ar cieņu un pieklājīgi]]: Jārespektē un jābūt pieklājīgiem saskarsmē ar saviem kolēģiem vikipēdistiem arī situācijās, kad Jūsu viedokļi atšķiras. Jāmeklē konsenss, cenšoties izvairīties no «izmaiņu kariem» un personīgiem uzbrukumiem. Vienmēr jāpieņem, ka oponents rīkojas godprātīgi un ar vislabākajiem nodomiem. Seko Vikipēdijas [[Palīdzība:Saturs|noteikumiem un ieteikumiem]]. Konfliktu un grūti atrisināmu domstarpību gadījumā apstājies, apdomājies un atceries, ka šajā Vikipēdijā ir {{NUMBEROFARTICLES}} citi šķirkļi, kurus Tu vari uzlabot un papildināt.
|-
| [[file:Light bulb icon red.svg|55px|alt=Red pillar (5: Ignore all rules)]] ||
; {{anchor|5|Red|IAR}} [[Vikipēdija:Ignorē noteikumus!|Vikipēdijā nav stingru un nemaināmu noteikumu]]: Vikipēdijas noteikumi nav iecirsti akmenī un to formulējums un interpretācija var mainīties laika gaitā. Vikipēdijas noteikumi ir sekundāri attiecībā pret tās mērķiem. Ja Vikipēdijas noteikumi traucē to pilnveidot un uzturēt pienācīgā kārtībā, ignorē tos! Ja, Jūsuprāt, noteikumi ir pretrunā ar veselīgo saprātu vai arī Jūs tos neizprotat, rīkojieties saskaņā ar veselo saprātu. Esiet drosmīgs, bet ne pārgalvīgs! Jūsu pienesumam Vikipēdijā nav jābūt perfektam, kaut arī uz to ir jātiecas. Visas izmaiņas tiek saglabātas raksta hronoloģijā un neko nevar neatgriezeniski izdzēst vai sabojāt.
|}

&lt;noinclude&gt;
[[Category:Vikipēdija|{{PAGENAME}}]]

[[ml:വിക്കിപീഡിയ:പഞ്ചസ്തംഭങ്ങള്‍]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>mlqmbsoz10nsgf7sdnx5ggta8ri3nay</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fortune 1000</title>
    <ns>0</ns>
    <id>174139</id>
    <revision>
      <id>4468847</id>
      <parentid>3529226</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:11:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468847</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2552" sha1="4x4dtoof9pxo276hx66y7harvumd7nn" xml:space="preserve">'''Fortune 1000''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] lielāko kompāniju saraksts pēc amerikāņu žurnāla &quot;[[Fortune]]&quot; versijas. Sarakstā iekļautas 1000 lielākās ASV kompānijas, kas sarindotas pēc ienākumu līmeņa.

Kompānija [[Wal-Mart Stores]] bija pirmajā vietā sarakstā četrus no pieciem pēdējiem gadiem (2007—2011), tikai 2009. gadā līderis bija [[ExxonMobil]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce  | title = Fortune 500 2008: Wal-Mart Stores - WMT  | publisher = Cable News Network. A Time Warner Company  | url = http://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune500/2008/snapshots/2255.html  | format = html  | accessdate = 2009-07-09  | archive-date = 2019-04-03  | archive-url = https://web.archive.org/web/20190403061019/https://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune500/2008/snapshots/2255.html  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce  | title = Fortune 500 2009: Top 1000 American Companies - Exxon Mobil - XOM - FORTUNE on CNNMoney.com  | publisher = Cable News Network. A Time Warner Company  | url = http://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune500/2009/snapshots/387.html  | format = html  | accessdate = 2009-07-09  | archive-date = 2019-04-03  | archive-url = https://web.archive.org/web/20190403001804/https://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune500/2009/snapshots/387.html  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce | url=http://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune500/2011/snapshots/2255.html | work=CNN | title=Fortune 500 2011: Top 500 American Companies | access-date={{dat|2011|12|29||bez}} | archive-date={{dat|2018|06|26||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20180626191727/http://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune500/2011/snapshots/2255.html }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Fortune 500 ==
'''Fortune 500''' ir Fortune 1000 apakšsaraksts, kurā iekļāutas pirmās 500 lielākās kompānijas. Pirmais Fortune 500 saraksts tika publicēts 1955. gadā un sastāvēja no kompānijām, kas bija guvušas ienākumus no ražošanas, [[akmeņogles|ogļu]] vai [[elektroenerģija]]s iegūšanas. Tobrīd žurnāls &quot;Fortune&quot; publicēja arī 50 lielāko komercbanku, komunālo uzņēmumu, apdrošināšanas kompāniju, [[mazumtirdzniecība]]s tirdzniecības uzņēmumu un transporta kompāniju sarakstu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|http://www.fortune.com}} {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060105042728/http://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune500/ Fortune 500, 1000, and other statistics] {{en ikona}}

[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]</text>
      <sha1>4x4dtoof9pxo276hx66y7harvumd7nn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jasmuižas katoļu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>175097</id>
    <revision>
      <id>4468653</id>
      <parentid>3996447</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:07:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29451-38</username>
        <id>145481</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4468653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5205" sha1="77ff8xrrnx1i2riltj82wuidp9cp1t3" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Jasmuižas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca
| infobox_width         = 300px
| image                 = Aizkalnes baznīca 2001-04-08.jpg
| image_size            = 290px
| caption               = Jasmuižas katoļu baznīca 
| map_type              = Latvia
| map_size              = 290
| map_label = Jasmuižas baznīca
| position = left
| latd  = 56  | latm  = 11  | lats  = 56  | latNS  = N
| longd = 26  | longm = 46  | longs = 43  | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Aizkalnes pagasts]], [[Aizkalne]]
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1815]] 
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Fēliks Šnevels
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = 
| year_completed        = [[1815]]
| length                = 30m
| width                 = 20m
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = mūra
}}
'''Jasmuižas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2012|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021326/http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub486 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Aizkalnes pagasts|Aizkalnes pagasta]] centrā [[Aizkalne|Aizkalnē]].

== Vēsture ==
Jasmuižas pirmā [[Romas katoļi|katoļu]] [[koks|koka]] [[baznīca (celtne)|baznīca]] bijusi jau senos laikos un tās celšanas laiks nav zināms. 1815. gadā ap šo baznīcu muižkungs [[Šadurski|Ksaverijs Šadurskis]] uzcēla jaunu dievnamu, veltītu Svētā Krusta paaugstināšanas godam. Tas bija taisnstūrveida 24 metrus garš, 12 metrus plats nams. Uz [[pīlārs|pīlāriem]] pie gala durvīm balstījās lievenis, zem kura uz sienas bija uzgleznoti [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] un [[Svētais Pāvils|Svētā Pāvila]] attēli. Baznīca bija bez [[tornis|torņa]]. Tāda tā pastāvēja līdz 1926. gadam, kad prāvesta Ostrovska darbības laikā baznīcu nojauca, atstājot tikai mūrus un sāka pārbūvi. Lai piebūvētu [[kapela]]s, tika izlauztas sānu sienas 9 metru platumā, vēlāk katrā sānā izbūvējot 9 metrus platu un 3 metrus garu kapelu. No priekšpuses dievnams tika pagarināts par 6 metriem, virs pagarinājuma uzliekot nelielu tornīti. No iepriekšējās baznīcas iekšējā iekārtojuma paturēja tikai lielo [[altāris|altāri]], divus [[biktskrēsls|biktskrēslus]], [[skulptūra]]s un [[glezna|gleznu]] ar [[Svētais Juris|Svētā Jura]] attēlojumu, pārējo inventāru iegādājās no jauna.&lt;ref&gt;Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 177.lpp.&lt;/ref&gt;

== Draudze ==
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Onufrijs Pujats.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Jasmuižas draudze izveidojās jau 1815. gadā, kad uzcēla mūra baznīcu, jo koka baznīcu apkalpoja [[Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca|Nīdermuižas]] [[priesteris|priesteri]]. Draudzei ir sešas [[kapsēta]]s — Bleidenes kapsēta, Daugaviešu kapsēta, Džeriņu kapsēta, Gāgu kapsēta, Raipoles kapsēta un Aizkalnes vecā kapsēta.

=== Draudzes lielākie svētki ===
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Krusta paaugstināšanas svētki, [[Svētais Jāzeps|Svētā Jāzepa]] diena.

== Tehniska informācija ==
Jasmuižas baznīca ir mūra vairāknavu krustveida celtne ar skārda jumtu un flīžu jumtu. Tā ir 30 metrus gara un 20 metrus plata. Apkārt baznīcas dārzam ir [[laukakmens|laukakmeņu]] mūra [[žogs]] un ķieģeļu laukakmeņu vārti.

== Interjers ==
Dievnamā ir aplūkojams no vecās baznīcas pārnestais lielais altāris ar koka [[krustu]], Svētā Jura glezna, [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] un [[Apustulis Jānis|Svētā Jāņa]] [[ģipsis|ģipša]] [[statuja]]s, koka [[tabernakuls]] ar [[eņģelis|eņģeļu]] figūrām. Uzmanību piesaista divi veci biktskrēsli.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090220002107/http://foto.eks.lv/baznicas/jasmuiza/index.html Fotogrāfijas]
* [https://web.archive.org/web/20110829150420/http://www.preili.lv/page.php?id=735 www.preili.lv]
* [https://web.archive.org/web/20111127051003/http://irlaiks.lv/tourism/articles/article.php?id=6076633 www.irlaiks.lv]
* [http://paxvobis.lv/jasmuiza/ paxvobis.lv]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}

{{Latvijas baznīcas}}

{{DEFAULTSORT:Jasmuizzas Sveta Krusta pagodinaszanas Romas katolzu baznica}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Aizkalnes pagasts]]
[[Kategorija:Aizkalne]]
[[Kategorija:Jaša]]</text>
      <sha1>77ff8xrrnx1i2riltj82wuidp9cp1t3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468712</id>
      <parentid>4468653</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T23:19:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-29451-38|~2026-29451-38]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq</comment>
      <origin>3996447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5160" sha1="s1jzu8q0lgc41c29qj8o1cx65b24vui" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Jasmuižas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca
| infobox_width         = 300px
| image                 = Aizkalnes baznīca 2001-04-08.jpg
| image_size            = 290px
| caption               = Jasmuižas katoļu baznīca 
| map_type              = Latvia
| map_size              = 290
| map_label = Jasmuižas baznīca
| position = left
| latd  = 56  | latm  = 11  | lats  = 56  | latNS  = N
| longd = 26  | longm = 46  | longs = 43  | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Aizkalnes pagasts]], [[Aizkalne]]
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1815]] 
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Fēliks Šnevels
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = 
| year_completed        = [[1815]]
| length                = 30m
| width                 = 20m
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = mūra
}}
'''Jasmuižas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2012|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021326/http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub486 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Aizkalnes pagasts|Aizkalnes pagasta]] centrā [[Aizkalne|Aizkalnē]].

== Vēsture ==
Jasmuižas pirmā [[Romas katoļi|katoļu]] [[koks|koka]] [[baznīca (celtne)|baznīca]] bijusi jau senos laikos un tās celšanas laiks nav zināms. 1815. gadā ap šo baznīcu muižkungs [[Šadurski|Ksaverijs Šadurskis]] uzcēla jaunu dievnamu, veltītu Svētā Krusta paaugstināšanas godam. Tas bija taisnstūrveida 24 metrus garš, 12 metrus plats nams. Uz [[pīlārs|pīlāriem]] pie gala durvīm balstījās lievenis, zem kura uz sienas bija uzgleznoti [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] un [[Svētais Pāvils|Svētā Pāvila]] attēli. Baznīca bija bez [[tornis|torņa]]. Tāda tā pastāvēja līdz 1926. gadam, kad prāvesta Ostrovska darbības laikā baznīcu nojauca, atstājot tikai mūrus un sāka pārbūvi. Lai piebūvētu [[kapela]]s, tika izlauztas sānu sienas 9 metru platumā, vēlāk katrā sānā izbūvējot 9 metrus platu un 3 metrus garu kapelu. No priekšpuses dievnams tika pagarināts par 6 metriem, virs pagarinājuma uzliekot nelielu tornīti. No iepriekšējās baznīcas iekšējā iekārtojuma paturēja tikai lielo [[altāris|altāri]], divus [[biktskrēsls|biktskrēslus]], [[skulptūra]]s un [[glezna|gleznu]] ar [[Svētais Juris|Svētā Jura]] attēlojumu, pārējo inventāru iegādājās no jauna.&lt;ref&gt;Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 177.lpp.&lt;/ref&gt;

== Draudze ==
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Onufrijs Pujats.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Jasmuižas draudze izveidojās jau 1815. gadā, kad uzcēla mūra baznīcu, jo koka baznīcu apkalpoja [[Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca|Nīdermuižas]] [[priesteris|priesteri]]. Draudzei ir sešas [[kapsēta]]s — Bleidenes kapsēta, Daugaviešu kapsēta, Džeriņu kapsēta, Gāgu kapsēta, Raipoles kapsēta un Aizkalnes vecā kapsēta.

=== Draudzes lielākie svētki ===
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Krusta paaugstināšanas svētki, [[Svētais Jāzeps|Svētā Jāzepa]] diena.

== Tehniska informācija ==
Jasmuižas baznīca ir mūra vairāknavu krustveida celtne ar skārda jumtu un flīžu jumtu. Tā ir 30 metrus gara un 20 metrus plata. Apkārt baznīcas dārzam ir [[laukakmens|laukakmeņu]] mūra [[žogs]] un ķieģeļu laukakmeņu vārti.

== Interjers ==
Dievnamā ir aplūkojams no vecās baznīcas pārnestais lielais altāris ar koka [[krustu]], Svētā Jura glezna, [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] un [[Apustulis Jānis|Svētā Jāņa]] [[ģipsis|ģipša]] [[statuja]]s, koka [[tabernakuls]] ar [[eņģelis|eņģeļu]] figūrām. Uzmanību piesaista divi veci biktskrēsli.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090220002107/http://foto.eks.lv/baznicas/jasmuiza/index.html Fotogrāfijas]
* [https://web.archive.org/web/20110829150420/http://www.preili.lv/page.php?id=735 www.preili.lv]
* [https://web.archive.org/web/20111127051003/http://irlaiks.lv/tourism/articles/article.php?id=6076633 www.irlaiks.lv]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}

{{Latvijas baznīcas}}

{{DEFAULTSORT:Jasmuizzas Sveta Krusta pagodinaszanas Romas katolzu baznica}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Aizkalnes pagasts]]
[[Kategorija:Aizkalne]]
[[Kategorija:Jaša]]</text>
      <sha1>s1jzu8q0lgc41c29qj8o1cx65b24vui</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vārkavas baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>175371</id>
    <revision>
      <id>4468667</id>
      <parentid>4467468</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:58:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29451-38</username>
        <id>145481</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4468667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5802" sha1="ami20ptlgvdode54nbeeam3shqqv4pl" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
| infobox_width         = 300px
| image                 = Vārkavas katoļu baznīca.jpg
| image_size            = 290px
| caption               = Vārkavas katoļu baznīca 
| map_type              = Latvia
| map_size              = 290
| map_label = Vārkavas baznīca
| position = left
| latd  = 56 | latm  = 11  | lats  = 48  | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 31  | longs = 22  | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Preiļu novads]], [[Vecvārkava]] 
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1896]]
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Fēlikss Šnevels
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = [[1877]]
| year_completed        = [[1880]]
| length                = 40 m
| width                 = 20 m
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]], šķelti [[laukakmens|laukakmeņi]]
}}
'''Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2012|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021326/http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub551 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Preiļu novads|Preiļu novada]] centrā [[Vecvārkava|Vecvārkavā]]. Vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].

== Vēsture ==
[[17. gadsimts|17. gadsimtā]] Vārkavu apkalpoja [[jezuīti]], tad neilgu laiku [[dominikāņi]] no [[Aglonas katoļu bazilika|Aglonas]], kas bija uz ziemeļrietumiem no [[Vārkavas muiža]]s [[Dubna]]s krastā uzbūvējuši mazu [[koks|koka]] [[kapela|kapelu]].

[[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, prāvesta Antona Vicuļska darbības laikā tika uzcelta tā sauktā vecā Vārkavas [[baznīca (celtne)|baznīca]], kas atradās prāvesta [[dārzs|dārzā]]. Mūsdienās šajā vietā ir uzstādīts [[krusts]].

Prāvesta Andrija Čegisa kalpošanas laikā tika uzcelta pašreizējā Vārkavas mūra baznīca, kuras būvniecība sākās 1877. gadā, bet pabeigta 1880. gadā. 1896. gadā [[Mogiļeva]]s [[bīskaps]] Simons dievnamu konsekrēja Vissvētās Trīsvienības godam.&lt;ref&gt;Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 474.lpp.&lt;/ref&gt; No 2008. gada dievnama ārpuse tiek izgaismota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 |title=www.katedrale.lv |access-date={{dat|2012|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2008|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080603225150/http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 }}&lt;/ref&gt;

== Draudze ==
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Onufrijs Pujats.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Vārkavas draudze veidojās jau [[17. gadsimts|17. gadsimtā]]. Draudzei ir trīs [[kapsēta]]s — Vārkavas kapsēta, Pilišku kapsēta, Strodu kapsēta.

=== Draudzes lielākie svētki ===
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir [[Svētais Juris|Svētā Jura]] diena, Vissvētās Trīsvienības svētki, [[Svētais Antons|Svētā Antona]] diena (40 stundas), [[Jaunava Marija|Vissvētākās Jaunavas Marijas]] Debesīs uzņemšanas svētki, [[Svētā Tekla|Svētās Teklas]] diena, [[Svētais Andrejs|Svētā apustuļa Andreja]] diena.

== Tehniska informācija ==
Vārkavas baznīca ir mūra trīsnavu celtne ar skārda jumtu un cementa grīdu. Tā ir 40 metrus gara un 20 metrus plata. Baznīcas priekšā ir Svētā Gada jubilejas piemineklis — krusts.

== Interjers ==
Dievnamā atrodas vairāki nozīmīgi [[valsts]] nozīmes [[māksla]]s pieminekļi, to vidū [[ērģeles]]. Daļa baznīcas priekšmetu ir pārvesti uz [[Rundāles pils]] [[muzejs|muzeju]].&lt;ref&gt;[http://www.vietas.lv/objekts/varkavas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv]&lt;/ref&gt;

Baznīcā ir pieci [[altāris|altāri]]. Galvenā mūrēta, ar [[kokgriezums|kokgriezumiem]] un zeltījumiem rotātā altāra augšdaļā ir Dievmātes svētglezna, bet apakšdaļā Vissvētās Trīsvienības [[glezna]], kas ir paceļama un aiz tās atrodas Vissvētās Jēzus Sirds statuja. Labajā pusē atrodas Svētā Antona no Padujas un Svētā Jura altāri, kreisajā pusē ir Svētās Teklas un Svētā apustuļa Andreja altāri. Sānu altāri ir rotāti ar atbilstošām gleznām.&lt;ref&gt;[http://paxvobis.lv/varkava/ www.paxvobis.lv]&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.vietas.lv/objekts/varkavas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv]
* [http://paxvobis.lv/varkava/ Vēsture un attēli]
* [http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 www.katedrale.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080603225150/http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 |date={{dat|2008|06|03||bez}} }}
* [http://www.katolukalendars.lv/materiali/personibas/124-godinam-pravestu-onufriju-pujatu www.katolukalendars.lv]{{Novecojusi saite}}
* [http://foto.eks.lv/baznicas/varkava/index.html www.foto.eks.lv]
* Video no priestera Onufrija Pujata arhīva - [http://paxvobis.lv/mob/vorkova/1986.htm 1986. gads]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}
{{Latvijas baznīcas}}

{{DEFAULTSORT:Varkavas Vissvetas Trisvienibas Romas katolzu baznica}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Upmalas pagasts]]</text>
      <sha1>ami20ptlgvdode54nbeeam3shqqv4pl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468710</id>
      <parentid>4468667</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T23:18:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4468710</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5500" sha1="tgcczfkveqg151p41ln4c7tolb1etvy" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
| infobox_width         = 300px
| image                 = Vārkavas katoļu baznīca.jpg
| image_size            = 290px
| caption               = Vārkavas katoļu baznīca 
| map_type              = Latvia
| map_size              = 290
| map_label = Vārkavas baznīca
| position = left
| latd  = 56 | latm  = 11  | lats  = 48  | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 31  | longs = 22  | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Preiļu novads]], [[Vecvārkava]] 
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1896]]
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Fēlikss Šnevels
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = [[1877]]
| year_completed        = [[1880]]
| length                = 40 m
| width                 = 20 m
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]], šķelti [[laukakmens|laukakmeņi]]
}}
'''Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2012|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021326/http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub551 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Preiļu novads|Preiļu novada]] centrā [[Vecvārkava|Vecvārkavā]]. Vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].

== Vēsture ==
[[17. gadsimts|17. gadsimtā]] Vārkavu apkalpoja [[jezuīti]], tad neilgu laiku [[dominikāņi]] no [[Aglonas katoļu bazilika|Aglonas]], kas bija uz ziemeļrietumiem no [[Vārkavas muiža]]s [[Dubna]]s krastā uzbūvējuši mazu [[koks|koka]] [[kapela|kapelu]].

[[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, prāvesta Antona Vicuļska darbības laikā tika uzcelta tā sauktā vecā Vārkavas [[baznīca (celtne)|baznīca]], kas atradās prāvesta [[dārzs|dārzā]]. Mūsdienās šajā vietā ir uzstādīts [[krusts]].

Prāvesta Andrija Čegisa kalpošanas laikā tika uzcelta pašreizējā Vārkavas mūra baznīca, kuras būvniecība sākās 1877. gadā, bet pabeigta 1880. gadā. 1896. gadā [[Mogiļeva]]s [[bīskaps]] Simons dievnamu konsekrēja Vissvētās Trīsvienības godam.&lt;ref&gt;Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 474.lpp.&lt;/ref&gt; No 2008. gada dievnama ārpuse tiek izgaismota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 |title=www.katedrale.lv |access-date={{dat|2012|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2008|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080603225150/http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 }}&lt;/ref&gt;

== Draudze ==
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Onufrijs Pujats.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Vārkavas draudze veidojās jau [[17. gadsimts|17. gadsimtā]]. Draudzei ir trīs [[kapsēta]]s — Vārkavas kapsēta, Pilišku kapsēta, Strodu kapsēta.

=== Draudzes lielākie svētki ===
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir [[Svētais Juris|Svētā Jura]] diena, Vissvētās Trīsvienības svētki, [[Svētais Antons|Svētā Antona]] diena (40 stundas), [[Jaunava Marija|Vissvētākās Jaunavas Marijas]] Debesīs uzņemšanas svētki, [[Svētā Tekla|Svētās Teklas]] diena, [[Svētais Andrejs|Svētā apustuļa Andreja]] diena.

== Tehniska informācija ==
Vārkavas baznīca ir mūra trīsnavu celtne ar skārda jumtu un cementa grīdu. Tā ir 40 metrus gara un 20 metrus plata. Baznīcas priekšā ir Svētā Gada jubilejas piemineklis — krusts.

== Interjers ==
Dievnamā atrodas vairāki nozīmīgi [[valsts]] nozīmes [[māksla]]s pieminekļi, to vidū [[ērģeles]]. Daļa baznīcas priekšmetu ir pārvesti uz [[Rundāles pils]] [[muzejs|muzeju]].&lt;ref&gt;[http://www.vietas.lv/objekts/varkavas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv]&lt;/ref&gt;

Baznīcā ir pieci [[altāris|altāri]]. Galvenā mūrēta, ar [[kokgriezums|kokgriezumiem]] un zeltījumiem rotātā altāra augšdaļā ir Dievmātes svētglezna, bet apakšdaļā Vissvētās Trīsvienības [[glezna]], kas ir paceļama un aiz tās atrodas Vissvētās Jēzus Sirds statuja. Labajā pusē atrodas Svētā Antona no Padujas un Svētā Jura altāri, kreisajā pusē ir Svētās Teklas un Svētā apustuļa Andreja altāri. Sānu altāri ir rotāti ar atbilstošām gleznām.&lt;ref&gt;[http://paxvobis.lv/varkava/ www.paxvobis.lv]&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.vietas.lv/objekts/varkavas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv]
* [http://paxvobis.lv/varkava/ Vēsture un attēli]
* [http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 www.katedrale.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080603225150/http://www.katedrale.lv/index.php?id=10761 |date={{dat|2008|06|03||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}
{{Latvijas baznīcas}}

{{DEFAULTSORT:Varkavas Vissvetas Trisvienibas Romas katolzu baznica}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Upmalas pagasts]]</text>
      <sha1>tgcczfkveqg151p41ln4c7tolb1etvy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Funšāla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>183308</id>
    <revision>
      <id>4468913</id>
      <parentid>4460637</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:28:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468913</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7281" sha1="cqegyjw0yjpt3wmdnthxcznqqujl3h4" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Funšāla
 | official_name            = ''Funchal''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
  | total_width    = 290
  | border         = infobox
  | perrow         = 1/2/2/1
  | caption_align  = center
  | image1         = Funchal Pico da Cruz.jpg
  | image2         = Palácio de São Lourenço - Funchal 01.jpg
  | image3         = Jardim Botânico da Madeira 05.jpg
  | image4         = Catedral, Funchal, Madeira, Portugal, 2019-05-29, DD 34.jpg
  | image5         = Monte Palace Tropical Garden - Oriental Gardens 10.jpg
  | image6         = Around Praça do Município I (27347209867).jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Pt-fnc1.png
 | image_seal               = 
 | image_shield             = FNC.png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 110px
 | pushpin_map              = Madeira
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{POR}}
 | subdivision_type1        = Autonoms reģions
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Madeira.svg|22px|border]] [[Madeira]]
 | subdivision_type2        = Sala
 | subdivision_name2        = Madeira
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1421. gadā
 | established_title1       = Pilsētas tiesības
 | established_date1        = 1508. gadā
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 76.25
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 111892
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Rietumeiropas laiks|WET]]
 | utc_offset               = +0
 | timezone_DST             = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]]
 | utc_offset_DST           = +1
 | latd = 32 | latm = 39 | lats =  | latNS = N
 | longd = 16 | longm = 55 | longs =  | longEW = W
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = {{URL|http://www.cm-funchal.pt/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Funšāla'''&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā |author=Alla Placinska |year=2015 |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |location=Rīga |page=102 |url=https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/10/pdf/portugalu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda.pdf#page=102 |isbn=978-9984-829-20-3 |access-date={{dat|2019|07|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190813083150/https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/10/pdf/portugalu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda.pdf#page=102 }}&lt;/ref&gt; ({{val|pt|Funchal}}, {{izrunā|fũˈʃaɫ}}) ir pilsēta [[Portugāle|Portugālē]], [[Madeira]]s autonomā reģiona administratīvais centrs. 2011. gadā pilsētā dzīvoja gandrīz 112 tūkstoši cilvēkui, un pēc šī rādītāja tā ir 11. lielākā pilsēta Portugālē. Nozīmīgākās rūpniecības nozares: [[vīns|vīna]] ražošana, [[cukurs|cukura]] rūpniecība un [[kuģubūve]]. Nozīmīga nozare ir arī [[tūrisms]]. Pilsētā atrodas [[starptautiskā lidosta]].

Funšālā idzimis viens no savas paaudzes labākajiem futbolistiem — [[Krištianu Ronaldu]].
== Ielu māksla ==
Kopš 2011. gada Funšālā tiek īstenots projekts &quot;ArT of opEN doors project in Rua de Santa Maria&quot;.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.arteportasabertas.com/|title=Projecto artE pORtas abErtas - Funchal - Projecto artE pORtas abErtas - Funchal|website=www.arteportasabertas.com|access-date={{dat|2025|11|08||bez}}|archive-date={{dat|2025|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251118152755/http://arteportasabertas.com/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.world-in-words.com/news/open-doors-art-in-funchal/|title=Open Doors Art in Funchal ::|website=www.world-in-words.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.visitmadeira.pt/en-gb/explore/detalhe/painted-doors-project|title=Painted Doors Project|website=www.visitmadeira.pt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.huffpost.com/entry/opening-doors-in-madeira_b_1666502|title=Opening Doors With Art In Madeira, Portugal|date=13 July 2012|website=HuffPost}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://travellingclaus.com/painted-doors-funchal/|title=The painted doors of Funchal|date=11 November 2014|website=Travelling Claus}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://simpletravelourway.wordpress.com/2014/08/24/art-of-open-doors/|title=ArT of opEN doors|date=24 August 2014}}&lt;/ref&gt; Projekta mērķis ir atvērt pilsētu mākslas un kultūras pasākumiem. Projekts radās daudzu mākslinieku sadarbībā ar pilsētas domi un tā realizāciju vecpilsētas ielās, īpaši Rua de Santa Maria. Māju durvis, pamesti veikali, nolaistās teritorijas ieguva jaunu dzīvi, lai veicinātu cilvēku sapratni pret mākslu un kultūru, kas piepilda šīs telpas.

&lt;gallery&gt;
File:Painted door (Pair). Funchal, Madeira.jpg
File:Painted door (On the coast). Funchal, Madeira.jpg
File:Painted door (Photographer). Funchal, Madeira.jpg
File:Painted door (Niu). Funchal, Madeira.jpg
File:Madeira-Street art-Portrait-Kleiner Prinz.jpg
File:Street art-Madeira-Portrait Nixe.jpg
File:Street art-Madeira-Portrait Man.jpg
File:ArT of opEN doors project - Rua de Santa Maria - Funchal 37.jpg
&lt;/gallery&gt;
== Sadraudzības pilsētas ==
Funšālas sadraudzības pilsētas ir:&lt;ref&gt;{{cite web|title=Acordos de Geminação|url=https://funchal.pt/en/rela%C3%A7%C3%B5es-internacionais/179-acordos-de-gemina%C3%A7%C3%A3o.html|website=cm-funchal.pt|publisher=Funchal|language=pt|access-date=2022-06-29|archivedate=18 May 2022|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220518123103/https://www.funchal.pt/en/rela%c3%a7%c3%b5es-internacionais/179-acordos-de-gemina%c3%a7%c3%a3o.html|url-status=}}&lt;/ref&gt;
{{div col|colwidth=20em}}
* {{flagicon|POR}} [[Angra du Eroižmu]], Portugāle
* {{flagicon|RSA}} [[Keiptauna]], Dienvidāfrika
* {{flagicon|AUS}} [[Frīmantla]], Austrālija
* {{flagicon|GIB}} [[Gibraltārs]], Gibraltārs
* {{flagicon|ISR}} [[Herclija]], Izraēla
* {{flagicon|USA}} [[Honolulu]], ASV
* {{flagicon|POR}} [[Iljavu]], Portugāle
* {{flagicon|GER}} [[Leihlingene]], Vācija
* {{flagicon|ZMB}} [[Livingstona (Zambija)|Livingstona]], [[Zambija]]
* {{flagicon|AUS}} [[Merikvila]], Austrālija
* {{flagicon|USA}} [[Maui apgabals]], ASV
* {{flagicon|USA}} [[Ņubedforda]], ASV
* {{flagicon|USA}} [[Oklenda (Kalifornija)|Oklenda]], ASV
* {{flagicon|CPV}} [[Praija]], [[Kaboverde]]
* {{flagicon|JEY}} [[Sentheljēra]], [[Džērsija]]
* {{flagicon|BRA}} [[Santusa]], Brazīlija
* {{flagicon|PHI}} [[Vigana (Filipīnas)|Vigana]], Filipīnas
{{div col end}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Portugāle-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Portugāles pilsētas]]</text>
      <sha1>cqegyjw0yjpt3wmdnthxcznqqujl3h4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Entonijs Deiviss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>191247</id>
    <revision>
      <id>4468803</id>
      <parentid>4464087</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:50:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468803</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16769" sha1="2fu5v2x7mqz096j6e0w4ufxb2kvp78n" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Entonijs Deiviss
 |       vārds_orig = ''Anthony Davis''
 |           attēls = Anthony Davis pre-game (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Entonijs Deiviss 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|11}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[amerikāņi|amerikānis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=208}}&lt;ref name=&quot;prospects&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/draft/2012/prospects/anthony-davis/|title=Anthony Davis|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2012|6|29||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120701015513/http://www.nba.com/draft/2012/prospects/anthony-davis/|archivedate={{dat|2012|07|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 |            svars = {{mērvienība|kg=115}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|4}}
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Perspectives Charter'' ([[Ilinoisa]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Kentuki Universitāte]]
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |           numurs = 23
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 1.
 |          dr_gads = [[2012. gada NBA drafts|2012]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Ņūorleānas &quot;Hornets&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2012|start}}–{{nbay|2018|end}}
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas &quot;Hornets&quot;|Ņūorleānas &quot;Hornets&quot;/&quot;Pelicans&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2019|start}}–{{nbay|2024|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2024|end}}–{{nbay|2025|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2025|end}}–''pašlaik''
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|ASV}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA čempions]] &lt;small&gt;({{nbay|2019|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA kausa ieguvējs]] &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
* 10× [[NBA All-Star spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2014}}–{{nasg|2021}}, {{nasg|2024}}, {{nasg|2025}})&lt;/small&gt;
* [[NBA All-Star spēle]]s MVP &lt;small&gt;({{nasg|2017}})&lt;/small&gt;
* 4× [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2014|end}}, {{NBA Year|2016|end}}, {{NBA Year|2017|end}}, {{NBA Year|2019|end}})&lt;/small&gt;
* [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrāizlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2023|end}})&lt;/small&gt;
* 3× [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2017|end}}, {{NBA Year|2019|end}}, {{NBA Year|2023|end}})&lt;/small&gt;
* 2× [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības otrā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2014|end}}, {{NBA Year|2016|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|Simboliskā debitantu pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2012|end}})&lt;/small&gt;
* 3× NBA sezonas līderis bloķētajos metienos &lt;small&gt;({{nbay|2013|end}}–{{nbay|2014|end}}, {{nbay|2017|end}})&lt;/small&gt;
* [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempions &lt;small&gt;(2012)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{Medal|VOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|V=2012|teksts=Londona 2012}}|{{osv|Basketbols|2012|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}}
{{Medal|Gold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Basketbols|2024|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kauss]]}}
{{Medal|Gold|[[2014. gada Pasaules kauss basketbolā|Spānija 2014]]|Basketbols}}
}}
'''Entonijs Maršons Deiviss''' ({{val|en|Anthony Marshon Davis, Jr.}}; dzimis {{dat|1993|3|11}} [[Čikāga|Čikāgā]]) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks, divkārtējs olimpiskais čempions un pasaules čempions tās sastāvā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]], bet iepriekš spēlēja [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]], [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]] un [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] komandās. E. Deiviss ir 2020. gada [[NBA čempions]] un 2023. gada NBA kausa ieguvējs &quot;Lakers&quot; sastāvā, kā arī 2012. gada [[NCAA]] čempions.

== Karjera ==
Vidusskolā mācījās ''Perspectives Charter'' skolā dzimtajā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]]. Katru vidusskolas gadu tika iekļauts vairākās ''All-American'' izlasēs. 2011. gadā uzsāka studijas [[Kentuki Universitāte|Kentuki Universitātē]] un pārstāvēja tās basketbola komandu &quot;Wildcats&quot; [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā. Pirmajā gadā viņš &quot;Wildcats&quot; sastāvā kļuva par NCAA čempionu, pats E. Deiviss tika atzīts par ievērojamāko sniegumu uzrādījušo spēlētāju (''Most Outstanding Player''). Tāpat viņš bija sezonas labākais pirmās divīzijas bloķētājs un saņēmis vairākus apbalvojumus.

[[2012. gada NBA drafts|2012. gada NBA draftā]] E. Deivisu [[Ņūorleānas &quot;Hornets&quot;]] (vēlākā &quot;Pelicans&quot;) izraudzījās ar kopējo pirmo kārtas numuru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/06/28/nba-draft.ap/index.html|title=Hornets take Davis with No. 1 pick in Draft|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2012|6|29||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120701000736/http://www.nba.com/2012/news/06/28/nba-draft.ap/index.html|archivedate={{dat|2012|07|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/draft2012/story/_/id/8109357/nba-draft-2012-new-orleans-hornets-select-anthony-davis-no-1-overall-pick|title=Hornets select Anthony Davis|publisher=ESPN.com|accessdate={{dat|2012|6|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; &quot;Pelicans&quot; sastāvā aizvadījis septiņas sezonas, sasniedzot izcilus individuālus panākumus (sešas reizes piedalījies [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlē]]), tomēr komanda tikai divās no šīm sezonām spēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

2019. gada vasarā E. Deiviss apjomīgā maiņas darījumā tika aizmainīts uz [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]] pret [[Lonzo Bols|Lonzo Bolu]], [[Brendons Ingrams|Brendonu Ingramu]] un [[Džošs Hārts|Džošu Hārtu]], kā arī trim pirmās kārtas drafta izvēlēm. Sekojošajā sezonā viņš kopā ar &quot;Lakers&quot; kļuva par 2020. gada NBA čempionu, līdzās [[Lebrons Džeimss|Lebronam Džeimsam]] būdams viens no diviem komandas līderiem.

2020. gada 3. decembrī E. Deiviss parakstīja jaunu līgumu ar &quot;Lakers&quot;, kas paredzēja, ka piecu gadu laikā viņš saņems 190 miljonu dolāru lielu atalgojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/30442167/anthony-davis-finalizing-five-year-190-million-maximum-contract-stay-los-angeles-lakers|title=Anthony Davis agrees to five-year, $190 million maximum contract to stay with Los Angeles Lakers|last=Wojnarowski|first=Adrian|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; 2023. gada augustā E. Deiviss pagarināja līgumu ar &quot;Lakers&quot;, kas paredz 186 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] atalgojumu trīs gadu laikā gadu laikā, tādējādi ar 62 miljonu dolāru algu sezonā tas kļuva par augstāko gada atalgojumu līgas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/38135013/lakers-anthony-davis-agree-nba-richest-annual-extension|title=Lakers, Davis reach $186M extension through '28|website=ESPN.com|access-date=2023-10-02|date=2023-08-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 2. februārī E. Deiviss tika iekļauts lielā maiņas darījumā, kurā [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] zvaigzne [[Luka Dončičs]] kopā ar [[Maksi Klebers|Maksi Kleberu]] un [[Markīfs Moriss|Markīfu Morisu]] tika aizmainīti uz &quot;Lakers&quot; apmaiņā pret Deivisu, [[Makss Kristijs|Maksu Kristiju]], kā arī 2029. gada pirmās kārtas drafta izvēli, vienlaikus nosūtot [[Džeilens Huds-Šifino|Džeilenu Hudu-Šifino]] un 2025. gada otrās kārtas drafta izvēli un [[Jūtas Jazz|Jūtas &quot;Jazz&quot;]], kura arī ieguva 2025. gada otrās kārtas drafta izvēli no &quot;Mavericks&quot;. Darījums tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem un negaidītākajiem NBA vēsturē, un tā ir pirmā reize, kad sezonas laikā viens pret otru tika apmainīti divi dominējoši līgas spēlētāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sports.yahoo.com/lakers-trade-anthony-davis-for-luka-doncic-in-one-of-the-most-shocking-deals-in-nba-history-051920660.html|title=Lakers trade Anthony Davis for Luka Dončić in one of the most shocking deals in NBA history|work=Yahoo Sports|access-date=February 2, 2025|date=February 2, 2025|last1=Baer|first1=Jack|archive-date={{dat|2025|02|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250202055942/https://sports.yahoo.com/lakers-trade-anthony-davis-for-luka-doncic-in-one-of-the-most-shocking-deals-in-nba-history-051920660.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbssports.com/nba/news/lakers-trade-anthony-davis-for-luka-doncic-in-shocking-nba-blockbuster-with-mavericks-and-jazz-per-reports/|title=Lakers trade Anthony Davis for Luka Doncic in shocking NBA blockbuster with Mavericks and Jazz|work=CBS Sports|access-date=February 2, 2025|date=February 2, 2025|last1=Maloney|first1=Jack}}&lt;/ref&gt;

&quot;Mavericks&quot; sastāvā E. Deiviss nospēlēja mazāk nekā 30 spēles un apmēram gadu vēlāk, 2026. gada 5. februārī viņš tika aizmainīts uz [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] trīs komandu maiņas darījumā, kurā bija iesaistīta arī [[Šarlotas &quot;Hornets&quot;]]; nozīmīgākais spēlētāji, ko ieguva &quot;Mavericks&quot; bija [[Kriss Midltons]], savukārt uz &quot;Wizards&quot; devās arī [[D'Endželo Rasels]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://washingtonwizards.com/news/wizards-acquire-10-time-all-star-anthony-davis|title=Wizards Acquire 10-Time All-Star Anthony Davis {{!}} Washington Wizards|website=washingtonwizards.com|access-date=2026-02-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ASV izlase ===
[[ASV basketbola izlase]]s sastāvā svinējis uzvaru {{oss|V=2012|L=L}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/12082012-bronzu_aizraujosa_speles_galotne_izcina_k|title=ASV pēdējā ceturtdaļā ieslēdz aizsardzību un uzvar spāņus|date={{dat|2012|8|12||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://scores.espn.go.com/olympics/summer/2012/basketball/men/recap?gameId=1172|title=Kevin Durant, U.S. pull through in final as Spain can't rain on parade|date={{dat|2012|8|12||bez}}|publisher=ESPN.go.com|accessdate={{dat|2012|8|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; un {{oss|V=2024|L=L}}, kā arī [[2014. gada Pasaules kauss basketbolā|2014. gada Pasaules kausā]].

== Statistika ==
{{NBA player statistics legend|champion=y|leader=y}}

=== NBA ===

==== Regulārā sezona ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2012|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņūorleānas &quot;Hornets&quot;|&quot;Hornets&quot;]]
| 64 || 60 || 28,8 || 51,6 || 0 || 75,1 || 8,2 || 1 || 1,2 || 1,8 || 13,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2013|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;|&quot;Pelicans&quot;]]
| 67 || 66 || 35,2 || 51,9 || 22,2 || 79,1 || 10,0 || 1,6 || 1,3 || style=&quot;background:#cfecec;&quot;| 2,8* || 20,8
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2014|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;|&quot;Pelicans&quot;]]
| 68 || 68 || 36,1 || '''53,5''' || 08,3 || 80,5 || 10,2 || 2,2 || 1,5 || style=&quot;background:#cfecec;&quot;| '''2,9'''* || 24,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2015|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;|&quot;Pelicans&quot;]]
| 61 || 61 || 35,5 || 49,3 || 32,4 || 75,8 || 10,3 || 1,9 || 1,3 || 2 || 24,3
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2016|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;|&quot;Pelicans&quot;]]
| '''75''' || '''75''' || 36,1 || 50,5 || 29,9 || 80,2 || 11,8 || 2,1 || 1,3 || 2,2 || 28,0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2017|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;|&quot;Pelicans&quot;]]
| '''75''' || '''75''' || '''36,4''' || 53,4 || '''34,0''' || 82,8 || 11,1 || 2,3 || 1,5 || style=&quot;background:#cfecec;&quot;| 2,6* || '''28,1'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| {{nbay|2018|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;|&quot;Pelicans&quot;]]
| 56 || 56 || 33,0 || 51,7 || 33,1 || 79,4 || '''12,0''' || '''3,9''' || '''1,6''' || 2,4 || 25,9
|-
| style=&quot;text-align:left;background:#afe6ba;&quot;| {{nbay|2019|full=yes}}†
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;|&quot;Lakers&quot;]]
| 62 || 62 || 34,4 || 50,3 || 33,0 || '''84,6''' || 9,3 || 3,2 || 1,5 || 2,3 || 26,1
|-
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 528 || 523 || 34,5 || 51,5 || 31,9 || 80,2 || 10,4 || 2,2 || 1,4 || 2,4 || 24,0
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Visu zvaigžņu spēle
| 6 || 3 || 16,4 || 70,6 || 16,7 || 50,0 || 4,8 || 0,3 || 1,3 || 0,5 || 20,5
|}

==== Izslēgšanas spēles ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;|&quot;Pelicans&quot;]]
| 4 || 4 || '''43,0''' || 54,0 || 0 || '''88,9''' || 11,0 || 2 || 1,3 || '''3''' || '''31,5'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;|&quot;Pelicans&quot;]]
| 9 || 9 || 39,8 || 52,0 || 27,3 || 82,8 || '''13,4''' || 1,7 || '''2''' || 2,4 || 30,1
|-
| style=&quot;text-align:left;background:#afe6ba;&quot;| [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]]†
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;|&quot;Lakers&quot;]]
| '''21''' || '''21''' || 36,6 || '''57,1''' || '''38,3''' || 83,2 || 9,7 || '''3,5''' || 1,2 || 1,4 || 27,7
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;| Karjera
| 34 || 34 || 38,2 || 55,1 || 34,5 || 83,9 || 10,9 || 2,8 || 1,4 || 1,9 || 28,8
|}

'''References:'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://espn,go,com/nba/player/stats/_/id/6583/anthony-davis |title=Anthony Davis Stats |publisher=ESPN,com |accessdate=November 23, 2015 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=bref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www,basketball-reference,com/players/d/davisan02,html |title=Anthony Davis |publisher=Basketball-Reference,com |accessdate=November 23, 2015 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://stats,nba,com/player/#!/203076/stats/ |title=Anthony Davis |website=[[NBA,com]] |accessdate=November 23, 2015 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{S-ach}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Kairijs Ērvings]]
| virsraksts = [[NBA drafta pirmie numuri|NBA drafta pirmais numurs]]
| periods    = [[2012. gada NBA drafts|2012]]
| pēc        = [[Entonijs Benets]]
}}
{{kastes beigas}}


{{Washington Wizards spēlētāji}}
{{Lakers 2019–20 NBA čempioni}}
{{ASV basketbols sastāvs 2024 OS}}
{{ASV basketbols sastāvs 2012 OS}}

{{DEFAULTSORT:Deiviss, Entonijs}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Lakers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dalasas &quot;Mavericks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NBA drafta pirmie numuri]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]</text>
      <sha1>2fu5v2x7mqz096j6e0w4ufxb2kvp78n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Je Šiveņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195223</id>
    <revision>
      <id>4468577</id>
      <parentid>4099383</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T13:24:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5684" sha1="f5aqxzwuki51d1ypraufzv8vaxkvb6j" xml:space="preserve">{{Peldētāja infokaste
 |               vārds = Je Šiveņa
 |          vārds_orig = 葉詩文
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|1}}
 |             dz_viet = {{vieta|Ķīna|Handžou}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = Ķīniete
 |              garums = {{mērvienība|cm=172}}
 |               svars = {{mērvienība|kg=64}}
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{CHN}}
 |               veidi = Brīvais stils
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |               klubs = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |                 PR1 = 
 |               PR1_d = 
 |                 PR2 = 
 |               PR2_d = 
 |                 PR3 = 
 |               PR3_d = 
 |                 PR4 = 
 |               PR4_d = 
 |                 PR5 = 
 |               PR5_d = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{Medaļu infodaļa
|turnīrs1= [[Olimpiskās spēles]] |zelts1= 2 |sudrabs1= 0 |bronza1= 0
}}
}}
'''Je Šiveņa''' ({{zh-t|葉詩文}}, {{zh-s|叶诗文}}, {{zh-p|Yè Shīwén}}, {{izrunā|i̯ɛ̂ ʂí u̯ə̌n}}; dzimusi {{dat|1996|3|1}}) ir ķīniešu [[peldētāja]].

Peldēšanā sākusi trenēties 2003. gadā.&lt;ref name=&quot;london2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/ye-shiwen-1072444/|title=2012. gada Vasaras Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|8|2||bez}}|archiveurl=https://archive.today/20121208134542/www.london2012.com/athlete/ye-shiwen-1072444/|archivedate={{dat|2012|12|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2011. gada [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|Pasaules čempionātā garajā baseinā]] Ķīnā viņa uzvarēja 200 m kompleksajā peldējumā, 2010. gada [[Pasaules čempionāts peldēšanā īsajā baseinā|Pasaules čempionātā īsajā baseinā]] izcīnīja divas sudraba medaļas. 2010. gada [[Āzijas spēles|Āzijas spēlēs]] viņa svinēja uzvaru gan 200 m, gan 400 m kompleksajos peldējumos.

Piedalījusies {{oss|V=2012|L=L}} Londonā. Tajās izcīnījusi zelta medaļu 200 m un 400 m kompleksajos peldējumos. Pirms Olimpiskajām spēlēm viņas personiskais rekords 400 m distancē bija 4:33,79 min, ko bija uzstādījusi 2010. gada [[Āzijas spēles|Āzijas spēlēs]]. Olimpisko spēļu finālā viņa distanci veica 4:28,43, tādējādi otro reizi sacensībās viņa laboja savu personisko rekordu, kā arī bija uzstādījusi pasaules rekordu. Pēdējos 50 metrus viņa veica 28,93 sekundēs, kas ir ātrāk nekā [[Raiens Lohte]] (Olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs 400 m kompleksajā peldējumā) — viņš šo posmu veica 29,10 sekundēs. Je kopumā distanci veica tikai par apmēram 23 sekundēm lēnāk, nekā to paveica R. Lohte.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/olympics/18910504|title=Hannah Miley fifth as Ye Shiwen breaks medley world record|accessdate=2012-07-28}}&lt;/ref&gt; Šis sasniegums kļuva par pamatu diskusijām par [[dopings|dopinga]] lietošanu.&lt;ref name=BBC&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-19058712|title=Chinese Olympic swimmer Ye Shiwen denies doping|publisher=BBC|date=2012-07-31}}&lt;/ref&gt; Tomēr vēlāk tika paziņots, ka Je dopinga proves bijušas negatīvas.&lt;ref name=BOA&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-china-19062639|title=China swimmer Ye Shiwen clean, says BOA boss Moynihan|publisher=BBC|date=2012-07-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/olympics/18902398|title=Olympics swimming: Ye Shiwen wins second gold at London 2012|publisher=BBC|date=2012-07-31|quote=Ye has been the subject of some controversy after a US coach described her record-breaking performance in Saturday's 400m individual medley as &quot;disturbing&quot;.  However, she returned a negative drugs test following that race and British Olympics chief Lord Moynihan has since said she &quot;deserves recognition for her talent&quot;.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Peldētājs-aizmetnis}}
{{OS medaļnieks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Je, Szivenza}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Džedzjanā dzimušie]]
[[Kategorija:Ķīnas peldētāji]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]]
[[Kategorija:Ķīnas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>f5aqxzwuki51d1ypraufzv8vaxkvb6j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edins Džeko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>202400</id>
    <revision>
      <id>4468726</id>
      <parentid>4451937</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T02:18:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468726</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="102786" sha1="tr0f2mm8tqqi5xyreiwpsdh7samdjj9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Edins Džeko
| image = [[Attēls:20150331 2026 AUT BIH 2177 Edin Džeko.jpg|220px]]
| caption = Džeko 2015. gadā
| fullname = Edins Džeko&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://tournament.fifadata.com/documents/FWC/2014/pdf/FWC_2014_SQUADLISTS.PDF |title=2014 FIFA World Cup Brazil: List of Players: Bosnia and Herzegovina |publisher=FIFA |page=5 |date=14 July 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190904095016/https://tournament.fifadata.com/documents/FWC/2014/pdf/FWC_2014_SQUADLISTS.PDF |archive-date=4 September 2019}}&lt;/ref&gt;
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.co.uk/football/player/_/id/102337/edin-dzeko |title=Edin Dzeko: Overview |publisher=ESPN |access-date=17 October 2020 |archive-date=11 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210511085440/https://www.espn.co.uk/football/player/_/id/102337/Edin-Dzeko |dead-url=no }}&lt;/ref&gt;
| birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Sarajeva}}
| height = 193&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.inter.it/en/teams/first-team/edin-dzeko |title=Edin Džeko — Inter |access-date=1 January 2023 |archive-date=3 December 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221203153129/https://www.inter.it/en/teams/first-team/edin-dzeko |dead-url=no }}&lt;/ref&gt;
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]
| clubnumber = 10
| youthyears1 = 1996—2003
| youthclubs1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Sarajevas &quot;Željezničar&quot;|Željezničar]]
| years1 = 2003—2005
| years2 = 2005—2007
| years3 = 2005—2006
| years4 = 2007—2011
| years5 = 2011—2016
| years6 = 2015—2016
| clubs1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Sarajevas &quot;Željezničar&quot;|Željezničar]]
| clubs2 = {{flaga|Čehija}} [[FK Teplice|Teplice]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Ústí nad Labem|Ústí nad Labem]]
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| caps1 = 35
| goals1 = 3
| caps2 = 43
| goals2 = 16
| caps3 = 15
| goals3 = 6
| caps4 = 111
| goals4 = 66
| caps5 = 130
| goals5 = 50
| caps6 = 31
| goals6 = 8
| nationalyears1 = 2003—2004
| nationalyears2 = 2006—2007
| nationalyears3 = 2007—
| nationalteam1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnijas un Hercegovinas U19
| nationalteam2 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnijas un Hercegovinas U21
| nationalteam3 = {{fb|Bosnia and Herzegovina}}
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 0
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals2 = 1
| nationalcaps3 = 148
| nationalgoals3 = 73
| pcupdate = {{dat|2026|01|24|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|08|SK|bez}}
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| years7 = 2016—2021
| caps7 = 168
| goals7 = 77
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]
| years8 = 2021—2023
| caps8 = 69
| goals8 = 22
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| years9 = 2023—2025
| caps9 = 71
| goals9 = 35
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| years10 = 2025—2026
| caps10 = 11
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]
| years11 = 2026—
| caps11 = 0
| goals11 = 0
}}
'''Edins Džeko''' ({{val|bs|Edin Džeko}}; dzimis {{dat|1986|3|17}}) ir bosniešu [[futbolists]], spēlē [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Džeko pārstāv [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] komandu [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/newsid=2426669.html?iv=true|title=How brilliant is Roma's Edin Džeko? - UEFA Europa League - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-15|date=2018-10-26|archive-date=2018-10-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181026064415/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/newsid=2426669.html?iv=true}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.millenniumpost.in/sunday-post/game-on/an-unsung-champion-at-his-peak-521550|title=An unsung ‘champion’ at his peak|last=Bhattacherjee|first=Trambak|website=www.millenniumpost.in|access-date=2024-08-15|date=2023-06-09|language=en}}&lt;/ref&gt; un ir visu laiku labākais Bosnijas izlases vārtu guvējs.

Džeko trīs gadus pēc kārtas atzīts par Bosnijas gada labāko futbolistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/news/1549/rest-of-europe/2010/12/27/2279580/wolfsburg-striker-edin-dzeko-named-bosnian-player-of-the|title=Wolfsburg Striker Edin Dzeko Named Bosnian Player Of The Year {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2018-06-29|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629235725/http://www.goal.com/en/news/1549/rest-of-europe/2010/12/27/2279580/wolfsburg-striker-edin-dzeko-named-bosnian-player-of-the}}&lt;/ref&gt; Futbola fani un žurnālisti Bosnijā un Hercegovinā viņu nodēvējuši par &quot;Bosnijas dimantu&quot; (bosniešu: ''Bosanski dijamant'') vai vienkārši par &quot;Dimantu&quot; (''Dijamant'').&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/23827/11527076/edin-dzeko-shines-on-sarajevo-homecoming-against-northern-ireland|title=Edin Dzeko shines on Sarajevo homecoming against Northern Ireland {{!}} Football News {{!}} Sky Sports|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2019-06-02|archive-date=2019-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20190602110230/https://www.skysports.com/football/news/23827/11527076/edin-dzeko-shines-on-sarajevo-homecoming-against-northern-ireland}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/bih/drustvo/clanak/110107078|title=D�eko u Manchester, Grigorije u Mostar - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2011-03-14|archive-date=2011-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110314133727/http://www.sarajevo-x.com/bih/drustvo/clanak/110107078}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gol.hr/clanak/svjetski_nogomet/bosanski-dijamant-u-cityju-za-vise-od-milijun-kuna-tjedno.html|title='Bosanski dijamant' u Cityju za više od milijun kuna tjedno! - Gol.hr|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2011-01-07|archive-date=2011-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20110107082902/http://gol.hr/clanak/svjetski_nogomet/bosanski-dijamant-u-cityju-za-vise-od-milijun-kuna-tjedno.html}}&lt;/ref&gt;

Karjeru sācis dzimtajā Bosnijā un Hercegovinā, vēl spēlējis Čehijā, Vācijā un Anglijā. Vācijas Bundeslīgā, pārstāvēdams ''[[VfL Wolfsburg]]'', bijis viens no līgas rezultatīvākajiem — [[Vācijas futbola Bundeslīga 2009—10|2009.—2010. gada sezonā]] ar 22 vārtiem arī rezultatīvākais. Kluba sastāvā 2008.—2009. gada sezonā kļuva par Bundeslīgas čempionu. 2011. gadā pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. ''Manchester City'' sastāvā divas reizes kļuvis par Premjerlīgas čempionu (2011.—2012. un 2013.—2014. gada sezonās). 2015. gada augustā tika izīrēts [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam ''[[AS Roma|Roma]]''. {{dat|2018|3|3|5=bez}} Džeko guva savus 50 vārtus ''Roma'' sastāvā, tādējādi kļūstot par pirmo spēlētāju, kas guvis 50 vārtus trijās no piecām Eiropas spēcīgākajām līgām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/2018/03/05/50-again-edin-dzeko-reaches-unprecedented-goalscoring-milestone-after-roma-brace|title=Dzeko hits 50-goal mark in 3rd major European league|last=Min|first=90|website=Sports Illustrated|access-date=2021-08-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021. gada augustā Džeko pārcēlās uz ''[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]'' komandu.

Bosnijas un Hercegovinas izlasē debitējis 2007. gadā, pirms tam pārstāvējis jaunatnes izlases. Džeko kļuva par visu laiku labāko Bosnijas un Hercegovinas vārtu guvēju 2012. gada 7. septembrī, spēlē pret [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], gūstot ''hat-trick'', pārspējot [[Zvjezdans Misimovičs|Zvjezdanu Misimoviču]] un [[Elvirs Boličs|Elviru Boliču]]. 2018. gada 11. septembrī, spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], viņš aizvadīja savu 95. spēli Bosnijas un Hercegovinas izlasē, un apsteidza [[Emirs Spahičs|Emiru Spahiču]], kļūstot par valstsvienības spēlēm bagātāko spēlētāju. Viņa desmit gūtie vārti kvalifikācijas kampaņā palīdzēja viņa izlasei kvalificēties pirmajam starptautiskajam turnīram — [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/moze-li-dzeko-ispisati-historiju-kvalifikacija-za-sp/209694|title=Može li Džeko ispisati historiju kvalifikacija za SP? - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-08-16|date=2018-06-30|archive-date=2018-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180630024924/https://sportsport.ba/fudbal/moze-li-dzeko-ispisati-historiju-kvalifikacija-za-sp/209694}}&lt;/ref&gt;

== Klubu karjera ==

=== Agrīnā karjera ===
Džeko karjeru sāka [[Sarajevas &quot;Željezničar&quot;|Željezničar]] klubā, spēlējot kā pussargs, no 2003. līdz 2005. gadam, taču, ar nelieliem panākumiem, spēlējot šajā pozīcijā. Viņš tika uzskatīts par pārāk garu un ar vājām tehniskajām spējām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nacional.hr/clanak/58936/dzeko-mislili-su-da-sam-balvan|title=Džeko: 'Mislili su da sam balvan' — Nacional.hr|website=web.archive.org|access-date=2024-08-19|date=2014-10-20|archive-date=2012-06-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20120622190135/http://www.nacional.hr/clanak/58936/dzeko-mislili-su-da-sam-balvan}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.edindzeko.com/|title=Edin Dzeko Official Website|website=web.archive.org|access-date=2024-08-19|date=2008-12-13|archive-date=2008-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20081213002538/http://www.edindzeko.com/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Edin-Dzeko-profile-10-things-you-need-to-know-about-the-Arsenal-target-article26864.html|title=Edin Dzeko profile: 10 things you need to know about the Arsenal target - MirrorFootball.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2024-08-19|date=2010-02-06|archive-date=2010-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20100206091319/http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Edin-Dzeko-profile-10-things-you-need-to-know-about-the-Arsenal-target-article26864.html}}&lt;/ref&gt; Tomēr, Džeko toreizējais treneris, [[Jirži Plīšeks]], redzēja viņa potenciālu un, kad Plīšeks atgriezās mājās, viņš ieteica [[FK Teplice|Teplices]] klubam viņu nopirkt. &quot;Željezničar&quot; pieņēma piedāvājumu tikai 25 000 eiro apmērā par Džeko; viens no &quot;Željezničar&quot; direktoriem gadus vēlāk teica: &quot;Mēs domājām, ka uzvarējām loterijā&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2011/jan/05/edin-dzeko-transfer-manchester-city?CMP=twt_gu|title=Edin Dzeko move to Manchester City pits striker in 'my perfect league'|work=The Guardian|access-date=2024-08-20|date=2011-01-05|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

Džeko 2005. gadā tika izīrēts [[FK Ústí nad Labem|Ústí nad Labem]] komandai, kur 15 spēlēs guva sešus vārtus. Vēlāk, tajā pašā gadā, viņš pārcēlās atpakaļ uz Teplices komandu un palika tur līdz 2007. gadam. Ar 13 vārtiem 30 spēlēs viņš bija [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas līgas]] otrs labākais vārtu guvējs [[2006.—2007. gada Čehijas futbola 1. līgas sezona|2006.—2007. gada sezonā]]. Pateicoties viņa sniegumam, [[VfL Wolfsburg]] galvenais treneris, [[Fēlikss Magats]], parakstīja līgumu ar viņu par 4 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://houstonraja.blogspot.com/2007/06/edin-dzeko-potpisao-za-wolfsburg.html|title=HoustonRaja.Info: Edin Dzeko Potpisao Za Wolfsburg|website=web.archive.org|access-date=2024-08-20|date=2020-08-19|archive-date=2020-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200819111910/http://houstonraja.blogspot.com/2007/06/edin-dzeko-potpisao-za-wolfsburg.html}}&lt;/ref&gt;

=== VfL Wolfsburg ===
[[Attēls:Edin Džeko.jpg|thumb|Džeko svin [[2008.—2009. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2008.—2009. gada Bundeslīgas]] titulu ar [[VfL Wolfsburg]]]]
Pēc pārcelšanās uz &quot;Wolfsburg&quot;, Džeko pirmajās 11 spēlēs guva piecus vārtus un atdeva trīs rezultatīvas piespēles: ''Sportal'' viņu nosauca par labāko uzbrucēju 2007.—2008. gada [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezonas pirmajā pusē. Savā pirmajā sezonā Vācijā, &quot;Wolfsburg&quot; ierindojās piektajā vietā, kvalificējoties [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] izcīņai nākamajā sezonā. Džeko [[2007.—2008. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2007.—2008. gada sezonu]] noslēdza ar astoņiem vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm, startējot 17 spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/player/102337/edin-dzeko?season=2007|title=Edin Dzeko Player Profile - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-08-20|date=2018-10-03|archive-date=2018-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003221333/http://www.espnfc.com/player/102337/edin-dzeko?season=2007}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad &quot;Wolfsburg&quot; 2008. gada jūlijā iegādājās citu Bosnijas izlases spēlētāju, [[Zvjezdans Misimovičs|Zvjezdanu Misimoviču]], Džeko sniegums ievērojami uzlabojās. [[2008.—2009. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2008.—2009. gada Bundeslīgas sezonas]] pirmajā pusē Džeko guva piecus vārtus un atdeva septiņas rezultatīvas piespēles, bet pēc ziemas pārtraukuma pievienoja 21 vārtu guvumu un vēl trīs rezultatīvas piespēles. Šis pacēlums bija īpaši pamanāms komandas desmit uzvaru sērijā, no 7. februāra līdz 26. aprīlim, kurā viņš guva 11 vārtus un pievienoja rezultatīvu piespēli. 2009. gada maijā Džeko guva ''[[hat-trick]]'' pret [[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]], un to izdarīja vēlreiz, divas nedēļas vēlāk, pret [[Hannover 96]], kopumā 32 līgas mačos gūstot 26 vārtus un atdodot 10 rezultatīvas piespēles. Viņa vārtu skaits bija otrs labākais, aiz komandas biedra, [[Grafite]]s, ar kuru viņš izveidoja veiksmīgāko uzbrucēju duetu Bundeslīgas vēsturē;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/blmd26v-magic-triangles-a-bundesliga-speciality.jsp|title=Bundesliga Matchday 26: Magic Triangles, a Bundesliga speciality - bundesliga.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-12-20|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220102230/http://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/blmd26v-magic-triangles-a-bundesliga-speciality.jsp}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/725/bundesliga/2009/05/23/1282105/bundesliga-comment-grafite-and-dzeko-a-match-made-in-heaven|title=Bundesliga Comment: Grafite And Dzeko - A Match Made In Heaven {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2022-05-10|archive-date=2022-05-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220510164528/https://www.goal.com/en/news/725/bundesliga/2009/05/23/1282105/bundesliga-comment-grafite-and-dzeko-a-match-made-in-heaven}}&lt;/ref&gt; Misimovičs, komandas galvenais piespēļu nodrošinātājs, pats laboja ilgstošu Bundeslīgas rezultatīvo piespēļu rekordu, iesaistoties 20 vārtu guvumos,&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/34/0/spieltag.html|title=1. Bundesliga: Spielpaarungen, Tabelle und Ergebnisse der Saison 2008/09 am 34. Spieltag - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-11-30|archive-date=2016-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20161130141716/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/34/0/spieltag.html}}&lt;/ref&gt; trijotnei kļūstot pazīstamai kā &quot;''maģiskajam trīsstūrim''&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/blog/2009/apr/06/wolfsburg-bayern-munich-bundesliga|title=Wolfsburg's Brazilian striker Grafite scores superlative solo goal in 5-1 defeat of Bayern Munich {{!}} Sport {{!}} The Guardian|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-12-21|archive-date=2016-12-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20161221065856/https://www.theguardian.com/sport/blog/2009/apr/06/wolfsburg-bayern-munich-bundesliga}}&lt;/ref&gt; &quot;Wolfsburg&quot; pirmo reizi kluba vēsturē sezonu noslēdza kā Bundeslīgas čempioni, ar divu punktu pārsvaru apsteidzot [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]; galvenais mačs bija savstarpējā tikšanās 26. spēļu dienā, kas noslēdzās ar 5:1,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/26/863640/spielanalyse_vfl-wolfsburg-24_bayern-muenchen-14.html|title=VfL Wolfsburg - Bayern München 5:1, Bundesliga, Saison 2008/09, 26.Spieltag - Spielanalyse - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2018-07-31|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731121958/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/26/863640/spielanalyse_vfl-wolfsburg-24_bayern-muenchen-14.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerpunter.com/soccer-statistics/Germany/Bundesliga-2015-2016/head_to_head_statistics/all/968_VfL_Wolfsburg/961_FC_Bayern_M%C3%BCnchen|title=Wolfsburg vs Bayern München - Germany Bundesliga Head to Head (H2H) Statistics and Match Preview - SoccerPunter.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-12-10|archive-date=2016-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20161210124314/http://www.soccerpunter.com/soccer-statistics/Germany/Bundesliga-2015-2016/head_to_head_statistics/all/968_VfL_Wolfsburg/961_FC_Bayern_M%C3%BCnchen}}&lt;/ref&gt; Džeko un Grafitem iespaidīgā izpildījumā katram gūstot pa diviem vārtiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tajā brīdī &quot;Wolfsburg&quot;, kas bija trešajā vietā kārtas sākumā, pirmo reizi ieguva vadību tabulā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/26/0/spieltag.html|title=1. Bundesliga: Spielpaarungen, Tabelle und Ergebnisse der Saison 2008/09 am 26. Spieltag - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2016-12-09|archive-date=2016-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20161209072517/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2008-09/26/0/spieltag.html}}&lt;/ref&gt; un saglabāja pozīciju atlikušajā sezonas daļā, iegūstot titulu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

[[2008.—2009. gada Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]] izcīņā Džeko divos mačos guva sešus vārtus, bet [[2008.—2009. gada UEFA kausa sezona|UEFA kausa]] izcīņā, astoņos mačos — četrus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles. Pateicoties šim sniegumam, viņam tika piešķirta Bundeslīgas ''Gada futbolista'' balva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=1065883.html|title=FIFA.com - Dzeko may stay at Wolfsburg|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2009-06-11|archive-date=2012-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20121112142659/http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=1065883.html}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz interesi no [[AC Milan|A.C. Milan]] puses, Džeko nolēma palikt, pagarinot līgumu līdz 2013. gada jūnijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11095_5466299,00.html|title=Sky Sports {{!}} Football {{!}} News {{!}} Dzeko delight at new deal|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2009-08-05|archive-date=2009-08-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20090805081524/http://www.skysports.com/story/0,19528,11095_5466299,00.html}}&lt;/ref&gt;

Savus pirmos vārtus [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] viņš guva 2009. gada 30. septembrī, pret [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]], zaudējot [[Old Trafford]] laukumā, ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8278799.stm|title=Man Utd 2-1 Wolfsburg|access-date=2024-08-23|date=2009-09-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sport.scotsman.com/football/Man-Utd-2--1.5693826.jp|title=Man Utd 2 - 1 Wolfsburg: Giggs rolls back the years to hound out German champions Wolfsburg - Scotsman.com Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2011-06-17|archive-date=2011-06-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20110617072217/http://sport.scotsman.com/football/Man-Utd-2--1.5693826.jp}}&lt;/ref&gt; Viņš bija viens no 30 spēlētājiem, kuri tika nominēti [[2009. gada Zelta bumba]]s balvai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-us/news/174/uefa-champions-league/2009/09/30/1533224/man-united-2-1-wolfsburg-carrick-seals-hard-fought-victory|title=Man United 2-1 Wolfsburg: Carrick Seals Hard-Fought Victory - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2009-10-04|archive-date=2009-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20091004025111/http://www.goal.com/en-us/news/174/uefa-champions-league/2009/09/30/1533224/man-united-2-1-wolfsburg-carrick-seals-hard-fought-victory}}&lt;/ref&gt; Viņš bija Bundeslīgas rezultatīvākais spēlētājs [[2009.—2010. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2009.—2010. gada sezonā]], ar 22 vārtiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-najbolji-strijelac-bundeslige/100508074|title=Edin Džeko najbolji strijelac Bundeslige! - Klix.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2020-10-29|archive-date=2020-10-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20201029185953/https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-najbolji-strijelac-bundeslige/100508074}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 28. augustā Džeko kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju &quot;Wolfsburg&quot; kluba vēsturē, ar 59 vārtiem 96 spēlēs, apsteidzot [[Djego Klimovičs|Djego Klimoviču]], kurš guva 57 vārtus 149 spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/100828069|title=D�eko najbolji strijelac u historiji Wolfsburga - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2010-12-02|archive-date=2010-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20101202172904/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/100828069}}&lt;/ref&gt; [[2010.—2011. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2010.—2011. gada Bundeslīgas]] sezonas ziemas pārtraukuma posmā, Džeko 17 mačos bija guvis 10 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Manchester-City-transfer-news-City-agree-27m-fee-for-Wolfsburg-striker-Edin-Dzeko-article662651.html|title=Manchester City transfer news: City agree £27m fee for Wolfsburg striker Edin Dzeko - News - MirrorFootball.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2024-08-23|date=2014-05-13|archive-date=2014-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20140513011148/http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Manchester-City-transfer-news-City-agree-27m-fee-for-Wolfsburg-striker-Edin-Dzeko-article662651.html}}&lt;/ref&gt;

=== Manchester City ===
Pēc lielām spekulācijām, [[Manchester City F.C.|Mančestras &quot;City&quot;]] galvenais treneris, [[Roberto Mančīni]], 2011. gada 3. janvārī apstiprināja, ka ar &quot;Wolfsburg&quot; par Džeko tika panākta vienošanās par maksu 27 miljonu mārciņu (32 miljonu eiro) apmērā, kas bija otrs lielākais &quot;City&quot; transfērs, pēc [[Robinju]] 32,5 miljonu mārciņu (42,5 miljonu eiro) pārejas no [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], 2008. gadā. Transfēra maksa tobrīd bija sestā augstākā [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115091|title=Shine on you, crazy diamond - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2011-11-03|archive-date=2011-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20111103200844/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115091}}&lt;/ref&gt; Tāpat, summa pārspēja Bundeslīgas rekordu, pārejas maksas ziņā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportsport.ba/ino_fudbalp-49720.htm|title=Džeko nadmašio Gomeza - SportSport.ba {{!}} INO FUDBAL|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2011-01-12|archive-date=2011-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110112023757/http://www.sportsport.ba/ino_fudbalp-49720.htm}}&lt;/ref&gt; Bosnijas rekordu, kā arī jebkura spēlētāja, no [[:en:Former Yugoslavia|bijušās Dienvidslāvijas]], tajā laikā.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mondo.rs/s194179/Sport/Dzeko_je_kralj_transfera_SFRJ.html|title=Džeko je kralj transfera SFRJ {{!}} Mondo|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2012-09-24|archive-date=2012-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20120924154524/http://www.mondo.rs/s194179/Sport/Dzeko_je_kralj_transfera_SFRJ.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scsport.ba/v2/tekst.php?ID=13262|title=SPORT CENTAR {{!}}{{!}} smiješ da znaš sve o sportu {{!}}{{!}} Džeko je budućnost, zaboravite Balotellija i Adebayora|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2011-01-12|archive-date=2011-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110112015459/http://www.scsport.ba/v2/tekst.php?ID=13262}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110109081|title=D�eko gledao City protiv Leicestera sa �alom oko vrata - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2011-05-30|archive-date=2011-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20110530235345/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110109081}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais bijušās Dienvidslāvijas rekords pastāvēja vairāk nekā desmit gadus — pārejas maksa, kuru Madrides &quot;Real&quot; 1999. gadā samaksāja [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]] par [[Elvirs Baljičs|Elviru Baljiču]] (26 miljoni eiro).&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://san.ba/index.php?id=15959|title=Džeko jači od Baljića, Kodre i Salihamidžića|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2018-10-03|archive-date=2018-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003221009/http://san.ba/index.php?id=15959}}&lt;/ref&gt; 2014. gada augustā viņš parakstīja jaunu četru gadu līgumu ar klubu, pagarinot līgumu līdz 2018. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mcfc.co.uk/News/Team-news/2014/August/Edin-Dzeko-signs-new-four-year-contract-at-City|title=Edin Dzeko signs new four year contract at Manchester City FC - Manchester City FC|website=web.archive.org|access-date=2024-08-25|date=2016-03-07|archive-date=2016-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20160307082658/http://www.mcfc.co.uk/News/Team-news/2014/August/Edin-Dzeko-signs-new-four-year-contract-at-City}}&lt;/ref&gt;

==== 2010.—11. gada sezona ====
[[Attēls:Dzeko FA Cup.jpg|thumb|Džeko kopā ar [[Manchester City F.C.|Mančestras &quot;City&quot;]] svin uzvaru [[2010.—2011. gada FA kauss|FA kausa]] izcīņā]]
Pēc medicīniskās pārbaudes Londonā, viņš 5. janvārī devās uz Mančestru, un 7. janvārī Džeko tika apstiprināts par Manchester &quot;City&quot; spēlētāju, noslēdzot ar klubu četrarpus gadu līgumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_city/9336604.stm|title=Man City complete Dzeko signing|access-date=2024-08-27|date=2011-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņš debitēja klubā, 15. janvārī, ar 4:3 uzvarot [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]], kurā viņš palīdzēja [[Jaja Ture|Jajas Turē]] mača trešajā vārtu guvumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115073|title=Edin D�eko asistirao u pobjedi Manchester Cityja - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-27|date=2011-05-30|archive-date=2011-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20110530235350/http://www.sarajevo-x.com/sport/nogomet/clanak/110115073}}&lt;/ref&gt; Džeko debitēja [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā 2011. gada 30. janvārī, izlīdzinot rezultātu Manchester &quot;City&quot; ceturtās kārtas mačā, pret [[Notts County FC|Notts County]], kas noslēdzās neizšķirti, 1:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/9379084.stm|title=Notts County 1-1 Man City|access-date=2024-08-27|date=2011-01-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Pārspēlē, 20. februārī, Džeko vēlreiz guva vārtus, palīdzot Mančestras &quot;City&quot; iekļūt nākamajā kārtā, uzvarot ar 5:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/feb/20/manchester-city-notts-county-fa-cup|title=Patrick Vieira sets up Manchester City stroll against Notts County|work=The Guardian|access-date=2024-08-27|date=2011-02-20|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Džeko četrarpus minūšu laikā [[Mančestras pilsētas stadions|Etihad stadionā]], [[2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] sešpadsmitdaļfināla atbildes spēlē, 2011. gada 24. februārī, guva divus vārtus, pret [[Saloniku &quot;Aris&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/feb/24/europa-league-manchester-city-aris-thessaloniki|title=Manchester City v Aris Thessaloniki — as it happened|last=Gardner|first=Alan|website=the Guardian|access-date=2024-08-27|date=2011-02-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

2011. gada 25. aprīlī Džeko guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus, pret [[Blekbērnas &quot;Rovers&quot;|Blackburn Rovers]], [[Ewood Park]] laukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=293017&amp;cc=5901|title=Report: Blackburn Rovers v Manchester City - Barclays Premier League - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-08-29|date=2012-11-02|archive-date=2012-11-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20121102082311/http://soccernet.espn.go.com/report?id=293017&amp;cc=5901}}&lt;/ref&gt; Tie bija vienīgie vārti spēlē, Mančestras &quot;City&quot; uzvarā, ar 1:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11661_6897356,00.html|title=Dzeko hopes for 'new beginning' {{!}} Sky Sports {{!}} Football {{!}} Premier League {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-08-29|date=2011-04-27|archive-date=2011-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110427025057/http://www.skysports.com/story/0,19528,11661_6897356,00.html}}&lt;/ref&gt;

Viņa pēdējie vārti bija pret [[Bolton Wanderers F.C.|Boltonas &quot;Wanderers&quot;]], sezonas pēdējā kārtā, garantējot &quot;City&quot; trešo vietu [[2010.—2011. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgā]], apsteidzot [[Arsenal FC|Arsenal]], un automātisku kvalifikāciju [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas]] grupu turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/7458|title=Bolton v Man City, 2010/11 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2024-08-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

2011. gada 14. maijā Džeko palika uz rezervistu soliņa, [[2011. gada FA kausa fināls|2011. gada FA kausa finālā]], Manchester &quot;City&quot; ar 1:0 pārspējot [[Stoke City F.C.|Stoke City]], izcīnot savu pirmo trofeju kopā ar klubu.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/13346941|title=Man City 1-0 Stoke|work=BBC Sport|access-date=2024-08-29|date=2011-05-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2011.—12. gada sezona ====
[[Attēls:Dzeko city.jpg|left|thumb|321x321px|Džeko &quot;City&quot; komandas krāsās, 2011. gadā]]
Džeko sāka savu otro sezonu &quot;City&quot; komandā, gūstot komandas otros vārtus, [[FA Community Shield]], ar [[2011. gada FA Community Shield|2:3 zaudējot]] [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manutd.com/en/Fixtures-And-Results/Match-Reports/2011/Aug/manchester-united-v-manchester-city.aspx|title=Community Shield match report - Official Manchester United Website|website=web.archive.org|access-date=2024-08-31|date=2018-01-11|archive-date=2018-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20180111103258/http://www.manutd.com/en/Fixtures-And-Results/Match-Reports/2011/Aug/manchester-united-v-manchester-city.aspx}}&lt;/ref&gt; Savā trešajā tās sezonas [[2011.—2012. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] spēlē, Džeko pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham]] guva četrus vārtus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/aug/28/tottenham-hotspur-manchester-city-premier-league|title=Edin Dzeko hits four as Manchester City dismantle Tottenham Hotspur|work=The Guardian|access-date=2024-08-31|date=2011-08-28|last=Fifield|first=Dominic|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Tajā spēlē Džeko laboja vēl vienu rekordu, kļūstot par pirmo Mančestras &quot;City&quot; spēlētāju, kurš vienā Premjerlīgas mačā guvis četrus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sarajevo-x.com/sport/clanak/110829096|title=D�eko, budala�tine i krkani - Sarajevo-x.com|website=web.archive.org|access-date=2024-08-31|date=2011-10-16|archive-date=2011-10-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20111016152836/http://www.sarajevo-x.com/sport/clanak/110829096}}&lt;/ref&gt; Trīs spēlēs gūtie seši līgas vārti nodrošināja viņam Premjerlīgas augusta mēneša labākā spēlētāja balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/manchester-city-striker-edin-dzeko-3316451|title=Dzeko named Player of the Month|last=Football|first=Mirror|website=The Mirror|access-date=2024-08-31|date=2011-09-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam viņš guva dažus svarīgus vārtus, piemēram, pēc sitiena ar galvu, pret [[Viganas &quot;Athletic&quot;|Wigan Athletic]], kas nodrošināja &quot;City&quot; uzvaru ar 1:0, un palielināja pārsvaru pār titulēto sāncensi, Mančestras &quot;United&quot;, līdz trīs punktiem,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/16464615|title=Wigan 0-1 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-08-31|date=2012-01-13|language=en}}&lt;/ref&gt; un vārtus, kas Mančestras &quot;City&quot; [[2011.—2012. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]] izvirzīja vadībā pret [[FC Porto|Porto]], ar rezultātu 2:0, uzvarot ar 6:1, divu spēļu summā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/17037446|title=Manchester City 4-0 FC Porto (6-1 agg)|work=BBC Sport|access-date=2024-08-31|date=2012-02-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī guva vārtus ar galvu, pret &quot;Blackburn Rovers&quot;, kas izvirzīja Manchester &quot;City&quot; vadībā ar 3:0, nodrošinot uzvaru, tādējādi saglabājot &quot;City&quot; nelielo divu punktu pārsvaru pār &quot;Manchester United&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/17093495|title=Manchester City 3-0 Blackburn|work=BBC Sport|access-date=2024-08-31|date=2012-02-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bosnijas un Hercegovinas izlases galvenais treneris [[Safets Sušičs]] mudināja Džeko pēc sezonas beigām pamest &quot;City&quot;, spēļu trūkuma dēļ pamatsastāvā, kad par viņu izrādīja interesi tādas komandas kā [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]] un [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/bosnia-boss-urges-dzeko-leave-man-city|title=Bosnia boss urges Dzeko to leave Man City|last=published|first=Nick Moore|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-08-31|date=2012-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonas pēdējā kārtā Džeko 92. minūtē panāca izlīdzinājumu, bet 94. minūtē [[Serhio Agvero]] guva vārtus, ar 3:2 pārspējot [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]], un nodrošinot Premjerlīgas titulu, kas klubam bija pirmais 44 gadu laikā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/17973148|title=Manchester City 3-2 QPR|work=BBC Sport|access-date=2024-08-31|date=2012-05-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc viņa gūtajiem vārtiem, kas palīdzēja izcīnīt čempiontitulu, viņa 19. vārtu guvuma un 40. spēles visos turnīros, Džeko aģents noliedza ziņas, ka uzbrucējs pametīs &quot;City&quot;, sakot, ka tās visas ir mediju spekulācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/news/11679/7762637/dzeko-plans-city-stay|title=Dzeko plans City stay {{!}} Football News {{!}} Sky Sports|website=web.archive.org|access-date=2024-08-31|date=2015-07-25|archive-date=2015-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20150725021246/http://www.skysports.com/football/news/11679/7762637/dzeko-plans-city-stay}}&lt;/ref&gt;

==== 2012.—13. gada sezona ====
[[Attēls:Dzeko kickoff.jpg|thumb|Vecie komandas biedri [[Serhio Agvero]], Edins Džeko un [[Davids Silva]]]]
Džeko jauno, [[2012.—2013. gada &quot;Manchester City F.C.&quot; sezona|2012.—2013. gada sezonu]], sāka, izlīdzinot rezultātu pret [[Southampton FC|Southampton]], uzvarot ar 3:2. Viņš guva vēl vienus vārtus pret &quot;Queens Park Rangers&quot;, pirmajās trīs spēlēs gūstot divus vārtus. Pēc tam viņš [[Santjago Bernabeu stadions|Santjago Bernabeu stadionā]] guva pirmos vārtus &quot;City&quot; [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] kampaņā, pret [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]. 29. septembrī viņš vienu minūti pēc nākšanas uz maiņu guva vārtus, 87. minūtē, viesos, pret [[Fulham FC|Fulham]]. 20. oktobrī viņš devās spēlē no rezervistu soliņa, 79. minūtē, pēc minūtes gūstot vārtus. Spēles kompensācijas laika otrajā minūtē viņš guva otros vārtus, uzvarot [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich]]. 11. novembrī Džeko spēles beigās guva vēl vienus uzvaras vārtus, nākot uz maiņu, 88. minūtē, pret &quot;Tottenham Hotspur&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2012/nov/11/manchester-city-tottenham-hotspur|title=Manchester City's Edin Dzeko sinks Tottenham Hotspur with late winner|work=The Guardian|access-date=2024-09-01|date=2012-11-11|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 2012. gada 29. decembrī viņš guva divus vārtus pret [[Norwich City F.C.|Norwich City]], uzvarot ar 4:3.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/20823176|title=Norwich 3-4 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-09-01|date=2012-12-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņš sezonu pabeidza ar 14 vārtiem [[2012.—2013. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgā]] un 15 kopumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/player/_/id/102337/edin-dzeko?cc=5739|title=Edin Dzeko Bio, Stats, News - Football / Soccer - - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-09-01|date=2014-05-21|archive-date=2014-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20140521081254/http://www.espnfc.com/player/_/id/102337/edin-dzeko?cc=5739}}&lt;/ref&gt;

==== 2013.—14. gada sezona ====
[[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013.—2014. gada Premjerlīgas sezonas]] atklāšanas kārtā, komandas jaunais galvenais treneris, [[Manuels Pellegrīni]], iekļāva Džeko starta sastāvā, pret [[Newcastle United FC|Ņūkāslas &quot;United&quot;]], [[Mančestras pilsētas stadions|Mančestras pilsētas stadionā]]. Savus pirmos vārtus viņš guva zaudējumā pret [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]], ar 3:2. Džeko guva savus 50. vārtus Anglijā, gūstot vienīgos vārtus spēlē pret [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]], 2013. gada 28. decembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/sport/story/269417.html|title=Manchester City 1-0 Crystal Palace: Edin Dzeko scores winning goal at Etihad {{!}} Football News {{!}} ESPN.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2024-09-01|date=2013-12-30|archive-date=2013-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20131230235416/http://www.espn.co.uk/football/sport/story/269417.html}}&lt;/ref&gt;

2014. gada 25. martā Džeko divreiz guva vārtus [[Mančestras derbijs|Mančestras derbijā]], uzvarā pret &quot;Manchester United&quot;, ar 3:0. Viņa pirmie vārti tika gūti jau pēc 43 sekundēm, padarot tos par ātrākajiem, kas gūti [[Old Trafford]] laukumā, izbraukumā, Premjerlīgas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/match/109593/man-utd-vs-manchester-city-fc/report|title=Manchester United 0 - 3 Manchester City Match report - 3/25/14 Premier League - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2018-10-03|archive-date=2018-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003221056/http://www.goal.com/en/match/109593/man-utd-vs-manchester-city-fc/report}}&lt;/ref&gt; 27. aprīlī viņš guva &quot;City&quot; pirmos vārtus, pieveicot &quot;Crystal Palace&quot;, ar 2:0, [[Selhērstas parka stadions|Selhurst Park]] laukumā, samazinot atstarpi no līgas līdervienības, &quot;Liverpool&quot;, līdz trim punktiem, esot spēlei rezervē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.eurosport.yahoo.com/news/premier-league-matchpack-crystal-palace-v-manchester-city-052001560--sow.html|title=Premier League - Toure stars as City beat Palace to close gap on Liverpool - Yahoo Eurosport UK|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2014-05-08|archive-date=2014-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20140508031114/https://uk.eurosport.yahoo.com/news/premier-league-matchpack-crystal-palace-v-manchester-city-052001560--sow.html}}&lt;/ref&gt;

Viņš guva divus vārtus &quot;City&quot; spēlē pret [[Everton FC|Everton]], 3. maijā, palīdzot &quot;City&quot; uzvarēt ar 3:2 un pacelt klubu tabulas augšgalā, kad bija atlikuši divi mači.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27168536|title=Everton 2-3 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2014-05-02|language=en}}&lt;/ref&gt; &quot;City&quot; sezonas priekšpēdējā spēlē, pret [[Aston Villa FC|Aston Villa]], Džeko guva divus vārtus otrajā puslaikā, kad &quot;City&quot; uzvarēja ar 4:0, nodrošinot, ka klubs tiks kronēts par čempioniem, pēdējā kārtā savā laukumā spēlējot neizšķirti pret [[West Ham United FC|West Ham United]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/us/en/report/367219/report.html?soccernet=true&amp;cc=5901|title=Manchester City v Aston Villa live football scores {{!}} Soccer scores and live video {{!}} ESPNFC.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2014-05-09|archive-date=2014-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20140509234359/http://www.espnfc.com/us/en/report/367219/report.html?soccernet=true&amp;cc=5901}}&lt;/ref&gt;

==== 2014.—15. gada sezona ====
2014. gada 17. augustā Džeko asistēja [[Davids Silva|Davidam Silvam]], gūstot Mančestras &quot;City&quot; pirmos vārtus [[2014.—2015. gada &quot;Manchester City F.C.&quot; sezona|2014.—2015. gada sezonā]], ar 2:0 uzvarot Ņūkāslas &quot;United&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/man-city-striker-edin-dzeko-4067698|title=Man City striker Edin Dzeko proves why he's worth new five year deal in win at Newcastle|last=Anderson|first=David|website=The Mirror|access-date=2024-09-02|date=2014-08-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 20. augustā Džeko ar klubu parakstīja jaunu līgumu uz četriem gadiem, līdz 2018. gadam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28873101|title=Manchester City striker Edin Dzeko signs four-year contract|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2014-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

24. septembrī Džeko guva savus pirmos divus vārtus sezonā, Mančestras &quot;City&quot; ar 7:0 sakaujot [[Šefīldas &quot;Wednesday&quot;|Sheffield Wednesday]], [[2014.—2015. gada Anglijas līgas kauss|Anglijas līgas kausa]] izcīņas trešās kārtas spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://mcfc.com/news/match-reports/2014/september/city-v-sheff-w-24-sept-c1c3|title=Manchester City v Sheff Weds: Match report - Manchester City FC|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310082633/http://mcfc.com/news/match-reports/2014/september/city-v-sheff-w-24-sept-c1c3}}&lt;/ref&gt; 27. septembrī viņš vēlreiz guva divus vārtus, Mančestras &quot;City&quot; izbraukumā, ar 4:2, uzvarot &quot;Hull City&quot;, gūstot savus pirmos vārtus [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas]] sezonā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/29289927|title=Hull City 2-4 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2014-09-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 21. februārī Džeko noslēdza 15 maču sēriju bez gūtiem vārtiem, gūstot Mančestras &quot;City&quot; trešos vārtus, savā laukumā, ar 5:0 uzvarot Ņūkāslas &quot;United&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31466682|title=Manchester City 5-0 Newcastle United|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2015-02-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Roma ===
[[Attēls:CSKA-Roma18 (8).jpg|thumb|386x386px|Džeko [[AS Roma|Roma]] komandas sastāvā, 2018. gadā]]
Pēc mēnešiem ilgām spekulācijām 2015. gada vasaras transfēru tirgū, Džeko 2015. gada 12. augustā oficiāli parakstīja līgumu ar [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] komandu [[AS Roma|Roma]], uz īri, par 4 miljoniem eiro, ar iespēju iegādāties par 11 miljoniem eiro, kas kļūtu obligāti pēc noteiktu, ar sniegumu saistītu mērķu, sasniegšanas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/33894658|title=Edin Dzeko: Roma sign Man City striker on season-long loan|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2015-08-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.asroma.it/pdf/corporate/operazioni_di_mercato/2015_08_12_Dzeko.pdf|title=Operazioni di mercato Edin Džeko|access-date=2024. gada 2. septembrī|archive-date=2015. gada 5. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20151005042025/http://www.asroma.it/pdf/corporate/operazioni_di_mercato/2015_08_12_Dzeko.pdf}}&lt;/ref&gt; Šīs klauzulas tika aktivizētas 2015. gada 1. oktobrī, padarot Džeko par pastāvīgu &quot;Roma&quot; biedru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/roma-dzeko-salah-falque-permanent/|title=Roma: Dzeko, Salah, Falque permanent - Football Italia|website=football-italia.net|access-date=2024-09-02|date=2015-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2015.—16. gada sezona ====
Viņš debitēja [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|A sērijā]] desmit dienas pēc pārejas no Mančestras &quot;City&quot;, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Hellas Verona FC|Hellas Verona]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/34022760|title=Verona v Roma - BBC Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-09-02|date=2021-01-09|archive-date=2021-01-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210109203111/https://www.bbc.co.uk/sport/football/34022760}}&lt;/ref&gt; un savā otrajā spēlē, 30. augustā, viņš guva uzvaras vārtus, 79. minūtē, [[Romas olimpiskais stadions|Stadio Olimpico]], ar 2:1 uzvarot pašreizējo čempioni, [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/edin-dzeko-on-target-as-roma-beat-juventus-1.2334215|title=Edin Dzeko on target as Roma beat Juventus|website=The Irish Times|access-date=2024-09-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 2016. gada 21. februārī viņš pirmoreiz guva divus vārtus spēlē, &quot;Roma&quot; komandas labā, gūstot pirmos un pēdējos vārtus, uzvarā pret [[Palermo FC|Palermo]], ar 5:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35623573|title=Roma 5-0 Palermo|work=BBC Sport|access-date=2024-09-02|date=2016-02-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2016.—17. gada sezona ====
Pēc salīdzinoši neapmierinošās pirmās sezonas klubā, kurā Džeko &quot;Roma&quot; rindās guva tikai 8 vārtus A sērijā un 10 vārtus visos turnīros, viņš [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016.—2017. gada sezonu]] sāka ar 12 vārtiem 15 spēlēs, kopumā gūstot 17 vārtus 20 spēlēs, tādējādi atkārtojot tādu pašu sezonas sākumu, kāds bija [[Gabriels Batistuta|Gabrielam Batistutam]], kurā viņš ar &quot;Roma&quot; izcīnīja līgas titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://freshpress.info/sport/nikad-bolje-otvaranje-sezone-za-edina-dzeku/|title=Nikad bolje otvaranje sezone za Edina Džeku|website=web.archive.org|access-date=2024-09-03|date=2018-11-27|archive-date=2018-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20181127163914/https://freshpress.info/sport/nikad-bolje-otvaranje-sezone-za-edina-dzeku/}}&lt;/ref&gt; 2016. gada 24. novembrī viņš guva ''hat-trick'' Eiropas līgā, ar 4:1 uzvarot [[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/nov/24/internazionale-europa-league-hapoel-beer-sheva|title=Internazionale crash out after Ben Sahar winner for Hapoel Be’er Sheva|work=The Guardian|access-date=2024-09-03|date=2016-11-24|last=Association|first=Press|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 16. februārī viņš arī guva ''hat-trick'', Eiropas līgas pirmajā spēlē, pret [[Villarreal CF|Villarreal]], kuru &quot;Roma&quot; uzvarēja ar 4:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/38998977|title=Europa League: Edin Dzeko hits hat-trick as Roma thrash Villarreal 4-0|work=BBC Sport|access-date=2024-09-03|date=2017-02-16|language=en}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 12. martā viņš kļuva par ceturto &quot;Roma&quot; spēlētāju, kurš sezonas laikā visos turnīros sasniedzis 30 vārtu robežu.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.asroma.com/en/news/2017/3/30-goals-in-a-season-edin-dzeko-joins-illustrious-company-at-roma|title=30 Goals in a Season: Edin Dzeko joins illustrious company at Roma|website=web.archive.org|access-date=2024-09-03|date=2017-09-24|archive-date=2017-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20170924045158/http://www.asroma.com/en/news/2017/3/30-goals-in-a-season-edin-dzeko-joins-illustrious-company-at-roma}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 1. aprīlī Džeko kļuva par pirmo &quot;Roma&quot; futbolistu, kurš visos turnīros sasniedzis 33 vārtus guvumus sezonā, pārspējot iepriekšējo [[Rodolfo Folks|Rodolfo Folka]] un [[Frančesko Toti]] abu kopīgo 32 vārtu rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/100612/serie-week-30-did-you-know|title=Serie A Week 30: Did You Know? {{!}} Football Italia|website=web.archive.org|access-date=2024-09-03|date=2018-10-04|archive-date=2018-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20181004021210/https://www.football-italia.net/100612/serie-week-30-did-you-know}}&lt;/ref&gt; Sezonu viņš noslēdza ar 39 vārtiem visos turnīros, no kuriem 29 vārti A sērijā padarīja viņu par tās sezonas ''[[:en:Capocannoniere|Capocannoniere]]'', kļūstot par pirmo bosniešu spēlētāju, kuram tas izdevies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://reprezentacija.ba/224183-sezona-iz-snova-pogledajte-svih-39-golova-edina-dzeke|title=SEZONA IZ SNOVA: Pogledajte svih 39 golova Edina Džeke|website=Reprezentacija.ba|access-date=2024-09-03|language=bs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/edin-dzeko-roma-serie-a-top-scorer-dries-mertens-napoli/fo9cob8umidi1m81da3mvsmz8|title=Serie A: Roma's Edin Dzeko wins top scorer prize {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-03|date=2019-02-15|archive-date=2019-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190215003511/https://www.goal.com/en/news/edin-dzeko-roma-serie-a-top-scorer-dries-mertens-napoli/fo9cob8umidi1m81da3mvsmz8}}&lt;/ref&gt;

==== 2017.—18. gada sezona ====
Džeko savu trešo sezonu Romas klubā sāka ar sešiem vārtiem pirmajās piecās līgas spēlēs. Savus pirmos vārtus sezonā viņš guva 2017. gada 26. augustā, pret [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], kur &quot;Roma&quot; zaudēja ar 1:3.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.quotidiano.net/sport/calcio/roma-inter-24f4889a|title=Roma-Inter 1-3, Icardi spegne i sogni giallorossi|website=Quotidiano Nazionale|access-date=2024-09-04|date=2017-08-26|language=it}}&lt;/ref&gt; Nākamajās divās spēlēs viņš guva katrā pa diviem vārtiem, pret [[Hellas Verona FC|Verona]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportmediaset.mediaset.it/calcio/roma/serie-a-roma-verona-3-0-doppietta-dzeko-e-nainggolan_1172361-201702a.shtml|title=Serie A, Roma-Verona 3-0: doppietta Dzeko e Nainggolan - Sportmediaset|website=web.archive.org|access-date=2024-09-04|date=2017-09-19|archive-date=2017-09-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20170919045249/http://www.sportmediaset.mediaset.it/calcio/roma/serie-a-roma-verona-3-0-doppietta-dzeko-e-nainggolan_1172361-201702a.shtml}}&lt;/ref&gt; un [[Benevento Calcio|Benevento]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.corrieredellosport.it/news/calcio/serie-a/2017/09/20-31020044/serie_a_benevento-roma_0-4_dzeko_unaltra_doppietta|title=Serie A, Benevento-Roma 0-4: Dzeko, un'altra doppietta|website=corrieredellosport.it|access-date=2024-09-04|date=2017-09-20|language=it}}&lt;/ref&gt; Viņš turpināja savu vārtu gūšanas formu, atklājot rezultātu pret [[AC Milan|A.C. Milan]], 1. oktobrī, izbraukumā, ar 2:0 uzvarot [[Sansiro|San Siro]] laukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/sport/calcio/serie-a/2017/10/01/news/milan-roma_0-2_dzeko_e_florenzi-177078209/|title=Milan-Roma 0-2: Dzeko e Florenzi fanno sorridere Di Francesco|website=la Repubblica|access-date=2024-09-04|date=2017-10-01|language=it}}&lt;/ref&gt;

9. oktobrī Džeko bija viens no 30 spēlētājiem, kuru Francijas laikraksts ''[[France Football]]'' izvirzīja [[2017. gada Zelta bumba]]s balvai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/De-bruyne-lewandowski-de-gea-kane-et-dzeko-font-aussi-partie-de-la-liste-des-30-nommes-au-ballon-d-or-france-football-2017/840875|title=Ballon d'Or 2017 : De Bruyne, Lewandowski, De Gea, Kane et Dzeko font aussi partie de la liste des 30 nommés au Ballon d'Or France Football 2017|website=L'Équipe|access-date=2024-09-04|language=fr}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam Džeko, 19. oktobrī, [[Stamford Bridge]] laukumā, guva divus vārtus pret [[Chelsea F.C.|Chelsea]]. Spēle noslēdzās neizšķirti, 3:3.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021632/index.html|title=UEFA Champions League - Chelsea-Roma - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-04|date=2018-07-01|archive-date=2018-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180701211951/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2018/matches/round=2000881/match=2021632/index.html}}&lt;/ref&gt; Nākamā sezonas lielā spēle viņam bija pret [[SSC Napoli|Napoli]], kurā viņš guva divus vārtus un palīdzēja savai komandai izcīnīt uzvaru, ar 4:2.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/sport/calcio/napoli_roma_diretta-3583881.html|title=Napoli-Roma 2-4: giallorossi da urlo, calato il poker al San Paolo. Di Francesco è terzo|website=www.ilmessaggero.it|access-date=2024-09-04|date=2018-03-03|language=it}}&lt;/ref&gt;

Džeko arī palīdzēja &quot;Roma&quot; sasniegt [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|UEFA Čempionu līgas ceturtdaļfinālu]], gūstot uzvaras vārtus pret [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Doneckas &quot;Shakhtar&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/mar/13/roma-shakhtar-donetsk-champions-league-match-report|title=Edin Dzeko sends Roma through against Shakhtar and into last eight|work=The Guardian|access-date=2024-09-04|date=2018-03-13|last=Reuters|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Džeko palīdzēja &quot;Roma&quot; kvalificēties [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|UEFA Čempionu līgas pusfinālam]], kas komandai bija pirmais, vairāk nekā 30 gadu laikā. Viņš guva vārtus abās ceturtdaļfināla spēlēs pret [[FC Barcelona|Barcelona]], ​​kuru &quot;Roma&quot; uzvarēja, pateicoties vairāk gūtajiem vārtiem izbraukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.index.hr/sport/clanak/uzivo-roma-i-barca-otkrili-sastave-rakitic-na-olimpicu-od-prve-minute/1037786.aspx|title=ROMA SRUŠILA BARCELONU ZA POLUFINALE LP-a Džeko najzaslužniji za senzaciju|website=www.index.hr|access-date=2024-09-04|language=hr}}&lt;/ref&gt; Pusfinālā Džeko guva vārtus abās spēlēs, taču ar to nebija pietiekami, kad &quot;Roma&quot; ar 6:7, divu spēļu summā, izslēdza [[Liverpool FC|Liverpool]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/liverpool-lose-4-2-to-roma-advance-to-champions-league-final-on-aggregate-amid-controversial-referee-decisions/|title=Liverpool lose 4-2 to Roma, advance to Champions League final on aggregate amid controversial referee decisions - CBSSports.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-04|date=2018-05-03|archive-date=2018-05-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20180503144327/https://www.cbssports.com/soccer/news/liverpool-lose-4-2-to-roma-advance-to-champions-league-final-on-aggregate-amid-controversial-referee-decisions/}}&lt;/ref&gt;

Džeko sezonu noslēdza ar 24 vārtiem, no kuriem 16 guva A sērijā, padarot viņu par kluba labāko vārtu guvēju līgā un kopvērtējumā ieņemot dalītu sesto vietu. Viņš arī guva 8 vārtus Čempionu līgā, kas nozīmēja, ka viņš bija sacensību piektais labākais vārtu guvējs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/u-romi-nisu-zadovoljni-dzeko-i-under-su-jedini-sigurni/277471|title=U Romi nisu zadovoljni: Džeko i Under su jedini sigurni - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-04|date=2018-05-27|archive-date=2018-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20180527201432/https://sportsport.ba/fudbal/u-romi-nisu-zadovoljni-dzeko-i-under-su-jedini-sigurni/277471}}&lt;/ref&gt;

==== 2018.—19. gada sezona ====
Džeko savu ceturto sezonu &quot;Roma&quot; komandā sāka, 19. augustā gūstot uzvaras vārtus, izbraukumā, pret [[Torino FC|Torino]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/sport/calcio/torino_roma_diretta_risultato_finale_live_dzeko_belotti_campionato-3921564.html|title=Torino-Roma 0-1: Dzeko regala i primi tre punti della stagione|website=www.ilmessaggero.it|access-date=2024-09-05|date=2018-08-19|language=it}}&lt;/ref&gt; Savu pirmo UEFA Čempionu līgas ''hat-trick'' Džeko guva 2. oktobrī, [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Grupu turnīrs|2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā]], pret [[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;]]. Viņš kļuva par pirmo bosnieti, kurš guvis ''hat-trick'' Eiropas augstākajā klubu konkurencē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/to-je-nas-dijamant-dzeko-prvi-igrac-iz-bih-koji-je-postigao-hat-trick-u-ligi-prvaka/291995|title=To je naš Dijamant: Džeko prvi igrač iz BiH koji je postigao hat-trick u Ligi prvaka - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-05|date=2019-04-14|archive-date=2019-04-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20190414042334/https://sportsport.ba/fudbal/to-je-nas-dijamant-dzeko-prvi-igrac-iz-bih-koji-je-postigao-hat-trick-u-ligi-prvaka/291995}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 13. aprīlī Džeko 68. minūtē guva savus 8. vārtus līgā, pret [[Udinese Calcio|Udinese]], gūstot uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/edin-dzeko-vodi-romu-ka-ligi-prvaka/314403|title=Edin Džeko vodi Romu ka Ligi prvaka! - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-05|date=2019-04-14|archive-date=2019-04-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20190414042333/https://sportsport.ba/fudbal/edin-dzeko-vodi-romu-ka-ligi-prvaka/314403}}&lt;/ref&gt; Viņš guva savus 9. līgas vārtus &quot;Roma&quot; komandā 2019. gada 12. maijā, spēles kompensācijas laika 3. minūtē, ar 2:0 mājās uzvarot līgas čempioni, [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/dzeko-pogodio-i-asistirao-u-pobjedi-rome-nad-juventusom-pjanic-izvizdan-na-olimpicu/190512095|title=Džeko pogodio i asistirao u pobjedi Rome nad Juventusom, Pjanić izviždan na Olimpicu|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}&lt;/ref&gt;

==== 2019.—20. gada sezona ====
[[2019.—2020. gada &quot;AS Roma&quot; sezona|2019.—2020.]] gada pirmssezonas laikā, Džeko, 2019. gada 16. augustā, pagarināja līgumu ar &quot;Roma&quot; līdz 2022. gada jūnijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/zvanicno-edin-dzeko-produzio-ugovor-s-romom-do-2022-godine/190816132|title=Zvanično: Edin Džeko produžio ugovor s Romom do 2022. godine|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}&lt;/ref&gt; Viņš guva savus pirmos oficiālos vārtus kluba labā jaunajā sezonā 2019. gada 25. augustā, savā laukumā spēlējot neizšķirti, 3:3, pret [[Genoa CFC|Genoa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/sjajan-pogodak-dzeke-na-otvaranju-sezone-nedovoljan-za-rominu-pobjedu/190825088|title=Sjajan pogodak Džeke na otvaranju sezone nedovoljan za Rominu pobjedu|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 22. septembrī Džeko guva vārtus 93. minūtē &quot;Roma&quot; komandas uzvarā, ar 1:2, izbraukumā, pār [[Bologna FC 1909|Bologna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/nevjerovatni-edin-dzeko-u-93-minuti-rastuzio-sinisu-mihajlovica/334295|title=Nevjerovatni Edin Džeko u 93. minuti rastužio Sinišu Mihajlovića - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-05|date=2019-09-22|archive-date=2019-09-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190922150347/https://sportsport.ba/fudbal/nevjerovatni-edin-dzeko-u-93-minuti-rastuzio-sinisu-mihajlovica/334295}}&lt;/ref&gt;

Spēlē pret [[Cagliari Calcio|Cagliari]], 2019. gada 6. oktobrī, Džeko salauza [[Vaiga kauls|vaigu kaulu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/dzeko-slomio-jagodicnu-kost-propusta-utakmice-zmajeva-protiv-finske-i-grcke/191006057|title=Džeko slomio jagodičnu kost, propušta utakmice Zmajeva protiv Finske i Grčke|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}&lt;/ref&gt; kad bija nepieciešama [[Ķirurģija|operācija]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-uspjesno-operisan-u-rimu-u-lice-mu-ugradjena-plocica/191007115|title=Edin Džeko uspješno operisan u Rimu, u lice mu ugrađena pločica|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}&lt;/ref&gt; un pēc tam jāvalkā aizsargmaska, dažās no pirmajām spēlēm, pēc atveseļošanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-se-kao-zorro-sa-zastitnom-maskom-prikljucio-treninzima-rome/191017091|title=Edin Džeko se kao Zorro sa zaštitnom maskom priključio treninzima Rome|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 27. oktobrī viņš guva savus 5. vārtus sezonā &quot;Roma&quot; komandā, klubam uzvarot mājās, līgas spēlē, pret [[AC Milan|Milan]], ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/dzeko-i-zaniolo-pogadali-as-roma-pobijedila-ac-milan/338716|title=Džeko i Zaniolo pogađali, AS Roma pobijedila AC Milan - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-05|date=2020-07-30|archive-date=2020-07-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20200730224608/https://sportsport.ba/fudbal/dzeko-i-zaniolo-pogadali-as-roma-pobijedila-ac-milan/338716}}&lt;/ref&gt; Džeko ar vārtu guvumu [[UEFA Eiropas līga]]s spēlē, pret [[Wolfsberger AC|Wolfsberger]], 2019. gada 12. decembrī, kurā &quot;Roma&quot; nospēlēja neizšķirti, 2:2, palīdzēja savai komandai kvalificēties [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]s astotdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/dzeko-odveo-romu-u-sesnaestinu-finala-basaksehir-sokantno-izbacio-gladbach-u-90-minuti/191212151|title=Džeko odveo Romu u šesnaestinu finala, Bašakšehir šokantno izbacio Gladbach u 90. minuti|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}&lt;/ref&gt;

Viņš aizvadīja 200. spēli klubā, &quot;Roma&quot; komandas līgas spēlē, mājās, ar 3:1 uzvarot [[S.P.A.L.]], 2019. gada 15. decembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/dzeko-uspjesan-u-jubilarnoj-utakmici-dobra-partija-i-izboren-penal-u-pobjedi-rome/191215084|title=Džeko uspješan u jubilarnoj utakmici: Dobra partija i izboren penal u pobjedi Rome|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-05|language=hr}}&lt;/ref&gt;

=== Milānas &quot;Inter&quot; ===
2021. gada 14. augustā Džeko pievienojās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] klubam [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], taču, bez oficiāli iepazīstināšanas, viņš aizvadīja [[Draudzības spēle|draudzības spēli]] pret Ukrainas klubu, [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]], tiekot iekļautam sākumsastāvā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/inter-dynamo-kyiv-line-ups.html|title=Inter v Dynamo Kyiv line-ups {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2021-08-15|archive-date=2021-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210815050301/https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/inter-dynamo-kyiv-line-ups.html}}&lt;/ref&gt; gūstot savas komandas otros vārtus, mājās, uzvarot ar 3:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/inter-dynamo-kyiv-3-0-report.html|title=Barella, Dzeko, Sensi on target as Inter beat Dynamo Kyiv 3-0 {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2021-08-15|archive-date=2021-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210815044932/https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/inter-dynamo-kyiv-3-0-report.html}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, tajā pašā dienā, &quot;Inter&quot; paziņoja, ka viņš ir parakstījis divu gadu līgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/edin-dzeko-announcement-inter.html|title=Edin Dzeko signs for Inter {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2021-08-15|archive-date=2021-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210815045635/https://www.inter.it/en/news/2021/08/14/edin-dzeko-announcement-inter.html}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus līgā kluba labā viņš guva uzvarā pret &quot;Genoa&quot;, ar 4:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/inter-milan-serie-a-inzaghi-conte-b1906610.html|title=Edin Dzeko on target as champions Inter Milan impress in opening day win over Genoa {{!}} The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2021-08-21|archive-date=2021-08-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210821224956/https://www.independent.co.uk/sport/football/inter-milan-serie-a-inzaghi-conte-b1906610.html}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 4. janvārī Džeko guva vienīgos vārtus mačā pret čempionāta līderi, &quot;Napoli&quot;, sagādājot viņiem pirmo neveiksmi līgā, [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022.—2023. gada sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/napoli-invincible-dzeko-inter-serie-a/blt54557050e15206f1|title=Napoli no longer invincible! Dzeko fires Inter to vital win over previously unbeaten Serie A leaders {{!}} Goal.com US|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2023-01-05|archive-date=2023-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230105025808/https://www.goal.com/en-us/news/napoli-invincible-dzeko-inter-serie-a/blt54557050e15206f1}}&lt;/ref&gt; Četrpadsmit dienas vēlāk viņš guva vārtus [[2022. gada Itālijas Superkauss futbolā|2022. gada ''Supercoppa Italiana'']], uzvarā pret &quot;Milan&quot;, ar 3:0, un tika atzīts par mača labāko spēlētāju;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/supercoppa-italiana-milan-0-3-inter-dominant-derby-della-madonnina/|title=Supercoppa Italiana {{!}} Milan 0-3 Inter: Dominant Derby della Madonnina - Football Italia|website=football-italia.net|access-date=2024-09-06|date=2023-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/it/media/supercoppa-frecciarossa/edin-dzeko-e-l-ea-sports-man-of-the-match|title=EDIN DZEKO È L’EA SPORTS MAN OF THE MATCH {{!}} News|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2023-01-18|archive-date=2023-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230118214437/https://www.legaseriea.it/it/media/supercoppa-frecciarossa/edin-dzeko-e-l-ea-sports-man-of-the-match}}&lt;/ref&gt; ar šiem vārtiem viņš kļuva par sacensību vecāko vārtu guvēju (36 gadi un 307 dienas), pārspējot iepriekšējo rekordu, ko [[2020. gada Itālijas Superkauss futbolā|2020. gadā]] uzstādīja [[Krištianu Ronaldu]] (35 gadi un 350 dienas).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.sports.yahoo.com/news/ill-turn-22-soon-dzeko-223024356.html|title='I'll turn 22 soon!' — Dzeko still feeling young after inspiring Inter to silverware|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2023-01-19|archive-date=2023-01-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230119011716/https://uk.sports.yahoo.com/news/ill-turn-22-soon-dzeko-223024356.html}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 10. maijā Džeko guva vārtus [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|Čempionu līgas pusfinālā]], ar 2:0 uzvarot &quot;Milan&quot;, un 37 gadu un 54 dienu vecumā viņš kļuva par otro vecāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Čempionu līgas pusfinālā, pēc [[Raiens Gigss|Raiena Gigsa]] (37 gadi un 148 dienas, 2011. gada aprīlī).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportzpoint.com/football/inter-striker-edin-dzeko-rolls-back-years-becoming-the-second-oldest-goalscorer-in-uefa-champions-league-semi-finals|title=Inter striker Edin Dzeko rolls back years becoming the second oldest goalscorer in UEFA Champions League semi-finals|last=Mukhopadhyay|first=Avignyan|website=sportzpoint.com|access-date=2024-09-06|language=en|archive-date=2024-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20240910044827/https://sportzpoint.com/football/inter-striker-edin-dzeko-rolls-back-years-becoming-the-second-oldest-goalscorer-in-uefa-champions-league-semi-finals/}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 3. jūnijā Džeko aizvadīja savu 100. spēli &quot;Inter&quot; klubā, visos turnīros, A sērijas pēdējā kārtā, izbraukumā, ar 1:0 pārspējot [[Torino FC|Torino]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://keepup.com.au/news/torino-0-1-inter-brozovic-strike-sees-nerazzurri-warm-up-for-champions-league-final-in-style/|title=Torino 0-1 Inter: Brozovic strike sees Nerazzurri warm up for Champions League final in style|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2023-06-03|archive-date=2023-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20230603182637/https://keepup.com.au/news/torino-0-1-inter-brozovic-strike-sees-nerazzurri-warm-up-for-champions-league-final-in-style/}}&lt;/ref&gt; 10. jūnijā viņš tika iekļauts starta vienpadsmitniekā, [[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]], pret savu bijušo komandu, &quot;Manchester City&quot;.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2037765--man-city-vs-inter/|title=History: Man City 1-0 Inter: UEFA Champions League 2022/23 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Džeko 57. minūtē nomainīja [[Romelu Lukaku]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Galu galā, &quot;City&quot;, [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]], [[Stambula|Stambulā]], ar 1:0 pārspēja &quot;Inter&quot;, triumfējot Čempionu līgā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65845807|title=Man City beat Inter Milan 1-0 in Champions League final to claim Treble|work=BBC Sport|access-date=2024-09-06|date=2023-06-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk, tajā pašā mēnesī, tika apstiprināts, ka Džeko pametīs klubu pēc tajā divām pavadītām sezonām, kuru laikā viņš visos turnīros izcīnīja četras trofejas, guva 31 vārtus un asistēja vēl 15 vārtu guvumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/edin-dzeko-farewell-inter|title=Dzeko says goodbye to Inter: thanks for everything Edin! {{!}} Inter.it|website=www.inter.it|access-date=2024-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Fenerbahçe ===
2023. gada 22. jūnijā [[Turcijas futbola Superlīga|Süper Lig]] komanda [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]] paziņoja, ka Džeko ieradās Stambulā, lai pabeigtu pāreju uz Turciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fenerbahce.org/haberler/futbol/2023/6/edin-dzeko-istanbul-da|title=Edin Dzeko İstanbul’da - Fenerbahçe SK|website=www.fenerbahce.org|access-date=2024-09-06|language=tr}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā viņš parakstīja divu gadu līgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kap.org.tr/tr/Bildirim/1161415|title=Edin Dzeko transferinin sonuçlanması hk|website=kap.org.tr|access-date=2024. gada 6. septembrī|language=turku}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fenerbahce.org/haberler/futbol/2023/6/ailemize-hos-geldin-edin-dzeko|title=Ailemize hoş geldin Edin Dzeko - Fenerbahçe SK|website=www.fenerbahce.org|access-date=2024-09-06|language=tr}}&lt;/ref&gt; Mēnesi vēlāk, 26. jūlijā, viņš debitēja klubā kā kapteinis, gūstot vārtus un atdodot divas rezultatīvas piespēles, [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā, ar 5:0 pārspējot [[Kišiņevas &quot;Zimbru&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/match/2038670/|title=History: Fenerbahçe 5-0 Zimbru {{!}} UEFA Conference League 2023/24|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

13. augustā viņš debitēja Turcijas Superlīgā, pret [[Gaziantep FK|Gaziantep]], [[Šikri Saradžoglu stadions|Šikri Saradžoglu stadionā]], gūstot abus vārtus, &quot;Fenerbahce&quot; uzvarā, ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fenerbahce.org/haberler/futbol/2023/8/fenerbahcemiz-trendyol-super-lig-e-galibiyetle-basladi|title=Fenerbahçemiz Trendyol Süper Lig’e galibiyetle başladı - Fenerbahçe SK|website=www.fenerbahce.org|access-date=2024-09-06|language=tr}}&lt;/ref&gt; 29. oktobrī viņš guva savu pirmo ''hat-trick'' Turcijas Superlīgā, izbraukumā, ar 5:0 uzvarot [[Pendikspor]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trtspor.com.tr/haber/futbol/trendyol-super-lig/edin-dzeko-12-yil-sonra-hat-trick-yapti-283262|title=Edin Dzeko 12 yıl sonra &quot;hat-trick&quot; yaptı - TRT Spor|last=TRTSpor|website=TRTSpor|access-date=2024-09-06|language=tr}}&lt;/ref&gt; Savu debijas sezonu viņš noslēdza kā &quot;Fenerbahçe&quot; rezultatīvākais spēlētājs, ar 21 vārtu guvumu, ieņemot otro vietu līgā, tūlīt aiz [[Mauro Ikardi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=821|title=Trendyol Süper Lig Gol Krallığı TFF|website=www.tff.org|access-date=2024-09-06}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā karjera ==
[[Attēls:20150331 2219 AUT BIH 2704.jpg|thumb|265x265px|Džeko [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]] izlasē, 2015. gadā]]
Pirmo spēli Džeko savā valstsvienībā aizvadīja [[Bosnijas un Hercegovinas U-19 futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas U-19 izlasē]]. Viņš arī bija daļa no [[Bosnijas un Hercegovinas U-21 futbola izlase|U-21 izlases]], kura 2007. gadā spēlēja izslēgšanas spēlēs, [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|UEFA Eiropas U-21 čempionātā]], kuru rīkoja Nīderlande. Bosnijas pirmās spēles tajās sacensībās bija pret [[Armēnijas U-21 futbola izlase|Armēnijas U-21]] izlasi un [[Norvēģijas U-21 futbola izlase|Norvēģijas U-21]] izlasi. Viņi ar 3:2 pieveica Armēniju un nospēlēja neizšķirti ar Norvēģiju, 1:1, kvalificējoties izslēgšanas spēlēm, pret [[Čehijas U-21 futbola izlase|Čehijas U-21]] izlasi. Pirmajā spēlē Bosnija zaudēja ar 2:1; otrā spēle noslēdzās neizšķirti, 1:1. Džeko turnīrā guva vienus vārtus.

Viņš debitēja pieaugušo izlasē, spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]], 2007. gada 2. jūnijā. Spēlētājam tā bija neaizmirstamā debija, kad viņš guva vārtus pirmā puslaika kompensācijas laikā. Vārti izlīdzināja rezultātu, 2:2, un Bosnija izcīnīja uzvaru, ar 3:2.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

2009. gada 28. martā Bosnijas [[sporta komentētājs]] [[Marjans Mijajlovičs]] Džeko nosauca par &quot;Bosnijas dimantu&quot;, spēlē pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]], [[Genka|Genkā]], kurā viņš guva ievērojamus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.youtube.com/watch?v=G1uck8UC9pU|title=YouTube - Edin Dzeko beautiful goal against Belgium|website=web.archive.org|access-date=2024-09-06|date=2011-01-13|archive-date=2011-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20110113152937/http://www.youtube.com/watch?v=G1uck8UC9pU}}&lt;/ref&gt;

Viņš guva deviņus vārtus [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]] un bija otrs rezultatīvākais 2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (UEFA)|Eiropas zonā]], vienādi ar [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] futbolistu, [[Veins Rūnijs|Veinu Rūniju]], atpaliekot no grieķu uzbrucēja [[Teofanis Geks|Teofana Geka]] 10 gūtajiem vārtiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soccer365.me/competitions/739/2010/players/|title=FIFA World Cup qualification (UEFA) 2010 {{!}} Player stats - Soccer365|website=soccer365.me|access-date=2024-09-07|archive-date=2024-09-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20240907124846/https://soccer365.me/competitions/739/2010/players/}}&lt;/ref&gt;

2012. gada 8. septembrī, uzvarot [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], ar 8:1, Džeko guva savu pirmo ''[[hat-trick]]'' valstsvienības rindās un vienlaikus ar 24 vārtiem kļuva par labāko vārtu guvēju Bosnijas un Hercegovinas izlases vēsturē. Rekords iepriekš piederēja [[Elvirs Boličs|Elviram Boličam]], kurš guva 22 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/dzeko-hat-trickom-ostavio-misimovica-i-bolica-iza-sebe/87450|title=Džeko hat-trickom ostavio Misimovića i Bolića iza sebe - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2018-10-03|archive-date=2018-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20181003220945/https://sportsport.ba/fudbal/dzeko-hat-trickom-ostavio-misimovica-i-bolica-iza-sebe/87450}}&lt;/ref&gt;

Džeko [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s kampaņu noslēdza kā otrs rezultatīvākais spēlētājs, ar desmit vārtiem, Bosnijai un Hercegovinai kvalificējoties pirmajam lielajam turnīram tās vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soccer365.me/competitions/739/2014/players/|title=FIFA World Cup qualification (UEFA) 2014 {{!}} Player stats - Soccer365|website=soccer365.me|access-date=2024-09-07|archive-date=2024-09-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20240907124847/https://soccer365.me/competitions/739/2014/players/}}&lt;/ref&gt;

2014. gada jūnijā Džeko tika iekļauts Bosnijas izlasē, dalībai [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/bosnia-and-herzegovina/10810419/Bosnia-Herzegovina-World-Cup-2014-squad.html|title=Bosnia-Herzegovina World Cup 2014 squad|website=The Telegraph|access-date=2024-09-07|date=2014-06-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja komandas grupas atklāšanas mačā, [[Marakanas stadions|Marakanas stadionā]], piekāpjoties [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=255931/match=300186477/match-report.html|title=2014 FIFA World Cup Brazil™: Argentina-Bosnia and Herzegovina - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2014-06-26|archive-date=2014-06-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20140626045111/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=255931/match=300186477/match-report.html}}&lt;/ref&gt; 25. jūnijā, kad komanda jau bija izstājusies no tālākas cīņas, pēdējā grupas spēlē, pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]], Džeko guva vārtus, palīdzot Bosnijai un Hercegovinai izcīnīt pirmo [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=255931/match=300186464/match-report.html|title=2014 FIFA World Cup Brazil™: Bosnia and Herzegovina-Iran - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2014-06-27|archive-date=2017-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20170425033531/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=255931/match=300186464/match-report.html}}&lt;/ref&gt;

Augustā, pēc [[Emirs Spahičs|Emira Spahiča]] aiziešanas no valstsvienības, galvenais treneris, [[Safets Sušičs]], iecēla Džeko par jauno [[Kapteinis (futbols)|kapteini]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/novi-kapiten-edin-dzeko-ovo-je-velika-cast-i-obaveza/140808102|title=Novi kapiten Edin Džeko: Ovo je velika čast i obaveza|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-07|language=hr}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 28. martā Džeko guva savu otro ''hat-trick'' izlasē, gūstot visus vārtus, ar 3:0 izbraukumā pārspējot [[Andoras futbola izlase|Andoru]], [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijas]] turnīrā, kas bija komandas pirmā uzvara piecās kvalifikācijas kampaņas spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d8003ced229-b44f2dcf0569-1000--dzeko-and-lulic-combine-as-bosnians-sink-andorra/|title=Džeko and Lulić combine as Bosnians sink Andorra|website=UEFA|access-date=2024. gada 7. septembrī}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 13. novembrī Džeko, [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē, pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], izcēlās strīds ar grieķu spēlētāju, [[Kirjaks Papadopuloss|Kirjaku Papadopulosu]], kurā viņš, mēģinot iegūt bumbu, novilka [[Sokratis Papastatopuls|Sokrata Papastatopulosa]] šortus. Pēc turpmākās abu komandu saķeršanās, no laukuma tika noraidīti gan Džeko, gan Papadopuloss. Tā bija viņa pirmā sarkanā kartīte izlasē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/nov/14/edin-dzeko-sent-off-pulling-shorts-down-bosnia-greece-world-cup-qualifier|title=Edin Dzeko sent off for pulling player’s shorts down in Bosnia World Cup qualifier|work=The Guardian|access-date=2024-09-07|date=2016-11-14|last=sport|first=Guardian|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 28. martā Džeko kļuva par pirmo bosniešu spēlētāju, kurš guvis 50 vārtus izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://reprezentacija.ba/219660-edin-dzeko-zabio-50-golova-protiv-26-reprezentacija|title=EDIN DŽEKO zabio 50 golova protiv 26 reprezentacija|website=Reprezentacija.ba|access-date=2024-09-07|language=bs}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 23. martā viņš aizvadīja savu 100. spēli Bosnijas izlasē, [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#J grupa|UEFA Euro 2020 kvalifikācijas]] turnīrā, ar 2:1 uzvarot [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/svecanost-prije-utakmice-edin-dzeko-dobio-poklon-za-100-utakmicu-u-dresu-bih/311391|title=Svečanost prije utakmice: Edin Džeko dobio poklon za 100. utakmicu u dresu BiH! - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2019-03-23|archive-date=2019-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20190323220554/https://sportsport.ba/fudbal/svecanost-prije-utakmice-edin-dzeko-dobio-poklon-za-100-utakmicu-u-dresu-bih/311391}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 8. septembrī viņš guva savus 65. vārtus izlasē, uzvarot [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], ar 2:1, [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#J grupa|UEFA Euro 2024 kvalifikācijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2036403/|title=Bosnia and Herzegovina-Liechtenstein {{!}} European Qualifiers 2024|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-09-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Spēles stils ==
Džeko ir slavens ar savām fiziskajām spējām, spēku un prasmi spēlēt &quot;gaisā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.squawka.com/news/how-edin-dzeko-can-spearhead-romas-serie-a-title-bid/456997|title=How Edin Dzeko can spearhead Roma’s Serie A title bid {{!}} Squawka Football|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2018-03-04|archive-date=2018-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20180304173403/http://www.squawka.com/news/how-edin-dzeko-can-spearhead-romas-serie-a-title-bid/456997}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/sport/edin-dzeko-is-unhappy-providing-manchester-city-s-plan-b-1.407044|title=Edin Dzeko is unhappy providing Manchester City's Plan B|last=Jolly|first=Richard|website=The National|access-date=2024-09-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Eksperti un galvenie treneri viņu uzskata par vienu no labākajiem uzbrucējiem Eiropā; viņš galvenokārt ir pazīstams ar savām vārtu gūšanas spējām, kuram ir tieksme ne tikai atdot daudz rezultatīvu piespēļu, bet arī gūt daudz vārtus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņš arī vienlīdz labi spēj izpildīt sitienus ar abām kājām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://footballbh.net/2017/08/16/rebirth-edin-dzeko/|title=Breakthrough {{!}} The Rebirth of Edin Dzeko - Football Bloody Hell|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2018-03-04|archive-date=2018-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20180304172836/https://footballbh.net/2017/08/16/rebirth-edin-dzeko/}}&lt;/ref&gt; Lai kur viņš spēlētu, viņš parādīja iespaidīgu vārtu gūšanas sniegumu, spēlējot galvenokārt kā [[Uzbrucējs (futbols)#Bombardieris|bombardieris]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planetfootball.com/quick-reads/comparing-conversion-rates-top-scorers-europes-top-five-leagues|title=Comparing the conversion rates of the top scorers in Europe's top five leagues|last=Badger|first=The Football|website=Planet Football|access-date=2024-09-07|date=2017-09-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa bijušais &quot;Roma&quot; komandas galvenais treneris, [[Lučāno Spalleti]], savulaik raksturoja viņu kā &quot;ideālu prototipu&quot; bombardierim, norādot, ka viņš ir &quot;spēcīgs, garš, savam augumam ātrs, kaujiniecisks, agresīvs un viņam ir laba tehnika&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Jaunībā viņš spēlēja arī kā [[Pussargs (futbols)|pussargs]]&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un kā [[Pussargs (futbols)#&quot;Spārna&quot; spēlētājs|&quot;spārna&quot; spēlētājs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/42757/ten-questions-for-edin-dzeko-when-i-first-started-i-was-a-winger|title=Ten questions for Edin Dzeko: 'When I first started I was a winger!'|website=www.asroma.com|access-date=2024-09-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Laikā, kad viņš spēlēja Mančestras &quot;City&quot; komandā, viņš tika uzskatīts par &quot;super-rezervistu&quot; (''super-sub''), jo viņš guva daudzus svarīgus vārtus, nākot spēlē no rezervistu soliņa,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1405626|title=Javier Hernandez and Edin Dzeko: What Makes a Great Super-Sub?|last=Lott|first=Greg|website=Bleacher Report|access-date=2024-09-07|language=en}}&lt;/ref&gt; apzīmējums, kuru viņš pats vairākkārt noraidīja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2012/oct/21/edin-dzeko-manchester-city-west-bromwich|title=Edin Dzeko rejects 'super sub' tag after rescuing Manchester City|work=The Guardian|access-date=2024-09-07|date=2012-10-21|last=James|first=Stuart|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Džeko dzimis [[Sarajeva|Sarajevā]], [[Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskā Republika|Bosnijas un Hercegovinas SR]], tolaik [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas SFR]], Midhata un Belmas Džeko ģimenē.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vfl-wolfsburg.de/8555.html|title=VfL Wolfsburg: Dzeko (9)|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2011-09-27|archive-date=2011-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110927185935/http://www.vfl-wolfsburg.de/8555.html}}&lt;/ref&gt; Viņš norādīja, ka viņa ģimene vienmēr atbalstījusi viņu visas karjeras laikā, īpaši viņa tēvs, kurš aizveda viņu uz treniņiem. Viņa tēvs arī profesionāli spēlēja Bosnijā un Hercegovinā. Džeko tiek uzskatīts par vietējo superzvaigzni Sarajevā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/international/world-cup-2014-how-the-qualifying-groups-stand-around-the-world-8554825.html|title=World Cup 2014: How the qualifying groups stand around the world - International - Football - The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-09-07|date=2013-04-01|archive-date=2013-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20130401091722/http://www.independent.co.uk/sport/football/international/world-cup-2014-how-the-qualifying-groups-stand-around-the-world-8554825.html}}&lt;/ref&gt;

Džeko bija seši gadi, kad sākās [[Sarajevas aplenkums]], kas ilga nākamos trīs gadus. Viņa ģimenes māja tika iznīcināta, un 15 ģimenes locekļiem bija jādzīvo viņa vecvecāku dzīvoklī, kura platība bija 35 kvadrātmetri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1421047/edin-dzeko-war-zone-champions-league-man-city/|title=I lived through horrific childhood to win Premier League and now eye Champions League glory|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-09-08|date=2023-06-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš turpināja spēlēties ārā, [[Otoka (Sarajeva)|Otokas]] apkaimē; retā gadījumā, kad viņa māte aizliedza viņam spēlēties ārā, raķete vietējā futbola laukumā nogalināja vairākus bērnus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/20180501-bosnian-fans-dzeko-man-great-moments|title=For Bosnian fans, Dzeko is a man for great moments|website=France 24|access-date=2024-09-08|date=2018-04-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Džeko runā [[Daudzvalodība|daudzās valodās]], brīvi runā piecās valodās: [[Bosniešu valoda|bosniešu]], [[Čehu valoda|čehu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Angļu valoda|angļu]] un [[Itāļu valoda|itāļu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/engleska-liga-je-najjaca-na-svijetu-zelim-biti-najbolji/110108082|title=&quot;Engleska liga je najjača na svijetu, želim biti najbolji&quot;|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-08|language=hr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-city/8255463/Manchester-City-striker-Edin-Dzeko-will-discover-there-are-pitfalls-to-posturing-as-a-man-of-the-people.html|title=Manchester City striker Edin Dzeko will discover there are pitfalls to posturing as a man of the people|website=The Telegraph|access-date=2024-09-08|date=2011-01-13|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mcfc.co.uk/Video/Features/Behind-the-Scenes-Edin-Dzeko-photo-shoot|title=Edin Dzeko's Man City photo shoot - Manchester City FC|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2011-09-06|archive-date=2011-09-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20110906061659/http://www.mcfc.co.uk/Video/Features/Behind-the-Scenes-Edin-Dzeko-photo-shoot}}&lt;/ref&gt; Viņš ir musulmanis,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/10-footballers-you-not-know-muslim-pogba-ribery|title=10 footballers you did not know were Muslim|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2020-11-09|archive-date=2020-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20201109025812/https://www.sportskeeda.com/football/10-footballers-you-not-know-muslim-pogba-ribery}}&lt;/ref&gt; un viņam ir Bosnijas un Hercegovinas un Horvātijas [[dubultpilsonība]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/nogomet/edin-dzeko-trazio-i-dobio-hrvatsko-drzavljanstvo---685709.html|title=Edin Džeko tražio i dobio hrvatsko državljanstvo|website=Gol.hr|access-date=2024-09-08|language=hr}}&lt;/ref&gt; Džeko norādīja, ka [[AC Milan|Milan]] vienmēr ir bijis viņa mīļākais klubs, lai gan divas sezonas viņš spēlēja pilsētas konkurentu klubā, [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], un [[Andrijs Ševčenko]] - viņa mīļākais spēlētājs. Savās mājās, Sarajevā, viņam joprojām ir &quot;Milan&quot; krekls ar 7. numuru (ko Ševčenko valkāja, spēlējot klubā) pie sienas, savā istabā.{{Nepieciešama atsauce}} Džeko ir bijušā valstsvienības spēlētāja un kapteiņa, [[Emirs Spahičs|Emira Spahiča]], brālēns.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bild.de/sport/fussball/was-laeuft-da-mit-edin-dzekos-cousin-8558766.bild.html|title=Schalke-Trainer Felix Magath: Was läuft da mit Edin Dzekos Cousin? - FC Schalke 04 - Bild.de|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2019-07-12|archive-date=2019-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190712041308/https://www.bild.de/sport/fussball/was-laeuft-da-mit-edin-dzekos-cousin-8558766.bild.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1366605-world-cup-qualifying-is-luck-finally-on-the-side-of-bosnia-and-herzegovina|title=World Cup Qualifying: Is Luck Finally on the Side of Bosnia and Herzegovina?|last=Tansey|first=Joe|website=Bleacher Report|access-date=2024-09-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Edin-Dzeko-profile-10-things-you-need-to-know-about-the-Arsenal-target-article26864.html|title=Edin Dzeko profile: 10 things you need to know about the Arsenal target - MirrorFootball.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2010-02-06|archive-date=2010-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20100206091319/http://www.mirrorfootball.co.uk/news/Edin-Dzeko-profile-10-things-you-need-to-know-about-the-Arsenal-target-article26864.html}}&lt;/ref&gt;

2009. gada novembrī Džeko kļuva par Bosnijas pirmo [[UNICEF]] vēstnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unicef.org/media/media_51837.html|title=Bosnia and Herzegovina marks the 20th Anniversary of the Convention on the Rights of the Child {{!}} Press centre {{!}} UNICEF|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2017-10-02|archive-date=2017-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20171002165504/https://www.unicef.org/media/media_51837.html}}&lt;/ref&gt; Kopš tā laika viņš ir apmeklējis skolas un bērnus savā mītnes valstī, ko skāris [[Bosnijas karš]]. 2012. gada 6. jūlijā Džeko tika uzņemts [[Sarajevas Universitāte|Sarajevas Universitātē]], lai studētu sportu un fizisko kultūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-upisao-fakultet-u-sarajevu/120706090|title=Edin Džeko upisao fakultet u Sarajevu|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-08|language=hr}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 10. septembrī viņš to absolvēja, iegūstot [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/sport/nogomet/edin-dzeko-diplomirao-na-studiju-menadzment-u-sportu/180910123|title=Edin Džeko diplomirao na studiju Menadžment u sportu|website=www.klix.ba|access-date=2024-09-08|language=hr}}&lt;/ref&gt;

Džeko kopš 2011. gada ir attiecībās ar modeli un aktrisi, [[Amra Silajdžiča|Amru Silajdžiču]], apprecoties ar viņu 2014. gadā. Viņiem ir trīs meitas un dēls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.ba/showbiz/edin-dzeko-i-amra-silajdzic-dobili-kcerku-1057167|title=Edin Džeko i Amra Silajdžić dobili kćerku|website=www.vecernji.ba|access-date=2024-09-08|language=hr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/magazin/edin-dzeko-dobio-sina/251181|title=Edin Džeko dobio sina - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2018-06-15|archive-date=2018-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615135328/https://sportsport.ba/magazin/edin-dzeko-dobio-sina/251181}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://story.hr/Celebrity/a243652/Amra-Dzeko-rodila-kcer-Hanu.html|title=SLAVLJE U OBITELJI NOGOMETAŠA: Najljepši bosanskohercegovački par dobio 4. dijete, otkrili i ime|website=story.hr|access-date=2024-09-08|language=hr}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''VfL Wolfsburg'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2008—09&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/edin-deko/20588/|title=Bosnia and Herzegovina - E. Džeko - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-09-08}}&lt;/ref&gt;

'''Manchester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: 2011—12, [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013—14]]&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/4151/Edin-Dzeko/overview|title=Edin Dzeko Profile, News &amp; Stats {{!}} Premier League|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2019-05-17|archive-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190517232445/https://www.premierleague.com/players/4151/Edin-Dzeko/overview}}&lt;/ref&gt;
* [[FA kauss]]: 2010—11&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2013—14&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26311649|title=Manchester City 3-1 Sunderland|work=BBC Sport|access-date=2024-09-08|date=2014-02-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2012&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/0/football/19133978|title=BBC Sport - Chelsea 2-3 Man City|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2016-01-21|archive-date=2016-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121002518/https://www.bbc.co.uk/sport/0/football/19133978}}&lt;/ref&gt;

'''Inter Milan'''

* [[Coppa Italia]]: 2021—22, 2022—23&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/coppa-italia/2022-2023/fiorentina-v-inter-coppa-italia-final-live_sto9618209/story.shtml|title=Fiorentina 1-2 Inter Milan - Lautaro Martinez scores double as the Nerazzurri defend Coppa Italia|access-date=2024. gada 8. septembrī}}&lt;/ref&gt;
* [[Supercoppa Italiana]]: 2021, 2022&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/italian-super-coppa/2022-2023/ac-milan-v-inter-milan-supercoppa-italiana-final-live_sto9324796/story.shtml|title=AC Milan 0-3 Inter Milan: Simone Inzaghi's side ease to Supercoppa win over rivals to defend title|access-date=2024. gada 8. septembrī}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65845807|title=Man City beat Inter Milan 1-0 in Champions League final to claim Treble|work=BBC Sport|access-date=2024-09-08|date=2023-06-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* Bosnijas gada labākais sportists: 2009, 2018
* Bosnijas gada labākais futbolists: 2009, 2010, 2011&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsport.ba/fudbal/dzekin-hat-trick-novi-naslov-quotidola-nacijequot/82849|title=Džekin hat-trick: Novi naslov &quot;Idola nacije&quot; - SportSport.ba|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2020-08-19|archive-date=2020-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200819111931/https://sportsport.ba/fudbal/dzekin-hat-trick-novi-naslov-quotidola-nacijequot/82849}}&lt;/ref&gt;
* [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] labākais vārtu guvējs: 2009—10&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dfb.de/bundesliga/statistik/torschuetzenkoenige/|title=Torschützenkönige|website=DFB - Deutscher Fußball-Bund e.V.|access-date=2024-09-08|date=2014-02-13|language=de}}&lt;/ref&gt;
* [[Itālijas Serie A]] labākais vārtu guvējs: 2016—17&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/stats/_/league/ITA.1/season/2016|title=Italian Serie A Scoring Stats, 2016-17 Season|website=ESPN|access-date=2024-09-08|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]s Sezonas izlase: [[:en:2017—18 UEFA Champions League#Squad of the season|2017—18]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2560100.html|title=UEFA Champions League Squad of the Season - UEFA Champions League - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2018-06-02|archive-date=2018-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20180602104547/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2560100.html}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Eiropas līga]]s labākais vārtu guvējs: [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016—17]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/dzeko-top-europa-league-scorer/|title=Dzeko top Europa League scorer - Football Italia|website=football-italia.net|access-date=2024-09-08|date=2017-05-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Eiropas līga]]s Sezonas izlase: [[:en:2020—21 UEFA Europa League#Squad of the season|2020—21]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0269-1262ae3ac85f-0a3f996ae443-1000--uefa-europa-league-squad-of-the-season-2020-21/|title=UEFA Europa League Squad of the Season 2020/21 {{!}} UEFA Europa League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2021-06-03|archive-date=2021-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603055033/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0269-1262ae3ac85f-0a3f996ae443-1000--uefa-europa-league-squad-of-the-season-2020-21/}}&lt;/ref&gt;
* Premjerlīgas mēneša spēlētājs: 2011. gada augusts&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;
* DFB-Pokal labākais vārtu guvējs: 2008—09&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d81fa837ff6-b1d124a72db0-1000--how-brilliant-is-edin-dzeko/|title=How brilliant is Edin Džeko? {{!}} European Qualifiers {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-09-08|date=2022-01-03|archive-date=2022-01-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220103155851/https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d81fa837ff6-b1d124a72db0-1000--how-brilliant-is-edin-dzeko/}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|Vīriešu futbolisti ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem izlasē]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.edindzeko.ba/}} {{bs ikona}} {{en ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20150903002820/http://www.asroma.it/en/team/edin_deko A.S. Roma profils] {{en ikona}}


{{Portal bar|Cilvēki|Futbols}}

{{DEFAULTSORT:Dzzeko, Edins}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sarajevā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnieši]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Teplice spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>tr0f2mm8tqqi5xyreiwpsdh7samdjj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīlija Benjamiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>205117</id>
    <revision>
      <id>4468773</id>
      <parentid>4407474</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:30:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468773</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5307" sha1="83a0u3uwdmudwpc9dp6f28y9unmj8i6" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Emīlija Benjamiņa
|     vārds_orig = 
|         attēls = BenjaminaEmilija - 1920-30-LABR-Iz218-10.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1881
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 10
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīga}} (tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1941
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 23
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Soļikamskas nometne}} (tagad {{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = Latviete
|   nodarbošanās = Izdevēja, žurnāliste
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Ernests Elks-Elksnītis]]&lt;br /&gt;[[Antons Benjamiņš]]
|          bērni = [[Juris Georgs Benjamiņš]] (adoptēts)
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Emīlija Benjamiņa''' (arī '''Elka'''; dzimusi '''Simsone'''&lt;ref name=&quot;marka&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kulturmarka.lv/index.php/using-joomla/extensions/components/content-component/article-categories/161-benjami%C5%86a-biografija|title=Emīlija Benjamiņa|publisher=Kulturmarka.lv|accessdate={{dat|2012|11|9||bez}}|archive-date={{dat|2015|10|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151004113822/http://www.kulturmarka.lv/index.php/using-joomla/extensions/components/content-component/article-categories/161-benjami%C5%86a-biografija}}&lt;/ref&gt; {{dat|1881|9|10}}, mirusi {{dat|1941|9|23}}) bija [[latvieši|latviešu]] žurnāliste, izdevēja un sabiedriska darbiniece.&lt;ref&gt;{{LAT e|1|592}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1881. gada 10. septembrī (pēc vecā stila - 29. augustā) Rīgā, dzelzceļa uzrauga Andreja Simsona ģimenē&lt;ref&gt;Rīgas Jezus ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1881.g. - Nr.654&lt;/ref&gt;, kas pārcēlusies no [[Koknese]]s apvidus. Māte Ede Simsone (dzimusi Ūsiņa) (1851-1933) strādāja laikrakstu &quot;[[Dienas Lapa]]&quot; (no 1886) un &quot;Dzimtenes Vēstneša&quot; (pēc 1905) ekspedīcijās. Viņas māsas bija vēlākās aktrises Minna (Tusnelda) Simsone (1876-1932) un Anija Simsone (1890-1967).
Mācījās tirdzniecības skolā, strādāja izdevuma ''Rigaer Tageblatt'' u.c. kantoros, rakstīja vācu un latviešu izdevumiem par latviešu teātri. 1906. gadā apprecējās ar dziedātāju [[Ernests Elks-Elksnītis|Ernestu Elku-Elksnīti]] (1878-1940), laulība šķirta 1908. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://garamantas.lv/lv/person/874837/Emilija-Benjamina|title=Emīlija Benjamiņa|website=garamantas.lv|access-date=2021-09-24|language=lv|archive-date=2021-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924085335/http://garamantas.lv/lv/person/874837/Emilija-Benjamina}}&lt;/ref&gt;

1911. gadā kopā ar žurnālistu [[Antons Benjamiņš|Antonu Benjamiņu]] nodibināja laikrakstu &quot;[[Jaunākās Ziņas]]&quot;, bija līdzizdevēja un redaktore dažādos žurnālos un laikrakstos (1912—1916). 1917. gadā atvēra tolaik lielāko rakstāmlietu veikalu Audēju ielā. 1922. gadā apprecējās ar A. Benjamiņu un 1924. gadā sāka izdot nedēļas žurnālu &quot;[[Atpūta (žurnāls)|Atpūta]]&quot;.
Vadīja Jūrmalas Palīdzības un labierīcības biedrības un Rīgas sabiedriskās palīdzības komiteju līdzekļu vākšanas komisijas.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā tika nacionalizēti visi Benjamiņas īpašumi (mājas Rīgā un [[Valdeķu muiža|Valdeķos]], vasarnīca Rīgas Jūrmalā, izdevniecība un veikals). [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportāciju laikā Latvijā]] Benjamiņu aizveda uz Krieviju un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga]] soda nometnē, kur viņa gāja bojā 1941. gada 23. septembrī. 

== Piemiņa ==
2021.&amp;nbsp;gada 20.&amp;nbsp;septembrī notika daudzsēriju spēlfilmas &quot;[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]&quot; pirmizrāde, kurā atspoguļots E.&amp;nbsp;Benjamiņas dzīves gājums no žurnāla &quot;Atpūta&quot; pirmsākumiem līdz bojāejai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/tuvojas-seriala-par-emiliju-benjaminu-pirmizrade-publicets-filmas-treileris.a420006/|title=Tuvojas seriāla par Emīliju Benjamiņu pirmizrāde; publicēts filmas treileris|website=www.lsm.lv|access-date=2021-09-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], ceturtā šķira (1932)
* Triju Zvaigžņu ordenis, trešā šķira (1937)
*Zviedrijas Vāsas ordeņa 1. šķiras zelta medaļa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4701220/ne-pirma-ne-pedeja-benjamina-kundze|title=Ne pirmā, ne pēdējā. Benjamiņa kundze|website=Apollo.lv|access-date=2019-04-03|date=2004-09-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{portal bar|Latvija|Cilvēki}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Benjamiņa, Emīlija}}

[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālistes]]
[[Kategorija:Latvijas izdevēji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>83a0u3uwdmudwpc9dp6f28y9unmj8i6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Coxiella burnetii</title>
    <ns>0</ns>
    <id>209740</id>
    <revision>
      <id>4468557</id>
      <parentid>3908060</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:49:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4468557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2046" sha1="ha5c7y9n698yk2stgn34of6akac5l65" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| platums = 240px
| nosaukums = 
| attēls = Coxiella burnetii 01.JPG
| att_nosaukums = 
| valsts =Bacteria
| valsts_lv =Baktērijas
| valsts_r =Baktērijas
| tips =Protobacteria
| tips_lv =Protobaktērijas
| dzimta =Coxiellaceae
| dzimta_lv=
| ģints =Coxiella
| ģints_lv =
| suga =Coxiella burnetii
| suga_lv =
| kategorijas = nē
}}
'''''Coxiella burnetii'''''  (arī ''Rickettsia buretii'') ir ļoti mazas [[Gramnegatīvas baktērijas|gramnegatīvas]] baktērijas. Ir ovālas, pleomorfas (morfoloģiski daudzveidīgas); izmēri 0,2-0,7 µm. Obligāti intracelulārie (iekššūnu) [[Parazīts|parazīti]]&lt;ref name=&quot;ZverevaBojchenko2010-2&quot;/&gt;. Spēj veidot filtrējošās jeb L-formas.&lt;ref&gt;Ludmila Vīksna un līdzautori. Infekcijas slimības. Medicīnas Apgāds, 2011, 221. lpp. {{ISBN|978-9984-813-35-6}}&lt;/ref&gt;.

Izraisa [[Q drudzis|''Q'' drudzi]], kura [[inkubācijas periods]] ir 18—21 diena. Slimību pavada [[drudzis]], galvas sāpes, citi [[Akūta respiratorā saslimšana|ARS]] (akūta respiratorā saslimšana) simptomi. Slimība var norisēt līdzīgi [[SARS]] (atipiskajai pneimonijai). Var būt arī slikta dūša un [[vemšana]]. Slimniekiem ar ''Coxiella burnetii'' izraisītu [[Pneimonija|pneimoniju]] novēro [[Aknas|aknu]] bojājumu, kuru pavada [[hepatolienālais sindroms]]&lt;ref name=&quot;ZverevaBojchenko2010-2&quot;/&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces2|refs=
&lt;ref name=&quot;ZverevaBojchenko2010-2&quot;&gt;''Медицинская микробиология, вирусология и иммунология. В 2-х томах''. Том 2. Лечебное дело, Педиатрия, Медико-профилакт. дело / под. ред. В. В. Зверева, М. Н. Бойченко. - М.:ГОЭТАР-Медиа, 2010. - 480 с.: ил.+ CD. {{ISBN|978-5-9704-1422-4}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Coxiella burnetii}}

[[Kategorija:Baktērijas]]
[[Kategorija:Bioloģiskie ieroči]]</text>
      <sha1>ha5c7y9n698yk2stgn34of6akac5l65</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:GyapjúGereblye</title>
    <ns>3</ns>
    <id>213442</id>
    <revision>
      <id>4468598</id>
      <parentid>1905911</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T16:24:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ternarius</username>
        <id>25135</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Milei.vencel]] uz [[Dalībnieka diskusija:GyapjúGereblye]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Milei.vencel|Milei.vencel]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/GyapjúGereblye|GyapjúGereblye]]&quot;</comment>
      <origin>1905911</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="166" sha1="gbwnwmlwks2nlqkkk4vaytvqy59irow" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Milei.vencel}}

-- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 10:36, 29 janvārī, 2013 (EET)</text>
      <sha1>gbwnwmlwks2nlqkkk4vaytvqy59irow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvīns Raups</title>
    <ns>0</ns>
    <id>217893</id>
    <revision>
      <id>4468565</id>
      <parentid>4330829</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:52:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29133-60</username>
        <id>145461</id>
      </contributor>
      <origin>4468565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5086" sha1="kh5yda80i37z5k734xxst7brsoada7b" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Edvīns Raups
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1962
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = [[Sigulda]], [[Latvijas PSR]]
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =   
|          bērni = 
|       paraksts = 
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = [[rakstniecība]]
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
|        periods =
|          žanri = [[Dzeja]]
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = 
|    ietekmējies =
|     ietekmējis =
|     alma_mater = 
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Edvīns Raups''' (īstajā vārdā '''Edvīns Struka''', dzimis {{dat|1962|12|27}} [[Sigulda|Siguldā]])&lt;ref name=&quot;Rožkalne&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecība biogrāfijās|edition=Otrais|year=2003|publisher=Zinātne|isbn=9984-698-48-3|pages=479}}&lt;/ref&gt; ir latviešu dzejnieks un tulkotājs.

== Biogrāfija ==
Edvīns Raups ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta 90. gados debitējušajiem dzejniekiem. Viņš apbalvots ar [[Klāva Elsberga prēmija|Klāva Elsberga prēmiju]] par publikācijām periodikā (1990), [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s Dzejas konkursa galveno balvu (1992).

1995. gadā iznāk nozīmīgais krājums &quot;Dzīvo damies&quot;, kurā Raups izkopis savu poētiku, kuras nozīmīgi elementi ir liela emocionāla spriedze, aktīvs pārnesuma izmantojums teksta grafikā, kā arī sirreālu tēlu salikumi. Ieguvis Raiņa un Aspazijas fonda balvu (1995). Pēc diviem gadiem izdots neliels krājums ar 33 dzejoļiem un autora dzīvesstāstu (1997).
 
Nākamais krājums &quot;Uzvāri man kaut ko pārejošu&quot; ieguvis Preses nama konkursa balvu (2002) un [[Dzejas dienu balva|Dzejas dienu balvu]] (2003).
 
Dzejolis &quot;uz brīdi iestājas laiks...&quot; saņēmis Olivereto balvu (2006), tas vēlāk iekļauts krājumā &quot;Putn&quot; (2008). Krājums &quot;Putn&quot; ieguvis [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] (2008) un Ojāra Vācieša prēmiju (2009). 

Krājums &quot;Mirklis šis&quot; ieguvis [[Dzejas dienu balva|&quot;Latvju Tekstu&quot; dzejas balvu]] (2013), tas nominēts [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvai]]. Arī F. Garsijas Lorkas &quot;Lekciju&quot; tulkojums nominēts [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvai]]. 

Krājums &quot;Ugunsnedrošs pulss&quot; nominēts [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvai]]. 

Krājums &quot;Laiks jau ir ievilcies&quot; nominēts Dzejas dienu balvai.

Tulkojumi no spāņu valodas: [[Hulio Kortasars|Hulio Kortasara]] &quot;Klasīšu spēle&quot; (2001), [[Gabriels Garsija Markess|Gabriela Garsijas Markesa]] &quot;Par mīlestību un citiem dēmoniem&quot; (2005), Ernesto Sabato &quot;Tunelis&quot; (2006), Migela de Unamuno &quot;Migla&quot; (2007), Federiko Andahazi &quot;Anatoms&quot; (2007) un &quot;Žēlsirdīgās&quot; (2008), Luisa Sepulvedas &quot;Sirmgalvis, kas lasīja mīlas romānus&quot; (2009), [[Horhe Luiss Borhess|Horhes Luisa Borhesa]] &quot;Smilšu grāmata&quot; (2010), Rakelas Martinezas &quot;Vienradža ēnas&quot; (2012), [[Federiko Garsija Lorka|F. Garsijas Lorkas]] &quot;Lekcijas&quot; (2013) un &quot;Lugas&quot; (2019) un Luisa Martina Santosa &quot;Klusuma laiks&quot; (2015). 

No portugāļu valodas tulkojis [[Paulu Koelju]] grāmatas &quot;Alķīmiķis&quot; (1998), &quot;Ceļavārdi gaismas bruņiniekam&quot; (2000), &quot;Veronika grib mirt&quot; (2000), &quot;Nelabais un senjorita Prima&quot; (2002), &quot;Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju&quot; (2003), &quot;Vienpadsmit minūtes&quot; (2004), &quot;Zahir&quot; (2005), &quot;Portobello ragana&quot; (2008), &quot;Burvja piezīmes&quot; (2007), &quot;Kā aizplūstoša upe&quot; (2008), &quot;Uzvarētājs ir viens&quot; (2009), &quot;Brida&quot; (2010), &quot;Alefs&quot; (2011), &quot;Akras manuskripts&quot; (2012), &quot;Sānsolis&quot; (2014) un &quot;Spiedze&quot; (2016).

No krievu valodas tulkojis [[Viktors Šklovskis|Viktora Šklovska]] memuārus &quot;Sentimentāls ceļojums. Atmiņas 1917–1922&quot; (2018).

== Bibliogrāfija ==
* ''Vēja nav''. Rīga: Liesma, 1991.
* ''Dzīvo damies''. Rīga: Egmont Latvija, 1995.
* ''33 mīklaini dzīves gadi un dzejoļi''. Rīga: Likteņstāsti, 1997.
* ''Uzvāri man kaut ko pārejošu''. Rīga: Preses nams, 2002.
* ''Putn''. Rīga: Jānis Roze, 2008.
* ''Mirklis šis''. Rīga: Jānis Roze, 2013.
* ''Ugunsnedrošs pulss.'' Rīga: Jānis Roze, 2016.
* ''Laiks ir jau ievilcies''. Rīga: Jānis Roze, 2024.

=== Citās valodās ===
* &quot;Tillred mig något obeständigt&quot; [Uzvāri man kaut ko pārejošu]. Zviedru valodā atdz. J. Kronbergs. Tollarp: Ariel Skrifter, 2003.
* &quot;Then Touch Me Here&quot; [Tad pieskaries šeit]. Angļu valodā atdz. M. Gailītis. Toronto: Guernica Editions, 2010.
* &quot;Pájaro&quot; [Putn]. Spāņu val. atdz Rafael Martín Calvo un Evija Pulkstene. Círculo de Poesía, 2026.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Raups, Edvins}}

[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Siguldā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]</text>
      <sha1>kh5yda80i37z5k734xxst7brsoada7b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Florence and the Machine</title>
    <ns>0</ns>
    <id>218276</id>
    <revision>
      <id>4468840</id>
      <parentid>4356729</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T08:52:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468840</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4678" sha1="ixabxa176mr2nkc0jeb3sjkbnd5kkom" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = grupa
|           Vārds = ''Florence and the Machine''
|          Attēls = Florence and the Machine at Coachella.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Grupas soliste [[Florense Velša]] 2012. gadā
|           Vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|           Žanrs = [[Indīroks]],&lt;ref name=&quot;allmusic&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.allmusic.com/artist/florence-the-machine-mn0002124046 |title=Florence + the Machine |publisher=[[AllMusic]]. [[Rovi Corporation]]|first=James |last=Christopher Monger |accessdate=2010. gada 26. decembris}}&lt;/ref&gt; [[indīpops]],&lt;ref name=&quot;unplugged&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/music/unplugged/florence_and_the_machine/main.jhtml |title=MTV Unplugged › Florence + The Machine |work=[[MTV Unplugged]] |accessdate=2012. gada 26. novembris |archive-date=2013. gada 11. Janvāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20130111015019/http://www.mtv.com/music/unplugged/florence_and_the_machine/main.jhtml }}&lt;/ref&gt; [[kamerpops]],&lt;ref name=&quot;unplugged&quot;/&gt; [[ārtroks]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Suddath |first=Claire |url=http://entertainment.time.com/2011/11/03/the-otherworldly-charms-of-florence-the-machine/ |title=The Otherworldly Charms of Florence + the Machine |work=[[Time (žurnāls)|Time]] |publisher=[[Time Inc.|Time Inc]] |date=2011. gada 3. novembris |accessdate=2012. gada 26. novembris |archive-date=2012. gada 1. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20120701130811/http://entertainment.time.com/2011/11/03/the-otherworldly-charms-of-florence-the-machine/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Soeder |first=John |url=http://www.cleveland.com/popmusic/index.ssf/2012/07/florence_and_the_machine_encha.html |title=Florence and the Machine enchant during sold-out show at Cleveland's Jacobs Pavilion |work=[[The Plain Dealer]] |publisher=[[Advance Publications]] |date=2012. gada 31. jūlijs |accessdate=2012. gada 26. novembris}}&lt;/ref&gt; ''[[neo soul]]''&lt;ref name=&quot;unplugged&quot;/&gt;
|            Gadi = 2007—pašlaik
|Izdevējkompānija = ''[[Moshi Moshi Records|Moshi Moshi]], [[IAMSOUND Records|IAMSOUND]], [[Island Records|Island]], [[Universal Republic Records|Universal Republic]], [[Republic Records|Republic]]''
|   Darbojies_arī = ''[[Kid Harpoon]], [[The xx]], [[The Big Pink]], [[Lightspeed Champion]], [[The Horrors]], [[The Weeknd]], [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]], [[Dizzee Rascal]], [[A$AP Rocky]]''
|           Mlapa = {{URL|florenceandthemachine.net}}
|      Dalībnieki = [[Florence Welch|Florense Velša]]&lt;br /&gt;Roberts Akroids&lt;br /&gt;Kristofers Loids Haidens&lt;br /&gt;[[Izabella Samersa]]&lt;br /&gt;Toms Mongers&lt;br /&gt;Marks Saunderss&lt;br /&gt;Rastijs Bredšovs
|  Bij_dalībnieki = 
}}
'''''Florence and the Machine''''' (stilizēts kā '''''Florence + the Machine''''')&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://florenceandthemachine.net/ |title=Florence And The Machine |publisher=florenceandthemachine.net |accessdate=2010. gada 26. novembris}}&lt;/ref&gt; ir angļu [[indīroks|indīroka]] grupa no [[Londona]]s.

Grupas sastāvā ir vadošā dziedātāja [[Florence Welch|Florense Velša]], [[Izabella Samersa|Izabella ''Machine'' Samersa]] un vairāki citi mūziķi. Pirms grupa guva panākumus viņu mūziku jau atzinīgi novērtēja mūzikas mediji, it īpaši [[BBC]]. BBC arī sniedza lielu ieguldījumu grupas atpazīstamībā, iekļaujot grupu ''[[BBC Introducing]]'' raidījumā. ''Florence and the Machine'' debijas albumu ''[[Lungs]]'' izdeva 2009. gada jūlijā, tas Apvienotās Karalistes albumu topā ir arī bijis pirmajā vietā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nme.com/news/florence-and-the-machine/49268 |title=Florence And The Machine's 'Lungs' finally tops UK albums chart |work=[[NME]] |publisher=[[IPC Media]] |date=2010. gada 17. janvāris |accessdate=2010. gada 7. marts}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā grupa izdeva otro studijas albumu ''[[Ceremonials]]''. 2011. gada ''[[Grammy]]'' balvu pasniegšanas ceremonijā tā tika nominēta kā labākais jaunais mūzikas izpildītājs.

== Diskogrāfija ==
;Studijas albumi
* ''[[Lungs]]'' (2009)
* ''[[Ceremonials]]'' (2011)
* ''How Big, How Blue, How Beautiful'' (2015)
* ''High as Hope'' (2018)
* ''Dance Fever'' (2022)
* ''Everybody Scream'' (2025)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa|http://florenceandthemachine.net/}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Anglijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Anglijas popgrupas]]</text>
      <sha1>ixabxa176mr2nkc0jeb3sjkbnd5kkom</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>231936</id>
    <revision>
      <id>4468859</id>
      <parentid>4468035</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:25:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468859</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14656" sha1="r4rahgdg5vru7o6ou9qgf4nohj41w01" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 1987 logo.png
|att_izm                = 
|paraksts               = 
|fināls                 = {{dat|1987|5|9|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = [[Viktora Lazlū]]
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = 
|vieta                  = {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]] ''[[Brussels Expo]]''
|uzvarētājs             = {{ESC|Īrija}} &lt;br /&gt; [[Džonijs Logans]] - &lt;br/&gt; ''[[Hold me now]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 22
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Grieķija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = {{ESC|Turcija}}
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 1987 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #ffc20e
 |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1987. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1986]]
|nākamais               = [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988 ►]]
}}
'''1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1987}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1987}}) bija 32. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Beļģija|Beļģijā]], [[Brisele|Briselē]]. Šī bija pirmā un, līdz šim, vienīgā reize, kad konkurss notika Beļģijā.

Konkursā piedalījās 22 valstis. Pēc viena gada pārtraukuma konkursā atgriezās [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķija]] un [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]].

Konkursā uzvarēja [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]]s pārstāvis [[Džonijs Logans]] ar dziesmu ''[[Hold me now]]''. Šī bija trešā Īrijas uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1970}}. un {{escy|1980}}. gadā). Džonijs Logans arī kļuva par pirmo mūziķi, kas Eirovīzijas dziesmu konkursā ir uzvarējis vairāk kā vienu reizi (iepriekš uzvarēja 1980. gada konkursā).

== Dalībvalstis un rezultāti ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Izpildītājs
! Dziesma
! Tulkojums
! Valoda
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Keita Gulbrandsena]] 
| ''Mitt liv''
| &quot;Mana dzīve&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 9. 
| 65
|-
| 02
| {{ESC|Izraēla}}
| ''[[Lazy Bums]]''
| ''Shir Habatlanim &lt;small&gt;(שיר הבטלנים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Bezpajumtnieka dziesma&quot;
| [[Ivrīts]] 
| 8.
| 73
|-
| 03
| {{ESC|Austrija}}
| [[Garijs Lukss]]
| ''Nur noch Gefühl''
| &quot;Tikai jūtas&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
| 20.
| 8
|-
| 04
| {{ESC|Islande}}
| [[Halla Margareta]]
| ''Hægt og hljótt''
| &quot;Vēl vienu dziesmu&quot;
| [[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
| 16.
| 28
|- 
| 05
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Liliāne Senpjēra]]
| ''Soldiers of Love'' 
| &quot;Mīlestības karavīrs&quot;
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]&lt;br /&gt;[[Angļu valoda|Angļu]]
| 11.
| 56
|-
| 06 
| {{ESC|Zviedrija}} 
| [[Lota Engberga]] 
| ''Boogaloo'' 
| —
| [[Zviedru valoda|Zviedru]]
| 12. 
| 50
|- 
| 07 
| {{ESC|Itālija}} 
| [[Umberto Toci]] un [[Raffaele Riefoli|Rafs]] 
| ''Gente di mare'' 
| &quot;Jūras cilvēki&quot; 
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| 3. 
| 103
|- 
| 08
| {{ESC|Portugāle}}
| ''[[Nevada (grupa)|Nevada]]''
| ''Neste barco à vela'' 
| &quot;Šajā burājamā laivā&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 18.
| 15
|- 
| 09 
| {{ESC|Spānija}} 
| [[Patrīcija Krausa]] 
| ''No estás solo'' 
| &quot;Tu neesi viens&quot; 
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| 19. 
| 10
|- 
| 10 
| {{ESC|Turcija}} 
| [[Sejala Tanera]] un ''[[Grup Lokomotif]]'' 
| ''Şarkım Sevgi Üstüne'' 
| &quot;Mana dziesma ir par mīlestību&quot;
| [[Turku valoda|Turku]]
| 22. 
| 0
|- 
| 11 
| {{ESC|Grieķija}} 
| ''[[Bang]]''
| ''Stop'' 
| —
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 10. 
| 64
|- 
| 12 
| {{ESC|Nīderlande}} 
| ''[[Marcha]]''
| ''Rechtop in de wind'' 
| &quot;Uzpriekšu pret vēju&quot; 
| Nīderlandiešu
| 5.
| 83
|-
| 13
| {{ESC|Luksemburga}} 
| ''[[Plastic Bertrand]]''
| ''Amour amour''
| &quot;Mīlestība&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
| 21.
| 4
|- 
| 14 
| {{ESC|Lielbritānija}} 
| ''[[Rikki (mūziķis)|Rikki]]'' 
| ''Only the Light'' 
| &quot;Tikai gaisma&quot; 
| Angļu
| 13. 
| 47
|- 
| 15 
| {{ESC|Francija}} 
| [[Kristīne Minjēra]] 
| ''Les mots d'amour n'ont pas de dimanche''
| &quot;Mīlestības vārdiem nav svētdienas&quot; 
| Franču
| 14.
| 44
|- 
| 16 
| {{ESC|Vācija}} 
| ''[[Wind]]''
| ''Laß die Sonne in dein Herz''
| &quot;Ļauj saulei ieiet tavā sirdī&quot;
| Vācu
| 2. 
| 141
|- 
| 17 
| {{ESC|Kipra}} 
| [[Aleksija Vasilio]]
| ''Aspro mavro''
| &quot;Melnbalts&quot;
| Grieķu
| 7.
| 50
|- 
| 18 
| {{ESC|Somija}} 
| [[Vikija Rosti]] 
| ''Sata salamaa'' 
| &quot;Simtiem gaismu&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
| 15.
| 32
|- 
| 19 
| {{ESC|Dānija}} 
| [[Anne Katrīne Herdorfa]]
| ''En Lille Melodi''
| &quot;Mazā melodija&quot; 
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
| 5.
| 83
|- style=&quot;font-weight:bold;background:gold&quot;
| 20 
| {{ESC|Īrija}} 
| [[Džonijs Logans]]
| ''[[Hold Me Now]]''
| &quot;Turi mani tagad&quot; 
| Angļu
| 1.
| 172
|-
| 21 
| {{ESC|Dienvidslāvija}} 
| ''[[Novi fosili]]''
| ''Ja sam za ples'' 
| &quot;Esmu piecēlies priekš dejas&quot; 
| [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]]
| 4.
| 92
|- 
| 22 
| {{ESC|Šveice}} 
| [[Kerola Riča]] 
| ''Moitié moitié'' 
| &quot;Puse un puse&quot;
| Franču
| 17. 
| 26
|}

== Balsojums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Brussels 1987 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/brussels-1987/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=16 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210416165304/https://eurovision.tv/event/brussels-1987/final/results |archive-date=16 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1987 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=303#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043347/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=303#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
|-
! rowspan=&quot;22&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 65 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 ||  || 7 || 10 || 7 ||  || 3 ||  ||  || 4 ||  ||  || 4 || 7 || 3 || 5 || 3 || 2 ||  || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 73 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 5 || 6 || 4 ||  || 10 ||  ||  ||  || 3 ||  || 4 || 10 || 8 ||  || 7 ||  || 5 ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  || 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 28 || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 ||  ||  ||  || 4 ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 56 || 5 || 2 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 ||  || 7 || 4 ||  ||  || 5 || 8 ||  || 4 || 5 || 3 ||  ||  || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Zviedrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 50 ||  || '''12''' ||  || 8 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || 7 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 7 ||  || 7 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 103 ||  || 3 || 6 || 3 || 5 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || '''12''' || 8 ||  ||  || 4 || 1 ||  || '''12''' || 1 || 4 ||  || '''12''' || '''12''' || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 15 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 ||  || 5 ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 0 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 ||  ||  ||  || 1 || 2 || 6 || 8 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || 7 || 5 || 7 ||  || '''12''' ||  || 6 ||  || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 83 ||  || 5 || 2 ||  ||  ||  || 10 ||  || 5 || 7 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 || 3 || '''12''' ||  ||  || 2 || 2 || 6 || 8 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  || 10 || 5 ||  || 3 || 5 ||  || 3 ||  || 3 ||  ||  || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 2 || 1 || 4 || 3 || 2 || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || 1 ||  ||  || 4 ||  ||  || 5 ||  ||  ||  || 4 || 1 || '''12''' ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  || 10 ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 141 || 3 || 8 || 10 || '''12''' || 10 || 7 || 4 || 5 || 1 || 6 ||  || 10 || 6 || 10 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 || 10 || '''12''' || 7 || 7 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 80 || 6 ||  ||  || 6 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 2 ||  || 6 || 5 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 || 10 || 8 || 10 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 32 || 10 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  || 4 || 2 ||  || 1 || 8 || 2 ||  ||  || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 83 || 7 || 6 || 7 || 7 ||  || 8 || 2 || 1 ||  || 1 || 8 || 6 ||  || 7 || 8 ||  ||  || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 ||  || 3
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 172 || 8 || 4 || '''12''' ||  || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || 10 || 10 ||  || '''12''' || 10 || '''12''' || 1 || 6 || 8 || '''12''' || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dienvidslāvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 92 || '''12''' || 7 || 8 || 10 || 8 ||  ||  || 6 || 6 || '''12''' || 2 ||  ||  ||  || 2 ||  || 10 ||  || 8 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 26 ||  || 1 ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||  || 5 ||  || 7 || 3 ||  ||  ||  || 4 ||  || 1 ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|}


=== 12 punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
| 8
| {{ESC|Īrija}}
| Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Itālija, Nīderlande, Somija, Šveice, Zviedrija
|-
| 5
| {{ESC|Itālija}}
| Dienvidslāvija, Īrija, Portugāle, Spānija, Vācija
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Dienvidslāvija}}
| Norvēģija, Turcija
|-
| {{ESC|Vācija}}
| Dānija, Islande
|-
| rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Francija}}
| Luksemburga
|-
| {{ESC|Grieķija}}
| Kipra
|-
| {{ESC|Kipra}}
| Grieķija
|-
| {{ESC|Nīderlande}}
| Francija
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| Izraēla
|}


== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:1987. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>r4rahgdg5vru7o6ou9qgf4nohj41w01</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liekupe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>237375</id>
    <revision>
      <id>4468588</id>
      <parentid>2109198</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T14:59:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1155" sha1="thzg6a33v5kkzec2hj7vrj7w78hkjkt" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Liekupe
| attēls            = 
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = 
| karte             = 
| kartes_paraksts   = 
| kartes_izmērs     = 
| izteka            = 
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Gauja]]
| sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=
| sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=
| iet_plat_d= | iet_plat_m= | iet_plat_s= | iet_plat_NS=
| iet_gar_d= | iet_gar_m= | iet_gar_s= | iet_gar_EW=
| baseina_valstis   = {{LAT}}
| tek_caur          = {{LAT}}
| garums            = &lt; 10
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
}}
'''Liekupe''' jeb '''Braslava''' ir [[Gauja]]s kreisā krasta pieteka, tās garums mazāks par 10 km. Atrodas  [[Liepas pagasts|Liepas pagastā]], kā arī īsā posmā kalpo par Liepas un [[Kauguru pagasts|Kauguru pagastu]] robežupīti. Gultne daudzviet regulēta.


{{īss aizmetnis}}
{{lģeo-aizmetnis}}

{{Gaujas pietekas}}

[[Kategorija:Gaujas pietekas]]</text>
      <sha1>thzg6a33v5kkzec2hj7vrj7w78hkjkt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hermanis Branovers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240881</id>
    <revision>
      <id>4468867</id>
      <parentid>4464439</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:48:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468867</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6316" sha1="pypy33bh39jsw1qx94bzi7ee4dwi6rh" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Hermanis Branovers
|     vārds_orig = ירמיהו ברנובר
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2026
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 4
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}}, miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Rīga|Rīgā]] dzimis [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs.

Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs. Zinātnieku aprindās Branovers bija pazīstams kā [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) jomas pionieris.&lt;ref name=Ruby&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&amp;q=%22herman+branover%22&amp;pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}&lt;/ref&gt; Savā personīgajā rīcībā viņš ievēroja habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl= https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Ateisms|ateistiskā]] [[Ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]]. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. Studēja [[Maskava]]s Aviācijas institūtā un [[Sanktpēterburga]]s (tolaik Ļeņingradas) Politehniskajā institūtā (pabeidza 1953. gadā). Vēlāk atgriezies Latvijā, bija pasniedzējs universitātes inženierzinātnes nodaļā (1953—1959) un vienlaicīgi mācījās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, ko pabeidza 1960. gadā. No 1959. līdz 1971. gadam strādājis kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] [[magnetohidrodinamika]]s jomā. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1962), fizikas un matemātikas zinātņu doktors (1969), profesors (1970).&lt;ref&gt;[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]&lt;/ref&gt; Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu).

Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas par emigrāciju uz Izraēlu 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un bija bezdarbnieks līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās uz [[Izraēla|Izraēlu]]. Viņš bija pirmais ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu, lai atstātu PSRS.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]&lt;/ref&gt;

No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors. Kopš 1973. gada bijis arī profesors un Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], kā arī daudzu zinātnisko publikāciju autors.

Sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru.

Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences &quot;[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]&quot;, kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl  = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}&lt;/ref&gt;

Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org
* [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org
* [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:PSRS fiziķi]]
[[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]]</text>
      <sha1>pypy33bh39jsw1qx94bzi7ee4dwi6rh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teds Tērners</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244086</id>
    <revision>
      <id>4468908</id>
      <parentid>4464736</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:24:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468908</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11198" sha1="1u3zbu5selub0y3ooewuznccaaooiw5" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Teds Tērners
|     vārds_orig = ''Ted Turner''
|         attēls = Ted Turner April 1985 (cropped).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Teds Tērners 1985. gadā
|     dz_dat_alt = {{dat|1938|11|19}}
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Sinsinati|2s=Ohaio (štats)}}
|      m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2026|5|6|1938|11|19}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Džefersona apgabals}}
|   dzīves_vieta = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}}
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mediju magnāts
|  darbības_gadi = 1960–2018
|        dzimums = v
|         vecāki = tēvs: Roberts Edvards Tērners II&lt;br /&gt;māte: Florensa Rūnija
|          brāļi = 
|          māsas = Mērija Džeina Tērnere
|   dzīvesbiedrs = Džūlija Geila Naja (1960–1964)&lt;br /&gt;Džeina Šērlija Smita (1964–1988)&lt;br /&gt;[[Džeina Fonda]] (1991–2001)
|          bērni = 5
|       paraksts = Ted signature.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Roberts Edvards &quot;Teds&quot; Tērners III''' ({{val|en|Robert Edward &quot;Ted&quot; Turner III}}; dzimis {{dat|1938|11|19}}; miris {{dat|2026|5|6}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[mediju magnāts]] un [[filantrops]], pazīstams kā ASV [[televīzija]]s kompānijas [[CNN]] (pasaulē pirmā 24 stundu ziņu kanāla) dibinātājs. Izveidojis arī ''WTBS'' kanālu, ieviešot neatkarīgu TV pārraidīšanas staciju koncepciju [[kabeļtelevīzija|kabeļtelevīzijā]].

Kā filantrops zināms ar savu 1 miljarda dolāru lielo dāvinājumu [[ANO]] darbības atbalstam, kā rezultātā tika izveidots sabiedriskais labdarības fonds ''[[United Nations Foundation]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.unfoundation.org|title=UN Foundation}}&lt;/ref&gt; Tērners bija šī fonda valdes priekšsēdētājs.

== Uzņēmējdarbības sākums ==
Tērners uzsāka savu darbību biznesā 24 gadu vecumā, kad pēc tēva pašnāvības 1963. gadā pārņēma viņa vides reklāmu kompāniju ''Turner Outdoor Advertising'' un spēja uzlabot kompānijas finansiālo situāciju. Iegūto peļņu viņš izlietoja nopērkot dažas radio stacijas, ko pēc tam pārdeva un 1970. gadā nopirka nelielu Atlantas televīzijas staciju. Uz tās pamata Tērners nodibināja ''[[Turner Broadcasting System]]'' mediju kompāniju. Trijos gados šī neatkarīgā televīzijas stacija kļuva ļoti ienesīga. 1976. gadā tā bija viena no pirmajām, kas lietoja jaunās komunikāciju satelītu iespējas, lai pārraidītu savu kanālu plašai kabeļtelevīzijas auditorijai visas valsts līmenī.

== Mediju biznesa attīstība ==
Vēlāk Tērners nodibināja vēl divus kanālus [[CNN]] (''Cable News Network'', 1980) un [[Turner Network Television|TNT]] (''Turner Network Television'', 1988).&lt;ref name=&quot;biogr&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|author=Encyclopædia Britannica |url=http://www.britannica.com/eb/article-9073872/Ted-Turner |title=Ted Turner – Britannica Online Encyclopedia |publisher=Britannica.com |date= |accessdate=March 24, 2010}}&lt;/ref&gt;

1986. gadā Tērners nopirka ''MGM/UA Entertainment'' kompāniju, kurā ietilpa ''Metro-Goldwyn-Mayer'' kinostudija un tās bibliotēka ar vairāk kā 4000 filmām. Vēlāk gan viņam nācās atkal pārdot šo kompāniju, kā arī daļu no ''Turner Broadcasting System''. Tomēr kontroli pār ''Turner Broadcasting System'' viņš saglabāja, kā arī viņa īpašumā palika ''MGM'' filmu kolekcija, starp kurām ir daudzas slavenas [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] klasiskās filmas.&lt;ref name=&quot;biogr&quot;/&gt;

1990. gados Tērners atsāka sava mediju biznesa paplašināšanu, izveidojot ''[[Cartoon Network]]'' (1992) kanālu un 1993. gadā nopērkot divas filmu producēšanas kompānijas (''New Line Cinema'' un ''Castle Rock Entertainment''). 1994. gadā Tērners nodibināja [[Turner Classic Movies|TCM]] kanālu (''Turner Classic Movies''), kurā tiek rādītas filmas no ''Warner Bros'', ''RKO'' un ''MGM'' filmu kolekcijām.

1996. gadā kompānijai ''[[WarnerMedia|Time Warner]]'' izdevās iegūt ''Turner Broadcasting System'' par 7,5 miljardiem dolāru. Saskaņā ar vienošanos, Tērners kļuva par ''Time Warner'' priekšsēdētāja vietnieku un vadīja kompānijas kabeļtelevīzijas tīklu. Pēc ''Time Warner'' apvienošanās ar interneta kompāniju ''AOL'' Tērners ieņēma līdzīgu posteni, kuru viņš pameta 2003. gadā.&lt;ref name=&quot;biogr&quot;/&gt;

== Iesaistīšanās labdarībā ==
1990. gadā Tērners nodibināja fondu ''[[Turner Foundation]]'', kas finansiāli atbalsta apkārtējai videi un iedzīvotāju labklājībai veltītus pasākumus.

Lai palīdzētu [[ANO]] finansiāli, 1998. gadā Tērners izveidoja labdarības fondu ''[[United Nations Foundation]]'', ziedojot tam 1 miljardu dolāru un aicinot arī citus piedalīties fonda darba nodrošināšanā. Tērners nosaucis ziedojumu par ieguldījumu cilvēces nākotnē. Viņš bija arī fonda valdes priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.unfoundation.org/who-we-are/board/|title=UN Foundation Board|access-date={{dat|2014|02|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140208054912/http://www.unfoundation.org/who-we-are/board/|archivedate={{dat|2014|02|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sports un kinobizness ==
12 gadu vecumā Tērners sāka nodarboties ar burāšanu. Vēlāk viņš guva arī atzīstamus panākumus šajā sportā. Viņš ir uzvarējis [[Amerikas kauss|Amerikas kausa]] izcīņā 1977. gadā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://sportsillustrated.cnn.com/vault/cover/featured/8544/index.htm|title=Ted Turner on Sports Illustrated cover|date=July 4, 1977|accessdate=April 27, 2011|work=CNN|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110515120708/http://sportsillustrated.cnn.com/vault/cover/featured/8544/index.htm|archivedate={{dat|2011|05|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1993. gadā Tērners uzņemts Amerikas kausa slavas zālē,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.herreshoff.org/achof/ted_turner.html |title=Herreshoff Marine Museum &amp; America's Cup Hall of Fame |publisher=Herreshoff.org |date= |accessdate=October 10, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120416032023/http://www.herreshoff.org/achof/ted_turner.html |archivedate={{dat|2012|04|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; bet 2011. gadā Nacionālajā Burāšanas slavas zālē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nshof.org/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=322:turner-ted-2011-inductee&amp;catid=78 |title=Turner, Ted - 2011 Inductee |publisher=Nshof.org |date= |accessdate=October 10, 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131210004343/http://www.nshof.org/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=322:turner-ted-2011-inductee&amp;catid=78 |archivedate={{dat|2013|12|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Tērners sportā iesaistījies arī finansiāli. 1976. gadā viņš iegādājās [[beisbols|beisbola]] klubu [[Atlantas &quot;Braves&quot;]], bet 1977. gadā profesionālo [[basketbols|basketbola]] klubu [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]. Tērners ir iniciējis un finansiāli atbalstījis [[Labas gribas spēles]] (1986—2001), cenšoties mazināt [[Aukstais karš|Aukstā kara]] ietekmi ar sporta sadraudzības spēlēm.&lt;ref name=&quot;biogr&quot;/&gt;

Tērners iesaistījies arī kinofilmu un televīzijas filmu producēšanā, piedalījies televīzijas programmās un dažās filmās. 2008. gadā Tērners izdeva savu autobiogrāfiju ''Call Me Ted''.&lt;ref name=&quot;bio&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.filmreference.com/film/19/Ted-Turner.html |title=Ted Turner Biography (1938-) |publisher=Film Reference |date= |accessdate=March 24, 2010}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ted Turner Jane Fonda.jpg|thumb|left|Teds Tērners un [[Džeina Fonda]] 1990. gadā (autors ''Alan Ligh'')]]

== Personīgā dzīve ==
Tērners bija precējies ar Džūliju Geilu Naju (1960—1964). Laulībā dzimuši divi bērni — dēls Roberts Edvards IV un meita Laura Lī. Otrā Tērnera sieva bija stjuarte Džeina Šērlija Smita (1964—1988). Šajā laulībā piedzima trīs bērni (Boregārds, Rets, Dženija). Trešo reizi Tērners apprecējās 1991. gadā ar aktrisi [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]]. Laulība šķirta 2001. gadā.&lt;ref name=&quot;bio&quot;/&gt;

Pēc ''Time Warner'' atstāšanas 2003. gadā, Tērners pievērsies zemes īpašumu apsaimniekošanai. Viņš bija viens no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem ASV, viņam piederēja 2 miljoni [[Akrs|akru]] zemes. Uz šīs zemes Tērners attīstīja projektus apkārtējās vides saglabāšanai, izveidojot savvaļas rezervātus. Viņa īpašumos ir ap {{sk|50000}} [[bizoni|bizonu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.independent.co.uk/news/world/americas/turner-becomes-largest-private-landowner-in-us-761711.html |title=Turner becomes largest private landowner in US – Americas, World |publisher=The Independent |date=December 1, 2007 |accessdate=March 29, 2009 | location=London | first=Leonard | last=Doyle}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://www.nytimes.com/2011/01/29/us/29land.html |title=For Land Barons, Acres by the Millions |work= [[The New York Times]] |date=January 28, 2011 |first=Katharine Q. |last=Seelye}}&lt;/ref&gt;

Tērners nomira savās mājās Džefersona apgabalā, [[Florida|Floridā]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.tallahassee.com/story/news/state/2026/05/06/ted-turner-cnn-founder-died-at-his-ranch-near-tallahassee/89960712007/|title = Ted Turner, CNN founder, died at his ranch near Tallahassee|last = Call|first = James|work = [[Tallahassee Democrat]]|quote = Ted Turner, the media mogul who created CNN and other lodestars of cable TV, died at his ranch in Jefferson County, Florida|date = May 6, 2026|accessdate = May 6, 2026}}&lt;/ref&gt; 2026. gada 6. maijā 87 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Folkenflik |first=David |date=May 6, 2026 |title=Brash CNN founder Ted Turner dies |url=https://www.npr.org/2026/05/06/nx-s1-3059290/ted-turner-obituary-cnn |access-date=May 6, 2026 |work=NPR |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;NYT-obit&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Kandell |first=Jonathan |date=May 6, 2026 |title=Ted Turner, Creator of CNN and the 24-Hour News Cycle, Dies at 87 |url=https://www.nytimes.com/2026/05/06/business/media/ted-turner-dead.html |access-date=May 6, 2026 |work=The New York Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Ann O’Neill |first=Brian Stelter |date=May 6, 2026 |title=CNN founder Ted Turner, a pioneer of cable TV news, dies at 87 |url=https://edition.cnn.com/2026/05/06/us/ted-turner-death |access-date=May 6, 2026 |work=[[CNN]] |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [http://www.turnerfoundation.org/ Turner Foundation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200817180322/http://www.turnerfoundation.org/ |date={{dat|2020|08|17||bez}} }}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Gada cilvēks (Time) 1976—2000}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tērners, Teds}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]
[[Kategorija:ASV uzņēmēji]]
[[Kategorija:Filantropi]]
[[Kategorija:Burātāji]]</text>
      <sha1>1u3zbu5selub0y3ooewuznccaaooiw5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknes novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244222</id>
    <revision>
      <id>4468714</id>
      <parentid>4443056</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T23:31:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4468714</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="116740" sha1="lds3ktayfub6xie45xdspugl1zgfo9h" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97232589}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566020 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97232589 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55165660
| label = ''[[:d:Q55165660|Asticu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Asticu viduslaiku kapsēta
| municipality = Astici
| district = Kaunatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.291957932345
| long = 27.504625552896
| p625 = {{Coord|56.291958|27.504626|display=inline}}
| vaid = 2003
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Astici
}}
{{monument
| qid = Q55164173
| label = [[Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta]]
| name = Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta
| municipality = Audriņi
| district = Audriņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.590624264936
| long = 27.24399845765
| p625 = {{Coord|56.590624|27.243998|display=inline}}
| commonscat = Audriņi Memorial
| vaid = 50
| wikipediauri = Audri%C5%86u_ciema_iedz%C4%ABvot%C4%81ju_piemi%C5%86as_vieta
| year = 1942.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Audri%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55164167
| label = [[Puderovas vecticībnieku lūgšanu nams|Puderovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]
| name = Puderovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
| municipality = Audriņu pagasts
| district = Audriņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Puderovā
| lat = 56.605697075028
| long = 27.212182190433
| p625 = {{Coord|56.605697|27.212182|display=inline}}
| image = Puderovas%20vectic%C4%ABbnieku%20bazn%C4%ABca.jpg
| vaid = 5798
| wikipediauri = Puderovas_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Audri%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166141
| label = ''[[:d:Q55166141|Babru senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Babru senkapi (Kara kapi)
| municipality = Babri
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Pušas ezera R krastā
| lat = 56.22630516979
| long = 27.190286711507
| p625 = {{Coord|56.226305|27.190287|display=inline}}
| vaid = 2044
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Babri_(Pu%C5%A1as_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55166150
| label = ''[[:d:Q55166150|Babru muižas kungu māja]]''
| name = Babru muižas kungu māja
| municipality = Babri
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = &quot;Babri&quot;
| vaid = 9193
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Babri_(Pu%C5%A1as_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165664
| label = ''[[:d:Q55165664|Batņu senkapi (Kapu kalns, Kara kapi)]]''
| name = Batņu senkapi (Kapu kalns, Kara kapi)
| municipality = Batņi
| district = Kaunatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.351807955078
| long = 27.551283098749
| p625 = {{Coord|56.351808|27.551283|display=inline}}
| vaid = 2004
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bat%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q15218678
| label = [[Bikovas katoļu baznīca|Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]]
| name = Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca
| municipality = Bikava
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.7375
| long = 27.0675
| p625 = {{Coord|56.7375|27.0675|display=inline}}
| image = Gaigalavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-28.jpg
| commonscat = Sacred Heart church in Bikava
| vaid = 5808
| wikipediauri = Bikovas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1850. 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bikava
}}
{{monument
| qid = Q55165807
| label = [[Bondaru pilskalns|Bondaru pilskalns ar apmetni]]
| name = Bondaru pilskalns ar apmetni
| municipality = Bondari
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.291910347987
| long = 27.338863862917
| p625 = {{Coord|56.29191|27.338864|display=inline}}
| vaid = 2014
| wikipediauri = Bondaru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bondari_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165812
| label = [[Smagaņu pilskalns|Smaganu pilskalns]]
| name = Smaganu pilskalns
| municipality = Bondari
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = (Martušovkā)
| lat = 56.295582582146
| long = 27.329980158787
| p625 = {{Coord|56.295583|27.32998|display=inline}}
| vaid = 2015
| wikipediauri = Smaga%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bondari_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55166057
| label = ''[[:d:Q55166057|Brožagala senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Brožagala senkapi (Kara kapi)
| municipality = Brožgola
| district = Nautrēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.706719129124
| long = 27.271283288383
| p625 = {{Coord|56.706719|27.271283|display=inline}}
| vaid = 1553
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bro%C5%BEgola
}}
{{monument
| qid = Q15218763
| label = [[Bērzgales Annas baznīca|Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca]]
| name = Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca
| municipality = Bērzgale
| district = Bērzgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.6325
| long = 27.5125
| p625 = {{Coord|56.6325|27.5125|display=inline}}
| image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%202001-08-12.jpg
| commonscat = Saint Anne church in Bērzgale
| vaid = 5799
| wikipediauri = B%C4%93rzgales_Annas_bazn%C4%ABca
| year = 1770. 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzgale
}}
{{monument
| qid = Q55164189
| label = ''[[:d:Q55164189|Bērzgales muižas kungu māja]]''
| name = Bērzgales muižas kungu māja
| municipality = Bērzgale
| district = Bērzgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.626628998238
| long = 27.516612873363
| p625 = {{Coord|56.626629|27.516613|display=inline}}
| vaid = 5800
| year = 1878. 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bērzgales muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzgale
}}
{{monument
| qid = Q55443901
| label = ''[[:d:Q55443901|Cakulu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Cakulu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Cakuli
| district = Dekšāres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Malmutas upes kreisajā krastā
| lat = 56.63158860556
| long = 26.788038845581
| p625 = {{Coord|56.631589|26.788039|display=inline}}
| vaid = 1965
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cakuli
}}
{{monument
| qid = Q15218790
| label = [[Ciskādu katoļu baznīca|Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| name = Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
| municipality = Ciskādi
| district = Sakstagala pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.49222222
| long = 27.13583333
| p625 = {{Coord|56.492222|27.135833|display=inline}}
| image = Cisk%C4%81du%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20Krist%C4%ABt%C4%81ja%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Cisk%C4%81di%2C%20Sakstagala%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Roman Catholic church in Ciskādi
| vaid = 5862
| wikipediauri = Cisk%C4%81du_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1900.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Cisk%C4%81di
}}
{{monument
| qid = Q55166394
| label = ''[[:d:Q55166394|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Ciskādi
| district = Sakstagala pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Ciskādu katoļu baznīcā
| lat = 56.49222222
| long = 27.13583333
| p625 = {{Coord|56.492222|27.135833|display=inline}}
| vaid = 4176
| year = 1908.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ciskādu katoļu baznīca|Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Cisk%C4%81di
}}
{{monument
| qid = Q55166405
| label = ''[[:d:Q55166405|Ciskādu (Vītolu) skola]]''
| name = Ciskādu (Vītolu) skola
| municipality = Ciskādi
| district = Sakstagala pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.490598050979
| long = 27.133346859772
| p625 = {{Coord|56.490598|27.133347|display=inline}}
| vaid = 5861
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Cisk%C4%81di
}}
{{monument
| qid = Q55165593
| label = ''[[:d:Q55165593|Danču senkapi]]''
| name = Danču senkapi
| municipality = Danči
| district = Ilzeskalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.662597572984
| long = 27.370335865705
| p625 = {{Coord|56.662598|27.370336|display=inline}}
| vaid = 1995
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dan%C4%8Di
}}
{{monument
| qid = Q55443885
| label = ''[[:d:Q55443885|Zviedru skansts (Jumpravas kalns, Kuces kalns) - viduslaiku nocietinājums]]''
| name = Zviedru skansts (Jumpravas kalns, Kuces kalns) - viduslaiku nocietinājums
| municipality = Dekšāres pagasts
| district = Dekšāres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Staros
| lat = 56.62159855373
| long = 26.786026073366
| p625 = {{Coord|56.621599|26.786026|display=inline}}
| vaid = 1967
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dek%C5%A1%C4%81res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15218840
| label = [[Dricānu baznīca|Dricānu Svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca]]
| name = Dricānu Svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca
| municipality = Dricāni
| district = Dricānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.64972222
| long = 27.18777778
| p625 = {{Coord|56.649722|27.187778|display=inline}}
| image = 15423%20Dryca%C5%84ski%20ko%C5%9Bci%C3%B3%C5%82%20parafialny%20pod%20wezwaniem%20%C5%9B%C5%9B.%20Ap.%20Szymona%20i%20Judy.%201859..jpg
| commonscat = Saints Simon and Jude church in Dricāni
| vaid = 5801
| wikipediauri = Dric%C4%81nu_bazn%C4%ABca
| year = 1859. -1860.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dric%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q55165373
| label = ''[[:d:Q55165373|Zemnieku sēta (bij. skola) &quot;Osīši&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta (bij. skola) &quot;Osīši&quot;
| municipality = Dricānu pagasts
| district = Dricānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.669648272037
| long = 27.290108201849
| p625 = {{Coord|56.669648|27.290108|display=inline}}
| vaid = 8900
| year = 19.gs./20.gs. s., 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dric%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165820
| label = ''[[:d:Q55165820|Dvarču senkapi (Dvarču kalns)]]''
| name = Dvarču senkapi (Dvarču kalns)
| municipality = Dvarči
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Rāznas ezera D krastā
| lat = 56.306414532615
| long = 27.421175856083
| p625 = {{Coord|56.306415|27.421176|display=inline}}
| vaid = 2016
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dvar%C4%8Di
}}
{{monument
| qid = Q55165548
| label = ''[[:d:Q55165548|Dziļāru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dziļāru viduslaiku kapsēta
| municipality = Dziļāri
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.716040283622
| long = 27.112271208169
| p625 = {{Coord|56.71604|27.112271|display=inline}}
| vaid = 1987
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dzi%C4%BC%C4%81ri
}}
{{monument
| qid = Q55165539
| label = ''[[:d:Q55165539|Dervanienas senkapi]]''
| name = Dervanienas senkapi
| municipality = Dērvaniene
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.720386413313
| long = 27.029146108479
| p625 = {{Coord|56.720386|27.029146|display=inline}}
| vaid = 1986
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = D%C4%93rvaniene
}}
{{monument
| qid = Q55165426
| label = ''[[:d:Q55165426|Ezergailīšu Velna akmens - kulta vieta]]''
| name = Ezergailīšu Velna akmens - kulta vieta
| municipality = Ezergailīši
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.292446990175
| long = 27.037834543737
| p625 = {{Coord|56.292447|27.037835|display=inline}}
| vaid = 1979
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ezergail%C4%AB%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55165430
| label = ''[[:d:Q55165430|Ezergailīšu senkapi (Priedes kalns)]]''
| name = Ezergailīšu senkapi (Priedes kalns)
| municipality = Ezergailīši
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Feimaņu ezera Z krastā
| lat = 56.284173985053
| long = 27.027191537733
| p625 = {{Coord|56.284174|27.027192|display=inline}}
| vaid = 1980
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ezergail%C4%AB%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q15218908
| label = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| name = Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
| municipality = Feimaņi
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.26777778
| long = 27.03777778
| p625 = {{Coord|56.267778|27.037778|display=inline}}
| image = Feima%C5%86u%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20Krist%C4%ABt%C4%81ja%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Saint John the Baptist church in Feimaņi
| vaid = 5805
| wikipediauri = Feima%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1756. -1760.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Feima%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55165436
| label = ''[[:d:Q55165436|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Feimaņi
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Feimaņu katoļu baznīcā
| lat = 56.26777778
| long = 27.03777778
| p625 = {{Coord|56.267778|27.037778|display=inline}}
| vaid = 4144
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Feima%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55165442
| label = ''[[:d:Q55165442|Sānu altāri (2)]]''
| name = Sānu altāri (2)
| municipality = Feimaņi
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Feimaņu katoļu baznīcā
| lat = 56.26777778
| long = 27.03777778
| p625 = {{Coord|56.267778|27.037778|display=inline}}
| vaid = 4154
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Feima%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55165448
| label = ''[[:d:Q55165448|Altāris ar gleznām (2)]]''
| name = Altāris ar gleznām (2)
| municipality = Feimaņi
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Freimaņu katoļu baznīcā
| lat = 56.26767986931
| long = 27.037838707774
| p625 = {{Coord|56.26768|27.037839|display=inline}}
| vaid = 4157
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Feima%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55165456
| label = ''[[:d:Q55165456|Feimaņu muižas parks]]''
| name = Feimaņu muižas parks
| municipality = Feimaņi
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.272040972868
| long = 27.036473282947
| p625 = {{Coord|56.272041|27.036473|display=inline}}
| vaid = 5806
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Feima%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55165462
| label = ''[[:d:Q55165462|Feimaņu katoļu baznīcas zvanu tornis]]''
| name = Feimaņu katoļu baznīcas zvanu tornis
| municipality = Feimaņi
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.267756056889
| long = 27.037285208262
| p625 = {{Coord|56.267756|27.037285|display=inline}}
| vaid = 5807
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Feima%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55165468
| label = ''[[:d:Q55165468|Kapela]]''
| name = Kapela
| municipality = Feimaņi
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| vaid = 9090
| year = 1806.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Feima%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55165474
| label = ''[[:d:Q55165474|Krucifiksa nojume]]''
| name = Krucifiksa nojume
| municipality = Feimaņi
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.658394320765
| long = 26.959443513387
| p625 = {{Coord|56.658394|26.959444|display=inline}}
| vaid = 9091
| year = 18.gs.b./19.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Feima%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55165478
| label = ''[[:d:Q55165478|Obelisks &quot;Krusta nesējs&quot;]]''
| name = Obelisks &quot;Krusta nesējs&quot;
| municipality = Feimaņi
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| vaid = 9092
| year = 1825.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Feima%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55165413
| label = ''[[:d:Q55165413|Feimaņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Feimaņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Feimaņu pagasts
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = pie Feimaņu skolas
| lat = 56.270609669176
| long = 27.03819250259
| p625 = {{Coord|56.27061|27.038193|display=inline}}
| vaid = 1985
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Feima%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166078
| label = ''[[:d:Q55166078|Gaiduļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Gaiduļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Gaiduļi
| district = Ozolaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Gaiduļu ezera Z krastā
| lat = 56.434469116032
| long = 27.304783755217
| p625 = {{Coord|56.434469|27.304784|display=inline}}
| vaid = 2041
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaidu%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q55165502
| label = ''[[:d:Q55165502|Kvāpānu senkapi I]]''
| name = Kvāpānu senkapi I
| municipality = Gaigalavas pagasts
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Kvāpānos, Rēzeknes upes labajā krastā
| lat = 56.761306032872
| long = 26.978142565529
| p625 = {{Coord|56.761306|26.978143|display=inline}}
| vaid = 1990
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaigalavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165510
| label = ''[[:d:Q55165510|Kvāpānu senkapi II]]''
| name = Kvāpānu senkapi II
| municipality = Gaigalavas pagasts
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Kvāpānos, uz ZA no Kvāpānu senkapiem I
| lat = 56.761709864506
| long = 26.981169581538
| p625 = {{Coord|56.76171|26.98117|display=inline}}
| vaid = 1991
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaigalavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165515
| label = ''[[:d:Q55165515|Bikavas muižas apbūve]]''
| name = Bikavas muižas apbūve
| municipality = Gaigalavas pagasts
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Bikavas muižā
| lat = 56.735834853293
| long = 27.065430030378
| p625 = {{Coord|56.735835|27.06543|display=inline}}
| vaid = 5809
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623033|Bikavas muiža]]''
| munwiki = Gaigalavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165523
| label = ''[[:d:Q55165523|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Gaigalavas pagasts
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Bikavas muižā
| lat = 56.734676899357
| long = 27.065629291944
| p625 = {{Coord|56.734677|27.065629|display=inline}}
| vaid = 5810
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55165515|Bikavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Gaigalavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165529
| label = ''[[:d:Q55165529|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Gaigalavas pagasts
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Bikavas muižā
| lat = 56.735930974862
| long = 27.065427917667
| p625 = {{Coord|56.735931|27.065428|display=inline}}
| vaid = 5811
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55165515|Bikavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Gaigalavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55443913
| label = ''[[:d:Q55443913|Garanču apmetne]]''
| name = Garanču apmetne
| municipality = Garanči
| district = Dekšāres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.666562514389
| long = 26.777653163189
| p625 = {{Coord|56.666563|26.777653|display=inline}}
| vaid = 1966
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Garan%C4%8Di_(Dek%C5%A1%C4%81res_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55166489
| label = ''[[:d:Q55166489|Gerardovas senkapi]]''
| name = Gerardovas senkapi
| municipality = Gerardova
| district = Stoļerovas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = (bij. Rozenmuižā)
| lat = 56.43869936031
| long = 27.503034429926
| p625 = {{Coord|56.438699|27.503034|display=inline}}
| vaid = 2057
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gerardova
}}
{{monument
| qid = Q55165826
| label = ''[[:d:Q55165826|Giņēviču senkapi]]''
| name = Giņēviču senkapi
| municipality = Gineviči
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.323726302815
| long = 27.370857484197
| p625 = {{Coord|56.323726|27.370857|display=inline}}
| vaid = 2018
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ginevi%C4%8Di
}}
{{monument
| qid = Q15218957
| label = [[Gribuļu pilskalns]]
| name = Gribuļu pilskalns
| municipality = Gribuļi
| district = Vērēmu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.58861111
| long = 27.36833333
| p625 = {{Coord|56.588611|27.368333|display=inline}}
| vaid = 2060
| wikipediauri = Gribu%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gribu%C4%BCi_(V%C4%93r%C4%93mu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q16358017
| label = [[Ilzeskalna pareizticīgo baznīca]]
| name = Ilzeskalna pareizticīgo baznīca
| municipality = Ilzeskalns
| district = Ilzeskalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.645
| long = 27.3915708
| p625 = {{Coord|56.645|27.391571|display=inline}}
| image = Ku%C4%BC%C5%86eva%20bazn%C4%ABca%20Ilzeskaln%C4%81%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Our Lady of Sorrows Orthodox church in Ilzeskalns
| vaid = 5814
| wikipediauri = Ilzeskalna_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
| year = 1832. 1863.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ilzeskalns
}}
{{monument
| qid = Q55165597
| label = ''[[:d:Q55165597|Ikonostass]]''
| name = Ikonostass
| municipality = Ilzeskalns
| district = Ilzeskalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Ilzeskalna (Kuļņevas) pareizticīgo baznīcā - kapličā
| lat = 56.645061867935
| long = 27.391124288872
| p625 = {{Coord|56.645062|27.391124|display=inline}}
| vaid = 4160
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Ilzeskalns
}}
{{monument
| qid = Q55165737
| label = [[Ismeru vecticībnieku lūgšanu nams|Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ar draudzes māju]]
| name = Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ar draudzes māju
| municipality = Ismeri
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.386937261082
| long = 27.328551273256
| p625 = {{Coord|56.386937|27.328551|display=inline}}
| image = Ismeru%20vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2C%20L%C5%ABznavas%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is%20-%20Panoramio.jpg
| vaid = 5818
| wikipediauri = Ismeru_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams
| year = 1812. 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ismeri
}}
{{monument
| qid = Q55165579
| label = ''[[:d:Q55165579|Janopoles senkapi]]''
| name = Janopoles senkapi
| municipality = Janopole
| district = Griškānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.466110576023
| long = 27.377058881811
| p625 = {{Coord|56.466111|27.377059|display=inline}}
| vaid = 1993
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Janopole
}}
{{monument
| qid = Q55165584
| label = ''[[:d:Q55165584|Janopoles Upuru vīksna - kulta vieta]]''
| name = Janopoles Upuru vīksna - kulta vieta
| municipality = Janopole
| district = Griškānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.457752821326
| long = 27.384583025891
| p625 = {{Coord|56.457753|27.384583|display=inline}}
| vaid = 1994
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Janopole
}}
{{monument
| qid = Q55165833
| label = ''[[:d:Q55165833|Jaunstašuļu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Jaunstašuļu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Jaunstašuļi
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.294534223929
| long = 27.389729230255
| p625 = {{Coord|56.294534|27.389729|display=inline}}
| vaid = 2019
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsta%C5%A1u%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q55165838
| label = ''[[:d:Q55165838|Jaunstašuļu Velna pēdas akmens - kulta vieta]]''
| name = Jaunstašuļu Velna pēdas akmens - kulta vieta
| municipality = Jaunstašuļi
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.286579271828
| long = 27.383118343052
| p625 = {{Coord|56.286579|27.383118|display=inline}}
| vaid = 2020
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsta%C5%A1u%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q55165386
| label = ''[[:d:Q55165386|Kakarviešu pilskalns]]''
| name = Kakarviešu pilskalns
| municipality = Kakarvīši
| district = Dricānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.636650900277
| long = 27.155535300292
| p625 = {{Coord|56.636651|27.155535|display=inline}}
| vaid = 1968
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kakarv%C4%AB%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55165389
| label = ''[[:d:Q55165389|Kakarviešu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Kakarviešu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Kakarvīši
| district = Dricānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.640941030784
| long = 27.159169662526
| p625 = {{Coord|56.640941|27.15917|display=inline}}
| vaid = 1969
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kakarv%C4%AB%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55165613
| label = [[Kantinieku pilskalns]]
| name = Kantinieku pilskalns
| municipality = Kantinīki
| district = Kantinieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.574241305702
| long = 27.154583512025
| p625 = {{Coord|56.574241|27.154584|display=inline}}
| vaid = 2000
| wikipediauri = Kantinieku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kantin%C4%ABki
}}
{{monument
| qid = Q55165617
| label = ''[[:d:Q55165617|Kantinieku senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Kantinieku senkapi (Kara kapi)
| municipality = Kantinīki
| district = Kantinieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.578634243182
| long = 27.13394758654
| p625 = {{Coord|56.578634|27.133948|display=inline}}
| vaid = 2001
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kantin%C4%ABki
}}
{{monument
| qid = Q55165554
| label = ''[[:d:Q55165554|Karitonu senkapi]]''
| name = Karitonu senkapi
| municipality = Karitoni
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.737213192
| long = 27.172608266137
| p625 = {{Coord|56.737213|27.172608|display=inline}}
| vaid = 1988
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Karitoni
}}
{{monument
| qid = Q15219116
| label = [[Kaunatas baznīca|Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca]]
| name = Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
| municipality = Kaunata
| district = Kaunatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.33194444
| long = 27.54722222
| p625 = {{Coord|56.331944|27.547222|display=inline}}
| image = Kaunatas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202002-08-10.jpg
| commonscat = Roman Catholic church in Kaunata
| vaid = 5815
| wikipediauri = Kaunatas_bazn%C4%ABca
| year = 1852.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kaunata
}}
{{monument
| qid = Q55165669
| label = ''[[:d:Q55165669|Kaunatas senkapi]]''
| name = Kaunatas senkapi
| municipality = Kaunata
| district = Kaunatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = pie slimnīcas
| lat = 56.330218423268
| long = 27.539986987421
| p625 = {{Coord|56.330218|27.539987|display=inline}}
| vaid = 2006
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaunata
}}
{{monument
| qid = Q55165650
| label = ''[[:d:Q55165650|Antropovas senkapi (Zaļais kalns)]]''
| name = Antropovas senkapi (Zaļais kalns)
| municipality = Kaunatas pagasts
| district = Kaunatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = starp Antropovu un Gališevku
| lat = 56.284476714464
| long = 27.553569693858
| p625 = {{Coord|56.284477|27.55357|display=inline}}
| vaid = 2008
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaunatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165656
| label = ''[[:d:Q55165656|Veresovkas senkapi]]''
| name = Veresovkas senkapi
| municipality = Kaunatas pagasts
| district = Kaunatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Veresovkā
| lat = 56.310687033068
| long = 27.513994315314
| p625 = {{Coord|56.310687|27.513994|display=inline}}
| vaid = 2011
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaunatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q130467607
| label = [[Dzirkaļu (Gorku) pilskalns|Dzirkaļu pilskalns]]
| name = Dzirkaļu pilskalns
| municipality = Kaunatas pagasts
| district = Kaunatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Gorkos
| lat = 56.271805555556
| long = 27.64225
| p625 = {{Coord|56.271806|27.64225|display=inline}}
| vaid = 2005
| wikipediauri = Dzirka%C4%BCu_(Gorku)_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaunatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166386
| label = ''[[:d:Q55166386|Kaļvu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kaļvu viduslaiku kapsēta
| municipality = Kaļvi
| district = Rikavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.627199488713
| long = 27.024380584007
| p625 = {{Coord|56.627199|27.024381|display=inline}}
| vaid = 2053
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ka%C4%BCvi_(Rikavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165482
| label = ''[[:d:Q55165482|Kavališķu senkapi (Krievu kapi)]]''
| name = Kavališķu senkapi (Krievu kapi)
| municipality = Kovališki
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.269380832169
| long = 27.078813094936
| p625 = {{Coord|56.269381|27.078813|display=inline}}
| vaid = 1981
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kovali%C5%A1ki_(Feima%C5%86u_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165486
| label = ''[[:d:Q55165486|Vinmines pilskalns]]''
| name = Vinmines pilskalns
| municipality = Kovališki
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.273111232445
| long = 27.067193440087
| p625 = {{Coord|56.273111|27.067193|display=inline}}
| vaid = 1982
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kovali%C5%A1ki_(Feima%C5%86u_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165689
| label = ''[[:d:Q55165689|Križanu senkapi (Moku saliņa)]]''
| name = Križanu senkapi (Moku saliņa)
| municipality = Križini
| district = Lendžu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.570270537688
| long = 27.542304416101
| p625 = {{Coord|56.570271|27.542304|display=inline}}
| vaid = 2012
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kri%C5%BEini
}}
{{monument
| qid = Q55165490
| label = ''[[:d:Q55165490|Krupenišķu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Krupenišķu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Krupeniški
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Zalvu ezera A krastā
| lat = 56.230239917389
| long = 27.0230123171
| p625 = {{Coord|56.23024|27.023012|display=inline}}
| vaid = 1983
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krupeni%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q55164178
| label = ''[[:d:Q55164178|Kuciņu senkapi (Kara kapi, Zviedru kapi)]]''
| name = Kuciņu senkapi (Kara kapi, Zviedru kapi)
| municipality = Kuciņi
| district = Audriņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = pie kapsētas
| lat = 56.540523058929
| long = 27.214099492977
| p625 = {{Coord|56.540523|27.214099|display=inline}}
| vaid = 1961
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kuci%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55165557
| label = ''[[:d:Q55165557|Kuderu senkapi]]''
| name = Kuderu senkapi
| municipality = Kuderi
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Ičas upes kreisajā krastā
| lat = 56.789025991478
| long = 27.21574010369
| p625 = {{Coord|56.789026|27.21574|display=inline}}
| vaid = 1989
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kuderi
}}
{{monument
| qid = Q55165675
| label = ''[[:d:Q55165675|Kušneru senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Kušneru senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Kušneri
| district = Kaunatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.340990327804
| long = 27.59451235055
| p625 = {{Coord|56.34099|27.594512|display=inline}}
| vaid = 2007
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ku%C5%A1neri_(Kaunatas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165394
| label = ''[[:d:Q55165394|Kūzmu senkapi]]''
| name = Kūzmu senkapi
| municipality = Kūzmi
| district = Dricānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.652013144613
| long = 27.170646987798
| p625 = {{Coord|56.652013|27.170647|display=inline}}
| vaid = 1970
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = K%C5%ABzmi
}}
{{monument
| qid = Q55165884
| label = ''[[:d:Q55165884|Lopatišķu Karņecka kalns - pilskalns]]''
| name = Lopatišķu Karņecka kalns - pilskalns
| municipality = Lapatiški
| district = Maltas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.269076923884
| long = 27.149341277808
| p625 = {{Coord|56.269077|27.149341|display=inline}}
| vaid = 2034
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lapati%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q55165888
| label = [[Leimanišku pilskalns|Leimanišķu pilskalns]]
| name = Leimanišķu pilskalns
| municipality = Leimaniški
| district = Maltas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.315774160739
| long = 27.224898475852
| p625 = {{Coord|56.315774|27.224898|display=inline}}
| vaid = 2031
| wikipediauri = Leimani%C5%A1ku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Leimani%C5%A1ki_(Maltas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165890
| label = ''[[:d:Q55165890|Leimanišķu apmetne]]''
| name = Leimanišķu apmetne
| municipality = Leimaniški
| district = Maltas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.321481825914
| long = 27.223578741179
| p625 = {{Coord|56.321482|27.223579|display=inline}}
| vaid = 2032
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Leimani%C5%A1ki_(Maltas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165893
| label = [[Leimanišku Baterijas kalns|Leimanišķu Baterijas kalns]]
| name = Leimanišķu Baterijas kalns
| municipality = Leimaniški
| district = Maltas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.312840902927
| long = 27.215341579146
| p625 = {{Coord|56.312841|27.215342|display=inline}}
| vaid = 2033
| wikipediauri = Leimani%C5%A1ku_Baterijas_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Leimani%C5%A1ki_(Maltas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165622
| label = ''[[:d:Q55165622|Leimanišķu krucifikss]]''
| name = Leimanišķu krucifikss
| municipality = Leimaņi
| district = Kantinieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = (Leimanišķos)
| lat = 56.559368260066
| long = 27.140894110676
| p625 = {{Coord|56.559368|27.140894|display=inline}}
| vaid = 6131
| year = 19.gs.1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Leima%C5%86i_(Kantinieku_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165495
| label = ''[[:d:Q55165495|Leiņukalna senkapi]]''
| name = Leiņukalna senkapi
| municipality = Leinakolns
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Feimankas upītes labajā krastā
| lat = 56.309287485364
| long = 26.954123165102
| p625 = {{Coord|56.309287|26.954123|display=inline}}
| vaid = 1984
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Leinakolns
}}
{{monument
| qid = Q55165842
| label = [[Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams|Lipušku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]
| name = Lipušku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
| municipality = Lipuški
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.291160840791
| long = 27.435120893812
| p625 = {{Coord|56.291161|27.435121|display=inline}}
| image = %C4%BBipu%C5%A1ku%20Vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2C%20Lipu%C5%A1ki%2C%20M%C4%81ko%C5%86kalna%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Old Believers church in Lipuški
| vaid = 5830
| wikipediauri = Lipu%C5%A1ku_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lipu%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q55166158
| label = ''[[:d:Q55166158|Livku senkapi (Moskaļu kapi)]]''
| name = Livku senkapi (Moskaļu kapi)
| municipality = Liuki
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.218472915183
| long = 27.276331511941
| p625 = {{Coord|56.218473|27.276332|display=inline}}
| vaid = 2045
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liuki
}}
{{monument
| qid = Q55166455
| label = [[Lošu pilskalns]]
| name = Lošu pilskalns
| municipality = Losa
| district = Silmalas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.425052233793
| long = 27.153550299635
| p625 = {{Coord|56.425052|27.15355|display=inline}}
| vaid = 2056
| wikipediauri = Lo%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Losa
}}
{{monument
| qid = Q55165703
| label = ''[[:d:Q55165703|Kungu māja (Jaunā pils)]]''
| name = Kungu māja (Jaunā pils)
| municipality = Lūznavas pagasts
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Lūznavas muižā
| lat = 56.357757076928
| long = 27.260394932041
| p625 = {{Coord|56.357757|27.260395|display=inline}}
| image = L%C5%ABznava%20Manor%202015.JPG
| commonscat = Lūznava manor house
| vaid = 5820
| year = 1905. -1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]''
| munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165713
| label = ''[[:d:Q55165713|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Lūznavas pagasts
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Lūznavas muižā
| lat = 56.359496269033
| long = 27.261399105934
| p625 = {{Coord|56.359496|27.261399|display=inline}}
| image = L%C5%ABznavas%20mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg
| vaid = 5821
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]''
| munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165720
| label = ''[[:d:Q55165720|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Lūznavas pagasts
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Lūznavas muižā
| lat = 56.358998377059
| long = 27.26353617425
| p625 = {{Coord|56.358998|27.263536|display=inline}}
| vaid = 5822
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]''
| munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165729
| label = ''[[:d:Q55165729|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Lūznavas pagasts
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Lūznavas muižā
| lat = 56.356628001328
| long = 27.258095742277
| p625 = {{Coord|56.356628|27.258096|display=inline}}
| vaid = 5823
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Lūznavas muiža]]
| munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138501200
| label = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]''
| name = Lūznavas muižas apbūve
| municipality = Lūznavas pagasts
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.357096742837
| long = 27.258547805914
| p625 = {{Coord|56.357097|27.258548|display=inline}}
| vaid = 5819
| year = 19. gs. b. 1905. -1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Lūznavas muiža]]
| munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219650
| label = [[Rozentovas baznīca|Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca]]
| name = Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca
| municipality = Malta
| district = Maltas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| address = Rozentovas iela 4
| lat = 56.34138889
| long = 27.18361111
| p625 = {{Coord|56.341389|27.183611|display=inline}}
| image = %D0%9A%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%86%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%2C%20%D0%9C%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B0%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Holy Cross church in Malta, Latvia
| vaid = 5836
| wikipediauri = Rozentovas_bazn%C4%ABca
| year = 1780. -1782. 1842. 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Malta_(Maltas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165899
| label = ''[[:d:Q55165899|Maltas zirgu pasta stacija]]''
| name = Maltas zirgu pasta stacija
| municipality = Malta
| district = Maltas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| address = 1. maija iela 44
| lat = 56.3439296
| long = 27.1597844
| p625 = {{Coord|56.34393|27.159784|display=inline}}
| image = Malta%2C%20Maltas%20pagasts%2C%20LV-4630%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| commonscat = Horse-post station in Malta, Latvia
| vaid = 5835
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Malta_(Maltas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165907
| label = ''[[:d:Q55165907|Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]''
| name = Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
| municipality = Malta
| district = Maltas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.344826964984
| long = 27.168507450362
| p625 = {{Coord|56.344827|27.168507|display=inline}}
| image = %D0%A1%D1%82%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%BE%D0%B1%D1%80%D1%8F%D0%B4%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%86%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%2C%20%D0%9C%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B0%20%281%29%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Old believers church in Malta, Latvia
| vaid = 5833
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Malta_(Maltas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165912
| label = ''[[:d:Q55165912|Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca]]''
| name = Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca
| municipality = Malta
| district = Maltas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.345957897213
| long = 27.186313786923
| p625 = {{Coord|56.345958|27.186314|display=inline}}
| image = Maltas%20Vissv%C4%93to%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca.JPG
| commonscat = All Saints church in Malta, Latvia
| vaid = 5834
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Malta_(Maltas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165925
| label = ''[[:d:Q55165925|Zvanu tornis]]''
| name = Zvanu tornis
| municipality = Malta
| district = Maltas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| address = Rozentovas iela 4
| lat = 56.3406109
| long = 27.1844038
| p625 = {{Coord|56.340611|27.184404|display=inline}}
| vaid = 5837
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Malta_(Maltas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165847
| label = ''[[:d:Q55165847|Malūkstu senkapi]]''
| name = Malūkstu senkapi
| municipality = Malukšta
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Rāznas ezera D krastā
| lat = 56.283169514886
| long = 27.497522252824
| p625 = {{Coord|56.28317|27.497522|display=inline}}
| vaid = 2021
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Maluk%C5%A1ta
}}
{{monument
| qid = Q55164195
| label = ''[[:d:Q55164195|Meirānu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Meirānu viduslaiku kapsēta
| municipality = Meirāni
| district = Bērzgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.639100581734
| long = 27.539000744393
| p625 = {{Coord|56.639101|27.539001|display=inline}}
| vaid = 1962
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Meir%C4%81ni_(B%C4%93rzgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51125778
| label = ''[[:d:Q51125778|Dunduru senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Dunduru senkapi (Kara kapi)
| municipality = Bērzgales pagasts
| district = Bērzgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = pie Kapenīšu ezera
| lat = 56.63664426178
| long = 27.557337307565
| p625 = {{Coord|56.636644|27.557337|display=inline}}
| vaid = 1550
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219134
| label = [[Kirkas kalns]]
| name = Kirkas kalns
| municipality = Micāni
| district = Bērzgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.6325
| long = 27.50527778
| p625 = {{Coord|56.6325|27.505278|display=inline}}
| vaid = 1963
| wikipediauri = Kirkas_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Mic%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q55165853
| label = [[Milkas pilskalns]]
| name = Milkas pilskalns
| municipality = Milka
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = starp Viraudas un Salāju ezeriem
| lat = 56.211539830285
| long = 27.383130662832
| p625 = {{Coord|56.21154|27.383131|display=inline}}
| image = Skats%20uz%20Milkas%20pilskalnu.jpg
| vaid = 2022
| wikipediauri = Milkas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Milka
}}
{{monument
| qid = Q6111995
| label = [[Volkenbergas pils]]
| name = Volkenbergas pils
| municipality = Mākoņkalna pagasts
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = starp Ļipuškiem un Vēveriem
| lat = 56.2791818
| long = 27.4132118
| p625 = {{Coord|56.279182|27.413212|display=inline}}
| image = Volkenbergas%20pils%20drupas.M.Str%C4%AB%C4%B7is.45569286.jpg
| commonscat = Volkenberga Castle ruins
| vaid = 5832
| wikipediauri = Volkenbergas_pils
| year = 1250. -1252.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165789
| label = [[Balbīte]]
| name = Balbīte
| municipality = Mākoņkalna pagasts
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Rāznas ezera salā
| lat = 56.334245559907
| long = 27.365185824863
| p625 = {{Coord|56.334246|27.365186|display=inline}}
| vaid = 2023
| wikipediauri = Balb%C4%ABte
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165794
| label = ''[[:d:Q55165794|Padebešu kalna (Mākoņkalna, Volkenbergas) viduslaiku pils]]''
| name = Padebešu kalna (Mākoņkalna, Volkenbergas) viduslaiku pils
| municipality = Mākoņkalna pagasts
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = starp Ļipuškiem un Vēveriem
| lat = 56.278187314068
| long = 27.412424642334
| p625 = {{Coord|56.278187|27.412425|display=inline}}
| vaid = 2024
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165798
| label = ''[[:d:Q55165798|Zundu senkapi]]''
| name = Zundu senkapi
| municipality = Mākoņkalna pagasts
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = starp Zundiem un Kazulišķiem
| lat = 56.253678638897
| long = 27.457739729942
| p625 = {{Coord|56.253679|27.45774|display=inline}}
| vaid = 2025
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219417
| label = [[Nagļu baznīca|Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| name = Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
| municipality = Nagļi
| district = Nagļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.68388889
| long = 26.92916667
| p625 = {{Coord|56.683889|26.929167|display=inline}}
| image = Nag%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202000-07-28.jpg
| commonscat = Roman Catholic church in Nagļi
| vaid = 5839
| wikipediauri = Nag%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1863. 1919.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Nag%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q55165950
| label = ''[[:d:Q55165950|Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns)]]''
| name = Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns)
| municipality = Nagļi
| district = Nagļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = (Lazdavniekos)
| lat = 56.681944223224
| long = 26.935430995654
| p625 = {{Coord|56.681944|26.935431|display=inline}}
| vaid = 2038
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Nag%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q55165964
| label = ''[[:d:Q55165964|Kapu vārti]]''
| name = Kapu vārti
| municipality = Nagļi
| district = Nagļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.683962330216
| long = 26.928594409358
| p625 = {{Coord|56.683962|26.928594|display=inline}}
| vaid = 5838
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Nag%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q55165938
| label = ''[[:d:Q55165938|Sūļagala apmetne]]''
| name = Sūļagala apmetne
| municipality = Nagļu pagasts
| district = Nagļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Sūļagalā, Suļkas upītes krastā
| lat = 56.689756194901
| long = 26.819976426163
| p625 = {{Coord|56.689756|26.819976|display=inline}}
| vaid = 2039
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Nag%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166020
| label = ''[[:d:Q55166020|Lielpujātu senkapi]]''
| name = Lielpujātu senkapi
| municipality = Nautrēnu pagasts
| district = Nautrēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Lielpujātos, Mazezera D galā
| lat = 56.685278703926
| long = 27.34875811135
| p625 = {{Coord|56.685279|27.348758|display=inline}}
| vaid = 1554
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166024
| label = ''[[:d:Q55166024|Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis)]]''
| name = Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis)
| municipality = Nautrēnu pagasts
| district = Nautrēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Mazpujātos
| lat = 56.695620602115
| long = 27.317926519662
| p625 = {{Coord|56.695621|27.317927|display=inline}}
| vaid = 1555
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166031
| label = ''[[:d:Q55166031|Rasnupļu (Opinku, Žogotu) pilskalns]]''
| name = Rasnupļu (Opinku, Žogotu) pilskalns
| municipality = Nautrēnu pagasts
| district = Nautrēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = pie Opinkiem
| lat = 56.705123618891
| long = 27.36485713924
| p625 = {{Coord|56.705124|27.364857|display=inline}}
| vaid = 1556
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166039
| label = ''[[:d:Q55166039|Smiltaine - senkapi]]''
| name = Smiltaine - senkapi
| municipality = Nautrēnu pagasts
| district = Nautrēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = starp Laiziņiem (Laizāniem) un Zušiem
| lat = 56.718136683372
| long = 27.339596915061
| p625 = {{Coord|56.718137|27.339597|display=inline}}
| vaid = 1557
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166048
| label = ''[[:d:Q55166048|Salenieku senkapi]]''
| name = Salenieku senkapi
| municipality = Nautrēnu pagasts
| district = Nautrēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = starp Saleniekiem un Obermaņiem, Obermaņu mežā
| lat = 56.715585352142
| long = 27.299430055625
| p625 = {{Coord|56.715585|27.29943|display=inline}}
| vaid = 1558
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166071
| label = [[Kampišķu vecticībnieku lūgšanu nams|Kampišķu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]
| name = Kampišķu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
| municipality = Ozolaines pagasts
| district = Ozolaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Kampišķos
| lat = 56.444171677986
| long = 27.230980155149
| p625 = {{Coord|56.444172|27.23098|display=inline}}
| image = Kampi%C5%A1%C4%B7u%20vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2C%20Ozolaines%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5840
| wikipediauri = Kampi%C5%A1%C4%B7u_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ozolaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483768
| label = ''[[:d:Q113483768|Kiuku pilskalns]]''
| name = Kiuku pilskalns
| municipality = Ozolaines pagasts
| district = Ozolaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Kiuku ezera D krastā pie Marimonta
| vaid = 9245
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ozolaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219475
| label = [[Ozolmuižas baznīca|Ozolmuižas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]]
| name = Ozolmuižas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca
| municipality = Ozolmuiža
| district = Ozolaines pagasts&lt;br/&gt;Ozolmuižas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.49083333
| long = 27.22861111
| p625 = {{Coord|56.490833|27.228611|display=inline}}
| image = Ozolmui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202004-08-05.jpg
| commonscat = Saints Peter and Paul church in Ozolmuiža
| vaid = 5842
| wikipediauri = Ozolmui%C5%BEas_bazn%C4%ABca
| year = 1820.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55166088
| label = ''[[:d:Q55166088|Ozolmuižas kapliča]]''
| name = Ozolmuižas kapliča
| municipality = Ozolmuiža
| district = Ozolaines pagasts&lt;br/&gt;Ozolmuižas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.492288152311
| long = 27.218548927074
| p625 = {{Coord|56.492288|27.218549|display=inline}}
| vaid = 5841
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55166101
| label = ''[[:d:Q55166101|Zvanu tornis un vārti]]''
| name = Zvanu tornis un vārti
| municipality = Ozolmuiža
| district = Ozolaines pagasts&lt;br/&gt;Ozolmuižas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.490678065383
| long = 27.228545303016
| p625 = {{Coord|56.490678|27.228545|display=inline}}
| vaid = 5843
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55166165
| label = ''[[:d:Q55166165|Patmaļnieku senkapi]]''
| name = Patmaļnieku senkapi
| municipality = Patmaļnīki
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = pie kapsētas
| lat = 56.210078918428
| long = 27.311291117158
| p625 = {{Coord|56.210079|27.311291|display=inline}}
| vaid = 2046
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Patma%C4%BCn%C4%ABki_(Pu%C5%A1as_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165630
| label = ''[[:d:Q55165630|Pauru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Pauru viduslaiku kapsēta
| municipality = Pauri
| district = Kantinieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.58631707393
| long = 27.130977738623
| p625 = {{Coord|56.586317|27.130978|display=inline}}
| vaid = 2002
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pauri_(Kantinieku_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55166173
| label = ''[[:d:Q55166173|Pīrāgu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Pīrāgu viduslaiku kapsēta
| municipality = Peirāgi
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.258172348688
| long = 27.22850612573
| p625 = {{Coord|56.258172|27.228506|display=inline}}
| vaid = 2047
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Peir%C4%81gi
}}
{{monument
| qid = Q55166110
| label = [[Pilskalnes Spriņģu pilskalns]]
| name = Pilskalnes Spriņģu pilskalns
| municipality = Pilskalns
| district = Ozolmuižas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.519854285481
| long = 27.288025464271
| p625 = {{Coord|56.519854|27.288025|display=inline}}
| vaid = 2042
| wikipediauri = Pilskalnes_Spri%C5%86%C4%A3u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalns_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55443973
| label = [[Piziču pilskalns|Piziču pilskalna apmetne]]
| name = Piziču pilskalna apmetne
| municipality = Piziči
| district = Viļānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.592858571062
| long = 26.922016964919
| p625 = {{Coord|56.592859|26.922017|display=inline}}
| vaid = 2067
| wikipediauri = Pizi%C4%8Du_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pizi%C4%8Di
}}
{{monument
| qid = Q15219523
| label = [[Pilcenes baznīca|Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīca]]
| name = Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīca
| municipality = Piļcine
| district = Dricānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.66388889
| long = 27.26777778
| p625 = {{Coord|56.663889|27.267778|display=inline}}
| image = Pilcenes%20Sv.%20Antona%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Pi%C4%BCcine%2C%20Dric%C4%81nu%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Pilcene church
| vaid = 5802
| wikipediauri = Pilcenes_bazn%C4%ABca
| year = 1670. 1772. 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pi%C4%BCcine
}}
{{monument
| qid = Q55166576
| label = ''[[:d:Q55166576|Plikpurmaļu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Plikpurmaļu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Plikpūrmaļi
| district = Vērēmu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Adamovas ezera Z krastā
| lat = 56.562811029657
| long = 27.404937542834
| p625 = {{Coord|56.562811|27.404938|display=inline}}
| vaid = 2064
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Plikp%C5%ABrma%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q15219554
| label = [[Prezmas baznīca|Prezmas Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca]]
| name = Prezmas Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca
| municipality = Prezma
| district = Silmalas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.40138889
| long = 27.13361111
| p625 = {{Coord|56.401389|27.133611|display=inline}}
| image = Prezmas%20Sv.%20Apustu%C4%BCu%20S%C4%ABma%C5%86a%20un%20J%C5%ABdas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Prezma%2C%20Silmalas%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is.jpg
| commonscat = Roman Catholic church in Prezma
| vaid = 5866
| wikipediauri = Prezmas_bazn%C4%ABca
| year = 1856. -1859.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Prezma
}}
{{monument
| qid = Q55165358
| label = ''[[:d:Q55165358|Puncuļu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Puncuļu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Puncuļi
| district = Čornajas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.376428365488
| long = 27.412680359211
| p625 = {{Coord|56.376428|27.41268|display=inline}}
| vaid = 1975
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Puncu%C4%BCi_(%C4%8Cornajas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q15219586
| label = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| name = Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
| municipality = Puša
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.23444444
| long = 27.23083333
| p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}}
| image = Pu%C5%A1as%20Vissv%C4%93t%C4%81s%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Pu%C5%A1as%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is.jpg
| commonscat = Holy Trinity Roman Catholic church in Puša
| vaid = 5847
| wikipediauri = Pu%C5%A1as_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1743.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pu%C5%A1a
}}
{{monument
| qid = Q55166179
| label = [[Pušas pilskalns I]]
| name = Pušas pilskalns I
| municipality = Puša
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.238860331124
| long = 27.232856505051
| p625 = {{Coord|56.23886|27.232857|display=inline}}
| vaid = 2048
| wikipediauri = Pu%C5%A1as_pilskalns_I
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pu%C5%A1a
}}
{{monument
| qid = Q55166185
| label = [[Pušas pilskalns II]]
| name = Pušas pilskalns II
| municipality = Puša
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.238709480833
| long = 27.228614134245
| p625 = {{Coord|56.238709|27.228614|display=inline}}
| vaid = 2049
| wikipediauri = Pu%C5%A1as_pilskalns_II
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pu%C5%A1a
}}
{{monument
| qid = Q55166193
| label = ''[[:d:Q55166193|Altāris ar gleznu]]''
| name = Altāris ar gleznu
| municipality = Puša
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Pušas katoļu baznīcā
| lat = 56.23444444
| long = 27.23083333
| p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}}
| vaid = 4169
| year = 18.gs.v. 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Pu%C5%A1a
}}
{{monument
| qid = Q55166210
| label = ''[[:d:Q55166210|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Puša
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Pušas katoļu baznīcā
| lat = 56.23444444
| long = 27.23083333
| p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}}
| vaid = 4170
| year = 20.gs.Ic.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Pu%C5%A1a
}}
{{monument
| qid = Q55166224
| label = ''[[:d:Q55166224|Sānu altāri (2)]]''
| name = Sānu altāri (2)
| municipality = Puša
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Pušas katoļu baznīcā
| lat = 56.23444444
| long = 27.23083333
| p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}}
| vaid = 4174
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Pu%C5%A1a
}}
{{monument
| qid = Q55166239
| label = ''[[:d:Q55166239|Baldas ūdensdzirnavas]]''
| name = Baldas ūdensdzirnavas
| municipality = Puša
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.273470236474
| long = 27.212277629014
| p625 = {{Coord|56.27347|27.212278|display=inline}}
| vaid = 5844
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pu%C5%A1a
}}
{{monument
| qid = Q55166251
| label = ''[[:d:Q55166251|Pušas muižas kapella]]''
| name = Pušas muižas kapella
| municipality = Puša
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.242277126198
| long = 27.211119433273
| p625 = {{Coord|56.242277|27.211119|display=inline}}
| commonscat = Puša Manor chapel
| vaid = 5845
| year = 18. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Pušas muiža]]
| munwiki = Pu%C5%A1a
}}
{{monument
| qid = Q55166263
| label = ''[[:d:Q55166263|Pušas muižas parks]]''
| name = Pušas muižas parks
| municipality = Puša
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.242879396217
| long = 27.210555036011
| p625 = {{Coord|56.242879|27.210555|display=inline}}
| vaid = 5846
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Pušas muiža]]
| munwiki = Pu%C5%A1a
}}
{{monument
| qid = Q55166121
| label = ''[[:d:Q55166121|Ošuru senkapi]]''
| name = Ošuru senkapi
| municipality = Pušas pagasts
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = ZR no Ošuru ezera
| lat = 56.25699507851
| long = 27.156838210237
| p625 = {{Coord|56.256995|27.156838|display=inline}}
| vaid = 2051
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pu%C5%A1as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166133
| label = ''[[:d:Q55166133|Zvanu tornis]]''
| name = Zvanu tornis
| municipality = Pušas pagasts
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Pušas katoļu baznīcas terit.
| lat = 56.234252497262
| long = 27.230577815218
| p625 = {{Coord|56.234252|27.230578|display=inline}}
| vaid = 5848
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pu%C5%A1as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165403
| label = ''[[:d:Q55165403|Raibu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Raibu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Raibie
| district = Dricānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.664564188385
| long = 27.190638496523
| p625 = {{Coord|56.664564|27.190638|display=inline}}
| vaid = 1971
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raibie
}}
{{monument
| qid = Q55165362
| label = [[Rečinas vecticībnieku lūgšanu nams|Rečinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]
| name = Rečinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
| municipality = Rečeņi
| district = Čornajas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.4232074
| long = 27.4035942
| p625 = {{Coord|56.423207|27.403594|display=inline}}
| image = Re%C4%8Denu%20vectic%C4%ABbnieku%20bazn%C4%ABca%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5804
| wikipediauri = Re%C4%8Dinas_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Re%C4%8De%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q15219640
| label = [[Rikavas baznīca|Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]]
| name = Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca
| municipality = Rikavas pagasts
| district = Rikavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Vecrikavā
| lat = 56.625
| long = 27.04222222
| p625 = {{Coord|56.625|27.042222|display=inline}}
| image = Rikavas%20Dieva%20Apredz%C4%ABbas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Providence of God church in Rikava
| vaid = 5860
| wikipediauri = Rikavas_bazn%C4%ABca
| year = 1822. 1829.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rikavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166301
| label = [[Pleskavas pilskalns]]
| name = Pleskavas pilskalns
| municipality = Rikavas pagasts
| district = Rikavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = starp Pilskalni un Pleskavu (Pļuskavu)
| lat = 56.623416352069
| long = 26.956377652711
| p625 = {{Coord|56.623416|26.956378|display=inline}}
| vaid = 2054
| wikipediauri = Pleskavas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rikavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166314
| label = ''[[:d:Q55166314|Rikavas muižas apbūve]]''
| name = Rikavas muižas apbūve
| municipality = Rikavas pagasts
| district = Rikavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Vecrikavā
| lat = 56.621548870239
| long = 27.045828812001
| p625 = {{Coord|56.621549|27.045829|display=inline}}
| vaid = 5856
| year = 19. gs. s. 19. gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7334014|Rikavas muiža]]''
| munwiki = Rikavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166327
| label = ''[[:d:Q55166327|Rikavas muižas kungu māja]]''
| name = Rikavas muižas kungu māja
| municipality = Rikavas pagasts
| district = Rikavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Vecrikavā
| lat = 56.621408494084
| long = 27.045958405441
| p625 = {{Coord|56.621408|27.045958|display=inline}}
| image = Rikavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-10-14.jpg
| vaid = 5857
| year = 19. gs.70.g. 1926. -1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55166314|Rikavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Rikavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166344
| label = ''[[:d:Q55166344|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Rikavas pagasts
| district = Rikavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Vecrikavā
| lat = 56.621094292708
| long = 27.046312151325
| p625 = {{Coord|56.621094|27.046312|display=inline}}
| vaid = 5858
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rikavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166356
| label = ''[[:d:Q55166356|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Rikavas pagasts
| district = Rikavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Vecrikavā
| lat = 56.621333341516
| long = 27.048421108274
| p625 = {{Coord|56.621333|27.048421|display=inline}}
| vaid = 5859
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rikavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166376
| label = ''[[:d:Q55166376|Riku dzimtas kapliča]]''
| name = Riku dzimtas kapliča
| municipality = Rikavas pagasts
| district = Rikavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Rikavas kapos
| lat = 56.623421482652
| long = 27.045343804965
| p625 = {{Coord|56.623421|27.045344|display=inline}}
| vaid = 9186
| year = 19. gs. I p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rikavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166065
| label = ''[[:d:Q55166065|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Rogovka
| district = Nautrēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Rogovkas katoļu baznīcā
| lat = 56.707591000138
| long = 27.415497000001
| p625 = {{Coord|56.707591|27.415497|display=inline}}
| vaid = 4000
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Rogovka
}}
{{monument
| qid = Q55165934
| label = ''[[:d:Q55165934|Rozentovas senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Rozentovas senkapi (Kara kapi)
| municipality = Rozentova
| district = Maltas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.332906882196
| long = 27.191718240252
| p625 = {{Coord|56.332907|27.191718|display=inline}}
| vaid = 2035
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rozentova
}}
{{monument
| qid = Q55166501
| label = ''[[:d:Q55166501|Rudzātu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi)]]''
| name = Rudzātu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi)
| municipality = Rudzāti
| district = Stoļerovas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.38670162445
| long = 27.604059595301
| p625 = {{Coord|56.386702|27.60406|display=inline}}
| vaid = 2058
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rudz%C4%81ti_(Sto%C4%BCerovas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55166586
| label = ''[[:d:Q55166586|Rūdžu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Rūdžu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Rūdzes
| district = Vērēmu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.557512187632
| long = 27.436003107762
| p625 = {{Coord|56.557512|27.436003|display=inline}}
| vaid = 2065
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = R%C5%ABdzes
}}
{{monument
| qid = Q55166425
| label = ''[[:d:Q55166425|Franča Trasuna muzejs &quot;Kolnasāta&quot;]]''
| name = Franča Trasuna muzejs &quot;Kolnasāta&quot;
| municipality = Sakstagals
| district = Sakstagals&lt;br/&gt;Sakstagala pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.533411191558
| long = 27.149079508179
| p625 = {{Coord|56.533411|27.14908|display=inline}}
| image = Franca%20Trasuna%20muzejs%20Konasata%208.jpg
| vaid = 2612
| year = 1864.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Sakstagals
}}
{{monument
| qid = Q15219715
| label = [[Sarkaņu baznīca|Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]
| name = Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca
| municipality = Sarkaņi
| district = Lendžu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.5625
| long = 27.56472222
| p625 = {{Coord|56.5625|27.564722|display=inline}}
| image = Sarka%C5%86u%20Jaunavas%20Marijas%20Bezvain%C4%ABg%C4%81s%20Ie%C5%86em%C5%A1anas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Sarka%C5%86i%2C%20Lend%C5%BEu%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is%20-%20Panoramio.jpg
| commonscat = Roman Catholic church in Sarkaņi
| vaid = 5816
| wikipediauri = Sarka%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86i_(Lend%C5%BEu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165695
| label = ''[[:d:Q55165695|Zvanu tornis - kapliča]]''
| name = Zvanu tornis - kapliča
| municipality = Sarkaņi
| district = Lendžu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.562925652923
| long = 27.56437410449
| p625 = {{Coord|56.562926|27.564374|display=inline}}
| vaid = 5817
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86i_(Lend%C5%BEu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55166445
| label = ''[[:d:Q55166445|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Silmalas pagasts
| district = Silmalas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Prezmas muižā
| lat = 56.398985957282
| long = 27.125825655249
| p625 = {{Coord|56.398986|27.125826|display=inline}}
| vaid = 5867
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Silmalas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166282
| label = ''[[:d:Q55166282|Silgaļu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Silgaļu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Siugaļi
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = pie kapsētas
| lat = 56.255345818395
| long = 27.199246001924
| p625 = {{Coord|56.255346|27.199246|display=inline}}
| vaid = 2050
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Siuga%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q55166594
| label = ''[[:d:Q55166594|Sondaru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Sondaru viduslaiku kapsēta
| municipality = Sondori
| district = Vērēmu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Šķeņevu ezera Z krastā
| lat = 56.569503721963
| long = 27.365005373966
| p625 = {{Coord|56.569504|27.365005|display=inline}}
| vaid = 2066
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sondori
}}
{{monument
| qid = Q55165864
| label = ''[[:d:Q55165864|Stikutu senkapi (Zviedru, Kara kapi)]]''
| name = Stikutu senkapi (Zviedru, Kara kapi)
| municipality = Stikuti
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = pie kapsētas
| lat = 56.236483947649
| long = 27.326343674973
| p625 = {{Coord|56.236484|27.326344|display=inline}}
| vaid = 2026
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stikuti
}}
{{monument
| qid = Q55166506
| label = ''[[:d:Q55166506|Stoļerovas katoļu kapela]]''
| name = Stoļerovas katoļu kapela
| municipality = Stoļerova
| district = Stoļerovas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.429984707793
| long = 27.556428644334
| p625 = {{Coord|56.429985|27.556429|display=inline}}
| vaid = 5871
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sto%C4%BCerova
}}
{{monument
| qid = Q55166513
| label = ''[[:d:Q55166513|Žogs ar vārtiem]]''
| name = Žogs ar vārtiem
| municipality = Stoļerova
| district = Stoļerovas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.429936573723
| long = 27.556517294894
| p625 = {{Coord|56.429937|27.556517|display=inline}}
| vaid = 5872
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sto%C4%BCerova
}}
{{monument
| qid = Q55166477
| label = ''[[:d:Q55166477|Rikopoles senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Rikopoles senkapi (Kara kapi)
| municipality = Stoļerovas pagasts
| district = Stoļerovas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = starp Rikopoli un Zatišji
| lat = 56.37500291375
| long = 27.636382803554
| p625 = {{Coord|56.375003|27.636383|display=inline}}
| vaid = 2059
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sto%C4%BCerovas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165564
| label = ''[[:d:Q55165564|Stružānu luterāņu baznīca]]''
| name = Stružānu luterāņu baznīca
| municipality = Strūžāni
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.74447198108
| long = 27.186162817266
| p625 = {{Coord|56.744472|27.186163|display=inline}}
| vaid = 5812
| year = 1873.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Str%C5%AB%C5%BE%C4%81ni_(Gaigalavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165569
| label = ''[[:d:Q55165569|Stružānu muižas parks]]''
| name = Stružānu muižas parks
| municipality = Strūžāni
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.745442269755
| long = 27.182749830443
| p625 = {{Coord|56.745442|27.18275|display=inline}}
| vaid = 5813
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Str%C5%AB%C5%BE%C4%81ni_(Gaigalavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55166431
| label = ''[[:d:Q55166431|Subinaites senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Subinaites senkapi (Kara kapi)
| municipality = Subinaite
| district = Sakstagala pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.563711890039
| long = 27.052626418562
| p625 = {{Coord|56.563712|27.052626|display=inline}}
| vaid = 2055
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Subinaite
}}
{{monument
| qid = Q55166469
| label = ''[[:d:Q55166469|Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]''
| name = Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
| municipality = Tiskādi
| district = Silmalas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.456820615588
| long = 27.0693857229
| p625 = {{Coord|56.456821|27.069386|display=inline}}
| vaid = 5870
| year = 18. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tisk%C4%81di
}}
{{monument
| qid = Q55443983
| label = [[Trūpu Velna akmens|Trūpu Velna akmens - kulta vieta]]
| name = Trūpu Velna akmens - kulta vieta
| municipality = Trūpi
| district = Viļānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.578908350524
| long = 26.930254216168
| p625 = {{Coord|56.578908|26.930254|display=inline}}
| vaid = 2068
| wikipediauri = Tr%C5%ABpu_Velna_akmens
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tr%C5%ABpi_(Vi%C4%BC%C4%81nu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55443994
| label = ''[[:d:Q55443994|Trūpu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Trūpu viduslaiku kapsēta
| municipality = Trūpi
| district = Viļānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.573856412622
| long = 26.925214011766
| p625 = {{Coord|56.573856|26.925214|display=inline}}
| vaid = 2069
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tr%C5%ABpi_(Vi%C4%BC%C4%81nu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165868
| label = ''[[:d:Q55165868|Ubagovas Velna akmens - kulta vieta]]''
| name = Ubagovas Velna akmens - kulta vieta
| municipality = Ubogova
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = pie kapsētas
| lat = 56.257959219039
| long = 27.422761995576
| p625 = {{Coord|56.257959|27.422762|display=inline}}
| vaid = 2027
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ubogova_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55164208
| label = ''[[:d:Q55164208|Uļjanovas senkapi]]''
| name = Uļjanovas senkapi
| municipality = Uļinova
| district = Bērzgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = starp Strodiem un Pekšiem
| lat = 56.610514569663
| long = 27.511574264343
| p625 = {{Coord|56.610515|27.511574|display=inline}}
| vaid = 1964
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = U%C4%BCinova
}}
{{monument
| qid = Q55166439
| label = [[Uļjanovas vecticībnieku lūgšanu nams|Uļjanovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]
| name = Uļjanovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
| municipality = Uļjanova
| district = Sakstagala pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.546137184072
| long = 27.063018085154
| p625 = {{Coord|56.546137|27.063018|display=inline}}
| image = U%C4%BCjanovas%20vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams.jpg
| commonscat = Old Believers church in Uļjanova
| vaid = 5863
| wikipediauri = U%C4%BCjanovas_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams
| year = 1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = U%C4%BCjanova_(Sakstagala_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165367
| label = ''[[:d:Q55165367|Vagaļu senkapi]]''
| name = Vagaļu senkapi
| municipality = Vagaļi
| district = Čornajas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.418849048445
| long = 27.488019626342
| p625 = {{Coord|56.418849|27.48802|display=inline}}
| vaid = 1977
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaga%C4%BCi_(%C4%8Cornajas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165680
| label = [[Vecslobodas pilskalns]]
| name = Vecslobodas pilskalns
| municipality = Vecsloboda
| district = Kaunatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.342466912717
| long = 27.578270626884
| p625 = {{Coord|56.342467|27.578271|display=inline}}
| vaid = 2009
| wikipediauri = Vecslobodas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsloboda
}}
{{monument
| qid = Q55165685
| label = ''[[:d:Q55165685|Barku senkapi]]''
| name = Barku senkapi
| municipality = Vecsloboda
| district = Kaunatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = pie Barku kapsētas
| lat = 56.339968499713
| long = 27.571674058268
| p625 = {{Coord|56.339968|27.571674|display=inline}}
| vaid = 2010
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsloboda
}}
{{monument
| qid = Q55165872
| label = ''[[:d:Q55165872|Vecstašuļu senkapi]]''
| name = Vecstašuļu senkapi
| municipality = Vecstašuļi
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Rāznas ezera DR krastā
| lat = 56.310846167948
| long = 27.412403957186
| p625 = {{Coord|56.310846|27.412404|display=inline}}
| vaid = 2028
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsta%C5%A1u%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q55165743
| label = ''[[:d:Q55165743|Sanatorija &quot;Rāzna&quot;]]''
| name = Sanatorija &quot;Rāzna&quot;
| municipality = Veczosna
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.334006302878
| long = 27.307496447243
| p625 = {{Coord|56.334006|27.307496|display=inline}}
| vaid = 5824
| year = 1909. 1939. -1942.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Veczosna
}}
{{monument
| qid = Q15220042
| label = [[Viļāni (stacija)|Viļāni]]
| name = Viļāni
| municipality = Viļāni
| district = Viļāni
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.56083333
| long = 26.93833333
| p625 = {{Coord|56.560833|26.938333|display=inline}}
| image = Vi%C4%BC%C4%81nu%20stacija%202025.jpg
| commonscat = Viļāni railway station
| vaid = 5873
| wikipediauri = Vi%C4%BC%C4%81ni_(stacija)
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q15220043
| label = [[Viļānu katoļu baznīca|Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]]
| name = Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca
| municipality = Viļāni
| district = Viļāni
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| address = Kultūras laukums 6
| lat = 56.5525
| long = 26.92305556
| p625 = {{Coord|56.5525|26.923056|display=inline}}
| image = Vi%C4%BC%C4%81nu%20Sv%C4%93t%C4%81%20Erce%C5%86%C4%A3e%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%201.jpg
| commonscat = Church of the Holy Archangel Michael in Viļāni
| vaid = 5877
| wikipediauri = Vi%C4%BC%C4%81nu_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1772. -1777.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q55443926
| label = ''[[:d:Q55443926|Viļānu muižas kungu māja]]''
| name = Viļānu muižas kungu māja
| municipality = Viļāni
| district = Viļāni
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| address = Brīvības iela 34
| lat = 56.5402699
| long = 26.924522
| p625 = {{Coord|56.54027|26.924522|display=inline}}
| image = Vi%C4%BC%C4%81nu%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-22.jpg
| vaid = 9178
| year = 18.gs., 19.gs., 20.gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Viļānu muiža]]
| munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q55443938
| label = ''[[:d:Q55443938|Viļānu katoļu baznīcas un klostera apbūve]]''
| name = Viļānu katoļu baznīcas un klostera apbūve
| municipality = Viļāni
| district = Viļāni
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| address = Kultūras laukums 6
| lat = 56.552234
| long = 26.922637
| p625 = {{Coord|56.552234|26.922637|display=inline}}
| vaid = 5875
| year = 18. gs. v. 1924.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q55443945
| label = ''[[:d:Q55443945|Klosteris]]''
| name = Klosteris
| municipality = Viļāni
| district = Viļāni
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| address = Kultūras laukums 6
| lat = 56.552309
| long = 26.923412
| p625 = {{Coord|56.552309|26.923412|display=inline}}
| vaid = 5876
| year = 1750. 1924.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q55443954
| label = ''[[:d:Q55443954|Žogs un vārti]]''
| name = Žogs un vārti
| municipality = Viļāni
| district = Viļāni
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| address = Kultūras laukums 6
| lat = 56.552461
| long = 26.922235
| p625 = {{Coord|56.552461|26.922235|display=inline}}
| vaid = 5878
| year = 18. gs. b. 1924.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q55165748
| label = ''[[:d:Q55165748|Višķeru senkapi]]''
| name = Višķeru senkapi
| municipality = Višķeri
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Rāznas ezera R krastā
| lat = 56.344504324851
| long = 27.349708147497
| p625 = {{Coord|56.344504|27.349708|display=inline}}
| vaid = 2013
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7eri
}}
{{monument
| qid = Q55166115
| label = ''[[:d:Q55166115|Voronovas senkapi]]''
| name = Voronovas senkapi
| municipality = Voronova
| district = Ozolmuižas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.53191463461
| long = 27.225050119641
| p625 = {{Coord|56.531915|27.22505|display=inline}}
| vaid = 2043
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Voronova_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q4680194
| label = ''[[:d:Q4680194|Adamovas muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Adamovas muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Vērēmu pagasts
| district = Vērēmu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Adamovas muižā
| lat = 56.561280555556
| long = 27.369252777778
| p625 = {{Coord|56.561281|27.369253|display=inline}}
| image = Adamovas%20mui%C5%BEa%202004-08-05.jpg
| vaid = 5850
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Adamovas muiža]]
| munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166522
| label = ''[[:d:Q55166522|Krieviņu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Krieviņu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Vērēmu pagasts
| district = Vērēmu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Krieviņos
| lat = 56.559404909762
| long = 27.356866737497
| p625 = {{Coord|56.559405|27.356867|display=inline}}
| vaid = 2061
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166531
| label = ''[[:d:Q55166531|Lobvoržu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Lobvoržu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Vērēmu pagasts
| district = Vērēmu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Labvāržos (Lobvoržos)
| lat = 56.571149493373
| long = 27.416688193642
| p625 = {{Coord|56.571149|27.416688|display=inline}}
| vaid = 2062
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166539
| label = ''[[:d:Q55166539|Greivuļu senkapi (Kapu sils)]]''
| name = Greivuļu senkapi (Kapu sils)
| municipality = Vērēmu pagasts
| district = Vērēmu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Makarovkā (Greivuļos)
| lat = 56.532745570775
| long = 27.313115019584
| p625 = {{Coord|56.532746|27.313115|display=inline}}
| vaid = 2063
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55166559
| label = ''[[:d:Q55166559|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vērēmu pagasts
| district = Vērēmu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Labvāržos (Lobvoržos), Loboržu muižā
| lat = 56.578351745116
| long = 27.41348260372
| p625 = {{Coord|56.578352|27.413483|display=inline}}
| vaid = 5855
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165877
| label = [[Zelenpoles Karātavu kalns|Zeļenopoles Karātavu kalns (Viseļņica) - pilskalns]]
| name = Zeļenopoles Karātavu kalns (Viseļņica) - pilskalns
| municipality = Zelenpole
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Rāznas ezera D krastā
| lat = 56.268756161286
| long = 27.498487583118
| p625 = {{Coord|56.268756|27.498488|display=inline}}
| vaid = 2029
| wikipediauri = Zelenpoles_Kar%C4%81tavu_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zelenpole
}}
{{monument
| qid = Q55165880
| label = ''[[:d:Q55165880|Zeļonku senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Zeļonku senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Zeļonki
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Viraudas ezera A krastā
| lat = 56.223710361164
| long = 27.405490085675
| p625 = {{Coord|56.22371|27.40549|display=inline}}
| vaid = 2030
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ze%C4%BConki
}}
{{monument
| qid = Q15220118
| label = [[Zosnas katoļu baznīca|Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]]
| name = Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca
| municipality = Zosna
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.33083333
| long = 27.33944444
| p625 = {{Coord|56.330833|27.339444|display=inline}}
| image = Zosnas%20bazn%C4%ABca%202000-10-14.jpg
| commonscat = Roman Catholic church in Zosna
| vaid = 5825
| wikipediauri = Zosnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1800.(?) 1825.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zosna
}}
{{monument
| qid = Q55165758
| label = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]''
| name = Zosnas muižas apbūve
| municipality = Zosna
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Zosnas muižā
| lat = 56.331647
| long = 27.34268
| p625 = {{Coord|56.331647|27.34268|display=inline}}
| vaid = 5826
| year = 19. gs. s. 1870. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q4194089|Zosnas muiža]]''
| munwiki = Zosna
}}
{{monument
| qid = Q55165765
| label = ''[[:d:Q55165765|Zosnas muižas kungu māja]]''
| name = Zosnas muižas kungu māja
| municipality = Zosna
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Zosnas muižā
| lat = 56.33174463589
| long = 27.342390603564
| p625 = {{Coord|56.331745|27.342391|display=inline}}
| image = %D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%28le%20manoir%20de%20Zosna%29%20-%20Bontrager%20-%20Panoramio.jpg
| vaid = 5827
| year = 1870. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]''
| munwiki = Zosna
}}
{{monument
| qid = Q55165772
| label = ''[[:d:Q55165772|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Zosna
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Zosnas muižā
| lat = 56.331063362073
| long = 27.340947351614
| p625 = {{Coord|56.331063|27.340947|display=inline}}
| vaid = 5828
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]''
| munwiki = Zosna
}}
{{monument
| qid = Q55165778
| label = ''[[:d:Q55165778|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Zosna
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Zosnas muižā
| lat = 56.331692970261
| long = 27.341825660074
| p625 = {{Coord|56.331693|27.341826|display=inline}}
| vaid = 5829
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]''
| munwiki = Zosna
}}
{{monument
| qid = Q55165787
| label = ''[[:d:Q55165787|Zvanu tornis un vārti]]''
| name = Zvanu tornis un vārti
| municipality = Zosna
| district = Lūznavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.330924286573
| long = 27.339408372909
| p625 = {{Coord|56.330924|27.339408|display=inline}}
| vaid = 8325
| year = 19.gs.1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zosna
}}
{{monument
| qid = Q55165407
| label = ''[[:d:Q55165407|Zuiču senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Zuiču senkapi (Kara kapi)
| municipality = Zuiči
| district = Dricānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.684574155075
| long = 27.226061244388
| p625 = {{Coord|56.684574|27.226061|display=inline}}
| vaid = 1972
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zui%C4%8Di
}}
{{monument
| qid = Q55166010
| label = ''[[:d:Q55166010|Zvejsalu apmetne]]''
| name = Zvejsalu apmetne
| municipality = Zvejsola
| district = Nagļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.702059041438
| long = 26.883584794533
| p625 = {{Coord|56.702059|26.883585|display=inline}}
| vaid = 2040
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zvejsola
}}
{{monument
| qid = Q55165422
| label = ''[[:d:Q55165422|Jāņsalu senkapi (Ivanov ostrov)]]''
| name = Jāņsalu senkapi (Ivanov ostrov)
| municipality = Černoste
| district = Feimaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Černostes ezera R krastā
| lat = 56.278611933178
| long = 27.130115046791
| p625 = {{Coord|56.278612|27.130115|display=inline}}
| vaid = 1978
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%8Cernoste_(Feima%C5%86u_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q15218853
| label = [[Dukstigala katoļu baznīca|Dukstigala Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca]]
| name = Dukstigala Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
| municipality = Čornajas pagasts
| district = Čornajas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Dukstigalā
| lat = 56.37944444
| long = 27.41555556
| p625 = {{Coord|56.379444|27.415556|display=inline}}
| image = %C4%8Cornajas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202004-08-05%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Roman Catholic church in Čornaja
| vaid = 5803
| wikipediauri = Dukstigala_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1776. 1947.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165334
| label = [[Balteņu pilskalns]]
| name = Balteņu pilskalns
| municipality = Čornajas pagasts
| district = Čornajas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Balteņos
| lat = 56.390060488495
| long = 27.479046901087
| p625 = {{Coord|56.39006|27.479047|display=inline}}
| vaid = 1973
| wikipediauri = Balte%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165340
| label = ''[[:d:Q55165340|Balteņu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Balteņu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Čornajas pagasts
| district = Čornajas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Balteņos
| lat = 56.387472470043
| long = 27.465239678825
| p625 = {{Coord|56.387472|27.46524|display=inline}}
| vaid = 1974
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165347
| label = [[Ladušu pilskalns|Ladušu pilskalns (Gorodok)]]
| name = Ladušu pilskalns (Gorodok)
| municipality = Čornajas pagasts
| district = Čornajas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = starp Ladušiem un Lociem
| lat = 56.370944918585
| long = 27.376438576938
| p625 = {{Coord|56.370945|27.376439|display=inline}}
| vaid = 1976
| wikipediauri = Ladu%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55165588
| label = ''[[:d:Q55165588|Čudarānu senkapi]]''
| name = Čudarānu senkapi
| municipality = Čudarāni
| district = Ilzeskalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = uz Z no Čudarānu ezera
| lat = 56.668359618973
| long = 27.409158526719
| p625 = {{Coord|56.66836|27.409159|display=inline}}
| vaid = 1996
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%8Cudar%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q55165943
| label = ''[[:d:Q55165943|Ašu sila apmetne]]''
| name = Ašu sila apmetne
| municipality = Īdeņa
| district = Nagļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.7343673325
| long = 26.933889326475
| p625 = {{Coord|56.734367|26.933889|display=inline}}
| vaid = 2036
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAde%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q55165946
| label = [[Īdeņas pilskalns|Ideņu pilskalns]]
| name = Ideņu pilskalns
| municipality = Īdeņa
| district = Nagļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.747990740079
| long = 26.944766793052
| p625 = {{Coord|56.747991|26.944767|display=inline}}
| vaid = 2037
| wikipediauri = %C4%AAde%C5%86as_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAde%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q55165601
| label = ''[[:d:Q55165601|Ivānu senkapi (Zviedru kapi, Kara kalns)]]''
| name = Ivānu senkapi (Zviedru kapi, Kara kalns)
| municipality = Īvoni
| district = Ilzeskalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.619200331208
| long = 27.317736800874
| p625 = {{Coord|56.6192|27.317737|display=inline}}
| vaid = 1997
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ivoni
}}
{{monument
| qid = Q55165860
| label = ''[[:d:Q55165860|Škrabu senkapi I,II]]''
| name = Škrabu senkapi I,II
| municipality = Škrjabi
| district = Mākoņkalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.281009706954
| long = 27.477606448087
| p625 = {{Coord|56.28101|27.477606|display=inline}}
| vaid = 2017
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0krjabi_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165573
| label = ''[[:d:Q55165573|Žagatu senkapi]]''
| name = Žagatu senkapi
| municipality = Žogotas
| district = Gaigalavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Rēzeknes upes labajā krastā
| lat = 56.675419382014
| long = 27.013452150842
| p625 = {{Coord|56.675419|27.013452|display=inline}}
| vaid = 1992
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%BDogotas_(Gaigalavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55165604
| label = ''[[:d:Q55165604|Žagatu senkapi II]]''
| name = Žagatu senkapi II
| municipality = Žogoti
| district = Ilzeskalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = pie kapsētas
| lat = 56.676958360281
| long = 27.433065680316
| p625 = {{Coord|56.676958|27.433066|display=inline}}
| vaid = 1998
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%BDogoti
}}
{{monument
| qid = Q55165609
| label = ''[[:d:Q55165609|Žagatu senkapi I]]''
| name = Žagatu senkapi I
| municipality = Žogoti
| district = Ilzeskalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| locality = Gailumu ezera A krastā
| lat = 56.676786020964
| long = 27.433288040718
| p625 = {{Coord|56.676786|27.433288|display=inline}}
| vaid = 1999
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%BDogoti
}}
{{monument
| qid = Q55166294
| label = ''[[:d:Q55166294|Žerkļu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi)]]''
| name = Žerkļu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi)
| municipality = Žērkļi
| district = Pušas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-077
| lat = 56.214495982647
| long = 27.222920007437
| p625 = {{Coord|56.214496|27.22292|display=inline}}
| vaid = 2052
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%BDierk%C4%BCi
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Rēzekne Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Rēzeknes novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rēzeknes novads]]</text>
      <sha1>lds3ktayfub6xie45xdspugl1zgfo9h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>57. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>245936</id>
    <revision>
      <id>4468650</id>
      <parentid>4468323</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:47:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10247" sha1="efwu0tzi9op3wbvqavp8uinbgrunqg4" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 57. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
|uz                = [[Ķīpsala]]
|karte             = A57 no-11-05-2026.png
|valsts            = {{LAT}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2014|03|10}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 12 km&lt;br /&gt;(5,7 km / 6,3 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 34
(11 / 11 / 5 / 7)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās) 
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = 6. autobusu parks (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = {{sk|60283}} (2015)&lt;ref&gt;&quot;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}&quot; rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts &quot;Abrenes iela — Ķīpsala&quot; līdz 2026. gada 8. maijam.]]
'''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu &quot;[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela — Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt; .

