Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.3 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1267 4471004 4392443 2026-05-20T17:03:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471004 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República Bolivariana de Venezuela''¹ | pilnais_valsts_nosaukums = Venecuēlas Bolivara Republika | valsts_nosaukums = Venezuela | karoga_attēls = Flag of Venezuela.svg | karoga_nosaukums = Venecuēlas Bolivara Republikas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Venezuela.svg | ģerboņa_nosaukums = Venecuēlas Bolivara Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Dios y Federación''{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}<br />"Dievs un federācija"</small> | valsts_himna = ''[[Gloria al Bravo Pueblo]]''{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}<br />Slava drosmīgajiem ļaudīm</small> | kartes_attēls = VEN orthographic.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Karakasa]] |latd=10 |latm=30 |latNS=N |longd=66 |longm=58 |longEW=W | lielākā_pilsēta = [[Karakasa]] | valsts_valodas = [[spāņu valoda]]² | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[prezidentālisms|prezidentāla republika]] (citā uzskatā, [[Autoritārisms|autoritāra]] [[diktatūra]]) | valsts_galvas_tituls = [[Venecuēlas prezidenti|Prezidents]] | valsts_galva = [[Nikolass Maduro]] (''[[de iure]]'')<br />[[Delsija Rodrigesa]] (''[[de facto]]'') | valsts_galvas_tituls2 = [[Venecuēlas viceprezidenti|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = Delsija Rodrigesa | valsts_galvas_tituls3 = [[Venecuēlas Parlamenta priekšsēdētājs|Parlamenta spīkers]] | valsts_galva3 = [[Luiss Parra]] | neatkarības_iegūšana = [[Venecuēlas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = no [[Spānija]]s | neatkarības_datums = {{dat|1811|7|5}} | neatkarības_notikums2 = no [[Lielkolumbija]]s | neatkarības_datums2 = {{dat|1830|1|13}} | neatkarības_notikums3 = Atzīta | neatkarības_datums3 = {{dat|1845|3|30}} | platība_km2 = 916 445 | platība_rangs = 33. | procenti_ūdens = 0,32³ | iedzīvotāju_skaita_gads = 2023 | iedzīvotāju_skaits = 30 518 260 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 50. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 30,2 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 173. | IKP_PPP = $382 miljardi | IKP_PPP_gads = 2017 | IKP_PPP_rangs = 47. | IKP_PPP_per_capita = $12 500 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 126.<ref name="CIA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/resources/the-world-factbook/geos/ve.html |title=CIA, The World Factbook |access-date={{dat|2020|01|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191112194711/https://www.cia.gov/library/publications/resources/the-world-factbook/geos/ve.html }}</ref> | HDI = {{samazinājās}}0,726 | HDI_gads = 2018 | HDI_kategorija = <font color=#e0584e>augsts</font> | HDI_rangs = 96.<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/hdr_2019_overview_-_english.pdf United Nations Development Program - Human Development Report 2019]</ref> | Gini = 44,1 | Gini_gads = 2000 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Venecuēlas bolivars]] ⁴ | valūtas_kods = VED | laika_zona = | utc_offset = -4 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ve]] | tālsarunu_kods = 58 | piezīme1 = "Venecuēlas Bolivara Republika" ir oficiālais nosaukums kopš [[Venecuēlas konstitūcija|1999. gada konstitūcijas]] pieņemšanas, kad valsti pārdēvēja par godu [[Simons Bolivars|Simonam Bolivaram]]. | piezīme2 = Konstitūcija atzīst arī visas valstī izmantotās [[Amerikas pamatiedzīvotāju valodas|indiāņu valodas]]. | piezīme3 = Platība ietver tikai Venecuēlas administrētās teritorijas. | piezīme4 = 2008. gada 1. janvārī ieviesa ''bolívar fuerte'' (ISO 4217 kods VEF), kura vērtība ieviešanas brīdī bija 1000 VEB. | iso_kods_num = 862 | iso_kods_alfa2 = VE | iso_kods_alfa3 = VEN }} '''Venecuēlas Bolivara Republika''' ({{val|es|República Bolivariana de Venezuela}}) ir valsts [[Dienvidamerika]]s ziemeļos. Rietumos tā robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], dienvidos — ar [[Brazīlija|Brazīliju]], bet austrumos — ar [[Gajāna|Gajānu]]. No ziemeļiem to apskalo [[Karību jūra]]. Netālu no Venecuēlas krastiem atrodas [[Aruba]], [[Nīderlandes Antiļas]] un [[Trinidāda un Tobāgo]]. Galvenā ekonomikas nozare — [[nafta]]s ieguve, nafta un tās produkti veido 95% no Venecuēlas eksporta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.opec.org/opec_web/en/about_us/171.htm|title=Venezuela facts and figures|publisher=OPEC|accessdate={{dat|2016|5|24||bez}}}}</ref> Pēc 2014. gada straujā naftas cenu krituma sākās strauja inflācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rt.com/business/332252-venezuela-default-oil-prices/|title=Venezuela on verge of default as oil prices fall|publisher=rt.com|accessdate={{dat|2016|5|24||bez}}}}</ref> Venecuēla ir [[Amerikas valstu organizācija]]s, [[Nepievienošanās kustība]]s un [[OPEC]] dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm. == Vēsture == Pirms [[spāņi|spāņu]] ierašanās teritorijas piekrastē un [[Orinoko]] upes krastos dzīvoja vairākas [[indiāņi|indiāņu]] ciltis. 1498. gadā piekrasti atklāja [[Kristofors Kolumbs]]. Ap 1500. gadu cita spāņu ekspedīcija atklāja [[Marakaibo ezers|Marakaibo]] ezeru, kur ievēroja vietējo iedzīvotāju uz pāļiem celtās būdas un nosauca piekrasti par "Mazo Venēciju" (''Venezuela''). 16. gadsimtā [[konkistadori]] bija iekarojuši mūsdienu Venecuēlas teritorijas piekrasti, tomēr spāņi to neuzskatīja par nozīmīgu koloniju. 18. gadsimta sākumā mūsdienu Venecuēlas teritorija kļuva par spāņu [[Jaunās Granādas vicekaraliste]]s sastāvdaļu. 1811. gadā Venecuēla deklarēja neatkarību, bet vēl līdz 1821. gadam turpinājās [[Neatkarības karš spāņu kolonijās Amerikā|karš par neatkarību]] [[Simons Bolivars|Simona Bolivara]] vadībā. No 1819. līdz 1830. gadam ietilpa [[Lielkolumbija|Lielkolumbijā]]. 1914. gadā tika uzsākta naftas ieguve Marakaibo ezera baseinā. 19. un 20. gadsimtā Venecuēlā bijuši daudz apvērsumu, nemieru un diktatūru, tomēr kopš 1958. gada Venecuēlā notiek lielākoties demokrātiskas vēlēšanas. 1998. gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Kreisa politika|kreisais]] populists [[Ugo Čavess]], iegūstot 56% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edant.clarin.com/diario/1999/02/02/i-02401d.htm|title=Venezuela: Hugo Chávez asume la presidencia|publisher=clarin.com|accessdate={{dat|2016|5|24||bez}}|archive-date={{dat|2016|05|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160501211835/http://edant.clarin.com/diario/1999/02/02/i-02401d.htm}}</ref> {{vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | align = left | footer = | image1 = Slums in Caracas, Venezuela.jpg | caption1 = Graustu rajoni, kas atrodas visapkārt [[Karakasa]]i | image2 = Casas construidas por el Gobierno del Presidente Chavez en La Guaira, Venezuela.jpg | caption2 = Valdības uzceltie lētie mājokļi }} {{dat|2013|3|5||bez}} Ugo Čavess nomira no [[prostata]]s vēža komplikācijām, par pagaidu prezidentu kļuva viceprezidents [[Nikolass Maduro]], kurš pēc tam ar mazāk kā 2 procentu pārsvaru uzvarēja vēlēšanās 14. aprīlī, inaugurēts 19. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/the_americas/venezuela-to-swear-in-nicolas-maduro-as-president/2013/04/19/ab0cfed6-a917-11e2-8302-3c7e0ea97057_story.html|title=Nicolas Maduro is sworn in as Venezuelan president after disputed election|publisher=washingtonpost.com|accessdate={{dat|2016|5|24||bez}}}}</ref> Izmantojot no augošajām naftas cenām iegūtos ienākumus, 2011. gadā Čavesa valdība lika celt mājokļus, ko izīrēja par zemu cenu,{{dat|2015|12|30||bez}} Nikolass Maduro svinīgi atklāja miljono mājokli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telesurtv.net/english/news/Venezuelan-Housing-Program-Hands-Over-Millionth-Free-Home-20151230-0011.html|title=Nicolas Maduro Saves Mustache as He Delivers the Millionth Home|publisher=teleSurTv.net|accessdate={{dat|2016|5|24||bez}}|archive-date={{dat|2016|01|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160101131110/http://www.telesurtv.net/english/news/Venezuelan-Housing-Program-Hands-Over-Millionth-Free-Home-20151230-0011.html}}</ref> Ekonomiskās situācijas dēļ valdības popularitāte kritās, un {{dat|2015|12|6||bez}} parlamentārajās vēlēšanās Maduro partija zaudēja opozīcijai vairākumu Nacionālajā asamblejā. Ekonomisko situāciju valstī pasliktināja arī sausums, kura dēļ vairs nestrādāja daudzas Venecuēlas [[hidroelektrostacija]]s, kuras ražo vairāk kā pusi valsts [[elektroenerģija]]s. Tas valstī izraisīja enerģijas krīzi. Elektrības taupīšanas nolūkos valsts sektora darbiniekiem darba nedēļu samazināja līdz divām dienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telesurtv.net/english/news/Climate-Crisis-Venezuela-Slashes-Workweek-amid-Extreme-Drought-20160427-0021.html|title=Climate Crisis: Venezuela Slashes Workweek amid Extreme Drought|publisher=teleSurTv.net|accessdate={{dat|2016|5|24||bez}}|archive-date={{dat|2016|06|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160602110411/http://www.telesurtv.net/english/news/Climate-Crisis-Venezuela-Slashes-Workweek-amid-Extreme-Drought-20160427-0021.html}}</ref> Ekonomiskā krīze saasināja politisko krīzi, kuras gaitā parlamenta priekšsēdētājs [[Huans Guaido]] 2019. gada janvārī izsludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju un viņu atbalstīja daļa ārvalstu, galvenokārt [[Amerika|Amerikā]] un [[Eiropa|Eiropā]].<ref>[https://www.pbs.org/newshour/world/maduro-faces-off-with-u-s-over-venezuela-rivals-power-claim PBS: Maduro faces off with U.S. over Venezuela rival’s power claim]</ref> 2026. gada 3. janvārī, ASV gaisa uzbrukuma laikā, Maduro saņēma gūstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2026-asv-karaspeks-veicis-uzbrukumu-venecuelai-tramps-pazinojis-par-prezidenta-maduro-sagustisanu.a628430/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV karaspēks veicis uzbrukumu Venecuēlai, Tramps paziņojis par prezidenta Maduro sagūstīšanu] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> Venecuēlas Augstākā tiesa par pagaidu prezidenti iecēla viceprezidenti Delsiju Rodrigesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2026-venecuelas-augstaka-tiesa-iecel-rodrigesu-par-pagaidu-prezidenti.a628485/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Venecuēlas Augstākā tiesa ieceļ Rodrigesu par pagaidu prezidenti] lsm.lv 2026. gada 4. janvārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Venecuēla-aizmetnis}} {{Dienvidamerika}} {{OPEC}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidamerikas valstis]] [[Kategorija:Venecuēla| ]] t20ikwrcqdplgum93lti9msozfw3o5n 0 1279 4471132 4446234 2026-05-20T22:10:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471132 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|valsti|Vācija (nozīmju atdalīšana)|Vācija}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Bundesrepublik Deutschland'' | pilnais_valsts_nosaukums = Vācijas Federatīvā Republika | valsts_nosaukums = Germany | karoga_attēls = Flag of Germany.svg | karoga_nosaukums = Vācijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Germany.svg | ģerboņa_nosaukums = Vācijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85 | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Vācijas himna|Das Lied der Deutschen]]'' | kartes_attēls = EU-Germany.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Berlīne]] | latd = 52 | latm = 31 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longEW = E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | etniskās_grupas = 86,3% [[vācieši]]<br />1,8% [[turki]]<br />11,9% citi<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/germany/ |title=CIA Factbook |access-date={{dat|2023|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210109075739/https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/germany }}</ref> | etniskās_grupas_gads = 2020 | valsts_valodas = [[vācu valoda]] | demonym = [[vācieši]] | valsts_iekārta = [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Vācijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Franks Valters Šteinmeiers]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Vācijas kanclers|Kanclers]] | valsts_galva2 = [[Frīdrihs Mercs]] | neatkarības_iegūšana = [[Vācijas vēsture|Valsts izveidošana]] | neatkarības_notikums = [[Svētā Romas impērija]] | neatkarības_datums = [[962. gads|962]]. gadā | neatkarības_notikums2 = [[Vācijas Impērija]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1871|1|18}} | neatkarības_notikums3 = [[Rietumvācija|Federatīva Republika]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1949|5|23}} | neatkarības_notikums4 = [[Vācijas atkalapvienošana|Apvienošana]] | neatkarības_datums4 = {{dat|1990|10|3}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|3|25}} | platība_km2 = 357,021 | platība_rangs = 63. | procenti_ūdens = 2,416 | iedzīvotāju_skaits = 84.669.326 <ref name="Bevölkerungsstand">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/liste-zensus-geschlecht-staatsangehoerigkeit.html#651186 |title=Bevölkerungsstand am 31.12.2023 |publisher=[[Statistisches Bundesamt]] (Destatis) |accessdate=2024-07-18|language=de}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2023 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 14. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 237 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 55. | IKP_PPP = $2,932 triljoni<ref name=IMF/> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $35 930<ref name=IMF/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{samazinājās}} 0,942 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 9. | Gini = 27 | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color="#ffcc00">zems</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] (€) | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.de]] | tālsarunu_kods = 49 | iso_kods_num = 276 | iso_kods_alfa2 = DE | iso_kods_alfa3 = DEU }} '''Vācija''' ({{val|de|Deutschland}}), oficiāli '''Vācijas Federatīvā Republika''' (''Bundesrepublik Deutschland'', {{Unicode|[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|[ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]]]}}),<ref name="Duden6">{{Grāmatas atsauce | editor = Max Mangold (ed.) | title = Duden, Aussprachewörterbuch (Duden Pronunciation Dictionary) | edition = 6th| year = 1995 | publisher = Dudenverlag (Bibliographisches Institut & F.A. Brockhaus AG | location = Mannheim | language = German | isbn = 3-411-04066-1 | pages = 271, 53f}}</ref> ir federāla [[valsts]] [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Ziemeļos to apskalo [[Ziemeļjūra]] un [[Baltijas jūra]] un tā robežojas ar [[Dānija|Dāniju]]; savukārt austrumos tā robežojas ar [[Polija|Poliju]] un [[Čehija|Čehiju]]; dienvidos ar [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]]; rietumos ar [[Francija|Franciju]], [[Beļģija|Beļģiju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]]. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē [[mērenā josla|mērenās joslas]] klimats. Ziemeļos plešas plaši [[līdzenums|līdzenumi]], bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst [[kalns|kalnaināks]], līdz dienvidos tiek sasniegti [[Alpi]]. Vācija ar 84,7 miljoniem<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/liste-zensus-geschlecht-staatsangehoerigkeit.html#651186|title=destatis.de|access-date=2024-08-05|language=de}}</ref> iedzīvotāju ir lielākā [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsts. Pirms [[100. gads|100]]. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un [[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām|dokumentēta]] kā [[Ģermānija]]. To apdzīvoja vairākas [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis. [[10. gadsimts|10. gadsimta]] sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu [[Svētā Romas impērija|Svētajai Romas impērijai]], kas pastāvēja līdz 1806. gadam. [[16. gadsimts|16. gadsimta]] laikā Vācijas ziemeļi kļuva par [[Protestantu reformācija]]s centru. Kā mūsdienu [[nacionāla valsts]] Vācija pirmoreiz tika [[Vācijas apvienošana|apvienota]] [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas kara]] laikā 1871. gadā, kad tika izveidota [[Vācijas Impērija]]. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku ([[Veimāras Republika]]), kas pastāvēja līdz [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] nākšanai pie varas un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] izveidošanai. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]] un [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] (līdztekus pastāvēja arī [[Rietumberlīne]] ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika [[Vācijas atkalapvienošana|apvienotas]]. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par [[Eiropas Kopiena]]s (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. Vācija ir daļa no [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]], un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta [[eiro]]. Vācija ir [[federācija (valsts)|federāla]] [[parlamentāra republika]], kas sastāv no [[Vācijas federālās zemes|16 federālajām zemēm]] (''Länder''). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Berlīne]]. Vācija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], [[NATO]], [[G7 valstis|G7]] un [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|ceturtā lielākā ekonomika pasaulē]] pēc [[iekšzemes kopprodukts|IKP]] (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc [[pirktspējas paritāte]]s. Tai ir lielākais preču [[eksports]], kā arī otrs lielākais preču [[imports]] pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai,<ref>[http://www.topnews.in/germany-worlds-second-biggest-aid-donor-after-us-229970 Germany world's second biggest aid donor after US] TopNews, India, Apskatīts 2008, 04-10.</ref> tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download | title = The fifteen major spenders in 2006 | accessdate = 2007-08-23 | year = 2007 | format = PDF | work = Recent trends in military expenditure | publisher = Stockholm International Peace Research Institute | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070814224502/http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download | archivedate = 2007-08-14 }}</ref> Valstī ir attīstījies augsts [[dzīves līmenis]] un izveidojusies vispārēja [[Sociālā nodrošināšana|sociālās drošības]] sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī.<ref>[https://web.archive.org/web/20080404235732/http://www.iht.com/articles/2008/04/04/europe/poll.php The leader of Europe? Answers an ocean apart] International Herald Tribune. aprīlī 4, 2008. Apskatīts 2008, 04-04.</ref> Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.<ref>[http://www.innovations-report.de/html/berichte/informationstechnologie/bericht-109339.html Confidently into the Future with Reliable Technology] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131105055439/http://www.innovations-report.de/html/berichte/informationstechnologie/bericht-109339.html |date={{dat|2013|11|05||bez}} }} www.innovations-report.de. maijā 7, 2008. Apskatīts 2008, 04-04.</ref> == Etimoloģija == {{Pamatraksts|Vācijas nosaukumi}} Vācijas nosaukumi daudzām tautām ir ļoti atšķirīgi, jo liela nozīme ir bijusi Vācijas ģeogrāfiskajam stāvoklim [[Eiropa]]s centrā un [[Vācijas vēsture|tās ilgstošajai vēsturei]], kuras laikā tās teritoriju ir apdzīvojušas vairākas [[cilts|ciltis]], kā arī vēlāk, kad veidojās pirmās valstiņas, tā nebija vienota, bet gan sadrumstalota. Iespējams, ka nevienai citai Eiropas valstij nav tik izteikti daudz atšķirīgu nosaukumu. Piemēram, [[vācu valoda|vācu valodā]] šo valsti sauc par ''Deutschland'', savukārt [[franču valoda|franču valodā]] dēvē par ''Allemagne'', [[angļu valoda|angļu valodā]] — par ''Germany'', [[poļu valoda|poļu valodā]] — par ''Niemcy'', bet [[igauņu valoda|igauņu valodā]] — par ''Saksamaa''. Atšķirībā no citiem, [[balti|baltu]] tautas ([[latvieši]] un [[lietuvieši]]) šo valsti dēvē par ''Vāciju'' un ''Vokietiju''. Šāda vārda izcelsme nav pilnībā skaidra, bet, visticamāk, senākais vārds ''vāca'' jeb ''vākiā'' bija rietumbaltu tautu dots apzīmējums [[vikingi|vikingu]] sirotājiem. Leišu valodnieks [[Kazimirs Būga]] šo vārdu saista ar [[6. gadsimts|6. gadsimta]] hronista [[Jordāns|Jordāna]] pieminēto zviedru cilti ''vagoth''. Savukārt, pēc cita valodnieka Konstantīna Karuļa domām, vārda pamatā var būt indoeiropiešu vārds ''uek'' ("runāt"), no kā [[Senprūšu valoda|senprūšu valodā]] radies vārds ''wackis'' ("kliedziens, kara sauciens"), arī latviešu vārds "vēkšķis". Tamlīdzīgi vārdi sākotnēji varēja būt lietoti nesaprotamā valodā runājošo rietumu kaimiņtautu piederīgo apzīmēšanai. == Vēsture == {{Pamatraksts|Vācijas vēsture}} === Ģermāņu ciltis === {{Pamatraksts|Ģermāņi|Ģermānija}} [[Attēls:Germanic tribes (750BC-1AD).png|thumbnail|200px|Ģermāņu cilšu izplatība no 750. gada p.m.ē. līdz 1. gadsimtam]] Ir pieņemts ģermāņu [[etnoģenēze|etnoģenēzi]] saistīt ar skandināvu [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetu]] vai arī vēlāk ar pirmsromiešu [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetu]]. [[1. gadsimts p.m.ē.|1. gadsimtā p.m.ē.]] no [[Skandināvija]]s dienvidiem un Vācijas ziemeļiem ciltis izpletās uz dienvidiem, austrumiem un rietumiem, nonākot saskarē ar [[ķelti|ķeltu]] ciltīm [[Gallija|Gallijā]] un [[irāņu tautas|irāņu]], [[balti|baltu]], [[slāvi|slāvu]] ciltīm [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]. Maz ir zināms par ģermāņu agrīno vēsturi, izņemot rakstiskās liecības par viņu kontaktiem ar [[Romas impērija|Romas impēriju]], etimoloģiskos pētījumus un arheoloģiskos atradumus.<ref name="Claster">Jill N. Claster: ''Medieval Experience: 300–1400''. NYU Press 1982, p. 35. {{ISBN|0-8147-1381-5}}.</ref> [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] valdīšanas laikā Romas karavadonis [[Publijs Kvintīlijs Vārs]] uzsāka iebrukumu Ģermānijā, un šajā laikā ģermāņu ciltis apguva romiešu kara taktiku, saglabājot cilšu identitāti. [[9. gads|9]]. gadā [[heruski|herusku]] cilts sakāva trīs Publija Vāra vadītos [[Romas leģions|Romas leģionus]]. Līdz ar to ģermāņi palika Romas impērijas neskarti no Reinas upes uz austrumiem un no [[Donava]]s uz ziemeļiem. [[3. gadsimts|3. gadsimtā]] saliedējas vairākas lielas ģermāņu ciltis: [[alemaņi]], [[franki]], [[hati (cilts)|hati]], [[sakši]], [[frīzi]], [[sigambri]] un [[tīringi]]. Ap [[260]]. gadu ģermāņi pārrāva robežu starp Ģermāniju un Romas impēriju un iebruka romiešu kontrolētajās teritorijās.<ref name="Cambridge ancient history">The Cambridge Ancient History, vol. 12, p. 442. {{ISBN|0-521-30199-8}}.</ref> === Svētā Romas impērija (962—1806) === {{Pamatraksts|Svētā Romas impērija}} [[Attēls:Weltliche Schatzkammer Wien (169)pano.jpg|thumbnail|150px|Svētās Romas impērijas kronis (izveidots ap 1000. gadu)]] 800. gadā franku karalis [[Kārlis Lielais]] izveidoja [[Karolingu impērija|Karolingu impēriju]], kuru 843. gadā Kārļa trīs mazdēli sadalīja trīs daļās. Šīs impērijas austrumu daļa ar nosaukumu [[Svētā Romas impērija]] eksistēja dažādās formās no 962. līdz pat 1806. gadam. Tās teritorija bija izstiepta no [[Eidera]]s upes ziemeļos līdz [[Vidusjūra]]s krastam dienvidos. [[Attēls:Lucas Cranach (I) workshop - Martin Luther (Uffizi).jpg|thumbnail|150px|left|[[Mārtiņš Luters]] (1483 – 1546), [[Protestantu reformācija]]s aizsācējs]] [[Otonu dinastija]]s valdīšanas laikā (919—1024) tika apvienotas sešas ģermāņu hercogistes un vācu (austrumfranku) karalis 962. gadā tika kronēts par [[Svētās Romas impērijas imperators|Svētās Romas imperatoru]]. [[Sālieši|Sāliešu]] imperatoru valdīšanas laikā (1024—1125) Svētās Romas impērijai tika pievienoti [[Itālija]]s ziemeļi un [[Burgundija]]. [[Hoenštaufenu dinastija|Hoenštaufenu]] imperatoru valdīšanas laikā (1138—1254) Vācijas prinči palielināja ietekmi [[slāvi|slāvu]] apdzīvotajās teritorijās, kuras atradās dienvidos un austrumos, dibinot vācu apmetnes šajās zemēs (''[[Ostsiedlung]]''). Vācijas ziemeļu pilsētas kļuva turīgas, jo bija iestājušās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]]. 1356. gadā tika izdota [[Zelta bulla (1356)|Zelta bulla]], kas aizliedza veidot pilsētu savienības, un tā tika pievienota impērijas konstitūcijai, kura bija spēkā līdz tās norietam. Tajā tika arī noteikts, ka imperators izvēlas septiņus [[kūrfirsts|kūrfirstus]], kuri valdīja dažās no spēcīgākajām firstistēm un arhibīskapijām. Sākot no [[15. gadsimts|15. gadsimta]] imperatori viņus izvēlējās tikai no [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas [[Austrijas erchercogiste|Austrijas erchercogistē]]. Sākot ar 16. gadsimtu, kad lielākā daļa nevācu zemju impērija bija zaudējusi, un sāka asociēties ar vācu zemēm, dokumentos pa laikam parādījās norāde par "vācu nāciju". 1512. gadā imperators [[Maksimiliāns I Hābsburgs]], pirmo reizi lietoja apzīmējumu Vācu nācijas svētā Romas impērija (''Sacrum Romanum Imperium Nationis Germanicæ''). 1517. gadā mūks [[Mārtiņš Luters]], izdodot [[95 tēzes]] ar aicinājumu uz disputu par grēku atlaižu tirdzniecību, aizsāka [[reformācija|reformāciju]]. Pēc 1530. gada atsevišķā [[Luterisms|Luterāņu baznīca]] kļuva par oficiālo reliģiju daudzās Vācijas zemēs. {{dat|1531|02|27||bez}} [[Hesene]]s vadonis [[Filips I]] un [[Saksija]]s vadonis [[Johans Frederiks I]], tā laika divi ietekmīgākie protestantu vadītāji, izveidoja [[Šmakaldes savienība|Šmakaldes savienību]],<ref>Kagan. ''The Western Heritage'', p. 360</ref> kas drīz kļuva par politisku kustību, jo atdalīšanās no katoļu baznīcas deva ievērojamas ekonomiskas priekšrocības. 1535. gada decembrī savienībā ietilpa visas vācu valstis, kas atzina [[Augsburgas ticības apliecība|Augsburgas ticības apliecību]]. Sākotnēji savienību atbalstīja [[Francija]]s karalis [[Fransuā I]], lai pretotos imperatoram, tomēr 1544. gadā noslēdza mieru ar imperatoru un pārtrauca atbalstīt savienību. 1538. gadā par savienības sabiedroto kļuva [[Dānija]], taču 1544. gadā Dānija un Sv. Romas impērija noslēdza Špeieres vienošanos, kura noteica, ka [[Kristiāns III|Kristiāna III]] valdīšanas laikā Dānijai ir jāuztur draudzīgas attiecības ar impēriju. 1546. gadā [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]] uzsāka [[Šmakaldes karš|Šmakaldes karu]], lai apspiestu protestantismu impērijā. {{dat|1547|04|24||bez}} Kārļa V un pāvesta [[Pāvils III|Pāvila III]] apvienotais karaspēks uzsāka Mīlbergas kauju, kuras rezultātā tika sagūstīti vairāki Šmakaldes savienības vadoņi, tostarp, dibinātāji Filips I un Johans Frederiks I. Trīsdesmit uzvarēto pilsētu iedzīvotājiem vajadzēja atgriezties katoļticībā, taču realitātē tas nenotika.<ref>Merriman, John. ''A History of Modern Europe, Volume One'', p. 110.</ref> Pēc šīs kaujas tikai divas pilsētas turpināja pretoties. Reliģisko konfliktu dēļ sākās [[Trīsdesmitgadu karš]] (1618—1648), kura rezultātā visvairāk tika izpostītas vācu zemes.<ref>[http://mars.wnec.edu/~grempel/courses/wc2/lectures/30yearswar.html The Thirty-Years-War] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19991009072232/http://mars.wnec.edu/~grempel/courses/wc2/lectures/30yearswar.html |date={{dat|1999|10|09||bez}} }}, Gerhard Rempel, Western New England College.</ref> [[Vestfālenes miera līgums]] (1648) pārtrauca reliģijas karu starp vācu zemēm, bet impērija ''[[de facto]]'' bija sadalījusies vairākās neatkarīgās daļās. No 1740. gada Vācijas vēsturē dominēja [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Prūsijas Karaliste]]s duālisms. 1806. gadā, [[Napoleona kari|Napoleona karu]] rezultātā, impērija beidza eksistēt.<ref name="concise h">Fulbrook, Mary: ''A Concise History of Germany'', Cambridge University Press 1991, p. 97. {{ISBN|0-521-54071-2}}</ref> === Vācu Savienība un revolūcija (1814—1871) === [[Attēls:Nationalversammlung in der Paulskirche.jpg|thumbnail|200px|Frankfurtes parlaments 1848. gadā.]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]], kurš tika sasaukts pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] sakāves 1814. gadā, tika dibināta [[Vācu Savienība]] (''Deutscher Bund''), brīva savienība no 39 suverēnām valstīm. Domstarpības par atjaunošanas politiku daļēji noveda pie [[liberālisms|liberālu]] kustību izvirzīšanās, vienotības un brīvību pieprasīšanas. Tomēr tam sekoja brīvību apspiešana no austriešu valstvīra [[Klēmenss fon Meternihs|Klēmensa Meterniha]]. Šī perioda laikā daudzi vācieši iespaidojās no [[Franču revolūcija]]s ideāliem, kā rezultātā par vērā ņemamu spēku kļuva [[nacionālisms]]. Pirmo reizi melnā, sarkanā un zelta krāsa, kuras vēlāk kļuva par [[Vācijas karogs|nacionālo simbolu]] krāsām, tika izvēlētas, lai simbolizētu kustību.<ref>Martin, Norman. [https://www.fotw.info/flags/de1848.html German Confederation 1815–1866 (Germany)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071013022659/https://www.fotw.info/flags/de1848.html |date={{dat|2007|10|13||bez}} }} Flags of the World. Oct. 5, 2000. Apskatīts 2006, 12-07.</ref> 1848. gadā Eiropā norisinājās [[1848. gada revolūcijas|vairākas nopietnas revolūcijas]]. Inteliģence un vienkāršās tautas pārstāvji uzsāka [[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā|revolūciju arī vācu zemēs]]. Monarhi sākotnēji piekāpās revolucionāru liberālajām prasībām. Prūsijas karalim [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdriham Vilhelmam IV]] tika piedāvāts [[imperators|imperatora]] tituls, ar ierobežotām pilnvarām, taču viņš noraidīja troni un piedāvāto konstitūciju. Prūsijā samilza konflikts starp karali [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelmu I]] un arvien liberālāko parlamentu, kā rezultātā 1862. gadā karalis Prūsijas premjerministra amatā iecēla [[Oto fon Bismarks|Oto fon Bismarku]]. 1864. gadā Bismarks veiksmīgi vadīja [[Otrais Šlēsvigas karš|karu pret Dāniju]], pēc kura Dānija bija spiesta atdot Prūsijai Šlēsvigu un Holšteinu. Prūsijas uzvara 1866. gadā notikušajā [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]] ļāva viņam izveidot [[Ziemeļvācu Savienība|Ziemeļvācu Savienību]] (''Norddeutscher Bund''), kurā netika iekļauta [[Austrijas Impērija]], agrāk vadošā vācu zeme, lai pasargātu pārējās vācu firstistes no tās ietekmes. === Vācijas Impērija (1871—1918) === {{Pamatraksts|Vācijas Impērija|Pirmais pasaules karš}} [[Attēls:Wernerprokla.jpg|thumbnail|200px|Vācijas dibināšana [[Versaļas pils|Versaļas pilī]], [[Francija|Francijā]] ([[Oto fon Bismarks|Bismarks]] ir redzams attēla centrā, baltā uzvalkā)]] 1870. gadā Bismarks izprovocēja Franciju uz karu par Spānijas mantojumu. 1871. gadā [[Francijas—Prūsijas karš|Francija tika sakauta]] un 18. janvārī [[Versaļas pils|Versaļas pilī]] tika pasludināta Vācijas Impērija. [[Vācijas apvienošana]] notika balstoties uz [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]]- par imperatoru kļuva Prūsijas karalis Vilhelms I no [[Hoencollernu dinastija]]s, savukārt par galvaspilsētu tika pasludināta [[Berlīne]]. Vācijas Impērijā tika iekļautas visas vācu zemes, izņemot Austriju (''Kleindeutschland'' — "Mazā Vācija"). Sākot ar 1884. gadu Vācija nodibināja [[Vācijas koloniālā impērija|dažas kolonijas]] arī ārpus Eiropas. [[Attēls:Map-DR-Prussia.svg|thumbnail|200px|left|Imperiālā Vācija (1871–1918), dominējošā [[Prūsijas Karaliste]] iekrāsota zilā krāsā]] Imperatora [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelma I]] ārpolitka, federālo zemju saliedēšana, Francijas izolācija diplomātiskā nozīmē, kā arī izvairīšanās no kariem nodrošināja Vācijai vērā ņemamas nācijas stāvokli. [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelma II]] valdīšanas laikā Vācija tāpat kā citas Eiropas lielvaras uzsāka [[imperiālisms|imperiālistisku]] vadības kursu, kā rezultātā tai radās domstarpības ar kaimiņvalstīm. Īpaši par to, ka Francija izveidoja jaunas attiecības un noslēdza vienošanos ar [[Britu impērija|Apvienoto Karalisti]] un vēlāk arī ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Vācija, izņemot kontaktus ar [[Austroungārija|Austroungāriju]], pati kļuva par izolētu valsti. Vācija imperiālisma laikā pievienojās daudzām Eiropas valstīm un arī izteica pretenzijas uz savu daļu no [[Āfrika]]s. 1884. gadā [[Berlīnes konference|Berlīnes konferencē]] Āfrika tika sadalīta starp Eiropas lielvarām. Vācija arīdzan ieguva dažas teritorijas, tai skaitā, [[Tanzānija|Vācu Austrumāfriku]], [[Namībija|Vācu Dienvidrietumāfriku]], [[Togo]]lendu un [[Kamerūna|Kamerūnu]]. Cīņa par Āfrikas zemēm izraisīja saspīlētas attiecības starp Eiropas lielvarām un tas kļuva par vienu no [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] cēloņiem. {{dat|1914|6|28}} veiktais [[atentāts]] pret [[erchercogs Francis Ferdinands|Austrijas kroņprinci]] izraisīja [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]]. Vācija kā daļa no nesekmīgās [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] grupas cieta sakāvi no [[Antante]]s spēkiem vienā no visu laiku asiņainākajiem konfliktiem. 1918. gada novembrī notika [[Novembra revolūcija]], kuras rezultātā imperators Vilhelms II atteicās no troņa. Pamiers tika parakstīts [[11. novembris|11. novembrī]], kas iezīmēja arī kara beigas. 1919. gada jūnijā Vācija bija spiesta parakstīt arī [[Versaļas līgums|Versaļas miera līgumu]]. Līgums Vācijā tika uztverts kā aizskarošs kara turpinājums, kas tika panākts ar citiem līdzekļiem, un tas tiek bieži pieminēts kā viens no [[Nacionālsociālisms|nacisma]] uzplaukuma iemesliem.<ref name="lee h">Stephen J. Lee: ''Europe, 1890–1945''. Routledge 2003, p. 131. {{ISBN|0-415-25455-8}}.</ref> === Veimāras Republika (1919—1933) === {{Pamatraksts|Veimāras Republika}} 1918. gada novembrī revolucionāri pasludināja Vāciju par [[republika|republiku]], ķeizars atteicās no troņa un tam sekoja cīņa par varu. Vardarbība beidzās ar republikas saglabāšanu, un {{dat|1919|8|11}} ar [[Vācijas prezidents|prezidenta]] [[Frīdrihs Eberts|Frīdriha Eberta]] parakstu stājās spēkā [[Veimāras Konstitūcija]]. Vācijas tautai ar tās politisko sistēmu un partiju izveidošanu [[parlamentārisms|parlamentārajā demokrātijā]] trūka pieredzes. Tā cieta no [[Lielā depresija|Lielās depresijas]], no skarbajiem miera noteikumiem, kurus noteica [[Versaļas līgums]], kā arī no biežajām valdību maiņām. Tās plašais [[Labēja politika|labējais]] spārns ([[monarhisms|monarhisti]], [[nacionālisms|nacionālisti]] un vēlāk nacisti) meklēja vaininiekus Vācijas zaudējumam Pirmajā pasaules karā ("dunča dūriens mugurā"). 1920. gada martā konservatīvie spēki veica nesekmīgu [[Kapa pučs|valsts apvērsumu]] pret Veimāras Republikas valdību. Revolūcijas laikā zaudējot cīņā par varas iegūšanu, radikāli kreisie tomēr turpināja savu cīņu arī zem jaunās sistēmas. [[Vācijas Komunistu partija]], kura tika dibināta 1918. gadā, nemitīgi turpināja augt arvien lielāka un lielāka. Populāra kļuva arī Vācijas Strādnieku partija (vēlāk zināma kā Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partija jeb [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacistu partija]]). 1923. gada novembrī NSDAP neveiksmīgi [[Alus pučs|mēģināja sagrābt varu]] [[Minhene|Minhenē]]. No 1932. gada NSDAP kļuva par lielāko partiju parlamentā (1932. gada jūlija vēlēšanās: 230 vietas no 608). Pēc vairākām neveiksmīgām valdībām prezidents [[Pauls fon Hindenburgs]] veica izšķirīgu lēmumu. Pēc labējo spēku spiediena un neredzot alternatīvu, viņš {{dat|1933|1|30}} Vācijas kanclera amatā iecēla NSDAP līderi [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]]. === Trešais reihs (1933—1945) === {{Pamatraksts|Trešais reihs|Otrais pasaules karš}} [[Attēls:Adolf Hitler cph 3a48970.jpg|thumbnail|150px|[[Ādolfs Hitlers]] — Trešā reiha kanclers]] {{dat|1933|2|27}} notika [[Reihstāga dedzināšana|Reihstāga ugunsgrēks]]. Pēc šī notikuma tika izdots ārkārtas dekrēts un ātri atceltas galvenās demokrātiskās tiesības. Nacisti uzsāka cīņu pret opozicionāriem, kurus pārstāvēja sociāldemokrāti un komunisti. [[Veicināšanas akts]] deva Hitlera vadītajai valdībai pilnu likumdošanas varu. Vienīgi [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] pēc ugunsgrēka balsoja pret šiem lēmumiem un komunistiem, bet saskaņā ar pieņemto [[Reihstāga ugunsgrēka dekrēts|Reihstāga ugunsgrēka dekrētu]] viņi nevarēja iesniegt iebildumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.dhm.de/lemo/html/nazi/innenpolitik/ermaechtigungsgesetz/index.html | title = Das Ermächtigungsgesetz 1933 | accessdate = 2008-09-12 | author = Deutsches Historisches Museum | publisher = Deutsches Historisches Museum | language = German | quote = An der Abstimmung nicht teilnehmen konnten die 81 Abgeordneten der Kommunistischen Partei Deutschlands (KPD). Ihre Mandate waren auf Basis der Reichstagsbrandverordnung bereits am 8. März 1933 annulliert worden. }}<br />Roderick Stackelberg, ''Hitler's Germany: origins, interpretations, legacies''. Routledge 1999, p. 103. {{ISBN|0-415-20114-4}}.<br />Scheck, Raffael. [http://www.colby.edu/personal/r/rmscheck/GermanyE1.html Establishing a Dictatorship: The Stabilization of Nazi Power] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130114153606/http://www.colby.edu/personal/r/rmscheck/GermanyE1.html |date={{dat|2013|01|14||bez}} }} Colby College. Apskatīts 2006, 07-12.</ref> Vācija tika izveidota kā centralizēta [[totalitārisms|totalitāra]] valsts, kuru vadīja tikai [[vienpartijas sistēma|viena partija]]. Tas tika panākts ar vairākām izmaiņām likumdošanā, kā arī ar jaunu dekrētu pieņemšanu. Rūpniecība tika regulēta ar [[kvota|kvotu]] palīdzību un tā tika novirzīta uz [[kara ekonomika|kara preču ražošanu]], kā rezultātā sākās [[militāra bruņošana|militāra bruņošanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.dhm.de/lemo/html/nazi/wirtschaft/index.html | title = Industrie und Wirtschaft | accessdate = 2008-09-12 | author = Deutsches Historisches Museum | publisher = Deutsches Historisches Museum| language = German| quote = Der Vierjahresplan sollte ab 1936 die wirtschaftliche Kriegsfähigkeit Deutschlands herbeiführen....Bereits im Februar 1933 erklärte Hitler, dass alle öffentlichen Maßnahmen zur Arbeitsbeschaffung zugleich der "Wehrhaftmachung" zu dienen hätten und den Interessen des Staates untergeordnet seien....}}</ref> 1936. gadā Vācija atguva kontroli pār [[Reinzeme|Reinzemi]], un tā bija viena no vairākām [[paplašināšanās|ekspansionistu]] ideju realizācijām, lai izveidotu [[Trešais reihs|Lielvāciju]] (''Großdeutschland''). [[Attēls:Potsdamer Platz 1945.jpg|thumbnail|left|200px|Berlīnes drupas pēc Otrā pasaules kara; ''Potsdamer Platz'' 1945. gadā]] 1939. gadā [[Otrā pasaules kara cēloņi|nacionālisma, militārisma un teritoriālo jautājumu spriedzes pieaugums]], kā arī [[Molotova—Ribentropa pakts]] ar [[Padomju Savienība]]s atbalstu, ļāva Vācijai [[Polijas kampaņa|veikt]] [[zibenskarš|zibenskaru]] pret [[Polija|Poliju]]. Pēc tam uzreiz sekoja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s kara pieteikums Vācijia, kas iezīmēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumu Eiropā. Vācija un tās sabiedrotie ātri vien ieguva tiešu vai netiešu kontroli pār tuvākajām kaimiņvalstīm. {{dat|1941|6|22}} Hitlers lauza noslēgto paktu ar PSRS un uzsāka iebrukumu [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Tajā pašā gadā [[Japānas Impērija|Japāna]] [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbruka Pērlhārborai]], un līdz ar to Vācija pieteica karu arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]]. Lai gan vācu armijai sākotnēji izdevās strauji iebrukt Padomju Savienībā, [[Staļingradas kauja]] iezīmēja pagrieziena punktu karā. Pēc tās vācieši [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] uzsāka atkāpšanos. Savukārt [[Rietumu fronte|Rietumu frontē]] pagrieziena punkts bija [[Izcelšanās Normandijā|D-diena]], sabiedroto spēki izsēdās [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] piekrastē un ātri virzījās uz priekšu Vācijas okupētajā teritorijā. Drīz sekoja Vācijas sakāve. {{dat|1945|5|8}}, [[Sarkanā armija]] okupēja [[Berlīne|Berlīni]]. Trešā reiha represīvais režīms apspieda dažādas minoritātes, šķirojot cilvēkus pēc tautības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas un citiem principiem. Nacistu represijās laikā tika nogalināti aptuveni 11 miljoni cilvēku, no kuriem 6 miljoni bija ebreji (puse no tiem bija no Polijas).<ref name=Kacowicz101>Arie Marcelo Kacowicz, Pawel Lutomski, Population resettlement in international conflicts: a comparative study, Lexington Books, 2007, p.100, ISBN 073911607: "... resulted in the deaths of about three million Poles and three million Polish Jews,..."</ref> Otrā pasaules kara un [[holokausts|holokausta]] dēļ Eiropā gāja bojā kopā 35 miljoni iedzīvotāju. === Dalīšana un atkalapvienošana (1945—1990) === [[Attēls:Deutschland Bundeslaender 1957.png|thumbnail|150px|Vācija tika sadalīta divās valstīs. Rietumvāciju kontrolēja amerikāņi, briti un franči, bet Austrumvācija nonāca Padomju Savienības kontrolē]] Kara rezultātā tika nogalināti gandrīz 10 miljoni vācu karavīru un civiliedzīvotāji, tika zaudētas lielas teritorijas un aptuveni 15 miljoni vāciešu tika izraidīti no bijušām austrumu teritorijām un citām valstīm, kā arī tika izpostītas vairākas lielas pilsētas. Atlikusī valsts teritorija un [[Berlīne]] tika sadalīta četrās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās zonās. Rietumu sektori, kurus kontrolēja [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]], tika apvienoti {{dat|1949|5|23}}, lai izveidotu [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvo Republiku]] (''Bundesrepublik Deutschland''); {{dat|1949|10|7}} Padomju kontrolētā zona kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātisko Republiku]] (''Deutsche Demokratische Republik''). Arī Berlīne tika sadalīta: [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]] un [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, savukārt par Rietumvācijas galvaspilsētu tika izvēlēta [[Bonna]]. Tomēr Rietumvācija deklarēja Bonnu kā galvaspilsētu tikai uz pagaidu laiku,<ref name="provisional">Britannica http://www.britannica.com/eb/article-9080620/Bonn</ref> lai uzsvērtu savu viedokli, ka divu valstu izveidošana ir mākslīgs ''[[status quo]]''. Rietumvācija, kura tika izveidota kā federāla parlamentāra republika ar "sociālu tirgus ekonomiku", izveidoja ciešas attiecības ar Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti un Franciju. No [[1950. gadi|1950. gadu]] sākuma valstī sākās ilgstoša ekonomiskā izaugsme (''Wirtschaftswunder''). 1955. gadā Rietumvācija iestājās [[NATO]], kā arī 1958. gadā bija [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājvalsts. [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|200px|thumbnail|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā]] Austrumvācija bija [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valsts zem [[Padomju Savienība|PSRS]] politiskās un militārās kontroles, ko nodrošināja okupācijas spēki un [[Varšavas pakts]]. Lai gan tika apgalvots, ka tā ir demokrātiska valsts, politiskā vara piederēja komunistu kontrolētās [[Vācijas Sociālistiskā Vienotības partija|Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas]] elitei (politbirojam). Viņu varu nodrošināja slepenpolicija [[Stasi]] un dažādas partijas apakšorganizācijas katrā no sabiedrības sfērām. Lai gan Austrumvācijas [[propaganda]] tika pamatota ar labumiem, ko sniedz valsts sociālās programmas, kā arī Rietumvācijas iebrukuma draudiem, daudzi tās pilsoņi skatījās rietumu virzienā tās politiskās brīvības un ekonomiskās labklājības dēļ.<ref>Colchester, Nico. [http://www.ft.com/cms/s/504285c4-68b6-11da-bd30-0000779e2340,dwp_uuid=6f876a3c-e19f-11da-bf4c-0000779e2340.html D-mark day dawns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070319102656/http://www.ft.com/cms/s/504285c4-68b6-11da-bd30-0000779e2340,dwp_uuid=6f876a3c-e19f-11da-bf4c-0000779e2340.html |date={{dat|2007|03|19||bez}} }} Financial Times. janvārī 1, 2001. Apskatīts 2006, 12-07</ref> [[Berlīnes mūris]], kas tika uzbūvēts 1961. gadā, lai apstādinātu austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumvāciju, kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] simbolu. Saspīlējums starp Austrumu un Rietumu Vāciju samazinājās [[1970. gadi|1970. gadu]] sākumā pēc kanclera [[Villijs Brants|Villija Branta]] ''[[Ostpolitik]]'', kurā ''de facto'' tika pieņemti Vācijas teritoriālie zaudējumi Otrā pasaules kara laikā. 1989. gada 2. maijā [[Ungārija]] sāka demontēt žogu uz robežas ar Austriju un 11. septembrī atvēra robežu, kas izraisīja tūkstošiem austrumvāciešu izceļošanu uz Rietumvāciju caur Ungāriju un Austriju. Šiem notikumiem bija postoša ietekme uz Austrumvāciju, kur sākās masu demonstrācijas. Novembrī Austrumvācijas iestādes atviegloja ierobežojumus uz robežām, kas ļāva Austrumvācijas iedzīvotājiem pa taisno doties uz Rietumvāciju. Robežu atvēršana paātrināja Austrumvācijas reformu procesu. 1990. gada 18. martā sarīkotajās pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās uzvarēja "Alianse Vācijai", kura iestājās par Vācijas apvienošanos. Rezultātā gadu vēlāk, {{dat|1990|9|12}}, tika noslēgts [[Divi plus četri līgums]], kurā tika paredzēts, ka četras okupācijas varas atsakās no savām tiesībām, un Vācija pilnībā ieguva [[suverenitāte|suverenitāti]]. [[Vācijas atkalapvienošana]] pilnībā tika pabeigta {{dat|1990|10|3}}, kad Rietumvācijai tika pievienotas visas piecas Austrumvācijas federālās zemes. === Berlīnes republika un integrācija ES (1990—) === Balstoties uz Bonnas-Berlīnes paktu, {{dat|1994|3|10}} parlaments apstiprināja [[Berlīne|Berlīni]] par vienotās valsts galvaspilsētu, bet [[Bonna]] ieguva unikālu statusu — tā kļuva par federālo pilsētu (''Bundesstadt''), saglabājot dažas no federālajām ministrijām.<ref name="BBG">WDR http://www.wdr.de/themen/kultur/stichtag/2004/03/10.jhtml Eine "faire Arbeitsteilung" Vor 10 Jahren: Bundestag beschließt Bonn-Berlin-Gesetz. 10 martā 04.</ref> Valdības pārvietošana uz Berlīni tika pabeigta 1999. gadā. Kopš atkalapvienošanas Vācijai ir bijusi nozīmīga loma gan [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES), gan [[NATO]]. Vācija sūtīja gan miera uzturēšanas spēkus uz [[Balkānu pussala|Balkāniem]], kur 1999. gadā norisinājās NATO uzbrukums [[Dienvidslāvija]]i, gan arī [[Bundesvērs|savus bruņotos spēkus]] kā daļu no NATO uz [[Afganistāna|Afganistānu]], kur viņu uzdevums bija nodrošināt stabilitāti valstī, kad tika gāzts [[Taliban]] režīms.<ref name="ARM">Dempsey, Judy. [https://web.archive.org/web/20081007082348/http://www.iht.com/articles/2006/10/31/news/germany.php Germany is planning a Bosnia withdrawal] International Herald Tribune. Oct. 31, 2006. Apskatīts 2006, 11-30</ref> Šī armijas izvietošana Afganistānā bija strīdīga, jo kopš kara Vācijai tika noteikts izvietot karaspēku kāda teritorijā tikai, lai aizstāvētos, nevis uzbruktu. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Deutschland topo.jpg|thumbnail|150px|Vācijas topogrāfiskā karte]] Vācijas teritorija aizņem 357 021 [[kvadrātkilometrs|km²]], kura sastāv no 349 223 km² sauszemes un 7798 km² ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir septītā lielākā valsts [[Eiropa|Eiropā]] un 63. lielākā valsts pasaulē. Augstākais punkts ir [[Cūgšpice]] (2962 m [[Augstums virs jūras līmeņa|v. j. l.]]), kas atrodas [[Alpi|Alpu kalnos]] Vācijas dienvidos. Virzoties uz ziemeļiem, augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski samazinās līdz pat [[Ziemeļjūra]]s krastiem ziemeļrietumos un [[Baltijas jūra]]s krastiem ziemeļaustrumos. Vācijas centrālajā daļā atrodas ar mežiem klātas [[augstiene]]s, bet ziemeļos — [[zemiene]]s. Zemākais punkts atrodas [[Vilštermārša|Vilštermāršā]], [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] federālajā zemē (3,54 m zem jūras līmeņa). Pa Vācijas teritoriju plūst arī dažas no Eiropas lielākajām upēm, piemēram, [[Reina]], [[Donava]] un [[Elba]].<ref name="CIA" /> Neviena cita Eiropas valsts nerobežojas ar tik daudz valstīm kā Vācija. Vācija tās galējos ziemeļos robežojas ar [[Dānija|Dāniju]], konkrēti, ar [[Jitlande]]s pussalu. Uz austrumiem un rietumiem no pussalas attiecīgi atrodas [[Baltijas jūra]] un [[Ziemeļjūra]], kas arī apskalo Vācijas krastus. Austrumos Vācija robežojas ar [[Polija|Poliju]] un [[Čehija|Čehiju]], dienvidos ar [[Austrija|Austriju]] un [[Šveice|Šveici]], dienvidrietumos ar [[Francija|Franciju]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]], bet ziemeļrietumos ar [[Beļģija|Beļģiju]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]]. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|Vācijas federālās zemes}} Vācija tiek iedalīta [[Vācijas federālās zemes|16 federālās zemēs]] (''Länder'', vienskaitlī ''Land''; tiek dēvētas arī par ''Bundesländer'', vienskaitlī ''Bundesland''). Vēl sīkāk Vācija iedalās 439 rajonos (daudzskaitlī ''Kreise'') un pilsētās (''kreisfreie Städte''). <div style="position: relative; float:left; font-size:90%; border:3px; max-width:480px; width:50%;;"> [[Attēls:Karte Bundesrepublik Deutschland.svg|300px]] {{Image label|x=-54.0|y=-118.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Lower Saxony.svg|15px]] '''[[Lejassaksija]]'''}} {{Image label|x=-79.0|y=-92.0|scale=-1|text=[[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|15px]] '''[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]'''}} {{Image label|x=-114.0|y=-70.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|15px]] ''' [[Hamburga]]'''}} {{Image label|x=-197.0|y=-52.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Mecklenburg-Western Pomerania (great).svg|15px]] '''[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]'''}} {{Image label|x=-162.0|y=-160.0|scale=-1|text=[[Attēls:Wappen Sachsen-Anhalt.svg|15px]] '''[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]'''}} {{Image label|x=-233.0|y=-197.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Saxony.svg|15px]] '''[[Saksija]]'''}} {{Image label|x=-201.0|y=-102.0|scale=-1|text=[[Attēls:Brandenburg Wappen.svg|15px]] '''[[Brandenburga]]'''}} {{Image label|x=-223.0|y=-128.0|scale=-1|text=[[Attēls:DEU Berlin COA.svg|15px]] '''[[Berlīne]]'''}} {{Image label|x=-144.0|y=-212.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Thuringia.svg|15px]] '''[[Tīringene]]'''}} {{Image label|x=-83.0|y=-230.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Hesse.svg|15px]] '''[[Hesene]]'''}} {{Image label|x=-20.0|y=-170.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of North Rhine-Westfalia.svg|15px]] '''[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]'''}} {{Image label|x=-14.0|y=-249.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Rhineland-Palatinate.svg|15px]] '''[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]'''}} {{Image label|x=-172.0|y=-314.0|scale=-1|text=[[Attēls:Bayern Wappen.svg|15px]] '''[[Bavārija]]'''}} {{Image label|x=-65.0|y=-335.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Baden-Württemberg (lesser).svg|15px]] '''[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]'''}} {{Image label|x=-25.0|y=-295.0|scale=-1|text=[[Attēls:Wappen des Saarlands.svg|15px]] '''[[Zāra (zeme)|Zāra]]'''}} {{Image label|x=-104.0|y=-17.0|scale=-1|text=[[Attēls:Coat of arms of Schleswig-Holstein.svg|15px]] '''[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]'''}} </div> {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="140px" | [[Vācijas federālās zemes|Federālā zeme]] !!width="85px"| Admin. centrs !!width="85px"| [[Platība]] (km²)!!width="85px"| [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] </tr> |- | [[Bavārija]] || [[Minhene]] || style="text-align:right"|70549|| style="text-align:right"|12444000 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || [[Štutgarte]] || style="text-align:right"|35752|| style="text-align:right"|10717000 |- | [[Berlīne]] || [[Berlīne]] ||style="text-align:right"|892|| style="text-align:right"|3400000 |- | [[Brandenburga]] || [[Potsdama]] || style="text-align:right"|29477|| style="text-align:right"|2568000 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || [[Brēmene]] || style="text-align:right"|404|| style="text-align:right"|663000 |- | [[Hamburga]] || [[Hamburga]] ||style="text-align:right"|755|| style="text-align:right"|1735000 |- | [[Hesene]] || [[Vīsbādene]] || style="text-align:right"|21115|| style="text-align:right"|6098000 |- | [[Lejassaksija]] || [[Hannovere]] || style="text-align:right"|47618|| style="text-align:right"|8001000 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || [[Šverīne]] || style="text-align:right"|23174|| style="text-align:right"|1720000 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || [[Mainca]] || style="text-align:right"|19847|| style="text-align:right"|4061000 |- | [[Saksija]] || [[Drēzdene]] || style="text-align:right"|18416|| style="text-align:right"|4296000 |- | [[Saksija-Anhalte]] || [[Magdeburga]] || style="text-align:right"|20445|| style="text-align:right"|2494000 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || [[Ķīle]] || style="text-align:right"|15763|| style="text-align:right"|2829000 |- | [[Tīringene]] || [[Erfurte]] || style="text-align:right"|16172|| style="text-align:right"|2355000 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || [[Zārbrikene]] || style="text-align:right"|2569|| style="text-align:right"|1056000 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || [[Diseldorfa]] || style="text-align:right"|34043|| style="text-align:right"|18075000 |} |} === Klimats === [[Attēls:Hintersee.jpg|thumbnail|200px|[[Alpi|Alpu]] ainava [[Bavārija|Bavārijā]]]] Vācija atrodas [[mērenā josla|mērenajā klimata joslā]] starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[Austrumeiropa]]s [[kontinetālais klimats|kontinentālā klimata]] apgabaliem. Klimatu spēcīgi ietekmē [[Golfa straume]], kura daļēji ieplūst arī [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] arī pie [[Jitlande]]s pussalas krastiem. Vācijā ir raksturīgi [[vējš|vēji]], kuri pūš no rietumiem. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] sadalījums ir vienmērīgs visu gadu, kā arī ir salīdzinoši daudz [[mākoņi|mākoņainu]] dienu. Gada vidējais nokrišņu daudzums pārsniedz 700&nbsp;mm. Gada vidējā [[temperatūra]] ir 9 °C, un krasas temperatūras maiņas ir retas. Protams, dažādos [[gadalaiks|gadalaikos]] temperatūra ir atšķirīga. [[Ziema|Ziemā]] vidējā gaisa temperatūra zemienēs ir 1,5 °C, savukārt kalnu rajonos tā nokrītas līdz –6 °C. Vācijas austrumu daļai raksturīgs vairāk kontinentālais klimats, kad ziemas ir diezgan aukstas, bet vasaras — karstas, nereti, ar ilgstošiem [[sausums|sausuma]] periodiem. Siltākajā gada mēnesī [[jūlijs|jūlijā]] temperatūra zemienēs ir 18 °C, bet no vējiem pasargātajās ielejās valsts dienvidos tā vidēji ir pat 20 °C. Nereti gadās arī karstuma periodi, kad temperatūra vairākas dienas pārsniedz 30 °C. Vācijas dienvidu apgabalā [[Bavārija|Bavārijā]] pa Alpu ziemeļu nogāzēm lejup plūst silts gaiss — pūš kalnu vējš [[fēns]], kurš var izraisīt strauju [[sniegs|sniega]] kušanu. Vācijā ir garš [[veģetācija]]s periods bez [[sals|sala]], un galējā gaisa temperatūra ir novērojama reti. === Bioloģiskā daudzveidība === [[Attēls:Cervus elaphus 11.jpg|thumbnail|200px|Vācijā [[brieži]] ir plaši izplatīti dzīvnieki]] Vācijas teritoriju var iedalīt četros [[ekorajons|ekorajonos]]: Atlantijas jauktie meži, Baltijas jauktie meži, Centrāleiropas jauktie meži un Rietumeiropas platlapju meži.<ref>[http://www.panda.org/about_wwf/where_we_work/ecoregions/maps/index.cfm The Ecoregions] WWF, Apskatīts 2008, 12-28.</ref> Lielākā daļa no Vācijas teritorijas ir [[aramzeme]] (33%) vai [[mežs|meži]] (31%). Tikai 15% no teritorijas ir pastāvīgas [[ganības]]. [[Attēls:Thüringerwald.JPG|thumbnail|left|200px|Aptuveni vienu trešdaļu no valsts klāj meži (attēlā redzami Tīringenes meži)]] [[Augi]] un [[dzīvnieki]] ir tādi paši, kādi ir raksturīgi visā Centrāleiropā. [[Dižskābarži]], [[parastais ozols|ozoli]] un citi [[lapu koks|lapu koki]] veido vienu trešdaļu no visiem mežiem; mežu atjaunošanas procesā palielinās arī [[Skujkoku klase|skujkoku]] daudzums. Kalnos vairāk aug [[Parastā egle|egles]], savukārt smilšainākā augsnē vairāk aug [[Parastā priede|priedes]] un [[lapegles]]. Vācijā aug arī daudz dažādu [[Paparžaugi|paparžu]], [[Zieds|puķu]], [[sēnes|sēņu]] un [[sūnas|sūnu]] sugas. Upēs un Ziemeļjūrā ir liels skaits [[zivis|zivju]]. Mežos dzīvo [[brieži]], [[meža cūka]]s, [[lapsas]], [[āpsis|āpši]], [[zaķi]] un arī nelielā skaitā [[bebri]]. Pavasaros un rudeņos Vācijas teritoriju šķērso liels skaits dažādu [[gājputni|gājputnu]]. Vācijā ir vairāki [[nacionālais parks|nacionālie parki]]: [[Vatu jūra]]s nacionālie parki, [[Priekšpomerānijas lagūnu ainavas nacionālais parks]], [[Mīrica nacionālais parks]], [[Lejasoderas ielejas nacionālais parks]], [[Harca nacionālais parks]], [[Saksijas Šveices nacionālais parks]], [[Bavārijas Meža nacionālais parks]] un citi. Vācija ir zināma arī kā daudzu [[zooloģiskais dārzs|zooloģisko dārzu]], savvaļas dabas parku, akvāriju un putnu parku zeme.<ref>[http://www.eupedia.com/europe/zoological_gardens_europe.shtml List of famous Zoological gardens in European countries] www.eupedia.com, Apskatīts 2008, 10-17.</ref> Vācijā darbojas vairāk nekā 400 zooloģiskie dārzi un dzīvnieku parki, kas, visticamāk, ir vislielākais skaits vienas valsts teritorijā.<ref>[http://www.americanzoos.info/Zoofacts.html Some interesting zoo facts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20031007010357/http://www.americanzoos.info/Zoofacts.html |date={{dat|2003|10|07||bez}} }} www.americanzoos.info/, Apskatīts 2008, 10-17.</ref> [[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]] ir vecākais zooloģiskais dārzs Vācijā, un tajā ir vislielākā dzīvnieku sugu daudzveidība pasaulē.<ref>[http://www.zoo-berlin.de/en/understand/zahlen-fakten.html Tierstatistik 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100609204353/http://www.zoo-berlin.de/en/understand/zahlen-fakten.html |date={{dat|2010|06|09||bez}} }}(German), Zoo Berlin, Apskatīts augustā 5, 2008</ref> === Vide === [[Attēls:Windgermany.JPG|200px|thumbnail|Lielākā enerģijas ražošana no vēja notiek tieši Vācijā<ref>[http://www.economist.com/business/displaystory.cfm?story_id=10961890 German lessons], The Economist, Apskatīts 2008, 11-29.</ref>]] Vācija ir labi zināma ar savu apzinīgumu attiecībā pret vidi.<ref>[https://web.archive.org/web/20111013190022/http://www.dzforum.de/downloads/020101311.pdf Starting points and focus of environmental communication] German Federal Environmental Foundation, Apskatīts 2007, 12-28.</ref> Daudzi vācieši atzīst, ka nozīmīgs iemesls [[globālā sasilšana|globālajai sasilšanai]] ir tieši cilvēciskais faktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.worldpublicopinion.org/pipa/pdf/sep07/BBCClimate_Sep07_rpt.pdf| title = All Countries Need to Take Major Steps on Climate Change: Global Poll| accessdate = 2008-02-11| author = PIPA| date = 2007-09-24| format = PDF| work = BBC World service Poll, carried out by Globescan| publisher = Program on International Policy Attitudes at the University of Maryland, College Park| quote = Eighty-seven percent of German respondents agree that human activity is a significant cause of climate change and 95 percent think it is necessary to take measures to deal with the problem.| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080216014941/http://www.worldpublicopinion.org/pipa/pdf/sep07/BBCClimate_Sep07_rpt.pdf| archivedate = 2008-02-16}}</ref> Valsts ir pievienojusies [[Kioto protokols|Kioto protokolam]] un citiem līgumiem, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību, zema piesārņojuma standartus, atkritumu pārstrādi, atjaunojamās enerģijas izmantošanu un ilgspējīgu attīstību pasaules mērogā.<ref>[http://www.umweltbundesamt.de/uba-info-presse-e/2004/pe04-056.htm Reinforcing Germany's environmental protection industry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070620072640/http://www.umweltbundesamt.de/uba-info-presse-e/2004/pe04-056.htm |date={{dat|2007|06|20||bez}} }} Umweltbundesamt, Apskatīts 2007, 11-25.</ref> Pēc Vācijas valdības ierosinātajām plaša mēroga aktivitātēm ar mērķi samazināt piesārņojumu valsts kopējais piesārņojums samazinājās.<ref>[http://timesofindia.indiatimes.com/Earth/Germany_greenest_country_in_the_world/articleshow/3151766.cms Germany greenest country in the world] Times of India, Apskatīts 2008, 11-25</ref> Tomēr [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] piesārņojums Vācijā uz vienu cilvēku ir viens no augstākajiem ES, lai gan tas ir krietni zemāks nekā [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]]. Gaisa piesārņojumu veicina [[akmeņogles|akmeņogļu]] degšanas un [[rūpnieciskais piesārņojums]]. [[Skābais lietus|Skābie lieti]], kas rodas [[sēra dioksīds|sēra dioksīda]] piesārņojuma dēļ, rada bojājumus [[mežs|mežos]]. Ir ticis samazināts [[Baltijas jūra]]s piesārņojums ar [[notekūdeņi]]em un rūpnieciskajām notekām no upēm bijušajā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]]. Kanclera [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] vadītā valdība paziņoja par nolūkiem izbeigt ražot elektrību ar [[Kodolenerģija|kodolenerģiju]]. Vācija strādā, lai atbilstu ES saistībām, nosakot [[dabas aizsardzība]]s apgabalus saskaņā ar ES Floras, Faunas un Dabiskās vides direktīvām. Vācijas pēdējie [[Ledājs|šļūdoņi]] [[Alpi|Alpu]] reģionā piedzīvo kušanu. Dabiskie apdraudējumi ir upju pārplūšana pavasaros un stiprie vēji, kas gadās visos Vācijas apgabalos. == Valdība == [[Attēls:Berlin reichstag CP.jpg|thumbnail|200px|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]]]] Vācija ir pārstāvnieciski [[demokrātija|demokrātiska]] [[Federācija (valsts)|federāla]], [[parlamentārisms|parlamentāra]] [[republika]]. Vācijas politiskā sistēma darbojas 1949. gadā izdotā konstitucionālā dokumenta, kas pazīstams kā ''[[Grundgesetz]]'' (Pamatlikums), ietvaros. Nosaucot dokumentu par ''Grundgesetz'', nevis par ''Verfassung'' ([[konstitūcija|konstitūciju]]), tā autori pauda vēlmi, tā nomaiņai ar piemērotu konstitūciju tad, kad Vācija tiks apvienota vienā valstī. Lai izdarītu labojumus ''Grundgesetz'', parasti ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums abās [[parlaments|parlamenta]] palātās; bez ierobežojumiem spēkā esošas ir sadaļas, kas garantē pamattiesības, varas sadali, federālo struktūru un tiesības novērst konstitūcijas gāšanu, un tās nevar tikt labotas.<ref>{{de ikona}} [www.gesetze-im-internet.de/gg/art_79.html Article 79 of the ''Grundgesetz''] Bundesministerium der Justiz. Apskatīts 2008, 12-07.</ref> Pretēji sākotnējam nolūkam ''Grundgesetz'' palika spēkā arī pēc [[Vācijas atkalapvienošana|Vācijas atkalapvienošanās]] 1991. gadā. Tika izdarīti tikai nelieli labojumi. [[Attēls:2025-02-23_Bundestagswahl_–_Wahlabend_CDU_by_Sandro_Halank–025.jpg|left|thumb|196x196px|Vācijas kanclers — [[Frīdrihs Mercs]]]] [[Vācijas kanclers|Bundeskanclers]] (Federālais kanclers) — šobrīd [[Frīdrihs Mercs]] — ir [[Premjerministrs|valdības galva]] un realizē [[izpildvara|izpildvaru]], tāpat kā [[premjerministrs]] citās [[Parlamentārisms|parlamentārajās demokrātijās]]. Federālās [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Vācijas parlaments|Vācijas parlamentam]], kas sastāv no [[Bundestāgs|Bundestāga]] (Federālā parlamenta) un [[Bundesrāts|Bundesrāta]] (Federālās padomes), kas kopīgi veido unikālu likumdošanas struktūras veidu. Bundestāgs tiek ievēlēts [[tiešās vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], ievērojot mažoritāro principu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/politiska_sistema_vacija.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607041214/http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/politiska_sistema_vacija.pdf }}</ref> Bundesrāta dalībnieki pārstāv [[Vācijas federālās zemes|sešpadsmit federālo zemju]] valdības un ir federālo zemju kabinetu locekļi. Attiecīgo zemju valdības ir tiesīgas nozīmēt un atsaukt savus sūtņus jebkurā laikā. [[Vācijas prezidents|Bundesprezidents]] (Federālais prezidents) — šobrīd [[Franks Valters Šteinmeiers]] — ir [[Valsts vadītājs|valsts galva]], kura pienākumi un tiesības galvenokārt ir reprezentatīvas. Viņu ievēlē [[Bundessapulce]] (Federālā sanāksme) — institūcija, kurā ietilpst Bundestāga locekļi un tāds pats skaits zemju delegātu. Otrā augstākā Vācijas amatpersona ir [[Bundestāga prezidents]], ko ievēl Bundestāgs un kas ir atbildīgs par institūcijas ikdienas sēdēm. Trešā augstākā amatpersona un valdības galva ir kanclers, ko nominē Bundesprezidents pēc tam, kad to ir ievēlējis Bundestāgs. Kancleru var atsaukt ar Bundestāga neuzticības balsojumu, paredzot, ka Bundestāgs vienlaicīgi ievēl pēcteci. Kopš 1949. gada partiju sistēmā vadošās ir bijušas [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|Kristīgo demokrātu savienība]] un [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]]; visi kancleri līdz šim ir bijuši biedri kādai no šīm partijām. Tomēr mazākās [[Vācijas Brīvā Demokrātiskā partija|Brīvā Demokrātiskā partija]] (kurai kopš 1949. gada ir pārstāvji Bundestāgā) un [[Apvienība 90./Zaļie]] (''Bündnis 90/Die Grünen'', kam ir sēdvietas parlamentā kopš 1983. gada), arī spēlē nozīmīgu lomu, jo tās regulāri ir koalīcijas valdības mazākais partneris. 21. gadsimtā svarīga kļuvusi arī galēji labējā [[Alternatīva Vācijai]], kura 2023. gadā kļuva par otro populārāko valstī, apsteidzot sociāldemokrātus un "zaļos", pateicoties jaunam imigrantu pieplūdumam un "zaļās enerģētikas" neveiksmēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.06.2023-galeji-labeja-afd-klust-par-otru-popularako-partiju-vacija.a514506/|title=Galēji labējā «AfD» kļūst par otru populārāko partiju Vācijā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-27|language=lv}}</ref> Bez vienotās sistēmas katrai federālajai zemei ir arī sava konstitūcija, parlaments un valdība. Šeit likumdošanas varu veic ievēlēti [[landtāgs|landtāgi]]. == Tieslietas == [[Attēls:Karlsruhe bundesverfassungsgericht.jpg|thumbnail|200px|Federālā augstākā tiesa Karslrūē.]] [[Vācijas tiesu iekārta]] ir neatkarīga no izpildvaras un likumdevēju varas. Vācijā ir civilo vai parlamentāro likumu sistēma, kas ir balstīta uz [[romiešu tiesības|romiešu tiesībām]] ar dažām atsaucēm uz Vācijas likumiem. [[Vācijas Konstitucionālā tiesa]] (''Bundesverfassungsgericht''), kas atrodas [[Karlsrūe|Karlsrūē]], ir [[Vācijas Augstākā tiesa]], kas izskata konstitucionālus jautājumus ar tiesībām uz juridisku izskatīšanu. Tā darbojas kā augstākais likumdošanas varas orgāns un nodrošina, ka likumdošanas un juridiskā prakse atbilst Vācijas Federatīvās republikas Pamatlikumam. Tā darbojas neatkarīgi no citām valsts institūcijām, bet nevar darboties pati savās interesēs. Vācijas augstākā tiesu sistēma, kas tiek saukta par ''Oberste Gerichtshöfe des Bundes'' (Valsts Augstākā tiesa), ir specifiska. Civilajām un kriminālajām lietām augstākā apelācijas instance ir Federālā Tiesa, kas atrodas Karlsrūē un [[Leipciga|Leipcigā]]. Tiesāšanas veids ir inkvizitoriāls. Citas federālās tiesas ir Federālā Darba tiesa [[Erfurte|Erfurtē]], Federālā Sabiedriskā tiesa [[Kasele|Kaselē]], Federālā Finanšu tiesa [[Minhene|Minhenē]] un Federālā Administratīvā tiesa Leipcigā. Kriminālie un privātie likumi valsts mērogā ir sistematizēti attiecīgi ''[[Strafgesetzbuch]]'' (Kriminālkodeksā) un ''[[Bürgerliches Gesetzbuch]]'' (Pilsoniskajā kodeksā). Vācijas sodu sistēma ir vērsta uz noziedznieku rehabilitāciju; pārējās sabiedrības aizsardzība ir tās sekundārais mērķis.<ref>[http://www.gesetze-im-internet.de/stvollzg/__2.html § 2, StVllzg], gesetze-im-internet.de, Apskatīts aprīlī 13, 2007</ref> Pēdējā sasniegšanai notiesātais noziedznieks var tikt ievietots preventīvajā aizturēšanā (''Sicherungsverwahrung'') papildus esošajam spriedumam, ja viņš ir atzīts par bīstamu visai sabiedrībai. Tautas kriminālkodekss (''[[Völkerstrafgesetzbuch]]'') regulē atbildību par [[noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]], [[genocīds|genocīdu]] un [[kara noziegumi]]em. Tas rada Vācijas tiesām vispasaules jurisdikciju, ja lietas ierosināšana tās valsts tiesā, kur noziegums ticis pastrādāts, vai starptautiskajā tiesā, nav iespējama. === Likumdošana === [[Attēls:HH Polizeihauptmeister MZ.jpg|thumbnail|150px|Vācu policists [[Hamburga|Hamburgā]]]] Likumdevēja tiesības ir sadalītas federatīvajā un valsts līmenī. Pamatlikumā pieņemts, ka visas likumdevēja tiesības paliek valsts līmenī, ja vien pašā Pamatlikumā nav noteikts citādi. Slavens piemērs ir [[Hesene]]s noteikumi [[nāvessods|nāvessodam]], kas ir pretrunā ar maksimālo sodu saskaņā ar Pamatlikumu, padarot Hesenes noteikumus par spēkā neesošiem. [[Bundesrāts]] ir federālā iestāde, ar kuras palīdzību zemes piedalās nacionālajā likumdošanā. Zemju piedalīšanās federālajā likumdošanā ir nepieciešama, ja likums vienlaicīgi skar konkurējošas likumdošanas tiesību sfēras, tam nepieciešams formulēt federālos nolikumus izpildei vai tā ir noteikts Pamatlikumā. Katrai zemei ir sava konstitucionālā tiesa. Resoru tiesas (''Amtsgerichte''), Zemes tiesas (''Landgerichte'') un Augstākās zemes tiesas (''Oberlandesgerichte'') ir zemju tiesas ar vispārējo jurisdikciju. Tās ir kompetentas, ja tiesas process atbilst federālajiem vai zemes likumiem. Daudzi no fundamentālajiem administratīvās likumdošanas jautājumiem paliek zemju jurisdikcijā, lai gan vairums zemju savus likumus šajā jomā balsta uz 1976. gada Administratīvās tiesvedības likumu (''Verwaltungsverfahrensgesetz''), kas ietver svarīgus administratīvās likumdošanas jautājumus. Augstākās zemes tiesas ir administratīvās jurisdikcijas augstākais līmenis attiecībā uz zemju pārvaldi, ja vien likuma jautājums attiecas uz federālo likumu vai zemes likumu, kas identisks ar federālo likumu. Šādos gadījumos ir iespējama galējā apelācija Federālajā Administratīvajā tiesā. == Ārpolitika == [[Attēls:33rdG8Leaders.jpg|thumbnail|200px|Kanclere [[Angela Merkele]] uzņem viesus [[Lielais astotnieks|G8]] samita laikā Hailigendammā]] Kopš [[Eiropas Savienība]]s pirmsākumiem Vācija tajā spēlē vadošu lomu, kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām uzturot stingru aliansi ar [[Francija|Franciju]]. Šī alianse bija sevišķi cieša 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kad valdīja kristīgie demokrāti ar [[Helmūts Kols|Helmūtu Kolu]] un sociālists [[Fransuā Miterāns]]. Vācija ir Eiropas valstu priekšplānā, tiecoties uz daudz apvienotāka un spējīgāka Eiropas politiskā, aizsardzības un drošības aparāta radīšanu.<ref>[http://www.elysee.fr/elysee/anglais/speeches_and_documents/2004/declaration_by_the_franco-german_defence_and_security_council.1096.html Declaration by the Franco-German Defence and Security Council] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051025215249/http://www.elysee.fr/elysee/anglais/speeches_and_documents/2004/declaration_by_the_franco-german_defence_and_security_council.1096.html |date={{dat|2005|10|25||bez}} }} Elysee.fr maijā 13, 3004. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> Kopš savas dibināšanas {{dat|1949|5|23}}, Vācijas Federatīvā republika nav bijusi sevišķi aktīva savās starptautiskajās attiecībās nesenās vēstures un svešzemju okupācijas dēļ.<ref>Glaab, Manuela. [https://web.archive.org/web/20071121072523/http://en.internationalepolitik.de/archiv/2003/spring2003/german-foreign-policy.html German Foreign Policy: Book Review] Internationale Politik. Spring 2003. Apskatīts 2007, 01-03.</ref> [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā Vācijas sadalīšana ar [[Dzelzs priekškars|Dzelzs priekškaru]] padarīja to par Austrumu — Rietumu saspīlējuma simbolu un par Eiropas kaujas lauku. Tomēr 70. gados [[Villijs Brands|Villija Branda]] Austrumu politika bija pamatfaktors saspīlējuma samazināšanai.<ref>Harrison, Hope. {{PDFlink|[http://web.archive.org/web/20070605010113/http://www.ghi-dc.org/bulletinS04_supp/34s.5.pdf ''The Berlin Wall, Ostpolitik and Détente]|91.1 KB}} German historical institute, Washington, DC, Bulletin supplement 1, 2004, ''American détente and German ostpolitik, 1969–1972".</ref> 1999. gadā kanclera [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] valdība definēja jaunus Vācijas ārpolitikas pamatus, pilnvērtīgi piedaloties lēmumu pieņemšanā par [[NATO]] karu pret Dienvidslāviju un nosūtot Vācijas karaspēku karot pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara.<ref>[http://www.dw-world.de/dw/article/0,2144,1741310,00.html Germany's New Face Abroad] Deutsche Welle. oktobrī 14, 2005. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> Vācija ir tuvs sabiedrotais [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]].<ref>[http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3997.htm Background Note: Germany] U.S. Department of State. jūlijā 6, 2006. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> Spēcīgo saiti starp abām valstīm nostiprināja ASV atbalsta 1948. gada [[Māršala plāns]] (JCS 1067) atjaunošanas procesā pēc Otrā pasaules kara, kā arī kara bērnu brālība un ciešās kulturālās saiknes, lai gan Šrēdera ļoti daiļrunīgie iebildumi pret [[Irākas karš|karu Irākā]] liecināja par atlanticisma beigām un relatīvi atvēsināja Vācijas — Amerikas attiecības.<ref>[http://www.economist.com/world/europe/displaystory.cfm?story_id=7141311 ''Ready for a Bush hug?''], The Economist, jūlijā 6 2006. Apskatīts 2006, 12-31.</ref> Šīs divas valstis ir arī savstarpēji atkarīgas ekonomiskā ziņā — 8,8% no Vācijas [[eksports|eksporta]] ir saistīti ar Savienotajām Valstīm un 6,6% importēto preču Vācijā ir ASV izcelsme.<ref name="econ_factsheet_may2006">{{PDFlink|[http://germany.usembassy.gov/germany/img/assets/9336/econ_factsheet_may2006.pdf U.S.-German Economic Relations Factsheet]|32.8 KB}} U.S. Embassy in Berlin. maijā 2006. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> Savukārt 8,8% ASV eksporta nokļūst Vācijā, un 9,8% no ASV importa tiek ievests no Vācijas.<ref name="econ_factsheet_may2006"/> Ciešo saistību iezīmē arī vācu izcelsmes amerikāņu kā lielākās ASV etniskās grupas statuss<ref>[http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/census_2000/001870.html German Still Most Frequently Reported Ancestry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100505162835/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/census_2000/001870.html |date={{dat|2010|05|05||bez}} }} U.S. Census Bureau jūnijā 30, 2004. Apskatīts 2006, 12-03</ref> un [[Ramšteinas Gaisa bāze]] ([[Kaizerslauterne]]s tuvumā) kā lielākā ASV militārā bāze ārpus ASV.<ref>[http://benefits.military.com/misc/installations/Base_Content.jsp?id=1675 Kaiserslautern, Germany Overview] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111218225851/http://benefits.military.com/misc/installations/Base_Content.jsp?id=1675 |date={{dat|2011|12|18||bez}} }} U.S. Military. Apskatīts 2006, 12-03.</ref> === Palīdzība attīstībai === Vācijas Federatīvās republikas attīstības politika ir neatkarīga joma Vācijas ārpolitikā. To ir formulējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības federālā ministrija (BMZ), un to realizē īstenošanas organizācijas. Vācijas valdība uzskata attīstības politiku par starptautiskās sabiedrības kopējo pienākumu.<ref>[http://www.bmz.de/en/index.html Aims of German development policy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110310120541/http://www.bmz.de/en/index.html |date={{dat|2011|03|10||bez}} }} Federal Ministry for Economic Cooperation and Development aprīlī 10, 2008. Apskatīts 2008, 12-07.</ref> 2007. gadā Vācijas oficiālā palīdzība attīstībai un [[humānā palīdzība]] bija 8,96 miljardi eiro (12,26 miljardi dolāru), palielinoties par 5,9 procentiem salīdzinājumā ar 2006. gadu. Tā kļuva par pasaulē otru lielāko palīdzības ziedotāju pēc Savienotajām Valstīm.<ref>[http://www.young-germany.de/657.html?&no_cache=1&tx_ttnews%5Btt_news%5D=1499&cHash=7fbf309b04 Germany is a leader in development funding] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080617025535/http://www.young-germany.de/657.html |date={{dat|2008|06|17||bez}} }} www.young-germany.de aprīlī 17, 2008. Apskatīts 2008, 12-07.</ref> Vācija attīstībai tērē 0,37 procentus no sava [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP), kas ir zem valdības nospraustajiem 0,51 procenta no IKP 2010. gadam. Arī starptautiskais plāns par 0,7% no IKP varētu netikt izpildīts. == Bruņotie spēki == {{Pamatraksts|Bundesvērs}} [[Attēls:Fregatte Mecklenburg-Vorpommern F218.jpg|thumbnail|200px|Fregate ''Mecklenburg-Vorpommern'' patruļā pie [[Libāna]]s krastiem]] Bundesvērs ir aizsardzības spēki, kas sastāv no armijas, flotes, gaisa spēkiem un kiber un informācijas telpas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmvg.de/de/aktuelles/bundeswehr-der-zeitenwende-kriegstuechtig-sein-um-abzuschrecken-5765386|title=Bundeswehr der Zeitenwende: Kriegstüchtig sein, um abschrecken zu können|website=www.bmvg.de|access-date=2024-07-21|date=2024-07-17|language=de}}</ref> Iesaukšana tika apturēta 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundestag.de/webarchiv/textarchiv/2011/33831649_kw12_de_wehrdienst-204958|title=Deutscher Bundestag - Aussetzung der allgemeinen Wehrpflicht beschlossen|last=Weinlein|first=Alexander|website=Deutscher Bundestag|access-date=2024-07-18|language=de}}</ref> 2024. gadā militārie izdevumi veidoja 2,12 no valsts IKP.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tagesschau.de/ausland/europa/nato-verteidigungsausgaben-106.html|title=Deutschland erreicht Zwei-Prozent-Ziel bei Verteidigungsausgaben|website=tagesschau.de|access-date=2024-07-18|language=de}}</ref> Miera laikā Bundesvēru komandē aizsardzības ministrs – šobrīd Boris Pistorius.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesregierung.de/breg-de/bundesregierung/bundeskabinett/boris-pistorius-1974308|title=Boris Pistorius: Verteidigungsminister {{!}} Bundesregierung|website=Die Bundesregierung informiert {{!}} Startseite|access-date=2024-07-18|language=de}}</ref> Ja Vācija sāks karu, ko konstitūcija pieļauj tikai aizsardzības nolūkos, kanclere kļūs par Bundesvēra vadītāju. [[Attēls:Eurofighter 9803.ogg|thumbnail|thumbtime=32|left|200px|Vācu lidmašīnu demonstrējumi]] Bundesvērā ietilpst 200 500 profesionāli karavīri, 55 000 18—25 gadus veci iesaucamie, kam pēc esošajiem noteikumiem jādien vismaz deviņus mēnešus, un 2500 aktīvi rezervisti jebkurā laikā. Bruņotajiem spēkiem ir pieejami aptuveni 300 000 rezervistu, kas piedalās aizsardzības apmācībās, kā arī militāro spēku izvietojumi ārzemēs. Sievietes visos dienestos bez ierobežojumiem var dienēt kopš 2001. gada, bet viņas netiek pakļautas iesaukumam. Aktīvajā dienestā ir apmēram 14 500 sieviešu un zināms skaits rezervistu, kas piedalās visos dienestos, ieskaitot miera uzturēšanas misijas un citas operācijas. Līdz šim divas sievietes - medicīnas virsnieces — tikušas paaugstinātas līdz ģenerāļa pakāpei. No 2006. gada oktobra Vācijas armijā ir gandrīz 9000 karavīru, kas izvietoti citās valstīs kā daļa no starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem, tajos ietilpst 1180 karavīri [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā–Hercegovinā]], 2844 Bundesvēra karavīri [[Kosova|Kosovā]], 750 kareivji, kas izvietoti kā [[EUFOR]] daļa [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]] un 2800 Vācijas karavīri NATO vadītajos [[ISAF]] bruņotajos spēkos Afganistānā. No 2007. gada februāra Vācijai ir apmēram 3000 ISAF karavīru [[Afganistāna|Afganistānā]] un tas ir trešais lielākais kontingents pēc ASV (14000) un Lielbritānijas (5200).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.hq.nato.int/ISAF/media/pdf/placemat_isaf.pdf |title=NATO International Security Assistance Force Placemat |accessdate=2007-02-12 |date=Current as of 2007-02-07 |format=PDF |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224153539/http://www2.hq.nato.int/ISAF/media/pdf/placemat_isaf.pdf |archivedate=2007-02-24 }}</ref> Vācijai ir kopēji [[kodolieroči]] ar NATO, tos veido ASV atomieroči, kas izvietoti [[Bīhela]]s (''Büchel'') gaisa spēku bāzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.fas.org/blog/ssp/2007/07/united_states_removes_nuclear.php |title= United States Removes Nuclear Weapons From German Base, Documents Indicate |accessdate= 2008-07-26 |author= Hans Kristensen |date= 2007-07-09 |publisher= Federation of American Scientists |archive-date= 2008-12-22 |archive-url= https://web.archive.org/web/20081222022344/http://www.fas.org/blog/ssp/2007/07/united_states_removes_nuclear.php }}</ref> == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Vācieši}} [[Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|thumbnail|200px|[[Berlīne]] ir lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (3,4 miljoni iedzīvotāju)]] Vācijā dzīvo 84,7 miljoni iedzīvotāju.<ref name=":0" /> Līdz ar to tā ir lielākā [[Eiropas Savienība]]s valsts pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]. Tomēr bērnu skaits uz vienu sievieti ir viens no mazākajiem pasaulē, tādēļ pēc aplēsēm līdz [[2050]]. gadam iedzīvotāju skaits Vācijā samazināsies līdz 69-74 miljoniem.<ref>{{de ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url= http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/DE/Presse/pm/2006/11/PD06__464__12421,templateId=renderPrint.psml|title=Im Jahr 2050 doppelt so viele 60-Jährige wie Neugeborene| author =Destatis |accessdate=2007-06-20}}</ref> Vācijā ir vairākas lielas [[pilsēta]]s: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Minhene]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]], [[Štutgarte]], kā arī [[Reina-Rūra]]s reģions, kurā ir apvienotas vairākas [[lielpilsēta]]s. Lielākā [[etniskā grupa]] ir [[vācieši]], bet Vācijā dzīvo arī gandrīz 14 miljoni citu valstu pilsoņu. Pēc [[Imigrācija|imigrantu]] skaita Vācija ir trešā lielākā valsts pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldpopulationreview.com/country-rankings/immigration-by-country|title=Immigration by Country 2024|website=worldpopulationreview.com|access-date=2024-08-07}}</ref> Lielākā daļa no tiem nāk no [[Turcija]]s (1,5 miljoni) un [[Ukraina]]s (1,2 miljoni), kā arī no [[Sīrija]]s (1 miljons), [[Rumānija]]s un [[Polija]]s (katra 0,9 miljoni), [[Itālija]]s (0,6 miljoni), [[Bulgārija]]s, [[Horvātija]]s un [[Afganistāna]]s (katrai 0,4 miljoni).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.destatis.de/DE/Themen/Gesellschaft-Umwelt/Bevoelkerung/Migration-Integration/Tabellen/auslaendische-bevoelkerung-geschlecht.html|title=Ausländische Bevölkerung nach Geschlecht und ausgewählten Staatsangehörigkeiten|access-date=2024-08-06}}</ref> Valsts ziemeļos dzīvo arī [[Dānija|dāņi]], frīzi un holandieši. === Reliģija === [[Attēls:Colognecathedralatnight.JPG|thumbnail|150px|Ķelnes katedrāle Reinas upes krastā]] [[Kristietība]] ir izplatītākā [[reliģija]] Vācijā pēc tās sekotāju skaita. Kopumā tai ir pievērsušies aptuveni 39,8 miljoni Vācijas iedzīvotāju (47,7%).<ref name="fowid">[https://fowid.de/meldung/religionszugehoerigkeiten-2024 Religionszugehörigkeiten 2024] (German), fowid.de, Apskatīts 2025, decembris 11.</ref> Otra izplatītākā reliģija ir [[islāms]], kurai ir 3,3 miljoni sekotāju (3,9%).<ref name="fowid"/> Tām seko [[budisms]] un [[jūdaisms]] (katrai pa 200 000 sekotāju). [[Hinduisms|Hinduismam]] ir pievērsušies 90 000 cilvēku, bet pārējām reliģijām ir tikai 50 000 sekotāju. Aptuveni 39,1 miljoniem Vācijas iedzīvotāju (46,8%) nav noteiktas reliģiskās piederības.<ref name="fowid"/> Valsts ziemeļos un austrumos ir izplatīts [[protestantisms]], savukārt valsts dienvidos un rietumos vairāk izplatīta ir [[katoļticība]]. Pašreizējais [[Romas pāvests]] [[Benedikts XVI]] ir dzimis [[Bavārija|Bavārijā]]. Cilvēki, kuriem nav noteiktas reliģiskās piederības, dzīvo galvenokārt bijušās [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] teritorijā un lielajās pilsētās.<ref>{{de ikona}} [http://www.remid.de/remid_info_zahlen.htm Religionen in Deutschland: Mitgliederzahlen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181225174559/https://www.remid.de/info_zahlen/ |date={{dat|2018|12|25||bez}} }} Religionswissenschaftlicher Medien- und Informationsdienst. novembrī 4, 2006. Apskatīts 2006, 11-30.</ref> No 4,3 miljoniem [[musulmaņi|musulmaņu]] lielākā daļa ir [[sunnīti]] un [[alevi]] no [[Turcija]]s. Ir arī nelielas [[šiīti|šiītu]] kopienas.<ref>[https://web.archive.org/web/20080124090425/http://www.euro-islam.info/pages/germany.html Germany] Euro-Islam.info. Apskatīts 2006, 11-30.</ref> 1,7% no visas valsts iedzīvotājiem ir [[Pareizticība|pareizticīgie]], no kuriem lielākā daļa ir Vācijā dzīvojošie [[serbi]] un [[grieķi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ekd.de/statistik/mitglieder.html |title=EKD: Evangelische Kirche in Deutschland - Christen in Deutschland 2006 |publisher=Ekd.de |date= |accessdate=2008-11-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110430195847/http://www.ekd.de/statistik/mitglieder.html |archivedate=2011-04-30 }}</ref> Vācijā ir Rietumeiropā trešā lielākā [[ebreji|ebreju]] populācija, kuri ir [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotāji.<ref>Blake, Mariah. [http://www.csmonitor.com/2006/1110/p25s02-woeu.html In Nazi cradle, Germany marks Jewish renaissance] Christian Science Monitor. novembrī 10,2006. Apskatīts 2006, 11-30.</ref> [[2004. gads|2004]]. gadā ebreju skaits valstī bija vairāk nekā 200 000. Salīdzinoši pirms [[Vācijas atkalapvienošana]]s šeit dzīvoja tikai 30 000 ebreju. Tie šeit ieradās no bijušajām [[Padomju Savienība]]s republikām. Nozīmīgas ebreju kopienas ir [[Berlīne|Berlīnē]], [[Minhene|Minhenē]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]].<ref>[http://www.eurojewcong.org/ejc/news.php?id_article=81 The Jewish Community of Germany] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060831192908/http://www.eurojewcong.org/ejc/news.php?id_article=81 |date={{dat|2006|08|31||bez}} }} European Jewish Congress. Apskatīts 2006, 11-30.</ref> Vairāk nekā 200 000 ir [[budisms|budisma]] sekotāji, no kuriem aptuveni puse ir imigranti no [[Āzija]]s.<ref>[[Die Zeit]] 12/07, page 13</ref> === Valodas === Dominējošā un [[Valsts valoda|oficiālā valoda]] valstī ir [[vācu valoda]]. Līdz ar to tā ir viena no 23 [[Eiropas Savienības valodas|Eiropas Savienības oficiālajām valodām]] un viena no trim [[Eiropas Komisija]]s [[darba valoda|darba valodām]] (atlikušās ir [[angļu valoda|angļu]] un [[franču valoda]]). Vācijā ir ievērojamas kopienas, kurās runā [[dāņu valoda|dāņu]], [[sorbu valodas|sorbu]], [[čigānu valoda|čigānu]] un [[frīzu valoda|frīzu valodās]]. Tās oficiāli pēc [[Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta]]s ir aizsargātas. Imigranti galvenokārt runā [[turku valoda|turku]], [[poļu valoda|poļu]], [[krievu valoda|krievu]] un daudzās [[Balkānu pussala|Balkānu]] valodās. Klasiskā vācu valoda ir [[rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu valoda]]. Tā ir radniecīga [[angļu valoda|angļu]], [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] un frīzu valodām. {{Vācijas lielākās pilsētas}} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:Frankfurtnight.JPG|thumbnail|200px|[[Frankfurte pie Mainas]] ir nozīmīgākais finanšu centrs un globālais aviācijas mezgls]] Vācijai ir lielākā valsts saimniecība [[Eiropa|Eiropā]] ar ceturto lielāko nominālo [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pasaulē, un tā ierindojas piektajā vietā pēc 2008. gada [[pirktspējas paritāte]]s.<ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html Rank Order - GDP (purchasing power parity)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604195034/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} CIA Factbook 2005. Apskatīts 31 decembrī 2006.</ref> Kopš [[industrializācija]]s laikiem valsts ir vadījusi, jauninājusi un guvusi labumu no arvien vairāk globalizētās ekonomikas. Vācija ir pasaulē lielākais eksportētājs ar 1,133 triljoniem eksporta 2006. gadā (ieskaitot Eiropas valstis) un rada tirdzniecības atlikumu 165 miljardus eiro apmērā.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4692638.stm German trade surplus hits record], BBC, 8 februārī 2006, Apskatīts 3 janvārī 2007.</ref> [[Pakalpojums|Pakalpojumu]] sektors dod ieguldījumu apmēram 70% apmērā no kopējā IKP, [[rūpniecība]] — 29,1% un [[lauksaimniecība]] — 0,9%. Vairums no valsts ražojumiem ir [[inženierija|inženierijā]], sevišķi [[automašīna|automobiļi]], iekārtas, metāli un ķīmiskās preces.<ref name="CIA"/> Vācija ir vadošais [[vēja turbīna|vēja turbīnu]] un [[saules enerģija]]s tehnoloģiju ražotājs pasaulē. Lielākās ikgadējās tirdzniecības izstādes un kongresi notiek vairākās Vācijas pilsētās, tādās kā [[Hannovere|Hannoverē]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]] un [[Berlīne|Berlīnē]].<ref>[http://www.german-renewable-energy.com/Renewables/Navigation/Englisch/wind-power.html Wind Power] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061210163253/http://www.german-renewable-energy.com/Renewables/Navigation/Englisch/wind-power.html |date={{dat|2006|12|10||bez}} }} Federal Ministry of Economics and Technology (Germany) Apskatīts 30 novembrī 2006.</ref> [[Attēls:S-Klasse W221.jpg|thumbnail|200px|left|Vācija ir vadošā valsts pasaulē eksportpreču jomā]] No 500 lielākajiem pasaules [[birža]]s uzņēmumiem pēc ienākumu lieluma ''[[Fortune Global 500]]'' sarakstā 37 uzņēmumu galvenās mītnes atrodas Vācijā. 2007. gadā desmit lielākie bija [[Daimler (uzņēmums)|Daimler]], [[Volkswagen]], [[Allianz]] (vispelnošākais uzņēmums), [[Siemens]], [[Deutsche Bank]] (otrs pelnošākais uzņēmums), [[E.ON]], [[Deutsche Post]], [[Deutsche Telekom]], [[Metro AG]] un [[BASF]].<ref>[http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/countries/Germany.html Global 500 Germany] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080921084908/http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/countries/Germany.html |date={{dat|2008|09|21||bez}} }}, CNN Money, Apskatīts 26 novembrī 2007.</ref> Starp lielākajiem darba devējiem bija arī [[Deutsche Post]], [[Robert Bosch|Robert Bosch GmbH]] un [[Edeka]].<ref>[http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/performers/companies/biggest_employers/index.html Global 500 Biggest Employers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080918023915/http://money.cnn.com/magazines/fortune/global500/2007/performers/companies/biggest_employers/index.html |date={{dat|2008|09|18||bez}} }}, CNN Money, Apskatīts 26 novembrī 2007.</ref> Labi zināmas pasaulē ir [[Mercedes-Benz]], [[SAP (uzņēmums)|SAP]], [[BMW]], [[Adidas]], [[Audi (auto)|Audi]], [[Porsche]], [[Volkswagen]] un [[Nivea]] preču zīmes.<ref>[https://web.archive.org/web/20080106165521/http://bwnt.businessweek.com/brand/2006/ The 100 Top Brands 2006], Businessweek, Apskatīts 26 novembrī 2007.</ref> Vācija ir stingra Eiropas ciešākas saimnieciskās un politiskās integrācijas aizstāve, un tās tirdzniecības politiku aizvien vairāk nosaka vienošanās starp [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstīm un ES [[vienotais tirgus|vienotā tirgus]] likumdošana. Vācija izmanto kopējo Eiropas valūtu [[eiro]], un tās monetāro politiku nosaka Eiropas Centrālā banka Frankfurtē. Pat pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā bijušajās Rietumvācijas zemēs dzīves līmenis un ikgadējie ienākumi palika ievērojami augstāki.<ref name="FR">Berg, S., Winter, S., Wassermann, A. [http://www.spiegel.de/international/spiegel/0,1518,373639,00.html The Price of a Failed Reunification] Spiegel Online International. 5 septembrī 2005. Apskatīts 28 novembrī 2006.</ref> Austrumvācijas saimniecības modernizācija un integrācija turpinās kā ilgtermiņa process, kas plānots līdz 2019. gadam ar ikgadējo rietumu pārskaitījumu austrumiem apmēram 80 miljardu dolāru apmērā. Kopējais bezdarba līmenis kopš 2005. gada konsekventi krītas, un viszemākais 15 gadu laikā bija 2008. gada jūnijā — 7,5%.<ref>[https://web.archive.org/web/20081220113203/http://www.tagesschau.de/wirtschaft/arbeitslosenzahlen10.html Arbeitslosenzahl unter 3,2 Millionen gesunken] (German) Tagesschau, Apskatīts 1 jūlijā 2008.</ref> Procentuāli no 6,2% bijušajā Rietumvācijā līdz 12,7% bijušajā Austrumvācijā. Kanclera Gerharda Šrēdera bijusī valdība uzsāka visaptverošu darba tirgus un ar labklājību saistīto institūciju reformu kompleksu, turpretim esošā valdība ietur ierobežojošu [[fiskālā politika|fiskālo politiku]] un samazina darbavietas [[publiskais sektors|publiskajā sektorā]]. Vācijā ir viena no pasaules desmit lielākajām labības audzētājvalstīm, jo īpaši daudz tajā tiek audzēti [[mieži]]. Tomēr mazāk nekā 3% valsts iedzīvotāji ir nodarbināti [[zemkopība|zemkopībā]]. Vācija ir arī liela [[kartupelis|kartupeļu]] un sakņaugu audzētāja. === Infrastruktūra === [[Attēls:Two Ships-Hamburg.jpg|thumbnail|200px|[[Hamburga]]s osta ir otra lielākā Eiropā]] Ar savu atrašanās vietu Eiropas centrā Vācija ir svarīgs transporta mezgls. Tas atspoguļojas tās blīvajā un mūsdienīgajā transportēšanas tīklā. Iespējams, visslavenākais ir plašais autostrāžu (''[[Autobahn]]'') tīkls, kas ierindojas trešajā vietā pasaulē kopējā garuma ziņā, un vairumam no tā ceļiem ir raksturīgi posmi bez ātruma ierobežojuma.<ref name=adac>{{Tīmekļa atsauce | authorlink = www.adac.de/verkehrs-experten | title = Autobahn-Temporegelung | publisher = ADAC | url = http://www.adac.de/images/SP_Tempolimit_V%201%2E0_tcm8-199598.pdf | date = oktobrī 2007 | format = PDF | language = German | accessdate = 2008-11-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081116015023/http://www.adac.de/images/SP_Tempolimit_V%201%2E0_tcm8-199598.pdf | archivedate = 2008-11-16 }}</ref> Vācija ir izveidojusi policentrisku [[ātrgaitas vilciens|ātrvilcienu]] tīklu. ''[[InterCityExpress]]'' jeb ICE ir visprogresīvākā ''[[Deutsche Bahn]]'' pakalpojumu kategorija un apkalpo nozīmīgākās Vācijas pilsētas, kā arī ceļa mērķus kaimiņvalstīs. Vilciena maksimālais ātrums ir starp 160 km/h un 300 km/h. Saskaņojumi tiek piedāvāti ar 30 minūšu, stundas vai divu stundu intervāliem.<ref>[https://web.archive.org/web/20070809140315/http://www.db.de/site/bahn/de/unternehmen/investor__relations/finanzberichte/geschaeftsbericht/geschaeftsbericht__2006.html Geschäftsbericht 2006 der Deutschen Bahn AG], Deutsche Bahn, Apskatīts 19 oktobrī 2007.</ref> [[Attēls:ICE 3M KRM.jpg|thumbnail|200px|left|Vilciens [[ICE3]]]] Vācija ir pasaulē piektā lielākā enerģijas patērētāja, un divas trešdaļas no tās svarīgākās enerģijas 2002. gadā tika importētas. Tajā pašā gadā Vācija bija Eiropas lielākā elektrības patērētāja ar 512,9 [[kilovatstunda|teravatstundu]] kopējo apjomu. Valdības politika sekmē enerģijas uzglabāšanu un atjaunojamo enerģijas avotu, tādu kā saules, vēja, biomasas, hidroelektriskie un ģeotermālie, izstrādi un attīstību. Pateicoties enerģijas taupīšanas pasākumiem, kopš 1970. gadu sākuma ir uzlabojies enerģijas lietderības koeficients. Valdība ir uzstādījusi mērķi 2050. gadā ar atjaunojamajiem avotiem nodrošināt pusi no valstij nepieciešamās enerģijas. 2000. gadā valdība un Vācijas atomenerģijas nozare vienojās līdz 2021. gadam pakāpeniski izbeigt visu [[atomelektrostacija|atomelektrostaciju]] darbību.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/4295389.stm Germany split over green energy], BBC, Apskatīts 13 aprīlī 2007</ref> Tomēr atjaunojamā enerģija joprojām ieņem pārāk pieticīgu vietu enerģijas patēriņā. 2006. gadā enerģijas patēriņu apmierināja šādi avoti: [[nafta]] (35,7%), [[akmeņogles]], ieskaitot [[brūnogles]] (23,9%), [[dabasgāze]] (22,8%), [[kodolenerģija]] (12,6%), [[hidroenerģija|hidro]] un [[vēja enerģija]] (1,3%) un citi (3,7%). == Zinātne == [[Attēls:Cleanroom1.jpg|thumbnail|200px|Plašs [[tīrā telpa|tīrās telpas]] komplekss mikroelektronikas ražošanai [[Štutgarte|Štutgartē]]]] Vācija ir bijusi dzimtā vieta dažiem no visizcilākajiem pētniekiem dažādās [[zinātne]]s jomās.<ref>[http://www.campus-germany.de/english/2.60.260.html Back to the Future: Germany - A Country of Research] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070424141353/http://www.campus-germany.de/english/2.60.260.html |date={{dat|2007|04|24||bez}} }} German Academic Exchange Service (2005, 02-23). Apskatīts 2006, 12-08.</ref> [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] ir saņēmuši 102 Vācijas laureāti.<ref>[http://nobelprize.org/ Nobel Prize], nobelprize.org, Apskatīts 2009, februārī 23.</ref> [[Alberts Einšteins|Alberta Einšteina]] un [[Makss Planks|Maksa Planka]] darbs bija izšķirošs [[kvantu fizika]]s pamatu likšanā, ko tālāk attīstīja [[Verners Heizenbergs]] un [[Makss Borns]].<ref>Roberts, J. M. ''The New Penguin History of the World'', Penguin History, 2002. Pg. 1014. {{ISBN|0-14-100723-0}}.</ref> Viņu priekšgājēji bija fiziķi [[Hermanis fon Helmholcs]], [[Jozefs fon Fraunhofers]] un [[Gabriels Daniels Fārenheits]]. [[Vilhelms Rentgens]] atklāja [[rentgenstari|rentgenstarus]], ko daudzās valstīs, ieskaitot Vāciju, tā arī sauc viņa vārdā. Šis sasniegums viņam atnesa pirmo [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] 1901. gadā.<ref>[http://www.history.com/encyclopedia.do?articleId=226611 The Alfred B. Nobel Prize Winners, 1901–2003] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100210025438/http://www.history.com/encyclopedia.do?articleId=226611 |date={{dat|2010|02|10||bez}} }} History Channel from ''The World Almanac and Book of Facts'' 2006. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> Kosmosa inženieris [[Verners fon Brauns]] izstrādāja pirmo kosmosa raķeti un vēlāk bija pazīstams [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] dalībnieks un izstrādāja mēness raķeti [[Saturn V]], kas bruģēja ASV [[Apollo programma|Apollo]] ceļu uz panākumiem. [[Heinrihs Rudolfs Hercs|Heinriha Rudolfa Herca]] darbs [[elektromagnētiskais starojums|elektromagnētiskā starojuma]] jomā bija galvenais moderno [[Telesakari|telesakaru]] izstrādē.<ref>[http://www.itu.int/aboutitu/HistoricalFigures.html Historical figures in telecommunications.] International Telecommunication Union. janvārī 14, 2004. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> [[Vilhelms Vunds|Vilhelmam Vundam]] ar viņa pirmās laboratorijas nodibināšanu [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]] 1879. gadā tiek piedēvēta [[psiholoģija]]s kā neatkarīgas empīriskās zinātnes izveidošana.<ref>Kim, Alan. [http://plato.stanford.edu/entries/wilhelm-wundt/ Wilhelm Maximilian Wundt] Stanford Encyclopedia of Philosophy. jūnijā 16, 2006. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> [[Aleksandrs fon Humbolts|Aleksandra fon Humbolta]] dabas zinātnieka un pētnieka darbs bija [[bioģeogrāfija]]s pamatā.<ref>[https://web.archive.org/web/20070807011540/http://www.eaglehill.us/ahumb.html The Natural History Legacy of Alexander von Humboldt (1769 to 1859)], Humboldt Field Research Institute and Eagle Hill Foundation. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> Vācijā ir dzimuši daudzi nozīmīgi [[matemātiķis|matemātiķi]]: [[Kārlis Frīdrihs Gauss]], [[Dāvids Hilberts]], [[Bernhards Rīmanis]], [[Gotfrīds Leibnics]], [[Kārlis Veierštrāss]] un [[Hermans Veils]]. Vācija ir bijusi dzimtā vieta daudziem slaveniem izgudrotājiem un inženieriem: [[Johans Gūtenbergs|Johanam Gūtenbergam]], kam tiek piedēvēta pārvietojamās [[drukātava]]s izgudrošana Eiropā, [[Hanss Geigers]], [[Geigera skaitītājs|Geigera skaitītāja]] radītājs un [[Konrāds Cūze]], kas uzbūvēja pirmo pilnībā automatizēto digitālo [[Dators|elektronisko skaitļošanas mašīnu]].<ref>Horst, Zuse. [http://www.epemag.com/zuse/ The Life and Work of Konrad Zuse] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629003415/http://www.epemag.com/zuse/ |date={{dat|2009|06|29||bez}} }} Everyday Practical Electronics (EPE) Online. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> Vācu izgudrotāji, inženieri un rūpnieki, tādi kā grāfs [[Ferdinands fon Cepelīns]], [[Oto Līlentāls]], [[Gotlībs Daimlers]], [[Rūdolfs Dīzels]], [[Hugo Junkerss]] un [[Kārlis Bencs]], palīdzēja veidot modernas automobiļu un gaisa transportēšanas tehnoloģijas.<ref>[http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576902_5/Automobile.html Automobile.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091029081248/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761576902_5/Automobile.html |date={{dat|2009|10|29||bez}} }} Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2006. Apskatīts 2007, 01-02.</ref><ref>[http://www.centennialofflight.gov/essay/Lighter_than_air/zeppelin/LTA8.htm The Zeppelin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110501132157/http://www.centennialofflight.gov/essay/Lighter_than_air/zeppelin/LTA8.htm |date={{dat|2011|05|01||bez}} }} U.S. Centennial of Flight Commission. Apskatīts 2007, 01-02.</ref> Svarīgas pētniecības organizācijas Vācijā ir [[Maksa Planka biedrība]], [[Helmholza apvienība]] (''Helmholtz-Gemeinschaft'') un [[Fraunhofera biedrība]]. Tās ir neatkarīgas vai ārēji saistītas ar universitāšu sistēmu un veicina ievērojamu apjomu zinātniskās izstrādes. Prestižo [[Gotfrīda Vilhelma Leibnica balva|Gotfrīda Vilhelma Leibnica]] balvu katru gadu pasniedz desmit zinātniekiem un akadēmiķiem. Ar saviem 2,5 miljoniem eiro tā ir viena no lielākajām par izpēti piešķiramajām balvām pasaulē.<ref>[http://www.dfg.de/en/research_funding/scientific_prizes/gw_leibniz_prize.html Gottfried Wilhelm Leibniz Prize] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080621091621/http://www.dfg.de/en/research_funding/scientific_prizes/gw_leibniz_prize.html |date={{dat|2008|06|21||bez}} }}, DFG, Apskatīts martā 12, 2007</ref> == Kultūra == [[Attēls:Goethecut.png|thumbnail|150px|Viens no nozīmīgākajiem vācu dzejniekiem [[Johans Volfgangs fon Gēte]]]] Vācija bieži vien tiek saukta par ''das Land der Dichter und Denker'' (dzejnieku un domātāju zeme).<ref>{{de ikona}} [http://www.spiegel.de/international/0,1518,410135,00.html Spätzle Westerns] Spiegel Online International. Apr. 6, 2006. Apskatīts 2006, 12-06</ref> Vācijas [[kultūra]]s pirmsākumi ir meklējami ilgi pirms tās kā vienotas valsts izveidošanās. Vācu kultūra ir saistīta ne tikai ar pašu Vācijas [[nacionāla valsts|nacionālo valsti]], bet arī ar [[vācu valoda|vāciski]] runājošo pasauli. Vācu [[literatūra]]s pirmsākumi ir meklējami [[viduslaiki|viduslaikos]]. Šī perioda sākumā nozīmīgi vācu rakstnieki bija [[Valters fon der Fogelveide]] un [[Volframs fon Ešenbahs]]. Nozīmīgs vācu [[eposs]] ir "[[Nībelungu dziesma]]", kura autori nav zināmi. Vāciešiem ir arī ievērojama [[sāga]] ''[[Thidrekssaga]]''. Visā pasaulē pazīstami ir arī vācu [[pasaka|pasaku]] vācēji [[brāļi Grimmi]]. [[Bībele|Bībeli]] vācu valodā iztulkoja teologs [[Mārtiņš Luters]]. Viņš tādā veidā lika pamatu mūsdienu "augšvācu" valodai. Vēl starp visvairāk apbrīnotākajiem vācu dzejniekiem un rakstniekiem ir [[Gotholds Efraims Lesings]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Heinrihs fon Kleists]], [[E. T. A. Hofmanis]], [[Bertolts Brehts]] un [[Arno Šmits]]. 20. gadsimtā [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] saņēma tādi vācu rakstnieki kā [[Tomass Manns]], [[Hermanis Hese]], [[Heinrihs Bells]] un [[Ginters Grass]]. Vācijas filozofiem vēsturiski ir bijusi liela ietekme [[filozofija]]s attīstībā, piemēram, vairāki nozīmīgi vācu filozofi jau viduslaiku sākumā ir devuši savu artavu [[rietumu filozofija]]s attīstībā. 17. gadsimtā [[Gotfrīds Leibnics]] un [[Imanuels Kants]] bija centrālās personas filozofijas vēsturē. [[Kantianisms]] spēcīgi iespaidoja arī [[Artūrs Šopenhauers|Artūra Šopenhauera]] darbus, kā arī vācu ideālisma aizstāvjus [[Johans Gotlībs Fihte|Johanu Fihti]] un [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Georgu Hēgeli]]. 19. gadsimta otrajā pusē [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] attīstīja [[komunisms|komunistu]] teoriju, bet 20. gadsimtā vācu filozofijas tradīcijas īstenoja [[Frīdrihs Nīče]], [[Martins Heidegers]] un [[Hanss Georgs Gadamers]]. == Sports == [[Attēls:Michael Schumacher-I'm the man (cropped).jpg|thumbnail|150px|[[Mihaels Šūmahers]] - septiņkārtējais ''F1'' pasaules čempions]] Sportiskā forma ir neatņemama vāciešu dzīves daļa. 27 miljoni vācieši ir sporta klubu biedri un vēl papildus 12 miljoni ar sportu nodarbojas individuāli.<ref name="sports">[http://www.germany.info/relaunch/culture/life/sports.html Germany Info: Culture & Life: Sports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110430172943/http://www.germany.info/relaunch/culture/life/sports.html |date={{dat|2011|04|30||bez}} }} Germany Embassy in Washington, D.C. Apskatīts 2006, 12-28.</ref> [[Futbols]] ir vispopulārākais sporta veids. Ar 6,3 miljoniem oficiāliem biedriem [[Vācijas Futbola asociācija]] (''Deutscher Fußball-Bund'') ir lielākā šī sporta veida organizācija pasaulē.<ref name="sports" /> [[Vācijas futbola Bundeslīga]] (''Fußball-Bundesliga'') piesaista otro lielāko vidējo apmeklētību no visu sporta veidu līgām pasaulē.<ref>Vairāk skatītāju iet tikai uz [[Nacionālā Futbola Līga|NFL]]</ref> [[Vācijas futbola izlase]] ir uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] četras reizes (1954, 1974, 1990 un 2014). Arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] tā ir uzvarējusi trīs reizes (1972, 1980 un 1996). 1974. un 2006. gadā Vācijā notika Pasaules kauss, savukārt Eiropas čempionāts ir rīkots tikai 1988. gadā. Vieni no veiksmīgākajiem un slavenākajiem futbolistiem ir [[Francs Bekenbauers]], [[Gerds Millers]], [[Jirgens Klinsmans]], [[Lotārs Mateuss]] un [[Olivers Kāns]]. Citi populāri sporta veidi ir [[rokasbumba]], [[volejbols]], [[basketbols]], [[hokejs]] un [[teniss]].<ref name="sports" /> [[Attēls:AllianzArenaSunset.jpg|thumbnail|200px|left|''[[Allianz Arena]]'' - [[Minhenes "Bayern"]] un 2006. gada [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] stadions]] Vācija ir viena no vadošajām valstīm [[motoru sports|motoru sportā]]. Daudzu sacīkšu uzvarētāju mašīnas, komandas un braucēji nāk no Vācijas. Viens no veikmīgākajiem ''[[Formula 1]]'' braucējiem [[Mihaels Šūmahers]] savas karjeras laikā ir uzstādījis vairākus nozīmīgus rekordus. Nozīmīgākie no tiem ir visvairāk čempionu tituli, kā arī visvairāk uzvarēto sacīkšu. Viņš ir arī viens no apmaksātākajiem sportistiem vēsturē un ir kļuvis par miljardieri.<ref>[http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,1929091,00.html What we will miss about Michael Schumacher], Guardian Unlimited, Apskatīts 2007, oktobrī 19</ref> Tādi konstruktori kā ''[[BMW]]'' un ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' ir starp vadošajām komandām motosporta sponsorēšanā. [[Porsche]] ir 16 reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]], prestižās sacīkstēs, kas katru gadu norisinās Francijā. ''[[Deutsche Tourenwagen Masters]]'' ir populāra [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacīkšu]] mašīna. Vācijas sportisti ir arī vieni no veiksmīgākajiem [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniekiem. Viņi ir trešie labākie pasaulē pēc iegūto olimpisko medaļu skaita (ieskaitot arī gan Rietumvācijas, gan Austrumvācijas sportistu medaļas). [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskājās spēlēs]] Vācija bija piektā labākā pēc iegūto medaļu skaita,<ref>[http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20080906080904/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/INF/GL/95A/GL0000000.shtml Beijing 2008 Medal Table] The Official Website of the Beijing 2008 Olympic Games. Apskatīts 2008, 9-8.</ref> toties [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] viņiem bija visvairāk medaļu.<ref>[http://www.olympic.org/uk/games/past/table_uk.asp?OLGT=2&OLGY=2006 Turin 2006 Medal Table] International Olympic Committee. Apskatīts 2006, 12-28.</ref> [[Vasaras olimpiskās spēles]] Vācijā ir notikušas divreiz: 1936. gadā [[Berlīne|Berlīnē]] un 1972. gadā [[Minhene|Minhenē]]. [[Ziemas olimpiskās spēles]] ir notikušas tikai vienu reizi — 1936. gadā tās norisinājās Bavārijas pilsētiņā [[Garmiša-Partenkirhene|Garmišā-Partenkirhenē]]. == Svētki == {| class="wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" valign="top" ! Svētki ! Vācu nosaukums ! Datums ! [[Bādene-Virtemberga|BW]] ! [[Bavārija|BY]] ! [[Berlīne|BE]] ! [[Brandenburga|BB]] ! [[Brēmene|HB]] ! [[Hamburga|HH]] ! [[Hesene|HE]] ! [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|MV]] ! [[Lejassaksija|NI]] ! [[Ziemeļreina-Vestfālene|NW]] ! [[Reinzeme-Pfalca|RP]] ! [[Zāra (zeme)|SL]] ! [[Saksija|SN]] ! [[Saksija-Anhalte|ST]] ! [[Šlēsviga-Holšteina|SH]] ! [[Tīringene|TH]] |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Jaunais gads]] || Neujahr || [[1. janvāris]] | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" |Kristības (Trīs kungu svētki)|| Heilige Drei Könige | [[6. janvāris]] || X || X || || | || || | || || || | || || X || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" |[[Lielā Piektdiena]] || Karfreitag || mainīgs | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Lieldienas]] || Ostern || mainīgs | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Darba svētki|1. maijs]] || Tag der Arbeit || [[1. maijs]] || X || X || X | X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Debesbraukšanas diena]] || Christi Himmelfahrt || mainīgs | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | Svētā gara diena || Pfingstmontag || mainīgs | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Kristus gara svētki]]||Fronleichnam || mainīgs | X || X || || || || || X | || || X || X || X || 1) || || || 2) |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | || Augsburger Friedensfest | [[8. augusts]] || || 3) || || | || || | || || || | || || || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Marijas Debesbraukšanas svētki]]||Mariä Himmelfahrt || [[15. augusts]] | || 5) || || || || || | || || || || X | || || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | Vienības diena ||Tag der Deutschen Einheit || [[3. oktobris]] | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Reformācijas diena]]||Reformationstag || [[31. oktobris]] | || || || X || || || | X || || || || | X || X || || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Visu svēto diena]] ||Allerheiligen || [[1. novembris]] | X || X || || || || || | || || X || X || X | || || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | Lūgšanu un grēku atlaišanas diena||Buß- und Bettag ||mainīgs || || || | || || | || || || | || || 4) || || || |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Ziemassvētki]] pirmā diena|| 1. Weihnachtstag || [[25. decembris]] | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |----- align="center" bgcolor="#F8F8FF" | [[Ziemassvētki]] otrā diena|| 2. Weihnachtstag || [[26. decembris]] | X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X || X | X || X || X || X |} == Skatīt arī == * [[Vācijas federālās zemes]] * [[Vācijas Grand Prix|Vācijas ''Grand Prix'']] * [[Vācijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Vācijas piļu uzskaitījums]] * [[Vācijas upju uzskaitījums]] * [[Vācu mūzika]] == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|2|refs= <ref name=IMF>{{en ikona}} {{enciklopēdijas atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2010/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=61&pr.y=14&sy=2008&ey=2015&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=134&s=NGDP_R%2CNGDP_RPCH%2CNGDP%2CNGDPD%2CNGDP_D%2CNGDPRPC%2CNGDPPC%2CNGDPDPC%2CNGAP_NPGDP%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CPPPSH%2CPPPEX%2CNID_NGDP%2CNGSD_NGDP&grp=0&a= | title= Germany | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-03-18}}</ref> <ref name="CIA">{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= https://www.odci.gov/cia/publications/factbook/geos/gm.html | title= Germany | publisher= CIA Factbook | accessdate= 2006-11-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20060930072310/https://www.odci.gov/cia/publications/factbook/geos/gm.html | archivedate= 2006-09-30 }}</ref> }} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.deutschland.de/en www.deutschland.de] - Aktuāls daudzvalodu portāls par Vāciju * [http://www.bundesregierung.de/Webs/Breg/DE/Homepage/home.html Vācijas valdība] * [http://www.germany-tourism.de/ Vācijas Nacionālā Tūrisma padome] * [http://home.lanet.lv/~rbalodis/Salidzinoshas%20KT/Handouti/VFR_handouti.pdf Asoc. prof. Ringolds Balodis. Vācijas parlamentārās sistēmas veidošanās. / Ārvalstu konstitucionālās tiesības (uzskates papildmateriāli lekcijām).]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20080414155658/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1887&Itemid=7 Buks A., Vācijas ārpolitika pēc Otrā pasaules kara un bundeskanclera K.Adenauera loma tajā] * [https://web.archive.org/web/20150330064818/http://www.latviesi.com/organizacijas/vacija/ Latviešu kopienas un organizācijas Vācijā] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{G8}} {{Vācijas pilsētas}} {{coord|display=title|51|00|00|N|10|00|00|E|region:IQ_scale:8000000}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācija| ]] 84pesrv5as5to2bdbd58dpnqxyimlt6 0 8191 4471189 4428986 2026-05-21T04:58:31Z CommonsDelinker 1319 Attēls "CoA_Città_di_Bergamo.svg" aizvietots ar "Bergamo-Stemma.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR1|Criterion 1]] (original uploader’s request) · also 4. To harmonize the names of a set of images so that only one part of all names d 4471189 wikitext text/x-wiki {{novec|iedzīvotāju skaitu}} [[Attēls:EU-Italy.svg|200px|thumb|[[Itālija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas '''[[Itālija]]s pilsētas'''. Oficiāli par pilsētām ([[itāļu valoda|itāļu valodā]]: ''Città'') var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz [[1946]].g. no [[Itālijas karaļi|karaļa]], savukārt pašlaik no [[Itālijas prezidenti|Itālijas prezidenta]] vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas [[vēsture|vēsturisko]], [[māksla]]s, pilsonisko vai [[demogrāfija|demogrāfisko]] ietekmi un nozīmi. == Oficiālo pilsētu (''Città'') sadalījums pa reģioniem == {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Italy location map.svg|width=350|float=none}} {{Image label small|x=0.4|y=0.38|scale=500|text=[[Abruco]]}} {{Image label small|x=0.54|y=0.47|scale=500|text=[[Apūlija]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.51|scale=500|text=[[Bazilikata]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.2|scale=500|text=[[Emīlija-Romanja|Emīlija-<br />Romanja]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.08|scale=500|text=[[Friuli-Venēcija Džūlija|Friuli-<br />Venēcija<br />Džūlija]]}} {{Image label small|x=0.54|y=0.6|scale=500|text=[[Kalabrija]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.48|scale=500|text=[[Kampānija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.4|scale=500|text=[[Lacio]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.23|scale=500|text=[[Ligūrija]]}} {{Image label small|x=0.15|y=0.15|scale=500|text=[[Lombardija]]}} {{Image label small|x=0.37|y=0.3|scale=500|text=[[Marke]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.42|scale=500|text=[[Molize]]}} {{Image label small|x=0.06|y=0.19|scale=500|text=[[Pjemonta]]}} {{Image label small|x=0.13|y=0.55|scale=500|text=[[Sardīnija]]}} {{Image label small|x=0.42|y=0.72|scale=500|text=[[Sicīlija]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.3|scale=500|text=[[Toskāna]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.06|scale=500|text=[[Trentīno-Alto Adidže|Trentīno-<br />Alto<br />Adidže]]}} {{Image label small|x=0.04|y=0.12|scale=500|text=[[Valle d'Aosta|Valle<br />d'Aosta]]}} {{Image label small|x=0.29|y=0.14|scale=500|text=[[Veneto]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.33|scale=500|text=[[Umbrija]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" |- !Reģions!!Oficiālo pilsētu<br />skaits |- | [[Abruco]] || 30 |- | [[Apūlija]] || 70 |- | [[Bazilikata]] || 20 |- | [[Emīlija-Romanja]] || 53 |- | [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || 26 |- | [[Kalabrija]] || 28 |- | [[Kampānija]] || 76 |- | [[Lacio]] || 49 |- | [[Ligūrija]] || 24 |- | [[Lombardija]] || 132 |- | [[Marke]] || 27 |- | [[Molize]] || 6 |- | [[Pjemonta]] || 73 |- | [[Sardīnija]] || 23 |- | [[Sicīlija]] || 49 |- | [[Toskāna]] || 47 |- | [[Trentīno-Alto Adidže]] || 13 |- | [[Umbrija]] || 15 |- | [[Valle d'Aosta]] || 1 |- | [[Veneto]] || 55 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta!!Pilsētas nosaukums<br />[[itāļu valoda|itāļu valodā]]!!Iedz.sk.