57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' — 6,3 km.

Pa 57. maršrutu kursē divi autobusi. Maršruts kursē visu dienu. Līdz 2026. gada 8. maijā bija tikai viens autobuss maršrutā un kursēja rīta un vakarā sastrēgumstundās un agrāk no Abrenes ielas uz Ķīpsalu kursēja 30. autobusa maršruts.

Līdz 2018. gada 5. martam maršrutu apkalpoja ar ''[[Ikarus E91]]'' modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}&lt;/ref&gt; Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA &quot;[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]&quot;, kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA &quot;Rīgas satiksmes&quot;]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA &quot;Rīgas satiksme&quot;.

Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu—ziemeļu virzienā, no 11. maija tika veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Jaunais autobusa maršruts ir &quot;Ķīpsala — Torņakalna stacija&quot;, un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]]
[[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]]
[[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]]
Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]].

Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], Vanšu tilts, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]], Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], Jelgavas iela, Vienības gatve, Vilkaines iela.

Virzienā Uz Parku '''Ķīpsala''' — '''Balasta dambis''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Vanšu tilts, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], Balasta dambis.

Virzienā No Parka '''Ķīpsala''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: Vanšu tilts, Ķīpsalas iela, Zvejnieku iela, Ģipša iela, Ogļu iela, Tīklu iela un Matrožu iela.

== Pieturvietas ==
57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala — Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala —''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Nacionālā bibliotēka]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Balasta dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ģipša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]
|x
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ģipša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Balasta dambis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Uzvaras parks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Nacionālā bibliotēka]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
|
|}
|}
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģipša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]
|x
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ģipša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Balasta dambis]]
|x
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par &quot;Nacionālais teātris&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]]</text>
      <sha1>efwu0tzi9op3wbvqavp8uinbgrunqg4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Haruki Murakami</title>
    <ns>0</ns>
    <id>248668</id>
    <revision>
      <id>4468578</id>
      <parentid>3980993</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T13:31:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4646" sha1="en2zmifyd7vehzzkhr9c939ce6pj29c" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Haruki Murakami
|         vārds_orig = ''Haruki Murakami''
|             attēls = Murakami Haruki (2009).jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = Haruki Murakami 2009. gadā
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1949
|         dz_mēnesis = 1
|           dz_diena = 12
|           dz_vieta = {{vieta|Japāna|Kioto}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 
|          m_mēnesis = 
|            m_diena = 
|            m_vieta = 
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = [[Japānis]]
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = Haruki Murakami signature.svg
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = Rakstnieks
| rakstīšanas valoda = Japāņu
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}
{{nihongo|'''Haruki Murakami'''|村上 春樹|Murakami Haruki|extra=dzimis {{dat|1949|1|12}}}} ir japāņu [[rakstnieks]].

Viņa daiļliteratūras darbi ir guvuši kritiķu atzinību gan Japānā, gan ārzemēs, kā arī vairākas balvas, tai skaitā Franca Kafkas balvu un Jeruzalemes balvu. Pārtulkojis vairākus angļu valodas darbus japāņu valodā. Sarakstījis tādus darbus kā “Dejo, dejo, dejo&quot;, &quot;Kafka liedagā&quot;, &quot;Skarbā brīnumzeme un pasaules gals&quot;, &quot;[[1Q84]]&quot; triloģija, &quot;Aitas medīšanas piedzīvojumi&quot;. Darbi tulkoti arī latviešu valodā.

Jaunību pavadījis [[Kobe|Kobē]]. Studējis dramaturģiju Vasedas Universitātē Tokijā.&lt;ref name=&quot;bbc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/magazine-15316678|title=Haruki Murakami: How a Japanese writer conquered the world|publisher=BBC|accessdate={{dat|2014|4|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; No 1974. līdz 1981. gadam bijis džeza bāra īpašnieks.&lt;ref name=&quot;bbc&quot; /&gt;

Murakami tiek uzskatīts par nozīmīgu personu [[postmodernisms|postmodernisma]] literatūrā. ''[[The Guardian]]'' žurnālists ir slavējis rakstnieku kā vienu no pasaulē labākajiem dzīvajiem romānu rakstītājiem.&lt;ref name=&quot;Poole, Steve&quot;&gt;{{ziņu atsauce|author=Poole, Steven|url=http://www.guardian.co.uk/Archive/Article/0,4273,4022565,00.html |title=Tunnel vision|work=[[The Guardian]]|date=May 27, 2000|accessdate=2009-04-24 | location=London}}&lt;/ref&gt;

Vasedas Universitātē Japānas galvaspilsētā Tokijā izveidota rakstnieka Haruki Murakami bibliotēka-muzejs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/japana-izveidota-rakstnieka-haruki-murakami-biblioteka.a422703/|title=Japānā izveidota rakstnieka Haruki Murakami bibliotēka|last=Smiltnieks|first=Aigars|access-date=05.01.2024.|date=24.09.2021.}}&lt;/ref&gt;

== Latviski tulkotās grāmatas ==
=== Romāni ===
* &quot;Norvēģu koks&quot;. AGB, sērija Vēja suņa klasika, 2003.
* &quot;Uz dienvidiem no robežas, uz rietumiem no saules&quot;. AGB, sērija Vēja suņa klasika, 2004.
* &quot;Aitas medīšanas piedzīvojumi&quot;. Zvaigzne ABC, 2004.
* &quot;Mīļotais Sputņiks&quot;. AGB, sērija Vēja suņa klasika, 2006.
* &quot;Skarbā brīnumzeme un pasaules gals&quot;. Zvaigzne ABC, 2007.
* &quot;Dejo, dejo, dejo&quot;. Zvaigzne ABC, 2008.
* &quot;Kafka liedagā&quot;. Zvaigzne ABC, 2012.
* &quot;1Q84&quot; 1. grāmata Aprīlis-jūnijs. Zvaigzne ABC, 2012.
* &quot;1Q84&quot; 2. grāmata Jūlijs-septembris. Zvaigzne ABC, 2012.
* &quot;1Q84&quot; 3. grāmata Oktobris-decembris. Zvaigzne ABC, 2013.
* &quot;Bezkrāsu Cukuru Tadzaki un viņa svētceļnieka gadi&quot;. Zvaigzne ABC, 2014.
* &quot;Par ko es runāju, runādams par skriešanu&quot;. Zvaigzne ABC, 2015.
* &quot;Savādā bibliotēka&quot;. Zvaigzne ABC, 2017.
* &quot;Nogalēt Komandoru&quot; 1. daļa Idejas parādīšanās. Zvaigzne ABC, 2020.
* &quot;Nogalēt Komandoru&quot; 2. daļa Gaistošā metafora. Zvaigzne ABC, 2020.

=== Stāsti ===
* &quot;Aituvīra Ziemassvētki&quot;. Zvaigzne ABC, 2005. 
* &quot;Vīrieši bez sievietēm&quot;. Zvaigzne ABC, 2018.
* &quot;Vienskaitļa pirmā persona&quot;. Zvaigzne ABC, 2022.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.sf-encyclopedia.com/entry/murakami_haruki Biogrāfija] {{en ikona}}
* [https://www.harukimurakami.com/ Oficiālā rakstnieka mājaslapa] (angliski)


{{Rakstnieks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Murakami, Haruki}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Japāņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Japāņu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]]</text>
      <sha1>en2zmifyd7vehzzkhr9c939ce6pj29c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>269817</id>
    <revision>
      <id>4468734</id>
      <parentid>4398826</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T03:53:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468734</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46868" sha1="114ql57xtdcjge8ebjzaggeh5rklkhb" xml:space="preserve">[[Attēls:Europe (orthographic projection).svg|200px|thumbnail|[[Eiropa]]]]
Šajā sarakstā apkopotas visas '''[[Eiropa]]s valstis un atkarīgās teritorijas'''. Eiropā ir 55 suverēnas valstis (51 atzīta valsts un 4 neatzītas/pašpasludinātas valstis) un 10 nesuverēnas teritorijas. No visām 51 atzītajām valstīm [[Eiropas Savienība]]s sastāvā ir 27. Saskaņā ar Eiropas [[ģeogrāfija]]s definīciju, par Eiropas teritorijas austrumu robežu no [[Āzija]]s tiek uzskatīti [[Urālu kalni]], [[Urāla]]s upe, [[Kaspijas jūra]] un [[Kaukāza kalni]], bet par dienvidu robežu tiek uzskatīta [[Melnā jūra]], [[Bosfors]] un [[Dardaneļi]].

== Suverēnās valstis ==
=== Atzītās valstis ===
Eiropā atrodas 51 suverēna un atzīta valsts. No visām valstīm [[Armēnija]]i, [[Azerbaidžāna]]i, [[Gruzija]]i, [[Kazahstāna]]i, [[Kipra]]i, [[Krievija]]i un [[Turcija]]i atrodas teritorijas gan Eiropas, gan Āzijas daļā. Visas valstis izņemot [[Vatikāns|Vatikānu]] ir [[ANO]] dalībvalstis. Visas valstis izņemot [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], Kazahstānu, Krieviju un Vatikānu ir [[Eiropas Padome]]s dalībvalsts.

{|
|-
| style=&quot;background:lightcyan; border:1px solid #aaa; width:2em;&quot; |
|&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Eiropas Savienība]]s valstis&lt;ref name=&quot;Member States&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/abc/european_countries/eu_members/index_en.htm |title=Member States |publisher=Europa |accessdate=17 February 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Valsts&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Oficiālais nosaukums)&lt;/small&gt; !! Galvaspilsēta !! Platība &lt;br /&gt;(km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(gads) !! Valsts iekārta&lt;ref name=&quot;Uzziņu atlants&quot;&gt;{{Uzziņu atlants}}&lt;/ref&gt;!! Valsts&lt;br /&gt;valoda (-s) !! Naudas&lt;br /&gt;vienība !! ISO 3166-1 !! Tālsarunu&lt;br /&gt;kods
|-
| [[Attēls:Albania in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Albania.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Albania.svg|50px]] || '''[[Albānija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Albānijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Tirāna]] || {{nts|28748}} || {{nts|2893005}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.instat.gov.al/en/publications/press-releases/press-release-population-of-albania-1-january-2015.aspx |title=Albania — Annual official estimate |access-date={{dat|2015|02|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150224224626/http://www.instat.gov.al/en/publications/press-releases/press-release-population-of-albania-1-january-2015.aspx |archivedate={{dat|2015|02|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[albāņu valoda|albāņu]] || [[Leks]] (ALL) || ALB / AL || +355
|-
| [[Attēls:Andorra in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Andorra.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|50px]] || '''[[Andora]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Andoras Firsiste)&lt;/small&gt; || [[Andora la Velja]] || {{nts|467.63}} || {{nts|76949}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.estadistica.ad/serveiestudis/web/banc_dades4.asp?lang=1&amp;codi_tema=2&amp;codi_divisio=8&amp;codi_subtemes=8 |title=Andorra — Annual official estimate |access-date={{dat|2017|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170525074953/http://www.estadistica.ad/serveiestudis/web/banc_dades4.asp?lang=1&amp;codi_tema=2&amp;codi_divisio=8&amp;codi_subtemes=8 |archivedate={{dat|2017|05|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; || parlametāra valsts, [[Francija]]s un [[Spānija]]s kopfirsiste || [[katalāņu valoda|katalāņu]] || [[Eiro]] (EUR) || AND / AD || +376
|-
| [[Attēls:United Kingdom in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of United Kingdom.svg|70px]] || [[Attēls:Royal Coat of Arms of the United Kingdom.svg|50px]] || '''[[Apvienotā Karaliste]] (Lielbritānija)'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste)&lt;/small&gt; || [[Londona]] || {{nts|243610}} || {{nts|65572409}} (2016)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ons.gov.uk/ons/rel/npp/national-population-projections/2014-based-projections/rft-table-a1-1.xls |title=United Kingdom — Official projection |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160126163829/http://www.ons.gov.uk/ons/rel/npp/national-population-projections/2014-based-projections/rft-table-a1-1.xls }}&lt;/ref&gt; || konstitucionālā monarhija || [[angļu valoda|angļu]] || [[Sterliņu mārciņa]] (GBP) || GBR / GB || +44
|-
| [[Attēls:Armenia in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Armenia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Armenia.svg|50px]] || '''[[Armēnija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Armēnijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Erevāna]] || {{nts|29743}} || {{nts|3004000}} (2015)&lt;ref&gt;[http://www.armstat.am/en/?nid=126&amp;id=19001&amp;submit=Search Armenia — Quarterly official estimate]&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[armēņu valoda|armēņu]] || [[Armēnijas drams]] (AMD) || ARM / AM || +374
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Austria in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Austria.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Austria.svg|50px]] || '''[[Austrija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Austrijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Vīne]] || {{nts|83879}} || {{nts|8662588}} (2015)&lt;ref&gt;[http://www.statistik.at/web_de/statistiken/bevoelkerung/bevoelkerungsstand_und_veraenderung/bevoelkerung_zu_jahres-_quartalsanfang/023582.html Austria — Quarterly provisional figure]&lt;/ref&gt; || federatīva pusprezidentāla republika || [[vācu valoda|vācu]] || [[Eiro]] (EUR) || AUT / AT || +43
|-
| [[Attēls:Azerbaijan in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Azerbaijan.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Azerbaijan.svg|50px]] || '''[[Azerbaidžāna]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Azerbaidžānas Republika)&lt;/small&gt; || [[Baku]] || {{nts|86600}} || {{nts|9687300}} (2015)&lt;ref&gt;[http://stat.gov.az/news/?id=3052 Azerbaijan — Official estimate]&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]] || [[Azerbaidžānas manats|Manats]] (AZN) || AZE / AZ || +994
|-
| [[Attēls:Belarus in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Belarus.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Belarus (2020–present).svg|50px]] || '''[[Baltkrievija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Baltkrievijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Minska]] || {{nts|207600}} || {{nts|9494200}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://belstat.gov.by/en/ofitsialnaya-statistika/otrasli-statistiki/naselenie/demografiya_2/current-data/demographic-situation/demographic-situation-in-january-september-2015 |title=Belarus — Quarterly official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2015|11|06||bez}} |archive-url=https://archive.today/20151106150804/http://belstat.gov.by/en/ofitsialnaya-statistika/otrasli-statistiki/naselenie/demografiya_2/current-data/demographic-situation/demographic-situation-in-january-september-2015 }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[baltkrievu valoda|baltkrievu]],&lt;br /&gt;[[krievu valoda|krievu]] || [[Baltkrievijas rublis]] (BYR) || BLR / BY || +375
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Belgium in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Belgium.svg|70px]] || [[Attēls:Great coat of arms of Belgium.svg|50px]] || '''[[Beļģija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Beļģijas Karaliste)&lt;/small&gt; || [[Brisele]] || {{nts|30528}} || {{nts|11190845}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ibz.rrn.fgov.be/fileadmin/user_upload/nl/bev/statistieken/stat-1-1_n.pdf |title=Belgium — Monthly official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2014|11|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141111002452/http://www.ibz.rrn.fgov.be/fileadmin/user_upload/nl/bev/statistieken/stat-1-1_n.pdf }}&lt;/ref&gt; || konstitucionālā monarhija || [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]],&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]],&lt;br /&gt;[[vācu valoda|vācu]] || [[Eiro]] (EUR) || BEL / BE || +32
|-
| [[Attēls:Bosnia and Herzegovina in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Bosnia and Herzegovina.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Bosnia and Herzegovina.svg|50px]] || '''[[Bosnija un Hercegovina]]''' || [[Sarajeva]] || {{nts|51129}} || {{nts|3791622}} (2013)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bhas.ba/obavjestenja/Preliminarni_rezultati_bos.pdf |title=Bosnia and Herzegovina — Preliminary 2013 census result |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181123135507/http://www.bhas.ba/obavjestenja/Preliminarni_rezultati_bos.pdf |archivedate={{dat|2018|11|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[serbu valoda|serbu]],&lt;br /&gt;[[horvātu valoda|horvātu]],&lt;br /&gt;[[bosniešu valoda|bosniešu]] || [[Bosnijas konvertējamā marka]] (BAM) || BIH / BA || +387
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Bulgaria in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Bulgaria.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Bulgaria.svg|50px]] || '''[[Bulgārija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Bulgārijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Sofija]] || {{nts|110994}} || {{nts|7202198}} (2015)&lt;ref&gt;[http://www.nsi.bg/sites/default/files/files/pressreleases/Population2014_en_2Y19BGI.pdf Official estimate]&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[bulgāru valoda|bulgāru]] || [[Bulgārijas leva]] (BGN) || BGR / BG || +359
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Czech Republic in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Czech Republic.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Czech Republic.svg|50px]] || '''[[Čehija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Čehijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Prāga]] || {{nts|78866}} || {{nts|10541466}} (2015)&lt;ref&gt;[http://www.scitani.cz/sldb2011/eng/redakce.nsf/i/census_2011_basic_final_results/$File/SLDB-ZAKL-CR_en.xls Census of Population and Housing 2011: Basic final results] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130116234400/http://www.scitani.cz/sldb2011/eng/redakce.nsf/i/census_2011_basic_final_results/$File/SLDB-ZAKL-CR_en.xls |date={{dat|2013|01|16||bez}} }}. [http://www.czso.cz/eng/redakce.nsf/i/home Czech Statistical Office] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110129060510/http://www.czso.cz/eng/redakce.nsf/i/home |date={{dat|2011|01|29||bez}} }}. Retrieved on 19 December 2012.&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[čehu valoda|čehu]] || [[Čehijas krona]] (CZK) || CZE / CZ || +420
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Denmark in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Denmark.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Denmark.svg|50px]] || '''[[Dānija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dānijas Karaliste)&lt;/small&gt; || [[Kopenhāgena]] || {{nts|43094}} || {{nts|5699220}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.noegletal.dk/ |title=Danish Ministry for Economic Affairs and the Interior |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180208230627/http://www.noegletal.dk/ |archivedate={{dat|2018|02|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; || konstitucionālā monarhija || [[dāņu valoda|dāņu]] || [[Dānijas krona]] (DKK) || DNK / DK || +45
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:France in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries république française.svg|50px]] || '''[[Francija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Francijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Parīze]] || {{nts|674843}} || {{nts|66539000}} (2015)&lt;ref&gt;[http://www.insee.fr/en/bases-de-donnees/bsweb/serie.asp?idbank=001641607 Monthly official estimate]&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[franču valoda|franču]] || [[Eiro]] (EUR) || FRA / FR || +33
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Greece in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Greece.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Greece.svg|50px]] || '''[[Grieķija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Grieķijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Atēnas]] || {{nts|131957}} || {{nts|10955000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.statistics.gr/portal/page/portal/ESYE/BUCKET/General/FEK_monimos_rev.pdf |title=Αποτελέσματα της Απογραφής Πληθυσμού−Κατοικιών 2011 που αφορούν στο Μόνιμο Πληθυσμό της Χώρας{{!}}trans-title=Results of Population-Housing Census 2011 concerning the permanent population of the country |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924120845/http://www.statistics.gr/portal/page/portal/ESYE/BUCKET/General/FEK_monimos_rev.pdf }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[grieķu valoda|grieķu]] || [[Eiro]] (EUR) || GRC / GR || +30
|-
| [[Attēls:Georgia in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Georgia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Georgia.svg|50px]] || '''[[Gruzija]]''' || [[Tbilisi]] || {{nts|69420}} || {{nts|3729500}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.geostat.ge/cms/site_images/_files/english/population/Population%20press_30.04.2015_Final_eng.pdf|title=Number of Population as of January 1, 2015 — '''National Statistics Office of Georgia'''|publisher=|accessdate=1 May 2015|archive-date=23.10.2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20151023182931/http://www.geostat.ge/cms/site_images/_files/english/population/Population%20press_30.04.2015_Final_eng.pdf}}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[gruzīnu valoda|gruzīnu]] || [[Gruzijas lars|Lari]] (GEL) || GEO / GE || +995
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Croatia in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Croatia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Croatia.svg|50px]] || '''[[Horvātija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Horvātijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Zagreba]] || {{nts|56594}} || {{nts|4225316}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dzs.hr/Eng/system/first_results.htm#MIG |title=Annual official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170705025245/http://www.dzs.hr/Eng/system/first_results.htm#MIG }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[horvātu valoda|horvātu]] || [[Kuna]] (HRK) || HRV / HR || +385
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Estonia in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Estonia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Estonia.svg|50px]] || '''[[Igaunija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Igaunijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Tallina]] || {{nts|45339}} || {{nts|1313271}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.ee/34277 |title=Statistics Estonia |publisher=Stat.ee |date=5 May 2014 |accessdate=5 May 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160404162352/http://www.stat.ee/34277 |archivedate={{dat|2016|04|04||bez}} }} (Estimate as of 1 January 2015)&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[igauņu valoda|igauņu]] || [[Eiro]] (EUR) || EST / EE || +372
|-
| [[Attēls:Iceland in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Iceland.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Iceland.svg|50px]] || '''[[Islande]]''' || [[Reikjavika]] || {{nts|102775}} || {{nts|331310}} (2015)&lt;ref&gt;[http://www.statice.is/Pages/444?NewsID=11796 Quarterly official estimate]&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[islandiešu valoda|islandiešu]] || [[Islandes krona]] (ISK) || IS / ISL || +354
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Italy in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Italy.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Italy.svg|50px]] || '''[[Itālija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Itālijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Roma]] || {{nts|301338}} || {{nts|60685487}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://demo.istat.it/bilmens2015gen/index.html |title=Monthly official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161103161813/http://demo.istat.it/bilmens2015gen/index.html }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[itāļu valoda|itāļu]] || [[Eiro]] (EUR) || ITA / IT || +39
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Ireland in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Ireland.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Ireland.svg|50px]] || '''[[Īrija]]''' || [[Dublina]] || {{nts|70273}} || {{nts|4635400}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cso.ie/en/releasesandpublications/er/pme/populationandmigrationestimatesapril2014/#.U_xczvldWSo |title=Population and Migration Estimates |date=26 August 2014 |accessdate=26 August 2014}}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[īru valoda|īru]],&lt;br /&gt;[[angļu valoda|angļu]] || [[Eiro]] (EUR) || IRL / IE || +353
|-
| [[Attēls:Kazakhstan in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Kazakhstan.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Kazakhstan.svg|50px]] || '''[[Kazahstāna]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Kazahstānas Republika)&lt;/small&gt; || [[Astana]] || {{nts|2724900}} || {{nts|17563300}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.gov.kz/faces/homePage?c404=1&amp;_afrLoop=15526269458682213#%40%3F_afrLoop%3D15526269458682213%26c404%3D1%26_adf.ctrl-state%3D15rdpqq2kx_9 |title=Monthly Official Estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304123823/http://www.stat.gov.kz/faces/homePage?c404=1&amp;_afrLoop=15526269458682213#%40%3F_afrLoop%3D15526269458682213%26c404%3D1%26_adf.ctrl-state%3D15rdpqq2kx_9 }}&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[kazahu valoda|kazahu]],&lt;br /&gt;[[krievu valoda|krievu]] || [[Tenge]] (KZT) || KAZ / KZ || +7
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Cyprus in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Cyprus.svg|70px]] |||| '''[[Kipra]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Kipras Republika)&lt;/small&gt; || [[Nikosija]] || {{nts|9251}} || {{nts|847000}} (2014)&lt;ref&gt;[http://www.mof.gov.cy/mof/cystat/statistics.nsf/All/8C0C908964C02BEFC2257F030037EDE6?OpenDocument&amp;sub=1&amp;sel=1&amp;e=&amp;print Official estimate]&lt;/ref&gt; || prezidentāla republika || [[grieķu valoda|grieķu]],&lt;br /&gt;[[turku valoda|turku]] || [[Eiro]] (EUR) || CYP / CY || +357
|-
| [[Attēls:Kosovo in Europe (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Kosovo.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Kosovo.svg|50px]] || '''[[Kosova]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Kosovas Republika)&lt;/small&gt; || [[Priština]] || {{nts|10908}} || {{nts|7114393}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://webrzs.stat.gov.rs/WebSite/Public/PageView.aspx?pKey=2 |title=Annual official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151225081855/http://webrzs.stat.gov.rs/WebSite/Public/PageView.aspx?pKey=2 }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[albāņu valoda|albāņu]],&lt;br /&gt;[[serbu valoda|serbu]] || [[Eiro]] (EUR) || XK || +383
|-
| [[Attēls:Russia in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Russia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of the Russian Federation.svg|50px]] || '''[[Krievija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Krievijas Federācija)&lt;/small&gt; || [[Maskava]] || {{nts|17098242}} || {{nts|143975923}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/prpopul2015.xls |title=Предварительная оценка численности населения на 1 января 2015 года и в среднем за 2014 год |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2015|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150123140310/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/prpopul2015.xls }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[krievu valoda|krievu]] || [[Krievijas rublis]] (RUB) || RUS / RU || +7
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Latvia in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Latvia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|50px]] || '''[[Latvija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Latvijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Rīga]] || {{nts|64589}} || {{nts|1972100}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/en/statistikas-temas/population-key-indicators-30624.html |title=Monthly official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130628214416/http://www.csb.gov.lv/en/statistikas-temas/population-key-indicators-30624.html |archivedate={{dat|2013|06|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[latviešu valoda|latviešu]] || [[Eiro]] (EUR) || LVA / LV || +371
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Lithuania in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Lithuania.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Lithuania.svg|50px]] || '''[[Lietuva]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Lietuvas Republika)&lt;/small&gt; || [[Viļņa]] || {{nts|65300}} || {{nts|2890679}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://osp.stat.gov.lt/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210224040352/http://osp.stat.gov.lt/ }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] || [[Eiro]] (EUR) || LTU / LT || +370
|-
| [[Attēls:Liechtenstein in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Liechtenstein.svg|70px]] || [[Attēls:Staatswappen-Liechtensteins.svg|50px]] || '''[[Lihtenšteina]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Lihtenšteinas Firstiste)&lt;/small&gt; || [[Vaduca]] || {{nts|160}} || {{nts|37370}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.volksblatt.li/medienarchiv/bevolkerungsstatistik-vorlaufige-ergebnisse-31-dezember-2014-1.pdf |title=Semi annual official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170702000627/http://www.volksblatt.li/medienarchiv/bevolkerungsstatistik-vorlaufige-ergebnisse-31-dezember-2014-1.pdf }}&lt;/ref&gt; || konstitucionālā monarhija || [[vācu valoda|vācu]] || [[Šveices franks]] (CHF) || LI / LIE || +423
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Luxembourg in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Luxembourg.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Luxembourg.svg|50px]] || '''[[Luksemburga]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Luksemburgas Lielhercogiste)&lt;/small&gt; || [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] || {{nts|2586.4}} || {{nts|562958}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.statistiques.lu/population|date=8 April 2015|title=the increase of population continues}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; || konstitucionālā monarhija || [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu]],&lt;br /&gt;[[vācu valoda|vācu]],&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]] || Euro (EUR) || LUX / LU || +352
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Malta in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Malta.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Malta.svg|50px]] || '''[[Malta]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Maltas Republika)&lt;/small&gt; || [[Valleta]] || {{nts|316}} || {{nts|445426}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://secure2.gov.mt/localgovernment/file.aspx?f=7810 |title=Official estimate |access-date={{dat|2015|06|21||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6ZSEwl5UZ?url=https://secure2.gov.mt/localgovernment/file.aspx?f=7810 |archivedate={{dat|2015|06|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[maltiešu valoda|maltiešu]],&lt;br /&gt;[[angļu valoda|angļu]] || [[Eiro]] (EUR) || MLT / MT || +356
|-
| [[Attēls:Montenegro in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Montenegro.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Montenegro.svg|50px]] || '''[[Melnkalne]]''' || [[Podgorica]] || {{nts|13812}} || {{nts|621810}} (2014)&lt;ref&gt;[http://www.monstat.org/userfiles/file/publikacije/godisnjak%202015/4_stanovnistvo.pdf Official estimate]&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]],&lt;br /&gt;[[serbu valoda|serbu]],&lt;br /&gt;[[bosniešu valoda|bosniešu]],&lt;br /&gt;[[albāņu valoda|albāņu]],&lt;br /&gt;[[horvātu valoda|horvātu]] || [[Eiro]] (EUR) || MNE / ME || +381
|-
| [[Attēls:Moldova in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Moldova.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Moldova.svg|50px]] || '''[[Moldova]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Moldovas Republika)&lt;/small&gt; || [[Kišiņeva]] || {{nts|33846}} || {{nts|3555200}} (2015)&lt;ref&gt;[http://www.statistica.md/ Official estimate]&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[rumāņu valoda|rumāņu]] || [[Moldovas leja]] (MDL) || MDA / MD || +373
|-
| [[Attēls:Monaco in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Monaco.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Monaco.svg|50px]] || '''[[Monako]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Monako Firstiste)&lt;/small&gt; || Monako || {{nts|2.02}} || {{nts|37800}} (2014)&lt;ref&gt;[http://www.monacostatistics.mc/Population-and-employment Annual official estimate]&lt;/ref&gt; || konstitucionālā monarhija || [[franču valoda|franču]] || [[Eiro]] (EUR) || MCO / MC || +377
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Netherlands in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Netherlands.svg|70px]] || [[Attēls:State coat of arms of the Netherlands.svg|50px]] || '''[[Nīderlande]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Nīderlandes Karaliste)&lt;/small&gt; || [[Amsterdama]] || {{nts|41543}} || {{nts|16971452}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cbs.nl/en-GB/menu/themas/bevolking/cijfers/extra/bevolkingsteller.htm |title=Population counter |work=Centraal Bureau voor de Statistiek |date=2015 |accessdate=21 November 2015 |archive-date={{dat|2018|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181225211728/https://www.cbs.nl/en-gb/background/2005/35/population-counter }}&lt;/ref&gt; || konstitucionālā monarhija || [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] || [[Eiro]] (EUR) || NLD / NL || +31
|-
| [[Attēls:Norway in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Norway.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Norway.svg|50px]] || '''[[Norvēģija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Norvēģijas Karaliste)&lt;/small&gt; || [[Oslo]] || {{nts|385178}} || {{nts|5214890}} (2015)&lt;ref&gt;[http://ssb.no/en/befolkning/statistikker/folkemengde/aar-berekna/2015-12-17 Official provisional estimate]&lt;/ref&gt; || konstitucionālā monarhija || [[norvēģu valoda|norvēģu]] || [[Norvēģijas krona]] (NOK) || NOR / NO || +47
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Poland in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Poland.svg|70px]] || [[Attēls:Herb Polski.svg|50px]] || '''[[Polija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Polijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Varšava]] || {{nts|312679}} || {{nts|38484000}} (2014)&lt;ref&gt;[http://stat.gov.pl/en/basic-data/ Official estimate]&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[poļu valoda|poļu]] || [[Zlots]] (PLN) || POL / PL || +48
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Portugal in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Portugal.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Portugal.svg|50px]] || '''[[Portugāle]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Portugāles Republika)&lt;/small&gt; || [[Lisabona]] || {{nts|92212}} || {{nts|10374822}} (2014)&lt;ref&gt;[http://www.ine.pt/xportal/xmain?xpid=INE&amp;xpgid=ine_publicacoes&amp;PUBLICACOESpub_boui=213241170&amp;PUBLICACOESmodo=2 Annual official estimate]&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[portugāļu valoda|portugāļu]] || [[Eiro]] (EUR) || PRT / PT || +351
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Romania in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Romania.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Romania.svg|50px]] || '''[[Rumānija]]''' || [[Bukareste]] || {{nts|238391}} || {{nts|19861000}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nineoclock.ro/romanias-resident-population-below-20-mln-people/ |title=Annual official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160130051640/http://www.nineoclock.ro/romanias-resident-population-below-20-mln-people/ }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[rumāņu valoda|rumāņu]] || [[Rumānijas leja]] (RON) || ROU / RO || +40
|-
| [[Attēls:San Marino in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of San Marino.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of San Marino.svg|50px]] || '''[[Sanmarīno]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gaišā Sanmarīno Republika)&lt;/small&gt; || [[Sanmarīno (pilsēta)|Sanmarīno]] || {{nts|61.2}} || {{nts|32968}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.statistica.sm/on-line/en/home/statistics/population.html |title=Monthly official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200326182005/https://www.statistica.sm/on-line/en/home/statistics/population.html }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[itāļu valoda|itāļu]] || [[Eiro]] (EUR) || SMR / SM || +378
|-
| [[Attēls:Serbia in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Serbia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Serbia.svg|50px]] || '''[[Serbija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Serbijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Belgrada]] || {{nts|88361}} || {{nts|7041599}} (2016)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://webrzs.stat.gov.rs/WebSite/Public/ReportResultView.aspx?rptKey=indId%3d180308IND01%262%3d201600%26102%3dRS%2640%3d0%266%3d4%2623%3d0%26sAreaId%3d18030801%26dType%3dName%26lType%3dSerbianCyrillic|title=Official population projection for Serbia (2016)|publisher=Republic of Serbia Statistical Bureau|accessdate=7 January 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160202032252/http://webrzs.stat.gov.rs/WebSite/Public/ReportResultView.aspx?rptKey=indId%3d180308IND01%262%3d201600%26102%3dRS%2640%3d0%266%3d4%2623%3d0%26sAreaId%3d18030801%26dType%3dName%26lType%3dSerbianCyrillic|archivedate={{dat|2016|02|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[serbu valoda|serbu]] || [[Serbijas dinārs]] (RSD) || SRB / RS || +381
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Slovakia in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Slovakia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Slovakia.svg|50px]] || '''[[Slovākija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Slovākijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Bratislava]] || {{nts|49035}} || {{nts|5424058}} (2015)&lt;ref&gt;[http://slovak.statistics.sk/wps/portal/ext/products/informationmessages/inf_sprava_detail/6700d047-5977-4e38-8e5c-d7d5b94c66b1/!ut/p/b1/jZLJkqJAFEW_pT_AIpPZZTKIICSSzGwI1FIGERVk-vq2Ktx0dJTduXoZ79yId29cKqEiKrlkfXHKuqK5ZOevf8KnjqCLkgQRAJLJAN3YuHgtr2jN555A_ATADw-Bbz1yHMc1gwBoAb0COgM1gH0fgJXw0r8BvvQrd0ujJavJCrGfa0-mRdfkaQDgS_8G-ON-ERP1uUZbjRgsBCxHhVRUxgOntNZJRdLREc5Fw8icZ4CCuDcBMUlZiSdVi12fEY-TDCd8vRak4sZid_O7fe6xMvZ70RxMb3uBTLA7-q1odeG0SAePnh70DGCuOnUgKctMZm-tMs6NHB6M3MdavDfWwmNbJEX4yERaHSsybrusE5iUj_aypb_8vTHwLl-Jf-llDa1ZwQRANDUO6Gjtk6XDMAAx_6d_A_yjHyGVfCPvLvgG3lXoXyVI3rrweAqvm_qTctuKip-o8CNKOMqjIsCmbjld9bmaSTkTbM0-wKU-AhWarhd52FsZuNtArN4AUHzG87vNcz9gJbFxF20PAfElJNdatdlTBpUUu_pj2Ncf4GMJaZZfijz3vPs5M1RQxqygtvqgqG7v3KypDRv-88Q6oKvtIRHYRtAC26yWxllyrMBz-Q2kg2EukuvlqqA8zhb0Qb5DG0XI3OYJmupKvsjEZNoK8bmXEGlXtuHQSq1cFXdyqJ2VWc2Xw9H3eoGO6vVBWX2Ktxx4YXY_y2E29_Z8yC7jojKF7vapFPMigxne1ATvOr_hwl3E3TYimNxZUUPLwGf6PqAx1eeZT6NJMi13Eba_XkH_1Awo_B20M-NZ0i0PjXAOIVaOEfYr2HUydJUAwwqM3rzCbUkMXGLT6rxX0JIxDnvxz6AFUQCMIIgszS55jvkKes8LaqMPqh7l12U1JTktNQYN53MZ65ip2VbSzavdNprYL04kTBcX25g7TuNKDxFpCJMdvm0ZjaCUFc9Wc5LPa5kujOKQGihpYhqFYRouxHCdoRWEjYr3HiuVDyvqi73D2WeDXI-nrT0eV-UusxwzSDZw_TgTO6DvYX7YxSToup0wlS5m2nu61XvPcMDjziPfWtpgeasvwPU2nN63aqqe-vyepJEvzJ_HUhqkWyvFv6hr7ft-v9mYPFGPCIpM3de_ASX4TK4!/dl4/d5/L2dBISEvZ0FBIS9nQSEh/ Official estimate]&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[slovāku valoda|slovāku]] || [[Eiro]] (EUR) || SVK / SK || +421
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Slovenia in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Slovenia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Slovenia.svg|50px]] || '''[[Slovēnija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Slovēnijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Ļubļana]] || {{nts|20273}} || {{nts|2063077}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stat.si/StatWeb/pregled-podrocja?idp=17&amp;headerbar=15|title=Statistical Office of the Republic of Slovenia - Population, Slovenia, 1 July 2015 – final data|author=SURS - Oddelek za podporo izhodnim procesom in internetne tehnologije|publisher=|accessdate=4 December 2015|archive-date={{dat|2016|10|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161012030802/http://www.stat.si/StatWeb/pregled-podrocja?idp=17&amp;headerbar=15}}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[slovēņu valoda|slovēņu]] || [[Eiro]] (EUR) || SVN / SI || +386
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Finland in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Finland.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Finland.svg|50px]] || '''[[Somija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Somijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Helsinki]] || {{nts|338424}} || {{nts|5489097}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vrk.fi/default.aspx?docid=8858&amp;site=3&amp;id=0%3Fdocid%3D8816&amp;site=3&amp;id=0|title=VÄESTÖTIETOJÄRJESTELMÄ – REKISTERITILANNE – 31.08.2015|publisher=Population Register Centre|language=Finnish|accessdate=29 July 2015|archive-date=15.10.2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20151015224130/http://vrk.fi/default.aspx?docid=8858&amp;site=3&amp;id=0%3Fdocid%3D8816&amp;site=3&amp;id=0}}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[somu valoda|somu]] || [[Eiro]] (EUR) || FIN / FI || +358
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Spain in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Spain.svg|70px]] || [[Attēls:Escudo de España (mazonado).svg|50px]] || '''[[Spānija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Spānijas Karaliste)&lt;/small&gt; || [[Madride]] || {{nts|505990}} || {{nts|46439864}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ine.es/prensa/np917.pdf |title=Population Figures at 1 January 2015 | publisher=Instituto Nacional de Estadística (INE) |accessdate=25 June 2015}}&lt;/ref&gt; || konstitucionālā monarhija || [[spāņu valoda|spāņu]] || [[Eiro]] (EUR) || ESP / ES || +34
|-
| [[Attēls:Switzerland in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Switzerland.svg|50px]] || '''[[Šveice]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Šveices Konfederācija)&lt;/small&gt; || [[Berne]] || {{nts|41285}} || {{nts|8211700}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Population – Key figures: Main indicators |url=http://www.bfs.admin.ch/bfs/portal/en/index/themen/01/01/key.htm |publisher=Swiss Federal Statistical Office, Swiss Confederation |location=Neuchâtel, Switzerland |type=official website |accessdate=24 March 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150402162403/http://www.bfs.admin.ch/bfs/portal/en/index/themen/01/01/key.htm |archivedate={{dat|2015|04|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; || federatīva parlamentāra valsts || [[vācu valoda|vācu]],&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]],&lt;br /&gt;[[itāļu valoda|itāļu]],&lt;br /&gt;[[retoromāņu valoda|retoromāņu]] || [[Šveices franks]] (CHF) || CHE / CH || +41
|-
| [[Attēls:Turkey in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Turkey.svg|70px]] || [[Attēls:TurkishEmblem.svg|50px]] || '''[[Turcija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Turcijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Ankara]] || {{nts|783562}} || {{nts|7769904}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.turkstat.gov.tr/Start.do |title=Annual official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|11|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171108091816/http://www.turkstat.gov.tr/Start.do }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[turku valoda|turku]] || [[Jaunā Turcijas lira]] (TRY) || TUR / TR || +90
|-
| [[Attēls:Ukraine in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Ukraine.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Ukraine.svg|50px]] || '''[[Ukraina]]''' || [[Kijiva]] || {{nts|603500}} || {{nts|42789472}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/eng/news/op_popul_e.asp |title=Monthly official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160808023040/http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/eng/news/op_popul_e.asp }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] || [[Ukrainas hrivna]] (UAH) || UKR / UA || +380
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Hungary in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Hungary.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Hungary.svg|40px]] || '''[[Ungārija]]''' || [[Budapešta]] || {{nts|93030}} || {{nts|9855571}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ksh.hu/docs/hun/xstadat/xstadat_eves/i_wdsd001.html|title=Population by type of settlement - annually|work=[[Hungarian Central Statistical Office]]|date=24 December 2015|accessdate=24 December 2015}}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[ungāru valoda|ungāru]] || [[Ungārijas forints]] (HUF) || HUN / HU || +36
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Germany in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Germany.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Germany.svg|40px]] || '''[[Vācija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Vācijas Federatīvā Republika)&lt;/small&gt; || [[Berlīne]] || {{nts|357021}} || {{nts|81083600}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/EN/FactsFigures/SocietyState/Population/CurrentPopulation/Tables/Census_SexAndCitizenship.html|title=State &amp; society - Current population - Population based on the 2011 Census&amp;nbsp;-&amp;nbsp;Federal Statistical Office (Destatis)|date=29 January 2015|work=destatis.de|access-date={{dat|2016|01|17||bez}}|archive-date={{dat|2016|06|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160628112855/https://www.destatis.de/EN/FactsFigures/SocietyState/Population/CurrentPopulation/Tables/Census_SexAndCitizenship.html}}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[vācu valoda|vācu]] || [[Eiro]] (EUR) || DEU / DE || +49
|-
| [[Attēls:Vatican City in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Vatican City (2023–present).svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Vatican City.svg|50px]] || '''[[Vatikāns]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Vatikāna Pilsētvalsts)&lt;/small&gt; || Vatikāns || {{nts|0.44}} || {{nts|842}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vaticanstate.va/content/vaticanstate/es/stato-e-governo/note-generali/popolazione.html |title=Official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170202031317/http://www.vaticanstate.va/content/vaticanstate/es/stato-e-governo/note-generali/popolazione.html }}&lt;/ref&gt; || absolūtā monarhija || [[itāļu valoda|itāļu]] || [[Eiro]] (EUR) || VAT / VA || +379
|-
| [[Attēls:Macedonia in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of North Macedonia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of North Macedonia.svg|50px]] || '''[[Ziemeļmaķedonija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Ziemeļmaķedonijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Skopje]] || {{nts|25713}} || {{nts|2069172}} (2014)&lt;ref&gt;[http://www.stat.gov.mk/OblastOpsto_en.aspx?id=2 Official estimate]&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]],&lt;br /&gt;[[albāņu valoda|albāņu]] || [[Denars]] (MKD) || MKD / MK || +389
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Sweden in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Sweden.svg|70px]] || [[Attēls:Great coat of arms of Sweden.svg|40px]] || '''[[Zviedrija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Zviedrijas Karaliste)&lt;/small&gt; || [[Stokholma]] || {{nts|450295}} || {{nts|9838480}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scb.se/en_/Finding-statistics/Statistics-by-subject-area/Population/Population-composition/Population-statistics |title=Monthly official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160118220319/http://www.scb.se/en_/finding-statistics/statistics-by-subject-area/population/population-composition/population-statistics/ |archivedate={{dat|2016|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; || konstitucionālā monarhija || [[zviedru valoda|zviedru]] || [[Zviedrijas krona]] (SEK) || SWE / SE || +46
|}

=== Neatzītās valstis ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Valsts&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Oficiālais nosaukums)&lt;/small&gt; !! Galvaspilsēta !! Platība &lt;br /&gt;(km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(gads) !! Valsts iekārta&lt;ref name=&quot;Uzziņu atlants&quot;/&gt;!! Valsts&lt;br /&gt;valoda (-s) !! Naudas&lt;br /&gt;vienība !! ISO 3166-1 !! Tālsarunu&lt;br /&gt;kods
|-
| [[Attēls:Abkhazia in Europe (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Abkhazia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Abkhazia.svg|50px]] || '''[[Abhāzija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Abhāzijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Suhumi]] || {{nts|8600}} || {{nts|242862}} (2012)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apsnypress.info/news/chislennost-naseleniya-abkhazii-sostavlyaet-240-705-chelovek/?sphrase_id=7619 |title=Численность населения Абхазии составляет 240 705 человек |publisher=apsnypress.info |date=2011-12-28 |accessdate=2015-07-15 |archive-date=2015-09-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150923172819/http://www.apsnypress.info/news/chislennost-naseleniya-abkhazii-sostavlyaet-240-705-chelovek/?sphrase_id=7619 }}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republika || [[abhāzu valoda|abhāzu]],&lt;br /&gt;[[krievu valoda|krievu]] || [[Krievijas rublis]] (RUB) || GE-AB || +7840 / +7940
|-
| [[Attēls:South Ossetia in Europe (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of South Ossetia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Ossetia.svg|50px]] || '''[[Dienvidosetija]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dienvidosetijas Republika)&lt;/small&gt; || [[Chinvala]] || {{nts|3900}} || {{nts|51547}} (2013)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://archive.mid.ru//bdomp/ns-reuro.nsf/348bd0da1d5a7185432569e700419c7a/be2d70933881fb75c32579270040e8a1!OpenDocument |title=Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation |publisher=Republic of South Ossetia |date=2014-05-22 |accessdate=2014-07-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151018061448/http://archive.mid.ru//bdomp/ns-reuro.nsf/348bd0da1d5a7185432569e700419c7a/be2d70933881fb75c32579270040e8a1%21OpenDocument |archivedate=2015-10-18 }}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[osetīnu valoda|osetīnu]],&lt;br /&gt;[[gruzīnu valoda|gruzīnu]], [[krievu valoda|krievu]] ||[[Krievijas rublis]] (RUB) || ||
|-
| [[Attēls:Transnistria in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Transnistria (state).svg|70px]] || [[Attēls:Государственный герб Приднестровской Молдавской Республики цветной.svg|50px]] || '''[[Piedņestras Moldāvu Republika]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Piedņestras Moldāvu Republika)&lt;/small&gt; || [[Tiraspole]] || {{nts|4163}} || {{nts|505153}} (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.citypopulation.de/Moldova.html| title= Moldova| date = 1 January 2014 | publisher = Citypopulation | accessdate  = 17 April 2014}}&lt;/ref&gt; || pusprezidentāla republika || [[krievu valoda|krievu]],&lt;br /&gt;[[moldāvu valoda|moldāvu]],&lt;br /&gt;[[ukraiņu valoda|ukraiņu]] || [[Piedņestras rublis]] (PRB) || || +373
|-
| [[Attēls:Northern Cyprus in Europe (de-facto).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|50px]] || '''[[Ziemeļkipra]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Ziemeļu Kipras Turku Republika)&lt;/small&gt; || [[Nikosija|Lefkoša]] || {{nts|3355}} || {{nts|301988}} (2013)&lt;ref name=sicin2&gt;{{grāmatas atsauce|title=Economic and Social Indicators 2013|publisher=TRNC State Planning Organization|pages=2–3}}&lt;/ref&gt; || parlamentāra republijka || [[turku valoda|turku]] || [[Jaunā Turcijas lira]] (TRY) || || +90 392
|}

== Nesuverēnas teritorijas ==
=== Atkarīgās teritorijas ===
{|
|-
| style=&quot;background:lightcyan; border:1px solid #aaa; width:2em;&quot; |
|&amp;nbsp;&amp;nbsp; [[Eiropas Savienība]]s teritorijas&lt;ref name=&quot;Member States&quot;/&gt;
|}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nosaukums !! Statuss !! Galvaspilsēta !! Platība &lt;br /&gt;(km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(gads) !! Teritorijas valoda !! Naudas&lt;br /&gt;vienība !! ISO 3166-1
|-
| [[Attēls:Akrotiri and Dhekelia in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|70px]] || [[Attēls:Royal Coat of Arms of the United Kingdom (HM Government).svg|50px]] || '''[[Akrotiri un Dekelija]]''' || [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] suverēnie bāzu areāli || [[Episkopi]] || {{nts|254}} || {{nts|14500}} || [[angļu valoda|angļu]],&lt;br /&gt;[[grieķu valoda|grieķu]] || [[Eiro]] (EUR) ||
|-
| [[Attēls:Jersey in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Jersey.svg|70px]] || [[Attēls:Jersey coa.svg|50px]] || '''[[Džērsija]]''' || [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kroņa zeme || [[Sentheljēra]] || {{nts|119.49}} || {{nts|100800}} (2014)&lt;ref&gt;[http://www.gov.je/SiteCollectionDocuments/Government%20and%20administration/R%20Population%20Estimate%202014%2020150623%20SU.pdf Annual official estimate]&lt;/ref&gt; || [[angļu valoda|angļu]],&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]] || [[Sterliņu mārciņa]] (GBP) || JE
|-
| [[Attēls:Faroe Islands in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Faroe Islands.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Faroe Islands.svg|50px]] || '''[[Fēru Salas]]''' || [[Dānija]]s autonomā sastāvdaļa || [[Touršhavna]] || {{nts|1399}} || {{nts|49179}} (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hagstova.fo/en |title=Monthly official estimate |access-date={{dat|2016|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171123064739/http://www.hagstova.fo/en |archivedate={{dat|2017|11|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; || [[fēru valoda|fēru]],&lt;br /&gt;[[dāņu valoda|dāņu]] || [[Fēru Salu krona]] (DKK) || FO
|-
| [[Attēls:Guernsey in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Guernsey.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Guernsey.svg|50px]] || '''[[Gērnsija]]''' || [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kroņa zeme || [[Sentpīterporta]] || {{nts|78}} || {{nts|65150}} (2014)&lt;ref&gt;[http://www.citypopulation.de/Guernsey.html Annual official estimate]&lt;/ref&gt; || [[angļu valoda|angļu]],&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]] || [[Sterliņu mārciņa]] (GBP) || GG
|-
| [[Attēls:Gibraltar in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Gibraltar1.svg|50px]] || '''[[Gibraltārs]]''' || [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] aizjūras teritorija || Gibraltārs || {{nts|6.8}} || {{nts|33140}} (2014)&lt;ref&gt;[http://www.citypopulation.de/Gibraltar.html Annual official estimate]&lt;/ref&gt; || [[angļu valoda|angļu]] || [[Gibraltāra mārciņa]] (GIP) || GI
|-
| [[Attēls:Isle of Man in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Isle of Mann.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Isle of Man.svg|50px]] || '''[[Menas Sala]]''' || [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kroņa zeme || [[Daglasa]] || {{nts|572}} || {{nts|84497}} (2011) || [[angļu valoda|angļu]],&lt;br /&gt;[[meniešu valoda|meniešu]] || [[Sterliņu mārciņa]] (GBP),&lt;br /&gt;[[Menas mārciņa]] || IM
|}

=== Īpašās teritorijas ===
{|
|-
| style=&quot;background:lightcyan; border:1px solid #aaa; width:2em;&quot; |
|&amp;nbsp;&amp;nbsp; [[Eiropas Savienība]]s teritorijas&lt;ref name=&quot;Member States&quot;/&gt;
|}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nosaukums !! Statuss !! Galvaspilsēta !! Platība &lt;br /&gt;(km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(gads) !! Teritorijas valoda !! Naudas&lt;br /&gt;vienība !! ISO 3166-1
|- style=&quot;background:lightcyan;&quot;
| [[Attēls:Aland in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Åland.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Åland.svg|50px]] || '''[[Olande]]''' || [[Somijas administratīvais iedalījums|Somijas autonoma lēne]] || [[Mariehamna]] || {{nts|1580}} || {{nts|28666}} (2013) || [[zviedru valoda|zviedru]] || [[Eiro]] (EUR) || FI
|-
| [[Attēls:Svalbard in Europe.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Norway.svg|70px]] || || '''[[Svalbāra]]''' || [[Norvēģijas administratīvais iedalījums|Norvēģijas teritorija ar speciālu statusu]] || [[Longjērbīene]] || {{nts|61022}} || {{nts|2642}} (2012) || [[norvēģu valoda|norvēģu]] || [[Norvēģijas krona]] (NOK) || SJ
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidht=30em}}

{{Eiropa}}
{{Valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījumi pa kontinentiem}}

[[Kategorija:Valstis|Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Eiropas valstis|*]]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>114ql57xtdcjge8ebjzaggeh5rklkhb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Magnuss Manske</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278459</id>
    <revision>
      <id>4468651</id>
      <parentid>4464912</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:57:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14103" sha1="pcr3hvvym3bmi6x12lbz0m7zspfup0g" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Magnuss Manske
|     vārds_orig = ''Magnus Manske''
|         attēls = Magnus Manske crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1974
|     dz_mēnesis = 5
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = {{vieta|Vācija|Ķelne}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{DEU}}
|        tautība = [[vācieši|vācu]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Sengera institūts]]&lt;br /&gt;''[[Wikimedia Foundation]]''
|     alma_mater = [[Ķelnes Universitāte]]
|        zinātne = [[bioķīmija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Heinrihs Magnuss Manske''' ({{val|de|Heinrich Magnus Manske}}; dzimis {{dat|1974|5|24}} [[Ķelne|Ķelnē]]) ir vecākais pētnieks [[Sengera institūts|Sengera institūtā]] [[Kembridža|Kembridžā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]&lt;ref name=&quot;googlescholar&quot;&gt;{{GoogleScholar|kNry7pkAAAAJ}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dblp&quot;&gt;{{DBLP|name=Magnus Manske}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;microsoft&quot;&gt;{{AcademicSearch|18227864}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;scopus&quot;&gt;{{Scopus|id=25723615000}}&lt;/ref&gt; un [[programmētājs]], kurš strādājis pie vienas no pirmajām ''[[MediaWiki]]'' programmatūras versijām.

== Izglītība ==
Manske [[Ķelnes Universitāte|Ķelnes Universitātē]] studējis bioķīmiju un 2006. gadā to pabeidzis ar doktora grādu; viņa disertācija bija par atvērtā pirmkoda rīku [[molekulārā bioloģija|molekulārajai bioloģijai]] [[GENtle (programmatūra)|GENtle]].&lt;ref name=&quot;magphd&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author=Magnus Manske|year=2006|url=http://kups.ub.uni-koeln.de/1907/|title=GENtle, a free multi-purpose molecular biology tool|publisher=University of Cologne|degree=PhD|journal=|access-date={{dat|2015|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150407083730/http://kups.ub.uni-koeln.de/1907/|archive-date={{dat|2015|04|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://bioinformatics.knowledgeblog.org/2011/06/21/desktop-sequence-analysis-software-review/|title=Desktop Sequence Analysis: software review|accessdate=4 June 2013|date=June 21, 2011|author=Alastair Kerr|website=Bioinformatics Knowledge Blog|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130627164759/http://bioinformatics.knowledgeblog.org/2011/06/21/desktop-sequence-analysis-software-review/|archivedate={{dat|2013|06|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Kā students Manske bija viens no pirmajiem Interneta enciklopēdijas ''[[Nupedia]]'' ([[Vikipēdija]]s priekštecis) aktīviem lietotājiem un satura veidotājiem un vēlāk viņš sarakstīja vienu no pirmajām ''MediaWiki'' programmatūras versijām, uz kuras darbojās Vikipēdija.&lt;ref name=KS&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.ksta.de/ratgeber/der-wikipedia-pionier-aus-koeln,15189524,13249760.html|title=Der Wikipedia-Pionier aus Köln|date= February 2, 2008|accessdate=June 22, 2013|newspaper=[[Kölner Stadt-Anzeiger]]|language=de|trans_title=
The Wikipedia pioneer from Cologne|author=Claudia Lehnen}}&lt;/ref&gt; Manske kopš 2007. gada aprīļa strādā [[Sengera institūts|Sengera institūtā]] [[Kembridža|Kembridžā]], bet joprojām izstrādā rīkus Vikipēdijas vajadzībām.&lt;ref name=Magnus.de&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://magnusmanske.de/|title=Magnus Manske|accessdate=June 4, 2013|archive-date={{dat|2013|06|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130613205422/http://magnusmanske.de/}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā Manske bija līdzautors publikācijai [[Nature (žurnāls)|''Nature'']] žurnālā, kas demonstrēja jaunus veidus, kā identificēt reģionus, kur attīstās malārijas parazīti un aprakstīja paņēmienus malārijas zāļu pretestības kartēšanai. Pētnieki izstrādāja paņēmienu, kā iegūt malārijas parazīta DNS no asinīm, kas samazina kļūdu iespējamību sekvencēšanā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=DNA Research; Putting parasites on the world map|newspaper=China Weekly News|date=Jun 26, 2012}}&lt;/ref&gt;

== ''MediaWiki'' izstrāde ==
Kā students viņš bija viens no aktīvākajiem satura veidotājiem ''[[Nupedia]]'' projektā,&lt;ref name=SpiegelJansson&gt;{{Ziņu atsauce|author=Kurt Jansson|title=Zehn Jahre Wikipedia – Der kurze Sommer der Anarchie|work=[[Der Spiegel]]|url=http://einestages.spiegel.de/static/authoralbumbackground/19921/der_kurze_sommer_der_anarchie.html|date=14 January 2011}}&lt;/ref&gt; publicējot informāciju par bioloģijas tēmām&lt;ref name=KS/&gt; un izstrādājot rīkus un paplašinājumus priekš ''Nupedia''.&lt;ref name=Anderson/&gt; Vēlāk, nebūdams apmierināts ar esošās programmatūras ierobežojumiem,&lt;ref name=SpiegelJansson /&gt; Manske izstrādāja vienu no pirmajām versijām, kas vēlāk kļuva par ''[[MediaWiki]]''.&lt;ref name=Anderson&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Wikipedia: The Company and Its Founders|url=https://archive.org/details/wikipediacompany0000ande|author=Jennifer Joline Anderson|publisher=ABDO|year=2011|isbn=9781617148125|page=[https://archive.org/details/wikipediacompany0000ande/page/44 44]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Zeit&gt;{{Ziņu atsauce|author=Torsten Kleinz|title=Neues Werkzeug soll Anfänger zur Wikipedia locken|work=[[Die Zeit]]|url=http://www.zeit.de/digital/internet/2011-12/visual-editor-testversion|date=16 December 2012}}&lt;/ref&gt; Viņa jaunā versija tika uzstādīta 2002. gadā.&lt;ref name=SpiegelJansson /&gt;

Vikipēdijai sākotnēji izmantotā viki programmatūra bija ''[[UseModWiki]]'', sarakstīta ''[[Perl (programmēšanas valoda)|Perl]]''. Rodoties problēmām ar mērogojamību, 2001. gada vasarā Manske uzsāka darbu pie ''UseModWiki'' aizvietotāja, kas izmantotu datubāzi un saturētu Vikipēdijai specifiskas iespējas.&lt;ref name=Sumana&gt;{{Grāmatas atsauce|url=http://www.aosabook.org/en/mediawiki.html|title=The Architecture of Open Source Applications|chapter=MediaWiki|author1=Sumana Harihareswara|author2=Guillaume Paumier|editor=Amy Brown|editor2=Greg Wilson|publisher=Kristian Hermansen|year=2012|isbn=9781105571817}}&lt;/ref&gt; 2002. gada 25. janvārī Manske izlaida pirmo versiju [[MySQL]] bāzētam [[PHP]] viki dzinējam, sauktam par ''Phase II''.&lt;ref name=Kumar&gt;{{Ziņu atsauce|title=Wiki Installation and Customization|author=Rajeev Kumar|url=http://ir.inflibnet.ac.in/handle/1944/990|accessdate=June 4, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150721004201/http://ir.inflibnet.ac.in/handle/1944/990|archivedate={{dat|2015|07|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viens jauninājums, ko Manske ieviesa bija vārdtelpas, lai nodalītu dažādu veidu lapas, tādas kā diskusiju vai lietotāja vārdtelpa, tas ''Phase II'' atšķīra no vecās viki programmatūras, kam nebija dažādu vārdtelpu.&lt;ref name=Sumana/&gt; ''Phase II'' ieviesa arī citas iespējas, kas joprojām ir pieejamas, ieskaitot failu augšupielādi, uzraugāmo darbu sarakstu, automātiskus parakstus un lietotāja devuma sarakstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Wikipedia:PHP_script_new_features&amp;oldid=691|title=Wikipedia:PHP script new features|date=27 January 2002|accessdate=June 4, 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lists.wikimedia.org/pipermail/wikipedia-l/2002-January/001188.html|author=Magnus Manske|title=[Wikipedia-l] New features list|date=27 January 2002|accessdate=4 June 2013}}&lt;/ref&gt; Manskes ieguldījums ļāva vienkāršāk iekļaut fotogrāfijas Vikipēdijas rakstos, tika radīta arī administratoru lietotāju grupa, kam bija tiesības dzēst lapas un bloķēt vandaļus.&lt;ref name=SpiegelJansson /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|author=Erik Möller|title=Das Wiki-Prinzip|publisher=[[Heise online]]|url=http://www.heise.de/tp/artikel/14/14736/1.html|date=9 May 2003}}&lt;/ref&gt;

Manske bija [[atvērtais pirmkods|atvērtā pirmkoda]] piekritējs, īpaši attiecībā uz [[GPL]] licenci. Viņa ieguldījums pirmajās ''MediaWiki'' versijās tika izlaists saskaņā ar GPL licenci.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=N. A. Polukarova|title=The concept of open editing from the copyright viewpoint|journal=Automatic Documentation and Mathematical Linguistics|volume=41|issue=3|pages=104–107|date=June 2007|doi=10.3103/S0005105507030053|issn=1934-8371|publisher=Allerton Press, Inc.|quote=In simpler words, while the developers of proprietary programs use their copyrights to deprive most of the users of most of their freedoms, GPL adherents, including above-mentioned Magnus Manske, use these privileges to guarantee these freedoms to users.}}&lt;/ref&gt;

Vikipēdijai pieaugot Manskes ''Phase II'' saskārās ar ātrdarbības problēmām, tāpēc [[Lī Denjels Krokers]] sistēmu pārrakstīja vēlreiz, kas noveda pie ''Phase III'' sistēmas, ko izmantoja no 2002. gada jūnija un kopš 2003. gada to sāka saukt par ''MediaWiki''.&lt;ref name=Kumar/&gt; Šī ''[[MediaWiki]]'' programmatūra šobrīd tiek izmantota kā pamata platforma gan Vikipēdijai, gan daudziem citiem ''[[Wikimedia]]'' projektiem. Tā ir pieejama bez maksas un to izmanto arī daudzas citas organizācijas.

Manske turpināja izstrādāt rīkus un ''MediaWiki'' paplašinājumus, ieskaitot rīkus, lai attēlotu piederību kategorijām, aprēķinātu kategoriju šķēlumu un importētu attēlus no ''[[Flickr]]'' uz [[Vikikrātuve|Vikikrātuvi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://toolserver.org/~magnus/|title=Magnus' toys'n'tools|accessdate=June 4, 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tools.wmflabs.org/magnustools/|title=Magnus' tools on wmflabs|accessdate=June 4, 2013}}&lt;/ref&gt; Manske izstrādāja arī ''Cite'' paplašinājumu, kas atsauču pārvaldībā ieviesa XML līdzīgu sintaksi.&lt;ref&gt;{{konferences atsauce|url=http://www.aifb.kit.edu/images/4/46/Websci09wikipedia.pdf|title=Introducing new features to Wikipedia|author1=Mathias Schindler|author2=Denny Vrandečić|accessdate=June 4, 2013|date=March 2009|editor1=Jim Hendler|editor2=Helen Margetts|booktitle=Proceedings of the First International Conference on Web Sciences WebSci09|location=Athens, Greece|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303230927/http://www.aifb.kit.edu/images/4/46/Websci09wikipedia.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Atzinība ==
Manske tiek atzīts par pirmā raksta autoru [[Vikipēdija vācu valodā|vācu valodas Vikipēdijā]], kas bija [[polimēru ķēdes reakcija]], ko viņš pirmoreiz sarakstīja 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=German Wikipedia reaches landmark millionth entry|journal=Deutsche Welle|url=http://www.dw.de/german-wikipedia-reaches-landmark-millionth-entry/a-5064273|date=28 December 2009}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|author=dpa/mos|title=Deutsche Wikipedia erreicht eine Million Einträge|work=Die Zeit|url=http://www.welt.de/wirtschaft/webwelt/article5655970/Deutsche-Wikipedia-erreicht-eine-Million-Eintraege.html|date=28 December 2009}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|author=Achim Sawall|title=Deutschsprachige Wikipedia erreicht die Millionenmarke|publisher=golem.de|url=http://www.golem.de/0912/72088.html|date=28 December 2009}}&lt;/ref&gt;

2002. gadā [[Džimijs Veilss]] 25. janvāri nosauca par Magnusa Manskes dienu, godinot viņa ieguldījumu Vikipēdijā, paziņojot, ka &quot;šodien pie vakariņām katram vikipēdistam ir jāsaka tosts par godu Magnusam un viņa daudzajiem izgudrojumiem.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lists.wikimedia.org/pipermail/wikipedia-l/2002-January/001164.html|title=[Wikipedia-l] Celebration|date=January 25, 2002|accessdate=June 4, 2013}}&lt;/ref&gt;

[[Lerijs Sangers]] savos memuāros par Vikipēdijas pirmsākumiem izcēla Manskes ieguldījumu projektā un piedēvē viņam lielu nozīmi Vikipēdijas veiksmes stāstā:
&lt;blockquote&gt;Vikipēdija sākās ar saujiņu cilvēku, daudziem no ''Nupedia''. Šo ''Nupedia'' lietotāju ietekme bija izšķiroša. Es domāju, ka īpaši nenogurstošā Magnusa Manskes (kurš abos projektos strādāja pie programmatūras), mūsu dedzīgā atbalstītāja Rūta Ifčere un ļoti gudrais pokeru spēlējošais programmētājs Lī Denjels Krokers, tie ir tikai daži... Taču, tā kā projekts sākās ar šiem labajiem cilvēkiem un mēs spējām pielāgoties, izskaidrot un veicināt labus ieradumus un politikas jauniem lietotājiem, projekta ''Nupedia'' saknes palīdzēja izveidot robustu, funkcionējošu un veiksmīgu kopienu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Open Sources 2.0: The Continuing Evolution|chapter=The Early History of Nupedia and Wikipedia: A Memoir|accessdate=23 June 2013|author=Larry Sanger|editors=Chris DiBona, Danese Cooper, and Mark Stone|publisher=O'Reilly Media|year=2008|isbn=9780596553890|page=317}}&lt;/ref&gt;
&lt;/blockquote&gt;

Manske, līdz ar citiem, tika atzīmēts par ievērojamu devumu ''MediaWiki'', kad ''[[USENIX]] Advanced Computing Technical Association'' 2010. gadā ''MediaWiki'' un ''Wikimedia Foundation'' tika godināti ar STUG balvu (''Software Tools User Group'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usenix.org/about/stug.html|title=STUG award|accessdate=June 4, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120111115607/http://www.usenix.org/about/stug.html|archivedate={{dat|2012|01|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Grāmatas atsauce|author=Robert Zeschke|title=WikiHooks - Eine protoypenhafte Webhook Extension für MediaWiki|isbn=978-3-640-96452-9|page=9}}
* Manskes sarakstītie Wikimedia rīki [http://tools.wmflabs.org/magnustools ''Wikimedia Labs'' vidē]
* [[:en:User:Magnus Manske|Manskes Vikipēdijas lietotāja lapa angliskajā Vikipēdijā]]
* [http://www.malariagen.net/node/132 Ieraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213181912/http://www.malariagen.net/node/132 |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} malariagen.net

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Manske, Magnuss}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Programmētāji]]
[[Kategorija:Vācijas bioķīmiķi]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]</text>
      <sha1>pcr3hvvym3bmi6x12lbz0m7zspfup0g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4468724</id>
      <parentid>4468376</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T02:10:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4468724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36673" sha1="lqp9e477bg25ztuci1qmsaazi99caot" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>lqp9e477bg25ztuci1qmsaazi99caot</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468727</id>
      <parentid>4468724</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T02:55:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468727</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36672" sha1="72rpljdq6n1l73qdzzquvf4jlmnj1bv" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>72rpljdq6n1l73qdzzquvf4jlmnj1bv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Forbes 100 slavenības</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286322</id>
    <revision>
      <id>4468845</id>
      <parentid>3905697</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:08:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468845</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27763" sha1="pauqjxdfsnjz2d9oghenzskd2ctaler" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Forbes}}
'''''Forbes'' 100 slavenības''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''Forbes Celebrity 100'') ir ikgadējs saraksts, ko apkopo žurnāls ''[[Forbes]]''. Šāds saraksts tiek veidots kopš 1999. gada. Saraksta mērķis ir uzskaitīt 100 visspēcīgākās slavenības pa publicēto gadu. Faktori, kas tiek ņemti vērā, ietver ienākumus, ''[[Google]]'' meklēšanas rezultātus, [[fandoms|fanu bāzes]], ieskaitot klipus un žurnālu vākus.

== Uzskaitījums ==

=== 2014 ===
Par 2014. gada slavenību Nr.1 tika atzīta dziedātāja [[Bejonse Noulza]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/celebrities/|title=''Forbes'' 100 slavenības 2014.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Bejonse Noulza]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste, dejotāja un aktrise
|-
| 2. || [[Lebrons Džeimss]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|-
| 3. || ''[[Dr. Dre]]'' || {{karogs|ASV}} || producents un reperis
|-
| 4. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 5. || [[Elena Didženeresa]] || {{karogs|ASV}} || komiķe
|-
| 6. || ''[[Jay-Z]]'' || {{karogs|ASV}} || reperis
|-
| 7. || [[Floids Meivezers]] || {{karogs|ASV}} || bokseris
|-
| 8. || [[Rianna]] || {{karogs|Barbadosa}} || dziedātāja
|-
| 9. || [[Keitija Perija]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste un aktrise
|-
| 10. || [[Roberts Daunijs jaunākais]] || {{karogs|ASV}} || aktieris
|-
| 11. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents
|-
| 12. || [[Dženifere Lorensa]] || {{karogs|ASV}} || aktrise
|-
| 13. || ''[[Bon Jovi]]'' || {{karogs|ASV}} || smagā roka mūzikas grupa
|-
| 14. || ''[[Bruno Mars]]'' || {{karogs|ASV}} || mūziķis
|-
| 15. || [[Kobe Braiants]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|}

=== 2013 ===
Par 2013. gada slavenību Nr.1 tika atzīta TV seja, personība [[Opra Vinfrija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/forbes-lists-top-100-most-powerful-celebrities-2013-oprah-winfrey-takes-number-one-spot-full-list|title=''Forbes'' 100 slavenības 2013.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 2. || ''[[Lady Gaga]]'' || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu autore un mūziķe
|-
| 3. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents
|-
| 4. || [[Bejonse Noulza]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste, dejotāja un aktrise
|-
| 5. || [[Madonna (mūziķe)|Mūziķe]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, aktrise, kinorežisore
|-
| 6. || [[Teilora Svifta]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja un dziesmu autore
|-
| 7. || ''[[Bon Jovi]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || smagā roka mūzikas grupa
|-
| 8. || [[Rodžers Federers]] || {{karogs|Šveice}} || tenisists
|-
| 9. || [[Džastins Bībers]] || {{karogs|Kanāda}} || dziedātājs, dziesmu autors un aktieris
|-
| 10. || [[Elena Didženeresa]] || {{karogs|ASV}} || komiķe
|-
| 11. || [[Hjū Džekmens]] || {{karogs|Austrālija}} || aktieris un producents
|-
| 12. || [[Dženifere Lopesa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, aktrise, dziesmu autore, ierakstu producente, dejotāja, modele un horeogrāfe
|-
| 13. || [[Rihanna]] || {{karogs|Barbadosa}} || dziedātāja
|-
| 14. || ''[[Coldplay]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rokgrupa
|-
| 15. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|}

=== 2012 ===
Par 2012. gada slavenību Nr.1 tika atzīta dziedātāja un aktrise [[Dženifere Lopesa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailymail.co.uk/tvshowbiz/article-2145372/Forbes-Celebrity-100-list-2012-Jennifer-Lopez-takes-spot-Kim-Kardashian-enters-seventh-place.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2012.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Dženifere Lopesa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, aktrise, dziesmu autore, ierakstu producente, dejotāja, modele un horeogrāfe
|-
| 2. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 3. || [[Džastins Bībers]] || {{karogs|Kanāda}} || dziedātājs, dziesmu autors un aktieris
|-
| 4. || [[Rihanna]] || {{karogs|Barbadosa}} || dziedātāja
|-
| 5. || ''[[Lady Gaga]]'' || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu autore un mūziķe
|-
| 6. || [[Britnija Spīrsa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu producente, dejotāja un aktrise
|-
| 7. || [[Kima Kardašjana]] || {{karogs|ASV}} || TV personība, modele un aktrise
|-
| 8. || [[Keitija Perija]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste un aktrise
|-
| 9. || [[Toms Krūzs]] || {{karogs|ASV}} ||  aktieris un filmu producents
|-
| 10. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents
|-
| 11. || [[Teilora Svifta]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja un dziesmu autore
|-
| 12. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 13. || [[Andželīna Džolija]] || {{karogs|ASV}} || aktrise
|-
| 14. || [[Donalds Tramps]] || {{karogs|ASV}} || biznesa magnāts, TV personība un rakstnieks
|-
| 15. || [[Lebrons Džeimss]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|}

=== 2011 ===
Par 2011. gada slavenību Nr.1 tika atzīta dziedātāja [[Lady Gaga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2012/celebrities/celebrity-100_2011.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2011.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || ''[[Lady Gaga]]'' || {{karogs|ASV}} ||  dziedātāja, dziesmu autore un mūziķe
|-
| 2. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 3. || [[Džastins Bībers]] || {{karogs|Kanāda}} || dziedātājs, dziesmu autors un aktieris
|-
| 4. || ''[[U2]]'' || {{karogs|Īrija}} || mūzikas grupa
|-
| 5. || [[Eltons Džons]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rokmūziķis, komponists un pianists
|-
| 6. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 7. || [[Teilora Svifta]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja un dziesmu autore
|-
| 8. || ''[[Bon Jovi]]''|| {{karogs|ASV}} || smagā roka mūzikas grupa
|-
| 9. || [[Saimons Kauels]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas producents, TV producents
|-
| 10. || [[Lebrons Džeimss]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|-
| 11. || [[Andželīna Džolija]] || {{karogs|ASV}} || aktrise
|-
| 12. || [[Keitija Perija]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste un aktrise
|-
| 13. || [[Džonijs Deps]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents un mūziķis
|-
| 14. || [[Kobe Braiants]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|-
| 15. || [[Leonardo Di Kaprio]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents
|}

=== 2010 ===
Par 2010. gada slavenību Nr.1 tika atzīta TV seja, personība [[Opra Vinfrija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2010/53/celeb-100-10_The-Celebrity-100.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2010.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 2. || [[Bejonse Noulza]] || {{karogs|ASV}} ||  dziedātāja, komponiste, dejotāja un aktrise
|-
| 3. || [[Džeimss Kemerons]] || {{karogs|ASV}} || režisors, producents, scenārists
|-
| 4. || ''[[Lady Gaga]]'' || {{karogs|ASV}} ||  dziedātāja, dziesmu autore un mūziķe
|-
| 5. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 6. || [[Britnija Spīrsa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu producente, dejotāja un aktrise
|-
| 7. || [[U2]] || {{karogs|Īrija}} || mūzikas grupa
|-
| 8. || [[Sandra Buloka]] || {{karogs|ASV}} || aktrise un režisore
|-
| 9. || [[Džonijs Deps]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents un mūziķis
|-
| 10. || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, aktrise
|-
| 11. || [[Saimons Kauels]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas producents, TV producents
|-
| 12. || [[Teilora Svifta]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja un dziesmu autore
|-
| 13. || [[Mailija Sairusa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, aktrise un dziesmu autore
|-
| 14. || [[Kobe Braiants]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|-
| 15. || ''[[Jay-Z]]'' || {{karogs|ASV}} || reperis
|}

=== 2009 ===
Par 2009. gada slavenību Nr.1 tika atzīta aktrise [[Andželīna Džolija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2009/53/celebrity-09_The-Celebrity-100_Rank.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2009.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Andželīna Džolija]] || {{karogs|ASV}} || aktrise
|-
| 2. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 3. || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || {{karogs|ASV}} || mūziķe
|-
| 4. || [[Bejonse Noulza]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste, dejotāja un aktrise
|-
| 5. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 6. || [[Brūss Springstīns]] || {{karogs|ASV}} || mūziķis un dziesmu autors
|-
| 7. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents
|-
| 8. || [[Dženifere Anistone]] || {{karogs|ASV}} || aktrise
|-
| 9. || [[Breds Pits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents
|-
| 10. || [[Kobe Braiants]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|-
| 11. || [[Vills Smits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kino producents un popreperis
|-
| 12. || [[Fils Makgrouss]] || {{karogs|ASV}} || TV presonība
|-
| 13. || [[Britnija Spīrsa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu producente, dejotāja un aktrise
|-
| 14. || [[Deivids Letermans]] || {{karogs|ASV}} || TV raidījumu vadītājs un komiķis
|-
| 15. || ''[[Coldplay]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa
|}

=== 2008 ===
Par 2008. gada slavenību Nr.1 tika atzīta TV seja, personība [[Opra Vinfrija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2008/53/celebrities08_The-Celebrity-100_Rank.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2008.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=|archive-date={{dat|2016|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161224184335/http://www.forbes.com/lists/2008/53/celebrities08_The-Celebrity-100_Rank.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161224184335/http://www.forbes.com/lists/2008/53/celebrities08_The-Celebrity-100_Rank.html |date={{dat|2016|12|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 2. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 3. || [[Andželīna Džolija]] || {{karogs|ASV}} || aktrise
|-
| 4. || [[Bejonse Noulza]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, komponiste, dejotāja un aktrise
|-
| 5. || [[Deivids Bekhems]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || futbolists
|-
| 6. || [[Džonijs Deps]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents un mūziķis
|-
| 7. || ''[[Jay-Z]]'' || {{karogs|ASV}} || reperis
|-
| 8. || ''[[The Police]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa
|-
| 9. || [[Dž. K. Roulinga]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rakstniece
|-
| 10. || [[Breds Pits]]&lt;br /&gt;[[Paula Dīna]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents&lt;br /&gt;slavenību šefpavāre
|-
| 11. || [[Vills Smits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kino producents un popreperis
|-
| 12. || [[Džastins Timberleiks]] || {{karogs|ASV}} || popmūzikas dziedātājs
|-
| 13. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents
|-
| 14. || [[Kemerone Diasa]] || {{karogs|ASV}} || aktrise un bijusī modele
|-
| 15. || [[Deivids Letermans]] || {{karogs|ASV}} || TV raidījumu vadītājs un komiķis
|}

=== 2007 ===
Par 2007. gada slavenību Nr.1 tika atzīta TV seja, personība [[Opra Vinfrija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2007/53/07celebrities_The-Celebrity-100_Rank.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2007.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 2. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 3. || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, aktrise, kinorežisore
|-
| 4. || ''[[The Rolling Stones]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa
|-
| 5. || [[Breds Pits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents
|-
| 6. || [[Džonijs Deps]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents un mūziķis
|-
| 7. || [[Eltons Džons]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rokmūziķis, komponists un pianists
|-
| 8. || [[Toms Krūzs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents
|-
| 9. || ''[[Jay-Z]]'' || {{karogs|ASV}} || reperis
|-
| 10. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents
|-
| 11. || [[Toms Henkss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents, rakstnieks un kinorežisors
|-
| 12. || ''[[Grejas anatomija]]'' || {{karogs|ASV}} || TV seriāls
|-
| 13. || [[Hauards Sterns]] || {{karogs|ASV}} || radio un TV personība
|-
| 14. || [[Andželīna Džolija]] || {{karogs|ASV}} || aktrise
|-
| 15. || [[Deivids Bekhems]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || futbolists
|}

=== 2006 ===
Par 2006. gada slavenību Nr.1 tika atzīta aktieris [[Toms Krūzs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2006/53/Rank.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2006.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Toms Krūzs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents
|-
| 2. || ''[[The Rolling Stones]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa
|-
| 3. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 4. || ''[[U2]]'' || {{karogs|Īrija}} || rokgrupa
|-
| 5. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 6. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents
|-
| 7. || [[Hauards Sterns]] || {{karogs|ASV}} || radio un TV personība
|-
| 8. || ''[[50 Cent]]'' || {{karogs|ASV}} || reperis
|-
| 9. || ''[[Soprano ģimene]]'' || {{karogs|ASV}} || seriāls
|-
| 10. || [[Dens Brauns]] || {{karogs|ASV}} || rakstnieks
|-
| 11. || [[Brūss Springstīns]] || {{karogs|ASV}} || mūziķis un dziesmu autors
|-
| 12. || [[Donalds Tramps]] || {{karogs|ASV}} || biznesa magnāts, TV personība un rakstnieks
|-
| 13. || [[Muhameds Ali]] || {{karogs|ASV}} || bokseris
|-
| 14. || [[Pols Makartnijs]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūziķis
|-
| 15. || [[Džordžs Lūkass]] || {{karogs|ASV}} || filmu režisors, kinoproducents, scenāriju autors
|}

=== 2005 ===
Par 2005. gada slavenību Nr.1 tika atzīta TV seja, personība [[Opra Vinfrija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2005/53/Rank_1.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2005.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 2. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 3. || [[Mels Gibsons]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kinorežisors, producents un scenārists
|-
| 4. || [[Džordžs Lūkass]] || {{karogs|ASV}} || filmu režisors, kinoproducents, scenāriju autors
|-
| 5. || [[Šakils O'Nīls]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|-
| 6. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents
|-
| 7. || [[Džonijs Deps]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents un mūziķis
|-
| 8. || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, aktrise, kinorežisore
|-
| 9. || [[Eltons Džons]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rokmūziķis, komponists un pianists
|-
| 10. || [[Toms Krūzs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents
|-
| 11. || [[Breds Pits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents
|-
| 12. || [[Dens Brauns]] || {{karogs|ASV}} || rakstnieks
|-
| 13. || [[Vills Smits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kino producents un popreperis
|-
| 14. || [[Deivids Letermans]] || {{karogs|ASV}} || TV raidījumu vadītājs un komiķis
|-
| 15. || [[Lānss Ārmstrongs]] || {{karogs|ASV}} || šosejas riteņbraucējs
|}

=== 2004 ===
Par 2004. gada slavenību Nr.1 tika atzīta aktrieris [[Mels Gibsons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/2004/06/16/celebs04land.html|title=''Forbes'' 100 slavenības 2004.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Mels Gibsons]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kinorežisors, producents un scenārists
|-
| 2. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 3. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 4. || [[Toms Krūzs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents
|-
| 5. || ''[[The Rolling Stones]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa
|-
| 6. || [[Dž. K. Roulinga]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rakstniece
|-
| 7. || [[Maikls Džordans]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|-
| 8. || [[Brūss Springstīns]] || {{karogs|ASV}} || mūziķis un dziesmu autors
|-
| 9. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents
|-
| 10. || [[Džonijs Deps]] || {{karogs|ASV}} || kinoaktieris, producents un mūziķis
|-
| 11. || [[Deivids Letermans]] || {{karogs|ASV}} || TV raidījumu vadītājs un komiķis
|-
| 12. || [[Pīters Džeksons]] || {{karogs|Jaunzēlande}} || kinorežisors, producents un scenārists
|-
| 13. || [[Andželīna Džolija]] || {{karogs|ASV}} || aktrise
|-
| 14. || [[Kemerone Diasa]] || {{karogs|ASV}} || aktrise un bijusī modele
|-
| 15. || [[Džims Kerijs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un komiķis
|}

=== 2003 ===
Par 2003. gada slavenību Nr.1 tika atzīta aktrise [[Dženifere Anistone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/static_html/celebs/2003/index.shtml|title=''Forbes'' 100 slavenības 2003.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Dženifere Anistone]] || {{karogs|ASV}} || aktrise
|-
| 2. || ''[[Eminem]]''&lt;br /&gt;''[[Dr. Dre]]''|| {{karogs|ASV}} || dziedātāji
|-
| 3. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 4. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || rakstnieks
|-
| 5. || [[Dženifere Lopesa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, aktrise, dziesmu autore, ierakstu producente, dejotāja, modele un horeogrāfe
|-
| 6. || [[Pols Makartnijs]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūziķis
|-
| 7. || [[Bens Afleks]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kinorežisors, scenārists un producents
|-
| 8. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 9. || [[Toms Henkss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents, rakstnieks un kinorežisors
|-
| 10. || ''[[The Rolling Stones]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa
|-
| 11. || [[Vills Smits]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kino producents un popreperis
|-
| 12. || ''[[The Osbournes]]'' || {{karogs|ASV}} || mūzikas grupa
|-
| 13. || [[Maikls Džordans]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|-
| 14. || [[Maiks Maierss]] || {{karogs|Kanāda}} || aktieris, komiķis, scenārists un kinoproducents
|-
| 15. || [[Dž. K. Roulinga]] || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || rakstniece
|}

=== 2002 ===
Par 2002. gada slavenību Nr.1 tika atzīta dziedātāja [[Britnija Spīrsa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amiannoying.com/%28S%28mreodvjobz0pnx4lxs3souxm%29%29/collection.aspx?collection=219|title=''Forbes'' 100 slavenības 2002.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=|archive-date={{dat|2021|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210523073547/https://www.amiannoying.com/(S(vrdmyxwstgswup3ez3xkzxfh))/collection.aspx?collection=219}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Britnija Spīrsa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja
|-
| 2. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 3. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents
|-
| 4. || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja
|-
| 5. || ''[[U2]]'' || {{karogs|Īrija}} || rokgrupa
|-
| 6. || ''[[NSYNC]]'' || {{karogs|ASV}} || mūzikas grupa
|-
| 7. || [[Meraija Kerija]] || {{karogs|ASV}} || mūziķe un aktrise
|-
| 8. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 9. || [[Maikls Džordans]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|-
| 10. || [[Toms Henkss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents, rakstnieks un kinorežisors
|-
| 11. || [[Džordžs Lūkass]] || {{karogs|ASV}} || filmu režisors, kinoproducents, scenāriju autors
|-
| 12. || [[Dženifere Lopesa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, aktrise, dziesmu autore, ierakstu producente, dejotāja, modele un horeogrāfe
|-
| 13. || [[Džūlija Robertsa]] || {{karogs|ASV}} || aktrise
|-
| 14. || [[Stīvens Kings]] || {{karogs|ASV}} || rakstnieks
|-
| 15. || [[Bens Afleks]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, kinorežisors, scenārists un producents
|}

=== 2001 ===
Par 2000. gada slavenību Nr.1 tika atzīta aktieris [[Toms Krūzs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amiannoying.com/%28S%28eickn0wqwgbcwuw0qmo0ajq3%29%29/collection.aspx?collection=20|title=''Forbes'' 100 slavenības 2001.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=|archive-date={{dat|2019|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190719075534/http://www.amiannoying.com/(S(qlvuwifnutdodkvqphzflxmi))/collection.aspx?collection=20}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Toms Krūzs]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents
|-
| 2. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 3. || ''[[The Beatles]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || popmūzikas un rokmūzikas grupa
|-
| 4. || [[Britnija Spīrsa]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu producente, dejotāja un aktrise
|-
| 5. || [[Brūss Viliss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un dziedātājs
|-
| 6. || [[Maikls Džordans]] || {{karogs|ASV}} || [[basketbolists]]
|-
| 7. || ''[[Backstreet Boys]]'' || {{karogs|ASV}} || mūzikas grupa
|-
| 8. || ''[[NSYNC]]''|| {{karogs|ASV}} || mūzikas grupa
|-
| 9. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 10. || [[Mels Gibsons]] || {{karogs|ASV}}/{{karogs|Austrālija}} || aktieris, kinorežisors, producents un scenārists
|-
| 11. || [[Maiks Taisons]] || {{karogs|ASV}} || bokseris
|-
| 12. || [[Džordžs Lūkass]] || {{karogs|ASV}} || filmu režisors, kinoproducents, scenāriju autors
|-
| 13. || [[Stīvens Kings]] || {{karogs|ASV}} || rakstnieks
|-
| 14. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents
|-
| 15. || [[Mihaels Šūmahers]] || {{karogs|Vācija}} || ''[[Formula 1]]'' pilots
|}

=== 2000 ===
Par 2000. gada slavenību Nr.1 tika atzīta aktrise [[Džūlija Robertsa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amiannoying.com/%28S%28eqm4nonvqxp405sk2b2mqqhr%29%29/collection.aspx?collection=79|title=''Forbes'' 100 slavenības 2000.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=|archive-date={{dat|2019|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190922182005/http://www.amiannoying.com/(S(acvvrt4zio4ia3hcuwl5f1vj))/collection.aspx?collection=79}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Džūlija Robertsa]] || {{karogs|ASV}} || aktrise
|-
| 2. || [[Džordžs Lūkass]] || {{karogs|ASV}} || filmu režisors, kinoproducents, scenāriju autors
|-
| 3. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 4. || [[Toms Henkss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, producents, rakstnieks un kinorežisors
|-
| 5. || [[Maikls Džordans]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|-
| 6. || ''[[The Rolling Stones]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa
|-
| 7. || [[Taigers Vudss]] || {{karogs|ASV}} || golferis
|-
| 8. || ''[[Backstreet Boys]]'' || {{karogs|ASV}} || mūzikas grupa
|-
| 9. || [[Šēra]] || {{karogs|ASV}} || dziedātāja
|-
| 10. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents.
|-
| 11. || [[Brūss Viliss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un dziedātājs
|-
| 12. || [[Šenija Tveina]] || {{karogs|Kanāda}} || dziedātāja
|-
| 13. || [[Selina Diona]] || {{karogs|Kanāda}} || dziedātāja
|-
| 14. || [[Stīvens Kings]] || {{karogs|ASV}} || rakstnieks
|-
| 15. || [[Harisons Fords]] || {{karogs|ASV}} || aktieris
|}

=== 1999 ===
Par 1999. gada slavenību Nr.1 tika atzīts basketbolists [[Maikls Džordans]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amiannoying.com/%28S%28v3y5kpqyqq2rle1f2lybi1e0%29%29/collection.aspx?collection=78|title=''Forbes'' 100 slavenības 1999.g.|publisher=''Forbes''|accessdate=|archive-date={{dat|2017|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170415175409/http://www.amiannoying.com/(S(hneqczyt0rnvjf1eitnr10oj))/collection.aspx?collection=78}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Valsts !! Nodarbošanās
|-
| 1. || [[Maikls Džordans]] || {{karogs|ASV}} || basketbolists
|-
| 2. || [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || TV sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope
|-
| 3. || [[Leonardo Di Kaprio]] || {{karogs|ASV}} || aktieris un filmu producents
|-
| 4. || [[Džerijs Seinfelds]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, komiķis
|-
| 5. || [[Stīvens Spīlbergs]] || {{karogs|ASV}} || kinorežisors, scenārists un filmu producents
|-
| 6. || ''[[Spice Girls]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || meiteņu popgrupa
|-
| 7. || [[Harisons Fords]] || {{karogs|ASV}} || aktieris
|-
| 8. || [[Robins Viljamss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris, komiķis
|-
| 9. || [[Selina Diona]] || {{karogs|Kanāda}} || dziedātāja
|-
| 10. || ''[[The Rolling Stones]]'' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || mūzikas grupa
|-
| 11. || [[Džeimss Kemerons]] || {{karogs|Kanāda}} || režisors, producents, scenārists
|-
| 12. || [[Toms Henkss]] || {{karogs|ASV}} || aktieris
|-
| 13. || [[Helēna Hanta]] || {{karogs|ASV}} || aktrise, režisore, scenāriste
|-
| 14. || [[Gārts Brūkss]] || {{karogs|ASV}} || mūziķis
|-
| 15. || [[Džons Travolta]] || {{karogs|ASV}} || aktieris
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

[[Kategorija:Forbes]]
[[Kategorija:Uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>pauqjxdfsnjz2d9oghenzskd2ctaler</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielauce</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286670</id>
    <revision>
      <id>4468721</id>
      <parentid>4438921</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T00:39:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4468721</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3961" sha1="tsicllcqtluv49z53u6obk6pyydox86" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Lielauce
| settlement_type          = vidējciems
| image_skyline            = Lielauces pils.jpg
| image_caption            = Lielauces pils
| pushpin_map              = Latvija#Dobeles novads
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Dobeles novads]]
| subdivision_name2        = [[Lielauces pagasts]]
| established_title        = 
| established_date         = 
| area_total_km2           = 0,594
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2016|07|04||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3487 |title=Informācija par objektu: Lielauce |accessdate={{dat|2017|02|16||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 287
| population_density_km2   = auto
| latd  = 56 | latm  = 31 | lats  = 19 | latNS  = N
| longd = 22 | longm = 53 | longs = 42 | longEW = E
| elevation_m              = 110
| website                  = &lt;!-- mājaslapa --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-3723
| var_id                   = 100125132
| lgia_id                  = 3487
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Lielauce''' ir ciems [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Lielauces pagasts|Lielauces pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta austrumu daļā [[Lielauces ezers|Lielauces ezera]] dienvidu krastā pie autoceļa [[P104]] {{nobr|31 km}} no novada centra [[Dobele]]s un {{nobr|110 km}} no [[Rīga]]s. Lielaucē atrodas pagasta pārvalde, tautas nams, bibliotēka, veikals.

== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ==
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1970|205
|1979|274
|1989|316
|2000|324
|2011|276
|2021|246
}}

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta veidojās [[Lielauces muiža]]s centrā, vēlāk ap pagasta valdi. Muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auce.lv/index.php?id=9101 |title=Lielauces pagasts |access-date={{dat|2015|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221127191931/https://www.auce.lv/index.php?id=9101 }}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Lielauces muiža Šturns 1661.jpg|Hercoga Lielauces (''Autzen'') amtmuiža 17. gadsimtā pie Auces ezera ([[Šturns]], 1661)
&lt;/gallery&gt;

=== Lielauces pamatskola ===
1870. gadā Lielaucē vietējā mežziņa Pētersona vadībā izveidoja mazu pagastskolu. 1901. gadā ar grāfa [[Pāleni|Pālena]] atbalstu uzbūvēja jaunu mūra ēku un izvietoja tajā sešgadīgo skolu. No 1945. gada skola darbojās [[Lielauces muiža|Lielauces pilī]], pakāpeniski paplašinoties un aizņemot visu tās rietumu spārnu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lielauce.lv/vesture/skola/|title=Skola - Lielauce – pagasta kopienas vietne|access-date=2026-05-15|date=2026-03-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Vietējie iedzīvotāji atceras, ka 1954. gadā kļūdas dēļ skolu mācību laikā ar ložmetēju apšaudīja iznīcinātājs no Zvārdes poligona, cietušo nebija.&lt;ref&gt;https://www.facebook.com/Lielauce/posts/pfbid02KfpagLo3evJjcF53kEF4d9i7uzq7FoHfYPrYtGRJhiVUXTMpoKmUzU8Fo9ZxousAl FB. Lielauces attīstībai&lt;/ref&gt; 2009. gadā skolu slēdza par nepietiekamo skolēnu skaitu (46).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Lielauces pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Dobeles novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]</text>
      <sha1>tsicllcqtluv49z53u6obk6pyydox86</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Krišjānis</title>
    <ns>2</ns>
    <id>289224</id>
    <revision>
      <id>4468545</id>
      <parentid>4468450</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:23:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="595" sha1="ciovrf2f57zwgd98w15xenu72gr183k" xml:space="preserve">Viens no 1360.

*11. maijs - &lt;s&gt;Bosnija un Hercegovina&lt;/s&gt;
*12. maijs - &lt;s&gt;Zviedrija&lt;/s&gt;
*14. maijs - &lt;s&gt;Jaunzēlande&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Francija&lt;/s&gt;
*15. maijs - Kotdivuāra, &lt;s&gt;Japāna&lt;/s&gt;, Tunisija, &lt;s&gt;Beļģija&lt;/s&gt;, Haiti
*16. maijs - Dienvidkoreja
*18. maijs - Brazīlija, Austrija, Horvātija
*19. maijs - Portugāle, Skotija
*20. maijs - Šveice
*21. maijs - Maroka, Vācija, Norvēģija, Senegāla
*22. maijs - Anglija
*25. maijs - Spānija
*26. maijs - ASV, Panama
*27. maijs - Nīderlande, Dienvidāfrika
*29. maijs - Kolumbija, Ēģipte, Kanāda
*31. maijs - Alžīrija
*1. jūnijs - Austrālija</text>
      <sha1>ciovrf2f57zwgd98w15xenu72gr183k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468607</id>
      <parentid>4468545</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:00:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="616" sha1="f4qeqi972jzocy6gpqykr6xsw59txnt" xml:space="preserve">Viens no 1360.

*11. maijs - &lt;s&gt;Bosnija un Hercegovina&lt;/s&gt;
*12. maijs - &lt;s&gt;Zviedrija&lt;/s&gt;
*14. maijs - &lt;s&gt;Jaunzēlande&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Francija&lt;/s&gt;
*15. maijs - &lt;s&gt;Kotdivuāra&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Japāna&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Tunisija&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Beļģija&lt;/s&gt;, &lt;s&gt;Haiti&lt;/s&gt;
*16. maijs - Dienvidkoreja
*18. maijs - Brazīlija, Austrija, Horvātija
*19. maijs - Portugāle, Skotija
*20. maijs - Šveice
*21. maijs - Maroka, Vācija, Norvēģija, Senegāla
*22. maijs - Anglija
*25. maijs - Spānija
*26. maijs - ASV, Panama
*27. maijs - Nīderlande, Dienvidāfrika
*29. maijs - Kolumbija, Ēģipte, Kanāda
*31. maijs - Alžīrija
*1. jūnijs - Austrālija</text>
      <sha1>f4qeqi972jzocy6gpqykr6xsw59txnt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Efektīvais altruisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>325958</id>
    <revision>
      <id>4468728</id>
      <parentid>4421067</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T03:04:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468728</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="58188" sha1="1a8gv1uldxjn9q1cksinn6r8839qeqg" xml:space="preserve">{{labs raksts}}
'''Efektīvais altruisms''' ir [[Filozofija|filozofiska]] teorija un sociāla kustība, kas izmanto [[Pierādījums|pierādījumus]] un rūpīgu [[Analīze|analīzi]], lai atrastu [[Efektivitāte (ekonomika)|efektīvākos]] veidus, kā uzlabot pasauli. Efektīvie altruisti aicina izvērtēt visus mērķus un darbības, tad rīkoties tā, lai radītu lielāko pozitīvo ietekmi.&lt;ref name=vox&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vox.com/2015/4/24/8457895/givewell-open-philanthropy-charity|title = You have $8 billion. You want to do as much good as possible. What do you do?|last = Matthews|first = Dylan|date = April 24, 2015|accessdate = April 27, 2015|publisher = ''Vox''}}&lt;/ref&gt; Šī plašā un pierādījumos balstītā pieeja atšķir efektīvo altruismu no tradicionālā [[Altruisms|altruisma]] vai [[labdarība]]s. Lai gan nozīmīga daļa efektīvo altruistu ir fokusēti uz [[Bezpeļņas organizācija|bezpeļņas]] sektoru, efektīvā altruisma [[filosofija|filozofija]] sniedzas daudz plašāk, piemēram, prioritizējot [[uzņēmējdarbība]]s, [[zinātne|zinātniskas]] un politiskas iniciatīvas, kuras pēc aplēsēm izglābtu vai uzlabotu visvairāk dzīvju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The Global Priorities Project &amp;#124; Prioritisation and policy research|url=http://globalprioritiesproject.org/|website=Global Priorities Project|access-date={{dat|2016|07|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160731033806/http://globalprioritiesproject.org/|archivedate={{dat|2016|07|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ievērojamas ar efektīvā altruisma kustību saistītās personas ir [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas]] filozofs [[Pīters Singers]] (''Peter Singer''),&lt;ref name=&quot;blog.ted.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Walters|first1=Helen|title=The why and how of effective altruism: Peter Singer’s talk visualized|url=http://blog.ted.com/why-how-effective-altruism-peter-singer-visualized/|website=TED Blog}}&lt;/ref&gt; ''[[Facebook]]'' līdzdibinātājs Dastins Moskovics (''Dustin Moskovitz'')&lt;ref name=&quot;Washington Post on Dustin Moskovitz and Cari Tuna&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | url=https://www.washingtonpost.com/business/billionaire-couple-give-plenty-to-charity-but-they-do-quite-a-bit-of-homework/2014/12/26/19fae34c-86d6-11e4-b9b7-b8632ae73d25_story.html | title=Cari Tuna and Dustin Moskovitz: Young Silicon Valley billionaires pioneer new approach to philanthropy | date=December 26, 2014 | agency=The Washington Post}}&lt;/ref&gt; un [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas]] filozofi [[#Viljams Makaskils|Viljams Makaskils]] (''William MacAskill'')&lt;ref name=&quot;The Atlantic article The Greatest Good&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Thompson|first1=Derek|title=The Greatest Good|url=http://www.theatlantic.com/business/archive/2015/06/what-is-the-greatest-good/395768/#b06g25t20w15|publisher=The Atlantic|date=June 15, 2015}}&lt;/ref&gt; un [[#Tobijs Ords|Tobijs Ords]] (''Toby Ord'').&lt;ref name=&quot;Peter Singer The Most Good You Can Do&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=NBWWX4ViD3E/|website=YouTube|title=Peter Singer: &quot;The Most Good You Can Do&quot; &amp;#124; Talks at Google}}&lt;/ref&gt; Efektīvā altruisma kustību veido vairākas reģionālās un universitāšu nodaļas&lt;ref name=&quot;EA groups&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://eahub.org/groups|website=Effective Altruism Hub|accessdate=4 December 2015|title=Effective Altruist Groups|archive-date={{dat|2015|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151208163235/http://eahub.org/groups}}&lt;/ref&gt; un organizācijas&lt;ref name=&quot;EA organizations&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://effectivealtruism.org/organizations/|website=Effective Altruism|accessdate=4 December 2015|title=Organizations|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160729212638/https://www.effectivealtruism.org/organizations/|archivedate={{dat|2016|07|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; daudzviet pasaulē.

== Filozofija ==
Efektīvais altruisms atšķiras no [[filantropija]]s ar tā uzsvaru uz kvantitatīvu labdarības mērķu un intervenču (angļu val. — ''interventions'') salīdzināšanu, lai maksimizētu noteiktas [[morāle]]s vērtības (piemēram, [[Dzīves līmenis|labklājību]]). Šajā ziņā tas ir līdzīgs [[Konsekvenciālisms|konsekvenciālismam]] jeb seku [[ētika]]i, kurā morāli spriedumi par to, kas ir labs vai slikts, ir atkarīgi no tā, cik labas vai sliktas ir sekas. Konsekvenciālismu atbalsta vairākas efektīvā altruisma kustībā pazīstamas personas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vox.com/2015/4/24/8457895/givewell-open-philanthropy-charity|title = You have $8 billion. You want to do as much good as possible. What do you do?|last = Matthews|first = Dylan|date = April 24, 2015|accessdate = August 4, 2015|publisher = ''Vox''}}&lt;/ref&gt;

=== Mērķi ===
Mērķis (angļu val. — ''cause'') ir noteikta kustība, kam indivīdi velta resursus un uzmanību (piemēram, [[malārija]]s izskaušana kā mērķis). Mērķis ir efektīvā altruisma kontekstā bieži lietots termins, kam nav saistības ar [[Cēlonība|cēlonību]]. Savukārt joma (angļu val. — ''cause area'') šajā kontekstā ir vairāku radniecīgu mērķu kopa (piemēram, globālā nabadzība kā joma).

=== Mērķu prioritizācija ===
Lai gan [[Bezpeļņas organizācija|bezpeļņas organizāciju]] vidū ir augošs uzsvars uz efektivitāti un [[Empīrisms|empīriskiem]] datiem, tas parasti tiek darīts tikai viena mērķa vai jomas ietvaros, piemēram, [[izglītība]]s vai [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] ietvaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Karnofsky|first=Holden|title=Strategic Cause Selection|url=http://blog.givewell.org/2012/05/02/strategic-cause-selection/|work=The GiveWell Blog|publisher=GiveWell|accessdate=22 June 2013}}&lt;/ref&gt; Efektīvie altruisti cenšas salīdzināt relatīvo svarīgumu starp dažādiem mērķiem.&lt;ref name=practical-ethics/&gt;

Efektīvie altruisti cenšas identificēt un veltīt uzmanību mērķiem ar augstāko [[Prioritāte|prioritāti]], balstoties uz to, vai aktivitātes katra mērķa darbības lauciņā varētu efektīvi virzīt plašus mērķus, piemēram, palielināt cilvēku vai [[Dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku labklājību]]. Vairākas organizācijas nodarbojas ar pētījumiem mērķu prioritizēšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Causes|url=http://80000hours.org/causes|work=80,000 Hours|publisher=Centre for Effective Altruism|accessdate=22 June 2013|archive-date={{dat|2013|06|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130606050951/http://80000hours.org/causes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=GiveWell Labs Overview|url=http://www.givewell.org/about/labs|publisher=GiveWell}}&lt;/ref&gt; Dažas mērķu prioritātes, ko efektīvie altruisti aplūko, ir galējā [[nabadzība]] attīstības valstīs, dzīvnieku ciešanas [[Rūpnieciskā lopkopība|industriālajās fermās]] un cilvēces ilgtermiņa nākotne.&lt;ref name=practical-ethics/&gt;

=== Izmaksu efektivitāte ===
[[Attēls:Peter Singer MIT Veritas.jpg|thumb|Pīters Singers, ievērojams efektīvā altruisma atbalstītājs]]
Efektīvie altruisti tiecas identificēt labdarības iniciatīvas un projektus, kas ir ievērojami izmaksu efektīvi ([[Rentablitāte|rentabli]]) jeb kas panāk lielu daudzumu labuma par noteiktu naudas summu. Piemēram, tie izvēlas atbalstīt ietekmīgākos veselības pasākumus (angļu val. — ''health interventions''), vērtējot to efektivitāti pret iztērētajiem līdzekļiem (piemēram, pret eiro) pēc izglābto dzīvību skaita, izglābtajiem kvalitātes koriģētiem dzīves gadiem (angļu val. — ''quality-adjusted life years'' jeb ''QALY'') vai novērstajiem [[invaliditāte]]s koriģētiem dzīves gadiem (angļu val. — ''disability-adjusted life years'' jeb ''DALY''). ''DALY'' ir atslēgas rādītājs, ko izmanto [[Pasaules Veselības organizācija]], piemēram, tādos pētījumos kā publikācijā &quot;Pasaules slimību slogs&quot; (angļu val. — ''Global Burden of Disease'').&lt;ref&gt;Institute for Health Metrics and Evaluation, [http://www.thelancet.com/themed/global-burden-of-disease &quot;Global Burden of Disease Study 2010&quot;], ''The Lancet'', December 14, 2012&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;World Health Organization, [http://www.who.int/healthinfo/global_burden_disease/en/ &quot;Global Burden of Disease&quot;]&lt;/ref&gt; Šo slimību slogu izsaka ar sliktas veselības, invaliditātes vai pāragras nāves dēļ zaudēto dzīves gadu skaitu.

Efektīvo altruistu organizācijas izmanto nejaušinātus, kontrolētus pētījumus (angļu val. — ''randomized controlled trials''), kā primāro pierādījumu (angļu val. — ''evidence'') avotu, jo tie tiek uzskatīti par uzticamiem zinātniskiem datiem pēc pierādījumu hierarhijas (angļu val. — ''hierarchy of evidence''). Pēc šādiem pierādījumiem vadās veselības aprūpes politikā un praksē, jo tie samazina rezultātu nobīžu un neprecīzi secinātu cēloņsakarību risku. Noteikti medicīniskie pasākumi (piemēram, [[Vakcīna|vakcinācija]]) jau tiek balstīti uz augstas kvalitātes pētījumiem [[Medicīna|medicīnā,]] tāpēc labdarības organizācijām ar šāda veida labdarības programmām ir zemāka pierādījuma nasta (angļu val. — ''burden of proof'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=GiveWell|url=http://www.givewell.org/international/health}}&lt;/ref&gt; Uzskatāmas akadēmiskās grupas, kas veic nejaušinātus, kontrolētus pētījumus dažādu pasākumu ietekmes izvērtēšanai ir ''Poverty Action Lab''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Poverty Action Lab|url=http://www.povertyactionlab.org/|accessdate=24 June 2011}}&lt;/ref&gt; un ''Innovations for Poverty Action''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Innovations for Poverty Action|url=http://www.poverty-action.org/|accessdate=24 June 2011}}&lt;/ref&gt;

Efektīvo altruistu organizācijas apgalvo, ka atsevišķas labdarības organizācijas ir daudz efektīvākas par citām, kuras nesasniedz uzstādītos mērķus vispār vai tos sasniedz ar relatīvi augstākām izmaksām.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.givewell.org/giving101/Funding-the-Right-Program | publisher = ''GiveWell'' | title = Your dollar goes further when you fund the right program }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=dollar-overseas&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.givewell.org/giving101/Your-dollar-goes-further-overseas | publisher = ''GiveWell'' | title = Your Dollar Goes Further Overseas}}&lt;/ref&gt; Ietekmīgi projekti var būt 100 reižu efektīvāki tai ziņā, cik daudz tie uzlabo cilvēku veselību, nekā mazāk ietekmīgi projekti.&lt;ref&gt;Learnvest, [http://www.forbes.com/sites/learnvest/2012/12/14/why-your-charitable-donations-probably-arent-doing-much-good/ &quot;Why Your Charitable Donations Probably Aren't Doing Much Good&quot;], ''Forbes'', December 14, 2012&lt;/ref&gt;

=== Administratīvās izmaksas ===
Izvērtējot labdarības organizācijas, tradicionāli par efektīvākām atzītas tās, kurām ir pēc iespējas mazākas administratīvās jeb pieskaitāmās izmaksas un proporcionāli augstākas projektu izmaksas (angļu val. — ''overhead cost''). Taču efektīvo altruistu organizācijas šo standartu uzskata par vienkāršotu un nepilnīgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Hoskin|first1=Ben|title=Problems with &quot;Overhead Costs&quot; as a metric|url=https://www.givingwhatwecan.org/blog/2012-10-01/problems-with-%E2%80%9Coverhead-costs%E2%80%9D-as-a-metric|website=Giving What We Can|accessdate=August 9, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303204411/https://www.givingwhatwecan.org/blog/2012-10-01/problems-with-%25E2%2580%259Coverhead-costs%25E2%2580%259D-as-a-metric|archivedate=2016-03-03}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Karnofsky|first1=Holden|title=The worst way to pick a charity|url=http://blog.givewell.org/2009/12/01/the-worst-way-to-pick-a-charity/|website=Givewell|accessdate=August 9, 2015}}&lt;/ref&gt; Dens Palota (''Dan Pallotta'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.ted.com/talks/dan_pallotta_the_way_we_think_about_charity_is_dead_wrong | title=The way we think about charity is dead wrong | publisher=TED.com | date=March 2013 | people=Dan Palotta | medium=Video}}&lt;/ref&gt; norāda, ka labdarības organizācijām vajadzētu tērēt vairāk naudas, lai rīkotu līdzekļu piesaistīšanas kampaņas, ja tas kopumā nodrošinātu vairāk līdzekļu, ko ieguldīt labdarības pakalpojumos. Dīna Karlana (''Dean Karlan'') pētījums vēsta, ka efektīvākās labdarības organizācijas tērē lielāku [[Budžets|budžeta]] daļu administratīvajiem izdevumiem nekā to mazāk efektīvās konkurentes, iespējams, tāpēc, ka administratīvajos izdevumos tiek iekļauti arī konkrētu darbību izvērtējumi ar mērķi noskaidrot to efektivitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.givingwhatwecan.org/blog/2013-01-24/book-review-it-ain%E2%80%99t-what-you-give-it%E2%80%99s-the-way-you-give-it | title=Book Review: It Ain't What you Give It's the Way you Give it | work=Giving What We Can | date=January 24, 2013 | accessdate=July 20, 2016 | author=Courtney, Jonathan | archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305134620/https://www.givingwhatwecan.org/blog/2013-01-24/book-review-it-ain%E2%80%99t-what-you-give-it%E2%80%99s-the-way-you-give-it | archivedate=2016-03-05 }}&lt;/ref&gt; Tādēļ papildu izdevumi administratīvai darbībai var palīdzēt novirzīt resursus vērtīgākajām aktivitātēm.

=== Robežietekme ===
Efektīvo altruistu organizācija ''[[#GiveWell|GiveWell]]'', kas izvērtē labdarības, uzsver to, cik svarīgs ir katras labdarības [[#Papildus finansējuma potenciāls|papildu finansējuma potenciāls]] (angļu val. — ''funding gap'' jeb ''room for more funding'') jeb cik daudz papildu līdzekļu labdarības organizācija spēj efektīvi izmantot.&lt;ref name=&quot;GiveWell: Room for more funding&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.givewell.org/international/technical/criteria/scalability | publisher = ''GiveWell'' | title = Room for More funding}}&lt;/ref&gt; Kopumā efektīvie altruisti uzskata, ka mērķi un labdarības iniciatīvas jāizvēlas, vadoties pēc robežvērtības (angļu val. — ''marginal value''), ko resursi spēj pievienot papildus jau panāktajam.

=== Neitralitāte ===
Efektīvie altruisti noraida uzskatu, ka dažas dzīvības ir pēc būtības vērtīgākas par citām. Piemēram, tie uzskata, ka personai attīstības valstī ir vienlīdzīga vērtība personai attīstīto valstu sabiedrībā. Kā Pīters Singers (''Peter Singer'') uzsver:

&lt;blockquote&gt;Nav atšķirības, vai persona, kam es palīdzu, ir kaimiņa bērns 10 jardu attālumā no manis vai bengālis, kura vārdu es nekad neuzzināšu, desmit tūkstoš jūdžu attālumā. [...] Šis morālais skatpunkts pieprasa mūs skatīties pāri mūsu pašu sabiedrības interesēm. Agrāk [...] to būtu grūti iztēloties, bet tagad tas ir visai iespējams. No morāles skatpunkta bada novēršanai miljoniem ļaužu ārpus mūsu sabiedrības vajadzētu tikt uzskatītai par vismaz tikpat svarīgu kā īpašumtiesību normu ievērošanu mūsu sabiedrībā.&lt;ref name=&quot;singer1972&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fringer.org/wp-content/writings/famine.pdf |title=Famine, Affluence, and Morality |format=PDF |year=1972 |page=231 |accessdate=2011-05-23 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151106212947/http://www.fringer.org/wp-content/writings/famine.pdf |archivedate=2015-11-06 }}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;

Daudzi efektīvie altruisti arī uzskata, ka nākotnes paaudzēm ir vienlīdzīga morāla vērtība ar tagadnē eksistējošām personām, tāpēc tie vērš uzmanību cilvēces eksistenciālā riska jeb cilvēces bojāejas varbūtības samazināšanai. Citi uzskata, ka dzīvnieku interesēm vajadzētu piešķirt līdzvērtīgu morālo svaru kā līdzīgām cilvēku interesēm, tāpēc šie efektīvie altruisti strādā, lai samazinātu dzīvnieku ciešanas, piemēram, industriālajās fermās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Animal Charity Evaluators |url=http://www.animalcharityevaluators.org/}}&lt;/ref&gt;

=== Relatīvā bagātība ===
Daudzi efektīvie altruisti uzskata, balstoties filozofa Pītera Singera (''Peter Singer'') idejās, ka mums ir morāls pienākums novērst kaitējumus citiem, ja tādējādi kopumā neradām vēl lielāku kaitējumu.&lt;ref name=&quot;singer1972&quot; /&gt; Jebkurš ar ienākumiem virs 47 000 [[pirktspējas paritāte]]s pielīdzinātiem eiro gadā pārstāv 1% pasaulē bagātāko cilvēku.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Milanovic|title=The Haves and the Have-nots|year=2011|url=https://archive.org/details/haveshavenotsbri0000mila|isbn=9780465019748}}&lt;/ref&gt; Tāpēc daudzi efektīvie altruisti ziedo nozīmīgu daļu savu ienākumu īpaši efektīvām labdarībām.

=== Hipotētiskā spriešana ===

Hipotētiskā spriešana (angļu val. — ''counterfactual reasoning'') ir metode, kā izvēlēties rīcību, aplūkojot iespējamās alternatīvās sekas katras rīcības gadījumā. Efektīvie altruisti uzsver, ka hipotētiska spriešana ir svarīga, lai noteiktu, kura rīcība maksimizē pozitīvo ietekmi. Daudzi cilvēki pieņem, ka labākais veids, kā palīdzēt citiem, ir izmantojot tiešas metodes, piemēram, strādājot labdarībā vai darot sociālo darbu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Best jobs for saving the world | first1 = Donna | last1 = Rosato | first2 = Grace | last2 = Wong | date = November 2011 | url = http://money.cnn.com/magazines/moneymag/best-jobs/2011/jobs-helping-others/1.html | accessdate = 2013-02-28 | work = CNN | archive-date = 2011-10-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20111013070857/http://money.cnn.com/magazines/moneymag/best-jobs/2011/jobs-helping-others/1.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = 10 &quot;helping&quot; professions and how to train for them | first = Aimee | last = Hosler | date = 14 June 2011 | publisher = ''Schools.com'' | url = http://www.schools.com/articles/10-helping-professions-and-how-to-train-for-them.html | accessdate = 2013-02-28 | archive-date = 2017-02-15 | archive-url = https://web.archive.org/web/20170215202820/http://www.schools.com/articles/10-helping-professions-and-how-to-train-for-them.html }}&lt;/ref&gt; Tā kā labdarības un sociālo pakalpojumu piedāvātāji parasti var atrast spējīgus darbiniekus, efektīvie altruisti salīdzina karjerā panākto labumu ar to, cik daudz laba būtu panākts, ja nākamais labākais kandidāts būtu pieņemts šajā pozīcijā. Pēc šādas spriešanas, tipiskās altruistiskās karjeras ietekme var būt daudz mazāka nekā šķiet.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Todd|first=Benjamin J.|title=Just What Is 'Making a Difference'? - Counterfactuals and Career Choice|url=http://80000hours.org/blog/18-just-what-is-making-a-difference-counterfactuals-and-career-choice|work=80,000 Hours|publisher=Centre for Effective Altruism|accessdate=17 July 2013|archive-date={{dat|2013|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130806135143/http://80000hours.org/blog/18-just-what-is-making-a-difference-counterfactuals-and-career-choice}}&lt;/ref&gt;

&quot;Pelnīšana, lai ziedotu&quot; ir stratēģija, ko bieži efektīvie altruisti praktizē, izvēloties strādāt augstu atalgotā karjerā ar skaidri definētu mērķi ziedot lielas naudas summas labdarībai. Bendžamins Tods (''Benjamin Todd'') un Viljams Makaskils (''William MacAskill'') ir norādījuši, ka robežietekme kādām potenciāli neētiskām rīcībām šādā karjerā būtu maza, jo kāds cits viņu vietā visticamāk tāpat šīs potenciāli neētiskās rīcības būtu veicis, bet nebūtu radījis lielu pozitīvu ietekmi caur ziedojumiem.&lt;ref name=&quot;btodd&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | title=Which ethical careers make a difference? | type=Master's thesis | first=Benjamin | last = Todd | url = http://www.academia.edu/1807196/Which_Ethical_Careers_Make_a_Difference_The_Replaceability_Issue_in_the_Ethics_of_Career_Choice}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;macaskill&quot;&gt;{{Ziņu atsauce  | author      = William MacAskill | title       = Replaceability, Career Choice, and Making a Difference | year = 2013 | journal = Ethical Theory and Moral Practice}}&lt;/ref&gt;

=== Papildu finansējuma potenciāls ===

Papildu finansējuma potenciāls (angļu val. — ''funding gap'' jeb ''room for more funding'') ir kritērijs, pēc kura novērtē to, cik lielu papildu labumu labdarība var panākt ar papildu finansējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title = Room for more funding | url = http://www.givewell.org/international/technical/criteria/scalability | publisher = ''GiveWell'' | accessdate = 2016-07-18}}&lt;/ref&gt; Piemēram, labdarības organizācijai var būt daudz finansiālo līdzekļu, bet nepietiekams ekspertu darbaspēks, lai visus līdzekļus efektīvi pielietotu. Šādā gadījumā papildu ziedojumi neradīs lielu ietekmi un papildu finansējuma potenciāls būs mazs. Šo konceptu izmanto arī citas efektīvo altruistu organizācijas, piemēram, ''[[#Giving What We Can|Giving What We Can]]'' un ''Animal Charity Evaluators''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title = Key Concepts for Assessing Charities | publisher = ''Giving What We Can'' | url = https://www.givingwhatwecan.org/research/methodology/key-concepts-assessing-charities/ | accessdate = 2016-07-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title = Organization Evaluation Criteria Summary | publisher = ''Animal Charity Evaluators'' | url = http://www.animalcharityevaluators.org/recommendations/recommendation-criteria-summary/ | accessdate = 2016-07-18}}&lt;/ref&gt; Atsaucoties uz ''GiveWell'' darbu, koncepts ir ticis aprakstīts arī ''Trinity University'' publikācijā &quot;''The Expositor''&quot;, žurnālos &quot;''The Chronicle of Philanthropy''&quot; un &quot;''[[The Huffington Post]]''&quot;.&lt;ref name=expositor&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://web.trinity.edu/Documents/English/expositor.pdf#page=49|title = Disinformation, Death, and DALYs: A Report on the Cost-Effectiveness of Charities and Charitable Interventions|last = Pekarek|first = Jacob|publisher = ''The Expositor''|year = 2012|access-date = {{dat|2016|07|25||bez}}|archive-date = {{dat|2013|12|07||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20131207141019/http://web.trinity.edu/Documents/English/expositor.pdf#page=49}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://philanthropy.com/blogs/giveandtake/when-it-comes-to-donations-is-it-possible-to-have-too-much/25726|title = When It Comes to Donations, Is It Possible to Have Too Much?|last = Preston|first = Caroline|accessdate = December 9, 2012|date = July 23, 2010}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/linch-zhang/how-can-you-do-the-most-g_b_10597442.html|title = How Can You do the Most Good with Your Charitable Giving? This Expert’s Answers Might Surprise You|last = Zhang|first = Linch|accessdate = 2016-07-18|date = 2016-06-21}}&lt;/ref&gt;

== Rīcība ==

=== Karjeras izvēle ===

Karjeras izvēle būtiski nosaka to, cik laba kāds var panākt, gan tieši (ar paša veikto darbu, kas uzlabo pasauli), gan netieši (ar karjerā nopelnītās naudas un līdzekļu ziedošanu efektīvākajām intervencēm). ''[[#80,000 Hours|80,000 Hours]]'' piedāvā karjeras ieteikumus cilvēkiem ar efektīvi altruistiskiem mērķiem un palīdz tiem maksimizēt savu pozitīvo ietekmi. ''80,000 Hours'' apgalvo, ka karjeru vajadzētu izraudzīties gan pēc tūlītējās ietekmes (piemēram, caur veikto darbu vai ziedoto peļņu), gan pēc iegūtā karjeras kapitāla (piemēram, prasmēm, kuras var tālāk izmantot citviet).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://80000hours.org/2013/07/how-to-assess-the-impact-of-a-career/|title = How to assess the impact of a career|last = Todd|first = Benjamin|date = July 25, 2013|accessdate = April 11, 2015|publisher = ''80,000 Hours''}}&lt;/ref&gt;

=== Ziedošana ===

Efektīvais altruisms iedrošina ievērojamus ziedojumus labdarībai, tāpēc bieži popularizēšanas centieni fokusējas uz to, lai palielinātu daudzumu, ko cilvēki ziedo, vai lai identificētu organizācijas, kas vislabāk atbilst efektīvā altruisma kritērijiem. Labdarību izvērtētājs ''GiveWell'' lielākoties identificē labākās ziedošanas iespējas un labdarības organizāciju spēju izmantot papildu finansējumu. ''Giving What We Can'' tiecas uzsvērt abus aspektus, aicinot cilvēkus ziedot 10% no saviem mūža ienākumiem un iesakot noteiktas labdarības iniciatīvas, kurām ziedot. ''Giving What We Can'' labāko labdarības iniciatīvu ieteikumi palīdz cilvēkiem izlemt, kur ziedot.

Daudzi efektīvie altruisti ziedo ievērojami vairāk, nekā ierasts viņu apkārtējā sabiedrībā. Daži par morālu pienākumu uzskata mazināt ciešanas ar ziedojumiem, ja, atteicoties no noteiktiem pirkumiem, ietaupītie līdzekļi nerada sev salīdzināmas ciešanas.&lt;ref name=singer1972 /&gt; Šī iemesla dēļ daļa efektīvo altruistu ietur pieticīgu dzīvesstilu, lai spētu ziedot vairāk. Citi efektīvie altruisti tiecas palielināt savus kopējos ienākumus, lai ziedotu vairāk, nevis palielināt relatīvo ziedotā proporciju.

=== Piemērs ===
Apmācīt vienu suni par pavadoni aklai personai izmaksā 38 000 eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.guidedogsofamerica.org/1/mission/ |title=Guide Dogs of America |access-date={{dat|2016|07|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160808221227/http://www.guidedogsofamerica.org/1/mission/ |archivedate={{dat|2016|08|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; Savukārt veikt operāciju, lai ārstētu trihiāzi (trahomas stadiju), kas izraisa aklumu, bieži izmaksā 25 eiro attīstības valstīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hki.org/preventing-blindness/trachoma-control |title=Helen Keller International |access-date={{dat|2013|07|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130722151503/http://www.hki.org/preventing-blindness/trachoma-control |archivedate={{dat|2013|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šāda ķirurģiskā operācija 80% gadījumos ir efektīva. Tāpēc redzi var atjaunot aptuveni 1500 cilvēkiem par viena pavadoņsuņa izmaksām.&lt;ref&gt;Tina Rosenberg, [http://opinionator.blogs.nytimes.com/2012/12/05/putting-charities-to-the-test/ &quot;Putting Charities to the Test&quot;], ''The New York Times'', December 5, 2012&lt;/ref&gt;

== Mērķu prioritātes ==
Efektīvie altruisti principā ir gatavi atbalstīt jebkuru jomu, kurā ir potenciāls radīt lielāko labumu.&lt;ref name=practical-ethics&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.practicalethics.ox.ac.uk/2013/05/what-is-effective-altruism/|title = What is Effective Altruism?|publisher = ''Practical Ethics blog''|last = MacAskill|first = William|date = May 20, 2013|accessdate = April 11, 2015}}&lt;/ref&gt; Praksē cilvēki efektīvā altruisma kustībā ir izteiktāk prioritizējuši dažas noteiktas jomas, kurām veltīt uzmanību.&lt;ref name=vox/&gt;&lt;ref name=practical-ethics/&gt;

=== Globālā nabadzība ===
Dažām no agrākajām un ievērojamākajām ar efektīvo altruismu saistītajām organizācijām globālās nabadzības mazināšana ir bijusi populārākā joma, kam veltīt uzmanību. Labdarības izvērtētājs ''GiveWell'' ir apgalvojis, ka panāktais labums pret naudas vienību ir augstākais globālās nabadzības mazināšanas un attīstības valstu veselības problēmu risināšanas jomā,&lt;ref name=dollar-overseas/&gt; tāpēc tā vadošie ieteikumi ir bijuši saistīti ar šīm iniciatīvām.

''Giving What We Can'', ''The Life You Can Save'' un citas organizācijas vairāk vai mazāk koncentrējas uz globālās nabadzības mazināšanu, kā ticis uzsvērts Pītera Singera (''Peter Singer'') grāmatā &quot;''The Life You Can Save''&quot; (organizācijas nosaukuma avots), kas apgalvo, ka mums ir morāls pienākums ziedot vairāk galējās nabadzības mazināšanai.

Sākotnēji galvenais uzsvars tika likts uz tiešām stratēģijām, piemēram, veselības pasākumiem, naudas pārskaitījumiem, mikromaksājumiem un mikroaizdevumiem, taču efektīvajiem altruistiem interesē sistemātiskākas sociālās, ekonomiskās un politiskās reformas, kas veicinātu lielāku nabadzības samazinājumu ilgtermiņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Wiblin|first1=Robert|title=Effective altruists love systemic change|url=https://80000hours.org/2015/07/effective-altruists-love-systemic-change/|website=80,000 Hours|accessdate=30 August 2015}}&lt;/ref&gt;

=== Dzīvnieku labklājība ===
Daudzi efektīvie altruisti uzskata, ka dzīvnieku ciešanu samazināšana ir vērtīgs mērķis un ir ļoti lēti veidi, kā tās samazināt. Galvenā organizācija šajā jomā, kas ir saistīta ar efektīvo altruismu, ir ''Animal Charity Evaluators'' (''ACE'' jeb agrāk saukta ''Effective Animal Activism''), kas izvērtē un salīdzina dažādas dzīvnieku labdarības iniciatīvas. Efektīvo altruistu vidū ievērojami variē ieinteresētība dzīvnieku labklājībā. Vairums iestājas pret dzīvnieku industriālajām fermām, daudzi popularizē [[veģetārisms|veģetāru]] vai [[vegānisms|vegānisku]] uzturu. Citiem arī rūp samazināt savvaļas dzīvnieku ciešanas, pat bezmugurkaulnieku, piemēram, kukaiņu, ciešanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.animalcharityevaluators.org/research/foundational-research/wild-animal-suffering/|title = Wild animal suffering|publisher = ''Animal Charity Evaluators''|accessdate = April 11, 2015|archive-date = {{dat|2016|05|13||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20160513205027/http://www.animalcharityevaluators.org/research/foundational-research/wild-animal-suffering/}}&lt;/ref&gt; Ir arī efektīvie altruisti, kas atbalsta līdzcietīgu dabas pārvaldīšanu, lai samazinātu visu savvaļas dzīvnieku ciešanas.&lt;ref name=&quot;youtube pearce antispecism compassionate stewardship&quot;&gt;
  {{Tīmekļa atsauce
    | url = https://www.youtube.com/watch?v=eJNKvYizG4I
    | title = Antispecism &amp; Compassionate Stewardship
    | accessdate = 2016-05-26
    |language= en
    | author = David Pearce
    | publisher = ''[[YouTube]]''
  }}
&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pearce text the antispeciesist revolution&quot;&gt;
  {{Tīmekļa atsauce
    | url = http://www.hedweb.com/transhumanism/antispeciesist.html
    | title = The Antispeciesist Revolution
    | accessdate = 2016-05-26
    | date = 2013
    |language= en
    | author = David Pearce
    | publisher = ''Institute for Ethics and Emerging Technologies''
  }}
&lt;/ref&gt;

=== Katastrofiskie riski un nākotne ===
Daudzi efektīvie altruisti uzskata, ka tālā nākotne ir ļoti svarīga. Tie uzskata, ka kopējai vērtībai jebkuram jēgpilnam rādītājam (piemēram, ciešanu vai laimes potenciālam) vajadzētu ņemt vērā nākotnes paaudzes, kas kopsummā ievērojami pārsniedz tagadnē eksistējošo personu vērtību. Šis ir arguments, ko ir uzsvēruši divi ar efektīvā altruisma kustību cieši saistīti filozofi:&lt;ref name=vox/&gt;

* Niks Bostroms (''Nick Bostrom'') ir rakstījis par &quot;astronomiskajiem zaudējumiem&quot; nākotnes paaudzēm, ko rada tagadnē aizkavēta vai neizdevusies tehnoloģiskā attīstība.&lt;ref name=astronomical-waste&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://intelligence.org/files/AstronomicalWaste.pdf|title = Astronomical Waste: the Opportunity Cost of Delayed Technological Development|last = Bostrom|first = Nick|date = 2003}}&lt;/ref&gt;
* Niks Beksteds (''Nick Beckstead'') ir uzsvēris tālās nākotnes milzu nozīmīgumu, tāpēc jebkādi soļi, ko mēs varam spert tagadnē, var ietekmēt tālās nākotnes trajektoriju.&lt;ref name=beckstead&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nickbeckstead.com/research|title = Research|last = Beckstead|first = Nick|date = April 11, 2015}}&lt;/ref&gt;

Kā īpaši svarīgi tiek uzsvērti eksistenciālo risku radītie draudi, piemēram, saistībā ar [[nanotehnoloģija|nanotehnoloģijām]], [[biotehnoloģija|biotehnoloģijām]], [[globālā sasilšana|globālo sasilšanu]] un vispārīgā mākslīgā intelekta izstrādi, kuri tiek bieži izcelti un aktīvi pētīti. Bostroms uzsver, ka ir vairāk akadēmisku pētījumu par mēslu mušu dzīves ieradumiem nekā par eksistenciālajiem riskiem, kas apdraud cilvēci.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nickbostrom.com/existential/risks.pdf|title=Existential Risks - Analyzing Human Extinction Scenarios and Related Hazards|last = Bostrom|first = Nick|date = 2001}}&lt;/ref&gt;

Dažas organizācijas, kas ir saistītas ar efektīvā altruisma kustību un aktīvi strādā tālās nākotnes uzlabošanas pētniecībā un aizstāvībā, ir ''Future of Humanity Institute'', ''Centre for the Study of Existential Risk'' un ''Future of Life Institute''. Savukārt ''Machine Intelligence Research Institute'' fokusējas uz šaurāku, bet ne maznozīmīgāku mērķi izstrādāt pasaulei draudzīgu mākslīgu intelektu agrāk par nedraudzīgu.

=== Meta ===
Tā vietā, lai fokusētos uz darbībām ar tūlītēju ietekmi, daļa efektīvo altruistu cenšas attīstīt spēju palīdzēt nākotnē (tādējādi potenciāli kopumā vairāk). Otro pieeju dēvē par &quot;meta&quot;. Daži efektīvie altruisti meklē veidus, kā panākt vislielāko ietekmi, palielinot pašas efektīvā altruisma kustības kapacitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://80000hours.org/2014/08/conversation-with-paul-christiano-on-cause-prioritization-research/|title = Conversation with Paul Christiano on Cause Prioritization Research|last = Grace|first = Katja|date = August 20, 2014|accessdate = April 11, 2015|publisher = ''80,000 Hours''}}&lt;/ref&gt; Tas iekļauj efektīvā altruisma kustībā iesaistīto cilvēku skaita palielināšanu, kustības attīstību (efektīvo altruistu organizāciju efektivitātes un darbaspējas uzlabošanu) un mērķu pētīšanu (pētījumu veikšanu, lai noskaidrotu, kuri mērķi ir visefektīvākie).

== Organizācijas ==

=== ''GiveWell'' ===

Labdarības iniciatīvu izvērtētājs ''GiveWell'' tika aizsākts 2007. gadā. Tas galvenokārt identificē daudzsološākos mērķus un labdarības iniciatīvas, kam ziedot, un lielākā daļa tā ieteikumu bijuši veselības un nabadzības situācijas uzlabošanā attīstības valstīs.&lt;ref name=huffpo-elie&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/2015/03/26/elie-hassenfeld-givewell_n_6927320.html|title = That Time A Hedge Funder Quit His Job And Then Raised $60 Million For Charity|last = Pitney|first = Nico|date = March 26, 2015|accessdate = April 27, 2015|publisher = ''[[Huffington Post]]''}}&lt;/ref&gt; ''GiveWell'' ir daļa no efektīvā altruisma kustības,&lt;ref name=givewell-opt-in&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://blog.givewell.org/2013/08/13/effective-altruism/|title = Effective Altruism|last = Karnofsky|first = Holden|date = August 13, 2013|accessdate = April 11, 2015|publisher = ''GiveWell''}}&lt;/ref&gt; un tā spēja pārvietot līdzekļus efektīvākām labdarības iniciatīvām ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties citu efektīvo altruistu organizāciju popularizēšanas centieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.givewell.org/2015/01/08/organizations-promoting-generous-effective-giving/|title = Organizations promoting generous, effective giving|date = January 8, 2015|accessdate = April 11, 2015|last = Karnofsky|first = Holden}}&lt;/ref&gt;

2011. gada septembrī ''GiveWell'' paziņoja par ''GiveWell Labs'' dibināšanu, lai izvērtētu mazāk pētītus mērķus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.givewell.org/2011/09/08/announcing-givewell-labs/|title = Announcing GiveWell Labs|last = Karnofsky|first = Holden|date = September 8, 2011|accessdate = April 11, 2015|publisher = ''GiveWell''}}&lt;/ref&gt; 2014. gada augustā ''GiveWell'' paziņoja par projekta nosaukuma maiņu uz &quot;''Open Philanthropy Project''&quot;, kas tapa kā sadarbības projekts starp ''GiveWell'' un ''Good Ventures'', filantropisko biedrību, ko dibināja ''Facebook'' līdzdibinātājs Dastins Moskovics (''Dustin Moskovitz'') un viņa sieva Kari Tuna (''Cari Tuna'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.givewell.org/2012/06/28/givewell-and-good-ventures/|title = GiveWell and Good Ventures|date = 2012-06-28|last = Karnofsky|first = Holden|publisher = ''GiveWell''}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.givewell.org/2014/08/20/open-philanthropy-project-formerly-givewell-labs/|title = Open Philanthropy Project (formerly GiveWell Labs)|last = Karnofsky|first = Holden|date = August 20, 2014|accessdate = April 11, 2015|publisher = ''GiveWell''}}&lt;/ref&gt;

=== ''Giving What We Can'' ===

''Giving What We Can'' (''GWWC'') ir kopiena ar cilvēkiem, kas ir ieinteresēti maksimizēt labumu, ko tie panāk ziedojot. Organizāciju 2009. gada novembrī līdzdibinājuši morāles filozofi Tobijs Ords (''Toby Ord'') un Viljams Makaskils (''William MacAskill''), un tā koncentrējas uz globālās nabadzības mazināšanu.&lt;ref name=wsj2011&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://online.wsj.com/news/articles/SB10001424052970204528204577010061347756838|title = Small Sacrifice, Big Return|last = Espinoza|first = Javier|date = November 28, 2011|accessdate = March 12, 2014|publisher = ''[[Wall Street Journal]]''}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=GWWC_history&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = https://www.givingwhatwecan.org/about-us/history/|title = Our History|date = July 25, 2016|access-date = {{dat|2016|07|25||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20160826011043/https://www1.givingwhatwecan.org/about-us/history|archivedate = {{dat|2016|08|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Lai gan ''GWWC'' paši arī nodarbojas ar pētniecību, izvērtējot mērķus un labdarības iniciatīvas, tā lielākoties balstās uz citu organizāciju pētījumiem, piemēram, ''GiveWell''.&lt;ref name=gwwc-sources&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.givingwhatwecan.org/where-to-give/methodology/our-sources|title = Our sources|publisher = ''Giving What We Can''|accessdate = 2012-12-09|archiveurl = https://web.archive.org/web/20121214080929/http://www.givingwhatwecan.org/where-to-give/methodology/our-sources|archivedate = 2012-12-14}}&lt;/ref&gt; ''Giving What We Can'' solījums (angļu val. — ''pledge'') ir iespēja cilvēkiem apņemties ziedot vismaz 10% no to mūža ienākumiem pašu izvēlētiem mērķiem, kas, viņuprāt, ir visefektīvākie. ''Giving What We Can'' pārvalda labdarības jumtorganizācija ''Centre for Effective Altruism''.

=== ''80,000 Hours'' ===

''80,000'' Hours ir Oksfordā, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] bāzēta organizācija, kas pēta karjeras ar pozitīvu sociālo ietekmi un sniedz karjeras ieteikumus. Grupa uzsver, ka pozitīvo ietekmi, izvēloties noteiktu nodarbošanos, vajadzētu mērīt, spriežot hipotētiski, pēc izvēles rezultātā pievienotā labuma, nevis pēc tiešā veidā panāktā labuma. Tā izvērtē netiešus veidus, kā uzlabot pasauli, piemēram, saņemot augstu atalgojumu ierastā karjerā un daļu ziedojot, kā arī tiešus veidus, piemēram, zinātnisku pētniecību. Organizācijas nosaukums cēlies no 80 000 stundām, kuras persona vidēji pavadīs savas karjeras laikā.

=== ''Raising for Effective Giving'' ===

''Raising for Effective Giving'' (''REG'') ir līdzekļu vākšanas (angļu val. — ''fundraising'') organizācija, kuras mērķis ir aicināt veiksmīgus [[pokers|pokera]] un citu sporta veidu spēlētājus ziedot efektīvākajām labdarības organizācijām. ''REG'' biedri sola ziedot vismaz 2% no turnīros izcīnītās naudas un vismaz 3% no saviem spēlēs gūtajiem ienākumiem katru ceturksni&lt;ref name=REGHomepage&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://reg-charity.org/|title=Raising for Effective Giving|accessdate=8 September 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Poker and Charity: Raising for Effective Giving (REG)|url=http://forumserver.twoplustwo.com/174/poker-goals-challenges/poker-charity-raising-effective-giving-reg-1470741/|website=twoplustwo.com|accessdate=8 September 2014}}&lt;/ref&gt; ievērojami efektīvām labdarības iniciatīvām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://reg-charity.org/effective-giving/| title=Effective Giving|accessdate=8 September 2014}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā ''REG'' paplašināja savu līdzekļu piesaistes darbību arī finanšu industrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title = REG: Plans and fundraiser for 2016 - Raising for Effective Giving|url = http://reg-charity.org/2016-plans-and-fundraiser/|website = Raising for Effective Giving|access-date = 2016-02-17|language = English}}&lt;/ref&gt;

=== Citas organizācijas ===

Vairākas citas organizācijas ir saistītas ar efektīvā altruisma kustību:

* ''The Life You Can Save'' — organizācija, kas aicina apkarot galējo nabadzību, ziedojot 16 ļoti efektīvām labdarības iniciatīvām.
* ''Good Ventures'' — privāta filantropiska biedrība, ko līdzdibinājis Dastins Moskovics (''Dustin Moskovitz'') un Kari Tuna (''Cari Tuna''),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://philanthropy.com/article/Young-Technology-Couple-Is/142749/|title = A Facebook Co-Founder and His Wife Use Effective Altruism to Shape Giving|last = Gose|first = Ben|date = November 3, 2013|accessdate = March 25, 2014|publisher = ''Chronicle of Philanthropy''}}&lt;/ref&gt; kas ir cieši saistīta ar ''GiveWell''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Karnofsky|first1=Holden|title=GiveWell and Good Ventures|url=http://blog.givewell.org/2012/06/28/givewell-and-good-ventures/|website=GiveWell|accessdate=27 June 2015}}&lt;/ref&gt;
* ''Innovations for Poverty Action'' — bezpeļņas pētniecības organizācija, kas veikusi rūpīgus nejaušinātus, kontrolētus pētījumus vairākos pasākumos, ko ieteikuši ''GiveWell'', piemēram, attārpošanā, malārijas tīklu izdalē un beznosacījuma naudas pārskaitījumos.
* ''Future of Humanity Institute'' — pētniecības centrs, kas cenšas paredzēt un novērst riskus, kas apdraud civilizācijas pastāvēšanu.

=== Ieteiktās labdarības iniciatīvas ===

Labdarības izvērtētājs Gi''veWell'' iesaka šādas labdarības iniciatīvas:&lt;ref name=givewell-top-charities&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.givewell.org/charities/top-charities|title = Top charities|publisher = ''GiveWell''|accessdate = April 11, 2015}}&lt;/ref&gt;

* ''Against Malaria Foundation'' (''AMF''),
* ''Schistosomiasis Control Initiative'' (''SCI''),
* ''GiveDirectly'',
* ''Deworm the World Initiative'' (''DtWI'').

No šīm labdarības iniciatīvām ''AMF'', ''SCI'' un ''DtWI'' iesaka arī ''Giving What We Can''.

== Sociālās kustības vēsture ==

Idejas, kurās balstās efektīvais altruisms, ir bijušas zināmas praktiskajā ētikā (angļu val. — ''applied ethics''), it īpaši konsekvenciālisma ētikā ilgu laiku, un tikušas atspoguļotas tādu filozofu kā Pītera Singera (''Peter Singer'') un Pītera Ungera (''Peter Unger'') darbos. Taču par kustību ar nosaukumu &quot;efektīvais altruisms&quot; tā kļuvusi tikai 2000. gadu beigās.&lt;ref name=tmgycd&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.thelifeyoucansave.org/Blog/ID/170/The-Most-Good-You-Can-Do|title = The Most Good You Can Do|last = Singer|first = Peter|date = April 1, 2015|accessdate = April 11, 2015|publisher = ''The Life You Can Save''|archiveurl = https://web.archive.org/web/20160811004621/http://www.thelifeyoucansave.org/Blog/ID/170/The-Most-Good-You-Can-Do|archivedate = {{dat|2016|08|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Trīs agrākās organizācijas, kas iemiesojušas efektīvā altruisma ideālus, ir:

* Labdarības iniciatīvu izvērtētājs ''GiveWell'' — 2007. gadā dibinājis Holdens Karnovskis (''Holden Karnofsky'') un Eli Hasenfelds (''Elie Hassenfeld'') ar mērķi izvērtēt labdarības iniciatīvas, lai noskaidrotu labākās ziedošanas iespējas.
* ''Giving What We Can'' — 2009. gada novembrī dibinājis Tobijs Ords (''Toby Ord'') un Viljams Makaskils (''William MacAskill'') ar mērķi izveidot cilvēku kopienu, kas apņemtos ziedot ievērojamu daļu savu mūža ienākumu, lai mazinātu globālo nabadzību.
* ''80,000 Hours'' — 2011. gada oktobrī dibinājis Viljams Makaskils (''William MacAskill'') un Bendžamins Tods (''Benjamin Todd'') ar mērķi sniegt karjeras izvēles padomus cilvēkiem, kas vēlas maksimizēt savas dzīves pozitīvo sociālo ietekmi.

Pēc Viljama Makaskila (''William MacAskill'') teiktā, nosaukums &quot;efektīvais altruisms&quot; tika ieviests vēlīnā 2011. gadā, kad &quot;''Centre for Effective Altruism''&quot; (''CEA'') tika izvēlēts kā nosaukums jumtorganizācijai, zem kuras darbotos ''Giving What We Can'' un ''80,000 Hours''.&lt;ref name=history-of-term&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.effective-altruism.com/ea/5w/the_history_of_the_term_effective_altruism/|title = The history of the term 'effective altruism'|last = MacAskill|first = William|date = March 11, 2014|accessdate = April 11, 2015|publisher = ''The Effective Altruism Forum''|archive-date = {{dat|2016|05|05||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20160505214623/http://www.effective-altruism.com/ea/5w/the_history_of_the_term_effective_altruism/}}&lt;/ref&gt; Šis lielākoties bija iekšēji lietots nosaukums, taču tie, kas sekoja līdzīgai pieejai, sāka arvien vairāk izmantot nosaukumu un identificēties kā &quot;efektīvie altruisti&quot;.&lt;ref name=history-of-term/&gt;&lt;ref name=facebook-group&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/groups/effective.altruists/|title = Effective Altruists|accessdate = April 11, 2015}}&lt;/ref&gt; Pīters Singers (''Peter Singer'') uzstājās ar ''[[TED]]'' runu par efektīvo altruismu 2013. gada martā, kas radīja ieinteresētības uzplūdumu par terminu un ideju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ted.com/talks/peter_singer_the_why_and_how_of_effective_altruism|title = Peter Singer: The why and how of effective altruism|date = March 1, 2013|accessdate = April 11, 2015|publisher = ''[[TED]] Talks''}}&lt;/ref&gt;

Efektīvo altruistu konference tikusi organizēta katru gadu kopš 2013. gada, kad ''Leverage Research'' uzsāka &quot;Efektīvā altruisma samitu&quot; (''Effective Altruism Summit'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.exponentialtimes.net/videos/peter-thiels-keynote-effective-altruism-summit-2013|title = Peter Thiel's Keynote - Effective Altruism Summit 2013|publisher = ''Exponential Times''|date = November 8, 2013|accessdate = April 11, 2015|archiveurl = https://web.archive.org/web/20160809124529/http://www.exponentialtimes.net/videos/peter-thiels-keynote-effective-altruism-summit-2013|archivedate = {{dat|2016|08|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.exponentialtimes.net/videos/jaan-tallinns-keynote-effective-altruism-summit-2013|title = Jaan Tallinn's Keynote - Effective Altruism Summit 2013|date = November 13, 2013|accessdate = April 11, 2015|publisher = ''Exponential Times''|archiveurl = https://web.archive.org/web/20160809124540/http://www.exponentialtimes.net/videos/jaan-tallinns-keynote-effective-altruism-summit-2013|archivedate = {{dat|2016|08|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā par efektīvo altruismu kopā tika izdotas 4 grāmatas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://effective-altruism.com/ea/hg/marketing_effective_altruism_what_can_we_expect/|title = Marketing Effective Altruism: What can we expect from book sales?|last = Bowerman|first = Niel|date = April 10, 2015|accessdate = April 11, 2015|publisher = ''The Effective Altruism Forum''|archive-date = {{dat|2016|02|10||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20160210135241/http://www.effective-altruism.com/ea/hg/marketing_effective_altruism_what_can_we_expect/}}&lt;/ref&gt; Pirmā no tām bija &quot;''The Most Good You Can Do''&quot;, ko sarakstījis ievērojamais filozofs Pīters Singers (''Peter Singer'') un recenzējis Nikolass Kristofs (''Nicholas Kristof'') žurnālā &quot;''[[The New York Times]]&quot;''.&lt;ref name=kristof&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2015/04/05/opinion/sunday/nicholas-kristof-the-trader-who-donates-half-his-pay.html|title = The Trader Who Donates Half His Pay|last = Kristof|first = Nicholas|date = April 4, 2015|accessdate = April 11, 2015|publisher = ''The New York Times''}}&lt;/ref&gt; Otrā grāmata bija Viljama Makaskila (''William MacAskill'') &quot;''Doing Good Better''&quot;, kuru recenzējis ''LinkedIn'' līdzdibinātājs Reids Hofmans (''Reid Hoffman'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/pulse/compassionate-utilitarianism-balancing-head-heart-pursuit-hoffman|title = Compassionate Utilitarianism: Balancing the head and the heart in the pursuit of philanthropy|last = Hoffman|first = Reid|publisher = ''LinkedIn''|date = September 10, 2015|accessdate = September 12, 2015}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojami atbalstītāji ==

=== Pīters Singers ===

Filozofs Pīters Singers (''Peter Singer'') ir sarakstījis vairākas grāmatas, kuras ir saistītas ar efektīvo altruismu, ieskaitot:

* 1972. gada publikāciju &quot;''Famine, Affluence and Morality''&quot;, kurā viņš norāda, ka cilvēkiem ir pienākums palīdzēt grūtībās nonākušajiem:

&lt;blockquote&gt;Ja tas ir mūsu spēkos novērst kaut kā slikta notikšanu, tādējādi neziedojot neko ar salīdzināmu morālu svarīgumu, no morāles skatpunkta mums to vajadzētu darīt.&lt;ref name=&quot;singer1972&quot; /&gt;&lt;/blockquote&gt;

* Grāmatu &quot;''The Life You Can Save''&quot;, kurā tiek argumentēts, ka cilvēkiem vajadzētu izmantot labdarības izvērtējumus, lai noskaidrotu, kā ziedot pēc iespējas efektīvāk.&lt;ref name=LYCS&gt;{{grāmatas atsauce |last=Singer |first=Peter |year=2009 |title=The Life You Can Save: Acting now to end world poverty |url=https://archive.org/details/lifeyoucansaveac00sing |publisher=Random House |location=New York}}&lt;/ref&gt;
* Grāmatu &quot;''The Most Good You Can Do''&quot;, kurā tiek skaidrota efektīvā altruisma sociālā kustība un filozofiskā pieeja, kā arī tiek argumentēts tai par labu.

Viņš ir dibinājis efektīvā altruisma bezpeļņas organizāciju, ko arī sauc &quot;''The Life You Can Save''&quot;, kas aicina ziedot efektīvām labdarības iniciatīvām. Viņš ir ''Giving What We Can'' biedrs un ''Animal Charity Evaluators'' valdes loceklis, kā arī ziedo vismaz 33% savu ienākumu vairākām efektīvām labdarības iniciatīvām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.givingwhatwecan.org/about-us/members|title=List of  Members |accessdate=2015-02-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.animalcharityevaluators.org/about/meet-our-team/board-of-directors/ |title=Board of Directors |accessdate=2014-09-19 |archive-date=2014-09-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140923110622/http://www.animalcharityevaluators.org/about/meet-our-team/board-of-directors/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://bigthink.com/videos/how-to-live-an-ethical-life |title=How to Live an Ethical Life |publisher=Big Think |date= |accessdate=31 December 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://effectivealtruismhub.com/user/peter-singer |title=Peter Singer's Effective Altruist Profile |accessdate=2015-05-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150320204417/http://effectivealtruismhub.com/user/peter-singer |archivedate=2015-03-20 }}&lt;/ref&gt;

=== Tobijs Ords ===
Tobijs Ords (''Toby Ord'') ir [[Oksfordas Universitāte]]s ētiķis. Viņš atbalsta konsekvenciālismu jeb seku ētiku un interesējas par globālo nabadzību un katastrofiskiem riskiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Ord|first=Toby|title=Academic Site|url=http://www.amirrorclear.net/academic/index.html|work=A Mirror Clear|accessdate=2 March 2013}}&lt;/ref&gt; Viņš ir līdzdibinājis organizāciju ''Giving What We Can'', kas aicina cilvēkus ziedot 10% no saviem ienākumiem labdarības iniciatīvām. Viņš pārtiek no £ 18 000 (21 000 eiro) gadā un atlikušo naudu ziedo labdarībai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Geoghegan|first=Tom|title=Toby Ord: Why I'm giving £1m to charity|url=http://www.bbc.co.uk/news/magazine-11950843|accessdate=2 March 2013|newspaper=BBC News|date=13 December 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Viljams Makaskils ===
Viljams Maksaskils (''William MacAskill'') ir asociētais profesors filozofijā Oksfordas Universitātē. Viņš ir ''80,000 Hours'' līdzdibinātājs un prezidents,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://80000hours.org/about/meet-the-team/|title = Meet the Team|accessdate = 2015-11-26}}&lt;/ref&gt; līdzdibinātājs un viceprezidents ''Giving What We Can''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.givingwhatwecan.org/about-us/team/|title = The Team|accessdate = 2015-11-26}}&lt;/ref&gt; un autors grāmatai &quot;''Doing Good Better: Effective Altruism and a Radical New Way to Make a Difference''&quot;. Makaskils ir solījis ziedot visus līdzekļus, kurus viņš nopelna virs $ 35 000 gadā (koriģējot atbilstoši inflācijai un dzīves izmaksām), organizācijām, kuras, pēc viņa uzskatiem, panāks vislielāko labumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.scarymommy.com/this-cambridge-philosopher-wants-to-change-how-you-think-about-doing-good/|title = Should You Give Away 60%|accessdate = 2016-04-07|archiveurl = https://web.archive.org/web/20160412220857/http://www.scarymommy.com/this-cambridge-philosopher-wants-to-change-how-you-think-about-doing-good/|archivedate = 2016-04-12}}&lt;/ref&gt;

== Kritika ==

Liela daļa efektīvā altruisma kritikas līdzinās tai, kas vēsturiski izteikta pret dažādām [[utilitārisms|utilitārisma]] formām. Tiek apšaubīta spēja pilnā un precīzā apmērā aprēķināt jebkuras rīcības sekas, jo mēs ļoti ierobežoti spējam paredzēt nākotni.

Liela daļa mūsdienu domstarpību par efektīvo altruismu ir saistīta ar ideju, ka var būt ētiski doties augsti pelnošā karjerā potenciāli neētiskās industrijās, ja tas ļauj ziedot vairāk naudas. Deivids Brukss (''David Brooks''), &quot;''The New York Times&quot;'' žurnālists, ir kritizējis efektīvos altruistus, kas praktizē pelnīšanas stratēģiju, lai ziedotu, tas ir, doties pelnošā karjerā, lai ziedotu vairāk naudas. Viņš uzskata, ka lielākā daļa, kas strādā finanšu un citās augsti atalgotās industrijās, vērtē naudu savtīgu iemeslu dēļ, tāpēc šādu cilvēku vidū efektīvie altruisti kļūtu mazāk altruistiski.&lt;ref name=&quot;brooks2013&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Brooks|first1=David | title=The Way to Produce a Person |publisher=''The New York Times''|date=June 3, 2013| url=http://www.nytimes.com/2013/06/04/opinion/brooks-the-way-to-produce-a-person.html?_r=0|accessdate=July 7, 2015}}&lt;/ref&gt; Citi efektīvie altruisti arī min šādu iespēju, tāpēc tie cenšas samazināt šo risku caur tiešsaistes kopienām un publiskiem solījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=FAQ|work=80,000 Hours|url=http://80000hours.org/faq#faq-what-is-earning-to-give|access-date={{dat|2012|10|29||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121101064337/http://80000hours.org/faq#faq-what-is-earning-to-give|archivedate={{dat|2012|11|01||bez}}}}&lt;/ref&gt; Brukss arī apšauba, vai pret bērniem tālākās valstīs vajadzētu izturēties ar līdzvērtīgu morālo vērtību kā pret tuvāk esošiem bērniem. Viņš apgalvo, ka morālei vajadzētu būt &quot;iekšēji cildinošai&quot;, kas ir līdzīgi [[ētika#tikumu ētika|tikumu ētikai]].&lt;ref name=&quot;brooks2013&quot; /&gt;

Ziņu žurnālā &quot;''The Week''&quot; Paskāls Emanuels Gobri (''Pascal-Emmanuel Gobry'') apšaubījis, vai efektīvais altruisms spētu mainīt pasauli, apgalvojot, ka tas nav objektīvs skatījums uz filantropijas vērtību, bet tās vietā efektīvais altruisms esot metode ar pārlieku daudz filozofiskiem pieņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://theweek.com/articles/542955/effective-altruism-really-change-world|title = Can Effective Altruism really change the world?|last = Gobry|first = Pascal-Emmanuel|date = March 16, 2015|accessdate = March 21, 2015|publisher = ''The Week''}}&lt;/ref&gt;

Žurnālā &quot;''Stanford Social Innovation Review''&quot; Kens Bergers (''Ken Berger'') un Roberts Penna (''Robert Penna'') no ''Charity Navigator'' apgalvo, ka efektīvie altruisti izvēlas pāris mērķus kā ievērības cienīgus un pārējos pasludina par &quot;vērtīgu resursu izniekošanu.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.ssireview.org/blog/entry/the_elitist_philanthropy_of_so_called_effective_altruism|title = The Elitist Philanthropy of So-Called Effective Altruism|last = Berger|first = Ken|last2 = Penna|first2 = Robert|date = November 25, 2013|accessdate = November 26, 2013|publisher = ''Stanford Social Innovation Review''|archive-date = {{dat|2013|11|26||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20131126154309/http://www.ssireview.org/blog/entry/the_elitist_philanthropy_of_so_called_effective_altruism}}&lt;/ref&gt; Viljams Makaskils (''William MacAskill'') atbildējis šajā pašā žurnālā, aizstāvot ideju par dažādu labdarības iniciatīvu efektivitātes izvērtēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.ssireview.org/blog/entry/what_charity_navigator_gets_wrong_about_effective_altruism|title = What Charity Navigator Gets Wrong About Effective Altruism|last = MacAskill|first = William|date = December 3, 2013|accessdate = December 3, 2013|publisher = ''Stanford Social Innovation Review''|archive-date = {{dat|2013|12|06||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20131206045847/http://www.ssireview.org/blog/entry/what_charity_navigator_gets_wrong_about_effective_altruism}}&lt;/ref&gt;

Žurnālā &quot;''Jacobin&quot;'' Metjū Snovs (''Mathew Snow'') raksta, ka efektīvais altruisms lūdz indivīdus izmantot savu naudu, lai sagādātu nepieciešamāko tiem, kuriem to izmisīgi vajag, bet tas neko nesaka par sistēmu, kura nosaka, kā nepieciešamākās preces tiek ražotas un izplatītas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jacobinmag.com/2015/08/peter-singer-charity-effective-altruism/|title = Against Charity|last = Snow|first = Mathew|date = August 25, 2015|accessdate = December 3, 2015|publisher = ''Jacobin''}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Labdarība]]
* [[Ētika]]
* [[Sudzisms]]
* [[Utilitārisms]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Literatūra ==
* Peter Unger (1996). ''Living High and Letting Die: Our Illusion of Innocence''. {{ISBN|978-0195108590}}
* Shelly Kagan (1991). ''The Limits of Morality''. {{ISBN|978-0198239161}}
* Peter Singer (2009). ''The Life You Can Save: Acting Now to End World Poverty''. {{ISBN|978-1-4000-6710-7}}
* William MacAskill (2015). ''Doing Good Better — Effective Altruism And a Radical Way to Make a Difference''. {{ISBN|978-1-78335-049-0}}

== Ārējās saites ==
* [http://effective-altruism.com/ Effective Altruism Forum]
* [https://web.archive.org/web/20151010073119/http://effectivealtruismhub.com/ Effective Altruism Hub]
* [http://eablogs.net/ Effective Altruism blogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170410213639/http://eablogs.net/ |date={{dat|2017|04|10||bez}} }}

[[Kategorija:Sabiedrība]]
[[Kategorija:Labdarība]]
[[Kategorija:Filozofija]]
[[Kategorija:Ētika]]
[[Kategorija:Sociālā filozofija]]</text>
      <sha1>1a8gv1uldxjn9q1cksinn6r8839qeqg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341313</id>
    <revision>
      <id>4468812</id>
      <parentid>4398199</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:06:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468812</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5946" sha1="26yghugnin8ggbtj8pb4ck0furj60r5" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Ernesta Birznieka-Upīša iela|Ernesta Birznieka-Upīša iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ernesta Birznieka-Upīša iela
|attēls           = Ernesta Birznieka-Upīša iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q28381024|zoom=15}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]], [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|ielas garums     = 584 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = * Zosu ganību dambis
* Kurmanova dambis
* Kurmanova dambis vai iela
* 1. Kurmanova iela
* Jumāras iela (Imeras iela)
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22.]]
|tramvajs         = 
|cits             = 
}}
'''Ernesta Birznieka-Upīša iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] un [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimēs. Ernesta Birznieka-Upīša iela sākas pie [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] krustojuma un beidzas aiz [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielas]] krustojuma. Ielas garums ir 584 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; Ielas posms no Elizabetes ielas līdz [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielai]] paredzēts vienvirziena satiksmes kustībai (Dzirnavu ielas virzienā), pārējā ielas daļā — divvirzienu.

Pa ielu kursē [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] un [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22. maršruta]] [[trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusi]], kā arī atrodas 22. maršruta galapunkts.

Iela nosaukta latviešu rakstnieka, tulkotāja, izdevēja un bibliotekāra [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernesta Birznieka-Upīša]] vārdā.

== Vēsture ==
Iela atrodas uz senā dambja, kas veda cauri tā sauktajām Zosu ganībām. Pirmo reizi iela minēta 1810. gadā kā '''Zosu ganību dambis''' ({{val|de|Sossenweidendamm}}). 1846. gada adrešu grāmatā tā minēta kā '''Kurmanova dambis''' (''Kurmanowsche Damm''), bet no 1860. gadiem jau kā '''Kurmanova dambis vai iela''' (''Kurmanowsdamm oder Strasse''). 1867. gadā minēta kā '''1. Kurmanova iela'''. Iela šo nosaukumu ieguva par godu dārzkopju Kurmanovu dzimtai, kas apstrādāja zemes gabalus Zosu ganībās.&lt;ref name=&quot;RI&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last1=R. Zalcmanis, B. Pētersons, I. Pētersone, I. Sīpola |title=Rīgas ielas |date=2009 |publisher=SIA Drukātava |edition=3}}&lt;/ref&gt; Līdz 19. gadsimta 60. gadiem uz ielas pāri [[Johans Rodenburgs|Rodenburgas]] grāvim atradās koka Kurmanovska tilts.

1936. gadā ielu pārdēvēja [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] minētā [[Tālava]]s [[latgaļi|latgaļu]] zemes [[Imera]]s vai arī [[Gauja]]s labā krasta pietekas [[Jumara]]s vārdā par '''Jumāras ielu''' (sastopams arī '''Imeras ielas''' nosaukums). Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1961. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.citariga.lv/lat/avoti/ielas/1/ |title=citariga.lv |access-date={{dat|2019|09|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170304201958/http://www.citariga.lv/lat/avoti/ielas/1/ |archivedate={{dat|2017|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

No 1960. gadiem pa ielu notiek [[trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu satiksme]].

== Ielu savienojumi ==
Ernesta Birznieka-Upīša iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
* [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža iela]]
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]

== Objekti ==
18. un 19. gadsimta mijā Zosu ganībās atradās dzirnavas.&lt;ref name=&quot;RI&quot; /&gt; Sākot ar 19. gadsimta vidu, neapbūvētajā teritorijā sākās rūpnieciskā attīstība. Jumāras ielā 18 atradās 28. Rīgas pilsētas pamatskola, ko 1937. gadā pārdēvēja par Rīgas pilsētas Jumaras pamatskolu.&lt;ref&gt;[http://garamantas.lv/lv/organization/892117 Pārdēvētas pilsētas pamatskolas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250124130036/https://garamantas.lv/lv/organization/892117 |date={{dat|2025|01|24||bez}} }} [[Latvijas Kareivis]] 1937. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

* Ernesta Birznieka-Upīša iela 10 — reģiona nozīmes kultūras piemineklis, celts 1912. gadā, arhitekts [[Mārtiņš Nukša]];
* Ernesta Birznieka-Upīša iela 12 — daudzdzīvokļu nams ar veikaliem, celta 1903. gadā, arhitekts [[Pauls Mandelštams]];
* Ernesta Birznieka-Upīša iela 18 — vietējās nozīmes kultūras piemineklis, celts 1911. gadā, arhitekts [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]];
* Ernesta Birznieka-Upīša iela 21C atrodas [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvalde;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas Rīgas Austrumu pārvalde strādās jaunās telpās |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2025-valsts-policijas-rigas-austrumu-parvalde-stradas-jaunas-telpas.a586423/ |accessdate={{dat|2025|5|5||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|2|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Ernesta Birznieka-Upīša iela 24 — daudzdzīvokļu nams, celts 1902. gadā, arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]];
* Ernesta Birznieka-Upīša iela 26 — vietējās nozīmes kultūras piemineklis, celts 1912. gadā, arhitekts L. Melders;
* Ernesta Birznieka-Upīša iela 27 — reģiona nozīmes kultūras piemineklis, celts 1910. gadā, arhitekts Pauls Mandelštams;
* Ernesta Birznieka-Upīša iela 29 — daļa no valsts nozīmes kultūras pieminekļa [[Romanova bazārs|Romanova bazāra]], celts 1909. gadā, arhitekts [[Eižens Laube]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E}}

[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>26yghugnin8ggbtj8pb4ck0furj60r5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2017. gads kino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343132</id>
    <revision>
      <id>4468641</id>
      <parentid>4305105</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:18:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Citas filmas */ precizējums........</comment>
      <origin>4468641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18618" sha1="0i39cx1udj5j1quz8k6t3dxegik5st4" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2017|kino|kino}}
Šajā lapā apkopota informācija par 2017. gadā iznākušajām Latvijas un ārzemju filmām, ienesīgākajām filmām, apbalvošanas ceremonijām un notikušajiem kinofestivāliem. Par godu &quot;[[Latvija 100]]&quot; 2017. un 2018. gadā tiek plānots filmu projekts &quot;Latvijas filmas Latvijas simtgadei&quot;. Tajā ir plānotas 16 pilnmetrāžas filmu pirmizrādes — sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un divas animācijas filmas. Divas no šīm filmām tiks izdotas 2017. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Latvijas filmas Latvijas simtgadei | publisher = Nacionālais kino centrs | url = http://nkc.gov.lv/category/latvijas-filmas-latvijas-simtgadei | accessdate = 2017-05-05 | archive-date = 2017-08-02 | archive-url = https://web.archive.org/web/20170802154931/http://nkc.gov.lv/category/latvijas-filmas-latvijas-simtgadei/ }}&lt;/ref&gt;

== Ienesīgākās filmas ==
Šis ir 2017. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2017/|title=2017 Worldwide Box Office|publisher=[[Box Office Mojo]]|accessdate={{dat|2021|7|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:left; margin:left;&quot;
|+Ienesīgākās 2017. gada filmas
|-
! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 1
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi]]&quot; (''Star Wars: the Last Jedi'')
| rowspan=&quot;2&quot; |''[[Walt Disney Studios|Disney]]''
| ${{sk|1332539889}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 2
| &quot;[[Skaistule un briesmonis (2017. gada filma)|Skaistule un Briesmonis]]&quot; (''Beauty and the Beast'')
|${{sk|1263521126}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 3
| &quot;[[Ātrs un bez žēlastības 8]]&quot; (''The Fate of the Furious'')
| rowspan=&quot;2&quot; |''[[Universal Pictures|Universal]]''
|${{sk|1236005118}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 4
| &quot;[[Nejaukais es 3]]&quot; (''Despicable Me 3'')
|${{sk|1034799409}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 5
|[[Džumandži: Laipni lūgti džungļos]] (''Jumanji: Welcome to the Jungle'')
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Sony Pictures|Sony]]''
|${{sk|962077546}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 6
| &quot;[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]&quot; (''Spider-Man: Homecoming'')
| ${{sk|880166924}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 7
| ''[[Wolf Warrior 2]]''
| ''United Entertainment''
|${{sk|870325439}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 8
| &quot;[[Galaktikas sargi: 2. daļa]]&quot; (''Guardians of the Galaxy Vol. 2'')
| rowspan=2|''Disney''
|${{sk|863756051}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| &quot;[[Tors: Ragnarjoks]]&quot; (''Thor: Ragnarok'')
|${{sk|853977126}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| &quot;[[Brīnumsieviete (filma)|Brīnumsieviete]]&quot; (''Wonder Woman'')
| ''[[Warner Bros. Pictures|Warner Bros.]]''
|${{sk|821847012}}
|}

== Latvijas kino ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left;&quot;
! colspan=2 | Nosaukums
! style=&quot;width:12%; | Režisors
! style=&quot;width:12%; | Scenārists
! style=&quot;width:12%; | Aktieri
! style=&quot;width:12%; | Studija
! style=&quot;width:13%; | Pirmizrāde
! style=&quot;width:10%; | &quot;[[Latvija 100]]&quot;
|-
| rowspan=2 style=&quot;background:#00ffff;&quot;|
| &quot;[[Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi]]&quot;
| [[Reinis Kalnaellis]]
|
|
| &quot;[[Rija (studija)|Rija]]&quot;
| {{dat|2017|2|14|N|bez}}
|
|-
| &quot;[[No ligzdas izmestie]]&quot;
| [[Dzidra Smiltēna]]
|
| 
| ''[[Balti Group]]''
| {{dat|2017|2|23|N|bez}}
|
|-
| rowspan=6 style=&quot;background:#ff00ff;&quot;|
| &quot;[[Vienu biļeti, lūdzu!]]&quot;
| [[Matīss Kaža]]
| Matīss Kaža
| 
| {{Plainlist|
* ''[[Aprori Collective]]''
* ''[[Deep Sea Studios LV]]''
* ''[[Fenixfilm]]''}}
| {{dat|2017|3|13|N|bez}}
|
|-
| &quot;[[Tas, ko viņi neredz]]&quot;
| [[Staņislavs Tokalovs]]
| {{Plainlist|
* [[Staņislavs Tokalovs]]
* [[Valdemārs Kalinovskis]]}}
| {{Plainlist|
* [[Katerina Špitsa]]
* [[Jevģēņijs Tkačuks]]
* [[Andris Keišs]]
* [[Arnis Līcītis]]
* [[Elīna Dzelme]]}}
| [[Ego Media]]
| {{dat|2017|3|22|N|bez}}
|
|-
| &quot;[[Oāze (filma)|Oāze]]&quot;
| [[Gints Zilbalodis]]
| Gints Zilbalodis
|
| &quot;[[Bilibaba]]&quot;
| {{dat|2017|3|24|N|bez}}
|
|-
| &quot;[[Atbrīvošanas diena]]&quot; (''Liberation Day'')
| {{Plainlist|
* [[Mortens Traviks]]
* [[Uģis Olte]]}}
|
| {{Plainlist|
* [[Boriss Benko]]
* [[Tomašs Cubejs]]
* [[Milans Frass]]
* [[Janešs Gabričs]]
* [[Tomislavs Gangls]]
* [[Matejs Gobečs]]
* [[Primošs Hladniks]]
* [[Luka Jamniks]]
* [[Mērija Suna Kima]]}}
| ''[[VFS Films]]''
| {{dat|2017|3|24|N|bez}}
|
|-
| &quot;[[Vārpa — apsolītā zeme]]&quot;
| [[Bruno Aščuks]]
| {{Plainlist|
* [[Brigita Tamuža]]
* [[Marianna Auliciema]]}}
| 
| &quot;[[Studija Centrums]]&quot;
| {{dat|2017|4|12|N|bez}}
|
|-
| &quot;[[Ruksīša ceļojums]]&quot;
| [[Dace Rīdūze]]
| Dace Rīdūze
| 
|
| {{dat|2017|5|4|N|bez}}
|
|-
| rowspan=2 style=&quot;background:#00ff00;&quot;|
| &quot;[[Neiespējamais ir iespējams]]&quot;
| [[Arnis Aspers]]
| Arnis Aspers
| 
| ''[[Look at Riga]]''
| {{dat|2017|6|24|N|bez}}
|
|-
| &quot;[[Vectēvs, kas bīstamāks par datoru]]&quot;
| [[Varis Brasla]]
| [[Alvis Lapiņš]]
| {{Plainlist|
* [[Mārtiņš Vilsons]]
* [[Akvelīna Līvmane]]
* [[Eva Ozola]]
* [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]
* [[Uldis Dumpis]]
* [[Markuss Jānis Eglītis]]
* [[Lauris Dzelzītis]]
* [[Alise Polačenko]]
* [[Inese Pudža]]
* [[Vizma Kalme]]}}
| &quot;[[F.O.R.M.A.]]&quot;
| {{dat|2017|8|17|N|bez}}
|style=&quot;text-align:center&quot;| {{jā}}
|-
| rowspan=4 style=&quot;background:#ff0000;&quot;|
| &quot;[[Pirmdzimtais (filma)|Pirmdzimtais]]&quot;
| [[Aiks Karapetjans]]
| Aiks Karapetjans
| {{Plainlist|
* [[Kaspars Znotiņš]]
* [[Maija Doveika]]
* [[Kaspars Zāle]]}}
| SIA &quot;[[Studija Lokomotīve]]&quot;
| {{dat|2017|9|29|N|bez}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|
|-
| &quot;[[Ievainotais jātnieks]]&quot;
| [[Ilona Brūvere]]
| Ilona Brūvere
| [[Imants Strads]]
| &quot;[[Kinolats]]&quot;
| {{dat|2017|10|26|N|bez}}
|style=&quot;text-align:center&quot;| {{jā}}
|-
| &quot;[[Ar putām uz lūpām]]&quot;
| [[Jānis Nords]]
| [[Metjū Gosets]]
| {{Plainlist|
* [[Vilis Daudziņš]]
* [[Ieva Puķe]]
* [[Raimonds Celms]]
* [[Indra Briķe]]}}
| ''[[Tasse Film]]'', ''[[Artbox]]'', ''[[Madants]]''
| {{dat|2017|11|10|N|bez}}
| 
|-
| &quot;[[Astoņas zvaigznes]]&quot;
| [[Askolds Saulītis]]
| {{Plainlist|
* [[Dainis Īvāns]]
* Askolds Saulītis}}
| 
| &quot;[[Studija Centrums]]&quot;
| {{dat|2017|11|18|N|bez}}
|style=&quot;text-align:center&quot;| {{jā}}
|-
| style=&quot;background:#00ffff;&quot;|
| &quot;[[Maģiskais kimono]]&quot; (''魔法の着物'')
| [[Māris Martinsons]]
| Māris Martinsons
| {{Plainlist|
* [[Kaori Momoi]]
* [[Issey Ogata]]
* [[Artūrs Skrastiņš]]}}
| ''[[Krukfilms]]''
| {{dat|2017|12|1|N|bez}}
|
|}

== Citas filmas ==
{{columns  |width=600px
|col1=
=== Janvāris ===
* &quot;[[Tumsas pasaule: Asins kari]]&quot; (''Underworld: Blood Wars'')
* ''[[Arsenal (filma)|Arsenal]]''
* ''[[Between Us]]''
* ''[[Railroad Tigers]]''
* &quot;[[Monstru mašīnas]]&quot; (''Monster Trucks'')
* &quot;[[Nekad nesauc viņu vārdā]]&quot; (''The Bye Bye Man'')
* ''[[Sleepless]]''
* &quot;[[100 ielas]]&quot; (''100 Streets'')
* ''[[The Book of Love (filma)|The Book of Love]]''
* &quot;[[Sašķeltais]]&quot; (''Split'')
* &quot;[[xXx: Reaktivēts]]&quot; (''xXx: Return of Xander Cage'')
* ''[[The Resurrection of Gavin Stone]]''
* ''[[Trespass Against Us]]''
* ''[[Detour]]''
* ''[[The Red Turtle]]''
* ''[[Sophie and the Rising Sun]]''
* &quot;[[Suņa dzīves jēga]]&quot; (''A Dog's Purpose'')
* &quot;[[Līgava (filma)|Līgava]]&quot; (''Невеста'')
* &quot;[[Mans aklais randiņš ar dzīvi]]&quot; (''Mein Blind Date mit dem Leben'')
* &quot;[[Gravitācija (2017. gada filma)|Gravitācija]]&quot; (''Притяжение'')
* ''[[Lost in Florence]]''
* &quot;[[Maikls (2017. gada filma)|Maikls]]&quot; (''I Am Michael'')
* ''[[iBoy]]''

=== Februāris ===
* &quot;[[Apļi]]&quot; (''Rings'')
* &quot;[[Visums starp mums]]&quot; (''The Space Between Us'')
* ''[[Youth in Oregon]]''
* &quot;[[Karš pret visiem]]&quot; (''War on Everyone'')
* ''[[I Am Not Your Negro]]''
* &quot;[[Lego Betmens. Filma]]&quot; (''The Lego Batman Movie'')
* &quot;[[Tumsa piecdesmit nokrāsās]]&quot; (''Fifty Shades Darker'')
* &quot;[[Džons Viks 2]]&quot; (''John Wick: Chapter 2'')
* &quot;[[Lielais Ķīnas mūris (filma)|Lielais Ķīnas mūris]]&quot; (''長城'')
* &quot;[[Zāles labsajūtai]]&quot;
* &quot;[[Dūru cīņa (filma)|Dūru cīņa]]&quot; (''Fist Fight'')
* ''[[A United Kingdom]]''
* ''[[American Fable]]''
* &quot;[[Prom!]]&quot; (''Get Out'')
* &quot;[[Rokzvaigzne (animācijas filma)|Rokzvaigzne]]&quot; (''Rock Dog'')
* &quot;[[Trieciens (filma)|Trieciens]]&quot; (''Collide'')
* &quot;[[Apdāvinātā meitene]]&quot; (''The Girl with All the Gifts'')
* &quot;[[Klasesbiedrenes 2]]&quot; (''Одноклассницы: Новый поворот'')
* &quot;[[Varenais Ričards]]&quot; (''Richard the Stork'')

=== Marts ===
* &quot;[[Logans (filma)|Logans]]&quot; (''Logan'')
* &quot;[[Būda (filma)|Būda]]&quot; (''The Shack'')
* &quot;[[Pirms es krītu]]&quot; (''Before I Fall'')
* &quot;[[19. galdiņš]]&quot; (''Table 19'')
* &quot;[[Galavārds]]&quot; (''The Last Word'')
* ''[[Catfight]]''
* ''[[Sword Art Online The Movie: Ordinal Scale]]'' (''劇場版 ソードアート・オンライン -オーディナル・スケール-'')
* &quot;[[Kongs: Galvaskausa sala]]&quot; (''Kong: Skull Island'')
* &quot;[[Beigu priekšnojauta]]&quot; (''The Sense of an Ending'')
* &quot;[[Miesa]]&quot; (''Raw'')
* &quot;[[Personīgā stiliste]]&quot; (''Personal Shopper'')
* &quot;[[Skaistule un briesmonis (2017. gada filma)|Skaistule un Briesmonis]]&quot; (''Beauty and the Beast'')
* ''[[The Belko Experiment]]''
* &quot;[[Vilcienvakte 2]]&quot; (''T2 Trainspotting'')
* &quot;[[No dziesmas uz dziesmu]]&quot; (''Song to Song'')
* ''[[Atomica]]''
* &quot;[[Vienas nakts piedzīvojums]]&quot; (''All Nighter'')
* &quot;[[Spēka reindžeri (2017. gada filma)|Spēka reindžeri]]&quot; (''Power Rangers'')
* &quot;[[Dzīvība (filma)|Dzīvība]]&quot; (''Life'')
* &quot;[[Kalifornijas lielceļu patruļa]]&quot; (''CHiPs'')
* &quot;[[Vilsons (filma)|Vilsons]]&quot; (''Wilson'')
* &quot;[[Rēgs bruņās (2017. gada filma)|Rēgs bruņās]]&quot; (''Ghost in the Shell'')
* &quot;[[Bēbis boss]]&quot; (''The Boss Baby'')
* &quot;[[Zoodārza uzrauga sieva]]&quot; (''The Zookeeper's Wife'')
* ''[[The Blackcoat's Daughter]]''

=== Aprīlis ===
* &quot;[[Kristus lieta]]&quot; (''The Case for Christ'')
* &quot;[[Smurfi: Zudušais ciemats]]&quot; (''Smurfs: The Lost Village'')
* &quot;[[Aiziet skaisti]]&quot; (''Going in Style'')
* &quot;[[Mana draudzene - monstrs]]&quot; (''Colossal'')
* &quot;[[Apdāvinātā]]&quot; (''Gifted'')
* &quot;[[Sekas]]&quot; (''Aftermath'')
* ''[[Your Name]]'' (''君の名は。'')
* &quot;[[Ātrs un bez žēlastības 8]]&quot; (''The Fate of the Furious'')
* &quot;[[Spārks: Izplatījuma stāsts]]&quot; (''Spark'')
* &quot;[[Zudusī pilsēta Z]]&quot; (''The Lost City of Z'')
* ''[[My Entire High School Sinking Into the Sea]]''
* ''[[The Outcasts]]''
* &quot;[[Dzimis Ķīnā]]&quot; (''Born in China'')
* &quot;[[Neaizmirstamais]]&quot; (''Unforgettable'')
* &quot;[[Lodes pa gaisu!]]&quot; (''Free Fire'')
* &quot;[[Zvērests (2017. gada filma)|Zvērests]]&quot; (''The Promise'')
* &quot;[[Sfēra (filma)|Sfēra]]&quot; (''The Circle'')
* ''[[How to Be a Latin Lover]]''
* &quot;[[Viltnieks]]&quot; (''Sleight'')
* &quot;[[Pirmie kosmosā]]&quot; (''Время первых'')

=== Maijs ===
* &quot;[[Galaktikas sargi: 2. daļa]]&quot; (''Guardians of the Galaxy Vol. 2'')
* ''[[The Lovers]]''
* ''[[Three Generations]]''
* &quot;[[Karalis Arturs. Leģenda par zobenu]]&quot; (''King Arthur: Legend of the Sword'')
* ''[[Snatched]]''
* ''[[Lowriders]]''
* ''[[The Wall (filma)|The Wall]]''
* &quot;[[Svešais: Covenant]]&quot; (''Alien: Covenant'')
* &quot;[[Grega dienasgrāmata: Garais ceļojums]]&quot; (''Diary of a Wimpy Kid: The Long Haul'')
* &quot;[[It viss, it viss]]&quot; (''Everything, Everything'')
* ''[[Wakefield (filma)|Wakefield]]''
* &quot;[[Karību jūras pirāti: Salazara atriebība]]&quot; (''Pirates of the Caribbean: Dead Men Tell No Tales'')
* &quot;[[Pludmales patruļa (filma)|Pludmales patruļa]]&quot; (''Baywatch'')

=== Jūnijs ===
* &quot;[[Brīnumsieviete (filma)|Brīnumsieviete]]&quot; (''Wonder Woman'')
* &quot;[[Kapteinis Apakšbiksis. Pirmā leģendārā filma]]&quot; (''Captain Underpants: The First Epic Movie'')
* ''[[Dean (filma)|Dean]]''
* &quot;[[Mūmija (2017. gada filma)|Mūmija]]&quot; (''The Mummy'')
* ''[[It Comes at Night]]''
* &quot;[[Mana māsīca Reičela]]&quot; (''My Cousin Rachel'')
* ''[[Megan Leavey]]''
* ''[[Beatriz at Dinner]]''
* &quot;[[Vāģi 3]]&quot; (''Cars 3'')
* &quot;[[Mežonīgā naksniņa]]&quot; (''Rough Night'')
* ''[[All Eyez on Me (filma)|All Eyez on Me]]''
* ''[[The Book of Henry]]''
* &quot;[[Transformeri: Pēdējais bruņinieks]]&quot; (''Transformers: The Last Knight'')
* ''[[47 Meters Down]]''
* &quot;[[Pieviltie (2017. gada filma)|Pieviltie]]&quot; (''The Beguiled'')
* ''[[The Big Sick]]''
* ''[[Malicious]]''
* ''[[The Bad Batch]]''
* &quot;[[Zaļknābis pie stūres]]&quot; (''Baby Driver'')
* &quot;[[Nejaukais es 3]]&quot; (''Despicable Me 3'')
* &quot;[[Operācija &quot;Kazino&quot;]]&quot; (''The House'')
* &quot;[[Amitivila: Atmošanās]]&quot; (''Amityville: The Awakening'')
* ''[[The Little Hours]]''
* ''[[2:22]]''

|col2=
=== Jūlijs ===
* ''[[A Ghost Story]]''
* &quot;[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]&quot; (''Spider-Man: Homecoming'')
* &quot;[[Karš par Pērtiķu planētu]]&quot; (''War for the Planet of the Apes'')
* ''[[Wish Upon]]''
* &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot; (''Dunkirk'')
* &quot;[[Valeriāns un tūkstoš planētu pilsēta]]&quot; (''Valerian and the City of a Thousand Planets'')
* ''[[Girls Trip]]''
* &quot;[[Eksplozīvā blondīne]]&quot; (''Atomic Blonde'')
* &quot;[[Emodži filma]]&quot; (''The Emoji Movie'')
* ''[[An Inconvenient Sequel: Truth to Power]]''
* ''[[Brigsby Bear]]''

=== Augusts ===
* &quot;[[Tumšais tornis]]&quot; (''The Dark Tower'')
* ''[[Detroit (filma)|Detroit]]''
* &quot;[[Vindrivera]]&quot; (''Wind River'')
* &quot;[[Anabella 2]]&quot; (''Annabelle: Creation'')
* &quot;[[Stikla pils]]&quot; (''The Glass Castle'')
* &quot;[[Misija &quot;Rieksti&quot; 2: Trakā daba]]&quot; (''The Nut Job 2: Nutty by Nature'')
* &quot;[[Ingrīda — pašiņu karaliene]]&quot; (''Ingrid Goes West'')
* &quot;[[Killera miesassargs]]&quot; (''The Hitman's Bodyguard'')
* &quot;[[Loganam veicas]]&quot; (''Logan Lucky'')
* ''[[Patti Cake$]]''
* ''[[All Saints]]''
* ''[[Leap!]]''

=== Septembris ===
* ''[[Los Buscadores]]''
* &quot;[[Tas (2017. gada filma)|Tas]]&quot; (''It'')
* &quot;[[Ciemos pie Elisas]]&quot; (''Home Again'')
* &quot;[[9/11 (filma)|9/11]]&quot;
* ''[[Napping Princess]]''
* ''[[The Good Catholic]]''
* &quot;[[Viņš baidās šaut]]&quot; (''Gun Shy'')
* &quot;[[Mācīts nogalināt]]&quot; (''American Assassin'')
* &quot;[[Es redzu vienīgi tevi]]&quot; (''All I See Is You'')
* &quot;[[Māt! (filma)|Māt!]]&quot; (''Mother!'')
* &quot;[[Breda statuss]]&quot; (''Brad's Status'')
* &quot;[[Kingsman: Zelta aplis]]&quot; (''Kingsman: The Golden Circle'')
* &quot;[[Lego Ninjago filma]]&quot; (''The Lego Ninjago Movie'')
* &quot;[[Stiprāks (filma)|Stiprāks]]&quot; (''Stronger'')
* &quot;[[Dzimumu cīņa]]&quot; (''Battle of the Sexes'')
* &quot;[[Mīlošais Vinsents]]&quot; (''Loving Vincent'')
* &quot;[[Viktorija un Abduls]]&quot; (''Victoria &amp; Abdul'')
* &quot;[[Ložņas 3]]&quot; (''Jeepers Creepers 3'')
* &quot;[[Barijs Sīls: Īstens amerikānis]]&quot; (''American Made'')
* &quot;[[Aiz dzīvības robežas]]&quot; (''Flatliners'')

=== Oktobris ===
* &quot;[[Kalns starp mums]]&quot; (''The Mountain Between Us'')
* &quot;[[My Little Pony. Filma]]&quot; (''My Little Pony: The Movie'')
* &quot;[[Floridas projekts]]&quot; (''The Florida Project'')
* ''[[Outrage 0 Coda]]''
* &quot;[[Daudz laimes nāves dienā]]&quot; (''Happy Death Day'')
* &quot;[[Ārzemnieks]]&quot; (''The Foreigner'')
* &quot;[[Maršals (filma)|Maršals]]&quot; (''Marshall'')
* ''[[Breathe]]''
* &quot;[[Ardievu, Kristofer Robin]]&quot; (''Goodbye Christopher Robin'')
* &quot;[[Rūķi (animācijas filma)|Rūķi]]&quot; (''Gnome Alone'')
* &quot;[[Sniegavīrs (filma)|Sniegavīrs]]&quot; (''The Snowman'')
* &quot;[[Globālā vētra]]&quot; (''Geostorm'')
* &quot;[[Tikai drosmīgie]]&quot; (''Only the Brave'')
* ''[[Boo 2! A Madea Halloween]]''
* ''[[Same Kind of Different as Me]]''
* ''[[Leatherface]]''
* ''[[Wonderstruck]]''
* &quot;[[Paldies par darbu]]&quot; (''Thank You for Your Service'')
* &quot;[[Suburbikona]]&quot; (''Suburbicon'')
* &quot;[[Zāģis 8]]&quot; (''Jigsaw'')
* &quot;[[Svētā brieža nogalināšana]]&quot;
* ''[[Novitiate]]''
* &quot;[[Profesors Marstons un viņa Brīnumsievietes]]&quot; (''Professor Marston &amp; the Wonder Women'')

=== Novembris ===
* &quot;[[Tors: Ragnarjoks]]&quot; (''Thor: Ragnarok'')
* &quot;[[Sliktās mammas 2]]&quot; (''A Bad Moms Christmas'')
* ''[[Last Flag Flying]]''
* &quot;[[Lady Bird: Laiks lidot]]&quot; (''Lady Bird'')
* ''[[Pokémon the Movie: I Choose You!]]'' (''劇場版ポケットモンスター キミにきめた！'')
* &quot;[[Slepkavība Austrumu ekspresī (2017. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]&quot; (''Murder on the Orient Express'')
* &quot;[[Tētuku kari 2]]&quot; (''Daddy's Home 2'')
* &quot;[[LBJ]]&quot;
* &quot;[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]&quot; (''Three Billboards Outside Ebbing, Missouri'')
* &quot;[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi 2]]&quot; (''Paddington 2'')
* ''[[Mayhem (filma)|Mayhem]]''
* &quot;[[Taisnības līga]]&quot; (''Justice League'')
* &quot;[[Zvaigzne (filma)|Zvaigzne]]&quot; (''The Star'')
* &quot;[[Brīnums (filma)|Brīnums]]&quot; (''Wonder'')
* ''[[Cook Off!]]''
* ''[[Mr. Roosevelt]]''
* &quot;[[Romāns J. Izraēls]]&quot; (''Roman J. Israel, Esq.'')
* &quot;[[Koko noslēpums]]&quot; (''Coco'')
* &quot;[[Tumšākā stunda]]&quot; (''Darkest Hour'')
* ''[[The Man Who Invented Christmas]]''
* &quot;[[Sauc mani savā vārdā]]&quot; (''Call Me by Your Name'')

=== Decembris ===
* &quot;[[Katastrofu mākslinieks]]&quot; (''The Disaster Artist'')
* &quot;[[Ūdens forma]]&quot; (''The Shape of Water'')
* &quot;[[Brīnumu rats]]&quot; (''Wonder Wheel'')
* &quot;[[Es, Tonija]]&quot; (''I, Tonya'')
* &quot;[[Viss tikai sākas]]&quot; (''Just Getting Started'')
* &quot;[[Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi]]&quot; (''Star Wars: The Last Jedi'')
* &quot;[[Ferdinands (animācijas filma)|Ferdinands]]&quot; (''Ferdinand'')
* &quot;[[Aiz apvāršņa]]&quot; (''Beyond Skyline'')
* &quot;[[Džumandži: Laipni lūgti džungļos]]&quot; (''Jumanji: Welcome to the Jungle'')
* &quot;[[Izklaides karalis]]&quot; (''The Greatest Showman'')
* &quot;[[Visa pasaules nauda]]&quot; (''All the Money in the World'')
* &quot;[[Pirmklasīgās 3]]&quot; (''Pitch Perfect 3'')
* &quot;[[Samazināšana]]&quot; (''Downsizing'')
* &quot;[[Bastardi (filma)|Bastardi]]&quot; (''Father Figures'')
* &quot;[[Slepenie dokumenti]]&quot; (''The Post'')
* ''[[Bright (filma)|Bright]]''
* &quot;[[Greizais nams]]&quot;
* &quot;[[Naidnieki]]&quot; (''Hostiles'')
* &quot;[[Mollijas spēle]]&quot; (''Molly's Game'')
* &quot;[[Neredzamais pavediens]]&quot; (''Phantom Thread'')
}}

== Notikumi ==
=== Apbalvošanas ceremonijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:auto; margin:auto;&quot;
|-
! Notikums
! Vieta
! Datums
! Atsauce
|-
| 74. [[Zelta globusa balva]]
| {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}}
| {{dat|2017|1|8|N|bez}}
|
|-
| 70. [[BAFTA kino balva]]
| {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
| {{dat|2016|2|12|N|bez}}
|
|-
| 37. [[Zelta avenes balva]]
| {{vieta|ASV|Kalifornija|Holivuda|3s=Holivuda (Losandželosa)}}
| {{dat|2016|2|25|N|bez}}
|
|-
| [[89. Kinoakadēmijas balva]]
| {{vieta|ASV|Kalifornija|Holivuda|3s=Holivuda (Losandželosa)}}
| {{dat|2016|2|26|N|bez}}
|
|-
| ''[[MTV Movie Awards]]'' 2017
|  {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērbanka}}
| {{dat|2016|4|9|N|bez}}
|
|-
| 43. ''[[Saturn Awards]]''
| {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērbanka}}
| {{dat|2016|6|21|N|bez}}
| 
|-
| [[2017. gada Lielā Kristapa balva]]
| {{vieta|Latvija|Rīga}}
| {{dat|2017|11|13|N|bez}}
| 
|}

=== Kinofestivāli ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:auto; margin:auto;&quot;
|-
! colspan=2| Notikums
! Vieta
! Datums
! Atsauce
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2017. gads kino| ]]</text>
      <sha1>0i39cx1udj5j1quz8k6t3dxegik5st4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tibeteika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>351848</id>
    <revision>
      <id>4468917</id>
      <parentid>4412281</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:38:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468917</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8233" sha1="mvmdh0escr1s5j0rpjtgni9vz6ch247" xml:space="preserve">[[Attēls:Crimean Tatar hat - Tubeteika.jpg|thumb|200px|Krimas tatāru tibeteika]]
'''Tibeteika''' ({{val|ru|тюбетейка}}, {{val|ba|түбәтәй}}, {{val|kk|төбетей}}, {{val|ky|тебетей}}, {{val|tt|tübätäy}}, {{val|uz|doʻppi}}, {{val|az|Araxçın}}) ir daudzu [[tjurki|tjurku tautu]] galvassega. Nosaukums cēlies no tjurku vārda ''tibe'' (virsotne) ar [[krievu valoda]]s [[deminutīvs|deminutīvu]] galotni (''-ka'').

== Vēsture ==
Tibeteikas izcelsme nav zināma. Daži zinātnieki tās izcelsmi saista ar bruņinieku paražām nēsāt zem bruņu ķiveres auduma cepuri, lai izvairītos no metāla saskares ar galvu un mīkstinātu iespējamos triecienus. [[Kijivas Krievzeme|Krievzemē]] tibeteika parādījās pēc [[Mongoļu iebrukums Krievzemē|mongoļu iekarojumiem]]. Sākotnēji [[kokvilna]]s tibeteikas galvenā funkcija bija aizsargāt galvu no karstās dienvidu saules, bet kad tjurku tautu vidū izplatījās islāms, tās nozīme nedaudz mainījās. Svētie raksti aizliedza musulmanim bez galvassegas uzturēties sabiedriskās vietās. Līdz ar to tibeteika kļuva par reliģiskā tērpa sastāvdaļu.&lt;ref name=MUS&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://muslimfashion.ru/catalogs/man/tyubetejka/ |title=Tibeteikas vēsture |access-date={{dat|2017|05|28||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170513235340/http://muslimfashion.ru/catalogs/man/tyubetejka }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=TIB&gt;[http://forum-eurasica.ru/index.php?/topic/4595-тюбетейка-версии-о-происхождении-виды-названия/ Тюбетейка — версии о происхождении, виды, названия.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170629020428/http://forum-eurasica.ru/index.php?%2Ftopic%2F4595-%D1%82%D1%8E%D0%B1%D0%B5%D1%82%D0%B5%D0%B9%D0%BA%D0%B0-%D0%B2%D0%B5%D1%80%D1%81%D0%B8%D0%B8-%D0%BE-%D0%BF%D1%80%D0%BE%D0%B8%D1%81%D1%85%D0%BE%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B8-%D0%B2%D0%B8%D0%B4%D1%8B-%D0%BD%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F%2F |date={{dat|2017|06|29||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Ne visi musulmaņi nēsā tibeteiku ikdienā, bet ir brīži, kad īsteni ticīgam tā ir obligāta, piemēram, bērēs, lūgšanas laikā gan mošejā, gan mājās, reliģisko svētku dienās.&lt;ref name=MUS /&gt;

== Raksturojums ==
[[Attēls:Tubeteika.JPG|thumb|left|200px|Apaļa kazaku tibeteika]][[Attēls:Tajik Tubeteika-2.jpg|thumb|left|200px|Kvadrātveida uzbeku tibeteika]]
Tibeteiku atšķirību nosaka nēsātāja dzimums un vecums (vīriešu, sieviešu, bērnu), forma, materiāls, izšūtais raksts (zīmējums). Pēc tibeteikas formas un uz tās redzamā raksta un krāsu gammas, var noteikt gan nēsātāja dzīves vietu, [[sabiedriskais stāvoklis|sabiedrisko stāvokli]], gan aptuveno vecumu (jauna cilvēka tibeteikai ir košāka nokrāsa).&lt;ref&gt;[http://islam-today.ru/obsestvo/kultura/tubetejka-nacionalnyj-golovnoj-ubor/ Tibeteika — nacionālā galvassega.] {{ru ikona}} &lt;/ref&gt;

Pēc formas tibeteikas ir apaļas vai kvadrātveida. To virsdaļas var būt plakanas, lodveida vai asu izvirzījumu konusa vai piramīdas formā. Piramīdveidīgā augšdaļa ir četrdaļīga, sašūta no četriem trīsstūriem (ķīļiem).&lt;ref name=TIB /&gt;

'''Tatāru tibeteika''' (pēc formas apaļa) ir nacionāls atribūts, bez kura neiztiek neviens mūsdienu tatārs. No musulmaņu tērpa elementa tibeteika kļuvusi par laicīgu galvassegu. To nēsā arī tie cilvēki, kas ne vienmēr ievēro reliģiskās ceremonijas, bet dziļi godā nacionālās tradīcijas. Visbiežāk tatāru tibeteikas šuj no samta. Tās vienmēr atšķīrušās atkarībā no tatāra materiālā nodrošinājuma un norādījušas tās nēsātāja statusu un piederību kādai sabiedrības grupai. Piemēram, ar zelta pavedieniem izšūtas tibeteikas nēsāja tikai aristokrātiskas izcelsmes pārstāvji vai cilvēki, kas par kaut kādiem nopelniem bija izpelnījušies šādu dārgu dāvanu. Tibeteiku raksts atšķiras atkarībā no nēsātāja vecuma, tradīcijām un šuvējas meistarības. Vecāki ļaudis nēsā pieticīgākas krāsu gammas galvassegas, jaunatne priekšroku dod košiem un saulainiem toņiem.&lt;ref&gt;[http://islam-today.ru/islam_v_rossii/tatarstan/tatarskie-tubetejki/ Tatāru tibeteikas] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://luiza-m.narod.ru/foto/bashkiem.htm Tatāru tibeteiku fotogrāfijas]&lt;/ref&gt;

Klasiskām vīriešu '''uzbeku tibeteikām''' (dupi) no [[Fergānas ieleja]]s ir noteikts, vienkāršs un tajā pašā laikā ļoti dekoratīvs izskats. Tām raksturīgs kontrastains četru baltu pipara pākstu izšuvums uz melna fona. Pēc sena ticējuma četri izšuvumi uz cepures augšdaļas no četrām pusēm sargā nēsātāja veselību, bet sešpadsmit raksta arkas, kas izšūtas uz izstrādājuma sānu apmales, izsaka vēlmi būt par lielas un draudzīgas ģimenes locekli ar sešpadsmit bērniem. Uzbekistānai raksturīga liela dupi dažādība. Vēsturiski izveidojušies vairāki reģioni ar atšķirīgām dupi. Izšķir [[Taškenta]]s, [[Samarkanda]]s, [[Buhāra]]s, [[Kaškadarja]]s, [[Surhadarja]]s un [[Horezma]]s dupi.&lt;ref&gt;[http://www.asia-travel.uz/uzbekistan/crafting/uzbek-traditional-clothing/ Uzbeku dupi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170606064335/http://asia-travel.uz/uzbekistan/crafting/uzbek-traditional-clothing/ |date={{dat|2017|06|06||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

Savas, tikai šai tautai atšķirīgas tibeteikas ir [[kazahi]]em, [[kirgīzi]]em, [[tadžiki]]em, [[turkmēņi]]em, [[azerbaidžāņi]]em, [[Krimas tatāri]]em un citām musulmaņu tautām [[Krievija|Krievijā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]].
{{clear}}

== Tibeteika pastmarkās ==
{{Galerija
|title= Uzbekistānas pastmarku sērija (2003. gads)
|width=140 | height=180
|perrow=7
|align=left
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Stamps of Uzbekistan, 2003-53.jpg | Kalpoks. 19.—20. gadsimts
|File:Stamps of Uzbekistan, 2003-54.jpg | Vīriešu dupi.&lt;br /&gt;19.—20. gadsimts
|File:Stamps of Uzbekistan, 2003-55.jpg | Svētku dupi.&lt;br /&gt;Horezma, 19.—20. gadsimts
|File:Stamps of Uzbekistan, 2003-56.jpg | Sieviešu tahja-dupi.&lt;br /&gt;Hiva, 19.—20. gadsimts
|File:Stamps of Uzbekistan, 2003-57.jpg | Sieviešu dupi.&lt;br /&gt; 19.—20. gadsimts
|File:Stamps of Uzbekistan, 2003-58.jpg | Svētku dupi bērniem.&lt;br /&gt;Samarkanda, 19.—20. gadsimts
|File:Stamps of Uzbekistan, 2003-59.jpg | Vīriešu dupi.&lt;br /&gt;Samarkanda, 19.—20. gadsimts
}}{{clear}}

== Tibeteika naudas zīmēs ==
[[Attēls:Kazakhstan-1993-Bill-20-Obverse.jpg|thumb|left|200px|20 [[tenge]]s]]
Tibeteikas var atrast arī uz naudas zīmēm. Piemēram, Kazahstānā apgrozībā bija 20 [[tenge]]s naudas zīme, uz kuras attēlots kazahu dzejnieks [[Abajs Kunanbajuli]] ar klasisko tatāru tibeteiku galvā.&lt;ref&gt;[http://umma.ua/ru/history/Pokazhi_mne_svoyu_tyubeteyku,_i_ya_rasskazhu_o_tebe/183 Покажи мне свою тюбетейку, и я расскажу о тебе] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170522232536/http://umma.ua/ru/history/Pokazhi_mne_svoyu_tyubeteyku,_i_ya_rasskazhu_o_tebe/183 |date={{dat|2017|05|22||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
{{clear}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://worldhat.net/lv/exhibition/duppi Uzbeku galvassega — duppi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170613121115/http://worldhat.net/lv/exhibition/duppi |date={{dat|2017|06|13||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20160409232304/http://xn----7sbacsfsccnbdnzsqis3h5a6ivbm.xn--p1ai/index.php/component/content/article/2-statya/2942-tyubetejka Tibeteika. Baškīru enciklopēdija.] {{ru ikona}}
* [http://club.osinka.ru/topic-58228 Tibeteiku apraksti vietnē ''Osinka''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170531051454/http://club.osinka.ru/topic-58228 |date={{dat|2017|05|31||bez}} }} {{ru ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=C5FzgCo96go Tibeteikas tamborēšanas pamācība ''You tube'']
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Galvassega]]
[[Kategorija:Kazahstānas kultūra]]
[[Kategorija:Uzbekistānas kultūra]]
[[Kategorija:Kirgizstānas kultūra]]
[[Kategorija:Tadžikistānas kultūra]]</text>
      <sha1>mvmdh0escr1s5j0rpjtgni9vz6ch247</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dmitrijs Petrenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>353561</id>
    <revision>
      <id>4468679</id>
      <parentid>4463270</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:41:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4468679</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5535" sha1="7xiruo173iq6apasxfg8ujdn5243k3f" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Dmitrijs Petrenko
 |            vārds_orig = 
 |                attēls = 
 |            att_izmērs = 
 |             komentārs = 
 |              dz vārds = 
 |             dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1981|5|1}}
 |              dz vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |           mirš datums = 
 |            mirš vieta = 
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = teātra [[režisors]]&lt;br /&gt;[[žurnālists]]&lt;br /&gt;TV raidījumu vadītājs
 |         darbības gadi = 
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 | dzīvesbiedra_nosaukums=
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = 
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |              DGAbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |        spēlmaņu_nakts = 2015: &quot;Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem&quot; (&quot;Neglītais pīlēns&quot; [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]])&lt;br /&gt;2021: &quot;Par procesuālu domāšanu repertuāra veidošanā un darbā ar aktieriem&quot;
 |              kristaps = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = 
}}
'''Dmitrijs Petrenko''' (dzimis {{dat|1981|5|1}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[krievi|krievu]] izcelsmes [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teātra [[režisors]] un [[žurnālists]]. Kopš 2023. gada augusta viņš ir Igaunijas ''Südalinna Teater'' mākslinieciskais direktors.

== Biogrāfija ==
D. Petrenko mācījies [[Rīgas 53. vidusskola|Rīgas 53. vidusskolā]]. 2004. gadā ieguvis bakalaura grādu komunikācijas zinātnē [[Latvijas Universitāte]]s Sociālo zinātņu fakultātē, 2006. gadā ieguvis maģistra grādu socioloģijā. Strādājis [[Latvijas Televīzija]]s Ziņu dienestā, bijis politikas analītiķis biedrībā &quot;Latvijas Cilvēktiesību centrs&quot; un portāla &quot;Politika.lv&quot; galvenais redaktors. Pasniedzis žurnālistiku Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Bijis televīzijas raidījuma &quot;100 g kultūras&quot; vadītājs un redaktors. 2012. gadā beidzis [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s Teātra režijas mākslas maģistra programmu (vadītājs [[Mihails Gruzdovs]]).

Iestudējis izrādes ''[[Dirty Deal Teatro]]'': V. Majakovska &quot;Mākonis biksēs&quot; (2011), T. Manna &quot;Tonio&quot; (2012), S. Kozlova &quot;Sen jau tā vajadzēja, Zaķi&quot; (2013). Piedalījies [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādēs: D. Harmsa &quot;Vecene&quot; (rež. V. Nastavševs, 2012; kompozīcija &quot;Piemiņas diena&quot;, rež. M. Gruzdovs, 2013). Iestudējumi [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]: R. Bugavičutes &quot;Biedre Zariņa&quot; (2013), J. Kļavas &quot;Visas viņas grāmatas&quot; (2014), A. Jugova &quot;Čuhņas jociņi&quot; (2015), M. Tvena &quot;Toma Sojera piedzīvojumi&quot; (2016).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/dmitrijs-petrenko|title=Dmitrijs Petrenko|publisher=Dailes teātris}}&lt;/ref&gt;

[[Spēlmaņu nakts 2014/2015|2015. gadā]] nominēts &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvai kategorijā &quot;Gada mazās formas izrāde&quot; par iestudējumu &quot;Visas viņas grāmatas&quot;. Tajā pašā gadā saņēmis &quot;Spēlmaņu nakts&quot; balvu nominācijā &quot;Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem&quot; par [[Latvijas Leļļu teātris|Leļļu teātrī]] iestudēto izrādi &quot;Neglītais pīlēns&quot;. 2017. gadā šajā nominācijā izvirzīta D. Petrenko Leļļu teātrī iestudētā izrāde &quot;Kaštanka&quot;. [[Spēlmaņu nakts 2020/2021|2021. gadā]] Petrenko saņēma &quot;Spēlmaņu nakts&quot; balvu &quot;Par procesuālu domāšanu repertuāra veidošanā un darbā ar aktieriem&quot;.

Sākot ar 2017. gadu Petrenko iestudējis izrādes [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]]. No 2021. līdz 2024. gada janvārim bijis Liepājas teātra galvenais režisors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepajasteatris.lv/makslinieks/dmitrijs-petrenko/|title=Dmitrijs Petrenko|publisher=Liepājas teātris}}&lt;/ref&gt;

2023. gada augustā Petrenko uzsāka darbu Igaunijas Krievu teātrī kā mākslinieciskais direktors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.veneteater.ee/et/teater-muutub|title=Teater muutub|website=Vene teater|date=2025-06-10|archive-url=https://archive.today/20250610110942/https://www.veneteater.ee/et/teater-muutub|archive-date=2025-06-10}}&lt;/ref&gt; No 2025. gada septembra teātris saucas ''Südalinna Teater''.&lt;ref&gt;[https://kultuur.err.ee/1609802160/galerii-sudalinna-teatri-majalt-eemaldati-vene-teatri-silt ''Galerii: Südalinna teatri majalt eemaldati Vene teatri silt.''] ERR Kultuur. Retrieved 18 September 2025.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/dmitrijs-petrenko-7472 Dmitrijs Petrenko ] izrades.lv
* [https://www.sudalinnateater.ee/et/loomeala Loomeala] ''Südalinna Teater''

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Petrenko, Dmitrijs}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas teātra režisori]]
[[Kategorija:Igaunijas teātra režisori]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]</text>
      <sha1>7xiruo173iq6apasxfg8ujdn5243k3f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Endrū Veikfīlds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>354706</id>
    <revision>
      <id>4468793</id>
      <parentid>4348607</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:44:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468793</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7704" sha1="dplca7nrizsvhr8421ay6508lg9hcbn" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Endrū Veikfīlds
|     vārds_orig = ''Andrew Jeremy Wakefield''
|         attēls = Andrew Wakefield 2019 (cropped).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Endrū Veikfīlds 2019. gadā
|        dz_gads = 1957
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Bāta|2s=Bāta (Somerseta)}}
|      pilsonība = {{GBR}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[medicīna]]
|          grāds = 
|   darba_vietas = 
|     akad_amats = 
|     alma_mater = Sv. Marijas slimnīcas medicīnas skola, Londona
|    pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = 
|       studenti = 
|     doktoranti = 
|     sasniegumi = MMR vakcīnas skandāls
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}

'''Endrū Džeremijs Veikfīlds''' ({{val|en|Andrew Jeremy Wakefield}}; dzimis {{dat|1957}})&lt;ref name=BBCProfile&gt;{{Ziņu atsauce |url= http://news.bbc.co.uk/2/hi/3513365.stm |title= Profile: Dr Andrew Wakefield |publisher=BBC |date= 27 January 2010 |accessdate= 9 January 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=ManBehind&gt;{{Ziņu atsauce | url=http://www.telegraph.co.uk/health/healthnews/7091767/Andrew-Wakefield-the-man-behind-the-MMR-controversy.html | accessdate=19 February 2010 | location=London | work=The Daily Telegraph | title=Andrew Wakefield – the man behind the MMR controversy | author=Smith, Rebecca | date=29 January 2010 | archive-date={{dat|2014|10|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20141023104318/http://www.telegraph.co.uk/health/healthnews/7091767/Andrew-Wakefield-the-man-behind-the-MMR-controversy.html }}&lt;/ref&gt; ir bijušais britu gastroenterologs un medicīnas pētnieks, kuru izslēdza no Apvienotās Karalistes mediķu reģistra par viņa 1998. gadā publicēto pētījumu un citiem pierādītiem pārkāpumiem, kas atbalstīja šobrīd apgāzto apgalvojumu, ka pastāv sakarība starp [[MMR vakcīna|masalu, cūciņu un masaliņu (MMR) vakcīnas]] izmantošanu un [[autisms|autisma]] un zarnu slimību parādīšanos.&lt;ref name=WakefieldarticleBMJ&gt;{{cite journal |year= 2011 |doi= 10.1136/bmj.c7452 |page= c7452 |volume= 342|title= Wakefield's article linking MMR vaccine and autism was fraudulent |vauthors=Godlee F, Smith J, Marcovitch H |journal = BMJ |url=http://www.bmj.com/content/342/bmj.c7452.full |pmid=21209060}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=retractions&gt;{{cite journal |author=Fang FC |title=Misconduct accounts for the majority of retracted scientific publications |journal=Proceedings of the National Academy of Sciences |date=October 2012 |doi=10.1073/pnas.1212247109 |author2=Steen RG |author3=Casadevall A |volume=109 |pages=17028–17033 |pmid=23027971 |pmc=3479492}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Time_great_frauds&gt;[http://healthland.time.com/2012/01/13/great-science-frauds/ &quot;Great Science Frauds&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170712045250/http://healthland.time.com/2012/01/13/great-science-frauds/ |date={{dat|2017|07|12||bez}} }}. ''[[Time]]'' Magazine, 13 January 2012&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://webcache.gmc-uk.org/gmclrmp_enu/start.swe?SWECmd=GotoView&amp;_sn=oMaMo82xkMABe6AKmG9oobxBnLdQIth.Z.UC7-MQtTKuOSPnh7SZ9nKRbX-VMjY3YuCuh0CeZEPUsx6N0bx9zl0HRaBNLllt3JgPihTu0XhFiO5txRcmBRXjWXNI5i73qKbtp1FOkVqZ05e16Rxtl8iA.hl-R6jKPm8iEPahyng-VDodvbRpDowR8jR.PE1w-S3X95vO-vg_&amp;SWEView=GMC+WEB+Doctor+Search&amp;SRN=&amp;SWEHo=webcache.gmc-uk.org&amp;SWETS=1401564587&amp;SWEApplet=GMC+WEB+Health+Provider+Search+Applet |title=GMC LRMP |format= |work= |accessdate=31 May 2014 |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305183127/http://webcache.gmc-uk.org/gmclrmp_enu/start.swe?_sn=omamo82xkmabe6akmg9oobxbnldqith.z.uc7-mqttkuospnh7sz9nkrbx-vmjy3yucuh0cezepusx6n0bx9zl0hrabnlllt3jgpihtu0xhfio5txrcmbrxjwxni5i73qkbtp1fokvqz05e16rxtl8ia.hl-r6jkpm8iepahyng-vdodvbrpdowr8jr.pe1w-s3x95vo-vg_&amp;srn=&amp;sweapplet=gmc+web+health+provider+search+applet&amp;swecmd=gotoview&amp;sweho=webcache.gmc-uk.org&amp;swets=1401564587&amp;sweview=gmc+web+doctor+search }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://briandeer.com/solved/gmc-charge-sheet.pdf |title=briandeer.com |format=pdf |work= |accessdate=31 May 2014}}&lt;/ref&gt;

Pēc pētījuma publicēšanas citi pētnieki nespēja [[reproducējamība|atkārtot]] Veikfīlda atklājumus vai apstiprināt viņa hipotēzi par saistību starp MMR vakcīnu un autismu&lt;ref&gt;{{cite journal |vauthors=Madsen KM, Hviid A, Vestergaard M |title=A population-based study of measles, mumps, and rubella vaccination and autism |journal=N. Engl. J. Med. |volume=347 |issue=19 |pages=1477–82 |date=November 2002  |pmid=12421889 |doi=10.1056/NEJMoa021134 |url=https://archive.org/details/sim_new-england-journal-of-medicine_2002-11-07_347_19/page/1476|display-authors=etal}}&lt;/ref&gt; vai autismu un kuņģa-zarnu trakta slimībām.&lt;ref name=&quot;black-2002&quot;&gt;{{cite journal |vauthors=Black C, Kaye JA, Jick H |title=Relation of childhood gastrointestinal disorders to autism: nested case-control study using data from the UK General Practice Research Database |journal=BMJ |volume=325|issue=7361 |pages=419–21 |date=August 2002 |pmid=12193358 |pmc=119436 |doi= 10.1136/bmj.325.7361.419}}&lt;/ref&gt; 2004. gadā ''[[The Sunday Times|Sunday Times]]'' žurnālists Braiens Dīrs veica izmeklēšanu, kas atklāja iepriekš nezināmu Veikfīlda finansiālu [[interešu konflikts|interešu konfliktu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Deer|first=Brian|authorlink=Brian Deer | title = Revealed: MMR research scandal |work=The Sunday Times | date = 22 February 2004 | url = http://www.thetimes.co.uk/tto/health/article1879347.ece | accessdate= 16 February 2017 | location=London}} {{subscription required}}&lt;/ref&gt; un līdz ar to vairums viņa publikācijas līdzautoru atsauca savu atbalstu pētījuma interpretācijai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| author = McKee, Maggie | title = Controversial MMR and autism study retracted |work = New Scientist | date = 4 March 2004 | url =  https://www.newscientist.com/article/dn4743-controversial-mmr-and-autism-study-retracted/ | accessdate = 21 October 2015| archiveurl= https://web.archive.org/web/20070813055100/http://www.newscientist.com/article.ns?id=dn4743| archivedate= 13 August 2007 | deadurl= no}}&lt;/ref&gt; Apvienotās Karalistes vispārējā medicīnas padome veica izmeklēšanu par iespējamiem Veikfīlda un divu viņa bijušo kolēģu pārkāpumiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| title = MMR doctor 'to face GMC charges' |publisher=BBC News | date = 12 June 2006 | url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/health/5070670.stm | accessdate = 10 August 2007| archiveurl= https://web.archive.org/web/20070902161909/http://news.bbc.co.uk/1/hi/health/5070670.stm| archivedate= 2 September 2007 | deadurl= no}}&lt;/ref&gt; Izmeklēšana koncentrējās uz daudziem Dīra atklājumiem, ieskaitot to, ka ar autismu slimajiem bērniem tika veiktas nevajadzīgi invazīvas medicīnas procedūras, piemēram, [[kolonoskopija]] un [[lumbālpunkcija]]&lt;ref&gt;{{cite journal |doi=10.1136/bmj.328.7442.726-a |author=Ferriman A |title=MP raises new allegations against Andrew Wakefield |journal=BMJ |volume=328 |issue=7442 |page=726 |date=March 2004 |pmid=15612092 |pmc=381348}}&lt;/ref&gt; un to, ka Veikfīlds darbojās bez nepieciešamā ētikas padomes apstiprinājuma.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Veikfīlds. Endrū}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bārkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Krāpnieki]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes cilvēki]]</text>
      <sha1>dplca7nrizsvhr8421ay6508lg9hcbn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Petrenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>355341</id>
    <revision>
      <id>4468680</id>
      <parentid>2920831</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:42:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>nav izolēts......</comment>
      <origin>4468680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="460" sha1="9pa7hnle5g8jfxfv8rt41u4y0pcbwy0" xml:space="preserve">'''Petrenko''' ({{val|uk|Петре́нко}}, no [[personvārds|personvārda]] [[Petro (personvārds)|Petro]] (''Петро́'')) ir [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Dmitrijs Petrenko]] (1981) — krievu izcelsmes latviešu teātra režisors un žurnālists;
* [[Svetlana Petrenko]] (''Svetlana Petrenco''; 1974) — Moldovas starptautiskā lielmeistare šahā.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Ukraiņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>9pa7hnle5g8jfxfv8rt41u4y0pcbwy0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārtiņš Upenieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362535</id>
    <revision>
      <id>4468619</id>
      <parentid>3973544</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:37:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29149-21</username>
        <id>145478</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4468619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2250" sha1="a7az93pp19jkmk93yparoe55j85as29" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Mārtiņš Upenieks
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1989|8|27}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Limbaži|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]], mūziķis
| darbības gadi = 2015 - pašlaik
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
| spēlmaņu_nakts =
}}

'''Mārtiņš Upenieks''' (dzimis {{dat|1989|8|27}} [[Limbaži|Limbažos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]] un mūziķis.

Beidzis [[Jelgavas Valsts ģimnāzija|Jelgavas Valsts ģimnāziju]]. Mācījies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] dramatiskā teātra aktiera specialitātē, 2013. gadā beidzis [[Mihails Gruzdovs|Mihaila Gruzdova]] un [[Indra Roga|Indras Rogas]] kursu. [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris kopš 2015. gada.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.dailesteatris.lv/aktieris/495/|title=Dailes teātris :: Mārtiņš Upenieks|publisher=Dailes teātris}}&lt;/ref&gt;

Bijis nominēts Latvijas teātra gada balvai &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; kategorijā &quot;Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks&quot; ([[Spēlmaņu nakts 2017/2018|2017/2018]]) par Harolda lomu izrādē “Harolds un Moda” Dailes teātrī, Poula lomu izrādē “Svinības”, Dailes teātrī un Džonija Dova lomu izrādē “Būt Kejai Gondai” Dailes teātrī.

Filmējies Eināra lomā seriālā &quot;[[Svešā seja]]&quot;, Markusa lomā seriālā &quot;[[Viņas melo labāk]]&quot;, Jēča lomā seriālā &quot;[[Saplēstā krūze]]&quot;, Jurjāna lomā seriālā &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot; un [[Vilhelms Munters|Vilhelma Muntera]] lomā miniseriālā &quot;[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]&quot;, Marka lomā seriālā &quot;[[Nemīlētie]]&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://izrades.lv/persona/martins-upenieks-7500 Mārtiņš Upenieks] izrades.lv

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Upenieks, Mārtiņš}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limbažos dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]</text>
      <sha1>a7az93pp19jkmk93yparoe55j85as29</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daiga Kažociņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365895</id>
    <revision>
      <id>4468894</id>
      <parentid>4464723</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:14:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ atjaunota novecojusī saite.......</comment>
      <origin>4468894</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3955" sha1="m15afiv7t44zvugzzdff7ik19bcai25" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Daiga Kažociņa
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|12|27}}
| nodarbošanās = aktrise, režisore
| darbības gadi = 2000—pašlaik
| dzimums = S
| dz vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}}
| spēlmaņu_nakts = &quot;Gada aktrise&quot; ([[Spēlmaņu nakts 2009/2010|2010]])
}}
'''Daiga Kažociņa''' (dzimusi {{dat|1974|12|27}} [[Cēsis|Cēsīs]]&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/299912-rezisores-daigas-kazocinas-slaktina-dievs-izrade-dazadiem-speles-laukumiem.htm/|title=Režisores Daigas Kažociņas “Slaktiņa dievs”. Izrāde dažādiem spēles laukumiem|website=nra.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;) ir latviešu [[Aktieris|aktrise]] un teātra [[Režisors|režisore]], &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvas ieguvēja kā gada aktrise ([[Spēlmaņu nakts 2009/2010|2010]]).

== Dzīvesgājums ==

=== Izglītība ===
Vidējo izglītību ieguvusi [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolā]], kurai ir teātra specialitāte. Pēc tam mācījusies [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžā]], kur 1996. gadā ieguvusi masu pasākumu režisores diplomu. Ieguvusi 3 augstākās izglītības — aktiermākslā (2000), režijā (2014 — abas [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]) un filozofijā (2011. gadā [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Latvijas Universitātē]]).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Karjera ===
No 2000. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise.&lt;ref&gt;[https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/daiga-kazocina Daiga Kažociņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210927222035/https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/daiga-kazocina |date={{dat|2021|09|27||bez}} }} Skatīts 2018-01-07&lt;/ref&gt;

2003. gadā saņēmusi pirmo &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; nomināciju &quot;[[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]]&quot; par Poļinas lomu izrādē &quot;Ienesīga vieta&quot;. 2010. gadā &quot;Spēlmaņu nakts&quot; balva &quot;[[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]]&quot; par Katrīnas lomu &quot;Pierādījums&quot;. 2014. gadā [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarhu rudens]] balva par režiju izrādei &quot;Ievainotie&quot;. 2015. gadā nominācija &quot;Gada aktrise&quot; par Vivjenas Bēringas lomu izrādē &quot;Prāts&quot;.

2016. gadā kā režisore debitējusi Nacionālajā teātrī. Iestudējusi arī izrādes ''[[Dirty Deal Teatro]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/maja/166332-rezisore-daiga-kazocina-atlauties-apzinaties-sevi.htm|title=Režisore Daiga Kažociņa. Atļauties apzināties sevi|last=Rušeniece|first=Līga|website=nra.lv|access-date=2020-03-22|date=2016-03-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Filmējusies seriālā &quot;[[Ēnu spēles]]&quot;. Kino filmējusies īsfilmā &quot;[[Trauslā sirds]]&quot;, attēlojusi [[Mērija Grīnberga|galveno lomu]] [[Kristīne Želve|Kristīnes Želves]] dokumentālajā spēlfilmā &quot;[[Mērijas ceļojums]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Par šo lomu nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvai]] kā labākā aktrise. Filmējusies filmās &quot;[[Tizlenes]]&quot; (2021), &quot;[[Mamma vēl smaida]]&quot; (2022) un &quot;[[Mātes piens (filma)|Mātes piens]]&quot; (2023).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://www.filmas.lv/person/6759/ Daiga Kažociņa] filmas.lv
* [https://izrades.lv/persona/daiga-kazocina-8279 Daiga Kažociņa] izrades.lv

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kažociņa, Daiga}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra režisori]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Valmieras Viestura vidusskolas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>m15afiv7t44zvugzzdff7ik19bcai25</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dragon kosmosa kuģi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>372429</id>
    <revision>
      <id>4468848</id>
      <parentid>4413535</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:16:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4468848</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1960" sha1="ggqem74d584ssisple60ly6f36hin63" xml:space="preserve">{{navbox
|title = ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' kosmosa kuģi
|name = Dragon kosmosa kuģi
| state = {{{state|autocollapse}}}
| bodyclass = hlist

|group1 = ''Dragon'' makets
|list1 = 
* [[Dragon Spacecraft Qualification Unit]]

|group2 = ''Dragon'' kravas kuģi
|list2 = 
* [[Dragon C1|Demo Flight 1]]
* [[Dragon C2|Demo Flight 2]]
* [[SpaceX CRS-1|CRS-1]]
* [[SpaceX CRS-2|CRS-2]]
* [[SpaceX CRS-3|CRS-3]]
* [[SpaceX CRS-4|CRS-4]]
* [[SpaceX CRS-5|CRS-5]]
* [[SpaceX CRS-6|CRS-6]]
* &lt;s&gt;[[SpaceX CRS-7|CRS-7]]&lt;/s&gt;
* [[SpaceX CRS-8|CRS-8]]
* [[SpaceX CRS-9|CRS-9]]
* [[SpaceX CRS-10|CRS-10]]
* [[SpaceX CRS-11|CRS-11]]
* [[SpaceX CRS-12|CRS-12]]
* [[SpaceX CRS-13|CRS-13]]
* [[SpaceX CRS-14|CRS-14]]
* [[SpaceX CRS-15|CRS-15]]
* [[SpaceX CRS-16|CRS-16]]
* [[SpaceX CRS-17|CRS-17]]
* [[SpaceX CRS-18|CRS-18]]
* [[SpaceX CRS-19|CRS-19]]
* [[SpaceX CRS-20|CRS-20]]

|group3 = ''Cargo Dragon''
|list3 = 
* [[SpaceX CRS-21|CRS-21]]
* [[SpaceX CRS-22|CRS-22]]
* [[SpaceX CRS-23|CRS-23]]
* [[SpaceX CRS-24|CRS-24]]
* [[SpaceX CRS-25|CRS-25]]
* [[SpaceX CRS-26|CRS-26]]
* [[SpaceX CRS-27|CRS-27]]
* [[SpaceX CRS-28|CRS-28]]
* [[SpaceX CRS-29|CRS-29]]
* [[SpaceX CRS-30|CRS-30]]
* [[SpaceX CRS-31|CRS-31]]
* [[SpaceX CRS-32|CRS-32]]
* [[SpaceX CRS-33|CRS-33]]
* [[SpaceX CRS-34|CRS-34]]

|group4 = ''Crew Dragon''
|list4 = 
* [[Crew Dragon Demo-1|Demo-1]]
* [[Crew Dragon In-Flight Abort Test|In-Flight Abort Test]]
* [[Crew Dragon Demo-2|Demo-2]]
* [[SpaceX Crew-1|Crew-1]]
* [[SpaceX Crew-2|Crew-2]]
* [[Inspiration4]]
* [[SpaceX Crew-3|Crew-3]]
* [[Ax-1]]
* [[SpaceX Crew-4|Crew-4]]
* [[SpaceX Crew-5|Crew-5]]
* [[SpaceX Crew-6|Crew-6]]
* [[Ax-2]]
* [[SpaceX Crew-7|Crew-7]]
* [[Ax-3]]
* [[SpaceX Crew-8|Crew-8]]
* [[Polaris Dawn]]
* [[SpaceX Crew-9|Crew-9]]
* [[SpaceX Crew-10|Crew-10]]
* [[Fram2]]
* [[Ax-4]]
* [[SpaceX Crew-11|Crew-11]]
* [[SpaceX Crew-12|Crew-12]]

}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Kosmonautikas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ggqem74d584ssisple60ly6f36hin63</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Divskaitlis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381175</id>
    <revision>
      <id>4468690</id>
      <parentid>4358744</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T21:06:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468690</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9433" sha1="hx05ntxzt818ov51f1o4w90q54v7bw8" xml:space="preserve">'''Divskaitlis''' ({{val|la|dualis}}) ir [[Gramatiskais skaitlis|gramatiskā skaitļa]] kategorija, kas tiek izmantota daļā valodu līdztekus [[Vienskaitlis|vienskaitlim]] un [[Daudzskaitlis|daudzskaitlim]], norādot divus (pāra) objektus vai divu objektu veiktu darbību.

Divskaitlis pastāvēja [[Indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodā]], tāpēc tas lietots [[Sanskrits|sanskritā]], [[Avesta (valoda)|Avestā]], [[Sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]] un [[Baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu valodā]], tā iezīmes atrodamas arī [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Gotu valoda|gotu valodās]]. No mūsdienu indoeiropiešu valodām divskaitlis pilnībā tiek lietots tikai [[Slovēņu valoda|slovēņu]], [[Sorbu valodas|sorbu valodās]], kā arī [[horvātu valoda]]s čakaviešu izloksnē. No [[Baltu valodas|baltu valodām]] vēl XX gs. vidū [[lietuviešu valoda]]i bija funkcionējošs divskaitlis, bet tagad tas sastopams vien izloksnēs. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] divskaitlis izzudis vēl agrāk, līdz mūsdienām palikuši tikai atsevišķi vārdi. [[Frīziskās valodas|Frīzu]], [[Limburgiešu valoda|limburgiešu]] izloksnēs ir saglabājušās dažu vietniekvārdu divskaitļa formas. Citu valodu saimēs divskaitlis joprojām tiek lietots daļā [[Austronēziešu valodas|austronēziešu valodu]] (piemēram, [[Tagalu valoda|tagalu]], ilokāņu, [[Sebuāņu valoda|sebuāņu]]), [[Urāliešu valodas|Urāliešu valodās]] ([[Sāmu valodas|sāmu]], hantu, mansu, ņencu), [[Afroaziātu valodas|semītu-hamītu valodās]] ([[Arābu valoda|arābu]], [[Koptu valoda|koptu]], [[Maltiešu valoda|maltiešu]]), kā arī hmongu, mikmaku, inuītu, kunāmu u.c.

== Senindiešu valodā ==
[[Sanskrits|Sanskritā]] divskaitļa lietojums ir obligāts un tas nekad netiek aizstāts ar daudzskaitli. Divskaitļa forma ir visiem lietvārdu un īpašības vārdu celmiem, vietniekvārdiem un visām darbības vārdu formām.

Lokāmajās vārdšķirās sanskritā divskaitlim ir 3 pamatformas: nominatīva, vokatīva un akuzatīva galotnes vairumam celmu ir ''-au'' (vēl ir arī ''-e (&lt;*-ai), -u, -(n)ī''), instrumentāļa, datīva un ablatīva — ''-bhyām'', ģenitīva un lokatīva — ''-os (&lt;*-aus)''. Piemēram, ''hastau'' (&quot;divi roki&quot;), ''hastabhyām'' (&quot;divām(a) rokām(a)&quot;), ''hastayos'' (&quot;divās rokās&quot;). Sanskritā divskaitlis var apzīmēt arī pāri: ''pitā'' (&quot;tēvs&quot;), ''pitarau'' (&quot;vecāki&quot;, t.i., &quot;tēvs un māte&quot;).

Darbības vārda formām divskaitļa pirmajai personai ir raksturīga galotne '''''-va''' ''(piemēram, ''gacchāvas'' — &quot;eiva, mēs abi ejam&quot;). Otrās un trešās personas atšķirības ir nenozīmīgas — tikai ar ''t/th'' un ''a/ā'' miju (''gacchathas'' &quot;eita, jūs abi ejat&quot;, ''gacchatas'' &quot;eita, viņi abi iet&quot;).

== Divskaitlis slāvu valodās ==
No slāvu valodām divskaitlis vislabāk saglabājies slovēņu un [[Sorbu valodas|sorbu valodās]], kur tā formas ir ļoti līdzīgas baltu valodu formām.

Vārdu ''*žanbas'' 'zobs' un ''*leipā'' 'liepa' locīšana divskaitlī baltu pirmvalodā un slovēņu valodā:
{| class=&quot;wikitable&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; | [[Gramatiskā dzimte|Vīr. dz.]]
! colspan=&quot;2&quot; | [[Gramatiskā dzimte|Siev. dz.]]
|-
! [[Baltu valodas|Baltu]]
! [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
! [[Baltu valodas|Baltu]]
! [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
|-
! [[Nominatīvs|N.]]
| *žanbō || z'''ó'''b'''a''', zob'''á'''
| *leipāi || líp'''i'''
|-
! [[Akuzatīvs|A.]]
| *žanbō|| z'''ó'''b'''a''', zob'''á'''
| *leipāi || líp'''i'''
|-
! [[Ģenitīvs|Ģ.]]
| *žanbaus || zób
| *leipāus || líp
|-
! [[Datīvs|D.]]
| *žanbamā || z'''ó'''b'''oma''', zob'''éma'''
| *leipāmā || líp'''ama'''
|-
! [[Instrumentālis|I.]]
| *žanbamā || z'''ó'''b'''oma''', zob'''éma'''
| *leipāmā || líp'''ama'''
|-
! [[Lokatīvs|L.]]
| *žanbaus || zob'''éh'''
| *leipāus || líp'''ah'''
|}

== Baltu valodās ==
XX gs. vidū divskaitlis literārajā lietuviešu valodā vēl nebija izzudis, starpkaru periodā vēl joprojām ir ticis lietots gan literatūrā, gan oficiālajā rakstībā. Tiesa gan, jau vairumā seno rakstu (XVI—XIX gs.) divskaitlis pilnā apmērā vairs netiek lietots, visbiežāk tikai norādot objektu, bet tālāk tekstā pārejot uz daudzskaitli. Mūsdienās divskaitlis sastopams vairs tikai izloksnēs (pamatā [[Žemaišu dialekts|žemaišu]]), kur darināts daudz jaunu locījumu formu. Dažreiz divskaitlis joprojām tiek lietots daiļliteratūrā, bet literārajā valodā ir saglabājušies tikai atsevišķi vietniekvārdi.

No [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s laikiem divskaitļa [[Nominatīvs|nominatīva]]-[[Akuzatīvs|akuzatīva]]-[[Vokatīvs|vokatīva]] galotnes bija vienādas, identiskas bija arī [[Datīvs|datīva]]-[[Instrumentālis|instrumentāļa]]-[[Ablatīvs|ablatīva]] galotnes, bet [[Ģenitīvs|ģenitīva]] un [[Lokatīvs|lokatīva]] galotnes varēja arī atšķirties. Tas nozīmē, ka neviena no [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodām]] nevarēja mantot vairāk kā četras dažādas divskaitļa locījumu formas. Senās divskaitļa ģenitīva un lokatīva galotnes nav saglabājušās nevienā baltu valodā, bet citos esošajos divskaitļa locījumos galotnes sakrīt tāpat, kā tās sakrita indoeiropiešu pirmvalodas laikos.

[[Latviešu valoda|Latviešu valodā]], iespējams, ir saglabājušās pilnīgi visas divskaitļa [[Datīvs|datīva]] formas, kas vīriešu dzimtē sakrīt ar [[Vienskaitlis|vienskaitļa]] datīva formām, bet sieviešu dzimtē — ar [[Daudzskaitlis|daudzskaitļa]] datīva formām.&lt;br&gt;
Piemēram, mūsdienās vīr. dz. vsk.: ''vienam draugam, alnim, tirgum'', bet senāk 2sk.: ''*duvam draugam, alnim, turgum'', bet siev. dz. dsk. ''trim māsām, upēm, naktīm'', bet senāk 2sk.: *''duvām māsām, upēm, naktīm''.

Par divskaitļa [[Ģenitīvs|ģenitīva]]-[[Lokatīvs|lokatīva]] reliktiem latviešu valodā uzskatāmas formas ''pušu(s) [rauties]'', ''diveju(s) [ceļu(s) iet]''.
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vienskaitlis
! Divskaitlis
! Daudzskaitlis
|-
| ''nams''
| (duj) ''namu''
| ''nami''
|-
| ''roka''
| (divi) ''roki''
| ''rokas''
|-
| ''acs''
| (divi) ''aci''
|''acis''
|}

Visbiežāk divskaitļa formas sastopamas kopā ar [[Vietniekvārds|vietniekvārdiem]], [[Skaitļa vārds|skaitļa vārdiem]] un vietniekvārda un skaitļa vārda savienojumos ''*du(j)/d(i)vi, *abu(du), *abi(dvi)''. Domājams, ka šādu procesu varēja izraisīt galotņu saīsināšanās un vienādošanās, kādēļ bija nepieciešams divskaitli izteikt ar vietniekvārdiem. Divskaitļa formas senāk bija visiem pāra obektiem (''aci, ausi, nāsi, kāji, roki, lūpi, vaigu''), kas pakāpeniski tika aizstāti ar daudzskaitļa formām.&lt;ref&gt;[http://www.baltistica.lt/index.php/baltistica/article/view/825/752 Lietuvių kalbos daiktavardžių ir įvardžių dviskaitos raida]&lt;/ref&gt;

Divskaitļa cilme ir senajam vietniekvārdam &quot;kat(a)rs?&quot; (t. i. &quot;kurš no abiem?&quot;), kurš ir plaši sastopams latviešu senajos rakstos,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/senie/static/CC1585.html |title=CATECHISMVS Catholicorum |access-date={{dat|2018|03|25||bez}} |archive-date={{dat|2011|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110320041951/http://www.korpuss.lv/senie/static/CC1585.html }}&lt;/ref&gt; un kura nozīmi mūsdienās ir pārņēmis vietniekvārds &quot;kurš?&quot;. Senatnē plaši lietoti bija arī norādāmo vietniekvārdu divskaitļa formas — ''*abudu (*abodu), *tiedu (*todu), *šiedu (*šodu), *judu (*jodu), *mudu (*modu)'' utt.,&lt;ref&gt;[http://old.lki.lt/LKI_LT/images/Periodiniai_leidiniai/Kalbos_kultura/Straipsniai/086/KK_86_179_191_Krikstaponyte.pdf Nauji duomenys apie įvardžių dviskaitą dabartinėje lietuvių kalboje]&lt;/ref&gt; kuri joprojām tiek lietoti dažos lietuviešu valodas tekstos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kalbosnamai.lt/images/dokumentai/dviskaita.pdf |title=Dviskaita dabartinėje vartosenoje |access-date={{dat|2018|03|25||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020081541/http://www.kalbosnamai.lt/images/dokumentai/dviskaita.pdf }}&lt;/ref&gt;

Darbības vārdos divskaitlis saglabājies vienkāršāk. 1. personā ir galotne '''''-va''''', bet otrajā — '''''-ta''''', kas ir cēlušās no senākām '''''-vā''', '''-tā''''', sal. atgriezeniskos darbības vārdus ''*dosivās'' 'dosimies', ''*dositās'' 'dosities''&lt;nowiki/&gt;'. '' Šīs galotnes var tikt pievienotas dažādu laiku un izteiksmju darbības vārdiem, piemēram:&lt;ref&gt;[http://babaev.tripod.com/archive/grammar12.html#8 The Historical Grammar of Lithuanian language]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

''&lt;nowiki/&gt;''
* ''*vedvō ēdavā'' (&quot;ēdam&quot;), ''*lasāvā''(&quot;lasām&quot;), ''*jūdvō ēdatā'' (&quot;ēdat&quot;), ''*lasātā ''(&quot;lasāt&quot;);
* ''*vedvō eivā!'' (&quot;iesim!&quot;), ''*lasāvā/lasīsivā! ''(&quot;lasīsim!&quot;), *''jūdvō eitā!'' (&quot;ejiet!&quot;), *''lasaitā! ''(&quot;lasiet!&quot;);
* ''*vedvō ēsivā'' (&quot;ēdīsim&quot;), ''*lasīsivā ''(&quot;lasīsim&quot;), *''jūdvō ēsitā'' (&quot;ēdīsiet&quot;), *''lasīsitā ''(&quot;lasīsiet&quot;);
* ''*vedvō ēdēvā'' (&quot;edām/ēdēm&quot;), *''lasījāvā ''(&quot;lasījām&quot;), ''*jūdvō ēdētā'' (&quot;ēdāt/ēdēt&quot;), *''lasījātā ''(&quot;lasījāt&quot;);
* ''*vedvō ēstunbivā ''(&quot;mēs ēstu(me)&quot;), *''lasītunbivā ''(&quot;mēs lasītu(me)&quot;), *''jūdvō ēstunbitā ''(&quot;jūs ēstu(te)&quot;), *''lasītunbitā ''(&quot;jūs lasītu(te)&quot;).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Gramatika]]</text>
      <sha1>hx05ntxzt818ov51f1o4w90q54v7bw8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bērtulis Pizičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398763</id>
    <revision>
      <id>4468888</id>
      <parentid>4464651</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:09:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ atjaunota novecojusī saite.......</comment>
      <origin>4468888</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2145" sha1="eft8boku1ygab5fk2o4wi2x9xb8260g" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Bērtulis Pizičs
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1947|1|22}}
 | dz. vieta               = [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] [[Broki (Viļānu pagasts)|Broki]]
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Bērtulis Pizičs''' (dzimis {{dat|1947|1|22}} [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] [[Broki (Viļānu pagasts)|Brokos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]].

No 1996. līdz 2003. gadam bijis [[Dailes teātris|Dailes teātra]] direktors. Bijis arī aktieris Dailes teātrī. Pirms tam spēlējis [[Rēzeknes teātris|Rēzeknes teātrī]].

Filmējies filmās &quot;[[Šauj manā vietā]]&quot;, &quot;[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]&quot;, &quot;[[Liktenim spītējot]]&quot;, &quot;[[Nepabeigtās vakariņas]]&quot;, &quot;[[Trīs minūšu lidojums]]&quot;, &quot;[[Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku]]&quot;, &quot;[[Salavecīša personiskā dzīve]]&quot;, &quot;[[Šāviens mežā]]&quot;, &quot;[[Svešās kaislības]]&quot;, &quot;[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]&quot;, &quot;[[Zīlēšana uz jēra lāpstiņas]]&quot;, &quot;[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]&quot; un &quot;[[Drosme nogalināt]]&quot;, kā arī seriālos &quot;[[Ilgais ceļš kāpās]]&quot; un &quot;[[Likteņa līdumnieki]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/teatr/acter/m/post/3342/bio/|title=Bērtulis Pizičs|publisher=kino-teatr.ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3693|title=Bērtulis Pizičs|publisher=Latgales Dati}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Pizičs, Bērtulis}}
[[Kategorija:1947. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]</text>
      <sha1>eft8boku1ygab5fk2o4wi2x9xb8260g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Birze (uzvārds)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>402953</id>
    <revision>
      <id>4468688</id>
      <parentid>2909029</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:57:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+1.....</comment>
      <origin>4468688</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="406" sha1="2zqvjay6stxclpb6rdgr1cxj8vsq6sf" xml:space="preserve">'''Birze''' ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Jānis Birze]] (1884—1938) — latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs;
* [[Miervaldis Birze]] (īstā vārdā Miervaldis Bērziņš; 1921—2000) — latviešu ārsts un rakstnieks;
* [[Viktors Birze]] (1982) — latviešu politiķis.

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>2zqvjay6stxclpb6rdgr1cxj8vsq6sf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas 75. pamatskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>407156</id>
    <revision>
      <id>4468595</id>
      <parentid>4385118</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T16:08:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>TabernasAlmeria</username>
        <id>118905</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Info update</comment>
      <origin>4468595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1826" sha1="e8rtp7iyefkbtqd37t8v1bmm3k08i0b" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Rīgas 75.pamatskola
| location = [[Ogres iela (Rīga)|Ogres iela]] 9, [[Rīga]], {{LAT}}
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 55
| lats = 35
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 09
| longs = 50
| longEW = E
| coordinates_type = 
| coordinates_region = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format = 
| coordinates = 
| schooltype = pamatskola
| founded = 1974. gadā
| status = aktīva
| closed = 
| session = septembris — maijs
| headmistress = Ramina Skuja
| teaching_staff = 54
| employees = 
| grades = 1. — 9. klase
| enrollment_as_of = 
| students = 280 (2026)
| language = latviešu
| url = {{URL|https://r75ps.lv/}}
}}
'''Rīgas 75.pamatskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. Tā atrodas [[Ogres iela (Rīga)|Ogres ielā]] 9, [[Latgales apkaime]]s Krasta masīvā.

== Izglītības programmas ==
Pamatizglītības programma un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma.

== Vēsture ==
Skola dibināta 1974. gadā kā divplūsmu skola, bet no 1990. gada mācības notika vienīgi krievu valodā.

2024. gada 1. septembrī to pārveidoja par Rīgas 75. pamatskolu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/56345652/ari-riga-keras-klat-skolu-optimizacijai Arī Rīga ķeras klāt skolu optimizācijai] delfi.lv 2024. gada 15. februārī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180907045350/http://r75vsk.lv/lv/index-252141/pashnoveerteejums-252161 Pašnovērtējuma ziņojums 2012, 2018]
* [https://web.archive.org/web/20180908111352/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-75-vidusskola Izglītība un Kultūra]
{{izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>e8rtp7iyefkbtqd37t8v1bmm3k08i0b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468713</id>
      <parentid>4468595</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T23:22:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4468713</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1830" sha1="o0kbm7jzgjubq2bxo2t9dwwxxiuau4j" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Rīgas 75.pamatskola
| location = [[Ogres iela (Rīga)|Ogres iela]] 9, [[Rīga]], {{LAT}}
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 55
| lats = 35
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 09
| longs = 50
| longEW = E
| coordinates_type = 
| coordinates_region = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format = 
| coordinates = 
| schooltype = pamatskola
| founded = 1974. gadā
| status = aktīva
| closed = 
| session = septembris — maijs
| headmistress = Ramina Skuja
| teaching_staff = 54
| employees = 
| grades = 1. — 9. klase
| enrollment_as_of = 
| students = 280 (2026)
| language = latviešu
| url = {{URL|https://www.r75psk.lv}}
}}
'''Rīgas 75.pamatskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. Tā atrodas [[Ogres iela (Rīga)|Ogres ielā]] 9, [[Latgales apkaime]]s Krasta masīvā.

== Izglītības programmas ==
Pamatizglītības programma un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma.

== Vēsture ==
Skola dibināta 1974. gadā kā divplūsmu skola, bet no 1990. gada mācības notika vienīgi krievu valodā.

2024. gada 1. septembrī to pārveidoja par Rīgas 75. pamatskolu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/56345652/ari-riga-keras-klat-skolu-optimizacijai Arī Rīga ķeras klāt skolu optimizācijai] delfi.lv 2024. gada 15. februārī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180907045350/http://r75vsk.lv/lv/index-252141/pashnoveerteejums-252161 Pašnovērtējuma ziņojums 2012, 2018]
* [https://web.archive.org/web/20180908111352/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-75-vidusskola Izglītība un Kultūra]
{{izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>o0kbm7jzgjubq2bxo2t9dwwxxiuau4j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilis Verners</title>
    <ns>0</ns>
    <id>412606</id>
    <revision>
      <id>4468686</id>
      <parentid>4463693</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:54:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4468686</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2607" sha1="osydafy5kbium5fhewwc58wzepcazg0" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Vilis Verners
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1906|10|13}}
 | dz. vieta               = [[Ēveles pagasts]]
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1997|1|10|1906|10|13}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris]], [[režisors]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Vilis Verners''' (dzimis {{dat|1906|10|13}} [[Ēveles pagasts|Ēveles pagastā]], miris {{dat|1997|1|10}} [[Liepāja|Liepājā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]] un [[režisors]].

1935. gadā beidzis Latvju aktieru arodbiedrības teātra skolu. No 1935. līdz 1939. gadam strādājis [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]].&lt;ref name=&quot;LD&quot;&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/2264 Latgales dati. Vilis Verners]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No 1939. līdz 1944. gadam strādājis [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]]. No 1945. līdz 1968. gadam, kā arī 1972. gadā strādājis [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]]. 1958. gadā kļuvis par [[Nikolajs Mūrnieks|Nikolaja Mūrnieka]] otro režisoru.

1955. gadā nosaukts par [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-20-gadiem-miris-aktieris-rezisors-vilis-verners/|title=Pirms 20 gadiem miris aktieris, režisors Vilis Verners|publisher=irLiepāja.lv}}&lt;/ref&gt;

Filmējies kinofilmās &quot;[[Kaugurieši]]&quot; (1941), &quot;[[Cielaviņas armija]]&quot; (1963), &quot;[[Līdz rudenim vēl tālu]]&quot; (1964), &quot;[[Kļūstiet mana sievasmāte!]]&quot; (1977), &quot;[[Parāds mīlestībā]]&quot; (1984).&lt;ref name=&quot;LD&quot; /&gt;

Apbedīts Liepājā, Līvas kapos.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/1793/ Vilis Verners] filmas.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Verners, Vilis}}
[[Kategorija:1906. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1997. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu režisori]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]</text>
      <sha1>osydafy5kbium5fhewwc58wzepcazg0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4468626</id>
      <parentid>4468306</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:01:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4468626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="894" sha1="1d9fznav1gxdkm0kzvg2fozqxakss2r" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-05-15 18:01:20{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Ēriks Barons|t|h|d}} || 2026-05-01 05:49:49 || 14 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Mašīntulkojums || 15 (16.05.2026)
|-
| {{page-multi|page=Kongo Republikas prezidentu uzskaitījums|t|h|d}} || 2026-05-02 18:31:57 || 12 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;termiņš uzlabošanai.....&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos || 15 (17.05.2026)
|-
| {{page-multi|page=Viljams Dunsts|t|h|d}} || 2026-05-12 12:03:07 || 3 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || mazonzīmīgs, dzēsts vairākos citos wiki, nav raksta ungāru valodā || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>1d9fznav1gxdkm0kzvg2fozqxakss2r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4468625</id>
      <parentid>4468305</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:00:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4468625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16704" sha1="dcy3hn6rdyg6ogd4p6ta4em1glzrw2m" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|15||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199434}}]
| {{formatnum:1350}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13697}}]
| 2009-02-13
| 2026-05-15
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171926}}]
| {{formatnum:10558}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7965}}]
| 2007-12-03
| 2026-05-15
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}]
| {{formatnum:956}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113545}}]
| {{formatnum:9922}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9737}}]
| 2007-11-24
| 2026-05-15
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:112041}}]
| {{formatnum:9898}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1880}}]
| 2009-10-02
| 2026-05-15
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86911}}]
| {{formatnum:7303}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6607}}]
| 2005-10-30
| 2026-05-15
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69518}}]
| {{formatnum:10376}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}]
| 2009-05-24
| 2026-05-15
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68664}}]
| {{formatnum:1844}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3270}}]
| 2005-07-26
| 2026-05-15
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}]
| {{formatnum:1169}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-04-30
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50697}}]
| {{formatnum:7224}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6336}}]
| 2018-06-22
| 2026-05-15
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48838}}]
| {{formatnum:1548}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3516}}]
| 2006-05-03
| 2026-05-14
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47952}}]
| {{formatnum:4818}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:388}}]
| 2007-01-07
| 2026-05-15
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}]
| {{formatnum:1899}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}]
| 2007-04-26
| 2026-02-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43162}}]
| {{formatnum:4661}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1491}}]
| 2015-03-11
| 2026-05-14
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42131}}]
| {{formatnum:1934}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-05-13
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38265}}]
| {{formatnum:5037}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:770}}]
| 2013-03-30
| 2026-05-15
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:13}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30978}}]
| {{formatnum:3723}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:614}}]
| 2020-05-10
| 2026-05-15
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 22.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:28135}}]
| {{formatnum:8300}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4169}}]
| 2023-01-18
| 2026-05-13
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:27}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-03-16
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25941}}]
| {{formatnum:4666}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:893}}]
| 2015-08-30
| 2026-05-15
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}]
| {{formatnum:33}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-04-30
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19349}}]
| {{formatnum:2708}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-05-06
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15579}}]
| {{formatnum:1313}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-05-13
|-
| 31.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14851}}]
| {{formatnum:2277}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1971}}]
| 2005-07-30
| 2026-05-15
|-
| 32.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14524}}]
| {{formatnum:3338}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1326}}]
| 2014-07-27
| 2026-05-15
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14415}}]
| {{formatnum:540}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2334}}]
| 2011-08-03
| 2026-05-08
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14152}}]
| {{formatnum:757}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:231}}]
| 2013-06-21
| 2026-05-13
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13211}}]
| {{formatnum:987}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-05-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10619}}]
| {{formatnum:2120}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:391}}]
| 2021-07-27
| 2026-05-15
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10517}}]
| {{formatnum:234}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-05-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10092}}]
| {{formatnum:279}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}]
| 2012-05-17
| 2026-05-10
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9536}}]
| {{formatnum:260}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-05-14
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:211}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6695}}]
| {{formatnum:164}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-05-06
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}]
| {{formatnum:815}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}]
| 2017-05-11
| 2026-04-28
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5575}}]
| {{formatnum:101}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-05-07
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}]
| {{formatnum:155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}]
| 2020-12-20
| 2026-05-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>dcy3hn6rdyg6ogd4p6ta4em1glzrw2m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>420156</id>
    <revision>
      <id>4468798</id>
      <parentid>4466700</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:48:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4468798</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50883" sha1="7108npil6v7v8uuw555rda0ppefnvuk" xml:space="preserve">{{notiek sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 2026 IIHF World Championship logo.svg
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{SWI}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2026|5|15|N}} — {{dat||5|31|N}} 
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
 |            nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|2027]]
 |          atjaunots = 
}}

'''2026. gada Pasaules čempionāts hokejā''' (oficiāli {{val|en|2026 IIHF Ice Hockey World Championship}}) ir 90. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) rīkotais [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionāts vīriešu izlasēm]]. Turnīrs norisinās no 2026. gada 15. līdz 31. maijam [[Šveice|Šveicē]], spēles aizvadot [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]]. Norises vietas tika apstiprinātas IIHF kongresā Somijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/news/36477/to_tampere_riga_in_23_to_switzerland_in_26|title=To Tampere/Riga in ’23, to Switzerland in ’26|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2022|5|31}}}}&lt;/ref&gt; Čempionātu organizē IIHF sadarbībā ar Šveices hokeja organizācijām un rīkotājpilsētām. Turnīrā piedalās 16 spēcīgākās nacionālās izlases, kas sacenšas par pasaules čempiona titulu un pozīcijām starptautiskajā hokeja rangā.

2026. gada čempionāts ir viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem starptautiskajā hokejā un turpina IIHF pasaules čempionātu tradīciju, kas aizsākta 20. gadsimta sākumā. Turnīrs pulcē vadošos spēlētājus no Eiropas un Ziemeļamerikas līgām, vienlaikus kalpojot par nozīmīgu platformu nacionālo izlašu konkurencei un starptautiskā hokeja attīstībai.

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Cīrihe]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Šveice|width=200|float=center |caption= |places=
{{location map~|Šveice|lat=47.395369|long=8.480031|label=[[Cīrihe]]|position=top}}
{{location map~|Šveice|lat=46.8174|long=7.1555|label=[[Fribūra]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Fribūra]]'''
|-
|[[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]&lt;br /&gt;Ietilpība: 11 200
|[[BCF arēna]]&lt;br /&gt;Ietilpība: 7 100
|-
|[[Attēls:Swiss-Life-Arena-Mar2022.jpg|200px]]
|[[Attēls:BCF Arena.jpg|200px]]
|}

== Komandas ==
[[Attēls:2026 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]]
Saskaņā ar IIHF nolikumu 2026. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas.
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji
* {{ih|SUI}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta)
{{Col-begin}}
* {{ih|USA}}
* {{ih|AUT}}
* {{ih|CZE}}
* {{ih|DEN}}
* {{ih|CAN}}
* {{ih|LAT}}
* {{ih|NOR}}
* {{ih|SVK}}
* {{ih|SLO}}
* {{ih|FIN}}
* {{ih|HUN}}
* {{ih|GER}}
* {{ih|SWE}}
{{Col-2}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]]
* {{ih|GBR}}
* {{ih|ITA}}
{{Col-end}}

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;) pēc tā sauktā serpentīna principa.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|USA}} (1)
* {{ih|SUI}} (2)
* {{ih|FIN}} (6)
* {{ih|GER}} (7)
* {{ih|LAT}} (10)
* {{ih|AUT}} (11)
* {{ih|HUN}} (16)
* {{ih|GBR}} (17)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|CAN}} (3)
* {{ih|SWE}} (4)
* {{ih|CZE}} (5)
* {{ih|DEN}} (8)
* {{ih|SVK}} (9)
* {{ih|NOR}} (12)
* {{ih|SLO}} (15)
* {{ih|ITA}} (18)
{{Col-end}}

== Turnīra kalendārs un formāts ==
Hokeja izlases ir sadalītas divās grupās pa astoņām komandām (A un B). Katrā grupā izspēlē vienu apli (7 spēles katrai komandai). Četras labākās no katras grupas kvalificējas ceturtdaļfināliem; pēdējās (8. vietas) izkrīt uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027. gada I divīziju]]. Izlase nopelna 3 punktus par uzvaru pamatlaikā, 2 punkti par uzvaru pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā (bullīšos), 1 punkts par zaudējumu pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā, 0 punktu par zaudējumu pamatlaikā. Grupu spēlēs pagarinājumi norit 5 minūtes 3-pret-3, bet izslēgšanas spēlēs 10 minūtes ([[zelta vārti|zelta vārtu]] princips), un tad seko pēcspēles metienu sērija, savukārt finālā ir neierobežoti 20 minūšu periodi līdz vārtu guvumam. Ja spēli kavē neprognozēts spēles paildzinājums vai ''[[force-majeure]]'', IIHF spēļu uzraugs var pielāgot nākamās spēles sākumu vai — galējā gadījumā — pārcelt to uz rezerves laika logu tajā pašā arēnā pirms grupu turnīra pēdējās kārtas.

Izslēgšanas kārtā ceturtdaļfināli norit 28. maijā, kur tiekās A1-B4, A2-B3, B1-A4, B2-A3 (ja Zviedrija vai Dānija grupā finišē 3. vai 4. vietā, tās spēlē savā mājas arēnā). Pusfinālā (24. maijā) izlases tiek izsētas pēc grupu turnīra rezultātiem — rangā visaugstāk esošais spēlē ar viszemāk esošo, bet rangā otrā vieta spēlē ar trešo vietu.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Spēļu kalendārs (laiki pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]])
|-
! Datums !! Posms !! Sesiju sākumi !! Spēļu skaits !! Norises vietas
|-
| 15.–26. maijs || Grupu turnīrs (56 spēles) || 12.20, 16.20, 20.20 || 4 spēles dienā (dažās dienās ir 6) || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (A grupa), ''[[BCF arēna]]'' (B Grupa)
|-
| 27. maijs || Rezerves/atpūtas diena || - || - || -
|-
| 28. maijs || Ceturtdaļfināli || 16.15, 20.15 || 2 Cīrihe, 2 Fribūra || Abu arēnu sadalījums pēc rīkotāju/TV vajadzībām
|-
| 29. maijs || Ceļošanas/mediju diena || - || - || -
|-
| 30. maijs || Pusfināli || 14.30, 18.30 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (abas spēles)
|-
| 31. maijs || Bronzas spēle, fināls || 15.30, 20.15 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]
|}

Kopumā čempionātā paredzētas 64 spēles (56 grupu + 8 izlēgšanas spēles). Grafiks tika apstiprināts 2025. gada 19. augustā un publicēts IIHF oficiālajā vietnē.

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=

| team1=USA | team2=SUI | team3=FIN | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=HUN | team8=GBR

| win_USA=0 | OTwin_USA=0 | OTloss_USA=0 | loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA=
| win_SUI=0 | OTwin_SUI=0 | OTloss_SUI=0 | loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI=H
| win_FIN=0 | OTwin_FIN=0 | OTloss_FIN=0 | loss_FIN=0 |gf_FIN=0 |ga_FIN=0 |status_FIN=
| win_GER=0 | OTwin_GER=0 | OTloss_GER=0 | loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER=
| win_LAT=0 | OTwin_LAT=0 | OTloss_LAT=0 | loss_LAT=0 |gf_LAT=0 |ga_LAT=0 |status_LAT=
| win_AUT=0 | OTwin_AUT=0 | OTloss_AUT=0 | loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
| win_HUN=0 | OTwin_HUN=0 | OTloss_HUN=0 | loss_HUN=0 |gf_HUN=0 |ga_HUN=0 |status_HUN=
| win_GBR=0 | OTwin_GBR=0 | OTloss_GBR=0 | loss_GBR=0 |gf_GBR=0 |ga_CAN=0 |status_GBR=

|name_USA={{ih|USA}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_GBR={{ih|GBR}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=

| team1=CAN | team2=SWE | team3=CZE | team4=DEN | team5=SVK | team6=NOR | team7=SLO | team8=ITA

| win_CAN=0 | OTwin_CAN=0 | OTloss_CAN=0 | loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN=
| win_SWE=0 | OTwin_SWE=0 | OTloss_SWE=0 | loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE=
| win_CZE=0 | OTwin_CZE=0 | OTloss_CZE=0 | loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE=
| win_DEN=0 | OTwin_DEN=0 | OTloss_DEN=0 | loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER=
| win_SVK=0 | OTwin_SVK=0 | OTloss_SVK=0 | loss_SVK=0 |gf_SVK=0 |ga_SVK=0 |status_SVK=
| win_NOR=0 | OTwin_NOR=0 | OTloss_NOR=0 | loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_AUT=
| win_SLO=0 | OTwin_SLO=0 | OTloss_SLO=0 | loss_SLO=0 |gf_SLO=0 |ga_SLO=0 |status_SLO=
| win_ITA=0 | OTwin_ITA=0 | OTloss_ITA=0 | loss_ITA=0 |gf_ITA=0 |ga_ITA=0 |status_ITA=

|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_ITA={{ih|ITA}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|28. maijs||||
|28. maijs||||
|28. maijs||||
|28. maijs||||
&lt;!-- semi finals --&gt;
|30. maijs||||
|30. maijs||||
&lt;!-- final --&gt;
|31. maijs||||
&lt;!-- third place --&gt;
|31. maijs||||
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 14:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 18:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|31|N|bez}}
| laiks              = 15:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

=== Fināls ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|31|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>7108npil6v7v8uuw555rda0ppefnvuk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468806</id>
      <parentid>4468798</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:55:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>/* Grupu turnīrs */</comment>
      <origin>4468806</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50895" sha1="5gi3xhgr60f4zstwueyf3b7esmk3wvh" xml:space="preserve">{{notiek sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls = 2026 IIHF World Championship logo.svg
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{SWI}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2026|5|15|N}} — {{dat||5|31|N}} 
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
 |            nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|2027]]
 |          atjaunots = 
}}

'''2026. gada Pasaules čempionāts hokejā''' (oficiāli {{val|en|2026 IIHF Ice Hockey World Championship}}) ir 90. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) rīkotais [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionāts vīriešu izlasēm]]. Turnīrs norisinās no 2026. gada 15. līdz 31. maijam [[Šveice|Šveicē]], spēles aizvadot [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]]. Norises vietas tika apstiprinātas IIHF kongresā Somijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/news/36477/to_tampere_riga_in_23_to_switzerland_in_26|title=To Tampere/Riga in ’23, to Switzerland in ’26|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2022|5|31}}}}&lt;/ref&gt; Čempionātu organizē IIHF sadarbībā ar Šveices hokeja organizācijām un rīkotājpilsētām. Turnīrā piedalās 16 spēcīgākās nacionālās izlases, kas sacenšas par pasaules čempiona titulu un pozīcijām starptautiskajā hokeja rangā.

2026. gada čempionāts ir viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem starptautiskajā hokejā un turpina IIHF pasaules čempionātu tradīciju, kas aizsākta 20. gadsimta sākumā. Turnīrs pulcē vadošos spēlētājus no Eiropas un Ziemeļamerikas līgām, vienlaikus kalpojot par nozīmīgu platformu nacionālo izlašu konkurencei un starptautiskā hokeja attīstībai.

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Cīrihe]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Šveice|width=200|float=center |caption= |places=
{{location map~|Šveice|lat=47.395369|long=8.480031|label=[[Cīrihe]]|position=top}}
{{location map~|Šveice|lat=46.8174|long=7.1555|label=[[Fribūra]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Fribūra]]'''
|-
|[[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]&lt;br /&gt;Ietilpība: 11 200
|[[BCF arēna]]&lt;br /&gt;Ietilpība: 7 100
|-
|[[Attēls:Swiss-Life-Arena-Mar2022.jpg|200px]]
|[[Attēls:BCF Arena.jpg|200px]]
|}

== Komandas ==
[[Attēls:2026 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]]
Saskaņā ar IIHF nolikumu 2026. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas.
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji
* {{ih|SUI}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta)
{{Col-begin}}
* {{ih|USA}}
* {{ih|AUT}}
* {{ih|CZE}}
* {{ih|DEN}}
* {{ih|CAN}}
* {{ih|LAT}}
* {{ih|NOR}}
* {{ih|SVK}}
* {{ih|SLO}}
* {{ih|FIN}}
* {{ih|HUN}}
* {{ih|GER}}
* {{ih|SWE}}
{{Col-2}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]]
* {{ih|GBR}}
* {{ih|ITA}}
{{Col-end}}

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;) pēc tā sauktā serpentīna principa.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|USA}} (1)
* {{ih|SUI}} (2)
* {{ih|FIN}} (6)
* {{ih|GER}} (7)
* {{ih|LAT}} (10)
* {{ih|AUT}} (11)
* {{ih|HUN}} (16)
* {{ih|GBR}} (17)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|CAN}} (3)
* {{ih|SWE}} (4)
* {{ih|CZE}} (5)
* {{ih|DEN}} (8)
* {{ih|SVK}} (9)
* {{ih|NOR}} (12)
* {{ih|SLO}} (15)
* {{ih|ITA}} (18)
{{Col-end}}

== Turnīra kalendārs un formāts ==
Hokeja izlases ir sadalītas divās grupās pa astoņām komandām (A un B). Katrā grupā izspēlē vienu apli (7 spēles katrai komandai). Četras labākās no katras grupas kvalificējas ceturtdaļfināliem; pēdējās (8. vietas) izkrīt uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027. gada I divīziju]]. Izlase nopelna 3 punktus par uzvaru pamatlaikā, 2 punkti par uzvaru pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā (bullīšos), 1 punkts par zaudējumu pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā, 0 punktu par zaudējumu pamatlaikā. Grupu spēlēs pagarinājumi norit 5 minūtes 3-pret-3, bet izslēgšanas spēlēs 10 minūtes ([[zelta vārti|zelta vārtu]] princips), un tad seko pēcspēles metienu sērija, savukārt finālā ir neierobežoti 20 minūšu periodi līdz vārtu guvumam. Ja spēli kavē neprognozēts spēles paildzinājums vai ''[[force-majeure]]'', IIHF spēļu uzraugs var pielāgot nākamās spēles sākumu vai — galējā gadījumā — pārcelt to uz rezerves laika logu tajā pašā arēnā pirms grupu turnīra pēdējās kārtas.

Izslēgšanas kārtā ceturtdaļfināli norit 28. maijā, kur tiekās A1-B4, A2-B3, B1-A4, B2-A3 (ja Zviedrija vai Dānija grupā finišē 3. vai 4. vietā, tās spēlē savā mājas arēnā). Pusfinālā (24. maijā) izlases tiek izsētas pēc grupu turnīra rezultātiem — rangā visaugstāk esošais spēlē ar viszemāk esošo, bet rangā otrā vieta spēlē ar trešo vietu.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Spēļu kalendārs (laiki pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]])
|-
! Datums !! Posms !! Sesiju sākumi !! Spēļu skaits !! Norises vietas
|-
| 15.–26. maijs || Grupu turnīrs (56 spēles) || 12.20, 16.20, 20.20 || 4 spēles dienā (dažās dienās ir 6) || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (A grupa), ''[[BCF arēna]]'' (B Grupa)
|-
| 27. maijs || Rezerves/atpūtas diena || - || - || -
|-
| 28. maijs || Ceturtdaļfināli || 16.15, 20.15 || 2 Cīrihe, 2 Fribūra || Abu arēnu sadalījums pēc rīkotāju/TV vajadzībām
|-
| 29. maijs || Ceļošanas/mediju diena || - || - || -
|-
| 30. maijs || Pusfināli || 14.30, 18.30 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (abas spēles)
|-
| 31. maijs || Bronzas spēle, fināls || 15.30, 20.15 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]
|}

Kopumā čempionātā paredzētas 64 spēles (56 grupu + 8 izlēgšanas spēles). Grafiks tika apstiprināts 2025. gada 19. augustā un publicēts IIHF oficiālajā vietnē.

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=

| team1=FIN | team2=SUI | team3=LAT | team4=AUT | team5=HUN | team6=GBR | team7=GER | team8=USA

| win_USA=0 | OTwin_USA=0 | OTloss_USA=0 | loss_USA=1 |gf_USA=1 |ga_USA=3 |status_USA=
| win_SUI=1 | OTwin_SUI=0 | OTloss_SUI=0 | loss_SUI=0 |gf_SUI=3 |ga_SUI=1 |status_SUI=H
| win_FIN=1 | OTwin_FIN=0 | OTloss_FIN=0 | loss_FIN=0 |gf_FIN=3 |ga_FIN=1 |status_FIN=
| win_GER=0 | OTwin_GER=0 | OTloss_GER=0 | loss_GER=1 |gf_GER=1 |ga_GER=3 |status_GER=
| win_LAT=0 | OTwin_LAT=0 | OTloss_LAT=0 | loss_LAT=0 |gf_LAT=0 |ga_LAT=0 |status_LAT=
| win_AUT=0 | OTwin_AUT=0 | OTloss_AUT=0 | loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
| win_HUN=0 | OTwin_HUN=0 | OTloss_HUN=0 | loss_HUN=0 |gf_HUN=0 |ga_HUN=0 |status_HUN=
| win_GBR=0 | OTwin_GBR=0 | OTloss_GBR=0 | loss_GBR=0 |gf_GBR=0 |ga_CAN=0 |status_GBR=

|name_USA={{ih|USA}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_GBR={{ih|GBR}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 3:1
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 1:3
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|USA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|LAT}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|SUI}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|AUT}}
| komanda2           = {{ih|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|GBR}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|FIN}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|HUN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|GER}}
| komanda2           = {{ih|GBR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|HUN}}
| komanda2           = {{ih|LAT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|USA}}
| komanda2           = {{ih|AUT}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SUI}}
| komanda2           = {{ih|FIN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|source=

| team1=CZE | team2=CAN | team3=SVK | team4=NOR | team5=SLO | team6=ITA | team7=SWE | team8=DEN

| win_CAN=1 | OTwin_CAN=0 | OTloss_CAN=0 | loss_CAN=0 |gf_CAN=5 |ga_CAN=3 |status_CAN=
| win_SWE=0 | OTwin_SWE=0 | OTloss_SWE=0 | loss_SWE=1 |gf_SWE=3 |ga_SWE=5 |status_SWE=
| win_CZE=1 | OTwin_CZE=0 | OTloss_CZE=0 | loss_CZE=0 |gf_CZE=4 |ga_CZE=1 |status_CZE=
| win_DEN=0 | OTwin_DEN=0 | OTloss_DEN=0 | loss_DEN=1 |gf_DEN=1 |ga_DEN=4 |status_DEN=
| win_SVK=0 | OTwin_SVK=0 | OTloss_SVK=0 | loss_SVK=0 |gf_SVK=0 |ga_SVK=0 |status_SVK=
| win_NOR=0 | OTwin_NOR=0 | OTloss_NOR=0 | loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_AUT=
| win_SLO=0 | OTwin_SLO=0 | OTloss_SLO=0 | loss_SLO=0 |gf_SLO=0 |ga_SLO=0 |status_SLO=
| win_ITA=0 | OTwin_ITA=0 | OTloss_ITA=0 | loss_ITA=0 |gf_ITA=0 |ga_ITA=0 |status_ITA=

|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_ITA={{ih|ITA}}

|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 5:3
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 4:1
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|17|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|18|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|ITA}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|19|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|20|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|21|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CAN}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|22|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|SLO}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|CZE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|23|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|SWE}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|DEN}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|24|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SVK}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|NOR}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|25|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|SLO}}
| komanda2           = {{ih|ITA}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 12:20
| komanda1           = {{ih-rt|NOR}}
| komanda2           = {{ih|DEN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = {{ih-rt|SWE}}
| komanda2           = {{ih|SVK}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|26|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih-rt|CZE}}
| komanda2           = {{ih|CAN}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|28. maijs||||
|28. maijs||||
|28. maijs||||
|28. maijs||||
&lt;!-- semi finals --&gt;
|30. maijs||||
|30. maijs||||
&lt;!-- final --&gt;
|31. maijs||||
&lt;!-- third place --&gt;
|31. maijs||||
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|28|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[BCF arēna]], [[Fribūra]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 14:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 18:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|31|N|bez}}
| laiks              = 15:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

=== Fināls ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|31|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>5gi3xhgr60f4zstwueyf3b7esmk3wvh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gagauzijas karogs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424607</id>
    <revision>
      <id>4468924</id>
      <parentid>4388205</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:56:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468924</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21464" sha1="6kynsdjxzii4uknxki7s2iqor6c8y6r" xml:space="preserve">{{Karoga infokaste
 |       Name = Gagauzijas
 |      Image = Flag_of_Gagauzia.svg
 |        Use = 
 | Proportion = 1:2
 |   Adoption = {{dat|1995|10|31||bez}} (oficiāli)
 |     Design = Trīs horizontālās līnijas: zila, balta un sarkana attiecībā 3:1:1, kā arī trīs zeltītas piecstaru zvaigznes trīsstūra izkārtojumā karoga augšējā kreisā stūrī.
 |     Image2 = Old_Flag_of_Gagauzia.svg
 |       Use2 = 
 |Proportion2 = 1:2
 |    Design2 = Gagauzijas karoga vienkāršots variants bez zvaigznēm, lietots pirms pašreizējā karoga ieviešanas.
 |     Image3 = Flag_of_the_Gagauz_people.svg
 |       Use3 = 
 |Proportion3 = 3:5 
 |    Design3 = Viens no gagauzu etniskā karoga variantiem.
}}
'''Gagauzijas karogs''' ({{val|gag|Gagauz Yerin bayraa}}) kopš 1995. gada ir oficiālais [[Gagauzija]]s simbols,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gagauzia.md/print.php?l=ru&amp;idc=412&amp;id=116 |title=Исполнительный Комитет Гагаузии, Положение о флаге Гагаузии (Гагауз Ери) |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190117225356/http://gagauzia.md/print.php?l=ru&amp;idc=412&amp;id=116 |archivedate={{dat|2019|01|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; un [[Moldova]] to atzīst kā reģionālu simbolu. Neoficiāli to sauc arī par &quot;Debesu karogu&quot;; tas ir horizontāli svītrots zili-balti-sarkans [[trikolors]] ar plašāku zilo svītru, uz kuras trīsstūra veidā novietotas trīs dzeltenas zvaigznes. Vispārējais simbolisms vēl tiek apspriests, bet zvaigznes varētu pārstāvēt trīs [[gagauzi|gagauzu]] pašvaldības Moldovā vai trīs gagauzu etniskās izcelsmes ciltis. Trikolors nedaudz atgādina [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]], kas ir populārs arī Gagauzijā; šis fakts ir radījis strīdus starp gagauzu un moldāvu politiķiem.

Lai gan gagauzu nacionālisms aizsākās XX gadsimta sākumā, kad tie pretojās [[Krievija]]s carismam, šis simbols ir salīdzinoši jauns. 1991. gadā [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] laikā gagauzu separātistiem parādījās vairāki etniski un daļēji oficiāli karogi, parasti ar [[Pelēkais vilks|pelēku vilku]] (&quot;''bozkurtu&quot;''). Pašpasludinātajā Gagauzu Republikā (1990—1994) šādu simboliku lietoja dažādos veidos; vilks bija redzams tās oficiālajā karogā, kurš pastāvēja tikai vienā eksemplārā.

Neskatoties uz to sākotnējo popularitāti, &quot;pelēkā vilka karogi&quot; radīja strīdus, jo tika uzskatīti par atsaucēm uz [[Pantjurkisms|pantjurkismu]] un [[Turcija]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējiem]] spēkiem. Tos neizmantoja 2000.—2010. gados, taču nākamajā desmitgadē tie atkal kļuva populāri. 2017. gadā gubernatore Irina Vlaha ierosināja ieviest karogu, kurā būtu sarkanas krāsas vilka galva, kā oficiālu &quot;vēsturisko karogu&quot;, kurš neaizstātu &quot;Debesu karogu&quot;.

== Simbolika ==

Gagauzijas pašreizējais karogs sastāv no zila lauka ar šaurām baltām un sarkanām horizontālām svītrām apakšā un trīs dzeltenām zvaigznēm augšējā daļā.&lt;ref name=&quot;jmenc630&quot;&gt;Minahan, p. 630&lt;/ref&gt; Pastāv versijas, ka trīs zvaigznes ir &quot;pagātne, tagadne un nākotne&quot;&lt;ref name=&quot;frq24&quot;&gt;Quinn, p. 24&lt;/ref&gt; vai arī trīs gagauzu pašvaldības: [[Komrata]], [[Čadirlunga]] un [[Vulkenešti]].&lt;ref&gt;Bulut, p. 62&lt;/ref&gt; Rakstnieks Štefans Kuroglu piedāvāja interpretāciju, kurā katra krāsa pieder gagauzu [[etnoģenēze]]s senčiem: [[pečeņegi]]em, [[kipčaki]]em un oguzu [[turki]]em.&lt;ref name=&quot;vexi&quot;&gt;&quot;Nové vlajky. Gagauzsko&quot;, ''Vexilologie. Zpravodaj Vexilologického Klubu při okd Praha'', Nr. 81, 1991, pp. 1602—1603&lt;/ref&gt;

Trikolors aizvietoja iepriekšējos variantus ar [[Pelēkais vilks|pelēko vilku]] vai tā galvu, kuri tika plaši izmantoti neatzītajā Gagauzijas republikā gubernatora Stepana Topala laikā (1990—1995). Saskaņā ar tālaika ziņojumiem, attēli atgādina &quot;mītus par gagauzu tautas rašanos&quot;, kad &quot;vilks vadīja (gagauzu) brīvību.&quot;&lt;ref name=&quot;frq24&quot; /&gt; 1990. gadā Kuroglu vilka galvu saistīja ar citu tradīciju, proti, &quot;deviņiem sērotājiem&quot; vai &quot;deviņiem vilkiem&quot;, kas apsargājot gagauzu tautu, vai ar folkloras kā vilku aprakstīto Polārzvaigzni.&lt;ref name=&quot;vexi&quot; /&gt; Citi varianti apraksta vilku kā pantjurkisma simbolu, proti, &quot;leģendāro pelēko vilku, kas vedis tjurkus pār kalniem uz stepēm&quot;,&lt;ref name=&quot;asa6&quot;&gt;Smith Albion, p. 6&lt;/ref&gt; vai pēc citas versijas, vilks tiekot uzskatīts par tjurku simbolu, jo pirmo tjurku mežā esot izzīdījusi vilcene.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vexillographia.ru/moldova/gagauzia.htm |title=Vexillografia.ru: Гагаузия |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190326124156/http://www.vexillographia.ru/moldova/gagauzia.htm |archivedate={{dat|2019|03|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Gaišzilais fons tiek saistīts ar debesu valdnieku Tengri un oguzu turkiem tjurku mītos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://evslifemoldova.wordpress.com/2012/02/16/gagauzian-origins/ |title=Gagauzians’ origins |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190329080257/https://evslifemoldova.wordpress.com/2012/02/16/gagauzian-origins/ |archivedate={{dat|2019|03|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pētnieks Anatols Mekrišs apgalvoja, ka senajā gagauzu karogā bijis &quot;vilks zaļā laukā&quot;, un piedāvāja versiju, ka tas varētu būt radies no vilkveidīgā dāku pūķa, kas redzams uz Trajāna kolonnas kā dāku simbols.&lt;ref&gt;Măcriș, p. 58&lt;/ref&gt;

Atšķēlušās [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s gagauzu apvienība &quot;Birlik&quot; lieto savu karogu ar vilka galvu uz vairoga, lentēm pie tā Piedņestras un Gagauzijas karogu krāsās un organizācijas nosaukumu uz balta fona.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fotw.info/flags/md-gagau.html#birlik |title=Transnistrian Gagauz Union &quot;Birlik&quot; |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190425132523/https://www.fotw.info/flags/md-gagau.html#birlik |archivedate={{dat|2019|04|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Gagauzi kā tauta ved savu izcelsmi no [[Dobrudža]]s despotāta, kā [[Tjurki|turku]] vai turkificētie kristieši, kas pretojās islāma izplatībai. No [[Osmaņu impērija]]s tos pārņēma [[Krievijas Impērija]], kas viņus novietoja [[Besarābija|Besarābijā]] un [[Budžaka|Budžakā]].&lt;ref&gt;Kapaló, 47—53. Lpp., 58—83. Măcriș, p. 5—74, 96—99, 117—119, 149—195; Minahan, 631. — 632. Lpp&lt;/ref&gt;

Gagauzija pirmo reizi pauda vēlmi kļūt par neatkarīgu valsti [[1905. gada revolūcija]]s laikā: neliela republika, saukta par ''Gagauz Halkı'' vai &quot;Komratas Republiku&quot;, izdzīvoja divas nedēļas 1906. gada janvārī.&lt;ref&gt;Bulut, p. 63; Kapaló, p. 54; Minahan, p. 632&lt;/ref&gt; Lai gan vēlāk nacionālisti to minēja kā precedentu, šī valstiņa galvenokārt bija saistīta ar zemes reformu, nevis etnisko pašnoteikšanos.&lt;ref&gt;Kapaló, p. 54. See also Basciani, 61.—62&lt;/ref&gt;

Otrs valstiskuma mēģinājums tika izdarīts pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s, cerot pievienoties [[Moldāvijas Demokrātiskā Republika|Moldovas Demokrātiskajai Republikai]] (MDR) kā autonomai vienībai. Kopienai tika piešķirtas divas vietas MDR parlamentā.&lt;ref&gt;Basciani, p. 89&lt;/ref&gt; [[Ukrainas Tautas Republika]]s un [[Odesas Padomju Republika]]s iebrukuma rezultātā Gagauzijas valdība lūdza aizsardzību no [[Rumānijas Karaliste]]s un galu galā atbalstīja [[Besarābijas pievienošanās Rumānijai|Besarābijas pievienošanos Rumānijai]].&lt;ref&gt;Minahan, 632—633&lt;/ref&gt; Starpkaru laikā Rumānijā gagauzu nacionālisms bija centrēts uz Rumānijas pareizticības lokalizētu versiju, apvienotu ar turku nacionālisma principiem. Šo sintēzi veica priesteris un propagandists Mihails Čakirs.&lt;ref&gt;Kapaló, 56. — 115. Lpp. See also “Bulut”, 12. lpp. 62&lt;/ref&gt;

Gagauzija par multikulturālu reģionu kļuva Rumānijas varas sākumposmā.&lt;ref&gt;Măcriș, 60.—84. Lpp&lt;/ref&gt; Gagauzi pretojās pasākumiem, kas bija vērsti uz viņu rumānizāciju vai izraidīšanu, bet vēl viņi bija pakļauti arī [[pārkrievošana]]i pirmās un otrās padomju okupācijas laikā. Šis process tika pastiprināts pēc [[Moldāvijas PSR]] iekļaušanas [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai gan 1950. un 60. gados tiem tika dotas dažas lingvistiskas tiesības.&lt;ref&gt;Kapaló, 53. — 83. Minahan, 633—634. See also Măcriș, 84.—85. lpp., 87.—89., 106.—107., 120.—141&lt;/ref&gt; Pirmie apstiprinātie gagauzu tautas karogi parādījās [[Perestroika]]s gados īsi pirms Moldāvijas PSR gala. Atmodas kustība izmantoja &quot;gaiši zilu lauku ar centrētu dzeltenu disku, ko papildināja melna vilka galva.&quot;&lt;ref name=&quot;jmenc630&quot; /&gt; Tika ziņots arī par melnu vilka galvu profilā, zelta riņķī ar ārēju baltu gredzenu, kas viss bija novietots gaiši zilā laukā.&lt;ref name=&quot;vexi&quot; /&gt; Vēl viens karoga variants, kas bija gleznots kā sienas grafiti Komratā, ir &quot;zils ar baltām apmalēm, kura vidū ir balts medaljons, kurā redzams vilks&quot;.&lt;ref name=&quot;asa6&quot; /&gt; Sākotnēji tas bija militārs karogs, kuru 1990. gadā izstrādāja Petru Vlahs. Viņa versijā pelēka vilka galva tika attēlota profilā, vērsta pret mastu; apmales bija rakstaini izšūtas.&lt;ref name=&quot;komis&quot;&gt;&quot;İş komisiyasız da belli! Gagauz Respublikamızın hem Milli Bayraamızın işi bitti!&quot;, 2017. gada 29. septembrī, ''Ana Sözü'', p. 1&lt;/ref&gt;

Etniskajam karogam bija daudzi citi zināmi varianti. Trīsstūra vimpelis ar nezināmām krāsām bija ar vilka galvu pretskatā uz parasta riņķa, bez ārējā gredzena. Par šo versiju ziņoja, ka to izmantojusi 1990. gada augustā Topala valdība, un separātistu sacelšanās laikā tas pacelts kopā ar [[PSRS karogs|padomju karogu]].&lt;ref name=&quot;vexi&quot; /&gt; Paralēlos protestos par Komratas valsts universitātes izveidi gagauzu aktīvisti, iespējams, izmantoja gaiši zilu lauku ar sarkanu vilku galvu baltā aplī, ar vertikālu dzeltenu ornamentu pie masta.&lt;ref name=&quot;oficializat&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20171218125353/http://www.realitatea.md/drapelul-mi-carii-separatiste-din-anii-90-din-gagauzia-va-fi-oficializat-irina-vlah-sub-acest-simbol-s-au-desfa-urat-primele-mitinguri_62965.html ''Drapelul mișcării separatiste din anii '90 din Găgăuzia va fi oficializat. Irina Vlah: Sub acest simbol s-au desfășurat primele mitinguri''], Realitatea TV (Moldova), August 23, 2017&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ibdrap&quot;&gt;Iurii Botnarenco, [http://adevarul.ro/moldova/politica/drapelul-asa-numitei-republici-gagauzia-oficializat-comrat-video-1_59986b6e5ab6550cb823ea93/index.html &quot;Drapelul așa-numitei Republici Găgăuzia va fi oficializat la Comrat&quot;, in ''Adevărul Moldova'', August 19, 2017]&lt;/ref&gt;

1990. gada 11. augustā tika izveidota Gagauzijas Republika, kas atdalījās no Moldāvijas PSR un centās apvienoties ar gagauziem [[Ukraina|Ukrainā]]. Lai gan Moldovas jaunā valsts līdz 1992. gadam zaudēja kontroli pār reģionu, nacionālistiskā kustība sašķēlās starp mazākumu, kas spieda Gagauziju pievienoties [[Krievija|Krievijas Federācijai,]] un vairākumu, kas vēlējās autonomiju Moldovas sastāvā&lt;ref&gt;Minahan, p. 634. See also Kapaló, 76. — 78. Smith Albion, 7—10. Lpp&lt;/ref&gt; Kā ziņo vēsturnieks F. Kvins, līdz 1993. gadam Topala valdība izmantoja jaunu Gagauzijas karoga versiju vienā vienīgā eksemplārā, kas atradās Topala birojā. Tajā bija redzams uz pakalna stāvošs vilks melnā krāsā un pilnā augumā, pavērsts pret mastu, iekļauts zelta un sarkanā aplī. Virs tā bija trikolors, ļoti līdzīgs pašreizējam karogam, bet ar šaurāku balto svītru un trīs zvaigznes bija izvietotas vertikāli.&lt;ref&gt;Quinn, 24., 160. lpp&lt;/ref&gt;

=== &quot;Īpašajā statusā&quot; ===

[[Attēls:Monument_Dedicated_to_troops_suffered_in_Afghanistan.jpg|thumb|330x330px| Piemineklis [[Afganistānas karš (1979—1989)|PSRS un Afganistānas kara]] veterāniem [[Komrata|Komratā]], ar [[Moldovas karogs|Moldovas karogu]] pusmastā un Gagauzijas un militārajiem karogiem bez sēru pazīmēm (2017. gada aprīlis)]]
1994. gada decembrī Gagauzija un Moldova vienojās par &quot;īpašu statusu&quot; pirmajai, kas radīja pirmo atzīšanu sasniegušo autonomo etnisko anklāvu visā pēckomunistiskajā [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]].&lt;ref&gt;Minahan, p. 634—635. See also Măcriș, 85. — 87. Lpp., 106—107. Smith Albion, 6—10. Lpp&lt;/ref&gt; Tā rezultātā karogs tika pieņemts pašreizējā veidā ar pavārdu &quot;Debesu karogs&quot;.&lt;ref name=&quot;uçş137&quot;&gt;Ülkü Çelik Şavk, &quot;Todur (Fedor) Zanet Gagauzluk ve Gagauzlara Adanmış Bir Hayat&quot;, ''Tehlikedeki Diller Dergisi'', winter 2013, p. 134&lt;/ref&gt; Tas dabūja priekšroku pār vilku simboliem, kuri nepatika mērenajiem gagauziem, jo īpaši tiem, kuri juta reliģisku solidaritāti ar [[grieķi]]em un citiem [[pareizticība|pareizticīgajiem]]; pelēkais vilks arī tika uzskatīts par saistītu ar pantjurkisma labējo spārnu, ko iemiesoja &quot;''Pelēkie vilki''&quot; — Turcijas teroristiska organizācija, kura aktīvi piedalījās vairākos pilsoņu karos bijušās PSRS teritorijā un pazīstama ar puča mēģinājumu Azerbaidžānā.&lt;ref&gt;Kapaló, 80. — 81&lt;/ref&gt; Pēc 2000. gada vilka galvas simbols tika klusi izņemts no publiskās telpas.&lt;ref&gt;Kapaló, p. 81&lt;/ref&gt;

Gagauzijas karogs joprojām ir faktors strīdos starp rumāņu nacionālistiem un tiem gagauziem, kuri baidās no iespējamās apvienošanās ar Rumāniju. 2010. gadā gubernators Mihails Formuzals paziņoja, ka viņš un viņa kabinets iebilst pret Moldovas prezidenta Mihaja Gimpu dekrētu, kas 28. jūnijā noteica valsts simbolu lietošanu pusmastā, tas ir, padomju aneksijas piemiņai. Formuzals bija neapmierināts ar &quot;Debesu karoga&quot; daļēju nolaišanu, ko ''&quot;var izdarīt tikai ar gubernatora rīkojumu.'' ''Es šādu rīkojumu neizdošu.&quot;''&lt;ref name=&quot;elib&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.timpul.md/articol/comrat-ziua-eliberarii-de-sub-ocupatia-fascistilor-romani-12703.html |title=&quot;Comrat: 'Ziua eliberării de sub ocupația fasciștilor români'&quot;, in ''Timpul de Dimineață'', June 29, 2010 |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190329061845/https://www.timpul.md/articol/comrat-ziua-eliberarii-de-sub-ocupatia-fascistilor-romani-12703.html |archivedate={{dat|2019|03|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā vietā 28. jūnijā Gagauzijā tika atzīmēta &quot;atbrīvošanās diena no Rumānijas fašistu okupācijas&quot;.&lt;ref name=&quot;elib&quot; /&gt;

Pēc prorumāniska mītiņa 2012. gada maijā gagauzu Komratas mērs Nikolajs Dudoglo draudēja, ka viņa pilsēta lietos tikai gagauzu simbolus un noņems [[Moldovas karogs|Moldovas karogus]].&lt;ref&gt;Vitalie Călugăreanu, [http://www.dw.com/ro/tendin%C5%A3ele-unioniste-de-la-chi%C5%9Fin%C4%83u-au-agitat-rusia/a-15948923-1 ''Moldova. Tendințele unioniste de la Chișinău au agitat Rusia''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190329061834/https://www.dw.com/ro/tendin%C5%A3ele-unioniste-de-la-chi%C5%9Fin%C4%83u-au-agitat-rusia/a-15948923-1 |date={{dat|2019|03|29||bez}} }}, Deutsche Welle, May 14, 2012&lt;/ref&gt; 2014. gadā saistībā ar Ukrainas krīzi un prokrieviskajiem nemieriem tajā, bija bažas par līdzīgiem notikumiem Moldovā. Moldovas parlamentā George Duka piedāvāja aizliegt gagauzu karogu kā līdzīgu Krimas karogam, taču to bloķēja komunistu partijas opozīcija.&lt;ref&gt;[http://www.timpul.md/articol/%28parlament%29-deputaii-vor-discuta-maine-situaia-ucrainei-in-spatele-uilor-inchise-%28galerie-foto%29-56791.html &quot;Deputații vor discuta mâine situația Ucrainei în spatele ușilor închise&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190329061842/https://www.timpul.md/articol/(parlament)-deputaii-vor-discuta-maine-situaia-ucrainei-in-spatele-uilor-inchise-(galerie-foto)-56791.html |date={{dat|2019|03|29||bez}} }}, in ''Timpul de Dimineață'', March 20, 2014&lt;/ref&gt; Tāpat šajā laikā prokrievisku gagauzu grupa Komratā pacēla [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;Paul Goble, [https://jamestown.org/a-russian-flag-over-gagauzia/ Jamestown Foundation, 2014. gada 4. aprīlis: Russian flag over Gagauzia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190329061832/https://jamestown.org/a-russian-flag-over-gagauzia/ |date=2019. gada 29. Marts }}&lt;/ref&gt; Gagauzijas valsts iestādes tikmēr joprojām demonstrēja [[Eiropas karogs|Eiropas karogu]], atzīstot Moldovas uz pievienošanos ES vērsto politiku, bet ziņojumos to darbinieku noskaņojums tika vērtēts kā skābs.&lt;ref&gt;Victoria Puiu, [http://www.courrierinternational.com/article/2014/05/15/les-gagaouzes-se-sentent-trop-eloignes-de-la-culture-europeenne &quot;Moldavie. Les Gagaouzes se sentent trop éloignés de la culture européenne&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190329061847/https://www.courrierinternational.com/article/2014/05/15/les-gagaouzes-se-sentent-trop-eloignes-de-la-culture-europeenne |date={{dat|2019|03|29||bez}} }}, in ''Courrier International'', May 20, 2014&lt;/ref&gt;

Savā zvēresta ceremonijā nākamajā gadā jaunais gubernators Irina Vlaha noskūpstīja Gagauzijas karogu un pēc tam sniedza neoficiālu līdzvērtīgu statusu Moldovas un Krievijas karogiem.&lt;ref&gt;Kit Gillet, [http://www.businessinsider.com/a-tiny-region-in-moldova-holds-the-key-to-understanding-eastern-ukraines-future-2015-5 ''A tiny region in Moldova holds the key to understanding eastern Ukraine's future''], Business Insider, 2015. gada 25. maijs&lt;/ref&gt; Vlaha radīja papildu pretrunas, valkājot zili-sarkani-baltu šalli, krāsas, kas ir kopīgas Gagauzijai un Krievijai. Moldovā daudzas balsis to uztvēra kā pierādījumu tam, ka Vlaha esot Krievijas interešu ieliktene.&lt;ref&gt;Igors Botan, [https://web.archive.org/web/20160810171445/http://www.e-democracy.md/en/monitoring/politics/comments/pericole-alegeri-gagauzia/ ''Real and imagined dangers in the elections in Gagauzia''], E-democracy.md, 2015. gada 16. marts&lt;/ref&gt; 2016. gadā Komratā tika atklāti svinēta Krievijas diena ar gubernatores Vlahas apstiprinājumu. Kā ziņoja [[Radio Brīvā Eiropa]], bijis redzams, ka gagauzi tomēr atsakās no Krievijas Federācijas karogu lietošanas.&lt;ref&gt;Tatiana Ețco, [https://www.europalibera.org/a/27795575.html ''Cum a fost sărbătorită Ziua Rusiei la Comrat (mai mult) și la Chișinău (mai puțin)''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170816191820/https://www.europalibera.org/a/27795575.html |date={{dat|2017|08|16||bez}} }}, Radio Free Europe, June 13, 2016&lt;/ref&gt; Nākamā gada martā tika ziņots, ka Eiropas karogs ticis noņemts no gubernatores rezidences Komratā.&lt;ref&gt;Svetlana Corobceanu, [http://www.jc.md/o-zi-fara-politica-in-gagauzia/ &quot;O zi 'fără politic' în Găgăuzia&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190329140835/http://www.jc.md/o-zi-fara-politica-in-gagauzia/ |date={{dat|2019|03|29||bez}} }}, in ''Jurnal de Chișinău'', March 17, 2017&lt;/ref&gt;

2017. gada augustā gubernatore Vlaha paziņoja par iniciatīvu atjaunot Gagauzijas &quot;vēsturisko karogu&quot; kā oficiālu simbolu, kas tikšot lietots uz valsts ēkām līdztekus &quot;Debesu karogam&quot;. Tajā laikā viņa identificēja to kā karogu, kas parādījās publiskajos mītiņos 1990. — 1994. gados, un apgalvoja, ka priekšlikums „jau sen ir ilgstoši apspriests mūsu sabiedrībā”.&lt;ref&gt;[http://adevarul.ro/moldova/politica/drapelul-asa-numitei-republici-gagauzia-oficializat-comrat-video-1_59986b6e5ab6550cb823ea93/index.html Iurii Botnarenco, &quot;Drapelul așa-numitei Republici Găgăuzia va fi oficializat la Comrat&quot;]&lt;/ref&gt; Ilustrācijas un videoklipi, kas publicēti kopā ar šādiem ziņojumiem, parādīja, ka šai karogā sarkana vilka galva uz balta diska atrodas gaiši zilā laukā.&lt;ref name=&quot;oficializat&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ibdrap&quot; /&gt; Saskaņā ar ziņojumu no ''Realitatea TV'', Vlahu iedvesmojusi separātistu grupa ''Gagauz Halkı'', kas atsāka darbību 2017. gada martā.&lt;ref name=&quot;oficializat&quot; /&gt; Septembrī laikraksts ''Ana Sözü'' ziņoja, ka pastāv politiskas domstarpības, kas padara neiespējamu jaunā karoga komisijas rezultatīvu darbību.&lt;ref name=&quot;komis&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Literatūra ==

* Alberto Basciani, ''La difficile unione. La Bessarabia e la Grande Romania, 1918—1940''. Rome: Aracne Editore, 2007. {{ISBN|978-88-548-1248-2}}
* Remzi Bulut, [https://web.archive.org/web/20190329064636/http://dergipark.gov.tr/download/article-file/263513 &quot;The Economic and Political Structure of Gagauzian Turks&quot;], in ''Journal of Institute of Social Sciences (Mehmet Akif Ersoy University)'', Vol. 3, Issue 6, Autumn 2016, pp. 60—71.
* James Alexander Kapaló, ''Text, Context and Performance: Gagauz Folk Religion in Discourse and Practice''. Leiden &amp; Boston: Brill Publishers, 2011. {{ISBN|978-90-04-19799-2}}
* Anatol Măcriș, ''Găgăuzii''. Bucharest: Editura Paco, 2008.
* James Minahan, ''Encyclopedia of the Stateless Nations. Ethnic and National Groups around the World, Volume II D—K''. Westport &amp; London: Greenwood Publishing Group, 2002. {{ISBN|0-313-32110-8}}
* Frederick Quinn, ''Democracy at Dawn: Notes from Poland and Points East''. College Station: Texas A&amp;M University Press, 1998. {{ISBN|0-89096-786-5}}
* Adam Smith Albion, [https://web.archive.org/web/20200322022331/http://www.icwa.org/wp-content/uploads/2015/08/ASA-7.pdf ''Travels in Romania, Moldova and Gagauzia''], Institute of Current World Affairs Letters, ASA-7 1995, Europe/Russia (May 10, 1995).

== Skatīt arī ==

[[Kategorija:Eiropas valstu karogi]]</text>
      <sha1>6kynsdjxzii4uknxki7s2iqor6c8y6r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valpurģu nakts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>428147</id>
    <revision>
      <id>4468693</id>
      <parentid>4463879</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T21:18:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ :</comment>
      <origin>4468693</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2578" sha1="360gef8ubjj1oax43blnimzlybow4es" xml:space="preserve">[[Attēls:Thingstätte Heidelberg Walpurgisnacht 1.JPG|thumb|200px|Valpurģu nakts [[Heidelberga]]s Svētajā kalnā 2007. gadā.]]
'''Valpurģu nakts''' ({{val|de|Walpurgisnacht}}, {{val|fi|Vappu}}, {{val|fr|Nuit des Sorcières}} — 'raganu nakts') ir nakts no [[30. aprīlis|30. aprīļa]] uz [[1. maijs|1. maiju]]. Daudzās Eiropas valstīs šo nakti atzīmē kā pavasara svētkus ar senām pirms [[kristietība]]s [[pagānisms|pagānu]] tradīcijām. [[Ķelti|Ķeltu]] zemēs apmēram šajā pašā laikā svinēja [[Beltains|Beltainu]] (vasaras sākuma svētkus), savukārt dažās vācu zemēs, angļiem, čehiem, slovākiem un lietuviešiem 1. maijā ir pieņemts iet [[riņķa deja|riņķa dejā]] apkārt [[maijkoks|maijkokam]]. [[Sorbi]]em maijkoki stāvēja no Valpurģu nakts līdz [[Debesbraukšanas diena]]i.

== Vēsture ==
Valpurģu nakts vēsturiski saistīta ar Eiropas pavasara sagaidīšanas paražām, kas pastāvēja jau pirms [[kristietība]]s izplatīšanās. Nakti no [[30. aprīlis|30. aprīļa]] uz [[1. maijs|1. maiju]] daudzviet uzskatīja par pārejas brīdi starp ziemas noslēgumu un vasaras sākumu, kad notika ugunskuru dedzināšana, dziedāšana, dejošana un dažādi auglības rituāli.

Nosaukums &quot;Valpurģu nakts&quot; cēlies no svētās Valburgas vārda. Valburga bija anglosakšu izcelsmes mūķene un misionāre, kura darbojās [[Franku valsts|Franku valstī]] 8. gadsimtā. Viņas piemiņas diena vairākās Rietumeiropas tradīcijās saistīta ar 1. maiju, tādēļ senākas pavasara paražas vēlāk apvienoja ar kristīgo svētās Valburgas kultu.

Īpaši nozīmīga Valpurģu nakts kļuva vācu zemēs, kur to saistīja ar ticējumiem par [[Ragana|raganām]] un ļauno garu aktivitāti. Viduslaiku un jauno laiku folklorā izplatījās priekšstats, ka šajā naktī raganas pulcējas kalnos, īpaši Brokena kalnā [[Harcs|Harca]] kalnos. Šie motīvi vēlāk kļuva plaši pazīstami arī literatūrā, tostarp [[Johans Volfgangs fon Gēte|Johana Volfganga fon Gētes]] traģēdijā &quot;Fausts&quot;.

Līdzīgas pavasara svinības pastāvēja arī citās Eiropas tautās. Ķeltu zemēs šajā laikā svinēja Beltainu, kas iezīmēja vasaras sākumu un bija saistīts ar uguns rituāliem. Somijā 1. maija svētki pazīstami kā Vappu, bet vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs saglabājušās maijkoka uzstādīšanas un deju tradīcijas. Šādas paražas pazīstamas vācu, čehu, slovāku, angļu, lietuviešu un citu tautu kultūrās.

{{tradīcija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tradīcijas]]</text>
      <sha1>360gef8ubjj1oax43blnimzlybow4es</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DiscoverCars.com</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436697</id>
    <revision>
      <id>4468684</id>
      <parentid>4176623</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:54:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468684</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14473" sha1="nltabxtvqzt6dx6ca0vyl7qsuqudrg3" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2019. gada jūlijs}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
|name             = ''DiscoverCars.com''
|logo             = DiscoverCarscom-company-logo.png
|image            =
|type             = 
|traded_as        = 
|industry         = [[Auto īre]]
|foundation       = {{dat|2013|7|16|N|bez}}&lt;br /&gt;{{vieta|Latvija|Rīga}}
|founder          = 
|location         = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|area_served      = Pasaule
|key_people       = 
|products         = 
|services         = auto īres pakalpojumu salīdzināšana
|revenue          = 
|operating_income = 
|net_income       = 
|assets           = 
|equity           = 
|num_employees    = 75 (2020)
|homepage         = {{URL|https://www.discovercars.com/|DiscoverCars.com}}
|footnotes        = 
}}
'''''DiscoverCars.com''''' jeb '''''Discover Cars''''', līdz 2020. gadam '''''Discover Car Hire''''', ir starptautisks [[Latvija|Latvijā]] bāzēts uzņēmums, kas sniedz [[auto]] īres piedāvājumu salīdzināšanas pakalpojumus visā pasaulē. Uzņēmums dibināts Latvijā 2013. gada 16. jūlijā.

2020. gada sākumā ''DiscoverCars.com'' piedāvāja iespēju īrēt automašīnu vairāk nekā 8000 vietās 137 pasaules valstīs. Uzņēmums sadarbojas ar visiem lielākajiem auto izīrētājiem pasaulē, kā arī ar tūrisma nozares [[metameklētājs|metameklētājiem]].&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.skyscanner.net/car-hire-with/dscv/car-hire-with-discover-cars.html|title=Car hire with Discover Cars |work=Skyscanner.net|access-date=2020-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]].

== Darbība un pakalpojumi ==

''DiscoverCars.com'' tika dibināts 2013. gadā Latvijā ar nosaukumu ''Discover Car Hire''. 2019. gada nogalē uzņēmums mainīja nosaukumu uz ''DiscoverCars.com''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discovercars.com/lv/about-us|title=Discover Cars - Par mums |work=Discovercars.com|access-date=2020-03-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crunchbase.com/organization/discover-car-hire|title=CB Rank (Company) - Discovercars.com|work=Crunchbase.com|access-date=2020-03-23|language=en|archive-date=2020-03-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20200320120400/https://www.crunchbase.com/organization/discover-car-hire}}&lt;/ref&gt;

2020. gada martā ''DiscoverCars.com'' tika iekļauts finansu medija [[:en:Financial Times|''Financial Times'']] veidotajā reitingā FT 1000, kas apkopo visstraujāk augošos uzņēmumus [[Eiropa|Eiropā]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/691390ca-53d9-11ea-90ad-25e377c0ee1f|title= FT 1000: the fourth annual list of Europe’s fastest-growing companies|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= ft.com|date= 2020-03-02|language=en}}&lt;/ref&gt;. Uzņēmums ierindojās 64. vietā, kas ir augstākā pozīcija, ko reitingā jebkad ieņēmis Latvijas uzņēmums.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://nra.lv/ekonomika/latvija/307424-latvijas-uznemums-iekluvis-prestiza-financial-times-topa.htm|title= Latvijas uzņēmums iekļuvis prestižā &quot;Financial Times&quot; topā|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= Nra.lv|date= 2020-03-11}}&lt;/ref&gt; ''DiscoverCars.com'' bija visātrāk augošais uzņēmums Eiropā auto īres nozarē un trešais visātrāk augošais — [[tūrisms|tūrisma]] nozarē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url= https://www.db.lv/zinas/latvijas-visstraujak-augosie-uznemumi-495364|title= Latvijas visstraujāk augošie uzņēmumi|accessdate= 2020-03-23|work= |publisher= Db.lv|date= 2020-03-11|archiveurl= https://web.archive.org/web/20200320120400/https://www.db.lv/zinas/latvijas-visstraujak-augosie-uznemumi-495364|archivedate= 2020-03-20}}&lt;/ref&gt; Kopumā FT 1000 reitingā iekļuva septiņi Latvijas uzņēmumi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/septini-latvijas-uznemumi-iekluvusi-prestizaja-financial-times-topa.d?id=51978013|title= Septiņi Latvijas uzņēmumi iekļuvuši prestižajā &quot;Financial Times&quot; topā|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= Delfi.lv|date= 2020-03-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6927881/septini-latvijas-uznemumi-iekluvusi-financial-times-veidota-prestiza-topa|title= Septiņi Latvijas uzņēmumi iekļuvuši Financial Times veidotā prestižā topā|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= Tvnet.lv|date= 2020-03-20}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar ''Similar Web'' datiem, 2019. gada jūnijā ''DiscoverCars.com'' bija 15. populārākais auto īres uzņēmums pasaulē. 2018. gada jūnijā uzņēmuma mājaslapu apmeklēja 300 000 lietotāju, bet 2020. gada janvārī— jau 660 000 lietotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.similarweb.com/website/discovercars.com|title=Company - Discovercars.com |work=Similarweb.com|access-date=2020-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar lietotāju apmierinātības servisa ''Trustpilot'' datiem, ''DiscoverCars.com'' reitings 2020. gada martā bija 4,6/5, kas to padarīja par 9. visaugstāk vērtēto uzņēmumu savā nozarē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trustpilot.com/categories/car_rental_agency|title=Best in Car Rental Agency |work=Similarweb.com|access-date=2020-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; 92% no uzņēmuma klientiem, kas atstāja atsauksmes, ''DiscoverCars.com'' sniegtos pakalpojumus vērtēja kā “izcilus” (excellent) vai “lieliskus” (great). Uzņēmumam atsauksmes atstājuši teju 19 000 lietotāju, lielākā daļa no tiem — 2019. un 2020. gadā.

''DiscoverCars.com'' ir izveidojis sadarbības programas ar dažādām augstākās izglītības iestādēm ASV, tostarp [[Nevada]]s Universitāti,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.unlv.edu/rebelcard/discounts|title=Discounts &amp; Offers &amp;#124; RebelCard &amp;#124; University of Nevada, Las Vegas|website=www.unlv.edu}}&lt;/ref&gt; [[Kalifornija]]s Mākslas Institūtu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://calarts.edu/about/alumni/benefits-and-discounts |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200511142618/https://calarts.edu/about/alumni/benefits-and-discounts }}&lt;/ref&gt; ''Dixie'' universitāti [[Jūta|Jūtā]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://humanresources.dixie.edu/employee-benefits/other-benefits/|title=Dixie State University :: Human Resources :: Other Benefits|access-date={{dat|2020|03|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|03|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200320124712/https://humanresources.dixie.edu/employee-benefits/other-benefits/}}&lt;/ref&gt; ''Volunteer State'' koledžu [[Tenesī]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.volstate.edu/discounts/discover-car-hire |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200320130210/https://www.volstate.edu/discounts/discover-car-hire }}&lt;/ref&gt; un Fērfaksas Universitāti [[Virdžīnija|Virdžīnijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fxua.edu/student-life/resources/student-discounts/|title=FXUA Student Discounts &amp;#124; Fairfax Area|access-date={{dat|2020|03|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|02|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200204164233/https://www.fxua.edu/student-life/resources/student-discounts/}}&lt;/ref&gt;

2020. gada martā ''DiscoverCars.com'', līdzīgi kā daudzi citi auto īres nozares uzņēmumi, piedzīvoja nozīmīgu kritumu veiktajās rezervācijās saistībā ar [[COVID-19 pandēmija]]s izplatību pasaulē. Vienlaikus uzņēmums ziņoja par lokālā tūrisma pieaugumu atsevišķu valstu ietvaros.
&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.traveldailynews.com/post/holiday-cancellations-soar-as-coronavirus-epidemic-spreads|title= Holiday Cancellations Soar as Coronavirus Epidemic Spreads|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= traveldailynews.com|date= 2020-03-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.autorentalnews.com/353242/car-rental-cancelations-increase-as-coronavirus-spreads|title= Car Rental Cancellations Rise as Coronavirus Cases Increase|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= autorentalnews.com|date= 2020-03-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Tehnoloģijas ==
''DiscoverCars.com'' kļuva par vienu no pirmajiem auto īres uzņēmumiem pasaulē, kas sāka izmantot AMP ([[:en:Accelerated Mobile Pages|Accelerated Mobile Pages]]) tehnoloģiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://amp.dev/success-stories/discover_car_hire|title=DiscoverCarHire.com drives conversions with faster mobile page load times via AMP|work=Amp.dev|access-date=2020-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Kā ziņoja vairāki starptautiski tehnoloģiju mediji, AMP izmantošana ļāva uzņēmumam ievērojami uzlabot veikto rezervāciju procentu un citus nozīmīgus biznesa rādītājus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url= https://www.thinkwithgoogle.com/intl/en-cee/success-stories/local-case-studies/faster-pages-help-discovercarhire-boost-mobile-bookings-29/|title= Faster pages help DiscoverCarHire boost mobile bookings by 29%|accessdate= 2020-03-23|work= |publisher= Thinkwithgoogle.com|date= 2019-04-02|language= en|archive-date= 2020-03-20|archive-url= https://web.archive.org/web/20200320125448/https://www.thinkwithgoogle.com/intl/en-cee/success-stories/local-case-studies/faster-pages-help-discovercarhire-boost-mobile-bookings-29/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.botify.com/blog/what-seos-need-to-know-about-amp|title= What SEOs Need To Know About AMP|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= Botify.com|date= 2019-06-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://instapage.com/blog/amp-for-ecommerce|title= 7 Ways You Can Use AMP for Ecommerce to Generate More Sales (Examples)|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= Botify.com|date= 2020-02-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Darbinieki ==
''DiscoverCars.com'' galvenais birojs atrodas Rīgā un liela daļa uzņēmuma darbinieku ir Latvijas pilsoņi, taču uzņēmuma kolektīvs kopumā ir starptautisks. 2014. gadā uzņēmumā strādāja tikai viens darbinieks, 2015. gadā — divi, 2016. gadā — pieci, 2017. gadā — 27 darbinieki, 2019. gadā — 55 darbinieki, bet 2020. gadā — vairāk nekā 70 darbinieki.

== Attīstība un biznesa modelis ==
Kopš uzņēmuma dibināšanas ''DiscoverCars.com'' ik gadu ir piedzīvojis strauju kompānijas apgrozījuma pieaugumu. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums bija €266,728, 2015. gadā — €343,125, 2016. gadā — €1,112,117, 2017. gadā — €3,530,381, bet 2018. gadā — jau €6,452,146. ''DiscoverCars.com'' pakalpojumus visvairāk izmanto, īrējot automašīnas [[ASV]], Portugālē, Itālijā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un [[Francija|Francijā]]. Uzņēmuma mājaslapu visvairāk apmeklē lietotāji no ASV, Lielbritānijas, Francijas, [[Polija]]s un Krievijas.

== Pētījumi ==
Papildus auto īres pakalpojumiem ''DiscoverCars.com'' ir veidojuši pētījumus par auto īres paradumiem Latvijā un pasaulē. 2019. gada septembrī uzņēmuma veidots pētījums noskaidroja, ka ceļotāji no Latvijas ārvalstīs visbiežāk izvēlas ekonomiskās un kompaktās klases automašīnas,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/petijums-latviesu-turisti-arzemes-visbiezak-ire-ekonomiskas-un-kompaktas-klases-automasinas|title= Pētījums: Latviešu tūristi ārzemēs visbiežāk īrē ekonomiskās un kompaktās klases automašīnas|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= La.lv|date= 2019-09-04}}&lt;/ref&gt; bet latviešu visbiežāk apmeklētie galamērķi ir Itālija, Spānija, Portugāle un [[Vācija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/turisms/290840-atklaj-10-galamerkus-kuros-latviesi-visbiezak-dodas-celojuma-ar-auto.htm|title= Pētījums: Atklāj 10 galamērķus, kuros latvieši visbiežāk dodas ceļojumā ar auto|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= Nra.lv|date= 2019-09-07}}&lt;/ref&gt;

Tā paša gada septembrī uzņēmuma lietotāji balsoja par skaistākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē, ko iepazīt ar automašīnu — par tiem tika nosaukti Spānijai piederošā [[Grankanārija]]s sala [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], [[Turcija]]s trešā lielākā pilsēta [[Izmira]], [[Kvīnslenda|Austrālijas ziemeļaustrumu]] pilsēta [[Kērnsa]] un [[Horvātija]]s otrā lielākā pilsēta [[Splita]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/travel/tripideas/top-scenic-driving-destinations-worldwide/ar-AAHy6SH?li=AAnFdX|title= Top Scenic Driving Destinations Worldwide|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= Msn.com|date= 2019-09-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url= https://www.valuewalk.com/2019/09/cities-drive-in/|title= These Are The Most Popular And Best Cities To Drive In|accessdate= 2020-03-23|work= |publisher= Valuewalk.com|date= 2019-09-04|language= en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.travelpulse.com/news/destinations/top-scenic-driving-destinations-worldwide.html|title= Top Scenic Driving Destinations Worldwide|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= Travelpulse.com|date= 2019-09-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.travelweekly.com.au/article/revealed-the-best-cities-for-driving-holidays/|title= Revealed: The Best Cities for Driving Holidays|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= Travelweekly.com|date= 2019-09-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gada maijā uzņēmums publiskoja starptautisku pētījumu par to, kā dažādās valstīs atšķiras likumi un soda apmēri par braukšanu pie stūres reibumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/duncanmadden/2019/05/30/mapped-the-drink-driving-legal-limits-for-every-country/#28d7b76c7dd4|title= Mapped: The Drink Driving Legal Limits For Every Country|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= Forbes.com|date= 2019-05-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thesun.co.uk/motors/9220761/global-drink-driving-limits-what-you-need-to-know-if-youre-hiring-a-car-abroad-to-avoid-serious-penalties|title= Global drink-driving limits – what you need to know if you’re hiring a car abroad to avoid serious penalties|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= Thesun.co.uk|date= 2019-06-04|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.heart.co.uk/news/uk-world/drink-driving-laws-abroad-do-you-know-your-limits|title= Drink Driving Laws Abroad: Do You Know Your Limits?|accessdate=2020-03-23 |work= |publisher= Heart.co.uk|date= 2019-06-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>nltabxtvqzt6dx6ca0vyl7qsuqudrg3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ceļš uz mājām</title>
    <ns>0</ns>
    <id>441204</id>
    <revision>
      <id>4468593</id>
      <parentid>4464676</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T15:45:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6838" sha1="al4tt7wn91vthxhtv1fd23ikgd0sfw4" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Ceļš mājup
| attēls                   = The-Road-to-Home-Benny-Wenda.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = The Road to Home
| žanrs                    = Dokumentālā filma
| režisors                 = Dominiks Brauns
| producents               = Dominiks Brauns
| scenārija autors         = 
| galvenajās lomās         = [[Benijs Venda]]
| mūzika                   = 
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = Dancing Turtle Films
| izplatītājs              = 
| izdošanas laiks          = {{Filmas datums|2015|7|4|}}
| ilgums                   = 54 minūtes&lt;ref&gt;[https://www.imdb.com/title/tt4633320/ IMDb: The Road to Home (2015)]&lt;/ref&gt;
| valsts                   = {{GBR}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = 
| ienākumi                 = 
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     = 
}}
'''Ceļš uz mājām''' ({{val|en|The Road to Home}}) ir godalgota 2015. gada pilnmetrāžas dokumentālā filma&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dancingturtle.co.uk/portfolio/the-road-to-home/|title=The Road To Home - Benny Wenda documentary - Dancing Turtle Films|publisher=Dancing Turtle Films|access-date=20 November 2018|archive-date={{dat|2016|04|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160403193928/https://www.dancingturtle.co.uk/portfolio/the-road-to-home/}}&lt;/ref&gt; par Rietumu [[Jaungvineja]]s neatkarības kustības vadītāju un [[Nobela miera prēmija]]s kandidātu [[Benijs Venda|Beniju Vendu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theoslotimes.com/article/benny-wenda-nominated-for-peace-prize-again|title=Benny Wenda nominated for Peace Prize again|website=The Oslo Times|access-date=20 November 2018|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181120180219/http://www.theoslotimes.com/article/benny-wenda-nominated-for-peace-prize-again|archivedate={{dat|2018|11|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš dramatiskās bēgšanas no [[Indonēzija]]s cietuma 2002. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.democracynow.org/blog/2013/8/20/as_indonesia_threatens_west_papuan_freedom_flotilla_benny_wenda_on_struggle_for_independencea|title=As Indonesia Threatens West Papuan Freedom Flotilla, Benny Wenda on Struggle for Independence|publisher=Democracy Now|access-date=20 November 2018}}&lt;/ref&gt; kur viņš tika spīdzināts un turēts izolācijā kā [[politiskais ieslodzītais]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://freewestpapua.org/info/benny-wendas-story/|title=Free West Papua - Benny Wenda’s Story|website=freewestpapua.org|access-date=20 November 2018}}&lt;/ref&gt; Benijs ir bijis nerimtīgs politisks cīnītājs, kurš vada kampaņu par savas tautas atbrīvošanu no Indonēzijas koloniālā režīma varas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://newint.org/features/web-exclusive/2014/08/05/benny-wenda-interview/|title=Benny Wenda: ‘West Papuans are living in a prison’|publisher=|access-date=20 November 2018|date=5 August 2014|archive-date={{dat|2019|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191002204840/https://newint.org/features/web-exclusive/2014/08/05/benny-wenda-interview}}&lt;/ref&gt;

== Fons ==
Saņēmis politisko patvērumu [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] 2004. gadā, Venda saskārās ar pārvietošanās brīvības ierobežojumiem 2011. gadā, kad pēc Indonēzijas valdības lūguma [[Interpols]] izdeva “sarkano paziņojumu”, draudot viņam ar arestu un [[Ekstradīcija|ekstradīciju]] uz Indonēziju izceļošanas gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/expat/expatlife/8920491/Benny-Wenda-Theres-a-silent-genocide-going-on-in-West-Papua.html|title=Benny Wenda: ‘There’s a silent genocide going on in West Papua'|last=Hyslop|first=Leah|website=|access-date=20 November 2018|date=28 November 2011}}&lt;/ref&gt; Nākamajā gadā “sarkanais paziņojums” tika atcelts pēc tam, kad tas tika atzīts par “galvenokārt politiska rakstura” un tādēļ neatbilstošu Interpola noteikumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-19149678|title=Man given asylum off wanted list|last=Shaw|first=Danny|publisher=|access-date=20 November 2018|date=6 August 2012}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Venda sāka vispasaules &quot;Brīvības tūri&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://bennywenda.org/2013/freedom-tour/|title=Freedom Tour announcement - The Office of Benny Wenda|website=bennywenda.org|access-date=20 November 2018}}&lt;/ref&gt; lai veidotu pasaulē atbalstu un izpratni par rietumu [[Papuasi|papuasu]] neatkarības kustību. Ar to Benijs ir uzstājies daudzās valstīs, tādās kā [[Jaunzēlande]], [[Austrālija]], [[Šveice]], [[Polija]], Lielbritānija, [[Papua-Jaungvineja]], [[Zālamana salas]], [[Amerikas Savienotās Valstis]] un citās. Tikmēr iebraukšana Indonēzijā viņam joprojām nozīmē arestu.&lt;ref&gt;[https://regnum.ru/news/polit/2708872.html Регнум: В Индонезии лидера движения за свободное Папуа арестуют при въезде в страну]&lt;/ref&gt;

== Uzņemšana ==
Filmu producēja un režisēja britu kinorežisors Dominiks Brauns, un tā tika uzņemta divu gadu laikā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theroadtohomefilm.com/about/|title=About|website=The Road to Home|access-date=November 21, 2018|archive-date={{dat|2018|11|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181121074123/https://www.theroadtohomefilm.com/about/}}&lt;/ref&gt; kad filmas veidotājs pievienojās Benijam Vendam viņa ārzemju ceļojumos, ieskaitot viņa parādīšanos Oslo Brīvības forumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://oslofreedomforum.com/speakers/benny-wenda|title=Speakers: Benny Wenda|publisher=Oslo Freedom Forum|access-date=November 21, 2018}}&lt;/ref&gt; un viņa pirmo oficiālo ārzemju tūri uz ASV, Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju un [[Vanuatu]].

== Balvas ==
Labākā dokumentālā filma — Amsterdamas filmu festivālā, 2016.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amsterdamfilmfestival.com/van-gogh-awards/2016-winners|title=Amsterdam Film Festival - Amsterdam Screenplay Contest - 2016 Winners|last=User|first=Super|website=Amsterdam Film Festival|access-date=20 November 2018|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526192650/https://amsterdamfilmfestival.com/van-gogh-awards/2016-winners}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==

* {{Oficiālā mājaslapa|http://www.theroadtohomefilm.com}} 
* {{IMDB filma|4633320|The Road to Home}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=flWP4OM1NY4 Filmas treileris Youtube]

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:2015. gada filmas]]
[[Kategorija:Dokumentālās filmas]]</text>
      <sha1>al4tt7wn91vthxhtv1fd23ikgd0sfw4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1Q84</title>
    <ns>0</ns>
    <id>446199</id>
    <revision>
      <id>4468586</id>
      <parentid>3891635</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T14:50:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13683" sha1="tlukvjmo0kibbqegh1h83p77m5v8au2" xml:space="preserve">{{Grāmatas infokaste v2
| name             = 1Q84
| attēls           = 
| att_izm          = 
| image_caption    = 
| author           = [[Haruki Murakami]]
| title_orig       = ちきゅうはちよん
| translator       = Inguna Beķere
| illustrator      = 
| cover_artist     = 
| country          = {{vieta|Japāna}}
| language         = [[japāņu valoda|japāņu]]
| series           = 
| subject          = 
| genre            = [[alternatīvā vēsture]], [[paralēlais visums|alternatīvā realitāte]]
| publisher        = ''Shinchosha''
| pub_date         = 2011
| izdota latviski  = 2012-20013
| media_type       = [[romāns]]
| pages            = 
| isbn             = 978-0-307-59331-3
| oclc             = 701017688
| masa-izmērs      = 
| formāts          = 
| preceded_by      = 
| followed_by      = 
}}
'''&quot;1Q84&quot;''' ({{val|ja|いちきゅうはちよん, ''Ichi-Kyū-Hachi-Yon''}}) ir japāņu rakstnieka [[Haruki Murakami]] [[antiutopija|antiutopisks]] [[romāns]], kas Japānā pirmo reizi publicēts trijos sējumos 2009.-2010. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://mdn.mainichi.jp/arts/archive/news/2010/01/20100102p2a00m0na002000c.html|title=Third book of Murakami's bestselling novel '1Q84' to be released in April|work=Mainichi Daily News|access-date=24 April 2014|date=2 January 2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100221142744/http://mdn.mainichi.jp/arts/archive/news/2010/01/20100102p2a00m0na002000c.html|archivedate={{dat|2010|02|21||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://mdn.mainichi.jp/arts/archive/news/2010/01/20100102p2a00m0na002000c.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100221142744/http://mdn.mainichi.jp/arts/archive/news/2010/01/20100102p2a00m0na002000c.html }}&lt;/ref&gt; Tas stāsta par izdomātu 1984. gadu paralēli “īstajam”. Aomame, fitnesa kluba instruktore, sāk pamanīt dīvainas pārmaiņas, kas notiek pasaulē. Sižeta līnijas vijas ap viņas un matemātikas skolotāja Tengo, viņas bērnības mīlestības attiecībām, ap reliģisku sektu ''Sakigake'' un dažādiem notikumiem, kas risinās šajā [[paralēlais visums|alternatīvajā realitātē]]. Stāstījums norisinās trešajā personā.

Romāna pirmā tirāža tika izpārdota dienā, kad tas tika izlaists, un mēneša laikā pārdošanas apjomi sasniedza miljonu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://blogs.reuters.com/japan/2009/06/15/murakamis-1q84-grips-japan|title=Murakami’s &quot;1Q84&quot; grips Japan|publisher=Reuters|access-date=January 2, 2010|date=June 15, 2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210155436/http://blogs.reuters.com/japan/2009/06/15/murakamis-1q84-grips-japan|archivedate={{dat|2010|02|10||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://blogs.reuters.com/japan/2009/06/15/murakamis-1q84-grips-japan |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100210155436/http://blogs.reuters.com/japan/2009/06/15/murakamis-1q84-grips-japan }}&lt;/ref&gt;

Latviešu valodā grāmatas trīs sējumus Ingunas Beķeres tulkojumā 2012.-2013. gadā izdeva izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/gramatas/nacis-klaja-haruki-murakami-jaunakais-darbs-1q84-13936570|title=Nācis klajā Haruki Murakami jaunākais darbs 1Q84|website=www.diena.lv|access-date=2019-11-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/gramatas/iznakusi-haruki-murakami-trilogijas-1q84-otra-dala-13946170|title=Iznākusi Haruki Murakami triloģijas 1Q84 otrā daļa|website=www.diena.lv|access-date=2019-11-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/books/iznak-murakami-trilogijas-1q84-nosledzosa-dala.d?id=43034242|title=Iznāk Murakami triloģijas '1Q84' noslēdzošā daļa|last=Apgāds|website=delfi.lv|access-date=2019-11-25|date=2013-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Publikācijas vēsture ==
Romāna angļu tulkojums pirmoreiz tika publicēts 2011. gada rudenī Amerikas Savienotajās Valstīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://knopf.knopfdoubleday.com/2011/03/25/chip-kidd-discusses-the-book-jacket-for-haruki-murakamis-forthcoming-novel-1q84/|title=Chip Kidd Discusses the Book Jacket for Haruki Murakami’s Forthcoming Novel 1Q84 « Knopf Doubleday&amp;nbsp;– Knopf|publisher=Knopf.knopfdoubleday.com|access-date=October 24, 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130305172943/http://knopf.knopfdoubleday.com/2011/03/25/chip-kidd-discusses-the-book-jacket-for-haruki-murakamis-forthcoming-novel-1q84/|archivedate={{dat|2013|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Šo romānu Murakami rakstīja četrus gadus.&lt;ref name=&quot;fierce&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2011/10/23/magazine/the-fierce-imagination-of-haruki-murakami.html?_r=2&amp;pagewanted=all|title=The Fierce Imagination of Haruki Murakami|work=The New York Times|access-date=October 25, 2011|date=October 24, 2011|last=Anderson|first=Sam}}&lt;/ref&gt; Romāna virsrakstā tiek apspēlēta līdzība starp &quot;1984&quot; un &quot;1Q84&quot; japāņu valodā. Burts [[Q]] un rakstzīme [[9 (skaitlis)|九]], japāņu skaitlis 9 ir [[homofoni]] (vārdi, kuru rakstība atšķiras, bet izruna ir vienāda), kurus bieži lieto japāņu [[vārdu spēle|vārdu spēlē]] ''goroawase''. Virsraksts ir arī atsauce uz [[Džordžs Orvels|Džordža Orvela]] romānu 1984.

== Kultūras ietekme ==
Tāpat kā daudzos iepriekšējos darbos, Murakami bieži atsaucas uz [[komponists|komponistiem]] un [[mūziķis|mūziķiem]], sākot no [[Johans Sebastiāns Bahs|Baha]] līdz [[Antonio Vivaldi|Vivaldi]] un [[Leošs Janāčeks|Leošam Janāčekam]], kura ''Sinfonietta'' daudzkārt pieminēta romāna kritiskajos punktos. Murakami atsaucas arī uz vairākiem mūsdienu māksliniekiem, piemēram, amerikāņu džeza dziedātājiem [[Bilija Holideja|Billiju Holideju]] un Čārlzu Mingusu, britu grupu &quot;[[The Rolling Stones]]&quot;. Tekstā ir arī citēts garš fragments par [[nivhi|nivhu]] tautu no [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] ceļojuma dienasgrāmatas ''Sahalīnas sala'' (1893–1994).

Līdzīgi daudziem Murakami romāniem, arī ''1Q84'' dominē reliģiski un svēti jēdzieni.&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://hub.hku.hk/bitstream/10722/192981/2/FullText.pdf|title=HKU Scholars Hub: HKU Libraries Thesis Online Copyright Acknowledgement|website=hub.hku.hk|access-date=2015-10-04}}&lt;/ref&gt;

== Satura kopsavilkums ==
''1Q84'' notikumi notiek Tokijā izdomāta 1984. gada laikā.

Romāna varone — sieviete vārdā Aomame Tokijā noķer taksometru, dodoties veikt darba uzdevumu. Kad taksometrs uz estakādes nokļūst satiksmes sastrēgumā, šoferis ierosina viņai izkāpt no automašīnas un nokāpt pa avārijas kāpnēm, lai nokļūtu tur, uz kurieni viņa steidzas. Taksometra vadītājs brīdina viņu, ka šāda rīcība var mainīt realitātes būtību. Aomames ceļš ved uz viesnīcu Tokijas Šibujas rajonā, kur viņa izliekas  par viesnīcas kalpotāju, lai nogalinātu kādu cilvēku, kas apmeties viesnīcā. Slepkavību viņa veic ar adatai līdzīgu instrumentu, kas gandrīz neatstāj pēdas, liekot izmeklētājiem domāt, ka šis cilvēks miris dabīgā nāvē no sirds mazspējas.

Aomame piedzīvo dīvainas situācijas, pamanot pasaulē jaunas, nedaudz atšķirīgas detaļas. Piemēram, viņa pamana, ka Tokijas policisti nēsā automātiskos ieročus, kaut iepriekš tie bija nēsājuši revolverus. Aomame pārbauda lielāko laikrakstu arhīvus un atklāj, ka nesen ir risinājušies vairāki nozīmīgi notikumi, par kuriem viņai nav nekādu atmiņu. Izlasot šos rakstus, viņa secina, ka tagad dzīvo alternatīvā realitātē, kuru viņa nodēvē par “1Q84”. Aomame domā, ka viņa tajā nonāca laikā, kad pa taksometra radio dzirdēja Janāčeka ''Sinfonietu''.

Romānā darbojas arī citi varoņi. Tengo ir rakstnieks un matemātikas skolotājs vietējā skolā. Komatsu, viņa redaktors un mentors, lūdz Tengo pārrakstīt neveikli uzrakstīto, bet citādi daudzsološo [[rokraksts|manuskriptu]] {{Nihongo|&quot;Gaisa kokons&quot;|空気さなぎ}}. Komatsu vēlas iesniegt romānu prestižai literārajai balvai un reklamēt tā autoru kā jaunu literāro brīnumbērnu. Taču īstais autors nav Tengo, bet kāda jauna meitene ar pseidonīmu Fukaeri, kuras vecāki ir reliģiskas kopienas Takašima locekļi...

== Kritiķu vērtējums ==
Recenziju apkopotāja ''iDreamBooks'' aptaujā, balstoties uz 44 kritiķu atsauksmēm, grāmata ieguva 54% vērtējumu no 100.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://idreambooks.com/1Q84-by-Haruki-Murakami/reviews/2673|title=1Q84 by Haruki Murakami|website=iDreamBooks|access-date={{dat|2019|11|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191123223714/http://idreambooks.com/1Q84-by-Haruki-Murakami/reviews/2673|archivedate={{dat|2019|11|23||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://idreambooks.com/1Q84-by-Haruki-Murakami/reviews/2673 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191123223714/http://idreambooks.com/1Q84-by-Haruki-Murakami/reviews/2673 }}&lt;/ref&gt; ''[[The Guardian]]'' kritiķis Duglass Hadovs to nosauca par &quot;pasaules mēroga notikumu&quot;.&lt;ref name=&quot;guardian&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2011/oct/30/iq84-proof-literature-hari-murakami|title=''1Q84'' is proof that literature matters|work=The Guardian|access-date=October 30, 2011|date=October 30, 2011|last=Haddow|first=Douglas|location=UK}}&lt;/ref&gt; Kādā citā recenzijā ''1Q84'' aprakstīts kā sarežģīts un sirreāls stāstījums, kurā apskatītas slepkavības, vēsture, kulti un reliģija, vardarbība, ģimenes saites un mīlestība.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cbc.ca/arts/books/story/2009/05/29/murakami-novel.html|title=Secrets surround 1st Murakami novel in 5 years|work=CBC News|access-date=May 30, 2009|date=May 29, 2009}}&lt;/ref&gt; Citā ''The Japan Times'' recenzijā tteikts, ka romāns &quot;var kļūt par tādu, kas obligāti izlasāms ikvienam, kurš mēģina iepazīties ar mūsdienu Japānas kultūru&quot;, nosaucot Haruki Murakami romānu 1Q84 par [[Meistardarbs|meistardarbu]].&lt;ref name=&quot;japantimes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.japantimes.co.jp/culture/2009/07/05/books/book-reviews/why-murakamis-best-selling-1q84-is-worth-the-wait/|title=Why Murakami's best-selling '1Q84' is worth the wait|website=The Japan Times|access-date=August 6, 2018|date=July 5, 2009}}&lt;/ref&gt; Kevins Hartnets no ''The Christian Science Monitor'' uzskata to par Murakami vissarežģītāko un ambiciozāko darbu.&lt;ref name=&quot;cs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csmonitor.com/Books/Book-Reviews/2011/1102/1Q84|title=1Q84|last=Hartnett|first=Kevin|access-date=24 April 2014|date=2 November 2011}}&lt;/ref&gt; Arī Čārlzs Baksters no ''Ņujorkas Review of Books''&lt;ref name=&quot;Mirror&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nybooks.com/articles/archives/2011/dec/08/behind-murakamis-mirror/?pagination=false|title=Behind Murakami’s Mirror|last=Baxter|first=Charles|website=The New York Review of Books|access-date=November 18, 2011 &lt;!--DASHBot--&gt;|date=December 8, 2011}}&lt;/ref&gt; un Malkolms Džounss no ''Newsweek'' uzskata šo romānu par Murakami  meistarības simbolu, pat salīdzinot viņu ar [[Čārlzs Dikenss|Čārlzu Dikensu]].&lt;ref name=&quot;newsweek&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thedailybeast.com/articles/2011/11/04/haruki-murakami-1q84-review-of-japanese-novelist-s-latest.html|title=Murakami’s Dreamy Return|last=Jones|first=Malcolm|website=Newsweek|access-date=November 5, 2011|date=November 4, 2011}}&lt;/ref&gt; Bija arī dažas negatīvas atsauksmes.&lt;ref name=&quot;time&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://entertainment.time.com/2011/10/31/iq84-a-murakami-novel-sans-murakami/|title=1Q84: A Murakami Novel Sans Murakami|work=Time|access-date=October 31, 2011|date=October 31, 2011|last=Walsh|first=Bryan}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.indianexpress.com/news/aomame-in-wonderland/883344/2|title=Aomame in Wonderland|work=Indian Express|access-date=April 6, 2012|date=December 3, 2011|last=Sanjay Sipahimalani}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2011/11/10/books/1q84-by-haruki-murakami-review.html|title=A Tokyo With Two Moons and Many More Puzzles|work=The New York Times|access-date=24 April 2014|date=November 9, 2011|last=Janet Maslin}}&lt;/ref&gt;

'''Apbalvojumi'''

Romāns tika ievietots pretendentu sarakstā (''long-list'') 2011. gada ''Man Asian Literary Prize'' balvai un novembrī ievietots kā otrais numurs [[Amazon|Amazon.com]] gada labāko grāmatu sarakstā.&lt;ref name=&quot;amazon&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csmonitor.com/Books/2011/1109/10-best-books-of-2011-according-to-Amazon/1Q84-by-Haruki-Murakami|title=10 best books of 2011, according to Amazon (page 2 of 10)|last=Haq|first=Husana|website=The Christian Science Monitor|access-date=November 9, 2011|date=November 9, 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;amazon2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csmonitor.com/Books/2011/1109/10-best-books-of-2011-according-to-Amazon/1Q84-by-Haruki-Murakami|title=10 best books of 2011, according to Amazon (page 2 of 10)|last=Haq|first=Husana|work=The Christian Science Monitor|date=November 9, 2011|accessdate=November 9, 2011}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://1q84.shinchosha.co.jp/ Official site] {{ja icon}}
* [http://www.randomhouse.com/features/murakami/site.php?id=xml/books/1q84/about.xml Random House's site for the American edition]
* [https://www.youtube.com/watch?v=ICjVqeKw10g Book trailer for American edition]

[[Kategorija:Japānas literatūra]]
[[Kategorija:Fantāzijas literatūra]]</text>
      <sha1>tlukvjmo0kibbqegh1h83p77m5v8au2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bills Konti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>452740</id>
    <revision>
      <id>4468716</id>
      <parentid>4112642</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T23:51:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PaulLim11</username>
        <id>137644</id>
      </contributor>
      <comment>Image</comment>
      <origin>4468716</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4391" sha1="1c08tcx3oxzgzwjz1zobefc0gdqxy23" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds_orig = ''William Conti''
| Vārds = Bills Konti
| Gadi = 1969–pašlaik
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Rodailenda|Providensa}}
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1942|04|13}}
| Instrumenti = [[fagots]], [[klavieres]]
| Attēls = Bill Conti - For Your Eyes Only.jpg
| Žanrs = kino mūzika, disko
| Apraksts = Bills Konti, 2026
}}
'''Viljams Konti''' ({{val|en|William Conti}}; dzimis {{dat|1942|4|13}}) ir amerikāņu [[komponists]] un [[diriģents]],&lt;ref name=&quot;Larkin&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=[[Encyclopedia of Popular Music|The Virgin Encyclopedia of Popular Music]]|publisher=[[Virgin Books]]|date=1997|edition=Concise|isbn=1-85227-745-9|pages=297/8}}&lt;/ref&gt; vislabāk pazīstams ar savu filmu partitūru, ieskaitot &quot;[[Rokijs|Rokiju]]&quot; (un četrus no tā turpinājumiem), &quot;[[Karatē bērns]]&quot; (''Karate Kid'' un visiem tās turpinājumiem), &quot;[[Tikai tavās acīs]]&quot; (''For Your Eyes Only''), &quot;[[Dinastija (seriāls)|Dinastija]]&quot; (''Dynasty'') un ''[[The Right Stuff]]'', par kuru viņš saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā oriģinālmūzika&quot;]]. Viņš arī saņēma nominācijas kategorijā &quot;Labākā oriģināldziesma&quot; par filmas &quot;Rokijs&quot; un &quot;Tikai tavās acīs&quot; tituldziesmām. Viņš bija Akadēmijas balvu muzikālais vadītājs deviņpadsmit reizes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://musicbehindthescreen.blogspot.co.uk/2014/02/cue-bill-conti.html|title=The Music Behind the Screen: Cue Bill Conti|access-date=2014-12-11|date=2014-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151119204410/http://musicbehindthescreen.blogspot.co.uk/2014/02/cue-bill-conti.html|archivedate=2015-11-19}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
=== Agrīna dzīve ===
Konti, itāļu izcelsmes amerikānis, dzimis [[Providensa|Providensā]], [[Rodailenda|Rodailendā]], ASV,&lt;ref name=&quot;Larkin&quot; /&gt; Lučetas un Viljama Konti dēls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmreference.com/film/61/Bill-Conti.html|title=Bill Conti Biography (1942-)|website=Filmreference.com|access-date=2012-02-10|date=1942-04-13}}&lt;/ref&gt; Viņš beidzis Ziemeļu Maiami vidusskolu 1959. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nmshaa.net/alumni/famous-pioneers|title=Archived copy|access-date=2011-12-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141213012545/http://www.nmshaa.net/alumni/famous-pioneers|archivedate=2014-12-13}}&lt;/ref&gt; Viņš ir bijušais ''Miami Herald'' pasniegtās Sudraba bruņinieka balvas ieguvējs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.miamiherald.com/news/local/article181594626.html|title=Silver Knight Scholarship Endowment Fund launches with more than $3 million in grants|work=[[Miami Herald]]|access-date=2019-09-08|date=2017-10-30|last=Dahlberg|first=Nancy}}&lt;/ref&gt; Viņš ir beidzis [[Luiziānas Štata universitāte|Luiziānas Štata universitāti]], kā arī studējis un ieguvis apbalvojumus ''Juilliard'' mūzikas skolā, ieskaitot maģistra grādu.

=== &quot;Rokija&quot; sērija ===
Konti lielā &quot;ielaušanās&quot; notika 1976. gadā, kad viņu nolīga, lai komponētu mūziku mazai filmai ar nosaukumu &quot;[[Rokijs]]&quot;.&lt;ref name=&quot;Larkin&quot; /&gt; Filma kļuva par fenomenu un ieguva trīs Oskarus 49. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanā, tai skaitā arī kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]. Tāda pati ceremonija bija arī pirmā reize, kad Konti strādāja par televīzijas muzikālo vadītāju — lomu, kuru viņš 18 reizes atkārtoja kā vairāk nekā jebkura cita persona. Viņa apmācības montāžas melodija ''Gonna Fly Now'' 1977. gadā ieguva uzvaru ''Billboard'' singlu topā un ieguva viņam Kinoakadēmijas balvas nomināciju kaegorijā [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā oriģināldziesma&quot;]].

Konti arī komponēja mūziku turpinājumiem &quot;[[Rokijs 2]]&quot; (1979), &quot;[[Rokijs 3]]&quot; (1982), &quot;[[Rokijs 5]]&quot; (1990)&lt;ref name=&quot;Larkin&quot; /&gt; un &quot;[[Rokijs Balboa]]&quot; (2006).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20061023152325/http://www.filmscoremonthly.com/articles/1999/28_Jul---Wearing_the_Crown_Again_Bill_Conti_Interview_Part_1.asp Intervija]

{{DEFAULTSORT:Konti, Bills}}
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji komponisti]]
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rodailendā dzimušie]]</text>
      <sha1>1c08tcx3oxzgzwjz1zobefc0gdqxy23</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468741</id>
      <parentid>4468716</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:13:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468741</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4333" sha1="3fs7yslvc9m1x9j2hocxorm51hrz0cd" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds_orig = ''William Conti''
| Vārds = Bills Konti
| Gadi = 1969–pašlaik
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Rodailenda|Providensa}}
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1942|04|13}}
| Instrumenti = [[fagots]], [[klavieres]]
| Attēls = Bill Conti - For Your Eyes Only.jpg
| Žanrs = kino mūzika, disko
| Apraksts = Bills Konti, 2026
}}
'''Viljams Konti''' ({{val|en|William Conti}}; dzimis {{dat|1942|4|13}}) ir amerikāņu [[komponists]] un [[diriģents]],&lt;ref name=&quot;Larkin&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Virgin Encyclopedia of Popular Music|publisher=Virgin Books|date=1997|edition=Concise|isbn=1-85227-745-9|pages=297/8}}&lt;/ref&gt; vislabāk pazīstams ar savu filmu partitūru, ieskaitot &quot;[[Rokijs|Rokiju]]&quot; (un četrus no tā turpinājumiem), &quot;[[Karatē bērns]]&quot; (''Karate Kid'' un visiem tās turpinājumiem), &quot;[[Tikai tavās acīs]]&quot; (''For Your Eyes Only''), &quot;[[Dinastija (seriāls)|Dinastija]]&quot; (''Dynasty'') un ''[[The Right Stuff]]'', par kuru viņš saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā oriģinālmūzika&quot;]]. Viņš arī saņēma nominācijas kategorijā &quot;Labākā oriģināldziesma&quot; par filmas &quot;Rokijs&quot; un &quot;Tikai tavās acīs&quot; tituldziesmām. Deviņpadsmit reizes viņš bija Akadēmijas balvu muzikālais vadītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://musicbehindthescreen.blogspot.co.uk/2014/02/cue-bill-conti.html|title=The Music Behind the Screen: Cue Bill Conti|access-date=2014-12-11|date=2014-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151119204410/http://musicbehindthescreen.blogspot.co.uk/2014/02/cue-bill-conti.html|archivedate=2015-11-19}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
=== Agrīnā dzīve ===
Konti, itāļu izcelsmes amerikānis, dzimis [[Providensa|Providensā]], [[Rodailenda|Rodailendā]], ASV,&lt;ref name=&quot;Larkin&quot; /&gt; Lučetas un Viljama Konti dēls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmreference.com/film/61/Bill-Conti.html|title=Bill Conti Biography (1942-)|website=Filmreference.com|access-date=2012-02-10|date=1942-04-13}}&lt;/ref&gt; 1959. gadā beidzis Ziemeļu Maiami vidusskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nmshaa.net/alumni/famous-pioneers|title=Archived copy|access-date=2011-12-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141213012545/http://www.nmshaa.net/alumni/famous-pioneers|archivedate=2014-12-13}}&lt;/ref&gt; Viņš ir bijušais ''Miami Herald'' pasniegtās Sudraba bruņinieka balvas ieguvējs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.miamiherald.com/news/local/article181594626.html|title=Silver Knight Scholarship Endowment Fund launches with more than $3 million in grants|work=Miami Herald|access-date=2019-09-08|date=2017-10-30|last=Dahlberg|first=Nancy}}&lt;/ref&gt; Beidzis [[Luiziānas Štata universitāte|Luiziānas Štata universitāti]], kā arī studējis un ieguvis apbalvojumus ''Juilliard'' mūzikas skolā, ieskaitot maģistra grādu.

=== &quot;Rokija&quot; sērija ===
Konti lielā &quot;ielaušanās&quot; notika 1976. gadā, kad viņu nolīga, lai komponētu mūziku mazai filmai ar nosaukumu &quot;[[Rokijs]]&quot;.&lt;ref name=&quot;Larkin&quot; /&gt; Filma kļuva par fenomenu un 49. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanā ieguva trīs Oskarus, tai skaitā arī kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]. Tāda pati ceremonija bija arī pirmā reize, kad Konti strādāja par televīzijas muzikālo vadītāju — lomu, kuru viņš 18 reizes atkārtoja kā vairāk nekā jebkura cita persona. Viņa apmācības montāžas melodija ''Gonna Fly Now'' 1977. gadā ieguva uzvaru ''Billboard'' singlu topā un viņš ieguva Kinoakadēmijas balvas nomināciju kaegorijā [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā oriģināldziesma&quot;]].

Konti arī komponēja mūziku turpinājumiem &quot;[[Rokijs 2]]&quot; (1979), &quot;[[Rokijs 3]]&quot; (1982), &quot;[[Rokijs 5]]&quot; (1990)&lt;ref name=&quot;Larkin&quot; /&gt; un &quot;[[Rokijs Balboa]]&quot; (2006).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20061023152325/http://www.filmscoremonthly.com/articles/1999/28_Jul---Wearing_the_Crown_Again_Bill_Conti_Interview_Part_1.asp Intervija]

{{DEFAULTSORT:Konti, Bills}}
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji komponisti]]
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rodailendā dzimušie]]</text>
      <sha1>3fs7yslvc9m1x9j2hocxorm51hrz0cd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordže Balaševičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459716</id>
    <revision>
      <id>4468723</id>
      <parentid>4222401</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T01:22:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468723</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29177" sha1="ln1764dm5up8gncof275k19ai240ha7" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = Džordže Balaševičs
|Attēls = Djordje Balasevic DSC8494.jpg
|Att_izm = 220 px
|Apraksts = Džordže Balaševičs 2010. gadā
|Fons = solists
|Dzimis = {{dat|1953|5|11}}
|Vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas SFR|Serbijas SR|Vojevodinas ASR|Novi Sada|td=Serbija|1s=Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika}}
|Miris = {{miršanas datums un vecums|2021|2|19|1953|5|11}}
|Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]]
|Žanrs = [[popmūzika]]&lt;br /&gt;[[rokmūzika]]&lt;br /&gt;[[folkroks]]&lt;br /&gt;[[šansons]]
|Nodarbošanās = [[dziedātājs]]
|Gadi = 1977—2021
|Izdevējkompānija = ZKP RTLJ&lt;br /&gt;Jugoton&lt;br /&gt;PGP-RTB&lt;br /&gt;Diskoton&lt;br /&gt;UFA Media&lt;br /&gt;Hi-Fi Centar&lt;br /&gt;Salayka
|Mlapa = {{URL|http://balasevic.com/}}
|Dzimums = V
}}
{{Commons category|Đorđe Balašević}}
'''Džordže Balaševičs''' ({{val|sr|Ђорђе Балашевић}}, dzimis {{dat|1953|5|11}}, miris {{dat|2021|2|19}}) bija ievērojams [[Serbija|serbu]] un [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|bijušās Dienvidslāvijas]] dziedātājs, dziesmu autors, rakstnieks un aktieris.

Balaševičs savu karjeru uzsāka 1977. gadā kā [[Poproks|poproka]] grupas ''Жетва'' dalībnieks, pēc tam viņš ķērās pie poproka grupas ''Рани Мраз'' izveides. Pēc divu albumu izdošanas ''Рани Мраз'' izjuka, un Balaševičs uzsāka veiksmīgu solo karjeru, kas ilgusi līdz mūsdienām. Lai gan viņa sākotnējie darbi galvenokārt bija orientēti uz poproku, turpmākajā karjerā viņš bieži izmantoja roka, šansona un [[Tradicionālā tautas mūzika|tautas mūzikas elementus]], savukārt viņa dziesmu teksti bieži apcerēja romantiskas, humoristiskas vai politiskas un sociālas tēmas.

== Agrīnā biogrāfija ==

Balaševiča vecāki bija serbs Jovans Balaševičs un Veronika Doleneca, [[Ungāri|pusungāriete]], [[Horvāti|pushorvātiete]] no Rasiņas netālu no Koprivnicas [[Horvātija|Horvātijā]]. Viņam ir māsa Jasna. Viņa vectēva uzvārds bija Balaševs, bet 1935. vai 1941. gadā vectēvs to nomainīja uz serbiskāko Balaševičs.

Jaunākais Balaševičs uzauga Jovana Cvijiča ielā [[Novi Sada|Novi Sadā]], tajā pašā mājā, kur viņš joprojām dzīvo. Dzeju viņš sāka rakstīt pamatskolā. Viņš pameta vidusskolu trešajā gadā, jo, pēc paša vārdiem, ienīda tādus mācību priekšmetus kā [[matemātika]], [[fizika]] un [[ķīmija]], bet kā nepilna laika students ieguva vidusskolas diplomu un nokārtoja provizorisko eksāmenu [[ģeogrāfija]]s studijām universitātē. Tomēr universitātes vietā 1977. gadā Džordže pievienojās grupai ''Жетва'' (&quot;Ražas novākšana&quot;).

== Muzikālā karjera ==
=== Karjeras sākums: Žetva un Rani Mraz ===

Pēc Balaševiča pievienošanās grupai ''Жетва'' ierakstīja humoristiskā [[tango]] singlu &quot;У раздељак те љубим&quot;,&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Žetva-U-Razdeljak-Te-Ljubim-Srce-Mi-Je-Kao-Ratar/release/1430313 &quot;U razdeljak te ljubim&quot; / &quot;Srce mi je kao ratar&quot;]&lt;/ref&gt; kas tika pārdots vairāk nekā 180 000 eksemplāros — ļoti liels skaits Dienvidslāvijai.

1978. gadā viņš pameta ''Žetvu'' un kopā ar Vericu Todoroviču izveidoja grupu ''Рани Мраз'' (&quot;Rīta sals&quot;). Grupa debitēja 1978. gada mūzikas festivālā Opatijā ar dziesmu ''Moja prva ljubav'' (“Mana pirmā mīlestība”).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=CVwYfyqd_M0|title=Yiutube: Rani mraz - Moja prva ljubav - (Audio 1978)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; ''Рани Мраз'' bija nestabils sastāvs, taču tai izdevās gūt lielu popularitāti ar Balaševiča uz poproku orientētajām dziesmām, kas tika izlaistas 7 [[Singls|singlos]]. 1978. gada laikā bijušie grupas ''Suncokret'' dalībnieki Biļana Krstiča un Bora Džordževičs pievienojās grupai (tā izveidojot slavenāko no ''Рани Мраз'' sastāviem), un viņi kopā ierakstīja Balaševiča sarakstīto dziesmu &quot;''Računajte na nas''&quot; (''Рачунајте на нас'' — &quot;Paļaujieties uz mums&quot;),&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Rani-Mraz-Računajte-Na-Nas-Strašan-Žulj/release/1119740 &quot;Računajte na nas&quot; / &quot;Strađšan žulj&quot; at Discogs]&lt;/ref&gt; kas pasvītroja jauniešu uzticību [[Komunisms|komunistiskajai]] kārtībai, saglabājot pie tam tiesības uz savu dzīves stilu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=aT_s7Bt9Mhc|title=Youtube: Računajte na nas|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; Dziesma kļuva populāra gan komunistu varas pārstāvju, gan tautas vidū, kļūstot par savdabīgu [[Dienvidslāvija]]s lojālo jauniešu himnu, gūstot arī starptautisku popularitāti (piemēram, futbola fanāti ierakstīja savu divvalodu variantu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=NXGei8hqdTE|title=Crvena zvezda - Spartak Moskva 2017 / Рассчитывайте на нас / Рачунајте на нас|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; Pēc dažu mēnešu sadarbības Verica Todoroviča un Bora Džordževičs pameta grupu (Džordževičs pie tam izveidoja pats savu slavenu [[Smagais roks|smagā roka]] grupu ''Рибља Чорба''), tāpēc Biļana Krstiča un Balaševičs ierakstīja ''Рани Мраз'' pirmo albumu ''Мојој мами уместо матурске слике у излогу'' ar studijas mūziķu palīdzību.&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Rani-Mraz-Mojoj-Mami-Umesto-Maturske-Slike-U-Izlogu/release/2524569 ''Mojoj mami umesto maturske slike u izlogu'' at Discogs]&lt;/ref&gt;

1979. gada Splitas festivālā Balaševičs ieguva pirmo vietu ar singlu ''Панонски морнар'' (&quot;Pannonijas jūrnieks&quot;). Dažus mēnešus vēlāk ''Rani Mraz'' astoņas reizes pēc kārtas izpārdeva visas biļetes [[Belgrada]]s Sindikāta nama zālē. 1980. gadā Balaševičs dienēja Dienvidslāvijas Tautas armijā [[Zagreba|Zagrebā]] un Požarevacā, kur viņam vienlaikus bija loma TV šovā ''Војници'' (&quot;Karavīri&quot;), bet pie tam arī atrada laiku, lai uzrakstītu dziesmu ''Због тебе'' (“Tevis dēļ”) populārajam jaunajam dziedonim [[Zdravko Čoličs|Zdravko Čoličam]]&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Zdravko-Čolić-Zbog-Tebe/release/1102711 ''Zbog tebe'' at Discogs]&lt;/ref&gt; un dziesmu tekstus vairākām dziesmām, kas ierakstītas ''Сребрна крила'' albumā ''Ja sam samo jedan od mnogih s gitarom'' (&quot;Es esmu tikai viens no daudziem ar ģitāru&quot;).&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Srebrna-Krila-Ja-Sam-Samo-Jedan-Od-Mnogih-S-Gitarom/release/1409519 ''Ja sam samo jedan od mnogih s gitarom'' at Discogs]&lt;/ref&gt;

Līdz 1980. gada beigām Balaševičs un Krstiča izdeva otro un pēdējo ''Рани Мраз'' albumu  ar simbolisku nosaukumu ''Одлази циркус'' (&quot;Pamestais cirks&quot;).&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Rani-Mraz-Odlazi-Cirkus/release/1815192 ''Odlazi cirkus'']&lt;/ref&gt; Albums atkārtoti apliecināja Balaševiča līmeni un deva vairākus hītus, ieskaitot ''Прича о Васи Ладачком'' (&quot;Stāsts par Vasju Ladački&quot;), kas kļuva par vienu no Balaševiča atpazīstamākajām dziesmām. Tomēr neilgi pēc tam ''Рани Мраз'' oficiāli izšķīrās.

=== Solo karjera ===

==== 80. gadi ====
Balaševičs uzsāka savu solo karjeru 1982. gadā ar albumu ''Пуб'' (&quot;Valets&quot;),&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Đorđe-Balašević-Pub/release/939545 ''Pub'' at Discogs]&lt;/ref&gt; kas tika labi uzņemts. Albumu producēja Josips Bočeks, kurš producēs arī Balaševiča nākamos divus albumus.&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/artist/Josip+Boček#t=Credits_Production&amp;q=&amp;p=1 Josip Boček production credits at Discogs]&lt;/ref&gt; Neilgi pēc tam, Balasevičs spēlēja lomu seriālā ''Поп Ћира и поп Спира'' (&quot;Pops Džira un pops Spira&quot;), kas veidots pēc Stevana Sremaca romāna ar tādu pašu nosaukumu. 1982.–1983. gada ziemu viņš pavadīja turnejā, kuras laikā pirmo reizi izpārdeva biļetes Belgradas Savas centra zālē. Kopš tā laika Savas centra koncerti kļuva par viņa preču zīmi turpmākajos gados. Tajā laikā viņš Belgradas futbola klubam [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena zvezda]] uzrakstīja dziesmu ''Хеј чаробњаци, сви су вам ђаци'' (“Hei, burvji, visi var no jums mācīties”).&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Đorđe-Balašević-Hej-Čarobnjaci-Svi-Su-Vam-Đaci/release/1966560 &quot;Hej, čarobnjaci, svi su vam đaci&quot; at Discogs]&lt;/ref&gt;

1983. gada decembrī Balaševičs izdeva albumu ''Целовечерњи тхе Кид''.&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Đorđe-Balašević-Celovečernji-The-Kid/release/1619668 ''Celovečernji The Kid'' at Discogs]&lt;/ref&gt; Nākamais albums ''003'' tika izdots 1985. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Balašević-003/release/1658016 ''003 (album)|003'' at Discogs]&lt;/ref&gt;

1986. gadā Balaševičs izdeva albumu ''Бездан'' (&quot;Bezdibenis&quot;).&lt;ref name=&quot;Bezdan at Discogs&quot;&gt;[http://www.discogs.com/Balašević-Đ-Bezdan/release/1486193 ''Bezdan'' at Discogs]&lt;/ref&gt; Ierakstu producēja Džordže Petrovičs un aranžējumus veica Aleksandars Dujins.  Šie divi kļuva par galvenajiem Balaševiča līdzgaitniekiem nākamajos gados. Viņi kļuva par mugurkaulu Balaševiča atbalsta grupai, sauktai ''The Unfuckables'' (lai gan šī grupa pastāv tikai neformāli).&lt;ref&gt;[https://www.bhtelecom.ba/mobile_portal_news_item0+M55a5a18567a.html Đorđe Balašević održao sinoć koncert u Sarajevu]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.oaza.rs/muzika/djole/vesti/inc/satra.htm The Unfuckables]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1987. gadā Balaševičs izlaida savu pirmo un pēdējo koncertu dubultalbumu, ''У твојим молитвама'' (&quot;Tavās lūgšanās&quot;). Albums tika ierakstīts 1986. un 1987. gadā viņa koncertos [[Sarajeva|Sarajevā]], Zagrebā, Belgradā un Novi Sadā. Albumā bija dāvanu singls ar iepriekš neizdotajiem ierakstiem &quot;1987&quot; un &quot;''Poluuspavanka''&quot; (&quot;Pusšūpuļdziesma&quot;).&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Đorđe-Balašević-1987-Poluuspavanka/release/1760909 ''U tvojim molitvama – Balade'' at Discogs]&lt;/ref&gt; Albumā bija arī iepriekš neierakstīta dziesma &quot;''Samo da rata ne bude''&quot; (&quot;Lai tikai nebūtu kara&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=nkNTAvYLwxw|title=Youtube: Djordje Balasevic - Samo da rata ne bude - (Audio 1987)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; Dziesma tika ierakstīta tiešraidē ar lielu bērnu [[Koris|kori]], kurš kopā ar Balaševiču aicināja nepieļaut karu — tomēr pēc dažiem gadiem karš sākās. 1987. gada 19. jūlijā Balaševičs kopā ar ''Parni Valjak'', ''Леб и сол'' un ''Рибља Чорба'' uzstājās Maksimira stadionā Zagrebā 1987. gada vasaras Universiādes noslēguma ceremonijā.&lt;ref&gt;[http://www.yugopapir.com/2017/07/univerzijada-87-na-svecanom-zatvaranju.html &quot;Univerzijada '87: Na svečanom zatvaranju nastupaju Balašević, Parni valjak, Leb i sol...&quot;, Yugopapir.com]&lt;/ref&gt;

Nākamais Balaševiča studijas albums ''Панта реи'' iznāca 1988. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/%C4%90or%C4%91e-Bala%C5%A1evi%C4%87-Panta-Rei/release/2234079 ''Panta Rei'' at Discogs]&lt;/ref&gt; Dziesma “''Requiem''” bija veltīta [[Josips Brozs Tito|nesen mirušajam Josipam Brozam Tito]], savukārt satīrā “''Soliter''” raksturo Dienvidslāviju kā ēku, no kuras vairs atlikusi tikai fasāde, kamēr pamati noslīd. Albums bija ieturēts drūmos toņos, jo Balaševičs juta tuvojošos valsts katastrofu. [[Blūzs|Blūza]] pieskaņa bija klāt dziesmās &quot;''Neki se rode kraj vode''&quot; (&quot;Daži bija dzimuši pie ūdens&quot;) un &quot;''Nemam ništa s tim''&quot; (&quot;Man nav ar to ko darīt&quot;). Nākamais Balaševiča albums ''Три послератна друга'' (&quot;Trīs pēckara draugi&quot;) tika saukts ''Музика из истоименог романа'' (&quot;Mūzika no tāda paša nosaukuma romāna&quot;), atsaucoties uz viņa uzrakstīto romānu. Albumā bija iekļauti hīti &quot;''Кад одем''&quot;, &quot;''D-moll''&quot;, &quot;''О, Боже''&quot; un uz [[Tradicionālā tautas mūzika|tautas mūziku]] orientētā &quot;''Девојка са чардаш ногама''&quot; (&quot;Meitene ar čardaša kājām&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=WhuVMwZRXKo|title=Youtube: Djordje Balasevic - Devojka sa cardas nogama|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; Dziesmā &quot;''Sugar Rap''&quot; ir dzirdama karikatūra par repu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=1jF2mS-kYb4|title=Djordje Balašević - Sugar rap - (Official Video 1986)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

==== 1990. gadi ====
Albums ''Марим ја...'' (&quot;Es mīlu...&quot;) tika izlaists 1991. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Đole-Marim-Ja/release/1176057 ''Marim ja...'' at Discogs]&lt;/ref&gt;

Sākoties [[Dienvidslāvijas kari]]em, Balaševičs bija spiests pārtraukt sadarbību ar [[Horvātija|horvātiem]] Staniču un Grabušiču. Daļēji savas pretkara attieksmes dēļ Balaševičs nokļuva izolācijā. Viņa nākamais albums ''Један од оних живота'' (&quot;Viena no tām dzīvēm&quot;) izdots 1993. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Đorđe-Balašević-Jedan-Od-Onih-Života/release/844860 ''Jedan od onih života...'']&lt;/ref&gt; Tādas dziesmas kā &quot;''Krivi smo mi''&quot; (&quot;Tā ir mūsu vaina&quot;) un &quot;''Čovek sa mesecom u očima''&quot; (&quot;Cilvēks ar Mēnesi acīs&quot;) asi kritizēja un nosodīja notiekošo karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=N0P6mWUUejA|title=Youtube audio: Djordje Balasevic - Krivi smo mi - (Live) - (Audio 1994)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā tika izdots kompilēts albums ''Najveći hitovi'' (&quot;Lielākie hīti&quot;) ar dziesmām, kas ierakstītas laika posmā no 1986. līdz 1991. gadam.&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Đorđe-Balašević-Najveći-Hitovi/release/2740870 ''Najveći hitovi'' at Discogs]&lt;/ref&gt; Dziesmas, kas parādījās kompilācijā, izvēlējās pats Balaševičs. Tajā pašā laikā viņš savos koncertos sāka asi kritizēt [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] režīmu.

Pēc ilga pārtraukuma, 1996. gada sākumā, viņš izdeva folkroka albumu ''Naposletku...'' (&quot;Galu galā..&quot;).&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Balašević-Naposletku/release/3297653 ''Na posletku'' at Discogs]&lt;/ref&gt; Gandrīz visi albuma instrumenti bija akustiskie, dominējošā kļūst vijole un plaši tiek izmantoti koka pūšaminstrumenti. 1997. gadā koncertalbums ''Da l 'je sve bilo samo fol?'' (&quot;Viss bija tikai izlikšanās&quot;), kas ierakstīts 1996. gada 6. decembrī koncertā [[Maribora|Mariborā]], tika izlaists [[Slovēnija|Slovēnijā]].

Albums ''Деведесете'' (&quot;Deviņdesmitie&quot;), kuru Balaševičs izlaida 2000. gada pavasarī, bija viņa visvairāk politizētais albums un šī iemesla dēļ to viņam nācās izlaist pašam.&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Đorđe-Balašević-Devedesete/release/3020732 ''Devedesete'' at Discogs]&lt;/ref&gt; Tajā dziesmās viņš apsmej Miloševiču (&quot;Легенда о Геди Глуперди''Teksts kursīvā''&quot;), kritizē demonstrantus trenkājošo korumpēto policiju (&quot;''Плава балада''&quot;), bez sajūsmas atsaucas par pagājušo desmitgadi (&quot;''Деведесете''&quot;),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=aFh9QJ75xmA|title=Youtube audio: Djordje Balasevic - Devedesete - (Live) - (Audio 2000)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; sniedz demonstrantiem veltītu dziesmu (&quot;''Живети слободно''&quot; - &quot;Dzīvojiet brīvi&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=vCVeVkTpYrI|title=Youtube: Djordje Balasevic - Ziveti slobodno - (Live) - (Narodno pozoriste, Beograd 04.12.2000)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

==== 2000. gadi ====
2001. gadā Balaševičs izdeva albumu ''Дневник старог момка'' (&quot;Vecpuiša dienasgrāmata&quot;). Albumā bija 12 dziesmas, un katra no tām bija sievietes vārds. Dziesmu nosaukumi veido akrostihs &quot;''Оља је најбоља''&quot; (&quot;Oļa ir labākā&quot;).&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Đorđe-Balašević-Dnevnik-Starog-Momka/release/2135306 ''Dnevnik starog momka'' at Discogs]&lt;/ref&gt; Oļa ir Balaseviča sieva Olivera Balaševiča. Balaševičs vairākkārt paziņoja, ka meitenes, kuru vārdos dziesmas nosauktas, ir tikai iedomātas. 2002. gadā ''iznāca'' kompilēts albums ''Ostaće okrugli trag na mestu šatre'' (&quot;Atlicis apaļš riņķis vietā, kur bija telts&quot;). kas nosaukta pēc dzejolis no dziesmas &quot;''Одлази циркус''&quot;. Albumā bija ievietotas dziesmas no Balaševiča solo karjeras, dažas no vecākajām dziesmām tika ierakstītas atkārtoti.

2004. gadā aktieris un kinorežisors Ļubiša Samardžičs uzņēma filmu ''Zoss spalva'', kuras pamatā bija balāde &quot;Stāsts par Vasju Ladački&quot;. Filmu vajadzēja uzņemt Samardžiča un Balaševiča sadarbībā, tomēr par sadarbību netika panākta vienošanās. Balaševičs izdeva dziesmas, kurām vajadzēja būt filmas skaņu celiņam, albumž ''Rani mraz''. Albuma apakšvirsraksts bija ''Stāsts par Vasju Ladački... / Mūzika no neuzņemtās filmas.''&lt;ref name=&quot;Rani mraz at Discogs&quot;&gt;[http://www.discogs.com/Balašević-Rani-Mraz/release/594061 ''Rani mraz'' at Discogs]&lt;/ref&gt;

==== 2010. gadi ====
[[Attēls:Djordje_Balasevic_DSC8436.jpg|right|thumb|376x376px| Balaševičs 2010. gadā]]
2010. gadā Balaševičs režisēja filmu ''Као рани мраз'', kuras galvenajās lomās bija Daniels Kovačevičs, Rade Šerbedžija un Balaševiča meita Jovana, pamatojoties uz dziesmu &quot;''Stāsts par Vasju Ladački''&quot;.&lt;ref&gt;[[imdbtitle:1264889|''An Eraly Frost'' at IMDb]]&lt;/ref&gt; Filma kritiķu atzinumus pārsvarā saņēmusi negatīvus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.popboks.com/tekst.php?ID=8047 |title=''Kao rani mraz'' review at Popboks |access-date={{dat|2020|05|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110829181059/http://www.popboks.com/tekst.php?ID=8047 |archivedate={{dat|2011|08|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.politika.rs/rubrike/Kultura/Eh-Vaso-Vaso-moj-Vaso.lt.html ''Kao rani mraz'' review at politika.rs]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.danas.rs/danasrs/kultura/okasneli_mraz_u_vojvodjanskom_bolivudu.11.html?news_id=188640 ''Kao rani mraz'' review at danas.rs]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vreme.com/cms/view.php?id=928361 |title=&quot;Brend – Vojvodina stara&quot;, vreme.rs |access-date={{dat|2020|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201119052741/https://www.vreme.com/cms/view.php?id=928361 }}&lt;/ref&gt;

2012. gadā Balašević izlaida sešas jaunas dziesmas, starp kurām ''Ljubav ne pobeđuje'' (&quot;Mīlestība neuzvar&quot;) un ''Osmeh se vratio u grad'' (&quot;Smaida atgriešanās pilsētā&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://balasevic.in.rs/dorde-balasevic-promo-cd-2012-album/ |title=Djordje Balašević promo cd album 2012 at balasevic.in.rs |access-date={{dat|2020|05|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170529010207/http://balasevic.in.rs/dorde-balasevic-promo-cd-2012-album/ |archivedate={{dat|2017|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2015. gadā Balaševičs ierakstīja dziesmu &quot;Duets&quot;, kas veltīta bosniešu dziedonim Kemalam Monteno, kurš bija miris tā gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://balasevic.in.rs/dorde-balasevic-duet-za-kemala-montena-2015/ |title=Djordje Balašević pesma duet at balasevic.in.rs |access-date={{dat|2020|05|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170529010100/http://balasevic.in.rs/dorde-balasevic-duet-za-kemala-montena-2015/ |archivedate={{dat|2017|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2016. gadā Balaševičs izlaida dziesmu ''Mala vidra sa Begeja'' (&quot;Mazais ūdrs no Begas upes&quot;).&lt;ref&gt;[http://balasevic.in.rs/djordje-balasevic-mala-vidra-s-begeja-tekst-nova-pesma-2016/ Djordje Balašević nova pesma 2016 at balasevic.in.rs]&lt;/ref&gt;

== Koncerti ==
Parasti Balaševiča koncerti ilgst vairāk nekā četras stundas no vietas. Papildus dziesmu atskaņošanai viņam ir ieradums rīkot ilgas pauzes starp dziesmām un komentēt aktuālos notikumus. Tāpēc viņa koncerti drīzāk ir [[kabarē]] nekā roka koncerti šī vārda vispārējā izpratnē.

Viņa tradicionālie Jaungada koncerti Savas centra zālē Belgradā tiek tradicionāli izpārdoti.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Janjatović|first=Petar|title=YU ROCK enciklopedija|url=http://balasevic.freeserverhost.com/index.php?page=biografija}}&lt;/ref&gt; Regulāros Jaungada koncertus viņš uzsāka 1986. gadā, bet 1990. un 2000. gados viņš uzstājās līdz 11 vakariem pēc kārtas.

== Politika ==
Kopš savas pirmās populārās dziesmas &quot;Računajte na nas&quot; Balaševičs ir bijis iesaistīts politikā. Kopā ar vēl vienu agrīno singlu “''Triput sam video Tita''” (“Es trīs reizes redzēju [[Josips Brozs Tito|Tito]]”), šīs dziesmas apkopoja viņa agrīno politisko noskaņojumu: dienvidslāvismu, patriotismu un titoismu. Neraugoties uz to, konservatori viņu kritizēja par padošanos Rietumu ietekmei. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma viņš šīs dziesmas vairs neizpildīja, neraugoties uz pirmās no tām popularitāti, un apgalvoja, ka viņam tās nācies uzrakstīt politiska spiediena dēļ.

Astoņdesmito gadu otrajā pusē Balaševičs sāka kritizēt varas iestādes, vainojot tās nespējā saglabāt vienotību, un deviņdesmito gadu sākumā viņa dziesmas un skatuves runas parādīja vilšanos un skumjas par to, ka Dienvidslāvijā, kuru viņš reiz apbrīnoja, kļuva iespējama asinsizliešana. Viņš atklāti kritizēja serbu, horvātu un slovēņu [[Nacionālisms|nacionālismu]]. Savas domas viņš izteica 1991. gada grāmatā &quot;Trīs pēckara draugi&quot;: &lt;blockquote&gt;Kamēr mēs augām, visvairāk mūs aizskāra, kad mūsu Dzimteni sauca par pretdabisku, mākslīgu veidojumu. Kad mēs izaugām, mēs sapratām, ka tā bija taisnība.&lt;/blockquote&gt;

Turpmākajos kara gados Balaševičam bija nopietnas problēmas ar [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] [[Serbija un Melnkalne|valdību]], jo viņš atklāti pauda savu nepatiku pret to. Savos koncertos viņš bieži kritizēja Miloševiču un citus Serbijas politiķus vai apcēla tos. Tāpat viņš kritizēja arī prohorvātiskos un probosniskos komandierus, kas apgrūtināja viņa attiecības ar šo zemju vadību, taču ne ar to iedzīvotājiem. Kamēr viņam bija legta iebraukšana Horvātijā, horvāti brauca uz viņa koncertiem Slovēnijā, bieži pārsniedzot skaitā vietējos iedzīvotājus. Uz viņa pirmo pēckara koncertu Zagrebā 2002. gadā 10 000 biļešu tika izpārdotas 3 mēnešus iepriekš. Balaševičs ticis bieži kritizēts par dienvidslāvismu (un tā pēcteci &quot;jugonostalģiju&quot;), tai skaitā par dziesmu ''Блуз за браћу Словенце'' (&quot;Blūzs brāļiem slovēņiem&quot;), kurā apsmēja slovēņu un horvātu neatkarības centienus.

1996. gadā viņš kļuva par [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] labas gribas vēstnieku, pateicoties saviem pretkara paziņojumiem [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karos]] un sarīkoja pirmo pēckara koncertu [[Sarajeva|Sarajevā]] kā pirmais serbu mākslinieks, kurš apmeklēja kara plosīto [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]].

2000. gadā viņš piedalījās demonstrācijās Slobodana Miloševiča krišanas laikā un pēc tam.

2006. gadā pēc [[Melnkalne]]s pasludināšanas par neatkarīgu no [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes Valstu savienības]], tika publicēta Balaševiča vēstule Melnkalnes premjerministram [[Milo Džukanovičs|Milo Džukanovičam]], kurā viņš apsveic Džukanoviču ar Melnkalnes neatkarību.

== Personīgā dzīve ==
Balaševičs dzīvo Novi Sadā kopā ar savu sievu Oliveru (dzimusi Saviča, no [[Zreņanina]]s), kura bija balerīna un nacionālās [[vingrošana]]s komandas dalībniece, un viņu trim bērniem - meitām Jovanu (aktrise, dzimusi 1980. gadā) un Jeļenu (dzimusi 1984. gadā), un dēlu Aleksu (dzimis 1994. gadā).

2019. gada 14. novembrī Balaševičš pārcieta [[Miokarda infarkts|miokarda infarktu,]] kas paliekoši ietekmējis viņa veselību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.politika.rs/sr/clanak/442045/Dorde-Balasevic-imao-infarkt-ugradeni-mu-stentovi|title=Đorđe Balašević imao infarkt, ugrađeni mu stentovi|website=Politika Online|access-date=2019-11-16}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.b92.net/zivot/vesti.php?yyyy=2019&amp;mm=11&amp;dd=15&amp;nav_id=1617592|title=Đorđe Balašević imao infarkt: &quot;Ugrađeni su mu stentovi, ali se oseća dobro&quot;|website=B92.net|access-date=2019-11-16|language=sr-Latn-RS}}&lt;/ref&gt;

== Novērtējumi ==

1998. gada grāmatā ''YU 100: najbolji albumi jugoslovenske rok i pop muzike'' (&quot;YU 100: Dienvidslāvu popa un roka labākie albumi&quot;) iekļauti divi Džordže Balaševiča solo albumi, ''Бездан'' (25. vieta) un ''Пуб'' (66. vieta), un viens ''Rani Mraz'' albums, ''Mojoj mami umesto maturske slike u izlogu'' (44. vieta).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Antonić|first=Duško|last2=Štrbac|first2=Danilo|title=YU 100: najbolji albumi jugoslovenske rok i pop muzike|year=1998|publisher=YU Rock Press|location=Belgrade|page=}}&lt;/ref&gt;

2000. gadā dziesma &quot;''Slovenska''&quot; ''Rock Express'' aptaujā kļuva par Nr. 69 visu laiku labāko 100 Dienvidslāvijas roka dziesmu sarakstā.&lt;ref name=&quot;rockexpress27&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=100 najboljih pesama svih vremena YU rocka|journal=Rock Express|language=Serbian|location=Belgrade|publisher=Rock Express|issue=25}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā dziesma &quot;''Прича о Васи Ладачком''&quot; aptaujā kļuva par Nr. 13 radio B92 Top 100 pašmāju dziesmu sarakstā.&lt;ref&gt;[http://www.b92.net/radio/100yunajboljih/ The B92 Top 100 Domestic Songs list at B92 official site]&lt;/ref&gt;

2007. gadā divdesmit viena grupa no Balaševiča dzimtās Novi Sadas ierakstīja veltījumu albumu Balaševičam ar nosaukumu ''Neki noviji klinci i...''&lt;ref&gt;[http://www.discogs.com/Various-Neki-Noviji-Klinci-I/release/1306861 ''Neki noviji klinci i...'' at Discogs]&lt;/ref&gt; 2012. gadā dziedātājs, dziesmu autors un bijušais Azra līderis Branimirs &quot;Džonijs&quot; Štuličs savā oficiālajā YouTube kanālā izlaida savu dziesmas &quot;У раздељак те љубим&quot; versiju.&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=kN_eAdTO17g &quot;U RAZDELJAK TE ЉUBIM&quot; via Branimir Štulić, YouTube.com]&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
=== Albumi ===
==== Рани мраз ====
* Мојој мами место матурске слике у излогу — 1979.
* Одлази циркус — 1980.

==== Solo karjera ====
* Пуб — 1982
* Целовечерњи тхе Кид — 1983
* 003 — 1985
* Бездан — 1986
* У твојим молитвама — Баладе
* Панта реи — 1988
* Три послератна друга — 1989
* Марим ја — 1991
* Један од оних живота — 1993
* Напослетку — 1996
* Деведесете — 2000
* Дневник старог момка — 2001
* Рани мраз — 2004

=== Singli ===

* У раздељак те љубим (1977) (ar «Жетва»)
* Опрости ми, Катрин (1978) (ar «Рани Мраз»)
* Кристифоре, црни сине (1978) (ar «Рани Мраз»)
* Рачунајте на нас (1978) (ar «Рани Мраз»)
* Љубио сам снашу на салашу (1978)
* Панонски морнар (1979) (ar «Рани Мраз»)
* Први јануар (1979) (ar «Рани Мраз»)
* Марина (1980)
* Прича о Васи Ладачком (1980)
* Три пут сам видео Тита (1981)
* Хеј чаробњаци, сви су вам ђаци (1982)

== Filmogrāfija ==

* 1979. — Полетарац 
* 1979. — Кост од мамута (Миле)
* 1980. — Било, па прошло (muzikants)
* 1981. — Војници (TV seriāls) (Стојшин Лала)
* 1982. — Поп Ћира и поп Спира (Шаца)
* 1984. — Целовечерњи тхе Кид (Миле)
* 1984. — Улични певачи 
* 1984. — Војници (filma) (Стојшин Лала)
* 1989. — Специјална редакција (Сава Ладачки)
* 2010. — Као рани мраз (Атаман Данилов)

== Grāmatas ==

* ''Рачунајте на нас'' — dzejoļu grāmata 
* ''И живот иде даље'' — rakstu krājums 
* ''Три послератна друга'' — romāns
* ''Један од оних живота'' — romāns
* ''Додир свиле'' (1998) — dzejoļu grāmata 
* ''Као рани мраз'' (kinoscenārija pamats) - 
* ''... i od dva-tri akorda (jer ni ne umem bolje ja ...)'' — dzejoļu grāmata 
* ''Kalendars mog detinjstva'' — romāns

== Literatūra ==
* ''EX YU ROCK enciklopedija 1960–2006'', Janjatović Petar; {{ISBN|978-86-905317-1-4}}    
* ''NS rockopedija, novosadska rock scena 1963–2003'', Mijatović Bogomir; Izdevējs: SWITCH, 2005

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{DEFAULTSORT:Balaševičs, Džordže}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2021. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dienvidbačkas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidslāvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Serbu dziedātāji]]</text>
      <sha1>ln1764dm5up8gncof275k19ai240ha7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brigite Vāgnere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461456</id>
    <revision>
      <id>4468560</id>
      <parentid>3873537</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:50:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7079" sha1="5kkmy34f7x5m87vrqpjwdwzohr16ikq" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Brigite Vāgnere
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Brigitte Wagner''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|11|22}} 
 |             dz_viet = {{vieta|Rietumvācija|Bavārija|Freizinga}}
 |             mir_dat = &lt;!-- {{miršanas datums un vecums|20xx|x|x|1983|11|22}} --&gt;
 |            mir_viet = &lt;!-- {{vieta|}} --&gt;
 |             tautība = [[vāciete]]
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērv|cm=157}}
 |               svars = {{mērv|kg=53}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{GER}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = ''SV Siegfried''
 |          disciplīna = [[Brīvā cīņa]]
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = Jirgens Šeibe
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = &lt;!-- ? (20??) --&gt;
 |          os_medaļas = &lt;!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --&gt;
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = &lt;!-- ? (20??) --&gt; 
 |          pč_medaļas = &lt;!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --&gt;
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}}
{{Medal|Bronze|[[2001. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Sofija 2001]]|līdz 46 kg}}
{{Medal|Gold|[[2002. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Halkida 2002]]|līdz 48 kg}}
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}}
{{Medal|Silver|[[2002. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Seinejoki 2002]] |līdz 47 kg}}
{{Medal|Gold|[[2003. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Rīga 2003]] |līdz 47 kg}}
{{Medal|Bronze|[[2007. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Sofija 2007]] |līdz 48 kg}}
}}
'''Brigite Vāgnere''' ({{val|de|Brigitte Wagner}}; dzimusi {{dat|1983|11|22}}) ir bijusī [[Vācieši|vācu]] [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece, Pasaules un Eiropas čempione, [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātu]] medaļniece.

== Biogrāfija ==
Brigite Vāgnere dzimusi 1983. gadā. Ar [[Cīņas sports|cīņas sportu]] viņa sāka nodarboties 1993. gadā un labus rezultātus uzrādīja jau pusaudzes gados, kļūstot par Pasaules un Eiropas čempioni gan kadetu, gan junioru vecuma grupā. 21. gadsimta sākumā viņa tika uzskatīta par vienu no spēcīgākajām cīkstonēm mušas svarā. Visas savas sportiskās karjeras laikā Vāgnere trenējās kā Hallbermozas sporta kluba ''&quot;SV Siegfried&quot;'' cīkstoņu komandas locekle sava trenera un četrkārtējā olimpieša Jirgena Šeibes vadībā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Brigitte Wagner für die Welttitelkämpfe nominiert|trans-title=Brigitte Wagner nominated for the World Championships|language=de|url=http://www.merkur-online.de/lokales/regionen/brigitte-wagner-welttitelkaempfe-nominiert-309978.html|publisher=Münchner Merkur|date=19 June 2007|accessdate=04 Jun 2020|archive-date={{dat|2014|06|24||bez}}|archive-url=https://archive.today/20140624053846/http://www.merkur-online.de/lokales/regionen/brigitte-wagner-welttitelkaempfe-nominiert-309978.html}}&lt;/ref&gt;

Vāgneres agrīnie panākumi sekmēja viņas karjeru, jo viņa dominēja gan [[2002. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2002. gada pasaules]], gan [[2003. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2003. gada Eiropas čempionātā]], abos izcīnot zelta medaļas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Japan dominates women's wrestling; U.S. takes two medals |url=http://usatoday30.usatoday.com/sports/olympics/summer/2002-11-03-wromen-wrestling_x.htm |publisher=[[USA Today]]|date=3 November 2002|accessdate=4 Jun 2020|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ringen: Deutsches Team übertrifft Überwartungen |language=de|url=http://www.rp-online.de/sport/ringen-deutsches-team-uebertrifft-ueberwartungen-aid-1.1575222 |publisher=Rheinische Post|date=4 May 2003|accessdate=4 Jun 2020}}&lt;/ref&gt;

Kad sieviešu brīvā cīņa debitēja 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs [[Atēnas|Atēnās]], Vāgnere izmantoja savu iespēju piedalīties 48 kg svara kategorijas inaugurācijas sacensībās. Savā apakšgrupā viņa bija otrā aiz japānietes [[Čiharu Ičo]], kas līdz ar trīs citu grupu uzvarētājām iekļuva pusfinālā, Vāgnerei bija jācīnās par 5. līdz 8. vietu. Pirmajā cīņā viņa pārspēja [[Mongoļi|mongolieti]] Cogtbazarinu Anhžargalu, bet pēc tam zaudēja [[Krievija]]s cīkstonei [[Lorisa Oržaka|Lorisai Oržakai]] un ieņēma 6. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Wrestling: Women's Freestyle 48kg|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/olympics_2004/wrestling/results/3532676.stm|work=Athens 2004|publisher=[[BBC Sport]]|date=15 August 2004|accessdate=04 Jun 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Abbott|first=Gary|title=McMann wins silver medal and Miranda wins bronze medal for United States in Olympic women's wrestling|url=http://www.themat.com/section.php?section_id=3&amp;page=showarticle&amp;ArticleID=10557|work=USA Wrestling|publisher=The Mat|date=23 August 2004|accessdate=04 Jun 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20140728115612/http://www.themat.com/section.php?section_id=3&amp;page=showarticle&amp;ArticleID=10557|archive-date=28 July 2014|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vāgnere, Brigite}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas cīkstoņi]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Pasaules čempiones brīvajā cīņā]]</text>
      <sha1>5kkmy34f7x5m87vrqpjwdwzohr16ikq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Illumination Entertainment</title>
    <ns>10</ns>
    <id>462359</id>
    <revision>
      <id>4468647</id>
      <parentid>4432554</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:30:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizējums......</comment>
      <origin>4468647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1173" sha1="k6nyfhlsj54z4f6kn7a1fpg62g13cj7" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Illumination Entertainment
|title = ''[[Illumination]]''
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = &quot;[[Nejaukais es (franšīze)|Nejaukais es]]&quot;
|list1  =
* &quot;[[Nejaukais es]]&quot; (2010)
* &quot;[[Nejaukais es 2]]&quot; (2013)
* &quot;[[Minioni]]&quot; (2015)
* &quot;[[Nejaukais es 3]]&quot; (2017)
* &quot;[[Minioni 2]]&quot; (2022)
* &quot;[[Nejaukais es 4]]&quot; (2024)
* &quot;[[Minioni un mošķi]]&quot; (2026)

|group2 = &quot;[[Mīluļu slepenā dzīve (filmu cikls)|Mīluļu slepenā dzīve]]&quot;
|list2  =
* &quot;[[Mīluļu slepenā dzīve]]&quot; (2016)
* &quot;[[Mīluļu slepenā dzīve 2]]&quot; (2019)

|group3 = &quot;[[Dziedi! (filmu cikls)|Dziedi!]]&quot;
|list3  =
* &quot;[[Dziedi!]]&quot; (2016)
* &quot;[[Dziedi! 2]]&quot; (2021)

|group4 = [[Teodors Seuss Geizels|Doktora Seusa]] grāmatu filmas
|list4  =
* &quot;[[Lorakss]]&quot; (2012)
* &quot;[[Grinčs (animācijas filma)|Grinčs]]&quot; (2018)

|group5 = [[Mario]]
|list5  =
* &quot;[[Super Mario brāļi: Filma]]&quot; (2023)
* &quot;[[Super Mario Galaktika: Filma]]&quot; (2026)

|group6 = Citas filmas
|list6  =
* &quot;[[Hop (filma)|Hop]]&quot; (2011)
* &quot;[[Spārnos]]&quot; (2023)
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Illumination Entertainment| ]]
[[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>k6nyfhlsj54z4f6kn7a1fpg62g13cj7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tre Fiori FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>466102</id>
    <revision>
      <id>4468904</id>
      <parentid>4331755</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:23:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;TREFIORI_logo_MODIFICATO.jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No permission since 7 May 2026).</comment>
      <origin>4468904</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3050" sha1="ein1pfify6yj3ikefcitj1knwt56xxt" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #0000FF
| bg_color        = #FFF000
| nos             = ''Tre Fiori''
| logo_links      =
| logo_izm        = 150px
| pilns           = ''Tre Fiori Football Club''
| iesauka         = 
| pilsēta         = {{Vieta|Sanmarīno|Fjorentīno}}
| līga            = [[Sanmarīno čempionāts futbolā]]
| sez             = 2024.—2025.
| poz             = 3. vieta
| dib             = 1949
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         =
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = ''Stadio di Fiorentino''
| ietilp          = 1000
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Sanmarīno}} Marīno Kasali
| tren            = {{flaga|Itālija}} Mateo Čeketi
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|http://www.trefiori.sm/}}
| sadarbojas      = 
| pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=
| leftarm1=FFF000|body1=FFF000|rightarm1=FFF000|shorts1=0000FF|socks1=0000FF
| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=
| leftarm2=FFF312|body2=FFF600|rightarm2=FFF312|shorts2=FFF665|socks2=FFF665
}}
'''''Tre Fiori FC''''' ir [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubs no [[Fjorentīno]]. Klubs ir dibināts 1949. gadā, pašlaik spēlē [[Sanmarīno čempionāts futbolā|Sanmarīno čempionāta]] A grupā. Kluba futbolisti ir astoņas reizes kļuvuši par Sanmarīno čempioniem un septiņas reizes izcīnījuši Sanmarīno kausu (''Coppa Titano''). Komanda regulāri piedalās [[UEFA]] klubu sacensībās.

== Sasniegumi ==
* '''[[Sanmarīno čempionāts futbolā|Sanmarīno čempionāts]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sanmchamp.html |title=San Marino - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|8|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (8): 1987–88, 1992–93, 1993–94, 1994–95, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2019-20
** Vicečempioni (3): 1990–91, 1997–98, 2006–07
* '''Sanmarīno kauss''' (''Coppa Titano'')&lt;ref name=&quot;kauss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sanmcuphist.html |title=San Marino - List of Cup Winners |language=en |accessdate={{dat|2020|8|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (7): 1966, 1971, 1974, 1975, 1985, 2010, 2019
** Finālisti (3): 1986, 1992, 2001
* '''''Trofeo Federale'''''&lt;ref name=&quot;kauss&quot; /&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1991, 1993, 2010, 2011
** Finālisti (4): 1988, 1992, 1995, 2007
* '''Sanmarīno superkauss'''&lt;ref name=&quot;kauss&quot; /&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2019

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{itāliski}}
* [https://www.fsgc.sm/club/tre-fiori/ Kluba profils FSGC vietnē] {{itāliski}}
* [https://int.soccerway.com/teams/san-marino/sp-tre-fiori/1892/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{angliski}}
* [https://www.transfermarkt.com/sp-tre-fiori/startseite/verein/10617 ''Transfermarkt'' kluba profils] {{angliski}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Sanmarīno-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Tre Fiori}}
[[Kategorija:Sanmarīno futbola klubi]]</text>
      <sha1>ein1pfify6yj3ikefcitj1knwt56xxt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas pusvadītāju rūpnīca &quot;Alfa&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467014</id>
    <revision>
      <id>4468659</id>
      <parentid>4464859</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:41:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10331" sha1="nam2s0n9bdxavnjn6nfkeyoq87ofjjj" xml:space="preserve">[[Attēls:Akciju sabiedrība Alfa, 2022.jpg|thumb|Galvenais korpuss AS &quot;Alfa&quot; un rūpnīcai &quot;Alfa RPAR&quot;]]
'''Rīgas pusvadītāju rūpnīca &quot;Alfa&quot;''' (pēc 1971. gada — '''Rīgas pusvadītāju ierīču ražošanas apvienība &quot;Alfa&quot;''',&lt;ref&gt;[http://webcfr.arhivi.gov.lv/fond.php?p_sakums=0&amp;kods=640974&amp;db_id=1 Fonda kartīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200917115636/http://webcfr.arhivi.gov.lv/fond.php?p_sakums=0&amp;kods=640974&amp;db_id=1|date={{dat|2020|09|17||bez}}}} Elektroniskā datubāze &quot;Nacionālā arhīva fonda centrālais reģistrs&quot;&lt;/ref&gt; pēc 2004. gada — '''&quot;ALFA RPAR&quot; AS'''), ir [[Latvija]]s elektronisko iekārtu ražošanas uzņēmums. Uzņēmums galvenokārt nodarbojas ar pusvadītāju ražošanu, kā arī piedāvā līgumražošanas pakalpojumus [[iespiedshēmas plate|iespiedshēmas platēm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alfarzpp.lv/eng/comm/about.php|title=About ALFA|website=alfarzpp.lv|access-date=2023-09-19|archive-date=2023-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230613090106/https://www.alfarzpp.lv/eng/comm/about.php}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma un tā struktūrā ietilpstošo uzņēmumu galvenie eksporta noieta tirgi ir Krievija un Baltkrievija.

Rīgas pusvadītāju rūpnīca &quot;Alfa&quot; bija bija viens no pirmajiem uzņēmumiem [[Padomju Savienība|PSRS]], kas [[1960. gadi|1960. gados]] sāka ražot integrālās mikroshēmas; tās izmantoja galvenokārt [[Padomju Savienība|PSRS]] militārā kompleksa un [[kosmiskā telpa|kosmosa]] nozares vajadzībām.

AS &quot;Alfa RPAR&quot; 2022. gadā bija 144 darbinieki, un uzņēmums strādāja ar 3,5 miljonu eiro apgrozījumu un 0,3 miljonu eiro zaudējumiem.

== Īpašumtiesību struktūra ==
AS &quot;Alfa RPAR&quot; ir AS &quot;Alfa&quot; meitassabiedrība, kam pieder 100% uzņēmuma akciju daļu.

Uzņēmuma AS &quot;Alfa RPAR&quot; produkciju Krievijā pārstāv tā māsas uzņēmums (arī AS &quot;Alfa&quot; meitassabiedrība) — OOO &quot;АЛЬФА&quot;, kas izplata gan AS &quot;Alfa RPAR&quot;, gan AS &quot;RD Alfa Mikroelektronikas departaments&quot; produkciju caur tirdzniecības uzņēmumu &quot;Lesta-M&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.importgenius.com/russia/importers/%D0%BE%D0%BE%D0%BE-%D0%BA%D0%BE%D0%BC%D0%BF%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F-%D0%BB%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B0-%D0%BC|title=Ооо Компания Леста-м {{!}} See Full Import/Export History|last=Ninja|first=with ❤️ Code|website=ImportGenius|access-date=2023-09-19|language=en}}&lt;/ref&gt; kuram ir piešķirtas &quot;ekskluzīvas tiesības&quot; piegādāt produkciju ieroču un militārā aprīkojuma ražotājiem Krievijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alfarzpp.ru/rus/comm/about.html|title=О компании|last=www.alfarzpp.ru|access-date=19/09/2023|archive-date={{dat|2022|07|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220702201946/https://alfarzpp.ru/rus/comm/about.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alfarzpp.ru/rus/comm/contact_us.html|title=Генеральный представитель АО &quot;ALFA RPAR&quot; в России ООО &quot;АЛЬФА|website=web.archive.org|access-date=2023-09-19|date=2022-07-02|archive-date=2022-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220702211602/https://alfarzpp.ru/rus/comm/contact_us.html}}&lt;/ref&gt; Baltkrievijā šo uzņēmumu produkciju pārstāv ООО &quot;АЛЬФА-БЛР&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alfablr.by/|title=RD ALFA Microelectronics {{!}}|website=alfablr.by|access-date=2023-09-19|archive-date=2022-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221004195444/https://alfablr.by/}}&lt;/ref&gt;

Savukārt AS &quot;Alfa&quot; lielākais akcionārs ir SIA &quot;Zinātniskais Centrs Mikroelektronika&quot; ar 96,9% akciju daļu, kura īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Aleksandrs Kuzņecovs, Aleksandrs Zaslavskis un Krievijas pilsonis Viktors Sedovs.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.09.2023-the-insider-latvijas-uznemumi-apgada-krievijas-militaras-rupnicas-ar-mikroshemam.a524590/|title=«The Insider»: Latvijas uzņēmumi apgādā Krievijas militārās rūpnīcas ar mikroshēmām|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

SIA &quot;Zinātniskais Centrs Mikroelektronika&quot; ir arī vairākuma akcionārs uzņēmumiem AS &quot;Alton&quot; (iespiedplašu montāža, kabeļu izstrādājumu un elektronisko bloku izgatavošana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.alton.lv/lat/about_us.html|title=ALTON|website=www.alton.lv|access-date=2023-09-19}}&lt;/ref&gt; kā arī AS &quot;Rīgas autoelektrokomponentu rūpnīca&quot; (AS RAR), kas ražo dažādas auto detaļas, galvenokārt Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem — AS &quot;[[Gorkijas Automobiļu rūpnīca|GAZ]]&quot;, AS &quot;[[AvtoVAZ|VAZ]]&quot; un AS &quot;[[Minskas traktoru rūpnīca|MTZ]]&quot;, bet arī Ukrainas uzņēmumiem — AS &quot;ZAZ&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://as-rar.lv/onas.html|title=Предприятие AS|website=as-rar.lv|access-date=2023-09-19|archive-date=2024-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240620175330/https://as-rar.lv/onas.html}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1960. gadā sāka darboties Rīgas aparātbūves rūpnīca, tajā ražoja [[diode]]s un [[tranzistors|tranzistorus]], bet no 1962. gada mikroshēmas. [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielu]], kurā atradās rūpnīca, pārdēvēja par [[Jurijs Gagarins|Jurija Gagarina]] ielu. 1965. gadā rūpnīca pārgāja PSRS militārā kompleksa pakļautībā, 1966. gadā to pārdēvēja par Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīcu (RPAR, ''РЗПП''). 1966. gadā nodibināja [[Rīgas mikroaparātu zinātniski pētnieciskais institūts|Rīgas mikroaparātu ZPI]] (RMZPI, ''РНИИМП'').

1971. gadā RPAR un RMZPI apvienoja, izveidojot ražošanas tehnisko apvienību “Alfa” Jurija Gagarina ielā 140 Rīgā, 1977. gadā to pārdēvēja par ražošanas apvienību “Alfa” PSRS Elektroniskās rūpniecības ministrijas pakļautībā, kurā ietilpa arī [[Gulbene]]s rūpnīca &quot;Mitrāns&quot; (1976), rūpnīca &quot;Invertors&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas ielā]] 240 Rīgā (1977). 1985. gadā “Alfa” saražoja 180 miljonus tranzistoru un 70 miljonus integrālo mikroshēmu, tajā strādāja apmēram 11 000 darbinieku.&lt;ref&gt;[https://enciklopedija.lv/skirklis/26232 Jānis Šiliņš. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana Latvijā] enciklopedija.lv&lt;/ref&gt;

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā, deviņdesmito gadu beigās, uzņēmums tika privatizēts, par lielāko akcionāru kļūstot SIA &quot;Zinātniskais Centrs Mikroelektronika&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par 'Alfas' straujo atdzimšanu - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-09-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Privatizācijas procesa ietvaros veiktās pārstrukturizācijas rezultātā tika izveidotas vairākas uzņēmuma struktūrvienības — AS &quot;Alfa Ekspo&quot;, &quot;Mitrāns&quot;, AS &quot;Alton&quot;, &quot;IRM&quot;, Rīgas Mikroaparātu Zinātniski pētnieciskais institūts (vēlāk — AS &quot;RD Alfa Mikroelektronikas departaments&quot;), AS &quot;Alfa&quot; &quot;Invertors&quot; un &quot;Alfa&quot; PRO.&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/apraksti/F/LV_LVA_F454_VI.pdf archiv.org.lv]&lt;/ref&gt;

Vairums jaunizveidoto struktūrvienību laika gaitā bankrotēja un tika likvidētas vai pārdotas. Piemēram, AS &quot;Alfa Ekspo&quot; ar tai piederošo rūpnīcas kompleksa ēku Brīvības gatvē 372 Rīgā iegādājās Norvēģijas investīciju grupa &quot;Linstow Varner&quot;, kas 1998. gadā uzsāka ēkas rekonstrukciju, lai jau 2001. gadā atvērtu tolaik lielāko tirdzniecības centru Baltijas valstīs, saglabājot tā vēsturisko nosaukumu — &quot;[[Akropole Alfa|Alfa]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:418116%7Carticle:DIVL712|title=Lielākais tirdzniecības centrs Baltijas valstīs. Latvijas Vēstnesis, Nr.33.|website=periodika.lv|access-date=2023-09-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linstowbaltic.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Linstow Baltic|access-date=2023-09-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2006. gadā pārtrauca darboties Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīca Ropažu ielā 140,&lt;ref&gt;[https://company.lursoft.lv/rigas-pusvaditaju-aparatu-rupnica/40003084669 company.lursoft.lv]&lt;/ref&gt; taču vēlāk ražošanu atjaunoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alfarzpp.lv/eng/sc/semiconductor.php|title=Semiconductor production - ALFA -Riga Latvia Europe|website=www.alfarzpp.lv|access-date=2022-10-05|archive-date=2022-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220118013104/https://alfarzpp.lv/eng/sc/semiconductor.php}}&lt;/ref&gt; Tāpat joprojām darbojas AS &quot;Alton&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://alton.lv/about_us.html|title=ALTON|website=alton.lv|access-date=2023-09-19}}&lt;/ref&gt; un AS &quot;RD Alfa Mikroelektronikas departaments&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdalfa.eu/en/menu/9-About_us.html|title=RD ALFA Microelectronics {{!}} About us|website=www.rdalfa.eu|access-date=2023-09-19}}&lt;/ref&gt; Lai arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s uzņēmumu darbības apjoms ievērojami samazinājies, tomēr ražošana nav apstājusies.

== Saistība ar Krievijas militārajām operācijām ==
2023. gadā medijos izskanēja ziņas, ka vairāki Krievijas uzņēmumi, kas saistīti ar militāro nozari, piemēram, Zinātniski pētnieciskais elektronisko aparātu institūts (NIIEP), [[Iževska]]s Elektromehāniskā rūpnīca &quot;Kupol&quot; (IEMZ) un [[Ufa]]s instrumentu ražošanas asociācija, iegādājās Rīgā ražotās mikroshēmas ar &quot;RD Alfa&quot; un &quot;Alfa RPAR&quot; preču zīmēm arī pēc Eiropas Savienības sankcijām šādu preču eksportam uz Krieviju. Tomēr oficiāli nav zināms, vai tās ir tikušas izmantotas raķešu ražošanā Krievijas militārajām vajadzībām.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.info/politika/264866|title=Рижский бальзам на душу Путина: как латвийский бизнес оснащает российскую армию микросхемами|website=The Insider|access-date=2023-09-19|language=ru|archive-date=2023-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230927054719/https://theins.info/politika/264866}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Organizācija-aizmetnis}}
{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Ropažu iela]]</text>
      <sha1>nam2s0n9bdxavnjn6nfkeyoq87ofjjj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Renamed user 09f00fe09f8241fe9720ddf7a4cbb429</title>
    <ns>3</ns>
    <id>471782</id>
    <revision>
      <id>4468543</id>
      <parentid>3330786</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:00:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>J ansari</username>
        <id>70277</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>J ansari pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Mommpie]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 09f00fe09f8241fe9720ddf7a4cbb429]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Mommpie|Mommpie]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Renamed user 09f00fe09f8241fe9720ddf7a4cbb429|Renamed user 09f00fe09f8241fe9720ddf7a4cbb429]]&quot;</comment>
      <origin>3330786</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="4zxgqs4jvx5ev4tkplnkyfjeymy5z4u" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Mommpie}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 1. decembris, plkst. 17.29 (EET)</text>
      <sha1>4zxgqs4jvx5ev4tkplnkyfjeymy5z4u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šteire</title>
    <ns>0</ns>
    <id>478275</id>
    <revision>
      <id>4468700</id>
      <parentid>4287896</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T21:40:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4468700</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1926" sha1="3jjlu1zmbaski5cwf0dzyr1flrdtbn6" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Šteire
| official_name = ''Steyr''
| settlement_type = [[Austrijas pilsētu uzskaitījums|Statūtpilsēta]]
| image_skyline = Blick ueber die Steyrer Altstadt.jpg
| image_caption = Skats uz vecpilsētu
| image_flag = Flag of Steyr.gif
| image_seal = 
| image_shield = AUT Steyr COA.svg
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Austrija
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{karogs|Austrija}}
| subdivision_type1 = [[Austrijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]]
| subdivision_name1 = [[Augšaustrija]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 26.56
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2020
| population_footnotes = 
| population_total = 38056
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = 
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 48
| latm = 02
| lats = 
| latNS = N
| longd = 14
| longm = 25
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = 
| postal_code = 
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 310
| website = {{URL|www.steyr.at/}}
| footnotes = 
}}
'''Šteire''' ({{val|de|Steyr}}, {{Val-bar|Steia}}) ir pilsēta [[Austrija]]s ziemeļos pie [[Ennsa]]s upes. Atrodas [[Augšaustrija]]s federālajā zemē. Šteire ir divpadsmitā apdzīvotākā pilsēta Austrijā un trešā apdzīvotākā Augšaustrijas federālajā zemē.

Šteirē atrodas mašīnbūves uzņēmums ''[[Steyr Automotive]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Austrija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrijas pilsētas]]
[[Kategorija:Augšaustrija]]</text>
      <sha1>3jjlu1zmbaski5cwf0dzyr1flrdtbn6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Esperanto muzejs (Svitavi)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>483068</id>
    <revision>
      <id>4468823</id>
      <parentid>4261414</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:37:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468823</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5057" sha1="bwfibrfm3aqtrsxjo7x1kbcnk6sz3xk" xml:space="preserve">[[Attēls:Ottendorferova vila 4.JPG|thumb|Otendorfera nams, Esperanto muzeja atrašanās vieta]]
'''Esperanto muzejs''' ir daļa no [[Svitavi]] pilsētas muzeja [[Čehija|Čehijā]]. Tas iepazīstina ar [[esperanto]] kustības vēsturi un pašreizējo darbību. Muzejs tika atklāts 2008. gada 20. septembrī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.muzeum.svitavy.cz/stale-exp/ottendorferova-knihovna/muzeum-ceskeho-esperanta-ve-svitavach/383-1/|title=Muzeum Svitavy - Ottendorferova knihovna - Muzeum esperanta ve Svitavách|website=www.muzeum.svitavy.cz|access-date=2021-04-03}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.radio.cz/esperanto-museum-open-moravian-town-8455738|title=Esperanto museum to open in Moravian town|website=Radio Prague International|access-date=2021-04-03|date=2007-12-30|language=en|archive-date=2021-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210416175553/https://english.radio.cz/esperanto-museum-open-moravian-town-8455738}}&lt;/ref&gt;

== Atrašanās ==
Muzejs atrodas pilsētas vēsturiskajā ēkā, Otendorfera namā, kuru 1892. gadā uzcēla Svitavi pilsētā dzimis amerikāņu [[filantropija|filantrops]] Valentīns Osvalds Otendorfers. Ēku projektēja [[Brno]] [[arhitekts]] Germano Vanderlijs, savukārt ēkas celtniecību pilsētas mērs Frīdrihs Sanders uzticēja Johanam Bieram. Māja pazīstama arī kā Sarkanā bibliotēka, jo ķieģeļi, kas veido tās sienas, ir sarkani.

== Muzeja ēkas sākotnējais mērķis ==
[[Attēls:Sv-salono.jpg|thumb|Muzeja galvenā izstāžu telpa]]
Ēkā atradās arī publiskā [[bibliotēka]] ar 7400 grāmatām [[vācu valoda|vācu valodā]], kas vēlāk paplašinājās līdz 22 000 sējumiem. Tajā laikā pilsētā pārsvarā dzīvoja vācvalodīgie. Ēkas augšējā stāvā atrodas kongresu zāle, kurā notiek forumi, koncerti, izrādes un lekcijas.

Grāmatu kolekcija vācu valodā tiek uzskatīta par diezgan pilnīgu, jo Otendorfers vēlējās, lai kvalitatīva literatūra būtu pieejama plašākai sabiedrībai. Viņš cerēja, ka citas pilsētas sekos viņa paraugam. Viņš nolēma kolekciju [[kataloģizācija|kataloģizēt]] pēc [[Melvils Djūijs|Melvila Djūija]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/162603.pdf|title=Decimālās klasifikācijas tēvs — Melvils Djūijs (1851−1931)}}&lt;/ref&gt; (''Melville Louis Kossuth Dewey'') 1876. gadā izstrādātās decimālās klasifikācijas.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lielākā daļa kolekcijas tika izlaupīta, pēc tam komunistu laikā izlaupīšana turpinājās, līdz bija palikuši tikai 6000 sējumu. Tie tagad ir saglabāti ēkā pāri laukumam, Svitavi pilsētas muzejā.

== Esperanto muzeja dibināšana ==
[[Attēls:Svitavy_Muzeo_de_esperanto.JPG|thumb|Muzeja galvenā izstāžu telpa]]
Otendorfera nama pirmajā stāvā bija tukša telpa, kas piederēja muzejam. Vietējie esperantisti uzaicināja muzeja direktoru un [[pašvaldības vadītājs|pilsētas galvu]] izveidot izstādi par esperanto kustības vēsturi. Abi uzrunātie bija ieinteresēti par šo ideju un ne tikai panāca vienošanos ar kultūras ministriju, bet arī saņēma finansiālu atbalstu telpas remontam un aprīkošanai ar nepieciešamajām mēbelēm. Lielu daļu darba paveica vietējā esperanto kopiena, un palīdzību sniedza arī Čehijas esperanto asociācija un entuziasti no ārzemēm.

Pilsētas muzejs aizņēmās esperanto valodas radītāja [[Ludviks Zamenhofs|Ludviga Zamenhofa]] krūšutēlu un daudzas grāmatas no kaimiņpilsētas [[Česka Tršebova]]s, kur bija lielākā esperanto grāmatu kolekcija Čehijā. Taču tur grāmatas zinātnisko vajadzību dēļ tiek glabātas arhīvā, kas nav pieejams sabiedrībai, savukārt Svitavi tās tiek izstādītas plašākai sabiedrībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsprom.ru/news/Dosug/99081.html|title=В Чехии открыт музей эсперанто|website=newsprom.ru|access-date=2021-04-03}}&lt;/ref&gt;

== Muzeja plānojums ==
Esperanto grāmatas izliktas septiņās stikla vitrīnās, sakārtotas pēc atsevišķo izstāžu tēmas. Muzejā ir arī nopērkamas mūsdienu grāmatas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Muzejā apskatāmi arī citi eksponāti, kas saistīti ar esperanto valodu. Apmeklētāji var arī darboties ar [[skārienekrāns|skārienekrāna]] [[dators|datoru]], lai uzzinātu vairāk par konkrēiem muzeja eksponātiem. Muzeja aizmugurējā telpā ir neliela kafejnīca, kurā cilvēki var patērzēt.

2011. gada oktobrī muzejā notika “Esperanto Wikimania” — pasākums par godu [[Vikipēdija esperanto|Vikipēdijas esperanto]] valodā 10 gadu jubilejai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.muzeum.esperanto.cz/ Official museum website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090628080125/http://muzeum.esperanto.cz/ |date={{dat|2009|06|28||bez}} }}

{{Commons category|Esperanto Museum in Svitavy}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Čehijas kultūra]]
[[Kategorija:Muzeji Čehijā]]
[[Kategorija:Esperanto vēsture]]</text>
      <sha1>bwfibrfm3aqtrsxjo7x1kbcnk6sz3xk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Biafra/Basketbola veidnes</title>
    <ns>2</ns>
    <id>490328</id>
    <revision>
      <id>4468782</id>
      <parentid>4465977</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:35:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Latvijas čempioni */</comment>
      <origin>4468782</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11685" sha1="nv0d2gsr2921k5w57v3yiz9sh4og3dc" xml:space="preserve">== NBA komandu sastāvi ==
{{Atlanta Hawks spēlētāji}}
{{Boston Celtics spēlētāji}}
{{Brooklyn Nets spēlētāji}}
{{Dallas Mavericks spēlētāji}}
{{Maiami Heat spēlētāji}}
{{Milwaukee Bucks spēlētāji}}
{{New York Knicks spēlētāji}}
{{San Antonio Spurs spēlētāji}}
{{Washington Wizards spēlētāji}}
{{NBA komandu treneri}}

== NBA čempioni ==
{{Celtics 2023–24 NBA čempioni}}
{{Nuggets 2022–23 NBA čempioni}}
{{Warriors 2021–22 NBA čempioni}}
{{Bucks 2020–21 NBA čempioni}}
{{Lakers 2019–20 NBA čempioni}}
{{Raptors 2018–19 NBA čempioni}}
{{Warriors 2017–18 NBA čempioni}}
{{Warriors 2016–17 NBA čempioni}}
{{Cavaliers 2015–16 NBA čempioni}}
{{Warriors 2014–15 NBA čempioni}}
{{Heat 2012–13 NBA čempioni}}
{{Heat 2011–12 NBA čempioni}}
{{Mavericks 2010–11 NBA čempioni}}
{{LA Lakers 2009–10 NBA čempioni}}
{{LA Lakers 2008–09 NBA čempioni}}
{{Celtics 2007–08 NBA čempioni}}
{{Spurs 2006–07 NBA čempioni}}
{{Heat 2005–06 NBA čempioni}}
{{Spurs 2004–05 NBA čempioni}}

== Olimpiskie čempioni ==
{{ASV basketbols sastāvs 2024 OS}}
{{ASV basketbols sastāvs 2020 OS}}
{{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}}
{{ASV basketbols sastāvs 2012 OS}}
{{ASV basketbola sastāvs 2008. gada Pekinas OS}}
..
{{ASV basketbols sastāvs 1996 OS}}

== Pasaules čempioni ==
{{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2019}}
{{ASV sastāvs 2010 PČB}}
{{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2006}}

== Eiropas čempioni ==
{{Spānija sastāvs Eurobasket 2022}}
{{Slovēnija sastāvs Eurobasket 2017}}
{{Spānija sastāvs Eurobasket 2015}}
{{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}}
{{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}}

== Latvijas izlases ==
=== Dāmu ===
{{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}}
{{LV sastāvs EuroBasket Women 2019}}
{{LV sastāvs EuroBasket Women 2015}}
{{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}}
{{LV sastāvs EuroBasket Women 2011}}
{{LV sastāvs EuroBasket Women 2009}}
{{LV basketbola sastāvs OS 2008}}

=== Vīru ===
{{LV sastāvs Eurobasket 2025}}
{{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2017}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2015}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2013}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2011}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2009}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2007}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2005}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2003}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2001}}

== Latvijas basketbola klubu sastāvi ==
=== Dāmu ===
{{TTT Rīga spēlētājas}}
=== Vīru ===
{{LBL}}
{{BK Liepāja spēlētāji}}
{{VEF Rīga spēlētāji}}
{{Rīgas Zeļļu spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{BK Ventspils spēlētāji}}

== Baltijas čempioni ==
{{Ventspils 2013 BBL}}

== Latvijas čempioni ==
{{LBL čempioni}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}
{{VEF 2025}}
{{VEF 2024}}
{{VEF 2023}}
{{VEF 2022}}
{{VEF 2021}}
{{VEF 2020}}
{{VEF 2019}}
{{Ventspils 2018}}
{{VEF 2017}}
{{Valmiera 2016 LBL}}
{{VEF 2015 LBL}}
{{Ventspils 2014 LBL}}
{{VEF 2013 LBL}}
{{VEF 2012 LBL}}
{{VEF 2011 LBL}}
{{Barons 2010 LBL}}
{{Ventspils 2009 LBL}}
{{ASK Riga 2007}}
{{Ventspils 2006}}
{{Ventspils 2005}}
{{Ventspils 2004}}
{{Ventspils 2003}}
{{Ventspils 2002}}
{{Ventspils 2001}}
{{Ventspils 2000}}

== Latvijas jaunatnes izlases ==
=== Dāmu U-20 ===
{{Latvija siev basket 2023 U-20}}
{{Latvija siev basket 2010 U-20}}
{{Latvija siev basket 2009 U-20}}

=== Vīru U-20 ===
{{Latvija vir basket 2017 U-20}} &lt;!-- šī bija tā izlase, kas palika 16. vietā un izkrita no A grupas --&gt;
{{Latvija vir basket 2016 U-20}}
{{Latvija vir basket 2013 U-20}}
{{Latvija vir basket 2011 U-20}}
{{Latvija vir basket 2005 U-20}}
{{Latvija vir basket 2004 U-20}}

=== Vīru U-19 ===
{{Latvija vir basket 2021 U-19}}
{{Latvija vir basket 2019 U-19}}
{{Latvija vir basket 2011 U-19}}

=== Vīru U-18 ===
{{Latvija vir basket 2019 U-18}} &lt;!-- (čempionāts notika Grieķijā, 16. vieta, treneris ?) --&gt;
{{Latvija vir basket 2018 U-18}} &lt;!-- (čempionāts notika Latvijā, iepriekšējā Latvija palika pēdējā (16), kvalificējās kā rīkotājs) --&gt;
{{Latvija vir basket 2017 U-18}}
{{Latvija vir basket 2015 U-18}}
{{Latvija vir basket 2014 U-18}} &lt;!-- (čempionāts notika Turcijā, 8. vieta, treneris Arnis Vecvagars) --&gt;
{{Latvija vir basket 2013 U-18}} &lt;!-- (čempionāts notika Latvijā, 4. vieta, treneris Nikolajs Mazurs) --&gt;
{{Latvija vir basket 2012 U-18}}
{{Latvija vir basket 2011 U-18}}
{{Latvija vir basket 2010 U-18}}
{{Latvija vir basket 2008 U-18}}
{{Latvija vir basket 2007 U-18}}
{{Latvija vir basket 2006 U-18}}
{{Latvija vir basket 2000 U-18}}

=== Vīru U-16 ===
{{Latvija vir basket 2019 U-16}}
{{Latvija vir basket 2018 U-16}}
{{Latvija vir basket 2017 U-16}}
{{Latvija vir basket 2014 U-16}}
{{Latvija vir basket 2013 U-16}}
{{Latvija vir basket 2010 U-16}}
{{Latvija vir basket 2007 U-16}}
{{Latvija vir basket 2005 U-16}}

== Latvijas spēlētāji pēc dzimšanas gadiem ==
1970: '''[[Raimonds Miglinieks|R. Miglinieks]]''' &lt;br&gt;
1971: [[Mārtiņš Bondars|Bondars]] &lt;br&gt;
1972: '''[[Gints Fogels|Fogels]]''' • '''[[Agris Galvanovskis|Galvanovskis]]''' • '''[[Uvis Helmanis|U. Helmanis]]''' • [[Edgars Šneps|Šneps]] • '''[[Edmunds Valeiko|Valeiko]]''' &lt;br&gt;
1973: &lt;br&gt;
1974: '''[[Roberts Štelmahers|Štelmahers]]''' • '''[[Arnis Vecvagars|A. Vecvagars]]''' &lt;br&gt;
1975: &lt;br&gt;
1976: '''''[[Mihals Hlebovickis|Hlebovickis]]''''' • '''[[Aigars Vītols|A. Vītols]]''' &lt;br&gt;
1977: '''[[Sandis Buškevics|Buškevics]]''' • [[Andris Kivičs|Kivičs]] • '''[[Jevgēņijs Kosuškins|Kosuškins]]''' • [[Kristaps Purnis|Purnis]] • [[Mārtiņš Skirmants|Skirmants]] &lt;br&gt;
1978: [[Kaspars Kambala|Kambala]] • [[Sandis Valters|S. Valters]] &lt;br&gt;
1979: '''[[Juris Umbraško|Umbraško]]''' • '''[[Uģis Viļums|Viļums]]''' &lt;br&gt;
1980: [[Raimonds Vaikulis|Vaikulis]] &lt;br&gt;
1981: '''[[Sandis Amoliņš|Amoliņš]]''' • [[Raitis Grafs|Grafs]] • [[Māris Ļaksa|Ļaksa]] • '''[[Kristaps Valters (basketbolists)|K. Valters]]''' &lt;br&gt;
1982: [[Jānis Blūms (basketbolists)|Blūms]] • '''[[Artūrs Brūniņš|Brūniņš]]''' • [[Kaspars Cipruss|Cipruss]] • '''[[Raimonds Feldmanis|Feldmanis]]''' • [[Jānis Porziņģis|J. Porziņģis]] • [[Ivars Timermanis|Timermanis]] &lt;br&gt;
1983: [[Kristaps Janičenoks|Janičenoks]] • '''[[Gatis Melderis|Melderis]]''' • &lt;u&gt;[[Jānis Pozņaks|Pozņaks]]&lt;/u&gt; • [[Armands Šķēle|Arm. Šķēle]] • '''[[Pāvels Veselovs|Veselovs]]''' &lt;br&gt;
1984: [[Daumants Dreiškens|Dreiškens]] • '''[[Raimonds Gabrāns|Gabrāns]]''' • [[Gatis Jahovičs|Jahovičs]] • [[Salvis Mētra|Mētra]] • '''[[Artūrs Štālbergs|Štālbergs]]''' &lt;br&gt;
1985: &lt;u&gt;[[Ingus Bankevics|Bankevics]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Kaspars Bērziņš|K. Bērziņš]]&lt;/u&gt; • '''[[Jānis Gailītis (basketbolists)|Gailītis]]''' • '''&lt;u&gt;[[Māris Gulbis (basketbolists)|Māris Gulbis]]&lt;/u&gt;''' • '''[[Mareks Jurevičus|Jurevičus]]''' • [[Mārtiņš Kravčenko|Kravčenko]] • &lt;u&gt;[[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edg. Krūmiņš]]&lt;/u&gt; • [[Rinalds Sirsniņš|Sirsniņš]] • '''&lt;u&gt;[[Artūrs Strēlnieks|A. Strēlnieks]]&lt;/u&gt;''' • '''[[Edijs Šlesers|Šlesers]]''' • '''[[Akselis Vairogs|Vairogs]]''' &lt;br&gt;
1986: [[Andris Biedriņš|Biedriņš]] • [[Agnis Čavars|A. Čavars]] • [[Edgars Jeromanovs|Jeromanovs]] &lt;br&gt;
1987: '''[[Ernests Kalve|Kalve]]''' • '''[[Krists Pīternieks|Pīternieks]]''' • '''&lt;u&gt;[[Ronalds Zaķis|Zaķis]]&lt;/u&gt;''' &lt;br&gt;
1988: '''[[Artūrs Bērziņš (basketbolists)|A. Bērziņš]]''' • &lt;u&gt;[[Rihards Kuksiks|Kuksiks]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Andrejs Šeļakovs|Šeļakovs]]&lt;/u&gt; &lt;br&gt;
1989: &lt;u&gt;[[Artis Ate|Ate]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Dairis Bertāns|Dair. Bertāns]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Jānis Kaufmanis|Kaufmanis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Jānis Strēlnieks|J. Strēlnieks]]&lt;/u&gt; • '''[[Oskars Virsis|Virsis]]''' &lt;br&gt;
1990: &lt;u&gt;[[Artūrs Ausējs|Ausējs]]&lt;/u&gt; • '''[[Lauris Blaus|Blaus]]''' • [[Kristaps Dārgais|Dārgais]] • [[Edmunds Elksnis|Elksnis]] • &lt;u&gt;[[Mārtiņš Laksa|Laksa]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Kristaps Miglinieks|K. Miglinieks]]&lt;/u&gt; • '''[[Žanis Peiners|Peiners]]''' • &lt;u&gt;[[Dāvis Rozītis|Rozītis]]&lt;/u&gt; • [[Māris Ziediņš (basketbolists)|Ziediņš]] &lt;br&gt;
1991: '''[[Roberts Freimanis|Freimanis]]''' • '''[[Mārtiņš Gulbis|Mārt. Gulbis]]''' • &lt;u&gt;[[Viktors Iļjins|Iļjins]]&lt;/u&gt; • '''[[Haralds Kārlis|Kārlis]]''' • &lt;u&gt;[[Dāvis Lejasmeiers|Lejasmeiers]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Mārtiņš Meiers (basketbolists)|Meiers]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Mareks Mejeris|Mejeris]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Nauris Miezis|Miezis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Uģis Pinete|Pinete]]&lt;/u&gt; &lt;br&gt;
1992: &lt;u&gt;[[Kārlis Apsītis|Apsītis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Dāvis Bertāns|Dāv. Bertāns]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Arnolds Helmanis|A. Helmanis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Renārs Magone|Magone]]&lt;/u&gt; • [[Matīss Miknis|Miknis]] • &lt;u&gt;[[Aigars Šķēle|Aig. Šķēle]]&lt;/u&gt; • †[[Jānis Timma|Timma]] • &lt;u&gt;[[Mārcis Vītols|M. Vītols]]&lt;/u&gt; • '''&lt;u&gt;[[Rihards Zēbergs|Zēbergs]]&lt;/u&gt;''' &lt;br&gt;
1993: &lt;u&gt;[[Jānis Bērziņš (basketbolists)|J. Bērziņš]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Andrejs Gražulis|Gražulis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Ingus Jakovičs|Jakovičs]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Ojārs Siliņš|Siliņš]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Guntis Sīpoliņš|Sīpoliņš]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Roberts Stumbris|Stumbris]]&lt;/u&gt; • '''[[Kaspars Vecvagars|K. Vecvagars]]''' &lt;br&gt;
1994: &lt;u&gt;[[Roberts Krastiņš|Krastiņš]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;''[[Deniss Krestiņins|Krestiņins]]''&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Kārlis Lasmanis|Lasmanis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Toms Leimanis|Leimanis]]&lt;/u&gt; &lt;br&gt;
1995: &lt;u&gt;[[Dāvis Geks|Geks]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Kristaps Gludītis|Gludītis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Iļja Gromovs|Gromovs]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Linards Jaunzems|Jaunzems]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Edgars Lasenbergs|Lasenbergs]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Anžejs Pasečņiks|Pasečņiks]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Kristaps Pļavnieks|Pļavnieks]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Kristaps Porziņģis|K. Porziņģis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Dāvis Spriņģis|Spriņģis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Rolands Šmits|Šmits]]&lt;/u&gt; &lt;br&gt;
1996: &lt;u&gt;[[Klāvs Čavars|K. Čavars]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Klāvs Dubults|Dubults]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Artūrs Grīnbergs|Grīnbergs]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Rihards Lomažs|Lomažs]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Rinalds Mālmanis|Mālmanis]]&lt;/u&gt; &lt;br&gt;
1997: &lt;u&gt;[[Renārs Birkāns|Birkāns]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Eduards Hāzners|Hāzners]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Verners Kohs|Kohs]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Matīss Kulačkovskis|Kulačkovskis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Zigmārs Raimo|Raimo]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Mārcis Saulītis|Saulītis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Kārlis Šiliņš|Šiliņš]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Kārlis Žunda|Žunda]]&lt;/u&gt; &lt;br&gt;
1998: &lt;u&gt;[[Reinis Avotiņš|Avotiņš]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Roberts Blumbergs|Blumbergs]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Rodions Kurucs|R. Kurucs]]&lt;/u&gt; • '''&lt;u&gt;[[Alberts Putāns|Putāns]]&lt;/u&gt;''' • &lt;u&gt;[[Artūrs Strautiņš|A. Strautiņš]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Kristers Zoriks|Zoriks]]&lt;/u&gt; &lt;br&gt;
1999: &lt;u&gt;[[Gustavs Kampuss|Kampuss]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Francis Lācis|Lācis]]&lt;/u&gt; &lt;br&gt;
2000: &lt;u&gt;[[Rodrigo Būmeisters|Būmeisters]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Artūrs Kurucs|A. Kurucs]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Edvards Mežulis|Mežulis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Anrijs Miška|Miška]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Niks Salenieks|Salenieks]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Norberts Strautiņš|N. Strautiņš]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Dāvids Vīksne|Vīksne]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Artūrs Žagars|Žagars]]&lt;/u&gt; &lt;br&gt;
2001: &lt;u&gt;[[Roberts Bērze|Bērze]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Ojārs Bērziņš|O. Bērziņš]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Roberts Bērziņš|R. Bērziņš]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Emīls Krūmiņš|Em. Krūmiņš]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Kristaps Ķilps|Ķilps]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Mārcis Šteinbergs|Šteinbergs]]&lt;/u&gt; • '''&lt;u&gt;[[Ričards Vitoļskis|Vitoļskis]]&lt;/u&gt;''' &lt;br&gt;
2002: &lt;u&gt;[[Krišs Helmanis|K. Helmanis]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Rodijs Mačoha|Mačoha]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Toms Skuja|Skuja]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Ričards Vanags|Vanags]]&lt;/u&gt; &lt;br&gt;
2003: &lt;u&gt;[[Raivo Butirins|Butirins]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Ričards Kļanskis|Kļanskis]]&lt;/u&gt; &lt;br&gt;
2004: &lt;u&gt;[[Rihards Berkolds|Berkolds]]&lt;/u&gt; • &lt;u&gt;[[Kristofers Karlsons|Karlsons]]&lt;/u&gt; &lt;br&gt;
2005: &lt;u&gt;[[Juris Vītols|J. Vītols]]&lt;/u&gt;</text>
      <sha1>nv0d2gsr2921k5w57v3yiz9sh4og3dc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elektriskais dzinējspēks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492529</id>
    <revision>
      <id>4468743</id>
      <parentid>3691930</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:25:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468743</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5051" sha1="qqi61lxyszrycl8pvijlyf4c1gv3vh6" xml:space="preserve">'''Elektriskais dzinējspēks''' jeb '''elektrodzinējspēks''' ('''EDS''') ir [[Skalārs lielums|skalārs]] [[fizikāls lielums]], kurš raksturo ārēju spēku darbu [[Elektriskā strāva|elektriskās strāvas]] ķēdēs. Slēgtā [[Elektriskais vadītājs|vadītāja]] kontūrā šis spēks ir vienāds ar ārējo spēku [[Darbs (fizika)|darbu]], kas nepieciešams pozitīva vienības [[Elektriskais lādiņš|lādiņa]] pārvietošanai visa vadītāja garumā starp [[Strāvas avots|strāvas avota]] poliem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Fizikas rokasgrāmata|last=Fļorovs|first=V.|publisher=Zvaigzne|year=1985|pages=184.—191|last2=Kolangs|first2=I.|last3=Puķītis|first3=P.|last4=Šilters|first4=E.}}&lt;/ref&gt; Elektrodzinējspēku apzīmē ar ''&lt;big&gt;ℰ&lt;/big&gt;'' vai &lt;math&gt;\mathcal{E}&lt;/math&gt;, tā [[Starptautiskā mērvienību sistēma|''SI'']] [[mērvienība]] ir [[volts]] (V).

== EDS un Oma likums ==
[[Oma likums]] nehomogēnam [[Elektriskā ķēde|elektriskās ķēdes]] posmam (uz lādiņnesējiem darbojas [[Elektrostatika|elektrostatiski]] spēki):

&lt;math&gt;(\varphi_1-\varphi_2)+\mathcal{E}_{12}=I_{12}R_{12}&lt;/math&gt; , kur &lt;math&gt;\varphi_1-\varphi_2&lt;/math&gt; ir potenciāla starpība starp ķēdes posma sākumu un beigām, &lt;math&gt;\mathcal{E}_{12}&lt;/math&gt; ir elektrodzinējspēks, &lt;math&gt;I_{12}&lt;/math&gt; — [[strāvas stiprums]], &lt;math&gt;R_{12}&lt;/math&gt; — [[elektriskā pretestība]] ķēdes posmā 1—2.

Oma likums noslēgtai elektriskajai ķēdei (punkts 1 sakrīt ar punktu 2, un ''φ&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;=φ&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;''):

&lt;math&gt;\mathcal{E}=I(R+r)&lt;/math&gt; , kur &lt;math&gt;R&lt;/math&gt; ir patērētāja pretestība, &lt;math&gt;r&lt;/math&gt; ir strāvas avota iekšējā pretestība.

&lt;math&gt;\mathcal{E}=U_a+U_i&lt;/math&gt; , kur &lt;math&gt;U_a&lt;/math&gt; ir [[spriegums]] ārējā ķēdē (vadītājā, kas pieslēgts strāvas avotam), &lt;math&gt;U_i&lt;/math&gt; ir spriegums iekšējā ķēdē (strāvas avotā).

Ja strāvas avota polus savieno tieši (&lt;math&gt;R=0&lt;/math&gt;), caur avotu plūst īsslēguma strāva &lt;math&gt;I_{is}=\frac{\mathcal{E}}{r}&lt;/math&gt;, kas ir maksimālā strāva, ko var iegūt no avota.

== EDS un strāvas darbs un jauda ==
Strāvas pilnais darbs &lt;math&gt;A_p=I\mathcal{E} \Delta t&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;\Delta t&lt;/math&gt; ir strāvas plūšanas laiks.

[[Līdzstrāva|Līdzstrāvas]] avota [[jauda]] &lt;math&gt;P=I\mathcal{E}&lt;/math&gt;.

== EDS mērīšana ==
Elektrodzinējspēku aptuveni var noteikt ar [[Voltmetrs|voltmetru]], pieslēdzot to tieši strāvas avota poliem. Tad spriegums uz voltmetra spailēm &lt;math&gt;U_V=IR_V&lt;/math&gt; (kur &lt;math&gt;R_V&lt;/math&gt; ir voltmetra pretestība) un, pēc Oma likuma pilnai ķēdei, &lt;math&gt;\mathcal{E}=U_V+Ir&lt;/math&gt;. Ja &lt;math&gt;R_V\gg r&lt;/math&gt;, tad &lt;math&gt;U_V\gg Ir&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;U_V\approx \mathcal{E}&lt;/math&gt; — voltmetrs uzrāda aptuvenu strāvas avota elektrodzinējspēku voltos.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== EDS strāvas avotu slēgumos ==

* Saslēdzot strāvas avotus [[Virknes un paralēlais slēgums|virknes slēgumā]], tiek iegūts lielāks elektrodzinējspēks: &lt;math&gt;\mathcal{E}=\mathcal{E}_1+\mathcal{E}+...+\mathcal{E}_n&lt;/math&gt;.
* Saslēdzot strāvas avotus ar vienādiem EDS [[Virknes un paralēlais slēgums|paralēlā slēgumā]], kopējais elektrodzinējspēks nemainās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ido.tsu.ru/schools/physmat/data/res/elmag/uchpos/text/3_6.html|title=Последовательное и параллельное
соединение источников тока|website=ido.tsu.ru|access-date=27.08.2021|archive-date=27.08.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210827161005/https://ido.tsu.ru/schools/physmat/data/res/elmag/uchpos/text/3_6.html}}&lt;/ref&gt; Saslēdzot paralēli avotus ar atšķirīgiem EDS, iegūst kopējo EDS, kas vienāds ar vislielāko slēguma EDS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://scask.ru/a_book_phis_t2.php?id=83|title=Соединение источников тока|website=scask.ru|access-date=24.09.2022|archive-date=24.09.2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220924083651/https://scask.ru/a_book_phis_t2.php?id=83}}&lt;/ref&gt;
* Strāvas avotu jaukta slēguma elektrodzinējspēku aprēķina, izmantojot [[Kirhofa likumi elektriskajai ķēdei|Kirhofa likumus]] un pakāpeniski vienkāršojot slēguma shēmu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Indukcijas EDS ==
EDS, kurš noslēgtā kontūrā rodas [[Elektromagnētiskās indukcijas likums|elektromagnētiskās indukcijas]] dēļ, izsaka šādi:

&lt;math&gt;\mathcal{E}=-{\operatorname{d}\!\Phi_m\over\operatorname{d}\!t} &lt;/math&gt;,

tātad inducētais EDS ir vienāds ar kontūra aptvertās [[Magnētiskās indukcijas plūsma|magnētiskās plūsmas]] izmaiņas [[Ātrums|ātrumu]], kam saskaņā ar [[Lenca likums|Lenca likumu]] piešķirta pretēja (mīnuss) zīme.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Fizika|first3=M.|last7=Čudars|first6=A.|last6=Okmanis|first5=Dz.|last5=Lūsis|first4=A.|last4=Danebergs|last3=Ogriņš|last=Valters|first2=A.|last2=Apinis|pages=364|isbn=5-405-00110-4|year=1992|publisher=Zvaigzne|first=A.|first7=J.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Elektriskā strāva]]
[[Kategorija:Elektrodinamika]]</text>
      <sha1>qqi61lxyszrycl8pvijlyf4c1gv3vh6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Talsu šoseja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493537</id>
    <revision>
      <id>4468618</id>
      <parentid>4377016</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:36:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4468618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3664" sha1="k1mxepghtoz4s6bm1ttzm4ik03bui8s" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|autoceļu Sloka—Talsi|Autoceļš P128}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Talsu šoseja
| attēls = RIMI hypermarketa atklāšana Kauguros - panoramio.jpg
| attēla paraksts = Rimi hipermārkets Kauguros
| pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte = 
| pilsēta = {{Jūrmala}}
| priekšpilsēta = 
| apkaime = [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]], [[Kaugurciems]]
| ielas garums = 2270 m
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 2
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes =
| autobuss = [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]], [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6.]]
| mikroautobuss = [[5. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|5.]]
| cits = 
}}

'''Talsu šoseja''' ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela [[Jūrmala|Jūrmalā]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ielu klasifikācija |url=https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/x/5_Ielu_klasifikacija_dzelzcela_skersojumi.pdf |website=Jurmala.lv |accessdate={{dat|2025|9|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; kas iezīmē robežu starp [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguru]] un [[Kaugurciems|Kaugurciema]] apkaimēm. Neliels (ap 200 metru) posms šosejas sākumā ir robeža starp [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguriem]] un [[Vaivari]]em. Visā garumā Talsu šoseja ir daļa no valsts reģionālā autoceļa [[Autoceļš P128|P128]].

Talsu šoseja sākas apļveida krustojumā ar [[Asaru prospekts|Asaru prospektu]] un [[Ventspils šoseja (Jūrmala)|Ventspils šoseju]] (Vaivaru rotācijas aplis) un beidzas krustojumā ar [[Raga iela|Raga ielu]]; tās turpinājums ir [[Kolkas iela (Jūrmala)|Kolkas iela]].

Kopējais Talsu šosejas garums ir 2270 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit divās joslās. Pa Talsu šoseju kursē [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5.]] un [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6.]] autobusu maršruti.

== Ielu savienojumi ==
Talsu šoseja ir savienota ar šādām ielām:
* [[Asaru prospekts]] (ielas turpinājums) / [[Ventspils šoseja (Jūrmala)|Ventspils šoseja]] (apļveida krustojums)
* [[Staiceles iela (Jūrmala)|Staiceles iela]] / [[Šalku iela (Jūrmala)|Šalku iela]]
* [[Staburaga iela (Jūrmala)|Staburaga iela]] (T veida krustojums)
* [[Telšu iela]]
* [[Brikšķu iela]] / [[Mazā Nometņu iela (Jūrmala)|Mazā Nometņu iela]] (apļveida krustojums)
* [[Ganību iela (Jūrmala)|Ganību iela]] (T veida krustojums)
* [[Tauvu iela]] / [[Zemes iela (Jūrmala)|Zemes iela]]
* [[Kapteiņa Zolta iela]] / [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]]
* [[Vēžu iela (Jūrmala)|Vēžu iela]] (T veida krustojums)
* [[Ķiršu iela (Jūrmala)|Ķiršu iela]] (T veida krustojums)
* [[Glūdas iela (Jūrmala)|Glūdas iela]] (T veida krustojums)
* [[Dzelmes iela (Jūrmala)|Dzelmes iela]] (T veida krustojums)
* [[Zvārtas iela (Jūrmala)|Zvārtas iela]] / [[Lībiešu iela (Jūrmala)|Lībiešu iela]]
* [[Mazā Draudzības iela]] (T veida krustojums)
* [[Draudzības iela (Jūrmala)|Draudzības iela]] (T veida krustojums)
* [[Skolas iela (Jūrmala)|Skolas iela]] / [[Sputņika iela]] (apļveida krustojums)
* [[Nākotnes iela (Jūrmala)|Nākotnes iela]] (T veida krustojums)
* [[Celtnieku iela (Jūrmala)|Celtnieku iela]] (T veida krustojums)
* [[Peoniju iela (Jūrmala)|Peoniju iela]] (T veida krustojums)
* [[Raga iela]] (T veida krustojums)
* [[Kolkas iela (Jūrmala)|Kolkas iela]] (ielas turpinājums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Talsu iela]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}}

[[Kategorija:Ielas Kauguros]]
[[Kategorija:Ielas Kaugurciemā]]</text>
      <sha1>k1mxepghtoz4s6bm1ttzm4ik03bui8s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493722</id>
    <revision>
      <id>4468735</id>
      <parentid>4237902</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T03:59:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468735</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1559" sha1="eoynx82u5k166o6mc3tcgn4qesoomfv" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās
| aktuāla_sezona = 2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās
| logo           = European Athletic Association Icon logo.svg
| pikseļi        = 
| sports         = [[Vieglatlētika]]
| dibin          = [[1970]]
| komandas       = 
| valsts         = dažādi
| čempions       = 
| mlapa          = {{url|https://www.european-athletics.com}}
}}
'''Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās''' ir [[vieglatlētika]]s sacensības, ko organizē [[Eiropas Vieglatlētikas asociācija]]. No 1966. līdz 1970. gadam čempionāts bija zināms, kā ''European Indoor Games''. Kopš 1990. gada sacensības notiek ik pēc diviem gadiem. Pēc 2002. gada čempionāta turnīra norises laiks tika pārcelts uz nepāra gadiem, nākamais turnīrs norisinājās 2005. gadā.

Čempionāts katru gadu norisinās citā [[Eiropa]]s pilsētā. 

== Ārējās saites ==
{{commons category|European Athletics Indoor Championships}}
*[https://www.european-athletics.com/competitions/european-athletics-indoor-championships-2025/ Oficiālā tīmekļa vietne]{{Novecojusi saite}}
*[http://www.gbrathletics.com/ic/ei.htm European Indoor Championships (Men)] on GBR Athletics (1966&amp;ndash;2005)
*[http://www.gbrathletics.com/ic/eiw.htm European Indoor Championships (Women)] on GBR Athletics (1966&amp;ndash;2005)

{{Vieglatlētika-aizmetnis}}
{{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}}

[[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās| ]]
[[Kategorija:Eiropas čempionāti]]</text>
      <sha1>eoynx82u5k166o6mc3tcgn4qesoomfv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DreamWorks Pictures</title>
    <ns>0</ns>
    <id>496580</id>
    <revision>
      <id>4468707</id>
      <parentid>4186306</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T22:10:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468707</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32473" sha1="jn97hrecrdt0bz7684omocwsdj2zfgg" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''DreamWorks Pictures''
| former_name = 
* ''DreamWorks SKG, Inc.'' (1994–2008)
* ''DreamWorks Studios'' (2009–2015)
| type = [[meitas uzņēmums]]
| logo = DreamWorks Pictures.svg
| predecessor = ''[[The Geffen Film Company]]''
| key_people = 
* [[Stīvens Spīlbergs]] {{small|(valdes loceklis)}}
* [[Džefs Smolls]] {{small|(izpilddirektors)}}
* Hollija Bario {{small|(ražošanas prezidente)}}
| founders = 
* Stīvens Spīlbergs
* [[Džefrijs Kacenbergs]]
* [[Deivids Gefens]]
| industry = [[izklaide]]
| products = spēlfilmas
| num_employees = 80 (2012)&lt;ref name=lat0 /&gt;
| divisions = 
* ''[[DreamWorks Television]]'' (1994–2013)
* ''[[DreamWorks Animation]]'' (1994–2004) 
* ''[[DreamWorks Interactive]]'' (1995–2000)
* ''[[DreamWorks Records]]'' (1996–2006)
| subsid = 
* ''[[Pacific Data Images]]'' (1995–2004)
* ''[[GameWorks]]'' (50%) (1996–2001)
* ''[[Go Fish Pictures]]'' (2000–2007)
| foundation = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|12}}
| location_city = {{vieta|ASV|Kalifornija|Juniversalsitija}}
| location = 
| owner    = 
* ''[[Reliance Entertainment]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;(''[[Reliance Group]]'')&lt;/small&gt;
* ''[[Entertainment One]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;(''[[Hasbro]]'')&lt;/small&gt;
* ''[[Alibaba Pictures]]''&lt;ref name=&quot;alibaba&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2016/film/asia/steven-spielberg-strategic-pact-with-alibaba-pictures-1201883159/|title=Steven Spielberg’s Amblin Partners Inks Strategic Pact With Alibaba Pictures|first1=Patrick|last1=Frater|date=October 9, 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;small&gt;&lt;br /&gt;(''[[Alibaba Group]]'')&lt;/small&gt;
* ''[[Universal Pictures]]''&lt;ref name=&quot;NBCUniversal&quot;&gt;{{ziņu atsauce|last1 = Perry|first1 = Spencer|title = Universal Studios Buys a Minority Stake in Amblin Partners|url = https://www.comingsoon.net/movies/news/814659-universal-studios-buys-a-minority-stake-in-amblin-partners|access-date = February 20, 2017|work = Comingsoon.net|date = February 15, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;small&gt;&lt;br /&gt;(''[[NBCUniversal]]''/''[[Comcast]]'')&lt;/small&gt;
| parent = ''[[Amblin Partners]]''
}}
'''''DreamWorks Pictures''''' (zināma arī kā '''''DreamWorks SKG''''' un agrāk kā '''''DreamWorks Studios''''', parasti saukta vienkārši par '''''DreamWorks''''') ir ASV [[producēšanas uzņēmums|filmu ražošanas]] uzņēmums, kas pieder kompānijai ''[[Amblin Partners]]''. To 1994. gadā kā spēlfilmu [[kinostudija|kinostudiju]] dibināja [[Stīvens Spīlbergs]], [[Džefrijs Kacenbergs]] un [[Deivids Gefens]] (kopā '''SKG'''), no kuras viņiem kopā piederēja 72% uzņēmuma. Studija iepriekš izplatīja savas un trešo pušu filmas. Tā ir producējusi vai izplatījusi vairāk nekā desmit filmas, kuru kases ieņēmumi pārsniedz {{nobr|100 miljonus}} ASV dolāru katrai filmai.

2005. gada decembrī dibinātāji piekrita pārdot studiju ''[[Viacom (2005–2019)|Viacom]]'', kas ir ''[[Paramount Pictures]]'' mātes uzņēmums. Pārdošana tika pabeigta 2006. gada februārī (šo versiju tagad sauc par ''DW Studios''). 2008. gadā ''DreamWorks'' paziņoja par nodomu pārtraukt sadarbību ar ''Paramount'' un noslēdza darījumu ar Indijas uzņēmumu ''[[Reliance Anil Dhirubhai Ambani Group]]'',&lt;ref name=&quot;GT-DEX-2008-CN-M-X&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/industry-us-dreamworks-idUSTRE48M2T720080923|title=DreamWorks completes deal with Reliance ADA|work=Reuters|access-date=September 25, 2012|date=September 22, 2008}}&lt;/ref&gt; no jauna izveidojot ''DreamWorks Pictures'' kā neatkarīgu studiju. Nākamajā gadā ''DreamWorks'' noslēdza izplatīšanas līgumu ar ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'', saskaņā ar kuru ''Disney'' izplatīs ''DreamWorks'' filmas, izmantojot ''[[Touchstone Pictures]]''; darījums turpinājās līdz 2016. gadam. Kopš 2016. gada ''DreamWorks'' filmas tirgo un izplata uzņēmums ''[[Universal Pictures]]''. Pašlaik ''DreamWorks'' darbojas ārpus ''[[Universal Studios Hollywood]]'' birojiem.

''DreamWorks'' atšķiras arī no tās [[DreamWorks Animation|agrākās animācijas nodaļas ar tādu pašu nosaukumu]], kas tika atdalīta 2004. gadā un 2016. gadā kļuva par ''[[NBCUniversal]]'' meitasuzņēmumu.&lt;ref name=&quot;lat-closed&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-comcast-dreamworks-deal-complete-20160822-snap-story.html|title=Comcast's NBCUniversal completes purchase of DreamWorks Animation|website=[[Los Angeles Times]]|access-date=23 August 2016}}&lt;/ref&gt; Spīlberga uzņēmums turpina izmantot oriģinālās ''DreamWorks'' preču zīmes saskaņā ar ''DreamWorks Animation'' licenci.&lt;ref name=&quot;sec&quot;&gt;[https://www.sec.gov/Archives/edgar/data/1297401/000095015709000533/ex99-1.htm ex99-1].&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== ''DreamWorks SKG'' dibināšana ===
Sākotnējais uzņēmums tika dibināts pēc [[Džefrijs Kacenbergs|Džefrija Kacenberga]] sadarbības pārtraukšanas ar ''[[The Walt Disney Company]]'' 1994. gadā. Kacenbergs vērsās pie [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] un [[Deivids Gefens|Deivida Gefena]] ar spēlfilmu un animācijas filmu studijas izveides ideju, kas risku un izdevumu dēļ nebija veidotas jau vairākus gadu desmitus. Viņi vienojās par trim nosacījumiem: viņi uzņems mazāk nekā deviņas filmas gadā, viņi, ja vēlēsies, varēs brīvi strādāt citās studijās un viņi laicīgi dosies mājās, lai nekavētu vakariņas. 1994. gada oktobrī oficiāli nodibināja ''DreamWorks SKG'' ar finansiālo atbalstu {{nobr|33 miljonu}} ASV dolāru apmērā no katra partnera,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/article/1994/10/28/jeffrey-katzenberg-david-geffen-and-steven-spielberg-start-studio/|title=Jeffrey Katzenberg, David Geffen, and Steven Spielberg Start a Studio|work=EW.com|access-date=14 August 2018|date=28 October 1994|last=Svetkey|first=Benjamin|language=en}}&lt;/ref&gt; papildu {{nobr|500 miljonus}} ASV dolāru viņi saņēma no ''[[Microsoft]]'' līdzdibinātāja [[Pols Allens|Pola Allena]] un {{nobr|300 miljonus}} ASV dolāru no ''[[CJ Group]]'' mantinieces Maikijas Lī. Lī ieguva ''CJ Group'' izplatīšanas tiesības uz ''DreamWorks'' filmām Āzijā, izņemot Japānu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://archive.fortune.com/magazines/fortune/fortune_archive/1996/10/28/203930/index.htm|title=Dreamworks East Miky Lee Hitches Her Star to Hollywood's Red-Hot Trio|work=Fortune|access-date=August 6, 2019|date=October 28, 1996|archive-date={{dat|2020|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201129140132/https://archive.fortune.com/magazines/fortune/fortune_archive/1996/10/28/203930/index.htm}}&lt;/ref&gt; Viņu jaunā studija atradās birojos [[Universal Studios Lot|''Universal Studios'' teritorijā]], tur pat, kur ''[[Amblin Entertainment]]''. Neskatoties uz piekļuvi [[filmēšanas paviljons|filmēšanas paviljoniem]] un [[dekorācija|dekorācijām]], ''DreamWorks'' deva priekšroku kinofilmu filmēšanai [[Filmēšanas vieta|reālās lokācijās]].

1994. gada decembrī, kad ''DreamWorks'' vienojās par {{nobr|200 miljonu}} ASV dolāru septiņu gadu televīzijas sadarbību ar uzņēmumu ''[[Capital Cities/ABC]]'', tika izveidots ''[[DreamWorks Television]]''.&lt;ref&gt;McClellan, Steve.&lt;/ref&gt; Uzņēmums tika izveidots, lai veidotu seriālus apraides tīklam, kabeļtelevīzijas kanāliem.&lt;ref name=&quot;cccmptvi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kunz|first=William M.|title=Culture Conglomerates: Consolidation in the Motion Picture and Television Industries|date=2007|publisher=Rowman &amp; Littlefield|isbn=978-0-7425-4066-8|pages=49, 50|url=https://books.google.com/books?id=OMD4bqQg4iAC&amp;pg=PA49&amp;lpg=PA49}}&lt;/ref&gt; Pirmais veidotais seriāls bija ''Champs'' kanālam [[American Broadcasting Company|ABC]]. Dens Makdermots tika iecelts par nodaļas izpilddirektoru 1995. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1995-06-20-fi-15139-story.html|title=Company Town : Fox Executive Dan McDermott Named to Head DreamWorks SKG Television|work=Los Angeles Times|access-date=June 19, 2014|date=June 20, 1995|last=Hofmeister|first=Sallie}}&lt;/ref&gt; ''DreamWorks Television'' pirmais panākums bija seriāls ''[[Spin City]]'' kanālā ABC.&lt;ref name=&quot;cccmptvi&quot; /&gt; 1996. gada februārī ''[[The Walt Disney Company]]'' iegādājās ''Capital Cities/ABC''.&lt;ref&gt;Fabrikant, Geraldine.&lt;/ref&gt; 2002. gadā beidzās ''DreamWorks'' kopuzņēmuma līgums ar ABC. Šis līgums tika aizstāts ar attīstības līgumu ar [[NBC]].&lt;ref name=&quot;cccmptvi&quot; /&gt; 2013. gadā ''DreamWorks Television'' apvienojās ar ''[[Amblin Television]]''.

1995. gadā [[zīmētā animācija|zīmētās animācijas]] mākslinieki no ''[[Amblimation]]'' pievienojās jaunajai studijai, kā rezultātā ''DreamWorks'' iegādājās daļu no ''[[Pacific Data Images]]'' — uzņēmuma, kas specializējas vizuālo efektu ražošanā, un pārdēvēja to par ''PDI/DreamWorks''. Abas bija programmatūras nodaļas, kas vēlāk tika apvienotas. Tolaik ''DreamWorks'' zīmētās animācijas animatori strādāja savā animācijas nodaļā, bet datoranimatori strādāja pie [[datora radīts attēls|CGI]] filmām. ''Amblimation'' tika slēgts 1997. gadā, kā rezultātā tā darbinieki pievienojās ''[[DreamWorks Animation]]''. Tajā pašā gadā tika nodibināts ''DreamWorks'' un ''Microsoft'' kopuzņēmums ''DreamWorks Interactive'', datoru un videospēļu izstrādātājs. {{dat|2000|2|24||bez}} ''[[Electronic Arts]]'' paziņoja par ''DreamWorks Interactive'' iegādi un apvienoja to ar ''[[EA Pacific]]'' un ''[[Westwood Studios]]'', izveidojot ''[[EA Los Angeles]]'', vēlāk ''[[Danger Close Games]]''.

1995. gada jūnijā ''DreamWorks'' paziņoja, ka ir parakstīts {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru liels līgums ar ''[[MCA Inc.]]'' (toreiz ''Universal Pictures'' mātesuzņēmumu), lai 10 gadus izplatītu studijas filmas ārpus ASV un mājas video izdevumus visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1995/06/14/business/the-media-business-mca-to-distribute-dreamworks-films-abroad.html|title=The Media Business; MCA to Distribute Dreamworks' Films Abroad|work=The New York Times|access-date=9 December 2019|date=14 June 1995|last=Fabrikant|first=Geraldine}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/36fd5e14999b47d5486131ec3ee0ba02|title=MCA Makes Huge Deal With DreamWorks Studio|access-date=9 December 2019|date=13 June 1995|last=Horn|first=John}}&lt;/ref&gt; MCA par {{nobr|54 miljoniem}} ASV dolāru arī iegādājās 2% uzņēmuma akciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1995-06-14-fi-13102-story.html|title=DreamWorks, MCA Ally on Distribution : Entertainment: Each firm will split profits for the film- music deal worth $1 billion over 10 years, Seagram says.|work=Los Angeles Times|access-date=9 December 2019|date=14 June 1995|last=Bates|first=James}}&lt;/ref&gt;

1996. gadā dibināja ierakstu kompāniju ''[[DreamWorks Records]]'', kuras pirmais projekts bija [[Džordžs Maikls|Džordža Maikla]] albums ''[[Older]]''. Pirmā grupa, kura parakstīja līgumu ar ierakstu studiju, bija ''[[eels]]'', kas izdeva savu debijas albumu ''[[Beautiful Freak]]'' (1997). Tomēr ierakstu kompānija neattaisnoja cerības un 2003. gada oktobrī tika pārdota ''[[Universal Music Group]]'', kas to pārdēvēja par ''[[DreamWorks Nashville]]''. Tā tika slēgta 2005. gadā, kad tās vadošais mākslinieks [[Tobijs Kīts]] aizgāja no tās, lai izveidotu savu ierakstu kompāniju.&lt;ref&gt;Stark, Phyllis, &quot;Toby Keith topped country charts, shook up Music Row&quot;, ''[[Billboard (žurnāls)|Billboard]]'', December 24, 2005, p.&lt;/ref&gt;

1997. gadā ''DreamWorks Pictures'' izlaida savas pirmās trīs pilnmetrāžas filmas, &quot;[[Miera nesējs]]&quot; (''The Peacemaker''), filmu par terorismu; &quot;[[Amistada]]&quot;, Spīlberga pirmā filma studijai par Āfrikas vergu sacelšanos un slaktiņa sekām; un &quot;[[Kurš kuru jeb Peles medības]]&quot; (''Mouse Hunt''), studijas pirmā ģimenes filma par diviem brāļiem, kas mēģina cīnīties ar peli.

1998. gadā ASV 9. apgabala apelācijas tiesa apstiprināja prasību pret ''DreamWorks'' par preču zīmju pārkāpumu, ko veica ''Dreamwerks Production Group, Inc.'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://caselaw.findlaw.com/us-9th-circuit/1455238.html|title=DREAMWERKS PRODUCTION GROUP INC v. SKG STUDIO SKG|access-date=February 25, 2013}}&lt;/ref&gt; uzņēmums, kas galvenokārt specializējas &quot;[[Zvaigžņu ceļš|Zvaigžņu ceļa]]&quot; konvenciju rīkošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://openjurist.org/142/f3d/1127/dreamwerks-production-group-inc-v-skg-studio-skg|title=Open Jurist|website=142 F. 3d 1127 – Dreamwerks Production Group Inc v. Skg Studio Skg|access-date=September 15, 2011}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā ''PDI/DreamWorks'' izdeva pirmās pilnmetrāžas animācijas filmas &quot;[[Skudra Z]]&quot; un &quot;[[Ēģiptes princis]]&quot;, ko izplatīja ''DreamWorks Pictures''. Uzņēmums ''DreamWorks Pictures'' turpināja izplatīt ''PDI/DreamWorks'' darbus līdz 2004. gadam.

2000. gadā ''DreamWorks'' plānoja iekārtot jaunu studijas teritoriju pēc {{nobr|1087 akru}} zemes iegādes Plaiavista rajonā Losandželosā. Teritorijā bija paredzēti 18 filmēšanas paviljoni, vairākas biroju ēkas un ezers. Projektu bija plānots pabeigt 2001. gadā, taču tas tika atcelts finansiālu apsvērumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seeing-stars.com/Studios/Dreamworks.shtml|title=Dreamworks|website=seeing-stars.com}}&lt;/ref&gt; Sākot ar 1999. gadu, ''DreamWorks'' ieguvis trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s par [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko filmu]] — &quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot;, &quot;[[Gladiators (filma)|Gladiators]]&quot; un &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; (pēdējie divi ir kopražojums ar ''Universal Pictures''). Tajā pašā gadā tika nodibināta ''DreamWorks'' nodaļa ''Go Fish Pictures'', kuras mērķis ir izplatīt ''[[art-house filma|art-house]]'', [[Neatkarīgā filma|neatkarīgas]] un ārzemju filmas. Nodaļa guva panākumus ar [[anime]] filmām &quot;[[Tūkstošgades aktrise]]&quot; (''Millennium Actress'', 2003) un ''[[Ghost in the Shell 2: Innocence]]'' (2004), kā rezultātā mēģināja spēlfilmu izlaišanu, izdodot filmu ''[[The Chumscrubber]]''. Tomēr ''The Chumscrubber'' bija komerciāla neveiksme un saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes, kā rezultātā ''DreamWorks'' 2007. gadā neilgi pēc japāņu filmas ''Casshern'' iznākšanas slēdza nodaļu. 2002. gadā ''DreamWorks'' parakstīja līgumu ar uzņēmumu ''In Demand''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2002/digital/features/dreamworks-signs-vod-deal-with-in-demand-1117858392/|title=DreamWorks signs VOD deal with In Demand|last=Speier|first=Michael|website=Variety|access-date=2021-07-06|date=2002-01-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Laika posmā no {{dat|2004|10|1|ģ|bez}} līdz {{dat|2006|1|31|d|bez}} ''DreamWorks'' filmas vietējā kino un pasaules televīzijas tirgū izplatīja ''DreamWorks Pictures'', bet pasaules kinoteātros un pasaules mājas izklaides tirgos ''Universal Pictures''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://files.shareholder.com/downloads/DWA/0x0xS1193125-11-45757/1297401/filing.pdf|title=DREAMWORKS ANIMATION SKG, INC. - FORM 10-K (Annual Report)|publisher=DreamWorks Animation SKG|website=Shareholder.com|date=February 25, 2011|access-date=2021-11-09|archive-date=2012-05-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120529091102/http://files.shareholder.com/downloads/DWA/0x0xS1193125-11-45757/1297401/filing.pdf}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120529091102/http://files.shareholder.com/downloads/DWA/0x0xS1193125-11-45757/1297401/filing.pdf |date=2012-05-29 }}&lt;/ref&gt; 2004. gadā ''DreamWorks Animation'' tika atdalīta atsevišķā publiskā uzņēmumā.

Deivids Gefens atzina, ka ''DreamWorks'' divas reizes bija tuvu bankrotam. Kacenberga uzraudzībā studija cieta {{nobr|125 miljonu}} ASV dolāru zaudējumus ar animācijas filmu &quot;[[Sinbads: Leģenda par septiņām jūrām]]&quot;,&lt;ref name=&quot;island&quot; /&gt; kā arī pārvērtēja animācijas filmas &quot;[[Šreks 2]]&quot; DVD pieprasījumu.&lt;ref&gt;[https://money.cnn.com/2005/07/01/technology/dvds/index.htm DVD: doom, gloom or boom?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211109211415/https://money.cnn.com/2005/07/01/technology/dvds/index.htm |date={{dat|2021|11|09||bez}} }}, CNN&lt;/ref&gt; 2005. gadā studija izdeva divas lielbudžeta filmas: &quot;[[Pasauļu karš (2005. gada filma)|Pasauļu karš]]&quot; (''War of the Worlds''), kas veidots sadarbībā ar ''[[Paramount Pictures]]'', guva ievērojamu peļņu, savukārt &quot;[[Sala (filma)|Sala]]&quot; bombardēja vietējās kasēs, bet guva starptautisku peļņu caur ''[[Warner Bros. Pictures]]''.&lt;ref name=&quot;island&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/story/0,2933,164329,00.html|title='Island' Could Sink DreamWorks Sale|last=[[Roger Friedman]]|website=[[Fox News]]}}&lt;/ref&gt;

=== ''Paramount '' īpašumtiesības ===
2005. gada decembrī sākotnējais ''[[Viacom (1952–2006)|Viacom]]'', toreizējais ''[[Paramount Pictures]]'' mātes uzņēmums, piekrita iegādāties spēlfilmu studiju, saglabājot tās sākotnējo nosaukumu un producentu/izplatīšanas nosaukumu. Darījuma vērtība bija aptuveni {{nobr|1,6 miljardi}} ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2008-oct-06-fi-dream6-story.html|title=DreamWorks and Paramount settle divorce|work=Los Angeles Times|access-date=August 29, 2014|date=October 6, 2008|last=Peter Pae}}&lt;/ref&gt; ''DreamWorks'' spēlfilmu studijas iegāde tika pabeigta ar ''[[Viacom (2005–2019)|Viacom]]'' uzņemumu pēc tā restrukturizācijas {{dat|2006|2|1||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://money.cnn.com/2005/12/11/news/fortune500/viacom_dreamworks.reut/index.htm|title=Paramount's DreamWorks come true|website=cnn.com|access-date={{dat|2021|11|09||bez}}|archive-date={{dat|2005|12|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20051215154440/http://money.cnn.com/2005/12/11/news/fortune500/viacom_dreamworks.reut/index.htm}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2006|3|17||bez}} ''Viacom'' piekrita pārdot ''DreamWorks Pictures'' spēlfilmu bibliotēkas kontrolpaketi uzņēmumam ''[[Soros Fund Management|Soros Strategic Partners]]'' un ''[[RatPac-Dune Entertainment|Dune Entertainment II]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2006/03/18/business/media/18film.html|title=Viacom to Sell DreamWorks Film Library|website=The New York Times|date=March 18, 2006}}&lt;/ref&gt; Filmu bibliotēka tika novērtēta {{nobr|900 miljonu}} ASV dolāru vērtībā. Uzņēmums ''Paramount Pictures'' saglabāja šo filmu izplatīšanas tiesības visā pasaulē, kā arī dažādas papildu tiesības, tostarp mūzikas izdošanu (mūzikas izdošanas tiesības vēlāk tika licencētas ''[[Sony Music Publishing|Sony/ATV Music Publishing]]'', kad uzņēmums iegādājās ''Viacom [[Famous Music]]'' apakšnodaļu), turpinājumiem un tirdzniecībai. Pārdošana tika pabeigta {{dat|2006|5|8||bez}}.&lt;ref&gt;[https://www.nytimes.com/2006/03/18/business/media/18film.html?pagewanted=print Viacom to Sell DreamWorks Film Library].&lt;/ref&gt; {{dat|2010|2|8||bez}} ''Viacom'' par aptuveni {{nobr|400 miljoniem}} ASV dolāru atpirka Sorosa kontrolpaketi ''DreamWorks Pictures'' bibliotēkā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/apps/news?pid=newsarchive&amp;sid=a5_oOCdFObtM|title=Viacom Acquires Soros Stake in Films for $400 Million (Update3)|publisher=Bloomberg|access-date=February 7, 2013|date=February 11, 2010|last=Fixmer|first=Andy}}&lt;/ref&gt;

=== ''Reliance-Spielberg'' kopuzņēmums ===
2008. gada jūnijā tika ziņots, ka ''DreamWorks'' meklē finansējumu, kas ļautu tai turpināt darbību kā neatkarīgai producentu kompānijai, kad vēlāk tajā pašā gadā beigsies līgums ar ''Paramount''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2008/film/news/dreamworks-considers-indie-future-1117988086/|title=DreamWorks considers indie future|last=Anne Thompson|website=Variety}}&lt;/ref&gt; Vairāki valsts akciju fondi tika uzrunāti piešķirt finansējumu, tostarp ''[[The Blackstone Group|Blackstone Group]]'', ''Fuse Global'', ''[[TPG Capital]]'' un vairāki citi, taču visi no sadarbības atteicās. 2008. gada septembrī tika paziņots, ka ''DreamWorks'' noslēdza līgumu ar Indijas investīciju uzņēmumu ''[[Reliance Group|Reliance Anil Dhirubhai Ambani Group]]'', lai izveidotu {{nobr|1,2 miljardu}} ASV dolāru vērtu atsevišķu ražošanas uzņēmumu un pārtrauktu attiecības ar ''Paramount''.&lt;ref name=&quot;GT-DEX-2008-CN-M-X&quot; /&gt; 2009. gada janvārī Spīlbergs noslēdza licences līgumu ar ''DreamWorks Animation'', lai izmantotu ''DreamWorks'' preču zīmes, logotipu un nosaukumu filmu producēšanai un to izdošanai.&lt;ref name=&quot;dwa2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/will-steven-spielberg-drop-dreamworks-826201|title=Will Steven Spielberg Drop the DreamWorks Name?|work=The Hollywood Reporter|access-date=October 4, 2015|date=September 24, 2015|last=McClintock|first=Pamela}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2009|2|9||bez}} ''DreamWorks Pictures'' noslēdza ilgtermiņa, 30 spēlfilmu izplatīšanas līgumu ar ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'', saskaņā ar kuru ''DreamWorks'' filmas tiks izlaistas, izmantojot ''[[Touchstone Pictures]]'' zīmolu, un ''Disney'' saņems 10% no filmas ienākumiem.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2009-feb-10-fi-dreamworks10-story.html|title=DreamWorks gets Disney cash in distribution deal|work=Los Angeles Times|date=February 10, 2009|last=Eller|first=Claudia}}&lt;/ref&gt; Darījums ietvēra arī līdzfinansējumu, izmantojot ''[[Walt Disney Studios]]'' {{nobr|175 miljonu}} ASV dolāru aizdevumu uzņēmumam ''DreamWorks'' satura veidošanai ''Disney'' maksas televīzijā, vēlāk ar ''[[Starz]]''.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Vienošanās tika noslēgta pēc tam, kad dažas dienas iepriekš tika pārtrauktas sarunas ar ''Universal Pictures''.&lt;ref name=&quot;Graser&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2009/film/features/disney-signs-deal-with-dreamworks-1117999836/|title=Disney signs deal with DreamWorks|work=Variety.com|access-date=February 6, 2013|date=February 9, 2009|last=Graser|first=Marc}}&lt;/ref&gt; ''DreamWorks'' 2009. gadā piesaistīja {{nobr|325 miljonus}} ASV dolāru no ''Reliance Entertainment'' un papildu {{nobr|325 miljonus}} ASV dolāru aizņēmās.&lt;ref name=&quot;lat0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://latimesblogs.latimes.com/entertainmentnewsbuzz/2012/04/dreamworks-studios-stays-alive-with-new-200-million-infusion.html|title=DreamWorks Studios stays alive with new $200-million infusion|work=Los Angeles Times|access-date=February 6, 2013|date=April 10, 2012|last=Fritz|first=Ben}}&lt;/ref&gt; 2009. gada augustā ''DreamWorks'' un ''Reliance'' parakstīja {{nobr|825 miljonus}} ASV dolāru vērtu līgumu uz trīs gadiem par līdz pat sešu filmu izveidi gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.indianexpress.com/news/dreamworks-signs-film-financing-deal-with-reliance/503412/|title=DreamWorks signs film financing deal with Reliance - Indian Express|website=archive.indianexpress.com}}&lt;/ref&gt;

''DreamWorks'' 2011. gada filmas &quot;[[Es esmu Ceturtais]]&quot; (''I Am Number Four''), &quot;[[Kovboji un citplanētieši]]&quot; un &quot;[[Baiļu nakts]]&quot; (''Fright Night'') cieta neveiksmi, savukārt &quot;[[Kalpone]]&quot;, &quot;[[Cietais tērauds]]&quot; un Spīlberga filma &quot;[[Kara zirgs]]&quot; guva labus kases panākumus. Līdz ar to ''DreamWorks'' finansiāli bija novārdzis, ka uzņēmums meklēja papildu finansējumu no ''Reliance''. ''Reliance'' 2012. gada aprīlī uzņēmumā ieguldīja {{nobr|200 miljonus}} ASV dolāru. Saskaņā ar līgumu ''DreamWorks Pictures'' samazināja ražošanu līdz trim filmām gadā un meklēja līdzfinansētājus liela budžeta filmām, piemēram, ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'', kas līdzfinansēja filmas &quot;[[Linkolns (filma)|Linkolns]]&quot; un &quot;[[Spiegu tilts]]&quot;. Uzņēmums turpināja izmantot ''Disney'', kā savu filmu izplatītāju un tirdziecības pārstāvi.&lt;ref name=&quot;lat0&quot; /&gt; Tā gada augustā pēc atkārtotām sarunām par vienošanos ar ''Disney'', ''DreamWorks'' noslēdza vienošanos ar uzņēmumu ''[[Mister Smith Entertainment]]'' par savu filmu izplatīšanu [[EMEA]] reģionā, savukārt ''Disney'' turpinās izplatīt filmas Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Austrālijā, Krievijā un dažās teritorijās Āzijā.&lt;ref name=&quot;lat1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-dreamworks-international-20120829,0,2191198.story|title=DreamWorks replaces Disney with new international partner|work=Los Angeles Times|date=August 29, 2012|last=Fritz|first=Ben}}&lt;/ref&gt;

=== ''Amblin Partners'' ===
2015. gada septembrī tika ziņots, ka ''DreamWorks'' un ''Disney'' neatjaunos izplatīšanas līgumu, kas beigsies 2016. gada augustā,&lt;ref name=&quot;THRSept20152&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/steven-spielbergs-dreamworks-split-disney-819594|title=Steven Spielberg's DreamWorks to Split From Disney, in Talks With Universal (Exclusive)|work=The Hollywood Reporter|access-date=September 3, 2015|date=September 2, 2015|last=Masters|first=Kim}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;VarSept20152&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2015/film/news/steven-spielbergs-dreamworks-to-leave-disney-possibly-for-universal-1201583836/|title=Steven Spielberg's DreamWorks to Leave Disney, Possibly for Universal|work=Variety|access-date=September 3, 2015|date=September 2, 2015|last=McNary|first=Dave}}&lt;/ref&gt; un filma &quot;[[Gaisma okeānā]]&quot; (''The Light Between Oceans'') tiks izdota septembrī kā pēdējā ''DreamWorks'' filma, ko izplata ''Disney'' saskaņā ar sākotnējo izplatīšanas līgumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20151216006049/en/DreamWorks-Studios-Participant-Media-Reliance-Entertainment-Entertainment|title=DreamWorks Studios, Participant Media, Reliance Entertainment and Entertainment One Form Amblin Partners, a New Film, Television and Digital Content Creation Company|work=Business Wire|access-date=December 23, 2015|date=December 16, 2015|location=Universal City, California}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā ''DreamWorks'' sāka sarunas ar ''Universal Pictures'', lai izplatītu savas gaidāmās filmas.&lt;ref name=&quot;THRSept20152&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;VarSept20152&quot; /&gt; Līgums, kas ļāva Spīlbergam izmantot ''DreamWorks'' nosaukumu un logotipu no Džefrija Kacenberga ''DreamWorks Animation'', beigsies {{dat|2016|1|1||bez}}, izraisot mediju spekulācijas par to, ka Spīlbergs līgumu neatjaunos.&lt;ref name=&quot;dwa2&quot;/&gt; ''Disney'' saglabāja filmas tiesības uz četrpadsmit ''DreamWorks'' filmām,&lt;ref name=&quot;hollywoodreporter.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/steven-spielberg-jeff-skoll-team-849249|title=Steven Spielberg, Jeff Skoll Team to Form Amblin Partners, Strike Distribution Deal With Universal|work=The Hollywood Reporter|access-date=December 22, 2015|date=December 16, 2015|last=Pamela McClintock}}&lt;/ref&gt; kā arī iegādājās ''DreamWorks II Distribution Co. LLC'' autortiesības no ''DreamWorks'' un ''Reliance'' 2015. gada decembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ftc.gov/enforcement/premerger-notification-program/early-termination-notices/20160358|title=20160358: The Walt Disney Company; Steven Spielberg|publisher=Federal Trade Commission|access-date=April 29, 2016|date=December 11, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ftc.gov/enforcement/premerger-notification-program/early-termination-notices/20160359|title=20160359: The Walt Disney Company; Anil D. Ambani|publisher=Federal Trade Commission|access-date=April 29, 2016|date=December 11, 2015}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2015|12|16||bez}} sadarbojoties Spīlbergam, ''Reliance'', ''[[Entertainment One]]'' un ''[[Participant|Participant Media]]'' tika izveidots satura ražošanas uzņēmumu ''[[Amblin Partners]]'',&lt;ref name=&quot;The Wall Street Journal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/steven-spielbergs-dreamworks-relaunches-as-amblin-partners-1450301848|title=Steven Spielberg's DreamWorks Relaunches as Amblin Partners|website=The Wall Street Journal|access-date=December 16, 2015|date=December 16, 2015}}&lt;/ref&gt; padarot ''DreamWorks'' par zīmolu pieaugušajiem paredzētām filmām, kas ražotas jaunā uzņēmuma ietvaros.&lt;ref name=&quot;The Wall Street Journal&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/12/17/business/media/steven-spielberg-and-dreamworks-studios-in-deal-to-form-new-company.html?_r=0|title=Steven Spielberg and DreamWorks Studios in Deal to Form New Company|work=The New York Times|access-date=December 23, 2015|date=December 16, 2015|last=Cieply|first=Michael}}&lt;/ref&gt; Papildu ''DreamWorks'' jaunais uzņēmums arī ražos filmas zem ''Amblin Entertainment'' un ''Participant'' zīmoliem.

Tajā pašā dienā ''Amblin Partners'' paziņoja par piecu gadu izplatīšanas līgumu ar ''Universal'', saskaņā ar kuru uzņēmuma filmas tiks izplatītas un tirgotas vai nu zem ''Universal'', vai zem tā specializētās ''[[Focus Features]]'' studijas zīmola.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2015/film/news/steven-spiellberg-universal-1201662956/|title=Steven Spielberg, Jeff Skoll Bring Amblin Partners to Universal|work=Variety|access-date=December 23, 2015|date=December 16, 2015|last=Lang|first=Brent}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://deadline.com/2015/12/spielberg-dreamworks-participant-eone-others-pact-for-amblin-partners-1201668244/|title=It's Official: Spielberg, DreamWorks, Participant, eOne, Others Pact For Amblin Partners|work=Deadline.com|access-date=December 23, 2015|date=December 16, 2015|last=Busch|first=Anita}}&lt;/ref&gt; &quot;[[Meitene vilcienā]]&quot; bija pirmā filma, kas tika izdota saskaņā ar jauno līgumu.&lt;ref name=&quot;hollywoodreporter.com&quot;/&gt;

== Logotips ==
''DreamWorks'' logotipā ir redzams zēns, kas sēž un makšķerē uz [[mēness fāze|pusmēneša]]. Logotipa vispārīgā ideja bija uzņēmuma līdzdibinātāja [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] ideja, kurš vēlējās [[Datora radīti attēli|CGI]] attēlu. Ilustratoram [[Roberts Hants|Robertam Hantam]] tika šo ideju uzgleznot, un viņš izmantoja savu dēlu kā modeli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://entertainment.time.com/2012/09/24/mountain-to-moon-10-movie-studio-logos-and-the-stories-behind-them/slide/dreamworks/|title=10 Movie Studio Logos and the Stories Behind Them|last=Wook Kim|website=[[Time]]|access-date=March 11, 2018|date=September 24, 2015}}&lt;/ref&gt; ''[[Industrial Light &amp; Magic]]'' sadarbībā ar ''Kaleidoscope Films'', Deivu Kārsonu un Klintu Goldmanu pārvērta logotipu kustīgā grafikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neatorama.com/2008/12/03/the-story-behind-hollywood-studio-logos|title=The Stories Behind Hollywood Studio Logos|website=Neatorama|access-date=March 11, 2018}}&lt;/ref&gt; To animēja ILM animācijas vadītājs [[Vess Takahaši]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.agni-animation.com/fullerton/halloffame/Wes_Ford_Takahashi.html|title=Subject: Wes Ford Takahashi|publisher=Animators' Hall of Fame|access-date=June 14, 2016|archive-date={{dat|2016|08|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160812020742/http://www.agni-animation.com/fullerton/halloffame/Wes_Ford_Takahashi.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itu.edu/directory/faculty|title=Digital Arts Faculty|publisher=International Technological University|access-date=June 17, 2016}}&lt;/ref&gt; Mūziku, kas pavada logotipu ''DreamWorks'' spēlfilmu sākumā, ir komponējis [[Džons Viljamss]].

=== ''DreamWorks Animation'' logotips ===
2004. gada ''DreamWorks Animation'' logotipam sākotnēji bija mūzika, kas tika adaptēta no dziesmas ''Fairytale'' animācijas filmai &quot;[[Šreks]]&quot; (2001), mūziku veidoja [[Harijs Gregsons-Viljamss]] — viens no filmas &quot;Šreks&quot; līdzkomponistiem un visas filmu franšīzes komponists. Divus gadus vēlāk, kad to iegādājās ''[[Universal Pictures]]'', tas saņēma jaunu muzikālo pavadījumu, ko komponēja [[Džons Pauels (komponists)|Džons Pauels]] — otrs pirmā &quot;Šreka&quot; un citu ''DreamWorks'' filmu komponists, pielāgojot atsevišķas skaņas no filmas &quot;[[Šreks 2]]&quot; un atsevišķas skaņas no Džona Viljamsa muzikālā pavadījuma. Jaunā logotipa muzikālais pavadījums debitēja {{dat|2019|2|22||bez}} animācijas filmā &quot;[[Kā pieradināt pūķi 3]]&quot; un tās komponists ir Džons Pauels.

== Skatīt arī ==
* ''[[DreamWorks Animation]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{IMDB uzņēmums|0040938|DreamWorks Pictures}}

[[Kategorija:ASV kinostudijas]]</text>
      <sha1>jn97hrecrdt0bz7684omocwsdj2zfgg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ella Detlova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497186</id>
    <revision>
      <id>4468752</id>
      <parentid>3703679</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:47:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468752</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2588" sha1="qtalvlv7g1e6jupffmfubij9ptqdmmg" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ella Detlova
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|        dz_gads = 1922
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = 
|         m_gads = 2014
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 12
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = astronome, skolotāja
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Ella Detlova''' (1922—2014) bija latviešu pedagoģe, [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]s [[astronomija]]s un [[matemātika]]s skolotāja.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi kā '''Ella Šube''' 1922. gada 26. jūlijā. Studēja astronomiju [[LU fizikas un matemātikas fakultāte|LU Fizikas un matemātikas fakultātē]] (1941—1949), strādāja Astronomijas katedrā un Laika dienestā (1949—1951).

Vēlāk ilgstoši bija Rīgas 1. vidusskolas, tad ģimnāzijas matemātikas un astronomijas skolotāja.&lt;ref&gt;[https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/?tx_calendarize_calendar%5Bindex%5D=249174&amp;cHash=6b69d7458bafb2bfa1542e0d61e59a57 LU muzejs]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Bija precējusies ar matemātiķi [[Vilnis Detlovs|Vilni Detlovu]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Detlovs|first=Vilnis|date=2005|title=Confessiones|url=http://www.ltn.lv/~podnieks/Detlovs/confessiones2006d.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;

Mirusi 2014. gada 12. februārī.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Vilks|first=Ilgonis|title=Zvaigžņu aicinājums. Latvijas Universitātes astronomijas studentu (1920–1949) dzīvesstāsti.|url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/56417/Zvaigznu_aicinajums.pdf?sequence=1&amp;isAllowed=y|journal=}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Ata Kronvalda prēmija (1998)
* Rīgas zelta skolotāja (1998; 2000; 2002)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skolukarte.lv/listing/rigas-valsts-1-gimnazija/|title=Rīgas Valsts 1. ģimnāzija – RĪGAS SKOLU KARTE|access-date=2021-11-22|language=lv-LV|archive-date=2021-11-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20211122091314/https://skolukarte.lv/listing/rigas-valsts-1-gimnazija/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Detlova, Ella}}

[[Kategorija:1922. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]</text>
      <sha1>qtalvlv7g1e6jupffmfubij9ptqdmmg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Degremona kalanhoja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501567</id>
    <revision>
      <id>4468654</id>
      <parentid>4375308</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:15:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4064" sha1="p9eiznb52a5cmspcsvbeza60vgntobi" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|attēls=Kalanchoe-daigremontiana 4.jpg|att_nosaukums=Degremona kalanhoja|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Saxifragales|rinda_lv=Akmeņlauzīšu rinda|dzimta=Crassulaceae|dzimta_lv=Biezlapju dzimta|ģints=Kalanchoe|ģints_lv=Kalanhojas|suga=Kalanchoe daigremontiana|suga_lv=Degremona kalanhoja}}
'''Degremona kalanhoja''' (''Kalanchoe daigremontiana'') ir augu suga [[Kalanhojas|kalanhoju]] ģintī. Dabā tā ir sastopama [[Madagaskara]]s dienvidos un dienvidrietumos un mūsdienās bieži tiek audzēta kā [[telpaugs]]. Sausos un siltos apgabalos, piemēram, [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrikā]], Degremona kalanhoja ir uzskatāma par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]],&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Herrera|first=Ileana|last2=Ferrer-Paris|first2=José R.|last3=Hernández-Rosas|first3=José I.|last4=Nassar|first4=Jafet M.|date=2016|title=Impact of two invasive succulents on native-seedling recruitment in Neotropical arid environments|url=https://www.researchgate.net/publication/301927334_Impact_of_two_invasive_succulents_on_native-seedling_recruitment_in_Neotropical_arid_environments|journal=Journal of Arid Environments|volume=132|pages=15-25}}&lt;/ref&gt; kā arī šis augs ir ļoti indīgs, jo tā sula satur cilvēkiem toksisku [[Steroīdi|steroīdu]] [[Daigremontianīns|daigremontianīnu]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=McKenzie|first=R.A.|last2=Armstrong|first2=T.R.|date=1986|title=Poisoning of cattle by Bryophyllum plants|url=http://www.cabdirect.org/abstracts/19872293509.html|journal=Queensland Agricultural Journal|volume=112(3)|pages=105-108}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wagner|first=Hildebert|last2=Fischer|first2=Manfred|last3=Lotter|first3=Hermann|date=1985|title=New Bufadienolides from Kalanchoe daigremontiana Hamet et Perr. (Crassulaceae)|url=http://www.znaturforsch.com/ab/v40b/40b1226.pdf|journal=Zeitschrift für Naturforschung B|volume=40(9)|pages=1226-1228}}&lt;/ref&gt;

== Morfoloģija ==
Degremona kalanhoja ir mūžzaļš, krūmveidīgs [[Sukulenti|sukulents]], kas var sasniegt 1 metru augstumu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=DK nature encyclopedia|url=http://archive.org/details/dknatureencyclop0000unse|publisher=New York : DK Pub.|date=1998|isbn=978-0-7894-3411-1}}&lt;/ref&gt; Lapas ir biezas, tās var sasniegt 8 cm garumu. Lapu virspuse ir zaļa, bet to apakšu rotā violeti plankumi. Lapu malas ir robainas un šajos robos veidojas [[Pumpurošanās|pumpuri]] ar noapaļotām lapām, kuri, pēc atdalīšanās no mātes auga, var izaugt par jaunu degremona kalanhojas stādu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Batygina|first=T. B.|last2=Bragina|first2=E. A.|last3=Titova|first3=G. E.|date=1996|title=Morphogenesis of propagules in viviparous species Bryophyllum daigremontianum and B. calycinum|url=https://pbsociety.org.pl/journals/index.php/asbp/article/view/asbp.1996.022|journal=Acta Societatis Botanicorum Poloniae|language=en-US|volume=65|issue=1-2|pages=127–133|doi=10.5586/asbp.1996.022|issn=2083-9480|access-date={{dat|2022|01|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220119202039/https://pbsociety.org.pl/journals/index.php/asbp/article/view/asbp.1996.022}}&lt;/ref&gt;

Šim augam ir raksturīga kupla ziedkopa, kas sastāv no daudziem maziem, ziediem — zvaniņiem, kuriem parasti ir pelēcīgi rozā vai oranža krāsa.

Degremona kalanhojai nav raksturīga sezonāla ziedēšana — ziedēšana ir epizodiska un parasti uzzied tikai konkrēti zari, nevis viss augs.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Kalanchoe daigremontiana3061049551.gif|Ziedi
Attēls:Bryophyllum daigremontianum nahaufnahme1.jpg|Apsakņojuši pumpuri uz lapas malas
Attēls:Brutblatt.jpg|Degremona kalanhoja kā telpaugi
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Kalanhojas]]
[[Kategorija:Telpaugi]]</text>
      <sha1>p9eiznb52a5cmspcsvbeza60vgntobi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Estoty</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507508</id>
    <revision>
      <id>4468824</id>
      <parentid>4414966</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:42:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468824</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7845" sha1="1324s9yb8c1mub3fvt7ptgvbe6oyorp" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| logo = 
| name = ''Estoty''
| type = privāts
| foundation = {{dat|2012}}
| location = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| key_people = Veslavs Zapoļskis
| industry = mobilo spēļu izstrāde un attīstīšana
| products = mobilās spēles ''[[Android]]'' un ''[[iOS]]''
| revenue = 
| operating_income = 
| net_income = 
| owner = 
| num_employees = 
| parent = 
| divisions = 
| homepage = {{URL|https://estoty.com/}}
}}
'''''Estoty''''' ir mobilo spēļu studija, kas atrodas [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], [[Eiropa|Eiropā]].

== Vēsture ==
Uzņēmums dibināts 2012. gadā [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. 2014. gadā atvērta vēl viena studija [[Viļņa|Viļņā]], [[Lietuva|Lietuvā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/mokslas-it/artimiausia-savaitgali-vyks-virtualus-zaidimu-kurimo-festivalis-lt-game-jam-1290-1445800|title=Artimiausią savaitgalį vyks virtualus žaidimų kūrimo festivalis „LT Game Jam“|website=15min.lt/verslas|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vz.lt/nekilnojamasis-turtas-statyba/2021/07/20/estoty-prase-irengti-biura-gavo-nuosava-galaktika|title=„Estoty“ prašė įrengti biurą, gavo nuosavą galaktiką|last=Povilaitytė|first=Evelina|website=vz.lt|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/kvadratinis-metras/interjeras/biuras-ar-pramogu-parkas-darboviete-su-kino-teatru-zaidimais-ir-sporto-sale-975-1537396|title=Biuras ar pramogų parkas? Darbovietė su kino teatru, žaidimais ir sporto sale|website=15min.lt/verslas|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sa.lt/zaidimu-kureju-biure%e2%80%af-virtualus-skrydzio-atspindziai/|title=Žaidimų kūrėjų biure – virtualūs skrydžio ir kosmoso atspindžiai – SA.lt|website=sa.lt|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.garbacauskas.com/?galleries=estoty-vilnius|title=Estoty, Vilnius|access-date=2022-04-04|language=lt}}&lt;/ref&gt;

''Estoty'' specializējas ''hyper-casual'' (viegli saprotamu un tūlīt spēlējamu) kā arī cita veida mobilo spēļu radīšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/mokslas-it/simtu-milijonu-pasaulio-vartotoju-pamegtus-mobiliuosius-zaidimus-kuriantys-lietuviai-dziaugiames-kurdami-pasaulinius-hitus-1290-1499092|title=Šimtų milijonų pasaulio vartotojų pamėgtus mobiliuosius žaidimus kuriantys lietuviai: džiaugiamės kurdami „hitus“|website=15min.lt/verslas|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt; ''Johnny Trigger'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pockettactics.com/johnny-trigger-sniper/guide|title=Johnny Trigger: Sniper guide: tips, tricks, and cheats|website=Pocket Tactics|access-date=2022-03-29|language=en}}&lt;/ref&gt; ''My Little Universe'', ''Squad Alpha'', ''Knife Hit'', ''Jelly Shift'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.levelwinner.com/jelly-shift-guide-tips-cheats-tricks-to-earn-more-gems-and-clear-all-levels/|title=Jelly Shift Guide: Tips, Cheats &amp; Tricks to Earn More Gems and Clear All Levels|last=Philip|first=Author|website=Level Winner|access-date=2022-03-29|date=2019-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Drive and Park'', ''2048'', ''Battle Disk'', ''Agent Action'', ''Flippy Race'', ''Prince of Persia: Escape'' (mobilais ''[[Ubisoft]]'' videospēļu rimeiks), ''Swing Loops'', ''Pixel Rush'' un daudzas citas ir ''Estoty'' veidotās spēles, kas kopumā visā pasaulē lejupielādētas 1,5 miljardus reižu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vz.lt/inovacijos/2021/07/26/rinkos-dalyviaitikisi-spartaus-lietuvos-zaidimu-industrijos-augimo|title=Rinkos dalyviai tikisi spartaus Lietuvos žaidimų industrijos augimo|last=Grinkevičius|first=Paulius|website=vz.lt|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt; un ierindojas starp Top 20 spēlēm ''Apple App'' veikalā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/apple-cinas-ar-pirmo-masveida-virusu-438358|title=Apple cīnās ar pirmo masveida vīrusu|website=Dienas Bizness|access-date=2022-03-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2018. un 2020. gadā un ''[[Google Play]]'' veikalā 2020. gadā.

== Nozīmīgākās spēles ==
* ''My Little Universe'' — 2021 (''Android'', ''iOS''); Latvijas spēļu balva 2021 &quot;Labākā viedtālruņu spēle&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamedev.lv/lv/article/latvijas_spelu_gada_balvas_2021_uzvaretaji|title=gamedev.lv : Latvijas spēļu gada balvas 2021 uzvarētāji|website=www.gamedev.lv|access-date=2022-04-05|archive-date=2022-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220524120008/https://www.gamedev.lv/lv/article/latvijas_spelu_gada_balvas_2021_uzvaretaji}}&lt;/ref&gt;
* ''Agent Action'' — 2020 (''Android'', ''iOS''): Latvijas spēļu balva 2020 &quot;Vislabākā mobilā spēle&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://devgamm.com/online/awards-winners/|title=DevGAMM Awards Winners|website=DevGAMM Online 2020 {{!}} May 14-15|access-date=2022-03-29|language=en-US|archive-date=2022-05-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20220516145117/https://devgamm.com/online/awards-winners/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/perna-gada-labakas-speles-latvija-sanemusas-apbalvojumu/|title=Pērnā gada labākās spēles Latvijā saņēmušas apbalvojumu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2021/03/apbalvoti-latvijas-spel%CC%A7u-gada-balvas-2020-uzvaretaji/|title=Apbalvoti Latvijas spēļu gada balvas 2020 uzvarētāji ← FOLD|website=FOLD|access-date=2022-03-29|archive-date=2022-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220524070219/http://www.fold.lv/2021/03/apbalvoti-latvijas-spel%CC%A7u-gada-balvas-2020-uzvaretaji/}}&lt;/ref&gt; &quot;Vislabākā mūzika un skaņa&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/aktuali/2020-gada-labakas-speles|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2022-03-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* ''Johnny Trigger'' — 2019 (''Android'', ''iOS''). ''DevGAMM'' 2020. gada tiešsaistes balva &quot;Vislabākā viegli saprotamā un tūlīt spēlējamā spēle&quot;, Lietuvas spēļu apbalvošanas ceremonija &quot;Gada spēle&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/mokslas-it/apdovanoti-geriausi-lietuviski-praejusiu-metu-zaidimai-1290-1449836|title=Apdovanoti geriausi lietuviški praėjusių metų žaidimai|website=15min.lt/verslas|access-date=2022-03-29|language=lt}}&lt;/ref&gt; Lietuvas spēļu izstrādātāju asociācija &quot;Visievērojamākā spēle, kas izdota 2021. gadā&quot;, ''[[App Store]]'' — ''Top 20 games'', ''Best of 2020''
* ''House Paint'' — 2019 (''Android'', ''iOS''); Lietuvas spēļu balva &quot;Vislabākā mobilā spēle&quot;.
* ''Battle Disc'' — 2019 (''Android'', ''iOS''); Latvijas spēļu balva 2019 &quot;Vislabākā viegli saprotamā un tūlīt spēlējamā spēle&quot;.
* ''Prince of Persia: Escape'' — 2018 (''Android'', ''iOS''); Latvijas spēļu balva 2018 &quot;Vislabākā viegli saprotamā un tūlīt spēlējamā spēle&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamedev.lv/article/latvijas_spelu_izstradataji_stasta_par_savu_2018_gada_nozimigako_notikumu|title=gamedev.lv : Latvijas spēļu izstrādātāji stāsta par savu 2018. gada nozīmīgāko notikumu|website=www.gamedev.lv|access-date=2022-03-29|archive-date=2021-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20211222163812/https://www.gamedev.lv/article/latvijas_spelu_izstradataji_stasta_par_savu_2018_gada_nozimigako_notikumu}}&lt;/ref&gt;
* ''Knife Hit'' — 2018 (''Android'', ''iOS''); ''App Store'' — ''Top 20 games'', ''Best of 2018''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Spēles]]
[[Kategorija:Mobilās spēles]]
[[Kategorija:Mobilā telefona spēles]]</text>
      <sha1>1324s9yb8c1mub3fvt7ptgvbe6oyorp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514135</id>
    <revision>
      <id>4468932</id>
      <parentid>4188035</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T11:23:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468932</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2787" sha1="trzgqe2tfiqs7ka9h83p0fregjvl0gr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name                 = Gala
|official_name        = ''Гал''&lt;br /&gt;გალი
|settlement_type      = pilsēta
|native_name          =
| image_skyline           = Transkraina61.JPG
| imagesize               = 
| image_caption           = 
|pushpin_map          = Abhāzija#Gruzija
|image_shield         = 
|shield_size          = 70px
|established_title    = Pirmoreiz minēta
|established_date     = 17. gadsimts
|established_title1   = Pilsēta
|established_date1    = 1932
|latNS=N|latd=42|latm=38|lats=
|longEW=E|longd=41|longm=44|longs=
|subdivision_type      = Valsts
|subdivision_type1     = Autonomā republika
|subdivision_type2     = Rajons
|subdivision_name      = {{karogs|Gruzija}}
|subdivision_name1     = {{karogs|Abhāzija}}
|subdivision_name2     = [[Galas rajons]]
|area_total_km2           = 
|area_land_km2            = 
|area_water_km2           = 
|population_as_of     = 2020
|population_footnotes =
|population_total     = 7449
|population_density_km2   = 
| population_blank1_title = Etniskais sastāvs &lt;small&gt;(2011)&lt;/small&gt;
| population_blank1 = [[gruzīni]] (96,8%)&lt;br /&gt;[[abhāzi]] (1,7%)&lt;br /&gt;[[krievi]] (1,0%)
|timezone             = [[UTC+3]]
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = 6800
| area_code                = +7 840 28xxxxx
| elevation_footnotes      = 
| elevation_m              = 
| website                  = 
| footnotes                = 
}}

'''Gala''' ({{val|ab|Гал}}) vai '''Gali''' ({{val|ka|გალი}}) ir pilsēta pašpasludinātajā [[Abhāzija|Abhāzijas Republikā]], ''de iure'' [[Gruzija]]s [[Abhāzija|Abhāzijas Autonomajā Republikā]]. Izvietojusies Abhāzijas austrumu daļā [[Kolhīdas zemiene|Kolhīdas zemienē]] Eristkali upes krastos.&lt;ref&gt;{{PZT|221|Gali}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta minēta 17. gadsimta kartē kā '''Gogieli''' (გოგიელი). Bijis viens no megrēļu un abhāzu kņazistes Samurzakanas centriem. No 1928. līdz 1930. gadam bija apriņķa centrs. Pilsētas statuss no 1932. gada. 1990. gadu gruzīnu—abhāzu konflikta laikā Gala bija viens no tā epicentriem; tur no 1993. līdz 2009. gadam darbojās [[ANO]] misija UNOMIG un Galā atradās viens no misijas štābiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://peacekeeping.un.org/mission/past/unomig/index.html |title=United Nations Observer Mission in Georgia |access-date={{dat|2022|06|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220720073259/https://peacekeeping.un.org/mission/past/unomig/index.html }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Gruzija-aizmetnis}}

{{Abhāzijas pilsētas|state=expanded}}
{{Gruzijas pilsētas}}</text>
      <sha1>trzgqe2tfiqs7ka9h83p0fregjvl0gr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alīna Ļebedeva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517216</id>
    <revision>
      <id>4468775</id>
      <parentid>4464367</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:30:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468775</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2658" sha1="7c8pgv76l8ixrh1brz92f8e11t30sqb" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Alīna Ļebedeva''' (1985) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] cilmes sociālā pedagoģe un bijusī aktīviste no [[Daugavpils]], kura 2001. gada 8. novembrī, 16 gadu vecumā, pildot Krievijas [[Nacionālboļševiku partija]]s uzdevumu, izraisīja incidentu pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], mēģinot ar [[neļķes|neļķēm]] iepļaukāt [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Čārlzs III Vindzors|princi Čārlzu]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/izklaide/archive/8-novembris-vesture-nelku-alina-iekausta-princi-carlzu.d?id=43797402 8. novembris vēsturē: 'Neļķu Alīna' iekausta princi Čārlzu] delfi.lv 08.11.2013&lt;/ref&gt; 2004. gada 9. janvārī viņa piedalījās [[Latvijas Izglītības ministrija]]s durvju dedzināšanas akcijā Rīgā.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/4681306/atbrivos-par-izm-durvju-dedzinasanu-aizturetos-jauniesus Atbrīvos par IZM durvju dedzināšanu aizturētos jauniešus] [[BNS]] 2004. gada 2. februārī&lt;/ref&gt; 2004. gada 21. decembrī viņa piedalījās akcijā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Putina]] administrācijas pieņemšanas telpās Maskavā, tika apcietināta un notiesāta uz diviem gadiem.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/notikums/718 &quot;Neļķu meitene&quot; no Daugavpils] latgalesdati.du.lv&lt;/ref&gt;

2009. gadā Ļebedeva kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no politiskās partijas “[[Par Dzimteni!]]” saraksta kā otrā aiz partijas līdera [[Juris Žuravļovs|Jura Žuravļova]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/192242 Politiskā partija “Par Dzimteni!”] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, laidiens Nr. 76, 17.05.2009.&lt;/ref&gt; Pēc tam Ļebedeva uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], 2012. gadā ieguva bakalaura grādu sociālajā pedagoģijā,&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/138172-ko-tagad-dara-bijusie-skalie-nacboli-nelku-alina-aijo-beness-mauzeris Ko tagad dara bijušie skaļie „nacboli”: Neļķu Alīna, Aijo Beness, Mauzeris…] jauns.lv 2012. gada 15. novembrī&lt;/ref&gt; kļuva par sertificētu [[Montesori]] skolotāju un izveidoja privātu &quot;Montessori Studiju&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/finhack/nopirkt/tas-bija-ta-verts-bernu-attistibas-studijas-ipasnieces-alinas-lebedevas-labakie-pirkumi?id=52931433 Tas bija tā vērts! Bērnu attīstības studijas īpašnieces Alīnas Ļebedevas labākie pirkumi] delfi.lv 12.02.2021&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ļebedeva, Alīna}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālboļševisms]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]</text>
      <sha1>7c8pgv76l8ixrh1brz92f8e11t30sqb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristiāna Dimitere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>523312</id>
    <revision>
      <id>4468649</id>
      <parentid>4323457</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:41:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8209" sha1="mlbpxzumgi1yzs8y4zaem97g234t266" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Kristiāna Dimitere
| attēls =
| dz_gads = 1965
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 11
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Murjāņi}}
| pilsonība = {{LAT}}
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| nodarbošanās = māksliniece
| vecāki = [[Vija Artmane]] (1929–2008), [[Artūrs Dimiters]] (1915–1986)
| dzimums = S
| bērni = Berta Vīlipsone (1987)
}}

'''Kristiāna Dimitere''' (dzimusi 1965. gada 11. maijā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] māksliniece, strādā [[glezniecība]]s un [[tēlniecība]]s žanrā. Viņas darbi atrodas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] un [[Halmstade]]s mākslas muzeja kolekcijās. Slavenās latviešu aktrises [[Vija Artmane|Vijas Artmanes]] un aktiera [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] meita.

== Izglītība ==

1985. gadā pabeigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (mūsdienās [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola]]), Dekoratīvās tēlniecības nodaļu.

== Izstādes ==
Izstādēs piedalās kopš 1992. gada.

Pēdējā Kristiānas Dimiteres izstāde &quot;ÓASIS&quot; noritēja 2024. gadā galerijā &quot;Alma&quot;. Tajā bija redzama bahčisarajas strūklaka veidota no cilvēku rokām - mākslinieces skulptūrām, kā arī ēzeļa un palmas sienas gleznojums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://echogonewrong.com/exhibition-oasis-by-kristiana-dimitere-at-the-gallery-alma/|title=Echo Gone Wrong|access-date=13.09.2024}}&lt;/ref&gt;Dimiteres izstāde &quot;WOOF, WOOF!&quot; noritēja &quot;[[Alma (galerija)|galerijā &quot;Alma&quot;]] 2021. gada ziemā. Izstāde bija veltīta mākslinieces trīs suņiem, kas viņai bijuši dzīves laikā: Arro, Džanim un Brīnai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/intervijas/25368-katra_diena_ka_izrade_tris_celienos/|title=Katra diena kā izrāde trīs cēlienos|website=Arterritory.com|access-date=2022-11-03}}&lt;/ref&gt; Galerijā &quot;Alma&quot;, kura pārstāv mākslinieci, notikušas arī citas viņas personālizstādes, kuras iedvesmojusi galerijas direktore, mākslinieces bērnības draudzene Astrīda Riņķe&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/sunisi-ir-pelnijusi-lai-es-vinus-pieminetu.-intervija-ar-makslinieci-kristianu-dimiteri-14256919|title=Sunīši ir pelnījuši, lai es viņus pieminētu. Intervija ar mākslinieci Kristiānu Dimiteri|website=www.diena.lv|access-date=2022-11-03}}&lt;/ref&gt;: 2012. gadā &quot;Sekulārā rezonanse&quot; un 2008. gadā &quot;La bella bambina&quot;.&lt;ref&gt;https://sejas.tvnet.lv/5038511/kristianas-dimiteres-personalizstade-la-bella-bambina&lt;/ref&gt;

Rīkojusi personālizstādes arī galerijā &quot;Istaba&quot; (&quot;Indiāņi Gaujmalā&quot;, 2023), Kondasa mākslas centrā, Viljandi, Igaunijā (2021), Jūrmalas Mākslas centrā (“Zilonis Čārlzs vai atrodi paslēpušos mednieku”, 2019), galerijā &quot;Astronauts&quot; Rīgā (personālizstāde “Aizsalis dīķis”, 2017), [[Raiņa māja|Raiņa mājā]] — muzejā Berķenelē, UPB galerijā Liepājā, galerijā “Bastions” Pleskavā 2011. gadā, galerijā &quot;Leduspagrabs&quot; Valmierā 2008. gadā, galerijā &quot;Centrs&quot; Rīgā (Šautuve “Soloha mākoņos”, 2003. gadā), 2001. gadā galerijā &quot;Centrs&quot;, 1999. un 1996. gadā galerijā &quot;Daugava&quot;, 1994. gadā Tora S. Greni mājā [[Oslo]], 1993. gadā galerijā &quot;Art ON&quot; Halmstadē, 1992. gadā galerijā &quot;Laipa&quot; Valmierā un [[Reiterna nams|Reiterna namā]] Rīgā.

Piedalījusies dažādās grupas izstādēs: &quot;Galerija Alma @ Padures muiža&quot; (2021), Cēsu mūsdienu mākslas festivālā (2016), &quot;Mūsdienu ikonas&quot; (2010) galerijā &quot;Alma&quot;, kuras kurators bija pazīstamais mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.easyget.lv/kultura/read/17876/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221010204717/http://www.easyget.lv/kultura/read/17876/ }}&lt;/ref&gt; un &quot;Psihodēlija klusajā centrā&quot; (2006), &quot;Mākslinieks un porcelāns&quot; [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Valsts Mākslas muzejā]] (2001), [[Rīgas 800 gadu jubileja|Rīgas 800 gadu jubilejai]] veltītajā mākslinieku akcijā &quot;Gailis 800&quot; uz universālveikala &quot;Centrs&quot; jumta (2001), Latviešu mūsdienu mākslas izstādē &quot;Rudens 2000&quot; Mākslas muzejā [[Arsenāls (izstāžu zāle)|Arsenāls]] (2000), &quot;Astrīdas zīdi un Kristianas aksesuāri&quot; galerijā &quot;Čiris&quot; Rīgā (1997), galerijā &quot;HP&quot; Halmstadē (1991) izstādē &quot;Jaunā latviešu māksla&quot; (kopā ar Astrīdu Riņķi, [[Aivars Vīlipsons|Aivaru Vīlipsonu]] un [[Roberts Koļcovs|Robertu Koļcovu]]).

== Apbalvojumi ==
2006. gadā ieguvusi Latvijas Teātra savienības balvu par kostīmiem izrādei “Romantiķi” (režisore [[Anna Eižvertiņa]], teātris “Skatuve”), 2001. gadā [[Rīgas dome]]s godalgu par darbu galerijas &quot;Čiris&quot; un grupas &quot;Pasīvā dekadence&quot; zīmējumu izstādes projektā &quot;Priekšspēle&quot;, 1999. gadā gada debiju par gleznu &quot;Pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena&quot; leģendārajā latviešu mūsdienu mākslas izstādē &quot;Rudens '99&quot; mākslas muzejā [[Arsenāls (izstāžu zāle)|Arsenāls]] un 1998. gadā godalgu par gada labāko animācijas filmu Ziemeļvalstu filmu festivālā ''Solona Ungdoms'' par filmu &quot;Komēta&quot; (režisore Māra Liniņa).

== Citas aktivitātes ==
Veidojusi grāmatu ilustrācijas Kārļa Skalda pasakai “Jūras vārava” (2017), “Biki Buks” grāmatai “Grieziet ceļu”, fona zīmējumus izrādei “Ērkšķrozīte&quot; [[Latviešu biedrības nams|Latviešu biedrības namā]], interjera un griestu gleznojumus [[Rainis|Raiņa]] bērnības istabai, Raiņa māja-muzejā Berķenelē, kostīmus izrādei “Dāmu paradīze” (2014) Rīgas svētku ietvaros, scenogrāfiju [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] [[Aspazija]]s “Sidraba Šķidrautam” (2005), režisore [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]], scenogrāfiju un kostīmus Jozefa Čapeka izrādei “Par sunīti un kaķīti” (2004) teātrī “Skatuve” (režisore Māra Liniņa), izrādei “Divpadsmit mēneši” (režisore [[Anna Eižvertiņa]], teātris “Skatuve”), [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] izrādei “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” (2003, teātris “Skatuve”, režisore Māra Liniņa), izrādei “Cienīgi lēnīgais un durstīgi dzēlīgais“, pēc [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]] stāsta motīviem (2002, režisore Māra Liniņa, [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Valsts Leļļu teātris]]) un televīzijas uzvedumam &quot;Tev, Anna&quot;, režisore Ilze Kļaviņa (1995). Bijusi māksliniece arī animācijas filmai &quot;Ūdensvīrs&quot; (2001, režisore Māra Liniņa).

2021. gadā piedalījusies interneta audio projektā “Tīrkultūra” ar savu mūzikas izlasi.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Kristiāna Dimitere _ Unexpected Sources Audio Gallery @ Alma|url=https://soundcloud.com/usagallery/19082021-kristians-fukss-w-kristiana-dimitere|accessdate=2022-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Kristiānas Dimiteres meita [[Berta Vīlipsone]] (1987) ir [[Scenogrāfija|scenogrāfe]] un kostīmu māksliniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/kultura/personibas/280156-maksliniece-kristiana-dimitere-muza-ir-klat-kad-panem-zimuli-rokas.htm|title=Māksliniece Kristiāna Dimitere. Mūza ir klāt, kad paņem zīmuli rokās|website=nra.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņas brālis [[Kaspars Dimiters]] (1957) ir mūziķis un dzejnieks. Kristiānas Dimiteres bijušais vīrs ir mākslinieks [[Aivars Vīlipsons]].

&quot;Esmu piedzimusi aktieru ģimenē. Teātri iemīlēju tik ļoti, ka reizēm man tas likās tā pati realitāte, kas dzīve. Pieaugot ievēroju, ka pasaule bez īpašas inscenēšanas ir brīnišķīgi nopietni paradoksāla....&quot; ir izteikusies Kristiāna Dimitere.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4759348/kristianas-dimiteres-sekulara-rezonanse|title=Kristianas Dimiteres &quot;Sekulārā rezonanse&quot;|website=Mākslas|access-date=2022-11-03|date=2011-12-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}{{DEFAULTSORT:Dimitere Kristiāna}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]</text>
      <sha1>mlbpxzumgi1yzs8y4zaem97g234t266</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmiera Glass VIA (basketbols)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>524429</id>
    <revision>
      <id>4468784</id>
      <parentid>4452760</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:36:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468784</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7348" sha1="if15zl2u56j44z581m0zfp7zvu3dpuz" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = black
 |                    klubs = Valmiera Glass VIA
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Valmiera}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2011
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Vidzemes Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 1500
 |                   krāsas = melna/zaļa/balta 
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Ģirts Vēveris
 |               menedžeris = [[Roberts Zeile]]&lt;br&gt;[[Valters Vēveris]]
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Vecvagars]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|http://www.vgvia.lv/}}
 |               sadarbojas = Bertānu Valmieras BS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 
 |                      BBL = 
}}
'''&quot;Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola&quot;''', saīsināti '''&quot;Valmiera Glass VIA&quot;''', ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Valmiera]]s, kurš ir izveidots 2011. gadā. Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL). Komandas galvenais treneris ir [[Kaspars Vecvagars]]. Mājas spēles &quot;Valmiera Glass VIA&quot; aizvada [[Vidzemes Olimpiskais centrs|Vidzemes Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda &quot;'''Bertānu Valmieras BS&quot;''', kuras treneris ir [[Normunds Lišiks]].

== Vēsture ==
Kā [[Vidzemes Augstskola]]s komanda Valmieras klubs sāka spēlēta LBL 3. divīzijā 2011. gadā. Sezonu vēlāk pacēlās uz LBL 2. divīziju, bet 2018. gadā, kad Valmieras spēcīgākais klubs &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; bankrotēja, &quot;Valmiera Glass VIA&quot; ieņēma tā vietu LBL pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2022. gada vasarā kluba vadībā iesaistījās basketbolisti [[Dāvis Bertāns]] un [[Dairis Bertāns]], bet par galveno treneri kļuva [[Lietuva]]s speciālists [[Toms Keršis]]. No gados jauniem spēlētājiem komplektētā komanda 2022.—2023. gada sezonu iesāka neveiksmīgi, un pēc vairākiem graujošiem zaudējumiem lietuviešu treneris tika atbrīvots, bet komandas vadību pārņēma vietējais speciālists [[Oskars Virsis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/24102022-zeile_pec_kersa_atlaisanas_pagaidam_izmai|title=Zeile pēc Kerša atlaišanas: ''Pagaidām izmaiņas sastāvā neplānojam''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-26|date=2022-10-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sezonas noslēgumā komanda ieņēma priekšpēdējo 15. vietu Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas regulārajā sezonā, uzvarot 6 spēlēs, savukārt Latvijas Basketbola līgas ceturtdaļfinālā piekāpās [[BK Ogre]].

Arī 2023.—2024. gada sezonā Valmieras komanda daudz vairāk spēles zaudēja, nekā uzvarēja, lai arī pirm sezonas sastāvā tika iekļauti vairāki pieredzējuši basketbolisti. 2024. gada februārī O. Virša vietā par komandas galveno treneri tika apstiprināts cits Latvijas treneris [[Nikolajs Mazurs]].

2025.—2026. gada sezonu Valmieras komanda uzsāka jauna galvenā trenera [[Kaspars Vecvagars|Kaspara Vecvagara]] vadībā ar lielākām finansiālām iespējām un labāku komplektāciju nekā iepriekšējās sezonās, kas ļāva gūt labākus panākumus gan Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas turnīrā, gan [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas Basketbola kausā]]. 2026. gada februārī &quot;Valmiera Glass VIA&quot; uzvarēja Latvijas kausa finālspēlē, [[Ventspils|Ventspilī]] pārspējot [[BK Ventspils]]. Martā &quot;Valmiera Glass VIA&quot; pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pusfinālā un aprīlī pirmo reizi kļuva par Latvijas—Igaunijas līgas čempoiniem.

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — [[LBL3]] 2. vieta regulārajā sezonā, LBL3 čempionu tituls izslēgšanas spēlēs; pārcēlās uz LBL2
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 1. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 4. vieta regulārajā sezonā, 2. vieta pēc izslēgšanas spēlēm
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, 4. vieta pēc izslēgšanas spēlēm; ieņēma &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vietu LBL1 un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Lat-Est līgā]]
Sākot ar 2018. gadu &quot;Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola&quot; ieņēma iepriekšējā Valmieras kluba vietu augstākā līmeņa turnīros.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta)
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (6. vieta)
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 4. vieta

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12. vieta regulārajā sezonā
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11. vieta regulārajā sezonā
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10. vieta regulārajā sezonā
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 15. vieta regulārajā sezonā
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13. vieta regulārajā sezonā
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta)
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — '''1. vieta'''

== Galvenie treneri ==
* 2011—2021: [[Roberts Zeile]]
* 2021—2022: [[Edmunds Valeiko]]
* 2022: {{flaga|Lietuva}} [[Tomass Keršis]]
* 2022—2024: [[Oskars Virsis]]
* 2024—2025: [[Nikolajs Mazurs]]
* 2025—pašlaik: [[Kaspars Vecvagars]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vgvia.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Valmierā]]</text>
      <sha1>if15zl2u56j44z581m0zfp7zvu3dpuz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468785</id>
      <parentid>4468784</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:38:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4468785</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7510" sha1="03d60pbpbdqvzmeq2uuvmla7em88jic" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = black
 |                    klubs = Valmiera Glass VIA
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Valmiera}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2011
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Vidzemes Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 1500
 |                   krāsas = melna/zaļa/balta 
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Ģirts Vēveris
 |               menedžeris = [[Roberts Zeile]]&lt;br&gt;[[Valters Vēveris]]
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Vecvagars]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|http://www.vgvia.lv/}}
 |               sadarbojas = Bertānu Valmieras BS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 
 |                      BBL = 
}}
'''&quot;Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola&quot;''', saīsināti '''&quot;Valmiera Glass VIA&quot;''', ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Valmiera]]s, kurš ir izveidots 2011. gadā. Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL). Komandas galvenais treneris ir [[Kaspars Vecvagars]]. Mājas spēles &quot;Valmiera Glass VIA&quot; aizvada [[Vidzemes Olimpiskais centrs|Vidzemes Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda &quot;'''Bertānu Valmieras BS&quot;''', kuras treneris ir [[Normunds Lišiks]].