<br />(2014)!!Statuss!!Statuss no!!Reģions!!Province |- | || [[Abāno Terme]] || ''Abano Terme'' || 19768 || O || || [[Veneto]] || [[Padujas province]] |- | || [[Abiategraso]] || ''Abbiategrasso'' || 31322 || O || [[1932]].g. [[31. marts]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Acāno Dečimo]] || ''Azzano Decimo'' || 15642 || O || || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Pordenones province]] |- | || [[Ačera]] || ''Acerra'' || 56901 || O || [[1951]].g. [[5. oktobris]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Ačerno]] || ''Acerno'' || 2827 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | [[Attēls:Accettura-Stemma.svg|23px]] || [[Ačetūra]] || ''Accettura'' || 1944 || || || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Ači Kastello]] || ''Aci Castello'' || 18071 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Ači Katena]] || ''Aci Catena'' || 28753 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Ači Sant'Antonio]] || ''Aci Sant'Antonio'' || 51383 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Ačireāle]] || ''Acireale'' || 17467 || O || [[2005]].g. [[30. novembris]] || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Adelfija]] || ''Adelfia'' || 16951 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Adrāno]] || ''Adrano'' || 35344 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | [[Attēls:Ariano Irpino-Stemma.svg|23px]] || [[Adriāno Irpīno]] || ''Ariano Irpino'' || 22449 || O || [[1952]].g. [[26. oktobris]] || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Adrija (Itālija)|Adrija]] || ''Adria'' || 20216 || O || || [[Veneto]] || [[Rovigo province]] |- ||| [[Adžīra]] || ''Agira'' || 8420 || || || [[Sicīlija]] || [[Ennas province]] |- | || [[Afradžola]] || ''Afragola'' || 63661 || O || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Agridžento]] || ''Agrigento'' || 58041 || O || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Agropoli]] || ''Agropoli'' || 20909 || O || [[2004]].g. [[9. janvāris]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | [[Attēls:Airola-Stemma.png|23px]] || [[Airola]] || ''Airola'' || 8133 || O || || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Akate]] || ''Acate'' || 9988 || || || [[Sicīlija]] || [[Raguzas province]] |- | || [[Akri (Itālija)|Akri]] || ''Acri'' || 21279 || O || [[2001]].g. [[17. septembris]] || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Akuarika del Kapo]] || ''Acquarica del Capo'' || 4818 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Akvapendente]] || ''Acquapendente'' || 5623 || || || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Akvaviva delle Fonti]] || ''Acquaviva delle Fonti'' || 20882 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Akvedolči]] || ''Acquedolci'' || 5773 || || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Akvi-Terme]] || ''Acqui Terme'' || 20227 || O || || [[Pjemonta]] || [[Alesandrijas province]] |- | || [[Akvīno]] || ''Aquino'' || 5276 || || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Alantri]] || ''Alatri'' || 29130 || O || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Alasio]] || ''Alassio'' || 10941 || O || || [[Ligūrija]] || [[Savonas province]] |- | [[Attēls:Alanno-Stemma.png|23px]] || [[Alāno]] || ''Alanno'' || 3586 || || || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | [[Attēls:Alba Adriatica-Stemma.svg|23px]] || [[Alba Adriatika]] || ''Alba Adriatica'' || 11635 || O || [[2000]].g. [[10. jūlijs]] || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Alba (Itālija)|Alba]] || ''Alba'' || 30932 || O || || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Albanella]] || ''Albanella'' || 6491 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Albano Laciāle]] || ''Albano Laziale'' || 39138 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Albenga]] || ''Albenga'' || 23848 || O || [[1958]].g. [[22. decembris]] || [[Ligūrija]] || [[Savonas province]] |- | || [[Albinjāzego]] || ''Albignasego'' || 24243 || O || [[2012]].g. [[29. oktobris]] || [[Veneto]] || [[Padujas province]] |- | || [[Albisola Superiore]] || ''Albisola Superiore'' || 10324 || O || [[1989]].g. [[23. jūnijs]] || [[Ligūrija]] || [[Savonas province]] |- | || [[Albīno]] || ''Albino'' || 18189 || O || [[1991]].g. [[27. decembris]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Alčāno Lombardo]] || ''Alzano Lombardo'' || 13577 || O || [[1991]].g. [[11. marts]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Alēčio]] || ''Alezio'' || 5651 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Alesandrija]] || ''Alessandria'' || 89404 || O || || [[Pjemonta]] || [[Alesandrijas province]] |- | [[Attēls:Alessano-Stemma.png|23px]] || [[Alesāno]] || ''Alessano'' || 6436 || O || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Algēro]] || ''Alghero'' || 40696 || O || [[1501]].g. || [[Sardīnija]] || [[Sasāri province]] |- | || [[Alife]] || ''Alife'' || 7635 || O || [[1995]].g. [[2. oktobris]] || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Aliste]] || ''Alliste'' || 6682 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Aljāna]] || ''Agliana'' || 16948 || || || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Alkāmo]] || ''Alcamo'' || 45086 || O || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Altamura]] || ''Altamura'' || 69924 || O || [[1485]].g. || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Altavilla Miliča]] || ''Altavilla Milicia'' || 7573 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Altavilla Silentīna]] || ''Altavilla Silentina'' || 7044 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Altavilla Vičentīna]] || ''Altavilla Vicentina'' || 11817 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Altofonte]] || ''Altofonte'' || 10323 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Alvērobello]] || ''Alberobello'' || 10851 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Alvito]] || ''Alvito'' || 2807 || O || [[1739]].g. || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Amalfi]] || ''Amalfi'' || 5153 || O || [[1000]].g. || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | [[Attēls:Amantea-Stemma.png|23px]] || [[Amantea]] || ''Amantea'' || 13819 || O || [[1973]].g. [[8. jūnijs]] || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Amatriče]] || ''Amatrice'' || 2694 || || || [[Lacio]] || [[Rieti province]] |- | || [[Amēlija (pilsēta)|Amēlija]] || ''Amelia'' || 11783 || O || [[2007]].g. [[19. aprīlis]] || [[Umbrija]] || [[Terni province]] |- | || [[Ananji]] || ''Anagni'' || 21480 || O || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Ancio]] || ''Anzio'' || 50836 || O || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Andrāno]] || ''Andrano'' || 4995 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | [[Attēls:Andria-Stemma.png|23px]] || [[Andrija]] || ''Andria'' || 100453 || O || [[2011]].g. || [[Apūlija]] || [[Barletas-Andrijas-Trani province]] |- | || [[Andžera]] || ''Angera'' || 5627 || O || [[1954]].g. [[20. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Angjāri]] || ''Anghiari'' || 5647 || || || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | || [[Angri]] || ''Angri'' || 32700 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Angvillāra Sabācija]] || ''Anguillara Sabazia'' || 18793 || O || [[2001]].g. [[28. decembris]] || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Ankona]] || ''Ancona'' || 100305 || O || || [[Marke]] || [[Ankonas province]] |- | || [[Antrodoko]] || ''Antrodoco'' || 2673 || O || || [[Lacio]] || [[Rieti province]] |- | [[Attēls:Blason ville It Aoste.svg|23px]] || [[Aosta]] || ''Aosta'' || 34668 || O || || [[Valle d'Aosta]] || [[Valle d'Aosta|Valle d'Aostas province]] |- | || [[Apjāno Džentile]] || ''Appiano Gentile'' || 7767 || O || [[2009]].g. [[2. februāris]] || [[Lombardija]] || [[Komo province]] |- | || [[Apolosa]] || ''Apollosa'' || 2692 || O || [[2002]].g. [[10. marts]] || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Apričēna]] || ''Apricena'' || 13432 || O || [[2001]].g. [[17. septembris]] || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Aprilija]] || ''Aprilia'' || 68514 || || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Aradeo]] || ''Aradeo'' || 9702 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Arcakena]] || ''Arzachena'' || 11532 || || || [[Sardīnija]] || [[Olbijas-Tempio province]] |- | || [[Arcāno]] || ''Arzano'' || 34746 || O || [[1998]].g. [[18. jūlijs]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Arcinjāno]] || ''Arzignano'' || 25865 || O || [[1964]].g. [[14. augusts]] || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Ardea (pilsēta)|Ardea]] || ''Ardea'' || 45383 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Ardženta]] || ''Argenta'' || 22109 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ferrāras province]] |- | [[Attēls:Arezzo-Stemma.png|23px]] || [[Areco]] || ''Arezzo'' || 98477 || O || [[1750]].g. [[1. oktobris]] || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | [[Attēls:Arenzano-Stemma.png|23px]] || [[Arencāno]] || ''Arenzano'' || 11618 || || || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Arēze]] || ''Arese'' || 19050 || O || [[1985]].g. [[25. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Ariča]] || ''Ariccia'' || 18271 || O || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Arko]] || ''Arco'' || 17072 || O || || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Trento province]] |- | || [[Arkola]] || ''Arcola'' || 21705 || || || [[Ligūrija]] || [[Spēcijas province]] |- | || [[Arkunjāno]] || ''Arcugnano'' || 7805 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Arnezāno]] || ''Arnesano'' || 3978 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Arona (Itālija)|Arona]] || ''Arona'' || 14209 || O || || [[Pjemonta]] || [[Novāras province]] |- | || [[Arpīno]] || ''Arpino'' || 7319 || O || [[1989]].g. [[13. jūnijs]] || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Artena]] || ''Artena'' || 13855 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Asīži]] || ''Assisi'' || 27773 || O || [[1312]].g. || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Askea]] || ''Ascea'' || 5674 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Askoli Pičēno]] || ''Ascoli Piceno'' || 49890 || O || || [[Marke]] || [[Askoli Pičēno province]] |- | || [[Askoli Santriāno]] || ''Ascoli Satriano'' || 6257 || O || [[2003]].g. [[21. jūlijs]] || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Asti]] || ''Asti'' || 74358 || O || || [[Pjemonta]] || [[Asti province]] |- | || [[Ašāno]] || ''Asciano'' || 7294 || || || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Atella]] || ''Atella'' || 3844 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Atesa]] || ''Atessa'' || 10812 || O || [[2006]].g. [[5. oktobris]] || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Atri]] || ''Atri'' || 11018 || O || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Atripalda]] || ''Atripalda'' || 10868 || O || [[1867]].g. [[18. jūlijs]] || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Augusta (Itālija)|Augusta]] || ''Augusta'' || 36055 || || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Auleta]] || ''Auletta'' || 2358 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Aulla]] || ''Aulla'' || 11283 || O || [[1991]].g. [[12. decembris]] || [[Toskāna]] || [[Masas-Karrāras province]] |- | || [[Avecāno]] || ''Avezzano'' || 41255 || O || [[1994]].g. [[21. jūnijs]] || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Avella]] || ''Avella'' || 7860 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Avellīno]] || ''Avellino'' || 54724 || O || [[1861]].g. || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Aversa]] || ''Aversa'' || 52857 || O || [[1990]].g. [[10. oktobris]] || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Avetrāna]] || ''Avetrana'' || 6959 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Aviāno]] || ''Aviano'' || 9098 || || || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Pordenones province]] |- | || [[Aviljāna]] || ''Avigliana'' || 12246 || O || || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Aviljāno]] || ''Avigliano'' || 11792 || O || [[2009]].g. [[27. decembris]] || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Avola]] || ''Avola'' || 31337 || O || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Aziāgo]] || ''Asiago'' || 6431 || O || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Azola]] || ''Asola'' || 10090 || O || [[1951]].g. [[31. augusts]] || [[Lombardija]] || [[Mantujas province]] |- | || [[Azolo]] || ''Asolo'' || 8986 || O || [[1931]].g. [[9. jūlijs]] || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Badija Polezīne]] || ''Badia Polesine'' || 10717 || O || [[1817]].g. [[16. aprīlis]] || [[Veneto]] || [[Rovigo province]] |- | || [[Bagērija]] || ''Bagheria'' || 54324 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Balestrate]] || ''Balestrate'' || 6563 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Banjakavallo]] || ''Bagnacavallo'' || 16781 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ravennas province]] |- | || [[Banjara Kalabra]] || ''Bagnara Calabra'' || 10466 || || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Banjolo del Salento]] || ''Bagnolo del Salento'' || 1870 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Banjolo Mella]] || ''Bagnolo Mella'' || 12828 || O || || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Bardzāno]] || ''Barzanò'' || 5187 || || || [[Lombardija]] || [[Leko province]] |- | || [[Barga]] || ''Barga'' || 10141 || O || [[1930]].g. [[17. maijs]] || [[Toskāna]] || [[Lukas province]] |- | [[Attēls:CoA Città di Bari.svg|23px]] || [[Bari]] || ''Bari'' || 312813 || O || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Barleta]] || ''Barletta'' || 94672 || O || [[1935]].g. [[9. marts]] || [[Apūlija]] || [[Barletas-Andrijas-Trani province]] |- | [[Attēls:Baronissi-Arms.png|23px]] || [[Baronisi]] || ''Baronissi'' || 16809 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Barrafranka]] || ''Barrafranca'' || 13834 || || || [[Sicīlija]] || [[Ennas province]] |- | || [[Barselona Počo di Goto]] || ''Barcellona Pozzo di Gotto'' || 41471 || O || [[1957]].g. [[12. augusts]] || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Basano Romano]] || ''Bassano Romano'' || 4954 || || || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Basāno del Grapa]] || ''Bassano del Grappa'' || 43126 || O || [[1816]].g. || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Batipalja]] || ''Battipaglia'' || 50485 || O || [[2008]].g. [[26. jūnijs]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Baveno]] || ''Baveno'' || 4885 || O || || [[Pjemonta]] || [[Verbāno-Kuzio-Osolas province]] |- | || [[Belante]] || ''Bellante'' || 7152 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Belārija - Idžea Marina]] || ''Bellaria – Igea Marina'' || 18744 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Rimini province]] |- | || [[Beldžoiozo]] || ''Belgioioso'' || 6240 || O || [[2011]].g. [[17. marts]] || [[Lombardija]] || [[Pāvijas province]] |- | || [[Beliči]] || ''Bellizzi'' || 13174 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Bella (pilsēta)|Bella]] || ''Bella'' || 5196 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Bellona]] || ''Bellona'' || 5864 || O || [[2001]].g. [[21. septembris]] || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Belluno]] || ''Belluno'' || 35553 || O || [[1816]].g. || [[Veneto]] || [[Belluno province]] |- | || [[Belmonte Modzenjo]] || ''Belmonte Mezzagno'' || 11249 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Belpaso]] || ''Belpasso'' || 27092 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Belvedere Maritimo]] || ''Belvedere Marittimo'' || 9290 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | [[Attēls:Coat_of_Arms_of_Benevento.svg|23px]] || [[Benevento]] || ''Benevento'' || 60809 || O || [[1861]].g. || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | [[Attēls:Bergamo-Stemma.svg|23px]] || [[Bergamo]] || ''Bergamo'' || 114976 || O || [[1815]].g. [[24. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Bernalda]] || ''Bernalda'' || 12346 || O || [[1735]].g. || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Berra (Itālija)|Berra]] || ''Berra'' || 5091 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ferrāras province]] |- | || [[Bertinoro]] || ''Bertinoro'' || 10830 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Forli-Čezēnas province]] |- | [[Attēls:CoA Comune di Bevagna.svg|23px]] || [[Bevanja]] || ''Bevagna'' || 5126 || || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Bezana in Brianca]] || ''Besana in Brianza'' || 15553 || O || [[1971]].g. [[11. februāris]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Bibjēna]] || ''Bibbiena'' || 12263 || || || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | || [[Bineto]] || ''Binetto'' || 2184 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Bisakvīno]] || ''Bisacquino'' || 4752 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Bišelje]] || ''Bisceglie'' || 54870 || O || || [[Apūlija]] || [[Barletas-Andrijas-Trani province]] |- | || [[Biteto]] || ''Bitetto'' || 11853 || O || [[2007]].g. [[9. oktobris]] || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Bitonto]] || ''Bitonto'' || 56110 || O || [[1098]].g. || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Bitrito]] || ''Bitritto'' || 11094 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Bivona]] || ''Bivona'' || 3873 || O || [[1554]].g. [[22. maijs]] || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Bizinjāno]] || ''Bisignano'' || 10294 || O || [[1994]].g. [[24. marts]] || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Bjankavilla]] || ''Biancavilla'' || 23831 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Bjella]] || ''Biella'' || 43658 || O || || [[Pjemonta]] || [[Bjellas province]] |- | || [[Bobjo]] || ''Bobbio'' || 3716 || O || [[1014]].g. || [[Emīlija-Romanja]] || [[Pjačencas province]] |- | || [[Bočolo]] || ''Bozzolo'' || 4210 || O || [[1594]].g. || [[Lombardija]] || [[Mantujas province]] |- | || [[Bojāno]] || ''Bojano'' || 8056 || O || [[1982]].g. [[30. aprīlis]] || [[Molize]] || [[Kampobaso province]] |- | [[Attēls:ITA Bolzano COA.svg|23px]] || [[Bolcāno]] || ''Bolzano'' || 104228 || O || [[1268]].g. || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Bolcāno province]] |- | || [[Bollate]] || ''Bollate'' || 35460 || O || [[1984]].g. [[11. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Boloņa]] || ''Bologna'' || 381036 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Bolsena]] || ''Bolsena'' || 4139 || || || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Bondēno]] || ''Bondeno'' || 14847 || O || [[2010]].g. || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ferrāras province]] |- | || [[Bordigēra]] || ''Bordighera'' || 10480 || O || || [[Ligūrija]] || [[Impērijas province]] |- | || [[Bordžija]] || ''Borgia'' || 7520 || || || [[Kalabrija]] || [[Katandzāro province]] |- | || [[Borgaro Torinēze]] || ''Borgaro Torinese'' || 13614 || O || [[2003]].g. [[augusts]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Borgeto]] || ''Borgetto'' || 7200 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Borgo Sanlorenco]] || ''Borgo San Lorenzo'' || 17940 || O || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Borgo Val di Taro]] || ''Borgo Val di Taro'' || 7202 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Parmas province]] |- | || [[Borgomanero]] || ''Borgomanero'' || 21374 || O || [[1950]].g. [[15. jūlijs]] || [[Pjemonta]] || [[Novāras province]] |- | || [[Borgosēzija]] || ''Borgosesia'' || 12925 || O || || [[Pjemonta]] || [[Verčelli province]] |- | || [[Bosa]] || ''Bosa'' || 7989 || O || [[1499]].g. || [[Sardīnija]] || [[Oristāno province]] |- | || [[Boskoreāle]] || ''Boscoreale'' || 27845 || || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Bovalīno]] || ''Bovalino'' || 8819 || || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Boves]] || ''Boves'' || 9806 || O || [[1964]].g. [[28. maijs]] || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Boville Ernika]] || ''Boville Ernica'' || 8830 || || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Bovolone]] || ''Bovolone'' || 15821 || O || [[1994]].g. [[21. jūnijs]] || [[Veneto]] || [[Veronas province]] |- | || [[Bra]] || ''Bra'' || 29329 || O || [[1935]].g. [[4. februāris]] || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | [[Attēls:Bracciano-Stemma.png|23px]] || [[Bračāno]] || ''Bracciano'' || 19186 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Bračiljāno]] || ''Bracigliano'' || 5396 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Bregance]] || ''Breganze'' || 8733 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Bresanone]] || ''Bressanone'' || 20997 || O || [[1380]].g. || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Bolcāno province]] |- | || [[Breša]] || ''Brescia'' || 188602 || O || [[1815]].g. [[24. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Brienca]] || ''Brienza'' || 4084 || O || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Brindizi]] || ''Brindisi'' || 88636 || O || || [[Apūlija]] || [[Brindizi province]] |- | || [[Bronte]] || ''Bronte'' || 19221 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Brugērio]] || ''Brugherio'' || 33499 || O || [[1967]].g. [[27. janvāris]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Bruniko]] || ''Brunico'' || 15665 || O || [[1376]].g. || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Bolcāno province]] |- | || [[Bučine]] || ''Bucine'' || 10128 || || || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | || [[Bučīno]] || ''Buccino'' || 5163 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Budrio]] || ''Budrio'' || 18180 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Budžāno]] || ''Buggiano'' || 8693 || || || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Bukjaniko]] || ''Bucchianico'' || 5262 || || || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Buonabitakolo]] || ''Buonabitacolo'' || 2569 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Buonalberdžo]] || ''Buonalbergo'' || 1788 || O || [[2000]].g. [[2. marts]] || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Buseto]] || ''Busseto'' || 7084 || O || [[1533]].g. || [[Emīlija-Romanja]] || [[Parmas province]] |- | || [[Buska (Itālija)|Buska]] || ''Busca'' || 10229 || O || [[1762]].g. [[5. decembris]] || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Busolengo]] || ''Bussolengo'' || 19861 || || || [[Veneto]] || [[Veronas province]] |- | || [[Busto Arsīcio]] || ''Busto Arsizio'' || 79976 || O || [[1864]].g. [[30. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Butera]] || ''Butera'' || 4915 || || || [[Sicīlija]] || [[Kaltanisetas province]] |- | || [[Butronjo]] || ''Botrugno'' || 2832 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Buzalla]] || ''Busalla'' || 5703 || || || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Cerea]] || ''Cerea'' || 16305 || O || [[2006]].g. || [[Veneto]] || [[Veronas province]] |- | || [[Čampīno]] || ''Ciampino'' || 37325 || O || [[2004]].g. [[8. septembris]] || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Čečīna]] || ''Cecina'' || 28093 || O || || [[Toskāna]] || [[Livorno province]] |- | || [[Čefalu]] || ''Cefalù'' || 14396 || O || [[2006]].g. [[12. decembris]] || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Čekāno]] || ''Ceccano'' || 23229 || O || [[1844]].g. [[17. maijs]] || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Čelāno]] || ''Celano'' || 10888 || O || [[1998]].g. [[25. marts]] || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Čelje Mesapīka]] || ''Ceglie Messapica'' || 20082 || O || [[1988]].g. [[15. septembris]] || [[Apūlija]] || [[Brindizi province]] |- | || [[Čellamāre]] || ''Cellamare'' || 5577 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Čento]] || ''Cento'' || 35427 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ferrāras province]] |- | || [[Čentola]] || ''Centola'' || 5139 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | [[Attēls:Cepagatti-Stemma.png|23px]] || [[Čepagati]] || ''Cepagatti'' || 10498 || || || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Čeprāno]] || ''Ceprano'' || 8945 || O || [[1863]].g. [[4. augusts]] || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Čerāzo]] || ''Ceraso'' || 2490 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Čerinjola]] || ''Cerignola'' || 56810 || O || [[2000]].g. [[24. aprīlis]] || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Černobo]] || ''Cernobbio'' || 6795 || O || [[2005]].g. [[24. maijs]] || [[Lombardija]] || [[Komo province]] |- | || [[Černusko sul Naviljo]] || ''Cernusco sul Naviglio'' || 31092 || O || [[1985]].g. [[18. marts]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Červaro]] || ''Cervaro'' || 7838 || O || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Červeteri]] || ''Cerveteri'' || 36530 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Červija]] || ''Cervia'' || 28837 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ravennas province]] |- | || [[Červināra]] || ''Cervinara'' || 9871 || O || [[1998]].g. [[30. septembris]] || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Červinjāno del Friuli]] || ''Cervignano del Friuli'' || 13722 || O || [[1999]].g. [[19. jūlijs]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Četaldo]] || ''Certaldo'' || 16047 || || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Četrāro]] || ''Cetraro'' || 10236 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Čeva]] || ''Ceva'' || 5822 || O || [[1773]].g. || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Čezāno Maderno]] || ''Cesano Maderno'' || 37358 || O || [[1999]].g. [[11. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Čezenatiko]] || ''Cesenatico'' || 25668 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Forli-Čezēnas province]] |- | || [[Čezēna]] || ''Cesena'' || 96990 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Forli-Čezēnas province]] |- | || [[Čingoli]] || ''Cingoli'' || 10529 || || || [[Marke]] || [[Mačeratas province]] |- | || [[Činizi]] || ''Cinisi'' || 12196 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Činzello Balzamo]] || ''Cinisello Balsamo'' || 71927 || O || [[1972]].g. [[17. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Čirie]] || ''Ciriè'' || 18459 || O || [[1905]].g. [[8. jūnijs]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Čiro Marina]] || ''Cirò Marina'' || 15069 || || || [[Kalabrija]] || [[Krotones province]] |- | || [[Čiro]] || ''Cirò'' || 3086 || O || || [[Kalabrija]] || [[Krotones province]] |- | || [[Čisterna di Latīna]] || ''Cisterna di Latina'' || 35962 || || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Čisternīno]] || ''Cisternino'' || 11674 || || || [[Apūlija]] || [[Brindizi province]] |- | || [[Čita della Pjēva]] || ''Città della Pieve'' || 7837 || O || [[1600]].g. || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Čita di Kastello]] || ''Città di Castello'' || 40031 || O || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Čita Santandželo]] || ''Città Sant'Angelo'' || 14574 || || || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Čitadella]] || ''Cittadella'' || 20119 || O || [[1972]].g. [[6. maijs]] || [[Veneto]] || [[Padujas province]] |- | || [[Čividāle del Friuli]] || ''Cividale del Friuli'' || 11375 || O || [[1937]].g. [[9. septembris]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Čivita Kastellāna]] || ''Civita Castellana'' || 16545 || || || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Čivitanova Marke]] || ''Civitanova Marche'' || 40542 || || || [[Marke]] || [[Mačeratas province]] |- | || [[Čivitavekija]] || ''Civitavecchia'' || 51445 || O || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Čivitella del Tronto]] || ''Civitella del Tronto'' || 5273 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Čivitella Roveto]] || ''Civitella Roveto'' || 3325 || O || || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Dalmīne]] || ''Dalmine'' || 22991 || O || [[1994]].g. [[24. marts]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Darfo Boario Terme]] || ''Darfo Boario Terme'' || 15606 || O || [[1968]].g. [[28. novembris]] || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Davoli]] || ''Davoli'' || 5481 || || || [[Kalabrija]] || [[Katandzāro province]] |- | || [[Deruta]] || ''Deruta'' || 9498 || || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Dezencāno del Garda]] || ''Desenzano del Garda'' || 27056 || O || [[1959]].g. [[19. marts]] || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Dezio]] || ''Desio'' || 41007 || O || [[1924]].g. [[24. februāris]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Diamante]] || ''Diamante'' || 5096 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Dizo]] || ''Diso'' || 3024 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Doljanova]] || ''Dolianova'' || 9566 || || || [[Sardīnija]] || [[Kaljāri province]] |- | || [[Dolo]] || ''Dolo'' || 15043 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Domodosola]] || ''Domodossola'' || 18307 || O || [[1951]].g. [[4. novembris]] || [[Pjemonta]] || [[Verbāno-Kuzio-Osolas province]] |- | || [[Dorgali]] || ''Dorgali'' || 8544 || || || [[Sardīnija]] || [[Nuoro province]] |- | || [[Dueville]] || ''Dueville'' || 13923 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- ||| [[Džaderāna Etnea]] || ''Zafferana Etnea'' || 9286 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Džagarolo]] || ''Zagarolo'' || 17206 || O || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Džaratāna]] || ''Giarratana'' || 3122 || || || [[Sicīlija]] || [[Raguzas province]] |- | || [[Džaveno]] || ''Giaveno'' || 16254 || O || || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Džela]] || ''Gela'' || 75576 || O || || [[Sicīlija]] || [[Kaltanisetas province]] |- | [[Attēls:Gemona del Friuli-Stemma.svg|23px]] || [[Džemona del Friuli]] || ''Gemona del Friuli'' || 11078 || O || [[2004]].g. [[5. aprīlis]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Dženačāno]] || ''Genazzano'' || 5970 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Džencāno di Lukānija]] || ''Genzano di Lucania'' || 5848 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Džencāno di Roma]] || ''Genzano di Roma'' || 23853 || O || [[1828]].g. [[23. septembris]] || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | [[Attēls:Provincia di Genova-Stemma.svg|23px]] || [[Dženova]] || ''Genova'' || 581662 || O || || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Džerace]] || ''Gerace'' || 2718 || O || [[2000]].g. [[25. oktobris]] || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Džifoni Sei Kazali]] || ''Giffoni Sei Casali'' || 5283 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Džifoni Valle Pjana]] || ''Giffoni Valle Piana'' || 12021 || O || [[1989]].g. [[25. septembris]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Džinoza]] || ''Ginosa'' || 22536 || O || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Džirifalko]] || ''Girifalco'' || 6107 || || || [[Kalabrija]] || [[Katandzāro province]] |- | || [[Džoija Tauro]] || ''Gioia Tauro'' || 19219 || O || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Džoioza Marea]] || ''Gioiosa Marea'' || 7083 || || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Džoiza Jonika]] || ''Gioiosa Ionica'' || 7037 || || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Džoja del Kolle]] || ''Gioia del Colle'' || 27955 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Džola Predoza]] || ''Zola Predosa'' || 18397 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Džolīno]] || ''Zollino'' || 2064 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Džovināčo]] || ''Giovinazzo'' || 20411 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Džudžanello]] || ''Giuggianello'' || 1239 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Džuljanova]] || ''Giulianova'' || 23249 || O || [[2004]].g. [[18. novembris]] || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Džuljāno in Kampānija]] || ''Giugliano in Campania'' || 110608 || O || [[1876]].g. [[26. jūlijs]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Džurdiņāno]] || ''Giurdignano'' || 1954 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Džusāno]] || ''Giussano'' || 24840 || O || [[1987]].g. [[22. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Eboli]] || ''Eboli'' || 38414 || O || [[1999]].g. [[8. aprīlis]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Empoli]] || ''Empoli'' || 47954 || O || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Enna]] || ''Enna'' || 27870 || O || || [[Sicīlija]] || [[Ennas province]] |- | || [[Erakleja]] || ''Eraclea'' || 12554 || O || [[2007]].g. [[2. februāris]] || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Erba]] || ''Erba'' || 16501 || O || [[1970]].g. [[12. maijs]] || [[Lombardija]] || [[Komo province]] |- | || [[Eriče]] || ''Erice'' || 27691 || O || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Erkolano]] || ''Ercolano'' || 53213 || O || [[1999]].g. [[25. oktobris]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Este]] || ''Este'' || 16477 || O || || [[Veneto]] || [[Padujas province]] |- | || [[Fabriāno]] || ''Fabriano'' || 30970 || O || [[1728]].g. || [[Marke]] || [[Ankonas province]] |- | || [[Fadžāno]] || ''Faggiano'' || 3560 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Faenca]] || ''Faenza'' || 58020 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ravennas province]] |- | || [[Fanjāno Olona]] || ''Fagnano Olona'' || 12210 || || || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Fano]] || ''Fano'' || 63086 || || || [[Marke]] || [[Pezāro un Urbīno province]] |- | || [[Favāra]] || ''Favara'' || 32985 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Fazāno]] || ''Fasano'' || 39426 || O || [[1953]].g. [[30. jūlijs]] || [[Apūlija]] || [[Brindizi province]] |- | || [[Feltre]] || ''Feltre'' || 20767 || O || [[1952]].g. [[26. oktobris]] || [[Veneto]] || [[Belluno province]] |- | || [[Ferandīna]] || ''Ferrandina'' || 8907 || O || [[2011]].g. [[15. marts]] || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Ferentīno]] || ''Ferentino'' || 21156 || O || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- ||| [[Fermo]] || ''Fermo'' || 37305 || O || || [[Marke]] || [[Fermo province]] |- | [[Attēls:CoA Città di Ferrara.svg|23px]] || [[Ferrāra]] || ''Ferrara'' || 131833 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ferrāras province]] |- | || [[Fiāno Romāno]] || ''Fiano Romano'' || 13502 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Fidenca]] || ''Fidenza'' || 25846 || O || [[1601]].g. || [[Emīlija-Romanja]] || [[Parmas province]] |- | || [[Fikarači]] || ''Ficarazzi'' || 11758 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Filadelfija (Itālija)|Filadelfija]] || ''Filadelfia'' || 5551 || || || [[Kalabrija]] || [[Vibo Valentijas province]] |- | || [[Filjīne Valdarno]] || ''Figline Valdarno'' || 16932 || || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Finale Emīlija]] || ''Finale Emilia'' || 15734 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Finale Ligure]] || ''Finale Ligure'' || 11906 || O || [[2006]].g. [[6. novembris]] || [[Ligūrija]] || [[Savonas province]] |- | || [[Fišāno]] || ''Fisciano'' || 13741 || O || [[2003]].g. [[24. jūnijs]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Fivičāno]] || ''Fivizzano'' || 8163 || O || [[1848]].g. [[6. jūlijs]] || [[Toskāna]] || [[Masas-Karrāras province]] |- | || [[Fjēzole]] || ''Fiesole'' || 13952 || O || [[2001]].g. [[11. septembris]] || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Fjorencuola d'Arda]] || ''Fiorenzuola d'Arda'' || 15273 || O || [[1956]].g. [[18. septembris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Pjačencas province]] |- | || [[Fjumičīno]] || ''Fiumicino'' || 69803 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Fjūdži]] || ''Fiuggi'' || 9708 || || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Florāno Modeneze]] || ''Fiorano Modenese'' || 17089 || O || [[2013]].g. || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | [[Attēls:FlorenceCoA.svg|23px]] || [[Florence]] || ''Fiorenza'' || 366443 || O || [[1750]].g. [[1. oktobris]] || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Florīdija]] || ''Floridia'' || 22519 || || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Fodža]] || ''Foggia'' || 149029 || O || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Fojāno della Kjāna]] || ''Foiano della Chiana'' || 9372 || || || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | || [[Folinjo]] || ''Foligno'' || 56347 || O || [[1953]].g. [[10. augusts]] || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Foljānize]] || ''Foglianise'' || 3481 || O || [[2012]].g. [[29. oktobris]] || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Follonika]] || ''Follonica'' || 21314 || || || [[Toskāna]] || [[Groseto province]] |- | || [[Fondi]] || ''Fondi'' || 37993 || O || [[1990]].g. [[7. augusts]] || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Fontanellato]] || ''Fontanellato'' || 7059 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Parmas province]] |- | || [[Forano]] || ''Forano'' || 2985 || || || [[Lacio]] || [[Rieti province]] |- | || [[Forio]] || ''Forio'' || 16674 || || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Forīna]] || ''Forino'' || 5397 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Forli]] || ''Forlì'' || 116144 || O || [[1195]].g. || [[Emīlija-Romanja]] || [[Forli-Čezēnas province]] |- | || [[Forlimpopoli]] || ''Forlimpopoli'' || 13151 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Forli-Čezēnas province]] |- | || [[Formello]] || ''Formello'' || 12118 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Formidžīne]] || ''Formigine'' || 33879 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Formija]] || ''Formia'' || 36397 || O || [[1866]].g. [[6. janvāris]] || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Fosacēzija]] || ''Fossacesia'' || 6382 || O || [[2007]].g. [[12. janvāris]] || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Fosombrone]] || ''Fossombrone'' || 9831 || || || [[Marke]] || [[Pezāro un Urbīno province]] |- | || [[Fozāno]] || ''Fossano'' || 24735 || O || [[1566]].g. || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Fraganjāno]] || ''Fragagnano'' || 5341 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Frankavilla al Mare]] || ''Francavilla al Mare'' || 23766 || O || || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Frankavilla Fontāna]] || ''Francavilla Fontana'' || 36922 || O || [[1788]].g. || [[Apūlija]] || [[Brindizi province]] |- | || [[Frankavilla in Sinni]] || ''Francavilla in Sinni'' || 4249 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Fraskati]] || ''Frascati'' || 21125 || O || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Fratamadžore]] || ''Frattamaggiore'' || 30096 || O || [[1902]].g. [[5. jūnijs]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Frozinone]] || ''Frosinone'' || 46241 || O || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Fučekjo]] || ''Fucecchio'' || 23204 || || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Fuskaldo]] || ''Fuscaldo'' || 8117 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Gabiče Mare]] || ''Gabicce Mare'' || 5815 || || || [[Marke]] || [[Pezāro un Urbīno province]] |- | || [[Gaeta]] || ''Gaeta'' || 20677 || O || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Galarate]] || ''Gallarate'' || 50967 || O || [[1952]].g. [[30. augusts]] || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Galatīna]] || ''Galatina'' || 27047 || O || [[1793]].g. || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Galatone]] || ''Galatone'' || 15782 || O || [[2005]].g. [[24. februāris]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Galipoli]] || ''Gallipoli'' || 20248 || O || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Galjāno del Kapo]] || ''Gagliano del Capo'' || 5319 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Gandži]] || ''Gangi'' || 6979 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Garbahnate Milanēze]] || ''Garbagnate Milanese'' || 26522 || O || [[1985]].g. [[25. februāris]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Gardone Valla Trompija]] || ''Gardone Val Trompia'' || 11705 || O || [[2001]].g. [[17. septembris]] || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Gatinara]] || ''Gattinara'' || 8223 || O || || [[Pjemonta]] || [[Verčelli province]] |- | || [[Gedi]] || ''Ghedi'' || 18633 || O || [[2001]].g. [[24. novembris]] || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Gerasio]] || ''Garessio'' || 3331 || O || [[1870]].g. [[11. jūnijs]] || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Gjarre]] || ''Giarre'' || 28048 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Glorenča]] || ''Glorenza'' || 897 || O || [[1309]].g. || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Bolcāno province]] |- | || [[Godzāno]] || ''Gozzano'' || 5578 || || || [[Pjemonta]] || [[Novāras province]] |- | || [[Gonosfandidža]] || ''Gonnosfanadiga'' || 6643 || || || [[Sardīnija]] || [[Medio Kampidāno province]] |- | || [[Gorgonzola (pilsēta)|Gorgonzola]] || ''Gorgonzola'' || 19561 || O || [[2003]].g. [[24. jūnijs]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Gorīcija]] || ''Gorizia'' || 35563 || O || || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Gorīcijas province]] |- | || [[Gradiska d'Izonco]] || ''Gradisca d'Isonzo'' || 6547 || O || [[1936]].g. [[14. jūlijs]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Gorīcijas province]] |- | || [[Grado]] || ''Grado'' || 8418 || O || [[1983]].g. [[16. decembris]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Gorīcijas province]] |- | || [[Grammičele]] || ''Grammichele'' || 12976 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Granarolo dell'Emīlija]] || ''Granarolo dell'Emilia'' || 11031 || O || [[1995]].g. [[2. oktobris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Grasāno]] || ''Grassano'' || 5285 || || || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Gravelona Toče]] || ''Gravellona Toce'' || 7821 || O || || [[Pjemonta]] || [[Verbāno-Kuzio-Osolas province]] |- | || [[Gravīna di Katānija]] || ''Gravina di Catania'' || 26334 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Gravīna in Pulja]] || ''Gravina in Puglia'' || 43790 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Grecāna]] || ''Grezzana'' || 10773 || || || [[Veneto]] || [[Veronas province]] |- | || [[Grečo]] || ''Greccio'' || 1531 || || || [[Lacio]] || [[Rieti province]] |- | || [[Greve in Kjanti]] || ''Greve in Chianti'' || 13849 || || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Grimo Apūla]] || ''Grumo Appula'' || 12892 || O || [[2005]].g. [[24. februāris]] || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Groseto]] || ''Grosseto'' || 79217 || O || || [[Toskāna]] || [[Groseto province]] |- | || [[Grotaferrata]] || ''Grottaferrata'' || 19442 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Grotalje]] || ''Grottaglie'' || 32542 || O || [[1996]].g. [[6. novembris]] || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Grotamare]] || ''Grottammare'' || 15802 || O || [[2011]].g. || [[Marke]] || [[Askoli Pičēno province]] |- | || [[Grotaminārda]] || ''Grottaminarda'' || 8293 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Grotole]] || ''Grottole'' || 2324 || || || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Grumo Nevāno]] || ''Grumo Nevano'' || 17992 || O || [[1959]].g. [[12. maijs]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Gualdo Tadīno]] || ''Gualdo Tadino'' || 15481 || O || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Guanjāno]] || ''Guagnano'' || 5847 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Guardavalle]] || ''Guardavalle'' || 4695 || || || [[Kalabrija]] || [[Katandzāro province]] |- | || [[Guardija Sandramondi]] || ''Guardia Sanframondi'' || 5178 || || || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Guardjagrele]] || ''Guardiagrele'' || 9273 || O || || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Guidonija Montečelo]] || ''Guidonia Montecelio'' || 83175 || O || [[2011]].g. [[4. aprīlis]] || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Guljonēzi]] || ''Guglionesi'' || 5485 || || || [[Molize]] || [[Kampobaso province]] |- | || [[Guspini]] || ''Guspini'' || 12164 || || || [[Sardīnija]] || [[Medio Kampidāno province]] |- | || [[Gūbija]] || ''Gubbio'' || 32352 || O || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Gvastalla]] || ''Guastalla'' || 15041 || O || [[1621]].g. || [[Emīlija-Romanja]] || [[Redžo Emīlijas province]] |- | || [[Iglēziasa]] || ''Iglesias'' || 27532 || O || [[1327]].g. || [[Sardīnija]] || [[Karbonijas-Iglēziasas province]] |- | || [[Imola]] || ''Imola'' || 69005 || O || [[1990]].g. [[20. oktobris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Impērija (pilsēta)|Impērija]] || ''Imperia'' || 42260 || O || || [[Ligūrija]] || [[Impērijas province]] |- | || [[Impruneta]] || ''Impruneta'' || 14773 || || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Inčīza in Vald'Arno]] || ''Incisa in Val d'Arno'' || 6377 || || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Induno Olona]] || ''Induno Olona'' || 10404 || || || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Irsīna]] || ''Irsina'' || 5025 || O || [[2007]].g. || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Iskja]] || ''Ischia'' || 18681 || O || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Ispika]] || ''Ispica'' || 15313 || O || [[1987]].g. [[12. oktobris]] || [[Sicīlija]] || [[Raguzas province]] |- | || [[Itiri]] || ''Ittiri'' || 8802 || O || [[2000]].g. [[24. aprīlis]] || [[Sardīnija]] || [[Sasāri province]] |- | || [[Itri]] || ''Itri'' || 10446 || || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Ivrea]] || ''Ivrea'' || 23653 || O || || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Izernija]] || ''Isernia'' || 21998 || O || || [[Molize]] || [[Izernijas province]] |- | || [[Izola del Grāna Saso d'Itālija]] || ''Isola del Gran Sasso d'Italia'' || 4772 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Izola del Liri]] || ''Isola del Liri'' || 11918 || O || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Izola delle Femine]] || ''Isola delle Femmine'' || 7170 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Izola di Kapo Ricuto]] || ''Isola di Capo Rizzuto '' || 16523 || || || [[Kalabrija]] || [[Krotones province]] |- | || [[Izola Vičentīna]] || ''Isola Vicentina'' || 9897 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Jezi]] || ''Iesi'' || 40362 || || || [[Marke]] || [[Ankonas province]] |- | || [[Jezola]] || ''Jesolo'' || 24624 || O || [[1983]].g. [[31. marts]] || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Kabras]] || ''Cabras'' || 9084 || || || [[Sardīnija]] || [[Oristāno province]] |- | || [[Kadelbosko di Sopra]] || ''Cadelbosco di Sopra'' || 10547 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Redžo Emīlijas province]] |- | || [[Kadeo]] || ''Cadeo'' || 6028 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Pjačencas province]] |- | || [[Kadonegē]] || ''Cadoneghe'' || 16079 || || || [[Veneto]] || [[Padujas province]] |- | || [[Kadžāno]] || ''Caggiano'' || 2791 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Kairo Montenote]] || ''Cairo Montenotte'' || 13217 || O || [[1956]].g. [[7. janvāris]] || [[Ligūrija]] || [[Savonas province]] |- | || [[Kaivana]] || ''Caivano'' || 37460 || || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Kakamo]] || ''Caccamo'' || 8262 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Kalatabjāno]] || ''Calatabiano'' || 5362 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Kalatafimi Sedžesta]] || ''Calatafimi Segesta'' || 6832 || O || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Kalčinaja]] || ''Calcinaia'' || 11844 || || || [[Toskāna]] || [[Pizas province]] |- | || [[Kaldonjo]] || ''Caldogno'' || 11214 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Kalimēra]] || ''Calimera'' || 7271 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Kalitri]] || ''Calitri'' || 4854 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Kaljāri]] || ''Cagliari'' || 149453 || O || [[1327]].g. || [[Sardīnija]] || [[Kaljāri province]] |- | || [[Kalji]] || ''Cagli'' || 8891 || || || [[Marke]] || [[Pezāro un Urbīno province]] |- | [[Attēls:Calco (Italia)-Stemma.svg|28x28px]]|| [[Kalko]] || ''Calco'' || 5171 || || || [[Lombardija]] || [[Leko province]] |- | || [[Kalolciočorte]] || ''Calolziocorte'' || 13932 || O || [[2002]].g. || [[Lombardija]] || [[Leko province]] |- | || [[Kaltadžirone]] || ''Caltagirone'' || 38230 || O || [[1987]].g. [[6. aprīlis]] || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Kaltaniseta]] || ''Caltanissetta'' || 61659 || O || [[1296]].g. || [[Sicīlija]] || [[Kaltanisetas province]] |- | || [[Kamaiore]] || ''Camaiore'' || 32462 || O || || [[Toskāna]] || [[Lukas province]] |- | || [[Kamarata]] || ''Cammarata'' || 6268 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Kameri]] || ''Cameri'' || 10836 || || || [[Pjemonta]] || [[Novāras province]] |- | || [[Kamerīno]] || ''Camerino'' || 6930 || O || [[2005]].g. [[28. jūlijs]] || [[Marke]] || [[Mačeratas province]] |- | || [[Kamerota]] || ''Camerota'' || 6744 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Kamizāno Vičentīno]] || ''Camisano Vicentino'' || 10821 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Kamolji]] || ''Camogli'' || 5388 || O || [[1877]].g. [[3. maijs]] || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Kampanja]] || ''Campagna'' || 16146 || O || [[1518]].g. || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Kampi Bizencio]] || ''Campi Bisenzio'' || 43684 || || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Kampi Salentīna]] || ''Campi Salentina'' || 10669 || O || [[1998]].g. [[2. septembris]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Kampli]] || ''Campli'' || 7152 || O || [[1600]].g. || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Kampobaso]] || ''Campobasso'' || 48413 || O || || [[Molize]] || [[Kampobaso province]] |- | || [[Kampobella di Likata]] || ''Campobello di Licata'' || 10340 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Kampobello di Madžāra]] || ''Campobello di Mazara'' || 11775 || || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Kampofeliče di Ročella]] || ''Campofelice di Roccella'' || 7057 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Kampoformido]] || ''Campoformido'' || 7794 || || || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Kampolongo Madžore]] || ''Campolongo Maggiore'' || 10399 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Kampomorone]] || ''Campomorone'' || 7269 || || || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Kamponogara]] || ''Camponogara'' || 13044 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Kamporoso]] || ''Camporosso'' || 5405 || O || || [[Ligūrija]] || [[Impērijas province]] |- | || [[Kamposampjēro]] || ''Camposampiero'' || 12119 || O || [[2009]].g. [[20. jūlijs]] || [[Veneto]] || [[Padujas province]] |- | || [[Kanāle]] || ''Canale'' || 5666 || O || || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Kandēlo]] || ''Candelo'' || 7930 || O || [[2001]].g. [[12. novembris]] || [[Pjemonta]] || [[Bjellas province]] |- | || [[Kanelli]] || ''Canelli'' || 10568 || O || [[1967]].g. [[24. februāris]] || [[Pjemonta]] || [[Asti province]] |- | || [[Kanikati]] || ''Canicattì'' || 35415 || O || [[1934]].g. [[19. februāris]] || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Kanitīni Banji]] || ''Canicattini Bagni'' || 7179 || || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Kanīno]] || ''Canino'' || 5273 || || || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Kanjāno Varano]] || ''Cagnano Varano'' || 7339 || || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Kanobio]] || ''Cannobio'' || 5015 || O || [[2006]].g. [[5. aprīlis]] || [[Pjemonta]] || [[Verbāno-Kuzio-Osolas province]] |- | || [[Kannole]] || ''Cannole'' || 1728 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Kanosa di Pulja]] || ''Canosa di Puglia'' || 30167 || O || [[1962]].g. [[17. septembris]] || [[Apūlija]] || [[Barletas-Andrijas-Trani province]] |- | || [[Kantalupo in Sabīna]] || ''Cantalupo in Sabina'' || 1735 || || || [[Lacio]] || [[Rieti province]] |- | || [[Kantu]] || ''Cantù'' || 39262 || || || [[Lombardija]] || [[Komo province]] |- | || [[Kaorle]] || ''Caorle'' || 11797 || O || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Kapači]] || ''Capaci'' || 11046 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Kapanori]] || ''Capannori'' || 45508 || || || [[Toskāna]] || [[Lukas province]] |- | || [[Kapele sul Tavo]] || ''Cappelle sul Tavo'' || 4019 || || || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Kapena]] || ''Capena'' || 9968 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Kapistrello]] || ''Capistrello'' || 5309 || || || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Kapo d'Orlando]] || ''Capo d'Orlando'' || 13273 || || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Kapolona]] || ''Capolona'' || 5380 || || || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | || [[Kapoterra]] || ''Capoterra'' || 23196 || || || [[Sardīnija]] || [[Kaljāri province]] |- | || [[Kappačo]] || ''Capaccio'' || 22369 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Kaprarika di Leče]] || ''Caprarica di Lecce'' || 2547 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Kaprarola]] || ''Caprarola'' || 5341 || || || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Kapri]] || ''Capri'' || 7038 || O || [[2000]].g. [[24. aprīlis]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Kapriate Sandžervāzio]] || ''Capriate San Gervasio'' || 7826 || O || [[2006]].g. [[1. jūlijs]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Kapuja]] || ''Capua'' || 18778 || O || [[1990]].g. [[2. janvāris]] || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Kapurso]] || ''Capurso'' || 15448 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Karapelle]] || ''Carapelle'' || 6520 || || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Karate Brianca]] || ''Carate Brianza'' || 17668 || || || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | [[Attēls:Caravaggio-Stemma.svg|23px]] || [[Karavadžo (pilsēta)|Karavadžo]] || ''Caravaggio'' || 15911 || O || [[1954]].g. [[22. decembris]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Karrāra]] || ''Carrara'' || 64392 || O || || [[Toskāna]] || [[Masas-Karrāras province]] |- | || [[Karbonja]] || ''Carbonia'' || 28659 || O || [[1939]].g. [[30. marts]] || [[Sardīnija]] || [[Karbonijas-Iglēziasas province]] |- | || [[Kardāno al Kampo]] || ''Cardano al Campo'' || 14207 || || || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Kariati]] || ''Cariati'' || 8574 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Karinjāno]] || ''Carignano'' || 9169 || O || [[1683]].g. || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Karīni]] || ''Carini'' || 36599 || O || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Karloforte]] || ''Carloforte'' || 6225 || || || [[Sardīnija]] || [[Karbonijas-Iglēziasas province]] |- | || [[Karmanjola]] || ''Carmagnola'' || 28901 || O || [[1736]].g. || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Karmjāno]] || ''Carmiano'' || 11978 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Karonno Pertuzella]] || ''Caronno Pertusella'' || 16812 || || || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Karovinjo]] || ''Carovigno'' || 16209 || || || [[Apūlija]] || [[Brindizi province]] |- | || [[Karozīno]] || ''Carosino'' || 6975 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Karpi]] || ''Carpi'' || 67624 || O || [[1627]].g. || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Karpinjāno Salentīno]] || ''Carpignano Salentino'' || 3841 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Karsoli]] || ''Carsoli'' || 5506 || || || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | [[Attēls:Cartoceto-Stemma.png|23px]] || [[Kartočeto]] || ''Cartoceto'' || 7869 || || || [[Marke]] || [[Pezāro un Urbīno province]] |- | || [[Karugate]] || ''Carugate'' || 14482 || O || || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Kasala di Principe]] || ''Casal di Principe'' || 20923 || || || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Kasala Velīno]] || ''Casal Velino'' || 5008 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Kasamasīma]] || ''Casamassima'' || 19491 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Kasarza della Delīcija]] || ''Casarsa della Delizia'' || 8629 || O || [[2000]].g. [[25. oktobris]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Pordenones province]] |- | || [[Kasāno d'Ada]] || ''Cassano d'Adda'' || 18713 || O || || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Kasāno all'Jonio]] || ''Cassano all'Ionio'' || 17360 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Kasāno delle Murdže]] || ''Cassano delle Murge'' || 14422 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Kasāno Manjāgo]] || ''Cassano Magnago'' || 21565 || || || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Kaselle Torinēze]] || ''Caselle Torinese'' || 18623 || O || [[2001]].g. [[10. maijs]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Kasīno]] || ''Cassino'' || 33753 || O || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Kasola]] || ''Cassola'' || 14237 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Kasrlentīni]] || ''Carlentini'' || 17969 || O || [[1998]].g. [[20. janvāris]] || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Kastāno Primo]] || ''Castano Primo'' || 11078 || O || [[2008]].g. [[26. jūnijs]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Kastedžo]] || ''Casteggio'' || 6859 || O || [[2002]].g. || [[Lombardija]] || [[Pāvijas province]] |- | || [[Kastefidardo]] || ''Castelfidardo'' || 18839 || || || [[Marke]] || [[Ankonas province]] |- | || [[Kastela Boloņeze]] || ''Castel Bolognese'' || 9536 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ravennas province]] |- | || [[Kastela di Sangro]] || ''Castel di Sangro'' || 6151 || O || [[1744]].g. || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Kastela Gandolfo]] || ''Castel Gandolfo'' || 8769 || O || [[1994]].g. [[19. septembris]] || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Kastelgofredo]] || ''Castel Goffredo'' || 12409 || O || [[2002]].g. [[27. septembris]] || [[Lombardija]] || [[Mantujas province]] |- | || [[Kastela Sandžirdžo]] || ''Castel San Giorgio'' || 13534 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Kastela Sandžovanni]] || ''Castel San Giovanni'' || 13714 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Pjačencas province]] |- | || [[Kastela Sanlorenco]] || ''Castel San Lorenzo'' || 2570 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Kastela Volturno]] || ''Castel Volturno'' || 23182 || O || [[2007]].g. [[19. aprīlis]] || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Kastelabate]] || ''Castellabate'' || 8388 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Kastelamare del Golfo]] || ''Castellammare del Golfo'' || 14792 || || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Kastelamonte]] || ''Castellamonte'' || 9910 || O || [[1962]].g. [[27. oktobris]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Kastelaneta]] || ''Castellaneta'' || 17082 || O || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Kastelāna Grote]] || ''Castellana Grotte'' || 19346 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Kastelbuono]] || ''Castelbuono'' || 9077 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Kasteldača]] || ''Casteldaccia'' || 11041 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Kastelfjorentīno]] || ''Castelfiorentino'' || 17612 || || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Kastelforte]] || ''Castelforte'' || 4463 || O || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Kastelfranko Emīlija]] || ''Castelfranco Emilia'' || 32081 || O || [[2006]].g. [[7. novembris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Kastelfranko Veneto]] || ''Castelfranco Veneto'' || 32802 || O || [[1860]].g. [[5. novembris]] || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Kastellalto]] || ''Castellalto'' || 7329 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- ||| [[Kastellanca]] || ''Castellanza'' || 14218 || O || [[1974]].g. [[4. janvāris]] || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Kastelmadžore]] || ''Castel Maggiore'' || 17629 || O || [[2007]].g. [[19. aprīlis]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Kastelmare di Stabija]] || ''Castellammare di Stabia'' || 66032 || O || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Kastelnouvo di Garfanjāna]] || ''Castelnuovo di Garfagnana'' || 6028 || O || [[2010]].g. [[7. janvāris]] || [[Toskāna]] || [[Lukas province]] |- | || [[Kastelnovo di Soto]] || ''Castelnovo di Sotto'' || 8660 || O || [[2001]].g. [[12. novembris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Redžo Emīlijas province]] |- | || [[Kastelnovo ne'Monti]] || ''Castelnovo ne' Monti'' || 10487 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Redžo Emīlijas province]] |- | || [[Kastelnuovo Berardenga]] || ''Castelnuovo Berardenga'' || 8828 || || || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Kastelplanio]] || ''Castelplanio'' || 3540 || O || [[2007]].g. [[30. marts]] || [[Marke]] || [[Ankonas province]] |- | || [[Kastelsardo]] || ''Castelsardo'' || 5752 || O || [[1448]].g. || [[Sardīnija]] || [[Sasāri province]] |- | || [[Kasteltermini]] || ''Casteltermini'' || 8377 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Kastelvetrāno]] || ''Castelvetrano'' || 31737 || O || [[1936]].g. [[28. janvāris]] || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Kastenāzo]] || ''Castenaso'' || 14605 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Kastēla Sanjetro Terme]] || ''Castel San Pietro Terme'' || 20697 || O || [[1991]].g. [[8. novembris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Kastiljona Fjorentīno]] || ''Castiglion Fiorentino'' || 13266 || || || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | || [[Kastiljone del Lago]] || ''Castiglione del Lago'' || 15561 || || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Kastiljone della Peskaja]] || ''Castiglione della Pescaia'' || 7005 || || || [[Toskāna]] || [[Groseto province]] |- | || [[Kastiljone delle Stivjēre]] || ''Castiglione delle Stiviere'' || 22672 || O || [[2001]].g. [[18. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Mantujas province]] |- | || [[Kastri di Leče]] || ''Castri di Lecce'' || 2942 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Kastrinjāni del Kapo]] || ''Castrignano del Capo'' || 5356 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Kastrinjāno de Greči]] || ''Castrignano de' Greci'' || 4018 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Kastro (Itālija)|Kastro]] || ''Castro'' || 2453 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Kastrolibēro]] || ''Castrolibero'' || 9973 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Kastrovillāri]] || ''Castrovillari'' || 22384 || O || [[1535]].g. || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Kašama Terme Lari]] || ''Casciana Terme Lari'' || 12394 || || || [[Toskāna]] || [[Pizas province]] |- | || [[Katandzāro]] || ''Catanzaro'' || 89011 || O || [[1528]].g. || [[Kalabrija]] || [[Katandzāro province]] |- | || [[Katānija]] || ''Catania'' || 290523 || O || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Katolika]] || ''Cattolica'' || 16597 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Rimini province]] |- | || [[Kaulonija]] || ''Caulonia'' || 7053 || || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Kava de Tirēni]] || ''Cava de' Tirreni'' || 53573 || O || [[1965]].g. [[18. novembris]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Kavalīno Treporti]] || ''Cavallino-Treporti'' || 13385 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Kavalīno]] || ''Cavallino'' || 11968 || O || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Kavallernadžore]] || ''Cavallermaggiore'' || 5459 || O || [[1863]].g. [[13. septembris]] || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Kave]] || ''Cave'' || 10988 || O || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Kazalbordīno]] || ''Casalbordino'' || 6247 || || || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Kazalēkjo di Rena]] || ''Casalecchio di Reno'' || 35314 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Kazalmadžore]] || ''Casalmaggiore'' || 15250 || O || [[1754]].g. || [[Lombardija]] || [[Kremonas province]] |- | || [[Kazalpusterlengo]] || ''Casalpusterlengo'' || 14982 || O || [[1975]].g. [[30. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Lodi province]] |- | || [[Kazarāno]] || ''Casarano'' || 20410 || O || [[1960]].g. [[4. novembris]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Kazarča Ligūre]] || ''Casarza Ligure'' || 6735 || || || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Kazāle Monferrāto]] || ''Casale Monferrato'' || 34576 || O || [[1474]].g. || [[Pjemonta]] || [[Alesandrijas province]] |- | || [[Kazerta]] || ''Caserta'' || 74890 || O || [[1861]].g. || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Kaziēre]] || ''Casier'' || 11027 || || || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Kazoli]] || ''Casoli'' || 5837 || O || || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Kazorija]] || ''Casoria'' || 78204 || || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Kivaso]] || ''Chivasso'' || 26043 || O || [[1690]].g. || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Kjampo]] || ''Chiampo'' || 12922 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Kjančāno Terme]] || ''Chianciano Terme'' || 6880 || || || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Kjaramonte Gulfi]] || ''Chiaramonte Gulfi'' || 8257 || || || [[Sicīlija]] || [[Raguzas province]] |- | || [[Kjaravalle Centrāle]] || ''Chiaravalle Centrale'' || 5819 || || || [[Kalabrija]] || [[Katandzāro province]] |- ||| [[Kjavāri]] || ''Chiavari'' || 27284 || O || [[1648]].g. || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Kjavenna]] || ''Chiavenna'' || 7357 || O || || [[Lombardija]] || [[Sondrio province]] |- | || [[Kjāri]] || ''Chiari'' || 18782 || O || [[1862]].g. [[5. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Kjeti]] || ''Chieti'' || 51290 || O || || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Kjēri]] || ''Chieri'' || 36278 || O || [[1212]].g. || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Kjodža]] || ''Chioggia'' || 49706 || O || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | [[Attēls:Klausen Suedtirol CoA.svg|23px]] || [[Kjūza]] || ''Chiusa'' || 5167 || O || [[1308]].g. || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Bolcāno province]] |- | || [[Kjūzi]] || ''Chiusi'' || 8739 || O || [[1934]].g. [[11. augusts]] || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Kluzone]] || ''Clusone'' || 8656 || O || [[1957]].g. || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Kodonjo]] || ''Codogno'' || 15403 || O || [[1955]].g. [[26. jūnijs]] || [[Lombardija]] || [[Lodi province]] |- | || [[Kodroipo]] || ''Codroipo'' || 15873 || O || [[1992]].g. [[22. septembris]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Kogoleto]] || ''Cogoleto'' || 9134 || O || || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Kogorno]] || ''Cogorno'' || 5627 || || || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | [[Attēls:Collecorvino-Stemma.png|23px]] || [[Kolekorvīno]] || ''Collecorvino'' || 5956 || || || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Kolenja]] || ''Collegno'' || 49325 || O || [[1980]].g. [[31. janvāris]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Kolepaso]] || ''Collepasso'' || 6285 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Koliko]] || ''Colico'' || 7555 || || || [[Lombardija]] || [[Leko province]] |- | || [[Kolle di Val d'Elsa]] || ''Colle di Val d'Elsa'' || 21377 || O || [[1592]].g. || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Kollefero]] || ''Colleferro'' || 21600 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Kollekjo]] || ''Collecchio'' || 14091 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Parmas province]] |- | || [[Kolliāno]] || ''Colliano'' || 3719 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Kolonella]] || ''Colonnella'' || 3799 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Kolonja Veneta]] || ''Cologna Veneta'' || 8663 || O || [[1837]].g. || [[Veneto]] || [[Veronas province]] |- | || [[Kolonjo Moncenze]] || ''Cologno Monzese'' || 46213 || O || [[1996]].g. [[19. septembris]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Komakjo]] || ''Comacchio'' || 22389 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ferrāras province]] |- | || [[Komo (pilsēta)|Komo]] || ''Como'' || 83524 || O || [[1815]].g. [[24. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Komo province]] |- | || [[Konegjāna]] || ''Conegliano'' || 34172 || O || [[1987]].g. [[3. novembris]] || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Konkordija Sadžitārija]] || ''Concordia Sagittaria'' || 10571 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Konkorečo]] || ''Concorezzo'' || 15466 || O || [[1989]].g. [[25. septembris]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Konseliče]] || ''Conselice'' || 9891 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ravennas province]] |- | || [[Konselve]] || ''Conselve'' || 10258 || O || || [[Veneto]] || [[Padujas province]] |- | || [[Kontursi Terme]] || ''Contursi Terme'' || 3341 || O || [[2009]].g. [[2. februāris]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Konversāno]] || ''Conversano'' || 25845 || O || [[2010]].g. [[30. decembris]] || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Kopertīno]] || ''Copertino'' || 24285 || O || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Koppāro]] || ''Copparo'' || 16953 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ferrāras province]] |- | [[Attēls:Corato-Stemma.png|23px]] || [[Korato]] || ''Corato'' || 48335 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Korbara]] || ''Corbara'' || 2516 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Korbeta]] || ''Corbetta'' || 17968 || O || [[1988]].g. [[5. februāris]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Kordenonsa]] || ''Cordenons'' || 18221 || O || [[2004]].g. [[22. decembris]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Pordenones province]] |- | || [[Korredžo (pilsēta)|Korredžo]] || ''Correggio'' || 25164 || O || [[1559]].g. || [[Emīlija-Romanja]] || [[Redžo Emīlijas province]] |- | || [[Kori (Itālija)|Kori]] || ''Cori'' || 11014 || O || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Koridonija]] || ''Corridonia'' || 15488 || O || [[1973]].g. [[18. oktobris]] || [[Marke]] || [[Mačeratas province]] |- | || [[Koriljāno d'Otranto]] || ''Corigliano d'Otranto'' || 5775 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Koriljāno Kalabro]] || ''Corigliano Calabro'' || 39112 || O || [[1997]].g. [[2. septembris]] || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Korinaldo]] || ''Corinaldo'' || 5064 || O || [[1517]].g. [[20. jūnijs]] || [[Marke]] || [[Ankonas province]] |- | || [[Korleone]] || ''Corleone'' || 11258 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Kormonsa]] || ''Cormons'' || 7507 || O || [[1910]].g. || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Gorīcijas province]] |- | || [[Kornedo Vičentīno]] || ''Cornedo Vicentino'' || 12015 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Korropoli]] || ''Corropoli'' || 4925 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Korsāno]] || ''Corsano'' || 5589 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Korsiko]] || ''Corsico'' || 34648 || O || [[1987]].g. [[22. jūlijs]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Kortona]] || ''Cortona'' || 22479 || O || [[1750]].g. [[1. oktobris]] || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | || [[Kostabisāra]] || ''Costabissara'' || 7289 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | [[Attēls:Costigliole d'Asti-Stemma.svg|23px]] || [[Kostiljole d'Asti]] || '' Costigliole d'Asti'' || 5948 || || || [[Pjemonta]] || [[Asti province]] |- | || [[Kotronei]] || ''Cotronei'' || 5422 || || || [[Kalabrija]] || [[Krotones province]] |- | || [[Kozenca]] || ''Cosenza'' || 69025 || O || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Kreaco]] || ''Creazzo'' || 11058 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Krema]] || ''Crema'' || 33599 || O || [[1816]].g. [[23. jūlijs]] || [[Lombardija]] || [[Kremonas province]] |- | || [[Kremona]] || ''Cremona'' || 72121 || O || [[1815]].g. [[24. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Kremonas province]] |- | || [[Krevalkore]] || ''Crevalcore'' || 13413 || O || [[1999]].g. [[16. februāris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Krispjāno]] || ''Crispiano'' || 13641 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Krotone]] || ''Crotone'' || 59313 || O || [[1938]].g. [[2. februāris]] || [[Kalabrija]] || [[Krotones province]] |- | || [[Krozija]] || ''Crosia'' || 9664 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | [[Attēls:Quarrata-Stemma.svg|28x28px]]|| [[Kuarrata]] || ''Quarrata'' || 25488 || O || || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | [[Attēls:Quartu Sant’Elena-Stemma.svg|28x28px]]|| [[Kuartu Santelena]] || ''Quartu Sant'Elena'' || 69376 || O || [[1959]].g. [[9. janvāris]] || [[Sardīnija]] || [[Kaljāri province]] |- | || [[Kuneo]] || ''Cuneo'' || 55627 || O || || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Kuringa]] || ''Curinga'' || 6707 || || || [[Kalabrija]] || [[Katandzāro province]] |- | || [[Kursi]] || ''Cursi'' || 4237 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Kurtatone]] || ''Curtatone'' || 14647 || O || [[2002]].g. [[2. jūlijs]] || [[Lombardija]] || [[Mantujas province]] |- | || [[Kustonači]] || ''Custonaci'' || 5375 || || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Kutro]] || ''Cutro'' || 10274 || O || [[1586]].g. || [[Kalabrija]] || [[Krotones province]] |- | || [[Kutrofjāno]] || ''Cutrofiano'' || 9117 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Kvaliāno]] || ''Qualiano'' || 24857 || O || [[2007]].g. [[1. oktobris]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Kvatro Kastela]] || ''Quattro Castella'' || 13158 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Redžo Emīlijas province]] |- | || [[Ladispoli]] || ''Ladispoli'' || 37494 || O || [[2011]].g. [[12. aprīlis]] || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Lagonergo]] || ''Lagonegro'' || 5687 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Laivesa]] || ''Laives'' || 17320 || O || [[1985]].g. [[11. aprīlis]] || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Bolcāno province]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of L'Aquila, Italy.svg|30px]] || [[L'Akvila]] || ''L'Aquila'' || 68290 || O || || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Lamadelana]] || ''La Maddalena'' || 10861 || || || [[Sardīnija]] || [[Olbijas-Tempio province]] |- | || [[Lamēcija Terme]] || ''Lamezia Terme'' || 70242 || O || [[1972]].g. [[21. jūlijs]] || [[Kalabrija]] || [[Katandzāro province]] |- | || [[Lamporekjo]] || ''Lamporecchio'' || 7515 || || || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Lanco Torinēze]] || ''Lanzo Torinese'' || 5154 || O || [[2001]].g. [[17. septembris]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Lančāno]] || ''Lanciano'' || 35680 || O || [[1212]].g. || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Langirāno]] || ''Langhirano'' || 9987 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Parmas province]] |- | || [[Lanuzei]] || ''Lanusei'' || 5467 || O || [[2002]].g. [[10. decembris]] || [[Sardīnija]] || [[Oljastras province]] |- | || [[Larčāno]] || ''Larciano'' || 6455 || || || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Lariāno]] || ''Lariano'' || 13140 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Larīno]] || ''Larino'' || 7119 || O || [[2000]].g. [[1. janvāris]] || [[Molize]] || [[Kampobaso province]] |- | || [[Laterca]] || ''Laterza'' || 15317 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Latiāno]] || ''Latiano'' || 14920 || O || [[2006]].g. [[4. maijs]] || [[Apūlija]] || [[Brindizi province]] |- | || [[Latizāna]] || ''Latisana'' || 13867 || O || [[2004]].g. [[11. maijs]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Latīna]] || ''Latina'' || 119503 || O || [[1934]].g. [[3. decembris]] || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Latroniko]] || ''Latronico'' || 4692 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Laurija]] || ''Lauria'' || 13121 || O || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Lavanja]] || ''Lavagna'' || 12479 || O || [[1889]].g. [[12. maijs]] || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Lavelo]] || ''Lavello'' || 13623 || O || [[2001]].g. [[12. novembris]] || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Leče]] || ''Lecce'' || 89704 || O || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Lenjāno]] || ''Legnano'' || 58487 || O || [[1924]].g. [[15. augusts]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Leko]] || ''Lecco'' || 47211 || O || [[1859]].g. || [[Lombardija]] || [[Leko province]] |- | || [[Lekuile]] || ''Lequile'' || 8639 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Lendinara]] || ''Lendinara'' || 12002 || O || [[1939]].g. [[28. aprīlis]] || [[Veneto]] || [[Rovigo province]] |- ||| [[Lenjāgo]] || ''Legnago'' || 24884 || || || [[Veneto]] || [[Veronas province]] |- | || [[Lenola]] || ''Lenola'' || 4215 || || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Lentini]] || ''Lentini'' || 24022 || O || [[1990]].g. [[7. augusts]] || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Leonesa]] || ''Leonessa'' || 2465 || || || [[Lacio]] || [[Rieti province]] |- | || [[Leonforte]] || ''Leonforte'' || 13793 || || || [[Sicīlija]] || [[Ennas province]] |- | || [[Leporāno]] || ''Leporano'' || 7879 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Leriči]] || ''Lerici'' || 9914 || O || [[1986]].g. [[23. janvāris]] || [[Ligūrija]] || [[Spēcijas province]] |- | || [[Lerkara Friddi]] || ''Lercara Friddi'' || 6903 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Letere]] || ''Lettere'' || 6138 || O || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Letomanopello]] || ''Lettomanoppello'' || 2981 || || || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Leverāno]] || ''Leverano'' || 14110 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Leviko Terme]] || ''Levico Terme'' || 7721 || O || [[1894]].g. [[1. aprīlis]] || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Trento province]] |- | || [[Lezīna]] || ''Lesina'' || 6315 || || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Ličanello]] || ''Lizzanello'' || 11566 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Ličāno]] || ''Lizzano'' || 10184 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Likata]] || ''Licata'' || 38043 || O || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Linguaglosa]] || ''Linguaglossa'' || 5400 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Linjāno Sabjadoro]] || ''Lignano Sabbiadoro'' || 6619 || O || [[2003]].g. [[18. marts]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Lioni]] || ''Lioni'' || 6305 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Lisone]] || ''Lissone'' || 43381 || O || [[1982]].g. [[27. novembris]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Livinjo]] || ''Livigno'' || 6031 || || || [[Lombardija]] || [[Sondrio province]] |- | [[Attēls:Livorno-Stemma.png|23px]] || [[Livorno]] || ''Livorno'' || 156893 || O || [[1606]].g. [[19. marts]] || [[Toskāna]] || [[Livorno province]] |- | || [[Loano]] || ''Loano'' || 11457 || || || [[Ligūrija]] || [[Savonas province]] |- | || [[Lodi Vekjo]] || ''Lodi Vecchio'' || 7507 || O || [[2006]].g. [[22. janvāris]] || [[Lombardija]] || [[Lodi province]] |- | [[Attēls:Lodi-Stemma.png|23px]] || [[Lodi]] || ''Lodi'' || 43473 || O || [[1815]].g. [[24. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Lodi province]] |- | || [[Lokri]] || ''Locri'' || 12487 || O || [[2002]].g. [[14. marts]] || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Lomačo]] || ''Lomazzo'' || 9369 || O || || [[Lombardija]] || [[Komo province]] |- | || [[Lonate Pocolo]] || ''Lonate Pozzolo'' || 11772 || || || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Lonato del Garda]] || ''Lonato del Garda'' || 15781 || O || [[1996]].g. [[21. novembris]] || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Lonigo]] || ''Lonigo'' || 15855 || O || [[1932]].g. [[6. augusts]] || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Loreo]] || ''Loreo'' || 3568 || O || || [[Veneto]] || [[Rovigo province]] |- | || [[Lorera]] || ''Loreto'' || 12593 || || || [[Marke]] || [[Ankonas province]] |- | [[Attēls:Loreto Aprutino-Stemma.png|23px]] || [[Loreto Aprutīno]] || ''Loreto Aprutino'' || 7549 || || || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Lučēra]] || ''Lucera'' || 34071 || O || [[1935]].g. [[6. septembris]] || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Luči]] || ''Luzzi'' || 9480 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Ludžo]] || ''Lugo'' || 32027 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ravennas province]] |- | || [[Luino]] || ''Luino'' || 14262 || O || [[1969]].g. [[10. marts]] || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | [[Attēls:Araldico Città di Lucca.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucca'' || 87462 || O || || [[Toskāna]] || [[Lukas province]] |- | || [[Luko dei Marsi]] || ''Luco dei Marsi'' || 5862 || || || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Lumečāne]] || ''Lumezzane'' || 23348 || O || || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Lurate Kačivio]] || ''Lurate Caccivio'' || 9881 || O || [[2010]].g. [[2. decembris]] || [[Lombardija]] || [[Komo province]] |- | || [[Mačerata]] || ''Macerata'' || 42071 || O || [[1320]].g. || [[Marke]] || [[Mačeratas province]] |- | || [[Madaloni]] || ''Maddaloni'' || 39251 || O || || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Madūrija]] || ''Manduria'' || 30802 || O || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Madžarīno]] || ''Mazzarino'' || 12232 || || || [[Sicīlija]] || [[Kaltanisetas province]] |- | || [[Madžāra del Vallo]] || ''Mazara del Vallo'' || 50579 || O || [[1952]].g. [[14. marts]] || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Madženta]] || ''Magenta'' || 22981 || O || [[1947]].g. [[25. maijs]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Majori (Itālija)|Majori]] || ''Maiori'' || 5563 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Makomera]] || ''Macomer'' || 10427 || O || [[1976]].g. [[15. jūlijs]] || [[Sardīnija]] || [[Nuoro province]] |- | || [[Maljāno Sabina]] || ''Magliano Sabina'' || 3879 || || || [[Lacio]] || [[Rieti province]] |- | || [[Malje]] || ''Maglie'' || 14637 || O || [[1880]].g. [[2. februāris]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Malnate]] || ''Malnate'' || 16809 || || || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Malo (pilsēta)|Malo]] || ''Malo'' || 14805 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Mančāno]] || ''Manciano'' || 7320 || || || [[Toskāna]] || [[Groseto province]] |- | || [[Mandello del Lario]] || ''Mandello del Lario'' || 10584 || || || [[Lombardija]] || [[Leko province]] |- | || [[Manerbio]] || ''Manerbio'' || 12785 || O || [[1997]].g. [[1. jūnijs]] || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- ||| [[Manfredonija]] || ''Manfredonia'' || 56313 || O || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Maniago]] || ''Maniago'' || 11830 || O || [[2003]].g. [[18. marts]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Pordenones province]] |- | [[Attēls:Manoppello-Stemma.png|23px]] || [[Manopello]] || ''Manoppello'' || 7057 || O || [[2004]].g. 13. [[jūlijs]] || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Mantalto Ufudžo]] || ''Montalto Uffugo'' || 18775 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Mantuja]] || ''Mantova'' || 47191 || O || [[1815]].g. [[24. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Mantujas province]] |- | || [[Maranello]] || ''Maranello'' || 17056 || O || [[2009]].g. [[16. decembris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Marano di Napoli]] || ''Marano di Napoli'' || 57193 || O || [[1987]].g. [[31. jūlijs]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Maratea]] || ''Maratea'' || 5136 || O || [[1990]].g. [[10. decembris]] || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Marāno Vičentīno]] || ''Marano Vicentino'' || 9730 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Marčaboto]] || ''Marzabotto'' || 6707 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Marčianīze]] || ''Marcianise'' || 40067 || O || [[1872]].g. [[10. marts]] || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Margerita di Savoja]] || ''Margherita di Savoia'' || 12172 || O || || [[Apūlija]] || [[Barletas-Andrijas-Trani province]] |- | || [[Mariljāno]] || ''Marigliano'' || 30063 || O || [[1896]].g. [[16. janvāris]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Marina di Džoiza Jonika]] || ''Marina di Gioiosa Ionica'' || 6533 || || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Marineo]] || ''Marineo'' || 6656 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Marīno (pilsēta)|Marīno]] || ''Marino'' || 39304 || O || [[1835]].g. [[3. jūlijs]] || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Marjāno Komense]] || ''Mariano Comense'' || 23677 || O || [[1996]].g. [[20. februāris]] || [[Lombardija]] || [[Komo province]] |- | || [[Marostika]] || ''Marostica'' || 13874 || O || [[1962]].g. [[17. decembris]] || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Marsala]] || ''Marsala'' || 80583 || O || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Marsiko Nuovo]] || ''Marsico Nuovo'' || 4256 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Marsikovetere]] || ''Marsicovetere'' || 5407 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Maršāno]] || ''Marsciano'' || 18832 || || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Martāno]] || ''Martano'' || 9302 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Martina Franka]] || ''Martina Franca'' || 48944 || O || [[2004]].g. [[24. februāris]] || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Martinendžo]] || ''Martinengo'' || 10314 || O || [[2011]].g. [[13. decembris]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Martinjāno]] || ''Martignano'' || 1708 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Martinsikuro]] || ''Martinsicuro'' || 15375 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Masa (Itālija)|Masa]] || ''Massa'' || 68919 || O || [[1555]].g. || [[Toskāna]] || [[Masas-Karrāras province]] |- | || [[Masa e Kocile]] || ''Massa e Cozzile'' || 7769 || || || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Masa Maritima]] || ''Massa Marittima'' || 8584 || || || [[Toskāna]] || [[Groseto province]] |- | || [[Masafra]] || ''Massafra'' || 32541 || O || [[1939]].g. [[1. jūnijs]] || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Masaroza]] || ''Massarosa'' || 22248 || || || [[Toskāna]] || [[Lukas province]] |- | || [[Maskali]] || ''Mascali'' || 13861 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Maskaluča]] || ''Mascalucia'' || 30551 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Matelika]] || ''Matelica'' || 10194 || O || [[1761]].g. || [[Marke]] || [[Mačeratas province]] |- ||| [[Matēra]] || ''Matera'' || 59974 || O || || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Matināta]] || ''Mattinata'' || 6388 || || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | [[Attēls:Matino-Stemma.png|23px]] || [[Matīno]] || ''Matino'' || 11702 || O || [[2002]].g. [[2. jūlijs]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Meda]] || ''Meda'' || 23253 || O || [[1998]].g. [[4. septembris]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Medicīna (pilsēta)|Medicīna]] || ''Medicina'' || 16828 || O || [[2002]].g. [[2. jūlijs]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Mela]] || ''Mel'' || 6072 || || || [[Veneto]] || [[Belluno province]] |- | || [[Melco]] || ''Melzo'' || 18250 || O || [[1952]].g. [[14. marts]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Meldola]] || ''Meldola'' || 10088 || O || [[1862]].g. [[7. septembris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Forli-Čezēnas province]] |- | || [[Meledunjo]] || ''Melendugno'' || 9658 || O || [[2001]].g. [[24. oktobris]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Melenjāno]] || ''Melegnano'' || 17035 || O || [[1959]].g. [[26. augusts]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Melfi]] || ''Melfi'' || 17563 || O || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Melilli]] || ''Melilli'' || 13316 || || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Melisāno]] || ''Melissano'' || 7328 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Melito di Porto Salvo]] || ''Melito di Porto Salvo'' || 11130 || || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Melpiņāno]] || ''Melpignano'' || 2234 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Mendičīno]] || ''Mendicino'' || 9402 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Menfi]] || ''Menfi'' || 12733 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Mentana]] || ''Mentana'' || 21163 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | [[Attēls:Merate-Stemma.svg|23px]] || [[Merate]] || ''Merate'' || 14778 || O || [[1991]].g. [[27. decembris]] || [[Lombardija]] || [[Leko province]] |- | || [[Merāno]] || ''Merano'' || 37827 || O || [[1317]].g. || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Bolcāno province]] |- | || [[Merkato Sanseverīno]] || ''Mercato San Severino'' || 22177 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Merkoljāno]] || ''Mercogliano'' || 12329 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Mesīna]] || ''Messina'' || 242129 || O || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Mestre]] || ''Mestre'' || 89376 || O || [[1923]].g. [[26. augusts]] || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Mezanje]] || ''Mesagne'' || 27613 || O || [[1999]].g. [[19. jūlijs]] || [[Apūlija]] || [[Brindizi province]] |- | || [[Mezola]] || ''Mesola'' || 7082 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ferrāras province]] |- | || [[Mezoraka]] || ''Mesoraca'' || 6630 || || || [[Kalabrija]] || [[Krotones province]] |- | || [[Midžāno]] || ''Miggiano'' || 3652 || O || [[2003]].g. [[4. novembris]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Milačo]] || ''Milazzo'' || 31880 || O || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | [[Attēls:CoA Città di Milano.svg|23px]] || [[Milāna]] || ''Milano'' || 1274765 || O || [[1815]].g. [[24. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Mileto]] || ''Mileto'' || 6828 || || || [[Kalabrija]] || [[Vibo Valentijas province]] |- | || [[Miljoniko]] || ''Miglionico'' || 2519 || || || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Mineo]] || ''Mineo'' || 5172 || O || [[2004]].g. || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Minervīno di Leče]] || ''Minervino di Lecce'' || 3700 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Minervīno Murdže]] || ''Minervino Murge'' || 9236 || || || [[Apūlija]] || [[Barletas-Andrijas-Trani province]] |- | || [[Minjāno Monte Lungo]] || ''Mignano Monte Lungo'' || 3253 || O || [[2001]].g. [[17. septembris]] || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Minori]] || ''Minori'' || 2815 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Mintemileto]] || ''Montemiletto'' || 5342 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Minturno]] || ''Minturno'' || 19792 || O || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | [[Attēls:Mira-Stemma.png|23px]] || [[Mira (Itālija)|Mira]] || ''Mira'' || 38720 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Mirabella Eklāno]] || ''Mirabella Eclano'' || 7800 || O || [[1873]].g. [[26. oktobris]] || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Mirabella Imbakari]] || ''Mirabella Imbaccari'' || 5090 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Mirandola (pilsēta)|Mirandola]] || ''Mirandola'' || 23805 || O || [[1597]].g. || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Mirāno]] || ''Mirano'' || 26600 || O || [[2002]].g. [[13. jūnijs]] || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Misilmeri]] || ''Misilmeri'' || 27781 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Misterbjanko]] || ''Misterbianco'' || 47668 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Mistreta]] || ''Mistretta'' || 4942 || O || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Modena.svg|23px]] || [[Modēna]] || ''Modena'' || 179278 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Modika]] || ''Modica'' || 54073 || O || [[1631]].g. [[12. februāris]] || [[Sicīlija]] || [[Raguzas province]] |- | || [[Modiljāna]] || ''Modigliana'' || 4656 || O || [[1940]].g. [[30. maijs]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Forli-Čezēnas province]] |- | || [[Modradžone]] || ''Mondragone'' || 27332 || O || [[1989]].g. [[28. marts]] || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Modunjo (pilsēta)|Modunjo]] || ''Modugno'' || 37509 || O || [[2010]].g. [[7. janvāris]] || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Mojāno]] || ''Moiano'' || 4111 || O || [[2007]].g. [[10. jūlijs]] || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Mola di Bari]] || ''Mola di Bari'' || 25776 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | [[Attēls:Molfetta-Stemma.svg|23px]] || [[Molfeta]] || ''Molfetta'' || 60328 || O || [[1935]].g. [[26. marts]] || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Molināra]] || ''Molinara'' || 1648 || O || [[2006]].g. [[1. janvāris]] || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Molinella]] || ''Molinella'' || 15735 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Moliterno]] || ''Moliterno'' || 4124 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Moljāno Veneto]] || ''Mogliano Veneto'' || 27740 || O || [[1987]].g. [[22. jūlijs]] || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Monca]] || ''Monza'' || 120533 || O || [[1816]].g. [[11. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Mondovi]] || ''Mondovì'' || 22256 || O || || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Monkaljēri]] || ''Moncalieri'' || 55780 || O || [[1619]].g. || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Monkalvo]] || ''Moncalvo'' || 3132 || O || [[1704]].g. || [[Pjemonta]] || [[Asti province]] |- | || [[Monopoli]] || ''Monopoli'' || 48386 || O || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Monreāle]] || ''Monreale'' || 38580 || O || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Monseliče]] || ''Monselice'' || 17600 || O || [[1960]].g. [[7. jūnijs]] || [[Veneto]] || [[Padujas province]] |- | || [[Monsumāno Terme]] || ''Monsummano Terme'' || 20883 || O || [[1932]].g. [[25. janvāris]] || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Montalbāno Joniko]] || ''Montalbano Jonico'' || 7401 || O || || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Montalčīno]] || ''Montalcino'' || 5127 || || || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Montalto della Marke]] || ''Montalto delle Marche'' || 2233 || O || [[2001]].g. [[12. septembris]] || [[Marke]] || [[Askoli Pičēno province]] |- | || [[Montanjāna]] || ''Montagnana'' || 9400 || O || || [[Veneto]] || [[Padujas province]] |- | || [[Monte Porčio Katone]] || ''Monte Porzio Catone'' || 8590 || O || [[2001]].g. [[28. decembris]] || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Monte Sanbadžo]] || ''Monte San Biagio'' || 6176 || || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Monte Sansvīno]] || ''Monte San Savino'' || 8824 || O || [[1991]].g. [[22. jūlijs]] || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | || [[Monte Sant'Andžēlo]] || ''Monte Sant'Angelo'' || 12964 || O || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Montebelluna]] || ''Montebelluna'' || 30810 || O || [[1972]].g. [[11. oktobris]] || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Montefalko]] || ''Montefalco'' || 5716 || || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Montefalkone]] || ''Monfalcone'' || 27448 || O || [[1937]].g. [[1. aprīlis]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Gorīcijas province]] |- | || [[Monteforte Irpino]] || ''Monteforte Irpino'' || 11265 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Montegroto Terme]] || ''Montegrotto Terme'' || 11132 || O || [[1991]].g. [[22. jūlijs]] || [[Veneto]] || [[Padujas province]] |- | || [[Montejāzi]] || ''Monteiasi'' || 5536 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Montekasiāno]] || ''Montecassiano'' || 7247 || O || || [[Marke]] || [[Mačeratas province]] |- | || [[Montekatīni Terme]] || ''Montecatini Terme'' || 19395 || O || || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Montekjo Emīlija]] || ''Montecchio Emilia'' || 10406 || O || [[2008]].g. [[26. jūnijs]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Redžo Emīlijas province]] |- | || [[Montekjo Madžore]] || ''Montecchio Maggiore'' || 23483 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Montekoriče]] || ''Montecorice'' || 2586 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Montekorvīno Puljāno]] || ''Montecorvino Pugliano'' || 10248 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Montekorvīno Rovella]] || ''Montecorvino Rovella'' || 12794 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Montelepre]] || ''Montelepre'' || 6341 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Montella (pilsēta)|Montella]] || ''Montella'' || 7902 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Montemezola]] || ''Montemesola'' || 4025 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Montemurlo]] || ''Montemurlo'' || 18214 || || || [[Toskāna]] || [[Prato province]] |- | || [[Montenero di Bizača]] || ''Montenero di Bisaccia'' || 6737 || || || [[Molize]] || [[Kampobaso province]] |- | || [[Monteparāno]] || ''Monteparano'' || 2411 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Montepulčāno]] || ''Montepulciano'' || 14167 || O || || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Monterenčio]] || ''Monterenzio'' || 5900 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Monteroni di Leče]] || ''Monteroni di Lecce'' || 13995 || O || [[2003]].g. [[26. marts]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Monterotondo]] || ''Monterotondo'' || 39720 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Montesāno sulla Marčellāna]] || ''Montesano sulla Marcellana'' || 6746 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Montesilvāno]] || ''Montesilvano'' || 51720 || O || [[1989]].g. [[28. marts]] || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Monteskaljozo]] || ''Montescaglioso'' || 10081 || O || [[2004]].g. [[9. janvāris]] || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Montevarki]] || ''Montevarchi'' || 24234 || O || [[1942]].g. [[18. maijs]] || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | || [[Montezarkjo]] || ''Montesarchio'' || 13280 || O || [[1997]].g. [[31. jūlijs]] || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Montezāno Salentīno]] || ''Montesano Salentino'' || 2682 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Montičello Konte Oto]] || ''Monticello Conte Otto'' || 9171 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Montikjari]] || ''Montichiari'' || 24316 || O || [[1991]].g. [[27. decembris]] || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Montorio al Vomāno]] || ''Montorio al Vomano'' || 8222 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Montoro Inferiore]] || ''Montoro Inferiore'' || 10582 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Montoro Superiore]] || ''Montoro Superiore'' || 8950 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Morbeņo]] || ''Morbegno'' || 12041 || O || [[1966]].g. [[21. novembris]] || [[Lombardija]] || [[Sondrio province]] |- | || [[Morčāno di Leuka]] || ''Morciano di Leuca'' || 3411 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Moro d'Oro]] || ''Morro d'Oro'' || 3616 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Mortara]] || ''Mortara'' || 15470 || O || [[1707]].g. || [[Lombardija]] || [[Pāvijas province]] |- | [[Attēls:Moscufo-Stemma.png|23px]] || [[Moskufo]] || ''Moscufo'' || 3272 || || || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Mošāno Santandželo]] || ''Mosciano Sant'Angelo'' || 9291 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Mota di Livenca]] || ''Motta di Livenza'' || 10768 || O || [[1991]].g. [[22. jūlijs]] || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Mota Sandžovanni]] || ''Motta San Giovanni'' || 6113 || || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Mota Sant'Anastasija]] || ''Motta Sant’Anastasia'' || 11469 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Motola]] || ''Mottola'' || 16118 || O || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | [[Attēls:Muggiò-Stemma.png|23px]] || [[Mudžo]] || ''Muggiò'' || 23432 || O || [[1992]].g. [[22. septembris]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Mugnāni del Kardināla]] || ''Mugnano del Cardinale'' || 5379 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Muko Lukāno]] || ''Muro Lucano'' || 5547 || O || [[2012]].g. [[4. oktobris]] || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Muro Lečeze]] || ''Muro Leccese'' || 5051 || O || [[1999]].g. [[25. oktobris]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Musolente]] || ''Mussolente'' || 7630 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Musomeli]] || ''Mussomeli'' || 10957 || || || [[Sicīlija]] || [[Kaltanisetas province]] |- | || [[Muzile di Pjāve]] || ''Musile di Piave'' || 11585 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Nara]] || ''Naro'' || 8037 || O || [[1933]].g. [[11. jūlijs]] || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Nardo]] || ''Nardò'' || 31791 || O || [[1952]].g. [[11. novembris]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | [[Attēls:Narni-Stemma.svg|23px]] || [[Narni]] || ''Narni'' || 19884 || O || || [[Umbrija]] || [[Terni province]] |- | [[Attēls:CoA Città di Napoli.svg|23px]] || [[Neapole]] || '' Naples'' || 958139 || O || [[1861]].g. || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Negrāra]] || ''Negrar'' || 16813 || || || [[Veneto]] || [[Veronas province]] |- | || [[Nepi (Itālija)|Nepi]]|| ''Nepi'' || 9555 || || || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Nereto]] || ''Nereto'' || 5120 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Netuno]] || ''Nettuno'' || 45839 || O || [[2003]].g. [[24. februāris]] || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Nevjāno]] || ''Neviano'' || 5459 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | [[Attēls:Stemma Città di Nizza Monferrato.jpg|23px]] || [[Nica Monferato]] || ''Nizza Monferrato'' || 10443 || O || [[1703]].g. [[23. jūlijs]] || [[Pjemonta]] || [[Asti province]] |- | || [[Nikelīno]] || ''Nichelino'' || 47702 || O || [[2000]].g. [[17. janvāris]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Nikolosi]] || ''Nicolosi'' || 7281 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Nikotera]] || ''Nicotera'' || 6406 || O || [[2003]].g. [[1. augusts]] || [[Kalabrija]] || [[Vibo Valentijas province]] |- | || [[Nikozija]] || ''Nicosia'' || 14137 || O || || [[Sicīlija]] || [[Ennas province]] |- | || [[Nišemi]] || ''Niscemi'' || 27932 || || || [[Sicīlija]] || [[Kaltanisetas province]] |- | || [[Noale]] || ''Noale'' || 15791 || O || [[1999]].g. [[9. novembris]] || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Nočera Inferjore]] || ''Nocera Inferiore'' || 46256 || O || [[2012]].g. [[decembris]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Nočera Superjore]] || ''Nocera Superiore'' || 24266 || O || [[1986]].g. [[23. janvāris]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Nočera Umbra]] || ''Nocera Umbra'' || 5939 || O || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Noči]] || ''Noci'' || 19428 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Nočilja]] || ''Nociglia'' || 2403 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Noikatāro]] || ''Noicattaro'' || 25845 || O || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Nola]] || ''Nola'' || 33803 || O || [[1528]].g. || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Nonantola]] || ''Nonantola'' || 15601 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Norča]] || ''Norcia'' || 4900 || O || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Notaresko]] || ''Notaresco'' || 6856 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Noto]] || ''Noto '' || 23607 || O || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Nova Milanēze]] || ''Nova Milanese'' || 22361 || O || || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Nova Siri]] || ''Nova Siri'' || 6669 || || || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Novate Milanēze]] || ''Novate Milanese'' || 20154 || O || [[2004]].g. [[16. janvāris]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Novāra]] || ''Novara'' || 101956 || O || || [[Pjemonta]] || [[Novāras province]] |- | || [[Novellāra]] || ''Novellara'' || 13551 || O || [[2001]].g. [[17. septembris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Redžo Emīlijas province]] |- | || [[Noventa Vičentīna]] || ''Noventa Vicentina'' || 8874 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Novi Ligūre]] || ''Novi Ligure'' || 28175 || O || [[1746]].g. || [[Pjemonta]] || [[Alesandrijas province]] |- | || [[Novoli]] || ''Novoli'' || 8127 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Nuoro]] || ''Nuoro'' || 36388 || O || [[1836]].g. [[10. septembris]] || [[Sardīnija]] || [[Nuoro province]] |- | || [[Ocjēri]] || ''Ozieri'' || 10851 || O || [[1836]].g. [[10. septembris]] || [[Sardīnija]] || [[Sasāri province]] |- | || [[Oderco]] || ''Oderzo'' || 20439 || O || || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Offida]] || ''Offida'' || 5160 || || || [[Marke]] || [[Askoli Pičēno province]] |- | || [[Olbija]] || ''Olbia'' || 55230 || O || [[1953]].g. [[11. aprīlis]] || [[Sardīnija]] || [[Olbijas-Tempio province]] |- | || [[Oldžate Komasko]] || ''Olgiate Comasco'' || 11420 || O || [[2000]].g. [[17. janvāris]] || [[Lombardija]] || [[Komo province]] |- | || [[Oldžate Olona]] || ''Olgiate Olona'' || 12324 || || || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Oldžinate]] || ''Olginate'' || 7069 || || || [[Lombardija]] || [[Leko province]] |- | || [[Oledžo]] || ''Oleggio'' || 13729 || O || [[1966]].g. [[1. marts]] || [[Pjemonta]] || [[Novāras province]] |- | || [[Olevāno sul Tušāno]] || ''Olevano sul Tusciano'' || 6853 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Oliveto Čitra]] || ''Oliveto Citra'' || 3843 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Omenja]] || ''Omegna'' || 15596 || O || [[1939]].g. [[1. jūnijs]] || [[Pjemonta]] || [[Verbāno-Kuzio-Osolas province]] |- | || [[Opeano]] || ''Oppeano'' || 9609 || O || [[2011]].g. [[28. aprīlis]] || [[Veneto]] || [[Veronas province]] |- | || [[Oppido Lukāno]] || ''Oppido Lucano'' || 3840 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Oppido Mamertīna]] || ''Oppido Mamertina'' || 5369 || || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Orbasāno]] || ''Orbassano'' || 22806 || O || || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Orbetello]] || ''Orbetello'' || 14714 || O || [[1939]].g. [[1. marts]] || [[Toskāna]] || [[Groseto province]] |- | || [[Ordzinuovi]] || ''Orzinuovi'' || 12619 || O || || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Orija (pilsēta)|Orija]] || ''Oria'' || 15209 || O || [[1951]].g. [[1. oktobris]] || [[Apūlija]] || [[Brindizi province]] |- | || [[Orio al Serio]] || ''Orio al Serio'' || 1757 || O || [[2013]].g. [[7. marts]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Oristāno]] || ''Oristano'' || 31085 || O || [[1479]].g. || [[Sardīnija]] || [[Oristāno province]] |- | || [[Ormea]] || ''Ormea'' || 1690 || O || [[1804]].g. || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Orta Nova]] || ''Orta Nova'' || 17865 || || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Orte]] || ''Orte'' || 8750 || || || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- ||| [[Ortele]] || ''Ortelle'' || 2332 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- |[[Attēls:Ortona-Stemma.svg|23px]]|| [[Ortona]] || ''Ortona'' || 23393 || O || || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Orvieto]] || ''Orvieto'' || 21034 || O || [[1953]].g. [[18. decembris]] || [[Umbrija]] || [[Terni province]] |- | || [[Osimo]] || ''Osimo'' || 34523 || O || || [[Marke]] || [[Ankonas province]] |- | || [[Ostellāto]] || ''Ostellato'' || 6464 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ferrāras province]] |- | || [[Ostra]] || ''Ostra'' || 6785 || O || [[1790]].g. [[30. jūlijs]] || [[Marke]] || [[Ankonas province]] |- | || [[Ostuni]] || ''Ostuni'' || 31723 || O || [[1936]].g. [[16. decembris]] || [[Apūlija]] || [[Brindizi province]] |- | || [[Otranto]] || ''Otranto'' || 5622 || O || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Ovada]] || ''Ovada'' || 11607 || O || [[1992]].g. [[7. augusts]] || [[Pjemonta]] || [[Alesandrijas province]] |- | || [[Pačeko (pilsēta)|Pačeko]] || ''Paceco'' || 11506 || || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Paderni Dugnano]] || ''Paderno Dugnano'' || 46825 || O || [[1989]].g. [[25. septembris]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Paduja]] || ''Padova'' || 209201 || O || || [[Veneto]] || [[Padujas province]] |- | || [[Padula]] || ''Padula'' || 5214 || O || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Pagāni (pilsēta)|Pagāni]] || ''Pagani'' || 34445 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Pakīno]] || ''Pachino'' || 21991 || O || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Palaco Sandžervāzio]] || ''Palazzo San Gervasio'' || 5029 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Palacolo Akreide]] || ''Palazzolo Acreide'' || 9020 || || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Palačolo sull'Oglio]] || ''Palazzolo sull'Oglio'' || 19791 || O || [[1954]].g. [[24. augusts]] || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Paladžānello]] || ''Palagianello'' || 7832 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Paladžāno]] || ''Palagiano'' || 16115 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Palagonija]] || ''Palagonia'' || 16611 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Palermo]] || ''Palermo'' || 654858 || O || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Palestrīna (Itālija)|Palestrīna]] || ''Palestrina'' || 20739 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Palestro]] || ''Palestro'' || 1905 || O || || [[Lombardija]] || [[Pāvijas province]] |- | || [[Paljāno]] || ''Paliano'' || 8165 || O || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Palma di Montekjāro]] || ''Palma di Montechiaro'' || 23449 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Palmanova]] || ''Palmanova'' || 5422 || O || [[1970]].g. [[9. jūlijs]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Palmaridži]] || ''Palmariggi'' || 1544 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Palmi]] || ''Palmi'' || 18740 || O || [[2003]].g. [[30. aprīlis]] || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Palo del Kolle]] || ''Palo del Colle'' || 21629 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Palombara Sabīna]] || ''Palombara Sabina'' || 12341 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Palomonte]] || ''Palomonte'' || 4024 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Pannarāno]] || ''Pannarano'' || 2127 || O || [[2005]].g. [[26. jūnijs]] || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Paola]] || ''Paola'' || 16172 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Parabita]] || ''Parabita'' || 9266 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Parabjago]] || ''Parabiago'' || 26779 || O || [[1985]].g. [[27. novembris]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Pordenone]] || ''Pordenone'' || 51458 || O || [[1401]].g. [[16. februāris]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Pordenones province]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Parma.svg|23px]] || [[Parma]] || ''Parma'' || 177873 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Parmas province]] |- | || [[Partanna]] || ''Partanna'' || 10761 || || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Partiniko]] || ''Partinico'' || 31657 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Paterno]] || ''Paternò'' || 47759 || O || [[1983]].g. [[9. februāris]] || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Pati]] || ''Patti'' || 13412 || O || [[1978]].g. [[26. jūnijs]] || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Patū]] || ''Patù'' || 1700 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Paulo (pilsēta)|Paulo]] || ''Paullo'' || 11198 || O || [[2009]].g. [[2. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Pavullo nel Frinjāno]] || ''Pavullo nel Frignano'' || 17270 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Pāvija]] || ''Pavia'' || 68308 || O || [[1815]].g. [[24. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Pāvijas province]] |- | || [[Pedara]] || ''Pedara'' || 13155 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Pellečāno]] || ''Pellezzano'' || 10663 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Pennabilli]] || ''Pennabilli'' || 2970 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Rimini province]] |- | [[Attēls:Penne-Stemma.png|23px]] || [[Penne]] || ''Penne'' || 12616 || || || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Pergola]] || ''Pergola'' || 6504 || O || [[1752]].g. || [[Marke]] || [[Pezāro un Urbīno province]] |- | || [[Perudža]] || ''Perugia'' || 163255 || O || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | [[Attēls:Araldico Città di Pescara.svg|27x27px]]|| [[Peskāra]] || ''Pescara'' || 116621 || O || [[1987]].g. [[3. novembris]] || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Peskjēra Boromeo]] || ''Peschiera Borromeo'' || 22539 || O || [[1988]].g. [[6. augusts]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Peša]] || ''Pescia'' || 19404 || O || [[1699]].g. || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Pešīna]] || ''Pescina'' || 4207 || O || || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Petīlija Polikastro]] || ''Petilia Policastro'' || 9268 || || || [[Kalabrija]] || [[Krotones province]] |- | || [[Petrzīno]] || ''Petrosino'' || 7869 || || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Pezāro]] || ''Pesaro'' || 94618 || O || || [[Marke]] || [[Pezāro un Urbīno province]] |- | || [[Pico]] || ''Pizzo'' || 8980 || || || [[Kalabrija]] || [[Vibo Valentijas province]] |- | || [[Pičerno]] || ''Picerno'' || 6065 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Pinerolo]] || ''Pinerolo'' || 34854 || O || [[1575]].g. [[3. marts]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Pineto]] || ''Pineto'' || 14658 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Pinjola]] || ''Pignola'' || 6859 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Pističi]] || ''Pisticci'' || 17369 || O || [[2001]].g. [[21. septembris]] || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Pistoija]] || ''Pistoia'' || 88835 || O || [[1750]].g. [[1. oktobris]] || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Pišota]] || ''Pisciotta'' || 2720 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Piza]] || ''Pisa'' || 86143 || O || [[1750]].g. [[1. oktobris]] || [[Toskāna]] || [[Pizas province]] |- | || [[Pjaca Armerīna]] || ''Piazza Armerina'' || 22004 || O || [[1988]].g. [[31. oktobris]] || [[Sicīlija]] || [[Ennas province]] |- ||| [[Pjačenca]] || ''Piacenza'' || 101083 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Pjačencas province]] |- | || [[Pjana delji Albanēzi]] || ''Piana degli Albanesi'' || 6069 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | [[Attēls:Pianella-Stemma.png|23px]] || [[Pjanella]] || ''Pianella'' || 8495 || O || [[2008]].g. [[2. maijs]] || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Pjaniga]] || ''Pianiga'' || 12121 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Pjāno di Sorento]] || ''Piano di Sorrento'' || 12979 || O || [[2008]].g. [[16. oktobris]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Pjānoro]] || ''Pianoro'' || 17082 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Pjedimonte Metaze]] || ''Piedimonte Matese'' || 11446 || O || || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Pjedimonte Sandžermāno]] || ''Piedimonte San Germano'' || 6481 || O || [[2008]].g. [[26. jūnijs]] || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Pjenca]] || ''Pienza'' || 2123 || O || || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Pjetra Ligure]] || ''Pietra Ligure'' || 8715 || O || || [[Ligūrija]] || [[Savonas province]] |- | || [[Pjetragalla]] || ''Pietragalla'' || 4217 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Pjetrasanta]] || ''Pietrasanta'' || 23888 || O || [[1841]].g. || [[Toskāna]] || [[Lukas province]] |- | || [[Pjetrelčīna]] || ''Pietrelcina'' || 3062 || O || || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Pjēve a Nievole]] || ''Pieve a Nievole'' || 9330 || || || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Pjēve di Soligo]] || ''Pieve di Soligo'' || 12130 || || || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Pjoltello]] || ''Pioltello'' || 35782 || O || [[1999]].g. [[19. novembris]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Pjombīno]] || ''Piombino'' || 34231 || O || || [[Toskāna]] || [[Livorno province]] |- | || [[Pjosasko]] || ''Piossasco'' || 18243 || O || || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Pjove di Sako]] || ''Piove di Sacco'' || 19466 || O || [[1959]].g. [[26. augusts]] || [[Veneto]] || [[Padujas province]] |- | || [[Pjovēne Rokete]] || ''Piovene Rocchette'' || 8354 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Pocallo]] || ''Pozzallo'' || 19185 || || || [[Sicīlija]] || [[Raguzas province]] |- | || [[Pocuoli]] || ''Pozzuoli'' || 80789 || O || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Podžardo]] || ''Poggiardo'' || 6067 || O || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Podžibonsi]] || ''Poggibonsi'' || 29222 || O || || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Podžo a Kajāno]] || ''Poggio a Caiano'' || 9816 || || || [[Toskāna]] || [[Prato province]] |- | || [[Podžo Renatīko]] || ''Poggio Renatico'' || 9758 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ferrāras province]] |- | || [[Podžorsīni]] || ''Poggiorsini'' || 1402 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Polici Dženeroza]] || ''Polizzi Generosa'' || 3546 || O || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Poligjāno a Mare]] || ''Polignano a Mare'' || 17640 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Polika]] || ''Pollica'' || 2399 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Polikoro]] || ''Policoro'' || 16368 || O || [[1988]].g. [[15. septembris]] || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Polla]] || ''Polla'' || 5246 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Pomariko]] || ''Pomarico'' || 4198 || || || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Pomēcija]] || ''Pomezia'' || 57639 || O || [[2005]].g. [[31. janvāris]] || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Pomiljāno d'Arka]] || ''Pomigliano d'Arco'' || 39942 || O || [[1974]].g. [[9. janvāris]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Pompeji]] || ''Pompei'' || 25415 || O || [[2004]].g. [[9. janvāris]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Pontassjēve]] || ''Pontassieve'' || 20424 || || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Ponte nelle Alpi]] || ''Ponte nelle Alpi'' || 8358 || || || [[Veneto]] || [[Belluno province]] |- | || [[Pontedera]] || ''Pontedera'' || 28282 || O || [[1930]].g. [[17. maijs]] || [[Toskāna]] || [[Pizas province]] |- | || [[Pontekanjāno Fajāno]] || ''Pontecagnano Faiano'' || 25269 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Pontekorvo]] || ''Pontecorvo'' || 13255 || O || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Pontida]] || ''Pontida'' || 3240 || O || [[2006]].g. [[1. jūlijs]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Pontremoli]] || ''Pontremoli'' || 7577 || O || [[1939]].g. [[6. marts]] || [[Toskāna]] || [[Masas-Karrāras province]] |- | [[Attēls:Popoli-Stemma.png|23px]] || [[Popoli]] || ''Popoli'' || 5379 || O || [[2005]].g. || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Porčija]] || ''Porcia'' || 15321 || O || [[2003]].g. [[18. marts]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Pordenones province]] |- | || [[Portiči]] || ''Portici'' || 55296 || O || [[1999]].g. [[27. novembris]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Porto Čezareo]] || ''Porto Cesareo'' || 5502 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Porto Empedokle]] || ''Porto Empedocle'' || 16804 || O || [[2009]].g. [[20. novembris]] || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Porto Mantovano]] || ''Porto Mantovano'' || 16216 || || || [[Lombardija]] || [[Mantujas province]] |- | || [[Porto Rekanati]] || ''Porto Recanati'' || 11718 || O || || [[Marke]] || [[Mačeratas province]] |- | || [[Porto Sandžordžo]] || ''Porto San Giorgio'' || 15766 || || || [[Marke]] || [[Fermo province]] |- | || [[Porto Tolle]] || ''Porto Tolle'' || 10006 || || || [[Veneto]] || [[Rovigo province]] |- | || [[Porto Toresa]] || ''Porto Torres'' || 22400 || O || || [[Sardīnija]] || [[Sasāri province]] |- | || [[Porto Viro]] || ''Porto Viro'' || 14556 || O || [[2001]].g. [[14. novembris]] || [[Veneto]] || [[Rovigo province]] |- | || [[Portoferaio]] || ''Portoferraio'' || 12029 || O || || [[Toskāna]] || [[Livorno province]] |- | || [[Portogruāro]] || ''Portogruaro'' || 25268 || O || [[1835]].g. [[26. novembris]] || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Portomadžore]] || ''Portomaggiore'' || 12180 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ferrāras province]] |- | || [[Portosantelpidio]] || ''Porto Sant'Elpidio'' || 25588 || O || || [[Marke]] || [[Fermo province]] |- | || [[Potenca]] || ''Potenza'' || 66334 || O || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Praja a Mare]] || ''Praia a Mare'' || 6586 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Prato]] || ''Prato'' || 187320 || O || [[1653]].g. || [[Toskāna]] || [[Prato province]] |- | || [[Pratola Peliņa]] || ''Pratola Peligna'' || 7785 || || || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Predapio]] || ''Predappio'' || 6495 || O || [[2006]].g. [[18. jūlijs]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Forli-Čezēnas province]] |- | || [[Preziče]] || ''Presicce'' || 5537 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Prici]] || ''Prizzi'' || 4989 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Priolo Gargallo]] || ''Priolo Gargallo'' || 12224 || || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Priverno]] || ''Priverno'' || 13925 || O || [[1952]].g. [[11. novembris]] || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Pulzāno]] || ''Pulsano'' || 11205 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Putinjāno]] || ''Putignano'' || 26924 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Raffadali]] || ''Raffadali'' || 12797 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Raguza]] || ''Ragusa'' || 69813 || O || [[1928]].g. [[10. augusts]] || [[Sicīlija]] || [[Raguzas province]] |- | || [[Rakale]] || ''Racale'' || 10878 || O || [[1999]].g. [[19. janvāris]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Rakalmuta]] || ''Racalmuto'' || 8337 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Rakonidži]] || ''Racconigi'' || 10105 || O || [[1832]].g. [[4. septembris]] || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Ramaka]] || ''Ramacca'' || 10807 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Randačo]] || ''Randazzo'' || 10997 || O || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Rapallo]] || ''Rapallo'' || 29148 || O || [[1956]].g. [[14. jūnijs]] || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Rapolāno Terme]] || ''Rapolano Terme'' || 5130 || || || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Rapolla]] || ''Rapolla'' || 4392 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Ravello]] || ''Ravello'' || 2449 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Ravenna]] || ''Ravenna'' || 154352 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ravennas province]] |- | || [[Redžo Kalabrija]] || ''Reggio Calabria'' || 180593 || O || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Redžo Emīlija]] || ''Reggio nell'Emilia'' || 164030 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Redžo Emīlijas province]] |- | || [[Redžolo]] || ''Reggiolo'' || 9166 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Redžo Emīlijas province]] |- | || [[Rekanati]] || ''Recanati'' || 21435 || O || [[1240]].g. || [[Marke]] || [[Mačeratas province]] |- | || [[Reko]] || ''Recco'' || 9945 || O || [[2000]].g. [[8. septembris]] || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Rekoara Terme]] || ''Recoaro Terme'' || 6635 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | [[Attēls:Tretorri Rende.JPG|23px]] || [[Rende]] || ''Rende'' || 33771 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Ribēra]] || ''Ribera'' || 19249 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Riča]] || ''Riccia'' || 5381 || O || [[1986]].g. [[17. maijs]] || [[Molize]] || [[Kampobaso province]] |- | || [[Ričone]] || ''Riccione'' || 34259 || O || [[1990]].g. [[7. augusts]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Rimini province]] |- | || [[Rieti]] || ''Rieti'' || 47344 || O || || [[Lacio]] || [[Rieti province]] |- | || [[Riezi]] || ''Riesi'' || 11668 || || || [[Sicīlija]] || [[Kaltanisetas province]] |- | || [[Rimini]] || ''Rimini'' || 143849 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Rimini province]] |- | || [[Riolo Terme]] || ''Riolo Terme'' || 5806 || O || [[2001]].g. [[24. novembris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ravennas province]] |- | || [[Rionero in Vulture]] || ''Rionero in Vulture'' || 13387 || O || [[1971]].g. [[2. marts]] || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Ripatransone]] || ''Ripatransone'' || 4340 || O || || [[Marke]] || [[Askoli Pičēno province]] |- | || [[Riposto]] || ''Riposto'' || 14197 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Riva del Garda]] || ''Riva del Garda'' || 16098 || O || || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Trento province]] |- | || [[Rivarolo Kanavēze]] || ''Rivarolo Canavese'' || 12490 || O || [[1863]].g. [[22. marts]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Rivoli]] || ''Rivoli'' || 48619 || O || || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Ro (pilsēta)|Ro]] || ''Rho'' || 50083 || O || [[1932]].g. [[31. marts]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Robio]] || ''Robbio'' || 6100 || || || [[Lombardija]] || [[Pāvijas province]] |- | || [[Ročāno]] || ''Rozzano'' || 40830 || O || [[2003]].g. [[21. jūlijs]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Rodžāni Gravina]] || ''Roggiano Gravina'' || 7160 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Roka di Neto]] || ''Rocca di Neto'' || 5674 || || || [[Kalabrija]] || [[Krotones province]] |- | || [[Roka di Papa]] || ''Rocca di Papa'' || 16050 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Roka Priora]] || ''Rocca Priora'' || 10860 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Rokadaspide]] || ''Roccadaspide'' || 7299 || O || [[2000]].g. [[26. jūnijs]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Rokaforčata]] || ''Roccaforzata'' || 1798 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Rokapjemonte]] || ''Roccapiemonte'' || 9083 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Rokarainola]] || ''Roccarainola'' || 7132 || O || [[2000]].g. [[31. marts]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Rokaseka]] || ''Roccasecca'' || 7448 || || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Rokastrada]] || ''Roccastrada'' || 9385 || || || [[Toskāna]] || [[Groseto province]] |- | || [[Roljāno]] || ''Rogliano'' || 5732 || O || [[1745]].g. || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- ||| [[Roma]] || ''Roma'' || 2640035 || O || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Romāno d'Ecelīno]] || ''Romano d'Ezzelino'' || 14427 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Romāno di Lonbardija]] || ''Romano di Lombardia'' || 19412 || O || [[1962]].g. [[17. septembris]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Romentīno]] || ''Romentino'' || 5492 || || || [[Pjemonta]] || [[Novāras province]] |- | || [[Rometa]] || ''Rometta'' || 6536 || || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Rončilione]] || ''Ronciglione'' || 8603 || || || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Ronkade]] || ''Roncade'' || 14091 || O || [[2004]].g. [[16. janvāris]] || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Rosāno]] || ''Rossano'' || 36578 || O || [[1998]].g. [[14. oktobris]] || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Rošāno]] || ''Rosciano'' || 3790 || || || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Rotondella]] || ''Rotondella'' || 2645 || || || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Rovato]] || ''Rovato'' || 18465 || O || || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Rovereto]] || ''Rovereto'' || 38163 || O || [[1510]].g. || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Trento province]] |- | || [[Rovigo]] || ''Rovigo'' || 50031 || O || [[1815]].g. [[24. aprīlis]] || [[Veneto]] || [[Rovigo province]] |- | || [[Roza (Itālija)|Roza]] || ''Rosà'' || 14348 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Rozarno]] || ''Rosarno'' || 14722 || O || [[2004]].g. || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Rozāno Veneto]] || ''Rossano Veneto'' || 8013 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Rozeto delj Abruci]] || ''Roseto degli Abruzzi'' || 25235 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Rozolīni]] || ''Rosolini'' || 21471 || || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Rufāno]] || ''Ruffano'' || 9864 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Rusi (pilsēta)|Rusi]] || ''Russi'' || 12204 || O || [[1878]].g. [[16. jūnijs]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ravennas province]] |- | || [[Rutiljāno]] || ''Rutigliano'' || 18474 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Ruva di Pulja]] || ''Ruvo di Puglia'' || 25595 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Sabaudija]] || ''Sabaudia'' || 19714 || || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Sačile]] || ''Sacile'' || 19826 || O || || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Pordenones province]] |- | || [[Sala Konsilina]] || ''Sala Consilina'' || 12280 || O || [[1990]].g. [[2. aprīlis]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Salandra]] || ''Salandra'' || 2885 || || || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Salcāno]] || ''Salzano'' || 12740 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Salemi]] || ''Salemi'' || 10773 || || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Salerno]] || ''Salerno'' || 131759 || O || [[1861]].g. || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Saliče Salentīno]] || ''Salice Salentino'' || 8546 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Salo (Itālija)|Salo]] || ''Salò'' || 10558 || O || [[1860]].g. [[15. decembris]] || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Salsomadžore Terme]] || ''Salsomaggiore Terme'' || 19687 || O || [[1929]].g. [[19. jūlijs]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Parmas province]] |- | || [[Saltāra]] || ''Saltara'' || 6787 || || || [[Marke]] || [[Pezāro un Urbīno province]] |- | || [[Salučo]] || ''Saluzzo'' || 16818 || O || [[1511]].g. [[29. oktobris]] || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Salve (pilsēta)|Salve]] || ''Salve'' || 4781 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Samarate]] || ''Samarate'' || 16159 || O || [[2009]].g. [[2. februāris]] || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Sambuka di Sicīlija]] || ''Sambuca di Sicilia'' || 6004 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Sanačaro de Burgondi]] || ''Sannazzaro de' Burgondi'' || 5527 || O || [[2011]].g. [[18. decembris]] || [[Lombardija]] || [[Pāvijas province]] |- | || [[San'Agata di Militello]] || ''Sant'Agata di Militello'' || 12727 || || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Sanarika]] || ''Sanarica'' || 1481 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Sanbadžo di Kalalta]] || ''San Biagio di Callalta'' || 13045 || || || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Sanbenedeto dei Marsi]] || ''San Benedetto dei Marsi'' || 3892 || || || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Sanbenedeto del Tronto]] || ''San Benedetto del Tronto'' || 46939 || O || [[2000]].g. [[25. oktobris]] || [[Marke]] || [[Askoli Pičēno province]] |- | || [[Sanča]] || ''Sanza'' || 2690 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Sančezareo]] || ''San Cesareo'' || 14225 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Sančezario di Leče]] || ''San Cesario di Lecce'' || 8363 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Sančipirello]] || ''San Cipirello'' || 5464 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Sančipriāno Pičentīno]] || ''San Cipriano Picentino'' || 6597 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | [[Attēls:San Damiano d'Asti-Stemma.svg|23px]] || [[Sandamjāno d'Asti]] || ''San Damiano d'Asti'' || 8447 || || || [[Pjemonta]] || [[Asti province]] |- | [[Attēls:San Daniele del Friuli-Stemma.png|23px]] || [[Sandaniele del Friuli]] || ''San Daniele del Friuli'' || 8138 || O || [[1999]].g. [[9. septembris]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Sandona di Pjāve]] || ''San Donà di Piave'' || 41254 || O || [[1968]].g. [[12. novembris]] || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Sandonato di Leče]] || ''San Donato di Lecce'' || 5830 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Sandonato Milanēze]] || ''San Donato Milanese'' || 31132 || O || [[1976]].g. [[30. decembris]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Sandrigo]] || ''Sandrigo'' || 8346 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Sandžiminjāno]] || ''San Gimignano'' || 7666 || O || || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Sandžordžo a Kremano]] || ''San Giorgio a Cremano'' || 45043 || || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Sandžordžo del Sannjo]] || ''San Giorgio del Sannio'' || 9871 || || || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Sandžordžo di Pjāno]] || ''San Giorgio di Piano'' || 8270 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Sandžordžo Joniko]] || ''San Giorgio Ionico'' || 15520 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Sandžovanni a Piro]] || ''San Giovanni a Piro'' || 3789 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Sandžovanni Džemini]] || ''San Giovanni Gemini'' || 8117 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Sandžovanni in Fiore]] || ''San Giovanni in Fiore'' || 17672 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Sandžovanni in Persiketo]] || ''San Giovanni in Persiceto'' || 27262 || O || [[1928]].g. [[23. oktobris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Sandžovanni la Punta]] || ''San Giovanni la Punta'' || 22221 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Sandžovanni Lupatoto]] || ''San Giovanni Lupatoto'' || 24526 || || || [[Veneto]] || [[Veronas province]] |- | || [[Sandžovanni Rotondo]] || ''San Giovanni Rotondo'' || 27542 || || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Sandžovanni Teatīno]] || ''San Giovanni Teatino'' || 13330 || || || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Sandžovanni Valdarno]] || ''San Giovanni Valdarno'' || 17034 || O || || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | || [[Sandžuliāno Milanēze]] || ''San Giuliano Milanese'' || 36508 || O || [[2000]].g. [[24. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Sanfeliče Čirčeo]] || ''San Felice Circeo'' || 8988 || || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Sanferdinando di Pulja]] || ''San Ferdinando di Puglia'' || 13953 || || || [[Apūlija]] || [[Barletas-Andrijas-Trani province]] |- | || [[Sanfilipo del Mela]] || ''San Filippo del Mela'' || 7291 || || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Sangavīno Monreāle]] || ''San Gavino Monreale'' || 8818 || || || [[Sardīnija]] || [[Medio Kampidāno province]] |- | || [[Sangregorio Magno]] || ''San Gregorio Magno'' || 4397 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Sanikola]] || ''Sannicola'' || 5912 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Sankasiāno]] || ''San Cassiano'' || 2078 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Sankataldo]] || ''San Cataldo '' || 23579 || O || [[1865]].g. [[18. septembris]] || [[Sicīlija]] || [[Kaltanisetas province]] |- | || [[Sanlačaro di Savena]] || ''San Lazzaro di Savena'' || 31554 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Sanlučido]] || ''San Lucido'' || 5943 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Sanluri]] || ''Sanluri'' || 8431 || O || || [[Sardīnija]] || [[Medio Kampidāno province]] |- | || [[Sanmarcāno sul Sarno]] || ''San Marzano sul Sarno'' || 10260 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Sanmarčāno di Sandžuzepe]] || ''San Marzano di San Giuseppe'' || 9249 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Sanmarko Ardžentāno]] || ''San Marco Argentano'' || 7455 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Sanmarko in Lamisa]] || ''San Marco in Lamis'' || 14009 || O || [[1793]].g. || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Sanmartīno Sikomario]] || ''San Martino Siccomario'' || 5847 || O || [[2012]].g. [[19. septembris]] || [[Lombardija]] || [[Pāvijas province]] |- | || [[Sanmauro Torinēze]] || ''San Mauro Torinese'' || 18980 || O || [[1991]].g. [[22. jūlijs]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Sanmikele di Bari]] || ''Sammichele di Bari'' || 6643 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Sanminiato]] || ''San Miniato'' || 27523 || O || || [[Toskāna]] || [[Pizas province]] |- | || [[Sanmišele al Taljamento]] || ''San Michele al Tagliamento'' || 11962 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Sannikandro di Bari]] || ''Sannicandro di Bari'' || 9780 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Sannikandro Garganiko]] || ''San Nicandro Garganico'' || 15980 || || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Sannikola la Strada]] || ''San Nicola la Strada'' || 21429 || O || || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Sanpaolo di Čivitāte]] || ''San Paolo di Civitate'' || 5895 || || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Sanpjetro in Lama]] || ''San Pietro in Lama'' || 3596 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Sanpjetro Klarenca]] || ''San Pietro Clarenza'' || 7127 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Sanpjetro Vernitīko]] || ''San Pietro Vernotico'' || 13902 || || || [[Apūlija]] || [[Brindizi province]] |- | || [[Sanremo]] || ''Sanremo'' || 53894 || O || || [[Ligūrija]] || [[Impērijas province]] |- | || [[Sansalvatore Monferata]] || ''San Salvatore Monferrato'' || 4429 || O || [[1894]].g. [[18. oktobris]] || [[Pjemonta]] || [[Alesandrijas province]] |- | || [[Sansalvo]] || ''San Salvo'' || 19691 || O || [[2007]].g. [[2. marts]] || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Sansepolkro]] || ''Sansepolcro'' || 16014 || O || [[1520]].g. || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | || [[Sanseverīno Marke]] || ''San Severino Marche'' || 12955 || O || [[1586]].g. || [[Marke]] || [[Mačeratas province]] |- | || [[Sansevero]] || ''San Severo'' || 54390 || O || [[1996]].g. [[11. septembris]] || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Sanstīno di Livenca]] || ''San Stino di Livenza'' || 13022 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Santa Čezarea Terme]] || ''Santa Cesarea Terme'' || 3027 || O || [[2001]].g. [[24. novembris]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Santa Flāvija]] || ''Santa Flavia'' || 10920 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Santa Katerina Villarmosa]] || ''Santa Caterina Villarmosa'' || 5641 || || || [[Sicīlija]] || [[Kaltanisetas province]] |- | || [[Santa Kroče Kamerīna]] || ''Santa Croce Camerina'' || 9814 || || || [[Sicīlija]] || [[Raguzas province]] |- | || [[Santa Kroče sull'Arno]] || ''Santa Croce sull'Arno'' || 14259 || || || [[Toskāna]] || [[Pizas province]] |- | || [[Santa Margerita di Beliče]] || ''Santa Margherita di Belice'' || 6483 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Santa Margerita Ligūre]] || ''Santa Margherita Ligure'' || 9611 || || || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Santa Marija di Likodija]] || ''Santa Maria di Licodia'' || 7381 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Santa Marija di Sala]] || ''Santa Maria di Sala'' || 17487 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | [[Attēls:Santa Maria Capua Vetere-Stemma.png|23px]] || [[Santa Marika Kapuja Vetere]] || ''Santa Maria Capua Vetere'' || 32356 || || || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Santa Marina]] || ''Santa Marina'' || 3130 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Santa Marinella]] || ''Santa Marinella'' || 17986 || O || [[1990]].g. [[7. augusts]] || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Santa Ninfa]] || ''Santa Ninfa'' || 5074 || || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Santa Stefana Kviskīna]] || ''Santo Stefano Quisquina'' || 4830 || || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | || [[Santa Terēza di Riva]] || ''Santa Teresa di Riva'' || 9315 || || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Santa Terēza Galura]] || ''Santa Teresa Gallura'' || 4978 || || || [[Sardīnija]] || [[Olbijas-Tempio province]] |- | || [[Santa Venerīna]] || ''Santa Venerina'' || 8433 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | [[Attēls:Sant'Agata de' Goti-Stemma.png|23px]] || [[Santagata de Džoti]] || ''Sant'Agata de' Goti'' || 11276 || O || || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Sant'Agata li Batiāti]] || ''Sant'Agata li Battiati'' || 9618 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Sant'Andželo Lodidžiāno]] || ''Sant'Angelo Lodigiano'' || 12867 || O || [[2004]].g. [[16. janvāris]] || [[Lombardija]] || [[Lodi province]] |- | || [[Sant'Antimo]] || ''Sant'Antimo'' || 34304 || || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Santarkandželo di Romagna]] || ''Santarcangelo di Romagna'' || 21069 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Rimini province]] |- | || [[Sant'Arkandželo]] || ''Sant'Arcangelo'' || 6502 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Sant'Arsēnio]] || ''Sant'Arsenio'' || 2755 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Santedžidio alla Vibrata]] || ''Sant'Egidio alla Vibrata'' || 9692 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Santelija Fjumerapīdo]] || ''Sant'Elia Fiumerapido'' || 6266 || || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Santelpidio a Mare]] || ''Sant'Elpidio a Mare'' || 17007 || || || [[Marke]] || [[Fermo province]] |- | || [[Santena]] || ''Santena'' || 10818 || O || [[1937]].g. [[30. septembris]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Sant'Endžidio del Monte Albīno]] || ''Sant'Egidio del Monte Albino'' || 8816 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Santeramo in Kolle]] || ''Santeramo in Colle'' || 26749 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Santi Kosma e Damiano]] || ''Santi Cosma e Damiano'' || 6925 || || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Santija]] || ''Santhià'' || 8732 || O || || [[Pjemonta]] || [[Verčelli province]] |- | || [[Sant'Oljčēze]] || ''Sant’Olcese'' || 5938 || || || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Santomero]] || ''Sant'Omero'' || 5304 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Sanvalentīno Torio]] || ''San Valentino Torio'' || 10658 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Sanvito dei Normani]] || ''San Vito dei Normanni'' || 19450 || O || [[1994]].g. [[14. aprīlis]] || [[Apūlija]] || [[Brindizi province]] |- | || [[Sanvito Kjetīno]] || ''San Vito Chietino'' || 5280 || || || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- | || [[Sapri]] || ''Sapri'' || 6862 || O || [[2012]].g. [[19. septembris]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Sarmarčello Pistoiēze]] || ''San Marcello Pistoiese'' || 6584 || || || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Sarno]] || ''Sarno'' || 31010 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | [[Attēls:Saronno-Stemma.svg|23px]] || [[Sarono]] || ''Saronno'' || 39004 || O || [[1960]].g. [[15. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Sarsīna]] || ''Sarsina'' || 3561 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Forli-Čezēnas province]] |- | || [[Sarzāna]] || ''Sarzana'' || 10296 || O || [[1465]].g. || [[Ligūrija]] || [[Spēcijas province]] |- | || [[Sasāno]] || ''Sassano'' || 5058 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Sasāri]] || ''Sassari'' || 126049 || O || [[1331]].g. || [[Sardīnija]] || [[Sasāri province]] |- | || [[Saso Markoni]] || ''Sasso Marconi'' || 14517 || O || [[2003]].g. [[2. decembris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Boloņas province]] |- | || [[Sasoferato]] || ''Sassoferrato'' || 7481 || || || [[Marke]] || [[Ankonas province]] |- | || [[Sasuolo]] || ''Sassuolo'' || 39914 || O || [[1995]].g. [[16. janvāris]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Sava (Itālija)|Sava]] || ''Sava'' || 16338 || O || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Saviljāno]] || ''Savigliano'' || 21121 || O || [[1284]].g. || [[Pjemonta]] || [[Kuneo province]] |- | || [[Savjāno]] || ''Saviano'' || 15540 || O || [[2002]].g. [[1. decembris]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Savona]] || ''Savona'' || 60717 || O || || [[Ligūrija]] || [[Savonas province]] |- | [[Attēls:Blason ville It Sarre (AO).svg|23px]] || [[Sāre]] || ''Sarre'' || 4921 || || || [[Valle d'Aosta]] || [[Valle d'Aosta|Valle d'Aostas province]] |- | || [[Seče]] || ''Sezze'' || 24422 || O || [[1937]].g. [[2. februāris]] || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Segrate]] || ''Segrate'' || 33626 || O || [[1989]].g. [[23. jūnijs]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Sekli]] || ''Seclì'' || 1906 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Selija Marina]] || ''Sellia Marina'' || 7149 || || || [[Kalabrija]] || [[Katandzāro province]] |- | || [[Sengregorio di Katānija]] || ''San Gregorio di Catania'' || 11718 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Senigallija]] || ''Senigallia'' || 44954 || O || || [[Marke]] || [[Ankonas province]] |- | || [[Senize]] || ''Senise'' || 7073 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Senji]] || ''Segni'' || 9115 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Sentvinsenta (Itālija)|Sentvinsenta]]|| ''Saint-Vincent'' || 4689 || || || [[Valle d'Aosta]] || [[Valle d'Aosta|Valle d'Aostas province]] |- | || [[Seraveča]] || ''Seravezza'' || 13210 || O || [[1974]].g. [[31. decembris]] || [[Toskāna]] || [[Lukas province]] |- | || [[Serenjo]] || ''Seregno'' || 43600 || O || [[1979]].g. [[26. janvāris]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Seriate]] || ''Seriate'' || 24909 || O || [[1989]].g. [[2. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Serīno]] || ''Serino'' || 7123 || || || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Sermoneta]] || ''Sermoneta'' || 9457 || || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Serra Sanbruno]] || ''Serra San Bruno'' || 6805 || || || [[Kalabrija]] || [[Vibo Valentijas province]] |- | || [[Serradifalko]] || ''Serradifalco'' || 6208 || || || [[Sicīlija]] || [[Kaltanisetas province]] |- | || [[Serravalle Pistoiēze]] || ''Serravalle Pistoiese'' || 11602 || || || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Serravalle Sezija]] || ''Serravalle Sesia'' || 5109 || || || [[Pjemonta]] || [[Verčelli province]] |- | || [[Serre]] || ''Serre'' || 3981 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Sesa Aurunka]] || ''Sessa Aurunca'' || 22026 || || || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Sesto Fjorentīno]] || ''Sesto Fiorentino'' || 48099 || || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | [[Attēls:Sesto Calende-Stemma.svg|23px]] || [[Sesto Kalende]] || ''Sesto Calende'' || 10952 || O || [[2011]].g. [[28. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Sesto Sandžovanni]] || ''Sesto San Giovanni'' || 76429 || O || [[1954]].g. [[10. aprīlis]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Sestri Levante]] || ''Sestri Levante'' || 18593 || O || || [[Ligūrija]] || [[Dženovas province]] |- | || [[Setīmo Torinēze]] || ''Settimo Torinese'' || 46969 || O || [[1958]].g. [[5. augusts]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | [[Attēls:Seveso-Stemma.svg|23px]] || [[Sevezo]] || ''Seveso'' || 23001 || O || [[2003]].g. [[18. jūnijs]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Siāno]] || ''Siano'' || 10001 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | [[Attēls:Sicignano-Arms.gif|23px]] || [[Sičinjāno deli Alburi]] || ''Sicignano degli Alburni'' || 3396 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Siderno]] || ''Siderno'' || 16953 || O || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Silvi]] || ''Silvi'' || 15423 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Sinalunga]] || ''Sinalunga'' || 12459 || || || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Siniskola]] || ''Siniscola'' || 11437 || O || [[2013]].g. [[28. maijs]] || [[Sardīnija]] || [[Nuoro province]] |- | || [[Sirakūzas]] || ''Siracusa'' || 118713 || O || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Siubjako]] || ''Subiaco'' || 8952 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | [[Attēls:Siena-Stemma.png|23px]] || [[Sjēna]] || ''Siena'' || 52930 || O || [[1750]].g. [[1. oktobris]] || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Skafa]] || ''Scafa'' || 3854 || || || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Skafāti]] || ''Scafati'' || 50180 || O || [[1997]].g. [[11. jūnijs]] || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Skalea]] || ''Scalea'' || 10325 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Skancāno Joniko]] || ''Scanzano Jonico'' || 7192 || || || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Skandiāno]] || ''Scandiano'' || 24716 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Skandiči]] || ''Scandicci'' || 49612 || || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Skarpērija]] || ''Scarperia'' || 7829 || || || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Skio]] || ''Schio'' || 39237 || O || [[1870]].g. [[29. augusts]] || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Skorāno]] || ''Scorrano'' || 6978 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Skorce]] || ''Scorzè'' || 18886 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Skordija]] || ''Scordia'' || 17165 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Skuinzāno]] || ''Squinzano'' || 14533 || O || [[1999]].g. [[19. janvāris]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Skurkola Marsikāna]] || ''Scurcola Marsicana'' || 2842 || O || [[2011]].g. [[14. februāris]] || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Skvilače]] || ''Squillace'' || 3419 || O || [[2009]].g. [[2. aprīlis]] || [[Kalabrija]] || [[Katandzāro province]] |- | || [[Solarīno]] || ''Solarino'' || 7941 || || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Soleto]] || ''Soleto'' || 5519 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Solferīno]] || ''Solferino'' || 2592 || O || || [[Lombardija]] || [[Mantujas province]] |- | || [[Soljāno Kavoura]] || ''Sogliano Cavour'' || 4011 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Soljēra]] || ''Soliera'' || 15167 || O || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Solofra]] || ''Solofra'' || 12423 || O || [[1895]].g. [[14. februāris]] || [[Kampānija]] || [[Avellīno province]] |- | || [[Somma Lombardo]] || ''Somma Lombardo'' || 17337 || O || [[1959]].g. [[16. jūnijs]] || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Somma Vezuviāna]] || ''Somma Vesuviana'' || 34433 || O || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Sommatīno]] || ''Sommatino'' || 7251 || || || [[Sicīlija]] || [[Kaltanisetas province]] |- | || [[Sončīno]] || ''Soncino'' || 7753 || O || [[2004]].g. [[18. novembris]] || [[Lombardija]] || [[Kremonas province]] |- | [[Attēls:Sondrio-Stemma.png|23px]] || [[Sondrio]] || ''Sondrio'' || 21568 || O || [[1839]].g. [[31. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Sondrio province]] |- | || [[Sonnino]] || ''Sonnino'' || 7358 || || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Sora]] || ''Sora'' || 26205 || O || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Sorento]] || ''Sorrento'' || 16534 || O || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Sorezīna]] || ''Soresina'' || 9048 || O || [[1962]].g. [[27. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Kremonas province]] |- | || [[Soriāno nel Čimino]] || ''Soriano nel Cimino'' || 8466 || || || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Sorso]] || ''Sorso'' || 14374 || O || || [[Sardīnija]] || [[Sasāri province]] |- | || [[Sortīno]] || ''Sortino'' || 8824 || || || [[Sicīlija]] || [[Sirakūzu province]] |- | || [[Soto il Mone Džovanni XXIII]] || ''Sotto il Monte Giovanni XXIII'' || 4345 || O || [[2010]].g. [[7. janvāris]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Soverato]] || ''Soverato'' || 8709 || || || [[Kalabrija]] || [[Katandzāro province]] |- | || [[Sovērija Manelli]] || ''Soveria Mannelli'' || 3122 || O || [[2008]].g. [[19. janvāris]] || [[Kalabrija]] || [[Katandzāro province]] |- | || [[Sovičille]] || ''Sovicille'' || 10083 || || || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Sovičo]] || ''Sovizzo'' || 7252 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Spadafora]] || ''Spadafora'' || 5155 || || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Spekja]] || ''Specchia'' || 4849 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Spello]] || ''Spello'' || 8675 || || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Sperlonga]] || ''Sperlonga'' || 3314 || || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Spēcija]] || ''La Spezia'' || 92806 || O || || [[Ligūrija]] || [[Spēcijas province]] |- | || [[Spilimbergo]] || ''Spilimbergo'' || 12026 || O || [[1968]].g. [[9. oktobris]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Pordenones province]] |- | || [[Spinačola]] || ''Spinazzola'' || 6696 || || || [[Apūlija]] || [[Barletas-Andrijas-Trani province]] |- | || [[Spineja]] || ''Spinea'' || 27127 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Spoleto]] || ''Spoleto'' || 38154 || O || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | [[Attēls:Spoltore-Stemma.png|23px]] || [[Spoltore]] || ''Spoltore'' || 18718 || O || [[2001]].g. [[12. novembris]] || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Spongāno]] || ''Spongano'' || 3747 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[State]] || ''Statte'' || 14053 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Sternatija]] || ''Sternatia'' || 2410 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Stiljāno]] || ''Stigliano'' || 4586 || || || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Stornarella]] || ''Stornarella'' || 5129 || || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Stradella]] || ''Stradella'' || 11674 || O || [[1865]].g. [[25. maijs]] || [[Lombardija]] || [[Pāvijas province]] |- | || [[Stresa]] || ''Stresa'' || 4749 || O || [[1915]].g. [[29. aprīlis]] || [[Pjemonta]] || [[Verbāno-Kuzio-Osolas province]] |- | || [[Strongoli]] || ''Strongoli'' || 6621 || O || || [[Kalabrija]] || [[Krotones province]] |- | || [[Subjāno]] || ''Subbiano'' || 6293 || || || [[Toskāna]] || [[Areco province]] |- | || [[Sudzāra]] || ''Suzzara'' || 20774 || O || [[1923]].g. [[9. novembris]] || [[Lombardija]] || [[Mantujas province]] |- | || [[Sulmona]] || ''Sulmona'' || 24352 || O || [[1410]].g. || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Supezāno]] || ''Supersano'' || 4508 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Surāno]] || ''Surano'' || 1681 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Surbo]] || ''Surbo'' || 14945 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Susa]] || ''Susa'' || 6594 || O || || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- ||| [[Sutri (Itālija)|Sutri]] || ''Sutri'' || 6665 || || || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Šaka (pilsēta)|Šaka]] || ''Sciacca'' || 41092 || O || || [[Sicīlija]] || [[Agridžento province]] |- | [[Attēls:Blason ville It Châtillon (AO).svg|23px]] || [[Šatijona]] || ''Châtillon'' || 4853 || || || [[Valle d'Aosta]] || [[Valle d'Aosta|Valle d'Aostas province]] |- | ||[[Skičli]] || ''Scicli'' || 25911 || || || [[Sicīlija]] || [[Raguzas province]] |- | || [[Šilla]] || ''Scilla'' || 5063 || || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Tadža]] || ''Taggia'' || 14004 || || || [[Ligūrija]] || [[Impērijas province]] |- | || [[Taljakačo]] || ''Tagliacozzo'' || 6977 || O || [[2000]].g. || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Taormina]] || ''Taormina'' || 11096 || O || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Taranto]] || ''Taranto'' || 198415 || O || [[1935]].g. [[20. decembris]] || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Tarčento]] || ''Tarcento'' || 9090 || O || [[2008]].g. [[6. jūnijs]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Tarkvīnija]] || ''Tarquinia'' || 16222 || O || [[1995]].g. [[29. jūlijs]] || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Tarvīzio]] || ''Tarvisio'' || 4533 || O || || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Taurianova]] || ''Taurianova'' || 15366 || || || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Taurizāno]] || ''Taurisano'' || 12561 || O || [[2004]].g. [[9. janvāris]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Tavjāno]] || ''Taviano'' || 12346 || O || [[1996]].g. [[2. maijs]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Teano]] || ''Teano'' || 12475 || O || || [[Kampānija]] || [[Kazertas province]] |- | || [[Tece sul Brenta]] || ''Tezze sul Brenta'' || 12768 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Tedžāno]] || ''Teggiano'' || 8111 || O || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | [[Attēls:Telese Terme-Stemma (until 2020).svg|23px]] || [[Telese Terme]] || ''Telese Terme'' || 7125 || O || [[2000]].g. [[1. aprīlis]] || [[Kampānija]] || [[Benevento province]] |- | || [[Tempio]] || ''Tempio Pausania'' || 13946 || O || [[1836]].g. [[10. septembris]] || [[Sardīnija]] || [[Olbijas-Tempio province]] |- | || [[Terāmo]] || ''Teramo'' || 54406 || O || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Terliči]] || ''Terlizzi'' || 26929 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Terme Viljatore]] || ''Terme Vigliatore'' || 7257 || || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Termini Imerēze]] || ''Termini Imerese'' || 26129 || O || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Termoli]] || ''Termoli'' || 33240 || || || [[Molize]] || [[Kampobaso province]] |- | || [[Terni]] || ''Terni'' || 109241 || O || || [[Umbrija]] || [[Terni province]] |- | || [[Terračīna]] || ''Terracina'' || 44597 || O || || [[Lacio]] || [[Latīnas province]] |- | || [[Terranova da Sibari]] || ''Terranova da Sibari'' || 5173 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Terranova Sapo Minulio]] || ''Terranova Sappo Minulio'' || 545 || O || [[2005]].g. [[28. jūlijs]] || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Terrazīni]] || ''Terrasini'' || 11951 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Tidžāno]] || ''Tiggiano'' || 2901 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Tirāno]] || ''Tirano'' || 9101 || O || || [[Lombardija]] || [[Sondrio province]] |- | || [[Tito (pilsēta)|Tito]] || ''Tito'' || 7274 || || || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Tivoli]] || ''Tivoli'' || 53000 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Tīene]] || ''Thiene'' || 23408 || O || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Todi]] || ''Todi'' || 17029 || O || [[1994]].g. [[19. septembris]] || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Tolentīno]] || ''Tolentino'' || 20589 || O || [[1585]].g. || [[Marke]] || [[Mačeratas province]] |- | || [[Tolfa]] || ''Tolfa'' || 5174 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Tolmedzo]] || ''Tolmezzo'' || 10545 || O || [[1998]].g. [[3. marts]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Tori di Kuartezolo]] || ''Torri di Quartesolo'' || 11821 || || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Toričella]] || ''Torricella'' || 4213 || || || [[Apūlija]] || [[Taranto province]] |- | || [[Torita di Sjēna]] || ''Torrita di Siena'' || 7348 || || || [[Toskāna]] || [[Sjēnas province]] |- | || [[Torito]] || ''Toritto'' || 8580 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Torre Annunciata]] || ''Torre Annunziata'' || 43458 || O || [[1937]].g. [[26. marts]] || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Torre de Paseri]] || ''Torre de' Passeri'' || 3172 || || || [[Abruco]] || [[Peskāras province]] |- | || [[Torre del Greko]] || ''Torre del Greco'' || 85301 || || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Torregrota]] || ''Torregrotta'' || 4247 || || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Torremadžore]] || ''Torremaggiore'' || 17446 || || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Tortoli]] || ''Tortolì'' || 10818 || O || [[2004]].g. [[30. marts]] || [[Sardīnija]] || [[Oljastras province]] |- | || [[Tortona]] || ''Tortona'' || 26383 || O || || [[Pjemonta]] || [[Alesandrijas province]] |- | || [[Tortora]] || ''Tortora'' || 6037 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Tortoreto]] || ''Tortoreto'' || 10761 || || || [[Abruco]] || [[Terāmo province]] |- | || [[Tortoriči]] || ''Tortorici'' || 6591 || || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Tradate]] || ''Tradate'' || 18429 || O || [[1958]].g. [[28. janvāris]] || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Tramonti]] || ''Tramonti'' || 4050 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Trani]] || ''Trani'' || 55784 || O || [[1914]].g. [[13. jūlijs]] || [[Apūlija]] || [[Barletas-Andrijas-Trani province]] |- | || [[Trapāni]] || ''Trapani'' || 68967 || O || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Travaljato]] || ''Travagliato'' || 13648 || O || [[2001]].g. [[12. novembris]] || [[Lombardija]] || [[Brešas province]] |- | || [[Trazako]] || ''Trasacco'' || 6238 || || || [[Abruco]] || [[L'Akvilas province]] |- | || [[Trebizače]] || ''Trebisacce'' || 8761 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Trečo sull'Ada]] || ''Trezzo sull'Adda'' || 11985 || O || [[2008]].g. [[8. jūlijs]] || [[Lombardija]] || [[Milānas province]] |- | || [[Treja]] || ''Treia'' || 9713 || O || [[1790]].g. || [[Marke]] || [[Mačeratas province]] |- | || [[Trekastanji]] || ''Trecastagni'' || 10594 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Trekate]] || ''Trecate'' || 20040 || O || [[1996]].g. [[21. novembris]] || [[Pjemonta]] || [[Novāras province]] |- | || [[Tremestjēri Etneo]] || ''Tremestieri Etneo'' || 20836 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | [[Attēls:Trient.JPG|23px]] || [[Trento]] || ''Trento'' || 115717 || O || [[1888]].g. || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Trento province]] |- | || [[Trepuči]] || ''Trepuzzi'' || 14405 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Trevi]] || ''Trevi'' || 8387 || || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Treviljo]] || ''Treviglio'' || 28738 || O || [[1860]].g. [[8. janvāris]] || [[Lombardija]] || [[Bergamo province]] |- | || [[Trevinjāno Romano]] || ''Trevignano Romano'' || 5286 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Trevinjāno]] || ''Trevignano'' || 10714 || || || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Trevizo]] || ''Treviso'' || 82564 || O || || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Tridžāno]] || ''Triggiano'' || 26982 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | [[Attēls:Free Territory of Trieste coat of arms.svg|23px]] || [[Trieste]] || ''Trieste'' || 201170 || O || || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Triestes province]] |- | || [[Tričāze]] || ''Tricase'' || 17600 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Trinitapoli]] || ''Trinitapoli'' || 14383 || O || [[2004]].g. [[14. maijs]] || [[Apūlija]] || [[Barletas-Andrijas-Trani province]] |- | || [[Troina (pilsēta)|Troina]] || ''Troina'' || 9572 || || || [[Sicīlija]] || [[Ennas province]] |- | || [[Troja (Itālija)|Troja]] || ''Troia'' || 7352 || O || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Trokariko]] || ''Tricarico'' || 5601 || O || [[2010]].g. [[25. maijs]] || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | [[Attēls:Tropea-Stemma.svg|23px]] || [[Tropeja]] || ''Tropea'' || 6511 || O || || [[Kalabrija]] || [[Vibo Valentijas province]] |- | || [[Tulje]] || ''Tuglie'' || 5268 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | [[Attēls:Turin coat of arms.svg|23px]] || [[Turīna]] || ''Torino'' || 872605 || O || || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Tursi]] || ''Tursi'' || 5146 || O || [[2006]].g. [[4. maijs]] || [[Bazilikata]] || [[Matēras province]] |- | || [[Tuskānija]] || ''Tuscania'' || 8124 || O || [[1929]].g. [[25. maijs]] || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Tūri]] || ''Turi'' || 12976 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | [[Attēls:Uzzano-Stemma.svg|23px]] || [[Učāno]] || ''Uzzano'' || 5732 || || || [[Toskāna]] || [[Pistoijas province]] |- | || [[Udīne]] || ''Udine'' || 98898 || O || [[1815]].g. [[24. aprīlis]] || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || [[Udīnes province]] |- | || [[Udžāno la Kjēza]] || ''Uggiano la Chiesa'' || 4463 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Udžento]] || ''Ugento'' || 12042 || O || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Umbertide]] || ''Umbertide'' || 16659 || || || [[Umbrija]] || [[Perudžas province]] |- | || [[Urbīno]] || ''Urbino'' || 15439 || O || || [[Marke]] || [[Pezāro un Urbīno province]] |- | || [[Vajāno]] || ''Vaiano'' || 9891 || || || [[Toskāna]] || [[Prato province]] |- ||| [[Valdanjo]] || ''Valdagno'' || 26664 || O || [[1955]].g. [[31. augusts]] || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Valderiče]] || ''Valderice'' || 12101 || || || [[Sicīlija]] || [[Trapāni province]] |- | || [[Valdobjādene]] || ''Valdobbiadene'' || 10612 || || || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Valenca]] || ''Valenza'' || 19419 || O || || [[Pjemonta]] || [[Alesandrijas province]] |- | || [[Valencāno]] || ''Valenzano'' || 17814 || || || [[Apūlija]] || [[Bari province]] |- | || [[Valguarnera Karopepe]] || ''Valguarnera Caropepe'' || 8092 || || || [[Sicīlija]] || [[Ennas province]] |- | || [[Vallo della Lukānija]] || ''Vallo della Lucania'' || 8631 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Valmadreda]] || ''Valmadrera'' || 11757 || O || [[1999]].g. [[31. maijs]] || [[Lombardija]] || [[Leko province]] |- | || [[Valmontone]] || ''Valmontone'' || 15140 || || || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Valverde (Itālija)|Valverde]] || ''Valverde'' || 7880 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Vanefro]] || ''Venafro'' || 11291 || O || [[1914]].g. [[13. augusts]] || [[Molize]] || [[Izernijas province]] |- | || [[Varače]] || ''Varazze'' || 13292 || O || [[1864]].g. [[22. maijs]] || [[Ligūrija]] || [[Savonas province]] |- | || [[Varallo Sezija]] || ''Varallo Sesia'' || 7434 || O || || [[Pjemonta]] || [[Verčelli province]] |- | || [[Varedo]] || ''Varedo'' || 12914 || O || [[1999]].g. [[25. oktobris]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Varēze]] || ''Varese'' || 79316 || O || [[1816]].g. || [[Lombardija]] || [[Varēzes province]] |- | || [[Vasto]] || ''Vasto'' || 39231 || O || [[1710]].g. || [[Abruco]] || [[Kjeti province]] |- |- | || [[Velje]] || ''Veglie'' || 14309 || || || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Velletri]] || ''Velletri'' || 52799 || O || [[1968]].g. [[31. oktobris]] || [[Lacio]] || [[Romas province]] |- | || [[Venārija Reāle]] || ''Venaria Reale'' || 34205 || O || [[1937]].g. [[28. aprīlis]] || [[Pjemonta]] || [[Turīnas province]] |- | || [[Venēcija]] || ''Venezia'' || 259505 || O || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Venoza]] || ''Venosa'' || 12088 || O || [[1967]].g. [[4. aprīlis]] || [[Bazilikata]] || [[Potencas province]] |- | || [[Ventimilja (pilsēta)|Ventimilja]] || ''Ventimiglia'' || 23886 || O || || [[Ligūrija]] || [[Impērijas province]] |- | || [[Verbānija]] || ''Verbania'' || 30299 || O || [[2007]].g. || [[Pjemonta]] || [[Verbāno-Kuzio-Osolas province]] |- | || [[Verčelli]] || ''Vercelli'' || 46382 || O || || [[Pjemonta]] || [[Verčelli province]] |- | || [[Vernio]] || ''Vernio'' || 6004 || || || [[Toskāna]] || [[Prato province]] |- | || [[Vernole]] || ''Vernole'' || 7245 || O || [[2004]].g. [[11. maijs]] || [[Apūlija]] || [[Lečes province]] |- | || [[Veroli]] || ''Veroli'' || 20704 || || || [[Lacio]] || [[Frozinones province]] |- | || [[Verona]] || ''Verona'' || 253840 || O || || [[Veneto]] || [[Veronas province]] |- | || [[Vetralla]] || ''Vetralla'' || 13536 || || || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Viadāna]] || ''Viadana'' || 19622 || O || || [[Lombardija]] || [[Mantujas province]] |- | || [[Viagrande]] || ''Viagrande'' || 8280 || || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Vibo Valentija]] || ''Vibo Valentia'' || 33126 || O || || [[Kalabrija]] || [[Vibo Valentijas province]] |- | || [[Vibonati]] || ''Vibonati'' || 3221 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Vičenca]] || ''Vicenza'' || 113679 || O || || [[Veneto]] || [[Vičencas province]] |- | || [[Vidzini]] || ''Vizzini'' || 6258 || O || || [[Sicīlija]] || [[Katānijas province]] |- | || [[Vidževāno]] || ''Vigevano'' || 61473 || O || [[1530]].g. || [[Lombardija]] || [[Pāvijas province]] |- | || [[Vieradžo]] || ''Viareggio'' || 61187 || O || || [[Toskāna]] || [[Lukas province]] |- | || [[Vietri sul Mare]] || ''Vietri sul Mare'' || 8056 || || || [[Kampānija]] || [[Salerno province]] |- | || [[Vigaŗano Mainarda]] || ''Vigarano Mainarda'' || 7500 || || || [[Emīlija-Romanja]] || [[Ferrāras province]] |- | || [[Vigonovo]] || ''Vigonovo'' || 9840 || || || [[Veneto]] || [[Venēcijas province]] |- | || [[Viko Ekuense]] || ''Vico Equense'' || 20811 || O || || [[Kampānija]] || [[Neapoles province]] |- | || [[Villa Sandžovanni]] || ''Villa San Giovanni'' || 13570 || O || [[2005]].g. [[12. aprīlis]] || [[Kalabrija]] || [[Redžo Kalabrijas province]] |- | || [[Villabāte]] || ''Villabate'' || 19909 || || || [[Sicīlija]] || [[Palermo province]] |- | || [[Villačidro]] || ''Villacidro'' || 14239 || O || || [[Sardīnija]] || [[Medio Kampidāno province]] |- | || [[Villadosola]] || ''Villadossola'' || 6726 || O || [[2009]].g. || [[Pjemonta]] || [[Verbāno-Kuzio-Osolas province]] |- | || [[Villafranka di Verona]] || ''Villafranca di Verona'' || 32932 || O || [[2008]].g. || [[Veneto]] || [[Veronas province]] |- | || [[Villafranka in Lunidžāna]] || ''Villafranca in Lunigiana'' || 4818 || O || [[2007]].g. [[22. oktobris]] || [[Toskāna]] || [[Masas-Karrāras province]] |- | || [[Villafranka Tirēna]] || ''Villafranca Tirrena'' || 8698 || || || [[Sicīlija]] || [[Mesīnas province]] |- | || [[Villamasardža]] || ''Villamassargia'' || 3656 || || || [[Sardīnija]] || [[Karbonijas-Iglēziasas province]] |- | [[Attēls:Villanova d'Asti-Stemma.svg|23px]] || [[Villanova d'Asti]] || ''Villanova d'Asti'' || 5853 || || || [[Pjemonta]] || [[Asti province]] |- | || [[Villapiana]] || ''Villapiana'' || 5200 || || || [[Kalabrija]] || [[Kozencas province]] |- | || [[Villaputzu]] || ''Villaputzu'' || 4815 || O || [[2013]].g. [[31. decembris]] || [[Sardīnija]] || [[Kaljāri province]] |- | || [[Vilorba]] || ''Villorba'' || 17839 || O || [[2010]].g. [[6. jūlijs]] || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | || [[Vimerkate]] || ''Vimercate'' || 25455 || O || [[1950]].g. [[28. jūnijs]] || [[Lombardija]] || [[Moncas un Briancas province]] |- | || [[Vinči (pilsēta)|Vinči]] || ''Vinci'' || 14311 || O || [[2013]].g. [[11. jūnijs]] || [[Toskāna]] || [[Florences province]] |- | || [[Vinjola]] || ''Vignola'' || 24403 || O || [[1993]].g. [[29. jūlijs]] || [[Emīlija-Romanja]] || [[Modēnas province]] |- | || [[Vipitēno]] || ''Vipiteno'' || 6503 || O || [[1304]].g. || [[Trentīno-Alto Adidže]] || [[Bolcāno province]] |- | || [[Viterbo]] || ''Viterbo'' || 63716 || O || [[1160]].g. || [[Lacio]] || [[Viterbo province]] |- | || [[Vitorija (Itālija)|Vitorija]] || ''Vittoria'' || 62431 || O || || [[Sicīlija]] || [[Raguzas province]] |- | || [[Vitorio Veneto]] || ''Vittorio Veneto'' || 28593 || O || || [[Veneto]] || [[Trevizo province]] |- | [[Attēls:Vieste-Stemma.svg|23px]] || [[Vjeste]] || ''Vieste'' || 13827 || || || [[Apūlija]] || [[Fodžas province]] |- | || [[Vogēra]] || ''Voghera'' || 38254 || O || [[1770]].g. [[8. jūnijs]] || [[Lombardija]] || [[Pāvijas province]] |- | || [[Volterra]] || ''Volterra'' || 10585 || O || [[1750]].g. [[1. oktobris]] || [[Toskāna]] || [[Pizas province]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Itālija|width=1000 |float=center|caption = Itālijas 70. lielāko pilsētu izvietojums, '''treknraktā''' — galvaspilsēta |places = {{VietasKarte~|Itālija|lat=41.9|long=12.5|position = right |label='''[[Roma]]'''}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.466667|long=9.183333|position = bottom |label=[[Milāna]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=40.845|long=14.258333|position = right |label=[[Neapole]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.066667|long=7.7|position = top |label=[[Turīna]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=38.116667|long=13.366667|position = top |label=[[Palermo]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=44.411111|long=8.932778|position = top |label=[[Dženova]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=44.5075|long=11.351389|position = right |label=[[Boloņa]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=43.783333|long=11.25|position = right |label=[[Florence]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=41.125278|long=16.866667|position = top |label=[[Bari]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=37.5|long=15.090278|position = top |label=[[Katānija]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.4375|long=12.335833|position = bottom |label=[[Venēcija]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.433333|long=10.983333|position = top |label=[[Verona]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=38.183333|long=15.55|position = top |label=[[Mesīna]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.416667|long=11.866667|position = bottom |label=[[Paduja]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.633333|long=13.8|position = top |label=[[Trieste]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=40.466667|long=17.233333|position = top |label=[[Taranto]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.541667|long=10.216667|position = top |label=[[Breša]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=43.88|long=11.098333|position = right |label=[[Prata]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=38.111389|long=15.661944|position = bottom |label=[[Redžo Kalabrija]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=44.65|long=10.933333|position = right |label=[[Modēna]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=44.8|long=10.333333|position = top |label=[[Parma]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=44.7|long=10.633333|position = left |label=[[Redžo Emīlija]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=43.112222|long=12.388889|position = top |label=[[Perudža]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=43.55|long=10.316667|position = left |label=[[Livorno]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=44.416667|long=12.2|position = top |label=[[Ravenna]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=39.25|long=9.05|position = top |label=[[Kaljāri]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=41.464167|long=15.546111|position = top |label=[[Fodža]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=44.05|long=12.566667|position = top |label=[[Rimini]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=44.833333|long=11.616667|position = top |label=[[Ferrāra]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=40.683333|long=14.766667|position = right |label=[[Salerno]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=40.733333|long=8.566667|position = top |label=[[Sasāri]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.583333|long=9.266667|position = right |label=[[Monca]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=41.466667|long=12.9|position = top |label=[[Latīna]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=37.083333|long=15.283333|position = top |label=[[Sirakūzas]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=42.46388|long=14.214167|position = top |label=[[Peskāra]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=44.233333|long=12.05|position = left|label=[[Forli]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=46.066667|long=11.116667|position = top |label=[[Trento]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.7|long=9.666667|position = top |label=[[Bergamo]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.55|long=11.55|position = top |label=[[Vičenca]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=40.933333|long=14.2|position = left |label=[[Džuljāno in Kampānija]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=42.566667|long=12.65|position = top |label=[[Terni]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=46.5|long=11.35|position = top |label=[[Bolcāno]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.45|long=8.616667|position = bottom |label=[[Novāra]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.047778|long=9.700556|position = top |label=[[Pjačenca]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=41.216667|long=16.3|position = bottom |label=[[Andrija]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=43.616944|long=13.516667|position = top |label=[[Ankona]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=46.066667|long=13.233333|position = top |label=[[Udīne]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=43.473333|long=11.87|position = top |label=[[Areco]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=44.133333|long=12.233333|position = bottom |label=[[Čezēna]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=41.316667|long=16.283333|position = top |label=[[Barleta]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=43.916667|long=12.9|position = top |label=[[Pezāro]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=44.1|long=9.816667|position = top |label=[[Spēcija]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=40.35|long=18.166667|position = top |label=[[Leče]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=44.916667|long=8.616667|position = top |label=[[Alesandrija]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.490556|long=12.238056|position = right |label=[[Mestre]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=38.9|long=16.6|position = top |label= [[Katandzāro]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=43.933333|long=10.916667|position = top |label=[[Pistoija]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=40.633333|long=17.933333|position = top |label=[[Brindizi]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=43.85|long=10.5|position = top |label=[[Luka]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=43.716667|long=10.4|position = right |label=[[Piza]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=40.783333|long=14.366667|position = bottom |label=[[Torre del Greko|Torre<br />del<br />Greko]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.816667|long=9.083333|position = top |label=[[Komo (pilsēta)|Komo]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=42|long=12.716667|position = top |label=[[Guidonija Montečelo]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.666667|long=12.25|position = top |label=[[Trevizo]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=40.844444|long=14.093333|position = left |label=[[Pocuoli]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=37.8|long=12.433333|position = top |label=[[Marsala]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.6|long=8.833333|position = left |label=[[Busto Arsīcio]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=45.816667|long=8.833333|position = left |label=[[Varēze]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=42.766667|long=11.1|position = top |label=[[Groseto]]}} {{VietasKarte~|Itālija|lat=40.9|long=14.3|position = top |label=[[Kazorija]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Itālijas 10. lielākās pilsētas pēc iedz.sk. 2013.g. |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Rome Skyline (8012016319).jpg|1. - [[Roma]] - [[Itālija]]s [[galvaspilsēta]] |File:Full Milan skyline from Duomo roof.jpg|2. - [[Milāna]] |File:Naples from the Castello Sant Elmo with Abbazia San Martino the port and the Vesuv.jpg|3. - [[Neapole]] |File:Turin monte cappuccini.jpg|4. - [[Turīna]] |File:Palermo panorama.JPG|5. - [[Palermo]] |File:Genova la superba.jpg|6. - [[Dženova]] |File:Bologna seen from Asinelli tower.jpg|7. - [[Boloņa]] |File:Ponte Vecchio.jpg|8. - [[Florence]] |File:The port of Bari, Italy (L. Massoptier).jpg|9. - [[Bari]] |File:Catania-Etna-Sicilia-Italy-Castielli CC0 HQ1.JPG|10. - [[Katānija]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Itālijas pilsētas}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Itālijas pilsētas| ]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] 8cgp7fzgrsvldtd8976hhdsrys6qkeu 0 14188 4471146 4348538 2026-05-20T23:08:01Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471146 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Apis mellifera - Prunus padus - Keila.jpg | att_nosaukums = [[Eiropas medus bite]] (''Apis mellifera'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | apakštips = Hexapoda | apakštips_lv = Seškāji | klase =Insecta | klase_lv =Kukaiņi | iedalījums= * {{TaksoSaite|Apterygota|Bezspārņu apakšklase}} * {{TaksoSaite|Pterygota|Spārneņu apakšklase}} | sinonīmi = *''Ectognatha'' *''Entomida'' | kategorijas = nē | binomial=Insecta <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> }} '''Kukaiņi''' (''Insecta'') ir [[Posmkāji|posmkāju tipa]] (''Arthropoda'') [[klase (bioloģija)|klase]] ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību. Tiek uzskatīts, ka pasaulē ir no 6 līdz 10 miljoniem kukaiņu sugu.<ref>{{publikācijas atsauce |author1=Novotny, Vojtech |author2=Basset, Yves |author3=Miller, Scott E. |author4=Weiblen, George D. |author5=Bremer, Birgitta |author6=Cizek, Lukas |author7=Drozd, Pavel |year=2002 |title=Low host specificity of herbivorous insects in a tropical forest |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2002-04-25_416_6883/page/840 |journal=[[Nature (journal)|Nature]] |pmid=11976681 |volume=416 |issue=6883 |pages=841–844 |doi=10.1038/416841a|bibcode = 2002Natur.416..841N }} {{en ikona}}</ref><ref name="number">{{grāmatas atsauce|author=Erwin, Terry L. |year=1997 |title=Biodiversity at its utmost: Tropical Forest Beetles |pages=27–40}} In: {{grāmatas atsauce |editor1=Reaka-Kudla, M. L. |editor2=Wilson, D. E. |editor3=Wilson, E. O. |title=Biodiversity II |year=1997 |url=https://archive.org/details/biodiversityiiun00reak |publisher=Joseph Henry Press, Washington, D.C.}} {{en ikona}}</ref> Pazīstamākie ir [[tauriņi]], [[vaboles]], [[mušas]], [[skudru dzimta|skudras]] un [[bites]]. Kukaiņi izplatīti visā pasaulē un ir sastopami visdažādākajos [[biotops|biotopos]]. Zinātni, kas pēta kukaiņus, sauc par [[entomoloģija|entomoloģiju]]. Tie radušies laika periodā starp [[devons|devonu]] un [[karbons|karbonu]], pirms vairāk nekā 350 miljoniem gadu.<ref>[https://www.aliens.lv/k-zinatne/5951-kukainu-klase Zinātne: Kukaiņu klase]</ref> Tie galvenokārt ir [[sauszeme]]s dzīvnieki, kas elpo ar [[Traheja|trahejām]] vai salīdzinoši neliela daļa caur ķermeņa virsmu. Vairākas kukaiņu grupas pielāgojušās dzīvei [[ūdens|ūdenī]], tomēr tikai dažu grupu [[kāpuri]] spēj uzņemt ūdenī izšķīdušo [[skābeklis|skābekli]]. Kukaiņi ir vienīgie [[bezmugurkaulnieki]], kuru vairākums spēj lidot.<ref name=gul/> Dažām augstāko kukaiņu grupām, piemēram, [[Blusas|blusām]] un [[Dzīvniekutis|utīm]], parazitārā dzīves veida dēļ [[kukaiņu spārni|spārni]] ir izzuduši. Kukaiņiem ir ļoti liela nozīme dabā. Tie ietilpst daudzu dzīvnieku barošanās ķēžu sastāvā. Gandrīz katrā [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] dzīvnieku klasē var atrast specializētus entomofāgus, t. i. dzīvniekus, kuri pārtiek no kukaiņiem, piemēram, daudzas [[putni|putnu]] sugas. Kukaiņi, galvenokārt plēvspārņi, divspārņi un tauriņi, apputeksnē augus ([[Eiropa|Eiropā]] apmēram 30 % [[ziedaugi|ziedaugu]] apputeksnē tieši kukaiņi). Tie piedalās arī [[augsne]]s veidošanas procesos. Piemēram, [[termīti]] un [[skudru dzimta|skudras]], tāpat kā daudzu citu kukaiņu kāpuri, kas dzīvo zemē, ar savām ejām uzirdina augsni, veicina tās labāku ventilāciju, apgādi ar ūdeni, kā arī bagātina to ar trūdvielām. Kukaiņi, piemēram, [[līķvaboles]], veic sanitāra funkcijas dabā. No cilvēka interešu viedokļa kukaiņu darbībai var būt arī negatīvas sekas. Daudzas sugas ir bīstami [[lauksaimniecība]]s un [[mežsaimniecība]]s kaitēkļi, bet daļa arī [[cilvēks|cilvēka]] un [[dzīvnieki|dzīvnieku]] [[parazīti]] un [[slimība|slimību]] ierosinātāju pārnēsātāji.<ref name=":1"/> == Sistemātikas izmaiņas == [[Attēls:Calopteryx virgo male.jpg|thumb|200px|left|[[Strauta zilspāre]] (''Calopteryx virgo'') ir viena no divām Latvijā sastopamajām [[zilspāres|zilspārēm]]]] Visi kukaiņi pieder [[seškāji|seškāju apakštipam]] (''Hexapoda'') un tiem ir trīs pāri kāju. Alternatīvās (novecojušās) sistemātikās kukaiņu klase pieder [[traheāti|traheātu apakštipam]] (''Tracheata'').<ref name=":1"/> Saskaņā ar jaunāko sistemātiku kukaiņu klases sinonīms ir '''kailžokleņi''' (''Ectognatha''), kas kādreiz tika uzskatīta par kukaiņu apakšklasi. Otra kādreizējā apakšklase — [[segžokleņi]] (''Entognatha'') mūsdienās tiek sistematizēti kā kukaiņu māsas taksons — segžokleņu klase.<ref name=gul/><ref>David A. Grimaldi & Michael S. Engel (2005). "Arthropods and the origin of insects". Evolution of the Insects. Cambridge University Press. pp. 93—118. {{ISBN|978-0-521-82149-0}}.</ref> == Latvijā == Latvijā konstatētas apmēram 10 000—15 000 kukaiņu sugas, bet, iespējams, to ir daudz vairāk.<ref name=":1"/> Latvijā sastopamas 23 dažādu kārtu kukaiņi — [[zvīņenes]], [[viendienītes]], [[spāres]], [[strautenes]], [[spīļastes]], [[prusaki]], [[taisnspārņi]], [[ķērpjutis]], [[dzīvniekutis]], [[tripši]], [[blaktis]], [[cikādes]], [[augutis]], [[vaboles]], [[tīklspārņi]], [[kamielīši]], [[dūneņes]], [[knābjgalvji]], [[makstenes]], [[tauriņi]], [[divspārņi]], [[blusas]] un [[plēvspārņi]].<ref name=":1"/> Latvijas teritorijā aizsargājamas ir apmēram 150 kukaiņu sugas. == Morfoloģija un fizioloģija == [[Attēls:Insect anatomy diagram.svg|right|320px|thumb| '''A'''- Galva '''B'''- Krūtis '''C'''- Vēders <br /> <div style="{{column-count|2}}"> 1. [[Kukaiņu taustekļi|taustekļi]]<br /> 2. [[omatīdija|vienkāršās acis]] (apakšējās)<br /> 3. vienkāršās acis (augšējās)<br /> 4. [[fasetacis|saliktās acis]]<br /> 5. smadzenes (smadzeņu [[ganglijs]])<br /> 6. [[kukaiņa krūtis|protorakss]]<br /> 7. muguras asinsvads (aorta)<br /> 8. [[kukaiņu traheja|trahejas]] kanāls<br /> 9. [[kukaiņu krūtis|mezotorakss]]<br /> 10. [[kukaiņu krūtis|metatorakss]]<br /> 11. [[kukaiņu spārni|priekšspārni]]<br /> 12. [[kukaiņu spārni|pakaļspārni]]<br /> 13. gremošanas trakta vidējā daļa (vēders)<br /> 14. muguras asinsvads (sirds)<br /> 15. olnīcas<br /> 16. gremošanas trakta beigu daļa (zarna, taisnā zarna)<br /> 17. anālā atvere<br /> 18. olvads<br /> 19. nervu horda (vēdera gangliji)<br /> 20. [[malpīgi vadi]]<br /> 21. pēdas mezgls<br /> 22. nagi<br /> 23. [[kukaiņu kāja|pēda]]<br /> 24. [[kukaiņu kāja|stilbs]]<br /> 25. [[kukaiņu kāja|ciska]]<br /> 26. [[kukaiņu kāja|ciskas grozītājs]]<br /> 27. gremošanas trakta priekšējā daļa (muskuļkuņģis)<br /> 28. krūšu gangliji<br /> 29. [[kukaiņu kāja|gūžas un ciskas savienojums]]<br /> 30. siekalu dziedzeris<br /> 31. [[zemrīkles ganglijs]]<br /> 32. [[kukaiņu mute|mute]]</div>]] Kukaiņiem ir segmentēts ķermenis, kas sastāv no trīs daļām: [[galva]]s, [[kukaiņu krūtis|krūtīm]] un [[vēders|vēdera]].<ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/10-klase/organismu-daudzveidiba-11055/re-f5449a5b-60ff-4e7a-8997-45c9e8ec4db5 Posmkāji]</ref> To balsta [[eksoskelets]], kas ir ciets ārējs apvalks un kas sastāv galvenokārt no [[hitīns|hitīna]]. Trīs [[kukaiņu kāja|kāju]] pāri atrodas krūšu nodalījumā. Pie otrā un trešā krūšu segmenta parasti ir pa pārim spārnu, bet kukaiņiem var būt arī tikai viens pāris spārnu vai neviens. Kukaiņi ir vienīgie aktīvi lidojošie bezmugurkaulnieki. [[Elpošana]] notiek caur trahejām vai arī ar visa ķermeņa virsmu. Tiem kukaiņiem, kas elpo ar visu ķermeņa virsmu, ir gāzu caurlaidīga virsma, un to izplatība ir ierobežota ar mitra [[klimats|klimata]] apstākļiem. Tie pārsvarā sastopami [[augsne|augsnē]] vai pūstošu organismu atliekās. Caur trahejām elpojošajiem kukaiņiem to virsma ir gāzu necaurlaidīga, un tie var dzīvot arī sausos apstākļos. Šīs grupas kukaiņi ir izplatījušies pa visu [[zeme]]slodi, piemērojoties visdažādākajiem apstākļiem. === Segmentācija === ==== Galva ==== Galva atrodas ķermeņa priekšgalā. Tā izveidojusies, priekšējiem ķermeņa posmiem saaugot un saplūstot cietā galvas kapsulā. Tā satur lielāko daļu [[maņu orgāni|maņu orgānu]] (taustekļus, vienkāršās acis, saliktās acis un muti). Galvas iekšienē ir smadzenes (smadzeņu [[ganglijs]]). Galvas sānos ir divas lielas saliktās acis jeb [[fasetacis]]. Starp saliktajām acīm galvas kapsulas virspusē var būt 1—3 sīkas [[omatīdija|vienkāršās acis]] jeb actiņas. Lielākoties kukaiņiem acis ir labi attīstītas, taču ir arī īpatņi ar vāji attīstītām acīm un pat bez tām. Starp saliktajām acīm atrodas viens pāris [[kukaiņu taustekļi|taustekļu]]. Pēc formas izšķir sarveida, zāģveida, spalvveida, elkoņveida, ķemmveida un diegveida taustekļus. Uz tiem atrodas receptori, kas uztver kairinājumus. Galvas apakšpusē vai priekšpusē ir [[kukaiņu mute|mute]]. Mutes orgāni atkarībā no kukaiņa dzīves veida ir specializēti un dažādi veidoti. Izšķir četrus galvenos mutes tipus: [[kukaiņu mute|grauzējtipa]], [[kukaiņu mute|sūcējtipa]], [[kukaiņu mute|dūrējsūcējtipa]] un [[kukaiņu mute|laizītājtipa]]. Grauzējtipa orgāni piemēroti cietas barības sasmalcināšanai. Šāda mute ir [[vaboles|vabolēm]], [[spāres|spārēm]] un [[prusaki]]em. Sūcējtipa orgāni izveidojušies kukaiņiem, kas pielāgojušies šķidras barības sūkšanai. Tie barību iesūc mutē ar snuķi, piemēram, [[tauriņi]]. Līdzīgi mutes orgāni ir arī dūrējsūcējtipa kukaiņiem, kas sūc dzīvnieku [[asinis]] vai augu [[sula|sulu]]. Tikai atšķirībā no sūcējtipa kukaiņiem tie spēj pārdurt dzīvnieku ādu vai augu virsējo kārtu. Šāda mute ir [[odi]]em, [[blaktis|blaktīm]], [[laputis|laputīm]] un [[cikādes|cikādēm]]. Ceturtais mutes orgānu tips ir laizītājtipa. Kā jau nosaukums norāda, šie kukaiņi barības vielas uzlaiza. Raksturīgs [[mušas|mušām]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase.html |title=Referāti: Kukaiņu klase |access-date={{dat|2014|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140815195716/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase.html |archivedate={{dat|2014|08|15||bez}} }}</ref><ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/8-klase/posmkaji-12103/posmkaju-ipasibas-12149/re-4b0e3798-7703-4606-b028-918b4bb25892 Kukaiņu mutes orgāni]</ref> ==== Krūtis ==== [[Attēls:ARS Blattella asahinai.jpg|thumb|200px|left|Prusaks var noskriet 30 cm vienā sekundē, attēlā [[Āzijas prusaks]] (''Blattella asahinai'')]] [[Attēls:Chrysomela populi 01.jpg|thumb|200px|left|Lapgraužiem kājas ir īsas ar platiem, īsiem pēdu posmiem, attēlā [[lielais apšu lapgrauzis]] (''Chrysomela populi'')]] Krūtis (torakss) sastāv no 3 posmiem — priekškrūtīm (protoraksa), viduskrūtīm (mezotoraksa) un pakaļkrūtīm (metatoraksa, vislielākais no visiem posmiem). Katrā krūšu posmā izšķir muguras, vēdera un divas sānu daļas. Katrs posms iezīmēts ar starpposmu šuvi. Pie katra krūšu posma ir viens pāris [[kukaiņu kāja|kāju]], un vairākumam kukaiņu pie viduskrūtīm un pakaļkrūtīm pa vienam pārim [[kukaiņu spārni|spārnu]] (priekšspārni un pakaļspārni). Krūtīs atrodas arī cauruļveida asinsvads, kurā plūst bezkrāsaina vai zaļgandzeltena [[hemolimfa]]. Kāja sastāv no [[kukaiņu kāja|gūžas]], viena vai diviem skriemeļiem, [[kukaiņu kāja|ciskas]], [[kukaiņu kāja|stilba]] un [[kukaiņu kāja|pēdas]]. Pēdai var būt līdz 5 posmiem. Pēdas pēdējā posmā parasti ir divi nagi, retāk viens vai neviens. Kāju posmi, tāpat kā mutes orgāni, atkarībā no to īpašajām funkcijām ir stipri modificēti. Izšķir vairākus kāju veidus: ejkājas, skrejkājas, lēcējkājas, racējkājas un airkājas. Ejkājas — paīsas, ar īsiem un platiem pēdas posmiem. Tādas, piemēram, ir [[lapgrauži]]em. Skrejkājas — slaidas, ar garām pēdām, piemēram, [[skrejvaboles|skrejvabolēm]], prusakiem. Lēcējkājas — labi attīstītas ar resnām ciskām un gariem stilbiem, piemēram, [[sienāži]]em. Racējkājas — īsas, platas ciskas un stilbi ar zobainu malu, piemēram, [[racējcirceņi]]em. Airkājas jeb peldkājas — stilbi un pēdas posmi paplatināti, pēdas ar bieziem, gariem sariem. Tādas kājas ir [[airvaboles|airvabolēm]]. Reizēm kukaiņu kājas ir pielāgotas īpaša uzdevuma veikšanai, piemēram, [[bites|bitēm]] pakaļkājas piemērotas ziedputekšņu ievākšanai un nešanai. Katrs kukaiņa spārns sastāv no divām membrānām. Starp augšējo un apakšējo membrānu ir dobums. Spārnu dobums savienots ar ķermeņa dobumu, tajā atrodas [[nervi]] un trahejas. Spārnam izšķir četras daļas: pamatni (daļa, kas pievienota krūtīm), priekšmalu (mala, kas lidojumā vērsta uz priekšu), pakaļmalu un galotni. Spārnu vēzienu skaits vienā sekundē dažādiem kukaiņiem var būt ļoti dažāds: no 5 vēzieniem tauriņiem līdz 600 vēzieniem odiem.<ref name=":2" /> ==== Vēders ==== Vēders ir lielākā no visām ķermeņa daļām un parasti sastāv no 6 līdz 11 posmiem, kurus vienu no otra nodala membrāna. Dažiem kukaiņiem posmi ir saauguši kopā vai tie ir samazināti, piemēram, [[plēvspārņi]]em un [[divspārņi]]em ir tikai 4 vai 5 posmi. Pie vēdera daļas ekstremitāšu nav. Toties pie vēdera pēdējiem posmiem var būt dažādi piedēkļi, piemēram, dzelonis.<ref name=":2" /> Vēderā atrodas lielākā daļa no kukaiņa elpošanas sistēmas un gremošanas sistēmas, kā arī [[vairošanās orgāni]].<ref name=gul>Gullan, P.J.; Cranston, P.S. (2005). The Insects: An Outline of Entomology (3 ed.). Oxford: Blackwell Publishing. {{ISBN|1-4051-1113-5}}.</ref> === Eksoskelets === [[Attēls:CDC-Gathany-Aedes-albopictus-1.jpg|thumb|220px|Kukaiņa ķermeni aptver eksoskelets jeb divslāņaina kutikula, attēlā [[Āzijas tīģerods]] (''Aedes albopictus'')]] Kukaiņu ķermeni aptver eksoskelets jeb divslāņaina kutikula (epikutikula un prokutikula). Epikutikula ir plāns, vaskains, ūdensdrošs kukaiņa virsmas ārējais slānis, kurš nesatur hitīnu. Prokutikula ir eksoskeleta apakšējais slānis, kas galvenokārt sastāv no [[hitīns|hitīna]] un ir daudz biezāks par epikutikulu. Arī prokutikulai izšķir divus slāņus: ārējo slāni — eksokutikulu un iekšējo slāni — endokutikulu. Izturīgā un elastīgā endokutikula veidota no vairākām šķiedrveida hitīna kārtām un [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]], kas savstarpēji vairākkārtīgi pārklājas, līdzīgi sviestmaizei. Toties eksokutikula ir neplastiska un cieta.<ref name=gul/> Daudziem kukaiņiem ar mīkstu ķermeni eksokutikulas slānis ir ļoti plāns, īpaši to [[kāpuri|kāpura]] stadijā. [[Kukaiņu spārni|Spārni]], ja tādi ir, piestiprināti ar muskuļiem pie eksoskeleta. Tie spēj daudzkārtīgi sarauties, atsaucoties tikai uz vienu [[nervi|nervu]] impulsu. Tādējādi spārnu vēzienu skaits [[sekunde|sekundē]] daudzkārtīgi pieaug.<ref name=gul/> Uz kutikulas virsmas var būt sīki matiņi, sariņi, zvīņas, u. c. veidojumi, kuriem var būt ļoti dažādas funkcijas. Kutikulā atrodas [[pigments|pigmenti]], kas parasti nosaka kukaiņa [[krāsa|krāsu]].<ref name=":2" /> === Kukaiņu iekšējā morfoloģija === [[Attēls:Common housefly 01.jpg|thumb|220px|[[Istabas muša]]i (''Musca domestica'') visi gangliji savienoti vienā lielā krūšu ganglijā]] [[Attēls:Romalea microptera.jpg|thumb|220px|Sienāžiem stridulācijas orgāni atrodas uz priekšspārniem, attēlā [[neveiklais sienāzis]] (''Romalea microptera'')]] ==== Nervu sistēma ==== Kukaiņu [[nervu sistēma]] ir labi attīstīta. Tā var izpildīt daudzas funkcijas neatkarīgi no smadzenēm, piemēram, prusaks bez galvas var nodzīvot veselu nedēļu, līdz tas nomirst badā. Centrālā nervu sistēma sastāv no [[ganglijs|smadzeņu ganglija]], [[ganglijs|zemrīkles ganglija]], [[ganglijs|krūšu ganglijiem]] un [[ganglijs|vēdera ganglijiem]]. Galvas kapsulu veido seši cieši savienoti segmenti. Katrs segments savienots vai nu ar gangliju pāri vai nervu šūnu kopu, kas atrodas ārpus smadzenēm. Pirmie trīs gangliju pāri ir savienoti un veido galvas smadzenes, bet otrie trīs pāri savienoti struktūrā, kas atrodas zem kukaiņa rīkles un kuru sauc par zemrīkles gangliju.<ref name=gul/> Katram krūšu posmam katrā sānā ir viens ganglijs, veidojot trīs pārus (katram posmam viens pāris). Šādi gangliju pāri ir arī vēdera daļā, bet tie ir tikai pirmajiem 8 vēdera posmiem. Daudzām kukaiņu sugām ir samazināts krūšu un vēdera gangliju skaits.<ref>Schneiderman, Howard A. (1960). "Discontinuous respiration in insects: role of the spiracles". The Biological Bulletin. 119 (3): 494—528. JSTOR 1539265. doi:10.2307/1539265</ref> Piemēram, [[Eiropas sirsenis|Eiropas sirsenim]] (''Vespa crabro'') ir divi krūšu gangliju pāri un trīs vēdera gangliju pāri. Toties [[istabas muša]]i (''Musca domestica'') visi gangliji savienoti vienā lielā krūšu ganglijā. ==== Maņu orgāni ==== [[Maņu orgāni]] kukaiņiem ir ļoti daudzveidīgi un sarežģīti. [[Oža]]s un [[tauste]]s orgāni galvenokārt atrodas uz [[taustekļi]]em, [[garša]]s orgāni — mutes tuvumā un uz mutes orgāniem. [[Dzirde]]s orgāni atrodas uz spārniem vai priekškāju stilbiem. Dažiem kukaiņiem ir īpaši skaņrades (stridulācijas) orgāni. [[Sienāži]]em un [[racējcirceņi]]em šie orgāni atrodas uz priekšspārniem, siseņiem uz pakaļkāju ciskām un priekšspārniem. Īpaši komplicēti ir [[redze]]s orgāni, galvenokārt saliktās acis jeb [[fasetacis]]. Tās sastāv no daudzām vienkāršām acīm — [[omatīdija|omatīdijām]]. Fasetacs sniedz tiešu attēlu, kas attēlojas kā mozaīka. Acis var būt dažāda lieluma. Lielākā daļa kukaiņu, izņemot dažas [[siltumnīcu sienāžu dzimta]]s (''Rhaphidophoridae'') sugas, spēj atšķirt gaismu no tumsas. Daudzas sugas spēj noteikt pat visniecīgākās kustības.<ref>Lloyd, James E.; Erin C. Gentry (2003). ''The Encyclopedia of Insects''. Academic Press. pp. 115—120</ref> Daļa kukaiņu spēj atšķirt krāsas. Tie uztver galvenokārt [[zaļā krāsa|zaļgandzeltenos]] un [[zilā krāsa|zilos]] toņus. Atšķirībā no cilvēka, tie redz arī [[gaisma]]s spektra [[Ultravioletais starojums|ultravioleto]] un [[infrasarkanais starojums|infrasarkano]] daļu. Omatīdijas virsma ir sešstūraina lēca, zem kuras ir otra koniska lēca. Gaismai ieejot omatīdijā, tā ar lēcām tiek sakoncentrēta centrālajā struktūrā, kur apgrieztais attēls attīstās gaismu jutīgās [[šūna|šūnās]]. Pigmentu šūnas neļauj iekļūt gaismai no citām omatīdijām. Redzes nerva šķiedras nodod katras omatīdijas informāciju smadzenēm, kur tā tiek pārveidota vienā kopējā attēlā, kas atspoguļo ārpasauli.<ref name=":2" /> ==== Gremošana ==== [[Gremošana]]s orgānu funkcijas veic trīsdaļīgs gremošanas trakts, kas stiepjas cauri visam ķermenim līdz anālajai atverei. Katrai trakta daļai (priekšējai, vidus un beigu daļai) ir atšķirīga funkcija.<ref name=gul/> Priekšējā daļa sastāv no mutes orgāna, barības vada un muskuļkuņģa. Vidusdaļa ir paplašināts zarnas posms, kurā notiek galvenā barības sagremošana, bet beigu daļa ir taisnā zarna un anālā atvere.<ref name=gul/> Kukaiņiem ir arī [[siekalas|siekalu]] dziedzeri, kas parasti atrodas krūtīs. Siekalu kanāls savieno dziedzeri ar siekalu kanāla atvērumu aiz rīkles apakšējās daļas (''hypopharynx''). Kustinot muti, kukainis samaisa siekalas ar barību. Šāda ar siekalām sajaukta barība nonāk mutē, kur uzsākas barības šķelšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://projects.ncsu.edu/cals/course/ent425/library/tutorials/internal_anatomy/digestive.html |title=Digestive and Excretory Systems |access-date={{dat|2017|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160412043343/https://www.cals.ncsu.edu/course/ent425/library/tutorials/internal_anatomy/digestive.html }}</ref> Dažiem kukaiņiem, piemēram, [[mušas|mušām]] ir papildu gremošanas process — mušas izspļauj siekalas uz barības, lai tā sāktu sadalīties, pirms tā nonāk mutē.<ref>Nation, James L. (2001). "Digestion". Insect Physiology and Biochemistry (1st ed.). CRC Press. {{ISBN|0-8493-1181-0}}.</ref> Kukaiņu gremošanas sistēma, tāpat kā mutes orgāni, ir atkarīga no tā, ar ko kukainis barojas. Kukaiņiem, kas barojas ar cietu barību, norītā barība vispirms nonāk barības vadā, pēc tam muskuļkuņģī. Kuņģī atrodas hitīna zobiņi, kas kalpo barības saberšanai. Sasmalcinātā barība nonāk barības trakta vidējā daļā, kur tā tiek pilnīgi sagremota. Nesagremotās barības atliekas nonāk taisnajā zarnā un tiek izvadītas ārā. Daudzi kukaiņi ir augēdāji ([[fitofāgi]]) vai dzīvnieku izcelsmes barības ēdāji ([[zoofāgi]]). Taču ir arī kukaiņi [[visēdāji]], kas izmanto gan [[augi|augu]], gan [[dzīvnieki|dzīvnieku]] izcelsmes barību. Zoofāgus var iedalīt plēsīgajos kukaiņos, asinssūcējos, un parazītos. Pie pirmajiem pieder, piemēram, [[spāres]] un [[skrejvaboles]], pie otrajiem [[dūrējutis]] un [[dunduri]], savukārt pie trešajiem [[kāpurmušas]] un [[jātnieciņi]].<ref name=":2" /> ==== Elpošana un asinsrite ==== [[Attēls:Culex sp larvae.png|thumb|220px|Lai arī [[odi|odu]] kāpuri dzīvo ūdenī, tie elpo atmosfēras skābekli]] [[Attēls:Wetapunga.jpg|thumb|220px|[[Litlbarjeras ueta]] (''Deinacrida heteracantha'') ir lielākais kukainis pasaulē<ref>[http://www.dailymail.co.uk/sciencetech/article-2068547/Weta-insect-Heaviest-world-weighs-3-times-mouse.html Meet the world's heaviest insect, which weighs three times more than a mouse... and eats carrots]</ref>]] Kukaiņiem, lai arī tie elpo gaisu, nav [[plaušas|plaušu]], un [[elpošana]]s orgānu funkcijas veic iekšēja kanālu (traheju) un dobumu sistēma, caur kuru [[skābeklis]] vienkārši izplatās un uzsūcas ķermenī vai arī skābeklis tiek aktīvi pa trahejām sūknēts tieši uz orgāniem, izmantojot muguras asinsvada pulsāciju. Tā kā skābeklis tiek novadīts uz orgāniem tiešā veidā, asinsrites sistēma netiek izmantota kā skābekļa nesējs un ir ievērojami samazināta. Asinsrites sistēmai nav [[artērijas|artēriju]] un [[vēnas|vēnu]], un tā sastāv tikai no viena caurumota muguras kanāla (asinsvada), kas peristaltistiski pulsē. Kanāls vēdera daļā atbilstoši posmiem sadalās kambaros, kuru sienās atrodas vārstuļi — ostijas. Šī kanāla daļa izpilda [[kukaiņa sirds]] funkcijas. Otrs kanāla gals atgādina [[aorta|aortu]] (galvas virzienā). Caur ostijām [[hemolimfa]] no ķermeņa dobuma ieplūst sirdī un tās pulsācijas dēļ plūst galvas virzienā. Hemolimfa transportē tikai barības vielas.<ref name=":3" /><ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/12-klase/asinsrite-7792/re-8980a9b5-53b5-4a29-ad89-d7b51cf0966c Asinsrites sistēmas evolūcija]</ref> Gaiss tiek uzņemts caur ķermeņa sānos esošajām elpatverēm (līdz 10 pāriem: 2 pāri krūtīs, 8 vēderā), kas savienotas ar trahejām. Dažiem ūdenī dzīvojošiem kukaiņu kāpuriem ir žaunām līdzīgi orgāni, kas spēj uzņemt ūdenī esošo skābekli, bet citiem ūdens kukaiņiem jāpaceļas līdz ūdens virsmai, lai ieelpotu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase-puslapis2.html |title=Referāti: Kukaiņu klase 2 |access-date={{dat|2014|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140305100008/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase-puslapis2.html |archivedate={{dat|2014|03|05||bez}} }}</ref><ref>Richard W. Merritt; Kenneth W. Cummins; Martin B. Berg (editors) (2007). An Introduction to the Aquatic Insects of North America (4th ed.). Kendall Hunt Publishers. {{ISBN|978-0-7575-5049-2}}.</ref> Atkarībā no kukaiņu veida pastāv vairāki veidi, kā notiek gāzu (skābeklis — ogļskābā gāze) apmaiņa ķermenī.<ref name=gul/> Tā var būt nepārtraukta — skābeklis tiek uzņemts un [[ogļskābā gāze]] izvadīta nepārtrauktā ciklā. Tā var būt arī pārtraukta — kukainis uzņem skābekli, kad ir aktīvs un izdala ogļskābo gāzi, kad ir miera stāvoklī.<ref>Chown, S.L.; S.W. Nicholson (2004). Insect Physiological Ecology. New York: Oxford University Press. {{ISBN|0-19-851549-9}}.</ref> Difūzā gāzu apmaiņa ir vienkāršāks nepārtraukts gāzu apmaiņas veids, kas notiek, gāzēm vienkārši uzsūcoties ķermenī, nevis skābeklim ieplūstot ar iesūkšanas paņēmienu. Elpošanas sistēma ir galvenais faktors, kas nosaka kukaiņa lielumu. Jo kukainis ir lielāks, jo šāda vienkārša elpošanas sistēma kļūst arvien mazāk efektīva. Tieši tādēļ pat vissmagākie kukaiņi sver mazāk par 100 g. Jo gaisā ir lielāks skābekļa daudzums, jo kukaiņi var izaugt lielāki.<ref>"What Keeps Bugs from Being Bigger?". Argonne National Laboratory. 8 August 2007. Retrieved 15 July 2013.</ref> ==== Vairošanās orgāni ==== Kukaiņa [[mātīte]]s vairošanās orgāni sastāv no [[olnīcas|olnīcu]] pāra, papildinošiem olnīcu dziedzeriem, viena vai vairākiem sēklas uztvērējiem un olvadiem, kas savieno visus šos orgānus. Olnīcas sastāv no daudziem oliņu kanāliem, kas atkarībā no kukaiņa sugas variē izmēros un skaitā. Šo kanāliņu skaits un forma nosaka izdēto olu daudzumu. Mātītes ķermenis spēj ražot olas, uzņemt un uzglabāt [[sperma|spermu]] no vairākiem [[tēviņš|tēviņiem]] un dēt olas. Olnīcu dziedzeri ražo vielas, ar kuru palīdzību sperma tiek saglabāta, transportēta un izmantota apaugļošanas procesam, kā arī, lai ar tām aizsargātu olas. Piemēram, mātīte spēj saražot līmveidīgu vielu, kas ieskauj olas, vai arī veidot stingru olapvalku lielākam olu daudzumam. Sēklu uztvērēji ir kanāli vai kabatas, kuros var uzglabāt spermu laikā no sapārošanās līdz olu apaugļošanai.<ref name=resh>Resh, Vincent H.; Ring T. Carde (2009). Encyclopedia of Insects (2 ed.). U. S. A.: Academic Press. {{ISBN|0-12-374144-0}}.</ref> Tēviņu vairošanās orgāni ir [[Sēklinieks|sēklinieki]], spermas vadi, spermas pūslītis un kopulācijas aparāts. Lielākajai daļai tēviņu ir pāris sēklinieku, kas atrodas ķermeņa dobumā starp trahejām un ķermeņa taukiem.<ref name=resh/> == Vairošanās == [[Attēls:MatingGrasshopper.jpg|thumb|200px|Kukaiņi galvenokārt vairojas dzimumiski, attēlā sienāžu pārošanās]] [[Attēls:Hoverflies_mating_midair.jpg|thumb|200px|[[Simosyrphus grandicornis|Ziedmušu]] (''Simosyrphus grandicornis'') pārošanās gaisā, lidojuma laikā]] [[Attēls:Orgyia_recens.jpg|thumb|200px|Daudziem kukaiņiem raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]], attēlā [[Orgyia recens|mūķeņu]] (''Orgyia recens'') pāris, apakšā mātīte, augšā tēviņš]] Kukaiņi galvenokārt vairojas dzimumiski, dējot apaugļotas [[ola]]s. Daudziem raksturīga arī [[partenoģenēze]] (vairošanās ar neapaugļotām olām), bet daži ir [[Dzīvdzemdētājs|dzīvdzemdētāji]]. Turklāt vieni un tie paši kukaiņi spēj vairoties gan dzimumiski, gan ar partenoģenēzi. Kukaiņi attīstās ar [[pārvēršanās|pārvēršanos]]. Mēdz būt attīstība ar pilnīgu pārvēršanos (attīstībā ir 4 stadijas — [[ola]], [[kāpurs]], [[kūniņa]] un [[imago]]) un attīstība ar nepilnīgu pārvēršanos (no oliņas izšķiļas [[kukaiņu nimfa|nimfa]], kas ārēji ir līdzīga pieaugušajam īpatnim, tikai ir par to daudz mazāka, arī spārni attīstās, nimfai lēnām pieaugot par [[imago]]). Nepilnīga pārvēršanās raksturīga zemāk organizētiem kukaiņiem, piemēram, [[taisnspārņi]]em, [[spāres|spārēm]], [[blaktis|blaktīm]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/ |title=Latvijas Daba: Kukaiņi (Insecta) |access-date={{dat|2006|06|03||bez}} |archive-date={{dat|2006|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20060519174856/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/ }}</ref> Kukaiņiem var būt dažādas īpašības: [[polimorfisms]], [[dzimumu dimorfisms]], [[haploīdija]], [[paedomorfoze]], [[peramorfoze]], kā arī ļoti retos gadījumos [[Hermafrodīts|hermafrodītisms]].<ref name=gul/> Piemēram, haploīdija raksturīga [[bites|bitēm]] un [[lapsenes|lapsenēm]]. Šiem kukaiņiem pēcnācēju dzimumu nosaka hromosomu skaits šūnā.<ref>Hughes, William O. H.; Oldroyd, Benjamin P.; Beekman, Madeleine; Ratnieks, Francis L. W. (2008). "Ancestral Monogamy Shows Kin Selection Is Key to the Evolution of Eusociality". Science. American Association for the Advancement of Science. 320 (5880): 1213—1216. Bibcode:2008Sci...320.1213H. PMID 18511689. doi:10.1126/science.1156108</ref> Polimorfisms izpaužas kukaiņiem, kuriem var būt dažādas morfas vai formas, piemēram, [[garspārnu sienāzis|garspārnu sienāzim]] (''Amblycorypha oblongifolia'') ir četras dažādas morfas — zaļa, rozā un dzeltena vai rudi brūna. Dažas kukaiņu sugas [[Fenotips|fenotipu]], kas parasti ir novērojams tikai jauniem, nenobriedušiem kukaiņiem, saglabā arī pieaugot. To sauc par paedomorfozi. Peramorfozē notiek pretējais process, pieaugot kukaiņi iegūst jaunas, atšķirīgas īpašības. Daudziem kukaiņiem raksturīgs dzimumu dimorfisms — mātītei un tēviņam ir atšķirīgas ārējās pazīmes. Kopumā kukaiņi ir pielāgojušies dzīvei visdažādākos apstākļos, arī aukstumā un sausumā. Daži [[mērenā josla|mērenās joslas]] kukaiņi spēj saglabāt aktivitāti arī ziemā, bet citi migrē uz vietām ar labvēlīgāku klimatu vai pārziemo, guļot [[ziemas miegs|ziemas miegu]].<ref>Debbie Hadley. "Where do insects go in winter?" About.com. Retrieved 19 April 2012.</ref> Arī to olas, kūniņas un kāpuri spēj izdzīvot šādos apstākļos.<ref>[http://www.units.miamioh.edu/cryolab/publications/documents/Lee89_BioSci.pdf Insect Cold-Hardiness: To Freeze or Not to Freeze]</ref> Kukaiņiem gada laikā var būt viena, divas vai arī vairākas jaunās paaudzes. === Olas stadija === Vairums kukaiņu izšķiļas no olām, kurās notiek apaugļošanās un embrija attīstība. To ieskauj apvalks, kas veidots no mātes audiem.<ref name=insec>"Insect physiology" McGraw-Hill Encyclopedia of Science and Technology, Ch. 9, p. 233, 2007</ref> Lielākajai daļai kukaiņu olas ir sausuma izturīgas, jo zem ārējā apvalka no embrija audiem attīstās divas papildu membrānas (amnija membrāna un serozā membrāna). Serozā membrāna rada kutikulu, kas bagāta ar hitīnu, tādējādi pasargājot [[embrijs|embriju]] no olas izžūšanas.<ref name=jacob/> Tomēr [[Mušu infrakārta|mušu]] sekcijas ''[[Schizophora]]'' kukaiņiem serozā daļa neattīstās. Tādēļ tie olas dēj mitrās vietas, piemēram, trūdošos audos.<ref name="jacob">Jacobs, C.G.; Rezende, G.L.; Lamers, G.E.; van der Zee, M. (2013). "The extraembryonic serosa protects the insect egg against desiccation". Proceedings of the Royal Society — Biological series. 280 (1764): 20131082. PMID 23782888. doi:10.1098/rspb.2013.1082</ref> Dažām kukaiņu sugām, piemēram, [[Argentīnas prusaks|Argentīnas prusakam]] (''Blaptica dubia'') embrija attīstība olā noris mātes organismā. Līdzko olas ir izdētas, kāpuri ir gatavi izšķilties.<ref name=insec/> Toties [[vaboļprusaki]] (''Diploptera'') ir dzīvdzemdētāji, un embrija attīstība olā, kā arī kāpura izšķilšanās no tās noris mātes organismā.<ref name=gul/> Ir arī kukaiņu sugas, piemēram, [[parazītlapsenes]], kurām piemīt poliembrionalitāti — viena apaugļota ola attīstās daudzos atsevišķos embrijos.<ref name=gul/> === Pārvēršanās === Visiem kukaiņiem bioloģiskā attīstība noris ar [[pārvēršanās|pārvēršanos]]. Tai ir divi veidi: pilnā pārvēršanās un nepilnā pārvēršanās. ==== Pilnā pārvēršanās ==== [[Pilnā pārvēršanās]] ir kukaiņa attīstība ar četrām stadijām — [[ola]]s, [[kāpurs|kāpura]], [[kūniņa]]s un [[imago]] stadija. Mātīte izdēj olas, pēc tam no olām izšķiļas kāpuri, kas ārēji atgādina tārpus. Kāpurs barojas un aug, līdz kļūst par [[kūniņa|kūniņu]]. Šo stadiju raksturo ierobežots kustīgums vai arī kūniņa kļūst par noslēgtu, nekustīgu kokonu. Kopumā kūniņai var būt trīs tipi: atklāta kūniņa, segta kūniņa un slēpta kūniņa. Kūniņas stadijas laikā ar kāpuru notiek ievērojamas izmaiņas. Iznākot no kūniņas, tas ir kļuvis par pieaugušu īpatni. Vieni no pazīstamākajiem [[pilnas pārvērtības kukaiņi]]em ir [[tauriņi]], lai gan šāds attīstības veids ir raksturīgs daudziem kukaiņiem.<ref name=gul/> ==== Nepilnā pārvēršanās ==== [[Nepilnā pārvēršanās]] ir kukaiņa attīstības veids ar trīs stadijām — olas, kāpura un pieauguša īpatņa stadija. Šajā attīstības veidā nav kūniņas stadijas. Atšķirībā no pilnas pārvērtības kukaiņa tārpveidīgā kāpura [[nepilnas pārvērtības kukaiņi|nepilnas pārvērtības kukaiņa]] kāpurs ārēji līdzinās pieaugušam īpatnim. Tikai tas ir ļoti maziņš, kā arī tam nav spārnu. To sauc par [[kukaiņu nimfa|nimfu]] ([[spāres|spāru]] kāpuru par [[najāda|najādu]]). Nimfai augot, pārmaiņas notiek pakāpeniski. Līdzīgi kā pieaugušajam īpatnim, nimfai ir eksoskelets. Tā kā eksoskelets neaug un nestiepjas nimfai līdzi, tā to nomet, kad tas kļuvis par šauru un mazu.<ref>Ruppert, E. E., Fox, R. S., and Barnes, R. D. (2004). ''Invertebrate Zoology'' (7 ed.). Brooks / Cole. pp. 523—524.</ref> Nomešanas process sākas, kad kukaiņa [[epiderma]] izdala jaunu epikutikulu vecā eksoskeleta iekšpusē. Kad jaunā epikutikula ir izveidojusies, epiderma izdala enzīmu maisījumu, kas noārda endokutikulu, tādējādi veco kutikulu atdalot no ķermeņa. Pēc tam nimfa uzbriest, uzņemot lielu daudzumu ūdens vai gaisa, un vecā kutikula pārplīst vietā, kur tā ir visplānākā.<ref name=gul/> Pēc katras eksoskeleta nomaiņas nimfa kļūst arvien lielāka un līdzīgāka pieaugušam īpatnim. {{wide image|Aeshna cyanea freshly slipped L2.jpg | 2000px|[[Zilzaļā dižspāre|Zilzaļās dižspāres]] (''Aeshna cyanea'') najādas pēdējā eksoskeleta nomešana, kļūstot par pieaugušu īpatni}} == Maņas un komunikācija == Daudziem kukaiņiem ir ļoti jutīgi un īpaši specializēti maņu orgāni. Daži kukaiņi, piemēram, bites, var redzēt [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]], bet [[kodes|kožu]] tēviņš ar taustekļiem spēj uztvert mātīšu izdalītos [[feromoni|feromonus]] pat vairāku kilometru attālumā.<ref>[http://crazydaz.com/insects.pdf Insects], Alien Life Forms. p. 4. Retrieved 17 May 2009.</ref> Pastāv samērā izteikta redzes — kairinājumu uztveršanas jutīguma (gan ķīmiskā, gan mehāniskā) savstarpējās attiecības tendence: lielākajai daļai kukaiņu ar labi attīstītu redzi ir samazināti taustekļi, ar kuriem uztver kairinājumus, un otrādi. Skaņas uztveršanas mehānisms dažādiem kukaiņiem var būt atšķirīgs, bet kopumā kukaiņi, kuri spēj radīt skaņu, to spēj arī uztvert. Turklāt kukaiņi dzird skaņu tikai noteiktā [[frekvence|frekvencē]], kurā paši spēj to radīt. Dažas plēsīgās un parazītkukaiņu sugas atpazīst arī savu upuru vai pārnēsātājorganismu radītās skaņas.<ref name=gul/> Savukārt kukaiņiem, kas sūc [[asinis]], ir īpaši maņu orgāni, kas uztver [[infrasarkanais starojums|infrasarkano starojumu]]. === Bioluminiscentā spīdēšana === Dažas kukaiņu sugas, piemēram, [[Ūdenslēcastu dzimta|ūdenslēcastes]], [[Balto kolembolu dzimta|baltās kolembolas]], [[sēņodiņu dzimta|sēņodiņi]], [[spīdvaboļu dzimta|spīdvaboles]] un [[Sprakšķu dzimta|sprakšķi]] ir bioluminiscenti. Vispazīstamākie no šīs grupas ir [[jāņtārpiņi]] no spīdvaboļu dzimtas. Dažas sugas spēj kontrolēt savu spīdēšanu, radot zibšņus. Bioluminiscentās spīdēšanas iemesli dažādām sugām ir atšķirīgi. Dažas to izmanto, lai pievilinātu pretējo dzimumu, citas, lai pievilinātu upuri. === Skaņas un dzirde === {{Listen | filename=Grasshoppers.ogg |title=Sienāža sisināšana|format=[[Ogg]]|right}} Komunikācijas nolūkos daļa kukaiņu spēj radīt skaņas un tās dzirdēt. Daži kukaiņi, piemēram, [[tomātu pūcīte]]s (''Helicoverpa zea'') un [[Sfingu dzimta|sfingi]] (''Sphingidae'') spēj dzirdēt [[ultraskaņa|ultraskaņu]] un aktīvi rīkoties, kad tie sajūt, ka ir pievērsuši [[sikspārņi|sikspārņu]] uzmanību.<ref>Kay, Robert E. (1969). "Acoustic signalling and its possible relationship to assembling and navigation in the moth, Heliothis zea". Journal of Insect Physiology. 15 (6): 989—1001. doi:10.1016/0022-1910(69)90139-5</ref> Dažas kožu sugas rada ultraskaņas klikšķus, ar kuriem tās brīdina sikspārņus par to, ka tās viņiem ir negaršīgas. Līdzīgi tiek izmantota krāsa, lai brīdinātu dienas plēsējus, kuru galvenā maņa ir redze, par īpatņa negaršīgumu. Ir arī dažas "garšīgās kožu" sugas, kas iemācījušās atdarināt "negaršīgo" kožu" radītās skaņas, tādējādi cenšoties sevi pasargāt no sikspārņu uzbrukuma.<ref>Barber, J. R.; W. E. Conner (2007). "Acoustic mimicry in a predator—prey interaction". ''Proc. Nat. Acad. Sci.'' '''104'''</ref> Dažas kukaiņu sugas, piemēram, [[vaboles]], [[Plēvspārņu kārta|plēvspārņi]], [[dievlūdzēji]] un [[Tīklspārņu kārta|tīklspārņi]], izmantojot ķermeņa kustības, spēj radīt ļoti zemas skaņas. Ar ļoti smalku struktūru palīdzību, kas atrodas uz īpatņa [[muskuļi]]em un locītavām, normāla skaļuma skaņa, kukainim kustoties, tiek daudzkārtīgi pastiprināta. Šīs skaņas tiek izmantotas, lai kontaktētos vai brīdinātu. Lielākajai daļai dzirdēt spējīgo kukaiņu ir [[timpānveida orgāns|timpānveida orgāni]], ar kuriem tie uztver skaņas, kas izplatās pa gaisu. Dažas sugas no [[blakšu kārta]]s, piemēram, [[Airētājblakšu dzimta|airētājblaktis]], izmantojot skaņu, spēj sazināties zem ūdens.<ref>Theiss, Joachim (1982). "Generation and radiation of sound by stridulating water insects as exemplified by the corixids". Behavioral Ecology and Sociobiology. 10 (3): 225—235. doi:10.1007/BF00299689</ref> Lielākā daļa kukaiņu sajūt virsmas [[vibrācija|vibrāciju]], un tieši virsmas vibrāciju signāli tiek visbiežāk izmantoti savstarpējai komunikācijai.<ref>Bennet-Clark, H. C. (1998). "Size and scale effects as constraints in insect sound communication". ''Phil. Trans. R. Soc. Lond. B'' '''353''' (1367): 407—419.</ref> Kukaiņi parasti nespēj efektīvi radīt zemas frekvences skaņas, toties augsto frekvenču skaņas izzūd blīvi skanošā apkārtējā vidē. Tādēļ šādās vidēs dzīvojoši kukaiņi saziņai izmanto virsmu vibrāciju. Arī šie signāli tiek radīti visdažādākajos veidos. == Kukaiņu sociālā uzvedība == [[Attēls:Termite_Cathedral_DSC03570.jpg|thumb|200px|[[termīti|Termītu]] pūznis]] [[Attēls:Queencell 0017.JPG|thumb|200px|Tikai augsti organizēti sabiedriskie kukaiņi būvē ligzdas, apsargā olas un ar barību nodrošina pēcnācējus visā to attīstības periodā, attēlā [[medusbite]]s šūnas ar bitēm]] [[Attēls:Pedetontus_unimaculatus_01_female.jpg|thumb|200px|[[Pedetontus unimaculatus|Lielzvīnenis]] (''Pedetontus unimaculatus'') pārstāv [[Bezspārņu apakšklase|bezspārņu apakšklasi]]]] [[Attēls:IKAl 20100801 Psophus stridulus.jpg|thumb|200px|[[Parkšķis]] (''Psophus stridulus'') ir iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā]] [[Attēls:Praying_mantis_india.jpg|thumb|200px|[[Dievlūdzēju kārta|Dievlūdzējs]] tipiskā lūgšanas pozā]] [[Attēls:GluehwuermchenImWald.jpg|thumb|200px|[[Spīdvaboles]] lidojumā naktī]] Vispazīstamākie sabiedriskie kukaiņi ir [[termīti]], [[Skudru dzimta|skudras]], [[bites]] un [[lapsenes]]. Tie dzīvo lielās, labi organizētās kolonijās. Dažu sugu īpatņa loma kolonijā var būt ļoti kompleksa (šauri noteikta un vienlaicīgi cieši saistīta ar kopējo uzdevumu), turklāt īpatņi var būt [[ģenētika|ģenētiski]] līdzīgi, tādēļ šādas kolonijas mēdz uzskatīt par [[superorganisms|superorganismiem]]. Pastāv viedoklis, ka dažādās[[medus bites|medus bišu]] sugas ir vienīgie [[bezmugurkaulnieki]], kas attīstījuši abstraktu simbolu komunikācijas sistēmu. Noteikta uzvedība un kustības tiek izmantotas, lai nodotu specifisku informāciju par notiekošo apkārtējā vidē. Šajā komunikācijas sistēmā (sauktā arī par dejas valodu) bites dejas leņķis norāda relatīvo virzienu pret sauli, bet dejas garums lidojuma ilgumu.<ref name=gul/> Tikai kolonijās dzīvojošiem kukaiņiem piemīt patiesas spējas orientēties telpā un atgriezties mājās. Pēc vairāku kilometru lidojuma veikšanas tie spēj atgriezties uz nelielu (vien pāris mm platu) caurumu, blakus tūkstošiem citu identisku caurumu. Šis fenomens — [[filopatrija]] — kukaiņiem, kas pārziemo, dod spēju atcerēties kādu konkrētu vietu arī pēc gada.<ref name=salt>Salt, R. W. (1961). "Principles of Insect Cold-Hardiness". Annual Review of Entomology. Lethbirdge, Alberta, Canada. 6: 55—74. doi:10.1146/annurev.en.06.010161.000415</ref> Dažas kukaiņu sugas, lai pārziemotu, sezonāli veic garas distances no vienas ģeogrāfiskās vietas uz otru, piemēram, [[Ziemeļamerikas monarhs]] (''Danaus plexippus'').<ref name=gul/> === Rūpes par mazuļiem === Vairumam kukaiņu imago stadijā dzīves ilgums ir salīdzinoši īss. Tādējādi kukaiņi nenonāk ciešā saskarsmē viens ar otru, izņemot tos, kas pārojas vai sacenšas par sapārošanās iespējām. Tikai neliela daļa kukaiņu kaut kādā veidā rūpējas par saviem pēcnācējiem, cenšoties pasargāt olas, dažkārt turpinot sargāt pēcnācējus, līdz tie ir pieauguši. Daļa kukaiņu rūpējas par pēcnācējiem, būvējot ligzdu vai alu un tajā noglabājot barību, pēc tam virs tās izdējot olas. Šajos gadījumos pieaugušie īpatņi nekontaktējas ar augošajiem pēcnācējiem. Šādas rūpes par pēcnācējiem ir raksturīgas lielākajai daļai bišu un lapseņu sugu. Tikai augsti organizēti sabiedriskie kukaiņi būvē ligzdas (pūžņus), apsargā olas un ar barību nodrošina pēcnācējus visā to attīstības periodā.<ref name=salt/> == Sistemātika == '''Kukaiņu klase''' (''Insecta'') * {{TaksoSaite|Apterygota|Bezspārņu apakšklase}} ** {{TaksoSaite|Archaeognatha|Senžokļaiņu kārta}} ** {{TaksoSaite|Thysanura|Zvīneņu kārta}} * {{TaksoSaite|Pterygota|Spārneņu apakšklase}} ** {{TaksoSaite|Paleoptera|Senspārņu infraklase}} *** {{TaksoSaite|Odonata|Spāru kārta}} *** {{TaksoSaite|Ephemeroptera|Viendienīšu kārta}} ** {{TaksoSaite|Neoptera|Jaunspārņu infraklase}} *** {{TaksoSaite|Exopterygota|Nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārta}} **** {{TaksoSaite|Embioptera|Embiju kārta}} **** {{TaksoSaite|Notoptera|Grilloblatīdu kārta}} **** {{TaksoSaite|Dermaptera|Spīļastu kārta}} **** {{TaksoSaite|Plecoptera|Strauteņu kārta}} **** {{TaksoSaite|Orthoptera|Taisnspārņu kārta}} **** {{TaksoSaite|Phasmatoptera|Zarkukaiņu kārta}} **** {{TaksoSaite|Zoraptera|Zorapteru kārta}} **** {{TaksoSaite|Paraneoptera|Blakšveidīgo virskārta}} <small>(ieteikta virskārta)</small> ***** {{TaksoSaite|Hemiptera|Blakšu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Phthiraptera|Dzīvniekutu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Psocoptera|Ķērpjutu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Thysanoptera|Tripšu kārta}} **** {{TaksoSaite|Dictyoptera|Prusakveidīgo virskārta}} <small>(ieteikta virskārta)</small> ***** {{TaksoSaite|Mantodea|Dievlūdzēju kārta}} ***** {{TaksoSaite|Blattodea|Prusaku kārta}} *** {{TaksoSaite|Endopterygota|Pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta}} **** {{TaksoSaite|Hymenoptera|Plēvspārņu kārta}} **** {{TaksoSaite|Antliophora|Knābjgalvjveidīgo virskārta}} <small>(ieteikta virskārta)</small> ***** [[Blusu kārta]] (''Siphonaptera'') ***** {{TaksoSaite|Diptera|Divspārņu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Mecoptera|Knābjgalvju kārta}} **** {{TaksoSaite|Amphiesmenoptera|Maksteņveidīgo virskārta}} <small>(ieteikta virskārta)</small> ***** {{TaksoSaite|Trichoptera|Maksteņu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Lepidoptera|Zvīņspārņu kārta}} **** {{TaksoSaite|Neuropterida|Tīklspārņveidīgo virskārta}} <small>(ieteikta virskārta)</small> ***** {{TaksoSaite|Megaloptera|Dūņeņu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Raphidioptera|Kamielīšu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Neuroptera|Tīklspārņu kārta}} **** {{TaksoSaite|Coleopterida|Vaboļveidīgo virskārta}} <small>(ieteikta virskārta)</small> ***** {{TaksoSaite|Strepsiptera|Strepsipteru kārta}} ***** {{TaksoSaite|Coleoptera|Vaboļu kārta}} == Attiecības ar cilvēkiem == === Kā kaitēkļi === Par kaitēkļiem tiek uzskatīti tie kukaiņi, kas parazitē uz cilvēkiem un dzīvniekiem ([[Dzīvniekutis|utis]], [[blusas]]), pārnesā [[slimība]]s ([[odi]], [[mušas]]), bojā būvniecības konstrukcijas ([[termīti]]), iznīcina [[labība|labību]] ([[siseņi]]). [[Entomoloģija|Entomologi]] bieži ir iesaistīti dažādu veidu kaitēkļu kontrolē, vācot datus pētniecības uzņēmumiem, kas izstrādā jaunus insekticīdus. Mūsdienās pieaug tendence attīstīties bioloģiskajām kaitēkļu apkarošanas vai biokontroles metodēm. Biokontrole izmanto vienu organismu, lai samazinātu populācijas blīvumu citiem organismiem (kaitēkļiem).<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2610108/ Biological control and sustainable food production]</ref><ref>Davidson, E. (2006). Big Fleas Have Little Fleas: How Discoveries of Invertebrate Diseases Are Advancing Modern Science. Tucson, Ariz.: University of Arizona Press. {{ISBN|0-8165-2544-7}}.</ref> Neskatoties uz milzīgajām pūlēm un finansēm, kas tiek patērētas insekticīdu ražošanai, nākotnē tas var atspēlēties negatīvā veidā. Ja [[inde]]s lieto pavirši, tās var iznīcināt jebkuru organismu, kukaiņu dabiskos ienaidniekus ieskaitot, piemēram, [[putni|putnus]], [[peles]] un citus [[kukaiņēdāji|kukaiņēdājus]].<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1519860/ Developmental effects of endocrine-disrupting chemicals in wildlife and humans]</ref><ref>Nakamaru, M; Iwasab, Y; Nakanishic, J (October 2003). "Extinction risk to bird populations caused by DDT exposure". Chemosphere. 53 (4): 377—387. PMID 12946395. doi:10.1016/S0045-6535(03)00010-9</ref> === Labvēlīga ietekme === [[Attēls:Scarab_Cartouche_of_Thutmosis_III_from_Karnak.JPG|thumb|180px|Skarabeja attēls [[Tutmoss III|Tutmosa III]] templī (Karnakas tempļu komplekss)]] Ļoti daudzi kukaiņi ir derīgi un nepieciešami gan videi, gan cilvēkiem. Piemēram, [[lapsenes]], [[bites]], [[tauriņi]], [[skudru dzimta|skudras]] un daudzi citi kaukaiņi apputeksnē [[zieds|ziedus]]. Turklāt kukaiņi būtiski palielina augu spēju apputeksnēties krusteniski (pārnēsājot ziedputekšņus no viena zieda uz otru), nodrošinot veselīgu kultūraugu attīstību. Skudras ne tikai apputeksnē ziedus, tās arī izplata augu [[sēkla]]s, tādējādi vairojot vides daudzveidību. Kukaiņi cilvēku arī apgādā ar vērtīgiem produktiem, piemēram, [[medus|medu]], [[Bišu vasks|vasku]], [[zīds|zīdu]]. === Uzturā === Trešdaļa pasaules cilvēku uzturā lieto kukaiņus.<ref name=UN/> Dažās kultūrās atsevišķi kukaiņi tiek uzskatīti par īpašām delikatesēm, piemēram, ceptas [[cikādes]] [[Taizeme|Taizemē]]. Tomēr lielākajā daļā pasaules kukaiņus neēd. Neskatoties uz to, daudzos pārtikas produktos, jo īpaši graudos, kukaiņu klātbūtne ir nejauša, jo nav iespējams pilnībā novērst kaitēkļu esamību produktos. Tā kā kukaiņu ir ļoti daudz un pasaulē kopumā ir pārtikas trūkums, [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s pārtikas un lauksaimniecības speciālisti uzskata, ka nākotnē kukaiņu ēšana visā pasaulē varētu kļūt par normālu ikdienas sastāvdaļu. Kukaiņiem ir augsts [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[minerālvielas|minerālvielu]] un [[tauki|tauku]] saturs.<ref name=UN>{{Tīmekļa atsauce |url=http://investvine.com/un-bugs-are-food-of-the-future-video/ |title=UN: Insects Are ‘Food Of The Future’ |access-date={{dat|2017|11|06||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130910061538/http://investvine.com/un-bugs-are-food-of-the-future-video/ }}</ref> === Kultūrā === Viens no nozīmīgākajiem reliģiskajiem un kultūras simboliem [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un citās pasaules kultūrās ir [[Skarabeju dzimta|skarabejs]]. Senie [[ķīnieši]] cikādes uzskatīja par atdzimšanas un nemirstības simbolu. [[Austrālijas aborigēni]]em par klana ([[Arenti]] valodu grupa) totēmu kalpo [[Austrālijas medus skudras|medus skudras]] (''Melophorus'') un lielie, baltie [[Endoxyla leucomochla|akāciju urbēju]] (''Endoxyla leucomochla'') kāpuri. Toties [[Kalahari]] tuksneša [[bušmeņi]]em [[dievlūdzēji]] simbolizē radīšanu un pacietību.<ref name=gul/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/ Kukaiņi Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060519174856/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/ |date={{dat|2006|05|19||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120402164614/http://www.liis.lv/kukaini/klasif.htm Kā kukaiņus atšķirt] * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/biedejosi-bet-skaisti-30-kukainu-kermeni-tuvplana.d?id=43860490 Biedējoši, bet skaisti: 30 kukaiņu ķermeņi tuvplānā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kukaiņi| ]] 6wvektsb6t08kf2vtl4yz424uxu3lwv 0 14569 4471159 4463869 2026-05-21T00:19:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471159 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Zaļo un Zemnieku savienība |logo = [[Attēls:Zaļo un Zemnieku savienība Logo.svg|200px]] |leader = [[Armands Krauze]] |colorcode = #258B4C |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2002}} |ideology = * [[agrārisms]] * [[zaļais konservatīvisms]] |position = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]]<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Labour Law in Latvia |last=Tāre |first=Ineta |year=2010 |publisher=Kluwer Law International |location=London |isbn=9789041133250 |pages=15 |url=http://books.google.com/books?id=4Tzpczz0dQcC |accessdate= }}{{Novecojusi saite}}</ref> |international = |national = |european = ''nav'' |europarl = Nepiederoši deputāti |colours = {{krāsa|#258B4C}} [[zaļa]] |merged = [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]<br />[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#258B4C}} |seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}} |seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#258B4C}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}} |seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats5 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|42|hex=#258B4C}} |website = {{URL|http://www.zzs.lv}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2026 |membership = 1812{{samazinājās}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''Zaļo un Zemnieku savienība''' (saīsināti: '''ZZS''') ir 2002. gadā izveidota politiskā apvienība. Sākotnēji to veidoja [[Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Zaļā partija]] (LZP), ar kurām sadarbojās arī trīs reģionālās partijas: [[Daugavpils novada partija]], [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]". 2022. gadā LZP un Liepājas partija izstājās no apvienības, taču tās aizstāja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]]. ZZS bija pārstāvēta Latvijas Republikas valdībās (2002—2011, 2014—2019), pie kam 2004. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetu]] vadīja Latvijas Zaļās partijas pārstāvis [[Indulis Emsis]], bet no 2016. līdz 2019. gadam — Liepājas partijas pārstāvis [[Māris Kučinskis]]. Pēc 2019. gada darbojās opozīcijā. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ZZS sastāvā bija Latvijas Zemnieku savienība, "Latvijai un Ventspilij" un LSDSP. Apvienība sasniedza labāku rezultātu nekā iepriekšējās vēlēšanās, un [[14. Saeima|14. Saeimā]] ZZS ir pārstāvēta ar 16 deputātiem (otrā lielākā Saeimas frakcija). Kopš 2023. gada septembra apvienība darbojas [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]]. == Vēsture == Apvienību dibināja [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Zaļā partija]] 2002. gadā pirms [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanām]]. * 2002.—2004. gadā: pie varas [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]] * 2004. gadā: vadīja valdību [[Emša Ministru kabinets|Induļa Emša valdība]]) * 2004.—2016. gadā: pie varas [[Kalvīša Ministru kabinets|Aigara Kalvīša]], [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa]], [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska]] un [[Laimdota Straujuma|Laimdotas Straujumas]] valdībās * 2016.—2019. gadā: vadīja valdību ([[Kučinska Ministru kabinets|Māra Kučinska valdība]]) * no 2019. gada līdz 2023. gadam apvienība darbojās opozīcijā * no 2023. gada 15. septembra pie varas [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdībā]] [[Sabiedrība par atklātību – Delna|"Sabiedrības par atklātību — Delna"]] un vairāku mediju veiktā Saeimu balsojumu analīze atklāj norādes par saskaņotu ZZS rīcību ar "[[Saskaņa|Saskaņu]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/partijas/saskana-socialdemokratiska-partija-saeima.html|title=Saskaņa sociāldemokrātiskā partija|website=deputatiuzdelnas.lv|access-date=2017-12-20|archive-date=2018-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180101010412/http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/partijas/saskana-socialdemokratiska-partija-saeima.html}}</ref> [[Žurnāls IR|Žurnāla IR]] 2017. gada vasarā publiskotās [[oligarhu sarunas]] atklāj rīcības saskaņošanu starp ZZS pārstāvošo [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]], [[Ainārs Šlesers|Aināru Šleseru]] un "Saskaņa" līderi [[Jānis Urbanovičs|Jāni Urbanoviču]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://irir.lv/2017/6/22/audio-oligarhu-sarunas-ridzene-slepena-koalicija|title=AUDIO: Oligarhu sarunas Rīdzenē. Slepenā koalīcija • IRIR.lv|work=IRIR.lv|access-date=2017-12-20|date=2017-06-22|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2022. gadā apvienība sāka šķelties — Zaļā partija paziņoja, ka tā vairs nesaredzot iespējas apvienībā sadarboties ar [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]] partiju "Latvijai un Ventspilij". Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS līdzpriekšsēdētājs [[Armands Krauze]] gan paziņoja, ka LZP aiziešanai no apvienības ir "cits iemesls". 2022. gada 11. jūnijā LZP kongresā biedru vairākums nobalsoja par izstāšanos no apvienības, tā vietā veidojot kopīgu sarakstu ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]], uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] biedrību "[[Apvienotais saraksts|Apvienotais Latvijas saraksts]]" un Liepājas partiju, kas arī paziņoja par sadarbības ar ZZS pārtraukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zala-partija-nolemj-izstaties-no-zzs-un-saeimas-velesanas-startet-ar-regionu-apvienibu-un-liepajas-partiju.a461073/|title=Zaļā partija nolemj izstāties no ZZS un Saeimas vēlēšanās startēt ar Reģionu apvienību un Liepājas partiju|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2022-07-07|date=2022-06-11|language=lv}}</ref> 1. jūnijā tika paziņots, ka LZP vietu apvienībā ieņems [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-velesanas-zemnieku-savienibas-un-lsdsp-kopigais-premjera-amata-kandidats-bus-viktors-valainis.a459588/|title=Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ZZS, ko veidoja Latvijas Zemnieku savienība, "Latvijai un Ventspilij" un LSDSP, ar [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] kā apvienības [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidātu guva labākus panākumus nekā iepriekšējās, iegūstot 16 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]], kas ir otrā lielākā frakcija parlamentā. == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {{Zaļo un Zemnieku savienība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 9,4 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|12|100|hex=#258B4C}} | |- | 2006. | [[9. Saeimas vēlēšanas]] | 16,71 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|18|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 19,68 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|22|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 12,22 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|13|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 19,53 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|21|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 9,91 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|11|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 12,44 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#258B4C}} | Kopā ar [[LSDSP]], sarakstā arī "[[Latvijai un Ventspilij]]" |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2004. | [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 4,25 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}} | |- | 2009. | [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 3,72 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#258B4C}} | |- | 2014. | [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 8,26 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|8|hex=#258B4C}} | |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 5,34 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#258B4C}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 2,28 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2005. | [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 2,80 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}} | |- | 2009. | [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 1,98 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}} | |- | 2017. | [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 3,30 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}} | |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 4,07 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}} | |} ==== 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partiju apvienība pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ludzas novads|Ludzas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]], [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Olaines novads|Olaines]] un [[Bauskas novads|Bauskas]] novadā, kā arī [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Citos novados apvienību veidojošās partijas piedalījās atsevišķi. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas ! rowspan="2" |Piezīmes |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |7327 |50,56 |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Ludzas novads COA.png}} [[Ludzas novads]] |3321 |48,36% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]] |4241 |43,84% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|19|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]] |3747 |32,25% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]] |1034 |23,33% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]] |1896 |22,64% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]] |1684 |21,05% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|5|19|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]] |907 |19,02% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Līvānu novads COA.png}} [[Līvānu novads]] |519 |16,83% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]] |981 |13,34% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]] |625 |11,47% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}} |Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] |730 |11,30% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] |597 |9,05% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] |597 |6,72% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]] |438 |5,68% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]] |122 |3,28% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#258B4C}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]] |512 |2,88% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#258B4C}}}} | |} == Ziedotāji == Laikaposmā no 2002. līdz 2022. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Aivars Lembergs]], [[Iveta Grigule-Pēterse|Iveta Grigule]], Maija Krieviņa, [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]], [[Augusts Brigmanis]], [[Valdis Kalnozols]], Pēteris Sējāns, Viktors Eihmanis, Valdis Sprūds, [[Māris Sprūds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Literatūra == ''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 348.—349. lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Saeima |list1 = {{8. Saeima|state=autocollapse}} {{9. Saeima|state=autocollapse}} {{10. Saeima|state=autocollapse}} {{11. Saeima|state=autocollapse}} {{12. Saeima|state=autocollapse}} {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]] 4mo0vipw982d092x6zi3okv6hktn2vn 0 14740 4471156 4374141 2026-05-20T23:30:31Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471156 wikitext text/x-wiki {{novec}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #DD0000 | nos = ''Liverpool'' | logo = [[Attēls:Liverpool FC.svg|180px]] | pilns = ''Liverpool Football Club'' | iesauka = ''The Reds (sarkanie)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Liverpūle}} | dib = 1892 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 15 | stad = [[Enfīldas stadions]] | ietilp = 53394 | īpašn = [[New England Sports Ventures]] | prez = {{flaga|ASV}} Toms Verners | tren = {{flaga|Nīderlande}} [[Arne Slots]] | kapteinis = {{flaga|NED}} [[Virgils van Deiks]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _liverpool2526h | pattern_b1 = _liverpoolfc2526h | pattern_ra1 = _liverpool2526h | pattern_sh1 = _liverpool2526h | pattern_so1 = _liverpool2526hl | leftarm1 = ee1d33 | body1 = ee1d33 | rightarm1 = ee1d33 | shorts1 = ee1d33 | socks1 = ee1d33 | pattern_la2 = _liverpool2526a | pattern_b2 = _liverpool2526a | pattern_ra2 = _liverpool2526a | pattern_sh2 = _liverpool2526a | pattern_so2 = _liverpool2526al | leftarm2 = eae6e3 | body2 = eae6e3 | rightarm2 = eae6e3 | shorts2 = 000000 | socks2 = eae6e3 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Liverpool Football Club''''' ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Anglija|Anglijā]]. "Liverpool" spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un ir panākumiem visbagātākais klubs Anglijas futbola vēsturē; komanda ieguvusi vairāk trofejas nekā jebkura cita angļu vienība. "Liverpool" 20 reizes ir ieguvuši Anglijas čempionu titulu, kā arī desmit reizes uzvarējuši [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausā]]. Klubs piecas reizes ir uzvarējis arī [[UEFA Čempionu Līga|Eiropas kausā]], kuru mūsdienās dēvē par Čempionu Līgu. Septiņas reizes "Liverpool" ieguvuši arī [[FA kauss|FA kausu]]. Mājas spēles klubs aizvada [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]]. == Vēsture == {{dat|1892|3|15}} pēc strīda starp cita Liverpūles kluba - [[Liverpūles "Everton"|"Everton"]] vadību un Enfīldas stadiona īpašnieku [[Džons Holdings|Džonu Holdingu]], pēc kura "Everton" pārcēlās uz citu stadionu ([[Goodison Park]]), Holdings izlēma dibināt jaunu komandu, kas spēlētu Enfīldas stadionā. Strīda katalizators bija blakus zemes īpašnieks, kurš vēlējās izbūvēt ceļu vietā, kur nesen bija uzcelta galvenā tribīne. "Everton" komitejai bija atšķirīgi uzskati, kā jāvada klubs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref name="Kennedy Collins">{{Grāmatas atsauce|last=Kennedy|first=David|author2=Collins, Michael|title=Community Politics in Liverpool and the Governance of Professional Football in the late Nineteenth Century|publisher=Cambridge University Press|url=http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&aid=468755#fn1|access-date={{dat|2010|06|08||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160828180408/http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&aid=468755#fn1}} {{en ikona}}</ref> Holdinga dibinātās komandas sākotnējais nosaukums bija "Everton F.C. and Athletic Grounds, Ltd." jeb saīsinājumā "Everton Athletic", taču 1882. gada jūnijā tas tika nomainīts uz "Liverpool", jo [[Anglijas Futbola asociācija]] atteicās to dēvēt par "Everton".{{sfn|Graham|1985|p=14}} [[Attēls:View of inside Anfield Stadium from Anfield Road Stand.jpg|thumb|left|[[Enfīldas stadions]], "Liverpool" mājvieta.]] Savā pirmajā sezonā "Liverpool" triumfēja Lankašīras līgā, vienā no Anglijas zemākajām līgām, kas deva iespēju startēt otrajā divīzijā. Arī šeit panākumi bija momentāli, kas ļāva pārcelties vēl vienu līmeni augstāk - uz pirmo divīziju, kas tobrīd bija spēcīgākā līga valstī. Pirmais čempiontituls tika izcīnīts 1900./1901. gada sezonā, bet panākums tika atkārtots četrus gadus vēlāk. "Liverpool" [[1914]]. gadā pirmoreiz kluba vēsturē sasniedza [[FA kauss|FA kausa]] finālu, taču piekāpās [[Burnley FC|"Burnley"]] ar 0:1.{{sfn|Liversedge|1991|p=14}} Komanda uzvarēja pirmajā divīzijā divus gadus pēc kārtas - [[1922]]. un [[1923]]. gadā, bet piekto reizi triumfēt izdevās tikai pēc 24 gadiem. Klubs sasniedza FA kausa finālu arī 1950. gadā, bet piekāpās [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]]. [[1953]]./[[1954]]. gada sezonā "Liverpool" zaudēja vietu pirmajā divīzijā<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html |first=Sam |last=Wallace |title=Patience is wearing thin at Liverpool |work=[[The Daily Telegraph]] |date={{dat|2002|12|26|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|6||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2012|09|13||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120913133028/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html }} {{en ikona}}</ref> un piedzīvoja fiasko FA kausā, kad no tālāku dalību komandai liedza "Worcester City FC", kas bija bez līgas. Visai drīz pēc šā neveiksmīgā rezultāta par vienības galveno treneri tika nozīmēts [[Bills Šenklijs]], kurš atlaida 24 futbolistus. Viņš arī ieviesa jauninājumu Enfīldas stadionā, pārveidojot vienu no telpām par treneru istabu. Tieši šajā kabinetā notika komandas galvenā pārveidošana.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|page=57}} {{en ikona}}</ref> Atgriezties pirmajā divīzijā izdevās [[1961]]./[[1962]]. gada sezonā. Jau divas sezonas vēlāk "Liverpool" triumfēja augstākajā līgā, vēl viens tituls sekoja [[1965]]./[[1966]]. gada sezonā. Liverpūles vienībai izdevās izcīnīt Anglijas čempiontitulu un [[UEFA kauss|UEFA kausu]] [[1972]]. gadā. Divas sezonas vēlāk Šenklijs aizgāja no amata, viņa vietu ieņēma asistents [[Bobs Peislijs]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=86}} {{en ikona}}</ref> Kā vēlāk izrādījās, Peislijs bija vēl veiksmīgāks. "Liverpool" atkal uzvarēja līgā un UEFA kausā [[1976]]. gadā, nākamajā sezonā čempiontituls tika saglabāt, uzvara arī Eiropas kausā (tagadējā [[UEFA Čempionu līga]]), bet FA kausa finālā zaudējums. Paislijs klubu vadīja deviņas sezonas un šajā laikā liverpūlieši ieguva 21 trofeju - trīs Eiropas kausus, UEFA kausu, sešus līgas čempiontitulus, kā arī trīs Anglijas Līgas kausus. [[1983]]. gadā Peislijs izlēma doties pensijā, amatu atstājot savam asistentam [[Džo Fagans|Džo Faganam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1418093.stm |title=The legacy of the boot room |date={{dat|2001|12|21|SK}} |publisher=[[BBC Sport]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Savā pirmajā sezonā Fagans tika pie trim balvām - uzvarēja līgā, Līgas kausā, kā arī Eiropas kausā.{{sfn|Cox|Russell|Vamplew|2002|p=90}} "Liverpool" kļuva par pirmo angļu klubu, kam kas tāds izdevies. [[Attēls:Bill Shankly statue.jpg|thumb|right|Statuja pie Enfīldas stadiona ar bijušo treneri [[Bills Šenklijs|Billu Šenkliju]]]] Liverpūles komanda sasniedza Eiropas kausa finālu arī [[1985]]. gadā. Tajā pretī stājās [[Turīnas "Juventus"]], spēle notika Heizlija stadionā [[Beļģija|Beļģijā]]. Pirms mača sākuma notika traģēdija - "Liverpool" atbalstītāji tika pāri sētai, kas norobežoja abu komandu fanus. Pārāk lielā svara dēļ konstrukcija sabruka, nogalinot 39 skatītājus, pārsvarā itāļus. Spēle tika aizvadīta un "Liverpool" zaudēja ar 0:1. Anglijas klubiem tika aizliegta piedalīšanās Eiropas kausos uz pieciem gadiem, bet konkrēti "Liverpool" - uz desmit (tiesa, vēlāk sodu samazināja līdz sešiem gadiem).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/may/29/newsid_2733000/2733979.stm |title=On This Day – 29 May 1985: Fans die in Heysel rioting |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | date={{dat|1985|5|29|SK}} }} {{en ikona}}</ref> Pēc traģēdijas Fagans izlēma pamest galvenā trenera posteni, kas tika uzticēts spēlējošajam trenerim [[Kenijs Dalglišs|Kenijam Dalglišam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/fagan/ |title=Joe Fagan |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/players/dalglish/ |title=Kenny Dalglish |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}</ref> Viņa vadībā vienība ieguva vēl trīs līgas čempiontitulus, kā arī divus FA kausus. Panākumus gan aizēnoja vēl viena traģēdija, kad Hilsboro stadionā, FA kausa pusfināla spēles ar "Nottingham Forest" laikā, vienā no tribīnēm tika ielaisti pārāk daudz līdzjutēji, un tajā tika saspiesti daudzi "Liverpool" atbalstītāji, no kuriem 96 gāja bojā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/april/15/newsid_2491000/2491195.stm |title=On This Day – 15 April 1989: Soccer fans crushed at Hillsborough |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} |date={{dat|1989|4|15|SK}}}} {{en ikona}}</ref> 1991. gadā Dalglišs iesniedza atlūgumu un viņa vietā nāca bijušais spēlētājs [[Greiems Sauness]]. Neskaitot uzvaru [[1992]]. gada FA kausā, Sauness neguva panākumus ar klubu, kā dēļ arī tika nomainīts pret [[Rojs Evanss|Roju Evansu]]. Evansam viecās mazliet labāk, taču vienīgais tituls bija [[1995]]. gadā iegūtais Līgas kauss. [[1998]]. gada novembrī "Liverpool" notika kārtējā galvenā trenera maiņa,<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=227}} {{en ikona}}</ref> nu šo amatu ieņēma [[Žerārs Uljē]]. Savā otrajā sezonā viņš aizveda klubu līdz FA kausa, Līgas kausa un UEFA kausa uzvarētāju tituliem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/uefa_cup/1335026.stm |title=Houllier acclaims Euro triumph |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|5|16}} |accessdate={{dat|2007|3|24||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[2001. gads|2001]]./[[2002]]. gada sezonā, kurā Uljē pārcieta sirds operāciju, "Liverpool" finišēja otrajā pozīcijā, uzreiz aiz "Arsenal".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1600193.stm |title=Houllier 'satisfactory' after surgery |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|10|15|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|13||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Arī nākamajā sezonās rezultātus uzlabot neizdevās un Uljē tika nomainīts ar [[Rafaels Benitess|Rafaelu Benitesu]]. Viņa pirmajā sezonā komanda piedzīvoja neveiksmi [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], paliekot vien piektajā vietā, taču to atsvēra uzvara Čempionu līgā, kur tika pārspēta "[[AC Milan]]" vienība tikai pēcspēles 11 metru sitienu sērijā.<ref>{{Ziņu atsauce| title = AC Milan 3–3 Liverpool (aet)|publisher=[[BBC Sport]]|date={{dat|2005|5|25|SK}} |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/4573159.stm |accessdate={{dat|2007|4|15||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[2005. gads|2005]]./[[2006. gads|2006]]. gada sezonā par kluba īpašniekiem kļuva amerikāņu miljardieri [[Džordžs Džilets]] un [[Toms Hikss]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/6323037.stm |title=US pair agree Liverpool takeover |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|2||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Tajā pat sezonā "Liverpool" atkal aizkļuva līdz Čempionu līgas finālam, kur gan šoreiz atzina "AC Milan" pārākumu ar 1:2.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Phil |last=McNulty |title=AC Milan 2–1 Liverpool |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/6669039.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|5|23|SK}} |accessdate={{dat|2007|5|23||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[2008. gads|2008]]./[[2009. gads|2009]]. gada sezonā Liverpūles klubs sakrāja 86 punktus Premjerlīgā, uzstādot komandas rekordu, kas deva otro vietu. == Kluba krāsas == Tradicionāli "Liverpool" spēlē [[Sarkanā krāsa|sarkanas]] un [[Baltā krāsa|baltas]] krāsas formastērpos, bet sešdesmito gadu vidū tie tika nomainīti uz pilnībā sarkaniem. Komandas agrākajos laikos "Liverpool" izmantoja "Everton" krāsu formas - baltas un [[Zilā krāsa|zilas]]. 1984. gadā klubs izvēlejās sarkano krāsu, bet 1901. gadā kluba ģerbonim tika pievienots Liverpūles pilsētu simbolizējošais putns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882b.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 1964. gadā komandas galvenais treneris Bills Šenklijs izlēma sūtīt futbolistus laukumā, ģērbušos tikai sarkanā formastērpā mačā pret "Anderlecht". Tālaika futbolist Īans Sentdžons savā autobiogrāfijā vēlāk vēstīja: {{cquote|Viņš domāja, ka krāsu shēma radīs psiholoģisku iespaidu uz pretiniekiem, jo sarkanā krāsa vēsta briesmas un spēku. Vienu dienu treneris ienāca ģērbtuvē, pameta Ronijam Jitsam sarkanu kreklu un šortus, sacīdams: "Uzvelc to, pavērosim, kā tu izskaties. Ronij, tu izskaties lieliski! Tu izskaties vismaz divus metrus garš!"<ref>{{Ziņu atsauce | url=http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2093-1817155,00.html | title=Shankly: the hero who let me down | work=Ian St. John's autobiography serialised in [[The Times]] | accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | location=London | date=9 October 2005 | archive-date={{dat|2020|06|08||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20200608030521/http://www.thetimes.co.uk/ }} {{en ikona}}</ref>}} Liverpūles kluba izbraukumu spēļu forma vienmēr bijusi melnā, baltā vai dzeltenā krāsā. Tomēr 1987. gadā "Liverpool" iepazīstināja viesus ar pelēku formastērpu. Taču kluba simtgades sezonā (1991./1992. gada) tās tika nomainītas ar balti zaļām formām. Līdz pat 2008./2009. gada sezonai alternatīvās formas bijušas dzeltenas un baltas, bet nu klubs nācis klajā arī ar pelēkas krāsas tērpiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/kits/index-away.htm |title=New LFC away kit 2008/09 |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Pašreizējos formastērpus ražo sporta preču firma [[Adidas]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |title=Back on home turf, as adidas returns to Liverpool |publisher=[[Adidas]] |accessdate={{dat|2007|3|17}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070314005712/http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |archivedate={{dat|2007|03|14||bez}} }} {{en ikona}}</ref> bet iepriekš to darīja arī [[Umbro]] un [[Reebok]]. "Liverpool" kļuva par pirmo angļu komandu, kas uz saviem formastērpiem attēlo sponsora logotipu,<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |first=James |last=Dart |author2=Mark Tinklin |title=Has a streaker ever scored? |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2005|7|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|8|16||bez}} |location=London |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070807175532/http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |archivedate={{dat|2007|08|07||bez}} }} {{en ikona}}</ref> kad 1979. gadā vienojās ar "Hitachi". Kopš 1992. gada šo vietu ieņēma [[Dānija|dāņu]] [[alus]] darītava "[[Carlsberg]]", kas bija ilgākais līgums kādai no Anglijas futbola augstākās divīzijas komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |title=Carlsberg renews sponsorship with Liverpool F.C. |work=[[Carlsberg Group]] |accessdate={{dat|2008|1|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080209000215/http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |archivedate={{dat|2008|02|09||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Gan "Carlsberg", gan "Liverpool" izplatīja paziņojumus, ka, sākot ar 2010./2011. gada sezonu, galvenā sponsora vietu ieņems "Standard Chartered" banka.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Liverpool agree Standard Chartered Bank deal |url=http://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/09/14/football.liverpool.sponsorship.standard/ |date={{dat|2009|9|14|SK}} |publisher=[[CNN]] |accessdate={{dat|2009|9|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305142130/http://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/09/14/football.liverpool.sponsorship.standard/ }} {{en ikona}}</ref> == Stadions == [[Attēls:Anfield Stadium 2426620378 2cfbe0b700 b.jpg|thumb|Stadiona daļa no ārpuses]] Kopš dibināšanas brīža "Liverpool" ir spēlējis [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]]. Stadions tika uzbūvēts 1884. gadā un sākumā to izmantoja [[Liverpūles "Everton"|"Everton"]] komanda.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Where should Everton move? That's easy&nbsp;— to Anfield |work=[[The Guardian]] |url=http://blogs.guardian.co.uk/sport/2006/12/16/where_should_everton_move_that.html |date={{dat|2006|12|17|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |location=London |first=Paul |last=Wilson |archive-date={{dat|2007|01|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070108020556/http://blogs.guardian.co.uk/sport/2006/12/16/where_should_everton_move_that.html }} {{en ikona}}</ref> "Everton" pameta šo futbola laukumu 1892. gadā pēc strīda ar Džonu Holdingu, kurš izlēma dibināt jaunu klubu. Lai gan stadiona ietilpība bija 20 000 cilvēku, uz pirmo "Liverpool" maču ieradās vien 100 skatītāju.<ref name="LFChistory">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 |title=Anfield |publisher=LFC History |accessdate={{dat|2007|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080416235758/http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 }} {{en ikona}}</ref> [[Attēls:Anfield-Haifa.JPG|thumb|left|"Liverpool" mačā pret Izraēlas komandu [[Haifas "Maccabi"]] {{dat|2006|8|8||bez}}.]] Enfīldas stadionā katra tribīne nodēvēta savā vārdā - "Spion Kop"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |first=Mike |last=Chapple |title=100 years of the Kop |work=[[Liverpool Daily Post]] |date={{dat|2006|8|25|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120316125454/http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |archivedate={{dat|2012|03|16||bez}} }} {{en ikona}}</ref> (12 390 skatītāju ietilpība), "Anfield Road" (9047), "Main Stand" (12 227) un "Centenary Stand" (11 762). Kopējā ietilpība ir 45 276 skatītāju liela. [[UEFA stadionu kategorijas|UEFA Stadionu kategoriju sarakstā]] Enfīlda iekļauta ceturtajā, augstākajā, kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pictures.footymad.net/upload/247/284217-1.pdf |title=Stadia List |accessdate={{dat|2008|5|2||bez}} |format=PDF |publisher=[[UEFA]] }} {{en ikona}}</ref> {{dat|2004|7|30}} Liverpūles pilsētas dome deva atļauju kluba vadībai būvēt jaunu stadionu 270 [[metrs|metru]] attālumā no Enfīldas stadiona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://icliverpool.icnetwork.co.uk/0500liverpoolfc/gronudmove/tm_objectid=14487239%26method=full%26siteid=50061%26headline=reds%2dstadium%2dgets%2dgo%2dahead-name_page.html |first=Mike |last=Hornby |title=Reds stadium gets go-ahead |work=[[Liverpool Echo]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Savukārt {{dat|2006|9|8}} pilsētas vadība izīrēja zemi, kur paredzēts būvēt jauno stadionu, "Liverpool" klubam uz 999 gadiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/5327426.stm |title=Liverpool get go-ahead on stadium |work=[[BBC Sport]] |date={{dat|2006|9|8|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc īpašnieku maiņas [[2007. gads|2007]]. gada februārī jaunais stadions tika pārprojektēts. Novembrī to apstiprināja dome, bet [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā sākās sagatavošanās darbi celtniecībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N157603071106-1818.htm |title=New stadium gets the green light |first=Jimmy |last=Rice |date={{dat|2007|11|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |publisher=Liverpool F.C. }} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com |title=Work starts on Reds ground |date={{dat|2008|6|25|SK}} |work=[[Sky Sports]] website |publisher=[[British Sky Broadcasting]] (BSkyB) |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110815153708/http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com }} {{en ikona}}</ref> Pagaidām tā gan nav sākusies, jo īpašnieki nespēj nodrošināt nepieciešamos finansiālos līdzekļus. [[Melvuda|Melvudā]], kas atrodas Liverpūles apkaimē, ir "Liverpool" treniņbāze, kas klubam pieder kopš 1950. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/melwood/ |title=Melwood |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}</ref> == Atbalstītāji == [[Attēls:Shankly Gates.jpg|thumb|right|Šenklija vārdā nodēvētie vārti pie stadiona.]] 2008./2009. gada sezonā "Liverpool" spēles bija ceturtās apmeklētākās Anglijā. Vidēji vienu maču vēroja 44 318 skatītāji, kas ir 96,8% no kopējās stadiona ietilpības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |title=Barclays Premier League Attendance Table |publisher=[[ITV Sport]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090904192230/http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |archivedate={{dat|2009|09|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Par kluba himnu tiek uzskatīta [[You'll Never Walk Alone]] dziesma, ko oriģināli sarakstījuši amerikāņu komponisti - Ričards Rodžerss un Oskars Hammeršteins, bet vēlāk to iedziedājusi arī Liverpūles mūzikas grupa [[Gerry & the Pacemakers]]. "Liverpool" atbalstītāji "You'll Never Walk Alone" dzied kopš 1960.-o gadu sākuma. Dziesma iemantojusi lielu popularitāti starp citiem futbola klubiem visā pasaulē.<ref>Cavanagh, John. ''Songlines'', BBC Radio Scotland. December 2006. {{en ikona}}</ref> Dziesmas nosaukums attēlots arī uz stadiona vārtiem, kas nodēvēti par godu bijušajam trenerim Billam Šenklijam. Par "Liverpool" galvenajiem konkurentiem tiek uzskatīti "Everton" futbolisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html |title=Classic: Everton-Liverpool |publisher=[[FIFA|Fédération Internationale de Football Association]] |date={{dat|2006|9|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090525060009/http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html }} {{en ikona}}</ref> Abu komandu cīņu dēvē par [[Mērzisaidas derbijs|Mērzisaidas derbiju]]. Liverpūles komandu derbijs parasti tiek izpārdots jeb stadionā nevar atrast brīvas vietas. Tieši šajā derbijā pieredzēti vairāk noraidījumi nekā jebkurā citā Premjerlīgas mačā.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Colin |last=Malam |title=Gerrard off as Reds take derby honours |work=[[The Daily Telegraph]] |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=/sport/2006/03/26/sfgliv26.xml |date={{dat|2006|3|25|SK}} |accessdate={{dat|2006|8|21||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2008|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080620103135/http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=%2Fsport%2F2006%2F03%2F26%2Fsfgliv26.xml }} {{en ikona}}</ref> Tāpat vieni no galvenajiem "Liverpool" konkurentiem ir [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] - galvenokārt abu vienību lielo panākumu dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/magazine/6956608.stm |title=Scouse v Manc |date={{dat|2007|8|21|SK}} |publisher=[[BBC]] |last=Rohrer |first= Finlo |accessdate={{dat|2008|4|3||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Abu klubu cīņa ir tik saspringta, ka tie jau teju 40 gadu nav mainījušās ar futbolistiem. Pēdējo reizi tas notika [[1964]]. gadā, kad Fils Čisnals no "United" pārgāja uz "Liverpool".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://football.guardian.co.uk/News_Story/0,1563,219301,00.html |first=Sean |last=Ingle |author2=Scott Murray|title=Knowledge Unlimited |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2000|5|10|SK}} |accessdate={{dat|2008|2|26||bez}} |location=London}} {{en ikona}}</ref> "Liverpool" atbalstītāji ir bijuši iesaistīti divās milzu traģēdijās. Pirmā bija Heizlija stadiona traģēdija, kad Liverpūles komandas fani pārrāpās pāri norobežojumam, kas šķīra [[Turīnas "Juventus"]] un "Liverpool" atbalstītājus. Stadiona konstrukcijas neizturēja lielo spiedienu un sabruka, atņemot dzīvību 39 [[Itālija]]s kluba faniem. Pēc šā incidenta [[UEFA]] diskvalificēja angļu vienības no sacensībām Eiropas līmenī uz pieciem gadiem, bet "Liverpool" - uz sešiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/768380.stm |title=The Heysel disaster |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2000|5|29|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 27 cilvēki tika arestēti par nogalināšanu bez iepriekšēja nodoma. Daļa no viņiem jau iepriekš bija aizturēti par nekārtību radīšanu futbola spēļu laikā. [[1985]]. gadā pēc piecu mēnešu ilgas lietas izmeklēšanas 14 "Liverpool" faniem tika piespriests trīs gadu ilgs cietumsods.<ref name="witnesses">{{Ziņu atsauce|url=http://observer.guardian.co.uk/osm/story/0,,1448082,00.html |title=The witnesses |work=The Guardian |accessdate={{dat|2006|5|27||bez}} |location=London |first=Jamie |last=Jackson |date={{dat|2005|4|4|SK}}}} {{en ikona}}</ref> Savukārt otra traģēdija notika [[1989]]. gada [[FA kauss|FA kausa]] pusfināla spēlē pret [[Notingemas "Forest"]]. Šoreiz pie vainas bija policistu neizdarība, kas kādā no tribīnēm ielaida pārāk daudz "Liverpool" atbalstītāju, kā rezultātā vairāki tika saspiesti, no tiem 96 gāja bojā. Britu izdevums "The Sun" publicēja rakstu, kurā tika minēts, ka Liverpūles komandas fani pēc traģēdijas urinējuši uz mirušajiem, tos aplaupījuši, kā arī uzbrukuši kārtībsargiem, taču izmeklēšana pierādīja, ka šie fakti nav patiesi, kas noveda pie izdevuma ignorēšanas visā Liverpūlē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/media/2004/jul/11/pressandpublishing.football |first=David |last=Smith |title=The city that eclipsed the Sun |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2004|7|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}} | location=London}} {{en ikona}}</ref><ref name="boycott">{{Ziņu atsauce |url=http://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html |title=An own goal? Rooney caught in crossfire between 'The Sun' and an unforgiving city |last=Burrell |first=Ian |date={{dat|2004|7|8|SK}} |publisher=[[The Independent]] |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2018|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180613011209/https://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html }} {{en ikona}}</ref> Traģēdija noveda pie milzu pārmaiņām Anglijas futbola stadionos, liekot visiem stadioniem aizvietot stāvvietas ar sēdvietām. == Īpašnieki un finanses == "Liverpool" pieder [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] biznesmeņiem [[Džordžs Džilets|Džordžam Džiletam]] un [[Toms Hikss|Tomam Hiksam]], kuri {{dat|2007|2|6}} to atpirka no bijušā īpašnieka [[Deivids Mūrss|Deivida Mūrsa]]. Kopējā darījuma summa bija 218,9 miljoni [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]]. Amerikāņi samaksāja 5000 par vienu kluba akciju, kopējai summai sasniedzot 174,1 miljonu mārciņu. Taču uzņēmēji vēl 44,8 miljonus atdeva, lai atmaksātu "Liverpool" parādus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/6244441.stm |first=Bill |last=Wilson |title=US business duo at Liverpool helm |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Džileta un Hiksa nesaskaņu, kā arī fanu negatīvās attieksmes dēļ vairākkārt ticis baumots, ka klubu varētu pārdot uzņēmumam "Dubai International Capital", kas bija ieinteresēts "Liverpool" iegādē pirms to pārņēma pašreizējie īpašnieki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/7197675.stm |first=Phil |last=McNulty |title=Liverpool braced for takeover bid |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|1|20|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tāpat interesi par kluba iegādi veica "Share Liverpool FC", ko veidoja 100 000 komandas atbalstītāji, kuri bija gatavi pārpirkt "Liverpool" par 500 miljoniem mārciņu, tātad no katra fana tas prasītu 5000 sterliņu mārciņu. Tiesa, joprojām nav izdevies savākt vajadzīgo summu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7268504.stm |title=Business backing for LFC fan bid |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2008|2|28|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}</ref> {{dat|2010|3|16}} par kluba priekšsēdētāju tika nozīmēts [[Martins Broutons]], kuram deva uzdevumu izskatīt iespējas, kā pārdot "Liverpool".<ref name="broughtonchair">{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/16/martin-broughton-liverpool-chairman-sale |title=Liverpool appoint Martin Broughton as chairman to oversee sale of club |last=Bandini |first=Paolo |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=The Guardian |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |location=London}} {{en ikona}}</ref> Īpašnieki šo lēmumu skaidroja, kā vēlmi atdot klubu droša īpašnieka rokās, kurš spētu vest komandu pretī nākamajam līmenim, ko Džilets un Hikss nespējot.<ref name="AFPsale">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w |title=US owners put Liverpool up for sale |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=AFP |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |archive-date={{dat|2010|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100419194335/http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w }} {{en ikona}}</ref> Baumo, ka potenciālais īpašnieks ir Kenets Huangs, bijušais [[Volstrīta]]s brokeris, kurš gatavs atdot ap 500 miljoniem sterliņu mārciņu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/25/liverpool-huang-consortium-benitez-juventus |work=The Guardian |location=London |title=Rafael Benítez will stay, says prospective new Liverpool owner |date={{dat|2010|4|25|SK}} |accessdate={{dat|2010|5|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Maijā tika publiskots "Liverpool" finansiālais stāvoklis - 355 miljoni mārciņu parādos, kā arī 55 miljoni zaudējumos šajā gadā. [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī biznesa izdevums [[Forbes]] ierindoja "Liverpool" ceturtajā pozīcijā vērtīgāko futbola klubu sarakstā, atpaliekot no [[Manchester United FC|Mančestras "United"]], [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Soccer Team Valuations |url=http://www.forbes.com/lists/2008/34/biz_soccer08_Soccer-Team-Valuations_Rank.html |work=[[Forbes]] |date={{dat|2008|4|30|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Izdevums "Liverpool" vērtību noteica ap 1 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], neskaitot parādus. [[2006. gads|2006]]./[[2007. gads|2007]]. gada sezonā uzņēmums "[[Deloitte]]" aprēķināja, ka Liverpūles komandas gada ieņēmumi ir 133,9 miljoni sterliņu mārciņu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Real tops Man Utd in rich league |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7242490.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|2|13|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> == Statistika un rekordi == "Liverpool" savā pirmajā spēlē, kas noritēja Lankaširas līgā, ar 8:0 uzveica "Higher Walton" komandu.<ref name="higherwalton">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 |title=Liverpool v. Higher Walton, 1892, Match Details |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622070622/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 }} {{en ikona}}</ref> [[Īans Kalagans]] ir aizvadījis visvairāk maču kluba sastāvā - laikā no [[1958]]. līdz [[1978]]. gadam viņš "Liverpool" sastāvā uz laukuma izgāja 857 spēlēs. No kluba pašreizējā sastāva visvairāk maču ir [[Džeimijs Karagers|Džeimijam Karageram]], kurš šā gada sākumā sasniedza 600 cīņu robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/news-and-comment/jamie-carragher-no-going-back-for-liverpools-workingclass-hero-780226.html |title=Jamie Carragher: No going back for Liverpool's working-class hero |last=Herbert |first=Ian |date={{dat|2008|2|9|SK}} |work=[[The Independent]] |publisher=[[Associated Press]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |location=London}} {{en ikona}}</ref> Komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ir [[Ians Rašs]], kurš guvis 346 vārtus.<ref name="Records">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/records/ |title=LFC records |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Viņš Liverpūles vienībā spēlēja no 1980. līdz 1987. un no 1988. līdz 1996. gadam. Rašam pieder arī rekords visvairāk gūto vārtu ziņā vienā sezonā - 47. Tomēr viņš nav spējis pārspēt [[Rodžers Hants|Rodžeru Hantu]], kurš guvis visvairāk vārtus līgas spēlēs, kopsummā 245, bet atsevišķā sezonā - 41.{{sfn|Rollin|2006|pp=232–233}} Savukārt [[Gordons Hodžsons]] sasniedzis visvairāk "hat-trick" jeb trīs vārtu guvumus vienā mačā, ko paveicis 17 reižu. Visvairāk vārtu guvumi vienā spēlē pieder vairākiem futbolistiem - Džonam Milleram, Endijam Makguiganam, Džonam Evansam, Īanam Rašam un Robijam Fauleram, kuri izcēlušies ar pieciem precīziem raidījumiem.<ref name="allhatricks">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp |title=All Hat-tricks in Official Matches |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2008|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080629101606/http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp }} {{en ikona}}</ref> Eiropas mačos rezultatīvākais ir [[Stīvens Džerards]], kuram 29 vārti. "Liverpool" lielākā uzvara ir 11:0 pret "Strømsgodset IF" 1974. gadā. Lielākā uzvara līgas spēlēs ir 10:1 cīņā ar "[[Rotherham Town]]" 1896. gadā. Šis panākums tika atkārtots 1989. gadā, kad Enfīldas stadionā izdevās uzveikt "[[Crystal Palace F.C.]]" ar 9:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 |title=Liverpool 9–0 Crystal Palace |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622044847/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 }} {{en ikona}}</ref> Smagākais zaudējums, 1:9, piedzīvots 1954. gadā pret [[Birmingemas "City"]]. == Komandas sastāvs == :''Atjaunināts {{dat|2025|09|06||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolfc.com/team/mens|title=Liverpool FC - Team|website=liverpoolfc.com|access-date={{dat|2024|04|18||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=BRA|pos=GK|name=[[Alisons Bekers]]}} {{Fs player|no= 2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Gomess]]}} {{Fs player|no= 3|nat=JPN|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]}} {{Fs player|no= 4|nat=NED|pos=DF|name=[[Virgils van Deiks]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]}} {{Fs player|no= 6|nat=HUN|pos=DF|name=[[Milošs Kerkezs]]}} {{Fs player|no= 7|nat=GER|pos=FW|name=[[Florians Vircs]]}} {{Fs player|no= 8|nat=HUN|pos=MF|name=[[Dominiks Soboslai]]}} {{Fs player|no= 9|nat=SWE|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]}} {{Fs player|no=10|nat=ARG|pos=MF|name=[[Aleksiss Makalisters]]}} {{Fs player|no=11|nat=EGY|pos=FW|name=[[Mohameds Salāhs]]}} {{Fs player|no=12|nat=NIR|pos=DF|name=[[Konors Bredlijs]]}} {{Fs player|no=14|nat=ITA|pos=FW|name=[[Federiko Kjeza]]}} {{Fs player|no=15|nat=ITA|pos=DF|name=[[Džovanni Leoni]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=17|nat=ENG|pos=MF|name=[[Kērtiss Džonss]]}} {{Fs player|no=18|nat=NED|pos=FW|name=[[Kodijs Gakpo]]}} {{Fs player|no=22|nat=FRA|pos=FW|name=[[Igo Ekitike]]}} {{Fs player|no=25|nat=GEO|pos=GK|name=[[Giorgijs Mamardašvili]]}} {{Fs player|no=26|nat=SCO|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=28|nat=ENG|pos=GK|name=[[Fredijs Vudmens]]}} {{Fs player|no=30|nat=NED|pos=DF|name=[[Džeremijs Frimpongs]]}} {{Fs player|no=38|nat=NED|pos=MF|name=[[Raiens Gravenberhs]]}} {{Fs player|no=41|nat=HUN|pos=GK|name=[[Armins Pēčijs]]}} {{Fs player|no=42|nat=ENG|pos=MF|name=[[Trejs Nioni]]}} {{Fs player|no=43|nat=ESP|pos=MF|name=[[Stefans Bajčetičs]]}} {{Fs player|no=46|nat=ENG|pos=MF|name=[[Rijss Viljamss]]}} {{Fs player|no=47|nat=SCO|pos=DF|name=[[Kelvins Remzijs]]}} {{Fs player|no=73|nat=ENG|pos=FW|name=[[Rio Ngumoa]]}} {{Fs end}} == Treneri == "Liverpool" savas pastāvēšanas vēsturē bijis 21 galvenais treneris. Pirmie treneri klubam bija Viljams Barklajs un Džons Makenna, kuri sāka darbu 1892. gadā. Visilgāk amatā noturējies [[Toms Vatsons]], kurš ar "Liverpool" strādāja no 1896. līdz 1915. gadam. Savukārt visvairāk mačus komanda aizvadījusi Billa Šenklija vadībā - 783 spēles. Kenijs Dalglišs kļuva par pirmo spēlējošo treneri Anglijas futbolā, kad viņu amatā apstiprināja 1985. gadā. Par kluba visveiksmīgāko treneri kļuva Bobs Paislijs, iegūstot 19 trofejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/paisley/ |title=Bob Paisley profile |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|9|18||bez}}}} {{en ikona}}</ref> === Pašreizējais treneru sastāvs === {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds ! Valsts |- | Galvenais treneris | [[Arne Slots]] | {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]] |- | Trenera asistents | [[Sipke Hulshofs]] | {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]] |- | Trenera otrais asistents | [[Džovanni van Bronkhorsts]] | {{flaga|NED|name=Nīderlande}} Nīderlande |- | Vārtsargu treneris | [[Šavi Valero]] | {{flaga|BRA|name=Brazīlija}} [[Spānija]] |- | Fitnesa treneris | Konels Martegs | {{flaga|Ziemeļīrija|name=Velsa}} [[Ziemeļīrija]] |- | 1. komandas attīstības treneris | Pepeins Leinderss | {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} Nīderlande |- | Fizioterapijas vadītājs | Kriss Morgans | {{flaga|Anglija|name=Anglija}} [[Anglija]] |- | U21 komandas treneris | Maikls Bīls | {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija |- | U18 komandas treneris | Alekss Ingltorps | {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija |} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (20): 1900–01, 1905–06, 1921–22, 1922–23, 1946–47, 1963–64, 1965–66, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1978–79, 1979–80, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1985–86, 1987–88, 1989–90, [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]], [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}</ref> ** Vicečempioni (15): 1898–99, 1909–10, 1968–69, 1973–74, 1974–75, 1977–78, 1984–85, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 2001–02, 2008–09, 2013–14, 2018–19, [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021–22]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (4): 1893–94, 1895–96, 1904–05, 1961–62 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1964–65, 1973–74, 1985–86, 1988–89, 1991–92, 2000–01, 2005–06, 2021–22 ** Finālisti (7): 1913–14, 1949–50, 1970–71, 1976–77, 1987–88, 1995–96, 2011–12 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (10): 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1994–95, 2000–01, 2002–03, 2011–12, 2021 —22,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-gara-pendelu-serija-uzvar-ligas-kausa/|title=“Liverpool” garā “pendeļu” sērijā uzvar Līgas kausā &#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 27. febr.|website=www.sportazinas.com}}</ref> 2023–23<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l</ref> ** Finālisti (5): 1977–78, 1986–87, 2004–05, 2015–16, 2024–25 * '''''[[FA Community Shield|FA Charity/Community Shield]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (15): 1964, 1965, 1966, 1974, 1976, 1977, 1979, 1980, 1982, 1986, 1988, 1989, 1990, 2001, 2006, 2022<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62275194|title=Community Shield: Liverpool 3-1 Man City - Darwin Nunez seals victory|date=2022. gada 30. jūl.|via=www.bbc.com}}</ref> * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1976–77, 1977–78, 1980–81, 1983–84, 2004–05, 2018–19 ** Finālisti (4): 1984–85, 2006–07, 2017–18, 2021–22 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1972–73, 1975–76, 2000–01 ** Finālisti (1): 2015–16 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Finālisti (1): 1965–66 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (4): 1977, 2001, 2005, 2019 ** Finālisti (2): 1978, 1984 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Finālisti (2): 1981, 1984 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2019 ** Finālisti (1): 2005 == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce |last1=Cox |first1=Richard |last2=Russell |first2=Dave |last3=Vamplew |first3=Wray |title=Encyclopedia of British football |publisher=Routledge |year=2002 |isbn=0-7146-5249-0 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Crilly |first=Peter |title=Tops of the Kops: The Complete Guide to Liverpool's Kits |publisher=Trinity Mirror Sport Media |year=2007 |isbn=978-1-905266-22-7 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Graham |first=Matthew | title=Liverpool| publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd| year=1985 | isbn=0-600-50254-6 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Kelly |first=Stephen F. |authorlink=Stephen F. Kelly |title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room |url=https://archive.org/details/bootroomboysinsi0000kell |publisher=HarperCollins |year=1999 |isbn=0-00-218907-0 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|first=Stephen F.|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|url=https://archive.org/details/youllneverwalkal0000kell|publisher=Queen Anne Press |year=1988 |isbn=0-356-19594-5 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce| first=Stan | last=Liversedge |title=Liverpool:The Official Centenary History| url=https://archive.org/details/liverpoolofficia0000live | publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd | year=1991| isbn=0-600-57308-7 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Pead |title=Liverpool A Complete Record |url=https://archive.org/details/liverpoolcomplet0000pead |publisher=Breedon Books |year=1986 |isbn=0-907969-15-1 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Reade |authorlink=Brian Reade |title=44 Years With The Same Bird |publisher=Pan |year=2009 |isbn=1-74329-366-6 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Rollin |first=Jack and Glenda |year=2006 |title=Sky Sports Football Yearbook 2006-2007 |publisher=Headline |pages=232–233 |isbn= 0-7553-1526-X |ref=harv}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.lfchistory.net LFCHistory.net] - ar Liverpool FC saistītie raksti un statistika. {{en ikona}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liverpool FC}} [[Kategorija:Liverpool FC| ]] 5pb2pv1ppt9er11pgw45xoehowc1m4i 0 15101 4471137 4424981 2026-05-20T22:28:56Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471137 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Hokejista infokaste | vārds = Veins Greckis | vārds_orig = ''Wayne Gretzky'' | attēls = Wgretz edit2.jpg | att_izm = | paraksts = Veins Greckis [[Ņujorkas "Rangers"]] kluba sastāvā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Veins Daglass Greckis | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1961|1|26}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Brentforda}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = ''The Great One'' | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1978 | kar_beig = 1999 | izglītība = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = Netika draftēts | dr_gads = | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1978—1979 | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Indianapolisas "Racers"]] | kl_sez 2 = 1979—1988 | klubs 2 = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | kl_sez 3 = 1988—1996 | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Kings"]] | kl_sez 4 = 1996 | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Sentluisas "Blues"]] | kl_sez 5 = 1996—1999 | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Rangers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1982—1998 | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2005—2009 | tr_klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Coyotes"]] | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Harta balva]] — 1980, 1981, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1989 * [[Kona Smita balva]] 1985, 1988 * [[Arta Rosa balva]] — 1981, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1990, 1991, 1994 * [[Teda Lindsija balva]] — 1982, 1983, 1984, 1985, 1987 * [[Lestera Patrika balva]] — 1994 * [[Lēdijas Bingas balva]] — 1980, 1991, 1992, 1994, 1999 * [[Stenlija kauss]] — 1984, 1985, 1987, 1988 | slavz = [[Hokeja slavas zāle]] (1999) | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2014|6|15||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[1982. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 1982]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules kausa izcīņa hokejā|Pasaules kauss]]}} {{MedalSilver2|Kanāda 1996}} {{MedalCompetition|Kanādas kauss}} {{MedalGold2|Kanāda 1984}} {{MedalGold2|Kanāda 1987}} {{MedalGold2|Kanāda 1991}} {{MedalSilver2|Kanāda 1981}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalBronze2|Kanāda 1978}} }} '''Veins Daglass Greckis''' ({{val|en|Wayne Douglas Gretzky}}; dzimis {{dat|1961|1|26}} [[Brentforda|Brentfordā]], [[Kanāda|Kanādā]]) ir bijušais [[Kanāda|kanādiešu]] [[hokejists]], spēlējis [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā, bija [[Kanādas hokeja izlase]]s dalībnieks. V. Greckis tiek uzskatīts par visu laiku izcilāko hokejistu.<ref name="best">{{ziņu atsauce|url=http://www.usatoday.com/sports/hockey/star00/full37.htm|title=League retires Gretzky's No. 99|work=[[USA Today]]|date=2000-02-06|accessdate=2008-03-07}}</ref> Karjeras laikā Greckis aizvadījis 20 sezonas četros dažādos [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubos. Līdz aiziešanai no profesionālā sporta {{dat|1999|4|18||bez}} viņam piederēja 40 dažādi NHL regulārās sezonas rekordi, 15 izslēgšanas spēļu rekordi un 6 [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēles]] rekordi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nhl.com/ice/news.htm?id=384583|title=NHL Records Held or Shared by Wayne Gretzky|publisher=[[National Hockey League]]|accessdate=2010-09-09}}</ref> Viņš ir vienīgais spēlētājs NHL vēsturē, kam vienā sezonā ir izdevies gūt 200 rezultativitātes punktus. Greckis spēlēja ar 99. numuru — tagad visā NHL šis numurs ir iemūžināts, un pārējie spēlētāji to izmantot nedrīkst. Kopā ar [[Edmontonas "Oilers"]] viņš izcīnījis četrus [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] titulus. == Spēlētāja karjera == === Karjeras sākumgadi === Greckis hokeju sāka spēlēt sešu gadu vecumā un savā pirmajā komandā spēlēja kopā ar 10 gadus veciem puišiem.<ref>{{ziņu atsauce|last=Saraceno|first=Jon|url=http://www.usatoday.com/sports/hockey/gretzky/hall04.htm|title=Gretzky nurtured for hockey fame|work=USA Today|date=November 22, 1999 |accessdate=April 23, 2008}}</ref> Arī turpmākajos gados Greckis ierasti bija ievērojami jaunāks par pārējo komandu. Kā atzīmējis uzbrucēja pirmais treneris, jau sākotnēji Greckis ripu pārvaldījis labāk nekā viņa vairākus gadus vecākie komandas biedri.{{sfn2|Gretzky|Reilly|1990|p=15}} Desmit gadu vecumā Veins sāka izpelnīties mediju uzmanību arī ārpus [[Brentforda]]s.<ref>{{ziņu atsauce|last=Iaboni|first=John|url=http://www.canoe.ca/GretzkyHall/nov22_hkygen.html|title=No. 9 with big No. 9 aspirations|work=[[Toronto Telegram]]|date=October 18, 1971|accessdate=April 14, 2008|archive-date={{dat|2012|07|22||bez}}|archive-url=https://archive.today/20120722211352/http://www.canoe.ca/GretzkyHall/nov22_hkygen.html}}</ref> Greckis bieži izpelnījās negatīvu reakciju no citu jauno hokejistu un viņu vecāku puses, reizēm tiekot pat izsvilpts. 14 gadu vecumā ar vecāku gādību Greckis nokļuva [[Toronto]]. Tur uzbrucējs spēlēja no 1975. līdz 1977. gadam. 1977.—78. gada sezonu Greckis aizvadīja [[Kvebekas junioru hokeja līga|QMJHL]] klubā [[Sūseintmarī "Greyhounds"]]. Tieši "Greyhounds" rindās Greckis sāka valkāt 99. numuru.<ref name="99reasons">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nhl.com/ice/news.htm?id=384579|title=99 Reasons Why Wayne Gretzky is "The Great One"|publisher=National Hockey League|accessdate=November 28, 2008}}</ref> Savā vienīgajā QMJHL sezonā viņš uzstādīja jaunu līgas rezultativitātes rekordu, kā arī ieguva gada debitanta balvu. 1978. gada vasarā Greckis noslēdza septiņu gadu līgumu ar [[WHA]] vienību [[Indianapolisas "Racers"]]. "Racers" gan bija finansiālas problēmas, kā rezultātā tā rindās Greckis aizvadīja vien astoņas spēles, pēc tam tika aizmainīts uz [[Edmontonas "Oilers"]] rindām. === Edmontonas "Oilers" (1979—1988) === 1978.—79. gada sezona bija vienīgā sezona, ko Greckis aizvadīja [[WHA]]. Greckis piedalījās arī līgas zvaigžņu spēlē. Būdams vien astoņpadsmit gadus vecs, Greckis sezonu noslēdza kā trešais rezultatīvākais līgas spēlētājs, iegūstot arī gada labākā debitanta balvu. Pēc sezonas noslēguma WHA pārstāja savu darbību, kā rezultātā [[Edmontonas "Oilers"]] pārcēlās uz [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]. Jau savā pirmajā NHL sezonā Greckis ieguva [[Harta balva|Harta balvu]], ko pasniedz līgas vērtīgākajam spēlētājam. Tāpat Greckis kopā ar [[Marsels Dions|Marselu Dionu]] ar 137 punktiem kļuva par sezonas rezultatīvākajiem spēlētājiem. Lai gan Greckis aizvadīja mazāk spēļu par Dionu, Marsels guva vairāk vārtus, kā rezultātā viņš ieguva [[Arta Rosa balva|Arta Rosa balvu]], ko pasniedz NHL rezultatīvākajam spēlētājam. Tā kā iepriekšējo sezonu Greckis bija aizvadījis WHA, viņš nevarēja pretendēt uz līgas labākā debitanta balvu, kā rezultātā [[Kaldera balva|Kaldera balvu]] ieguva [[Bostonas "Bruins"]] aizsargs [[Rejs Burks]].<ref>{{ziņu atsauce|date=June 6, 1980 |title=Gretzky wins Two NHL honours in first year|work=Globe and Mail |location=Canada |page=35}}</ref> Nākamajā sezonā Greckis ieguva [[Arta Rosa balva|Arta Rosa balvu]] ar jauniem NHL rezultativitātes rekordiem. Veins guva 164 punktus, tādējādi pārspējot [[Fils Espozito|Fila Espozito]] uzstādīto rekordu ar 152 punktiem, kā arī [[Bobijs Ors|Bobijam Oram]] piederošo vienā sezonā atdoto rezultatīvo piespēļu rekordu. Arī 1980.—81. gada sezonā Greckis ieguva [[Harta balva|Harta balvu]]. 1981.—82. gada sezonā Greckis guva 50 vārtus 39 spēlēs, tādējādi pārspējot [[Moriss Rišārs|Morisa Rišāra]] uzstādīto un [[Maiks Bosī|Maika Bosī]] atkārtoto sasniegumu, gūstot 50 vārtus 50 spēlēs. 1981.—82. gada sezonā Greckis laboja arī Espozito uzstādīto vienā sezonā gūto vārtu rekordu. 1981.—82. gada sezonu Greckis noslēdza ar 92 vārtiem un 120 rezultatīvām piespēlēm, kļūstot par pirmo NHL hokejistu, kas sezonas gaitā guvis vairāk par 200 punktiem. 1982.—83. gada sezonā Greckis kopā ar "Oilers" sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālu, tajā gan piekāpjoties [[Ņujorkas "Islanders"]]. Pēc gada abas komandas finālā tikās vēlreiz, šoreiz uzvaru izcīnot [[Edmontona]]s hokejistiem. "Oilers", kuras rindās tolaik bez Grecka bija arī tādi spēlētāji kā [[Marks Mesjē]], [[Glens Andersons]], [[Jari Kurri]], [[Pols Kofijs]] un [[Grants Fūrs]], Stenlija kausu turpmākajos gados izcīnīja vēl trīs reizes — 1985., 1987. un 1988. gadā. No 1983. līdz pat 1988. gadam Greckis bija "Oilers" [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]]. Turpmākajās sezonās Greckis vēl vairākkārt laboja sev piederošos rekordus, 1984.—85. gada sezonu noslēdzot ar 215 rezultativitātes punktiem. 1988. gadā Greckim piederēja jau 49 [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] rekordi. Divas stundas pēc tam, kad 1988. gadā "Oilers" bija izcīnījusi Stenlija kausu, Greckis no sava tēva uzzināja, ka "Oilers" hokejistu plāno aizmainīt.{{sfn2|Gretzky|Reilly|1990|pp=177–179}} Tēvs to zināja jau vairākus mēnešus. Turpmākajās nedēļās darījuma organizēšanā iesaistījās arī pats Greckis, pieprasot vairāku spēlētāju došanos viņam līdzi uz [[Losandželosas "Kings"]]. Visbeidzot, {{dat|1988|8|9||bez}}, "Oilers" aizmainīja Grecki, [[Martins Maksorlijs|Martinu Maksorliju]] un [[Maiks Krušelniskis|Maiku Krušelniski]] uz [[Losandželosas "Kings"]], "Oilers" pretī saņemot [[Džimijs Kārsons|Džimiju Kārsonu]], [[Martins Gelinas|Martinu Gelinas]], 15 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kā arī vairāku gadu [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēles tiesības. Vēlāk pirmo reizi spēlējot pret "Oilers", Greckis izpārdotajā hallē izpelnījās četras minūtes garas ovācijas, cilvēkiem stāvot kājās.{{sfn2|Redmond|1993|p=66}} === Losandželosas "Kings" (1988—1996) === Jau līdz ar ierašanos "Kings" Greckis kļuvis sāka pildīt komandas [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa palīga]] funkcijas. 1988.—89. gada sezona bija tikai otrā Grecka karjerā, kuru viņš noslēdza kā otrs rezultatīvākais līgas spēlētājs, taču [[Harta balva]]s balsojumā nedaudz apsteidza [[Pitsburgas "Penguins"]] uzbrucēju [[Mario Lemjē]]. Grecka ierašanās "Kings" ievērojami uzlaboja komandas atpazīstamību un fanu interesi par to. Laikā, kamēr Greckis spēlēja "Kings", [[Kalifornija]] ieguva vēl divas NHL komandas, un arī turpmākajos gados [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] izpletās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] reģionos, kur hokejs nav tik populārs.<ref>{{publikācijas atsauce |last=Roderick |first=Kevin |url=http://www.kevinroderick.com/gretzky.html |title=The Big Chill |journal=[[Los Angeles Magazine]] |date=December 2001 |accessdate=February 7, 2006}}</ref> Lielāko daļu 1992.—93. gada sezonas Greckis izlaida traumas dēļ, taču izslēgšanas spēļu sērijā kopā ar "Kings" sasniedza tās pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju tās pastāvēšanas vēsturē. Tajā gan "Kings" ar 1—4 piekāpās [[Monreālas "Canadiens"]]. Turpmākajās sezonās "Kings" veicās jau krietni mazāk, nespējot iekļūt izslēgšanas spēlēs. Komandas neveiksmju dēļ Greckis pieprasīja tikt aizmainīts uz citu [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] vienību. Visbeidzot, 1996. gada februārī, hokejists tika aizmainīts uz [[Sentluisas "Blues"]]. === "Blues" un "Rangers" (1996—1999) === Līdz ar ierašanos "Blues" sastāvā, Greckis kļuva par tās [[kapteinis (hokejs)|kapteini]]. Sezonas turpinājumā hokejists aizvadīja 31 spēli un guva 37 punktus. "Blues" izdevās nokļūt līdz konferences pusfinālam. Sezonas gaitā gan Greckim neizdevās izveidot sadarbību ar "Blues" vienu no vadošajiem spēlētājiem [[Brets Halls|Bretu Hallu]], un publisku kritiku Greckis izpelnījās arī no komandas galvenā trenera [[Maiks Kīnans|Maika Kīnana]].<ref>{{ziņu atsauce|last=Casey|first=Tom |date=June 29, 1996 |title=Gretzky gets top billing on big-name free-agent list: Senators continue talks with goalie Damian Rhodes|work=The Ottawa Citizen |page=G3}}</ref> Vasarā uzbrucējs noraidīja "Blues" piedāvāto līgumu, tā vietā noslēdzot divu gadu līgumu ar [[Ņujorkas "Rangers"]]. [[Attēls:Wayne Gretzky 1997.jpg|right|thumb|V.Greckis 1997. gadā]] 1996.—97. gada sezonā Greckis, kas "Rangers" rindās spēlēja kopā ar savu agrāko komandas biedru [[Marks Mesjē|Marku Mesjē]], kopā ar komandu sasniedza Austrumu konferences finālsēriju. Tajā gan "Rangers" piecās spēlēs atzina [[Filadelfijas "Flyers"]] pārākumu. Jau pēc pirmās Grecka sezonas "Rangers" Mesjē komandu pameta, pievienojoties [[Vankūveras "Canucks"]] rindām. "Rangers" bija pirmā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komanda, kurā Greckis netika nosaukts par tās [[kapteinis (hokejs)|kapteini]].<ref>{{ziņu atsauce|last=Lapointe |first=Joe |url=http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9D06E5DA103FF936A35753C1A960958260 |title=No C and No A for Gretzky. Just a Regular Blue Jersey |work=The New York Times |date=October 5, 1996 |accessdate=April 16, 2008}}</ref> Tomēr atsevišķās spēlēs 1998. gadā, kad savainots bija "Rangers" kapteinis [[Braiens Līčs]], Greckis valkāja kapteiņa uzšuvi. 1998.—99. gada sezona bija pēdējā Grecka profesionālajā karjerā. Sezonas gaitā Greckis guva vien deviņus vārtus, un tā bija vienīgā viņa NHL sezona, kuru hokejists noslēdza, negūstot vidēji vismaz vienu punktu spēlē. Pēdējo spēli [[Kanāda|Kanādā]] Veins aizvadīja {{dat|1999|4|15||bez}}. Pēcspēles labāko spēlētāju apbalvošanā viņš tika atzīts par visām trim mača zvaigznēm. Vienīgi atgriežoties [[Ņujorka|Ņujorkā]], viņš paziņoja par profesionālās karjeras beigšanu. {{dat||4|18||bez}} ''[[Madison Square Garden]]'' Greckis aizvadīja savu pēdējo spēli, tajā "Rangers" ar 1—2 pagarinājumā piekāpās [[Pitsburgas "Penguins"]]. === Kanādas izlase === Debiju [[Kanādas hokeja izlase]]s sastāvā Greckis piedzīvoja [[1978. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1978]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], kurā kopā ar komandu izcīnīja bronzas medaļas. Būdams vien 16 gadus vecs, viņš bija turnīra jaunākais dalībnieks. Greckis kļuva par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju, gūstot 17 punktus un iegūstot arī labākā uzbrucēja balvu. Pieaugošo izlases sastāvā Greckis debitēja [[1981. gada Kanādas kausa izcīņa|1981]]. gada [[Kanādas kausa izcīņa|Kanādas kausa izcīņā]]. To Kanāda noslēdza ar sudraba medaļām, piekāpjoties vien [[PSRS hokeja izlase|PSRS izlasei]]. Greckis spēlēja arī [[1982. gada Pasaules čempionāts hokejā|1982]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]] [[Somija|Somijā]]. Bronzas medaļas spēlē Greckis atzīmējās ar diviem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm, palīdzot Kanādai pārspēt [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijas izlasi]] un izcīnīt bronzas medaļas. [[1984. gada Kanādas kausa izcīņa]] bija pirmais starptautiskais turnīrs, kurā Greckis kopā ar komandu izcīnīja zelta medaļas. [[1987. gada Kanādas kausa izcīņa|1987. gada Kanādas kausa izcīņu]] pats hokejists ir atzinis par turnīru, kurā viņš demonstrējis labāko sniegumu savā karjerā.{{sfn2|Willes|2007|p=1}} Greckis spēlēja vienā maiņā ar [[Mario Lemjē]] un turnīru noslēdza ar 21 rezultativitātes punktu deviņās spēlēs. Gan 1987., gan [[1991. gada Kanādas kausa izcīņa hokejā|1991]]. gadā Greckis kopā ar komandu izcīnīja zelta medaļas. [[1996. gada Pasaules kauss hokejā|1996]]. gada [[Pasaules kauss hokejā|Pasaules kausa]] izcīņā Kanāda izcīnīja sudraba medaļas, savukārt Greckim tas bija pirmais starptautiskais turnīrs, kuru viņš nenoslēdza kā tā rezultatīvākais spēlētājs. Grecka pēdējais turnīrs izlases rindās bija [[Hokejs 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskās spēles]], kuras kļuva par pirmajām, kurās piedalījās arī [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] hokejisti. Lai gan komandas rindās bija ne vien Greckis, bet arī pieredzējušie [[Stīvs Aizermens]] un [[Rejs Burks]], par komandas kapteini izlases treneris [[Marks Krofords]] izvēlējās gados jaunāko [[Ēriks Lindross|Ēriku Lindrosu]]. Lai gan uz komandu tika liktas lielas cerības, pusfinālā tā piekāpās vēlākajiem čempioniem [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasei]]. Bronzas medaļas spēlē Kanāda ar 2—3 piekāpās [[Somijas hokeja izlase|Somijai]]. == Greckis pēc spēlētāja karjeras beigām == [[Attēls:Wayne Gretzky statue Edmonton 2008.jpg|right|thumb|200px|V. Grecka statuja [[Edmontona|Edmontonā]]]] {{dat|1999|11|22||bez}} Greckis tika uzņemts [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]]. Viņš bija tikai trešais hokejists, uz kuru netika attiecināts trīs gadu periods, kuram jāpaiet pēc karjeras beigšanas, lai spēlētāju uzņemtu slavas zālē. Tika paziņots, ka viņš būs pēdējais šāds spēlētājs. 2000. gadā Greckis tika uzņemts arī [[IIHF Slavas zāle|IIHF Slavas zālē]]. Grecka valkātais 99. numurs tika iemūžināts visā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]. Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigšanas vairāki NHL klubi izteica piedāvājumu Greckim kļūt par tā daļu īpašnieku.<ref>{{ziņu atsauce |title=Gretzky turns down offers ; Six NHL teams court him for ownership role| last=Campbell |first=Kent |work=Toronto Star |location=Toronto |page=1}}</ref> 2000. gada maijā Greckis iegādājās 10% [[Fīniksas "Coyotes"]] akciju, uzsākot darbu komandas menedžmentā. 2005. gada vasarā Greckis kļuva par "Coyotes" galveno treneri. Greckis komandu vadīja līdz pat 2008.—09. gada sezonas beigām. Kamēr Greckis strādāja par komandas galveno treneri, "Coyotes" ne reizi neizdevās sasniegt NHL izslēgšanas spēles. Pēc karjeras beigām Greckis vairākkārt iesaistījās arī [[Kanādas hokeja izlase]]s darbā. [[Hokejs 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]]. un [[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīrā Greckis bija Kanādas izlases izpilddirektors. Tāpat Greckis iesaistījās [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]]. gada olimpisko spēļu [[2010. gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle|norises vietas izvēlē]], kampaņā atbalsot [[Vankūvera|Vankūveru]]. Vēlāk, [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles#Atklāšanas ceremonija|spēļu atklāšanas ceremonijā]], Greckis bija viens no tiem, kas iededza olimpisko uguni. Olimpiskajās spēlēs viņš bija Kanādas izlases konsultants. == Karjeras statistika == === Klubu statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center;" |- style="background-color:#e0e0e0;" ! colspan="3" style="background-color:#ffffff;" | ! rowspan="99" style="background-color:#ffffff;" | ! colspan="9" | Regulārā sezona ! rowspan="99" style="background-color:#ffffff;" | ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- style="background-color:#e0e0e0;" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|+/−|Lietderības koeficients}} !! {{Piezīme|PP|Vairākumā gūti vārti}} !! {{Piezīme|SH|Mazākumā gūti vārti}} !! {{Piezīme|GW|Spēles uzvaras vārti}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- ||1975—76 || [[Toronto "Nationals"]] ||[[MetJHL]] ||28 ||27 ||33 ||60 ||7 ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— |- style="background-color:#f0f0f0;" ||1976—77 ||[[Toronto "Nationals"|Senekas "Nationals"]] ||MetJHL ||32 ||36 ||36 ||72 ||35 ||— ||— ||— ||— ||23 ||40 ||35 ||75 ||— |- ||1976—77 || [[Pīterboro "Petes"]] ||[[Kvebekas junioru hokeja līga|QMJHL]] ||3 ||0 ||3 ||3 ||0 ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— |- style="background-color:#f0f0f0;" ||1977—78 ||[[Sūseintmarī "Greyhounds"]] ||QMJHL ||64 ||70 ||112 ||182 ||14 ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— |- ||1978—79 ||[[Indianapolisas "Racers"]] ||[[WHA]] ||8 ||3 ||3 ||6 ||0 ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— ||— |- style="background-color:#f0f0f0;" | style="text-align:center;"| 1978—79 ||[[Edmontonas "Oilers"]] ||WHA ||72 ||43 ||61 ||104 ||19 ||— ||— ||— ||— ||13 ||10 ||10 ||20 ||2 |- ||1979—80 ||Edmontonas "Oilers" ||[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] ||79 ||51 ||86 ||137 ||21 || +15 ||13 ||1 ||6 ||3 ||2 ||1 ||3 ||0 |- style="background-color:#f0f0f0;" ||1980—81 ||Edmontonas "Oilers" ||NHL ||80 ||55 ||109 ||164 ||28 || +41 ||15 ||4 ||3 ||9 ||7 ||14 ||21 ||4 |- ||1981—82 ||Edmontonas "Oilers" ||NHL ||80 ||'''''92''''' ||120 ||212 ||26 || +81 ||18 ||6 ||12 ||5 ||5 ||7 ||12 ||8 |- style="background-color:#f0f0f0;" ||1982—83 ||Edmontonas "Oilers" ||NHL ||80 ||71 ||125 ||196 ||59 || +60 ||18 ||6 ||9 ||16 ||12 ||26 ||38 ||4 |- ||1983—84 ||Edmontonas "Oilers" ||NHL ||74 ||87 ||118 ||205 ||39 || +76 ||20 ||12 ||11 ||19 ||13 ||22 ||35 ||12 |- style="background-color:#f0f0f0;" ||1984—85 ||Edmontonas "Oilers" ||NHL ||80 ||73 ||135 ||208 ||52 || '''''+98''''' ||8 ||11 ||7 ||18 ||17 ||30 ||'''''47''''' ||4 |- ||1985—86 ||Edmontonas "Oilers" ||NHL ||80 ||52 ||'''''163''''' ||'''''215''''' ||46 || +71 ||11 ||3 ||6 ||10 ||8 ||11 ||19 ||2 |- style="background-color:#f0f0f0;" ||1986—87 ||Edmontonas "Oilers" ||NHL ||79 ||62 ||121 ||183 ||28 || +70 ||13 ||7 ||4 ||21 ||5 ||29 ||34 ||6 |- ||1987—88 ||Edmontonas "Oilers" ||NHL ||64 ||40 ||109 ||149 ||24 || +39 ||9 ||5 ||3 ||19 ||12 ||'''''31''''' ||43 ||16 |- style="background-color:#f0f0f0;" ||1988—89 ||[[Losandželosas "Kings"]] ||NHL ||78 ||54 ||114 ||168 ||26 || +15 ||11 ||5 ||5 ||11 ||5 ||17 ||22 ||0 |- ||1989—90 ||Losandželosas "Kings" ||NHL ||73 ||40 ||102 ||142 ||42 || +8 ||10 ||4 ||4 ||7 ||3 ||7 ||10 ||0 |- style="background-color:#f0f0f0;" ||1990—91 ||Losandželosas "Kings" ||NHL ||78 ||41 ||122 ||163 ||16 || +30 ||8 ||0 ||5 ||12 ||4 ||11 ||15 ||2 |- ||1991—92 ||Losandželosas "Kings" ||NHL ||74 ||31 ||90 ||121 ||34 || −12 ||12 ||2 ||2 ||6 ||2 ||5 ||7 ||2 |- style="background-color:#f0f0f0;" ||1992—93 ||Losandželosas "Kings" ||NHL ||45 ||16 ||49 ||65 ||6 || +6 ||0 ||2 ||1 ||24 ||15 ||25 ||40 ||4 |- ||1993—94 ||Losandželosas "Kings" ||NHL ||81 ||38 ||92 ||130 ||20 || −25 ||14 ||4 ||0 ||— ||— ||— ||— ||— |- style="background-color:#f0f0f0;" ||1994—95 ||Losandželosas "Kings" ||NHL ||48 ||11 ||37 ||48 ||6 || −20 ||3 ||0 ||1 ||— ||— ||— ||— ||— |- ||1995—96 ||Losandželosas "Kings" ||NHL ||62 ||15 ||66 ||81 ||32 || −7 ||5 ||0 ||2 ||— ||— ||— ||— ||— |- style="background-color:#f0f0f0;" | style="text-align:center;"|1995—96 ||[[Sentluisas "Blues"]] ||NHL ||18 ||8 ||13 ||21 ||2 || -6 ||1 ||1 ||1 ||13 ||2 ||14 ||16 ||0 |- ||1996—97 ||[[Ņujorkas "Rangers"]] ||NHL ||82 ||25 ||72 ||97 ||28 || +12 ||6 ||0 ||2 ||15 ||10 ||10 ||20 ||2 |- style="background-color:#f0f0f0;" ||1997—98 ||Ņujorkas "Rangers" ||NHL ||82 ||23 ||67 ||90 ||28 || −11 ||6 ||0 ||4 ||— ||— ||— ||— ||— |- ||1998—99 ||Ņujorkas "Rangers" ||NHL ||70 ||9 ||53 ||62 ||14 || −23 ||3 ||0 ||3 ||— ||— ||— ||— ||— |- style="background-color:#e0e0e0;" !colspan="3" style="text-align:center" | Kopā NHL (20 sezonas) !1487 !!''894'' !!''1963'' !!''2857'' !!577 !!+518 !!204 !!''73'' !!91 !!208 !!''122'' !!''260'' !!''382'' !!66 |} ;Piezīme: :'''''Slīpajā'' treknrakstā''' atzīmēti NHL rekordi == Tituli == Viņš ieguva deviņus [[Harta balva]]s, NHL vērtīgāka spēlētāja titulu. Greckis ir rekordists — visvairāk vērtīgāka spēlētāja titula iegūšanā visās [[Ziemeļamerika]]s profesionālajās sporta līgās. * [[Harta balva]] (vērtīgākais spēlētājs) — 1980, 1981, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1989 * [[Arta Rosa balva]] (visvairāk punktu) — 1981, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1990, 1991, 1994 * [[Kona Smita balva]] (izslēgšanas kārtas vērtīgākais spēlētājs) — 1985, 1988 * [[Lestera Pīrsona balva]] (vienreizējs spēlētājs; balso paši sportisti) — 1982, 1983, 1984, 1985, 1987 * [[Lēdijas Bingas balva]] (vispieklājīgākais spēlētājs) — 1980, 1991, 1992, 1994, 1999 * [[NHL lietderības koeficienta tituls]] (labākais lietderības koeficients) — 1982, 1984, 1985, 1987 * [[Lestera Patrika balva]] (iespaidīgs ieguldījums ASV hokejam) — 1994 * [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] ''All-Star'' spēles vērtīgākais spēlētājs — 1983, 1989, 1999 * NHL pirmā ''All-Star'' komanda — 1981, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1991 * NHL otrā ''All-Star'' komanda — 1980, 1988, 1989, 1990, 1994, 1997, 1998 == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * {{grāmatas atsauce |last=Gretzky |first=Wayne |last2=Reilly |first2=Rick |year=1990 |title=Gretzky: An Autobiography |url=https://archive.org/details/gretzkyautobiogr00gret |publisher=HarperCollins |publication-place=New York, New York |isbn=0-06-016339-9|ref=harv}} * {{grāmatas atsauce |last=Redmond |first=Gerald |title=Wayne Gretzky: The Great One |url=https://archive.org/details/waynegretzkygrea0000redm |year=1993 |publisher=ECW Press |publication-place=Toronto, Ontario |isbn=1-55022-190-6|ref=harv}} * {{grāmatas atsauce |last=Willes |first=Ed |title=Gretzky to Lemieux: The Story of the 1987 Canada Cup |url=https://archive.org/details/gretzkytolemieux0000will |year=2007 |publisher=McClelland & Stewart |location=Toronto |isbn=978-0-7710-8942-8 |ref=harv}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090823072038/http://www.nhl.com/history/gretzky.html NHL vēstures profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20060405004928/http://www.nhl.com/hockeyu/history/gretzky/ NHL profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100910110310/http://www.legendsofhockey.net/LegendsOfHockey/jsp/LegendsMember.jsp?type=Player&mem=P199901&list=ByName#photo ''Legends of Hockey'' profils] {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{IIHF simboliskā gadsimta izlase}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Greckis, Veins}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Sentluisas "Blues" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokeja slavas zālē uzņemtie]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Lēdijas Bingas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Arizonas "Coyotes" treneri]] [[Kategorija:IIHF slavas zālē uzņemtie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] 9rhz27893u22hmdiw0y2vd860vey8hj 10 15425 4471036 4470772 2026-05-20T18:09:55Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4471036 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 1za92oxrpouo4m80agdpzumkh2uszwy 4471163 4471036 2026-05-21T02:10:21Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4471163 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 442a8gd5jalps8bmbfr2564tyr9j9gu 4471220 4471163 2026-05-21T06:22:46Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4 4471220 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 8p9u7g0r7e016yqb3z632w3bprul7k7 0 15984 4470931 4469984 2026-05-20T12:03:34Z Vylks 50297 4470931 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FF0000 | bg_color = #000000 | nos = ''Eintracht'' | logo = Eintracht Frankfurt logo.svg | pilns = ''Eintracht Frankfurt e.V.'' | iesauka = ''Die Adler (ērgļi)'' | pilsēta = {{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | dib = 1899 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 8 | stad = ''[[Deutsche Bank Park]]'' | ietilp = 59 500 | prez = {{flaga|Vācija}} Matiāss Beks | tren = {{flaga|ESP}} [[Alberts Riera]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 8. vieta | pattern_la1 = _frankfurt2526h | pattern_b1 = _frankfurt2526h | pattern_ra1 = _frankfurt2526h | pattern_sh1 = _frankfurt2526h | pattern_so1 = _frankfurt2526hl | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _frankfurt2526a | pattern_b2 = _frankfurt2526a | pattern_ra2 = _frankfurt2526a | pattern_sh2 = _frankfurt2526a | pattern_so2 = _adidasblack2l | leftarm2 = | body2 = 0 | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = _frankfurt2526t | pattern_b3 = _frankfurt2526t | pattern_ra3 = _frankfurt2526t | pattern_sh3 = _frankfurt2526t | pattern_so3 = _adidaswhitel | leftarm3 = 7c85a4 | body3 = 7c85a4 | rightarm3 = 7c85a4 | shorts3 = 7c85a4 | socks3 = 7c85a4 }} '''Frankfurtes "Eintracht"''' ir [[futbols|futbola]] klubs no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]] [[Vācija|Vācijā]], [[Hesene|Hesenē]]. Klubs dibināts [[1899]]. gadā. Pašlaik spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]] un mājas spēles aizvada ''Deutsche Bank Park'' stadionā, kur ir 59 500 skatītāju vietas. [[1959]]. gadā ieguva pirmo nacionālo titulu, ar rezultātu 5-3 uzvarot [[Ofenbaha]]s ''Kickers''. Komanda piecis reizes ir uzvarējusi [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] izcīņā. == Komandas sastāvs == ''Atjaunots: {{dat|2026|2|28||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://spieledb.eintracht.de/spielerkader|title=Spielerkader |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}}|publisher=Eintracht Frankfurt }}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=2 |nat=GER|pos=DF|name=[[Eliass Baums]]}} {{Fs player|no=3 |nat=BEL|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]}} {{Fs player|no=4 |nat=GER|pos=DF|name=[[Robins Kohs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=5 |nat=SUI|pos=DF|name=[[Orels Amenda]]}} {{Fs player|no=6 |nat=DEN|pos=MF|name=[[Oskars Hejluns]]}} {{Fs player|no=7 |nat=GER|pos=MF|name=[[Ansgars Knaufs]]}} {{Fs player|no=8 |nat=ALG|pos=MF|name=[[Faress Šāibi]]}} {{Fs player|no=9 |nat=GER|pos=FW|name=[[Džonatans Burkardts]]}} {{Fs player|no=11|nat=GER|pos=FW|name=[[Jūness Ebnutalib]]}} {{Fs player|no=13|nat=DEN|pos=DF|name=[[Rasmuss Kristensens]]}} {{Fs player|no=15|nat=TUN|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]}} {{Fs player|no=16|nat=SWE|pos=MF|name=[[Hugo Lāšons]]}} {{Fs player|no=18|nat=SYR|pos=MF|name=[[Mahmuds Dahūds]]}} {{Fs player|no=19|nat=FRA|pos=MF|name=[[Žans Mateo Baoija]]}} {{Fs player|no=20|nat=JPN|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]}} {{Fs player|no=21|nat=GER|pos=DF|name=[[Natenjels Brauns]]}} {{Fs player|no=22|nat=USA|pos=DF|name=[[Timotijs Čāndlers]]}} {{Fs player|no=23|nat=GER|pos=GK|name=[[Mihaels Ceterers]]}} {{fs mid}} {{Fs player|no=25|nat=FRA|pos=FW|name=[[Arno Kalimuendo]]}} {{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=MF|name=[[Keita Kosugi]]}} {{Fs player|no=27|nat=GER|pos=MF|name=[[Mario Gece]]}} {{Fs player|no=29|nat=MAR|pos=FW|name=[[Ajubs Amaimuni-Ešģujabs]]}} {{Fs player|no=30|nat=BEL|pos=FW|name=[[Miši Batšuaji]]}} {{Fs player|no=31|nat=SWE|pos=MF|name=[[Love Arhofs]]}} {{Fs player|no=33|nat=GER|pos=GK|name=[[Jenss Grāls]]}} {{Fs player|no=34|nat=GER|pos=DF|name=[[Nnamdi Kolinss]]}} {{Fs player|no=35|nat=CRO|pos=DF|name=[[Hrvoje Smolčičs]]}} {{Fs player|no=38|nat=GER|pos=MF|name=[[Ebu Bekirs Išs]]}} {{Fs player|no=39|nat=BIH|pos=GK|name=[[Amils Šiljevičs]]}} {{Fs player|no=40|nat=BRA|pos=GK|name=[[Kaua Santuss]]}} {{Fs player|no=41|nat=MLI|pos=DF|name=[[Fusseny Doumbia]]}} {{Fs player|no=42|nat=TUR|pos=MF|name=[[Džans Uzuns]]}} {{Fs player|no=43|nat=GER|pos=GK|name=[[Jurijs Oberts]]}} {{Fs player|no=45|nat=USA|pos=MF|name=[[Mārvins Dilss]]}} {{Fs player|no=53|nat=GER|pos=FW|name=[[Aleksandrs Štafs]]}} <!-- {{Fs player|no=|nat=FRA|pos=MF|name=[[Ēriks Žuniors Dina Ebimbe]]}} {{Fs player|no=|nat=HUN|pos=MF|name=[[Noā Feņē]]}} {{Fs player|no=|nat=GER|pos=FW|name=[[Noels Futkeu]]}} {{Fs player|no=|nat=HUN|pos=MF|name=[[Kristiāns Listešs]]}} {{Fs player|no=|nat=GER|pos=FW|name=[[Džesiks Ngankams]]}} {{Fs player|no=|nat=FRA|pos=DF|name=[[Nīlss Nkunku]]}} {{Fs player|no=|nat=ALB|pos=GK|name=[[Simons Simoni]]}} {{Fs player|no=|nat=CRO|pos=DF|name=[[Hrvoje Smolčičs]]}} {{Fs player|no=|nat=FRA|pos=FW|name=[[Elija Vahi]]}} Joining in / out on loan until July 2026 --> {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionāts / Bundeslīga]]''' ** Čempioni (1): 1959 ** Vicečempioni (1): 1932 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (5): 1973–74, 1974–75, 1980–81, 1987–88, 2017–18 ** Finālisti (3): 1963–64, 2005–06, 2016–17, 2022–23 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Čempioni (1): 1997–98 ** Vicečempioni (1): 2011–12 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]''' ** Finālisti (1): 1959–60 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1979–80, 2021–22<ref>https://edition.cnn.com/2022/05/18/football/rangers-eintracht-frankfurt-europa-league-final-spt-intl/index.html</ref> * '''[[UEFA Intertoto kauss|Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 1966–67 * '''Alpu kauss''' ** Uzvarētāji (1): 1967 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.eintracht.de/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eintracht, Frankfurte}} [[Kategorija:Hesene]] [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht"]] 224ufmznpmieg4kybnwnru8abpx1gp2 0 16998 4471262 4396085 2026-05-21T08:30:07Z Biafra 13794 /* Ģimene */ pap. 4471262 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ojārs Raimonds Pauls | vārds_orģ = | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Raimonds Pauls.jpg | att_izm = | apraksts = Raimonds Pauls 2010. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs]] | term_sākums = {{dat|1990|5|16|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1993|9|20|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = Raimonds Pauls{{efn|Latvijas PSR kultūras ministrs}} | pēctecis = [[Jānis Dripe]]{{efn|Latvijas kultūras valsts ministrs}} <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1936|1|12}} | dzim_vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Jaunā partija]] <small>(1998—2002)</small> * [[Tautas partija]] <small>(2002—2010)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Svetlana Paula | bērni = Anete Paula | profesija = komponists, pianists, politiķis | alma_mater = [[Latvijas Valsts konservatorija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = {{notelist}} | citas_daļas1 = {{Mūzikas izpildītāja infokaste |embed = yes |Fons = personāls |Instrumenti = [[klavieres]], [[akordeons]] |Žanrs = [[akadēmiskā mūzika]], [[popmūzika]], [[šlāgermūzika]], [[džezs]] |Gadi = 1956—pašlaik |Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]] |Darbojies_arī = [[Rīgas estrādes sekstets]], [[Rīgas estrādes orķestris]], [[Modo]], [[Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris]] |Mlapa = {{URL|http://www.raimondspauls.lv}} |Dzimums = V }} }} '''Ojārs Raimonds Pauls''' (dzimis {{dat|1936|1|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[komponists]], [[pianists]] un [[politika|politiķis]]. Bijis vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts un [[Latvijas Kultūras ministrs|kultūras ministrs]]. Mūzikas autors vairākiem mūzikliem, trīs baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, tostarp "[[Vella kalpi]]", "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]", "[[Dāvana vientuļai sievietei]]", "[[Teātris (filma)|Teātris]]", "[[Ilgais ceļš kāpās]]" u.c., kā arī daudzām teātra izrādēm. R. Paula dziesmas 11 reizes uzvarēja [[Mikrofona aptauja|Mikrofona dziesmu aptaujā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1936. gadā [[Iļģuciems|Iļģuciema]] fabrikas stiklapūtēju meistara Voldemāra Paula un viņa sievas Almas Matildes, dzimušas Brodeles, ģimenē. Viņa jaunākā māsa [[Edīte Pauls-Vīgnere]] bija tekstilmāksliniece. Mācījās Rīgas Mūzikas institūta muzikālajā bērnu dārzā, no 1943. Līdz 1947. gadam mācījās [[Rīgas pilsētas Spilves pamatskola|Rīgas pilsētas Spilves pamatskolā]]. No 1946. gada Raimonds līdztekus mācījās arī [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]].<ref name="lmic" /> No 1953. līdz 1958. gadam studēja [[Latvijas Valsts konservatorija]]s [[Hermanis Brauns|Hermaņa Brauna]] klavieru klasē,<ref name="lcb" /> vēlāk pie profesora [[Jānis Ivanovs|Jāņa Ivanova]] apguva kompozīciju (1962—1965).<ref name="lat" /> No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls bija [[Rīgas estrādes orķestris|Rīgas estrādes orķestra]] mākslinieciskais vadītājs un diriģents. 1968. gadā kļuva par [[Latvijas Komponistu savienība]]s biedru.<ref name="lat" /> Gatavojoties 1970. gada [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētkiem]], Kultūras ministrija nolēma R. Paula dziesmu "Liepājai" pielāgot vīru korim, pārdēvējot to par "Manai pilsētai". Uz Dziesmu svētku simtgadi 1973. gadā R. Pauls uzrakstīja oriģinālu dziesmu ar [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] vārdiem "Manai dzimtenei".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/lai-dirigenti-miera-un-dalibniekiem-neapniktu-609143|title=Lai diriģenti mierā un dalībniekiem neapniktu|last=GRĪNUMA|first=ILZE|website=www.diena.lv|access-date=2020-11-17|date=2008-06-07}}</ref> No 1972. līdz 1978. gadam R. Pauls vadīja vokāli instrumentālo ansambli "[[Modo]]". Pēc tam līdz 1982. gadam bija diriģents [[Latvijas Radio]] un televīzijas vieglās un džeza mūzikas orķestrī, no 1982. līdz 1988. gadam Latvijas Radio mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors.<ref name="lat" /> 1986. gadā pēc R. Paula ierosmes notika [[Jauno dziedātāju konkurss "Jūrmala"]] un tika nodibināta [[Lielā Mūzikas balva]]. R. Paula dziesmas izpildīja [[Viktors Lapčenoks]] un [[Nora Bumbiere]], [[Ojārs Grinbergs]] un [[Margarita Vilcāne]], [[Žoržs Siksna]], [[Aija Kukule]], [[Alla Pugačova]], [[Valērijs Ļeontjevs]], [[Laima Vaikule]], grupas "[[Credo (grupa)|Credo]]" un "[[Remix]]". 1990. gadu vidū Pauls bija [[Latvijas Radio]] džeza orķestra "Big bends" mākslinieciskais vadītājs. Viens no 2002. gadā izveidotā jauno mūzikas izpildītāju konkursa "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis]]" idejas autoriem, organizētājiem un žūrijas vadītājiem (līdz 2010. gadam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zinas.nra.lv/latvija/19682-raimonds-pauls-aiziet-no-jauna-vilna.htm|title=Raimonds Pauls aiziet no "Jaunā viļņa"|date=2010-03-30|work=NRA.lv|access-date=2010-03-30|archive-date=2010-04-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20100402233746/http://zinas.nra.lv/latvija/19682-raimonds-pauls-aiziet-no-jauna-vilna.htm}}</ref> == Politiskā darbība == No 1985. līdz 1990. gadam Raimonds Pauls bija [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] deputāts, arī [[Latvijas Kultūras ministrs|Kultūras ministrs]] [[Vilnis Edvīns Bresis|Viļņa Edvīna Breša]] [[Breša Ministru padome|vadītajā Ministru padomē]]. 1989. gadā viņu ievēlēja [[PSRS Tautas deputātu padome|PSRS Tautas deputātu padomē]] no [[Latvijas Tautas fronte]]s saraksta. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Paulu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija kultūras ministrs arī [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa]] valdībā (1990—1993). 1992. gadā ar R. Paula rīkojumu slēdza [[Ādolfs Šapiro|Ādolfa Šapiro]] vadīto [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātri]]. 1993. gadā R. Pauls iesaistījās partijā "[[Latvijas Ceļš]]" un ieņēma kultūras valsts ministra amatu [[Birkava Ministru kabinets|Valda Birkava valdībā]]. Pēc pilnvaru beigām kļuva par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]] padomnieku kultūras jautājumos. 1998. gadā piedalījās [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] dibināšanā un kļuva par partijas pirmo priekšsēdētāju līdz 2000. gadam,<ref name="lat" /> no tās [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]. 1999. gadā R. Pauls [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|kandidēja uz Latvijas Valsts prezidenta amatu]], bet pēc pirmās kārtas balsojuma atteicās kandidēt otrajā kārtā (par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenti]] kļuva [[Vaira Vīķe-Freiberga]]). 2002. gadā R. Pauls mainīja politisko piederību un [[8. Saeima|8. Saeimā]] tika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] no [[Tautas partija]]s. 8. Saeimas darbības laikā debatēs no Saeimas tribīnes piedalījās tikai vienu reizi. [[9. Saeimas vēlēšanas|Ievēlēts]] arī [[9. Saeima|9. Saeimā]], kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/lat/politics/hot/pauls-nav-parregistrejies-tp-noguris-no-politiskajam-intrigam|title=Pauls nav pārreģistrējies TP; noguris no politiskajām intrigām|date=2010-02-26|work=Diena}}</ref> [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] R. Pauls vairs nekandidēja un līdz ar [[9. Saeima]]s pilnvaru beigām pārtrauca politisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www2.la.lv/lat/sodienas_zinas/?doc=9028|title=10.Saeimas vēlēšanās vairs nestartēs tikai 13 no pašreizējiem parlamentāriešiem|date={{dat|2010|10|03|SK}}|work=NRA}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ģimene == Viņa vectēvs Ādolfs Pauls (1885—1975) bija dzimis Rīgā, bet [[Krievijas Impērija]]s laikā izceļojis uz tai piederošo [[Polija]]s daļu. Pirmā pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās uz [[Petrograda|Petrogradu]], pēc karu beigām atgriezās dzimtenē un 1921. gadā lūdza uzņemt Latvijas pavalstniecībā arī sievu Aleksandru (dzimušu Četiņiku, 1889—1972) un trīs bērnus. Viņu vecākais dēls Voldemārs (Vladimirs) Pauls (1911—1996) apprecējās ar Almu Matildi Brodeli (1904—1982), viņiem piedzima trīs bērni Gunārs Voldemārs (1934—1935), Raimonds Ojārs (1936) un [[Edīte Pauls-Vīgnere|Edīte]] (1939—2025).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/raimonds-pauls-viens-no-zariem-razena-ciltskoka.a301046/ Raimonds Pauls. Viens no zariem raženā ciltskokā] lsm.lv 2018. gada 2. decembrī, Daiga Mazvērsīte</ref> 1962. gadā Raimonds Pauls salaulājās ar Svetlanu (Lanu) Epifanovu (1939—2023), meita Anete Paula (dzimusi 1962. gadā; kopā ar vīru ilgstoši dzīvojus ārzemēs, bet atgriezusies Latvijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120066152/maestro-meita-anete-ar-viru-parcelas-uz-latviju-lai-butu-tuvak-tevam|title=Maestro meita Anete ar vīru pārceļas uz Latviju, lai būtu tuvāk tēvam|website=Delfi|access-date=2026-05-21|date=2025-03-25|language=lv}}</ref> un izveidojusi fondu R. Paula intelektuālā īpašuma pārvaaldībai un aizsardzībai). == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks]] (1967) * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1977) * [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks]] (1985) * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda loceklis (1992)<ref name="lat" /> * [[Lielā Mūzikas balva]] (1994, 2000) * III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995) * II šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2016) * Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta kavalieris (2025) * [[Atzinības krusts]] (2008)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/lacplesa-diena-valsts-augstakos-apbalvojumus-sanems-ari-divi-liepajnieki-22897|title=Lāčplēša dienā valsts augstākos apbalvojumus saņems arī divi liepājnieki|publisher=liepajniekiem.lv|accessdate={{dat|2016|1|21||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160311021427/http://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/lacplesa-diena-valsts-augstakos-apbalvojumus-sanems-ari-divi-liepajnieki-22897}}</ref> * Goda valmierietis (2002)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/pieskirti-augstakie-latvijas-valsts-apbalvojumi-3/|title=Piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi|last=Valmiera|website=🇱🇻 PILSĒTU Portāls|access-date=2025-11-04|date=2025-10-27|language=lv}}</ref> * [[Armēnija]]s Goda ordenis (2013)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.president.am/hy/decrees/item/990/ |title=Decrees of the President of RA, On awarding of Raimonds Pauls |access-date=2019-07-16 }}</ref> * [[Japāna]]s Uzlecošās saules ordenis ar Zelta stariem un kakla lentu (2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/japanas-valdiba-raimondam-paulam-pieskir-uzlecosas-saules-ordeni-un-zelta-starus-ar-kakla-lentu.a380296/|title=Japānas valdība Raimondam Paulam piešķir Uzlecošās Saules ordeni un Zelta starus ar kakla lentu|last=|first=|website=[[lsm.lv]]|access-date=2020-11-04|date=2020-11-03|language=lv}}</ref> == Diskogrāfija == === Albumi (nozīmīgākie) === {{div col|3}} * "[[Tev, mana labā]]" (1969) * "[[Tik dzintars vien]]" (1970) * "[[Teic, kur zeme tā (albums)|Teic, kur zeme tā]]" (1971) * "[[Kurzeme (albums)|Kurzeme]]" (1972) * "[[Jūras balss]]" (1974) * "[[Nekal mani gredzenā]]" (1975) * "Melodija, improvizācija, ritms" (1975) * "[[Laternu stundā]]" (1976) * "[[Priekšnojauta]]" (1977) * "[[Naktsputni]]" (1978) * "[[Māsa Kerija (mūzikls)|Māsa Kerija]]" (1979) * "[[Trīs runči (albums)|Trīs runči]]" (1979/1994) * "[[Šerloks Holmss (mūzikls)|Šerloks Holmss]]" (1980) * "Mans ceļš" (1980) * "[[Sapņu pīpe (albums)|Sapņu pīpe]]" (1982) * "У нас в гостях Маэстро" (1982) * "Es bij' puika" (1983) * "[[Nāc pie puikām! (albums)|Nāc pie puikām!]]" (1983) * "In the mood of Raimonds Pauls" (1984) * "Диалог" (1984) * "[[Dubultslazds]]" (mūzika kinofilmai) (1985) * "[[Iekod pirkstā]]" ("Estrādes dziesmas", 1985) * "[[Pie vecās ziņģes]]" (1986) * "[[Melnais kliedziens]]" (1986) * "[[Mazais ganiņš]]" (1988) * "[[Depresija (filma)|Depresija]]" (mūzika kinofilmai) (1991) * "Meža gulbji" (1995) * "Čaka ielas dziesmas" (1999) * "Liec galvu krusta priekšā" (2000) * "Nekur nav tik labi kā mājās" (2001) * "Šūpoles" (2002) * "Lecam pa vecam, lecam pa jaunam" (2003) * "Vīna dvēsele" (2004) * "Zili brīnumi" (2005) * "Mana privātā dzīve" (2005) * "Pasaule ir skaista" (2006) * "Caur rozā brillēm" (2010) * "Lidojums ar gaisa balonu" (2013) * "Latvijas čigānu motīvi" (2014) * "Ziemassvētku albums" (2014) * "Melns ar baltu" (2014) {{div col end}} === EP (mazās skaņuplates) === * [[No cikla "Iespaidi"]] (1966, džeza trio) * "[[Tev, mana labā|Zilie lini]]" (1970, M. Vilcāne, O. Grinbergs, N. Bumbiere) * "[[Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem]]" (1971, Z. Romanovskis, M. Vilcāne, O. Grinbergs) * "[[Manai Dzimtenei]]" (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks) * "[[Jūras balss|Estrādes dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem]]" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks) * "[[Jūras balss]]" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks) * "[[Jūras balss|Ai dundur-dundur-dun-dun-dun]]" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks) * "[[Dāvana vientuļai sievietei#Filmas mūzikas albums|Dāvana vientuļai sievietei]]" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks) * "Īsa pamācība mīlēšanā" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks) * "[[Joku dziesmas|Tā es tevi mīlēšu]]" (1975, N. Bumbiere, V. Lapčenoks, O. Grinbergs) * "[[Joku dziesmas]]" (1975, N. Bumbiere & V. Lapčenoks) * "[[Joku dziesmas|Dresleriāna]]" (1977, "Modo") * "Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks" (1978, "Vecais mežsargs") * "Dziesmas bērniem" (1981, E. Dārziņa mūz. vsk. zēnu koris) * "Baltās dziesmas" (1983, "Dzeguzīte") == Mūzika kinofilmām, televīzijas filmām un uzvedumiem == {{div col|2}} * "[[Nekur vairs nav jāiet]]", rež. [[Gunārs Piesis]] (1963); * "[[Līdz rudenim vēl tālu]]", rež. [[Aloizs Brenčs]] (1964); * "[[235 000 000]]", rež. [[Uldis Brauns]] (1967); * "[[Līvsalas zēni]]", rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]] (1969); * "[[Vella kalpi]]", rež. [[Aleksandrs Leimanis]] (1970); * "[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]", rež. [[Oļģerts Dunkers]] (1970); * "Vecītis", rež. [[Arnolds Burovs]] (1970); * "[[Tauriņdeja]]", rež. Oļģerts Dunkers (1971); * "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]", rež. Aleksandrs Leimanis (1972); * "[[Lielais dzintars (filma)|Lielais dzintars]]", rež. Aloizs Brenčs (1972); * "[[Dāvana vientuļai sievietei]]", rež. Ēriks Lācis (1973); * "[[Melnā vēža spīlēs]]", rež. Aleksandrs Leimanis (1975); * "Četri pavasari", rež. [[Rolands Kalniņš]] (1975); * "[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]", rež. Jānis Streičs (1975); * "[[Robina Huda bultas]]", rež. Sergejs Tarasovs (1975); * "[[Nāve zem buras]]", rež. [[Ada Neretniece]] (1976); * "[[Zem apgāztā mēness]]", rež. Ēriks Lācis (1977); * "[[Kļūstiet mana sievasmāte!]]", rež. Kārlis Mārsons (1977); * "[[Dāvanas pa telefonu]]", rež. Aloizs Brenčs (1977); * "Raimonds Pauls", rež. Laima Žurgina (1977); * "Jo pliks, jo traks", rež. Lilija Daugaviete (1977); * "[[Aiz stikla durvīm]]", rež. Oļģerts Dunkers (1978); * "[[Teātris (filma)|Teātris]]", rež. Jānis Streičs (1978); * "Skumjš stāsts par Keriju", rež. [[Ansis Bērziņš]] (1978); * "[[Atklātā pasaule]]", rež. Aleksandrs Leimanis (1979); * "[[Nepabeigtās vakariņas]]", rež. Jānis Streičs (1979); * "[[Cīrulīši (filma)|Cīrulīši]]", rež. Oļģerts Dunkers (1980); * "[[Spāņu variants]]", rež. Ēriks Lācis (1980); * "Ielu mūzika" (1980); * "Disko ēna", rež. Ligita Viduleja (1980); * "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]", rež. Jānis Streičs (1981); * "[[Ilgais ceļš kāpās]]", rež. Aloizs Brenčs (1981); * "Divas dienas decembra sākumā", rež. Boriss Ivčenko (1981); * "[[Lietus blūzs]]", rež. Oļģerts Dunkers (1982); * "[[Īsa pamācība mīlēšanā]]", rež. [[Imants Krenbergs]] (1982); * "[[Strēlnieku zvaigznājs]]", rež. [[Juris Podnieks]] (1982); * "[[Sapnis (filma)|Sapnis. Cikls "Čapliniāna"]]", rež. Arnolds Burovs (1983); * "[[Pēdējā lapa|Pēdējā lapa. Cikls "Čapliniāna"]]", rež. Arnolds Burovs (1984); * "Jaunākais no brāļiem", rež. Viktors Turovs (1984); * "[[Dubultslazds]]", rež. Aloizs Brenčs (1985); * "[[Maestro bez frakas]]", rež. [[Ivars Seleckis]] (1985); * "Princese un puma. Cikls "Čapliniāna"", rež. Arnolds Burovs (1986); * "[[Depresija (filma)|Depresija]]", rež. Aloizs Brenčs (1991); * "[[Duplets (filma)|Duplets]]", rež. Aloizs Brenčs (1992); * "Rīga — Baltijas pērle", rež. Ilgvars Cēris (1995); * "Apburtais loks", rež. Imants Brils (1995); * "[[Likteņdzirnas]]", rež. Jānis Streičs (1997); * "[[Bēgums (filma)|Bēgums]]", rež. [[Ivars Zviedris]] (2009); * "Raganu mēnesis", rež. Una Celma (2012); * "Tantiņas", rež. Aleksandrs Kananovičs (2014); * "Romeo n' Džuljeta", rež. [[Māris Martinsons]] (2015); * "[[Homo novus (filma)|Homo novus]]", rež. [[Anna Viduleja]] (2018) {{div col end}} == Mūzikli, baleti, mūzika teātra un radio izrādēm, koncertuzvedumi == {{div col|2}} * [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Alfrēds Jaunušans]] (1962.04.26.); * V. Andrijevičs, S. Prokofjeva "Saslauku vecis" [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]], rež. [[Arnolds Burovs]] (krievu trupā 1962.05.20.; latviešu trupā 1964.11.22.); * [[Bruno Saulītis]] "Četri muzikanti" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Arnolds Burovs (latviešu trupā 1963.03.29.; krievu trupā 1963.05.05.); * [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1963.05.09.); * Baleta viencēliens "Kubas melodijas" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]], horeogr. Valentīns Bļinovs (1963.09.23.); * Kārlis Vitlingers "Cilvēks no zvaigznes" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātrī]], rež. I. Sekirins (1963.10.26.); * [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums") Latvijas Nacionālajā teātrī, insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Kārlis Pamše]] (1964.02.27.); * [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa" [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]], rež. Osvalds Krēsliņš (1964.03.13.); * Leonīds Maļugins "Mazuļi" Jaunatnes teātrī (1964.05.01.); * Tatjana Gabe "Alvas gredzeni" Jaunatnes teātrī, rež. [[Arnolds Liniņš]] (1964.05.15.); * Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Mihails Kublinskis]] (1965.01.22.); * [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Buratino piedzīvojumi" Jaunatnes teātrī, rež. Nikolajs Šeiko (1965.12.30.); * Edvards Radzinskis "Filma top..." [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. Pēteris Pētersons (1966.03.11.); * Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja" Latvijas Nacionālajā teātrī, insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis (1966.11.10.); * [[Tīna Hercberga]], Pāvils Šenhofs, Gunārs Priede "Interlellis — 67" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1967.04.08.); * Zbigņevs Popravskis "Runčuks Punčuks" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (latviešu trupā 1968.09.20.; krievu trupā 1968.11.03.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Velniņi" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1969.11.23.); * Jans Viļkovskis, Jans Osņica "Ginjols Parīzē" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1971.09.26.); * Rūdolfs Blaumanis "Īsa pamācība mīlēšanā" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1973.06.04.); * [[Harijs Gulbis]] "Silta, jauka ausainīte" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1973.06.09.); * Ričards Brinslijs Šeridans "Atjautīgā aukle" Dailes teātrī, rež. Aleksandrs Viļkins (1974.11.28.); * [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1975.09.25.); * [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt…" Dailes teātrī, rež. Tīna Hercberga (1976.01.13.); * Vladilens Lando "Jums, vecāki!" Latvijas Leļļu teātrī, rež. insc. Pāvils Šenhofs (1976.02.19.); * [[Anna Brigadere]] "Pāri, kas dabonas" ("Lielais loms") [[Valsts Rīgas Operetes teātris|Rīgas Operetes teātrī]], rež. [[Marga Tetere]] (1977.09.02., atjaunojums 1987.06.16.); * Vladimirs Livšics, Irina Kačanova "Noslēpumainais hipopotams" Sanktpēterburgas Lielajā leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1977); * Lidija Suharevska, Jeļena Jakuškina "Cerību balle" Latvijas Radioteātrī, rež. [[Ints Burāns]] (1978); * Jevgeņija Žukovska, Miriama Astrahaņa "Pifa piedzīvojumi" Latvijas Radioteātrī, rež. Tīna Hercberga (1978); * Teodors Dreizers "[[Māsa Kerija (mūzikls)|Māsa Kerija]]" Rīgas Operetes teātrī, rež. Kārlis Pamše (latviešu trupā 1979.02.21.; krievu trupā 1979.05.25.); * Baleta miniatūra "Vitrāžas" Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. [[Aleksandrs Lembergs]] (1979.10.29.); * Baleta miniatūra "Ritmi, ritmi, ritmi" Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. Aleksandrs Lembergs (1979.10.29.); * [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss (mūzikls)|Šerloks Holmss]]" Dailes teātrī, rež. [[Kārlis Auškāps]] (1979.11.03.); * Vladimirs Livšics, Irina Kačanova "Noslēpumainais hipopotams" Gdaņskas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1979); * Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. [[Aina Matīsa]] (1980.06.20.); * [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1982.02.27.); * Gunārs Pelēkais "Nāc pie puikām!" (pēc Edmunda Ņizjurska stāsta) Rīgas Operetes teātrī, rež. [[Oļģerts Dunkers]] (latviešu trupā 1982.06.09.; krievu trupā 1983.05.15.); * [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece" Latvijas Radioteātrī, rež. [[Māra Ķimele]] (1983); * Marti Larni "Ceturtais skriemelis" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (krievu trupā 1985.02.23.; latviešu trupā 1985.06.21.); * [[Leons Briedis]] "Ir jāņem viena balta zoss" Latvijas Radioteātrī, rež. Viktors Zvaigzne (1986); * [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni" Latvijas Radioteātrī, rež. [[Vera Singajevska]] (1986); * Jānis Jurkāns "Vella būšana" Rīgas Operetes teātrī, rež. Romāns Grabovskis (1987.02.18.); * Pēteris Pētersons "Tikai muzikants" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Pēteris Pētersons (1987.05.23.); * Latviešu tautasdziesmu koncertuzvedums "Ķekatas" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1991.11.15.); * [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēvs]] "Vella kalpi" Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš, [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] (1991.11.17.); * Laimonis Purs "Kaķīša dzirnavas" (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem) Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1993.10.23.); * [[Vizma Belševica]] "Visi koki Dieva doti" ([[Ausma Kantāne|Ausmas Kantānes]] monoizrāde) Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1994.05.08.); * Raimonds Pauls, [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji" (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas) Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1995.11.15.); * [[Dzidra Rinkule-Zemzare]] "Kā ruksītis ciemos gāja" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1996); * Vladimirs Livšics, Irina Kačanova "Noslēpumainais hipopotams" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (latviešu trupā 1997.09.20.; krievu trupā 1998.01.31.); * Zbigņevs Popravskis "Runčuks Punčuks" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1998.09.12.); * Teodors Dreizers "[[Māsa Kerija (mūzikls)|Kerija]]" Rīgas Krievu teātrī, rež. Genadijs Trostjaņckis (2000.03.04.); * Raimonds Pauls, [[Guntars Račs]] "Leģenda par Zaļo Jumpravu" Dailes teātrī, rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]] (2000.06.10.); * [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (2000.09.24.); * Latviešu tautasdziesmu koncertuzvedums "Ķekatu spēle" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (2001.06.28.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2001.09.02.); * [[Emils Zolā]] "[[Dāmu paradīze]]" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], rež. [[Valdis Lūriņš]] (2001.12.15.); * Pēc [[Federiko Fellīni]], Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija "Kabīrijas naktis" Rīgas Krievu teātrī, rež. Alla Sigalova (2002.10.26.); * [[Antons Čehovs]] "Kaija" Rīgas Krievu teātrī, rež. Pēters Šteins (2003.10.10.); * Pēc Federiko Fellīni, Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija "Kabīrijas naktis" A. Puškina Maskavas drāmas teātrī, rež. Alla Sigalova (2004.03.19.); * Jānis Jurkāns, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Melanholiskais valsis" Dailes teātrī, rež. Dž.Dž.Džilindžers (2005.02.18.); * Raimonds Pauls, Māra Zālīte "Meža gulbji" Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš, [[Rēzija Kalniņa]] (2005.09.16.); * [[Albērs Kamī]] "Kaligula" Dailes teātrī, rež. Dž.Dž.Džilindžers (2005.10.14.); * [[Austra Skujiņa]] "Vieglprātīgā sirds" [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]], rež. Harijs Petrockis (2005.10.28.); * Guntars Račs "Muļķīši un televizors" Latvijas Radioteātrī, rež. Daila Martinsone (2005); * [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Edmunds Freibergs]] (2006.09.14.); * Raimonds Pauls, Jānis Peters "[[Šerloks Holmss (mūzikls)|Cits Šerloks Holmss]]" (pēc Artura Konana Doila darbu motīviem) Dailes teātrī, rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] (2006.12.04.); * [[Kārlis Anitens]] "Dāvana mūsdienu sievietei" Muzikālā teātra 7 brīvdabas izrāde, rež. [[Voldemārs Šoriņš]] (2007.07.13.); * [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Viesturs Kairišs]] (2007.09.13.); * Vjačeslavs Verbins "Odesa, burvīgā pilsēta..." (pēc [[Īzaks Bābels|Īzaka Bābela]] stāstu motīviem) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Vladimirs Zolotars (2007.09.29.); * [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" Latvijas Leļļu teātrī, rež. insc. Kārlis Auškāps, rež. [[Laila Kirmuška]] (latviešu trupā 2008.03.29.; krievu trupā 2012.03.03.); * Raimonds Pauls, Jānis Peters "[[Māsa Kerija (mūzikls)|Kerija]]. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Gaļina Poliščuka]] (2008.05.22.); * Raimonds Pauls, Jānis Peters "Nāc pie puikām!" (pēc Edmunda Ņizjurska stāsta) Latvijas Leļļu teātrī, rež. Valdis Pavlovskis (2008.11.28.); * "Ja tevis nebūtu. Kabīrija Raimonda Paula melodijās" (pēc Federiko Fellīni filmas motīviem) Teātra Observatorijā, rež. Gaļina Poliščuka (2009.04.30.); * "Sapnis par Brodveju" ([[Dita Lūriņa|Ditas Lūriņas]] muzikālā programma; 1. daļa — "Kabīrijas naktis") Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2009.05.26.); * "Gan jau atvērsies sirds…:)" (Rēzijas Kalniņas muzikālā programma) Dailes teātrī (2010.01.12.); * Raimonds Pauls, [[Inga Ābele]], [[Liāna Langa]] "Leo. Pēdējā bohēma" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs, [[Ināra Slucka]] (2010.09.23.); * [[Jevgeņijs Jevtušenko]], Marina Smislova "Atgriešanās mīlestībā" Sanktpēterburgas teātrī "Baltijskij dom", rež. Gaļina Poliščuka (2011.09.09.); * [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Valdis Pavlovskis (2011.09.23.); * Raimonds Pauls, Evita Mamaja, Leons Briedis "Marlēna" Dailes teātrī, rež. [[Inese Mičule]] (2011.11.26.); * Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (2011.12.08.); * Emils Zolā "Dāmu paradīze" Daugavpils teātrī, rež. [[Oļegs Šapošņikovs]] (2012.03.31.); * Ādolfs Alunāns "Džons Neilands" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2012.06.10.); * [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], Jānis Peters "Trubadūrs uz ēzeļa" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2013.04.24.); * Sergejs Plotovs "Viss par Pelnrušķīti" Maskavas "Mūzikla teātrī", rež. Oļegs Gluškovs (2014.10.22.); * Rūdolfs Blaumanis "Īsa pamācība mīlēšanā" Daugavpils teātrī, rež. Oļegs Šapošņikovs (2014.10.23.); * Aleksejs Ščerbaks "Spoks no Kentervilas" (pēc [[Oskars Vailds|Oskara Vailda]] stāsta) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Igors Koņajevs (2016.01.30.); * Igors Koņajevs, Jeļena Sigova "[[Šerloks Holmss (mūzikls)|Šerloks Holmss]]" (pēc Artura Konana Doila darbu motīviem) Sanktpēterburgas teātrī "Baltijskij dom", rež. Igors Koņajevs (2016.05.20.); * "Meitene kafejnīcā" (muzikālas fantāzijas ar Austras Skujiņas dzeju) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Jakovs Rafaļsons]] (2017.05.29.); * Zeiboltu Jēkabs "Ūdens burbuļi" Latvijas Radioteātrī, rež. Edmunds Freibergs (2017); * Vizma Belševica, Kārlis Anitens "Sadegusi balss" Latvijas Radioteātrī, rež. Irēna Cērmane (2018.03.30.); * Pēteris Pētersons "Man 30 gadu" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Ināra Slucka (2018.05.24.); * "One Hundred" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] (2023.11.30.); * Māra Zālīte, Raimonds Pauls "Meža gulbji" Dailes teātrī, rež. Klāvs Mellis (2024.11.29.) {{div col end}} == Dziesmas == {{pamatraksts|Raimonda Paula dziesmas}} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="lmic">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=318&profile=1|title=Raimonds Pauls|publisher=Latvijas Mūzikas informācijas centrs|accessdate={{dat|2016|1|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190110133721/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=318&profile=1}}</ref> <ref name="lcb">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale/?cat=2010&rub=1&id=80|title=Raimonds Pauls|work=Dziesmotā Latgale|publisher=Latgales Centrālā bibliotēka|accessdate={{dat|2016|1|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200711105006/http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale/?cat=2010&rub=1&id=80}}</ref> <ref name="lat">{{LAT e|4|699}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://www.filmas.lv/person/360/ Raimonds Pauls] filmas.lv * [https://izrades.lv/persona/raimonds-pauls-7886 Raimonds Pauls] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = Raimonds Pauls<br /><small>kā LPSR kultūras ministrs</small> | virsraksts = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs]] | periods = {{dat|1990|5|16|N}} — {{dat|1993|09|20|N}} | pēc = [[Jānis Dripe]]<br /><small>kā Latvijas kultūras valsts ministrs</small> }} {{kastes beigas}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{Navboxes | title = Latvijas parlaments | list = {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} }} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pauls, Raimonds}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Raimonds Pauls| ]] [[Kategorija:Jaunās partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras ministri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] [[Kategorija:Jaunais vilnis]] [[Kategorija:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] ps19j09qubdzjuzq6g0refygpplxx83 0 17743 4471135 4048698 2026-05-20T22:18:38Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471135 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RomanEmpire 117 recoloured 2.svg|thumb|Romas impērijas teritorija un tās provinču sadalījums 117. gadā (atskaitot Itāliju, kas skaitījās kā impērijas [[metropole]], rozā krāsā ir atzīmētas visas Romas senāta pārziņā esošā provinces, savukārt zaļā — imperatora)]] '''Senās Romas province''' ({{val|la|provincia}}; ''Romanae provinciae'') bija [[Romas republika]]s un vēlāk arī [[Romas impērija]]s laikā izveidota administratīva teritoriāla vienība, kas atradās ārpus mūsdienu [[Itālija]]s teritorijas.<ref name="province britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/province-ancient-Roman-government|title=Province|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=6 May 2019}}</ref> Provinču pārvaldīšanai parasti tika nozīmēti īpaši izraudzīti [[maģistrāts|maģistrāti]], kuru pārziņā ietilpa nodrošināt iekšējo kārtību, aizsardzību un citas ar politisko pārvaldi saistītas funkcijas.<ref>{{grāmatas atsauce|title=A Companion to the Roman Empire|url=https://archive.org/details/companiontoroman0000unse_m5f2|first=David S.|last=Potter|place=Malden, MA|publisher=Blackwell Publishing|year=2006|page=177.-192|isbn=0-631-22644-3}}</ref> Savas pastāvēšanas laikā Romas provinces aptvēra praktiski visu [[Vidusjūra]]s reģionu no [[Pireneju pussala]]s rietumos līdz [[Sīrija (Romas province)|Sīrīja]]i austrumos, kā arī no [[Britānija (Romas impērijas province)|Britānijas]] un [[Donava]]s reģiona ziemeļos līdz [[Ēģipte (Romas province)|Ēģipte]]i un [[Sahāra]]s tuksnesim dienvidos. Tā kā provinču teritoriālās robežas nemitīgi tika mainītas vai dalītas, tiek lēsts, ka līdz 2. gadsimtam Romas impērijas teritorijā bija izveidojušās vairāk kā 30 dažādas provinces.<ref name="thoughtco">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thoughtco.com/provinces-of-the-roman-empire-120862|title=The Provinces of the Roman Empire (Circa 120 CE)|work=thoughtco.com|publisher=ThoughtCo|first=N. S.|last=Gill|date=31 January 2019|accessdate=6 May 2019}}</ref> Provinču galvenie uzdevumi sevī ietvēra apgādāt [[Senās Romas armija|romiešu karaspēku]] ar jauniem karavīriem un regulāri veikt [[Nodoklis|nodevu]] maksājumus, ar kuru palīdzību romieši centās nosegt savus arvien pieaugošos militāros un sabiedriskos izdevumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/news/ancient-rome-immigration-slavery|title=Why Ancient Rome Needed Immigrants to Become Powerful|work=history.com|publisher=History|first=Barry|last=Strauss|date=3 April 2019|accessdate=6 May 2019}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/ancient-Rome/Intellectual-life-of-the-Late-Republic#ref298559|title=Administration of the Provinces|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=6 May 2019}}</ref> Tāpat provincēm bija būtiska loma apgādāt ar resursiem arvien pieaugošo [[Roma]]s pilsētu, kuras vajadzību apmierināšanai bija nepieciešami visdažādākie [[lauksaimniecība]]s un [[amatniecība]]s izstrādājumi.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Senās Romas vēsture|first=A.|last=Bokščaņins (u.c.)|place=Rīga|publisher=Zvaigzne ABC|year=1984|page=243.-244|isbn=}}</ref> == Vēsture == Laika posmā no 8. līdz 3. gadsimtam p.m.ē. [[Senā Roma|Romas]] politiskā ietekme aprobežojās tikai ar [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalu]], kas nozīmēja, ka šajā periodā tai vēl nepiederēja [[province]]s ārpus [[Itālija]]s kontinentālās daļas.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Roman Army: A Social and Institutional History|first=Pat|last=Southern|place=Santa Barbara, CA [etc.]|publisher=ABC-CLIO|year=2006|page=37.-41|isbn= 1-85109-735-X}}</ref> Lai gan sākotnēji ar jēdzienu " province" (''provincia'') [[Romas republika]]s laikā apzīmēja specifisku uzdevumu, kas tika nozīmēts kādam [[maģistrāts|maģistrātam]], ar laiku nepieciešamība pēc arvien jauniem pārvaldniekiem jauniegūtajās teritorijās veicināja to, ka jēdzienu sāka attiecināt arī uz pašām teritorijām, kas tika izveidotas ārpus Itālijas kontinentālās daļas ar nolūku veikt regulārus [[nodoklis|nodevu]] maksājumus Romas valsts kasē.<ref name="province britannica"/><ref name="Southern p45">{{grāmatas atsauce|title=The Roman Army: A Social and Institutional History|url=https://archive.org/details/romanarmysociali00sout|first=Pat|last=Southern|place=Santa Barbara, CA [etc.]|publisher=ABC-CLIO|year=2006|page=[https://archive.org/details/romanarmysociali00sout/page/n59 45]|isbn= 1-85109-735-X}}</ref> Pirmās provinces ārpus Itālijas kontinentālās daļas Romai izdevās iegūt tikai republikas perioda otrajā pusē pēc [[Pūniešu kari|Pirmā pūniešu kara]] (264.–241. gads p.m.ē.), kad karā ar [[Kartāga|Kartāgu]] tai izdevās nostiprināt kontroli pār lielākajām [[Vidusjūra]]s salām — [[Sicīlija|Sicīliju]], [[Sardīnija|Sardīniju]] un [[Korsika|Korsiku]].<ref name="Punic Wars">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/event/Punic-Wars|title=Punic Wars|work=britannica.com|publisher= Encyclopaedia Britannica|accessdate=14 August 2020}}</ref><ref name="Southern p40">{{grāmatas atsauce|title=The Roman Army: A Social and Institutional History|url=https://archive.org/details/romanarmysociali00sout|first=Pat|last=Southern|place=Santa Barbara, CA [etc.]|publisher=ABC-CLIO|year=2006|page=[https://archive.org/details/romanarmysociali00sout/page/n54 40]|isbn= 1-85109-735-X}}</ref> Pēc Otrā pūniešu kara (218.–201. gads p.m.ē.) Roma ieguva arī [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]], kas vēlāk tika sadalīta divās provincēs — ''Hispania Citerior'' un ''Hispania Ulterior'' (Tuvajā un Talajā Spānijā).<ref name="Southern 52">{{grāmatas atsauce|title=The Roman Army: A Social and Institutional History|url=https://archive.org/details/romanarmysociali00sout|first=Pat|last=Southern|place=Santa Barbara, CA [etc.]|publisher=ABC-CLIO|year=2006|page=[https://archive.org/details/romanarmysociali00sout/page/n66 52]|isbn= 1-85109-735-X}}</ref> Savukārt pēc Trešā pūniešu kara 146. gadā p.m.ē. romiešiem izdevās pilnībā likvidēt Kartāgas valsti un tās vietā izveidot jaunu [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas]] provinci.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Roman Army: A Social and Institutional History|url=https://archive.org/details/romanarmysociali00sout|first=Pat|last=Southern|place=Santa Barbara, CA [etc.]|publisher=ABC-CLIO|year=2006|page=[https://archive.org/details/romanarmysociali00sout/page/n68 54]|isbn= 1-85109-735-X}}</ref> Beidzoties Pūniešu kariem, Romas ietekme nostiprinājās visā Vidusjūras reģionā, kur vairākas zemes un to pārvaldnieki pakāpeniski kļuva atkarīgi no Romas militārās palīdzības pret kopīgiem ienaidniekiem.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Roman Army: A Social and Institutional History|first=Pat|last=Southern|place=Santa Barbara, CA [etc.]|publisher=ABC-CLIO|year=2006|page=40.-41|isbn= 1-85109-735-X}}</ref> Šī iemesla dēļ līdz mūsu ēras 2. gadsimtam Roma bija spējīga izveidoties par varenu [[Romas impērija|impēriju]], kuras sastāvā atradās vairāk kā 30 dažādas provinces.<ref name="thoughtco"/> == Pārvalde == Parasti, kad attiecīgā province tika iekļauta [[Senā Roma|Senās Romas]] sastāvā, romiešiem bija jāizveido pārvaldes mehānisms, caur kuru pārraudzīt tās politisko sadzīvi — bija jāsastāda tiesiskais regulējums, [[Nodoklis|nodokļu]] sistēma, apdzīvoto vietu administrēšana, kā arī jānovelk provinces robežas.<ref name="Southern p45"/> [[Romas republika]]s laikā par provinču pārvaldniekiem tika iecelti dažādi [[maģistrāts|maģistrāti]] (visbiežāk [[prokonsuls|prokonsuli]]), kas bija spiesiti atskaitīties [[Romas senāts|Romas senātam]].<ref name="province britannica"/><ref name="Adkins p119">{{grāmatas atsauce|title=Handbook to Life in Ancient Rome|url=https://archive.org/details/handbooktolifean00adki_393|first=Lesley|last=Adkins|first2=Roy A.|last2=Adkins|edition=2.|place=New York|publisher=Facts no File|year=2004|page=[https://archive.org/details/handbooktolifean00adki_393/page/n133 119]|isbn=0-8160-5026-0}}</ref> Turpretim [[Romas impērija|impērija]]s laikā katru provinci pārvaldīja [[maģistrāts]], kuru savā amatā izraudzījās vai nu Romas senāts vai [[Senās Romas imperatori|imperators]].<ref name="Potter p179">{{grāmatas atsauce|title=A Companion to the Roman Empire|url=https://archive.org/details/companiontoroman00pott|first=David S.|last=Potter|place=Malden, MA|publisher=Blackwell Publishing|year=2006|page=[https://archive.org/details/companiontoroman00pott/page/n211 179]|isbn=0-631-22644-3}}</ref> Teorētiski impērijas laikā Romas senāts varēja izraudzīties maģistrātus tikai tajās provincēs, kas atradās senāta pārziņā.<ref name="Potter p179"/> Savukārt Romas imperators iecēla maģistrātus tajās provincēs, kas bija viņa personīgajā pārraudzībā.<ref name="Potter p179"/> Parasti senāta izraudzītos maģistrātus iecēla tikai uz gadu, kamēr imperatora ieceltie maģistrāti savā amatā varēja palikt uz nenoteiktu laiku.<ref name="province britannica"/> Atšķirībā no republikas perioda impērijas laikā maģistrātu (gubernatoru) pārziņā galvenokārt atradās tieši tiesiskā un militāri administratīvā vara, kas nozīmēja, ka maģistrāti savās attiecīgajās provincēs vienlaikus kalpoja par galvenajiem tiesnešiem un [[leģions|leģionu]] virspavēlniekiem.<ref name="Potter p179"/> Turpretim fiskālā politika tika uzticēta citam maģistrātam ([[prokurators|prokuratoram]]), kas pārraudzīja nodevu iekasēšanu un provinces budžetu.<ref name="province britannica"/> Tas tika darīts tāpēc, lai pēc iespējas vairāk izvairītos no [[korupcija]]s un ļaunprātīgas provinciālās kases izmantošanas.