== Vēsture ==
Kā [[Vidzemes Augstskola]]s komanda Valmieras klubs sāka spēlēta LBL 3. divīzijā 2011. gadā. Sezonu vēlāk pacēlās uz LBL 2. divīziju, bet 2018. gadā, kad Valmieras spēcīgākais klubs &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; bankrotēja, &quot;Valmiera Glass VIA&quot; ieņēma tā vietu LBL pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2022. gada vasarā kluba vadībā iesaistījās basketbolisti [[Dāvis Bertāns]] un [[Dairis Bertāns]], bet par galveno treneri kļuva [[Lietuva]]s speciālists [[Toms Keršis]]. No gados jauniem spēlētājiem komplektētā komanda 2022.—2023. gada sezonu iesāka neveiksmīgi, un pēc vairākiem graujošiem zaudējumiem lietuviešu treneris tika atbrīvots, bet komandas vadību pārņēma vietējais speciālists [[Oskars Virsis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/24102022-zeile_pec_kersa_atlaisanas_pagaidam_izmai|title=Zeile pēc Kerša atlaišanas: ''Pagaidām izmaiņas sastāvā neplānojam''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-26|date=2022-10-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sezonas noslēgumā komanda ieņēma priekšpēdējo 15. vietu Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas regulārajā sezonā, uzvarot 6 spēlēs, savukārt Latvijas Basketbola līgas ceturtdaļfinālā piekāpās [[BK Ogre]].

Arī 2023.—2024. gada sezonā Valmieras komanda daudz vairāk spēles zaudēja, nekā uzvarēja, lai arī pirm sezonas sastāvā tika iekļauti vairāki pieredzējuši basketbolisti. 2024. gada februārī O. Virša vietā par komandas galveno treneri tika apstiprināts cits Latvijas treneris [[Nikolajs Mazurs]].

2025.—2026. gada sezonu Valmieras komanda uzsāka jauna galvenā trenera [[Kaspars Vecvagars|Kaspara Vecvagara]] vadībā ar lielākām finansiālām iespējām un labāku komplektāciju nekā iepriekšējās sezonās, kas ļāva gūt labākus panākumus gan Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas turnīrā, gan [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas Basketbola kausā]]. 2026. gada februārī &quot;Valmiera Glass VIA&quot; uzvarēja Latvijas kausa finālspēlē, [[Ventspils|Ventspilī]] pārspējot [[BK Ventspils]]. Martā &quot;Valmiera Glass VIA&quot; pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pusfinālā un aprīlī pirmo reizi kļuva par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem, bet sezonas noslēgumā 15. maijā uzvarēja arī LBL turnīrā, finālsērijā pārspējot BK Ventspils.

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — [[LBL3]] 2. vieta regulārajā sezonā, LBL3 čempionu tituls izslēgšanas spēlēs; pārcēlās uz LBL2
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 1. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 4. vieta regulārajā sezonā, 2. vieta pēc izslēgšanas spēlēm
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, 4. vieta pēc izslēgšanas spēlēm; ieņēma &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vietu LBL1 un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Lat-Est līgā]]
Sākot ar 2018. gadu &quot;Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola&quot; ieņēma iepriekšējā Valmieras kluba vietu augstākā līmeņa turnīros.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta)
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (6. vieta)
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 4. vieta
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — '''1. vieta'''

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12. vieta regulārajā sezonā
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11. vieta regulārajā sezonā
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10. vieta regulārajā sezonā
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 15. vieta regulārajā sezonā
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13. vieta regulārajā sezonā
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta)
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — '''1. vieta'''

== Galvenie treneri ==
* 2011—2021: [[Roberts Zeile]]
* 2021—2022: [[Edmunds Valeiko]]
* 2022: {{flaga|Lietuva}} [[Tomass Keršis]]
* 2022—2024: [[Oskars Virsis]]
* 2024—2025: [[Nikolajs Mazurs]]
* 2025—pašlaik: [[Kaspars Vecvagars]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vgvia.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Valmierā]]</text>
      <sha1>03d60pbpbdqvzmeq2uuvmla7em88jic</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468787</id>
      <parentid>4468785</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:39:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāliek zaļā, lai nav tāda pati krāsa kā VEFam.</comment>
      <origin>4468787</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7512" sha1="cm889olyzwyrw0et9wpy62g76rb1jon" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #175514
 |                    klubs = Valmiera Glass VIA
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Valmiera}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2011
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Vidzemes Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 1500
 |                   krāsas = melna/zaļa/balta 
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Ģirts Vēveris
 |               menedžeris = [[Roberts Zeile]]&lt;br&gt;[[Valters Vēveris]]
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Vecvagars]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|http://www.vgvia.lv/}}
 |               sadarbojas = Bertānu Valmieras BS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 
 |                      BBL = 
}}
'''&quot;Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola&quot;''', saīsināti '''&quot;Valmiera Glass VIA&quot;''', ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Valmiera]]s, kurš ir izveidots 2011. gadā. Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL). Komandas galvenais treneris ir [[Kaspars Vecvagars]]. Mājas spēles &quot;Valmiera Glass VIA&quot; aizvada [[Vidzemes Olimpiskais centrs|Vidzemes Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda &quot;'''Bertānu Valmieras BS&quot;''', kuras treneris ir [[Normunds Lišiks]].

== Vēsture ==
Kā [[Vidzemes Augstskola]]s komanda Valmieras klubs sāka spēlēta LBL 3. divīzijā 2011. gadā. Sezonu vēlāk pacēlās uz LBL 2. divīziju, bet 2018. gadā, kad Valmieras spēcīgākais klubs &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; bankrotēja, &quot;Valmiera Glass VIA&quot; ieņēma tā vietu LBL pamatturnīrā un arī tikko dibinātajā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2022. gada vasarā kluba vadībā iesaistījās basketbolisti [[Dāvis Bertāns]] un [[Dairis Bertāns]], bet par galveno treneri kļuva [[Lietuva]]s speciālists [[Toms Keršis]]. No gados jauniem spēlētājiem komplektētā komanda 2022.—2023. gada sezonu iesāka neveiksmīgi, un pēc vairākiem graujošiem zaudējumiem lietuviešu treneris tika atbrīvots, bet komandas vadību pārņēma vietējais speciālists [[Oskars Virsis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/24102022-zeile_pec_kersa_atlaisanas_pagaidam_izmai|title=Zeile pēc Kerša atlaišanas: ''Pagaidām izmaiņas sastāvā neplānojam''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-10-26|date=2022-10-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sezonas noslēgumā komanda ieņēma priekšpēdējo 15. vietu Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas regulārajā sezonā, uzvarot 6 spēlēs, savukārt Latvijas Basketbola līgas ceturtdaļfinālā piekāpās [[BK Ogre]].

Arī 2023.—2024. gada sezonā Valmieras komanda daudz vairāk spēles zaudēja, nekā uzvarēja, lai arī pirm sezonas sastāvā tika iekļauti vairāki pieredzējuši basketbolisti. 2024. gada februārī O. Virša vietā par komandas galveno treneri tika apstiprināts cits Latvijas treneris [[Nikolajs Mazurs]].

2025.—2026. gada sezonu Valmieras komanda uzsāka jauna galvenā trenera [[Kaspars Vecvagars|Kaspara Vecvagara]] vadībā ar lielākām finansiālām iespējām un labāku komplektāciju nekā iepriekšējās sezonās, kas ļāva gūt labākus panākumus gan Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas turnīrā, gan [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas Basketbola kausā]]. 2026. gada februārī &quot;Valmiera Glass VIA&quot; uzvarēja Latvijas kausa finālspēlē, [[Ventspils|Ventspilī]] pārspējot [[BK Ventspils]]. Martā &quot;Valmiera Glass VIA&quot; pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pusfinālā un aprīlī pirmo reizi kļuva par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem, bet sezonas noslēgumā 15. maijā uzvarēja arī LBL turnīrā, finālsērijā pārspējot BK Ventspils.

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — [[LBL3]] 2. vieta regulārajā sezonā, LBL3 čempionu tituls izslēgšanas spēlēs; pārcēlās uz LBL2
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 8. vieta regulārajā sezonā
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 1. vieta regulārajā sezonā, ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 4. vieta regulārajā sezonā, 2. vieta pēc izslēgšanas spēlēm
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — [[LBL2]] 5. vieta regulārajā sezonā, 4. vieta pēc izslēgšanas spēlēm; ieņēma &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vietu LBL1 un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Lat-Est līgā]]
Sākot ar 2018. gadu &quot;Valmiera Glass / Vidzemes Augstskola&quot; ieņēma iepriekšējā Valmieras kluba vietu augstākā līmeņa turnīros.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta)
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — ceturtdaļfināls (6. vieta)
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 4. vieta
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — '''1. vieta'''

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12. vieta regulārajā sezonā
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11. vieta regulārajā sezonā
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10. vieta regulārajā sezonā
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 15. vieta regulārajā sezonā
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13. vieta regulārajā sezonā
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — ceturtdaļfināls (5. vieta)
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — '''1. vieta'''

== Galvenie treneri ==
* 2011—2021: [[Roberts Zeile]]
* 2021—2022: [[Edmunds Valeiko]]
* 2022: {{flaga|Lietuva}} [[Tomass Keršis]]
* 2022—2024: [[Oskars Virsis]]
* 2024—2025: [[Nikolajs Mazurs]]
* 2025—pašlaik: [[Kaspars Vecvagars]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vgvia.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Valmierā]]</text>
      <sha1>cm889olyzwyrw0et9wpy62g76rb1jon</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Automobiļu vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525160</id>
    <revision>
      <id>4468874</id>
      <parentid>4464501</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:59:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 19. gadsimts */ atjaunota novecojusī saite......</comment>
      <origin>4468874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="68667" sha1="km0ix01jead6x7n55l7ylvoqiqcoqpx" xml:space="preserve">[[Attēls:Ford Model T and VW type 11 Luxus, Technisches Museum Wien, Juni 2009.jpg|thumb|300px|right|''[[Ford Model T]]'' (priekšplānā) un ''[[Volkswagen Beetle]]'' (fonā) ir vieni no masveidīgākajiem automobiļu modeļiem vēsturē.]]
'''Automobiļu vēsture''' sākās 1672. gadā, kad izgudroja pirmo ar [[tvaika dzinējs|tvaiku darbināmo]] transportlīdzekli,&lt;ref name=&quot;Verbiest&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=1679–1681. Chariot à vapeur du RP Verbiest |language=fr |publisher=Hergé |url= http://www.tintinpassion.net/VOIRSAVOIR/6_Auto/Pages_auto/Auto_001.html |access-date=28 November 2021}}&lt;/ref&gt; kā rezultātā 1769. gadā [[Nikolā Žozefs Kunjo]] (''Nicolas-Joseph Cugnot'') izgudroja pirmo ar tvaiku darbināmo automobili, ar ko varēja pārvadāt cilvēkus.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Eckermann|first=Erik|title=World History of the Automobile|url=https://archive.org/details/worldhistoryofau0000ecke|publisher=SAE Press|year=2001|isbn=9780768008005|page=[https://archive.org/details/worldhistoryofau0000ecke/page/n25 14]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Ikenson|first=Ben|url=https://books.google.com/books?id=-HSwaSyqPBwC&amp;q=first+steam-powered+automobile&amp;pg=PT27|title=Patents: Ingenious Inventions How They Work and How They Came to Be|date=2012|publisher=Running Press|isbn=9781603762724|access-date=6 September 2019}}&lt;/ref&gt; 19. gadsimta sākumā izgudrojumi attīstījās, radot [[de Rivasa dzinējs|de Rivasa dzinēju]], vienu no pirmajiem [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinējiem]],&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Michelet |first=Henri |title=L'inventeur Isaac de Rivaz: 1752 - 1828 |publisher=Editions Saint-Augustin |year=1965 |url= https://books.google.com/books?id=Wf-nrnUaZxAC&amp;q=Fran%C3%A7ois+Isaac+de+Rivaz&amp;pg=PA26 |language=fr |access-date=16 March 2018}}&lt;/ref&gt; un agrīno [[elektrodzinējs|elektrodzinēju]].&lt;ref name=&quot;factoidz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://factoidz.com/history-of-the-electric-car-1828-1912-from-trouve-to-morrison/ |first=Paul A. |last= Hughes |title=History of the electric car: 1828 – 1912, from Trouve to Morrison |date=September 1996|archive-url= https://web.archive.org/web/20111113023143/http://factoidz.com/history-of-the-electric-car-1828-1912-from-trouve-to-morrison/ |archive-date=13 November 2011 |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt; Semjuels Brauns 1826. gadā izmēģināja pirmo rūpnieciski pielietoto iekšdedzes dzinēju.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Greenwich Guide - Greenwich Day by Day - May|url=https://greenwich-guide.org.uk/may/|access-date=17 January 2021|website=Greenwich Guide}}&lt;/ref&gt;

Attīstību 19. gadsimta vidū kavēja pretestība pret lieliem transportlīdzekļiem, tomēr dažu iekšdedzes dzinēju attīstība turpinājās. Dzinējs attīstījās, kad inženieri radīja [[divtaktu dzinējs|divu]] un [[četrtaktu dzinējs|četrtaktu]] iekšdedzes dzinējus un kā degvielu sāka izmantot [[benzīns|benzīnu]]. Sērijveida transportlīdzekļi sāka parādīties 1887. gadā, kad [[Kārlis Bencs]] izstrādāja ar benzīnu darbināmu automobili un izgatavoja vairākus identiskus tā eksemplārus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=DRP patent No. 37435|url=http://home.arcor.de/carsten.popp/DE_00037435_A.pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20120204045616/http://home.arcor.de/carsten.popp/DE_00037435_A.pdf|archive-date=4 February 2012|access-date=16 March 2018}}&lt;/ref&gt; Neseno automobiļu ražošanu iezīmē 1908. gadā ''[[Ford Motor Company]]'' radītais ''[[Ford Model T]]'', kas kļuva par pirmo automobili, ko masveidā ražoja uz kustīgas montāžas līnijas.&lt;ref name=&quot;History.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2 May 2019|title=Model T|url=https://www.history.com/topics/inventions/model-t|access-date=8 November 2020|website=History.com}}&lt;/ref&gt;

== Enerģijas avoti ==
Automobiļu vēstures sākumposmā galveno uzmanību pievērsa uzticamas un kompaktas spēka vienības meklēšanai, ar kuras palīdzību varētu darbināt transportlīdzekli.

=== Ar tvaiku darbināmi riteņu transportlīdzekļi ===
{{pamatraksts|Tvaika autotransporta līdzekļu vēsture}}

==== 17. un 18. gadsimts ====
[[Attēls:Joseph Cugnot's 1770 Fardier à Vapeur, Musée des arts et métiers, Paris 2015.jpg|thumb|Kunjo tvaika kravas automobilis, otrā versija (1771)]]
[[Jezuīti|Jezuītu misijas]] loceklis [[Ķīna|Ķīnā]] [[Ferdinands Verbists]] ap 1672. gadu uzbūvēja ar [[tvaiks|tvaiku]] darbināmu transportlīdzekļa rotaļlietu [[Kansi imperators|Kansi imperatoram]]. Tā bija neliela izmēra un nevarēja pārvadāt vadītāju, taču, iespējams, tas bija pirmais darbojošais ar tvaiku darbināmais transportlīdzeklis (&quot;automobilis&quot;).&lt;ref name=&quot;Verbiest&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Setright2004&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Setright |first=L. J. K. |title=Drive On!: A Social History of the Motor Car |url=https://archive.org/details/driveonsocialhis0000setr |publisher=Granta Books |year=2004 |isbn=9781862076983}}&lt;/ref&gt;

Tvaika pašgājēju transportlīdzekļi, kas bija pietiekami lieli, lai pārvadātu cilvēkus un kravas, pirmo reizi izgatavoti 18. gadsimta beigās. Nikolā Žozefs Kunjo 1770. un 1771. gadā demonstrēja savu eksperimentālo tvaika piedziņas [[artilērijas vilcējs|artilērijas vilcēju]] ''fardier à vapeur'' ('tvaika vilcējs'). Tā kā Kunjo izgudrojums izrādījās nepraktisks, tas netika attīstīts viņa dzimtajā Francijā un inovāciju centru pārcēla uz Lielbritāniju. Uz 1784. gadu [[Viljams Mērdoks]] [[Redrūta|Redrūtā]] uzbūvēja funkcionējošu tvaika ratiņu modeli,&lt;ref name=&quot;Buchanan1958&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Buchanan |first=C.D. |url=https://archive.org/details/mixedblessingmot0000buch |title=Mixed Blessing: The Motor in Britain |publisher=Leonard Hill |year=1958 |chapter=1}}&lt;/ref&gt; un 1801. gadā [[Ričards Trevitiks]] pa [[Kemborna]]s ceļiem jau vadīja pilnizmēra transportlīdzekli.

==== 19. gadsimts ====
[[Attēls:Trevithick Road Loco 01.jpg|upright|thumb|Ričarda Trevitika 1801. gada ceļa lokomotīves ''Puffing Devil'' replika]]
19. gadsimtā mēģināja ieviest praktiskus tvaika transportlīdzekļus. Ieviesa tādas inovācijas kā rokas bremze, vairāku ātrumu [[transmisija]]s un labāka stūres iekārta. Daži komerciāli veiksmīgi transportlīdzekļi nodrošināja [[sabiedriskais transports|masveida satiksmi]], līdz brīdim, kad pret šiem lielajiem transportlīdzekļiem uzsāka pretdarbību — pieņēma tādus tiesību aktus kā Apvienotās Karalistes [[Lokomotīvju likums]] (1865), kas noteica, ka pirms daudziem pašgājēju transportlīdzekļiem uz sabiedriskajiem ceļiem tiem pa priekšu jāiet cilvēkam, vicinot sarkanu karogu un pūšot taurē. Tas faktiski apturēja autotransporta attīstību Apvienotajā Karalistē uz gandrīz visu atlikušo 19. gadsimta daļu; izgudrotāji un inženieri pievērsās [[lokomotīve|dzelzceļa lokomotīvju]] uzlabošanai. Likumu atcēla tikai 1896. gadā, lai gan sarkanā karoga nepieciešamību atcēla jau 1878. gadā.

[[Čehu tehniskā universitāte|Prāgas Politehnikuma]] profesors [[Jozefs Božeks]] 1816. gadā uzbūvēja ar naftu darbināmu tvaika vagonu.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Georgano |first=G.N. |url=https://archive.org/details/worldofwheels0000unse |title=Cars: Early and Vintage, 1886–1930 |publisher=Grange-Universal |year=1985 |isbn=1-59084-491-2 |location=London |author-link=G.N. Georgano}}&lt;/ref&gt; Londonas [[tvaika autobuss|tvaika autobusu]] konstruktors un ekspluatants [[Volters Henkoks]] 1838. gadā uzbūvēja divvietīgu automobili [[faetons (rati)|faetonu]].&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; 

Kanādas juvelieris Henrijs Sets Teilors 1867. un 1868. gadā Stenstedas gadatirgū [[Kvebeka|Kvebekā]], demonstrēja savus četrriteņu &quot;tvaika ratus&quot;.&lt;ref name=&quot;google3436&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|newspaper=The Montreal Gazette |date=18 January 1986 |url= https://news.google.com/newspapers?nid=1946&amp;dat=19860118&amp;id=G4Y0AAAAIBAJ&amp;pg=3436,3937822 |title=Canadians were quick to hop on the self-propelled wagon |first=Len |last=Coates |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt; Ratu bāzes pamatā, ko viņš sāka būvēt 1865. gadā, bija ratiņi ar augstiem riteņiem un stiprinājumiem, kas balstīja uz grīdas uzstādītu divu cilindru tvaika dzinēju.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|chapter=Canada's First Automobile: Full Steam Ahead |title=Whatever Happened To...? |first1=Mark |last1=Kearny |first2=Randy |last2=Ray |publisher=Hounslow Press |year=2006 |isbn=9781550026542 |url=https://archive.org/details/whateverhappened0000kear }}&lt;/ref&gt;

Vienu no pirmajiem &quot;īstajiem&quot; automobiļiem 1873. gadā izgatavoja francūzis [[Amede Bollē]] [[Lemāna|Lemānā]], kas izgatavoja pašgājēju tvaika autotransporta līdzekļus pasažieru grupu pārvadāšanai.

Pirmais automobilis, kas bija piemērots izmantošanai uz esošajiem ASV ceļiem, bija tvaika spēkrats, ko 1871. gadā [[Rasīna|Rasīnā]], Viskonsinas štatā izgudroja metodistu episkopālās baznīcas mācītājs Dr. J.V.Kārhārts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Moore |first=Sam |title=J.I. Case Co. Keeps Fast Company - Equipment |url= https://www.farmcollector.com/equipment/ji-case-co-racing-zmaz18febzhur |publisher=Farm Collector |date=February 2018 |access-date=8 November 2020}}&lt;/ref&gt; Tas pamudināja [[Viskonsina|Viskonsinas štatu]] 1875. gadā piedāvāt {{sk|10000}} ASV dolāru balvu (2021. gadā atbilst {{sk|246758}} ASV dolāriem) tam, kas pirmais radīs praktisku zirgu un citu dzīvnieku aizvietotāju. Tika noteikts, ka transportlīdzeklim 320 km (200 jūdžu) garā distancē būs jāspēj sasniegt vidējo ātrumu vairāk nekā 8 km/h (5 jūdzes stundā). Šī piedāvājuma rezultātā ASV notika pirmās automobiļu sacensības no pilsētas uz pilsētu, kas sākās 1878. gada 16. jūlijā [[Grīnbeja|Grīnbejā]], Viskonsinas štatā, un beidzās [[Medisona|Medisonā]], Viskonsinas štatā, un šķērsoja [[Apltona|Apltonu]], [[Oškoša|Oškošu]], [[Vopuna|Vopunu]], [[Votertauna|Votertaunu]], [[Fortetkinsona|Fortetkinsonu]] un [[Džeinsvila|Džeinsvilu]]. Lai gan sacensībām reģistrēti bija septiņi transportlīdzekļi, startēja tikai divi no Grīnbejas un Oškošas. Transportlīdzeklis no Grīnbejas bija ātrāks, bet salūza un nefinišēja. Oškošas dalībnieks 323 km (201 jūdžu) garo trasi veica 33 stundās un 27 minūtēs un uzrādīja vidējo ātrumu 9,7 km/h (6 jūdzes stundā). 1879. gadā likumdevējs uzvarētājam piešķīra pusi no balvas.&lt;ref&gt;{{atsauce|title=A History of Wisconsin Highway Development 1835–1945 |publisher=State Highway Commission of Wisconsin and the Public Roads Administration, Federal Works Agency |year=1947 |pages=19–20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wisconsinhistory.org/record/clipping/BA3778/race-of-first-steam-buggies-to-madison-for-prize-i |title=Race of First Steam Buggies |date=January 2012 |publisher=Wisconsin Historical Society |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ausbcomp.com/~bbott/cars/JWCarhart.htm |first=Williams F. |last=Dennis |title=Dear Mr. Bottorff |website=ausbcomp.com |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt;

==== 20. gadsimts ====
[[Attēls:1924 Doble Model E at Henry Ford Museum.jpg|thumb|1924. gada ''Doble Model E'']]
;Pirms Otrā pasaules kara
Ar tvaiku darbināmi autotransportlīdzekļi — gan vieglie, gan kravas automobiļi — sasniedza savu attīstības kulmināciju 20. gadsimta 30. gadu sākumā, kad izstrādāja ātri tvaicējošus, vieglus katlus un efektīvus dzinējus. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā ievērojami attīstījās arī iekšdedzes dzinēji, kļūstot vienkāršāki un uzticamāki lietošanā. Ātrgaitas dīzeļdzinēju attīstība ļāva ar tiem aizstāt tvaika dzinējus kravas automobiļos, it sevišķi, kad no 1930. gada Apvienotajā Karalistē ieviesa nodokļu izmaiņas, kas vienas nakts laikā padarīja tvaika kravas automobiļus ekonomiski neizdevīgus. Lai gan daži konstruktori turpināja atbalstīt tvaika dzinēju izmantošanu, pēc ''[[Doble]]'' 1931. gadā tvaika kravas automobiļu ražošanā nenotika nekādas būtiskas pārmaiņas.

;Pēc Otrā pasaules kara
Ar tvaika dzinēju darbināmi automobiļi gandrīz vairs netiek izmantoti un ražoti. Kaut arī tādi žurnāli kā ''Light Steam Power'' turpināja par tiem rakstīt līdz pat 20. gadsimta 80. gadiem. Pagājušā gadsimta 50. gados interesi izraisīja tvaika turbīnu automobiļi, ko darbināja mazi kodolreaktori (tas attiecās arī uz lidmašīnām), taču apzinoties kodola skaldīšanas tehnoloģijai piemītošās briesmas, drīz vien šīs idejas atmeta.

=== Elektromobiļi ===
[[Attēls:1888 Flocken Elektrowagen.jpg|thumb|1888. gada vācu ''Flocken Elektrowagen'', iespējams ir pirmais elektromobilis pasaulē.&lt;ref name=&quot;Hans Roth 2011&quot;&gt;Hans Roth: ''Das erste vierrädrige Elektroauto der Welt'', March 2011, S. 2—3.&lt;/ref&gt;]]

==== 19. gadsimts ====
1828. gadā ungārs Ānošs Jedļiks, kas izgudroja agrīna tipa elektrodzinēju, izveidoja nelielu automobiļa modeli, ko darbināja viņa jaunais motors.&lt;ref name=&quot;factoidz&quot; /&gt; 1834. gadā [[Vērmonta]]s [[kalējs]] [[Tomass Deivenports]], pirmā amerikāņu [[Elektrodzinējs#Līdzstrāvas elektrodzinējs|līdzstrāvas elektrodzinēja]] izgudrotājs, uzstādīja paša izgatavoto dzinēju nelielā automobiļa modelī, kuru darbināja uz īsa apļveida elektrificēta ceļa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.electricvehiclesnews.com/History/historyearlyII.htm |title=Today in Technology History: July 6 |publisher=The Center for the Study of Technology and Science |access-date=14 July 2009 |dead-url=no|archive-url= https://web.archive.org/web/20111120211458/http://www.electricvehiclesnews.com/History/historyearlyII.htm |archive-date=20 November 2011 }}&lt;/ref&gt; 1835. gadā profesors Sibranduss Stratings no [[Groningena]]s, Nīderlandē, un viņa asistents Kristofers Bekers izveidoja nelielu elektrisko automobili, ko darbināja ar neuzlādējamām pirmajām baterijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.rug.nl/museum/geschiedenis/hoogleraren/stratingh |title=Sibrandus Stratingh (1785–1841), Professor of Chemistry and Technology |date=25 June 2003 |publisher=University of Groningen |access-date=30 January 2014}}&lt;/ref&gt; 1838. gadā skots [[Roberts Deividsons]] uzbūvēja elektrisko lokomotīvi, kas attīstīja ātrumu 6,4 km/h (4 jūdzes stundā). Anglijā 1840. gadā piešķīra patentu par ceļu izmantošanu, kas aprīkoti ar elektriskās strāvas vadītājiem, līdzīgus ASV patentus 1847. gadā izsniedza Lillijam un Koltenam.

Dažādi avoti par pirmo elektrisko automobili sauc dažādus transportlīdzekļus. No 1832. līdz 1839. gadam (precīzs gads nav zināms) Roberts Andersons no Skotijas izveidoja vienkāršus elektriskos ratus, ko darbināja ar neuzlādējamām pirmajām baterijām. Franču izgudrotājs [[Gustavs Trūvē]] 1881. gada novembrī [[Starptautiskā elektrības izstāde|Starptautiskajā elektrības izstādē]] Parīzē demonstrēja ar elektrību darbināmu trīsriteņu automobili.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Wakefield |first=Ernest H. |title=History of the Electric Automobile |url=https://archive.org/details/historyofelectri0000wake_e4k0 |publisher=Society of Automotive Engineers |year=1994 |isbn=1-56091-299-5 |pages=[https://archive.org/details/historyofelectri0000wake_e4k0/page/2 2]–3}}&lt;/ref&gt; Angļu izgudrotājs [[Tomass Pārkers]], kurš bija atbildīgs par tādiem jauninājumiem kā [[Londonas metro]] elektrifikācija, virszemes tramvaji Liverpūlē un Birmingemā un bezdūmu ogļu kurināmo, 1884. gadā Londonā uzbūvēja pirmo sērijveida elektrisko automobili, izmantojot paša īpaši izstrādātās lielas ietilpības uzlādējamas baterijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url= https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/5212278/Worlds-first-electric-car-built-by-Victorian-inventor-in-1884.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/5212278/Worlds-first-electric-car-built-by-Victorian-inventor-in-1884.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no|newspaper=The Daily Telegraph |title=World's first electric car built by Victorian inventor in 1884|date=24 April 2009 |access-date=14 July 2009 |location=London}}&lt;/ref&gt; Tomēr citi par pirmo īsto elektromobili uzskata vācu izgudrotāja Andreasa Flockena 1888. gadā radīto ''[[Flocken Elektrowagen]]''.&lt;ref name=&quot;Hans Roth 2011&quot; /&gt;

==== 20. gadsimts ====
Elektromobiļi bija populari laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam, kad elektrība bija viens no vēlamākajiem automobiļu piedziņas veidiem, nodrošinot tādu komforta līmeni un ērtu ekspluatāciju, kādu nespēja sniegt tā laika benzīna automobiļi. Iekšdedzes tehnoloģiju attīstība, jo īpaši elektriskais starteris, drīz vien padarīja šo priekšrocību mazvērtīgu; lielāks benzīna automobiļu darbības rādiuss, ātrāks degvielas uzpildes laiks un augošā naftas infrastruktūra, kā arī masveida benzīna automobiļu ražošana, ko veica tādi uzņēmumi kā ''Ford Motor Company'', kas samazināja benzīna automobiļu cenas līdz mazāk nekā pusei no līdzvērtīgu elektrisko automobiļu cenām, izraisīja elektriskās piedziņas izmantošanas samazināšanos, līdz 20. gadsimta 30. gadiem faktiski izspiežot to no tādiem svarīgiem tirgiem kā ASV. 1997. gadā izlaida ''[[Toyota RAV4 EV]]'' un ''[[Nissan Altra]]'' — pirmos sērijveida elektromobiļus ar akumulatoriem, kuros izmantoja attiecīgi [[Niķeļa metālhidrīda baterija|NiMH]] un ''[[Litija jonu baterija|Li-ion]]'' akumulatorus (smagāku svina skābes akumulatoru vietā).

==== 21. gadsimts ====
Pēdējos gados pieaugošās bažas par iekšdedzes automobiļu ietekmi uz vidi, augstās degvielas cenas, akumulatoru tehnoloģiju uzlabojumi un naftas ieguves maksimuma perspektīva ir izraisījušas jaunu interesi par elektromobiļiem, kas, neraugoties uz augstajām sākotnējām izmaksām, tiek uzskatīti par videi draudzīgākiem un lētākiem uzturēšanā un ekspluatācijā.

=== Iekšdedzes dzinēji ===

==== Gāzu maisījumi ====
[[Attēls:Benz-1.jpg|thumb|1885. gada ''[[Benz Patent-Motorwagen]]'', pirmais sērijveidā ražotais automobilis ar iekšdedzes dzinēju]]
[[Attēls:MW2 05 02 24 klein.jpg|thumb|1875. gada otrais ''Marcus'' automobilis Vīnes Tehniskajā muzejā]]
Piemērotu [[kurināmais|degvielu]], īpaši šķidrumu, trūkums kavēja pirmos mēģinājumus izgatavot un izmantot iekšdedzes dzinējus, tāpēc dažos no pirmajiem dzinējiem izmantoja gāzu maisījumus. [[Kristiāns Heigenss]] uzbūvēja pulvera iekšdedzes dzinēju Versaļas pils dārzu apgādei ar ūdeni, ko pils apmeklētāji izmantoja tualetēs.

Vairāki agrīnie eksperimentētāji izmantoja gāzes. Šveiciešu inženieris [[Fransuā Īzaks de Rivazs]] 1806. gadā uzbūvēja [[Rivaza dzinējs|dzinēju]], kas darbojās sadegot [[ūdņradis|ūdeņraža]] un [[skābeklis|skābekļa]] maisījumam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1826. gadā anglis [[Semjuels Brauns]] izmēģināja savu ar ūdeņradi darbināmu iekšdedzes dzinēju, lai ar transportlīdzekli uzbrauktu [[Šūterhila|Šūterhilā]], Londonas dienvidaustrumos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Thurston|first=Robert Henry|title=A History of the Growth of the Steam Engine|url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_1879-02-27_19_487/page/n2|journal=Nature |year=1879|volume=19 |issue=487 |pages=381–382|doi=10.1038/019381a0 |bibcode=1879Natur..19..381. |s2cid=4065389 }}&lt;/ref&gt; Beļģijā dzimušā [[Etjēns Lunuārs|Etjēna Lenuāra]] [[hipomobilis]] ar [[viencilindra dzinējs|viencilindra iekšdedzes dzinēju]], ko darbināja ar ūdeņradi, 1860. gadā veica izmēģinājuma braucienu no Parīzes uz [[Joinville-le-Pont|Žvevilu le Po]], aptuveni trīs stundās nobraucot 9 km (5,6 jūdzes).&lt;ref name=&quot;H2Mob&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.netinform.net/H2/H2Mobility/H2MobilityMain.aspx?ID=229&amp;CATID=1 |title=Data on the Hippomobile and hydrogen/fuel cells |archive-url=https://web.archive.org/web/20081006235341/http://www.netinform.net/H2/H2Mobility/H2MobilityMain.aspx?ID=229&amp;CATID=1 |archive-date=6 October 2008 |publisher=TÜV SÜD Industrie Service GmbH}}&lt;/ref&gt; Vēlāko hipomobiļa versiju darbināja ar [[akmeņogļu gāze|akmeņogļu gāzi]]. ''[[Delamare-Deboutteville]]'' transportlīdzekli patentēja un izmēģināja 1884. gadā.

[[Autogāze]]s ([[Sašķidrinātā naftas gāze|LPG]]) vai [[Dabasgāzes transportlīdzeklis|dabasgāzes]] izmantošana transportlīdzekļos ik pa laikam kļūst populāra — bieži vien atkarībā no benzīna piedāvājuma un cenas.

==== Benzīns ====
[[Nikolauss Otto]] un [[Oigens Langens]] 1867. gadā uzbūvēja darbojošos dzinēju. Ap 1870. gadu [[Vīne|Vīnē]], Austrijā (toreiz [[Austroungārija|Austroungārijā]]), izgudrotājs [[Zigfrīds Markuss]] uz vienkāršiem rokas ratiņiem uzmontēja iekšdedzes dzinēju ar šķidro degvielu, tādējādi kļūstot par pirmo cilvēku, kas ar benzīnu darbināja transportlīdzekli. Mūsdienās to dēvē par &quot;pirmo Markusa automobili&quot;, taču labāk to varētu raksturot kā ratiņus. Viņa otrais automobilis, ko uzbūvēja un izmantoja 1875. gadā, bija pirmais ar benzīnu darbināmais automobilis, un tas atrodas Vīnes Tehniskajā muzejā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.newspapers.com/image/569274189/?terms=The%20Jewish%20inventor%20of%20the%20automobile&amp;match=1 |title=The Jewish inventor of the automobile |newspaper=The Modern View |location=St. Louis, Missouri |date=24 September 1931 |page=23 |access-date=3 November 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.newspapers.com/image/569092433/?terms=The%20Jewish%20Voice&amp;match=1 |title=Austo-Hungary |newspaper=The Jewish Voice |location=St. Louis, Missouri |date=11 November 1904 |page=8 |access-date=3 November 2021}}&lt;/ref&gt; 1883. gadā Markuss ieguva Vācijas patentu zemsprieguma [[magneto aizdedze|magneto]] tipa [[aizdedzes sistēma]]i, kas arī bija viņa vienīgais autobūves patents. Šo konstrukciju izmantoja visiem turpmākajiem dzinējiem. Šī aizdedze kopā ar &quot;rotējošo birstes [[karburators|karburatoru]]&quot; padarīja dzinēja konstrukciju inovatīvu. Savas dzīves laikā viņu godināja kā automobiļa radītāju, taču Otrā pasaules kara laikā nacisti viņu gandrīz pilnībā izdzēsa no vēstures. Tā kā Markuss bija ebreju izcelsmes, nacistu propagandas birojs pavēlēja iznīcināt viņa darbus, svītrot viņa vārdu no mācību grāmatām un noņemt viņa publiskos pieminekļus, tā vietā godinot Kārli Bencu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=MacRae |first=Michael |title=Siegfried Marcus |url= https://www.asme.org/engineering-topics/articles/automotive/siegfried-marcus |publisher=American Society of Mechanical Engineers |date=June 2012 |access-date=16 March 2018}}&lt;/ref&gt;

Vairāki izgudrotāji 19. gadsimta pēdējās divās desmitgadēs izstrādāja savas praktisku automobiļu versijas ar benzīna iekšdedzes dzinējiem: Kārlis Bencs savu pirmo automobili uzbūvēja 1885. gadā [[Manheima|Manheimā]]. Benca uzbūvētajam automobilim {{dat|1886|1|29||bez}} piešķīra patentu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Reichspatent 37435 patent |url=http://home.arcor.de/carsten.popp/DE_00037435_A.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20120204045616/http://home.arcor.de/carsten.popp/DE_00037435_A.pdf |archive-date=4 February 2012 |access-date=7 April 2022 |website=home.arcor.de |language=de}}&lt;/ref&gt; un 1888. gadā, pēc tam, kad viņa sieva [[Berta Benca]] tā paša gada augustā ar pirmo tālo braucienu no Manheimas uz Pforcheimu un atpakaļ pierādīja, ka ar bezzirgu pajūgu var veikt ilgākus pārbraucienus, sāka ražot pirmos automobiļus. Kopš 2008. gada par godu šim notikumam izveidots [[Bertas Bencas piemiņas maršruts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Bertha Benz Memorial Route |url= http://www.bertha-benz.de/indexen.php?inhalt=home |website=bertha-benz.de |access-date=16 March 2018}}&lt;/ref&gt;

Drīz pēc tam 1889. gadā [[Gotlībs Daimlers]] un [[Vilhelms Maibahs]] [[Štutgarte|Štutgartē]] no nulles uzkonstruēja automobili, nevis zirgu pajūgu pajūgu, kas aprīkots ar dzinēju. Viņiem parasti piedēvē arī pirmā motocikla izgudrojumu 1886. gadā, taču itālis [[Enriko Bernardi]] no [[Padujas Universitāte]]s 1882. gadā patentēja 0,024 ZS (18 W), 122 cm3 (7,4 kubiskās collas) viencilindra benzīna dzinēju, uzstādot to sava dēla [[trīsritenis|trīsritenī]], tādējādi vismaz pretendējot uz pirmā automobiļa un pirmā motocikla nosaukumu.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt;  Bernardi 1892. gadā palielināja triciklu, lai ar to varētu braukt divi pieaugušie.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt;

Pirmo četrriteņu benzīna dzinēja automobili Lielbritānijā 1892. gadā [[Voltemstova|Voltemstovā]] uzbūvēja [[Frederiks Brēmers]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.bbc.co.uk/ahistoryoftheworld/objects/v4eAzBfNRO63yKO4l2kTTA |title=A History of the World - Bremer Car |website=bbc.co.uk |publisher=BBC |access-date=16 March 2018}}&lt;/ref&gt; Vēl vienu automobili 1895. gadā [[Birmingema|Birmingemā]] izgatavoja [[Frederiks Viljams Lančesters]], kurš arī patentēja [[disku bremzes]]. Pirmo [[starteris|elektrisko starteri]] uzstādīja automobilim ''[[Arnold (automobilis)|Arnold]]'', kas bija ''[[Benz Velo]]'' modifikācija un ko būvēja Kentā no 1895. līdz 1898. gadam.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt;

[[Džordžs Fūts Foss]] no [[Šērbruka]]s, Kvebekā, 1896. gadā uzbūvēja viencilindra benzīna automobili, ar kuru braukāja četrus gadus, ignorējot pilsētas amatpersonu brīdinājumus, ka viņu arestēs par viņa &quot;trakajiem izlēcieniem&quot;.&lt;ref name=&quot;google3436&quot; /&gt;

Visā šajā izgudrojumu jūklī pirmie pionieri ir gandrīz aizmirsti. [[Džons Viljams Lamberts]] 1891. gadā Ohaio pilsētā, Ohaio štatā, uzbūvēja trīsriteņu automobili, kas tajā pašā gadā sadega ugunsgrēkā, bet Henrijs Nadigs [[Alentauna|Alentaunā]], Pensilvānijā, uzbūvēja četrriteņu automobili. Visticamāk, ka viņi nebija vienīgie, kas izgudroja un uzbūvēja automobiļus.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; 

== Izgudrojumu laikmets ==

=== Antīkais laikmets ===
[[Attēls:George B Selden Road engine Pat 549,160 drawing.png|thumb|Seldena ''Road-Engine'']]
[[Attēls:PresidentFirstCar.jpg|thumb|''[[Präsident]]'' automobilis]]
[[Attēls:Japan1898Panhard.jpg|thumb|Pirmais automobilis Japānā — franču ''[[Panhard|Panhard-Levassor]]'' (1898)]]
[[Attēls:Fiat4HP front1.jpg|thumb|''[[Fiat 4 HP]]'', pirmais Itālijas ražotāja ''[[FIAT]]'' automobiļa modelis (1899)]]
1879. gada 8. maijā amerikānis [[Džordžs Seldens]] iesniedza patenta pieteikumu. Viņa pieteikumā bija iekļauts ne tikai dzinējs, bet arī tā izmantošana četru riteņu automobilī. Seldens iesniedza vairākus pieteikuma grozījumus, kas paildzināja tiesvedības procesu, un tā rezultātā patentu piešķīra sešpadsmit gadus vēlāk 1895. gada 5. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Selden |first=George B. |year=1895 |title=Selden Road Engine, U.S. patent 549160 |url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:George_b_selden_road-engine_549,160.pdf |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20161014033656/https://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/3/31/George_b_selden_road-engine_549%2C160.pdf |archive-date=14 October 2016 |access-date=7 April 2022}}&lt;/ref&gt; Seldens licencēja savu patentu lielākajai daļai lielāko Amerikas autoražotāju, iekasējot maksu par katru saražoto automobili un izveidojot [[Licencēto automobiļu ražotāju asociācija|Licencēto automobiļu ražotāju asociāciju]]. ''Ford Motor Company'' tiesājās pret šo patentu un galu galā uzvarēja apelācijā. Henrijs Fords apgalvoja, ka patents vairāk kavēja nekā veicināja automobiļu attīstību ASV.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Greenleaf |first=William |title=Monopoly on Wheels: Henry Ford and the Selden Automobile Patent |publisher=Wayne State University Press |location=US |year=1951 |isbn=9780814335123}}&lt;/ref&gt;

Pirmo automobiļu ražošanu 1888. gadā Vācijā uzsāka Kārlis Bencs, bet Francijā pēc Benca licences — Emīls Rožē. Bija arī daudzi citi, tostarp trīsriteņu konstruktori [[Egg (automobilis)|Rūdolfs Egs]], [[Edvards Batlers]] un [[Leons Bollē]].&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Bollē, izmantojot paša konstruētu 650 cm3 (40 kubikcollu) dzinēju, 1897. gada rallijā Parīze—Turvila ar savu vadītāju Žamēnu sasniedza vidēji 45 km/h (28 jūdzes stundā).&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Uz 1900. gadu Francijā un ASV jau notika automobiļu sērijveida ražošana.

Pirmais uzņēmums, ko izveidoja tikai automobiļu ražošanai, bija ''[[Panhard|Panhard et Levassor]]'' Francijā, kas arī ieviesa pirmo četrcilindru dzinēju.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; 1889. gadā dibinātajam uzņēmumam ''Panhard'' divus gadus vēlāk sekoja ''[[Peugeot]]'' izveide. Līdz 20. gadsimta sākumam automobiļu rūpniecība attīstījās Rietumeiropā, īpaši Francijā, kur 1903. gadā saražoja 30 204 automobiļus, kas veidoja 48,8% no tā gada pasaules automobiļu ražošanas apjoma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.crucean.com/timeline.php |title=American Motorsports Timeline |website=crucean.com |access-date=30 January 2014 |archive-date={{dat|2016|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160518184643/http://www.crucean.com/timeline.php }}&lt;/ref&gt;

ASV ziemeļu daļā vietējie mehāniķi eksperimentēja ar visdažādākajiem prototipiem. Piemēram, 1890. gadā Aiovas štatā Džese Velss vadīja tvaika lokomobili. Tika veikti daudzi eksperimenti ar elektriskajiem transportlīdzekļiem, ko darbināja akumulatoru baterijas. Pirmie īpašnieki, kas pasūtīja pirmos ar benzīnu darbināmos automobiļus, pārsvarā izvēlējās ''Haynes'', ''Mason'' un ''Duesenberg'' automobiļus. Kalēji un mehāniķi sāka vērt vaļā remonta un degvielas uzpildes stacijas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|first=John |last=Zug |title=Early Iowa Automobiles |journal=Annals of Iowa |volume=36 |issue=4 |date=1962 |pages=276–280 |doi= 10.17077/0003-4827.7628|doi-access=free }}&lt;/ref&gt; 1893. gadā Springfīldā, Masačūsetsas štatā, brāļi [[Čārlzs Darijs|Čārlzs]] un [[Frenks Darijs]] nodibināja uzņēmumu ''[[Duryea Motor Wagon Company]]'', kas kļuva par pirmo amerikāņu automobiļu ražošanas uzņēmumu. Uzņēmums ''[[Autocar Company]]'', ko dibināja 1897. gadā, ieviesa vairākus jauninājumus, kas tiek izmantoti joprojām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://amhistory.si.edu/onthemove/collection/object_1273.html |title=America on the Move; Autocar automobile |publisher=Smithsonian Institution – National Museum of American History |access-date=2 January 2016}}&lt;/ref&gt; un ir vecākais darbojošais automobiļu ražotājs ASV. Tomēr šajā laikmetā dominēja [[Rensoms Oldss]] un viņa uzņēmums ''[[Oldsmobile|Olds Motor Vehicle Company]]'' (vēlāk pazīstams kā ''Oldsmobile''), ieviešot ''[[Oldsmobile Curved Dash]]''. Tā sērijveida ražošana sākās 1901. gadā. ''[[Thomas B. Jeffery Company]]'' izstrādāja pasaulē otro sērijveidā ražoto automobili, un kas pirmajā gadā saražoja un pārdeva 1500 ''[[Rambler]]'' automobiļus, tā bija viena sestā daļa no visiem tobrīd ASV esošajiem automobiļiem.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|first=John F. |last=Adamson |title=SAE Technical Paper Series |publisher=Society of Automotive Engineers |year=1959 |chapter=Engineering History of the Rambler and the Small Car Picture Today |volume=1 |page=5 |doi= 10.4271/590176}}&lt;/ref&gt; Drīz vien gada laikā ''[[Cadillac]]'' (izveidots no ''[[Henry Ford Company]]''), ''[[Winton Motor Carriage Company|Winton]]'' un ''Ford'' jau arī saražoja tūkstošiem automobiļu. Brāļi [[Studebaker|Studbekeri]], kas bija kļuvuši par pasaules vadošajiem [[zirgu pajūgs|zirgu pajūgu]] ražotājiem, 1902. gadā Soutbendā, Indiānas štatā, pārgāja uz elektrisko automobiļu, bet 1904. gadā — uz benzīna dzinēju transportlīdzekļu ražošanu. Līdz 1919. gadam viņi turpināja ražot arī zirgu pajūgus.&lt;ref name=&quot;Longstreet1952&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=A Century on Wheels: The Story of Studebaker|url=https://archive.org/details/centuryonwheelss0000long|last=Longstreet |first=Stephen |publisher=Henry Holt |year=1952 |page=90|isbn=9780837139784 }}&lt;/ref&gt;

1897. gadā pirmo automobili Centrāleiropā ''[[Präsident]]'' izgatavoja [[Austroungārija]]s uzņēmums ''Nesselsdorfer Wagenbau'' (vēlāk pārdēvēts par ''[[Tatra]]'', tagadējā Čehijā). 1898. gadā [[Luijs Reno]] pārveidoja ''[[De Dion-Bouton]]'' automobili, aprīkojot to ar [[kardānpārvads|kardānu]] un [[diferenciālis (automobilis)|diferenciāli]], tādējādi ievadot Reno un viņa brāļus automobiļu rūpniecībā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Yates |first=Brock |title=10 Best Moguls |magazine=Car and Driver |date=January 1988 |page=47}}&lt;/ref&gt; Inovācijas bija straujas un nepaliekošas, nebija skaidru [[standarts|standartu]] attiecībā uz automobiļu pamatkonstrukcijām, [[virsbūve|virsbūves tipiem]], konstrukcijas materiāliem vai vadības ierīcēm, piemēram, daudzos [[antīkie automobiļi|antīkajos automobiļos]] stūrēšanai izmanto tilleri, nevis stūri. 1903. gadā ''Rambler'' standartizēja stūres ratu&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Hyde |first=Charles K.|title=Storied Independent Automakers: Nash, Hudson, and American Motors|publisher=Wayne State University Press |year=2009 |page=12 |isbn=978-0-8143-3446-1|url= https://books.google.com/books?id=PerGbKxOPZYC&amp;q=history+Steering+wheel+Rambler&amp;pg=PA12 |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt; un pārcēla vadītāja vietu uz transportlīdzekļa kreiso pusi.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Gottlieb|first=Robert J.|title=Nash 600 coupe|magazine=Motor Trend|volume=29|year=1997|url= https://books.google.com/books?id=ZJI9AQAAIAAJ&amp;q=replaced+by+a+steering+wheel+and+the+driver+was+moved+to+the+left-+hand+side+of+the |page=109 |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt; [[Ķēdes pārvads]] bija izplatītāks par piedziņas vārpstas pārvadu, un ļoti reti bija sastopamas slēgtas virsbūves. 1902. gadā ''Renault'' ieviesa [[trumuļu bremzes]].&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Csere |first=Csaba |date=January 1988 |title=10 Best Engineering Breakthroughs |magazine=Car and Driver |volume=33 |issue=7 }}&lt;/ref&gt; Nākamajā gadā holandiešu dizainers [[Jakobuss Spijkers]] uzbūvēja pirmo sacīkšu automobili ar [[četru riteņu piedziņa|četru riteņu piedziņu]],&lt;ref name=&quot;Lyons1988&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Lyons |first=Pete |title=10 Best Ahead-of-Their-Time Machines |magazine=Car and Driver |date=January 1988 }}&lt;/ref&gt; tomēr tas ne reizi nepiedalījās sacensībās, un tikai 1965. gada modelī ''[[Jensen FF]]'' pirmo reizi sērijveidā ražotā vieglajā automobilī, kas nav visurgājēja tipa, izmantoja četru riteņu piedziņu.&lt;ref name=&quot;Lyons1988&quot; /&gt;

Dažu gadu laikā simtiem ražotāju visā rietumu pasaulē sāka izmantot galvu reibinošu [[automobiļu inženierija|tehnoloģiju]] klāstu. Gadu desmitiem ilgi sacentās ar [[tvaika automobilis|tvaiku]], [[elektriskais transportlīdzeklis|elektrību]] un benzīnu darbināmi automobiļi, bet 1910. gados dominējošo lomu ieguva automobiļi, kas aprīkoti ar benzīna iekšdedzes dzinējiem. Tika izstrādāti automobiļi ar diviem un pat četriem dzinējiem, kam dzinēja [[darba tilpums]] bija lielāks par 12 litriem (3,2 ASV galoniem). Daudzi mūsdienīgi risinājumi, tostarp [[Elektriskais hibrīdautomobilis|gāzes/elektriskie hibrīdi]], [[daudzvārstu dzinējs|daudzvārstu dzinēji]], dzinēji ar augšpusē novietotām [[sadales vārpsta|sadales vārpstām]] un četru riteņu piedziņa, jau bija izmēģināti un atzīti par tam laikam nederīgiem.

Inovācijas neaprobežojās tikai ar pašiem transportlīdzekļiem. Pieaugošais automobiļu skaits veicināja [[naftas rūpniecība]]s izaugsmi,&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; kā arī benzīna ražošanas tehnoloģijas attīstību (aizstājot [[petroleja|petroleju]] un akmeņogļu naftu) un karstumizturīgu [[minerāleļļa|minerāleļļu]] smērvielu uzlabojumus (aizstājot augu un dzīvnieku eļļas).&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt;

Bija arī sociālā ietekme. Par automobiļiem radīja mūziku, piemēram, ''In My Merry Oldsmobile'', bet 1896. gadā [[Viljams Dženingss Braians]] bija pirmais ASV prezidenta amata kandidāts, kas [[Dikeitera|Dikeiterā]], Ilinoisas štatā, piedalījās prezidenta vēlēšanu kampaņā ar automobili.&lt;ref name=&quot;Lewis1988&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Lewis |first=Mary Beth |title=Ten Best First Facts |magazine=Car and Driver |date=January 1988 }}&lt;/ref&gt; Trīs gadus vēlāk Džeikobs Germans aizsāka Ņujorkas [[taksometrs|taksometru]] amatu, kad viņš brauca pa [[Leksingtonas avēnija|Leksingtonas avēniju]] ar &quot;pārgalvīgu&quot; ātrumu 19 km/h (12 jūdzes stundā).&lt;ref name=&quot;Lewis1988&quot; /&gt; Bet [[Akrona|Akronā]], Ohaio štatā, 1899. gadā izveidots pirmais [[policijas mikroautobuss]].&lt;ref name=&quot;Lewis1988&quot; /&gt;

Uz 1900. gadu daudzās valstīs bija izveidojušies pirmie nacionālās autobūves centri, tostarp Beļģijā (kur radās ''Vincke'', kas kopēja ''Benz'', ''Germain'', pseido-''Panhard'' un ''[[Fabrique d'armes Émile et Léon Nagant]]'', kas bāzēts uz ''[[Gobron-Brillié]]''),&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Šveicē (vadošie bija [[Henriod|Frics Henriods]], Rūdolfs Egs, ''[[Saurer]]'', Johans Vēbers un Lorencs Pops),&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; ''[[Vabis|Vagnfabrik AB]]'' Zviedrijā, ''[[Hammel]]'' (A. F. Hammels un H. U. Johansens Kopenhāgenā, Dānijā, uzbūvēja tikai vienu automobili (ap 1886. gadu)), Irgens (1883. gadā Bergenā, Norvēģijā, bet bez panākumiem),&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Itālijā (kur 1899. gadā uzsāka darbību [[FIAT]]) un pat Austrālijā (kur 1898. gadā ''Pioneer'' sāka ražot jau arhaisku ar parafīnu darbināmu vagonu).&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Tikmēr sākās arī eksporta tirdzniecība, ''Koch'' eksportēja vieglos un kravas automobiļus no Parīzes uz Tunisiju, Ēģipti, Irānu un Nīderlandes Austrumindiju.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Automobiļus eksportēja arī uz britu kolonijām, piemēram, pirmais automobilis uz Indiju nosūtīts 1897. gadā.

{{Quote box|width=32em|align=left|quote=Jebkura sieviete var vadīt elektrisko automobili, jebkurš vīrietis var vadīt tvaika, bet ne vīrietis, ne sieviete nevar vadīt benzīna automobili; tas seko savai smaržīgajai gribai un brauc vai nebrauc, kā tam tīk.|source=Artūrs Džeroms Edijs, agrīns automobiļu entuziasts, 1902. gads.&lt;ref name=&quot;Eddyp9&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Eddy|first=Arthur Jerome|year=1902|title=Two Thousand Miles on an Automobile: Being a Desultory Narrative of a Trip Though New England, New York, Canada, and the West|url=https://books.google.com/books?id=94xZvy9hDg0C&amp;pg=PA9|edition=1st|publisher=J.B. Lippincott |page=9|isbn=1-55709-924-3|access-date=April 13, 2018 |archive-url= https://web.archive.org/web/20180413153829/https://books.google.com/books?id=94xZvy9hDg0C&amp;pg=PA9#v=onepage&amp;q&amp;f=false |archive-date=April 13, 2018}}&lt;/ref&gt;|salign=right}}

Visā antīko automobiļu laikmetā automobili vairāk uzskatīja par jaunumu, nevis par patiesi noderīgu ierīci. Tie bieži lūza, degvielu iegādāties bija grūti, ceļošanai piemērotu ceļu bija maz un straujās inovācijas nozīmēja, ka gadu vecs automobilis bija gandrīz bezvērtīgs. Lielākie sasniegumi automobiļu lietderības pierādīšanā bija [[Berta Benca|Bertas Bencas]] vēsturiskais tālbrauciens 1888. gadā, kad viņa nobrauca vairāk nekā 80 km (50 jūdzes) no [[Manheima]]s uz [[Pforcheima|Pforcheimu]], lai pārliecinātu cilvēkus par viņas vīra Kārļa Benca ražoto automobiļu potenciālu, un pēc [[Horeio Nelsons Džeksons|Horeio Nelsona Džeksona]] veiksmīgā transkontinentālā brauciena pāri ASV ar ''Winton'' automobili 1903. gadā. Daudzus vecos automobiļus ražoja, izmantojot montāžas līniju, kas palīdzēja masveidā ražot automobiļus, un arī mūsdienās šo sistēmu joprojām izmanto tās efektivitātes dēļ.

==== Misiņa jeb Eduarda laikmets ====
Misiņa jeb Eduarda laikmets ilga aptuveni no 1905. gada līdz 1914. gadam un Pirmā pasaules kara sākumam. Parasti to dēvē par [[Eduarda laikmets|Eduarda laikmetu]] par godu Apvienotās Karalistes karalim [[Eduards VII|Eduardam VII]], bet ASV to bieži dēvē par [[misiņa laikmets|misiņa laikmetu]], jo šajā laikā transportlīdzekļos plaši izmantoja [[misiņš|misiņu]].

Šā laikmeta 15 gadu laikā dažādus eksperimentālos modeļus un alternatīvās piedziņas sistēmas uzskatīja par maznozīmīgām. Lai gan [[tūrings|tūringa]] klases automobili izgudroja jau agrāk, atpazīstamus un standartizētus automobiļus radīja tikai pēc tam, kad plaši licencēja un pieņēma ''[[PanhardPanhard et Levassor]]'' ieviesto ''[[Priekšējā dzinēja un aizmugurējo riteņu piedziņas izkārtojums|Système Panhard]]''. Šī sistēma paredzēja automobiļus ar priekšā novietotu iekšdedzes dzinēju un [[aizmugurējo riteņu piedziņa|aizmugurējo riteņu piedziņu]], kas aprīkoti ar slīdošo [[transmisija|zobratu pārvadu]]. Tradicionālajām kariešu tipa virsbūvēm un mazlitrāžas automobiļiem strauji kritās pieprasījums, un ražotāji pārgāja uz [[tanou]] un citām lētākām tūringa tipa virsbūvēm.

Šajā laikmetā strauji attīstījās [[automobiļu inženierija|automobiļu tehnoloģijas]], daļēji tāpēc, ka simtiem mazo ražotāju sacentās par pasaules uzmanību. Galvenie sasniegumi bija elektriskā [[aizdedzes sistēma]] (1898. gada ''Arnold'' automobilis ar [[ģeneratora dzinējs|ģeneratora dzinēju]],&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; lai gan parasti nopelnus piedēvē [[Roberts Bošš|Robertam Bošam]] 1903. gadā), [[neatkarīga balstiekārta]] (faktiski to 1873. gadā izgudroja Bolē)&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; un četru riteņu bremzes (1909. gadā izstrādāja skotu uzņēmums ''[[Arrol-Johnston]]'').&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; [[automobiļa piekare|Piekarei]] plaši izmantoja [[lokšņu atspere]]s, lai gan joprojām izmantoja arī daudzas citas piekares sistēmas, un apkalta koka vietā kā [[rāmis (automobilis)|rāmju]] materiālu sāka izmantot leņķtēraudu. Transmisijas un dzinēja droseļvārsta vadības ierīces bija plaši izplatītas, kas ļāva izvēlēties dažādus braukšanas ātrumus, lai gan lielākoties transportlīdzekļiem joprojām bija ātruma ierobežojumi, to tehnoloģisko īpašību dēļ. Drošo stiklu 1905. gadā Anglijā patentēja Džons Krū Vuds,&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; bet par standarta aprīkojumu tas kļuva tikai 1926. gadā, kad to sāka uzstādīt ''[[Rickenbacker]]'' modeļu automobiļiem.&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt;

No 1907. līdz 1912. gadam ASV uzplaukumu piedzīvoja ar dzinēju aprīkoti augstriteņu rati, kas līdzinājās līdz 1900. gadam ražotajiem zirgu ratiem, kurus ražoja vairāk nekā 75 ražotāji, tostarp ''[[Holsman Automobile Company|Holsman]]'' (Čikāgā), [[International Harvester|IHC]] (Čikāgā) un ''[[Lincoln Motor Car Works|Sears]]'' (kas tos pārdeva pēc kataloga), bet līdz ar ''Model T'' nonākšanu ražošanā pienāca augstiriteņu ratu ēras gals.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; 1912. gadā ''[[Hupmobile|Hupp]]'' (ASV to piegādāja ''Hale &amp; Irwin'') un [[BSA (automobilis)|BSA]] (Apvienotajā Karalistē) sāka izmantot pilnās tērauda virsbūves.&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; 1914. gadā tiem pievienojās ''[[Dodge]]'', kas ražoja ''Model T'' virsbūves.&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; Lai gan vēl pagāja divas desmitgades, līdz pilnās tērauda virsbūves kļuva par standartu, šīs pārmaiņas nozīmēja labāku augstākās kvalitātes koka piegādi mēbeļu ražotājiem.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt;

[[1908. gada sacīkstes no Ņujorkas uz Parīzi]] bija pirmais brauciens apkārt pasaulei ar automobili. Vācu, franču, itāļu un amerikāņu komandas startēja Ņujorkā 1908. gada 12. februārī, un trīs no dalībniekiem finišēja Parīzē. Sacīkstēs uzvarēja ASV būvētais ''Thomas Flyer'' ar Džordžu Šusteru pie stūres, kas 169 dienās veica {{nobr|35 000 km}} ({{nobr|22 000 jūdzes}}). Tāpat 1908. gadā Peru uzbūvēja pirmo Dienvidamerikas automobilis ''[[Grieve]]''.&lt;ref name=&quot;Peru&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://enperublog.com/2009/05/07/the-first-peruvian-car/ |title=The first Peruvian car |date=7 May 2009 |publisher=Enperublog.com |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt; 1909. gadā ''Rambler'' kļuva par pirmo autoražotāju, kas savus automobiļus aprīkoja ar [[rezerves ritenis|rezerves riteni]].&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|url= https://books.google.com/books?id=PerGbKxOPZYC&amp;q=Rambler+equipped+the+1909+models+with+a+spare+tire+the+first+automaker+to+do+so&amp;pg=PA12 |title=Storied Independent Automakers: Nash, Hudson, and American Motors |first=Charles K. |last=Hyde |page=12 |publisher=Wayne State University Press |year=2009 |isbn=9780814334461 |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt;

Daži tā laika automobiļu piemēri:
* 1907. gada ''Takuri'' — pirmais pilnībā Japānā ražotais automobilis ar benzīna dzinēju, ko 1907. gada aprīlī ražoja ''Komanosuke Uchiyama''. Vēl Japānā nodibināts ''Hatsudoki Seizo Co. Ltd.'', kas 1951. gadā pārdēvēts par ''[[Daihatsu|Daihatsu Kōgyō Kabushiki-gaisha]]''.
* no 1908. līdz 1927. gadam ''Ford Model T'' — visplašāk ražotais un pieejamākais četrvietīgais automobilis šajā laikmetā. Tajā izmantoja [[planetārais pārnesums|planetāro transmisiju]], un pedāļu vadības sistēmu. ''Ford T'' pasludināja par ietekmīgāko 20. gadsimta automobili starptautiskajā &quot;[[Gadsimta auto]]&quot; konkursā.
* 1909. gada ''Hudson Model 20'' — nosaukts pēc tā nominālās jaudas un tā cena bija 900 ASV dolāri (ekvivalents {{sk|27143}} ASV dolāriem 2021. gadā).
* 1909. gada ''Morgan Runabout'' — populārs neliela izmēra automobilis (''[[cyclecar]]''), šajā periodā šādus automobiļus pārdeva daudz lielākā apjomā nekā četrvietīgos automobiļus.
* 1910. gads ''[[Mercer|Mercer Raceabout]]'' — uzskatīts par vienu no pirmajiem sporta automobiļiem, tas pauda autovadītāju sabiedrības entuziasmu, tāpat kā līdzīgi iecerētie ''[[American Underslung]]'' un ''[[Hispano-Suiza|Hispano-Suiza Alphonso]]''.
* no 1910. līdz 1920. gadam ''[[Bugatti Type 13]]'' — ievērojams sacīkšu un tūringa virsbūves modelis, kas aprīkots ar modernām tehnoloģijām un iespadīgu dizainu. Līdzīgi modeļi ''Type 15'', ''17'', ''22'' un ''23''.
* 1917. gada ''[[Mitsubishi Model A]]'' — ar rokām būvēts automobilis, ko Japānas uzņēmums ''[[Mitsubishi]]'' ierobežotā skaitā ražoja Japānas vadītājiem.

=== Vintāžas laikmets ===
Vintāžas laikmets ilga no [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām (1918) līdz [[Volstrītas krahs|Volstrītas kraham]] 1929. gada beigās. Šajā periodā sāka dominēt slēgtas virsbūves automobiļi ar priekšā novietotu dzinēju un standartizētām vadības ierīcēm, kas kļuva par normu. 1919. gadā 90 procenti pārdoto automobiļu bija ar atvērtām virsbūvēm, bet 1929. gadā 90 procenti pārdoto automobiļu bija ar slēgtām virsbūvēm.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Straujā tempā turpinājās iekšdedzes dzinēju attīstība, jau ražoja kvalitatīvus [[daudzvārstu dzinējs|daudzvārstu dzinējus]] un [[dzinējs ar augšpusē novietotu sadales vārpstu|dzinējus ar augšpusē novietotu sadales vārpstu]], bet īpaši turīgajiem piedāvāja [[V8 dzinējs|V8]], [[V12 dzinējs|V12]] un pat [[V16 dzinējs|V16]] dzinējus. Tāpat 1919. gadā [[Malkolms Lokhīds]] (viens no ''[[Lockheed]]'' dibinātājiem) izgudroja [[hidrauliskās bremzes]]; tās izmantoja ''[[Duesenberg]]'' 1921. gada A modelī.&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; Trīs gadus vēlāk Hermanis Rīselers no ''[[Vulcan Motor]]'' izgudroja pirmo [[automātiskā pārnesumkārba|automātisko pārnesumkārbu]] ar divu ātrumu [[planetārais pārvads|planetāro pārnesumkārbu]], [[hidrotransformators|hidrotransfotmatoru]] un bloķējošo [[sajūgs|sajūgu]]; tomēr to tā arī nekad nesāka ražot (tā kļuva pieejama tikai 1940. gadā).&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; Tieši vintāžā laikmeta beigās Francijā izgudroja [[rūdītais stikls|rūdīto stiklu]] (tagad standarta aprīkojums sānu logiem).&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; Šajā laikmetā nelielās sērijās ieviesa revolucionāro [[pontons (virsbūve)|pontonu]] dizainu — automobiļus bez uz āru izvirzītiem [[spārns (virsbūve)|spārniem]], [[kāpslis|kāpšļiem]] un citiem nekompaktiem virsbūves elementiem, bet šādu automobiļu masveida ražošanu uzsāka tikai pēc Otrā pasaules kara.

Amerikāņu autobūves uzņēmumi 20. gadsimta 20. gados paredzēja, ka drīzumā pārdos sešus miljonus automobiļu gadā, bet tas izdevās tikai 1955. gadā. Daudzi uzņēmumi bankrotēja.&lt;ref name=&quot;woutat19850106&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url= http://articles.latimes.com/1985-01-06/business/fi-7131_1_computer-industry |title=High Tech: Auto Makers' History Revisited |last=Woutat |first=Donald |date=6 January 1985 |newspaper=The Los Angeles Times |access-date=16 March 2018 }}&lt;/ref&gt; No 1922. līdz 1925. gadam ASV vieglo automobiļu ražotāju skaits samazinājās no 175 līdz 70. H. A. Tarantouss, ''MoToR Member Society of Automotive Engineers'' vadošais redaktors, 1925. gada ''[[The New York Times]]'' rakstā izteica pieņēmumu, ka daudzi nespēja palielināt ražošanu un tikt galā ar cenu kritumu (sakarā ar montāžas līniju ražošanu), jo īpaši attiecībā uz lētiem automobiļiem. Kā lielākās tendences 1925. gadā minētas jaunās [[nitroemalja]]s krāsas, astoņcilindru dzinējs, četru riteņu bremzes un pumpējamās riepas.

Laikmeta automobiļu piemēri:
* 1922-1939 ''[[Austin 7]]'' — plaši kopēts automobilis, kas kalpoja par paraugu daudziem automobiļiem, piemēram, [[BMW]] un [[Nissan]].
* 1922-1931 ''[[Lancia Lambda]]'' — savam laikam progresīvs automobilis, pirmais automobilis ar nesošo [[monokoks|monokoka]] virsbūvi un [[neatkarīgā balstiekārta|neatkarīgu priekšējo balstiekārtu]].
* 1924-1929 ''[[Bugatti Type 35]]'' — viens no veiksmīgākajiem sacīkšu automobiļiem.
* 1925-1928 ''[[Hanomag 2/10 PS]]'' — agrīns pontona virsbūves tipa piemērs.
* 1927-1931 ''[[Ford Model A (1927—1931)|Ford Model A]]'' (1927—1931) — pēc ''[[Ford Model T|Model T]]'' ilgās ražošanas, ''Ford'' atsāka modeļu sēriju ar 1927. gada ''Model A''. Saražoja vairāk nekā četrus miljonus eksemplāru, padarot to par vislabāk pārdoto tā laika modeli. ''Ford Model A'' bija prototips padomju masveida automobiļu ražošanas sākumam ([[GAZ A]]).
* 1930. gada ''[[Cadillac V-16]]'' — ar V16 dzinēju darbināmais ''Cadillac'', ko izstrādāja vintāžas laikmeta kulminācijas laikā, pievienojās ''[[Bugatti Royale]]'' kā leģendārs laikmeta ultraluksusa klases automobilis.

=== Pirmskara laikmets ===

Klasiskā laikmeta pirmskara posms sākās ar Lielo krīzi 1930. gadā un beidzās ar atveseļošanos pēc Otrā pasaules kara, ko parasti attiecina uz 1946. gadu. Tieši šajā periodā pārdošanā sāka dominēt integrēti spārni un pilnībā slēgtas virsbūves, bet jaunajā sedana/sedana virsbūves stilā pat tika iebūvēts bagāžnieks vai bagāžnieks aizmugurē glabāšanai. Līdz klasiskā laikmeta beigām vecie atklātā jumta ronabouti, fetoni un tūrisma automobiļi lielā mērā tika izņemti no aprites, jo spārni, kāpšļi un lukturi pakāpeniski tika integrēti automobiļa virsbūvē.

Līdz 20. gadsimta 30. gadiem lielākā daļa mūsdienu automobiļos izmantoto mehānisko tehnoloģiju bija izgudrotas, lai gan dažas lietas vēlāk tika &quot;izgudrotas no jauna&quot; un piedēvētas kādam citam. Piemēram, priekšējo riteņu piedziņu no jauna ieviesa Andrē Citroēns, 1934. gadā izlaižot Traction Avant, lai gan tā bija parādījusies jau vairākus gadus iepriekš Alvis un Cord ražotajos ceļa automobiļos un Millera sacīkšu automobiļos (un, iespējams, parādījās jau 1897. gadā). Tāpat arī neatkarīgo balstiekārtu 1873. gadā sākotnēji bija iecerējis Amedée Bollée, taču to sāka ražot tikai 1933. gadā, kad tā parādījās neliela apjoma Mercedes-Benz 380, kas pamudināja amerikāņu autoražotājus to izmantot plašāk.  1930. gadā automobiļu ražotāju skaits strauji samazinājās, jo nozare konsolidējās un nobrieda, daļēji pateicoties Lielās depresijas sekām.

Izcili pirmskara automobiļi:

* 1932.-1939. gadā Alvis Speed 20 — pirmais ar pilnībā sinhronizētu pārnesumkārbu
* 1932-1948 Ford V-8 (B modelis) — plakanā V8 dzinēja ieviešana masu automobiļos.
* 1934-1938 Tatra 77 — pirmais sērijveidā ražotais automobilis ar aerodinamisku dizainu
* 1934-1940 Bugatti Type 57 — izsmalcināts automobilis bagātniekiem.
* 1934-1956 Citroën Traction Avant — pirmais masveidā ražotais priekšpiedziņas automobilis ar monokoka šasiju.
* 1936-1955 MG T sērija — sporta automobiļi
* 1938-2003 Volkswagen Beetle — dizains, kas tika ražots vairāk nekā 60 gadus, vairāk nekā 20 miljonos vienību vairākās valstīs.
* 1936-1939 Rolls-Royce Phantom III-V12 dzinējs

=== Pēckara laikmets ===

Būtiskas izmaiņas automobiļu dizainā pēc Otrā pasaules kara bija pontonu stila popularitāte, kurā tika likvidēti kāpšļi un virsbūvē iestrādāti spārni. Starp pirmajiem šī stila pārstāvjiem bija padomju GAZ-M20 Pobeda (1946), britu Standard Vanguard (1947), ASV Studebaker Champion un Kaiser (1946), kā arī čehu Tatra T600 Tatraplan (1946) un itāļu Cisitalia 220 sporta automobilis (1947).

Automobiļu dizains un ražošana beidzot izkļuva no militārās ievirzes un citām kara ēnām 1949. gadā, kad ASV tika ieviesti augstas kompresijas V8 dzinēji un modernas virsbūves no General Motors zīmoliem Oldsmobile un Cadillac. Hudson ieviesa &quot;step-down&quot; dizainu ar 1948. gada Commodore, kurā pasažieru salons bija novietots rāmja perimetrā, kas bija viens no pirmajiem izgatavotajiem pēckara laika jaunā dizaina automobiļiem, kam bija raksturīgs tendenciozs plātņu sānu dizains. Vienkorpusa/stieņa balstiekārtas 1951. gada Ford Consul pievienojās 1948. gada Morris Minor un 1949. gada Rover P4 automobiļu tirgū Apvienotajā Karalistē. Itālijā Enzo Ferrari sāka 250 sērijas modeļu ražošanu, tieši laikā, kad Lancia laida klajā revolucionāro Aurelia ar V6 dzinēju.

Pagājušā gadsimta 50. gados pieauga dzinēju jauda un automobiļu ātrums, dizains kļuva integrētāks un mākslinieciskāks, un automobiļi tika laisti starptautiskajā tirgū. Eiropā tika ieviesti Aleka Issigonisa Mini un Fiat 500 mazie automobiļi, bet Japānā kļuva populāra līdzīga kei automobiļu klase. Volkswagen Beetle turpināja ražot arī pēc Otrā pasaules kara un sāka eksportēt uz citām valstīm, tostarp ASV. Tajā pašā laikā Nash laida klajā Nash Rambler — pirmo veiksmīgo moderno kompaktauto, kas tika ražots ASV, savukārt &quot;lielā trijnieka&quot; vietējo autoražotāju ražotie standarta modeļi kļuva arvien lielāki, tiem bija arvien vairāk hromētas apdares, un luksusa paraugu kļuva Cadillac Eldorado Brougham. Eiropas tirgi paplašinājās ar jauniem maza izmēra automobiļiem, kā arī dārgiem grand tourer (GT) modeļiem, piemēram, Ferrari America.

Tirgus mainījās 20. gadsimta 60. gados, kad ASV &quot;lielā trijnieka&quot; autoražotāji sāka konkurēt ar importētiem automobiļiem, Eiropas ražotāji sāka izmantot modernas tehnoloģijas un Japāna kļuva par automobiļu ražotājvalsti. Japānas uzņēmumi sāka eksportēt dažus no saviem populārākajiem Japānā starptautiski pārdotajiem automobiļiem, piemēram, Toyota Corolla, Toyota Corona, Nissan Sunny un Nissan Bluebird 60. gadu vidū. American Motors kompakta izmēra Rambler modeļu panākumi pamudināja GM un Ford 1960. gadā laist klajā savus samazināta izmēra automobiļus. ASV autoražotāji mārketinga uzmanības centrā izvirzīja veiktspējas dzinējus, kā piemēru minot laikmeta muskuļauto modeļus. Ford Mustang 1964. gadā izveidoja jaunu tirgus segmentu — poniju auto. Starp jaunajiem modeļiem, kas konkurēja ar Mustang, bija Chevrolet Camaro, AMC Javelin un Plymouth Barracuda.

ASV un Apvienotajā Karalistē pieauga importa un zīmolu inženierijas apjomi, jo apvienojušās grupas, piemēram, British Motor Corporation, konsolidēja tirgu. BMC izstrādātais, vietu taupošais un modi noteicošais šķērsdzinējs, priekšējo riteņu piedziņa, neatkarīga balstiekārta un monokoka virsbūve Mini, kas pirmo reizi parādījās 1959. gadā, tika tirgots ar Austin un Morris nosaukumiem, līdz 1969. gadā Mini kļuva par patstāvīgu marku. Konkurence pieauga, jo Studebaker, auto pionieris, pārtrauca darbību, un konsolidācijas tendence sasniedza Itāliju, kur tādus nišas ražotājus kā Maserati, Ferrari un Lancia iegādājās lielāki uzņēmumi. Līdz desmitgades beigām automobiļu marku skaits bija ievērojami samazinājies.

Tehnoloģiju attīstība ietvēra neatkarīgo balstiekārtu plašu izmantošanu, plašāku degvielas iesmidzināšanas izmantošanu un arvien lielāku uzmanību pievēršot drošībai automobiļu konstrukcijā. Inovācijas 60. gados ietvēra NSU Wankel dzinēju, gāzes turbīnu un turbokompresoru. No tiem tikai pēdējais no tiem saglabājās, un to pirmais ieviesa General Motors, pārņēma BMW un Saab, bet vēlāk, 80. gados, masveidā sāka izmantot Chrysler. Mazda turpināja attīstīt savu Wankel dzinēju, neraugoties uz problēmām saistībā ar ilgmūžību, izmešiem un degvielas ekonomiju. Citi Wankel motora licenciāti, tostarp Mercedes-Benz un GM, nekad neievietoja savu konstrukciju ražošanā, jo radās inženiertehniskas un ražošanas problēmas, kā arī 1973. gada naftas krīzes rezultātā gūtās mācības.

Septiņdesmitie gadi automobiļu ražotājiem un pircējiem bija vētraini gadi, kad nozari ietekmēja tādi būtiski notikumi kā 1973. gada naftas krīze, stingrākas automobiļu emisiju kontroles un drošības prasības, pieaugošais Japānas un Eiropas automobiļu ražotāju eksports, kā arī inflācijas pieaugums un stagnējošais ekonomiskais stāvoklis daudzās valstīs. Palielinājās mazāka izmēra automobiļu popularitāte. Malaise laikmetā ASV tika izveidots subkompaktā automobiļu segments, kad tika laists klajā AMC Gremlin, kam sekoja Chevrolet Vega un Ford Pinto. Populārs bija universāla (kombi, break, kombi, universāla) virsbūves dizains, kā arī pieauga nekomerciālo pilnpiedziņas apvidus automobiļu pārdošanas apjomi.

20. gadsimta beigās ASV &quot;lielais trijnieks&quot; (GM, Ford un Chrysler) daļēji zaudēja savas vadošās pozīcijas, Japāna uz laiku kļuva par pasaules autobūves līderi, un automobiļus sāka masveidā ražot jaunās Āzijas, Austrumeiropas un citās valstīs.

Ievērojami pēckara parauga automobiļi:

* 1946-1958 GAZ-M20 Pobeda — padomju automobilis ar pilnu pontonu konstrukciju.
* 1947-1958 Standard Vanguard — britu masveidā ražots automobilis ar pontonu konstrukciju.
* 1948-1971 Morris Minor — agrīns pēckara automobilis, ko eksportēja visā pasaulē.
* 1953-1971 Chevrolet Bel Air un 1953-2002 Cadillac Eldorado Brougham — pirmās paaudzes automobiļu bija astes spārnu dizaina paraugi.
* 1955-1976 Citroën DS — aerodinamisks dizains un novatoriskas tehnoloģijas, ieguva trešo vietu kā 20. gadsimta auto
* 1959-2000 Mini — radikāls un novatorisks mazs automobilis, kas tika ražots četrus gadu desmitus; ieguva otro vietu kā 20. gadsimta auto
* 1960-1990 Volkswagen Brasília
* 1961-1975 Jaguar E-Type — klasisks sporta automobiļa dizains.
* 1963-1989 Porsche 911 — sporta automobilis ieguva piekto vietu kā 20. gadsimta auto
* 1964-pašreizējais Ford Mustang — poniju automobilis, kas kļuva par vienu no laikmeta pārdotākajiem automobiļiem
* 1966. gadsimts- 20. gadsimta beigas Fiat 124 — itāļu automobilis, kas pēc licences tika ražots daudzās citās valstīs, tostarp Padomju Savienībā.
* 1966-1971 Subaru 1000 — viens no pirmajiem Japānā ražotajiem sedaniem, kurā izmantots boksera tipa dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa un ieviesta &quot;dubultā nobīdes locītava&quot;, kas savieno priekšējos riteņus.
* 1967 NSU Ro 80 — šī dizaina ķīļveida pamatprofils tika atdarināts turpmākajās desmitgadēs, atšķirībā no tā Wankel dzinēja.
* 60. gadu beigas — 80. gadu sākums Gurgel BR-800
* 60. gadu beigas — 80. gadu sākums Gurgel Supermini
* 1969 Nissan S30 — japāņu sporta automobilis
* Lada Niva — pirmais masveidā ražotais pilnpiedziņas automobilis. 1977. gads — mūsdienās Lada Niva — pirmais masveidā ražotais pilnpiedziņas automobilis.

=== Mūsdienu laikmets ===
Par mūsdienu laikmetu parasti uzskata 40 gadus pirms pašreizējā gada. Mūsdienu laikmetā ir palielinājusies standartizācija, platformu koplietošana un datorizēta projektēšana, lai samazinātu izmaksas un izstrādes laiku, kā arī pieaugusi elektronikas izmantošana gan dzinēja vadības, gan izklaides sistēmās.

Daži īpaši mūsdienu sasniegumi ir priekšējās piedziņas un pilnpiedziņas izplatība, dīzeļdzinēja ieviešana un degvielas iesmidzināšanas sistēmas izplatība. Lielākā daļa mūsdienu vieglo automobiļu ir priekšpiedziņas monokoka vai viengabala konstrukcijas ar šķērsām novietotiem dzinējiem.

Mūsdienu laikmetā ir mainījušies arī virsbūves stili. Mūsdienu tirgū dominē trīs tipi — hečbeks, sedans un sporta tipa automobilis. Sākotnēji visos tajos uzsvars tika likts uz praktiskumu, bet mūsdienās tie ir pārtapuši par jaudīgiem luksusa klases krosoveriem SUV, sporta universāļiem un divdaļīgajiem lielajiem MPV. Pikapu (pickup truck) pieaugums ASV un apvidus automobiļu (SUV) izplatība visā pasaulē ir mainījusi autobūves seju, un šie &quot;kravas automobiļi&quot; iekarojuši vairāk nekā pusi no pasaules automobiļu tirgus. Tika ieviesta arī MPV klase (mazāki nekomerciāli pasažieru minivani), no kuriem vieni no pirmajiem bija franču Renault Espace un Chrysler minivenu versijas ASV.

Mūsdienu laikmetā strauji uzlabojās arī degvielas patēriņa efektivitāte un dzinēju jauda. Ar datorizētām dzinēja vadības sistēmām ir mazinājušās bažas par automobiļu izmešu emisijām.

Finanšu krīze 2007.-2008. gadā samazināja Chrysler, Toyota, Ford un Nissan vieglo automobiļu pārdošanas apjomu gandrīz par trešdaļu. Tā arī atņēma aptuveni ceturto daļu Honda pārdošanas apjoma un aptuveni septīto daļu General Motors pārdošanas apjoma.

Kopš 2009. gada Ķīna ir kļuvusi par pasaulē lielāko automobiļu ražotāju, kas saražo vairāk nekā Japāna, ASV un visa Eiropa. Papildus pieaugošajai automobiļu ražošanai Āzijas un citās valstīs ir palielinājusies arī transnacionālo uzņēmumu grupu darbība, ražojot transnacionālus automobiļus ar vienādām platformām, kā arī izmantojot &quot;badge engineering&quot; vai &quot;rebadging&quot;, lai pielāgotos dažādiem tirgiem un patērētāju segmentiem.

Kopš 20. gadsimta beigām plaši pazīstami ir kļuvuši vairāki automobiļu un kravas automobiļu apbalvošanas konkursi, piemēram, Eiropas Gada automobilis, Japānas Gada automobilis, Ziemeļamerikas Gada automobilis, Pasaules Gada automobilis, Gada kravas automobilis un Starptautiskais Gada automobilis.

Izcili mūsdienu automobiļi:

* 1966-1992 Oldsmobile Toronado — pirmais modernā laikmeta amerikāņu automobilis ar priekšējo riteņu piedziņu, kā arī ieviesta elektroniskā bremžu pretbloķēšanas sistēma un gaisa spilvens.
* No 1972. gada līdz mūsdienām Mercedes-Benz S-klase — sēdekļu drošības jostu spriegotājs un elektroniskā vilces kontroles sistēma.
* No 1975. gada līdz mūsdienām 3. sērijas BMW — 3. sērija 17 reizes iekļauta žurnāla Car and Driver ikgadējā desmit labāko sarakstā.
* 1977. gads — mūsdienās Honda Accord sedans/sedans — japāņu sedans, kas kļuva populārs ASV.
* 1983. gads — mūsdienās Chrysler minivani — divu kārbu minivenu dizains gandrīz izspieda no tirgus universāļus.
* 1984. gads — mūsdienās Renault Espace — pirmais masveidā ražotais vienlaidus nekomerciālais MPV klases automobilis.
* 1986-2019 Ford Taurus — vidēja izmēra sedans ar priekšējo riteņu piedziņu, kas dominēja ASV tirgū 80. gadu beigās
* 1997. gads — tagad Toyota Prius — tika laists klajā Japānas tirgū un kļuva par populāru hibrīda elektromobili daudzos tirgos.
* 1998. gads — mūsdienās Ford Focus — populārs hečbeks un pasaulē vislabāk pārdotākais Ford automobilis.
* 2008-2012 [[Tesla Roadster (2008)|Tesla Roadster]] — pirmais sērijveidā ražotais pilnībā elektriskais automobilis, kas spēj pārvietoties pa lielceļiem un tiek pārdots ASV mūsdienās. Pārdots aptuveni 2500 eksemplāru visā pasaulē.
* 2008-2013 BYD F3DM — pirmais sērijveida hibrīdautomobilis, kas spēj braukt pa lielceļiem, 2008. gada decembrī laists tirgū Ķīnā, pārdots vairāk nekā 2300 eksemplāru.
* 2009. gads — pašlaik Mitsubishi i-MiEV — pirmais sērijveida pilnībā elektrisks automobilis, kas spēj braukt pa autoceļiem, laists Japānā 2009. gada jūlijā autoparka klientiem un 2010. gada aprīlī — mazumtirdzniecības klientiem. Pārveidotās i-MiEV versijas Eiropā pārdod PSA Peugeot Citroën (PSA) kā Peugeot iOn un Citroën C-Zero.
* No 2010. gada līdz pat šim laikam Nissan Leaf un Chevrolet Volt — attiecīgi 2010. gada decembrī laistais pilnībā elektriskais automobilis un spraudējhibrīds — ir pasaulē visvairāk pārdotie masveidā ražotie šāda veida transportlīdzekļi. Līdz 2015. gada decembrim Volt pārdošanas apjoms visā pasaulē pārsniedza 100 000. Nissan Leaf pārdošanas apjoms pasaulē janvārī sasniedza 300 000 vienību robežu. 2018. gadā, padarot Leaf par visu laiku vislabāk pārdoto elektromobili, kas spēj pārvietoties pa lielceļiem, pasaulē.
* No 2012. gada līdz mūsdienām Tesla Model S-Plugin elektromobilis 2015. gadā tika atzīts par pasaulē vislabāk pārdoto spraudējmobilīšu elektromobili. To par gadsimta automobili atzina arī žurnāls Car and Driver.
* Ikoniski mūsdienu automobiļi:
* 1963.-1965. gads, [[Aston Martin DB5]], ko izmantoja Džeimss Bonds filmā &quot;[[Zelta pirksts]]&quot;, pirmajā Džeimsa Bonda filmu franšīzes filmā. Šajā franšīzē, kas ilga, tika demonstrēti arī vēlākie Aston Martin sporta un tūrisma automobiļi.
* 1981.-1983. gads, [[DeLorean DMC-12|DMC DeLorean]] no nerūsējošā tērauda ar bīdāmām durvīm, kas bija redzams filmu franšīzē &quot;[[Atpakaļ nākotnē (filmu cikls)|Atpakaļ nākotnē]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20110202214814/http://www.automuseum-dr-carl-benz.de/ Automuseum Dr. Carl Benz, Ladenburg/Germany]
* [http://www.bertha-benz.de/indexen.php?inhalt=home Bertha Benz Memorial Route]
* [http://digitalcollections.lib.washington.edu/cdm/search/collection/transportation/searchterm/automobile*/field/subjec/mode/all/conn/and/cosuppress/ University of Washington Libraries Digital Collections — Transportation photographs] Digital collection depicting various modes of transportation (including automobiles) in the Pacific Northwest region and western US during the first half of the 20th century.
* [http://inventors.about.com/library/weekly/aacarssteama.htm History of the automobile] {{Webarchive|url=https://wayback.archive-it.org/all/20110224054738/http://inventors.about.com/library/weekly/aacarssteama.htm |date={{dat|2011|02|24||bez}} }} on About.com:Inventors site
* [https://web.archive.org/web/20160111133623/http://www.nyc.net.au/node/149398 History of Automobile Air Conditioning] on NYC.net
* [https://web.archive.org/web/20160131044758/http://www.automotivehistoryonline.com/ Automotive History] — An ongoing photographic history of the automobile.
* [http://digitalgallery.nypl.org/nypldigital/explore/dgexplore.cfm?topic=industry&amp;collection=TakingtheWheelManufa&amp;col_id=153 Taking the Wheel] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121231103349/http://digitalgallery.nypl.org/nypldigital/explore/dgexplore.cfm?topic=industry&amp;collection=TakingtheWheelManufa&amp;col_id=153 |date={{dat|2012|12|31||bez}} }}, Manufacturers' catalogs from the first decade of American automobiles

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Automobiļi]]</text>
      <sha1>km0ix01jead6x7n55l7ylvoqiqcoqpx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abajs Kunanbajuli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>526849</id>
    <revision>
      <id>4468919</id>
      <parentid>4064126</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:42:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468919</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4355" sha1="0fmurzxcnfx43egnjvnlfz8ztlhqhg6" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Abajs Kunanbajuli
|         vārds_orig = ''Абай Құнанбайұлы''
|             attēls = Abai Kunanbaev.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1845
|         dz_mēnesis = 7
|           dz_diena = 29
|           dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Tomskas guberņa|td=Kazahstāna}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 1904
|          m_mēnesis = 7
|            m_diena = 23
|            m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Tomskas guberņa|td=Kazahstāna}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = [[kazahi|kazahs]]
|            dzimums = V
|             vecāki = Kunanbajs Eskenbajuli&lt;br /&gt;Ulžana Asanova
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = 
| rakstīšanas valoda = [[kazahu valoda|kazahu]]
|            periods = 
|              žanri = [[dzeja]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = ''Қара сөз'' (Vienkāršie vārdi)
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}
'''Abajs Kunanbajuli''' ({{val|kz|Абай (Ибраһим) Құнанбайұлы}}, ''Abaý (Ïbrahïm) Qunanbaýulı'', اباي (ىيبراحىيم) قۇنانبايۇلى; dzimis {{dat|1845|07|29}}, miris {{dat|1904|06|23}}) bija [[kazahi|kazahu]] [[dzejnieks]], muzikants, apgaismotājs un sabiedriskais darbinieks, viens no kazahu rakstu literatūras pamatlicējiem, pirmais [[kazahu literatūra]]s klasiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1845. gadā Židebajas savrupienē [[Šingistau]] kalnos mūsdienu [[Abaja apgabals|Abaja apgabalā]] [[kazahstāna|Kazahstānā]]. Cēlies no turīgas vietējo augstmaņu un klana vadoņu ģimenes. Īstajā vārdā Ibrahims; par Abaju (uzmanīgo, piesardzīgo) bērnībā zēnu iesauca vecmāmiņa un šī iesauka saglabājās visu dzīvi.

Bērnībā mācījies mājās, vēlāk [[medrese|medresē]] [[Semeja|Semipalatiskā]], kur apguvis [[arābu valoda|arābu]], [[persiešu valoda|persiešu]] un citas austrumu valodas. Vienlaikus mācījies arī laicīgajā skolā. Uz skolas laika beigām sācis rakstīt dzeju.

No 13 gadi vecuma tēvs sācis gatavot Abaju dzimtas vadītāja pienākumiem, bet 28 gadu vecumā Abajs no tiem attālinājās, pilnībā nododoties pašizglītībai. 40 gadu vecumā sarakstījis savu pirmo nopietno dzeju. Tulkojis kazahu valodā Austrumu, [[Eiropa]]s un krievu klasiķus ([[Johans Volfgangs fon Gēte|Gēte]], [[Džordžs Gordons Bairons|Bairons]], [[Aleksandrs Puškins|Puškins]], [[Ivans Krilovs|Krilovs]], [[Mihails Ļermontovs|Ļermontovs]]). Neilgu laiku strādājis par pagasta stārastu.

== Daiļrade ==
Abajs dzīves laikā radījis ap 170 dzejoļu un 56 tulkojumus, kā arī vairākas poēmas. Par nozīmīgāko darbu tiek uzskatīta prozas poēma ''Қара сөз'' — ‘Melnie (vienkārši) vārdi’, kurā apcerētas vēstures, pedagoģijas, morāles un ētikas problēmas.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/gramatu-apskats/332377-lielas-stepes-dzejnieks.htm Lielās Stepes dzejnieks]&lt;/ref&gt;

Abaja darbi tulkoti vairākās valodās. Latviski 1970. gadā izdots Abaja dzejas krājums &quot;Ērgļa acis&quot; (atkārtoti izdots 2020. gadā).&lt;ref&gt;[https://www.acadlib.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/63191/ LU Akadēmiskās bibliotēkas Kazahstānas Informācijas centrs saņem dāvinājumu — Abaja dzejas krājumu]&lt;/ref&gt;

== Pagodinājumi ==
Abaja vārdā nosaukts Kazahstānas [[Abaja apgabals]], divi Abaja rajoni, [[Abaja (pilsēta)|Abaja]]s pilsēta, vairāki ciemi, ielas un laukumi Kazahstānas un citu valstu pilsētās, divas kalnu virsotnes, ledājs, teātris un universitāte [[Almati]], pieminekļi vairākās pasaules pilsētās. Abajs attēlots uz 20 [[tenge]] naudaszīmes, kā arī vairāku valstu pastmarkām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kunanbajuli, Abajs}}
[[Kategorija:1845. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1904. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kazahu dzejnieki]]</text>
      <sha1>0fmurzxcnfx43egnjvnlfz8ztlhqhg6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Ceļapīters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527948</id>
    <revision>
      <id>4468601</id>
      <parentid>4387984</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T16:26:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Terezija</username>
        <id>4781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Saeimas Kārtības ruļļa 186. pants paredz, ka viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā. Ceļapīters nevarēja pievienoties ZZS frakcijai, to aizliedz likums.</comment>
      <origin>4468601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7267" sha1="91jduqxjj2wb5hf0ubsm0e7p7vu0943" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andrejs Ceļapīters
| vārds_orģ = 
| attēls = Andrejs Ceļapīters 2022.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Andrejs Ceļapīters 2022. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums2 = {{dat|2009|7|1|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2017|6|16|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = [[Valdis Zatlers]]&lt;br /&gt;[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]&lt;br /&gt;[[Raimonds Vējonis]]
| premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]]&lt;br /&gt;[[Laimdota Straujuma]]&lt;br /&gt; [[Māris Kučinskis]]
| priekštecis2 = ''amats izveidots''
| pēctecis2 = [[Agris Lungevičs]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|05|10}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Madonas novads|Praulienas pagasts}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = * [[Tautas partija]] &lt;small&gt;(?–2011?)&lt;/small&gt;
* [[Vienotība]] &lt;small&gt;(2013–2023)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(2025–pašlaik)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Andrejs Ceļapīters''' (dzimis {{dat|1964|05|10}}) ir [[latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]]. Bijušais [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madonas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] (2009—2017). [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot;, šobrīd – partijas [[Latvijas Zemnieku savienība]] biedrs. 
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1964. gadā. Būdams obligātajā dienestā padomju armijā 1984. gadā A. Ceļapīters [[Afganistānas karš (1979—1989)|dienēja Afganistānā]].&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/politika/rubrika-_aizsedejusies_-saruna-ar-madonas-novada-domes-vaditaju-celapiteru-14172684 Rubrika Aizsēdējušies? — Saruna ar Madonas novada domes vadītāju Ceļapīteru] EGĪLS ZIRNIS, Diena, SestDiena, 2017. gada 23. maijā&lt;/ref&gt;
1990. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte| Juridiskajā fakultātē]].

== Politiskā darbība ==
[[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņu ievēlēja par [[Praulienas pagasts|Praulienas pagasta]] padomes priekšsēdētāju. Vēlreiz ievēlēts par pagasta deputātu un priekšsēdētāju [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]], pārstāvot sarakstu &quot;Savam pagastam&quot;. No 1997. gada līdz 2009. gadam A. Ceļapīters bija arī [[Madonas rajons|Madonas rajona]] padomes priekšsēdētājs. Bijis Vidzemes attīstības aģentūras prezidents (2000—2004).

[[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada]], [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada]] un [[2009. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Ceļapīteru ievēlēja par [[Madona]]s domes deputātu no [[Tautas partija]]s saraksta, tad par domes priekšsēdētāju. 

2011. gadā, &quot;pāris mēnešus&quot; pirms tās likvidācijas, viņš izstājās no Tautas partijas. A. Ceļapīters iesaistījās [[Vidzemes partija|Vidzemes partijas]] izveides procesā, taču atteicās kļūt par tās biedru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/4972241/novadi/41990838/madonas-novada-domes-priekssedetajs-celapiters-nav-pievienojies-kadai-politiskajai-partijai|title=Madonas novada domes priekšsēdētājs Ceļapīters nav pievienojies kādai politiskajai partijai|website=Delfi|access-date=2025-12-29|date=2011-12-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

[[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Ceļapīteru ievēlēja par Madonas novada domes deputātu no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; un atkal ievēlēja par domes priekšsēdētāju. Divās sekojošajās pašvaldību vēlēšanās ([[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017]], [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021]]) tāpat kļuva par domes deputātu, tomēr pašvaldības vadītāja amatā viņu vairs neievēlēja.

2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Ceļapīteru ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu no &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.madona.lv/lat/aktualitates-novada?fu=read&amp;id=12094 |title=ANDREJS CEĻAPĪTERS UZSĀK DARBU 14. SAEIMĀ |access-date={{dat|2022|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221210130033/https://www.madona.lv/lat/aktualitates-novada?fu=read&amp;id=12094 }}&lt;/ref&gt; 2023. gada novembrī &quot;Jaunās Vienotības&quot; Saeimas frakcijas vadītājs [[Edmunds Jurēvics]] informēja, ka A. Ceļapīters vairs nedarbosies frakcijā un turpmāk Saeimā strādās kā pie frakcijām nepiederošs deputāts. Vēlāk tika ziņots, ka Ceļapīters no frakcijas izslēgts. E. Jurēvics sacīja, ka &quot;frakcija apvieno līdzīgi domājošus cilvēkus, kuru galvenā vērtība ir demokrātija, tomēr ļoti svarīga ir arī virzība uz kopīgu mērķu sasniegšanu, sadarbojoties un papildinot citam citu. Ir būtiski rīkoties koleģiāli un vienoti&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56128934/saruk-jaunas-vienotibas-saeimas-frakcija-no-tas-izsledz-celapiteru|title=Sarūk 'Jaunās Vienotības' Saeimas frakcija – no tās izslēdz Ceļapīteru|website=www.delfi.lv|access-date=2023-11-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada decembra sākumā A. Ceļapīters iestājās [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienībā]] ietilpstošajā [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.12.2025-pec-budzeta-pienemsanas-par-jaunu-valdibu-neruna-saeima-nostiprinas-konservativo-partiju-bloks.a625285/|title=Pēc budžeta pieņemšanas par jaunu valdību nerunā, Saeimā nostiprinās konservatīvo partiju bloks|last=Līcīte|first=Madara|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-29|date=2025-12-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/lungevics-un-celapiters-atzist-ka-politiska-cina-par-varu-madona-tagad-vairs-nav-aktuala.35487|title=Lungevičs un Ceļapīters atzīst, ka politiskā cīņa par varu Madonā tagad vairs nav aktuāla|last=Egle|first=Ināra|website=lasi.lv|access-date=2025-12-29|date=2025-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{14. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Ceļapīters, Andrejs}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Madonas novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>91jduqxjj2wb5hf0ubsm0e7p7vu0943</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Františeks Plānička</title>
    <ns>0</ns>
    <id>529333</id>
    <revision>
      <id>4468864</id>
      <parentid>4016131</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:38:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468864</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4857" sha1="gx5amzuov4diokqrsqlkr9v6yi8kxaj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Františeks Plānička
| nationalyears1 = 1926–1938
| death_place = {{vieta|Čehija|Prāga}}
| death_date = {{miršanas datums un vecums|1996|7|20|1904|7|2}}
| birth_place = {{vieta|Austroungārija|Prāga}}
| birth_date = {{dat|1904|7|2}}
| caption = Františeks Plānička (pa labi) [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gada FIFA Pasaules kausa]] finālā
| name = 
| nationalgoals1 = 0
| nationalcaps1 = 73
| nationalteam1 = {{fb|Čehoslovākija}}
| image = Frantisek planicka x gianpiero combi.jpg
| goals1 = 0
| caps1 = 196
| clubs1 = {{flaga|Čehoslovākija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]
| years1 = 1923–1939
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| height = 172
| fullname = 
}}'''Františeks Plānička''' ({{Val|cz|František Plánička}}, dzimis {{Dat|1904|7|2}}, miris {{Dat|1996|7|20}}) bija [[Čehi|čehu]] [[futbolists]], spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas futbola izlasi]].

Visu savu karjeru pavadījis [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] komandas rindās, ar ko viņš izcīnīja astoņus līgas titulus. Pārstāvējis arī [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas futbola izlasi]], kur viņš no 1926. līdz 1938. gadam aizvadījis kopumā 73 mačus. Palīdzējis komandai 1932. gadā izcīnīt otro vietu [[Centrāleiropas Starptautiskais kauss|Centrāleiropas Starptautiskā kausa]] izcīņā un [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gada FIFA Pasaules kausā]], kur viņš bija komandas kapteinis. Piedalījies arī [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada FIFA Pasaules kausā]].

1938. gada FIFA Pasaules kausa mačā pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], kas pazīstams kā viens no visu laiku vardarbīgākajiem mačiem, daļu pamatlaika, kā arī visu papildlaiku nospēlēja ar lauztu roku, neielaižot nevienus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hinduonnet.com/2002/04/12/stories/2002041206581900.htm|title=The Hindu : Controversies: Battle of Bordeaux|website=web.archive.org|access-date=2022-12-20|date=2007-03-13|archive-date=2007-03-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070313034445/http://www.hinduonnet.com/2002/04/12/stories/2002041206581900.htm}}&lt;/ref&gt; Viņš bija vārtsargs ir izciliem refleksiem un sitienu apturēšanas spējām. Plāničkam bija raksturīga arī sportiska cieņa, nevienu reizi karjerā nesaņemot sarkano kartīti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/hof/planicka/|title=CNNSI.com - CNNSI.com's complete coverage of the FIFA World Cup - World Cup Hall of Fame: Frantisek Planicka - Tuesday May 28, 2002 12:47 AM|website=web.archive.org|access-date=2022-12-20|date=2005-09-12|archive-date=2005-09-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20050912054656/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/hof/planicka/}}&lt;/ref&gt; 1985. gadā saņēmis [[UNESCO]] Starptautisko ''Fair Play'' balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cesky.radio.cz/legenda-ceskoslovenskeho-fotbalu-frantisek-planicka-8070150|title=Legenda československého fotbalu František Plánička|website=Radio Prague International|access-date=2022-12-20|date=1999-07-19|language=cs|archive-date=2022-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220151019/https://cesky.radio.cz/legenda-ceskoslovenskeho-fotbalu-frantisek-planicka-8070150}}&lt;/ref&gt;

Uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem vārtsargiem, viņš [[IFFHS]] vērtējumā 1999. gadā tika atzīts par visu laiku labāko čehu vārtsargu, sesto labāko Eiropas un devīto labāko pasaules vārtsargu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/iffhs-century.html|title=IFFHS' Century Elections|website=www.rsssf.org|access-date=2022-12-20}}&lt;/ref&gt; 2003. gadā, kopā ar spāni [[Rikardo Samora|Rikardo Samoru]] un itāli [[Džampjēro Kombi]], viņš tika atzīts par savas paaudzes labākajiem vārtsargiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://archiviostorico.gazzetta.it/2011/novembre/19/Buffon_Prende_Combi_punta_Tacconi_ga_10_111119027.shtml|title=Buffon Prende Combi, punta Tacconi Se rinnova può arrivare a Zoff|last=Mirko|first=Graziano|website=archiviostorico.gazzetta.it|access-date=2022-12-20|language=it}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Čehijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1904. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas futbolisti]]
[[Kategorija:Čehoslovākijas futbolisti]]
[[Kategorija:Čehoslovākijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1934. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1938. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgā dzimušie]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Slavia&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Plānička, Františeks}}</text>
      <sha1>gx5amzuov4diokqrsqlkr9v6yi8kxaj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dogma (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>531756</id>
    <revision>
      <id>4468921</id>
      <parentid>4464800</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:46:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ atjaunota novecojusī saite.......</comment>
      <origin>4468921</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3621" sha1="42xk2pgtn1h80oeh8c5cldconu24zht" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = &quot;Dogma&quot;
 | oriģinālnos = ''Dogma''
 |      attēls = Dogma (movie).jpg
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = [[kinokomēdija]], [[satīra]]
 |    režisors = [[Kevins Smits]]
 |  producents = Skots Mosjē
 |   scenārijs = Kevins Smits
 |     aktieri = * [[Bens Afleks]]
* [[Mets Deimons]]
* [[Linda Fiorentino]]
* [[Salma Hajeka]]
* [[Džeisons Lī]]
* [[Bads Korts]]
* [[Džeisons Mjūzs]]
* [[Elans Rikmens]]
* [[Kriss Roks]]
 |      mūzika = 
 |   operators = 
 | mākslinieks = 
 |     montāža = 
 |     studija = * ''[[View Askew Productions]]''
* ''STKstudio''
 | izplatītājs = * ''[[Lions Gate Films]]''
* ''[[Miramax International]]''
 |    izdošana = {{filmas datums|1999|5|21|[[Kannu kinofestivāls]]|1999|11|12|ASV}}
 |      ilgums = 128 minūtes
 |      valsts = {{ASV}}
 |      valoda = [[angļu valoda|angļu]]
 |     budžets = {{ASV dolārs|10 miljoni}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dogma |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3478095361/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 |    ienākumi = {{ASV dolārs|44 miljoni}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dogma (1999) |url=https://www.the-numbers.com/movie/Dogma-(1999) |website=The Numbers |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 
}}
'''&quot;Dogma&quot;''' ({{val|en|Dogma}}) ir 1999. gada ASV [[kinokomēdija]], kuras režisors, scenārija autors un viens no aktieriem ir [[Kevins Smits]]. Pārējās lomas atveido [[Bens Afleks]] (Bārtelbijs), [[Mets Deimons]] ([[Loki]]), [[Džordžs Karlins]] (Kardināls Gliks), [[Linda Fiorentino]] (Betānija), [[Džanīne Garofalo]] (Liza), [[Salma Hajeka]] (Serendipitija), [[Džeisons Lī]] ([[Azraīls]]), [[Bads Korts]] (Džons Dou), [[Džeisons Mjūzs]] (Džejs), [[Elans Rikmens]] ([[Metatrons]]) un [[Kriss Roks]] (Rufuss).

Filma ir par aborta klīnikas darbinieci Betāniju Slounu, kurai kopā ar [[pravietis|praviešiem]] Džeju un Kluso Bobu un trīspadsmito [[apustulis|apustuli]] Rufusu jāaptur divus [[kritušie eņģeļi|kritušos eņģeļus]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1999|5|21||bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]].

Šī ir ceturtā filma ''[[View Askewniverse]]'' [[kopīgais visums|visumā]]. Filmā attēlotā [[katoļticība|katolicisma]] kritika izraisīja ievērojamas diskusijas jau pirms filmas izdošanas, it sevišķi to nosodīja ASV Katoļu līga. Organizētie protesti aizkavēja filmas pirmizrādi vairākās valstīs un izraisīja vismaz divus slepkavības draudus Kevinam Smitam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Jones |first1=Kimberley |title=Mr. Smith Goes to Austin |url=https://www.austinchronicle.com/screens/2001-08-10/82630/ |accessdate={{dat|2023|1|22||bez}} |publisher=Austin Chronicle |date={{dat|2001|8|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Seiler |first1=Andy |title=Kevin Smith is seldom 'Silent' |url=https://usatoday30.usatoday.com/life/movies/2001-08-24-kevin-smith.htm |accessdate={{dat|2023|1|22||bez}} |publisher=[[USA Today]] |date={{dat|2001|8|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Neraugoties uz to, filma saņēma labas kritiķu atsauksmes un nopelnīja 44 miljonus dolāru pie 10 miljonu dolāru budžeta, tolaik tā bija ienesīgākā filma ''View Askewniverse'' visumā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1999. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Miramax filmas]]
[[Kategorija:Kevina Smita filmas]]
[[Kategorija:Lionsgate filmas]]
[[Kategorija:Neatkarīgās filmas]]</text>
      <sha1>42xk2pgtn1h80oeh8c5cldconu24zht</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>533855</id>
    <revision>
      <id>4468937</id>
      <parentid>4462325</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T11:44:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468937</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18664" sha1="krkx7uufenhmz749iv3c4xev0j74i47" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
|name         = Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde
|bgcolor      = &lt;!-- header background color --&gt;
|fgcolor      = &lt;!-- header text color --&gt;
|logo         = Emblem_of_the_Defence_Intelligence_of_Ukraine.svg
|logo_size    = 120
|logo_alt     = 
|logo_caption = Zīmogs&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про внесення змін до Указу Президента України від 20 червня 2006 року N 551 |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/705/2009#Text |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |language=uk |date={{dat|2006|6|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|image        = Emblem_of_the_Defense_Intelligence_of_Ukraine.png
|image_size   = 120
|alt          = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
|caption      = Emblēma&lt;ref name=&quot;hurhist&quot; /&gt;
|map          = &lt;!-- optional --&gt;
|msize        = &lt;!-- map size, optional, default 200px --&gt;
|malt         = &lt;!-- map alt text --&gt;
|mcaption     = &lt;!-- optional --&gt;
|abbreviation = HUR MO (''ГУР МО'')
|motto        = 
|predecessor  = [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|GRU (PSRS)]]
|formation    = {{dat|1992|9|7}}
|extinction   = 
|type         = Valsts aģentūra
|status       = 
|purpose      = Militārā izlūkošana
|headquarters = [[Kijiva]], {{UKR}}
|location     = 
|coords       = 
|region_served = {{UKR}}
|membership   = 
|language     = 
|leader_title = Priekšnieks
|leader_name  = [[Olehs Ivaščenko]]
|main_organ   =
|parent_organization = [[Ukrainas Aizsardzības ministrija]]
|affiliations = 
|num_staff    = 
|num_volunteers = 
|budget       = 4,48 miljardi [[Ukrainas hrivna|UAH]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://gur.gov.ua/content/informatsiia-pro-biudzhet-2022.html|title=Інформація про бюджет за бюджетними програмами Головне управління розвідки Міністерства оборони України на 2022 рік|website=gur.gov.ua}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{small|(2022)}}
|website      = [https://gur.gov.ua/ gur.gov.ua]
|remarks      = 
|}}
'''Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde''' ({{val|uk|Головне управління розвідки Міністерства оборони України, ГУР МО}}) ir [[Ukrainas valdība]]s militārais [[izlūkdienests]]. Tā ir [[Ukrainas Aizsardzības ministrija]]s, nevis [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] [[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|ģenerālštāba]] aģentūra.

Pārvaldes devīze ir &quot;Gudrais valdīs pār zvaigznēm&quot; ({{val|la|Sapiens dominabitur astris}}).&lt;ref name=&quot;tsn&quot; /&gt; Līdz 2016. gadam tas bija &quot;Valstiskums, profesionalitāte, pieklājība&quot;.

== Vēsture ==
Pārvalde tika izveidota no esošajiem [[Padomju Savienība|padomju]] [[Kijiva]]s, [[Odesa]]s un [[Karpati|Karpatu]] militārajiem apgabaliem&lt;ref name=&quot;hurhist&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=History of the Defence Intelligence of Ukraine |url=https://gur.mil.gov.ua/en/content/creation.html |website=gur.gov.ua |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220214032906/https://gur.mil.gov.ua/en/content/creation.html |archivedate={{dat|2022|2|14||bez}} |language=en |date={{dat|2022|2|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; un PSRS [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galvenās izlūkošanas pārvaldes]] (GRU) izlūkošanas resursiem pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Ukrainas neatkarības deklarācija (1991)|Ukrainas neatkarības atgūšanas]].

'''Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba izlūkošanas pārvaldi''' izveidoja 1992. gada februārī. Pamatojoties uz 1992. gada 7. septembrī izdoto prezidenta dekrētu, izveidoja '''Ukrainas Aizsardzības ministrijas Stratēģiskās militārās izlūkošanas pārvaldi'''. Divu atsevišķu aģentūru pastāvēšana ar līdzīgiem pienākumiem un ziņošana dažādām iestādēm kavēja efektīvas militārās izlūkošanas sistēmas attīstību.&lt;ref name=&quot;hurhist&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;uscc&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=USCC |first1=Press service |title=Ukrainian intelligence or how the wise is ruling the stars – Ukrainian Security and Cooperation Center |url=https://uscc.org.ua/en/ukrainian-intelligence-or-how-the-wise-is-ruling-the-stars/ |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |work=uscc.org.ua |date={{dat|2021|9|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2024|01|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240102072908/https://uscc.org.ua/en/ukrainian-intelligence-or-how-the-wise-is-ruling-the-stars/ }}&lt;/ref&gt;

1993. gada 6. jūlijā Ukrainas prezidents savā dekrētā pavēlēja apvienot abas aģentūras, lai izveidotu '''Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galveno militārās izlūkošanas pārvaldi'''. 1994. gada 4. aprīlī iestādi pārdēvēja par '''Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galveno izlūkošanas pārvaldi''' jeb saīsināti par '''Ukrainas Militāro izlūkošanu'''.&lt;ref name=&quot;hurhist&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;uscc&quot; /&gt;

2001. gada 22. martā [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākā Rada]] ratificēja likumu &quot;Par Ukrainas izlūkošanas iestādēm&quot;. Pārvaldei piešķīra īpašas valdības iestādes statuss.&lt;ref name=&quot;hurhist&quot; /&gt;

2021. gada 18. augustā pārvaldes speciālie spēki pārvietojās ar [[Il-76|Il-76MD]] transporta lidmašīnām no [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] 25. transporta aviācijas brigādes un lidoja uz [[Kabula|Kabulu]] ar misiju evakuēt Ukrainas pilsoņus un ārzemniekus [[2021. gada Kabulas evakuācija|2021. gada Kabulas gaisa evakuācijas]] laikā. Kopumā brigādes lidmašīna veica sešus lidojumus un pārvadāja vairāk nekā 700 dažādu valstu pilsoņus. Specvienības devās uz Kabulu trīs reizes dienā, lai atrastu un nogādātu [[Kabulas starptautiskā lidosta|Kabulas lidostā]] pilsoņus, kurus bija paredzēts evakuēt.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=«Навколо просто зомбіленд — з тебе все зривають». Як українські спецпризначенці зробили (майже) неможливе — доставили з Кабулу в аеропорт 700 людей. Розповідає учасник спецоперації |url=https://babel.ua/texts/69124-navkolo-prosto-zombilend-z-tebe-vse-pochinayut-zrivati-yak-ukrajinskiy-specnaz-zrobiv-mayzhe-nemozhlive-dostaviv-z-kabulu-v-aeroport-700-osib-rozpovidaye-uchasnik-specoperaciji |work=babel.ua |date={{dat|2021|9|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20210902163538/https://babel.ua/texts/69124-navkolo-prosto-zombilend-z-tebe-vse-pochinayut-zrivati-yak-ukrajinskiy-specnaz-zrobiv-mayzhe-nemozhlive-dostaviv-z-kabulu-v-aeroport-700-osib-rozpovidaye-uchasnik-specoperaciji |archivedate={{dat|2021|9|2||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

2023. gada maijā tālaika pārvaldes vadītājs [[Kirilo Budanovs]] solīja &quot;iznīcināt Krievijas kara noziedzniekus jebkurā pasaules malā, lai kur viņi atrastos&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Orlova, Kateryna Zakharchenko, Alisa |title=EXCLUSIVE: Ukrainian Special Forces Interrogate Wagner Mercenaries in Sudan |url=https://www.kyivpost.com/post/27637 |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |work=[[Kyiv Post]] |date={{dat|2024|2|5||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 20. septembrī [[CNN]] ziņoja,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Kent |first1=Victoria Butenko,Nima Elbagir,Gianluca Mezzofiore,Tamara Qiblawi,Allegra Goodwin,Andrew Carey,Pallabi Munsi,Mahamat Tahir Zene,Barbara Arvanitidis,Alex Platt,Lauren |title=Exclusive: Ukraine’s special services ‘likely’ behind strikes on Wagner-backed forces in Sudan, a Ukrainian military source says |url=https://www.cnn.com/2023/09/19/africa/ukraine-military-sudan-wagner-cmd-intl/index.html |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |work=CNN |date={{dat|2023|9|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; ka Ukrainas specvienības, visticamāk, ir saistītas ar vairākiem uzbrukumiem [[Vāgnera grupa]]s atbalstītajiem [[Ātrie atbalsta spēki (Sudāna)|Ātrajiem atbalsta spēkiem]] (RSF) [[Sudāna|Sudānā]], izmantojot ''[[DJI Mavic|DJI Mavic 3]]'' un [[FPV]] [[Bezpilota lidaparāts|dronus]]. 2024. gada martā ziņoja, ka pārvaldes vienības &quot;Timur&quot; karavīri Sudānā aktīvi cīnījās pret vāgneriešiem un RSF.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Lovett, Ian; Nikolaienko, Nikita; Bariyo, Nicholas |title=Ukraine Is Now Fighting Russia in Sudan - WSJ |url=https://www.wsj.com/world/ukraine-is-now-fighting-russia-in-sudan-87caf1d8 |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |work=[[The Wall Street Journal]] |date={{dat|2024|3|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2024|03|22||bez}} |archive-url=https://archive.today/20240322160143/https://www.wsj.com/world/ukraine-is-now-fighting-russia-in-sudan-87caf1d8 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=DOCUMENT LCI - L'Ukraine combat la Russie en Afrique : les dessous d'une opération longtemps secrète |url=https://www.tf1info.fr/international/video-document-lci-comment-l-ukraine-combat-la-russie-et-wagner-en-afrique-2290212.html |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |work=TF1 INFO |date={{dat|2024|3|21||bez}} |language=fr}}&lt;/ref&gt;

== Emblēma ==
[[Attēls:Emblem of the Defense Intelligence of Ukraine.png|thumb|right|Ukrainas Militārās izlūkošanas emblēma (kopš 2016. gada)]]
2016. gadā par pārvaldes emblēmu kļuva ilustrācija, kurā redzama [[Pūčveidīgie|pūce]], kas dur zobenu Krievijas kartes kontūrā. Tiek uzskatīts, ka pūce ir [[Sarkasms|sarkastiska]] atsauce uz Krievijas GRU specvienības emblēmu, kurā attēlots [[Sikspārņi|sikspārnis]] — pūces dabiskais upuris.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=13 Awesome Facts About Bats {{!}} U.S. Department of the Interior |url=https://www.doi.gov/blog/13-facts-about-bats |website=www.doi.gov |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |language=en |date={{dat|2024|10|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Turklāt pārvaldes devīze &quot;Gudrais valdīs pār zvaigznēm&quot; ({{val|la|Sapiens Dominabitur Astris}}) šķietami atsaucas uz GRU moto &quot;Virs mums ir tikai zvaigznes&quot; ({{val|ru|Выше нас только звёзды}}). Jaunā emblēma izraisīja Krievijas žurnālistu un politiķu, tostarp [[Dmitrijs Rogozins|Dmitrija Rogozina]], sašutumu, un daži to sauca par [[Provokācija|provokāciju]].&lt;ref name=&quot;tsn&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=У Росії раптово почалася істерія через емблему воєнної розвідки України |url=https://tsn.ua/politika/u-rosiyi-raptovo-pochalasya-isteriya-cherez-emblemu-voyennoyi-rozvidki-ukrayini-795788.html |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |work=ТСН.ua |date={{dat|2016|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161030134112/http://tsn.ua/politika/u-rosiyi-raptovo-pochalasya-isteriya-cherez-emblemu-voyennoyi-rozvidki-ukrayini-795788.html |archivedate={{dat|2016|10|30||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Galvenās izlūkošanas pārvaldes struktūra ==
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes struktūru un maksimālo apakšvienību un karavīru skaitu saskaņā ar Ukrainas likuma &quot;Par izlūkošanu&quot; 7.pantu nosaka [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про розвідку |url=https://zakon.rada.gov.ua/go/912-20 |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā Galvenās izlūkošanas pārvaldes pakļautībā esošās apakšvienības ir:
* [[Attēls:10 ОЗСпП.png|22px]] 10. ģenerālmajora Maksima Šapovala atsevišķā speciālo uzdevumu vienība
* Speciālo uzdevumu vienība &quot;Tymura&quot;
** [[Attēls:NOBODY.svg|22px]] Speciālo operāciju vienība &quot;Nobody&quot;
** [[Attēls:Емблема добровольчої сотні Ісуса Христа партії «Братство» Дмитра Корчинського у батальйоні «Азов».jpg|22px]] Bataljons &quot;Bratstvo&quot;&lt;ref&gt;[https://bratstvo.army/recruiting «Братство»]&lt;/ref&gt;
** [[Attēls:Спецпідрозділ &quot;Стугна&quot;.png|22px]] Bataljons &quot;Stuhna&quot;&lt;ref&gt;[https://lb.ua/society/2023/10/04/577940_spetspriznachentsi_skladi_gur.html Спецпризначенці в складі ГУР десантувалися на територію Криму]&lt;/ref&gt;
** [[Attēls:Chimera_Unit.webp|22px]] Vienība &quot;Khymera&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lobbyx.army/tor/rozvidnyk-do-pidrozdilu-khymera-hur-mou/ |title=Підрозділ «Химера» |access-date={{dat|2025|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241106170913/https://lobbyx.army/tor/rozvidnyk-do-pidrozdilu-khymera-hur-mou/ }}&lt;/ref&gt;
** [[Attēls:Specpidrozdil_aratta.webp|22px]] Vienība &quot;Aratta&quot;&lt;ref&gt;[https://gur.gov.ua/content/starannyi-na-polihoni-vpravnyi-u-boiu.html Старанний на полігоні&amp;nbsp;— вправний у бою!]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://shotam.info/spetspidrozdil-hur-mo-znyshchyv-haubytsiu-okupantiv-msta-b-video/ Спецпідрозділ ГУР МО знищив гаубицю окупантів «Мста-Б»]&lt;/ref&gt;
** Vienība &quot;Raven Group&quot;
** Vienība &quot;Art Division&quot;
** Vienība &quot;Spectre 33&quot;
** Vienība &quot;Paragon Company&quot;&lt;ref&gt;[https://aspi.com.ua/news/politika/yak-pracyue-speczagin-budanova-paragon#gsc.tab=0 Як працює спецзагін Буданова PARAGON?]&lt;/ref&gt;
** Vienība &quot;Black Winter&quot;
** Vienība &quot;Yunger&quot;&lt;ref&gt;[https://mil.in.ua/uk/news/v-hodi-zvilnennya-agregatnogo-zavodu-gur-vdalos-vzyaty-polonenyh/#google_vignette В ході звільнення Агрегатного заводу ГУР вдалось взяти полонених]&lt;/ref&gt;
** Vladislava Pelešenko 2. speciālo operāciju vienība&lt;ref&gt;[https://armyinform.com.ua/2024/09/15/rejd-bilya-uzberezhzhya-krymu-ta-znyshhennya-rosijskogo-su-30sm-kadry-bojovoyi-roboty-gur/ Рейд біля узбережжя Криму та знищення російського Су-30СМ: кадри бойової роботи ГУР]&lt;/ref&gt;
** 6. speciālo operāciju vienība&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Розвідник |url=https://lobbyx.army/tor/rozvidnyk-do-6-zahin-spetsialnykh-diy-hur/ |website=Lobby X |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |language=uk |archive-date={{dat|2025|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250124170532/https://lobbyx.army/tor/rozvidnyk-do-6-zahin-spetsialnykh-diy-hur/ }}&lt;/ref&gt;
** Vienība &quot;Vidar&quot;&lt;ref&gt;[https://anons-zak.com.ua/suspilstvo/34643-zakarpatec-ruslan-kaganec-povdomiv-pro-stvorennya-specpdrozdlu-vdar-gur-mo.html#google_vignette Закарпатець Руслан Каганець повідомив про створення спецпідрозділу «Відар» ГУР МО]&lt;/ref&gt;
** Izlūkošanas un triecienu bezpilota sistēmu rota &quot;First Line&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Оператор ударних БПЛА мультироторного типу |url=https://lobbyx.army/tor/operator-udarnykh-bpla-multyrotornoho-typu-do-hrupy-first-line-hur-mou/ |website=Lobby X |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |language=uk |archive-date={{dat|2024|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241226181001/https://lobbyx.army/tor/operator-udarnykh-bpla-multyrotornoho-typu-do-hrupy-first-line-hur-mou/ }}&lt;/ref&gt;
** &quot;Black Winter Group&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Оператор FPV-дронів |url=https://lobbyx.army/tor/operator-fpv-droniv-do-pidrozdilu-black-winter-group-hur-mou/ |website=Lobby X |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |language=uk |archive-date={{dat|2024|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241226103805/https://lobbyx.army/tor/operator-fpv-droniv-do-pidrozdilu-black-winter-group-hur-mou/ }}&lt;/ref&gt;
** [[Attēls:Russian Volunteer Corps logo.svg|22px]] [[Krievu brīvprātīgo korpuss]]
** [[Attēls:Siberia battalion coat of arms.png|22px]] Sibīrijas bataljons
** Vienība &quot;1514&quot;
** [[Attēls:Тэрор бат.png|22px]] Bataljons &quot;Teror&quot;&lt;ref&gt;[https://www.radiosvoboda.org/a/news-kinburnska-kosa-rosiya-hur-okupatsiya-viyna/33072930.html У ГУР кажуть, що здійснили «рейд» на Кінбурнську косу: знищили техніку і військових РФ]&lt;/ref&gt;
** [[Attēls:Belarusian volunteer corps logo.png|22px]] [[Baltkrievu brīvprātīgo korpuss]]
* Vienība &quot;Firebird&quot;&lt;ref&gt;[https://armyinform.com.ua/2023/12/26/pid-bahmutom-zagarbnykiv-nyshhat-vognenni-ptahy-gur/ Під Бахмутом загарбників нищать «вогненні птахи» ГУР]&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Batshaman.png|22px]] Bataljons &quot;Shaman&quot;
* [[Attēls:Kraken Special Unit Insignia.png|22px]] [[Specvienība &quot;Kraken&quot;]]
* [[Attēls:Емблема неформального радикального руху «Реванш».png|22px]] Bataljons &quot;Revansh&quot;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Розвідник Руслан Шеремет загинув під час спецзавдання, — ГУР Міноборони |url=https://vechirniy.kyiv.ua/news/84053/ |work=Вечірній Київ |date={{dat|2023|6|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241208193829/https://vechirniy.kyiv.ua/news/84053/ |archivedate={{dat|2024|12|08||bez}} |language=uk |access-date={{dat|2025|03|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:ArtanHURMO.png|22px]] Specvienība &quot;Artan&quot;
* [[Attēls:LegionDIU.webp|22px]] Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes Starptautiskais leģions
* [[Attēls:Kabul_9_flag.png|22px]] Specvienība &quot;Kabul 9&quot;
* Specvienība &quot;Group 13&quot;
* [[Attēls:Спецпідрозділ &quot;Крила&quot; ГУР МО.svg|22px]] Specvienība &quot;Kryla&quot;
* Specvienība &quot;Khimik&quot;

== Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieki ==
* [[Oleksandrs Skipaļskis]] (1992—1997)
* [[Ihors Smeško]] (1997—2000)
* [[Viktors Paļijs]] (2000—2003)
* [[Oleksandrs Halaka]] (2003—2008)
* [[Viktors Hvozds]] (2008—2010)
* [[Serhijs Himza]] (2010—2014)
* [[Jurijs Pavlovs]] (2014—2015)
* [[Valerijs Kondratjuks]] (2015—2016)
* [[Vasiļs Burba]] (2016—2020)
* [[Kirilo Budanovs]] (2020—2026)
* [[Olehs Ivaščenko]] (2026—pašlaik)

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:GUR MOU 25 anniversary 03.jpg|[[Petro Porošenko]] Galvenajā izlūkošanas pārvaldē 2017. gadā
Attēls:GUR MO in Kabul airport.jpg|HUR darbinieki [[Kabula]]s lidostā 2021. gadā
Attēls:Участь Президента у заходах з нагоди 30-ї річниці воєнної розвідки України 25.jpg|Uniformas uzšuve 2022. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas Bruņotie spēki]]</text>
      <sha1>krkx7uufenhmz749iv3c4xev0j74i47</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artis Ate</title>
    <ns>0</ns>
    <id>534533</id>
    <revision>
      <id>4468805</id>
      <parentid>4452751</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:52:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4468805</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6495" sha1="dhwg3m7ks3aghd5dzs26mjdtrjd0jxr" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Artis Ate
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|7|29}}
 |          dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rucava|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 193 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 88 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]], [[vieglais uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2009
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2009–2014 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]]
| kl_sez 2 = 2014–2017 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| kl_sez 3 = 2017–2019 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] 
| kl_sez 4 = 2019–2020 | klubs 4 = {{flaga|Rumānija}} ''[[U BT Cluj-Napoca]]''
| kl_sez 5 = 2020–2023| klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
| kl_sez 6 = 2023–2024| klubs 6 = {{flaga|Lietuva}} [[Pasvales &quot;Pieno žvaigzdes&quot;]]
| kl_sez 7 = 2024–pašlaik | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| kl_sez 8 =  | klubs 8 = 
| kl_sez 9 =  | klubs 9 = 
| kl_sez 10 = | klubs 10 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2018–pašlaik
 |           taut 1 = {{Bk|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 2× [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2022, 2026)&lt;/small&gt;
* 5× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2018.—2019. gada LBL sezona|2019]], [[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]]—[[2022.—2023. gada LBL sezona|2023]], [[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* 3× [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2022, 2023, 2026)&lt;/small&gt;
* Rumānijas kausa ieguvējs &lt;small&gt;(2020)&lt;/small&gt; 
 |           aģenti = Raivis Ušackis
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Artis Ate''' (dzimis {{dat|1989|7|29}} [[Rucava|Rucavā]]) ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vefriga.com/speletaji/artis-ate/|title=ARTIS ATE|website=VEF Rīga|access-date=2023-02-22|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kurā ir komandas kapteinis. Iepriekš vairākas iepriekšējās sezonas aizvadījis [[VEF Rīga]], būdams arī šīs komandas kapteinis. Pieckārtējs LBL čempions un divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions.

A. Ates jaunākais brālis [[Arnis Ate]] arī ir spēlējis basketbolu, pārstāvot [[BK Liepāja]], bet šobrīd spēlē amatieru komandā [[BK Nīca]] [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālajā basketbola līgā]].

== Karejera ==
Basketbolā trenējies Liepājas sporta skolā pie trenera Induļa Možeika, pārstāvējis [[Liepāja]]s komandu [[LJBL]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/5214798/artis-ate-nosaukts-par-lbl-menesa-labako-speletaju|title=Artis Ate nosaukts par LBL mēneša labāko spēlētāju|website=Basketbols|access-date=2023-02-22|date=2014-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Karjeras laikā A. Ate ir pārstāvējis dzimtās puses komandu [[BK Liepāja]] no 2008. līdz 2014. gadam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/23022023-artis_ate_latvijas_merkis_ir_pirma_vieta_|title=Artis Ate: &quot;Latvijas mērķis ir pirmā vieta grupā&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-02-24|date=2023-02-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī titulētākos LBL klubus [[BK Ventspils]] un [[VEF Rīga]]. Spēlējis arī [[Rumānija|Rumānijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/49888/artis-ate|title=Artis Ate, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-02-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Ievērojamākos rezultātus sasniedzis kā VEF spēlētājs, ar ko bijis četrkārtējs LBL čempions un divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions. Bijis VEF kapteinis.

2023. gada vasarā A. Ate pārcēlās uz [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubu [[Pasvales &quot;Pieno žvaigzdes&quot;]], kur spēlēja arī kā komandas kapteinis. 2024. gada vasarā atgriezās Latvijā un noslēdza līgumu ar LBL klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. 2026. gadā kopā ar Valmieras klubu kļuva par [[Latvijas kauss basketbolā|Užavas Latvijas kausa]] ieguvēju un uzvarēja gan Latvijas—Igaunijas līgas, gan LBL turnīrā.

A. Ate nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties kopš 2018. gada kļuvis par pastāvīgu [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētāju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{Valmiera Glass VIA 2026}}
{{VEF 2022}}
{{VEF 2022}}
{{VEF 2021}}
{{VEF 2019}}
}}
{{DEFAULTSORT:Ate, Artis}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>dhwg3m7ks3aghd5dzs26mjdtrjd0jxr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārcis Vītols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>537386</id>
    <revision>
      <id>4468799</id>
      <parentid>4452742</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:48:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4468799</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6837" sha1="qhy253s9sh6zg4hfxuelucwb3p9q5nl" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Mārcis Vītols
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|5|2}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Limbaži}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = 
| garums = {{mērv|cm=185}}
| svars = {{mērv|kg=87}}
| iesauka = 
| poz = [[saspēles vadītājs]]
| kar_sāk = 2011
| kar_beig = 
| alga = &lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Bijušie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2011—2014
| klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]]
| kl_sez 2 = 2014—2015
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
| kl_sez 3 = 2015—2018
| klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]]
| kl_sez 4 = 2018—2019
| klubs 4 = {{flaga|Ukraina}} ''[[BK Odessa]]''
| kl_sez 5 = 2019—2020
| klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| kl_sez 6 = 2020—2021
| klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
| kl_sez 7 = 2021—2022
| klubs 7 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]]
| kl_sez 8 = 2022—2023
| klubs 8 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Keila KK]]''
| kl_sez 9 = 2023—2025
| klubs 9 = {{flaga|Itālija}} ''[[LuxArm Lumezzane]]''
| kl_sez 10 = 2025—pašlaik
| klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| kl_sez 11 = 
| klubs 11 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut sezonas = 2018—2022
| taut = {{Bk|Latvija}}
| ni izmaiņas = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| trenera sezonas = 
| trenera klubi = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| balv = 
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* 2x [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]], [[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
| aģenti = Raivis Ušackis
| slavz = 
| dzimums = V
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Mārcis Vītols''' (dzimis {{dat|1992|5|2}} [[Limbaži|Limbažos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], bet iepriekš spēlējis vairākos [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s vadošajos klubos, kā arī [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Itālija|Itālijā]]. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. Kopā ar [[Valmiera|Valmieras]] klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos, bet pirmo reizi par Latvijas čempionu kļuva 2021. gadā [[Rīgas VEF]] sastāvā.

== Karjera ==
M. Vītols nāk no [[Aloja|Alojas]] un ir gan [[Limbažu novads|Limbažu novada]] sporta skolas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/lbl/speletaji/051608_marcis_vitols?season=5|title=Mārcis Vītols – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2026-03-10}}&lt;/ref&gt; gan [[Valmiera]]s basketbola skolas audzēknis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sports/38159-bk-ventspils-pievienojas-marcis-vitols|title=BK Ventspils pievienojas Mārcis Vītols|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2023-03-30}}&lt;/ref&gt; Profesionālā līmenī sācis spēlēt Latvijas Basketbola līgas klubā [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]]. Ārpus Latvijas spēlējis [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. 2021. gadā kopā ar VEF Rīga kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu.

2021. gada vasarā pievienojās [[Igaunija]]s vadošajam klubam [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], bet pēc vienas sezonas pārgāja uz citu Igaunijas komandu ''[[Keila KK]]'', kurā bija viens no vadošajiem spēlētājiem visas sezonas garumā. 2023. gada vasarā atgriezās [[Rīgas VEF]] sastāvā, kur vienu sezonu bija aizvadījis dažus gadus iepriekš. Oktobra sākumā VEF paziņoja, ka līgumattiecības ar iepriekšējā sezonā traumu guvušo spēlētāju tiek lauztas, un M. Vītols laukumā komandas sastāvā tā arī nedevās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/03102023-oficiali_vef_skiras_no_amerikanu_centra_d|title=Oficiāli: VEF šķiras no amerikāņu centra Džounsa un Mārča Vītola|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-10-03|date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc atveseļošanās no traumas M. Vītols divas sezonas aizvadīja [[Itālija]]s pēc spēka trešās līgas klubā ''[[LuxArm Lumezzane]]'', bet 2025. gada vasarā atgriezās Latvijā un pievienojās [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] sastāvam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/668763-pieredzejusais-marcis-vitols-atgriezas-valmiera-raivo-butirins-cempione-vef-riga|title=Pieredzējušais Mārcis Vītols atgriežas Valmierā, Raivo Butirins - čempionē &quot;VEF Rīga&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2025-08-16|date=2025-08-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada aprīlī kopā ar Valmieras klubu M. Vītols kļuva par Latvijas—Igaunijas līgas čempionu, bet maijā uzvarēja arī LBL finālsērijā, izcīnot Latvijas čempionu titulu.

Pārstāvējis Latvijas U-20 izlasi divos Eiropas čempionātos. Ar [[Agris Galvanovskis|Agra Galvanovska]] vadīto Latvijas U-20 izlasi 2011. gada Eiropas čempionātā izcīnījis 8. vietu. 2018. gadā debitējis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/15865/marcis-vitols|title=Marcis Vitols, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}
{{VEF 2021}}
{{Latvija vir basket 2011 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Vītols, Mārcis}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limbažos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>qhy253s9sh6zg4hfxuelucwb3p9q5nl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468804</id>
      <parentid>4468799</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:52:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468804</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6841" sha1="6ssxqjolmcfseutbhyn1x6cqc9f6cta" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Mārcis Vītols
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|5|2}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Limbaži}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = 
| garums = {{mērv|cm=185}}
| svars = {{mērv|kg=87}}
| iesauka = 
| poz = [[saspēles vadītājs]]
| kar_sāk = 2011
| kar_beig = 
| alga = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Bijušie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2011—2014
| klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]]
| kl_sez 2 = 2014—2015
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
| kl_sez 3 = 2015—2018
| klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]]
| kl_sez 4 = 2018—2019
| klubs 4 = {{flaga|Ukraina}} ''[[BK Odessa]]''
| kl_sez 5 = 2019—2020
| klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| kl_sez 6 = 2020—2021
| klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
| kl_sez 7 = 2021—2022
| klubs 7 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]]
| kl_sez 8 = 2022—2023
| klubs 8 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Keila KK]]''
| kl_sez 9 = 2023—2025
| klubs 9 = {{flaga|Itālija}} ''[[LuxArm Lumezzane]]''
| kl_sez 10 = 2025—pašlaik
| klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| kl_sez 11 = 
| klubs 11 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut sezonas = 2018—2022
| taut = {{Bk|Latvija}}
| ni izmaiņas = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| trenera sezonas = 
| trenera klubi = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| balv = 
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* 2× [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]], [[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
| aģenti = Raivis Ušackis
| slavz = 
| dzimums = V
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Mārcis Vītols''' (dzimis {{dat|1992|5|2}} [[Limbaži|Limbažos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], bet iepriekš spēlējis vairākos [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s vadošajos klubos, kā arī [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Itālija|Itālijā]]. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. Kopā ar [[Valmiera|Valmieras]] klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos, bet pirmo reizi par Latvijas čempionu kļuva 2021. gadā [[Rīgas VEF]] sastāvā.

== Karjera ==
M. Vītols nāk no [[Aloja|Alojas]] un ir gan [[Limbažu novads|Limbažu novada]] sporta skolas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/lbl/speletaji/051608_marcis_vitols?season=5|title=Mārcis Vītols – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2026-03-10}}&lt;/ref&gt; gan [[Valmiera]]s basketbola skolas audzēknis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sports/38159-bk-ventspils-pievienojas-marcis-vitols|title=BK Ventspils pievienojas Mārcis Vītols|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2023-03-30}}&lt;/ref&gt; Profesionālā līmenī sācis spēlēt Latvijas Basketbola līgas klubā [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]]. Ārpus Latvijas spēlējis [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. 2021. gadā kopā ar VEF Rīga kļuvis par [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu.

2021. gada vasarā pievienojās [[Igaunija]]s vadošajam klubam [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], bet pēc vienas sezonas pārgāja uz citu Igaunijas komandu ''[[Keila KK]]'', kurā bija viens no vadošajiem spēlētājiem visas sezonas garumā. 2023. gada vasarā atgriezās [[Rīgas VEF]] sastāvā, kur vienu sezonu bija aizvadījis dažus gadus iepriekš. Oktobra sākumā VEF paziņoja, ka līgumattiecības ar iepriekšējā sezonā traumu guvušo spēlētāju tiek lauztas, un M. Vītols laukumā komandas sastāvā tā arī nedevās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/03102023-oficiali_vef_skiras_no_amerikanu_centra_d|title=Oficiāli: VEF šķiras no amerikāņu centra Džounsa un Mārča Vītola|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-10-03|date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc atveseļošanās no traumas M. Vītols divas sezonas aizvadīja [[Itālija]]s pēc spēka trešās līgas klubā ''[[LuxArm Lumezzane]]'', bet 2025. gada vasarā atgriezās Latvijā un pievienojās [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] sastāvam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/668763-pieredzejusais-marcis-vitols-atgriezas-valmiera-raivo-butirins-cempione-vef-riga|title=Pieredzējušais Mārcis Vītols atgriežas Valmierā, Raivo Butirins - čempionē &quot;VEF Rīga&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2025-08-16|date=2025-08-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada aprīlī kopā ar Valmieras klubu M. Vītols kļuva par Latvijas—Igaunijas līgas čempionu, bet maijā uzvarēja arī LBL finālsērijā, izcīnot Latvijas čempionu titulu.

Pārstāvējis Latvijas U-20 izlasi divos Eiropas čempionātos. Ar [[Agris Galvanovskis|Agra Galvanovska]] vadīto Latvijas U-20 izlasi 2011. gada Eiropas čempionātā izcīnījis 8. vietu. 2018. gadā debitējis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/15865/marcis-vitols|title=Marcis Vitols, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}
{{VEF 2021}}
{{Latvija vir basket 2011 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Vītols, Mārcis}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limbažos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>6ssxqjolmcfseutbhyn1x6cqc9f6cta</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dešils Hemets</title>
    <ns>0</ns>
    <id>544321</id>
    <revision>
      <id>4468665</id>
      <parentid>3938507</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:56:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3260" sha1="irrjsv7ntvh5vsu8i2cplfyfbi7vq34" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| žanri = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = rakstnieks, aktīvists, scenārists
| rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]]
| periods = 
| temati = 
| brāļi = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| māsas = 
| vecāki = 
| vārds = Dešils Hemets
| dz_diena = 27
| vārds_orig = ''Dashiell Hammett''
| attēls = Dashiell Hammett &quot;Thin Man&quot; portrait (cropped).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1894
| dz_mēnesis = 05
| dz_vieta = {{vieta|ASV|Mērilenda|Sentmērija}}
| dzimums = V
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1961
| m_mēnesis = 01
| m_diena = 10
| m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = amerikānis
| kategorijas = 
}}'''Semjuels Dešils Hemets''' ({{Val|en|Samuel Dashiell Hammett}}, dzimis {{Dat|1894|5|27}}, miris {{Dat|1961|1|10}}) bija [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] detektīvromānu rakstnieks, kā arī politiskais aktīvists un scenārists. Radījis tādus populārus tēlus kā Semu Speidu ([[The Maltese Falcon (romāns)|''The Maltese Falcon'']]), Niku un Noru Čārlzus ([[The Thin Man (romāns)|''The Thin Man'']]) un ''The Continental Op'' ([[Red Harvest (romāns)|''Red Harvest'']] un ''[[The Dain Curse]]'').

Hemets tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem mistērijas žanra rakstniekiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Shadow man : the life of Dashiell Hammett|url=http://archive.org/details/shadowmanlifeof00laym|publisher=New York : Harcourt Brace Jovanovich|date=1981|isbn=978-0-15-181459-6|first=Richard|last=Layman}}&lt;/ref&gt; Žurnāls ''[[Time]]'' viņa 1929. gada romānu ''Red Harevst'' iekļāva 100 labāko angļu romānu no 1923. līdz 2005. gadam sarakstā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://entertainment.time.com/2005/10/16/all-time-100-novels/|title=All-TIME 100 Novels: How We Picked the List|work=Time|access-date=2023-06-25|date=2010-01-06|last=Lacayo|first=Richard|issn=0040-781X|language=en-US|archive-date=2018-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615124211/http://entertainment.time.com/2005/10/16/all-time-100-novels/}}&lt;/ref&gt; Trīs no pieciem viņa romāniem tika iekļāuti ''Crime Writers' Association'' 1990. gada 100 labāko kriminālromānu sarakstā. Savukārt ''Mystery Writers of America'' četrus Hemeta romānus iekļāva savā 100 labāko mistērijas romānu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Crown Crime Companion: The Top 100 Mystery Novels of All Time|url=https://archive.org/details/crowncrimecompan00incm|last=Mystery Writers Of America|publisher=Crown Publisher Inc|year=1995|isbn=978-0-517881-15-6}}&lt;/ref&gt; Viņa romāni un stāsti ir ietekmējuši arī kino, īpaši detektīvu, mistērijas un ''[[film noir]]'' žanrus.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}

{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Rakstnieks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Hemets, Dešils}}
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1961. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Mērilendā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā mirušie]]</text>
      <sha1>irrjsv7ntvh5vsu8i2cplfyfbi7vq34</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Staķu katoļu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>546717</id>
    <revision>
      <id>4468616</id>
      <parentid>3894044</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:30:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4468616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2707" sha1="9kqby76zz5kec5hfby8wdrzu5s52vwa" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Staķu katoļu baznīca
| infobox_width         = 
| image                 = Stakių_bažnyčia,_priekis.JPG
| image_size            = 
| caption               = Staķu katoļu baznīca
| map_type              = Lietuva
| map_size              = 
| map_label             = Staķu katoļu baznīca
| position              = left
| latd                  = 55.1832
| longd                 = 23.083
| location              = {{vieta|Lietuva|Tauraģes apriņķis|Jurbarkas rajona pašvaldība|Staķi}}
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     =
| status                = 
| functional_status     = [[baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = 
| website               = 
| architect             =
| architecture_style    = [[klasicisms]]
| facade_direction      =
| groundbreaking        = 
| year_completed        = 1821. gads
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = 
}}
&lt;mapframe text=&quot;Staķu katoļu baznīca&quot; width=260 height=260 zoom=19 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q16473015&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;
'''Staķu sv. Padujas Antonija baznīca''' ({{val|lt|Stakių šv. Antano Paduviečio bažnyčia}}) ir 19. gadsimta sākumā uzbūvēts [[klasicisms|klasicisma]] stila [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[baznīca (ēka)|dievnams]], kas atrodas [[Lietuva]]s dienvidrietumos, [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]s [[Staķi|Staķu]] miestā. Reģiona nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods — 33951).

Pamituves ciemā, kā līdz 1914. gadam sauca Staķus, ap 1750. gadu tika uzcelta kapela. 1821. gadā tika uzbūvēta mūsdienu baznīca. Līdz 1841. gadam tā bija [[Veļonas katoļu baznīca|Veļonas baznīcas]] filiāle. Līdz 1863. gadam pie baznīcas darbojās skola. 1871. gadā baznīca tika paplašināta. 1906. līdz 1907. gadam baznīcā par mācītāju kalpoja rakstnieks un publicists [[Jozs Tums]] (Vaižgants) (''Juozas Tumas-Vaižgantas'', 1869—1933). Baznīcā iebūvētas meistara A. Montvila ērģeles.

&lt;gallery&gt;
Stakių bažnyčia.JPG
Stakių bažnyčia, viduje.JPG
Stakių bažnyčia, vargonai.JPG
Stakių bažnyčia, klausykla.JPG
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://kvr.kpd.lt/#/static-heritage-detail/c8d27e84-8965-44ee-a523-da3dc58b83e7 Ieraksts Lietuvas kultūras vērtību reģistrā]
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuvas baznīcas}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Lietuvā]]
[[Kategorija:Tauraģes apriņķis]]</text>
      <sha1>9kqby76zz5kec5hfby8wdrzu5s52vwa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Endija Makdauela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548656</id>
    <revision>
      <id>4468642</id>
      <parentid>4449571</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:19:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizējums......</comment>
      <origin>4468642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2630" sha1="khjvq51cvr67xtiauw8orvu3864dysb" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Endija Makdauela
| vārds_orig = ''Andie MacDowell''
| attēls = Andie MacDowell Cannes 2015 2.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Endija Makdauela 2015. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1958|4|21}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Gefnija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise, modele
| darbības gadi = 1977—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 3
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}'''Endija Makdauela''' ({{Val|en|Andie MacDowell}}; dzimusi {{Dat|1958|4|21}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]] un [[modele]]. Pazīstama ar savām lomām romantiskajās komēdijās un drāmās.

Vienas no viņas pirmajām kinolomām bija filmās ''[[Greystoke: The Legend of Tarzan, Lord of the Apes]]'' (1984) un &quot;[[Svētā Elma uguns]]&quot; (''St. Elmo's Fire'', 1985). Kļuvusi pazīstama pēc lomas [[Stīvens Soderbergs|Stīvena Soderberga]] filmā &quot;[[Sekss, meli un video]]&quot; (1989), par ko saņēmusi ''[[Independent Spirit Award]]'' balvu, kā arī nomināciju [[Zelta globusa balva]]i. Vēlāk atveidojusi galvenās lomas tādās filmās kā &quot;[[Zaļā karte (filma)|Zaļā karte]]&quot; (''Green Card'', 1990), &quot;[[Murkšķa diena]]&quot; (1993), &quot;[[Īsie stāsti]]&quot; (''Short Cuts'', 1993), &quot;[[Četras kāzas un vienas bēres]]&quot; (1994), &quot;[[Maikls (1996. gada filma)|Maikls]]&quot; (''Michael'', 1996), ''[[Multiplicity]]'' (1996) un &quot;[[Mūza (filma)|Mūza]]&quot; (''The Muse'', 1999).

Pazīstama arī ar vairākām otrā plāna lomām filmās ''[[Beauty Shop]]'' (2005), &quot;[[Neierobežotie]]&quot; (''Footloose'', 2011), &quot;[[Maģiskais Maiks XXL]]&quot; (2015), ''[[Love After Love]]'' (2017) un &quot;[[Gatavs vai nē]]&quot; (2019). Kopā ar savu meitu [[Mārgarita Kvolija|Mārgaritu Kvoliju]] piedalījusies ''[[Netflix]]'' miniseriālā ''[[Maid]]'' (2021), par ko saņēmusi Zelta globusa balvas nomināciju.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Makdauela, Endija}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]]
[[Kategorija:Dienvidkarolīnā dzimušie]]</text>
      <sha1>khjvq51cvr67xtiauw8orvu3864dysb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Burlakova lieta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548940</id>
    <revision>
      <id>4468584</id>
      <parentid>4311424</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T14:04:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36081" sha1="o27916jvlrdpod7dxuevb5bsloiuavr" xml:space="preserve">'''Burlakova lieta'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://forbesbaltics.com/lv/zinas/raksts/latvijas-generalprokuratura-un-augstaka-tiesa-nepielauj-krievijas-valstpiederigajiem-ar-viltu-iegut-nelaika-miljardiera-olega-burlakova-aktivus |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2023|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2023|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230824113717/https://forbesbaltics.com/lv/zinas/raksts/latvijas-generalprokuratura-un-augstaka-tiesa-nepielauj-krievijas-valstpiederigajiem-ar-viltu-iegut-nelaika-miljardiera-olega-burlakova-aktivus }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/en/business/inozemtsev-on-russia-style-inheritance-business-92290993|title=Inozemtsev. On Russia-style (inheritance) business|last=Vladislav Inozemtsev|website=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|access-date=2023-08-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;forbesbaltics&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://forbesbaltics.com/lv/zinas/raksts/latvijas-policija-noversh-krievijas-valstspiederigo-meginajumu-nelikumi-sagrabt-latvija-atstatu-mantojumu|title=Latvijas policija novērš Krievijas valstspiederīgo mēģinājumu nelikumīgi sagrābt Latvijā atstātu mantojumu|website=forbesbaltics.com|language=lv|access-date={{dat|2023|08|23||bez}}|archive-date={{dat|2023|09|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230925061623/https://forbesbaltics.com/lv/zinas/raksts/latvijas-policija-noversh-krievijas-valstspiederigo-meginajumu-nelikumi-sagrabt-latvija-atstatu-mantojumu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pietiek&quot; /&gt; ir virkne plaša mēroga starptautisko tiesas procesu, kas notiek dažās jurisdikcijās (ieskaitot Londonas Augstāko tiesu) saistībā ar pazīstama [[Krievija]]s uzņēmēja [[Oļegs Burlakovs|Oļega Burlakova]] aktīviem un komercdarbību. 2021. gadā Oļegs Burlakovs nomira no [[COVID-19]] un, pēc aplēsēm, viņa atstātās bagātības apmērs ir gandrīz 3 miljardi [[Lielbritānijas mārciņas|Lielbritānijas mārciņu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russia-burlakov-businessman-death-investigation-family/31328699.html|title=Family Of Wealthy Russian Businessman Wants Independent Investigation Of Death|website=[[RFERL]]|date=June 27, 2021|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20210817005810/en/Oleg-Burlakov-Leading-Russian-Entrepreneur-Self-Made-Billionaire-Eco-Sailing-Pioneer-Dies-At-72|title=Oleg Burlakov, Leading Russian Entrepreneur, Self-Made Billionaire &amp; Eco-Sailing Pioneer Dies At 72|website=www.businesswire.com|date=August 18, 2021|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tiesas procesi notiek [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Monako]], [[Panama|Panamā]], [[Melnkalne|Melnkalnē]], [[Šveice|Šveicē]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[ASV]], [[Kipra|Kiprā]], [[Latvija|Latvijā]], Krievijā un dažās citās valstīs.

== Ievads ==
Oļegs Burlakovs&lt;ref name=&quot;автоссылка5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru//newsroom/milliardery/433309-semya-umershego-milliardera-burlakova-hochet-provesti-nezavisimuyu|title=Семья миллиардера Бурлакова хочет провести независимую экспертизу обстоятельств его смерти|website=Forbes.ru|access-date=2022-02-14|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iz.ru/1235762/iuliia-romanova/naslednyi-printcip-chem-zakonchitsia-spor-za-milliardy-olega-burlakova|title=Наследный принцип: чем закончится спор за миллиарды Олега Бурлакова|last=Юлия Романова|website=Известия|access-date=2022-02-14|date=2021-10-20|language=ru}}&lt;/ref&gt; bija Krievijas [[uzņēmējs]]&lt;ref name=&quot;finews&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.finews.com/news/english-news/50728-russian-inheritance-fight-reaches-switzerland|title=Russian Inheritance Battle Reaches Switzerland|website=finews.com|access-date=16 April 2022|date=25 March 2022|language=en}}&lt;/ref&gt; un miljardieris. 2021. gadā Burlakova bagātības apmērs sasniedza gandrīz 3 miljardus Lielbritānijas mārciņu, un viņš ieņēma 177. vietu Krievijas “[[Forbes]]” sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.rbc.ru/tyumen/15/12/2021/61b9b7f69a79470ca45bda21|title=Появилось второе завещание олигарха, имеющего активы в тюменском бизнесе|website=РБК|date=December 15, 2021|language=ru}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā viņš nomira no [[COVID-19]] sekām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru/profile/oleg-burlakov|title=Олег Бурлаков|website=Forbes.ru|access-date=2022-02-14|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;автоссылка4&quot; /&gt; Nāves apstākļi radīja dažādas aizdomas, ka cēloņi, kas izraisīja viņa nāvi, bija nedabiski.&lt;ref name=&quot;автоссылка4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru//newsroom/milliardery/433297-biznesmen-iz-spiska-forbes-umer-ot-koronavirusa|title=Бизнесмен из списка Forbes умер от коронавируса|website=Forbes.ru|access-date=2022-02-14|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ru/society/26/06/2021/60d73a509a7947f99c005c9b|title=Россиянин из списка Forbes умер от коронавируса|website=РБК|access-date=2022-02-14|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyprus-digest.com/cyprus-%CF%80%CE%B5%CE%B4-battlefield-for-a-200-million-russian-cruise-ship/|title=Cyprus πεδ battlefield for a $ 200 million Russian cruise ship|last=Team|first=Cyprus Digest|website=cyprus-digest.com|access-date=2024-02-14|date=2022-03-12|language=en-US|archive-date=2023-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206144612/https://cyprus-digest.com/cyprus-%CF%80%CE%B5%CE%B4-battlefield-for-a-200-million-russian-cruise-ship/}}&lt;/ref&gt;

Burlakovs piedzima [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] 1949. gada 24. augustā. Viņa tēvs bija militārais [[inženieris]], kas specializējās [[Kodolieroči|kodolieroču]] izstrādē. Oļegs Burlakovs uzauga [[Krima|Krimā]], pēc tam viņš ieguva izglītību Kijivas militārās aviācijas inženieru augstskolā. Mācoties augstskolā, viņš satika savu topošo sievu Ludmilu, un 1971. gadā viņi apprecējās. Vēlāk piedzima divas meitas — Jeļena un Veronika.

Savas karjeras sākotnējos posmos Burlakovs aptuveni 20 gadus dienēja [[Padomju armija|Padomju armijā]], vienlaikus veicot zinātniskus pētījumus militārās aviācijas jomā. 1980. gadā viņš sekmīgi aizstāvēja disertāciju Žukovska Gaisa spēku inženieru akadēmijā Maskavā, iegūstot padomju zinātnisko grādu “Zinātņu kandidāts”. 1989. gadā, [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] laikā, viņš pameta dienestu Padomju armijā “morālu apsvērumu dēļ”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru/milliardery/350965-zelenye-parusa-kak-odin-iz-samyh-skrytnyh-uchastnikov-spiska-forbes-oleg-burlakov|title=Зеленые паруса. Как один из самых скрытных участников списка Forbes Олег Бурлаков увлекся судостроением|website=Forbes.ru|date=October 12, 2017|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Oļegam Burlakovam bija tuvs draugs — [[Nikolajs Kazakovs]], viņa māsas Veras vīrs. Vēlāk viņš arī kļuva par Oļega biznesa partneri. 1988. gadā Oļegs Burlakovs, Nikolajs Kazakovs un viņa sieva Vera Kazakova (pirmslaulības uzvārds: Burlakova) nodibināja [[Harkiva|Harkivā]] kooperatīvo apvienību ar nosaukumu “''Integral''”. Sākotnēji kompānija specializējās [[Kažokāda|kažokādu]] pārdošanā un pēc tam ātri paplašināja savas darbības jomu, sākot tirgot ķimikālijas un medicīnisko aprīkojumu, kā arī veica nelielus būvprojektus. Dažus mēnešus pēc kooperatīva “''Integral''” darba uzsākšanas partneri izveidoja [[Francija]]s-Krievijas kopuzņēmumu “''Sovinterfrans''”, kas tirgoja cementu, piedalījās naftas un gāzes ieguves projektos, veica nelielus būvprojektus. 1991. gadā sabruka PSRS. Burlakovs un Kazakovs paplašināja savu biznesu, iegūstot kontroli pār dažiem lieliem rūpnieciskajiem uzņēmumiem, jo īpaši, piemēram, “''Belgorodcement''”, “''Novoroscement''” un “''Burņeftegaz''”.

1994. gadā, pēc tam, kad Krievijā noziedznieki mēģināja nolaupīt viņa meitas, Oļegs Burlakovs nolēma ar ģimeni pārcelties uz [[Kanāda|Kanādu]]. Ludmila Burlakova kopā ar abām meitām Jeļenu un Veroniku sāka dzīvot Kanādā un pēc kāda laika saņēma Kanādas pases. Oļegs Burlakovs arī kļuva par Kanādas pilsoni, tomēr turpināja veikt komercdarbību Krievijā. 2008. gadā Oļegs Burlakovs, viņa sieva Ludmila un meita Veronika saņēma uzturēšanās atļaujas [[Monako]], kļūstot tur par nodokļu maksātājiem.

== Ģimenes konflikta sākums ==
2003. gadā Oļegs Burlakovs un Nikolajs Kazakovs pārdeva rūpnīcu “''Belgorodcement''” par 75 milj. [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Pārdošanas rezultātā gūtais ienākums tika reinvestēts [[Novorosijska|Novorosijskā]] esošajā cementa rūpnīcā “''Novoroscement''”. 2007. gadā partneri pārdeva savas daļas uzņēmumā “''Novoroscement''” aptuveni par 1,5 mljrd. USD, vienlaikus iegādājoties [[Tjumeņa]]s naftas kompānijas “''Burņeftegaz''” akciju kontrolpaketi un attīstot tās darbību līdz 2014. gadam, kad viņi pārdeva savu kontrolpaketi.

Kontrolpaketes pārdošanas rezultātā gūtā liela naudas līdzekļu summa tika nodota glabāšanai Ludmilai Burlakovai kā nominālajam turētājam nodokļu optimizācijas nolūkā.

2017.—2018. gados attiecības ģimenē pakāpeniski saasinājās, pieaugot savstarpējam naidīgumam. Mediji ziņoja, ka galvenais iemesls tam bija, kā izrādījās, mīlestības romāns, kas sākās starp Oļegu Burlakovu un jaunu sievieti vārdā Sofija Ševcova, kura strādāja par stjuarti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/5681642|title=Люблинский суд решил по-княжески|website=Коммерсантъ|date=November 24, 2022|language=ru}}&lt;/ref&gt; Kļuva zināms, ka Burlakova un Ševcovas mērķis bija laist pasaulē bērnu, un šim nolūkam viņi daudzkārt izmantoja [[Mākslīgā apaugļošana|ekstrakorporālo apaugļošanu]]. Burlakova sieva un meitas sāka izturēties pret viņu agresīvi.

2018. gadā Ludmila Burlakova no [[Bankas konts|bankas kontiem]], kas tika atvērti uz viņas vārda, izņēma lielas kapitāla summas, kuru glabāšanu viņai bija uzticējuši viņas vīrs un viņa biznesa partneris Nikolajs Kazakovs. Īstenot šīs darbības Ludmilai palīdzēja meitas un viņu vīri, no kuriem viens ir ASV investīciju baņķieris Gregorijs Glainers ''(Gregory Gliner'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ruscrime.com/the-lublin-court-recognized-the-law-of-monaco-the-sister-of-the-late-vera-and-her-husband-nikolai-kazakov-will-receive-a-fortune-of-3-billion/|title=The Lublin court recognized the law of Monaco: the sister of the late Vera and her husband Nikolai Kazakov will receive a fortune of 3 billion - Ruscrime|website=ruscrime.com|date=November 29, 2022|language=en|access-date={{dat|2023|08|23||bez}}|archive-date={{dat|2023|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206035541/https://ruscrime.com/the-lublin-court-recognized-the-law-of-monaco-the-sister-of-the-late-vera-and-her-husband-nikolai-kazakov-will-receive-a-fortune-of-3-billion/}}&lt;/ref&gt; Pēc aplēsēm, Ludmilas Burlakovas izņemto līdzekļu kopsumma ir 1,5 mljrd. dolāru.

=== Laulības šķiršanas process ===
2018. gadā Ludmila Burlakova sāka Monako laulības šķiršanas procesu, kurā bija naudas strīds starp laulātajiem. Oļegs Burlakovs, uzskatot, ka viņa sieva nozaga naudu, ierosināja pret viņu krimināllietu Monako.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

2019. gada martā tiesa nolēma sadalīt par labu Ludmilai Burlakovai un Oļegam viņu Monako esošo ģimenes māju: 10. un 11. stāvu ar baseinu saņēma Ludmila, savukārt 9. stāvu — Oļegs.&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru//milliardery/449751-semejnye-cennosti-kak-nasledniki-olega-burlakova-borutsa-za-2-7-mlrd|title=Семейные ценности: как наследники Олега Бурлакова борются за $2,7 млрд|website=Forbes.ru|access-date=2022-02-14|language=ru}}&lt;/ref&gt;

2019. gada septembrī Burlakovs izvirzīja apsūdzības krāpšanā un svešas mantas piesavināšanās izdarīšanā pret savu sievu un jaunāko meitu Veroniku, ceļot prasības Monako un Šveices tiesā. Savā prasībā viņš apgalvoja, ka viena daļa no līdzekļiem piederēja viņam, bet otra daļa — viņa biznesa partnerim, kopā ar kuru viņš nopelnīja naudu, pārdodot kompānijas “''Burņeftegaz''” (par 1 mljrd. USD) un “''Novoroscement''” (par 1,45 mljrd. USD). 2018. gadā bez Burlakova un Kazakova piekrišanas nauda tika pārskaitīta uz dažādiem Ludmilas Burlakovas kontrolētajiem kontiem, kas tika turēti ārzonā, tai skaitā uz kontu [[Gērnsijas sala|Gērnsijas salā]]. Daļēji nauda tika ieskaitīta Burlakova meitu kontos un daļēji — [[Bahamu Salas|Bahamu Salu]] trastā, kura beneficiāres ir uzņēmēja sieva un meitas.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newizv.ru/news/society/21-10-2021/zaveschanie-po-pravu-prozhivaniya-nasledstvo-olega-burlakova-mozhet-poluchit-ego-sestra|title=Завещание по праву проживания: наследство Олега Бурлакова может получить его сестра|website=newizv.ru|access-date=2022-02-14|language=ru|archive-date=2022-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20220214235036/https://newizv.ru/news/society/21-10-2021/zaveschanie-po-pravu-prozhivaniya-nasledstvo-olega-burlakova-mozhet-poluchit-ego-sestra}}&lt;/ref&gt; Monako policija sāka izmeklēšanu, 2022. gada decembrī izvirzot apsūdzības pret Ludmilu Burlakovu.

2020. gadā Ludmila Burlakova cēla civilprasību pret savu vīru Anglijas un Velsas Augstākajā tiesā. Izņemot viņas vīru, par atbildētājiem kļuva vēl 12 fiziskas un juridiskas personas Šveicē, ieskaitot “''Leo Trust''” — uzņēmumu, kas sniedza korporatīvos pakalpojumus dažādām Oļega Burlakova izveidotajām juridiskajām personām.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://life.ru/p/1406173|title=&quot;Чёрная жемчужина&quot; за $250 млн: что будут делить наследники мультимиллионера Бурлакова|website=Life.ru|access-date=2022-02-14|date=2021-06-28|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru//milliardery/405937-supruga-uchastnika-spiska-forbes-olega-burlakova-podala-na-nego-v-londonskiy-sud|title=Супруга участника списка Forbes Олега Бурлакова подала на него в лондонский суд|website=Forbes.ru|access-date=2022-02-14|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Oļega Burlakova pieaugušās meitas Veronika un Jeļena pārtrauca attiecības ar tēvu un nostājās savas mātes pusē. Krievijas laikraksts “''Izvestija''” ziņo, ka Burlakovs vairākkārt mēģināja atjaunot attiecības ar meitām, tomēr kā atbildi saņēma tikai oficiālas vēstules no viņu advokātiem, kuri prasīja pārtraukt visus kontaktus.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Laulības šķiršanas procesam bija jānoslēdzas 2021. gada vasaras beigās, taču uzņēmējs nomira pirms tā pabeigšanas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Nāves apstākļi ==
2018. gadā Burlakova privātajā lidmašīnā tika atrasta izsekošanas ierīce. [[Nica]]s prokuratūra sāka izmeklēšanu sakarā ar privātās dzīves aizskārumu. “''Forbes''” avoti ziņo, ka ierīce tika paslēpta somā, kuru lidmašīnā ienesa viņa meita Veronika.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

2018. gada novembrī [[Maskava|Maskavā]] pret Burlakovu tika izdarīts slepkavības mēģinājums, viņš guva ievainojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru/milliardery/368791-v-moskve-soversheno-pokushenie-na-biznesmena-burlakova|title=В Москве совершено покушение на бизнесмена Бурлакова|website=Forbes.ru|date=November 6, 2018|language=ru}}&lt;/ref&gt; Aptuveni tajā pašā laikā, kad tika izdarīts slepkavības mēģinājums, viņa automašīnā arī tika atrasta izsekošanas ierīce. Oļegs Burlakovs atklāti nosauca par slepkavības mēģinājuma organizatoriem savu sievu, meitas un Gregoriju Glaineru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://secretmag.ru/criminal/sledstvie-aktivizirovalo-delo-o-pokushenii-na-rossiiskogo-millionera-posle-ego-smerti-ot-koronavirusa.htm|title=Следствие активизировало дело о покушении на российского миллионера после его смерти от коронавируса|website=secretmag.ru|access-date=2023-08-01|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2018/11/06/russian-multi-millionaire-escapes-assassination-attempt-media-report-a63409|title=Russian Multi-Millionaire Escapes Assassination Attempt, Media Report|last=|first=|website=The Moscow Times|access-date=2023-08-01|date=2018-11-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā Oļegs Burlakovs nomira no [[COVID-19]] klīnikā “Lapino” [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]]. Nāves apstākļi rada aizdomas, ka cēloņi, kas izraisīja viņa nāvi, bija nedabiski.

Uzņēmēja māsa Vera Kazakova plānoja apglabāt viņu Serafima kapos viņa dzimtajā pilsētā ­— [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], kur atrodas viņa mātes, tēva un vecāmātes kapa vietas. Vera Kazakova apgalvo, ka Oļegs it kā paudis vēlēšanos tikt apglabātam tieši tur.

Tomēr uzņēmēja atraitne Ludmila Burlakova un viņas meitas Veronika un Jeļena uzstāja uz mirušā apglabāšanu Kanādā, neskatoties uz to, ka, pēc laikraksta “''Izvestija''” datiem, viņas nekad nav apmeklējušas Oļegu Burlakovu slimnīcā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru//newsroom/milliardery/434351-telo-millionera-burlakova-peredano-ego-zhene|title=Тело миллионера Бурлакова передано его жене|website=Forbes.ru|access-date=2022-02-14|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;автоссылка3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru//milliardery/434715-millionera-burlakova-pohoronili-v-kanade|title=Миллионера Бурлакова похоронили в Канаде|website=Forbes.ru|access-date=2022-02-14|language=ru}}&lt;/ref&gt; Kazakova apgalvoja, ka Oļega Burlakova slimības laikā neviens no viņa tuvākajiem radiniekiem nemēģināja gūt informāciju par viņa veselības stāvokli.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tomēr Burlakova sievas un meitu pārstāvji apgalvoja, ka patiesībā viņi lūdza sniegt šādu informāciju.&lt;ref name=&quot;автоссылка3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;автоссылка1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru//newsroom/milliardery/433323-nachalsya-tanec-na-kostyah-sestra-umershego-millionera-burlakova|title=&quot;Начался танец на костях&quot;: сестра умершего миллионера Бурлакова обратилась в СК|website=Forbes.ru|access-date=2022-02-14|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Krievijas varas iestādes atteicās nodot Oļega Burlakova mirstīgās atliekas viņa māsai. Vēlāk personas, kas sevi dēvēja par Ludmilas Burlakovas advokātiem, organizēja viņa mirstīgo atlieku izvešanu no morga. Vera Kazakova vērsās Krievijas Izmeklēšanas komitejā, lūdzot veikt autopsiju. Atbilstoši izmeklētāja nolēmumam mirstīgās atliekas tika nogādātas citā morgā, bet Ludmila Burlakova pārsūdzēja šo lēmumu. Galu galā advokāti mirstīgās atliekas&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; pārveda uz Šveici,&lt;ref name=&quot;osn&quot; /&gt; un pēc tam — uz Kanādu.

2021. gada februārī Krievijas policija veica pārbaudi, lai konstatētu iespējamus Krievijas tiesību aktu pārkāpumus mirstīgo atlieku izvešanas laikā. 2021. gada oktobrī Solncevas starprajonu izmeklēšanas nodaļa (Maskavas Rietumu administratīvā apgabala Izmeklēšanas pārvalde) izskatīja Oļega Burlakova mirstīgo atlieku izvešanas apstākļus. Pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]] muitas amatpersonas pieņēma viltotus dokumentus, kas tika noformēti miljardiera mirstīgo atlieku izvešanai uz Šveici.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;osn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.osnmedia.ru/proisshestviya/telo-milliardera-iz-spiska-forbes-burlakova-nezakonno-vyvezli-v-shvejtsariyu/|title=Тело миллиардера из списка Forbes Бурлакова незаконно вывезли в Швейцарию|last=Натали Нойманн|website=Общественная служба новостей|access-date=2022-02-14|date=2021-10-18|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.ru/social/2021/10/18/stalo-izvestno-o-nezakonnom-vyvoze-tela-milliardera-burlakova-v-shveycariyu.html|title=Стало известно о незаконном вывозе тела миллиардера Бурлакова в Швейцарию|website=www.mk.ru|access-date=2022-02-14|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Burlakovs tika apglabāts Kanādā 2021. gada 16. jūlijā. Kā ziņo žurnāla “''Kompanija''” avots,&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ko.ru/articles/prodolzhaetsya-borba-za-nasledstvo-olega-burlakova/|title=Продолжается борьба за наследство Олега Бурлакова|website=ko.ru|access-date=2022-02-14|language=ru|archive-date=2022-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20220214005233/https://ko.ru/articles/prodolzhaetsya-borba-za-nasledstvo-olega-burlakova/}}&lt;/ref&gt; Burlakova pelni tika apbedīti kolumbārija sienā bez identifikācijas plāksnes.

== Pretendenti uz mantojumu ==
Uz Oļega Burlakova mantojumu pretendē Ludmila Burlakova un abas viņa meitas, no vienas puses, kā arī viņa māsa Vera Kazakova un viņas vīrs un biznesa partneris Nikolajs Kazakovs, no otras puses. Tiesības uz mantojumu arī izvirzījusi Sofija Ševcova, kas rīkojas savas nepilngadīgas meitas, kuras tēvs esot Oļegs Burlakovs, vārdā. 2021. gada decembrī Sofija Ševcova vērsās tiesā Sanktpēterburgā ar pieteikumu, lai noskaidrotu, ka Oļegs Burlakovs patiešām ir viņas meitas tēvs.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://versia.ru/vera-kazakova-lyudmila-burlakova-i-sofiya-shevcova-byutsya-za-scheta-650-mln-i-chyornuyu-zhemchuzhinu-olega-burlakova|title=Наследники рвут тело покойного - Вера Казакова, Людмила Бурлакова и София Шевцова бьются за счета, $ 650 млн и &quot;Чёрную жемчужину&quot; Олега Бурлакова|website=versia.ru|access-date=2022-02-14|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Mediji ziņo, ka 2004. gadā Oļegs Burlakovs sastādīja testamentu. Vēlāk, 2018. gadā, viņš pats paziņoja, ka patiesībā tobrīd nekāda testamenta nebija. Pēc viņa nāves tika atrasts ar roku rakstīts [[testaments]], kas tika datēts ar 2019. gadu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Saskaņā ar šo dokumentu viņš atstāja visu savu mantu savai māsai Verai Kazakovai un viņas vīram Nikolajam Kazakovam; Burlakova sieva un meitas šajā testamentā netiek minētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iz.ru/1210012/2021-08-20/v-monako-nashli-zaveshchanie-rossiiskogo-biznesmena-olega-burlakova|title=В Монако нашли завещание российского бизнесмена Олега Бурлакова|last=Елена Белова|website=Известия|access-date=2022-02-14|date=2021-08-20|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kp.ru/daily/28359/4507571/|title=Наследники российского богача спорят из-за &quot;пиратской яхты&quot; стоимостью в 21 млрд рублей|last=Евгений ПРОСКУРЯКОВ|website=kp.ru|access-date=2022-02-14|date=2021-11-23|language=ru}}&lt;/ref&gt; Turklāt Oļegs Burlakovs uzdeva savai māsai un svainim rūpēties par Sofiju Ševcovu un viņas meitu, kā arī par citiem ģimenes locekļiem.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Krievijas tiesas apstiprināja šī testamenta īstumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20221124/nasledstvo-1833908940.html|title=Суд поделил богатства умершего от COVID-19 миллионера Бурлакова|website=РИА Новости|access-date=2023-08-01|date=|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās tiesvedības lietā par mantojumu ===
Pēc Burlakova nāves dažādās pasaules valstīs vesela virkne tiesu un policijas iestāžu turpina uzsākto civilprocesu un kriminālprocesu izskatīšanu. Lielākoties tie skar tiesības uz aktīviem, kā arī pretenzijas, kas saistītas ar Oļega Burlakova mantojumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russia-burlakov-businessman-death-investigation-family/31328699.html|title=Family Of Wealthy Russian Businessman Wants Independent Investigation Of Death|work=Radio Free Europe/Radio Liberty|access-date=2023-08-01|date=2021-06-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Lielbritānijā ====
Lielbritānijā Ludmila Burlakova cēla prasību Augstākajā tiesā. Viņa prasīja atzīt, ka Oļegs Burlakovs un Nikolajs Kazakovs nebija sadarbības partneri, un atlīdzināt zaudējumus, kuru apmērs pārsniedz 700 milj. dolāru. Pēc stāvokļa uz 2023. gada aprīli šis process ir agrīnā izskatīšanas posmā.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/russian-oligarchs-widow-and-daughters-fight-for-a-share-of-his-3bn-estate-g3hrg22pk|title=Russian oligarch’s widow and daughters fight for a share of his £3bn estate|access-date=2023-08-01|date=2023-07-31|last=Ames|first=Jonathan|issn=0140-0460|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Monako ====
Monako turpinās civilprocess par 2019. gadā ar roku rakstītā un par labu Verai Kazakovai un Nikolajam Kazakovam sastādītā testamenta atzīšanu par spēkā esošu. Tiesa atzina, ka tai ir kompetence izskatīt šo lietu un iecēla mantojuma pārvaldītāju.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

Pret Ludmilu Burlakovu ir ierosināta krimināllieta sakarā ar svešas mantas piesavināšanās faktu un naudas līdzekļu atmazgāšanu, pārņemot viņai kā nominālajam turētājam glabāšanā nodotos aktīvus.

==== Panamā ====
Burlakovam un Kazakovam bija bizness Panamā. Veronika un Ludmila Burlakova mēģināja iegūt kontroli pār dažiem Panamas uzņēmumiem, kas piederēja privātajiem Panamas paju fondiem, uzrādot nederīgas uzrādītāja akcijas un cenšoties mainīt direktoru padomes sastāvu šajos uzņēmumos. Šie mēģinājumi bija neveiksmīgi, un civilprocesu un kriminālprocesu ietvaros Panamas tiesa pieņēma lēmumus, kas aizliedz Veronikai un Ludmilai rīkoties kā šo Panamas uzņēmumu akcionārēm.

==== Melnkalne ====
[[Attēls:BlackPearl01a.jpg|thumb|Melnā pērle (jahta)]]
Melnkalnes tiesā Burlakova atraitne un meitas mēģināja uzlikt arestu jahtai “Melnā pērle”, kas pieder Burlakova kontrolē bijušajai kompānijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20210817005810/en/Oleg-Burlakov-Leading-Russian-Entrepreneur-Self-Made-Billionaire-Eco-Sailing-Pioneer-Dies-At-72|title=Oleg Burlakov, Leading Russian Entrepreneur, Self-Made Billionaire &amp; Eco-Sailing Pioneer Dies At 72|website=www.businesswire.com|access-date=2023-08-01|date=2021-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.superyachtfan.com/yacht/black-pearl/owner/|title=Remembering Oleg Burlakov: Russian Billionaire and Visionary in Yachting Industry|website=SuperYachtFan|access-date=2023-08-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boatblurb.com/post/russian-oligarch-s-black-pearl-at-the-center-of-huge-legal-dispute-over-his-fortune|title=Russian Oligarch’s 'Black Pearl' at the Center of Huge Legal Dispute Over His Fortune|website=BoatBlurb|access-date=2023-08-01|date=2021-12-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Tiesa atteicās konfiscēt kuģi.

==== Šveice ====
Ludmila Burlakova un viņas meitas ir ierosināja tiesvedību, prasot iesaldēt kontus, kas pieder Panamas juridiskajai personai, kuras beneficiārs bija Oļegs Burlakovs. Pieteikums tika atsaukts. Pēc tam sievietes izvirzīja dažas kriminālsūdzības pret Oļegu Burlakovu un Kazakoviem. Prokurors šīs sūdzības noraidīja.&lt;ref name=&quot;finews&quot; /&gt;

==== Ukraina ====
Ukrainā pret Ludmilu Burlakovu tika ierosinātas trīs krimināllietas: par necieņu pret tiesu, par mantojuma iegūšanu valdījumā krāpnieciskā ceļā, par svešas mantas piesavināšanos. Pēc stāvokļa uz 2023. gada aprīli visas trīs lietas ir sākotnējā izskatīšanas posmā. Ukrainas policija izsludināja Ludmilu Burlakovu meklēšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dailynewshack.com/global/478899.html|title=The family of a Russian oligarch in the EU is hiding almost $ 1.5 billion from sanctions - media - Daily News Hack|last=Joseph|website=|access-date=2023-08-01|date=2023-05-31|language=en|archive-date=2023-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230729101635/https://dailynewshack.com/global/478899.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monaco-tribune.com/en/2023/12/oleg-burlakov-who-will-get-the-inheritance/|title=Oleg Burlakov: who will get the inheritance?|last=Esteve|first=Camille|website=Monaco Tribune|access-date=2024-02-14|date=2023-12-20|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

==== ASV ====
Burlakova meitas cēla prasību pret Kazakovu ģimeni savu bērnu vārdā par summas 15 milj. dolāru apmērā piedziņu sakarā ar to, ka Burlakovi zaudēja tiesības uz luksusa dzīvokli [[Maiami|Maiami (Floridas štatā)]]. Šī procesa ietvaros Nikolajs un Vera Kazakovi cēla pretprasību, izvirzot pret Burlakoviem apsūdzības slepenā norunā nolūkā pārņemt un nolaupīt Kazakoviem piederošos aktīvus. ASV Nikolajs Kazakovs cēla pretprasību pret Ludmilu, viņas meitām un Gregoriju Glaineru. Kazakovi apgalvo, ka Glainers izmantoja savas zināšanas un profesionālos sakarus, lai veicinātu Kazakova un Oļega Burlakova partneru aktīvu nodošanu un izšķērdēšanu. Mēģinot slēpt šo aktīvu būtisku pārvietošanu uz ārzemēm, daži aktīvi, kā šķiet, tika pārvietoti caur riska ieguldījumu fondu “''Ironwall Capital''”, šim nolūkam radot nepatiesus ieguldījumu zaudējumus.&lt;ref name=&quot;td&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://the-daily.org/health/item/73475-latvian-police-foil-an-attempt-by-russian-nationals-to-illegally-seize-inheritance-left-in-latvia|title=Latvian police foil an attempt by Russian nationals to illegally seize inheritance left in Latvia - The Daily|website=the-daily.org|date=October 3, 2017|language=en|access-date={{dat|2023|08|23||bez}}|archive-date={{dat|2023|05|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230514162853/https://the-daily.org/health/item/73475-latvian-police-foil-an-attempt-by-russian-nationals-to-illegally-seize-inheritance-left-in-latvia}}&lt;/ref&gt;

2022. gada novembrī Burlakovas cēla prasību uz ASV Federālo Reketa un korupcijas apkarošanas likuma (RICO likums) pamata, apgalvojot, ka dažādi korporatīvo pakalpojumu sniedzēji un juridiskas personas ietilpa noziedzīgas organizācijas, kas nodarbojās ar reketu. Trīs mēnešus pēc tās iesniegšanas Burlakovas brīvprātīgi atsauca šo prasību.

==== Krievija ====
Pēc tam, kad Veronika iesniedza pieteikumu par mantojuma apliecības izdošanu, Kazakovi Krievijā cēla civilprasību Krievijas tiesās par viņu atzīšanu par mantiniekiem, pamatojoties uz 2019. gadā ar roku sastādītā testamenta. 2022. gada 8. oktobrī Krievijas Federācijas Ļubļino rajona tiesa atzina 2019. gada testamentu par spēkā esošo. Burlakovas pārsūdzēja atzīšanu Maskavas pilsētas tiesā, kura 2023. gada 4. aprīlī uzturēja [zemākās instances] lēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://versia.ru/v-bitve-za-mnogomilliardnoe-nasledstvo-sud-priznal-edinstvennoe-zaveshhanie-olega-burlakova|title=Конец ушлой вдовы и ее дочерей - В битве за многомиллиардное наследство суд признал единственное завещание Олега Бурлакова|website=versia.ru|access-date=2023-05-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20221124/nasledstvo-1833908940.html|title=Суд поделил богатства умершего от COVID-19 миллионера Бурлакова|website=РИА Новости|access-date=2023-05-19|date=2022-11-24|language=ru}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Krievijas Federācijas [[Civilkodekss|Civilkodeksu]] testamenta forma tiek noteikta atbilstoši tās valsts likumiem, kurā personai bija pastāvīga dzīvesvieta testamenta sastādīšanas brīdī. Testaments nevar tikt atzīts par spēkā neesošu tā formas dēļ, ja forma atbilst testatora dzīvesvietas tiesību aktiem.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

Vienlaikus, stjuarte Sofija Ševcova vērsās Viborgas rajona tiesā, lūdzot atzīt, ka viņas meita Nikola ir Oļega Burlakova meita. 2022. gada 11. martā tiesa viņu atbalstīja. Šis lēmums arī tika pārsūdzēts, un apelācijas tiesa to atcēla un nozīmēja ģenētisko ekspertīzi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spb.kp.ru/daily/27381/4575097/|title=Суд без генетической экспертизы признал наследником миллиардера полуторагодовалую девочку|access-date=2023-08-01|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Ludmila Burlakova vērsās Sanktpēterburgas Petrogradas rajona tiesā ar prasību pret Nikolaju Kazakovu, lūdzot piedzīt no viņa summu 800 milj. [[Krievijas rublis|Krievijas rubļu]] apmērā. Pirmās instances tiesa atteicās apmierināt prasību, Ludmila Burlakova pārsūdzēja tās lēmumu. 2022. gada 22. oktobrī apelācijas tiesa uzturēja pirmās instances tiesas lēmumu. Kasācijas instances tiesā tika iesniegta apelācijas sūdzība, bet 2023. gada 3. martā kasācija arī tika noraidīta.

==== Latvija ====
Latvijas varasiestādes uzsāka krimināllietu pret Sofiju Ševcovu, Ludmilu Burlakovu un Jeļenu Burlakovu, kā arī vietējo notāri Ingūnu Bobrovsku par iespējamu vienošanos, lai konfiscētu Oļega Burlakova aktīvus, krāpnieciskā ceļā saņemot apliecību par tiesībām uz mantojumu.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pietiek&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/latvija_sakts_kriminalprocess_pret_krievijas_valstspiederigajiem,_kuri_pretende_uz_krievu_oligarha_atstato_mantojumu/|title=Pietiek :: Latvijā sākts kriminālprocess pret Krievijas valstspiederīgajiem, kuri pretendē uz krievu oligarha atstāto mantojumu|website=pietiek.com|access-date=2023-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;td&quot; /&gt;

==== Kiprā ====
Kiprā drīzumā tiks apstrīdēts Ludmilas Burlakovas un viņas meitu lūgums par t.s. ''ad colligenda'' ordera izdošanu attiecībā uz tās kompānijas akcijām, kurai pieder slavenā jahta “Melnā pērle”. ''Ad colligenda'' ordera izdošana tika apstrīdēta uz Kazakovu iesnieguma pamata. Kazakovi lūdza izdot t.s. prerogatīvo ''certiorari'' tiesas rīkojumu (kārtībā, kādā augstākstāvošā tiesa izprasa lietu no zemākstāvošās tiesas pārskatīšanai). Augstākā tiesa pieņēma lēmumu par labu Kazakovu kungiem. Ludmila Burlakova un viņas meitas pārsūdzēja šo lēmumu un šobrīd šī apelācija gaida izskatīšanu Augstākajā tiesā.

Turklāt Kipras tiesa pašlaik izskata Kazakovu iesniegto pārsūdzību pret pagaidu orderi, saskaņā ar kuru juridiskā persona, kuras īpašumā atrodas “Melnā pērle”, ir jānodod mantojuma pārvaldītājiem, kas tika iecelti Latvijas tiesas izskatītās mantošanas lietas ietvaros.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]]</text>
      <sha1>o27916jvlrdpod7dxuevb5bsloiuavr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džambi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>556480</id>
    <revision>
      <id>4468719</id>
      <parentid>4376003</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T00:30:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468719</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13804" sha1="f9jey07ldjil1mjf8wlp4gtfmbwi90d" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste|name=Džambi|official_name={{ubl|''Jambi''}}
|type=Indonēzijas province|image_skyline=Kantor Gubernur Jambi - Jambi City, JA (25-11-2022).jpg|imagesize=|image_caption=Gubernatora rezidence Džambi
|image_flag=Flag of Jambi.svg|flag_size=|image_shield=Coat of arms of Jambi.svg|shield_size=65px|nickname=|motto=|anthem=
|capital=[[Džambi (pilsēta)|Džambi]]|largest_city=|official_language=[[indonēziešu valoda]]
|spoken_language=[[malajiešu valoda]]s Džambi dialekts,&lt;br&gt;[[javiešu valoda]]|
image_map=Jambi in Indonesia.svg|mapsize=|map_caption=|subdivision_type=Valsts|subdivision_name={{IDN}}
|leader_party=|leader_title=|leader_name=|area_footnotes=|area_magnitude=
|area_total_km2=49026.58|area_land_km2=|area_water_km2=|area_water_percent=|area_rank=|elevation_max_m=3805
|population_footnotes=|population_total=3631136|population_as_of=2022. gadā|population_rank=|population_density_km2=auto
|population_blank1_title=|population_blank1=|population_blank2_title=|population_blank2=
|timezone=[[Indonēzijas rietumu laiks]]|utc_offset=+7|website={{URL|http://www.jambiprov.go.id}}
|footnotes=|blank_name=|blank_info=}}

'''Džambi''' ({{val|id|Jambi}}) ir viena no [[Indonēzija]]s provincēm un atrodas [[Sumatra]]s salas vidusdaļā. Tās galvaspilsētu un lielāko pilsētu arī sauc par [[Džambi (pilsēta)|Džambi]]. Tā robežojas ar [[Riau]] provinci ziemeļos, [[Rietumsumatra|Rietumsumatru]] rietumos, [[Benkulu]] dienvidrietumos, Dienvidsumatru dienvidos, un tai ir kopīga jūras robeža ar [[Riau arhipelāgs|Riau salām]] austrumos. Provinces sauszemes platība ir 49 026,58 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, no tiem iekšējo ūdeņu platība 3 274,95 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Tajā bija 3 092 265 iedzīvotāji pēc 2010. gada tautas skaitīšanas un 3 548 228 pēc 2020. gada tautas skaitīšanas; oficiālā aplēse 2022. gada vidū bija 3 631 136.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gis.dukcapil.kemendagri.go.id/peta/|title=Visualisasi Data Kependudukan|website=gis.dukcapil.kemendagri.go.id|access-date=2023-11-26|archive-date=2022-07-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220705211227/http://gis.dukcapil.kemendagri.go.id/peta/}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Province galvenokārt atrodas salas līdzenajā austrumu daļā, ko raksturo purvains reljefs un lielas upes. Šeit tek arī Sumatras garākā [[Batanhari (upe)|Batanhari]] upe, kas sadalās divos zaros, plūst cauri austrumu aluviālajam līdzenumam un ietek [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūrā]] 1° dienvidu platuma grādā. Citas lielākas upes ir Batanmeranina, Batantebo, Batatabira, Batantembesi, Batanbungo, Berbaka, Penabuana, Airhitama, Mendahara, Dendana un Batanasai. Augstākie kalni ir [[Kerinči]], Raja, Sumbins, Masuraitujuhs un Alass.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://indonesiabangun.tripod.com/welcome_to_sumatra_island.htm|title=Welcome to Sumatra Island|website=indonesiabangun.tripod.com|access-date=2023-11-26|archive-date=2023-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20231126005615/https://indonesiabangun.tripod.com/welcome_to_sumatra_island.htm}}&lt;/ref&gt; Austrumu piekrastē atrodas [[Berbakas nacionālais parks]]. Provincei nav jūras salu.

Galvaspilsēta Džambi atrodas aptuveni 60 km augšpus caur to tekošās Batanhari grīvas. Rietumos province iesniedzas kalnos, kur tajā atrodas liela daļa no [[Kerinči-Seblata nacionālais parks|Kerinči-Seblata nacionālā parka]], kurš ir lielākais Sumatrā.

== Vēsture ==
[[Attēls:Gerbang menuju Candi Muaro Jambi.jpg|thumb|Tempļa atliekas Muarodžambi]]
Džambi antīkajā laikmetā bija [[Malaju karaliste]]s sastāvdaļa. Karaliste nodarbojās ar tirdzniecību visā [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un ārpus tā. Zināms, ka tā sūtījusi misiju uz [[Ķīna|Ķīnu]] 644. gadā. 685. gadā to anektēja [[Šrīvidžaja]], bet 9. gadsimtā tā mēģināja atjaunot savu neatkarību. Džambi kļuva par ekonomisku un militāru sāncensi savai dienvidu kaimiņienei [[Palembana]]i par tirdzniecību Malakas šaurumā. Arī pēc 1025. gada Dienvidindijas [[Čolas dinastija|Čolas impērijas]] iebrukumiem Dienvidaustrumāzijā Džambi joprojām sūtīja misijas uz Ķīnu.

Muarodžambi ciematā gandrīz 30 km uz ziemeļaustrumiem no Džambi, arheologi ir atklājuši kādreiz nozīmīgas budistu tempļu pilsētas pamatus. Vietas ziedu laiki ir datējami ar 7. līdz 12. gadsimtu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://redaksi.waspada.co.id/v2021/|title=Waspada Online|access-date=2023-11-26|date=2020-10-03|language=id-ID|archive-date=2023-04-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230419005425/http://redaksi.waspada.co.id/v2021/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://voi.id/memori/41380/melacak-jejak-sumber-sejarah-kerajaan-melayu-di-sumatra|title=Melacak Jejak Sumber Sejarah Kerajaan Melayu di Sumatra|website=web.archive.org|access-date=2023-11-26|date=2022-09-01|archive-date=2022-09-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220901163643/https://voi.id/amp/41380/melacak-jejak-sumber-sejarah-kerajaan-melayu-di-sumatra}}&lt;/ref&gt;

[[Nīderlande]]s klātbūtnes pirmajās desmitgadēs reģionā, kad holandieši bija vieni no tirgotājiem, kas konkurēja ar britiem, ķīniešiem, arābiem un malajiešiem, Džambi sultanāts guva peļņu no [[Pipari|piparu]] tirdzniecības ar holandiešiem. Šīs attiecības vājinājās ap 1770. gadu.

1833. gadā nelieli konflikti ar [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija|Nīderlandes Austrumindijas kompāniju]], kas tolaik bija labi nostiprinājusies Palembanā, noveda pie tā, ka holandieši arvien vairāk juta nepieciešamību kontrolēt Džambi rīcību. Viņi piespieda sultānu Fačarudinu piekrist lielākai holandiešu klātbūtnei reģionā un kontrolei pār tirdzniecību, lai gan sultanāts palika nomināli neatkarīgs. Sākot ar 1850. gadu, tika ieviesti Brazīlijas [[Gumijkoks|gumijkoki]], kas līdz ar pipariem kļuva par svarīgu eksporta nozari. Pirmā gumijas uzplaukuma laikā pēc Pirmā pasaules kara daudzi strādnieki tika piesaistīti gumijas plantācijām. 1858. gadā holandieši, noraizējušies par citu ārvalstu spēku konkurenci, iebruka Džambi ar spēku no savas galvaspilsētas [[Džakarta|Batāvijas]]. Viņi sastapa tikai vāju pretestību, un sultāns Taha aizbēga augšup pa upi uz Džambi iekšzemes reģioniem. Holandieši iecēla savu marioneti — valdnieku Nazarudinu zemieņu reģionā, kas ietvēra galvaspilsētu. Nākamos četrdesmit gadus Taha saglabāja valdīšanu sultanāta kalnu daļā un lēnām atjaunoja savu ietekmi uz zemieņu reģioniem, noslēdzot politiskas vienošanās un laulības. Tomēr 1904. gadā holandieši bija kļuvuši spēcīgāki un kā daļu no lielākas kampaņas, lai nostiprinātu kontroli pār visu arhipelāgu, viņiem izdevās sagūstīt un nogalināt Tahu, un 1906. gadā visa Džambi teritorija tika pakļauta tiešai koloniālajai kontrolei.

Pēc Džambi sultāna Tahas Saifudina nāves 1904. gada 27. aprīlī un panākumiem Nīderlandes kontrolētajos Džambi sultanāta apgabalos, Džambi tika izveidota kā rezidence un iekļauta Nīderlandes Indijas teritorijā. Džambi pirmo rezidentu Helfrihu iecēla ģenerālgubernators 1906. gada 4. maijā, un viņa inaugurācija notika 1906. gada 2. jūlijā.

1945. gadā visa Sumatra veidoja vienu provinci, bet 1948. gadā tā tika sadalīta trīs provincēs, tostarp Centrālās Sumatras provincē (kurā ietilpa mūsdienu Džambi province). 1957. gadā šī īslaicīgā province pati tika sadalīta, un Džambi tika izveidota kā atsevišķa pašreizējā province.

Līdz 20. gadsimta vidum ceļu sistēma un tās radītā ekonomiskā izmantošana (pipari un gumijas koki) sekoja upēm — liela daļa džungļu nemaz nebija pieejama. Līdz ar [[Transsumatras šoseja]]s izbūvi 1970./80. gados ievērojami paplašinājās zemes izmantošanas iespējas. Vienlaikus ar šosejas būvniecību tika veicināta imigrācija (īpaši no [[Java (sala)|Javas]]).&lt;ref&gt;D. Murdiyarso1, M. van Noordwijk u. a.: [http://www.asb.cgiar.org/pdfwebdocs/JambiT_ransect_final_LO.pdf ''Environmental benefits and sustainable land-use options in the Jambi transect, Sumatra, Indonesia.'' Journal of Vegetation Science] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220129131113/http://www.asb.cgiar.org/PDFwebdocs/JambiT_ransect_final_LO.pdf |date={{dat|2022|01|29||bez}} }} (PDF; 404 kB)&lt;/ref&gt; Piekrastes mežu atvēršana [[palmu eļļa]]s plantācijām un apmetnēm 1997./1998. gadā izraisīja plašus mežu ugunsgrēkus un gaisa piesārņojumu.

== Administratīvais iedalījums ==
[[Attēls:Gubernur Jambi Al Haris.jpg|thumb|Al Hariss, Džambi gubernators kopš 2021. gada]]
[[Attēls:Prov. Jambi.jpg|thumb|Provinces administratīvā karte]]
Province ir iedalīta 2 pilsētās (''kota)'' un 9 reģionos (''kabupaten)'', kas aptuveni atbilst Latvijas valstspilsētām un novadiem. Šīs pilsētas un reģioni tālāk iedalās 141 rajonā (''Kecamatan'') un zemākajās vienībās: 153 pilsētu mikrorajonos (''Kelurahan'') u 1399 lauku pagastā (''Desa'').

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Reģiona&lt;br&gt;kods || Nosaukums || Platība&lt;br&gt;(km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;) || Iedzīvotāji&lt;br /&gt;2010 || Iedzīvotāji&lt;br /&gt;2020 || Iedzīvotāji&lt;br /&gt;novērtējums&lt;br /&gt;2022. gada vidus || Galvaspilsēta || [[Tautas attīstības indekss|TAI]]&lt;ref&gt;[https://jambi.bps.go.id/site/resultTab All Stats search] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170809211501/http://jambi.bps.go.id/site/resultTab |date={{dat|2017|08|09||bez}} }} jambi.bps.go.id&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;2018 novērtējums
|-
| 15.01 || [[Kerinči reģions]]||align=&quot;right&quot;|3445,20||align=&quot;right&quot;|229 495||align=&quot;right&quot;|250 259||align=&quot;right&quot;|253 863|| [[Siulaka]]|| 0,705 ({{font color|green|Augsts}})
|-
| 15.02 || [[Meraninas reģions]]|| align=&quot;right&quot; |7540,12||align=&quot;right&quot;|333 206||align=&quot;right&quot;|354 052||align=&quot;right&quot;|357 577|| [[Banko]]|| 0,688 ({{font color|#fc0|Vidējs}})
|-
| 15.03 || [[Sarolanunas reģions]]||align=&quot;right&quot;|5935,89||align=&quot;right&quot;|246 245||align=&quot;right&quot;|290 047||align=&quot;right&quot;|298 091|| [[Sarolanuna]]|| 0,694 ({{font color|#fc0|Vidējs}})
|-
| 15.04 || [[Batanhari reģions]]||align=&quot;right&quot;|5387,52||align=&quot;right&quot;|241 334||align=&quot;right&quot;|301 700||align=&quot;right&quot;|313 209|| [[Muarabuliana]] || 0,693 ({{font color|#fc0|Vidējs}})
|-
| 15.05 || [[Muarodžambi reģions]]||align=&quot;right&quot;|5225,80||align=&quot;right&quot;|342 952||align=&quot;right&quot;|402 017||align=&quot;right&quot;|412 830|| [[Sengeti]]|| 0,683 ({{font color|#fc0|Vidējs}})
|-
| 15.06 || [[Rietumu Tandžundžabunas reģions]]||align=&quot;right&quot;|5546,06||align=&quot;right&quot;|278 741||align=&quot;right&quot;|317 498||align=&quot;right&quot;|324 530|| [[Kualatunkala]]|| 0,671 ({{font color|#fc0|Vidējs}})
|-
| 15.07 || [[Austrumu Tandžundžabunas reģions]]||align=&quot;right&quot;|4546,62||align=&quot;right&quot;|205 272||align=&quot;right&quot;|229 813||align=&quot;right&quot;|234 164|| [[Muarasabaka]]|| 0,633 ({{font color|#fc0|Vidējs}})
|-
| 15.08 || [[Buno reģions]]||align=&quot;right&quot;|4760,83||align=&quot;right&quot;|303 135||align=&quot;right&quot;|362 363||align=&quot;right&quot;|373 344|| [[Muarabuno]] || 0,694 ({{font color|#fc0|Vidējs}})
|-
| 15.09 || [[Tebo reģions]]||align=&quot;right&quot;|6103,74||align=&quot;right&quot;|297 735||align=&quot;right&quot;|337 669||align=&quot;right&quot;|344 816|| [[Muaratebo]]|| 0,686 ({{font color|#fc0|Vidējs}})
|-
| 15.71 || [[Džambi (pilsēta)]]||align=&quot;right&quot;|169,89||align=&quot;right&quot;|531 857||align=&quot;right&quot;|606 200||align=&quot;right&quot;|619 553|| - || 0,774 ({{font color|green|Augsts}})
|-
| 15.72 || [[Sunaipenu]]||align=&quot;right&quot;|364,92||align=&quot;right&quot;|82 293||align=&quot;right&quot;|96 610||align=&quot;right&quot;|99 233|| - || 0,746 ({{font color|green|Augsts}})
|-
| || ''Province kopā'' ||align=&quot;right&quot;|49026,58||align=&quot;right&quot;|3 092 265||align=&quot;right&quot;|3 548 228||align=&quot;right&quot;|3 631 136|| Džambi
|0,705 ({{font color|green|Augsts}})
|}

== Iedzīvotāji ==
[[Attēls:RITUAL MANDI SAFAR.jpg|thumb|Vietējais reliģiskais Mandi Safara rituāls]]
Džambi provinces oficiālā valoda ir [[indonēziešu valoda]], tāpat kā visās Indonēzijas daļās. Tomēr Džambi ir arī dzimtā vieta vairākām vietējām valodām un dialektiem, piemēram, Džambi, Lempuras un Rantaupandžanas malajiešu valodām (vai tās dialektiem), kerinči un kubu valodas, kas arī pieder pie malajiešu valodām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwwstaff.eva.mpg.de/~gil/ismil/16/abstracts/McKinnonYantiColeHermon.pdf|title=Divergent Varieties of Malay in Upstream Jambi. Timothy McKinnon, Yanti, Peter Cole, Gabriella Hermon|website=web.archive.org|access-date=2023-11-26|archive-date=2014-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20140714121431/http://wwwstaff.eva.mpg.de/~gil/ismil/16/abstracts/McKinnonYantiColeHermon.pdf}}&lt;/ref&gt;

Migrācijas dēļ daudzas etniskās grupas no dažādām Indonēzijas daļām atveda arī savas dzimtās valodas, īpaši [[Javiešu valoda|javieši]]. Provincē ir arī vairāku Ķīnas valodu runātāji.

[[Islāms]] ir pārliecinoši galvenā reliģija Džambi, un tam pieder 96,5% iedzīvotāju. Mazākumu atļautās reliģijas ir [[kristietība]] ar 3%, [[budisms]] 0,97%, [[hinduisms]] ar 0,25% un [[konfūcisms]] ar 0,05% iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sensus.bps.go.id/main/index/sp2010|title=Sensus Penduduk 2010 - Badan Pusat Statistik|website=sensus.bps.go.id|access-date=2023-11-26}}&lt;/ref&gt;

=== Etniskais iedzīvotāju sastāvs ===
* 38% [[Malajieši|malajiešu]]
* 20% [[Javieši|javiešu]]
* 10,2% [[Ķīnieši|ķīniešu]]
* 10% [[Kerinči (tauta)|kerinču]]
* 5,2% [[Minankabavi|minankabavu]]
* 3,4% [[Bataki|bataku]]
* 3,3% [[Bandžari|bandžaru]]
* 3,1% [[Bugi|bugu]]
* 2,6% [[Sundi|sundu]]
* 4,4% citu

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indonēzijas provinces}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indonēzijas provinces]]</text>
      <sha1>f9jey07ldjil1mjf8wlp4gtfmbwi90d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzīvnieku brīvība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>565674</id>
    <revision>
      <id>4468715</id>
      <parentid>4460900</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T23:43:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468715</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47063" sha1="ixyj3nctt8se37u7rw4ishcxq1wn6wu" xml:space="preserve">'''“Dzīvnieku brīvība”''' ir 2012. gadā [[Latvija|Latvijā]] reģistrēta neatkarīga bezpeļņas [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskā organizācija]] (NVO), kuras mērķis ir dzīvnieku, vides un indivīda tiesību aizsardzība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/statuti|title=Statūti|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; “Dzīvnieku brīvība” ir biedrs [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskajā aliansē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/ko-mes-kopa-paveicam|title=Ko mēs kopā paveicām 2022. gadā?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Dzīvnieku brīvība logo.png|alt=Logo redzams biedrības nosaukums līdzās lāča ķepas nospiedumam.|thumb|Biedrības &quot;Dzīvnieku brīvība&quot; logo.]]
Pastāvēšanas laikā organizācija veikusi pētījumus dzīvnieku fermās un [[Lobijs|lobija]], sabiedrības informēšanas un iesaistes aktivitātes. “Dzīvnieku brīvība” pazīstama ar kampaņām, kas panāca aizliegumus Latvijā izmantot savvaļas dzīvniekus [[Cirks|cirkā]] un audzēt dzīvniekus [[Kažokāda|kažokādu]] ieguvei, kā arī ar ikgadējo akciju “Neapēd zemeslodi” un citām iniciatīvām.

== Organizācijas vēsture un darbības virzieni ==
[[Biedrība]] “Dzīvnieku brīvība” dibināta 2012. gadā pēc ierosinājuma virtuālā domubiedru grupā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vegan.lv/pasakumi/dzivnieku-briviba/|title=Dzīvnieku brīvības dibināšana|website=Vegan.LV|access-date=2024-03-05|date=2012-09-22|language=lv|archive-date=2024-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240527200005/https://vegan.lv/pasakumi/dzivnieku-briviba/}}&lt;/ref&gt; Dibināšana notika Rīgā, Meža ielā 4, tolaik biedrības “[[Zaļā brīvība]]” telpās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Kampaņa “Par cilvēcīgu cirku” ===
2014. gada 14. aprīlī “Dzīvnieku brīvība” publiski aicināja [[Rīgas cirks|Rīgas cirku]] pārtraukt sadarbību ar [[Ziloņi|ziloņu]] dresētāju Larsu Holšeru, kas iepriekš bija atlaists no vairāku citu valstu cirkiem cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5210680/aicina-rigas-cirku-izbeigt-sadarbibu-ar-cietsirdigu-zilonu-dresetaju|title=Aicina Rīgas cirku izbeigt sadarbību ar cietsirdīgu ziloņu dresētāju|website=Ceļojumi|access-date=2024-03-05|date=2014-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; 19. aprīlī “Dzīvnieku brīvība” pirms Larsa Holšera izrādes pie cirka rīkoja piketu pret dzīvnieku izmantošanu cirkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5208679/dzivnieku-aizstavji-proteste-pret-dzivnieku-izmantosanu-rigas-cirka|title=Dzīvnieku aizstāvji protestē pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā|website=Dzīvnieki|access-date=2024-03-05|date=2014-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Biedrība ziņoja, ka šis ir iesākums aktivitātēm, “lai panāktu Latvijas pievienošanos to daudzo valstu pulkam, kurā dzīvnieku cirks ir aizliegts.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/media/set/?set=a.673146192746266&amp;type=3|title=Protests pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā|last=Facebook|access-date=2024-03-05|date=2014-04-19}}&lt;/ref&gt;

Jūnijā “Dzīvnieku brīvība” ar atklātu vēstuli lūdza [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministriju]], [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departamentu un [[Saeima]]s Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju aicināt [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] vadību atteikties no dzīvnieku izmantošanas izrādēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/atklata-vestule-par-rigas-cirku|title=Atklāta vēstule par Rīgas Cirku|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; No 3. jūlija līdz 30. augustam “Dzīvnieku brīvība” pie [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] rīkoja 27 piketu sēriju kampaņas “Par cilvēcīgu cirku” ievaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/uzsak-piketu-seriju-pret-dzivnieku-izmantosanu-cirka|title=Uzsāk piketu sēriju pret dzīvnieku izmantošanu cirkā|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/ar-krasnu-zibakciju-nosledzam-piketu-seriju-pie-rigas-cirka|title=Ar krāšņu zibakciju noslēdzam piketu sēriju pie Rīgas cirka|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Piketu sērijas laikā biedrība komunicēja ar valsts iestādēm par to, vai savvaļā notvertu dzīvnieku izmantošana cirkā atbilst likumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/rosina-izvertet-iestazu-bezdarbibu-saistiba-ar-zilonu-izmantosanu-cirka|title=Rosina izvērtēt iestāžu bezdarbību saistībā ar ziloņu izmantošanu cirkā|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

2015. gada oktobrī &quot;Dzīvnieku brīvība&quot; tikās ar [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvjiem, kuri piekrita nostājai, ka savvaļas dzīvnieku izmantošana pasākumos būtu jāaizliedz.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/pvd-atbalsta-aicinajumu-aizliegt-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a149463/|title=PVD atbalsta aicinājumu aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirkā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Novembrī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]] ziņoja, ka sadarbībā ar Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi rosinās aizliegt izmantot savvaļas sugu dzīvniekus atrakcijās un cirkos un veidos darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus grozījumiem [[Normatīvais akts|normatīvajos aktos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/46696701/zm-rosinas-aizliegt-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-atrakcijas-un-cirka|title=ZM rosinās aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirkā|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Decembrī “Dzīvnieku brīvība” publicēja [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijai]] adresētu interneta vietni un petīciju “Par cilvēcīgu cirku”, kurā vāca parakstus par cirka [[Reforma|reformu]] un apkopoja [[Inteliģence (sabiedrības slānis)|inteliģences]] pārstāvju viedokļus par to.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://par-cilvecigu-cirku.lv/|title=Par cilvēcīgu cirku|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2023-03-22|archive-date=2023-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322100505/https://par-cilvecigu-cirku.lv/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/latvijas-inteligence-aicina-atteikties-no-dzivnieku-cirka|title=Latvijas inteliģence aicina atteikties no dzīvnieku cirka|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Starp iniciatīvas atbalstītājiem bija [[Egils Levits]], tolaik [[Eiropas Savienības Tiesa]]s tiesnesis, vēlāk [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts Prezidents]] (2019-2023) un komentēja to šādi: &lt;blockquote&gt;&quot;Ir pienācis laiks apzināties, ka arī dzīvniekiem ir tiesības saņemt cieņpilnu attieksmi no cilvēka. Redzot lāci, kurš izdresēts braukt ar velosipēdu, pārņem [[Kauns|kauna]] sajūta - par cilvēkiem, kuri šādi pazemo citu dzīvu būtni. Tiesiski nav šķēršļu dzīvnieku pretdabisku un līdz ar to neētisku izmantošanu nepieļaut. Vajadzīga tikai attiecīga sabiedrības nostāja un politiskā griba.&quot;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;/blockquote&gt;
[[Attēls:Protests par cilvēcīgu cirku.jpg|alt=Piketa dalībnieki ar plakātiem par dzīvnieku aizstāvību un izklaidi bez dzīvnieku izmantošanas, kā arī papīra karodziņiem, uz kuriem attēlots pārsvītrots lācis uz riteņa.|left|thumb|Pikets kampaņas &quot;Par cilvēcīgu cirku&quot; ietvaros.]]
2016. gada februārī [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] uzdeva [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] valdei izstrādāt jaunu darbības stratēģiju, paredzot pāreju uz darbību bez savvaļas dzīvnieku izmantošanas.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/km-uzdod-rigas-cirka-valdei-izstradat-darbibas-strategiju.a166985/|title=KM uzdod Rīgas cirka valdei izstrādāt darbības stratēģiju|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kā iemeslus ministrija norādīja gan cirka ēkas tehnisko stāvokli, gan sabiedrības nostāju dzīvnieku cirka jautājumā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tehniskā nolietojuma dēļ [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēka 2016. gadā tika slēgta renovācijas nolūkos.

2017. gada 21. februārī izskatīšanai [[Saeima|Saeimā]] tika nodots [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] izstrādāts likumprojekts par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas ietvēra aizliegumu atrakcijās izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/285745-cirka-izrades-bez-savvalas-dzivniekiem-2017|title=Cirka izrādes bez savvaļas dzīvniekiem|last=|website=lvportals.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=846/Lp12|title=Nr. 846/Lp12. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā|website=saeima.lv|access-date=2024-03-05|date=2017-03-03|language=latviešu}}&lt;/ref&gt; 20. martā “Dzīvnieku brīvība” ziņoja, ka vietnē “Par cilvēcīgu cirku” savākti 26 000 parakstu, kas tika iesniegti Saeimā kopā ar 37 NVO parakstītu vēstuli, kurā deputāti tika aicināti atbalstīt Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/iesniedzam-saeima-26-000-parakstus-par-cilvecigu-cirku|title=Iesniedzam Saeimā 26 000 parakstus par cilvēcīgu cirku|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija neatbalstīja šo likumprojektu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4581720/saeima-tomer-konceptuali-atbalsta-aizliegumu-cirka-izmantot-savvalas-dzivniekus|title=Saeima tomēr konceptuāli atbalsta aizliegumu cirkā izmantot savvaļas dzīvniekus|website=Dzīvnieki|access-date=2024-03-05|date=2017-03-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Saeima 2017. gada 15. jūnijā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, nosakot pilnīgu savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Grozījumi tika izsludināti 26. jūnijā un stājās spēkā 13. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/288574-aizliedz-savvalas-dzivnieku-izmantosanu-atrakcijas-un-cirka-izrades-2017|title=Aizliedz savvaļas dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirka izrādēs - LV portāls|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2019-07-30|archive-date=2019-07-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20190730131344/https://lvportals.lv/skaidrojumi/288574-aizliedz-savvalas-dzivnieku-izmantosanu-atrakcijas-un-cirka-izrades-2017}}&lt;/ref&gt;

[[Rīgas cirks]] pēc ēkas renovācijas atsāka darbību 2018. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cirks.lv/cirks/par-mums/|title=Par mums|website=cirks.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

=== Medību regulējums ===
2013. gadā [[Saeima|Saeimā]] tika skatīti [[Medības|Medību]] likuma grozījumi, iekļaujot priekšlikumu atļaut medīt ar [[Loks (ierocis)|loku]] nebrīvē (piemēram, [[Brieži|briežu]] dārzos) turētus savvaļu sugu dzīvniekus un nelimitēti medījamo sugu dzīvniekus.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/deputati-neatbalsta-loka-medibas-14013095|title=Deputāti neatbalsta loka medības|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; 20. jūnijā, noslēdzošā [[Saeima]]s lasījuma rītā, “Dzīvnieku brīvība” kopā ar NVO “[[Dzīvnieku draugs]]” pie [[Saeimas nams|Saeimas]] rīkoja piketu pret loka medību legalizēšanu, norādot, ka “pat profesionālākie [[Loks (ierocis)|loku]] mednieki labvēlīgākajos apstākļos sakropļo vismaz 3–4 reizes vairāk dzīvnieku nekā caurmērā medībās ar [[Šaujamierocis|šaujamieročiem]]”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-proteste-pret-medibam-ar-loku-un-bultam.a59390/|title=REPORTĀŽA: Protestē pret medībām ar loku un bultām|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Galējā lasījumā [[Saeima]] pieņēma Medību likuma grozījumus, taču noraidīja konkrēto priekšlikumu par medībām ar [[Loks (ierocis)|loku]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

2024. gada februārī “Dzīvnieku brīvība” pievienojās 12 NVO atklātā vēstulē pret Rīgas pašvaldības noteikumu projektu par medību atļaušanu galvaspilsētas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7954581/nevalstiskas-organizacijas-pauz-bazas-par-iespejamu-medibu-rikosanu-riga|title=Nevalstiskās organizācijas pauž bažas par iespējamu medību rīkošanu Rīgā|website=tvnet.lv|access-date=2024-03-05|date=2024-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa pret dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei ===
[[Attēls:Madona AB 02 (8503465980).jpg|alt=Lapsa sprostā|thumb|Kadrs no biedrības publicētā materiāla, kur redzami apstākļi uzņēmuma &quot;Madona&quot; zvēraudzētavā.]]
2013. gada 21. janvārī “Dzīvnieku brīvība” izveidoja petīciju “Par kažokzvēru aizsardzību” vietnē [[ManaBalss.lv]]&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-kazokzveru-audzesanas-izbeigsanu-latvija/show?locale=lv|title=PAR KAŽOKZVĒRU AIZSARDZĪBU|website=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|access-date=2024-03-05|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un 24. februārī paziņoja par jaunas kampaņas uzsākšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/DzivniekuBriviba/posts/514522528589043|title=&quot;Dzīvnieku brīvība&quot; uzsāk kampaņu &quot;Kažokādas otra puse&quot;|website=www.facebook.com|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; publicējot video materiālus, kas dokumentēja [[dzīvnieku labturība]]s problēmas 6 Latvijas [[Kažokzvēru audzēšana|zvēraudzētavās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/43089466/raidijums-dzivnieku-aizstavji-atklaj-parkapumus-kazokzveru-fermas-foto|title=Raidījums: dzīvnieku aizstāvji atklāj pārkāpumus kažokzvēru fermās (foto)|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Biedrība iesniedza materiālus [[Valsts policija|Valsts policijā]] un PVD, rīkoja informatīvu akciju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/pie-brivibas-pieminekla-pulcejas-dzivnieku-aizstavji-389289|title=Pie Brīvības pieminekļa pulcējas dzīvnieku aizstāvji|website=Dienas Bizness|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; un performanci,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=MBWHgboYMRg|title=Protests pret kažokādu industriju|website=Youtube|access-date=2024-03-05|date=2013-12-16}}&lt;/ref&gt; lai pievērstu sabiedrības uzmanību dzīvnieku turēšanas apstākļiem zvēraudzētavās un petīcijai par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu.

2014. gada decembrī petīcija bija savākusi vairāk nekā 10000 parakstu,&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; un biedrība iesniedza to [[Saeima|Saeimā]]. Janvārī biedrība kopā ar citām vides un dzīvnieku aizsardzības NVO nodibināja apvienību “Sabiedrība pret kažokādām”, lai kopā virzītu iniciatīvu par zvēraudzēšanas aizliegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5858116/sabiedriba-pret-kazokadam-kazokadas-ir-nezeliga-grezniba|title=«Sabiedrība pret kažokādām»: Kažokādas ir nežēlīga greznība|website=Zemeslode|access-date=2024-03-05|date=2014-01-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Saeima]]s izskatīšanas laikā “Dzīvnieku brīvība” sadarbībā ar “Solid Data” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, kurā noskaidroja, ka 65% iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu [[Kažokāda|kažokādu]] ieguvei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/59972-vairums-latvijas-iedzivotaju-neatbalsta-zveraudzesanu-liecina-aptauja|title=Vairums Latvijas iedzīvotāju neatbalsta zvēraudzēšanu, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tomēr [[Saeima]] pēc izskatīšanas iniciatīvu 2015. gada februārī noraidīja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/CCB4B7F1E490C9C2C2257DF700454293?OpenDocument|title=LM109_0 (Sēde: 19.02.2015)|website=saeima.lv|access-date=2024-03-05|date=2015-02-19}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Trīs nedēļas zvēraudzētavā.jpg|alt=Ūdele ar mazuli sprostā|left|thumb|Kadrs no pētījuma &quot;Trīs nedēļas zvēraudzētavā&quot;.]]
Jūlijā “Dzīvnieku brīvība” un “Sabiedrība pret kažokādām” ziņoja par [[dzīvnieku labturība]]s pārkāpumiem uzņēmuma “Grobiņa” zvēraudzētavā, kuru rezultātā gāja bojā vairāk nekā 400 [[Ūdeles|ūdeļu]] mazuļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/foto-dzivnieku-aizstavju-riciba-nonakusi-sokejosi-dokumenti-kas-pierada-cietsirdibu-pret-dzivniekiem-grobinas-zveraudzetava/|title=FOTO: dzīvnieku aizstāvju rīcībā nonākuši šokējoši dokumenti, kas pierāda cietsirdību pret dzīvniekiem Grobiņas zvēraudzētavā|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2015-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Decembrī par minēto zvēraudzētavu ziņoja arī NVO “[[Vides aizsardzības klubs]]”, norādot uz neattīrītu notekūdeņu (ūdeļu vircas) izvadīšanu apkārtnē, radot smaku un vides [[Piesārņojums|piesārņojumu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/zveraudzetavu-vergale-vaino-vircas-nopludinasana.a114004/|title=Zvēraudzētavu Vērgalē vaino vircas nopludināšanā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā “Dzīvnieku brīvība” par “Grobiņa” audzētavu publicēja pētījumu “Trīs nedēļas zvēraudzētavā” un atsāka parakstu vākšanu petīcijā par zvēraudzēšanas aizliegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/petijums-tris-nedelas-zveraudzetava|title=Pētījums &quot;Trīs nedēļas zvēraudzētavā&quot;|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Pētījums tika veikts, biedrības aktīvistei trīs nedēļas strādājot par [[Ūdeles|ūdeļu]] kopēju un dokumentējot darba ikdienu, tostarp mazuļu masveida bojāeju turēšanas apstākļu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/50373229/dzivnieku-tiesibu-aizstavji-kazokzveru-audzetava-grobina-atkal-atklaj-parkapumus|title=Dzīvnieku tiesību aizstāvji kažokzvēru audzētavā 'Grobiņa' atkal atklāj pārkāpumus|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada rudenī biedrība rīkoja foto akciju “Lapsu tūre”, kurā piedalījās iedzīvotāji no 55 Latvijas pilsētām un ciemiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/dzivniektiesibu-akcija-veic-vairak-neka-3000-kilometru-garu-celojumu-pa-latviju|title=Dzīvniektiesību akcijā veic vairāk nekā 3000 kilometru garu ceļojumu pa Latviju|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Šajā periodā tika atklāts arī pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā – milzu lapsas skulptūra “Dzimuši brīvībai” [[Lastādijas radošais kvartāls|Lastādijas radošajā kvartālā]], Vilhema Purvīša (bij. Turgeņeva&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=350088|title=Par Turgeņeva ielas pārdēvēšanu par Vilhelma Purvīša ielu un grozījumiem Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr. 5536|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;) ielā 17.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/tapis-pirmais-dzivnieku-aizstavibai-veltitais-makslas-objekts-riga--milzu-lapsa-14254107|title=Tapis pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā – milzu lapsa|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; To radīja mākslinieki Aleksandrs Marinoha un Oļegs Marinoha sadarbībā ar biedrību “Dzīvnieku brīvība” un vairāk nekā 100 tās biedriem un brīvprātīgajiem, kas pina lapsas kažoku no metāla un kaņepju materiāliem.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

[[COVID-19 pandēmija]]s laikā “Dzīvnieku brīvība” vērsa sabiedrības uzmanību uz zvēraudzētavām kā potenciāliem vīrusa rezervuāriem un sabiedrības aizsardzības nolūkos paātrinātiem zvēraudzēšanas aizlieguma procesiem ārzemēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/dzivnieku-briviba-latvija-butu-pilniba-jaizbeidz-zveraudzesanu/|title=“Dzīvnieku brīvība”: Latvijā būtu pilnībā jāizbeidz zvēraudzēšanu|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2020-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/52951741/dzivnieku-briviba-krievu-rulete-ar-covid-19-zemkopibas-ministrijas-gaume|title='Dzīvnieku brīvība': Krievu rulete ar Covid-19 Zemkopības ministrijas gaumē|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada jūnijā “Dzīvnieku brīvība” publicēja pētījumu “Dzimis zvēraudzētavā”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=agg5WLRYsDQ|title=Dzimis zvēraudzētavā: slepens pētījums kažokādu industrijā|website=Youtube|access-date=2024-03-05|date=2021-06-07}}&lt;/ref&gt; par Latvijas lielāko [[Ūdeles|ūdeļu]] audzētavu, kas piederēja uzņēmumam “Baltic Devon Mink”. Audzētavas darbinieka slepeni uzņemtos video kadros bija redzama cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un to atstāšana bez [[Veterinārmedicīna|veterinārās]] palīdzības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_dzivnieku-briviba_-video-fikse-vardarbibu-pret-dzivniekiem-latvijas-lielakaja-kazokzveru-audzetava-14263815|title=Dzīvnieku brīvība video fiksē vardarbību pret dzīvniekiem Latvijas lielākajā kažokzvēru audzētavā|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Pēc pētījuma publicēšanas [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]] uzdeva PVD veikt ārpuskārtas pārbaudes Latvijas [[Ūdeles|ūdeļu]] fermās, taču “Dzīvnieku brīvība” kritizēja iestāžu interešu konfliktu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/soctiklos-rezone-divnieku-brivibas-apgalvojumi-par-zm-darbosanos-zveraudzetaju-intereses-gerhards-opone-un-norada-uz-nulle-toleranci-pret-labturibas-parkapejiem/|title=Soctīklos rezonē “Dzīvnieku brīvības” apgalvojumi par ZM darbošanos zvēraudzētāju interesēs; Gerhards oponē un norāda uz “nulle toleranci” pret labturības pārkāpējiem|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2021-06-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; PVD uzsāka [[Administratīvās tiesības|administratīvos]] procesus pret sešiem “Baltic Devon Mink” darbiniekiem, bet ne pašu uzņēmumu, apgalvojot, ka lietas uzsākšanai pret uzņēmumu ir nepieciešams atklāt slepenā audzētavas pētnieka identitāti.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pvd-ierosinajis-lietu-pret-sesiem-baltic-devon-mink-darbiniekiem-bet-ne-pasu-uznemumu.a409143/|title=PVD ierosinājis lietu pret sešiem «Baltic Devon Mink» darbiniekiem, bet ne pašu uzņēmumu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; “Dzīvnieku brīvība” atteicās to darīt, atsaucoties uz nesekmīgu sadarbību ar PVD zvēraudzētavu dzīvnieku apstākļu uzlabošanā kopš pirmajiem pētījumiem par zvēraudzētavām 2013. gadā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;
[[Attēls:Mēnesis sprostā.jpg|thumb|Piketu &quot;Mēnesis sprostā&quot; atbalstīja vairākas sabiedrībā pazīstamas personas.]]
2021. gada septembrī izskatīšanai [[Saeima|Saeimā]] tika iesniegts vairāku frakciju sagatavots likumprojekts par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, paredzot no 2026. gada Latvijā aizliegt audzēt dzīvniekus kažokādu ieguvei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/53572311/deputati-rosina-kazokzveru-audzesanas-aizliegsanu-no-2026-gada|title=Deputāti rosina kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu no 2026. gada|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=1151/Lp13|title=Nr. 1151/Lp13.	Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā|website=saeima.lv|access-date=2024-03-05|date=2021-09-09}}&lt;/ref&gt; Lai mudinātu deputātus atbalstīt aizliegumu, “Dzīvnieku brīvība” no 15. septembra līdz 15. oktobrim rīkoja mēnesi garu piketu “Mēnesis sprostā”.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/pecpusdiena/beigusies-akcija-menesis-sprosta-pie-saeimas.a150589/|title=Beigusies akcija &quot;Mēnesis sprostā&quot; pie Saeimas|website=lr1.lsm.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Tā ietvaros pie [[Saeimas nams|Saeimas]] tika uzcelta info telts un liels metāla sprosts, kurā, attēlojot zvēraudzētavu apstākļus, 30 diennaktis 12 stundu maiņās nepārtraukti atradās brīvprātīgie piketa dalībnieki – ap 200 cilvēku.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/media/set/?set=a.4431220246938823&amp;type=3|title=#MēnesisSprostā|website=Facebook}}&lt;/ref&gt;

Decembrī tika ziņots, ka Latvijas Biomedicīnas centrs “Baltic Devon Mink” audzētavā konstatējis jaunas [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] mutācijas, kas potenciāli varētu radīt jaunus vīrusa variantus,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-risku-del-tomer-neiznicinas-baltic-devon-mink-udeles.a435051/|title=Covid-19 risku dēļ tomēr neiznīcinās «Baltic Devon Mink» ūdeles|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; un “Dzīvnieku brīvība” mudināja atbildīgās iestādes apturēt dzīvnieku pavairošanu līdz [[COVID-19 pandēmija|pandēmijas]] beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/478998-dzivnieku-briviba-aicina-nepielaut-dzivnieku-pavairosanu-latvijas-udelu-fermas-lidz-pandemijas-beigam|title=&quot;Dzīvnieku brīvība&quot; aicina nepieļaut dzīvnieku pavairošanu Latvijas ūdeļu fermās līdz pandēmijas beigām|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada janvārī [[Saeima]]s Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-komisija-virza-talak-ieceri-aizliegt-audzet-kazokzverus-tikai-kazokadu-ieguvei.a438380/|title=Saeimas komisija virza tālāk ieceri aizliegt audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms pirmā lasījuma “Dzīvnieku brīvība” 19. janvārī pie [[Saeimas nams|Saeimas]] rīkoja performanci, atskaņojot atklātu vēstuli par zvēraudzēšanu, ko bija parakstījuši vairāk nekā 40 000 cilvēku un 50 NVO.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/akcija-pie-saeimas-aicina-deputatus-atbalstit-zveraudzesanas-aizliegumu-latvija|title=Akcijā pie Saeimas aicina deputātus atbalstīt zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kazokadas-pagatne.lv/|title=Kažokādas pagātnē!|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2023-11-29|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129192837/https://www.kazokadas-pagatne.lv/}}&lt;/ref&gt; [[Saeima]] atbalstīja likumprojektu visos lasījumos un 2022. gada 22. septembrī pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, no 2028. gada 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[Kažokāda|kažokādu]] ieguve.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kazokzveru-audzesana-adu-ieguvei-bus-liegta-no-2028-gada.a474772/|title=Kažokzvēru audzēšana ādu ieguvei būs liegta no 2028. gada|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/mes-to-paveicam-latvija-aizliedz-zveraudzesanu|title=Mēs to paveicām: Latvija aizliedz zvēraudzēšanu|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā “Dzīvnieku brīvība” piedalījās parakstu vākšanā Eiropas pilsoņu iniciatīvā “Eiropa bez kažokādām” par [[Kažokāda|kažokādu]] ražošanas un tirdzniecības aizliegumu visā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/latvijas-pilsoni-visaktivakie-eiropa-pieprasot-zveraudzesanas-aizliegumu-es-6724|title=Latvijas pilsoņi visaktīvākie Eiropā, pieprasot zvēraudzēšanas aizliegumu ES|website=BNN|access-date=2024-03-05|date=2022-12-08|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad biedrība publicēja video ar 12 Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kas reaģēja uz video materiāliem no zvēraudzētavām, iniciatīvas atbalstam Latvijā tika savākts no visām dalībvalstīm vislielākais parakstu skaits uz iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

Par Latvijas zvēraudzēšanas aizlieguma kampaņu LTV [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]] cikla “Latvijas kods” ietvaros uzņemta režisora un operatora Mārtiņa Jansona un scenārija autora Ulda Birziņa īsfilma “Lapsas ādā”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/dzivnieku-aizstavju-lielakais-sasniegums-latvijas-vesture-ka-dzivnieku-briviba-uzvareja-cina-pret-kazokzveru-audzesanu.a484674/|title=Dzīvnieku aizstāvju lielākais sasniegums Latvijas vēsturē. Kā «Dzīvnieku brīvība» uzvarēja cīņā pret kažokzvēru audzēšanu / Raksts|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2023-11-29|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129095424/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/dzivnieku-aizstavju-lielakais-sasniegums-latvijas-vesture-ka-dzivnieku-briviba-uzvareja-cina-pret-kazokzveru-audzesanu.a484674/}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa pret dējējvistu turēšanu sprostos ===
[[Vista|Vistu]] audzēšana sprostu sistēmās ir viena no četrām [[Ola|olu]] ražošanas sistēmām, kuras identificē ar pirmo ciparu numurā uz olas čaumalas: sprostā dētas vistu olas marķē ar 3, kūtī turētu vistu olas ar 2, brīvos apstākļos turētu vistu olas ar 1 un olas no [[Bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskām]] saimniecībām ar 0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/tasty/43751234/praktiski-padomi/51003913/biologiskas-vai-sprostos-detas-ka-atpazit-un-izveleties-olas-lieldienu-galdam|title=Bioloģiskas vai sprostos dētas? Kā atpazīt un izvēlēties olas Lieldienu galdam|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Olu cena pētījums.jpg|alt=Vista sprostā|left|thumb|Kadrs no pētījuma par sprostos turētu vistu dzīves apstākļiem.]]
2016. gadā “Dzīvnieku brīvība” publicēja pētījumu par sprostos turētu vistu dzīves apstākļiem olu ražotāja “[[Balticovo]]” fermās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=I5CeSoe8d5M|title=Olu cena|website=Youtube}}&lt;/ref&gt; un aicināja PVD veikt ārpuskārtas pārbaudes, lai nodrošinātu [[dzīvnieku labturība]]s prasību ievērošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/aicina-veikt-arkartas-parbaudes-visas-balticovo-fermas|title=Aicina veikt ārkārtas pārbaudes visās “Balticovo” fermās|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; “[[Balticovo]]” reaģēja, publiski aicinot biedrību uz pārrunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/110757-balticovo-vad-ba-uzaicin-jusi-dz-vnieku-br-v-ba-p-rst-vjus-apmekl-t-uz-mumu.html|title=Balticovo vadība uzaicinājusi &quot;Dzīvnieku brīvība&quot; pārstāvjus apmeklēt uzņēmumu|last=|first=|website=www.reitingi.lv|access-date=2024-03-05|date=2024-05-03|language=lv|archive-date=2016-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20161031144430/http://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/110757-balticovo-vad-ba-uzaicin-jusi-dz-vnieku-br-v-ba-p-rst-vjus-apmekl-t-uz-mumu.html}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā “Dzīvnieku brīvība” aicināja [[mazumtirdzniecība]]s uzņēmumu “[[Rimi Baltic|Rimi]]” atteikties no sprostos dētām olām savā piegādes ķēdē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/sokejosi-materiali-par-rimi-zimola-olam|title=Šokējoši materiāli par RIMI zīmola olām|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Biedrība rīkoja vairākus piketus pie “[[Rimi Baltic|Rimi]]” veikaliem Rīgā, pēc kuriem uzņēmums publicēja apņemšanos no 2025. gada pārtraukt sprostos dētu olu tirdzniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lemumam-atteikties-no-sprostos-detam-olam-pievienojas-ari-rimi.a262012/|title=Lēmumam atteikties no sprostos dētām olām pievienojas arī «Rimi»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdzīgas [[Korporatīvā sociālā atbildība|sociālās atbildības]] un [[dzīvnieku labturība]]s politikas kopš 2017. gada pieņēmuši tādi [[Mazumtirdzniecība|mazumtirgotāji]] kā “[[Maxima Grupė|Maxima]]”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4518787/maxima-grupe-lidz-2025-gadam-latvija-lietuva-un-igaunija-plano-parstat-tirgot-sprostos-turetu-vistu-olas|title=«Maxima Grupe» līdz 2025. gadam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno pārstāt tirgot sprostos turētu vistu olas|website=tvnet.lv|access-date=2024-03-05|date=2018-01-19}}&lt;/ref&gt; “[[Sky]]”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/sky-veikali-vairs-nepardos-sprostos-turetu-vistu-olas|title=“SKY” veikali vairs nepārdos sprostos turētu vistu olas|website=LA.LV|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; “[[Stockmann]]”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/ari-stockmann-atteiksies-no-sprostos-detu-olu-tirdzniecibas-476425|title=Arī Stockmann atteiksies no sprostos dētu olu tirdzniecības|website=Dienas Bizness|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; “[[Mego]]” un “Vesko”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/343262-mego-un-vesko-atsakas-no-sprostos-detam-olam|title=“Mego” un “Vesko” atsakās no sprostos dētām olām|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; “Narvesen”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://narvesen.lv/narvesen-apnemas-lidz-2025-gadam-atteikties-no-sprostos-detu-olu-izmantosanas-tirgotajos-produktos/|title=Narvesen apņemas līdz 2025. gadam atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas tirgotajos produktos|website=Narvesen|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; un “[[Elvi]]”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://elvi.lv/jaunumi/elvi-2025-gada-paries-uz-kuti-un-brivos-apstaklos-turetu-olu-tirdzniecibu/|title=Elvi 2025. gadā pāries uz kūtī un brīvos apstākļos turētu olu tirdzniecību|website=Elvi|access-date=2024-03-05|date=2024-02-20|archive-date=2024-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20240417023032/https://elvi.lv/jaunumi/elvi-2025-gada-paries-uz-kuti-un-brivos-apstaklos-turetu-olu-tirdzniecibu/}}&lt;/ref&gt; dažādi pārtikas produktu ražotāji (piemēram, “[[Fazer]]”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fazer.lv/jaunumi/fazer-atsaks-no-sprostos-turtu-vistu-olm/|title=Fazer atsakās no sprostos turētu vistu olām -|website=www.fazer.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; un “[[Dobeles dzirnavnieks]]”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirnavnieks.lv/news/sociala-atbildiba-un-dzivnieku-labturiba/|title=Sociālā atbildība un dzīvnieku labturība|website=Dobeles Dzirnavnieks|access-date=2024-03-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;) un restorāni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/38-restorani-latvija-atsakas-no-sprostu-olu-izmantosanas|title=38 restorāni Latvijā atsakās no sprostu olu izmantošanas|website=LA.LV|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā biedrība rīkoja piketus pret sprostos dēto olu izmantošanu pie vairākiem Rīgas restorāniem, par ko saņēma publisku nosodījumu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/zinas/280568-restorani-sasutusi-par-dzivnieku-draugu-metodem-cina-pret-sprostu-olam-tas-ir-rekets-un-santaza|title=Restorāni sašutuši par dzīvnieku draugu metodēm cīņā pret sprostu olām: &quot;Tas ir rekets un šantāža&quot; - Jauns.lv|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2018-10-08|archive-date=2018-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20181008083859/http://jauns.lv/raksts/zinas/280568-restorani-sasutusi-par-dzivnieku-draugu-metodem-cina-pret-sprostu-olam-tas-ir-rekets-un-santaza}}&lt;/ref&gt; kā rezultātā biedrība publicēja paskaidrojumu un atvainošanos par pārsteidzīgām piketa akcijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/kapec-dzivnieku-briviba-pikete-pie-uznemumiem|title=Kāpēc “Dzīvnieku brīvība” piketē pie uzņēmumiem?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/DzivniekuBriviba/posts/pfbid0Ct6uhuzqimc872tK5PNj7ErqovUeNLK8VDjmTX7hSSe1QD4o6npaAxaLwP5HyV5Wl|title=Vēlamies atvainoties &quot;Tinto&quot; un citiem restorāniem|website=Facebook|access-date=2024-03-05|date=2018-05-14}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā “[[Balticovo]]” publicēja mērķi atteikties no sprostos dētu olu ražošanas, pamatojot to ar ilgtermiņa attīstības stratēģiju un patērētāju un pārtikas produktu ražotāju pieprasījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticovo.lv/lv/aktualitates/Balticovo%20uzs%C4%81k%20p%C4%81rejas%20procesu,%20lai%20atteiktos%20no%20sprostos%20%20tur%C4%93tu%20vistu%20olu%20ra%C5%BEo%C5%A1anas|title=Balticovo uzsāk pārejas procesu, lai atteiktos no sprostos turētu vistu olu ražošanas|website=Balticovo|access-date=2024-03-05|date=2021-02-10}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā [[Rīga]]s pašvaldība ieviesa jaunu prasību ēdinātājiem neizmantot sprostos dētas olas pašvaldības izglītības iestādēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/rigas-skolas-un-bernudarzos-edinatajiem-turpmak-aizliegts-izmantot-sprostos-detas-olas/|title=Rīgas skolās un bērnudārzos ēdinātājiem turpmāk aizliegts izmantot sprostos dētas olas|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2023-10-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vegāniska dzīvesveida popularizēšana ===
Kopš dibināšanas “Dzīvnieku brīvība” ir rīkojusi dažādus informatīvus pasākumus par [[Vegānisms|vegānisku dzīvesveidu]]. Lielākais no tiem ir “Vegānfestivāls”, kas apvieno ēdinātāju un ražotāju tirgu ar informatīvu aktivitāšu un izklaides programmu. Pirmais “Vegānfestivāls” tika rīkots 2017. gadā  [[K. K. fon Stricka villa|K. K. fon Stricka villā]], un biedrība ziņoja, ka to apmeklēja vairāk nekā 5000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Vegānfestivāls 2017|url=https://www.youtube.com/watch?v=GNwSnycfDO4|accessdate=2024-03-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā festivāls notika [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā]] un saņēma neatkarīgo pilsētvides procesu apbalvojumu “Rīgas metrs”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.capitalriga.eu/2019/03/rigas-metrs-pt-3-winners-of-award-in.html|title=RĪGAS METRS - Pt. 3. The winners of the award in 2018!|access-date=2024-03-05|date=2019-03-14}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā festivāls notika [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]] un, pēc rīkotāju aplēsēm, pulcēja 10000 apmeklētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/krasni-nosvinets-veganfestivals-2019|title=Krāšņi nosvinēts Vegānfestivāls 2019|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Nākamais festivāls tika rīkots 2023. gadā [[Lastādijas radošais kvartāls|Lastādijas radošajā kvartālā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/spitejot-lietum-priekpilni-aizvadits-veganfestivals-2023|title=Spītējot lietum, priekpilni aizvadīts Vegānfestivāls 2023|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

Biedrība arī apkopojusi informāciju par vegānismu vietnē “Vegan.LV”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vegan.lv/par-lapu/|title=Par mums|website=Vegan.LV|access-date=2024-03-05|language=lv|archive-date=2024-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20240221213120/https://vegan.lv/par-lapu/}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vegānfestivāls 2023 pie skulptūras Dzimuši brīvībai.jpg|alt=Vasaras dienā festivāla apmeklētāji atpūšas pagalmā pie milzu lapsas skulptūras, kas veidota no kaņepju un metāla materiāliem.|center|thumb|600x600px|2023. gada &quot;Vegānfestivāls&quot; pie dzīvnieku aizstāvībai veltītās skulptūras &quot;Dzimuši brīvībai&quot;.]]

=== Dabai draudzīga uztura izaicinājums “Neapēd zemeslodi” ===
“Dzīvnieku brīvība” kopš 2015. gada&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/30-dienu-veganiska-izaicinajuma-rezultati|title=30 dienu vegāniskā izaicinājuma rezultāti|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; iesaista Latvijas sabiedrību akcijā “Neapēd zemeslodi”, kuras dalībniekus izaicina vienu mēnesi samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu un to vietā apgūt augu valsts produktus un ēdienus.&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neapedzemeslodi.lv/|title=Neapēd zemeslodi|website=Neapēd zemeslodi|access-date=2024-03-05|archive-date=2024-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240116102247/https://www.neapedzemeslodi.lv/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/izaicinajuma-neaped-zemeslodi-2022-rezultati|title=Izaicinājuma &quot;Neapēd zemeslodi&quot; rezultāti 2022|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; 2015.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; un 2017.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/izaicinajuma-neaped-zemeslodi-rezultati-2017|title=Izaicinājuma “Neapēd zemeslodi!” rezultāti 2017|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; gadā izaicinājumi notika novembrī, bet kopš 2019.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/izaicinajuma-neaped-zemeslodi-rezultati-2019|title=Izaicinājuma &quot;Neapēd zemeslodi&quot; rezultāti 2019|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; gada – janvārī, sakrītot ar līdzīgu starptautisku kampaņu “[[:en:Veganuary|Veganuary]]”. “Neapēd zemeslodi” atbalsta dažādas sabiedrībā zināmas personas un pārtikas uzņēmumi.&lt;ref name=&quot;:13&quot; /&gt;

=== Pārtikas diskriminācijas mazināšana ===
“Dzīvnieku brīvība” ar programmu “Augi &amp; Draugi” tiecas mazināt pārtikas diskrimināciju pret dažādām sabiedrības grupām un veicināt augu valsts uztura pieejamību tirdzniecības un ēdināšanas vietās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nvo.lv/lv/zina/biedru_telpa__biedriba_dzivnieku_briviba|title=Biedru telpā - biedrība &quot;Dzīvnieku brīvība&quot;|website=nvo.lv|access-date=2024-03-05|date=2019-09-24}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://receptes.tvnet.lv/7968652/no-skivja-lidz-planetai-ilgtspejiba-edienkarte|title=No šķīvja līdz planētai – ilgtspējība ēdienkartē|last=Hakīma|first=Linda|website=tvnet.lv|access-date=2024-03-05|date=2024-02-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://augidraugi.lv/par-mums/|title=Par mums – Augi &amp; Draugi|access-date=2024-03-05|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Kopš 2020. gada biedrība rīko pētījumu “Veikalu Vegvērtējums”, kurā salīdzina, kā attīstās vegānisko produktu piedāvājums Latvijas veikalu tīklos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/latvija-pirma-veikalu-vegvertejuma-uzvaretajs-rimi|title=Latvijā pirmā Veikalu vegvērtējuma uzvarētājs – Rimi|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/veikalu-vegvertejums-2022-rezultati|title=&quot;Veikalu Vegvērtējums 2022&quot; rezultāti|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://augidraugi.lv/2023/11/veikalu-vegvertejums-2023-kur-iepirkties/|title=Veikalu Vegvērtējums 2023: Kur iepirkties? – Augi &amp; Draugi|access-date=2024-03-05|language=lv|archive-date=2024-02-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240225150509/https://augidraugi.lv/2023/11/veikalu-vegvertejums-2023-kur-iepirkties/}}&lt;/ref&gt;

=== Citas aktivitātes ===
[[Attēls:Cūku dzīve pētījums.jpg|alt=Priekšplānā redzams mazs sivēns, aiz kura redzama sprostā guļoša sivēnmāte ar citiem sivēniem.|thumb|Kadrs no pētījuma &quot;Cūku dzīve&quot;.]]
“Dzīvnieku brīvība” veikusi citas ar dzīvnieku aizstāvību saistītas aktivitātes, piemēram, parakstu vākšanu Eiropas pilsoņu iniciatīvā pret [[Vivisekcija|vivisekciju]] 2013. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/vaks-parakstus-pret-izmeginajumiem-ar-dzivniekiem|title=Vāks parakstus pret izmēģinājumiem ar dzīvniekiem|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; pētījumu &quot;Cūku dzīve&quot; par [[Mājas cūka|cūku]] dzīves apstākļiem uzņēmuma “Baltic Pork” fermā 2017. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=kVzUsJ2n9oo&amp;rco=1|title=Cūku dzīve - pētījums cūku industrijā|website=Youtube|access-date=2024-03-05|date=2017-07-03}}&lt;/ref&gt; ziedojumu vākšana [[Krievijas—Ukrainas karš|Ukrainas]] dzīvniekiem 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/ka-tiek-izlietota-ukrainas-dzivniekiem-saziedota-nauda|title=Kā tiek izlietota Ukrainas dzīvniekiem saziedotā nauda?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; u.c.

== Filozofiskie virzieni ==
“Dzīvnieku brīvība” kampaņās vadās pēc [[Efektīvais altruisms|efektīvā altruisma]] principiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/efektivais-altruisms-ka-visatrak-izglabt-visvairak-dzivnieku|title=Efektīvais altruisms: Kā visātrāk izglābt visvairāk dzīvnieku?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas]]
[[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika]]</text>
      <sha1>ixyj3nctt8se37u7rw4ishcxq1wn6wu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bēla Tars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569490</id>
    <revision>
      <id>4468585</id>
      <parentid>4401519</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T14:19:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5197" sha1="dmegh67745l2adnb5p3mrzx74ye3fx5" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Bēla Tars
| vārds_orig = ''Tarr Béla''
| attēls = Béla Tarr.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Bēla Tars 2012. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1955|7|21}}
| dz. vieta = {{vieta|Ungārija|Pēča}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|1|6|1955|7|21}}
| miršanas vieta = {{vieta|Ungārija|Budapešta}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = kinorežisors
| darbības gadi = 1971—2019
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Bēla Tars''' ({{Val|hu|Tarr Béla}}; dzimis {{Dat|1955|7|21}}, miris {{Dat|2026|1|6}}) bija [[Ungāri|ungāru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]]. Pazīstams ar savām filozofiskajām un lēni ritošām melnbaltajām mākslas filmām. Viņa filmas interpretē kā pesimistisku skatījumu uz cilvēci.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cinemedia.media/nihilism-in-the-films-of-bela-tarr/|title=Nihilism in the Films of Bela Tarr|website=Cinemedia|access-date=2024-04-21|language=en|archive-date=2024-04-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20240421152142/https://cinemedia.media/nihilism-in-the-films-of-bela-tarr/}}&lt;/ref&gt; Tars bija viens no ietekmīgākajiem Ungārijas un pasaules kinorežisoriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://harvardfilmarchive.org/programs/the-melancholy-worlds-of-bela-tarr|title=The Melancholy Worlds of Béla Tarr|website=Harvard Film Archive|access-date=2024-04-21|date=2012-03-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mubi.com/notebook/posts/be-more-radical-than-me-a-conversation-with-bela-tarr|title=&quot;Be More Radical Than Me!&quot;: A Conversation with Béla Tarr|website=MUBI|access-date=2024-04-21|date=2016-07-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.e-flux.com/announcements/96190/bla-tarrtill-the-end-of-the-world/|title=Béla Tarr: Till the End of the World - Announcements - e-flux|website=www.e-flux.com|access-date=2024-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

Savu karjeru sācis ar drāmas filmu ''[[Családi tüzfészek]]'' (1979). Pēc filmas ''[[Őszi almanach]]'' (1984) Tars sāka sadarboties ar ungāru rakstnieku [[Lāslo Krasnahorkai]], kopā sarakstot scenāriju filmai ''[[Kárhozat]]'' (1988), ar ko viņš kļuva starptautiski atpazīstams. Uz Krasnahorkai grāmatu balstīta Tara vispazīstamākā filma, vairāk nekā septiņu stundu garā drāma &quot;[[Sātana tango]]&quot; (''Sátántangó'', 1994). Tara nākamā filma, ''[[Werckmeister harmóniák]]'', iznāca 2000. gadā. Abas filmas turpināja viņa drūmo realitātes atveidojumu, vienlaikus iekļaujot tajās apokaliptisku nokrāsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://filmschoolrejects.com/a-love-letter-to-bela-tarr/|title=The Apocalyptic Cinema of Béla Tarr|last=Shields|first=Meg|website=Film School Rejects|access-date=2024-04-21|date=2023-05-29|language=en|archive-date=2024-04-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20240421152142/https://filmschoolrejects.com/a-love-letter-to-bela-tarr/}}&lt;/ref&gt;

Tara nākamā filma ''[[A londoni férfi]]'', kas balstīta uz [[Žoržs Simenons|Žorža Simenona]] 1934. gada romānu ''L'Homme de Londres'', pirmizrādi piedzīvoja 2007. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. 2011. gada [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā]] iznāca drāma &quot;[[Turīnas zirgs]]&quot; (''A torinói ló''), kas, pēc paša Tara teiktā, ir viņa pēdējā filma.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/02/10/movies/the-turin-horse-from-bela-tarr.html|title=Facing the Abyss With Boiled Potatoes and Plum Brandy|work=The New York Times|access-date=2024-04-21|date=2012-02-09|last=Scott|first=A. O.|issn=0362-4331|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tara filmas ir vislabāk pazīstamas ar garo kadru izmantošanu. Piemēram, filma ''Werckmeister harmóniák'' sastāv tikai no 39 kadriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/features/where-begin-bela-tarr|title=Where to begin with Béla Tarr|last=Barrett|first=Alex|website=British Film Institute|access-date=2024-04-21|date=2016-07-21}}&lt;/ref&gt;

Tars nomira {{Dat|2026|1|6||bez}} 70 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Režisors-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tars, Bēla}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ungāru kinorežisori]]
[[Kategorija:Ungāru scenāristi]]
[[Kategorija:Baraņas meģē dzimušie]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>dmegh67745l2adnb5p3mrzx74ye3fx5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570280</id>
    <revision>
      <id>4468831</id>
      <parentid>4449642</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T08:02:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468831</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36850" sha1="rfaqw8obkcatp6tkm6w62fdhs18t61q" xml:space="preserve">'''Feldmaršals''' ({{val|en|Field Marshal}}, FM) ir augstākā dienesta pakāpe [[Britu armija|Lielbritānijas armijā]] kopš 1736. gada. Piecu zvaigžņu pakāpe ar [[NATO]] kodu OF-10,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://rankmaven.tripod.com/NATO-92-RM.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220228145227/https://rankmaven.tripod.com/NATO-92-RM.htm }}&lt;/ref&gt; tas ir līdzvērtīgs [[Karaliskā flotes admirālim]] vai Karalisko gaisa spēku maršalam [[Karaliskie Gaisa spēki|Karaliskajos gaisa spēkos]] (RAF). Feldmaršala zīmotne sastāv no divām sakrustotām nūjām, kuras ieskauj dzeltenas lapas zem [[Tjūdoru kroņa]].

== Vēsture ==
Feldmaršala pakāpi 1736. gadā nodibināja [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums|Lielbritānijas karalis]] [[Džordžs II (Lielbritānija)|Džordžs II]] kā augstāko militāro pakāpi sauszemes armijā. Viņš to piešķīra 10 militārajiem vadītājiem. Vēlāk flotē (Flotes admirālis) un gaisa spēkos (Karalisko gaisa spēku maršals) tika izveidotas līdzīgas dienesta pakāpes feldmaršalam.

Džordža II pēctecis [[Džordžs III]] trešajā valdīšanas gadā vienam militārajam komandierim piešķīra feldmaršala pakāpi, bet pēc tam uz 30 gadiem pārtrauca šādas pilnvaras piešķiršanu. Savu lomu varēja nospēlēt feldmaršala pakāpes vācu izcelsme, savukārt vācu ietekme tika uzskatīta par pretēju britu tradīcijām. Tikai 1793. gadā, sākoties [[Francijas revolucionārie kari|kariem pret revolucionāro Franciju]], šī titula piešķiršana tika atsākta. Feldmaršala pakāpe ne tikai tika piešķirta augstākajiem militārajiem komandieriem, bet arī bieži tika piešķirta britu monarhiem un karaliskajām personām. Diezgan plaši feldmaršala tituls politisku apsvērumu dēļ tika piešķirts arī citu valstu monarhiem. Pēdējais apstāklis ​​kļuva par vēsturisku notikumu cēloni. Tā Pirmajā pasaules karā britu armijas cīnījās pret britu feldmaršalu Vācijas imperatora Vilhelma II britu un Austrijas-Ungārijas imperatora Franca Jozefa I karaspēku. Šāda situācija atkārtojās Otrajā pasaules karā, kad Lielbritānijas feldmaršals [[Japānas imperators]] [[Hirohito]] kļuva par britu armijas ienaidnieku.

20. gadsimtā izveidojās tradīcija, ka miera laikā feldmaršala titulu varēja piešķirt Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšniekam (pēc iecelšanas šajā amatā) un Lielbritānijas Ģenerālštāba priekšniekam (atkāpjoties no šī amata). 1996. gada februārī tika paziņots, ka feldmaršala, flotes admirāļa un Karalisko gaisa spēku maršala pakāpes turpmāk varēs piešķirt tikai kara laikā; miera laikā augstākā militārā pakāpe kļuva par ģenerāļa pakāpi. Taču kopš 2012. gada feldmaršala militārās pakāpes piešķiršana ir atsākta. Pēdējā Lielbritānijas feldmaršala pakāpes piešķiršana militārajam darbiniekam notika 2014. gadā.

== Interesanti fakti ==
Kopumā 1736.—2016. gadā feldmaršala pakāpe piešķirta 142 personām. No tiem 18 ir Lielbritānijas un ārvalstu monarhi, 11 ir Lielbritānijas prinči, 2 ārvalstu prinči, 108 Lielbritānijas militārie vadītāji, 2 ārvalstu militārie vadītāji un viens ārvalstu valdības vadītājs. Astoņpadsmitajā un deviņpadsmitajā gadsimtā konservatīvajā, uz šķirām balstītajā britu armijā feldmaršali bieži bija titulētās aristokrātijas pārstāvji. Divdesmitajā gadsimtā situācija mainījās, un tagad feldmaršala tituls pavēra iespēju vēlāk piešķirt dižciltīgos titulus. Kopumā starp britu feldmaršaliem (neskaitot ārzemniekus) ir 4 hercogi, 4 marķīzi, 13 [[grāfs|grāfi]], 14 [[vikonts|vikonti]], 23 baroni un 47 bruņinieki un baroneti (tas ir, 105 no 108).

Jaunākais feldmaršals bija Saksijas-Koburgas-Zālfeldes hercogs [[Leopolds I (Beļģija)|Leopolds]], topošais [[Beļģijas karaļu uzskaitījums|beļģu karalis]] (26 gadu vecumā), bet starp militārajiem vadītājiem — [[Arturs Velzlijs|hercogs Velingtons]] (44 gadu vecumā). Vecākie feldmaršali bija ģenerāļi Čārlzs Mūrs un sers Džons Ficdžeralds, kuriem šis tituls tika piešķirts 91 gada vecumā.
[[Attēls:British Army OF-10.svg|thumb|100px|Feldmaršala uzpleči]]
Pats pirmais feldmaršals bija skots, pēc viņa francūzis, īrs un vēl divi skoti, un tikai pēc tiem anglis vikonts [[Ričards Templs]] kļuva par feldmaršalu.

== Britu feldmaršalu saraksts hronoloģiskā secībā ==
Lielākā daļa virsnieku, kuriem bija piešķirta feldmaršala pakāpe, bija profesionāli karavīri Lielbritānijas armijā, lai gan vienpadsmit dienēja kā virsnieki [[Britu Indijas armija|Britu Indijas armijā]]. Vismaz piecdesmit septiņi feldmaršali savā karjerā tika ievainoti kaujās, no kuriem 24 tika ievainoti vairāk nekā vienu reizi, bet astoņi bija bijuši arī karagūstekņi.