<ref name="Potter p179"/> Pārvaldes procesā ietilpa arī [[Tautas skaitīšana|iedzīvotāju uzskaites]] uzdevums, kura galvenais mērķis bija noteikt attiecīgo nodokļu maksātāju skaitu konkrētajā provincē, ko galvenokārt veica speciāli izraudzīti [[Cenzors|cenzori]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Roman Army: A Social and Institutional History|url=https://archive.org/details/romanarmysociali00sout|first=Pat|last=Southern|place=Santa Barbara, CA [etc.]|publisher=ABC-CLIO|year=2006|page=[https://archive.org/details/romanarmysociali00sout/page/n62 48]|isbn= 1-85109-735-X}}</ref> Kopš 167. gada p.m.ē. romieši vairs neaplika ar nodokļiem savus pilsoņus Itālijas teritorijā, līdz ar to nodokļu nastu turpmāk uzņēmās provinces un to iedzīvotāji.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Ancient Greece and Rome: An Encyclopedia for Students|url=https://archive.org/details/ancientgreecerom0000moul|first=Carroll|last=Moulton|place=New York [etc.]|publisher=Simon & Schuster|page=[https://archive.org/details/ancientgreecerom0000moul/page/162 163]|year=1998|isbn=0-684-80507-3}}</ref> Lai aizsargātu provinces un pašu impēriju no ārējiem [[Barbari|barbaru]] uzbrukumiem, daudzi no [[Senās Romas armija|Romas armijas]] leģioniem tika izvietoti pastāvīgos [[Cietoksnis|cietokšņos]] impērijas pierobežas teritorijās.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Roman Army: A Social and Institutional History|url=https://archive.org/details/romanarmysociali00sout|first=Pat|last=Southern|place=Santa Barbara, CA [etc.]|publisher=ABC-CLIO|year=2006|page=[https://archive.org/details/romanarmysociali00sout/page/n58 44]|isbn= 1-85109-735-X}}</ref> == Skatīt arī == {{Portāls|Vēsture}} * [[Province]] * [[Senā Roma]] * [[Senās Romas armija]] * [[Senās Romas pilsētas]] == Atsauces == {{atsauces|3}} == Bibliogrāfija == '''Grāmatas''' * {{grāmatas atsauce|title=Senās Romas vēsture|first=A.|last=Bokščaņins (u.c.)|place=Rīga|publisher=Zvaigzne ABC|year=1984|page=|isbn=}} * {{grāmatas atsauce|title=A Companion to the Roman Empire|url=https://archive.org/details/companiontoroman0000unse_m5f2|first=David S.|last=Potter|place=Malden, MA|publisher=Blackwell Publishing|year=2006|page=|isbn=0-631-22644-3}} * {{grāmatas atsauce|title=Handbook to Life in Ancient Rome|url=https://archive.org/details/handbooktolifein0000adki_p2c4|first=Lesley|last=Adkins|first2=Roy A.|last2=Adkins|edition=2.|place=New York|publisher=Facts no File|year=2004|page=|isbn=0-8160-5026-0}} * {{grāmatas atsauce|title=The Roman Army: A Social and Institutional History|first=Pat|last=Southern|place=Santa Barbara, CA [etc.]|publisher=ABC-CLIO|year=2006|page=|isbn= 1-85109-735-X}} '''Interneta resursi''' * {{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/ancient-Rome/Intellectual-life-of-the-Late-Republic#ref298559|title=Administration of the Provinces|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=6 May 2019}} * {{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/province-ancient-Roman-government|title=Province|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=6 May 2019}} * {{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/event/Punic-Wars|title=Punic Wars|work=britannica.com|publisher= Encyclopaedia Britannica|accessdate=14 August 2020}} * {{tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/news/ancient-rome-immigration-slavery|title=Why Ancient Rome Needed Immigrants to Become Powerful|work=history.com|publisher=History|first=Barry|last=Strauss|date=3 April 2019|accessdate=6 May 2019}} * {{tīmekļa atsauce|url=https://www.thoughtco.com/provinces-of-the-roman-empire-120862|title=The Provinces of the Roman Empire (Circa 120 CE)|work=thoughtco.com|publisher=ThoughtCo|first=N. S.|last=Gill|date=31 January 2019|accessdate=6 May 2019}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Senā Roma]] nzg5ajxxujka2uyedkm2gksf162kqwb 0 20120 4470934 4296037 2026-05-20T12:06:57Z Makenzis 56205 4470934 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #2061ae | nos = ''Grasshopper'' | logo = [[Attēls:Grasshoppers Club Zürich Logo.svg|150px]] | pilns = ''Grasshopper Club Zürich'' | iesauka = GC, GCZ<br />''Grasshoppers'' (sienāži) | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Cīrihe}} | dib = 1886 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 1 | stad = [[Letzigrund stadions]] | ietilp = 25 000 | prez = | tren = {{flaga|SUI}} Marko Šelibaums | līga = [[Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 11. vieta | pattern_la1 = _grasshopper2425h | pattern_b1 = _grasshopper2425h | pattern_ra1 = _grasshopper2425h | pattern_sh1 = _grasshopper2425h | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _grasshopper2425a | pattern_b2 = _grasshopper2425a | pattern_ra2 = _grasshopper2425a | pattern_sh2 = _grasshopper2425a | pattern_so2 = _grasshopper2425a | leftarm2 = 0000FF | body2 = 0000FF | rightarm2 = 0000FF | shorts2 = 0000FF | socks2 = 0000FF }} '''''Grasshopper Club Zürich''''' ir [[Šveice]]s sporta klubs no [[Cīrihe]]s, plašāk pazīstams ar [[futbols|futbola]] komandu, kas pašlaik spēlē Šveices futbola otrajā spēcīgākajā līgā — Izaicinājuma līgā. Ar 1600 kluba biedriem ''Grasshopper'' ir lielākais Šveices sporta klubs. Klubam ir deviņi oficiāli fanu klubi. == Vēsture == Klubu 1886. gada 1. septembrī nodibināja [[Anglija|angļu]] students Toms E. Grifits. Tas ir otrs vecākais Šveices futbola klubs aiz ''[[FC St. Gallen]]''. Pirmo spēli klubs aizvadīja tā paša gada oktobrī pret ETH. 1893. gadā ''Grasshopper'' kļuva par pirmo Šveices komandu, kura spēlēja [[Vācija|Vācijā]].<ref name="Vēsture">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gcz.ch/club/geschichte/uebersicht/ |title=Geschichte des Grasshopper Club Zürich |language=de |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=Grasshopper Club Zürich |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160107171144/http://www.gcz.ch/club/geschichte/uebersicht/ |archivedate={{dat|2016|01|07||bez}} }}</ref> 1896. gadā klubs sadalījās, izveidojot vēl vienu Cīrihes komandu - ''[[FC Zürich]]'', un kopš tā laika šie klubi ir nesamierināmi pretinieki. Nākamajos gados ''Grasshopper'' kļuva par pirmajiem Šveices čempioniem un spēja iegūt šo titulu 27 reizes, kā arī 21 reizi ieguva Šveices kausu. 1909. gadā ''Grasshopper'' izstājās no futbola federācijas līdz pat 1919. gadam ([[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām).<ref name="Vēsture" /> Šobrīd šā klubā kluba biedri var nodarboties arī ar [[airēšana|airēšanu]], [[hokejs|hokeju]], [[teniss|tenisu]], [[lauka hokejs|lauka hokeju]], [[kērlings|kērlingu]] un [[skvošs|skvošu]]. == Stadioni un treniņlaukumi == * ''Sihlhölzli'' * ''Stadion im Quartier Seefeld'' * ''Hardau'' stadions * ''[[Hardturm]]'' stadions * ''[[Letzigrund stadions|Letzigrund]]'' stadions Pašlaik ''Grasshopper'' futbola komanda mājas spēles aizvada ''[[Letzigrund stadions|Letzigrund]]'' stadionā [[Cīrihe|Cīrihē]]. == Sasniegumi == * '''[[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (27): 1897–98, 1899–00, 1900–01, 1904–05, 1920–21, 1926–27, 1927–28, 1930–31, 1936–37, 1938–39, 1941–42, 1942–43, 1944–45, 1951–52, 1955–56, 1970–71, 1977–78, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1989–90, 1990–91, 1994–95, 1995–96, 1997–98, 2000–01, 2002–03 ** Vicečempioni (21): 1925–26, 1928–29, 1929–30, 1932–33, 1933–34, 1937–38, 1953–54, 1956–57, 1957–58, 1967–68, 1972–73, 1973–74, 1979–80, 1980–81, 1986–87, 1988–89, 1993–94, 1998–99, 2001–02, 2012–13, 2013–14 * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (19): 1925–26, 1926–27, 1931–32, 1933–34, 1936–37, 1937–38, 1939–40, 1940–41, 1941–42, 1942–43, 1945–46, 1951–52, 1955–56, 1982–83, 1987–88, 1988–89, 1989–90, 1993–94, 2012–13 ** Finālisti (13): 1927–28, 1930–31, 1932–33, 1948–49, 1952–53, 1957–58, 1962–63, 1977–78, 1992–93, 1994–95, 1998–99, 2001–02, 2003–04 * '''Šveices Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitleagcuphist.html |title=Switzerland - League Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1973, 1974–75 ** Finālisti (2): 1977–78, 1979–80 * '''Šveices superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitsupcuphist.html |title=Switzerland Super Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1989 ** Finālisti 1988, 1990 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]''' ** Pusfinālisti (1): 1977–78 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (2): 2006, 2008 * '''Alpu kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/alpencup.html |title=Cup of the Alps |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (2): 1984, 1987 == Komandas sastāvs == {{dat|2024|05|05||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gcz.ch/1-mannschaft/kader/ |title=Aktuelles Kader 2015/2016 |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=Grasshopper Club Zürich |archiveurl=https://archive.today/20130101103342/http://www.gcz.ch/1-mannschaft/kader/ |archivedate={{dat|2013|01|01||bez}} }}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1 |nat=SRB|pos=GK|name=Vaso Vasičs}} {{Fs player|no=3 |nat=SRB|pos=DF|name=Nemanja Antonovs}} {{Fs player|no=4 |nat=LVA|pos=DF|name=[[Kristers Tobers]]}} {{Fs player|no=5 |nat=FRA|pos=DF|name=Aleksandrs Barts}} {{Fs player|no=6 |nat=ALB|pos=MF|name=[[Amirs Abraši]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=7 |nat=GER|pos=MF|name=Jordans Brauns}} {{Fs player|no=8 |nat=CRO|pos=MF|name=Marko Bašičs}} {{Fs player|no=9 |nat=ISR|pos=FW|name=Moaness Daburs}} {{Fs player|no=11 |nat=SUI|pos=FW|name=Mergims Brahimi}} {{Fs player|no=14|nat=FRA|pos=FW|name=Joriks Ravē}} {{Fs player|no=16|nat=SUI|pos=MF|name=Manuels Kubli}} {{Fs player|no=18|nat=SUI|pos=GK|name=Žoels Malls}} {{fs mid}} {{Fs player|no=21|nat=BRA|pos=FW|name=Kajo Alvešs}} {{Fs player|no=22|nat=SUI|pos=DF|name=Benjamins Liti}} {{Fs player|no=23|nat=PER|pos=DF|name=Žans Pjērs Rainers}} {{Fs player|no=25|nat=IRQ|pos=FW|name=Šerko Karims}} {{Fs player|no=26|nat=SUI|pos=FW|name=Florians Kamberi}} {{Fs player|no=29|nat=SUI|pos=DF|name=Levents Gilens}} {{Fs player|no=30|nat=SUI|pos=FW|name=Šani Tarašajs}} {{Fs player|no=31|nat=SUI|pos=MF|name=Haruns Alpsojs}} {{Fs player|no=33|nat=SEN|pos=GK|name=Timotī Djengs}} {{Fs player|no=34|nat=SUI|pos=DF|name=Morics Bauers}} {{Fs player|no=35|nat=SUI|pos=MF|name=Nikola Gjorgjevs}} {{Fs end}} == Spēlētāji un treneri == === Slaveni spēlētāji === {{col-begin}} {{col-2}} * Rodžers Berbidžs * Alfrēds "Fredijs" Bikels * Tomass Bikels * Stefans Šapuisā * Džovanne Elbers * Ouve Grāns * Renē Hisijs * Kurts Jara * Papa Bouba Diops * Marsels Kollers * Stefans Lihtšteiners * Andrē Meijers * Severīno Minelli * Patriks Millers {{col-2}} * Ginters Necers * Volters Skellers * Čiriako Sforca * Johans Fogels * Klaudio Sulšers * Alains Saters * Kubilejs Tirkjilmazs * Broņislavs Vukosavlijevičs * Hakans Jakins * Murats Jakins * Reto Cīglers * Adrians De Vicente * Vintons Rufers * [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]] {{col-end}} === Treneri === {{col-begin}} {{col-2}} <table border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=350px> <tr><td>'''Treneris'''<td>'''Gadi''' <tr><td>Dori Kiršners<td>1925-1934 <tr><td>Karls Rapans<td>1935-1948 <tr><td>Hardijs Volters<td>1948-1950 <tr><td>Villijs Tremls<td>1950-1955 <tr><td>Villijs Hānemans<td>1955-1958 <tr><td>Tonijs Pogačniks un Alfrēds "Fredijs" Bikels<td>1958-1960 <tr><td>Broņislavs Vukosaljevičs<td>1960-1963 <tr><td>Alfrēds "Fredijs" Bikels<td>1963-1964 <tr><td>Alberts Sings<td>1964-1966 <tr><td>Volters Brunners Un Verners Šlejs<td>1966-1967 <tr><td>Anrī Skiba<td>1967-1969 <tr><td>Volters Brunners un Verners Šlejs<td>1969-1970 <tr><td>Renē Hisijs<td>1970-1973 <tr><td>Ēriks Fogels un Istvans Sabo<td>1973-1976 <tr><td>Helmuts Johansens<td>1976-1979 <tr><td>Jirgens Sundermans<td>1979-1980 <tr><td>Timo Koniecka<td>1980-1982 <tr><td>Henness Vaisvailers<td>1982-1983 <tr><td>Miroslavs Blaževičs<td>1983-1985 <tr><td>Timo Koniecka<td>1985-1986 <tr><td>Kurts Jara<td>1986-1988 </table> {{col-2}} <table border=1 cellpadding=0 cellspacing=0 width=350px> <tr><td>'''Treneris'''<td>'''Gadi''' <tr><td>Otmārs Hicfelds<td>1988-1991 <tr><td>Oldričs Švābs<td>1991-1992 <tr><td>Leo Bēnhakers<td>1992-1993 <tr><td>Kristians Gross<td>1993-1997 <tr><td>Hanspēters Latours<td>1997 <tr><td>Rolfs Frindžers<td>1998 <tr><td>Rodžers Hedži<td>1999 <tr><td>[[Rojs Hodžsons]]<td>1999-2000 <tr><td>Hanspēters Caugs<td>2000-2001 <tr><td>Pjets Hambergs<td>2001-2002 <tr><td>Marsels Kollers<td>2002-2003 <tr><td>Karloss Bernedžers<td>2003-2004 <tr><td>Alains Džeidžers<td>2004-2005 <tr><td>Hanspēters Latours<td>2005-2006 <tr><td>[[Krassimirs Balakovs]]<td>2006-2007 <tr><td>Karloss Bernegers<td>2007 <tr><td>Hanspēters Latours<td>2007–2009 <tr><td>Čiriako Sforca<td>2009–2012 <tr><td>Uli Forte<td>2012–2013 <tr><td>Mihaels Skibe<td>2013–2015 <tr><td>Pjerluidži Tami<td>2015– </table> {{col-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Grasshopper Club Zürich}} === Oficiālās === * [http://www.gcz.c/ Kluba oficiālā vietne]{{Novecojusi saite}} === Neoficiālās === * http://www.gczforum.c/{{Novecojusi saite}} * http://www.gc-zone.c/{{Novecojusi saite}} * https://web.archive.org/web/20060424071757/http://www.zone-romande.com/ * http://www.grassmokers.c/{{Novecojusi saite}} * http://www.blue-side.c/{{Novecojusi saite}} * https://web.archive.org/web/20130822034851/http://grasshoppersonline.c.vu/ * http://www.gcfanclub-ostscweiz.c/{{Novecojusi saite}} {{Šveices Superlīga}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:Grasshopper Club Zürich]] d3gglxzuvis6bmrbkwjfj1nfypuapcm 0 20977 4470944 4342748 2026-05-20T12:37:03Z Vylks 50297 4470944 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FF0000 | bg_color = #F2F3F4 | nos = ''VfB Stuttgart'' | logo = [[Attēls:VfB Stuttgart 1893 Logo.svg|150px]] | pilns = ''Verein für Bewegungsspiele<br />Stuttgart 1893 E.V.'' | iesauka = ''Die Roten'' (Sarkanie)<br />''Die Schwaben'' (Švābi) | pilsēta = {{vieta|Vācija|Štutgarte}} | dib = 1893 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 9 | stad = ''[[MHPArena]]'' | ietilp = 60 449 | prez = {{flaga|GER}} Klauss Fogts | tren = {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 4. vieta | mediji = {{URL|http://www.vfb.de/}} | pattern_la1 = _stuttgart2526h | pattern_b1 = _stuttgart2526h | pattern_ra1 = _stuttgart2526h | pattern_sh1 = _stuttgart2526h | pattern_so1 = _stuttgart2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _stuttgart2425a | pattern_b2 = _stuttgart2425a | pattern_ra2 = _stuttgart2425a | pattern_sh2 = _stuttgart2425a | pattern_so2 = _stuttgart2425al | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3 = _stuttgart2425t | pattern_b3 = _stuttgart2425t | pattern_ra3 = _stuttgart2425t | pattern_sh3 = _stuttgart2425t | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Verein für Bewegungsspiele Stuttgart 1893 e. V.''''', biežāk zināms kā '''''VfB Stuttgart''''', ir [[Vācija]]s [[sporta klubs]] no [[Štutgarte]]s, [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] galvaspilsētas. Klubu visvairāk pazīst pēc tā [[futbols|futbola]] komandas, kas pašlaik spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. ''VfB Stuttgart'' piecreiz kļuvusi par Vācijas čempioniem, pēdējoreiz 2006.–2007. gada sezonā, un trīsreiz ieguvusi [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vfb.de/de/verein/erfolge/page/41-0-8-.html|title=Die Erfolge des VfB Stuttgart|accessdate={{dat|2015|10|2||bez}}|publisher=VfB Stuttgart 1893 e.V.|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150920023924/http://www.vfb.de/de/verein/erfolge/page/41-0-8-.html|archivedate={{dat|2015|09|20||bez}}}}</ref> Mājas spēles aizvada ''[[MHPArena]]'' stadionā, kur ir 60&nbsp;449 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mercedes-benz-arena-stuttgart.de/de/arena/daten-&-fakten/page/61-0-12-.html |title=Mercedes-Benz Arena: Daten & Fakten |accessdate={{dat|2015|12|10||bez}} |publisher=Mercedes-Benz Arena |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151230112634/http://www.mercedes-benz-arena-stuttgart.de/de/arena/daten-%26-fakten/page/61-0-12-.html |archivedate={{dat|2015|12|30||bez}} }}</ref> == Komandas sastāvs == :''{{dat|2025|9|13||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfb.de/de/1893/profis/kader/saisonen/2023-2024/listenansicht/|title=VfB Stuttgart Listenansicht|language=de |accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}|website=vfb.de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=GER|pos=GK|name=[[Fabians Bredlovs]]}} {{Fs player|no=2|nat=BEL|pos=DF|name=[[Amēns Al Dahils]]}} {{Fs player|no=3|nat=NED|pos=DF|name=[[Ramons Hendrikss]]}} {{Fs player|no=4|nat=GER|pos=DF|name=[[Joša Vagnomans]]}} {{Fs player|no=5|nat=GER|pos=MF|name=[[Janniks Keitels]]}} {{Fs player|no=6|nat=GER|pos=MF|name=[[Angelo Štillers]]}} {{Fs player|no=7|nat=GER|pos=DF|name=[[Maksimiliāns Mitelštets]]}} {{Fs player|no=8|nat=POR|pos=FW|name=[[Tjagu Tomašs]]}} {{Fs player|no=9|nat=BIH|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]}} {{Fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Kriss Fīrihs]]}} {{Fs player|no=11|nat=MAR|pos=MF|name=[[Bilāls el Hanūss]]|other=īrē no [[Leicester City F.C.|Leicester City]]}} {{Fs player|no=13|nat=COD|pos=FW|name=[[Silass Kotampa Mvumpa]]}} {{Fs player|no=14|nat=SUI|pos=DF|name=[[Luka Jakvess]]}} {{Fs player|no=15|nat=GER|pos=DF|name=[[Paskāls Štencels]]}} {{Fs player|no=16|nat=GER|pos=MF|name=[[Atakans Karazors]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=17|nat=GER|pos=FW|name=[[Justins Dīls]]}} {{Fs player|no=18|nat=GER|pos=FW|name=[[Džeimijs Levelings]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|nat=GER|pos=MF|name=[[Noa Darvihs]]}} {{Fs player|no=20|nat=SUI|pos=DF|name=[[Leonids Stergiu]]}} {{Fs player|no=21|nat=GER|pos=GK|name=[[Štefans Drljača]]}} {{Fs player|no=22|nat=FRA|pos=DF|name=[[Lorencs Asinjons]]}} {{Fs player|no=23|nat=FRA|pos=DF|name=[[Dans Aksels Zagadu]]}} {{Fs player|no=24|nat=GER|pos=DF|name=[[Džefs Šabo]]}} {{Fs player|no=26|nat=GER|pos=FW|name=[[Denizs Undavs]]}} {{Fs player|no=27|nat=ALG|pos=FW|name=[[Badredīns Buanani]]}} {{Fs player|no=28|nat=DEN|pos=MF|name=[[Nikolass Nartijs]]}} {{Fs player|no=29|nat=GER|pos=DF|name=[[Finns Jelčs]]}} {{Fs player|no=30|nat=ESP|pos=MF|name=[[Čema Andress]]}} {{Fs player|no=33|nat=GER|pos=GK|name=[[Aleksandrs Nībels]]|other=īrē no [[Minhenes "Bayern"]]}} {{Fs player|no=35|nat=SER|pos=MF|name=[[Mirza Čatovičs]]}} {{Fs player|no=44|nat=GER|pos=GK|name=[[Florians Hellsterns]]}} {{Fs player|no=45|nat=SER|pos=FW|name=[[Lazars Jovanovičs]]}} {{Fs player|no=53|nat=NED|pos=FW|name=[[Mohameds Sanko]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionāts / Bundeslīga]]''' ** Čempioni (5): 1950, 1952, 1983–84, 1991–92, 2006–07 ** Vicečempioni (5): 1935, 1953, 1978–79, 2002–03, 2023–24 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''': ** Kausa ieguvēji (4): 1953–54, 1957–58, 1996–97, 2024–25 ** Finālisti (3): 1985–86, 2006–07, 2012–13 * '''DFB Līgas kauss''' ** Finālisti (3): 1997, 1998, 2005 * '''Vācijas Superkauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1992 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga (Dienvidu zona)]]''' ** Čempioni (1): 1976–77 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Finālisti (1): 1997–98 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 1988–89 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (3): 2000, 2002, 2008 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.vfb.de/ Oficiālā kluba vietne] {{de ikona}} {{en ikona}} {{futbols-stub}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stuttgart}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:VfB Stuttgart| ]] 0p1m70boh4e8723e212n89o8ipwmq27 0 21189 4470947 4424311 2026-05-20T12:38:59Z Vylks 50297 4470947 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0B9952 | nos = ''Werder Bremen'' | logo = [[Attēls:393px-Sv werder bremen.gif|120px]] | pilns = ''Sportverein Werder Bremen von 1899 e. V.'' | iesauka = ''Die Werderaner<br />Die Grün-Weißen (zaļi-baltie)'' | pilsēta = {{vieta|Vācija|Brēmene}} | dib = 1899 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 4 | stad = ''[[Weserstadion]]'' | ietilp = 42 100 | prez = {{flaga|Vācija}} Hubertuss Hess-Grūnevalds | tren = {{flaga|Vācija}} [[Daniels Tīune]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 15. vieta | mediji = {{URL|https://www.werder.de/}} | pattern_la1 = _werder2526h | pattern_b1 = _werder2526h | pattern_ra1 = _werder2526h | pattern_sh1 = _werder2526h | pattern_so1 = _werder2526hl | leftarm1 = 007e56 | body1 = 007e56 | rightarm1 = 007e56 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 007e56 | pattern_la2 = _werder2526a | pattern_b2 = _werder2526a | pattern_ra2 = _werder2526a | pattern_sh2 = _werder2526a | pattern_so2 = _werder2526al | leftarm2 = b2afa0 | body2 = dddddd | rightarm2 = b2afa0 | shorts2 = b2afa0 | socks2 = b2afa0 | pattern_la3 = | pattern_b3 = _werder2526t | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = _werder2526t | pattern_so3 = _werder2526tl | leftarm3 = 1a3628 | body3 = 1a3628 | rightarm3 = 1a3628 | shorts3 = 1a3628 | socks3 = 1a3628 }} '''''SV Werder Bremen''''' ir [[Vācija]]s [[sporta klubs]] no [[Brēmene]]s, kurš visvairāk ir atpazīstams pēc tā [[futbols|futbola]] komandas. Klubu ar nosaukumu ''Fußballverein Werder'' 1899. gada 4. februārī dibināja sešpadsmit profesionālās vidusskolas audzēkņi pēc tam, kad bija laimējuši sporta ekipējumu. Kluba nosaukumu viņi ņēma no reti lietota vācu valodas vietvārda, kas apzīmē "upes pussalu", saistot to ar vietu, kur viņi sākotnēji spēlēja futbolu. Brēmenes klubs pastāvīgi atradies [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], kas ir augstākā līga Vācijas futbolā. Četras reizes klubs kļuvis par Vācijas čempioniem un sešas reizes ieguvis [[DFB-Pokal|Vācijas kausu]]. Pēdējie lielākie sasniegumi tika gūti 2004. gadā, kad klubs ieguva abus titulus.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.werder.de/english/club/index.php |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070603164748/http://www.werder.de/english/club/index.php |archivedate={{dat|2007|06|03||bez}} }}</ref> ''Werder Bremen'' veiksmīgi spēlējis arī Eiropas klubu turnīros. 1992. gada [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa]] finālā pārspējot [[AS Monaco]]<ref>[http://www.rsssf.com/ec/ec199192.html#cwc European Competitions 1991-92<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ar 2–0.<ref name="autogenerated1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/history/season=1991/intro.html |title=uefa.com - UEFA Cup Winners' Cup<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2013|05|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100503064833/http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/history/season%3D1991/intro.html |archivedate={{dat|2010|05|03||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100503064833/http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/history/season%3D1991/intro.html |date={{dat|2010|05|03||bez}} }}</ref> ''Werder Bremen'' sasniedza finālu arī pēdējā [[UEFA Eiropas līga|UEFA Kausa]] turnīrā 2009. gadā,<ref>[http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/season=2009/index.html 2008/09: Shakhtar strike gold in Istanbul on UEFA.COM<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> pēc tas tika pārsaukts par UEFA Eiropas līgu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=576056&cc=5901 |title=UEFA Cup - ESPN Soccernet<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121023232533/http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=576056&cc=5901 }}</ref> kur tas tikās ar [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas]] klubu [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas "Shakhtar"]]. ''Shakhtar'' uzvarēja [[papildlaiks (sports)|papildlaikā]] ar 2–1.<ref>{{ziņu atsauce| url=http://seattletimes.nwsource.com/html/sounders/2009243319_webuefacup20.html | work=The Seattle Times | title=Ukraine's Shakhtar Donetsk wins final UEFA Cup | first=Stuart | last=Condie | date=20 May 2009}}</ref> == Sastāvs == ''{{Dat|2025|9|13||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no=2|nat=BEL|pos=MF|name=[[Olivjē Demāns]]}} {{Fs player|no=3|nat=JAP|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|other=īrē no [[Southampton FC|Southampton]]}} {{Fs player|no=4|nat=GER|pos=DF|name=[[Niklass Štarks]]}} {{Fs player|no=5|nat=GER|pos=DF|name=[[Amoss Pīpers]]}} {{Fs player|no=6|nat=DEN|pos=MF|name=[[Jenss Stage]]}} {{Fs player|no=7|nat=BEL|pos=FW|name=[[Samuels Mbangula]]}} {{Fs player|no=8|nat=GER|pos=DF|name=[[Mičels Veizers]]}} {{Fs player|no=9|nat=GER|pos=FW|name=[[Keke Tops]]}} {{Fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Leonardo Bitenkurts]]}} {{Fs player|no=11|nat=GER|pos=FW|name=[[Džastins Ndžinmā]]}} {{Fs player|no=13|nat=EST|pos=GK|name=[[Karls Jakobs Heins]]|other=īrē no [[Arsenal FC|Arsenal]]}} {{Fs player|no=14|nat=BEL|pos=MF|name=[[Senne Linens]]}} {{Fs player|no=17|nat=AUT|pos=FW|name=[[Marko Grills]]}} {{Fs player|no=18|nat=ESP|pos=MF|name=[[Kamerons Pvertass]]|other=īrē no [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]}} {{Fs player|no=19|nat=GER|pos=DF|name=[[Deriks Kēns]]|other=īrē no [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]}} {{Fs player|no=20|nat=AUT|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]}} {{Fs player|no=21|nat=NOR|pos=FW|name=[[Īsaks Hansens-Orēens]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=ARG|pos=DF|name=[[Hulians Malatini]]}} {{Fs player|no=23|nat=SUI|pos=DF|name=[[Isāks Šmits]]|other=īrē no [[Leeds United FC|Leeds United]]}} {{Fs player|no=24|nat=CRO|pos=MF|name=[[Patrice Čovičs]]}} {{Fs player|no=25|nat=GER|pos=GK|name=[[Markuss Kolke]]}} {{Fs player|no=27|nat=NGA|pos=DF|name=[[Fēlikss Agu]]}} {{Fs player|no=28|nat=FRA|pos=MF|name=[[Skellijs Alvero]]}} {{Fs player|no=29|nat=GER|pos=FW|name=[[Salims Musā]]}} {{Fs player|no=30|nat=GER|pos=GK|name=[[Mio Bakhauss]]}} {{Fs player|no=31|nat=GER|pos=DF|name=[[Karīms Kulibalī]]}} {{Fs player|no=32|nat=AUT|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=33|nat=GER|pos=DF|name=[[Miks Šmetgenss]]}} {{Fs player|no=34|nat=GER|pos=MF|name=[[Veslijs Adē]]}} {{Fs player|no=37|nat=BUL|pos=GK|name=[[Stefans Smarkalevs]]}} {{Fs player|no=39|nat=AUT|pos=DF|name=[[Maksimiliāns Vēbers (futbolists)|Maksimiliāns Vēbers]]|other=īrē no [[Leeds United FC|Leeds United]]}} {{Fs player|no=40|nat=TOG|pos=MF|name=[[Dikeni Salifu]]}} {{Fs player|no=44|nat=NGA|pos=FW|name=[[Viktors Bonifeiss]]|other=īrē no [[Bayer Leverkusen]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''' ** Čempioni (4): 1964–65, 1987–88, 1992–93, 2003–04 ** Vicečempioni (7): 1967–68, 1982–83, 1984–85, 1985–86, 1994–95, 2005–06, 2007–08 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1960–61, 1990–91, 1993–94, 1998–99, 2003–04, 2008–09 ** Finālisti (4): 1988–89, 1989–90, 1999–2000, 2009–10 * '''DFB Līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 2006 ** Finālisti (2): 1999, 2004 * '''Vācijas Superkauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 1988, 1993, 1994 ** Neoficiālie uzvarētāji: 2009 ** Finālisti (1): 1991 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Čempioni (1): 1980–81 ** 2. vieta (1): 2021–22 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1991–92 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 2008–09 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Finālisti (1): 1992 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 1998 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.werder.de/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170918151303/http://www.werder.de/ |date={{dat|2017|09|18||bez}} }} {{en ikona}} {{de ikona}} * [http://www.abseits-soccer.com/clubs/bremen.html The Abseits Guide to German Soccer] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101002131706/http://www.abseits-soccer.com/clubs/bremen.html |date={{dat|2010|10|02||bez}} }} * [http://www.resultsfromfootball.com/bundesliga-team/svwerderbremen.html Werder Bremen statistika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091013103305/http://www.resultsfromfootball.com/bundesliga-team/svwerderbremen.html |date={{dat|2009|10|13||bez}} }} * [http://www.football-lineups.com/games/?campaign=15.87 Werder Bremen spēlētāju izkārtojumi football-lineups vietnē]{{Novecojusi saite}} {{futbols-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Werder Bremen}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:Brēmene]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder"]] f9w7tk43qauli5l7eav20h5ont70odu 0 24710 4470942 4424312 2026-05-20T12:34:28Z Vylks 50297 4470942 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #dd0000 | nos = ''1. FSV Mainz 05'' | logo = [[Attēls:Logo Mainz 05.svg|150px]] | pilns = ''1. Fußbjall- und Sport-Verein Mainz 05 e.V.'' | iesauka = ''Karnevalsverein'' (Karnevāla klubs), Die Nullfünfer (the 05ers) | pilsēta = {{vieta|Vācija|Mainca}} | dib = 1905 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 16 | stad = ''[[MEWA Arena]]'' | ietilp = 34 034 | prez = {{flaga|Vācija}} Stefans Hofmans | tren = {{flaga|Šveice}} [[Urss Fišers]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 10. vieta | pattern_la1 = _mainz2425h | pattern_b1 = _mainz2425h | pattern_ra1 = _mainz2425h | pattern_sh1 = _mainz2425h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _mainz2425a | pattern_b2 = _mainz2425a | pattern_ra2 = _mainz2425a | pattern_sh2 = _mainz2425a | pattern_so2 = | leftarm2 = 0a003f | body2 = 0a003f | rightarm2 = 0a003f | shorts2 = 0a003f | socks2 = 0a003f | pattern_la3 = _mainz2425t | pattern_b3 = _mainz2425t | pattern_ra3 = _mainz2425t | pattern_sh3 = _mainz2425t | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = FFFFFF }} '''''1. FSV Mainz 05''''' ir [[Mainca]]s pilsētas [[futbols|futbola]] klubs, kas ir dibināts 1905. gadā. Papildus futbola nodaļai "1. FSV Mainz" ir arī [[Handbols|handbola]] un [[Galda teniss|galda tenisa]] nodaļas, kam gan ir pakārtota nozīme.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Vereinsparten|url=http://www.mainz05.de/mainz05/verein/sparten.html|publisher=Mainz 05|accessdate=2015-10-02|archive-date=2013-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20130124104400/http://www.mainz05.de/mainz05/verein/sparten.html}}</ref> Futbola komanda pašlaik spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]] un mājas spēles aizvada ''[[Opel Arena]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Veranstaltungen im 05 Wohnzimmer – die OPEL ARENA als Eventlocation | language=de |url=https://www.mainz05.de/stadion/opel-arena/unsere-arena/|publisher=Mainz 05|accessdate={{dat|2018|7|20||bez}}}}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2025|9|13||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mainz05.de/tab/kader |title=Der 05-Kader der Saison 2023/24 |language=en |accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}|website=mainz05.de}}</ref> {{Fs start|hidenote=yes}} {{Fs player|no=1|nat=GER|name=[[Lase Rīss]]|pos=GK}} {{Fs player|no=2|nat=AUT|name=[[Filips Mvene]]|pos=DF}} {{Fs player|no=5|nat=GER|name=[[Maksims Leičs]]|pos=DF}} {{Fs player|no=6|nat=JAP|name=[[Kaišū Sano]]|pos=MF}} {{Fs player|no=7|nat=KOR|name=[[I Česons]]|pos=MF}} {{Fs player|no=8|nat=GER|name=[[Pauls Nēbels]]|pos=MF}} {{Fs player|no=9|nat=FRA|name=[[Arno Nordēns]]|pos=FW}} {{Fs player|no=10|nat=GER|name=[[Nadīms Amiri]]|pos=MF}} {{Fs player|no=11|nat=GER|name=[[Armindo Zībs]]|pos=FW|other=īrē no [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]}} {{Fs player|no=14|nat=DEN|name=[[Viljams Bēvings]]|pos=FW}} {{Fs player|no=15|nat=USA|name=[[Lennards Melonijs]]|pos=MF}} {{Fs player|no=16|nat=GER|name=[[Štefans Bells]]|pos=DF}} {{Fs player|no=17|nat=GER|name=[[Benedikts Hollerbahs]]|pos=FW}} {{Fs player|no=18|nat=AUS|name=[[Keisijs Boss]]|pos=DF}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|nat=FRA|name=[[Antonī Kasi]]|pos=DF}} {{Fs player|no=20|nat=GER|name=[[Niklass Tauers]]|pos=MF}} {{Fs player|no=21|nat=GER|name=[[Danijs da Kosta]]|pos=DF}} {{Fs player|no=22|nat=AUT|name=[[Nikolass Feračnigs]]|pos=DF}} {{Fs player|no=23|nat=AUT|name=[[Konstantīns Šops]]|pos=DF}} {{Fs player|no=24|nat=JAP|name=[[Sota Kavasaki]]|pos=MF|other=īrē no [[Kyoto Sanga FC|Kyoto Sanga]]}} {{Fs player|no=25|nat=NOR|name=[[Andrēass Hanče-Ulsens]]|pos=DF}} {{Fs player|no=27|nat=GER|name=[[Robins Centners]]|pos=GK}} {{Fs player|no=30|nat=CHE|name=[[Silvans Vidmers]]|pos=DF|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=31|nat=GER|name=[[Dominiks Kors]]|pos=MF}} {{Fs player|no=33|nat=GER|name=[[Daniels Bacs]]|pos=GK}} {{Fs player|no=37|nat=GER|name=[[Bens Bobcīns]]|pos=FW}} {{Fs player|no=44|nat=GER|name=[[Nelsons Veipers]]|pos=FW}} {{Fs player|no=47|nat=GER|name=[[Maksims Dāls]]|pos=DF}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Pusfinālisti (1): 2008–09 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Vicečempioni (1): 2008–09 * '''Vācijas amatieru čempionāts''' ** Čempioni (1): 1982 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.mainz05.de/ Oficiālā kluba vietne] {{de ikona}} {{en ikona}} {{ko ikona}} {{jp ikona}} {{futbols-stub}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:Mainca]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05]] 36qb1yllv4mdth8yolm324k33l4nc3e 0 34327 4471148 4308552 2026-05-20T23:16:33Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471148 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Raterfords Birčards Heizs | vārds_orģ = ''Rutherford Birchard Hayes'' | attēls = President Rutherford Hayes 1870 - 1880 Restored.jpg | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = 19. [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{dat|1877|3|4|N}} | term_beigas = {{dat|1881|3|4|N}} | viceprezidents = [[Viljams Vīlers]] | priekštecis = [[Uliss Grānts]] | pēctecis = [[Džeimss Gārfīlds]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ohaio (štats)|Ohaio]] gubernators | term_sākums2 = {{dat|1868|1|13|N}} | term_beigas2 = {{dat|1872|1|8|N}} | prezidents2 = | viceprezidents2 = | priekštecis2 = [[Jacob Dolson Cox|Džeikobs Dolsons Kokss]] | pēctecis2 = [[Thomas L. Young|Tomass L. Jangs]] <!------ Trešais amats ------> | amats3 = <!--- atkārtoti bija Ohaio gubernators ---> | term_sākums3 = {{dat|1876|1|10|N}} | term_beigas3 = {{dat|1877|3|2|N}} | prezidents3 = | viceprezidents3 = | priekštecis3 = [[William Allen|Viljams Alens]] | pēctecis3 = [[Edward Follansbee Noyes|Edvards Follansbī Noiss]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1822|10|4}} | dzim_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ohaio|2s=Ohaio (štats)|Delavēra|3s=Delavēra (pilsēta)}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1893|1|17|1822|10|4}} | mir_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Ohaio|2s=Ohaio (štats)|Fremonta}} | partija = [[ASV Vigu partija|Vigu partija]] (pirms 1854. gada)<br />[[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] (1854–1893) | dzīvesb = Lūsija Veba Heiza | profesija = jurists, politiķis, virsnieks | reliģija = [[metodisms|metodists]] | paraksts = Rutherford Birchard Hayes Signature.svg | alma_mater = [[Hārvarda Universitāte]] | piezīmes = }} '''Raterfords Birčards Heizs''', arī '''Radefeds Bēčeds Heizs''' <ref>{{LKV|VI.|11 626}}</ref> ({{val|en|Rutherford Birchard Hayes}}; dzimis {{dat|1822|10|4}}, miris {{dat|1893|1|17}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Saviento Valstu]] deviņpadsmitais [[ASV prezidents|prezidents]], pārstāvēja [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]]. Prezidenta amatā bija no {{dat|1877|3|4|Ģ|bez}} līdz {{dat|1881|3|4|D|bez}}. Veiksmīgi vadīja valsts atdzimšanu un iedibināja saimniecisku stabilitāti pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]. Cīnījās pret valdības ierēdņu [[korupcija|korupciju]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1822|10|4||bez}} [[Delavēra (pilsēta)|Delavērā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā. 1842. gadā absolvēja [[Kenjonas koledža|Kenjonas koledžu]], bet 1845. gadā — [[Hārvarda juristu skola|Hārvarda juristu skolu]]. 1849. gadā atvēra jurista praksi [[Sinsinati]], Ohaio. {{dat|1852|12|30||bez}} apprecējās ar Lūsiju Vebu. 1858. gadā kļuva par Sinsinati pilsētas advokātu. 1861. gadā [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā pievienojās [[Savienības armija|Savienības armijai]]. 1864. gadā tika ievēlēts [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātā]]. 1867. gadā ievēlēts par [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata [[gubernators|gubernatoru]], šajā amatā sāka strādāt {{dat|1868|1|13||bez}}. 1872. kandidēja uz [[ASV Kongress|ASV Kongresu]], bet netika ievēlēts. 1875. gadā atkārtoti tika ievēlēts par Ohaio štata gubernatoru. 1876. gadā Raterfords Heizs kā [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidāts startēja [[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanās]], kurās ar viena elektora balss pārsvaru (185:184) pieveica [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] kandidātu [[Semjuels Tildens|Semjuelu Dž. Tildenu]].<ref name="Santella">{{Grāmatas atsauce | title= Rutherford B. Hayes | url= https://archive.org/details/rutherfordbhayes00sant | author= Andrew Santella | publisher= Capstone | year= 2003 | isbn= 9780756502669}}</ref> 1877. gada aprīlī federālā valdība atsauca karaspēku no [[Dienvidkarolīna]]s un [[Luiziāna]]s, kas bija daļa no [[1877. gada kompromiss|1877. gada kompromisa]]. Tā paša gada jūnijā prezidents Heizs parakstīja rīkojumu, kas liedza federālajiem darbiniekiem piedalīties politiskās kampaņās. 1878. gadā Raterfords Heizs atlaida [[Česters Arturs|Česteru Arturu]] no [[Ņujorkas osta]]s vadītāja amata. 1879. gadā [[ASV dolārs]] atguva savu vērtību, kuru bija zaudējis [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā. 1880. gadā Raterfords Heizs iedibināja tradīciju [[Lieldienas|Lieldienās]] ripināt olas [[Baltais nams|Baltā nama]] mauriņā, bet vēlāk, šajā pašā gadā, devās uz [[ASV Rietumkrasts|ASV Rietumkrastu]], kļūstot par pirmo prezidentu, kas to izdarījis, būdams šajā amatā.<ref name="Santella"/> 1880. gada beigās Raterfords Heizs neiesaistījās cīņā par ASV prezidenta pārvēlēšanu, kā to bija solījis jau 1876. gadā, apgalvojot, ka prezidenta amatā vēlas nostrādāt tikai vienu termiņu. Par jauno prezidentu ievēlēja viņa partijas biedru [[Džeimss Gārfīlds|Džeimsu Gārfīldu]]. Miris {{dat|1893|1|17||bez}}, 70 gadu vecumā no [[miokarda infarkts|miokarda infarkta]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASVprezidenti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Heiss, Raterfords}} [[Kategorija:1822. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1893. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:ASV gubernatori]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] mqyukovoxa7hx6bliktcbnh72t9zkk9 0 35458 4470974 4408677 2026-05-20T13:49:05Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4470974 wikitext text/x-wiki '''28. janvāris''' ir gada 28. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 337 (338 [[garais gads|garajā gadā]]) dienas. == Vārda dienas == [[Kārlis (personvārds)|Kārlis]], [[Spodris]] == Notikumi == * [[98. gads]] — par [[Senā Roma|Senās Romas]] imperatoru kļuva [[Trajāns]], otrais no t.s. "pieciem labajiem imperatoriem". * [[814. gads]] — mira [[franki|franku]] valdnieks un pirmais [[Svētās Romas imperators]] [[Kārlis Lielais]], par jauno franku karali kļuva viņa dēls [[Luijs Dievbijīgais]]. * [[1547. gads]] — deviņus gadus vecais [[Eduards VI Tjudors|Eduards VI]] kļuva par [[Anglija]]s karali pēc sava tēva [[Henrijs VIII Tjudors|Henrija VIII]] nāves. * [[1596. gads]] — uz sava kuģa klāja no [[dizentērija]]s mira angļu pirāts [[Frānsiss Dreiks]]. * [[1724. gads]] — nodibināja [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija|Pēterburgas Zinātņu akadēmiju]]. * [[1813. gads]] — Lielbritānijā pirmo reizi publicēja [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romānu "[[Lepnums un aizspriedumi]]". * [[1896. gads]] — Volters Arnolds no Īstpekemas, Lielbritānijas, kļuva par pirmo personu, kas pieķerta ātruma pārsniegšanā. Par braukšanu ar ātrumu 13 km/h, kas pārsniedza atļauto par 3,2 km/h, viņš tika sodīts ar 1 šiliņu lielu naudas sodu. * [[1915. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: sākās [[Sīnāja un Palestīnas operācija]], [[Apvienotā Karaliste|britu]] un [[Francija|franču]] kuģiem [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] atklājot uguni uz [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalu]] šķērsojošajām [[Osmaņu impērija]]s karaspēka kolonām. * [[1918. gads]] — [[Somijas pilsoņu karš]]: "sarkanie" pārņēma kontroli [[Helsinki|Helsinkos]]. * [[1932. gads]] — [[Japānas Impērija|Japāna]] okupēja [[Šanhaja|Šanhaju]]. * [[1937. gads]] — [[Latvija|Latvijas Republikā]] pieņemts [[Latvijas Republikas Civillikums|Civillikums]].<ref>Kalvis Torgāns, Saistību Tiesības I daļa, 2006, Tiesu Namu Aģentūra, 22. lpp.</ref> * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: ** izejvielu un kara materiālu piegādes beidzot sasniedza [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnu]] pa atjaunoto [[Birmas ceļš|Birmas ceļu]]; ** [[Klaipēda|Klaipēdu]] ieņēma [[Sarkanā armija]]. * [[1958. gads]] — kompānija ''[[Lego]]'' patentēja savus konstruktoru klucīšus, kuri joprojām ir savietojami ar mūsdienās ražotajiem. * [[1986. gads]] — [[STS-51-L]]: ar [[Challenger katastrofa|katastrofu]] beidzās ''[[Space Shuttle]]'' ''[[Challenger (kosmoplāns)|Challenger]]'' pacelšanās, bojā gāja septiņi [[kosmonauts|astronauti]]. * [[1989. gads]] — izveidota starptautiskā vēsturiski izglītojošā, cilvēktiesību aizstāvības un labdarības biedrība "[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]", kas nodarbojās ar PSRS politisko represiju izpēti un cilvēktiesību aizstāvību Krievijā un tai apkārt esošajās konfliktu zonās. * [[1992. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Ukrainas karogs]]. * [[2004. gads]] — noslēdzās [[Hatona izmeklēšana]]. == Dzimuši == * [[1457. gads]] — [[Henrijs VII Tjudors|Henrijs VII]] (''King Henry VII''), Anglijas karalis (miris 1509. gadā) * [[1611. gads]] — [[Johanness Hevēlijs]] (''Johannes Hevelius''), Polijas-Lietuvas astronoms (miris 1687. gadā) * [[1717. gads]] — [[Mustafa III]] (''مصطفى ثالث''), Osmaņu impērijas sultāns (miris 1774. gadā) * [[1784. gads]] — [[Džordžs Hamiltons-Gordons]] (''George Hamilton-Gordon''), britu politiķis (miris 1860. gadā) * [[1833. gads]] — [[Čārlzs Džordžs Gordons]] (''Charles George Gordon''), britu ģenerālis (miris 1885. gadā) * [[1853. gads]] — [[Vladimirs Solovjovs]] (''Влади́мир Соловьёв''), krievu filozofs (miris 1900. gadā) * [[1863. gads]] — [[Mārtiņš Zīle]], latviešu ārsts (miris 1945. gadā) * [[1868. gads]] — [[Džons Flenegens]] (''John Flanagan''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1938. gadā) * [[1873. gads]] — [[Kolete]] (''Colette''), franču rakstniece (mirusi 1954. gadā) * [[1876. gads]] — [[Anrī Žilardoni]] (''Henri Gilardoni''), franču burātājs (miris 1937. gadā) * [[1887. gads]] — [[Arturs Rubinšteins]] (''Arthur Rubinstein''), ASV pianists (miris 1982. gadā) * [[1892. gads]] — [[Ernsts Lubičs]] (''Ernst Lubitsch''), vācu/amerikāņu kinorežisors (miris 1947. gadā) * [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Andrejs Johansons]], latviešu kultūrvēsturnieks, rakstnieks (miris 1983. gadā) * [[1927. gads]] — [[Hiroši Tešigahara]] (''勅使河原 宏''), japāņu kinorežisors (miris 2001. gadā) * [[1929. gads]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes amerikāņu skulptors (miris 2022. gadā) * [[1935. gads]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (miris 2025. gadā) * [[1936. gads]]: ** [[Alans Alda]] (''Alan Alda''), ASV aktieris ** [[Ismails Kadare]] (''Ismail Kadare''), albāņu rakstnieks (miris 2024. gadā) * [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Ēriks Lanss]], latviešu scenārists, prozaiķis (miris 2025. gadā) * [[1941. gads]] — [[Jevhens Marčuks]] (''Євген Марчук''), Ukrainas politiķis (miris 2021. gadā) * [[1951. gads]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (miris 2018. gadā) * [[1955. gads]]: ** [[Sergejs Sarkisovs]], Latvijas zinātnieks ** [[Nikolā Sarkozī]] (''Nicolas Sarkozy''), Francijas politiķis un prezidents * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Linda Mūrniece]], latviešu politiķe * [[1977. gads]]: ** [[Sandis Buškevics]], Latvijas basketbolists ** [[Takuma Sato]] (''佐藤 琢磨''), Japānas autosportists * [[1978. gads]] — [[Džanluidži Bufons]] (''Gianluigi Buffon''), Itālijas futbolists * [[1980. gads]] — [[Jasuhito Endo]] (遠藤 保仁), japāņu futbolists * [[1981. gads]] — [[Elaidža Vuds]] (''Elijah Wood''), ASV aktieris * [[1982. gads]] — [[Saša Cilinšeks]] (''Saša Cilinšek''), serbu futbolists * [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Lauris Dārziņš]], Latvijas hokejists * [[1993. gads]] — [[Vills Poulters]] (''Will Poulter''), angļu aktieris * [[1996. gads]] — [[Darja Blaško]] (''Дарія Блашко''), Ukrainas biatloniste * [[2000. gads]] — [[Dušans Vlahovičs]] (''Душан Влаховић''), serbu futbolists * [[2008. gads Latvijā|2008. gads]] — [[Marta Andžāne]], latviešu skeletoniste == Miruši == * [[814. gads]] — [[Kārlis Lielais]] (''Carolus Magnus''), franku karalis (dzimis 747. gadā) * [[1271. gads]] — [[Aragonas Izabella]] (''Isabelle d'Aragon''), Francijas karaliene (dzimusi 1248. gadā) * [[1547. gads]] — [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]] (''Henry VIII Tudor''), Anglijas un Īrijas karalis (dzimis 1491. gadā) * [[1596. gads]] — [[Frānsiss Dreiks]] (''Francis Drake''), angļu jūras braucējs, pirāts, viceadmirālis (dzimis 1540. gadā) * [[1877. gads]] — [[Kārlis Hūns]], latviešu gleznotājs (dzimis 1830. gadā) * [[1919. gads]] — [[Francis Mērings]] (''Franz Mehring''), vācu vēsturnieks un politiķis (dzimis 1846. gadā) * [[1937. gads]] — [[Anastasijs Metakss]] (''Αναστάσιος Μεταξάς''), grieķu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1862. gadā) * [[1939. gads]] — [[Viljams Batlers Jeitss]] (''William Butler Yeats''), īru dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1865. gadā) * [[1951. gads]] — [[Karls Gustavs Mannerheims]] (''Carl Gustaf Emil Mannerheim''), Somijas prezidents (dzimis 1867. gadā) * [[1975. gads]] — [[Antonīns Novotnijs]] (''Antonín Novotný''), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1904. gadā) * [[1988. gads]] — [[Klauss Fukss]] (''Klaus Emil Julius Fuchs''), vācu izcelsmes britu kodolfiziķis, spiegs (dzimis 1911. gadā) * [[1996. gads]] — [[Josifs Brodskis]] (''Иосиф Александрович Бродский''), krievu dzejnieks (dzimis 1940. gadā) * [[2002. gads]] — [[Astrida Lindgrēna]] (''Astrid Lindgren''), zviedru bērnu grāmatu rakstniece (dzimusi 1907. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Edvīns Zariņš]], latviešu dziedātājs un ģitārists (dzimis 1954. gadā) * [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[Joahims Zīgerists]] (''Joachim Siegerist''), Vācijas un Latvijas žurnālists un politiķis (dzimis 1947. gadā) * [[2024. gads]] — [[Luiss Tehada]] (''Luis Tejada''), panamiešu futbolists (dzimis 1982. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Pasaules [[lepra]]s slimnieku diena * Datu aizsardzības diena ([[Eiropa]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Janvāris]] qsofqlzy5pv3uwwycq31n1q9rfptqz2 0 40062 4471232 4176064 2026-05-21T06:43:49Z Biafra 13794 /* Miruši */ Guntis Rudzītis 4471232 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2004|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2004]]. gada notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | |- | [[8. Saeima]]s priekšsēdētājs | [[Ingrīda Ūdre]] | |- |rowspan="3"| [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | [[Einars Repše]] (līdz {{dat||3|9|D}}) | [[Repšes Ministru kabinets]] |- | [[Indulis Emsis]] (no {{dat||3|9|Ģ}} līdz {{dat||12|2|D}}) | [[Emša Ministru kabinets]] |- | [[Aigars Kalvītis]] (no {{dat||12|2|Ģ}}) | [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] |} == Gada simboli Latvijas dabā == [[Attēls:Beautiful demoiselle (Calopteryx virgo) male.jpg|thumb|200px|Gada kukainis — [[zilspāres|zilspāre]]]] {{columns |width=400px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[cūkdelfīns]] (''Phocaena phocaena''), * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[baltais stārķis]] (''Ciconia ciconia''),<ref>[https://www.lob.lv/programmas/sugas/gada-putns/gada-putns-arhivs/gada-putns-baltais-starkis/ Baltais stārķis – gada putns 2004] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[zilspāres]] (''Calopteryx''),<ref>[https://www.apollo.lv/4678244/2004-gada-kukaini-zilspares 2004. gada kukaiņi — zilspāres] Apollo.lv 2004. gada 6. janvārī.</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[Eiropas segliņš]] (''Euonymus europaeus''),<ref>[https://web.archive.org/web/20210228154210/http://www.dendrologi.lv/gada-koks/2004-gada-koks-eiropas-seglins-euonymus-europaeus-l/ 2004. gada koks – Eiropas segliņš] Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[bezdelīgactiņa]] (''Primula farinosa''),<ref>[https://web.archive.org/web/20201019225435/http://botany.lv/2004-gada-augs-bezdeligactina/ 2004. gada augs – bezdelīgactiņa] Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[lakas plakanpiepe]] (''Ganoderma lucidum''),<ref>[http://miko.ldm.gov.lv/2004_Ganoderma_lucidum.htm 2004. gada sēne – lakas plakanpiepe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210514185109/http://miko.ldm.gov.lv/2004_Ganoderma_lucidum.htm |date={{dat|2021|05|14||bez}} }} Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** Saskaņā ar izmaiņām likumā ''"Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"'' turpmāk jaundzimušo tēvi varēja saņemt paternitātes pabalstu. ** Darbu sāka jauna Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Tiesu administrācija. ** Stājās spēkā noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, kas paredzēja minimālo algu valstī palielināt no 70 līdz 80 latiem. ** Stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, ieviešot progresīvo soda punktu sistēmu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī citas būtiskas izmaiņas pašreizējā ceļu satiksmes kārtībā. ** Stājās spēkā Preču un pakalpojumu loteriju likums, kas aizliedza rīkot loterijas, ja dalībai tajās jāpērk alkohols, tabakas izstrādājumi vai medikamenti. * [[4. janvāris]] — Latvijā tikai pāris stundas debesīs varēja vērot [[Kvadrantīdas|Kvadrantīdu]] meteoru plūsmu. === Marts === * [[29. marts]] — Latvija kopā ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], [[Igaunija|Igauniju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Slovākija|Slovākiju]] un [[Slovēnija|Slovēniju]] tika uzņemta [[NATO]]. === Maijs === * [[1. maijs]] — Latvija kopā ar [[Čehija|Čehiju]], [[Igaunija|Igauniju]], [[Kipra|Kipru]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Malta|Maltu]], [[Polija|Poliju]], [[Slovākija|Slovākiju]], [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Ungārija|Ungāriju]] kļuva par pilntiesīgu [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsti. * [[23. maijs]] — autokatastrofā iet bojā grupas [[Prāta Vētra]] basģitārists [[Gundars Mauševics]]. === Jūnijs === * [[12. jūnijs]] — [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]], kurās lielāko vietu skaitu (4) ieguva [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]. === Oktobris === * [[5. oktobris]] — Translāciju [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]] sāk rīta raidījums "[[900 sekundes]]".<ref>{{ziņu atsauce |title=Pēc 12 gadiem Ģirts Timrots atgriežas “900 sekundēs” |url=https://zinas.tv3.lv/900-sekundes/pec-12-gadiem-girts-timrots-atgriezas-900-sekundes/ |accessdate={{dat|2024|10|7||bez}} |work=[[tv3.lv]] |date={{dat|2024|10|4||bez}} |language=lv}}</ref> === Novembris === * [[17. novembris]] — Rīgā, [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] ekspluatācijā tika nodota [[Saules akmens]] augstceltne. == Kultūra == * Latvijas bērnu filma "[[Ūdensbumba resnajam runcim (filma)|Ūdensbumba resnajam runcim]]" piedalījās [[Starptautiskais filmu festivāls Karlovi Varos|starptautiskajā filmu festivālā Karlovi Varos]]. * [[Marts]] — filmu festivālā "Eiropas filmu dienas", Latviju prezentēja [[Aigars Grauba|Aigara Graubas]] mākslas filmu "[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]". * [[15. jūlijs]] — Prāgā Pasaules zēnu un vīru koru festivāla noslēguma koncerta ietvaros uzstājās [[Rīgas Doma zēnu koris]]. * Iznāca [[Nora Ikstena|Noras Ikstenas]] grāmata "Dzīves stāsti". == Zinātne == * [[LU Fizikas institūts|LU Fizikas institūtā]] tika atklāta jauna [[fizikāla parādība]] — [[termomagnētiskā osmoze]] ([[akadēmiķis]] [[Elmārs Blūms]]) * [[Latvijas Universitāte|LU]] sadarbībā ar [[Kalifornijas Universitāte|Kalifornijas Universitāti]], izmantojot kvantu efektus, paaugstināja [[magnetometrija]]s jutību virs klasiskās fizikas atļautās robežas (akadēmiķis [[Mārcis Auziņš]]) * [[LU Cietvielu fizikas institūts|LU Cietvielu fizikas institūtā]] (sadarbībā ar [[Tokijas Tehnoloģisko institūts|Tokijas Tehnoloģisko institūtu]]) stiklveida [[Silīcija dioksīds|silīcija dioksīdā]] tika identificēts jauns [[lāzerstarojums|lāzerstarojuma]] radīto defektu veidošanās mehānisms. (akadēmiķis [[Linards Skuja]]) * [[LU Elektronikas un datorzinātņu institūts|LU Elektronikas un datorzinātņu institūtā]] tika izstrādāts [[notikumu taimers]] — unikāla ierīce [[mākslīgais pavadonis|kosmisko pavadoņu]] [[lāzerlokācija]]i (Dr.habil.sc.comp. Jurijs Artjuhs) * LU sadarbībā ar [[Ūmeo Universitāte|Ūmeo Universitāti]] [[Zviedrija|Zviedrijā]] eksperimentāli pierādīja un aprakstīja ātrāko [[nervu sistēma]]s [[informācijas kodēšana]]s mehānismu. ([[profesors]] [[Ingvars Birznieks]]) * [[Staldzene|Staldzenē]] tika atklāts un aprakstīts lielākais [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] [[depozīts]].<ref>[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=52&Itemid=87 ZINĀTNES SASNIEGUMI LATVIJĀ 2004. GADĀ], LZA, 2008.</ref> <!-- ==Dzimuši== --> == Miruši == * [[8. marts]] — [[Mavriks Vulfsons]], žurnālists, politiķis (dzimis 1918. gadā) * [[14. marts]] — [[Jurijs Rubenis]], padomju funkcionārs (dzimis 1925. gadā) * [[17. marts]] — [[Ervids Grinovskis]], ekonomists un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1925. gadā) * [[23. maijs]] — [[Gundars Mauševics]], mūziķis (dzimis 1974. gadā) * [[9. jūnijs]] — [[Tatjana Suta]], mākslas zinātniece (dzimusi 1923. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Hardijs Lediņš]], mūziķis (dzimis 1955. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Hugo Legzdiņš]], virsnieks un pedagogs (dzimis 1903. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Varis Krūmiņš (režisors)|Varis Krūmiņš]], kinorežisors (dzimis 1931. gadā) * [[27. augusts]] — [[Guntis Rudzītis]], ķīmiķis, pedagogs, agronoms, dārzkopis (dzimis 1932. gadā) * [[3. novembris]] — [[Sergejs Žoltoks]], hokejists (dzimis 1972. gadā) * [[25. novembris]] — [[Eduards Berklavs]], politiķis, disidents (dzimis 1914. gadā) * [[22. decembris]] — [[Juris Latišs]], bobslejists (dzimis 1979. gadā) == Skatīt arī == * [[2004. gads]] * [[2004. gada laikapstākļi Latvijā]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="80px" perrow="6"> Attēls:Saules akmens 2012.jpg|[[Saules akmens]] augstceltne Rīgā. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:2004. gads|Latvija]] [[Kategorija:2004. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] kqtmbt0zpeshqbxi8j8bnqzutjz3yad 0 40081 4471231 4344751 2026-05-21T06:43:21Z Biafra 13794 /* Miruši */ 4471231 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2005|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2005. gads|2005]]. gada notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidente]] | [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | |- | [[8. Saeima]]s priekšsēdētāja | [[Ingrīda Ūdre]] | |- | [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | [[Aigars Kalvītis]] | [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] |} == Gada simboli Latvijas dabā == [[Attēls:Glis glis 4058.JPG|thumb|200px|Gada dzīvnieks — [[lielais susuris]]]] {{columns |width=400px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[lielais susuris]] (''Glis glis''), * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[ziemeļu gulbis]] (''Cygnus cygnus''),<ref>[https://www.lob.lv/programmas/sugas/gada-putns/gada-putns-arhivs/gada-putns-ziemelu-gulbis/putni-daba-15-1/ Ziemeļu gulbis – gada putns 2005] LOB</ref> <!-- * Gada zivs — --> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudrulauva]] (''Myrmeleon formicarius''),<ref>[https://www.apollo.lv/4712275/skudrulauva-nakama-gada-kukainis Gada kukainis – skudrulauva] Apollo.lv 2004. gada 18. decembrī.</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[četrzobu pumpurgliemezis]] (''Vertigo geyeri''),<ref>[http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2005.shtml Gada gliemezis 2005] Daba.lv Skatīts: 2022. gada 16. janvārī.</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[pundurbērzs]] (''Betula nana''),<ref>[https://web.archive.org/web/20210228151935/http://www.dendrologi.lv/gada-koks/2005-gada-koks-pundurberzs-betula-nana-l/ 2005. gada koks – pundurbērzs] Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[meža silpurene]] (''Pulsatilla patens''),<ref>[https://web.archive.org/web/20201019225248/http://botany.lv/2005-gada-augs-meza-silpurene/ 2005. gada augs – meža silpurene] Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[zelta brūnsardzene]] (''Phaeolepiota aurea''),<ref>[http://miko.ldm.gov.lv/2005_Phaeolepiota_aurea.htm 2005. gada sēne – zelta brūnsardzene] Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[lats]] tika piesaistīts [[eiro]] pēc kursa 1 EUR = 0,702804 LVL. ** [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīs tika ieviesta vienota datu sistēma "Europass", kurā tika apkopoti dati par eiropiešu kvalifikāciju. ** darbību sāka Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, kurš tika izveidots, reorganizējot Valsts kancelejas Informācijas sabiedrības biroju (ISB). ** darbu sāka jaunizveidotā [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra]] (LVĢMA), par kuras direktoru tika iecelts līdzšinējais Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras vadītājs Andris Leitass. ** darbu sāka [[Valsts vides dienests]], kurā tika apvienotas līdzšinējās atsevišķās institūcijas — Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes un Jūras vides pārvalde. * [[3. janvāris]]: ** [[Latvijas Banka]] laida apgrozībā viena lata sudraba piemiņas monētu "Latvija — ES", kas veltīta [[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijam]] — dienai, kad Latvija kā [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsts svinēja atkalapvienošanos ar pārējo Eiropu. * [[8. janvāris|8.]]—[[9. janvāris]] — naktī [[Latvija|Latviju]] sasniedza [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|pēdējo 35 gadu laikā spēcīgākais orkāns]], atstājot gandrīz visu [[Kurzeme|Kurzemi]] bez elektrības, laužot kokus un appludinot atsevišķas piekrastes teritorijas. Vissmagāk cieta mežrūpniecība. === Februāris === * [[2. februāris]] — netālu no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa stacija]]s notika [[2005. gada dzelzceļa avārija Rīgā|divu pasažieru vilcienu katastrofa]], kurā dzīvību zaudēja 4 cilvēki, 29 ievainoti. === Marts === * [[12. marts]] — vietējo [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanas]]. [[Rīga|Rīgā]] uzvarēja labējo spēku koalīcija. === Maijs === * [[2. maijs]] — Latvija iestājās [[Valūtas kursa mehānisms II|Valūtas kursa mehānismā II]]. * [[6. maijs|6.]]—[[7. maijs]] — Latvijā viesojās [[ASV prezidents]] [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]]; šajā laikā Rīgas centrā tika ierobežota transporta un cilvēku kustība. === Jūnijs === * [[27. jūnijs]]—[[3. jūlijs]] — Rīgā notika [[IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]. === Jūlijs === * [[23. jūlijs]] — Rīgā pirmo reizi Latvijā notika seksuālo minoritāšu gājiens "Rīgas praids 2005". === Septembris === * [[15. septembris]] — sāka darboties trešā mobilo sakaru operatora [[BITE Latvija]] tīkls. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — Rīgā sāka raidīt jauna radiostacija "[[Fit FM]]" (FM 99,5 MHz).<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/50289-riga_saks_raidit_jauna_radiostacija_fit_fm Rīgā sāks raidīt jauna radiostacija "Fit FM"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111129141016/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/50289-riga_saks_raidit_jauna_radiostacija_fit_fm |date={{dat|2011|11|29||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2005|10|3|SK}}</ref> * [[14. oktobris]] — stājās spēkā likums, kas paredzēja administratīvo arestu autovadītājiem, kam reibuma pakāpe pārsniedz 1 promili. * [[19. oktobris]] — demisionēja [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] [[Ēriks Jēkabsons (politiķis)|Ēriks Jēkabsons]]. === Novembris === * [[24. novembris]] — sākās pēdējais iesaukums obligātajā militārajā dienestā, Latvijai pārejot uz profesionālu armiju. === Decembris === * [[22. decembris]] — demisionēja [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministrs]] [[Einars Repše]]. * [[29. decembris]] — [[Ģenerālprokuratūra]] uzsāka kriminālprocesu pret [[Ventspils]] mēru [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. == Miruši == [[Attēls:Elza Radziņa 2017 envelope of Latvia cr2.jpg|thumb|120px|[[Elza Radziņa]]]] * [[16. marts]] — [[Aigars Jirgens]], žurnālists, dzejnieks, politiķis (dzimis 1960. gadā) * [[10. maijs]] — [[Vigo Roga]], aktieris (dzimis 1967. gadā) * [[6. augusts]] — [[Vizma Belševica]], dzejniece, rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1931. gadā) * [[18. augusts]] — [[Elza Radziņa]], aktrise (dzimusi 1917. gadā) * [[5. septembris]] — [[Sofija Samsone]], [[Zviedrija]]s latviešu gleznotāja (dzimusi 1913. gadā) * [[27. decembris]] — [[Jānis Vīķelis]], politiķis (dzimis 1945. gadā) == Skatīt arī == * [[2005. gads]] * [[2005. gada laikapstākļi Latvijā]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:2005. gads|Latvija]] [[Kategorija:2005. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] oikyhftc6q5wm4p25mzu9gs208fdha5 0 44450 4471184 4426362 2026-05-21T04:40:02Z LaikaKaste 124927 Labotas gramatikas kļūdas. 4471184 wikitext text/x-wiki {{Enciklopēdiskais stils}} {{noformējums+}} {{atsauces+}} [[Attēls:Os.JPG|OS kompetences sertifikāts|thumb|250px]] [[Attēls:Os_vac.JPG|šī sertifikāta vāciņš ir sarkanā krāsā|thumb|250px]][[Attēls:Anarkistimatruuseja.jpg|Sarkanie matroži ar karogu "Nāvi buržuāzijai"|thumb|250px]] '''Matrozis''' ir klāja komandas ierindnieks. Matroži var tikt nodarbināti vairākās ar [[Kuģis|kuģa]] ekspluatāciju un uzturēšanu saistītās jomās. Matrozis ir zemākā [[Militārā dienesta pakāpe|dienesta pakāpe]] [[Kara flote|jūras spēkos]], pielīdzināma [[Kareivis (dienesta pakāpe)|kareivja pakāpei]] [[Sauszemes bruņotie spēki|sauszemes spēkos]]. == Iedalījums == Civilkuģniecībā matroži tiek iedalīti kvalificētos sardzes matrožos AB vai sardzes matrožos OS. AB ir saīsinājums no angļu valodas - ''able bodied seaman'' - un OS - ''ordinary seaman''. PSRS matroži tika iedalīti 2. klases matrožos un 1. klases matrožos, pastāvēja arī vecākā matroža pakāpe. Mūsdienu kuģniecībā arvien biežāk tiek izmantotas vispārējās nozīmes (''general purpose'') komandas. Tajās ierindniekiekiem ir gan matroža, gan motorista kvalifikācija. Atkarībā no [[meteoroloģija|meteoroloģiskajiem]] apstākļiem un vajadzības, šādi ierindnieki var tikt norīkoti vienlīdz labi gan uz [[klājs|klāja]], gan [[Mašīntelpa|mašīntelpā]]. Matrozis ir zemākā [[Latvijas Jūras spēki|Latvijas Republikas jūras spēku]] militārā dienesta pakāpe, līdzvērtīga [[Kareivis (dienesta pakāpe)|kareivim]] [[Latvijas Sauszemes spēki|sauszemes spēkos]]. Nākamā dienesta pakāpe ir [[dižmatrozis]]. == Pienākumi == Matrozis ir pakļauts bocmanim. Viņa pienākumos ietilpst: mācēt cīnīties par kuģa dzīvotspēju, izpildīt vadības rīkojumus, zināt savus pienākumus pēc trauksmju saraksta, mācēt nest [[sardzes pienākumu veikšana|sardzi]], sardzes kapteiņa palīga vai cita priekšnieka vadībā izpildīt stūres vīra un novērotāja pienākumus, mācēt ekspluatēt aizborta lagu, veikt kuģa apkopes darbus, sagatavot pietauvošanās ierīces un fenderus, padot uz krastu un stiprināt pietauvošanās galus, mācēt vadīt airu laivu, piedalīties kravas operācijās, gatavot kravas telpas kravas pieņemšanai vai izkraušanai, gatavot un nostiprināt pārgājienam strēli. Atbilstoši 1978. gada STCW (''International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers'') konvencijai, matrozim jāprot pāriet no automātiskās kuģa vadības uz rokas vadību un otrādi, jāzina un jāprot lietot iekšējo sakaru sistēmu un avārijas signalizāciju, kā arī jāzina un jāprot lietot nelaimes signālus, ko padod ar pirotehniskajiem līdzekļiem, jābūt gatavam sniegt pirmo palīdzību, jāpārvalda individuālie izdzīvošanas paņēmieni, jāzina kuģa terminoloģija tādā apmērā, lai varētu pildīt savus pienākumus.<ref>Булырев В. Н. ''Морское и рыбопромысловое дело.'' izdevniecība ''Агропромиздат.'' 1985. 11. lpp.</ref> === Tipiski sardzes matroža (OS) pienākumi === {| bgcolor="#f7f8ff" align="center" cellpadding="3" cellspacing="0" border="1" style="font-size: 95%; border: gray solid 1px; border-collapse: collapse;" |- bgcolor="#CCCCCC" align="center" ! Attēls !! Apraksts |- valign="top" |[[Image:Ordinary-seaman-chipping.JPG|150px]] |'''Attīrīt no rūsas, slīpēt un krāsot klājus un virsbūvi.'''<ref name="dol">[https://web.archive.org/web/20070930154800/http://www.dol.gov/esa/regs/compliance/whd/wage/p47040.htm Service Contract Act Directory of Occupations 47040 SEAMAN] U.S. Department of Labor. Skatīts: 2019. gada 20. decembrī</ref> Kuģa metāla daļas pastāvīgi ir pakļautas jūras ūdens korozīvajai iedarbībai. Kuģa klāja komandas locekļi velta daudz laika atrodot un notīrot rūsas pleķus, kā arī apstrādājot skartās zonas ar hermētiķiem, gruntīm un krāsām, lai palēninātu oksidācijas procesus. |- valign="top" |[[Image:Ordinary-seamen-swabbing-deck.JPG|150px]] |'''Slaucīt un mazgāt klājus.'''<ref name="dol"/> Pārmērīgs ūdens un sāls daudzums uz klāja var izraisīt nelaimes gadījumus paslīdot, kā arī paātrina klāja un uz tā nostiprināto iekārtu rūsēšanu. |- valign="top" |[[Image:Splice on snap shackle.jpg|150px]] |'''Špleisēt troses un galus.'''<ref name="dol"/> Prasme [[Špleisēšana|špleisēt]] un siet mezglus ir norādījusi sardzes matroža meistarību gadsimtiem ilgi. Prakses laikā komanda bieži uzdod OS demonstrēt špleisēšanas prasmes vecāko klāja komandas locekļu uzraudzībā. |- valign="top" |[[Image:First level of twistlocks on a containership deck.jpg|150px]] |'''Noņemt, uzstādīt, remontēt un uzglabāt kravas ierīces, stāvošo un skrejošo takelāžu.'''<ref name="dol"/> Atkarībā no kuģa tipa, tas var veikt regulāru kravas izkraušanu un iekraušanu. Uz konteinerkuģiem un RO - RO kuģiem kravas operācijas tiek veiktas izmantojot lielu daudzumu dažāda aprīkojuma: tvistloku, aizžogojumu (''brace'' - angļu val.), kravas siksnu ar savilcēm (''ratchet-straps'' - angļu val.), savilkšanas stieņu u.c. Parasti reisa laikā šo aprīkojumu uzglabā noliktavā, lai to neizsvaidītu kuģa šūpošanās rezultātā, tādējādi sardzes matrozim bieži uzdod pārvietot šī veida aprīkojumu no uzglabāšanas uz kravas zonām. |- valign="top" |[[Image:Dockworker lashing a container.jpg|150px]] |'''Nostiprināt kravu.'''<ref name="dol"/> Kravai jābūt nostiprinātai vai piestiprinātai pie kuģa, kad to paceļ uz borta. Atkarībā no kuģa un kravas tipa šis process var būt gandrīz automātisks vai arī konkrētiem apstākļiem ļoti pielāgota operācija. Reisa laikā krava tiek regulāri pārbaudīta, lai atklātu nodilumu, salauztus vai apdraudētus stiprinājumus, kravas pārvietošanos vai cita veida neatbilstību. Ja tiek atklāti trūkumi, klāja komandai jānodrošina kravas atkārtota nostiprināšana. Tuvojoties reisa noslēgumam, stiprinājumi var tikt iekustināti vai atslābināti, lai izvairītos no aizkavēšanās kravas izkraušanas laikā. |- valign="top" |[[Image:Lifeboat-drill.JPG|150px]] |'''Nolaist un pacelt laivas.'''<ref name="dol"/> Viena no nepieciešamajām prasmēm, lai kļūtu par kvalificētu sardzes matrozi ir prasme veikt jebkādas darbības ar glābšanas laivām. Starptautiskie noteikumi nosaka tirdzniecības kuģiem veikt regulāras kuģa atstāšanas trauksmes treniņus. Sardzes matrozim parasti tiek uzdoti dažādi pienākumi šādu trauksmju laikā, lai iepazītos un apgūtu glābšanas laivu nolaišanu, vadīšanu un pacelšanu. |} === Sardzes matrožu pienākumi sardzēs === Kuģa sardzes dalās pārgājiena un krasta sardzēs. Sardzes matrozim nav tiesību atstāt savu posteni vai nodot savus pienākumus bez sardzes kapteiņa palīga atļaujas. Viņam ir aizliegts novērst uzmanību no savu sardzes pienākumu pildīšanas. Sardzes matrozim jāierodas sardzes nešanas vietā ne vēlāk kā 5 minūtes pirms sardzes sākšanās.<ref>Булырев В. Н. ''Морское и рыбопромысловое дело.'' izdevniecība ''Агропромиздат.'' 1985. 12. lpp.</ref> Vakts jeb sardzes matrožu pienākumi aprakstīti zemāk. ==== Stūres vīrs ==== Viņam jāierodas [[stūres māja|stūres mājā]] 5 minūtes (naktī 10 min) pirms sardzes sākuma tīri ģērbtam. Lai stātos sardzē, jādabū atļauja no sardzes kapteiņa palīga vai kapteiņa (ja tas atrodas stūres mājā): "Atļausiet stāties uz stūri". Saņēmis atļauju, jaunais sardzes matrozis iepazīstas ar kuģa kursu pēc [[žirokompass|žirokompasa]], magnētiskā [[kompass|kompasa]], pārbauda kā kuģis klausa [[stūre]]i. Pārliecinājies, ka kurss uzrakstīts uz dēlīša vai uzstādīts ar cipariem uz tablo, sardzi nododošais ziņo: "Kurss pēc žirokompasa (tik un tik grādu), pēc magnētiskā (tik un tik grādu) nodevu". Pieņemošais atkārto to pašu ziņojumu, bet nobeidz ar vārdu "pieņēmu". No šī brīža pieņemošais kļūst par sardzes stūres vīru. Stūres vīra pamata pienākums ir precīzi turēt uzdoto kursu. Par visiem kuģa vadības pults traucējumiem jāziņo sardzes kapteiņa palīgam. Sardzes laikā jāizvairās no straujas stūres pārlikšanas. Nedrīkst pie sevis turēt [[dzelzs]] priekšmetus, kuri var iespaidot magnētiskā kompasa darbu. Sardzes stūres vīram jāmāk vadīt kuģi pa forvāteru, kas aprīkots ar navigācijas zīmēm, sekot vadlīnijām un stūrēt, ja kuģis tiek vilkts tauvā. Ejot ar loci stūres vīram jāizpilda tikai kapteiņa pavēles. Sardzes stūres vīram jāzina stūres komandas un to izpildīšanas noteikumi. {| class="wikitable" |+Stūres komandas<ref>[https://www.segeln.co.at/media/pdf/smcp.pdf IMO Standard marine communication phrases 2000. 58. lpp.] Skatīts: 2019. gada 20. decembrī</ref> !Komanda latviski !Komanda angliski !Darbība |- |Pa kreisi uz bortu, Pa labi uz bortu |''Hard -a-port / starboard'' |stūre tiek pārlikta pa kreisi, pa labi uz 35^o pēc aksiometra ([[stūre]]s slīpuma rādītājs) |- |Pa kreisi stūri, Pa labi stūri |''Port / starboard ten'' |stūre tiek pārlikta 10-12^o pa kreisi, pa labi pēc aksiometra |- |Mazliet pa kreisi, Mazliet pa labi |''Port / starboard five'' |stūre tiek pārlikta 5-6^o pa kreisi, pa labi pēc aksiometra |- |Vairāk pa kreisi, Vairāk pa labi |''Increase your rudder'' |stūre tiek pārlikta par 10^o vairāk nekā bija iepriekš (pēc aksiometra) |- |Pusbortu pa kreisi, Pusbortu pa labi |''Port / starboard twenty'' |stūre tiek pārlikta 17-20^o pa kreisi, pa labi pēc aksiometra |- |Atved |''Meet her'' |stūre lēnām atgriežas kuģa diametrālajā plaknē (DP) |- |Atturi |''Steady'' |šī komanda tiek dota, kad tiek pabeigts pagrieziena manevrs, stūre atrodas DP (taisni), bet kuģis turpina griezties. Lai pārtrauktu griešanos, stūri pārliek uz griešanās virzienam pretējo no 7-12^o |- |Vairāk atturēt | |stūre tiek pārlikta par 10-15^o vairāk nekā bija iepriekšējā stāvoklī |- |Pa kreisi (pa labi) stūri tik un tik grādu |''Port / starboard (grādu skaits)'' |stūre tiek pārlikta pēc aksiometra uz doto grādu skaitu atbilstošajā bortā |- |Stūri taisni |''Midships'' |stūre tiek pārlikta kuģa DP |- |Pa kreisi (pa labi) tik un tik grādi pēc kompasa |''Port / starboard, steer (grādi pēc kompasa)'' |stūres vīrs pagriež kuģi pa kreisi vai pa labi uz uzdoto kursu pēc kompasa. Tiklīdz kuģis ir izgājis uz uzdoto kursu, stūres vīram ir jāziņo: "Kurss tik un tik grādu" |- |Pa kreisi (pa labi) neiet |''Nothing to port/starboard'' |pēc šīs komandas stūres vīrs tur kuģi uz uzdoto kursu |} Stūres vīram jāatkārto visas komandas, liekot priekšā vārdu "klausos". Pēc komandas izpildīšanas stūres vīram jāziņo, piemēram: "Stūre pa kreisi uz borta". Uz jautājumu: "Kāds kurss?" - stūres vīram jāievēro žirokompasa repītera rādījums un jāziņo: "Kurss tik un tik grādu". Uz jautājumu: "Kā stūre?", stūres vīrs ievēro aksiometra rādījumu un ziņo: "Stūre taisni" vai "Stūre (tik un tik) grādu pa kreisi (pa labi)".<ref>Булырев В. Н. ''Морское и рыбопромысловое дело.'' izdevniecība ''Агропромиздат.'' 1985. 12. - 13. lpp.</ref> ==== Novērotājs ==== Viņš veic vizuālo, akustisko novērošanu ierobežotas redzamības apstākļos. Sardzes matrozis stāv vietā, kuru norādījis sardzes kapteiņa palīgs (parasti uz baka). Par visu ievēroto sardzes matrozis nekavējoties ziņo uz stūres māju. Ziņojuma forma: "Pa labi (pa kreisi) (tik un tik grādu) redzu boju, uguni utt."; "Pa labi (pa kreisi) (tik un tik grādu) dzirdu skaidri, vāji kuģa signālu, krasta bangu troksni" utt. Ziņojumi tiek pavadīti ar zvana signāliem: par atklāšanu pa kreisi - divi sitieni, pa labi - viens sitiens, taisni priekšā - trīs sitieni. Sardzes maiņa postenī notiek ar ziņojumiem: "Novērotāja sardzi nodevu (pieņēmu) matrozis tāds un tāds".<ref>Булырев В. Н. ''Морское и рыбопромысловое дело.'' izdevniecība ''Агропромиздат.'' 1985. 13. lpp.</ref> ==== Sardzes matrozis uz klāja ==== Viņa pienākumos ietilpst apkārtējā stāvokļa novērošanas veikšana, enkurķēdes stāvokļa un nospriegojuma novērošanas veikšana, pietauvošanās galu, fenderu, trapu, kāpņu, enkursignālu, kārtības uz augšējā klāja, žurku vairogu novērošanas veikšana, kā arī jāseko, lai pār [[borts|bortu]] nekārtos pāri šļaukas, troses utt. Par visiem notikumiem un izmaiņām apkārtējā stāvoklī viņam nekavējoties jāziņo sardzes kapteiņa palīgam un jāpieņem nepieciešamie mēri, kas pieejami pašam.<ref>Булырев В. Н. ''Морское и рыбопромысловое дело.'' izdevniecība ''Агропромиздат.'' 1985. 13. - 14. lpp.</ref> ==== Sardzes matrozis pie trapa ==== Viņš nedrīkst laist uz kuģa borta nepiederošas personas bez sardzes kapteiņa palīga atļaujas, kā arī viņam jāveic trapa, ar tīklu zem tā, stāvokļa novērošana. Atklājot ugunsgrēku uz kuģa vai tā tuvumā un citu avārijas situāciju gadījumā sardzes matrozis nekavējoties izsludina vispārējo trauksmi un informē sardzes [[stūrmanis|stūrmani]]. Sardzes matrozim jābūt tīri, atbilstoši sezonai ģērbtam, ar cepuri un sarkanbaltsarkanu (tādu kā [[Austrija]]s karogs) apsēju ap piedurkni. Pirms sardzes uzsākšanas, sardzes matrozis iepazīstas ar iepriekšējās sardzes laikā dotajām pavēlēm, ar sardzes dienesta dēli. Pēc tam nododošais un pieņemošais ziņo sardzes kapteiņa palīgam: "Matrozis tāds un tāds sardzi pie trapa nodeva (pieņēma)".<ref>Булырев В. Н. ''Морское и рыбопромысловое дело.'' izdevniecība ''Агропромиздат.'' 1985. 14. lpp.</ref> == Skatīt arī == * [[Stūrmanis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=vp_ay1oCGoc Video par kvalificētu sardzes matrožu sagatavošanu] {{en ikona}} * [https://www.mil.lv/lv/vienibas/macibu-vadibas-pavelnieciba/juras-speku-macibu-centrs/jurniecibas-un-taktikas-macibu-3 Latvijas Jūras Spēku Mācību centra Jūrniecības un taktikas mācību daļas Kuģa klāja matroža kurss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191229225308/https://www.mil.lv/lv/vienibas/macibu-vadibas-pavelnieciba/juras-speku-macibu-centrs/jurniecibas-un-taktikas-macibu-3 |date={{dat|2019|12|29||bez}} }} [[Kategorija:Jūrniecība]] 4p9zor47h50ymrw08mfcxwhxdgppcnx 4471199 4471184 2026-05-21T05:07:47Z Meistars Joda 781 4471199 wikitext text/x-wiki {{Enciklopēdiskais stils}} {{noformējums+}} {{atsauces+}} [[Attēls:Os.JPG|OS kompetences sertifikāts|thumb|250px]] [[Attēls:Os_vac.JPG|šī sertifikāta vāciņš ir sarkanā krāsā|thumb|250px]][[Attēls:Anarkistimatruuseja.jpg|Sarkanie matroži ar karogu "Nāvi buržuāzijai"|thumb|250px]] '''Matrozis''' ir klāja komandas ierindnieks. Matroži var tikt nodarbināti vairākās ar [[Kuģis|kuģa]] ekspluatāciju un uzturēšanu saistītās jomās. Matrozis ir zemākā [[Militārā dienesta pakāpe|dienesta pakāpe]] [[Kara flote|jūras spēkos]], pielīdzināma [[Kareivis (dienesta pakāpe)|kareivja pakāpei]] [[Sauszemes bruņotie spēki|sauszemes spēkos]]. == Iedalījums == Civilkuģniecībā matroži tiek iedalīti kvalificētos sardzes matrožos AB vai sardzes matrožos OS. AB ir saīsinājums no angļu valodas - ''able bodied seaman'' - un OS - ''ordinary seaman''. PSRS matroži tika iedalīti 2. klases matrožos un 1. klases matrožos, pastāvēja arī vecākā matroža pakāpe. Mūsdienu kuģniecībā arvien biežāk tiek izmantotas vispārējās nozīmes (''general purpose'') komandas. Tajās ierindniekiekiem ir gan matroža, gan motorista kvalifikācija. Atkarībā no [[meteoroloģija|meteoroloģiskajiem]] apstākļiem un vajadzības, šādi ierindnieki var tikt norīkoti vienlīdz labi gan uz [[klājs|klāja]], gan [[Mašīntelpa|mašīntelpā]]. Matrozis ir zemākā [[Latvijas Jūras spēki|Latvijas Republikas jūras spēku]] militārā dienesta pakāpe, līdzvērtīga [[Kareivis (dienesta pakāpe)|kareivim]] [[Latvijas Sauszemes spēki|sauszemes spēkos]]. Nākamā dienesta pakāpe ir [[dižmatrozis]]. == Pienākumi == Matrozis ir pakļauts bocmanim. Viņa pienākumos ietilpst: mācēt cīnīties par kuģa dzīvotspēju, izpildīt vadības rīkojumus, zināt savus pienākumus pēc trauksmju saraksta, mācēt nest [[sardzes pienākumu veikšana|sardzi]], sardzes kapteiņa palīga vai cita priekšnieka vadībā izpildīt stūres vīra un novērotāja pienākumus, mācēt ekspluatēt aizborta lagu, veikt kuģa apkopes darbus, sagatavot pietauvošanās ierīces un fenderus, padot uz krastu un stiprināt pietauvošanās galus, mācēt vadīt airu laivu, piedalīties kravas operācijās, gatavot kravas telpas kravas pieņemšanai vai izkraušanai, gatavot un nostiprināt pārgājienam strēli. Atbilstoši 1978. gada STCW (''International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers'') konvencijai, matrozim jāprot pāriet no automātiskās kuģa vadības uz rokas vadību un otrādi, jāzina un jāprot lietot iekšējo sakaru sistēmu un avārijas signalizāciju, kā arī jāzina un jāprot lietot nelaimes signālus, ko padod ar pirotehniskajiem līdzekļiem, jābūt gatavam sniegt pirmo palīdzību, jāpārvalda individuālie izdzīvošanas paņēmieni, jāzina kuģa terminoloģija tādā apmērā, lai varētu pildīt savus pienākumus.<ref>Булырев В. Н. ''Морское и рыбопромысловое дело.'' izdevniecība ''Агропромиздат.'' 1985. 11. lpp.</ref> === Tipiski sardzes matroža (OS) pienākumi === {| bgcolor="#f7f8ff" align="center" cellpadding="3" cellspacing="0" border="1" style="font-size: 95%; border: gray solid 1px; border-collapse: collapse;" |- bgcolor="#CCCCCC" align="center" ! Attēls !! Apraksts |- valign="top" |[[Image:Ordinary-seaman-chipping.JPG|150px]] |'''Attīrīt no rūsas, slīpēt un krāsot klājus un virsbūvi.'''<ref name="dol">[https://web.archive.org/web/20070930154800/http://www.dol.gov/esa/regs/compliance/whd/wage/p47040.htm Service Contract Act Directory of Occupations 47040 SEAMAN] U.S. Department of Labor. Skatīts: 2019. gada 20. decembrī</ref> Kuģa metāla daļas pastāvīgi ir pakļautas jūras ūdens korozīvajai iedarbībai. Kuģa klāja komandas locekļi velta daudz laika, atrodot un notīrot rūsas plankumus, kā arī apstrādājot skartās zonas ar hermētiķiem, gruntīm un krāsām, lai palēninātu oksidācijas procesus. |- valign="top" |[[Image:Ordinary-seamen-swabbing-deck.JPG|150px]] |'''Slaucīt un mazgāt klājus.'''<ref name="dol"/> Pārmērīgs ūdens un sāls daudzums uz klāja var izraisīt nelaimes gadījumus paslīdot, kā arī paātrina klāja un uz tā nostiprināto iekārtu rūsēšanu. |- valign="top" |[[Image:Splice on snap shackle.jpg|150px]] |'''Špleisēt troses un galus.'''<ref name="dol"/> Prasme [[Špleisēšana|špleisēt]] un siet mezglus ir norādījusi sardzes matroža meistarību gadsimtiem ilgi. Prakses laikā komanda bieži uzdod OS demonstrēt špleisēšanas prasmes vecāko klāja komandas locekļu uzraudzībā. |- valign="top" |[[Image:First level of twistlocks on a containership deck.jpg|150px]] |'''Noņemt, uzstādīt, remontēt un uzglabāt kravas ierīces, stāvošo un skrejošo takelāžu.'''<ref name="dol"/> Atkarībā no kuģa tipa tas var veikt regulāru kravas izkraušanu un iekraušanu. Uz konteinerkuģiem un RO - RO kuģiem kravas operācijas tiek veiktas, izmantojot lielu daudzumu dažāda aprīkojuma: tvistloku, aizžogojumu (''brace''), kravas siksnu ar savilcēm (''ratchet-straps''), savilkšanas stieņu u.c. Parasti reisa laikā šo aprīkojumu uzglabā noliktavā, lai to neizsvaidītu kuģa šūpošanās rezultātā, tādējādi sardzes matrozim bieži uzdod pārvietot šī veida aprīkojumu no uzglabāšanas uz kravas zonām. |- valign="top" |[[Image:Dockworker lashing a container.jpg|150px]] |'''Nostiprināt kravu.'''<ref name="dol"/> Kravai jābūt nostiprinātai vai piestiprinātai pie kuģa, kad to paceļ uz borta. Atkarībā no kuģa un kravas tipa šis process var būt gandrīz automātisks vai arī konkrētiem apstākļiem ļoti pielāgota operācija. Reisa laikā krava tiek regulāri pārbaudīta, lai atklātu nodilumu, salauztus vai apdraudētus stiprinājumus, kravas pārvietošanos vai cita veida neatbilstību. Ja tiek atklāti trūkumi, klāja komandai jānodrošina kravas atkārtota nostiprināšana. Tuvojoties reisa noslēgumam, stiprinājumi var tikt iekustināti vai atslābināti, lai izvairītos no aizkavēšanās kravas izkraušanas laikā. |- valign="top" |[[Image:Lifeboat-drill.JPG|150px]] |'''Nolaist un pacelt laivas.'''<ref name="dol"/> Viena no nepieciešamajām prasmēm, lai kļūtu par kvalificētu sardzes matrozi, ir prasme veikt jebkādas darbības ar glābšanas laivām. Starptautiskie noteikumi nosaka tirdzniecības kuģiem veikt regulāras kuģa atstāšanas trauksmes treniņus. Sardzes matrozim parasti tiek uzdoti dažādi pienākumi šādu trauksmju laikā, lai iepazītos un apgūtu glābšanas laivu nolaišanu, vadīšanu un pacelšanu. |} === Sardzes matrožu pienākumi sardzēs === Kuģa sardzes dalās pārgājiena un krasta sardzēs. Sardzes matrozim nav tiesību atstāt savu posteni vai nodot savus pienākumus bez sardzes kapteiņa palīga atļaujas. Viņam ir aizliegts novērst uzmanību no savu sardzes pienākumu pildīšanas. Sardzes matrozim jāierodas sardzes nešanas vietā ne vēlāk kā 5 minūtes pirms sardzes sākšanās.<ref>Булырев В. Н. ''Морское и рыбопромысловое дело.'' izdevniecība ''Агропромиздат.'' 1985. 12. lpp.</ref> Vakts jeb sardzes matrožu pienākumi aprakstīti zemāk. ==== Stūres vīrs ==== Viņam jāierodas [[stūres māja|stūres mājā]] 5 minūtes (naktī 10 min) pirms sardzes sākuma tīri ģērbtam. Lai stātos sardzē, jādabū atļauja no sardzes kapteiņa palīga vai kapteiņa (ja tas atrodas stūres mājā): "Atļausiet stāties uz stūri". Saņēmis atļauju, jaunais sardzes matrozis iepazīstas ar kuģa kursu pēc [[žirokompass|žirokompasa]], magnētiskā [[kompass|kompasa]], pārbauda kā kuģis klausa [[stūre]]i. Pārliecinājies, ka kurss uzrakstīts uz dēlīša vai uzstādīts ar cipariem uz tablo, sardzi nododošais ziņo: "Kurss pēc žirokompasa (tik un tik grādu), pēc magnētiskā (tik un tik grādu) nodevu". Pieņemošais atkārto to pašu ziņojumu, bet nobeidz ar vārdu "pieņēmu". No šī brīža pieņemošais kļūst par sardzes stūres vīru. Stūres vīra pamata pienākums ir precīzi turēt uzdoto kursu. Par visiem kuģa vadības pults traucējumiem jāziņo sardzes kapteiņa palīgam. Sardzes laikā jāizvairās no straujas stūres pārlikšanas. Nedrīkst pie sevis turēt [[dzelzs]] priekšmetus, kuri var iespaidot magnētiskā kompasa darbu. Sardzes stūres vīram jāmāk vadīt kuģi pa forvāteru, kas aprīkots ar navigācijas zīmēm, sekot vadlīnijām un stūrēt, ja kuģis tiek vilkts tauvā. Ejot ar loci stūres vīram jāizpilda tikai kapteiņa pavēles. Sardzes stūres vīram jāzina stūres komandas un to izpildīšanas noteikumi. {| class="wikitable" |+Stūres komandas<ref>[https://www.segeln.co.at/media/pdf/smcp.pdf IMO Standard marine communication phrases 2000. 58. lpp.] Skatīts: 2019. gada 20. decembrī</ref> !Komanda latviski !Komanda angliski !Darbība |- |Pa kreisi uz bortu, Pa labi uz bortu |''Hard -a-port / starboard'' |stūre tiek pārlikta pa kreisi, pa labi uz 35^o pēc aksiometra ([[stūre]]s slīpuma rādītājs) |- |Pa kreisi stūri, Pa labi stūri |''Port / starboard ten'' |stūre tiek pārlikta 10-12^o pa kreisi, pa labi pēc aksiometra |- |Mazliet pa kreisi, Mazliet pa labi |''Port / starboard five'' |stūre tiek pārlikta 5-6^o pa kreisi, pa labi pēc aksiometra |- |Vairāk pa kreisi, Vairāk pa labi |''Increase your rudder'' |stūre tiek pārlikta par 10^o vairāk nekā bija iepriekš (pēc aksiometra) |- |Pusbortu pa kreisi, Pusbortu pa labi |''Port / starboard twenty'' |stūre tiek pārlikta 17-20^o pa kreisi, pa labi pēc aksiometra |- |Atved |''Meet her'' |stūre lēnām atgriežas kuģa diametrālajā plaknē (DP) |- |Atturi |''Steady'' |šī komanda tiek dota, kad tiek pabeigts pagrieziena manevrs, stūre atrodas DP (taisni), bet kuģis turpina griezties. Lai pārtrauktu griešanos, stūri pārliek uz griešanās virzienam pretējo no 7-12^o |- |Vairāk atturēt | |stūre tiek pārlikta par 10-15^o vairāk nekā bija iepriekšējā stāvoklī |- |Pa kreisi (pa labi) stūri tik un tik grādu |''Port / starboard (grādu skaits)'' |stūre tiek pārlikta pēc aksiometra uz doto grādu skaitu atbilstošajā bortā |- |Stūri taisni |''Midships'' |stūre tiek pārlikta kuģa DP |- |Pa kreisi (pa labi) tik un tik grādi pēc kompasa |''Port / starboard, steer (grādi pēc kompasa)'' |stūres vīrs pagriež kuģi pa kreisi vai pa labi uz uzdoto kursu pēc kompasa. Tiklīdz kuģis ir izgājis uz uzdoto kursu, stūres vīram ir jāziņo: "Kurss tik un tik grādu" |- |Pa kreisi (pa labi) neiet |''Nothing to port/starboard'' |pēc šīs komandas stūres vīrs tur kuģi uz uzdoto kursu |} Stūres vīram jāatkārto visas komandas, liekot priekšā vārdu "klausos". Pēc komandas izpildīšanas stūres vīram jāziņo, piemēram: "Stūre pa kreisi uz borta". Uz jautājumu: "Kāds kurss?" - stūres vīram jāievēro žirokompasa repītera rādījums un jāziņo: "Kurss tik un tik grādu". Uz jautājumu: "Kā stūre?", stūres vīrs ievēro aksiometra rādījumu un ziņo: "Stūre taisni" vai "Stūre (tik un tik) grādu pa kreisi (pa labi)".<ref>Булырев В. Н. ''Морское и рыбопромысловое дело.'' izdevniecība ''Агропромиздат.'' 1985. 12. - 13. lpp.</ref> ==== Novērotājs ==== Viņš veic vizuālo, akustisko novērošanu ierobežotas redzamības apstākļos. Sardzes matrozis stāv vietā, kuru norādījis sardzes kapteiņa palīgs (parasti uz baka). Par visu ievēroto sardzes matrozis nekavējoties ziņo uz stūres māju. Ziņojuma forma: "Pa labi (pa kreisi) (tik un tik grādu) redzu boju, uguni utt."; "Pa labi (pa kreisi) (tik un tik grādu) dzirdu skaidri, vāji kuģa signālu, krasta bangu troksni" utt. Ziņojumi tiek pavadīti ar zvana signāliem: par atklāšanu pa kreisi - divi sitieni, pa labi - viens sitiens, taisni priekšā - trīs sitieni. Sardzes maiņa postenī notiek ar ziņojumiem: "Novērotāja sardzi nodevu (pieņēmu) matrozis tāds un tāds".<ref>Булырев В. Н. ''Морское и рыбопромысловое дело.'' izdevniecība ''Агропромиздат.'' 1985. 13. lpp.</ref> ==== Sardzes matrozis uz klāja ==== Viņa pienākumos ietilpst apkārtējā stāvokļa novērošanas veikšana, enkurķēdes stāvokļa un nospriegojuma novērošanas veikšana, pietauvošanās galu, fenderu, trapu, kāpņu, enkursignālu, kārtības uz augšējā klāja, žurku vairogu novērošanas veikšana, kā arī jāseko, lai pār [[borts|bortu]] nekārtos pāri šļaukas, troses utt. Par visiem notikumiem un izmaiņām apkārtējā stāvoklī viņam nekavējoties jāziņo sardzes kapteiņa palīgam un jāpieņem nepieciešamie mēri, kas pieejami pašam.<ref>Булырев В. Н. ''Морское и рыбопромысловое дело.'' izdevniecība ''Агропромиздат.'' 1985. 13. - 14. lpp.</ref> ==== Sardzes matrozis pie trapa ==== Viņš nedrīkst laist uz kuģa borta nepiederošas personas bez sardzes kapteiņa palīga atļaujas, kā arī viņam jāveic trapa, ar tīklu zem tā, stāvokļa novērošana. Atklājot ugunsgrēku uz kuģa vai tā tuvumā un citu avārijas situāciju gadījumā sardzes matrozis nekavējoties izsludina vispārējo trauksmi un informē sardzes [[stūrmanis|stūrmani]]. Sardzes matrozim jābūt tīri, atbilstoši sezonai ģērbtam, ar cepuri un sarkanbaltsarkanu (tādu kā [[Austrija]]s karogs) apsēju ap piedurkni. Pirms sardzes uzsākšanas sardzes matrozis iepazīstas ar iepriekšējās sardzes laikā dotajām pavēlēm, ar sardzes dienesta dēli. Pēc tam nododošais un pieņemošais ziņo sardzes kapteiņa palīgam: "Matrozis tāds un tāds sardzi pie trapa nodeva (pieņēma)".<ref>Булырев В. Н. ''Морское и рыбопромысловое дело.'' izdevniecība ''Агропромиздат.'' 1985. 14. lpp.</ref> == Skatīt arī == * [[Stūrmanis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=vp_ay1oCGoc Video par kvalificētu sardzes matrožu sagatavošanu] {{en ikona}} * [https://www.mil.lv/lv/vienibas/macibu-vadibas-pavelnieciba/juras-speku-macibu-centrs/jurniecibas-un-taktikas-macibu-3 Latvijas Jūras Spēku Mācību centra Jūrniecības un taktikas mācību daļas Kuģa klāja matroža kurss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191229225308/https://www.mil.lv/lv/vienibas/macibu-vadibas-pavelnieciba/juras-speku-macibu-centrs/jurniecibas-un-taktikas-macibu-3 |date={{dat|2019|12|29||bez}} }} [[Kategorija:Jūrniecība]] 3946ljztiu1ehzjmsdaxcx6q0eua5cp 0 45001 4471042 3965766 2026-05-20T18:25:59Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap 4471042 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Koķe | attēls = MK balva 2009 (4109367562).jpg | mazs_att = | apraksts = T. Koķe un V. Dombrovskis 2009. gadā | amats = [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre]] | term_sākums = {{Dat|2007|12|20|N}} | term_beigas = {{dat|2010|11|03|N}} | prezidents = [[Valdis Zatlers]] | premjers = [[Ivars Godmanis]]<br />[[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis = [[Baiba Rivža]] | pēctecis = [[Rolands Broks]] | amats2 = [[Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs|Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre]] | term_sākums2 = {{dat|1999|5|20|N}} | term_beigas2 = {{dat|1999|7|16|N}} | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]]<br />[[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers2 = [[Vilis Krištopans]] | priekštecis2 = [[Pēteris Cimdiņš]] | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|5|9}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība]] | dzīvesb = Valērijs Koķis | profesija = [[pedagoģija|pedagoģe]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Tatjana Koķe''' (dzimusi {{dat|1955|5|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu pedagoģe un politiķe, [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, bijusī [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1955. gadā Rīgā. Mācījās [[Rīgas 50. vidusskola|Rīgas 50. vidusskolā]].<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/rsu-macibu-prorektore-tatjana-koke-nebaidas-kludities-un-uz-vietas-nestav RSU mācību prorektore Tatjana Koķe nebaidās kļūdīties un uz vietas nestāv] rsu.lv 2014. gada 20. janvārī</ref> [[1978]]. gadā Koķe absolvēja [[angļu valoda]]s un [[literatūra]]s studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], strādāja par pedagoģi [[Rīgas Elektromehāniskais tehnikums|Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā]] (1978-1980). [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas Skolu jaunatnes nodaļas darbiniece.<ref>[https://www.tvnet.lv/6151068/komjaunatnes-kalums-nezudoss Komjaunatnes kalums — nezūdošs] tvnet.lv 2005. gada 3. novembris</ref> 1983. gadā turpināja studijas LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras aspirantūrā, [[1996]]. gadā ieguva pedagoģijas doktora grādu strādāja par docenti. Pēc politiskās karjeras beigām 2013. gada rudenī Koķe kļuva par [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s mācību (vēlāk studiju) prorektori.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/bijusi-izglitibas-ministre-koke-kluvusi-par-rsu-macibu-prorektori.d?id=43614015 |title=Bijusī izglītības ministre Koķe kļuvusi par RSU mācību prorektori |publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]| |access-date=2013-12-11|date=2013-09-03}}</ref> == Politiskā darbība == [[1999]]. maijā Tatjana Koķe kļuva par [[Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs|Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministri]] [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]], šajā amatā paliekot līdz tā paša gada jūlijam, kad valdība beidza savu darbību. Pēc tam bija Izglītības un zinātnes ministres [[Silva Golde|Silvas Goldes]] padomniece augstākās izglītības un zinātnes jautājumos. No [[2002]]. gada augusta līdz [[2003. gads|2003]]. gada janvārim Koķe bija Īpašu uzdevumu minsistra valsts reformu lietās sekretariāta vadītāja vietniece. No [[2004]]. gada septembra līdz [[2006. gads|2006]]. gada maijam - [[UNESCO]] Latvijas Nacionālās komisijas Konsultatīvās padomes "Izglītība visiem" izpilddirektore. 2006. gada aprīlī Tatjana Koķe kļuva par [[Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrija]]s parlamentāro sekretāri, savukārt {{Dat|2007|12|20}}, kad savu darbību sāka [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa vadītā valdība]], Koķe tajā kļuva par Izglītības un zinātnes ministri. Viņa palika šajā amatā līdz 2010. gada novembrim arī [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska kabinetā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Cimdiņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs|Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre]] | periods = {{dat|1999|5|20|N}} — {{dat|1999|7|16|N}} | pēc = amats likvidēts}} {{Amatu secība | pirms = [[Baiba Rivža]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre]] | periods = {{dat|2007|12|20|N}} — {{dat|2010|11|03|N}} | pēc = [[Rolands Broks]]}} {{kastes beigas}} {{Dombrovska 1. Ministru kabinets}} {{Godmaņa Ministru kabinets}} {{Krištopana Ministru kabinets}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Koķe, Tatjana}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas izglītības un zinātnes ministri]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Stradiņa universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 4kydifslo2wbg9hq1fv6ovoycei0t2z 4471043 4471042 2026-05-20T18:26:34Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4471043 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Koķe | attēls = MK balva 2009 (4109367562).jpg | mazs_att = | apraksts = T. Koķe un V. Dombrovskis 2009. gadā | amats = [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre]] | term_sākums = {{Dat|2007|12|20|N}} | term_beigas = {{dat|2010|11|03|N}} | prezidents = [[Valdis Zatlers]] | premjers = [[Ivars Godmanis]]<br />[[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis = [[Baiba Rivža]] | pēctecis = [[Rolands Broks]] | amats2 = [[Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs|Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre]] | term_sākums2 = {{dat|1999|5|20|N}} | term_beigas2 = {{dat|1999|7|16|N}} | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]]<br />[[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers2 = [[Vilis Krištopans]] | priekštecis2 = [[Pēteris Cimdiņš]] | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|5|9}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība]] | dzīvesb = Valērijs Koķis | profesija = [[pedagoģija|pedagoģe]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Tatjana Koķe''' (dzimusi {{dat|1955|5|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu pedagoģe un politiķe, [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedre, bijusī [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1955. gadā Rīgā. Mācījās [[Rīgas 50. vidusskola|Rīgas 50. vidusskolā]].<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/rsu-macibu-prorektore-tatjana-koke-nebaidas-kludities-un-uz-vietas-nestav RSU mācību prorektore Tatjana Koķe nebaidās kļūdīties un uz vietas nestāv] rsu.lv 2014. gada 20. janvārī</ref> [[1978]]. gadā Koķe absolvēja [[angļu valoda]]s un [[literatūra]]s studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], strādāja par pedagoģi [[Rīgas Elektromehāniskais tehnikums|Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā]] (1978-1980), bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas Skolu jaunatnes nodaļas darbiniece.<ref>[https://www.tvnet.lv/6151068/komjaunatnes-kalums-nezudoss Komjaunatnes kalums — nezūdošs] tvnet.lv 2005. gada 3. novembris</ref> 1983. gadā turpināja studijas LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras aspirantūrā, [[1996]]. gadā ieguva pedagoģijas doktora grādu strādāja par docenti. Pēc politiskās karjeras beigām 2013. gada rudenī Koķe kļuva par [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s mācību (vēlāk studiju) prorektori.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/bijusi-izglitibas-ministre-koke-kluvusi-par-rsu-macibu-prorektori.d?id=43614015 |title=Bijusī izglītības ministre Koķe kļuvusi par RSU mācību prorektori |publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]| |access-date=2013-12-11|date=2013-09-03}}</ref> == Politiskā darbība == [[1999]]. maijā Tatjana Koķe kļuva par [[Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs|Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministri]] [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]], šajā amatā paliekot līdz tā paša gada jūlijam, kad valdība beidza savu darbību. Pēc tam bija Izglītības un zinātnes ministres [[Silva Golde|Silvas Goldes]] padomniece augstākās izglītības un zinātnes jautājumos. No [[2002]]. gada augusta līdz [[2003. gads|2003]]. gada janvārim Koķe bija Īpašu uzdevumu minsistra valsts reformu lietās sekretariāta vadītāja vietniece. No [[2004]]. gada septembra līdz [[2006. gads|2006]]. gada maijam - [[UNESCO]] Latvijas Nacionālās komisijas Konsultatīvās padomes "Izglītība visiem" izpilddirektore. 2006. gada aprīlī Tatjana Koķe kļuva par [[Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrija]]s parlamentāro sekretāri, savukārt {{Dat|2007|12|20}}, kad savu darbību sāka [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa vadītā valdība]], Koķe tajā kļuva par Izglītības un zinātnes ministri. Viņa palika šajā amatā līdz 2010. gada novembrim arī [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska kabinetā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Cimdiņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs|Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre]] | periods = {{dat|1999|5|20|N}} — {{dat|1999|7|16|N}} | pēc = amats likvidēts}} {{Amatu secība | pirms = [[Baiba Rivža]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre]] | periods = {{dat|2007|12|20|N}} — {{dat|2010|11|03|N}} | pēc = [[Rolands Broks]]}} {{kastes beigas}} {{Dombrovska 1. Ministru kabinets}} {{Godmaņa Ministru kabinets}} {{Krištopana Ministru kabinets}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Koķe, Tatjana}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas izglītības un zinātnes ministri]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Stradiņa universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] kf8xx0hwo7ppq5qyaepu05r99l2yejx 0 49223 4471124 4182998 2026-05-20T21:31:30Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471124 wikitext text/x-wiki {{sadalīt}} '''Islāmisms''', arī '''islāma fundamentālisms''', ir politizēta [[islāms|islāma]] [[ideoloģija]], kas izmanto [[šariats|šariatu]], noliedzot [[Sekulārisms|sekulārās]] valdīšanas formas. Radusies 19. gadsimta vidū kā reakcija uz [[Rietumu pasaule|Rietumu]] ietekmi, straujām izmaiņām [[Musulmaņi|musulmaņu]] sabiedrībā un modernizāciju.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/short-history-islamism-298235|title=A Short History of Islamism|website=Newsweek|access-date=2021-11-26|date=2015-01-10|language=en}}</ref> == Terminoloģija == Jēdzienus [[politiskais islāms]], islāmisms, islāma fundamentālisms, integrisms un islāma atmoda var izmantot, lai aprakstītu vienu un to pašu fenomenu – islāma politizāciju, tomēr ne visi no tiem ir vienlīdz atzīti.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Yapp|first=M.E.|date=2004|title=Islam and Islamism|journal=Middle Eastern Studies|volume=40:2|pages=161-162}}</ref> Sākotnēji šī fenomena definēšanai literatūrā tika lietots vārds islāma "[[fundamentālisms]]", bet, tā kā termins fundamentālisms ir nācis no [[kristietība]]s, tas nes negatīvu nozīmi un islāma kontekstā uzsver fenomena reliģiskās saknes, aizmirstot par nacionālajām un sociālajām problēmām. Šī iemesla dēļ daudzi akadēmiķi dod priekšroku islāma fundamentālistus saukt par islāmistiem un runāt par islāmistu kustībām, nevis islāma fundamentālismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/fundamentalism|title=fundamentalism {{!}} Study, Types, & Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2021-11-26|language=en}}</ref> Tāpat, atšķirībā no citām [[Ābrama reliģijas|ābramiskajām reliģijām]], svētajiem rakstiem – [[Korāns|Korānam]] ir centrālā vieta islāmā. No tā ir skaidrs, ka visi musulmaņi, neatkarīgi no sektas vai dievbijības, tic Korānam kā nemaldīgai [[Allāhs|Allāha]] atklāsmei. Līdz ar to, ja tiek vērtēta attieksme pret svētajiem rakstiem, visus musulmaņus varētu saukt par fundamentālistiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Islamic Threat: Myth or Reality?|url=https://archive.org/details/islamicthreat00john|last=Esposito|first=J.L.|publisher=Oxford University Press|year=1992|location=Oxford|pages=[https://archive.org/details/islamicthreat00john/page/7 7]-8}}</ref> Attiecībā uz islāmismu, pētniecībā pastāv tā definīciju daudzums, kas brīžiem apgrūtina tā skaidrojumu. Pēdējos gados politoloģijā aizvien populārāks kļuvis tieši apzīmējums "islāmisms", jo šis jēdziens ir ērtāks — tā sakne ir „islāms”, bet savukārt, galotne -isms norāda uz ideoloģiju, tādā veidā islāmisms ietver sevī reliģisko, politisko un ideoloģisko darbību. Citiem vārdiem, islāmismu var definēt kā islāma totālu ideoloģisko sistēmu, [[reliģija]]s un [[politika]]s sintēzi. Tomēr, tā kā [[Arābu valoda|arābu valodā]] nav tāda jēdziena kā islāmisms, tiek izmantots arī jēdziens [[salafisms]] jeb „dievbijīgo senču sekotāji” (''salaf al-salih''), atsaucoties uz agrīnā islāma ''salafītu'' tradīciju. == Koncepcija == Ar islāmisma jēdzienu tiek apzīmētas dažādas modernās islāma [[Revolucionārs|revolucionāru]] grupas un [[ideoloģija]]s, kuru mērķis ir ieviest [[Šariats|šariatu]] kā absolūto pamatu ikvienā dzīves jomā. Parasti islāmistu grupas cenšas gāzt [[Sekulārisms|sekulāras]] valdības, vai arī tādas, kas viņu izpratnē nepareizi īsteno islāma principus. Islāmisti cenšas aizstāt šīs valdības ar tādām, kas pēc viņu domām iemiesotu islāma ideālus. Kaut arī par galveno idejisko kodolu islāmismā ir nevis reliģisko, bet sabiedrisko problēmu risināšana, teoloģiskais diskurss tomēr paliek galvenais līdzeklis kā ietekmēt sabiedrību. Islāmisti tic, ka viņu dibinātajām valdībām ir jādod politisks un finansiāls atbalsts islāma skolām un universitātēm, un jāaizliedz visas pārējās izglītības formas, jāliek pamatus ekonomiskām sistēmām, kas ir brīvas no Rietumu ietekmes. Tām ir arī jāizveido [[sabiedrība]]s, kurās bagātība ir vienmērīgi sadalīta starp visām grupām, un jāsamazina lielās plaisas, kas eksistē starp bagātajiem un [[Nabadzība|nabagajiem]], kā arī jāveicina dažādu [[Veselības aprūpe|veselības]] un sociālo pakalpojumu pieejamību katram islāma valsts iedzīvotājam. Vēl viens islāmistu mērķis ir stiprināt uz islāmu balstītu morālo kodeksu, kas iekļauj sevī ģērbšanos saskaņā ar islāmistu interpretāciju par islāma likumiem, legāli īstenotu vīriešu un sieviešu [[Dzimumu segregācija|nošķirtību]], kuri nav no vienas ģimenes, [[Dzimumakts|dzimumaktu]] aizliegšanu ārpus laulības, kā arī alkohola, [[prostitūcija]]s, [[Azartspēles|azartspēļu]] un praktiski visu formu Rietumu filmu, seriālu, [[Žurnāls|žurnālu]], grāmatu, attēlu un mūzikas aizliegšanu. Islāmisti tic, ka šie kultūras produkti būtu aizliedzami, jo tie ir pret islāmu. Tajos bieži tiek attēloti dzimumakti ārpus [[laulība]]s, alkohola lietošana, savtīgums un [[materiālisms]], kas ir pretrunā ar islāmu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of Islam|url=https://archive.org/details/encyclopediaofis0000camp|last=Campo|first=J. E.|publisher=Infobase Publishing|year=2009|location=New York|pages=[https://archive.org/details/encyclopediaofis0000camp/page/376 376]-377}}</ref> Pētniecībā pastāv divi polāri uzskati, attiecībā uz islāmisma nākotnes perspektīvām. Pirmo polu aizstāv tie, kas uzskata, ka islāmismu gaida pagrimums, otro polu aizstāv tie, kas uzskata, ka islāmisms ir mūžīgs fenomens islāmā. [[Francija|Franču]] autors Olivjē Ruā raksta, ka islāmisms vairs nav ģeostratēģisks faktors, tas nespēj apvienot un mobilizēt musulmaņu pasauli. Katra islāmistu kustība, organizācija, kas rodas kādā konkrētā musulmaņu valstī, tur eksistencionālā līmenī, negūstot īpašu izplatību ārpus savas valsts robežām.<ref>Olivier Roy, ''The Failure of Political Islam'',London: I. B. Tauris Publishers, 1994.</ref> Cits autors Žils Kepels uzskata, ka islāmistu politiskie projekti un plāni dibināt islāma valsti netiek realizēti, tie neattaisno savu ideoloģiju, jo nav nodibināts [[Kalifāts]].<ref>Gilles Kepel, ''Jihad: The Trail of political Islam'',London: I.B. Tauris & Co Ltd., 2002.</ref> == Islāmisma rašanās == Kaut arī islāmisma kustība, kas radās [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] bija atbilde uz tā laika notikumiem, tā spēcīgi balstījās uz iepriekšējo gadsimtu atjaunotājiem. Šīs kopīgās idejas radās dažādos kontekstos vietās, kā [[Indija]], [[Arābijas pussala|Arābija]] un [[Ziemeļāfrika]], un kopīgi ir argumenti pret aklu imitāciju (''taqlīd''), kā arī fanātiska sekošana agrākajām likuma skolām (''madhhabs''). Kopš 19. gadsimta vidus reliģiskās atjaunošanas un [[Reforma|reformu]] tradīcijas attīstījās kā vēl nekad agrāk. Šis laikmets iezīmēja [[Musulmaņi|musulmaņu]] valstu [[Militārisms|militāro]] un [[Politika|politisko]] konfrontāciju ar [[Rietumu pasaule|Rietumiem]], kurā tās smagi zaudēja gan militārajā, gan politiskajā, kā arī ekonomiskajā un intelektuālajā ziņā. Islāmisma rašanās bija atbilde uz [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma daudzajām krīzēm, un kā alternatīva Rietumu un Austrumu ideoloģijām.<ref name=":0" /> Daudzu musulmaņu reformistu acīs Rietumi izkopa labākas [[Intelekts (filozofija)|intelektuālās]] prasmes, kas bija atbildīgas par Rietumu varas pārākumu. Tā kā sadursmes starp šīm divām varām izvērtās pēkšņi un plašā mērogā, un musulmaņi saskārās ar ārkārtīgi strauju jaunu ideju pieplūdumu, viņiem bija maz laika, lai piemērotos jaunajam dzīves ritmam. Tāpēc bija svarīgi rast piemērotu atbildi, lai stātos pretī Rietumu pastiprinātajai ietekmei. Tā rezultātā visā musulmaņu pasaulē radās dažādas [[Modernisms|modernistu]] kustības. Modernistu vidū reformas tematika bija plaši izplatīta. Tādas autoritātes kā [[Džamāls al Dīns al Afgānī]] ticēja, ka musulmaņi zem imperiālas varas var būt brīvi tikai tad, kad viņi pieņem pirmās islāma ummas (sabiedrības) aizrautību un mentalitāti.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=S.J.D. al-Afghānī|first=A.H. Hāirī|date=1971|title=Afghānī on the Decline of Islam|journal=Die Welt des Islams|volume=New Series 13.1/2|pages=124}}</ref> Tāpat viņš apgalvoja, ka musulmaņiem būtu nepieciešama tāda pati reformistu kustība islāma mantojuma atjaunošanai kādas radās [[Eiropa|Eiropā]] [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] un citu reformistu darbības rezultātā. Daudziem modernistiem modernā laikmeta sākums lika izvērtēt islāma intelektuālās tradīcijas, kas nozīmēja atsacīšanos no agrīno intelektuāļu aklas sekošanas. Viņi argumentēja elastīgu islāma un avotu interpretāciju, kas musulmaņiem palīdzētu radīt institūcijas, kas atbilstu modernajiem apstākļiem. Atgriešanās pie islāma tā sākotnējā stadijā parādītu musulmaņu sabiedrībām nepieciešamo intelektuālo dinamiku, lai panāktu Rietumus. Tad islāms pasaulē iegūtu pienācīgu vietu, tomēr, lai to sasniegtu, bija nepieciešams reformēt politiskās, juridiskās un izglītības institūcijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Oxford Handbook of Islam and Politics|last=Shahin E. E|first=Esposito, L. J|publisher=Oxford University Press|year=2013|location=New York|pages=31}}</ref> == Islāmisma ideologi == {| class="wikitable" |+ ![[Arābijas pussala]] |[[Muhammads Ibn Abd al Vahābs|Muhammads bin Abd al Vahabs]] |- ![[Ēģipte]] |[[Rašīds Rīda]], [[Muhammads Abduhs]], [[Hasans al Banna]], [[Saijeds Kutbs]] |- ![[Indijas subkontinents|Indijas subkontintents]] |[[Saijeds Ahmads Kāns]], [[Muhameds Ikbāls|Muhammads Ikbāls]], [[Abuls Alā Maudūdī]] |- ![[Irāna]] |[[Džamāls al Dīns al Afgānī]], [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]], [[Alī Šariatī]], [[Alī Hāmenejī|Alī Hamīneijī]] |- ![[Levante]] |[[Muhammads Takidīns al Nabhānī]], [[Ibn Taimija]], [[Ibn Kaimija]] |- ![[Magriba|Magreba]] |[[Muhammads bin Alī al Sanūsī]] |- ![[Turcija]] |[[Nāmiks Kemāls]], [[Mehmets Ākifs]] |} == Islāmistu organizācijas mūsdienās == {| class="wikitable" |+ ![[Afganistāna]] |[[Taliban]] |- ![[Libāna]] |[[Hezbollah]] |- ![[Palestīnas Valsts|Palestīna]] |[[Hamās]] |- ![[Indijas subkontinents]] |[[Jamaat-e-Islami]] |- !Transreģionālās |[[Musulmaņu brālība]], [[Al-Qaida]], [[Hizb ut Tahrir]], [[Islāma valsts]] |} === HAMAS === {{Pamatraksts|Hamas}} HAMAS ir akronīms no arābu vārdiem (''Harakat Al-Muqawama Al-Islamia''), vārds nozīmē “zīmogs”, nozīmē “Praviešu zīmogs- Muhammeds”. Tulkojumā nozīmē Islāma Pretošanās Kustība. Tā ir radikāli [[fundamentālisms|fundamentālistiskā]] islāma organizācija, kura kļuva aktīva intifādas sākumposmā, un darbojās, galvenokārt, [[Gazas josla|Gazas reģionā]], kā arī [[Jūdeja|Jūdejā]] un Samarijā. Tā tika dibināta 1987. gadā, kā atzars no „Musulmaņu brālības” [[Palestīna]]s atzara, un no paša sākuma tā tika vadīta no MB puses. HAMAS dibinātāji ir divas personas, proti, šeihs Ahmeds Ismails Jassins un Abdels Azizs al-Rantissī. Šeihs Ahmeds Jassins vadīja HAMAS un bija tās līderis līdz savam arestam un apcietinājumam 1989. gadā. [[Attēls:Hamas_seal.gif|right|100px|‎]] Pirms intifādas HAMAS izveidošanā nospēlēja lomu cita organizācija, proti, „Al-majama Al-Islami” asociācija Gazas rajonā, kura kļuva par svarīgu rekrutēšanas avotu HAMAS [[Terorisms|teroraktu]] veikšanai. HAMAS veidošanā tika izmantota eksistējošā šīs asociācijas infrastruktūra. Un sākumposmā HAMAS darbojās zem dažādiem nosaukumiem, kā piemēram „Al- Tiar Al-Islami” („Islāma strauts”). Kad HAMAS kļuva aktīva [[Jūdeja|Judejā]] un [[Samarija|Samarijā]], tad tā kļuva ietekmīgāka islāmistu organizācija reģionā, un intifadas laikā tā sāka spēlēt galveno lomu. Savā darbībā HAMAS izmanto teroraktus pret Izraēlu, ar mērķi atgūt Palestīnas teritoriju un dibināt Palestīnas valsti Izraēlas valsts vietā. Galvenais HAMAS mērķis ir formulēts kā [[džihāds]] par Palestīnas atbrīvošanu un Islāmiskās Palestīnas dibināšanu no [[Vidusjūra]]s līdz pat [[Jordāna|Jordānas upei]]. Lai rekrutētu jaunus locekļus, tās darbība notiek ap [[Mošeja|mošejām]] un dienesta institūcijām. 2006. gada janvārī Palestīnas vēlēšanu kampaņā HAMAS uzvarēja, iegūstot vairākumu balsu. HAMAS aktīvisti tiek iedalīti brigādēs. Pazīstamākā brigāde ir ''Izz al-Din al-Qassam'' brigāde, uz kuras rēķina ir daudz veiktu teroraktu gan pret [[Izraēla]]s pilsoņiem, gan pret Izraēlas militārajiem mērķiem. HAMAS palielināja savu aktivitāti īpaši 2002.-2003. gados. HAMAS atbalstītāju un locekļu precīzs skaits nav zināms. Bet aptuveni aprēķina, ka to skaits ir desmitiem tūkstošu. No ārvalstīm HAMAS saņem finansējumus no [[Irāna]]s, no privātiem labdariem no [[Arābu pasaule|arābu valstīm,]] bet primāri no Palestīnas ekspatriantiem no visas pasaules. Daži fondi, kas atbalsta HAMAS darbību, atrodas arī [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Mūsdienās HAMAS ir otrā spēcīgāka grupa pēc FATAH. Tā ir spēcīga opozīcija miera procesam reģionā, opozīcija sekulārajiem nacionālistiem. HAMAS ideoloģija ir aizgūta no "Musulmaņu brālības". „Islāma līgumā”, dokumentā, kuru HAMAS nopublicēja 1988. gadā, tā definē sevi kā „Musulmaņu brālības Palestīnas atzaru”. Bet ir novērojama atšķirība un dažādība starp HAMAS prioritātēm un "Musulmaņu brālības" mērķiem reģionā. Piemēram jautājumā par džihādu. Ja "Musulmaņu brālība" vēlas iedibināt islāmu visā musulmaņu pasaulē vispirms, un tikai pēc tam ar džihādu pret Izraēlu atbrīvot [[Palestīniešu pašpārvaldea|Palestīnu]]. Tad HAMAS pretēji, uzsver džihādu kā vienīgu līdzekli Palestīnas atbrīvošanai. HAMAS definē džihādu kā katra musulmaņa individuālo pienākumu. Galvenais HAMAS mērķis ir islāma valsts dibināšana Palestīnā caur intifādu un džihādu. HAMAS ir vienlaikus nacionālistiskā kustība ar fokusu uz Palestīnu un palestīniešiem, un vienlaikus saredz sevi vienā rindā ar citām islāmistu organizācijām, kā daļu no transnacionālās islāmistu kustības. HAMAS noraida Izraēlas valsts eksistences faktu, un vēlas lai tā pamestu tai okupētas 1967. gadā teritorijas, arī atteiktos no Judejas un Samarijas (Rietumu krasts) un Gāzas teritorijas. Struktūra: Gāzā, Judejā un Samarijā HAMAS balstās uz kombinācijas no reģionālajām un funkcionālajām organizācijām. Tādējādi daži identiskie nogrupējumi darbojas paralēli katrā reģionā. HAMAS, kā organizācija, sastāv no dažādiem neatkarīgajiem līmeņiem: * Infrastruktūra (''dawa'') — nodarbojas ar [[Rekrutēšana|rekrutēšanu]], finansiālā atbalsta izplatīšanu * [[Vardarbība|Varmācības]] īstenošana intifādas kontekstā * Drošība (''aman'') — informācijas vākšana par sadarbību ar specdienestiem. Šī informācija nokļūst tā saucamajā „trieciena komitejā”, pēc tam aizdomīgas personas tiek [[Slepkavība|nogalinātas]] * Publikācijas (''al-‘alam'') — skrejlapas, [[propaganda]]s materiāli. Militārajā aspektā HAMAS sastāv no divām militārām grupām: * „Palestīnas svētie karotāji” (''Al-Mujahidūn Al-Falestiniūn''), kas darbojas pret Izraēlu; * Drošības sekcija (''Jehaz Aman'') — kas vāc [[Informācija|informāciju]]. === Al-Qaida === {{Pamatraksts|Al-Qaida}} ''Al-Qaida'' tulkojumā nozīmē “bāze”. Tā ir starptautisskā teroristiskā organizācija ar tās filiālu tīklu daudzās pasaules valstīs. To 1988. gadā dibināja [[Osama bin Ladens]], kas nāk no [[Saūda Arābija]]s. Viņš dzimis Džiddas pilsētā, 1974. gadā pabeidza [[Ekonomika|ekonomisko]] fakultāti karaļa Abdela Aziza universitātē. Viņa tēvs Muhammeds Avads bin Ladens nāk no [[Jemena]]s, un bija lielākās [[celtniecība]]s kompānijas ''Bin Laden Group'' īpašnieks. Osama ir 17. bērns ģimenē no 52 bērniem. Viņa tēvam bija 20 sievas un Osama bija 10. sievas dēls. Bez tēva [[Kapitāls|kapitāla]], ģimeni atbalstīja pats Saūda Arābijas monarhs. 1975. gadā tēvs gāja bojā [[Aviokatastrofa|aviokatastrofā]], un Osama kļūst par tēva īpašumu īpašnieku. Viņam pieder Sudānas celtniecības kompānija ''Al-Hidžra'', ''Al-Šamal'' bankas [[Akcija (vērtspapīrs)|akcijas]], ''Taba'' [[Investīcija|investīciju]] concerns. Jau 16 gadu vecumā Osama pievienojās vienai no Saūda Arābijas [[Fundamentālisms|fundamentālistu]] kustībām. Osama bija precējies 3 reizes, viņam ir divi dēli. Pēdējā viņa sieva ir [[Taliban|talību]] līdera mullas Omara meita. Bin Ladens sāka savu teroristisko un politisko karjeru Afganistānā [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] laikā 1979. gadā. Uzzinot par [[Sarkanā armija|Padomju armijas]] ienākšanu Afganistānā, viņš devās turp. Tur viņš izveidoja celtniecības organizācijas, kas veica ceļu un [[Tunelis|tuneļu]] būvdarbus islāma opozīcijas interesēs. Paralēli Bin Ladens piedalījās kara darbībās. Izmantojot savus finansiālos līdzekļus, izmantojot tīklu ''Maktab al-kadamat'', viņš vervēja jaunus locekļus visapkārt pasaulei, kuri vēlējās būt līdzdalīgiem džihādā pret PSRS. Būtisku lomu Bin Ladena tapšanā par islāma fundamentālistu organizācijas līderu, nospēlēja ASV [[Izlūkdienests|izlūkdienesti]], kuri atbalstīja materiāli un tehniski afgāņu opozīciju. Kopš 1988. gada Bin Ladena intereses jau mazāk saistās ar Afganistānu, un vairāk ar islāmistu starptautisko darbību. Afganistānas kara laikā izveidojās profesionāli sagatavoti [[karavīrs|kaujinieki]], spējīgi efektīvi karot. Tuvo Austrumu mudžahedi sāka pievienoties dažādām islāmistu organizācijām. Viņi piedalījās karadarbībās [[Somālijas pilsoņu karš|Somalijā]], [[Bosnijas karš|Bosnijā]], [[Kosovas krīze|Kosovā]], [[Čečenijas kari|Čečenijā]], Tadžikistānā. Al-Kāidas pamatlocekļus sastāda Afganistānas kara [[Veterāns|veterāni]] jeb mudžahedi. Uzskata, ka bez teroraktu veikšanas, šī organizācija nodarbojas ar jaunu islāmistu vienību izveidošanu un jau esošo [[Radikalizācija|radikalizēšanu]]. Al-Kāidas pamatmērķis ir laicīgo politisko režīmu gāšana arābu valstīs un [[Teokrātija|teokrātiskās]] iekārtas ieviešana, [[Šariats|Šariāta]] normu ieviešana, un perspektīvā visu musulmanu valstu apvienošana vienā [[Kalifāts|Kalifātā]]. Al-Kāida darbojas pret rietumu valstu ietekmi uz arābu reģionu, īpaši pret [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tā cenšas izraidīt ASV karaspēkus no [[Persijas līča valstis|Persijas līča reģiona valstīm]], it īpaši no Saūda Arābijas. Par vēl vienu svarīgu prioritāti ir Izraēlas valsts likvidēšana. Sākot no 1994. gada galvenā Al-Kāidas bāze kļūst Sudānā, kurā viņš ceļ dažādas rūpniecības, veic investīcijas ražošanā, ceļu būvniecībā, [[Banka|bankās]], eksporta-importa operācijās. No rūpniecības Bin Ladens saņem ienākumus desmitiem miljonu dolāru, kas viņam ļauj uzturēt teroristu kontingentu. 1996. gada maijā ASV valdības spiediena rezultātā uz Sudānu, Bin Ladens spiests pamest šo valsti. Kopš tā laika viņš no jauna apmetās [[Afganistāna|Afganistānā]]. Al-Kāida saredz visu notiekošo Tuvajos Austrumos, kā patieso musulmaņu cīņu pret islāma ķeceriem. ASV karaspēka klātbūtne Saūda Arābijā, saskaņā ar Bin Ladenu, ir jaunais [[Kristietība|kristīgo]] rietumu režīmu Krusta karš pret musulmaņu austrumiem, kā islāma “svētvietu okupācija”, kas ir papildus motīvs pretamerikāņu noskaņām. Paiet 10 gadi pēc Al-Kāidas izveidošanas, un 1998. gadā Bin Ladens proklamēja islāmistu teroristu apvienotās organizācijas izveidošanu “Islāma pasaules fronte cīņai pret [[Jūdaisms|jūdiem]] un krustnešiem” (''Al-Jabhah al-Islamiyyah al-‘Alamiyyah li-Qital al-Yuhud wal-Salibiyyin''). Šīs frontes izveidotāju vidū bija [[Aimans az Zavāhirī|Al-Zavāhiri]] (''Al-Jihad'', [[Ēģipte]]), Rifai Ahmad Taha (''Gamaa al-Islamija''), un daži Pakistānas islāmistu nogrupējumu līderi. Frontē arī ir iekļauti [[Kašmīra]]s, [[Bangladeša]]s un Afganistānas organizāciju militārie atzari. Visas šīs organizācijas koordinē darbības aiz Al-Kāidas vadības vienotājām struktūrām. Katras organizācijas pārstāvji noteica kārtējā uzbrukuma objektu. Sadarbība īstenojās kara okupāciju veikšanas līmenī, bet pašas organizācijas darbojās neatkarīgi. Pateicoties plašam atbalstītāju tīklam ASV, Eiropā un Āzijā, Bin Ladens vada savu organizāciju, izmantojot pēdējā laika tehniskos paņēmienus - [[Internets|internetu]], [[Fakss|faksu]], [[Satelīttelefons|satelīttelefonus]]. Al-Kāida veic teroraktus pret ASV pilsoņiem jebkurā pasaules valstī ar sekojošiem mērķiem: demoralizēt amerikāņus un spiest pamest arābu valstis, neiejaukties musulmaņu valstu lietās, ietekmēt Persijas līča valstis ar mērķi spiest arābus atteikties no ASV atbalstīšanas. == Skatīt arī == * [[Salafisms]] * [[Politiskais islāms]] * [[Radikālais islāms]] * [[Tikumības policija]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080323233137/http://ksunne.ru/zabl/takfir/hawarij.htm Par haridžitu sektu] {{ru ikona}} * [http://www.ikhwanweb.com/ "Musulmaņu brālības" oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20071011034505/http://jamaat.org/overview/founder.html Maulanas Maududi biogrāfija] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080322065952/http://www.hizb.org.uk/hizb/index.php Hizb al-Tahrir organizācijas Lielbritānijā tīmekļa vietne] {{en ikona}} [[Kategorija:Islāmisms| ]] 0l3org9eylrbglm9y7sv80yllodxdu2 0 49541 4471207 4408250 2026-05-21T05:29:39Z CommonsDelinker 1319 Attēls "President_Ronald_Reagan_riding_horses_with_Queen_Elizabeth_II_during_visit_to_Windsor_Castle.jpg" aizvietots ar "President_Ronald_Reagan_Riding_Horses_with_Queen_Elizabeth_Ii_During_Visit_to_Windsor_Castle_-_DPLA_-_934bb1fd137bd8789fa9648e928f9ded 4471207 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Elizabete II | vārds_orģ = ''Elizabeth II'' | attēls = Queen_Elizabeth_II_official_portrait_for_1959_tour_%28retouched%29_%28cropped%29_%283-to-4_aspect_ratio%29.jpg | mazs_att = | apraksts = Elizabete II 1959. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = Apvienotās Karalistes un britu aizjūras domīniju karaliene | term_sākums = {{dat|1952|2|6|N}} | term_beigas = {{dat|2022|9|8|N}} | coronation = {{dat|1953|6|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | monarhs = | priekštecis = [[Džordžs VI Vindzors|Džordžs VI]] | pēctecis = [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1926|4|21}} | dzim_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|9|8|1926|4|21}}<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-61585886|title=Queen Elizabeth II has died, Buckingham Palace announces|work=BBC News|access-date=2022-09-08|date=2022-09-08|language=en-GB}}</ref> | mir_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Skotija|Balmorālas muiža}} | apglabāts = | tautība = [[angļi|angliete]] | partija = | dinastija = [[Vindzoras dinastija]] | tēvs = [[Džordžs VI Vindzors|Džordžs VI]] | māte = [[Elizabete Bousa-Laiona]] | dzīvesb = [[princis Filips]] | bērni = [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]<br/>[[princese Anna]]<br/>[[Princis Endrū]]<br/>[[Princis Edvards, Edinburgas hercogs|Princis Edvards]] | profesija = karaliene | alma_mater = | reliģija = [[Anglikānisms|Anglikāne]] | paraksts = Signature_of_Elizabeth_II.png | paraksts_izm = | piezīmes = | dzimums = sieviete | title = [[Nāciju Sadraudzība]]s vadītāja }} '''Elizabete II''' ({{val|en|Queen Elizabeth II}}; dzimusi {{dat|1926|04|21}}, mirusi {{dat|2022|9|8}}) bija [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Sadraudzības personālūnija]]s [[Monarhs|karaliene]]. Viņas kronēšana notika 1953. gada 2. jūnijā. 2015. gada 9. septembrī Elizabete II kļuva par visilgāk valdījušo britu monarhu, apsteidzot savu vecvecvecmāmiņu [[karaliene Viktorija|karalieni Viktoriju]]. Tāpat viņa bija visvecākā valdniece, kāda bijusi britu tronī. Mirusi 96 gadu vecumā. == Biogrāfija == === Bērnība un jaunības gadi === Elizabete II ir [[Jorkas hercogs|Jorkas hercoga]] Alberta, vēlākā karaļa [[Džordžs VI Vindzors|Džordža VI]] (''George VI'') un viņa sievas lēdijas Elizabetes pirmais bērns. Piecas nedēļas pēc dzimšanas viņa tika kristīta [[Bakingemas pils]] (''Buckingham Palace'') kapelā, viņai tika dots vārds Elizabete Aleksandra Mērija (''Elizabeth Alexandra Mary''). Sākumā jaunā princese mācījās mājās, bet, kad 1936. gadā tronī kāpa viņas tēvs, viņa uzsāka studēt konstitucionālo vēsturi un jurisprudenci. [[Otrais pasaules karš|II pasaules kara]] laikā viņa iestājās britu armijas palīgdienestā kā apakšleitnante&nbsp;— vadīja medicīniskā dienesta mašīnu un kļuva par automehāniķi.<ref>[http://www.nytimes.com/2009/05/28/world/europe/28queen.html?ref=europe "Left Out of D-Day Events, Queen Elizabeth Is Fuming"], ''The New York Times'', May 27, 2009</ref> [[Attēls:Atpūta, Nr.653 (07.05.1937) Elizabete-II (vāks).jpg|thumb|Ilustrētā nedēļas žurnāla "Atpūta" iekšējā vāka noformējums ar Anglijas karalienes-konsortes [[Elizabete Bousa-Laiona|Elizabetes]] un viņas meitu, princešu Elizabetes un Mārgaritas Rouzas attēlu. (1937. gads)]] === Ģimenes dzīve === 1939. gadā Lilibete (princeses iesauka; arī Mazā Tillebete) pirmo reizi satika tā laika [[Grieķija]]s un [[Dānija]]s princi (vēlāk viņš no šī troņa atteicās) [[Princis Filips|Filipu Mauntbatenu]], kurš bija arī viņas 4. pakāpes brālēns. Abi kāzas svinēja {{dat|1947|11|20||bez}} [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]]. Filips ieguva [[Edinburga]]s hercoga titulu. * 1948. gadā piedzima dēls [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs]], viņas troņmantnieks, * 1950. gadā piedzima meita [[princese Anna|Anna]], * 1960. gadā piedzima dēls [[princis Endrū|Endrū]], * 1964. gadā piedzima dēls [[Princis Edvards, Edinburgas hercogs|Edvards]], kurš tagad ir Edinburgas hercogs. Elizabete un Filips centās būt mūsdienīgs karaļpāris. Visi bērni — Čārlzs, Anna, Endrū un Edvards Vindzori — tika audzināti, nenorobežojot viņus no sabiedrības. 1991. gadā Elizabete II centās nosargāt sava dēla, prinča [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza]] laulību ar princesi Diānu, sasaucot abus uz pārrunām, lai kliedētu nesaskaņas abu starpā. Viņai tas neizdevās, un pāris formāli pašķīrās.<ref>Gyles Brandreth (2004). ''Philip and Elizabeth: Portrait of a Marriage''. London: Century. Brandreth, p.349</ref> === Ietekme pēc Otrā pasaules kara === Pēc kara Elizabetes II publisko pienākumu skaits palielinājās. Pirmā tālākā ārvalstu vizīte bija 1947. gadā kopā ar vecākiem un māsu Margaretu uz [[Āfrika|Āfriku]]. 1952. gadā, kad viņas tēva [[Džordžs VI Vindzors|Džordža VI]] varas laiks tuvojās nobeigumam, pēc paša karaļa iniciatīvas vizītē uz Austrāliju un Jaunzēlandi devās tikai Elizabete ar vīru. Vien pusceļā pāri sasniedza sēru vēsts&nbsp;— karalis, Elizabetes II tēvs {{dat||02|06}} naktī bija aizmidzis mūža miegā.<ref>Brandreth, pp.245—247; Lacey, pp.150—151; Shawcross, p.16</ref> Elizabete II tika kronēta par karalieni {{dat|1953|06|02}} Vestminsteras abatijā, 27 gadu vecumā. Kronēšanas ceremoniju televīzijā noraudzījās vairāk nekā 20 miljoni cilvēku [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], daudz cilvēku to klausījās pie saviem radioaparātiem.<ref>Roberts, Andrew (2000). The House of Windsor</ref> Tolaik viņa tika kronēta arī par [[Kanāda]]s, [[Austrālija]]s, [[Jaunzēlande]]s, [[Dienvidāfrika]]s, [[Pakistāna]]s un [[Šrilanka]]s karalieni. Elizabete II joprojām ir 11 [[Karību salas|Karību salu]] karaliene. 1956. gadā [[Francija]]s premjerministrs [[Gī Molē]] un Lielbritānijas premjers sers [[Entonijs Īdens]] tikās, lai apspriestu iespējamo Francijas un Lielbritānijas savienību, tostarp Elizabeti II kā iespējamo Francijas augstāko amatpersonu. Molē gan izteica šaubas par šādu varbūtību un norādīja, ka Francijai būtu grūti samierināties ar "Viņas Majestātes varu pār francūžiem". Beigu beigās savienība tomēr netika noslēgta un jau tajā pašā gadā Francija parakstīja [[Romas līgums|Romas līgumu]].<ref>[http://www.guardian.co.uk/uk_news/story/0,,1990795,00.html France and UK considered 1950s 'merger'. ''[[The Guardian]]'', 2007-01-15]</ref> Kad Lielbritānijas premjers Entonijs Īdens [[1956]]. gada novembrī atkāpās no posteņa sakarā ar nesekmīgajiem centieniem kopā ar [[Francija|Franciju]] ieņemt [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]], Elizabetei II pirmo reizi valdīšanas laikā nācās izvēlēties jauno premjera kandidātu no [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvās partijas]] vidus. Karaliene konsultējās ar daudziem pieredzējušiem politiķiem un politiskajām organizācijām, līdz paziņoja savu izvēli par labu [[Harolds Makmillans|Haroldam Makmillanam]]. Arī viņš dažus gadus vēlāk atkāpās un sekoja līdzīga konsultēšanās procedūra. Līdz ar to presē un sabiedrībā sākās skandāls par šauro loku, kādā tiek izvēlēts premjers, karalienei konsultējoties vien ar dažiem cilvēkiem, kura rezultātā 1965. gadā Konservatīvā partija pieņēma formālu nākamā līdera iecelšanas mehānismu gadījumā, ja iepriekšējais pamet amatu priekšlaicīgi.<ref>Roberts, p.84</ref> Pēc Suecas krīzes publiskajā telpā parādījās pirmie cilvēki, kas atklāti kritizēja karalieni Elizabeti II. Kad [[lords Oltrinems]] presē par viņu izteicās kā "dzīvojošu ārpus realitātes",<ref>Lord Altrincham in ''National Review'' quoted by Brandreth, p.374 and Roberts, p.83</ref> neilgu laiku vēlāk kolēģi nosodīja viņa rīcību un lords pat esot ticis fiziski iespaidots.<ref>Roberts, Andrew (2000). The House of Windsor, p.374; Shawcross, p.76</ref> === Sudraba jubileja === [[1977]]. gada Elizabete II svinēja savu 25. jubileju kā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] augstākā amatpersona. Svinības noritēja visu gadu, kulmināciju sasniedzot jūnija sākumā t.s. "Jubilejas dienās". Neiztika bez īpašām pastmarkām, karalienei radītām dziesmām un parādēm. Kopumā karaliene kopā ar princi Filipu apmeklēja 36 sev pakļautās teritorijas (viena gada laikā) visā pasaulē, kas bija nepieredzēts gadījums britu karaļnama vēsturē. 7. jūnijā karaliene viesojās [[Svētā Pāvila katedrāle|Sv. Pāvila katedrālē]] kopā ar vairāku valstu vadītājiem, tostarp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu [[Džimijs Kārters|Džimiju Kārteru]], kā arī ar vairākiem bijušajiem Lielbritānijas ministru prezidentiem, un vēlāk aizvadīja svētku mielastu. Pēc mielasta Elizabete II devās uz [[Bakingemas pils|Bakingemas pili]], kur bija sapulcējies vairāk kā 1 miljons interesentu. Karaliene iznāca un pamāja pūlim. Šo ainu pasaulē noraudzījās vairāk nekā 500 miljoni televīzijas skatītāju. === Viltus atentāts === Karalienes drosme, kā arī spēja saglabāt mieru sarežģītā situācijā tika vēlreiz pārbaudīta [[1981]]. gadā ikgadējās ''Trooping the Colour'' jeb "Krāsas marša" ceremonijas laikā.<ref>Shawcross, William (2002). Queen and Country. Toronto: McClelland & Stewart, p.192</ref> Elizabetes II virzienā tika raidīti seši šāvieni, bet karaliene noturējās sava zirga mugurā, turpinot jāt tālāk tā, it kā nekas nebūtu noticis. Vēlāk atklājās, ka izšautās patronas bijušas tukšas. === Princeses Diānas nāve === Lai gan sašķobījusies, tomēr [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā [[Čārlzs III Vindzors|prinča Čārlza]] un viņa sievas Diānas laulība oficiāli nebija šķirta. Sabiedrībā sākās baumas par abu nesaskaņu nopietnību. Pēc sarunas ar premjerministru [[Džons Meidžors|Džonu Meidžoru]], Kenterberijas arhibīskapu, karalienes privāto sekretāri un pašas vīru, Elizabete II aizrakstīja vēstuli Čārlzam un Diānai atsevišķi, norādot, ka būtu vēlama oficiāla šķiršanās, kas vēlāk arī notika.<ref>Brandreth, p.357</ref> Gadu pēc šķiršanās princese Diāna gāja bojā autokatastrofā Parīzē, {{dat|1997|08|31}}. Pati karaliene tajā laikā atradās brīvdienās Belmorālā ar dēlu un mazbērniem. Skumju pārņemti, Diānas bērni vēlējās apmeklēt baznīcu pēc iespējas ātrāk, un vecvecāki ar viņiem turp devās jau nākamajā rītā.<ref>Brandreth, p.358</ref> Turpmākās piecas dienas karaļnama pāris slēpa savus mazbērnus Belmorālā, pasargājot tos no preses uzmācības, ļaujot Diānas bērniem skumt vienatnē.<ref>Bond, p.134</ref> Karaliskās ģimenes noslēgtība mulsināja sabiedrību.<ref>Brandreth, p.358; Bond, p.134; Roberts, p.98; Shawcross, p.8</ref> Sabiedrības, ģimenes, kā arī premjera [[Tonijs Blērs|Tonija Blēra]] spiediena ietekmē Elizabete II uzstājās ar runu {{dat||09|05}}, paužot patiesu apbrīnu Diānas personībai, kā arī jūtas pret saviem mazbērniem, prinčiem [[Viljams, Velsas princis|Viljamu]] un [[Princis Harijs, Saseksas hercogs|Hariju]].<ref>Bond, p.134 and Brandreth, p.359</ref> === Tonijs Blērs === Tika uzskatīts, ka starp Elizabeti II un Lielbritānijas premjeru Toniju Blēru viņa pirmajos piecos amata gados valdījušas ļoti draudzīgas attiecības. Tomēr atsevišķi notikumi liecināja, ka abu attiecības, gadiem ritot, kļuva aizvien saspīlētākas.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://sify.com/news/fullstory.php?id=13504116| title = Queen Elizabeth feels snubbed by Blair| date = 2004-06-23| publisher = Sify| access-date = 2009-07-11| archiveurl = https://web.archive.org/web/20090417225852/http://sify.com/news/fullstory.php?id=13504116| archivedate = 2009-04-17}}</ref> [[2007. gads|2007]]. gadā karaliene atklāja, ka Tonija Blēra rīcība dažādos jautājumos ir izvedusi viņu no pacietības, norādot arī uz atsvešināšanos no lauku jautājumu risināšanas. Turklāt Elizabetei II aizvien nepieņemamāka kļuva Blēra familiārā izturēšanās, uzskatot, ka karalienei premjers būtu jāuzrunā vienkārši kā Tonijs. Tika baumots, ka Elizabete II Tonijam Blēram ieteikusi arī samazināt Britu Armijas spēku iesaistīšanos dažādos pasaules militārajos konfliktos, visvairāk Afganistānā un [[Irākas karš|Irākā]]. Tajā pat laikā oficiāli karaliene tā arī nekad nepauda savu nostāju Irākas jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.telegraph.co.uk/news/main.jhtml;jsessionid=VUFMK0FTBH0ZPQFIQMFSFFWAVCBQ0IV0?xml=/news/2007/05/27/nqueen27.xml| author = Alderson, Andrew| publisher = ''[[The Daily Telegraph]]''| title = Revealed: Queen's dismay at Blair legacy| date = 2007-05-28| accessdate = 2007-05-31| archive-date = 2007-12-11| archive-url = https://web.archive.org/web/20071211142425/http://www.telegraph.co.uk/news/main.jhtml;jsessionid=VUFMK0FTBH0ZPQFIQMFSFFWAVCBQ0IV0?xml=%2Fnews%2F2007%2F05%2F27%2Fnqueen27.xml}}</ref> Turpmāk abu attiecības kļuva attālinātas un samērā vēsas. === Zelta jubileja === 2002. gadā karaliene svinēja 50. valdīšanas gadadienu. Līdz tam tik ilgi valdījuši tikai 5 angļu monarhi: [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]] (''Henry III''), [[Edvards III Plantagenets|Edvards III]] (''Edward III''), [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] (''James I''), [[Džordžs III]] (''George III'') un [[Viktorija (Lielbritānija)|karaliene Viktorija]] (''Queen Victoria''). Šoreiz svinības bija jūtami klusākas kā pirms 25 gadiem, karalienes ''sudraba jubilejā''. Tas galvenokārt skaidrojams ar karalienes mātes nāvi jubilejas gadā. Neraugoties uz to, neiztika bez krāšņām parādēm, pieminekļiem un dažādām dāvanām karalienei Lilibetai, kā viņu mēdza saukt.[[Attēls:President Ronald Reagan Riding Horses with Queen Elizabeth Ii During Visit to Windsor Castle - DPLA - 934bb1fd137bd8789fa9648e928f9ded.jpg|thumb|240px|Karaliene Elizabete II un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Ronalds Reigans]] 1982. gadā izjādes laikā]] === Aizraušanās === Karalienes Elizabetes aizraušanās bija [[zirgs|zirgi]] un [[suns|suņi]], īpaši būtu jāizceļ [[Velsas korgijs pembroks]]. Dzīves laikā viņai bija piederējuši vairāk kā 30 Velsas korgiji pembroki. Pirmais, kuru sauca Susana, Elizabetei tika uzdāvināts 18 gadu dzimšanas dienā [[1944]]. gadā. Lielākā daļa vēlāko Elizabetes suņu bija Susanas pēcnācēji. Mūža nogalē karalienei bija Velsas korgiji pembroki.<ref name=lat>[http://www.royal.gov.uk/LatestNewsandDiary/Factfiles/80factsaboutTheQueen.aspx 80 facts about The Queen]</ref> Karaliene bija izveidojusi jaunu suņu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdu]]&nbsp;— [[dorgijs|dorgiju]], sakrustojot Velsas korgiju pembroku ar [[taksis|taksi]], kas piederēja [[princese Margareta|princesei Margaretai]]. Bez Velsas korgijiem pembrokiem un dorgijiem pilī mājoja arī [[labradors retrīvers|labradori]] un [[angļu kokerspaniels|kokerspanieli]]. Karaliene bija arī aizrāvusies ar zirgiem, zirgu audzēšanu un zirgu sacīkstēm. Karalienei piederēja apmēram 25 zirgi. Pirmo poniju viņai uzdāvināja Elizabetes vectēvs karalis [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]]. Karalienei piederēja arī [[sporta balodis|sporta baloži]], kas piedalijās baložu sacīkstēs. Karaļnams sporta baložus sāka audzēt [[1886]]. gadā, kad pirmos sporta baložus uzdāvināja [[Beļģija]]s karalis [[Leopolds II (Beļģija)|Leopolds II]].<ref name=lat/> == Finanses == [[Attēls:Queen Elizabeth II March 2015.jpg|thumb|Elizabete II 2015. gadā]] Karalienes finanšu situācija jau ilgi bijis sabiedrības diskusiju objekts. Populārais interneta portāls ''Forbes'' noteicis karalienes īpašumus 600 miljonu ASV [[dolārs|dolāru]] apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.forbes.com/business/2007/08/30/worlds-richest-royals-biz-royals07-cx_lk_0830royalintro.html?boxes=relstories |title=The World's Richest Royals - Forbes.com |publisher=Forbes.com |date= |accessdate=2008-10-12 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Tajā pat laikā [[Bakingemas pils]] oficiālie paziņojumi nosaukuši pat 100 miljonu [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]] iespējamo bagātību kā "stipri pārspīlētu".<ref>{{Atsauce|url=http://www.royal.gov.uk/output/Page4975.asp|title=The Queen's Personal Wealth|publisher=Official web site of the British monarchy|accessdate=2008-10-09}}</ref> Lai gan Karaliskās ģimenes kustamo un nekustamo īpašumu vērtība pārsniedz 10 miljardus angļu mārciņu, tā oficiāli pieder nākamajām ģimenes paaudzēm un visai Lielbritānijas sabiedrībai, tādējādi padarot neiespējamu tās tērēšanu vai pārdošanu. Līdzīgi Karaliskās ģimenes īpašumā ir arī Bakingemas un [[Vindzoras pils|Vindzoras]] pilis. Līdz ar vairākiem saviem priekštečiem, karaliene nav izrādījusi īpašu patiku pret Bakingemas pili kā mājvietu, par savām īstajām mājām uzskatot Vindzoras pili.<ref name="nioa">{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.dailymail.co.uk/pages/live/articles/news/news.html?in_article_id=383595&in_page_id=1770| title = 'The Queen will NEVER consider abdicating'| author = English, Rebecca| publisher = ''[[Daily Mail]]''|date=2006-04-20| accessdate = 2006-10-15}}</ref> [[Sandringemas pils|Sandringemas]] un Balmorālas pils savukārt ir tiešā karalienes Elizabetes II pārraudzībā un īpašumā, mantojumā paliekot no viņas tēva. === Funkcijas === Elizabete II bija pirmā karaliene britu karaļnama vēsturē, kas [[1992]]. gadā brīvprātīgi nolēma maksāt ienākuma nodokli, tādējādi simbolizējot tuvināšanos tautai.<ref>Žurnāls "Mājas Viesis", Nr. 109, Aija Cālīte</ref> Karalienes politiskā vara ir visai simboliska. Lai gan viņai ir dotas pilnvaras [[premjerministrs|premjerministra]] un [[ministrs|ministru]] nominēšanai, par premjeru kļūst vēlēšanās uzvarējušais partijas vadītājs, savukārt ministrus ieceļ premjers. Karaliene vairāk pilda reprezentatīvās funkcijas, pārstāvot [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti un tās aizjūras domīnijas]] ārzemēs dažādās pieņemšanās. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Pēctecība uz Lielbritānijas troni]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{Vindzoras dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Džordžs VI Vindzors|Džordžs VI]] | virsraksts = [[Vindzoras dinastija|Apvienotās Karalistes karaliene]] | periods = 1953—2022 | pēc = [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]] }} {{kastes beigas}} {{Lielbritānijas monarhi}} {{pašreizējie monarhi}} {{Gada cilvēks (Time) 1951—1975}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1926. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes monarhi]] [[Kategorija:Vindzoras dinastija]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]] riw4kxclub8x9fj1k5hjv53lnzy6n7x 0 63237 4470985 4158032 2026-05-20T15:19:51Z ~2026-30237-53 145706 Spieķkaula ķermenis nepieder pie elkoņa kaula daļām 4470985 wikitext text/x-wiki {{Infobox Anatomija | Name = Elkoņa kauls | Latin = Ulna | GraySubject = | GrayPage = | Image = Gray213.png | Caption = Elkoņa kaula (kreisajā pusē) priekšējā virsma | Image2 = | Caption2 = | Precursor = | System = | Artery = | Vein = | Nerve = | Lymph = | }} '''Elkoņa kauls''' ({{val-la|ulna}}) ir [[apakšdelms|apakšdelma]] [[kauls]]. Tas ir pāra, garais kauls un novietojas apakšdelma iekšpusē - mazā pirkstiņa pusē, paralēli [[spieķkauls|spieķkaulam]]. Kaulam ir 3 daļas: * Proksimālais gals * Elkoņa kaula ķermenis * Distālais gals == Proksimālais gals == '''Elkoņa kaula proksimālais gals''' (''epiphysis proximalis'') ir masīvāks par distālo un pamatā veido [[elkoņa locītava|elkoņa locītavu]]. Uz mugurpusi ir vērsts spēcīgs elkoņa paugurs (''olecranon''), kas artikulē ar [[augšdelma kauls|augšdelma kaula]] distālo daļu., bet uz priekšpusi ir vērsts vainagizaugums (''procesus coronoideus''). Starp abiem izaugumiem veidojas veltņa ierobs (''incisura trochlearis''). Uz sāniem no vainagizauguma ir spieķkaula ierobs (''incisura radialis''), kas artikulē ar [[spieķkauls|spieķkaulu]], bet zem vainagizauguma ir elkoņa kaula nelīdzenums (''tuberositas ulnae''), pie kura stiprinās [[muskuļi]]. == Elkoņa kaula ķermenis == '''Elkoņa kaula ķermenim''' (''corpus ulnae''), jeb '''diafīzei''' ir trīsšķautņu [[prizma]]s forma. Diafīzei ir 3 virsmas - priekšēja virsma (''facies anterior''), kas ir ieliekta, mugurējā virsma (''facies posterior'') un mediālā virsma (''facies medialis''). Uz robežas starp virsmām ir malas: priekšējā mala (''margo anterior''), mugurējā mala (''margo posterior'') un asa, uz ārpusi vērsta starpkaulu mala (''margo interosseus''). Starp abiem [[apakšdelms|apakšdelma]] kauliem ir iestiepta apakšdelma starpkaulu membrāna (''membrana interosseus antebrachii''). == Distālais gals == '''Elkoņa kaula distālais gals''' (''epiphysis distalis'') ir mazāks un tievāks kā proksimālais gals. Tas veido elkoņa kaula galviņu (''caput ulnae'') ar īlenveida izaugumu (''processus styloideus'') tā mediālajā un locītavas apmali (''circumferentia articularis'') laterālajā pusē, kas artikulē ar [[spieķkauls|spieķkaulu]]. Distālais gals ar plaukstas pamatu nesaskaras. == Attēli == <gallery> Image:Gray214.png|Elkoņa kaula (labajā pusē) mugurējā virsma Image:Gray215.png|Elkoņa kauls un tā skrimšļi Image:Gray216.png|Elkoņa kaula gali Image:Gray212.png|Elkoņa kaula proksimālais gals Image:Human arm bones diagram.svg|[[Roka]]s kauli </gallery> {{Anatomija}} [[Kategorija:Kauli]] rrhe9wkqn9e5f2zhpaw1gvbw7aroveu 0 65134 4471157 4156892 2026-05-20T23:31:31Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471157 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas žanra infokaste | nosaukums = Hiphops | krāsa = white | fona_krāsa = darkblue | stila_izcelsme = [[fankmūzika]], [[disko]], [[soulmūzika]], [[ritmblūzs]], [[dabs]] | kultūras_izcelsme = [[1970. gadi|1970. gadu]] sākums, [[Ņujorka]] | instrumenti = [[sintezators]], [[balss]], [[bungu mašīna]], [[sempleris]] | popularitāte = | atvasinātās_formas = | apakšžanru_saraksts = | apakšžanri = | jauktie_žanri = | reģionos = [[Austrumkrasta hiphops]]<br />[[Rietumkrasta hiphops]]<br />''[[Southern hip hop]]''<br />''[[Midwest hip hop]]'' | vietējā_estrāde = | citas_tēmas = }} '''Hiphops''' ({{val|en|hip hop}}) ir mūzikas žanrs un kultūras kustība, kas aizsākās 20. gadsimta [[1970. gadi|70. gadu]] sākumā [[Ņujorka|Ņujorkā]], un tās aizsācēji bija galvenokārt [[afroamerikāņi]] un [[latīņamerikāņi]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title= Can't Stop Won't Stop: A History of the Hip-Hop Generation|url= https://archive.org/details/cantstopwontstop00chan|last= Chang |first= Jeff |authorlink= Jeff Chang (journalist) |author2=DJ Kool Herc |year= 2005 |publisher= Macmillan |isbn= 031230143X}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://findarticles.com/p/articles/mi_m0FXV/is_2_15/ai_n13557237|title= Latinos in hip hop to reggaeton|accessdate= 2008-07-28|author= Castillo-Garstow, Melissa|date= 2008-03-01|work= |publisher= Latin Beat Magazine|archiveurl= https://web.archive.org/web/20081207054126/http://findarticles.com/p/articles/mi_m0FXV/is_2_15/ai_n13557237|archivedate= 2008-12-07}}</ref> Hiphopa kultūru raksturo četri galvenie pamatelementi: [[repošana]], [[dīdžejošana]], [[grafiti]] un [[breiks]]. Citi papildu elementi ir [[bītbokss]], hiphopa ģērbšanās stils un [[vienkāršruna]] jeb valodas kultūra. Kopš hiphopa dzīvesstila rašanās [[Bronksa|Bronksā]] tas ir izplatījies visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Rosen | first = Jody | title = A Rolling Shout-Out to Hip-Hop History | work = [[The New York Times]] | language = angliski | date = 12.02.2006. | url = http://www.nytimes.com/2006/02/12/arts/music/12rose.html?pagewanted=3 | accessdate = 10.03.2009.}}</ref> Kad hiphopa mūzika sāka izplatīties, tā bija balstīta uz [[dīdžejs|dīdžejiem]], kas radīja ritmiskus bītus. Vēlāk šai mūzikai sāka pievienoties repošana (ritmiska atskaņām bagātu tekstu skaitīšana). == Skatīt arī == * [[Hiphopa dejas]] == Atsauces == {{atsauces}} {{mūzikas žanrs-aizmetnis}} {{Mūzikas žanri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hiphops| ]] qi65p8yyc9zmsl3refuhp3rbbacscfi 0 67801 4471120 4282683 2026-05-20T21:16:22Z Vylks 50297 4471120 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = UEFA Eiropas līga | aktuāla_sezona = 2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona | logo = Europa League.svg | pikseļi = 150px | sports = [[futbols]] | dibin = 1955. gads (1972. gads esošajā formātā) | komandas = 32 (grupu turnīrs)<br /><small>+8 klubi pievienojas pēc Čempionu līgas grupu turnīra</small><br /> 58 (kopā) | valsts = [[Eiropa]] ([[UEFA]]) | čempions = {{flaga|ENG}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]<br />([[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025–26]]) (1. tituls) | čempions_visv = {{flaga|ESP}} [[Sevilla FC]] (7 tituli) | mlapa = [http://www.uefa.com UEFA.com] }} '''UEFA Eiropas līga''' (agrāk saukta par '''UEFA kausu''') ir gadskārtējas [[futbols|futbola]] sacensības [[Eiropa]]s futbola klubiem, ko organizē [[UEFA]] kopš 1971. gada. Tas ir otrs nozīmīgākais turnīrs starp Eiropas klubiem aiz [[UEFA Čempionu līga]]s. Turnīram klubi kvalificējas savu nacionālo līgu un kausu ietvaros. Iepriekš saukts par UEFA kausu, saistībā ar formāta maiņu turnīrs kopš 2009. gada jūnija tiek saukts par Eiropas līgu.<ref name="bbc_europa">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/7637600.stm|title=Uefa Cup gets new name in revamp |accessdate=2008-09-26 |work=bbc.co.uk}}</ref><ref name="uefa_europa">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefa/keytopics/kind=64/newsid=754085.html |title=UEFA Cup to become UEFA Europa League |accessdate=2008-09-26 |work=uefa.com |archive-date=2010-02-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100201110929/http://www.uefa.com/uefa/keytopics/kind=64/newsid=754085.html }}</ref> UEFA vēstures ierakstu kontekstā Eiropas līga un UEFA kauss tiek uzskatīti par vienu un to pašu turnīru, nosaukuma maiņu uztverot tikai kā zīmola izmaiņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=New format provides fresh impetus |url=http://en.uefa.com/uefaeuropaleague/history/index.html |work=UEFA.com |publisher=Union of European Football Associations |accessdate=15 May 2010}}</ref> Turnīrs aizstāja [[Starppilsētu gadatirgu kauss|Starppilsētu gadatirgu kausu]], tomēr UEFA vēstures ierakstu kontekstā Starppilsētu gadatirgu kauss netiek atzīts kā tiešs priekštecis UEFA kausam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefa/news/kind=1/newsid=2571.html |title=UEFA Cup: All-time finals |accessdate=13 July 2009 |work=UEFA.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100131093052/http://www.uefa.com/uefa/news/kind%3D1/newsid%3D2571.html |archivedate={{dat|2010|01|31||bez}} }}</ref> 1999. gadā tika likvidēts [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]] un apvienots ar UEFA kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.uefa.com/competitions/uefacup/history/index.html|title=UEFA Cup History |accessdate=2008-04-27 |work=UEFA.com}}</ref> 2005./2006. gada sezonā turnīram pirms izslēgšanas kārtām tika pievienota grupu turnīra fāze. 2009. gada struktūrā tika iekļauts [[UEFA Intertoto kauss]], radot paplašinātu turnīra formātu ar plašāku grupu turnīra fāzi un mainītiem kvalifikācijas kritērijiem. [[Spānija]]s klubs ''[[Sevilla FC]]'' ir panākumiem bagātākais klubs turnīra vēsturē ar 7 tituliem. Pašreizējie kausa ieguvēji ir [[Anglija]]s klubs ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'', kas finālā 2026. gada 21. maijā ar 3:0 uzvarēja ''[[SC Freiburg]]'' no [[Vācija]]s. == Vēsture == [[Attēls:UEFA cup logo.svg|thumb|left|100px|UEFA kausa logo]] UEFA kausu pirmoreiz izcīnīja 1971./72. gada sezonā, kad uzvarēja [[Anglija]]s komanda [[Totenhemas "Hotspur"]]. 1975. gadā tika atcelts no Starppilsētu izstāžu kausa mantotais noteikums, ka var piedalīties tikai viens klubs no pilsētas. Anglijas klubs [[Liverpūles "Everton"]] bija izcīnījis ceturto vietu Anglijas līgā un varēja kvalificēties, bet traucēja tas, ka viņu konkurenti [[Liverpool FC]] arī bija kvalificējušies, izcīnot otro vietu. "Everton" apelēja pie UEFA, sakot, ka ierobežojums ir negodīgs [[anahronisms]], un noteikumi tika mainīti. Turnīrā tradicionāli piedalījās valstu čempionātu otrās vietas ieguvēji, bet 1999. gadā tas tika apvienots ar UEFA iepriekšējo otrā līmeņa turnīru [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]]. Kopš tā brīža turnīram kvalificējās arī nacionālo kausu ieguvēji. Tāpat turnīrā varēja piedalīties komandas, kuras zaudēja trešajā [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas kārtā, kā arī grupu turnīra trešās vietas ieguvēji. Turnīrā piedalīties tika uzaicinātas arī trīs [[UEFA Godīgas spēles rangs|godīgu spēli]] pārstāvošas komandas, vienpadsmit [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausa]] uzvarētāji un dažu atsevišķu valstu [[Līgas kauss|līgas kausa]] ieguvēji. Uzvarētāji iegūto kausu var gadu glabāt savā īpašumā. Pēc kausa atdošanas UEFA, klubs var paturēt oriģinālā kausa kopiju četru piektdaļu izmērā. Noteikumi nosaka, ka klubam tiek piešķirta oriģinālā balva, ja tas trīs reizes pēc kārtas vai piecas reizes ir ieguvis šo kausu. Tas līdz šim vēl nav noticis. UEFA kausu, nacionālo līgu un kausu vienā sezonā ir izdevies izcīnīt četrām komandām — [[Gēteborgas IFK]] (1982), [[Stambulas "Galatasaray"]] (2000), [[FC Porto]] (2003) un [[PFK CSKA Maskava|Maskavas "CSKA"]] (2005). Kopš 2009./2010. gada sezonas turnīrs tiek saukts par UEFA Eiropas līgu.<ref name="bbc_europa"/><ref name="uefa_europa"/> Tajā pašā laikā [[UEFA Intertoto kauss]] tika pārtraukts un iekļauts jaunajā Eiropas līgā. == Trofeja == UEFA kauss, ir trofeja, ko UEFA katru gadu piešķir futbola klubam, kas uzvar UEFA Eiropas līgā. Pirms 2009.–2010. gada sezonas gan sacensības, gan trofeja bija zināmas kā “UEFA kauss”. Pirms sacensību pārdēvēšanas par UEFA Eiropas līgu 2009.–2010. gada sezonā UEFA noteikumos bija paredzēts, ka klubs var paturēt oriģinālo trofeju gadu pirms tās atgriešanas UEFA. Pēc atgriešanās klubs varētu paturēt četru piektdaļu oriģinālās trofejas kopiju. Pēc trešās uzvaras pēc kārtas vai piektās uzvaras kopumā klubs varētu saglabāt trofeju uz visiem laikiem.<ref>https://web.archive.org/web/20060629100814/http://www.uefa.com/newsfiles/19070.pdf</ref> Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem trofeja vienmēr ir UEFA glabāšanā. Katram turnīra uzvarētājam tiek piešķirta pilna izmēra trofejas kopija. Klubs, kurš uzvar trīs reizes pēc kārtas vai piecas reizes kopumā, saņems vairāku uzvarētāju nozīmīti.<ref>https://web.archive.org/web/20090823205941/https://www.uefa.com/MultimediaFiles/Download/Regulations/competitions/UEFACup/84/52/89/845289_DOWNLOAD.pdf</ref> No 2016. līdz 2017. gadam tikai Sevilla ir izpelnījusies godu nēsāt vairāku uzvarētāju nozīmīti, jo 2016. gadā ir sasniegusi abus priekšnoteikumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/errors/|title=The official website for European football|website=UEFA.com}}</ref> Trofeju izstrādāja un izstrādāja itāļu skulptors [[Silvio Gazaniga]], kurš arī izstrādāja [[FIFA Pasaules kausa trofeju]], strādājot uzņēmuma Bertoni labā, 1972. gada UEFA kausa finālam. Tas sver 15 kg un ir sudraba krāsā uz dzeltena marmora cokola. 67 centimetrus garo kausu veido pamatne ar diviem oniksa diskiem, kuros ievietota josla ar UEFA dalībvalstu karogiem. Skulptūras apakšējā daļa simbolizē stilizētos futbolistus, un to pāri ar roku reljefa plāksne.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/thetrophy/|title=The UEFA Europa League Trophy|date=2022. gada 28. jūn.|website=UEFA.com}}</ref> == Uzvarētāji un finālisti == {| class="wikitable plainrowheaders sortable" |+UEFA kausa un UEFA Eiropas līgas uzvarētāji un finālisti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/winners/finals/ |title=UEFA Europa League Finals |accessdate={{dat|2020|8|16||bez}} |publisher=[[UEFA]] |website=uefa.com}}</ref> |- !scope=col|Klubs !scope=col|Izcīnītie tituli !scope=col|Zaudētie fināli !scope=col class="unsortable"|Uzvaras gadi !scope=col class="unsortable"|2. vietas gadi |- !scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] |align=center|7 |align=center|0 |2006, 2007, 2014, 2015, 2016, 2020, 2023 |align=center|— |- ! scope="row" |{{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | align="center" |3 | align="center" |2 |1991, 1994, 1998 |1997, 2020 |- ! scope="row" |{{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | align="center" |3 | align="center" |1 |1973, 1976, 2001 |2016 |- ! scope="row" |{{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | align="center" |3 | align="center" |1 |1977, 1990, 1993 |1995 |- !scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] |align=center|3 |align=center|0 |2010, 2012, 2018 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] |align=center|3 |align=center|1 |1972, 1984, 2025 |1974 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] |align=center|2 |align=center|2 |1975, 1979 |1973, 1980 |- ! scope="row" |{{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]] | align="center" |2 | align="center" |0 |1974, 2002 | align="center" |— |- ! scope="row" |{{flaga|Zviedrija}} [[IFK Göteborg]] | align="center" |2 | align="center" |0 |1982, 1987 | align="center" |— |- !scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] |align=center|2 |align=center|0 |1985, 1986 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]] |align=center|2 |align=center|0 |1995, 1999 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] |align=center|2 |align=center|0 |2003, 2011 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |align=center|2 |align=center|0 |2013, 2019 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] |align=center|2 |align=center|0 |1980, 2022 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] |align=center|1 |align=center|2 |2017 |2021, 2025 |- !scope=row|{{flaga|Beļģija}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] |align=center|1 |align=center|1 |1983 |1984 |- !scope=row|{{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] |align=center|1 |align=center|1 |1992 |2017 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |align=center|1 |align=center|1 |1988 |2024 |- !scope=row|{{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] |align=center|1 |align=center|0 |1978 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|ITA}} [[Bergamo "Atalanta"]] |align=center|1 |align=center|0 |2024<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/22052024-lukmenam_i_hat_trick_i_atalanta_partrauc_|title=Lukmenam hat-trick, ''Atalanta'' pārtrauc ''Bayer'' sēriju un triumfē Eiropas līgā|date=2024. gada 22. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] |align=center|1 |align=center|0 |1981 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] |align=center|1 |align=center|0 |1989 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] |align=center|1 |align=center|0 |1996 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] |align=center|1 |align=center|0 |1997 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] |align=center|1 |align=center|0 |2000 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] |align=center|1 |align=center|0 |2004 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moskva]] |align=center|1 |align=center|0 |2005 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit]] |align=center|1 |align=center|0 |2008 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] |align=center|1 |align=center|0 |2009 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]] |align=center|1 |align=center|0 |2021 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] |align=center|1 |align=center|0 |2026 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]] |align=center|0 |align=center|3 |align=center|— |1983, 2013, 2014 |- !scope=row|{{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] |align=center|0 |align=center|3 |align=center|— |1999, 2004, 2018 |- ! scope="row" |{{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | align="center" |0 | align="center" |2 | align="center" |— |1977, 2012 |- ! scope="row" |{{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | align="center" |0 | align="center" |2 | align="center" |— |1988, 2007 |- ! scope="row" |{{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | align="center" |0 | align="center" |2 | align="center" |— |1993, 2002 |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] |align=center|0 |align=center|2 |align=center|— |2000, 2019 |- !scope=row|{{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] |align=center|0 |align=center|2 |align=center|— |2008, 2022 |- !scope=row|{{flaga|Itālija}} [[A.S. Roma|Roma]] |align=center|0 |align=center|2 |align=center|— |1991, 2023 |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1972 |- !scope=row|{{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1975 |- !scope=row|{{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1976 |- !scope=row|{{flaga|Francija}} [[SC Bastia|Bastia]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1978 |- !scope=row|{{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1979 |- !scope=row|{{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar|AZ]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1981 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV|Hamburg]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1982 |- !scope=row|{{flaga|Ungārija}} [[Fehérvár FC|Fehérvár]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1985 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln|Köln]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1986 |- !scope=row|{{flaga|Skotija}} [[Dundee United FC|Dundee United]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1987 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart|Stuttgart]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1989 |- !scope=row|{{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1990 |- !scope=row|{{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1992 |- !scope=row|{{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Salzburg]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1994 |- !scope=row|{{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1996 |- !scope=row|{{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1998 |- !scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2001 |- !scope=row|{{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2003 |- !scope=row|{{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2005 |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2006 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2009 |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Fulham F.C.|Fulham]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2010 |- !scope=row|{{flaga|Portugāle}} [[S.C. Braga|Braga]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2011 |- !scope=row|{{flaga|Ukraina}} [[FC Dnipro|Dnipro]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2015 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2026 |} == Naudas balva == Līdzīgi kā UEFA Čempionu līgā, arī naudas balvas, ko saņem klubi, tiek sadalītas fiksētos maksājumos, pamatojoties uz dalību un rezultātiem, un mainīgās summās, kas ir atkarīgas no klubu televīzijas tirgus vērtības. 2021.–2022. gada sezonā dalībai grupu turnīrā Eiropas līgā tika piešķirta pamatmaksa 3 630 000 eiro apmērā. Uzvara grupā maksā 630 000 eiro un neizšķirts 210 000 eiro. Katrs grupas uzvarētājs nopelna 1 100 000 eiro un katrs otrās vietas ieguvējs 550 000 eiro. Sasniedzot izslēgšanas posmu, tiek iegūti papildu bonusi: 500 000 eiro par 32. kārtu, 1 200 000 eiro par astotdaļfinālu, 1 800 000 eiro par ceturtdaļfinālu un 2 800 000 eiro par pusfinālu. Zaudētāji finālā saņem 4 600 000 eiro, bet čempioni saņem 8 600 000 eiro.<ref>https://editorial.uefa.com/resources/0269-125fde34ba54-30a4c9aeea13-1000/20210520_circular_2021_35_en.pdf#page3</ref> *Kvalificēts uz grupu turnīru: €3 630 000 *Grupu turnīrā uzvarētā spēle: 630 000 eiro *Neizšķirtais mačs grupu turnīrā: 210 000 eiro *1. vieta grupu turnīrā: 1 100 000 eiro *2. vieta grupu turnīrā: 550 000 eiro *Izslēgšanas spēļu kārtas izslēgšanas spēles: 500 000 eiro *Astotdaļfināls: 1 200 000 eiro *Ceturtdaļfināls: 1 800 000 eiro *Pusfināls: 2 800 000 eiro *Otrā vieta: 4 600 000 eiro *Čempions: 8 600 000 eiro == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.uefa.com/Competitions/UefaCup/index.html Oficiālā mājaslapa] {{UEFA Eiropas līgas sezonas}} {{UEFA sacensības}} [[Kategorija:UEFA Eiropas līga| ]] q6d4fifn8m8wwewc3jxavri6rsr5a5d 4471169 4471120 2026-05-21T04:07:12Z ZANDMANIS 91184 4471169 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = UEFA Eiropas līga | aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona | logo = Europa League.svg | pikseļi = 150px | sports = [[futbols]] | dibin = 1955. gads (1972. gads esošajā formātā) | komandas = 32 (grupu turnīrs)<br /><small>+8 klubi pievienojas pēc Čempionu līgas grupu turnīra</small><br /> 58 (kopā) | valsts = [[Eiropa]] ([[UEFA]]) | čempions = {{flaga|ENG}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]<br />([[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025–26]]) (1. tituls) | čempions_visv = {{flaga|ESP}} [[Sevilla FC]] (7 tituli) | mlapa = [http://www.uefa.com UEFA.com] }} '''UEFA Eiropas līga''' (agrāk saukta par '''UEFA kausu''') ir gadskārtējas [[futbols|futbola]] sacensības [[Eiropa]]s futbola klubiem, ko organizē [[UEFA]] kopš 1971. gada. Tas ir otrs nozīmīgākais turnīrs starp Eiropas klubiem aiz [[UEFA Čempionu līga]]s. Turnīram klubi kvalificējas savu nacionālo līgu un kausu ietvaros. Iepriekš saukts par UEFA kausu, saistībā ar formāta maiņu turnīrs kopš 2009. gada jūnija tiek saukts par Eiropas līgu.<ref name="bbc_europa">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/7637600.stm|title=Uefa Cup gets new name in revamp |accessdate=2008-09-26 |work=bbc.co.uk}}</ref><ref name="uefa_europa">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefa/keytopics/kind=64/newsid=754085.html |title=UEFA Cup to become UEFA Europa League |accessdate=2008-09-26 |work=uefa.com |archive-date=2010-02-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100201110929/http://www.uefa.com/uefa/keytopics/kind=64/newsid=754085.html }}</ref> UEFA vēstures ierakstu kontekstā Eiropas līga un UEFA kauss tiek uzskatīti par vienu un to pašu turnīru, nosaukuma maiņu uztverot tikai kā zīmola izmaiņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=New format provides fresh impetus |url=http://en.uefa.com/uefaeuropaleague/history/index.html |work=UEFA.com |publisher=Union of European Football Associations |accessdate=15 May 2010}}</ref> Turnīrs aizstāja [[Starppilsētu gadatirgu kauss|Starppilsētu gadatirgu kausu]], tomēr UEFA vēstures ierakstu kontekstā Starppilsētu gadatirgu kauss netiek atzīts kā tiešs priekštecis UEFA kausam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefa/news/kind=1/newsid=2571.html |title=UEFA Cup: All-time finals |accessdate=13 July 2009 |work=UEFA.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100131093052/http://www.uefa.com/uefa/news/kind%3D1/newsid%3D2571.html |archivedate={{dat|2010|01|31||bez}} }}</ref> 1999. gadā tika likvidēts [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]] un apvienots ar UEFA kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.uefa.com/competitions/uefacup/history/index.html|title=UEFA Cup History |accessdate=2008-04-27 |work=UEFA.com}}</ref> 2005./2006. gada sezonā turnīram pirms izslēgšanas kārtām tika pievienota grupu turnīra fāze. 2009. gada struktūrā tika iekļauts [[UEFA Intertoto kauss]], radot paplašinātu turnīra formātu ar plašāku grupu turnīra fāzi un mainītiem kvalifikācijas kritērijiem. [[Spānija]]s klubs ''[[Sevilla FC]]'' ir panākumiem bagātākais klubs turnīra vēsturē ar 7 tituliem. Pašreizējie kausa ieguvēji ir [[Anglija]]s klubs ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'', kas finālā 2026. gada 21. maijā ar 3:0 uzvarēja ''[[SC Freiburg]]'' no [[Vācija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:UEFA cup logo.svg|thumb|left|100px|UEFA kausa logo]] UEFA kausu pirmoreiz izcīnīja 1971./72. gada sezonā, kad uzvarēja [[Anglija]]s komanda [[Totenhemas "Hotspur"]]. 1975. gadā tika atcelts no Starppilsētu izstāžu kausa mantotais noteikums, ka var piedalīties tikai viens klubs no pilsētas. Anglijas klubs [[Liverpūles "Everton"]] bija izcīnījis ceturto vietu Anglijas līgā un varēja kvalificēties, bet traucēja tas, ka viņu konkurenti [[Liverpool FC]] arī bija kvalificējušies, izcīnot otro vietu. "Everton" apelēja pie UEFA, sakot, ka ierobežojums ir negodīgs [[anahronisms]], un noteikumi tika mainīti. Turnīrā tradicionāli piedalījās valstu čempionātu otrās vietas ieguvēji, bet 1999. gadā tas tika apvienots ar UEFA iepriekšējo otrā līmeņa turnīru [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]]. Kopš tā brīža turnīram kvalificējās arī nacionālo kausu ieguvēji. Tāpat turnīrā varēja piedalīties komandas, kuras zaudēja trešajā [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas kārtā, kā arī grupu turnīra trešās vietas ieguvēji. Turnīrā piedalīties tika uzaicinātas arī trīs [[UEFA Godīgas spēles rangs|godīgu spēli]] pārstāvošas komandas, vienpadsmit [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausa]] uzvarētāji un dažu atsevišķu valstu [[Līgas kauss|līgas kausa]] ieguvēji. Uzvarētāji iegūto kausu var gadu glabāt savā īpašumā. Pēc kausa atdošanas UEFA, klubs var paturēt oriģinālā kausa kopiju četru piektdaļu izmērā. Noteikumi nosaka, ka klubam tiek piešķirta oriģinālā balva, ja tas trīs reizes pēc kārtas vai piecas reizes ir ieguvis šo kausu. Tas līdz šim vēl nav noticis. UEFA kausu, nacionālo līgu un kausu vienā sezonā ir izdevies izcīnīt četrām komandām — [[Gēteborgas IFK]] (1982), [[Stambulas "Galatasaray"]] (2000), [[FC Porto]] (2003) un [[PFK CSKA Maskava|Maskavas "CSKA"]] (2005). Kopš 2009./2010. gada sezonas turnīrs tiek saukts par UEFA Eiropas līgu.<ref name="bbc_europa"/><ref name="uefa_europa"/> Tajā pašā laikā [[UEFA Intertoto kauss]] tika pārtraukts un iekļauts jaunajā Eiropas līgā. == Trofeja == UEFA kauss, ir trofeja, ko UEFA katru gadu piešķir futbola klubam, kas uzvar UEFA Eiropas līgā. Pirms 2009.–2010. gada sezonas gan sacensības, gan trofeja bija zināmas kā “UEFA kauss”. Pirms sacensību pārdēvēšanas par UEFA Eiropas līgu 2009.–2010. gada sezonā UEFA noteikumos bija paredzēts, ka klubs var paturēt oriģinālo trofeju gadu pirms tās atgriešanas UEFA. Pēc atgriešanās klubs varētu paturēt četru piektdaļu oriģinālās trofejas kopiju. Pēc trešās uzvaras pēc kārtas vai piektās uzvaras kopumā klubs varētu saglabāt trofeju uz visiem laikiem.<ref>https://web.archive.org/web/20060629100814/http://www.uefa.com/newsfiles/19070.pdf</ref> Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem trofeja vienmēr ir UEFA glabāšanā. Katram turnīra uzvarētājam tiek piešķirta pilna izmēra trofejas kopija. Klubs, kurš uzvar trīs reizes pēc kārtas vai piecas reizes kopumā, saņems vairāku uzvarētāju nozīmīti.<ref>https://web.archive.org/web/20090823205941/https://www.uefa.com/MultimediaFiles/Download/Regulations/competitions/UEFACup/84/52/89/845289_DOWNLOAD.pdf</ref> No 2016. līdz 2017. gadam tikai Sevilla ir izpelnījusies godu nēsāt vairāku uzvarētāju nozīmīti, jo 2016. gadā ir sasniegusi abus priekšnoteikumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/errors/|title=The official website for European football|website=UEFA.com}}</ref> Trofeju izstrādāja un izstrādāja itāļu skulptors [[Silvio Gazaniga]], kurš arī izstrādāja [[FIFA Pasaules kausa trofeju]], strādājot uzņēmuma Bertoni labā, 1972. gada UEFA kausa finālam. Tas sver 15 kg un ir sudraba krāsā uz dzeltena marmora cokola. 67 centimetrus garo kausu veido pamatne ar diviem oniksa diskiem, kuros ievietota josla ar UEFA dalībvalstu karogiem. Skulptūras apakšējā daļa simbolizē stilizētos futbolistus, un to pāri ar roku reljefa plāksne.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/thetrophy/|title=The UEFA Europa League Trophy|date=2022. gada 28. jūn.|website=UEFA.com}}</ref> == Uzvarētāji un finālisti == {| class="wikitable plainrowheaders sortable" |+UEFA kausa un UEFA Eiropas līgas uzvarētāji un finālisti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/winners/finals/ |title=UEFA Europa League Finals |accessdate={{dat|2020|8|16||bez}} |publisher=[[UEFA]] |website=uefa.com}}</ref> |- !scope=col|Klubs !scope=col|Izcīnītie tituli !scope=col|Zaudētie fināli !scope=col class="unsortable"|Uzvaras gadi !scope=col class="unsortable"|2. vietas gadi |- !scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] |align=center|7 |align=center|0 |2006, 2007, 2014, 2015, 2016, 2020, 2023 |align=center|— |- ! scope="row" |{{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | align="center" |3 | align="center" |2 |1991, 1994, 1998 |1997, 2020 |- ! scope="row" |{{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | align="center" |3 | align="center" |1 |1973, 1976, 2001 |2016 |- ! scope="row" |{{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | align="center" |3 | align="center" |1 |1977, 1990, 1993 |1995 |- !scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] |align=center|3 |align=center|0 |2010, 2012, 2018 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] |align=center|3 |align=center|1 |1972, 1984, 2025 |1974 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] |align=center|2 |align=center|2 |1975, 1979 |1973, 1980 |- ! scope="row" |{{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]] | align="center" |2 | align="center" |0 |1974, 2002 | align="center" |— |- ! scope="row" |{{flaga|Zviedrija}} [[IFK Göteborg]] | align="center" |2 | align="center" |0 |1982, 1987 | align="center" |— |- !scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] |align=center|2 |align=center|0 |1985, 1986 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]] |align=center|2 |align=center|0 |1995, 1999 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] |align=center|2 |align=center|0 |2003, 2011 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] |align=center|2 |align=center|0 |2013, 2019 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] |align=center|2 |align=center|0 |1980, 2022 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] |align=center|1 |align=center|2 |2017 |2021, 2025 |- !scope=row|{{flaga|Beļģija}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] |align=center|1 |align=center|1 |1983 |1984 |- !scope=row|{{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] |align=center|1 |align=center|1 |1992 |2017 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] |align=center|1 |align=center|1 |1988 |2024 |- !scope=row|{{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] |align=center|1 |align=center|0 |1978 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|ITA}} [[Bergamo "Atalanta"]] |align=center|1 |align=center|0 |2024<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/22052024-lukmenam_i_hat_trick_i_atalanta_partrauc_|title=Lukmenam hat-trick, ''Atalanta'' pārtrauc ''Bayer'' sēriju un triumfē Eiropas līgā|date=2024. gada 22. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] |align=center|1 |align=center|0 |1981 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] |align=center|1 |align=center|0 |1989 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] |align=center|1 |align=center|0 |1996 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] |align=center|1 |align=center|0 |1997 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] |align=center|1 |align=center|0 |2000 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] |align=center|1 |align=center|0 |2004 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moskva]] |align=center|1 |align=center|0 |2005 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit]] |align=center|1 |align=center|0 |2008 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] |align=center|1 |align=center|0 |2009 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]] |align=center|1 |align=center|0 |2021 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] |align=center|1 |align=center|0 |2026 |align=center|— |- !scope=row|{{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]] |align=center|0 |align=center|3 |align=center|— |1983, 2013, 2014 |- !scope=row|{{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] |align=center|0 |align=center|3 |align=center|— |1999, 2004, 2018 |- ! scope="row" |{{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | align="center" |0 | align="center" |2 | align="center" |— |1977, 2012 |- ! scope="row" |{{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | align="center" |0 | align="center" |2 | align="center" |— |1988, 2007 |- ! scope="row" |{{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | align="center" |0 | align="center" |2 | align="center" |— |1993, 2002 |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] |align=center|0 |align=center|2 |align=center|— |2000, 2019 |- !scope=row|{{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] |align=center|0 |align=center|2 |align=center|— |2008, 2022 |- !scope=row|{{flaga|Itālija}} [[A.S. Roma|Roma]] |align=center|0 |align=center|2 |align=center|— |1991, 2023 |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1972 |- !scope=row|{{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1975 |- !scope=row|{{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1976 |- !scope=row|{{flaga|Francija}} [[SC Bastia|Bastia]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1978 |- !scope=row|{{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1979 |- !scope=row|{{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar|AZ]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1981 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV|Hamburg]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1982 |- !scope=row|{{flaga|Ungārija}} [[Fehérvár FC|Fehérvár]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1985 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln|Köln]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1986 |- !scope=row|{{flaga|Skotija}} [[Dundee United FC|Dundee United]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1987 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart|Stuttgart]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1989 |- !scope=row|{{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1990 |- !scope=row|{{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1992 |- !scope=row|{{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Salzburg]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1994 |- !scope=row|{{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1996 |- !scope=row|{{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |1998 |- !scope=row|{{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2001 |- !scope=row|{{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2003 |- !scope=row|{{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2005 |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2006 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2009 |- !scope=row|{{flaga|Anglija}} [[Fulham F.C.|Fulham]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2010 |- !scope=row|{{flaga|Portugāle}} [[S.C. Braga|Braga]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2011 |- !scope=row|{{flaga|Ukraina}} [[FC Dnipro|Dnipro]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2015 |- !scope=row|{{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]] |align=center|0 |align=center|1 |align=center|— |2026 |} == Naudas balva == Līdzīgi kā UEFA Čempionu līgā, arī naudas balvas, ko saņem klubi, tiek sadalītas fiksētos maksājumos, pamatojoties uz dalību un rezultātiem, un mainīgās summās, kas ir atkarīgas no klubu televīzijas tirgus vērtības. 2021.–2022. gada sezonā dalībai grupu turnīrā Eiropas līgā tika piešķirta pamatmaksa 3 630 000 eiro apmērā. Uzvara grupā maksā 630 000 eiro un neizšķirts 210 000 eiro. Katrs grupas uzvarētājs nopelna 1 100 000 eiro un katrs otrās vietas ieguvējs 550 000 eiro. Sasniedzot izslēgšanas posmu, tiek iegūti papildu bonusi: 500 000 eiro par 32. kārtu, 1 200 000 eiro par astotdaļfinālu, 1 800 000 eiro par ceturtdaļfinālu un 2 800 000 eiro par pusfinālu. Zaudētāji finālā saņem 4 600 000 eiro, bet čempioni saņem 8 600 000 eiro.<ref>https://editorial.uefa.com/resources/0269-125fde34ba54-30a4c9aeea13-1000/20210520_circular_2021_35_en.pdf#page3</ref> *Kvalificēts uz grupu turnīru: €3 630 000 *Grupu turnīrā uzvarētā spēle: 630 000 eiro *Neizšķirtais mačs grupu turnīrā: 210 000 eiro *1. vieta grupu turnīrā: 1 100 000 eiro *2. vieta grupu turnīrā: 550 000 eiro *Izslēgšanas spēļu kārtas izslēgšanas spēles: 500 000 eiro *Astotdaļfināls: 1 200 000 eiro *Ceturtdaļfināls: 1 800 000 eiro *Pusfināls: 2 800 000 eiro *Otrā vieta: 4 600 000 eiro *Čempions: 8 600 000 eiro == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.uefa.com/Competitions/UefaCup/index.html Oficiālā mājaslapa] {{UEFA Eiropas līgas sezonas}} {{UEFA sacensības}} [[Kategorija:UEFA Eiropas līga| ]] fexgi3fxnbeumehb423ef97mh785zi2 0 68798 4471129 4456952 2026-05-20T22:01:06Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471129 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Polar graph paper.svg|thumb|200px|Polārās koordinātas, kurās norādīti dažu leņķu lielumi.]] '''Polārā koordinātu sistēma''' ir divdimensiju [[koordinātu sistēma]], kur katra [[punkts (ģeometrija)|punkta]] atrašanās vietu [[plakne|plaknē]] nosaka [[leņķis|leņķa]] (''φ'' vai ''θ'') lielums un [[attālums]] (''r'') no sākumpunkta. Polārā koordinātu sistēma ir noderīga situācijās, kad attiecība starp divām vietām ir viegli nosakāma ar leņķu un attālumu palīdzību. Atšķirībā no daudz biežāk izmantotās [[Dekarta koordinātu sistēma]]s, šajā koordinātu sistēmā ir jāizmanto [[trigonometrija]]. == Vēsture == Leņķa un rādiusa jēdzienu izmantoja senie ļaudis pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Grieķu astronoms un astrologs ''[[Hiparhs|Hipparchus]]'' (190 - 120 BC) izveidoja tabulu par [[Horda (matemātika)|hordu funkcijām]], sniedzot hordu garumu katram leņķim. Ir atsauces par to, ka viņa izveidotā tabula ir izmantota, izveidojot zvaigznāju pozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.math.yorku.ca/SCS/Gallery/milestone/milestone.pdf|title=Milestones in the History of Thematic Cartography, Statistical Graphics, and Data Visualization|last=Friendly|first=Michael|access-date=|date=August 24, 2009|archive-date={{dat|2018|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180926124138/http://www.math.yorku.ca/SCS/Gallery/milestone/milestone.pdf}}</ref> Rakstā "''On Spirals''" [[Arhimēds]] apraksta Arhimēda spirāli, [[funkcija]], kuras rādiuss ir atkarīgs no leņķa. Tomēr grieķu darbs neattiecās uz pilnīgu [[Koordinātu sistēma|koordinātu sistēmu]]. No 8. gadsimta astronomi izstrādāja metodes, lai tuvināti aprēķinātu virzienu uz [[Meka|Meku]] un attālumu no jebkuras vietas uz [[Zeme]]s.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mathematics and the Divine: A Historical Study|last=King|first=David A.|publisher=Elsevier|year=2005|isbn=0-444-50328-5|url=https://books.google.com/books?id=AMOQZfrZq-EC&pg=PA161#v=onepage&f=false|location=Amsterdam|pages=162–178}}</ref> No 9. gadsimta tika izmantota [[sfēriskā trigonometrija]] un karšu projekciju metodes, lai precīzāk noteiktu šos lielumus. Aprēķins būtībā ir Mekas ekvatoriskās polārās koordinātas (t.i. garuma un platuma) pārvēršana polārajās koordinātās (t.i. ''[[kibla|qibla]]'' un attālums) attiecībā pret sistēmu, kuras meridiāns ir lielais aplis caur noteikto vietu un Zemes [[ģeogrāfiskais pols|poliem]], un polāro līniju asis iet caur atrašanās vietu un tās pretējo polu punktu.<ref>King ([[:en:Polar coordinate system#CITEREFKing2005|2005]], [https://books.google.com/books?id=AMOQZfrZq-EC&pg=PA169#v=onepage&f=false p. 169]). The calculations were as accurate as could be achieved under the limitations imposed by their assumption that the Earth was a perfect sphere.</ref> Pastāv aprēķini par polāro koordinātu ieviešanu kā daļu no formālās koordinātu sistēmas. Pilnu priekšmeta vēsturi apraksta [[Hārvarda Universitāte|Hārvardas]] profesors ''Julian Lowell Coolidge's'' "Polāro koordinātu izcelsme".<ref name="coolidge">{{publikācijas atsauce|last=Coolidge|first=Julian|authorlink=Julian Lowell Coolidge|title=The Origin of Polar Coordinates|journal=American Mathematical Monthly|volume=59|pages=78–85|year=1952|url=http://www-history.mcs.st-and.ac.uk/Extras/Coolidge_Polars.html|doi=10.2307/2307104|issue=2|publisher=Mathematical Association of America|jstor=2307104}}</ref> ''Grégoire de Saint-Vincent'' un ''[[Bonaventūra Kavaljēri|Bonaventura Cavalieri]]'' 17. gadsimta vidū patstāvīgi ieviesa jēdzienus. ''Saint - Vincent'' rakstīja par viņiem privāti 1625. gadā un publicēja savu darbu 1647. gadā, kamēr ''[[Bonaventūra Kavaljēri|Cavalieri]]'' publicēja labotu viņa versiju - 1635. gadā. ''[[Bonaventūra Kavaljēri|Cavalieri]]'' pirmie lietoja polārās koordinātas, lai atrisinātu [[Arhimēda spirāle]]s problēmu. [[Blēzs Paskāls]] izmantoja polārās koordinātas, lai aprēķinātu parabolisko loku garumu. Ar metodi ''Fluxions'' (uzrakstīta 1671. gadā un publicēta 1736. gadā) [[Īzaks Ņūtons]] pārbaudīja transformāciju starp polārajām koordinātām, ko viņš dēvē par "Septītā veida; Par spirāli", un deviņas citas koordinātu sistēmas.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Boyer|first=C. B.|title=Newton as an Originator of Polar Coordinates|url=https://archive.org/details/sim_american-mathematical-monthly_1949-02_56_2/page/73|journal=American Mathematical Monthly|volume=56|pages=73–78|year=1949|doi=10.2307/2306162|issue=2|publisher=Mathematical Association of America|jstor=2306162}}</ref> Žurnālā "''Acta Eruditorum''" (1691) [[Jākobs Bernulli]] izmantoja sistēmu ar punktu uz līnijas, ko dēvē par polu un polāro asi. Koordinātas norādīja attālumus no pola un leņķa, un no polārām asīm. Bernulli darbs tika pagarināts, lai atrastu līkņu izliekuma rādiusu, kas izteikts šajās koordinātās. Polāro koordinātu termins ir attiecināms uz ''Gregorio Fontana'' un to izmantoja 18. gadsimta Itāļu rakstnieki. Termins parādījās angļu ''George Peacook's'' 1816 tulkojumā ''Lacroix's'' "Diferenciālais un integrālais aprēķins".<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Miller|first=Jeff|title=Earliest Known Uses of Some of the Words of Mathematics|url=http://jeff560.tripod.com/p.html|accessdate=2006-09-10|archive-date=2010-02-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20100212043548/http://jeff560.tripod.com/p.html}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last=Smith|first=David Eugene|title=History of Mathematics, Vol II|url=https://archive.org/details/historyofmathema031897mbp|publisher=Ginn and Co.|year=1925|location=Boston|page=[https://archive.org/details/historyofmathema031897mbp/page/324 324]}}</ref> ''[[Aleksis Klero]]'' bija pirmais, kas domāja par polārajām koordinātām 3 dimensijās, un [[Leonards Eilers]] bija pirmais, kurš to attīstīja.<ref name="coolidge" /> == Koordinātu apzīmēšana == Radiālo koordinātu bieži apzīmē ar r vai ρ, un leņķisko koordinātu ar φ, θ vai t. Leņķiskās koordinātas tiek norādītas kā φ pēc [[Starptautiskā standartizācijas organizācija|ISO]] standarta 31-11. Tomēr matemātiskajā literatūrā [[Leņķis|leņķi]] bieži apzīmē ar θ, nevis φ. Leņķi ar polāro apzīmējumu parasti var izteikt vai nu [[Grāds (leņķis)|grādos]] vai [[Radiāns|radiānos]] (2π rad ir vienāds ar 360°). [[Grāds (leņķis)|Grādus]] tradicionāli lieto navigācijā, mērīšanā, un daudzās lietišķajās disciplīnās, bet [[Radiāns|radiānus]] biežāk izmanto [[Matemātika|matemātikā]] un matemātiskajā fizikā.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Serway|first=Raymond A.|author2=Jewett, Jr., John W.|title=Principles of Physics|url=https://archive.org/details/principlesofphys0000serw_a9t1|publisher=Brooks/Cole—Thomson Learning|year=2005|isbn=0-534-49143-X}}</ref> Leņķis φ ir definēts, lai sāktu 0° no atskaites virziena un palielinātu rotācijas režīmu pretēji pulksteņrādītāja virzienam vai pulksteņrādītāja virzienam. Matemātikā, piemēram, atskaites virziens parasti tiek nofiksēts kā [[stars]] no pola horizontāli pa labi, un polāro leņķi palielina līdz pozitīvam leņķim attiecībā uz pretējo pulksteņrādītāja apgriezieniem, savukārt 0° - [[virsma]] tiek veidota vertikāli uz augšu un leņķa palielinājums par pulksteņrādītāja apgriezieniem. Polāri leņķi samazinās pret negatīvām vērtībām rotācijas virzienā attiecīgi pretējos virzienos. == Polāro koordinātu unikalitāte == Jebkura skaita pilnīgu pagriezienu (360°) pievienošana leņķa koordinātei nemaina attiecīgo virzienu. Tāpat jebkuras polārās koordinātu koordinātes ir identiskas ar negatīvo radiālo komponentu un pretējo virzienu (pie polārā leņķa pievienojot 180°). Tāpēc vienu un to pašu punktu (r, φ) var izteikt ar bezgalīgu skaitu dažādu polāro koordinātu {{nowrap|(''r'', ''φ'' + ''n'' × 360°)}} un {{nowrap|(−''r'', ''φ'' + 180° + ''n'' × 360°) {{=}} (−''r'', ''φ'' + (2''n'' + 1) × 180°)}}, kur n ir patvaļīgs vesels skaitlis.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://campuses.fortbendisd.com/campuses/documents/Teacher/2012%5Cteacher_20120507_1147.pdf|title=Polar Coordinates and Graphing|accessdate=2006-09-22|date=2006-04-13|format=PDF|archive-date=2016-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20160822034840/http://campuses.fortbendisd.com/campuses/documents/Teacher/2012%5Cteacher_20120507_1147.pdf}}</ref> Turklāt, polus var izteikt kā (0,&nbsp;''φ'') jebkuram leņķim ''φ.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Precalculus: With Unit-Circle Trigonometry|last=Lee|first=Theodore|author2=David Cohen|author3=David Sklar|year=2005|publisher=Thomson Brooks/Cole|edition=Fourth|isbn=0-534-40230-5}}</ref>'' Ja vienam punktam, izņemot polam, ir nepieciešams unikāls attēlojums, tad r ir jāierobežo ar pozitīviem skaitļiem (r > 0) un φ intervālu [0, 360°) vai (-180 °, 180°] (radiānos, [0, 2 π) vai (- π, π]).<ref>{{grāmatas atsauce|title=Complex Analysis (the Hitchhiker's Guide to the Plane)|url=https://archive.org/details/complexanalysish0000stew|first=Ian|last=Stewart|author2=David Tall|year=1983|publisher=Cambridge University Press|isbn=0-521-28763-4}}</ref> Vēl viena konvencija, ir pret inverso funkciju, ir atļautas patvaļīgas reālas vērtības un ierobežojums, kas ierobežo polāro leņķi līdz (-90°, 90°). Visos gadījumos ir jāizvēlas polu leņķis (r = 0), piemēram, φ = 0. == Pāreja uz taisnleņķa koordinātām (un atpakaļ) == [[Attēls:Polar to cartesian.svg|right|thumb|250px|Saistība starp polārajām un Dekarta koordinātām]] Pāreja no polārajām koordinātām uz taisnleņķa koordinātām: :<math>x = r \cos heta, \,</math> :<math>y = r sin \ heta. ,</math> Pāreja no taisnleņķa koordinātām uz polārajām koordinātām ir neviennozīmīgāka, jo ja ''r''=0, punkta koordinātas nav atkarīgas no leņķa ''θ'' (koordinātu sākumpunktā). Vēl, leņķis var pieņemt jebkādu vērtību, taču punkta atrašanās vieta ik pēc 2''π'' atkārtojas. :Attālumu ''r'' var iegūt pēc [[Pitagora teorēma]]s: r² = x² + y², <math>r = \sqrt{x^2 + y^2} quad</math> :Ja leņķis ''θ'' ir definēts intervālā [0, 2''π''], tad: :<math>\ heta = �egin{cases} \arctan(�rac{y}{x}) & \mbox{ja } x > 0 mbox{ un } y \ge 0\\ arctan(\�rac{y}{x}) + 2pi & \mbox{ja } x > 0 mbox{ un } y < 0\\ \arctan(�rac{y}{x}) + \pi & mbox{ja } x < 0\\ \�rac{pi}{2} & \mbox{ja } x = 0 mbox{ un } y > 0\\ \�rac{3pi}{2} & \mbox{ja } x = 0 mbox{ un } y < 0 \end{cases}</math> :Ja leņķis ''θ'' ir definēts intervālā [−''π'', ''π''], tad: :<math> heta = \�egin{cases} arctan(\�rac{y}{x}) & mbox{ja } x > 0\\ \arctan(�rac{y}{x}) + \pi & mbox{ja } x < 0 \mbox{ un } y ge 0\\ \arctan(�rac{y}{x}) - \pi & mbox{ja } x < 0 \mbox{ un } y < 0\\ �rac{\pi}{2} & mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y > 0\\ -�rac{\pi}{2} & mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y < 0 end{cases}</math> :Ja r tiek aprēķināts vispirms, tad šo formulu φ var norādīt vienkāršāk, izmantojot standarta arccos funkciju:<math>\varphi = �egin{cases} \arccosleft(\�rac{x}{r} ight) & \mbox{ja } y ge 0 \mbox{ un } r eq 0 \\ -\arccosleft(\�rac{x}{r} ight) & \mbox{ja } y < 0 \\ ext{nav definēts} & \mbox{ja } r = 0 end{cases}</math> == Polārās līknes vienādojums == [[Attēls:Cartesian to polar.gif|thumb|Dekarta vienības līkne var tikt novietota polāro koordinātu veidā. Šajā animācijā <math>{\displaystyle y=sin(6x)+2} </math> ir piesaistīta uz '''<math>r = \sin (6 varphi) + 2</math>''']] Vienādojums, kas definē algebrisko līkni, kas izteikts polāro koordinātu veidā, ir pazīstams kā polārais [[vienādojums]]. Daudzos gadījumos šādu vienādojumu var vienkārši norādīt, definējot r kā funkciju no ''φ.'' Iegūtā līkne sastāv no punktiem (''r''(''φ''),&nbsp;''φ'') un to var uzskatīt par polāro funkciju r grafiku. Jāņem vērā, ka atšķirībā no Dekarta koordinātēm neatkarīgais mainīgais ''φ.'' Dažādus simetrijas veidus var izsecināt no polāro funkciju r vienādojuma. Ja {{nowrap|''r''(−''φ'') {{=}} ''r''(''φ'')}} vienādojums būs simetrisks pret horizontālo (0°/180°) staru, ja {{nowrap|''r''({{pi}} − ''φ'') {{=}} ''r''(''φ'')}} tas būs simetrisks vertikālajā (90°/270°) starā un, ja {{nowrap|''r''(''φ'' − α) {{=}} ''r''(''φ'')}}, tas būtu rotējoši simetrisks ar α pulksteņrādītāja virzienā un pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam. [[Attēls:Circle r=1.svg|thumb|Aplis ar vienādojumu r(φ) = 1]] Ņemot vērā polāro koordinātu sistēmas cirkulāro raksturu, daudzas līknes var raksturot ar vienkāršu polāro vienādojumu, savukārt Dekarta formas ir daudz sarežģītākas. Starp pazīstamākajām līknēm ir polārā roze, Arhimēda spirāle, kardioīda, ''Lemniscate of Bernoulli'' un ''limacon''. Aplis, līnijas un polārā roze ir saprotamākas, ja nav ierobežojumu līknes domēnam un diapazonam. === Aplis === Vispārējais vienādojums riņķim ar centru {{nowrap|(''r''₀, <math>\gamma</math>)}} un rādiusu a ir<math>r^2 - 2 r r_0 cos(\varphi - gamma) + r_0^2 = a^2</math>To var vienkāršot dažādos veidos, lai atbilstu konkrētākiem gadījumiem, piemēram vienādojumu <math>r(\varphi)=a </math>riņķim ar centru un rādiusu a.<ref name="ping">{{tīmekļa atsauce|first=Johan|last=Claeys|url=http://www.ping.be/~ping1339/polar.htm|title=Polar coordinates|accessdate=2006-05-25|deadurl=yes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060427230725/http://www.ping.be/~ping1339/polar.htm|archivedate=2006-04-27|df=}}</ref> Kad {{math|''r''}}₀ = {{math|a}}, vienādojumu var rakstīt formā: <math>r = 2 acos(\varphi - gamma)</math>Vispārīgā gadījumā vienādojumu var atrisināt: <math>r = r_0 \cos(varphi - \gamma) + sqrt{a^2 - r_0^2 \sin^2(varphi - \gamma)}</math>risinājums ar mīnusa zīmi priekša [[kvadrātsakne]]i dod tādu pašu līkni. === Līnija === Radiālas līnijas (tās, kas stiepjas pa polu) ir apzīmētas ar vienādojumu [[Attēls:Rose 2sin(4theta).svg|thumb|Polāra roze ar vienādojumu r(φ) = 2sin(4φ)]] <math>varphi = \gamma </math>, kur ɣ ir līnijas pacēluma leņķis, tas ir, ɣ= arctan(m), kur m ir līnijas slīpums Dekarta koordinātu sistēmā. Ne radiāla līnija, kas šķērso radiālo līniju {{nowrap|''φ'' {{=}} ɣ}} perpendikulāri punktā (''r₀'', ɣ) un tam ir vienādojums: <math>r(varphi) = {r_0}\sec(varphi-\gamma) </math> Citādi norādīts (''r₀'', ɣ) punkts, kurā pieskaršanas šķērso iedomātu apli ar rādiusu ''r_0.'' === Polārā roze === Polārā roze ir matemātiska līkne, kas izskatās kā ziedlapots zieds, un to var izteikt kā vienkāršu polāro vienādojumu:<math>r(varphi) = a\cosleft(k\varphi + gamma_0\ ight)</math>par jebkuru konstantu ɣ₀ (ieskaitot 0). Jāņem vērā, ka šie vienādojumi nekad nenosaka rožu ar 2, 6, 10, 14 utt. ziedlapiņu skaitu. Mainīgais apzīmē garumu ziedlapiņām rožu. === Arhimēda spirāle === [[Arhimēda spirāle]] ir spirālveida līkne, ko atklāja [[Arhimēds]], un to var izteikt kā vienkāršu polāro vienādojumu: <math>r(varphi) = a+b\varphi. </math> [[Attēls:Spiral of Archimedes.svg|thumb|Viens Arhimēda spirāles zars ar vienādojumu r(φ) = φ/2π, kas ir 0<φ<6π]] Parametra a maiņa pagriež spirāli, bet b nosaka attālumu starp spirāles vijumiem, kas noteiktai spirālei vienmēr ir nemainīgs. Arhimēda spirālei ir divi zari, viens - φ > 0 un viens - φ <0. Abi zari ir plūdeni savienoti pie pola. Ņemot viena zara spoguļattēlu 90°/270° līnijas virzienā, iegūst otru zaru. Šī līkne ir ievērojama kā viena no pirmajām līknēm, pēc [[konusa šķēlums|konusa šķēlumiem]], kas aprakstīta matemātiskā traktātā, un kā galvenais līknes, ko vislabāk definēt ar polāro vienādojumu, piemērs. === Konisks posms === Konusa šķēlums ar vienu fokusu uz polu un otrs kaut kur uz 0° stara (tā, loki ir lielās ass, atrodas gar polāro asi), aprēķina pēc formulas: <math>r = { ell\over {1 - e cos \varphi}}</math>, kur e ir ekscentriskums, <math>ell</math>ir ''semi-latus rectum'' (perpendikulārais attālums no galvenās ass līdz līknei). [[Attēls:Elps-slr.svg|thumb|Elipse]] Ja e > 1 , šis vienādojums definē hiperbolu, ja e = 1 , tas definē parabolu un, ja e <1 , tas definē elipsi. Īpašais gadījums e = 0 rādiusa aplis. == Divu polāru līkņu krustojums == Divu polāro funkciju grafiki <math>{\displaystyle r=f( heta )}</math> un <math>{\displaystyle r=g( heta )} </math>ir iespējami trīs veidu krustojumi: # Ja vienādojumiem <math>{\displaystyle r=f( heta )}</math> un <math>{\displaystyle r=g( heta )} </math>katram vismaz ir viens risinājums. # Visi punkti <math>{\displaystyle [g( heta _{i}),\ heta _{i}]} </math>, kur <math>{displaystyle \ heta _{i}} </math>ir vienādojuma atrisinājums <math>{displaystyle f(\ heta +2kpi )=g(\ heta )} </math>un, kur <math>{displaystyle k} </math>ir vesels skaitlis. # Visi punkti <math>{\displaystyle [g( heta _{i}),\ heta _{i}]} </math>, kur <math>{displaystyle \ heta _{i}} </math>ir vienādojuma atrisinājums <math>{displaystyle f(\ heta +(2k+1)pi )=-g(\ heta )} </math>un, kur <math>{displaystyle k} </math> ir vesels skaitlis. == Kompleksie skaitļi == [[Attēls:Imaginarynumber2.svg|thumb|Kompleksā plaknē uzzīmēta skaitļu z ilustrācija.]] Katru kompleksu skaitli var attēlot kā punktu kompleksa plaknē, un tāpēc to var izteikt, norādot vai nu punktus, kas ir Dekarta koordinātas (ko sauc par taisnstūrveida vai Dekarta formu), vai arī punktveida polāro koordinātu (sauktas par polāro formu). Kompleksa skaitli z var attēlot taisnstūra formā kā <math>{\displaystyle z=x+iy} </math>, kur i ir [[imaginārā vienība]], vai alternatīvi var tikt rakstīts polārā veidā (caur pārveidošanas formulām kas dotas iepriekš), kā <math>{displaystyle z=r(\cos varphi +i\sin varphi )} </math> un var izteikt ka: <math>{\displaystyle z=re^{ivarphi }} </math> kur e ir [[E (matemātiska konstante)|Eilera skaitlis]] , kas ir līdzvērtīgs, kā parādīts [[Eilera formula|Eilera formulā]].<ref>{{grāmatas atsauce|last=Smith|first=Julius O.|title=Mathematics of the Discrete Fourier Transform (DFT)|accessdate=2006-09-22|year=2003|publisher=W3K Publishing|isbn=0-9745607-0-7|chapter=Euler's Identity|chapterurl=http://ccrma-www.stanford.edu/~jos/mdft/Euler_s_Identity.html|deadurl=yes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060915004724/http://ccrma-www.stanford.edu/~jos/mdft/Euler_s_Identity.html|archivedate=2006-09-15|df=}}</ref> [[Attēls:Euler's formula.svg|alt=|left|thumb|Komplekso skaitļu plakne, izmantojot Eilera formulu]] (Ievērojot, ka šī formula, tāpat kā visi, kas saistīti ar leņķu eksponenciāliem elementiem, pieļauj, ka leņķis φ ir izteikts radiānos.) Lai varētu pārveidot no kompleksa skaitļa taisnstūra un polārās formas, var izmantot iepriekš norādītās konversijas formulas. Par darbību reizināšanu, dalīšanu un kāpināšanu ar kompleksu skaitļu, tad parasti ir daudz vienkāršāk strādāt ar kompleksiem skaitļiem izsakot polārā veidā, nevis taisnstūra formā. No likumiem: '''Reizināšana:''' <math>{\displaystyle r_{0}e^{ivarphi _{0}}\,r_{1}e^{ivarphi _{1}}=r_{0}r_{1}e^{i\left(varphi _{0}+\varphi _{1} ight)}} </math> '''Dalīšana:''' <math>{\displaystyle {�rac {r_{0}e^{i\varphi _{0}}}{r_{1}e^{ivarphi _{1}}}}={\�rac {r_{0}}{r_{1}}}e^{i(varphi _{0}-\varphi _{1})}} </math> '''Kāpināšana (De Moivre's formula)''' <math>{displaystyle \left(re^{ivarphi }\ ight)^{n}=r^{n}e^{invarphi }} </math> == Aprēķins == Aprēķinus var izmantot vienādojumiem, kas izteikti polāro koordinātu veidā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/5/polar.1/index.html|title=Areas Bounded by Polar Curves|author=Husch, Lawrence S.|accessdate=2006-11-25|archive-date=2000-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20000301151724/http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/5/polar.1/index.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/3/polar.1/index.html|title=Tangent Lines to Polar Graphs|author=Lawrence S. Husch|accessdate=2006-11-25|archive-date=2019-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20191121222301/http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/3/polar.1/index.html}}</ref> Leņķiskās koordinātas φ izteiktas radiānos, kas ir piemērotākā izvēle veicot aprēķinus. === Diferenciāļa aprēķins === Izmantojot {{nowrap|''x'' {{=}} ''r'' cos ''φ''}} un {{nowrap|''y'' {{=}} ''r'' sin ''φ''}}, var iegūt attiecību starp atvasinājumiem Dekarta un polāro koordinātu veidā. Par noteiktu funkciju, ''u''(''x'',''y''), no tā izriet, ka: (aprēķina kopējo atvasinājumu summu) <math>{\displaystyle {�egin{aligned}r{\�rac {partial u}{\partial r}}&=r{�rac {\partial u}{partial x}}{\�rac {partial x}{\partial r}}+r{�rac {\partial u}{partial y}}{\�rac {partial y}{\partial r}},\[2pt]{\�rac {partial u}{\partial varphi }}&={\�rac {partial u}{\partial x}}{�rac {\partial x}{partial \varphi }}+{�rac {\partial u}{partial y}}{\�rac {partial y}{\partial varphi }},\end{aligned}}} </math> vai <math>{displaystyle {\�egin{aligned}r{�rac {\partial u}{partial r}}&=r{\�rac {partial u}{\partial x}}cos \varphi +r{�rac {\partial u}{partial y}}\sin varphi =x{\�rac {partial u}{\partial x}}+y{�rac {\partial u}{partial y}},\\[2pt]{�rac {\partial u}{partial \varphi }}&=-{�rac {\partial u}{partial x}}r\sin varphi +{\�rac {partial u}{\partial y}}rcos \varphi =-y{�rac {\partial u}{partial x}}+x{\�rac {partial u}{\partial y}}end{aligned}}} </math> Tāpēc var iegūt šādas formulas: <math>{\displaystyle {�egin{aligned}r{\�rac {partial }{\partial r}}&=x{�rac {\partial }{partial x}}+y{\�rac {partial }{\partial y}}\[2pt]{\�rac {partial }{\partial varphi }}&=-y{\�rac {partial }{\partial x}}+x{�rac {\partial }{partial y}}\end{aligned}}} </math> Izmantojot apgriezto koordinātu transformāciju, starp atvasinājumiem var iegūt analoģisku savstarpēju attiecību. Ņemot vērā funkciju ''u''(''r'',''φ''), no tā izriet, ka: <math>{displaystyle {\�egin{aligned}{�rac {\partial u}{partial x}}&={\�rac {partial u}{\partial r}}{�rac {\partial r}{partial x}}+{\�rac {partial u}{\partial varphi }}{\�rac {partial \varphi }{partial x}},\\[2pt]{�rac {\partial u}{partial y}}&={\�rac {partial u}{\partial r}}{�rac {\partial r}{partial y}}+{\�rac {partial u}{\partial varphi }}{\�rac {partial \varphi }{partial y}},\end{aligned}}} </math> vai <math>{displaystyle {\�egin{aligned}{�rac {\partial u}{partial x}}&={\�rac {partial u}{\partial r}}{�rac {x}{\sqrt {x^{2}+y^{2}}}}-{�rac {\partial u}{partial \varphi }}{�rac {y}{x^{2}+y^{2}}}\\[2pt]&=cos \varphi {�rac {\partial u}{partial r}}-{\�rac {1}{r}}sin \varphi {�rac {\partial u}{partial \varphi }},\[2pt]{\�rac {partial u}{\partial y}}&={�rac {\partial u}{partial r}}{\�rac {y}{sqrt {x^{2}+y^{2}}}}+{\�rac {partial u}{\partial varphi }}{\�rac {x}{x^{2}+y^{2}}}\[2pt]&=\sin varphi {\�rac {partial u}{\partial r}}+{�rac {1}{r}}\cos varphi {\�rac {partial u}{\partial varphi }}\end{aligned}}} </math> Tāpēc var iegūt šādas formulas: <math>{displaystyle {\�egin{aligned}{�rac {\partial }{partial x}}&=\cos varphi {\�rac {partial }{\partial r}}-{�rac {1}{r}}\sin varphi {\�rac {partial }{\partial varphi }}\\[2pt]{�rac {\partial }{partial y}}&=\sin varphi {\�rac {partial }{\partial r}}+{�rac {1}{r}}\cos varphi {\�rac {partial }{\partial varphi }}\end{aligned}}} </math> Lai noteiktu pieskares līniju Dekarta slīpumu pret polāro līkni ''r''(''φ)'' jebkurā konkrētā punktā, līkni vispirms izsaka kā parametrisko vienādojumu sistēmu: <math>{displaystyle {\�egin{aligned}x&=r(varphi )\cos varphi \\y&=r(varphi )\sin varphi \end{aligned}}} </math> Diferencē abas vienādojuma puses attiecībā pret ''φ:'' <math>{displaystyle {\�egin{aligned}{�rac {dx}{d\varphi }}&=r'(varphi )\cos varphi -r(\varphi )sin \varphi \[2pt]{\�rac {dy}{dvarphi }}&=r'(\varphi )sin \varphi +r(varphi )\cos varphi \end{aligned}}} </math> Otro vienādojumu izdalot ar pirmo iegūst pieskares līnijas Dekarta slīpuma punktā {{nowrap|(''r''(''φ''),&nbsp;''φ'')}}: <math>{displaystyle {\�rac {dy}{dx}}={�rac {r'(\varphi )sin \varphi +r(varphi )\cos varphi }{r'(\varphi )cos \varphi -r(varphi )\sin varphi }}} </math> === Integrālais aprēķins (loka garums) === Loka garums (līnijas segmenta garums), ko definē polārā funkcija, tiek noteikts ar integrāciju r (φ). L apzīmē šo loka garumu, sākot no punktiem A līdz punktam B, kur šiem punktiem atbilst φ = a un φ = b tā, ka 0 < b - a <2 π. L [[garums]] tiek aprēķināts ar šādu [[Integrālis|integrāli]]: <math>L = \int_a^b sqrt{ \left[r(varphi)\ ight]^2 + left[ {\ frac{dr(varphi) }{ d\varphi }} ight] ^2 } d\varphi</math> === Integrālais aprēķins (apgabals) === [[Attēls:Polar coordinates integration region.svg|thumb|Integrācijas apgabals R, ko ierobežo līkne r(φ), un stari φ = a un φ = b]] Apzīmē R apgabalu, ko ierobežo līkne r(φ) un stari φ = a un φ = b, kur {{nowrap|0 < ''b'' − ''a'' ≤ 2{{pi}}}}. Tad R apgabalu var aprēķināt: <math>�rac12\int_a^b left[r(\varphi) ight]^2\, dvarphi</math>Šo rezultātu var atrast šādi: [[Attēls:Polar coordinates integration Riemann sum.svg|thumb|Apgabals R ir sadalīts n sektoros (šajā gadījumā n = 5)]] Pirmkārt, intervāls [a,b] tiek sadalīts n daļās, kur n ir patvaļīgs pozitīvs [[vesels skaitlis]]. Tādēļ Δ''φ,'' katrs daļas garums ir vienās ar {{nowrap|''b'' − ''a''}} (kopējais intervāla garums), dala ar n. Katrai daļai ''i'' = 1, 2, …, ''n'', piekārto ''φ_i,'' lai būtu apakš intervāli viduspunktiem un tiktu veidoti sektori ar centru, rādiusu ''r''(''φ_i''), centrālo leņķi Δ''φ'' un loka garumu ''r''(''φ_i'')Δ''φ''. Tāpēc katra sektora apgabals ir vienāds ar: <math>\left[r(varphi_i)\ ight]^2 pi \cdot �rac{\Delta varphi}{2\pi} = �rac{1}{2}\left[r(varphi_i)\ ight]^2 Delta \varphi</math> [[Attēls:Planimeter.jpg|thumb|Planimetrs, kas mehāniski aprēķina polāros integrāļus]] Tādēļ visu sektoru kopējais [[laukums]] ir: <math>{displaystyle \sum _{i=1}^{n}{ frac {1}{2}}r(\varphi _{i})^{2},\Delta varphi } </math> Palielinot n daļu skaitu, apgabala tuvināšana turpina uzlaboties. Jo ierobežojuma n → <big>∞</big> , summa kļūst par ''[[Riemann]]'' summu no iepriekšējā integrāļa. Mehāniskā ierīce, kas aprēķina apgabala integrālos skaitļus, ir planimetrs, kas mēra plaknes figūru laukumu, ņemot vērā, ka tas atkārto integrāciju polāro koordinātu veidā, pievienojot locītavu tā, ka divu elementu savienojums ietekmē Grīna teorēmu, pārveidojot kvadrātu polāro integrāli uz lineāro integrāli. === Vispārinājums === Izmantojot Dekarta koordinātas, bezgalīgi vienādu laukuma elementu var aprēķināt kā ''dA'' = ''dx'' ''dy''. Aizstājot vairāku integrāļu nosacījumus, izmantojot citas koordinātes, Jakobiāna determinants ar koordinātu konvertēšanas formulu: <math>J = \det�rac{\partial(x, y)}{partial(r, \varphi)} = �egin{vmatrix} \�rac{partial x}{\partial r} & �rac{\partial x}{partial \varphi} \[2pt] \�rac{partial y}{\partial r} & �rac{\partial y}{partial \varphi} end{vmatrix} = \�egin{vmatrix} cos\varphi & -rsin\varphi \\ sin\varphi & rcos\varphi end{vmatrix} = r\cos^2varphi + r\sin^2varphi = r. </math>Tāpēc, polāro koordinātu elementus var aizstāt ar: <math>dA = dx\,dy = J\,dr,d\varphi = r,dr\,dvarphi </math> Tagad funkciju, kas norādīta polāro koordinātu veidā var integrēt: <math>\iint_R f(x, y), dA = \int_a^b int_0^{r(\varphi)} f(r, varphi)\,r,dr\,dvarphi</math> Šeit R ir tāds pats apgabals kā iepriekš, proti, apgabals ko ierobežo līkne ''r''(''φ''), un stari ''φ'' = ''a'' un ''φ'' = ''b''. Iepriekš minētā R apgabala formulu iegūst ņemot f indeksa vienādību ar 1. Šis pielietojums veido Gausa integrāli: <math> \int_{-infty}^\infty e^{-x^2} , dx = \sqrtpi</math> === Vektoru aprēķināšana === [[Vektors|Vektoru]] aprēķinu var izmantot arī polāro koordinātu gadījumā. Plakanai kustībai <math>\mathbf{r}</math> pozīcijas vektoram ( r cos(φ), r sin(φ)), kur r un φ ir atkarīgi no laika t. Tiek definēti vienību vektori <math>hat{\mathbf{r}} = (cos(\varphi), sin(\varphi))</math> <math>mathbf{r}</math>virzienā <math>\hat{�oldsymbol{\varphi}} = (-sin(\varphi), cos(\varphi)) = hat{\mathbf{k}} imes \hat{mathbf{r}} \ ,</math> kustības plaknē, kas ir perpendikulāra radiālajam virzienam, kur <math>{displaystyle {\hat {mathbf {k} }}} </math> ir vienības vektors. Tad <math>{\displaystyle {�egin{aligned}\mathbf {r} &=(x, y)=r(\cos varphi ,\ sin \varphi )=r{hat {\mathbf {r} }} ,\\{dot {\mathbf {r} }}&=left({\dot {x}}, {\dot {y}} ight)={\dot {r}}(cos \varphi , \sin varphi )+r{\dot {varphi }}(-\sin varphi ,\ cos \varphi )={dot {r}}{\hat {mathbf {r} }}+r{\dot {varphi }}{\hat {�oldsymbol {\varphi }}} ,\\{ddot {\mathbf {r} }}&=left({\ddot {x}}, {\ddot {y}} ight)\\&={ddot {r}}(\cos varphi ,\ sin \varphi )+2{dot {r}}{\dot {varphi }}(-\sin varphi ,\ cos \varphi )+r{ddot {\varphi }}(-sin \varphi , \cos varphi )-r{\dot {varphi }}^{2}(\cos varphi ,\ sin \varphi )\&=\left({ddot {r}}-r{\dot {varphi }}^{2}\ ight){hat {\mathbf {r} }}+left(r{\ddot {varphi }}+2{\dot {r}}{dot {\varphi }} ight){\hat {�oldsymbol {\varphi }}}\&=\left({ddot {r}}-r{\dot {varphi }}^{2}\ ight){hat {\mathbf {r} }}+{�rac {1}{r}}\;{�rac {d}{dt}}\left(r^{2}{dot {\varphi }} ight){\hat {�oldsymbol {\varphi }}}end{aligned}}} </math> == Diferenciālā ģeometrija == Mūsdienu terminoloģijā diferenciālo ģeometriju, polārās koordinātas nodrošina ℝ ² \ {(0,0)}. Šajās koordinātās Eiklīda metrisko tenzoru nosaka ar: <math display="inline">ds^2 = dr^2 + r^2 d heta^2</math> To var redzēt, mainot mainīgo formulu metriskajam tenzoram vai aprēķinot diferenciālas formas ''dx'', ''dy'' ar ārējo atvasinājumu <math> x= rcos(\ heta), y = rsin( heta)</math> un aizstājot ar Eiklīda metrisko tenzoru<math>ds^2 = dx^2 + dy^2</math>. Ortonormēts rāmis saistībā ar šo metriku ir dota<math display="inline">e_r = \�rac{partial}{\partial r}, quad e_\ heta = �rac1r \�rac{partial}{\partial heta},</math>ar divkāršu izteiksmi <math display="inline">e^r = dr, \quad e^ heta = r d\ heta</math>Savienojuma forma attiecībā pret šo rāmi un ''Levi-Civitas'' savienojumu ievada ar pārveidotu simetrisku matricu 1 formā <math display="inline">omega^i_j = \�egin{pmatrix} 0 & -d heta \\ d heta & 0\end{pmatrix}</math> un līdz ar to forma <math>Omega = d\omega + omega^\omega</math> vienādi izzūd. == Papildinājumi trīs dimensijās == Eksistē divas trīsdimensiju koordinātu sistēmas, kuru pamatā ir plaknes polāro koordinātu sistēma. Tās ir ''cilindriskā koordinātu sistēma'' un ''sfēriskā koordinātu sistēma''. === Cilindriskā koordinātu sistēma === {{Pamatraksts|Cilindriskā koordinātu sistēma}} Ja polāro koordinātu sistēmu papildina ar vēl vienu [[koordinātu ass|koordinātu asi]], kas ir [[perpendikuls|perpendikulāra]] ''xy'' [[plakne]]i, tad iegūst '''cilindrisko koordinātu sistēmu'''. === Sfēriskā koordinātu sistēma === {{Pamatraksts|Sfēriskā koordinātu sistēma}} Polāro koordinātu sistēmu var papildināt ar vēl vienu [[leņķis|leņķi]] (ar ''z'' asi) un iegūt '''sfērisko koordinātu sistēmu'''. == Pielietojums == Polārās koordinātas ir divdimensiju formā un tādējādi tās var izmantot tikai tad, ja punktu pozīcijas atrodas vienā divdimensiju plaknē. Tie ir vispiemērotākie jebkurā veidā, kurā aplūkotā darbība tiek uzskatīta par sasaistītu ar virzienu un garumu no centra punkta. Piemēram, iepriekš minētie piemēri parāda, cik vienkārši polārie vienādojumi parāda, lai definētu līknes, piemēram, Arhimēda spirāli, kuras vienādojums Dekarta koordinātu sistēmā būtu daudz sarežģītāks. Turklāt daudzas fiziskās sistēmas, piemēram, tās, kas attiecas uz ķermeņiem, kas pārvietojas pa centrālo punktu vai parādās no centrālā punkta, ir vienkāršākas un intuitīvākas par modeli, izmantojot polārās koordinātas. Sākotnējā polārās sistēmas ieviešana bija apļveida un orbitālās kustības izpētes dēļ. === Pozīcija un navigācija === Polārās koordinātas bieži tiek izmantotas navigācijā, jo galamērķi vai ceļojuma virzienu var sniegt kā leņķi un attālumu no objekta, uz galamērķi. Piemēram, gaisa kuģi izmanto navigāciju polāro koordinātu veidā, nedaudz modificētā versijā. Šajā sistēmā, ko parasti izmanto jebkāda veida navigācijai, 0° staru parasti sauc par 360, un leņķis turpinās pulksteņrādītāja virzienā, nevis pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, kā matemātiskajā sistēmā. Pozīcija 360 atbilst magnētiskajam ziemeļu virzienam, bet pozīcijas 90, 180 un 270 atbilst attiecīgi magnētiskajam austrumu, dienvidu un rietumu virzienam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thaitechnics.com/nav/adf.html|title=Aircraft Navigation System|accessdate=2006-11-26|first=Sumrit|last=Santhi|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025210222/http://www.thaitechnics.com/nav/adf.html}}</ref> === Modelēšana === Sistēmas, kas attēlo radiālo simetriju, nodrošina dabiskus iestatījumus polāro koordinātu sistēmai, un centrālais punkts darbojas kā pols. Galvenais šāda pielietojuma piemērs ir gruntsūdeņu plūsmas vienādojums , ko piemēro simetriskām akām. Sistēmas ar radiālo spēku arī ir piemērotas polāro koordinātu sistēmas izmantošanai. Šīs sistēmas ietver gravitācijas laukus, kas pakļauti apgriezto laukumu likumiem, kā arī sistēmām ar punktveida avotiem, piemēram, radio antenām. Radikāli asimetriskas sistēmas var modelēt arī ar polāro koordinātu palīdzību. Piemēram, mikrofons ir modelis, kas atveido proporcionālu atbildi uz ienākošo skaņu no konkrēta virziena, un šie modeļi var tikt attēloti kā polārās līknes. Standarta kardioīda mikrofona līkne, visbiežāk novietots vienvirziena mikrofons, var tikt attēlots kā <math>r = 0,5 + 0,5 sin(phi)</math>mērķa projektēšanas frekvencē.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Eargle|first=John|authorlink=John M. Eargle|title=Handbook of Recording Engineering|year=2005|edition=Fourth|publisher=Springer|isbn=0-387-28470-2}}</ref> Paraugs mainās uz visaptverošu virzienu zemākām frekvencēm. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/PolarCoordinates.html Polar Coordinates], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/PolarCoordinates.html Polar coordinates] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090308061052/http://planetmath.org/encyclopedia/PolarCoordinates.html |date={{dat|2009|03|08||bez}} }}, [http://planetmath.org/encyclopedia/ConstructionOfPolarCoordinates.html Construction of polar coordinates] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081209023714/http://planetmath.org/encyclopedia/ConstructionOfPolarCoordinates.html |date={{dat|2008|12|09||bez}} }}, PlanetMath. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Koordinātu sistēmas]] [[Kategorija:Kompleksie skaitļi]] lnqq7u0427u5yh9dx7gj9i56x1bd49u 0 69629 4470987 4467612 2026-05-20T15:24:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470987 wikitext text/x-wiki [[Attēls:World population.PNG|thumb|350px|Iedzīvotāju skaits valstīs 2007. gadā]] '''Šis valstu uzskaitījums ir kārtots pēc katras valsts vai teritorijas [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]'''. Sarakstā ir gan valstu, gan atkarīgo teritoriju, gan aizjūras departamentu iedzīvotāju skaits. Iedzīvotāju skaits ir aprēķināts, ņemot vērā pēdējo iedzīvotāju skaitīšanu datus un aprēķināts aptuvens skaitlis, cik iedzīvotāju tagad dzīvo šajās valstīs. ==Saraksts== {| class="wikitable sortable" style="text-align:right" |- ! Vieta || Valsts <br />Teritorija || Iedzīvotāju<br />skaits || Datums || % no pasaules <br />iedzīvotāju skaita || Avots |- |1 |align=left|{{karogs|Indija}} |1 412 824 000 || {{dat|2023|7|1|N|bez}}|| 17,55% |align=left|[http://data.stats.gov.cn/english/ Official population clock] |- |2 |align=left|{{karogs|Ķīna}} |1 411 750 000 || {{dat|2023|1|1|N|bez}}|| 17,54% |align=left|[https://www.indiastat.com/ Official population clock] |- |3 |align=left|{{karogs|ASV}} |339 921 221 || {{dat|2023|06|17|N|bez}}|| 4,14% |align=left|[https://www.census.gov/popclock/ Official population clock] |- |4 |align=left|{{karogs|Indonēzija}} |268 074 600 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |3,49% |align=left|[https://www.bps.go.id/ Official annual projection] |- |5 |align=left|{{karogs|Brazīlija}} |210 194 000 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 2,74% |align=left|[http://www.ibge.gov.br/apps/populacao/projecao/index.html Official population clock] |- |6 |align=left|{{karogs|Pakistāna}} |203 544 000 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 2,65% |align=left|[https://pwd.punjab.gov.pk Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210806014051/https://pwd.punjab.gov.pk/ |date={{dat|2021|08|06||bez}} }} |- |7 |align=left|{{karogs|Nigērija}} |193 392 517 |{{dat|2016|7|1|N|bez}} |2,52% |align=left|[http://nigerianstat.gov.ng/download/775 Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190222061952/https://nigerianstat.gov.ng/download/775 |date={{dat|2019|02|22||bez}} }} |- |8 |align=left|{{karogs|Bangladeša}} |165 981 000 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 2,16% |align=left|[https://web.archive.org/web/20110904045106/http://www.bbs.gov.bd/Home.aspx Official population clock] |- |9 |align=left|{{karogs|Krievija}} |146 877 088 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |1,91% |align=left|[http://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/PrPopul2018.xlsx Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180615205958/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/PrPopul2018.xlsx |date={{dat|2018|06|15||bez}} }} |- |10 |align=left|{{karogs|Meksika}} |126 577 691 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |1,65% |align=left|[http://www.conapo.gob.mx/work/models/CONAPO/Mapa_Ind_Dem18/index_2.html Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190103091405/http://www.conapo.gob.mx/work/models/CONAPO/Mapa_Ind_Dem18/index_2.html |date={{dat|2019|01|03||bez}} }} |- |11 |align=left|{{karogs|Japāna}} |126 320 000 |{{dat|2019|1|1|N|bez}} |1,64% |align=left|[http://www.stat.go.jp/english/data/jinsui/tsuki/index.htm Monthly provisional estimate] |- |12 |align=left|{{karogs|Filipīnas}} |107 145 000 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 1,39% |align=left|[http://www.popcom.gov.ph/ Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403061418/http://www.popcom.gov.ph/ |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} |- |13 |align=left|{{karogs|Etiopija}} |98 665 000 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |1,28% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190121232519/http://www.csa.gov.et/census-report/population-projections/category/368-population-projection-2007-2037?download=936:population-projection-2007-2037&__ncforminfo=CgFDQb2Gql0eUk6bk9SPv0M2eOxW7qBYKjYBtGhW5493CdF59Clwk5NeYXzP9AsLHG2VhzilVO5reh__Sd0k2FUGRAGduIjD Official annual projection] |- |14 |align=left|{{karogs|Ēģipte}} |98 245 100 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 1,28% |align=left|[http://www.capmas.gov.eg/ Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230907025744/https://www.capmas.gov.eg/ |date={{dat|2023|09|07||bez}} }} |- |15 |align=left|{{karogs|Vjetnama}} |94 660 000 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |1,23% |align=left|[https://www.gso.gov.vn/default.aspx?tabid=382&idmid=2&ItemID=18863 Official annual estimate] |- |16 |style=text-align:left;"|{{karogs|Kongo Demokrātiskā Republika}} |86 727 573 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |1,13% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN Projection] |- |17 |align=left|{{karogs|Vācija}} |82 887 000 |{{dat|2018|6|30|N|bez}} |1,08% |align=left|[https://www.destatis.de/DE/ZahlenFakten/GesellschaftStaat/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/Zensus_Geschlecht_Staatsangehoerigkeit.html Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181221205616/https://www.destatis.de/DE/ZahlenFakten/GesellschaftStaat/Bevoelkerung/Bevoelkerungsstand/Tabellen/Zensus_Geschlecht_Staatsangehoerigkeit.html |date={{dat|2018|12|21||bez}} }} |- |18 |align=left|{{karogs|Irāna}} |82 171 600 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 1,07% |align=left|[http://www.amar.org.ir/english/Population-help Official population clock] |- |19 |align=left|{{karogs|Turcija}} |82 003 882 |{{dat|2018|12|31|N|bez}} |1,07% |align=left|[http://www.turkstat.gov.tr/Start.do Official annual estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171108091816/http://www.turkstat.gov.tr/Start.do |date={{dat|2017|11|08||bez}} }} |- |20 |align=left|{{karogs|Francija}} |66 992 000 |{{dat|2018|12|1|N|bez}} |0,87% |align=left|[http://www.insee.fr/en/bases-de-donnees/bsweb/serie.asp?idbank=001641607 Monthly official estimate] |- |21 |align=left|{{karogs|Taizeme}} |66 323 917 |{{dat|2019|2|1|N|bez}} |0,86% |align=left|[http://www.thailandometers.mahidol.ac.th/ Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160131224820/http://www.thailandometers.mahidol.ac.th/ |date={{dat|2016|01|31||bez}} }} |- |22 |align=left|{{karogs|Apvienotā Karaliste}} |66 040 229 |{{dat|2017|6|30|N|bez}} |0,86% |align=left|[https://www.ons.gov.uk/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/bulletins/annualmidyearpopulationestimates/mid2017/pdf Official annual estimate] |- |23 |align=left|{{karogs|Itālija}} |60 390 560 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,79% |align=left|[http://demo.istat.it/bilmens2018gen/index.html Monthly official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180114115045/http://demo.istat.it/bilmens2018gen/index.html |date={{dat|2018|01|14||bez}} }} |- |24 |align=left|{{karogs|Dienvidāfrika}} |57 725 600 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,75% |align=left|[http://www.statssa.gov.za/publications/P0302/P03022018.pdf Official annual estimate] |- |25 |align=left|{{karogs|Tanzānija}} |55 890 747 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,73% |align=left|[http://www.nbs.go.tz/nbs/takwimu/census2012/Projection-Report-20132035.pdf Official annual projection] |- |26 |align=left|{{karogs|Mjanma}} |54 339 766 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,71% |align=left|[https://web.archive.org/web/20170623045207/http://myanmar.unfpa.org/sites/default/files/pub-pdf/PopulationProjections_27Feb_PREVIEW.pdf Official annual projection] |- |27 |align=left|{{karogs|Kenija}} |52 214 791 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,68% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |28 |align=left|{{karogs|Dienvidkoreja}} |51 811 167 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,67% |align=left|[http://kosis.kr/nsportalStats/nsportalStats_0102Body.jsp?menuId=10 Official annual estimate] |- |29 |align=left|{{karogs|Kolumbija}} |50 375 194 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,66% |align=left|[https://www.dane.gov.co/files/investigaciones/poblacion/proyepobla06_20/ProyeccionMunicipios2005_2020.xls Official annual projection] |- |30 |align=left|{{karogs|Spānija}} |48 692 804 |{{dat|2024|4|1|N|bez}} |0,61% |align=left|[https://www.ine.es/dyngs/INEbase/en/operacion.htm?c=Estadistica_C&cid=1254736177095&menu=ultiDatos&idp=1254735572981 Official estimate] |- |31 |align=left|{{karogs|Argentīna}} |44 938 712 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,58% |align=left|[http://www.indec.gob.ar/nivel4_default.asp?id_tema_1=2&id_tema_2=24&id_tema_3=84 Official annual projection] |- |32 |align=left|{{karogs|Alžīrija}} |43 378 027 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,56% |align=left|[http://www.ons.dz/IMG/pdf/DemogAlgerienne_2016.pdf Official annual projection] |- |33 |align=left|{{karogs|Ukraina}} |42 177 579 |{{dat|2018|12|1|N|bez}} |0,55% |align=left|[http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/eng/news/op_popul_e.asp Monthly official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160808023040/http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/eng/news/op_popul_e.asp |date={{dat|2016|08|08||bez}} }} |- |34 |align=left|{{karogs|Sudāna}} |41 222 058 |{{dat|2019|2|1|N|bez}} |0,54% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190322215858/http://cbs.gov.sd/index.php/en/ Official population clock] |- |35 |align=left|{{karogs|Uganda}} |40 006 700 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,52% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190403071931/http://www.ubos.org/onlinefiles/uploads/ubos/census_2014_regional_reports/Population%20Projections_2015_2020.pdf Official annual projection] |- |36 |align=left|{{karogs|Irāka}} |39 127 900 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,51% |align=left|[http://cosit.gov.iq/ar/2013-01-31-08-43-38 Official annual projection] |- |37 |align=left|{{karogs|Polija}} |38 433 600 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,5% |align=left|[http://stat.gov.pl/download/gfx/portalinformacyjny/en/defaultaktualnosci/3286/3/23/1/population_size_and_structure_and_vital_statistics_in_poland_31-12-2017.pdf Official estimate] |- |38 |align=left|{{karogs|Kanāda}} |37 357 800 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,486% |align=left|[https://www150.statcan.gc.ca/n1/pub/71-607-x/71-607-x2018005-eng.htm Official population clock] |- |39 |align=left|{{karogs|Maroka}} |34 921 100 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,455% |align=left|[http://www.hcp.ma/Projections-de-la-population-totale-par-groupe-d-age-et-sexe-en-milliers-et-au-milieu-de-l-annee-1960-2050_a676.html Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151113143911/http://www.hcp.ma/Projections-de-la-population-totale-par-groupe-d-age-et-sexe-en-milliers-et-au-milieu-de-l-annee-1960-2050_a676.html |date={{dat|2015|11|13||bez}} }} |- |40 |align=left|{{karogs|Saūda Arābija}} |33 413 660 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,43% |align=left|[https://www.stats.gov.sa/en/43 Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200803060537/https://www.stats.gov.sa/sites/default/files/population_by_age_groups_and_gender_en.pdf |date={{dat|2020|08|03||bez}} }} |- |41 |align=left|{{karogs|Uzbekistāna}} |33 312 450 |{{dat|2019|2|1|N|bez}} |0,43% |align=left|[https://stat.uz/uz/2-uncategorised/5221-o-zbekiston-aholisi Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190120093503/https://stat.uz/uz/2-uncategorised/5221-o-zbekiston-aholisi |date={{dat|2019|01|20||bez}} }} |- |42 |align=left|{{karogs|Malaizija}} |32 634 300 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,425% |align=left|[http://www.statistics.gov.my Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080611041219/http://www.statistics.gov.my/ |date={{dat|2008|06|11||bez}} }} |- |43 |align=left|{{karogs|Peru}} |32 495 510 |{{dat|2019|6|30|N|bez}} |0,42% |align=left|[https://www.inei.gob.pe/media/principales_indicadores/libro_1.pdf Official estimate] |- |44 |align=left|{{karogs|Venecuēla}} |32 219 521 |{{dat|2019|6|30|N|bez}} |0,42% |align=left|[http://www.ine.gov.ve/documentos/Demografia/SituacionDinamica/Proyecciones/xls/Nacional.xls Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403071317/http://www.ine.gov.ve/documentos/Demografia/SituacionDinamica/Proyecciones/xls/Nacional.xls |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} |- |45 |align=left|{{karogs|Afganistāna}} |31 575 018 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,41% |align=left|[http://cso.gov.af/Content/files/%D8%B1%DB%8C%D8%A7%D8%B3%D8%AA%20%D8%AF%DB%8C%D9%85%D9%88%DA%AF%D8%B1%D8%A7%D9%81%DB%8C/population/Final%20Population%201397.pdf Official annual estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190606151214/http://cso.gov.af/Content/files/%D8%B1%DB%8C%D8%A7%D8%B3%D8%AA%20%D8%AF%DB%8C%D9%85%D9%88%DA%AF%D8%B1%D8%A7%D9%81%DB%8C/population/Final%20Population%201397.pdf |date={{dat|2019|06|06||bez}} }} |- |46 |align=left|{{karogs|Gana}} |30 280 811 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,39% |align=left|[http://www.statsghana.gov.gh Official projection] |- |47 |align=left|{{karogs|Angola}} |30 175 553 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,39% |align=left|[https://www.ine.gov.ao/ Official projection] |- |48 |align=left|{{karogs|Nepāla}} |29 609 623 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,39% |align=left|[http://cbs.gov.np/wp-content/upLoads/2018/12/PopulationProjection2011-2031.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401071651/http://cbs.gov.np/wp-content/upLoads/2018/12/PopulationProjection2011-2031.pdf |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} |- |49 |align=left|{{karogs|Jemena}} |29 579 986 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,39% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |50 |align=left|{{karogs|Mozambika}} |28 861 863 |{{dat|2017|8|1|N|bez}} |0,38% |align=left|[http://www.ine.gov.mz/operacoes-estatisticas/censos/censo-2007/censo-2017/resultados-preliminares-iv-rgph-2017 Official census result] |- |51 |align=left|{{karogs|Madagaskara}} |26 969 642 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,35% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |52 |align=left|{{karogs|Kotdivuāra}} |25 823 071 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,34% |align=left|[http://www.ins.ci/n/ Official projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130509074852/http://www.ins.ci/n/ |date={{dat|2013|05|09||bez}} }} |- |53 |align=left|{{karogs|Ziemeļkoreja}} |25 727 408 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,33% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |54 |align=left|{{karogs|Kamerūna}} |25 312 993 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,33% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |55 |align=left|{{karogs|Austrālija}} |25 242 600 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,329% |align=left|[http://www.abs.gov.au/AUSSTATS/abs@.nsf/Web+Pages/Population+Clock?opendocument Official population clock] |- |56 |align=left|{{karogs|Taivāna}} |23 588 932 |{{dat|2018|12|1|N|bez}} |0,31% |align=left|[http://eng.stat.gov.tw/point.asp?index=9 Monthly official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140704022127/http://eng.stat.gov.tw/point.asp?index=9 |date={{dat|2014|07|04||bez}} }} |- |57 |align=left|{{karogs|Nigēra}} |22 314 743 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,29% |align=left|[http://www.stat-niger.org/statistique/file/RGPH2012/Niger.pdf Official annual projection] |- |58 |align=left|{{karogs|Šrilanka}} |21 670 000 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,28% |align=left|[http://www.statistics.gov.lk/PopHouSat/VitalStatistics/MidYearPopulation/Mid-year%20population%20by%20age%20group.pdf Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171117022357/http://www.statistics.gov.lk/PopHouSat/VitalStatistics/MidYearPopulation/Mid-year%20population%20by%20age%20group.pdf |date={{dat|2017|11|17||bez}} }} |- |59 |align=left|{{karogs|Burkinafaso}} |20 870 060 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,27% |align=left|[https://web.archive.org/web/20161221060141/http://www.insd.bf/n/contenu/autres_publications/Projections_demographiques_sous_nationales_2007-2020.pdf Official annual projection] |- |60 |align=left|{{karogs|Mali}} |19 689 140 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,26% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |61 |align=left|{{karogs|Rumānija}} |19 523 621 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,25% |align=left|[http://statistici.insse.ro:8077/tempo-online/#/pages/tables/insse-table Official annual estimate] |- |62 |align=left|{{karogs|Čīle}} |19 107 216 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,25% |align=left|[http://www.ine.cl/estadisticas/demograficas-y-vitales Official annual projection] |- |63 |align=left|{{karogs|Sīrija}} |18 499 181 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,24% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |64 |align=left|{{karogs|Kazahstāna}} |18 376 200 |{{dat|2018|12|1|N|bez}} |0,24% |align=left|[http://www.stat.gov.kz/faces/homePag Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151008001735/http://www.stat.gov.kz/faces/homePag |date={{dat|2015|10|08||bez}} }} |- |65 |align=left|{{karogs|Gvatemala}} |17 679 735 |{{dat|2019|6|30|N|bez}} |0,23% |align=left|[http://www.oj.gob.gt/estadisticaj/reportes/poblacion-total-por-municipio(1).pdf Official annual projection] |- |66 |align=left|{{karogs|Malāvija}} |17 563 749 |{{dat|2018|9|3|N|bez}} |0,23% |align=left|[http://www.nsomalawi.mw/images/stories/data_on_line/demography/census_2018/2018%20Population%20and%20Housing%20Census%20Preliminary%20Report.pdf Preliminary 2018 census result] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225092303/http://www.nsomalawi.mw/images/stories/data_on_line/demography/census_2018/2018%20Population%20and%20Housing%20Census%20Preliminary%20Report.pdf |date={{dat|2021|02|25||bez}} }} |- |67 |align=left|{{karogs|Zambija}} |17 381 168 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,23% |align=left|[http://www.zamstats.gov.zm/phocadownload/Zambia%20Census%20Projection%202011%20-%202035.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226001102/http://www.zamstats.gov.zm/phocadownload/Zambia%20Census%20Projection%202011%20-%202035.pdf |date={{dat|2021|02|26||bez}} }} |- |68 |align=left|{{karogs|Nīderlande}} |17 295 800 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,225% |align=left|[https://www.cbs.nl/en-gb/visualisaties/population-counter Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181009222717/https://www.cbs.nl/en-gb/visualisaties/population-counter |date={{dat|2018|10|09||bez}} }} |- |69 |align=left|{{karogs|Ekvadora}} |17 169 400 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,223% |align=left|[http://www.ecuadorencifras.gob.ec/estadisticas/ Official population clock] |- |70 |align=left|{{karogs|Kambodža}} |16 289 270 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,21% |align=left|[http://www.stat.go.jp/info/meetings/cambodia/pdf/rp12_ch10.pdf Official annual projection] |- |71 |align=left|{{karogs|Senegāla}} |16 209 125 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,21% |align=left|[http://www.ansd.sn Official annual projection] |- |72 |align=left|{{karogs|Čada}} |15 814 345 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,21% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |73 |align=left|{{karogs|Somālija}} |15 636 171 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,2% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |74 |align=left|{{karogs|Zimbabve}} |15 159 624 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,2% |align=left|[https://web.archive.org/web/20160428150301/http://www.zimstat.co.zw/sites/default/files/img/publications/Census/population_projection.pdf Official annual projection] |- |75 |align=left|{{karogs|Dienvidsudāna}} |12 778 250 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,17% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190412033822/http://www.ssnbss.org/sites/default/files/2016-08/population_projections_for_south_sudan_2015_2020.pdf Official annual projection] |- |76 |align=left|{{karogs|Ruanda}} |12 374 397 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,16% |align=left|[http://statistics.gov.rw/sites/default/files/publications/48505cad-b578-4aaa-8932-f4c8f01fcc79/RPHC4_Population_Projections.pdf Official projection annual] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191212164943/http://statistics.gov.rw/sites/default/files/publications/48505cad-b578-4aaa-8932-f4c8f01fcc79/RPHC4_Population_Projections.pdf |date={{dat|2019|12|12||bez}} }} |- |77 |align=left|{{karogs|Gvineja}} |12 218 357 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,16% |align=left|[http://www.stat-guinee.org/ Official projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120712050037/http://www.stat-guinee.org/ |date={{dat|2012|07|12||bez}} }} |- |78 |align=left|{{karogs|Benina}} |11 733 059 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,15% |align=left|[https://www.insae-bj.org/images/docs/insae-statistiques/demographiques/population/Principaux%20Indicateurs%20avec%20projections%20RGPH4/Population%20active%20au%20Benin.pdf Official projection annual] |- |79 |align=left|{{karogs|Bolīvija}} |11 469 896 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,15% |align=left|[https://www.ine.gob.bo/index.php/demografia/introduccion-2 Official projection annual] |- |80 |align=left|{{karogs|Beļģija}} |11 454 906 |{{dat|2018|12|1|N|bez}} |0,15% |align=left|[http://www.ibz.rrn.fgov.be/fileadmin/user_upload/fr/pop/statistiques/stat-1-1_f.pdf Monthly official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141117082917/http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&language=en&pcode=tps00001&tableSelection=1&footnotes=yes&labeling=labels&plugin=1 |date={{dat|2014|11|17||bez}} }} |- |81 |align=left|{{karogs|Tunisija}} |11 434 994 |{{dat|2017|7|1|N|bez}} |0,15% |align=left|[https://web.archive.org/web/20160610170957/http://www.ins.tn/fr/themes/population#417 Official estimate] |- |82 |align=left|{{karogs|Haiti}} |11 242 856 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,15% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |83 |align=left|{{karogs|Kuba}} |11 221 060 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,15% |align=left|[https://web.archive.org/web/20170731034341/http://www.one.cu/publicaciones/cepde/indicadoresdemograficos/anual/2_tabla_1.pdf Official annual estimate] |- |84 |align=left|{{karogs|Burundija}} |10 953 317 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,14% |align=left|[http://www.isteebu.bi/images/rapports/projection%20de%20la%20population%20bdi%202008-2030.