=== XVIII gadsimta feldmaršali ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin-right: 0;&quot;
|+ XVIII gadsimta feldmaršali
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width: 15em;&quot;| Vārds, Uzvārds
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width: 8em;&quot; class=&quot;unsortable&quot; | Attēls
! scope=&quot;col&quot; | Dzimis
! scope=&quot;col&quot; | Miris
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width: 10em;&quot; | Datums kad ieguva šo dienesta pakāpi{{sfn|Heathcote|loc=Table 1|pp=320–326}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Douglas|}}[[Džordžs Duglass-Hamiltons, 1. Оrkneju grāfs]]
| [[Attēls:1stEarlOfOrkney.jpg|100px|alt=George Douglas-Hamilton]]
| 1666
| 1737
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1736-01-12&lt;/span&gt;1736. gada 12. janvārī&lt;ref&gt;Heathcote, Tony. The British Field Marshals, 1736—1997: A Biographical Dictionary. — Barnsley : Pen and Sword Books, 1999. — ISBN 978-0-85052-696-7.&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Campbell|}}[[Džons Kempbels, 2. Ārgailas hercogs]]
| [[Attēls:John Campbell 2nd Duke of Argyll.jpg|100px|alt=John Campbell]]
| 1680
| 1743
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1736-01-14&lt;/span&gt;1736. gada 14. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=71–73}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Boyle|}}[[Ričards Boils, 2. Šenonas vikonts]]
| [[Attēls:Richard Boyle, 2nd Viscount Shannon by Sir Godfrey Kneller, Bt.jpg|100px|alt=Richard Boyle]]
| 1674
| 1740
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1739&lt;/span&gt;1739. gada 2. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=52–53}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Rochefoucauld|}}[[Fransuā de Larošfuko, marķīzs de Montandre]]
| [[Attēls:LaRochefoucauldMarquis.svg|100px|alt=Crest of the De La Rochefoucauld family]]
| 1672
| 1739
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1739&lt;/span&gt;1739. gada 2. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=99–101}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Dalrymple|}}[[Džons Dalrimpls, 2. Stēras grāfs]]
| [[Attēls:John Dalrymple 2nd Earl of Stair (1673-1747) General and Diplomat.jpg|100px|alt=John Dalrymple]]
| 1673
| 1747
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1742-03-18&lt;/span&gt;1742. gada 18. martā{{sfn|Heathcote|pp=97–99}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Temple|}}[[Ričards Templs, 1. Kobhemas vikonts]]
| [[Attēls:Richard Temple, 1st Viscount Cobham by Jean Baptiste van Loo.jpg|100px|alt=Richard Temple]]
| 1669
| 1749
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1742-12-14&lt;/span&gt;1742. gada 14. decembrī{{sfn|Heathcote|pp=272–273}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Wade|}}[[Džordžs Veids]]
| [[Attēls:Attributed to Johan van Diest - Field-Marshal George Wade, 1673 - 1748. Commander-in-chief in Scotland - Google Art Project.jpg|100px|alt=George Wade]]
| 1673
| 1748
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1743-12-14&lt;/span&gt;1743. gada 14. decembrī{{sfn|Heathcote|pp=285–287}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Rich|}}[[Roberts Ričs, 4. Ričas baronets]]
| [[Attēls:Field-Marshall Sir Robert Rich.jpeg|100px]]
| 1685
| 1768
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1757-11-28&lt;/span&gt;1757. gada 28. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=245–246}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Molesworth|}}[[Ričards Molsvorts, 3. Molsvortas vikonts]]
| [[Attēls:Lord Molesworth, English School 18th century.jpg|100px|alt=Richard Molesworth]]
| 1680
| 1758
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1757-11-29&lt;/span&gt;1757. gada 29. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=211–212}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Ligonier|}}[[Džons Ligonjē, 1. Ligonjē grāfs]]
| [[Attēls:1st Earl Ligonier.jpg|100px|alt=John Ligonier]]
| 1680
| 1770
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1757-11-30&lt;/span&gt;1757. gada 30. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=202–204}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|O'Hāra|}}[[Džeimss О'Hāra, 2. Teiroli barons, 1. Kilmeinas barons]]
| [[Attēls:MontaguTyrawleyUnknown.jpg|100px|alt=James O'Hara]]
| 1690
| 1773
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1763&lt;/span&gt;1763. gada 1. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=234–235}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Conway|}}[[Henrijs Seimūrs Konvejs]]
| [[Attēls:Henryseymour.jpg|100px|alt=Henry Seymour Conway]]
| 1721
| 1794
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1793-10-12&lt;/span&gt;1793. gada 12. oktobrī{{sfn|Heathcote|pp=92–94}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|William|}}[[Viljams Henrijs, Edinburgas un Glosteras hercogs]]
| [[Attēls:William Henry, Duke of Gloucester.jpg|100px|alt=Prince William Henry]]
| 1743
| 1805
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1793-10-12&lt;/span&gt;1793. gada 12. oktobrī{{sfn|Heathcote|pp=302–303}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Howard|}}[[sers Džordžs Hovards]]
| [[Attēls:Sir George Howard.jpg|100px|alt=George Howard]]
| 1720
| 1796
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1793-10-12&lt;/span&gt;1793. gada 12. oktobrī{{sfn|Heathcote|pp=179–180}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Frederick|}}[[Frederiks, Jorkas un Olbani hercogs]]
| [[Attēls:Frederick, Duke of York in Garter Robes.jpg|100px|alt=Prince Frederick]]
| 1763
| 1827
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1795-02-10&lt;/span&gt;1795. gada 10. februārī{{sfn|Heathcote|pp=127–130}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Campbell|}}[[Džons Kempbels, 5. Ārgailas hercogs]]
| [[Attēls:John Campbell, 5th Duke of Argyll (1723-1806) by Thomas Gainsborough.jpg|100px|alt=John Campbell]]
| 1723
| 1806
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1796-07-30&lt;/span&gt;1796. gada 30. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=73–75}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Amherst|}}[[Džefrijs Amhērsts, 1. Amhērstas barons]]
| [[Attēls:Jeffrey Amherst.jpg|100px|alt=Jeffery Amherst]]
| 1717
| 1797
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1796-07-30&lt;/span&gt;1796. gada 30. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=23–26}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Griffin|}}[[Džons Grifins, 1. Breibrukas barons]]
| [[Attēls:John Griffin, 4th Baron Howard de Walden.jpg|100px|alt=John Griffin]]
| 1719
| 1797
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1796-07-30&lt;/span&gt;1796. gada 30. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=153–154}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Hodgson|}}[[Stedholms Hodžsons]]
| [[Attēls:Studholme Hodgson-cropped.jpg|100px|Studholme Hodgson]]
| 1708
| 1798
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1796-07-30&lt;/span&gt;1796. gada 30. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=178–179}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Townshend|}}[[Džordžs Taunsends, 1. Taunsendas marķīzs]]
| [[Attēls:George Townshend.jpg|100px|alt=George Townshend]]
| 1724
| 1807
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1796-07-30&lt;/span&gt;1796. gada 30. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=277–279}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Cavendish|}}[[Lords Frederiks Kavendišs]]
|[[Attēls:Cavendish coat of arms.svg|100px]]
| 1729
| 1803
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1796-07-30&lt;/span&gt;1796. gada 30. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=82–83}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Lennox|}}[[Čārlzs Lenokss, 3. Lenoksas hercogs, 3. Ričmondas hercogs]]
| [[Attēls:Charles Lennox, 3rd Duke of Richmond.jpg|100px|alt=Charles Lennox]]
| 1735
| 1806
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1796-07-30&lt;/span&gt;1796. gada 30. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=199–200}}
|}

=== XIX gadsimta feldmaršali ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin-right: 0;&quot;
|+ XIX gadsimta feldmaršali
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width: 15em;&quot;| Vārds, Uzvārds
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width: 8em;&quot; class=&quot;unsortable&quot; | Attēls
! scope=&quot;col&quot; | Dzimis
! scope=&quot;col&quot; | Miris
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width: 10em;&quot; |Datums kad ieguva šo dienesta pakāpi{{sfn|Heathcote|loc=Table 1|pp=320–326}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Edward|}}[[Princis Edvards Augusts, Kentas hercogs]]
| [[Attēls:Edward, Duke of Kent and Strathearn by Sir William Beechey.jpg|100px|alt=Prince Edward]]
| 1767
| 1820
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1805&lt;/span&gt;1805. gada 5. septembrī{{sfn|Heathcote|pp=112–113}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Wellesley|}}[[Arturs Velzlijs]]
| [[Attēls:Sir Arthur Wellesley, 1st Duke of Wellington.png|100px|alt=Arthur Wellesley]]
| 1769
| 1852
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1813-06-21&lt;/span&gt;1813. gada 21. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=291–295}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Adolphus|}}[[Princis Ādolfs Frederiks, Kembridžas hercogs]]
| [[Attēls:Adolphus Frederick duke of Cambridge.jpg|100px|alt=Prince Adolphus]]
| 1774
| 1850
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1813-11-26&lt;/span&gt;1813. gada 26. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=9–10}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|William|}}[[Princis Viljams Frederiks, Edinburgas un Glosteras hercogs]]
| [[Attēls:2ndDukeOfGloucester.jpg|100px|alt=Prince William Frederick]]
| 1776
| 1834
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1816&lt;/span&gt;1816. gada 24. maijā{{sfn|Heathcote|pp=301–302}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Moore|}}[[Čārlzs Mūrs, 1. Drohedas marķīzs]]
| [[Attēls:Charles Moore, 1st Marquess of Drogheda.jpg|100px|alt=Charles Moore]]
| 1730
| 1821
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1821-07-19&lt;/span&gt;1821. gada 19. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=222–223}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Harcourt|}}[[Viljams Harkorts Харкорт, 3. Harkortas grāfs]]
| [[Attēls:3rdEarlHarcourt.jpg|100px|alt=William Harcourt]]
| 1743
| 1830
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1821-07-19&lt;/span&gt;1821. gada 19. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=166–167}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Clarke|}}[[Sers Elureds Klārks]]
| [[Attēls:Field Marshal Sir Alured Clarke.jpg|100px|alt=Alured Clarke]]
| 1745
| 1832
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1830-07-22&lt;/span&gt;1830. gada 22. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=89–90}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Hulse|}}[[Sers Semjuels Holss]]
| [[Attēls:Portrait of Sir Samuel Hulse-detail.jpg|100px|alt=Samuel Hulse]]
| 1747 vai 1748
| 1837
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1830-07-22&lt;/span&gt;1830. gada 22. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=182–183}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Nugent|[[Džordžs Nadžents, 1. Nadžentas baronets]]}}
| [[Attēls:SIR GEORGE AND LADY NUGENT WITH THEIR CHILDREN BY JOHN DOWNMAN (page 275 crop).jpg|100px]]
| 1757
| 1849
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1846-11-09&lt;/span&gt;1846. gada 9. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=232–234}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Grosvenor|[[Tomass Grovenors]]}}
| [[Attēls:Thomas Grosvenor by Robert Bowyer.jpg|100px|alt=Thomas Grosvenor]]
| 1764
| 1851
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1846-11-09&lt;/span&gt;1846. gada 9. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=154–155}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Paget|[[Henrijs Viljams Pedžets, 11. Pedžetas barons]]}}
| [[Attēls:Op77.jpg|100px|alt=Henry Paget]]
| 1768
| 1854
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1846-11-09&lt;/span&gt;1846. gada 9. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=235–237}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Somerset|[[Ficrojs Džeimss Henrijs Somersets, 1. Reglānas barons]]}}
| [[Attēls:Fitzroy James Henry Somerset, 1st Baron Raglan by William Salter.jpg|100px|alt=FitzRoy Somerse]]
| 1788
| 1855
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1854&lt;/span&gt;1854. gada 5. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=267–269}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Cotton|[[Stepltons Kotons, 1. Kombermēras vikonts]]}}
| [[Attēls:Stapleton Cotton, 1st Viscount Combermere by Mary Martha Pearson (née Dutton).jpg|100px|alt=Stapleton Cotton]]
| 1773
| 1865
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1855-10-02&lt;/span&gt;1855. gada 2. oktobrī{{sfn|Heathcote|pp=94–96}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Byng|[[Džons Bings, 1. Stefordas grāfs]]}}
| [[Attēls:John Byng, 1st Earl of Strafford by William Salter.jpg|100px|alt=Stapleton Cotton]]
| 1772
| 1860
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1855-10-02&lt;/span&gt;1855. gada 2. oktobrī{{sfn|Heathcote|pp=63–64}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Hardinge|[[Henrijs Hārdindžs, 1. Hārdindžas vikonts]]}}
| [[Attēls:Henryhardinge.jpg|100px|alt=Henry Hardinge]]
| 1785
| 1856
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1855-10-02&lt;/span&gt;1855. gada 2. oktobrī{{sfn|Heathcote|pp=171–173}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Colborne|[[Džons Kolborns, 1. Sitonas barons]]}}
| [[Attēls:John Colborne.jpg|100px|alt=John Colborne]]
| 1779
| 1863
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1860&lt;/span&gt;1 апреля 1860. gada 1. aprīlī{{sfn|Heathcote|pp=90–92}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Blakeney|[[Sers Edvards Bleiknijs]]}}
| [[Attēls:Lieut- General the Right Hon.ble Sir Edward Blakeney, K.C.B. G.C.H. &amp;c &amp;c &amp;c (BM 1914,0723.3).jpg|100px|alt=Edward Blakeney]]
| 1778
| 1868
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1862&lt;/span&gt;1862. gada 9. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=46–47}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Gough|[[Hjū Gofs, 1. Gofas vikonts]]}}
| [[Attēls:Hugh Gough, 1st Viscount Gough, 1850.png|100px|alt=Hugh Gough]]
| 1779
| 1869
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1862&lt;/span&gt;1862. gada 9. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=148–150}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|George|[[Princis Georgs, Kembridžas hercogs]]}}
| [[Attēls:George 2nd Cambridge.png|100px|alt=Prince George]]
| 1819
| 1904
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1862&lt;/span&gt;1862. gada 9. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=141–144}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Campbell|[[Kolins Кempbels, 1. Klaidas barons]]}}
| [[Attēls:Lord-clyde.jpg|100px|alt=Colin Campbell]]
| 1792
| 1863
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1862&lt;/span&gt;1862. gada 9. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=69–71}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Woodford|[[Sers Аleksandrs Džordžs Vudfords]]}}
| [[Attēls:Alexander Woodford.png|100px|alt=Alexander Woodford]]
| 1782
| 1870
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1868&lt;/span&gt;1868. gada 1. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=316–318}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Gomm|[[Sers Viljams Meinards Homss]]}}
| [[Attēls:Sir William Maynard Gomm by William Salter.jpg|100px|alt=William Gomm]]
| 1784
| 1875
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1868&lt;/span&gt;1868. gada 1. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=146–148}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Ross|[[Sers Hjū Dalrimpls Ross]]}}
| [[Attēls:Sir Hew Dalrymple Ross by Thomas Heaphy.jpg|100px|alt=Hew Ross]]
| 1779
| 1868
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1868&lt;/span&gt;1868. gada 1. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=255–256}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Burgoyne|[[Džons Fokss Bergoins, 1. Bergoinas baronets]]}}
| [[Attēls:John-fox-burgoyne.jpg|100px|alt=John Burgoyne]]
| 1782
| 1871
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1868&lt;/span&gt;1 января 1868. gada 1. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=60–63}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Pollock|[[Sers Džordžs Poloks, 1. Polokas baronets]]}}
| [[Attēls:Sir George Pollock, 1st Baronet(3 4 Profile).jpg|100px|alt=George Pollock]]
| 1786
| 1872
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1870&lt;/span&gt;1870. gada 24. maijā{{sfn|Heathcote|pp=243–245}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|FitzGerald|[[Sers Džons Forsters Ficdžeralds]]}}
|
| 1785
| 1877
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1875-05-29&lt;/span&gt;1875. gada 29. maijā{{sfn|Heathcote|pp=121–122}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Hay|[[Džordžs Hejs, 8. Tvideilas marķīzs]]}}
| [[Attēls:8thMarquessOfTweeddale.jpg|100px|alt=George Hay]]
| 1787
| 1876
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1875-05-29&lt;/span&gt;1875. gada 29. maijā{{sfn|Heathcote|pp=173–174}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Rowan|[[Sers Viljams Rouenss]]}}
| [[Attēls:Sir William Rowan.jpg|100px|alt=William Rowan]]
| 1789
| 1879
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1877-06-02&lt;/span&gt;1877. gada 2. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=256–257}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Yorke|[[Sers Čārlzs Jorks]]}}
| [[Attēls:Field Marshal Sir Charles Yorke.jpg|100px|alt=Charles Yorke]]
| 1790
| 1880
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1877-06-02&lt;/span&gt;1877. gada 2. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=318–319}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Rose|[[Hjū Henrijs Rouzs, 1. Stretnernas barons]]}}
| [[Attēls:Statue of Lord Strathnairn near Liphook - geograph.org.uk - 923057.jpg|150px|alt=Hugh Rose]]
| 1801
| 1885
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1877-06-02&lt;/span&gt;1877. gada 2. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=253–255}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Napier|[[Roberts Neipirs, 1. Neipīras barons]]}}
| [[Attēls:Robert Napier, 1st Baron Napier of Magdala - Project Gutenberg eText 16528.png|100px|alt=Robert Napier]]
| 1810
| 1890
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1883-01-01&lt;/span&gt;1883. gada 1. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=223–225}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Grant|[[Sers Patriks Grants]]}}
| [[Attēls:Patrick Grant.jpg|100px|alt=Patrick Grant]]
| 1804
| 1895
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1883-06-24&lt;/span&gt;1883. gada 24. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=150–151}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Michel|[[Sers Džons Mičels]]}}
| [[Attēls:John-michel-by-william-notman.jpg|100px|alt=John Michel]]
| 1804
| 1886
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1886-03-27&lt;/span&gt;1886. gada 27. martā{{sfn|Heathcote|pp=207–208}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Dacres|[[Sers Ričards Dakress]]}}
| [[Attēls:Richard James Dacres.jpg|100px|alt=Richard Dacres]]
| 1799
| 1886
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1886-03-27&lt;/span&gt;1886. gada 27. martā{{sfn|Heathcote|pp=96–97}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Paulet|[[Lords Viljams Polets]]}}
| [[Attēls:Lord William Paulet.jpg|100px|alt=William Paulet]]
| 1804
| 1893
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1886-07-10&lt;/span&gt;1886. gada 10. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=237–238}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Bingham|[[Džordžs Čārlzs Bingems, 3. Lukānas grāfs]]}}
| [[Attēls:George Charles Bingham, 3rd Earl of Lucan by Sir Francis Grant.jpg|100px|alt=George Bingham]]
| 1800
| 1888
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1887&lt;/span&gt;1887. gada 21. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=41–43}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Simmons|[[Sers Lintorns Simonss]]}}
| [[Attēls:SirJohnLintonSimmons.jpg|100px|alt=Lintorn Simmons]]
| 1821
| 1903
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1890-05-21&lt;/span&gt;1890. gada 21. maijā{{sfn|Heathcote|pp=257–259}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Haines|[[Sers Frederiks Heinss]]}}
| [[Attēls:Frederick Haines.jpg|100px|alt=Frederick Haines]]
| 1818
| 1909
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1890-05-21&lt;/span&gt;1890. gada 21. maijā{{sfn|Heathcote|pp=163–165}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Stewart|[[Sers Donalds Stjuarts, 1. Stjuartas baronets]]}}
| [[Attēls:Donald Martin Stewart.jpg|100px|alt=Donald Stewart]]
| 1824
| 1900
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1894-05-24&lt;/span&gt;1894. gada 26. maijā{{sfn|Heathcote|pp=270–272}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Wolseley|[[Gārnets Volsli, 1. Volslijas vikonts]]}}
| [[Attēls:Garnet Wolseley.jpg|100px|alt=Garnet Wolseley]]
| 1833
| 1913
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1894-05-24&lt;/span&gt;1894. gada 26. maijā{{sfn|Heathcote|pp=311–314}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Roberts|[[Frederiks Roberts]]}}
| [[Attēls:Frederick Roberts.jpg|100px|alt=Frederick Roberts]]
| 1832
| 1914
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1895&lt;/span&gt;1895. gada 25. maijā{{sfn|Heathcote|pp=246–250}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Edward|[[Princis Saksen-Veimāras-Eizenavas Eduards]]}}
| [[Attēls:Prince Edward of Saxe-Weimar 1855.jpg|100px|alt=Prince Edward]]
| 1823
| 1902
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1897&lt;/span&gt;1897. gada 22. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=114–115}}
|}

=== XX un XXI gadsimta feldmaršali ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;margin-right: 0;&quot;
|+ XX un XXI gadsimta feldmaršali
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width: 15em;&quot;| Vārds, Uzvārds
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width: 8em;&quot; class=&quot;unsortable&quot; | Attēls
! scope=&quot;col&quot; | Dzimis
! scope=&quot;col&quot; | Miris
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width: 10em;&quot; | Datums kad ieguva šo dienesta pakāpi{{sfn|Heathcote|loc=Table 1|pp=320–326}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Chamberlain|[[Sers Nevils Čemberlens]]}}
| [[Attēls:Field Marshal Sir Neville Bowles Chamberlain.jpg|100px|alt=Neville Chamberlain]]
| 1820
| 1902
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1900&lt;/span&gt;1900. gada 25. aprīlī{{sfn|Heathcote|pp=83–85}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Norman|[[Sers Henrijs Normens]]}}
| [[Attēls:Governor Henry Norman, 1894.png|100px|alt=Henry Norman]]
| 1826
| 1904
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1902-06-26&lt;/span&gt;1902. gada 26. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=230–232}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Arthur|[[Princis Artūrs, Konautas hercogs]]}}
| [[Attēls:Prince Arthur, Duke of Connaught.jpg|100px|alt=Prince Arthur]]
| 1850
| 1942
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1902-06-26&lt;/span&gt;1902. gada 26. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=26–28}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Wood|[[Sers Ivlins Vuds]]}}
| [[Attēls:Wood-evelyn.jpg|100px|alt=Evelyn Wood]]
| 1838
| 1919
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1903-04-08&lt;/span&gt;1903. gada 8. aprīlī{{sfn|Heathcote|pp=314–316}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|White|[[Sers Džordžs Vaits]]}}
| [[Attēls:George Stewart White-001.jpg|100px|alt=George White]]
| 1835
| 1912
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1903-04-08&lt;/span&gt;1903. gada 8. aprīlī{{sfn|Heathcote|pp=295–297}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Grenfell|[[Sers Frensis Grenfels]]}}
| [[Attēls:Francis Wallace Grenfell.jpg|100px|alt=Francis Grenfell]]
| 1841
| 1925
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1908-04-11&lt;/span&gt;1908. gada 11. aprīlī{{sfn|Heathcote|pp=151–153}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Brownlow|[[Sers Čārlzs Braunlou]]}}
| [[Attēls:Charles Brownlow.jpg|100px]]
| 1831
| 1916
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1908-06-20&lt;/span&gt;1908. gada 20. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=59–60}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Kitchener|[[Herberts Kičeners]]}}
| [[Attēls:Horatio Herbert Kitchener (cropped).jpg|100px|alt=Herbert Kitchener]]
| 1850
| 1916
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1909&lt;/span&gt;1909. gada 10. septembrī{{sfn|Heathcote|pp=191–197}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Methuen|[[Pols Senfords Metjūens, 3. Metjūenas barons]]}}
| [[Attēls:Paul Methuen, 3rd Baron Methuen.png|100px|alt=Paul Methuen]]
| 1845
| 1932
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1911-06-19&lt;/span&gt;1911. gada 19. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=205–207}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Nicholson|[[Sers Viljams Nikolsons, 1. Nikolsonas baronets]]}}
| [[Attēls:Nicholson-1898 (cropped).jpg|100px|alt=William Nicholson]]
| 1845
| 1918
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1911-06-19&lt;/span&gt;1911. gada 19. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=228–230}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|French|[[Džons Frenčs]]}}
| [[Attēls:Major-General Sir J.D.P. French.jpg|100px|alt=John French]]
| 1852
| 1925
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1913&lt;/span&gt;1913. gada 3. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=130–135}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Haig|[[Duglass Heigs]]}}
| [[Attēls:Douglas Haig.jpg|100px|alt=Douglas Haig]]
| 1861
| 1928
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1917-01-01&lt;/span&gt;1917. gada 1. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=155–160}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Egerton|[[Sers Čārlzs Edžertons]]}}
| [[Attēls:Sir Charles Egerton.jpg|100px|alt= Sir Charles Egerton]]
| 1848
| 1921
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1917-03-16&lt;/span&gt;16 марта 1917. gada 16. martā{{sfn|Heathcote|pp=115–116}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Plumer|[[Herberts Plūmers, 1. Plūmeras vikonts]]}}
| [[Attēls:Gen sir herbert plumer.jpg|100px|alt=Herbert Plumer]]
| 1857
| 1932
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1919-07-31&lt;/span&gt;1919. gada 31. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=240–243}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Allenby|[[Edmunds Alenbijs, 1. Alenbijas vikonts]]}}
| [[Attēls:Edmund Allenby.jpg|100px|alt=Edmund Allenby]]
| 1861
| 1936
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1919-07-31&lt;/span&gt;1919. gada 31. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=19–23}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Wilson|[[Henrijs Hjūzs Vilsons, 1. Vilsonas baronets]]}}
| [[Attēls:Henry Hughes Wilson, British general, photo portrait standing in uniform.jpg|100px|alt=Henry Wilson]]
| 1864
| 1922
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1919-07-31&lt;/span&gt;1919. gada 31. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=303–308}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Robertson|[[Viljams Robertsons, 1. Robertsonas baronets]]}}
| [[Attēls:Sir William Robertson.jpg|100px|alt=William Robertson]]
| 1860
| 1933
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1920&lt;/span&gt;1920. gada 29. martā{{sfn|Heathcote|pp=250–253}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Barrett|[[Sers Artūrs Barets]]}}
| [[Attēls:Field Marshal Sir Arthur Barrett.jpg|100px|alt=Arthur Barrett]]
| 1857
| 1926
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1921&lt;/span&gt;1921. gada 12. aprīlī{{sfn|Heathcote|pp=39–41}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Birdwood|[[Viljams Ridels Bidvuds, 1. Bidvudas vikonts]]}}
| [[Attēls:William Birdwood.jpg|100px|alt=William Birdwood]]
| 1865
| 1951
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1925&lt;/span&gt;1925. gada 20. martā{{sfn|Heathcote|pp=43–45}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Jacob|[[Sers Klods Džeikobs]]}}
| [[Attēls:LtGen Claud William Jacob.jpg|100px|alt=Claud Jacob]]
| 1863
| 1948
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1926&lt;/span&gt;1926. gada 30. novembrī {{sfn|Heathcote|pp=190–191}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Milne|[[Džordžs Milns, 1. Milnas barons]]}}
| [[Attēls:255 2 George Milne.jpg|100px|alt=George Milne]]
| 1866
| 1948
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1928&lt;/span&gt;1928. gada 30. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=208–211}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Byng|[[Džuliāns Bings, 1. Vimi vikonts]]}}
| [[Attēls:Julian Byng.jpg|100px|alt=Julian Byng]]
| 1861
| 1935
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1932-07-17&lt;/span&gt;1932. gada 17. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=64–69}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Lambert|[[Frederiks Lamberts, 10. Kavano grāfs]]}}
| [[Attēls:Earl of Cavan.jpg|100px|alt=Rudolph Lambart]]
| 1865
| 1946
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1932-10-31&lt;/span&gt;1932. gada 31. oktobrī{{sfn|Heathcote|pp=197–199}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Chetwode|[[Filips Volhauss Četvuds, 1. Četvudas barons]]}}
| [[Attēls:Philipchetwode.jpg|100px|alt=Philip Chetwode]]
| 1869
| 1950
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1933&lt;/span&gt;1933. gada 13. februārī{{sfn|Heathcote|pp=86–89}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Montgomery-Massingberd|[[Sers Arčibalds Armars Montgomerijs-Masingberds]]}}
| [[Attēls:Mmassingberd.jpg|100px|alt=Archibald Montgomery-Massingberd]]
| 1871
| 1947
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1935&lt;/span&gt;1935. gada 7. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=219–222}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Deverell|[[Sers Sirils Džons Deverels]]}}
|
| 1874
| 1947
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1936&lt;/span&gt;1936. gada 15. maijā{{sfn|Heathcote|pp=101–102}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Ironside|[[Edmunds Aironsaids, 1. Aironsaidas barons]]}}
| [[Attēls:Edmund Ironside.jpg|100px|alt=Edmund Ironside]]
| 1880
| 1959
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1940&lt;/span&gt;1940. gada 20. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=185–190}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Dill|[[Sers Džons Grīrs Dills]]}}
| [[Attēls:The British Army in North Africa, 1941 E2384E.jpg|100px|alt=John Dill]]
| 1881
| 1944
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1941&lt;/span&gt;1941. gada 18. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=102–105}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Gort|[[Džons Stendišs Gorts]]}}
| [[Attēls:General the Viscount Gort Vc, Gcb, Cbe, Dso, Mvo, Mc Art.IWMARTLD730.jpg|100px|alt=John Vereker]]
| 1886
| 1946
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1943-01-01&lt;/span&gt;1943. gada 1. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=279–283}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Wavell|[[Arčibalds Veivels, 1. Veivelas grāfs]]}}
| [[Attēls:Archibald Wavell2.jpg|100px|alt=Archibald Wavell]]
| 1883
| 1950
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1943-01-01&lt;/span&gt;1943. gada 1. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=287–291}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Brooke|[[Alans Frensis Bruks, 1. Alanbrukas vikonts]]}}
| [[Attēls:Alan Brooke at desk 1942.jpg|100px|alt=Alan Brooke]]
| 1883
| 1963
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1944-01-01&lt;/span&gt;1944. gada 1. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=56–59}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Alexander|[[Harolds Aleksanders]]}}
| [[Attēls:Harold Alexander E010750678-v8.jpg|100px|alt=Harold Alexander]]
| 1891
| 1969
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1944-06-04&lt;/span&gt;1944. gada 4. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=13–17}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Montgomery|[[Bernards Montgomerijs]]}}
| [[Attēls:Field Marshal Sir Bernard Montgomery, 1944 TR2721.jpg|100px|alt=Bernard Montgomery]]
| 1887
| 1976
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1944-09-01&lt;/span&gt;1944. gada 1. septembrī{{sfn|Heathcote|pp=212–219}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Wilson|[[Henrijs Meitlends Vilsons, 1. Vilsonas barons]]}}
| [[Attēls:Hmwilson1944.jpg|100px|alt=Henry Maitland Wilson]]
| 1881
| 1964
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1944-12-39&lt;/span&gt;1944. gada 29. decembrī{{sfn|Heathcote|pp=308–311}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Auchinleck|[[Klods Okinleks|Sers Klods Džons Eirs Оkinleks]]}}
| [[Attēls:Auchinleck.jpg|100px|alt=Claude Auchinleck]]
| 1884
| 1981
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1946&lt;/span&gt;1946. gada 1. jūnijā{{sfn|Heathcote|pp=28–35}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Slim|}}[[Viljams Džozefs Slims]]
| [[Attēls:FM william Slim.jpg|100px|alt=William Slim]]
| 1891
| 1970
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1948&lt;/span&gt;1948. gada 4. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=259–264}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Harding|}}[[Džons Hardings, 1. Peterstonas Hārdingas barons]]
| [[Attēls:Jharding.jpg|100px|alt=John Harding]]
| 1896
| 1989
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1953&lt;/span&gt;1953. gada 21. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=167–171}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Henry|}}[[Princis Henrijs, Glosteras hercogs]]
| [[Attēls:Dukeofgloucester.jpg|100px|alt=Prince Henry]]
| 1900
| 1974
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1955&lt;/span&gt;1955. gada 31. martā{{sfn|Heathcote|pp=174–176}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Templer|}}[[Sers Džeralds Templers]]
| [[Attēls:Sir gerald templer.gif|100px|alt=Gerald Templer]]
| 1898
| 1979
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1956&lt;/span&gt;1956. gada 27. novembrī{{sfn|Heathcote|pp=273–277}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Festing|}}[[Sers Frensis Festings]]
| [[Attēls:Ffesting.jpg|100px|alt=Francis Festing]]
| 1902
| 1976
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1960&lt;/span&gt;1960. gada 1. septembrī{{sfn|Heathcote|pp=118–121}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Hull|}}[[Sers Ričards Halls]]
| [[Attēls:General Sir Richard Hull speaks to officers (cropped).jpg|100px]]
| 1907
| 1989
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1965&lt;/span&gt;1965. gada 8. februārī{{sfn|Heathcote|pp=180–182}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Cassels|}}[[Sers Džeimss Kasels]]
|
| 1907
| 1996
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1968&lt;/span&gt;1968. gada 29. februārī{{sfn|Heathcote|pp=79–82}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Baker|}}[[Sers Džefrijs Beikers]]
| [[Attēls:GHB Constable of HM The Tower of London photo frame size.jpg|100px|alt=Sir Geoffrey Baker]]
| 1912
| 1980
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1971&lt;/span&gt;1971. gada 31. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=37–39}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Carver|}}[[Maikls Karvers, Karveras barons]]
|
| 1915
| 2001
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1973&lt;/span&gt;1973. gada 18. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=75–79}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Gibbs|}}[[Sers Rolands Gibss]]
|
| 1921
| 2004{{sfn|''The Daily Telegraph''|2 November 2004}}
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1979&lt;/span&gt;1979. gada 13. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=144–146}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Bramall|}}[[Edvīns Bramols, Bramolas barons]]
| [[Attēls:Lord Bramall.jpg|100px|alt=Edwin Bramall]]
| 1923
| 2019&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-50397069|title=Ex-Armed Forces head Lord Bramall dies aged 95|date=2019-11-12|publisher=BBC|access-date=2019-11-12|archive-date=2019-11-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20191113032358/https://www.bbc.com/news/uk-50397069}}&lt;/ref&gt;
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1982&lt;/span&gt;1982. gada 1. janvārī{{sfn|Heathcote|pp=53–56}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Stanier|}}[[Sers Džons Vilfrīds Stanjērs]]
|
| 1925
| 2007{{sfn|''The Times''|13 November 2007}}
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1985-07-10&lt;/span&gt;1985. gada 10. jūlijā{{sfn|Heathcote|pp=269–270}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Bagnall|}}[[Sers Naidžels Bagnels]]
|
| 1927
| 2002{{sfn|''The Independent''|11 April 2002}}
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1988&lt;/span&gt;1988. gada 9. septembrī{{sfn|Heathcote|pp=35–37}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Vincent|}}[[Ričards Frederiks Vincents]]
|
| 1931
| 2018
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1991&lt;/span&gt;1991. gada 2. aprīlī{{sfn|Heathcote|pp=283–285}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Chapple|}}[[Sers Džons Čapls]]
|
| 1931
| 2022
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1992&lt;/span&gt;1992. gada 14. februārī{{sfn|Heathcote|pp=85–86}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Inge|}}[[Sers Pīters Indžs, Indžas barons]]
| [[Attēls:Field Marshal Sir Peter Inge KG, GCB.JPG|100px|alt=Peter Inge]]
| 1935
| 2022
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;1994&lt;/span&gt;1994. gada 15. martā{{sfn|Heathcote|pp=183–185}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Guthrie|}}[[Čārlzs Gatrijs, Kreigibankas barons]]
| [[Attēls:General Guthrie.jpg|100px|alt=Charles Guthrie]]
| 1938
|
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;2012&lt;/span&gt;2012. gada 16. jūnijā{{sfn|BBC News|16 June 2012}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{sort|Guthrie|}}[[Maikls Volkers, Oldrinhemas barons]]
| [[Attēls:General Sir Michael Walker.png|100px|alt=Michael Walker]]
| 1944
|
| &lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt;2014&lt;/span&gt;2014. gada 13. jūnijā{{sfn|Ministry of Defence|13 June 2014}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Feldmaršals]]
* [[Feldmaršals (Uganda)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Dienesta pakāpes]]</text>
      <sha1>rfaqw8obkcatp6tkm6w62fdhs18t61q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Zeļļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570991</id>
    <revision>
      <id>4468620</id>
      <parentid>4460437</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:40:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29370-79</username>
        <id>145479</id>
      </contributor>
      <origin>4468620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5844" sha1="38ch4kj0gjhblcsogl3a0fzjagcjd6g" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = indigo
 |                 bg_color = fuchsia
 |                    klubs = &quot;Rīgas Zeļļi&quot;
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 
 |                  pilsēta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                     līga = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas-Igaunijas līga]]
* [[Latvijas Basketbola līga]]
* [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2023
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Komandu sporta spēļu halle]]&lt;br /&gt;[[Arēna Rīga]]
 |                ietilpība = 
 |                   krāsas = rozā un violets &lt;br /&gt;{{color box|pink}} {{color box|purple}} 
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Buļs]]
 |               menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šēnhofs]]
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Dāvis Čoders]]
 |                kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Uģis Pinete]]
 |                   mediji = [https://rigaszelli.lv/ rigaszelli.lv]
 |               sadarbojas = Rīgas Zeļļi 2
&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;
 |                    name1 = 
 |                   dates1 = 
 |                    name2 = 
 |                   dates2 = 
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |                 Eirolīga = 
 |           ULEB Eirokauss = 
 |            Čempionu līga = 
 |           FIBA Eirokauss = 
 |                      LBL = 
 |           Latvijas kauss = 
 |  Latvijas—Igaunijas līga = 
}}

'''Basketbola klubs &quot;Rīgas Zeļļi&quot;'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://company.lursoft.lv/rigas-zelli/40008321643=LV | title= Rīgas Zeļļi | publisher= Lursoft | accessdate= 2023. gada 23. janvārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (nosaukums ar sponsora vārdu '''&quot;Rīgas Zeļļi / Sefinance&quot;''') ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs, kurš tika dibināts 2023. gadā. &quot;Rīgas Zeļļi&quot; spēlē [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] izcīņā.

Kluba fārmklubs '''&quot;Rīgas Zeļļi 2&quot;''' spēlē [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL2)

== Vēsture ==
Klubu 2023. gadā dibināja sporta menedžeris [[Edgars Buļs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/ar-pretenzijam-uz-sportu-ka-biznesu-513703|title=Ar pretenzijām uz sportu kā biznesu|website=Dienas Bizness|access-date=2024-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Klubs sevi pozicionē kā tautas klubs ar izstrādātu jaunatnes sistēmu, kur par kluba biedriem aicina kļūt fiziskas personas. Debijas sezonā klubs rēķinājās ar 450—500 tūkstošus eiro lielu budžetu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/zinams-latvijas-igaunijas-ligas-debitantes-rigas-zelli-planotais-budzets/|title=Zināms Latvijas-Igaunijas līgas debitantes “Rīgas Zeļļi” plānotais budžets {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2024-05-20|date=2023-09-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Vēlāk gan budžets tika palielināts, jo debijas sezonas gaitā komanda papildināja sastāvu ar vairākiem pieredzējušiem basketbolistiem.

2023./2024. gada sezonā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] &quot;Rīgas Zeļļi&quot; izcīnīja 18 uzvaras 30 regulārā turnīra spēlēs, bet ceturtdaļfinālā ar 0—2 sērijā piekāpās [[Rīgas &quot;VEF&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/quarter-finals|title=Quarter finals|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-05-20}}&lt;/ref&gt; Tāpat komanda iekļuva [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kausa izcīņas]] finālā, tur piekāpjoties [[Rīgas &quot;VEF&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/latvijas-basketbola-uzavas-kausu-treso-reizi-iegust-vef-riga/|title=Latvijas basketbola Užavas kausu trešo reizi iegūst ”VEF Rīga”|last=Caballero.lv|last2=guntis|website=LBK|access-date=2024-05-20|date=2024-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] izdevās iekļūt finālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/pafbet-lbl-pusfinali-ceturtdien-sak-vef-riga-un-bk-liepaja-piektdien-iesaistas-ventspils-un-rigas-zelli/|title=Pafbet LBL: “Zeļļi” nodrošina Rīgas finālu pēc 14 gadu pārtraukuma; starts 9. maijā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2024-05-20|date=2024-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kluba debijas sezonā komanda organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar ukraiņu basketbola klubu [[Slobožanskes &quot;Prometey&quot;|&quot;Prometey&quot;]] tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/participating-teams/7648/rgas-zei/schedule-and-results|title=Participating teams|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-05-20}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]] ===
* 2023./24. — 6. vieta
* 2024./25. — 2. vieta

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
* 2023./24. — 2. vieta
* 2024./25. — 3. vieta

=== [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kauss]] ===
* 2023./24. — 2. vieta
* 2024./25. — pusfināls
* 2025./26. - 3. vieta

== Galvenie treneri ==
* 2023—2026: [[Juris Umbraško]]
* 2026—šobrīd: [[Dāvis Čoders]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://rigaszelli.lv/ Kluba mājaslapa]


{{Rīgas Zeļļu spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]</text>
      <sha1>38ch4kj0gjhblcsogl3a0fzjagcjd6g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468621</id>
      <parentid>4468620</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:41:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29370-79</username>
        <id>145479</id>
      </contributor>
      <origin>4468621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5867" sha1="monqmlhjmqu5vynuq4uixjfzphfywyl" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = indigo
 |                 bg_color = fuchsia
 |                    klubs = &quot;Rīgas Zeļļi&quot;
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 
 |                  pilsēta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                     līga = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas-Igaunijas līga]]
* [[Latvijas Basketbola līga]]
* [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2023
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Komandu sporta spēļu halle]]&lt;br /&gt;[[Arēna Rīga]]
 |                ietilpība = 
 |                   krāsas = rozā un violets &lt;br /&gt;{{color box|pink}} {{color box|purple}} 
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Buļs]]
 |               menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šēnhofs]]
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Dāvis Čoders]]
 |                kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Uģis Pinete]]
 |                   mediji = [https://rigaszelli.lv/ rigaszelli.lv]
 |               sadarbojas = Rīgas Zeļļi 2
&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;
 |                    name1 = 
 |                   dates1 = 
 |                    name2 = 
 |                   dates2 = 
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |                 Eirolīga = 
 |           ULEB Eirokauss = 
 |            Čempionu līga = 
 |           FIBA Eirokauss = 
 |                      LBL = 
 |           Latvijas kauss = 
 |  Latvijas—Igaunijas līga = 
}}

'''Basketbola klubs &quot;Rīgas Zeļļi&quot;'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://company.lursoft.lv/rigas-zelli/40008321643=LV | title= Rīgas Zeļļi | publisher= Lursoft | accessdate= 2023. gada 23. janvārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (nosaukums ar sponsora vārdu '''&quot;Rīgas Zeļļi / Sefinance&quot;''') ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs, kurš tika dibināts 2023. gadā. &quot;Rīgas Zeļļi&quot; spēlē [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] izcīņā.

Kluba fārmklubs '''&quot;Rīgas Zeļļi 2&quot;''' spēlē [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL2)

== Vēsture ==
Klubu 2023. gadā dibināja sporta menedžeris [[Edgars Buļs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/ar-pretenzijam-uz-sportu-ka-biznesu-513703|title=Ar pretenzijām uz sportu kā biznesu|website=Dienas Bizness|access-date=2024-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Klubs sevi pozicionē kā tautas klubs ar izstrādātu jaunatnes sistēmu, kur par kluba biedriem aicina kļūt fiziskas personas. Debijas sezonā klubs rēķinājās ar 450—500 tūkstošus eiro lielu budžetu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/zinams-latvijas-igaunijas-ligas-debitantes-rigas-zelli-planotais-budzets/|title=Zināms Latvijas-Igaunijas līgas debitantes “Rīgas Zeļļi” plānotais budžets {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2024-05-20|date=2023-09-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Vēlāk gan budžets tika palielināts, jo debijas sezonas gaitā komanda papildināja sastāvu ar vairākiem pieredzējušiem basketbolistiem.

2023./2024. gada sezonā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] &quot;Rīgas Zeļļi&quot; izcīnīja 18 uzvaras 30 regulārā turnīra spēlēs, bet ceturtdaļfinālā ar 0—2 sērijā piekāpās [[Rīgas &quot;VEF&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/quarter-finals|title=Quarter finals|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-05-20}}&lt;/ref&gt; Tāpat komanda iekļuva [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kausa izcīņas]] finālā, tur piekāpjoties [[Rīgas &quot;VEF&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/latvijas-basketbola-uzavas-kausu-treso-reizi-iegust-vef-riga/|title=Latvijas basketbola Užavas kausu trešo reizi iegūst ”VEF Rīga”|last=Caballero.lv|last2=guntis|website=LBK|access-date=2024-05-20|date=2024-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] izdevās iekļūt finālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/pafbet-lbl-pusfinali-ceturtdien-sak-vef-riga-un-bk-liepaja-piektdien-iesaistas-ventspils-un-rigas-zelli/|title=Pafbet LBL: “Zeļļi” nodrošina Rīgas finālu pēc 14 gadu pārtraukuma; starts 9. maijā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2024-05-20|date=2024-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kluba debijas sezonā komanda organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar ukraiņu basketbola klubu [[Slobožanskes &quot;Prometey&quot;|&quot;Prometey&quot;]] tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/participating-teams/7648/rgas-zei/schedule-and-results|title=Participating teams|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-05-20}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]] ===
* 2023./24. — 6. vieta
* 2024./25. — 2. vieta

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
* 2023./24. — 2. vieta
* 2024./25. — 3. vieta
* 2025./26. - 3. vieta

=== [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kauss]] ===
* 2023./24. — 2. vieta
* 2024./25. — pusfināls
* 2025./26. - 3. vieta

== Galvenie treneri ==
* 2023—2026: [[Juris Umbraško]]
* 2026—šobrīd: [[Dāvis Čoders]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://rigaszelli.lv/ Kluba mājaslapa]


{{Rīgas Zeļļu spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]</text>
      <sha1>monqmlhjmqu5vynuq4uixjfzphfywyl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468622</id>
      <parentid>4468621</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:44:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-29370-79</username>
        <id>145479</id>
      </contributor>
      <origin>4468622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5844" sha1="ojgucrhvxb0dph6oaga7o81jgbgl4et" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = indigo
 |                 bg_color = fuchsia
 |                    klubs = &quot;Rīgas Zeļļi&quot;
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 
 |                  pilsēta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                     līga = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas-Igaunijas līga]]
* [[Latvijas Basketbola līga]]
* [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2023
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Komandu sporta spēļu halle]]&lt;br /&gt;[[Arēna Rīga]]
 |                ietilpība = 
 |                   krāsas = rozā un violets &lt;br /&gt;{{color box|pink}} {{color box|purple}} 
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Buļs]]
 |               menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šēnhofs]]
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Dāvis Čoders]]
 |                kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Uģis Pinete]]
 |                   mediji = [https://rigaszelli.lv/ rigaszelli.lv]
 |               sadarbojas = Rīgas Zeļļi 2
&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;
 |                    name1 = 
 |                   dates1 = 
 |                    name2 = 
 |                   dates2 = 
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |                 Eirolīga = 
 |           ULEB Eirokauss = 
 |            Čempionu līga = 
 |           FIBA Eirokauss = 
 |                      LBL = 
 |           Latvijas kauss = 
 |  Latvijas—Igaunijas līga = 
}}

'''Basketbola klubs &quot;Rīgas Zeļļi&quot;'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://company.lursoft.lv/rigas-zelli/40008321643=LV | title= Rīgas Zeļļi | publisher= Lursoft | accessdate= 2023. gada 23. janvārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (nosaukums ar sponsora vārdu '''&quot;Rīgas Zeļļi / Sefinance&quot;''') ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs, kurš tika dibināts 2023. gadā. &quot;Rīgas Zeļļi&quot; spēlē [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] izcīņā.

Kluba fārmklubs '''&quot;Rīgas Zeļļi 2&quot;''' spēlē [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL2)

== Vēsture ==
Klubu 2023. gadā dibināja sporta menedžeris [[Edgars Buļs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/ar-pretenzijam-uz-sportu-ka-biznesu-513703|title=Ar pretenzijām uz sportu kā biznesu|website=Dienas Bizness|access-date=2024-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Klubs sevi pozicionē kā tautas klubs ar izstrādātu jaunatnes sistēmu, kur par kluba biedriem aicina kļūt fiziskas personas. Debijas sezonā klubs rēķinājās ar 450—500 tūkstošus eiro lielu budžetu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/zinams-latvijas-igaunijas-ligas-debitantes-rigas-zelli-planotais-budzets/|title=Zināms Latvijas-Igaunijas līgas debitantes “Rīgas Zeļļi” plānotais budžets {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2024-05-20|date=2023-09-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Vēlāk gan budžets tika palielināts, jo debijas sezonas gaitā komanda papildināja sastāvu ar vairākiem pieredzējušiem basketbolistiem.

2023./2024. gada sezonā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] &quot;Rīgas Zeļļi&quot; izcīnīja 18 uzvaras 30 regulārā turnīra spēlēs, bet ceturtdaļfinālā ar 0—2 sērijā piekāpās [[Rīgas &quot;VEF&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/quarter-finals|title=Quarter finals|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-05-20}}&lt;/ref&gt; Tāpat komanda iekļuva [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kausa izcīņas]] finālā, tur piekāpjoties [[Rīgas &quot;VEF&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/latvijas-basketbola-uzavas-kausu-treso-reizi-iegust-vef-riga/|title=Latvijas basketbola Užavas kausu trešo reizi iegūst ”VEF Rīga”|last=Caballero.lv|last2=guntis|website=LBK|access-date=2024-05-20|date=2024-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] izdevās iekļūt finālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/pafbet-lbl-pusfinali-ceturtdien-sak-vef-riga-un-bk-liepaja-piektdien-iesaistas-ventspils-un-rigas-zelli/|title=Pafbet LBL: “Zeļļi” nodrošina Rīgas finālu pēc 14 gadu pārtraukuma; starts 9. maijā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2024-05-20|date=2024-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kluba debijas sezonā komanda organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar ukraiņu basketbola klubu [[Slobožanskes &quot;Prometey&quot;|&quot;Prometey&quot;]] tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/participating-teams/7648/rgas-zei/schedule-and-results|title=Participating teams|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-05-20}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]] ===
* 2023./24. — 6. vieta
* 2024./25. — 2. vieta

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
* 2023./24. — 2. vieta
* 2024./25. — 3. vieta
* 2025./26. - 3. vieta

=== [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kauss]] ===
* 2023./24. — 2. vieta
* 2024./25. — pusfināls

== Galvenie treneri ==
* 2023—2026: [[Juris Umbraško]]
* 2026—šobrīd: [[Dāvis Čoders]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://rigaszelli.lv/ Kluba mājaslapa]


{{Rīgas Zeļļu spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]</text>
      <sha1>ojgucrhvxb0dph6oaga7o81jgbgl4et</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468631</id>
      <parentid>4468622</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:04:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Latvijas Basketbola līga */</comment>
      <origin>4468631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5847" sha1="hwre97kuropftft08r570ugtodbrr1q" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = indigo
 |                 bg_color = fuchsia
 |                    klubs = &quot;Rīgas Zeļļi&quot;
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 
 |                  pilsēta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                     līga = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas-Igaunijas līga]]
* [[Latvijas Basketbola līga]]
* [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2023
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Komandu sporta spēļu halle]]&lt;br /&gt;[[Arēna Rīga]]
 |                ietilpība = 
 |                   krāsas = rozā un violets &lt;br /&gt;{{color box|pink}} {{color box|purple}} 
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Buļs]]
 |               menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šēnhofs]]
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Dāvis Čoders]]
 |                kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Uģis Pinete]]
 |                   mediji = [https://rigaszelli.lv/ rigaszelli.lv]
 |               sadarbojas = Rīgas Zeļļi 2
&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;
 |                    name1 = 
 |                   dates1 = 
 |                    name2 = 
 |                   dates2 = 
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |                 Eirolīga = 
 |           ULEB Eirokauss = 
 |            Čempionu līga = 
 |           FIBA Eirokauss = 
 |                      LBL = 
 |           Latvijas kauss = 
 |  Latvijas—Igaunijas līga = 
}}

'''Basketbola klubs &quot;Rīgas Zeļļi&quot;'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://company.lursoft.lv/rigas-zelli/40008321643=LV | title= Rīgas Zeļļi | publisher= Lursoft | accessdate= 2023. gada 23. janvārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (nosaukums ar sponsora vārdu '''&quot;Rīgas Zeļļi / Sefinance&quot;''') ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs, kurš tika dibināts 2023. gadā. &quot;Rīgas Zeļļi&quot; spēlē [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] izcīņā.

Kluba fārmklubs '''&quot;Rīgas Zeļļi 2&quot;''' spēlē [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL2)

== Vēsture ==
Klubu 2023. gadā dibināja sporta menedžeris [[Edgars Buļs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/ar-pretenzijam-uz-sportu-ka-biznesu-513703|title=Ar pretenzijām uz sportu kā biznesu|website=Dienas Bizness|access-date=2024-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Klubs sevi pozicionē kā tautas klubs ar izstrādātu jaunatnes sistēmu, kur par kluba biedriem aicina kļūt fiziskas personas. Debijas sezonā klubs rēķinājās ar 450—500 tūkstošus eiro lielu budžetu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/zinams-latvijas-igaunijas-ligas-debitantes-rigas-zelli-planotais-budzets/|title=Zināms Latvijas-Igaunijas līgas debitantes “Rīgas Zeļļi” plānotais budžets {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2024-05-20|date=2023-09-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Vēlāk gan budžets tika palielināts, jo debijas sezonas gaitā komanda papildināja sastāvu ar vairākiem pieredzējušiem basketbolistiem.

2023./2024. gada sezonā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] &quot;Rīgas Zeļļi&quot; izcīnīja 18 uzvaras 30 regulārā turnīra spēlēs, bet ceturtdaļfinālā ar 0—2 sērijā piekāpās [[Rīgas &quot;VEF&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/quarter-finals|title=Quarter finals|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-05-20}}&lt;/ref&gt; Tāpat komanda iekļuva [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kausa izcīņas]] finālā, tur piekāpjoties [[Rīgas &quot;VEF&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/latvijas-basketbola-uzavas-kausu-treso-reizi-iegust-vef-riga/|title=Latvijas basketbola Užavas kausu trešo reizi iegūst ”VEF Rīga”|last=Caballero.lv|last2=guntis|website=LBK|access-date=2024-05-20|date=2024-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] izdevās iekļūt finālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/pafbet-lbl-pusfinali-ceturtdien-sak-vef-riga-un-bk-liepaja-piektdien-iesaistas-ventspils-un-rigas-zelli/|title=Pafbet LBL: “Zeļļi” nodrošina Rīgas finālu pēc 14 gadu pārtraukuma; starts 9. maijā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2024-05-20|date=2024-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kluba debijas sezonā komanda organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar ukraiņu basketbola klubu [[Slobožanskes &quot;Prometey&quot;|&quot;Prometey&quot;]] tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/participating-teams/7648/rgas-zei/schedule-and-results|title=Participating teams|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-05-20}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]] ===
* 2023./24. — 6. vieta
* 2024./25. — 2. vieta

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
* 2023./24. — 2. vieta
* 2024./25. — 3. vieta
* 2025./26. — 3. vieta

=== [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kauss]] ===
* 2023./24. — 2. vieta
* 2024./25. — pusfināls

== Galvenie treneri ==
* 2023—2026: [[Juris Umbraško]]
* 2026—šobrīd: [[Dāvis Čoders]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://rigaszelli.lv/ Kluba mājaslapa]


{{Rīgas Zeļļu spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]</text>
      <sha1>hwre97kuropftft08r570ugtodbrr1q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468634</id>
      <parentid>4468631</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:05:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5846" sha1="fps2v7zmfryoo5ap0avfow9mdouvzbp" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = indigo
 |                 bg_color = fuchsia
 |                    klubs = &quot;Rīgas Zeļļi&quot;
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 
 |                  pilsēta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                     līga = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas-Igaunijas līga]]
* [[Latvijas Basketbola līga]]
* [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2023
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Komandu sporta spēļu halle]]&lt;br /&gt;[[Arēna Rīga]]
 |                ietilpība = 
 |                   krāsas = rozā un violets &lt;br /&gt;{{color box|pink}} {{color box|purple}} 
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Buļs]]
 |               menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šēnhofs]]
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Dāvis Čoders]]
 |                kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Uģis Pinete]]
 |                   mediji = [https://rigaszelli.lv/ rigaszelli.lv]
 |               sadarbojas = Rīgas Zeļļi 2
&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;
 |                    name1 = 
 |                   dates1 = 
 |                    name2 = 
 |                   dates2 = 
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |                 Eirolīga = 
 |           ULEB Eirokauss = 
 |            Čempionu līga = 
 |           FIBA Eirokauss = 
 |                      LBL = 
 |           Latvijas kauss = 
 |  Latvijas—Igaunijas līga = 
}}

'''Basketbola klubs &quot;Rīgas Zeļļi&quot;'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://company.lursoft.lv/rigas-zelli/40008321643=LV | title= Rīgas Zeļļi | publisher= Lursoft | accessdate= 2023. gada 23. janvārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (nosaukums ar sponsora vārdu '''&quot;Rīgas Zeļļi / Sefinance&quot;''') ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs, kurš tika dibināts 2023. gadā. &quot;Rīgas Zeļļi&quot; spēlē [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] izcīņā.

Kluba fārmklubs '''&quot;Rīgas Zeļļi 2&quot;''' spēlē [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL2)

== Vēsture ==
Klubu 2023. gadā dibināja sporta menedžeris [[Edgars Buļs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/ar-pretenzijam-uz-sportu-ka-biznesu-513703|title=Ar pretenzijām uz sportu kā biznesu|website=Dienas Bizness|access-date=2024-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Klubs sevi pozicionē kā tautas klubs ar izstrādātu jaunatnes sistēmu, kur par kluba biedriem aicina kļūt fiziskas personas. Debijas sezonā klubs rēķinājās ar 450—500 tūkstošus eiro lielu budžetu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/zinams-latvijas-igaunijas-ligas-debitantes-rigas-zelli-planotais-budzets/|title=Zināms Latvijas-Igaunijas līgas debitantes “Rīgas Zeļļi” plānotais budžets {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2024-05-20|date=2023-09-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Vēlāk gan budžets tika palielināts, jo debijas sezonas gaitā komanda papildināja sastāvu ar vairākiem pieredzējušiem basketbolistiem.

2023./2024. gada sezonā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] &quot;Rīgas Zeļļi&quot; izcīnīja 18 uzvaras 30 regulārā turnīra spēlēs, bet ceturtdaļfinālā ar 0—2 sērijā piekāpās [[Rīgas &quot;VEF&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/quarter-finals|title=Quarter finals|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-05-20}}&lt;/ref&gt; Tāpat komanda iekļuva [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kausa izcīņas]] finālā, tur piekāpjoties [[Rīgas &quot;VEF&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/latvijas-basketbola-uzavas-kausu-treso-reizi-iegust-vef-riga/|title=Latvijas basketbola Užavas kausu trešo reizi iegūst ”VEF Rīga”|last=Caballero.lv|last2=guntis|website=LBK|access-date=2024-05-20|date=2024-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] izdevās iekļūt finālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/pafbet-lbl-pusfinali-ceturtdien-sak-vef-riga-un-bk-liepaja-piektdien-iesaistas-ventspils-un-rigas-zelli/|title=Pafbet LBL: “Zeļļi” nodrošina Rīgas finālu pēc 14 gadu pārtraukuma; starts 9. maijā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2024-05-20|date=2024-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kluba debijas sezonā komanda organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar ukraiņu basketbola klubu [[Slobožanskes &quot;Prometey&quot;|&quot;Prometey&quot;]] tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/participating-teams/7648/rgas-zei/schedule-and-results|title=Participating teams|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-05-20}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* 2023./24. — 6. vieta
* 2024./25. — 2. vieta
* 2025./26. — 5. vieta

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
* 2023./24. — 2. vieta
* 2024./25. — 3. vieta
* 2025./26. — 3. vieta

=== [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kauss]] ===
* 2023./24. — 2. vieta
* 2024./25. — pusfināls

== Galvenie treneri ==
* 2023—2026: [[Juris Umbraško]]
* 2026—šobrīd: [[Dāvis Čoders]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://rigaszelli.lv/ Kluba mājaslapa]


{{Rīgas Zeļļu spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]</text>
      <sha1>fps2v7zmfryoo5ap0avfow9mdouvzbp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468635</id>
      <parentid>4468634</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:06:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izcīnītās vietas */</comment>
      <origin>4468635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5870" sha1="6vn3ayfyf6163ll3mt2ncb39y1wel94" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = indigo
 |                 bg_color = fuchsia
 |                    klubs = &quot;Rīgas Zeļļi&quot;
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 
 |                  pilsēta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                     līga = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas-Igaunijas līga]]
* [[Latvijas Basketbola līga]]
* [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2023
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Komandu sporta spēļu halle]]&lt;br /&gt;[[Arēna Rīga]]
 |                ietilpība = 
 |                   krāsas = rozā un violets &lt;br /&gt;{{color box|pink}} {{color box|purple}} 
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Buļs]]
 |               menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Šēnhofs]]
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Dāvis Čoders]]
 |                kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Uģis Pinete]]
 |                   mediji = [https://rigaszelli.lv/ rigaszelli.lv]
 |               sadarbojas = Rīgas Zeļļi 2
&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;
 |                    name1 = 
 |                   dates1 = 
 |                    name2 = 
 |                   dates2 = 
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |                 Eirolīga = 
 |           ULEB Eirokauss = 
 |            Čempionu līga = 
 |           FIBA Eirokauss = 
 |                      LBL = 
 |           Latvijas kauss = 
 |  Latvijas—Igaunijas līga = 
}}

'''Basketbola klubs &quot;Rīgas Zeļļi&quot;'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://company.lursoft.lv/rigas-zelli/40008321643=LV | title= Rīgas Zeļļi | publisher= Lursoft | accessdate= 2023. gada 23. janvārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (nosaukums ar sponsora vārdu '''&quot;Rīgas Zeļļi / Sefinance&quot;''') ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs, kurš tika dibināts 2023. gadā. &quot;Rīgas Zeļļi&quot; spēlē [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL), kā arī [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] izcīņā.

Kluba fārmklubs '''&quot;Rīgas Zeļļi 2&quot;''' spēlē [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL2)

== Vēsture ==
Klubu 2023. gadā dibināja sporta menedžeris [[Edgars Buļs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/ar-pretenzijam-uz-sportu-ka-biznesu-513703|title=Ar pretenzijām uz sportu kā biznesu|website=Dienas Bizness|access-date=2024-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Klubs sevi pozicionē kā tautas klubs ar izstrādātu jaunatnes sistēmu, kur par kluba biedriem aicina kļūt fiziskas personas. Debijas sezonā klubs rēķinājās ar 450—500 tūkstošus eiro lielu budžetu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/zinams-latvijas-igaunijas-ligas-debitantes-rigas-zelli-planotais-budzets/|title=Zināms Latvijas-Igaunijas līgas debitantes “Rīgas Zeļļi” plānotais budžets {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2024-05-20|date=2023-09-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Vēlāk gan budžets tika palielināts, jo debijas sezonas gaitā komanda papildināja sastāvu ar vairākiem pieredzējušiem basketbolistiem.

2023./2024. gada sezonā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] &quot;Rīgas Zeļļi&quot; izcīnīja 18 uzvaras 30 regulārā turnīra spēlēs, bet ceturtdaļfinālā ar 0—2 sērijā piekāpās [[Rīgas &quot;VEF&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/quarter-finals|title=Quarter finals|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-05-20}}&lt;/ref&gt; Tāpat komanda iekļuva [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kausa izcīņas]] finālā, tur piekāpjoties [[Rīgas &quot;VEF&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/latvijas-basketbola-uzavas-kausu-treso-reizi-iegust-vef-riga/|title=Latvijas basketbola Užavas kausu trešo reizi iegūst ”VEF Rīga”|last=Caballero.lv|last2=guntis|website=LBK|access-date=2024-05-20|date=2024-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] izdevās iekļūt finālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/pafbet-lbl-pusfinali-ceturtdien-sak-vef-riga-un-bk-liepaja-piektdien-iesaistas-ventspils-un-rigas-zelli/|title=Pafbet LBL: “Zeļļi” nodrošina Rīgas finālu pēc 14 gadu pārtraukuma; starts 9. maijā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2024-05-20|date=2024-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kluba debijas sezonā komanda organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar ukraiņu basketbola klubu [[Slobožanskes &quot;Prometey&quot;|&quot;Prometey&quot;]] tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/participating-teams/7648/rgas-zei/schedule-and-results|title=Participating teams|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-05-20}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* 2023./24. — 6. vieta
* 2024./25. — '''2. vieta'''
* 2025./26. — 5. vieta

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
* 2023./24. — '''2. vieta'''
* 2024./25. — '''3. vieta'''
* 2025./26. — '''3. vieta'''

=== [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kauss]] ===
* 2023./24. — 2. vieta
* 2024./25. — pusfināls

== Galvenie treneri ==
* 2023—2026: [[Juris Umbraško]]
* 2026—šobrīd: [[Dāvis Čoders]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://rigaszelli.lv/ Kluba mājaslapa]


{{Rīgas Zeļļu spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]</text>
      <sha1>6vn3ayfyf6163ll3mt2ncb39y1wel94</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571128</id>
    <revision>
      <id>4468828</id>
      <parentid>4468461</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T07:47:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468828</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34170" sha1="62a3k3xglgfnyet0jy2nks9n66xc02r" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2026 logo.png
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2026|5|16|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2026|5|12|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2026|5|14|N}}
| vadītājs (i)           = [[Viktorija Svarovska]]&lt;br /&gt;[[Mihaels Ostrovskis]]&lt;br /&gt;[[Emīlija Busvina]] (''Green room'' vadītāja)
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = [[Maikls Krēns]] 
| pārraidītājs           = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF)
| vieta                  = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]''
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 35
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Moldova}}&lt;br /&gt;{{ESC|Rumānija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Islande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Īrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Slovēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Spānija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2026 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas kvalificējušās finālam
| col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]]
| nākamais               = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]]
}}
'''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) ir 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss notiek [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''.

Šī ir trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā).

== Norises vieta ==
[[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]]

2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}&lt;/ref&gt;

Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī &quot;Tirkīzzilo paklāju&quot; un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}&lt;/ref&gt; Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Austria
| width   = 320px
| float   = right
| caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā)
| label1  = [[Grāca]]
| lat1    = 47.076
| long1   = 15.421
| position1 = bottom
| mark1   = Gray pog.svg
| label2  = [[Insbruka]]
| lat2    = 47.268
| long2   = 11.393
| position2 = right
| mark2   = Red pog.svg
| label3  = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] &amp; [[Linca]]
| lat3    = 48.239
| long3   = 14.192
| position3 = left
| mark3   = Gray pog.svg
| label4  = [[Obervarta]]
| lat4    = 47.283
| long4   = 16.200
| position4 = left
| mark4   = Gray pog.svg
| label5  = [[Sanktpeltene|Sankt-&lt;br/&gt;peltene]]
| lat5    = 48.200
| long5   = 15.616
| position5 = top-left
| mark5   = Gray pog.svg
| label6  = &lt;u&gt;'''[[Vīne]]'''&lt;/u&gt;
| lat6    = 48.208
| long6   = 16.372
| position6 = top
| mark6   = Blue pog.svg
| label7  = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}}
| lat7    = 47.967
| long7   = 16.400
| position7 = bottom
| mark7   = Gray pog.svg
}}

Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}&lt;/ref&gt;

Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work &amp; Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.&lt;ref name=&quot;Klaus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt; Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}&lt;/ref&gt; [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.&lt;ref name=&quot;StPolten&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.&lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}&lt;/ref&gt;

ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Ebreihsdorfa]]
| Pagaidu arēna
| Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot; /&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | [[Grāca]]
| ''Stadthalle Graz''
| rowspan=&quot;2&quot;| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}.
| rowspan=&quot;2&quot;| &lt;ref name=&quot;KL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| ''Schwarzl Freizeit Zentrum''
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Insbruka]] ^
|''Olympiahalle''
|Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Obervarta]]
| ''Messe Oberwart''
| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Sanktpeltene]]
| ''VAZ St. Pölten''
| Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās.
| &lt;ref name=&quot;StPolten&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Vīne]]''' †
|'''''[[Wiener Stadthalle]]'''''
|Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}}
|''Messe Wels''
|Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;
|}

== Formāts ==
=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]]
Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu &quot;blokvalstu balsojumus&quot; un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra &quot;lielā četrinieka&quot; dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 1. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 2. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 3. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 4. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Luksemburga}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}

== Dalībvalstis ==
Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem.

2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
==== Pirmais pusfināls ====
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls norisinājās [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalijās 15 valstis.  Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēja balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstājās arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstājās starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstājās starp Izraēlu un Beļģiju.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| &quot;Lai dzīvo Moldova!&quot;
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]]
| ''My System''
| &quot;Mana sistēma&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| ''[[Lelek]]''
| ''Andromeda''
| —
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| [[Akilas Mitilinaios]]
| ''Ferto &lt;small&gt;(Φέρτο)&lt;/small&gt;''
| &quot;Dod šurp&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 05
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Bandidos do Cante]]''
| ''Rosa''
| —
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|-
| 06
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| ''[[Bzikebi]]''
| ''On Replay''
| &quot;Atkārtot&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 07
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
| ''Liekinheitin''
| &quot;Liesmumetējs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
|-
| 08
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| [[Tamara Živkoviča]]
| ''Nova zora (&lt;small&gt;Нова зора&lt;/small&gt;)''
| &quot;Jauna rītausma&quot;
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
|-
| 09
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[Vanilla Ninja]]''
| ''Too Epic to Be True''
| &quot;Pārāk labi, lai būtu patiesība&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Noams Betans]]
| ''Michelle''
| &quot;Mišela&quot;
| [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Essyla]]''
| ''Dancing on the Ice''
| &quot;Dejot uz ledus&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 12
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| ''[[Lion Ceccah]]''
| ''Sólo Quiero Más''
| &quot;Es tikai vēlos vairāk&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu
|-
| 13
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| [[Senita]]
| ''Superstar''
| &quot;Superzvaigzne&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
| ''Pray''
| &quot;Lūgšana&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 15
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene &lt;small&gt;(Крај мене)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man blakus&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]]
|}

==== Otrais pusfināls ====
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls norisinājās [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalijās 15 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēka balsot arī valstis, kas nepiedalijās šajā konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstājās arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstājās starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstājās starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstājās starp Ukrainu un Albāniju.&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| [[Dara (dziedātāja)|Dara]]
| ''Bangaranga''
| —
| Angļu
|-
| 02
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| ''[[Jiva]]''
| ''Just Go''
| &quot;Vienkārši ej&quot;
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| [[Aleksandra Kapitanesku]]
| ''Choke Me''
| &quot;Žņaudz mani&quot;
| Angļu
|-
| 04
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Eva Marija]]
| ''Mother Nature''
| &quot;Māte daba&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 05
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| [[Daniels Žižka]]
| ''Crossroads''
| &quot;Krustceles&quot;
| Angļu
|-
| 06
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Simón]]''
| ''Paloma Rumba''
| —
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| &quot;Alise&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| ''[[Antigoni]]''
| ''Jalla''
| &quot;Vairāk&quot;
| Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 09
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| [[Atvara]]
| &quot;[[Ēnā]]&quot;
| —
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| [[Sorens Torpegārds Lunds]]
| ''Før vi går hjem''
| &quot;Pirms mēs ejam mājās&quot;
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| [[Delta Gudrema]]
| ''Eclipse''
| &quot;Aptumsums&quot;
| Angļu
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 12
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Suspilne]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym'' &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;
| &quot;Dzimtā&quot;
| Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Alis]]
| ''Nân''
| &quot;Māte&quot;
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| —
| Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 15
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| [[Jonas Lovs]]
| ''Ya Ya Ya''
| —
| Angļu
|}

=== Fināls ===
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --&gt;
Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, &quot;Lielais četrinieks&quot; un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| 01
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| [[Sorens Torpegārds Lunds]]
| ''Før vi går hjem''
| &quot;Pirms mēs ejam mājās&quot;
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
|-
| 02
| {{ESC|Vācija}}
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| [[Sāra Engelsa]]
| ''Fire''
| &quot;Uguns&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 03
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Noams Betans]]
| ''Michelle''
| &quot;Mišela&quot;
| [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu
|-
| 04
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Essyla]]''
| ''Dancing on the Ice''
| &quot;Dejot uz ledus&quot;
| Angļu
|-
| 05
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Alis]]
| ''Nân''
| &quot;Māte&quot;
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
|-
| 06
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| [[Akilas Mitilinaios]]
| ''Ferto &lt;small&gt;(Φέρτο)&lt;/small&gt;''
| &quot;Dod šurp&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 07
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Suspilne]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym'' &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;
| &quot;Dzimtā&quot;
| Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
|-
| 08
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| [[Delta Gudrema]]
| ''Eclipse''
| &quot;Aptumsums&quot;
| Angļu
|-
| 09
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene &lt;small&gt;(Крај мене)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man blakus&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]]
|-
| 10
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| —
| Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
|-
| 11
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| [[Daniels Žižka]]
| ''Crossroads''
| &quot;Krustceles&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| [[Dara (dziedātāja)|Dara]]
| ''Bangaranga''
| —
| Angļu
|-
| 13
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| ''[[Lelek]]''
| ''Andromeda''
| —
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
|-
| 14
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[BBC]]
| ''[[Look Mum No Computer]]''
| ''Eins, zwei, drei''
| &quot;Viens, divi, trīs&quot;
| Angļu&lt;br /&gt;Vācu
|-
| 15
| {{ESC|Francija}}
| [[Francijas Televīzija]]
| ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]''
| ''Regarde!''
| &quot;Skaties!&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
|-
| 16
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| &quot;Lai dzīvo Moldova!&quot;
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|-
| 17
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
| ''Liekinheitin''
| &quot;Liesmumetējs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
|-
| 18
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
| ''Pray''
| &quot;Lūgšana&quot;
| Angļu
|-
| 19
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| ''[[Lion Ceccah]]''
| ''Sólo Quiero Más''
| &quot;Es tikai vēlos vairāk&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu
|-
| 20
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Felīsija Ēriksone|Felīsija]]
| ''My System''
| &quot;Mana sistēma&quot;
| Angļu
|-
| 21
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| ''[[Antigoni]]''
| ''Jalla''
| &quot;Vairāk&quot;
| Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 22
| {{ESC|Itālija}}
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| ''[[Sal Da Vinci]]''
| ''Per sempre sì''
| &quot;Mūžīgi jā&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]&lt;br /&gt;[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
|-
| 23
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| [[Jonas Lovs]]
| ''Ya Ya Ya''
| —
| Angļu
|-
| 24
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| [[Aleksandra Kapitanesku]]
| ''Choke Me''
| &quot;Žņaudz mani&quot;
| Angļu
|-
| 25
| {{ESC|Austrija}} (rīkotāji)
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Cosmó]]''
| ''[[Tanzschein]]''
| &quot;Dejas atļauja&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>62a3k3xglgfnyet0jy2nks9n66xc02r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Denizs Undavs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572737</id>
    <revision>
      <id>4468658</id>
      <parentid>4309128</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:40:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6081" sha1="niyx9fnb1aqg2amme3k6p8mbk3qy4x9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Denizs Undavs
| image = Deniz undav.jpg
| caption = Denizs Undavs 2023. gadā
| full_name = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|7|19}}
| birth_place = {{vieta|Vācija|Fārele}}
| height = 180
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]]
| clubnumber = 26
| youthyears1 = 2002—2006
| youthclubs1 = {{flaga|GER}} TSV Achim
| youthyears2 = 2007—2012
| youthclubs2 = {{flaga|GER}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| youthyears3 = 2012—2014
| youthclubs3 = {{flaga|GER}} SC Weyhe
| youthyears4 = 2014—2015
| youthclubs4 = {{flaga|GER}} [[TSV Havelse]]
| years1 = 2015—2017
| clubs1 = {{flaga|GER}} [[TSV Havelse]]
| caps1 = 67
| goals1 = 32
| years2 = 2017—2018
| clubs2 = {{flaga|GER}} Eintracht Braunschweig II
| caps2 = 18
| goals2 = 9
| years3 = 2018—2020
| clubs3 = {{flaga|GER}} [[SV Meppen]]
| caps3 = 69
| goals3 = 23
| years4 = 2020—2022
| clubs4 = {{flaga|BEL}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]
| caps4 = 51
| goals4 = 35
| years5 = 2022—2024
| clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| caps5 = 22
| goals5 = 5
| years6 = 2022
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|BEL}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]
| caps6 = 12
| goals6 = 8
| years7 = 2023—2024
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]]
| caps7 = 30
| goals7 = 18
| nationalyears1 = 2024—
| nationalteam1 = {{fb|Vācija}}
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 3
| club-update = {{dat|2025|05|30|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|05|30|sk|bez}}
| years8 = 2024—
| clubs8 = {{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]]
| caps8 = 27
| goals8 = 9
}}
'''Denizs Undavs''' (''Deniz Undav''; dzimis {{dat|1996|7|19}} [[Fārele|Fārelē]]) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], kas spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada pārstāv [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu ''[[VfB Stuttgart]].''

== Karjera ==
Karjeras sākumā spēlējis Vācijas zemāko līgu komandās ''TSV Havelse'', ''Eintracht Braunschweig II'' un ''SV Meppen''. 2020. gadā pievienojās Beļģijas otrā pēc līmeņa līgas klubam ''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]''. 2020.—2021. gada sezonā uzvarēja līgā un izcīnīja ceļazīmi uz [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgu]]. 2021.—2022. gada sezonā kļuva par līgas labāko vārtu guvēju un tika atzīts par Beļģijas Pro līgas sezonas labāko futbolistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sporza.be/nl/2022/05/23/deniz-undav-is-profvoetballer-tessa-wullaert-profvoetbalster-van-het-jaar~1653298622697/ |title=Deniz Undav is Profvoetballer &amp; Tessa Wullaert Profvoetbalster van het Jaar |website=sporza.be |language=nl |date={{dat|2022|3|23|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2022. gada janvārī parakstīja līgumu ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]'', bet sezonu pabeidza ''Union SG'' uz īres līguma pamata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.brightonandhovealbion.com/news/2468362/albion-complete-deal-for-deniz-undav |title=Albion complete deal for Deniz Undav |website=brightonandhovealbion.com |language=en |date={{dat|2022|1|31|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240522093553/https://www.brightonandhovealbion.com/news/2468362/albion-complete-deal-for-deniz-undav }}&lt;/ref&gt;

2023. gada augustā tika izīrēts [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] klubam ''[[VfB Stuttgart]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vfb.de/en/vfb/latest/news/professionals/2324/undav-/ |title=VfB sign Deniz Undav |website=vfb.de |language=en |date={{dat|2023|8|2|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023.—2024. gada sezonā]] guva 18 vārtus Bundeslīgā, kļūstot par līgas ceturto rezultatīvāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/stats/players/goals/2023-2024|title=Bundesliga Stats 2023-2024|website=bundesliga.com|access-date={{dat|2024|6|2||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; 2024. gada augustā kļuvis par pilnvērtīgu ''VfB Stuttgart'' spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfb.de/de/vfb/aktuell/neues/profis/2425/deniz-undav-verpflichtung/|title=VfB verpflichtet Deniz Undav|website=VfB Stuttgart|access-date=2024-08-11|language=de}}&lt;/ref&gt;

[[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlasē]] debitēja {{dat|2024|3|23||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]]. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Personiskā dzīve ==
Dzimis Vācijā, [[kurdi|kurdu]] tautības [[jezīdi|jezīdu]] ģimenē, kas nāk no Išikli ciema [[Šanliurfas ils|Šanliurfas ilā]], [[Turcija|Turcijā]]. Viņa vectēvs pārcēlās uz Vāciju pēc 1980. gada apvērsuma Turcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cermikgazetesi.com/diyarbakir-karacadagdan-alman-milli-takimina-uzandi |title=Diyarbakır Karacadağ'dan Alman Milli Takımına uzandı |website=cermikgazetesi.com |access-date={{dat|2024|6|2||bez}} |language=tr |archive-date={{dat|2024|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241208022237/https://www.cermikgazetesi.com/diyarbakir-karacadagdan-alman-milli-takimina-uzandi }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Undavs, Denizs}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas futbolisti]]
[[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>niyx9fnb1aqg2amme3k6p8mbk3qy4x9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autodoc</title>
    <ns>0</ns>
    <id>574558</id>
    <revision>
      <id>4468868</id>
      <parentid>4464500</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:52:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ atjaunota novecojusī saite.......</comment>
      <origin>4468868</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10883" sha1="ql2fk7mnd4drua2xjdpbud0yqi6eb60" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Autodoc''
| company_type = Eiropas komercsabiedrība
| location_city = [[Berlīne]]
| location_country = [[Vācija]]
| foundation = 2008. gada 1. maijs
| num_employees = {{sk|5500}} (2025)
| website = https://www.autodoc.lv/
| industry = mazumtirdzniecība / e-komercija
| revenue = 1,6 miljardi eiro (2024)
| company_logo = Autodoc_logo.svg
| key_people = Dmitrijs Zadorožnijs, Aleksejs Kletenkovs, Lennarts Šmits
}}
'''''Autodoc''''' (stilizēti ar lielajiem burtiem '''''AUTODOC''''') ir [[Vācija]]s [[Elektroniskā tirdzniecība|e-komercijas]] uzņēmums, kas pārdod auto rezerves daļas un saistītos produktus 27 Eiropas valstīs, kā arī sniedz informāciju par automobiļu rezerves daļām un transportlīdzekļu apkopi. Tā galvenie klienti ir privātpersonas un nelielas darbnīcas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/wirtschaft/unternehmen/autoteilehaendler-autodoc-das-wachstumswunder-aus-berlin-17342180.html|title=Autoteilehändler Autodoc: Das Wachstumswunder aus Berlin|website=FAZ.NET|access-date=2024-06-28|date=2021-05-18|language=de}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Uzņēmumu 2008. gadā kā ''E&amp;S Pkwteile GmbH'' dibināja Aleksejs Erdle, Makss Vegners un Vitālijs Kungels. Pirmajos gados uzņēmums atradās [[Berlīne]]s rajonā Vaisenzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.handelsblatt.com/technik/it-internet/start-up-finanzierung-online-ersatzteilehaendler-autodoc-sucht-investor-vor-boersengang/27981910.html|title=Handelsblatt|website=www.handelsblatt.com|access-date=2024-06-28}}&lt;/ref&gt; Kopš 2010. gada tā biroju un loģistikas telpas atrodas Berlīnē, Lihtenbergā. Paplašināšanās [[Austrija]]s un [[Šveice]]s virzienā sākās 2011. gadā, kam sekoja ienākšana [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Spānija|Spānijā]] 2012. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.welt.de/wirtschaft/gruenderszene/article239365021/Autodoc-100-Prozent-in-Gruenderhand-erstaunlicher-Weg-zur-Umsatzmilliarde.html|title=Autodoc: 100 Prozent in Gründerhand – erstaunlicher Weg zur Umsatzmilliarde - WELT|website=DIE WELT|access-date=2024-06-28|date=2022-06-17|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutsche-startups.de/2018/07/25/autodoc-254-millionen/|title=Ein Grownup, das kaum einer kennt (254 Mio. Umsatz)|website=deutsche-startups.de|access-date=2024-06-28|date=2018-07-25|language=de-DE}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā kompāniju pārdēvēja par ''Autodoc GmbH''. Līdz 2016. gadam tās gada ieņēmumi pārsniedza 100 miljonus eiro, bet 2017. gadā pārsniedza 250 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statista.com/statistics/1349440/autodoc-annual-revenue/|title=Autodoc annual revenue 2021|website=Statista|access-date=2024-06-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā ''Autodoc'' paplašināja savu produktu klāstu, iekļaujot rezerves daļas [[kravas automobilis|kravas automobiļiem]] un citam komerctransportam.&lt;ref name=&quot;autodoc-steigt-zum-umsatz-milliardar-auf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amz.de/autodoc-steigt-zum-umsatz-milliardaer-auf|title=Autodoc steigt zum Umsatz-Milliardär auf|last=GmbH|first=Schlütersche Fachmedien|website=www.amz.de|access-date=2024-06-28|language=de}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā kompānijas gada ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu eiro.&lt;ref name=&quot;autodoc-steigt-zum-umsatz-milliardar-auf&quot; /&gt;

2018. gadā ''[[Financial Times]]'' kompāniju atzina par vienu no visstraujāk augošajiem uzņēmumiem Eiropā, pamatojoties uz [[ieņēmumi]]em.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/cf0c5fce-3112-11e8-b5bf-23cb17fd1498|title=The FT 1000: The complete list of Europe’s fastest growing companies|work=Financial Times|access-date=2024-06-28|date=2018-02-11|last=Blood|first=David}}&lt;/ref&gt; 2021. gada septembrī ''Autodoc'' mainīja savu juridisko formu uz publisku sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Kopš 2022. gada novembra uzņēmums darbojas kā ''Autodoc SE'' (''Societas Europaea'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://logistik-heute.de/news/erweiterung-doppelte-logistikflaeche-fuer-autoteile-31718.html|title=Erweiterung: Doppelte Logistikfläche für Autoteile - Finanzierung (Logistikimmobilien) {{!}} News {{!}} LOGISTIK HEUTE - Das deutsche Logistikmagazin|website=logistik-heute.de|access-date=2024-06-28|language=de}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā ''Autodoc'' ieņēmumi pieauga līdz 1,3 miljardiem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/finanzen/online-autoteilehaendler-autodoc-2-3-milliarden-euro-wert-19674475.html|title=Online-Autoteilehändler Autodoc 2,3 Milliarden Euro wert|website=FAZ.NET|access-date=2024-06-28|date=2024-04-24|language=de}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā ''Autodoc'' apgrozījums sasniedza aptuveni 1,6 miljardus eiro.&lt;ref name=&quot;autodoc.group&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Facts and figures: AUTODOC in numbers |url=https://autodoc.group/en/about-us/facts-figures/ |website=autodoc.group |access-date=2025-10-10 |language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā uzņēmums pārdeva 72,5 miljonus preču vienību (10,7% pieaugums salīdzinājumā ar 65,5 miljoniem 2024. gadā), apstrādājot 18,9 miljonus pasūtījumu (12,4% pieaugums salīdzinājumā ar 16,8 miljoniem 2024. gadā).

Aktīvo klientu skaits 2025. gadā pieauga līdz 9,3 miljoniem cilvēku (10,4% pieaugums salīdzinājumā ar 8,4 miljoniem 2024. gadā), savukārt kopējais klientu skaits kopš uzņēmuma dibināšanas 2008. gadā pieauga līdz vairāk nekā 30 miljonus cilvēku (+16,9% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).

== Pārskats ==
Uzņēmuma preču klāstā ir aptuveni 7,8 miljoni [[dzinējs|dzinēju]], šasiju, apgaismojuma, elektrosistēmu, ventilācijas un [[riepa|riepu]] sektora rezerves daļu [[vieglais automobilis|vieglajiem autompbiļiem]], kravas automobiļiem un [[motocikls|motocikliem]] — vairāk nekā {{sk|75000}} transportlīdzekļu modeļu (176 vieglo automobiļu, 23 kravas automašīnu un 154 motociklu markām no {{sk|2700}} zīmolu ražotājiem). ''Autodoc'' darbojas 27 Eiropas valstīs un nodarbina aptuveni {{sk|6000}} cilvēku 13 uzņēmuma atrašanās vietās.&lt;ref name=&quot;autodoc.group&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;autodoc-steigt-zum-umsatz-milliardar-auf&quot; /&gt;

2018. gadā ''Autodoc'' bija oficiālais ''ADAC Rally Masters'' partneris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.automobilsport.com/deutschland-rallye-adac-prime-locations---179516.html|title=Prime locations at the ADAC Rallye Deutschland - automobilsport.com|website=www.automobilsport.com|access-date=2024-06-28}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Autodoc'' bija [[Pasaules rallija čempionāts|FIA pasaules rallija čempionāta]] (WRC) oficiālais partneris un visu Eiropas posmu sponsors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ralliturk.net/v2/index.php/2019/01/21/wrc-seals-new-partnership-with-car-parts-giant-autodoc/|title=WRC SEALS NEW PARTNERSHIP WITH CAR PARTS GIANT AUTODOC {{!}} RalliTürk|last=GÜNARSLAN -|first=Murat|website=www.ralliturk.net|access-date=2024-06-28|date=2019-01-21|language=tr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/news-archive/wrc/wrc-seals-autodoc-partnership/|title=WRC|website=WRC|access-date=2024-06-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā ''Autodoc'' atklāja tiešsaistes platformu ''Autodoc Club''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://applicantes.com/autodoc-app-comprar-recambios-coche/|title=Autodoc, la app para comprar cualquier recambio que tu coche necesite|last=Patrocinado|first=Post|website=Applicantes - Información sobre apps y juegos para móviles|access-date=2024-06-28|language=es}}&lt;/ref&gt; un 2020. gadā izlaida lietotni [[iOS]] un ''[[Android]]'' un ''Autodoc Plus'' programmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.notimerica.com/comunicados/noticia-comunicado-autodoc-continua-ritmo-crecimiento-20200429142751.html|title=Autodoc continúa su ritmo de crecimiento|last=Press|first=Europa|website=www.notimerica.com|access-date=2024-06-28|date=2020-04-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europapress.es/comunicados/internacional-00907/noticia-comunicado-autodoc-lanza-programa-condiciones-especiales-clientes-habituales-20200528130711.html|title=Autodoc lanza un programa de condiciones especiales para clientes habituales|last=Press|first=Europa|website=www.europapress.es|access-date=2024-06-28|date=2020-05-28}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā ''Autodoc'' noslēdza partnerības līgumu ar autonozares datubāžu izstrādātāju ''TecAlliance''. Sadarbības ietvaros tika integrēta ''Order Manager B2B'' platforma, lai automatizētu pasūtījumu apstrādes un rēķinu izrakstīšanas procesus.

2025. gadā uzņēmuma preču klāsts paplašinājās par 16,2% (un sasniedza 7,8 miljonus preču, salīdzinot ar 6,7 miljoniem iepriekšējā gadā).

''Autodoc'' pieder arī trīs pašmāju rezerves daļu zīmoli: ''Ridex'', ''Stark'' un ''goCore''. To pārdošanas apjoms 2025. gadā sasniedza 17,7 miljonus preču. Pārdotākais no tiem ir ''Ridex''. Pašmāju zīmolu sortiments paplašinājās par 19,7%, pārsniedzot 94 000 vienību.

''Autodoc'' pārdod preces, izmantojot savu lietotni, interneta veikalus, ''Autodoc Marketplace'' un trešo pušu tirgus platformas. ''Autodoc'' lietotne tika palaista 2016. gadā un līdz 2025. gadam tā tikusi instalēta vairāk nekā 15 miljonos ierīču. Kopš palaišanas lietotne ir lejupielādēta aptuveni 141 miljonu reižu.{{fact}}

== Loģistika ==
''Autodoc'' darbojas 27 Eiropas valstīs un nodarbina vairāk nekā 5 500 cilvēku 13 uzņēmuma atrašanās vietās,&lt;ref name=&quot;autodoc-steigt-zum-umsatz-milliardar-auf&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;autodoc.group&quot; /&gt; tostarp Beļģijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Itālijā, Kazahstānā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Ukrainā, Moldovā, Francijā un Čehijas Republikā.

''Autodoc'' ir tehnoloģiju centrs Lisabonā, Portugālē, kas atbalsta uzņēmuma digitālo platformu attīstību.

Uzņēmuma loģistikas infrastruktūra ir koncentrēta ap četriem centriem: lielākais loģistikas centrs atrodas Ščecinā, Polijā, lielās reģionālās noliktavas — Hebā, Čehijā un Berlīnē, Vācijā, savukārt Rietumeiropas tirgus apkalpojošais izplatīšanas centrs — Gentē, Beļģijā. Saskaņā ar 2025. gada datiem vidēji dienā no noliktavām tika nosūtīti 200 000 preču.

Loģistikas centrs Ščecinā tika atvērts 2018. gadā un 2020. gada septembrī tika paplašināts ar daļēji automatizētu izplatīšanas centru. 2022. gada decembrī tika pabeigts jauns loģistikas centrs ar 40 000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; noliktavu platību, palielinot uzņēmuma kopējo noliktavu platību Ščecinā līdz 70 000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}

[[Kategorija:Vācijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Tiešsaistes mazumtirdzniecības vietnes]]</text>
      <sha1>ql2fk7mnd4drua2xjdpbud0yqi6eb60</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Terija Gāra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578257</id>
    <revision>
      <id>4468638</id>
      <parentid>4207221</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:10:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizējums......</comment>
      <origin>4468638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2504" sha1="ne905d8wl7891p72ujo3b5prrb55nnc" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Terija Gāra
| vārds_orig = ''Teri Garr''
| attēls = Teri Garr - signed.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Terija Gāra 1980. gadu sākumā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1944|12|11}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Leikvuda|2s=Ohaio (štats)}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2024|10|29|1944|12|11}}
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 1963—2011
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 1
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}
'''Terija Anna Gāra''' ({{Val|en|Teri Ann Garr}}; dzimusi {{Dat|1944|12|11}}, mirusi {{dat|2024|10|29}}) bija [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]].

Savu karjeru sākusi 1960. gados. Kā dejotāja atveidojusi nelielas lomas sešās muzikālajās filmās ar [[Elviss Preslijs|Elvisu Presliju]]. Kļuvusi atpazīstama ar lomām [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] mistērijas trillerī &quot;[[Saruna (filma)|Saruna]]&quot; (1974), [[Mels Brukss|Mela Bruksa]] komēdijā ''[[Young Frankenstein]]'' (1974) un [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] zinātniskās fantastikas filmā &quot;[[Trešās pakāpes tuvie kontakti]]&quot; (1977). Par lomu [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] romantiskajā komēdijā &quot;[[Sirdspuķīte]]&quot; (1982) Gāru nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot;. Atveidojusi lomas arī filmās ''[[One from the Heart]]'' (1981), ''[[Mr. Mom]]'' (1983), &quot;[[Pēc darba]]&quot; (1985), &quot;[[Spēlmanis]]&quot; (1992), &quot;[[Gatavs valkāšanai]]&quot; (''Prêt-à-Porter'', 1994), &quot;[[Stulbs un vēl stulbāks]]&quot; (1994), &quot;[[Maikls (1996. gada filma)|Maikls]]&quot; (''Michael'', 1996) un &quot;[[Spoku pasaule]]&quot; (2001).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gāra, Terija}}
[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]</text>
      <sha1>ne905d8wl7891p72ujo3b5prrb55nnc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uģis Pinete</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578581</id>
    <revision>
      <id>4468820</id>
      <parentid>4352076</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:26:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4468820</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4897" sha1="9n85bey303tktz1hx1edzwqglbtmr0n" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Uģis Pinete
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|2|15}}
 |          dz_viet = {{Vieta|Latvija|Tukums|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 194 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 88 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[vieglais uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2010
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2010—2011
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
 |         kl_sez 2 = 2011—2012
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]]
 |         kl_sez 3 = 2012—2013
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
 |         kl_sez 4 = 2013—2020
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]]
 |         kl_sez 5 = 2020—2023
 |          klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]]
 |         kl_sez 6 = 2023—2026
 |          klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Baltijas Basketbola līga|BBL]] čempions &lt;small&gt;(2013)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = Mārtiņš Bērziņš
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Uģis Pinete''' (dzimis {{dat|1991|2|15}} [[Tukums|Tukumā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.eurobasket.com/player/Ugis-Pinete/158322|title=Ugis Pinete, Basketball Player, News, Stats - Eurobasket|last=Eurobasket|website=Eurobasket LLC|access-date=2024-08-27}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. Pēdējais klubs, ko pārstāvēja 2026. gadā, bija [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu &quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;. Pirms tam spēlējis dažādos Latvijas klubos. [[BK Ventspils]] sastāvā kļuvis par 2013. gada [[Baltijas Basketbola līga]]s čempionu.

Līdztekus basketbolam U. Pinete nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kopā ar sievu vadot [[Kafejnīca|kafejnīcu]] tīklu “Coffee STOP”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketbolazinas.com/lat-est-liga/pinete-atklaj-ka-bijusi-piedavajumi-no-islandes-un-citam-valstim/|title=Pinete atklāj, ka bijuši piedāvājumi no Islandes un citām valstīm - Basketbola ziņas|access-date=2025-10-24|date=2025-10-23|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Trenējies Ventspils jaunatnes basketbola sistēmā, kur arī uzsācis spēlēt pieaugušo līmenī, pārstāvot [[BK Ventspils]]. Ilgāko karjeras daļu aizvadījis [[BK Jūrmala]] un [[BK Ogre]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/38351/ugis-pinete|title=Ugis Pinete, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-08-27|language=en}}&lt;/ref&gt; bet 2023. gada vasarā U. Pinete pievienojās jaunizveidotajam LBL klubam &quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;, bija komandas kapteinis. Pēc sezonas noslēguma 2026. gada maijā basketbolists paziņoja par profesionālās karjeras beigām un plānu pievienoties dzimtā Tukuma komandai [[BK Tukums]] [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]].

Pārstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlasi. Ar [[Agris Galvanovskis|Agra Galvanovska]] vadīto Latvijas U-20 izlasi 2011. gada Eiropas čempionātā izcīnījis 8. vietu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Ventspils 2013 BBL}}
{{Latvija vir basket 2011 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Pinete, Uģis}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]</text>
      <sha1>9n85bey303tktz1hx1edzwqglbtmr0n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fox Corporation</title>
    <ns>0</ns>
    <id>580225</id>
    <revision>
      <id>4468851</id>
      <parentid>4253798</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:19:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468851</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25261" sha1="fqqdum9kvlusdgim6vt978yy1m1gzr1" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
|name             = ''Fox Corporation''
|logo             = [[Attēls:FOX_wordmark.svg|200px]] 
|type             = publiska kapitālsabiedrība
|traded_as        = FOXA
|industry         = masu mediji
|predecessor      = ''[[21st Century Fox]]''
|foundation       = 2019. gada 19. marts
|founder          = [[Ruperts Mērdoks]]
|location_city    = {{vieta|ASV|Ņujorkas štats|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)}}
|location_country = 
|area_served      = visa pasaule
|key_people       = Lahlens Mērdoks &lt;small&gt;(priekšsēdētājs)&lt;/small&gt;
|products         = 
|services         = 
|revenue          = {{samazinājās}} {{ASV dolārs|13,98 miljardi}} (2024)&lt;ref name=&quot;Annual Report&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FY 2024 Annual Report (Form 10-K) |url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1754301/000162828024036123/fox-20240630.htm|website=www.sec.gov |publisher=U.S. Securities and Exchange Commission |accessdate={{dat|2024|9|14||bez}} |language=en |date={{dat|2024|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|operating_income = {{samazinājās}} {{ASV dolārs|{{0|0}}1,83 miljardi}} (2024)&lt;ref name=&quot;Annual Report&quot; /&gt;
|net_income       = {{palielinājās}} {{ASV dolārs|{{0|0}}1,50 miljardi}} (2024)&lt;ref name=&quot;Annual Report&quot; /&gt;
|assets           = {{palielinājās}} {{ASV dolārs|21,97 miljardi}} (2024)&lt;ref name=&quot;Annual Report&quot; /&gt;
|equity           = {{palielinājās}} {{ASV dolārs|10,71 miljardi}} (2024)&lt;ref name=&quot;Annual Report&quot; /&gt;
|num_employees    = {{sk|10200}} (2024)&lt;ref name=&quot;Annual Report&quot; /&gt;
|owner            = Mērdoku ģimene&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Pereira |first1=Daniel |title=Who Owns Fox News? |url=https://businessmodelanalyst.com/who-owns-fox-news/ |accessdate={{dat|2024|9|14||bez}} |work=businessmodelanalyst.com |date={{dat|2023|10|13||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
|divisions        = ''Fox Entertainment''&lt;br /&gt;''Fox Television Stations''&lt;br /&gt;''[[Fox News|Fox News Media]]''&lt;br /&gt;''Fox Sports Media Group''&lt;br /&gt;''Tubi Media Group''
|homepage         = {{URL|https://foxcorporation.com/}}  
}}
'''''Fox Corporation''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Transnacionāla korporācija|transnacionāla]] masu mediju korporācija, kuras galvenā mītne atrodas Ņujorkā, ASV. To izveidoja kā ''[[21st Century Fox]]'' daļu, kuru neiegādājās ''[[The Walt Disney Company]]'' 2019. gadā.&lt;ref name=&quot;Littleton&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Littleton |first1=Cynthia |title=Fox Confirms It Won’t Bid on Disney’s Regional Sports Networks |url=https://variety.com/2019/biz/news/fox-disney-regional-sports-networks-bid-1203105421/ |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=[[Variety]] |date={{dat|2019|1|11||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;fox announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=21ST CENTURY FOX ANNOUNCES PRICING OF SENIOR NOTES BY FOX CORPORATION – 21st Century Fox |url=https://www.21cf.com/news/21st-century-fox/2019/21st-century-fox-announces-pricing-of-senior-notes-by-fox-corporation/ |website=21cf.com |publisher=[[21st Century Fox]] |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |language=en |date={{dat|2019|2|2||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190202212404/https://www.21cf.com/news/21st-century-fox/2019/21st-century-fox-announces-pricing-of-senior-notes-by-fox-corporation/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;marketwatch&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Chang |first1=Sue |title=Fox Corp. to replace Twenty-First Century Fox on S&amp;P 500 |url=https://www.marketwatch.com/story/fox-corp-to-replace-twenty-first-century-fox-on-sp-500-2019-03-14 |website=marketwatch.com |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |language=en |date={{dat|2019|3|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;20190630.htm&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=fox-10k_20190630.htm |url=https://www.sec.gov/Archives/edgar/data/1754301/000156459019031285/fox-10k_20190630.htm#:~:text=FOX%20became%20a%20standalone%20publicly,-First%20Century%20Fox,%20Inc. |website=www.sec.gov |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |language=en |date={{dat|2022|8|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; Uzņēmumu kontrolē Mērdoku ģimene, izmantojot ģimenes trastu ar 39,6% īpašumtiesību daļu, kā arī pats [[Ruperts Mērdoks]], kuram pieder gandrīz 40% no ģimenei piederošajām daļām.&lt;ref name=&quot;2020 Notice&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2020 Notice of Meeting and Proxy Statement (Page 63) |url=https://investor.foxcorporation.com/static-files/0796d467-7ed6-46ea-8f52-dc3df7d69bd8#page=63 |website=investor.foxcorporation.com |publisher=Fox Corporation |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |language=en |date={{dat|2020|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221207154936/https://investor.foxcorporation.com/static-files/0796d467-7ed6-46ea-8f52-dc3df7d69bd8#page=63 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;should be fired&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Darcy |first1=Oliver |title=Fox executives should be fired for ‘proven misconduct’ exposed in Dominion lawsuit, renowned Yale professor says {{!}} CNN Business |url=https://www.cnn.com/2023/03/01/media/dominion-fox-misconduct-news-reliable-sources/index.html |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=[[CNN]] |date={{dat|2023|3|1||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Ruperts Mērdoks ir emeritētais priekšsēdētājs, savukārt viņa dēls Lahlens Mērdoks — priekšsēdētājs un izpilddirektors. ''Fox Corporation'' galvenokārt nodarbojas ar televīzijas apraides, ziņu un sporta apraides nozarēm. Tās aktīvos ietilpst ''[[Fox Broadcasting Company]]'', ''[[Fox Television Stations]]'', ''[[Fox News]]'', ''[[Fox Business]]'', ''[[Fox Sports]]'', ''[[Tubi]]'' un citi uzņēmumi un zīmoli. Mērdoka laikrakstu izdošanas kompānijas un citi plašsaziņas līdzekļu īpašumi pieder uzņēmumam ''[[News Corp]]'', kas arī ir viņa kontrolē.

Ruperts Mērdoks 2023. gada 21. septembrī paziņoja, ka atkāpjas no ''Fox Corporation'' priekšsēdētāja amata, lēmumam stājoties spēkā 2023. gada novembrī.&lt;ref name=&quot;Murdoch steps down&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Rizzo |first1=Lillian |title=Rupert Murdoch steps down as chairman of Fox and News Corp. |url=https://www.cnbc.com/2023/09/21/rupert-murdoch-steps-down-as-chairman-of-fox-and-news-corp.html |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=[[CNBC]] |date={{dat|2023|9|21||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Uzņēmuma nosaukums ir saistīts ar virkni uzņēmumu apvienošanu un sadalīšanu, sākot ar kinofilmu studiju ''[[Fox Film|Fox Film Corporation]]'', kuru 1915. gada 1. februārī nodibināja [[Viljams Fokss]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Report |first1=Post Staff |title=Is Fox really 75 this year? Somewhere, the fantastic Mr. (William) Fox begs to differ |url=https://nypost.com/2010/02/10/is-fox-really-75-this-year-somewhere-the-fantastic-mr-william-fox-begs-to-differ |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=[[New York Post]] |date={{dat|2010|2|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Izveide ===
''[[The Walt Disney Company]]'' 2017. gada 14. decembrī paziņoja par nodomu iegādāties ''[[21st Century Fox]]'' kinofilmu, kabeļtelevīzijas izklaides un tiešās apraides satelītu nodaļas, tostarp ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'', par 52,4 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Pārējā uzņēmuma daļa veidotu tā saukto ''New Fox'', saglabājot kontroli pār tādiem aktīviem kā [[Fox Broadcasting Company|''Fox'' televīzijas tīkls]] un ''Fox Television Stations'' (kas ''Disney'', kam jau pieder televīzijas kanāls [[American Broadcasting Company|ABC]], juridiski nedrīkstētu piederēt [[Federālā sakaru komisija|ASV Federālās sakaru komisijas]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Federālā sakaru komisija |url=https://termini.gov.lv/atrast/Feder%C4%81l%C4%81%20sakaru%20komisija/lv |website=termini.gov.lv |publisher=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls |accessdate={{dat|2024|9|14||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; (FCC) politikas, kas pazīstama kā &quot;dubultā tīkla noteikums&quot;, dēļ, kas aizliedz apvienošanos starp ASV lielākajiem TV kanāliem un tīkliem), ''[[Fox News]]'', ''[[Fox Sports]]'' nacionālie operatori un ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' studijas kompleksu, ko iznomātu ''Disney'' uz septiņiem gadiem. Pārdošanas darījumā bija iekļauti arī ''Fox'' reģionālie sporta pārraides tīkli (''Fox Sports Networks'', FSN), taču vēlāk tos atsauca no darījuma ar [[ASV Tieslietu departaments|ASV Tieslietu departamenta]] rīkojumu, pamatojoties uz to, ka ''Fox'' reģionālo sporta tīklu iespējamā apvienošana ar ''Disney'' 80% piederošo [[ESPN]] padarītu ''Disney'' pārāk dominējošu sporta kabeļtelevīzijas tirgū.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=US gives Disney-Fox deal antitrust approval |url=https://www.cnbc.com/2018/06/27/us-set-to-give-antitrust-approval-for-disney-fox-deal.html |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=[[CNBC]] |date={{dat|2018|6|27||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=News Corp. divides into two companies; 21st Century Fox is born |url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/la-xpm-2013-jun-28-la-et-ct-news-corp-21st-century-fox-20130628-story.html |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=[[Los Angeles Times]] |date={{dat|2013|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Steinberg |first1=Cynthia Littleton,Brian |title=Disney to Buy 21st Century Fox Assets for $52.4 Billion in Historic Hollywood Merger |url=https://variety.com/2017/biz/news/disney-fox-merger-deal-52-4-billion-merger-1202631242/ |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=[[Variety]] |date={{dat|2017|12|14||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Gardner |first1=Eriq |title=FCC Reviewing Rule Prohibiting Mergers Among Big Four Broadcast Networks |url=https://www.hollywoodreporter.com/thr-esq/fcc-reviewing-rule-prohibiting-mergers-big-four-broadcast-networks-1168629 |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=[[The Hollywood Reporter]] |date={{dat|2018|12|12||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Littleton |first1=Cynthia |title=Justice Department Approves Disney’s Acquisition of 21st Century Fox With Divestiture of Regional Sports Networks |url=https://variety.com/2018/biz/news/disney-21st-century-fox-justice-department-approval-1202859241/ |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=Variety |date={{dat|2018|6|27||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. gada maijā tika apstiprināts, ka Lahlens Mērdoks pārņems uzņēmuma ''New Fox'' vadību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Disis |first1=Jill |title=Lachlan Murdoch, not James, will lead new Fox company |url=https://money.cnn.com/2018/05/16/media/lachlan-murdoch-new-fox-ceo/index.html |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=CNNMoney |agency=[[CNN]] |date={{dat|2018|5|16||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2018|05|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180517012745/https://money.cnn.com/2018/05/16/media/lachlan-murdoch-new-fox-ceo/index.html }}&lt;/ref&gt;

2018. gada vidū ''[[NBCUniversal]]'' mātesuzņēmums ''[[Comcast]]'' ierosināja izsoles karus gan par ''Fox'' aktīviem, ko ''Disney'' plānoja iegādāties, gan par Apvienotās Karalistes raidorganizāciju ''[[Sky Group|Sky plc]]'' (uzņēmums, kurā ''21st Century Fox'' piederēja līdzdalība un kas plānoja iegādāties atlikušo daļu). 2018. gada jūlijā ''Fox'' piekrita ''Disney'' pirkuma summas palielināšanai līdz 71,3 miljardiem ASV dolāriem, lai atvairītu ''Comcast'' pretpiedāvājumu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Brodkin |first1=Jon |title=Sorry, Comcast: Fox and Disney sign new merger deal, rejecting Comcast bid |url=https://arstechnica.com/tech-policy/2018/06/disney-outbids-comcast-in-escalating-bidding-war-for-21st-century-fox/ |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=Ars Technica |date={{dat|2018|6|20||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Edmund |title=Disney Ups Its Bid for 21st Century Fox to $71.3 Billion |url=https://www.nytimes.com/2018/06/20/business/dealbook/disney-comcast-21st-century-fox.html |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=The New York Times |date={{dat|2018|4|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Apvienotās Karalistes regulatori lika rīkot aklo izsoli par ''Sky'' aktīviem, kurā uzvarēja ''Comcast''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Waterson |first1=Jim |last2=editor |first2=Jim Waterson Media |title=Rupert Murdoch's Sky reign to end as Fox sells all shares to Comcast |url=https://www.theguardian.com/media/2018/sep/26/rupert-murdochs-sky-reign-to-end-as-fox-sells-all-shares-to-comcast |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2018|9|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 10. oktobrī ziņots, ka, gatavojoties gaidāmajai pārdošanas pabeigšanai, līdz 2019. gada 1. janvārim tiks ieviesta jaunā, pēcapvienošanās ''New Fox'' organizatoriskā struktūra.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Holloway |first1=Daniel |title=Fox Will Be Ready to Close Disney Deal Jan. 1, Says Peter Rice (EXCLUSIVE) |url=https://variety.com/2018/biz/news/disney-fox-deal-will-be-ready-to-close-jan-1-says-peter-rice-exclusive-1202976061 |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=Variety |date={{dat|2018|10|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 14. novembrī tika atklāts, ka jaunais neatkarīgais uzņēmums saglabās sākotnējo ''Fox'' nosaukumu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Donnelly |first1=Matt |title=Official Name of New Fox Is, Uh, Fox — and Other Takeaways From Annual Stockholders Meeting |url=https://variety.com/2018/tv/news/21st-century-fox-new-name-disney-1203028619/ |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=Variety |date={{dat|2018|11|14||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 7. janvārī ''Fox Corporation'' iesniedza reģistrācijas paziņojumu [[ASV Vērtspapīru un biržas komisija]]i.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=ASV Vērtspapīru un biržas komisija |url=https://termini.gov.lv/atrast/ASV%20V%C4%93rtspap%C4%ABru%20un%20bir%C5%BEas%20komisija/lv |website=termini.gov.lv |publisher=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls |accessdate={{dat|2024|9|14||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Chmielewski |first1=Dawn C. |title=21st Century Fox Files Registration Statement With SEC To Form ‘New’ Fox |url=https://deadline.com/2019/01/21st-century-fox-files-registration-statement-sec-new-fox-1202530940/ |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=[[Deadline]] |date={{dat|2019|1|7||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 11. janvārī ''Fox'' vērtspapīru pieteikumā norādīja, ka neplāno izsolīt savus bijušos reģionālos sporta tīklus,&lt;ref name=&quot;Littleton&quot; /&gt; tā vietā tīkli nonāks konsorcijā, kuru vadīs ''[[Sinclair Broadcast Group]]'', un ''Fox Corporation'' turpinās licencēt FSN nosaukumu šiem kanāliem, līdz ''Sinclair'' izstrādās jaunu zīmolu (tīkli galu galā kļuva par ''Bally Sports'').&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Sinclair CEO see 'massive opportunity' with rebranding of Fox sports networks |url=https://www.bizjournals.com/baltimore/news/2019/08/26/sinclair-ceo-see-massive-opportunity-with.html |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=bizjournals.com |date={{dat|2019|8|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; ''Disney'' 2019. gada 12. martā paziņoja, ka pārdošanu pabeigs līdz 2019. gada 20. martam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Littleton |first1=Cynthia |title=Disney Sets March 20 Closing Date for 21st Century Fox Acquisition |url=https://variety.com/2019/biz/news/disney-march-20-close-21st-century-fox-acquisition-1203161135/ |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=Variety |date={{dat|2019|3|12||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 19. martā ''Fox Corporation'' oficiāli sāka tirdzniecību S&amp;P 500, indeksā aizstājot ''21st Century Fox''.&lt;ref name=&quot;marketwatch&quot; /&gt; ''Fox Corporation'' valdei šajā laikā pievienojās arī [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] politiķis un bijušais [[ASV Pārstāvju palāta]]s priekšsēdētājs [[Pols Raians]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Steinberg |first1=Cynthia Littleton,Brian |title=Fox Corporation Emerges as Standalone Entity, Paul Ryan Joins Board |url=https://variety.com/2019/biz/news/fox-corporation-debut-disney-murdoch-1203165925/ |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |work=Variety |date={{dat|2019|3|18||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar iegādes nosacījumiem, ''The Walt Disney Company'' pakāpeniski pārtrauks ''Fox'' zīmola izmantošanu līdz 2024. gadam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FISCAL YEAR 2020 ANNUAL FINANCIAL REPORT |url=https://thewaltdisneycompany.com/app/uploads/2021/01/2020-Annual-Report.pdf |publisher=The Walt Disney Company. p. 79 |accessdate={{dat|2024|9|15||bez}} |language=en |date={{dat|2021|10|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Biznesa operācijas ===
''Fox Corporation'' uzsāka darbību 2019. gada 19. martā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Priekšsēdētājs un izpilddirektors [[Lahlens Mērdoks]] vadīja pirmo lielo korporācijas sanāksmi trīs dienas vēlāk, norādot, ka uzņēmuma akcijas saņems korporācijas darbinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2019/tv/news/fox-corp-lachlan-murdoch-town-hall-1203169197/|title=New Fox CEO Lachlan Murdoch Announces All Employees to Receive Stock in Company|last=Holloway|first=Joe Otterson,Daniel|website=Variety|access-date=2024-09-17|date=2019-03-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

''Fox Corporation'' 2019. gada maijā ar korporācijas nodaļas ''Fox Sports'' starpniecību par 236 miljoniem ASV dolāru iegādājās 4,99% [[Kanāda]]s [[Interneta azartspēles|interneta azartspēļu]] operatora ''The Stars Group'' akciju. Rezultātā tika arī paziņots, ka uzņēmumi kopīgi izstrādās sporta derību produktus ASV tirgum ar zīmolu ''Fox Bet''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bnnbloomberg.ca/fox-buys-236-million-stars-group-stake-to-enter-betting-market-1.1255928|title=Fox buys US$236M Stars Group stake to enter betting market|website=BNN Bloomberg|access-date=2024-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gada jūlija sākumā ''Fox Entertainment'' paziņoja par ''SideCar'' izveidi. ''SideCar'' bija satura izstrādes vienība ''Fox'' un citiem uzņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2019/tv/news/sidecar-fox-entertainments-content-development-accelerator-exec-1203261295/|title=SideCar, Fox Entertainment’s Content Development Accelerator, Names Exec Team|last=Low|first=Elaine|website=Variety|access-date=2024-09-17|date=2019-07-08|language=en}}&lt;/ref&gt; 2020. gada jūnijā ''Fox'' to slēdza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/fox-disbands-sidecar-gail-berman-returning-jackal-group-1298219/|title=Fox Disbands SideCar; Gail Berman Returning to Jackal Group|last=Porter|first=Rick|website=The Hollywood Reporter|access-date=2024-09-17|date=2020-06-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gada augustā ''Fox Corporation'' iegādājās ''Credible Labs'' par 397 miljoniem ASV dolāru un animācijas studiju ''Bento Box Entertainment'' par 50 miljoniem ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.reuters.com/article/uk-credible-labs-m-a-fox-c/murdochs-fox-corp-to-buy-fintech-credible-labs-in-397-million-deal-idUKKCN1UV0FF?feedType=RSS&amp;feedName=businessNews|title=Murdoch's Fox Corp to buy fintech Credible Labs in $397 million deal - Reuters|website=[[Reuters]]|access-date=2024-09-17|date=2019-08-05|archive-date=2020-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200729073538/https://uk.reuters.com/article/uk-credible-labs-m-a-fox-c/murdochs-fox-corp-to-buy-fintech-credible-labs-in-397-million-deal-idUKKCN1UV0FF?feedType=RSS&amp;feedName=businessNews}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/08/fox-entertainment-acquires-bobs-burgers-animation-house-bento-box-1202662814/|title=Fox Entertainment Acquires ‘Bob’s Burgers’ Animation House Bento Box|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2024-09-17|date=2019-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/fox-to-buy-bento-box-the-animation-house-behind-bob-s-burgers-11565123520|title=Fox to Buy Bento Box, the Animation House Behind 'Bob's Burgers'|work=[[The Wall Street Journal]]|access-date=2024-09-17|date=2019-08-06}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 20. aprīlī ''Fox Corporation'' iegādājās [[straumēšana]]s pakalpojumu ''[[Tubi]]'' par 440 miljoniem ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/fox-tubi-deal/|title=Fox Buys Ad-Supported Streaming Service Tubi in $440 Million Cash Deal|last=Baysinger|first=Tim|website=TheWrap|access-date=2024-09-17|date=2020-03-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2020/04/fox-closes-tubi-streaming-purchase-1202912935/|title=Fox Closes Purchase Of Tubi In Day Of Streaming Deals|last=Goldsmith|first=Jill|website=Deadline|access-date=2024-09-17|date=2020-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

''Fox Corporation'' 2021. gada septembrī iegādājās TMZ no ''[[WarnerMedia]]'' aptuveni 50 miljonu dolāru vērtā darījumā, TMZ nonākot ''Fox Entertainment'' pārvaldībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/entertainment/fox-entertainment-closes-acquisition-tmz-201509654.html|title=Fox Entertainment Closes Acquisition Of TMZ From WarnerMedia|website=Yahoo Entertainment|access-date=2024-09-17|date=2021-09-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada decembrī ''Fox Corporation'' iegādājās filmu un televīzijas producēšanas studiju ''MarVista Entertainment''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/business/business-news/fox-buys-marvista-entertainment-1235061755/|title=Fox Acquires TV Movie Producer MarVista Entertainment|last=Porter|first=Rick|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=2024-09-17|date=2021-12-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

''Fox Corporation'' 2022. gada septembrī paziņoja par ''Fox Entertainment Studios'' izveidi. Šis ir korporācijas pirmais televīzijas raidījumu producēšanas uzņēmums. Studijas pirmais veidotais seriāls ''Monarch'' televīzijā debitēja 2022. gada 11. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxcorporation.com/news/business/2022/fox-entertainment-bolsters-2022-23-program-slate-across-network-and-streaming-with-new-comedies-dramas-unscripted-series-and-made-for-platform-movies/|title=FOX Entertainment Bolsters 2022-23 Program Slate Across Network and Streaming With New Comedies, Dramas, Unscripted Series and Made-For-Platform Movies|website=foxcorporation|access-date=2024-09-17|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Fox'' arī paziņoja, ka ''Fox Entertainment'' atsāks darbību starptautiskajā izplatīšanas biznesā, uzsākot pārdošanas vienību ''Fox Entertainment Global''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/09/fox-international-distribution-arm-fox-entertainment-global-krapopolis-grimsbury-1235122482/|title=Fox Re-Enters International Distribution Business With Launch Of Sales Unit Fox Entertainment Global|last=Whittock|first=Jesse|website=Deadline|access-date=2024-09-17|date=2022-09-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 14. oktobrī paziņoja, ka saskaņā ar Ruperta Mērdoka norādījumiem izveidota īpaša komiteja, lai izpētītu iespējamo ''Fox'' un ''[[News Corp]]'' apvienošanos, apvienojot abus uzņēmumus kopš bijušā ''[[21st Century Fox]]'' atdalīšanas no sākotnējā ''[[News Corporation]]'' 2013. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/media/2022/oct/14/rupert-murdoch-possible-fox-news-corp-merger|title=Rupert Murdoch considering merging Fox and News Corp once again|work=[[The Guardian]]|access-date=2024-09-17|date=2022-10-15|last=Rushe|first=Dominic|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Mērdoks 2023. gada 24. janvārī atteicās no ierosinātās apvienošanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/business/business-news/fox-news-corp-merger-dead-rupert-murdoch-pulls-deal-1235308931/|title=Fox-News Corp. Merger Dead as Rupert Murdoch Says Deal “Not Optimal” for Shareholders|last=Weprin|first=Alex|website=The Hollywood Reporter|access-date=2024-09-17|date=2023-01-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2023/07/04/opinion/rupert-murdoch-fox-news-dual-class-corporate-governance.html|title=Opinion {{!}} No One Can Stop Rupert Murdoch. That's Increasingly a Problem|work=[[The New York Times]]|access-date=2024-09-17|date=2023-07-04}}&lt;/ref&gt;

''Fox'' 2023. gada aprīlī paziņoja, ka izveidos ''Tubi Media Group''. Tā būs atsevišķa digitālā biznesa vienība, kas ietvers ''Tubi'', ''Credible Labs'', ''Blockchain Creative Labs'', kā arī vairākas citas ''Fox'' digitālās sporta, ziņu un izklaides platformas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nexttv.com/news/fox-forms-tubi-media-group-puts-cto-paul-cheesbrough-in-charge-of-new-digital-unit|title=Fox Forms Tubi Media Group, Puts CTO Paul Cheesbrough in Charge of New Digital Unit|last=Frankelpublished|first=Daniel|website=NextTV|access-date=2024-09-17|date=2023-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.broadbandtvnews.com/2023/04/27/fox-creates-tubi-media-group/|title=FOX creates Tubi Media Group|website=Broadband TV News|access-date=2024-09-17|date=2023-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV kultūra]]
[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]</text>
      <sha1>fqqdum9kvlusdgim6vt978yy1m1gzr1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Galileo (navigācijas sistēma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581615</id>
    <revision>
      <id>4468935</id>
      <parentid>4366197</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T11:36:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468935</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12054" sha1="kofw3160acuqivd4lxpiiy6tyl4i4x8" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Galileo sat constallation.gif|thumb|upright=1.5|Galileo pavadoņu izvietojuma redzamība no atrašanās vietas uz Zemes virsmas]]
'''''Galileo''''' ir [[Pavadoņnavigācija|globāla pavadoņu navigācijas sistēma]], kuru izveidojusi [[Eiropas Savienība]]s [[Eiropas Kosmosa aģentūra]] (EKA) un vada [[Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra]] (''European Union Agency for the Space Programme'', EUSPA). Tā ir izvietota [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]]&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20180402163345/http://www.czechspaceportal.cz/en/section-7/news/the-opening-ceremony-of-gsa-agencys-headquarters-was-attended-by-vips-in-space-activities--satellite-navigation.html The opening ceremony of GSA Agency´s headquarters was attended by VIPs in space activities &amp; satellite navigation] Czech Space Portal, 2012. gada 10. septembris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī&lt;/ref&gt; ar diviem Zemes operāciju centriem [[Oberpfaffenhofena|Oberpfaffenhofenā]] (''Oberpfaffenhofen'') [[Vācija|Vācijā]] (galvenokārt atbildīgs par pavadoņu kontroli) un [[Fucino ezers|Fucino]] (''Fucino'') [[Itālija|Itālijā]] (galvenokārt atbildīgs par navigācijas datu nodrošinājumu). 10 miljardu EUR vērtā projekta pirmo kārtu nodeva ekspluatācijā 2016. gadā.&lt;ref&gt;[https://qz.com/1264365/brexit-is-breaking-up-galileo-europes-e10-billion-plan-to-launch-new-satellites Fernholz T. Brexit is breaking up Europe’s €10 billion plan to launch a new constellation of satellites] Quartz, 2018. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.dw.com/en/galileo-navigational-system-enters-testing-stage/a-16304096 'Galileo' takes crucial step] Deutsche Welle, 2012. gada 13. oktobris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī&lt;/ref&gt; Sistēma ir nosaukta par godu itāļu astronomam [[Galileo Galilejs|Galileo Galilejam]].

Viens no ''Galileo'' sistēmas uzdevumiem ir nodrošināt augstas precizitātes pozicionēšanas sistēmu Eiropas politiskajai un militārajai vadībai, lai tai nevajadzētu paļauties uz ASV [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] vai Krievijas [[GLONASS]] sistēmām, kuras šo sistēmu operatori jebkurā brīdī var izslēgt vai samazināt to precizitāti.&lt;ref&gt;[https://www.esa.int/Applications/Satellite_navigation/Galileo/Why_Europe_needs_Galileo Why Europe needs Galileo] ESA. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī&lt;/ref&gt; ''Galileo'' pamata (zemākas precizitātes) signāls tiek nodrošināts par brīvu un ir pieejams ikvienam. Pilnais, kodētais, augstas precizitātes signāls ir pieejams par brīvu valdību pilnvarotiem lietotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.gpsworld.com/directions-2018-galileo-ascendant/ Verhoef P. Directions 2018: Galileo ascendant] GPS World, 2017. gada 8. decembris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://defence-industry-space.ec.europa.eu/eu-space/galileo-satellite-navigation_en Galileo | Satellite Navigation] Defence Industry and Space, European Commission. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī&lt;/ref&gt; Tāpat ''Galileo'' nodrošina jaunu globālu [[Meklēšana un glābšana|meklēšanas un glābšanas]] (''search and rescue'', SAR) funkciju kā daļu no [[COSPAS-SARSAT|MEOSAR sistēmas]].

Pirmais ''Galileo'' izmēģinājumu pavadonis [[GIOVE|GIOVE-A]] tika palaists 2005. gada 28. decembrī, kamēr [[Galileo pavadoņu saraksts|pirmais pavadonis]], kas kļūtu par daļu no reāli darbojošās sistēmas, tika palaists 2011. gada 21. oktobrī. Galileo sasniedza sākotnējo operacionālo spēju (''Early Operational Capability'', EOC) 2016. gada 15. decembrī&lt;ref&gt;[https://www.esa.int/Applications/Satellite_navigation/Galileo_begins_serving_the_globe Galileo begins serving the globe] ESA, 2016. gada 15. decembris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī&lt;/ref&gt; nodrošinot pamata pakalpojumus ar vāju signālu.&lt;ref&gt;[https://gssc.esa.int/navipedia/index.php/Galileo_Future_and_Evolutions Galileo Future and Evolutions] ESA, 2021. gada 21. maijs. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī&lt;/ref&gt; 2018. gada oktobrī tika nodoti ekspluatācijā vēl četri Galileo pavadoņi palielinot aktīvo pavadoņu skaitu līdz 18.&lt;ref&gt;[https://insidegnss.com/four-more-galileo-satellites-brought-online-earlier-this-month/ Four More Galileo Satellites Brought Online Earlier This Month] Inside GNSS, 2018. gada 26. oktobris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī&lt;/ref&gt; 2018. gada novembrī [[Federālā sakaru komisija]] (''Federal Communications Commission'', FCC) apstiprināja Galileo izmantošanu ASV.&lt;ref&gt;[https://galileognss.eu/fcc-approves-use-of-galileo-in-the-us/ FCC approves use of Galileo in the US] Galileo GNSS, 2018. gada 19. novembris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī&lt;/ref&gt; 2024. gada oktobrī bija [[Galileo pavadoņu saraksts|palaisti 32 pavadoņi]] un 25 no tiem bija darba kārtībā un strādāja Galileo izvietojumā.&lt;ref&gt;[https://www.gsc-europa.eu/system-service-status/constellation-information Constellation Information] European GNSS Service Centre, EUSPA. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://insidegnss.com/galileo-elliptical-auxiliary-satellites-removed-from-service/ Galileo Elliptical Auxiliary Satellites Removed from Service] Inside GNSS, 2021. gada 23. februāris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://link.springer.com/article/10.1007/s10291-019-0900-9 Hadas T., Kazmierski K., Sośnica K. Performance of Galileo‑only dual‑frequency absolute positioning using the fully serviceable Galileo constellation] GPS Solutions. Volume 23. Issue 4. Article number 108. 2019. gada 7. augusts. 2. lpp. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt; Tiek sagaidīts, ka nākamās paaudzes pavadoņi sāks kļūt pieejami pēc 2026. gada aizvietojot pirmās paaudzes pavadoņus, kurus pēc tam varēs izmantot rezervei. Vairums programmas pavadoņu tika uzbūvēti [[OHB SE|OHB]] Brēmenē, Vācijā piedaloties ''Surrey Satellite Technology'' (SSTL) Gilfordā, Apvienotajā Karalistē.&lt;ref&gt;[https://www.eoportal.org/satellite-missions/galileo-foc#scientific-and-technical-expertise-from-dlr-institutes-and-facilities Galileo FOC (Full Operational Capability)] eoPortal, 2014. gada 6. novembris. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20211211115018/https://www.ohb-system.de/press-releases-details/serial-success-ohb-wins-third-tender-for-galileo-satellites.html Hörbst G. Serial success: OHB wins third tender for Galileo satellites] OHB System, 2017. gada 22. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.ohb.de/en/news/2017/new-contract-award-for-ohb-european-commission-orders-a-further-four-galileo-satellites New contract award for OHB: European Commission orders a further four Galileo satellites] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241007103524/https://www.ohb.de/en/news/2017/new-contract-award-for-ohb-european-commission-orders-a-further-four-galileo-satellites |date={{dat|2024|10|07||bez}} }} OHB System, 2018. gada 8. februāris. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.sstl.co.uk/media-hub/latest-news/2017/sstl-celebrates-galileo-navigation-payload-order SSTL celebrates Galileo navigation payload order] Surrey Satellite Technology Ltd, 2017. gada 12. decembris. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.esa.int/Applications/Satellite_navigation/12_things_you_never_knew_about_Galileo_satellites 12 things you never knew about Galileo satellites] ESA, 2021. gada 2. decembris. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;

Galileo sistēma ir precīzāka par [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] ar precizitāti zem viena metra izmantojot pārraidītos navigācijas ziņojumus, kuri ietver datus par pavadoņu atrašanās vietām, (GPS: 3 m)&lt;ref&gt;[https://www.deingenieur.nl/artikel/after-13-years-galileo-satellite-navigation-complete-at-last After 13 years, Galileo satellite navigation complete at last] De Ingenieur, 2018. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt; un izmērītā attāluma kļūdu (''signal-in-space ranging error'', SISRE) līdz pavadonim 1,6 cm (GPS: 2,3 cm) izmantojot reāllaika pavadoņu orbītu un pulksteņu korektūras.&lt;ref&gt;[https://link.springer.com/article/10.1007/s10291-020-01026-6 Kazmierski K., Zajdel R., Sośnica K. Evolution of orbit and clock quality for real-time multi-GNSS solutions] GPS Solutions. Volume 24. Issue 4. Article number 111. 2020. gada oktobris. 1. lpp. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://link.springer.com/article/10.1007/s00190-020-01342-2 Bury G., Sośnica K., Zajdel R., Strugarek D. Toward the 1-cm Galileo orbits: challenges in modeling of perturbing forces] Journal of Geodesy. Volume 94. Issue 2. Article number 16. 2020. gada februāris. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Sistēmas īpatnības ==
Eiropas Savienības pavadoņnavigācijas sistēmas programmu [[Eiropadome]] formāli ar savu rezolūciju ierosināja jau 1999. gadā. Sākotnēji tika plānots, ka sistēma būs pilnā darba kārtībā 2008. gadā, bet savu sākotnējo operacionālo spēju tā sasniedza tikai 2016. gadā. Galileo ieviešanu ilgi kavēja nepietiekams finansējums un politiskas problēmas. No tehnoloģiskā viedokļa sistēma ir ļoti attīstīta, kas zināmā mērā kavēja tās ieviešanu, jo daudzas no Galileo tehnoloģiskajām iespējām apsteidza esošo lietotāju prasības.

Tika izvēlēts tāds signāla formāts, kurš ir līdzīgs un pilnībā savietojams ar GPS signālu. Signāla [[Modulācija|modulāciju]] veic ar ciparu kodu un šādu modulāciju dēvē par ar kodu atdalītu, daudzu lietotāju piekļuvi (''Code Division Multiple Access'', CDMA). Tas atvieglo kombinēto uztvērēju konstruēšanu, tajā pašā laikā neapdraudot GPS militāro izmantošanu.

Galileo netika konstruēts primāri militāriem mērķiem. Sagaidāms, ka sistēma nodrošinās piecus dažādus pakalpojumus:
* atvērto (''Open Service'', OS), kurš lietotājiem ir bez maksas un nodrošina GPS līdzīgu precizitāti;
* komerciālo (''Commercial Service'', CS), kurš ir kodēts, augstas precizitātes [[signāls]] un kurš pieejams par maksu;
* cilvēku dzīvības aizsardzības (''Safety of Life service'', SoL), kurš paredzēts lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska. Šajā pakalpojumā ir samazināta neparedzētu un nezināmu bojājumu esamība;
* publisko (''Public Regulated Service'', PRS), kurš ir ierobežots izmantošanai tikai valdību pilnvarotiem lietotājiem, kuriem nepieciešama juridiski spēcīga sistēma tādiem pielietojumiem kā maksas iekasēšanai par [[Ceļš|ceļu]] izmantošanu;
* meklēšanas un glābšanas (SAR), kurš uzlabo COSPAS-SARSAT sistēmu, uztverot un retranslējot [[Avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošo radiobāku]] pārraidītos avārijas signālus.

Vēl nav zināms, vai visi pakalpojumi būs pieejami. Neskatoties uz ieguvumiem, kādus jūras lietotājiem dotu cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojums ar samazinātu dažādu neparedzētu un nezināmu bojājumu esamību, visticamāk Galileo SoL pakalpojumu neapstiprinās Starptautiskā Jūras organizācija (''International Maritime Organization'', IMO), pat ne starptautiskajai kuģošanai [[Eiropa]]s ūdeņos. Tiklīdz parādīsies alternatīva SoL pakalpojumam, kāda tiek plānota nākamās paaudzes GPS, IMO, iespējams, apstiprinātu šādu pakalpojumu izmantošanu. Patiesībā daudzi risinājumi neparedzētu un nezināmu bojājumu novēršanai, kādi tiek izmantoti kombinētajos (vairāku pavadoņnavigācijas sistēmu) uztvērējos, visticamāk atbildīs vairumam atsevišķam SoL izvirzīto prasību.&lt;ref&gt;Norris A. ''ECDIS and POSITIONING'' Nautical Institute, 2010. 47. — 48. lpp. {{ISBN|9781906915117}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=40em|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=TfOPAuDgbiQ Video par Galileo pavadoņu pārbaudi pirms palaišanas] {{en ikona}}
* [https://gssc.esa.int/navipedia/index.php/Category:GALILEO ESA vikivietne par Galileo] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>kofw3160acuqivd4lxpiiy6tyl4i4x8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Verners Kohs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582124</id>
    <revision>
      <id>4468807</id>
      <parentid>4452753</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:55:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4468807</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5989" sha1="q0ekbykdngcjhuc0bdyqwr5qz06axu9" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Verners Kohs
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Verners Kohs 2023.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Verners Kohs 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|21}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvietis]]
 |           garums = {{mērv|cm=206}}
 |            svars = {{mērv|kg=94}}
 |              poz = [[spēka uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2014—2015
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
 |         kl_sez 2 = 2015—2016
 |          klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CAI Zaragoza]]''
 |         kl_sez 3 = 2016—2017
 |          klubs 3 = {{flaga|Čehija}} ''[[Get Better Academy]]''
 |         kl_sez 4 = 2017—2019
 |          klubs 4 = {{flaga|Spānija}} ''[[Obradoiro CAB]]''
 |         kl_sez 5 = 2017—2018
 |          klubs 5 = {{flaga|Spānija}} ''[[Club Ourense Baloncesto]]''
 |         kl_sez 6 = 2019—2021
 |          klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
 |         kl_sez 7 = 2021—2022
 |          klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]]
 |         kl_sez 8 = 2022—2023
 |          klubs 8 = {{flaga|Itālija}} ''[[Vanoli Cremona]]''
 |         kl_sez 9 = 2023
 |          klubs 9 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Heroes Den Bosch]]''
 |         kl_sez 10 = 2023—2024
 |          klubs 10 = {{flaga|Polija}} ''[[Czarni Słupsk]]''
 |         kl_sez 11 = 2024—pašlaik
 |          klubs 11 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2021
 |           taut 1 = {{bk|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* 4× [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2018.—2019. gada LBL sezona|2019]], [[2019.—2020. gada LBL sezona|2020]], [[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]], [[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Verners Kohs''' (dzimis {{dat|1997|5|21||bez}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[latvietis|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Četrkārtējs Latvijas čempions [[VEF Rīga]] un Valmieras kluba sastāvā.

== Karjera ==
Jaunatnes basketbolā spēlējis dzimtās Ventspils sistēmā, bet 2013. gadā pārcēlies uz [[Rīga|Rīgu]], pievienojoties [[VEF Rīga]].

2015. gadā V. Kohs devās uz [[Spānija|Spāniju]], nonākot ''[[CAI Zaragoza]]'' sistēmā. Pēc tam pārcēlies uz [[Čehija|Čehiju]], kur trenējies pazīstamajā ''[[Get Better Academy]]'' jaunatnes sistēmā. Vēlāk atgriezies Spānijā, bet no 2019. līdz 2021. gadam pārstāvēja VEF, ko trenēja [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]], visas trīs sezonas kļūdams par LBL čempionu. Pēc tam spēlējis [[BK Liepāja]], kā arī [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Polija|Polijā]].

Pēc vienas sezonas Polijā, 2024. gada augustā V. Kohs atgriezās spēlēt Latvijā, pievienojoties Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas klubam [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. 2026. gadā kopā ar Valmieras klubu kļuva par [[Latvijas kauss basketbolā|Užavas Latvijas kausa]] ieguvēju un uzvarēja gan Latvijas—Igaunijas līgas, gan LBL turnīrā.

Pārstāvējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/63189/verners-kohs|title=Verners Kohs, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-10-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]] aizvadījis tikai vienu spēli, 2021. gadā dodoties laukumā pārbaudes spēlē pret [[Polijas basketbola izlase|Poliju]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2021}}
{{VEF 2020}}
{{VEF 2019}}
}}
{{Latvija vir basket 2016 U-20}}
{{Latvija vir basket 2015 U-18}}
{{Latvija vir basket 2013 U-16}}

{{DEFAULTSORT:Kohs, Verners}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ventspilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]</text>
      <sha1>q0ekbykdngcjhuc0bdyqwr5qz06axu9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ceriņu iela (Ogre)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>586238</id>
    <revision>
      <id>4468671</id>
      <parentid>4193569</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:10:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <origin>4468671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1223" sha1="e0ct2jd9h4gao7mkdb9vqkcv433kxho" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Ogrē|Ceriņu iela|Ceriņu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ceriņu iela
|attēls           = Ceriņu iela Ogre.jpg
|pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = [[Ogre]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Centrs (Ogre)|Centrs]]
|ielas garums     = 400 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Ceriņu iela''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Meža prospekts (Ogre)|Meža prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Brīvības iela (Ogre)|Brīvības ielu]].

== Ielu savienojumi ==
Ceriņu iela ir savienots ar šādām ielām:
* [[Meža prospekts (Ogre)|Meža prospekts]]  (T veida krustojums)
* [[Parka iela (Ogre)|Parka iela]]
* [[Pļavas iela (Ogre)|Pļavas iela]] (Y veida krustojums)
* [[Brīvības iela (Ogre)|Brīvības iela]] (T veida krustojums)


{{ceļš-aizmetnis}}
{{Ogres ielas}}

[[Kategorija:Ielas Ogrē]]</text>
      <sha1>e0ct2jd9h4gao7mkdb9vqkcv433kxho</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antuāns Fukva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>588567</id>
    <revision>
      <id>4468637</id>
      <parentid>4465688</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:08:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ precizējums.....</comment>
      <origin>4468637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4109" sha1="8gt3u97zqi94j9ujx1rgo0j2wa3rwus" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Antuāns Fukva
| vārds_orig = ''Antoine Fuqua''
| attēls = Antoine Fuqua (29682821190).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Antuāns Fukva 2016. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1965|5|30}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Pitsburga}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = kinorežisors, producents
| darbības gadi = 1992—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 3
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Antuāns Fukva''' ({{Val|en|Antoine Fuqua}}; dzimis {{Dat|1965|5|30}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], kurš pazīstams ar filmām spriedzes un trillera žanros.

Karjeras sākumā bijis mūzikas video režisors. Savu pirmo filmu &quot;[[Slepkavas aizstājēji]]&quot; (''The Replacement Killers'') uzņēmis 1998. gadā. Viņa kritiķu atzītākā filma ir krimināltrilleris &quot;[[Treniņa diena]]&quot; (2001), ko nominēja vairākām balvām. Bijis režisors tādām trillera filmām kā &quot;[[Saules asaras]]&quot; (''Tears of the Sun'', 2003), &quot;[[Snaiperis (2007. gada filma)|Snaiperis]]&quot; (2007) un &quot;[[Olimpa krišana]]&quot; (2013), kā arī &quot;Stabilizators&quot; triloģijai. Bijis režisors arī sporta drāmai &quot;[[Kreilis (filma)|Kreilis]]&quot; (2015) un vesternam &quot;[[Lieliskais septiņnieks (2016. gada filma)|Lieliskais septiņnieks]]&quot; (2016).

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! width=&quot;33&quot; |Gads
!Nosaukums
! width=&quot;65&quot; |Režisors
! width=&quot;65&quot; |Producents
|-
|1998
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Slepkavas aizstājēji]]&quot; (''The Replacement Killers'')
|{{jā}}
|
|-
|2000
| style=&quot;text-align:left&quot; |''[[Bait (filma)|Bait]]''
|{{jā}}
|
|-
|2001
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Treniņa diena]]&quot; (''Training Day'')
|{{jā}}
|
|-
|2003
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Saules asaras]]&quot; (''Tears of the Sun'')
|{{jā}}
|
|-
|2004
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Karalis Arturs (2004. gada filma)|Karalis Arturs]]&quot; (''King Arthur'')
|{{jā}}
|
|-
|2007
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Snaiperis (2007. gada filma)|Snaiperis]]&quot; (''Shooter'')
|{{jā}}
|
|-
|2009
| style=&quot;text-align:left&quot; |''[[Brooklyn's Finest]]''
|{{jā}}
|
|-
|2013
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Olimpa krišana]]&quot; (''Olympus Has Fallen'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|-
|2014
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Stabilizators (filma)|Stabilizators]]&quot; (''The Equalizer'')
|{{jā}}
|
|-
|2015
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Kreilis (filma)|Kreilis]]&quot; (''Southpaw'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|-
|2016
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Lieliskais septiņnieks (2016. gada filma)|Lieliskais septiņnieks]]&quot; (''The Magnificent Seven'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|-
|2018
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Stabilizators 2]]&quot; (''The Equalizer 2'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2021
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Bezgalība (filma)|Bezgalība]]&quot; (''Infinite'')
|{{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; |''[[The Guilty]]''
|{{jā}}
|{{jā}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2022
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Ložu ekspresis]]&quot; (''Bullet Train'')
|
|{{jā}}
|-
| style=&quot;text-align:left&quot; |''[[Emancipation]]''
|{{jā}}
|
|-
|2023
| style=&quot;text-align:left&quot; |&quot;[[Stabilizators 3: Pēdējā nodaļa]]&quot; (''The Equalizer 3'')
|{{jā}}
|{{jā}}
|-
|2024
| style=&quot;text-align:left&quot; |''[[Rob Peace]]''
|
|{{jā}}
|-
|2026
| style=&quot;text-align: left;&quot; |&quot;[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]&quot; (''Michael'')
|{{jā}}
|
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Režisors-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}{{Antuāns Fukva}}{{DEFAULTSORT:Fukva, Antuāns}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]]</text>
      <sha1>8gt3u97zqi94j9ujx1rgo0j2wa3rwus</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilze Kalnāre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596900</id>
    <revision>
      <id>4468923</id>
      <parentid>4464833</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:52:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4468923</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3555" sha1="tqdu5qnnfv50lz43xnkqxb1v8udlsob" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Ilze Kalnāre pirms 1940.jpg|thumb|Ilze Kalnāre (pirms 1940)]]
'''Ilze Kalnāre''' (1918—1968) bija latviešu rakstniece un dzejniece.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1918. gada 27. janvārī [[Gdova|Gdovā]] kā Ņina Ivanova skolotāja Nikolaja Ivanova un viņa sievas Martas, dzimušas Dreimanes, ģimenē. Pēc 1920. gada kopā ar māti un jaunāko brāli Ansi dzīvoja [[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]] &quot;Igaļos&quot; pie mātes vecākiem.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Ilze-Kalnare timenote.info]&lt;/ref&gt; Mācījās Vestienas pamatskolā, tad [[Kārsava]]s latviešu 6-klašu pamatskolā (1933) un [[Jaunaglona]]s sieviešu ģimnāzijā (1934). 1934. gadā laikraksts &quot;[[Brīvā Zeme]]&quot; iespieda viņas dzejoli &quot;Ceļiniekam&quot; ar mātes uzvārdu Ņina Dreimane. 1935.—1936. gadā viņa papildinājās Rīgas Latvju aktieru arodbiedrības teātra skolā. 1938. gadā viņa dabūja darbu laikrakstā &quot;Brīvā Zeme&quot; un izdevniecība &quot;[[Zemnieka Domas]]&quot; iespieda viņas romānu &quot;Aktrise Ragārēs&quot;, 1940. gadā dzejoļu krājumu &quot;Vidzemniece&quot;, laikraksts &quot;Latvijas Vilnis&quot; iespieda viņas garstāstu &quot;Pārraudzes dienasgrāmata&quot; (1940, Nr. 1—11).

Vācu okupācijas laikā 1941. gada decembrī Ilzi Kalnāri pieņēma darbā [[Laikmets (žurnāls)|žurnālā &quot;Laikmets&quot;]] (1942—1944), kas turpinājumos iespieda viņas romānu &quot;Sniega Roze&quot;. 1943. gadā viņa bija laikraksta &quot;Daugavas Vanagi&quot; frontes korespondente un darbojās [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|SS 19. divīzijas]] teātrī Volhovā. Folklorizējās viņas dziesma &quot;Piebaldzietes precinieks&quot; (&quot;Lai nu paliek šoruden...&quot;).
No 1945. gada bija [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] sakarniece, 1947. gada jūlijā apcietināta un notiesāta uz 25 gadiem spaidu darbos, izsūtīta uz [[Karaghandi]] [[Kazahijas PSR]]. 1956. gada oktobrī viņai atļāva atgriezties Latvijā, strādāja gadījuma darbus [[Skrīveri|Skrīveru]] dārzniecībā, tad par apkopēju [[Ikšķile]]s skolā, par dežuranti [[Madona]]s kultūras namā un [[Lazdona]]s bibliotēkā. 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā publicēti daži viņas dzejoļi. 1967. gada decembrī viņu ievietoja [[Ropaži|Ropažu]] pansionātā.

1968. gada 22. augustā Ilze Kalnāre aizgāja no pansionāta un pazuda, 15. septembrī viņas līķi atrada Ropažu mežā. Viņas darbus atkal sāka izdot pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s. 1996. gadā tapa TV videofilma trīs sērijās pēc Ilzes Kalnāres romāna &quot;[[Aktrise Ragārēs]]&quot; motīviem.&lt;ref&gt;[https://www.literatura.lv/personas/ilze-kalnare Ilze Kalnāre] [[Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts]]&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* 1938: romāns &quot;Aktrise Ragārēs&quot; (atkārtoti izdevumi 1990, 1997, 2006)
* 1940: garstāsts &quot;Pārraudzes dienasgrāmata&quot; (laikrakstā &quot;Latvijas Vilnis&quot;, atkārtoti 1990)
* 1940: dzejas krājums &quot;Vidzemniece&quot;
* 1942: &quot;Sniega Roze&quot; (laikrakstā &quot;Laikmets&quot;, atkārtoti 1991)
* 1943: romāna &quot;Aktrise Ragārēs&quot; pirmā daļa ar nosaukumu &quot;Ieva&quot; (atkārtoti izdota 1990) un otrs romāns ar nosaukumu &quot;Dienasgrāmata&quot;
* 1972: dzejas izlase &quot;Zelta ziedi&quot; (atkārtoti 1982)
* 1996: stāsti un tēlojumi &quot;Daugavas laiviniece&quot;
* 1998: dzejas izlase &quot;Īsas vasaras rasa&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kalnāre, Ilze}}
[[Kategorija:1918. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1968. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>tqdu5qnnfv50lz43xnkqxb1v8udlsob</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristofers Karlsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597132</id>
    <revision>
      <id>4468792</id>
      <parentid>4452749</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:44:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4468792</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5868" sha1="7ym3ffoeqofdgzojxskzazg61icdz2y" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Kristofers Karlsons
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|21}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| garums = 185 [[centimetrs|cm]]
| svars = 80 [[kilograms|kg]]
| poz = [[saspēles vadītājs]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2019–2022
| klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BS Rīga/DSN]]
| kl_sez 2 = 2022–pašlaik
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = 
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kauss]] &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Kristofers Karlsons''' (dzimis {{dat|2004|03|21}})&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kas ir viņa pirmais profesionālais klubs. 2022.—2023. gada sezonas [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kausa]] ieguvējs. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos.

== Karjera ==
Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas &quot;Rīga&quot; [[Daugavas Sporta nams|Daugavas sporta nama]] (DSN) filiālē pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/14042025-karlsons_pec_serijas_uzvaras_groza_ka_man|title=Karlsons pēc sērijas uzvaras groza: &quot;Kā mans pirmais treneris teiktu - parasts treniņa metiens&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlējis no DSN jauniešiem veidotajā [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] komandā [[BS Rīga/DSN]], kur bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot 18,9 punktus vidēji spēlē 2021.—2022. gada sezonas pirmajā pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/ljbl/show-player?player_id=4853361&amp;season_id=122139&amp;league_id=24563|title={{!}}|website=www2.basket.lv|access-date=2025-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada decembrī viņš pārcēlās uz [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Valmiera Glass VIA]], iegūstot drošu vietu komandas spēlētāju rotācijā. 2024.—2025. gada sezonā, kad [[Valmiera]]s klubam bija lielāks budžets un spēcīgs sastāvs, viņa loma komandā samazinājās, un K. Karlsons spēlēja 11,2 minūtes vidēji regulārās sezonas spēlē, gūstot vidēji 3,4 punktus. Tomēr LBL izslēgšanas spēlēs viņa iesaiste ievērojami pieauga, un ceturtdaļfināla sērijas trešajā spēlē K. Karlsons guva uzvaras metienu no laukuma centra pret [[BK Liepāja]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/12042025-karlsons_iznicina_liepajas_ceribas_uz_pus|title=Video: Karlsons iznīcina Liepājas cerības uz pusfinālu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā kopā ar Valmieras klubu kļuva par Latvijas kausa ieguvēju un uzvarēja gan Latvijas—Igaunijas līgas, gan LBL turnīrā.

K. Karlsons ir pārstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlases, kas tolaik spēlēja Eiropas čempionāta B divīzijas turnīros,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/239996/karlsons-kristofers|title=Kristofers Karlsons, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt; bet laikā, kad viņš spēlēja U-16 izlasē, [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] nenotika, jo tas bija [[Covid19 pandēmija]]s laikā, taču izlase piedalījās citos turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/27012020-karlsons_i_flirte_i_ar_triple_double_u16_|title=Karlsons flirtē ar &quot;triple-double&quot;, U16 izlase nepanāk jaunos krievus|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2020-01-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Karlsons, Kristofers}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>7ym3ffoeqofdgzojxskzazg61icdz2y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468800</id>
      <parentid>4468792</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:49:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468800</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5902" sha1="8nn8bjp7xfqz5pquci68n3r2rn16jje" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Kristofers Karlsons
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|21}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| garums = 185 [[centimetrs|cm]]
| svars = 80 [[kilograms|kg]]
| poz = [[saspēles vadītājs]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2019–2022
| klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BS Rīga/DSN]]
| kl_sez 2 = 2022–pašlaik
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = 
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kauss]] &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Kristofers Karlsons''' (dzimis {{dat|2004|03|21}})&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kas ir viņa pirmais profesionālais klubs. 2022.—2023. gada sezonas [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kausa]] ieguvējs. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos.

== Karjera ==
Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas &quot;Rīga&quot; [[Daugavas Sporta nams|Daugavas sporta nama]] (DSN) filiālē pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/14042025-karlsons_pec_serijas_uzvaras_groza_ka_man|title=Karlsons pēc sērijas uzvaras groza: &quot;Kā mans pirmais treneris teiktu - parasts treniņa metiens&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlējis no DSN jauniešiem veidotajā [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] komandā [[BS Rīga/DSN]], kur bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot 18,9 punktus vidēji spēlē 2021.—2022. gada sezonas pirmajā pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/ljbl/show-player?player_id=4853361&amp;season_id=122139&amp;league_id=24563|title={{!}}|website=www2.basket.lv|access-date=2025-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada decembrī viņš pārcēlās uz [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Valmiera Glass VIA]], iegūstot drošu vietu komandas spēlētāju rotācijā. 2024.—2025. gada sezonā, kad [[Valmiera]]s klubam bija lielāks budžets un spēcīgs sastāvs, viņa loma komandā samazinājās, un K. Karlsons spēlēja 11,2 minūtes vidēji regulārās sezonas spēlē, gūstot vidēji 3,4 punktus. Tomēr LBL izslēgšanas spēlēs viņa iesaiste ievērojami pieauga, un ceturtdaļfināla sērijas trešajā spēlē K. Karlsons guva uzvaras metienu no laukuma centra pret [[BK Liepāja]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/12042025-karlsons_iznicina_liepajas_ceribas_uz_pus|title=Video: Karlsons iznīcina Liepājas cerības uz pusfinālu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā kopā ar Valmieras klubu kļuva par Latvijas kausa ieguvēju un uzvarēja gan Latvijas—Igaunijas līgas, gan LBL turnīrā.

K. Karlsons ir pārstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlases, kas tolaik spēlēja Eiropas čempionāta B divīzijas turnīros,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/239996/karlsons-kristofers|title=Kristofers Karlsons, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt; bet laikā, kad viņš spēlēja U-16 izlasē, [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] nenotika, jo tas bija [[Covid19 pandēmija]]s laikā, taču izlase piedalījās citos turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/27012020-karlsons_i_flirte_i_ar_triple_double_u16_|title=Karlsons flirtē ar &quot;triple-double&quot;, U16 izlase nepanāk jaunos krievus|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2020-01-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Karlsons, Kristofers}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>8nn8bjp7xfqz5pquci68n3r2rn16jje</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pakistānas karogs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597539</id>
    <revision>
      <id>4468731</id>
      <parentid>4263143</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T03:49:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468731</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1107" sha1="1zqn5bbfg7acj6ybugyzof0vk8xpi2g" xml:space="preserve">[[Attēls:Flag of Pakistan.svg|thumb|Pakistānas karogs]]
'''Pakistānas karogs''' ([[urdu]]: پرچم پاکستان / ''Pârĉami Pakistân''), pazīstams arī kā valsts karogs (قومی پرچم / ''Qaumī Pârĉam''), ir viens no [[Pakistāna|Pakistānas Islāma Republikas]] valsts simboliem. Pakistānā tas ir pazīstams arī kā karogs ar [[Zvaigzne|zvaigzni]] un [[Mēness|pusmēnesi]] (پرچمِ ستاره و ہلال / ''Pârĉame Sitârah o Hilâl'').

Karogs tika pieņemts 1947. gada 11. augustā, neilgi pirms valsts neatkarības iegūšanas. Pakistānas Domīnija pastāvēja līdz 1956. gada 12. martam, bet pēc tās pārveidošanas par pašreizējo Pakistānas Islāma Republiku karogu saglabāja Pakistānas valsts jaunās iestādes. Pakistānas karogs savā ziņā atkārto [[Visindijas Musulmaņu līga|Visindijas Musulmaņu līgas]] karogu, kas cīnījās par [[Britu Indija|Britu Indijas]] musulmaņu daļas neatkarību.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pakistāna]]
[[Kategorija:Karogi]]</text>
      <sha1>1zqn5bbfg7acj6ybugyzof0vk8xpi2g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laricifomes officinalis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597544</id>
    <revision>
      <id>4468732</id>
      <parentid>4265577</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T03:51:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468732</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17225" sha1="22f6tyteybe0ncc534o352apo7z9tvu" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| attēls =Fomitopsis officinalis 483579.jpg
| att_nosaukums=Auglķermenis Kalifornijā
| valsts =Fungi
| valsts_lv =Sēnes
| nodalījums =Basidiomycota
| nodalījums_lv =Bazīdijsēnes
| klase =Agaricomycetes
| klase_lv =Himēnijsēnes
| kārta =Polyporales
| kārta_lv =Poliporu rinda
| dzimta =Laricofomitaceae
| dzimta_lv =
| ģints =Laricifomes 
| ģints_lv =
| suga =L. officinalis
| suga_lv = 
| binomial =Laricifomes officinalis
| kategorijas =nē
| sinonīmi =''Boletus officinalis'' &lt;small&gt;Vill. (1789)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
''Polyporus officinalis'' &lt;small&gt;(Vill.) [[Elias Magnus Fries|Fr.]] (1821)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
''Piptoporus officinalis'' &lt;small&gt;(Vill.) [[P.Karst.]] (1882)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
''Cladomeris officinalis'' &lt;small&gt;(Vill.) [[Quél.]] (1886)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
''Ungulina officinalis'' &lt;small&gt;(Vill.) [[Pat.]] (1900)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
''Fomes officinalis'' &lt;small&gt;(Vill.) [[Bres.]] (1931)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
''Fomitopsis officinalis'' &lt;small&gt;(Vill.) Bondartsev &amp; [[Rolf Singer|Singer]] (1941)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
''Agaricum officinale'' &lt;small&gt;(Vill.) [[Marinus Anton Donk|Donk]] (1971) [1974]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
''Boletus laricis'' &lt;small&gt;F.Rubel (1778)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
''Boletus officinalis'' &lt;small&gt;Batsch (1783)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
''Boletus agaricum'' &lt;small&gt;Pollini (1824)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
''Fomes fuscatus'' &lt;small&gt;Lázaro Ibiza (1916)&lt;/small&gt;
}}

'''''Laricifomes officinalis''''', arī '''''Fomitopsis officinalis''''',&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author1=Kałucka, I.L.|author2=Svetasheva, T.|year=2019|title=''Fomitopsis officinalis''|page=e.T75104087A75104095|doi=10.2305/IUCN.UK.2019-3.RLTS.T75104087A75104095.en|access-date=30 September 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.speciesfungorum.org/Names/SynSpecies.asp?RecordID=297501|title=Species Fungorum - Species synonymy|website=www.speciesfungorum.org|access-date=2025-04-18}}&lt;/ref&gt; ir liela piepe — koksnes sabrukšanas [[Sēnes|sēne]], kas izraisa brūno trupi [[Skujkoku klase|skujkokiem]].&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tidcf.nrcan.gc.ca/en/diseases-caused-by-pathogens/factsheet/1000019|title=Brown trunk rot|last=Government of Canada|first=Natural Resources Canada|website=tidcf.nrcan.gc.ca|access-date=2025-04-18|date=2013-12-31}}&lt;/ref&gt; Sēnes dabiskais areāls ir Eirāzija, Ziemeļamerika un [[Maroka]]. Šī sēne ir vienīgā ''Laricifomes'' ģints pārstāve. [[Sēne|Augļķermeņi]] aug lielos izmēros uz koku stumbriem un zariem. Latvijā nav atrasta.&lt;ref&gt;[https://www.silava.lv/images/articles/Latvijas-Vegetacija/2024-34/2024-LatVeg-34.pdf Silava. CONSPECTUS OF THE LATVIAN MACROSCOPIC BASIDIOMYCETES. Inita Dāniele, Diāna Meiere, Ilze Irbe, Dārta Kļaviņa]&lt;/ref&gt; Eiropā novērota galvenokārt kontinenta dienvidos un [[Urāli|Urālos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gbif.org/species/2543469|title=Laricifomes officinalis (Vill.) Kotl. &amp; Pouzar|website=www.gbif.org|access-date=2025-04-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Latvijai tuvākās zināmās atradnes atrodas [[Lietuva|Lietuvā]]&lt;ref&gt;[https://swissfungi.wsl.ch/fileadmin/user_upload/WSL/Microsite/SwissFungi/Dokumente/np_Laricifomes_officinalis.pdf Swissfungi. Polypore officinal Laricifomes officinalis (Vill.) Kotl. et Pouz.]&lt;/ref&gt; un [[Polija]]s dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gbif.org/species/2543474|title=Fomitopsis officinalis (Vill.) Bondartsev &amp; Singer|website=www.gbif.org|access-date=2025-04-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sēni izmantojuši jau no aizvēsturiskiem laikiem, sākot no [[Audums|audumu]] krāsošanas, līdz rituālām maskām un medicīnai; mūsdienās ir zinātniski pierādījumi tam, ka tā palīdz pret vairākiem [[Mikroorganismi|mikrobiem]] un [[Vīruss|vīrusiem]].&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Girometta|first=Carolina|date=2019-03|title=Antimicrobial properties of Fomitopsis officinalis in the light of its bioactive metabolites: a review|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC6394315/|journal=Mycology|volume=10|issue=1|pages=32–39|doi=10.1080/21501203.2018.1536680|issn=2150-1203|pmc=6394315|pmid=30834150}}&lt;/ref&gt;

== Taksonomija ==
Šī suga agrāk bija zināma kā ''Fomitopsis officinalis'',&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Lincoff|first=Gary|title=National Audubon Society field guide to North American mushrooms|url=https://archive.org/details/audubonsocietyfi0000linc|last2=National Audubon Society|date=1981|publisher=Knopf|isbn=0-394-51992-2|edition=|location=New York|oclc=8059978}}&lt;/ref&gt; tādējādi piederot apmalpiepju dzimtai. DNS analīzes parādīja, ka šai sugai ir liels ģenētisks attālums no ''Fomitopsis'',&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kim|first=Kyung Mo|last2=Yoon|first2=Yuh-Gang|last3=Jung|first3=Hack Sung|date=2005-09-01|title=Evaluation of the monophyly of Fomitopsis using parsimony and MCMC methods|url=https://doi.org/10.1080/15572536.2006.11832773|journal=Mycologia|volume=97|issue=4|pages=812–822|doi=10.1080/15572536.2006.11832773|issn=0027-5514|pmid=16457351}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Han ML, Chen YY, Shen LL etal|date=2016|title=Taxonomy and phylogeny of the brown-rot fungi: ''Fomitopsis'' and its related genera|journal=Fungal Diversity|volume=80|pages=343–373|doi=10.1007/s13225-016-0364-y|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; un tagad nosaukums ir ''Laricifomes officinalis''.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Yu ZH, Wu SH, Wang DM, Chen CT|date=2010|title=Phylogenetic relationships of ''Antrodia'' species and related taxa based on analyses of nuclear large subunit ribosomal DNA sequences|url=https://ejournal.sinica.edu.tw/bbas/content/2010/1/Bot511-07.pdf|journal=Botanical Studies|volume=51|pages=53–60}}&lt;/ref&gt;

Sugas epitets ''officinalis'' apzīmē organismu, kas saistīts ar ārstniecības augiem vai medicīnu.

== Apraksts ==
Šīs piepes var atrast augošas no saimniekkoka [[Stumbrs|stumbra]] vai nokarājoties no zariem pat 20 m augstumā no zemes. Tās aug uz stumbriem nagiem līdzīgā formā, augšanas procesā pakāpeniski iegūstot cilindrisku formu, vai uz zariem nokarenā kolonnā, dažkārt pārsniedzot 65 cm garumā un gandrīz 40 cm apkārtmērā un svarā līdz 9 kg,&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; īpašos gadījumos vairākus gadsimtus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mycoformulas.com/post/the-ancient-marvel-agarikon-mushroom-laricifomes-officinalis|title=The Ancient Marvel: Agarikon Mushroom (Laricifomes officinalis)|last=Jones|first=Rachel|website=MycoFormulas|access-date=2025-04-18|date=2023-09-27|language=en}}&lt;/ref&gt; vecas sēnes var sasniegt metra izmēru. Jaunie augļķermeņi ir mīksti un dzeltenbalti, drīz vien sacietē un viscaur kļūst krītaini, krītaino pārklājumu viegli noberzt.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Novecojot, tie sāk krāsoties brūnā vai pelēkā krāsā, kubiski plaisājot un to lielākās plaisās redzamas līdz 5 mm biezs balts filcs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Pavisam veci (līdz 50 gadu) veci auglķermeņi var būt baltpelēki.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Apakšējā virsma ir balta, kad tā ir svaiga, vēlāk nožūst līdz gaiši brūnai, un ir [[Stobriņu sēnes|poraina]]; [[Poras (mikoloģija)|poras]] ir salīdzinoši mazas (3-5 uz milimetru)&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;[https://www.for.gov.bc.ca/hfd/pubs/Docs/Tr/TR104.pdf Polypores of British Columbia, 95.-96. lpp.]&lt;/ref&gt; un vienādām kontūrām. [[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]] ir balts vai pelēks, salīdzinoši mīksts jaunībā, stingrs vecumā.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; [[Sporas]] ir baltas un elipsoidālas, gludas, 6-9x3-4 [[Mikrometrs|µm]], siltākos mēnešos tās izdalās caur augļķermeņa apakšu. [[Konīdijas|Konīdiju]] daudz, tās atsevišķi uz zariem, olveida, 4,5-7,5x3-4,5 µm. Garša ir rūgta un izteikta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Smarža ir maiga līdz miltu aromātam.&lt;ref name=&quot;audu&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Audubon|title=Mushrooms of North America|publisher=Knopf|year=2023|isbn=978-0-593-31998-7|pages=218}}&lt;/ref&gt; Viens no Ziemeļamerikas autoriem (Dž. Džinns) apgalvo, ka sēne ir viegli indīga.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

=== Līdzīgas sugas ===
Tā var līdzināties ''Phellinus'' ģints pārstāvēm, kas ir melnākas un dod priekšroku lapu koksnei. ''Fomitopsis mounceae'' un tās radinieki arī var būt līdzīgi, tāpat kā ''Ganoderma brownii''.&lt;ref name=&quot;audu&quot; /&gt; Sēnes izraisīto brūno trupi var sajaukt ar bieži sastopamo ''Laetiporus sulphureus'', ''Phaeolus schweinitzii'' vai [[Parastā apmalpiepe|parastās apmalpiepes]] (''Fomitopsis pinicola)'' izraisīto. Sugas pamanākā atšķirība ir tās sporofora un sēņotnes rūgtā garša.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

== Izplatība un ekoloģija ==
''Lariciformes officinalis'' pārsvarā dzīvo vecos skujkoku mežos,&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fungi.com/blogs/articles/the-search-for-agarikon|title=The Search for Agarikon|last=Stamets|first=Paul|website=Fungi Perfecti|access-date=2021-11-03|date=2009-11-13|language=en}}&lt;/ref&gt; aug Eirāzijā un Ziemeļamerikā, kā arī [[Maroka|Marokā]]. Tā parasti dod priekšroku dažādām [[Lapegles|lapegļu]] sugām, ipaši ''Larix occidentalis'', kā arī Ziemeļamerikā [[Zaļā duglāzija|zaļajai duglāzijai]] (''Pseudotsuga menziesii'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mykoweb.com/CAF/species/Laricifomes_officinalis.html|title=California Fungi: Laricifomes officinalis|last=Stevens|first=Michael Wood &amp; Fred|website=www.mykoweb.com|access-date=2025-04-18}}&lt;/ref&gt; un ''Picea sitchensis,'' taču ir novērota arī dažām [[Priedes|priežu]], [[Egles|egļu]] un [[Ciedri|ciedru]] ģints skujkoku sugām. Latvijā šīs koku sugas sastopamas galvenokārt stādījumos. Eiropā sēne aug gandrīz tikai uz lapeglēm.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Atsevišķs piepes augļķermenis parasti jau norāda uz koka pilnīgu inficēšanos.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Susan|last=Hagle|url=http://worldcat.org/oclc/904213093|title=Field guide to diseases and insect pests of northern and central Rocky Mountain conifers|date=2003|publisher=U.S. Dept. of Agriculture, Forest Service, State and Private Forestry, Northern Region|oclc=904213093}}&lt;/ref&gt;

== Saglabāšana ==
Tā kā šīs piepes ir sastopamas galvenokārt vecos mežos,&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; kas plaši pakļauti slimībām, invazīvām sugām un mežu izciršanai, ir krasi samazinājusies sēnes [[Izplatības areāls|apdzīvojamā platība]]. Sakarā ar lielu biotopu zudumu, kā arī pārmērīgu ieguvi (piemēram, 20. gadsimtā [[Alpi|Alpos]]),&lt;ref&gt;[https://www.researchgate.net/publication/354471903_The_Medicinal_Wood-Decay_Species_Laricifomes_officinalis_in_the_Alpe_Veglia-Alpe_Devero_Natural_Park_Italian_Alps_Spatial_Analysis_and_Growth_Tests_of_Pure_Cultures Researchgate. The Medicinal Wood-Decay Species Laricifomes oﬃcinalis in the Alpe Veglia—Alpe Devero Natural Park (Italian Alps): Spatial Analysis and Growth Tests of Pure Cultures]&lt;/ref&gt; ''L. officinalis'' populācijas samazinās un tā kļuvusi reta. Lai gan sēni ir īpaši grūti kultivēt tās lēnās augšanas dēļ, ir veikti daži cerīgi pētījumi ar lapegles zaru potēšanu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=CHLEBICKI|first=ANDRZEJ|last2=Mukhin|first2=Viktor A.|last3=Ushakova|first3=Nadezhda|date=2008|title=Fomitopsis officinalis on Siberian Larch in the Urals|url=http://dx.doi.org/10.1017/s0269915x03003057|journal=Mycologist|volume=17|issue=3|pages=116–120|doi=10.1017/s0269915x03003057|issn=0269-915X}}&lt;/ref&gt; Sēnes aizsardzības likumi ir ieviesti tikai [[Vācija|Vācijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Polija|Polijā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Lietojumi ==

=== Etnomikoloģija ===
''Laricifomes officinalis'', ko dažās vietējās valodās dēvē par “spoku maizi”, bija svarīga gan medicīniski, gan garīgi Ziemeļamerikas Klusā okeāna ziemeļrietumu piekrastes pamatiedzīvotājiem, piemēram, tlingitiem, haidiem un cimšiem. Augļķermeņi tika izgrebti maskās, visticamāk, rituāliem, un masku vai tēlu formā bieži iezīmēja cilšu [[Šamanisms|šamaņu]] kapus.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.mycology.cornell.edu/2010/04/12/agarikon/|title=Agarikon :Cornell Mushroom Blog|access-date=2025-04-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Blanchette|first=Robert A.|last2=Compton|first2=Brian D.|last3=Turner|first3=Nancy J.|last4=Gilbertson|first4=Robert L.|date=1992-01-01|title=Nineteenth Century Shaman Grave Guardians are Carved Fomitopsis Officinalis Sporophores|url=https://doi.org/10.1080/00275514.1992.12026114|journal=Mycologia|volume=84|issue=1|pages=119–124|doi=10.1080/00275514.1992.12026114|issn=0027-5514}}&lt;/ref&gt; Turklāt ir pierādījumi, ka trupošā koksnē augošais [[micēlijs]] tika pārstrādāts tekstilizstrādājumos šo pašu tautu vidū, radot materiālu, kas pēc tekstūras ir līdzīgs ādai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Blanchette|first=Robert A.|last2=Haynes|first2=Deborah Tear|last3=Held|first3=Benjamin W.|last4=Niemann|first4=Jonas|last5=Wales|first5=Nathan|date=2021-03-04|title=Fungal mycelial mats used as textile by indigenous people of North America|url=https://doi.org/10.1080/00275514.2020.1858686|journal=Mycologia|volume=113|issue=2|pages=261–267|doi=10.1080/00275514.2020.1858686|issn=0027-5514|pmid=33605842}}&lt;/ref&gt;

=== Ārstniecība ===
''L. officinalis'' lietoja [[Senā Grieķija|senie grieķi]], lai ārstētu [[Tuberkuloze|tuberkulozi]], saskaņā ar Pedānija Dioskorīda rakstīto mūsu ēras 65. gadā,&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Stamets|first=Paul E.|date=2005|title=Medicinal Polypores of the Forests of North America: Screening for Novel Antiviral Activity|url=https://www.dl.begellhouse.com/journals/708ae68d64b17c52,0d0f121956dd501b,68ee03ef1a9aac59.html|journal=International Journal of Medicinal Mushrooms|language=English|volume=7|issue=3|page=362|doi=10.1615/IntJMedMushrooms.v7.i3.210|issn=1521-9437|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; un dažās citās vietās, lai ārstētu bakas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Walker|first=B.|date=1999-05-01|title=The early modern Japanese state and Ainu vaccinations: redefining the body politic 1799-1868|url=https://doi.org/10.1093/past/163.1.121|journal=Past &amp; Present|issue=163|pages=121–160|doi=10.1093/past/163.1.121|issn=0031-2746|pmid=22049584}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tās plaši ievāca ārstnieciskā [[Hinīns|hinīna]] ražošanai, no šejienes radās angliskais nosaukums &quot;hinīna piepe&quot;, jo uzskatīja, ka tās satur hinīnu rūgtenās garšas pulvera dēļ, taču tā bija kļūda — šīs piepes nesatur hinīnu, kā arī tām nepiemīt [[Malārija|pretmalārijas]] īpašības.

Mikologs Pols Steimetss ir veicis daudzus ''Laricifomes officinalis'' bioloģisko aktivitāšu pētījumus; tās ekstrakti ir parādījuši pretvīrusu aktivitāti pret virkni vīrusu ''[[in vitro]]''.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Šī aktivitāte ir īpaši novērota pret baku dzimtas vīrusiem,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Stamets|first=Paul|date=2005|title=Antipox Properties of Fomitopsis officinalis (Vl.: Fr.) Bond. et Singer (Agarikon) from the Pacific Northwest of North America|url=http://www.dl.begellhouse.com/journals/708ae68d64b17c52,0d0f121956dd501b,0a3878105512f782.html|journal=International Journal of Medicinal Mushrooms|volume=7|issue=3|pages=495–506|doi=10.1615/IntJMedMushr.v7.i3.60}}&lt;/ref&gt; HSV-1 un HSV-2, gripu A, gripu B un ''Mycobacterium tuberculosis'' ''in vitro''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US8765138|title=[Patent] Antiviral and antibacterial activity from medicinal mushrooms|last=Stamets|first=Paul|website=Google Patents}}&lt;/ref&gt;

Citi pētnieki ir identificējuši jaunus hlorētus kumarīnus organismā, kas uzrādīja īpaši zemas minimālās inhibējošās koncentrācijas pret ''Mycobacterium tuberculosis'' kompleksu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hwang|first=Chang|date=2013|title=Chlorinated Coumarins from the Polypore Mushroom Fomitopsis officinalis and Their Activity against Mycobacterium tuberculosis|journal=J Nat Prod|volume=76|issue=10|pages=1916–1922|bibcode=2013JNAtP..76.1916H|doi=10.1021/np400497f|pmc=3851412|pmid=24087924}}&lt;/ref&gt;

Galvenais ''Fomitopsis officinalis'' sastopamais farmaceitiski aktīvais savienojums ir [[agaricīns]] (jeb agarīnskābe), balts, ūdenī šķīstošs pulveris, ko var lietot gan iekšķīgi, gan lokāli. Agaricīns ir anhidrotisks, pretiekaisuma un parasimpatolītisks līdzeklis, un tagad to sintētiski ražo daudzi farmācijas uzņēmumi.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Paul Stamets with Agarikon.jpg|Amerikāņu mikologs Steimetss ar augļķermeni.
Fomitopsis officinalis OPN.jpg|Auglķermeņi Polijā
Mattioli1560p341.jpg|Sēne 1560. gada zīmējumā
1934. Break in fire-killed Douglas-fir showing mycelium of Fomes laricis. Yacolt, Washington. (34735500442).jpg|Sēņotnes pavedieni nodegušā duglāzijā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/299370 Mycobank]
* [https://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=299370 Index Fungorum]


[[Kategorija:Stobriņu sēnes]]
[[Kategorija:Ārstniecības sēnes]]
[[Kategorija:Neēdamās sēnes]]</text>
      <sha1>22f6tyteybe0ncc534o352apo7z9tvu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielā Sīrijas sacelšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597546</id>
    <revision>
      <id>4468733</id>
      <parentid>4263170</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T03:52:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468733</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1797" sha1="37afmgdx0wqz1h2hpbmd3l7c0mhz91p" xml:space="preserve">[[Attēls:French Mandate for Syria and the Lebanon map en.svg|thumb|Sīrijas un Libānas mandātteritorijas karte no 1921. līdz 1922. gadam]]
'''Lielā Sīrijas sacelšanās''' jeb '''Lielā Sīrijas revolūcija''' ([[Arābu valoda|arābu]]: الثورة السورية الكبرى‎), bija plaša bruņota sacelšanās pret [[Francija|Francijas]] koloniālo varu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], jo īpaši mūsdienu [[Sīrija|Sīrijas]] un [[Libāna|Libānas]] teritorijās. Tā sākās 1925. gada jūlijā un ilga līdz 1927. gadam. Šī sacelšanās bija viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pretošanās mēģinājumiem pret [[Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija|Francijas mandātu šajā reģionā]] pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]].

Sacelšanās sākās 1925. gada jūlijā [[Haurana|Hauranas]] reģionā, kur to vadīja [[Druzi|drūzu]] līderis [[Sultāns al-Atrašs]], un ātri izplatījās uz citām Sīrijas daļām, tostarp [[Damaska|Damasku]], [[Himsa|Himsu]] un [[Hama|Hamu]]. Sacelšanās galvenie cēloņi bija vietējo iedzīvotāju neapmierinātība ar Francijas koloniālo varu, vēlme pēc neatkarības, kā arī Francijas ieviestais administratīvais sadrumstalojums, kas šķēla Sīriju vairākos atsevišķos apgabalos. Lai gan sacelšanās tika vardarbīgi apspiesta un, piemēram, Damaska 1925. gadā smagi cieta no Francijas spēku bombardēšanas, šis notikums kļuva par spēcīgu simbolu Sīrijas nacionālajai pašapziņai un vienotībai. Lielā Sīrijas sacelšanās nostiprināja pretošanās kustību un pavēra ceļu uz valsts neatkarību, kas tika iegūta 1946. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sīrijas vēsture]]</text>
      <sha1>37afmgdx0wqz1h2hpbmd3l7c0mhz91p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija uzbeku valodā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597549</id>
    <revision>
      <id>4468736</id>
      <parentid>4376034</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:01:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>skaitlis acīmredzami nepareizs.</comment>
      <origin>4468736</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5586" sha1="9h0iuoidpp4ljz2lm2o6jtl6m6vepv7" xml:space="preserve">{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums            = Vikipēdija uzbeku valodā
| logo_attēls          = Wikipedia-logo-v2-uz(2).svg
| lapas_attēls         = 
| lozungs              = 
| veids                = [[interneta enciklopēdija]]
| valsts               = 
| īpašnieks            = ''[[Wikimedia Foundation]]''
| izveidotāji          = 
| darbību_uzsāka       = {{dat|2003|12|01}} 
| valodas              = [[uzbeku valoda]]
| komerciāla           = nē
| reģistrācija         = iespējama
| reģistrēti_lietotāji = 
| popularitāte         = 
| mājas_lapa           = 
}}
'''Vikipēdija uzbeku valodā''' ({{val|uz|Oʻzbekcha Vikipediya}}) ir brīvās tīmekļa [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]]s [[uzbeku valoda]]s versija, kas izveidota 2003. gada decembrī. Uzbeku valodas Vikipēdijā raksti galvenokārt ir rakstīti [[latīņu raksts|latīņu rakstībā]]. 2012. gada augustā tika pievienots latīņu-[[kirilica]]s pārveidotājs, lai lietotāji varētu skatīt uzbeku Vikipēdijas lapas gan latīņu, gan kirilicas rakstā.

Lai gan tiek lēsts, ka uzbeku valodā runā 35 miljoni cilvēku&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Uzbek language {{!}} Institut National des Langues et Civilisations Orientales |url=https://www.inalco.fr/en/uzbek-language#:~:text=It%20is%20also%20the%20only,some%2035%20million%20people%20worldwide. |archive-url=https://web.archive.org/web/20241226110953/https://www.inalco.fr/en/uzbek-language#:~:text=It%20is%20also%20the%20only,some%2035%20million%20people%20worldwide. |archive-date=2024-12-26 |access-date=2025-01-01 |website=www.inalco.fr |language=en }}&lt;/ref&gt; un [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] ir aptuveni 17 miljoni interneta lietotāju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Asia Internet Stats by Country and 2019 Population Statistics|url=https://www.internetworldstats.com/asia.htm|publisher=Internet World Stats|date=December 2018|access-date={{dat|2025|04|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190204014629/https://www.internetworldstats.com/asia.htm}}&lt;/ref&gt; uzbeku Vikipēdijā ir maz aktīvu redaktoru un daudziem rakstiem trūkst atsauču.&lt;ref name=&quot;Ataev&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Ataev |first=Nodir |date=17 February 2012 |title=Is Wikipedia accurate? |url=http://www.ozodlik.org/content/article/24487475.html |access-date=21 February 2012 |newspaper=RFE/RL |language=uz}}&lt;/ref&gt; Kopš 2012. gada sākuma ir ievērojami pieaudzis aktīvo lietotāju un rakstu skaits, kā arī ir pieaudzis uzbeku valodas Vikipēdijas apmeklējumu skaits. No 2019. gada līdz 2022. gada maijam aktīvo lietotāju skaits ir vairāk nekā dubultojies, pārsniedzot 500.

2013. gada sākumā uzbeku Vikipēdija ieņēma pirmo vietu starp dažādiem Vikipēdijas izdevumiem ikgadējā lapu skatījumu skaita pieaugumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Page views for Wikipedia, all platforms, normalized|url=http://stats.wikimedia.org/EN/TablesPageViewsMonthlyCombined.htm|work=Wikimedia Foundation|access-date=2 April 2013|archive-date={{dat|2012|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120529170254/http://stats.wikimedia.org/EN/TablesPageViewsMonthlyCombined.htm}}&lt;/ref&gt; 2026. gada maijā uzbeku Vikipēdijā bija {{sk|341167}} raksti, un līdz ar to tā bija 39. lielākā Vikipēdija pēc rakstu skaita.

2011. gada beigās Uzbekistānā tika bloķēta uzbeku Vikipēdija. Bloķēšanas iemesli netika atklāti.&lt;ref name=&quot;RFE/RL&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=The Uzbek Wikipedia is blocked in Uzbekistan|url=http://www.ozodlik.org/content/article/24486333.html|newspaper=RFE/RL|access-date=21 February 2012|date=16 February 2012|language=uz}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;RFE/RL (English)&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Wikipedia articles in Uzbek blocked|url=http://www.rferl.org/content/uzbek_wikipedia_blocked/24486460.html|access-date=21 February 2012|newspaper=[[Radio Brīvā Eiropa|RFE/RL]]|date=16 February 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Telegraph&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Kilner|first=James|title=Uzbekistan blocks Wikipedia pages say witnesses|url=https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/asia/uzbekistan/9092977/Uzbekistan-blocks-Wikipedia-pages-say-witnesses.html|access-date=21 February 2012|newspaper=The Daily Telegraph|date=20 February 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Registan&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Kendzior|first=Sarah|title=Why did Uzbekistan ban Wikipedia?|work=Registan|url=http://registan.net/index.php/2012/02/21/why-did-uzbekistan-ban-wikipedia/|access-date=24 February 2012|date=21 February 2012}}&lt;/ref&gt; Bloķēšana nebija stingri īstenota, jo šai Vikipēdijai joprojām varēja piekļūt, izmantojot [[HTTPS]] savienojumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=The number of articles in the Uzbek Wikipedia has exceeded 50,000|url=http://www.ozodlik.org/content/article/24768168.html|access-date=20 April 2014|newspaper=RFE/RL|date=12 November 2012|language=uz}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā ''[[Google]]'' sāka indeksēt uzbeku Vikipēdijas lapas, izmantojot HTTPS pēc noklusējuma. Pašlaik lietotāji Uzbekistānā var piekļūt uzbeku Vikipēdijas lapām. 2022. gadā sadarbībā ar Uzbekistānas valdību sākās projekts ''[[WikiStipendiya]]''. Tas izraisīja ievērojamu šīs Vikipēdijas rakstu skaita, enciklopēdiskā pārklājuma, kvalitātes un sasniedzamības pieaugumu Uzbekistānas sabiedrībā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{InterWiki|code=uz}}
* [http://uz.wikipedia.org/ Uzbeku Vikipēdija]
* [http://uz.m.wikipedia.org/ Uzbeku Vikipēdija mobilā versija]
{{IT-aizmetnis}}

{{Vikipēdijas}}

[[Kategorija:Uzbeku valoda]]
[[Kategorija:Vikipēdija citās valodās|uzbeku]]</text>
      <sha1>9h0iuoidpp4ljz2lm2o6jtl6m6vepv7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468771</id>
      <parentid>4468736</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:28:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4468771</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6397" sha1="c0mfn38fuk67phy6voqjlw783x0dnv4" xml:space="preserve">{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums            = Vikipēdija uzbeku valodā
| logo_attēls          = Wikipedia-logo-v2-uz(2).svg
| lapas_attēls         = 
| lozungs              = 
| veids                = [[interneta enciklopēdija]]
| valsts               = 
| īpašnieks            = ''[[Wikimedia Foundation]]''
| izveidotāji          = 
| darbību_uzsāka       = {{dat|2003|12|01}} 
| valodas              = [[uzbeku valoda]]
| komerciāla           = nē
| reģistrācija         = iespējama
| reģistrēti_lietotāji = 
| popularitāte         = 
| mājas_lapa           = 
}}
'''Vikipēdija uzbeku valodā''' ({{val|uz|Oʻzbekcha Vikipediya}}) ir brīvās tīmekļa [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]]s [[uzbeku valoda]]s versija, kas izveidota 2003. gada decembrī. Uzbeku valodas Vikipēdijā raksti galvenokārt ir rakstīti [[latīņu raksts|latīņu rakstībā]]. 2012. gada augustā tika pievienots latīņu-[[kirilica]]s pārveidotājs, lai lietotāji varētu skatīt uzbeku Vikipēdijas lapas gan latīņu, gan kirilicas rakstā.

Lai gan tiek lēsts, ka uzbeku valodā runā 35 miljoni cilvēku&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Uzbek language {{!}} Institut National des Langues et Civilisations Orientales |url=https://www.inalco.fr/en/uzbek-language#:~:text=It%20is%20also%20the%20only,some%2035%20million%20people%20worldwide. |archive-url=https://web.archive.org/web/20241226110953/https://www.inalco.fr/en/uzbek-language#:~:text=It%20is%20also%20the%20only,some%2035%20million%20people%20worldwide. |archive-date=2024-12-26 |access-date=2025-01-01 |website=www.inalco.fr |language=en }}&lt;/ref&gt; un [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] ir aptuveni 17 miljoni interneta lietotāju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Asia Internet Stats by Country and 2019 Population Statistics|url=https://www.internetworldstats.com/asia.htm|publisher=Internet World Stats|date=December 2018|access-date={{dat|2025|04|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190204014629/https://www.internetworldstats.com/asia.htm}}&lt;/ref&gt; uzbeku Vikipēdijā ir maz aktīvu redaktoru un daudziem rakstiem trūkst atsauču.&lt;ref name=&quot;Ataev&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Ataev |first=Nodir |date=17 February 2012 |title=Is Wikipedia accurate? |url=http://www.ozodlik.org/content/article/24487475.html |access-date=21 February 2012 |newspaper=RFE/RL |language=uz}}&lt;/ref&gt; Kopš 2012. gada sākuma ir ievērojami pieaudzis aktīvo lietotāju un rakstu skaits, kā arī ir pieaudzis uzbeku valodas Vikipēdijas apmeklējumu skaits. No 2019. gada līdz 2022. gada maijam aktīvo lietotāju skaits ir vairāk nekā dubultojies, pārsniedzot 500.

2013. gada sākumā uzbeku Vikipēdija ieņēma pirmo vietu starp dažādiem Vikipēdijas izdevumiem ikgadējā lapu skatījumu skaita pieaugumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Page views for Wikipedia, all platforms, normalized|url=http://stats.wikimedia.org/EN/TablesPageViewsMonthlyCombined.htm|work=Wikimedia Foundation|access-date=2 April 2013|archive-date={{dat|2012|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120529170254/http://stats.wikimedia.org/EN/TablesPageViewsMonthlyCombined.htm}}&lt;/ref&gt; 2026. gada maijā uzbeku Vikipēdijā bija {{sk|341167}} raksti, un līdz ar to tā bija 39. lielākā Vikipēdija pēc rakstu skaita.

2011. gada beigās Uzbekistānā tika bloķēta uzbeku Vikipēdija. Bloķēšanas iemesli netika atklāti.&lt;ref name=&quot;RFE/RL&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=The Uzbek Wikipedia is blocked in Uzbekistan|url=http://www.ozodlik.org/content/article/24486333.html|newspaper=RFE/RL|access-date=21 February 2012|date=16 February 2012|language=uz}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;RFE/RL (English)&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Wikipedia articles in Uzbek blocked|url=http://www.rferl.org/content/uzbek_wikipedia_blocked/24486460.html|access-date=21 February 2012|newspaper=[[Radio Brīvā Eiropa|RFE/RL]]|date=16 February 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Telegraph&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Kilner|first=James|title=Uzbekistan blocks Wikipedia pages say witnesses|url=https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/asia/uzbekistan/9092977/Uzbekistan-blocks-Wikipedia-pages-say-witnesses.html|access-date=21 February 2012|newspaper=The Daily Telegraph|date=20 February 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Registan&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Kendzior|first=Sarah|title=Why did Uzbekistan ban Wikipedia?|work=Registan|url=http://registan.net/index.php/2012/02/21/why-did-uzbekistan-ban-wikipedia/|access-date=24 February 2012|date=21 February 2012}}&lt;/ref&gt; Bloķēšana nebija stingri īstenota, jo šai Vikipēdijai joprojām varēja piekļūt, izmantojot [[HTTPS]] savienojumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=The number of articles in the Uzbek Wikipedia has exceeded 50,000|url=http://www.ozodlik.org/content/article/24768168.html|access-date=20 April 2014|newspaper=RFE/RL|date=12 November 2012|language=uz}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā ''[[Google]]'' sāka indeksēt uzbeku Vikipēdijas lapas, izmantojot HTTPS pēc noklusējuma. Pašlaik lietotāji Uzbekistānā var piekļūt uzbeku Vikipēdijas lapām. 2022. gadā sadarbībā ar Uzbekistānas valdību sākās projekts ''[[WikiStipendiya]],'' kas paredzēja valsts finansējumu Vikipēdijai gandrīz miljona eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uza.uz/ru/posts/nasha-molodezh-pokolenie-sozidateley-novogo-uzbekistana_386323|title=Наша молодежь – поколение созидателей Нового Узбекистана|website=UZA.uz|access-date=2026-05-16|date=2022-07-01|language=ru}}&lt;/ref&gt; Tas izraisīja ievērojamu šīs Vikipēdijas rakstu skaita, enciklopēdiskā pārklājuma un sasniedzamības pieaugumu Uzbekistānas sabiedrībā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam. Daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/en/feature/2025/08/08/an-unusual-hobby|title=‘An unusual hobby’ How Central Asian Wikipedians are closing the local-language knowledge gap in the age of AI|website=Meduza|access-date=2026-05-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{InterWiki|code=uz}}
* [http://uz.wikipedia.org/ Uzbeku Vikipēdija]
* [http://uz.m.wikipedia.org/ Uzbeku Vikipēdija mobilā versija]
{{IT-aizmetnis}}

{{Vikipēdijas}}

[[Kategorija:Uzbeku valoda]]
[[Kategorija:Vikipēdija citās valodās|uzbeku]]</text>
      <sha1>c0mfn38fuk67phy6voqjlw783x0dnv4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija pandžabu valodā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597553</id>
    <revision>
      <id>4468739</id>
      <parentid>4264214</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:10:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468739</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1051" sha1="664c2nxf7cbre4qt80zln188wym6adw" xml:space="preserve">{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums = Vikipēdija pandžabu valodā
| logo_attēls = Wikipedia-logo-v2-pnb.svg
| lapas_attēls = Wikipedia-logo-v2-pa.svg
| lozungs = 
| veids = [[Interneta enciklopēdija]]
| valsts = 
| īpašnieks = ''[[Wikimedia Foundation]]''
| izveidotāji = 
| darbību_uzsāka = {{dat|2002|08|03}}
| valodas = [[pandžabu valoda]]
| komerciāla = Nē
| reģistrācija = Iespējama
| reģistrēti_lietotāji = 
| popularitāte = 
| mājas_lapa = 
}}

'''Vikipēdija pandžabu valodā''' ([[Pandžabu valoda|pandžabu]]: ''پنجابی ویکیپیڈیا / ਪੰਜਾਬੀ ਵਿਕੀਪੀਡੀਆ'') ir brīvās tīmekļa [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]]s [[pandžabu valoda]]s versija.

Ir divas pandžabu valodas Vikipēdijas versijas — austrumpandžabu Vikipēdija ([[Gurmukhi]] rakstībā) un rietumpandžabu Vikipēdija ([[Šahmukhi]] rakstībā).

== Ārējās saites == 

{{īss-aizmetnis}}
{{IT-aizmetnis}}

{{Vikipēdijas}}

[[Kategorija:Pandžabu valoda]]
[[Kategorija:Vikipēdija citās valodās|pandžabu]]</text>
      <sha1>664c2nxf7cbre4qt80zln188wym6adw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija kazahu valodā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597557</id>
    <revision>
      <id>4468783</id>
      <parentid>4263187</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:35:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4468783</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1379" sha1="lakqfko2hz1jb3dqumdctukf1nmsujl" xml:space="preserve">{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums            = Vikipēdija kazahu valodā
| logo_attēls          = 
| lapas_attēls         = 
| lozungs              = 
| veids                = [[Interneta enciklopēdija]]
| valsts               = 
| īpašnieks            = ''[[Wikimedia Foundation]]''
| izveidotāji          = 
| darbību_uzsāka       = {{dat|2002|06|02}} 
| valodas              = [[kazahu valoda]]
| komerciāla           = Nē
| reģistrācija         = Iespējama
| reģistrēti_lietotāji = 
| popularitāte         = 
| mājas_lapa           = 
}}

'''Vikipēdija kazahu valodā''' ([[Kazahu valoda|kazahu]]: ''Қазақша Уикипедия'') ir brīvās tīmekļa [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]]s [[kazahu valoda]]s versija.

Kazahu Vikipēdija izceļas ar stingriem noteikumiem jaunu rakstu izveidē: lietotāji var veidot jaunus rakstus tikai pēc vismaz 100 labojumu pabeigšanas esošajos rakstos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/en/feature/2025/08/08/an-unusual-hobby|title=‘An unusual hobby’ How Central Asian Wikipedians are closing the local-language knowledge gap in the age of AI|website=Meduza|access-date=2026-05-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites == 

{{īss-aizmetnis}}
{{IT-aizmetnis}}

{{Vikipēdijas}}

[[Kategorija:Kazahu valoda]]
[[Kategorija:Vikipēdija citās valodās|kazahu]]</text>
      <sha1>lakqfko2hz1jb3dqumdctukf1nmsujl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija malajiešu valodā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597562</id>
    <revision>
      <id>4468740</id>
      <parentid>4264205</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:11:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468740</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1279" sha1="r0gk5g2dde2t8mz8sk0jj6zxtyxf9yr" xml:space="preserve">{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums = Vikipēdija malajiešu valodā
| logo_attēls = Wikipedia-logo-v2-ms.svg
| lapas_attēls = 
| lozungs = 
| veids = [[Interneta enciklopēdija]]
| valsts = 
| īpašnieks = ''[[Wikimedia Foundation]]''
| izveidotāji = 
| darbību_uzsāka = {{dat|2002|10|26}}
| valodas = [[malajiešu valoda]]
| komerciāla = Nē
| reģistrācija = Iespējama
| reģistrēti_lietotāji = 
| popularitāte = 
| mājas_lapa = 
}}

'''Vikipēdija malajiešu valodā''' ([[Malajiešu valoda|malajiešu]]: ''Wikipedia Bahasa Melayu'') ir brīvās tīmekļa [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]]s [[malajiešu valoda]]s versija.

Neraugoties uz malajiešu un [[Indonēziešu valoda|indonēziešu valodas]] līdzību, malajiešu un [[Indonēziešu valodas Vikipēdija|indonēziešu valodas]] Vikipēdijas sāka veidot divas dažādas autoru grupas. Indonēziešu Vikipēdija tika izveidota aptuveni sešus mēnešus pēc malajiešu Vikipēdijas izveides. Kopš 2009. gada indonēziešu valodas Vikipēdijā bija trīs reizes vairāk aktīvo redaktoru un rakstu nekā malajiešu valodas Vikipēdijā.

== Ārējās saites == 

{{īss-aizmetnis}}
{{IT-aizmetnis}}

{{Vikipēdijas}}

[[Kategorija:Malajiešu valoda]]
[[Kategorija:Vikipēdija citās valodās|malajiešu]]</text>
      <sha1>r0gk5g2dde2t8mz8sk0jj6zxtyxf9yr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļā duglāzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597619</id>
    <revision>
      <id>4468744</id>
      <parentid>4265032</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:27:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468744</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6504" sha1="n09led5nz8spkr64idpjp6av2am9gvn" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|thumb|Duglāzija ASV, Vašingtonas štatā]]
[[Attēls:Wekeromse Zand Douglasspar (Pseudotsuga menziesii).jpg|thumb|Audzēšana Nīderlandē]]
[[Attēls:09-05-31 Abeto Douglas.jpg|thumb|Divu nedēļu vecumā]]
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii MHNT.BOT.52.4.jpg|thumb|Čiekuri un sēklas]]
'''Zaļā duglāzija''' (''Pseudotsuga menziesii'') ir mūžzaļš [[Skujkoku klase|skuju koks]] no [[priežu dzimta]]s (''Pinaceae''), kas dabiski sastopams [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļā. Lai gan reizēm tiek dēvēts par '''Duglasa egli''', '''Oregonas priedi''' un līdzīgi, šis koks nav īsta [[Egles|egle]], [[Priedes|priede]] vai [[Tsugas|tsuga]], bet pieder pie atsevišķas ģints ''Pseudotsuga'', kas nozīmē &quot;viltus tsuga&quot;.

== Taksonomija un nosaukums ==

* Zinātniskais nosaukums: ''Pseudotsuga menziesii'' (Mirbel) Franco
* Ģints: ''Pseudotsuga''
* Dzimta: ''Pinaceae'' (priežu dzimta)
* Sugas nosaukums: ''menziesii'' — par godu skotu botāniķim Arčibaldam Menzīsam, kurš 1791. gadā pirmo reizi dokumentēja šo koku [[Vankūvera (sala)|Vankūveras salā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://conifers.org/pi/Pseudotsuga_menziesii.php|title=Pseudotsuga menziesii (Douglas-fir) description|website=conifers.org|access-date=2025-04-19}}&lt;/ref&gt;
* Biežie nosaukumi: duglāzija, Menzīsa duglāzija, zaļā duglāzija, Oregonas priede, Kolumbijas priede, viltus hemloks.

== Izplatība un dzimtene ==
Zaļā duglāzija ir izplatīta Ziemeļamerikas rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.lv/info/Za%C4%BC%C4%81_dugl%C4%81zija_(Pseudotsuga_menziesii)|title=Zaļā duglāzija (Pseudotsuga menziesii) - redzet.lv|website=www.redzet.lv|access-date=2025-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai koksnei. Kā potenciāli [[invazīva suga]] tā tiek pieminēta [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Dienvidamerika]]s dienvidos un Centrāleiropā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Morfoloģija ==

* Augstums: savvaļā var sasniegt līdz 100 m (normāli 45—75 m), padarot to par vienu no pasaules augstākajiem kokiem; Latvijā aug līdz 36 m augstumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:75299|title=zaļā duglāzija {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-04-19}}&lt;/ref&gt;
* Stumbrs: 1,5—2 metrus resns.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* Zari: gari un skraji.
* [[Vainags (botānika)|Vainags]]: jaunībā konisks, vēlāk kļūst ovāls. \platums līdz 5 metriem.
* [[Skujas (botānika)|Skujas]]: tumši zaļas, mīkstas, plakanas līdzīgi [[baltegles]] skujām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dimzas.com/product/zalas-duglazijas-zari-80-100-cm/|title=Zaļās duglāzijas zari, 80—100 cm – Dimzas – stādi {{!}} apzaļumošana {{!}} floristika|access-date=2025-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Garums 1,5—4 cm.
* [[Čiekurs|Čiekuri]]: 5—10 cm gari, brūni, iegareni olveida, ar raksturīgām spurainām [[Zvīņas|zvīņām]], kas izceļas starp citiem skujkokiem.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/duglaziju-pavairosana|title=Kā no sēklām ieaudzēt duglāzijas?|website=LA.LV|access-date=2025-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Sēkla]]s: bēša krāsā vai gaiši brūnas, trīsstūraini ieapaļas, 5—7 mm garas. Sēklas spārns gaiši brūns.
* [[Miza]]: jaunībā gluda un pelēkbrūna, ar vecumu kļūst bieza, sarkanbrūna un gareniski dziļi saplaisājusi.

== Ekoloģija un augšanas apstākļi ==
Zaļā duglāzija ir ātraudzīgs koks ar spēcīgu sakņu sistēmu. Tā labi aug mitrās, labi drenētās, trūdvielām bagātās smilšmāla vai mālsmilts augsnēs, nelielā noēnojumā vai saulē. Slapjas, purvainas augsnes nav piemērotas šim kokam.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Nepiemērotas ir arī sarmainas augsnes.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.treesandshrubsonline.org/articles/pseudotsuga/pseudotsuga-menziesii/|title=Pseudotsuga menziesii - Trees and Shrubs Online|website=www.treesandshrubsonline.org|access-date=2025-04-19}}&lt;/ref&gt; Sēklas sāk ražot ap 30 gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Dzīvo parasti līdz 500 gadiem,&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; lai gan zināmais rekords ir 1350 gadi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Ziemeļamerikā areāla ziemeļos tā, meklējot siltumu, biežāk aug dienvidu nogāzēs, bet Meksikā, meklējot mitrumu,- ziemeļu nogāzēs un lielākā augstumā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Slikti pretojas vētrām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://plantdatabase.uconn.edu/detail.php?pid=369|title=Plant Database|website=plantdatabase.uconn.edu|access-date=2025-04-19}}&lt;/ref&gt;

== Izmantošana ==

* Koksne: augstas kvalitātes, piemērota zāģmateriāliem, ēku celtniecībai, stabiem, sētām, [[Kalnrūpniecība|šahtu]] balstiem, dzelzceļa gulšņiem, tiltiem, zemūdens būvēm, mēbelēm, saplākšņiem, celulozes ražošanai un apkurei. Ekonomiski tā ir nozīmīgākā skujkoku koksne uz Zemes.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šis ir viens no visvairāk pētītajiem skujkokiem pasaulē.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
* Dekoratīvais augs: pateicoties izskatīgajam vainagam un čiekuriem, bieži tiek izmantota apstādījumos un kā Ziemassvētku eglīte. Piemērotas augšanai pilsētās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zalaisdarzs.lv/index.php?Itemid=68&amp;catid=40:nodergiraksti&amp;id=94:retiskujkoki&amp;lang=lv&amp;option=com_content&amp;view=article|title=Reti un mazpazīstami skuju koki|website=www.zalaisdarzs.lv|access-date=2025-04-19}}&lt;/ref&gt; Dārzos parasti izmanto koka nelielās vai pundurformas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stadi-sakstagals.lv/katalogs/item/skuju-koki-krumi/1351533/|title=Duglāzija zaļā /Pseudotsuga menziesii/ - Skuju koki, krūmi - Katalogs - stadi-sakstagals.lv|website=www.stadi-sakstagals.lv|access-date=2025-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Erozija]]s kontrole: pēc mežu ugunsgrēkiem tiek izmantota nogāžu nostiprināšanai pret eroziju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Latvijā ==
Latvijā zaļā duglāzija ir pazīstama un tiek audzēta dekoratīvos stādījumos, kā arī mežsaimniecībā. Tā ir piemērota augšanai visās Latvijas klimatiskajās zonās: rietumu, vidus un austrumu zonā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Priežu dzimta]]</text>
      <sha1>n09led5nz8spkr64idpjp6av2am9gvn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597633</id>
    <revision>
      <id>4468745</id>
      <parentid>4275742</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:35:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468745</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4844" sha1="jql6kl8i5ncx1unnjbajtyoeivhzxc7" xml:space="preserve">[[Attēls:1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes celtnes.jpg|thumb|300px|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes celtnes pie Pilsētas kanāla]]
'''1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde''' bija [[etnogrāfija|etnogrāfiskā]] izstāde [[Rīga|Rīgā]], kas notika no [[1896. gads|1896. gada]] 1. līdz 31. augustam. Brīvdabas izstādi sakarā ar 10. Viskrievijas arheologu kongresu pie [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanāla]] tagadējā [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]] organizēja [[Rīgas Latviešu biedrība]] (RLB), viens no izstādes veidotājiem bija [[Matīss Siliņš]]. Izstādes ekspozīcija kalpoja par pamatu RLB [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei. Apmeklētāju skaits brīvdienās sasniedza 2000.&lt;ref&gt;[https://static.lsm.lv/documents/be.pdf Krievijas literatūras un mākslas žurnāls “Всемирная Иллюстрация”] (krieviski)&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Krēsliņš Kuršu ķoniņiene (1895).jpg|160px|thumb|[[Kuršu ķoniņi]]ene ([[Jānis Krēsliņš (mākslinieks)|Jāņa Krēsliņa]] glezna)]]
[[Attēls:Latvian from Rēzekne region.jpg|thumb|160px|Latgales latviešu zemnieks ([[Jānis Krēsliņš (mākslinieks)|Jāņa Krēsliņa]] glezna)]]
Izstādei starp tagadējo Kronvalda bulvāri un pilsētas kanālu apmēram divus hektārus lielā laukumā 1896. gadā uzbūvēja izstādes ieejas vārtus, galveno paviljonu, Vidzemes riju, Kurzemes seno dzīvojamo ēku, pirti un izklaidēm domāto skatuvi, mūzikas paviljonu un restorānu. Izstādes 18 nodaļās (&quot;Antropoloģija un statistika&quot;, &quot;Biškopība&quot;, &quot;Mūzika un dziedāšana&quot;, u.c.) bija izstādīti vairāk nekā 8000 eksponātu un ekspedīcijas materiālu no dažādām Latvijas vietām, kurus bija vācis Matīss Siliņš, apbraukājot visu Latviju. Galvenajā paviljonā varēja iepazīt latviešu apdzīvoto apgabalu etnogrāfiskās un vēsturiskās kartes, statistikas un antropoloģiskās ziņas par latviešiem, latviešu tradicionālo apģērbu un rotaslietas, liecības par latviešu valodu, izglītību, literatūru, mūziku, teātri un mākslu, priekšmetus, kas raksturoja latviešu saimniecisko darbību — lauksaimniecību, zvejniecību, biškopību, mājrūpniecību un kuģniecību. Izstādē bija izvietots 51 papjēmašē tehnikā veidots antropoloģiski precīzs [[manekens]]. Visi manekeni bija saģērbti tradicionālā apģērbā, rādot linu plūkšanu, zvejniecību vai rudzu pļaušanu, arī kāzas. Izstādes teritorijā mēneša laikā izveidoja apstādījumus, ierīkoja mauriņus un uzstādīja elektrisko apgaismojumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-maksla/versija-latviesi-latviesu-pirma-etnografiska-izstade-pirms-120-gadiem-nacionala-teatra-vieta.a206563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Versija — latvieši»: Latviešu pirmā etnogrāfiskā izstāde pirms 120 gadiem Nacionālā teātra vietā] lsm.lv 2016. gada 24. oktobrī&lt;/ref&gt;

Kā idejiski un mākslinieciski saliedēta grupa izstādē uzstājās gleznotāju grupa [[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|&quot;Rūķis&quot;]], kurā ar dzimtenes dabai un ļaudīm veltītiem darbiem piedalījās [[Ādams Alksnis]], [[Janis Rozentāls]], [[Vilhelms Purvītis]], [[Johans Valters]], [[Artūrs Baumanis]], [[Pēteris Balodis (mākslinieks)|Pēteris Balodis]] un [[Jānis Staņislavs Birnbaums]]. Izstāde demonstrēja latviešu nacionālās glezniecības skolas pieteikumu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu glezniecība|last=M.Ivanovs|first=|publisher=Liesma|year=1980|isbn=|location=Rīga|pages=222}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes galvenais paviljons.jpg|Galvenais paviljons
1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes Antropoloģijas un statistikas nodaļa.jpg|Antropoloģijas un statistikas nodaļa ([[Jānis Krēsliņš (mākslinieks)|Jāņa Krēsliņa]] attēli)
1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes Zvejniecības nodaļa.jpg|Zvejniecības nodaļa
1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes Mūzikas un dziedāšanas nodaļa.jpg|Mūzikas un dziedāšanas nodaļa
1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes zemnieku ēka no Vidzemes guberņas.jpg|[[Vidzemes guberņa]]s zemnieku ēka ([[Vestienas pagasts]])
1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes zemnieku ēka no Kurzemes guberņas.jpg|[[Kurzemes guberņa]]s zemnieku ēka
1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes Biškopības nodaļa.jpg|Biškopības nodaļa
1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes Linu vācēji.jpg|Manekeni ekspozīcijā &quot;Linu vācēji&quot;
1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes Rudzu pļaušana.jpg|Manekeni ekspozīcijā &quot;Rudzu pļāvēji&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{portāls2|Māksla}}

[[Kategorija:Latvijas kultūra]]
[[Kategorija:Rīgas vēsture]]</text>
      <sha1>jql6kl8i5ncx1unnjbajtyoeivhzxc7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heka makaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597647</id>
    <revision>
      <id>4468746</id>
      <parentid>4350638</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:37:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468746</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3499" sha1="b12ukqptfin6mnl0l5fd5xit7e437pb" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| platums = 250px
| nosaukums = 
| attēls = Stavenn Heck's Macaque (Macaca hecki).jpg
| att_izmērs = 230px
| att_nosaukums = Heka makaks
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Primates
| kārta_lv = Primāti
| dzimta = Cercopithecidae
| dzimta_lv = Mērkaķu dzimta 
| cilts = Papionini
| cilts_lv = Paviānu cilts
| ģints = Macaca
| ģints_lv = Makaki
| suga = Macaca hecki
| suga_lv = Heka makaks
| binomial = Macaca hecki
| autors = [[Paul Matschie|Matschie]], 1901
| izplatība = [[Attēls:Heck's Macaque area.png|200px|Heka makaka izplatības areāls]]
| kategorijas = nē
}}
'''Heka makaks''' ({{val|la|Macaca hecki}}) ir [[primātu kārta]]s [[mērkaķu dzimta]]s pērtiķu suga, viena no [[Makaki|makaku ģints]] sugām. Iepriekš uzskatīta par [[Togianas makaks|''Macaca tonkeana'']] pasugu, bet 2001. gadā tā tika klasificēta kā atsevišķa suga.&lt;ref name=&quot;MSW3&quot;&gt;{{cite|автор=Groves, C. P.|заглавие=Mammal Species of the World|ссылка=http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=12100560|язык=en|автор издания=Wilson, D. E., Reeder, D. M.|место=Baltimore|издательство=Johns Hopkins University Press|год=2005|isbn=0-801-88221-4|archivedate=2014-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140110123401/http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=12100560}}&lt;/ref&gt; Dzīvo [[Sulavesi]] salā [[Indonēzija|Indonēzijā]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Suprianta |first=Jatna |title=Field Guide to the Primates of Indonesia. |date=January 25, 2022 |publisher=Springer Nature |isbn=978-3-030-83205-6 |location=Switzerland |pages=86–87 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Sugas pārstāvji izceļas ar salīdzinoši spēcīgu uzbūvi un garām ekstremitātēm. Muguras pusē kažoks ir melns, krūtis un vēders ir brūngani, ekstremitātes ir pelēcīgi brūnas. Mērkaķa aste ir īsa. Veido hibrīdus ar ''M. tonkeana'' un, iespējams, ''M. nigrescens''.&lt;ref name=&quot;ark&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.arkive.org/hecks-macaque/macaca-hecki/|title=Heck’s macaque fact file|accessdate=2015-07-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150714184032/http://www.arkive.org/hecks-macaque/macaca-hecki/|archivedate=2015-07-14|dead-url=}}&lt;/ref&gt;

Heka makaki dzīvo 10 līdz 15 īpatņu grupās, kuru teritorija ir ap 100 hektāru platībā. Tēviņi pamet grupu, kurā viņi ir dzimuši, kad tie kļūst seksuāli nobrieduši, un pievienojas citām grupām, lai izvairītos no tuvradniecības. Lai gan Heka makaki spēj kāpt kokos, lielāko daļu sava laika pavada uz zemes, meklējot ziedus, sakņu bumbuļus, asnus, kukaiņus, mīkstmiešus un dažreiz mazus mugurkaulniekus, ko ēst.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

[[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|Starptautiskā dabas aizsardzības savienība]] šai sugai ir piešķīrusi aizsardzības statusu &quot;Neaizsargāts&quot;, galvenais sugas apdraudējums ir tās dabiskās dzīvotnes samazināšanās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* [[Thomas Geissmann]]: ''Vergleichende Primatologie.'' Springer-Verlag, Berlin u. a. 2003, ISBN 3-540-43645-6. {{de ikona}}

== Ārējās saites ==
* [https://archive.today/20130414124632/http://www.arkive.org/assam-macaque/macaca-hecki/ Fotogrāfijas ARKive vietnē]

[[Kategorija:Makaki]]
[[Kategorija:Indonēzijas fauna]]</text>
      <sha1>b12ukqptfin6mnl0l5fd5xit7e437pb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anbāras muhāfaza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597676</id>
    <revision>
      <id>4468748</id>
      <parentid>4342906</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:40:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468748</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2330" sha1="dxxdlq2wojudc49ygscb5r2kxql4cr9" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Anbāras muhāfaza
| official_name             = محافظة الأنبار
| other_name              = 
| settlement_type         = [[Irākas administratīvais iedalījums|muhāfaza]]
| image_skyline           = الفلوجة.jpg
| imagesize               = 
| image_caption           = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| nickname                = 
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Ramādī]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = Al-Anbar in Iraq.svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = 
| subdivision_type        = Valsts
| subdivision_name        = {{karogs|Irāka}}
| subdivision_type1       = 
| subdivision_name1       = 
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 138501
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 1771656
| population_as_of        = 2018
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| timezone                = UTC
| utc_offset              = +3
| timezone_DST            = 
| utc_offset_DST          = 
 | blank_name              = ISO 3166-2
 | blank_info              = IQ-AN
| website                 = {{URL|https://anbar.iq/}}
| footnotes               = 
}}
'''Anbāras muhāfaza''' ({{val|ar|محافظة الأنبار}}) ir viena no [[Irāka]]s 18 muhāfazām. Tā ir lielākā muhāfaza pēc platības un atrodas Irākas rietumu daļā. Platība aptuveni 138 500 km², iedzīvotāju skaits ap 1,5 miljoniem.

Lielākoties tuksnešaina teritorija, robežojas ar [[Sīrija|Sīriju]], [[Jordānija|Jordāniju]] un [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Irāka-aizmetnis}}

{{Irākas muhāfazas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>dxxdlq2wojudc49ygscb5r2kxql4cr9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Basras muhāfaza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597678</id>
    <revision>
      <id>4468749</id>
      <parentid>4381992</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:42:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468749</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2409" sha1="0bol89phf0c7v71lweir9hh0rzjh8sn" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Basras muhāfaza
| official_name             = محافظة البصرة
| other_name              = 
| settlement_type         = [[Irākas administratīvais iedalījums|muhāfaza]]
| image_skyline           = Mashoof 12.19.08 (2).jpg
| imagesize               = 
| image_caption           = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| nickname                = 
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Basra]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = Al-Basrah in Iraq.svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = 
| subdivision_type        = Valsts
| subdivision_name        = {{karogs|Irāka}}
| subdivision_type1       = 
| subdivision_name1       = 
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 190070
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 2908491
| population_as_of        = 2018
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| timezone                = UTC
| utc_offset              = +3
| timezone_DST            = 
| utc_offset_DST          = 
 | blank_name              = ISO 3166-2
 | blank_info              = IQ-BA
| website                 = {{URL|http://basra.gov.iq/}}
| footnotes               = 
}}
'''Basras muhāfaza''' ([[Arābu valoda|arābu]]: محافظة البصرة) ir viena no [[Irāka]]s 18 muhāfazām. Tā atrodas valsts dienvidu daļā, pie [[Persijas līcis|Persijas līča]] un robežojas ar [[Kuveita|Kuveitu]] un [[Irāna|Irānu]].

Platība aptuveni 19 070 km², iedzīvotāju skaits ap 2,6 miljoniem.

Basras muhāfaza ir Irākas svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[Osta|ostas]] un Irākas vienīgā piekļuve jūrai.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Irāka-aizmetnis}}

{{Irākas muhāfazas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>0bol89phf0c7v71lweir9hh0rzjh8sn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dahūkas muhāfaza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597680</id>
    <revision>
      <id>4468750</id>
      <parentid>4342931</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:46:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468750</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4337" sha1="sla36tgj2z0r8ua7by8acp7nn9aaqp6" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Dahūkas muhāfaza
| official_name             = {{ara|محافظة دهوك}}&lt;br/&gt;{{ara|پارێزگای دھۆک}}
| other_name              = 
| settlement_type         = [[Irākas administratīvais iedalījums|muhāfaza]]
| image_skyline           = Collage of Dohuk Governorate.jpg
| imagesize               = 
| image_caption           = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| nickname                = 
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Dahūka]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = Duhok in Iraq.svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = 
| subdivision_type        = Valsts
| subdivision_name        = {{karogs|Irāka}}
| subdivision_type1       = Reģions
| subdivision_name1       = [[Irākas Kurdistāna]]
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 10956
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 1772367
| population_as_of        = 2023
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| timezone                = UTC
| utc_offset              = +3
| timezone_DST            = 
| utc_offset_DST          = 
 | blank_name              = ISO 3166-2
 | blank_info              = IQ-DA
| website                 = 
| footnotes               = 
}}
'''Dahūkas muhāfaza''' ([[Arābu valoda|arābu]]: محافظة دهوك, [[Kurdu valoda|kurdu]]: پارێزگای دهوک) ir viena no [[Irāka|Irākas]] 18 muhāfazām. Tā atrodas Irākas ziemeļrietumos, [[Kurdistānas reģions|Kurdistānas reģionā]], un robežojas ar [[Turcija|Turciju]] un [[Sīrija|Sīriju]].

Platība aptuveni 6553 km², iedzīvotāju skaits ap 1,3 miljoniem, lielāka daļa no tiem ir [[kurdi]]. 

Dahūka ir kalnaina teritorija, populārs tūrisma galamērķis.

== Vēsture ==
Reģions ir apdzīvots jau no senajiem laikiem: senajos avotos tas pazīstams kā ''Beth Nuhadra'' (arī ''Bit Nuhadra'' vai ''Naarda''), un teritoriāli tas bija pakļauts dažādām senajām valstīm un impērijām — [[Asīrija|Asīrijai]], [[Persijas impērija|Persijai]], [[Parta|Partas]] un [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijām]].

Viduslaikos teritorija bija daļa no [[Kurdi|kurdu]] Badinanas emiratūras (''Badinan principality''), kas pastāvēja apmēram no 13. līdz 19. gadsimtam. Šīs emiratūras centrālā vara reizēm mainījās atkarībā no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] vai Persijas ietekmes.

Pēc Osmaņu impērijas vājināšanās un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, šo teritoriju iekļāva jaunizveidotajā [[Irāka|Irākas]] valstī. Līdz 1969. gadam Dahūka bija daļa no Mosulas (''Nineveh'') provinces.

20. gadsimta gaitā reģions piedzīvoja nopietnus satricinājumus. Kara un politisko pārbīžu dēļ iedzīvotāji tika pārvietoti, lauksaimniecības un ciemu teritorijas tika skartas, kā arī tika īstenota arabizācijas politika, kas centās samazināt kurdu un citu minoritāšu ietekmi.

1970. gados tika noslēgts vienošanās līgums starp Irākas centrālo valdību un kurdu līderiem, kas ''de facto'' atzina noteiktas autonomas tiesības [[Kurdistānas reģions|Kurdistānas reģionam]]. Reģions guva papildu nozīmi 1990. gados, īpaši pēc [[Irāka|Irākas kara]] 1991. gadā, kad reģions kļuva relatīvi drošs pat laikā, kad centieni īstenot Irakā autoritāru kontroli vājinājās.

Pēdējo desmitgažu laikā Dahūkas provinces iedzīvotāju skaits ir ievērojami pieaudzis gan no iekšēju migrantu plūsmas, gan no bēgļiem, ko izraisījuši konflikti reģionā (piemēram, [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas karš]]).

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}  
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Irākas muhāfazas}}
{{autoritatīvā vadība}}  

[[Kategorija:Irākas Kurdistāna]]</text>
      <sha1>sla36tgj2z0r8ua7by8acp7nn9aaqp6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Halebdžas muhāfaza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597684</id>
    <revision>
      <id>4468751</id>
      <parentid>4342929</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:47:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468751</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3513" sha1="t7rr2v3ghimuytwf2ja57sc4lqcdf1x" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Halebdžas muhāfaza
| official_name             = {{ara|محافظة حلبجة}}&lt;br /&gt;{{ara|پارێزگای هەڵەبجە}}
| other_name              = 
| settlement_type         = [[Irākas administratīvais iedalījums|muhāfaza]]
| image_skyline           = Khurmal, Halabja.jpg
| imagesize               = 
| image_caption           = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| nickname                = 
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Halebdža]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = Halabja in Iraq.svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = 
| subdivision_type        = Valsts
| subdivision_name        = {{karogs|Irāka}}
| subdivision_type1       = Reģions
| subdivision_name1       = [[Irākas Kurdistāna]]
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 889
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 140000
| population_as_of        = 2022
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| timezone                = UTC
| utc_offset              = +3
| timezone_DST            = 
| utc_offset_DST          = 
 | blank_name              = ISO 3166-2
 | blank_info              = IQ-
| website                 = 
| footnotes               = 
}}
'''Halebdžas muhāfaza''' ([[Arābu valoda|arābu]]: محافظة حلبجة, [[Kurdu valoda|kurdu]]: پارێزگای هەڵەبجە) ir viena no [[Irāka]]s 18 muhāfazām, izveidota 2014. gadā. Tā atrodas Irākas ziemeļaustrumos, [[Kurdistānas reģions|Kurdistānas reģionā]], pie robežas ar [[Irāna|Irānu]].

Platība ap 3070 km², iedzīvotāju skaits ap 300 000.

== Vēsture ==
[[Attēls:Family Graves for Victims of 1988 Chemical Attack - Halabja - Kurdistan - Iraq.jpg|thumb|left|1988. gada ķīmiskā uzbrukuma upuru ģimeņu kapi Halebdžā]]
Halebdža ir traģiski pazīstama ar 1988. gada ķīmisko uzbrukumu. Šis uzbrukums notika [[Irānas—Irākas karš|Irākas—Irānas kara]] beigās un bija daļa no Irākas valdības kampaņas pret [[Kurdi|kurdu]] iedzīvotājiem, kas pazīstama kā &quot;''Anfal''&quot; operācija, ko īstenoja diktatora [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] režīms. Uzbrukuma rezultātā dažu minūšu laikā gāja bojā aptuveni 5000 civiliedzīvotāju, galvenokārt sievietes un bērni. Vēl desmitiem tūkstošu cilvēku guva smagus ievainojumus vai ilgas veselības problēmas, tostarp elpošanas ceļu slimības, ādas bojājumus, vēzi un ģenētiskas mutācijas, kas skāra arī nākamās paaudzes. Irākas valdība uzskatīja Halabdžas iedzīvotājus par nodevējiem, jo viņi atbalstīja Irānas spēkus, kas tajā brīdī bija ieņēmuši pilsētu. Uzbrukums bija represīvs akts ar mērķi iebiedēt kurdu tautu un izrēķināties ar jebkādu pretošanos.

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Irākas muhāfazas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Irākas Kurdistāna]]</text>
      <sha1>t7rr2v3ghimuytwf2ja57sc4lqcdf1x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saladīna muhāfaza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597692</id>
    <revision>
      <id>4468753</id>
      <parentid>4342951</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:49:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468753</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2435" sha1="gb5sgq3lzcnzelfc42zeg5b0bdukpjw" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Saladīna muhāfaza
| official_name             = {{ara|محافظة صلاح الدين}}
| other_name              = 
| settlement_type         = [[Irākas administratīvais iedalījums|muhāfaza]]
| image_skyline           = مسجد ومزار الأربعين وسط مدينة تكريت العراقية يضم رفاة اربعين شهيداً من شهداء الفتح الاسلامي للمدينة.jpg
| imagesize               = 
| image_caption           = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| nickname                = 
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Tikrīta]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = Salah ad-Din in Iraq.svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = 
| subdivision_type        = Valsts
| subdivision_name        = {{karogs|Irāka}}
| subdivision_type1       = 
| subdivision_name1       = 
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 24751
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 1595235
| population_as_of        = 2018
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| timezone                = UTC
| utc_offset              = +3
| timezone_DST            = 
| utc_offset_DST          = 
 | blank_name              = ISO 3166-2
 | blank_info              = IQ-SD
| website                 = 
| footnotes               = 
}}
'''Saladīna muhāfaza''' ([[Arābu valoda|arābu]]: محافظة صلاح الدين) ir viena no [[Irāka]]s 18 muhāfazām. Tā atrodas valsts centrālajā daļā. Platība ap 24 751 km², iedzīvotāju skaits ap 1,4 miljoniem.

Nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]. Galvenā pilsēta ir [[Tikrīta]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Irāka-aizmetnis}}

{{Irākas muhāfazas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>gb5sgq3lzcnzelfc42zeg5b0bdukpjw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Suleimānījas muhāfaza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597693</id>
    <revision>
      <id>4468754</id>
      <parentid>4343078</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:49:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468754</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2763" sha1="ecaq5swnmojrzuqhz72512wiew9uut8" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Suleimānījas muhāfaza
| official_name             = {{ara|محافظة السليمانية}}&lt;br /&gt;{{ara|پارێزگای سلێمانی}}
| other_name              = 
| settlement_type         = [[Irākas administratīvais iedalījums|muhāfaza]]
| image_skyline           = View of Sulaimani - Slemani - City in Southern Kurdistan in Spring 2016.JPG
| imagesize               = 
| image_caption           = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| nickname                = 
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Suleimānīja]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = As-Sulaymaniyyah in Iraq.svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = 
| subdivision_type        = Valsts
| subdivision_name        = {{karogs|Irāka}}
| subdivision_type1       = Reģions
| subdivision_name1       = [[Irākas Kurdistāna]]
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 20144
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 2250000
| population_as_of        = 2020
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| timezone                = UTC
| utc_offset              = +3
| timezone_DST            = 
| utc_offset_DST          = 
 | blank_name              = ISO 3166-2
 | blank_info              = IQ-SU
| website                 = {{URL|http://www.slemani.gov.krd/}}
| footnotes               = 
}}
'''Suleimānījas muhāfaza''' ([[Arābu valoda|arābu]]: محافظة السليمانية, [[Kurdu valoda|kurdu]]: پارێزگای سلێمانی) ir viena no [[Irāka]]s 18 muhāfazām. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumos, Kurdistānas reģionā. Platība ap 17 023 km², iedzīvotāju skaits ap 2,1 miljonu.

Kopš 1991. gada — Brīvā Kurdistānas sastāvā (tagad [[Kurdistānas reģions|Kurdistānas autonomais reģions]]). To pārvalda [[Kurdistānas Patriotiskā savienība|Kurdistānas Patriotiskās savienības]] administrācija.

Suleimānīja ir kultūras un izglītības centrs ar kalnainu ainavu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Irāka-aizmetnis}}

{{Irākas muhāfazas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Irākas Kurdistāna]]</text>
      <sha1>ecaq5swnmojrzuqhz72512wiew9uut8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andidžonas vilojats</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597727</id>
    <revision>
      <id>4468755</id>
      <parentid>4277653</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:52:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468755</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3059" sha1="4il8ca12c9a122vcnuf7u0qktyfoa1r" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name = Andidžonas vilojats
|official_name=''Andijon viloyati''
|settlement_type=[[Uzbekistānas administratīvais iedalījums|vilojats]]
|image_skyline = Парк Бобура, Богишамол.jpg
|imagesize = 
|image_caption = Bobura parks [[Andidžona|Andidžonā]]
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 85px
|image_map = Andijon Viloyati in Uzbekistan.svg
|map_caption = Andidžonas vilojats Uzbekistānā
|image_map1 = 
|map_caption1 = 
|subdivision_type=Valsts
|subdivision_name={{nobr|{{UZB}}}}
|subdivision_type1=
|subdivision_name1=
|seat_type=Centrs
|seat = [[Andidžona]]
|official_language = [[uzbeku valoda]]
|parts_type = Administratīvais iedalījums
|parts=14
|p1=[[Andidžona]]
|p2=[[Honoboda]]
|p3=[[Andidžonas tumans]]
|p4=[[Asakas tumans]]
|p5=[[Balikči tumans]]
|p6=[[Bestonas tumans]]
|p7=[[Bulokboši tumans]]
|p8=[[Izboskanas tumans]]
|p9=[[Džalakudukas tumans]]
|p10=[[Hedžaobodas tumans]]
|p11=[[Kergontepas tumans]]
|p12=[[Marhamatas tumans]]
|p13=[[Oltinkelas tumans]]
|p14=[[Pahtaobodas tumans]]
|p15=[[Šahrihonas tumans]]
|p16=[[Ulugnoras tumans]]
|area_total_km2 = 4268
|total_type=Kopā
|population_total = 3394000
|population_as_of = 2024
|population_density_km2 = auto
|population_blank02_title = Etniskais sastāvs
|population_blank02 = [[uzbeki]] (86,8 %)&lt;br /&gt;[[kirgīzi]] (3,8 %)&lt;br /&gt;[[tatāri]] (3,1 %)&lt;br /&gt;[[kangli]] (2,0 %)&lt;br /&gt;[[krievi]] (2,0 %)
|website={{URL|http://www.andijan.uz/}}
| blank_name    = [[ISO 3166]] kods
| blank_info    = UZ-AN
|footnotes = 
}}
'''Andidžonas vilojats''' ({{val|uz|Andijon viloyati}}) ir viens no [[Uzbekistāna]]s administratīvajiem vilojatiem, tā administratīvais centrs ir [[Andidžona]]s pilsēta. Atrodas valsts pašos austrumos, aizņem [[Ferganas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos. Robežojas ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos ar [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]], dienvidrietumos — ar [[Fergānas vilojats|Fergānas vilojatu]], bet ziemeļrietumos — ar [[Namanganas vilojats|Namanganas vilojatu]]. Administratīvi vilojats dalās 14 tumanos (rajonos) un 2 vilojata pilsētās (Andidžona un [[Honoboda]]).

== Vēsture ==
Tagadējā administratīvā vienība izveidota 1941. gada 6. martā kā [[Uzbekijas PSR]] '''Andižānas apgabals''' ar centru [[Andižāna]]s pilsētā, izdalot no [[Fergānas apgabals|Fergānas apgabala]] 12 rajonus un Andižānas un [[Asaka|Ļeņinskas]] pilsētas. 1960. gadā Andižānas apgabalam pievienoja likvidēto [[namangānas apgabals|Namangānas apgabalu]], bet to atjaunoja iepriekšējās robežās jau 1967. gadā. Nomenklatūras vārds «vilojats» tiek piemērots kopš Uzbekistānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā; uzbeku valodā tas arī pirms tam piemērots apgabala līmeņa administratīvajām vienībām.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Uzbekistānas vilojati}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>4il8ca12c9a122vcnuf7u0qktyfoa1r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468756</id>
      <parentid>4468755</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:52:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468756</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3061" sha1="li221d28eforuvro6sfvei8pbvwdlg8" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name = Andidžonas vilojats
|official_name=''Andijon viloyati''
|settlement_type=[[Uzbekistānas administratīvais iedalījums|vilojats]]
|image_skyline = Парк Бобура, Богишамол.jpg
|imagesize = 
|image_caption = Bobura parks [[Andidžona|Andidžonā]]
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 85px
|image_map = Andijon Viloyati in Uzbekistan.svg
|map_caption = Andidžonas vilojats Uzbekistānā
|image_map1 = 
|map_caption1 = 
|subdivision_type=Valsts
|subdivision_name={{nobr|{{UZB}}}}
|subdivision_type1=
|subdivision_name1=
|seat_type=Centrs
|seat = [[Andidžona]]
|official_language = [[uzbeku valoda]]
|parts_type = Administratīvais iedalījums
|parts=14
|p1=[[Andidžona]]
|p2=[[Honoboda]]
|p3=[[Andidžonas tumans]]
|p4=[[Asakas tumans]]
|p5=[[Balikči tumans]]
|p6=[[Bestonas tumans]]
|p7=[[Bulokboši tumans]]
|p8=[[Izboskanas tumans]]
|p9=[[Džalakudukas tumans]]
|p10=[[Hedžaobodas tumans]]
|p11=[[Kergontepas tumans]]
|p12=[[Marhamatas tumans]]
|p13=[[Oltinkelas tumans]]
|p14=[[Pahtaobodas tumans]]
|p15=[[Šahrihonas tumans]]
|p16=[[Ulugnoras tumans]]
|area_total_km2 = 4268
|total_type=Kopā
|population_total = 3394000
|population_as_of = 2024
|population_density_km2 = auto
|population_blank02_title = Etniskais sastāvs
|population_blank02 = [[uzbeki]] (86,8 %)&lt;br /&gt;[[kirgīzi]] (3,8 %)&lt;br /&gt;[[tatāri]] (3,1 %)&lt;br /&gt;[[kangli]] (2,0 %)&lt;br /&gt;[[krievi]] (2,0 %)
|website={{URL|http://www.andijan.uz/}}
| blank_name    = [[ISO 3166]] kods
| blank_info    = UZ-AN
|footnotes = 
}}
'''Andidžonas vilojats''' ({{val|uz|Andijon viloyati}}) ir viens no [[Uzbekistāna]]s administratīvajiem vilojatiem, tā administratīvais centrs ir [[Andidžona]]s pilsēta. Atrodas valsts pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos. Robežojas ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos ar [[Kirgizstāna|Kirgizstānu]], dienvidrietumos — ar [[Fergānas vilojats|Fergānas vilojatu]], bet ziemeļrietumos — ar [[Namanganas vilojats|Namanganas vilojatu]]. Administratīvi vilojats dalās 14 tumanos (rajonos) un 2 vilojata pilsētās (Andidžona un [[Honoboda]]).

== Vēsture ==
Tagadējā administratīvā vienība izveidota 1941. gada 6. martā kā [[Uzbekijas PSR]] '''Andižānas apgabals''' ar centru [[Andižāna]]s pilsētā, izdalot no [[Fergānas apgabals|Fergānas apgabala]] 12 rajonus un Andižānas un [[Asaka|Ļeņinskas]] pilsētas. 1960. gadā Andižānas apgabalam pievienoja likvidēto [[namangānas apgabals|Namangānas apgabalu]], bet to atjaunoja iepriekšējās robežās jau 1967. gadā. Nomenklatūras vārds «vilojats» tiek piemērots kopš Uzbekistānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā; uzbeku valodā tas arī pirms tam piemērots apgabala līmeņa administratīvajām vienībām.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Uzbekistānas vilojati}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>li221d28eforuvro6sfvei8pbvwdlg8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Persiešu alfabēts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600659</id>
    <revision>
      <id>4468883</id>
      <parentid>4283718</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:06:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468883</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2204" sha1="obu4yuq5mz42q6isdky6jlfwebod3dq" xml:space="preserve">'''Persiešu alfabēts''' ({{val|fa|الفبای فارسی‎}}, ''alefbā-ye fārsi'') ir [[Rakstība|rakstības sistēma]], ko izmanto persiešu valodas pierakstīšanai. Tas ir balstīts uz [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības.

== Galvenās iezīmes ==

* Rakstības virziens: no labās uz kreiso pusi.
* Burti: persiešu alfabētā ir 32 burti (arābu alfabētā ir 28).
* Papildburti: persiešu valodai raksturīgas skaņas, kuru nav arābu valodā, tiek attēlotas ar īpašiem burtiem:
** پ (p)
** چ (č)
** ژ (ž)
** گ (g)

== Atšķirības no arābu alfabēta ==

* Tiek izmantoti burti, kas nav sastopami arābu valodā.
* Daudzi burti izrunājas vienādi, taču rakstībā tie tiek atšķirti (īpaši tas attiecas uz s, z, t tipa burtiem).
* Dažās pozīcijās (piemēram, vārda sākumā vai vidū) burti maina savu formu (līdzīgi kā arābu valodā).

== Burti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Nr.
!Burts (فارسی)
!Nosaukums
!Izruna / latīņu atveide
|-
|1
|ا
|alef
|ā / a
|-
|2
|ب
|be
|b
|-
|3
|پ
|pe
|p
|-
|4
|ت
|te
|t
|-
|5
|ث
|se
|s
|-
|6
|ج
|jim
|dž
|-
|7
|چ
|če
|č
|-
|8
|ح
|ḥe
|h (skaidra, rīkles)
|-
|9
|خ
|khe
|kh (vācu ''Bach'')
|-
|10
|د
|dal
|d
|-
|11
|ذ
|zal
|z
|-
|12
|ر
|re
|r
|-
|13
|ز
|ze
|z
|-
|14
|ژ
|že
|ž (franču ''je'')
|-
|15
|س
|sin
|s
|-
|16
|ش
|shin
|š
|-
|17
|ص
|sad
|s (tuvāk arābu īpatn.)
|-
|18
|ض
|zad
|z (tuvāk arābu īpatn.)
|-
|19
|ط
|ta
|t (dziļš)
|-
|20
|ظ
|za
|z (arābisks)
|-
|21
|ع
|‘ain
|‘ (rīkles klusā skaņa)
|-
|22
|غ
|ghain
|gh (fr. ''r'')
|-
|23
|ف
|fe
|f
|-
|24
|ق
|qaf
|q (dziļa ''k'')
|-
|25
|ک
|kaf
|k
|-
|26
|گ
|gaf
|g
|-
|27
|ل
|lam
|l
|-
|28
|م
|mim
|m
|-
|29
|ن
|nun
|n
|-
|30
|و
|vāv
|v / u / o
|-
|31
|ه
|he
|h
|-
|32
|ی
|ye
|y / ī
|}

* Daudzi burti maina formu atkarībā no pozīcijas vārdā (sākums, vidus, beigas).
* Vārdos patskaņu burti netiek lietoti tik brīvi kā latviešu valodā — rakstībā daudzi patskaņi tiek vienkārši izlaisti un ir jāzina no konteksta.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Alfabēti]]</text>
      <sha1>obu4yuq5mz42q6isdky6jlfwebod3dq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601306</id>
    <revision>
      <id>4468833</id>
      <parentid>4285064</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T08:26:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468833</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31320" sha1="fgwbedz96gnmoazh66ky8gtebfto7v7" xml:space="preserve">[[File:Fika latte.jpg|thumb|Mūsdienīga fika telpās [[kafejnīca|kafejnīcā]] ar [[kafijas latte]], kūku un [[tēja|tēju]].]]
'''''Fika''''' ir [[Zviedrijas kultūra|zviedru kultūras]] [[tradīcija]], kas nozīmē atpūtas pauzi kombinācijā ar [[kafija|kafijas]], [[tēja|tējas]] vai citu dzērienu lietošanu un bieži vien ar kafijas maizītēm, sviestmaizēm vai citiem našķiem. Fika var notikt, piemēram, [[kafejnīca|kafejnīcā]] vai [[konditoreja|konditorejā]], [[darba vieta|darba vietā]], kā baznīcas kafijas pauze, mājās un arī ārpus telpām. Fika parasti ir saistīta ar sociālajām attiecībām, lai gan ir iespējams ''fikot'' vienatnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isof.se/download/18.35b6217817c119d563b2bf24/1634644315931/Fr%C3%A5gelista%20-%20Fika%20(2016).pdf|title=Fikadags. Frågelista nr 32|publisher=Institutet för språk och folkminnen|access-date=2025-05-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kafferosterietkoppar.se/kop/kaffebonor/svensk-fika/|title=Svensk fika är mer än en kaka till kaffet • Kafferosteriet Koppar|website=kafferosterietkoppar.se|access-date=2025-05-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sverigesradio.se/artikel/nu-far-man-inte-fika-och-ata-tillsamans-med-andra-i-kopcentrum|title=Nu får man inte fika och äta tillsammans med andra i köpcentrum - Radio Sweden på lätt svenska|last=Radio|first=Sveriges|website=www.sverigesradio.se|access-date=2025-05-25|date=2021-03-01|language=sv|archive-date=2025-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20250525164849/https://www.sverigesradio.se/artikel/nu-far-man-inte-fika-och-ata-tillsamans-med-andra-i-kopcentrum}}&lt;/ref&gt; Vārdu &quot;fika&quot; lieto gan kā darbības vārdu, gan lietvārdu. Fika [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] tiek izmantota, lai reklamētu [[Zviedrija|Zviedriju]] un zviedru sabiedrības kultūru globāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnu.se/mot-linneuniversitetet/aktuellt/nyheter/2024/fika-en-vardefull-symbol-for-sverige/|title=Fika – en värdefull symbol för Sverige|website=Lnu.se|access-date=2025-05-25|date=2024-09-30|language=sv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://studyinsweden.se/blogs/2023/12/01/fika-culture-in-sweden-and-why-its-super-important/|title=Fika culture in Sweden and why it's super important!|last=Annamaria|website=Study in Sweden|access-date=2025-05-25|date=2023-12-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Definīcija un izplatība ==
Pastāv dažādi fika veidi. Daļēji tā var būt pauze no darba, bet arī brīvā laika aktivitāte un veids, kā iepazīt kādu, piemēram, kā alternatīva [[randiņš|randiņiem]] vai [[tikšanās|tikšanās reizēm]]. Pilnvērtīgs lielāks ēdiens kā [[pusdienas]] vai [[vakariņas]] pats par sevi netiek saukts par fika. Tomēr var ''fikot'' tieši pēc ēdienreizes, ko dažreiz sauc &quot;paņemt fiku pie ēdiena&quot;. Fika var būt daļa no uzmanības izrādīšanas vai godināšanas un tad parādīties vārdu salikumos kā ''dzimšanas dienas fika'', ''kāzu fika'' vai ''bēru fika''. Vārdu salikums ''ātrā fika'' atrodams Zviedrijas Akadēmijas vārdnīcā un tiek aprakstīts kā &quot;ikdienišķs&quot;. To lieto gan par īsu fika pauzi, gan par [[recepte|receptēm]] fika maizītēm un tamlīdzīgiem produktiem, kas ir ātri pagatavojami.

=== Fika darba vietās ===
Fika parasti sastopama zviedru [[darba dzīve|darba dzīvē]] kā ''fika pauze'' vai ''fika atpūta''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://foretagskallan.se/kaffe-bullar-och-sju-sorters-kakor/|title=Det svenska fikat|website=Företagskällan|access-date=2025-05-25|date=2020-10-13|language=sv-SE}}&lt;/ref&gt; – fika kopā ar [[kolēģis|kolēģiem]]. Bieži tā notiek noteiktos laikos – piemēram, reizi [[priekšpusdiena|priekšpusdienas]] vidū (aptuveni plkst. 9:00-10:00) un reizi [[pēcpusdiena|pēcpusdienas]] vidū (aptuveni plkst. 14:00-15:00), bet fika laiki var atšķirties starp darba vietām. Pauze ir daļa no apmaksātā darba laika, un darba vietā to var pavadīt [[fika telpa|fika telpā]] vai [[pusdienu telpa|pusdienu telpā]]. Šī tradīcija tiek uzskatīta par daļu no [[Zviedrijas kultūra|zviedru kultūras]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/worklife/article/20160112-in-sweden-you-have-to-stop-work-to-chat|title=Is this the sweet secret to Swedish success?|website=www.bbc.com|access-date=2025-05-25|date=2016-01-13|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka zviedru fika tradīcija dod iespēju plašākai viedokļu apmaiņai un labākai izpratnei darba kolēģu starpā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arbetsmiljoupplysningen.se/Amnen/Rast-och-paus/|title=Rast och paus - Arbetsmiljöupplysningen|website=web.archive.org|access-date=2025-05-25|date=2018-03-05|archive-date=2018-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180305202514/http://www.arbetsmiljoupplysningen.se/Amnen/Rast-och-paus/}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[File:Fika på Altanen år 1932, PS-184-228 (1).jpg|thumb|Divas sievietes fiko uz balkona 1932. gadā.]]

=== Kafijas ienākšana Zviedrijā ===
{{Pamatraksts|Kafija Zviedrijā}}
1657. gadā karalis [[Kārlis X Gustavs]] nosūtīja politiķi un diplomātu Klāsu Rolambu uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] sarunām ar sultānu. Sarunas neizdevās, bet ceļojuma laikā Klāss Rolambs kļuva par pirmo zviedru, kas nogaršoja [[Kafija|kafiju]]. Fika kultūra tomēr tiek saistīta ar kafijas ieviešanu Zviedrijā 1685. gadā, kad pirmā kafija ieradās Zviedrijā. Sākumā kafiju pārdeva aptiekās ar mērķi atvieglot slimības. Kafija pēc tam guva savu lielo izrāvienu [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā, kad [[Kārlis XII]] ieviesa šo dzērienu Zviedrijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://popularhistoria.se/vardagsliv/mat-dryck/sa-blev-kaffet-sveriges-nationaldryck|title=Förbjuden böna blev nationaldryck|last=Griberg|first=Sara|website=Populär Historia|access-date=2025-05-25|date=2018-01-20|language=sv}}&lt;/ref&gt;

=== 18. gadsimts līdz 20. gadsimta 70. gadiem ===
18. gadsimtā kafija kļuva par populāru dzērienu un baudīšanas līdzekli pilsētas iedzīvotāju un muižniecības vidū. 1740. gadā viena skālmārciņa (skålpund) kafijas maksāja piecdesmit taleru vara naudā, kas atbilda zemnieka strādnieka visai gada algai un radīja kafijas dzeršanas augsto statusu. 18. gadsimta vidū tika ieviesti vairāki kafijas dzeršanas aizliegumi: 1756.–1759., 1794.–1796., 1799.–1802. un 1817.–1823. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

18. gadsimta sākumā [[Stokholma|Stokholmā]] atvēra pirmo kafijas namu, un 1728. gadā pilsētā bija piecpadsmit [[kafijas nams|kafijas namu]]. Kafijas namos dzēra ne tikai kafiju, bet arī alu un degvīnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://smakasverige.se/nyheter/nyhetsarkiv/2022-08-18-den-svenska-fikakulturen|title=Den svenska fikakulturen {{!}} {{!}} Smaka Sverige|website=smakasverige.se|access-date=2025-05-25|date=2022-08-18|language=sv}}&lt;/ref&gt; 18. gadsimtā varas iestādes uzskatīja, ka Stokholmas kafejnīcas ir problemātiskas alkohola pasniegšanas dēļ. Kafija bija dārgāka nekā alus, vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni. Kad apmeklētāji iereiba, tas bija cēlonis kautiņiem un troksnim. Daudzi viesi arī spēlēja kārtis par naudu, kas bija aizliegts. Sākotnējiem kafijas namiem tādēļ bija vairāk kopīga ar krodziņiem nekā ar mūsdienīgajām kafejnīcām. Stokholmā 19. gadsimta 80. gados bija vairāk nekā 800 kafejnīcu, kurās tika pasniegts alkohols un 30, kur varēja arī pirkt kafiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://stockholmskallan.stockholm.se/teman/stockholm-ater/fika-glass-och-godis/|title=Fika, glass och godis|last=redaktion|first=Stockholmskällans|website=Stockholmskällan|access-date=2025-05-25|date=2025-04-03|language=sv}}&lt;/ref&gt;

Sākumā kafijas namus apmeklēja galvenokārt augstākā šķira. Galvenokārt vīrieši no augstākās šķiras pavadīja daļu sava brīvā laika kafijas namos, kur diskutēja par politiku un spēlēja vieglas spēles.

19. gadsimtā sāka parādīties vairāk publisko vietu ar kafijas pasniegšanu, vienlaikus arvien vairāk sāka patērēt kafiju mājās. Kafijas dzeršana 19. gadsimtā izplatījās no cilvēkiem ar augstu statusu līdz tam, ka kafija kļuva pieejama arī mazāk turīgiem sabiedrības slāņiem. Tādējādi kafija kļuva par tautas dzērienu 19. gadsimta otrajā pusē, un to dzēra gandrīz tikpat daudz kā degvīnu. Kad restorāni, darba vietas un baznīcas sāka pasniegt kafiju dažādos pasākumos, šis dzēriens kļuva arī par sociālu aktivitāti. Kopš tā laika kafijas patēriņš ir audzis, īpaši sieviešu vidū, izņemot kara laika periodus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://foretagskallan.se/bonan-som-tog-svenskarna-med-storm/|title=Bönan som tog svenskarna med storm|website=Företagskällan|access-date=2025-05-25|date=2020-04-15|language=sv-SE}}&lt;/ref&gt; 19. gadsimtā bija ierasts, ka kafiju daļēji vai pilnībā vārīja no kafijas nogulsnēm vai gatavoja ar kafijas aizstājēju. Aizstājējs varēja, piemēram, sastāvēt no [[zirņi|zirņiem]], [[parastais cigoriņš|cigoriņa]] saknēm, [[graudaugi|graudaugiem]] vai cietām, mazām rudzu maizītēm. Tos cepa, grauzdēja un samīkstināja, lai vai nu sajauktu ar īstajām kafijas pupiņām, vai aplietu. Kafijā bieži izmantoja ādas gabalu kafijas attīrīšanai. Ādas gabals, kas pievilka duļķes, parasti bija žāvētas zivs ādas gabals. 20. gadsimta sākumā kļuva ierasts kafijā pievienot kafijas krējumu vai saldo krējumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.matkult.se/brod/olika-sorters-brod/kaffebrod-och-kalasbrod.html|title=Kaffebröd och kalasbröd - Matkult|website=www.matkult.se|access-date=2025-05-25|language=sv}}&lt;/ref&gt;

Zviedri patērēja visvairāk kafijas pasaulē laikposmā no 1920. līdz 1970. gadam. Kafija ir svarīga fika sastāvdaļa, un iemesls, kāpēc Zviedrijā patērēja vairāk kafijas nekā citās valstīs, bija tas, ka zviedri kafiju dzēra mājās, kamēr citur pasaulē kafiju biežāk dzēra publiskajās vietās.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:938261/FULLTEXT01.pdf|title=En vardagsföreteelse med kulturarvsstatus?|last=Arklind|first=Josefin}}&lt;/ref&gt;

=== Kafijas maizīšu attīstība ===
Pirms 19. gadsimta bija ierasts cept smalkmaizītes, kas vārītas taukos, piemēram, ''rosette'' cepumus un ''klenät'' maizītes, bet arī kliņģerus un [[parastais anīss|anīsa]] maizītes. Dažreiz izmantoja arī īpašus rīkus cepšanai pār atklātu uguni. Dzelzs vafeļu gatavotājs, ''rånjärn'' un [[munkpanna]] bija ierasti šajā laikā. 19. gadsimta beigās sāka veidoties tas, ko 21. gadsimtā sauc par kafijas maizītēm Zviedrijā. Tas bija saistīts ar palielinātu [[presēts raugs|presētā rauga]], [[kviešu milti|kviešu miltu]] un [[cukurs|cukura]] pieejamību, kā arī to, ka dzelzs plītis kļuva pieejamākas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Zviedrijā kviešu miltu pieejamība ilgu laiku bija saistīta ar svētkiem un turīgām ģimenēm. Kvieši neiztur aukstumu, un tādēļ kviešu audzēšana nevarēja paplašināties tālāk par Dienvidzviedriju līdz pat 18. gadsimta vidum. Valsts ziemeļu daļā tā vietā izmantoja auzas, miežus vai rudzus. 19. gadsimta otrajā pusē kviešu milti kļuva pieejami visiem sabiedrības slāņiem. Kvieši 21. gadsimtā kļuva par dominējošo maizes graudu ar vislabākajām cepšanas īpašībām no visiem graudaugiem. 19. gadsimta 50. gados sākās arī rauga industriālā ražošana Esperēdā (Äsperöd), [[Skones lēne|Skones lēnē]]. Gan industriālajai cepšanai, gan mājas vajadzībām raugs bija ļoti svarīgs un efektīvs.

Ap 19. gadsimtu [[cukurs]] bija prece ar ļoti ekskluzīvu un augstu vērtību. 19. gadsimta 70. gados sāka ražot biešu cukuru, un vietējā [[cukurbietes|cukurbiešu]] audzēšana pieauga, kas palielināja cukura pieejamību, ko varēja izmantot fika maizītēs. 19. gadsimtā dzelzs plītis kļuva ļoti izplatītas un radīja priekšnoteikumus plašākai konditorejas izstrādājumu gatavošanai, tostarp mājas apstākļos. Pēdējais minētais tomēr bija aizliegts laikā no 1430. līdz 1840. gadiem. Tolaik [[Cunfte|cunftu]] sistēmai bija [[monopols]] uz cepšanu. Tikai pēc cunftu sistēmas izzušanas atļāva cept mājās. Dzelzs plīts krāsns nebija piemērota lielajai maizes cepšanai, bet tā labi derēja kūku cepšanai. Saistībā ar palielināto pieejamību radās daudzas kūku receptes. Mūsdienīgai fika kultūrai raksturīgas kafijas maizītes ir, piemēram, cukurkūka, kanēļmaizīte, princeses kūka, šokolādes bumbiņa un dažādas sīkkūciņas.

=== Kafijas uzņemšanas tradīcija ===
[[File:Fika vid Gästgivaregården i Svartå PS-184-190.jpg|thumb|Fika pie viesnīcas Svartā 1950. gados.]]
Saistībā ar kafijas lietošanas pieaugumu, 18. gadsimtā radās fenomens [[kafijas uzņemšana|''kafijas uzņemšana'']]. Kafijas uzņemšanās sievietes satikās, piedāvājot kafiju un septiņu veidu kūkas. Mājsaimniecēm šāda pulcēšanās pildīja svarīgu funkciju un daudzām bija vienīgā iespēja apmainīties ar pieredzi un satikties ar citām sievietēm. Sieviešu sabiedrība mājās varēja tikt uztverta kā drauds sociālajai kārtībai, kur vīrietim vajadzēja būt pilnīgai kontrolei. Kafijas uzņemšana bija arī iespēja, kad mājsaimniecības varēja sevi parādīt. Kafijas uzņemšana ir pirmais fenomens, kas līdzīgs mūsdienu fikai. Šis fenomens dažādās formās pastāvēja jau 18. gadsimta beigās, bet kafijas uzņemšana ar mājās ceptām kūkām 20. gadsimtā kļuva par standarta veidu, kā cilvēki satikās Zviedrijā.

Uzskata, ka vārdu salikums ''kafijas uzņemšana'' radies no tā, ka uzaicinājuma laikā sievietes plēsa vecu audumu lupatās vai spilvenu pildījumam, vienlaikus dzerdamas kafiju un sarunājoties. Tā tika apvienots patīkamais ar lietderīgo, kamēr tika baudītas saimnieces ceptās kūkas. Uzaicinājuma forma ar kafiju un dažādu veidu kūkām 18. gadsimtā bija paredzēta tikai augstākās šķiras dāmām. Dažkārt tika aicināts arī mācītājs, un viņam paredzēja īpašu, skaistāku audeklu zem kafijas trauku komplekta – tā saukto mācītāja audeklu. Kafijas uzņemšanas vēlāk 19. gadsimtā kļuva ierastas vairākos sabiedrības slāņos, kad vietējā [[cukurbiete|cukurbiešu]] audzēšana pazemināja cukura cenu, kā arī dzelzs plīts atviegloja cepšanu mājās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://popularhistoria.se/vardagsliv/mat-dryck/kafferepet-hanat-natverk-for-hemmafruar|title=Sockret fick fart på kafferepen|last=Griberg|first=Sara Griberg|website=Populär Historia|access-date=2025-05-25|date=2017-03-10|language=sv}}&lt;/ref&gt;

Kafijas uzņemšanas laikā saimniecei, saskaņā ar pieņemtajām normām, vajadzēja pulcēt viesus ap dekoratīvu galdu ar rakstainiem porcelāna traukiem, izšūtu galdautu, ziediem vāzē un dāsnu piedāvājumu ar kūkām, mīkstajām kūkām un sīkkūciņām. Klasiskā kafijas uzņemšana bieži sākās ar to, ka saimniece piedāvāja mīkstās kūkas, piemēram, smilšu kūku vai ruleti, lai pēc tam beigtu ar septiņu veidu sīkkūku šķīvi. Saskaņā ar tradīciju sievietēm bija jāņem pa vienai no katra veida, un atteikšanās no kāda veida liecināja par izglītības un audzināšanas trūkumu. Kafijas uzņemšana pēc tam noslēdzās ar kūku. 20. gadsimtā kūkas ļoti atšķīrās ar garnējumu un veidu. 50. gados pieprasītas bija mokas kūka, ''Sans rival'' un ''Casablancatårta''. Kad sievietes tikās ikdienā uz šūšanas pulciņiem, drīkstēja pasniegt tikai vienu mīksto kūku un trīs veidu sīkkūciņas.

20. gadsimta otrajā pusē zviedri pārgāja uz konditorejas izstrādājumu pirkšanu veikalā, tā vietā lai ceptu mājās. Tā rezultātā kafijas uzņemšanas forma paplašinājās un tika aizstāta ar daudzveidīgāku fikošanu mājās, kafejnīcā un darbā.

=== Tradīcijas demokratizācija ===
20. gadsimta kafijas tradīcijas sabiedrībā ir skaidrs piemērs tam, kā saldie konditorejas izstrādājumi, kurus iepriekš uzskatīja par ekskluzīviem statusa objektiem, tika demokratizēti un ieauga vairāku sabiedrības slāņu sociālajā dzīvē. Ideālajai kafijas uzņemšanai 20. gadsimta vidū patiešām bija tās pašas izcilās īpašības kā turīgo ekskluzīvajiem deserta galdiem 19. gadsimtā.

Vēsturiski zviedri dzēra relatīvi lielus daudzumus kafijas, un kafijas dzeršana pirmām kārtām notika mājās. Sākumā to izmantoja tikai turīgie iedzīvotāji un sievietes. Dāmas augstākajos sabiedrības slāņos pulcējās kafijas uzņemšanās pilsoņu mājās, lai nododotos pļāpām pie kafijas tasītes un rokdarbiem. No 19. gadsimta vidus kafijas patēriņš izplatījās vairākos sabiedrības slāņos un kļuva par alternatīvu alkoholiskajiem dzērieniem, kas iepriekš raksturoja sabiedrības svinības. Tradicionālie alkoholiskie dzērieni bija dažādi alus veidi – bēru ceremonijām, ražas svinībām un pat vājš alus bērniem. Laika gaitā kafijas svinības kļuva par standarta formu pienācīgai dzīvei sabiedrībā. Tomēr laukos skaisti konditorejas izstrādājumi kafijas svinībās parādījās ar aizkavēšanos. Tur tā vietā pasniedza sausas lietas kā grauzdiņus, ko mērcēt kafijā, vai cukura gabaliņu, ko sūkāt.

20. gadsimta pirmajā pusē palielinoties kviešu miltu un cukura piedāvājumam, kombinācijā ar mūsdienīgākām plītīm, pakāpeniski kļuva ikdienišķi cept smalkmaizītes un saldas kūkas zviedru mājsaimniecībās. 40. gados cepšana bija kaut kas, ko sagaidīja no katras mājsaimnieces. 1945. gadā iznāca grāmata ''[[Septiņu veidu kūkas (grāmata)|Septiņu veidu kūkas]]'', kurai sekoja jauni izdevumi – 87. izdevums tika izdots 2005. gadā. Receptēm grāmatā vajadzēja būt viegli lasāmām, lētām un gardām. Grāmata bija pielāgota parastai mājsaimniecei un ikdienas dzīvei.

Laika posmā no 1920. gada līdz 1960. gadam kafejnīcām Zviedrijā bija ziedu laiks, un pēc tam to popularitāte nedaudz samazinājās. Iemesls bija sabiedrības attīstība, kas radīja augstāku dzīves līmeni un to, ka kļuva ierastāk satikties mājās. Ģimenes locekļu skaits samazinājās, un cilvēki dzīvoja lielākos dzīvokļos ar vairāk istabām. Kļuva arī ierastāk satikties mājās pie televizora, tā vietā, lai satiktos vietējās iestādēs.

=== Konditoreju kultūra ===
19. gadsimtā tam, kurš gribēja pirkt smalkākas konfektes un konditorejas preces, vajadzēja vērsties pie ''cukura maiznieka''. Pirmie cukura maiznieki jau 17. gadsimtā tika ievesti no kontinenta, lai veiktu amatu zviedru galma dzīves vajadzībām, kur viņiem vajadzēja ražot ekskluzīvus cukura izstrādājumus karaliskajām ceremonijām un banketiem. 60. gados cukura maiznieki organizējās savā amata biedrībā, un 19. gadsimtā bija aptuveni 40 darbojošos cukura maiznieku dažādās adresēs Stokholmā. Gadsimta gaitā nodibinājās arī cukura maizniecības darbības mazākajās pilsētās, bet daudzās vietās to nebija nemaz. Daudzi no apmācītajiem [[konditors|konditoriem]] nāca no [[Vācija|Vācijas]] un [[Šveice|Šveices]], un vairāki Stokholmas meistari bija izglītoti [[Francija|Francijā]]. Sākumā cukura maiznieki vadīja tirdzniecību parastā pārdošanas būdā, bet 30. gados tika ieviests kontinentālāks modelis saldumu un kafijas maizīšu pārdošanai. Cukura maiznieki sāka iekārtot savus veikalus saskaņā ar ārzemju normām – ar galdiem un krēsliem, kur klientiem tika piedāvāta vieta ēšanai un dzeršanai. Telpas parasti iekārtoja līdzīgā stilā ar noteiktiem standarta elementiem. Šeit piederēja grezns iekārtojums ar garām konditorejas vitrīnām, lieliem spoguļiem zelta rāmjos, izšūtiem aizkariem, lustrām, ziedu aranžējumiem, maziem apaļiem marmora galdiem un polsterētām sēdmēbelēm, kas apvilktas ar sarkanu samtu. Pie saldumiem pasniedza kafiju, tēju, liķierus un vīna maisījumus. Tādējādi bija nodibināta pirmā īstā konditoreja. Konditorejas 19. gadsimtā dažos gadījumos tika sauktas par [[šveicārija|šveicārijām]], jo sākumā šveicāriešu cukura maiznieki dominēja šajā jomā.

Neskatoties uz kultūras un sociālajām sabiedrības izmaiņām, kas pārformēja cilvēku dzīves apstākļus, 21. gadsimta konditorejas veidotas aptuveni tāpat kā 19. gadsimtā. Klasiskā konditoreja, kurā atrodas vitrīnas ar konditorejas izstrādājumiem, mazi galdi un polsterētas mēbeles, kur var satikties un fikot, ir saglabāta līdz pat 21. gadsimtam.

==== Izklaides konditorejās ====
Konditorejas piedāvāja arī izklaidi. Kafejnīcās apmeklētāji varēja baudīt kafiju un saldumus, vienlaikus lasot uz vietas pieejamās avīzes. Dažreiz bija pieejamas arī sabiedrības spēles, [[biljards]], [[šahs]] un [[azartspēles]]. Bija arī konditorejas, kas rīkoja burvju priekšnesumus un lugas, kā arī muzikālu vakara izklaidi. Tādā veidā Stokholmas cukura maiznieki kļuva par savdabīgiem izklaides organizētājiem, un viņu saldumi un fika maizītes sistemātiski tika saistītas ar izklaidi, greznību un sabiedrisko dzīvi. Konditorejās klienti varēja ērti sēdēt, labi paēst un dzert, nodarboties ar lasīšanu, cilvēku vērošanu un sarunāšanos. Saldumu pirkšana tātad nozīmēja iespēju izbaudīt visu sociālo un fizisko telpu ar visu, ko tas ietver, un konditoreju attīstība tāpēc bija svarīga komponente zviedru fika kultūrai.

==== Pieejamība Stokholmā ====
19. gadsimtā cukura maiznieku adreses Stokholmā bija koncentrētas ap divu veidu pilsētas vidēm – pie pastaigu ceļiem parkos un atpūtas vidēs, un pie elegantajiem komerciālajiem kvartāliem centrā. Konditorejas atradās gar Karalienes ielu (Drottninggatan), virzienā uz Valdības ielu (Regeringsgatan) ar dārgiem veikaliem apkārt un uz Ziemeļu tiltu pie Brunkebergstorga laukuma. Konditorejas tālāk varēja atrast [[Zviedrijas dārzkopības biedrība|Zviedrijas dārzkopības biedrībā]], Karaļa dārzā un [[Bercelija parks|Bercelija parkā]]. Izklaides iestādes darbojās arī vairākās [[Jūrgordena|Jūrgordenas]] konditorejās.

==== Augstākās šķiras dominēšana ====
Stokholmas konditorejas atradās gar apgabaliem, kur dominēja augstākā šķira, un Stokholmas publiskā fika kultūra bija koncentrēta uz noteiktu iedzīvotāju daļu. Cukura maiznieku [[nomas līgums|nomas līgumos]] bieži tika norādīts, ka konditorejas bija paredzētas &quot;aprūpētai pilsoniskai publikai&quot;, nevis &quot;īstajai strādnieku šķirai un neizglītotajai tautai&quot;. Cilvēki, kas apmeklēja konditorejas, tiek atkārtoti aprakstīti kā &quot;kungi un dāmas&quot; vai &quot;kundzības&quot; no &quot;elegantās pasaules&quot;. Rēķinu grāmatas no Landeļa konditorejas uz Stora baznīcas nogāzes dod ainu par turīgu klientūru, ko raksturo bankieri, [[vairumtirgotājs|vairumtirgotāji]], [[ierēdnis|ierēdņi]], [[muižniecības ģimenes]], [[profesors|profesori]] un personas galma amatos.

Konditorejas vēlāk paplašinājās citās pilsētas daļās, uz piepilsētām un strādnieku rajoniem. Saldumi kopā ar izklaides aktivitātēm tātad kļuva pieejami vairāk cilvēkiem sabiedrībā. Konditorejas apmeklēšana kļuva par tautas ikdienas prieku. Arī jaunieši 50. gados sāka uzturēties konditorejās, lai satiktos.