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403071528/http://www.isteebu.bi/images/rapports/projection%20de%20la%20population%20bdi%202008-2030.pdf |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} |- |85 |align=left|{{karogs|Grieķija}} |10 741 165 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,14% |align=left|[http://www.statistics.gr/en/statistics/-/publication/SPO18/- Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210110002613/http://www.statistics.gr/en/statistics/-/publication/SPO18/- |date={{dat|2021|01|10||bez}} }} |- |86 |align=left|{{karogs|Čehija}} |10 637 794 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,14% |align=left|[https://www.czso.cz/csu/czso/population Official quarterly estimate] |- |87 |align=left|{{karogs|Dominikāna}} |10 358 320 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,13% |align=left|[https://www.one.gob.do/ Official projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061012163408/https://www.one.gob.do/ |date={{dat|2006|10|12||bez}} }} |- |88 |align=left|{{karogs|Jordānija}} |10 341 700 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,135% |align=left|[http://dosweb.dos.gov.jo/ Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190818112822/http://dosweb.dos.gov.jo/ |date={{dat|2019|08|18||bez}} }} |- |89 |align=left|{{karogs|Portugāle}} |10 291 027 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,13% |align=left|[https://web.archive.org/web/20170109182931/https://www.ine.pt/xportal/xmain?xpgid=ine_main&xpid=INE Official annual estimate] |- |90 |align=left|{{karogs|Zviedrija}} |10 223 505 |{{dat|2018|11|30|N|bez}} |0,13% |align=left|[http://www.scb.se/BE0101 Official monthly estimate] |- |91 |align=left|{{karogs|Azerbaidžāna}} |9974 578 |{{dat|2018|12|1|N|bez}} |0,13% |align=left|[http://modern.az/az/news/189742#gsc.tab=0 Official estimate] |- |92 |align=left|{{karogs|Ungārija}} |9771 000 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,13% |align=left|[http://statinfo.ksh.hu/Statinfo/haViewer.jsp Official annual estimate] |- |93 |align=left|{{karogs|Apvienotie Arābu Emirāti}} |9682 088 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,13% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |94 |align=left|{{karogs|Baltkrievija}} |9477 100 |{{dat|2018|10|1|N|bez}} |0,12% |align=left|[http://www.belstat.gov.by/en/ Official quarterly estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191101195839/http://www.belstat.gov.by/en/ |date={{dat|2019|11|01||bez}} }} |- |95 |align=left|{{karogs|Hondurasa}} |9158 345 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,12% |align=left|[http://www.ine.gob.hn/images/Productos%20ine/censo/Censo%202013/Proyecciones/Proyecciones%20Ine%202019.xlsx Official annual projection] |- |96 |align=left|{{karogs|Izraēla}} |8984 740 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,117% |align=left|[http://www.cbs.gov.il/reader/?MIval=cw_usr_view_Folder&ID=141 Official population clock] |- |97 |align=left|{{karogs|Tadžikistāna}} |8931 000 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,12% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151211191147/http://www.stat.tj/en/ Official estimate] |- |98 |align=left|{{karogs|Austrija}} |8857 960 |{{dat|2018|10|1|N|bez}} |0,12% |align=left|[http://www.statistik.at/web_de/statistiken/bevoelkerung/bevoelkerungsstand_und_veraenderung/bevoelkerung_zu_jahres-_quartalsanfang/023582.html Quarterly provisional figure] |- |99 |align=left|{{karogs|Papua-Jaungvineja}} |8558 800 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,11% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- |100 |align=left|{{karogs|Šveice}} |8526 932 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,11% |align=left|[https://www.bfs.admin.ch/bfs/de/home/statistiken/bevoelkerung.assetdetail.6866254.html Official provisional figure] |- |101 |align=left|{{karogs|Sjerraleone}} |7883 123 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,103% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |102 |align=left|{{karogs|Togo}} |7538 000 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,098% |align=left|[https://web.archive.org/web/20180827105948/http://www.stat-togo.org/contenu/pdf/Perspectives-demographiques-final-2016-05.pdf Official annual projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Honkonga}}'' ''([[Ķīna]])'' |7448 900 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,097% |align=left|[http://www.censtatd.gov.hk/hkstat/sub/so20.jsp Official estimate] |- |103 |align=left|{{karogs|Paragvaja}} |7152 703 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,093% |align=left|[http://www.dgeec.gov.py/Publicaciones/Biblioteca/proyeccion%20nacional/Estimacion%20y%20proyeccion%20Nacional.pdf Official annual projection] |- |104 |align=left|{{karogs|Laosa}} |7123 205 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,093% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190127094120/https://www.lsb.gov.la/wp-content/uploads/2018/09/Population-Projections-EN-Curved.pdf Official annual projection] |- |105 |align=left|{{karogs|Bulgārija}} |7050 034 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,092% |align=left|[http://www.nsi.bg/en/content/16080/%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%81%D1%8A%D0%BE%D0%B1%D1%89%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5/population-and-demographic-processes-2017 Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181105135901/http://www.nsi.bg/en/content/16080/%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%81%D1%8A%D0%BE%D0%B1%D1%89%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5/population-and-demographic-processes-2017 |date={{dat|2018|11|05||bez}} }} |- |106 |align=left|{{karogs|Serbija}} |7001 444 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,091% |align=left|[http://www.stat.gov.rs/en-US/ Official annual estimate] |- |107 |align=left|{{karogs|Salvadora}} |6704 864 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,087% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190403062342/http://www.digestyc.gob.sv/index.php/temas/des/ehpm/publicaciones-ehpm.html?download=488%3Aestimaciones-y-proyecciones-de-poblacion Official annual projection] |- |108 |align=left|{{karogs|Lībija}} |6569 864 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,086% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |109 |align=left|{{karogs|Nikaragva}} |6393 824 |{{dat|2017|6|30|N|bez}} |0,083% |align=left|[https://www.liportal.de/fileadmin/user_upload/oeffentlich/Nicaragua/10_ueberblick/INIDE_AnuarioEstadistico_2016.pdf Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181221090520/https://www.liportal.de/fileadmin/user_upload/oeffentlich/Nicaragua/10_ueberblick/INIDE_AnuarioEstadistico_2016.pdf |date={{dat|2018|12|21||bez}} }} |- |110 |align=left|{{karogs|Kirgizstāna}} |6350 500 |{{dat|2018|10|1|N|bez}} |0,083% |align=left|[http://stat.kg/media/publicationarchive/3a467812-ded1-449f-8fa1-4de38fbd0f1c.pdf Official estimate] |- |111 |align=left|{{karogs|Libāna}} |6065 922 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,079% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |112 |align=left|{{karogs|Turkmenistāna}} |5942 561 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,077% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |113 |align=left|{{karogs|Dānija}} |5806 015 |{{dat|2018|10|1|N|bez}} |0,076% |align=left|[http://www.dst.dk/en/Statistik/emner/befolkning-og-valg/befolkning-og-befolkningsfremskrivning/folketal Official quarterly estimate] |- |114 |align=left|{{karogs|Singapūra}} |5638 700 |{{dat|2018|6|30|N|bez}} |0,073% |align=left|[https://www.singstat.gov.sg/ Official estimate] |- |115 |align=left|{{karogs|Kongo Republika}} |5542 197 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,072% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |116 |align=left|{{karogs|Somija}} |5522 015 |{{dat|2018|11|30|N|bez}} |0,072% |align=left|[http://tilastokeskus.fi/til/vrm_en.html Official monthly estimate] |- |117 |align=left|{{karogs|Slovākija}} |5445 087 |{{dat|2018|6|30|N|bez}} |0,071% |align=left|[https://slovak.statistics.sk/wps/portal/ext/products/informationmessages/inf_sprava_detail/!ut/p/z1/rVJNc5swFPwtOXAUeugDid6wW-OvprUpcaxLB7BsUwdBgEL974szPnTchrQz1eWNZnal3X2LFX7EysRtdoibrDDxU3_fKvfrSszkaOT4AKMlhdl8Ed5PxxMSRBxvXgDjwJ8ysQSQy4DDzJ9Ga29FKfgUq1_5cvRAYCbu185itQoWDrvy4ZXjw9_xBwBqWP8DVlilpimbI94WSR0fkTYWZGZfVHmfQms0qssqbs8WtLVuTv10CWHC2XHEYydFjLsUSRc48rTeMxA64Sm_PFum2Q5vY71PKdl5iAgiEaOaotjhHKU6BoemO00S59bG7zrVcEqby38DQUTiCpiEn4nvsWD8fv1pArMvYyLDpUsgcN8AgHMFDO36LZlzrLIkt7s0t8EGoIx40qOsT891uUcvdfNNQuUBq0rvdaUr-3vVt_DYNGX9zgILtLG77JSVepfFdlEdLPgT6VjUDX68xeJQG7ztkxavJu0IvGkz3eHIXPb_hMN_XOT0xqSQAqgQkhHmuZy-WMy-PT8rv69dYRr9oxf6P3tX5lEU5ZKe0Wn9Yf-x4Qnbztvu3Pl3dz8BIZQ2FQ!!/dz/d5/L2dBISEvZ0FBIS9nQSEh/ Official estimate] |- |118 |align=left|{{karogs|Norvēģija}} |5323 933 |{{dat|2018|10|1|N|bez}} |0,069% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190327092415/https://www.ssb.no/en/befolkning/statistikker/folkemengde/kvartal Official quarterly estimate] |- |119 |align=left|{{karogs|Eritreja}} |5309 659 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,069% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |120 |align=left|{{karogs|Kostarika}} |5058 007 |{{dat|2019|6|30|N|bez}} |0,066% |align=left|[http://www.inec.go.cr/sites/default/files/documetos-biblioteca-virtual/repoblacev2011-2050-04.xlsx Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120327062704/http://www.inec.go.cr/Web/Home/pagPrincipal.aspx |date={{dat|2012|03|27||bez}} }} |- |121 |align=left|{{karogs|Jaunzēlande}} |4938 060 || {{dat|2019|2|1|N|bez}} || 0,0643% |align=left|[http://archive.stats.govt.nz/tools_and_services/population_clock.aspx Official population clock] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171124084657/http://www.stats.govt.nz/tools_and_services/population_clock.aspx |date={{dat|2017|11|24||bez}} }} |- |122 |align=left|{{karogs|Īrija}} |4857 000 |{{dat|2018|4|1|N|bez}} |0,063% |align=left|[https://cso.ie/en/statistics/population/populationandmigrationestimates/ Official estimate] |- |123 |align=left|{{karogs|Centrālāfrikas Republika}} |4825 711 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,063% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |124 |align=left|{{karogs|Palestīna}} |4780 978 |{{dat|2017|12|1|N|bez}} |0,062% |align=left|[http://www.pcbs.gov.ps/Downloads/book2364.pdf Official census result] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180828171930/http://www.pcbs.gov.ps/Downloads/book2364.pdf |date={{dat|2018|08|28||bez}} }} |- |125 |align=left|{{karogs|Omāna}} |4660 593 |{{dat|2019|1|31|N|bez}} |0,061% |align=left|[https://www.ncsi.gov.om/Pages/NCSI.aspx Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161009234648/https://www.ncsi.gov.om/Pages/NCSI.aspx |date={{dat|2016|10|09||bez}} }} |- |126 |align=left|{{karogs|Libērija}} |4475 353 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,058% |align=left|[http://www.lisgis.net/pg_img/Population%20Projection%20final%20110512.pdf Official projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210224150241/http://www.lisgis.net/pg_img/Population%20Projection%20final%20110512.pdf |date={{dat|2021|02|24||bez}} }} |- |127 |align=left|{{karogs|Kuveita}} |4226 920 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,055% |align=left|[https://www.csb.gov.kw/Pages/Statistics?ID=67&ParentCatID=1 Official annual estimate] |- |128 |align=left|{{karogs|Panama}} |4218 808 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,055% |align=left|[https://www.contraloria.gob.pa/INEC/archivos/P5561Cuadro%2077.pdf Official annual projection] |- |129 |align=left|{{karogs|Horvātija}} |4105 493 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,053% |align=left|[https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&language=en&pcode=tps00001&tableSelection=1&footnotes=yes&labeling=labels&plugin=1 Official estimate] |- |130 |align=left|{{karogs|Mauritānija}} |4077 347 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,053% |align=left|[http://www.ons.mr/images/RGPH2013/Projections-demographiques-Mauritanie-Mai-2015_01072016-1.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225133844/http://www.ons.mr/images/RGPH2013/Projections-demographiques-Mauritanie-Mai-2015_01072016-1.pdf |date={{dat|2021|02|25||bez}} }} |- |131 |align=left|{{karogs|Gruzija}} |3729 600 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,049% |align=left|[http://www.geostat.ge/index.php?action=page&p_id=152&lang=eng Official annual estimate] |- |132 |align=left|{{karogs|Moldova}} |3547 539 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,046% |align=left|[http://statbank.statistica.md/pxweb/pxweb/en/20%20Populatia%20si%20procesele%20demografice/20%20Populatia%20si%20procesele%20demografice__POP010/POP010100.px/table/tableViewLayout1/?rxid=b2ff27d7-0b96-43c9-934b-42e1a2a9a774 Official estimate]{{Novecojusi saite}} |- |133 |align=left|{{karogs|Urugvaja}} |3518 552 |{{dat|2019|6|30|N|bez}} |0,046% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190322200708/http://www.ine.gub.uy/web/guest/estimaciones-y-proyecciones Official annual projection] |- |134 |align=left|{{karogs|Bosnija un Hercegovina}} |3437 500 |{{dat|2017|6|30|N|bez}} |0,045% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Bosnia-Cities.html Official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Tibeta}}'' ''([[Ķīna]])'' |3370 000 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,044% |align=left|[http://www.stats.gov.cn/tjsj/ndsj/2018/indexeh.htm Official estimate] |- |135 |align=left|{{karogs|Mongolija}} |3241 080 |{{dat|2019|2|1|N|bez}} |0,042% |align=left|[http://www.nso.mn/ Official population clock] |- | – |align=left|''{{karogs|Puertoriko}}'' ''([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])'' |3195 153 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,042% |align=left|[https://www.census.gov/data/datasets/time-series/demo/popest/2010s-total-puerto-rico.html Official estimate] |- |136 |align=left|{{karogs|Armēnija}} |2969 200 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,039% |align=left|[http://www.armstat.am/en/?nid=12&id=19001&submit=Search Official quarterly estimate] |- |137 |align=left|{{karogs|Albānija}} |2870 324 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,037% |align=left|[http://www.instat.gov.al/media/3766/population-1-january-2018.pdf Official annual estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412033834/http://www.instat.gov.al/media/3766/population-1-january-2018.pdf |date={{dat|2019|04|12||bez}} }} |- |138 |align=left|{{karogs|Lietuva}} |2793 986 |{{dat|2019|1|1|N|bez}} |0,036% |align=left|[http://osp.stat.gov.lt Monthly official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210224040352/http://osp.stat.gov.lt/ |date={{dat|2021|02|24||bez}} }} |- |139 |align=left|{{karogs|Jamaika}} |2728 864 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,036% |align=left|[http://statinja.gov.jm/Demo_SocialStats/Newpopulation.aspx Official estimate] |- |140 |align=left|{{karogs|Katara}} |2674 320 |{{dat|2018|12|31|N|bez}} |0,035% |align=left|[http://www.mdps.gov.qa/en/Pages/default.aspx Monthly official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180701211726/https://www.mdps.gov.qa/en/Pages/default.aspx |date={{dat|2018|07|01||bez}} }} |- |141 |align=left|{{karogs|Namībija}} |2458 936 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,032% |align=left|[http://cms.my.na/assets/documents/p19dn4fhgp14t5ns24g4p6r1c401.pdf Official projection] |- |142 |align=left|{{karogs|Botsvāna}} |2338 851 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,03% |align=left|[http://www.statsbots.org.bw/sites/default/files/publications/Botswana%20Population%20Projections%202011_2026.pdf Official annual projection] |- |143 |align=left|{{karogs|Gambija}} |2228 075 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,029% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |144 |align=left|{{karogs|Gabona}} |2109 099 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,027% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |145 |align=left|{{karogs|Ziemeļmaķedonija}} |2075 301 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,027% |align=left|[http://www.stat.gov.mk/OblastOpsto_en.aspx?id=2 Official estimate] |- |146 |align=left|{{karogs|Slovēnija}} |2070 050 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,027% |align=left|[http://www.stat.si/StatWeb/en Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225093240/http://www.stat.si/StatWeb/en |date={{dat|2021|02|25||bez}} }} |- |147 |align=left|{{karogs|Lesoto}} |2007 201 |{{dat|2016|4|10|N|bez}} |0,026% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Lesotho.html 2016 census result] |- |148 |align=left|{{karogs|Latvija}} |1871 882 |{{dat|2024|1|1|N|bez}} |0,025% |align=left|[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS010/table/tableViewLayout1/ Monthly official estimate] |- | – |align=left|{{karogs|Kosova}} |1798 506 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,023% |align=left|[http://ask.rks-gov.net/en/kosovo-agency-of-statistics/add-news/population-estimates-2017 Official annual estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210224104745/http://ask.rks-gov.net/en/kosovo-agency-of-statistics/add-news/population-estimates-2017 |date={{dat|2021|02|24||bez}} }} |- |149 |align=left|{{karogs|Gvineja-Bisava}} |1604 528 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,021% |align=left|[http://www.stat-guinebissau.com/publicacao/Projeccao_demografica.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170202031343/http://www.stat-guinebissau.com/publicacao/Projeccao_demografica.pdf |date={{dat|2017|02|02||bez}} }} |- |150 |align=left|{{karogs|Bahreina}} |1543 300 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,02% |align=left|[https://web.archive.org/web/20170206163647/http://www.cio.gov.bh/cio_ara/English/Publications/Statistical%20Abstract/ABS2011/CH2/2013%2012%2019%20Bahrain%20%20Population%20Projections.pdf Official annual projection] |- |151 |align=left|{{karogs|Austrumtimora}} |1387 149 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,018% |align=left|[http://www.statistics.gov.tl/wp-content/uploads/2013/12/PPJ_Monograph.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412033830/http://www.statistics.gov.tl/wp-content/uploads/2013/12/PPJ_Monograph.pdf |date={{dat|2019|04|12||bez}} }} |- |152 |align=left|{{karogs|Ekvatoriālā Gvineja}} |1360 104 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,018% |align=left|[https://web.archive.org/web/20160919061238/https://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |153 |align=left|{{karogs|Trinidāda un Tobāgo}} |1359 193 |{{dat|2018|6|30|N|bez}} |0,018% |align=left|[http://cso.gov.tt/ Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170525033753/http://cso.gov.tt/ |date={{dat|2017|05|25||bez}} }} |- |154 |align=left|{{karogs|Igaunija}} |1329 460 |{{dat|2021|1|1|N|bez}} |0,017% |align=left|[https://www.stat.ee/en/node/183337 Official estimate] |- |155 |align=left|{{karogs|Maurīcija}} |1265 577 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,016% |align=left|[http://statsmauritius.govmu.org/English/Publications/Pages/Pop_Vital_Jan-Jun18.aspx Official estimate] |- |156 |align=left|{{karogs|Svatini}} |1093 238 |{{dat|2017|5|11|N|bez}} |0,014% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Swaziland.html Official census result] |- |157 |align=left|{{karogs|Džibutija}} |1078 373 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,014% |align=left|[http://www.ccd.dj/w2017/wp-content/uploads/2016/01/Vision-Nationale.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210225232611/http://www.ccd.dj/w2017/wp-content/uploads/2016/01/Vision-Nationale.pdf |date={{dat|2021|02|25||bez}} }} |- |158 |align=left|{{karogs|Fidži}} |884 887 |{{dat|2017|9|17|N|bez}} |0,012% |align=left|[https://web.archive.org/web/20180212005047/http://www.statsfiji.gov.fj/census/ Official census result] |- |159 |align=left|{{karogs|Komoras}} |873 724 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,011% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190403053500/http://www.inseed.km/index.php/publications/rapport1/rapports-thematiques-rgph2003%3Fdownload%3D34:projections-et-perspectives-dmographiques Official estimate] |- |160 |align=left|{{karogs|Kipra}} |864 200 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,011% |align=left|[http://www.mof.gov.cy/mof/cystat/statistics.nsf/All/0D46D46876AC1D2AC225834E003F4DB6/$file/Demographic_Report-2017-EL-301118.pdf?OpenElement Official annual estimate] |- |161 |align=left|{{karogs|Gajāna}} |786 508 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0102% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |162 |align=left|{{karogs|Butāna}} |741 672 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0097% |align=left|[http://www.nsb.gov.bt/publication/files/pub2wc8278bd.pdf Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190128191433/http://www.nsb.gov.bt/publication/files/pub2wc8278bd.pdf |date={{dat|2019|01|28||bez}} }} |- |163 |align=left|{{karogs|Zālamana Salas}} |680 806 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0089% |align=left|[http://www.statistics.gov.sb/statistics/social-statistics/population Official annual projection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181024081241/http://www.statistics.gov.sb/statistics/social-statistics/population |date={{dat|2018|10|24||bez}} }} |- | – |align=left|''{{karogs|Makao}}'' ''([[Ķīna]])'' |663 400 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,0086% |align=left|[http://www.dsec.gov.mo/TimeSeriesDatabase.aspx?KeyIndicatorID=12 Official quarterly estimate] |- |164 |align=left|{{karogs|Melnkalne}} |622 359 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,0081% |align=left|[http://www.monstat.org/eng/page.php?id=234&pageid=48 Official estimate] |- |165 |align=left|{{karogs|Luksemburga}} |602 005 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,0078% |align=left|[http://www.statistiques.public.lu/fr/actualites/population/population/2018/04/20180419/20180419.pdf Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190223184832/https://statistiques.public.lu/fr/actualites/population/population/2018/04/20180419/20180419.pdf |date={{dat|2019|02|23||bez}} }} |- | – |align=left|{{karogs|Rietumsahāra}} |582 478 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0076% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |166 |align=left|{{karogs|Surinama}} |573 085 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0075% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |167 |align=left|{{karogs|Kaboverde}} |550 483 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0072% |align=left|[http://ine.cv/wp-content/plugins/ine-download-attachments-by-zing-developers/includes/download.php?id=7989 Official annual projection] |- |168 |align=left|{{karogs|Malta}} |475 701 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,0062% |align=left|[https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_107.pdf Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403072801/https://nso.gov.mt/en/News_Releases/View_by_Unit/Unit_C5/Population_and_Migration_Statistics/Documents/2018/News2018_107.pdf |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} |- | – |align=left|{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestras Moldāvu Republika]] |469 000 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,0061% |align=left|[http://mer.gospmr.org/assets/files/zip/gss-pmr/doklad-byull.ezhegod/ezhegodnik-2018.zip Official estimate] |- |169 |align=left|{{karogs|Bruneja}} |421 300 |{{dat|2017|7|1|N|bez}} |0,0055% |align=left|[http://www.depd.gov.bn/SitePages/Population.aspx Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170320011146/http://www.depd.gov.bn/SitePages/Population.aspx |date={{dat|2017|03|20||bez}} }} |- |170 |align=left|{{karogs|Beliza}} |398 050 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,0052% |align=left|[http://www.sib.org.bz/ Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151204235026/http://www.sib.org.bz/ |date={{dat|2015|12|04||bez}} }} |- |171 |align=left|{{karogs|Bahamu Salas}} |385 340 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,005% |align=left|[http://www.bahamas.gov.bs/wps/wcm/connect/22f9b2b0-68fa-4a26-8bd8-474952e42dc2/Population+Projection+Report+2010-2040.pdf?MOD=AJPERES Official annual projection] |- |172 |align=left|{{karogs|Maldīvija}} |378 114 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,0049% |align=left|[http://statisticsmaldives.gov.mv/yearbook/2018/wp-content/uploads/sites/5/2018/04/3.3.pdf Official annual estimate] |- |173 |align=left|{{karogs|Islande}} |355 620 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,0046% |align=left|[http://px.hagstofa.is/pxen/pxweb/en/Ibuar/Ibuar__mannfjoldi__1_yfirlit__arsfjordungstolur/MAN10001.px/table/tableViewLayout1/?rxid=ca55a935-260f-43dc-8fa9-7a4aa084dac7 Official quarterly estimate] |- | – |align=left|{{karogs|Ziemeļkipra}} |351 965 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,0046% |align=left|[http://www.devplan.org/Ecosos/BOOK/SEG-2017.pdf Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412034014/http://www.devplan.org/Ecosos/BOOK/SEG-2017.pdf |date={{dat|2019|04|12||bez}} }} |- |174 |align=left|{{karogs|Vanuatu}} |304 500 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,004% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- |175 |align=left|{{karogs|Barbadosa}} |287 010 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0037% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Jaunkaledonija}}'' ''([[Francija]])'' |278 500 |{{dat|2017|1|1|N|bez}} |0,0036% |align=left|[http://www.isee.nc/population/demographie Official annual estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Franču Polinēzija}}'' ''([[Francija]])'' |275 918 |{{dat|2017|8|17|N|bez}} |0,0036% |align=left|[http://www.ispf.pf/docs/default-source/rp2017/cpo_rp2017.pdf?sfvrsn=2 2017 census results] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412033832/http://www.ispf.pf/docs/default-source/rp2017/cpo_rp2017.pdf?sfvrsn=2 |date={{dat|2019|04|12||bez}} }} |- | – |align=left|{{karogs|Abhāzija}} |244 832 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,0032% |align=left|[http://ugsra.org/ofitsialnaya-statistika.php?ELEMENT_ID=287 Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190129102209/http://ugsra.org/ofitsialnaya-statistika.php?ELEMENT_ID=287 |date={{dat|2019|01|29||bez}} }} |- |176 |align=left|{{karogs|Samoa}} |200 874 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0026% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190403053500/http://www.sbs.gov.ws/index.php/population-demography-and-vital-statistics Official projection] |- |177 |align=left|{{karogs|Santome un Prinsipi}} |197 700 |{{dat|2017|7|1|N|bez}} |0,0026% |align=left|[https://web.archive.org/web/20190124040155/https://ine.st/ Official estimate] |- |178 |align=left|{{karogs|Sentlūsija}} |180 454 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0023% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Guama}}'' ''([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])'' |172 400 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,0022% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Kirasao}}'' ''([[Nīderlande]])'' |160 012 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,0021% |align=left|[http://www.cbs.cw/ Official annual estimate] |- | – |align=left|''[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|22px]]'' [[Arcahas Republika]] |145 053 |{{dat|2015|12|1|N|bez}} |0,0019% |align=left|[http://stat-nkr.am/hy/-2015/-2015 2015 census result] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171129181343/http://www.stat-nkr.am/hy/-2015/-2015 |date={{dat|2017|11|29||bez}} }} |- |179 |align=left|{{karogs|Kiribati}} |120 100 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,0016% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Aruba}}'' ''([[Nīderlande]])'' |111 482 |{{dat|2018|9|30|N|bez}} |0,0015% |align=left|[http://cbs.aw/wp/ Official quarterly estimate] |- |180 |align=left|{{karogs|Sentvinsenta un Grenadīnas}} |109 803 |{{dat|2017|7|1|N|bez}} |0,0014% |align=left|[http://stats.gov.vc/stats/ Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210224141756/http://stats.gov.vc/stats/ |date={{dat|2021|02|24||bez}} }} |- |181 |align=left|{{karogs|Grenāda}} |108 825 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0014% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left |''{{karogs|Džērsija}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |105 500 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,0014% | align=left |[https://www.gov.je/SiteCollectionDocuments/Government%20and%20administration/R%20Population%20Estimate%20Current%2020180620%20SU.pdf Official estimate] |- |182 |align=left|{{karogs|Mikronēzija}} |105 300 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,0014% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|ASV Virdžīnu Salas}}'' ''([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])'' |104 909 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0014% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |183 |align=left|{{karogs|Antigva un Barbuda}} |104 084 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0014% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |184 |align=left|{{karogs|Tonga}} |100 651 |{{dat|2016|11|30|N|bez}} |0,0013% |align=left|[http://tonga.prism.spc.int/ 2016 census result] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170118142404/http://tonga.prism.spc.int/ |date={{dat|2017|01|18||bez}} }} |- |185 |align=left|{{karogs|Seišelas}} |96 762 |{{dat|2018|6|30|N|bez}} |0,0013% |align=left|[https://www.nbs.gov.sc/downloads?task=document.viewdoc&id=449 Official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Menas Sala}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |83 314 |{{dat|2016|4|24|N|bez}} |0,0011% |align=left|[https://www.gov.im/media/1355784/2016-isle-of-man-census-report.pdf 2016 census result] |- |186 |align=left|{{karogs|Andora}} |74 794 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,001% |align=left|[https://www.estadistica.ad/serveiestudis/web/index.asp Official estimate] |- |187 |align=left|{{karogs|Dominika}} |74 679 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,001% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Kaimanu Salas}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |64 420 |{{dat|2018|3|31|N|bez}} |0,00084% |align=left|[http://www.eso.ky/populationandvitalstatistics.html#1 Official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Bermuda}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |63 779 |{{dat|2016|5|21|N|bez}} |0,00083% |align=left|[https://www.gov.bm/articles/2016-population-and-housing-census-preliminary-report 2016 Census Preliminary Report] |- | – |align=left|''{{karogs|Gērnsija}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |62 063 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,00081% |align=left|[https://www.gov.gg/CHttpHandler.ashx?id=105766&p=0 Official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|ASV Samoa}}'' ''([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])'' |56 700 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00074% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Ziemeļu Marianas Salas}}'' ''([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])'' |56 200 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00073% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- |188 |align=left|{{karogs|Sentkitsa un Nevisa}} |56 345 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0007% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Grenlande}}'' ''([[Dānija]])'' |56 025 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00073% |align=left|[http://www.stat.gl/dialog/main.asp?lang=en&version=201803&sc=BE&subthemecode=O1&colcode=O Official estimate] |- |189 |align=left|{{karogs|Māršala Salas}} |55 500 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00072% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|{{karogs|Dienvidosetija}} |53 532 |{{dat|2015|10|15|N|bez}} |0,0007% |align=left|[http://cominf.org/node/1166509275 Preliminary 2015 census result] |- | – |align=left|''{{karogs|Fēru Salas}}'' ''([[Dānija]])'' |51 237 |{{dat|2018|11|1|N|bez}} |0,00067% |align=left|[https://web.archive.org/web/20171123064739/http://www.hagstova.fo/en Monthly official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Sintmārtena}}'' ''([[Nīderlande]])'' |39 410 |{{dat|2016|1|1|N|bez}} |0,00051% |align=left|[https://web.archive.org/web/20160930004308/http://stat.gov.sx/ Official estimate] |- |190 |align=left|{{karogs|Monako}} |38 300 |{{dat|2017|12|31|N|bez}} |0,0005% |align=left|[https://www.monacostatistics.mc/Population-and-employment Official annual estimate] |- |191 |align=left|{{karogs|Lihtenšteina}} |38 201 |{{dat|2018|6|30|N|bez}} |0,0005% |align=left|[https://www.llv.li/inhalt/1124/amtsstellen/bevolkerungsstatistik Official semi annual estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181215222323/https://www.llv.li/inhalt/1124/amtsstellen/bevolkerungsstatistik |date={{dat|2018|12|15||bez}} }} |- | – |align=left|''{{karogs|Tērksas un Kaikosas}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |36 461 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,00047% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|[[Attēls:Flag of France.svg|22px]] ''[[Senmartēna]]'' ''([[Francija]])'' |36 457 |{{dat|2015|1|1|N|bez}} |0,00047% |align=left|[http://www.insee.fr/fr/ppp/bases-de-donnees/recensement/populations-legales/com.asp?dep=978 Official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Gibraltārs}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |33 573 |{{dat|2015|12|31|N|bez}} |0,00044% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Gibraltar.html Official estimate] |- |192 |align=left|{{karogs|Sanmarīno}} |33 407 |{{dat|2018|11|30|N|bez}} |0,00043% |align=left|[http://www.statistica.sm/on-line/en/home/statistics/population.html# Official monthly estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200326182005/https://www.statistica.sm/on-line/en/home/statistics/population.html |date={{dat|2020|03|26||bez}} }} |- | – |align=left|''{{karogs|Britu Virdžīnas}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |32 206 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,00042% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- |193 |align=left|{{karogs|Palau}} |17 900 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00023% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Kuka Salas}} ([[Jaunzēlande]])'' |15 200 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,0002% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Angilja}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |15 174 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,0002% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Volisa un Futuna}}'' ''([[Francija]])'' |11 700 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00015% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- |194 |align=left|{{karogs|Nauru}} |11 000 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00014% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- |195 |align=left|{{karogs|Tuvalu}} |10 200 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,00013% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Senbartelmī}}'' ''([[Francija]])'' |9417 |{{dat|2015|1|1|N|bez}} |0,00012% |align=left|[http://www.insee.fr/fr/ppp/bases-de-donnees/recensement/populations-legales/com.asp?dep=977 Official estimate] |- | – |align=left|''{{karogs|Senpjēra un Mikelona}}'' ''([[Francija]]) '' |6286 |{{dat|2015|1|1|N|bez}} |0,000082% |align=left|[http://www.insee.fr/fr/ppp/bases-de-donnees/recensement/populations-legales/com.asp?dep=975 Official estimate] |- | – |align=left| ''[[Attēls:Flag of Saint Helena.svg|22px]]'' ''[[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]]'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |5633 |{{dat|2016|2|7|N|bez}} |0,000073% |align=left|[http://www.sainthelena.gov.sh/wp-content/uploads/2016/06/Census-2016-summary-report.pdf 2016 census result] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161017192624/http://www.sainthelena.gov.sh/wp-content/uploads/2016/06/Census-2016-summary-report.pdf |date={{dat|2016|10|17||bez}} }} |- | – |align=left|''{{karogs|Montserrata}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |5220 |{{dat|2019|7|1|N|bez}} |0,000068% |align=left|[https://web.archive.org/web/20151017021037/http://esa.un.org/unpd/wpp/DataQuery/ UN projection] |- | – |align=left|''{{karogs|Folklenda Salas}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |3198 |{{dat|2016|10|9|N|bez}} |0,000042% |align=left|[http://www.fig.gov.fk/policy/component/jdownloads/send/4-statistics/61-falkland-islands-census-2016-data-tables 2016 census result] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180924185722/http://www.fig.gov.fk/policy/component/jdownloads/send/4-statistics/61-falkland-islands-census-2016-data-tables |date={{dat|2018|09|24||bez}} }} |- | – |align=left|''{{karogs|Ziemsvētku Sala}}'' ''([[Austrālija]])'' |1843 |{{dat|2016|8|9|N|bez}} |0,000024% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Australia-Agglo.html 2016 census result] |- | – |align=left|''{{karogs|Norfolkas Sala}}'' ''([[Austrālija]])'' |1748 |{{dat|2016|8|9|N|bez}} |0,000023% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Australia-Agglo.html 2016 census result] |- | – |align=left|''{{karogs|Niue}}'' ''([[Jaunzēlande]])'' |1520 |{{dat|2018|7|1|N|bez}} |0,000020% |align=left|[https://spccfpstore1.blob.core.windows.net/digitallibrary-docs/files/d4/d4708ac84ad19cfb9bde59b73ee94011.pdf?sv=2015-12-11&sr=b&sig=mDFi7rgVCLwfxxAc1%2BzHd9BVeBrYn%2FoqxkyVUOzqMPs%3D&se=2019-02-01T06%3A12%3A03Z&sp=r&rscc=public%2C%20max-age%3D864000%2C%20max-stale%3D86400&rsct=application%2Fpdf&rscd=inline%3B%20filename%3D%22Pocket_Statistical_Summary_18.pdf%22 Official annual estimate]{{Novecojusi saite}} |- | – |align=left|''{{karogs|Tokelau}}'' ''([[Jaunzēlande]])'' |1499 |{{dat|2016|10|18|N|bez}} |0,000020% |align=left|[https://www.tokelau.org.nz/site/tokelau/files/TokelauNSO/2016Census/TokelauCensusTechnicalRelease1E.pdf 2016 census result] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190502230543/https://www.tokelau.org.nz/site/tokelau/files/TokelauNSO/2016Census/TokelauCensusTechnicalRelease1E.pdf |date={{dat|2019|05|02||bez}} }} |- |196 |align=left|{{karogs|Vatikāns}} |800 |{{dat|2014|1|1|N|bez}} |0,000010% |align=left|[http://www.vaticanstate.va/content/vaticanstate/en/stato-e-governo/note-generali/popolazione.html Official estimate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171206051214/http://www.vaticanstate.va/content/vaticanstate/en/stato-e-governo/note-generali/popolazione.html |date={{dat|2017|12|06||bez}} }} |- | – |align=left|''{{karogs|Kokosu (Kīlinga) Salas}}'' ''([[Austrālija]])'' |544 |{{dat|2016|8|9|N|bez}} |0,0000071% |align=left|[http://www.citypopulation.de/Australia-Agglo.html 2016 census result] |- | – |align=left|''{{karogs|Pitkērna}}'' ''([[Apvienotā Karaliste]])'' |50 |{{dat|2018|1|1|N|bez}} |0,00000065% |align=left|[http://visitpitcairn.pn Official estimate] |} [[Attēls:Global population cartogram.png|thumb|center|600px|Pasaules iedzīvotāju sadalījuma kartoɡramma (viens kartes elements atbilst 0,5 miljoniem cilvēku).]] == Skatīt arī == * [[Valstu uzskaitījumi|Visi valstu uzskaitījumi]] * [[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.os-connect.com/pop/p2a.asp?whichpage=1&pagesize=20&sort=2050 Population clocks & projected growth charts for all countries] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928014347/http://www.os-connect.com/pop/p2a.asp?whichpage=1&pagesize=20&sort=2050 |date={{dat|2007|09|28||bez}} }} * [http://www.un.org/esa/population/publications/WPP2004/WPP2004_Volume3.htm United Nations Analytical Report for the 2004 revision of World Population Prospects] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180815065906/http://www.un.org/esa/population/publications/WPP2004/WPP2004_Volume3.htm |date={{dat|2018|08|15||bez}} }} - includes details of methodology and sources used for the population estimates above. {{Valstu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi pēc iedzīvotāju skaita| ]] 06drpjyk8yns9tuiormeqiwnouwawfe 0 71042 4471150 4456920 2026-05-20T23:21:16Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471150 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Collins''''' ir [[angļu valoda|angļu]] un [[īru valoda|īru]] cilmes [[uzvārds]]. Vārds varētu būt atvasināts no ''Coll'' vai ''Colin'', kas ir [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''Nicholas'' angļu valodas [[deminutīvs]]. Iespējams tas cēlies no īru vārda ''cuilein'', kas nozīmē "mīļais" vai no [[velsiešu valoda|velsiešu]] vārda ''collen'', kā sauc [[lazda|lazdu]] [[birzs|birzi]]; vai no [[franču valoda|franču]] vārda ''colline'', kas nozīmē "[[kalns]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.thoughtco.com/collins-last-name-meaning-and-origin-1422479 | title =Collins Surname Meaning and Origin | last =Powell | first = Kimberly | date = 30 January 2019 | website = thoughtco.com | publisher = ThoughtCo. | access-date = 14 May 2022}} </ref><ref> {{grāmatas atsauce|last1=Hanks|first1= Patrick| last2=Hardcastle|first2=Kate |last3=Hodges| first3=Flavia| author-link= |date= 2006|title= Oxford Dictionary of First Names|url=https://archive.org/details/dictionaryoffirs0000hank_l4f5|location= |publisher=Oxford University Press |page=[https://archive.org/details/dictionaryoffirs0000hank_l4f5/page/60 61]|isbn= 0-19-861060-2}}</ref> Tas varētu būt atvasināts no "''Coileáin'' radinieks vai dēls", starp citām vārdam piedēvētajām nozīmem ir "uzvaras cilvēki" vai "kucēns".<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Hanks|first1=Patrick|last2=Hodges|first2=Flavia|year=1988|title=A Dictionary of Surnames|url=https://archive.org/details/dictionaryofsurn00patr|publisher=Oxford University Press|isbn=0-19-211592-8|pages=[https://archive.org/details/dictionaryofsurn00patr/page/118 118], 133, 387-388}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last1=Reaney|first1=P. H.|last2=Wilson|first2=R. M.|title=A Dictionary of English Surnames|url=https://archive.org/details/dictionaryofengl0000rean_f3p9|edition=3|location=London and New York|publisher=Routledge|orig-year=1958|year=1991|isbn=0-415-05737-X|page=716}}</ref> [[Īrija|Īrijā]] ''Collins'' ir viens no sastopamākajiem uzvārdiem.<ref>{{atsauce |first=Bradley |last=Collins |publisher=Ancestry.com |title=COLLINS FAMILY HISTORY: GENERAL INFORMATION: SURNAME HISTORY |work=Rootsweb |url=http://freepages.genealogy.rootsweb.com/~bcollins/general/namehist.htm |accessdate=31 August 2011 |archivedate=25 March 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100325214645/http://freepages.genealogy.rootsweb.ancestry.com/~bcollins/general/namehist.htm}}</ref> ''Collins'' var būt: * [[Kolinsa]] — uzvārds sieviešu dzimtē; * [[Kolinss]] — uzvārds vīriešu dzimtē; == Atsauces == {{atsauces}} {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] [[Kategorija:Īru uzvārdi]] g1zw5djfiy38xkya44q6zxjmzgd74qn 0 72585 4470975 4424531 2026-05-20T13:50:10Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4470975 wikitext text/x-wiki '''25. decembris''' ir gada 359. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (360. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 6 dienas. == Vārda dienas == [[Larisa (personvārds)|Larisa]], [[Stella]] == Notikumi == * [[1643. gads]] — atklāta [[Ziemsvētku Sala]]. * [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|britu]] un [[Vācijas Impērija|vācu]] karavīri īslaicīgi pārtrauca uguni ("[[Ziemassvētku pamiers]]"). * [[1979. gads]] — sākās [[Afganistānas karš (1979—1989)|padomju karaspēka ievešana Afganistānā]]. * [[1991. gads]] — [[Mihails Gorbačovs]] atkāpās no [[Padomju Savienība|PSRS]] prezidenta amata. * [[2008. gads]] — ar nesējraķeti ''[[Proton-M]]'' nogādāti [[orbīta|orbītā]] 3 [[GLONASS]] pavadoņi. === Izklaidē un kultūrā === * [[2020. gads]] — ''[[Playboi Carti]]'' izdeva savu otro studijas albumu ''[[Whole Lotta Red]]''. == Dzimuši == * [[1624. gads]] (kristīts) — [[Angeluss Silēziuss]] (''Angelus Silesius''), silēziešu dzejnieks (miris 1677. gadā) * [[1868. gads]] — [[Andrejs Krastkalns]], latviešu politiķis (miris 1939. gadā) * [[1869. gads]] — [[Pēteris Šmits]], latviešu sinologs, valodnieks un etnogrāfs (miris 1938. gadā) * [[1870. gads]] — [[Loids Hildebrands]] (''Lloyd Hildebrand''), britu treka riteņbraucējs (miris 1924. gadā) * [[1872. gads]] — [[Naums Āronsons]], Latvijā dzimis ebreju tēlnieks (miris 1943. gadā) * [[1876. gads]] — [[Mohameds Ali Džinna]] (''محمد علی جناح''), Pakistānas politiķis (miris 1948. gadā) * [[1877. gads]] — [[Noēls Bā]] (''Noël Bas''), franču vingrotājs (miris 1960. gadā) * [[1885. gads]] — [[Moriss Utrilo]] (''Maurice Utrillo''), franču gleznotājs (miris 1955. gadā) * [[1886. gads]] — [[Gothards Heinrici]] (''Gotthard Heinrici''), vācu karavīrs (miris 1971. gadā) * [[1891. gads Latvijā|1891. gads]] — [[Kārlis Ilmers]] (''Карл Ильмер''), latviešu izcelsmes komunists (miris 1919. gadā) * [[1899. gads]] — [[Hamfrijs Bogarts]] (''Humphrey Bogart''), ASV aktieris (miris 1957. gadā) * [[1918. gads]] — [[Anvars Sādāts]] (''Anwar Sadat''), Ēģiptes prezidents (miris 1981. gadā) * [[1922. gads]] — [[Stīvs Voči]] (''Steve Wochy''), kanādiešu hokejists * [[1925. gads]] — [[Karloss Kastanjeda]] (''Carlos Castaneda''), ASV rakstnieks un antropologs (miris 1998. gadā) * [[1926. gads]]: ** [[Zigmunds Skujiņš]], Latvijas žurnālists un prozaiķis (miris 2022. gadā) ** [[Mels Brukss]] (''Mel Brooks''), ASV komediants * [[1927. gads]] — [[Rāms Nārājans]] (''Ram Narayan''), indiešu mūziķis (miris 2024. gadā) * [[1943. gads]] — [[Vilsons Fitipaldi]] (''Wilson Fittipaldi''), Brazīlijas autosportists (miris 2024. gadā) * [[1944. gads]] — [[Žairzinju]] (''Jairzinho''), Brazīlijas futbolists * [[1949. gads]] — [[Sisija Speiseka]] (''Sissy Spacek''), ASV aktrise * [[1954. gads]] — [[Enija Lenoksa]] (''Annie Lennox''), britu dziedātāja * [[1961. gads]] — [[Ingrīda Betankūra]] (''Íngrid Betancourt''), Kolumbijas politiķe * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Andrejs Radzevičs]], Latvijas politiķis * [[1976. gads]] — [[Armins van Bīrens]] (''Armin van Buuren''), nīderlandiešu dīdžejs un producents * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Edgars Lūsiņš]], latviešu hokejists * [[1985. gads]] — [[Jūlija Sviridenko]] (''Юлія Свириденко''), ukraiņu politiķe * [[1996. gads]] — [[Emiljano Buendija]] (''Emiliano Buendía''), Argentīnas futbolists == Miruši == * [[1820. gads]] — [[Žozefs Fušē]] (''Joseph Fouché''), franču politiķis (dzimis 1759. gadā) * [[1916. gads]] — [[Solko van den Bergs]] (''Solko van den Bergh''), nīderlandiešu sporta šāvējs (dzimis 1854. gadā) * [[1921. gads]]: ** [[Pīrss Bols]] (''Piers Bohl''), Latvijā dzimis matemātiķis (dzimis 1865. gadā) ** [[Volodimirs Korolenko]] (''Владимир Короленко''), krievu rakstnieks un publicists (dzimis 1853. gadā) * [[1938. gads]] — [[Karels Čapeks]] (''Karel Čapek''), čehu rakstnieks (dzimis 1890. gadā) * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Aleksandrs Grīns]], latviešu rakstnieks (dzimis 1895. gadā) * [[1947. gads]] — [[Šarls Gonduāns]] (''Jean Collas''), franču regbists un virves vilkšanas pārstāvis (dzimis 1875. gadā) * [[1963. gads]] — [[Tristans Carā]] (''Tristan Tzara''), rumāņu/franču mākslinieks (dzimis 1896. gadā) * [[1973. gads]] — [[Ismets Ineni]] (''İsmet İnönü''), otrais Turcijas prezidents (dzimis 1884. gadā) * [[1977. gads]] — [[Čārlijs Čaplins]] (''Charles Spencer Chaplin''), ASV kinoaktieris, režisors un scenārists (dzimis 1889. gadā) * [[1984. gads]] — [[Džeks Balmers]] (''Jack Balmer''), angļu futbolists (miris 1984. gadā) * [[1989. gads]] — [[Nikolaje Čaušesku]] (''Nicolae Ceauşescu''), Rumānijas vadītājs (dzimis 1918. gadā) * [[1995. gads]]: ** [[Emanuels Levins]] (''Emmanuel Lévinas''), franču/ebreju filozofs (dzimis 1906. gadā) ** [[Dīns Mārtins]] (''Dean Martin''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1917. gadā) * [[2000. gads]] — [[Villards Van Ormans Kvains]] (''Willard Van Orman Quine''), ASV filozofs (dzimis 1908. gadā) * [[2016. gads]] — [[Džordžs Maikls]] (''George Michael''), angļu mūziķis (dzimis 1963. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Ēriks Lanss]], latviešu scenārists, prozaiķis (dzimis 1940. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Ziemassvētki]] {{viss gads}} [[Kategorija:Decembris]] 6p5gnof2zbl3x5bj7ofvoamhmy30791 0 77745 4471185 3827182 2026-05-21T04:44:46Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Nancy_Reagan_Speaking_at_a_"Just_Say_No"_Rally_in_Los_Angeles_California.jpg" aizvietots ar "Nancy_Reagan_Speaking_at_a_"Just_Say_No"_Rally_in_Los_Angeles_California_-_DPLA_-_59c390feb824c92556b77a61c774d432.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed 4471185 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nensija Reigana | vārds_orģ = ''Nancy Reagan'' | attēls = Nancy Reagan.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[pirmā lēdija]] | term_sākums = {{dat|1981|1|20|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1989|1|20|N|bez}} | prezidents = [[Ronalds Reigans]] | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1921|7|6}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2016|3|6|1921|7|6}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beleira}} | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Ronalds Reigans]] (1952–2004; līdz vīra nāvei) | bērni = 2 | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = NReagansignature.jpg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nensija Deivisa Reigana''' (''Nancy Davis Reagan'', dzimusi '''Anna Frensisa Robinsa''' (''Anne Frances Robbins'') {{dat|1921|7|6}}, mirusi {{dat|2016|3|6}}) bija amerikāņu aktrise, [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] sieva un no 1981. līdz 1989. gadam bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[pirmā lēdija]]. == Biogrāfija == Nensija ar vārdu Anna Frensisa Robinsa piedzima 1921. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]], mašīnu tirgotāja un aktrises ģimenē. Drīz pēc Nensijas piedzimšanas viņas vecāki izšķīrās. Viņa uzauga [[Mērilenda|Mērilendā]], kur dzīvoja pie tēvoča un tantes, kamēr Nensijas māte aktīvi meklēja darbu. 1929. gadā māte apprecējās ar neiroķirurgu L. E. Deivisu, kas ģimeni pārveda uz [[Čikāga|Čikāgu]]. 1935. gadā patēvs oficiāli adoptēja meiteni, un viņa ieguva uzvārdu Deivisa. 1939. gadā pabeidza meiteņu latīņu skolu Čikāgā, bet 1943. gadā Šmita koledžu [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]]. Nensija ieinteresējās par aktrises karjeru, sāka darboties Čikāgas teātrī, kur strādāja viņas māte. 1949. gadā pēc veiksmīgām kinoprovēm, ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' studija ar viņu parakstīja 7 gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.reaganlibrary.com/reagan/nancy/nancy_bio.asp|title=Nancy Reagan > Her Life & Times|publisher=Ronald Reagan Presidential Foundation|access-date={{dat|2016|03|06||bez}}|archive-date={{dat|2006|10|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20061024063625/http://www.reaganlibrary.com/reagan/nancy/nancy_bio.asp}}</ref> Pseidonīmu '''Nensija Deivisa''' viņa ieguva [[1940. gadi|1940.]] un [[1950. gadi|1950.]] gados, kad viņa strādāja par [[aktrise|aktrisi]]. Viņa ir filmējusies tādās filmās, kā ''[[Night into Morning]]'' (1951), ''[[Donovan's Brain]]'' (1953) un ''[[Hellcats of the Navy]]'' (1957). 1949. gadā Nensija iepazinās ar [[Ronalds Reigans|Ronaldu Reiganu]], kurš tajā laikā bija aktieru ģildes prezidents. 1952. gadā viņi apprecējās, viņiem piedzima divi bērni. == Darbība ASV pirmās lēdijas statusā == No 1967. līdz 1975. gadam Nensija bija [[Kalifornija]]s štata pirmā lēdija, jo viņas vīrs Ronalds Reigans šajā laikā bija štata [[gubernators]]. 1980. gadā, kad Ronalds Reigans pretendēja uz ASV prezidenta posteni, Nensijai bija liela loma vīra vēlēšanu kampaņas organizēšanā. Līdz ar Ronalda Reigana uzvaru vēlēšanās, Nensija kļuva par ASV pirmo lēdiju. Viņa bija šajā statusā no 1981. līdz 1989. gadam. [[Attēls:Nancy Reagan Speaking at a "Just Say No" Rally in Los Angeles California - DPLA - 59c390feb824c92556b77a61c774d432.jpg|thumb|left|200px|Nensija Reigana pretnarkotiku rallijā ''Just Say No'' [[Losandželosa|Losandželosā]] (1987. gads)]] 1982. gadā Nensija Reigana aizsāka kampaņu pret narkotikām, kuras lozungs bija "Vienkākši saki nē" (''Just Say No''). Viņa ceļoja pa ASV, apmeklēja narkotiku rehabilitācijas centrus, uzstājās televīzijā. Kampaņa pārauga starptautiskā līmenī, kad Nensija uzaicināja citu valstu pirmās lēdijas piedalīties konferecē par cīņu pret narkotikām. 1988. gadā Nensija Reigana kļuva par pirmo starp pirmajām lēdijām, kas tikusi uzaicināta runāt no [[ANO Ģenerālā asambleja]]s tribīnes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.firstladies.org/biographies/firstladies.aspx?biography=41 First Lady Biography: Nancy Reagan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120509085730/http://www.firstladies.org/biographies/firstladies.aspx?biography=41 |date={{dat|2012|05|09||bez}} }} National First Ladies Library {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Reigana, Nensija}} [[Kategorija:1921. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:2016. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV pirmās lēdijas]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] fgryolficdrtf2dyufzq2soo2vhj5aa 100 80595 4471020 4470479 2026-05-20T17:36:16Z Dainis 876 4471020 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. f08bjcwdiyja0rykyc5fukfojd59n8s 100 80630 4471023 4470482 2026-05-20T17:38:20Z Dainis 876 4471023 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[20. maijs]] — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[21. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[22. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[22. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''. * [[23. maijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[27. maijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Maijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * [[10. jūnijs]] — pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūnijs — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''. * [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. <!-- * [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * Marts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[1. februāris]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> g0glg77upxeqbclif2znj74vm81ad8n 0 80780 4471152 4227766 2026-05-20T23:21:37Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471152 wikitext text/x-wiki Par '''sudzismu'''<ref>S. Rutmanes latviskojums. (Singers P. [http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2008/09/18/piters-singers-dzivnieku-atbrivosana/ Dzīvnieku atbrīvošana] // Kentaurs XXI. 2001. Nr.25., 99. lpp.)</ref><ref>Brāzma G. Cilvēka embrija un augļa morālais statuss // [http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/687.pdf Filosofija. LU raksti. 687. sēj.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120403142130/http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/687.pdf |date={{dat|2012|04|03||bez}} }} 2005. 24. lpp.</ref> (arī [[suga|sugu]] [[diskriminācija|diskrimināciju]]<ref>Jēdziens "speciesism" latviskots arī kā: * ''speciisms'' (Rubenis A. Ētika XX. Gadsimtā. Praktiskā ētika, Zvaigzne ABC, 1996., 149. lpp.), * ''specisms'' (I. Kolmanes latviskojums. (Rīgens T. [http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2008/09/26/toms-rigens-dzivnieku-tiesibu-aizstaviba/ Dzīvnieku tiesību aizstāvība] // Cilvēka – dzīvnieka attiecības: to kultūrvēsturiskie, kognitīvie un ētiskie aspekti, LU Vēstures – filozofijas fakultāte, Praktiskās filozofijas katedra, 2003., 115. lpp.)), * ''sugisms'' (Rītups A. [http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=14376263 Dzīvniekiem sāp], Rīgas Laiks, 2006. maijs).</ref>) [[dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku aizstāvības ētikā]] sauc atšķirīgas indivīda vērtības vai atšķirīgu [[tiesības|tiesību]] atzīšanu, balstoties tikai uz sugas atšķirību. Sudzisma atbalstītāji dažādu apsvērumu dēļ uzskata, ka šāda nodalīšana ir pamatota, taču sudzisma kritiķi to pielīdzina tādiem nepamatotas diskriminācijas veidiem kā [[rasisms]], [[seksisms]] u.c. Jēdzienu 1973. gadā ieviesa britu psihologs Ričards Raiders (''Richard D. Ryder'')<ref>Ryder, R. [http://www.guardian.co.uk/animalrights/story/0,11917,1543799,00.html All beings that feel pain deserve human rights], The Guardian, August 6 2005</ref>, lai apzīmētu uz ārējām īpašībām balstītu aizspriedumu pret pārējo sugu indivīdiem. Vēlāk viņš paskaidroja, ka šo jēdzienu ieviesis, {{cquote|lai aprakstītu plaši izplatīto diskrimināciju, kas raksturo cilvēku attieksmi pret citām sugām [..]. Gan sudzisms, gan rasisms nepievērš uzmanību vai pietiekami neievēro līdzīgo starp diskriminētāju un diskriminēto.<ref>Ryder, R. Victims of Science: The Use of Animals in Research. Davis-Poynter, 1975. p.16.</ref>}} Šo jēdzienu lieto galvenokārt [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesību]] aizstāvji, norādot, ka uzskatīt [[justspēja|sajūtošas]] būtnes par cilvēku īpašumu ir [[racionalitāte|iracionāli]] vai neētiski. == Kritika un aizstāvība == Filosofi [[Toms Rīgens]] un [[Pīters Singers]] kritizē sabiedrībā pastāvošo sudzismu. Pēc Rīgena domām, dzīvniekiem piemīt pašvērtība, kas nav atkarīga no noderīguma cilvēkiem, turklāt nav pamatoti uzskatīt dzīvniekus par mazāk morāli "vērtīgiem" to iracionālās uzvedības dēļ, bet vienlaikus augstu vērtējot tikpat iracionāli rīkojošos zīdaiņus un garīgi slimus cilvēkus. Viņaprāt, nav pamatoti visus cilvēkus automātiski uzskatīt par ētiski pārākiem par jebkuriem citu sugu pārstāvjiem. Savukārt Singera argumenti pret sudzismu balstās uz interešu vienlīdzīgas izvērtēšanas principa. Piemēram, ja dzīvnieks cenšas izvairīties no sāpēm, mums būtu jārīkojas līdzīgi, kā redzot, ka kāds cilvēks cenšas izvairīties no sāpēm. Zoologs [[Ričards Dokinss]] sudzisma tēmu saista ar [[evolūcijas teorija|evolūcijas teoriju]] un salīdzina cilvēka radikālu nošķiršanu no pārējām sugām ar vēsturiskajām rasisma izpausmēm. Viņš apraksta diskrimināciju pret šimpanzēm: {{cquote|Tāds ir sudzisms, kas veidojies [[kristietība]]s ietekmē - tikko apaugļotas olšūnas iznīcināšana (kas lielā skaitā gadījumu tāpat ietu bojā [[spontānais aborts|spontānā abortā]]) var raisīt spraigāku ētisko diskusiju un sašutumu nekā jebkāda skaita gudru un pieaugušu šimpanzu pakļaušana [[vivisekcija]]i! [..] Vienīgais iemesls, kas ļauj mums ar šādu dubultstandartu justies ērti, ir fakts, ka starpposmi starp cilvēkiem un šimpanzēm ir izmiruši.<ref>{{Grāmatas atsauce | first = Richard | last = Dawkins | title = The Blind Watchmaker | url = https://archive.org/details/blindwatchmakerw0000dawk_y8v2 | publisher = W. W. Norton & Company, Inc. | location = New York | origyear = 1986 | year = 1996 | isbn = 0-393-31570-3 }}</ref>}} Daļa filozofu, zinātnieku un vairums cilvēku tomēr aizstāv sudzismu kā attaisnotu vai pat vēlamu attieksmi. Filosofs Karls Koens (''Carl Cohen''), piemēram, raksta: {{cquote|Es esmu sudzists. Sudzisms ir ne tikai pieņemams, tas ir būtisks pareizai rīcība, jo tie, kas nenovilks morāli nozīmīgu robežu starp sugām, rezultātā nespēs saprast savas patiesās saistības.<ref>Cohen, C. The case for the use of animals in biomedical research, The New England Journal of Medicine, 1986, Vol. 315, No. 14.</ref>}} Sudzismu aizstāvošo argumentu kopīga pazīme ir uzskats, ka cilvēkiem "ir tiesības konkurēt ar citām sugām un tās izmantot, lai saglabātu un aizsargātu cilvēku sugu."<ref>Graft, D. Against strong speciesism, Journal of Applied Philosophy, 1997, Vol.14, No. 2.</ref> == Atsauces un piezīmes == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Antropocentrisms]] * [[Dzīvnieku tiesības]] * [[Humānisms]] {{Filozofija-aizmetnis}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Diskriminācija]] [[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika]] [[Kategorija:Bioētika]] 0ss5luxxp9b6dt849vonx94e7xde1uk 0 82377 4471121 4332775 2026-05-20T21:17:59Z Vylks 50297 /* Sasniegumi */ 4471121 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #7A003C | bg_color = #94BEE5 | nos = ''Aston Villa'' | logo = [[Attēls:Aston Villa.png|145px]] | pilns = ''Aston Villa Football Club'' | iesauka = ''Villans'', ''The Villa'',<br />''The Lions'' (lauvas) | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Birmingema}} | dib = 1874 | dib_mēn = 11 | dib_dat = 21 | dib_com = | stad = ''[[Villa Park]]'' | ietilp = 42 682 | prez = {{flaga|Ēģipte}} Nāsefs Sevīriss | tren = {{flaga|Spānija}} [[Unajs Emerijs]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 6. vieta | pattern_la1 = _astonvilla2526h | pattern_b1 = _astonvilla2526h | pattern_ra1 = _astonvilla2526h | pattern_sh1 = _astonvilla2526h | pattern_so1 = _astonvilla2526hl | leftarm1 = BBD5F2 | body1 = 69091C | rightarm1 = BBD5F2 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = BBD5F2 | pattern_la2 = _astonvilla2526a | pattern_b2 = _astonvilla2526a | pattern_ra2 = _astonvilla2526a | pattern_sh2 = _astonvilla2526a | pattern_so2 = _astonvilla2526al | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _astonvilla2526t | pattern_b3 = _astonvilla2526t | pattern_ra3 = _astonvilla2526t | pattern_sh3 = _astonvilla2526t | pattern_so3 = _astonvilla2526tl | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF }} '''''Aston Villa FC''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no Vitonas, [[Birmingema]]s, kurš 2019.—2020. gada sezonā spēlēs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Klubs dibināts 1874. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/a/aston_villa/default.stm|title=Aston Villa Football Club information |publisher=BBC|accessdate=2007-06-26}}</ref> Mājas spēles aizvada ''[[Villa Park]]'' stadionā, kur ir 42 682 skatītāju vietas.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.premierleague.com/page/aston-villa |title=Aston Villa football club |publisher=Premier League |accessdate=2008-09-15 |archive-date=2007-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071128014655/http://www.premierleague.com/page/aston-villa }}</ref> Kluba lielākais sasniegums Eiropas klubu turnīros ir uzvara [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausā]] 1982. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1981/index.html |title=UEFA Champions League 1981/82 - History |accessdate={{dat|2015|12|2}} |publisher=UEFA.com }}</ref> Komanda ir septiņas reizes kļuvusi par Anglijas čempioniem (pirms Premjerlīgas izveides) un septiņas reizes uzvarējusi [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.avfc.co.uk/page/HistoryHonours|title=Honours |accessdate={{dat|2015|12|2}} |publisher=Aston Villa FC }}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{dat|2025|2|9||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/teams|title=Mens|last=Club|first=Aston Villa Football|website=Aston Villa Football Club|access-date={{dat|2025|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 2|nat=POL |pos=DF |name=[[Metijs Kešs]]}} {{Fs player|no= 3|nat=SWE | pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]}} {{fs player|no= 4|nat=ENG |pos=DF |name=[[Ezri Konsa]]}} {{Fs player|no= 5|nat=ENG |pos=DF |name=[[Tairons Mingss]]}} {{Fs player|no= 6|nat=ENG |pos=MF |name=[[Ross Bārklijs]]}} {{fs player|no= 7|nat=SCO |pos=MF |name=[[Džons Makgins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{fs player|no= 8|nat=BEL |pos=MF |name=[[Juri Tīlemanss]]}} {{fs player|no= 9|nat=ENG |pos=FW |name=[[Hārvijs Eliots]]|other= īrē no [[Liverpool FC|Liverpool]]}} {{fs player|no=10|nat=ARG |pos=MF |name=[[Emiljano Buendija]]}} {{Fs player|no=11|nat=ENG |pos=FW |name=[[Olijs Votkinss]]}} {{Fs player|no=12|nat=FRA |pos=DF |name=[[Likā Diņs]]}} {{fs player|no=14|nat=ESP |pos=DF |name=[[Pau Torress]]}} {{Fs mid}} {{fs player|no=16|nat=ESP |pos=DF |name=[[Andress Garsija]]}} {{fs player|no=17|nat=NED |pos=FW |name=[[Donjells Malens]]}} {{fs player|no=19|nat=ENG |pos=FW |name=[[Džeidons Sančo]]|other=īrē no [[Manchester United FC|Manchester United]]}} {{fs player|no=22|nat=NED |pos=DF |name=[[Ians Mātsens]]}} {{Fs player|no=23|nat=ARG |pos=GK |name=[[Emiljano Martiness]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=24|nat=BEL |pos=MF |name=[[Amadu Onana]]}} {{fs player|no=26|nat=NED |pos=MF |name=[[Lamars Bogards]]}} {{fs player|no=27|nat=ENG |pos=FW |name=[[Morgans Rodžerss]]}} {{fs player|no=29|nat=CIV |pos=FW |name=[[Evans Gesāns]]}} {{Fs player|no=40|nat=NED |pos=GK |name=[[Marko Bizots]]}} {{fs player|no=44|nat=FRA |pos=MF |name=[[Bubakars Kamara]]}} {{fs player|no=83|nat=ENG |pos=MF |name=[[Bredlijs Barovess]]}} {{fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (7): 1893–94, 1895–96, 1896–97, 1898–99, 1899–1900, 1909–10, 1980–81 ** Vicečempioni (10): 1888–89, 1902–03, 1907–08, 1910–11, 1912–13, 1913–14, 1930–31, 1932–33, 1989–90, 1992–93 * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (2): 1937–38, 1959–60 ** Vicečempioni (2): 1974–75, 1987–88 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1886–87, 1894–95, 1896–97, 1904–05, 1912–13, 1919–20, 1956–57 ** Finālisti (4): 1891–92, 1923–24, 1999–2000, 2014–15 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1960–61, 1974–75, 1976–77, 1993–94, 1995–96 ** Finālisti (4): 1962–63, 1970–71, 2009–10, 2019–20 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1981 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1981–82 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2025–26 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1982 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 2001 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Finālisti (1): 1982 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.avfc.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Aston Villa F.C.| ]] [[Kategorija:Birmingema]] my3w1w4ix49owur70w3gvwkcya23h01 4471171 4471121 2026-05-21T04:07:52Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471171 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #7A003C | bg_color = #94BEE5 | nos = ''Aston Villa'' | logo = [[Attēls:Aston Villa.png|145px]] | pilns = ''Aston Villa Football Club'' | iesauka = ''Villans'', ''The Villa'',<br />''The Lions'' (lauvas) | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Birmingema}} | dib = 1874 | dib_mēn = 11 | dib_dat = 21 | dib_com = | stad = ''[[Villa Park]]'' | ietilp = 42 682 | prez = {{flaga|Ēģipte}} Nāsefs Sevīriss | tren = {{flaga|Spānija}} [[Unajs Emerijs]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 6. vieta | pattern_la1 = _astonvilla2526h | pattern_b1 = _astonvilla2526h | pattern_ra1 = _astonvilla2526h | pattern_sh1 = _astonvilla2526h | pattern_so1 = _astonvilla2526hl | leftarm1 = BBD5F2 | body1 = 69091C | rightarm1 = BBD5F2 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = BBD5F2 | pattern_la2 = _astonvilla2526a | pattern_b2 = _astonvilla2526a | pattern_ra2 = _astonvilla2526a | pattern_sh2 = _astonvilla2526a | pattern_so2 = _astonvilla2526al | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _astonvilla2526t | pattern_b3 = _astonvilla2526t | pattern_ra3 = _astonvilla2526t | pattern_sh3 = _astonvilla2526t | pattern_so3 = _astonvilla2526tl | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF }} '''''Aston Villa FC''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no Vitonas, [[Birmingema]]s, kurš 2019.—2020. gada sezonā spēlēs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Klubs dibināts 1874. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/a/aston_villa/default.stm|title=Aston Villa Football Club information |publisher=BBC|accessdate=2007-06-26}}</ref> Mājas spēles aizvada ''[[Villa Park]]'' stadionā, kur ir 42 682 skatītāju vietas.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.premierleague.com/page/aston-villa |title=Aston Villa football club |publisher=Premier League |accessdate=2008-09-15 |archive-date=2007-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071128014655/http://www.premierleague.com/page/aston-villa }}</ref> Kluba lielākais sasniegums Eiropas klubu turnīros ir uzvara [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausā]] 1982. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1981/index.html |title=UEFA Champions League 1981/82 - History |accessdate={{dat|2015|12|2}} |publisher=UEFA.com }}</ref> Komanda ir septiņas reizes kļuvusi par Anglijas čempioniem (pirms Premjerlīgas izveides) un septiņas reizes uzvarējusi [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.avfc.co.uk/page/HistoryHonours|title=Honours |accessdate={{dat|2015|12|2}} |publisher=Aston Villa FC }}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{dat|2025|2|9||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/teams|title=Mens|last=Club|first=Aston Villa Football|website=Aston Villa Football Club|access-date={{dat|2025|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 2|nat=POL |pos=DF |name=[[Metijs Kešs]]}} {{Fs player|no= 3|nat=SWE | pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]}} {{fs player|no= 4|nat=ENG |pos=DF |name=[[Ezri Konsa]]}} {{Fs player|no= 5|nat=ENG |pos=DF |name=[[Tairons Mingss]]}} {{Fs player|no= 6|nat=ENG |pos=MF |name=[[Ross Bārklijs]]}} {{fs player|no= 7|nat=SCO |pos=MF |name=[[Džons Makgins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{fs player|no= 8|nat=BEL |pos=MF |name=[[Juri Tīlemanss]]}} {{fs player|no= 9|nat=ENG |pos=FW |name=[[Hārvijs Eliots]]|other= īrē no [[Liverpool FC|Liverpool]]}} {{fs player|no=10|nat=ARG |pos=MF |name=[[Emiljano Buendija]]}} {{Fs player|no=11|nat=ENG |pos=FW |name=[[Olijs Votkinss]]}} {{Fs player|no=12|nat=FRA |pos=DF |name=[[Likā Diņs]]}} {{fs player|no=14|nat=ESP |pos=DF |name=[[Pau Torress]]}} {{Fs mid}} {{fs player|no=16|nat=ESP |pos=DF |name=[[Andress Garsija]]}} {{fs player|no=17|nat=NED |pos=FW |name=[[Donjells Malens]]}} {{fs player|no=19|nat=ENG |pos=FW |name=[[Džeidons Sančo]]|other=īrē no [[Manchester United FC|Manchester United]]}} {{fs player|no=22|nat=NED |pos=DF |name=[[Ians Mātsens]]}} {{Fs player|no=23|nat=ARG |pos=GK |name=[[Emiljano Martiness]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=24|nat=BEL |pos=MF |name=[[Amadu Onana]]}} {{fs player|no=26|nat=NED |pos=MF |name=[[Lamars Bogards]]}} {{fs player|no=27|nat=ENG |pos=FW |name=[[Morgans Rodžerss]]}} {{fs player|no=29|nat=CIV |pos=FW |name=[[Evans Gesāns]]}} {{Fs player|no=40|nat=NED |pos=GK |name=[[Marko Bizots]]}} {{fs player|no=44|nat=FRA |pos=MF |name=[[Bubakars Kamara]]}} {{fs player|no=83|nat=ENG |pos=MF |name=[[Bredlijs Barovess]]}} {{fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (7): 1893–94, 1895–96, 1896–97, 1898–99, 1899–1900, 1909–10, 1980–81 ** Vicečempioni (10): 1888–89, 1902–03, 1907–08, 1910–11, 1912–13, 1913–14, 1930–31, 1932–33, 1989–90, 1992–93 * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (2): 1937–38, 1959–60 ** Vicečempioni (2): 1974–75, 1987–88 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1886–87, 1894–95, 1896–97, 1904–05, 1912–13, 1919–20, 1956–57 ** Finālisti (4): 1891–92, 1923–24, 1999–2000, 2014–15 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1960–61, 1974–75, 1976–77, 1993–94, 1995–96 ** Finālisti (4): 1962–63, 1970–71, 2009–10, 2019–20 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1981 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1981–82 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1982 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 2001 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Finālisti (1): 1982 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.avfc.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Aston Villa F.C.| ]] [[Kategorija:Birmingema]] epkktifwypy2rw4qugyvr8ry62nap55 0 87367 4471215 4449997 2026-05-21T06:07:34Z Ingunasa 117387 /* Mahadžanapadas */ Pievienota iekšējā saite 4471215 wikitext text/x-wiki {{Indijas vēsture}} '''Indijas vēsture''' sākas ar [[Indas ielejas civilizācija|Indas ielejas civilizāciju]], kas izplatījās un uzplauka [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] ziemeļrietumu daļā no 3300. līdz 1300. gadam [[pirms mūsu ēras]]. Tās brieduma periods jeb, tā sauktais, [[Harapas periods]] ilga no 2600. līdz 1900. gadam pirms mūsu ēras. Šī [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] civilizācija sabruka otrā gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā un tai sekoja [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] [[Vēdiskā civilizācija]], kas izplatījās plašajos [[Ingas-Gangas līdzenums|Indas-Gangas līdzenumos]] un kurā tika nodibināta lielākā daļa valstu, kas pazīstamas kā [[Mahadžanapadas]]. 7.—6. gadsimtā p.m.ē. [[Mahavīra]] un [[Sidhārta Gautama]] izplatīja savu filozofiju, radot pamatu [[džainisms|džainismam]] un [[budisms|budismam]]. Vēlāk ziemeļrietumu Indiju iekaroja tās rietumu kaimiņvalstis, sākot ar persiešu [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu impēriju]]<ref name="achaemenid">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.livius.org/aa-ac/achaemenians/achaemenians.html| title=Achaemenians| publisher=Jona Lendering, Livius.org| accessdate=2008-01-09}}</ref> ap 543. gadā p.m.ē. līdz [[Aleksandrs Lielais|Aleksandram Lielajam]]<ref name="plutarch60">{{Grāmatas atsauce| last=Plutarchus| first=Mestrius | coauthors=Bernadotte Perrin (trans.)| title=Plutarch's Lives| publisher=William Heinemann| year=1919| location=London| pages=Ch. LX| url=http://www.perseus.tufts.edu/cgi-bin/ptext?lookup=Plut.+Caes.+60.1| isbn=0674991109| accessdate=2008-01-09}}</ref> 326. gadā pirms mūsu ēras, aizsākot intensīvu vairāku kultūru mijiedarbību. Vēlāk izveidojās [[Indogrieķu valsts]], ko 184. gadā pirms mūsu ēras izveidoja [[Demetrijs no Baktrijas]], kas ietvēra [[Gandara|Gandaru]] un [[Pendžāba|Pendžābu]]; tā savu lielāko uzplaukumu sasniedza [[Menanders|Menandera]] laikā, liekot pamatus grieķu-budistu periodam. Attīstījās tirdzniecības sakari ar [[Romas impērija|Romas impēriju]]. Ceturtajā un trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras Indijas subkontinenta lielāko daļu pakļāva [[Maurju impērija]], pēc kuras sabrukuma nākamo desmit gadsimtu laikā valdīja daudzskaitlīgas viduslaiku valstis. [[Guptas impērija]] mūsu ēras [[4. gadsimts|4. gadsimtā]] vēlreiz apvienoja ziemeļu apgabalus un tie tādi palika nākamos divus gadsimtus. Šis [[hinduisms|hindu]] reliģiskās un kulturālās atdzimšanas periods ir pazīstams arī kā "Indijas Zelta laikmets". Dienvidindija piedzīvoja uzplaukuma laikmetu [[Čalukja]]s, [[Čola]]s, [[Pallava]]s un [[Pandja]]s valdīšanas laikā, kad indiešu civilizācija, pārvalde, kultūra un reliģija ([[hinduisms]] un budisms) izplatījās daudzās [[Āzija]]s vietās. [[Kerala]]i bija jūras tirdzniecības saiknes ar Romas impēriju no apmēram 77. gada. [[Musulmaņi|Musulmaņu]] valdīšana subkontinentā sākās [[712]]. gadā, kad arābu karavadonis [[Muhameds bin Kasims]] iekaroja [[Sinda|Sindu]] un Pendžābu.<ref name="infopak">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.infopak.gov.pk/History.aspx| title=History in Chronological Order| publisher=Government of Pakistan| accessdate=2008-01-09| archive-date=2010-07-23| archive-url=https://web.archive.org/web/20100723113602/http://infopak.gov.pk/History.aspx}}</ref> 10.—15. gadsimtā Indijas ziemeļrietumu daļu iekaroja [[Gaznevīdu impērija]], uzsākot vairāku sekmīgu iebrukumu posmu no Centrālās Āzijas un musulmaņu impēriju, tai skaitā [[Gurīdu dinastija|Gurīdu]], [[Deli sultanāts|Deli sultanātu]] un [[Mogulu impērija]]s izveidošanos Indijas subkontinentā. Mogulu valdnieki Indijā ieviesa musulmaņu mākslu un arhitektūru. Bez moguliem tajā pašā laikā uzplauka atsevišķas neatkarīgas hindu valstis, tādas kā [[Vidžajanagaras impērija]], [[Maratas impērija]] un dažādas [[radžputi|radžputu]] valstis Rietumindijā un Dienvidindijā. Mogulu impērija piedzīvoja pakāpenisku panīkumu astoņpadsmitā gadsimta sākumā, kas ļāva [[afgāņi]]em, [[beludži]]em un [[sikhi]]em kontrolēt lielus apgabalus Indijas ziemeļrietumos.<ref name="east_india">{{Tīmekļa atsauce| url=http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/pktoc.html| title=Pakistan| publisher=Library of Congress| accessdate=2008-01-09}}</ref> Sākot no [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidus un visā nākamajā gadsimtā Indiju pakāpeniski anektēja [[Britu Austrumindijas kompānija]]. Neapmierinātība ar kompānijas valdīšanu noveda pie [[Sipaju sacelšanās]] 1857. gadā, pēc kuras izveidojās [[Britu Indija]]. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] pirmajā pusē [[Indijas Nacionālais kongress]] uzsāka visu valsti aptverošu cīņu par neatkarību, kam vēlāk pievienojās [[Musulmaņu līga]]. 1937. gada no Britu Indijas atdalīja [[Birma|Birmu]], bet [[1947]]. gadā tika proklamēta Indijas neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. Tajā pašā gadā Britu Indiju sadalīja divās domīnijās: [[Indijas Savienība|Indijas Savienībā]] (''Union of India'') un [[Pakistāna|Pakistānā]]. == Pirmsvēsturiskā ēra == === Akmens laikmets === [[Attēls:Bhimbetka rock paintng1.jpg|thumb|200px|[[Bhimbetka]]s alu zīmējumi.]] Atsevišķas ''[[Homo erectus]]'' atliekas [[Narmada]]s ielejā [[Hatnorā]] Centrālajā Indijā norāda, ka Indija bijusi apdzīvota jau vismaz kopš [[Pleistocēns|pleistocēna]] ēras vidus (pirms 200 000 līdz 500 000 gadiem).<ref>{{Ziņu atsauce |first=G.S |last= Mudur |title=Still a mystery |url=http://www.telegraphindia.com/1050321/asp/knowhow/story_4481256.asp |work=KnowHow|publisher=[[The Telegraph (Kolkata)|The Telegraph]] |date=March 21, 2005 |accessdate=2007-05-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gsi.gov.in/homonag.htm |title=The Hathnora Skull Fossil from Madhya Pradesh, India |accessdate=2007-05-07 |date=20 September 2005 |work=Multi Disciplinary Geoscientific Studies |publisher=Geological Survey of India |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070619031729/http://www.gsi.gov.in/homonag.htm |archivedate=2007-06-19 }}</ref> Pēdējie atradumi [[Tamilnāda|Tamilnādā]] norāda uz pirmo anatomiski mūsdienīgo cilvēku klātbūtni apmēram pirms 75 000 gadu. Senākā arheoloģiskā apmetne Dienvidāzijā ir [[paleolīts|paleolīta]] hominīdu apmetne [[Soana]]s upes ielejā mūsdienu [[Pakistāna]]s teritorijā.<ref name="ppisv">{{Grāmatas atsauce| last=Rendell| first=H. R.| coauthors=Dennell, R. W. and Halim, M.| title=Pleistocene and Palaeolithic Investigations in the Soan Valley, Northern Pakistan| url=https://archive.org/details/pleistocenepalae0000rend| year=1989| pages=364| series=British Archaeological Reports International Series| publisher=[[Cambridge University Press]]| isbn=0860546918| oclc=29222688}}</ref> [[Mezolīts|Mezolīta]] periods Indijas subkontinentā sākās apmēram pirms 30 000 gadu un aptvēra 25 000 gadu laikaposmu. Pēc [[Ledus laikmets|pēdējā ledus laikmeta]] beigām pirms apmēram 12 000 gadu iedzīvotāju skaits strauji pieauga. Pirmās pastāvīgās apmetnes izveidojās pirms 9 000 gadiem [[Bhimbetka]]s klinšu mājokļos mūsdienu [[Madhja Pradēša|Madhja Pradēšā]]. Senākās [[neolīts|neolīta]] kultūras pēdas ir atrastas zem ūdens [[Kambatas līcis|Kambatas līcī]] Indijā un ar [[radioaktīvais ogleklis|radioaktīvā oglekļa]] metodi tās ir datētas ar 7500. gadu p.m.ē.<ref>{{Laikraksta atsauce | last = Gaur | first = A. S. | coauthors = K. H. Vora | date = July 10, 1999 | title = Ancient shorelines of Gujarat, India, during the Indus civilization (Late Mid-Holocene): A study based on archaeological evidences | journal = Current India Science | volume = 77 | issue = 1 | pages = 180—185 | issn = 0011-3891 | url = http://www.ias.ac.in/currsci/jul10/articles29.htm | accessdate = 2007-05-06}}</ref> Pirmā norāde par dzīvi ciematos ir [[Mehrgarha]]s neolīta apmetnē (pēc 7000. gada p.m.ē.) mūsdienu [[Beludžistāna|Beludžistānā]],<ref name="mfr">{{Grāmatas atsauce| last=Jarrige| first=C.| coauthors=J.-F. Jarrige, R. H. Meadow and G. Quivron| title=Mehrgarh Field Reports 1975 to 1985 - from the Neolithic to the Indus Civilization| publisher=Dept. of Culture and Tourism, Govt. of Sindh, and the Ministry of Foreign Affairs, France| year=1995}}</ref> starp 6000. un 2000. gadu p.m.ē. neolīta kultūra parādījās [[Inda]]s ielejas reģionā un starp 2800. un 1200. gadu p.m.ē. arī Dienvidindijā. === Bronzas laikmets === [[Attēls:Mohenjodaro Sindh.jpeg|thumbnail|200px|Arheoloģisko izrakumu vieta Mohendžodaro.]] [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] pirmā [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] urbānā civilizācija bija [[Indas ielejas civilizācija]], kuras pimsākumi izsekojami līdz pat 3300. gadam p.m.ē.<ref name="feuerstein">{{Grāmatas atsauce| last=Feuerstein| first=Georg| coauthors=Subhash Kak; David Frawley| title=In search of the cradle of civilization: New light on ancient India| publisher=Quest Books| location=Wheaton, Illinois| year=1995| pages=147| url=http://books.google.com/books?id=kbx7q0gxyTcC&printsec=frontcover&dq=In+Search+of+the+Cradle+of+Civilization&sig=ie6cTRBBjV2enHRPO6cBXNbd0qE| isbn=0835607208}}</ref> ar galvenajām apmetnēm [[Mohendžo Daro]], [[Lotala|Lotalā]] un [[Harapa|Harapā]].<ref name="acivc">{{Grāmatas atsauce| last=Kenoyer| first=J. Mark| title=The Ancient Cities of the Indus Valley Civilization| url=https://archive.org/details/ancientcitiesofi0000keno| publisher=Oxford University Press| year=1998| isbn=0195779401| oclc=231832104 38469514}}</ref> Civilizācija sākotnēji atradās mūsdienu Indijā (Gudžaratas, Harjānas, Pendžābas un Radžastānas provincēs) un mūsdienu Pakistānā (Sindas, Pendžābas un Beludžistānas provincēs). Tā centrējās ap [[Inda]]s upi un tās pietekām un paplašinājās [[Gagaras-Hakras upe]]s ielejā,<ref name="autogenerated1">{{Laikraksta atsauce | last = Possehl | first = G. L. | authorlink=Gregory Possehl | year = 1990 | month = October | title = Revolution in the Urban Revolution: The Emergence of Indus Urbanization | journal = Annual Review of Anthropology | volume = 19 | pages = 261—282 | doi = 10.1146/annurev.an.19.100190.001401 | url = http://arjournals.annualreviews.org/toc/anthro/19/1?cookieSet=1 | accessdate = 2007-05-06}}See map on page 263</ref> [[Gangas-Jamunas Doabs|Gangas-Jamunas Doabā]],<ref>''Indian Archaeology, A Review.'' 1958-1959. Excavations at Alamgirpur. Delhi: Archaeol. Surv. India, pp. 51—52.</ref> [[Gudžarāta|Gudžarātā]]<ref name="Leshnik">{{Laikraksta atsauce | last = Leshnik | first = Lawrence S. | year = 1968 | month = October | title = The Harappan "Port" at Lothal: Another View | journal = American Anthropologist, New Series, | volume = 70 | issue = 5 | pages = 911—922 | doi = 10.1525/aa.1968.70.5.02a00070 | url = http://links.jstor.org/sici?sici=0002-7294(196810)2%3A70%3A5%3C911%3ATH%22ALA%3E2.0.CO%3B2-2 | accessdate = 2007-05-06}}</ref> un [[Afganistāna]]s ziemeļos.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = Kenoyer | first = Jonathan | authorlink = Jonathan Mark Kenoyer | title = Ancient Cities of the Indus Valley Civilization | url = https://archive.org/details/ancientcitiesofi0000keno | date = [[15 September]] [[1998]] | publisher = Oxford University Press | location = USA | isbn = 0195779401 | pages = p96}}</ref> Vēsturiski [[Senā Indija|Senās Indijas]] daļa ir viena no agrākajām urbānajām civilizācijām, līdztekus [[Mezopotāmija]]i un [[Senā Ēģipte|Senajai Ēģiptei]]. Senās Indas ielejas iedzīvotāji, [[harapieši]], izstrādāja jaunas [[metalurģija]]s tehnikas un ieguva [[varš|varu]], [[bronza|bronzu]], [[svins|svinu]] un [[alva|alvu]]. Indas ielejas civilizācija, kas pastāvēja no apmēram 2600. līdz 1900. gadam p.m.ē., iezīmēja urbānās civilizācijas sākumu subkontinentā. Senās civilizācijas ietvēra tādus urbānos centrus kā [[Dolavira]], [[Kalibangana]], [[Rupara]], [[Rakigarhi]], Lotala mūsdienu Indijā un Harapa, [[Ganerivala]], [[Mohendžo-daro]] mūsdienu Pakistānā. Civilizācija ir ievērojama ar tās pilsētām, kas būvētas no ķieģeļiem, ceļmalu drenāžas sistēmām un daudzstāvu namiem. ==== Vēdiskais periods ==== [[Attēls:Map of Vedic India.png|thumb|200px|Ziemeļindijas karte Vēdiskajā periodā.]] [[Vēdiskais periods|Vēdisko periodu]] raksturo [[indoāriešu valodas|indoāriešu]] kultūra, kas saistīta ar svētajiem [[Vēdas|Vēdu]] tekstiem, kas tikuši mutiski sacerēti [[vēdiskais sanskrits|vēdiskajā sanskritā]]. Vēdas, līdztekus [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] un [[Mezopotāmija]]s tekstiem, ir viens no vecākajiem tekstiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Vēdiskais periods turpinājās no apmēram 1500. līdz 500. gadam p.m.ē., liekot pamatus [[budisms|budisma]], [[džainisms|džainisma]] un [[hinduisms|hinduisma]] attīstībai. Vēdiskā civilizācijā pakāpeniski izplatījās arī [[Gangas līdzenums|Gangas līdzenumā]]. Šis periods sākās [[indoāriešu valodas|indoāriešu valodās]] runājošo cilšu, kas sevi sauca par [[ārieši]]em (''ārya''), migrācijas rezultātā. Viņi pakļāva vietējās tautas, ko sauca par [[dāsi]]em. Āriešu izcelsme ir strīdīga, viens no viedokļiem ir, ka tie nākuši no [[Centrālāzija]]s, kamēr cits uzskats ir, ka tie ir dzīvojuši Indijā jau kopš laikiem pirms [[Indas ielejas civilizācija]]s, kā tas ir minēts dažos no [[Rigvēda]]s tekstiem. Agrīnā vēdiskā sabiedrība sastāvēja galvenokārt no [[lopkopība|lopkopju]] grupām.<ref>[http://www.britannica.com/eb/article-46838/India India: Reemergence of Urbanization]. Retrieved on [[May 12]], [[2007. gads|2007]].</ref> Vēlāk Rigvēdas āriešu sabiedrība kļuva aizvien [[lauksaimniecība|zemkopiskāka]] un sociāli tika organizēta ap četrām [[Varnas|varnām]]. Papildus hinduisma pamattekstiem vēdām, šajā periodā sākotnējo izcelsmi ieguva [[sanskrits|sanskrita]] eposu [[Rāmājana]]s un [[Mahābhārata]]s galvenās tēmas.<ref>{{Grāmatas atsauce | author=Valmiki | editor = Goldman, Robert P | title = The Ramayana of Valmiki: An Epic of Ancient India, Volume 1: Balakanda | url=https://archive.org/details/ramayanaofva01valm | series = Ramayana of Valmiki | month = March | year = 1990 | publisher = [[Princeton University Press]] | location = [[Princeton, New Jersey]] | isbn = 069101485X | pages = [https://archive.org/details/ramayanaofva01valm/page/23 23]}}</ref> Agrīnā indo-āriešu klātbūtne, iespējams, daļēji atbilst [[okera keramika]]s arheoloģiskajiem atradumiem.<ref name = "tqlgsv">{{Grāmatas atsauce | author= Krishna Reddy | title = Indian History | year = 2003 | publisher = Tata McGraw Hill | location = New Delhi | isbn = 0070483698 | pages = A11}}</ref> [[Kuru valsts]] laikā ap 1000. gadu p.m.ē.<ref>M. WItzel, Early Sanskritization. Origins and development of the Kuru State. B. Kölver (ed.), Recht, Staat und Verwaltung im klassischen Indien. The state, the Law, and Administration in Classical India. München: R. Oldenbourg 1997, 27-52 = Electronic Journal of Vedic Studies, vol. 1,4, December 1995, [http://ejvs.laurasianacademy.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201026013206/http://ejvs.laurasianacademy.com/|date={{dat|2020|10|26||bez}}}}</ref> ziemeļrietumu Indijā sākās [[dzelzs laikmets]], kad tika sacerētas [[Atarvavēdas]] — pirmais Indijas teksts ar [[dzelzs]] pieminēšanu (''śyāma ayas''): burtiski "melnais metāls". Pelēkās krāsas izstrādājumu kultūra, kas aptvēra lielāko daļu Indijas ziemeļu, bija izplatīta apmēram no 1100. līdz 600. gadam p.m.ē.<ref name = "tqlgsv"/> Šī perioda vēlāka daļa atbilst pieaugošajai pārejai no dominējošās cilšu sistēmas uz ķēniņvalstu, sauktu par ''Mahadžanapadām'', veidošanos. === Mahadžanapadas === [[Attēls:Ascetic Bodhisatta Gotama with the Group of Five.jpg|thumb|200px|[[Sidhārta Gautama]].]] Vēlīnajā Vēdiskajā laikmetā Indijā izveidojās daudzas nelielas [[monarhija|ķēniņvalstis]] vai [[pilsētvalsts|pilsētvalstis]], kas pieminētas vēdiskajā, agrīnajā budistu un [[džainisms|džainu]] literatūrā. Ap 500. gadu p.m.ē. sešpadsmit valstis, kas pazīstamas kā [[mahadžanapadas]] — [[Kaši]], [[Kosala]], [[Anga]], [[Magadha]], [[Vridži]] (vai Vadži), [[Malla]], [[Čedi]], [[Vatsa]] (vai Vamsa), [[Kūru]], [[Pančala]], [[Mača]] (vai Matsja), [[Surasena]], [[Assaka]], [[Avanti]], [[Gandhara]], [[Kambodža (vēsturiska valsts)|Kambodža]] — aizņēma Indas-Gangas līdzenumus no mūsdienu [[Afganistāna]]s līdz [[Bengālija]]i un [[Mahārāštra]]i. Šis periods Indijas urbanizācijā bija otrs nozīmīgākais pēc Indas ielejas civilizācijas. Pārējā subkontinentā bija daudzi nelieli klani, kas pieminēti agrīnajā literatūrā. Dažu valstu valdnieki varu pārņēma mantojumā, citās valstis savus valdniekus ievēlēja. Izglītoto iedzīvotāju valoda šajā laikā bija [[sanskrits]], lai gan ziemeļu Indijā vairākuma iedzīvotāju dialekti bija prakrita. Ap 500.—400. gadu p.m.ē. [[Sidhārta Gautama|Sidhārtas Gautamas]] laikā daudzas no šīm sešpadsmit ķēniņvalstīm apvienojās četrās lielākās. Šīs četras bija Vatsa, Avanti, Kosala un Magadha.<ref>{{Grāmatas atsauce | author= Krishna Reddy | title = Indian History | year = 2003 | publisher = Tata McGraw Hill | location = New Delhi | isbn = 0070483698 | pages = A107}}</ref> [[Attēls:Ancient india.png|thumb|left|200px|16 Indijas ķēniņvalstis (mahadžanapadas).]] Hindu rituāli šajā laikā bija sarežģīti un tos veica priesteru kasta. Domāams, ka [[Upanišādas]], vēlīnie vēdiskie teksti, kas nodarbojās galvenokārt ar sākotnējo [[filozofija|filozofiju]], sacerēti vēdiskā laikmeta beigās un Mahadžanapadu perioda sākumā (sākot ar apmēram 600. — 400. gadu p.m.ē.). Upanišādām bija nozīmīga ietekme uz indiešu filozofiju un tās ir viena vecuma ar [[budisms|budisma]] un džainisma attīstīšanos, apzīmējot šī perioda domāšanas zelta laikmetu. Uzskata, ka 537. gadā p.m.ē. Sidhārta Gautama sasniedza [[apgaismība]]s stāvokli un kļuva pazīstams kā Buda — apgaismotais. Apmēram tajā pašā laikā [[Mahavīra]] (24. Džainu [[Tirtankara]] saskaņā ar Džainām) izplatīja līdzīgu teoloģiju, kas vēlāk kļuva par džainismu.<ref>Mary Pat Fisher (1997) In: Living Religions: An Encyclopedia of the World's Faiths I.B.Tauris : London {{ISBN|1-86064-148-2}} — '' Jainism's major teacher is the Mahavira, a contemporary of the Buddha, and who died approximately 526 BCE. Page 114 ''</ref> Tomēr ortodoksālie džainisti uzskata, ka tas radies agrāk. Vēdās ir ticami dokumentēti daži džainu Tirtankari un askētiskā kārtība, kas līdzīga šamaņu kustībai.<ref>Mary Pat Fisher (1997) In: Living Religions: An Encyclopedia of the World's Faiths I.B.Tauris : London {{ISBN|1-86064-148-2}} — '' “The extreme antiquity of Jainism as a non-vedic, indigenous Indian religion is well documented. Ancient Hindu and Buddhist scriptures refer to Jainism as an existing tradition which began long before [[Mahavira]].” Page 115 ''</ref> Budisms un džainisms sludināja askētismu un dziļi ietekmēja hinduisma un indiešu garīgumu, proti — [[veģetārisms|veģetārismu]], aizliegumu nogalināt dzīvniekus un [[Ahimsa|ahimsu]] (nevardarbību). Budistu mūki izplatīja Budas mācības arī [[Birma|Birmā]], [[Šrilanka|Šrilankā]], [[Tibeta|Tibetā]], [[Centrālāzija]]s, [[Austrumāzija]]s un [[Dienvidaustrumāzija]]s valstīs. === Persiešu un grieķu iebrukumi === Liela daļa no Indijas subkontinenta (mūsdienu Austrumafganistāna un Pakistāna) nokļuva persiešu [[Ahamenīdu impērija]]s valdījumā ap 520. gadu p.m.ē. [[Dārijs Lielais|Dārija Lielā]] valdīšanas laikā un palika tur divus gadsimtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metmuseum.org/TOAH/hd/acha/hd_acha.htm |title=The Achaemenid Persian Empire (550—330 B.C.E) |accessdate=2007-05-19 |author=Department of Ancient Near Eastern Art |month=October | year=2004 |work=Timeline of Art History |publisher= New York: [[Metropoles mākslas muzejs|The Metropolitan Museum of Art]]}}</ref> 326. gadā p.m.ē. [[Aleksandrs Lielais]] iekaroja [[Anatolija|Mazāziju]] un Ahemenīdu impēriju, sasniedzot Indijas subkontinenta ziemeļrietumu robežas. Tur viņš Hidaspas (mūsdienu Dželumas, Pakistānā tuvumā) kaujā sakāva Pūru ķēniņu un iekaroja [[Pendžāba]]s lielāko daļu.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Fuller |first=J.F.C.|authorlink=J. F. C. Fuller |title= The Generalship of Alexander the Great|url=https://archive.org/details/generalshipofale0000jfcf_c0k2 |edition=Reprint|date=[[February 3]], [[2004]]|publisher=Da Capo Press |location=New York|isbn=0306813300 |pages= [https://archive.org/details/generalshipofale0000jfcf_c0k2/page/188 188]—199|chapter=Alexander's Great Battles}}</ref> Aleksandra pārgājiens uz Austrumiem noveda viņu pie konfrontācijas ar Magadas Nandu impēriju un Bengālijas Gangaridaju impēriju. Viņa armija, novārdzināta un nobiedēta no paredzamās stāšanās pretī lielākajām Gangas upes indiešu armijām, Hifāzas (mūsdienu [[Beasa]]) tuvumā sadumpojās un atteicās doties tālāk uz austrumiem. Aleksandrs, pēc tikšanās ar savu virsnieku Koenusu, tika pārliecināts, ka labāk ir atgriezties. Persiešu un grieķu iebrukumi atstāja svarīgas atbalsis indiešu civilizācijā. Persiešu politiskā sistēma ietekmēja nākamos subkontinenta pārvaldīšanas veidus, ieskaitot Maurju dinastijas pārvaldi. Bez tam, Gandaras reģions, vai mūsdienu Austrumafganistāna un Ziemeļrietumu Pakistāna, kļuva par Indijas, Persijas, Centrālāzijas un Grieķijas kultūru kausējamo katlu un radīja hibrīdu kultūru — grieķu budismu, kas pastāvēja līdz m.ē. 5. gadsimtam un ietekmēja Mahajānas budisma mākslas attīstību. == Maurju periods == [[Attēls:Mauryan Empire Map.gif|thumb|200px|Maurju impērija.]] [[Maurju impērija]] (322.—185. gadā p.m.ē.), kurā valdīja Maurju dinastija, bija ģeogrāfiski plaša, spēcīga un politiski militāra impērija senajā Indijā. Lielo Maurju impēriju izveidoja [[Čandragupta Maurja]] un viņa impērija uzplauka [[Ašoka|Ašoka Lielā]] laikā. Savā lielākajā izplatībā impērija izpletās uz ziemeļiem gar [[Himalaji|Himalaju]] dabīgajām robežām un uz austrumiem tagadējā [[Asama|Asamā]]. Uz rietumiem tā aizsniedzās aiz mūsdienu [[Pakistāna]]s, pievienoja [[Beludžistāna|Beludžistānu]] un lielu daļu no tā, kas tagad pazīstams kā [[Afganistāna]], ieskaitot mūsdienu [[Herata]]s un [[Kandagara]]s provinces. Impērija izplētās Indijas centrālajos un dienvidu apgabalos imperatoru [[Čandragupta]]s un [[Bindusara]]s laikā, un tajā tika iekļauta arī liela daļa no neizpētītajiem cilšu un mežainajiem apvidiem [[Kalinga]]s tuvumā, kuru ieguva Ašoka Lielais. == Zelta laikmets == [[Attēls:Kushanmap.jpg|thumb|150px|[[Kušānu impērija]].]] Indijas subkontinenta ziemeļu daļu pakļāva [[Kušānu valsts]] (ap 100.—300. gadā m.ē.), kas izpletās no [[Pešāvara]]s līdz [[Ganga]]s vidienei un, iespējams, līdz pat [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcim]]. Tajā bija iekļauta arī senā [[Baktrija]] (mūsdienu Afganistānas ziemeļos) un dienvidu [[Tadžikistāna]]. Rietumu [[satrapi]] (pārvaldnieki) (m.ē. 35. — 405. gadā) bija Sakas valdnieki un indo-skitu pēcteči no Indijas rietumu un dienvidu daļām. [[Satavahanas dinastija|Satavahanas]], tāpat pazīstami kā Andras, bija dinastija, kas valdīja dienvidu un centrālajā Indijā, sākot ar apmēram 230. gadu pirms mūsu ēras. [[Satakarni]], Satavahanu dinastijas sestais valdnieks, sakāva Ziemeļindijas [[Sungu impērija|Sungu dinastiju]]. [[Gautamiputra Satakarni]] bija cits ievērojams dinastijas valdnieks. Kunindas karaļvalsts bija maza Himalaju valsts, kas izdzīvoja apmēram no 2. gadsimta p.m.ē. līdz apmēram m.ē. 3. gadsimtam. [[Attēls:Rajendra map new.svg|thumb|left|200px|Čolas impērija.]] Indijas pussalas dienvidu daļā dominēja dažādas impērijas — [[Pandjanas karaļvalsts]], [[Čolas impērija]], [[Čeras dinastija]], [[Kadambas dinastija]], [[Rietumu Gangas dinastija]], [[Pallavu dinastija|Pallavu]] un [[Čalukju dinastija]]s, dažas no tām pletās pa visu [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāziju]]. Karaļvalstis karoja viena ar otru un ar Dekānas valstīm par valdošo lomu dienvidu [[Kalabhara|Kalabharā]], budistu karaļvalstī, kas uz īsu brīdi pārtrauca Čolas, Čeras un Pandjas dinastiju dominēšanu dienvidos. === Ziemeļrietumu hibrīdās kultūras === [[Attēls:Demetrius I of Bactria.jpg|thumb|150px|Monēta no Indo-grieķu valsts laikiem.]] Par subkontinenta ziemeļrietumu hibrīdajām kultūrām uzskata indo-grieķus, indo-skitus, indo-partiešus un indo-sasanīdus. Pirmā no tām, Indo-grieķu valsts, tika izveidota, kad grieķu-baktriešu ķēniņš Demetrijs 180. gadā p.m.ē. iebruka šajā reģionā, izveidojot valsti mūsdienu Afganistānas un Pakistānas daļās. Gandrīz divus gadsimtus ilgajā pastāvēšanas laikā, to pārvaldīja vairāk kā 30 grieķu ķēniņu pēcteču, kas bieži konfliktēja savā starpā. Indo-skiti bija indoeiropiešu saku (skitu) atzars, kas migrēja no Dienvidsibīrijas vispirms uz [[Baktrija|Baktriju]], tālāk uz [[Sogdiāna|Sogdiānu]], Kašmiru, [[Arahozija|Arahoziju]], [[Gandara|Gandaru]] un beidzot uz Indiju. Viņu ķēniņvalsts pastāvēja no 2. gadsimta p.m.ē. vidus līdz 1. gadsimta p.m.ē. vidum. Mūsu ēras 1. gadsimtā mūsdienu Pakistānas teritorijā izveidojās Indo-partiešu valsts, pēc tam to iekaroja pakļāva [[Kušānu valsts]], bet 3. gadsimtā to iekaroja [[Sasanīdu impērija]]. === Romiešu tirdzniecība ar Indiju === [[Attēls:AugustusCoinPudukottaiHoardIndia.jpg|thumb|150px|Romiešu monēta, kura atrasta Indijā.]] [[Romas impērija]]s tirdzniecība ar Indiju aizsākās ap m.ē. 1. gadsimtu imperatora [[Oktaviāns|Augusta]] valdīšanas laikā, kad tika iekarota [[Senā Ēģipte]], tā laika Indijas lielākais tirdzniecības partneris rietumos. Tirdzniecība, ko uzsāka Eidoksijs no Kizikas 130. gadā p.m.ē., turpināja palielināties un, saskaņā ar [[Strabons|Strabonu]] (II.5.12.<ref>"At any rate, when [[Cornelius Gallus|Gallus]] was prefect of Egypt, I accompanied him and ascended the [[Nile]] as far as [[Aswan|Syene]] and the frontiers of [[Kingdom of Aksum|Ethiopia]], and I learned that as many as one hundred and twenty vessels were sailing from [[Myos Hormos]] to India, whereas formerly, under the [[Ptolemaic Egypt|Ptolemies]], only a very few ventured to undertake the voyage and to carry on traffic in Indian merchandise." Strabo II.5.12. [http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/Strabo/2E1*.html Source] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120527041100/http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/Strabo/2E1*.html|date={{dat|2012|05|27||bez}}}}</ref>), Augusta laikā līdz pat 120 kuģu katru gadu devās no Miosas Hormosas uz Indiju. Šajā tirdzniecībā tika izmantots un, acīmredzot, tika pārstrādāts kušiešu monētās daudz zelta, tā ka [[Plīnijs Vecākais]] (HN VI.101) žēlojās par metāla naudas izsīkumu Indijai: „''Indija, Ķīna un Arābijas pussala pēc piesardzīga novērtējuma ik gadu saņem no mūsu impērijas simts miljonus sesterciju: tās ir mūsu izmaksas par greznību un sievietēm. Kāda daļa no šiem importiem paredzēta [[upurēšana]]i dieviem vai mirušo gariem?''” Plīnijs — ''Historia Naturae'' 12.41.84.<ref>{{val|la|minimaque computatione miliens centena milia sestertium annis omnibus India et Seres et paeninsula illa imperio nostro adimunt: tanti nobis deliciae et feminae constant. quota enim portio ex illis ad deos, quaeso, iam vel ad inferos pertinet?}} Pliny, Historia Naturae 12.41.84.</ref> === Guptas dinastija === [[Attēls:South Asia historical AD375 EN.svg|thumb|Guptu impērija (375).]] 4. un 5. gadsimtā Ziemeļindiju apvienoja [[Guptas impērija|Guptas dinastija]]. Šajā laikā, kas pazīstams kā Indijas renesances zelta laikmets, hindu kultūra, zinātne un politiskā pārvalde sasniedza jaunus augstumus. Čandragupta I, Samudragupta un Čandragupta II bija visievērojamākie Guptas dinastijas valdnieki. Agrākās pieejamās Puranas arī, domājams, ir uzrakstītas ap šo laiku. Impērijai pienāca gals līdz ar huņņu uzbrukumu [[Centrālāzija]]i. Pēc Guptas impērijas sabrukuma 6. gadsimtā, Indijā atkal valdīja daudzas reģionālas karaļvalstis. Guptas klana jaunākais atzars pēc atvienošanās no impērijas turpināja valdīt Magadā. 5. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu Afganistānas teritorijā nostiprinājās [[Eftalītu impērija]] (baltie [[huņņi]]), ar galvaspilsētu Bamijanu. Viņi pārtrauca Guptas dinastijas valdīšanu Ziemeļindijā, kas tomēr neiespaidoja lielu daļu Dekānas un Dienvidindijas valstu uzplaukumu. == Klasiskais laikmets == [[Attēls:South Asia historical AD625 EN.svg|thumb|Haršas impērija (625).]] [[Attēls:Indian Kanauj triangle map.svg|thumb|Palas impērija Devapalas valdīšanas laikā (ap 750-900).]] Klasiskais laikmets Indijā sākās Haršas iekarojumu laikā [[7. gadsimts|7. gadsimtā]] un Ziemeļindijā beidzās 13. gadsimtā [[Deli sultanāts|Deli sultanāta]] ekspansiju, bet Dienvidindijā ar [[Vidžajanagaras impērija]]s sagrāvi 17. gadsimtā. Šajā laika posmā tika radīti vairāki Indijas lieliskākie mākslas un arhitektūras pieminekļi, kā arī attīstītas galvenās garīgās un filozofiskās sistēmas hinduismā, budismā un džainismā. 7. gadsimtā valdnieks [[Harša]] no [[Kannaudža]]s atkalapvienoja Ziemeļindiju, tomēr viņa valsts sabruka pēc viņa nāves. Šajā laikā strauji izpletās [[Tibetas impērija]], iekarojot Nepālu un daļu mūsdienu Indijas [[Bihāra]]s štata. No 7. līdz 9. gadsimtam trīs dinastijas sacentās par Ziemeļindijas kontroli: [[Gurdžaras-Pratiharas]] no [[Malva]]s un vēlāk Kannaudžas, [[Palas impērija|Palas]] no Bengālijas un [[Raštrakutas]] no [[Dekāna]]s. Palas valstī vēlāk valdīja Senas dinastija un Pratiharas valsts sadalījās atsevišķās valstīs. Tās bija pirmās [[radžputi|radžputu]] valstis, kas dažādā veidā pastāvēja gandrīz veselu tūkstošgadi līdz pat Indijas Republikas nodibināšanai. Pirmā pieminētā radžputu valsts parādījās Radžastānā 6. gadsimtā un nelielas radžputu dinastijas vēlāk valdīja lielākajā daļā Ziemeļindijas. Viens no Čauhanu klana radžputiem Prithvi Radža Čauhans bija pazīstams ar asiņainiem konfliktiem pret iebrūkošajiem islāma karotājiem. Austrumu Afganistānas apgabalos, ziemeļu Pakistānā un Kašmirā no septītā gadsimta vidus līdz vienpadsmitā gadsimta sākumam valdīja Šahi dinastija. [[Attēls:Hinduism Expansion in Asia.svg|thumb|Hinduisma un budisma izplatīšanās Dienvidaustrumāzijā.]] [[Attēls:Borobudur-Nothwest-view.jpg|thumb|right|[[Borobudura]], [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] celts [[budisti|budistu]] templis [[Centrālā Java|Centrālajā Javā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]].]] [[Attēls:Angkor Wat W-Seite.jpg|thumb|[[Khmeru impērija]]s hindu templis [[Ankorvats]] [[Kambodža]]s ziemeļrietumos (12. gadsimta sākums).]] [[Čalukja impērija]] pārvaldīja dienvidu un centrālās Indijas daļas no 550. līdz 750. gadam no Badami Karnātakā un atkal no 970. līdz 1190. gadam no Kaljani Karnātakā. Kanči Palavas bija viņu laikabiedri tālāk uz dienvidiem. Ar Čalukjas impērijas pagrimumu, apmēram 12. gadsimta vidū, tās vasaļi Hojsalas no Halebidu, Kakatija no Varangalas, Seuna Jadavas no Devagiri un Kalačuri dienvidu atzars sadalīja milzīgo Čalukjas impēriju savā starpā. Vēlāk, viduslaiku periodā ziemeļu Tamilnadā parādījās [[Čolas dinastija|Čolas karaļvalsts]] un Keralā [[Čeras dinastija|Čeras karaļvalsts]]. Dienvidindijas karaļvalstis tajā laikā paplašināja savu ietekmi līdz pat Indonēzijai, kontrolējot plašas ārējās impērijas Dienvidaustrumāzijā. Dienvidindijas ostas bija iesaistītas Indijas okeāna tirdzniecībā ar Romas impēriju, galvenokārt ar garšvielām, uz rietumiem un ar Dievidaustrumāziju uz austrumiem.<ref>Miller, J. Innes. (1969). The Spice Trade of The Roman Empire: 29 B.C. to A.D. 641. Oxford University Press. Special edition for Sandpiper Books. 1998. {{ISBN|0-19-814264-1}}.</ref><ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/south_asia/4970452.stm Search for India's ancient city]. BBC News. Retrieved on June 22, 2007.</ref> Literatūra vietējos dialektos un iespaidīga arhitektūra plauka līdz apmēram 14. gadsimta sākumam, kad Deli sultāna dienvidu ekspedīcijas uzlika savas nodevas šīm karaļvalstīm. Vairāk kā 55% no epigrāfiskajiem uzrakstiem — apmēram 55 000, ko Indijā atraduši arheologi, ir tamilu valodā un 60% no tiem ir no vienas pašas Tamilnadas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Students get glimpse of heritage |url= http://www.hindu.com/2005/11/22/stories/2005112215970400.htm |author= Staff Reporter |publisher= The Hindu |date= November 22, 2005 |accessdate= 2007-04-26 |archive-date= 2014-06-18 |archive-url= https://web.archive.org/web/20140618165752/http://www.hindu.com/2005/11/22/stories/2005112215970400.htm }}</ref> No 1343. gada visas daudzās Dienvidindijas valstis beidza pastāvēt, izveidojoties Vidžajanagaras impērijai (1336—1646), ko radīja vietējās un svešās kultūras sakausējums, kas atstājis paliekošas savstarpējās kulturālas ietekmes. Vidžajanagaras impērija panīka, karojot ar musulmaņu valstīm, kas bija izveidojušās pēc Bahmani sultanāta sairšanas. == Islāma sultanāti == [[Attēls:GolGumbaz2.jpg|thumb|200px]] Pēc arābu invāzijas Indijas senajā rietumu kaimiņzemē [[Persija|Persijā]], lai paplašinātu ietekmi šajā reģionā, tie vēlējās iebrukt Indijā, kas bija bagātākā klasiskā civilizācija ar plaukstošu starptautisko tirdzniecību un vienīgajām zināmajām [[dimants|dimantu]] raktuvēm pasaulē. Pēc atsevišķu Indijas valstu dažus gadsimtus ilgas pretošanās, ziemeļu subkontinentā dažu gadsimtu laikā izveidojās islāma sultanāti. Bet pirms turku invāzijas viscaur Dienvidindijas piekrastē, it sevišķi [[Kerala|Keralā]], plauka musulmaņu tirgotāju kopienas, kuras ieradās nelielā skaitā pa Indijas okeāna tirdzniecības ceļiem, galvenokārt no [[Arābijas pussala]]s. Tomēr tas iezīmēja Vidējo Austrumu [[Ābrama reliģijas|Ābrama reliģiju]] ieviešanos, bieži vien puritāniskos veidos, iepriekš pastāvošajā Dienvidindijas hinduistu kultūrā. Vēlāk dienvidos uzplauka [[Bahmani sultanāts]], kas 16. gadsimta sākumā sadalījās piecos mazākos sultanātos. === Deli sultanāts === [[Attēls:Qutub minar.JPG|thumb|150px|left]] 12. un 13. gadsimtā [[tjurki]] un [[puštuni]] sagrāba Ziemeļindijas daļas un 13. gadsimta beigās bijušajos radžputu īpašumos izveidoja [[Deli sultanāts|Deli sultanātu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sfusd.k12.ca.us/schwww/sch618/Ibn_Battuta/Battuta's_Trip_Seven.html |title=Battuta's Travels: Delhi, capital of Muslim India |access-date={{dat|2009|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080423014415/http://www.sfusd.k12.ca.us/schwww/sch618/Ibn_Battuta/Battuta%27s_Trip_Seven.html |archivedate={{dat|2008|04|23||bez}} }}</ref> Sekojošā Deli sultanāta Mamluku dinastija pārvaldīja lielu Ziemeļindijas apgabalu, apmēram Guptu seno zemju apjomā, bet [[Kaldži dinastija]], lai gan spēja iekarot Centrālās Indijas lielāko daļu, tomēr nespēja iekarot un apvienot visu subkontinentu. Sultanāti bija sākums Indijas kultūras [[renesanse]]s periodam. Rezultātā iegūtais indo-musulmaņu kultūras sakausējums ir atstājis paliekošus sinkrētiskos arhitektūras, mūzikas, literatūras, reliģijas un apģērba pieminekļus. Ir domājams, ka [[urdu valoda]] (dažādos turku dialektos "''urdu''" nozīmē "orda" vai "nometne") radās Deli sultanāta musulmaņu valdnieku laikā vietējo iedzīvotāju sanskrita, [[prakrits|prakrita]] un ienācēju persiešu, tjurku un arābu valodu savstarpējā sajaukuma rezultātā. Deli sultanāta tronī īslaicīgi valdīja arī princese Razija (1236—1240). Emīrs [[Timurs]] 1398. gadā uzbruka sultāna Nasir-u Din Mehmuda no Tuglaku dinastijas pārvaldītajai [[Deli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gardenvisit.com/travel/clavijo/timurconquestofindia.htm |title=Timur - conquest of India |access-date={{dat|2007|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071012090047/http://www.gardenvisit.com/travel/clavijo/timurconquestofindia.htm |archivedate={{dat|2007|10|12||bez}} }}</ref> Sultāna armiju sakāva 1398. gada 17. decembrī, Deli tika izlaupīta, sagrauta un atstāta drupās. === Mogulu ēra === [[Attēls:Mughal1700.png|thumb|200px|[[Mogulu impērija]] 17. gadsimtā.]] 1526. gadā [[Bāburs]], sakaujot Deli sultānu Ibrahimu Lodi Pānipatas kaujā, izveidoja [[Mogulu impērija|Mogulu impēriju]], kas pastāvēja vairāk kā 200 gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ucalgary.ca/applied_history/tutor/islam/empires/mughals/ |title=The Islamic World to 1600: Rise of the Great Islamic Empires (The Mughal Empire) |access-date={{dat|2011|07|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130927170951/http://www.ucalgary.ca/applied_history/tutor/islam/empires/mughals/ |archivedate={{dat|2013|09|27||bez}} }}</ref> Mogulu dinastija valdīja Indijas subkontinenta lielākajā daļā no 1600. gada, sāka panīkt pēc 1707. gada un, visbeidzot, tika sakauta 1857. gada [[Sipaju sacelšanās]] laikā. Mogulu impērija savā augstākajā punktā aizņēma apgabalu, kas līdzīgs senajai Maurju impērijai. Mogulu dinastijas valdīšanas laikā notika plašas sociālās izmaiņas, pār hindu vairākumu valdīja musulmaņu imperatori, daudzi no kuriem izrādīja reliģisku toleranci pret hindu kultūru. Imperators [[Akbars Lielais|Akbars]] — Bābura mazdēls, centās izveidot labas attiecības ar hinduistiem. Akbars ieviesa ''amari'' jeb dzīvnieku nenogalināšanu [[džainisms|džainisma]] svētajās dienās un atcēla džizijas nodokli nemusulmaņiem. Mogulu imperatori precēja vietējo valdnieku ģimeņu locekļus, noslēdza savienības ar vietējiem maharadžām, savienojot savu turku-persiešu kultūru ar hinduistu kultūru, kā arī radot unikālu mogulu arhitektūru. Tomēr vēlākie imperatori, kā [[Aurangzebs]], centās nodibināt pilnīgu musulmaņu kundzību, nemusulmaņus aplikot ar nodokļiem un sagraujot hindu tempļus. Mogulu impērijas norietā, aizpildot varas vakuumu, parādījās atsevišķas mazākas impērijas vai arī tās pašas bija norietu veicinošs faktors. 1739. gadā šahs Nadīrs sakāva Mogulu armiju Karnalas kaujā. Pēc šīs uzvaras Nadīrs ieņēma un izlaupīja Deli, aizvedot daudzas bagātības, tai skaitā Pāvu troni.<ref>[http://www.avalanchepress.com/Soldier_Shah.php Iran in the Age of the Raj]</ref> [[Attēls:Taj_Mahal_(south_view,_2006).jpg|thumb|200px|[[Tadžmahals]], kuru uzcēla Mogulu dinastijas valdnieks [[Šahs Džahāns]].]] Mogulu ērā Indijas subkontinetā pastāvēja Mogulu impērija un tās vasaļvalstis, bet vēlāk parādījās pēcteču valstis — ieskaitot Marathu konfederāciju, kas arvien vairāk karoja ar novājināto Mogulu dinastiju. == Pēcmogulu reģionālās karaļvalstis == [[Attēls:Marathas.GIF|thumb|200px|Marathu impērija ap 1730. gadu.]] Pēcmogulu ērā valdīja Marathu impērija, parādījās arī citas reģionālās valstis un pieauga arī Eiropas valstu aktivitātes. Marathu valsti nodibināja un nostiprināja Šivadži. 18. gadsimtā Pešvu valdīšanas laikā tā pārveidojās par Marathu impēriju. Uz 1760. gadu impērija izpletās praktiski pār visu subkontinentu. Šo paplašināšanos izbeidza afgāņu armija šaha Ahmada Abdali vadībā Trešajā Panipatas kaujā 1761. gadā. Pēdējo Pešvu Badži Rao II sakāva briti Trešajā angļu-marathu karā. [[Maisūra]] bija valsts dienvidu Indijā, ko ap 1400. gadu nodibināja [[Vodejāru dinastija]]. Vodejāru valdīšanu pārtrauca Haiders Ali un viņa dēls Sultāns Tipu. Viņu vadībā Maisūra piedalījās virknē karu, dažreiz pret apvienotajiem britu un marathu spēkiem, bet galvenokārt pret britiem ar nelielu franču palīdzību vai palīdzības solījumiem. [[Haidarābādu]] nodibināja Kutubas šahu dinastija no Golkondas 1591. gadā. Pēc neilgas Mogulu valdīšanas, Mogulu ierēdnis Asifs Džāhs, pārņēma kontroli pār Haidarābādu, 1724. gadā pasludinot sevi par Haidarābādu Nizāmu-al-Mulku. To pārvaldīja Nizāmu mantinieki no 1724. līdz 1948. gadam. Gan Maisūra, gan Haidarābādu kļuva par Britu Indijas vietējām pavalstīm. Pendžābas valsts, ko pārvaldīja [[sikhisms|sikhi]], bija politiska vienība, kas pārvaldīja mūsdienu Pendžābas reģionu. Tā bija starp pēdējiem subkontinenta apgabaliem, ko iekaroja briti. Angļu-sikhu kari iezīmēja Sikhu impērijas krišanu. Ap 18. gadsimtu gurku valdnieki izveidoja mūsdienu Nepālu un šahi un radžas ļoti stingri uzturēja savu [[Nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]] un integritāti. == Koloniālā ēra == [[Vasko da Gama]]s veiksmīgie jūrasbraucieni, kas eiropiešiem atklāja jūras ceļu uz Indiju 1498. gadā, bruģēja ceļu tiešai eiropiešu tirdzniecībai ar Indiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.fordham.edu/halsall/mod/1497degama.html| title = Vasco da Gama: Round Africa to India, 1497-1498 CE| accessdate = 2007-05-07| month = June| year = 1998| work = Internet Modern History Sourcebook| publisher = Paul Halsall| archive-date = 2011-08-28| archive-url = https://web.archive.org/web/20110828160915/http://www.fordham.edu/halsall/mod/1497degama.html}} From: Oliver J. Thatcher, ed., The Library of Original Sources (Milwaukee: University Research Extension Co., 1907), Vol. V: 9th to 16th Centuries, pp. 26-40.</ref> Portugāļi drīzumā izveidoja tirdzniecības punktus [[Goa]], [[Damāna|Damānā]], [[Diu]] un [[Bombeja|Bombejā]]. Portugāļiem sekoja holandieši un briti, kas 1619. gadā izveidoja tirdzniecības punktus rietumkrasta ostā [[Sūrata|Sūratā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.indianchild.com/history_of_india.htm| title = Indian History - Important events: History of India. An overview| accessdate = 2007-05-07| work = History of India| publisher = Indianchild.com| archive-date = 2011-08-21| archive-url = https://www.webcitation.org/6174KPD1I?url=http://www.indianchild.com/history_of_india.htm}}</ref> un franči. Iekšējie konflikti starp indiešu karaļvalstīm deva iespēju Eiropas tirgotājiem pakāpeniski pastiprināt politisko ietekmi un piesavināties zemes. Lai gan nākamajā gadsimtā kontinentālās Eiropas valstis kontrolēja atsevišķus dienvidu un austrumu Indijas apgabalus, tās galu galā zaudēja visas savas Indijas teritorijas britiem, izņemot franču priekšposteņus Pondičerijā un Čandernagorā, holandiešu Travankoras ostu un portugāļu kolonijas Goa, Damānā un Diu. === Britu Indija === [[Attēls:British India.png|thumb|200px|Britu Indija.]] {{Pamatraksts|Britu Indija}} Mogulu imperators [[Džahangirs]] 1617. gadā deva atļauju Britu Austrumindijas kompānijai tirgoties Indijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordham.edu/halsall/india/1617englandindies.html|title=The Great Moghul Jahangir: Letter to James I, King of England, 1617 A.D.|publisher=Internet Indian History Sourcebook, Paul Halsall|work=Indian History Sourcebook: England, India, and The East Indies, 1617 CE|accessdate=2007-05-07|month=June|year=1998|archive-date=2014-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20140818010509/http://www.fordham.edu/halsall/india/1617englandindies.html}} From: [[James Harvey Robinson]], ed., Readings in European History, 2 Vols. (Boston: Ginn and Co., 1904-1906), Vol. II: From the opening of the Protestant Revolt to the Present Day, pp. 333—335.</ref> Pakāpeniski kompānija palielināja savu ietekmi 1717. gadā, uzspiežot Mogulu imperatoram Farukam Sijāram dāvāt tiem atļauju beznodokļu tirdzniecībai Bengālijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.calcuttaweb.com/history.shtml| title = KOLKATA (CALCUTTA) : HISTORY| accessdate = 2007-05-07| publisher = Calcuttaweb.com| archiveurl = https://web.archive.org/web/20070510193408/http://www.calcuttaweb.com/history.shtml| archivedate = 2007-05-10}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070510193408/http://www.calcuttaweb.com/history.shtml |date=2007-05-10 }}</ref> Bengālijas nabobs Siradžs ud Daulahs, Bengālijas provinces faktiskais pārvaldītājs, pretojās britu centieniem izmantot šīs atļaujas. Tas noveda pie Plasijas kaujas 1757. gadā, kurā Austrumindijas kompānijas armija, Roberta Klaiva vadībā, sakāva naboba spēkus. Tas bija pirmais politiskais atbalsta punkts ar teritoriālu iejaukšanos, ko briti ieguva Indijā. 1757. gadā kompānija iecēla Klaivu par pirmo Bengālijas gubernatoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.historyofwar.org/articles/people_cliveofindia.html| title = Robert Clive, Baron Clive, 'Clive of India', 1725-1774| accessdate = 2007-05-07| last = Rickard| first = J.| date = [[1 November]] [[2000. gads|2000]]| work = Military History Encyclopedia on the Web| publisher = historyofwar.org}}</ref> Pēc Buksaras kaujas 1764. gadā no Mogulu imperatora šaha Alama II kompānija ieguva civilās pārvaldes tiesības Bengālijā, kas iezīmēja sākumu kompānijas oficiālajai valdīšanai, kas gadsimta laikā galu galā ļāva tiem sagrābt lielāko daļu Indijas un iznīdēt Mogulu valdīšanu un pašu dinastiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.lse.ac.uk/collections/economicHistory/GEHN/GEHN%20PDF/Transformation%20from%20a%20Pre-Colonial%20-%20Om%20Prakash.pdf | title = The Transformation from a Pre-Colonial to a Colonial Order: The Case of India | accessdate = 2007-05-07| last = Prakash| first = Om| format = PDF| work = Global Economic History Network | publisher = Economic History Department, London School of Economics| pages = 3—40}}</ref> Austrumindijas kompānija monopolizēja Bengālijas tirdzniecību. Viņi ieviesa zemes aplikšanas ar nodokļiem sistēmu, ko sauca par "ilgstošo nometināšanu", radot Bengālijā feodāla veida struktūru, kas balstījās uz vietējo aristokrātiju - zamindāriem. Uz 1850. gadu Austrumindijas kompānija kontrolēja lielāko daļu Indijas subkontinenta, ieskaitot mūsdienu Pakistānu un Bangladešu. Viņu politika dažkārt varēja vispārināt kā „[[skaldi un valdi]]”, kad tika izmanototas naidīgās attiecības starp atsevišķām vietējām valstīm, sociālajām un reliģiskajām grupām. Britu Indijas laikā bads Indijā bieži saistāms ar kļūdainu pārvaldes politiku, jo tad tika reģistrēti daži no lielākajiem, ieskaitot Lielo badu no 1876. līdz 1878. gadam, kurā nomira no 6 līdz 10 miljoni cilvēku<ref name=mikedavis>Davis, Mike. Late Victorian Holocausts. 1. Verso, 2000. {{ISBN|1-85984-739-0}} pg 7</ref> un Indijas badu no 1899. līdz 1900. gadam, kurā nomira 1 līdz 10 miljoni cilvēku. Trešā mēra pandēmija sākās Ķīnā 19. gadsimta vidū, izplatot mēri visos apdzīvotajos kontinentos un vienā pašā Indijā nogalinot 10 miljonus cilvēku.<ref>[http://www.who.int/vaccine_research/diseases/zoonotic/en/index4.html Plague] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217172854/http://www.who.int/vaccine_research/diseases/zoonotic/en/index4.html |date={{dat|2009|02|17||bez}} }}. World Health Organization.</ref> Par spīti pastāvīgajām slimībām un bada sērgām, Indijas subkontinenta iedzīvotāju skaits, kas 1750. gadā bija apmēram 125 miljoni, 1941. gadā sasniedza 389 miljonus.<ref>[http://www.petersoninstitute.org/publications/chapters_preview/98/1iie2806.pdf Reintegrating India with the World Economy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120304085740/http://www.petersoninstitute.org/publications/chapters_preview/98/1iie2806.pdf |date={{dat|2012|03|04||bez}} }}. ''Peterson Institute for International Economics.''</ref> Pirmā galvenā kustība pret Britu kompānijas patvaļīgo valdīšanu izvērsās par 1857. gada Sipaju sacelšanos, kas pazīstama arī kā Pirmais neatkarības karš. Pēc gada nemieru un Austrumindijas kompānijas karaspēka pastiprināšanas ar britu karavīriem, briti sakāva dumpiniekus. Sacelšanās nominālais līderis, pēdējais Mogulu imperators šahs [[Bahadurs Šahs Zafars|Bahadurs Zafars]] tika izsūtīts trimdā uz Birmu, viņa bērniem nocirsta galvas. Kā sekas Austrumindijas kompānija visu varu nodeva Britu karaļnamam, kas sāka pārvaldīt lielāko Indijas daļu kā koloniju; kompānijas zemes tika kontrolētas tieši, bet pārējās ar pārvaldītājiem vietējās pavalstīs. Kad 1947. gada augustā Indijas subkontinents ieguva neatkarību no Lielbritānijas, tajā bija 565 pavalstis.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/south_asia/1762146.stm Kashmir: The origins of the dispute], BBC News, January 16, 2002</ref> == Indiešu neatkarības kustība == [[Attēls:Nehru Gandhi 1937 touchup.jpg|thumb|200px|[[Mohandāss Karamčands Gandijs]] un [[Džavāharlāls Nehru]] 1937. gadā.]] 1920. gados [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] iesāka masveida kustību, lai cīnītos pret britu pārvaldi Indijā. [[Subašs Čandra Bose]] bija brīvības cīnītājs, kas izveidoja armijas spēkus cīņai pret britu pārvaldi un vēlāk izveidoja savas indiešu daļas arī pret britiem vērstajās vācu un japāņu armijās. [[Bagats Sings]] arī bija indiešu brīvības cīnītājs, kas uzskatāms par vienu no ietekmīgākajiem indiešu neatkarības kustības revolucionāriem. Viņš bieži tiek saukts par Šahīdu Bagatu Singu (vārds „šahīds” nozīmē moceklis). [[Verapandija Katabomans]] arī bija brīvības cīnītājs, kas sāka savu brīvības kustību pret britu valdīšanu, atsakoties maksāt nodokļus britu valdībai. Revolucionārās aktivitātes pret britu valdīšanu notika visā Indijas subkontinentā un šīs kustības veiksmīgi atnesa Indijas subkontinentam neatkarību 1947. gadā. == Neatkarība un sadalīšana == {{Pamatraksts|Indijas Domīnija}} [[Attēls:Rabindranath Tagore in 1909.jpg|thumb|150px|[[Rabindranats Tagore]] — pirmais [[Nobela prēmija]]s laureāts no Āzijas un Indijas himnas autors.]] Līdz ar neatkarības vēlmi gadiem attīstījās arī spriedze starp indusiem un musulmaņiem. Musulmaņi vienmēr bija bijuši mazākumā un iespējamā valsts pārvalde tikai ar indusiem lika tiem būt piesardzīgiem attiecībā uz neatkarību; viņi sliecās gan neuzticēties indusu valdīšanai, gan arī pretoties pastāvošajai britu valdīšanai. 