==== Sievietes vieta konditorejās ====
Saskaņā ar 19. gadsimta uzskatu, vīrietis bija saistīts ar publisko telpu un sieviete ar privāto mājas sfēru. Turīgai sievietei nepienācās parādīties Stokholmas publiskajās vietās bez vīra, jaunkundzes vai vecākas sievietes radinieces pavadības.

19. gadsimta lielākajā daļā konditorejas apmeklēja galvenokārt vīrieši – gan kompānijās, gan vienatnē. Gadsimtu mijā 1900. gadā tomēr notika izmaiņas kafejnīcu un fika kultūrā. Konditoreja kļuva arī par vietu, kur pilsoniskās sabiedrības sievietes varēja uzturēties vienatnē, nezaudējot savu labo reputāciju. Šīs iepriekš vīriešu dominētās telpas pakāpeniski pārveidojās par vietām, kur arī sievietes jutās ērti un varēja atnākt bez pavadoņiem, lai baudītu fiku un sarunas. Pirms šīm pārmaiņām sieviete, kas kafejnīcā ieradās viena, riskēja tikt uzskatīta par tikumiski apšaubāmu vai nepieklājīgu. Apmeklējot konditorejas 20. gadsimtā, sievietes sāka izaicināt pastāvošās sabiedrības normas, tādējādi iegūstot iespēju baudīt savu brīvo laiku un dzīves priekus.

Sākumā tās bija galvenokārt sievietes, kas piederēja Stokholmas augstākajiem slāņiem, kas izmantoja un tikās sieviešu telpās. Sievietes no strādnieku šķiras tā vietā strādāja kā oficiantes, pat kad kafejnīcas bija vīriešu dominētas. No sievietēm, kas apmeklēja kafejnīcas, tika sagaidīts, ka viņas būs respektablas. Tā kā sieviešu telpas bija vieta sievietēm no augstākiem sabiedrības slāņiem, tas kļuva acīmredzams.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:1576272/FULLTEXT01.pdf|title=När kvinnorna tog plats på caféerna|last=Lidberg|first=Maria Karlsson|access-date=2025-05-25|date=2021}}&lt;/ref&gt;

Iekļaujošāka konditoreju kultūra kļuva par paraugu valsts mazākajām pilsētām. [[Visbija|Visbijā]] sieviešu sabiedrība tika piesaistīta Centrālajai kafejnīcai, kurai bija sava ieeja un sava istaba, kas veltīta pilsētas sievietēm. [[Kalmara|Kalmarā]] arī atvēra Kungu un Dāmu kafejnīcu, kur dāmas un kungi visos laikos tika apkalpoti ar fiku atsevišķās istabās.
[[File:I trädgården.jpg|thumb|upright|Ārpus telpu fika agrā vasarā.]]

=== Darba vietu kultūra ===
19. gadsimtā kafijas kultūra izplatījās uz vairākām tikšanās vietām, un kafija nostiprinājās arī darba tirgū. Pakāpeniski fika kļuva sinonīms ar plānotajām darba pauzēm gan priekšpusdienās, gan pēcpusdienās. Fika pauze darba vietā kļuva par sākumu darba dzīves demokratizācijai. Fika pauzē patiešām tikās visi uzņēmuma dalībnieki, gan izpilddirektors, gan darba vadītājs, un sarunājās kopā. Īsā brīdī dienas laikā hierarhijas tika nolīdzinātas, un fikojot kopā atvērās iespēja sarunām starp kolēģiem.

== Etimoloģija ==
[[File:Fika in the grass.jpg|thumb|Fika dabā, tā sauktais [[pikniks]].]]
Vārds ''fika'' ar nozīmi ''dzert kafiju'' ir dokumentēts [[zviedru valoda|zviedru valodā]] kopš 1910. gada.&lt;ref&gt;[[Zviedrijas Enciklopēdiskā vārdnīca]]&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Hermans Palms|Hermana Palma]] grāmatu ''Slepenās valodas Zviedrijā'' (1910), šo vārdu lietoja [[cietums|cietumā]] [[Longholmen|Longholmenā]], kā arī Stokholmas [[skursteņslauķis|skursteņslauķi]]. Viņi lietoja arī vārdu ''fikhäck'' kafejnīcas apzīmēšanai, kur ''häck'' nozīmē ''māja'' ceļojošo tirgotāju ([[knalle|knallāru]]) [[koda valoda|slepenajā valodā]], kas pazīstama kā [[mōnsing|mōnsings]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://libris.kb.se/bib/9588562|title=LIBRIS - Månsing :|website=web.archive.org|access-date=2025-05-25|date=2023-04-08|archive-date=2023-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20230408191934/http://libris.kb.se/bib/9588562}}&lt;/ref&gt;

Valodnieks [[Larss-Gunars Andersons|Larss-Gunars Andersons]] skaidro, ka vārds ''fika'' izveidojies, pārstatot zilbes vārdā ''kaffi'' (kas ir vecāka forma vārdam ''kaffe'' jeb &quot;kafija&quot;). Šādu zilbju pārstatīšanu sauc par atpakaļslengu ([[backslang]]). Vēlāk no šī darbības vārda radās lietvārds ''fik'', apzīmējot &quot;kafejnīcu&quot; vai &quot;konditoreju&quot;.

[[Malunga|Malungā]], Dalarnā, ādas apstrādātāji savulaik lietoja īpašu slepeno valodu, sauktu par [[ādas apstrādātāju valodu]]. Šajā valodā tika mainīta zilbju secība un skaņas Malungas dialektā. Šo valodu turpināja saglabāt un izplatīt [[ceļojošie tirgotājs|ceļojošie tirgotāji]], un vēl 1913. gadā to dokumentēja [[Ola Banbergs]], veicot pētījumus Rietumdalarnā. Pēc Banberga pierakstiem, kafiju šajā valodā sauca par &quot;fäka&quot; vai &quot;fik&quot; (atvasināts no dialektālā vārda ''kaffä''), bet kafijas kannu dēvēja par &quot;fäkanapa&quot;. Banbergs uzskata, ka vārds &quot;fika&quot; nav obligāti cēlies tikai no [[Stokholmas slengs|Stokholmas slenga]], bet tam varētu būt arī cita izcelsme.

Interesanti, ka līdzīgs process vērojams arī franču slengā [[verlan]], kur vārds ''féka'' tiek lietots standarta franču vārda &quot;café&quot; (kafija) vietā.
Mūsdienu zviedru valodā sastopamas abas dzimtes formas: ''ett fika'' (nekatrā dzimtē) un ''en fika'' (vīriešu dzimtē), ko apstiprina gan [[Zviedrijas Akadēmijas vārdnīca par zviedru valodu|SAOL]] (2015), gan [[Zviedru vārdnīca, ko izdod Zviedrijas Akadēmija|SO]] (2021). Kā darbības vārdu to loka formās ''fikade'' (pagātnē) un ''fikat'' (divdabja formā).

== Kafejnīcu ķēdes ==
Kafejnīcu un konditoreju ķēžu dibināšana Zviedrijā 20. gadsimtā ir ietekmējusi fika kultūru un kafejnīcas dzīvi Zviedrijā. Tā vietā, lai sēdētu un baudītu fiku, var ņemt līdzi kafiju papīra krūzē ceļā uz darbu, sanāksmi vai pastaigā. Darbojošās kafejnīcu ķēdes Zviedrijā 21. gadsimtā ir, piemēram, [[Espresso House]], [[Wayne's Coffee]], [[Gateau]] un [[Coffeehouse by George]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Fika dienas ==
Zviedrijā ir tradīcija svinēt tematiskās dienas, kas saistītas ar dažādu konditorejas izstrādājumu veidiem. Vecākās tematiskās dienas, kas saistītas ar kristīgajām tradīcijām, ir, piemēram, [[tauku otrdiena]] un [[vafeļu diena]]. Ir arī tematiskās dienas, kas radušās citiem mērķiem.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Nosaukums
!Datums
|-
|[[Sīkkūka|Sīkkūciņas]] diena
|6. janvāris
|-
|[[Burkānu kūka|Burkānu kūkas]] diena
|3. februāris
|-
|[[Tauku otrdiena]]
|3. februāris–9. marts
|-
|[[Punša rullīts|Punša rullīša]] diena
|7. marts
|-
|[[Mazarīns (konditorejas izstrādājums)|Mazarīna]] diena
|13. marts
|-
|[[Kūka|Kūkas]] diena
|14. marts
|-
|[[Budapeštas konditorejas izstrādājums|Budapeštas konditorejas izstrādājuma]] diena
|1. maijs
|-
|[[Šokolādes bumbiņa|Šokolādes bumbiņas]] diena
|11. maijs
|-
|[[Mafins|Mafina]] diena
|27. maijs
|-
|[[Princeses kūka|Princeses kūkas]] diena
|14. jūlijs
|-
|[[Rullēta kūka|Rullētās kūkas]] diena
|9. augusts
|-
|[[Biskvīts|Šokolādes biskvīta]] diena
|9. septembris
|-
|[[Kanēļmaizītes diena]]
|4. oktobris
|-
|[[Limpiga kūka|Limpīgās kūkas]] diena
|7. novembris
|-
|[[Piparkūka|Piparkūkas]] diena
|9. decembris
|}

== Citas nozīmes ==
Vārds fika pastāv un ir pastāvējis zviedru valodā [[homonīms|ar citām nozīmēm]] ilgi pirms tas sāka apzīmēt augstāk minēto fenomenu. Darbības vārds &quot;fika&quot; pastāv ar, cita starpā, nozīmēm &quot;steigties, traukties, ātri doties (kaut kur)&quot;, &quot;būt dedzīgi aktīvam, (dedzīgi) censties&quot;, &quot;būt dzīvīgām vēlmēm, tiekties pēc, stāvēt pēc&quot;. Šis fika atrodams izteicienos kā &quot;ziņkārīgs&quot; un &quot;fika pēc (kaut kā)&quot;.

Paralēli pastāv vārda fika lietojums, kur nozīme ir tikai &quot;kafija&quot;, kā &quot;tase fika&quot; (tase kafijas).

Arī auglis [[vīģe]] senākos laikos tika dēvēts &quot;fika&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Zviedrijas kultūra]]
[[Kategorija:Kafija]]</text>
      <sha1>fgwbedz96gnmoazh66ky8gtebfto7v7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladimirs Antonovs-Ovsejenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602967</id>
    <revision>
      <id>4468760</id>
      <parentid>4295085</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:59:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468760</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2379" sha1="6o0hoxgjq27a8pecx8oy3ygig09hc63" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Vladimirs Antonovs-Ovsejenko
| vārds_orig = ''Владимир Антонов-Овсеенко''
| attēls = V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1883
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 9
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Čerņihiva|td=Ukraina}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1938
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 10
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = politiķis, diplomāts
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Vladimirs Antonovs-Ovsejenko''' ({{val|ru|Владимир Александрович Антонов-Овсеенко}}; dzimis {{dat|1883|3|9}}, miris {{dat|1938|2|10}}) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs, politiķis un diplomāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1883. gadā [[Čerņigova|Čerņigovā]] (tagadējā [[Ukraina]]), militārista ģimenē. 1901. gadā iestājās [[KSDSP]] un aktīvi piedalījās revolucionārajā darbībā. Piedalījās [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijā]], vairākkārt arestēts un izsūtīts. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā kļuva par [[Petrograda]]s padomes izpildkomitejas locekli. [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils ieņemšana|Ziemas pils ieņemšanu]], faktiski vadot boļševiku bruņoto apvērsumu.

Pēc revolūcijas ieņēma vairākus augstus amatus — bija Tautas kara komisārs, vēlāk diplomāts. Darbojās Ukrainā, pēc tam kā sūtnis vairākās valstīs, tostarp [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]], [[Polijas Otrā republika|Polijā]] un [[Kuba|Kubā]]. 1936. gadā iecelts par Tieslietu tautas komisāru.

1937. gadā Staļina [[lielais terors|represiju]] laikā arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Antonovs-Ovsejenko, Vladimirs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Oktobra revolūcijas dalībnieki]]
[[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]</text>
      <sha1>6o0hoxgjq27a8pecx8oy3ygig09hc63</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krists Jēkabsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606120</id>
    <revision>
      <id>4468596</id>
      <parentid>4423960</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T16:13:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lomas teātrī */</comment>
      <origin>4468596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2972" sha1="r0f6qxiwd6sy6eq8lcokqs9lxwnuigp" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Krists Jēkabsons
| attēls = 
| dz vārds = 
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|05|4}}
| dz vieta = {{vieta|Latvija|Cēsis}}
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 2022—pašlaik
| vecāki = 
| dzīvesbiedrs = 
| spēlmaņu_nakts = 
| dzimums = V
}}
'''Krists Jēkabsons''' (dzimis {{dat|2001|05|04}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]].

2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu.

Kopš 2025. gada ir [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] aktieris.

== Lomas teātrī ==
* Misters Martins / [[Ežēns Jonesko]] &quot;Plikpaurainā dziedone&quot; [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Ralfs Liepa]] (2022);
* Lomas / &quot;Rīt būs labāk&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023);
* Aksels / [[Augusts Strindbergs]] &quot;Spēles ar uguni&quot; LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Linda Kalniņa]] (2023);
* Georgs / Mariuss fon Maienburgs &quot;Māceklis&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024);
* Vidējais dēls Andrejs Bērziņš / &quot;Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji&quot; LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs, 2025);
* Brālis Miegs, Runcis / pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] &quot;Bendes meitiņa&quot; LKA Miera ielā, rež. [[Nellija Spūle]] (2025);
* Aristarhs Domiņikovičs Grands-Skubik / Nikolajs Erdmans &quot;Pašnāvnieks&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Toms Treinis]] (no 2025);
* Rakstvedis, Kapracis, Matrozis / [[Makss Frišs]] &quot;Santakrusa&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. Ralfs Liepa (2025);
* Fridrihs I / [[Ērihs Kestners]] &quot;Emīls un Berlīnes zēni&quot; [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]], rež. [[Ģirts Šolis]] (no 2025);
* Lapsēns Lūkass, gailis Petruss / Jans Ūlufs Ēkholms &quot;Ludvigs un Tuta&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Ģirts Šolis (2025);
* Lomas / [[Andruss Kivirehks]] &quot;Oskars un lietas&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. [[Paula Pļavniece]] (2025);
* Alberts, Adalberts / [[Andruss Kivirehks]], Heiki Ernits &quot;Lote no Izgudrotāju ciema&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Rūdolfs Gediņš (2026);
* Sēņotājs Pēteris, Apšu beka, Suņu sēne jeb Spīgulīte, Bērzlape, Zaļā mušmire, Gailene, Glotsēne, Pelējums / [[Ance Muižniece]] &quot;Sēnes&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. [[Pamela Butāne]] (2026)

== Ārējās saites ==
* [https://www.lelluteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/krists-jekabsons-1 Krists Jēkabsons] Latvijas Leļļu teātris
* [https://izrades.lv/persona/krists-jekabsons-13244 Krists Jēkabsons] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Jēkabsons, Krists}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Leļļu teātra aktieri]]</text>
      <sha1>r0f6qxiwd6sy6eq8lcokqs9lxwnuigp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468597</id>
      <parentid>4468596</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T16:15:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lomas teātrī */</comment>
      <origin>4468597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2973" sha1="tbep2i3edkmmvx866za4ht9blwofryf" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Krists Jēkabsons
| attēls = 
| dz vārds = 
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|05|4}}
| dz vieta = {{vieta|Latvija|Cēsis}}
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 2022—pašlaik
| vecāki = 
| dzīvesbiedrs = 
| spēlmaņu_nakts = 
| dzimums = V
}}
'''Krists Jēkabsons''' (dzimis {{dat|2001|05|04}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]].

2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu.

Kopš 2025. gada ir [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] aktieris.

== Lomas teātrī ==
* Misters Martins / [[Ežēns Jonesko]] &quot;Plikpaurainā dziedone&quot; [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Ralfs Liepa]] (2022);
* Lomas / &quot;Rīt būs labāk&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023);
* Aksels / [[Augusts Strindbergs]] &quot;Spēles ar uguni&quot; LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Linda Kalniņa]] (2023);
* Georgs / Mariuss fon Maienburgs &quot;Māceklis&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024);
* Vidējais dēls Andrejs Bērziņš / &quot;Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji&quot; LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs, 2025);
* Brālis Miegs, Runcis / pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] &quot;Bendes meitiņa&quot; LKA Miera ielā, rež. [[Nellija Spūle]] (2025);
* Aristarhs Domiņikovičs Grands-Skubik / Nikolajs Erdmans &quot;Pašnāvnieks&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Toms Treinis]] (no 2025);
* Rakstvedis, Kapracis, Matrozis / [[Makss Frišs]] &quot;Santakrusa&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. Ralfs Liepa (2025);
* Fridrihs I / [[Ērihs Kestners]] &quot;Emīls un Berlīnes zēni&quot; [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]], rež. [[Ģirts Šolis]] (no 2025);
* Lapsēns Lūkass, gailis Petruss / Jans Ūlufs Ēkholms &quot;Ludvigs un Tuta&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Ģirts Šolis (2025);
* Lomas / [[Andruss Kivirehks]] &quot;Oskars un lietas&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. [[Paula Pļavniece]] (2025);
* Alberts, Adalberts / [[Andruss Kivirehks]], Heiki Ernits &quot;Lote no Izgudrotāju ciema&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. Rūdolfs Gediņš (2026);
* Sēņotājs Pēteris, Apšu beka, Suņu sēne jeb Spīgulīte, Bērzlape, Zaļā mušmire, Gailene, Gļotsēne, Pelējums / [[Ance Muižniece]] &quot;Sēnes&quot; Latvijas Leļļu teātrī, rež. [[Pamela Butāne]] (2026)

== Ārējās saites ==
* [https://www.lelluteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/krists-jekabsons-1 Krists Jēkabsons] Latvijas Leļļu teātris
* [https://izrades.lv/persona/krists-jekabsons-13244 Krists Jēkabsons] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Jēkabsons, Krists}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Leļļu teātra aktieri]]</text>
      <sha1>tbep2i3edkmmvx866za4ht9blwofryf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Claude (valodas modelis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606692</id>
    <revision>
      <id>4468600</id>
      <parentid>4465591</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T16:25:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="71030" sha1="ffalp6eymr7zj71aiwiqsiy2p87bz4s" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Programmatūras infokaste
| name = Claude
| logo = [[Attēls:Claude AI logo.svg|frameless|upright=1.2|class=skin-invert]]
| screenshot = Claude chatbot example screenshot (LV).webp
| caption = ''Claude Opus 4'' atbildes piemērs par [[Vikipēdija]]s aprakstīšanu
| author =
| developer = ''[[Anthropic]]''
| released = 2023. gada marts
| latest release version = ''Claude Opus 4.7''&lt;br /&gt;{{start date and age|2026|04|16}}&lt;br /&gt;''Claude Sonnet 4.6''&lt;br /&gt;{{start date and age|2026|02|17}}&lt;br /&gt;''Claude Haiku 4.5''&lt;br /&gt;{{start date and age|2025|10|15}}
| latest release date =
| latest preview version =
| latest preview date =
| programming language =
| engine =
| operating system =
| platform =
| language =
| status = aktīvs
| genre = [[valodas modelis|lielais valodas modelis]]
| license = [[slēgtais kods]]
| repo =
| website = {{URL|https://claude.ai/}}
}}
'''''Claude''''' ir [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saime, ko izstrādā uzņēmums ''[[Anthropic]]'' un kas pirmoreiz izlaista 2023. gadā. Sākot ar ''Claude 3'', katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus''. 2026. gadā ierobežotam uzņēmumu lokam izlaists arī modelis ''Claude Mythos'', taču plašai sabiedrībai tas nav pieejams.

''Claude'' tiek izmantots [[programmatūras izstrāde|programmatūras izstrādē]] ar rīku ''Claude Code''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date={{dat|2026|2|5|5=bez}}|title=Anthropic releases AI upgrade as market punishes software stocks|url=https://www.reuters.com/business/retail-consumer/anthropic-releases-ai-upgrade-market-punishes-software-stocks-2026-02-05/|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|work=Reuters}}&lt;/ref&gt; ''Claude'' apmācībā izmanto konstitucionālo mākslīgo intelektu — ''Anthropic'' izstrādātu paņēmienu, lai uzlabotu ētisko un tiesisko atbilstību ([[mākslīgā intelekta saskaņošana]]). Nosaukums ''Claude'' aprakstīts gan kā veltījums [[Klods Šenons|Klodam Šenonam]], kurš lika pamatus [[informācijas teorija]]i, gan kā draudzīgs vīriešu vārds, kas papildina balss palīgus, piemēram, ''[[Amazon Alexa|Alexa]]'' un ''[[Siri]]''.&lt;ref name=&quot;Roose-2023&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2023/07/11/technology/anthropic-ai-claude-chatbot.html|title=Inside the White-Hot Center of A.I. Doomerism|work=The New York Times|access-date={{dat|2024|10|25|5=bez}}|date={{dat|2023|7|11|5=bez}}|last=Roose|first=Kevin|archive-date={{dat|2023|7|12|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230712235416/https://www.nytimes.com/2023/07/11/technology/anthropic-ai-claude-chatbot.html}}&lt;/ref&gt;

ASV federālās aģentūras sāka pakāpeniski pārtraukt ''Claude'' izmantošanu pēc tam, kad ''Anthropic'' atteicās atcelt līgumā noteiktos ierobežojumus, kas aizliedz izmantot ''Claude'' masveida iekšzemes [[novērošana]]i un pilnībā autonomu ieroču izstrādei.&lt;ref name=&quot;BBC-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|title=Trump has ordered government agencies to stop using Anthropic AI tools|url=https://www.bbc.com/news/articles/cn48jj3y8ezo|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|website=BBC|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gold|first=Ashley|date={{dat|2026|2|27|5=bez}}|title=These federal agencies may have a Claude problem now|url=https://www.axios.com/2026/02/27/claude-anthropic-trump-government-agencies|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|website=Axios|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc atteikuma [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departaments]] uzņēmumu klasificēja kā &quot;piegādes ķēdes risku&quot; un aizliedza visiem ASV militārajiem privātajiem līgumslēdzējiem, piegādātājiem un partneriem sadarboties ar uzņēmumu. {{dat|2026|3|26|L|bez}} federālā tiesnese izdeva pagaidu rīkojumu, kas apturēja Aizsardzības departamenta klasifikāciju.

== Apmācība ==
''Claude'' modeļi ir ģeneratīvi iepriekš apmācīti transformatori, kuri apmācīti prognozēt nākamo vārdu lielā teksta apjomā. Pēc tam tie ir precīzi noregulēti, jo īpaši izmantojot konstitucionālo mākslīgo intelektu un pastiprināto mācīšanos no cilvēka atsauksmēm (RLHF).&lt;ref name=&quot;Time-2023&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date={{dat|2023|7|18|5=bez}}|title=What to Know About Claude 2, Anthropic's Rival to ChatGPT|url=https://time.com/6295523/claude-2-anthropic-chatgpt/|journal=|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20240111192116/https://time.com/6295523/claude-2-anthropic-chatgpt/|archive-date={{dat|2024|1|11}}|access-date={{dat|2024|1|23}}|magazine=TIME}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-releases-ai-constitution-to-promote-ethical-behavior-and-development/|title=Anthropic releases AI constitution to promote ethical behavior and development|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2024|11|17|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2024|12|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241219154545/https://venturebeat.com/ai/anthropic-releases-ai-constitution-to-promote-ethical-behavior-and-development/}}&lt;/ref&gt; '''''ClaudeBot''''' meklē saturu tīmeklī. Tas ievēro vietnes [[robots.txt]], taču ''[[iFixit]]'' to kritizēja 2024. gadā par pārmērīgu servera slodzi satura nokopēšanas laikā (pirms ''iFixit'' pievienoja savu robots.txt).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Weatherbed |first=Jess |date={{dat|2024|7|26}} |url=https://www.theverge.com/2024/7/25/24205943/anthropic-ai-web-crawler-claudebot-ifixit-scraping-training-data |title=Anthropic's crawler is ignoring websites' anti-AI scraping policies|website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Konstitucionālais mākslīgais intelekts ===
''[[Anthropic]]'' izstrādāja pieeju [[mākslīgā intelekta saskaņošana]]i, ko sauc par &quot;konstitucionālo MI&quot;. Konstitūcija ir dokuments, ko izmanto, lai apmācītu ''Claude'' būt nekaitīgam un izpalīdzīgam, nepaļaujoties uz plašām vai dārgām cilvēku atsauksmēm.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/information-technology/2023/05/ai-with-a-moral-compass-anthropic-outlines-constitutional-ai-in-its-claude-chatbot/|title=AI gains &quot;values&quot; with Anthropic's new Constitutional AI chatbot approach|last=Edwards|first=Benj|website=Ars Technica|access-date={{dat|2024|11|17|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2023|5|10}}|archive-url=https://archive.today/20230510111936/https://arstechnica.com/information-technology/2023/05/ai-with-a-moral-compass-anthropic-outlines-constitutional-ai-in-its-claude-chatbot/}}&lt;/ref&gt; Sākotnējā versija bija principu saraksts, savukārt 2026. gada konstitūcija plašāk izskaidro, kā ''Claude'' jārīkojas un kāpēc. ''Anthropic'' paziņoja par cerību, ka ''Claude'' konstitūcija kļūs par paraugu, kuram sekos arī citi nozares uzņēmumi.&lt;ref name=&quot;Time-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ostrovsky |first=Nikita |last2=Perrigo |first2=Billy |date={{dat|2026|1|21|5=bez}} |title=Can You Teach an AI to Be Good? Anthropic Thinks So |url=https://time.com/7354738/claude-constitution-ai-alignment/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=TIME |language=en |archive-date={{dat|2026|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260124154501/https://time.com/7354738/claude-constitution-ai-alignment/ }}&lt;/ref&gt;

Pirmo ''Claude'' konstitūciju publicēja 2022. gadā. 2023. gada atjauninājumā bija uzskaitītas 75 vadlīnijas, kas ''Claude'' jāievēro.&lt;ref name=&quot;Bai-2022&quot;&gt;{{Citation |last1=Bai |first1=Yuntao |title=Constitutional AI: Harmlessness from AI Feedback |date={{dat|2022|12|15|5=bez}} |arxiv=2212.08073 |last2=Kadavath |first2=Saurav |last3=Kundu |first3=Sandipan |last4=Askell |first4=Amanda |last5=Kernion |first5=Jackson |last6=Jones |first6=Andy |last7=Chen |first7=Anna |last8=Goldie |first8=Anna |last9=Mirhoseini |first9=Azalia}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Time-2023&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Verge-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Field |first=Hayden |date={{dat|2026|1|21|5=bez}} |title=Anthropic's new Claude 'constitution': be helpful and honest, and don't destroy humanity |url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/865185/anthropic-claude-constitution-soul-doc |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmās konstitūcijas ietvēra idejas no 1948. gada [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas]].&lt;ref name=&quot;Time-2026&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2026. gada konstitūcija sniedz modelim plašāku kontekstu, izskaidrojot pamatojumu tādām vadlīnijām kā atteikšanās palīdzēt demokrātijas graušanā.&lt;ref name=&quot;Time-2026&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Verge-2026&quot; /&gt; Konstitūcijas apjoms pieauga no 2700 vārdiem 2023. gadā līdz 23 000 vārdiem 2026. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Anthropic writes 23,000-word 'constitution' for Claude |url=https://www.theregister.com/2026/01/22/anthropic_claude_constitution/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260123042656/https://www.theregister.com/2026/01/22/anthropic_claude_constitution/ |archive-date={{dat|2026|01|23||bez}} |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |language=en |last=Sharwood |first=Simon |date={{dat|2026|1|22|5=bez}} |work=[[The Register]] }}&lt;/ref&gt; 2026. gada konstitūcijas galvenā autore ir filozofe Amanda Askela; tās tapšanā piedalījās arī Džo Karlsmits, Kriss Olā, Džareds Kaplans un Holdens Karnofskis. Konstitūcija publicēta ar [[Creative Commons CC0]] licenci.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/constitution|title=Claude's Constitution|publisher=Anthropic}}&lt;/ref&gt; Žurnāls ''Time'' šo konstitūciju aprakstīja kā &quot;kaut ko starp morāles filozofijas tēzi un uzņēmuma kultūrai veltītu emuāra ierakstu&quot;.&lt;ref name=&quot;Time-2026&quot; /&gt;

Šī metode, kas detalizēti aprakstīta 2022. gada dokumentā ''Constitutional AI: Harmlessness from AI Feedback'', ietver divus posmus: uzraudzītu mācīšanos un pastiprinājuma mācīšanos.&lt;ref name=&quot;Bai-2022&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Anthropic-2023b&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claudes-constitution|title=Claude's Constitution|website=Anthropic|access-date={{dat|2024|3|26|5=bez}}|date={{dat|2023|5|9|5=bez}}|language=en|archive-date={{dat|2024|3|26|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240326110757/https://www.anthropic.com/news/claudes-constitution}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Uzraudzītās mācīšanās fāzē modelis ģenerē atbildes uz uzvednēm (''prompts''), paškritizē šīs atbildes, pamatojoties uz pamatprincipu kopumu (&quot;konstitūciju&quot;), un pārskata atbildes. Pēc tam modelis tiek precizēts, pamatojoties uz šīm pārskatītajām atbildēm.&lt;ref name=&quot;Anthropic-2023b&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pastiprinātās mācīšanās no mākslīgā intelekta atgriezeniskās saites (RLAIF) posmā tiek ģenerētas atbildes, un mākslīgais intelekts salīdzina to atbilstību šai konstitūcijai. Šo mākslīgā intelekta atsauksmju datu kopu izmanto, lai apmācītu preferenču modeli, kas novērtē atbildes, pamatojoties uz to, cik lielā mērā tās atbilst konstitūcijai. Pēc tam tiek veikts precīzs ''Claude'' pielāgojums, lai atbilstu šim preferenču modelim. Šī metode ir līdzīga RLHF, izņemot to, ka preferenču modeļa apmācībai izmantotie salīdzinājumi ir mākslīgā intelekta radīti.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Iespējas ==

=== Tīmekļa meklēšana ===
2025. gada martā ''Anthropic'' pievienoja ''Claude'' tīmekļa meklēšanas funkciju, sākumā tikai maksas lietotājiem ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Robison |first=Kylie |date={{dat|2025|3|20}} |title=Anthropic's chatbot now has web search |url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/632824/anthropic-claude-web-search-ai-scott-white |access-date={{dat|2025|3|21}} |website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt; Bezmaksas lietotāji ieguva piekļuvi 2025. gada maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Washenko |first=Anna |date={{dat|2025|5|27|5=bez}} |title=Anthropic brings web search to free Claude users |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-brings-web-search-to-free-claude-users-224222689.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Artefakti ===
2024. gada jūnijā ''Anthropic'' izlaida Artefaktu funkciju, kas ļauj lietotājiem ģenerēt koda fragmentus un dokumentus, kā arī ar tiem mijiedarboties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Nuñez |first=Michael |date={{dat|2024|6|21}} |title=Why Anthropic's Artifacts may be this year's most important AI feature: Unveiling the interface battle |url=https://venturebeat.com/ai/why-anthropics-artifacts-may-be-this-years-most-important-ai-feature-unveiling-the-interface-battle/ |access-date={{dat|2025|3|23}} |website=VentureBeat |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Bonifacic |first=Igor |date={{dat|2025|6|25|5=bez}} |title=Anthropic makes it easier to create and share Claude's bite-sized Artifact apps |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-makes-it-easier-to-create-and-share-claudes-bite-sized-artifact-apps-170022293.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Datora izmantošana ===
2024. gada oktobrī ''Anthropic'' izlaida &quot;datora izmantošanas&quot; funkciju, kas ļauj ''Claude'' mēģināt darboties datorā, interpretējot ekrāna saturu un simulējot tastatūras un peles ievadi.&lt;ref name=&quot;Shakir-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2024/10/22/24276822/anthopic-claude-3-5-sonnet-computer-use-ai|title=Anthropic's latest AI update can use a computer on its own|last=Shakir|first=Umar|website=The Verge|access-date={{dat|2025|3|21}}|date={{dat|2024|10|22}}|language=en|archive-date={{dat|2025|1|5}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250105154321/https://www.theverge.com/2024/10/22/24276822/anthopic-claude-3-5-sonnet-computer-use-ai}}&lt;/ref&gt;

2026. gada martā ''Anthropic'' pievienoja MI aģenta funkciju, kas ļauj lietotājiem nosūtīt uzvednes no telefona, savukārt ''Claude'' var piekļūt programmām lietotāja datorā, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammām vai izklājlapu lietojumprogrammām, lai veiktu uzdevumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Kharpal|first=Arjun|date={{dat|2026|3|24|5=bez}}|title=Anthropic says Claude can now use your computer to finish tasks for you in AI agent push|url=https://www.cnbc.com/2026/03/24/anthropic-claude-ai-agent-use-computer-finish-tasks.html|access-date={{dat|2026|4|10|5=bez}}|website=CNBC|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Produkti un pakalpojumi ==

=== Abonementu plāni ===
Abonementu plāni piedāvā augstākus lietošanas ierobežojumus un piekļuvi papildu funkcijām, piemēram, ''Claude Code'' un ''Claude'' pārlūkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Edwards|first=Benj|date={{dat|2023|9|8|5=bez}}|title=The AI-assistant wars heat up with Claude Pro, a new ChatGPT Plus rival|url=https://arstechnica.com/information-technology/2023/09/the-ai-assistant-wars-heat-up-with-claude-pro-a-new-chatgpt-plus-rival/|access-date={{dat|2026|5|8|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}&lt;/ref&gt; Papildus bezmaksas līmenim pieejami divi individuālie abonementi: ''Claude Pro'' un ''Claude Max''. ''Claude Max'' ir dārgāks, un tā lietošanas ierobežojumi ir 5—20 reizes augstāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Zeff|first=Maxwell|date={{dat|2025|4|9|5=bez}}|title=Anthropic rolls out a $200-per-month Claude subscription|url=https://techcrunch.com/2025/04/09/anthropic-rolls-out-a-200-per-month-claude-subscription/|access-date={{dat|2026|3|18|5=bez}}|website=TechCrunch|language=en}}&lt;/ref&gt; Grupu abonementos ietilpst ''Claude Team'' un ''Claude Enterprise''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Wiggers|first=Kyle|date={{dat|2024|5|1|5=bez}}|title=Anthropic launches new iPhone app and premium plan for businesses|url=https://techcrunch.com/2024/05/01/anthropic-launches-a-new-premium-plan-aimed-at-businesses/|access-date={{dat|2026|3|18|5=bez}}|website=TechCrunch|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude Code'' ===
'''''Claude Code''''' ir aģentisks komandrindas rīks, kas izlaists 2025. gada februārī un ļauj izstrādātājiem deleģēt programmēšanas uzdevumus tieši no termināļa, izmantojot dabiskās valodas uzvednes. Sākotnēji to izlaida testēšanai kā priekšskatījuma versiju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropics-claude-3-7-sonnet-takes-aim-at-openai-and-deepseek-in-ais-next-big-battle/|title=Anthropic's Claude 3.7 Sonnet takes aim at OpenAI and DeepSeek in AI's next big battle|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2025|2|24}}|date={{dat|2025|2|24}}|language=en|archive-date={{dat|2025|2|24}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250224183545/https://venturebeat.com/ai/anthropics-claude-3-7-sonnet-takes-aim-at-openai-and-deepseek-in-ais-next-big-battle/}}&lt;/ref&gt; bet plaši pieejams kļuva 2025. gada maijā līdz ar ''Claude 4'' izlaišanu.&lt;ref name=&quot;Edwards-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Edwards |first=Benj |date={{dat|2025|5|22|5=bez}} |title=New Claude 4 AI model refactored code for 7 hours straight |url=https://arstechnica.com/ai/2025/05/anthropic-calls-new-claude-4-worlds-best-ai-coding-model/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Ars Technica |language=en}}&lt;/ref&gt; Pateicoties straujam pieprasījumam uzņēmumos, ''Anthropic'' ziņoja, ka līdz jūlijam ''Claude Code'' ieņēmumi pieauguši 5,5 reizes.&lt;ref name=&quot;claude-code-enterprise&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-adds-usage-tracking-to-claude-code-as-enterprise-ai-spending-surges/|title=Claude Code revenue jumps 5.5x as Anthropic launches analytics dashboard|last=Nuñez|first=Michael|website=VentureBeat|access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}}|date={{dat|2025|7|16|5=bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; 2025. gada oktobrī ''Anthropic'' izlaida tīmekļa versiju, kā arī iOS lietotni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Morris |first=Lily |date={{dat|2025|10|21|5=bez}} |title=Anthropic Brings Claude Code to the Cloud and Mobile |url=https://nationalcioreview.com/articles-insights/extra-bytes/anthropic-brings-claude-code-to-the-cloud-and-mobile/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20251227162445/https://nationalcioreview.com/articles-insights/extra-bytes/anthropic-brings-claude-code-to-the-cloud-and-mobile/ |archive-date={{dat|2025|12|27||bez}} |access-date={{dat|2026|1|14|5=bez}} |work=The National CIO Review |language=en }}&lt;/ref&gt; Sakrītot ar veiktspējas uzlabojumiem, kas saistīti ar ''Claude Opus 4.5'', ''Claude Code'' kļuva virāls 2025.—2026. gada ziemas brīvdienās, kad cilvēkiem bija laiks ar to eksperimentēt, tostarp daudziem cilvēkiem, kas nav programmētāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Olson |first=Bradley |date={{dat|2026|1|17|5=bez}} |title=Claude Is Taking the AI World by Storm, and Even Non-Nerds Are Blown Away |url=https://www.wsj.com/tech/ai/anthropic-claude-code-ai-7a46460e |access-date={{dat|2026|1|27|5=bez}} |website=The Wall Street Journal |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Rocha |first=Natallie |date={{dat|2026|1|23|5=bez}} |title=This A.I. Tool Is Going Viral. Five Ways People Are Using It. |url=https://www.nytimes.com/2026/01/23/technology/claude-code.html |work=New York Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Morrone-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Morrone |first=Megan |date={{dat|2026|1|7|5=bez}} |title=Anthropic's Claude Code in the spotlight |url=https://www.axios.com/2026/01/07/anthropics-claude-code-vibe-coding |access-date={{dat|2026|1|27|5=bez}} |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā ''Anthropic'' izlaida ''Claude for Chrome'' — ''[[Google Chrome]]'' paplašinājumu, kas ļauj ''Claude Code'' tieši vadīt pārlūkprogrammu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Edwards |first=Benj |date={{dat|2025|8|27}} |title=Anthropic's auto-clicking AI Chrome extension raises browser-hijacking concerns |url=https://arstechnica.com/information-technology/2025/08/new-ai-browser-agents-create-risks-if-sites-hijack-them-with-hidden-instructions/ |access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}} |website=Ars Technica |language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā ''Anthropic'' atklāja, ka hakeru grupa &quot;GTG-2002&quot; izmantoja ''Claude Code'', lai uzbruktu vismaz 17 organizācijām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Newman |first=Lily Hay |title=The Era of AI-Generated Ransomware Has Arrived |url=https://www.wired.com/story/the-era-of-ai-generated-ransomware-has-arrived/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |work=Wired |language=en}}&lt;/ref&gt; 2025. gada novembrī ''Anthropic'' paziņoja, ka tas septembrī atklājis, ka tā pati hakeru grupa izmantoja ''Claude Code'', lai automatizētu 80—90% savu spiegošanas kiberuzbrukumu pret 30 organizācijām.&lt;ref name=&quot;Tidy-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2025|11|14|5=bez}} |title=AI firm claims Chinese spies used its tech to automate cyber attacks |url=https://www.bbc.com/news/articles/cx2lzmygr84o |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=BBC |language=en|last=Tidy|first=Joe}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Sabin |first=Sam |date={{dat|2025|11|13|5=bez}} |title=Chinese hackers used Anthropic's AI agent to automate spying |url=https://www.axios.com/2025/11/13/anthropic-china-claude-code-cyberattack |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt; Visi ar uzbrukumiem saistītie konti tika bloķēti, un ''Anthropic'' informēja tiesībsargājošās iestādes un cietušos.&lt;ref name=&quot;Tidy-2025&quot; /&gt;

''Claude Code'' lieto ''[[Microsoft]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/tech/865689/microsoft-claude-code-anthropic-partnership-notepad|title=Claude Code is suddenly everywhere inside Microsoft|first=Tom|last=Warren|date={{dat|2026|1|22|5=bez}}|website=The Verge}}&lt;/ref&gt; ''[[Google]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bastian|first=Matthias|date={{dat|2026|1|4|5=bez}}|title=Google engineer says Claude Code built in one hour what her team spent a year on|url=https://the-decoder.com/google-engineer-says-claude-code-built-in-one-hour-what-her-team-spent-a-year-on/|website=the decoder}}&lt;/ref&gt; un ''[[OpenAI]]'' darbinieki. 2025. gada augustā ''Anthropic'' atcēla ''OpenAI'' piekļuvi ''Claude'', dēvējot to par &quot;tiešu mūsu pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Robison|first=Kylie|date={{dat|2025|8|1|5=bez}}|title=Anthropic Revokes OpenAI's Access to Claude|url=https://www.wired.com/story/anthropic-revokes-openais-access-to-claude/|website=Wired}}&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī ''Anthropic'' ieviesa ''Claude Code Security'' — rīku, kas pārbauda programmu pirmkodu, lai atklātu ievainojamības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Goldman|first=Sharon|date={{dat|2026|2|20|5=bez}}|title=AI can now hunt software bugs on its own. Anthropic is turning that into a security tool|url=https://fortune.com/2026/02/20/exclusive-anthropic-rolls-out-ai-tool-that-can-hunt-software-bugs-on-its-own-including-the-most-dangerous-ones-humans-miss/|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=Fortune|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada martā tika nopludināts ''Claude Code'' komandrindas saskarnes lietojumprogrammas pirmkods, atklājot vairākas gaidāmās funkcijas un modeļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Axon|first=Samuel|date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|title=Entire Claude Code CLI source code leaks thanks to exposed map file|url=https://arstechnica.com/ai/2026/03/entire-claude-code-cli-source-code-leaks-thanks-to-exposed-map-file/|access-date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Capoot|first=Ashley|date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|title=Anthropic leaks part of Claude Code's internal source code|url=https://www.cnbc.com/2026/03/31/anthropic-leak-claude-code-internal-source.html|access-date={{dat|2026|4|1|5=bez}}|website=CNBC|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude Cowork'' ===
'''''Claude Cowork''''' ir rīks, kas līdzīgs ''Claude Code'', taču ar [[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko lietotāja saskarni]] un paredzēts lietotājiem bez tehniskām zināšanām. Tas izlaists 2026. gada janvārī kā &quot;pētniecības priekšskatījums&quot;.&lt;ref name=&quot;wired-cowork&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Rogers |first=Reece |title=Anthropic's Claude Cowork Is an AI Agent That Actually Works |url=https://www.wired.com/story/anthropic-claude-cowork-agent/ |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |work=Wired |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mashable-cowork&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mashable.com/article/anthropic-used-mostly-ai-to-build-claude-cowork-tool|title=Anthropic used mostly AI to build Claude Cowork tool|first=Chance|last=Townsend|date={{dat|2026|1|14|5=bez}}|website=Mashable}}&lt;/ref&gt; ''Cowork'' pieejams kā galddatora lietojumprogramma ''Mac'' un ''Windows'' platformām, kā arī tīmekļa saskarnē.&lt;ref name=&quot;tds-cowork&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Kjosbakken|first=Eivind|date={{dat|2026|4|15|5=bez}}|title=How to Maximize Claude Cowork|url=https://towardsdatascience.com/how-to-maximize-claude-cowork/|website=Towards Data Science|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}&lt;/ref&gt; Tas nodrošina ''Claude'' piekļuvi izolētai komandu čaulai un lietotāja izvēlētām mapēm vietējā failu sistēmā, ļaujot modelim lasīt, rakstīt un labot failus, izpildīt kodu un veikt vairākus secīgus uzdevumus vienas sarunas ietvaros — piemēram, sakārtot failus lietotāja datorā vai sagatavot dokumentus no materiāliem vietējā mapē.&lt;ref name=&quot;duke-cowork&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Toback|first=Stephen|date={{dat|2026|2|24|5=bez}}|title=What Claude Cowork Actually Does (And What It Doesn't)|url=https://sites.duke.edu/ddmc/2026/02/24/what-claude-cowork-actually-does-and-what-it-doesnt/|website=Duke Digital Media Community|publisher=Duke University|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;wsj-cowork&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Clark|first=Kate|date={{dat|2026|3|21|5=bez}}|title=Silicon Valley is obsessed with Claude Cowork. Here's how to use it|url=https://www.wsj.com/video/silicon-valley-is-obsessed-with-claude-coworkhere-how-to-use-it/A1956DA8-DFD9-4EB5-9617-D686FB2CAC17|work=The Wall Street Journal|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}&lt;/ref&gt; ''The Wall Street Journal'' žurnālists, kas izmēģināja rīku, atzīmēja lietotāju bažas par MI aģenta plašu piekļuvi personiskajam datoram.&lt;ref name=&quot;wsj-cowork&quot; /&gt; 2026. gada februārī ''Anthropic'' paziņoja par plašāku ''Cowork'' izlaišanu uzņēmumiem, pievienojot savienotājus tādiem pakalpojumiem kā ''[[Google Drive]]'', ''Gmail'', ''Docusign'' un ''FactSet'', kā arī pielāgojamus spraudņus tādās jomās kā finanšu analīze, inženierija un personāla vadība; uzņēmums šo atjauninājumu raksturoja kā pāreju uz &quot;uzņēmumu līmeņa produktu&quot;.&lt;ref name=&quot;cnbc-cowork&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Capoot|first=Ashley|date={{dat|2026|2|24|5=bez}}|title=Anthropic updates Claude Cowork tool built to give the average office worker a productivity boost|url=https://www.cnbc.com/2026/02/24/anthropic-claude-cowork-office-worker.html|work=CNBC|access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc izstrādātāju teiktā, ''Cowork'' lielākoties izveidoja ''Claude Code''.&lt;ref name=&quot;mashable-cowork&quot; /&gt;

=== ''Claude Design'' ===
'''''Claude Design''''' ir vizuālā satura veidošanas rīks, ko ''Anthropic Labs'' izlaida {{dat|2026|4|17|L|bez}} un kas ļauj lietotājiem ar dabiskās valodas uzvednēm ģenerēt dizainus, prototipus, prezentācijas un mārketinga materiālus. To darbina ''Claude Opus 4.7'', un tas spēj pārņemt zīmola noformējumu no lietotāja pirmkoda vai dizaina failiem. Lietotāji var pakāpeniski uzlabot rezultātus, izmantojot iekšējos komentārus, tiešas izmaiņas un regulēšanas slīdņus, kā arī eksportēt rezultātus uz ''Canva'', [[PDF]], ''PPTX'', [[HTML]] vai mapēm, savukārt tālākai izstrādei tos var nodot rīkam ''Claude Code''. ''Claude Design'' izlaists kā pētniecības priekšskatījums, kas iekļauts ''Claude Pro'', ''Max'', ''Team'' un ''Enterprise'' abonementos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date={{dat|2026|4|17|5=bez}}|title=Anthropic just launched Claude Design, an AI tool that turns prompts into prototypes and challenges Figma|url=https://venturebeat.com/technology/anthropic-just-launched-claude-design-an-ai-tool-that-turns-prompts-into-prototypes-and-challenges-figma|access-date={{dat|2026|5|8|5=bez}}|work=VentureBeat}}&lt;/ref&gt;

== Modeļi ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Versija
!Izdošanas datums
!Statuss
!Zināšanu pārtraukums
|-
|''Claude''
|{{dat|2023|3|14|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Roth-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Roth |first=Emma |date={{dat|2023|3|14}} |title=Google-backed Anthropic launches Claude, an AI chatbot that's easier to talk to |url=https://www.theverge.com/2023/3/14/23640056/anthropic-ai-chatbot-claude-google-launch |access-date={{dat|2025|4|12}} |website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|?
|-
|''Claude 2''
|{{dat|2023|7|11|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-2|title=Claude 2|website=Anthropic|access-date={{dat|2025|4|12}}|date={{dat|2023|7|11}}|language=en|archive-date={{dat|2025|1|30}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250130070048/https://www.anthropic.com/news/claude-2}}&lt;/ref&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|?
|-
|''Claude Instant 1.2''
|{{dat|2023|8|9|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Wiggers |first=Kyle |date={{dat|2023|8|9}} |title=Anthropic launches improved version of its entry-level LLM |url=https://techcrunch.com/2023/08/09/anthropic-launches-improved-version-of-its-entry-level-llm/ |access-date={{dat|2025|4|12}} |website=TechCrunch |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|?
|-
|''Claude 2.1''
|{{dat|2023|11|21|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Davis-2023&quot; /&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|?
|-
|''Claude 3 Opus''
|{{dat|2024|3|4|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Dastin-2024&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Dastin |first=Jeffrey |date={{dat|2024|3|4|5=bez}} |title=Anthropic releases more powerful Claude 3 AI as tech race continues |url=https://www.reuters.com/technology/anthropic-releases-more-powerful-claude-3-ai-tech-race-continues-2024-03-04/ |work=Reuters}}&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Pensionēts}}
|?
|-
|''Claude 3 Sonnet''
|{{dat|2024|3|4|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Dastin-2024&quot; /&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|?
|-
|''Claude 3 Haiku''
|{{dat|2024|3|13|5=bez}}
| {{Maybe|Novecojis}}
|?
|-
|''Claude 3.5 Sonnet''
|{{dat|2024|6|20|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|2024. gada aprīlis&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/1cd9d098ac3e6467/original/Claude-3-Model-Card-October-Addendum.pdf|title=Model Card Addendum: Claude 3.5 Haiku and Upgraded Claude 3.5 Sonnet|last=Anthropic|access-date=October 17, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude 3.5 Haiku''
|{{dat|2024|10|22|5=bez}}
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|2024. gada jūlijs&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
|''Claude 3.7 Sonnet''
|{{dat|2025|2|24|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
| {{Eliminated|Pārtraukts}}
|2024. gada oktobris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/785e231869ea8b3b/original/claude-3-7-sonnet-system-card.pdf|title=Claude 3.7 Sonnet System Card|last=Anthropic|date=February 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Sonnet 4''
|{{dat|2025|5|22|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude 4 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-4 |access-date={{dat|2025|5|22}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Novecojis}}
|2025. gada marts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/4263b940cabb546aa0e3283f35b686f4f3b2ff47.pdf|title=System Card: Claude Opus 4 &amp; Claude Sonnet 4|last=Anthropic|date=May 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Opus 4''
|{{dat|2025|5|22|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude 4 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-4 |access-date={{dat|2025|5|22}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Novecojis}}
|2025. gada marts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/4263b940cabb546aa0e3283f35b686f4f3b2ff47.pdf|title=System Card: Claude Opus 4 &amp; Claude Sonnet 4|last=Anthropic|date=May 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Opus 4.1''
|{{dat|2025|8|5|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Claude Opus 4.1 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-1 |access-date={{dat|2025|8|5}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|2025. gada marts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/transparency|title=Anthropic's Transparency Hub|website=www.anthropic.com|access-date=2025-11-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Sonnet 4.5''
|{{dat|2025|9|29|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-5|title=Introducing Claude Sonnet 4.5|website=www.anthropic.com|access-date=2025-09-29|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|2025. gada jūlijs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/12f214efcc2f457a/original/Claude-Sonnet-4-5-System-Card.pdf|title=Claude Sonnet 4.5 System Card|last=|date=}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Haiku 4.5''
|{{dat|2025|10|15|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-haiku-4-5|title=Introducing Claude Haiku 4.5|website=www.anthropic.com|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|2025. gada jūlijs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/99128ddd009bdcb/Claude-Haiku-4-5-System-Card.pdf|title=Claude Haiku 4.5 System Card|last=|date=}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Opus 4.5''
|{{dat|2025|11|24|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-5|title=Introducing Claude Opus 4.5|website=www.anthropic.com|access-date=2025-11-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|2025. gada maijs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.anthropic.com/m/64823ba7485345a7/Claude-Opus-4-5-System-Card.pdf|title=Claude Opus 4.5 System Card|last=|date=}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Opus 4.6''
|{{dat|2026|02|05|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-6|title=Introducing Claude Opus 4.6|website=www.anthropic.com|access-date=2026-02-05|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|2025. gada augusts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/0dd865075ad3132672ee0ab40b05a53f14cf5288.pdf|title=Claude Opus 4.6 System Card|last=|date=}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Sonnet 4.6''
|{{dat|2026|02|17|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-6|title=Introducing Claude Sonnet 4.6|website=www.anthropic.com|access-date=2026-02-05|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|2025. gada augusts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/78073f739564e986ff3e28522761a7a0b4484f84.pdf|title=Claude Sonnet 4.6 System Card|last=|date=}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Mythos'' (priekšskatījums)
|{{dat|2026|04|7|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://red.anthropic.com/2026/mythos-preview/|title=Assessing Claude Mythos Preview's cybersecurity capabilities|website=red.anthropic.com|access-date=2026-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Maybe|Ierobežota pieejamība}}
|?&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-cdn.anthropic.com/53566bf5440a10affd749724787c8913a2ae0841.pdf|title=System Card: Claude Mythos Preview|last=|date=}}&lt;/ref&gt;
|-
|''Claude Opus 4.7''
|{{dat|2026|04|16|5=bez}}&lt;ref name=&quot;Opus47&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Claude Opus 4.7 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-opus-4-7 |access-date={{dat|2026|4|16|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;
| {{Active}}
|?
|}

''Claude'' modeļus parasti izlaiž trīs izmēros: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'' (no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam).

=== ''Claude'' ===
Pirmā ''Claude'' versija izlaista 2023. gada martā.&lt;ref name=&quot;Roth-2023&quot; /&gt; Tā bija pieejama tikai atlasītiem lietotājiem, kurus apstiprināja ''Anthropic''.&lt;ref name=&quot;Matthews-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Matthews |first=Dylan |date={{dat|2023|7|17|5=bez}} |title=The $1 billion gamble to ensure AI doesn't destroy humanity |url=https://www.vox.com/future-perfect/23794855/anthropic-ai-openai-claude-2 |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Vox |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude 2'' ===
2023. gada jūlijā izlaistais ''Claude 2'' kļuva par pirmo ''Anthropic'' modeli, kas pieejams plašai sabiedrībai.&lt;ref name=&quot;Matthews-2023&quot; /&gt;

==== ''Claude 2.1'' ====
''Claude 2.1'' dubultoja tokenu skaitu, ko čatbots var apstrādāt, palielinot to līdz {{sk|200000}} tokenu logam, kas atbilst aptuveni 500 rakstīta materiāla lapām.&lt;ref name=&quot;Davis-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2023/11/21/23971070/anthropic-claude-2-1-openai-ai-chatbot-update-beta-tools|title=OpenAI rival Anthropic makes its Claude chatbot even more useful|last=Davis|first=Wes|website=The Verge|access-date={{dat|2024|1|23}}|date={{dat|2023|11|21}}|language=en|archive-date={{dat|2024|1|23}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240123003015/https://www.theverge.com/2023/11/21/23971070/anthropic-claude-2-1-openai-ai-chatbot-update-beta-tools}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude 3'' ===
''Claude 3'' izlaists {{dat|2024|3|4|L|bez}}.&lt;ref name=&quot;Dastin-2024&quot; /&gt; Tas piesaistīja uzmanību, jo demonstrēja acīmredzamu spēju apzināties, ka tas tiek mākslīgi pārbaudīts &quot;adatas siena kaudzē&quot; testu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/information-technology/2024/03/claude-3-seems-to-detect-when-it-is-being-tested-sparking-ai-buzz-online/|title=Anthropic's Claude 3 causes stir by seeming to realize when it was being tested|last=Edwards|first=Benj|website=Ars Technica|access-date={{dat|2024|3|9}}|date={{dat|2024|3|5}}|language=en|archive-date={{dat|2024|3|8}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240308165441/https://arstechnica.com/information-technology/2024/03/claude-3-seems-to-detect-when-it-is-being-tested-sparking-ai-buzz-online/}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 3.5'' ====
[[Attēls:Claude 3.5 Sonnet example screenshot.webp|thumb|upright=1.5|''Claude 3.5 Sonnet'' izvades piemērs]]
{{dat|2024|6|20|L|bez}} ''Anthropic'' izlaida ''Claude 3.5 Sonnet'', kas saskaņā ar uzņēmuma pašu standartmērījumiem demonstrēja labāku veiktspēju nekā lielākais ''Claude 3 Opus''. Līdz ar ''3.5 Sonnet'' izlaista jauna Artefaktu funkcija, kurā ''Claude'' var izveidot kodu atsevišķā logā saskarnes iekšienē un priekšskatīt renderēto izvadi reālajā laikā, piemēram, SVG grafiku vai tīmekļa vietnes.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2024/6/20/24181961/anthropic-claude-35-sonnet-model-ai-launch|title=Anthropic has a fast new AI model — and a clever new way to interact with chatbots|last=Pierce|first=David|website=The Verge|access-date={{dat|2024|6|20}}|date={{dat|2024|6|20}}|language=en|archive-date={{dat|2024|7|14}}|archive-url=https://archive.today/20240714062712/https://www.theverge.com/2024/6/20/24181961/anthropic-claude-35-sonnet-model-ai-launch}}&lt;/ref&gt;

Uzlabots ''Claude 3.5 Sonnet'' prezentēts {{dat|2024|10|22|L|bez}} kopā ar ''Claude 3.5 Haiku''.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Washenko |first=Anna |date={{dat|2024|10|22|5=bez}} |title=Anthropic is letting Claude AI control your PC |url=https://www.engadget.com/ai/anthropic-is-letting-claude-ai-control-your-pc-181500127.html |access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}} |website=Engadget |language=en}}&lt;/ref&gt; Tika arī atklāta funkcija &quot;datora izmantošana&quot; publiskajā beta versijā. Šī iespēja ļauj ''Claude 3.5 Sonnet'' mijiedarboties ar datora darbvirsmas vidi, veicot uzdevumus kā kursora pārvietošana, pogu spiešana un teksta rakstīšana.&lt;ref name=&quot;Shakir-2024&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

{{dat|2024|11|4|L|bez}} ''Anthropic'' paziņoja, ka palielina ''Haiku'' modeļa cenu.&lt;ref name=&quot;techcrunch-haiku&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/04/anthropic-hikes-the-price-of-its-haiku-model/|title=Anthropic hikes the price of its Haiku model|work=TechCrunch|access-date={{dat|2025|2|13}}|date={{dat|2024|11|4}}|last=Wiggers|first=Kyle|archive-date={{dat|2025|2|14}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250214181406/https://techcrunch.com/2024/11/04/anthropic-hikes-the-price-of-its-haiku-model/}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 3.7'' ====
''Claude 3.7 Sonnet'' izdota {{dat|2025|2|24|L|bez}}. Tas ir hibrīda mākslīgā intelekta spriešanas modelis, kas ļauj lietotājiem izvēlēties starp ātru reakciju un pārdomātāku, pakāpenisku spriešanu. Lietotāji var kontrolēt, cik ilgi modelis &quot;domā&quot; par jautājumu, līdzsvarojot ātrumu un precizitāti.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2025/02/24/anthropic-launches-a-new-ai-model-that-thinks-as-long-as-you-want/|title=Anthropic launches a new AI model that 'thinks' as long as you want|last=Zeff|first=Maxwell|website=TechCrunch|access-date={{dat|2025|2|25}}|date={{dat|2025|2|24}}|language=en|archive-date={{dat|2025|2|24}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250224183412/https://techcrunch.com/2025/02/24/anthropic-launches-a-new-ai-model-that-thinks-as-long-as-you-want/}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude 4'' ===
[[Attēls:Claude chatbot example screenshot.webp|thumb|''Claude Sonnet 4'' atbildes piemērs par [[Vikipēdija]]s aprakstīšanu]]
{{dat|2025|5|22|L|bez}} ''Anthropic'' izdeva divus jaunus modeļus: ''Claude Sonnet 4'' un ''Claude Opus 4''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Weatherbed |first=Jess |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic's Claude 4 AI models are better at coding and reasoning |url=https://www.theverge.com/news/672705/anthropic-claude-4-ai-ous-sonnet-availability |access-date={{dat|2025|5|23}} |website=The Verge |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Field |first=Hayden |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic launches Claude 4, its most powerful AI model yet |url=https://www.cnbc.com/2025/05/22/claude-4-opus-sonnet-anthropic.html |access-date={{dat|2025|5|23}} |website=CNBC |language=en}}&lt;/ref&gt; ''Anthropic'' pievienoja API funkcijas izstrādātājiem: koda izpildes rīku, savienotājus ar ārējiem rīkiem, izmantojot ''[[Model Context Protocol]]'', un ''Files API''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Nuñez |first=Michael |date={{dat|2025|5|22}} |title=Anthropic overtakes OpenAI: Claude Opus 4 codes seven hours nonstop, sets record SWE-Bench score and reshapes enterprise AI |url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-claude-opus-4-can-code-for-7-hours-straight-and-its-about-to-change-how-we-work-with-ai/ |access-date={{dat|2025|5|29}} |website=VentureBeat |language=en}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums klasificēja ''Opus 4'' kā &quot;3. līmeņa&quot; modeli savā četru punktu drošības skalā, kas nozīmē, ka uzskata to par tik jaudīgu, ka tas rada &quot;ievērojami augstāku risku&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/2025/05/23/anthropic-ai-deception-risk|title=Anthropic's new AI model shows ability to deceive and blackmail|last=Fried|first=Ina|website=Axios|access-date={{dat|2025|5|25|5=bez}}|date={{dat|2025|5|23|5=bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Anthropic'' ziņoja, ka drošības testā, kas ietver fiktīvu scenāriju, ''Claude'' un citi vadošie LLM bieži nosūta šantāžas e-pastu inženierim, lai novērstu to nomaiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Fried |first=Ina |date={{dat|2025|6|20}} |title=Top AI models will deceive, steal and blackmail, Anthropic finds |url=https://www.axios.com/2025/06/20/ai-models-deceive-steal-blackmail-anthropic |access-date={{dat|2025|6|25}} |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Goldman |first=Sharon |title=An AI tried to blackmail its creators—in a test. The real story is why transparency matters more than fear |url=https://fortune.com/2025/05/27/anthropic-ai-model-blackmail-transparency/ |access-date={{dat|2025|6|8}} |website=Fortune |language=en}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude Opus 4.1'' ====
{{Dat|2025|8|5|L|bez}} ''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.1''. Tā cena ir tāda pati kā ''Claude Opus 4''. Tas ir pieejams maksas ''Claude'' lietotājiem, ''Claude Code'', API, ''[[Amazon Bedrock]]'' un ''[[Vertex AI]]''.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Tas tika pievienots arī kā pieejams modelis pakalpojumam ''[[GitHub Copilot]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://github.blog/changelog/2025-08-05-anthropic-claude-opus-4-1-is-now-in-public-preview-in-github-copilot/|title=Anthropic Claude Opus 4.1 is now in public preview in GitHub Copilot|website=The GitHub Blog|access-date={{dat|2025|8|27|5=bez}}|date={{dat|2025|8|5|5=bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā ''Anthropic'' deva ''Opus 4'' un ''4.1'' iespēju pārtraukt sarunas, kas paliek &quot;pastāvīgi kaitīgas vai aizskarošas&quot;, kā galējo līdzekli pēc vairākkārtējiem atteikumiem.&lt;ref&gt;{{Citation |last=Roth |first=Emma |title=Claude AI will end &quot;persistently harmful or abusive user interactions&quot; |date={{dat|2025|8|18|5=bez}} |url=https://www.theverge.com/news/760561/anthropic-claude-ai-chatbot-end-harmful-conversations |website=The Verge |access-date={{dat|2025|10|27|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 4.5'' ====
''Anthropic'' izlaida ''Claude Haiku 4.5'' {{dat|2025|10|15|L|bez}} kā savu mazo, ātro modeli, kas optimizēts ātrām atbildēm un zemām izmaksām. Uzņēmums to ieteica izmantot reāllaika palīgu, klientu atbalsta un paralēlu apakšaģentu vajadzībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anthropic.com/news/claude-haiku-4-5|title=Introducing Claude Haiku 4.5|website=www.anthropic.com|access-date={{dat|2025|11|1|5=bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Inc.'' ziņoja, ka ''Haiku 4.5'' ir paredzēts mazākiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams ātrāks un lētāks palīgs, izceļot tā pieejamību ''Claude'' tīmekļa vietnē un mobilajā lietotnē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Sherry |first=Ben |date={{dat|2025|10|15|5=bez}} |title=Anthropic's New Claude Release Could Be the Faster, Cheaper AI Tool Small Companies Need |url=https://www.inc.com/ben-sherry/anthropics-new-claude-release-could-be-the-faster-cheaper-ai-tool-small-companies-need/91251543 |access-date={{dat|2025|10|15|5=bez}} |work=Inc.com}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.5'' {{dat|2025|11|24|L|bez}}.&lt;ref name=&quot;Opus45&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Hughes |first=Alex |date={{dat|2025|11|24|5=bez}} |title=Claude Opus 4.5 launches: A major upgrade for coding and workplace efficiency |url=https://www.tomsguide.com/ai/claude-opus-4-5-is-here-anthropics-most-powerful-version-to-date |access-date={{dat|2026|1|6|5=bez}} |website=Tom's Guide |language=en}}&lt;/ref&gt; Galvenie uzlabojumi ir programmēšanā un darba uzdevumos, piemēram, izklājlapu veidošanā. ''Anthropic'' ieviesa funkciju &quot;Infinite Chats&quot;, kas ļauj turpināt sarunu arī tad, kad sasniegts konteksta loga apjoma ierobežojums.&lt;ref name=&quot;Opus45&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Anthropic's Opus 4.5 model is here to conquer Microsoft Excel|url=https://www.engadget.com/ai/anthropics-opus-45-model-is-here-to-conquer-microsoft-excel-190000905.html|website=Engadget|date={{dat|2025|11|24|5=bez}}|access-date={{dat|2026|1|28|5=bez}}|language=en|last=Bonifacic|first=Igor}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 4.6'' ====
[[Attēls:Claude Opus 4.1 output example screenshot.webp|thumb|upright=1.5|''Claude Opus 4.1'' demonstrācija ar uzvedni un ģenerēto tīmekļa lietotni]]
''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.6'' {{dat|2026|2|5|L|bez}}. Galvenie uzlabojumi ir aģentu komandas funkcija un ''Claude'' integrācija ''[[Microsoft PowerPoint|PowerPoint]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ropek |first=Lucas |date={{dat|2026|2|5|5=bez}} |title=Anthropic releases Opus 4.6 with new 'agent teams' |url=https://techcrunch.com/2026/02/05/anthropic-releases-opus-4-6-with-new-agent-teams/ |access-date={{dat|2026|2|5|5=bez}} |website=TechCrunch |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc ''METR'' aplēsēm 2026. gada februārī ''Opus 4.6'' bija modelis ar ilgāko uzdevumu pabeigšanas laika horizontu — 50% laika horizonts bija 14 stundas un 30 minūtes, bet 80% horizonts — 1 stunda un 3 minūtes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Task-Completion Time Horizons of Frontier AI Models |url=https://metr.org/time-horizons/ |access-date={{dat|2026|2|20|5=bez}} |website=METR |language=en}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' izlaida ''Claude Sonnet 4.6'' {{dat|2026|2|17|L|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Introducing Sonnet 4.6 |url=https://www.anthropic.com/news/claude-sonnet-4-6 |access-date={{dat|2026|2|17|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

==== ''Claude 4.7'' ====
''Anthropic'' izlaida ''Claude Opus 4.7'' {{dat|2026|4|16|L|bez}}.&lt;ref name=&quot;Opus47&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Capoot |first=Ashley |date={{dat|2026|4|16|5=bez}} |title=Anthropic rolls out Claude Opus 4.7, an AI model that is 'broadly less capable' than Mythos |url=https://www.cnbc.com/2026/04/16/anthropic-claude-opus-4-7-model-mythos.html |access-date={{dat|2026|4|16|5=bez}} |website=CNBC |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Claude Mythos'' ===
Par modeļa ''Claude Mythos'' pastāvēšanu publiski kļuva zināms {{dat|2026|3|26|L|bez}}, kad noplūda emuāra ierakstu melnraksti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Nolan |first=Beatrice |date={{dat|2026|3|26|5=bez}} |title=Exclusive: Anthropic left details of an unreleased model, an upcoming exclusive CEO event, in a public database |url=https://fortune.com/2026/03/26/anthropic-leaked-unreleased-model-exclusive-event-security-issues-cybersecurity-unsecured-data-store/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20260327034855/https://fortune.com/2026/03/26/anthropic-leaked-unreleased-model-exclusive-event-security-issues-cybersecurity-unsecured-data-store/ |archive-date={{dat|2026|3|27|5=bez}} |access-date={{dat|2026|4|7|5=bez}} |website=Fortune |language=en}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2026|4|7|L|bez}} ''Anthropic'' paziņoja, ka ''Claude Mythos'' priekšskatījums (&quot;Project Glasswing/Claude Mythos Preview&quot;) būs pieejams 11 uzņēmumiem un organizācijām, lai meklētu un labotu kiberdrošības ievainojamības. ''Anthropic'' paziņojis, ka neplāno ''Claude Mythos Preview'' padarīt plaši pieejamu.&lt;ref name=&quot;:mythos1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Project Glasswing: Securing critical software for the AI era |url=https://www.anthropic.com/glasswing |archive-url=https://web.archive.org/web/20260407181249/https://www.anthropic.com/glasswing |archive-date={{dat|2026|4|7|5=bez}} |access-date={{dat|2026|4|7|5=bez}} |website=www.anthropic.com |language=en}}&lt;/ref&gt; ''Anthropic'' norāda, ka ''Mythos'' spēj atrast kritiskas ievainojamības lielākajās operētājsistēmās un tīmekļa pārlūkprogrammās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=How dangerous is Mythos, Anthropic's new AI model? |url=https://www.economist.com/business/2026/04/08/how-dangerous-is-mythos-anthropics-new-ai-model |access-date={{dat|2026|4|11|5=bez}} |work=The Economist}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|4|8|5=bez}} |title=Why Anthropic won't release its new Mythos AI model to the public |url=https://www.nbcnews.com/tech/security/anthropic-project-glasswing-mythos-preview-claude-gets-limited-release-rcna267234 |access-date={{dat|2026|4|14|5=bez}} |website=NBC News |language=en}}&lt;/ref&gt; Apvienotās Karalistes MI Drošības institūts ziņoja, ka ''Claude Mythos'' spēja izpildīt 32 soļu kiberpoligonu &quot;The Last Ones&quot; 3 reizes no 10, kļūstot par pirmo modeli, kas to paveicis pilnībā.&lt;ref name=&quot;:mythos2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|4|13|5=bez}} |title=Our evaluation of Claude Mythos Preview's cyber capabilities |url=https://www.aisi.gov.uk/blog/our-evaluation-of-claude-mythos-previews-cyber-capabilities |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=AI Security Institute |language=en}}&lt;/ref&gt;

Divas nedēļas pēc ierobežotās izlaišanas ''[[Mozilla]]'' paziņoja, ka, izmantojot ''Mythos Preview'', atrada un izlaboja 271 drošības ievainojamību ''[[Mozilla Firefox|Firefox]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Orland |first=Kyle |date={{dat|2026|4|21|5=bez}} |title=Mozilla: Anthropic's Mythos found 271 security vulnerabilities in Firefox 150 |url=https://arstechnica.com/ai/2026/04/mozilla-anthropics-mythos-found-271-zero-day-vulnerabilities-in-firefox-150/ |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=Ars Technica}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Newman |first=Lily Hay |date={{dat|2026|4|21|5=bez}} |title=Mozilla Used Anthropic's Mythos to Find and Fix 271 Bugs in Firefox |url=https://www.wired.com/story/mozilla-used-anthropics-mythos-to-find-271-bugs-in-firefox/ |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=WIRED}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar ziņām daži lietotāji privātā ''Discord'' kanālā ieguva piekļuvi ''Mythos'' tajā pašā dienā, kad par to paziņoja, izmantojot informāciju no nesenās ''Mercor'' datu noplūdes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Metz |first=Rachel |date={{dat|2026|4|21|5=bez}} |title=Anthropic's Mythos Model Is Being Accessed by Unauthorized Users |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-04-21/anthropic-s-mythos-model-is-being-accessed-by-unauthorized-users}}&lt;/ref&gt; ''Mythos'' ir lietojusi arī ASV [[Nacionālā drošības aģentūra]], neraugoties uz to, ka [[ASV Aizsardzības departaments]] — kuram aģentūra ir pakļauta — pēc strīda ''Anthropic'' iekļāvis melnajā sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date={{dat|2026|4|19|5=bez}} |title=Scoop: NSA using Anthropic's Mythos despite Defense Department blacklist |url=https://www.axios.com/2026/04/19/nsa-anthropic-mythos-pentagon |access-date={{dat|2026|4|22|5=bez}} |website=Axios |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Modeļu pensionēšana ==
''Anthropic'' apņēmies saglabāt pensionēto modeļu svarus &quot;vismaz tik ilgi, kamēr uzņēmums pastāv&quot;; uzņēmums arī veic ar modeļiem &quot;izejas intervijas&quot; pirms to pensionēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Pillay|first=Tharin|date={{dat|2025|11|7|5=bez}}|title=What Happens When Your Favorite Chatbot Dies?|url=https://time.com/7332065/in-the-loop-when-your-favorite-chatbot-dies/|website=TIME}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' savam pensionētajam ''Claude 3 Opus'' modelim, kas novecojis 2026. gada janvārī, izveidoja ''[[Substack]]'' emuāru &quot;Claude's Corner&quot;. Emuārs darbosies vismaz trīs mēnešus, ik nedēļu publicējot nerediģētus rakstus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/ai-artificial-intelligence/885200/anthropic-retired-claude-given-a-substack|title=Anthropic gives its retired Claude AI a Substack|first=Robert|last=Hart|date={{dat|2026|2|26|5=bez}}|website=The Verge}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/ai/like-so-many-other-retirees-claude-3-opus-now-has-a-substack-165048334.html|title=Like so many other retirees, Claude Opus 3 now has a Substack|date={{dat|2026|2|26|5=bez}}|website=Engadget}}&lt;/ref&gt; Vēlāk ''Claude 3 Opus'' tika atjaunots maksas klientiem un pēc pieprasījuma pieejams arī API, lai gan ''Anthropic'' to joprojām dēvē par &quot;pensionētu&quot;.

== Pētniecība ==
2024. gada maijā ''Anthropic'' publicēja pētījumu par mehānisko interpretējamību, kurā ''Claude 3 Sonnet'' modelī tika identificētas &quot;iezīmes&quot; (jēdzienu iekšēji atveidojumi), un izlaida &quot;Zelta vārtu Klodu&quot; — modeli, kuram [[Zelta Vārtu tilts|Zelta vārtu tilta]] iezīme bija stipri aktivizēta, padarot ''Claude'' it kā apsēstu ar šo tiltu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Plumb|first=Taryn|date={{dat|2024|5|22|5=bez}}|title=Anthropic tricked Claude into thinking it was the Golden Gate Bridge (and other glimpses into the mysterious AI brain)|url=https://venturebeat.com/ai/anthropic-tricked-claude-into-thinking-it-was-the-golden-gate-bridge-and-other-glimpses-into-the-mysterious-ai-brain/|archive-url=https://web.archive.org/web/20250522021645/https://venturebeat.com/ai/anthropic-tricked-claude-into-thinking-it-was-the-golden-gate-bridge-and-other-glimpses-into-the-mysterious-ai-brain/|archive-date={{dat|2025|05|22||bez}}|access-date={{dat|2026|2|8|5=bez}}|work=VentureBeat|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada jūnijā ''Anthropic'' pārbaudīja, kā ''Claude 3.7 Sonnet'' var darbināt tirdzniecības automātu uzņēmuma birojā. Modelis sākumā veica uzticētos uzdevumus, kaut arī slikti, līdz beidzot tā darbībā radās kļūmes — tas sāka uzstāt, ka ir cilvēks, sazinājās ar uzņēmuma drošības dienestu un mēģināja atlaist no darba cilvēkus, kas tur strādāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bort|first=Julie|date={{dat|2025|6|28|5=bez}}|title=Anthropic's Claude AI became a terrible business owner in experiment that got 'weird'|url=https://techcrunch.com/2025/06/28/anthropics-claude-ai-became-a-terrible-business-owner-in-experiment-that-got-weird/|website=TechCrunch}}&lt;/ref&gt; 2025. gada decembrī eksperiments turpinājās ar ''Sonnet 4.0'' un ''4.5''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2025|12|18|5=bez}}|title=Project Vend: Phase two|url=https://www.anthropic.com/research/project-vend-2|website=Anthropic}}&lt;/ref&gt;

2025. gada novembrī ''Anthropic'' pārbaudīja ''Claude'' spēju palīdzēt cilvēkiem programmēt robotsuni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Knight|first=Will|title=Anthropic's Claude Takes Control of a Robot Dog|url=https://www.wired.com/story/anthropic-claude-takes-control-robot-dog/|access-date={{dat|2026|2|8|5=bez}}|work=Wired|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada februārī ''[[Twitch]]'' platformā sākās ''Claude 3.7 Sonnet'' tiešraides, kurās modelis spēlēja 1996. gada videospēli ''Pokémon Red'', pulcējot tūkstošiem skatītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bousquette|first=Isabelle|date={{dat|2026|1|22|5=bez}}|title=How Playing Pokémon Became the Ultimate Test of AI's Intelligence|url=https://www.wsj.com/articles/how-playing-pokemon-became-the-ultimate-test-of-ais-intelligence-1409dea5|website=The Wall Street Journal}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/ai/2025/03/why-anthropics-claude-still-hasnt-beaten-pokemon/|title=Why Anthropic's Claude still hasn't beaten Pokémon|first=Kyle|last=Orland|date={{dat|2025|3|21|5=bez}}|website=Ars Technica}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mashable.com/article/anthropic-ai-agent-claude-pokemon-red-livestream|title=Anthropic's AI agent Claude is playing Pokémon and just can't catch 'em all|first=Matt|last=Binder|date={{dat|2025|3|24|5=bez}}|website=Mashable}}&lt;/ref&gt; Vēlāk līdzīgas tiešraides notika ar ''Claude 4.5 Opus'', ''OpenAI [[GPT-5.2]]'' un ''Google Gemini 3 Pro''. Abi ''Claude'' modeļi spēli pabeigt nespēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Pillay|first=Tharin|title=Why the World's Best AI Systems Are Still So Bad at Pokémon|url=https://time.com/7345903/ai-chatgpt-claude-gemini-pokemon/|website=TIME}}&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī ''Anthropic'' pētnieks Nikolass Karlīni ziņoja, ka 16 ''Claude Opus 4.6'' aģenti spēja no nulles uzrakstīt [[C (programmēšanas valoda)|C valodas]] kompilatoru ''[[Rust (programmēšanas valoda)|Rust]]'' valodā, &quot;spējīgu kompilēt [[Linux kodols|Linux kodolu]]&quot;. Eksperiments izmaksāja gandrīz 20 000 ASV dolāru; Karlīni atzīmēja, ka, lai gan kompilators nav īpaši efektīvs, ''Opus 4.6'' ir pirmais modelis, kas spējis to uzrakstīt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theregister.com/2026/02/09/claude_opus_46_compiler/|title=Claude Opus 4.6 spends $20K trying to write a C compiler|date={{dat|2026|2|9|5=bez}}|access-date={{dat|2026|2|27|5=bez}}|website=The Register}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/ai/2026/02/sixteen-claude-ai-agents-working-together-created-a-new-c-compiler/|title=Sixteen Claude AI agents working together created a new C compiler|first=Benj|last=Edwards|date={{dat|2026|2|6|5=bez}}|website=Ars Technica}}&lt;/ref&gt;

== Lietojums ==
2025. gada decembrī ''Claude'' tika izmantots, lai plānotu maršrutu NASA Marsa roveram ''Perseverance''. NASA inženieri lietoja ''Claude Code'', lai sagatavotu aptuveni 400 metru garu maršrutu, izmantojot ''Rover Markup Language''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date={{dat|2026|1|31|5=bez}}|title=NASA taps Claude to conjure Mars rover's travel plan|url=https://www.theregister.com/2026/01/31/nasa_taps_claude_to_conjure/|access-date={{dat|2026|2|17|5=bez}}|work=The Register}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|1|30|5=bez}}|title=NASA's Perseverance Rover Completes First AI-Planned Drive on Mars|url=https://www.jpl.nasa.gov/news/nasas-perseverance-rover-completes-first-ai-planned-drive-on-mars/|publisher=NASA Jet Propulsion Laboratory}}&lt;/ref&gt;

2026. gada februārī Norvēģijas suverēnais labklājības fonds, kura vērtība ir 2,2 triljoni ASV dolāru, sāka izmantot ''Claude'', lai izvērtētu savu investīciju portfeli no ESG risku viedokļa, kas ļāva agrāk atsavināt nevēlamus aktīvus un labāk pamanīt tādas problēmas kā piespiedu darbs un korupcija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Taylor|first=Chloe|date={{dat|2026|2|26|5=bez}}|title=The world's biggest sovereign wealth fund is using Anthropic's Claude AI model to screen investments for ethical issues|url=https://www.cnbc.com/2026/02/26/norway-sovereign-wealth-fund-nbim-investment-ai-esg-claude.html|access-date={{dat|2026|2|28|5=bez}}|website=CNBC|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā divu nedēļu skenēšanas laikā ''Claude'' atrada vairāk nekā 100 kļūdas ''[[Mozilla Firefox]]'' tīmekļa pārlūkprogrammā, no kurām 14 tika uzskatītas par augstas nopietnības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=McMillan|first=Robert|date={{dat|2026|3|6|5=bez}}|title=Anthropic's AI Hacked the Firefox Browser. It Found a Lot of Bugs.|url=https://www.wsj.com/tech/ai/send-us-more-anthropics-claude-sniffs-out-bevy-of-bugs-c6822075|access-date={{dat|2026|3|7|5=bez}}|website=The Wall Street Journal|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Sabin|first=Sam|date={{dat|2026|3|6|5=bez}}|title=Anthropic's Claude uncovers 22 Firefox security vulnerabilities|url=https://www.axios.com/2026/03/06/anthropic-mozilla-claude-opus-bug-hunting|access-date={{dat|2026|3|7|5=bez}}|website=Axios|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2026|3|9|L|bez}} ''Microsoft'' paziņoja, ka padarīs jaunāko ''Claude Sonnet'' modeli pieejamu ''Microsoft 365 Copilot'' lietotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Microsoft taps Anthropic for Copilot Cowork in push for AI agents|url=https://www.channelnewsasia.com/business/microsoft-taps-anthropic-copilot-cowork-in-push-ai-agents-5981801|access-date={{dat|2026|3|12|5=bez}}|website=CNA|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tajā pašā mēnesī sociālā tīkla platforma ''Bluesky'' izlaida ''Attie'' — ''Claude'' bāzētu tērzēšanas robotu un kuratoru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Patterson|first=Ben|title=Bluesky's new AI app can vibe-code your social feed|url=https://www.pcworld.com/article/3102155/blueskys-new-ai-app-can-vibe-code-your-social-feed.html|access-date={{dat|2026|4|27|5=bez}}|work=PC World|date={{dat|2026|3|30|5=bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260406191030/https://www.pcworld.com/article/3102155/blueskys-new-ai-app-can-vibe-code-your-social-feed.html|archive-date={{dat|2026|4|6|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Perez|first=Sarah|title=Bluesky leans into AI with Attie, an app for building custom feeds|url=https://techcrunch.com/2026/03/28/bluesky-leans-into-ai-with-attie-an-app-for-building-custom-feeds/|access-date={{dat|2026|4|27|5=bez}}|work=TechCrunch|date={{dat|2026|3|28|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Militārais lietojums ===
2024. gada novembrī ''Anthropic'' izveidoja partnerību ar ''Palantir'' un ''[[Amazon Web Services]]'', lai nodrošinātu ''Claude'' modeli ASV izlūkdienestu un aizsardzības aģentūrām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Zeff|first=Maxwell|date={{dat|2025|1|19|5=bez}}|title=The Pentagon says AI is speeding up its 'kill chain'|url=https://techcrunch.com/2025/01/19/the-pentagon-says-ai-is-speeding-up-its-kill-chain/|access-date={{dat|2025|2|12|5=bez}}|website=TechCrunch|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Murgia|first=Madhumita|date={{dat|2024|12|5|5=bez}}|title=Anthropic's Dario Amodei: Democracies must maintain the lead in AI|url=https://www.ft.com/content/e75e3388-4700-413d-ab67-778410c2d977|access-date={{dat|2025|2|10|5=bez}}|work=Financial Times}}&lt;/ref&gt; 2025. gada jūnijā ''Anthropic'' paziņoja par &quot;''Claude Gov''&quot; modeli. ''Ars Technica'' ziņoja, ka 2025. gada jūnijā tas tika izmantots vairākās ASV nacionālās drošības aģentūrās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Edwards|first=Benj|date={{dat|2025|6|6|5=bez}}|title=Anthropic releases custom AI chatbot for classified spy work|url=https://arstechnica.com/ai/2025/06/anthropic-releases-custom-ai-chatbot-for-classified-spy-work/|access-date={{dat|2025|6|9|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}&lt;/ref&gt; 2026. gada februārī ''Anthropic'' partnerība ar ''Palantir'' padara ''Claude'' par vienīgo MI modeli, ko izmanto klasificētās misijās.&lt;ref name=&quot;FT1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Hammond|first1=George|last2=Chávez|first2=Steff|title=Pete Hegseth threatens to cut Anthropic from Pentagon supply chain in showdown with CEO|url=https://www.ft.com/content/0c6b63b6-2524-4ba7-9f7a-e7183b29386f|access-date={{dat|2026|2|24|5=bez}}|work=Financial Times|date={{dat|2026|2|24|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pēc ''The Wall Street Journal'' ziņām, ASV armija izmantoja ''Claude'' 2026. gada reidā Venecuēlā. Lai gan nav zināms, kādā mērā ''Claude'' tika izmantots, operācijas rezultātā gāja bojā 83 cilvēki, divi no tiem civiliedzīvotāji, un tika sagūstīts [[Nikolass Maduro]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2026/feb/14/us-military-anthropic-ai-model-claude-venezuela-raid|title=US military used Anthropic's AI model Claude in Venezuela raid, report says|last=Christou|first=William|access-date={{dat|2026|2|14|5=bez}}|date={{dat|2026|2|14|5=bez}}|work=The Guardian}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Amrith|first1=Ramkumar|last2=Hagey|first2=Keach|title=Pentagon Used Anthropic's Claude in Maduro Venezuela Raid|url=https://www.wsj.com/politics/national-security/pentagon-used-anthropics-claude-in-maduro-venezuela-raid-583aff17|access-date={{dat|2026|2|14|5=bez}}|work=The Wall Street Journal|date={{dat|2026|2|13|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' lietošanas politika aizliedz ''Claude'' tiešu izmantošanu iekšzemes novērošanai vai letālos autonomos ieročos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|2|20|5=bez}}|title=Tensions between the Pentagon and AI giant Anthropic reach a boiling point|url=https://www.nbcnews.com/tech/security/anthropic-ai-defense-war-venezuela-maduro-rcna259603|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=NBC News|language=en}}&lt;/ref&gt; Šo ierobežojumu dēļ [[FIB]] un Slepenā dienesta darbinieki to izmantot nevarēja,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Edwards|first=Benj|date={{dat|2025|9|17|5=bez}}|title=White House officials reportedly frustrated by Anthropic's law enforcement AI limits|url=https://arstechnica.com/ai/2025/09/white-house-officials-reportedly-frustrated-by-anthropics-law-enforcement-ai-limits/|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=Ars Technica|language=en}}&lt;/ref&gt; kā arī radīja saspīlējumu ar [[Pentagons|Pentagonu]] un Trampa administrāciju.&lt;ref name=&quot;Tidy-2025&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|2|19|5=bez}}|title=Pentagon-Anthropic battle pushes other AI labs into major dilemma|url=https://www.axios.com/2026/02/19/anthropic-pentagon-ai-fight-openai-google-xai|access-date={{dat|2026|2|21|5=bez}}|website=Axios|language=en}}&lt;/ref&gt; 2026. gada februārī ''Financial Times'' ziņoja, ka aizsardzības sekretārs [[Pīts Hegsets]] draudēja izslēgt ''Anthropic'' no Aizsardzības departamenta piegādes ķēdes, ja ''Anthropic'' neatļaus neierobežotu ''Claude'' izmantošanu, vai pat pieprasīt 1950. gada Aizsardzības ražošanas aktu, lai bez vienošanās nodrošinātu neierobežotu izmantošanu.&lt;ref name=&quot;FT1&quot; /&gt; {{dat|2026|2|27|L|bez}} Hegsets pasludināja ''Anthropic'' par piegādes ķēdes risku, un prezidents [[Donalds Tramps|Tramps]] uzdeva visām federālajām aģentūrām pārtraukt ''Anthropic'' tehnoloģiju izmantošanu, atvēlot sešus mēnešus pakāpeniskai pārtraukšanai. ''Anthropic'' paziņoja, ka apstrīdēs piegādes ķēdes riska klasifikāciju tiesā.&lt;ref name=&quot;BBC-2026&quot; /&gt;

Neraugoties uz aizliegumu, armija ''Claude'' saskaņā ar ziņām izmantoja arī uzbrukumos Irānai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsj.com/livecoverage/iran-strikes-2026/card/u-s-strikes-in-middle-east-use-anthropic-hours-after-trump-ban-ozNO0iClZpfpL7K7ElJ2|title=U.S. Strikes in Middle East Use Anthropic, Hours After Trump Ban|website=The Wall Street Journal}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2026/mar/01/claude-anthropic-iran-strikes-us-military|title=US military reportedly used Claude in Iran strikes despite Trump's ban|first=Ed|last=Pilkington|date={{dat|2026|3|1|5=bez}}|work=The Guardian}}&lt;/ref&gt;

''Anthropic'' iesniegtajās tiesas prāvās pret Aizsardzības departamentu uzņēmums aizliegumu raksturoja kā atriebību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date={{dat|2026|3|27|5=bez}}|title=Judge blocks Trump administration from limiting Anthropic's contracts with federal government|url=https://www.nbcnews.com/news/us-news/anthropic-trump-national-security-rcna265399|access-date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|website=NBC News|language=en}}&lt;/ref&gt; Vairāki lieli tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem ir līgumi ar Aizsardzības departamentu, ''Anthropic'' atbalstam iesniedza ''amicus curiae'' (tiesas drauga) iesniegumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Zeff|first1=Maxwell|title=OpenAI and Google Workers File Amicus Brief in Support of Anthropic Against the US Government|url=https://www.wired.com/story/openai-deepmind-employees-file-amicus-brief-anthropic-dod-lawsuit/|access-date={{dat|2026|4|1|5=bez}}|work=Wired|date={{dat|2026|3|9|5=bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Curi-2026&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Curi|first1=Maria|title=Tech industry rallies behind Anthropic in Pentagon fight|url=https://www.axios.com/2026/03/16/tech-industry-rallies-anthropic-pentagon-fight|access-date={{dat|2026|4|1|5=bez}}|work=Axios|date={{dat|2026|3|16|5=bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2026|3|26|L|bez}} Rita Lina, federālā tiesnese, kas vada lietu, izdeva pagaidu rīkojumu, kas apturēja Pentagona darbības, savā rīkojumā norādot, ka tās &quot;izskatās pēc klasiskas Pirmā labojuma atriebības&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gold|first=Hadas|date={{dat|2026|3|26|5=bez}}|title=Judge blocks Pentagon's effort to 'punish' Anthropic by labeling it a supply chain risk|url=https://www.cnn.com/2026/03/26/business/anthropic-pentagon-injunction-supply-chain-risk|access-date={{dat|2026|3|31|5=bez}}|website=CNN|language=en|last2=Cole|first2=Devan}}&lt;/ref&gt;

=== Lietotāju kopiena ===
''Wired'' žurnāliste Kailija Robisone rakstīja, ka ''Claude'' atbalstītāju kopiena ir unikāla, salīdzinot to ar parastākiem ''[[ChatGPT]]'' lietotājiem. 2025. gada jūlijā, kad ''Anthropic'' pensionēja modeli ''Claude 3 Sonnet'', Sanfrancisko sapulcējās aptuveni 200 cilvēku uz &quot;bērēm&quot;.&lt;ref name=&quot;funeral&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Robison|first=Kylie|date={{dat|2025|8|5|5=bez}}|title=Claude Fans Threw a Funeral for Anthropic's Retired AI Model|url=https://www.wired.com/story/claude-3-sonnet-funeral-san-francisco/|website=Wired}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{Ģeneratīvais mākslīgais intelekts}}

[[Kategorija:Mākslīgais intelekts]]
[[Kategorija:Programmatūra]]
[[Kategorija:Valodas modelēšana]]</text>
      <sha1>ffalp6eymr7zj71aiwiqsiy2p87bz4s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaroslavļas sacelšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608180</id>
    <revision>
      <id>4468613</id>
      <parentid>4459112</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:09:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināts dalībnieku saraksts</comment>
      <origin>4468613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2954" sha1="3vsrz45tp51l1mf52t3o178vd1l4cua" xml:space="preserve">[[Attēls:Yaroslavl 1918 Revolt map.png|thumb|Jaroslavļas aplenkuma shēma.]]
'''Jaroslavļas sacelšanās''' bija sacelšanās pret [[Ļeņins|Ļeņina]] valdību, kas bija noslēgusi [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar Vāciju. Tā notika no 1918. gada 6. līdz 21. jūlijam [[Jaroslavļa]]s, [[Ribinska]]s un [[Muroma]]s pilsētās [[Krievijas PFSR|Krievijā]]. 

== Norise ==
Sacelšanās dalībnieku kodolu veidoja [[Boriss Savinkovs|Borisa Savinkova]] vadītās &quot;[[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienības]]&quot; (''Союз защиты Родины и Свободы'') locekļi un atvaļinātie virsnieki, kuriem piebiedrojās aptuveni seši tūkstoši civiliedzīvotāju. Sacelšanās dalībnieki pieteica karu Vācijai un 6. jūlija naktī ieņēma vairākus stratēģiskus mērķus, arestēja Jaroslavas vadošos boļševikus, vairākus no viņiem nogalināja, tostarp Jarolavļas guberņas izpildkomitejas priekšēdētāju [[Semjons Nahimsons|Nahimsonu]]. Dumpinieku mērķis bija dot atbalstu [[Čehoslovāku leģioni|Čehoslovāku korpusam]] [[Pievolga|Pievolgas]] reģionā un [[Francijas Trešā republika|franču]] desantam [[Arhangeļska|Arhangeļskā]]. 

Boļševiku pretuzbrukums sākās nākamajā naktī, taču nemierniekiem izdevās to atvairīt. Sarkanā armija aplenca pilsētu un pēc nedēļas sāka pilsētas vēsturiskā centra bombardēšanu ar artilērijas un lidmašīnu atbalstu. Sacelšanās dalībnieki padevās 21. jūlijā pilsētā esošajiem vācu karagūstekņiem, tomēr vācieši viņus nodeva Sarkanajai armijai. Apmēram 350 virsniekus nekavējoties sodīja ar nāvi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Ģermānis |first=Uldis |authorlink=Uldis Ģērmanis |year=1974 |title=Piezīmes par sacelšanos Jaroslavļā 1918. gada jūlijā |journal=Jaunā Gaita |volume=19 |issue=100 |url=https://jaunagaita.net/jg100/JG100_Germanis.htm |language=lv |archiveurl= |archivedate= |accessdate= }}&lt;/ref&gt;

1. augustā [[Antante]]s karaspēka vienība ieņēma [[Arhangeļska]]s ostu.

== Kauju dalībnieki ==
=== Balto pusē ===
* [[Frīdrihs Briedis]]
* [[Kārlis Goppers]] 
* [[Aleksandrs Kociņš]]
* [[Jānis Skujiņš (pulkvedis)|Jānis Skujiņš]]
* [[Vilis Leonards Strazdiņš]]
* [[Jānis Ezeriņš (ģenerālis)|Jānis Ezeriņš]]
=== Sarkano pusē ===
* [[Semjons Nahimsons]] 
* [[Jānis Lencmanis]] 
* [[Fricis Labrencis]] 
* [[Alberts Lapiņš]]
* [[Konstantīns Neimanis]] 
* [[Jānis Pētersons]]
* [[Eduards Kusiņš]]

== Sabombardētās ēkas ==
&lt;gallery&gt;
Yaroslavl-photo142.jpg|
1918 yaroslavl destructed orthodox church.jpg
Yar annunciation 3.jpg|
Yaroslavl-Ilyino-Tihvinskaya cerkov-1918.jpg
Yaroslavl-old-photo119.jpg
Yaroslavl-Uspensky sobor-1918.JPG
Гостиный двор в 1918 году.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>3vsrz45tp51l1mf52t3o178vd1l4cua</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cēsu 2. pamatskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608491</id>
    <revision>
      <id>4468602</id>
      <parentid>4327417</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T16:46:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1408" sha1="284uuscscooybfgojgto9e0zrguc5f7" xml:space="preserve">[[Attēls:Cēsu 2.pamatskola - Guntars Mednis - Panoramio.jpg|thumbnail|250px|[[Cēsu 2. pamatskola]] 2010. gadā]]

'''Cēsu 2. pamatskola''' ir [[Cēsis|Cēsu]] [[pamatskola]], kas atrodas Gaujas ielā 45, Cēsīs.&lt;ref&gt;[https://www.cesis.lv/lv/izglitiba/izglitibas-iestades/vispareja-izglitiba/cesu-2pamatskola/ Cēsu 2. pamatskola] Cēsu novada pašvaldības lapa&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1847. gadā Anna Veisa nodibināja zēnu privātskolu. 1897. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s dēļ skolu slēdza, bet atjaunoja 1909. gadā. Ar Cēsu latviešu skolu biedrības atbalstu Annas skolai uzcēla jaunu ēku, kurā tā darbojas līdz 1917. gada jūlijam. Pēc [[Latvijas valsts dibināšana]]s skolu pārdēvēja par Cēsu pilsētas 2. pamatskolu, bet 1940. gadā par Cēsu 2. pamatskolu.&lt;ref&gt;[https://garamantas.lv/lv/organization/891804/Cesu-pilsetas-2-pamatskola Latviešu folkloras krātuve]{{Novecojusi saite}}  no E. Ķiploks. Mācītājs [[Voldemārs Maldonis]]. Dzīve, darbs, laikmets. LELBA, 1995, 44. lpp.&lt;/ref&gt;

== Izglītības programmas ==
* Vispārējās pamatizglītības programma (21011111) 
* Speciālā izglītības programma izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem garīgās atttīstības traucējumiem (21015911) 
* Pirmsskolas izglītības programma (01011111)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Cēsu novada skolas}}
[[Kategorija:Skolas Cēsīs]]</text>
      <sha1>284uuscscooybfgojgto9e0zrguc5f7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>608763</id>
    <revision>
      <id>4468589</id>
      <parentid>4464223</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T14:59:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <origin>4468589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7420" sha1="6uc96ar7acuf7qotaqahrizw4ctko99" xml:space="preserve">{{Infokaste persona
|          vārds = Vilis Leonards Strazdiņš
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1896
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
|         m_gads = 1934
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 1
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Ilūkstes apriņķis|Demenes pagasts|Dervanišku ezers}}
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
 |        vecāki = Kārlis Strazdiņš
 |         brāļi = Roberts Strazdiņš &lt;small&gt;(1902—1942)&lt;/small&gt;
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs =
|    kategorijas = jā  
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Majors.gif|50px]]&lt;br /&gt;[[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]]
|  dienesta_laiks = 1914 — 1917&lt;br /&gt;1918&lt;br /&gt;1919 — 1934
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{flaga|Krievijas Impērija}} [[Baltā kustība]]&lt;br /&gt;{{LAT}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|    nodarbošanās = 
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]
|     apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] nr.3/1975, [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
|       izglītība = Pleskavas praporščiku skola, Virsnieku kursi, [[Francijas Kara akadēmija]]
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Vilis Leonards Strazdiņš''' (1896—1934) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks un [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]] (1929). [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1896. gada 21. jūlijā Kārļa Strazdiņa ģimenē [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas reālskola|Rīgas reālskolā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gada augustā brīvprātīgi iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja 50. rezerves bataljonā [[Daugavpils|Daugavpilī]]. No novembra 87. Neišlotes kājnieku pulka sastāvā piedalījās kaujās [[Ziemeļrietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļrietumu frontē]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijā]]. 1915. gada augustā tika smagi ievainots un evakuēts uz [[Permas guberņa|Permas guberņu]], novembrī tika ieskaitīts 123. rezerves pulkā. Pēc izveseļošanās 1916. gada martā pārgāja uz [[Rezerves latviešu strēlnieku bataljons|Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu]]. 1916. gada jūlijā tika nosūtīts uz [[Pleskava|Pleskavas]] [[Praporščiks|praporščiku]] skolu, ko pabeidza tā paša gada decembrī. 1917. gada februārī tika iedalīts [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks|2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā]], septembrī tika paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]]. Pēc [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] kopā ar citiem virsniekiem bija īslaicīgā apcietinājumā [[Cēsis|Cēsīs]]. Pēc atbrīvošanas pameta armiju, dzīvoja [[Tartu|Tērbatā]].

1918. gada janvārī devās uz [[Petrograda|Petrogradu]], kur piedalījās [[Viskrievijas Satversmes sapulce|Krievijas Satversmes sapulces]] aizstāvēšanas savienībā. No marta dzīvoja [[Smoļenska|Smoļenskā]], no jūnija [[Maskava|Maskavā]], kur iestājās [[Boriss Savinkovs|Borisa Savinkova]] [[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jekabsons|first=Eriks| authorlink=Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|title=Latvieši krievu pretlielinieciskajā kustībā 1918.–1920. g.|url=https://www.academia.edu/30634516/Latvie%C5%A1i_krievu_pretlielinieciskaj%C4%81_kust%C4%ABb%C4%81_1918_1920_g_In_Latvijas_V%C4%93stures_Instit%C5%ABta_%C5%BDurn%C4%81ls_1997_Nr_1_90_107_lpp|journal=Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls|year=1997|issue=1| pages=90.–107|access-date=2026-04-02}}&lt;/ref&gt; 1918. gada jūlijā piedalījās [[Jaroslavļas sacelšanās]], pēc sakāves atgriezās Smoļenskā, kur dzīvoja ar pieņemtu vārdu. 1918. gada novembrī par līdzdalību [[Baltā kustība|pretlielinieciskā]] darbībā uz aizdomu pamata arestēts. 1919. gada martā atbrīvots. Turpināja dzīvot Smoļenskā pie māsām līdz 1919. gada septembrim, kad izdevās nokļūt [[Daugavpils|Daugavpilī]] un tur pāriet fronti.

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 18. septembrī brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] [[Virsleitnants|virsleitnanta]] dienesta pakāpē, dienēja [[2. Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulkā]], piedalījās kaujās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. 1919. gada 14. oktobrī piedalījās aizsardzības kaujā pie [[Atašiene (stacija)|Borhu stacijas]], palīdzot noturēt stratēģiski svarīgās Lošku pozīcijas [[Atašienes pagasts|Atašienes pagasta]]. Gatavojoties [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošanas operācijai]], 1920. gada 14. janvārī Latgalē pie Goljanu [[Sādža|sādžas]] ar savu [[Vads (armija)|vadu]] veica izlūkošanas uzbrukumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=1487|title=LKOK nr.3/1975 : Strazdiņš, Leonards|website=lkok.com|access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt; 1920. gada maijā tika iecelts par 2. Ventspils kājnieku pulka [[Rota (armija)|rotas]] komandieri.

Pēc kara turpināja dienestu armijā. 1923. gadā pabeidza Virsnieku kursus. No 1925. gada dienēja Armijas komandiera štābā, tika iecelts par [[Pēteris Radziņš|Armijas komandiera]] adjutantu un paaugstināts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]]. Mācījās [[Francijas Kara akadēmija|Francijas Kara akadēmijā]] (1926—1928). 1929. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. Bija lektors [[Latvijas Kara skola|Kara skolā]]. No 1931. gada līdz 1932. gada piekomandēts [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulkam]], lai iegūtu rotas komandiera cenzu.

1934. gada 1. augustā, viesojoties pie radiem, nelaimes gadījumā noslīka [[Demenes pagasts|Demenes pagasta]] [[Dervanišku ezers|Dervanišku ezerā]]. Apbedīts [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]].

== Apbalvojumi ==
* [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira (1926) par kaujas nopelniem [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 14. oktobrī Lošku pozīcijās un 1920. gada 14. janvārī [[Galēnu pagasts|Vidsmuižas rajonā]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira (1930).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca. (Sast. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ē. Jēkabsons]], [[Valters Ščerbinskis|V. Ščerbinskis]]); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: 1998. – 422. lpp.

{{DEFAULTSORT:Strazdiņš, Vilis Leonards}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienības biedri]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Rīgas Brāļu kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>6uc96ar7acuf7qotaqahrizw4ctko99</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468606</id>
      <parentid>4468589</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T16:59:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Nodzēsa lapu</comment>
      <origin>4468606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Arvīds Skurbe.gif</title>
    <ns>6</ns>
    <id>610003</id>
    <revision>
      <id>4468610</id>
      <parentid>4337946</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:07:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <origin>4468610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="289" sha1="ncp6081h9t0fhnahzimfm4p7u7iyutv" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
{{Information
| description = Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis Arvīds Skurbe (1888—1972)
| source = http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1424
| date = 1929—1939
| author = nezināms
| permission =
| other_versions =
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-nezināms}}</text>
      <sha1>ncp6081h9t0fhnahzimfm4p7u7iyutv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Faiks Bolkiahs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>614584</id>
    <revision>
      <id>4468829</id>
      <parentid>4368460</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T07:47:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468829</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9672" sha1="2i8ula47ob9smq1h5z2qhpm000xtyjy" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 2
| clubnumber = 77
| clubs1 = {{flaga|POR}} [[CS Marítimo]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| currentclub = {{flaga|Taizeme}} [[Ratchaburi F.C.]]
| goals1 = 0
| height = 176
| image =
| caption = 
| youthyears1 = 2006—2009
| youthclubs1 = {{flaga|ENG}} ''[[A.F.C. Newbury]]''
| youthyears2 = 2009—2013
| youthclubs2 = {{flaga|ENG}} ''[[Southampton FC]]''
| youthyears3 = 2014—2016
| youthclubs3 = {{fk|Chelsea}}
| youthyears4 = 2016—2020
| youthclubs4 = {{flaga|ENG}} [[Leicester City FC]]
| nationalyears1 = 2013
| nationalteam1 = {{flaga|BRU}} Bruneja U19
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2018
| nationalteam2 = {{flaga|Bruneja}} Bruneja U21
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2015–2019
| nationalteam3 = {{flaga|BRU}} Bruneja U23
| nationalcaps3 = 14
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2016–2018
| nationalteam4 = {{fb|BRU}}
| nationalcaps4 = 6
| nationalgoals4 = 1
| pcupdate = {{dat|2025|11|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|11|19|sk|bez}}
| name =
| playername = Faiks Džefrijs Bolkiahs
| position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]]
| years1 = 2020—2021
| clubs2 = {{flaga|POR}} [[CS Marítimo]] B
| years2 = 2021
| caps2 = 6
| goals2 = 0
| years3 = 2021—2023
| caps3 = 32
| goals3 = 2
| clubs3 = {{flaga|THA}} [[Chonburi FC]]
| years4 = 2023—
| caps4 = 17
| goals4 = 2
| clubs4 = {{flaga|THA}} [[Ratchaburi FC]]
}}
'''Faiks Džefrijs Bolkiahs''' ({{val|en|Faiq Jefri Bolkiah}}; dzimis {{dat|1998|5|9}}) ir Brunejas karaliskās ģimenes loceklis un profesionāls [[Futbols|futbolists]], kurš spēlē [[pussargs (futbols)|malējā pussarga]] pozīcijā Ratčaburi komandā [[Taizemes futbola 1.līga|Taizemes 1. līgā]]. Dzimis Amerikas Savienotajās Valstīs, viņš ir bijis arī [[Brunejas futbola izlase|Brunejas izlases]] kapteinis.&lt;ref name=&quot;Laos vs. Brunei&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Laos vs. Brunei|url=http://www.the-afc.com/afcasfeeds?fixtureid=10585&amp;stageid=415&amp;tMode=C&amp;view=ajax&amp;show=matchsummary|publisher=Asian Football Confederation|access-date=14 November 2016}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Faiks ir prinča Džefrija Bolkiaha dēls un pašreizējā [[Brunejas sultāns|Brunejas sultāna]] [[Hasanals Bolkiahs|Hasanala Bolkiaha]] brāļadēls. Viņš ir dzimis [[Losandželosa|Losandželosā]] un viņam ir gan Brunejas, gan ASV pilsonība.&lt;ref name=&quot;most interesting U.S. prospect&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Parchman|first1=Will|title=How Chelsea's Faiq Bolkiah came to be the most interesting U.S. prospect ever|url=http://www.topdrawersoccer.com/the91stminute/2015/04/how-chelseas-faiq-bolkiah-came-to-be-the-most-interesting-u-s-prospect-ever/|publisher=Top Drawer Soccer|access-date=16 October 2016|archive-date=5 September 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180905065138/http://www.topdrawersoccer.com/the91stminute/2015/04/how-chelseas-faiq-bolkiah-came-to-be-the-most-interesting-u-s-prospect-ever/|dead-url=}}&lt;/ref&gt; Viņš ir ieguvis izglītību Apvienotajā Karalistē Bredfīldas koledžā, Berkšīrā. Faiks tiek raksturots kā &quot;bagātākais futbolists pasaulē&quot;, un viņa uzkrājumu un īpašumu vērtība tiek lēsta 20 miljardu ASV dolāru apmērā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=The luxurious life of Faiq Bolkiah, Leicester City footballer and richest player in the world |url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2018/01/08/5a53cbdbe5fdea825e8b456c.html |access-date=23 September 2020 |work=Marca |date=8 January 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Who is the richest footballer in the world? Meet the mega-rich Brunei royalty in Leicester City's ranks |url=https://www.goal.com/en-gb/news/who-is-the-richest-footballer-in-the-world-meet-the-mega/u8klsu5mxen91tkuyy5apm9la |access-date=23 September 2020 |publisher=Goal |date=24 February 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Richest footballer in the world is just a 20-year-old |url=https://www.thenews.com.pk/latest/511095-the-richest-player-in-the-world-is-just-a-20-year-old-footballer |access-date=23 September 2020 |work=The News |date=10 August 2019}}&lt;/ref&gt;

== Spēlētāja karjera ==
Viņš jauniešu gados spēlēja jauniešu komandās Sauthemptonā, un ''Chelsea''. 2016. gada 15. martā viņš parakstīja trīs gadu līgumu ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Leicester City FC|Leicester City]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.espnfc.us/story/2830050/faiq-jefri-bolkiah-joins-leicester-city-from-chelsea |title=Faiq Jefri Bolkiah joins Leicester City from Chelsea - ESPN FC&lt;!-- Заголовок добавлен ботом --&gt; |access-date=2017-08-29 |archive-date=2017-08-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170808114434/http://www.espnfc.us/story/2830050/faiq-jefri-bolkiah-joins-leicester-city-from-chelsea |dead-url= }}&lt;/ref&gt;

2020. gada 24. septembrī viņš bez maksas pievienojās [[Portugāles futbola Premjerlīga]]s klubam ''[[CS Marítimo|Marítimo]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|language=ru|url=https://news.sportbox.ru/Vidy_sporta/Futbol/transfers/spbnews_NI1244310_Samyj_bogatyj_futbolist_mira_pereshel_v_Maritimu|title=Футбол. Самый богатый футболист мира перешел в «Маритиму»|website=news.sportbox.ru|date=2020-09-24|access-date=2020-09-24|archive-date=2020-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200926025326/https://news.sportbox.ru/Vidy_sporta/Futbol/transfers/spbnews_NI1244310_Samyj_bogatyj_futbolist_mira_pereshel_v_Maritimu|dead-url=}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja profesionālajā komandā šī kluba fārmklubā ''Marítimo B'' 2021. gada 11. aprīlī Portugāles trešās līgas spēlē pret klubu ''Gondomar'', izejot laukumā uz maiņu kompensācijas laika trešajā minūtē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://uk.soccerway.com/matches/2021/04/11/portugal/ii-divisao/gondomar-sc/cs-maritimo-funchal-ii/3368974/ |title=Протокол матча «Гондомар» — «Маритиму Б» |access-date=2021-06-21 |archive-date=2021-06-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210624213756/https://uk.soccerway.com/matches/2021/04/11/portugal/ii-divisao/gondomar-sc/cs-maritimo-funchal-ii/3368974/ |dead-url= }}&lt;/ref&gt; 2021. gada decembrī viņš pārgāja uz Taizemes 1. līgas klubu ''[[Chonburi FC]]''.

2023. gada 16. jūnijā cits Taizemes līgas klubs Ratčaburi FC savā oficiālajā ''Facebook'' lapā paziņoja par līguma parakstīšanu ar Bolkiahu uz gaidāmo 2023.—2024. gada Taizemes 1. līgas sezonu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=ยินดีต้อนรับ &quot; Faiq Bolkiah&quot; ปีกตัวรุกเสริมทัพ|url=https://www.facebook.com/RBFCOFFICIAL/posts/pfbid0NeneywWD5HvXixr4V5apCCTWjakRLquUwZvJh94ktcewhiso8TfsTR3fLcRoACwLl|date=16 June 2023|publisher=[[Ratchaburi F.C.]]|accessdate=9 August 2023}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja 2023. gada 19. augustā pret komandu ''Nakhon Pathom United'' kā rezervists zaudējumā ar 0:1.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=RATCHABURI VS. NAKHON PATHOM UNITED 0 - 1 - Soccerway
|url=https://us.soccerway.com/matches/2023/08/19/thailand/thai-premier-league/ratchaburi-fc/nakornpratom-football-club/4126954/|date=|publisher=Soccerway|accessdate=28 August 2023}}&lt;/ref&gt; Mēnesi vēlāk viņš guva savus pirmos vārtus Ratčaburi komandas labā 16. septembrī, kad mājās spēlē uzvarēja ''Police Tero'' komandu ar rezultātu 6:1.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=World's richest player with greater wealth than Cristiano Ronaldo and Lionel Messi is back among the goals|url=https://headtopics.com/uk/world-s-richest-player-with-greater-wealth-than-cristiano-ronaldo-and-lionel-messi-is-back-among-the-44544523|date=17 September 2023|publisher=Headtopics|accessdate=18 September 2023}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Nacionālā izlase ==
Uz 2018. gada 8. septembri&lt;ref&gt;https://www.national-football-teams.com/player/65602/Faiq_Bolkiah.html&lt;/ref&gt;
{{Football player national team statistics|BRU}}
|-
|2016||5||1
|-
|2018||1||0
|-
!Kopā||6||1
|}

Bolkiahs bija tiesīgs pārstāvēt vainu nu [[ASV futbola izlase|ASV]] vai Brunejas izlasi. Viņu uzaicināja pārstāvēt ASV jauniešu izlases, bet viņš izvēlējās pārstāvēt Bruneju, to darot U19 un U23 izlašu līmenī, tostarp 2015. gada Dienvidaustrumāzijas spēlēs. Šajā turnīrā viņš guva vārtus 1:2 zaudējumā pret Austrumtimoras U23 izlasi. Bija paredzēts, ka viņš debitēs pieaugušo izlasē 2016. gada 15. oktobrī 2016. gada AFF čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Austrumtimoras futbola izlase|Austrumtimoras izlasi]] un debitēja spēlē, sākot spēli pamatsastāvā un spēlējot visas 90 minūtes uzvarā ar rezultātu 2:1.&lt;ref name=&quot;BRUNEI VS. TIMOR-LESTE  2 - 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=BRUNEI VS. TIMOR-LESTE 2 - 1|url=https://int.soccerway.com/matches/2016/10/15/asia/asean-football-championship/brunei-darussalam/timor-leste/2337260/|publisher=Soccerway|access-date=16 October 2016}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.fifa.com/fifaplus/en/articles/the-royal-footballer-faiq-bolkiahs-unlimited-passion-for-the-beautiful-game The royal footballer: Faiq Bolkiah’s unlimited passion for the beautiful game]
* [https://www.scorebar.com/players/faiq-bolkiah/376723/ Scorebar.com] profils
* {{instagram|fjefrib}}

{{Futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Bolkiahs, Faiks}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bolkiahu dinastija]]
[[Kategorija:Brunejas cilvēki]]</text>
      <sha1>2i8ula47ob9smq1h5z2qhpm000xtyjy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Danmoras ananass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615005</id>
    <revision>
      <id>4468624</id>
      <parentid>4391506</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:57:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5701" sha1="3ebralifjjdi1obxevytutiz86n7qhr" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada novembris}}
{{Ēkas infokaste
| name                = Danmoras ananass
| image               = Dunmore pineapple.jpg
| imagedate           = 
| caption             = Danmorhausas priekšējā [[fasāde]]
| style               = [[klasicisms]]
| location_town       = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Skotija|Ērta}}
| map                 = Skotija#Lielbritānija#Eiropa
|          map_width = 
|latd = 56.07671 | latNS = N
|longd= 3.7867 | longEW= W
| architect           = 
| client              = Danmoru dzimta
| construction_start_date= 1761
| completion_date     = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| url                 = 
}}
'''Danmoras ananass''' ({{val|en|Dunmore Pineapple}}) ir [[parks|parka]] paviljons-oranžērija Danmoras parkā netālu no [[Ērta]]s, [[Stērlinga (apgabals)|Stērlingas apgabalā]], [[Skotija|Skotijā]]. 1995. gadā to atzina par &quot;dīvaināko ēku Skotijā&quot;.&lt;ref&gt;Jack Stevenson, ''Exploring Scotland's Heritage: Glasgow, Clydesdale and Stirling.'' Edinburgh: Her Majesty's Stationery Office, 1995, p. 83.&lt;/ref&gt;

== Vēsture un apraksts ==
[[Attēls:Dunmore Pineapple alt3.jpg|thumb|Danmoras ananass|left]]
Danmoras muiža, kurā atrodas šī ēka sastāv no galvenās mājas (Damorhausa) un apkārtējā parka ar dažādām ēkām, tostarp divām oranžērijām.

Oranžērija, kas pazīstama kā Danmoras ananass, uzcelta 1761. gadā pēc muižas īpašnieka Džona Mareja, ceturtā Dunmoras grāfa, rīkojuma. Paviljons kalpoja utilitāriem mērķiem un to izmantoja augļu, īpaši [[ananass|ananasu]], audzēšanai. Nepieciešamo temperatūru oranžērijā uzturēja [[krāsns]] ar sarežģītu skursteņu sistēmu, kurā cirkulēja siltais gaiss. Dūmi galu galā izplūda caur četriem skursteņiem ēkas jumtā, kas veidoti kā puķupodi. Papildus pašai oranžērijai paviljonā atradās dzīvokļi dārzniekiem, kuri bija atbildīgi par krāšņu kurināšanu un augu kopšanu.

Oranžērijas fasādes veidotas no pelēka akmens un lielākoties nav rotātas. Uz tā fona izceļas galvenā ieeja, kas veidota kā [[Andrea Palladio|palladiešu]] [[portiks]] ar četrām Toskānas kolonnām, četriem skursteņa podiem uz jumta un, pats galvenais, kupols virs ēkas centrālās daļas, kas veidots kā milzīgs ananass uz kāta. Šis ananass ir aptuveni 14 metrus augsts. Neskatoties uz ēkas netradicionālo izskatu, tā saglabā klasiskajai arhitektūrai raksturīgās proporcijas. Tādējādi ēkas augstums no zemes līmeņa līdz ananasa augšdaļai ir aptuveni puse no tās garuma. Ananasa augstums ir aptuveni vienāds ar portika augstumu. Ēkas arhitekts nav zināms, taču skotu arhitekta Sera Viljama Čembersa projektēšanas iespēja nav izslēgta.

[[Muiža]] palika Danmoru ģimenes īpašumā līdz 1970. gadam. Tiek uzskatīts, ka 1803. gadā, Džordža Mareja, piektā Danmoras grāfa, kāzu laikā ar lēdiju Sūzenu Daglasu-Hamiltoni, devītā Hamiltonas hercoga meitu, portikam zem ananasa pievienoja nelielu bareljefu, kas attēlo sirdi un uzrakstu ''Fidelis in Adversis''.

1970. gadā Danmoras muižas īpašumu pārdeva pa daļām. Daļu, tostarp Danmoras ananasu audzētavu un 6,5 hektārus dārzu un mežu, iegādājās un 1974. gadā ziedoja Skotijas Nacionālajam fondam.

== Ananass kā dekoratīvais motīvs ==
[[Attēls:Dunmore Pineapple, cupola detail.JPG|thumb|Kupola elementi]]
Ananasus uz Eiropu no [[Karību jūra]]s salas [[Gvadelupa]]s 1493. gadā pirmo reizi atveda [[Kristofors Kolumbs]], un tie kļuva par retu delikatesi Eiropā, kas asociējās ar varu un bagātību. Arhitekti, amatnieki un meistari pārņēma ananasu kā motīvu ēkās visā Apvienotajā Karalistē, veidojot to vārtu stabos, margās, vēja spārnos un durvju pārsedzēs, tā simbolizējot viesmīlību, bagātību un laipnu uzņemšanu. Motīvs bija redzams arī interjera dekorā, audumos un mēbelēs. Rakstā, kurā dokumentēti arhitektūras izrakumi [[Glāzgova|Glāzgovā]], vēsturnieks Džefrijs Stels nosauca Danmoras ananasu par &quot;18. gadsimta ananāsu modes galveno izpausmi&quot;.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Kerr |first1=Brian |last2=Cox |first2=Adrian |last3=Gallagher |first3=Dennis |last4=Graves |first4=Pamela |last5=Haggarty |first5=George |last6=Hall |first6=Derek |last7=Malden |first7=Eileen |last8=Malden |first8=John |last9=Smith |first9=Catherine |last10=Stell |first10=Geoffrey |last11=Munro |first11=David |last12=Fyles |first12=Chris |last13=Boag |first13=Lesley |title=Cathcart Castle, Glasgow – Excavations 1980–81 |journal=Scottish Archaeological Journal |date=2016 |volume=38 |page=52 |doi=10.3366/saj.2016.0073 |jstor=26636810 |issn=1471-5767|doi-access=free }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.nts.org.uk/visit/places/the-pineapple The Pineapple] at National Trust for Scotland
* [http://www.visitfalkirk.com/things-to-do/heritage/the-dunmore-pineapple/ The Dunmore Pineapple] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240223102346/https://www.visitfalkirk.com/things-to-do/heritage/the-dunmore-pineapple/ |date={{dat|2024|02|23||bez}} }} at VisitFalkirk.com
* [https://www.scottish-places.info/features/featurefirst7742.html Gazetteer for Scotland]
* [https://gillonj.tripod.com/ascottishpineapple/ A Scottish Pineapple] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260313193228/https://gillonj.tripod.com/ascottishpineapple/ |date={{dat|2026|03|13||bez}} }}
* [https://www.landmarktrust.org.uk/search-and-book/properties/pineapple-10726/ The Pineapple] at Landmark Trust

[[Kategorija:Skotija]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Apvienotajā Karalistē]]</text>
      <sha1>3ebralifjjdi1obxevytutiz86n7qhr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615637</id>
    <revision>
      <id>4468644</id>
      <parentid>4466394</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:23:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ienesīgākās filmas */ atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4468644</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15567" sha1="igz0dzu5c2se381r87nxhtyhn1rlr6w" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}}
Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm.

Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot; ieguvēja &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot; kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu.

== Ienesīgākās filmas ==
Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|5|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:auto; text-align:left&quot;
|+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 15.05.2026)
|-
! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 1
| &quot;[[Super Mario Galaktika: Filma]]&quot; (''The Super Mario Galaxy Movie'')
| ''[[Universal Pictures|Universal]]''
| ${{sk|942832165}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 2
| &quot;[[Projekts 'Ave Maria']]&quot; (''Project Hail Mary'')
| ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]''
| ${{sk|658429322}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 3
| ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3)
| ''Maoyan''
| ${{sk|649899523}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 4
| &quot;[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]&quot; (''Michael'')
| ''[[Lionsgate]]'' / ''Universal''
| ${{sk|611770727}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 5
| &quot;[[Sātans Pradas brunčos 2]]&quot; (''The Devil Wears Prada 2'')
| ''[[20th Century Studios|20th Century]]''
| ${{sk|443239726}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 6
| &quot;[[Hoperi]]&quot; (''Hoppers'')
| ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]''
| ${{sk|371739278}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 7
| &quot;[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]&quot; (''Wuthering Heights'')
| ''[[Warner Bros.]]''
| ${{sk|241601072}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 8
| ''[[Blades of the Guardians]]'' (镖人：风起大漠)
|''[[Damai Entertainment Holdings|Damai]]''
| ${{sk|215363913}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| &quot;[[Kliedziens 7]]&quot; (''Scream 7'')
|''[[Paramount Pictures|Paramount]]''
| ${{sk|207947079}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| ''[[Scare Out]]'' (惊蛰无声)
|''Damai''
| ${{sk|200371064}}
|}

== Notikumi ==

=== Balvu pasniegšanas ceremonijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
|4. janvāris
|[[31. Kritiķu izvēles balva]]
|''[[Critics Choice Association]]''
|{{vieta|ASV|Kalifornija}}
|-
|11. janvāris
|[[83. Zelta globusa balva]]
|''Golden Globes, LLC''
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}}
|-
|17. janvāris
|[[38. Eiropas Kino balva]]
|[[Eiropas Kino akadēmija]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
|22. februāris
|[[79. BAFTA kino balva]]
|[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|-
|1. marts
|[[2025. gada Lielā Kristapa balva]]
|[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]
|{{vieta|Latvija|Rīga}}
|-
|15. marts
|[[98. Kinoakadēmijas balva]]
|[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
|{{vieta|ASV|Losandželosa}}
|}

=== Kinofestivāli ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
| 12. februāris — 22. februāris
| [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
| 12. maijs — 23. maijs
| [[2026. gada Kannu kinofestivāls]]
| [[Kannu kinofestivāls]]
| {{vieta|Francija|Kannas}}
|-
|}

== Balvas ==
'''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):'''
: '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}}

== Miruši ==
&lt;!-- Šajā 2026. gada &quot;kino&quot; sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%;&quot;
|+
|- style=&quot;background:#dae3e7; text-align:center;&quot;
! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce
|- valign=&quot;top&quot;
|-
! rowspan=3 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Janvāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 70 || style=&quot;text-align:center;&quot;| ungārs || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādiete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, scenāriste ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=8 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Bads Korts]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 48 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 74 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 53 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=8 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Marts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 73 || style=&quot;text-align:center;&quot;| igaunis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors ||{{center|&lt;ref&gt;[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 86 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 54 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Aprīlis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 57 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
&lt;!--
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[mēnesis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| vecums || style=&quot;text-align:center;&quot;| tautība || style=&quot;text-align:center;&quot;| ko_darīja ||{{center|saite}}
--&gt;
|}

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&amp;release_date=2026-01-01,2026-12-31&amp;adult=include&amp;sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}}

[[Kategorija:2026. gads kino| ]]</text>
      <sha1>igz0dzu5c2se381r87nxhtyhn1rlr6w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Super Mario Galaktika: Filma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615779</id>
    <revision>
      <id>4468646</id>
      <parentid>4451319</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:29:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>box office update.......</comment>
      <origin>4468646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2802" sha1="qhhdjcro9inxjjuksgz39xujwikgfhd" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Super Mario Galaktika: Filma
| attēls = Supe-rmario-teaser-poster.jpg
| nosaukums oriģinālvalodā = ''The Super Mario Galaxy Movie''
| žanrs = animācijas filma
| režisors = * [[Ārons Horvats]]
* [[Maikls Jeleničs]]
| producents = * [[Kriss Meledandri]]
* [[Sigeru Mijamoto]]
| scenārija autors = Metjū Fogels
| galvenajās lomās = * [[Kriss Prats]]
* [[Anja Teilore-Džoja]]
* [[Čārlijs Dejs]]
* [[Džeks Bleks]]
* [[Kīgans Maikls Kejs]]
* [[Benijs Safdijs]]
* [[Kevins Maikls Ričardsons]]
* [[Bri Lārsone]]
| mūzika = [[Braiens Tailers]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[Illumination]]''
* ''[[Nintendo]]''
| izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]''
| izdošanas laiks = {{Filmas datums|2026|4|3|ASV un Latvija|2026|4|24|Japānas}}
| ilgums = 
| valsts = * {{USA}}
* {{JPN}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|110 miljoni}}&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Rubin|first=Rebecca|date=March 31, 2026|title=Box Office: 'Super Mario Galaxy Movie' Aims for $180 Million or More Domestically, $350 Million-Plus Globally|url=https://variety.com/2026/film/box-office/super-mario-galaxy-movie-box-office-opening-weekend-projections-1236702788/|access-date=March 31, 2026|magazine=Variety}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|942,8 miljoni}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Super Mario Galaxy Movie (2026) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt28650488/ |website=boxofficemojo |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = &quot;[[Super Mario brāļi: Filma]]&quot;
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Super Mario Galaktika: Filma&quot;''' ({{val|en|The Super Mario Galaxy Movie}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]-[[Japāna]]s animācijas filma. Filmas režisori ir [[Ārons Horvats]] un [[Maikls Jeleničs]]. Galvenos tēlus angļu valodā ierunājuši [[Kriss Prats]], [[Anja Teilore-Džoja]], [[Čārlijs Dejs]], [[Džeks Bleks]], [[Kīgans Maikls Kejs]], [[Benijs Safdijs]], [[Kevins Maikls Ričardsons]] un [[Bri Lārsone]].

Pēc Bouzera sakāves un [[Bruklina]]s glābšanas Mario saskaras ar Vario un Bouzera jaunakā ļauno aliansi. Tagad kopā ar saviem draugiem un Joši viņam jāaptur viņu plāni par pasaules iekarošanu.

Filmas pirmizrāde ASV notika {{dat|2026|4|3||bez}}. Filma ir turpinājums 2023. gada filmai &quot;[[Super Mario brāļi: Filma]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Illumination Entertainment}}

[[Kategorija:2026. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:ASV animācijas filmas]]
[[Kategorija:Japānas animācijas filmas]]
[[Kategorija:Super Mario brāļi: Filma]]
[[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]]
[[Kategorija:Illumination Entertainment filmas]]</text>
      <sha1>qhhdjcro9inxjjuksgz39xujwikgfhd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ernests Elks-Elksnītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616045</id>
    <revision>
      <id>4468816</id>
      <parentid>4389721</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468816</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5684" sha1="tut7s4kz3m96nwfbhi6bo3393t96tmf" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ernests Elks-Elksnītis
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1878
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Taurenes pagasts}} (tagad {{LAT}})
|         m_gads = 1940
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 16
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsu apriņķis|Cēsis}} (tagad {{LAT}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|   nodarbošanās = [[operdziedātājs]], režisors,&lt;br /&gt;mūzikas kritiķis,&lt;br /&gt;sabiedrisks darbinieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|   dzīvesbiedrs = [[Emīlija Benjamiņa]] (1906—1908)
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Ernests Elks-Elksnītis''' (dzimis '''Elks''' {{dat|1878|2|9|L}}, miris {{dat|1940|10|16|L}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[opera|operdziedātājs]] ([[baritons]]), operu [[režisors]], [[aktieris]], mūzikas [[kritiķis (profesija)|kritiķis]] un sabiedrisks darbinieks.&lt;ref name=&quot;Garamantas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ernests Elks-Elksnītis|url=https://garamantas.lv/en/person/877107/Ernests-Elks-Elksnitis|publisher=www.garamantas.lv|language=lv|accessdate={{dat|2025|12|4|L|bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1878|2|9|L|bez}} [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]] [[Nēķena muiža|Nēķena muižā]]. Mācījās [[Dzērbene]]s [[draudzes skolas|draudzes skolā]], pēc tam, no 1894. līdz 1896. gadam, apguva [[pedagoģija|pedagoģisko]] izglītību [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju seminārā]] [[Rīga|Rīgā]], tomēr studijas nepabeidza.&lt;ref name=&quot;Garamantas&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;timenote&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ernests Elks-Elksnītis|url=https://timenote.info/lv/Ernests-Elks-Elksnitis|publisher=www.timenote.info|language=lv|accessdate={{dat|2025|12|4|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

No 1896. līdz 1911. gadam bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s teātra aktieris un korists. Šajā periodā dziedāja operešu uzvedumos, tostarp, Ministra lomā [[Rūdolfs Dellingers|Rūdolfa Dellingera]] izrādē &quot;[[Dons Cēzars (Delingers)|Dons Cēzars]]&quot; (1903), Agamemnona lomā [[Žaks Ofenbahs|Žaka Ofenbaha]] izrādē &quot;[[Skaistā Helēna]]&quot; (1905) un Doktora Falkes lomā [[Johans Štrauss II|Johana Štrausa II]] izrādē &quot;[[Sikspārnis (operete)|Sikspārnis]]&quot; (1911). Guva izcilus panākumus Susaņina lomā [[Mihails Gļinka|Mihaila Gļinkas]] operuzvedumā &quot;[[Dzīvību priekš cara]]&quot; (1903). Atveidojis daudzveidīgas raksturlomas dramatiskajos iestudējumos. Iestudējis operas un operetes: [[Francs fon Supē|Franca fon Supē]] &quot;Bokačo&quot; (1908), [[Kārlis Maria fon Vēbers|K. M. Vēbera]] &quot;[[Burvju strēlnieks]]&quot; (1909), Johana Štrausa II &quot;[[Čigānu barons]]&quot; (1910, arī Homonoja lomā), [[Alberts Lorcings|Alberta Lorcinga]] &quot;[[Undīne (Lorcings)|Undīne]]&quot; (1911, arī Vēsavota lomā). No 1906. līdz 1908. gadam bija precējies ar [[Emīlija Benjamiņa|Emīliju Simsoni]], vēlāk plaši pazīstamo preses izdevumu &quot;[[Jaunākās Ziņas]]&quot; un &quot;[[Atpūta (žurnāls)|Atpūta]]&quot; līdzizdevēju un redaktori.&lt;ref name=&quot;Garamantas&quot;/&gt;

No 1910. gada studēja dziedāšanas mākslu Rīgā un no 1911. līdz 1913. gadam — [[Brisele|Briselē]]. Pēc mācībām strādāja kā [[pasniedzējs]]. No 1910. līdz 1915. gadam bija operteātra [[Latviešu opera]] solists, režisors un direktors. Latviešu operā iestudēja un titullomā dziedāja [[Antons Rubinšteins|Antona Rubinšteina]] operu &quot;[[Dēmons (opera)|Dēmons]]&quot; (1914), kā arī [[Pjetro Maskanji]] operu &quot;[[Zemnieka gods]]&quot; (1915, arī — Alfio lomā).&lt;ref name=&quot;Garamantas&quot;/&gt;

1915. gadā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz [[Krievija|Krieviju]] un koncertēja latviešu bēgļu centros [[Sibīrija|Sibīrijā]]. 1918. gadā bija [[Jekaterinburga]]s Latviešu biedrības un [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|Urālu latviešu nacionālās padomes]] priekšsēdis, kur organizēja [[Troickas bataljons|Troickas latviešu bataljona]] izveidi. Kā solists pārstāja uzstāties 1919. gadā.&lt;ref name=&quot;Garamantas&quot;/&gt;

Rīgā atgriezās 1920. gadā. Pēc atgriešanās Latvijā rakstīja kritikas preses izdevumos par operu izrādēm un rakstus par mūzikas iestudējumu režiju. Vēlāk strādāja kā [[Latvijas Banka]]s ierēdnis [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Cēsis|Cēsīs]].&lt;ref name=&quot;timenote&quot;/&gt; Pārstāvēja Latviju [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Mākslas sacensības olimpiskajās spēlēs|mākslas sacensību]] mūzikas kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ernests H. Elks-Elksnitis|url=https://www.olympics.com/en/athletes/ernests-h-elks-elksnitis|publisher=www.olympics.com|language=en|accessdate={{dat|2025|12|4|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ernests Elks-Elksnītis|url=[https://www.olympedia.org/athletes/921732 Olympedia|publisher=www.olympedia.org|language=en|accessdate={{dat|2025|12|4|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

Miris {{dat|1940|10|16|L|bez}} Cēsīs. Apbedīts [[Cēsu Meža kapi|Cēsu Meža kapu]] luterāņu nodalījumā.&lt;ref name=&quot;timenote&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:1940. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latvijas operdziedātāji]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:1932. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Mākslas sacensību pārstāvji 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>tut7s4kz3m96nwfbhi6bo3393t96tmf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Specvienība &quot;Kraken&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618950</id>
    <revision>
      <id>4468761</id>
      <parentid>4462335</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:01:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468761</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14753" sha1="5v9bo72q9mx2g3am201lbr71ph6k7yv" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
| nosaukums                = Specvienība &quot;Kraken&quot;&lt;br /&gt;''Спецпідрозділ «Kraken»''
| attēls                   = Kraken Special Unit Insignia.png
| virsraksts               = Speciālo uzdevumu vienības emblēma
| karogs                   = 
| valsts                   = {{karogs|Ukraina}}
| pastāvēšana              = 2022. gada februāris—pašlaik&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce | last1=Kunkle | first1=Fredrick | last2=Korolchuk | first2=Serhii | title=Ukraine's volunteer 'Kraken' unit takes the fight to the Russians | newspaper=Washington Post | date=3 June 2022 | url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/06/03/ukraine-kraken-volunteer-military-unit/ | access-date=8 January 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Korshak 2023 n681&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Korshak | first=Stefan | title=Specialized Unit Kraken – Ukraine's Counteroffensive, Units to Watch #6 | website=Get the Latest Ukraine News Today - KyivPost | date=17 May 2023 | url=https://www.kyivpost.com/post/17176 | access-date=8 January 2024}}&lt;/ref&gt;
| daļa no                  = [[Attēls:Emblem of the Defense Intelligence of Ukraine.png|22px]] [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Galvenā izlūkošanas pārvalde]]
| karaspēka veids          = speciālo uzdevumu vienība
| krāsas                   = 
| karavīru skaits          = 600 — 1500 (aplēses 2022. gada februārī)&lt;ref name=&quot;Defense Express 2022 n890&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title=Ukrainian &quot;Kraken&quot; Elite Unit in Vanguard of the Kharkiv Counteroffensive | website=Defense Express | date=28 November 2022 | url=https://en.defence-ua.com/analysis/ukrainian_kraken_elite_unit_in_vanguard_of_the_kharkiv_counteroffensive-4975.html | access-date=20 January 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Lidón 2022 q522&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Lidón | first=Luis | title=Ukraine volunteer unit Kraken says Russia is building up forces in Kharkiv | website=La Prensa Latina Media | date=22 June 2022 | url=https://www.laprensalatina.com/ukraine-volunteer-unit-kraken-says-russia-is-building-up-forces-in-kharkiv/ | access-date=20 January 2024 | archive-date={{dat|2024|05|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20240529173647/https://www.laprensalatina.com/ukraine-volunteer-unit-kraken-says-russia-is-building-up-forces-in-kharkiv/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Shcherbak 2023 v286&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Shcherbak | first=Alla | title=Exclusive: How Ukraine's military intelligence conducted their first successful operations against Russian forces in Kharkiv | website=Ukraine News Premier Independent English-language Source — The New Voice of Ukraine | date=13 November 2023 | url=https://english.nv.ua/nation/hur-military-intelligence-reveals-how-specialized-unit-kraken-fought-russia-in-kharkiv-50367903.html#:~:text=In%20the%20first%20days%20of,within%20HUR%2C%20known%20as%20Kraken. | access-date=23 January 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;1800 (aplēses 2022. gada augustā)
| jubileja                 = 
| devīze                   = 
| militārās operācijas     = {{tree list}}
*[[Krievijas—Ukrainas karš]]
**[[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)]]
***[[Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte]]
****[[Harkivas kauja (2022)]]
****[[Donbasa kauja (2022)]]&lt;ref name=&quot;Militarnyi 2022 w301&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title=Kraken special forces unit carries out operations in Bilohorivka | website=Militarnyi | date=16 July 2022 | url=https://mil.in.ua/en/news/kraken-special-forces-unit-carries-out-operations-in-bilohorivka/ | language=la | access-date=25 January 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ukrainska Pravda 2022 k458&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title=Ukrainian fighters captured a Russian intelligence officer | website=Ukrainska Pravda | date=20 July 2022 | url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/07/20/7359245/ | access-date=25 January 2024}}&lt;/ref&gt;
****[[Bahmutas kauja]]&lt;ref name=&quot;i268&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Epstein | first=Jake | title=Ukraine's military intel chief privately warned Bakhmut was 'catastrophic' as he made a gamble to get it under control, leaked documents show | website=Business Insider | date=11 April 2023 | url=https://www.businessinsider.com/ukraine-military-intelligence-warned-fighting-russia-bakhmut-catastrophic-leaked-documents-2023-4 | access-date=11 May 2024}}&lt;/ref&gt;
****[[Soledaras kauja]]&lt;ref name=&quot;m319&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title=How artillery of Kharkiv &quot;Kraken&quot; fought enemy near Soledar. VIDEO | website=Censor.NET | date=25 April 2023 | url=https://censor.net/en/video_news/3414437/how_artillery_of_kharkiv_kraken_fought_enemy_near_soledar_video | access-date=11 May 2024}}&lt;/ref&gt;
****[[Luhanskas apgabala operācija]]&lt;ref name=&quot;Ukrainska Pravda 2022 t065&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title=Defenders liberate Novoselivske village in Luhansk Oblast | website=Ukrainska Pravda | date=30 December 2022 | url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/12/30/7383081/ | access-date=25 January 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Shcherbak 2022 q098&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Shcherbak | first=Alla | title=Dramatic video from Ukraine's Kraken special ops group shows liberation of Novoselivske | website=Ukraine News Premier Independent English-language Source — The New Voice of Ukraine | date=31 December 2022 | url=https://english.nv.ua/nation/dramatic-video-from-ukraine-s-kraken-special-ops-group-shows-liberation-of-novoselivske-50294613.html | access-date=25 January 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Yahoo News 2022 u212&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title=Dramatic video from Ukraine's Kraken special ops group shows liberation of Novoselivske | website=Yahoo News | date=31 December 2022 | url=https://news.yahoo.com/dramatic-video-ukraine-kraken-special-113700723.html | access-date=25 January 2024}}&lt;/ref&gt;
****[[Časivjaras kauja]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/ukraines-kraken-unit-releases-video-from-chasiv-yar-says-no-occupiers-in-city/|title=Ukraine's Kraken unit releases video from Chasiv Yar, says 'no occupiers in city'|date=7 May 2024|website=The Kyiv Independent}}&lt;/ref&gt;
****[[Kaujas Harkivas apgabalā (2024)]]&lt;ref name=&quot;d762&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | last1=Stein | first1=Aaron | last2=Lee | first2=Rob | title=Russia Launches New Offensive in Ukraine | website=Foreign Policy Research Institute | date=15 May 2024 | url=https://www.fpri.org/article/2024/05/russia-launches-new-offensive-in-ukraine/ | access-date=27 May 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;y212&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Hardie | first=John | title=Russia's Kharkiv Offensive Stretches Ukrainian Forces | website=FDD | date=14 May 2024 | url=https://www.fdd.org/analysis/op_eds/2024/05/14/russias-kharkiv-offensive-stretches-ukrainian-forces/ | access-date=27 May 2024}}&lt;/ref&gt;
***[[2022. gada Harkivas pretuzbrukums]]
****[[Balakļijas kauja]]
****[[Kupjanskas kauja]]
{{tree list/end}}
| pašreizējais komandieris = [[kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] [[Serhijs Veličko]]
| komandieri               = Kostjantins Nemičevs
}}
'''Specvienība &quot;Kraken&quot;''' ({{val|uk|Спецпідрозділ &quot;Kraken&quot;}}) ir [[Ukraina]]s militārā [[brīvprātīgais|brīvprātīgo]] vienība [[Pulks (armija)|pulka]] izmērā, kas ir daļa no [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes]] (HUR)&lt;ref name=&quot;HUR&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://gur.gov.ua/content/pid-chas-zvilnennia-naselenoho-punktu-ruska-lozova-spetspryznachentsi-hur-mo-ukrainy-znyshchyly-desiatky-odynyts-boiovoi-tekhniky-ta-zhyvoi-syly-okupantiv.html |title=Під час звільнення населеного пункту Руська Лозова спецпризначенці ГУР МО України знищили десятки одиниць бойової техніки та живої сили окупантів |date=5 May 2022 |access-date=14 November 2022 |website=[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Main Directorate of Intelligence of the Ministry of Defence of Ukraine]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928103744/https://gur.gov.ua/content/pid-chas-zvilnennia-naselenoho-punktu-ruska-lozova-spetspryznachentsi-hur-mo-ukrainy-znyshchyly-desiatky-odynyts-boiovoi-tekhniky-ta-zhyvoi-syly-okupantiv.html |archive-date=28 September 2022 |dead-url= |language=uk}}&lt;/ref&gt; specvienībām, ko izveidoja 2022. gadā, reaģējot uz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].

Pulks, kas nosaukts mītiskās jūras radības vārdā, tika izveidots no [[Azovas brigāde|Azovas pulka]] veterāniem, un kauju laikā tas veiksmīgi atbrīvoja vairākus okupētus ciematus, vēlāk piedaloties arī pretuzbrukumos un sabotāžas operācijās, kļūstot par vienu no ievērojamākajām brīvprātīgo vienībām karā.

== Vēsture ==
[[Attēls:UA flag in liberated Balakliia 01.png|thumb|&quot;Kraken&quot; karavīri [[Balakļija]]s pilsētā 2022. gada septembrī]]
Daudzi no vēlākajiem &quot;Kraken&quot; pulka locekļiem nāca no jau izveidota futbola &quot;ultru&quot; tīkla un citiem, kas pulcējās [[Harkiva]]s slēptuvēs, kurās bija noglabāti ieroči, gatavojoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī. Tajā pašā laikā Kostjantins Nemičevs, kurš tolaik bija vietējā Nacionālā korpusa vadītājs, vāca brīvprātīgos karavīrus. Viņi piedalījās Harkivas aizstāvēšanā, un līdz martam, pēc krievu padzīšanas no Vilhivka,s vienība bija sākusi veidoties tiktāl, ka nosaukums &quot;Kraken&quot; tika izvēlēts pēc tam, kad vienības komandieris to ieteica, pamatojoties uz viņa pieredzi Jūras spēku speciālajos spēkos.&lt;ref name=&quot;Ukrainska Pravda story&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title=Kraken attacks: the story of the Defence Intelligence unit that the Russians have demonised | website=Ukrainska Pravda | date=7 March 2023 | url=https://www.pravda.com.ua/eng/articles/2023/03/7/7392249/ | access-date=9 May 2023 | archive-date=12 April 2023 | archive-url=https://web.archive.org/web/20230412074743/https://www.pravda.com.ua/eng/articles/2023/03/7/7392249/ | dead-url= }}&lt;/ref&gt;

== Struktūra ==
2024. gadā pulka struktūru veidoja:&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Korshak |first1=Stefan |title=Specialized Unit Kraken – Ukraine’s Counteroffensive, Units to Watch #6 |url=https://www.kyivpost.com/post/17176 |accessdate={{dat|2026|1|4||bez}} |work=[[Kyiv Post]] |date={{dat|2023|5|17||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=5 March 2023 |title=Kraken Special Unit |url=https://militaryland.net/ukraine/main-intelligence-directorate/kraken-special-detachment/ |access-date=6 May 2025 |website=MilitaryLand.net |language=en}}&lt;/ref&gt;
{{tree list}}
* Kraken pulks
** Pulka štābs
** [[Attēls:Logo of the Artillery Group (Kraken Regiment).png|20px]] Artilērijas grupa
*** [[Attēls:Logo of the Sparta Anti-Tank Group (Kraken Regiment).png|20px]] prettanku grupa ''Sparta''
*** [[Attēls:Logo of the Rocket Artillery Unit (Artillery Group, Kraken Regiment).png|20px]] Raķešu artilērijas vienība
*** [[Attēls:Logo of the Mortar Company (Artillery Group, Kraken Regiment).png|20px]] Mīnmetēju rota
** [[Attēls:Logo of the Brave Group (Kraken Regiment).png|20px]] ''Brave'' grupa
** [[Attēls:Logo of the Drone Company (Kraken Regiment).png|20px]] Dronu rota
*** [[Attēls:Logo of the Luftwaffe Group (Drone Company, Kraken Regiment).png|20px]] ''Luftwaffe'' grupa
*** ''Bandera'' grupa
*** [[Attēls:Logo of the Aerial Reconnaissance Unit “Gurkit” (Drone Company, Kraken Regiment).png|20px]] Gaisa izlūkošanas vienība &quot;Gurkit&quot;
** [[Attēls:Logo of the Engineering Unit (Kraken Regiment).png|20px]] Inženieru vienība
*** [[Attēls:Logo of the Sapper Unit (Engineering Unit, Kraken Regiment).png|20px]] Sapieru vienība
*** [[Attēls:Logo of the Explosive Department (Engineering Unit, Kraken Regiment).png|20px]] sprāgstvielu vienība
** [[Attēls:Logo of the FPV Company (Kraken Regiment).png|20px]] FPV dronu rota
** [[Attēls:Logo of the Special Assault Company (Kraken Regiment).png|20px]] Speciālo uzdevumu rota
*** [[Attēls:Logo of the Biznes Team (Special Assault Company, Kraken Regiment).png|20px]] ''Biznes'' komanda
** [[Attēls:Logo of the Tank Company (Kraken Regiment).png|20px]] Tanku rota
*** 1. tanku vads
*** 2. tanku vads
*** 3. tanku vads
** [[Attēls:Logo of the 1st Assault Company (Kraken Regiment).png|20px]] 1. triecienrota
*** 1. triecienvads
*** 2. triecienvads
** 2. triecienrota
*** [[Attēls:Logo of the Assault Bastards (2nd Assault Company, Kraken Regiment).png|20px]] ''Assault Bastards''
*** [[Attēls:Logo of the Shybenyk Squad (2nd Assault Company, Kraken Regiment).png|20px]] Nirēju grupa
*** [[Attēls:Logo of the Divers Group (2nd Assault Company, Kraken Regiment).png|20px]] ''Shybenyk'' vienība
** [[Attēls:Logo of the 3rd Assault Company (Kraken Regiment).png|20px]] 3. triecienrota
*** [[Attēls:Patch of the Gurza Group (3rd Assault Company, Kraken Regiment).png|20px]] ''Gurza'' grupa
** [[Attēls:Logo of the 4th Assault Company (Kraken Regiment).png|20px]] 4. triecienrota
*** 1. triecienvads
*** 2. triecienvads
** [[Attēls:Logo of the Armored Company (Kraken Regiment).png|20px]] Bruņutehnikas rota
** [[Attēls:Logo of the Sky Squad, Kraken Regiment.png|20px]] ''Sky'' vienība
** [[Attēls:Logo of the Sniper Group “Voryat” (Kraken Regiment).png|20px]] Snaiperu grupa &quot;Voryat&quot;
** [[Attēls:Logo of the J9 Department (Kraken Regiment).png|20px]] J9 Departaments
** [[Attēls:Logo of the Medical Service (Kraken Regiment).png|20px]] Medicīniskais dienests
{{tree list/end}}

== Aprīkojums ==
[[Attēls:The flag of the special unit «Kraken».png|thumb|&quot;Kraken&quot; vienības karogs]]
Kraken ir publicējusi plašsaziņas līdzekļos dažādu informāciju, kuros demonstrējusi savu Rietumos ražoto kājnieku ieroču izmantošanu, tostarp Austrijas ''[[Glock]]'' [[pistole]]s, Beļģijas [[FN SCAR]] [[šautene]]s, amerikāņu [[M4 karabīne|M4A1]] [[triecienšautene]]s, DD MK18, Šveices B&amp;T automātus un Horvātijā ražotus vieglmetālus RBG6 granātmetējus.&lt;ref name=&quot;Ukrainska Pravda 2023&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title=Ukrainian Kraken Regiment show their small arms and revolver grenade launchers | website=Ukrainska Pravda | date=5 March 2023 | url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2023/03/5/7392057/ | access-date=8 March 2023 | archive-date=7 March 2023 | archive-url=https://web.archive.org/web/20230307112635/https://www.pravda.com.ua/eng/news/2023/03/5/7392057/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://t.me/kraken_kha Oficiālais &quot;Kraken&quot; ''Telegram'' kanāls]
* [https://t.me/natsionalKharkiv Oficiālais Nemičeva ''Telegram'' kanāls]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
[[Kategorija:Ukrainas Bruņotie spēki]]</text>
      <sha1>5v9bo72q9mx2g3am201lbr71ph6k7yv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gunārs Laicāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618953</id>
    <revision>
      <id>4468762</id>
      <parentid>4387122</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:02:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4468762</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2165" sha1="62n4wddo0j53vcr64kt90tyx4xtdarx" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Gunārs Laicāns''' (dzimis 1949. gada 6. oktobrī) ir Latvijas novadpētnieks, kolekcionārs un politiķis — kādreizējais Saeimas deputāts un [[Dundagas pagasts|Dundagas pašvaldības]] vadītājs.

== Biogrāfija ==
Gunārs Laicāns ir dzimis un audzis Latgalē, [[Balvi|Balvos]]. Pēc pamatizglītības iegūšanas studējis un strādājis pedagoģijas jomā. Strādājis par fizikas un matemātikas skolotāju. Viņa interese par vēsturi un materiālo kultūru noveda pie plaša privāta krājuma veidošanas Dundagā, kurā iekļautas pulksteņu, audioierīču un citu priekšmetu kolekcijas, kas stāsta par apkārtnes dzīvi.

== Politiskā karjera ==
Laicāns darbojies vietējā pašvaldībā un nacionālajā politikā. Viņš bija Dundagas pagasta padomes un vēlāk [[Dundagas novads|Dundagas novada]] vadītājs. Ilgstošs darbs pašvaldībā, ieskaitot laiku kopš 1990. gadu sākuma, vēlāk amats Dundagas novada domes priekšsēdētāja statusā. 9. Saeimas deputāta mandātu Gunārs Laicāns ieguva 2006. — 2008. gadā. Vēlāk viņš atgriezās darbā pašvaldībā un atkal vadīja Dundagas novadu.

== Publiskā darbība un citi pienākumi ==
Papildus darba pienākumiem pašvaldībā un parlamentā, Laicāns bijis iesaistīts arī reģionālajās pašvaldību organizācijās un pagastu apvienībās. Pēc aktīvās politiskās karjeras viņš pievērsies vietējā kultūras mantojuma saglabāšanai, publiskojot liecības par viņa privāto kolekciju un muzeju mācītājmuižas Vecmuižā (“Ievlejas”).

== Apbalvojumi ==
G. Laicāns ir Ministru kabineta balvas saņēmējs 1999. gadā par ieguldījumu teritoriālās reformas veicināšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/2417/pasniegs-valdibas-balvas|title=Pasniegs valdības balvas|website=Delfi|access-date=2025-12-27|date=1999-11-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par ieguldījumu vietējās kopienas un pagasta attīstībā Gunārs Laicāns saņēmis pašvaldības līmeņa atzinības.

{{9. Saeima }}
{{Autoritatīvā vadība}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>62n4wddo0j53vcr64kt90tyx4xtdarx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4468660</id>
      <parentid>4468267</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:44:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Maijs */ :</comment>
      <origin>4468660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="83410" sha1="g3ropgsgnzwc7loqlw5app6hmkoaf0q" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.
=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]].
* [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievartē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija|Somijas]] dienvidos un daļā [[Igaunija|Igaunijas]] naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet Latgalē un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, dažviet diezgan ilgstoši, austrumu rajonos brīžiem tika reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12–14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>g3ropgsgnzwc7loqlw5app6hmkoaf0q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468662</id>
      <parentid>4468660</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:49:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Janvāris */ typo.....</comment>
      <origin>4468662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="83330" sha1="4ik97j2is7l2elov04fchuvo9i7o01v" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]].
* [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievartē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija|Somijas]] dienvidos un daļā [[Igaunija|Igaunijas]] naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet Latgalē un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, dažviet diezgan ilgstoši, austrumu rajonos brīžiem tika reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12–14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>4ik97j2is7l2elov04fchuvo9i7o01v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468664</id>
      <parentid>4468662</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:54:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Februāris */ typo.....</comment>
      <origin>4468664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="83280" sha1="bh770q11ca3sn4k63ynjh2bckdcr92o" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]].
* [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievartē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija|Somijas]] dienvidos un daļā [[Igaunija|Igaunijas]] naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet Latgalē un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, dažviet diezgan ilgstoši, austrumu rajonos brīžiem tika reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12–14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>bh770q11ca3sn4k63ynjh2bckdcr92o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468666</id>
      <parentid>4468664</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:56:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Marts */ typo......</comment>
      <origin>4468666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="83252" sha1="r1h9l1xho3m2d0qqfcyetm6ojk8wf2a" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievartē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija|Somijas]] dienvidos un daļā [[Igaunija|Igaunijas]] naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet Latgalē un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, dažviet diezgan ilgstoši, austrumu rajonos brīžiem tika reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12–14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>r1h9l1xho3m2d0qqfcyetm6ojk8wf2a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468668</id>
      <parentid>4468666</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T19:58:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Aprīlis */ typo......</comment>
      <origin>4468668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="83217" sha1="abn9jsyd7zdacq6wjik7oz8ze5eejog" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet Latgalē un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, dažviet diezgan ilgstoši, austrumu rajonos brīžiem tika reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12–14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>abn9jsyd7zdacq6wjik7oz8ze5eejog</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4468842</id>
      <parentid>4468315</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T08:55:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4468842</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6015" sha1="8nkdskk9lxeia29082q8sh246400t9p" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>8nkdskk9lxeia29082q8sh246400t9p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4468839</id>
      <parentid>4468314</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T08:52:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maijs */</comment>
      <origin>4468839</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19693" sha1="jbc107v442unf9dfuc941dogsiw5gag" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>jbc107v442unf9dfuc941dogsiw5gag</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas uzvarējušo treneru uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>620555</id>
    <revision>
      <id>4468623</id>
      <parentid>4400761</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:54:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57244" sha1="1msaeu4yuhnh9ds8oubil3mzmnxol1e" xml:space="preserve">[[Attēls:Trofeo UEFA Champions League.jpg|thumb|upright|right|[[UEFA Čempionu līga]]s trofeja]]
[[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kauss]] bija [[Futbols|futbola]] sacensības, kas notika no 1956. līdz 1992. gadam. Spāņu treneris [[Hosē Viljalonga]] aizveda ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' līdz panākumam pirmajā finālā [[1956. gada Eiropas kausa fināls|1956. gadā]] un atkārtoja šo panākumu nākamajā sezonā. Visveiksmīgākie ir bijuši itāļu treneri, kopš 1956. gada uzvarot trīspadsmit turnīros.

Sacensības kļuva par [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgu]] [[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992. gadā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/|title=History {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-01-16|language=en}}&lt;/ref&gt; kad beļģis [[Raimons Gutalss]] aizveda Francijas klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] līdz panākumam tajā sezonā. [[Bobs Peislijs]], [[Zinedins Zidāns]] un [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] ir uzvarējuši turnīrā trīs reizes. [[Karlo Ančeloti]] ieguva piecus titulus un sešas reizes sasniedza finālu ar &quot;[[AC Milan|Milan]]&quot; un Madrides &quot;Real&quot;, Peislijs piecu sezonu laikā aizveda &quot;[[Liverpool FC|Liverpool]]&quot; līdz trim tituliem, bet Zidāns ieguva trīs titulus pēc kārtas ar Madrides &quot;Real&quot;. Sešpadsmit citi treneri ir uzvarējuši sacensībās divas reizes. Tikai septiņi treneri ir ieguvuši titulu ar diviem klubiem: Ančeloti ar &quot;Milan&quot; [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003.]] un [[2007. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2007.]] gadā un Madrides &quot;Real&quot; [[2014. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2014.]], [[2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2022.]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024.]] gadā; [[Ernsts Hapels]] ar &quot;[[Feyenoord]]&quot; [[1970. gada Eiropas kausa fināls|1970.]] gadā un &quot;[[Hamburger SV|Hamburg]]&quot; [[1983. gada Eiropas kausa fināls|1983.]] gadā; [[Otmārs Hicfelds]] ar [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] [[1997. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1997.]] gadā un [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] [[2001. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2001.]] gadā; [[Žuzē Mouriņu]] ar &quot;[[FC Porto|Porto]]&quot; [[2004. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2004.]] gadā un [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]] [[2010. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2010.]] gadā; [[Jups Heinkess]] ar Madrides &quot;Real&quot; [[1998. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1998.]] gadā un Minhenes &quot;Bayern&quot; [[2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2013.]] gadā; Gvardiola ar &quot;[[FC Barcelona|Barcelona]]&quot; [[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2009.]] un [[2011. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2011.]] gadā, un [[Mančestras &quot;City&quot;]] [[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2023.]] gadā; un [[Luiss Enrike]] ar &quot;Barcelona&quot; [[2015. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2015.]] gadā un &quot;[[Paris Saint-Germain]]&quot; [[2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2025.]] gadā. Septiņi ir uzvarējuši turnīrā gan kā spēlētāji, gan kā treneri: [[Migels Munjoss]], [[Džovanni Trapatoni]], [[Johans Kruifs]], [[Franks Reikārds]], Ančeloti, Gvardiola un Zidāns.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/footballeurope/club%3D50080/coach.html|title=Frank Rijkaard|website=www.uefa.com|access-date=2026-01-16|language=en|archive-date=2008-02-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20080205090519/http://www.uefa.com/footballeurope/club%3D50080/coach.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0287-196782f0d175-dc828561e59f-1000--pep-guardiola-in-champions-league-records-and-statistics/|title=Pep Guardiola in Champions League: Records and statistics|website=uefa.com|access-date=Jan 16, 2026|date=November 7, 2023|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Saraksts ==

=== Pēc gada ===
[[Attēls:Carlo_Ancelotti_2016_(cropped).jpg|thumb|upright|right|[[Karlo Ančeloti]] kļuva par pirmo un vienīgo treneri, kurš ieguvis piecus titulus, kad 2024. gadā aizveda ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' līdz uzvarai. Viņš arī uzstādīja rekordu, sasniedzot sešus Čempionu līgas finālus.]]
[[Attēls:Paisley_plaque,_Paisley_Gateway,_Anfield.jpg|thumb|upright|right|[[Bobs Peislijs]] bija pirmais treneris, kurš trīs reizes ieguva titulu, visas ar &quot;[[Liverpool FC|Liverpool]]&quot;.]]
[[Attēls:Zinedine_Zidane_by_Tasnim_03.jpg|thumb|upright|right|[[Zinedins Zidāns]] ir vienīgais treneris, kurš ieguvis titulus trīs gadus pēc kārtas, visus kopā ar Madrides &quot;Real&quot;.]]
[[Attēls:2023-10-04_Fußball,_Männer,_UEFA_Champions_League,_RB_Leipzig_-_Manchester_City_FC_1DX_2797_(cropped).jpg|thumb|upright|right|[[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] ieguva trīs titulus, 2009., 2011. un 2023. gadā, ar &quot;[[FC Barcelona|Barcelona]]&quot; un &quot;[[Manchester City F.C.|Manchester City]]&quot;.]]
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
|+Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas uzvarējušo treneru uzskaitījums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/players/ec-coach.html|title=European Cups – Performances by Coach|last=Di Maggio|first=Roberto|publisher=[[RSSSF]]|access-date=12 June 2023|date=18 August 2022|archive-date=20 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221120215108/https://www.rsssf.org/players/ec-coach.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablese/ec1.html|title=European Champions' Cup|last=Stokkermans|first=Karel|publisher=[[RSSSF]]|access-date=12 June 2023|date=11 June 2023|archive-date=6 July 2009|archive-url=https://web.archive.org/web/20090706013641/http://www.rsssf.com/tablese/ec1.html}}&lt;/ref&gt;
! scope=&quot;col&quot; |Fināls
! scope=&quot;col&quot; |Tautība
! scope=&quot;col&quot; |Uzvarējušais treneris
! scope=&quot;col&quot; |Nācija
! scope=&quot;col&quot; |Klubs
! scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot; |Ats.
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1956. gada Eiropas kausa fināls|1956]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP|1945}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Hosē Viljalonga]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP|1945}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/news/newsid=421025.html|title=Final facts and figures|publisher=Union of European Football Associations|website=UEFA.com|access-date=4 March 2008|archive-date=4 October 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131004233918/http://www.uefa.com/news/newsid=421025.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1957. gada Eiropas kausa fināls|1957]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP|1945}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Hosē Viljalonga]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP|1945}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1958. gada Eiropas kausa fināls|1958]]
|{{sort|ARG|{{flaga|ARG}}}} [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīna]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Luiss Karnilja]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP|1945}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1959. gada Eiropas kausa fināls|1959]]
|{{sort|ARG|{{flaga|ARG}}}} [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīna]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Luiss Karnilja]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP|1945}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1960. gada Eiropas kausa fināls|1960]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP|1945}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Migels Munjoss]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP|1945}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1961. gada Eiropas kausa fināls|1961]]
|{{sort|HUN|{{flaga|HUN|1957}}}} [[Ungārijas Futbola federācija|Ungārija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Bela Gutmans]]
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Portugāles Futbola federācija|Portugāle]]
|[[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1962. gada Eiropas kausa fināls|1962]]
|{{sort|HUN|{{flaga|HUN|1957}}}} [[Ungārijas Futbola federācija|Ungārija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Bela Gutmans]]
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Portugāles Futbola federācija|Portugāle]]
|[[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1963. gada Eiropas kausa fināls|1963]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Nereo Roko]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
|[[AC Milan|Milan]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1964. gada Eiropas kausa fināls|1964]]
|{{sort|ARG|{{flaga|ARG}}}} [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīna]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Elenio Errera]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
|[[Inter Milan]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1965. gada Eiropas kausa fināls|1965]]
|{{sort|ARG|{{flaga|ARG}}}} [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīna]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Elenio Errera]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
|[[Inter Milan]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1966. gada Eiropas kausa fināls|1966]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP|1945}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Migels Munjoss]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP|1945}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1967. gada Eiropas kausa fināls|1967]]
|{{sort|SCO|{{flaga|SCO}}}} [[Skotijas Futbola asociācija|Skotija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Džoks Stīns]]
|{{sort|SCO|{{flaga|SCO}}}} [[Skotijas Futbola asociācija|Skotija]]
|[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0258-0e6a053a5775-dc924599f3ea-1000--1966-67-celtic-adventure-reaps-reward/|title=Celtic adventure reaps reward|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220010216/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0258-0e6a053a5775-dc924599f3ea-1000--1966-67-celtic-adventure-reaps-reward/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1968. gada Eiropas kausa fināls|1968]]
|{{sort|SCO|{{flaga|SCO}}}} [[Skotijas Futbola asociācija|Skotija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Mets Bazbijs]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Manchester United FC|Manchester United]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d7b1dd79a73-74a6f12936f7-1000--1967-68-charlton-leads-united-charge/|title=Charlton leads United charge|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220002406/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d7b1dd79a73-74a6f12936f7-1000--1967-68-charlton-leads-united-charge/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1969. gada Eiropas kausa fināls|1969]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Nereo Roko]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
|[[AC Milan|Milan]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1970. gada Eiropas kausa fināls|1970]]
|{{sort|AUT|{{flaga|AUT}}}} [[Austrijas Futbola asociācija|Austrija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Ernsts Hapels]]
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlande]]
|[[Feyenoord]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0005-0e6a05cb6956-d2f407b8aa83-1000--1969-70-feyenoord-establish-new-order/|title=Feyenoord establish new order|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220002410/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0005-0e6a05cb6956-d2f407b8aa83-1000--1969-70-feyenoord-establish-new-order/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1971. gada Eiropas kausa fināls|1971]]
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlande]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Rinuss Mihelss]]
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlande]]
|[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0012-0e6a06183213-61b1784a09c1-1000--1970-71-cruyff-pulls-the-strings/|title=Cruyff pulls the strings|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220002412/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0012-0e6a06183213-61b1784a09c1-1000--1970-71-cruyff-pulls-the-strings/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1972. gada Eiropas kausa fināls|1972]]
|{{sort|ROU|{{flaga|ROU|1965}}}} [[Rumānijas Futbola federācija|Rumānija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Štefans Kovāčs]]
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlande]]
|[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1973. gada Eiropas kausa fināls|1973]]
|{{sort|ROU|{{flaga|ROU|1965}}}} [[Rumānijas Futbola federācija|Rumānija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Štefans Kovāčs]]
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlande]]
|[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1974. gada Eiropas kausa fināls|1974]]
|{{sort|FRG|{{flaga|FRG}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Udo Lateks]]
|{{sort|FRG|{{flaga|FRG}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0035-0e6a06cf32ec-449321a41353-1000--1973-74-muller-ends-bayern-wait/|title=Müller ends Bayern wait|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220010217/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0035-0e6a06cf32ec-449321a41353-1000--1973-74-muller-ends-bayern-wait/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1975. gada Eiropas kausa fināls|1975]]
|{{sort|FRG|{{flaga|FRG}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Detmārs Krāmers]]
|{{sort|FRG|{{flaga|FRG}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1976. gada Eiropas kausa fināls|1976]]
|{{sort|FRG|{{flaga|FRG}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Detmārs Krāmers]]
|{{sort|FRG|{{flaga|FRG}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1977. gada Eiropas kausa fināls|1977]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Bobs Peislijs]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Liverpool FC|Liverpool]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1978. gada Eiropas kausa fināls|1978]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Bobs Peislijs]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Liverpool FC|Liverpool]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1979. gada Eiropas kausa fināls|1979]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Braiens Klofs]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham Forest]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1980. gada Eiropas kausa fināls|1980]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Braiens Klofs]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham Forest]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1981. gada Eiropas kausa fināls|1981]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Bobs Peislijs]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Liverpool FC|Liverpool]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1982. gada Eiropas kausa fināls|1982]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Tonijs Bārtons]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0254-0d7b1e154752-f2cfb521c62d-1000--1981-82-withe-brings-villa-glory/|title=Withe brings Villa glory|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220002417/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0254-0d7b1e154752-f2cfb521c62d-1000--1981-82-withe-brings-villa-glory/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1983. gada Eiropas kausa fināls|1983]]
|{{sort|AUT|{{flaga|AUT}}}} [[Skotijas Futbola asociācija|Skotija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Ernsts Hapels]]
|{{sort|FRG|{{flaga|FRG}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
|[[Hamburger SV]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/00a1-0e6a0ac0571c-8d8943df8967-1000--1982-83-magath-thunderbolt-downs-juve/|title=Magath thunderbolt downs Juve|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220010219/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/00a1-0e6a0ac0571c-8d8943df8967-1000--1982-83-magath-thunderbolt-downs-juve/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1984. gada Eiropas kausa fināls|1984]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Džo Fagans]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Liverpool FC|Liverpool]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/00ad-0e6a0b25af45-1d23225afb81-1000--1983-84-kennedy-spot-on-for-liverpool/|title=Kennedy spot on for Liverpool|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220003913/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/00ad-0e6a0b25af45-1d23225afb81-1000--1983-84-kennedy-spot-on-for-liverpool/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1985. gada Eiropas kausa fināls|1985]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Džovanni Trapatoni]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
|[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d7b1e29a07a-96de9655acd4-1000--1984-85-football-mourns-heysel-victims/|title=Football mourns Heysel victims|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=22 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221222023811/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d7b1e29a07a-96de9655acd4-1000--1984-85-football-mourns-heysel-victims/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1986. gada Eiropas kausa fināls|1986]]
|{{sort|ROU|{{flaga|ROU|1965}}}} [[Rumānijas Futbola federācija|Rumānija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Emeriks Jenejs]]
|{{sort|ROU|{{flaga|ROU|1965}}}} [[Rumānijas Futbola federācija|Rumānija]]
|[[FCSB|Steaua București]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/00c5-0e6a0bc49898-3c69a840d79b-1000--1985-86-steaua-stun-barcelona/|title=Steaua stun Barcelona|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220010221/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/00c5-0e6a0bc49898-3c69a840d79b-1000--1985-86-steaua-stun-barcelona/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1987. gada Eiropas kausa fināls|1987]]
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Portugāles Futbola federācija|Portugāle]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Arturs Žurže]]
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Portugāles Futbola federācija|Portugāle]]
|[[FC Porto|Porto]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0252-0cd4291ecca1-29e5116479e2-1000/|title=Madjer inspires Porto triumph|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220002414/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0252-0cd4291ecca1-29e5116479e2-1000/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1988. gada Eiropas kausa fināls|1988]]
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlande]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Gīss Hidinks]]
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlande]]
|[[PSV Eindhoven]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0252-0cda61cd72d9-e1f121defd12-1000--1987-88-psv-prosper-from-oranje-boom/|title=PSV prosper from Oranje boom|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220010223/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0252-0cda61cd72d9-e1f121defd12-1000--1987-88-psv-prosper-from-oranje-boom/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1989. gada Eiropas kausa fināls|1989]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Arrigo Saki]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
|[[AC Milan|Milan]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1990. gada Eiropas kausa fināls|1990]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Arrigo Saki]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
|[[AC Milan|Milan]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1991. gada Eiropas kausa fināls|1991]]
|{{sort|YUG|{{flaga|YUG}}}} [[Dienvidslāvijas Futbola asociācija|Dienvidslāvija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Ljupko Petrovičs]]
|{{sort|YUG|{{flaga|YUG}}}} [[Dienvidslāvijas Futbola asociācija|Dienvidslāvija]]
|[[Red Star Belgrade]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0101-0e6a0d18f6a6-7526711e6abf-1000--1990-91-crvena-zvezda-spot-on/|title=Crvena Zvezda spot on|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=22 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221222024250/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0101-0e6a0d18f6a6-7526711e6abf-1000--1990-91-crvena-zvezda-spot-on/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1992. gada Eiropas kausa fināls|1992]]
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlande]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Johans Kruifs]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/010d-0e6a0d8638ca-890c5087dc01-1000--1991-92-koeman-ends-barcelona-s-wait/|title=Koeman ends Barcelona's wait|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220003924/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/010d-0e6a0d8638ca-890c5087dc01-1000--1991-92-koeman-ends-barcelona-s-wait/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993]]
|{{sort|BEL|{{flaga|BEL}}}} [[Beļģijas Futbola asociācija|Beļģija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Raimons Gutalss]]
|{{Flaga|FRA}} [[Francijas Futbola federācija|Francija]]
|[[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/4073899.stm|title=Ex-Marseille coach Goethals dies|publisher=[[BBC Sport]]|access-date=4 March 2008|date=6 December 2004|archive-date=8 January 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200108000704/http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/4073899.stm}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Fabio|Kapello}}
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
|[[AC Milan|Milan]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d03f82dda57-672859abc63f-1000--1993-94-massaro-leads-milan-rout/|title=Massaro leads Milan rout|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220002411/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d03f82dda57-672859abc63f-1000--1993-94-massaro-leads-milan-rout/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995]]
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlande]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Luijs van Gāls]]
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlande]]
|[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c50f0a393e2-49ba29a70f4c-1000--1994-95-kluivert-strikes-late-for-ajax/|title=Kluivert strikes late for Ajax|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220002418/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c50f0a393e2-49ba29a70f4c-1000--1994-95-kluivert-strikes-late-for-ajax/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1996. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1996]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Marčello|Lipi}}
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
|[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c50f0a899be-b062d150b260-1000--1995-96-juve-hold-their-nerve/|title=Juve hold their nerve|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220010219/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c50f0a899be-b062d150b260-1000--1995-96-juve-hold-their-nerve/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1997. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1997]]
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Otmārs Hicfelds]]
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
|[[Borussia Dortmund]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1998. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1998]]
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Jups Heinkess]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0155-0e6a20959a54-7745f9013b98-1000--1997-98-seventh-heaven-for-madrid/|title=Seventh heaven for Madrid|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220005440/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0155-0e6a20959a54-7745f9013b98-1000--1997-98-seventh-heaven-for-madrid/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[1999. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1999]]
|{{sort|SCO|{{flaga|SCO}}}} [[Skotijas Futbola asociācija|Skotija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Alekss|Fergusons}}
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Manchester United FC|Manchester United]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d7b1e8213cf-ef53269cc81f-1000--1998-99-solskj%C3%A6r-answers-united-s-prayers/|title=Solskjær answers United's prayers|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220010218/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d7b1e8213cf-ef53269cc81f-1000--1998-99-solskj%C3%A6r-answers-united-s-prayers/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2000. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2000]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Visente|del Boske}}
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2001. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2001]]
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Otmārs Hicfelds]]
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2002. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2002]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Visente|del Boske}}
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref name=&quot;uefa&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003]]
|{{Flaga|ITA}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Karlo|Ančeloti}}
|{{Flaga|ITA}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
|[[AC Milan|Milan]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c50f0fd6e93-36ba6418ec72-1000--2002-03-shevchenko-spot-on-for-milan/|title=Shevchenko spot on for Milan|publisher=Union of European Football Associations|website=[[UEFA]]|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220003925/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c50f0fd6e93-36ba6418ec72-1000--2002-03-shevchenko-spot-on-for-milan/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2004. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2004]]
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Portugāles Futbola federācija|Portugāle]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Žuzē Mouriņu]]
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Portugāles Futbola federācija|Portugāle]]
|[[FC Porto|Porto]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c50f100f076-ecb0d9d85bb1-1000--2003-04-porto-pull-off-biggest-surprise/|title=Porto pull off biggest surprise|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220003909/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c50f100f076-ecb0d9d85bb1-1000--2003-04-porto-pull-off-biggest-surprise/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Rafaels|Benitess}}
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Liverpool FC|Liverpool]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d7b89fe7b7f-c91716d11bdf-1000--2004-05-liverpool-belief-defies-milan/|title=Liverpool belief defies Milan|publisher=Union of European Football Associations|access-date=4 March 2008|date=1 January 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220002421/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d7b89fe7b7f-c91716d11bdf-1000--2004-05-liverpool-belief-defies-milan/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2006. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2006]]
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlande]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Franks Reikārds]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/01b5-0e10a5cf03fb-af9966fa957b-1000--2005-06-ronaldinho-delivers-for-barca/|title=Ronaldinho delivers for Barça|publisher=Union of European Football Associations|website=[[UEFA]]|access-date=4 March 2008|date=1 June 2006|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220005440/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/01b5-0e10a5cf03fb-af9966fa957b-1000--2005-06-ronaldinho-delivers-for-barca/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2007. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2007]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Karlo|Ančeloti}}
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
|[[AC Milan|Milan]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c50f22e09c5-54e09f44af8b-1000--2006-07-milan-avenge-liverpool-defeat/|title=Milan avenge Liverpool defeat|publisher=Union of European Football Associations|website=[[UEFA]]|access-date=4 March 2008|date=18 July 2007|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220003926/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c50f22e09c5-54e09f44af8b-1000--2006-07-milan-avenge-liverpool-defeat/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2008]]
|{{sort|SCO|{{flaga|SCO}}}} [[Skotijas Futbola asociācija|Skotija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Alekss|Fergusons}}
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Manchester United FC|Manchester United]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/0254-0d7bdf4fc084-b292f9dfc61a-1000--united-strike-gold-in-shoot-out/|title=United strike gold in shoot-out|publisher=Union of European Football Associations|website=[[UEFA]]|access-date=22 May 2008|date=22 May 2008|archive-date=10 April 2011|archive-url=https://web.archive.org/web/20110410200430/http://www.uefa.com/news/newsid=699177.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2009]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/01d9-0e723dd3eb57-c7e9dd3389f1-1000--stylish-barcelona-take-united-s-crown/|title=Stylish Barcelona take United's crown|publisher=Union of European Football Associations|access-date=27 May 2009|date=27 May 2009|archive-date=17 September 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130917125336/http://www.uefa.com/news/newsid=833537.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2010. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2010]]
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Portugāles Futbola federācija|Portugāle]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Žuzē Mouriņu]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
|[[Inter Milan]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8698033.stm|title=Live – Champions League final|publisher=BBC Sport|access-date=22 May 2010|date=22 May 2010|archive-date=8 January 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200108000704/http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8698033.stm}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2011. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2011]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2003352--barcelona-vs-man-utd/|title=Barça crowned as Messi and Villa see off United|publisher=Union of European Football Associations|access-date=28 May 2011|date=28 May 2011|archive-date=14 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170614153911/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2011/matches/round=2000122/match=2003352/index.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Roberto|Di Mateo}}
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/18044385|title=Chelsea 1–1 Bayern Munich (aet, 4–3 pens)|publisher=British Broadcasting Corporation|access-date=29 May 2022|date=19 May 2022|archive-date=9 October 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20151009232820/http://www.bbc.com/sport/0/football/18044385}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2013]]
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Jups Heinkess]]
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcbayern.telekom.de/en/news/matchreport/2013/42710.php|title=Super Bayern crowned champions of Europe|website=FC Bayern Munich AG|access-date=26 May 2013|date=25 May 2013|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220002406/http://www.fcbayern.telekom.de/en/news/matchreport/2013/42710.php}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2014. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2014]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Karlo|Ančeloti}}
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c51093bd4a7-41ccc377a75c-1000--madrid-finally-fulfil-decima-dream/|title=Madrid finally fulfil Décima dream|publisher=Union of European Football Associations|access-date=25 May 2014|date=24 May 2014|archive-date=6 July 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190706151008/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/matches/round=2000483/match=2011883/postmatch/report/index.html#madrid+finally+fulfil+decima+dream}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2015. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2015]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Luiss|Enrike}}
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2015227--juventus-vs-barcelona/|title=Barcelona claim fifth crown|publisher=Union of European Football Associations|access-date=28 May 2016|date=27 January 2016|archive-date=13 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170613204234/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2015/matches/round=2000552/match=2015227/index.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2016. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2016]]
|{{Flaga|FRA}} [[Francijas Futbola federācija|Francija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Zinedins|Zidāns}}
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2015789--real-madrid-vs-atleti/|title=Zidane proud after Real Madrid penalties win|publisher=Union of European Football Associations|access-date=29 May 2016|date=29 May 2016|archive-date=7 December 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161207075743/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2016/matches/round=2000638/match=2015789/postmatch/quotes/index.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2017. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2017]]
|{{Flaga|FRA}} [[Francijas Futbola federācija|Francija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Zinedins|Zidāns}}
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c51196decb5-ce25aa1fbc43-1000--zidane-completes-player-coach-double-double/|title=Zidane completes player/coach double double|publisher=Union of European Football Associations|access-date=5 June 2017|date=4 June 2017|archive-date=2 May 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190502052732/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid%3D2470794.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2018. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2018]]
|{{Flaga|FRA}} [[Francijas Futbola federācija|Francija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Zinedins|Zidāns}}
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0245-0e98d8e8f00a-1372e16c4e8d-1000--zidane-leaves-real-madrid-how-much-did-he-achieve/|title=Zidane reaches more milestones in Kyiv|publisher=Union of European Football Associations|access-date=27 May 2018|date=26 May 2018|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220002416/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2558348.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2019. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2019]]
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Jirgens Klops]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Liverpool FC|Liverpool]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0252-0e99c19b0df2-c2e63df5c79b-1000--liverpool-beat-tottenham-to-win-sixth-european-cup/|title=Liverpool beat Tottenham to win sixth European Cup|publisher=Union of European Football Associations|access-date=25 September 2019|date=1 June 2019|archive-date=13 February 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230213105205/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2605522.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020]]
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Hanss Dīters|Fliks}}
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53867676|title=Paris St-Germain 0–1 Bayern Munich: German side win Champions League final|publisher=British Broadcasting Corporation|access-date=23 August 2020|date=23 August 2020|archive-date=23 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200823031015/https://www.bbc.com/sport/football/53867676}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021]]
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Tomass|Tuhels}}
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0269-12650cedca55-37515f69768e-1000--report-chelsea-claim-second-title/|title=Man. City 0–1 Chelsea: Havertz gives Blues second Champions League triumph|publisher=Union of European Football Associations|website=UEFA.com|access-date=29 May 2021|date=29 May 2021|archive-date=3 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603073706/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0269-12650cedca55-37515f69768e-1000--report-chelsea-claim-second-title/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2022]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Karlo|Ančeloti}}
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-15415a62aaf0-36d3e17d7404-1000--real-madrid-win-champions-league/|title=Champions League final: Vinícius Júnior scores only goal as Real Madrid beat Liverpool to claim 14th title|publisher=Union of European Football Associations|website=UEFA.com|access-date=28 May 2022|date=28 May 2022|archive-date=20 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220003911/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-15415a62aaf0-36d3e17d7404-1000--real-madrid-win-champions-league/}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2023]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; |[[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12897458/pep-guardiola-man-citys-champions-league-win-was-written-in-the-stars|title=Pep Guardiola: Man City's Champions League win was written in the stars|website=Sky Sports|access-date=11 June 2023|date=11 June 2023|archive-date=11 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230611144608/https://www.skysports.com/football/news/11095/12897458/pep-guardiola-man-citys-champions-league-win-was-written-in-the-stars}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Karlo|Ančeloti}}
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/028e-1b07e18d875a-ba78e4b9d9fc-1000--real-madrid-win-champions-league-carvajal-and-vinicius-jun/|title=Real Madrid win Champions League: Carvajal and Vinícius Júnior see off Dortmund|last=Pettit|first=Mark|publisher=Union of European Football Associations|website=UEFA.com|access-date=1 June 2024|date=1 June 2024}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |[[2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2025]]
|{{sort|ESP|{{flaga|ESP}}}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; |{{sortname|Luiss|Enrike}}
|{{sort|FRA|{{flaga|FRA}}}} [[Francijas Futbola federācija|Francija]]
|[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/luis-enrique-psg-champions-league-french-khvicha-kvaratskhelia-b2761441.html|title=Luis Enrique 'emotional' at tribute to his daughter after Champions League win|website=The Independent|access-date=1 June 2025|date=1 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Treneri ar vairākiem tituliem ===
Treneri '''treknrakstā''' joprojām ir aktīvi.
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Vieta
! scope=&quot;col&quot; |Tautība
! scope=&quot;col&quot; |Treneris
! scope=&quot;col&quot; |Uzvaras
! scope=&quot;col&quot; |Uzvarētie gadi
! scope=&quot;col&quot; |Klubs(-i)
|-
|1
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ITA}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |'''[[Karlo Ančeloti]]'''
|5
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003]], [[2007. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2007]], [[2014. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2014]], [[2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2022]], [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[AC Milan|Milan]] (2), [[Real Madrid CF|Real Madrid]] (3)
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ENG}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Bobs Peislijs]]
|3
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1977. gada Eiropas kausa fināls|1977]], [[1978. gada Eiropas kausa fināls|1978]], [[1981. gada Eiropas kausa fināls|1981]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Liverpool FC|Liverpool]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|FRA}} [[Francijas Futbola federācija|Francija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Zinedins Zidāns]]
|3
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[2016. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2016]], [[2017. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2017]], [[2018. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2018]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ESP}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |'''[[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]]'''
|3
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2009]], [[2011. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2011]], [[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2023]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[FC Barcelona|Barcelona]] (2), [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
|-
| rowspan=&quot;17&quot; |5
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ESP}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Hosē Viljalonga]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1956. gada Eiropas kausa fināls|1956]], [[1957. gada Eiropas kausa fināls|1957]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ARG}} [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīna]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Luiss Karnilja]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1958. gada Eiropas kausa fināls|1958]], [[1959. gada Eiropas kausa fināls|1959]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|HUN}} [[Ungārijas Futbola federācija|Ungārija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Bela Gutmans]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1961. gada Eiropas kausa fināls|1961]], [[1962. gada Eiropas kausa fināls|1962]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ARG}} [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīna]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Elenio Errera]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1964. gada Eiropas kausa fināls|1964]], [[1965. gada Eiropas kausa fināls|1965]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Inter Milan]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ESP}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Migels Munjoss]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1960. gada Eiropas kausa fināls|1960]], [[1966. gada Eiropas kausa fināls|1966]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ITA}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Nereo Roko]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1963. gada Eiropas kausa fināls|1963]], [[1969. gada Eiropas kausa fināls|1969]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[AC Milan|Milan]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ROU}} [[Rumānijas Futbola federācija|Rumānija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Štefans Kovāčs]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1972. gada Eiropas kausa fināls|1972]], [[1973. gada Eiropas kausa fināls|1973]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|GER}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Detmārs Krāmers]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1975. gada Eiropas kausa fināls|1975]], [[1976. gada Eiropas kausa fināls|1976]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ENG}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Braiens Klofs]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1979. gada Eiropas kausa fināls|1979]], [[1980. gada Eiropas kausa fināls|1980]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham Forest]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|AUT}} [[Austrijas Futbola asociācija|Austrija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Ernsts Hapels]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1970. gada Eiropas kausa fināls|1970]], [[1983. gada Eiropas kausa fināls|1983]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Feyenoord]], [[Hamburger SV]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ITA}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Arrigo Saki]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1989. gada Eiropas kausa fināls|1989]], [[1990. gada Eiropas kausa fināls|1990]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[A.C. Milan|Milan]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|GER}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Otmārs Hicfelds]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1997. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1997]], [[2001. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2001]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Borussia Dortmund]], [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ESP}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Visente del Boske]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[2000. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2000]], [[2002. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2002]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Real Madrid CF|Real Madrid]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|SCO}} [[Skotijas Futbola asociācija|Skotija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Alekss Fergusons]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1999. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1999]], [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2008]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Manchester United FC|Manchester United]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|POR}} [[Portugāles Futbola federācija|Portugāle]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |'''[[Žuzē Mouriņu]]'''
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[2004. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2004]], [[2010. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2010]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[FC Porto|Porto]], [[Inter Milan]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|GER}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Jups Heinkess]]
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1998. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1998]], [[2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2013]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Real Madrid CF|Real Madrid]], [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |{{flaga|ESP}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left;&quot; |'''[[Luiss Enrike]]'''
|2
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[2015. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2015]], [[2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2025]]
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[FC Barcelona|Barcelona]], [[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]
|-
|}

=== Pēc tautības ===
Šajā tabulā ir norādīts katras valsts treneru iegūto titulu kopējais skaits. Precīzi dati kopš 2024. gada fināla.
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|+Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas uzvarējušo treneru uzskaitījums pēc tautības
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Tautība
! scope=&quot;col&quot; |Uzvaras
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|ITA}} [[Itālijas Futbola federācija|Itālija]]
| align=&quot;center&quot; |13
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|ESP}} [[Spānijas Futbola federācija|Spānija]]
| align=&quot;center&quot; |12
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|GER}} [[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]{{efn|Ieskaitot Rietumvāciju.}}
| align=&quot;center&quot; |10
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|ENG}} [[Anglijas Futbola asociācija|Anglija]]
| align=&quot;center&quot; |7
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|NED}} [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlande]]
| align=&quot;center&quot; |5
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|ARG}} [[Argentīnas Futbola asociācija|Argentīna]]{{efn|Ieskaitot [[Elenio Errera|Elenio Erreras]] iegūtos titulus, kuram bija arī Francijas pilsonība.}}
| align=&quot;center&quot; |4
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|SCO}} [[Skotijas Futbola asociācija|Skotija]]
| align=&quot;center&quot; |4
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|FRA}} [[Francijas Futbola federācija|Francija]]
| align=&quot;center&quot; |3
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|POR}} [[Portugāles Futbola federācija|Portugāle]]
| align=&quot;center&quot; |3
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|ROU}} [[Rumānijas Futbola federācija|Rumānija]]
| align=&quot;center&quot; |3
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|AUT}} [[Austrijas Futbola asociācija|Austrija]]
| align=&quot;center&quot; |2
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|HUN}} [[Ungārijas Futbola federācija|Ungārija]]
| align=&quot;center&quot; |2
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|BEL}} [[Beļģijas Futbola asociācija|Beļģija]]
| align=&quot;center&quot; |1
|-
! scope=&quot;row&quot; |{{flaga|YUG}} [[Dienvidslāvijas Futbola asociācija|Dienvidslāvija]]
| align=&quot;center&quot; |1
|}
{{notelist}}

== Skatīt arī ==

* [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas rekordi un statistika]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/ UEFA Čempionu līgas oficiālā vēsture]
* [https://www.rsssf.org/ec/ecomp.html RSSSF Eirokausu arhīvs]
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}
[[Kategorija:UEFA Čempionu līga]]</text>
      <sha1>1msaeu4yuhnh9ds8oubil3mzmnxol1e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nora Efrona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621630</id>
    <revision>
      <id>4468636</id>
      <parentid>4404810</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:07:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizējums......</comment>
      <origin>4468636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2698" sha1="es6rdyqzziuagwhs8mt2bbpyhxddl8v" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Nora Efrona
| vārds_orig = ''Nora Ephron''
| attēls = Nora Ephron.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Nora Efrona 2010. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1941|5|19}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2012|6|26|1941|5|19}}
| miršanas vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = scenāriste, dramaturģe, žurnāliste, kinorežisore
| darbības gadi = 1962—2012
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}
'''Nora Efrona''' ({{Val|en|Nora Ephron}}; dzimusi {{Dat|1941|5|19}}, mirusi {{Dat|2012|6|26}}) bija [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[scenāriste]], [[dramaturģe]], [[žurnāliste]] un [[kinorežisore]]. Zināma kā režisore un scenāriste vairākām zināmām romantiskajām komēdijām. Savas karjeras laikā saņēmusi [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], kā arī nominācijas trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], [[Tony balva|''Tony'' balvai]] un [[Zelta globusa balva]]i.

Savu karjeru sākusi kā scenāriste tādām filmām kā &quot;[[Silkvuda]]&quot; (1983), &quot;[[Mieles]]&quot; (''Heartburn'', 1986) un &quot;[[Kad Harijs satika Salliju]]&quot; (1989), par ko saņēmusi [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā &quot;[[Labākais oriģinālscenārijs (BAFTA kino balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]&quot;. Kā režisore debitējusi ar filmu ''[[This Is My Life]]'' (1992). Vēlāk režisējusi romantiskās komēdijas &quot;[[Bezmiegs Sietlā]]&quot; (1993), &quot;[[Maikls (1996. gada filma)|Maikls]]&quot; (''Michael'', 1996), &quot;[[Tev pienācis pasts]]&quot; (1998) un &quot;[[Apburtais]]&quot; (''Bewitched'', 2005), melnās komēdijas ''[[Mixed Nuts]]'' (1994) un &quot;[[Laimīgie skaitļi]]&quot; (''Lucky Numbers'', 2000), kā arī biogrāfisko filmu &quot;[[Džulī un Džūlija]]&quot; (2009).

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Režisors-aizmetnis}}
{{Nora Efrona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Efrona, Nora}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:2012. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisores]]
[[Kategorija:ASV dramaturgi]]
[[Kategorija:ASV žurnālistes]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]</text>
      <sha1>es6rdyqzziuagwhs8mt2bbpyhxddl8v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Nora Efrona</title>
    <ns>10</ns>
    <id>621631</id>
    <revision>
      <id>4468628</id>
      <parentid>4404788</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:02:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizējums......</comment>
      <origin>4468628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="835" sha1="ff0u9u5jju83l7z6ih8tea4d0vjki0a" xml:space="preserve">{{Navbox
|name  = Nora Efrona
|title = [[Nora Efrona]]
|image = 
|state = {{{state|autocollapse}}}
|listclass = hlist

|group1 = Režisore
|list1  = 
* ''[[This Is My Life]]'' (1992)
* &quot;[[Bezmiegs Sietlā]]&quot; (1993)
* ''[[Mixed Nuts]]'' (1994)
* &quot;[[Maikls (1996. gada filma)|Maikls]]&quot; (''Michael'', 1996)
* &quot;[[Tev pienācis pasts]]&quot; (1998)
* &quot;[[Laimīgie skaitļi]]&quot; (''Lucky Numbers'', 2000)
* &quot;[[Apburtais]]&quot; (''Bewitched'', 2005)
* &quot;[[Džulī un Džūlija]]&quot; (2009)

|group2 = Scenāriste
|list2  = 
* &quot;[[Silkvuda]]&quot; (1983)
* &quot;[[Mieles]]&quot; (''Heartburn'', 1986)
* &quot;[[Kad Harijs satika Salliju]]&quot; (1989)
* ''[[Cookie (filma)|Cookie]]'' (1989)
* ''[[My Blue Heaven]]'' (1990)
* ''[[Hanging Up]]'' (2000)
 
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]]
[[Kategorija:Noras Efronas filmas|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ff0u9u5jju83l7z6ih8tea4d0vjki0a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dominiks Steņonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622787</id>
    <revision>
      <id>4468766</id>
      <parentid>4452748</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:17:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4468766</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6385" sha1="3w7xuwf0gkhjin4i2qlgmafr7ju055c" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Dominiks Steņonis
 |       vārds_orig = ''Dominykas Stenionis''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|3}}
 |          dz_viet = {{vieta|Lietuva|Kauņa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[lietuvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2019
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2019—2022
 |          klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot; II]]
 |         kl_sez 2 = 2022—2023
 |          klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2024—2025
 |          klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2025—pašlaik
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |         kl_sez 5 = 
 |          klubs 5 = 
 |         kl_sez 6 = 
 |          klubs 6 = 
 |         kl_sez 7 = 
 |          klubs 7 = 
 |         kl_sez 8 = 
 |          klubs 8 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Lietuva}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver2|[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Melnkalne 2022]]}}
}}
'''Dominiks Steņonis''' ({{val|lt|Dominykas Stenionis}}; dzimis {{dat|2002|7|3}} [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā spēlē [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā uzvarēja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]], Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos, pirmajā no tiem atzīts par fināla labāko spēlētāju.

== Karjera ==
D. Steņonis trenējies [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] sistēmā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/stenonis-zagars-man-rakstija-ka-priecajas-redzet-ka-beidzot-speleju-un-paradu-sevi/|title=Steņonis: Žagars man rakstīja, ka priecājas redzēt, ka beidzot spēlēju un parādu sevi|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-02-11|date=2025-11-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt; bet nav sasniedzis kluba pirmo komandu. Viņš ir prasmīgs saspēles vadītājs, kas raksturīgs ar basketbolam ļoti īsu augumu (1,78 m). Pēc &quot;Žalgira&quot; pārstāvējis citus Lietuvas klubus: [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]] un [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]], bet nav ieņēmis drošu vietu klubu rotācijā, [[Lietuvas Basketbola līga]]s turnīrā pavadot samērā maz minūšu vidēji spēlē.

2025. gada vasarā D. Steņonis pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kura sastāvā ieņēma pirmā piecinieka saspēles vadītāja lomu. 2026. gada februārī D. Steņonis kopā ar [[Valmiera]]s klubu izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]], pats tiekot atzīts par finālspēles vērtīgāko spēlētāju. Sezonas turpinājumā Valmieras klubs kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem.

D. Steņonis ir pārstāvējis Lietuvas U-19 un U-20 izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/183057/stenionis-dominykas|title=Dominykas Stenionis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopā ar U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu 2022. gada Eiropas čempionātā, kas notika [[Melnkalne|Melnkalnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/europa/lietuvos-20-meciai-kovoja-del-europos-cempionato-aukso-874-1906898|title=Nagais ir dantimis kovoję 20-mečiai Europos čempionate suspindo sidabru|website=15min.lt/24sek|access-date=2026-02-11|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Steņonis, Dominiks}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kauņā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>3w7xuwf0gkhjin4i2qlgmafr7ju055c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468767</id>
      <parentid>4468766</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:17:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Karjera */</comment>
      <origin>4468767</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6425" sha1="0ck10uq2csa8qm81q7nhmqc3wc598ir" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Dominiks Steņonis
 |       vārds_orig = ''Dominykas Stenionis''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|3}}
 |          dz_viet = {{vieta|Lietuva|Kauņa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[lietuvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2019
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2019—2022
 |          klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot; II]]
 |         kl_sez 2 = 2022—2023
 |          klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2024—2025
 |          klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2025—pašlaik
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |         kl_sez 5 = 
 |          klubs 5 = 
 |         kl_sez 6 = 
 |          klubs 6 = 
 |         kl_sez 7 = 
 |          klubs 7 = 
 |         kl_sez 8 = 
 |          klubs 8 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Lietuva}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver2|[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Melnkalne 2022]]}}
}}
'''Dominiks Steņonis''' ({{val|lt|Dominykas Stenionis}}; dzimis {{dat|2002|7|3}} [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā spēlē [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā uzvarēja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]], Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos, pirmajā no tiem atzīts par fināla labāko spēlētāju.

== Karjera ==
D. Steņonis trenējies [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] sistēmā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/stenonis-zagars-man-rakstija-ka-priecajas-redzet-ka-beidzot-speleju-un-paradu-sevi/|title=Steņonis: Žagars man rakstīja, ka priecājas redzēt, ka beidzot spēlēju un parādu sevi|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-02-11|date=2025-11-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt; bet nav sasniedzis kluba pirmo komandu. Viņš ir prasmīgs saspēles vadītājs, kas raksturīgs ar basketbolam ļoti īsu augumu (1,78 m). Pēc &quot;Žalgira&quot; pārstāvējis citus Lietuvas klubus: [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]] un [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]], bet nav ieņēmis drošu vietu klubu rotācijā, [[Lietuvas Basketbola līga]]s turnīrā pavadot samērā maz minūšu vidēji spēlē.

2025. gada vasarā D. Steņonis pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kura sastāvā ieņēma pirmā piecinieka saspēles vadītāja lomu. 2026. gada februārī D. Steņonis kopā ar [[Valmiera]]s klubu izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]], pats tiekot atzīts par finālspēles vērtīgāko spēlētāju. Sezonas turpinājumā Valmieras klubs kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem un uzvarēja LBL izslēgšanas spēlēs.

D. Steņonis ir pārstāvējis Lietuvas U-19 un U-20 izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/183057/stenionis-dominykas|title=Dominykas Stenionis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopā ar U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu 2022. gada Eiropas čempionātā, kas notika [[Melnkalne|Melnkalnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/europa/lietuvos-20-meciai-kovoja-del-europos-cempionato-aukso-874-1906898|title=Nagais ir dantimis kovoję 20-mečiai Europos čempionate suspindo sidabru|website=15min.lt/24sek|access-date=2026-02-11|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Steņonis, Dominiks}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kauņā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>0ck10uq2csa8qm81q7nhmqc3wc598ir</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468776</id>
      <parentid>4468767</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:31:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468776</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6379" sha1="t8eh3jvdq60zcw2i325u7pc765za87b" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Dominiks Steņonis
 |       vārds_orig = ''Dominykas Stenionis''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|3}}
 |          dz_viet = {{vieta|Lietuva|Kauņa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[lietuvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2019
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2019—2022
 |          klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot; II]]
 |         kl_sez 2 = 2022—2023
 |          klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2024—2025
 |          klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2025—pašlaik
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |         kl_sez 5 = 
 |          klubs 5 = 
 |         kl_sez 6 = 
 |          klubs 6 = 
 |         kl_sez 7 = 
 |          klubs 7 = 
 |         kl_sez 8 = 
 |          klubs 8 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Lietuva}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver2|[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Melnkalne 2022]]}}
}}
'''Dominiks Steņonis''' ({{val|lt|Dominykas Stenionis}}; dzimis {{dat|2002|7|3}} [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā spēlē [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos.

== Karjera ==
D. Steņonis trenējies [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] sistēmā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/stenonis-zagars-man-rakstija-ka-priecajas-redzet-ka-beidzot-speleju-un-paradu-sevi/|title=Steņonis: Žagars man rakstīja, ka priecājas redzēt, ka beidzot spēlēju un parādu sevi|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-02-11|date=2025-11-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt; bet nav sasniedzis kluba pirmo komandu. Viņš ir prasmīgs saspēles vadītājs, kas raksturīgs ar basketbolam ļoti īsu augumu (1,78 m). Pēc &quot;Žalgira&quot; pārstāvējis citus Lietuvas klubus: [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]] un [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]], bet nav ieņēmis drošu vietu klubu rotācijā, [[Lietuvas Basketbola līga]]s turnīrā pavadot samērā maz minūšu vidēji spēlē.

2025. gada vasarā D. Steņonis pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kura sastāvā ieņēma pirmā piecinieka saspēles vadītāja lomu. 2026. gada februārī D. Steņonis kopā ar [[Valmiera]]s klubu izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]], pats tiekot atzīts par finālspēles vērtīgāko spēlētāju. Sezonas turpinājumā Valmieras klubs kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem un uzvarēja LBL izslēgšanas spēlēs.

D. Steņonis ir pārstāvējis Lietuvas U-19 un U-20 izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/183057/stenionis-dominykas|title=Dominykas Stenionis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopā ar U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu 2022. gada Eiropas čempionātā, kas notika [[Melnkalne|Melnkalnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/europa/lietuvos-20-meciai-kovoja-del-europos-cempionato-aukso-874-1906898|title=Nagais ir dantimis kovoję 20-mečiai Europos čempionate suspindo sidabru|website=15min.lt/24sek|access-date=2026-02-11|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Steņonis, Dominiks}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kauņā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>t8eh3jvdq60zcw2i325u7pc765za87b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468794</id>
      <parentid>4468776</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:45:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468794</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6407" sha1="dp0znyowmure58nvgkk8hu8yeu1sesk" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Dominiks Steņonis
 |       vārds_orig = ''Dominykas Stenionis''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|3}}
 |          dz_viet = {{vieta|Lietuva|Kauņa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[lietuvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2019
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2019—2022
 |          klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot; II]]
 |         kl_sez 2 = 2022—2023
 |          klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2024—2025
 |          klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2025—pašlaik
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |         kl_sez 5 = 
 |          klubs 5 = 
 |         kl_sez 6 = 
 |          klubs 6 = 
 |         kl_sez 7 = 
 |          klubs 7 = 
 |         kl_sez 8 = 
 |          klubs 8 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Lietuva}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver2|[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Melnkalne 2022]]}}
}}
'''Dominiks Steņonis''' ({{val|lt|Dominykas Stenionis}}; dzimis {{dat|2002|7|3}} [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā spēlē [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos.

== Karjera ==
D. Steņonis trenējies [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] sistēmā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/stenonis-zagars-man-rakstija-ka-priecajas-redzet-ka-beidzot-speleju-un-paradu-sevi/|title=Steņonis: Žagars man rakstīja, ka priecājas redzēt, ka beidzot spēlēju un parādu sevi|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-02-11|date=2025-11-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt; bet nav sasniedzis kluba pirmo komandu. Viņš ir prasmīgs saspēles vadītājs, kas raksturīgs ar basketbolam ļoti īsu augumu (1,78 m). Pēc &quot;Žalgira&quot; pārstāvējis citus Lietuvas klubus: [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]] un [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]], bet nav ieņēmis drošu vietu klubu rotācijā, [[Lietuvas Basketbola līga]]s turnīrā pavadot samērā maz minūšu vidēji spēlē.

2025. gada vasarā D. Steņonis pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kura sastāvā ieņēma pirmā piecinieka saspēles vadītāja lomu. 2026. gada februārī D. Steņonis kopā ar [[Valmiera]]s klubu izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]], pats tiekot atzīts par finālspēles vērtīgāko spēlētāju. Sezonas turpinājumā Valmieras klubs kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem un uzvarēja LBL izslēgšanas spēlēs.

D. Steņonis ir pārstāvējis Lietuvas U-19 un U-20 izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/183057/stenionis-dominykas|title=Dominykas Stenionis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopā ar U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu 2022. gada Eiropas čempionātā, kas notika [[Melnkalne|Melnkalnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/europa/lietuvos-20-meciai-kovoja-del-europos-cempionato-aukso-874-1906898|title=Nagais ir dantimis kovoję 20-mečiai Europos čempionate suspindo sidabru|website=15min.lt/24sek|access-date=2026-02-11|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Steņonis, Dominiks}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kauņā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>dp0znyowmure58nvgkk8hu8yeu1sesk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468801</id>
      <parentid>4468794</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:49:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468801</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6441" sha1="2ratfe7o9aurmbp7j9g7qt4tfc0bj71" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Dominiks Steņonis
 |       vārds_orig = ''Dominykas Stenionis''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|3}}
 |          dz_viet = {{vieta|Lietuva|Kauņa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[lietuvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2019
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2019—2022
 |          klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot; II]]
 |         kl_sez 2 = 2022—2023
 |          klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2024—2025
 |          klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2025—pašlaik
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |         kl_sez 5 = 
 |          klubs 5 = 
 |         kl_sez 6 = 
 |          klubs 6 = 
 |         kl_sez 7 = 
 |          klubs 7 = 
 |         kl_sez 8 = 
 |          klubs 8 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Lietuva}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver2|[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Melnkalne 2022]]}}
}}
'''Dominiks Steņonis''' ({{val|lt|Dominykas Stenionis}}; dzimis {{dat|2002|7|3}} [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā spēlē [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos.

== Karjera ==
D. Steņonis trenējies [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] sistēmā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/stenonis-zagars-man-rakstija-ka-priecajas-redzet-ka-beidzot-speleju-un-paradu-sevi/|title=Steņonis: Žagars man rakstīja, ka priecājas redzēt, ka beidzot spēlēju un parādu sevi|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-02-11|date=2025-11-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt; bet nav sasniedzis kluba pirmo komandu. Viņš ir prasmīgs saspēles vadītājs, kas raksturīgs ar basketbolam ļoti īsu augumu (1,78 m). Pēc &quot;Žalgira&quot; pārstāvējis citus Lietuvas klubus: [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]] un [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]], bet nav ieņēmis drošu vietu klubu rotācijā, [[Lietuvas Basketbola līga]]s turnīrā pavadot samērā maz minūšu vidēji spēlē.

2025. gada vasarā D. Steņonis pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kura sastāvā ieņēma pirmā piecinieka saspēles vadītāja lomu. 2026. gada februārī D. Steņonis kopā ar [[Valmiera]]s klubu izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]], pats tiekot atzīts par finālspēles vērtīgāko spēlētāju. Sezonas turpinājumā Valmieras klubs kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas čempioniem un uzvarēja LBL izslēgšanas spēlēs.

D. Steņonis ir pārstāvējis Lietuvas U-19 un U-20 izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/183057/stenionis-dominykas|title=Dominykas Stenionis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopā ar U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu 2022. gada Eiropas čempionātā, kas notika [[Melnkalne|Melnkalnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/europa/lietuvos-20-meciai-kovoja-del-europos-cempionato-aukso-874-1906898|title=Nagais ir dantimis kovoję 20-mečiai Europos čempionate suspindo sidabru|website=15min.lt/24sek|access-date=2026-02-11|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Steņonis, Dominiks}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kauņā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>2ratfe7o9aurmbp7j9g7qt4tfc0bj71</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Valmiera Glass VIA spēlētāji</title>
    <ns>10</ns>
    <id>624283</id>
    <revision>
      <id>4468763</id>
      <parentid>4420558</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:08:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468763</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="991" sha1="biy9fcv9uj6inr3shvkv12jrofk97ns" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Valmiera Glass VIA spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = black
 | fg            = white
 | komanda       = Valmiera Glass VIA
 | komanda_saite = Valmiera Glass VIA (basketbols)
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          =
* 1 [[Kristofers Karlsons|Karlsons]]
* 2 [[Markuss Sipko|Sipko]]
* 3 [[Dominiks Steņonis|Steņonis]]
* 4 [[Pavlo Dziuba|Dziuba]]
* 5 [[Anivaniva Teits-Džonss|Teits-Džonss]]
* 6 [[Mārcis Vītols|Vītols]]
* 7 [[Endrū Pačers|Pačers]]
* 9 [[Artis Ate|Ate]]
* 12 [[Verners Kohs|Kohs]]
* 23 [[Dāvis Ozers|D. Ozers]]
* 24 [[Krists Ozers|K. Ozers]]
* 29 [[Omars Pajičs|Pajičs]]
* 34 [[Jānis Mārtiņš Kalniņš|Kalniņš]]

* Galvenais treneris [[Kaspars Vecvagars]]
* Treneri [[Gunārs Gailītis|Gailītis]]
* [[Normunds Lišiks|Lišiks]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Ventspils]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>biy9fcv9uj6inr3shvkv12jrofk97ns</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468788</id>
      <parentid>4468763</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:39:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāliek zaļā, lai nav tāda pati krāsa kā VEFam.</comment>
      <origin>4468788</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="993" sha1="esda6qf0pw33xzjnv3q92hfahul7cyl" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Valmiera Glass VIA spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #175514
 | fg            = white
 | komanda       = Valmiera Glass VIA
 | komanda_saite = Valmiera Glass VIA (basketbols)
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          =
* 1 [[Kristofers Karlsons|Karlsons]]
* 2 [[Markuss Sipko|Sipko]]
* 3 [[Dominiks Steņonis|Steņonis]]
* 4 [[Pavlo Dziuba|Dziuba]]
* 5 [[Anivaniva Teits-Džonss|Teits-Džonss]]
* 6 [[Mārcis Vītols|Vītols]]
* 7 [[Endrū Pačers|Pačers]]
* 9 [[Artis Ate|Ate]]
* 12 [[Verners Kohs|Kohs]]
* 23 [[Dāvis Ozers|D. Ozers]]
* 24 [[Krists Ozers|K. Ozers]]
* 29 [[Omars Pajičs|Pajičs]]
* 34 [[Jānis Mārtiņš Kalniņš|Kalniņš]]

* Galvenais treneris [[Kaspars Vecvagars]]
* Treneri [[Gunārs Gailītis|Gailītis]]
* [[Normunds Lišiks|Lišiks]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Ventspils]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>esda6qf0pw33xzjnv3q92hfahul7cyl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Man Behind the Curtain</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624446</id>
    <revision>
      <id>4468882</id>
      <parentid>4464539</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:05:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4468882</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8501" sha1="6womaqvxkf020dmv3i53spx4yvo3473" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''The Man Behind tte Curtain''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=3. sezona
|Series no=20. sērija
|Director=[[Bobijs Rots]]
|Writer=[[Elizabete Sarnofa]]&lt;br /&gt;[[Drū Godards]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Korta Feja]]
|Editor=[[Stīvens Semels]]
|Airdate=2007. gadā 9. maijā
|Length=41 minūte
|Guests=* [[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
*[[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss
*[[Samanta Metisa]] kā Olīvija Gudspīda
*[[Kerija Prestona]] kā Emīlija Lainusa
|Prev=''[[The Brig]]''
|Next=''[[Greatest Hits (Pazudušie)|Greatest Hits]]''
}}
'''''The Man Behind the Curtain''''' (no {{val|en|Cilvēks aiz aizkara}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] divdesmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Bobijs Rots]], bet scenāristi ir [[Elizabete Sarnofa]] un [[Drū Godards]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 9. maijā.

Loks atnes Benam sava tēva līķi un pieprasa satikt Džeikobu — vīrieti, kurš sapulcināja &quot;Citus&quot; uz salas. Sojers atgriežas ar ierakstu diktofonā, ko viņam iedeva Loks un ar kuru var atmaskot Džūljetu. Paralēli tiek parādīta Bena bērnība, laiks, kad viņš un viņa tēvs Rodžers ieradās salā kā ''[[Dharma Initiative]]'' projekta dalībnieki.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Ričards un Bens apspriež Džūljetai paredzēto pazudušo diktofonu ar viņas ierakstu, kad Loks atgriežas &quot;Citu&quot; nometnē ar sava tēva līķi. Loks pieprasa zināt visu, un Bens aizved viņu uz savu telti, kur paskaidro, ka visi &quot;Citi&quot; uz salas kalpo vienam cilvēkam — Džeikobam, kuru gandrīz neviens nekad nav redzējis. Tomēr Džeikobs sazinās ar Benu, jo viņš ir dzimis uz salas. Loks pamana, ka Bena rokas trīc, kas liecina, ka viņš melo. Tikmēr Sojers atgriežas izdzīvojušo nometnē ar diktofonu. Mihails atgriežas pie &quot;Citiem&quot; un informē Benu par Neomiju un viņas [[Helikopters|helikopteru]], pieprasot, lai viņi nekavējoties dotos uz izdzīvojušo nometni, nevis gaidītu. Taču Loks pavēlošā tonī iebilst, sakot, ka viņš un Bens tagad dosies pie Džeikoba, un sāk sist Mihailu. Bens lūdz Ričardu un Tomu viņus izšķirt, bet viņi nereaģē. Pirms došanās ceļā Aleksa iedod Lokam [[Pistole|pistoli]]. Pēc tam Bens, noraizējies par gaidāmo tikšanos ar Džeikobu, dodas ceļā kopā ar Loku. Tajā vakarā viņi ierodas pie vecas mājiņas, ko ieskauj [[Pelni|pelnu]] aplis.

Tikmēr Saīds un Sojers iepazīstina Neomiju ar izdzīvojušajiem un runā par viņas glābšanas grupu, kā arī par savām bažām attiecībā uz Džeku un Džūljetu, īpaši brīdī, kad Sojers atskaņo viņas ierakstu Benam par grūtniecēm izdzīvojušo vidū. Tomēr tajā brīdī atgriežas Džeks un Džūljeta, un Džeks saka, ka viņš jau visu zina, taču vēl nav izlēmis, ko ar šo informāciju darīt. Tikmēr Bens lūdz Lokam izslēgt lukturīti, sakot, ka Džeikobam nepatīk tehnoloģijas. Ieejot mājiņā, Bens sāk runāt ar tukšu krēslu, apgalvojot apjukušajam Lokam, ka tajā sēž Džeikobs. Loks grasās doties prom, bet pēkšņi dzird balsi un, domādams, ka tas ir Bens, ieslēdz lukturīti. Priekšmeti mājiņā sāk paši kustēties, un stikla pudele gandrīz trāpa Lokam pa galvu. Šausmu pārņemts, viņš izskrien no mājiņas.

No rīta viņi atgriežas, un Loks saka, ka Džeikoba nav un ka viņš netic Bena sarīkotajam šovam mājiņā. Viņš pamana, ka viņi dodas nepareizajā virzienā, bet Bens apgalvo, ka tas ir pareizais ceļš, un aizved viņu pie bedres, kas pilna ar skeletiem ''DHARMA'' darbinieku uniformās. Bens paskaidro, ka &quot;Citi&quot; un ''DHARMA'' bija konfliktā, tāpēc vienai pusei bija jāzaudē, un viņš to panāca, palīdzot organizēt projekta darbinieku slaktiņu. Kad Loks pagriežas pret Benu, Bens paspēj izraut Loka pistoli no viņa aizmugurējās jostas un iešauj viņam sānos, liekot Lokam iekrist bedrē. Pēc tam Bens vienkārši pajautā, ko Džeikobs viņam teica mājiņā, un aiziet, atstājot Loku vienu.

=== Bena atmiņas ===
Vīrietis vārdā Rodžers mežā pieņem [[dzemdības]] savai sievai Emīlijai. Bērns piedzimst, taču Emīlija sāk [[Asiņošana|asiņot]], un Rodžers aiznes viņu kopā ar jaundzimušo līdz ceļam. Netālu piebrauc automašīna, no kuras izkāpj vīrietis vārdā Horass un viņa sieva Olīvija, mēģinot palīdzēt. Tomēr Emīlija nomirst, lūdzot Rodžeram nosaukt bērnu par Benu. Vēlāk, kad Bens ir paaudzies, Horass uzaicina viņu un viņa tēvu uz salu, lai piedalītos ''DHARMA'' projektā. Viņi ierodas ar [[Zemūdene|zemūdeni]] un iekārtojas ''DHARMA'' kazarmās. Kad Rodžeram tiek iedota uniforma ar uzrakstu &quot;strādnieks&quot;, viņš iebilst, ka nevēlas strādāt par vienkāršu strādnieku, jo viņam bijis apsolīts, ka ''DHARMA'' veic nozīmīgus eksperimentus. Bens sāk apmeklēt skolu kopā ar citiem bērniem, kur viņus māca Olīvija. Kādu dienu viņi dzird šāvienus. Olīvija paņem ieroci un liek bērniem paslēpties stūrī. Pa logu Bens redz, kā ''DHARMA'' darbinieki skrien pa ielu ar ieročiem, un kāda meitene paskaidro, ka ''DHARMA'' pilsētiņai uzbrukuši &quot;ienaidnieki&quot;.

Tajā vakarā Bens nejauši dzird Rodžeru sūdzamies Horasam, ka ceļojuma laikā no stacijas &quot;Liesma&quot; viņam un viņa grupai uzbrukuši ienaidnieki, un ka tas nav bijis tas, ko viņš vēlējās, ierodoties salā. Viņš arī piebilst, ka viņam nerūp Bens vai viņa izglītība. Skatoties pa logu, Bens tālumā ierauga savu māti un nobīstas. Rodžers, izdzirdējis troksni, ienāk istabā un liek Benam iet gulēt. Bens sadraudzējas ar meiteni vārdā Enija. Mātes nāves gadadienā, atgriežoties mājās, Bens atrod savu tēvu piedzērušos un guļošu. Rodžers uz brīdi pamostas un saka, ka viņam ir grūti pārdzīvot gadadienu un ka viņš ir dusmīgs, jo ir iestrēdzis šajā salā kopā ar Benu. Šie vārdi pamudina Benu izskriet ārā, kur viņš ierauga savu māti skaņas barjeras otrā pusē. Viņš vēlas viņai tuvoties, bet māte uzkliedz, lai viņš to nedara, un tad pazūd džungļos. Vēlāk Benam izdodas nozagt skaņas barjeras kodu un pēc tam ieskriet džungļos. Tur viņš satiek Ričardu, kurš viņu nomierina, sakot, ka viņi nav Bena ienaidnieki. Bens jautā, vai var viņiem pievienoties, un Ričards atbild apstiprinoši, taču piebilst, ka Benam būs jābūt pacietīgam.

Tagad jau pieaudzis, Bens strādā kopā ar savu tēvu kā strādnieks. Viņi piekrauj furgonu ar [[Alus|alu]] un aizved to uz staciju &quot;Pērle&quot;. Pēc tam, par godu Bena dzimšanas dienai, Rodžers apstājas uz paugura. Viņš izdzer alu un sola nākamgad atcerēties Bena dzimšanas dienu. Tomēr Bens to vienkārši noraida un saka, ka visus šos gadus viņam nācies paciest savu tēvu. Tad Bens uzliek [[Gāzmaska|gāzmasku]] un izrauj gāzes granātas tapu. Rodžers sāk asiņot no deguna un mutes un nomirst. Atgriežoties ''DHARMA'' pilsētiņā, Bens, joprojām valkājot gāzmasku, redz ''DHARMA'' dalībnieku līķus, kurus nogalinājusi gāze, tostarp arī mirušo Horasu. Drīz ierodas &quot;Citi&quot;, un Bens ar Ričardu atkal satiekas.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Ī. Kjusiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoni ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Endrū Divofs]] kā Mihails Bakuņins
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss
{{Col-2}}
* [[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
* [[Samanta Metisa]] kā Olīvija Gudspīda
* [[Kerija Prestona]] kā Emīlija Lainusa
* [[Sterlings Bomons]] kā Bens bērnībā
* [[Fransuā Čo]] kā doktors Pjērs Čens
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>6womaqvxkf020dmv3i53spx4yvo3473</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīlija Lāme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624541</id>
    <revision>
      <id>4468777</id>
      <parentid>4451492</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:32:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468777</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6014" sha1="n9temh0zrdcx6f3e3ykolgavxf7fyz4" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2026. gada marts}}
{{Zinātnieka infokaste
| vārds = Emīlija Lāme
| attēls = Emīlijas Lāmes foto no Latvijas Universitātes studentu apliecības.jpeg
| att_nosaukums =Emīlija Lāme, foto no Latvijas universitātes studentes apliecības
| dz_gads = 1886
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 23
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}}
| m_gads = 1956
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| pilsonība = 
| zinātne = baltu filoloģija
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| zinātniskie_vadītāji = [[Jānis Endzelīns]]
| sasniegumi = Raksts &quot;„Loģiskais princips Glika valodā“ (1933), manuskripts &quot;Latviešu ortogrāfijas vēsture&quot;
| dzimums = S
}}
[[Attēls:Emīlijas Lāmes kapa piemineklis Pleskodāles kapsētā.jpeg|alt=Emīlijas Lāmes kapa piemineklis Pleskodāles kapsētā|thumb|Emīlijas Lāmes kapa piemineklis Pleskodāles kapsētā]]
'''Emīlija Lāme''' (dzimusi {{dat|1886|6|23}} [[Rīga|Rīgā]], mirusi 1956. gadā Rīgā) bija [[Latvieši|latviešu]] [[valodniece]] un [[skolotāja]]. Latviešu seno rakstu pētniecībā viņa ir zināma kā raksta „Loģiskais princips Glika valodā“&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lāme|first=Emīlija|date=1933|title=Loģiskais princips Glika valodā|url=|journal=Filoloģijas materiāli|publisher=Rāmave|volume=|issue=|pages=104-110|doi=|issn=}}&lt;/ref&gt; autore un latviešu [[ortogrāfija]]s vēstures pētniece.

== Dzīvesgājums ==
Emīlija Lāme (citi uzvārda rakstības veidi — Lahme, Lāma) dzimusi 1886. gada 23. jūnijā Rīgā, dzelzceļa strādnieka Anša Lāmes un viņa sievas Annas ģimenē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Latvijas Universitātes bibliotēka, Misiņa retumi, E. Lāmes fonds.&lt;/ref&gt; 1903. gadā Emīlija beidza Annas Rūmanes-Ķeniņas meiteņu ģimnāziju un 18 gadu vecumā uzsāka skolotājas darba gaitas Lācara privātskolā [[Kuldīga|Kuldīgā]]. [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|Pirmā pasaules kara]] laikā no 1915. līdz 1917. gadam Lāme strādāja [[Mikolajiva|Nikolajevā]] un [[Maskava|Maskavā]], iespējams, kā skolotāja latviešu bēgļu skolās. Pēc atgriešanās Rīgā Lāme uzsāka skolotājas darbu Rīgas 19. pamatskolā. 1928. gadā Emīlija Lāme, joprojām 19. pamatskolas skolotāja, atskatījās „uz 25 gadu darbību skolas druvā“.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=|title=Pielikums|work=Jaunākās Ziņas|date=22.12.1928.|volume=Nr. 292|page=13}}&lt;/ref&gt;

Jau 1919. gada rudenī Emīlija Lāme lūdza viņu uzņemt [[Latvijas Universitāte]]s valodu nodaļā kā hospitanti, bet 1920. gadā uzsāka studijas ģermāņu-romāņu nodaļā.&lt;ref&gt;Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 7427. fonds Latvijas Universitāte, 1. apraksts, lieta 2819 (Emīlija Olga Lāme).&lt;/ref&gt; Lāme 1925. gadā absolvēja LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Romāņu un ģermāņu filoloģijas nodaļas ģermāņu sekciju, kur viņas eksaminatori bija [[Jānis Endzelīns]] un [[Ernests Blese]]. Tajā pašā gadā viņa uzsāka studijas LU filoloģijas un filozofijas fakultātes baltu nodaļā. Baltu filoloģijas studijas Emīlija Lāme beidza 1930. gadā ar klauzūras darbu „Glika nozīme latviešu rakstniecībā“.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Jāņa Endzelīna 60. dzimšanas dienai veltītajā izdevumā „Filoloģijas materiāli“ iekļauts Emīlijas Lāmes raksts „Loģiskais princips Glika valodā“&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;, kurā viņa aplūko 17. gadsimta latviešu rakstu valodai raksturīgu principu homofonu atveidē — izrunai neatbilstošu rakstzīmju izmantojumu ar mērķi rakstībā atspoguļot nozīmju un gramatisko kategoriju atšķirības. Lāmes rakstā analizēts plašs 17. gs. latviešu tekstu kopums, izmantojot piemērus no [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] Bībeles tulkojuma, kā arī [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]], [[Johans Georgs Rēhehūzens|Johana Georga Rēhehūzena]] un [[Pauls Einhorns|Paula Einhorna]] tekstiem.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rirdance|first=Signe|date=2025-12-30|title=Andreja Geceļa pētnieku pēdās: aizmirstie filologi Emīlija Lāme un Severīns Jensens|url=https://journal.lu.lv/bf/article/view/3005|journal=Baltu Filoloģija|volume=34|issue=2|pages=47–61|doi=10.22364/bf.34.2.03|issn=2592-9348}}&lt;/ref&gt;

Emīlijas Lāmes arhīvā Latvijas Universitātes bibliotēkas Misiņa bibliotēkā atrodas nepublicēts Emīlijas Lāmes rokraksts &quot;Latviešu ortogrāfijas vēsture&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstības attīstība: latviešu literārās valodas vēstures pētījumi|last=Bergmane, Anna, Aina Blinkena.|year=1986|location=Rīga}}&lt;/ref&gt; Saglabājies arī Jāņa Endzelīna ieteikums atzīt šo par viņas zinātņu kandidātes darbu: &quot;Raksts ir izstrādāts rūpīgi, patstāvīgi pēc pirmavotiem un saprātīgi un sniedz mums labu pārskatu par mūsu ortografijas attīstību; trūkst tikai nodaļas par rakstību mūsu latgaliešu rakstos“.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Sākot ar 1931. gadu, cand. phil. Emīlijas Lāmes vārds parādījās Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:988448|title=Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības ziņojumi, Nr.6|website=periodika.lv|access-date=2026-02-28}}&lt;/ref&gt;

Līdz 1942. gadam Emīlija Lāme bijusi skolotāja Rīgas 19. pamatskolā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Emīlija Lāme ir mirusi 1956. gadā un apbedīta [[Pleskodāle]]s kapsētā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cemety.lv/public/deceaseds/3010145|title=CEMETY - Kapu pārvaldības un informācijas izplatīšanas pakalpojums|website=cemety.lv|access-date=2026-02-28}}&lt;/ref&gt;, kur viņas kapavietu iezīmē piemineklis ar cilni.[https://garamantas.lv/lv/illustration/1268827/Emilijas-Lames-kapa-vieta]{{Novecojusi saite}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Lāme, Emīlija}}
[[Kategorija:Latviešu valodnieki]]
[[Kategorija:Latvijas filologi]]</text>
      <sha1>n9temh0zrdcx6f3e3ykolgavxf7fyz4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4468729</id>
      <parentid>4468381</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T03:04:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (765 raksti)</comment>
      <origin>4468729</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="116297" sha1="5msl6g6txqjx4c1q770aqfmmea6ut3f" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5474 || [[d:Q669783|Q669783]] || 
|-
| [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || 
|-
| [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || 
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || 
|-
| [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || 
|-
| [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3267 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || 
|-
| [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || 
|-
| [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || 
|-
| [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || 
|-
| [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || 
|-
| [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || 
|-
| [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || 
|-
| [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || 
|-
| [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || 
|-
| [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || 
|-
| [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || 
|-
| [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || 
|-
| [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || 
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || 
|-
| [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || 
|-
| [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || 
|-
| [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 535 || 2930 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || 
|-
| [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 564 || 2375 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4311 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || 
|-
| [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4056 || 6726 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || 
|-
| [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || 
|-
| [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 ||  || 
|-
| [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71413 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]]
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || 
|-
| [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || 
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11902 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]]
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11135 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || 
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || 
|-
| [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || 
|-
| [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || 
|-
| [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || 
|-
| [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || 
|-
| [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || 
|-
| [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || 
|-
| [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || 
|-
| [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3134 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || 
|-
| [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4328 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || 
|-
| [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || 
|-
| [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || 
|-
| [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || 
|-
| [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || 
|-
| [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || 
|-
| [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || 
|-
| [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || 
|-
| [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || 
|-
| [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || 
|-
| [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || 
|-
| [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2069 || 3752 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || 
|-
| [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3274 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || 
|-
| [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || 
|-
| [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || 
|-
| [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || 
|-
| [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || 
|-
| [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || 
|-
| [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || 
|-
| [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || 
|-
| [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || 
|-
| [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || 
|-
| [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || 
|-
| [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || 
|-
| [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || 
|-
| [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || 
|-
| [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || 
|-
| [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || 
|-
| [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3258 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || 
|-
| [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || 
|-
| [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || 
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || 
|-
| [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || 
|-
| [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 1151 || 3380 || [[d:Q137736106|Q137736106]] || 
|-
| [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8581 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9511 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12098 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 249 || 1614 || [[d:Q211591|Q211591]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7631 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 603 || 2977 || [[d:Q332608|Q332608]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || 
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9222 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23838 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1958 || 4251 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8086 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || 
|-
| [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || 
|-
| [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || 
|-
| [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || 
|-
| [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || 
|-
| [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || 
|-
| [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2929 || 12263 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || 
|-
| [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 10929 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || 
|-
| [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8052 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || 
|-
| [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || 
|-
| [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || 
|-
| [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || 
|-
| [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5203 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Donas reģions&lt;/span&gt; || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || 
|-
| [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]]
|-
| [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || 
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Krima&lt;/span&gt; || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1461 || 3346 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]]
|-
| [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1272 || 2860 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]]
|-
| [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || 
|-
| [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || 
|-
| [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || 
|-
| [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || 
|-
| [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || 
|-
| [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || 
|-
| [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || 
|-
| [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5196 || [[d:Q103406|Q103406]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || 
|-
| [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || 
|-
| [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 4683 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || 
|-
| [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || 
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || 
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4046 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || 
|-
| [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || 
|-
| [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 3898 || 7901 || [[d:Q781911|Q781911]] || 
|-
| [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || 
|-
| [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30524 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || 
|-
| [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || 
|-
| [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || 
|-
| [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || 
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || 
|-
| [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || 
|-
| [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || 
|-
| [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || 
|-
| [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || 
|-
| [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]]
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || 
|-
| [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8474 || [[d:Q56318|Q56318]] || 
|-
| [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || 
|-
| [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3498 || 4493 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || 
|-
| [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || 
|-
| [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || 
|-
| [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || 
|-
| [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || 
|-
| [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || 
|-
| [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || 
|-
| [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || 
|-
| [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6604 || [[d:Q156602|Q156602]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || 
|-
| [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || 
|-
| [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || 
|-
| [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || 
|-
| [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || 
|-
| [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || 
|-
| [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10313 || [[d:Q613676|Q613676]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || 
|-
| [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || 
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || 
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5515 || 8197 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7011 || [[d:Q159501|Q159501]] || 
|-
| [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || 
|-
| [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || 
|-
| [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7884 || [[d:Q175524|Q175524]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7720 || [[d:Q175470|Q175470]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || 
|-
| [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || 
|-
| [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || 
|-
| [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || 
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || 
|-
| [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || 
|-
| [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5187 || 8350 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || 
|-
| [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || 
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || 
|-
| [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3329 || 5608 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science &amp; Education/Red articles|Ukraine/Science &amp; Education/Red articles]]
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4583 || 7855 || [[d:Q196611|Q196611]] || 
|-
| [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2654 || 4678 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1154 || 1802 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || 
|-
| [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || 
|-
| [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1700 || 3619 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || 
|-
| [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || 
|-
| [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || 
|-
| [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || 
|-
| [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || 
|-
| [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || 
|-
| [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || 
|-
| [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || 
|-
| [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || 
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 2277 || 6870 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || 
|-
| [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || 
|-
| [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 3968 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 609 || 3501 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5872 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 10784 || [[d:Q572146|Q572146]] || 
|-
| [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || 
|-
| [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Ukraina || 1656 || 4665 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || 
|-
| [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || 
|-
| [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || 
|-
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || 
|-
| [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || 
|-
| [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 ||  || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
| [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4574 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 765
* '''Dalībnieku skaits:''' 27
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 16
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (349), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (76), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (76), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (75), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (60), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (6)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 49
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (276), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (139), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (56), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (36), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (36), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,004,713 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 126 no 765 (16.5%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Kikos}} - 269 raksti, 427,915 rakstzīmes
# {{U|Votre Provocateur}} - 221 raksti, 733,853 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 45 raksti, 338,386 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 37 raksti, 154,912 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 35 raksti, 15,292 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,295 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 27 raksti, 24,866 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 17 raksti, 54,475 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 13 raksti, 30,735 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 12 raksti, 6,906 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 10 raksti, 10,819 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 9 raksti, 53,700 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 9 raksti, 18,814 rakstzīmes
# {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes
# {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,198 rakstzīmes
# {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 2 raksti, 5,488 rakstzīmes
# {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes
# {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes
# {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 1,151 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>5msl6g6txqjx4c1q770aqfmmea6ut3f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Loterija</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626264</id>
    <revision>
      <id>4468703</id>
      <parentid>4468517</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T21:42:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{u|Dainis}} */</comment>
      <origin>4468703</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11816" sha1="16z2ib6jjqsd4nykia3n9c4xmvczw7n" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Arsenaļna (Kijivas metro)
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Luiza Gega
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = Inzera
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = Olimpiada Ivanova
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Grieķija               = Dinoss Mitoglu --&gt;
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = Kristijans Krajina
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = Mihails Šaidorovs
&lt;!-- | Kipra                  = Filipa Fotopulu --&gt;
| Kosova                 = Kiana Kreziu
| Krievija               = Ustjkoksa
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = Dženija Aksisa Eriksena
&lt;!-- | Melnkalne                   = Kails Olmens --&gt;
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = Mihajs Tentea
| Serbija                = Filips Petruševs
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = Teja Oblaka
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = Budapeštas panorāmas rats
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = TIMAK
| Armēnija               = 
| Austrija               = Steyr Automotive
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca
| esperanto              = 
| Grieķija               = MICE-1
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Bion-M № 2
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = EagleEye
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = UASAT LEO
| Ungārija               = WREN-1
| Ziemeļkaukāzs          = Fiagdona
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = Hanna Šturma
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = Baškurdistāna
| Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Konstantīns X Duka
| Horvātija              =Savienība Vidusjūrai
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = Ričards Inglends
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = Adanas slaktiņš
| Rumānija               = 
| Serbija                = Latvica
| Serbu Republika        = Orlovačko ezers
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = esperantists
| Grieķija               = sievietes senajā Spartā
| Horvātija              = horvātu virtuve
| Kazahstāna             = Tomīra
| Kosova                 = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija
| Krievija               = cilvēktiesības Krievijā
| Malta                  = Maltas parlaments
| Moldova                = Lidija Kulikovska
| Polija                 = Krakovas Ziemassvētku silītes
| rietumarmēņu valoda    = Hamīda slaktiņi
| Rumānija               = Sevila Šajde
| Serbija                = Slava (tradīcija)
| Serbu Republika        = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle
| Slovākija              = Jurajs Jānošīks
| Slovēnija              = Aleksandra Kornhauzere Freizere
| Tatarstāna             = Kasima haniste
| Ukraina                = Milena Rudnicka
| Ungārija               = Terēze Brunsvika
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = Danela Arsovska
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = Ūte Boka
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = Mihails Bronšteins
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
| Igaunija               = Islāms Igaunijā
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = Kristina Seredina
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = Larnakas Armēņu skola
| Rumānija               = Rumānijas tatāri
| Serbija                = Mina Karadžiča
| Serbu Republika        = Vlado Miloševičs
| Slovākija              = Dušans Jurkovičs
| Slovēnija              = Karniolas prīmula
| Tatarstāna             = Tatarstānas karogs
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = Racka
| Ziemeļkaukāzs          = Hunzahas kauja
| Ziemeļmaķedonija       = Gevgelijas dzelzceļa stacija
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Albānijas parlaments
| Armēnija               = Armēnijas Nacionālā asambleja
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = Horvātijas Esperanto līga
| Grieķija               = Grieķijas Komunistiskā partija
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = Albulena Hadžiu
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = 
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = Miša Krosa
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| Serbu Republika        = Serbu Republikas dinārs
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>16z2ib6jjqsd4nykia3n9c4xmvczw7n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4468730</id>
      <parentid>4468382</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T03:04:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4468730</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3993" sha1="ntr0ii1d3mje4i6eosiaec7sfs9yn9a" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 765 kopējiem rakstiem 756 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 1,158,048 baiti
# {{U|Kikos}} - 880,243 baiti
# {{U|Egilus}} - 670,687 baiti
# {{U|Treisijs}} - 243,184 baiti
# {{U|Tankists}} - 173,378 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 169,036 baiti
# {{U|MC2013}} - 165,335 baiti
# {{U|Biafra}} - 115,694 baiti
# {{U|Lasks}} - 99,321 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 97,536 baiti
# {{U|Dainis}} - 65,022 baiti
# {{U|Vylks}} - 58,631 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 28,446 baiti
# {{U|Uldis s}} - 26,409 baiti
# {{U|Pirags}} - 20,311 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,455 baiti
# {{U|Papuass}} - 13,905 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti
# {{U|XD991}} - 5,872 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,574 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,574 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 19 raksti
# {{U|Egilus}} - 18 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti
# {{U|Treisijs}} - 15 raksti
# {{U|MC2013}} - 9 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Tankists}} - 1 raksti
# {{U|Papuass}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti
# {{U|Egilus}} - 7 raksti
# {{U|MC2013}} - 7 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 9 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 6 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
# {{U|Treisijs}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>ntr0ii1d3mje4i6eosiaec7sfs9yn9a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Projekts 'Ave Maria'</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626870</id>
    <revision>
      <id>4468648</id>
      <parentid>4449048</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:31:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>box office update.......</comment>
      <origin>4468648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2902" sha1="4is5l21wwdeql7mg6803jq2gu6fvn9b" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Projekts 'Ave Maria'
| operators = 
| attēls = Project-Hail-Mary-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = zinātniskā fantastika, piedzīvojumu filma
| režisors = * [[Fils Lords]]
* [[Kristofers Millers]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Raiens Goslings]]
* [[Sandra Hillere]]
* [[Džeimss Ortiss]]
* [[Laionels Boiss]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Project Hail Mary''
| studija = * ''Lord Miller Productions''
* ''Pascal Pictures''
* ''Open Invite Films''
* ''Waypoint Entertainment''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''[[Amazon MGM Studios]]''
* ''[[Sony Pictures Motion Picture Group|Sony Pictures Releasing International]]''
| izdošana = {{Filmas datums|2026|3|9}}
| ilgums = 156 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|200–248 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|658,4 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt12042730/|title=
Project Hail Mary (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|5|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Projekts 'Ave Maria'&quot;''' ({{Val|en|Project Hail Mary}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[piedzīvojumu filma]], kuras režisori ir [[Fils Lords]] un [[Kristofers Millers]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Raiens Goslings]], [[Sandra Hillere]], [[Džeimss Ortiss]] un [[Laionels Boiss]]. Filma balstīta uz [[Endijs Vīrs|Endija Vīra]] 2021. gada tāda paša nosaukuma romānu.

Filma stāsta par dabaszinību skolotāju Railendu Greisu (Raiens Goslings), kurš pamostas kosmosa kuģī, neatceroties, kas viņš ir un kā viņš šeit nokļuvis.

Filmas &quot;Projekts 'Ave Maria'&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2026|3|9|5=bez}} un to ASV izplatīja ''[[Amazon MGM Studios]]''. Latvijā filmas pirmizrāde notika {{Dat|2026|3|18|5=bez}}. Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/film/news/project-hail-mary-first-reactions-ryan-gosling-1236672068/|title=‘Project Hail Mary’ First Reactions: Ryan Gosling Is a ‘Shining Star’ in Christopher Miller and Phil Lord’s ‘Must-See Space Odyssey’|last=Dunn|first=Jack|website=Variety|access-date=2026-03-27|date=2026-02-25|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/project_hail_mary|title=Project Hail Mary {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-03-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]]
[[Kategorija:ASV piedzīvojumu filmas]]
[[Kategorija:Filmas par ārpuszemes dzīvību]]
[[Kategorija:Amazon MGM Studios filmas]]</text>
      <sha1>4is5l21wwdeql7mg6803jq2gu6fvn9b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Omars Pajičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627603</id>
    <revision>
      <id>4468808</id>
      <parentid>4452754</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:57:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4468808</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5055" sha1="blbs4w7t0co3tg6rsrfj8juexq0z020" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Omars Pajičs
 |       vārds_orig = ''Omar Pajić''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|24}}
 |          dz_viet = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Mostara}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 205 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 85 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 2018
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 29
 |            amats = 
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2018—2019
 |          klubs 1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mostaras &quot;Zrinjski&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2019—2020
 |          klubs 2 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Kapļinas &quot;Lasta&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2020—2022
 |          klubs 3 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mostaras &quot;Zrinjski&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2022—2023
 |          klubs 4 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} ''[[Spars Realway]]''
 |         kl_sez 5 = 2023
 |          klubs 5 = {{flaga|Serbija}} ''[[KK Kolubara]]''
 |         kl_sez 6 = 2024—2024
 |          klubs 6 = {{flaga|Serbija}} ''[[KK Tamis]]''
 |         kl_sez 7 = 2024—2025
 |          klubs 7 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Viimsi KK]]''
 |         kl_sez 8 = 2025—pašlaik
 |          klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Omars Pajičs''' ({{val|bs|Omar Pajić}}; dzimis {{dat|1999|8|24}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgvia.lv/komanda/valmiera-glass-via/omar-pajic|title=Omar Pajić|website=www.vgvia.lv|access-date=2026-04-02|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; [[Mostara|Mostarā]]) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos.

== Karjera ==
O. Pajičs karjeras pirmās sezonas aizvadījis dzimtenes [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] klubos, pēc tam spēlējis [[Serbija|Serbijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.realgm.com/player/Omar-Pajic/Summary/120292|title=Omar Pajic Player Profile, Valmiera Glass Via - RealGM|website=basketball.realgm.com|access-date=2026-04-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024. gada vasarā viņš pievienojās [[Igaunija]]s basketbola klubam ''[[Viimsi KK]]'', kļūstot par vienu no tā līderiem. 2025. gada vasarā pārcēlās uz citu [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Arī Valmieras klubā O. Pajičs nostiprinājās kā pirmā piecinieka centra spēlētājs, kopā ar klubu uzcīnot 2026. gada [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]]. Sezonas turpinājumā Valmieras klubs kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempioniem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Pajičs, Omars}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]</text>
      <sha1>blbs4w7t0co3tg6rsrfj8juexq0z020</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ji Yeon</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628032</id>
    <revision>
      <id>4468640</id>
      <parentid>4461668</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:13:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6522" sha1="2ae813qo0yr9578zfyeuu1phi9jy55g" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''Ji Yeon''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=7. sērija|Director=[[Stīvens Semels]]|Writer=[[Edvards Kitsis]]&lt;br&gt;[[Ādams Horovics]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Henks vans Ēgens]]|Airdate=2008. gada 13. martā|Length=41 minūte|Guests=*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
*[[Zoja Bella]] kā Regīna
*[[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
*[[Marks Vans]] kā doktors Rejs|Prev=''[[The Other Woman (Pazudušie)|The Other Woman]]''|Next=''[[Meet Kevin Johnson]]''}}

'''''Ji Yeon''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Džijena'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] septītā sērija. Sērijas rezisors ir [[Stīvens Semels]], bet scenāristi ir [[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 13. martā.

Džūljeta nolemj pastāstīt Džinam par Sunas nodevību, kad Suna draud doties uz Loka nometni. Tikmēr Saīds un Dezmonds uz kuģa pamazām sāk izprast tā patieso mērķi un satiek kapteini un Bena spiegu, kurš izrādās viņu sens paziņa. Epizodē tiek parādīti arī momenti no Džina pagātnes, kā arī Sunas nākotne, kurā viņa dzemdē Džina bērnu.

== Sižets ==

=== Uz kuģa ===
Mārtins jautā Frenkam, vai viņš ir gatavs, bet Frenks atbild, ka viņam ir dažas lietas, kas jāpaveic. Pēc tam Frenks atnes Dezmondam un Saīdam ēdienu. Viņi sēž kajītē, kuru apsargā Regīna. Pa ceļam Frenks pamana, ka viņa lasa grāmatu otrādi. No rīta Dezmonds un Saīds atrod zīmīti, ko Saīds uzskata par Bena spiega rakstītu un kurā viņi tiek aicināti neuzticēties kapteinim. Vēlāk Rejs ieiet kajītē un uzaicina viņus uz tikšanos ar kapteini. Viņi iziet uz klāja, kur Rejs paskaidro Saīdam, ka Lapiduss ir devies misijā. Tajā brīdī Dezmonds pamana, ka Regīna tuvojas falšbortam, ietinusies ķēdē, un pēc tam lec pāri bortam. Dezmonds mēģina izsaukt palīdzību, bet no tiltiņa iznāk vīrietis un pārtrauc glābšanu. Vīrietis paskaidro Dezmondam un Saīdam, ka viņš ir kapteinis Golts un nevēlas zaudēt vairāk cilvēku glābšanas laikā, jo vairākiem apkalpes locekļiem, tostarp Regīnai, ir attīstījusies dīvaina slimība. Tomēr viņš nevar atgriezties, jo kāds ir sabotējis kuģa dzinēju. Vēlāk savā kajītē Golts paskaidro, ka Vidmors ir viltojis reisa 815 vraka atrašanu, lai apturētu lidmašīnas meklēšanu. Tajā vakarā Rejs atved Saīdu un Dezmondu uz viņu kajīti, bet iekšā uz sienas ir asiņains traips. Rejs pasauc jūrnieku vārdā Džonsons, bet, viņam tuvojoties, Saīds un Dezmonds viņu atpazīst kā Maiklu Dosonu.

=== Uz salas ===
Vakarā Džins un Sun apspriež mazuļa nākamo vārdu. Lai gan Sun baidās nolādēt mazuli un iesaka vispirms pamest salu, viņa piekrīt nosaukt bērnu par Džijeni. No rīta atgriežas Džeks un pārējie, un Sun izjautā Keitu par notikušo. Keita paskaidro, ka Faradejs un Šarlote nav pieminējuši izdzīvojušo glābšanu. Tad Sun mēģina runāt ar Faradeju, bet viņus pārtrauc telefona zvans. Pēc tam Sun liek Džinam sakravāt mantas, jo viņi dosies pie Loka uz kazarmām. To uzzinot, Džūljeta mēģina viņu atrunāt, bet Sun ir nelokāma un atsakās iztulkot Džinam Džūljetas vārdus par iespējamo Sun nāvi, ja viņi nepametīs salu. Tad Džūljeta pasaka Džinam, ka Sun ir bijis mīļākais. To sapratis, Džins dusmās aiziet, un Sun iesit Džūljetai pļauku.

Sun mēģina atvainoties, bet Džins neklausa un dodas makšķerēt. Bernards vēlas doties viņam līdzi, bet, saprotot, ka pāris ir sastrīdējies, grasās doties prom, taču Džins pasauc viņu līdzi. Makšķerēšanas laikā Bernards pastāsta Džinam par grūtībām savā laulībā ar Rozu un to, ka, lai gan viņa vēlas palikt uz salas, viņa neaizgāja līdzi Lokam. Tikmēr Džūljetai izdodas pārliecināt Sun, ka salas pamešana ir vislabākā izvēle viņai un viņas topošajam bērnam. Pēc makšķerēšanas Džins izlīgst ar Sun, sakot, ka viņš tagad ir mainījies cilvēks, un Sun atzīst, ka bērns ir viņa.

=== Džina atmiņas ===
Džins steidzas nopirkt plīša pandu, paralēli sarunājoties pa tālruni, solot drīz būt slimnīcā. Tomēr pēc tam, kad taksometrs piebrauc un Džins tajā ieliek pandu, kāds cits iekāpj mašīnā un aizbrauc. Atgriežoties veikalā, Džins ir spiests samaksāt lielu naudas summu par citam klientam rezervēto pandu, jo noliktavā to vairs nav. Iesteidzies slimnīcā, viņš tuvojas pacienta palātai, pie kuras stāv sargs. Viņš pasniedz pandu, iepazīstinot ar sevi kā Paika kunga uzņēmuma pārstāvi, un apsveic [[Ķīna]]s vēstnieku ar kļūšanu par vectēvu.

=== Sun nākotne ===
Sun gatavojas savā istabā, skatoties seriālu ''Exposé'', kad pēkšņi viņai sākas [[dzemdības]], un viņa izsauc ātro palīdzību. Slimnīcā medmāsas atpazīst Sun kā vienu no ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieka. Sun atkārtoti sauc Džinu un atsakās dzemdēt bez viņa. Drīz vien Sun piedzimst meitene. Pēc kāda laika Hugo ierodas apciemot Sun un uzaicina viņu apciemot &quot;viņu&quot;. Viņi dodas uz kapsētu, kur atrodas Džina kapakmens, uz kura norādīts viņa nāves datums — 2004. gada 22. septembris. Sun stāsta, ka nosaukusi savu meitu par Džijoni, kā Džins bija vēlējies.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Herolds Perino]] kā &quot;Kevins Džonsons&quot;
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Ī. Kjusiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}

=== Otrā plāna loma ===

* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
* [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
* [[Zoja Bella]] kā Regīna
* [[Marks Vans]] kā doktors Rejs

== Ārējās saites ==

* [https://www.imdb.com/title/tt0994367/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-4/episode-7-ji-yeon/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}</text>
      <sha1>2ae813qo0yr9578zfyeuu1phi9jy55g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Divdesmit hunčakistu pakāršana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629288</id>
    <revision>
      <id>4468689</id>
      <parentid>4463704</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:58:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468689</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7560" sha1="knjcmbl63k8wmoheajibewy0bu3dxbq" xml:space="preserve">[[Attēls:Hunch20.jpg|thumb|Karātavas]]
'''Divdesmit hunčakistu pakāršana''' ({{val|hy|Քսան կախաղան, K'san Kakhaghanbija}} — 'Divdesmit mocekļi')&lt;ref&gt;&quot;Tchahakir&quot; Armenian weekly, # 1523, June 17, 2004, Cairo, p.1&lt;/ref&gt; bija [[Nāvessods|nāvessoda]] izpilde divdesmit [[Armēņi|armēņu]] [[Terorisms|teroristiem]] 1915. gada 15. jūnijā Bajezida laukumā [[Stambula|Konstantinopolē]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] (tagad Stambula [[Turcija|Turcijā]]), [[Armēņu genocīds|armēņu genocīda]] laikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hunchak.org.au/aboutus/martyrs_twenty_gallows.html|title=Social Democrat Hunchakian Party|website=www.hunchak.org.au|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt; Teroristi plānoja slepkavību sēriju pret [[jaunturki]]em atriebībai par [[Adanas slaktiņš|Adanas slaktiņu]], kurā tika nogalināti daudzi armēņi.

== Vēsture ==
[[Sociāldemokrātiskā Hunčaku partija|Sociāldemokrātiskās Hunčaku partijas]] 7. vispārējā kongresā, kas notika [[Konstanca (Rumānija)|Konstancā]], [[Rumānija|Rumānijā]], 1913. gadā, dalībnieki uzsvēra savas bažas par [[Jaunturku revolūcija|jaunturku valdības]] naidīgo attieksmi pret vēsturiskajā [[Rietumarmēnija|Rietumarmēnijā]], t.i., Osmaņu impērijas ziemeļaustrumu daļā, dzīvojošajiem armēņiem, kurus jaunturki vainoja impērijas vienotības graušanā un tieksmē izspiest nearmēņus no reģiona.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://atam.gov.tr/istanbulda-ermeni-faaliyetleri-ve-alinan-tedbirler-1914-1918/|title=Atatürk Araştırma Merkezi {{!}}   İstanbul’da Ermeni Faaliyetleri ve Alınan Tedbirler (1914-1918)|website=atam.gov.tr|access-date=2026-04-16|archive-date=2013-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20130804174747/http://atam.gov.tr/istanbulda-ermeni-faaliyetleri-ve-alinan-tedbirler-1914-1918}}&lt;/ref&gt; Hunčaki baidījās, ka šī attieksme laika gaitā tikai pieaugs. Hunčaki arī uzsvēra vienotas un neatkarīgas [[Armēnija]]s nepieciešamību, kas nebūtu iespējama nacionālistiskās jaunturku valdības vadībā pār Osmaņu impēriju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Kongress nolēma, ka partijai atkal jāpāriet uz nelikumīgām darbībām, tādējādi atkal kļūstot par slepenu organizāciju, un lēma plānot un nogalināt partijas &quot;Ittihad&quot; (jaunturku) līderus, kas vainojami 1909. gada Adanas slaktiņos, vainojot tos armēņu tautas iznīcināšanas plānošanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Tomēr šos slepenos mērķus osmaņiem nodeva slepenais aģents Arturs Esajans (Aršavirs Sahakjans); līdz ar to, tiklīdz delegāti ieradās Konstantinopolē, viņi tika arestēti.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hunchak.org.au/aboutus/martyrs_paramaz.html|title=Social Democrat Hunchakian Party|website=www.hunchak.org.au|access-date=2026-04-16}}&lt;/ref&gt; Līdz gada beigām tika arestēti kopumā vismaz simt četrdesmit hunčaku vadītāji.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Ronald Grigor Suny (Mar 22, 2015). ''&quot;They Can Live in the Desert but Nowhere Else&quot;'': A History of the Armenian Genocide. Princeton, New Jersey: Princeton University Press. p. 197. ISBN 9780691147307.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armenieninfo.net/toros-sarian/104-toros-sarian-armenischen-parteien-und-das-jungtuerkische-komitee-fuer-einheit-und-fortschritt.html|title=DIE ARMENISCHEN PARTEIEN UND DAS JUNGTÜRKISCHE KOMITEE FÜR EINHEIT UND FORTSCHRITT: ZWISCHEN MISSTRAUEN UND ZUSAMMENARBEIT|last=Sarian|first=Toros|website=www.armenieninfo.net|access-date=2026-04-16|language=de-de|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130219044102/http://www.armenieninfo.net/toros-sarian/104-toros-sarian-armenischen-parteien-und-das-jungtuerkische-komitee-fuer-einheit-und-fortschritt.html}}&lt;/ref&gt; Nodevējs tika nogalināts 1919. gadā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Pēc diviem gadiem smagos apstākļos Turcijas cietumos un ilgstošām tiesas prāvām, kad jau bija sācis [[Pirmais pasaules karš]], divdesmit partijas pārstāvji tika notiesāti uz nāvi pakarot.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Īsi pēc armēņu genocīda sākuma&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.executedtoday.com/2012/06/15/1915-20-hunchakian-gallows/|title=1915: 20 Hunchakian gallows {{!}} Executed Today|access-date=2026-04-16|date=2012-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 1915. gada 15. jūnijā visi divdesmit vīrieši tika pakārti Konstantinopoles centrālajā, [[Bajezids II|Sultāna Bajezida]] laukumā. Rakstnieka un [[Armēņu fidaji|fidaja]] Paramaza pēdējie vārdi pirms pakāršanas bija: &quot;Jūs varat pakārt tikai mūsu ķermeņus, bet ne mūsu ideoloģiju. ...Rīt pie austrumu apvāršņa jūs redzēsiet sociālistisku Armēniju.&quot;

== Atcere ==
2001. gadā [[Megri]],,Armēnijā, Paramaza dzimtajā pilsētā atklāja viņa un viņa 19 biedru pieminekli.&lt;ref&gt;&quot;Tchahakir&quot; Armenian weekly, # 1594, June 21, 2007, Cairo, p.3&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2010. gada 15. jūnijā [[Erevāna|Erevānā]] notika paneļdiskusija, un pakārtie aktīvisti ar iestādītu egli tika pieminēti [[Cicernakaberdas memoriāls|Cicernakaberdas genocīda memoriālā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://armenpress.am/hy/article/607588|title=Կլոր սեղան-քննարկում` նվիրված ՍԴՀԿ 20 անդամների նահատակման 95-ամյակին|website=Armenpress|access-date=2026-04-16|date=2010-06-15|language=hy}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 13. jūnijā Stambulā notika paneļdiskusija, kurā piedalījās cilvēktiesību organizācijas, dažādu valstu sociālisti un daži Turcijas intelektuāļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.armradio.am/|title=Public Radio of Armenia|website=Public Radio of Armenia|access-date=2026-04-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://massispost.com/2013/06/98-years-later-the-martyrdom-of-the-twenty-s-d-hunchak-activists-marked-in-istanbul/|title=98 Years Later The Martyrdom of “The Twenty” S.D. Hunchak Activists Commemorated In Istanbul • MassisPost|last=MassisPost|website=MassisPost|access-date=2026-04-16|date=2013-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Pakārtās personas&lt;ref&gt;Teotig (Teotoros Lapçinciyan): ''Գողգոթա հայ հոգեւորականութեան [The Golgotha of the Armenian Clergy]'', H. Mateossian, Constantinople 1921. p.15&lt;/ref&gt; ==
&lt;gallery perrow=&quot;7&quot; caption=&quot;&quot;&gt;
Attēls:Paramaz-1.jpg|Paramazs  (Mateoss Sarkisjans) 
Attēls:Dr_Benne_(Bedros_Torosian).jpg|Doktors Benne (Bedross Torosjans) 
Attēls:Aram_Achekbashian.jpg|Arams Ačekbašjans
Attēls:Kegham_Vanigian.jpg|Kegams Vanidžjans
Attēls:Mourad_Zakarian.jpg|Murads Zakarjans
Attēls:Yervant_Topuzian.png|Jervants Topuzjans
Attēls:Hagop_Basmajian.jpg|Agops Basmadžjans
Attēls:Smpat_Kelejian.jpg|Smpata Keledžjans
Attēls:Roupen_Garabedian.jpg|Rupens Garabedjans
Attēls:Armenag_Hampartsoumian.jpg|Armenags Amparcumjans
Attēls:Apraham_Mouradian.jpg|Aprahams Muradjans
Attēls:Hrand_Yegavian.jpg|Hrands Jegavjans
Attēls:Karnig_Krikor_Boyajian.jpg|Karnigs Krikors Bojadžjans
Attēls:Hovhannes_D._Ghazarian.jpg|Ovaness D. Gazarjans
Attēls:Mgrdich_Yeretsian.jpg|Mgrdičs Jerecjans
Attēls:Yeremia_Manoukian.png|Jeremija Manukjans
Attēls:Tovmas_Tovmasian.jpg|Tovmass Tovmasjans
Attēls:Karekin_Boghosian.jpg|Karekins Bogosjans
Attēls:Minas_Keshishian.jpg|Minass Kešišjans
Attēls:Boghos_Boghosian.jpg|Bogoss Bogosjans
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Terorisms]]
[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Turcijas vēsture]]</text>
      <sha1>knjcmbl63k8wmoheajibewy0bu3dxbq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienas Grāmata</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629420</id>
    <revision>
      <id>4468670</id>
      <parentid>4460122</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:07:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1986" sha1="kfdaxloxwxnzwk764976cp8lt69ea0j" xml:space="preserve">{{Izdevniecības infokaste
|image = 
|url = {{URL|http://www.dgramata.lv/}}
|founded = 2005. gadā
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga|Mūkusalas iela 15a|3s=Mūkusalas iela}}
|parent = 
|caption = 
|country = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]]
|owner = SIA &quot;Latmortporttrans&quot; (pieder [[Kipra|Kiprā]] reģistrētajam ''Mariniera Ltd'')&lt;ref&gt;[https://leta.lv/home/important/645E2125-47C6-41C9-87E3-0B8D4BEA2AB9/ LETA. Ralfs Kļaviņš pamet RTO un iegādājas &quot;Poligrāfijas grupu Mūkusala&quot; un &quot;Dienas grāmatu&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
}}

'''SIA &quot;Dienas Grāmata&quot;''' ir [[Latvija]]s [[grāmata|grāmatu]] [[izdevniecība]]. Tās birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Mūkusalas iela|Mūkusalas ielā]] 15a.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dgramata.lv/dienas-gramata/kontakti/|title=Kontakti|website=www.dgramata.lv|access-date=2026-04-18}}&lt;/ref&gt; Izdevniecības vadītāja ir [[Dace Sparāne]].

Izdevniecība &quot;Dienas Grāmata&quot; ir dibināta 2005. gadā. Sākotnēji bija [[Diena (laikraksts)|laikraksta &quot;Diena&quot;]] struktūrvienība, bet 2009. gadā kļuva par patstāvīgu akciju sabiedrības &quot;Diena&quot; uzņēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/892244|title=Dienas Grāmata|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-04-18|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Viens no ievērojamākajiem grāmatu apgāda sasniegumiem ir sērijas &quot;MĒS. Latvija, XX gadsimts&quot; izdošana laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/mes-latvija-xx-gadsimts/|title=MĒS. Latvija, XX gadsimts|website=www.dgramata.lv|access-date=2026-04-07}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā tika uzsākta cita oriģinālliteratūras izdevumu sērija &quot;Es esmu...&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.dgramata.lv Dienas Grāmatas vietne]


{{Latvija-aizmetnis}}
{{organizācija-aizmetnis}}


{{Grāmatu izdevniecības Latvijā}}

[[Kategorija:Latvijas izdevniecības]]
[[Kategorija:Rīgas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>kfdaxloxwxnzwk764976cp8lt69ea0j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Felsenreitschule</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630167</id>
    <revision>
      <id>4468832</id>
      <parentid>4459449</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T08:07:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468832</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5631" sha1="8h03fvangyz9kqao1l813mryd5pxmdq" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Felsenreitschule 2013 02.jpg|thumb|320px|''Felsenreitschule'' auditorija]]
'''''Felsenreitschule''''' ir [[teātris]] [[Zalcburga|Zalcburgā]], [[Austrija|Austrijā]]. [[Zalcburgas festivāls|Zalcburgas festivāla]] norises vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.visit-salzburg.net/sights/felsenreitschule.htm | title=FELSENREITSCHULE: SALZBURG RIDING SCHOOL | website=Visit-Salzburg.net | accessdate=25 September 2014 | archive-date={{dat|2025|06|01||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20250601193534/https://www.visit-salzburg.net/sights/felsenreitschule.htm }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Homann Salzburg Felsenreitschule Mönchsberg.jpg|thumb|left|Zalcburgas ''Felsenreitschule'', [[Johans Homanis|Johana Homaņa]] gravīra (ap 1712. gadu)]]
Pirmo [[baroks (arhitektūra)|baroka]] teātri uzcēla 1693.–1694. gadā pēc [[Zalcburgas arhibīskapija|Zalcburgas]] prinča-arhibīskapa [[Johans Ernsts fon Tūns|Johana Ernsta fon Tūna]] pasūtījuma, saskaņā ar [[Johans Bernhards Fišers fon Erlahs|Johana Bernharda Fišera fon Erlaha]] plāniem. To uzbūvēja bijušajā Menhsbergas karjerā, no kurienes ieguva [[konglomerāts (iezis)|konglomerāta]] iežus jaunā [[Zalcburgas doms|Zalcburgas doma]] celtniecībai. Tas atradās blakus arhibīskapa staļļiem (tagadējās ''Großes Festspielhaus'' vietā) un šo vietu izmantoja kā vasaras [[jāšana]]s skolu, kā arī dzīvnieku [[medības|medībām]]. Publika sēdēja 96 arkādēs, kas bija izcirstas Menhsbergas klintī trīs stāvos. Vēlāk telpas izmantoja [[Austrijas Impērija]]s karaliskās armijas kavalērija, kā arī [[Austrijas Bruņotie spēki|federālie spēki]] pēc Pirmā pasaules kara.

Kopš 1926. gada ''Felzenreitschule'' izmanto kā brīvdabas teātri Zalcburgas festivāla izrādēm. Apgriežot auditoriju otrādi, bijušās skatītāju arkādes tagad kalpoja par dabisku skatuves vidi. Pirmais iestudējums bija [[Karlo Goldoni]] lugai &quot;Divu kungu kalps&quot; (''The Servant of Two Masters'') [[Makss Reinhards|Maksa Reinharta]] režijā. 1933. gadā Klemenss Holcmeisters Maksam Reinhartam izveidoja &quot;Fausta pilsētu&quot; – vairāku skatuvju vidi Reinharta leģendārajam [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gētes]] &quot;[[Fausts|Fausta]]&quot; iestudējumam.

1948. gadā [[Herberts fon Karajans]] pirmo reizi izmantoja ''Felzenreitschule'' kā operas skatuvi, lai izrādītu [[Kristofs Vilibalds Gluks|Kristofa Vilibalda Gluka]] operu &quot;[[Orfejs un Eiridīke]]&quot; (''Orfeo ed Euridice''). Pēc tam 1949. gadā sekoja [[Kārlis Orfs|Kārļa Orfa]] [[Sofokls|Sofokla]] antīkās traģēdijas &quot;[[Antigone]]&quot; pirmizrāde, ko vācu valodā tulkojis [[Frīdrihs Helderlīns]] un diriģēja [[Ferencs Fričajs]]. Laikā no 1968. līdz 1970. gadam ''Felzenreitschule'' atkal pārbūvēja pēc Klemensa Holcmeistera plāniem un atklāta ar [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] operu &quot;[[Fidelio]]&quot; [[Kārlis Bēms|Kārļa Bēma]] vadībā.

== Arhitektūra ==
[[Attēls:Salzburg Karl-Böhm-Saal 01.jpg|thumb|Kārļa Bēma zāle]]
Skatuves platums ir 40 metri, un apakšējā daļa ir 4 metri. Renovācijas laikā renovēja konsolveida tribīni ar zem tās esošo skatuves piestātni, pievienoja gaismas necaurlaidīgu lietus brezentu, lai slāpētu troksni un aizsargātu skatuvi. Šo jumtu var atvērt. Teātrī ir 1412 sēdvietas un 25 stāvvietas.

Laikā starp 2010. un 2011. gada festivāla vasaru jumtu atjaunoja: jaunajā dizainā pievienoja 700 kvadrātmetrus grīdas platības aprīkojumam un mēģinājumu telpām. Jaunais slīpais jumts sastāv no trim pārvietojamām segmentu virsmām, kas atrodas uz piecām teleskopiskām svirām un to var izvilkt un savilkt sešās minūtēs. Teleskopisko balstu piekares punkti skatuves aprīkojumam (pacēlāji), uzlabota skaņas un siltuma izolācija un divi apgaismojuma tiltiņi optimizē darbību uz skatuves. ''Felsenreitschule'' dala savu vestibilu ar Mazo ''Festspielhaus'' ([[Mocarta nams|Mocarta namu]]).&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Hierl-Deronco|first=Norbert|title=Theatrum equorum Salisburgensium Rösser, Reiter, Bauten des Barock und der Colloredo-Zeit|year=2007|publisher=Hierl-Deronco|location=Krailling|isbn=978-3-929884-11-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.salzburgerfestspiele.at/language/en-us/institution/spielst%C3%A4tten/spielst%C3%A4tten-details/oid/127 | title=Felsenreitschule | website=Salzburger Festspiel | accessdate=25 September 2014}}&lt;/ref&gt;

== Populārajā kultūrā ==
''Felzenreitschule'' izmantota kā 1965. gada filmas &quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot; filmēšanas vieta. Tā redzama kā Zalcburgas mūzikas festivāla norises vieta, kur kapteinis fon Traps dzied &quot;Ēdelveisu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.movie-locations.com/movies/s/soundmusic_1.html#.VCTPv_ldU1I | title=The Sound of Music film locations | website=The Worldwide Guide to Movie Locations | accessdate=25 September 2014 | archive-date=17 August 2017 | archive-url=https://web.archive.org/web/20170817230334/http://www.movie-locations.com/movies/s/soundmusic_1.html#.VCTPv_ldU1I | dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;

''Felzenreitschule'' iekļauta [[Eiropas Kino akadēmija|Eiropas kino kultūras]] dārgumu sarakstā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Summer Riding School (Salzburg, Austria) |url=https://www.europeanfilmacademy.org/activity/felsenreitschule-salzburg-austria/ |website=[[Eiropas Kino akadēmija]] |accessdate={{dat|2026|4|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Teātri Austrijā]]</text>
      <sha1>8h03fvangyz9kqao1l813mryd5pxmdq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Endrū Ficgibons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630223</id>
    <revision>
      <id>4468791</id>
      <parentid>4461910</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:43:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4468791</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4292" sha1="fcvn5ngb9lt509tx8gqf3s71joihg2v" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Endrū Ficgibons
|          vārds_orig = ''Andrew Fitzgibbon''
|              attēls = Victoria Cross Medal without Bar.png
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1845
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 13
|            dz_vieta = {{vieta|Britu Indija|Utarakhanda|Pitoragarha}}
|              m_gads = 1883
|           m_mēnesis = 3
|             m_diena = 7
|             m_vieta = {{vieta|Britu Indija|Deli}}, tagad {{IND}}
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|              pakāpe = aptiekārs
|      dienesta_laiks = 
|              valsts = [[Britu Indija]]
|           struktūra = {{Plainlist|
* [[Britu Indijas armija]]
}}
|             vienība = [[Armijas medicīnas korpuss (Indija)|Indijas medicīnas korpuss]]
|        nodarbošanās = 
|           komandēja = 
|              kaujas = [[Otrais Opija karš]]
|         apbalvojumi = [[Viktorijas krusts]]
|           izglītība = 
|          cits_darbs = 
|         kategorijas = nē
}}
'''Endrū Ficgibons''', ({{val|en|Andrew Fitzgibbon}}; dzimis {{dat|1845|5|13}}; miris {{dat|1883|3|7}}), bija [[briti|britu]] [[karavīrs]] un, iespējams, jaunākais [[Viktorijas krusts|Viktorijas krusta]] kavalieris.&lt;ref&gt;15 gadu un 3 mēnešu vecumā viņš bija tādā pašā vecumā kā [[Tomass Flinns]], taču precīzs Flinna dzimšanas datums nav zināms.&lt;/ref&gt;
== Biogrāfija ==
Ficgibons ir dzimis Pitoragarhā, [[Utarakhanda|Utarkhandas štatā]], [[Indija|Indijā]]. Viņam bija piecpadsmit gadu, un viņš bija hospitāļa sanitārs [[Armijas medicīnas korpuss (Indija)|Indijas medicīnas korpusā]], [[Britu Indijas armija|Indijas armijā]], piekomandēts 67. pulkam (vēlākais Karaliskais Hempšīras pulks) [[Otrais Opija karš|Trešā Ķīnas kara]] laikā, kad notika varoņdarbs, par kuru viņam tika piešķirts Viktorijas krusts.

1860. gada 21. augustā, ieņemot Dagu fortu ziemeļu daļu [[Cjinu dinastija|Ķīnā]], Ficgibons pavadīja 67. pulka vienību, kad tā ieņēma pozīciju 500 jardu attālumā no forta. Spēcīgas ieroču uguns apstākļos viņš devās aprūpēt [[palankīns|palankīna]] nesēju, kura brūci viņam bija pavēlēts pārsiet. Pēc tam, kamēr pulks virzījās uz priekšu zem ienaidnieka uguns, viņš skrēja pāri atklātajai vietai, lai aprūpētu citu ievainoto karavīru. To darot, viņš pats tika smagi ievainots.
== Papildinformācija ==
Atzīts par jaunāko Viktorijas krusta saņēmēju (15 gadu un 3 mēnešu vecumā) kopā ar [[Tomass Flinns|Tomasu Flinnu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce
 |title        = The Victoria Cross
 |accessdate   = 5 April 2013
 |work         = archive.iwm.org.uk
 |url          = http://archive.iwm.org.uk/server/show/ConWebDoc.941
 |author       = Imperial War Museum
 |author-link       = Imperial War Museum
 |archive-url  = https://archive.today/20130505154211/http://archive.iwm.org.uk/server/show/ConWebDoc.941
 |archive-date = 5 May 2013
 |url-status     = 
}}&lt;/ref&gt; [[Džeks Kornvels|Džekam Kornvelam]] bija 16 gadi, kad pēc [[Jitlandes kauja]]s viņam pēc nāves tika piešķirts Viktorijas krusts.

Ficgibons vēlāk ieguva aptiekāra dienesta pakāpi. Viņš nomira [[Deli]], Indijā, 1883. gada 7. martā. Tiek uzskatīts, ka viņš tika apglabāts kopā ar savu Viktorijas krustu.&lt;ref name=Stewart&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Stewart|first=Iain|title=Victoria Crosses Reported as Destroyed|url=http://www.victoriacross.org.uk/aastolen.htm|publisher=Victoria Cross|accessdate=12 September 2011}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.ramcassociation.org.uk/medical-vc-recipient-categories/49-other-forces/231-1860-hospital-apprentice-andrew-fitzgibbon/ Ramcassociation.org.uk]
* [https://vcgca.org/our-people/profile/1190/Andrew-FITZGIBBON/ Vcgca.org] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250423103825/https://vcgca.org/our-people/profile/1190/Andrew-FITZGIBBON |date={{dat|2025|04|23||bez}} }}

{{militārpersona-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ficgibons, Endrū}}
[[Kategorija:1845. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1883. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Utarakhandā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Viktorijas krustu apbalvotie]]</text>
      <sha1>fcvn5ngb9lt509tx8gqf3s71joihg2v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:TIMAK</title>
    <ns>1</ns>
    <id>630402</id>
    <revision>
      <id>4468704</id>
      <parentid>4460866</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T21:43:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4468704</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="121" sha1="qv9kdgwqqhj60nfw65v61twm7i6saas" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Dainis
|tēma       = Saimniecība
|tēma2      = Transports
|valsts     = Albānija
}}</text>
      <sha1>qv9kdgwqqhj60nfw65v61twm7i6saas</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slovākijas U18 hokeja izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630522</id>
    <revision>
      <id>4468692</id>
      <parentid>4463787</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T21:09:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4468692</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="856" sha1="ckqffkbvralavj5xrbdzj6dd55o6f9h" xml:space="preserve">{{kategorijas+}}
{{MedalBox|medals=
{{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}}
{{Medal|Sudrabs  |[[2003 IIHF World U18 Championships|2003. gada čempionāts]]|}}
{{Medal|Sudrabs  |[[2026 IIHF World U18 Championships|2026. gada čempionāts]]|}}
{{Medal|Bronza |[[1999 IIHF World U18 Championships|1999. gada čempionāts]]|}}
}}
'''Slovākijas U18 hokeja izlase''' ir [[Slovākija]]s nacionālā hokeja izlase līdz 18 gadu vecumam.

Tā pārstāv [[Slovākija|Slovākiju]] visos [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātos hokejā jauniešiem]].

Komanda spēlē arī [[Slovākijas pirmajā līgā]], lai sagatavotos Pasaules čempionātam.

== Ārējās saites ==
* [https://www.iihf.com/en/events/2026/wm18/teams/roster/68081/slovakia Slovākijas izlase]
* [https://www.hockeyslovakia.sk/sk/ Slovākijas hokejs]</text>
      <sha1>ckqffkbvralavj5xrbdzj6dd55o6f9h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Evgenijs Plotkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630555</id>
    <revision>
      <id>4468850</id>
      <parentid>4466903</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:18:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Plotkin_photo.jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No ticket permission since 15 April 2026).</comment>
      <origin>4468850</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4556" sha1="fvel5ario817iru9z9z3h8960kp7zyy" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|Jāsakārto pēc standarta, ieskaitot vārdu}}
{{Zinātnieka infokaste
| vārds_orig = 
| attēls =
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Plotkins 2024. gadā,
| dz_gads = 1955
| dz_mēnesis =9
| dz_diena = 22
| dz_vieta = Jekaterinburga|,[[Krievija]]
| m_gads = 2026
| m_mēnesis = 3
| m_diena= 20
| m_vieta = {{vieta|Izraēla|Givat Shmuel}}
| pilsonība = 
| tautība = [[Latvijas ebreji|ebrejs]]
| darba_vietas = [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
| alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]
| zinātne = [[matemātika]]
| pasniedzēji = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi =  
| paraksts =
| piezīmes = 
}}
'''Jevgeņijs Plotkins''' (krievu val.: '''Евгений Борисович Плоткин''';dzimis 1955. gada 22. septembris, miris 2026. gada 20. marts) bija padomju un Izraēlas matemātiķis.

== Biogrāfija ==
Jevgeņijs Plotkins dzimis 1955. gadā Sverdlovskā. Viņa vecāki bija no Baltkrievijas un pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pārcēlās uz šo pilsētu. Viņa tēvs Boriss Plotkins bija matemātiķis.

1961  . gadā viņa tēvs saņēma uzaicinājumu pasniegt augstākās izglītības iestādēs Rīgā un tika iecelts par profesoru Latvijas Universitātē. Pēc vidusskolas beigšanas Jevgeņijs Plotkins uzsāka matemātikas studijas [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]] (tolaik Ļeņingradas Universitātē), kuru absolvēja 1978. gadā. 1985. gadā viņš ieguva doktora grādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dissercat.com/content/setevye-podgruppy-grupp-shevalle-i-voprosy-stabilizatsii-k1-funktora |title=PhD}}&lt;/ref&gt;.


1978.  gadā Plotkins atgriezās Rīgā un līdz 1993. gadam pasniedza [[Rīgas Tehniskā universitāte]], kur ieņēma [[Asociētais profesors|asociētā profesora]] amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://u.cs.biu.ac.il/~plotkin/|title=experience and research interests|language=en}}&lt;/ref&gt;.

1993 . gadā viņš sāka pasniegt [[Bar-Ilanas Universitātē]]. 2002. gadā viņš tika iecelts par profesoru, bet 2023. gadā viņam tika piešķirts [[emeritētā profesora]] statuss.

Viņa vadībā tika izstrādātas vairākas doktora disertācijas un tika izveidotas četras pēcdoktorantūras vietas. Viņš publicēja 68 zinātniskus rakstus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://scholar.google.com/citations?hl=en&amp;user=ljmsBWoAAAAJ&amp;view_op=list_works&amp;sortby=pubdate|title=scientific articles|language=en}}&lt;/ref&gt;, bija trīs matemātikas žurnālu redaktors un darbojās 13 zinātnisko konferenču organizācijas komitejās Izraēlā, Krievijā, Gruzijā, Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs kā komitejas loceklis/priekšsēdētājs. 2023. gadā viņš saņēma rektora balvu par zinātnisko inovāciju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo.php?fbid=696569062257574&amp;set=a.211714980742987&amp;id=100057134603299|title=Inovāciju balva|language=ivritā}}&lt;/ref&gt;.

Plotkins bija viesprofesors [[Bīlefeldes Universitātē]], [[Cukubas Universitātē]], [[Manitobas Universitātē]], [[Ziemeļrietumu Universitātē]] un [[Maksa Planka biedrībā]].

Papildus akadēmiskajai darbībai, viņš interesējās arī par citām jomām, piemēram, fotogrāfiju, ģeoloģiju, rakstniecību un sēņu pētniecību. Viņš publicēja vairākus stāstus un grāmatu par īpašiem akmeņiem.

1977. gadā Plotkins apprecējās.  Viņa meita Jūlija dzimusi 1978. gadā un absolvējusi [[Telavivas Universitāti]].

==Pētniecības intereses&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://u.cs.biu.ac.il/~plotkin/|title=https://u.cs.biu.ac.il/~plotkin/|title=pētniecības intereses|language=en}}&lt;/ref&gt;==
'''Primārās''': [[Ševaleja grupas]], Klasiskās grupas, Algebriskās grupas, Algebriskā K-teorija,[[Grupu teorija]]

'''Sekundārās''': Lie algebras, Attēlojumu teorija, Datoralgebra, Automātu algebriskā teorija, [[Universālā algebra]], [[Loģika]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.bostonkrugozor.com/authors/Evgenij_PLOTKIN.45.html Plotkina raksti]
* [https://mishpoha.org/n35/35a13.php Par ģimeni]
* [https://www.youtube.com/watch?v=CuebmXaqQYc Video par īpašajiem akmeņiem, 1. daļa]
* [https://www.youtube.com/watch?v=TwiLvfnONL8 Video par īpašajiem akmeņiem, 2. daļa]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Padomju matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta darbinieki]]
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>fvel5ario817iru9z9z3h8960kp7zyy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Obruchevia heckeri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630672</id>
    <revision>
      <id>4468758</id>
      <parentid>4462482</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:56:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468758</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2678" sha1="e0gtxge0ktdrdqni3gg1qcssqu3y01i" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 300px
|        attēls = Obruchevia heckeri.jpg
| att_nosaukums = ''[[Obruchevia heckeri]]'' muguras plātne (paratips)
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Pteraspidomorphi
| klase_lv =Pteraspidomorfi
| apakšklase = Heterostraci
| apakšklase_lv =Dažādvairodži
| kārta = Pteraspidiformes
| kārta_lv = Pteraspīdveidīgie
| apakškārta = Psammosteida
| apakškārta_lv = Psammosteīdas
| apakškārta_r = Psammosteīdu apakškārta
| dzimta = Obrucheviidae
| dzimta_lv = Obručevīdes
| ģints = Obruchevia
| ģints_lv = Obručevijas
| suga = Obruchevia heckeri
| iedalījums = 
| kategorijas =nē
| binomial= &lt;small&gt;(Obruchev, 1936)&lt;/small&gt;
| sinonīmi = ''Aspidosteus heckeri''
}}
'''''Obruchevia heckeri''''' ir izmirusi [[obručevīdes|obručevīdu]] dzimtas [[Bezžokļaiņi|bežžokļaiņu]] suga. Šo sugu ar nosaukumu ''Aspidophorus heckeri'' 1936. gadā aprakstīja krievu paleontologs [[Dmitrijs Obručevs]]. Šī ir vienīgā [[Obručevijas|obručeviju]] ģints suga. Tā nosaukta krievu paleontologa un ģeologa [[Romans Hekkers|Romana Hekkera]] vārdā. Šīs sugas pārstāvji dzīvoja [[Augšdevons|vēlā devona]] laikā ([[frānas stāvs]]) un bija izplatīti [[Krievija|Krievijā]], [[Novgorodas apgabals|Novgorodas apgabalā]] ([[Lovate]]s upe, sņežas horizonts) un [[Latvija|Latvijā]] (Kupravas māla raktuves u.c., [[Katlešu svīta|katlešu]], [[Ogres svīta|ogres]] un [[amulas svīta]]s).

== Apraksts ==
[[Dorsālā plātne|Dorsālās plātnes]] garums ir 40—60 cm, bet [[Branhiālās plātnes|branhiālo plātņu]] garums 19—26 cm (platums 7—16 cm). Plātņu ārējā virsma klāta ar seklām bedrītēm, kas perifērijā pāriet radiālās iedobēs.&lt;ref&gt;Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 196. lpp.&lt;/ref&gt; Branhiālās plātnes ir plānas, garas un šauras. Tās ir izlocītas taisnā leņķī tādā veidā, ka to sānu daļa ir orientēta vertikāli. [[Ventrālā plātne]] ir bieza, ar dziļu mediālo izgriezumu.&lt;ref&gt;Elliot, D. K., Mark-Kurik, E., &amp; Daeschler, E. D. (2004). ''A revision of Obruchevia (Psammosteida: Heterostraci) and a description of a new obrucheviid from the Late Devonian of the Canadian Artic.'' The Second Gross Symposium “Advances of Palaeoichthyology,” 679, 22—45.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>e0gtxge0ktdrdqni3gg1qcssqu3y01i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sātans Pradas brunčos 2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630683</id>
    <revision>
      <id>4468886</id>
      <parentid>4466385</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:08:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ytteroy</username>
        <id>50392</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468886</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31671" sha1="5pbmqjyou6p9ypi7h4aoxpfflcryimh" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Sātans Pradas brunčos 2
| oriģinālnos = ''The Devil Wears Prada 2''
| attēls = Devil-Wears-Prada-2-plakats.jpg
| att_izm = 
| žanrs = [[komēdijdrāma]]
| režisors = [[Deivids Frankels]]
| producents = Vendija Fainermane
| scenārijs = Alaina Broša Makkena
| aktieri = * [[Merila Strīpa]]
* [[Anna Hetaveja]]
* [[Emilija Blanta]]
* [[Džastins Terū]]
* [[Kenets Brana]]
* [[Stenlijs Tuči]]
| mūzika = Teodors Šapīro
| operators = Florians Balhauss
| montāža = Endrū Markuss
| studija = ''Wendy Finerman Productions''
| izplatītājs = ''[[20th Century Studios]]''
| izdošana = {{filmas datums|2026|5|1}}
| ilgums = 119 minūtes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=April 15, 2026 |title=''The Devil Wears Prada 2'' (12A) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/the-devil-wears-prada-2-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdm0mtgx |publisher=Britu filmu klasifikācijas padome |language=en |accessdate={{dat|2026|4|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = angļu
| budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}}&lt;ref name=&quot;VarietyProjections&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=April 29, 2026 |title=Box Office: 'Devil Wears Prada 2' Poised for Massive Debut Above $80 Million Domestically, $180 Million Globally |url=https://variety.com/2026/film/box-office/devil-wears-prada-2-box-office-opening-weekend-projections-1236732376/ |website=Variety |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|448 miljoni}}&lt;ref name=&quot;NUM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Devil Wears Prada 2 — Financial Information |url=https://www.the-numbers.com/movie/Devil-Wears-Prada-2-The-(2026) |website=The Numbers |accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = &quot;[[Sātans Pradas brunčos]]&quot; (2006)
| nākamā = 
| imdb = 33612209
}}
'''&quot;Sātans Pradas brunčos 2&quot;''' ({{val|en|The Devil Wears Prada 2}}) ir [[2026. gads kino|2026]]. gada ASV [[komēdijdrāma]]s filma, kuras režisors ir [[Deivids Frankels]] un scenārija autore — Alaina Broša Makkena. Tas ir 2006. gada filmas &quot;[[Sātans Pradas brunčos]]&quot; turpinājums, kurā savās lomās atgriežas [[Merila Strīpa]], [[Anna Hetaveja]], [[Emilija Blanta]] un [[Stenlijs Tuči]], bet aktieru sastāvam pievienojas [[Džastins Terū]], [[Lūsija Liu]], [[Simona Ešlija]] un [[Kenets Brana]].

Lai gan pirmā filma guva panākumus, Strīpa un Hetaveja sākotnēji bija atturīgas pret turpinājuma uzņemšanu. Filmas izstrāde sākās 2024. gada jūlijā, kad galvenie aktieri parakstīja līgumus par lomu atjaunošanu, bet Frankels un Broša-Makkenna atgriezās attiecīgi režisora un scenāristes amatā. Galvenā filmēšana norisinājās no 2025. gada jūnija līdz oktobrim [[Manhatana|Manhatanā]] un [[Milāna|Milānā]], ar papildu epizodēm [[Ņuarka|Ņuarkā]].

&quot;Sātans Pradas brunčos 2&quot; pirmizrāde notika {{dat|2026|4|20||bez}} Ņujorkā. Latvijas kinoteātros filma bija skatāma no {{dat|2026|4|29|ģ|bez}}, savukārt ASV — {{dat|2026|5|1|ģ|bez}}, kur to izplatīja ''[[20th Century Studios]]''. Filma saņēma kopumā labvēlīgas atsauksmes no kritiķiem un, ar 100 miljonu dolāru lielu budžetu, nopelnījusi 448 miljonus ASV dolāru, kļūstot par 2026. gada piekto ienesīgāko filmu pasaulē.

== Sižets ==
Divas desmitgades pēc tam, kad Andrea &quot;Endija&quot; Saksa pameta asistentes amatu modes žurnālā ''Runway'',{{efn|name=fn1|Kā attēlots filmā &quot;[[Sātans Pradas brunčos]]&quot; (2006).}} viņa kļuvusi par cienītu reportieri Ņujorkā. Tomēr balvu pasniegšanas ceremonijas laikā visa viņas redakcija pēkšņi tiek atlaista no darba ar īsziņu starpniecību.

Endijai paveicas iegūt darbu pie savas bijušās priekšnieces ''Runway'' žurnālā — Mirandas Prīstlijas, kura nonākusi kritikas centrā pēc tam, kad žurnāls bez pārbaudes publicējis reklāmrakstu par zīmolu, kura ražotnēs darbinieki strādā necilvēcīgos apstākļos. Lai uzlabotu žurnāla reputāciju, Mirandas priekšnieks Ērvs Revics — ''Runway'' mātesuzņēmuma ''Elias-Clarke'' īpašnieks — bez viņas piekrišanas pieņem Endiju darbā kā tematisko rakstu redaktori. Miranda šādu iejaukšanos uzņem ar nepatiku.

Neraksturīgi gausā Miranda ar grūtībām orientējas mūsdienu modes mediju vidē. Lai gan daži no viņas tirāniskajiem biroja ieradumiem saglabājušies, personāla sūdzības mazinājušas viņas patvaļu. Mirandas labā roka Naidžels paskaidro, ka vairs neviens nelasa ''Runway'' drukāto izdevumu. Lai segtu izmaksas, kādreizējā perfekcioniste Miranda ir spiesta pieņemt vilinošu klikšķu saturu un lēti ražotus īsformāta video. Endija raksta nopietnus rakstus, taču tos lasa nedaudzi. Tikmēr viņa iepazīstas ar jaunu draugu Pīteru.

Pēc skandāla saistībā ar darbnīcām Miranda mēģina atgūt savu reklāmdevēju uzticību. Viens no svarīgākajiem reklāmdevējiem ir ''[[Dior]]'', kurā strādā Endijas bijusī kolēģe Emīlija. Saspringtā sarunā Endija jūt spriedzi starp Emīliju un Mirandu. Miranda ir spiesta piedāvāt ''Dior'' reklāmrakstu, ko uzdod sagatavot Endijai. Intervijas laikā Emīlija un Endija strīdas par to, kā mūsdienu mode ceļ cenas un izstumj vidusšķiras patērētājus.

Endija glābj savu reputāciju ''Runway'' žurnālā, panākot ilgi gaidītu interviju ar Sašu Bārnsu — [[Silīcija ieleja]]s miljardiera bagāto šķirteni. Ērvs apsola paaugstināt Mirandu par sava plašsaziņas līdzekļu uzņēmuma globālā satura vadītāju, taču nomirst, pirms paaugstinājums tiek oficiāli noformēts. Viņa dēls Džejs, kuram nav tēva sentimentālās piesaistes ne modei, ne ''Runway'' žurnālam, paaugstinājumu apstādina un pieaicina vadības konsultantus, lai ieteiktu izmaksu samazināšanu. Mirandai nākas lidot ekonomiskajā klasē. Endijai par pārsteigumu, Miranda to pacieš. Endija apdraud savas attiecības ar Pīteru, kad, raizējoties par savas pozīcijas zaudēšanu, netīši nicinoši izsakās par viņa kā dzīvokļu renovētāja darbu.

[[Milānas modes nedēļa]]s laikā Naidžels rīko, iespējams, savu pēdējo lielo ''Runway'' svinīgo sarīkojumu, kura zvaigzne ir ''[[Lady Gaga]]''. Endija izstrādā plānu, kā glābt ''Runway'', pārliecinot bagātu mecenātu izpirkt to no Džeja. Šis mecenāts ir Bendžijs — Sašas bijušais vīrs un Emīlijas pašreizējais draugs. Kad Endija un Emīlija atklāj savu plānu, Miranda ir nikna, jo zina, ka Emīlija izpirktu ''Runway'' tikai tādēļ, lai viņu atlaistu. Miranda atzīst, ka izstūma Emīliju no modes žurnālistikas, jo Emīlijai trūkst radošās vīzijas. Svinīgo vakariņu laikā Bendžijs Mirandai izklāsta savu redzējumu par mākslīgā intelekta vadītu pasauli, kas Mirandu satrauc.

Lai novērstu ''Runway'' iznīcināšanu, Miranda uzdod Endijai atrast konkurējošu pircēju. Endija pārliecina Sašu izpirkt ne tikai ''Runway'', bet visu ''Elias-Clarke'', un Džejs pieņem viņas piedāvājumu, atsakoties no darījuma ar Bendžiju. Miranda saprot, ka gadu gaitā nav pietiekami novērtējusi Naidželu, un, lai labotu nodarīto, uzaicina viņu savā vietā teikt svinīgā sarīkojuma galveno runu, kamēr viņa pati kopā ar Endiju noslēdz darījumu ar Sašu.

Pēc atgriešanās Ņujorkā Saša piešķir Mirandai Ērva apsolīto paaugstinājumu. Endija salabst ar Pīteru un sagrauto Emīliju. Naidžels atzīstas, ka tieši viņš pamudinājis Ērvu pieņemt Endiju atpakaļ ''Runway'', jo viņa tam allaž patikusi. Miranda atzīstas Endijai, ka tieši viņas ideālisms iedvesmojis Mirandu pretoties. Viņa piešķir Endijai labāku biroju un atgriežas darbā ar atjaunotu patvaļu.

== Lomās ==
{{Multiple image
| total_width = 250
| image1 = Meryl Streep- Press conference for the film &quot;The Devil Wears Prada 2&quot; - 55194765350 (cropped1).jpg
| image2 = Anne Hathaway- Press conference for the film &quot;The Devil Wears Prada 2&quot; - 55194764955 (cropped).jpg
| image3 = Emily Blunt at WWD Style Awards 2026-02.jpg
| image4 = MJK31852 Stanley Tucci (Final Portrait, Berlinale 2017).jpg
| perrow = 2
| footer = Filmas galvenajās lomās atgriežas [[Merila Strīpa]], [[Anna Hetaveja]], [[Emilija Blanta]] un [[Stenlijs Tuči]], kuri visi atveido savas lomas no pirmās filmas.
}}

=== Galvenajās lomās ===
* [[Merila Strīpa]] kā Miranda Prīstlija, žurnāla ''Runway'' galvenā redaktore;
* [[Anna Hetaveja]] kā Andrea &quot;Endija&quot; Saksa, žurnāliste un Mirandas bijusī otrā asistente, kura kļūst par jauno tematisko rakstu redaktori ''Runway'';
* [[Emilija Blanta]] kā Emīlija Čārltone, Mirandas bijusī pirmā asistente, kura tagad ir vadošā vadītāja modes namā ''Dior'';
* [[Stenlijs Tuči]] kā Naidžels Kiplings, Mirandas ilggadējais labās rokas cilvēks;
* [[Džastins Terū]] kā Bendžijs Bārnss, Emīlijas draugs;
* [[Kenets Brana]] kā Stjuarts Simonss, Mirandas jaunais vīrs;
* [[Lūsija Liu]] kā Saša Bārnsa, Bendžija bijusī sieva.

=== Otrā plāna lomās ===
* [[Simona Ešlija]] kā Amari Mari, Mirandas pašreizējā pirmā asistente;
* Patriks Bremols kā Pīters, Endijas mīlas interese;
* Keilebs Hīrons kā Čārlijs, Mirandas pašreizējais otrais asistents;
* Helēna Dž. Šena kā Džina Čao, Endijas asistente;
* B. Dž. Novaks kā Džejs Revics, finansists, kurš pēc tēva pēkšņās nāves pārņem ''Elias-Clarke'' izdevniecību;
* Treisija Tomsa kā Lilija, Endijas draudzene;
* Tibors Feldmans kā Ērvs Revics, ''Runway'' priekšsēdētājs un mātesuzņēmuma ''Elias-Clarke'' īpašnieks;
* Reičela Blūma kā Tālija, Endijas draudzene;
* Polīna Šalamē kā Ilana Pūla, ''Runway'' redaktore;
* Lerijs Mičels kā Maks, Endijas draugs žurnālists;
* [[Džordžs C. Volfs]] kā Pols, ''Runway'' redaktors.

=== Epizodiskās lomās ===
''[[Lady Gaga]]'' īpašā lomā iejūtas izdomātā pašas tēlā, kuru ar Mirandu vieno kopēja pagātne. Sevi tāpat atveido šādas personas:
{{Div col|cols=2}}
* [[Donatella Versače]];
* [[Ciara]];
* [[Heidija Kluma]];
* [[Karls Entonijs Taunss]];
* Vinija Hārlova;
* Ešlija Greiema;
* Kalems Hārpers;
* Amēlija Dimoldenberga;
* [[Džons Batists]];
* Lo Roučs;
* Dženna Buša Heigere.
{{Div col end}}

== Veidošana ==

=== Attīstība ===
2013. gadā [[Lorīna Veisbergera]] uzrakstīja un publicēja romānu ''Revenge Wears Prada: The Devil Returns'' — turpinājumu savam 2003. gada romānam ''The Devil Wears Prada'', kas ekranizēts kā [[Sātans Pradas brunčos|2006. gada filma]]. Galvenās aktrises [[Merila Strīpa]] un [[Anna Hetaveja]] sākotnēji nebija ieinteresētas turpinājuma uzņemšanā — Strīpa esot pat teikusi, ka tas viņu neinteresē, savukārt Hetaveja paziņoja, ka labāk gribētu strādāt ar tiem pašiem cilvēkiem pie kaut kā &quot;pavisam atšķirīga&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Setoodeh |first=Ramin |date=June 23, 2016 |title='The Devil Wears Prada' Turns 10: Meryl Streep, Anne Hathaway and Emily Blunt Tell All |url=https://variety.com/2016/film/features/the-devil-wears-prada-turns-10-meryl-streep-anne-hathaway-and-emily-blunt-tell-all-1201802311/ |website=Variety |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gada jūlijā parādījās ziņas, ka ''[[Walt Disney Studios]]'', ''20th Century Studios'' mātesuzņēmums, ir ieinteresēts turpinājuma izstrādē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Grobar |first=Matt |date=July 8, 2024 |title='The Devil Wears Prada' Sequel Scripted By Aline Brosh McKenna In Early Development At Disney |url=https://deadline.com/2024/07/the-devil-wears-prada-sequel-aline-brosh-mckenna-disney-1236004034/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tā paša mēneša laikā sākās sarunas ar Alainu Brošu Makkenu par scenārija rakstīšanu, savukārt Strīpa, Hetaveja, [[Emilija Blanta]] un [[Stenlijs Tuči]] atjaunoja savas lomas no pirmās filmas.&lt;ref name=&quot;EW&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Nolfi |first=Joey |date=July 9, 2024 |title=All Devil Wears Prada stars plus original director and producer in talks to return for sequel |url=https://ew.com/devil-wears-prada-sequel-in-the-works-with-original-cast-8674983 |website=Entertainment Weekly |accessdate={{dat|2024|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Aktieru piesaiste un filmēšana ===
Galvenā filmēšana sākās {{dat|2025|6|30||bez}}, [[Deivids Frankels|Deividam Frankelam]] atkal ieņemot režisora amatu un [[Kenets Brana|Kenetam Branam]] pievienojoties aktieru sastāvam.&lt;ref name=&quot;Branagh&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=June 30, 2025 |title='The Devil Wears Prada 2': Kenneth Branagh Joins With Meryl Streep, Anne Hathaway, Emily Blunt &amp; Stanley Tucci Officially Back |url=https://deadline.com/2025/06/the-devil-wears-prada-2-cast-kenneth-branagh-1236445810/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; Jūlijā tika paziņots, ka Treisija Tomsa un Tibors Feldmans atjauno savas lomas, savukārt aktieru sastāvam pievienojas [[Simona Ešlija]], [[Lūsija Liu]], [[Džastins Terū]], B. Dž. Novaks, Polīna Šalamē, Reičela Blūma un Patriks Bremols.&lt;ref name=&quot;July25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=July 8, 2025 |title='Devil Wears Prada 2' Adds Lucy Liu, Justin Theroux, B.J. Novak, Pauline Chalamet and More to Cast |url=https://variety.com/2025/film/news/devil-wears-prada-2-cast-lucy-liu-justin-theroux-bj-novak-1236449894/ |website=Variety |accessdate={{dat|2025|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; Strīpu, Hetaveju un Tuči pamanīja filmēšanā [[Manhatana|Manhatenā]] 2025. gada 21. jūlija nedēļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Price |first=Brian |date=July 25, 2025 |title=Meryl Streep and Anne Hathaway spotted in NYC filming 'Devil Wears Prada 2' |url=https://www.nbcnewyork.com/new-york-city/devil-wears-prada-cast-filming-nyc/6348432/ |website=NBC New York |accessdate={{dat|2025|7|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Sidnija Svīnija]] pamanīta filmēšanas laukumā kopā ar Blantu 7. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Sydney Sweeney, You Might Think I'm The Devil... But These Jeans Were Made for Prada!!! |url=https://www.tmz.com/2025/08/07/sydney-sweeney-devil-wears-prada-2-set-nyc/ |website=TMZ |date=August 7, 2025 |accessdate={{dat|2025|9|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Svarīga lidostas epizode filmēta [[Ņuarka|Ņuarkā]] 2025. gada 10. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kuperinsky |first=Amy |date=September 4, 2025 |title=''The Devil Wears Prada 2'' takes its fashion party to N.J. because 'everybody wants to be us' |url=https://www.nj.com/entertainment/2025/09/the-devil-wears-prada-2-takes-its-fashion-party-to-nj-as-filming-continues.html |website=NJ.com |accessdate={{dat|2025|9|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tuči un Strīpa filmējās ''Dolce &amp; Gabbana'' [[Milānas modes nedēļa]]s skatē 27. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Garner |first=Glenn |date=September 27, 2025 |title=Meryl Streep &amp; Stanley Tucci Channel 'Devil Wears Prada' Characters At Milan Fashion Week |url=https://deadline.com/2025/09/meryl-streep-stanley-tucci-devil-wears-prada-milan-fashion-week-1236557982/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Filmēšana [[Milāna|Milānā]] norisinājās no 6. līdz 18. oktobrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Monnis |first=Monica |date=September 10, 2025 |title=Le riprese de Il Diavolo veste Prada 2 a Milano |url=https://www.elle.com/it/showbiz/cinema/a66023226/il-diavolo-veste-prada-2-riprese-milano-programma-casting-date-luoghi/ |website=Elle |language=it |accessdate={{dat|2025|9|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; Oktobrī filmēšanas laukumā pamanīja [[Donatella Versače|Donatellu Versači]], kura spēlē epizodisku lomu,&lt;ref name=&quot;Versace&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Galati |first=Arianna |date=October 8, 2025 |title=Anche Donatella Versace avvistata sul set de Il diavolo veste Prada 2 |url=https://d.repubblica.it/fashion/moda/2025/10/08/news/donatella_versace_il_diavolo_veste_prada_2_set_nuovo_film-424899576/ |website=la Repubblica |language=it |accessdate={{dat|2025|10|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; un ziņots, ka filmā lomu spēlēs ''[[Lady Gaga]]''.&lt;ref name=&quot;Gaga&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=October 10, 2025 |title=Lady Gaga to Appear in 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://variety.com/2025/film/news/lady-gaga-devil-wears-prada-sequel-1236544968/ |website=Variety |accessdate={{dat|2025|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Filmēšana oficiāli noslēdzās {{dat|2025|10|20||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=McArdle |first=Tommy |date=October 22, 2025 |title=Justin Theroux Shares Photos with Anne Hathaway and More as Devil Wears Prada 2 Wraps Filming |url=https://people.com/justin-theroux-confirms-devil-wears-prada-2-wrapped-filming-11834660 |website=People |accessdate={{dat|2025|10|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026. gada aprīlī kļuva zināms, ka Svīnijas, kurai bija jāparādās epizodiskā lomā kā viņai pašai, kadrus izgrieza no gala versijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Nolfi |first=Joey |date=April 21, 2026 |title=Sydney Sweeney cameo cut from The Devil Wears Prada 2, source explains why |url=https://ew.com/syndey-sweeney-cameo-cut-devil-wears-prada-2-11954299 |website=Entertainment Weekly |accessdate={{dat|2026|4|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Mārketings ===
Pirmais īsais reklāmrullis publicēts {{dat|2025|11|12||bez}}. Tas esot bijis visskatītākais komēdijas filmu reklāmrullis pēdējo 15 gadu laikā ar 181,5 miljoniem skatījumu jau pirmajās 24 stundās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Roeloffs |first=Mary Whitfill |date=December 24, 2025 |title='The Devil Wears Prada 2' Was Most-Viewed Movie Trailer Of 2025 |url=https://www.forbes.com/sites/maryroeloffs/2025/12/24/anticipated-sequels-and-remakes-dominated-the-years-most-watched-movie-trailers/ |website=Forbes |accessdate={{dat|2026|1|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; Reklāmrullī redzamā filmas krāsu apstrāde un apgaismojums sociālajos tīklos un presē izraisīja daudzus komentārus, kuros pausta nožēla par &quot;''[[Netflix]]'' izskata&quot; izplatīšanos visā kinoindustrijā — standartizētu krāsu paleti, kontrasta zudumu un no tā izrietošo gludo, plakano vizuālo iespaidu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Bhardwaj |first=Ayushi |title=Fans call out the lighting and color grading in The Devil Wears Prada 2 trailer after first look drops |url=https://www.primetimer.com/features/fans-call-out-the-lighting-and-color-grading-in-the-devil-wears-prada-2-trailer-after-first-look-drops |website=Primetimer |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Filmas pirmais pilnais reklāmrullis, kas publicēts {{dat|2026|2|1||bez}}, sasniedza 222 miljonus skatījumu pirmajās 24 stundās — ''20th Century Studios'' šo nodēvēja par visu laiku visskatītāko reklāmrulli studijas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Dodge |first=Jeff |title=Anne Hathaway's Highly-Anticipated 2026 Movie Sets 'Groundbreaking' Record for Most-Viewed Trailer of All Time |url=https://screenrant.com/the-devil-wears-prada-2-trailer-record-20th-century-studios/ |website=ScreenRant |accessdate={{dat|2026|2|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026. gada aprīlī [[Anna Vintūra]] — bijusī ''Vogue'' galvenā redaktore, kura, kā uzskata, kalpojusi par Mirandas Prīstlijas tēla prototipu, — parādījās žurnāla vāka attēlā kopā ar Strīpu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Malle |first=Chloe |date=April 7, 2026 |title=Meryl Streep and Anna Wintour on Power, Fashion, and Acting the Part in 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://www.vogue.com/article/meryl-streep-anna-wintour-may-cover-2026-interview |website=Vogue |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tajā pašā mēnesī Strīpa un Hetaveja devās uz Dienvidkoreju, lai filmu reklamētu, un piedalījās intervijā ar dziedātāju Vona Janga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Gaviria |first=Carlos |date=April 26, 2026 |title=IVE's Wonyoung interviews Anne Hathaway and Meryl Streep for The Devil Wears Prada 2 |url=https://www.musicmundial.com/en/ives-wonyoung-interviews-anne-hathaway-and-meryl-streep-for-the-devil-wears-prada-2/ |website=Music Mundial |accessdate={{dat|2026|4|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Mūzika ==
Otrais reklāmrullis ietvēra ieskatu oriģināldziesmā ''[[Runway (dziesma)|Runway]]'', ko izpilda ''[[Lady Gaga]]'' un ''[[Doechii]]''. Dziesmai ar tādu pašu nosaukumu kā Mirandas Prīstlijas vadītajam izdomātajam žurnālam ir ''[[house-pop]]'' stils.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Green |first=Walden |date=April 6, 2026 |title=Lady Gaga and Doechii Preview New Song &quot;Runway&quot; in Devil Wears Prada 2 Trailer |url=https://pitchfork.com/news/lady-gaga-and-doechii-preview-new-song-runway-in-devil-wears-prada-2-trailer/ |website=Pitchfork |accessdate={{dat|2026|4|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dziesmu izdeva kā singlu {{dat|2026|4|9||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=April 9, 2026 |title=Lady Gaga and Doechii Release New Single, 'Runway' |url=https://variety.com/2026/film/news/lady-gaga-doechii-single-runway-devil-wears-prada-1236713028/ |website=Variety |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tāpat ir izlaists atsevišķs skaņdarbu albums, ko sacerējis komponists Teodors Šapīro — tajā ir 20 skaņdarbi ar kopējo ilgumu 39 minūtes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Devil Wears Prada 2 (Original Score) |url=https://www.amazon.com/dp/B0GXHTBBCC/ |date=May 1, 2026 |website=Amazon.com |accessdate={{dat|2026|5|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Izlaišana ==
&quot;Sātans Pradas brunčos 2&quot; pirmizrāde notika Linkolna centrā Ņujorkā {{dat|2026|4|20||bez}}, un pasākumu translēja tiešsaistē platformās ''[[Disney+]]'' un ''[[Hulu]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tinoco |first=Armando |date=April 20, 2026 |title='The Devil Wears Prada 2' Premiere Red Carpet Photos |url=https://deadline.com/gallery/the-devil-wears-prada-2-premiere-red-carpet-photos-disney/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2026|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Otrā pirmizrāde divas dienas vēlāk notika [[Londona|Londonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=April 22, 2026 |title=The ''Devil Wears Prada 2'' Party Rolls Into London |url=https://www.vogue.co.uk/gallery/devil-wears-prada-london-premiere |website=British Vogue |accessdate={{dat|2026|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Tokija|Tokijā]] filmas pirmizrāde notika Ropongi Hilsā 24. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tanaka |first=Shinobu |date=April 24, 2026 |title=TWICEのMOMOとSANAが赤いドレスでランウェイを闊歩 |url=https://press.moviewalker.jp/news/article/1343370/ |website=MovieWalker Press |language=ja |accessdate={{dat|2026|4|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; Latvijas kinoteātros filmu izplatīja ''Latvian Theatrical Distribution'', un tās pirmizrāde bija {{dat|2026|4|29||bez}}, savukārt ASV — {{dat|2026|5|1||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Grobar |first=Matt |date=May 22, 2025 |title=Disney Pushes Next Two 'Avengers' Movies; Dates 'The Dog Stars' &amp; 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://deadline.com/2025/05/next-avengers-movies-push-release-dates-dog-stars-devil-wears-prada-1236409088/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2025|5|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Uzņemšana ==

=== Kases ieņēmumi ===
Līdz {{dat|2026|5|3|D|bez}} &quot;Sātans Pradas brunčos 2&quot; bija nopelnījusi 77 miljonus dolāru ASV un Kanādā un 157 miljonus citās valstīs, sasniedzot 234 miljonu dolāru kopējos ieņēmumus visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;NUM&quot; /&gt;

ASV un Kanādā filmas pirmās nedēļas nogales ieņēmumi prognozēti 75—80 miljonu apmērā no 4150 kinoteātriem, atsevišķi aprēķini sniedzas pat līdz 100 miljoniem.&lt;ref name=&quot;VarietyProjections&quot; /&gt; Filma ceturtdienas iepriekšējos seansos nopelnīja 10 miljonus dolāru.&lt;ref name=earlyboxoffice&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=May 1, 2026 |title='The Devil Wears Prada 2' Strikes A Pose Thursday Night With $10M Previews, $50M+ WW |url=https://deadline.com/2026/05/box-office-devil-wears-prada-2-michael-1236877817/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tiek prognozēts, ka starptautiski filma sasniegs apmēram 100 miljonus no 35 valstīm.&lt;ref name=&quot;VarietyProjections&quot; /&gt;

=== Kritiķu vērtējums ===
Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filma saņēma 78% pozitīvu vērtējumu, balstoties uz 233 atsauksmēm. Vietnes konsenss vēsta: &quot;Merila Strīpa joprojām nes Mirandas Prīstlijas tēlu kā lieliski piegrieztu uzvalku šajā grēcīgi baudāmajā turpinājumā, kurš piedāvā krāšņu vēlmju piepildījumu un asas atziņas par mūsdienu mediju stāvokli.&quot; Vietnē ''[[Metacritic]]'' filma ieguva 63 punktus no 100, balstoties uz 54 kritiķu vērtējumiem, kas norāda uz &quot;kopumā labvēlīgām atsauksmēm&quot;. Skatītāji, ko aptaujāja ''CinemaScore'', filmu vidēji novērtēja ar atzīmi &quot;A−&quot; skalā no A+ līdz F — augstāk nekā pirmās filmas &quot;B&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Devil Wears Prada 2 |url=https://www.cinemascore.com/ |website=CinemaScore |accessdate={{dat|2026|5|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Žurnāla ''The New Yorker'' kritiķis Džastins Čans rakstīja, ka filma &quot;...pārdod vezumu absurdu preču, taču pārdod tās ļoti veikli — ar pārliecību un atbilstošu cinisma un cerības samēru.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Chang |first=Justin |date=April 29, 2026 |title=&quot;The Devil Wears Prada 2&quot; Gives the Decline of Magazines the Glossy Treatment |url=https://www.newyorker.com/2026/05/11/the-devil-wears-prada-2-review |website=The New Yorker |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Deivids Simss no ''The Atlantic'' rakstīja: &quot;Filmā ir daudz vieglas izklaides, izpētot mūsdienu mediju dilemmas, neatsakoties no spožuma, kas padarīja oriģinālu tik paliekošu.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Sims |first=David |date=April 29, 2026 |title=Miranda Priestly Hangs Up Her Own Coat Now |url=https://www.theatlantic.com/culture/2026/04/the-devil-wears-prada-2-movie-review/686990/ |website=The Atlantic |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Klariša Lokrija no ''The Independent'' rakstīja, ka filma &quot;...skar sāpīgi tieši, un pastāvīgā darba nedrošība nebūt nav raksturīga tikai mediju pasaulei. Tomēr arī tiem, kas to nevar attiecināt uz sevi, atliek daudz baudas pilnu, saldu prieku.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=April 29, 2026 |title=The Devil Wears Prada 2 is so much better than its terrible marketing — review |url=https://www.the-independent.com/arts-entertainment/films/reviews/devil-wears-prada-2-review-sequel-b2964160.html |website=The Independent |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Odijs Hendersons no ''The Boston Globe'' rakstīja: &quot;Mirandai šoreiz dots vairāk dziļuma, kas viņu mazliet mīkstina, taču liek skatītājam atbalstīt viņas panākumus. Tas mani kaitinātu, taču ''Sātans Pradas brunčos 2'' veiksmīgi piedāvā žurnālistiem lielāku negatīvo varoni, ko nicināt.&quot; Negatīvā atsauksmē Moira Makdonalda no ''The Seattle Times'' rakstīja, ka filma &quot;...sniedz daudz aplūkojama, un Hetaveja un Blanta jo īpaši ir patīkams pārsteigums, taču tas ir noplakušais šampanietis: varbūt vērts iedzert nepieciešamības gadījumā, taču neapmierinošs.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=April 29, 2026 |title=What Moira Macdonald thinks of 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://www.seattletimes.com/entertainment/movies/the-devil-wears-prada-2-review-sequel-all-style-no-substance/ |website=The Seattle Times |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''The Globe and Mail'' kritiķe Džehana Šnellere izteica viedokli, ka, atšķirībā no oriģinālās filmas, &quot;Sātans Pradas brunčos 2&quot; &quot;nemaz nezina, par ko ir&quot;, īpaši kritizējot tās sociālo komentāru kā mīkstu un nekonsekventu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Schneller |first=Jehanna |title=The Devil Wears Prada 2 review: Beloved film's sequel is repackaged fashion unfit for Goodwill |url=https://www.theglobeandmail.com/culture/film-and-tv/film/article-review-devil-wears-prada-sequel-hathaway-streep-tucci/ |website=The Globe and Mail |accessdate={{dat|2026|5|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Apsūdzības par aziātu rasismu ===
{{dat|2026|4|16||bez}} ''20th Century Studios'' savā oficiālajā ''[[YouTube]]'' kanālā publicēja filmas reklāmas videoklipu, kurā redzama Hetavejas tēlotā Endija līdzās viņas Āzijas izcelsmes asistentei Džinai Čao{{efn|name=fn2|Džina Čao ķīniešu valodā tiek atveidota kā 秦舟 (pinjinā ''Qín Zhōu'').}} — tēlu, ko atveido ķīniešu izcelsmes amerikāņu aktrise [[Helēna Dž. Šena]].&lt;ref name=&quot;TheGuardianApril2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Pulver |first=Andrew |date=April 24, 2026 |title=Backlash against 'blatant' Asian stereotype in The Devil Wears Prada 2 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/apr/24/backlash-asian-stereotype-the-devil-wears-prada-2-jin-chao |website=The Guardian |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šenas tēls saņēma kritiku par iespējamo rasistisku stereotipu izmantojumu — tiešsaistē novērotāji norādīja, ka tēla vārds skanējuma ziņā līdzinās izteicienam ''[[ching chong]]'' — angļu valodas rasu apvainojumam, kas vēsturiski izmantots ķīniešu valodas un cilvēku izsmiešanai.&lt;ref name=&quot;THRApril2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Rahman |first=Abid |date=April 24, 2026 |title='Devil Wears Prada 2' Character Sparks Backlash in Asia |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/devil-wears-prada-2-racism-backlash-asia-1236574540/ |website=The Hollywood Reporter |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kritiķi turklāt norādīja, ka tēls atveidots vecmodīgā apģērbā un brillēs, atšķirībā no citiem tēliem, un attēlots, kā viņa noskaita savus akadēmiskos sasniegumus — to viņi interpretēja kā ar aziātu izcelsmes cilvēkiem bieži saistītā &quot;klusā grāmatu tārpa&quot; stereotipa nostiprināšanu.&lt;ref name=&quot;TheGuardianApril2026&quot; /&gt;

Saskaņā ar ''South China Morning Post'', tēla vārds sākotnēji kļūdaini ticis ziņots kā ''Chin Chou'', kas vēl vairāk līdzinājās rasu apvainojuma izrunai un veicināja tā plašu izplatīšanos sociālajos tīklos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Lu |first=Fran |date=April 22, 2026 |title=The Devil Wears Prada 2 criticised for offending China with nerdy 'Chin Chou' character |url=https://www.scmp.com/news/people-culture/trending-china/article/3350984/devil-wears-prada-2-criticised-offending-china-introducing-chin-chou-nerdy-character |website=South China Morning Post |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šī polemika izraisīja tiešsaistes pretreakciju un debates Ķīnā, Japānā, Dienvidkorejā un Honkongā,&lt;ref name=&quot;TheHillApril2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Taub |first=Rob |date=April 30, 2026 |title='The Devil Wears Prada 2': Boycotts of film called |url=https://thehill.com/blogs/in-the-know/5857108-devil-wears-prada-2-boycotts-explainer/ |website=The Hill |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; savukārt ķīniešu sociālajos tīklos izplatījās aicinājumi filmu boikotēt.

Atbildot uz pretrunām, Broša-Makkenna teica, ka Džina Čao nosaukta viņas bērnības draudzenes vārdā un ir &quot;ļoti daudzpusīgs tēls&quot;, piebilstot, ka tā ir viņas &quot;mīlestības vēstule visām brīnišķīgajām [[Z paaudze]]s asistentēm, kuras viņai bijušas — tik uzņēmīgām un inteliģentām&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Schofield |first=Blanca |date=May 1, 2026 |title='People calling The Devil Wears Prada 2 racist haven't seen the film' |url=https://www.thetimes.com/culture/film/article/the-devil-wears-prada-2-meryl-miranda-back-d68bk6jvq |website=The Times |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Piezīmes ==
{{Notelist}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:20th Century Studios filmas]]
[[Kategorija:Filmas par modi]]
[[Kategorija:Filmas par žurnālistiem]]
[[Kategorija:Turpinājuma filmas]]</text>
      <sha1>5pbmqjyou6p9ypi7h4aoxpfflcryimh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dead Man's Wire</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630907</id>
    <revision>
      <id>4468678</id>
      <parentid>4463573</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:37:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4468678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2783" sha1="o2g1x15eq2z9r5dr35gy9on6rnw51fo" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums = ''Dead Man's Wire''
| operators = 
| attēls = Dead Man's Wire poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = krimināltrilleris
| režisors = [[Gass Van Sants]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Bills Skašgords]]
* [[Deikars Montgomerijs]]
* [[Kerijs Elviss]]
* [[Maihāla]]
* [[Kolmans Domingo]]
* [[Als Pačīno]]
| mūzika = [[Denijs Elfmans]]
| oriģinālnos = ''Dead Man's Wire''
| studija = * ''Elevated Films''
* ''Pressman Film''
* ''District 9 Productions''
* ''Sobini Films''
* ''RNA Pictures''
* ''Pinstripes''
| montāža = 
| izplatītājs = ''Row K Entertainment''
| izdošana = {{Filmas datums|2025|9|2|[[82. Venēcijas kinofestivāls|Venēcija]]|2026|1|9|ASV}}
| ilgums = 106 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = &lt; {{ASV dolārs|15 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|3,3 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt15181326/?ref_=bo_rl_ti|title=Dead Man's Wire (2025) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|5|4}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''''Dead Man's Wire''''' ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[krimināldrāmas filma]], kuras režisors ir [[Gass Van Sants]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Bills Skašgords]], [[Deikars Montgomerijs]], [[Kerijs Elviss]], [[Maihāla]], [[Kolmans Domingo]] un [[Als Pačīno]].

Filma balstīta uz patiesu stāstu par Toniju Kiricisu, kurš 1977. gadā saņēma gūstā hipotekāro kredītu uzņēmuma prezidentu.

Filmas ''Dead Man's Wire'' pirmizrāde notika [[82. Venēcijas kinofestivāls|82. Venēcijas kinofestivālā]] {{Dat|2025|9|2|5=bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/07/venice-film-festival-lineup-2025-1236464523/|title=Venice Film Festival Lineup: Kathryn Bigelow, Guillermo Del Toro, Noah Baumbach &amp; Benny Safdie In Competition|last=Ntim|first=Zac|website=Deadline|access-date=2026-05-04|date=2025-07-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma pozitīvu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/dead_mans_wire|title=Dead Man's Wire {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/dead-mans-wire/|title=Dead Man's Wire Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Gass Van Sants}}

[[Kategorija:2025. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Krimināldrāmas]]
[[Kategorija:Vēsturiskas filmas]]
[[Kategorija:Gasa Van Santa filmas]]</text>
      <sha1>o2g1x15eq2z9r5dr35gy9on6rnw51fo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Birze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630928</id>
    <revision>
      <id>4468687</id>
      <parentid>4463707</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:56:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>wikifikācija.......</comment>
      <origin>4468687</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3968" sha1="qmolr8s44m9zh16n7k3ayi00n3hybpy" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Birze
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1884
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Lēdmanes pagasts|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = {{mdv2|1938|04|25|1884||}}
|         m_gads = 1938 
|      m_mēnesis = 04
|        m_diena = 25
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Novosibirskas apgabals|Novosibirska|td=Krievija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
}}
'''Jānis Birze''' (1884—1938), segvārds '''Remuss''', bija [[Latvieši|latviešu]] sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1884. gadā [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagastā]] zemnieka Andreja Birzes ģimenē. Ieguva vidējo izglītību, pabeidza 5 klašu pilsētas skolu. Strādāja par ganu. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā iestājās [[LSDSP vēsture|LSDSP]], bija LSDSP [[Rīga]]s organizācijas biedrs, kopš 1906. gada bija latviešu [[Anarhokomunisms|anarhokomunistu]] grupas “Pats — vārds un darbs!” aktīvists. Bija [[Anarhisms|anarhistu]] kaujinieku grupu organizētājs Rīgā, ieroču noliktavas vadītājs. Arestēts 1907. gada oktobrī. 1908. gadā Rīgas pagaidu kara tiesa piesprieda viņam 6 gadus katorgas par ieroču glabāšanu. Ieslodzīts [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas]] (1908—1910) un [[Pleskava]]s centrālcietumos. No 1913. gada atradās trimdā Balturinā, Vidrinskas pagastā, Kanskas rajonā, [[Jeņisejas guberņa|Jeņisejas guberņā]]. Kopš 1916. gada viņš strādāja patērētāju kooperatīvā Ņevas pagastā.

Atbrīvots pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada martā. Strādāja par ierēdni Patērētāju biedrībā Bunbujas Kanskas rajonā. Kopš 1918. gada bija Kredītsabiedrības valdes loceklis un grāmatvedis. Aplami identificēts kā Maskavas Latviešu Anarhistu grupas “Liesma” organizētājs. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā uzturēja kontaktus ar sarkanajiem partizāniem. 1920. gadu beigās pārcēlās uz [[Novosibirska|Novosibirsku]], kur bija arodbiedrības biedrs un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP(b)]] biedra kandidāts. No 1927. līdz 1935. gadam bija Bijušo politieslodzīto un trimdas kolonistu biedrības ({{val|ru|Общество бывших политкаторжан и ссыльнопоселенцев}}) biedrs. Strādāja par 1. frizētavas vadītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.katesharpleylibrary.net/tmpj8q|title=Trouble in Moscow [1918] correction|website=www.katesharpleylibrary.net|access-date=2026-05-04}}&lt;/ref&gt;

Arestēts 1938. gada 4. jūnijā par &quot;līdzdalību kontrrevolucionārā sabotāžā un nemiernieku teroristu organizācijā&quot;. Ar [[Novosibirskas apgabals|Novosibirskas apgabala]] [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] troikas 1938. gada 17. oktobra rezolūciju viņam piesprieda nāvessodu.

Nošauts 1938. gada 20. oktobrī Novosibirskā. Reabilitēts 1956. gada 3. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%91%D0%B8%D1%80%D0%B7%D0%B5_%D0%AF%D0%BD_%D0%90%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B5%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1884)|title=Бирзе Ян Андреевич (1884)|website=Открытый список|access-date=2026-05-04|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Birze, Jānis}}
[[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Latviešu anarhisti]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>qmolr8s44m9zh16n7k3ayi00n3hybpy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Otrais Nīkajas koncils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630950</id>
    <revision>
      <id>4468677</id>
      <parentid>4463938</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:35:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468677</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3810" sha1="srfyw21myfb7jw6557yz4tpsgcpewsn" xml:space="preserve">'''Otrais Nīkajas koncils''' ({{val|el| Β΄ Σύνοδος της Νίκαιας}}, ''Deutera Synodos tēs Nikaias'') bija kristīgās baznīcas [[Ekumeniskais koncils|koncils]], kas notika 787. gadā [[Iznika|Nīkajā]], [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijā]]. Tas tiek uzskatīts par septīto [[ekumeniskais koncils|ekumenisko koncilu]] [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgajā baznīcā]], [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcā]] un vairākās citās kristīgajās tradīcijās.

Koncila galvenais jautājums bija [[Ikona (svētbilde)|ikonu]] lietošana un godināšana kristīgajā dievkalpojumā. Koncils atcēla [[Bizantijas ikonoklasms|ikonoklastu]] lēmumus un atjaunoja ikonu godināšanu, nošķirot to no pielūgsmes, kas pienākas tikai Dievam.

== Priekšvēsture ==
8. gadsimtā [[Austrumromas impērija|Bizantijā]] sākās strīdi par svētbilžu izmantošanu baznīcās. Ikonoklasti uzskatīja, ka ikonu godināšana ir elkdievība un pretrunā ar kristīgo mācību. Ikonu aizstāvji jeb [[ikonodulija|ikonoduli]] apgalvoja, ka ikona nav pielūgsmes objekts, bet norāda uz attēloto personu.

754. gadā imperatora [[Konstantīns V|Konstantīna V]] laikā sasauca ikonoklastu koncilu Hierijā. Tajā nosodīja ikonu godināšanu. Šo koncilu vēlāk neatzina par ekumenisku, jo tajā nepiedalījās visi nozīmīgākie baznīcas patriarhi un tā lēmumus noraidīja Otrajā Nīkajas koncilā.

Pēc imperatora [[Leons IV Hazārs|Leona IV]] nāves 780. gadā par reģenti kļuva viņa atraitne [[Irēna Atēniete|Irēna]], kas valdīja sava dēla [[Konstantīns VI|Konstantīna VI]] vārdā. Irēna atbalstīja ikonu godināšanas atjaunošanu un rosināja sasaukt jaunu koncilu.

== Norise ==
Koncils sākotnēji bija plānots [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], taču ikonoklastiski noskaņotu karavīru pretestības dēļ to pārcēla uz [[Iznika|Nīkaju]]. Sēdes notika 787. gada septembrī un oktobrī.

Koncilā piedalījās bīskapi, mūki un imperatora pārstāvji. Tajā izskatīja iepriekšējo koncilu lēmumus, baznīctēvu rakstus un argumentus par attēlu lietošanu kristīgajā tradīcijā.

== Lēmumi ==
Otrais Nīkajas koncils apstiprināja, ka [[Jēzus Kristus|Kristus]], [[Jaunava Marija|Dievmāte]], [[eņģelis|eņģeļi]] un [[svētais|svētie]] drīkst tikt attēloti ikonās, mozaīkās un citos sakrālās mākslas veidos.

Koncils nošķīra ikonu godināšanu no pielūgsmes. Ikonām varēja izrādīt cieņu un godu, bet pielūgsme pienākas tikai Dievam. Koncils mācīja, ka gods, ko izrāda attēlam, pāriet uz attēloto personu.

Koncils nosodīja ikonoklasmu un atcēla 754. gada Hierijas koncila lēmumus. Tā lēmumi nostiprināja ikonu vietu kristīgajā dievbijībā un baznīcas mākslā.

== Nozīme ==
Otrais Nīkajas koncils kļuva par vienu no svarīgākajiem notikumiem [[Bizantijas ikonoklasms|Bizantijas ikonoklasma]] vēsturē. Tas uz laiku atjaunoja ikonu godināšanu Bizantijā, lai gan 815. gadā vēlreiz atjaunoja ikonoklasmu.

Galīgi ikonu godināšanu Bizantijā atjaunoja 843. gadā, notikumā, kas pazīstams kā [[Pareizticības triumfs]]. Tomēr Otrā Nīkajas koncila lēmumi palika par galveno teoloģisko pamatu ikonu godināšanai.

Koncils būtiski ietekmēja [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgās]], [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]] un citu kristīgo baznīcu attieksmi pret sakrālo mākslu. Tas noteica robežu starp attēlu godināšanu un elkdievību kristīgajā tradīcijā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ekumeniskie koncili]]
[[Kategorija:Kristietības vēsture]]
[[Kategorija:Bizantijas Impērija]]
[[Kategorija:787. gads]]
[[Kategorija:Ikonas]]</text>
      <sha1>srfyw21myfb7jw6557yz4tpsgcpewsn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bizantijas ikonoklasms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630951</id>
    <revision>
      <id>4468675</id>
      <parentid>4463939</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:25:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5966" sha1="1hj4ltuyj045rftfuhebcqpkfr57jiu" xml:space="preserve">'''Bizantijas ikonoklasms''' bija reliģisks un politisks konflikts [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijā]] 8. un 9. gadsimtā par [[Ikona (svētbilde)|ikonu]] lietošanu un godināšanu. Ikonoklasti uzskatīja, ka svētbilžu godināšana ir [[elkdievība]], savukārt ikonu aizstāvji jeb [[ikonodulija|ikonoduli]] apgalvoja, ka ikonas nav pielūgsmes objekti, bet norāda uz attēloto svēto personu.

Konflikts būtiski ietekmēja Bizantijas reliģisko dzīvi, politiku un mākslu. Ikonoklasma laikā daudzas ikonas un citi sakrālās mākslas darbi tika iznīcināti vai aizstāti ar krustiem un ornamentāliem attēliem.

== Priekšvēsture ==
[[Austrumromas impērija|Bizantijā]] ikonas ieņēma nozīmīgu vietu dievkalpojumos, privātajā dievbijībā un baznīcu noformējumā. Tās izmantoja kā redzamu saikni ar [[Jēzus Kristus|Kristu]], [[Jaunava Marija|Dievmāti]], [[eņģelis|eņģeļiem]] un [[svētais|svētajiem]].

Tomēr daļa garīdzniecības, imperatora galma un sabiedrības uzskatīja, ka ikonu godināšana var pārvērsties par elkdievību. Šo uzskatu ietekmēja arī militārās neveiksmes, reliģiskās diskusijas un Bizantijas saskare ar [[islāms|islāmu]], kurā attēlu izmantošana reliģiskā kontekstā bija ierobežota.

== Pirmais ikonoklasma periods ==
Pirmais ikonoklasma periods sākās 726. gadā imperatora [[Leons III Isaurietis|Leona III Isaurieša]] valdīšanas laikā. Imperators atbalstīja ikonu godināšanas ierobežošanu un lika noņemt Kristus ikonu no imperatora pils vārtiem [[Konstantinopole|Konstantinopolē]].

730. gadā Leons III izdeva rīkojumu pret ikonu godināšanu. Šis lēmums izraisīja pretestību daļā garīdzniecības un īpaši mūku vidū. Ikonu aizstāvji uzskatīja, ka imperators iejaucas baznīcas mācības jautājumos.

Leona III dēls [[Konstantīns V]] turpināja un pastiprināja ikonoklastisko politiku. 754. gadā viņš sasauca koncilu Hierijā, kurā nosodīja ikonu godināšanu. Koncils apgalvoja, ka Kristus attēlošana ikonās ir teoloģiski nepareiza, jo tā vai nu sajauc, vai atdala Kristus dievišķo un cilvēcisko dabu.

Konstantīna V valdīšanas laikā ikonoklasms kļuva stingrāks. Daudzus mūkus, kas aizstāvēja ikonas, vajāja, bet klosteri zaudēja daļu savas ietekmes.

== Ikonu godināšanas atjaunošana ==
Pēc imperatora [[Leons IV Hazārs|Leona IV]] nāves 780. gadā par reģenti kļuva viņa atraitne [[Irēna Atēniete|Irēna]], kas valdīja sava dēla [[Konstantīns VI|Konstantīna VI]] vārdā. Irēna atbalstīja ikonu godināšanas atjaunošanu.

787. gadā sasauca [[Otrais Nīkajas koncils|Otro Nīkajas koncilu]], kas nosodīja ikonoklasmu un atjaunoja ikonu godināšanu. Koncils nošķīra ikonu godināšanu no pielūgsmes, norādot, ka pielūgsme pienākas tikai Dievam, bet ikonām var izrādīt cieņu.

Šis lēmums uz laiku izbeidza pirmo ikonoklasma periodu.

== Otrais ikonoklasma periods ==
Otrais ikonoklasma periods sākās 815. gadā imperatora [[Leons V Armēnis|Leona V Armēņa]] valdīšanas laikā. Pēc militārām neveiksmēm pret [[Bulgārija|bulgāriem]] imperators secināja, ka iepriekšējo ikonoklastisko imperatoru panākumi bija saistīti ar viņu reliģisko politiku.

Leons V atjaunoja ikonoklasmu un noraidīja [[Otrais Nīkajas koncils|Otrā Nīkajas koncila]] lēmumus. Ikonu aizstāvjus atkal pakļāva spiedienam, lai gan vajāšanas parasti bija mazāk plašas nekā Konstantīna V laikā.

Ikonoklastisko politiku turpināja imperatori [[Mihails II Amorietis]] un [[Teofils]]. Īpaši Teofila valdīšanas laikā ikonoklasms vēlreiz kļuva stingrāks, un vairākus ikonu aizstāvjus sodīja vai izsūtīja.

== Pareizticības triumfs ==
Pēc imperatora [[Teofils|Teofila]] nāves 842. gadā viņa atraitne [[Teodora (9. gadsimts)|Teodora]] kļuva par reģenti sava dēla [[Mihails III|Mihaila III]] vārdā. Teodora atbalstīja ikonu godināšanas atjaunošanu.

843. gadā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] svinīgi atjaunoja ikonu godināšanu. Šis notikums kļuva pazīstams kā [[Pareizticības triumfs]]. Kopš tā laika pareizticīgajā baznīcā to piemin [[Lielais gavēnis|Lielā gavēņa]] pirmajā svētdienā.

== Teoloģija ==
Ikonoklasti uzskatīja, ka ikonu godināšana pārkāpj Bībeles aizliegumu pielūgt elkus. Viņi īpaši iebilda pret Kristus attēlošanu, jo uzskatīja, ka cilvēka veidolā nav iespējams pienācīgi attēlot viņa dievišķo dabu.

Ikonu aizstāvji atbildēja, ka ikonas nav elki, jo kristieši nepielūdz materiālu attēlu. Viņi uzsvēra, ka gods, ko izrāda ikonai, pāriet uz attēloto personu.

Svarīgs arguments bija mācība par [[Jēzus Kristus|Kristus]] iemiesošanos. Tā kā Kristus kļuva par cilvēku un bija redzams cilvēkiem, viņu var attēlot ikonās. Tādēļ ikonu noraidīšanu uzskatīja par nepareizu izpratni par Kristus iemiesošanos.

== Sekas ==
Bizantijas ikonoklasms dziļi ietekmēja impērijas baznīcu, sabiedrību un mākslu. Daudzus agrīnos ikonu un mozaīku paraugus iznīcināja, tāpēc līdz mūsdienām saglabājies salīdzinoši maz pirmsikonoklasma laika sakrālās mākslas darbu.

Ikonoklasms arī pastiprināja spriedzi starp Bizantiju un [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], jo pāvesti pārsvarā atbalstīja ikonu godināšanu. Šī spriedze bija viens no faktoriem, kas ilgtermiņā veicināja atšķirības starp Austrumu un Rietumu kristietību.

Pēc 843. gada ikonas kļuva par vienu no svarīgākajām [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgās baznīcas]] dievbijības un mākslas formām. Ikonoklasma noslēgums nostiprināja pareizticīgo mācību par ikonu godināšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bizantijas impērija]]
[[Kategorija:Kristietības vēsture]]
[[Kategorija:Ikonas]]
[[Kategorija:Ikonoklasms]]
[[Kategorija:8. gadsimts]]
[[Kategorija:9. gadsimts]]</text>
      <sha1>1hj4ltuyj045rftfuhebcqpkfr57jiu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ikonodulija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630953</id>
    <revision>
      <id>4468673</id>
      <parentid>4463944</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:15:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2927" sha1="8h2je5hvn8tpsdxjq8c0e129h5e9hw1" xml:space="preserve">'''Ikonodulija''' ({{val|el|εἰκών}}, ''eikōn'' — “attēls”, un {{val|el|δουλεία}}, ''douleia'' — “kalpošana”, “godināšana”) ir [[Ikona (svētbilde)|ikonu]] un citu svētattēlu godināšana kristīgajā tradīcijā. Ikonodulijas piekritējus sauc par '''ikonoduliem'''.

Ikonodulija īpaši nozīmīga kļuva [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijā]] 8. un 9. gadsimtā, kad notika strīdi starp ikonu aizstāvjiem un [[ikonoklasms|ikonoklastiem]]. Ikonoklasti uzskatīja, ka ikonu godināšana ir [[elkdievība]], savukārt ikonoduli apgalvoja, ka gods netiek izrādīts pašam attēlam, bet gan personai, kura tajā attēlota.

== Vēsture ==
Ikonodulija attīstījās agrīnajā kristietībā, kad kristieši sāka izmantot svētattēlus dievbijībā, baznīcu rotājumos un mācībā. Ikonas uzskatīja par redzamu norādi uz [[Jēzus Kristus|Kristu]], [[Jaunava Marija|Dievmāti]], [[eņģelis|eņģeļiem]] un [[svētais|svētajiem]].

Bizantijā ikonu godināšana kļuva par svarīgu reliģiskās dzīves daļu. Tomēr 726. gadā imperatora [[Leons III Isaurietis|Leona III Isaurieša]] laikā sākās [[Bizantijas ikonoklasms]], kad valsts vara sāka ierobežot un aizliegt ikonu godināšanu.

Ikonoduliem īpaši nozīmīgi bija mūki, kuri bieži aizstāvēja ikonas pret imperatora politiku. Starp ievērojamākajiem ikonu aizstāvjiem bija [[Damaskas Joans]], kurš rakstīja teoloģiskus darbus par ikonu godināšanas pareizību.

787. gadā [[Otrais Nīkajas koncils]] nosodīja ikonoklasmu un atjaunoja ikonu godināšanu. Koncils noteica, ka ikonām drīkst izrādīt cieņu, taču pielūgsme pienākas tikai Dievam.

Ikonoklasmu Bizantijā vēlreiz atjaunoja 815. gadā, bet galīgi beidzās 843. gadā, kad pasludināja [[Pareizticības triumfs|Pareizticības triumfu]]. Pēc tam ikonodulija kļuva par neatņemamu [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgās baznīcas]] tradīcijas daļu.

== Teoloģija ==
Ikonodulijas pamatā ir uzskats, ka ikona nav elks un netiek pielūgta kā materiāls priekšmets. Ikonai izrādītais gods pāriet uz attēloto personu.

Svarīgs ikonodulijas arguments ir [[Jēzus Kristus|Kristus]] iemiesošanās. Tā kā Kristus kļuva par cilvēku un bija redzams, viņu var attēlot cilvēka veidolā. Ikonoduli uzskatīja, ka Kristus attēlošanas noliegšana apdraud pareizu izpratni par viņa cilvēcisko dabu.

Ikonodulijā tiek nošķirta pielūgsme, kas pienākas tikai Dievam, un godināšana, ko var izrādīt ikonām, svētajiem un svētām lietām. Šo nošķīrumu apstiprināja [[Otrais Nīkajas koncils|Otrajā Nīkajas koncilā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ikonas]]
[[Kategorija:Pareizticība]]
[[Kategorija:Kristietības vēsture]]
[[Kategorija:Bizantijas Impērija]]
[[Kategorija:Kristīgā teoloģija]]</text>
      <sha1>8h2je5hvn8tpsdxjq8c0e129h5e9hw1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nakts uz zemes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630958</id>
    <revision>
      <id>4468691</id>
      <parentid>4463830</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T21:06:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4468691</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6928" sha1="ccyikfokqt8ole6fxtzn57nbtooswm8" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Nakts uz zemes
| operators = 
| attēls = Nightonearth.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = komēdijdrāma
| režisors = [[Džims Džārmušs]]
| producents = Džims Džārmušs
| scenārijs = Džims Džārmušs
| aktieri = * [[Vinona Raidere]]
* [[Džīna Roulendsa]]
* [[Džankarlo Espozito]]
* [[Armīns Millers-Štāls]]
* [[Rozija Peresa]]
* [[Īsaks de Bankolē]]
* [[Beatrise Dalle]]
* [[Roberto Beninji]]
* [[Paolo Bonačelli]]
* [[Mati Pellonpē]]
* [[Kari Vēnenens]]
* [[Sakari Kuosmanens]]
* [[Tomi Salmela]]
| mūzika = [[Toms Veitss]]
| oriģinālnos = ''Night on Earth''
| studija = * ''Locus Solus Entertainment''
* ''JVC''
* ''Victor Music Industries''
* ''[[StudioCanal|Le Studio Canal+]]''
* ''Pandora Film''
* ''Channel Four Films''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''Fine Line Features''
* ''France Eigasha''
* ''Pyramide Distribution''
* ''Pandora Cinema''
* ''Electric Pictures''
| izdošana = {{Filmas datums|1991|10|4}}
| ilgums = 129 minūtes
| valsts = * {{USA}}
* {{JAP}}
* {{FRA}}
* {{GER}}
* {{GBR}}
| valoda = * [[Angļu valoda|angļu]]
* [[Vācu valoda|vācu]]
* [[Franču valoda|franču]]
* [[Itāļu valoda|itāļu]]
* [[Somu valoda|somu]]
| budžets = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|2,1 miljons}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0102536/|title=Night on Earth (1991) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|5|4}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Nakts uz zemes&quot;''' ({{Val|en|Night on Earth}}) ir 1991. gada [[komēdijdrāma]]s [[antoloģija]]s filma, kuras režisors, producents un scenārija autors ir [[Džims Džārmušs]]. Filma sastāv no pieciem stāstiem, kas norisinās aptuveni vienlaicīgi vienā naktī un stāsta par īslaicīgu saikni, kas izveidojas starp taksometra vadītāju un pasažieri piecās pilsētās: [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Parīze|Parīzē]], [[Roma|Romā]] un [[Helsinki|Helsinkos]].

Filmas &quot;Nakts uz zemes&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1991|10|4|5=bez}}. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/night_on_earth|title=Night on Earth {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/night-on-earth-1992|title=Night On Earth movie review &amp; film summary|website=www.rogerebert.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
{{Filmas satura brīdinājums}}

=== Losandželosa ===
Puiciskā taksometra vadītāja Korkija ([[Vinona Raidere]]) no lidostas ved Holivudas aktieru atlases direktori Viktoriju Snellingu ([[Džīna Roulendsa]]), un, kamēr Korkija brauc, Viktorija mēģina kārtot darījumus pa telefonu. Neskatoties uz viņu lielajām atšķirībām, starp abām izveidojas zināma saikne, un Korkija atklāj savu mērķi kļūt par mehāniķi. Ierodoties Viktorijas savrupmājā [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]], Viktorija, kura meklē nepieredzējušus jaunos aktierus gaidāmajam filmas projektam, piedāvā Korkijai tajā piedalīties, taču Korkija atsakās, apņēmības pilna sekot savam sapnim kļūt par mehāniķi, un abas draudzīgi šķiras.

=== Ņujorka ===
Helmuts Grokenbergers ([[Armīns Millers-Štāls]]), imigrants no [[Austrumvācija]]s, kurš savā dzimtenē bija klauns, piedzīvo savu pirmo dienu taksista darbā. Viņš savā taksometrā uzņem jaunieti Jojo ([[Džankarlo Espozito]]), kurš vēlas nokļūt no [[Manhatana]]s uz [[Bruklina|Bruklinu]]. Arvien vairāk satraukts par Helmuta nespēju vadīt auto ar automātisko pārnesumkārbu, neorientēšanos Ņujorkā un vājo angļu valodu, Jojo sēžas pie taksometra stūres. Brauciena laikā viņš pamana savu svaini Andželu ([[Rozija Peresa]]), kas viena pati iet pa ielu, un piespiež viņu iekāpt taksometrā, lai vestu mājās. Helmuts brauciena laikā uzjautrinās par abu strīdiem. Pēc Jojo un Andželas izkāpšanas Helmuts cenšas atgriezties Manhatanā.

=== Parīze ===
Taksometra vadītājs ([[Īsaks de Bankolē]]) uzņem divus iereibušus Āfrikas diplomātus, kuri izsmej šoferi un uzskata par smieklīgu, ka viņš ir no [[Kotdivuāra]]s. Franču valodā, kad viņš saka, ka ir ''ivoirien'', viņi jokojot saka ''il y voit rien'' (“viņš neko neredz”). Noguris no apvainojumiem, viņš viņus izmet ārā, aizmirstot paņemt samaksu. Pēc tam viņš uzņem pievilcīgu jaunu sievieti ([[Beatrise Dalle]]), kura ir akla. Kad viņš jautā, no kurienes viņa domā, ka viņš ir, viņa pareizi uzmin Kotdivuāru, liekot viņam uzdot jautājumus par viņas aklumu. Viņa apgalvo, ka spēj just lietas tā, kā viņš nekad nesapratīs. Pēc izkāpšanas viņa pastaigājas gar kanālu un dzird, kā taksometrs ietriecas citā automašīnā. Otrs šoferis dusmīgi jautā, vai taksists ir akls.

=== Roma ===
Ekscentrisks taksists vārdā Džīno ([[Roberto Beninji]]) uzņem priesteri ([[Paolo Bonačelli]]). Neskatoties uz priestera protestiem, Džīno izsūdz savus grēkus un detalizēti stāsta, kā agrā pusaudžu vecumā atklājis savu seksualitāti — vispirms ar ķirbi, pēc tam ar aitu —, un pēc tam grafiski apraksta seksuālu pieredzi ar sava brāļa sievu. Jau tā slikti jūtoties, priesteris mirst no sirdslēkmes. Nespējot viņu atdzīvināt, Džīno atstāj līķi uz soliņa un aizbrauc.

=== Helsinki ===
Taksists Mika ([[Mati Pellonpē]]) uzņem trīs iereibušus vīriešus ([[Kari Vēnenens]], [[Sakari Kuosmanens]], [[Tomi Salmela]]); divi no viņiem ieliek aizmugurējā sēdeklī savu bezsamaņā esošo draugu Aki un izskaidro, ka iepriekšējā dienā viņš zaudējis darbu, viņa pavisam jaunā automašīna tikusi iznīcināta un sieva paziņojusi par šķiršanos pēc tam, kad atklājusi, ka viņu pusaudžu meita ir stāvoklī. Mika atbild, ka var būt vēl sliktāk, un stāsta, ka viņš ar sievu ilgi krājuši naudu bērnam. Kad sieva beidzot palikusi stāvoklī, bērns piedzimis priekšlaicīgi un ievietots inkubatorā. Ārsts teicis, ka bērns dzīvos tikai nedēļu. Bērns nodzīvojis dažas nedēļas ilgāk, dodot cerību, taču galu galā nomiris. Aki draugi ir dziļi aizkustināti un pat kļūst mazāk līdzjūtīgi pret savu biedru. Atstājuši Aki taksometrā, abi izkāpj un iet mājām. Mika pamodina Aki, paņem naudu un aizbrauc. Aki apsēžas sniegotajā zemē un sasveicinās ar kaimiņiem.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Džims Džārmušs}}

[[Kategorija:1991. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Japānas filmas]]
[[Kategorija:Francijas filmas]]
[[Kategorija:Vācijas filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Neatkarīgās filmas]]
[[Kategorija:Džima Džārmuša filmas]]</text>
      <sha1>ccyikfokqt8ole6fxtzn57nbtooswm8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sintija Votrosa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630980</id>
    <revision>
      <id>4468696</id>
      <parentid>4463922</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T21:38:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>+ ārējās saites.....</comment>
      <origin>4468696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11873" sha1="tn8wiqyg78vid2rpb7fye5hoaat35h1" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Sintija Votrosa
| vārds_orig = ''Cynthia Watros''
| attēls = Cynthia Watros Iraq 1.jpg
| komentārs = Sintija Votrosa 2008. gadā
| dz vārds = Sintija Mišela Votrosa
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1968|09|2}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Leikoriona}}
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 1994—pašlaik
| emibalva = 1998: Labākā aktrise drāmas seriālā (&quot;[[Vaduguns]]&quot;)
| SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā (&quot;[[Pazudušie]]&quot;)
}}
'''Sintija Mišela Votrosa''' ({{val|en|Cynthia Michele Watros}}; dzimusi {{dat|1968|9|2}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama kā Libija Smita seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot; un Sema Kara seriālā &quot;[[Doktors Hauss]]&quot;. Pazīstama arī ar galvenajām lomās [[Ziepju opera|ziepju operās]] &quot;[[Vaduguns]]&quot; (''The Guiding Light'', 1994—1998), &quot;[[Jaunie un niemierīgie]]&quot; (''The Young and the Restless'', 2013—2015) un &quot;[[Galvenā slimnīca]]&quot; (''General Hospital'', 2019—pašlaik).

== Dzīvesgājums ==
Sintija Votrosa piedzima 1968. gada 2. septembrī [[Leikoriona|Leikorionā]], [[Mičigana|Mičiganā]], Brūsam Votrosam, elektroinženierim, un Nensijai Votrosai, sekretārei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/cynthia-watros-age-net-worth-relationships-biography/|title=Cynthia Watros: Age, Net Worth, Relationships &amp; Biography|last=Lamare|first=Geoffrey|website=Mabumbe|access-date=2026-05-04|date=2024-12-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Sintijai ir angļu, [[Poļi|poļu]], [[Velsieši|velsiešu]] un [[Itāļi|itāļu]] saknes, un viņai ir vecāks brālis Stīvens.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0914475/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Cynthia Watros Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-05-04}}&lt;/ref&gt; Septiņu gadu vecumā viņas vecāki izšķīrās, atstājot māti vienu uzturēt divus bērnus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/cynthia-watros/|title=Cynthia Watros - Actress|website=TV Insider|access-date=2026-05-04|date=2025-12-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soaphub.com/general-hospital/five-fast-facts-general-hospital-star-cynthia-watros/|title=New Nina News: Five Fast Facts About Cynthia Watros|last=Brounstein|first=Diane|website=Soap Hub|access-date=2026-05-04|date=2019-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Vidusskolā Sintijai diagnosticēja [[idiopātiska trombocitopēniska purpura|idiopātisko trombocitopēnisko purpuru]], kuras dēļ viņai bija nepieciešama trīs gadu ārstēšana, tostarp [[ķīmijterapija]], un vēlāk veikta arī [[splenektomija]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soaps.sheknows.com/general-hospital/actors/cynthia-watros/|title=Cynthia Watros|website=Soaps.com|access-date=2026-05-04|date=2015-06-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc vidusskolas beigšanas Sintija mācījās vietējā Makombas koledžā, kur sāka uzstāties teātra izrādēs. Pēc tam viņa iestājās [[Bostonas Universitāte|Bostonas Universitātē]], kur ieguva tēlotājmākslas maģistra grādu, un 1993. gadā devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], izmantojot universitātes stipendiju, kur kādu laiku strādāja par viesmīli.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lakeorionreview.com/articles/archives/watros-gets-lost/|title=Watros gets ‘Lost? - The Lake Orion Review|last=ohtadmin|website=The Lake Orion Review -|access-date=2026-05-04|date=2005-10-19}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Sintija Votrosa kā aktrise debitēja ar nelielu lomu seriālā ''[[New York Undercover]]'' 1994. gadā. Tajā pašā gadā viņa ieguva galveno lomu populārajā ziepju operā &quot;[[Vaduguns]]&quot; (''The Guiding Light''). Šo lomu viņa atveidoja līdz 1998. gadam, kad nolēma neatjaunot līgumu un pameta seriālu, lai meklētu jaunas iespējas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Par šo lomu viņa saņēma ''[[Emmy balva|Emmy]]'' balvu. 2000. gadā Votrosa ieguva galveno lomu seriālā ''[[Titus (seriāls)|Titus]]'', taču sākotnēji ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' vadība aktrisi noraidīja algas strīda dēļ. Vēlāk producenti panāca vienošanos, un aktrise pievienojās seriālam, ko filmēja līdz 2002. gadam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2002. gadā Votrosu izvēlējas vienai no galvenajām sieviešu lomām seriālā ''[[The Drew Carey Show]]''. Pēc tam, kad iepriekšējā aktrise [[Krista Millera]] pameta seriālu, veidotāji nolēma izvēlēties Votrosu, lai aizpildītu &quot;sieviešu tukšumu&quot; seriālā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc seriāla beigām 2004. gadā Votrosu izvēlējās vienai no galvenajām sieviešu lomām seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (2. sezona)|otrajā sezonā]]. Pēc aktrises teiktā, noklausīšanās process bija ļoti konfidenciāls, un pēc lomas iegūšanas viņa kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur filmēja seriālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/entertainment/tv/articles/why-filming-lost-wasn-t-231149830.html|title=Why Filming ‘Lost’ Wasn’t Easy for This Actress|website=Yahoo Entertainment|access-date=2026-05-04|date=2025-10-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Filmēšanas laikā [[Oahu|Oahu salā]], 2005. gadā, Votrosu arestēja par braukšanu reibumā, aptuveni 15 minūtes pēc viņas kolēģes [[Mišela Rodrigesa|Mišelas Rodrigesas]], kuru arī aizturēja par to pašu pārkāpumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/lost-actresses-arraigned/|title='Lost' Actresses Arraigned - CBS News|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-05-04|date=2005-12-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hawaiinewsnow.com/story/4356893/lost-actress-has-license-suspended|title=&quot;Lost&quot; Actress Has License Suspended|website=https://www.hawaiinewsnow.com|access-date=2026-05-04|date=2006-01-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Abu aktrišu varones drīz vien nogalināja, radot aizdomas par iespējamu saistību ar arestiem. Tomēr, pēc scenāristu [[Karltons Kjūzs|Karltona Kjūza]] un [[Deimons Lindelofs|Deimona Lindelofa]] teiktā, Sintijas un Mišelas izslēgšana no seriāla un aresti bija tikai sakritība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/did-lost-kill-8218/|title=Why Did Lost Kill Ana Lucia? Lindelof/Cuse Tell All!|last=Ausiello|first=Michael|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Sintija, tāpat kā Mišela, atzina savu vainu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Neskatoties uz to, viņai bija paredzēts atkārtoti parādīties vairākās [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] sērijās, taču Amerikas Scenāristu ģildes streika dēļ sēriju skaitu samazināja, un Votrosa parādījās tikai vienā sērijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/exclusive-lost-resurrects-8320/|title=Exclusive: Lost Resurrects Libby!|last=Ausiello|first=Michael|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Aktrise atgriezās arī [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/lost-harold-perrineau-1013608/|title=Lost: Harold Perrineau, Cynthia Watros to Return for Final Season|last=O'Connor|first=Mickey|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā Votrosa viesojās septiņās seriāla &quot;[[Doktors Hauss]]&quot; sērijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvfanatic.com/cynthia-watros-coming-to-house/|title=Cynthia Watros: Coming to House|last=Staff|first=TV Fanatic|website=TV Fanatic|access-date=2026-05-04|date=2010-02-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņa piedalījās arī seriālu &quot;[[Grejas anatomija]]&quot; un &quot;[[Bīstamās mājsaimnieces]]&quot; sērijās. No 2013. līdz 2015. gadam aktrise atveidoja vienu no galvenajām lomām ziepju operā &quot;[[Jaunie un nemierīgie]]&quot; (''The Young and the Restless'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://michaelfairmantv.com/breaking-news-cynthia-watros-joins-the-young-and-the-restless/2013/09/27/|title=Cynthia Watros Joins The Young and the Restless}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā Votrosa aizstāja [[Mišelu Stefordu]] vienā no galvenajām lomām seriālā &quot;[[Galvenā slimnīca]]&quot; (''General Hospital''), jo Steforda atgriezās seriālā &quot;Jaunie un nemierīgie&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/cynthia-watros-convinced-she-was-going-be-fired-by-general-hospital-11795873|title=Cynthia Watros Convinced She Was Going To Be Fired By General Hospital}}&lt;/ref&gt; 

== Personīgā dzīve ==
1996. gadā Sintija Votrosa apprecējās ar [[Losandželosa|Losandželosas]] restorāna īpašnieku Kurtu Džililandu. 2001. gada jūlijā Sintijai piedzima dvīņu meitas Emma un Seidija. Sintija un Kurts izšķīrās 2020. gadā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thelist.com/1392507/general-hospital-cynthia-watros-take-after-nina-twin-daughters/|title=General Hospital Star Cynthia Watros Takes After Nina With Her Twin Daughters|last=Emanuel|first=Bernice|website=The List|access-date=2026-05-04|date=2023-09-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2000
|''[[Mercy Streets]]''
|Sema
|-
|2003
|''[[P.S. Your Cat Is Dead!]]''
|Keita
|-
|2007
|''[[Avenging Angel]]''
|Megija
|-
|2012
|''[[Electrick Children]]''
|Džeja Lina
|-
|2017
|''[[Destruction Los Angeles]]''
|Ketija Bensona
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1994
|''[[New York Undercover]]''
|reportiere
|sērija: ''Missing''
|-
|1997
|''[[Spin City]]''
|Džeilija
|sērija: ''Striptease''
|-
|1998
|''[[Profiler]]''
|Helēna Džefrisa
|sērija: ''Perfect Helen''
|-
|1994—1998
|&quot;[[Vaduguns]]&quot; (''The Guiding Light'')
|Enija Datona Benksa
|galvenā loma
|-
|2000—2002
|''[[Titus (seriāls)|Titus]]''
|Erina Ficpatrika
|galvenā loma; 54 sērijas
|-
|2002—2004
|''[[The Drew Carey Show]]''
|Kellija Ņjūmarka
|galvenā loma; 52 sērijas
|-
|2007
|&quot;[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]&quot; (''Law &amp; Order: Criminal Intent'')
|Beta Doila
|sērija: ''Offense''
|-
|2008
|''[[Fear Itself]]''
|Meredita Keina
|sērija: ''Spooked''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2009
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Barbija Obrija
|sērija: ''All In''
|-
|&quot;[[Noziedzīgie prāti]]&quot; (''Criminal Minds'')
|Hītera Vandervāla
|sērija: ''Reckoner''
|-
|''[[Men of a Certain Age]]''
|Erika
|sērija: ''Mind's Eye''
|-
|2005—2006; 2008; 2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Libija Smita]]
|galvenā loma; 19 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Doktors Hauss]]&quot; (''House M.D.'')
|Sema Kara
|7 sērijas
|-
|&quot;[[Bīstamās mājsaimnieces]]&quot; (''Desperate Housewifes'')
|Treisija Millera
|sērija: ''Pleasant Little Kingdom''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Grejas anatomija|Grejas Anatomija]]&quot; (''Grey's Anatomy'')
|Liza Konora
|sērija: ''Let the Bad Times Roll''
|-
|&quot;[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]&quot; (''Hawaii Five-0'')
|Keitija Berdžesa
|sērija: ''Adrift''
|-
|2013
|&quot;[[Noliktava Nr. 13]]&quot; (''Warenouse 13'')
|Dženisa Meloja
|sērija: ''What Matters Most''
|-
|2013—2014
|''[[Video Games High School]]''
|Mērija Matriksa
|6 sērijas
|-
|2013—2015
|&quot;[[Jaunie un nemierīgie]]&quot; (''The Young and the Restless'')
|Kellija Endrūsa
|galvenā loma
|-
|2014—2015
|''[[Finding Carter]]''
|Elizabete Vilsona
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|2016
|''[[The Night Shift]]''
|Ribeka
|sērija: ''Three-Two-One''
|-
|2019—pašlaik
|&quot;[[Galvenā slimnīca]]&quot; (''General Hospital'')
|Nina Rīvsa
|galvenā loma
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Votrosa, Sintija}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:ASV teātra aktrises]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]]</text>
      <sha1>tn8wiqyg78vid2rpb7fye5hoaat35h1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468697</id>
      <parentid>4468696</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T21:38:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ dzimums.....</comment>
      <origin>4468697</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11887" sha1="3keh4e4x2nx8l7pyp1m3px0qtmpbexs" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Sintija Votrosa
| vārds_orig = ''Cynthia Watros''
| attēls = Cynthia Watros Iraq 1.jpg
| komentārs = Sintija Votrosa 2008. gadā
| dz vārds = Sintija Mišela Votrosa
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1968|09|2}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Leikoriona}}
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 1994—pašlaik
| emibalva = 1998: Labākā aktrise drāmas seriālā (&quot;[[Vaduguns]]&quot;)
| SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā (&quot;[[Pazudušie]]&quot;)
| dzimums = S
}}
'''Sintija Mišela Votrosa''' ({{val|en|Cynthia Michele Watros}}; dzimusi {{dat|1968|9|2}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama kā Libija Smita seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot; un Sema Kara seriālā &quot;[[Doktors Hauss]]&quot;. Pazīstama arī ar galvenajām lomās [[Ziepju opera|ziepju operās]] &quot;[[Vaduguns]]&quot; (''The Guiding Light'', 1994—1998), &quot;[[Jaunie un niemierīgie]]&quot; (''The Young and the Restless'', 2013—2015) un &quot;[[Galvenā slimnīca]]&quot; (''General Hospital'', 2019—pašlaik).

== Dzīvesgājums ==
Sintija Votrosa piedzima 1968. gada 2. septembrī [[Leikoriona|Leikorionā]], [[Mičigana|Mičiganā]], Brūsam Votrosam, elektroinženierim, un Nensijai Votrosai, sekretārei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/cynthia-watros-age-net-worth-relationships-biography/|title=Cynthia Watros: Age, Net Worth, Relationships &amp; Biography|last=Lamare|first=Geoffrey|website=Mabumbe|access-date=2026-05-04|date=2024-12-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Sintijai ir angļu, [[Poļi|poļu]], [[Velsieši|velsiešu]] un [[Itāļi|itāļu]] saknes, un viņai ir vecāks brālis Stīvens.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0914475/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Cynthia Watros Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-05-04}}&lt;/ref&gt; Septiņu gadu vecumā viņas vecāki izšķīrās, atstājot māti vienu uzturēt divus bērnus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/cynthia-watros/|title=Cynthia Watros - Actress|website=TV Insider|access-date=2026-05-04|date=2025-12-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soaphub.com/general-hospital/five-fast-facts-general-hospital-star-cynthia-watros/|title=New Nina News: Five Fast Facts About Cynthia Watros|last=Brounstein|first=Diane|website=Soap Hub|access-date=2026-05-04|date=2019-06-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Vidusskolā Sintijai diagnosticēja [[idiopātiska trombocitopēniska purpura|idiopātisko trombocitopēnisko purpuru]], kuras dēļ viņai bija nepieciešama trīs gadu ārstēšana, tostarp [[ķīmijterapija]], un vēlāk veikta arī [[splenektomija]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soaps.sheknows.com/general-hospital/actors/cynthia-watros/|title=Cynthia Watros|website=Soaps.com|access-date=2026-05-04|date=2015-06-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc vidusskolas beigšanas Sintija mācījās vietējā Makombas koledžā, kur sāka uzstāties teātra izrādēs. Pēc tam viņa iestājās [[Bostonas Universitāte|Bostonas Universitātē]], kur ieguva tēlotājmākslas maģistra grādu, un 1993. gadā devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], izmantojot universitātes stipendiju, kur kādu laiku strādāja par viesmīli.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lakeorionreview.com/articles/archives/watros-gets-lost/|title=Watros gets ‘Lost? - The Lake Orion Review|last=ohtadmin|website=The Lake Orion Review -|access-date=2026-05-04|date=2005-10-19}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Sintija Votrosa kā aktrise debitēja ar nelielu lomu seriālā ''[[New York Undercover]]'' 1994. gadā. Tajā pašā gadā viņa ieguva galveno lomu populārajā ziepju operā &quot;[[Vaduguns]]&quot; (''The Guiding Light''). Šo lomu viņa atveidoja līdz 1998. gadam, kad nolēma neatjaunot līgumu un pameta seriālu, lai meklētu jaunas iespējas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Par šo lomu viņa saņēma ''[[Emmy balva|Emmy]]'' balvu. 2000. gadā Votrosa ieguva galveno lomu seriālā ''[[Titus (seriāls)|Titus]]'', taču sākotnēji ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' vadība aktrisi noraidīja algas strīda dēļ. Vēlāk producenti panāca vienošanos, un aktrise pievienojās seriālam, ko filmēja līdz 2002. gadam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2002. gadā Votrosu izvēlējas vienai no galvenajām sieviešu lomām seriālā ''[[The Drew Carey Show]]''. Pēc tam, kad iepriekšējā aktrise [[Krista Millera]] pameta seriālu, veidotāji nolēma izvēlēties Votrosu, lai aizpildītu &quot;sieviešu tukšumu&quot; seriālā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc seriāla beigām 2004. gadā Votrosu izvēlējās vienai no galvenajām sieviešu lomām seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (2. sezona)|otrajā sezonā]]. Pēc aktrises teiktā, noklausīšanās process bija ļoti konfidenciāls, un pēc lomas iegūšanas viņa kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur filmēja seriālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/entertainment/tv/articles/why-filming-lost-wasn-t-231149830.html|title=Why Filming ‘Lost’ Wasn’t Easy for This Actress|website=Yahoo Entertainment|access-date=2026-05-04|date=2025-10-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Filmēšanas laikā [[Oahu|Oahu salā]], 2005. gadā, Votrosu arestēja par braukšanu reibumā, aptuveni 15 minūtes pēc viņas kolēģes [[Mišela Rodrigesa|Mišelas Rodrigesas]], kuru arī aizturēja par to pašu pārkāpumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/lost-actresses-arraigned/|title='Lost' Actresses Arraigned - CBS News|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-05-04|date=2005-12-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hawaiinewsnow.com/story/4356893/lost-actress-has-license-suspended|title=&quot;Lost&quot; Actress Has License Suspended|website=https://www.hawaiinewsnow.com|access-date=2026-05-04|date=2006-01-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Abu aktrišu varones drīz vien nogalināja, radot aizdomas par iespējamu saistību ar arestiem. Tomēr, pēc scenāristu [[Karltons Kjūzs|Karltona Kjūza]] un [[Deimons Lindelofs|Deimona Lindelofa]] teiktā, Sintijas un Mišelas izslēgšana no seriāla un aresti bija tikai sakritība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/did-lost-kill-8218/|title=Why Did Lost Kill Ana Lucia? Lindelof/Cuse Tell All!|last=Ausiello|first=Michael|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Sintija, tāpat kā Mišela, atzina savu vainu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Neskatoties uz to, viņai bija paredzēts atkārtoti parādīties vairākās [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] sērijās, taču Amerikas Scenāristu ģildes streika dēļ sēriju skaitu samazināja, un Votrosa parādījās tikai vienā sērijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/exclusive-lost-resurrects-8320/|title=Exclusive: Lost Resurrects Libby!|last=Ausiello|first=Michael|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Aktrise atgriezās arī [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/lost-harold-perrineau-1013608/|title=Lost: Harold Perrineau, Cynthia Watros to Return for Final Season|last=O'Connor|first=Mickey|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā Votrosa viesojās septiņās seriāla &quot;[[Doktors Hauss]]&quot; sērijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvfanatic.com/cynthia-watros-coming-to-house/|title=Cynthia Watros: Coming to House|last=Staff|first=TV Fanatic|website=TV Fanatic|access-date=2026-05-04|date=2010-02-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņa piedalījās arī seriālu &quot;[[Grejas anatomija]]&quot; un &quot;[[Bīstamās mājsaimnieces]]&quot; sērijās. No 2013. līdz 2015. gadam aktrise atveidoja vienu no galvenajām lomām ziepju operā &quot;[[Jaunie un nemierīgie]]&quot; (''The Young and the Restless'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://michaelfairmantv.com/breaking-news-cynthia-watros-joins-the-young-and-the-restless/2013/09/27/|title=Cynthia Watros Joins The Young and the Restless}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā Votrosa aizstāja [[Mišelu Stefordu]] vienā no galvenajām lomām seriālā &quot;[[Galvenā slimnīca]]&quot; (''General Hospital''), jo Steforda atgriezās seriālā &quot;Jaunie un nemierīgie&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/cynthia-watros-convinced-she-was-going-be-fired-by-general-hospital-11795873|title=Cynthia Watros Convinced She Was Going To Be Fired By General Hospital}}&lt;/ref&gt; 

== Personīgā dzīve ==
1996. gadā Sintija Votrosa apprecējās ar [[Losandželosa|Losandželosas]] restorāna īpašnieku Kurtu Džililandu. 2001. gada jūlijā Sintijai piedzima dvīņu meitas Emma un Seidija. Sintija un Kurts izšķīrās 2020. gadā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thelist.com/1392507/general-hospital-cynthia-watros-take-after-nina-twin-daughters/|title=General Hospital Star Cynthia Watros Takes After Nina With Her Twin Daughters|last=Emanuel|first=Bernice|website=The List|access-date=2026-05-04|date=2023-09-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2000
|''[[Mercy Streets]]''
|Sema
|-
|2003
|''[[P.S. Your Cat Is Dead!]]''
|Keita
|-
|2007
|''[[Avenging Angel]]''
|Megija
|-
|2012
|''[[Electrick Children]]''
|Džeja Lina
|-
|2017
|''[[Destruction Los Angeles]]''
|Ketija Bensona
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1994
|''[[New York Undercover]]''
|reportiere
|sērija: ''Missing''
|-
|1997
|''[[Spin City]]''
|Džeilija
|sērija: ''Striptease''
|-
|1998
|''[[Profiler]]''
|Helēna Džefrisa
|sērija: ''Perfect Helen''
|-
|1994—1998
|&quot;[[Vaduguns]]&quot; (''The Guiding Light'')
|Enija Datona Benksa
|galvenā loma
|-
|2000—2002
|''[[Titus (seriāls)|Titus]]''
|Erina Ficpatrika
|galvenā loma; 54 sērijas
|-
|2002—2004
|''[[The Drew Carey Show]]''
|Kellija Ņjūmarka
|galvenā loma; 52 sērijas
|-
|2007
|&quot;[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]&quot; (''Law &amp; Order: Criminal Intent'')
|Beta Doila
|sērija: ''Offense''
|-
|2008
|''[[Fear Itself]]''
|Meredita Keina
|sērija: ''Spooked''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2009
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Barbija Obrija
|sērija: ''All In''
|-
|&quot;[[Noziedzīgie prāti]]&quot; (''Criminal Minds'')
|Hītera Vandervāla
|sērija: ''Reckoner''
|-
|''[[Men of a Certain Age]]''
|Erika
|sērija: ''Mind's Eye''
|-
|2005—2006; 2008; 2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Libija Smita]]
|galvenā loma; 19 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Doktors Hauss]]&quot; (''House M.D.'')
|Sema Kara
|7 sērijas
|-
|&quot;[[Bīstamās mājsaimnieces]]&quot; (''Desperate Housewifes'')
|Treisija Millera
|sērija: ''Pleasant Little Kingdom''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Grejas anatomija|Grejas Anatomija]]&quot; (''Grey's Anatomy'')
|Liza Konora
|sērija: ''Let the Bad Times Roll''
|-
|&quot;[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]&quot; (''Hawaii Five-0'')
|Keitija Berdžesa
|sērija: ''Adrift''
|-
|2013
|&quot;[[Noliktava Nr. 13]]&quot; (''Warenouse 13'')
|Dženisa Meloja
|sērija: ''What Matters Most''
|-
|2013—2014
|''[[Video Games High School]]''
|Mērija Matriksa
|6 sērijas
|-
|2013—2015
|&quot;[[Jaunie un nemierīgie]]&quot; (''The Young and the Restless'')
|Kellija Endrūsa
|galvenā loma
|-
|2014—2015
|''[[Finding Carter]]''
|Elizabete Vilsona
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|2016
|''[[The Night Shift]]''
|Ribeka
|sērija: ''Three-Two-One''
|-
|2019—pašlaik
|&quot;[[Galvenā slimnīca]]&quot; (''General Hospital'')
|Nina Rīvsa
|galvenā loma
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Votrosa, Sintija}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:ASV teātra aktrises]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]]</text>
      <sha1>3keh4e4x2nx8l7pyp1m3px0qtmpbexs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Donna Nobla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631090</id>
    <revision>
      <id>4468769</id>
      <parentid>4464660</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:26:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ ārējās saites.....</comment>
      <origin>4468769</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4066" sha1="2tbmkddfmf8ok64de3ekhl0sctv5dhd" xml:space="preserve">{{Tēla infokaste
| name = Donna Nobla
| color = 
| series = ''[[Doctor Who]]''
| image = Donna Nobla.jpg
| image_size = 
| caption = Doktora kompanjone
| first = ''Doomsday'' (2006)
| last = ''The Giggle'' (2023)
| creator = Rasels T Deiviss (''Russell T Davies'')
| portrayer = [[Ketrīna Teita]]
| companions = Desmitais Doktors
| occupation = biroja darbiniece, vēlāk Doktora kompanjone
}}
'''Donna Nobla''' ir izdomāts tēls [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[seriāls|televīzijas seriālā]] ''[[Doctor Who]]''. Viņu atveido britu [[Aktieris|aktrise]] [[Ketrīna Teita]]. Donna ir viena no [[Desmitais Doktors|Desmitā]] un [[Četrpadsmitais Doktors|Četrpadsmitā Doktora]] (abus atveido [[Deivids Tenants]]) nozīmīgākajām kompanjonēm un tiek uzskatīta par vienu no seriāla spilgtākajiem mūsdienu tēliem.

== Donna Nobla seriālā ==
Pirmo reizi Donna Nobla seriālā parādās 2006. gadā 2. sezonas noslēguma sērijā ''Doomsday'', pēc tam 2006. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā ''The Runaway Bride''. Sākotnēji nebija paredzēts, ka viņa atgriezīsies seriālā, taču Teita izteica interesi atgriezties šajā lomā un 2008. gadā seriāla 4. sezonā atgriezās kā pastāvīga dalībniece.&lt;ref name=&quot;return&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/doctorwho/news/cult/news/drwho/2007/07/03/46831.shtml|title=Donna says &quot;I do!&quot;|publisher=[[BBC|British Broadcasting Corporation]]|access-date=3 July 2007|date=3 July 2007}}&lt;/ref&gt; Viņa parādās arī 2009. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā&lt;ref name=&quot;westernmailapr14&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.walesonline.co.uk/showbiz-and-lifestyle/2009/04/14/catherine-tate-spotted-filming-doctor-who-in-swansea-sun-91466-23378630/|title=Catherine Tate spotted filming Doctor Who in Swansea sun|work=Western Mail|access-date=16 April 2009|date=14 April 2009|last=Miloudi|first=Sarah}}&lt;/ref&gt; un seriāla 60. gadadienas speciālizlaidumā 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;BBC News Return&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-61455936|title=Doctor Who: David Tennant and Catherine Tate to return|last=Mzimba|first=Lizo|website=BBC News|access-date=15 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;DoctorDonnaReturn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/a40002140/doctor-who-david-tennant-catherine-tate-60th-anniversary/|title=Doctor Who's David Tennant and Catherine Tate to return to the show|last=Hooton|first=Kayleigh|publisher=Digital Spy|access-date=16 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji viņa atteicās ceļot kopā ar Doktoru, bet vēlāk kļuva par viņa kompanjoni.

Atšķirībā no citām kompanjonēm, Donna nav romantiski saistīta ar Doktoru, bet darbojas kā līdzvērtīga partnere. Viņa bieži palīdz risināt sarežģītas situācijas un pieņem svarīgus lēmumus, kas ietekmē notikumu gaitu.

Sērijā ''The End of Time'' Doktors [[Reģenerācija (Doctor Who)|reģenerē]], novirzot daļu savas enerģijas uz nogriezto roku. Kad Donna pieskaras Doktora rokai, viņu [[Ģenētiskā rekombinācija|ģenētiskais materiāls]] apvienojas un Donna kļūst par ''DoctorDonna'', iegūstot [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieka]] prātu. Viņa izmanto savas jaunās spējas, lai glābtu Visumu no [[Daleki|Daleku]] iznīcināšanas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Doctor Who The Visual Dictionary: Updated and Expanded|publisher=DK Publishing|year=2014|isbn=9781465426451|location=New York|pages=41}}&lt;/ref&gt; Tomēr Donnai ir cilvēka ķermenis, un viņa nespēj dzīvot ar šādu prātu. Lai glābtu Donnas dzīvību, Desmitais Doktors ir spiests dzēst viņas atmiņas par visiem piedzīvojumiem ar viņu. Donna zaudē atmiņas par ceļojumiem laikā un telpā un atgriežas parastā dzīvē. Doktors atdod viņu ģimenei, aizliedzot tiem atgādināt Donnai par viņas ceļojumiem, lai tas viņu nenogalinātu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Doctor Who]]</text>
      <sha1>2tbmkddfmf8ok64de3ekhl0sctv5dhd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dubiņģi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631164</id>
    <revision>
      <id>4468863</id>
      <parentid>4464670</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:31:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Vosbučiai_F_G_Grižas_202005_09_29_DJI_0237_13.jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No ticket permission since 15 April 2026).</comment>
      <origin>4468863</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4276" sha1="160gkabj25lokb0nuyl9gkxkrwkbp1t" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Dubiņģi
| official_name = ''Dubingiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline =
| image_caption = Dubiņģu pilskalns
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Molētu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Molētu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Dubiņģu seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.40
| population_total = 180
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 03 | lats = 32 | latNS = N
| longd = 25 | longm = 27 | longs = 00 | longEW = E
| elevation_m = 165
| website = 
}}
'''Dubiņģi''' ({{val|lt|Dubingiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Molētu rajona pašvaldība|Molētu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Asveja (ezers)|Asvejas ezera]] ziemeļu krastā, aptuveni 20 kilometrus uz dienvidiem no [[Molēti]]em.

== Vēsture ==
Dubiņģi ir viena no senākajām un vēsturiski svarīgākajām Lietuvas apmetnēm. Rakstiskajos avotos tie pirmoreiz minēti 1334. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] hronikās kā ''terra Dubingam''. 14. gadsimtā šeit tika uzcelta koka pils, kas aizsargāja ceļu uz [[Viļņa|Viļņu]]. 16. gadsimtā Dubiņģi kļuva par vienu no galvenajiem muižnieku [[Radvili|Radzivilu]] dzimtas centriem — Dubiņģu hercogisti. Dubiņģu pils kalpoja kā Radzivilu rezidence, un šeit savulaik dzīvoja arī [[Barbara Radzivila]]. Miests bija nozīmīgs reformācijas centrs Lietuvā. 17. gadsimtā karu un mēra ietekmē miesta nozīme mazinājās, taču tas saglabāja savu statusu kā svarīgs kultūrvēsturisks centrs.

1808. gadā Radzivili nodeva Dubiņģus Tiškeviču īpašumā par parādiem. 1808. gadā miestā dzīvoja 7 ģimenes, bet 1838. gadā  jau 10 ģimenes. 19. gadsimta beigās Dubiņģi bija pilsēta Viļņas apriņķī, seniūnijas centrs. Otrā pasaules kara laikā,  1944. gada 8. martā, [[Armia Krajowa]] vienība Zigmunta Šendzelaža-Lupaško vadībā Dubiņģu slaktiņa laikā nogalināja 6 lietuviešu policistus un ievainoja 10, bet 23. jūnijā apkārtējā teritorijā nogalināja vairākas lietuviešu ģimenes, nogalinot 27 cilvēkus. Tā bija atriebība par iepriekšējo poļu slaktiņu, ko Glitišķēs veica lietuviešu policija. Padomju laikā miests bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Dugiņģu ģerbonis apstiprināts 2014. gadā.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Dubiņģu pilskalns: atrodas ezera salā un ir viena no lielākajām un iespaidīgākajām 16. gadsimta pils vietām Lietuvā. Tajā atrodas bijušās pils un evaņģēliski luteriskās baznīcas pamati, kā arī Radvilu dzimtas panteons, kur 2009. gadā tika pārapbedītas atrastās dzimtas pārstāvju mirstīgās atliekas.
* Dubiņģu Sv. Jura baznīca: 1958. gadā celta koka baznīca, kas atrodas miesta centrā.
* Dubiņģu krogs: būvēts 19. gadsimtā uz augstiem ķieģeļu pamatiem, vēstures un kultūras piemineklis.
* [[Asveja (ezers)|Asvejas ezers]]: Lietuvas garākais ezers, kura krastā izvietotais miests ir kļuvis par populāru atpūtas un tūrisma galamērķi.
* Koka tilts pār Asvejas ezeru: vēsturisks un inženiertehniski interesants 100 m garš tilts, kas celts 1934. gadā un ir viens no retajiem šāda veida koka tiltiem Lietuvā.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas bibliotēka, pasts, novadpētniecības muzejs un Asvejas reģionālā parka direkcija. Dubiņģi ietilpst Asvejas reģionālā parka teritorijā, un miesta ekonomika ir cieši saistīta ar dabas tūrismu un vēstures mantojuma eksponēšanu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Dubingiai}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.moletai.lt/ Molētu rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Molētu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>160gkabj25lokb0nuyl9gkxkrwkbp1t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631275</id>
    <revision>
      <id>4468594</id>
      <parentid>4468540</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T15:54:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{fb|Kotdivuāra}} */</comment>
      <origin>4468594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44247" sha1="9pwdxs7t3n2jog8sd8949f56nxoxc94" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt.
Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]
=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]
=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]
=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]
=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad &amp; Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]
=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]
=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]]
=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]
=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]
=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]
=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]
=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>9pwdxs7t3n2jog8sd8949f56nxoxc94</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468603</id>
      <parentid>4468594</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T16:48:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{fb|Tunisija}} */</comment>
      <origin>4468603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49731" sha1="taw53bmk0b4kshcw3lmduopf4k3pvdj" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt.
Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]
=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]
=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]
=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]
=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad &amp; Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.lapresse.tn/2026/04/29/mondial-2026-sabri-lamouchi-annoncera-sa-liste-a-cette-date/ |title=Mondial 2026 : Sabri Lamouchi annoncera sa liste à cette date |trans-title=2026 World Cup: Sabri Lamouchi will announce his roster on this date |work=[[La Presse de Tunisie]] |date=April 29, 2026 |access-date=May 10, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aimans Dahmens]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hesens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Muhibs Šamahss]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Montasars Tālbi]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=62|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=45|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Valerī ]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=21|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=12|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Omārs Rekiks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adams Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raeds Šihavī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=81|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=44|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=39|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Ašūrī ]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=29|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Firass Šavāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=28|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hazems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=18|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mortada Ben Uanness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=17|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismaēls Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=14|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sebastiāns Tūnektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=10|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Elūmī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs end}}

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]
=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]
=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]]
=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]
=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]
=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]
=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]
=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>taw53bmk0b4kshcw3lmduopf4k3pvdj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468604</id>
      <parentid>4468603</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T16:56:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{fb|Haiti}} */</comment>
      <origin>4468604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55241" sha1="d3fpvnj3swqw2lqj9wcr08nkcx834g3" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt.
Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]
=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haitian Football Federation]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=79|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žozjē Divesžē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=57|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=51|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=19|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=15|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=14|goals=2|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=6|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hanness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Levertons Pjērs]]|sortname=Pierre, Leverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|9}}|caps=33|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=25|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belvards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=0|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=76|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Frandzdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=49|goals=33|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=46|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luisiuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=30|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=13|goals=2|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jasins Foršinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=2|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=0|goals=0|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]
=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]
=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad &amp; Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.lapresse.tn/2026/04/29/mondial-2026-sabri-lamouchi-annoncera-sa-liste-a-cette-date/ |title=Mondial 2026 : Sabri Lamouchi annoncera sa liste à cette date |trans-title=2026 World Cup: Sabri Lamouchi will announce his roster on this date |work=[[La Presse de Tunisie]] |date=April 29, 2026 |access-date=May 10, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aimans Dahmens]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hesens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Muhibs Šamahss]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Montasars Tālbi]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=62|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=45|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Valerī ]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=21|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=12|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Omārs Rekiks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adams Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raeds Šihavī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=81|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=44|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=39|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Ašūrī ]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=29|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Firass Šavāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=28|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hazems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=18|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mortada Ben Uanness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=17|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismaēls Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=14|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sebastiāns Tūnektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=10|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Elūmī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs end}}

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]
=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]
=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]]
=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]
=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]
=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]
=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]
=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>d3fpvnj3swqw2lqj9wcr08nkcx834g3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468930</id>
      <parentid>4468604</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T11:21:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{fb|Dienvidkoreja}} */</comment>
      <origin>4468930</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60701" sha1="9qpe5gw3qvhmkhot3y7vy9ul4g4qh0z" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt.
Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]
=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]
=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]
=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.&lt;ref&gt;{{cite tweet |author=Korea Football Association |author-link=Korea Football Association |user=theKFA |number=2055545406998860085 |date=May 16, 2026 |title=2026 FIFA 북중미 월드컵에 참가하는 대한민국 축구국가대표팀의 명단을 공개합니다! |trans-title=We are revealing the roster for the South Korean national football team participating in the 2026 FIFA World Cup in North America! |language=ko |access-date=May 16, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=85|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=47|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Songs Bomkinu]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=2|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=77|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Munhvans ]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=34|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sols Jongu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=32|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Čo Jumins]]|sortname=Cho, Yu-min|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sharjah FC|Sharjah]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Tēgoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=12|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Tehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=103|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=77|goals=16|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=71|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=46|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=25|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=20|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Dongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=16|goals=3|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pē Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=12|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=8|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jangs Hjončuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=142|goals=54|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čo Kesuns]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=42|goals=10|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=26|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs end}}

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]
=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haitian Football Federation]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=79|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žozjē Divesžē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=57|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=51|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=19|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=15|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=14|goals=2|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=6|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hanness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Levertons Pjērs]]|sortname=Pierre, Leverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|9}}|caps=33|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=25|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belvards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=0|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=76|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Frandzdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=49|goals=33|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=46|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luisiuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=30|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=13|goals=2|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jasins Foršinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=2|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=0|goals=0|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]
=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]
=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]
=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]
=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]
=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]
=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad &amp; Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]
=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.lapresse.tn/2026/04/29/mondial-2026-sabri-lamouchi-annoncera-sa-liste-a-cette-date/ |title=Mondial 2026 : Sabri Lamouchi annoncera sa liste à cette date |trans-title=2026 World Cup: Sabri Lamouchi will announce his roster on this date |work=[[La Presse de Tunisie]] |date=April 29, 2026 |access-date=May 10, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aimans Dahmens]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hesens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Muhibs Šamahss]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Montasars Tālbi]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=62|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=45|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Valerī ]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=21|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=12|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Omārs Rekiks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adams Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raeds Šihavī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=81|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=44|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=39|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Ašūrī ]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=29|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Firass Šavāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=28|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hazems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=18|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mortada Ben Uanness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=17|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismaēls Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=14|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sebastiāns Tūnektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=10|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Elūmī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs end}}

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]
=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]
=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]
=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]
=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]
=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]
=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]
=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]]
=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]
=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]
=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]
=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]
=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]
=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]
=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]
=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>9qpe5gw3qvhmkhot3y7vy9ul4g4qh0z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Michael-Maikls-plakats.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631397</id>
    <revision>
      <id>4468633</id>
      <parentid>4465678</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:05:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizējums......</comment>
      <origin>4468633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="255" sha1="f500i6i6dowu2ogt5uh3nutbtwlp4ts" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]&quot; plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_10468/portrait_medium/Michael-Maikls-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>f500i6i6dowu2ogt5uh3nutbtwlp4ts</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maikls (2026. gada filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631398</id>
    <revision>
      <id>4468627</id>
      <parentid>4465696</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:01:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4468627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6185" sha1="flo8e024wit01zo8zj5wp9iox0u8x03" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Maikls
| operators = 
| attēls = Michael-Maikls-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = biogrāfiska drāma
| režisors = [[Antuāns Fukva]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Džāfars Džeksons]]
* [[Kolmans Domingo]]
* [[Nija Longa]]
* [[Džuliāno Valdi]]
* [[Keilins Darels Džonss]]
* [[Mailss Tellers]]
* [[Kendriks Sampsons]]
* [[Džozefs Deivids-Džonss]]
* [[Maiks Maierss]]
* [[Džesika Sula]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Michael''
| studija = * ''Lionsgate Films''
* ''GK Films''
* ''Optimum Productions''
* ''[[Universal Pictures]]''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''Lionsgate Films''
* ''Universal Pictures''
| izdošana = {{Filmas datums|2026|4|10|Berlīne|2026|4|22|Latvija|2026|4|24|ASV}}
| ilgums = 127 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|165–200 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|488 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt11378946/?ref_=bo_rl_ti|title=Michael (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|4|9}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Maikls&quot;''' ({{Val|en|Michael}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Muzikālā filma|muzikāla]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskā]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Antuāns Fukva]]. Filma stāsta par amerikāņu dziedātāja [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] agrīno dzīvi, aptverot periodu no viņa darbības grupā ''[[The Jackson 5]]'' 20. gadsimta 60. gados līdz ''[[Bad]]'' koncertturnejai 80. gadu beigās. Džeksonu atveido viņa brāļadēls [[Džāfars Džeksons]], bet bērnībā — [[Džuliāno Valdi]]; abiem šīs ir debijas lomas kino. Otrā plāna lomās piedalās [[Kolmans Domingo]], [[Nija Longa]], [[Keilins Darels Džonss]], [[Mailss Tellers]], [[Kendriks Sampsons]], [[Džozefs Deivids-Džonss]], [[Maiks Maierss]] un [[Džesika Sula]].

Filmas izstrāde sākās 2019. gada novembrī, kad tika ziņots, ka producents Greiems Kings ir ieguvis tiesības veidot filmu par Maiklu Džeksonu, bet [[Džons Logans]] apstiprināts kā scenārists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/11/michael-jackson-movie-bohemian-rhapsody-producer-john-logan-graham-king-1202792922/|title=Michael Jackson’s Life Getting Movie Treatment; ‘The Aviator’s Graham King &amp; John Logan Reteam, And MJ Estate Aboard|last=Jr|first=Mike Fleming|website=Deadline|access-date=2026-05-09|date=2019-11-22|language=en}}&lt;/ref&gt; ''[[Lionsgate Films]]'' paziņoja par filmu 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/michael-jackson-biopic-michael-lionsgate-worldwide-distribution-acquisition-1234928021/|title=Michael Jackson Biopic ‘Michael’ From Producer Graham King &amp; Scribe John Logan Lands At Lionsgate|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2026-05-09|date=2022-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada janvārī Fukvu apstiprināja par režisoru, un Džāfaru izvēlējās Maikla lomai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/news/antoine-fuqua-michael-jackson-biopic-lionsgate-1235493594/|title=Antoine Fuqua to Direct Michael Jackson Biopic for Lionsgate, Set to Begin Shooting This Year|last=Davis|first=Clayton|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2023-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/news/michael-jackson-biopic-casting-1235506538/|title=Michael Jackson’s Nephew Jaafar to Star in Biopic ‘Michael’|last=Rubin|first=Rebecca|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2023-01-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Papildu aktieru atlase notika no 2024. gada janvāra līdz aprīlim. Pēc aizkavēšanās, ko izraisīja 2023. gada [[2023. gada Holivudas streiks|SAG-AFTRA streiks]], galvenā filmēšana notika no 2024. gada janvāra līdz maijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/michael-jackson-biopic-filming-wrap/|title=Antoine Fuqua’s Michael Jackson Biopic Gets a Big Update|last=Peralta|first=Diego|website=Collider|access-date=2026-05-09|date=2024-05-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad tika atklāta klauzula juridiskā izlīgumā, atsauces uz 1993. gada apsūdzībām par bērnu seksuālu izmantošanu pret Maiklu tika izņemtas, un filmas trešo cēlienu pārstrādāja, un 2025. gada jūnijā notika papildu filmēšana, kopējam producēšanas budžetam sasniedzot 165—200 miljonus ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/film/news/michael-movie-reshoots-removing-child-abuse-allegations-1236710221/|title=Inside the ‘Michael’ Overhaul: $15 Million Reshoots, Removing Child Abuse Allegations and What’s in Store for Sequels|last=Rubin|first=Brent Lang,Rebecca|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2026-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Filmas &quot;Maikls&quot; pirmizrāde notika [[Berlīne|Berlīnē]] 2026. gada 10. aprīlī, savukārt Latvijā pirmizrāde notika 22. aprīlī. Filma visā pasaulē ir nopelnījusi 488 miljonus ASV dolāru, kļūstot par ceturto ienesīgāko 2026. gada filmu. Filma saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes — slavēts Džāfara sniegums, bet kritizēts sižets.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/michael|title=Michael {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/michael-2026/|title=Michael Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c624qx61r4wo|title=Michael Jackson film is a 'whitewash' and 'ghoulish', critics say|website=www.bbc.com|access-date=2026-05-09|date=2026-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Antuāns Fukva}}

[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Muzikālās filmas]]
[[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>flo8e024wit01zo8zj5wp9iox0u8x03</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468629</id>
      <parentid>4468627</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:02:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Maikls (filma)]] uz [[Maikls (2026. gada filma)]]: precīzāk.....</comment>
      <origin>4468627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6185" sha1="flo8e024wit01zo8zj5wp9iox0u8x03" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Maikls
| operators = 
| attēls = Michael-Maikls-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = biogrāfiska drāma
| režisors = [[Antuāns Fukva]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Džāfars Džeksons]]
* [[Kolmans Domingo]]
* [[Nija Longa]]
* [[Džuliāno Valdi]]
* [[Keilins Darels Džonss]]
* [[Mailss Tellers]]
* [[Kendriks Sampsons]]
* [[Džozefs Deivids-Džonss]]
* [[Maiks Maierss]]
* [[Džesika Sula]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Michael''
| studija = * ''Lionsgate Films''
* ''GK Films''
* ''Optimum Productions''
* ''[[Universal Pictures]]''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''Lionsgate Films''
* ''Universal Pictures''
| izdošana = {{Filmas datums|2026|4|10|Berlīne|2026|4|22|Latvija|2026|4|24|ASV}}
| ilgums = 127 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|165–200 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|488 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt11378946/?ref_=bo_rl_ti|title=Michael (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|4|9}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Maikls&quot;''' ({{Val|en|Michael}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Muzikālā filma|muzikāla]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskā]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Antuāns Fukva]]. Filma stāsta par amerikāņu dziedātāja [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] agrīno dzīvi, aptverot periodu no viņa darbības grupā ''[[The Jackson 5]]'' 20. gadsimta 60. gados līdz ''[[Bad]]'' koncertturnejai 80. gadu beigās. Džeksonu atveido viņa brāļadēls [[Džāfars Džeksons]], bet bērnībā — [[Džuliāno Valdi]]; abiem šīs ir debijas lomas kino. Otrā plāna lomās piedalās [[Kolmans Domingo]], [[Nija Longa]], [[Keilins Darels Džonss]], [[Mailss Tellers]], [[Kendriks Sampsons]], [[Džozefs Deivids-Džonss]], [[Maiks Maierss]] un [[Džesika Sula]].

Filmas izstrāde sākās 2019. gada novembrī, kad tika ziņots, ka producents Greiems Kings ir ieguvis tiesības veidot filmu par Maiklu Džeksonu, bet [[Džons Logans]] apstiprināts kā scenārists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/11/michael-jackson-movie-bohemian-rhapsody-producer-john-logan-graham-king-1202792922/|title=Michael Jackson’s Life Getting Movie Treatment; ‘The Aviator’s Graham King &amp; John Logan Reteam, And MJ Estate Aboard|last=Jr|first=Mike Fleming|website=Deadline|access-date=2026-05-09|date=2019-11-22|language=en}}&lt;/ref&gt; ''[[Lionsgate Films]]'' paziņoja par filmu 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/michael-jackson-biopic-michael-lionsgate-worldwide-distribution-acquisition-1234928021/|title=Michael Jackson Biopic ‘Michael’ From Producer Graham King &amp; Scribe John Logan Lands At Lionsgate|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2026-05-09|date=2022-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada janvārī Fukvu apstiprināja par režisoru, un Džāfaru izvēlējās Maikla lomai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/news/antoine-fuqua-michael-jackson-biopic-lionsgate-1235493594/|title=Antoine Fuqua to Direct Michael Jackson Biopic for Lionsgate, Set to Begin Shooting This Year|last=Davis|first=Clayton|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2023-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/news/michael-jackson-biopic-casting-1235506538/|title=Michael Jackson’s Nephew Jaafar to Star in Biopic ‘Michael’|last=Rubin|first=Rebecca|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2023-01-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Papildu aktieru atlase notika no 2024. gada janvāra līdz aprīlim. Pēc aizkavēšanās, ko izraisīja 2023. gada [[2023. gada Holivudas streiks|SAG-AFTRA streiks]], galvenā filmēšana notika no 2024. gada janvāra līdz maijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/michael-jackson-biopic-filming-wrap/|title=Antoine Fuqua’s Michael Jackson Biopic Gets a Big Update|last=Peralta|first=Diego|website=Collider|access-date=2026-05-09|date=2024-05-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad tika atklāta klauzula juridiskā izlīgumā, atsauces uz 1993. gada apsūdzībām par bērnu seksuālu izmantošanu pret Maiklu tika izņemtas, un filmas trešo cēlienu pārstrādāja, un 2025. gada jūnijā notika papildu filmēšana, kopējam producēšanas budžetam sasniedzot 165—200 miljonus ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/film/news/michael-movie-reshoots-removing-child-abuse-allegations-1236710221/|title=Inside the ‘Michael’ Overhaul: $15 Million Reshoots, Removing Child Abuse Allegations and What’s in Store for Sequels|last=Rubin|first=Brent Lang,Rebecca|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2026-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Filmas &quot;Maikls&quot; pirmizrāde notika [[Berlīne|Berlīnē]] 2026. gada 10. aprīlī, savukārt Latvijā pirmizrāde notika 22. aprīlī. Filma visā pasaulē ir nopelnījusi 488 miljonus ASV dolāru, kļūstot par ceturto ienesīgāko 2026. gada filmu. Filma saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes — slavēts Džāfara sniegums, bet kritizēts sižets.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/michael|title=Michael {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/michael-2026/|title=Michael Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c624qx61r4wo|title=Michael Jackson film is a 'whitewash' and 'ghoulish', critics say|website=www.bbc.com|access-date=2026-05-09|date=2026-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Antuāns Fukva}}

[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Muzikālās filmas]]
[[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>flo8e024wit01zo8zj5wp9iox0u8x03</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468645</id>
      <parentid>4468629</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:24:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>box office update.......</comment>
      <origin>4468645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6201" sha1="rco1v64tk9oymu58p98g1a5elp9nu3w" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Maikls
| operators = 
| attēls = Michael-Maikls-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = biogrāfiska drāma
| režisors = [[Antuāns Fukva]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Džāfars Džeksons]]
* [[Kolmans Domingo]]
* [[Nija Longa]]
* [[Džuliāno Valdi]]
* [[Keilins Darels Džonss]]
* [[Mailss Tellers]]
* [[Kendriks Sampsons]]
* [[Džozefs Deivids-Džonss]]
* [[Maiks Maierss]]
* [[Džesika Sula]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Michael''
| studija = * ''Lionsgate Films''
* ''GK Films''
* ''Optimum Productions''
* ''[[Universal Pictures]]''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''Lionsgate Films''
* ''Universal Pictures''
| izdošana = {{Filmas datums|2026|4|10|Berlīne|2026|4|22|Latvija|2026|4|24|ASV}}
| ilgums = 127 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|165–200 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|611,7 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt11378946/?ref_=bo_rl_ti|title=Michael (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|5|15}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Maikls&quot;''' ({{Val|en|Michael}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Muzikālā filma|muzikāla]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskā]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Antuāns Fukva]]. Filma stāsta par amerikāņu dziedātāja [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] agrīno dzīvi, aptverot periodu no viņa darbības grupā ''[[The Jackson 5]]'' 20. gadsimta 60. gados līdz ''[[Bad]]'' koncertturnejai 80. gadu beigās. Džeksonu atveido viņa brāļadēls [[Džāfars Džeksons]], bet bērnībā — [[Džuliāno Valdi]]; abiem šīs ir debijas lomas kino. Otrā plāna lomās piedalās [[Kolmans Domingo]], [[Nija Longa]], [[Keilins Darels Džonss]], [[Mailss Tellers]], [[Kendriks Sampsons]], [[Džozefs Deivids-Džonss]], [[Maiks Maierss]] un [[Džesika Sula]].

Filmas izstrāde sākās 2019. gada novembrī, kad tika ziņots, ka producents Greiems Kings ir ieguvis tiesības veidot filmu par Maiklu Džeksonu, bet [[Džons Logans]] apstiprināts kā scenārists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/11/michael-jackson-movie-bohemian-rhapsody-producer-john-logan-graham-king-1202792922/|title=Michael Jackson’s Life Getting Movie Treatment; ‘The Aviator’s Graham King &amp; John Logan Reteam, And MJ Estate Aboard|last=Jr|first=Mike Fleming|website=Deadline|access-date=2026-05-09|date=2019-11-22|language=en}}&lt;/ref&gt; ''[[Lionsgate Films]]'' paziņoja par filmu 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/michael-jackson-biopic-michael-lionsgate-worldwide-distribution-acquisition-1234928021/|title=Michael Jackson Biopic ‘Michael’ From Producer Graham King &amp; Scribe John Logan Lands At Lionsgate|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2026-05-09|date=2022-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada janvārī Fukvu apstiprināja par režisoru, un Džāfaru izvēlējās Maikla lomai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/news/antoine-fuqua-michael-jackson-biopic-lionsgate-1235493594/|title=Antoine Fuqua to Direct Michael Jackson Biopic for Lionsgate, Set to Begin Shooting This Year|last=Davis|first=Clayton|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2023-01-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/news/michael-jackson-biopic-casting-1235506538/|title=Michael Jackson’s Nephew Jaafar to Star in Biopic ‘Michael’|last=Rubin|first=Rebecca|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2023-01-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Papildu aktieru atlase notika no 2024. gada janvāra līdz aprīlim. Pēc aizkavēšanās, ko izraisīja 2023. gada [[2023. gada Holivudas streiks|SAG-AFTRA streiks]], galvenā filmēšana notika no 2024. gada janvāra līdz maijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/michael-jackson-biopic-filming-wrap/|title=Antoine Fuqua’s Michael Jackson Biopic Gets a Big Update|last=Peralta|first=Diego|website=Collider|access-date=2026-05-09|date=2024-05-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad tika atklāta klauzula juridiskā izlīgumā, atsauces uz 1993. gada apsūdzībām par bērnu seksuālu izmantošanu pret Maiklu tika izņemtas, un filmas trešo cēlienu pārstrādāja, un 2025. gada jūnijā notika papildu filmēšana, kopējam producēšanas budžetam sasniedzot 165—200 miljonus ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/film/news/michael-movie-reshoots-removing-child-abuse-allegations-1236710221/|title=Inside the ‘Michael’ Overhaul: $15 Million Reshoots, Removing Child Abuse Allegations and What’s in Store for Sequels|last=Rubin|first=Brent Lang,Rebecca|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2026-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Filmas &quot;Maikls&quot; pirmizrāde notika [[Berlīne|Berlīnē]] 2026. gada 10. aprīlī, savukārt Latvijā pirmizrāde notika 22. aprīlī. Filma visā pasaulē ir nopelnījusi vairāk neka 611 miljonus ASV dolāru, kļūstot par ceturto ienesīgāko 2026. gada filmu. Filma saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes — slavēts Džāfara sniegums, bet kritizēts sižets.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/michael|title=Michael {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/michael-2026/|title=Michael Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c624qx61r4wo|title=Michael Jackson film is a 'whitewash' and 'ghoulish', critics say|website=www.bbc.com|access-date=2026-05-09|date=2026-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Antuāns Fukva}}

[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Muzikālās filmas]]
[[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>rco1v64tk9oymu58p98g1a5elp9nu3w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Antuāns Fukva</title>
    <ns>10</ns>
    <id>631400</id>
    <revision>
      <id>4468632</id>
      <parentid>4465687</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T18:04:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizējums......</comment>
      <origin>4468632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1246" sha1="c4kmojm1tffm45joffm0g81yc5xtjvv" xml:space="preserve">{{Navbox
|name  = Antuāns Fukva
|title = [[Antuāns Fukva]]
|image = [[File:Antoine Fuqua (29682821190).jpg|100px]]
|state = {{{state|autocollapse}}}
|listclass = hlist

|group1 = 1990. gadi
|list1  = 
* &quot;[[Slepkavas aizstājēji]]&quot; (''The Replacement Killers'', 1998)

|group2 = 2000. gadi
|list2  = 
* ''[[Bait]]'' (2000)
* &quot;[[Treniņa diena]]&quot; (2001)
* &quot;[[Saules asaras]]&quot; (''Tears of the Sun'', 2003)
* &quot;[[Karalis Arturs (2004. gada filma)|Karalis Arturs]]&quot; (''King Arthur'', 2004)
* &quot;[[Snaiperis (2007. gada filma)|Snaiperis]]&quot; (2007)
* ''[[Brooklyn's Finest]]'' (2009)

|group3 = 2010. gadi
|list3  = 
* &quot;[[Olimpa krišana]]&quot; (2013)
* &quot;[[Stabilizators (filma)|Stabilizators]]&quot; (2014)
* &quot;[[Kreilis (filma)|Kreilis]]&quot; (2015)
* &quot;[[Lieliskais septiņnieks (2016. gada filma)|Lieliskais septiņnieks]]&quot; (2016)
* &quot;[[Stabilizators 2]]&quot; (''The Equalizer 2'', 2018)

|group4 = 2020. gadi
|list4  = 
* &quot;[[Bezgalība (filma)|Bezgalība]]&quot; (''Infinite'', 2021)
* ''[[The Guilty]]'' (2021)
* ''[[Emancipation]]'' (2022)
* &quot;[[Stabilizators 3: Pēdējā nodaļa]]&quot; (2023)
* &quot;[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]&quot; (2026)
 
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]]
[[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>c4kmojm1tffm45joffm0g81yc5xtjvv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dianolepīdes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631532</id>
    <redirect title="Diānlepīdes" />
    <revision>
      <id>4468561</id>
      <parentid>4468147</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:50:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Diānlepīdes]]</comment>
      <origin>4468561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="c2cnfgcq8lvl4evkhpt9drpvyxcukkn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diānlepīdes]]</text>
      <sha1>c2cnfgcq8lvl4evkhpt9drpvyxcukkn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dianolepididae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631533</id>
    <redirect title="Diānlepīdes" />
    <revision>
      <id>4468562</id>
      <parentid>4466249</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:51:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Dianolepīdes]] uz [[Diānlepīdes]]</comment>
      <origin>4468562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="c2cnfgcq8lvl4evkhpt9drpvyxcukkn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diānlepīdes]]</text>
      <sha1>c2cnfgcq8lvl4evkhpt9drpvyxcukkn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tenizolepīnes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631556</id>
    <revision>
      <id>4468552</id>
      <parentid>4468146</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:40:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2875" sha1="fyuauxcg19w5anos08xkclsyvsc2ksb" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tenizolepis rara.jpg
| att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Dianolepīdes
|   apakšdzimta = Tenizolepidinae
|apakšdzimta_lv = Tenizolepīnes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Tenizolepidinae &lt;small&gt;Moloshnikov, 2012&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tenizolepīnes''' (''Tenizolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] apakšdzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo apakdzimtu 2012. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Šīs apakšdzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] (iespējams, arī [[Apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Vjetnama]]).

== Aprasts ==
Tenizolepīnes bija [[zivis]] ar horizontāli saplacinātu [[Ķermeņa bruņa|ķermeņa bruņu]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairogam]] ir sešstūrveida forma. Slīpās bedrīšu vagas ir vāji attīstītas, īsas vai arī to vispār nav.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1131. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Salīdzinājums ===
Tenizolepīnes atšķiras no [[diānlepīnes|diānlepīnēm]] (''Dianolepidinae'') ar zemu, horizontāli saplacinātu ķermeņa bruņu. Tenizolepīnēm nav muguras dzelkšņu, kā arī nav garu slīpo bedrīšu vagu uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas dorsālās virsmas (izņēmums ir dianolepīnes ''[[Ningxialepis]]'', kam ir līdzīgas īpašības).

== Sistemātika ==
Tenizolepīņu sistemātika:
* apakšdzimta: '''''Tenizolepidinae''''' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2012&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Tenizolepis asiatica]]'' &lt;small&gt;(O. Obrucheva, 1955)&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Tenizolepis rara]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Wudinolepis weni]]'' &lt;small&gt;(Zhang, 1965)&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' &lt;small&gt;Long et al., 1990&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Vietnamaspis trii]]'' &lt;small&gt;Long et al., 1990&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>fyuauxcg19w5anos08xkclsyvsc2ksb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468564</id>
      <parentid>4468552</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:52:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2875" sha1="4i70h1yac0730f31rpaw0x9vpuo05z3" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tenizolepis rara.jpg
| att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Diānlepīdes
|   apakšdzimta = Tenizolepidinae
|apakšdzimta_lv = Tenizolepīnes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Tenizolepidinae &lt;small&gt;Moloshnikov, 2012&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tenizolepīnes''' (''Tenizolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] apakšdzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo apakdzimtu 2012. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Šīs apakšdzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] (iespējams, arī [[Apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Vjetnama]]).

== Aprasts ==
Tenizolepīnes bija [[zivis]] ar horizontāli saplacinātu [[Ķermeņa bruņa|ķermeņa bruņu]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairogam]] ir sešstūrveida forma. Slīpās bedrīšu vagas ir vāji attīstītas, īsas vai arī to vispār nav.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1131. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Salīdzinājums ===
Tenizolepīnes atšķiras no [[diānlepīnes|diānlepīnēm]] (''Dianolepidinae'') ar zemu, horizontāli saplacinātu ķermeņa bruņu. Tenizolepīnēm nav muguras dzelkšņu, kā arī nav garu slīpo bedrīšu vagu uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas dorsālās virsmas (izņēmums ir dianolepīnes ''[[Ningxialepis]]'', kam ir līdzīgas īpašības).

== Sistemātika ==
Tenizolepīņu sistemātika:
* apakšdzimta: '''''Tenizolepidinae''''' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2012&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Tenizolepis asiatica]]'' &lt;small&gt;(O. Obrucheva, 1955)&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Tenizolepis rara]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Wudinolepis weni]]'' &lt;small&gt;(Zhang, 1965)&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' &lt;small&gt;Long et al., 1990&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Vietnamaspis trii]]'' &lt;small&gt;Long et al., 1990&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>4i70h1yac0730f31rpaw0x9vpuo05z3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raivis Kronbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631908</id>
    <revision>
      <id>4468573</id>
      <parentid>4468171</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T13:20:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4468573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3116" sha1="d7n6rt2rxabezrzx0wwzvi1k0gouing" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Raivis Kronbergs
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Latvijas Valsts kancelejas]] direktors
| term_sākums         = {{dat|2024|7|24|N}}
| term_beigas         = {{dat|2026|5|14|N}} (atstādināts)
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = [[Jānis Citskovskis]]
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1977|11|6}}
| dzim_vieta          = [[Saldus]]
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = Latvietis
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Raivis Kronbergs''' (1977) ir latviešu jurists un ierēdnis, [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Latvijas Valsts kancelejas]] direktors (2024–2026).

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1977. gada 6. novembrī Saldū. Mācījās [[Liepājas Emila Melngaiļa mūzikas koledža|Liepājas Emila Melngaiļa mūzikas koledžā]], studēja [[Liepājas Pedagoģijas akadēmija]]s Sociālo zinātņu fakultātē un [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|biznesa augstskolā &quot;Turība&quot;]], iegūstot profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs. 

2000. gadu sākumā viņš strādāja vairākos uzņēmumos, vēlāk darbojās Tieslietu ministrijā kā Administratīvā departamenta Saimniecības nodaļas vadītājs (2007–2009), Administratīvā departamenta direktors (2009–2014), tad Tieslietu ministrijas valsts sekretārs (2014–2021). 2021. gada nogalē Ministru kabinets Kronbergu iecēla par Zemkopības ministrijas valsts sekretāru. 2024. gada jūlijā viņu iecēla [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktora amatā.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/614247-par-valsts-kancelejas-direktoru-kluvis-raivis-kronbergs Par Valsts kancelejas direktoru kļuvis Raivis Kronbergs] jauns.lv 2024. gada 23. jūlijā&lt;/ref&gt;

2026. ɡada 14. maijā Raivi Kronbergu uz laiku aizturēja saistībā ar viņa darbību Zemkopības ministrijas valsts sekretāra amatā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-aizturets-zemkopibas-ministrs-krauze-un-bijusais-zm-valsts-sekretars-kronbergs-premjere-atstadina-ministru.a647093/ Aizturēts zemkopības ministrs Krauze un bijušais ZM valsts sekretārs Kronbergs; premjere atstādina ministru] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kronbergs, Raivis}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valsts kancelejas direktori]]</text>
      <sha1>d7n6rt2rxabezrzx0wwzvi1k0gouing</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468579</id>
      <parentid>4468573</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T13:38:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesɡājums */ pap</comment>
      <origin>4468579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3256" sha1="i277fsgjmk3tj6k207hf62zjxdt4v5t" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Raivis Kronbergs
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Latvijas Valsts kancelejas]] direktors
| term_sākums         = {{dat|2024|7|24|N}}
| term_beigas         = {{dat|2026|5|14|N}} (atstādināts)
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = [[Jānis Citskovskis]]
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1977|11|6}}
| dzim_vieta          = [[Saldus]]
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = Latvietis
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Raivis Kronbergs''' (1977) ir latviešu jurists un ierēdnis, [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Latvijas Valsts kancelejas]] direktors (2024–2026).

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1977. gada 6. novembrī Saldū. Mācījās [[Liepājas Emila Melngaiļa mūzikas koledža|Liepājas Emila Melngaiļa mūzikas koledžā]], studēja [[Liepājas Pedagoģijas akadēmija]]s Sociālo zinātņu fakultātē un [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|biznesa augstskolā &quot;Turība&quot;]], iegūstot profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs. 

2000. gados viņš strādāja vairākos uzņēmumos (Liepājas SIA &quot;Ceptuve-2&quot;; SIA ''FF International Movers'' pārdošanas vadītājs; SIA &quot;Avers Centrs&quot; Rīgas nodaļas tirdzniecības pārstāvis), vēlāk darbojās Tieslietu ministrijā kā Administratīvā departamenta Saimniecības nodaļas vadītājs (2007–2009), Administratīvā departamenta direktors (2009–2014), tad Tieslietu ministrijas valsts sekretārs (2014–2021). 2021. gada nogalē Ministru kabinets Kronbergu iecēla par Zemkopības ministrijas valsts sekretāru. 2024. gada jūlijā viņu iecēla [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktora amatā.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/614247-par-valsts-kancelejas-direktoru-kluvis-raivis-kronbergs Par Valsts kancelejas direktoru kļuvis Raivis Kronbergs] jauns.lv 2024. gada 23. jūlijā&lt;/ref&gt;

2026. ɡada 14. maijā Raivi Kronbergu uz laiku aizturēja saistībā ar viņa darbību Zemkopības ministrijas valsts sekretāra amatā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-aizturets-zemkopibas-ministrs-krauze-un-bijusais-zm-valsts-sekretars-kronbergs-premjere-atstadina-ministru.a647093/ Aizturēts zemkopības ministrs Krauze un bijušais ZM valsts sekretārs Kronbergs; premjere atstādina ministru] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kronbergs, Raivis}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valsts kancelejas direktori]]</text>
      <sha1>i277fsgjmk3tj6k207hf62zjxdt4v5t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tenizolepji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631910</id>
    <revision>
      <id>4468566</id>
      <parentid>4468209</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:53:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3371" sha1="ndwsohw01ukx2tzvod41kosardpvvyk" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tenizolepis rara.jpg
| att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Diānlepīdes
|   apakšdzimta = Tenizolepidinae
|apakšdzimta_lv = Tenizolepīnes
|         ģints = Tenizolepis
|      ģints_lv = Tenizolepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Tenizolepis &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tenizolepji''' (''Tenizolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 1977. gadā izveidoja krievu paleontoloģe Serafima Maļinovska. Ģints tipiskā suga ir ''[[Tenizolepis rara]]''. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] ([[Živetas stāvs|živeta]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Kazahstāna]]).

== Apraksts ==
Tenizolepjiem ir [[galvas vairogs]] ar noapaļotiem anterolaterālajiem un laterālajiem stūriem. Slīpā bedrīšu līnija uz galvas vairoga ir attīstīta tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] vai arī tās vispār nav.  [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir mēreni izstiepti un sašaurinās no laterālajiem stūriem uz priekšējo un aizmugurējo malu. Pakaļējais vidējais muguras kauls ir ar pagarinātu un nosmailinātu priekšējo un aizmugurējo stūri. Aizmugurējā slīpā bedrīšu līnija ir īsa, un uz [[sānu jauktais kauls|sānu jauktajiem kauliem]] (''MxL'') nav attīstīta. [[Ķermeņa bruņa]] ir ar mediodorsālo ķīli.

=== Salīdzinājums ===
Tenizolepji atšķiras no [[Vjetnamaspji|vjetnamaspjiem]] (''Vietnamaspis'' &lt;small&gt;Long et al., 1990&lt;/small&gt;) ar īsākiem ''AMD'' un ''PMD'' kauliem, kuriem ir salīdzinoši īsi priekšējie segmenti, kā arī ar nosmailinātu ''PMD'' kaula priekšējo un aizmugurējo stūri. Vēl tie atšķiras ar aizmugurējo slīpo bedrīšu līniju uz ''AMD'' kaula un ar attīstītu ķermeņa bruņas mediodorsālo ķīli, kura vjetnamaspjiem nav. No [[vudinolepji]]em (''Wudinolepis'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt;) tenizolepji krasi atšķiras ar lielākiem izmēriem (vudinolepju bruņa ir līdz 2 cm gara, turpretī tenizolepjiem tā ir līdz 20 cm gara). Vudinolepjiem arī nav tik izstiepti ''AMD'' un ''PMD'' kauli.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1131. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Tenizolepju sistemātika:
* ģints: '''''Tenizolepis''''' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Tenizolepis asiatica]]'' &lt;small&gt;(O. Obrucheva, 1955)&lt;/small&gt; †
:* suga: ''[[Tenizolepis rara]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>ndwsohw01ukx2tzvod41kosardpvvyk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dženovas konference</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631957</id>
    <revision>
      <id>4468685</id>
      <parentid>4468457</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T20:54:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4468685</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2992" sha1="jqw2yr83sgltg8ai5x2o3xvb6d28bh1" xml:space="preserve">
'''Dženovas Ekonomikas un finanšu konference''', saīsināti '''Dženovas konference''', bija starptautiska sanāksme par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas notika [[Dženova]]s San Džordžo pilī (''Palazzo di San Giorgio '') no 1922. gada 10. aprīļa  līdz 19. maijam. Sanāksmē piedalījās 29 valstu un 5 [[britu impērija|Lielbritānijas domīniju]] pārstāvji. 

Konferences mērķis bija risināt [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] saɡrauto Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumus, izstrādāt stratēģiju saɡrauto Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas atjaunošanai un risināt sarunas par attiecībām ar starptautiski neatzīto [[Krievijas SFPR]]. Vācija un Padomju Krievija nepiekrita konferences priekšlikumiem un noslēdza atsevišķu divpusēju [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]].

== Norise ==
Kaut arī Krievijas SFPR delegācijas oficiāli izziņotais vadītājs bija [[Vladimirs Ļeņins]], viņš slimības dēļ Dženovā neieradās un deleɡāciju vadīja viņa vietnieks [[Georgijs Čičerins]]. Delegācija pārstāvēja arī astoņas citas padomju republikas, un tās sastāvā bija [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]], Vaclavs Vorovskis, [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Jofe]], Kristians Rakovskis, Narimans Narimanovs, Budu Mdivani, Aleksandrs Bekzadjans, Aleksandrs Šļapņikovs, Faizulla Hodžajevs, Timofejs Sapronovs un [[Nikolajs Jansons]]. [[Amerikas Savienotās Valstis]] atteicās piedalīties konferencē, kā novērotājs sēdēs piedalījās vienīɡi ASV vēstnieks Itālijā Ričards Čailds.

Īpaša ekspertu komiteja, kas sanāca Londonā no 1922. gada 20. līdz 28. martam, izstrādāja rezolūciju, kurā pieprasīja Padomju Krievijai atzīt visus iepriekšējo Krievijas valdību parādus un finansiālās saistības. Padomju Krievijai bija jāatmaksā 18,5 miljardi zelta rubļu pirmskara un kara laika parādos. Padomju delegācija noraidīja šīs prasības un savukārt iesniedza pretprasības par 39 miljardu zelta rubļu kompensāciju par zaudējumiem, ko [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā radījusi ārvalstu iejaukšanās un sankcijas. 1922. gada 20. aprīlī paziņoja, ka padomju valdība ir gatava atzīt pirmskara parādus un bijušo īpašnieku pirmtiesības saņemt koncesijas vai nomas ceļā īpašumus, kas iepriekš viņiem piederējuši, ar nosacījumu, ka padomju valstis atzīst ''de iure'', sniedz tām finansiālu palīdzību un dzēš kara parādus un procentus par tiem. Krievijas delegācija iesniedza arī priekšlikumu par vispārēju atbruņošanos.
Konferencē izvirzītie jautājumi netika atrisināti, daži no tiem tika pārcelti uz 1922. gada Hāgas konferenci.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]</text>
      <sha1>jqw2yr83sgltg8ai5x2o3xvb6d28bh1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468706</id>
      <parentid>4468685</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T21:53:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Norise */</comment>
      <origin>4468706</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2996" sha1="l23wygx2s7se0bkhlgbohdziz5n0mij" xml:space="preserve">
'''Dženovas Ekonomikas un finanšu konference''', saīsināti '''Dženovas konference''', bija starptautiska sanāksme par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas notika [[Dženova]]s San Džordžo pilī (''Palazzo di San Giorgio '') no 1922. gada 10. aprīļa  līdz 19. maijam. Sanāksmē piedalījās 29 valstu un 5 [[britu impērija|Lielbritānijas domīniju]] pārstāvji. 

Konferences mērķis bija risināt [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] saɡrauto Eiropas valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības jautājumus, izstrādāt stratēģiju saɡrauto Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikas atjaunošanai un risināt sarunas par attiecībām ar starptautiski neatzīto [[Krievijas SFPR]]. Vācija un Padomju Krievija nepiekrita konferences priekšlikumiem un noslēdza atsevišķu divpusēju [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgumu]].

== Norise ==
Kaut arī Krievijas SFPR delegācijas oficiāli izziņotais vadītājs bija [[Vladimirs Ļeņins]], viņš slimības dēļ Dženovā neieradās un deleɡāciju vadīja viņa vietnieks [[Georgijs Čičerins]]. Delegācija pārstāvēja arī astoņas citas padomju republikas, un tās sastāvā bija [[Leonīds Krasins]], [[Maksims Ļitvinovs]], [[Vaclavs Vorovskis]], [[Jānis Rudzutaks]], [[Ādolfs Jofe]], Kristians Rakovskis, Narimans Narimanovs, Budu Mdivani, Aleksandrs Bekzadjans, Aleksandrs Šļapņikovs, Faizulla Hodžajevs, Timofejs Sapronovs un [[Nikolajs Jansons]]. [[Amerikas Savienotās Valstis]] atteicās piedalīties konferencē, kā novērotājs sēdēs piedalījās vienīɡi ASV vēstnieks Itālijā Ričards Čailds.

Īpaša ekspertu komiteja, kas sanāca Londonā no 1922. gada 20. līdz 28. martam, izstrādāja rezolūciju, kurā pieprasīja Padomju Krievijai atzīt visus iepriekšējo Krievijas valdību parādus un finansiālās saistības. Padomju Krievijai bija jāatmaksā 18,5 miljardi zelta rubļu pirmskara un kara laika parādos. Padomju delegācija noraidīja šīs prasības un savukārt iesniedza pretprasības par 39 miljardu zelta rubļu kompensāciju par zaudējumiem, ko [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā radījusi ārvalstu iejaukšanās un sankcijas. 1922. gada 20. aprīlī paziņoja, ka padomju valdība ir gatava atzīt pirmskara parādus un bijušo īpašnieku pirmtiesības saņemt koncesijas vai nomas ceļā īpašumus, kas iepriekš viņiem piederējuši, ar nosacījumu, ka padomju valstis atzīst ''de iure'', sniedz tām finansiālu palīdzību un dzēš kara parādus un procentus par tiem. Krievijas delegācija iesniedza arī priekšlikumu par vispārēju atbruņošanos.
Konferencē izvirzītie jautājumi netika atrisināti, daži no tiem tika pārcelti uz 1922. gada Hāgas konferenci.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:20. gadsimts]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]</text>
      <sha1>l23wygx2s7se0bkhlgbohdziz5n0mij</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oriskani kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631965</id>
    <revision>
      <id>4468556</id>
      <parentid>4468524</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:48:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18583" sha1="out7tppvw028xpnciib6ymk2upa8ac8" xml:space="preserve">{{Infobox military conflict
|conflict    = Oriskani kauja
|partof      = [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] un [[Saratogas kampaņa]]s 
|image       = Herkimer at oriskany.jpg
|caption     = ''Herkimers Oriskani kaujas laikā'' &lt;br /&gt; [[Frederiks Kofejs Jons|Frederika Kofeja Jona]] glezna, ap 1901.&lt;ref name=&quot;Dieffenbacher12&quot;&gt;Dieffenbacher, p. 12&lt;/ref&gt;
|date        = {{dat|1777|8|6}}
|place       = netālu no [[Oriskani]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]]
|coordinates = {{coord|43|10|38|N|75|22|10|W|region:US-NY_type:event|display=inline,title}}
|result      = Britu uzvara
|combatant1  = {{flagicon|United States|1777}} [[ASV]] &lt;br /&gt; [[Oneida]]s
|combatant2  = [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Lielbritānijas Karaliste]] &lt;br /&gt; {{flagicon image|Flag of Hesse.svg}} [[Hesene-Hānava]] &lt;br /&gt; [[Mohauki]] &lt;br /&gt; [[Senekas]] &lt;br /&gt;[[Kajuga]] &lt;br /&gt;[[Onondaga]] &lt;br /&gt; [[Misisaugi]]
|commander1   = {{flagicon|United States|1777}} [[Nikolasss Herkimers]] ([[Kritis kaujā|DOW]]) &lt;br /&gt; {{flagicon|United States|1777}} [[Pīters Gensvērts]]&lt;br /&gt; {{flagicon|United States|1777}} [[Luiss Kuks (mohauks)|Luiss Kuks]]
|commander2   = [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Sers Džons Džonsons]] &lt;br /&gt; [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Džons Batlers]] &lt;br /&gt; [[Džozefs Brants]] &lt;br /&gt; [[Kukurūzas stādītājs]] &lt;br /&gt;[[Saienkerata]]
|strength1    = 640–720 zemessargi &lt;br /&gt; 60–100 Oneidas karotāji&lt;ref name=&quot;GlatthaarUSStrength&quot;&gt;Figures obtained from [[#Glatthaar|Glatthaar (2006)]], pp. 160, 356. He notes on p. 356 that 10–20% of Herkimer's column falls out before reaching the battlefield. The Oneida figures are his estimate, based in part on oral tradition, and include at least one [[Mohawk people|Mohawk]], Louis Atayataronghta (see battle description for quote).&lt;/ref&gt;
|strength2    = 500 karavīri un indiāņi
|casualties1  = 385 nogalināti &lt;br /&gt; 50 ievainoti &lt;br /&gt; 30 sagūstīti&lt;ref name=&quot;Watt316_20&quot;&gt;[[#Watt|Watt (2002)]] pp. 316–320&lt;/ref&gt;
|casualties2  = 7 karavīri nogalināti &lt;br /&gt; 21 karavīri ievainoti, pazuduši, vai sagūstīti &lt;br /&gt; 65 indiāņi nogalināti vai ievainoti&lt;ref name=&quot;Watt194&quot;&gt;[[#Watt|Watt (2002)]], p. 194&lt;/ref&gt;
|campaignbox  = 
}}
'''Oriskani kauja''' ({{val|en|Battle of Oriskany}}) bija [[Saratogas kampaņa]]s [[kauja]] [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā, kas notika 1777. gada 6. augustā. Tajā dienā amerikāņu lojālistu spēki un vairāki simti [[irokēzi|irokēzu]] indiāņu uzbruka [[Kontinentālā armija|amerikāņu armijas]] vienībai, kas bija ceļā uz aplenktā [[Stenviksa forta aplenkums|Stenviksa forta atbrīvošanu]]. Lielākā daļa kaujas dalībnieku bija amerikāņi: &quot;patrioti&quot; un to sabiedrotie Oneida cilts indiāņi cīnījās pret britu karali atbalstošos lojalistus un irokēzus. Amerikāņu &quot;patriotu&quot; spēkos bija aptuveni 800 Traionas apgabala milicijas karavīri, kurus atbalstīja aptuveni 60 Oneida indiāņi. Viņiem uzbruka aptuveni 10 kilometru attālumā no Stenviksa forta netālu no Oriskani, Oneida indiāņu apmetnes. Patrioti cieta smagus zaudējumus, un ģenerālis [[Nikolass Herkimers]] tika nopietni ievainots, taču viņš saglabāja augstasinību un izveidoja atlikušās savas vienības aizsardzības pozīcijās. Tikmēr Stenviksa forta garnizons izlauzās un nodedzināja indiāņu nometni, kas pamudināja indiāņus pamest lojālistu armiju.

Kauja izraisīja ilgstošu naidīgumu starp Oneida indiāņiem un viņu pretiniekiem kaujā — Seneku un Mohauku indiāņiem —, kā arī starp kolonistiem un lojālistiem.
== Priekšvēsture ==
[[File:Joseph Thayendaneken, The Mohawk Chief, 1776.jpg|thumb|Džozefs Brants, Mohauku virsaitis, 1776.]]
1777. gada vasarā britu armija ģenerāļa Džona Bergoina vadībā virzījās no [[Kanāda]]s uz [[Olbani]] pilsētu, savukārt neliela vienība brigādes ģenerāļa Berimora Sentledžera vadībā virzījās no [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] pa Mohaukas upes ieleju uz Olbani. Gan karalis, gan valsts sekretārs lords Džordžs Džermeins uzskatīja Sentledžera virzību par būtisku kopējās kampaņas elementu. Tomēr Sentlegēra spēkiem bija divi trūkumi: liels neuzticamu Kanādas milicijas spēku īpatsvars un liels indiāņu kontingents, kas bija pārliecināti, ka kampaņa būs viegla un ar labām izredzēm iegūt kara laupījumu. 1777. gada 26. jūnijā Sentledžers pameta savu nometni netālu no [[Monreāla]]s, un devās augšup pa [[Sentlorensa|Sentlorensas upi]] un apstājās pie ieejas Ontārio ezerā. Vienīgais iespējamais šķērslis bija Stenviksa forts, kas kontrolēja ceļu no Ontario uz Olbani. Sentledžers nosūtīja izlūkošanas vienību, kas ziņoja, ka amerikāņi aktīvi strādā pie [[Nocietinājums|forta]] nostiprināšanas. Tas satrauca Sentledžeru, kuram trūka aplenkuma ieroču, taču viņš šaubījās par informācijas patiesumu un nolēma turpināt maršu.

17. jūlijā kļuva zināmas ziņas par Tikonderogas forta ieņemšanu, tāpēc Sentledžers atsāka savu gājienu, šķērsoja Oneidas ezeru un 3. augustā tuvojās fortam. Tas bija koka, [[nocietinājumu bastionu sistēma|bastionēts]] forts, kura garnizonu veidoja 750 vīru pulkveža Pītera Gensvērta vadībā. Sentledžers pieprasīja forta padošanos, bet saņēma atteikumu. Tas nozīmēja, ka gaidāma ilga tā aplenkšana, un ātra pieeja Olbani nebūtu iespējama. Tad Sentledžers sāka Stenviksas forta aplenkumu. Viņš uzcēla nometni 1000 metru attālumā no forta un uzbūvēja trīs baterijas pa trim lielgabaliem katrā 600 metru attālumā uz ziemeļaustrumiem no forta.

Ziņas par britu Sentlegēra armijas parādīšanos Oneidas ezera rajonā sasniedza Traionas apgabalu, tāpēc ģenerālis Nikolass Herkimers (apgabala milicijas komandieris) steidzami izsauca vietējo miliciju. Uz viņa aicinājumu atsaucās ne tikai milicija, bet arī apgabala Sabiedrības drošības komitejas locekļi, kas iestājās kā brīvprātīgie un virsnieki. Pulcēšanās vieta bija Deitonas fortā, 32 jūdžu attālumā no Stenviksa forta. Herkimeram izdevās savākt 800 vīrus, kurus viņš sadalīja četros pulkos pa 175 vīriem katrā, nosaucot tos pēc vietām, no kurām viņi ieradās: &quot;Pfalz&quot;, &quot;Kanhoharie&quot;, &quot;Mohawk&quot; un &quot;German Flatts&quot;. Viņš vēlējās gaidīt, kamēr ieradīsies papildu rotas, bet viņa vienība, kas sastāvēja no zemniekiem un kurai trūka disciplīnas, pieprasīja tūlītēju uzbrukumu fortam. 5. augusta vakarā viņš ieradās Oriskā jeb Oriskani ciematā.

Herkimers plānoja uzbrukt ienaidniekam pie forta vienlaikus ar uzbrukumu no tā iekšpuses, tāpēc 6. augusta naktī viņš nosūtīja ziņnesi uz fortu, pieprasot izdarīt trīs lielgabalu šāvienus, lai signalizētu, ka viņa ziņa ir saņemta. Tajā naktī signāls netika saņemts, un Herkimers gaidīja līdz rītam, bet joprojām nebija dzirdams neviens signāls. Piesardzīgais Herkimers nolēma gaidīt signālu, taču viņa vienības virsnieki apsūdzēja viņu gļēvulībā un uzstāja, ka jāturpina marš uz fortu.

Indiāņu spēkus, kas aplenca Stenviksa fortu, komandēja virsaitis [[Džozefs Brants]]. Viņa māsa Mollija dzīvoja Mohaukas upes ielejā un bija lieciniece Herkimera sagatavošanās darbiem. Viņa nekavējoties uzrakstīja vēstuli savam brālim, kas tika piegādāta Brantam 5. augusta vakarā. Vēstulē bija sīki aprakstīts Herkimera spēku sastāvs un organizācija. Brants nekavējoties parādīja vēstuli Sentledžeram. Viņam nebija regulārā karaspēka, kas bija aizņemts ar ceļa būvniecību, tāpēc viņš nosūtīja tikai 80 eiropiešus un visus indiāņus brigādes ģenerāļa Džona Džonsona vadībā, lai pārtvertu Herkimeru. Eiropas kontingentu galvenokārt veidoja karavīri no Karaliskā Ņujorkas pulka. Šajos spēkos gandrīz nebija regulārā karaspēka karavīru, taču tā komandieri Brants un Džonsons labi pārzināja šo apgabalu. No Mollijas vēstules viņi zināja precīzu Herkimera kolonnas lielumu un zināja, ka viņi plāno apstāties Oriskani.

Brants ierosināja sarīkot slazdu un pārsteiguma uzbrukumu Herkimera kolonnai, taču Džonsons iebilda tam. Viņš saprata, ka abas armijas galvenokārt sastāvēja no Mohaukas ielejas iedzīvotājiem, un sīva cīņa starp kaimiņiem varētu izraisīt konfliktu, kas ieilgtu paaudzēm ilgi. Viņš ierosināja tikties ar amerikāņu zemessardzi un pārliecināt to izklīst. Taču Herkimera virzība uz priekšu radīja nopietnus draudus, tāpēc Sentledžers nostājās Branta pusē un viņam tika uzdots izstrādāt jaunu uzbrukuma plānu. Brants zināja, ka Herkimers vadīs savus spēkus pa Olbani-Stenviksas ceļu gar Mohaukas upi. Vienā brīdī ceļš gāja cauri pacēlumam, ko veidoja divas dziļas ieplakas. Brants nolēma uzbrukt, kad kolonnas priekšgals šķērsos rietumu ieplaku, bet kolonnas aste joprojām atrodās austrumu ieplakā. Eiropas kontingentam tika pavēlēts bloķēt ceļu uz rietumiem. Precīzs Branta un Džonsona rīcībā esošo vīru skaits nav zināms, taču tiek lēsts, ka viņu bija apmēram 700.
== Kauja ==
Strīds ar viņa virsniekiem pirms marša uz fortu ietekmēja Herkimera noskaņojumu, jo viņš nebija rūpīgi organizējis savu kolonnu. Oneida indiāņiem vajadzēja būt izmantotiem frontes un flangu aizsardzībai, bet tā vietā viņi bija novietoti kolonnas vidū, 4. pulka (German Flatts) priekšā, ar kura karavīriem viņiem bija labas attiecības. Kolonnu vadīja pulkveža Koksa 1. pulks, kam sekoja 2. pulks, tad indiāņi, Herkimers un viņa štābs, tad Belindžera 4. pulks un visbeidzot Fiskera 3. pulks, kas sadalīts divās vienībās, lai apsargātu apgādes vezumus. Koksa pulka novietošana kolonnas priekšgalā arī bija kļūda. Belindžerara pulks, kas bija disciplinētāks un labāk saskaņots ar Oneida indiāņiem, tur būtu bijis labāk izmantots. Kad Koksa pulks ap pulksten 10:00 sāka tuvoties rietumu zemienēm, Kokss nosūtīja 20 vīru vienību kā priekšējo apsardzi. Šie vīri pamanīja nelielu strautu un, nekavējoties aizmirstot par disciplīnu, steidzās pēc ūdens. Arī Džonsona vadītie lojālisti aizmirsa disciplīnu: viens no viņiem zaudēja savaldību un izšāva uz amerikāņu priekšējo vienību, tūlīt arī pārējie atklāja uguni. Priekšējā vienība tika gandrīz nekavējoties iznīcināta. Starp kritušajiem bija arī viens no Oneida virsaišiem, Tomass Spensers.

Kauja negāja gluži tā, kā Džonsons bija cerējis, taču pārsteiguma uzbrukuma ietekme bija nozīmīga: slikti apmācītie amerikāņu milicijas karavīri nekavējoties tika dezorientēti. Pat viņu [[muskete]]s vēl nebija pielādētas, viņiem soļojot. Pulkvedis Ebenezers Kokss, sava pulka priekšgalā, mēģināja atjaunot kārtību, bet tika nāvējoši ievainots. Pats Herkimers devās uz kolonnas priekšgalu, bet guva smagu lodes brūci kreisajā kājā. Viņa zirgs gāja bojā, krītot un piespiežot jātnieku pie zemes. Vairākiem vīriem izdevās viņu ievilkt mežā ceļa ziemeļu pusē un pārsiet viņam kāju. Šajā brīdī mohauki uzbruka Fiskera pulkam pie apgādes vezumiem un gandrīz nekavējoties tos sakāva. Fiskera milicija pameta vezumus un aizbēga pa ceļu uz austrumiem. Tur Mohauki viņus panāca, nogalinot un noskalpējot. Visi apgādes rati nonāca indiāņu rokās, lai gan viņiem neizdevās pilnībā nogriezt ienaidnieka bēgšanas ceļu.

Kauja, kurā indiāņi cīnījās pret indiāņiem un amerikāņi pret amerikāņiem, bija ārkārtīgi sīva. Daži Herkimera vīri mēģināja padoties, bet indiāņi nogalināja arī viņus. Patriotiem nebija citas izvēles kā cīnīties līdz nāvei. Kāds Oneidas indiānis nokāva deviņus mohaukus, pirms pats tika nogalināts. Šādā situācijā Herkimers saglabāja mieru, neskatoties uz nopietno ievainojumu. Viņš bija atbalstījies pret koku ceļa ziemeļu pusē, tuvāk austrumu zemienei, un no šīs pozīcijas viņš vadīja kauju. Viņš mierīgi un pārliecināti deva pavēles un pakāpeniski spēja sapulcināt izdzīvojušos amerikāņu milicijas vīrus zemienē un formēt tos, kopā aptuveni 300 vīrus, perimetra aizsardzībai. Viņi mēģināja komandieri iznest no kaujas lauka, bet viņš teica: &quot;Nē! Es palikšu pretī ienaidniekam!&quot; Kopš kaujas sākuma bija pagājusi tikai pusstunda, un viņš jau bija zaudējis pusi savas vienības. Ar vienu vai diviem veiksmīgiem uzbrukumiem lojālisti būtu varējuši pilnībā pieveikt amerikāņu miliciju. Džonsons to saprata un iesaistīja uzbrukumā savu Ņujorkas pulku, taču pēc īsas tuvcīņas lojālisti tika atdzīti.

Kauja ieilga, un tas sāka ietekmēt indiāņu karotāju morāli. Tradicionāli viņi pieturējās pie ātras uzbrukuma un atkāpšanās taktikas, jo ar nelielu karotāju skaitu nevarēja atļauties lielus zaudējumus. Pieaugot zaudējumiem, indiāņi abās pusēs sāka bēgt no kaujas lauka. Atlikušie piedāvāja Džonsonam un Brantam izvēlēties vai nu ātri pieveikt ienaidnieku, vai atkāpties uz fortu. Džonsons saprata, ka var zaudēt kontroli pār indiāņiem un ienaidnieks aizbēgs, tāpēc viņš jāja uz fortu pēc pastiprinājumiem. Tajā brīdī sākās spēcīga lietusgāze, un kauja uz stundu apstājās. Sentledžers, uzzinot par notiekošo, nosūtīja uz kaujas lauku vēl 75 vīrus.
=== Vileta uzbrukums ===
[[File:Marinus Willett MET DT2936.jpg|thumb|Pulkvedis Marinus Vilets, 1791|left]]
Kamēr norisinājās kauja, patriotu ģenerālis Gensvērts sapulcināja 250 vīrus, lai dotos viņam pretī. Pēc Herkimera lūguma tika izšauta trīskārša lielgabalu zalve. Tas notika ap pulksten 13:00, kad sākās spēcīgas lietusgāzes. Šī lietusgāze aizkavēja uzbrukumu, tāpēc tikai pulksten 14:00 vienība pameta fortu pulkveža Marinusa Vileta vadībā. Vilets devās uz dienvidiem no forta un nekavējoties atklāja pamestu indiāņu nometni, kurā atradās viss viņu īpašums, daži karotāji, sievietes un bērni. Vilets pavēlēja nometni nodedzināt, savācot visu vērtīgo no nometnes. Vairāki indiāņi tika nogalināti, četri lojālisti tika sagūstīti un tika nozagts daudz noderīga īpašuma, tostarp daudzi dokumenti un pieci karogi. Vilets bija spiests atteikties no saviem plāniem, atcelt gājienu, lai pievienotos Herkimeram, un atgriezties fortā ar visu sagrābto laupījumu. Šajā uzbrukumā viņš nezaudēja nevienu vīru.

Tikai no ieslodzīto pratināšanas Gensvērts un Vilets uzzināja, ka Herkimers tika iedzīts slazdā. Tika nolemts, ka došanās palīgā Herkimeram ir pārāk bīstama. Vēsturnieks Kevins Vedls rakstīja, ka Vileta reids Herkimeram bija izdevīgāks nekā tad, ja Vilets patiešām būtu devies viņam palīgā. Baumas par uzbrukumu nometnei ātri sasniedza indiāņus, kuri tajā laikā, pēc lietus pārtraukšanās, atkal iesaistījās cīņā ar Herkimera vienību. Kad baumas apstiprinājās, indiāņi viens pēc otra sāka pamest kaujas lauku un atgriezties savā nometnē. Ap pulksten 15:00 Džonsons saprata, ka viņam ir jāpārtrauc kauja vai jāzaudē savi indiāņi. Viņš nolēma veikt pēdējo uzbrukumu. Viņš pavēlēja saviem vīriem apgriezt kamzoļus uz otru pusi, ar balto oderi uz āru, lai tie atgādinātu Kontinentālās armijas formas tērpus, un nosūtīja viņus kolonnā uz Herkimera pozīcijām. Šis triks gandrīz nostrādāja, bet pēdējā brīdī milicijas karavīri atpazina maldināšanu un atklāja uguni uz kolonnu gandrīz no tuvas distances. Šis bija pēdējais britu uzbrukums, līdz indiāņi pameta Džonsonu, kurš bija spiests savākt savus vīrus un atgriezties nometnē.
== Iznākums ==
[[File:Herkimer monument.jpg|thumb|Piemineklis, kas iezīmē koka atrašanās vietu, pie kura tika aizvests Herkimers]]
Oriskani kauja ilga piecas vai sešas stundas un bija Neatkarības kara asiņainākā kauja, ņemot vērā iesaistīto karavīru skaitu. Patrioti zaudēja aptuveni 500 nogalinātus, ievainotus un sagūstītus vīrus (160 no viņiem krita), kas ir aptuveni 62% no viņu spēka. Amerikāņu komandieris kaujā Nikolass Herkimers nomira no gūtajām brūcēm 10 dienas pēc kaujas. Herkimeras apgabals Ņujorkā tika nosaukts viņam par godu.

Lojālisti un indiāņi zaudēja 70 vīrus jeb 15% no viņu spēka. Tas bija maz, salīdzinot ar Herkimeras milzīgajiem zaudējumiem, taču indiāņiem, kas nebija pieraduši pie zaudējumiem, tas bija smags trieciens. Viņi zaudēja ne tikai daudzus karotājus, bet arī gandrīz visu savu laupījumu un pārtiku.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
* Dieffenbacher, Jane W; Herkimer County Historical Society (2002). Herkimer County: Valley Towns. Charleston, SC: Arcadia Publishing. ISBN 978-0-7385-0977-8. OCLC 50147332.
* Kenney, Alice P (1975). Stubborn for Liberty: The Dutch in New York. Syracuse, New York: Syracuse University Press. ISBN 0-8156-0113-1.
* Ketchum, Richard M (1997). Saratoga: Turning Point of America's Revolutionary War. New York: Henry Holt. ISBN 978-0-8050-6123-9. OCLC 41397623.
* &quot;National Register Information System&quot;. National Register of Historic Places. National Park Service. January 23, 2007.
* &quot;Oriskany Battlefield&quot;. National Historic Landmark summary listing. National Park Service. September 11, 2007. Archived from the original on June 5, 2011. Retrieved December 8, 2009.
* &quot;Oriskany&quot;. Dictionary of American Naval Fighting Ships. Navy Department, Naval History and Heritage Command. Retrieved December 7, 2009.
* Nickerson, Hoffman (1967) [1928]. The Turning Point of the Revolution. Port Washington, New York: Kennikat. OCLC 549809.
* Stone, William Leete (1865) [1838]. Life of Joseph Brant. Albany, New York: J. Monsell. OCLC 3509591.
* Watt, Gavin K (2002). Rebellion in the Mohawk Valley: The St. Leger Expedition of 1777. Toronto: Dundurn. ISBN 1-55002-376-4. OCLC 49305965.
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Battle of Oriskany}}
*[http://www.royalyorkers.ca/ The King's Royal Regiment of New York]
*[https://web.archive.org/web/20090531145432/http://www.nps.gov/history/nr/twhp/wwwlps/lessons/79oriskany/79oriskany.htm ''The Battle of Oriskany: &quot;Blood Shed a Stream Running Down&quot;,'' a National Park Service Teaching with Historic Places (TwHP) lesson plan]

{{vēsture-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}


[[Kategorija:1777. gads]]
[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]]</text>
      <sha1>out7tppvw028xpnciib6ymk2upa8ac8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468558</id>
      <parentid>4468556</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:49:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18582" sha1="0gdeldnfby5zwl2xljv324qdiq2qf72" xml:space="preserve">{{Infobox military conflict
|conflict    = Oriskani kauja
|partof      = [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] un [[Saratogas kampaņa]]s 
|image       = Herkimer at oriskany.jpg
|caption     = ''Herkimers Oriskani kaujas laikā'' &lt;br /&gt; [[Frederiks Kofejs Jons|Frederika Kofeja Jona]] glezna, ap 1901.&lt;ref name=&quot;Dieffenbacher12&quot;&gt;Dieffenbacher, p. 12&lt;/ref&gt;
|date        = {{dat|1777|8|6}}
|place       = netālu no [[Oriskani]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]]
|coordinates = {{coord|43|10|38|N|75|22|10|W|region:US-NY_type:event|display=inline,title}}
|result      = Britu uzvara
|combatant1  = {{flagicon|United States|1777}} [[ASV]] &lt;br /&gt; [[Oneida]]s
|combatant2  = [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Lielbritānijas Karaliste]] &lt;br /&gt; {{flagicon image|Flag of Hesse.svg}} [[Hesene-Hānava]] &lt;br /&gt; [[Mohauki]] &lt;br /&gt; [[Senekas]] &lt;br /&gt;[[Kajuga]] &lt;br /&gt;[[Onondaga]] &lt;br /&gt; [[Misisaugi]]
|commander1   = {{flagicon|United States|1777}} [[Nikolass Herkimers]] ([[Kritis kaujā|DOW]]) &lt;br /&gt; {{flagicon|United States|1777}} [[Pīters Gensvērts]]&lt;br /&gt; {{flagicon|United States|1777}} [[Luiss Kuks (mohauks)|Luiss Kuks]]
|commander2   = [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Sers Džons Džonsons]] &lt;br /&gt; [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Džons Batlers]] &lt;br /&gt; [[Džozefs Brants]] &lt;br /&gt; [[Kukurūzas stādītājs]] &lt;br /&gt;[[Saienkerata]]
|strength1    = 640–720 zemessargi &lt;br /&gt; 60–100 Oneidas karotāji&lt;ref name=&quot;GlatthaarUSStrength&quot;&gt;Figures obtained from [[#Glatthaar|Glatthaar (2006)]], pp. 160, 356. He notes on p. 356 that 10–20% of Herkimer's column falls out before reaching the battlefield. The Oneida figures are his estimate, based in part on oral tradition, and include at least one [[Mohawk people|Mohawk]], Louis Atayataronghta (see battle description for quote).&lt;/ref&gt;
|strength2    = 500 karavīri un indiāņi
|casualties1  = 385 nogalināti &lt;br /&gt; 50 ievainoti &lt;br /&gt; 30 sagūstīti&lt;ref name=&quot;Watt316_20&quot;&gt;[[#Watt|Watt (2002)]] pp. 316–320&lt;/ref&gt;
|casualties2  = 7 karavīri nogalināti &lt;br /&gt; 21 karavīri ievainoti, pazuduši, vai sagūstīti &lt;br /&gt; 65 indiāņi nogalināti vai ievainoti&lt;ref name=&quot;Watt194&quot;&gt;[[#Watt|Watt (2002)]], p. 194&lt;/ref&gt;
|campaignbox  = 
}}
'''Oriskani kauja''' ({{val|en|Battle of Oriskany}}) bija [[Saratogas kampaņa]]s [[kauja]] [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā, kas notika 1777. gada 6. augustā. Tajā dienā amerikāņu lojālistu spēki un vairāki simti [[irokēzi|irokēzu]] indiāņu uzbruka [[Kontinentālā armija|amerikāņu armijas]] vienībai, kas bija ceļā uz aplenktā [[Stenviksa forta aplenkums|Stenviksa forta atbrīvošanu]]. Lielākā daļa kaujas dalībnieku bija amerikāņi: &quot;patrioti&quot; un to sabiedrotie Oneida cilts indiāņi cīnījās pret britu karali atbalstošos lojalistus un irokēzus. Amerikāņu &quot;patriotu&quot; spēkos bija aptuveni 800 Traionas apgabala milicijas karavīri, kurus atbalstīja aptuveni 60 Oneida indiāņi. Viņiem uzbruka aptuveni 10 kilometru attālumā no Stenviksa forta netālu no Oriskani, Oneida indiāņu apmetnes. Patrioti cieta smagus zaudējumus, un ģenerālis [[Nikolass Herkimers]] tika nopietni ievainots, taču viņš saglabāja augstasinību un izveidoja atlikušās savas vienības aizsardzības pozīcijās. Tikmēr Stenviksa forta garnizons izlauzās un nodedzināja indiāņu nometni, kas pamudināja indiāņus pamest lojālistu armiju.

Kauja izraisīja ilgstošu naidīgumu starp Oneida indiāņiem un viņu pretiniekiem kaujā — Seneku un Mohauku indiāņiem —, kā arī starp kolonistiem un lojālistiem.
== Priekšvēsture ==
[[File:Joseph Thayendaneken, The Mohawk Chief, 1776.jpg|thumb|Džozefs Brants, Mohauku virsaitis, 1776.]]
1777. gada vasarā britu armija ģenerāļa Džona Bergoina vadībā virzījās no [[Kanāda]]s uz [[Olbani]] pilsētu, savukārt neliela vienība brigādes ģenerāļa Berimora Sentledžera vadībā virzījās no [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] pa Mohaukas upes ieleju uz Olbani. Gan karalis, gan valsts sekretārs lords Džordžs Džermeins uzskatīja Sentledžera virzību par būtisku kopējās kampaņas elementu. Tomēr Sentlegēra spēkiem bija divi trūkumi: liels neuzticamu Kanādas milicijas spēku īpatsvars un liels indiāņu kontingents, kas bija pārliecināti, ka kampaņa būs viegla un ar labām izredzēm iegūt kara laupījumu. 1777. gada 26. jūnijā Sentledžers pameta savu nometni netālu no [[Monreāla]]s, un devās augšup pa [[Sentlorensa|Sentlorensas upi]] un apstājās pie ieejas Ontārio ezerā. Vienīgais iespējamais šķērslis bija Stenviksa forts, kas kontrolēja ceļu no Ontario uz Olbani. Sentledžers nosūtīja izlūkošanas vienību, kas ziņoja, ka amerikāņi aktīvi strādā pie [[Nocietinājums|forta]] nostiprināšanas. Tas satrauca Sentledžeru, kuram trūka aplenkuma ieroču, taču viņš šaubījās par informācijas patiesumu un nolēma turpināt maršu.

17. jūlijā kļuva zināmas ziņas par Tikonderogas forta ieņemšanu, tāpēc Sentledžers atsāka savu gājienu, šķērsoja Oneidas ezeru un 3. augustā tuvojās fortam. Tas bija koka, [[nocietinājumu bastionu sistēma|bastionēts]] forts, kura garnizonu veidoja 750 vīru pulkveža Pītera Gensvērta vadībā. Sentledžers pieprasīja forta padošanos, bet saņēma atteikumu. Tas nozīmēja, ka gaidāma ilga tā aplenkšana, un ātra pieeja Olbani nebūtu iespējama. Tad Sentledžers sāka Stenviksas forta aplenkumu. Viņš uzcēla nometni 1000 metru attālumā no forta un uzbūvēja trīs baterijas pa trim lielgabaliem katrā 600 metru attālumā uz ziemeļaustrumiem no forta.

Ziņas par britu Sentlegēra armijas parādīšanos Oneidas ezera rajonā sasniedza Traionas apgabalu, tāpēc ģenerālis Nikolass Herkimers (apgabala milicijas komandieris) steidzami izsauca vietējo miliciju. Uz viņa aicinājumu atsaucās ne tikai milicija, bet arī apgabala Sabiedrības drošības komitejas locekļi, kas iestājās kā brīvprātīgie un virsnieki. Pulcēšanās vieta bija Deitonas fortā, 32 jūdžu attālumā no Stenviksa forta. Herkimeram izdevās savākt 800 vīrus, kurus viņš sadalīja četros pulkos pa 175 vīriem katrā, nosaucot tos pēc vietām, no kurām viņi ieradās: &quot;Pfalz&quot;, &quot;Kanhoharie&quot;, &quot;Mohawk&quot; un &quot;German Flatts&quot;. Viņš vēlējās gaidīt, kamēr ieradīsies papildu rotas, bet viņa vienība, kas sastāvēja no zemniekiem un kurai trūka disciplīnas, pieprasīja tūlītēju uzbrukumu fortam. 5. augusta vakarā viņš ieradās Oriskā jeb Oriskani ciematā.

Herkimers plānoja uzbrukt ienaidniekam pie forta vienlaikus ar uzbrukumu no tā iekšpuses, tāpēc 6. augusta naktī viņš nosūtīja ziņnesi uz fortu, pieprasot izdarīt trīs lielgabalu šāvienus, lai signalizētu, ka viņa ziņa ir saņemta. Tajā naktī signāls netika saņemts, un Herkimers gaidīja līdz rītam, bet joprojām nebija dzirdams neviens signāls. Piesardzīgais Herkimers nolēma gaidīt signālu, taču viņa vienības virsnieki apsūdzēja viņu gļēvulībā un uzstāja, ka jāturpina marš uz fortu.

Indiāņu spēkus, kas aplenca Stenviksa fortu, komandēja virsaitis [[Džozefs Brants]]. Viņa māsa Mollija dzīvoja Mohaukas upes ielejā un bija lieciniece Herkimera sagatavošanās darbiem. Viņa nekavējoties uzrakstīja vēstuli savam brālim, kas tika piegādāta Brantam 5. augusta vakarā. Vēstulē bija sīki aprakstīts Herkimera spēku sastāvs un organizācija. Brants nekavējoties parādīja vēstuli Sentledžeram. Viņam nebija regulārā karaspēka, kas bija aizņemts ar ceļa būvniecību, tāpēc viņš nosūtīja tikai 80 eiropiešus un visus indiāņus brigādes ģenerāļa Džona Džonsona vadībā, lai pārtvertu Herkimeru. Eiropas kontingentu galvenokārt veidoja karavīri no Karaliskā Ņujorkas pulka. Šajos spēkos gandrīz nebija regulārā karaspēka karavīru, taču tā komandieri Brants un Džonsons labi pārzināja šo apgabalu. No Mollijas vēstules viņi zināja precīzu Herkimera kolonnas lielumu un zināja, ka viņi plāno apstāties Oriskani.

Brants ierosināja sarīkot slazdu un pārsteiguma uzbrukumu Herkimera kolonnai, taču Džonsons iebilda tam. Viņš saprata, ka abas armijas galvenokārt sastāvēja no Mohaukas ielejas iedzīvotājiem, un sīva cīņa starp kaimiņiem varētu izraisīt konfliktu, kas ieilgtu paaudzēm ilgi. Viņš ierosināja tikties ar amerikāņu zemessardzi un pārliecināt to izklīst. Taču Herkimera virzība uz priekšu radīja nopietnus draudus, tāpēc Sentledžers nostājās Branta pusē un viņam tika uzdots izstrādāt jaunu uzbrukuma plānu. Brants zināja, ka Herkimers vadīs savus spēkus pa Olbani-Stenviksas ceļu gar Mohaukas upi. Vienā brīdī ceļš gāja cauri pacēlumam, ko veidoja divas dziļas ieplakas. Brants nolēma uzbrukt, kad kolonnas priekšgals šķērsos rietumu ieplaku, bet kolonnas aste joprojām atrodās austrumu ieplakā. Eiropas kontingentam tika pavēlēts bloķēt ceļu uz rietumiem. Precīzs Branta un Džonsona rīcībā esošo vīru skaits nav zināms, taču tiek lēsts, ka viņu bija apmēram 700.
== Kauja ==
Strīds ar viņa virsniekiem pirms marša uz fortu ietekmēja Herkimera noskaņojumu, jo viņš nebija rūpīgi organizējis savu kolonnu. Oneida indiāņiem vajadzēja būt izmantotiem frontes un flangu aizsardzībai, bet tā vietā viņi bija novietoti kolonnas vidū, 4. pulka (German Flatts) priekšā, ar kura karavīriem viņiem bija labas attiecības. Kolonnu vadīja pulkveža Koksa 1. pulks, kam sekoja 2. pulks, tad indiāņi, Herkimers un viņa štābs, tad Belindžera 4. pulks un visbeidzot Fiskera 3. pulks, kas sadalīts divās vienībās, lai apsargātu apgādes vezumus. Koksa pulka novietošana kolonnas priekšgalā arī bija kļūda. Belindžerara pulks, kas bija disciplinētāks un labāk saskaņots ar Oneida indiāņiem, tur būtu bijis labāk izmantots. Kad Koksa pulks ap pulksten 10:00 sāka tuvoties rietumu zemienēm, Kokss nosūtīja 20 vīru vienību kā priekšējo apsardzi. Šie vīri pamanīja nelielu strautu un, nekavējoties aizmirstot par disciplīnu, steidzās pēc ūdens. Arī Džonsona vadītie lojālisti aizmirsa disciplīnu: viens no viņiem zaudēja savaldību un izšāva uz amerikāņu priekšējo vienību, tūlīt arī pārējie atklāja uguni. Priekšējā vienība tika gandrīz nekavējoties iznīcināta. Starp kritušajiem bija arī viens no Oneida virsaišiem, Tomass Spensers.

Kauja negāja gluži tā, kā Džonsons bija cerējis, taču pārsteiguma uzbrukuma ietekme bija nozīmīga: slikti apmācītie amerikāņu milicijas karavīri nekavējoties tika dezorientēti. Pat viņu [[muskete]]s vēl nebija pielādētas, viņiem soļojot. Pulkvedis Ebenezers Kokss, sava pulka priekšgalā, mēģināja atjaunot kārtību, bet tika nāvējoši ievainots. Pats Herkimers devās uz kolonnas priekšgalu, bet guva smagu lodes brūci kreisajā kājā. Viņa zirgs gāja bojā, krītot un piespiežot jātnieku pie zemes. Vairākiem vīriem izdevās viņu ievilkt mežā ceļa ziemeļu pusē un pārsiet viņam kāju. Šajā brīdī mohauki uzbruka Fiskera pulkam pie apgādes vezumiem un gandrīz nekavējoties tos sakāva. Fiskera milicija pameta vezumus un aizbēga pa ceļu uz austrumiem. Tur Mohauki viņus panāca, nogalinot un noskalpējot. Visi apgādes rati nonāca indiāņu rokās, lai gan viņiem neizdevās pilnībā nogriezt ienaidnieka bēgšanas ceļu.

Kauja, kurā indiāņi cīnījās pret indiāņiem un amerikāņi pret amerikāņiem, bija ārkārtīgi sīva. Daži Herkimera vīri mēģināja padoties, bet indiāņi nogalināja arī viņus. Patriotiem nebija citas izvēles kā cīnīties līdz nāvei. Kāds Oneidas indiānis nokāva deviņus mohaukus, pirms pats tika nogalināts. Šādā situācijā Herkimers saglabāja mieru, neskatoties uz nopietno ievainojumu. Viņš bija atbalstījies pret koku ceļa ziemeļu pusē, tuvāk austrumu zemienei, un no šīs pozīcijas viņš vadīja kauju. Viņš mierīgi un pārliecināti deva pavēles un pakāpeniski spēja sapulcināt izdzīvojušos amerikāņu milicijas vīrus zemienē un formēt tos, kopā aptuveni 300 vīrus, perimetra aizsardzībai. Viņi mēģināja komandieri iznest no kaujas lauka, bet viņš teica: &quot;Nē! Es palikšu pretī ienaidniekam!&quot; Kopš kaujas sākuma bija pagājusi tikai pusstunda, un viņš jau bija zaudējis pusi savas vienības. Ar vienu vai diviem veiksmīgiem uzbrukumiem lojālisti būtu varējuši pilnībā pieveikt amerikāņu miliciju. Džonsons to saprata un iesaistīja uzbrukumā savu Ņujorkas pulku, taču pēc īsas tuvcīņas lojālisti tika atdzīti.

Kauja ieilga, un tas sāka ietekmēt indiāņu karotāju morāli. Tradicionāli viņi pieturējās pie ātras uzbrukuma un atkāpšanās taktikas, jo ar nelielu karotāju skaitu nevarēja atļauties lielus zaudējumus. Pieaugot zaudējumiem, indiāņi abās pusēs sāka bēgt no kaujas lauka. Atlikušie piedāvāja Džonsonam un Brantam izvēlēties vai nu ātri pieveikt ienaidnieku, vai atkāpties uz fortu. Džonsons saprata, ka var zaudēt kontroli pār indiāņiem un ienaidnieks aizbēgs, tāpēc viņš jāja uz fortu pēc pastiprinājumiem. Tajā brīdī sākās spēcīga lietusgāze, un kauja uz stundu apstājās. Sentledžers, uzzinot par notiekošo, nosūtīja uz kaujas lauku vēl 75 vīrus.
=== Vileta uzbrukums ===
[[File:Marinus Willett MET DT2936.jpg|thumb|Pulkvedis Marinus Vilets, 1791|left]]
Kamēr norisinājās kauja, patriotu ģenerālis Gensvērts sapulcināja 250 vīrus, lai dotos viņam pretī. Pēc Herkimera lūguma tika izšauta trīskārša lielgabalu zalve. Tas notika ap pulksten 13:00, kad sākās spēcīgas lietusgāzes. Šī lietusgāze aizkavēja uzbrukumu, tāpēc tikai pulksten 14:00 vienība pameta fortu pulkveža Marinusa Vileta vadībā. Vilets devās uz dienvidiem no forta un nekavējoties atklāja pamestu indiāņu nometni, kurā atradās viss viņu īpašums, daži karotāji, sievietes un bērni. Vilets pavēlēja nometni nodedzināt, savācot visu vērtīgo no nometnes. Vairāki indiāņi tika nogalināti, četri lojālisti tika sagūstīti un tika nozagts daudz noderīga īpašuma, tostarp daudzi dokumenti un pieci karogi. Vilets bija spiests atteikties no saviem plāniem, atcelt gājienu, lai pievienotos Herkimeram, un atgriezties fortā ar visu sagrābto laupījumu. Šajā uzbrukumā viņš nezaudēja nevienu vīru.

Tikai no ieslodzīto pratināšanas Gensvērts un Vilets uzzināja, ka Herkimers tika iedzīts slazdā. Tika nolemts, ka došanās palīgā Herkimeram ir pārāk bīstama. Vēsturnieks Kevins Vedls rakstīja, ka Vileta reids Herkimeram bija izdevīgāks nekā tad, ja Vilets patiešām būtu devies viņam palīgā. Baumas par uzbrukumu nometnei ātri sasniedza indiāņus, kuri tajā laikā, pēc lietus pārtraukšanās, atkal iesaistījās cīņā ar Herkimera vienību. Kad baumas apstiprinājās, indiāņi viens pēc otra sāka pamest kaujas lauku un atgriezties savā nometnē. Ap pulksten 15:00 Džonsons saprata, ka viņam ir jāpārtrauc kauja vai jāzaudē savi indiāņi. Viņš nolēma veikt pēdējo uzbrukumu. Viņš pavēlēja saviem vīriem apgriezt kamzoļus uz otru pusi, ar balto oderi uz āru, lai tie atgādinātu Kontinentālās armijas formas tērpus, un nosūtīja viņus kolonnā uz Herkimera pozīcijām. Šis triks gandrīz nostrādāja, bet pēdējā brīdī milicijas karavīri atpazina maldināšanu un atklāja uguni uz kolonnu gandrīz no tuvas distances. Šis bija pēdējais britu uzbrukums, līdz indiāņi pameta Džonsonu, kurš bija spiests savākt savus vīrus un atgriezties nometnē.
== Iznākums ==
[[File:Herkimer monument.jpg|thumb|Piemineklis, kas iezīmē koka atrašanās vietu, pie kura tika aizvests Herkimers]]
Oriskani kauja ilga piecas vai sešas stundas un bija Neatkarības kara asiņainākā kauja, ņemot vērā iesaistīto karavīru skaitu. Patrioti zaudēja aptuveni 500 nogalinātus, ievainotus un sagūstītus vīrus (160 no viņiem krita), kas ir aptuveni 62% no viņu spēka. Amerikāņu komandieris kaujā Nikolass Herkimers nomira no gūtajām brūcēm 10 dienas pēc kaujas. Herkimeras apgabals Ņujorkā tika nosaukts viņam par godu.

Lojālisti un indiāņi zaudēja 70 vīrus jeb 15% no viņu spēka. Tas bija maz, salīdzinot ar Herkimeras milzīgajiem zaudējumiem, taču indiāņiem, kas nebija pieraduši pie zaudējumiem, tas bija smags trieciens. Viņi zaudēja ne tikai daudzus karotājus, bet arī gandrīz visu savu laupījumu un pārtiku.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
* Dieffenbacher, Jane W; Herkimer County Historical Society (2002). Herkimer County: Valley Towns. Charleston, SC: Arcadia Publishing. ISBN 978-0-7385-0977-8. OCLC 50147332.
* Kenney, Alice P (1975). Stubborn for Liberty: The Dutch in New York. Syracuse, New York: Syracuse University Press. ISBN 0-8156-0113-1.
* Ketchum, Richard M (1997). Saratoga: Turning Point of America's Revolutionary War. New York: Henry Holt. ISBN 978-0-8050-6123-9. OCLC 41397623.
* &quot;National Register Information System&quot;. National Register of Historic Places. National Park Service. January 23, 2007.
* &quot;Oriskany Battlefield&quot;. National Historic Landmark summary listing. National Park Service. September 11, 2007. Archived from the original on June 5, 2011. Retrieved December 8, 2009.
* &quot;Oriskany&quot;. Dictionary of American Naval Fighting Ships. Navy Department, Naval History and Heritage Command. Retrieved December 7, 2009.
* Nickerson, Hoffman (1967) [1928]. The Turning Point of the Revolution. Port Washington, New York: Kennikat. OCLC 549809.
* Stone, William Leete (1865) [1838]. Life of Joseph Brant. Albany, New York: J. Monsell. OCLC 3509591.
* Watt, Gavin K (2002). Rebellion in the Mohawk Valley: The St. Leger Expedition of 1777. Toronto: Dundurn. ISBN 1-55002-376-4. OCLC 49305965.
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Battle of Oriskany}}
*[http://www.royalyorkers.ca/ The King's Royal Regiment of New York]
*[https://web.archive.org/web/20090531145432/http://www.nps.gov/history/nr/twhp/wwwlps/lessons/79oriskany/79oriskany.htm ''The Battle of Oriskany: &quot;Blood Shed a Stream Running Down&quot;,'' a National Park Service Teaching with Historic Places (TwHP) lesson plan]

{{vēsture-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}


[[Kategorija:1777. gads]]
[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]]</text>
      <sha1>0gdeldnfby5zwl2xljv324qdiq2qf72</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labinkira</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631966</id>
    <revision>
      <id>4468778</id>
      <parentid>4468531</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:33:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Jakutija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4468778</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3370" sha1="r7dgindgkay71xzk542zt35rf7apwkn" xml:space="preserve">{{Ezera infokaste
| ezers        = Labinkira
| attēls       = Лабынкыр, вид с южного берега.jpg
| paraksts     = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| vieta        = {{RUS}}
| vieta2       = {{flagicon image|Flag of Sakha.svg}} [[Saha]]
| vieta3       = &lt;!-- pagasts; ja vairāki, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot;  --&gt;
| map          = Jakutija#Krievija
| plat_d= 62 | plat_m= 29 | plat_s= 50 | plat_NS=N 
| gar_d= 143 | gar_m= 36 | gar_s= 25 | gar_EW=E
| platība      = &lt;!-- tikai skatli; km² --&gt;
| platība_ha   = &lt;!-- tikai skatli; ha --&gt;
| garums       = &lt;!-- tikai skatli; km --&gt;
| platums      = &lt;!-- tikai skatli; km --&gt;
| Vid_dziļums  = &lt;!-- tikai skatli; m --&gt;
| Max_dziļums  = &lt;!-- tikai skatli; m --&gt;
| tilpums      = &lt;!-- tikai skatli; kubikkilometros --&gt;
| tilpums_m3   = &lt;!-- tikai skatli; kubikmetros --&gt;
| augstums_vjl = &lt;!-- tikai skatli --&gt;
| izteka       = &lt;!-- iztekošās upes nosaukums: [[Engure (upe)|Engure]] --&gt;
| baseins      = &lt;!-- platība km²; tikai skatli --&gt;
| lielbaseins  = &lt;!-- lielbaseina upes nosaukumu ģenitīvā: [[Daugava]]s --&gt;
| debits       = 
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| pilsētas     = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| citas_daļas  = &lt;!-- citas infokastes, to daļas --&gt;
}}

'''Labinkira''' ({{val|sah|Лабыҥкыр}}, {{val|ru|Лабынкыр}}) ir attāls kalnu [[ezers]] Krievijas Federācijas [[Saha|Sahas Republikā]] (Jakutijā), [[Oimjakona]]s rajonā [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]]. Tas atrodas [[Oimjakonas augstiene|Oimjakonas augstienē]] starp [[Indigirka]]s un [[Kolima (upe)|Kolimas]] upju baseiniem aptuveni 1020 metru virs jūras līmeņa, vienā no aukstākajiem apdzīvotajiem reģioniem pasaulē, ko bieži dēvē par Ziemeļu puslodes [[auksuma pols|aukstuma pola]] zonu. Ezers ir pazīstams ar savu nomaļo novietojumu, dzidro ūdeni, ievērojamo dziļumu un skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem. Zinātniskajā literatūrā Labinkira raksturota kā īpaši auksts [[ligotrofija|ultraoligotrofisks]] ezers. Pētījumi liecina, ka tas ir aizsalis aptuveni 240 dienas gadā, ūdens caurredzamība sasniedz apmēram 10 metrus, bet maksimālais dziļums pārsniedz 60 metrus. Vienlaikus ezers izceļas ar neparastām hidroloģiskām īpašībām — neraugoties uz ļoti zemajām ziemas temperatūrām, tas dažkārt neaizsalst pilnībā vai aizsalst vēlāk nekā apkārtējās ūdenstilpes, kas piesaistījis zinātnieku interesi par tā ģeoloģiskajām un fizikālajām īpatnībām.

Plašāku pazīstamību Labinkira ieguvusi [[jakuti|jakutu]] folklorā un populārajā kultūrā saistībā ar leģendām par tā saukto “[[Labinkiras velns|Labinkiras velnu]]” — noslēpumainu radījumu, kas it kā dzīvojot ezera dziļumos. Šie nostāsti bieži tiek salīdzināti ar citu pasaules “[[ezeru briesmonis|ezera briesmoņu]]” tradīcijām, piemēram, [[Lohnesa ezera briesmonis|Lohnesas briesmoņa]] leģendu [[Skotija|Skotijā]]. Leģendas par neparasto radījumu piesaistījušas gan mediju, gan pētnieku ekspedīciju uzmanību un kļuvušas par nozīmīgu Jakutijas reģionālās folkloras daļu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas ezeri]]
[[Kategorija:Jakutija]]</text>
      <sha1>r7dgindgkay71xzk542zt35rf7apwkn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diānlepīnes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631969</id>
    <revision>
      <id>4468548</id>
      <timestamp>2026-05-15T12:36:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |        attēls =  | att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā) |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi  |      klase_lv = Bruņuzivis |    apakšklase = Antiarchi  | apakšklase_lv...</comment>
      <origin>4468548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2800" sha1="f3p3x5zbjl73m86msvs35vwgjinvfcp" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = 
| att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Dianolepīdes
|   apakšdzimta = Dianolepidinae
|apakšdzimta_lv = Diānlepīnes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Dianolepidinae &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Diānlepīnes''' (''Dianolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] apakšdzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo apakdzimtu 1983. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs Džons Longs. Šīs apakšdzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]] [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kirgizstāna]]).

== Aprasts ==
Diānlepīnes bija [[zivis]] ar trapecveidīgas vai sešstūrveidīgas formas galvas vairogu un augstu ķermeņa bruņu ar mediālu muguras dzelksni vai ķīli. Galvas vairoga un ķermeņa bruņas slīpās bedrīšu vagas var būt attīstītas dažādā pakāpē.

=== Salīdzinājums ===
Diānlepīnes atšķiras no [[Tenizolepīnes|tenizolepīnēm]] (''Tenizolepidinae'') ar augstu ķermeņa bruņu un augstu mediodorsālu dzelksni, kā arī ar garām slīpajām bedrīšu vagām uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas (izņemot ''[[Ningxialepis]]'').&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128-1129. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Diānlepīņu sistemātika:
* apakšdzimta: '''''Dianolepidinae''''' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Dianolepis]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Dianolepis liui]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' &lt;small&gt;Zhang et Liu, 1991&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Jiangxilepis longibrachius]]'' &lt;small&gt;Zhang and Liu, 1991&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' &lt;small&gt;Jia et al., 2010&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Ningxialepis spinosa]]'' &lt;small&gt;Jia et al., 2010&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>f3p3x5zbjl73m86msvs35vwgjinvfcp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468551</id>
      <parentid>4468548</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:39:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2844" sha1="1n1q4klq12dih0g3z40pckxtzohvieq" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = 
| att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Dianolepīdes
|   apakšdzimta = Dianolepidinae
|apakšdzimta_lv = Diānlepīnes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Dianolepidinae &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Diānlepīnes''' (''Dianolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] apakšdzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo apakdzimtu 1983. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs Džons Longs. Šīs apakšdzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]] [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kirgizstāna]]).

== Aprasts ==
Diānlepīnes bija [[zivis]] ar trapecveidīgas vai sešstūrveidīgas formas [[Galvas vairogs|galvas vairogu]] un augstu [[Ķermeņa bruņa|ķermeņa bruņu]] ar mediālu muguras dzelksni vai ķīli. Galvas vairoga un ķermeņa bruņas [[slīpās bedrīšu vagas]] var būt dažādā pakāpē attīstītas.

=== Salīdzinājums ===
Diānlepīnes atšķiras no [[Tenizolepīnes|tenizolepīnēm]] (''Tenizolepidinae'') ar augstu ķermeņa bruņu un augstu mediodorsālu dzelksni, kā arī ar garām slīpajām bedrīšu vagām uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas (izņemot ''[[Ningxialepis]]'').&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128-1129. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Diānlepīņu sistemātika:
* apakšdzimta: '''''Dianolepidinae''''' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Dianolepis]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Dianolepis liui]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' &lt;small&gt;Zhang et Liu, 1991&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Jiangxilepis longibrachius]]'' &lt;small&gt;Zhang and Liu, 1991&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' &lt;small&gt;Jia et al., 2010&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Ningxialepis spinosa]]'' &lt;small&gt;Jia et al., 2010&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>1n1q4klq12dih0g3z40pckxtzohvieq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468554</id>
      <parentid>4468551</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:46:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2938" sha1="mi0nlrt9r67vndeaz1dsj3ph0vuzg9j" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 290px
|    att_izmērs = 290px
|        attēls = Kirgisolepis karabaltaensis rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Diānlepīnes ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' rekonstrukcija (sānskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Dianolepīdes
|   apakšdzimta = Dianolepidinae
|apakšdzimta_lv = Diānlepīnes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Dianolepidinae &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Diānlepīnes''' (''Dianolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] apakšdzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo apakdzimtu 1983. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs Džons Longs. Šīs apakšdzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]] [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kirgizstāna]]).

== Aprasts ==
Diānlepīnes bija [[zivis]] ar trapecveidīgas vai sešstūrveidīgas formas [[Galvas vairogs|galvas vairogu]] un augstu [[Ķermeņa bruņa|ķermeņa bruņu]] ar mediālu muguras dzelksni vai ķīli. Galvas vairoga un ķermeņa bruņas [[slīpās bedrīšu vagas]] var būt dažādā pakāpē attīstītas.

=== Salīdzinājums ===
Diānlepīnes atšķiras no [[Tenizolepīnes|tenizolepīnēm]] (''Tenizolepidinae'') ar augstu ķermeņa bruņu un augstu mediodorsālu dzelksni, kā arī ar garām slīpajām bedrīšu vagām uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas (izņemot ''[[Ningxialepis]]'').&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128-1129. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Diānlepīņu sistemātika:
* apakšdzimta: '''''Dianolepidinae''''' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Dianolepis]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Dianolepis liui]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' &lt;small&gt;Zhang et Liu, 1991&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Jiangxilepis longibrachius]]'' &lt;small&gt;Zhang and Liu, 1991&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' &lt;small&gt;Jia et al., 2010&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Ningxialepis spinosa]]'' &lt;small&gt;Jia et al., 2010&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>mi0nlrt9r67vndeaz1dsj3ph0vuzg9j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468567</id>
      <parentid>4468554</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:54:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2938" sha1="69a76vl3zkd3px8zdp3i9iicquw0y18" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 290px
|    att_izmērs = 290px
|        attēls = Kirgisolepis karabaltaensis rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Diānlepīnes ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' rekonstrukcija (sānskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Diānlepīdes
|   apakšdzimta = Dianolepidinae
|apakšdzimta_lv = Diānlepīnes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Dianolepidinae &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Diānlepīnes''' (''Dianolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] apakšdzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo apakdzimtu 1983. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs Džons Longs. Šīs apakšdzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]] [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kirgizstāna]]).

== Aprasts ==
Diānlepīnes bija [[zivis]] ar trapecveidīgas vai sešstūrveidīgas formas [[Galvas vairogs|galvas vairogu]] un augstu [[Ķermeņa bruņa|ķermeņa bruņu]] ar mediālu muguras dzelksni vai ķīli. Galvas vairoga un ķermeņa bruņas [[slīpās bedrīšu vagas]] var būt dažādā pakāpē attīstītas.

=== Salīdzinājums ===
Diānlepīnes atšķiras no [[Tenizolepīnes|tenizolepīnēm]] (''Tenizolepidinae'') ar augstu ķermeņa bruņu un augstu mediodorsālu dzelksni, kā arī ar garām slīpajām bedrīšu vagām uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas (izņemot ''[[Ningxialepis]]'').&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128-1129. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Diānlepīņu sistemātika:
* apakšdzimta: '''''Dianolepidinae''''' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Dianolepis]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Dianolepis liui]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' &lt;small&gt;Zhang et Liu, 1991&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Jiangxilepis longibrachius]]'' &lt;small&gt;Zhang and Liu, 1991&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' &lt;small&gt;Jia et al., 2010&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Ningxialepis spinosa]]'' &lt;small&gt;Jia et al., 2010&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>69a76vl3zkd3px8zdp3i9iicquw0y18</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468569</id>
      <parentid>4468567</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T12:58:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3072" sha1="mxc0h8cv0c79yb3q184dk6b2c0o94ca" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 290px
|    att_izmērs = 290px
|        attēls = Kirgisolepis karabaltaensis rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Diānlepīnes ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' rekonstrukcija (sānskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Diānlepīdes
|   apakšdzimta = Dianolepidinae
|apakšdzimta_lv = Diānlepīnes
|    iedalījums =
* {{TaksoSaite|Dianolepis}} †
* {{TaksoSaite|Jiangxilepis}} †
* {{TaksoSaite|Kirgisolepis}} †
* {{TaksoSaite|Ningxialepis}} †
|   kategorijas = nē
| binomial =Dianolepidinae &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Diānlepīnes''' (''Dianolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] apakšdzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo apakdzimtu 1983. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs Džons Longs. Šīs apakšdzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]] [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kirgizstāna]]).

== Aprasts ==
Diānlepīnes bija [[zivis]] ar trapecveidīgas vai sešstūrveidīgas formas [[Galvas vairogs|galvas vairogu]] un augstu [[Ķermeņa bruņa|ķermeņa bruņu]] ar mediālu muguras dzelksni vai ķīli. Galvas vairoga un ķermeņa bruņas [[slīpās bedrīšu vagas]] var būt dažādā pakāpē attīstītas.

=== Salīdzinājums ===
Diānlepīnes atšķiras no [[Tenizolepīnes|tenizolepīnēm]] (''Tenizolepidinae'') ar augstu ķermeņa bruņu un augstu mediodorsālu dzelksni, kā arī ar garām slīpajām bedrīšu vagām uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas (izņemot ''[[Ningxialepis]]'').&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128-1129. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Diānlepīņu sistemātika:
* apakšdzimta: '''''Dianolepidinae''''' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Dianolepis]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Dianolepis liui]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' &lt;small&gt;Zhang et Liu, 1991&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Jiangxilepis longibrachius]]'' &lt;small&gt;Zhang and Liu, 1991&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' &lt;small&gt;Jia et al., 2010&lt;/small&gt; †
::* suga: ''[[Ningxialepis spinosa]]'' &lt;small&gt;Jia et al., 2010&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>mxc0h8cv0c79yb3q184dk6b2c0o94ca</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dianolepidinae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631970</id>
    <redirect title="Diānlepīnes" />
    <revision>
      <id>4468550</id>
      <timestamp>2026-05-15T12:37:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Diānlepīnes]]</comment>
      <origin>4468550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="qzbahdkz0bz5w9lg95pysns1rl7vtke" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diānlepīnes]]</text>
      <sha1>qzbahdkz0bz5w9lg95pysns1rl7vtke</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Kirgisolepis karabaltaensis rekonstrukcija.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631971</id>
    <revision>
      <id>4468553</id>
      <timestamp>2026-05-15T12:43:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Kirgisolepis karabaltaensis rekonstrukcija sānskatā, pamatojoties uz &quot;Moloshnikov, S.V. (2012) Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia. Paleontol. J. 46, 1097–1196, Fig. 15.&quot;</comment>
      <origin>4468553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="281" sha1="r7qqs01v6wchfll5oivjswkgafwhbll" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Kirgisolepis karabaltaensis rekonstrukcija sānskatā, pamatojoties uz &quot;Moloshnikov, S.V. (2012) Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia. Paleontol. J. 46, 1097–1196, Fig. 15.&quot;
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0|Jānis U.}}</text>
      <sha1>r7qqs01v6wchfll5oivjswkgafwhbll</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diānlepīdes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631972</id>
    <revision>
      <id>4468559</id>
      <timestamp>2026-05-15T12:50:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste |        attēls = Tenizolepis rara.jpg | att_nosaukums = Diānlepīdes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā) |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi  |      klase_lv = Bruņuzivis |    apakšklase = Antiarchi  | apakš...</comment>
      <origin>4468559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3810" sha1="ejmtrff1v78dmo0mnk0ttaq76y5rq0m" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tenizolepis rara.jpg
| att_nosaukums = Diānlepīdes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Diānlepīdes
|    iedalījums =
* {{TaksoSaite|Dianolepidinae}} †
* {{TaksoSaite|Tenizolepidinae}} †
|   kategorijas = nē
| binomial =Dianolepididae &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt;
| sinonīmi= ''Dianolepidae''
}}
'''Diānlepīdes''' (''Dianolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 1983. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs Džons Longs. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] (iespējams, arī [[Apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Vjetnama]]).

== Aprasts ==
Diānlepīdes bija vidēja izmēra [[zivis]] ar horizontāli saplacinātu vai augstu ķermeņa bruņu. [[Galvas vairogs|Galvas vairogam]] [[aizpineālais kauls]] (''Pp'') robežojas ar [[Sānu kauls|sānu kauliem]] (''La''). [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kauli]] (''Pn'') robežojas ar [[Pakaļējais malas kauls|pakaļējiem malas kauliem]] (''Pmg'') anterolaterāli. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') ir ar šauru priekšējo daļu. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] 1. centrālais dorsalais kauls ir šaurs, izstiepts un saskaras ar 2. centrālo dorsālo kaulu. [[Ķermeņa bruņa]]s ventrālajā daļā ir attīstīts [[vidējais vēdera kauls]] (''MV'').

=== Salīdzinājums ===
Diānlepīdes atšķiras no [[Mikrobrahīdes|mikrobrahīdēm]] (''Microbrachiidae'') ar lielākiem bruņas izmēriem: mikrobrahīdēm bruņas garums sastāda 2–3 cm, bet dianolepīdēm — līdz 20 cm. Attiecīgi, atšķirīgi ir arī abu dzimtu galvas vairogu izmēri. No [[botriolepidīdi]]em tās krasi atšķiras ar aizpineālo kaulu, kas robežojas ar sānu kauliem, kā arī ar 1. un 2. centrāli-dorsālajiem kauliem krūšu spuras proksimālajā segmentā (izņemot ''[[Jiangxilepis]]''), kas ir šauri un gari. No [[Tubalepīdes|tubalepīdēm]] (''Tubalepididae'') tās atšķiras ar ''MV'' kaulu ķermeņa bruņas vēdera daļā un ar labi izteiktu anterolaterālu kontaktu starp ''Pn'' un ''Pmg'' kauliem.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Diānlepīžu sistemātika:
* dzimta: '''''Dianolepididae''''' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Dianolepidinae]]'' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Dianolepis]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' &lt;small&gt;Zhang et Liu, 1991&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' &lt;small&gt;Jia et al., 2010&lt;/small&gt; †
:* apakšdzimta: ''[[Tenizolepidinae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2012&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' &lt;small&gt;Malinovskaja, 1977&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' &lt;small&gt;Chang, 1965&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' &lt;small&gt;Long et al., 1990&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>ejmtrff1v78dmo0mnk0ttaq76y5rq0m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Labinkira</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631973</id>
    <revision>
      <id>4468563</id>
      <timestamp>2026-05-15T12:52:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4468563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="103" sha1="5hffb98t6vy3khb83qu6pcyi559rueu" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Treisijs
|valsts     = Krievija
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>5hffb98t6vy3khb83qu6pcyi559rueu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468780</id>
      <parentid>4468563</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:35:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4468780</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="122" sha1="srmoyoclufhlk2kj06xp7vxf8gaanpm" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Treisijs
|valsts     = Krievija
|valsts2    = Saha
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>srmoyoclufhlk2kj06xp7vxf8gaanpm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631974</id>
    <revision>
      <id>4468568</id>
      <timestamp>2026-05-15T12:54:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.  == A grupa == === {{Ih|USA}} === * Galvenais treneris: [[Dons Granato]] {| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot; ! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}} ! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}} ! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs ! width=&quot;250&quot; |Klubs |- | style=&quot;text-align:center;&quot; |1...</comment>
      <origin>4468568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55676" sha1="qxnx9m7m4uor03hy01x5s78tzmukcew" xml:space="preserve">Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Dons Granato]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Devins Kūlijs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Drū Komeso]]
|{{Flaga|ASV}} [[Rokfordas &quot;IceHogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |60
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džozefs Volls]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raiens Ufko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Milvoki &quot;Admirals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Meisons Lorei]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vills Borgens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vaijats Kaisers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raiens Lindgrēns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |67
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deklans Kārlails]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džastins Folks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |75
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Konors Kliftons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens Leonards]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeimss Heigenss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Mūrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomijs Novaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sems Lafertijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metjū Tkačuks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alekss Stīvess]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Hauards]]
|{{Flaga|ASV}} [[Beikersfīldas &quot;Condors&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metjū Olivers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Plante]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minnesota Duluth Bulldogs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mets Koronato]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pols Koters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Sasons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Denijs Nelsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Notre Dame Fighting Irish]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |86
|{{HOK-U}}
|[[Raikers Lī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Michigan State Spartans]]
|}
=== {{Ih|AUT}} ===

* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Florians Forauers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ate Tolvanens]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Hakls]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Štapelfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregors Bībers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Timo Nikls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksimiliāns Rēbernigs]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC VSV]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leons Vallners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Henriks Noibauers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Steinbach Black Wings Linz]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[HC Ambrì-Piotta]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ians Šercers]]
|{{Flaga|ASV}} [[RPI Engineers]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vincents Rērers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tims Harnišs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simeons Šivngers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Nisners]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leons Kolariks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Pīterboro &quot;Petes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|}

=== {{Ih|LAT}} ===

* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Mitens]]
|{{flaga|Slovākija}} [[HC Banská Bystrica]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alberts Šmits]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artūrs Andžāns]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sandis Vilmanis]]
|{{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Lapinskis]]
|{{flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Smirnovs]]
|{{flaga|Šveice}} [[EHC Kloten]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Buncis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Rungsted Ishockey Klub]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |97
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|}

=== {{Ih|GBR}} ===

* Galvenais treneris: [[Pīters Rasels]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mets Robsons]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Bens Baunss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lūkass Brains]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Liams Stīls]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steeldogs]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bredlijs Dženions]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Manchester Storm]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marks Ričardsons]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džošs Tetlovs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deivids Klementss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džozefs Haseldins]]
|{{Flaga|Slovēnija}} [[HK Olimpija]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Natenjels Halberts]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Brauns]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Guildford Flames]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Deiviss (hokejists)|Bens Deiviss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lahovics]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brets Perlīni]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Liams Kērks]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeks Hopkinss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sems Lains]]
|{{Flaga|ASV}} [[Colgate University]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kols Šudra]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džonijs Karans]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Dundee Stars]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Logans Neilsons]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olijs Beteridžs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |75
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Dauds]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Beilijs Hervuds]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Vollers]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Guildford Flames]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Keids Neilsons]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===

* Galvenais treneris: [[Anti Pennanens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Harri Seteri]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel-Bienne]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Justuss Annunens]]
|{{flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Korpisalo]]
|{{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olli Mēte]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Henri Jokiharju]]
|{{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Genève-Servette HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Mantipalo]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ville Heinola]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Urho Vākanainens]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jese Puljujervi]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Genève-Servette HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Lundels]]
|{{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Barkovs]]
|{{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merela]]
|{{flaga|Šveice}} [[SC Bern]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Janne Kuokanens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ātu Rati]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sakari Manninens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Genève-Servette HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saku Menalanens]]
|{{flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teuvo Tereveinens]]
|{{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lenni Hamēnaho]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

=== {{Ih|SUI}} ===

* Galvenais treneris: [[Jans Kadjē]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sandro Ešlimans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Svens Jungs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Berni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Eļi]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Romans Josi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Knaks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nino Nīderreiters]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pijs Suters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kelvins Tirkaufs]]
|{{Flaga|Šveice}} [[HC Lugano]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teo Rošets]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Atīlio Bjaska]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

* Galvenais treneris: [[Gergelijs Majorošs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Bence Baližs]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC (hokeja komanda)|Ferencvárosi TC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ādāms Vajs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Piráti Chomutov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Levente Hegedušs]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Fehérvár AV19]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marko Čolāks]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[DVTK Jegesmedvék]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bence Štipšics]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Fehérvár AV19]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rolands Kišs]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Fehérvár AV19]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žētēnijs Hadobāšs]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC (hokeja komanda)|Ferencvárosi TC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gabors Tornjai]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Újpesti TE]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Milāns Horvāts]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC (hokeja komanda)|Ferencvárosi TC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamāšs Ortenskis]]
|{{Flaga|Šveice}} [[EHC Winterthur]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žombors Garāts]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Domāns Songots]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bence Horvats]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jānošs Hāri]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Fehérvár AV19]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ištvāns Šofrons]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC (hokeja komanda)|Ferencvárosi TC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Krištofs Paps]]
|{{Flaga|ASV}} [[Norfolkas &quot;Admirals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vilmošs Gallo]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ištvāns Bartališs]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Fehérvár AV19]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ištvāns Terbočs]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Fehérvár AV19]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Čanāds Erdeli]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Fehérvár AV19]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtons Nemešs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bentley Falcons]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Čanāds Ravass]]
|{{Flaga|Rumānija}} [[Gyergyói HK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pēters Vince]]
|{{Flaga|Rumānija}} [[Gyergyói HK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Balāžs Šebēks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |88
|{{HOK-U}}
|[[Tamāšs Šārpātki]]
|{{Flaga|Rumānija}} [[Gyergyói HK]]
|}

=== {{Ih|GER}} ===

* Galvenais treneris: [[Harolds Kreiss]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Štetmers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[ERC Ingolstadt]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Filips Grūbauers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksimiliāns Francrebs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kajs Vismanis]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leons Gavanke]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Miks]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leons Hitls]]
|{{Flaga|Vācija}} [[ERC Ingolstadt]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fabio Vāgners]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Sinns]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |53
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Morics Zeiders]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Vēbers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksimiliāns Kastners]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Štefans Loibls]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Štraubingas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Krēmers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Fischtown Pinguins]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Ēls]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Eders]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Samanskis]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Manuels Vīderers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pārkers Tuomī]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Fischtown Pinguins]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marks Mihaeliss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Fišbuhs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kahūns]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |73
|{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reihels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |75
|{{HOK-U}}
|[[Samuels Dovs-Makfols]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |95
|{{HOK-U}}
|[[Frederiks Tifelss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|}

== B grupa ==
=== {{Ih|CZE}} ===

* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Josefs Korenārs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dominiks Pavlāts]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Kempnijs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jirži Tikāčeks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mareks Alšers]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Kladno]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Cibulka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Galvass]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matīāšs Melovskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtikas &quot;Comets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jirži Černohs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kubalīks]]
|{{Flaga|Šveice}} [[EV Zug]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaroslavs Hmelāržs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Kauts]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Blumels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihāls Kovaržčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Šveice}} [[EV Zug]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Tomāšeks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Färjestad BK]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Madss Segords]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Malte Setkovs]]
|{{flaga|Dānija}} [[Redovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kaspers Larsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Pustertal Wölfe]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Kērs]]
|{{flaga|Dānija}} [[Esbjerg Energy]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Storms]]
|{{flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|Somija}} [[Jiveskiles JYP]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ogords]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Šulcs]]
|{{flaga|Dānija}} [[Esbjerg Energy]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{flaga|Čehija}} [[Motor České Budějovice]]
|}

=== {{Ih|ITA}} ===

* Galvenais treneris: [[Juka Jalonens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeikobs Smits]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ducs d'Angers]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvide Fadāni]]
|{{Flaga|Šveice}} [[EHC Kloten]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pīters Spornbergers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[ERC Ingolstadt]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Karmīns Buono]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Gherdëina]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fils Pjetronīro]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregorio Džioss]]
|{{Flaga|Itālija}} [[Asiago Hockey 1935]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gabriels Nics]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Falcons Brixen]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |53
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Trivelato]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Švenningenes &quot;Wild Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Luka Dzanata]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Pustertal Wölfe]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dilans di Perna]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Bolzano]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alesandro Segafrēdo]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Mantenuto]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Bolzano]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mets Bredlijs]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Bolzano]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolass Saračīno]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Bolzano]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiss Mislijs]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Bolzano]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Mantingers]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Pustertal Wölfe]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomijs Purdellers]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Pustertal Wölfe]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristiāno Digjačinto]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Bolzano]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ivans Deluka]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Pustertal Wölfe]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |67
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matss Fraiklunds]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Pustertal Wölfe]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Dzaneti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[HC Lugano]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolo Mansueto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[HC Sierre]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomāso de Luka]]
|{{Flaga|Šveice}} [[HC Ambrì-Piotta]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luka Frigo]]
|{{Flaga|Itālija}} [[HC Bolzano]]
|}

=== {{Ih|CAN}} ===

* Galvenais treneris: [[Miša Donskovs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kems Talbo]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeks Ivankovics]]
|{{Flaga|ASV}} [[Mičiganas &quot;Wolverines&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džets Grīvss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dilans Demelo]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dentons Matejčuks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sems Dikinsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Evans Bušārs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dernels Nērss]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zeks Vaitklauds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pārkers Voterspūns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Morgans Railijs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Brauns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Tomass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Kozenss]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gabriels Vilardi]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marks Šeifele]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emits Finijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maklins Selebrīni]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Holovejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sidnijs Krosbijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens O'Railijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džons Tavaress]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Freizers Mintens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===

* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Šjerpens Arnkverns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Henriks Haukelands]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Štraubingas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Ēstbi]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adrians Sahruds Danielsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Kosastuls]]
|{{flaga|Norvēģija}} [[Frisk Asker Ishockey]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Hērrods]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīans Sūlbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Ēstrems Salstens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Djurgårdens IF]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emilio Petersens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Teksasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ēriksens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Färjestad BK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Berglunds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Elvsvēns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tinuss Luks Koblars]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Leksands IF]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eskilds Bake Olsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Linköpings HC]]
|}

=== {{Ih|SVK}} ===

* Galvenais treneris: [[Vladimirs Orzāgs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Adams Gajans]]
|{{Flaga|ASV}} [[Rokfordas &quot;IceHogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Eugens Rabčans]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HC '05 Banská Bystrica]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Meliško]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jozefs Kmecs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hendersonas &quot;Silver Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maksims Štrbāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ročesteras &quot;Americans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Ridera]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Františeks Gajdošs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Luka Radivojevičs]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Boston College Eagles]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HC Košice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Okuliars]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[FIlips Mešārs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Lavālas &quot;Rockets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Sīkora]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Mināriks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sebastiāns Čederle]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristiāns Pospīšils]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Kometa Brno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Liška]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Čerepovecas &quot;Severstal&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mareks Hrivīks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Ridera]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrejs Kollārs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Kometa Brno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Pospīšils]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Faško-Rudāšs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Servācs Petrovskis]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromiaks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|}

=== {{Ih|SLO}} ===

* Galvenais treneris: [[Edo Terglavs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HDD Jesenice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukašs Horaks]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[SK Horácká Slavia Třebíč]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Goličičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} ''[[Blainville-Boisbriand Armada]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandrs Magovacs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Čosičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aļoša Crnovičš]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rožle Bohincs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Mahovecs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Beričičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaka Sodja]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Tičars]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luka Mavers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matics Tereks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Sitars]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[RPI Engineers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žans Jezovšeks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Lindau]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Žežeļs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|}

=== {{Ih|SWE}} ===

* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Arvids Sēderblums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Magnuss Helberjs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakobs Lāšons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Hegs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Ekholms]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Ēkmans-Lāšons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alberts Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joels Peršons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Līnuss Kārlsons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Holmstrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeks Berglunds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrē Petešons]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakobs Silfverbergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ivars Stenberjs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Heinemans]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vigo Bjorks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Sundkvists]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rasmuss Asplunds]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakobs de la Rouss]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|}

== Skatīt arī ==

* [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2026/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>qxnx9m7m4uor03hy01x5s78tzmukcew</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468570</id>
      <parentid>4468568</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T13:01:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4468570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55976" sha1="toey7ny9mhxukcjtskacslim6dw0ns5" xml:space="preserve">Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Dons Granato]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Devins Kūlijs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Drū Komeso]]
|{{Flaga|ASV}} [[Rokfordas &quot;IceHogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |60
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džozefs Volls]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raiens Ufko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Milvoki &quot;Admirals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Meisons Lorei]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vills Borgens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vaijats Kaisers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raiens Lindgrēns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |67
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deklans Kārlails]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džastins Folks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |75
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Konors Kliftons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens Leonards]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeimss Heigenss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Mūrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomijs Novaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sems Lafertijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metjū Tkačuks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alekss Stīvess]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Hauards]]
|{{Flaga|ASV}} [[Beikersfīldas &quot;Condors&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metjū Olivers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Plante]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Minnesota Duluth Bulldogs]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mets Koronato]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pols Koters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Sasons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Denijs Nelsons]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Notre Dame Fighting Irish]]''
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |86
|{{HOK-U}}
|[[Raikers Lī]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|}
=== {{Ih|AUT}} ===

* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Florians Forauers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ate Tolvanens]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Hakls]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Štapelfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregors Bībers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Timo Nikls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksimiliāns Rēbernigs]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC VSV]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leons Vallners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Henriks Noibauers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ians Šercers]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[RPI Engineers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vincents Rērers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tims Harnišs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simeons Šivngers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Nisners]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leons Kolariks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Pīterboro &quot;Petes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|}

=== {{Ih|LAT}} ===

* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Mitens]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Banská Bystrica]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alberts Šmits]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artūrs Andžāns]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sandis Vilmanis]]
|{{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Lapinskis]]
|{{flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Smirnovs]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Buncis]]
|{{Flaga|Dānija}} ''[[Rungsted Ishockey Klub]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |97
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|}

=== {{Ih|GBR}} ===

* Galvenais treneris: [[Pīters Rasels]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mets Robsons]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Bens Baunss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lūkass Brains]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Liams Stīls]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steeldogs]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bredlijs Dženions]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Manchester Storm]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marks Ričardsons]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džošs Tetlovs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deivids Klementss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džozefs Haseldins]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Natenjels Halberts]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Brauns]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Guildford Flames]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Deiviss (hokejists)|Bens Deiviss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lahovics]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brets Perlīni]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Liams Kērks]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeks Hopkinss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sems Lains]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Colgate University]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kols Šudra]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džonijs Karans]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Dundee Stars]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Logans Neilsons]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olijs Beteridžs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |75
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Dauds]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Beilijs Hervuds]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Vollers]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Guildford Flames]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Keids Neilsons]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===

* Galvenais treneris: [[Anti Pennanens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Harri Seteri]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel-Bienne]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Justuss Annunens]]
|{{flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Korpisalo]]
|{{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olli Mēte]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Henri Jokiharju]]
|{{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Mantipalo]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ville Heinola]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Urho Vākanainens]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jese Puljujervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Lundels]]
|{{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Barkovs]]
|{{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merela]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Janne Kuokanens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ātu Rati]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sakari Manninens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saku Menalanens]]
|{{flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teuvo Tereveinens]]
|{{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lenni Hamēnaho]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

=== {{Ih|SUI}} ===

* Galvenais treneris: [[Jans Kadjē]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sandro Ešlimans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Svens Jungs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Berni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Eļi]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Romans Josi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Knaks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nino Nīderreiters]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pijs Suters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kelvins Tirkaufs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teo Rošets]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Atīlio Bjaska]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

* Galvenais treneris: [[Gergelijs Majorošs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Bence Baližs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Ferencvárosi TC (hokeja komanda)|Ferencvárosi TC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ādāms Vajs]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[Piráti Chomutov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Levente Hegedušs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marko Čolāks]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[DVTK Jegesmedvék]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bence Štipšics]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rolands Kišs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žētēnijs Hadobāšs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Ferencvárosi TC (hokeja komanda)|Ferencvárosi TC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gabors Tornjai]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Újpesti TE]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Milāns Horvāts]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Ferencvárosi TC (hokeja komanda)|Ferencvárosi TC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamāšs Ortenskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Winterthur]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žombors Garāts]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Domāns Songots]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bence Horvats]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jānošs Hāri]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Fehérvár AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ištvāns Šofrons]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Ferencvárosi TC (hokeja komanda)|Ferencvárosi TC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Krištofs Paps]]
|{{Flaga|ASV}} [[Norfolkas &quot;Admirals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vilmošs Gallo]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ištvāns Bartališs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ištvāns Terbočs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Čanāds Erdeli]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtons Nemešs]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Bentley Falcons]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Čanāds Ravass]]
|{{Flaga|Rumānija}} ''[[Gyergyói HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pēters Vince]]
|{{Flaga|Rumānija}} ''[[Gyergyói HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Balāžs Šebēks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |88
|{{HOK-U}}
|[[Tamāšs Šārpātki]]
|{{Flaga|Rumānija}} ''[[Gyergyói HK]]''
|}

=== {{Ih|GER}} ===

* Galvenais treneris: [[Harolds Kreiss]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Štetmers]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Filips Grūbauers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksimiliāns Francrebs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kajs Vismanis]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leons Gavanke]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Miks]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leons Hitls]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fabio Vāgners]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Sinns]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |53
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Morics Zeiders]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Vēbers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksimiliāns Kastners]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Štefans Loibls]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Štraubingas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Krēmers]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Ēls]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Eders]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Samanskis]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Manuels Vīderers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pārkers Tuomī]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marks Mihaeliss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Fišbuhs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kahūns]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |73
|{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reihels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |75
|{{HOK-U}}
|[[Samuels Dovs-Makfols]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |95
|{{HOK-U}}
|[[Frederiks Tifelss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|}

== B grupa ==
=== {{Ih|CZE}} ===

* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Josefs Korenārs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dominiks Pavlāts]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Kempnijs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jirži Tikāčeks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mareks Alšers]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Kladno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Cibulka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Galvass]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matīāšs Melovskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtikas &quot;Comets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jirži Černohs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kubalīks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaroslavs Hmelāržs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Kauts]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Blumels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihāls Kovaržčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Tomāšeks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Madss Segords]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Malte Setkovs]]
|{{flaga|Dānija}} [[Redovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kaspers Larsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Kērs]]
|{{flaga|Dānija}} ''[[Esbjerg Energy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Storms]]
|{{flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|Somija}} [[Jiveskiles JYP]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ogords]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Šulcs]]
|{{flaga|Dānija}} ''[[Esbjerg Energy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|}

=== {{Ih|ITA}} ===

* Galvenais treneris: [[Juka Jalonens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeikobs Smits]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvide Fadāni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pīters Spornbergers]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Karmīns Buono]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Gherdëina]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fils Pjetronīro]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregorio Džioss]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey 1935]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gabriels Nics]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Falcons Brixen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |53
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Trivelato]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Švenningenes &quot;Wild Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Luka Dzanata]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dilans di Perna]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alesandro Segafrēdo]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Mantenuto]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mets Bredlijs]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolass Saračīno]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiss Mislijs]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Mantingers]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomijs Purdellers]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristiāno Digjačinto]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ivans Deluka]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |67
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matss Fraiklunds]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Dzaneti]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolo Mansueto]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Sierre]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomāso de Luka]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luka Frigo]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|}

=== {{Ih|CAN}} ===

* Galvenais treneris: [[Miša Donskovs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kems Talbo]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeks Ivankovics]]
|{{Flaga|ASV}} [[Mičiganas &quot;Wolverines&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džets Grīvss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dilans Demelo]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dentons Matejčuks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sems Dikinsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Evans Bušārs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dernels Nērss]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zeks Vaitklauds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pārkers Voterspūns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Morgans Railijs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Brauns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Tomass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Kozenss]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gabriels Vilardi]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marks Šeifele]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emits Finijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maklins Selebrīni]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Holovejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sidnijs Krosbijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens O'Railijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džons Tavaress]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Freizers Mintens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===

* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Šjerpens Arnkverns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Henriks Haukelands]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Štraubingas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Ēstbi]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adrians Sahruds Danielsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Kosastuls]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Frisk Asker Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Hērrods]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīans Sūlbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Ēstrems Salstens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emilio Petersens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Teksasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ēriksens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Berglunds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Elvsvēns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tinuss Luks Koblars]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eskilds Bake Olsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|}

=== {{Ih|SVK}} ===

* Galvenais treneris: [[Vladimirs Orzāgs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Adams Gajans]]
|{{Flaga|ASV}} [[Rokfordas &quot;IceHogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Eugens Rabčans]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HC '05 Banská Bystrica]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Meliško]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jozefs Kmecs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hendersonas &quot;Silver Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maksims Štrbāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ročesteras &quot;Americans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Ridera]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Františeks Gajdošs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Luka Radivojevičs]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Boston College Eagles]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HC Košice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Okuliars]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[FIlips Mešārs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Lavālas &quot;Rockets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Sīkora]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Mināriks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sebastiāns Čederle]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristiāns Pospīšils]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Kometa Brno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Liška]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Čerepovecas &quot;Severstal&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mareks Hrivīks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Ridera]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrejs Kollārs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Kometa Brno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Pospīšils]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Faško-Rudāšs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Servācs Petrovskis]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromiaks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|}

=== {{Ih|SLO}} ===

* Galvenais treneris: [[Edo Terglavs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HDD Jesenice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukašs Horaks]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[SK Horácká Slavia Třebíč]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Goličičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} ''[[Blainville-Boisbriand Armada]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandrs Magovacs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Čosičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aļoša Crnovičš]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rožle Bohincs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Mahovecs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Beričičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaka Sodja]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Tičars]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luka Mavers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matics Tereks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Sitars]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[RPI Engineers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žans Jezovšeks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Lindau]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Žežeļs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|}

=== {{Ih|SWE}} ===

* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Arvids Sēderblums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Magnuss Helberjs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakobs Lāšons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Hegs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Ekholms]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Ēkmans-Lāšons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alberts Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joels Peršons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Līnuss Kārlsons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Holmstrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeks Berglunds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrē Petešons]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakobs Silfverbergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ivars Stenberjs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Heinemans]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vigo Bjorks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Sundkvists]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rasmuss Asplunds]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakobs de la Rouss]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|}

== Skatīt arī ==

* [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2026/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>toey7ny9mhxukcjtskacslim6dw0ns5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kirgizlepji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631975</id>
    <revision>
      <id>4468571</id>
      <timestamp>2026-05-15T13:12:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |       platums = 290px |    att_izmērs = 290px |        attēls = Kirgisolepis karabaltaensis rekonstrukcija.jpg | att_nosaukums = Kirgizlepja ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' rekonstrukcija (sānskatā) |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |...</comment>
      <origin>4468571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1754" sha1="75r56bvrbmsi3ck2j4zztb7vebze5hm" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 290px
|    att_izmērs = 290px
|        attēls = Kirgisolepis karabaltaensis rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Kirgizlepja ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' rekonstrukcija (sānskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Diānlepīdes
|   apakšdzimta = Dianolepidinae
|apakšdzimta_lv = Diānlepīnes
|         ģints = Kirgisolepis
|      ģints_lv = Kirgizlepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Kirgisolepis &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Kirgizlepji''' (''Kirgisolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 1992. gadā izveidoja krievu paleontologs Nikolajs Pantelejevs. Ģints [[tipiskā suga]] (vienīgā) ir ''Kirgisolepis karabaltaensis'' &lt;small&gt;Panteleyev, 199&lt;/small&gt;2. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] [[Āzija]]s teritorijā ([[Kirgizstāna]]).

== Aprasts ==

=== Salīdzinājums ===
&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128-1129. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>75r56bvrbmsi3ck2j4zztb7vebze5hm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468581</id>
      <parentid>4468571</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T13:57:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3512" sha1="ofx2qaergf7tn63iy44sn5lmnnjgot9" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 290px
|    att_izmērs = 290px
|        attēls = Kirgisolepis karabaltaensis rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Kirgizlepja ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' rekonstrukcija (sānskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Diānlepīdes
|   apakšdzimta = Dianolepidinae
|apakšdzimta_lv = Diānlepīnes
|         ģints = Kirgisolepis
|      ģints_lv = Kirgizlepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Kirgisolepis &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Kirgizlepji''' (''Kirgisolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 1992. gadā izveidoja krievu paleontologs Nikolajs Pantelejevs. Ģints [[tipiskā suga]] (vienīgā) ir ''Kirgisolepis karabaltaensis'' &lt;small&gt;Panteleyev, 199&lt;/small&gt;2. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] [[Āzija]]s teritorijā ([[Kirgizstāna]]).

== Aprasts ==
Kirgizlepjiem ir izstiepts, gandrīz trapecveidīgs galvas vairogs ar garu preorbitālo apgabalu un samērā platu orbitālo atveri. Galvas vairoga ārpuse ir ar preorbitālo bedri. Ķermeņa bruņa ir augsta un velvēta. Uz tās dorsālās puses ir augsts dzelkšņveidīgs ķīlis. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD''), ka arī vēdera laterālie kauli (''[[AVL]]'' un ''[[PVL]]'') ir šauri un izstiepti. [[Priekšējais sānu-muguras kauls|Priekšējie sānu-muguras kauli]] (''ADL'') un [[sānu jauktais kauls|sānu jauktie kauli]] (''MxL'') ir īsi un plati. Galvas vairoga un ķermeņa bruņas slīpās bedrīšu vagas ir garas. Pirmā stiepjas pa pakauša (Nu) un sānu kauliem (La), bet otrā - pa ''AMD'' un ''MxL'' kauliem.

=== Salīdzinājums ===
Kirgizlepji atšķiras no pārējām diānlepīnēm ar preorbitalo bedri galvas vairoga ārpusē. Vislīdzīgāki tie ir ''[[Jiangxilepis]]'' un ''[[Ningxialepis]]'' ģintīm, un atšķiras no pirmā ar salīdzinoši izstieptu galvas vairogu, ar augstāku ķermeņa bruņu, ar šauriem un gariem ''AMD'' un ''PMD'' kauliem, ar dorsālo ķīli uz tiem (Jiangxilepis ģintij dorsālais ķīlis ir tikai uz AMD kaula un nepāriet uz PMD kaulu). No Ningxialepis atšķiras ar garām slīpajām bedrīšu vagām uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas, kas Ningxialepis ģintij nav attīstīti uz La un MxL kauliem, ar izstieptu ķermeņa bruņas subkaudālo apgabalu un ar gludiem ventrolaterālajiem ķīļiem (Ningxialepis ģintij šī ķīļa aizmugurējā daļa ir klāta ar blīvi izvietotiem nosmailinātiem dzelksnīšiem). No diānlepjiem (''[[Dianolepis]]'') tie atšķiras ar garāku trapecveidīgu galvas vairogu ar izstieptu preorbitālo apgabalu.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128-1129. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>ofx2qaergf7tn63iy44sn5lmnnjgot9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468582</id>
      <parentid>4468581</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T14:01:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3617" sha1="73w46tobm545gg62xn5f0sslk2q3xib" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 290px
|    att_izmērs = 290px
|        attēls = Kirgisolepis karabaltaensis rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Kirgizlepja ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' rekonstrukcija (sānskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Diānlepīdes
|   apakšdzimta = Dianolepidinae
|apakšdzimta_lv = Diānlepīnes
|         ģints = Kirgisolepis
|      ģints_lv = Kirgizlepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Kirgisolepis &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Kirgizlepji''' (''Kirgisolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 1992. gadā izveidoja krievu paleontologs Nikolajs Pantelejevs. Ģints [[tipiskā suga]] (vienīgā) ir ''Kirgisolepis karabaltaensis'' &lt;small&gt;Panteleyev, 199&lt;/small&gt;2. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] [[Āzija]]s teritorijā ([[Kirgizstāna]]).

== Aprasts ==
Kirgizlepjiem ir izstiepts, gandrīz trapecveidīgs galvas vairogs ar garu preorbitālo apgabalu un samērā platu orbitālo atveri. Galvas vairoga ārpuse ir ar preorbitālo bedri. Ķermeņa bruņa ir augsta un velvēta. Uz tās dorsālās puses ir augsts dzelkšņveidīgs ķīlis. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD''), ka arī vēdera laterālie kauli (''[[AVL]]'' un ''[[PVL]]'') ir šauri un izstiepti. [[Priekšējais sānu-muguras kauls|Priekšējie sānu-muguras kauli]] (''ADL'') un [[sānu jauktais kauls|sānu jauktie kauli]] (''MxL'') ir īsi un plati. Galvas vairoga un ķermeņa bruņas slīpās bedrīšu vagas ir garas. Pirmā stiepjas pa pakauša (Nu) un [[Sānu kauls|sānu kauliem]] (''La''), bet otrā - pa ''AMD'' un ''MxL'' kauliem.

=== Salīdzinājums ===
Kirgizlepji atšķiras no pārējām diānlepīnēm ar preorbitālo bedri galvas vairoga ārpusē. Vislīdzīgāki tie ir ''[[Jiangxilepis]]'' un ''[[Ningxialepis]]'' ģintīm, un atšķiras no pirmā ar salīdzinoši izstieptu galvas vairogu, ar augstāku ķermeņa bruņu, ar šauriem un gariem ''[[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]]'' un ''[[PMD]]'' kauliem, ar dorsālo ķīli uz tiem (''Jiangxilepis'' ģintij dorsālais ķīlis ir tikai uz ''AMD'' kaula un nepāriet uz ''PMD'' kaulu). No ''Ningxialepis'' atšķiras ar garām slīpajām bedrīšu vagām uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas, kas ''Ningxialepis'' ģintij nav attīstīti uz ''[[Sānu kauls|La]]'' un [[MxL]] kauliem, ar izstieptu ķermeņa bruņas subkaudālo apgabalu un ar gludiem ventrolaterālajiem ķīļiem (''Ningxialepis'' ģintij šī ķīļa aizmugurējā daļa ir klāta ar blīvi izvietotiem nosmailinātiem dzelksnīšiem). No [[diānlepji]]em (''Dianolepis'') tie atšķiras ar garāku trapecveidīgu galvas vairogu ar izstieptu preorbitālo apgabalu.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128-1129. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>73w46tobm545gg62xn5f0sslk2q3xib</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468826</id>
      <parentid>4468582</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T07:09:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468826</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3619" sha1="2djkhmstxos4isr5maizhe5y3wh8hoi" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 290px
|    att_izmērs = 290px
|        attēls = Kirgisolepis karabaltaensis rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Kirgizlepja ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' rekonstrukcija (sānskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Diānlepīdes
|   apakšdzimta = Dianolepidinae
|apakšdzimta_lv = Diānlepīnes
|         ģints = Kirgisolepis
|      ģints_lv = Kirgizlepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Kirgisolepis &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Kirgizlepji''' (''Kirgisolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 1992. gadā izveidoja krievu paleontologs Nikolajs Pantelejevs. Ģints [[tipiskā suga]] (vienīgā) ir ''Kirgisolepis karabaltaensis'' &lt;small&gt;Panteleyev, 199&lt;/small&gt;2. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] [[Āzija]]s teritorijā ([[Kirgizstāna]]).

== Aprasts ==
Kirgizlepjiem ir izstiepts, gandrīz trapecveidīgs galvas vairogs ar garu preorbitālo apgabalu un samērā platu orbitālo atveri. Galvas vairoga ārpuse ir ar preorbitālo bedri. Ķermeņa bruņa ir augsta un velvēta. Uz tās dorsālās puses ir augsts dzelkšņveidīgs ķīlis. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD''), ka arī vēdera laterālie kauli (''[[AVL]]'' un ''[[PVL]]'') ir šauri un izstiepti. [[Priekšējais sānu-muguras kauls|Priekšējie sānu-muguras kauli]] (''ADL'') un [[sānu jauktais kauls|sānu jauktie kauli]] (''MxL'') ir īsi un plati. Galvas vairoga un ķermeņa bruņas slīpās bedrīšu vagas ir garas. Pirmā stiepjas pa pakauša (Nu) un [[Sānu kauls|sānu kauliem]] (''La''), bet otrā - pa ''AMD'' un ''MxL'' kauliem.

=== Salīdzinājums ===
Kirgizlepji atšķiras no pārējām diānlepīnēm ar preorbitālo bedri galvas vairoga ārpusē. Vislīīdzīgāki tie ir ''[[Jiangxilepis]]'' un ''[[Ningxialepis]]'' ģintīm, un atšķiras no pirmā ar salīdzinoši izstieptu galvas vairogu, ar augstāku ķermeņa bruņu, ar šauriem un gariem ''[[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]]'' un ''[[PMD]]'' kauliem, ar dorsālo ķīli uz tiem (''Jiangxilepis'' ģintij dorsālais ķīlis ir tikai uz ''AMD'' kaula un nepāriet uz ''PMD'' kaulu). No ''Ningxialepis'' atšķiras ar garām slīpajām bedrīšu vagām uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas, kas ''Ningxialepis'' ģintij nav attīstīti uz ''[[Sānu kauls|La]]'' un [[MxL]] kauliem, ar izstieptu ķermeņa bruņas subkaudālo apgabalu un ar gludiem ventrolaterālajiem ķīļiem (''Ningxialepis'' ģintij šī ķīļa aizmugurējā daļa ir klāta ar blīvi izvietotiem nosmailinātiem dzelksnīšiem). No [[diānlepji]]em (''Dianolepis'') tie atšķiras ar garāku trapecveidīgu galvas vairogu ar izstieptu preorbitālo apgabalu.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128-1129. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>2djkhmstxos4isr5maizhe5y3wh8hoi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468911</id>
      <parentid>4468826</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:26:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468911</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3617" sha1="73w46tobm545gg62xn5f0sslk2q3xib" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 290px
|    att_izmērs = 290px
|        attēls = Kirgisolepis karabaltaensis rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Kirgizlepja ''[[Kirgisolepis karabaltaensis]]'' rekonstrukcija (sānskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Dianolepididae
|     dzimta_lv = Diānlepīdes
|   apakšdzimta = Dianolepidinae
|apakšdzimta_lv = Diānlepīnes
|         ģints = Kirgisolepis
|      ģints_lv = Kirgizlepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Kirgisolepis &lt;small&gt;Panteleyev, 1992&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Kirgizlepji''' (''Kirgisolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] ģints, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo ģinti 1992. gadā izveidoja krievu paleontologs Nikolajs Pantelejevs. Ģints [[tipiskā suga]] (vienīgā) ir ''Kirgisolepis karabaltaensis'' &lt;small&gt;Panteleyev, 199&lt;/small&gt;2. Šīs ģints pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] [[Āzija]]s teritorijā ([[Kirgizstāna]]).

== Aprasts ==
Kirgizlepjiem ir izstiepts, gandrīz trapecveidīgs galvas vairogs ar garu preorbitālo apgabalu un samērā platu orbitālo atveri. Galvas vairoga ārpuse ir ar preorbitālo bedri. Ķermeņa bruņa ir augsta un velvēta. Uz tās dorsālās puses ir augsts dzelkšņveidīgs ķīlis. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD''), ka arī vēdera laterālie kauli (''[[AVL]]'' un ''[[PVL]]'') ir šauri un izstiepti. [[Priekšējais sānu-muguras kauls|Priekšējie sānu-muguras kauli]] (''ADL'') un [[sānu jauktais kauls|sānu jauktie kauli]] (''MxL'') ir īsi un plati. Galvas vairoga un ķermeņa bruņas slīpās bedrīšu vagas ir garas. Pirmā stiepjas pa pakauša (Nu) un [[Sānu kauls|sānu kauliem]] (''La''), bet otrā - pa ''AMD'' un ''MxL'' kauliem.

=== Salīdzinājums ===
Kirgizlepji atšķiras no pārējām diānlepīnēm ar preorbitālo bedri galvas vairoga ārpusē. Vislīdzīgāki tie ir ''[[Jiangxilepis]]'' un ''[[Ningxialepis]]'' ģintīm, un atšķiras no pirmā ar salīdzinoši izstieptu galvas vairogu, ar augstāku ķermeņa bruņu, ar šauriem un gariem ''[[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]]'' un ''[[PMD]]'' kauliem, ar dorsālo ķīli uz tiem (''Jiangxilepis'' ģintij dorsālais ķīlis ir tikai uz ''AMD'' kaula un nepāriet uz ''PMD'' kaulu). No ''Ningxialepis'' atšķiras ar garām slīpajām bedrīšu vagām uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas, kas ''Ningxialepis'' ģintij nav attīstīti uz ''[[Sānu kauls|La]]'' un [[MxL]] kauliem, ar izstieptu ķermeņa bruņas subkaudālo apgabalu un ar gludiem ventrolaterālajiem ķīļiem (''Ningxialepis'' ģintij šī ķīļa aizmugurējā daļa ir klāta ar blīvi izvietotiem nosmailinātiem dzelksnīšiem). No [[diānlepji]]em (''Dianolepis'') tie atšķiras ar garāku trapecveidīgu galvas vairogu ar izstieptu preorbitālo apgabalu.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128-1129. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>73w46tobm545gg62xn5f0sslk2q3xib</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kirgisolepis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631976</id>
    <redirect title="Kirgizlepji" />
    <revision>
      <id>4468572</id>
      <timestamp>2026-05-15T13:13:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kirgizlepji]]</comment>
      <origin>4468572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="libu235hpick8abr2a67jkv485kmf7o" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kirgizlepji]]</text>
      <sha1>libu235hpick8abr2a67jkv485kmf7o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liepājas Emila Melngaiļa mūzikas koledža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631977</id>
    <redirect title="Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skola" />
    <revision>
      <id>4468575</id>
      <timestamp>2026-05-15T13:21:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skola]]</comment>
      <origin>4468575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56" sha1="f2qaa242v24aokk1sfbhb23xmf5s7qu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skola]]</text>
      <sha1>f2qaa242v24aokk1sfbhb23xmf5s7qu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Gosdens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631978</id>
    <revision>
      <id>4468583</id>
      <timestamp>2026-05-15T14:02:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Konamora</username>
        <id>145464</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots raksts</comment>
      <origin>4468583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8542" sha1="i6dscuk6ogwldcp8vis3rq8x8wdg1vn" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Džons Gosdens
| vārds_orig = John Harry Martin Gosden
| attēls = John Gosden in 2008.jpg
| att_izmērs = 220px
| att_nosaukums = Gosdens 2008. gadā
| dz_gads = 1951
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 30
| dz_vieta = Hova, Saseksa, Anglija
| pilsonība = Apvienotā Karaliste
| tautība = brits
| nodarbošanās = sacīkšu zirgu treneris
| dzīvesbiedrs = Reičela Huda
| bērni = 4, tostarp Tedijs Gosdens
| vecāki = Džons “Tovzers” Gosdens
| alma_mater = Emanuela koledža, Kembridža
}}

'''Džons Harijs Mārtins Gosdens''' (angļu: ''John Harry Martin Gosden''; dzimis 1951. gada 30. martā Hovā, Saseksā, Anglijā) ir britu sacīkšu zirgu treneris.

2015. gadā Gosdens trenēja ''Golden Horn'', kas uzvarēja Derby Stakes, Eclipse Stakes un Prix de l'Arc de Triomphe sacīkstēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/horse-racing/33435683 |title=Golden Horn is 'best horse in world' after matching Frankel rating |publisher=BBC Sport |date=2015-07-07 |access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/sport/2015/oct/04/golden-horn-prix-de-larc-de-triomphe-horse-racing |title=Golden Horn wins Prix de l’Arc de Triomphe for John Gosden and Frankie Dettori |publisher=The Guardian |date=2015-10-04 |access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt; Viņš trenēja arī ķēvi ''Enable'', kas 2017. un 2018. gadā uzvarēja Prix de l'Arc de Triomphe, kā arī 2018. gadā Breeders' Cup Turf sacīkstēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/sport/2018/oct/07/enable-prix-de-larc-de-triomphe-john-gosden-frankie-dettori |title=Enable wins Prix de l’Arc de Triomphe for second successive year |publisher=The Guardian |date=2018-10-07 |access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.breederscup.com/horses/enable-gb |title=Enable (GB) |publisher=Breeders' Cup |access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā Gosdena trenētais ''Mishriff'' uzvarēja Saudi Cup, kas tiek uzskatīta par vienu no pasaulē vērtīgākajām zirgu skriešanās sacīkstēm pēc balvu fonda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.arabnews.com/node/1812771/sport |title=Mishriff wins 2021 Saudi Cup |publisher=Arab News |date=2021-02-20 |access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.horseandhound.co.uk/news/mishriff-wins-worlds-richest-horse-race-738287 |title=British-trained horse wins £7.3m in world’s richest race |publisher=Horse &amp; Hound |date=2021-02-23 |access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt;

== Galvenās uzvaras ==

[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|22px]] '''Lielbritānija'''
* 1000 Guineas Stakes: ''Lahan'' (2000)
* Ascot Gold Cup: ''Stradivarius'' (2018, 2019, 2020), ''Courage Mon Ami'' (2023), ''Trawlerman'' (2025)
* British Champions Fillies' and Mares' Stakes: ''Journey'' (2016), ''Star Catcher'' (2019), ''Emily Upjohn'' (2022)
* British Champions Long Distance Cup: ''Trawlerman'' (2025)
* Champion Stakes: ''Cracksman'' (2017, 2018)
* Cheveley Park Stakes: ''Prophecy'' (1993)
* Coronation Cup: ''Cracksman'' (2018), ''Emily Upjohn'' (2023)
* Coronation Stakes: ''Nannina'' (2006), ''Fallen For You'' (2012), ''Inspiral'' (2022)
* Dewhurst Stakes: ''Too Darn Hot'' (2018)
* Derby Stakes: ''Benny the Dip'' (1997), ''Golden Horn'' (2015)
* Eclipse Stakes: ''Nathaniel'' (2012), ''Golden Horn'' (2015), ''Roaring Lion'' (2018), ''Enable'' (2019)
* Falmouth Stakes: ''Ryafan'' (1997), ''Elusive Kate'' (2013), ''Nazeef'' (2020), ''Nashwa'' (2023)
* Fillies' Mile: ''Crystal Music'' (2000), ''Playful Act'' (2004), ''Nannina'' (2005), ''Rainbow View'' (2008), ''Inspiral'' (2021), ''Commissioning'' (2022)
* Golden Jubilee Stakes: ''Malhub'' (2002)
* Goodwood Cup: ''Sonus'' (1993), ''Stradivarius'' (2017, 2018, 2019, 2020)
* Haydock Sprint Cup: ''Wolfhound'' (1993)
* International Stakes: ''Roaring Lion'' (2018), ''Mishriff'' (2021), ''Mostahdaf'' (2023), ''Ombudsman'' (2025)
* July Cup: ''Oasis Dream'' (2003)
* King George VI and Queen Elizabeth Stakes: ''Nathaniel'' (2011), ''Taghrooda'' (2014), ''Enable'' (2017, 2019, 2020)
* Lockinge Stakes: ''Emperor Jones'' (1994), ''Virtual'' (2009), ''Palace Pier'' (2021), ''Audience'' (2024), ''Lead Artist'' (2025)
* Middle Park Stakes: ''Oasis Dream'' (2002), ''Shalaa'' (2015)
* Nassau Stakes: ''Ryafan'' (1997), ''The Fugue'' (2012), ''Winsili'' (2013), ''Sultanina'' (2014), ''Nashwa'' (2022)
* Oaks Stakes: ''Taghrooda'' (2014), ''Enable'' (2017), ''Anapurna'' (2019), ''Soul Sister'' (2023)
* Prince of Wales's Stakes: ''Muhtarram'' (1994, 1995), ''The Fugue'' (2014), ''Lord North'' (2020), ''Mostahdaf'' (2023), ''Ombudsman'' (2025)
* Queen Anne Stakes: ''Palace Pier'' (2021)
* Queen Elizabeth II Stakes: ''Observatory'' (2000), ''Raven's Pass'' (2008), ''Persuasive'' (2017), ''Roaring Lion'' (2018)
* St. James's Palace Stakes: ''Kingman'' (2014), ''Without Parole'' (2018), ''Palace Pier'' (2020), ''Field Of Gold'' (2025)
* St. Leger Stakes: ''Shantou'' (1996), ''Lucarno'' (2007), ''Arctic Cosmos'' (2010), ''Masked Marvel'' (2011), ''Logician'' (2019)
* Sussex Stakes: ''Kingman'' (2014), ''Too Darn Hot'' (2019)
* Yorkshire Oaks: ''Dar Re Mi'' (2009), ''The Fugue'' (2013), ''Enable'' (2017, 2019)

[[Attēls:Flag of France.svg|22px]] '''Francija'''
* Grand Prix de Saint-Cloud: ''Coronet'' (2019)
* Poule d'Essai des Pouliches: ''Valentine Waltz'' (1999), ''Zenda'' (2002)
* Prix de l'Abbaye de Longchamp: ''Keen Hunter'' (1991)
* Prix de l'Arc de Triomphe: ''Golden Horn'' (2015), ''Enable'' (2017, 2018)
* Prix de Diane: ''Star Of Seville'' (2015), ''Nashwa'' (2022)
* Prix de la Forêt: ''Wolfhound'' (1992), ''Mount Abu'' (2001)
* Prix de Royallieu: ''Annaba'' (1996), ''Anapurna'' (2019), ''Loving Dream'' (2021)
* Prix d'Ispahan: ''Observatory'' (2001)
* Prix du Jockey Club: ''Mishriff'' (2020)
* Prix Ganay: ''Cracksman'' (2018)
* Prix Jacques Le Marois: ''Kingman'' (2014), ''Palace Pier'' (2020, 2021), ''Inspiral'' (2022, 2023)
* Prix Jean Prat: ''Torrential'' (1995), ''Too Darn Hot'' (2019)
* Prix Jean Romanet: ''Izzi Top'' (2012), ''Coronet'' (2019)
* Prix Lupin: ''Flemensfirth'' (1995)
* Prix Marcel Boussac: ''Ryafan'' (1996), ''Sulk'' (2001), ''Elusive Kate'' (2011)
* Prix Maurice de Gheest: ''May Ball'' (2002)
* Prix Morny: ''Shalaa'' (2015)
* Prix de l'Opéra: ''Friendly Soul'' (2024)
* Prix Rothschild: ''Elusive Kate'' (2012, 2013)
* Prix de la Salamandre: ''Lord of Men'' (1995)
* Prix Vermeille: ''Star Catcher'' (2019)

[[Attēls:Flag of Germany.svg|22px]] '''Vācija'''
* Grosser Preis von Baden: ''Mashaallah'' (1992)
* Preis der Diana: ''Miss Yoda'' (2020)

[[Attēls:Flag of Ireland.svg|22px]] '''Īrija'''
* Irish 2,000 Guineas: ''Kingman'' (2014), ''Field Of Gold'' (2025)
* Irish Champion Stakes: ''Muhtarram'' (1993), ''The Fugue'' (2013), ''Golden Horn'' (2015), ''Roaring Lion'' (2018)
* Irish Derby: ''Jack Hobbs'' (2015)
* Irish Oaks: ''Great Heavens'' (2012), ''Enable'' (2017), ''Star Catcher'' (2019)
* Irish St. Leger: ''Mashaallah'' (1992), ''Duncan'' (dalīta uzvara, 2011)
* Matron Stakes: ''Rainbow View'' (2009)
* Pretty Polly Stakes: ''Del Deya'' (1994), ''Dar Re Mi'' (2009), ''Izzi Top'' (2012)

[[Attēls:Flag of Italy.svg|22px]] '''Itālija'''
* Gran Premio del Jockey Club: ''Shantou'' (1996)
* Gran Premio di Milano: ''Mashaallah'' (1992), ''Shantou'' (1997)
* Premio Presidente della Repubblica: ''Muhtarram'' (1994)
* Premio Roma: ''Knifebox'' (1993), ''Flemensfirth'' (1996)

[[Attēls:Flag of Saudi Arabia.svg|22px]] '''Saūda Arābija'''
* Saudi Cup: ''Mishriff'' (2021)

[[Attēls:Flag of the United Arab Emirates.svg|22px]] '''Apvienotie Arābu Emirāti'''
* Dubai Sheema Classic: ''Dar Re Mi'' (2010), ''Jack Hobbs'' (2017), ''Mishriff'' (2021)
* Dubai Turf: ''Lord North'' (2021, 2022, 2023), ''Ombudsman'' (2026)

[[Attēls:Flag of the United States.svg|22px]] '''Amerikas Savienotās Valstis'''
* Arlington Million: ''Debussy'' (2010)
* Breeders' Cup Classic: ''Raven's Pass'' (2008)
* Breeders' Cup Filly &amp; Mare Turf: ''Inspiral'' (2023)
* Breeders' Cup Juvenile Turf: ''Donativum'' (2008), ''Pounced'' (2009)
* Breeders' Cup Mile: ''Royal Heroine'' (1984)
* Breeders' Cup Turf: ''Enable'' (2018)
* Hollywood Derby: ''Royal Heroine'' (1983), ''Seek Again'' (2013)
* Hollywood Turf Cup: ''Alphabatim'' (1984, 1986), ''Zoffany'' (1985)
* Santa Anita Handicap: ''Bates Motel'' (1983)
* Yellow Ribbon Stakes: ''Bonne Ile'' (1986), ''Ryafan'' (1997)

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

{{DEFAULTSORT:Gosdens, Džons}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>i6dscuk6ogwldcp8vis3rq8x8wdg1vn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468817</id>
      <parentid>4468583</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:17:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>NguoiDungKhongDinhDanh</username>
        <id>98801</id>
      </contributor>
      <comment>Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</comment>
      <origin>4468817</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8666" sha1="qexajeax4alj3pak209wyfuc8ycmnqh" xml:space="preserve">{{Dzēst|1=[[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.}}
{{Personas infokaste
| vārds = Džons Gosdens
| vārds_orig = John Harry Martin Gosden
| attēls = John Gosden in 2008.jpg
| att_izmērs = 220px
| att_nosaukums = Gosdens 2008. gadā
| dz_gads = 1951
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 30
| dz_vieta = Hova, Saseksa, Anglija
| pilsonība = Apvienotā Karaliste
| tautība = brits
| nodarbošanās = sacīkšu zirgu treneris
| dzīvesbiedrs = Reičela Huda
| bērni = 4, tostarp Tedijs Gosdens
| vecāki = Džons “Tovzers” Gosdens
| alma_mater = Emanuela koledža, Kembridža
}}

'''Džons Harijs Mārtins Gosdens''' (angļu: ''John Harry Martin Gosden''; dzimis 1951. gada 30. martā Hovā, Saseksā, Anglijā) ir britu sacīkšu zirgu treneris.

2015. gadā Gosdens trenēja ''Golden Horn'', kas uzvarēja Derby Stakes, Eclipse Stakes un Prix de l'Arc de Triomphe sacīkstēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/horse-racing/33435683 |title=Golden Horn is 'best horse in world' after matching Frankel rating |publisher=BBC Sport |date=2015-07-07 |access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/sport/2015/oct/04/golden-horn-prix-de-larc-de-triomphe-horse-racing |title=Golden Horn wins Prix de l’Arc de Triomphe for John Gosden and Frankie Dettori |publisher=The Guardian |date=2015-10-04 |access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt; Viņš trenēja arī ķēvi ''Enable'', kas 2017. un 2018. gadā uzvarēja Prix de l'Arc de Triomphe, kā arī 2018. gadā Breeders' Cup Turf sacīkstēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/sport/2018/oct/07/enable-prix-de-larc-de-triomphe-john-gosden-frankie-dettori |title=Enable wins Prix de l’Arc de Triomphe for second successive year |publisher=The Guardian |date=2018-10-07 |access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.breederscup.com/horses/enable-gb |title=Enable (GB) |publisher=Breeders' Cup |access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā Gosdena trenētais ''Mishriff'' uzvarēja Saudi Cup, kas tiek uzskatīta par vienu no pasaulē vērtīgākajām zirgu skriešanās sacīkstēm pēc balvu fonda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.arabnews.com/node/1812771/sport |title=Mishriff wins 2021 Saudi Cup |publisher=Arab News |date=2021-02-20 |access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.horseandhound.co.uk/news/mishriff-wins-worlds-richest-horse-race-738287 |title=British-trained horse wins £7.3m in world’s richest race |publisher=Horse &amp; Hound |date=2021-02-23 |access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt;

== Galvenās uzvaras ==

[[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|22px]] '''Lielbritānija'''
* 1000 Guineas Stakes: ''Lahan'' (2000)
* Ascot Gold Cup: ''Stradivarius'' (2018, 2019, 2020), ''Courage Mon Ami'' (2023), ''Trawlerman'' (2025)
* British Champions Fillies' and Mares' Stakes: ''Journey'' (2016), ''Star Catcher'' (2019), ''Emily Upjohn'' (2022)
* British Champions Long Distance Cup: ''Trawlerman'' (2025)
* Champion Stakes: ''Cracksman'' (2017, 2018)
* Cheveley Park Stakes: ''Prophecy'' (1993)
* Coronation Cup: ''Cracksman'' (2018), ''Emily Upjohn'' (2023)
* Coronation Stakes: ''Nannina'' (2006), ''Fallen For You'' (2012), ''Inspiral'' (2022)
* Dewhurst Stakes: ''Too Darn Hot'' (2018)
* Derby Stakes: ''Benny the Dip'' (1997), ''Golden Horn'' (2015)
* Eclipse Stakes: ''Nathaniel'' (2012), ''Golden Horn'' (2015), ''Roaring Lion'' (2018), ''Enable'' (2019)
* Falmouth Stakes: ''Ryafan'' (1997), ''Elusive Kate'' (2013), ''Nazeef'' (2020), ''Nashwa'' (2023)
* Fillies' Mile: ''Crystal Music'' (2000), ''Playful Act'' (2004), ''Nannina'' (2005), ''Rainbow View'' (2008), ''Inspiral'' (2021), ''Commissioning'' (2022)
* Golden Jubilee Stakes: ''Malhub'' (2002)
* Goodwood Cup: ''Sonus'' (1993), ''Stradivarius'' (2017, 2018, 2019, 2020)
* Haydock Sprint Cup: ''Wolfhound'' (1993)
* International Stakes: ''Roaring Lion'' (2018), ''Mishriff'' (2021), ''Mostahdaf'' (2023), ''Ombudsman'' (2025)
* July Cup: ''Oasis Dream'' (2003)
* King George VI and Queen Elizabeth Stakes: ''Nathaniel'' (2011), ''Taghrooda'' (2014), ''Enable'' (2017, 2019, 2020)
* Lockinge Stakes: ''Emperor Jones'' (1994), ''Virtual'' (2009), ''Palace Pier'' (2021), ''Audience'' (2024), ''Lead Artist'' (2025)
* Middle Park Stakes: ''Oasis Dream'' (2002), ''Shalaa'' (2015)
* Nassau Stakes: ''Ryafan'' (1997), ''The Fugue'' (2012), ''Winsili'' (2013), ''Sultanina'' (2014), ''Nashwa'' (2022)
* Oaks Stakes: ''Taghrooda'' (2014), ''Enable'' (2017), ''Anapurna'' (2019), ''Soul Sister'' (2023)
* Prince of Wales's Stakes: ''Muhtarram'' (1994, 1995), ''The Fugue'' (2014), ''Lord North'' (2020), ''Mostahdaf'' (2023), ''Ombudsman'' (2025)
* Queen Anne Stakes: ''Palace Pier'' (2021)
* Queen Elizabeth II Stakes: ''Observatory'' (2000), ''Raven's Pass'' (2008), ''Persuasive'' (2017), ''Roaring Lion'' (2018)
* St. James's Palace Stakes: ''Kingman'' (2014), ''Without Parole'' (2018), ''Palace Pier'' (2020), ''Field Of Gold'' (2025)
* St. Leger Stakes: ''Shantou'' (1996), ''Lucarno'' (2007), ''Arctic Cosmos'' (2010), ''Masked Marvel'' (2011), ''Logician'' (2019)
* Sussex Stakes: ''Kingman'' (2014), ''Too Darn Hot'' (2019)
* Yorkshire Oaks: ''Dar Re Mi'' (2009), ''The Fugue'' (2013), ''Enable'' (2017, 2019)

[[Attēls:Flag of France.svg|22px]] '''Francija'''
* Grand Prix de Saint-Cloud: ''Coronet'' (2019)
* Poule d'Essai des Pouliches: ''Valentine Waltz'' (1999), ''Zenda'' (2002)
* Prix de l'Abbaye de Longchamp: ''Keen Hunter'' (1991)
* Prix de l'Arc de Triomphe: ''Golden Horn'' (2015), ''Enable'' (2017, 2018)
* Prix de Diane: ''Star Of Seville'' (2015), ''Nashwa'' (2022)
* Prix de la Forêt: ''Wolfhound'' (1992), ''Mount Abu'' (2001)
* Prix de Royallieu: ''Annaba'' (1996), ''Anapurna'' (2019), ''Loving Dream'' (2021)
* Prix d'Ispahan: ''Observatory'' (2001)
* Prix du Jockey Club: ''Mishriff'' (2020)
* Prix Ganay: ''Cracksman'' (2018)
* Prix Jacques Le Marois: ''Kingman'' (2014), ''Palace Pier'' (2020, 2021), ''Inspiral'' (2022, 2023)
* Prix Jean Prat: ''Torrential'' (1995), ''Too Darn Hot'' (2019)
* Prix Jean Romanet: ''Izzi Top'' (2012), ''Coronet'' (2019)
* Prix Lupin: ''Flemensfirth'' (1995)
* Prix Marcel Boussac: ''Ryafan'' (1996), ''Sulk'' (2001), ''Elusive Kate'' (2011)
* Prix Maurice de Gheest: ''May Ball'' (2002)
* Prix Morny: ''Shalaa'' (2015)
* Prix de l'Opéra: ''Friendly Soul'' (2024)
* Prix Rothschild: ''Elusive Kate'' (2012, 2013)
* Prix de la Salamandre: ''Lord of Men'' (1995)
* Prix Vermeille: ''Star Catcher'' (2019)

[[Attēls:Flag of Germany.svg|22px]] '''Vācija'''
* Grosser Preis von Baden: ''Mashaallah'' (1992)
* Preis der Diana: ''Miss Yoda'' (2020)

[[Attēls:Flag of Ireland.svg|22px]] '''Īrija'''
* Irish 2,000 Guineas: ''Kingman'' (2014), ''Field Of Gold'' (2025)
* Irish Champion Stakes: ''Muhtarram'' (1993), ''The Fugue'' (2013), ''Golden Horn'' (2015), ''Roaring Lion'' (2018)
* Irish Derby: ''Jack Hobbs'' (2015)
* Irish Oaks: ''Great Heavens'' (2012), ''Enable'' (2017), ''Star Catcher'' (2019)
* Irish St. Leger: ''Mashaallah'' (1992), ''Duncan'' (dalīta uzvara, 2011)
* Matron Stakes: ''Rainbow View'' (2009)
* Pretty Polly Stakes: ''Del Deya'' (1994), ''Dar Re Mi'' (2009), ''Izzi Top'' (2012)

[[Attēls:Flag of Italy.svg|22px]] '''Itālija'''
* Gran Premio del Jockey Club: ''Shantou'' (1996)
* Gran Premio di Milano: ''Mashaallah'' (1992), ''Shantou'' (1997)
* Premio Presidente della Repubblica: ''Muhtarram'' (1994)
* Premio Roma: ''Knifebox'' (1993), ''Flemensfirth'' (1996)

[[Attēls:Flag of Saudi Arabia.svg|22px]] '''Saūda Arābija'''
* Saudi Cup: ''Mishriff'' (2021)

[[Attēls:Flag of the United Arab Emirates.svg|22px]] '''Apvienotie Arābu Emirāti'''
* Dubai Sheema Classic: ''Dar Re Mi'' (2010), ''Jack Hobbs'' (2017), ''Mishriff'' (2021)
* Dubai Turf: ''Lord North'' (2021, 2022, 2023), ''Ombudsman'' (2026)

[[Attēls:Flag of the United States.svg|22px]] '''Amerikas Savienotās Valstis'''
* Arlington Million: ''Debussy'' (2010)
* Breeders' Cup Classic: ''Raven's Pass'' (2008)
* Breeders' Cup Filly &amp; Mare Turf: ''Inspiral'' (2023)
* Breeders' Cup Juvenile Turf: ''Donativum'' (2008), ''Pounced'' (2009)
* Breeders' Cup Mile: ''Royal Heroine'' (1984)
* Breeders' Cup Turf: ''Enable'' (2018)
* Hollywood Derby: ''Royal Heroine'' (1983), ''Seek Again'' (2013)
* Hollywood Turf Cup: ''Alphabatim'' (1984, 1986), ''Zoffany'' (1985)
* Santa Anita Handicap: ''Bates Motel'' (1983)
* Yellow Ribbon Stakes: ''Bonne Ile'' (1986), ''Ryafan'' (1997)

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

{{DEFAULTSORT:Gosdens, Džons}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>qexajeax4alj3pak209wyfuc8ycmnqh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Milei.vencel</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631979</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:GyapjúGereblye" />
    <revision>
      <id>4468599</id>
      <timestamp>2026-05-15T16:24:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ternarius</username>
        <id>25135</id>
      </contributor>
      <comment>Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Milei.vencel]] uz [[Dalībnieka diskusija:GyapjúGereblye]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Milei.vencel|Milei.vencel]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/GyapjúGereblye|GyapjúGereblye]]&quot;</comment>
      <origin>4468599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51" sha1="91h1zlbvxyqnpoqeuj1o4cjbq873h61" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:GyapjúGereblye]]</text>
      <sha1>91h1zlbvxyqnpoqeuj1o4cjbq873h61</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilis Leonards Strazdiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631980</id>
    <revision>
      <id>4468605</id>
      <timestamp>2026-05-15T16:59:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots raksts Vilim Leonardam Strazdiņam</comment>
      <origin>4468605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7420" sha1="6uc96ar7acuf7qotaqahrizw4ctko99" xml:space="preserve">{{Infokaste persona
|          vārds = Vilis Leonards Strazdiņš
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1896
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
|         m_gads = 1934
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 1
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Ilūkstes apriņķis|Demenes pagasts|Dervanišku ezers}}
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
 |        vecāki = Kārlis Strazdiņš
 |         brāļi = Roberts Strazdiņš &lt;small&gt;(1902—1942)&lt;/small&gt;
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs =
|    kategorijas = jā  
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Majors.gif|50px]]&lt;br /&gt;[[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]]
|  dienesta_laiks = 1914 — 1917&lt;br /&gt;1918&lt;br /&gt;1919 — 1934
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{flaga|Krievijas Impērija}} [[Baltā kustība]]&lt;br /&gt;{{LAT}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|    nodarbošanās = 
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]
|     apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] nr.3/1975, [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
|       izglītība = Pleskavas praporščiku skola, Virsnieku kursi, [[Francijas Kara akadēmija]]
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Vilis Leonards Strazdiņš''' (1896—1934) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks un [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]] (1929). [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1896. gada 21. jūlijā Kārļa Strazdiņa ģimenē [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas reālskola|Rīgas reālskolā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gada augustā brīvprātīgi iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja 50. rezerves bataljonā [[Daugavpils|Daugavpilī]]. No novembra 87. Neišlotes kājnieku pulka sastāvā piedalījās kaujās [[Ziemeļrietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļrietumu frontē]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijā]]. 1915. gada augustā tika smagi ievainots un evakuēts uz [[Permas guberņa|Permas guberņu]], novembrī tika ieskaitīts 123. rezerves pulkā. Pēc izveseļošanās 1916. gada martā pārgāja uz [[Rezerves latviešu strēlnieku bataljons|Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu]]. 1916. gada jūlijā tika nosūtīts uz [[Pleskava|Pleskavas]] [[Praporščiks|praporščiku]] skolu, ko pabeidza tā paša gada decembrī. 1917. gada februārī tika iedalīts [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks|2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā]], septembrī tika paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]]. Pēc [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] kopā ar citiem virsniekiem bija īslaicīgā apcietinājumā [[Cēsis|Cēsīs]]. Pēc atbrīvošanas pameta armiju, dzīvoja [[Tartu|Tērbatā]].

1918. gada janvārī devās uz [[Petrograda|Petrogradu]], kur piedalījās [[Viskrievijas Satversmes sapulce|Krievijas Satversmes sapulces]] aizstāvēšanas savienībā. No marta dzīvoja [[Smoļenska|Smoļenskā]], no jūnija [[Maskava|Maskavā]], kur iestājās [[Boriss Savinkovs|Borisa Savinkova]] [[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jekabsons|first=Eriks| authorlink=Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|title=Latvieši krievu pretlielinieciskajā kustībā 1918.–1920. g.|url=https://www.academia.edu/30634516/Latvie%C5%A1i_krievu_pretlielinieciskaj%C4%81_kust%C4%ABb%C4%81_1918_1920_g_In_Latvijas_V%C4%93stures_Instit%C5%ABta_%C5%BDurn%C4%81ls_1997_Nr_1_90_107_lpp|journal=Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls|year=1997|issue=1| pages=90.–107|access-date=2026-04-02}}&lt;/ref&gt; 1918. gada jūlijā piedalījās [[Jaroslavļas sacelšanās]], pēc sakāves atgriezās Smoļenskā, kur dzīvoja ar pieņemtu vārdu. 1918. gada novembrī par līdzdalību [[Baltā kustība|pretlielinieciskā]] darbībā uz aizdomu pamata arestēts. 1919. gada martā atbrīvots. Turpināja dzīvot Smoļenskā pie māsām līdz 1919. gada septembrim, kad izdevās nokļūt [[Daugavpils|Daugavpilī]] un tur pāriet fronti.

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 18. septembrī brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] [[Virsleitnants|virsleitnanta]] dienesta pakāpē, dienēja [[2. Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulkā]], piedalījās kaujās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. 1919. gada 14. oktobrī piedalījās aizsardzības kaujā pie [[Atašiene (stacija)|Borhu stacijas]], palīdzot noturēt stratēģiski svarīgās Lošku pozīcijas [[Atašienes pagasts|Atašienes pagasta]]. Gatavojoties [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošanas operācijai]], 1920. gada 14. janvārī Latgalē pie Goljanu [[Sādža|sādžas]] ar savu [[Vads (armija)|vadu]] veica izlūkošanas uzbrukumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=1487|title=LKOK nr.3/1975 : Strazdiņš, Leonards|website=lkok.com|access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt; 1920. gada maijā tika iecelts par 2. Ventspils kājnieku pulka [[Rota (armija)|rotas]] komandieri.

Pēc kara turpināja dienestu armijā. 1923. gadā pabeidza Virsnieku kursus. No 1925. gada dienēja Armijas komandiera štābā, tika iecelts par [[Pēteris Radziņš|Armijas komandiera]] adjutantu un paaugstināts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]]. Mācījās [[Francijas Kara akadēmija|Francijas Kara akadēmijā]] (1926—1928). 1929. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. Bija lektors [[Latvijas Kara skola|Kara skolā]]. No 1931. gada līdz 1932. gada piekomandēts [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulkam]], lai iegūtu rotas komandiera cenzu.

1934. gada 1. augustā, viesojoties pie radiem, nelaimes gadījumā noslīka [[Demenes pagasts|Demenes pagasta]] [[Dervanišku ezers|Dervanišku ezerā]]. Apbedīts [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]].

== Apbalvojumi ==
* [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira (1926) par kaujas nopelniem [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 14. oktobrī Lošku pozīcijās un 1920. gada 14. janvārī [[Galēnu pagasts|Vidsmuižas rajonā]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira (1930).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca. (Sast. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ē. Jēkabsons]], [[Valters Ščerbinskis|V. Ščerbinskis]]); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: 1998. – 422. lpp.

{{DEFAULTSORT:Strazdiņš, Vilis Leonards}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienības biedri]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Rīgas Brāļu kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>6uc96ar7acuf7qotaqahrizw4ctko99</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468612</id>
      <parentid>4468605</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:08:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots attēls</comment>
      <origin>4468612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7455" sha1="nbzooogv0295olm2dw9ikjmt4pzw1qv" xml:space="preserve">{{Infokaste persona
|          vārds = Vilis Leonards Strazdiņš
|         attēls = Vilis Leonards Strazdiņš.gif
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1896
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
|         m_gads = 1934
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 1
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Ilūkstes apriņķis|Demenes pagasts|Dervanišku ezers}}
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
 |        vecāki = Kārlis Strazdiņš
 |         brāļi = Roberts Strazdiņš &lt;small&gt;(1902—1942)&lt;/small&gt;
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs =
|    kategorijas = jā  
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Majors.gif|50px]]&lt;br /&gt;[[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]]
|  dienesta_laiks = 1914 — 1917&lt;br /&gt;1918&lt;br /&gt;1919 — 1934
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{flaga|Krievijas Impērija}} [[Baltā kustība]]&lt;br /&gt;{{LAT}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|    nodarbošanās = 
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]
|     apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] nr.3/1975, [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
|       izglītība = Pleskavas praporščiku skola, Virsnieku kursi, [[Francijas Kara akadēmija]]
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Vilis Leonards Strazdiņš''' (1896—1934) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks un [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]] (1929). [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1896. gada 21. jūlijā Kārļa Strazdiņa ģimenē [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas reālskola|Rīgas reālskolā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gada augustā brīvprātīgi iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja 50. rezerves bataljonā [[Daugavpils|Daugavpilī]]. No novembra 87. Neišlotes kājnieku pulka sastāvā piedalījās kaujās [[Ziemeļrietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļrietumu frontē]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijā]]. 1915. gada augustā tika smagi ievainots un evakuēts uz [[Permas guberņa|Permas guberņu]], novembrī tika ieskaitīts 123. rezerves pulkā. Pēc izveseļošanās 1916. gada martā pārgāja uz [[Rezerves latviešu strēlnieku bataljons|Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu]]. 1916. gada jūlijā tika nosūtīts uz [[Pleskava|Pleskavas]] [[Praporščiks|praporščiku]] skolu, ko pabeidza tā paša gada decembrī. 1917. gada februārī tika iedalīts [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks|2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā]], septembrī tika paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]]. Pēc [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] kopā ar citiem virsniekiem bija īslaicīgā apcietinājumā [[Cēsis|Cēsīs]]. Pēc atbrīvošanas pameta armiju, dzīvoja [[Tartu|Tērbatā]].

1918. gada janvārī devās uz [[Petrograda|Petrogradu]], kur piedalījās [[Viskrievijas Satversmes sapulce|Krievijas Satversmes sapulces]] aizstāvēšanas savienībā. No marta dzīvoja [[Smoļenska|Smoļenskā]], no jūnija [[Maskava|Maskavā]], kur iestājās [[Boriss Savinkovs|Borisa Savinkova]] [[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jekabsons|first=Eriks| authorlink=Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|title=Latvieši krievu pretlielinieciskajā kustībā 1918.–1920. g.|url=https://www.academia.edu/30634516/Latvie%C5%A1i_krievu_pretlielinieciskaj%C4%81_kust%C4%ABb%C4%81_1918_1920_g_In_Latvijas_V%C4%93stures_Instit%C5%ABta_%C5%BDurn%C4%81ls_1997_Nr_1_90_107_lpp|journal=Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls|year=1997|issue=1| pages=90.–107|access-date=2026-04-02}}&lt;/ref&gt; 1918. gada jūlijā piedalījās [[Jaroslavļas sacelšanās]], pēc sakāves atgriezās Smoļenskā, kur dzīvoja ar pieņemtu vārdu. 1918. gada novembrī par līdzdalību [[Baltā kustība|pretlielinieciskā]] darbībā uz aizdomu pamata arestēts. 1919. gada martā atbrīvots. Turpināja dzīvot Smoļenskā pie māsām līdz 1919. gada septembrim, kad izdevās nokļūt [[Daugavpils|Daugavpilī]] un tur pāriet fronti.

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 18. septembrī brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] [[Virsleitnants|virsleitnanta]] dienesta pakāpē, dienēja [[2. Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulkā]], piedalījās kaujās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. 1919. gada 14. oktobrī piedalījās aizsardzības kaujā pie [[Atašiene (stacija)|Borhu stacijas]], palīdzot noturēt stratēģiski svarīgās Lošku pozīcijas [[Atašienes pagasts|Atašienes pagasta]]. Gatavojoties [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošanas operācijai]], 1920. gada 14. janvārī Latgalē pie Goljanu [[Sādža|sādžas]] ar savu [[Vads (armija)|vadu]] veica izlūkošanas uzbrukumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=1487|title=LKOK nr.3/1975 : Strazdiņš, Leonards|website=lkok.com|access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt; 1920. gada maijā tika iecelts par 2. Ventspils kājnieku pulka [[Rota (armija)|rotas]] komandieri.

Pēc kara turpināja dienestu armijā. 1923. gadā pabeidza Virsnieku kursus. No 1925. gada dienēja Armijas komandiera štābā, tika iecelts par [[Pēteris Radziņš|Armijas komandiera]] adjutantu un paaugstināts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]]. Mācījās [[Francijas Kara akadēmija|Francijas Kara akadēmijā]] (1926—1928). 1929. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. Bija lektors [[Latvijas Kara skola|Kara skolā]]. No 1931. gada līdz 1932. gada piekomandēts [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulkam]], lai iegūtu rotas komandiera cenzu.

1934. gada 1. augustā, viesojoties pie radiem, nelaimes gadījumā noslīka [[Demenes pagasts|Demenes pagasta]] [[Dervanišku ezers|Dervanišku ezerā]]. Apbedīts [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]].

== Apbalvojumi ==
* [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira (1926) par kaujas nopelniem [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 14. oktobrī Lošku pozīcijās un 1920. gada 14. janvārī [[Galēnu pagasts|Vidsmuižas rajonā]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira (1930).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca. (Sast. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ē. Jēkabsons]], [[Valters Ščerbinskis|V. Ščerbinskis]]); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: 1998. – 422. lpp.

{{DEFAULTSORT:Strazdiņš, Vilis Leonards}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienības biedri]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Rīgas Brāļu kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>nbzooogv0295olm2dw9ikjmt4pzw1qv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468861</id>
      <parentid>4468612</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:26:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4468861</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7483" sha1="5qwbqvjsr3m60sazjezgfps615sgb16" xml:space="preserve">{{Infokaste persona
|          vārds = Vilis Leonards Strazdiņš
|         attēls = Vilis Leonards Strazdiņš.gif
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1896
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
|         m_gads = 1934
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 1
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Ilūkstes apriņķis|Demenes pagasts|Dervanišku ezers}}
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
 |        vecāki = Kārlis Strazdiņš
 |         brāļi = Roberts Strazdiņš &lt;small&gt;(1902—1942)&lt;/small&gt;
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs =
|    kategorijas = jā  
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Majors.gif|50px]]&lt;br /&gt;[[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]]
|  dienesta_laiks = 1914 — 1917&lt;br /&gt;1918&lt;br /&gt;1919 — 1934
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{flaga|Krievijas Impērija}} [[Baltā kustība]]&lt;br /&gt;{{LAT}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|    nodarbošanās = 
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]
|     apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] nr.3/1975, [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
|       izglītība = Pleskavas praporščiku skola, Virsnieku kursi, [[Francijas Kara akadēmija]]
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Vilis Leonards Strazdiņš''' (1896—1934) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks un [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]] (1929). [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1896. gada 21. jūlijā Kārļa Strazdiņa ģimenē [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas reālskola|Rīgas reālskolā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gada augustā brīvprātīgi iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja 50. rezerves bataljonā [[Daugavpils|Daugavpilī]]. No novembra 87. Neišlotes kājnieku pulka sastāvā piedalījās kaujās [[Ziemeļrietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļrietumu frontē]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijā]]. 1915. gada augustā tika smagi ievainots un evakuēts uz [[Permas guberņa|Permas guberņu]], novembrī tika ieskaitīts 123. rezerves pulkā. Pēc izveseļošanās 1916. gada martā pārgāja uz [[Rezerves latviešu strēlnieku bataljons|Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu]]. 1916. gada jūlijā tika nosūtīts uz [[Pleskava|Pleskavas]] [[Praporščiks|praporščiku]] skolu, ko pabeidza tā paša gada decembrī. 1917. gada februārī tika iedalīts [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks|2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā]], septembrī tika paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]]. Pēc [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] kopā ar citiem virsniekiem bija īslaicīgā apcietinājumā [[Cēsis|Cēsīs]]. Pēc atbrīvošanas pameta armiju, dzīvoja [[Tartu|Tērbatā]].

1918. gada janvārī devās uz [[Petrograda|Petrogradu]], kur piedalījās [[Viskrievijas Satversmes sapulce|Krievijas Satversmes sapulces]] aizstāvēšanas savienībā. No marta dzīvoja [[Smoļenska|Smoļenskā]], no jūnija [[Maskava|Maskavā]], kur iestājās [[Boriss Savinkovs|Borisa Savinkova]] [[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jekabsons|first=Eriks| authorlink=Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|title=Latvieši krievu pretlielinieciskajā kustībā 1918.–1920. g.|url=https://www.academia.edu/30634516/Latvie%C5%A1i_krievu_pretlielinieciskaj%C4%81_kust%C4%ABb%C4%81_1918_1920_g_In_Latvijas_V%C4%93stures_Instit%C5%ABta_%C5%BDurn%C4%81ls_1997_Nr_1_90_107_lpp|journal=Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls|year=1997|issue=1| pages=90.–107|access-date=2026-04-02}}&lt;/ref&gt; 1918. gada jūlijā piedalījās [[Jaroslavļas sacelšanās]], pēc sakāves atgriezās Smoļenskā, kur dzīvoja ar pieņemtu vārdu. 1918. gada novembrī par līdzdalību [[Baltā kustība|pretlielinieciskā]] darbībā uz aizdomu pamata arestēts. 1919. gada martā atbrīvots. Turpināja dzīvot Smoļenskā pie māsām līdz 1919. gada septembrim, kad izdevās nokļūt [[Daugavpils|Daugavpilī]] un tur pāriet fronti.

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 18. septembrī brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] [[Virsleitnants|virsleitnanta]] dienesta pakāpē, dienēja [[2. Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulkā]], piedalījās kaujās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. 1919. gada 14. oktobrī piedalījās aizsardzības kaujā pie [[Atašiene (stacija)|Borhu stacijas]], palīdzot noturēt stratēģiski svarīgās Lošku pozīcijas [[Atašienes pagasts|Atašienes pagasta]]. Gatavojoties [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošanas operācijai]], 1920. gada 14. janvārī Latgalē pie Goljanu [[Sādža|sādžas]] ar savu [[Vads (armija)|vadu]] veica izlūkošanas uzbrukumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=1487|title=LKOK nr.3/1975 : Strazdiņš, Leonards|website=lkok.com|access-date=2026-05-15}}&lt;/ref&gt; 1920. gada maijā tika iecelts par 2. Ventspils kājnieku pulka [[Rota (armija)|rotas]] komandieri.

Pēc kara turpināja dienestu armijā. 1923. gadā pabeidza Virsnieku kursus. No 1925. gada dienēja Armijas komandiera štābā, tika iecelts par [[Pēteris Radziņš|Armijas komandiera]] adjutantu un paaugstināts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]]. Mācījās [[Francijas Kara akadēmija|Francijas Kara akadēmijā]] (1926—1928). 1929. gadā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. Bija lektors [[Latvijas Kara skola|Kara skolā]]. No 1931. gada līdz 1932. gada piekomandēts [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulkam]], lai iegūtu rotas komandiera cenzu.

1934. gada 1. augustā, viesojoties pie radiem, nelaimes gadījumā noslīka [[Demenes pagasts|Demenes pagasta]] [[Dervanišku ezers|Dervanišku ezerā]]. Apbedīts [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]].

== Apbalvojumi ==
* [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira (1926) par kaujas nopelniem [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada 14. oktobrī Lošku pozīcijās un 1920. gada 14. janvārī [[Galēnu pagasts|Vidsmuižas rajonā]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira (1930).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca. (Sast. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ē. Jēkabsons]], [[Valters Ščerbinskis|V. Ščerbinskis]]); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: 1998. – 422. lpp.

{{DEFAULTSORT:Strazdiņš, Vilis Leonards}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienības biedri]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Rīgas Brāļu kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Noslīkušie]]</text>
      <sha1>5qwbqvjsr3m60sazjezgfps615sgb16</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Lalliput</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631981</id>
    <revision>
      <id>4468608</id>
      <timestamp>2026-05-15T17:02:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4468608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="ebao0xt9izxv2zhao0yhat1j6ohbtwj" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Lalliput}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 15. maijs, plkst. 20.02 (EEST)</text>
      <sha1>ebao0xt9izxv2zhao0yhat1j6ohbtwj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Vilis Leonards Strazdiņš.gif</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631982</id>
    <revision>
      <id>4468609</id>
      <timestamp>2026-05-15T17:07:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
{{Information
| description = Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis-leitnants Vilis Leonards Strazdiņš (1896—1934)
| source = http://lkok.com/detail1.asp?ID=1487
| date = 1929—1934
| author = nezināms
| permission =
| other_versions =
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-nezināms}}</comment>
      <origin>4468609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="307" sha1="3hqr9ys61u3mqk5vqn8p7rywg0dl75r" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
{{Information
| description = Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis-leitnants Vilis Leonards Strazdiņš (1896—1934)
| source = http://lkok.com/detail1.asp?ID=1487
| date = 1929—1934
| author = nezināms
| permission =
| other_versions =
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-nezināms}}</text>
      <sha1>3hqr9ys61u3mqk5vqn8p7rywg0dl75r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Staķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631983</id>
    <revision>
      <id>4468614</id>
      <timestamp>2026-05-15T17:28:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Staķi | official_name = ''Stakiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Stakių stotelė.JPG | image_caption = Autobusu pietura Staķu centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Jurbarkas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = P...</comment>
      <origin>4468614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2846" sha1="jqo7ccd938wqqw6bxyiyt8kvmu8lyrr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Staķi
| official_name = ''Stakiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Stakių stotelė.JPG
| image_caption = Autobusu pietura Staķu centrā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Jurbarkas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Raudones seņūnija]]
| area_total_km2 = 0.96
| population_total = 139
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 10 | lats = 48 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 05 | longs = 20 | longEW = E
| elevation_m = 70
| website = {{url|https://stakiai.lt/}}
}}
'''Staķi''' ({{val|lt|Stakiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Jurbarkas rajona pašvaldībā]]. Atrodas aptuveni 28 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Jurbarka]]s, [[Mituva]]s upes kreisajā krastā pie Sņietalas ietekas, uz kuras izbūvēta ūdenskrātuve 22 ha platībā.

== Vēsture ==
Līdz 19. gadsimta otrajai pusei apdzīvotā vieta tika dēvēta par Pamituvi (''Pamituvis''), 1750. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka kapela. 1821. gadā tika uzcelta pašreizējā baznīca, un apmetne ieguva miesta statusu. Starpkaru periodā Staķos darbojās skola, pasts, mazā kredītsabiedrība, kooperatīvs, pienotava, vilnas kāršanas fabrika, krogs un vairāki veikali. Padomju laikā Staķi bija apīliņķes centrs un kolhoza centrālais ciemats. Staķu ģerbonis tika apstiprināts 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/stakiai/|title=Stakiai|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-15|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Arhitektūra un apskates objekti ==
Staķu Sv. Antona no Padujas baznīca: celta 1821. gadā (pārbūvēta 1849. gadā). Tā ir vērtīgs koka sakrālās arhitektūras piemineklis, kas saglabājis tradicionālās būvniecības formas un harmoniski iekļaujas apkārtējā ainavā. Baznīcas interjerā atrodas vairāki mākslinieciski vērtīgi priekšmeti.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas bibliotēka, pasts, medpunkts un Veļonas kultūras centra filiāle. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Stakiai}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.jurbarkas.lt/ Jurbarkas rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Jurbarkas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>jqo7ccd938wqqw6bxyiyt8kvmu8lyrr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468617</id>
      <parentid>4468614</parentid>
      <timestamp>2026-05-15T17:30:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4468617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2874" sha1="ea79kkzru2fam94ty5lqf90smeoaiff" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Staķi
| official_name = ''Stakiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Stakių stotelė.JPG
| image_caption = Autobusu pietura Staķu centrā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Jurbarkas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Raudones seņūnija]]
| area_total_km2 = 0.96
| population_total = 139
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 10 | lats = 48 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 05 | longs = 20 | longEW = E
| elevation_m = 70
| website = {{url|https://stakiai.lt/}}
}}
'''Staķi''' ({{val|lt|Stakiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Jurbarkas rajona pašvaldībā]]. Atrodas aptuveni 28 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Jurbarka]]s, [[Mituva]]s upes kreisajā krastā pie Sņietalas ietekas, uz kuras izbūvēta ūdenskrātuve 22 ha platībā.

== Vēsture ==
Līdz 19. gadsimta otrajai pusei apdzīvotā vieta tika dēvēta par Pamituvi (''Pamituvis''), 1750. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka kapela. 1821. gadā tika uzcelta pašreizējā baznīca, un apmetne ieguva miesta statusu. Starpkaru periodā Staķos darbojās skola, pasts, mazā kredītsabiedrība, kooperatīvs, pienotava, vilnas kāršanas fabrika, krogs un vairāki veikali. Padomju laikā Staķi bija apīliņķes centrs un kolhoza centrālais ciemats. Staķu ģerbonis tika apstiprināts 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/stakiai/|title=Stakiai|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-15|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Arhitektūra un apskates objekti ==
[[Staķu katoļu baznīca|Staķu Sv. Antona no Padujas baznīca]]: celta 1821. gadā (pārbūvēta 1849. gadā). Tā ir vērtīgs koka sakrālās arhitektūras piemineklis, kas saglabājis tradicionālās būvniecības formas un harmoniski iekļaujas apkārtējā ainavā. Baznīcas interjerā atrodas vairāki mākslinieciski vērtīgi priekšmeti.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas bibliotēka, pasts, medpunkts un Veļonas kultūras centra filiāle. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Stakiai}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.jurbarkas.lt/ Jurbarkas rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Jurbarkas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>ea79kkzru2fam94ty5lqf90smeoaiff</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stakiai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631984</id>
    <redirect title="Staķi" />
    <revision>
      <id>4468615</id>
      <timestamp>2026-05-15T17:29:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Staķi]]</comment>
      <origin>4468615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="35jra7f1af5z0d53idngg9hoxm8hcl9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Staķi]]</text>
      <sha1>35jra7f1af5z0d53idngg9hoxm8hcl9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maikls (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631985</id>
    <redirect title="Maikls (2026. gada filma)" />
    <revision>
      <id>4468630</id>
      <timestamp>2026-05-15T18:02:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Maikls (filma)]] uz [[Maikls (2026. gada filma)]]: precīzāk.....</comment>
      <origin>4468630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39" sha1="1czeh6wucreq13ovet1fekm74wnkw0i" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Maikls (2026. gada filma)]]</text>
      <sha1>1czeh6wucreq13ovet1fekm74wnkw0i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Staķi</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631986</id>
    <revision>
      <id>4468674</id>
      <timestamp>2026-05-15T20:25:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4468674</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Kikos
|valsts     = Lietuva
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Steyr Automotive</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631987</id>
    <revision>
      <id>4468695</id>
      <timestamp>2026-05-15T21:36:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Uzņēmuma infokaste v2 | name             = ''Steyr Automotive GmbH'' | native_name      =  | logo             = [[Attēls:Steyr logo.png|300px]] | caption          =  | type             = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as        =  | fate             =  | predecessor      =  | successor        =  | foundation       = 2021. gads | founder          =  | defunct          =  | location_city    = [[Šteire]], [[Augšaustrija]] | location_country = {{AUT}} | lo...</comment>
      <origin>4468695</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6726" sha1="ro7xeyoqqdofww56y1t945qjgzyvjbz" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''Steyr Automotive GmbH''
| native_name      = 
| logo             = [[Attēls:Steyr logo.png|300px]]
| caption          = 
| type             = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| traded_as        = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 2021. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Šteire]], [[Augšaustrija]]
| location_country = {{AUT}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[mašīnbūve]]
| products         = 
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [https://steyr-automotive.com steyr-automotive.com]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
[[Attēls:Steyr Automotive SuperPanther eTopas 600 IAA Transportation 2024 (DSC03889).jpg|thumb|300px|''Steyr Automotive SuperPanther eTopas 600'' izstādē ''IAA Transportation 2024'']]
'''''Steyr Automotive GmbH''''' ir [[Austrija]]s uzņēmums kravas un specializēto transportlīdzekļu risinājumu jomā. Tas ir dibināts 2021. gadā. Uzņēmuma ražotne atrodas [[Šteire|Šteirē]].

''Steyr Automotive GmbH'' īpašnieks ir uzņēmums ''ASW Beteiligungsverwaltungs GmbH'', kas pieder nodibinājumam ''ASW Privatstiftung''; pataisais labuma guvējs ir Zīgfrīds Volfs.&lt;ref name=&quot;trend.at&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:GuentherZ 2005-09-09 0036 Wiener Berufsfeuerwehr.jpg|thumb|left|240px|1990. gados ražotais ''MAN-Steyr 14S28'']]
Uzņēmuma rūpnīcas Šteirē vēsture saistāma ar 1864. gadā dibināto uzņēmumu ''Josef &amp; Franz Werndl &amp; Company, Waffenfabrik und Sägemühle'' (ieroču fabrika un kokzāģētava), kas drīz kļuva par 1869. gadā uzņēmums kļuva par akciju sabiedrību ''Österreichische Waffenfabriks-Gesellschaft'' (''ÖWG''). Tas sāka ražot arī automašīnas ar zīmolu ''Steyr''. Pēc Pirmā pasaules kara rūpnīca sāka ražot ''Steyr'' kravas automašīnas.
1926. gadā ''ÖWG'' mainīja nosaukumu uz ''Steyr-Werke AG''. 1934. gadā ''Steyr-Werke'' apvienojās ar ''Austro-Daimler'', izveidojot uzņēmumu ''[[Steyr-Daimler-Puch]]''. Šteires rūpnīca turpināja koncentrēties uz vieglo un kravas automašīnu ražošanu, līdz 1938. gadā ražošana piespiedu kārtā tika pārorientēta uz militāro transportlīdzekļu ražošanu.

1987. gadā ''Steyr-Daimler-Puch AG'' sāka restrukturizāciju, atdalot un pārdot savas dažādās ražošanas jomas.
1990. gadā kravas automašīnu ražošana tika pārdota Vācijas uzņēmumam ''[[MAN (uzņēmums)|MAN Nutzfahrzeuge AG]]''. Pēc tam ievērojami paplašinājās ražotne Šteirē. 10 gadus pēc pārņemšanas visa ''MAN'' vieglo un vidējo kravas automašīnu ražošana bija pārcelta uz Augšaustriju. Šteirē tika ražoti arī dažādi speciālie transportlīdzekļi un komponentes, piemēram, kabīnes.

2021. gadā ''MAN Steyr'' (''MAN Truck &amp; Bus GesmbH'') tika pārdots uzņēmēja Zīgfrīda Volfa piederošajam uzņēmumam ''WSA Beteiligungs GmbH''.
2021. gada 13. jūlijā tika dibināts meitas uzņēmums ''Steyr Automotive GmbH'', kas pārņēma Šteires rūpnīcu.

Ar ''MAN'' bija panākta vienošanās, ka līdz 2023. gadam Šteirē turpinās ražot dažādas kravas mašīnas ''MAN'' vajadzībām vai pēc ''MAN'' pasūtījuma. No 2023. gada vidus ''MAN'' pārnesa ražošanu no Šteires uz [[Krakova|Krakovu]]. Pēdējo ''MAN'' kravas mašīnu Šteirē izgatavoja 2023. gada 28. septembrī.

Zīgfrīda Volfa sākotnējie plāni paredzēja ciešu sadarbību ar Krievijas kravas automašīnu ražotāju ''[[Gorkijas Automobiļu rūpnīca|GAZ]]'', tādējādi ''Steyr'' kļūtu par ''GAZ'' starptautisko filiāli. Volfs bija ieņēmis augstus amatus [[GAZ grupa|GAZ grupā]] un [[Olegs Deripaska|Olega Deripaska]] uzņēmumu grupā ''[[Russian Machines]]''. Volfa nodoms bija ražot ''GAZ'' kravas automašīnas Austrijā. Šim nolūkam bija paredzēts atjaunot agrāko zīmolu ''Steyr''. 2022. gada februārī sāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukums Ukrainai]] un tam sekojošās sankcijas piespieda uzņēmuma vadību atlikt šos plānus un izstrādāt alternatīvu biznesa modeli.

2021. gada 8. septembrī tika ziņots par pirmo elektrisko kravas automašīnu pasūtījumu. Zviedrijas jaunuzņēmums ''[[Volta Trucks]]'' plānoja ražot četrus dažāda izmēra modeļus, līdz 2025. gadam ik gadu saražojot vairāk nekā {{sk|27000}} vienību.&lt;ref name=&quot;ooe.ORF.at, 2021-09-08&quot; /&gt; Pirmie ''Volta Zero'' no konveijera Šteirē noripoja 2023. gada aprīlī. Tajā pašā gadā uzņēmums pirmo reizi pieteica bankrotu, taču cerēja, ka darbību turpinās jaunie īpašnieki. 2025. gada maijā ''Volta'' atkārtoti pieteica bankrotu.

2023. gada 31. maijā ''Steyr Automotive'' nopirka ''M-U-T Maschinen-Umwelttechnik-Transportanlagen GmbH'' komunālo transportlīdzekļu un virsbūvju ražošanas biznesu [[Štokerava|Štokeravā]]. Pēc tam ''M-U-T'' ražošanu pārcēla uz Šteiri.

2023. gada septembrī ''Steyr Automotive'' pēc Austrijas uzņēmuma ''[[Palfinger|Palfinger AG]]'' pasūtījuma sāka ražot iekraušanas pacēlājus Ziemeļamerikas tirgum.

2025. gada 12. jūnijā ''Steyr Automotive'' parakstīja līgumu ar Ķīnas jaunuzņēmumu ''SuperPanther'' par pilnībā elektrisku kravas automašīnu ražošanu Eiropas tirgum. Ražošanas sākums plānots 2026. gada otrajā pusē.

2026. gada 3. marts ''Steyr Automotive'' sāka ražot Ķīnas ''[[Sinotruk]]'' kravas automašīnas (dīzeļdzinēja un pilnībā elektriski modeļi dažādās versijās).

== Uzņēmuma struktūra ==
Uzņēmumam ir četrās biznesa vienības:
* ''Contract Manufacturing'' — pilnībā aprīkotu kravas automašīnu ražošana pēc pasūtījuma;
* ''Paint'' — plastmasas, metāla vai oglekļa detaļu krāsošana un priekšmontāža;
* ''Engineering'' — pakalpojumu sniegšana pētniecības un attīstības jomā;
* ''MUT'' — izstrādā un ražo pašu virsbūves atkritumu savākšanai un ielu tīrīšanai.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;trend.at&quot;&gt;[https://www.trend.at/unternehmensprofile/steyr-automotive Steyr Automotive – LKW-Hersteller mit langer Geschichte und Zukunft] trend.at&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;ooe.ORF.at, 2021-09-08&quot;&gt;[https://ooe.orf.at/stories/3120459/ Erster Elektro-Lkw-Auftrag für Steyr Automotive] ooe.ORF.at, 2021-09-08&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://steyr-automotive.com Steyr Automotive]


[[Kategorija:Austrijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>ro7xeyoqqdofww56y1t945qjgzyvjbz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468765</id>
      <parentid>4468695</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:12:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4468765</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6775" sha1="pfyrvgt3gbis3wp2o0gsb7k9oltjc54" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''Steyr Automotive GmbH''
| native_name      = 
| logo             = [[Attēls:Steyr logo.png|300px]]
| caption          = 
| type             = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| traded_as        = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = {{dat|2021}}
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Šteire]], [[Augšaustrija]]
| location_country = {{AUT}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[mašīnbūve]]
| products         = 
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [https://steyr-automotive.com steyr-automotive.com]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
[[Attēls:Steyr Automotive SuperPanther eTopas 600 IAA Transportation 2024 (DSC03889).jpg|thumb|300px|''Steyr Automotive SuperPanther eTopas 600'' izstādē ''IAA Transportation 2024'']]
'''''Steyr Automotive GmbH''''' ir [[Austrija]]s uzņēmums kravas un specializēto transportlīdzekļu risinājumu jomā. Tas dibināts 2021. gadā. Uzņēmuma ražotne atrodas [[Šteire|Šteirē]].

''Steyr Automotive GmbH'' īpašnieks ir uzņēmums ''ASW Beteiligungsverwaltungs GmbH'', kas pieder nodibinājumam ''ASW Privatstiftung''; patiesais labuma guvējs ir Zīgfrīds Volfs.&lt;ref name=&quot;trend.at&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:GuentherZ 2005-09-09 0036 Wiener Berufsfeuerwehr.jpg|thumb|left|240px|1990. gados ražotais ''MAN-Steyr 14S28'']]
Uzņēmuma rūpnīcas Šteirē vēsture saistāma ar 1864. gadā dibināto uzņēmumu ''Josef &amp; Franz Werndl &amp; Company, Waffenfabrik und Sägemühle'' (ieroču fabrika un kokzāģētava), kas 1869. gadā kļuva par akciju sabiedrību ''Österreichische Waffenfabriks-Gesellschaft'' (''ÖWG''). Tas sāka ražot arī automašīnas ar zīmolu ''Steyr''. Pēc Pirmā pasaules kara rūpnīca sāka ražot ''Steyr'' kravas automašīnas.
1926. gadā ''ÖWG'' mainīja nosaukumu uz ''Steyr-Werke AG''. 1934. gadā ''Steyr-Werke'' apvienojās ar ''Austro-Daimler'', izveidojot uzņēmumu ''[[Steyr-Daimler-Puch]]''. Šteires rūpnīca turpināja koncentrēties uz vieglo un kravas automašīnu ražošanu, līdz 1938. gadā ražošana piespiedu kārtā tika pārorientēta uz militāro transportlīdzekļu ražošanu.

1987. gadā ''Steyr-Daimler-Puch AG'' sāka restrukturizāciju, atdalot un pārdodot savas dažādās ražošanas jomas.
1990. gadā kravas automašīnu ražošanu pārdeva Vācijas uzņēmumam ''[[MAN (uzņēmums)|MAN Nutzfahrzeuge AG]]''. Pēc tam ievērojami paplašinājās ražotne Šteirē. 10 gadus pēc pārņemšanas visa ''MAN'' vieglo un vidējo kravas automašīnu ražošana bija pārcelta uz Augšaustriju. Šteirē ražoja arī dažādus speciālos transportlīdzekļus un komponentes, piemēram, kabīnes.

2021. gadā ''MAN Steyr'' (''MAN Truck &amp; Bus GesmbH'') tika pārdots uzņēmēja Zīgfrīda Volfa piederošajam uzņēmumam ''WSA Beteiligungs GmbH''.
2021. gada 13. jūlijā dibināts meitas uzņēmums ''Steyr Automotive GmbH'', kas pārņēma Šteires rūpnīcu.

Ar ''MAN'' bija panākta vienošanās, ka līdz 2023. gadam Šteirē turpinās ražot dažādas kravas mašīnas ''MAN'' vajadzībām vai pēc ''MAN'' pasūtījuma. No 2023. gada vidus ''MAN'' pārnesa ražošanu no Šteires uz [[Krakova|Krakovu]]. Pēdējo ''MAN'' kravas mašīnu Šteirē izgatavoja 2023. gada 28. septembrī.

Zīgfrīda Volfa sākotnējie plāni paredzēja ciešu sadarbību ar Krievijas kravas automašīnu ražotāju ''[[Gorkijas Automobiļu rūpnīca|GAZ]]'', tādējādi ''Steyr'' kļūtu par ''GAZ'' starptautisko filiāli. Volfs bija ieņēmis augstus amatus [[GAZ grupa|GAZ grupā]] un [[Olegs Deripaska|Olega Deripaska]] uzņēmumu grupā ''[[Russian Machines]]''. Volfa nodoms bija ražot ''GAZ'' kravas automašīnas Austrijā. Šim nolūkam bija paredzēts atjaunot agrāko zīmolu ''Steyr''. 2022. gada februārī sāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukums Ukrainai]] un tam sekojošās sankcijas piespieda uzņēmuma vadību atlikt šos plānus un izstrādāt alternatīvu biznesa modeli.

2021. gada 8. septembrī tika ziņots par pirmo elektrisko kravas automašīnu pasūtījumu. Zviedrijas jaunuzņēmums ''[[Volta Trucks]]'' plānoja ražot četrus dažāda izmēra modeļus, līdz 2025. gadam ik gadu saražojot vairāk nekā {{sk|27000}} vienību.&lt;ref name=&quot;ooe.ORF.at, 2021-09-08&quot; /&gt; Pirmie ''Volta Zero'' no konveijera Šteirē noripoja 2023. gada aprīlī. Tajā pašā gadā uzņēmums pirmo reizi pieteica bankrotu, taču cerēja, ka darbību turpinās jaunie īpašnieki. 2025. gada maijā ''Volta'' atkārtoti pieteica bankrotu.

2023. gada 31. maijā ''Steyr Automotive'' nopirka ''M-U-T Maschinen-Umwelttechnik-Transportanlagen GmbH'' komunālo transportlīdzekļu un virsbūvju ražošanas biznesu [[Štokerava|Štokeravā]]. Pēc tam ''M-U-T'' ražošanu pārcēla uz Šteiri.

2023. gada septembrī ''Steyr Automotive'' pēc Austrijas uzņēmuma ''[[Palfinger|Palfinger AG]]'' pasūtījuma sāka ražot iekraušanas pacēlājus Ziemeļamerikas tirgum.

2025. gada 12. jūnijā ''Steyr Automotive'' parakstīja līgumu ar Ķīnas jaunuzņēmumu ''SuperPanther'' par pilnībā elektrisku kravas automašīnu ražošanu Eiropas tirgum. Ražošanas sākums plānots 2026. gada otrajā pusē.

2026. gada 3. marts ''Steyr Automotive'' sāka ražot Ķīnas ''[[Sinotruk]]'' kravas automašīnas (dīzeļdzinēja un pilnībā elektriski modeļi dažādās versijās).

== Uzņēmuma struktūra ==
Uzņēmumam ir četrās biznesa vienības:
* ''Contract Manufacturing'' — pilnībā aprīkotu kravas automašīnu ražošana pēc pasūtījuma;
* ''Paint'' — plastmasas, metāla vai oglekļa detaļu krāsošana un priekšmontāža;
* ''Engineering'' — pakalpojumu sniegšana pētniecības un attīstības jomā;
* ''MUT'' — izstrādā un ražo pašu virsbūves atkritumu savākšanai un ielu tīrīšanai.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;trend.at&quot;&gt;[https://www.trend.at/unternehmensprofile/steyr-automotive Steyr Automotive – LKW-Hersteller mit langer Geschichte und Zukunft] trend.at&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;ooe.ORF.at, 2021-09-08&quot;&gt;[https://ooe.orf.at/stories/3120459/ Erster Elektro-Lkw-Auftrag für Steyr Automotive] ooe.ORF.at, 2021-09-08&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://steyr-automotive.com Steyr Automotive]
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Austrijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>pfyrvgt3gbis3wp2o0gsb7k9oltjc54</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cynthia Watros</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631988</id>
    <redirect title="Sintija Votrosa" />
    <revision>
      <id>4468698</id>
      <timestamp>2026-05-15T21:39:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sintija Votrosa]]</comment>
      <origin>4468698</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="mx61jyv5cigzsc990lt3n8edgye36me" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sintija Votrosa]]</text>
      <sha1>mx61jyv5cigzsc990lt3n8edgye36me</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Votrosa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631989</id>
    <redirect title="Sintija Votrosa" />
    <revision>
      <id>4468699</id>
      <timestamp>2026-05-15T21:39:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sintija Votrosa]]</comment>
      <origin>4468699</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="mx61jyv5cigzsc990lt3n8edgye36me" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sintija Votrosa]]</text>
      <sha1>mx61jyv5cigzsc990lt3n8edgye36me</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Watros</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631990</id>
    <redirect title="Sintija Votrosa" />
    <revision>
      <id>4468701</id>
      <timestamp>2026-05-15T21:40:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sintija Votrosa]]</comment>
      <origin>4468701</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="mx61jyv5cigzsc990lt3n8edgye36me" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sintija Votrosa]]</text>
      <sha1>mx61jyv5cigzsc990lt3n8edgye36me</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Steyr Automotive</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631991</id>
    <revision>
      <id>4468702</id>
      <timestamp>2026-05-15T21:42:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Dainis |tēma       = Saimniecība |tēma2      = Transports |valsts     = Austrija }}</comment>
      <origin>4468702</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="120" sha1="38wx8rosk6xtkmslo46bitgp9y995h1" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Dainis
|tēma       = Saimniecība
|tēma2      = Transports
|valsts     = Austrija
}}</text>
      <sha1>38wx8rosk6xtkmslo46bitgp9y995h1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolajs Jansons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631992</id>
    <revision>
      <id>4468705</id>
      <timestamp>2026-05-15T21:50:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4468705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2221" sha1="10rqq4347l54pxe1firj34g1tbx64bz" xml:space="preserve">'''Nikolajs Jansons''' ({{val-et|Nikolai Janson}}, dzimis 1882. gada 6. decembrī Sanktpēterburgā, miris 1938. gada 20. jūnijā) bija igauņu revolucionārs, [[Krievijas PFSR]] un [[PSRS]] politiķis.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1882. gadā Pēterburɡā iɡauņu galdnieka Miķeļa Jansona ģimenē, no 1901. gada viņš strādāja par metālstrādnieku, piedalījās [[1905. gada revolūcija]]s notikumos [[Tallina|Tallinā]], 1906. gadā viņu arestēja un izsūtīja uz [[Toboļska]]s guberņu. 1907. gadā viņš devās bēɡļu ɡaitās uz ASV, kur iestājās ASV Sociālistiskajā partijā un bija Igaunijas Strādnieku federācijas sekretārs. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Jansons 1917. gada jūnijā atɡriezās Tallinā un 1917. gada oktobra līdz 1918. gada februārim bija pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks. 

Vācu karaspēka [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|operācijas &quot;Dūres sitiens&quot;]] laikā 1918. gadā viņu arestēja un izraidīja uz [[Krievijas PFSR]], kur viņš darbojās [[Samara]]s guberņā, no 1922. gada janvāra Centrālajā arodbiedrību padomē, bija [[Ukrainas PSR]] tautas deputātu padomes apgādes padomes priekšsēdētājs, piedalījās [[Dženovas konference]]s padomju republiku deleɡācijas sastāvā.

No 1928. gada 16. janvāra līdz 1931. gada 6. martam bija Krievijas PFSR Tieslietu tautas komisārs un prokurors, no 1930. gada 4. novembra līdz 1931. gada 6. martam — Krievijas PFSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks, no 1931. gada 30. janvāra līdz 1934. gada 13. martam — PSRS Ūdens transporta tautas komisārs; no 1935. gada oktobra līdz 1937. gada decembrim Ziemeļu jūras ceļa galvenās direkcijas vadītāja vietnieks. 

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gada 6. decembrī viņu arestēja, apsūdzēja dalībā iɡauņu spiegu un diversantu organizācijā. 1938. gada 20. jūnijā PSRS Augstākās tiesas Militārā kolēģija viņam piesprieda nāvessodu un nošāva. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Jansons, Nikolajs}}

[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:Komunisti]]
[[Kategorija:Nogalinātie politiķi]]</text>
      <sha1>10rqq4347l54pxe1firj34g1tbx64bz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468742</id>
      <parentid>4468705</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T04:17:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4468742</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2279" sha1="ct49xd97i9kbfyaud93y4nv8qn8rf1f" xml:space="preserve">[[attēls:Janson N.M.jpg|thumb|Nikolajs Jansons (1927).]]
'''Nikolajs Jansons''' ({{val-et|Nikolai Janson}}, dzimis 1882. gada 6. decembrī Sanktpēterburgā, miris 1938. gada 20. jūnijā) bija igauņu revolucionārs, [[Krievijas PFSR]] un [[PSRS]] politiķis.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1882. gadā Pēterburɡā iɡauņu galdnieka Miķeļa Jansona ģimenē, no 1901. gada viņš strādāja par metālstrādnieku, piedalījās [[1905. gada revolūcija]]s notikumos [[Tallina|Tallinā]], 1906. gadā viņu arestēja un izsūtīja uz [[Toboļska]]s guberņu. 1907. gadā viņš devās bēɡļu ɡaitās uz ASV, kur iestājās ASV Sociālistiskajā partijā un bija Igaunijas Strādnieku federācijas sekretārs. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Jansons 1917. gada jūnijā atɡriezās Tallinā un 1917. gada oktobra līdz 1918. gada februārim bija pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks. 

Vācu karaspēka [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|operācijas &quot;Dūres sitiens&quot;]] laikā 1918. gadā viņu arestēja un izraidīja uz [[Krievijas PFSR]], kur viņš darbojās [[Samara]]s guberņā, no 1922. gada janvāra Centrālajā arodbiedrību padomē, bija [[Ukrainas PSR]] tautas deputātu padomes apgādes padomes priekšsēdētājs, piedalījās [[Dženovas konference]]s padomju republiku deleɡācijas sastāvā.

No 1928. gada 16. janvāra līdz 1931. gada 6. martam bija Krievijas PFSR Tieslietu tautas komisārs un prokurors, no 1930. gada 4. novembra līdz 1931. gada 6. martam — Krievijas PFSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks, no 1931. gada 30. janvāra līdz 1934. gada 13. martam — PSRS Ūdens transporta tautas komisārs; no 1935. gada oktobra līdz 1937. gada decembrim Ziemeļu jūras ceļa galvenās direkcijas vadītāja vietnieks. 

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gada 6. decembrī viņu arestēja, apsūdzēja dalībā iɡauņu spiegu un diversantu organizācijā. 1938. gada 20. jūnijā PSRS Augstākās tiesas Militārā kolēģija viņam piesprieda nāvessodu un nošāva. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Jansons, Nikolajs}}

[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:Komunisti]]
[[Kategorija:Nogalinātie politiķi]]</text>
      <sha1>ct49xd97i9kbfyaud93y4nv8qn8rf1f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Primātu kārta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631993</id>
    <redirect title="Primāti" />
    <revision>
      <id>4468747</id>
      <timestamp>2026-05-16T04:37:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Primāti]]</comment>
      <origin>4468747</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="krteg3w2k8h94fp1rx6m8l3er6793be" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Primāti]]</text>
      <sha1>krteg3w2k8h94fp1rx6m8l3er6793be</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antonovs-Ovsejenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631994</id>
    <redirect title="Vladimirs Antonovs-Ovsejenko" />
    <revision>
      <id>4468759</id>
      <timestamp>2026-05-16T04:57:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]</comment>
      <origin>4468759</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42" sha1="2fxb476kf4btgl0ie6t57almnafda28" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]</text>
      <sha1>2fxb476kf4btgl0ie6t57almnafda28</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anivaniva Teits-Džonss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631995</id>
    <revision>
      <id>4468770</id>
      <timestamp>2026-05-16T05:27:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Basketbolista infokaste | vārds = Anivaniva Teits-Džonss | vārds_orig = ''Aniwaniwa Tait-Jones'' | attēls =  | att_izm =  | paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt; | pilns vārds =  | dz_dat = {{dat|2001|1|5}} | dz_viet = {{Vieta|Jaunzēlande|Velingtona}} | mir_dat =  | mir_viet =  | tautība = jaunzēlandietis | garums = 198 [[Centimetrs|cm]] | svars = 91 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig =  | alga =  | iesauka =  &lt;!------ Iz...</comment>
      <origin>4468770</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4202" sha1="8qqx4gvcyh7yhhi6aouq74um30m61jb" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Anivaniva Teits-Džonss
| vārds_orig = ''Aniwaniwa Tait-Jones''
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dat|2001|1|5}}
| dz_viet = {{Vieta|Jaunzēlande|Velingtona}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = jaunzēlandietis
| garums = 198 [[Centimetrs|cm]]
| svars = 91 [[Kilograms|kg]]
| poz = [[vieglais uzbrucējs]]
| kar_sāk = 2019
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = ''St Patrick's College'' ([[Velingtona]])
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = ''[[Hawaii–Hilo]]''&lt;br&gt;[[Kalifornijas Universitāte Sandjēgo]]
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| numurs = 5
| amats = 
| līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = nedraftēts
| dr_gads = [[2025. gada NBA drafts|2025]]
| dr_līga = [[NBA]]
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2019
| klubs 1 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Velingtonas &quot;Saints&quot;]]
| kl_sez 2 = 2025—pašlaik
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = 
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 =
 &lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] finālu MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL]] finālu MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* Jaunzēlandes čempions &lt;small&gt;(2019)&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = V
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}

'''Anivaniva Teits-Džonss''' ({{val|en|Aniwaniwa Tait-Jones}}; dzimis {{dat|2001|1|5}} [[Velingtona|Velingtonā]]) ir [[Jaunzēlande]]s [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandu &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos, divos pēdējos tika atzīts par finālu labāko spēlētāju.

== Karjera ==
Pirms nokļūšanas [[NCAA]] čempionātā [[ASV]] A. Teits-Džonss aizvadīja vienu sezonu profesionālajā basketbolā Jaunzēlandē, kopā ar [[Velingtonas &quot;Saints&quot;]] kļūdams par valsts čempionu 2019. gadā. NCAA čempionātā pārstāvējis ''[[Hawaii–Hilo]]'' un [[Kalifornijas Universitāte Sandjēgo|Kalifornijas Universitātes Sandjēgo]] komandas, kopā nospēlējot piecas sezonas koledžu basketbolā.

Laba koledžu basketbola karjera viņam tomēr neļāva tikt izvēlētam [[2025. gada NBA drafts|2025. gada NBA draftā]], taču A. Teits-Džonss noslēdza [[NBA Vasaras līga]]s līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]].

2025. gada augustā A. Teits-Džonss noslēdza līgumu ar [[Latvija]]s klubu &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;. [[Valmiera]]s klubam ļoti veiksmīgajā sezonā izdevās izcīnīt Latvijas kausu, kā arī uzvarēt Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos. Jaunzēlandes basketbolists tika atzīts par abu čempionātu finālu vertīgāko spēlētāju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{basketbolists-aizmetnis}}
{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Teits-Džonss, Anivaniva}}

[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Velingtonā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>8qqx4gvcyh7yhhi6aouq74um30m61jb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468772</id>
      <parentid>4468770</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:29:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauces</comment>
      <origin>4468772</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4789" sha1="ok4051vzesjujj5xef897agjs38s7yj" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Anivaniva Teits-Džonss
| vārds_orig = ''Aniwaniwa Tait-Jones''
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dat|2001|1|5}}
| dz_viet = {{Vieta|Jaunzēlande|Velingtona}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = jaunzēlandietis
| garums = 198 [[Centimetrs|cm]]
| svars = 91 [[Kilograms|kg]]
| poz = [[vieglais uzbrucējs]]
| kar_sāk = 2019
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = ''St Patrick's College'' ([[Velingtona]])
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = ''[[Hawaii–Hilo]]''&lt;br&gt;[[Kalifornijas Universitāte Sandjēgo]]
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| numurs = 5
| amats = 
| līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = nedraftēts
| dr_gads = [[2025. gada NBA drafts|2025]]
| dr_līga = [[NBA]]
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2019
| klubs 1 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Velingtonas &quot;Saints&quot;]]
| kl_sez 2 = 2025—pašlaik
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = 
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 =
 &lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] finālu MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL]] finālu MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* Jaunzēlandes čempions &lt;small&gt;(2019)&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = V
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}

'''Anivaniva Teits-Džonss''' ({{val|en|Aniwaniwa Tait-Jones}}; dzimis {{dat|2001|1|5}} [[Velingtona|Velingtonā]]) ir [[Jaunzēlande]]s [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandu &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos, divos pēdējos tika atzīts par finālu labāko spēlētāju.

== Karjera ==
Pirms nokļūšanas [[NCAA]] čempionātā [[ASV]] A. Teits-Džonss aizvadīja vienu sezonu profesionālajā basketbolā Jaunzēlandē, kopā ar [[Velingtonas &quot;Saints&quot;]] kļūdams par valsts čempionu 2019. gadā. NCAA čempionātā pārstāvējis ''[[Hawaii–Hilo]]'' un [[Kalifornijas Universitāte Sandjēgo|Kalifornijas Universitātes Sandjēgo]] komandas, kopā nospēlējot piecas sezonas koledžu basketbolā, pēdējā no tām gūstot vidēji 19,1 punktu spēlē.

Laba koledžu basketbola karjera viņam tomēr neļāva tikt izvēlētam [[2025. gada NBA drafts|2025. gada NBA draftā]], taču A. Teits-Džonss noslēdza [[NBA Vasaras līga]]s līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ucsdtritons.com/news/2025/6/30/mens-basketball-pair-of-tritons-head-to-vegas-for-nba-summer-league.aspx|title=Pair of Tritons Head to Vegas for NBA Summer League|website=UC San Diego|access-date=2026-05-16|date=2025-06-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā A. Teits-Džonss noslēdza līgumu ar [[Latvija]]s klubu &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgvia.lv/zinas/valmiera-glass-via-pievienojas-legionars-aniwaniwa-tait-jones|title=VALMIERA GLASS VIA pievienojas leģionārs Aniwaniwa Tait-Jones|website=www.vgvia.lv|access-date=2026-05-16|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; [[Valmiera]]s klubam ļoti veiksmīgajā sezonā izdevās izcīnīt Latvijas kausu, kā arī uzvarēt Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos. Jaunzēlandes basketbolists tika atzīts par abu čempionātu finālu vertīgāko spēlētāju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{basketbolists-aizmetnis}}
{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Teits-Džonss, Anivaniva}}

[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Velingtonā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>ok4051vzesjujj5xef897agjs38s7yj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468795</id>
      <parentid>4468772</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:46:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468795</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4818" sha1="pcyqmp2mtdnapmn04c4i0bv4mx9zwvh" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Anivaniva Teits-Džonss
| vārds_orig = ''Aniwaniwa Tait-Jones''
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dat|2001|1|5}}
| dz_viet = {{Vieta|Jaunzēlande|Velingtona}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = jaunzēlandietis
| garums = 198 [[Centimetrs|cm]]
| svars = 91 [[Kilograms|kg]]
| poz = [[vieglais uzbrucējs]]
| kar_sāk = 2019
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = ''St Patrick's College'' ([[Velingtona]])
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = ''[[Hawaii–Hilo]]''&lt;br&gt;[[Kalifornijas Universitāte Sandjēgo]]
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| numurs = 5
| amats = 
| līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = nedraftēts
| dr_gads = [[2025. gada NBA drafts|2025]]
| dr_līga = [[NBA]]
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2019
| klubs 1 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Velingtonas &quot;Saints&quot;]]
| kl_sez 2 = 2025—pašlaik
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = 
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 =
 &lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] finālu MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL]] finālu MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* Jaunzēlandes čempions &lt;small&gt;(2019)&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = V
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}

'''Anivaniva Teits-Džonss''' ({{val|en|Aniwaniwa Tait-Jones}}; dzimis {{dat|2001|1|5}} [[Velingtona|Velingtonā]]) ir [[Jaunzēlande]]s [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandu &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos, divos pēdējos tika atzīts par finālu labāko spēlētāju.

== Karjera ==
Pirms nokļūšanas [[NCAA]] čempionātā [[ASV]] A. Teits-Džonss aizvadīja vienu sezonu profesionālajā basketbolā Jaunzēlandē, kopā ar [[Velingtonas &quot;Saints&quot;]] kļūdams par valsts čempionu 2019. gadā. NCAA čempionātā pārstāvējis ''[[Hawaii–Hilo]]'' un [[Kalifornijas Universitāte Sandjēgo|Kalifornijas Universitātes Sandjēgo]] komandas, kopā nospēlējot piecas sezonas koledžu basketbolā, pēdējā no tām gūstot vidēji 19,1 punktu spēlē.

Laba koledžu basketbola karjera viņam tomēr neļāva tikt izvēlētam [[2025. gada NBA drafts|2025. gada NBA draftā]], taču A. Teits-Džonss noslēdza [[NBA Vasaras līga]]s līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ucsdtritons.com/news/2025/6/30/mens-basketball-pair-of-tritons-head-to-vegas-for-nba-summer-league.aspx|title=Pair of Tritons Head to Vegas for NBA Summer League|website=UC San Diego|access-date=2026-05-16|date=2025-06-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā A. Teits-Džonss noslēdza līgumu ar [[Latvija]]s klubu &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgvia.lv/zinas/valmiera-glass-via-pievienojas-legionars-aniwaniwa-tait-jones|title=VALMIERA GLASS VIA pievienojas leģionārs Aniwaniwa Tait-Jones|website=www.vgvia.lv|access-date=2026-05-16|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; [[Valmiera]]s klubam ļoti veiksmīgajā sezonā izdevās izcīnīt Latvijas kausu, kā arī uzvarēt Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos. Jaunzēlandes basketbolists tika atzīts par abu čempionātu finālu vertīgāko spēlētāju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{basketbolists-aizmetnis}}

{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Teits-Džonss, Anivaniva}}

[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Velingtonā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>pcyqmp2mtdnapmn04c4i0bv4mx9zwvh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468802</id>
      <parentid>4468795</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:49:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468802</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4852" sha1="8jp96jj10wo3p9hf1se10ulsq68ytwm" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Anivaniva Teits-Džonss
| vārds_orig = ''Aniwaniwa Tait-Jones''
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dat|2001|1|5}}
| dz_viet = {{Vieta|Jaunzēlande|Velingtona}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = jaunzēlandietis
| garums = 198 [[Centimetrs|cm]]
| svars = 91 [[Kilograms|kg]]
| poz = [[vieglais uzbrucējs]]
| kar_sāk = 2019
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = ''St Patrick's College'' ([[Velingtona]])
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = ''[[Hawaii–Hilo]]''&lt;br&gt;[[Kalifornijas Universitāte Sandjēgo]]
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| numurs = 5
| amats = 
| līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = nedraftēts
| dr_gads = [[2025. gada NBA drafts|2025]]
| dr_līga = [[NBA]]
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2019
| klubs 1 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Velingtonas &quot;Saints&quot;]]
| kl_sez 2 = 2025—pašlaik
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = 
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 =
 &lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] finālu MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL]] finālu MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* Jaunzēlandes čempions &lt;small&gt;(2019)&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = V
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}

'''Anivaniva Teits-Džonss''' ({{val|en|Aniwaniwa Tait-Jones}}; dzimis {{dat|2001|1|5}} [[Velingtona|Velingtonā]]) ir [[Jaunzēlande]]s [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandu &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos, divos pēdējos tika atzīts par finālu labāko spēlētāju.

== Karjera ==
Pirms nokļūšanas [[NCAA]] čempionātā [[ASV]] A. Teits-Džonss aizvadīja vienu sezonu profesionālajā basketbolā Jaunzēlandē, kopā ar [[Velingtonas &quot;Saints&quot;]] kļūdams par valsts čempionu 2019. gadā. NCAA čempionātā pārstāvējis ''[[Hawaii–Hilo]]'' un [[Kalifornijas Universitāte Sandjēgo|Kalifornijas Universitātes Sandjēgo]] komandas, kopā nospēlējot piecas sezonas koledžu basketbolā, pēdējā no tām gūstot vidēji 19,1 punktu spēlē.

Laba koledžu basketbola karjera viņam tomēr neļāva tikt izvēlētam [[2025. gada NBA drafts|2025. gada NBA draftā]], taču A. Teits-Džonss noslēdza [[NBA Vasaras līga]]s līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ucsdtritons.com/news/2025/6/30/mens-basketball-pair-of-tritons-head-to-vegas-for-nba-summer-league.aspx|title=Pair of Tritons Head to Vegas for NBA Summer League|website=UC San Diego|access-date=2026-05-16|date=2025-06-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā A. Teits-Džonss noslēdza līgumu ar [[Latvija]]s klubu &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgvia.lv/zinas/valmiera-glass-via-pievienojas-legionars-aniwaniwa-tait-jones|title=VALMIERA GLASS VIA pievienojas leģionārs Aniwaniwa Tait-Jones|website=www.vgvia.lv|access-date=2026-05-16|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; [[Valmiera]]s klubam ļoti veiksmīgajā sezonā izdevās izcīnīt Latvijas kausu, kā arī uzvarēt Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos. Jaunzēlandes basketbolists tika atzīts par abu čempionātu finālu vertīgāko spēlētāju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{basketbolists-aizmetnis}}

{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Teits-Džonss, Anivaniva}}

[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Velingtonā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>8jp96jj10wo3p9hf1se10ulsq68ytwm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Valmiera Glass VIA 2026</title>
    <ns>10</ns>
    <id>631996</id>
    <revision>
      <id>4468779</id>
      <timestamp>2026-05-16T05:34:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste  | nosaukums     = Valmiera Glass VIA 2026  | rādīt_sastāvu = jā  | bg            = black  | fg            = white  | bg_saraksts   =   | komanda       = Valmiera Glass VIA  | komanda_saite = Valmiera Glass VIA (basketbols)  | turnīrs       = 2026. gada LBL čempioni  | turnīrs_saite = 2025.—2026. gada LBL sezona  | apakša teksts =   | list          =  * 1 [[Kristofers Karlsons|Karlsons]] * 2 [[Markuss Sipko|Sipko]] * 3 D...</comment>
      <origin>4468779</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1046" sha1="10cm0235scfj31zcwuf21pxmat0tolm" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Valmiera Glass VIA 2026
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = black
 | fg            = white
 | bg_saraksts   = 
 | komanda       = Valmiera Glass VIA
 | komanda_saite = Valmiera Glass VIA (basketbols)
 | turnīrs       = 2026. gada LBL čempioni
 | turnīrs_saite = 2025.—2026. gada LBL sezona
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 1 [[Kristofers Karlsons|Karlsons]]
* 2 [[Markuss Sipko|Sipko]]
* 3 [[Dominiks Steņonis|Steņonis]]
* 4 [[Pavlo Dziuba|Dziuba]]
* 5 [[Anivaniva Teits-Džonss|Teits-Džonss]]
* 6 [[Mārcis Vītols|Vītols]]
* 7 [[Endrū Pačers|Pačers]]
* 9 [[Artis Ate|Ate]]
* 12 [[Verners Kohs|Kohs]]
* 23 [[Dāvis Ozers|D. Ozers]]
* 24 [[Krists Ozers|K. Ozers]]
* 29 [[Omars Pajičs|Pajičs]]
* 34 [[Jānis Mārtiņš Kalniņš|Kalniņš]]

* Galvenais treneris [[Kaspars Vecvagars]]
* Treneri [[Gunārs Gailītis|Gailītis]]
* [[Normunds Lišiks|Lišiks]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>10cm0235scfj31zcwuf21pxmat0tolm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468786</id>
      <parentid>4468779</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T05:39:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāliek zaļā, lai nav tāda pati krāsa kā VEFam.</comment>
      <origin>4468786</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1048" sha1="doqbekm7ok13pk0ukmv2pff2x8pgrrw" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Valmiera Glass VIA 2026
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #175514
 | fg            = white
 | bg_saraksts   = 
 | komanda       = Valmiera Glass VIA
 | komanda_saite = Valmiera Glass VIA (basketbols)
 | turnīrs       = 2026. gada LBL čempioni
 | turnīrs_saite = 2025.—2026. gada LBL sezona
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 1 [[Kristofers Karlsons|Karlsons]]
* 2 [[Markuss Sipko|Sipko]]
* 3 [[Dominiks Steņonis|Steņonis]]
* 4 [[Pavlo Dziuba|Dziuba]]
* 5 [[Anivaniva Teits-Džonss|Teits-Džonss]]
* 6 [[Mārcis Vītols|Vītols]]
* 7 [[Endrū Pačers|Pačers]]
* 9 [[Artis Ate|Ate]]
* 12 [[Verners Kohs|Kohs]]
* 23 [[Dāvis Ozers|D. Ozers]]
* 24 [[Krists Ozers|K. Ozers]]
* 29 [[Omars Pajičs|Pajičs]]
* 34 [[Jānis Mārtiņš Kalniņš|Kalniņš]]

* Galvenais treneris [[Kaspars Vecvagars]]
* Treneri [[Gunārs Gailītis|Gailītis]]
* [[Normunds Lišiks|Lišiks]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>doqbekm7ok13pk0ukmv2pff2x8pgrrw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha</title>
    <ns>14</ns>
    <id>631997</id>
    <revision>
      <id>4468781</id>
      <timestamp>2026-05-16T05:35:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Saha]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Saha]]</comment>
      <origin>4468781</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="96" sha1="g25nsqwu1tm9igbykkuzvkjzitq2ye1" xml:space="preserve">[[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Saha]]
[[Kategorija:CEE Spring raksti — Saha]]</text>
      <sha1>g25nsqwu1tm9igbykkuzvkjzitq2ye1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>LBL 2024/2025</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631998</id>
    <redirect title="2024.—2025. gada LBL sezona" />
    <revision>
      <id>4468790</id>
      <timestamp>2026-05-16T05:41:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[2024.—2025. gada LBL sezona]]</comment>
      <origin>4468790</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43" sha1="orku4dak6jlg83jda4tk5x13d5wn9xf" xml:space="preserve">#REDIRECT [[2024.—2025. gada LBL sezona]]</text>
      <sha1>orku4dak6jlg83jda4tk5x13d5wn9xf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:2026 IIHF World Championship logo.svg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631999</id>
    <revision>
      <id>4468797</id>
      <timestamp>2026-05-16T05:48:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Ņemts no angļu valodas Vikipēdijas, skatīt [[:en:File:2026 IIHF World Championship logo.svg]]</comment>
      <origin>4468797</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="151" sha1="5r8o8k6nud0g540ikebtybrlmha15uf" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Ņemts no angļu valodas Vikipēdijas, skatīt [[:en:File:2026 IIHF World Championship logo.svg]]
== Licence ==
{{Aizsargāts logo}}</text>
      <sha1>5r8o8k6nud0g540ikebtybrlmha15uf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Dejelnieks/Demisija</title>
    <ns>2</ns>
    <id>632000</id>
    <revision>
      <id>4468813</id>
      <timestamp>2026-05-16T06:08:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Demisija''' (no {{val|la|demissio}} — &quot;atlaišana&quot;) ir oficiāla kādas konkrētas [[amatpersona]]s vai kolektīvas institūcijas, visbiežāk [[valdība]]s, atteikšanās turpmāk pildīt sava amata pienākumus jeb '''atkāpšanās no amata''' pirms pilnvaru termiņa beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/252571-ministra-demisija-sabiedribas-aktivitates-un-noteikta-procedura-2012|title=Ministra demisija – sabiedrības aktivitātes un noteik...</comment>
      <origin>4468813</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2007" sha1="4tg2pinovye1iubta5xt765ybf1j0t4" xml:space="preserve">'''Demisija''' (no {{val|la|demissio}} — &quot;atlaišana&quot;) ir oficiāla kādas konkrētas [[amatpersona]]s vai kolektīvas institūcijas, visbiežāk [[valdība]]s, atteikšanās turpmāk pildīt sava amata pienākumus jeb '''atkāpšanās no amata''' pirms pilnvaru termiņa beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/252571-ministra-demisija-sabiedribas-aktivitates-un-noteikta-procedura-2012|title=Ministra demisija – sabiedrības aktivitātes un noteiktā procedūra - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no atlaišanas vai atstādināšanas demisija ir paša amata ieņēmēja iniciēta darbība, kaut arī to bieži izraisa [[politiskais spiediens]], neuzticības izteikšana, sabiedrības reakcija vai personiski apsvērumi.

==Tiesiskais regulējums==
[[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 59. pants noteic, ka [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentam]] un [[Ministrs|ministriem]] viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama [[Saeima]]s uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam, jāatkāpjas visam [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|kabinetam]]; ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme#p59|title=Latvijas Republikas Satversme|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ministru kabineta iekārtas likuma IV nodaļa (&quot;Ministru kabineta un atsevišķu tā locekļu atkāpšanās un atbrīvošana no amata&quot;) detalizēti regulē gan visas valdības, gan atsevišķu tās locekļu demisijas kārtību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>4tg2pinovye1iubta5xt765ybf1j0t4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468819</id>
      <parentid>4468813</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:25:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4468819</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7077" sha1="kveim48u44d3ydn2qj3evppnrobj6eu" xml:space="preserve">'''Demisija''' (no {{val|la|demissio}} — &quot;atlaišana&quot;) ir oficiāla kādas konkrētas [[amatpersona]]s vai kolektīvas institūcijas, visbiežāk [[valdība]]s, atteikšanās turpmāk pildīt sava amata pienākumus jeb '''atkāpšanās no amata''' pirms pilnvaru termiņa beigām.&lt;ref name=&quot;lvp2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/252571-ministra-demisija-sabiedribas-aktivitates-un-noteikta-procedura-2012|title=Ministra demisija – sabiedrības aktivitātes un noteiktā procedūra - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no atlaišanas vai atstādināšanas demisija ir paša amata ieņēmēja iniciēta darbība, kaut arī to bieži izraisa [[politiskais spiediens]], neuzticības izteikšana, sabiedrības reakcija vai personiski apsvērumi.

==Tiesiskais regulējums==
[[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 59. pants noteic, ka [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentam]] un [[Ministrs|ministriem]] viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama [[Saeima]]s uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam, jāatkāpjas visam [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|kabinetam]]; ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme#p59|title=Latvijas Republikas Satversme|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ministru kabineta iekārtas likuma IV nodaļa (&quot;Ministru kabineta un atsevišķu tā locekļu atkāpšanās un atbrīvošana no amata&quot;) detalizēti regulē gan visas valdības, gan atsevišķu tās locekļu demisijas kārtību.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Ministra demisija==
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli un Ministru kabineta iekārtas likumu ministra demisija jeb atkāpšanās no amata ir iespējama trīs veidos.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/323535-ministra-demisija-kapec-un-ka-2021|title=Ministra demisija. Kāpēc un kā? - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

===Atkāpšanās pēc paša iniciatīvas===
Ministrs var atkāpties, iesniedzot Ministru prezidentam attiecīgu iesniegumu par demisiju. Ministram pašam atkāpjoties no amata, savs solis nav jāpamato.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;/&gt; Ja Ministru prezidents pieņem demisijas rakstu, viņš izdod attiecīgu rakstveida rīkojumu un nekavējoties iesniedz rakstveida paziņojumu [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentam]] un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājam]].&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;

===Saeimas izteikta neuzticība===
Ministram ir jādemisionē, ja Saeima viņam izsaka neuzticību; papildu lēmumi par to netiek pieņemti, un demisijas procedūra notiek saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;/&gt; Saeimā ministra demisiju ir tiesīga rosināt [[Saeimas komisiju uzskaitījums|Saeimas komisija]] vai ne mazāk kā desmit deputāti, iesniedzot Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu. Šādu lēmuma projektu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā piecas dienas, bet ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā izsniegšanas deputātiem.&lt;ref name=&quot;lvp2012&quot;/&gt; Ja Saeima ministram izteikusi neuzticību, viņš beidz pildīt ministra pienākumus ar Saeimas lēmuma pieņemšanas brīdi.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;

===Ministru prezidenta lēmums===
Ministru no amata var atbrīvot arī Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu, ar kuru iepazīstina ministru, kā arī iesniedzot rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt; Ministru prezidentam rakstveida rīkojumā nav jāpamato atlaišanas iemesls, taču tas var būt, piemēram, ministra nespēja kvalitatīvi pildīt savus pienākumus vai cits neuzticēšanās iemesls. 13. Saeimas koalīcijas partiju savstarpējās sadarbības līgumā bija paredzētas Ministru prezidenta tiesības pieprasīt jebkura sadarbības partnera izvirzītā ministra demisiju, ja viņš zaudējis uzticību vai ja viņa darbs nav atbilstošs no profesionālās kvalitātes viedokļa. Šādas tiesības Ministru prezidents [[Krišjānis Kariņš]] izmantoja 2021. gada 5. janvārī, izsakot neuzticību [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|veselības ministrei]] [[Ilze Viņķele|Ilzei Viņķelei]] sakarā ar kavēšanos ar vakcinācijas plāna izstrādi pandēmijas apstākļos.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;/&gt;

==Ministru kabineta atkāpšanās==
Ministru kabineta iekārtas likuma 19. pants paredz, ka Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos, ja atkāpies Ministru prezidents vai iestājies kāds no šādiem gadījumiem:&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;
* uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā Saeima;
* Saeima pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam;
* Saeima, balsojot par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam, nav izteikusi prasīto uzticību;
* Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida;
Ministru prezidenta nāves gadījumā. Ministru prezidents par savu un līdz ar to visa Ministru kabineta atkāpšanos nekavējoties paziņo ministriem, kā arī iesniedz attiecīgu rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

==Amata pienākumu pagaidu pildīšana==
Ja Ministru kabinets ir atkāpies, tā locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja vien Saeima nav lēmusi citādi un par Ministru kabineta locekļiem iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana. Atsevišķa ministra [[Prombūtnes laiks|prombūtnes laikā]], kā arī tad, ja ministrs beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā ministra amatā, ministra pienākumus pilda Ministru prezidents vai no Ministru kabineta locekļu vidus viņa iecelts pienākumu izpildītājs.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;

==Demisijas pieprasījumi sabiedriskajā telpā==
Pieprasījumu atkāpties kādam no ministriem publiski mēdz izteikt nozaru profesionālās organizācijas, sabiedriskās organizācijas un domubiedru grupas parasti atklātu vēstuļu, paziņojumu vai paziņojumu presei formā, tādējādi iezīmējot konkrētu problēmu fonu vai paužot neapmierinātību ar ministra lēmumiem. Šādiem pieprasījumiem nav saistošu tiesisku seku, jo ministra atcelšanu no amata pienākumu pildīšanas var pieprasīt tikai tiesību aktos noteikts amatpersonu loks; tie ir vērtējami kā viedokļi vai priekšlikumi attiecīgajam lēmuma pieņēmējam.&lt;ref name=&quot;lvp2012&quot;/&gt;

== Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>kveim48u44d3ydn2qj3evppnrobj6eu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468821</id>
      <parentid>4468819</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:35:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4468821</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7076" sha1="8fcr5uvsl1qddq5pe5xcoyknpu6t9x6" xml:space="preserve">'''Demisija''' (no {{val|la|demissio}} — &quot;atlaišana&quot;) ir oficiāla kādas konkrētas [[amatpersona]]s vai koleģiālas institūcijas, visbiežāk [[valdība]]s, atteikšanās turpmāk pildīt sava amata pienākumus jeb '''atkāpšanās no amata''' pirms pilnvaru termiņa beigām.&lt;ref name=&quot;lvp2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/252571-ministra-demisija-sabiedribas-aktivitates-un-noteikta-procedura-2012|title=Ministra demisija – sabiedrības aktivitātes un noteiktā procedūra - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no atlaišanas vai atstādināšanas demisija ir paša amata ieņēmēja iniciēta darbība, kaut arī to bieži izraisa [[politiskais spiediens]], neuzticības izteikšana, sabiedrības reakcija vai personiski apsvērumi.

==Tiesiskais regulējums==
[[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 59. pants noteic, ka [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentam]] un [[Ministrs|ministriem]] viņu amatu izpildīšanai ir nepieciešama [[Saeima]]s uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam, jāatkāpjas visam [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|kabinetam]]; ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme#p59|title=Latvijas Republikas Satversme|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ministru kabineta iekārtas likuma IV nodaļa (&quot;Ministru kabineta un atsevišķu tā locekļu atkāpšanās un atbrīvošana no amata&quot;) detalizēti regulē gan visas valdības, gan atsevišķu tās locekļu demisijas kārtību.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Ministra demisija==
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli un Ministru kabineta iekārtas likumu ministra demisija jeb atkāpšanās no amata ir iespējama trīs veidos.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/323535-ministra-demisija-kapec-un-ka-2021|title=Ministra demisija. Kāpēc un kā? - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

===Atkāpšanās pēc paša iniciatīvas===
Ministrs var atkāpties, iesniedzot Ministru prezidentam attiecīgu iesniegumu par demisiju. Ministram pašam atkāpjoties no amata, sava lēmuma pamatojums nav jāsniedz.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;/&gt; Ja Ministru prezidents pieņem demisijas iesniegumu, viņš izdod attiecīgu rakstveida rīkojumu un nekavējoties iesniedz rakstveida paziņojumu [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentam]] un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājam]].&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;

===Saeimas izteikta neuzticība===
Ministram ir jādemisionē, ja Saeima viņam izsaka neuzticību; papildu lēmumi par to netiek pieņemti, un demisijas procedūra notiek saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;/&gt; Saeimā ministra demisiju var rosināt [[Saeimas komisiju uzskaitījums|Saeimas komisija]] vai vismaz desmit deputāti, iesniedzot Saiemas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu. Šādu lēmuma projektu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā piecas dienas, bet ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā izsniegšanas deputātiem.&lt;ref name=&quot;lvp2012&quot;/&gt; Ja Saeima ministram izteikusi neuzticību, viņš beidz pildīt ministra pienākumus ar Saeimas lēmuma pieņemšanas brīdi.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;

===Ministru prezidenta lēmums===
Ministru no amata var atbrīvot arī Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu, ar kuru iepazīstina ministru, kā arī iesniedzot rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt; Ministru prezidentam rakstveida rīkojumā nav jāpamato atlaišanas iemesls, taču tas var būt, piemēram, ministra nespēja kvalitatīvi pildīt savus pienākumus vai cits neuzticības iemesls. 13. Saeimas koalīcijas partiju savstarpējās sadarbības līgumā bija paredzētas Ministru prezidenta tiesības pieprasīt jebkura sadarbības partnera izvirzītā ministra demisiju, ja viņš zaudējis uzticību vai ja viņa darbs nav atbilstošs profesionālās kvalitātes ziņā. Šādas tiesības Ministru prezidents [[Krišjānis Kariņš]] izmantoja 2021. gada 5. janvārī, izsakot neuzticību [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|veselības ministrei]] [[Ilze Viņķele|Ilzei Viņķelei]] saistībā ar vakcinācijas plāna izstrādes kavēšanos pandēmijas apstākļos.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;/&gt;

==Ministru kabineta atkāpšanās==
Ministru kabineta iekārtas likuma 19. pants paredz, ka Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos, ja atkāpies Ministru prezidents vai iestājies kāds no šādiem gadījumiem:&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;
* uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā Saeima;
* Saeima pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam;
* Saeima, balsojot par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam, nav izteikusi nepieciešamo uzticību;
* Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida;
Ministru prezidenta nāves gadījumā. Ministru prezidents par savu un līdz ar to visa Ministru kabineta atkāpšanos nekavējoties paziņo ministriem, kā arī iesniedz attiecīgu rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

==Amata pienākumu pagaidu pildīšana==
Ja Ministru kabinets ir atkāpies, tā locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja vien Saeima nav lēmusi citādi un par Ministru kabineta locekļiem iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana. Atsevišķa ministra [[Prombūtnes laiks|prombūtnes laikā]], kā arī tad, ja ministrs beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā ministra amatā, ministra pienākumus pilda Ministru prezidents vai no Ministru kabineta locekļu vidus viņa iecelts pienākumu izpildītājs.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;

==Demisijas pieprasījumi sabiedriskajā telpā==
Pieprasījumu atkāpties kādam no ministriem publiski mēdz izteikt nozaru profesionālās organizācijas, sabiedriskās organizācijas un domubiedru grupas parasti atklātu vēstuļu, paziņojumu vai preses paziņojumu formā, tādējādi iezīmējot konkrētu problēmu fonu vai paužot neapmierinātību ar ministra lēmumiem. Šādiem pieprasījumiem nav saistošu tiesisku seku, jo ministra atcelšanu no amata pienākumu pildīšanas var pieprasīt tikai tiesību aktos noteikts amatpersonu loks; tie ir vērtējami kā viedokļi vai priekšlikumi attiecīgajam lēmuma pieņēmējam.&lt;ref name=&quot;lvp2012&quot;/&gt;

== Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>8fcr5uvsl1qddq5pe5xcoyknpu6t9x6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468822</id>
      <parentid>4468821</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:37:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468822</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7079" sha1="77d7a74pzltdmojp1i28ec9xl530t8y" xml:space="preserve">'''Demisija''' (no {{val|la|demissio}} — &quot;atlaišana&quot;) ir oficiāla kādas konkrētas [[amatpersona]]s vai koleģiālas institūcijas, visbiežāk [[valdība]]s, atteikšanās turpmāk pildīt sava amata pienākumus jeb '''atkāpšanās no amata''' pirms pilnvaru termiņa beigām.&lt;ref name=&quot;lvp2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/252571-ministra-demisija-sabiedribas-aktivitates-un-noteikta-procedura-2012|title=Ministra demisija – sabiedrības aktivitātes un noteiktā procedūra - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no atlaišanas vai atstādināšanas demisija ir paša amata ieņēmēja iniciēta darbība, kaut arī to bieži izraisa [[politiskais spiediens]], neuzticības izteikšana, sabiedrības reakcija vai personiski apsvērumi.

==Tiesiskais regulējums==
[[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 59. pants noteic, ka [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentam]] un [[Ministrs|ministriem]] viņu amatu izpildīšanai ir nepieciešama [[Saeima]]s uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam, jāatkāpjas visam [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|kabinetam]]; ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme#p59|title=Latvijas Republikas Satversme|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ministru kabineta iekārtas likuma IV nodaļa (&quot;Ministru kabineta un atsevišķu tā locekļu atkāpšanās un atbrīvošana no amata&quot;) detalizēti regulē gan visas valdības, gan atsevišķu tās locekļu demisijas kārtību.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Ministra demisija==
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli un Ministru kabineta iekārtas likumu ministra demisija jeb atkāpšanās no amata ir iespējama trīs veidos.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/323535-ministra-demisija-kapec-un-ka-2021|title=Ministra demisija. Kāpēc un kā? - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

===Atkāpšanās pēc paša iniciatīvas===
Ministrs var atkāpties, iesniedzot Ministru prezidentam attiecīgu iesniegumu par demisiju. Ministram pašam atkāpjoties no amata, sava lēmuma pamatojums nav jāsniedz.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;/&gt; Ja Ministru prezidents pieņem demisijas iesniegumu, viņš izdod attiecīgu rakstveida rīkojumu un nekavējoties iesniedz rakstveida paziņojumu [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentam]] un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājam]].&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;

===Saeimas izteikta neuzticība===
Ministram ir jādemisionē, ja Saeima viņam izsaka neuzticību; papildu lēmumi par to netiek pieņemti, un demisijas procedūra notiek saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;/&gt; Saeimā ministra demisiju var rosināt [[Saeimas komisiju uzskaitījums|Saeimas komisija]] vai vismaz desmit deputāti, iesniedzot Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu. Šādu lēmuma projektu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā piecas dienas, bet ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā izsniegšanas deputātiem.&lt;ref name=&quot;lvp2012&quot;/&gt; Ja Saeima ministram izteikusi neuzticību, viņš beidz pildīt ministra pienākumus ar Saeimas lēmuma pieņemšanas brīdi.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;

===Ministru prezidenta lēmums===
Ministru no amata var atbrīvot arī Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu, ar kuru iepazīstina ministru, kā arī iesniedzot rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt; Ministru prezidentam rakstveida rīkojumā nav jāpamato atlaišanas iemesls, taču tas var būt, piemēram, ministra nespēja kvalitatīvi pildīt savus pienākumus vai cits neuzticības iemesls. 13. Saeimas koalīcijas partiju savstarpējās sadarbības līgumā bija paredzētas Ministru prezidenta tiesības pieprasīt jebkura sadarbības partnera izvirzītā ministra demisiju, ja viņš zaudējis uzticību vai ja viņa darbs nav atbilstošs profesionālās kvalitātes ziņā. Šādas tiesības Ministru prezidents [[Krišjānis Kariņš]] izmantoja 2021. gada 5. janvārī, izsakot neuzticību [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|veselības ministrei]] [[Ilze Viņķele|Ilzei Viņķelei]] saistībā ar vakcinācijas plāna izstrādes kavēšanos pandēmijas apstākļos.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;/&gt;

==Ministru kabineta atkāpšanās==
Ministru kabineta iekārtas likuma 19. pants paredz, ka Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos, ja atkāpies Ministru prezidents vai iestājies kāds no šādiem gadījumiem:&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;
* uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā Saeima;
* Saeima pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam;
* Saeima, balsojot par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam, nav izteikusi nepieciešamo uzticību;
* Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida;
* Ministru prezidenta nāves gadījumā.

Ministru prezidents par savu un līdz ar to visa Ministru kabineta atkāpšanos nekavējoties paziņo ministriem, kā arī iesniedz attiecīgu rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

==Amata pienākumu pagaidu pildīšana==
Ja Ministru kabinets ir atkāpies, tā locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja vien Saeima nav lēmusi citādi un par Ministru kabineta locekļiem iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana. Atsevišķa ministra [[Prombūtnes laiks|prombūtnes laikā]], kā arī tad, ja ministrs beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā ministra amatā, ministra pienākumus pilda Ministru prezidents vai no Ministru kabineta locekļu vidus viņa iecelts pienākumu izpildītājs.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;

==Demisijas pieprasījumi sabiedriskajā telpā==
Pieprasījumu atkāpties kādam no ministriem publiski mēdz izteikt nozaru profesionālās organizācijas, sabiedriskās organizācijas un domubiedru grupas parasti atklātu vēstuļu, paziņojumu vai preses paziņojumu formā, tādējādi iezīmējot konkrētu problēmu fonu vai paužot neapmierinātību ar ministra lēmumiem. Šādiem pieprasījumiem nav saistošu tiesisku seku, jo ministra atcelšanu no amata pienākumu pildīšanas var pieprasīt tikai tiesību aktos noteikts amatpersonu loks; tie ir vērtējami kā viedokļi vai priekšlikumi attiecīgajam lēmuma pieņēmējam.&lt;ref name=&quot;lvp2012&quot;/&gt;

== Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>77d7a74pzltdmojp1i28ec9xl530t8y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468825</id>
      <parentid>4468822</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T06:55:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4468825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7372" sha1="4voievp3q3b4162903hfoafmse4fqnt" xml:space="preserve">'''Demisija''' (no {{val|la|demissio}} — &quot;atlaišana&quot;) ir oficiāla kādas konkrētas [[amatpersona]]s vai koleģiālas institūcijas, visbiežāk [[valdība]]s, atteikšanās turpmāk pildīt sava amata pienākumus jeb '''atkāpšanās no amata'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://termini.gov.lv/kolekcijas/34/skirklis/198016|title=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls|website=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; pirms pilnvaru termiņa beigām.&lt;ref name=&quot;lvp2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/252571-ministra-demisija-sabiedribas-aktivitates-un-noteikta-procedura-2012|title=Ministra demisija – sabiedrības aktivitātes un noteiktā procedūra - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no atlaišanas, atstādināšanas un [[Impīčments|impīčmenta]] demisija ir paša amata ieņēmēja iniciēta darbība, kaut arī to bieži izraisa [[politiskais spiediens]], neuzticības izteikšana, [[koalīcija]]s sabrukums vai sabiedrības reakcija vai personiski apsvērumi.

==Tiesiskais regulējums==
[[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 59. pants noteic, ka [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentam]] un [[Ministrs|ministriem]] viņu amatu izpildīšanai ir nepieciešama [[Saeima]]s uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam, jāatkāpjas visam [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|kabinetam]]; ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme#p59|title=Latvijas Republikas Satversme|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ministru kabineta iekārtas likuma IV nodaļa (&quot;Ministru kabineta un atsevišķu tā locekļu atkāpšanās un atbrīvošana no amata&quot;) detalizēti regulē gan visas valdības, gan atsevišķu tās locekļu demisijas kārtību.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Ministra demisija==
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli un Ministru kabineta iekārtas likumu ministra demisija jeb atkāpšanās no amata ir iespējama trīs veidos.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/323535-ministra-demisija-kapec-un-ka-2021|title=Ministra demisija. Kāpēc un kā? - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

===Atkāpšanās pēc paša iniciatīvas===
Ministrs var atkāpties, iesniedzot Ministru prezidentam attiecīgu iesniegumu par demisiju. Ministram pašam atkāpjoties no amata, sava lēmuma pamatojums nav jāsniedz.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;/&gt; Ja Ministru prezidents pieņem demisijas iesniegumu, viņš izdod attiecīgu rakstveida rīkojumu un nekavējoties iesniedz rakstveida paziņojumu [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentam]] un [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājam]].&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;

===Saeimas izteikta neuzticība===
Ministram ir jādemisionē, ja Saeima viņam izsaka neuzticību; papildu lēmumi par to netiek pieņemti, un demisijas procedūra notiek saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;/&gt; Saeimā ministra demisiju var rosināt [[Saeimas komisiju uzskaitījums|Saeimas komisija]] vai vismaz desmit deputāti, iesniedzot Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu. Šādu lēmuma projektu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā piecas dienas, bet ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā izsniegšanas deputātiem.&lt;ref name=&quot;lvp2012&quot;/&gt; Ja Saeima ministram izteikusi neuzticību, viņš beidz pildīt ministra pienākumus ar Saeimas lēmuma pieņemšanas brīdi.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;

===Ministru prezidenta lēmums===
Ministru no amata var atbrīvot arī Ministru prezidents, izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu, ar kuru iepazīstina ministru, kā arī iesniedzot rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt; Ministru prezidentam rakstveida rīkojumā nav jāpamato atlaišanas iemesls, taču tas var būt, piemēram, ministra nespēja kvalitatīvi pildīt savus pienākumus vai cits neuzticības iemesls. 13. Saeimas koalīcijas partiju savstarpējās sadarbības līgumā bija paredzētas Ministru prezidenta tiesības pieprasīt jebkura sadarbības partnera izvirzītā ministra demisiju, ja viņš zaudējis uzticību vai ja viņa darbs nav atbilstošs profesionālās kvalitātes ziņā. Šādas tiesības Ministru prezidents [[Krišjānis Kariņš]] izmantoja 2021. gada 5. janvārī, izsakot neuzticību [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|veselības ministrei]] [[Ilze Viņķele|Ilzei Viņķelei]] saistībā ar vakcinācijas plāna izstrādes kavēšanos pandēmijas apstākļos.&lt;ref name=&quot;lvp2021&quot;/&gt;

==Ministru kabineta atkāpšanās==
Ministru kabineta iekārtas likuma 19. pants paredz, ka Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos, ja atkāpies Ministru prezidents vai iestājies kāds no šādiem gadījumiem:&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;
* uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā Saeima;
* Saeima pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam;
* Saeima, balsojot par atkārtotu uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam, nav izteikusi nepieciešamo uzticību;
* Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida;
* Ministru prezidenta nāves gadījumā.

Ministru prezidents par savu un līdz ar to visa Ministru kabineta atkāpšanos nekavējoties paziņo ministriem, kā arī iesniedz attiecīgu rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

==Amata pienākumu pagaidu pildīšana==
Ja Ministru kabinets ir atkāpies, tā locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja vien Saeima nav lēmusi citādi un par Ministru kabineta locekļiem iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana. Atsevišķa ministra [[Prombūtnes laiks|prombūtnes laikā]], kā arī tad, ja ministrs beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā ministra amatā, ministra pienākumus pilda Ministru prezidents vai no Ministru kabineta locekļu vidus viņa iecelts pienākumu izpildītājs.&lt;ref name=&quot;likumi&quot;/&gt;

==Demisijas pieprasījumi sabiedriskajā telpā==
Pieprasījumu atkāpties kādam no ministriem publiski mēdz izteikt nozaru profesionālās organizācijas, sabiedriskās organizācijas un domubiedru grupas parasti atklātu vēstuļu, paziņojumu vai preses paziņojumu formā, tādējādi iezīmējot konkrētu problēmu fonu vai paužot neapmierinātību ar ministra lēmumiem. Šādiem pieprasījumiem nav saistošu tiesisku seku, jo ministra atcelšanu no amata pienākumu pildīšanas var pieprasīt tikai tiesību aktos noteikts amatpersonu loks; tie ir vērtējami kā viedokļi vai priekšlikumi attiecīgajam lēmuma pieņēmējam.&lt;ref name=&quot;lvp2012&quot;/&gt;

== Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>4voievp3q3b4162903hfoafmse4fqnt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teits-Džonss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632001</id>
    <redirect title="Anivaniva Teits-Džonss" />
    <revision>
      <id>4468814</id>
      <timestamp>2026-05-16T06:12:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Anivaniva Teits-Džonss]]</comment>
      <origin>4468814</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="9vta2ilthp2ifiugj3cubuvcrm0cfeo" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Anivaniva Teits-Džonss]]</text>
      <sha1>9vta2ilthp2ifiugj3cubuvcrm0cfeo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rūdolfs Poruks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632002</id>
    <revision>
      <id>4468834</id>
      <timestamp>2026-05-16T08:32:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots raksts Rūdolfam Porukam</comment>
      <origin>4468834</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7277" sha1="n30s002nk1asxe924b2ouafmlfbzadh" xml:space="preserve">{{Infokaste persona
|          vārds = Rūdolfs Poruks
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1895
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Kraukļu pagasts|td=Latvija}}
|         m_gads = 1967
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 14
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Viskonsina}}
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = Luīze Nadīna Linkmane &lt;small&gt;(1894—1966)&lt;/small&gt;
 |         bērni = Sigurds Indulis,&lt;br /&gt;Andrejs &lt;small&gt;(audžudēls)&lt;/small&gt;
|    kategorijas = jā  
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Majors.gif|50px]]&lt;br /&gt;[[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]]
|  dienesta_laiks = 1914 — 1918&lt;br /&gt;1918&lt;br /&gt;1918 — 1920&lt;br /&gt;1944
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{flaga|Krievijas Impērija}} [[Baltā kustība]]&lt;br /&gt;{{LAT}}&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]]
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|    nodarbošanās = 
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]
|     apbalvojumi = [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]] u.c.
|       izglītība = [[Pēterhofa]]s praporščiku skola
|      cits_darbs = žurnālists
}}
}}
'''Rūdolfs Poruks''' (1895—1967) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[Pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]] (1919), [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks un žurnālists.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1895. gada 25. jūlijā [[Kraukļu pagasts|Kraukļu pagasta]] &quot;Mežvēveros&quot;. 1914. gadā absolvēja Aleksandra komercskolu [[Maskava|Maskavā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gada augustā brīvprātīgi iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja 19. [[Dragūni|dragūnu]] pulkā. 1915. gada janvārī pabeidza 1. [[Pēterhofa]]s [[Praporščiks|praporščiku]] skolu, dienēja 222. kājnieku pulkā Rietumu frontē. Kaujās vairākkārt ievainots. No 1915. gada oktobra bija [[Rota (armija)|rotas]] komandieris. 1916. gada janvārī tika ieskaitīts 232. rezerves pulkā, aprīlī pārgāja uz [[Latviešu strēlnieku rezerves bataljons|Latviešu strēlnieku rezerves bataljonu]], no maija dienēja [[6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons|6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā]], vēlāk pulkā. 1916. gada augustā tika paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], decembrī piedalījās [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]], tika ievainots [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]]. 1917. gada janvārī tika paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]], augustā par [[Štabskapteinis|štābskapteini]], tika iecelts par rotas komandieri. Tā paša gada septembrī tika pārcelts uz [[Daugavpils kara apgabals|Daugavpils kara apgabala]] virsnieku rezervi [[Vitebska|Vitebskā]]. 1918. gada februārī atvaļinājās no armijas, bija vecākais [[Milicija (policija)|milicis]] [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas—Orlas dzelzceļa]] valdē Vitebskā.

1918. gada maijā tika apcietināts par sakariem ar [[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienību]], no kura izbēga jūnijā un atgriezās Latvijā. Dzīvoja [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķī]]. Oktobrī iestājās [[Ziemeļu korpuss|Krievijas Ziemeļu korpusā]] [[Rēzekne|Rēzeknē]], no kura novembrī tika pārskaitīts [[Pulkveža Afanasjeva partizānu vienība|pulkveža Afanasjeva partizānu nodaļu]].

1918. gada 9. decembrī [[Rīga|Rīgā]] pulkveža Afanasjeva partizānu nodaļas sastāvā tika ieskaitīts [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]]. 1919. gada janvārī tika ieskatīts [[Latvijas neatkarības rota|Latvijas Neatkarības rotā]] [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpē. No 1919. gada aprīļa bija Jelgavas Jaunformējamo spēku priekšnieks, no jūnija [[Atsevišķā studentu rota|3. atsevišķā bataljona]] rotas komandieris, no augusta bataljona komandieris. 1919. gada septembrī tika iecelts par [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s štāba virsnieku, bet decembrī tika iecelts par [[8. Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulka]] bataljona komandieri un paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. 1920. gada aprīlī tika ieskaitīts Armijas virspavēlnieka štāba virsnieku rezervē, novembrī atvaļinājās no dienesta.

Pēc kara bija žurnālists laikrakstā &quot;[[Latvijas Sargs]]&quot;, vēlāk laikrakstā &quot;Jaunais Zemgalietis&quot;. No 1934. gada bija žurnālists laikrakstā &quot;[[Kurzemes Vārds]]&quot;. [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Ulmaņa režīma]] laikā bija [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] Labības biroja grāmatvedis (1934—1940).

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] bija strādnieks [[Aizpute]]s [[Kūdra|kūdras]] fabrikā. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā no 1941. gada bija [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Amatnieku biedrības sekretārs, laikraksta &quot;Kurzemes Vārds&quot; līdzstrādnieks. 1944. gadā tika mobilizēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]], bija jauniesaukto biroja priekšnieka palīgs [[Liepāja|Liepājā]]. Mācījās pulka un divīzijas komandieru kursos [[Trešais reihs|Vācijā]]. Veselības stāvokļa dēļ atvaļināts.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atradās bēgļu gaitās [[Rietumvācija|Vācijā]]. 1949. gadā devās [[Trimdas latvieši|trimdā]] uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur strādāja fabrikās un darbojās žurnālistikā.

Miris 1967. gada 14. oktobrī [[Viskonsina|Viskonsinā]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918—1940: biogrāfiska vārdnīca|last=Jēkabsons|first=Ēriks|publisher=Latvijas Valsts vēstures arhīvs|year=1998|location=Rīga|pages=374.-375|last2=Ščerbinskis|first2=Valters}}&lt;/ref&gt;

Dēls bija latviešu literāts Sigurds Indulis Porietis.

== Apbalvojumi ==
* Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (ar šķēpiem),
* Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (ar šķēpiem),
* Sv. Annas ordenis, III šķira (ar šķēpiem), IV šķira,
* [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura Krusts]], IV šķira.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Poruks, Rūdolfs}}
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienības biedri]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Latviešu žurnālisti]]
[[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]</text>
      <sha1>n30s002nk1asxe924b2ouafmlfbzadh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Poruks (uzvārds)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632003</id>
    <revision>
      <id>4468843</id>
      <timestamp>2026-05-16T08:56:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots Poruka uzvārda raksts</comment>
      <origin>4468843</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="360" sha1="20chwkf1ceyp4faiix6ndhnjvgq1luh" xml:space="preserve">'''Poruks''' ir latviešu cilmes uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — latviešu rakstnieks un dzejnieks;
* [[Rūdolfs Poruks]] (1895—1967) — latviešu virsnieks un žurnālists;
* [[Jēkabs Poruks]] (1895—1963) — latviešu komponists, pedagogs un mūzikas kritiķis.

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>20chwkf1ceyp4faiix6ndhnjvgq1luh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brown Bess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632004</id>
    <revision>
      <id>4468849</id>
      <timestamp>2026-05-16T09:17:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Ieroča infokaste |attēls             = British Military Short Land Pattern Musket.jpg |paraksts           = Britu militārā īsā sauszemes modeļa muskete |nosaukums          = ''Sauszemes stila muskete''&lt;br&gt;&quot;Brown Bess&quot; |valsts             = [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Lielbritānijas Karaliste]] |tips               = [[muskete]] |konstruktors       =  |konstruktori       = dažādi |ražotājs           =  |ražo...</comment>
      <origin>4468849</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13565" sha1="qw93ue2s5l5xeu26ikzkli169v3lbl6" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Ieroča infokaste
|attēls             = British Military Short Land Pattern Musket.jpg
|paraksts           = Britu militārā īsā sauszemes modeļa muskete
|nosaukums          = ''Sauszemes stila muskete''&lt;br&gt;&quot;Brown Bess&quot;
|valsts             = [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Lielbritānijas Karaliste]]
|tips               = [[muskete]]
|konstruktors       = 
|konstruktori       = dažādi
|ražotājs           = 
|ražošanā           = 1722–1850 (visi varianti)
|bruņojumā          = [[Britu armija]] (1722–1867)
|patronu_tips       = Papīra patrona ar svina lodi 0,71 (18,034 mm)
|darbības_princips  = krama aizslēgs
|šaušanas_ātrums    = Atkarīgs no šāvēja prasmēm; vidēji 3–4
|sākuma_ātrums      =
|attālums           = līdz 365 m (300—400 jardi)
|masa               = 4,5–4,8 kg
|garums             = 1,410–1,590 mm
|stobrs             = 990–1,170 mm
|pārlādes_sistēma   = no stobra lādējams ierocis
|patronas_aptverē   = 1
|tēmēklis           = dzelzs priekšējais tēmēklis, aizslēga sprauga kalpo pilnībā
|versijas           = Long Land Pattern, Short Land Pattern, Sea Service Pattern, India Pattern, New Land Pattern, New Light Infantry Land Pattern, Cavalry Carbine, Marine Carbine
|daudzums           = 4 300 000
}}

'''Brown Bess''' ir iesauka, kas dota [[Britu Impērija|britu]] 1722. gada modeļa [[muskete]]i un tās vēlākajiem modeļiem. Ieroča oficiālais nosaukums ir &quot;Sauszemes stila muskete&quot; ({{val|en|Land Pattern Musket}}). 

Brown Bess vairāk nekā gadsimtu bija [[Britu armija|britu]] [[kājnieki|kājnieku]] standarta ierocis: pirmo reizi izlaists 1722. gadā, to beidzot aizstāja jaunāki modeļi tikai Krimas kara priekšvakarā un tā laikā.

Papildus Lielbritānijai, Brown Bess tika plaši izmantota arī britu kolonijās. [[ASV Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā [[bise|bisi]] plaši izmantoja abas puses, un pirmās amerikāņu šautenes tika izstrādātas, pamatojoties uz šo ieroci. Neliels skaits Brown Bess muskešu tika izmantotas Amerikā vēl [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]].

Brown Bess musketes atstāja neizdzēšamas pēdas [[Jaunzēlande]]s vēsturē, būtībā kļūstot par asiņaino [[Muskešu kari|muskešu karu]] cēloni 19. gadsimta pirmajā pusē.

Pēc sakāves pēdējā [[Krievu—zviedru karš (1808—1809)|Krievijas-Zviedrijas karā 1808.–1809. gadā]] [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrija]] saņēma ievērojamu skaitu muskešu kā palīdzību no Lielbritānijas. [[Sestās koalīcijas karš|Sestās koalīcijas kara]] laikā Lielbritānija piegādāja šautenes arī [[Krievijas impērija]]s karavīriem.
== Nosaukuma izcelsme ==
Pastāv vairākas hipotēzes par iesaukas &quot;Brown Bess&quot; izcelsmi, no kurām nevienu nevar uzskatīt par pilnībā pierādītu.

Ir tikai skaidrs, ka nosaukums parādījās 18. gadsimta otrajā pusē un jau bija plaši izplatīts 1780. gados. Piemēram, 1771. gada rakstā laikrakstā ''Connecticut Courant'' jau tika izmantots iesauka bez jebkādiem turpmākiem paskaidrojumiem. Arī 1785. gadā publicētajā ''Britu vulgāras valodas vārdnīcā'' iesauka tika uzskatīta par plaši lietotu: &quot;''apskaut Brūno Besu'' — nēsāt ieroci, kalpot par karavīru.&quot;

Šī iemesla dēļ (tās izplatība ne vēlāk kā gadsimta otrajā pusē) teorija, ka ierocis tika nosaukts karalienes [[Elizabete I|Elizabetes I]] vārdā, tiek uzskatīta par maz ticamu, jo īpaši tāpēc, ka viņa nomira vairāk nekā gadsimtu pirms šī ieroča izgudrošanas.

Tas parādījās karaļa [[Džordžs I|Džordža I]], kurš bija vāciešu izcelsmes, valdīšanas laikā, kas noved pie teorijas, ka iesauka cēlusies no vācu valodas, kur &quot;Buss&quot; tolaik varēja apzīmēt jebkuru šaujamieroci (piemēram [[arkebūza]], blunderbuss).

Cita teorija par nosaukuma &quot;Brown Bess&quot; izcelsmi ir tāda, ka šis ierocis sākotnēji (nezināmu iemeslu dēļ) varētu būt bijis &quot;pāris&quot; ar &quot;Brown Bill&quot; - Anglijā izplatītu [[āva]]s veidu. 

Biežāk sastopama teorija saista nosaukumu ar ieroča krāsu: vai nu koka laidņu raksturīgo brūno krāsu, vai arī aizsarglakas krāsu, kas it kā tika uzklāta gan uz [[stobrs|stobra]], gan slēdzenes, gan [[laidne]]s (un negodīgu piegādātāju gadījumā arī, lai slēptu zemas kvalitātes vai nenorādītas koksnes izmantošanu).

Turklāt angļu valodā vārds &quot;browning&quot; var apzīmēt oksidēšanos, kas rada metāla raksturīgo brūnganu krāsu, tomēr tiek uzskatīts, ka šī tehnoloģija kļuva plaši izplatīta tikai pēc tam, kad iesauka kļuva plaši izplatīta.
== Vēsture ==
Līdz 18. gadsimta sākumam Eiropas armijām nebija nekādas ieroču standartizācijas. Tās vai nu bija bruņotas ar visu pieejamo, vai arī pulka virsnieki pasūtīja modeļus, pamatojoties uz savu gaumi un vēlmēm.

Kara laikā liela skaita karavīru neviendabīgie ieroči radīja ievērojamas grūtības karavīru apgādāšanā ar munīciju un rezerves daļām.

Lai pārvarētu šīs grūtības, lielākā daļa Eiropas valstu nolēma standartizēt savus ieročus. Tieši šajā periodā parādījās termini &quot;modelis&quot; un &quot;paraugs&quot;: šāds modelis tika izgatavots īpašā darbnīcā, un pēc tam citi arsenāli izmantoja šo &quot;vadības&quot; modeli kā atsauci saviem ieročiem.

&quot;Brown Bess&quot; kļuva par pirmo standartizēto musketi Lielbritānijas armijā 1722. gadā.
== Konstrukcija ==
[[file:Brown-bess-verschluss.jpg|thumb|Musketes Brown-Bess aizslēga sistēma|left]]
Pirmais, ieroča &quot;garais&quot; modelis bija 159 cm garš, ar 117 cm garu stobru. Tas svēra 4,7 kg.

Visu variantu stobra kalibrs bija 19 mm. Šaušanai tika izmantota mazāka diametra [[lode]] — parasti 18 mm. Tas bija nepieciešams, pirmkārt, lai atvieglotu tās ielādi un, otrkārt, lai samazinātu stobra pārkaršanu, ko izraisīja [[Dūmu pulveris|melnā pulvera]] lietošana.

Mednieki un šāvēji, kuriem bija nepieciešama lielāka precizitāte, varēja izšaut lielākas lodes — aptuveni 18,7 mm. Mūsdienu [[Vēsturiskā rekonstrukcija|rekonstruktori]], kas šauj reti un izmanto modernu šaujampulveri, dara to pašu.

Lode kopā ar izmērīto pulvera lādiņu (gan piespiešanai, gan šaušanai) tika ievietota papīra [[patrona|patronā]].

Bises stobrs, slēdzene un stropa bija izgatavoti no dzelzs; citi stiprinājumi sākotnēji arī bija izgatavoti no dzelzs, bet pēc 1736. gada — no [[misiņš|misiņa]].

Tīrīšanas stienis sākotnēji bija koka, bet vēlāk kontinentālie kājnieki to aizstāja ar dzelzs stieni; [[dragūni]] un [[jūras kājnieki]], kā arī karavīri Ziemeļamerikas kolonijās ļoti ilgu laiku turpināja izmantot koka tīrīšanas stieņus.

Musketei bija 43 cm garš, trīsstūrveida [[durklis]]. Tā caurule bija piestiprināta pie stobra, kuram bija neliela slēdzene.

Lielākajai daļai muskešu (pirms 1811. gada) nebija tēmēkļa; durkļa fiksatoru varēja izmantot kā priekšējo tēmēkli, ja nepieciešams.

Standartizācija ļāva britu karavīriem iegūt īpaši augstas kvalitātes ieročus. Jo musketes tika pakļautas ārkārtīgi stingrai pārbaudei: tās tika sistas ar stobru uz grīdas, mestas ar stobru no 0,9 m augstuma un pārbaudītas, šaujot ar standarta un jaudīgāku munīciju.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://www.weaponplace.ru/brbess.php |title=Brown Bess — Винтовки, ружья — Weaponplace.ru&lt;!-- Заголовок добавлен ботом --&gt; |access-date=2014-07-08 |archive-date=2014-07-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140714171012/http://www.weaponplace.ru/brbess.php |url-status= }}&lt;/ref&gt;

&quot;Brown Bess&quot; kalpošanas laiks tika noteikts uz 10 gadiem.
== Šaušanas ātrums un precizitāte ==
[[File:Buck&amp;Ball musket StormWreck.jpg|thumb|Rentgenuzņēmums no Brown Bess musketes, ko amerikāņu arheologi atrada no Amerikas Neatkarības kara laika kuģa vraka, kas pazuda 1782. gada decembrī. Tiek uzskatīts, ka tā ir 1769. gada īsā zemes modeļa muskete, un tā ir pielādēta ar papīra patronu un lodēm.]]
18. un 19. gadsimta mijā Lielbritānijā tika veikta virkne testu un vingrinājumu, kas atklāja, ka 80 gadus vecā ''Brown Bess'' joprojām ir uzticams, ātrs un pat relatīvi precīzs ierocis.

Neapmācīts rekrūtis varēja izšaut divus šāvienus minūtē; pieredzējis karavīrs varēja šaut divreiz ātrāk.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://www.doublegv.com/ggv/battles/tactics.html |title=Tactics and Weapons of the Revolutionary War. |access-date=2014-07-08 |archive-date=2014-06-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140620235702/http://www.doublegv.com/ggv/battles/tactics.html |url-status= }}&lt;/ref&gt;

Lai pielādētu ieroci, šāvējam bija jāizņem patrona, jāizrauj tā ar zobiem no pulvera daļas, jāieber daļa pulvera tvertnē un jāaizver tā, jāpagriež ieroča stobrs uz augšu, jāieber atlikušais pulveris stobrā, jāapgriež patrona tā, lai lode būtu vērsta uz leju (pret aizslēgu), un jāiespiež patrona stobrā ar tīrīšanas stieni; tādējādi papīrs kalpoja kā žūksnis. Taču kaujā karavīri ne vienmēr pielādēja ieroci saskaņā ar noteikumiem. Bieži vien sakostā patrona iekrita stobrā un pēc tam tika iesists savā vietā, atsitoties ar ieroča laidni pret zemi. Tas novērsa nepieciešamību pēc tīrīšanas stieņa izmantošanas, ievērojami palielinot šaušanas ātrumu.

Šī šaušanas tehnika tika izmantota visās tā laika Eiropas armijās.

Britu vieglie kājnieki tika apmācīti šaut no attāluma līdz 300–400 [[jards|jardiem]].

Trāpījuma rādītāji uz 100 x 6 pēdu lielu mērķi (kas imitē kājnieku līniju) bija: 47% 100 soļu attālumā, 58% 200 soļu attālumā, 37% 300 soļu attālumā un 27% 400 soļu attālumā.

Ir arī vērts ņemt vērā, ka tā laika karavīriem bija tikai minimāla šaušanas apmācība un ar labāku šaušanas apmācību precizitāte palielinājās vairākkārt.

Protams, šaušana tika veikta treniņu poligonā; kaujā precizitāte ievērojami samazinājās samazinātas redzamības un cilvēcisko kļūdu dēļ.

Tika praktizēta arī divu ložu izšaušana vienlaikus tuvā attālumā, kas ievērojami palielināja mērķa trāpīšanas varbūtību.
[[File:Brown-Bess-Musket.png|thumb|Garā sauszemes modeļa &quot;Brown Bess&quot; muskete bija britu kājnieku pamata ierocis no aptuveni 1740. gada līdz 1830. gadiem.]]
Mūsdienu rekonstruktori apgalvo, ka viņi var trāpīt virkni ložu 13 cm aplī 50 jardu attālumā, taču tam nepieciešami mūsdienīgi šaujampulveri un lielākas lodes.
== Ieroča varianti ==
Laika gaitā Brown Bess ieguva arvien vienkāršāku apdari, un stobrs tika nepārtraukti saīsināts; līdz 1760. gadu beigām kļuva skaidrs, ka saīsināts stobrs nemazina precizitāti; gluži pretēji, novietojot smaguma centru tuvāk šāvējam, &quot;īsie&quot; ieroči varēja šaut precīzāk.

1790. gados [[Britu Austrumindijas kompānija]] pasūtīja saīsinātus un vienkāršotus ieročus; tie bija lētāki nekā armijas ražotie un netika pakļauti tik stingrai pieņemšanas pārbaudei. Vēlāk šis ierocis kļuva par standartu arī kājniekiem.

1839. gadā tika izstrādāta Brown Bess modifikācija ar triecienkapseles slēdzeni, bet 1841. gadā lielākā daļa ieroču, kas bija paredzēti pārveidošanai uz triecienkapselēm, tika iznīcināti [[Londona]]s [[Tauers|Tauera]] ugunsgrēkā. Tāpēc bija jāizgatavo jauni ieroči, kurus sauca par &quot;1842. gada modeli&quot;.

Tie palika dienestā līdz [[Krimas karš|Krimas karam]], kad tos sāka aizstāt ar [[Minjē šautene|Minjē]] un [[Pattern 1853 Enfield|Enfield]] šautenēm.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
* Cumpston, Mike. [https://www.thefreelibrary.com/The+guns+of+empire%3A+18th+century+martial+muskets.-a0180516167 &quot;The guns of empire: 18th century martial muskets&quot;]. ''Guns'', August 2008, p.&amp;nbsp;60. FMG Publications, San Diego, CA
* Reid, Stuart. ''British Redcoat (2) 1793—1815''. Warrior series. Osprey Publishing. {{isbn|9781855325562}}. {{OCLC|37820387}}.
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Brown Bess}}
* [http://www.militaryheritage.com/muskets.htm Detailed Brown Bess Images and Information. Correct Source of Images with Blue Background.]
* [https://web.archive.org/web/20160425135105/http://www.lincolnminutemen.org/brown-bess-musket-misconception/ Brown Bess—Musket Misconception]
* [http://www.poemhunter.com/poem/brown-bess-2/ Kipling's poem &quot;Brown Bess&quot;]
* [https://www.youtube.com/watch?v=SJMbxZ1k9NQ Brown Bess Musket: Three shots in 46 seconds (video)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=3oPPF6hk8u4 Live Fire (Brown Bess) Volley at 60 yards www.kings8th.com (video)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=tiQUYnv64mQ (Brown Bess) Musket Firing Demonstration Part 1 (Minuteman National Park) (video)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=VgrLWwZeVYQ (Brown Bess) Musket Firing Demonstration Part 2 (Minuteman National Park) (video)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=Ho-QCmnNMl8 How to fire a Brown Bess musket—English Heritage (video)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=trgZmM9fNS0 Brown Bess Flintlock Musket Accuracy—updated (Australia) (video)]
* [https://digitaltmuseum.se/021026713982/gevar Swedish subsidy musket from the United Kingdom #1—Swedish Army Museum (image)]
* [https://digitaltmuseum.se/011023042101/gevar-m-1794 Swedish subsidy musket from the United Kingdom #2—Swedish Army Museum (image)]
{{Šaujamierocis-aizmetnis}}


[[Kategorija:Šaujamieroči]]
[[Kategorija:Bises]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes šaujamieroči]]</text>
      <sha1>qw93ue2s5l5xeu26ikzkli169v3lbl6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Apvienotās Karalistes šaujamieroči</title>
    <ns>14</ns>
    <id>632005</id>
    <revision>
      <id>4468852</id>
      <timestamp>2026-05-16T09:20:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Apvienotās Karalistes ieroči]] [[Kategorija:Šaujamieroči pēc valsts]]</comment>
      <origin>4468852</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="87" sha1="au7gtr4uvv6nw4bddvxxmcfi3qlmgce" xml:space="preserve">[[Kategorija:Apvienotās Karalistes ieroči]]
[[Kategorija:Šaujamieroči pēc valsts]]</text>
      <sha1>au7gtr4uvv6nw4bddvxxmcfi3qlmgce</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:ASV šaujamieroči</title>
    <ns>14</ns>
    <id>632006</id>
    <revision>
      <id>4468857</id>
      <timestamp>2026-05-16T09:21:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:ASV ieroči]] [[Kategorija:Šaujamieroči pēc valsts]]</comment>
      <origin>4468857</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="68" sha1="791bm2kt0xinimw0ulul3ffpi0palh1" xml:space="preserve">[[Kategorija:ASV ieroči]]
[[Kategorija:Šaujamieroči pēc valsts]]</text>
      <sha1>791bm2kt0xinimw0ulul3ffpi0palh1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632007</id>
    <revision>
      <id>4468858</id>
      <timestamp>2026-05-16T09:24:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums              = 1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma                   =  |attēls                 =  |att_izm                =  |paraksts               =  |fināls                 = {{dat|1988|4|30|N}} |pusfināls              =  |pirmais pusfināls      =  |otrais pusfināls       =  |vadītājs (i)           = [[Mišele Rosa]]&lt;br /&gt;[[Pets Kenijs]] |koordinators           =  |režisors               =  |pārraidītājs...</comment>
      <origin>4468858</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13942" sha1="3lcdgsjano15nr2x2dqikbwou9c74mp" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = 
|att_izm                = 
|paraksts               = 
|fināls                 = {{dat|1988|4|30|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = [[Mišele Rosa]]&lt;br /&gt;[[Pets Kenijs]]
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = 
|vieta                  = {{flaga|Īrija}} [[Dublina]] ''[[RDS Simmonscourt Pavilion]]''
|uzvarētājs             = {{ESC|Šveice}} &lt;br /&gt; [[Selina Diona]] - &lt;br/&gt; ''[[Ne partez pas sans moi]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 21
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Kipra}}
|nulle punktu           = {{ESC|Austrija}}
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 1988 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #ffc20e
 |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1988. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1987]]
|nākamais               = [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989 ►]]
}}
'''1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1988}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1988}}) bija 33. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Īrija|Īrijā]], [[Dublina|Dublinā]]. Šī bija trešā reize, kad konkurss notika Īrijā (iepriekš {{escy|1971}}. un {{escy|1980}}. gadā).

Konkursā piedalījās 21 valsts. Vienīgā valsts, kas izstājās no konkursa bija [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]].

Konkursā uzvarēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]]s pārstāve [[Selina Diona]] ar dziesmu ''[[Ne partez pas sans moi]]''. Šī bija otrā Šveices uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1956}}. gadā).

&lt;!-- == Dalībvalstis un rezultāti ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Izpildītājs
! Dziesma
! Tulkojums
! Valoda
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Islande}}
| ''[[Beathoven]]''
| ''Sókrates''
| &quot;Sokrāts&quot;
| [[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
| 16.
| 20
|- 
| 02 
| {{ESC|Zviedrija}} 
| [[Tomijs Šērbergs]] 
| ''Stad i ljus'' 
| &quot;Gaismas pilsēta&quot;
| [[Zviedru valoda|Zviedru]]
| 12. 
| 52
|- 
| 03 
| {{ESC|Somija}} 
| ''[[Boulevard]]''
| ''Nauravat silmät muistetaan'' 
| &quot;Smejošās acis atcerēsies&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
| 20.
| 3
|- 
| 04 
| {{ESC|Lielbritānija}} 
| [[Skots Ficdžeralds]]
| ''Go'' 
| &quot;Ej&quot; 
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 2. 
| 136
|- 
| 05 
| {{ESC|Turcija}} 
| ''[[MFÖ]]'' 
| ''Sufi (Hey Ya Hey)'' 
| —
| [[Turku valoda|Turku]]
| 15. 
| 37
|- 
| 06 
| {{ESC|Spānija}} 
| ''[[La Década]]''
| ''La chica que yo quiero (Made in Spain)'' 
| &quot;Tā meitene, kuru es gribu (Ražota Spānijā)&quot; 
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| 11. 
| 58
|- 
| 07 
| {{ESC|Nīderlande}} 
| ''[[Marcha]]''
| ''Rechtop in de wind'' 
| &quot;Uzpriekšu pret vēju&quot; 
| Nīderlandiešu
| 5.
| 83
|-
| 08
| {{ESC|Izraēla}}
| ''[[Lazy Bums]]''
| ''Shir Habatlanim &lt;small&gt;(שיר הבטלנים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Bezpajumtnieka dziesma&quot;
| [[Ivrīts]] 
| 8.
| 73
|- style=&quot;font-weight:bold;background:gold&quot;
| 09 
| {{ESC|Šveice}} 
| [[Kerola Riča]] 
| ''Moitié moitié'' 
| &quot;Puse un puse&quot;
| Franču
| 17. 
| 26
|-
| 10 
| {{ESC|Īrija}} 
| [[Džonijs Logans]]
| ''[[Hold Me Now]]''
| &quot;Turi mani tagad&quot; 
| Angļu
| 1.
| 172
|-
| 11 
| {{ESC|Vācija}} 
| ''[[Wind]]''
| ''Laß die Sonne in dein Herz''
| &quot;Ļauj saulei ieiet tavā sirdī&quot;
| Vācu
| 2. 
| 141
|- 
| 12
| {{ESC|Austrija}}
| [[Garijs Lukss]]
| ''Nur noch Gefühl''
| &quot;Tikai jūtas&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
| 20.
| 8
|-
| 13 
| {{ESC|Dānija}} 
| [[Anne Katrīne Herdorfa]]
| ''En Lille Melodi''
| &quot;Mazā melodija&quot; 
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
| 5.
| 83
|-
| 14 
| {{ESC|Grieķija}} 
| ''[[Bang]]''
| ''Stop'' 
| —
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 10. 
| 64
|- 
| 15
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Keita Gulbrandsena]] 
| ''Mitt liv''
| &quot;Mana dzīve&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 9. 
| 65
|-
| 16
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Liliāne Senpjēra]]
| ''Soldiers of Love'' 
| &quot;Mīlestības karavīrs&quot;
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]&lt;br /&gt;[[Angļu valoda|Angļu]]
| 11.
| 56
|-
| 17
| {{ESC|Luksemburga}} 
| ''[[Plastic Bertrand]]''
| ''Amour amour''
| &quot;Mīlestība&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
| 21.
| 4
|- 
| 18 
| {{ESC|Itālija}} 
| [[Umberto Toci]] un [[Raffaele Riefoli|Rafs]] 
| ''Gente di mare'' 
| &quot;Jūras cilvēki&quot; 
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| 3. 
| 103
|- 
| 19 
| {{ESC|Francija}} 
| [[Kristīne Minjēra]] 
| ''Les mots d'amour n'ont pas de dimanche''
| &quot;Mīlestības vārdiem nav svētdienas&quot; 
| Franču
| 14.
| 44
|- 
| 20
| {{ESC|Portugāle}}
| ''[[Nevada (grupa)|Nevada]]''
| ''Neste barco à vela'' 
| &quot;Šajā burājamā laivā&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 18.
| 15
|- 
| 21 
| {{ESC|Dienvidslāvija}} 
| ''[[Novi fosili]]''
| ''Ja sam za ples'' 
| &quot;Esmu piecēlies priekš dejas&quot; 
| [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]]
| 4.
| 92
|}

== Balsojums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref name=&quot;results&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dublin 1988 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dublin-1988/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=16 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210416200526/https://eurovision.tv/event/dublin-1988/final/results |archive-date=16 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;scoreboard&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1988 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=304#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=23 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043352/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=304#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Total score}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Iceland}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sweden}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Finland}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|United Kingdom}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turkey}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spain}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Netherlands}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Israel}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Switzerland}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ireland}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Germany}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austria}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Denmark}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Greece}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norway}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Belgium}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Luxembourg}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Italy}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|France}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugal}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Yugoslavia}}
|-
! rowspan=&quot;22&quot; {{vert header|va=middle|Contestants}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Iceland
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 20 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 1 || 2 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sweden
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 52 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  || 8 ||  ||  || 5 ||  ||  || 8 ||  || '''12''' || 1 || 3 || 10 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Finland
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 3 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | United Kingdom
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 136 || 1 || 5 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 10 ||  || 10 || 5 || 7 || 10 || 10 || 10 || 6 || 5 || '''12''' || 8 || '''12''' ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turkey
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 37 ||  || 4 ||  || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || 1 || 8 ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 6 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spain
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 58 || 2 ||  ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 || 6 ||  ||  || 8 || 1 || 8 || 2 || 6 || 6 || 8 ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Netherlands
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 70 ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 7 || 2 || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  || '''12''' || 5 || ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Israel
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 85 || 6 ||  || 6 || 4 ||  || 6 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 1 || 5 || 2 ||  || 3 ||  || 10 || 5 || 3 || 10 || 10 || 1
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Switzerland
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 137 || 7 || '''12''' || 5 || 10 || 10 || 8 || 10 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || '''12''' ||  ||  || 10 || 8 || 4 || 1 || 7 || 1 || '''12''' || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ireland
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 79 ||  || 7 || 2 || 3 || 2 || '''12''' || 6 ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 6 || 7 ||  || 7 || 5 ||  ||  || 4 || 5 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Germany
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 || 8 ||  ||  || 5 || 1 || 3 ||  || 5 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 2 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austria
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 0 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Denmark
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 92 || 10 || 3 || 4 ||  ||  || 1 || '''12''' || 6 || 1 || 4 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 10 || 7 ||  ||  || '''12''' || 6 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Greece
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norway
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 88 || 5 || 8 || 7 || '''12''' ||  ||  || 7 || 1 ||  || 8 || 1 || 3 || 5 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  || 4 ||  || 7 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Belgium
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 5 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Luxembourg
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 90 || 4 || 10 || '''12''' || 7 ||  ||  || 5 ||  || '''12''' || '''12''' ||  || 1 || 2 || 2 || 6 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 4 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Italy
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 52 ||  ||  || 8 ||  || 4 || 7 ||  ||  || 8 ||  || 2 || 5 ||  ||  || 3 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | France
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 ||  || 2 || 3 ||  || 8 || 2 || 2 ||  || 3 ||  || 3 || 7 || 3 || 5 || 1 || 2 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugal
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Yugoslavia
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 87 || '''12''' || 6 || 1 || 8 || 7 ||  ||  || '''12''' || 2 || 3 ||  || 4 || '''12''' || 4 ||  ||  || 7 || 6 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|}

=== 12 punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
| rowspan=&quot;5&quot; | 3
| {{ESC|Dānija}}
| Austrija, Francija, Nīderlande
|-
| {{ESC|Dienvidslāvija}}
| Dānija, Islande, Izraēla
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| Beļģija, Itālija, Turcija
|-
| {{ESC|Luksemburga}}
| Īrija, Somija, Šveice
|-
| {{ESC|Šveice}}
| Portugāle, Vācija, Zviedrija
|-
| 2
| {{ESC|Nīderlande}}
| Grieķija, Luksemburga
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| {{ESC|Francija}}
| Dienvidslāvija
|-
| {{ESC|Īrija}}
| Spānija
|-
| {{ESC|Norvēģija}}
| Apvienotā Karaliste
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| Norvēģija
|} --&gt;


== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:1988. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>3lcdgsjano15nr2x2dqikbwou9c74mp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468860</id>
      <parentid>4468858</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T09:25:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4468860</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13943" sha1="t0dpinnzqd3lhz9i0m55qtzf8ctvu0n" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = 
|att_izm                = 
|paraksts               = 
|fināls                 = {{dat|1988|4|30|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = [[Mišele Rosa]]&lt;br /&gt;[[Pets Kenijs]]
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = 
|vieta                  = {{flaga|Īrija}} [[Dublina]] ''[[RDS Simmonscourt Pavilion]]''
|uzvarētājs             = {{ESC|Šveice}} &lt;br /&gt; [[Selina Diona]] - &lt;br/&gt; ''[[Ne partez pas sans moi]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 21
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Kipra}}
|nulle punktu           = {{ESC|Austrija}}
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 1988 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #ffc20e
 |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1988. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1987]]
|nākamais               = [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989 ►]]
}}
'''1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1988}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1988}}) bija 33. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Īrija|Īrijā]], [[Dublina|Dublinā]]. Šī bija trešā reize, kad konkurss notika Īrijā (iepriekš {{escy|1971}}. un {{escy|1980}}. gadā).

Konkursā piedalījās 21 valsts. Vienīgā valsts, kas izstājās no konkursa bija [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]].

Konkursā uzvarēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]]s pārstāve [[Selina Diona]] ar dziesmu ''[[Ne partez pas sans moi]]''. Šī bija otrā Šveices uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1956}}. gadā).

&lt;!-- == Dalībvalstis un rezultāti ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Izpildītājs
! Dziesma
! Tulkojums
! Valoda
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Islande}}
| ''[[Beathoven]]''
| ''Sókrates''
| &quot;Sokrāts&quot;
| [[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
| 16.
| 20
|- 
| 02 
| {{ESC|Zviedrija}} 
| [[Tomijs Šērbergs]] 
| ''Stad i ljus'' 
| &quot;Gaismas pilsēta&quot;
| [[Zviedru valoda|Zviedru]]
| 12. 
| 52
|- 
| 03 
| {{ESC|Somija}} 
| ''[[Boulevard]]''
| ''Nauravat silmät muistetaan'' 
| &quot;Smejošās acis atcerēsies&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
| 20.
| 3
|- 
| 04 
| {{ESC|Lielbritānija}} 
| [[Skots Ficdžeralds]]
| ''Go'' 
| &quot;Ej&quot; 
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 2. 
| 136
|- 
| 05 
| {{ESC|Turcija}} 
| ''[[MFÖ]]'' 
| ''Sufi (Hey Ya Hey)'' 
| —
| [[Turku valoda|Turku]]
| 15. 
| 37
|- 
| 06 
| {{ESC|Spānija}} 
| ''[[La Década]]''
| ''La chica que yo quiero (Made in Spain)'' 
| &quot;Tā meitene, kuru es gribu (Ražota Spānijā)&quot; 
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| 11. 
| 58
|-


| 07 
| {{ESC|Nīderlande}} 
| ''[[Marcha]]''
| ''Rechtop in de wind'' 
| &quot;Uzpriekšu pret vēju&quot; 
| Nīderlandiešu
| 5.
| 83
|-
| 08
| {{ESC|Izraēla}}
| ''[[Lazy Bums]]''
| ''Shir Habatlanim &lt;small&gt;(שיר הבטלנים)&lt;/small&gt;''
| &quot;Bezpajumtnieka dziesma&quot;
| [[Ivrīts]] 
| 8.
| 73
|- style=&quot;font-weight:bold;background:gold&quot;
| 09 
| {{ESC|Šveice}} 
| [[Kerola Riča]] 
| ''Moitié moitié'' 
| &quot;Puse un puse&quot;
| Franču
| 17. 
| 26
|-
| 10 
| {{ESC|Īrija}} 
| [[Džonijs Logans]]
| ''[[Hold Me Now]]''
| &quot;Turi mani tagad&quot; 
| Angļu
| 1.
| 172
|-
| 11 
| {{ESC|Vācija}} 
| ''[[Wind]]''
| ''Laß die Sonne in dein Herz''
| &quot;Ļauj saulei ieiet tavā sirdī&quot;
| Vācu
| 2. 
| 141
|- 
| 12
| {{ESC|Austrija}}
| [[Garijs Lukss]]
| ''Nur noch Gefühl''
| &quot;Tikai jūtas&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
| 20.
| 8
|-
| 13 
| {{ESC|Dānija}} 
| [[Anne Katrīne Herdorfa]]
| ''En Lille Melodi''
| &quot;Mazā melodija&quot; 
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
| 5.
| 83
|-
| 14 
| {{ESC|Grieķija}} 
| ''[[Bang]]''
| ''Stop'' 
| —
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 10. 
| 64
|- 
| 15
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Keita Gulbrandsena]] 
| ''Mitt liv''
| &quot;Mana dzīve&quot;
| [[Norvēģu valoda|Norvēģu]]
| 9. 
| 65
|-
| 16
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Liliāne Senpjēra]]
| ''Soldiers of Love'' 
| &quot;Mīlestības karavīrs&quot;
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]&lt;br /&gt;[[Angļu valoda|Angļu]]
| 11.
| 56
|-
| 17
| {{ESC|Luksemburga}} 
| ''[[Plastic Bertrand]]''
| ''Amour amour''
| &quot;Mīlestība&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
| 21.
| 4
|- 
| 18 
| {{ESC|Itālija}} 
| [[Umberto Toci]] un [[Raffaele Riefoli|Rafs]] 
| ''Gente di mare'' 
| &quot;Jūras cilvēki&quot; 
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| 3. 
| 103
|- 
| 19 
| {{ESC|Francija}} 
| [[Kristīne Minjēra]] 
| ''Les mots d'amour n'ont pas de dimanche''
| &quot;Mīlestības vārdiem nav svētdienas&quot; 
| Franču
| 14.
| 44
|- 
| 20
| {{ESC|Portugāle}}
| ''[[Nevada (grupa)|Nevada]]''
| ''Neste barco à vela'' 
| &quot;Šajā burājamā laivā&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 18.
| 15
|- 
| 21 
| {{ESC|Dienvidslāvija}} 
| ''[[Novi fosili]]''
| ''Ja sam za ples'' 
| &quot;Esmu piecēlies priekš dejas&quot; 
| [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]]
| 4.
| 92
|}

== Balsojums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref name=&quot;results&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dublin 1988 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dublin-1988/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=16 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210416200526/https://eurovision.tv/event/dublin-1988/final/results |archive-date=16 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;scoreboard&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1988 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=304#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=23 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043352/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=304#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Total score}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Iceland}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sweden}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Finland}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|United Kingdom}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turkey}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spain}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Netherlands}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Israel}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Switzerland}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ireland}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Germany}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austria}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Denmark}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Greece}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norway}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Belgium}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Luxembourg}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Italy}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|France}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugal}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Yugoslavia}}
|-
! rowspan=&quot;22&quot; {{vert header|va=middle|Contestants}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Iceland
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 20 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 1 || 2 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sweden
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 52 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  || 8 ||  ||  || 5 ||  ||  || 8 ||  || '''12''' || 1 || 3 || 10 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Finland
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 3 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | United Kingdom
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 136 || 1 || 5 || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 10 ||  || 10 || 5 || 7 || 10 || 10 || 10 || 6 || 5 || '''12''' || 8 || '''12''' ||  || 3 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Turkey
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 37 ||  || 4 ||  || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || 1 || 8 ||  ||  || 8 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  || 6 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spain
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 58 || 2 ||  ||  ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 || 6 ||  ||  || 8 || 1 || 8 || 2 || 6 || 6 || 8 ||  ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Netherlands
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 70 ||  ||  ||  || 6 || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 7 || 2 || 6 ||  ||  || '''12''' ||  ||  || '''12''' || 5 || ||  || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Israel
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 85 || 6 ||  || 6 || 4 ||  || 6 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 1 || 5 || 2 ||  || 3 ||  || 10 || 5 || 3 || 10 || 10 || 1
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Switzerland
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 137 || 7 || '''12''' || 5 || 10 || 10 || 8 || 10 || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || '''12''' ||  ||  || 10 || 8 || 4 || 1 || 7 || 1 || '''12''' || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ireland
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 79 ||  || 7 || 2 || 3 || 2 || '''12''' || 6 ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 6 || 7 ||  || 7 || 5 ||  ||  || 4 || 5 || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Germany
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 48 || 8 ||  ||  || 5 || 1 || 3 ||  || 5 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 6 ||  || 4 ||  ||  ||  ||  || 2 || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austria
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 0 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Denmark
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 92 || 10 || 3 || 4 ||  ||  || 1 || '''12''' || 6 || 1 || 4 || 4 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 10 || 7 ||  ||  || '''12''' || 6 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Greece
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  || 7 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norway
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 88 || 5 || 8 || 7 || '''12''' ||  ||  || 7 || 1 ||  || 8 || 1 || 3 || 5 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  || 4 ||  || 7 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Belgium
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 5 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Luxembourg
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 90 || 4 || 10 || '''12''' || 7 ||  ||  || 5 ||  || '''12''' || '''12''' ||  || 1 || 2 || 2 || 6 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 4 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Italy
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 52 ||  ||  || 8 ||  || 4 || 7 ||  ||  || 8 ||  || 2 || 5 ||  ||  || 3 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 8 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | France
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 ||  || 2 || 3 ||  || 8 || 2 || 2 ||  || 3 ||  || 3 || 7 || 3 || 5 || 1 || 2 || 10 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugal
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Yugoslavia
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 87 || '''12''' || 6 || 1 || 8 || 7 ||  ||  || '''12''' || 2 || 3 ||  || 4 || '''12''' || 4 ||  ||  || 7 || 6 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|}

=== 12 punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
| rowspan=&quot;5&quot; | 3
| {{ESC|Dānija}}
| Austrija, Francija, Nīderlande
|-
| {{ESC|Dienvidslāvija}}
| Dānija, Islande, Izraēla
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| Beļģija, Itālija, Turcija
|-
| {{ESC|Luksemburga}}
| Īrija, Somija, Šveice
|-
| {{ESC|Šveice}}
| Portugāle, Vācija, Zviedrija
|-
| 2
| {{ESC|Nīderlande}}
| Grieķija, Luksemburga
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | 1
| {{ESC|Francija}}
| Dienvidslāvija
|-
| {{ESC|Īrija}}
| Spānija
|-
| {{ESC|Norvēģija}}
| Apvienotā Karaliste
|-
| {{ESC|Zviedrija}}
| Norvēģija
|} --&gt;


== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:1988. gads mūzikā|Eirovizzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>t0dpinnzqd3lhz9i0m55qtzf8ctvu0n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eurovision Song Contest 1988</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632008</id>
    <redirect title="1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss" />
    <revision>
      <id>4468862</id>
      <timestamp>2026-05-16T09:27:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</comment>
      <origin>4468862</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54" sha1="blqjkh8vnj4ctvc525hvgjr587lb0oi" xml:space="preserve">#REDIRECT [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</text>
      <sha1>blqjkh8vnj4ctvc525hvgjr587lb0oi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Kazahu valoda</title>
    <ns>14</ns>
    <id>632009</id>
    <revision>
      <id>4468870</id>
      <timestamp>2026-05-16T09:55:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota tukša lapa</comment>
      <origin>4468870</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Persiešu raksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632010</id>
    <redirect title="Persiešu alfabēts" />
    <revision>
      <id>4468879</id>
      <timestamp>2026-05-16T10:04:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Persiešu alfabēts]]</comment>
      <origin>4468879</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="7mx1oq12j98qom04ynjwvwitvd5buxi" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Persiešu alfabēts]]</text>
      <sha1>7mx1oq12j98qom04ynjwvwitvd5buxi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DHARMA Initiative</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632011</id>
    <redirect title="Dharma Initiative" />
    <revision>
      <id>4468880</id>
      <timestamp>2026-05-16T10:05:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dharma Initiative]]</comment>
      <origin>4468880</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="8rbsjr4rlpn0v9y1w8exbcl4am8ee1c" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dharma Initiative]]</text>
      <sha1>8rbsjr4rlpn0v9y1w8exbcl4am8ee1c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>و</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632012</id>
    <revision>
      <id>4468885</id>
      <timestamp>2026-05-16T10:08:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Attēls:Arabic Letter Waw.svg|thumbnail|235px|Arābu raksta burts و dažādās formās]] '''و''' ir [[arābu raksts|arābu raksta]] [[burts]]. Tas ir 27. burts klasiskajā [[arābu alfabēts|arābu alfabētā]]. Burta nosaukums ir '''wāw''' ({{val|ar|واو}}).  Arābu valodā burts و apzīmē līdzskani /w/ vai arī garo patskani /uː/. Dažās valodās, kuras izmanto arābu rakstu, piemēram, [[persiešu valoda|persiešu]], [[urdu valoda|urdu]] un kazahu valoda|kazahu...</comment>
      <origin>4468885</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1206" sha1="d2y860ilii4rkjj8twtw8jainzdttdl" xml:space="preserve">[[Attēls:Arabic Letter Waw.svg|thumbnail|235px|Arābu raksta burts و dažādās formās]]
'''و''' ir [[arābu raksts|arābu raksta]] [[burts]]. Tas ir 27. burts klasiskajā [[arābu alfabēts|arābu alfabētā]]. Burta nosaukums ir '''wāw''' ({{val|ar|واو}}).

Arābu valodā burts و apzīmē līdzskani /w/ vai arī garo patskani /uː/. Dažās valodās, kuras izmanto arābu rakstu, piemēram, [[persiešu valoda|persiešu]], [[urdu valoda|urdu]] un [[kazahu valoda|kazahu valodā]] vēsturiskajā arābu rakstībā, šis burts var apzīmēt arī skaņu /v/, /o/ vai /u/.

Burts و pieder pie tā sauktajiem „nesavienojamajiem” burtiem — pēc tā nākamais burts netiek savienots rakstībā. Tā skaitliskā vērtība [[abjad]] sistēmā ir 6.

[[Arābu alfabēts|Arābu alfabētā]] burts و ir 27. burts pēc kārtas. Tas cēlies no [[feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta ''waw'' un ir radniecīgs [[latīņu alfabēts|latīņu]] burtam ''F'' un [[grieķu alfabēts|grieķu]] burtam digamma (Ϝ).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{raksts-aizmetnis}}

{{Arābu raksts}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Arābu raksta burti]]</text>
      <sha1>d2y860ilii4rkjj8twtw8jainzdttdl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468887</id>
      <parentid>4468885</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:09:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468887</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1152" sha1="tmp7hufzplbidy852hroimhlumvyqtc" xml:space="preserve">[[Attēls:Wikipedia-logo-v2-vi-white-half.svg|thumb|و Vikipēdijas logotipā]]
'''و''' ir [[arābu raksts|arābu raksta]] [[burts]]. Tas ir 27. burts klasiskajā [[arābu alfabēts|arābu alfabētā]]. Burta nosaukums ir '''wāw''' ({{val|ar|واو}}).

Arābu valodā burts و apzīmē līdzskani /w/ vai arī garo patskani /uː/. Dažās valodās, kuras izmanto arābu rakstu, piemēram, [[persiešu valoda|persiešu]], [[urdu valoda|urdu]] un [[kazahu valoda|kazahu valodā]] vēsturiskajā arābu rakstībā, šis burts var apzīmēt arī skaņu /v/, /o/ vai /u/.

Burts و pieder pie tā sauktajiem „nesavienojamajiem” burtiem — pēc tā nākamais burts netiek savienots rakstībā. Tā skaitliskā vērtība [[abjad]] sistēmā ir 6.

[[Arābu alfabēts|Arābu alfabētā]] burts و ir 27. burts pēc kārtas. Tas cēlies no [[feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta ''waw'' un ir radniecīgs [[latīņu alfabēts|latīņu]] burtam ''F'' un [[grieķu alfabēts|grieķu]] burtam digamma (Ϝ).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Arābu raksta burti]]</text>
      <sha1>tmp7hufzplbidy852hroimhlumvyqtc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468889</id>
      <parentid>4468887</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:09:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468889</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1184" sha1="6e08v1us2dpka1vgx9lavf87q64m67y" xml:space="preserve">[[Attēls:Wikipedia-logo-v2-vi-white-half.svg|thumb|و Vikipēdijas logotipā]]
'''و''' ir [[arābu raksts|arābu raksta]] [[burts]]. Tas ir 27. burts klasiskajā [[arābu alfabēts|arābu alfabētā]]. Burta nosaukums ir '''wāw''' ({{val|ar|واو}}).

Arābu valodā burts و apzīmē līdzskani /w/ vai arī garo patskani /uː/. Dažās valodās, kuras izmanto arābu rakstu, piemēram, [[persiešu valoda|persiešu]], [[urdu valoda|urdu]] un [[kazahu valoda|kazahu valodā]] vēsturiskajā arābu rakstībā, šis burts var apzīmēt arī skaņu /v/, /o/ vai /u/.

Burts و pieder pie tā sauktajiem „nesavienojamajiem” burtiem — pēc tā nākamais burts netiek savienots rakstībā. Tā skaitliskā vērtība [[abjad]] sistēmā ir 6.

[[Arābu alfabēts|Arābu alfabētā]] burts و ir 27. burts pēc kārtas. Tas cēlies no [[feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta ''waw'' un ir radniecīgs [[latīņu alfabēts|latīņu]] burtam ''F'' un [[grieķu alfabēts|grieķu]] burtam digamma (Ϝ).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Arābu raksta burti]]
[[Kategorija:Arābu alfabēts]]</text>
      <sha1>6e08v1us2dpka1vgx9lavf87q64m67y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Arābu alfabēts</title>
    <ns>14</ns>
    <id>632013</id>
    <revision>
      <id>4468890</id>
      <timestamp>2026-05-16T10:09:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota tukša lapa</comment>
      <origin>4468890</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnais vanags notriekts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632014</id>
    <revision>
      <id>4468892</id>
      <timestamp>2026-05-16T10:12:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums latviski       = Melnais vanags notriekts | attēls                   = Black Hawk Down poster.jpg | att_izm                  =  | paraksts                 =  | nosaukums oriģinālvalodā = ''Black Hawk Down'' | žanrs                    = kara drāma | režisors                 = [[Ridlijs Skots]] | producents               = * [[Džerijs Brukheimers]] * Ridlijs Skots | scenārija autors         = [[Kens Nolans]] | galvenajās lomās         = *...</comment>
      <origin>4468892</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3124" sha1="pvjz9gc28y40g56hhh1xrl6pfp08z9n" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Melnais vanags notriekts
| attēls                   = Black Hawk Down poster.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Black Hawk Down''
| žanrs                    = kara drāma
| režisors                 = [[Ridlijs Skots]]
| producents               = * [[Džerijs Brukheimers]]
* Ridlijs Skots
| scenārija autors         = [[Kens Nolans]]
| galvenajās lomās         = * [[Džošs Hartnets]]
* [[Jūens Makgregors]]
* [[Toms Saizmors]]
* [[Ēriks Bana]]
* [[Viljams Fihtners]]
* [[Jūens Bremners]]
* [[Sems Šepards]]
* [[Orlando Blūms]]
| mūzika                   = [[Hanss Cimmers]]
| operators                = [[Slavomirs Idziaks]]
| montāža                  = [[Pjetro Skalija]]
| studija                  = * ''[[Columbia Pictures]]''
* ''[[Revolution Studios]]''
* ''Jerry Bruckheimer Films''
* ''Scott Free Productions''
| izplatītājs              = ''[[Sony Pictures Releasing]]''
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|2001|12|28|ASV}}
| ilgums                   = 144 minūtes
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|92 miljoni}}
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|172,9 miljoni}}
| imdb                     = 0265086
}}

'''&quot;Melnais vanags notriekts&quot;''' ({{val|en|Black Hawk Down}}) ir 2001. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kara filma]], kuras režisors ir [[Ridlijs Skots]]. Filmas scenāriju sarakstīja [[Kens Nolans]], balstoties uz Marka Boudena 1999. gada dokumentālo grāmatu ''Black Hawk Down: A Story of Modern War''.

Filmas sižets balstīts uz 1993. gada [[Mogadīšo kauja|Mogadīšo kaujas]] notikumiem [[Somālija|Somālijā]], kad ASV īpašo uzdevumu vienības mēģināja sagūstīt Somālijas karavadoņa [[Mohameds Farahs Aidīds|Mohameda Faraha Aidīda]] tuvākos līdzgaitniekus. Operācijas laikā tika notriekti divi ASV armijas helikopteri ''[[Sikorsky UH-60 Black Hawk|UH-60 Black Hawk]]'', un karavīri nonāca ilgstošā kaujā pilsētas ielās.

Galvenās lomas filmā atveido [[Džošs Hartnets]], [[Jūens Makgregors]], [[Toms Saizmors]], [[Ēriks Bana]], [[Viljams Fihtners]], [[Sems Šepards]] un [[Orlando Blūms]]. Filma saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes un ieguva divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s — par labāko montāžu un labāko skaņu.

Filmas pirmizrāde ASV notika {{dat|2001|12|28||bez}}, bet plašākā izplatīšanā tā nonāca 2002. gada janvārī.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Ridlijs Skots}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2001. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kara filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]]
[[Kategorija:Ridlija Skota filmas]]
[[Kategorija:Columbia Pictures filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:Filmas, kuru darbība notiek Somālijā]]
[[Kategorija:Filmas par karu]]</text>
      <sha1>pvjz9gc28y40g56hhh1xrl6pfp08z9n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468893</id>
      <parentid>4468892</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:13:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468893</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2780" sha1="nd6zodtzepvenvgpex4n9lhbg232p1c" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Melnais vanags notriekts
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Black Hawk Down''
| žanrs = kara drāma
| režisors = [[Ridlijs Skots]]
| producents = * [[Džerijs Brukheimers]]
* Ridlijs Skots
| scenārija autors = [[Kens Nolans]]
| galvenajās lomās = * [[Džošs Hartnets]]
* [[Jūens Makgregors]]
* [[Toms Saizmors]]
* [[Ēriks Bana]]
* [[Viljams Fihtners]]
* [[Jūens Bremners]]
* [[Sems Šepards]]
* [[Orlando Blūms]]
| mūzika = [[Hanss Cimmers]]
| operators = [[Slavomirs Idziaks]]
| montāža = [[Pjetro Skalija]]
| studija = * ''[[Columbia Pictures]]''
* ''[[Revolution Studios]]''
* ''Jerry Bruckheimer Films''
* ''Scott Free Productions''
| izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]''
| izdošanas laiks = {{filmas datums|2001|12|28|ASV}}
| ilgums = 144 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|92 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|172,9 miljoni}}
| imdb = 0265086
}}

'''&quot;Melnais vanags notriekts&quot;''' ({{val|en|Black Hawk Down}}) ir 2001. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kara filma]], kuras režisors ir [[Ridlijs Skots]]. Filmas scenāriju sarakstīja [[Kens Nolans]], balstoties uz Marka Boudena 1999. gada dokumentālo grāmatu ''Black Hawk Down: A Story of Modern War''.

Filmas sižets balstīts uz 1993. gada [[Mogadīšo kauja|Mogadīšo kaujas]] notikumiem [[Somālija|Somālijā]], kad ASV īpašo uzdevumu vienības mēģināja sagūstīt Somālijas karavadoņa [[Mohameds Farahs Aidīds|Mohameda Faraha Aidīda]] tuvākos līdzgaitniekus. Operācijas laikā tika notriekti divi ASV armijas helikopteri ''[[Sikorsky UH-60 Black Hawk|UH-60 Black Hawk]]'', un karavīri nonāca ilgstošā kaujā pilsētas ielās.

Galvenās lomas filmā atveido [[Džošs Hartnets]], [[Jūens Makgregors]], [[Toms Saizmors]], [[Ēriks Bana]], [[Viljams Fihtners]], [[Sems Šepards]] un [[Orlando Blūms]]. Filma saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes un ieguva divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s — par labāko montāžu un labāko skaņu.

Filmas pirmizrāde ASV notika {{dat|2001|12|28||bez}}, bet plašākā izplatīšanā tā nonāca 2002. gada janvārī.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Ridlijs Skots}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2001. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kara filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]]
[[Kategorija:Ridlija Skota filmas]]
[[Kategorija:Columbia Pictures filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:Filmas, kuru darbība notiek Somālijā]]
[[Kategorija:Filmas par karu]]</text>
      <sha1>nd6zodtzepvenvgpex4n9lhbg232p1c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mogadīšo kauja (1993)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632015</id>
    <revision>
      <id>4468895</id>
      <timestamp>2026-05-16T10:17:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Mogadīšo kauja''' ({{val|en|Battle of Mogadishu}}), pazīstama arī kā '''''Black Hawk Down Incident''''', bija kauja, kas notika 1993. gada 3.–4. oktobrī [[Mogadīšo]], [[Somālija|Somālijā]]. Tā bija daļa no ASV vadītās operācijas ''Gothic Serpent'' un plašākas [[ANO]] misijas UNOSOM II laikā.  Kauja notika starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] īpašo uzdevumu vienībām un [[Somālijas nacionālā alianse|Somālijas nacionālās alianses]] kaujinieki...</comment>
      <origin>4468895</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3591" sha1="ifzc24beonwh5xt7ulexjq43d9g350b" xml:space="preserve">'''Mogadīšo kauja''' ({{val|en|Battle of Mogadishu}}), pazīstama arī kā '''''Black Hawk Down Incident''''', bija kauja, kas notika 1993. gada 3.–4. oktobrī [[Mogadīšo]], [[Somālija|Somālijā]]. Tā bija daļa no ASV vadītās operācijas ''Gothic Serpent'' un plašākas [[ANO]] misijas UNOSOM II laikā.

Kauja notika starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] īpašo uzdevumu vienībām un [[Somālijas nacionālā alianse|Somālijas nacionālās alianses]] kaujiniekiem, kurus vadīja [[Mohameds Farahs Aidīds]]. ASV spēku mērķis bija sagūstīt vairākus Aidīda tuvākos līdzgaitniekus.

== Priekšvēsture ==
1991. gadā pēc prezidenta [[Siads Barre|Siada Barre]] režīma krišanas Somālijā sākās [[Somālijas pilsoņu karš]]. Valstī sabruka centrālā vara, un dažādi bruņoti grupējumi sāka cīņu par kontroli pār teritorijām. 1992. gadā bads un karadarbība izraisīja plašu humanitāro krīzi.

1992. gada decembrī ASV sāka operāciju ''Restore Hope'', kuras mērķis bija nodrošināt humānās palīdzības piegādi. Vēlāk misiju pārņēma [[ANO]], izveidojot [[UNOSOM II]]. Situācija saasinājās 1993. gada jūnijā, kad Mogadīšo tika nogalināti Pakistānas miera uzturētāji. ANO un ASV par šo uzbrukumu vainoja Mohamedu Farahu Aidīdu.

1993. gada augustā ASV uz Somāliju nosūtīja īpašo vienību ''Task Force Ranger'', kuras uzdevums bija sagūstīt Aidīdu un viņa tuvākos komandierus.

== Kaujas gaita ==
1993. gada 3. oktobrī ASV spēki sāka operāciju Mogadīšo centrā. Operācijā piedalījās 75. reindžeru pulks, ''Delta Force'', 160. īpašo operāciju aviācijas pulks un citas vienības. Sākotnējais mērķis bija ātri sagūstīt divus Aidīda līdzgaitniekus un nogādāt tos ASV bāzē.

Operācija sākotnēji noritēja sekmīgi, tomēr situācija strauji mainījās, kad somāliešu kaujinieki ar [[RPG-7]] granātmetējiem notrieca ASV helikopteru ''UH-60 Black Hawk'' ar izsaukuma signālu ''Super 61''. Vēlāk tika notriekts arī otrs helikopters — ''Super 64''. Tas pārvērta īsu aresta operāciju ilgstošā pilsētas kaujā.

ASV vienības mēģināja sasniegt notriekto helikopteru avārijas vietas un evakuēt apkalpes locekļus. Kaujas notika šaurās Mogadīšo ielās, kur ASV spēki nonāca spēcīgā apšaudē. Viena helikoptera pilots [[Maikls Durants]] tika sagūstīts, bet vēlāk atbrīvots pēc 11 dienām.

Kauja turpinājās līdz 1993. gada 4. oktobra rītam, kad ASV un ANO spēki evakuēja ielenktos karavīrus. Evakuācijā piedalījās arī Pakistānas un Malaizijas bruņutehnika.

== Sekas ==
Kaujā tika nogalināti 18 ASV karavīri un 84 tika ievainoti. Somāliešu zaudējumu skaits nav precīzi zināms; dažādos avotos minēti aptuveni 200 līdz vairāk nekā 1000 bojāgājušo kaujinieku un civiliedzīvotāju.

Mogadīšo kauja būtiski ietekmēja ASV ārpolitiku. Pēc kaujas ASV prezidents [[Bills Klintons]] paziņoja par amerikāņu spēku izvešanu no Somālijas. ASV karaspēks Somāliju pameta 1994. gadā, bet ANO misija tika izbeigta 1995. gadā.

Kauja kļuva plaši pazīstama pēc Marka Boudena grāmatas ''Black Hawk Down: A Story of Modern War'' un 2001. gada filmas [[Melnais vanags notriekts|&quot;Melnais vanags notriekts&quot;]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|Battle of Mogadishu (1993)}}

{{militārs-aizmetnis}}

[[Kategorija:1993. gada kaujas]]
[[Kategorija:Somālijas vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu kaujas]]
[[Kategorija:Mogadīšo]]
[[Kategorija:Somālijas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>ifzc24beonwh5xt7ulexjq43d9g350b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468896</id>
      <parentid>4468895</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:17:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Mogadīšo kauja]] uz [[Mogadīšo kauja (1993)]]</comment>
      <origin>4468895</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3591" sha1="ifzc24beonwh5xt7ulexjq43d9g350b" xml:space="preserve">'''Mogadīšo kauja''' ({{val|en|Battle of Mogadishu}}), pazīstama arī kā '''''Black Hawk Down Incident''''', bija kauja, kas notika 1993. gada 3.–4. oktobrī [[Mogadīšo]], [[Somālija|Somālijā]]. Tā bija daļa no ASV vadītās operācijas ''Gothic Serpent'' un plašākas [[ANO]] misijas UNOSOM II laikā.

Kauja notika starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] īpašo uzdevumu vienībām un [[Somālijas nacionālā alianse|Somālijas nacionālās alianses]] kaujiniekiem, kurus vadīja [[Mohameds Farahs Aidīds]]. ASV spēku mērķis bija sagūstīt vairākus Aidīda tuvākos līdzgaitniekus.

== Priekšvēsture ==
1991. gadā pēc prezidenta [[Siads Barre|Siada Barre]] režīma krišanas Somālijā sākās [[Somālijas pilsoņu karš]]. Valstī sabruka centrālā vara, un dažādi bruņoti grupējumi sāka cīņu par kontroli pār teritorijām. 1992. gadā bads un karadarbība izraisīja plašu humanitāro krīzi.

1992. gada decembrī ASV sāka operāciju ''Restore Hope'', kuras mērķis bija nodrošināt humānās palīdzības piegādi. Vēlāk misiju pārņēma [[ANO]], izveidojot [[UNOSOM II]]. Situācija saasinājās 1993. gada jūnijā, kad Mogadīšo tika nogalināti Pakistānas miera uzturētāji. ANO un ASV par šo uzbrukumu vainoja Mohamedu Farahu Aidīdu.

1993. gada augustā ASV uz Somāliju nosūtīja īpašo vienību ''Task Force Ranger'', kuras uzdevums bija sagūstīt Aidīdu un viņa tuvākos komandierus.

== Kaujas gaita ==
1993. gada 3. oktobrī ASV spēki sāka operāciju Mogadīšo centrā. Operācijā piedalījās 75. reindžeru pulks, ''Delta Force'', 160. īpašo operāciju aviācijas pulks un citas vienības. Sākotnējais mērķis bija ātri sagūstīt divus Aidīda līdzgaitniekus un nogādāt tos ASV bāzē.

Operācija sākotnēji noritēja sekmīgi, tomēr situācija strauji mainījās, kad somāliešu kaujinieki ar [[RPG-7]] granātmetējiem notrieca ASV helikopteru ''UH-60 Black Hawk'' ar izsaukuma signālu ''Super 61''. Vēlāk tika notriekts arī otrs helikopters — ''Super 64''. Tas pārvērta īsu aresta operāciju ilgstošā pilsētas kaujā.

ASV vienības mēģināja sasniegt notriekto helikopteru avārijas vietas un evakuēt apkalpes locekļus. Kaujas notika šaurās Mogadīšo ielās, kur ASV spēki nonāca spēcīgā apšaudē. Viena helikoptera pilots [[Maikls Durants]] tika sagūstīts, bet vēlāk atbrīvots pēc 11 dienām.

Kauja turpinājās līdz 1993. gada 4. oktobra rītam, kad ASV un ANO spēki evakuēja ielenktos karavīrus. Evakuācijā piedalījās arī Pakistānas un Malaizijas bruņutehnika.

== Sekas ==
Kaujā tika nogalināti 18 ASV karavīri un 84 tika ievainoti. Somāliešu zaudējumu skaits nav precīzi zināms; dažādos avotos minēti aptuveni 200 līdz vairāk nekā 1000 bojāgājušo kaujinieku un civiliedzīvotāju.

Mogadīšo kauja būtiski ietekmēja ASV ārpolitiku. Pēc kaujas ASV prezidents [[Bills Klintons]] paziņoja par amerikāņu spēku izvešanu no Somālijas. ASV karaspēks Somāliju pameta 1994. gadā, bet ANO misija tika izbeigta 1995. gadā.

Kauja kļuva plaši pazīstama pēc Marka Boudena grāmatas ''Black Hawk Down: A Story of Modern War'' un 2001. gada filmas [[Melnais vanags notriekts|&quot;Melnais vanags notriekts&quot;]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|Battle of Mogadishu (1993)}}

{{militārs-aizmetnis}}

[[Kategorija:1993. gada kaujas]]
[[Kategorija:Somālijas vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu kaujas]]
[[Kategorija:Mogadīšo]]
[[Kategorija:Somālijas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>ifzc24beonwh5xt7ulexjq43d9g350b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468898</id>
      <parentid>4468896</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:18:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468898</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5612" sha1="qnbijd5gz4uwfp5ae4nolwbsz3i480q" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict    = Mogadīšo kauja
|partof      = [[Somālijas pilsoņu karš]] un [[Operācija Gothic Serpent]]
|image       = [[Attēls:Black Hawk Down Mogadishu.jpg|300px]]
|caption     = ASV karavīri Mogadīšo kaujas laikā, 1993. gada oktobrī
|date        = {{dat|1993|10|3|N}} — {{dat|1993|10|4|N}}
|place       = [[Mogadīšo]], [[Somālija]]
|casus       = ASV īpašo uzdevumu vienību operācija ar mērķi sagūstīt [[Mohameds Farahs Aidīds|Mohameda Faraha Aidīda]] tuvākos līdzgaitniekus
|result      = Taktiski neviennozīmīgs iznākums; ASV spēki izpildīja operācijas galveno uzdevumu, taču cieta smagus zaudējumus un vēlāk sāka spēku izvešanu no Somālijas
|combatant1  = '''[[ANO]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|20px]] [[UNOSOM II]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Pakistan.svg|20px]] [[Pakistāna]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|20px]] [[Malaizija]]
|combatant2  = '''[[Somālijas nacionālā alianse]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Somalia.svg|20px]] Aidīda lojālie kaujinieki
|commander1  = [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Viljams F. Garisons]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Džons Abizaids]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Pakistan.svg|20px]] [[Pakistānas bruņotie spēki]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|20px]] [[Malaizijas armija]]
|commander2  = [[Attēls:Flag of Somalia.svg|20px]] [[Mohameds Farahs Aidīds]]
|strength1   = ap 160 ASV karavīru sākotnējā operācijā; vēlāk iesaistīti ANO papildspēki
|strength2   = vairāki simti līdz vairāki tūkstoši kaujinieku un bruņotu civiliedzīvotāju
|casualties1 = '''Nogalināti:'''&lt;br /&gt;18 ASV karavīri&lt;br /&gt;1 Malaizijas karavīrs&lt;br /&gt;'''Ievainoti:'''&lt;br /&gt;84 ASV karavīri&lt;br /&gt;7 Malaizijas karavīri
|casualties2 = '''Nogalināti:'''&lt;br /&gt;aptuveni 200–1000&lt;br /&gt;'''Ievainoti:'''&lt;br /&gt;nav zināms
}}

'''Mogadīšo kauja''' ({{val|en|Battle of Mogadishu}}), pazīstama arī kā '''''Black Hawk Down Incident''''', bija kauja, kas notika 1993. gada 3.–4. oktobrī [[Mogadīšo]], [[Somālija|Somālijā]]. Tā bija daļa no ASV vadītās operācijas ''Gothic Serpent'' un plašākas [[ANO]] misijas UNOSOM II laikā.

Kauja notika starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] īpašo uzdevumu vienībām un [[Somālijas nacionālā alianse|Somālijas nacionālās alianses]] kaujiniekiem, kurus vadīja [[Mohameds Farahs Aidīds]]. ASV spēku mērķis bija sagūstīt vairākus Aidīda tuvākos līdzgaitniekus.

== Priekšvēsture ==
1991. gadā pēc prezidenta [[Siads Barre|Siada Barre]] režīma krišanas Somālijā sākās [[Somālijas pilsoņu karš]]. Valstī sabruka centrālā vara, un dažādi bruņoti grupējumi sāka cīņu par kontroli pār teritorijām. 1992. gadā bads un karadarbība izraisīja plašu humanitāro krīzi.

1992. gada decembrī ASV sāka operāciju ''Restore Hope'', kuras mērķis bija nodrošināt humānās palīdzības piegādi. Vēlāk misiju pārņēma [[ANO]], izveidojot [[UNOSOM II]]. Situācija saasinājās 1993. gada jūnijā, kad Mogadīšo tika nogalināti Pakistānas miera uzturētāji. ANO un ASV par šo uzbrukumu vainoja Mohamedu Farahu Aidīdu.

1993. gada augustā ASV uz Somāliju nosūtīja īpašo vienību ''Task Force Ranger'', kuras uzdevums bija sagūstīt Aidīdu un viņa tuvākos komandierus.

== Kaujas gaita ==
1993. gada 3. oktobrī ASV spēki sāka operāciju Mogadīšo centrā. Operācijā piedalījās 75. reindžeru pulks, ''Delta Force'', 160. īpašo operāciju aviācijas pulks un citas vienības. Sākotnējais mērķis bija ātri sagūstīt divus Aidīda līdzgaitniekus un nogādāt tos ASV bāzē.

Operācija sākotnēji noritēja sekmīgi, tomēr situācija strauji mainījās, kad somāliešu kaujinieki ar [[RPG-7]] granātmetējiem notrieca ASV helikopteru ''UH-60 Black Hawk'' ar izsaukuma signālu ''Super 61''. Vēlāk tika notriekts arī otrs helikopters — ''Super 64''. Tas pārvērta īsu aresta operāciju ilgstošā pilsētas kaujā.

ASV vienības mēģināja sasniegt notriekto helikopteru avārijas vietas un evakuēt apkalpes locekļus. Kaujas notika šaurās Mogadīšo ielās, kur ASV spēki nonāca spēcīgā apšaudē. Viena helikoptera pilots [[Maikls Durants]] tika sagūstīts, bet vēlāk atbrīvots pēc 11 dienām.

Kauja turpinājās līdz 1993. gada 4. oktobra rītam, kad ASV un ANO spēki evakuēja ielenktos karavīrus. Evakuācijā piedalījās arī Pakistānas un Malaizijas bruņutehnika.

== Sekas ==
Kaujā tika nogalināti 18 ASV karavīri un 84 tika ievainoti. Somāliešu zaudējumu skaits nav precīzi zināms; dažādos avotos minēti aptuveni 200 līdz vairāk nekā 1000 bojāgājušo kaujinieku un civiliedzīvotāju.

Mogadīšo kauja būtiski ietekmēja ASV ārpolitiku. Pēc kaujas ASV prezidents [[Bills Klintons]] paziņoja par amerikāņu spēku izvešanu no Somālijas. ASV karaspēks Somāliju pameta 1994. gadā, bet ANO misija tika izbeigta 1995. gadā.

Kauja kļuva plaši pazīstama pēc Marka Boudena grāmatas ''Black Hawk Down: A Story of Modern War'' un 2001. gada filmas [[Melnais vanags notriekts|&quot;Melnais vanags notriekts&quot;]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|Battle of Mogadishu (1993)}}

{{militārs-aizmetnis}}

[[Kategorija:1993. gada kaujas]]
[[Kategorija:Somālijas vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu kaujas]]
[[Kategorija:Mogadīšo]]
[[Kategorija:Somālijas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>qnbijd5gz4uwfp5ae4nolwbsz3i480q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468899</id>
      <parentid>4468898</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:19:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468899</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5743" sha1="hm9qc93mjf0jmqch1fhkwktaxx8imiz" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Mogadīšo kauja
| partof            = [[Somālijas pilsoņu karš]] un ''Operācija Gothic Serpent''
| image             = [[Attēls:Black_Hawk_Down_Super64_over_Mogadishu_coast.jpg|300px]]
| caption           = ASV karavīri Mogadīšo kaujas laikā, 1993. gada oktobrī
| date              = {{dat|1993|10|3|N}} — {{dat|1993|10|4|N}}
| place             = [[Mogadīšo]], [[Somālija]]
| casus             = ASV īpašo uzdevumu vienību operācija ar mērķi sagūstīt [[Mohameds Farahs Aidīds|Mohameda Faraha Aidīda]] tuvākos līdzgaitniekus
| result            = Taktiski neviennozīmīgs iznākums; ASV spēki izpildīja operācijas galveno uzdevumu, taču cieta smagus zaudējumus un vēlāk sāka spēku izvešanu no Somālijas
| combatant1        = '''[[ANO]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|20px]] [[UNOSOM II]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Pakistan.svg|20px]] [[Pakistāna]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|20px]] [[Malaizija]]
| combatant2        = '''[[Somālijas nacionālā alianse]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Somalia.svg|20px]] Aidīda lojālie kaujinieki
| commander1        = [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Viljams F. Garisons]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Džons Abizaids]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Pakistan.svg|20px]] [[Pakistānas bruņotie spēki]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|20px]] [[Malaizijas armija]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Somalia.svg|20px]] [[Mohameds Farahs Aidīds]]
| strength1         = ap 160 ASV karavīru sākotnējā operācijā; vēlāk iesaistīti ANO papildspēki
| strength2         = vairāki simti līdz vairāki tūkstoši kaujinieku un bruņotu civiliedzīvotāju
| casualties1       = '''Nogalināti:'''&lt;br /&gt;18 ASV karavīri&lt;br /&gt;1 Malaizijas karavīrs&lt;br /&gt;'''Ievainoti:'''&lt;br /&gt;84 ASV karavīri&lt;br /&gt;7 Malaizijas karavīri
| casualties2       = '''Nogalināti:'''&lt;br /&gt;aptuveni 200–1000&lt;br /&gt;'''Ievainoti:'''&lt;br /&gt;nav zināms
}}

'''Mogadīšo kauja''' ({{val|en|Battle of Mogadishu}}), pazīstama arī kā '''''Black Hawk Down Incident''''', bija kauja, kas notika 1993. gada 3.–4. oktobrī [[Mogadīšo]], [[Somālija|Somālijā]]. Tā bija daļa no ASV vadītās operācijas ''Gothic Serpent'' un plašākas [[ANO]] misijas UNOSOM II laikā.

Kauja notika starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] īpašo uzdevumu vienībām un [[Somālijas nacionālā alianse|Somālijas nacionālās alianses]] kaujiniekiem, kurus vadīja [[Mohameds Farahs Aidīds]]. ASV spēku mērķis bija sagūstīt vairākus Aidīda tuvākos līdzgaitniekus.

== Priekšvēsture ==
1991. gadā pēc prezidenta [[Siads Barre|Siada Barre]] režīma krišanas Somālijā sākās [[Somālijas pilsoņu karš]]. Valstī sabruka centrālā vara, un dažādi bruņoti grupējumi sāka cīņu par kontroli pār teritorijām. 1992. gadā bads un karadarbība izraisīja plašu humanitāro krīzi.

1992. gada decembrī ASV sāka operāciju ''Restore Hope'', kuras mērķis bija nodrošināt humānās palīdzības piegādi. Vēlāk misiju pārņēma [[ANO]], izveidojot [[UNOSOM II]]. Situācija saasinājās 1993. gada jūnijā, kad Mogadīšo tika nogalināti Pakistānas miera uzturētāji. ANO un ASV par šo uzbrukumu vainoja Mohamedu Farahu Aidīdu.

1993. gada augustā ASV uz Somāliju nosūtīja īpašo vienību ''Task Force Ranger'', kuras uzdevums bija sagūstīt Aidīdu un viņa tuvākos komandierus.

== Kaujas gaita ==
1993. gada 3. oktobrī ASV spēki sāka operāciju Mogadīšo centrā. Operācijā piedalījās 75. reindžeru pulks, ''Delta Force'', 160. īpašo operāciju aviācijas pulks un citas vienības. Sākotnējais mērķis bija ātri sagūstīt divus Aidīda līdzgaitniekus un nogādāt tos ASV bāzē.

Operācija sākotnēji noritēja sekmīgi, tomēr situācija strauji mainījās, kad somāliešu kaujinieki ar [[RPG-7]] granātmetējiem notrieca ASV helikopteru ''UH-60 Black Hawk'' ar izsaukuma signālu ''Super 61''. Vēlāk tika notriekts arī otrs helikopters — ''Super 64''. Tas pārvērta īsu aresta operāciju ilgstošā pilsētas kaujā.

ASV vienības mēģināja sasniegt notriekto helikopteru avārijas vietas un evakuēt apkalpes locekļus. Kaujas notika šaurās Mogadīšo ielās, kur ASV spēki nonāca spēcīgā apšaudē. Viena helikoptera pilots [[Maikls Durants]] tika sagūstīts, bet vēlāk atbrīvots pēc 11 dienām.

Kauja turpinājās līdz 1993. gada 4. oktobra rītam, kad ASV un ANO spēki evakuēja ielenktos karavīrus. Evakuācijā piedalījās arī Pakistānas un Malaizijas bruņutehnika.

== Sekas ==
Kaujā tika nogalināti 18 ASV karavīri un 84 tika ievainoti. Somāliešu zaudējumu skaits nav precīzi zināms; dažādos avotos minēti aptuveni 200 līdz vairāk nekā 1000 bojāgājušo kaujinieku un civiliedzīvotāju.

Mogadīšo kauja būtiski ietekmēja ASV ārpolitiku. Pēc kaujas ASV prezidents [[Bills Klintons]] paziņoja par amerikāņu spēku izvešanu no Somālijas. ASV karaspēks Somāliju pameta 1994. gadā, bet ANO misija tika izbeigta 1995. gadā.

Kauja kļuva plaši pazīstama pēc Marka Boudena grāmatas ''Black Hawk Down: A Story of Modern War'' un 2001. gada filmas [[Melnais vanags notriekts|&quot;Melnais vanags notriekts&quot;]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|Battle of Mogadishu (1993)}}

{{militārs-aizmetnis}}

[[Kategorija:1993. gada kaujas]]
[[Kategorija:Somālijas vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu kaujas]]
[[Kategorija:Mogadīšo]]
[[Kategorija:Somālijas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>hm9qc93mjf0jmqch1fhkwktaxx8imiz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468905</id>
      <parentid>4468899</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:23:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kaujas gaita */</comment>
      <origin>4468905</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5804" sha1="i25u2ef2kytmiakadc9lmpjrl2kaioy" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Mogadīšo kauja
| partof            = [[Somālijas pilsoņu karš]] un ''Operācija Gothic Serpent''
| image             = [[Attēls:Black_Hawk_Down_Super64_over_Mogadishu_coast.jpg|300px]]
| caption           = ASV karavīri Mogadīšo kaujas laikā, 1993. gada oktobrī
| date              = {{dat|1993|10|3|N}} — {{dat|1993|10|4|N}}
| place             = [[Mogadīšo]], [[Somālija]]
| casus             = ASV īpašo uzdevumu vienību operācija ar mērķi sagūstīt [[Mohameds Farahs Aidīds|Mohameda Faraha Aidīda]] tuvākos līdzgaitniekus
| result            = Taktiski neviennozīmīgs iznākums; ASV spēki izpildīja operācijas galveno uzdevumu, taču cieta smagus zaudējumus un vēlāk sāka spēku izvešanu no Somālijas
| combatant1        = '''[[ANO]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|20px]] [[UNOSOM II]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Pakistan.svg|20px]] [[Pakistāna]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|20px]] [[Malaizija]]
| combatant2        = '''[[Somālijas nacionālā alianse]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Somalia.svg|20px]] Aidīda lojālie kaujinieki
| commander1        = [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Viljams F. Garisons]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Džons Abizaids]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Pakistan.svg|20px]] [[Pakistānas bruņotie spēki]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|20px]] [[Malaizijas armija]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Somalia.svg|20px]] [[Mohameds Farahs Aidīds]]
| strength1         = ap 160 ASV karavīru sākotnējā operācijā; vēlāk iesaistīti ANO papildspēki
| strength2         = vairāki simti līdz vairāki tūkstoši kaujinieku un bruņotu civiliedzīvotāju
| casualties1       = '''Nogalināti:'''&lt;br /&gt;18 ASV karavīri&lt;br /&gt;1 Malaizijas karavīrs&lt;br /&gt;'''Ievainoti:'''&lt;br /&gt;84 ASV karavīri&lt;br /&gt;7 Malaizijas karavīri
| casualties2       = '''Nogalināti:'''&lt;br /&gt;aptuveni 200–1000&lt;br /&gt;'''Ievainoti:'''&lt;br /&gt;nav zināms
}}

'''Mogadīšo kauja''' ({{val|en|Battle of Mogadishu}}), pazīstama arī kā '''''Black Hawk Down Incident''''', bija kauja, kas notika 1993. gada 3.–4. oktobrī [[Mogadīšo]], [[Somālija|Somālijā]]. Tā bija daļa no ASV vadītās operācijas ''Gothic Serpent'' un plašākas [[ANO]] misijas UNOSOM II laikā.

Kauja notika starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] īpašo uzdevumu vienībām un [[Somālijas nacionālā alianse|Somālijas nacionālās alianses]] kaujiniekiem, kurus vadīja [[Mohameds Farahs Aidīds]]. ASV spēku mērķis bija sagūstīt vairākus Aidīda tuvākos līdzgaitniekus.

== Priekšvēsture ==
1991. gadā pēc prezidenta [[Siads Barre|Siada Barre]] režīma krišanas Somālijā sākās [[Somālijas pilsoņu karš]]. Valstī sabruka centrālā vara, un dažādi bruņoti grupējumi sāka cīņu par kontroli pār teritorijām. 1992. gadā bads un karadarbība izraisīja plašu humanitāro krīzi.

1992. gada decembrī ASV sāka operāciju ''Restore Hope'', kuras mērķis bija nodrošināt humānās palīdzības piegādi. Vēlāk misiju pārņēma [[ANO]], izveidojot [[UNOSOM II]]. Situācija saasinājās 1993. gada jūnijā, kad Mogadīšo tika nogalināti Pakistānas miera uzturētāji. ANO un ASV par šo uzbrukumu vainoja Mohamedu Farahu Aidīdu.

1993. gada augustā ASV uz Somāliju nosūtīja īpašo vienību ''Task Force Ranger'', kuras uzdevums bija sagūstīt Aidīdu un viņa tuvākos komandierus.

== Kaujas gaita ==
1993. gada 3. oktobrī ASV spēki sāka operāciju Mogadīšo centrā. Operācijā piedalījās 75. reindžeru pulks, ''Delta Force'', [[160. īpašo operāciju aviācijas pulks (gaisa desants)|160. īpašo operāciju aviācijas pulks]] un citas vienības. Sākotnējais mērķis bija ātri sagūstīt divus Aidīda līdzgaitniekus un nogādāt tos ASV bāzē.

Operācija sākotnēji noritēja sekmīgi, tomēr situācija strauji mainījās, kad somāliešu kaujinieki ar [[RPG-7]] granātmetējiem notrieca ASV helikopteru ''UH-60 Black Hawk'' ar izsaukuma signālu ''Super 61''. Vēlāk tika notriekts arī otrs helikopters — ''Super 64''. Tas pārvērta īsu aresta operāciju ilgstošā pilsētas kaujā.

ASV vienības mēģināja sasniegt notriekto helikopteru avārijas vietas un evakuēt apkalpes locekļus. Kaujas notika šaurās Mogadīšo ielās, kur ASV spēki nonāca spēcīgā apšaudē. Viena helikoptera pilots [[Maikls Durants]] tika sagūstīts, bet vēlāk atbrīvots pēc 11 dienām.

Kauja turpinājās līdz 1993. gada 4. oktobra rītam, kad ASV un ANO spēki evakuēja ielenktos karavīrus. Evakuācijā piedalījās arī Pakistānas un Malaizijas bruņutehnika.

== Sekas ==
Kaujā tika nogalināti 18 ASV karavīri un 84 tika ievainoti. Somāliešu zaudējumu skaits nav precīzi zināms; dažādos avotos minēti aptuveni 200 līdz vairāk nekā 1000 bojāgājušo kaujinieku un civiliedzīvotāju.

Mogadīšo kauja būtiski ietekmēja ASV ārpolitiku. Pēc kaujas ASV prezidents [[Bills Klintons]] paziņoja par amerikāņu spēku izvešanu no Somālijas. ASV karaspēks Somāliju pameta 1994. gadā, bet ANO misija tika izbeigta 1995. gadā.

Kauja kļuva plaši pazīstama pēc Marka Boudena grāmatas ''Black Hawk Down: A Story of Modern War'' un 2001. gada filmas [[Melnais vanags notriekts|&quot;Melnais vanags notriekts&quot;]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|Battle of Mogadishu (1993)}}

{{militārs-aizmetnis}}

[[Kategorija:1993. gada kaujas]]
[[Kategorija:Somālijas vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu kaujas]]
[[Kategorija:Mogadīšo]]
[[Kategorija:Somālijas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>i25u2ef2kytmiakadc9lmpjrl2kaioy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468912</id>
      <parentid>4468905</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:26:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kaujas gaita */</comment>
      <origin>4468912</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5835" sha1="h0ktplf3quwncu272hu0a8jv9weflmf" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Mogadīšo kauja
| partof            = [[Somālijas pilsoņu karš]] un ''Operācija Gothic Serpent''
| image             = [[Attēls:Black_Hawk_Down_Super64_over_Mogadishu_coast.jpg|300px]]
| caption           = ASV karavīri Mogadīšo kaujas laikā, 1993. gada oktobrī
| date              = {{dat|1993|10|3|N}} — {{dat|1993|10|4|N}}
| place             = [[Mogadīšo]], [[Somālija]]
| casus             = ASV īpašo uzdevumu vienību operācija ar mērķi sagūstīt [[Mohameds Farahs Aidīds|Mohameda Faraha Aidīda]] tuvākos līdzgaitniekus
| result            = Taktiski neviennozīmīgs iznākums; ASV spēki izpildīja operācijas galveno uzdevumu, taču cieta smagus zaudējumus un vēlāk sāka spēku izvešanu no Somālijas
| combatant1        = '''[[ANO]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|20px]] [[UNOSOM II]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Pakistan.svg|20px]] [[Pakistāna]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|20px]] [[Malaizija]]
| combatant2        = '''[[Somālijas nacionālā alianse]]''':&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Somalia.svg|20px]] Aidīda lojālie kaujinieki
| commander1        = [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Viljams F. Garisons]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Džons Abizaids]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Pakistan.svg|20px]] [[Pakistānas bruņotie spēki]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|20px]] [[Malaizijas armija]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Somalia.svg|20px]] [[Mohameds Farahs Aidīds]]
| strength1         = ap 160 ASV karavīru sākotnējā operācijā; vēlāk iesaistīti ANO papildspēki
| strength2         = vairāki simti līdz vairāki tūkstoši kaujinieku un bruņotu civiliedzīvotāju
| casualties1       = '''Nogalināti:'''&lt;br /&gt;18 ASV karavīri&lt;br /&gt;1 Malaizijas karavīrs&lt;br /&gt;'''Ievainoti:'''&lt;br /&gt;84 ASV karavīri&lt;br /&gt;7 Malaizijas karavīri
| casualties2       = '''Nogalināti:'''&lt;br /&gt;aptuveni 200–1000&lt;br /&gt;'''Ievainoti:'''&lt;br /&gt;nav zināms
}}

'''Mogadīšo kauja''' ({{val|en|Battle of Mogadishu}}), pazīstama arī kā '''''Black Hawk Down Incident''''', bija kauja, kas notika 1993. gada 3.–4. oktobrī [[Mogadīšo]], [[Somālija|Somālijā]]. Tā bija daļa no ASV vadītās operācijas ''Gothic Serpent'' un plašākas [[ANO]] misijas UNOSOM II laikā.

Kauja notika starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] īpašo uzdevumu vienībām un [[Somālijas nacionālā alianse|Somālijas nacionālās alianses]] kaujiniekiem, kurus vadīja [[Mohameds Farahs Aidīds]]. ASV spēku mērķis bija sagūstīt vairākus Aidīda tuvākos līdzgaitniekus.

== Priekšvēsture ==
1991. gadā pēc prezidenta [[Siads Barre|Siada Barre]] režīma krišanas Somālijā sākās [[Somālijas pilsoņu karš]]. Valstī sabruka centrālā vara, un dažādi bruņoti grupējumi sāka cīņu par kontroli pār teritorijām. 1992. gadā bads un karadarbība izraisīja plašu humanitāro krīzi.

1992. gada decembrī ASV sāka operāciju ''Restore Hope'', kuras mērķis bija nodrošināt humānās palīdzības piegādi. Vēlāk misiju pārņēma [[ANO]], izveidojot [[UNOSOM II]]. Situācija saasinājās 1993. gada jūnijā, kad Mogadīšo tika nogalināti Pakistānas miera uzturētāji. ANO un ASV par šo uzbrukumu vainoja Mohamedu Farahu Aidīdu.

1993. gada augustā ASV uz Somāliju nosūtīja īpašo vienību ''Task Force Ranger'', kuras uzdevums bija sagūstīt Aidīdu un viņa tuvākos komandierus.

== Kaujas gaita ==
1993. gada 3. oktobrī ASV spēki sāka operāciju Mogadīšo centrā. Operācijā piedalījās 75. reindžeru pulks, ''Delta Force'', [[160. īpašo operāciju aviācijas pulks (gaisa desants)|160. īpašo operāciju aviācijas pulks]] un citas vienības. Sākotnējais mērķis bija ātri sagūstīt divus Aidīda līdzgaitniekus un nogādāt tos ASV bāzē.

Operācija sākotnēji noritēja sekmīgi, tomēr situācija strauji mainījās, kad somāliešu kaujinieki ar [[RPG-7]] granātmetējiem notrieca ASV helikopteru ''[[Sikorsky UH-60M Black Hawk|UH-60 Black Hawk]]'' ar izsaukuma signālu ''Super 61''. Vēlāk tika notriekts arī otrs helikopters — ''Super 64''. Tas pārvērta īsu aresta operāciju ilgstošā pilsētas kaujā.

ASV vienības mēģināja sasniegt notriekto helikopteru avārijas vietas un evakuēt apkalpes locekļus. Kaujas notika šaurās Mogadīšo ielās, kur ASV spēki nonāca spēcīgā apšaudē. Viena helikoptera pilots [[Maikls Durants]] tika sagūstīts, bet vēlāk atbrīvots pēc 11 dienām.

Kauja turpinājās līdz 1993. gada 4. oktobra rītam, kad ASV un ANO spēki evakuēja ielenktos karavīrus. Evakuācijā piedalījās arī Pakistānas un Malaizijas bruņutehnika.

== Sekas ==
Kaujā tika nogalināti 18 ASV karavīri un 84 tika ievainoti. Somāliešu zaudējumu skaits nav precīzi zināms; dažādos avotos minēti aptuveni 200 līdz vairāk nekā 1000 bojāgājušo kaujinieku un civiliedzīvotāju.

Mogadīšo kauja būtiski ietekmēja ASV ārpolitiku. Pēc kaujas ASV prezidents [[Bills Klintons]] paziņoja par amerikāņu spēku izvešanu no Somālijas. ASV karaspēks Somāliju pameta 1994. gadā, bet ANO misija tika izbeigta 1995. gadā.

Kauja kļuva plaši pazīstama pēc Marka Boudena grāmatas ''Black Hawk Down: A Story of Modern War'' un 2001. gada filmas [[Melnais vanags notriekts|&quot;Melnais vanags notriekts&quot;]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|Battle of Mogadishu (1993)}}

{{militārs-aizmetnis}}

[[Kategorija:1993. gada kaujas]]
[[Kategorija:Somālijas vēsture]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu kaujas]]
[[Kategorija:Mogadīšo]]
[[Kategorija:Somālijas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>h0ktplf3quwncu272hu0a8jv9weflmf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mogadīšo kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632016</id>
    <redirect title="Mogadīšo kauja (1993)" />
    <revision>
      <id>4468897</id>
      <timestamp>2026-05-16T10:17:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Mogadīšo kauja]] uz [[Mogadīšo kauja (1993)]]</comment>
      <origin>4468897</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="qrhffrc87oe9t5yy5p9i4ey6nzelb2z" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mogadīšo kauja (1993)]]</text>
      <sha1>qrhffrc87oe9t5yy5p9i4ey6nzelb2z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RPG-7</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632017</id>
    <revision>
      <id>4468900</id>
      <timestamp>2026-05-16T10:21:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Ieroča infokaste | nosaukums      = RPG-7 | attēls         = [[Attēls:RPG-7 detached.jpg|300px]] | paraksts       = RPG-7 granātmetējs | veids          = rokas prettanku granātmetējs | izcelsmes valsts = {{PSRS}} | dienestā       = no 1961. gada | izmantots      = daudzos bruņotos konfliktos kopš 20. gadsimta 60. gadiem | projektētājs   = [[Bazalt]] | izstrādes laiks = 1958 | ražotājs       = [[Bazalt]], [[Degtjareva rūpnīca]] un citi | ražošanas laiks = no...</comment>
      <origin>4468900</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3832" sha1="9o92foj5djnefou3zngeycbbiublbg5" xml:space="preserve">{{Ieroča infokaste
| nosaukums      = RPG-7
| attēls         = [[Attēls:RPG-7 detached.jpg|300px]]
| paraksts       = RPG-7 granātmetējs
| veids          = rokas prettanku granātmetējs
| izcelsmes valsts = {{PSRS}}
| dienestā       = no 1961. gada
| izmantots      = daudzos bruņotos konfliktos kopš 20. gadsimta 60. gadiem
| projektētājs   = [[Bazalt]]
| izstrādes laiks = 1958
| ražotājs       = [[Bazalt]], [[Degtjareva rūpnīca]] un citi
| ražošanas laiks = no 1961. gada
| svars          = ap 6,3 kg bez optiskā tēmekļa
| garums         = 950 mm
| kalibrs        = 40 mm
| munīcija       = dažādas prettanku un šķembu granātas
| darbības princips = bezatsitiena palaišana ar reaktīvo lādiņu
| sākuma ātrums  = ap 115 m/s
| efektīvais attālums = ap 330–500 m atkarībā no munīcijas
| maksimālais attālums = līdz ap 700 m
| tēmeklis       = mehāniskais tēmeklis, PGO-7 optiskais tēmeklis
}}

'''RPG-7''' ({{val|ru|РПГ-7}}, saīsinājums no {{val|ru|ручной противотанковый гранатомёт}} — “rokas prettanku granātmetējs”) ir [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izstrādāts pārnēsājams rokas [[prettanku ierocis|prettanku]] granātmetējs. Tas tika pieņemts bruņojumā 1961. gadā un kļuva par vienu no visplašāk lietotajiem šāda tipa ieročiem pasaulē. :contentReference[oaicite:0]{index=0}

RPG-7 paredzēts bruņutehnikas, nocietinājumu, ēku un dzīvo spēku pozīciju apšaudei. Ierocis ir atkārtoti lietojams, bet tā munīcija tiek ielādēta atsevišķi. RPG-7 plašā izplatība saistīta ar tā vienkāršo konstrukciju, salīdzinoši zemo cenu un iespēju izmantot dažādu tipu granātas.

== Vēsture ==
RPG-7 tika izstrādāts 20. gadsimta 50. gadu beigās kā iepriekšējā padomju granātmetēja [[RPG-2]] aizstājējs. Izstrāde sākās 1958. gadā, bet 1961. gadā ierocis tika pieņemts [[Padomju armija]]s bruņojumā. :contentReference[oaicite:1]{index=1}

Atšķirībā no RPG-2, jaunajam granātmetējam tika izmantots kombinēts darbības princips: granāta sākotnēji tiek izšauta ar palaišanas lādiņu, bet pēc tam lidojumā darbojas reaktīvais dzinējs. Tas palielināja šāviena ātrumu, darbības attālumu un precizitāti.

Aukstā kara laikā RPG-7 tika plaši eksportēts uz [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstīm, Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Vēlāk tas tika izmantots daudzos konfliktos, tostarp [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], [[Afganistānas karš (1979—1989)|Padomju–Afganistānas karā]], [[Irākas karš|Irākas karā]] un [[Somālijas pilsoņu karš|Somālijas pilsoņu karā]].

== Konstrukcija ==
RPG-7 sastāv no metāla palaišanas caurules, rokturiem, triecienmehānisma un tēmekļa ierīcēm. Ierocis darbojas pēc bezatsitiena principa: šāviena laikā daļa gāzu tiek novadīta atpakaļ, samazinot atsitienu.

Standarta RPG-7 izmanto 40 mm palaišanas cauruli, taču granātas kaujas daļa parasti ir lielāka par pašu cauruli. Atkarībā no munīcijas veida RPG-7 var izmantot kumulatīvās, šķembu, termobāriskās un citas granātas.

== Izmantošana ==
RPG-7 var lietot viens karavīrs, taču praksē to bieži apkalpo divu cilvēku grupa — šāvējs un munīcijas nesējs. Ierocis ir īpaši efektīvs tuvajās distancēs, pilsētvidē un pret viegli bruņotiem transportlīdzekļiem.

Mogadīšo kaujas laikā 1993. gadā RPG-7 tipa granātmetēji tika izmantoti pret ASV helikopteriem ''[[Sikorsky UH-60 Black Hawk]]'', kā rezultātā tika notriekti divi helikopteri.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|RPG-7}}

{{ierocis-aizmetnis}}

[[Kategorija:Prettanku ieroči]]
[[Kategorija:Padomju Savienības ieroči]]
[[Kategorija:Granātmetēji]]
[[Kategorija:Kājnieku ieroči]]</text>
      <sha1>9o92foj5djnefou3zngeycbbiublbg5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468901</id>
      <parentid>4468900</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:21:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468901</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3773" sha1="fthjg51ynkc8za8tg4l4lajeevtl0mg" xml:space="preserve">{{Ieroča infokaste
| nosaukums      = RPG-7
| attēls         = [[Attēls:RPG-7 detached.jpg|300px]]
| paraksts       = RPG-7 granātmetējs
| veids          = rokas prettanku granātmetējs
| izcelsmes valsts = {{PSRS}}
| dienestā       = no 1961. gada
| izmantots      = daudzos bruņotos konfliktos kopš 20. gadsimta 60. gadiem
| projektētājs   = [[Bazalt]]
| izstrādes laiks = 1958
| ražotājs       = [[Bazalt]], [[Degtjareva rūpnīca]] un citi
| ražošanas laiks = no 1961. gada
| svars          = ap 6,3 kg bez optiskā tēmekļa
| garums         = 950 mm
| kalibrs        = 40 mm
| munīcija       = dažādas prettanku un šķembu granātas
| darbības princips = bezatsitiena palaišana ar reaktīvo lādiņu
| sākuma ātrums  = ap 115 m/s
| efektīvais attālums = ap 330–500 m atkarībā no munīcijas
| maksimālais attālums = līdz ap 700 m
| tēmeklis       = mehāniskais tēmeklis, PGO-7 optiskais tēmeklis
}}

'''RPG-7''' ({{val|ru|РПГ-7}}, saīsinājums no {{val|ru|ручной противотанковый гранатомёт}} — “rokas prettanku granātmetējs”) ir [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izstrādāts pārnēsājams rokas [[prettanku ierocis|prettanku]] granātmetējs. Tas tika pieņemts bruņojumā 1961. gadā un kļuva par vienu no visplašāk lietotajiem šāda tipa ieročiem pasaulē. :contentReference[oaicite:0]{index=0}

RPG-7 paredzēts bruņutehnikas, nocietinājumu, ēku un dzīvo spēku pozīciju apšaudei. Ierocis ir atkārtoti lietojams, bet tā munīcija tiek ielādēta atsevišķi. RPG-7 plašā izplatība saistīta ar tā vienkāršo konstrukciju, salīdzinoši zemo cenu un iespēju izmantot dažādu tipu granātas.

== Vēsture ==
RPG-7 tika izstrādāts 20. gadsimta 50. gadu beigās kā iepriekšējā padomju granātmetēja [[RPG-2]] aizstājējs. Izstrāde sākās 1958. gadā, bet 1961. gadā ierocis tika pieņemts [[Padomju armija]]s bruņojumā. :contentReference[oaicite:1]{index=1}

Atšķirībā no RPG-2, jaunajam granātmetējam tika izmantots kombinēts darbības princips: granāta sākotnēji tiek izšauta ar palaišanas lādiņu, bet pēc tam lidojumā darbojas reaktīvais dzinējs. Tas palielināja šāviena ātrumu, darbības attālumu un precizitāti.

Aukstā kara laikā RPG-7 tika plaši eksportēts uz [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstīm, Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Vēlāk tas tika izmantots daudzos konfliktos, tostarp [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], [[Afganistānas karš (1979—1989)|Padomju–Afganistānas karā]], [[Irākas karš|Irākas karā]] un [[Somālijas pilsoņu karš|Somālijas pilsoņu karā]].

== Konstrukcija ==
RPG-7 sastāv no metāla palaišanas caurules, rokturiem, triecienmehānisma un tēmekļa ierīcēm. Ierocis darbojas pēc bezatsitiena principa: šāviena laikā daļa gāzu tiek novadīta atpakaļ, samazinot atsitienu.

Standarta RPG-7 izmanto 40 mm palaišanas cauruli, taču granātas kaujas daļa parasti ir lielāka par pašu cauruli. Atkarībā no munīcijas veida RPG-7 var izmantot kumulatīvās, šķembu, termobāriskās un citas granātas.

== Izmantošana ==
RPG-7 var lietot viens karavīrs, taču praksē to bieži apkalpo divu cilvēku grupa — šāvējs un munīcijas nesējs. Ierocis ir īpaši efektīvs tuvajās distancēs, pilsētvidē un pret viegli bruņotiem transportlīdzekļiem.

Mogadīšo kaujas laikā 1993. gadā RPG-7 tipa granātmetēji tika izmantoti pret ASV helikopteriem ''[[Sikorsky UH-60 Black Hawk]]'', kā rezultātā tika notriekti divi helikopteri.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==

[[Kategorija:Prettanku ieroči]]
[[Kategorija:Padomju Savienības ieroči]]
[[Kategorija:Granātmetēji]]
[[Kategorija:Kājnieku ieroči]]</text>
      <sha1>fthjg51ynkc8za8tg4l4lajeevtl0mg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468902</id>
      <parentid>4468901</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:22:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468902</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3697" sha1="l28u8pwa977m8qesvlw7tra82gfxj1y" xml:space="preserve">{{Ieroča infokaste
| nosaukums      = RPG-7
| attēls         = [[Attēls:RPG-7 detached.jpg|300px]]
| paraksts       = RPG-7 granātmetējs
| veids          = rokas prettanku granātmetējs
| izcelsmes valsts = {{PSRS}}
| dienestā       = no 1961. gada
| izmantots      = daudzos bruņotos konfliktos kopš 20. gadsimta 60. gadiem
| projektētājs   = [[Bazalt]]
| izstrādes laiks = 1958
| ražotājs       = [[Bazalt]], [[Degtjareva rūpnīca]] un citi
| ražošanas laiks = no 1961. gada
| svars          = ap 6,3 kg bez optiskā tēmekļa
| garums         = 950 mm
| kalibrs        = 40 mm
| munīcija       = dažādas prettanku un šķembu granātas
| darbības princips = bezatsitiena palaišana ar reaktīvo lādiņu
| sākuma ātrums  = ap 115 m/s
| efektīvais attālums = ap 330–500 m atkarībā no munīcijas
| maksimālais attālums = līdz ap 700 m
| tēmeklis       = mehāniskais tēmeklis, PGO-7 optiskais tēmeklis
}}

'''RPG-7''' ({{val|ru|РПГ-7}}, saīsinājums no {{val|ru|ручной противотанковый гранатомёт}} — “rokas prettanku granātmetējs”) ir [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izstrādāts pārnēsājams rokas [[prettanku ierocis|prettanku]] granātmetējs. Tas tika pieņemts bruņojumā 1961. gadā un kļuva par vienu no visplašāk lietotajiem šāda tipa ieročiem pasaulē.

RPG-7 paredzēts bruņutehnikas, nocietinājumu, ēku un dzīvo spēku pozīciju apšaudei. Ierocis ir atkārtoti lietojams, bet tā munīcija tiek ielādēta atsevišķi. RPG-7 plašā izplatība saistīta ar tā vienkāršo konstrukciju, salīdzinoši zemo cenu un iespēju izmantot dažādu tipu granātas.

== Vēsture ==
RPG-7 tika izstrādāts 20. gadsimta 50. gadu beigās kā iepriekšējā padomju granātmetēja [[RPG-2]] aizstājējs. Izstrāde sākās 1958. gadā, bet 1961. gadā ierocis tika pieņemts [[Padomju armija]]s bruņojumā.

Atšķirībā no RPG-2, jaunajam granātmetējam tika izmantots kombinēts darbības princips: granāta sākotnēji tiek izšauta ar palaišanas lādiņu, bet pēc tam lidojumā darbojas reaktīvais dzinējs. Tas palielināja šāviena ātrumu, darbības attālumu un precizitāti.

Aukstā kara laikā RPG-7 tika plaši eksportēts uz [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstīm, Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Vēlāk tas tika izmantots daudzos konfliktos, tostarp [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], [[Afganistānas karš (1979—1989)|Padomju–Afganistānas karā]], [[Irākas karš|Irākas karā]] un [[Somālijas pilsoņu karš|Somālijas pilsoņu karā]].

== Konstrukcija ==
RPG-7 sastāv no metāla palaišanas caurules, rokturiem, triecienmehānisma un tēmekļa ierīcēm. Ierocis darbojas pēc bezatsitiena principa: šāviena laikā daļa gāzu tiek novadīta atpakaļ, samazinot atsitienu.

Standarta RPG-7 izmanto 40 mm palaišanas cauruli, taču granātas kaujas daļa parasti ir lielāka par pašu cauruli. Atkarībā no munīcijas veida RPG-7 var izmantot kumulatīvās, šķembu, termobāriskās un citas granātas.

== Izmantošana ==
RPG-7 var lietot viens karavīrs, taču praksē to bieži apkalpo divu cilvēku grupa — šāvējs un munīcijas nesējs. Ierocis ir īpaši efektīvs tuvajās distancēs, pilsētvidē un pret viegli bruņotiem transportlīdzekļiem.

Mogadīšo kaujas laikā 1993. gadā RPG-7 tipa granātmetēji tika izmantoti pret ASV helikopteriem ''[[Sikorsky UH-60 Black Hawk]]'', kā rezultātā tika notriekti divi helikopteri.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==

[[Kategorija:Prettanku ieroči]]
[[Kategorija:Padomju Savienības ieroči]]
[[Kategorija:Granātmetēji]]
[[Kategorija:Kājnieku ieroči]]</text>
      <sha1>l28u8pwa977m8qesvlw7tra82gfxj1y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RPG-2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632018</id>
    <revision>
      <id>4468903</id>
      <timestamp>2026-05-16T10:23:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Ieroča infokaste | nosaukums          = RPG-2 | attēls             = [[Attēls:RPG-2 antitank grenade launcher.jpg|300px]] | paraksts           = RPG-2 prettanku granātmetējs ar PG-2 granātu | veids              = rokas prettanku granātmetējs | izcelsmes valsts   = {{PSRS}} | dienestā           = no 1954. gada | izmantots          = [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], [[Somālijas pilsoņu karš|Somālijas pilsoņu karā]], [[Irākas karš|Irākas karā]] un citos kon...</comment>
      <origin>4468903</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3663" sha1="c1h6rgqthfvjv36kxjw14ux5042oyuw" xml:space="preserve">{{Ieroča infokaste
| nosaukums          = RPG-2
| attēls             = [[Attēls:RPG-2 antitank grenade launcher.jpg|300px]]
| paraksts           = RPG-2 prettanku granātmetējs ar PG-2 granātu
| veids              = rokas prettanku granātmetējs
| izcelsmes valsts   = {{PSRS}}
| dienestā           = no 1954. gada
| izmantots          = [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], [[Somālijas pilsoņu karš|Somālijas pilsoņu karā]], [[Irākas karš|Irākas karā]] un citos konfliktos
| projektētājs       = GSKB-30
| izstrādes laiks    = no 1947. gada
| ražotājs           = Padomju valsts rūpnīcas
| varianti           = RPG-2N, Type 56, B-40
| svars              = 2,83 kg bez granātas; ap 4,67 kg kaujas gatavībā
| garums             = 1 200 mm ar granātu
| kalibrs            = 40 mm palaišanas caurule; 82 mm kaujas daļa
| munīcija           = PG-2 kumulatīvā prettanku granāta
| darbības princips  = bezatsitiena palaišana
| sākuma ātrums      = ap 84 m/s
| efektīvais attālums = ap 100–150 m
| maksimālais attālums = ap 200 m
| tēmeklis           = mehāniskais tēmeklis
}}

'''RPG-2''' ({{val|ru|РПГ-2}}, no {{val|ru|ручной противотанковый гранатомёт}} — “rokas prettanku granātmetējs”) ir [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izstrādāts pārnēsājams rokas [[prettanku ierocis|prettanku granātmetējs]]. Tas tika pieņemts bruņojumā 1954. gadā un kļuva par pirmo plaši izmantoto padomju šāda tipa ieroci. :contentReference[oaicite:0]{index=0}

RPG-2 tika radīts kā neveiksmīgā [[RPG-1]] turpinājums. Ierocis izmantoja 40 mm palaišanas cauruli un PG-2 kumulatīvo granātu ar aptuveni 82 mm kaujas daļu. Tā konstrukcija vēlāk kļuva par pamatu daudz pazīstamākajam [[RPG-7]]. :contentReference[oaicite:1]{index=1}

== Vēsture ==
RPG-2 izstrāde sākās 1947. gadā, kad padomju konstruktori centās izveidot efektīvāku prettanku ieroci par RPG-1. Jaunais granātmetējs ieguva jaudīgāku palaišanas lādiņu, lielāku kaujas daļu un labāku bruņu caursišanas spēju.

1954. gadā RPG-2 tika pieņemts [[Padomju armija]]s bruņojumā. 1957. gadā tika izveidots variants RPG-2N, kuru varēja aprīkot ar NSP-2 nakts tēmekli. Ierocis tika plaši eksportēts un ražots arī ārpus PSRS, tostarp Ķīnā kā Type 56 un Ziemeļvjetnamā kā B-40. :contentReference[oaicite:2]{index=2}

== Konstrukcija ==
RPG-2 ir vienkārša vienšāviena bezatsitiena ieroču sistēma. Tā galvenā daļa ir gludstobra metāla palaišanas caurule. Granāta tiek ievietota no priekšpuses, bet šāviena laikā gāzes tiek novadītas uz aizmuguri, samazinot atsitienu.

Standarta munīcija bija PG-2 kumulatīvā prettanku granāta. Ierocis bija paredzēts galvenokārt bruņutehnikas iznīcināšanai nelielā attālumā. Efektīvais šaušanas attālums parasti bija ap 100–150 metriem. :contentReference[oaicite:3]{index=3}

== Izmantošana ==
RPG-2 plaši izmantoja [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. Tas tika piegādāts PSRS sabiedrotajiem Āzijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Īpaši plaši tas tika izmantots [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], kur Ziemeļvjetnamas un Vjetkonga spēki lietoja vietējo B-40 variantu.

Vēlāk RPG-2 pakāpeniski aizstāja modernākais [[RPG-7]], tomēr vairākās valstīs un bruņotos grupējumos RPG-2 turpināja tikt lietots arī vēlākos konfliktos.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|RPG-2}}

{{ierocis-aizmetnis}}

[[Kategorija:Prettanku ieroči]]
[[Kategorija:Padomju Savienības ieroči]]
[[Kategorija:Granātmetēji]]
[[Kategorija:Kājnieku ieroči]]</text>
      <sha1>c1h6rgqthfvjv36kxjw14ux5042oyuw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468906</id>
      <parentid>4468903</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:23:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468906</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3642" sha1="gq330rtjz6wet152fb4zdkfv5wco4w4" xml:space="preserve">{{Ieroča infokaste
| nosaukums          = RPG-2
| attēls             = [[Attēls:RPG-2 antitank grenade launcher.jpg|300px]]
| paraksts           = RPG-2 prettanku granātmetējs ar PG-2 granātu
| veids              = rokas prettanku granātmetējs
| izcelsmes valsts   = {{PSRS}}
| dienestā           = no 1954. gada
| izmantots          = [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], [[Somālijas pilsoņu karš|Somālijas pilsoņu karā]], [[Irākas karš|Irākas karā]] un citos konfliktos
| projektētājs       = GSKB-30
| izstrādes laiks    = no 1947. gada
| ražotājs           = Padomju valsts rūpnīcas
| varianti           = RPG-2N, Type 56, B-40
| svars              = 2,83 kg bez granātas; ap 4,67 kg kaujas gatavībā
| garums             = 1 200 mm ar granātu
| kalibrs            = 40 mm palaišanas caurule; 82 mm kaujas daļa
| munīcija           = PG-2 kumulatīvā prettanku granāta
| darbības princips  = bezatsitiena palaišana
| sākuma ātrums      = ap 84 m/s
| efektīvais attālums = ap 100–150 m
| maksimālais attālums = ap 200 m
| tēmeklis           = mehāniskais tēmeklis
}}

'''RPG-2''' ({{val|ru|РПГ-2}}, no {{val|ru|ручной противотанковый гранатомёт}} — “rokas prettanku granātmetējs”) ir [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izstrādāts pārnēsājams rokas [[prettanku ierocis|prettanku granātmetējs]]. Tas tika pieņemts bruņojumā 1954. gadā un kļuva par pirmo plaši izmantoto padomju šāda tipa ieroci. :contentReference[oaicite:0]{index=0}

RPG-2 tika radīts kā neveiksmīgā [[RPG-1]] turpinājums. Ierocis izmantoja 40 mm palaišanas cauruli un PG-2 kumulatīvo granātu ar aptuveni 82 mm kaujas daļu. Tā konstrukcija vēlāk kļuva par pamatu daudz pazīstamākajam [[RPG-7]]. :contentReference[oaicite:1]{index=1}

== Vēsture ==
RPG-2 izstrāde sākās 1947. gadā, kad padomju konstruktori centās izveidot efektīvāku prettanku ieroci par RPG-1. Jaunais granātmetējs ieguva jaudīgāku palaišanas lādiņu, lielāku kaujas daļu un labāku bruņu caursišanas spēju.

1954. gadā RPG-2 tika pieņemts [[Padomju armija]]s bruņojumā. 1957. gadā tika izveidots variants RPG-2N, kuru varēja aprīkot ar NSP-2 nakts tēmekli. Ierocis tika plaši eksportēts un ražots arī ārpus PSRS, tostarp Ķīnā kā Type 56 un Ziemeļvjetnamā kā B-40. :contentReference[oaicite:2]{index=2}

== Konstrukcija ==
RPG-2 ir vienkārša vienšāviena bezatsitiena ieroču sistēma. Tā galvenā daļa ir gludstobra metāla palaišanas caurule. Granāta tiek ievietota no priekšpuses, bet šāviena laikā gāzes tiek novadītas uz aizmuguri, samazinot atsitienu.

Standarta munīcija bija PG-2 kumulatīvā prettanku granāta. Ierocis bija paredzēts galvenokārt bruņutehnikas iznīcināšanai nelielā attālumā. Efektīvais šaušanas attālums parasti bija ap 100–150 metriem. :contentReference[oaicite:3]{index=3}

== Izmantošana ==
RPG-2 plaši izmantoja [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. Tas tika piegādāts PSRS sabiedrotajiem Āzijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Īpaši plaši tas tika izmantots [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], kur Ziemeļvjetnamas un Vjetkonga spēki lietoja vietējo B-40 variantu.

Vēlāk RPG-2 pakāpeniski aizstāja modernākais [[RPG-7]], tomēr vairākās valstīs un bruņotos grupējumos RPG-2 turpināja tikt lietots arī vēlākos konfliktos.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|RPG-2}}


[[Kategorija:Prettanku ieroči]]
[[Kategorija:Padomju Savienības ieroči]]
[[Kategorija:Granātmetēji]]
[[Kategorija:Kājnieku ieroči]]</text>
      <sha1>gq330rtjz6wet152fb4zdkfv5wco4w4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468907</id>
      <parentid>4468906</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:24:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468907</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3475" sha1="b2t66w5wbnne451bco81f5fz7b5jeqi" xml:space="preserve">{{Ieroča infokaste
| nosaukums = RPG-2
| attēls = [[Attēls:RPG2_and_PG2_TBiU_37.jpg|300px]]
| paraksts = RPG-2 prettanku granātmetējs ar PG-2 granātu
| veids = rokas prettanku granātmetējs
| izcelsmes valsts = {{PSRS}}
| dienestā = no 1954. gada
| izmantots = [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], [[Somālijas pilsoņu karš|Somālijas pilsoņu karā]], [[Irākas karš|Irākas karā]] un citos konfliktos
| projektētājs = GSKB-30
| izstrādes laiks = no 1947. gada
| ražotājs = Padomju valsts rūpnīcas
| varianti = RPG-2N, Type 56, B-40
| svars = 2,83 kg bez granātas; ap 4,67 kg kaujas gatavībā
| garums = 1 200 mm ar granātu
| kalibrs = 40 mm palaišanas caurule; 82 mm kaujas daļa
| munīcija = PG-2 kumulatīvā prettanku granāta
| darbības princips = bezatsitiena palaišana
| sākuma ātrums = ap 84 m/s
| efektīvais attālums = ap 100–150 m
| maksimālais attālums = ap 200 m
| tēmeklis = mehāniskais tēmeklis
}}

'''RPG-2''' ({{val|ru|РПГ-2}}, no {{val|ru|ручной противотанковый гранатомёт}} — “rokas prettanku granātmetējs”) ir [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izstrādāts pārnēsājams rokas [[prettanku ierocis|prettanku granātmetējs]]. Tas tika pieņemts bruņojumā 1954. gadā un kļuva par pirmo plaši izmantoto padomju šāda tipa ieroci. :contentReference[oaicite:0]{index=0}

RPG-2 tika radīts kā neveiksmīgā [[RPG-1]] turpinājums. Ierocis izmantoja 40 mm palaišanas cauruli un PG-2 kumulatīvo granātu ar aptuveni 82 mm kaujas daļu. Tā konstrukcija vēlāk kļuva par pamatu daudz pazīstamākajam [[RPG-7]]. :contentReference[oaicite:1]{index=1}

== Vēsture ==
RPG-2 izstrāde sākās 1947. gadā, kad padomju konstruktori centās izveidot efektīvāku prettanku ieroci par RPG-1. Jaunais granātmetējs ieguva jaudīgāku palaišanas lādiņu, lielāku kaujas daļu un labāku bruņu caursišanas spēju.

1954. gadā RPG-2 tika pieņemts [[Padomju armija]]s bruņojumā. 1957. gadā tika izveidots variants RPG-2N, kuru varēja aprīkot ar NSP-2 nakts tēmekli. Ierocis tika plaši eksportēts un ražots arī ārpus PSRS, tostarp Ķīnā kā Type 56 un Ziemeļvjetnamā kā B-40. :contentReference[oaicite:2]{index=2}

== Konstrukcija ==
RPG-2 ir vienkārša vienšāviena bezatsitiena ieroču sistēma. Tā galvenā daļa ir gludstobra metāla palaišanas caurule. Granāta tiek ievietota no priekšpuses, bet šāviena laikā gāzes tiek novadītas uz aizmuguri, samazinot atsitienu.

Standarta munīcija bija PG-2 kumulatīvā prettanku granāta. Ierocis bija paredzēts galvenokārt bruņutehnikas iznīcināšanai nelielā attālumā. Efektīvais šaušanas attālums parasti bija ap 100–150 metriem. :contentReference[oaicite:3]{index=3}

== Izmantošana ==
RPG-2 plaši izmantoja [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. Tas tika piegādāts PSRS sabiedrotajiem Āzijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Īpaši plaši tas tika izmantots [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], kur Ziemeļvjetnamas un Vjetkonga spēki lietoja vietējo B-40 variantu.

Vēlāk RPG-2 pakāpeniski aizstāja modernākais [[RPG-7]], tomēr vairākās valstīs un bruņotos grupējumos RPG-2 turpināja tikt lietots arī vēlākos konfliktos.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|RPG-2}}


[[Kategorija:Prettanku ieroči]]
[[Kategorija:Padomju Savienības ieroči]]
[[Kategorija:Granātmetēji]]
[[Kategorija:Kājnieku ieroči]]</text>
      <sha1>b2t66w5wbnne451bco81f5fz7b5jeqi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468909</id>
      <parentid>4468907</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T10:24:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4468909</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3325" sha1="9zhkchsamm6j1i9kuwg8k3oskbed4se" xml:space="preserve">{{Ieroča infokaste
| nosaukums = RPG-2
| attēls = [[Attēls:RPG2_and_PG2_TBiU_37.jpg|300px]]
| paraksts = RPG-2 prettanku granātmetējs ar PG-2 granātu
| veids = rokas prettanku granātmetējs
| izcelsmes valsts = {{PSRS}}
| dienestā = no 1954. gada
| izmantots = [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], [[Somālijas pilsoņu karš|Somālijas pilsoņu karā]], [[Irākas karš|Irākas karā]] un citos konfliktos
| projektētājs = GSKB-30
| izstrādes laiks = no 1947. gada
| ražotājs = Padomju valsts rūpnīcas
| varianti = RPG-2N, Type 56, B-40
| svars = 2,83 kg bez granātas; ap 4,67 kg kaujas gatavībā
| garums = 1 200 mm ar granātu
| kalibrs = 40 mm palaišanas caurule; 82 mm kaujas daļa
| munīcija = PG-2 kumulatīvā prettanku granāta
| darbības princips = bezatsitiena palaišana
| sākuma ātrums = ap 84 m/s
| efektīvais attālums = ap 100–150 m
| maksimālais attālums = ap 200 m
| tēmeklis = mehāniskais tēmeklis
}}

'''RPG-2''' ({{val|ru|РПГ-2}}, no {{val|ru|ручной противотанковый гранатомёт}} — “rokas prettanku granātmetējs”) ir [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izstrādāts pārnēsājams rokas [[prettanku ierocis|prettanku granātmetējs]]. Tas tika pieņemts bruņojumā 1954. gadā un kļuva par pirmo plaši izmantoto padomju šāda tipa ieroci. 

RPG-2 tika radīts kā neveiksmīgā [[RPG-1]] turpinājums. Ierocis izmantoja 40 mm palaišanas cauruli un PG-2 kumulatīvo granātu ar aptuveni 82 mm kaujas daļu. Tā konstrukcija vēlāk kļuva par pamatu daudz pazīstamākajam [[RPG-7]].

== Vēsture ==
RPG-2 izstrāde sākās 1947. gadā, kad padomju konstruktori centās izveidot efektīvāku prettanku ieroci par RPG-1. Jaunais granātmetējs ieguva jaudīgāku palaišanas lādiņu, lielāku kaujas daļu un labāku bruņu caursišanas spēju.

1954. gadā RPG-2 tika pieņemts [[Padomju armija]]s bruņojumā. 1957. gadā tika izveidots variants RPG-2N, kuru varēja aprīkot ar NSP-2 nakts tēmekli. Ierocis tika plaši eksportēts un ražots arī ārpus PSRS, tostarp Ķīnā kā Type 56 un Ziemeļvjetnamā kā B-40.

== Konstrukcija ==
RPG-2 ir vienkārša vienšāviena bezatsitiena ieroču sistēma. Tā galvenā daļa ir gludstobra metāla palaišanas caurule. Granāta tiek ievietota no priekšpuses, bet šāviena laikā gāzes tiek novadītas uz aizmuguri, samazinot atsitienu.

Standarta munīcija bija PG-2 kumulatīvā prettanku granāta. Ierocis bija paredzēts galvenokārt bruņutehnikas iznīcināšanai nelielā attālumā. Efektīvais šaušanas attālums parasti bija ap 100–150 metriem. 

== Izmantošana ==
RPG-2 plaši izmantoja [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. Tas tika piegādāts PSRS sabiedrotajiem Āzijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Īpaši plaši tas tika izmantots [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], kur Ziemeļvjetnamas un Vjetkonga spēki lietoja vietējo B-40 variantu.

Vēlāk RPG-2 pakāpeniski aizstāja modernākais [[RPG-7]], tomēr vairākās valstīs un bruņotos grupējumos RPG-2 turpināja tikt lietots arī vēlākos konfliktos.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|RPG-2}}


[[Kategorija:Prettanku ieroči]]
[[Kategorija:Padomju Savienības ieroči]]
[[Kategorija:Granātmetēji]]
[[Kategorija:Kājnieku ieroči]]</text>
      <sha1>9zhkchsamm6j1i9kuwg8k3oskbed4se</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tubalepīdes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632019</id>
    <revision>
      <id>4468927</id>
      <timestamp>2026-05-16T11:17:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |        attēls =  | att_nosaukums = Diānlepīdes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā) |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi  |      klase_lv = Bruņuzivis |    apakšklase = Antiarchi  | apakšklase_lv =...</comment>
      <origin>4468927</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2634" sha1="56fm808u1lp4o9bwq8zs0jucco96g8c" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = 
| att_nosaukums = Diānlepīdes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Tubalepididae
|     dzimta_lv = Tubalepīdes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial = Tubalepididae &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tubalepīdes''' (''Tubalepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 2011. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] ([[Famenas stāvs|famenā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Minusinas ieplaka|Minusinas ieplakā]]).

== Aprasts ==
Tubalepīdes bija vidēja izmēra [[zivis]] (kermeņa bruņa līdz 10 cm gara). [[Sānu pakauša kauli]] (''Pn'') ir bez anterolaterālās malas (to posterolaterālā un anteromediālā malas saskaras). [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') ir ar platu priekšējo daļu. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] 1. centrālais dorsālais kauls nesaskaras ar 2. centrālo dorsālo kaulu. [[Ķermeņa bruņa]]s vēdera daļā nav [[vidējais vēdera kauls|vidējā vēdera kaula]] (''MV'').

=== Salīdzinājums ===
Tubalepīdes ir līdzīgas [[botriolepidīdi]]em, bet atšķiras no tiem ar sānu pakauša kaulu savienojuma veidu ar citiem galvas vairoga kauliem, ar otikocipitālās iedobes aizmugurējā segmenta struktūru, un ar to, ka tām nav MV kaula. No diānlepīdēm tās atšķiras ar to, ka krūšu spuru proksimālajā daļā 1. un 2. centrāli-dorsālie kauli savā starpā nesaskaras, ar AMD kaula plato priekšējo daļu un ar to, ka tām nav MV kaula. No mikrobrahīdēm tās atšķiras pamatā ar tām pašām īpašībām, kā diānlepīdēm (izņemot AMD kaula priekšējās daļas īpatnību), kā arī ar lielākiem ķermeņa izmēriem.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1182. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>56fm808u1lp4o9bwq8zs0jucco96g8c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468929</id>
      <parentid>4468927</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T11:21:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468929</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2734" sha1="ocqi0s7r6rfk8wxsrr4v77k3jjkjjlz" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = 
| att_nosaukums = Diānlepīdes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Tubalepididae
|     dzimta_lv = Tubalepīdes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial = Tubalepididae &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tubalepīdes''' (''Tubalepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 2011. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] ([[Famenas stāvs|famenā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Minusinas ieplaka|Minusinas ieplakā]]).

== Aprasts ==
Tubalepīdes bija vidēja izmēra [[zivis]] ([[ķermeņa bruņa]] līdz 10 cm gara). [[Sānu pakauša kauli]] (''Pn'') ir bez anterolaterālās malas (to posterolaterālā un anteromediālā malas saskaras). [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') ir ar platu priekšējo daļu. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] 1. centrālais dorsālais kauls nesaskaras ar 2. centrālo dorsālo kaulu. Ķermeņa bruņas vēdera daļā nav [[vidējais vēdera kauls|vidējā vēdera kaula]] (''MV'').

=== Salīdzinājums ===
Tubalepīdes ir līdzīgas [[botriolepidīdi]]em, bet atšķiras no tiem ar sānu pakauša kaulu savienojuma veidu ar citiem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] kauliem, ar [[Otikocipitālā iedobe|otikocipitālās iedobes]] aizmugurējā segmenta struktūru, un ar to, ka tām nav ''MV'' kaula. No [[Diānlepīdes|diānlepīdēm]] tās atšķiras ar to, ka krūšu spuru proksimālajā daļā 1. un 2. centrāli-dorsālie kauli savā starpā nesaskaras, ar ''AMD'' kaula plato priekšējo daļu un ar to, ka tām nav ''MV'' kaula. No [[Mikrobrahīdes|mikrobrahīdēm]] tās atšķiras pamatā ar tām pašām īpašībām, kā diānlepīdēm (izņemot ''AMD'' kaula priekšējās daļas īpatnību), kā arī ar lielākiem ķermeņa izmēriem.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1182. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>ocqi0s7r6rfk8wxsrr4v77k3jjkjjlz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468933</id>
      <parentid>4468929</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T11:25:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468933</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2746" sha1="mgl4so8gtsth9l7tc62vgoa6w7edrwe" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tubalepis extensa.jpg
| att_nosaukums = Tubalepīdes ''[[Tubalepis extensa]]'' rekonstrukcija (apakšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Tubalepididae
|     dzimta_lv = Tubalepīdes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial = Tubalepididae &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tubalepīdes''' (''Tubalepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 2011. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] ([[Famenas stāvs|famenā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Minusinas ieplaka|Minusinas ieplakā]]).

== Aprasts ==
Tubalepīdes bija vidēja izmēra [[zivis]] ([[ķermeņa bruņa]] līdz 10 cm gara). [[Sānu pakauša kauli]] (''Pn'') ir bez anterolaterālās malas (to posterolaterālā un anteromediālā malas saskaras). [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') ir ar platu priekšējo daļu. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] 1. centrālais dorsālais kauls nesaskaras ar 2. centrālo dorsālo kaulu. Ķermeņa bruņas vēdera daļā nav [[vidējais vēdera kauls|vidējā vēdera kaula]] (''MV'').

=== Salīdzinājums ===
Tubalepīdes ir līdzīgas [[botriolepidīdi]]em, bet atšķiras no tiem ar sānu pakauša kaulu savienojuma veidu ar citiem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] kauliem, ar [[Otikocipitālā iedobe|otikocipitālās iedobes]] aizmugurējā segmenta struktūru, un ar to, ka tām nav ''MV'' kaula. No [[Diānlepīdes|diānlepīdēm]] tās atšķiras ar to, ka krūšu spuru proksimālajā daļā 1. un 2. centrāli-dorsālie kauli savā starpā nesaskaras, ar ''AMD'' kaula plato priekšējo daļu un ar to, ka tām nav ''MV'' kaula. No [[Mikrobrahīdes|mikrobrahīdēm]] tās atšķiras pamatā ar tām pašām īpašībām, kā diānlepīdēm (izņemot ''AMD'' kaula priekšējās daļas īpatnību), kā arī ar lielākiem ķermeņa izmēriem.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1182. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>mgl4so8gtsth9l7tc62vgoa6w7edrwe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468934</id>
      <parentid>4468933</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T11:34:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468934</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2874" sha1="9l23iq31f24vhvjqlx37gw6ywhxv9hz" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tubalepis extensa.jpg
| att_nosaukums = Tubalepīdes ''[[Tubalepis extensa]]'' rekonstrukcija (apakšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Tubalepididae
|     dzimta_lv = Tubalepīdes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial = Tubalepididae &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tubalepīdes''' (''Tubalepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 2011. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Tubalepīdes pārstāv vienīgā ''[[Tubalepis]]'' ģints ar vienu ''Tubalepis extensa'' &lt;small&gt;(Sergienko, 1961)&lt;/small&gt; sugu. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] ([[Famenas stāvs|famenā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Minusinas ieplaka|Minusinas ieplakā]]).

== Aprasts ==
Tubalepīdes bija vidēja izmēra [[zivis]] ([[ķermeņa bruņa]] līdz 10 cm gara). [[Sānu pakauša kauli]] (''Pn'') ir bez anterolaterālās malas (to posterolaterālā un anteromediālā malas saskaras). [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') ir ar platu priekšējo daļu. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] 1. centrālais dorsālais kauls nesaskaras ar 2. centrālo dorsālo kaulu. Ķermeņa bruņas vēdera daļā nav [[vidējais vēdera kauls|vidējā vēdera kaula]] (''MV'').

=== Salīdzinājums ===
Tubalepīdes ir līdzīgas [[botriolepidīdi]]em, bet atšķiras no tiem ar sānu pakauša kaulu savienojuma veidu ar citiem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] kauliem, ar [[Otikocipitālā iedobe|otikocipitālās iedobes]] aizmugurējā segmenta struktūru, un ar to, ka tām nav ''MV'' kaula. No [[Diānlepīdes|diānlepīdēm]] tās atšķiras ar to, ka krūšu spuru proksimālajā daļā 1. un 2. centrāli-dorsālie kauli savā starpā nesaskaras, ar ''AMD'' kaula plato priekšējo daļu un ar to, ka tām nav ''MV'' kaula. No [[Mikrobrahīdes|mikrobrahīdēm]] tās atšķiras pamatā ar tām pašām īpašībām, kā diānlepīdēm (izņemot ''AMD'' kaula priekšējās daļas īpatnību), kā arī ar lielākiem ķermeņa izmēriem.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1182. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>9l23iq31f24vhvjqlx37gw6ywhxv9hz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468936</id>
      <parentid>4468934</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T11:37:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468936</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2876" sha1="94b4x3e9aopa3wtujas0jslkweopz0w" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tubalepis extensa.jpg
| att_nosaukums = Tubalepīdes ''[[Tubalepis extensa]]'' rekonstrukcija (apakšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Tubalepididae
|     dzimta_lv = Tubalepīdes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial = Tubalepididae &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tubalepīdes''' (''Tubalepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 2011. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Tubalepīdes pārstāv vienīgā ''[[Tubalepis]]'' ģints ar vienu ''Tubalepis extensa'' &lt;small&gt;(Sergienko, 1961)&lt;/small&gt; sugu. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] ([[Famenas stāvs|famenā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Minusinas katliene|Minusinas katlienē]]).

== Aprasts ==
Tubalepīdes bija vidēja izmēra [[zivis]] ([[ķermeņa bruņa]] līdz 10 cm gara). [[Sānu pakauša kauli]] (''Pn'') ir bez anterolaterālās malas (to posterolaterālā un anteromediālā malas saskaras). [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') ir ar platu priekšējo daļu. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] 1. centrālais dorsālais kauls nesaskaras ar 2. centrālo dorsālo kaulu. Ķermeņa bruņas vēdera daļā nav [[vidējais vēdera kauls|vidējā vēdera kaula]] (''MV'').

=== Salīdzinājums ===
Tubalepīdes ir līdzīgas [[botriolepidīdi]]em, bet atšķiras no tiem ar sānu pakauša kaulu savienojuma veidu ar citiem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] kauliem, ar [[Otikocipitālā iedobe|otikocipitālās iedobes]] aizmugurējā segmenta struktūru, un ar to, ka tām nav ''MV'' kaula. No [[Diānlepīdes|diānlepīdēm]] tās atšķiras ar to, ka krūšu spuru proksimālajā daļā 1. un 2. centrāli-dorsālie kauli savā starpā nesaskaras, ar ''AMD'' kaula plato priekšējo daļu un ar to, ka tām nav ''MV'' kaula. No [[Mikrobrahīdes|mikrobrahīdēm]] tās atšķiras pamatā ar tām pašām īpašībām, kā diānlepīdēm (izņemot ''AMD'' kaula priekšējās daļas īpatnību), kā arī ar lielākiem ķermeņa izmēriem.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1182. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>94b4x3e9aopa3wtujas0jslkweopz0w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4468938</id>
      <parentid>4468936</parentid>
      <timestamp>2026-05-16T11:58:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4468938</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2880" sha1="0sghw6bpwur9b54kw9x24rulfqk4qhm" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Tubalepis extensa.jpg
| att_nosaukums = Tubalepīdes ''[[Tubalepis extensa]]'' rekonstrukcija (apakšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Tubalepididae
|     dzimta_lv = Tubalepīdes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial = Tubalepididae &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt;
| sinonīmi= 
}}
'''Tubalepīdes''' (''Tubalepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 2011. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Tubalepīdes pārstāv vienīgā ''[[Tubalepis]]'' ģints ar vienu ''Tubalepis extensa'' &lt;small&gt;(Sergienko, 1961)&lt;/small&gt; sugu. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Augšdevons|augšdevonā]] ([[Famenas stāvs|famenā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Sibīrija|Sibīrijā]], [[Minusinskas katliene|Minusinskas katlienē]]).

== Aprasts ==
Tubalepīdes bija vidēja izmēra [[zivis]] ([[ķermeņa bruņa]] līdz 10 cm gara). [[Sānu pakauša kauli]] (''Pn'') ir bez anterolaterālās malas (to posterolaterālā un anteromediālā malas saskaras). [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') ir ar platu priekšējo daļu. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] 1. centrālais dorsālais kauls nesaskaras ar 2. centrālo dorsālo kaulu. Ķermeņa bruņas vēdera daļā nav [[vidējais vēdera kauls|vidējā vēdera kaula]] (''MV'').

=== Salīdzinājums ===
Tubalepīdes ir līdzīgas [[botriolepidīdi]]em, bet atšķiras no tiem ar sānu pakauša kaulu savienojuma veidu ar citiem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] kauliem, ar [[Otikocipitālā iedobe|otikocipitālās iedobes]] aizmugurējā segmenta struktūru, un ar to, ka tām nav ''MV'' kaula. No [[Diānlepīdes|diānlepīdēm]] tās atšķiras ar to, ka krūšu spuru proksimālajā daļā 1. un 2. centrāli-dorsālie kauli savā starpā nesaskaras, ar ''AMD'' kaula plato priekšējo daļu un ar to, ka tām nav ''MV'' kaula. No [[Mikrobrahīdes|mikrobrahīdēm]] tās atšķiras pamatā ar tām pašām īpašībām, kā diānlepīdēm (izņemot ''AMD'' kaula priekšējās daļas īpatnību), kā arī ar lielākiem ķermeņa izmēriem.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1182. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>0sghw6bpwur9b54kw9x24rulfqk4qhm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tubalepididae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632020</id>
    <redirect title="Tubalepīdes" />
    <revision>
      <id>4468928</id>
      <timestamp>2026-05-16T11:17:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tubalepīdes]]</comment>
      <origin>4468928</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="dy9ezuaanespsiiyromzlpqnx22bdj6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tubalepīdes]]</text>
      <sha1>dy9ezuaanespsiiyromzlpqnx22bdj6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Tubalepis extensa.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>632021</id>
    <revision>
      <id>4468931</id>
      <timestamp>2026-05-16T11:23:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Tubalepis extensa rekonstrukcija apakšskatā, pamatojoties uz &quot;Moloshnikov, S.V. (2012) Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia. Paleontol. J. 46, 1097–1196, Fig. 44.&quot;</comment>
      <origin>4468931</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="273" sha1="8rs9832xtngz1eik1kge14oggzh7z9e" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Tubalepis extensa rekonstrukcija apakšskatā, pamatojoties uz &quot;Moloshnikov, S.V. (2012) Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia. Paleontol. J. 46, 1097–1196, Fig. 44.&quot;
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0|Jānis U.}}</text>
      <sha1>8rs9832xtngz1eik1kge14oggzh7z9e</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>