1915. gadā Mohandass Karamčands Gandijs parādījās uz skatuves, aicinot uz vienotību šo divu grupu vidū, pārsteidzoši nodemonstrējot vadību, kas galu galā varētu novest pie valsts neatkarības. Pamatīgu grūdienu Gandijs Indijai un tās iespējai iegūt neatkarību deva ar absolūti nevardarbīgu masveida kustību, kas padarīja viņu par vienu no ievērojamākajiem zināmajiem pasaules līderiem. Viņš pārliecināja, piemēram, valkāt pašaustas drēbes, lai vājinātu britu tekstila rūpniecību un noorganizēja maršu uz jūru, kur demonstranti ieguva paši savu sāli, protestējot pret britu monopolu. Indieši iesauca viņu par [[Mahatma|Mahatmu]] vai Lielo dvēseli, un pirmais to ierosināja bengāļu dzejnieks Rabindranats Tagore. Briti apsolīja, ka viņi atstās Indiju 1947. gadā. 1947. gadā izveidojās divās domīnijas — Indijas Savienība un Pakistānas Domīnija. Pandžābas un Bengālijas provinču sekojošā sadalīšana, radīja sadursmes starp sikhiem, hindiem un musulmaņiem Pandžābā, Bengālijā un Deli, kurās gāja bojā ap 500 000 cilvēku.<ref name=symonds>{{Grāmatas atsauce | last = Symonds | first = Richard | title = The Making of Pakistan | url = https://archive.org/details/makingofpakistan0000unse | year = 1950 | publisher = [[Faber and Faber]] | location = London | oclc = 1462689 | id = ASIN B0000CHMB1 | pages = [https://archive.org/details/makingofpakistan0000unse/page/74 74] | quote = at the lowest estimate, half a million people perished and twelve million became homeless}}</ref> Tāpat šajā periodā notika viena no lielākajām masveida migrācijām, apmēram 12 miljoni cilvēku pārvietojās starp jaunizveidotajām Indijas un Pakistānas valstīm.<ref name=symonds/> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Āzijas vēsture}} [[Kategorija:Indijas vēsture| ]] a5z4vrqauyrtr4vn8fh31ojoi9hg642 0 89019 4470972 4199033 2026-05-20T13:47:16Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4470972 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1940|Latvijā|Latvija}} [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|315px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] Šajā lapā ir apkopoti '''[[1940. gads|1940. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]''', ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Latvijas okupācija (1940)|17. jūnijā okupēja]] [[Sarkanā armija]] un 5. augustā inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == === Janvāris === * Uz Latviju (arī uz Lietuvu un Igauniju) no PSRS devās pirmie vilcienu sastāvi ar karaspēku un bruņutehniku. [[Attēls:Riga 1940 Soviet Army.jpg|thumb|250px|Padomju militārā tehnika Rīgas centrā]] === Maijs === * [[19. maijs]] — [[Tukuma Brāļu kapi|Tukuma Brāļu kapos]] tika iesvētīts piemineklis latviešu karavīriem un civiliedzīvotājiem, kuri krita vai tika nošauti [[Tukums|Tukuma]] apkaimē [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]]. === Jūnijs === * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karaspēka vienības uzbruka Latvijas robežposteņiem (Latvijas robežsargu brigādes III Abrenes bataljona 2.sardzes mītnei Masļenkos un 3.sardzes mītnei Šmaiļos). * [[16. jūnijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] valdība iesniedz Latvijai un Igaunijai ultimātus, pieprasot nekavējoties izveidot jaunas valdības un ielaist Latvijas teritorijā neierobežotu PSRS karaspēka vienību skaitu, lai tās varētu ieņemt Latvijas svarīgākos centrus. PSRS draudēja ar bruņotu iebrukumu, ja ultimāta prasības noteiktajā laikā netiks pieņemtas. Vakarā Latvijas valdība ultimātu pieņem un 17. jūnijā sākās Latvijas okupācija. * [[17. jūnijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks pārgāja [[Igaunija]]s un [[Latvija]]s robežas un ieņēma stratēģiski svarīgākos objektus. Militāru pretošanos Ministru kabinets noraidīja, jo uzskatīja, ka tā izraisīs asinsizliešanu, bet neglābs Latvijas valsti. * [[19. jūnijs]] — PSRS ārkārtas pārstāvis [[Andrejs Višinskis]] izveidoja jaunu Latvijas Tautas valdību ar mikrobiologu [[Augusts Kirhenšteins|Augustu Kirhenšteinu]] priekšgalā. * [[20. jūnijs]] — par Latvijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Augusts Kirhenšteins. * [[21. jūnijs]] – nošāvās Latvijas Robežsargu brigādes priekšnieks ģenerālis [[Ludvigs Bolšteins]] === Jūlijs === * [[5. jūlijs]] — tika izsludinātas jaunas [[Tautas Saeima]]s vēlēšanas. * [[14. jūlijs|14.]]—[[15. jūlijs]] — tika noorganizētas nedemokrātiskas vēlēšanas, kurās piedalījās tikai viens saraksts katrā apgabalā - Darba tautas bloks. * [[21. jūlijs]] — Latvijas Tautas Saeima pasludināja Latviju par padomju republiku. [[Kārlis Ulmanis]] atstāja [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatu. * [[22. jūlijs]] — Kārlis Ulmanis tika arestēts un deportēts uz Krieviju. * [[25. jūlijs]] — tika pieņemts likums par [[Banka|banku]] un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizēšanu. * [[26. jūlijs]] — nošāvās Latvijas armijas štāba informācijas daļas priekšnieks pulkvedis [[Fricis Celmiņš]], nevēlēdamies izpaust Latvijas armijas izlūkošanas noslēpumus. === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Aglonas Katoļu ģimnāzija|Aglonas ģimnāzijas]] skolēni izveidoja Aglonas ģimnāzijas nacionālo pretestības grupu, kurā bija 14 biedri. 1940. gada septembrī un oktobrī savā skolā tās biedri izplatīja pret padomju okupāciju vērstus uzsaukumus. 1940. gada decembrī grupas dalībnieki tika atmaskoti un iznīcināti. * [[4. augusts]] — PSRS Augstākā Padome pieņēma lēmumu inkorporēt Latviju Padomju Savienības sastāvā, izveidojot [[Latvijas PSR|Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku]] (Latvijas PSR). * [[5. augusts]] — Latvijas PSR kļuva par PSRS sastāvdaļu. * [[13. augusts]] — [[Padomju Savienības komunistiskā partija|VK(b)P]] CK Politbirojs apstiprināja Latvijas PSR [[Konstitūcija|konstitūciju]]. * [[25. augusts]]: ** par [[LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs|LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju]] kļuva [[Augusts Kirhenšteins]]. ** [[Jānis Kalnbērziņš]] tika iecelts par [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmie sekretāri|Latvijas KP CK pirmo sekretāru]]. * [[27. augusts]] — LPSR Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu pārveidot Latvijas armiju par Sarkanās armijas 24. Teritoriālo strēlnieku korpusu. Līdz ar to tajā tika apvienoti 14 467 Latvijas armijas karavīri un 720 virsnieki. === Septembris === * [[8. septembris]] — par Latvijas telegrāfa aģentūras ([[LETA]]) direktoru tika iecelts padomju armijas politiskais darbinieks (poļitruks) Vladimirs Kinkavecs. === Oktobris === * [[9. oktobris]] — tika izpildīta 1940. gada 3. oktobra LPSR iekšlietu tautas komisāra pavēle par Latvijas robežsargu brigādes 1. Dagdas, 2. Zilupes, 3. Abrenes, 5. Krāslavas bataljona izformēšanu un 1240 robežsargu atvaļināšanu no dienesta. Šajā dienā, izpildot pavēli, tika arestēti un represēti vairāk nekā 100 robežsargi, kas savus dienesta pienākumus pildīja uz valsts austrumu robežas. * [[25. oktobris]] — sākās [[Lats|lata]] nomaiņa ar [[PSRS rublis|PSRS rubli]] attiecībās 1:1. Lata reālā vērtība gan bija vismaz trīs reizes augstāka. 1941. gada 25. martā lats pilnīgi tika izņemts no apgrozības. * [[29. oktobris]] — PSRS Tautas komisāru padome nolēma izveidot Latvijas Valsts jūras kuģniecību (kopš 1991. gada — "[[Latvijas kuģniecība]]"). Uzņēmumam dibināšanas brīdī piederēja 54 kuģi, [[Rīga]]s, [[Liepāja]]s, [[Ventspils]] un [[Sventāja]]s ostas, kā arī kuģu remonta rūpnīcas. <!-- === Decembris === --> == Kultūra == * [[22. janvāris]] — Rīgas lielākajā kinoteātrī ''[[Splendid Palace]]'' notika pirmās latviešu mākslas filmas "[[Zvejnieka dēls (1939. gada filma)|Zvejnieka dēls]]" pirmizrāde. * [[15. jūnijs|15.]]—[[16. jūnijs]] — Daugavpilī notika [[Latgales dziesmu svētki]]. == Dzimuši == * [[28. janvāris]] — [[Ēriks Lanss]], scenārists, prozaiķis (miris 2025. gadā) * [[16. februāris]] — [[Ansis Bērziņš]], animācijas kinorežisors, producents un scenārists (miris 2021. gadā) * [[23. marts]] — [[Uldis Briedis]], fotomākslinieks (miris 2023. gadā) * [[12. maijs]] — [[Ruta Šenberga]], filoloģe, novadpētniece, augstskolas pasniedzēja un publiciste (mirusi 2023. gadā) * [[14. maijs]] — [[Aija Žileviča]], mikrobioloģe (mirusi 2023. gadā) * [[16. jūnijs]] — [[Māris Čaklais]], dzejnieks (miris 2003. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Juris Dobelis]], ķīmiķis, politiķis * [[8. augusts]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris * [[10. jūlijs]] — [[Ģirts Jakovļevs]], aktieris * [[19. jūlijs]] — [[Ilmārs Ančāns]], ārsts un politiķis (miris 2023. gadā) * [[25. septembris]] — [[Valdis Biķis]], inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis (miris 2021. gadā) * [[29. septembris]] — [[Miķelis Gruzītis]], mūziķis, politiķis un sabiedriskais darbinieks (miris 2019. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]], basketboliste (mirusi 2017. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Jānis Kvēps]], sporta ārsts (miris 2020. gadā) * [[5. novembris]] — [[Kirovs Lipmans]], uzņēmējs un hokeja funkcionārs * [[8. decembris]] — [[Aivars Endziņš]], jurists, politiķis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs (miris 2023. gadā) * [[14. decembris]] — [[Kalvis Zalcmanis]], kinooperators (miris 2023. gadā) * [[16. decembris]] — [[Margarita Vilcāne]], dziedātāja == Miruši == * [[15. janvāris]] — [[Vilis Plūdons]], dzejnieks (dzimis 1874. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Rūdolfs Bēnuss]], advokāts un politiķis (dzimis 1881. gadā) * [[1. marts]] — [[Edvarts Virza]], rakstnieks (dzimis 1883. gadā) * [[19. aprīlis]] — [[Kārlis Padegs]], mākslinieks (dzimis 1911. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Ludvigs Bolšteins]], Latvijas armijas ģenerālis, Robežsargu brigādes komandieris (dzimis 1888. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Augusts Ernests Misiņš|Augusts Misiņš]], ģenerālis (dzimis 1863. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Fricis Celmiņš]], Latvijas Bruņoto spēku virsnieks (dzimis 1896. gadā) * nezināms datums — [[Ringolds Kalnings]], ekonomists un politiķis (dzimis 1873. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] <!-- == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} --> {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1940. gads|Latvija]] [[Kategorija:1940. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 1lf1uilsrlab2f0lk0251v5khzv88ev 0 91701 4471201 4402041 2026-05-21T05:12:14Z CommonsDelinker 1319 Attēls "New_Zealand_0577.jpg" aizvietots ar "Taumatawhakatangi­hangakoauauotamatea­turipukakapikimaunga­horonukupokaiwhen­uakitanatahu_sign.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name)"). 4471201 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Taumatawhakatangi­hangakoauauotamatea­turipukakapikimaunga­horonukupokaiwhen­uakitanatahu sign.jpg|thumb|250px|Kalna apraksts.]] '''Taumatafakatanihanakoauauotamateaturipukakapikimaunahoronukupokaifenuakitanatahu''' ({{val|mi|Taumatawhakatangihangakoauauotamateaturipukakapikimaungahoronukupokaiwhenuakitanatahu}}) ir 305 m augsts kalns [[Jaunzēlande]]s [[Ziemeļsala|Ziemeļsalā]], [[Hoksbeja]]s reģionā. Kalna nosaukums tulkojumā nozīmē "Augstiene, kur Tamatea, cilvēks ar lielajiem ceļiem, kalnos kāpējs, apkārtceļojošais zemju rijējs, spēlējis degunflautu savai mīļotajai". No 85 burtiem (oriģinālrakstībā) sastāvošais nosaukums ir iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā viens no garākajiem [[vietvārds|vietvārdiem]] pasaulē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Jaunzēlande-aizmetnis}} [[Kategorija:Jaunzēlandes kalni]] [[Kategorija:Ginesa rekordu grāmata]] 2ebsfofpr3klvlg2duteijn790e4yhj 0 92920 4471234 4340688 2026-05-21T07:14:02Z ~2026-30456-89 145726 jauns labojums 4471234 wikitext text/x-wiki penis{{Ēkas infokaste | name = Bauskas pils | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = Bauskas pils foto Sandris Kuzmickis.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Bauskas pils no putna lidojuma | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = Pilskalns, [[Bauska]], [[Bauskas novads]], {{LAT}} | pushpin_map = Latvija | latd = 56.403611 | latNS = | longd = 24.174444 | longEW = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 17. gadsimts/19. gadsimts/20. gadsimts | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bauskas viduslaiku pils | numurs = 311 | grupa = valsts nozīmes | tipol_grupa = arheoloģija | reģions = Zemgale | rīk_dat = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bauskas pilsdrupas ar parku | numurs = 6166 | grupa = valsts nozīmes | tipol_grupa = arhitektūra | reģions = Zemgale | rīk_dat = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} | references = }} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Bauska]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Pilis Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]] 15ky87uxvaln0dahxd0fiyu6384yhx9 4471235 4471234 2026-05-21T07:14:17Z 20041027 tatsu 91565 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30456-89|~2026-30456-89]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags 4340688 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Bauskas pils | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = | image = Bauskas pils foto Sandris Kuzmickis.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Bauskas pils no putna lidojuma | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = Pilskalns, [[Bauska]], [[Bauskas novads]], {{LAT}} | pushpin_map = Latvija | latd = 56.403611 | latNS = | longd = 24.174444 | longEW = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 17. gadsimts/19. gadsimts/20. gadsimts | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bauskas viduslaiku pils | numurs = 311 | grupa = valsts nozīmes | tipol_grupa = arheoloģija | reģions = Zemgale | rīk_dat = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bauskas pilsdrupas ar parku | numurs = 6166 | grupa = valsts nozīmes | tipol_grupa = arhitektūra | reģions = Zemgale | rīk_dat = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} | references = }} '''Bauskas pils''' ir vēlajos [[viduslaiki|viduslaikos]] celta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pils [[Bauska|Bauskā]], kas 16. gadsimtā paplašināta [[Kurzemes hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] galma vajadzībām. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref name="vkpai">https://is.mantojums.lv/monument/311 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201101074651/https://is.mantojums.lv/monument/311 |date={{dat|2020|11|01||bez}} }} Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.</ref> Pils jaunākā daļa ir viens no izcilākajiem [[manierisms|manierisma]] stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā, rekonstruēta 2008. gadā.<ref>[http://www.delfi.lv/tavamaja/maja-ar-stastu/46568397_vesturisko-vertibu-saglabasana-bauskas-pils-atjaunotas-krasnis-un-to-dzivesstasti Vēsturisko vērtību saglabāšana - Bauskas pils atjaunotās krāsnis un to dzīvesstāsti ]</ref> == Vēsture == Livonijas ordenis pēc miera līguma ar [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] 15. gadsimtā ieguva pilnīgu kontroli pār Bauskas apkaimi un sāka [[Mēmele]]s un [[Mūsa]]s satecē veidot nocietinātu pārvaldes centru. Pils celtniecība tika uzsākta laikaposmā no 1438. gada līdz 1450. gadam [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestra]] [[Heinrihs Finke fon Oferbergs|Heindenreiha Finkes no Oferbergas]] valdīšanas laikā. Par celtniecības gadu tradicionāli uzskata 1443. gadu, kad mestra vēstulē pieminēts pils celtniecības fakts.<ref name="Caune">Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.</ref> Pils celtniecībā piedalījās arī [[voti]] - somugru tauta - kas pēc pils celtniecības apmetās uz dzīvi Mēmeles krastos un tika dēvēti par [[krieviņi]]em. Līdz 16. gadsimta vidum pili pārvaldīja Livonijas ordeņa iecelti [[Bauskas fogti]]. No 1536. līdz 1540. gadam Bauskas pilī bija ieslodzīts dzejnieks [[Burkards Valdiss]], kas atdzejoja vācu valodā 150 [[psalmi|psalmus]] un arī komponēja tiem melodijas.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/ka-engeli-debesis-10484301 Inese Lūsiņa. Kā eņģeļi debesīs] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 1999. gada 16. jūlijā</ref> 1559. gadā [[Gothards Ketlers]] pili ieķīlāja Polijas karalim, 1562. gadā pils nokļuva jaunizveidotās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s īpašumā. Pēc 1617. gada [[Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme]]s (''Formula regiminis'' — "Valdības formula") pieņemšanas pilī tiesu sprieda Bauskas pilskungs (''Hauptmann''). Hercogistes laikā tika uzsākta apjomīga pils pārbūve un bijušās priekšpils vietā tika uzcelta hercoga rezidence, kurā atradās hercogistes kanceleja un uzturējās hercoga galms. Hercogs pilī apmetās jau 1587. gadā un pabeigta tā tika 1596. gadā. Līdz ar pārbūvi tika nojaukts viduslaiku ciemats līdzās pilij. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru karu]] laikā 1625. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks, 1628. gadā - poļu karaspēks, 1629. gadā to atguva Kurzemes hercogs. 17. gadsimta beigās pēc ilgstošiem kariem pils vairs bija tikai daļēji apdzīvota, pils viduslaiku daļā atradās noliktavas. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1701. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks un ap pili tika izveidoti spēcīgi zemes nocietinājumi - vieni no izteiksmīgākajiem Latvijas teritorijā. Pēc [[Mūrmuižas kauja]]s un Jelgavas kapitulācijas Krievijas cars [[Pēteris I]] nosūtīja vairākus pulkus ieņemt Bauskas pili, kurā bija palikuši tikai 250 vīri pulkvežleitnanta [[Štēli fon Holšteini|M. G. Štēla fon Holšteina]] vadībā. Pēc salīdzinoši nelielas pils apšaudes un bombardēšanas 1705. gada 12. septembrī tika noslēgts padošanās akts, kuru no Krievijas puses parakstīja ģenerālmajors Dž. Čemberss (''Chambers''). Pēc trim dienām, kad pilnībā bija pabeigta pils un pilsētas pārņemšana, krievi Bauskā atstāja pulkvedi Nikolaju Balku (''Balck'') ar kājnieku bataljonu un dragūnu pulku.<ref name="Jakovļeva">[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/M_Jakovleva_Karadarbiba_LVIZ_2009_3.pdf Mārīte Jakovļeva. KARADARBĪBA KURZEMES HERCOGISTĒ UN LIETUVAS PIEROBEŽĀ (1703. gada vasara – 1705. gads)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190818070748/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/M_Jakovleva_Karadarbiba_LVIZ_2009_3.pdf |date={{dat|2019|08|18||bez}} }} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2009, Nr 3</ref> Atkāpjoties 1706. gadā, krievu karaspēks daļēji uzspridzināja pili. 18. gadsimtā to vairs neapdzīvoja un ēkas pamazām pārvērtās drupās. 1874. gadā pils drupas un apkaime kļuva par firsta [[Līveni|Līvena dzimta]]s īpašumu, ap pili izveidoja ainavu parku. 1930. gados pils viduslaiku tornī ierīkoja skatu laukumu. 1990. gados pils jaunākajā daļā uzsāka rekonstrukcijas darbus. ==Galerija== <gallery> Attēls:Burgruine Bauske.JPG|Bauskas pils plāns Attēls:Bauskenburg 15ct.jpg|Bauskas pils (''Bauskenburg'') apraksts 15. gs. Attēls:Bauskas pils.jpg|Skats uz Bauskas pili un pilsētu pāri Mūsai Attēls:Bauskas pils drupas un pilsētas panorāma.jpg|Bauskas pilsdrupas 19. gs. Bauskas pilsdrupas ap 1915.jpg|Pilsdrupas no Mūsas puses (ap 1915) Bauskas pilsdrupas 20. gadsimta sākumā.jpg|Pilsdrupas no Mēmeles puses Attēls:Bauskas pilsdrupas ap 1915 no Mēmeles puses.jpg|Pilsdrupas no Mēmeles puses (1915/1916) Bauskas pilsdrupas ap 1918.jpg|Hercoga pils iekšpagalms (ap 1918) </gallery> == Apraksts == Bauskas pils celta Mūsas un Mēmeles satekas vietā, šaurā, klinšu norobežotā pussalā. Pāri visai pussalai pils priekšā tika izrakts dziļš grāvis, pār kuru veda paceļamais tilts. Pils celtniecībā izmantots vietējais [[dolomīts]], laukakmeņi un ķieģeļi. Kopējais abu pils daļu izmērs ir 124 x 43 metri. Viduslaiku pils mūru biezums sasniedz 3,5 metrus. Viduslaiku pilij kopā ar priekšpili bija pieci torņi. Lielākajā tornī mūsdienās atrodas skatu laukums, tas ir 22 metrus augsts. Otra stāva līmenī šajā tornī atradās dzīvojamā telpa ar zvaigžņu velvi. Viduslaiku pils korpusi ietvēra iekšpagalmu. Hercoga laiku pilī tika ietverti divi viduslaiku pils torņi, starp kuriem uzcēla trīs korpusus, kas veidoja jaunu iekšpagalmu. Jaunā pils daļa vairs tik lielā mērā nebija paredzēta aizsardzības nolūkiem, tai drīzāk bija reprezentācijas loma. Raksturīgs hercoga pils elements ir sgrafito stilā veidotais pils apmetums ar iluzoriem, uzzīmētiem kvadriem. <gallery> Attēls:Bauskas old castle 3.jpg|Skats uz restaurēto pili Attēls:Bauskas pils 2015.JPG|Bauskas pils 2015. gadā Attēls:Pilsdrupas1.jpg|Bauskas pils iekšpagalms Attēls:Pilsdrupas2.jpg|Bauskas pils iekšpagalms Attēls:Bauskas pils pagalms.jpg|Bauskas pils iekšpagalms- skats no augšas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20151008000646/http://bauskaspils.lv/lv/pils-un-muzejs Bauskas pils] * [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/GarieApraksti/BauskasRaj/Bauska/Bauskas_vid_pils.htm Dzintarzīmes — Bauskas viduslaiku pils un hercoga pils] * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Bauska]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Pilis Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]] ft9eewxntudwy7qxbju11i9xaa2i8cs 0 95293 4471275 4374090 2026-05-21T09:17:31Z ~2026-30345-20 145734 /* */ 4471275 wikitext text/x-wiki '''Sekss Pauls Pilders patīk''' (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi ''dzimumakts'' ({{val|la|Coitus}}) datēts ar 1929. gadu.<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] fhr12ryfxbcgvpf6l3wnpw5svfuek6k 4471279 4471275 2026-05-21T09:55:36Z ~2026-30588-95 145739 /* */ 4471279 wikitext text/x-wiki '''Sekss''' (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi ''dzimumakts'' ({{val|la|Coitus}}) datēts ar 1929. gadu.<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] p92qhlc5f9rfvx0l28pxubuxz2n9s5f 4471281 4471279 2026-05-21T09:57:51Z ~2026-30429-54 145740 /* */ 4471281 wikitext text/x-wiki '''Sekss''' Paulam Pilderam ar Bruno Danči (no {{val|la|sexus}} — ‘bruno dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi ''dzimumakts'' ({{val|la|Coitus}}) datēts ar 1929. gadu.<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] 2uvll2vjdpdr158t7h6h8lrm7ej15z9 4471282 4471281 2026-05-21T09:58:28Z ~2026-30429-54 145740 /* */ 4471282 wikitext text/x-wiki '''Sekss''' Paulam Pilderam ar Bruno Danči (no {{val|la|sexus}} — ‘bruno dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku Pauls Pilders un Bruno Danče— [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi ''dzimumakts'' ({{val|la|Coitus}}) datēts ar 1929. gadu.<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] 6h7m80b9qezjq2xeojze2oyo3v7pxv6 4471286 4471282 2026-05-21T10:03:16Z ~2026-30588-95 145739 /* */ 4471286 wikitext text/x-wiki '''Sekss''' (no {{val|la|sexus}} — ‘bruno dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku Pauls Pilders un Bruno Danče— [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi ''dzimumakts'' ({{val|la|Coitus}}) datēts ar 1929. gadu.<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] ifj9kcuru4i05bchytnjm1wbyhdsjbj 4471287 4471286 2026-05-21T10:04:49Z ~2026-30429-54 145740 /* */ 4471287 wikitext text/x-wiki '''Sekss''' (no {{val|la|sexus}} — ‘bruno dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku Pauls Pilders un Bruno Danče— [[dzimumakts]] ar Paulu Pilderu vai [[orālais sekss]] ar Bruno Danči gan uz [[masturbācija|masturbāciju]] ar mazo Kārli Henku. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi ''dzimumakts'' ({{val|la|Coitus}}) datēts ar 1929. gadu.<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] obhkyd6uzergiz5uhpqsvitc30newwt 4471288 4471287 2026-05-21T10:05:23Z ~2026-30429-54 145740 /* */ 4471288 wikitext text/x-wiki '''Sekss''' (no {{val|la|sexus}} — ‘bruno dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku Pauls Pilders un Bruno Danče— [[dzimumakts]] ar Paulu Pilderu vai [[orālais sekss]] ar Bruno Danči gan uz [[masturbācija|masturbāciju]] ar mazo Kārli Henku. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi ''dzimumakts'' ({{val|la|Coitus}}) datēts ar 1929. gadu.<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] 8h040c8lax7wgds4wdxdhlxeyv8nz4n 4471289 4471288 2026-05-21T10:06:19Z ~2026-30429-54 145740 /* */ 4471289 wikitext text/x-wiki '''Sekss''' (no {{val|la|sexus}} — ‘bruno dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu prieku no K.Henka izpriecām. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku Pauls Pilders un Bruno Danče— [[dzimumakts]] ar Paulu Pilderu vai [[orālais sekss]] ar Bruno Danči gan uz [[masturbācija|masturbāciju]] ar mazo Kārli Henku. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi ''dzimumakts'' ({{val|la|Coitus}}) datēts ar 1929. gadu.<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] naa7ko7zvjeuiyvhju1tagimvhcl34w 4471290 4471289 2026-05-21T10:06:57Z Icodense 55713 -vandalism 4471290 wikitext text/x-wiki '''Sekss''' (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi ''dzimumakts'' ({{val|la|Coitus}}) datēts ar 1929. gadu.<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] p92qhlc5f9rfvx0l28pxubuxz2n9s5f 4471291 4471290 2026-05-21T10:07:03Z ~2026-30429-54 145740 /* */ 4471291 wikitext text/x-wiki '''Sekss''' (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. .<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] 1e0ydx7mtqpsnit9rgo6bmqijwup111 4471293 4471291 2026-05-21T10:08:18Z ~2026-30430-44 145741 /* */ 4471293 wikitext text/x-wiki Pilders daunis (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. .<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] 5ud1l9s9xp38w2mq43gmv77jmgz0lj2 4471295 4471293 2026-05-21T10:12:55Z ~2026-30588-95 145739 /* */ 4471295 wikitext text/x-wiki Sekss (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. .<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] hyzxsx077fcrmg0kx68xscbtssdlr0u 4471296 4471295 2026-05-21T10:13:17Z ~2026-30430-44 145741 /* */ 4471296 wikitext text/x-wiki Rape(no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. .<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] g0fantc0gd9xsk0myatr031rpjrbxso 4471297 4471296 2026-05-21T10:13:42Z Der-Wir-Ing 105831 Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-30430-44|~2026-30430-44]] ([[User talk:~2026-30430-44|talk]]) to last version by ~2026-30588-95: reverting vandalism 4471297 wikitext text/x-wiki Sekss (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. .<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] hyzxsx077fcrmg0kx68xscbtssdlr0u 4471298 4471297 2026-05-21T10:13:52Z ~2026-30345-20 145734 /* */ 4471298 wikitext text/x-wiki Sekss (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. .<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] st5qnabsyeajqqlexejj0vwk8ws6027 4471300 4471298 2026-05-21T10:14:40Z ~2026-30345-20 145734 /* */ 4471300 wikitext text/x-wiki Paula mazais kranins ar Bruno dance pocket puhu .<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] mqqgbd4q8uwh72a1dlhloffl3b1fod3 4471301 4471300 2026-05-21T10:15:04Z Der-Wir-Ing 105831 Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-30345-20|~2026-30345-20]] ([[User talk:~2026-30345-20|talk]]) to last version by Der-Wir-Ing: reverting vandalism 4471301 wikitext text/x-wiki Sekss (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. .<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] hyzxsx077fcrmg0kx68xscbtssdlr0u 4471303 4471301 2026-05-21T10:18:36Z ~2026-30345-20 145734 /* */ 4471303 wikitext text/x-wiki Sekss Bruno Danče ar Kārli Henku (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. .<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] r5pmc57juaodzfhec4hcfh3elcd8fhs 4471304 4471303 2026-05-21T10:19:37Z ~2026-30345-20 145734 /* */ 4471304 wikitext text/x-wiki Sekss Bruno Danče ar Kārli Henku (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti Kārlis Henks]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu baudot ar saviem dieva dotumiem un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] Pauls Pilders vai [[orālais sekss]] , gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. .<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] jzh6yrk2bipcjrvmfui282ubmo93uic 4471306 4471304 2026-05-21T10:19:59Z Der-Wir-Ing 105831 Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-30345-20|~2026-30345-20]] ([[User talk:~2026-30345-20|talk]]) to last version by Der-Wir-Ing: reverting vandalism 4471306 wikitext text/x-wiki Sekss (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. .<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] hyzxsx077fcrmg0kx68xscbtssdlr0u 4471309 4471306 2026-05-21T10:36:02Z Egilus 27634 4471309 wikitext text/x-wiki Sekss (no {{val|la|sexus}} — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka [[uzvedība]] vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko [[Sajūta|sajūtu]] kopumu, izpaužot savu [[seksualitāte|seksualitāti]] un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar [[dzimumtieksme]]s apmierināšanu un [[vairošanās|dzimtas turpināšanu]]. Termins '''seksuālās aktivitātes''' var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — [[dzimumakts]] vai [[orālais sekss]], gan uz [[masturbācija|masturbāciju]]. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi ''dzimumakts'' ({{val|la|Coitus}}) datēts ar 1929. gadu.<ref>[http://www.etymonline.com/index.php?search=sex&searchmode=none Douglas Harper "Online Etymology Dictionary"]</ref> == Seksualitāte sabiedrībā == Sekss var būt līdzeklis, lai: * [[Vairošanās|turpinātu dzimtu]], * apliecinātu [[Mīlestība|mīlestību]], * veidotu saskarsmi: partneru intīmā tuvība, * baudas iegūšanai — skatīt [[orgasms]], * uzlabotu fizisko un [[Emocijas|emocionālo]] stāvokli, * piekoptu reliģisku vai mistisku praksi ([[rituāls|rituāli]]), * gūtu peļņu — [[prostitūcija]]. Seksu pret savu gribu sauc par [[izvarošana|izvarošanu]]. Seksa laikā pastāv iespēja iegūt [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. Jebkurā sabiedrībā sekss un cilvēku seksuālā uzvedība ir sociālo, ideoloģisko un kriminālo ierobežojumu līdzeklis. Tāpat daudzās valstīs (tādās kā islāma un arī kristiešu) [[laulības pārkāpšana]] tiek atzīta par noziegumu, par kuru var tikt piespriesta vai nu materiālā, vai kriminālā atbildība, līdz pat [[Nāvessods|nāvessodam]]. == Dzimumdzīves pamatveidi == Dzimumdzīves seksuālās formas klasificē ekstragēnajās un [[Ģenitālijas|ģenitālajās]]. === Ekstragēnās dzimumdzīves seksuālās formas === [[Attēls:Pierre-Auguste Renoir - Suzanne Valadon - Dance at Bougival.jpg|thumb|100px|Deja]] [[Attēls:Geisha Kyoto Gion.jpg|thumb|100px|Geiša]] ==== Platoniskā mīlestība ==== {{Pamatraksts|Platoniskā mīlestība}} Galvenā starp ekstragēnajām dzimumdzīves seksuālajām formām ir platoniskā mīlestība, kura iekļauj sevī tuvas [[Mīlestība|mīlas]] attiecības starp diviem cilvēkiem, kurās nav seksa tiešā vārda nozīmē. Dzimumdzīve var būt ierobežota pāra intīmo attiecību nespējas dēļ, partneru vecuma dēļ vai viņu [[seksuālā veselība|veselības]] dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka nav abpusējas tieksme pēc seksuālās saskarsmes. Lielākoties platoniskā mīlestība ir laicīga, mīlas attiecībām seko citas seksuālās aktivitātes veidi. ==== Dejas ==== {{Pamatraksts|Deja}} Deju kustībām, kas daudzos gadījumos ir partneru tuvs kontakts, ir liela nozīme iepazīšanās procesā. Daudzu deju erotisms (piemēram, [[tango]]) ir neapstrīdams.{{nepieciešama atsauce}} Šī forma arī ir laicīga. ==== Geišisms ==== {{Pamatraksts|Geiša}} Šīs formas nosaukums ir saistīts ar [[Japāna|japāņu]] profesionālo mākslinieču nosaukumu, kuras izklaidē klientus (viesus) ar dejām, dziedāšanu, tējas ceremonijas vadīšanu, sarunām. [[Geiša]] ir sievišķības iemiesojums un, neskatoties uz izplatīto maldinošo viedokli, nav [[Prostitūcija|prostitūta]]. Viņas profesionālajā pienākumā neietilpst savu klientu seksuālā apkalpošana: ja arī geiša kādam atdodas, tad tas ir tikai pēc pašas vēlmes. Šīs dzimumdzīves formas jēga ir garīga, nevis fiziska. === Dzimumdzīves ģenitālās formas === ==== Seksuālās aktivitātes aizvietotāju vai surogātu formas ==== * [[Pollūcija]] — jauniešiem un vīriešiem dabīga, nekontrolēta, visbiežāk [[Miegs|miegā]] (pārsvarā kopā ar patīkamiem sapņiem) notiekoša [[ejakulācija]]. Var būt, ja ir ilga atturēšanās no seksa. * [[Masturbācija]] — indivīda pašapmierināšanās forma, kairinot savas vai partnera [[Erogēnā zona|erogēnās zonas]]. Pārsvarā masturbācija saistīta ar tiešu galveno erogēno zonu kairināšanu, pie kurām pieskaitāmas [[ģenitālija]]s, bet var būt arī citu erogēno zonu kairināšana ([[Anālā atvere|anālās atveres]], [[Krūts|krūšu]]). * [[Fingerings]] — veids, kā sasniegt sievietes seksuālo uzbudinājumu un viņas seksuālā stimulācija, iedarbojoties ar rokas pirkstiem uz ārējiem dzimumorgāniem, [[Klitors|klitoru]], [[Maksts|maksti]], vai sievietes (vīrieša) ānusu. Fingeringu veic sev vai hetero-homoseksuālam partnerim, atveidojot vienu no masturbācijas veidiem, veicot stimulāciju tikai un vienīgi ar [[pirksts|pirkstu]]. * [[Petings]] — [[Orgasms|orgasma]] sasniegšana, uzbudinot dažādas erogēnās zonas ([[Skūpsts|skūpsti]], [[Apskāviens|apskāvieni]], glāsti, kopīga ģenitāliju berzēšana, u.t.t.), bet neveicot dzimumaktu. Šī forma ir starpposms starp masturbāciju un dzimumaktu. Petings var būt virspusējs un dziļš. ==== "Normatīvais" heteroseksuālais dzimumakts ==== {{Pamatraksts|Dzimumakts}} Lielākajai daļai ļaužu dzimumdzīves pamatforma ir dzimumakts ({{val|la|Coitus}}), ar kuru saprot vīrieša [[cilvēka dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] ievadīšanu sievietes [[Maksts|makstī]]. Pēc ilguma dzimumaktus iedala ātrajos un ilgajos, pēc beigšanas līmeņa — beigts, pirmslaicīgi beigts, nepabeigts un pārtraukts. Ir daudz [[Seksa poza|seksa pozu]] un situāciju veidu, kuros var veikt dzimumaktu. ==== Dzimumakta aizvietotājformas ==== [[Attēls:Suzuki Harunobu Shunga.jpg|thumb|75px|Anālais sekss]] Kad dabīgā dzimumakta veikšana nav vēlama vai nav iespējama, vai arī, lai to papildinātu, var izmantot dzimumakta aizvietotājformas: [[vestibulārais dzimumakts]] (dzimumlocekļa berzēšanu pret ārējiem sievietes dzimumorgāniem, neievadot to makstī), [[starpgurnu dzimumakts]], [[narvasadata]] (dzimumorgāna stimulēšana starp krūtīm). Pie šīs formas ir pieskaitāms arī [[anālais sekss]], kura laikā dzimumloceklis tiek ievadīts [[Heteroseksualitāte|pretējā]] vai [[Homoseksualitāte|sava]] dzimuma partnera anālajā atverē. ==== Orāli ģenitālie kontakti ==== {{Pamatraksts|Orālais sekss|Anālais sekss}} Orāli ģenitālajos kontaktos seksuālais uzbudinājums un bauda tiek sasniegta, laizot ar [[mēle|mēli]] vai sūkājot ar [[Mute|muti]] partnera dzimumorgānus. Orāli ģenitālie kontakti var gan papildināt dzimumdzīves citas formas, gan būt vienīgā seksuālo attiecību forma starp partneriem. Ir vairāki orāli ģenitālo kontaktu veidi: * [[Kunilings]] — sievietes seksuālā uzbudināšana, ar lūpām, mēli un zobiem ietekmējot sievietes [[Klitors|klitoru]] un [[Vulva|vulvu]]. * [[Felācija]] (minets) — ietekme uz dzimumlocekli ar muti, mēli, zobiem un rīkli. * [[Anilings]] — anālās atveres stimulācija ar mēli un lūpām. * [[Irumācija]] — aktīvu kustību veikšana ar dzimumlocekli partnera mutē vai rīklē. * [[Tībagings]] — vīriešu sēklinieku ievietošana partnera mutē. Orālais sekss var nebūt mērķis tikai seksuālās baudas gūšanai, bet arī sava pārākuma demonstrēšana partnerim, viņa pazemošana; tas ir īpaši raksturīgi sociāli pagrimušiem ļaudīm un kriminālajai kultūrai. [[Attēls:Édouard-Henri Avril (28).jpg|thumb|Zoofilija]] ==== Seksuālās darbības ar dzīvniekiem ==== {{Pamatraksts|Zoofilija}} Cilvēka seksuālā tieksme, kas vērsta pret [[dzīvnieki]]em, seksuālās baudas sasniegšana, stājoties dzimumsakaros ar dzīvniekiem tiek saukta par zoofiliju. Objekti, pret kuriem tādās situācijās ir vērsta seksuālā tieksme, parasti ir [[mājdzīvnieki]]: [[kaza]]s, [[aita]]s, [[zirgs|zirgi]], [[suns|suņi]] u.t.t. Cilvēks zooseksuālos kontaktos var būt gan aktīvajā lomā, gan pasīvajā. == Seksa tehnika == [[Attēls:KamaSutra11.jpg|thumb|150px|[[Kāmasūtra]]]] {{Pamatraksts|Seksa pozas}} Pirmie miesiskās mīlestības pētījumi ar seksa pozu un tehnikas aprakstiem, visticamāk, parādījušies [[Indija|Indijā]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] jau bija daudz dažādu metodisku mācību līdzekļu, noteikumu krājumu un pamācību ([[Sutra]]s — {{val|sa|सूत्र}}, "diegs"), kas veltītas indusu dievam [[Kama (dievība)|Kama]] un kamai ({{val|sa|काम}} ''{{IAST|kāma}}'') — vienai no četrām [[Purušarta|purušartām]], cilvēka dzīves mērķiem. 19. un 20. gadsimta mijā daži tādi tīstokļi tulkošanai un uzglabāšanai tika atvesti uz [[Anglija|Angliju]]. Pati pazīstamākā ir [[Malanaga Vatsajana]] "[[Kāmasūtra]]" un mazliet mazāk pazīstamā "Ananga Ranga" ("Firziķa zari"). Šajos traktātos tiek stāstīts, ka aprakstītās metodes paredzētas pilnīgai mīlas izpausmei ar miesas tuvību starp vīrieti un sievieti. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrajā pusē pēc [[Seksuālā revolūcija|seksuālās revolūcijas]] tika izdots daudz grāmatu, veltītu seksa tehnikai. == Seksuālie kompleksi == {{Pamatraksts|Seksuālais komplekss}} Literatūrā ar nozīmi ''seksuālais komplekss'' apzīmē personas negatīvās [[emocijas]] (neapmierinātības sajūtu, bailes, grēku), kas saistītas ar dzimumsakariem. Seksuālajam kompleksam ir liela nozīme un dažreiz arī tieša ietekme uz dzimumdzīvi un [[Uzvedība|uzvedību]]. Kompleksus iedala: vīriešu ([[mačo]] komplekss, [[Edips|Edipa]] komplekss u.c.), sieviešu ([[Mesalīna]]s komplekss, [[Elektra (mitoloģija)|Elektras]] komplekss u.c.) un abu dzimumu kompleksos ([[nepilnvērtības komplekss]] u.c.). Seksuālie kompleksi ir [[Psiholoģija|psiholoģisko]] problēmu paveids, kas nav saistīts ar [[Slimība|slimībām]]. Tos ārstē ar [[psihoterapija]]s metožu palīdzību. == Aseksualitāte un hiperseksualitāte == Ar [[Aseksualitāte|aseksualitāti]] saprot vai nu dzimumtieksmes neesamību, vai apzinātu tās nomākšanu dažādu iemeslu dēļ ([[askēze]]). Pilnīgi pretēja ir [[hiperseksualitāte]] — paaugstināta dzimumsakaru tieksme ([[nimfomānija]]). Viena noteikta "dzimumdzīves intensitātes norma" neeksistē, bet vidējais (statiskais) dzimumsakaru biežums heteroseksuāliem pāriem ir no vairākām reizēm nedēļā līdz dažām reizēm mēnesī. Šī norma ir atkarīga no katra pāra individuālajām īpašībām. == Seksuālā orientācija == {{Pamatraksts|Seksuālā orientācija}} Atšķir heteroseksuālos (hetero — dažāds, dažādu dzimumu — starp vīrieti un sievieti) un homoseksuālos (homo- vienāds, viena dzimuma) dzimumsakarus. '''Seksuālā orientācija''' iedalās pēc sava vai pretējā dzimuma simpātijām: [[Heteroseksualitāte|hetero-]] (simpātijas pret pretējo dzimumu), [[Homoseksualitāte|homo-]] (pret savu dzimumu) un [[Biseksualitāte|biseksuālajās]] (pret abiem dzimumiem) orientācijā. Termins "[[metroseksuālis]]", neskatoties uz maldīgajiem uzskatiem, nenorāda seksuālo orientāciju. Mūsdienās, pēc psihiatru un psihologu domām, seksuālā orientācija nevar būt patoloģiska. Tomēr daudzās kultūrās homo- un biseksuālā orientācija tika uzskatīta par nepareizu un netika pieļauta, pat izsmieta. Daži 19. gadsimta zinātnieki (piemēram, Rihards Krafts Ebings) uzskatīja, ka homoseksualitāte ir deģenerācijas rezultāts. == Seksuālās novirzes == {{Pamatraksts|Parafilija}} Eksistē atkāpes no normālas dzimumdzīves (seksuālās novirzes). [[Seksuālā norma]] ir atkarīga no konkrētiem kultūrvēsturiskiem nosacījumiem. Pamata seksuālās novirzes ir aprakstītas "Starptautiskajā slimību klasifikācijā" ({{val|en|ICD-10 International Statistical Classification of Diseases and Related Health Problems}}) diagnožu grupā '''F65''' (Klase V — Psihiskie traucējumi un uzvedības traucējumi, Personības traucējumi un uzvedība brieduma vecumā, Seksuālo priekšrocību traucējumi). Novirzes (''parafilijas'') nav [[Seksuālā orientācija|seksuālās orientācijas]] paveidi. == Skatīt arī == * [[Mīlestība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Sekss]] fu5h885s8y7pjsba9x2b1gkwkto38nc 0 98155 4471143 4300218 2026-05-20T22:57:36Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471143 wikitext text/x-wiki '''Mākslas sacensības''' bija moderno [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] sastāvdaļa [[20. gadsimts|20. gadsimta]] pirmajā pusē no 1912. līdz 1948. gadam. Sacensības bija daļa no olimpiskās kustības dibinātāja [[Pjērs de Kubertēns|Pjēra de Kubertēna]] sākotnējiem mērķiem. Medaļas tika piešķirtas darbiem, kurus bija iedvesmojis [[sports]] un tika pasniegtas piecās kategorijās: [[arhitektūra]], [[literatūra]], [[mūzika]], [[gleznošana]] un [[tēlniecība]]. Mākslas sacensības atcēla 1954. gadā, jo mākslinieki tika uzskatīti par profesionāļiem, kamēr olimpisko spēļu atlētiem bija jābūt amatieriem. Kopš 1956. gada šo sacensību vietu ir ieņēmusi [[Kultūras Olimpiāde|Olimpiskā kultūras programma]]. == Vēsture == Līdz ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) dibināšanu 1894. gadā un [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]], Francijas barons Pjērs de Kubertēns redzēja savu ideālu piepildījumu — cilvēkus ar attīstītu prātu un ķermeni sacenšoties sportā, nevis karā. Cits no viņa mērķiem bija apvienot mākslu un sportu, tāpēc viņš apsvēra mākslas sacensību iekļaušanu olimpiskajās spēlēs. 1906. gada maijā Kubertēns [[Parīze|Parīzē]] organizēja tikšanos starp SOK pārstāvjiem un mākslinieku organizācijām. Tikšanās noslēdzās ar piedāvājumu SOK organizēt mākslas sacensības olimpiskajās spēlēs piecās disciplīnās (arhitektūra, literatūra, mūzika, gleznošana un tēlniecība). Iesniegtajiem mākslas darbiem iedvesma bija jāsmeļas sportā. == Atsauces == {{refbegin}} * {{Grāmatas atsauce |last=Stanton |first=Richard |title=The Forgotten Olympic Art Competitions |url=https://archive.org/details/forgottenolympic0000stan |location=Victoria |publisher=Trafford Publishing |year=2001 |isbn=1-55212-606-4}} * {{Laikraksta atsauce |title=In Search of the Lost Champions of the Olympic Art Contests |last=Kramer |first=Bernhard |journal=Journal of Olympic History |volume=12 |issue=2 |year=2004 |month=May |pages=pp. 29–34 |url=http://www.la84foundation.org/SportsLibrary/JOH/JOHv12n2/johv12n2m.pdf |format=PDF |accessdate=2008-03-25 |archive-date=2008-04-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080410082301/http://www.la84foundation.org/SportsLibrary/JOH/JOHv12n2/johv12n2m.pdf |archivedate=2008-04-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080410082301/http://www.la84foundation.org/SportsLibrary/JOH/JOHv12n2/johv12n2m.pdf }} * {{Tīmekļa atsauce |title=Olympic Art Competitions / Contests 1912–1948 |work=Olympic Games Museum |author=Wagner, Juergen |url=http://olympic-museum.de/art/artcompetition.htm |accessdate=2008-03-25 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216203621/http://www.olympic-museum.de/art/artcompetition.htm |archivedate=2008-02-16 }} * {{Grāmatas atsauce |title=The Olympic Games of Stockholm 1912 Official Report |author=(ed). Bergvall, Erik |publisher=Wahlström and Widstrand |location=Stockholm |month=December |year=1913 |url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1912/1912.pdf |pages=806–811 |format=PDF |accessdate=2008-03-25 |archive-date=2008-04-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080410231505/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1912/1912.pdf }} * {{Grāmatas atsauce |title=Olympic Games Antwerp 1920 — Official Report |publisher=Belgian Olympic Committee |year=1957 |language=French |url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1920/1920.pdf |format=PDF |accessdate=2008-03-25 |page=80 |archive-date=2011-05-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110505163318/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1920/1920.pdf }} * {{Grāmatas atsauce |title=Les Jeux de la VIII^e Olympiade Paris 1924 - Rapport Officiel |author=(ed.) M. Avé, Comité Olympique Français |publisher=Librairie de France |location=Paris |language=French |pages=601–612 |url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1924/1924.pdf |format=PDF |accessdate=2008-03-25 |archive-date=2011-05-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110505162957/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1924/1924.pdf }} * {{Grāmatas atsauce |title=The Ninth Olympiad. Amsterdam 1928. Official Report |author=G. van Rossem (ed.) |publisher=J. H. de Bussy |location=Amsterdam |year=1928 |pages=877–901 |url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1928/1928.pdf |format=PDF |accessdate=2008-03-25 |archive-date=2008-04-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080408184510/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1928/1928.pdf }} * {{Grāmatas atsauce |title=The Games of the X^th Olympiad Los Angeles 1932 |publisher=Xth Olympiade Committee of the Games of Los Angeles, U.S.A. 1932 |year=1933 |pages=748–765 |url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1932/1932s.pdf |format=PDF |accessdate=2008-03-25 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080410231532/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1932/1932s.pdf |archivedate=2008-04-10 }} * {{Grāmatas atsauce |last=Diem |first=Carl |title=XI^th Olympic Games, Berlin 1936 Official Report |publisher=Wilhelm Limpert |location=Berlin |year=1937 |pages=1106–1123 |url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1936/1936v2sum.pdf |format=PDF |accessdate=2008-03-25 |archive-date=2007-07-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070709225735/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1936/1936v2sum.pdf }} * {{Grāmatas atsauce |title=The Official Report of the Organising Committee for the XIV Olympiad |author=(ed.) [[David Cecil, 6th Marquess of Exeter|Lord Burghley]] |publisher=Organising Committee for the XIV Olympiad |location=London |year=1951 |pages=535–537 |url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1948/OR1948.pdf |format=PDF |accessdate=2008-03-25 |archive-date=2011-07-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110727011947/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1948/OR1948.pdf }} {{refend}} {{Sporta veidi olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Olimpiskās spēles]] a44a2b4d5b6238rlb15xihx31zhmzoe 2 101958 4470968 4468738 2026-05-20T13:32:12Z Biafra 13794 4470968 wikitext text/x-wiki {{Administrators}} {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #bbbbbb solid 1px; text-align: center" |- |{{User lv}} |- |{{User en-3}} |- |{{User ru-3}} |- |{{User de-1}} |- |{{Uzrunāt uz tu}} |- |{{Latvijas patriots}} |- |{{Basketbola vikiprojekta dalībnieks}} |- |{{VikiLaiks3|day=2|month=10|year=2009}} |} {{dat|2026|5|16||bez}} [[Latviešu valodas Vikipēdija|Vikipēdija latviešu valodā]] ar 143 206 rakstiem <small>(šobrīd: [[Special:Statistics|{{NUMBEROFARTICLES}}]])</small> bija 66. lielākā pēc rakstu skaita (starp [[kantoniešu dialekts|kantoniešu]] <!-- <small>(apmēram pusmiljons runātāju)</small> --> un [[latīņu valoda]]s Vikipēdijām), toties pēc [[:meta:Wikipedia article depth|dziļuma]] <small>(69)</small> esam 23. vietā starp [[Vikipēdija|Vikipēdijām]] ar vismaz 100 000 rakstu. === Manas === intereses ir plašas, - droši zinu, ka nebūs laika un iespēju kautko izdarīt labi un pamatīgi. Toties man gandrīz vienmēr ir viedoklis. :) esmu gatavs iesaistīties diskusijās un bojāt citu darbu tēmās, kas saistītas ar [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]] (īpaši [[Latvija|Latviju]] un tuvākajām kaimiņzemēm), [[daba|dabu]] (īpaši Latvijas [[putni|putniem]]), [[politika|politiku]] un citām aktuālām norisēm sabiedrībā, [[vēsture|vēsturi]], [[sports|sportu]] (īpaši [[basketbols|basketbolu]], [[orientēšanās sports|orientēšanās sportu]], [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[ziemas sporta veidi]]em). dažās no šīm tēmām esmu tīri labi ielauzījies un vajadzības gadījumā varu sniegt palīdzīgu vārdu. === Pastāvīgi === rūpējos par to, lai sadaļa '''Vai Tu zināji, ka... (no Vikipēdijas latviešu valodā jaunākajiem rakstiem)''' Vikipēdijas sākumlapā būtu aizpildīta ar svaigiem faktiem. === Goda vietā === {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.55 (EET) |} === Piedalījos === * CEE konference Diližanā, Armēnijā 2016. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2016|atskaite]]) * pirmajā Ziemeļeiropas reģiona konferencē Stokholmā, Zviedrijā 2018. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Northern Europe Meeting 2018/Biafra|atskaite]]) * CEE konferencē Ļvivā, Ukrainā 2018. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2018/Biafra|atskaite]]) * CEE konferencē Belgradā, Serbijā 2019. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2019/Biafra|atskaite]]) * CEE konferencē Stambulā, Turcijā 2024. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2024/Biafra|atskaite]]) * CEE konferencē Salonikos, Grieķijā 2025. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2025/Biafra|atskaite]]) === [[Lietotājs:Biafra/Saeimu veidnes|Mani mīļie politiķi]] === === [[Lietotājs:Biafra/Basketbola veidnes|Mani mīļie basketbolisti]] === ------------------------------------------------------------------------------- === Laiku pa laikam === mēdzu sastādīt dažādus rangus, topus un tabulas vairākās no augstākminētajām jomām. lūk daži: === [[Pekinas ziemas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums]] === === [[Phjončhanas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums]] === === [[Soču olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Soču ziemas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums]] === === [[Vankūveras olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Vankūveras olimpisko spēļu]] un [[Turīnas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Turīnas olimpisko spēļu]] neoficiālais komandu vērtējums === * [[Lietotājs:Biafra/Ievērotākie un ievērojamākie ļaudis Latvijā 2015. gadā|Ievērotākie un ievērojamākie ļaudis Latvijā 2015. gadā]] * [[Lietotājs:Biafra/Ievērotākie un ievērojamākie sportisti Pasaulē 2015. gadā|Ievērotākie un ievērojamākie sportisti Pasaulē 2015. gadā]] * [[Lietotājs:Biafra/NBA sezonu labākie|NBA 2012.—2013. gada sezonas labākie]] ------------------------------------------------------------------------------- * [https://tools.wmflabs.org/npp-lv/ WikiAssessor] * [... WikiBooster] * [https://tools.wmflabs.org/completer/#/ WikiCompleter] ātrākai atrašanai: [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|uzlabošanas veidnes]], [[īpašvārdu atveidošana]] [[Lietotājs:Biafra/melnraksts|mani melnraksti]] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Biafra_att%C4%93li mani attēli] [https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Photos_by_Biafra mani attēli ''Commons''] <small>(gaidu [[Alekšupītes ūdenskritums]], [[Kangaru purvs]], [[Raganu purvs]], [[Zasas luterāņu baznīca]], [[Tirspurvs]], [[Cīravas luterāņu baznīca]], [[Lielezeres muiža]], [[Lielezeres muiža]], [[Vadakstes muiža]], [[Engures osta]], [[Lauču akmens]], [[Pūrciema Baltā kāpa]], [[Pilsupe]], [[Bolderājas pareizticīgo baznīca]], [[Daugavpils Sv. A. Ņevska pareizticīgo baznīca]], [[Riebiņu ezers]], [[Piltenes luterāņu baznīca]], [[Milzgrāvis]], [[Strodu strauts]])</small> [[Vikipēdija:Statistika|statistika]] [http://tools.wmflabs.org/edgars/missing/ raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir visvairāk citu valodu Vikipēdijās], [[Vikipēdija:Pieprasītās lapas|pieprasītās lapas]], [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgie raksti]] [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Upload&uselang=ownwork ''upload Wikimedia''] <small>[http://en.wikipedia.org/wiki/X11_color_names krāsas]</small> [[en:User:Biafra]] 3u4xur5kemz79qkgn5l6t94flyax4kc 4 103698 4470993 4173650 2026-05-20T16:19:22Z ~2026-30381-27 145708 4470993 wikitext text/x-wiki Attīstības sākuma forma (organismam vai tā daļām). Aizmetņus apzīmē ar speciālām [[:Kategorija:Aizmetņu veidnes|aizmetņu veidnēm]]. Parasti aizmetņa statusu piešķir rakstiem, kurā ir tikai daži teikumi. Lai rakstam būtu "pilnvērtīga" (t.i. tāda, kam nav nepieciešama kāda no [[:Kategorija:Uzlabošanas veidnes|uzlabošanas veidnēm]]) aizmetņa statuss, tajā jābūt: * pamatinformācijai par tēmu, kuru vēlāk var papildināt (nav pieļaujama pavisam īsa definīcija vienā teikumā); * starpviki saitēm, ja tādas pieejamas; * attiecīgās tematikas aizmetņa veidnei; * Vikikrātuves norādei, ja tēma tur parādās; * vismaz vienam attēlam, ja tas ir pieejams; * vismaz vienai kategorijai, neskaitot aizmetņa veidnes ģenerēto; * vismaz vienai atsaucei, ārējai saitei vai literatūras avotam; * ļoti vēlama, bet nav obligāta — [[Vikipēdija:Infokaste|infokaste]] (ja vien tāda par tēmu eksistē); jāatceras, ka slikts stils ir aizmetnis ar infokasti bez teksta; * navigācijas veidnei, ja tēmai tāda ir. Aizmetņi nav uzskatāmi par nevēlamiem rakstiem, jo ir svarīgi Vikipēdijas attīstībai. [[Kategorija:Vikipēdija]] [[de:Wikipedia:Artikel#Umfang]] 4mcsko8av99pnaga5ugh0q5p6stad84 4470995 4470993 2026-05-20T16:26:58Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30381-27|~2026-30381-27]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger 2945054 wikitext text/x-wiki '''Aizmetnis''' Vikipēdijā ir nepilnīgs raksts, kurā trūkst kādas neapstrīdami svarīgas informācijas par tēmu. Aizmetņus apzīmē ar speciālām [[:Kategorija:Aizmetņu veidnes|aizmetņu veidnēm]]. Parasti aizmetņa statusu piešķir rakstiem, kurā ir tikai daži teikumi. Lai rakstam būtu "pilnvērtīga" (t.i. tāda, kam nav nepieciešama kāda no [[:Kategorija:Uzlabošanas veidnes|uzlabošanas veidnēm]]) aizmetņa statuss, tajā jābūt: * pamatinformācijai par tēmu, kuru vēlāk var papildināt (nav pieļaujama pavisam īsa definīcija vienā teikumā); * starpviki saitēm, ja tādas pieejamas; * attiecīgās tematikas aizmetņa veidnei; * Vikikrātuves norādei, ja tēma tur parādās; * vismaz vienam attēlam, ja tas ir pieejams; * vismaz vienai kategorijai, neskaitot aizmetņa veidnes ģenerēto; * vismaz vienai atsaucei, ārējai saitei vai literatūras avotam; * ļoti vēlama, bet nav obligāta — [[Vikipēdija:Infokaste|infokaste]] (ja vien tāda par tēmu eksistē); jāatceras, ka slikts stils ir aizmetnis ar infokasti bez teksta; * navigācijas veidnei, ja tēmai tāda ir. Aizmetņi nav uzskatāmi par nevēlamiem rakstiem, jo ir svarīgi Vikipēdijas attīstībai. [[Kategorija:Vikipēdija]] [[de:Wikipedia:Artikel#Umfang]] c45buqi74jr8tdw4jnvsoqr6btpqafb 0 111279 4470958 4359432 2026-05-20T13:14:36Z Biafra 13794 atj. 4470958 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Džeisons Kids | vārds_orig = ''Jason Kidd'' | attēls = Jason Kidd Nets coach cropped.jpg | att_izm = | paraksts = Džeisons Kids 2014. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1973|3|23}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = {{mērvienība|cm=193}} | svars = {{mērvienība|kg=95}} | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = 1994 | kar_beig = 2013 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''St. Joseph Notre Dame'' ([[Kalifornija]]) | koledža = | augstskola = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 2., pirmajā kārtā | dr_gads = [[1994. gada NBA drafts|1994]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Dalasas "Mavericks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|1994|start}}–{{nbay|1995|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 2 = {{nbay|1995|end}}–{{nbay|2000|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2001|start}}–{{nbay|2007|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Nets"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2007|end}}–{{nbay|2011|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2012|full=y}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 6 = | klubs 6 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|ASV}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = {{nbay|2013|full=y}} | tr_klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas "Nets"]] | tr_klubs_sez 2 = {{nbay|2014|start}}–{{nbay|2017|end}} | tr_klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki "Bucks"]] | tr_klubs_sez 3 = {{nbay|2019|start}}–{{nbay|2020|end}} | tr_klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] (asistents) | tr_klubs_sez 4 = {{nbay|2021|start}}–{{nbay|2025|end}} | tr_klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempioni|NBA čempions]] ({{nbafy|2011}}) * [[NBA sezonas labākais debitants]] (dalīts; {{NBA Year|1994|end}}) * 2× [[NBA Sportsmanship Award]] ({{nbay|2011|end}}–{{nbay|2012|end}}) * 10× [[NBA All-Star spēle]] ({{nasg|1996}}, {{nasg|1998}}, {{nasg|2000}}–{{nasg|2004}}, {{nasg|2007}}–{{nasg|2008}}, {{nasg|2010}}) * 5× [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] ({{NBA Year|1998|end}}–{{NBA Year|2001|end}}, {{NBA Year|2003|end}}) * [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] ({{NBA Year|2002|end}}) * 4× [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības pirmā izlase]] ({{NBA Year|1998|end}}, {{NBA Year|2000|end}}–{{NBA Year|2001|end}}, {{NBA Year|2005|end}}) * 5× [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības otrā izlase]] ({{NBA Year|1999|end}}, {{NBA Year|2002|end}}–{{NBA Year|2004|end}}, {{NBA Year|2006|end}}) * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] ({{NBA Year|1994|end}}) * [[NBA čempioni|NBA čempions]] (kā treneris asistents) ({{nbafy|2019}}) | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2000|teksts=Sidneja 2000}}|{{osv|Basketbols|2000|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} }} '''Džeisons Frederiks Kids''' ({{val|en|Jason Frederick Kidd}}; dzimis {{dat|1973|3|23}} [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbols|basketbolists]], tagad — basketbola treneris, spēlējis [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, bijis [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēdējā komanda, ko vadīja kā galvenais treneris, 2026. gadā bija [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubs [[Dalasas "Mavericks"]]. Dž. Kids ir 2011. gada NBA čempions "Mavericks" sastāvā kā spēlētājs un 2020. gada NBA čempions kā [[Losandželosas "Lakers"]] treneris asistents. == Karjera == Pēc divām labām sezonām koledžu basketbolā, pārstāvot [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātes]] komandu [[NCAA]], [[1994. gada NBA drafts|1994. gada NBA draftā]] viņu ar kopējo otro numuru draftēja [[Dalasas "Mavericks"]], spēlējis arī [[Fīniksas "Suns"]] un [[Ņūdžersijas "Nets"]], bet 2008. gadā atgriezās savā pirmajā profesionālajā komandā "Mavericks", kurā aizvadīja nedaudz vairāk nekā četras sezonas, pēc tam pārgāja uz [[Ņujorkas "Knicks"]]. 10 reizes piedalījies [[NBA All-Star spēle|NBA visu zvaigžņu spēlē]], "Mavericks" sastāvā arī izcīnījis NBA čempiontitulu 2011. gadā. Divkārtējs [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] čempions ASV izlases sastāvā ({{oss|V=2000}}, {{oss|V=2008}}). Pēc 2012.—2013. gada sezonas beigām paziņoja par karjeras beigšanu.<ref name="retirement">{{Ziņu atsauce|url=http://espn.go.com/new-york/nba/story/_/id/9337625/jason-kidd-new-york-knicks-retiring-19-nba-seasons|title=Jason Kidd retiring after 19 seasons|date=June 3, 2013|first=Ohm|last=Youngmisuk|work=ESPN.com|accessdate=June 3, 2013}}</ref> Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, kļuvis par [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] kluba [[Bruklinas "Nets"]] galveno treneri.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Brooklyn Nets Name Jason Kidd Head Coach|date=June 12, 2013|work=NBA.com|publisher=Turner Sports Interactive, Inc.|url=http://www.nba.com/nets/news/brooklyn-nets-name-jason-kidd-head-coach|archiveurl=https://www.webcitation.org/6HKkvlx2q?url=http://www.nba.com/nets/news/brooklyn-nets-name-jason-kidd-head-coach?ls=iref:nbahpts|archivedate={{dat|2013|06|13||bez}}|deadurl=no|access-date={{dat|2013|06|13||bez}}}}</ref> "Nets" klubu vadījis [[2013.—2014. gada NBA sezona|2013.—2014. gada sezonā]], kad tika sasniegta izslēgšanas spēļu otrā kārta, kurā zaudēts [[Maiami "Heat"]] klubam. Nākamajā sezonā kļuva par [[Milvoki "Bucks"]] galveno treneri. Viņa vadībā klubs no palikšanas pēdējā vietā iepriekšējā sezonā (15 uzvaras sezonā) sasniedza izslēgšanas spēles šajā sezonā. Dž. Kids kļuva par pirmo treneri līgas vēsturē, kas pirmajās divās sezonās sasniedzis izslēgšanas spēles ar diviem klubiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://espn.go.com/blog/nba/post/_/id/985/kidd-steers-surprising-bucks-into-uncharted-territory|title=Kidd steers surprising Bucks into unfamiliar territory|work=http://espn.go.com/|date=April 14, 2015|accessdate=April 14, 2015}}</ref> Pēc tam strādājis kā [[Losandželosas "Lakers"]] galvenā trenera [[Frenks Vogels|Frenka Vogela]] asistents, kļūdams par 2020. gada NBA čempionu. Pirms [[2021.—2022. gada NBA sezona]]s Dž. Kids kļuva par [[Dalasas "Mavericks"]], komandas, kuras sastāvā kļuvis par čempionu kā spēlētājs, galveno treneri. Dž. Kids vadīja "Mavericks" piecas sezonas, kuru laikā komandu pārstāvēja arī [[Luka Dončičs]] un latviešu basketbolists [[Kristaps Porziņģis]]. 2026. gada maijā viņš tik atbrīvots no galvenā trenera pienākumiem. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} {| class="wikitable" |- |style="background:#afe6ba; width:3em;"|† |Izcīnīts čempiontituls |- |style="background:#CFECEC; width:1em"|* |Līgas līderis |} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1994|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 79 || 79 || 33,8 || 38,5 || 27,2 || 69,8 || 5,4 || 7,7 || 1,9 || 0,3 || 11,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1995|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 81 || 81 || 37,5 || 38,1 || 33,6 || 69,2 || 6,8 || 9,7 || 2,2 || 0,3 || 16,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1996|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 22 || 22 || 36,0 || 36,9 || 32,3 || 66,7 || 4,1 || 9,1 || 2 || 0,4 || 9,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1996|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 33 || 23 || 35,5 || 42,3 || 40,0 || 68,8 || 4,8 || 9 || '''2,4''' || 0,4 || 11,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1997|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | '''82''' || '''82''' || 38,0 || 41,6 || 31,3 || 79,9 || 6,2 || 9,1 || 2 || 0,3 || 11,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1998|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 50 || 50 || '''41,2''' || '''44,4''' || 36,6 || 75,7 || 6,8 || style="background:#cfecec;"| '''10,8'''* || 2,3 || 0,4 || 16,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1999|trunc=y}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 67 || 67 || 39,0 || 40,9 || 33,7 || 82,9 || 7,2 || style="background:#cfecec;"| 10,1* || 2 || 0,4 || 14,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2000|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 77 || 76 || 39,8 || 41,1 || 29,7 || 81,4 || 6,4 || style="background:#cfecec;"| 9,8* || 2,2 || 0,3 || 16,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2001|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | '''82''' || '''82''' || 37,3 || 39,1 || 32,1 || 81,4 || 7,3 || 9,9 || 2,1 || 0,2 || 14,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 80 || 80 || 37,4 || 41,4 || 34,1 || 84,1 || 6,3 || style="background:#cfecec;"| 8,9* || 2,2 || 0,3 || '''18,7''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2003|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 67 || 66 || 36,6 || 38,4 || 32,1 || 82,7 || 6,4 || style="background:#cfecec;"| 9,2* || 1,8 || 0,2 || 15,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 66 || 65 || 36,9 || 39,8 || 36,0 || 74,0 || 7,4 || 8,3 || 1,9 || 0,1 || 14,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2005|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 80 || 80 || 37,2 || 40,4 || 35,2 || 79,5 || 7,3 || 8,4 || 1,9 || 0,4 || 13,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 80 || 80 || 36,7 || 40,6 || 34,3 || 77,8 || '''8,2''' || 9,2 || 1,6 || 0,3 || 13,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 51 || 51 || 37,2 || 36,6 || 35,6 || 82,0 || 8,1 || 10,4 || 1,5 || 0,3 || 11,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 29 || 29 || 34,9 || 42,6 || '''46,1''' || 81,5 || 6,5 || 9,5 || 2,1 || 0,4 || 9,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 81 || 81 || 35,6 || 41,6 || 40,6 || 81,9 || 6,2 || 8,7 || 2 || '''0,5''' || 9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 80 || 80 || 36,0 || 42,3 || 42,5 || 80,8 || 5,6 || 9,1 || 1,8 || 0,4 || 10,3 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|2010|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 80 || 80 || 33,2 || 36,1 || 34,0 || '''87,0''' || 4,4 || 8,2 || 1,7 || 0,4 || 7,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 48 || 48 || 28,7 || 36,3 || 35,4 || 78,6 || 4,1 || 5,5 || 1,7 || 0,2 || 6,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 76 || 48 || 26,9 || 37,2 || 35,1 || 83,3 || 4,3 || 3,3 || 1,6 || 0,3 || 6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 1391 || 1350 || 36,0 || 40,0 || 34,9 || 78,5 || 6,3 || 8,7 || 1,9 || 0,3 || 12,6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Visu zvaigžņu spēle | 9 || 5 || 23,2 || 52,5 || 47,8 || 83,3 || 3,4 || 7,7 || 2,7 || 0 || 6,4 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[1997. gada NBA izslēgšanas spēles|1997]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 5 || 5 || 41,4 || 39,6 || 36,4 || 52,6 || 6 || 9,8 || 2,2 || 0,4 || 12,0 |- | style="text-align:left;"| [[1998. gada NBA izslēgšanas spēles|1998]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 4 || 4 || 42,8 || 37,9 || 0 || 81,3 || 5,8 || 7,8 || '''4''' || '''0,5''' || 14,3 |- | style="text-align:left;"| [[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 3 || 3 || 42,0 || 41,9 || 25,0 || 71,4 || 2,3 || 10,3 || 1,7 || 0,3 || 15,0 |- | style="text-align:left;"| [[2000. gada NBA izslēgšanas spēles|2000]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 6 || 6 || 38,2 || 40,0 || 36,4 || 77,8 || 6,7 || 8,8 || 1,8 || 0,2 || 9,8 |- | style="text-align:left;"| [[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 4 || 4 || 41,5 || 31,9 || 23,5 || 75,0 || 6 || '''13,3''' || 2 || 0 || 14,3 |- | style="text-align:left;"| [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]] | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 20 || 20 || 40,2 || 41,5 || 18,9 || 80,8 || 8,2 || 9,1 || 1,7 || 0,4 || 19,6 |- | style="text-align:left;"| [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]] | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 20 || 20 || 42,6 || 40,2 || 32,7 || 82,5 || 7,7 || 8,2 || 1,8 || 0,2 || '''20,1''' |- | style="text-align:left;"| [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]] | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 11 || 11 || 43,1 || 33,3 || 20,8 || 81,1 || 6,6 || 9 || 2,3 || '''0,5''' || 12,6 |- | style="text-align:left;"| [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]] | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 4 || 4 || '''45,5''' || 38,8 || 36,7 || 54,5 || 9 || 7,3 || 2,5 || 0 || 17,3 |- | style="text-align:left;"| [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]] | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 11 || 11 || 40,9 || 37,1 || 30,0 || 82,6 || 7,6 || 9,6 || 1,5 || 0,2 || 12,0 |- | style="text-align:left;"| [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]] | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 12 || 12 || 40,3 || 43,2 || 42,0 || 52,0 || '''10,9''' || 10,9 || 1,8 || 0,4 || 14,6 |- | style="text-align:left;"| [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 5 || 5 || 36,0 || 42,1 || '''46,2''' || 62,5 || 6,4 || 6,8 || 1,4 || 0,4 || 8,6 |- | style="text-align:left;"| [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 10 || 10 || 38,6 || '''45,8''' || 44,7 || 85,0 || 5,8 || 5,9 || 2,2 || 0,3 || 11,4 |- | style="text-align:left;"| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 6 || 6 || 40,5 || 30,4 || 32,1 || 91,7 || 6,8 || 7 || 2,3 || 0,2 || 8 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]]† | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | '''21''' || '''21''' || 35,4 || 39,8 || 37,4 || 80,0 || 4,5 || 7,3 || 1,9 || '''0,5''' || 9,3 |- | style="text-align:left;"| [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 4 || 4 || 36,0 || 34,1 || 34,6 || 90,0 || 6 || 6 || 3 || 0,3 || 11,5 |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 12 || 0 || 20,6 || 12,0 || 17,6 || '''100''' || 3,5 || 2 || 1 || 0,3 || 0,9 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 158 || 146 || 38,5 || 39,1 || 32,2 || 78,1 || 6,7 || 8 || 1,9 || 0,3 || 12,9 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Lakers 2019–20 NBA čempioni}} {{Mavericks 2010–11 NBA čempioni}} {{ASV basketbola sastāvs 2008. gada Pekinas OS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kids, Džeisons}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:ASV basketbola treneri]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Bruklinas "Nets" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]] sd67dp4cn9xr2embak9vf7zknbfb32q 0 118277 4470935 4334941 2026-05-20T12:07:20Z Vylks 50297 4470935 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #334A97 | nos = ''Hamburger SV'' | logo = [[Attēls:Hamburger SV logo.svg|200px]] | pilns = ''Hamburger Sport-Verein e.V.'' | iesauka = ''Die Rothosen'' (Sarkanbikši)<br>''Der Dinosaurier'' (Dinozaurs) | pilsēta = {{vieta|Vācija|Hamburga}} | dib = 1887 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 29 | dib_com = | stad = ''[[Volksparkstadion]]'' | ietilp = 57 000 | prez = {{flaga|Vācija}} Marsels Jansens | īpašn = | tren = {{flaga|Vācija}} [[Merlins Polcins]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 13. vieta | mediji = {{URL|https://www.hsv.de/}} | pattern_la1 = _hsv2526h | pattern_b1 = _hsv2526h | pattern_ra1 = _hsv2526h | pattern_sh1 = _hsv2526h | pattern_so1 = _hsv2526hl | leftarm1 = 0000e2 | body1 = | rightarm1 = 0000e2 | shorts1 = dd0000 | socks1 = 0000e2 | pattern_la2 = _hsv2526a | pattern_b2 = _hsv2526a | pattern_ra2 = _hsv2526a | pattern_sh2 = _hsv2526a | pattern_so2 = _hsv2526a | leftarm2 = 000000 | body2 = 0000ff | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = ffffff | pattern_la3 = _hsv2526t | pattern_b3 = _hsv2526t | pattern_ra3 = _hsv2526t | pattern_sh3 = _hsv2526T | pattern_so3 = _hsv2526tl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Hamburger Sport-Verein''''' vai saīsināti '''HSV''' ir [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Vācijā]]. Klubs spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. Klubs ir 6 reizes izcīnījis Vācijas čempiontitulu. Savas mājas spēles komanda aizvada ''[[Volksparkstadion]]'' stadionā, kur ir 57 000 skatītāju vietas. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hsv.de/arenawelt/volksparkstadion/|title=Volksparkstadion|accessdate=2015-10-01|publisher=hsv.de|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151009061534/http://www.hsv.de/arenawelt/volksparkstadion|archivedate=2015-10-09}}</ref> No 2012. gada maija līdz 2016. gada jūnijam klubā spēlēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] uzbrucējs [[Artjoms Rudņevs]], izņemot laiku 2013.–2014. gada sezonas otrajā pusē, kad tika izīrēts citam Bundeslīgas klubam ''[[Hannover 96]]'', bet pēc īres termiņa beigām atgriezās ''HSV''. == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionāts / Bundeslīga]]''' ** Čempioni (6): 1923, 1928, 1960, 1978–79, 1981–82, 1982–83 ** Vicečempioni (8): 1924, 1957, 1958, 1975–76, 1979–80, 1980–81, 1983–84, 1986–87 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''': ** Kausa ieguvēji (3): 1962–63, 1975–76, 1986–87 ** Finālisti (3): 1955–56, 1966–67, 1973–74 * '''DFB Līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (2): 1972–73, 2003 * '''Vācijas Superkauss''' ** Finālisti (3): 1977, 1983, 1987 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1982–83 ** Finālisti (1): 1979–80 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1976–77 ** Finālisti (1): 1967–68 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 1982 * '''[[UEFA superkauss]]''' ** Finālisti (1): 1977, 1983 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (2): 2005, 2007 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Finālisti (1): 1983 == Komandas sastāvs == ''{{dat|2025|9|12||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hsv.de/profis/spieler|title=Spieler|website=Hamburger SV|access-date=2024-12-06|language=de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=POR |pos=GK |name=[[Daniels Hojers Fernandešs]]}} {{Fs player|no= 2|nat=FRA |pos=DF |name=[[Viljams Mikelbransiss]]}} {{fs player|no= 3|nat=GER |pos=DF |name=[[Noa Katerbahs]]}} {{Fs player|no= 6|nat=BEL |pos=MF |name=[[Albērs Sambi Lokonga]]}} {{Fs player|no= 7|nat=FRA |pos=FW |name=[[Žans Liks Dompē]]}} {{fs player|no= 8|nat=LBY |pos=MF |name=[[Daniels Elfadli]]}} {{fs player|no= 9|nat=GER |pos=FW |name=[[Roberts Glacels]]}} {{fs player|no=10|nat=SUR |pos=FW |name=[[Immanuels Ferajs]]}} {{fs player|no=11|nat=GHA |pos=FW |name=[[Ransfords Konigsdorfers]]}} {{Fs player|no=13|nat=POR |pos=DF |name=[[Giļerme Ramušs]]}} {{Fs player|no=14|nat=FRA |pos=FW |name=[[Rajans Filipe]]}} {{Fs player|no=15|nat=DEN |pos=FW |name=[[Jusufs Poulsens]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=16|nat=GEO |pos=DF |name=[[Giorgijs Gočoleišvili]]}} {{fs player|no=17|nat=COM |pos=DF |name=[[Varmeds Omari]]|other=īrē no [[Stade Rennais F.C.|Rennes]]}} {{fs player|no=18|nat=GAM |pos=MF |name=[[Bakeri Džata]]}} {{fs player|no=20|nat=POR |pos=MF |name=[[Fabiu Vjeira]]|other=īrē no [[Arsenal FC|Arsenal]]}} {{Fs mid}} {{fs player|no=21|nat=GER |pos=MF |name=[[Nikolajs Rembergs]]}} {{fs player|no=22|nat=FRA |pos=DF |name=[[Abubaka Sumahoro]]}} {{Fs player|no=23|nat=GER |pos=MF |name=[[Jonass Mefferts]]}} {{fs player|no=24|nat=ARG |pos=MF |name=[[Nikolass Kapaldo]]}} {{fs player|no=25|nat=NGA |pos=DF |name=[[Džordans Torunariga]]}} {{fs player|no=26|nat=ISR |pos=GK |name=[[Daniels Perecs]]|other=īrē no [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]}} {{Fs player|no=28|nat=SUI |pos=DF |name=[[Miro Mulhajms]]}} {{fs player|no=29|nat=KOS |pos=FW |name=[[Emirs Sahiti]]}} {{fs player|no=30|nat=SUI |pos=DF |name=[[Silvans Hefti]]}} {{fs player|no=38|nat=NOR |pos=FW |name=[[Aleksanders Rēsings-Lelesits]]}} {{fs player|no=40|nat=GER |pos=GK |name=[[Haness Hermans]]}} {{fs player|no=41|nat=GER |pos=GK |name=[[Fernando Dikess]]}} {{fs player|no=44|nat=CRO |pos=DF |name=[[Luka Vuškovičs]]|other=īrē no [[Tottenham Hotspur FC|Tottenham Hotspur]]}} {{fs player|no=45|nat=POR |pos=FW |name=[[Fabiu Baldē]]}} {{fs player|no=48|nat=GER |pos=MF |name=[[Bilals Jalcinkaja]]}} {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Hamburger SV}} * [http://www.hsv.de/ Oficiālā kluba vietne] {{de ikona}} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:Hamburga]] [[Kategorija:Hamburger SV]] nyyzbx12jo0kvll7sm4onnta6zge4ev 0 118701 4471294 4341565 2026-05-21T10:09:15Z ~2026-29948-88 145745 4471294 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Žuzē Mouriņu | image = José Mourinho 20250206 (1).jpg | caption = Žuzē Mouriņu 2025. gadā | fullname = | nicknames = The Special One, Jose, Mour, Ze, the stoat in a boat | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1963|1|26}} | cityofbirth = [[Setubala]] | countryofbirth = {{karogs|Portugāle}} | height = 179<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=José Mourinho Profile|url=http://www.inter.it/it/squadra/allenatore/|publisher=Inter.it|accessdate=20 October 2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100630153622/http://www.inter.it/it/squadra/allenatore/|archivedate={{dat|2010|06|30||bez}}}}</ref> | currentclub = {{flaga|POR}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] (galvenais treneris) | years1 = 1980—1982 | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Rio Ave]] | years2 = 1982—1983 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[C.F. Os Belenenses|Belenenses]] | years3 = 1983—1985 | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Grupo Desportivo de Sesimbra|GD Sesimbra]] | years4 = 1985—1987 | clubs4 = {{flaga|Portugāle}} Comércio e Indústria | manageryears1 = 1990—1991 | managerclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]] (asistents) | manageryears2 = 1993—1994 | managerclubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] (asistents) | manageryears3 = 1996—2000 | managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] (asistents) | manageryears4 = 2000 | managerclubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | manageryears5 = 2001—2002 | managerclubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[U.D. Leiria|União de Leiria]] | manageryears6 = 2002—2004 | managerclubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | manageryears7 = 2004—2007 | managerclubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | manageryears8 = 2008—2010 | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | manageryears9 = 2010—2013 | managerclubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | manageryears10 = 2013—2015 | managerclubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | manageryears11 = 2016—2018 | managerclubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | manageryears12 = 2019—2021 | managerclubs12 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | manageryears13 = 2021—2024 |managerclubs13 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | manageryears14 = 2024—2025 |managerclubs14 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] | manageryears15 = 2025—2026 |managerclubs15 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] }} '''Žuzē Mariu dus Santušs Felikss Mouriņu''' ({{val|pt|José Mário dos Santos Félix Mourinho}}, {{izrunā|ʒuˈzɛ moˈɾiɲu}}; dzimis {{dat|1963|1|26}} [[Setubala|Setubalā]], [[Portugāle|Portugālē]]) ir portugāļu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais [[futbolists]]. Savas profesionāļa karjeras laikā spēlējis vienīgi [[Portugāle]]s klubos. Kā treneris vadījis Portugāles, [[Anglija]]s, [[Spānija]]s un [[Itālija]]s klubus. Trenera karjeras laikā viņš divas reizes uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], trīs reizes [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], divas reizes [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijā]], reizi [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionātā]], pa reizei izcīnījis arī [[UEFA Eiropas līga]]s un [[UEFA Eiropas konferences līga|Konferences līga]]s titulus. Kopš 2025. gada septembra ir [[Lisabonas "Benfica"]] galvenais treneris. == Trenera karjera == Galvenā trenera karjeru uzsāka 2000. gadā ar ''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]''. Pirms tam bija trenera asistents vairākos klubos un trenēja jauniešu komandas. 2001.—2002. gada sezonā vadīja ''[[U.D. Leiria|União de Leiria]]''. 2002. gada janvārī kļuva par ''[[FC Porto]]'' galveno treneri. Ar šo klubu divreiz uzvarēja ''[[Primeira Liga]]'', izcīnot Portugāles čempiontitulu, vienreiz izcīnīja [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausu]], kā arī 2003. gadā izcīnīja [[UEFA kauss|UEFA kausu]], bet [[2003.—2004. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2003.—2004. gada sezonā]] uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. 2004. gadā kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' galveno treneri. 2005. un 2006. gadā aizveda komandu līdz Premjerlīgas čempionu titulam, 2007. gadā kļuva par [[FA kauss|FA kausa]] ieguvēju, 2005. un 2007. gadā uzvarēja [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] izcīņā. 2007. gada septembrī pēc domstarpībām ar kluba īpašnieku [[Romāns Abramovičs|Romānu Abramoviču]] amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mourinho makes shock Chelsea exit |url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/c/chelsea/7003912.stm |website=bbc.co.uk |date={{dat|2007|9|20|N|bez}} |language=en|access-date={{dat|2021|8|15||bez}}}}</ref> 2008. gada jūnijā kļuva par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba [[Milānas "Internazionale"]] galveno treneri. Šī kluba vadībā divreiz uzvarēja A sērijā, vienreiz izcīnīja [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausu]]. [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2009.—2010. gada sezonā]] ar ''Inter'' kļuva par Čempionu līgas uzvarētāju. 2010. gada maijā klubu atstāja un kļuva par [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] galveno treneri. 2011. gadā izcīnīja [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]], bet 2011.—2012. gada sezonā aizveda komandu līdz Spānijas čempionu titulam. 2013. gada jūnijā atgriezās ''Chelsea''. 2015. gadā vēlreiz uzvarēja Premjerlīgā un Anglijas Līgas kausā. Pēc nesekmīgā 2015.—2016. gada sezonas sākuma 2015. gada decembrī amatu atstāja. 2016. gada maijā tika apstiprināts par cita Anglijas Premjerlīgas kluba ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' galveno treneri. 2016.—2017. gada sezonā uzvarēja EFL (Anglijas Līgas) kausā, kā arī kļuva par [[UEFA Eiropas līga]]s uzvarētāju. 2018.—2019. gada sezonas pirmajās 17 spēlēs komanda izcīnīja tikai septiņas uzvaras Premjerlīgā, un 2018. gada decembrī Mouriņu tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jose Mourinho: Manchester United sack manager |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/46603018 |website=bbc.co.uk |date=18 December 2018 |language=en|access-date={{dat|2021|8|15||bez}}}}</ref> 2019. gada novembrī kļuva par ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' galveno treneri. Taču ar šo klubu panākumus nespēja gūt un 2021. gada aprīlī bija spiests amatu atstāt. 2021. gada maijā tika apstiprināts par ''[[AS Roma]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/2021/5/club-statement-jose-mourinho|title=Club statement: José Mourinho|website=asroma.com|date=4 May 2021|language=en|accessdate={{dat|2021|8|15||bez}}|archive-date={{dat|2022|04|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220408120843/https://www.asroma.com/en/news/2021/5/club-statement-jose-mourinho}}</ref> Vadot Romas klubu, uzvarēja [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgā]] un sasniedza finālu [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada Eiropas līgā]]. {{dat|2024|1|16||bez}}, komandai atrodoties 9. vietā A sērijā, Mouriņu tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=A sērijas klubs ''Roma'' paziņo par šķiršanos no Morinju |url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/16012024-a_serijas_klubs_roma_pazino_par_skirsanos |website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|1|16|N|bez}} |access-date={{dat|2024|1|16||bez}}}}</ref> 2024. gada jūnijā tika apstiprināts par [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] kluba ''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mourinho unveiled as new Fenerbahce manager |url=https://www.reuters.com/sports/soccer/fenerbahce-set-unveil-mourinho-new-manager-2024-06-02/ |website=reuters.com |date={{dat|2024|6|2|N|bez}} |access-date={{dat|2024|8|23||bez}}}}</ref> Pirms 2025.–2026. gada sezonas sākuma Mouriņu plānoja palikt "Fenerbahçe" trenera amatā vēl visu sezonu. Tomēr pēc "Fenerbahçe" zaudējuma pret [[Lisabonas "Benfica"]] 2025.–2026. gada Čempionu līgas izslēgšanas spēļu kārtā klubs 2025. gada 29. augustā atlaida Mouriņu.<ref>{{Cite web |last=Battison |first=Paul |date=29 August 2025 |title=Jose Mourinho: Fenerbahce manager leaves |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cp94g5y8r5po |access-date=29 August 2025 |website=BBC Sport |language=en-GB}}</ref> Šī atlaišana jau bija septītā reize, kad Mouriņu atlaida klubs, nevis viņš atkāpās no amata vai aizgāja pēc abpusējas vienošanās. {{dat|2025|9|18||bez}} parakstīja divu gadu līgumu ar ''Benfica'', atgriežoties klubā pēc 25 gadiem. == Sasniegumi == '''Porto''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2002–03, 2003–04 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2002–03 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2003 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2003–04 * [[UEFA kauss]]: 2002–03 '''Chelsea''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2004–05, 2005–06, [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014–15]] * [[FA kauss]]: 2006–07 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2004–05, 2006–07, 2014–15 * [[FA Community Shield]]: 2005 '''Inter Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 2008–09, 2009–10 * [[Coppa Italia]]: 2009–10 * [[Supercoppa Italiana]]: 2008 * UEFA Čempionu līga: [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2009–10]] '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2011–12 * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2010–11 * [[Spānijas Superkauss]]: 2012 '''Manchester United''' * Anglijas Līgas kauss: 2016–17 * FA Community Shield: 2016 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016–17]] '''AS Roma''' * [[UEFA Eiropas konferenču līga]]: 2021—22<ref>https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/match/2033451--roma-vs-feyenoord/</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[FIFA]] gada labākais treneris: 2010 * [[Anglijas Premjerlīga]]s sezonas labākais treneris: 2004–05, 2005–06, 2014–15 * [[Itālijas Serie A]] gada labākais treneris: 2008–09, 2009–10 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Portugāles futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mouriņu, Žuzē}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles futbola treneri]] [[Kategorija:CF Os Belenenses spēlētāji]] [[Kategorija:Rio Ave FC spēlētāji]] i6nynmu226inm0d5f7vls8bau2p0xtv 0 131131 4471144 4395203 2026-05-20T23:01:25Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471144 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kaaba | native_name = {{lang|ar|كَعْبَة}} | native_name_lang = ar | image = Kaaba Masjid Haraam Makkah.jpg | caption = Kaaba, kuru ieskauj svētceļotāji | location = {{vieta|Saūda Arābija|Hidžāzs|Meka|Harāma mošeja}} | coordinates = {{coord|21|25|21.0|N|39|49|34.2|E|display=inline,title}} | religious_affiliation = [[islāms]] | rite = [[tavāfs]] | height_max = 13,1 m }} '''Kaaba''' ({{val|ar|كَعْبَة}}, ''kaʿbah'', {{izrunā|ˈkaʕ.ba}}) ir svētākais objekts [[islāms|islāmā]]<ref>{{grāmatas atsauce | title= Encyclopedia of Islam | url= https://archive.org/details/encyclopediaofis0000camp | author= Juan Eduardo Campo | publisher= Infobase Publishing | year= 2009 | page= [https://archive.org/details/encyclopediaofis0000camp/page/418 419] | isbn= 9781438126968}}</ref> un centrālais pielūgsmes simbols [[musulmaņi|musulmaņu]] reliģiskajā praksē.<ref name="britannica.com">{{tīmekļa atsauce |title=Kaaba |url=https://www.britannica.com/topic/Kaaba-shrine-Mecca-Saudi-Arabia |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|1|13||bez}} |language=en}}</ref> Tā ir kubveida akmens celtne [[Meka]]s pilsētā, [[Harāma mošeja|Harāma mošejā]] (Lielajā Mekas mošejā) [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Great Mosque of Mecca |url=https://www.britannica.com/topic/Great-Mosque-of-Mecca |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|1|13||bez}} |language=en}}</ref> Kaaba ieņem fundamentālu teoloģisku, rituālu un simbolisku vietu islāmā. Ikviens musulmanis neatkarīgi no atrašanās vietas pasaulē ikdienas lūgšanas ([[salāhs|salāha]]) laikā vēršas Kaabas virzienā ([[kibla]]),<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Qiblah |url=https://www.britannica.com/topic/qiblah |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|1|13||bez}} |language=en}}</ref> un ap to tiek strukturēta islāma kolektīvā reliģiskā prakse. Kaaba ir galvenais svētceļojuma ([[hādžs|hādža]] un [[umra]]s) telpiskais un rituālais fokuss — svētceļnieki veic [[tavāfs|tavāfu]], rituālu apiešanu apkārt Kaabai, kas ir obligāta svētceļojuma sastāvdaļa.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Fatawaa |url=https://www.aliftaa.jo/research-fatwa-english/3113/Does-Tawaf-for-Umrah-Compensate-for-the-Missed-Tawaf-of-Ifadah- |website=Iftaa' Department |publisher=aliftaa.jo |accessdate={{dat|2026|1|13||bez}}}}</ref> Kaabas atrašanās Mekā piešķir pilsētai unikālu statusu islāmā, padarot to par nozīmīgāko reliģisko centru musulmaņu pasaulē. Islāma tradīcijā Kaaba tiek uzskatīta par vietu, kas saistīta ar praviešu [[Abrahāms islāmā|Abrahāma]] (Ibrāhīma) un [[Ismaīls (pravietis)|Ismaīla]] darbību, simbolizējot [[monoteisms|monoteisma]] nepārtrauktību no senajiem praviešiem līdz islāma rašanās laikam. Musulmaņi to dēvē arī par “Dieva māju” ({{ara|بَيْت ٱللَّٰه}}, ''bayt allāh''). Arhitektoniski Kaaba ir aptuveni 13,1 m augsta. Tās pamatnes izmēri ir {{nobr|11,0 × 13,8}} m, un katrs stūris ir orientēts pret vienu no [[debespuse|debespusēm]].<ref name="britannica.com"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=A List of the Dimensions of the Four Sides of the Holy Kaaba |url=https://saudipedia.com/en/article/1241/religion/the-grand-mosque/a-list-of-the-dimensions-of-the-four-sides-of-the-holy-kaaba |website=saudipedia.com |accessdate={{dat|2026|1|13||bez}} |language=en}}</ref> Celtne veidota no [[granīts|granīta]] un [[kaļķakmens]]. Iekšpuses grīdu un sienu apakšējo daļu klāj [[marmors]], bet telpa ir minimāli iekārtota (apgaismojuma lampas un uzraksti). Kaabas austrumu stūrī atrodas [[Mekas Melnais akmens]], ieskauts sudraba ietvarā. Kaaba ir pārklāta ar [[kisva|kisvu]] — melnu [[zīds|zīda]] drānu ar [[Korāns|Korāna]] tekstiem. Pārsegs tiek nomainīts katru gadu, mūsdienās parasti islāma Jaunā gada sākumā ([[muharams|muharamā]]). Savukārt, tuvojoties hādža sezonai, tiek veikta tradīcija pacelt kisvas apakšējo daļu un apakšā piestiprināt baltu aizsargdrānu (Kaabas “ihrāmu”), lai pasargātu audumu no bojājumiem lielas cilvēku plūsmas laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Holy Kaaba Receives New Kiswa for the Year 1447 AH, Weighing Over 1.4 Tons |url=https://www.spa.gov.sa/en/N2345929 |website=spa.gov.sa |accessdate={{dat|2026|1|13||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lower part of Kaaba’s kiswa raised ahead of Hajj |url=https://saudigazette.com.sa/article/643059 |website=saudigazette.com.sa |accessdate={{dat|2026|1|13||bez}} |language=en}}</ref> Ziemeļaustrumu sienā atrodas vienas izdekorētas, aptuveni 2 m augstas durvis. Kopumā Kaaba islāmā funkcionē kā rituāla, teoloģiska un simboliska ass, ap kuru koncentrējas ticības vienotības ideja un musulmaņu reliģiskā identitāte, padarot to par vienu no nozīmīgākajiem sakrālajiem objektiem pasaules reliģiju vēsturē. == Nosaukums un etimoloģija == Nosaukums ‘Kaaba’ ({{ara|كَعْبَة}}, ''kaʿbah'') [[arābu valoda|arābu valodā]] tradicionāli tiek skaidrots kā apzīmējums ar burtisku nozīmi “[[kubs]]” vai “kubveida būve”, kas tieši atsaucas uz svētnīcas gandrīz kubisko formu un tās vizuālo raksturu. Šī [[etimoloģija]] ir visplašāk pieņemtais skaidrojums gan reliģiskajā, gan populārzinātniskajā literatūrā. Vienlaikus akadēmiskajos pētījumos ir diskutēts, vai šī nozīme pilnībā izsmeļ nosaukuma izcelsmi pirmsislāma kontekstā. Atsevišķās hipotēzēs termins ''kaʿba'' tiek saistīts arī ar senāku, iespējams, Dienvidarābijas vietvārdu vai terminoloģijas slāni, tomēr šie pieņēmumi nav guvuši viennozīmīgu apstiprinājumu. Arābu valodas skaņu atveide latīņu rakstībā ir radījusi vairākas paralēlas transliterācijas formas, piemēram, ''Kaaba'', ''Kaʿbah'' vai ''Kaba'', kas atspoguļo atšķirīgas [[transliterācija]]s sistēmas un mēģinājumus precīzi nodot arābu rīkles skaņu ''ʿayn''. Reliģiskajos tekstos Kaaba tiek apzīmēta ar vairākiem savstarpēji saistītiem nosaukumiem, kas uzsver tās sakrālo statusu. Korānā tieši lietots nosaukums ''al-Kaʿbah'' (piemēram, 5:97), kur tas saistīts ar svētnīcas centrālo lomu un svētumu. Paralēli tam Kaaba tiek dēvēta par ''al-Bayt'' (“Nams”), ''al-Bayt al-Ḥarām'' (“Svētais nams”) un ''al-Bayt al-ʿAtīq'', ko tradicionāli tulko kā “Senais nams” vai interpretē arī kā “Atbrīvotais nams” (22:29), īpaši svētceļojuma rituālu kontekstā. Šie apzīmējumi akcentē gan svētnīcas senumu, gan tās īpašo teoloģisko un rituālo statusu islāmā. Terminoloģija pamatā ir kopīga dažādās islāma tradīcijās. Gan [[sunnītu islāms|sunnītu]], gan [[šiītu islāms|šiītu]] praksē lieto nosaukumus ''al-Kaʿbah'' kā pašas celtnes apzīmējumu un ''al-Bayt'' vai ''Bayt Allāh'' ({{ara|بَيْت ٱللَّٰه}} — “Dieva nams”) kā goda un teoloģisku nosaukumu. Juridiskajos ([[fikhs|fikha]]), rituālajos un teoloģiskajos tekstos šie termini tiek lietoti paralēli, izvēloties konkrēto apzīmējumu atkarībā no konteksta, piemēram, runājot par lūgšanas virzienu ([[kibla]]) vai svētceļojuma rituāliem. == Vēsture == Kaabas vecums ir strīdīgs temats, tās agrīnā vēsture ir mītiem un leģendām klāta. Tā kā Kaaba ir pielūgsmes vieta un svētvieta, tad [[arheoloģiskais izrakums|arheoloģiskie izrakumi]] šeit ir liegti. Balstoties uz islāma tekstiem, šis apvidus bija lūgšanu vieta arī pirms [[islāms|islāma]] izveidošanās 7. gadsimtā. Kaaba vairākkārtīgi ir pārbūvēta. Pēdējie pārbūves darbi tika veikti 1996. gadā. == Ticējumi == Saskaņā ar [[Korāns|Korānu]], [[erceņģelis Gabriels]] Mekas Melno akmeni nonesa no [[debesis (reliģija)|debesīm]] un iedeva [[Abrahāms islāmā|Abrahāms]] (Ibrāhīmam).<ref>[[Sūra]]s 2.127, 3.96, 22.26</ref> Leģenda vēsta, ka akmens sākotnēji bijis balts, bet laika gaitā, uzsūcot svētceļotāju [[grēks|grēkus]], kļuvis melns. Ikviens musulmanis, kas devies [[Hādžs|svētceļojumā]] uz Kaabu, nonācis tur, iet septiņas reizes apkārt celtnei un ik reizi [[skūpsts|noskūpsta]] Melno akmeni un pieskaras tam. Saskaņā ar musulmaņu ticējumiem, Kaaba ir pirmā [[mošeja]] pasaulē. [[Korāns|Korānā]] tiek apgalvots, ka [[Ābrams|Ibrāhīms]] un viņa dēls [[Ismaīls (pravietis)|Ismaīls]] lika pamatus Kaabai. ==Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.aliens.lv/k-civil/1530-kaba | title= Kāba | publisher= aliens.lv | language= lv}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://parislamu.lv/?p=2738 | title= 10 lietas, kuras jūs, iespējams, neziniet par Kābu | publisher= parislamu.lv | language= lv | access-date= {{dat|2020|03|13||bez}} | archive-date= {{dat|2020|08|08||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20200808181925/http://parislamu.lv/?p=2738 }} {{islāms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Islāma arhitektūra]] [[Kategorija:Reliģiozas būves]] [[Kategorija:Svētvietas]] [[Kategorija:Celtnes un būves Saūda Arābijā]] 0z6ai65472edica6tss4ftu7lk8sqvy 0 131303 4471045 4405221 2026-05-20T18:31:13Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap 4471045 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Sergejs Dolgopolovs | vārds_orģ =''Сергей Долгополов'' | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781364001).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Sergejs Dolgopolovs 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | dzim_dati ={{dzimšanas datums un vecums|1941|09|3}} | dzim_vieta ={{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[Latvijas krievs]] | partija =[[PSKP]] <small>(1967—?)</small><br>[[Tautas Saskaņas partija|TSP]] <small>(1994—2003)</small><br />[[Jaunais Centrs]] <small>(2004—2010)</small><br />[[Saskaņa]] <small>(2010—2023)</small> | dzīvesb = | profesija =[[inženieris]] | alma_mater =[[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Sergejs Dolgopolovs''' ({{val|ru|Сергей Леонидович Долгополов}}, dzimis {{dat|1941|9|3}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/sergejs-dolgopolovs |title=Sergejs Dolgopolovs |access-date={{dat|2010|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101110122320/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/sergejs-dolgopolovs/ |archivedate={{dat|2010|11|10||bez}} }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[politiķis]]. Bijis vairāku sasaukumu [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts, arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks. Ilgstoši pārstāvējis partiju "[[Saskaņa]]", bet šobrīd Rīgas domē ievēlēts no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta. == Dzīvesgājums == Dzimis 1941. gadā Rīgā. 1958. gadā absolvēja [[Rīgas 23. vidusskola|Rīgas 23. vidusskolu]]. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]], ko absolvēja 1963. gadā, 1968. gadā beidza studijas aspirantūrā.<ref>[http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=19445 Kurš valdīs Rīgā?]{{Novecojusi saite}}</ref> Strādāja [[Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa"|Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa"]], bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas Propagandas un aģitācijas nodaļas darbinieks.<ref>[https://www.tvnet.lv/6151068/komjaunatnes-kalums-nezudoss Komjaunatnes kalums — nezūdošs] tvnet.lv 2005. gada 3. novembris</ref> pēc tam [[arodbiedrības|arodbiedrību]] jomā un [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistiskās partijas]] darbā. === Politiskā darbība === 1967. gadā iestājies [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskajā partijā]].<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā]</ref> Bijis [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Centrālkomitejas Valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītājs, pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gadu sākumā strādāja [[Rīga]]s izpildkomitejā. Politikā iesaistījies 1994. gadā, kad nesekmīgi kandidēja [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Tautas Saskaņas partija]]s. Tāpat vēlētāju atbalstu neguva [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] un [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. 1998. gadā ieņēma vietu Rīgas domē, ko bija atbrīvojuši Saeimā ievēlētie deputāti. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gadā ievēlēts]] Rīgas domē no [[PCTVL]] saraksta, ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāja [[Gundars Bojārs|Gundara Bojāra]] vietnieku. 2003. gadā izslēgts no Tautas Saskaņas partijas pēc konflikta ar tās līderi [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāni Jurkānu]], tāpēc kopā ar domubiedriem izveidoja savu politisko spēku, ko nosauca "Cita Politika". 2004. gadā uz tā bāzes S. Dolgopolovs izveidoja jaunu partiju "[[Jaunais Centrs]]" un kā tās līderis 2005. gadā tika [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts Rīgas domē]]. Tai pašā gadā "Jaunais Centrs" kopā ar Tautas Saskaņas partiju izveidoja apvienību "[[Saskaņas Centrs]]", par kuras pirmo priekšsēdētāju kļuva S. Dolgopolovs, taču pēc neilga laika šo amatu ieņēma jaunais apvienības līderis [[Nils Ušakovs]]. No apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" saraksta S. Dolgopolovu ievēlēja [[9. Saeima|9. Saeimā]] un [[10. Saeima|10. Saeimā]], bija arī Rīgas domes vēl viena sasaukuma deputāts ([[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] 2009. gadā). Vēlētāju uzticību guva arī [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas Saeimas vēlēšanās 2011. gadā]], kad tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta, taču netika ievēlēts. Tā paša gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas "Saskaņa" saraksta. 2015. gada sākumā "Saskaņa" izvirzīja S. Dolgopolovu kā savu kandidātu [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta vēlēšanās]], taču viņš netika ievēlēts. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Pēc tam pametis partiju "Saskaņa". [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] S. Dolgopolovs kandidēja no partijas "[[Suverēnā vara]]" saraksta, bet netika ievēlēts. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par pašvaldības deputātu no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Sergejs Dolgopolovs}} * [https://web.archive.org/web/20101110122320/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/sergejs-dolgopolovs/ Sergejs Dolgopolovs] Biogrāfija "Saskaņas Centra" mājaslapā {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{navboxes |title=Rīgas dome |list= {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2009}} {{Rīgas dome 2005}} {{Rīgas dome 2001}} {{Rīgas dome 1997}} }} {{DEFAULTSORT:Dolgopolovs, Sergejs}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] jrnq8iwuk3g103kvuuiv4eok1pvpfc9 4471046 4471045 2026-05-20T18:31:56Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4471046 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Sergejs Dolgopolovs | vārds_orģ =''Сергей Долгополов'' | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781364001).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Sergejs Dolgopolovs 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | dzim_dati ={{dzimšanas datums un vecums|1941|09|3}} | dzim_vieta ={{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[Latvijas krievs]] | partija =[[PSKP]] <small>(1967—?)</small><br>[[Tautas Saskaņas partija|TSP]] <small>(1994—2003)</small><br />[[Jaunais Centrs]] <small>(2004—2010)</small><br />[[Saskaņa]] <small>(2010—2023)</small> | dzīvesb = | profesija =[[inženieris]] | alma_mater =[[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Sergejs Dolgopolovs''' ({{val|ru|Сергей Леонидович Долгополов}}, dzimis {{dat|1941|9|3}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/sergejs-dolgopolovs |title=Sergejs Dolgopolovs |access-date={{dat|2010|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101110122320/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/sergejs-dolgopolovs/ |archivedate={{dat|2010|11|10||bez}} }}</ref> [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[politiķis]]. Bijis vairāku sasaukumu [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts, arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks. Ilgstoši pārstāvējis partiju "[[Saskaņa]]", bet šobrīd Rīgas domē ievēlēts no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta. == Dzīvesgājums == Dzimis 1941. gadā Rīgā. 1958. gadā absolvēja [[Rīgas 23. vidusskola|Rīgas 23. vidusskolu]]. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]], ko absolvēja 1963. gadā, 1968. gadā beidza studijas aspirantūrā.<ref>[http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=19445 Kurš valdīs Rīgā?]{{Novecojusi saite}}</ref> Strādāja [[Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa"|Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa"]], bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas Propagandas un aģitācijas nodaļas darbinieks,<ref>[https://www.tvnet.lv/6151068/komjaunatnes-kalums-nezudoss Komjaunatnes kalums — nezūdošs] tvnet.lv 2005. gada 3. novembris</ref> pēc tam [[arodbiedrības|arodbiedrību]] jomā un [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistiskās partijas]] darbā. === Politiskā darbība === 1967. gadā iestājies [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskajā partijā]].<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā]</ref> Bijis [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Centrālkomitejas Valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītājs, pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gadu sākumā strādāja [[Rīga]]s izpildkomitejā. Politikā iesaistījies 1994. gadā, kad nesekmīgi kandidēja [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Tautas Saskaņas partija]]s. Tāpat vēlētāju atbalstu neguva [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]], [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] un [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. 1998. gadā ieņēma vietu Rīgas domē, ko bija atbrīvojuši Saeimā ievēlētie deputāti. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gadā ievēlēts]] Rīgas domē no [[PCTVL]] saraksta, ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāja [[Gundars Bojārs|Gundara Bojāra]] vietnieku. 2003. gadā izslēgts no Tautas Saskaņas partijas pēc konflikta ar tās līderi [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāni Jurkānu]], tāpēc kopā ar domubiedriem izveidoja savu politisko spēku, ko nosauca "Cita Politika". 2004. gadā uz tā bāzes S. Dolgopolovs izveidoja jaunu partiju "[[Jaunais Centrs]]" un kā tās līderis 2005. gadā tika [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts Rīgas domē]]. Tai pašā gadā "Jaunais Centrs" kopā ar Tautas Saskaņas partiju izveidoja apvienību "[[Saskaņas Centrs]]", par kuras pirmo priekšsēdētāju kļuva S. Dolgopolovs, taču pēc neilga laika šo amatu ieņēma jaunais apvienības līderis [[Nils Ušakovs]]. No apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" saraksta S. Dolgopolovu ievēlēja [[9. Saeima|9. Saeimā]] un [[10. Saeima|10. Saeimā]], bija arī Rīgas domes vēl viena sasaukuma deputāts ([[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] 2009. gadā). Vēlētāju uzticību guva arī [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas Saeimas vēlēšanās 2011. gadā]], kad tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta, taču netika ievēlēts. Tā paša gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas "Saskaņa" saraksta. 2015. gada sākumā "Saskaņa" izvirzīja S. Dolgopolovu kā savu kandidātu [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta vēlēšanās]], taču viņš netika ievēlēts. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Pēc tam pametis partiju "Saskaņa". [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] S. Dolgopolovs kandidēja no partijas "[[Suverēnā vara]]" saraksta, bet netika ievēlēts. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par pašvaldības deputātu no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Sergejs Dolgopolovs}} * [https://web.archive.org/web/20101110122320/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/sergejs-dolgopolovs/ Sergejs Dolgopolovs] Biogrāfija "Saskaņas Centra" mājaslapā {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{navboxes |title=Rīgas dome |list= {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2009}} {{Rīgas dome 2005}} {{Rīgas dome 2001}} {{Rīgas dome 1997}} }} {{DEFAULTSORT:Dolgopolovs, Sergejs}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 5yn86ij01n2osvqqu6zzlgugjas2t30 0 132844 4470948 4453439 2026-05-20T12:40:16Z Vylks 50297 4470948 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #52A600 | nos = ''VfL Wolfsburg'' | current = | logo = [[Attēls:Vfl Wolfsburg.svg|175px|logo]] | pilns = ''Verein für Leibesübungen Wolfsburg e.V.'' | iesauka = ''Die Wölfe'' ([[Pelēkais vilks|Vilki]]) | pilsēta = [[Volfsburga]], [[Vācija]] | dib = 1945 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 12 | stad = ''[[Volkswagen Arena]]'' | ietilp = 30 000 | īpašn = ''[[Volkswagen (uzņēmums)|Volkswagen]]'' | prez = | tren = {{flaga|Vācija}} [[Dīters Hekings]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 16. vieta | pattern_la1 = _wolfsburg2526h | pattern_b1 = _wolfsburg2526h | pattern_ra1 = _wolfsburg2526h | pattern_sh1 = _wolfsburg2526h | pattern_so1 = | leftarm1 = 004c28 | body1 = 004c28 | rightarm1 = 004c28 | shorts1 = 004c28 | socks1 = 004c28 | pattern_la2 = _wolsburg2526a | pattern_b2 = _wolfsburg2526A | pattern_ra2 = _wolsburg2526a | pattern_sh2 = _wolfsburg2526a | pattern_so2 = _wolfsburg2526al | leftarm2 = | body2 = 0 | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = _nikechallenge5bw | pattern_b3 = _nikechallenge5bw | pattern_ra3 = _nikechallenge5bw | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''VfL Wolfsburg''''' ir profesionāls [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Volfsburga]]s, [[Lejassaksija|Lejassaksijā]], kurš spēlē Vācijas futbola [[Fußball-Bundesliga|Bundeslīgā]]. Volfsburgas klubs vienreiz ir uzvarējis Bundeslīgas turnīrā, tas notika 2008.–2009. gada sezonā, kā arī vienreiz (2015. gadā) izcīnījis [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]]. Klubs izveidojās no [[Volkswagen]] strādnieku komandas un šobrīd apvieno vairākus sporta veidus. Klubs šobrīd pieder ''[[Volkswagen Group]]'' kompānijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://annualreport2009.volkswagenag.com/additionalinformation/chronicle2009.html|title=Wolkswagen Group Annual Report 2009|date=2009-5-23|accessdate=2010-08-17|archive-date=2018-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180331212836/http://annualreport2009.volkswagenag.com/additionalinformation/chronicle2009.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vfl-wolfsburg.de/intern-leistungszentrum0.html|title=VfL Wolfsburg Club History|accessdate=2010-08-17|archive-date=2011-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110927184912/http://www.vfl-wolfsburg.de/intern-leistungszentrum0.html}}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2025|9|18||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/clubs/vfl-wolfsburg/squad |title=VfL Wolfsburg Squad|accessdate={{dat|2024|4|28||bez}}|publisher=bundesliga.com}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=POL|pos=GK|name=[[Kamils Grabara]]}} {{Fs player|no=2|nat=GER|pos=DF|name=[[Kilians Fišers]]}} {{Fs player|no=3|nat=SVK|pos=DF|name=[[Deniss Vavro]]}} {{Fs player|no=4|nat=GRE|pos=DF|name=[[Konstantīns Kulieraks]]}} {{Fs player|no=5|nat=BRA|pos=MF|name=[[Vinisiuss Souza]]}} {{Fs player|no=7|nat=DEN|pos=FW|name=[[Andrēass Skovs Olsens]]}} {{Fs player|no=8|nat=HUN|pos=MF|name=[[Benče Dardai]]}} {{Fs player|no=9|nat=ALG|pos=FW|name=[[Mohameds Amurā]]}} {{Fs player|no=10|nat=CRO|pos=MF|name=[[Lovro Majers]]}} {{Fs player|no=11|nat=DEN|pos=FW|name=[[Adams Dagims]]|other=īrē no [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]}} {{Fs player|no=12|nat=AUT|pos=GK|name=[[Pavao Pervans]]}} {{Fs player|no=13|nat=BRA|pos=DF|name=[[Rožeriu Oliveira da Silva|Rožeriu]]}} {{Fs player|no=14|nat=NED|pos=DF|name=[[Jensons Sēlts]]}} {{Fs player|no=15|nat=GER|pos=DF|name=[[Morics Jencs]]}} {{Fs player|no=17|nat=GER|pos=FW|name=[[Dženans Pejčinovičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|nat=DEN|pos=FW|name=[[Jespers Lindstrems]]|other=īrē no [[SSC Napoli|Napoli]]}} {{Fs player|no=21|nat=DEN|pos=DF|name=[[Joakims Mēle]]}} {{Fs player|no=22|nat=FRA|pos=DF|name=[[Matiss Anželī]]}} {{Fs player|no=23|nat=DEN|pos=FW|name=[[Jonass Vinds]]}} {{Fs player|no=24|nat=DEN|pos=MF|name=[[Kristians Ēriksens]]}} {{Fs player|no=25|nat=GER|pos=DF|name=[[Ārons Cēnters]]}} {{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=DF|name=[[Saēls Kumbedi]]|other=īrē no [[Lionas "Olympique"|Lyon]]}} {{Fs player|no=27|nat=GER|pos=MF|name=[[Maksimiliāns Arnolds]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=29|nat=GER|pos=GK|name=[[Mariuss Millers]]}} {{Fs player|no=30|nat=POL|pos=GK|name=[[Jakubs Zjeliņskis]]}} {{Fs player|no=31|nat=GER|pos=MF|name=[[Janniks Gerharts]]}} {{Fs player|no=32|nat=SWE|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]}} {{Fs player|no=39|nat=AUT|pos=FW|name=[[Patriks Vimmers]]}} {{Fs player|no=40|nat=USA|pos=MF|name=[[Kevins Paredess]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''' ** Čempioni (1): 2008–09 ** Vicečempioni (1): 2014–15 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''': ** Kausa ieguvēji (1): 2014–15 ** Finālisti (1): 1994–95 * '''Vācijas Superkauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 2015 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Vicečempioni (1): 1996–97 * '''Vācijas amatieru čempionāts''' ** Vicečempioni (1): 1963 * '''Ziemeļu Reģionālā līga''' ** Vicečempioni (1): 1970 * '''Ziemeļu Oberlīga''' ** Čempioni (2): 1991, 1992 ** Vicečempioni (3): 1976, 1978, 1988 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.vfl-wolfsburg.de/ Oficiālā kluba vietne] {{de ikona}} {{en ikona}} {{zh ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Wolfsburg}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg]] [[Kategorija:Lejassaksija]] r73s58hkuq4mmuvy93jru5r5rjzcab8 0 142787 4471238 4367425 2026-05-21T07:19:09Z Makenzis 56205 4471238 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #375197 | nos = ''FC København'' | logo_links = FC København.svg | logo_izm = 175px | pilns = ''Football Club København'' | iesauka = ''Byens Hold'' (Pilsētas komanda) <br />''Løverne'' (Lauvas) | pilsēta = {{Vieta|Dānija|Kopenhāgena}} | līga = [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 7. vieta | dib = 1992 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 1 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Parken stadions|Telia Parken]]'' | ietilp = 38 065 | krāsas = | īpašn = ''Parken Sport & Entertainment A/S'' | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Dānija}} [[Jakobs Nēstrups]] | kapteinis = {{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Klāsons]] | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Dānijas Superlīgas | uzvaras1 = 16 | līga2 = Dānijas | uzvaras2 = 9 | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 = _copenhagen2526h | pattern_b1 = _copenhagen2526h | pattern_ra1 = _copenhagen2526h | pattern_sh1 = _copenhagen2526h | pattern_so1 = _copenhagen2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_name2 = Away | pattern_la2 = _copenhagen2526a | pattern_b2 = _copenhagen2526a | pattern_ra2 = _copenhagen2526a | pattern_sh2 = _copenhagen2526a | pattern_so2 = _copenhagen2526al | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _copenhagen2526t | pattern_b3 = _copenhagen2526t | pattern_ra3 = _copenhagen2526t | pattern_sh3 = _copenhagen2526t | pattern_so3 = _copenhagen2526tl | leftarm3 = 80e0e0 | body3 = 80e0e0 | rightarm3 = 80e0e0 | shorts3 = 2e546a | socks3 = 80e0e0 }} '''''Football Club København''''' (pazīstams arī kā '''''F.C. Copenhagen''''', '''''FC København''''', '''FCK''') ir profesionāls [[Dānija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]. Klubs spēlē [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgā]], mājas spēles aizvada 38 065 sēdvietu lielajā ''[[Parken stadions|Telia Parken]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fck.dk/om_fck/parken/fakta/ |title=Telia Parken - Fakta |accessdate={{dat|2015|12|15||bez}} |publisher=F.C. København }}</ref> FC København ir dibināts 1992.gadā, šo gadu laikā tas ir kļuvis par vienu no veiksmīgākajiem Dānijas futbola klubiem. FCK ir 16 reizes triumfējis Dānijas Superlīgas turnīrā, astoņas reizes izcīnījis Dānijas kausu. 2006.—2007. gada sezonā klubs pirmoreiz pastāvēšanas vēsturē kvalificējās [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram. [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Trīs gadus vēlāk]] tas kļuva par pirmo Dānijas klubu, kas Čempionu līgā kvalificējas izslēgšanas spēlēm. == Sasniegumi == * '''[[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/denchamp.html |title=Denmark - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|15||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (16): 1992–93, 2000–01, 2002–03, 2003–04, 2005–06, 2006–07, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2012–13, 2015–16, 2016-17, 2018-19, 2021–22, 2022–23, 2024–25 ** Vicečempioni (7): 1993–94, 2001–02, 2004–05, 2011–12, 2013–14, 2014–15, 2019–20 * '''Dānijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/dencuphist.html |title=Denmark - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|15||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1994–95, 1996–97, 2003–04, 2008–09, 2011–12, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2022–23 ** Finālisti (4): 1997–98, 2001–02, 2006–07, 2013–14 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} {{dk ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/denmark/fc-kobenhavn/600/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/fc-kopenhagen/startseite/verein/190/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52709/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Dānija-aizmetnis}} {{Dānijas futbola Superlīgas komandas}} {{DEFAULTSORT:København FC}} [[Kategorija:Dānijas futbola klubi]] [[Kategorija:FC København]] tggocqi2v7uulhwyxr3dqby3zcz1tff 0 142936 4471113 4461157 2026-05-20T20:53:20Z Vylks 50297 /* Komandas sastāvs */ 4471113 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000080 | bg_color = #ea0000 | nos = ''Genoa'' | logo = [[Attēls:Genoa cfc.png|150px|logo]] | pilns = ''Genoa Cricket and Football Club SpA'' | iesauka = ''I Rossoblu'' (Sarkanzilie), <br />''Il Grifone'' (Grifs), <br />''Il Vecchio Balordo''<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.circologiannibrera.com/index.php?option=com_content&view=article&id=75&Itemid=62| title=Gianni Brera| work=Circolo Gianni Brera| accessdate=3 March 2009| archiveurl=https://web.archive.org/web/20090225083826/http://www.circologiannibrera.com/index.php?option=com_content&view=article&id=75&Itemid=62| archivedate={{dat|2009|02|25||bez}}}}</ref> (Vecais muļķis) | pilsēta = {{vieta|Itālija|Dženova}} | dib = 1893 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 7 | dib_com = | stad = [[Luidži Ferrarisa stadions]] | ietilp = 36 536 | prez = {{flaga|Itālija}} Alberto Dzangrillo | tren = {{flaga|Itālija}} [[Daniele De Rosi]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2024.—2025.]] | poz = 13. vieta | mediji = {{URL|http://www.genoacfc.it/}} | pattern_la1 = _genoa2526h | pattern_b1 = _genoa2526h | pattern_ra1 = _genoa2526h | pattern_sh1 = _genoa2526h | pattern_so1 = _genoa2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 000040 | socks1 = 000040 | pattern_b2 = _genoa2526a | pattern_la2 = _genoa2526a | pattern_ra2 = _genoa2526a | pattern_sh2 = _genoa2526a | pattern_so2 = _genoa2526al | body2 = 00000 | leftarm2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_so3 = | pattern_sh3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Genoa Cricket and Football Club''''', biežāk saukts vienkārši par '''"Genoa"''', ir profesionāls [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Dženova]]s, pilsētas [[Ligūrija|Ligūrijā]]. Pašlaik spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]] un mājas spēlēs aizvada [[Luidži Ferrarisa stadions|Luidži Ferrarisa stadionā]], dalot to ar otru pilsētas komandu ''[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]''. Savā garajā vēsturē ''Genoa'' deviņas reizes ir uzvarējusi [[Itālijas futbola čempionāts|Itālijas čempionātā]]. Pirmoreiz tas notika pašā pirmajā turnīrā 1898. gadā un pēdējoreiz 1923.–1924. gada sezonā. Klubs vienreiz uzvarējis arī [[Coppa Italia|Itālijas kausa]] izcīņā. Vēsturiski ''Genoa'' ir ceturtais panākumiem bagātākais Itālijas klubs pēc iegūtajiem čempiona tituliem.<ref name=officialtitles>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.lega-calcio.it/it/Serie-A-TIM/Albo-doro.page| title=Campionato Serie A – Albo D'oro| work=Lega Calcio| accessdate=March 2009| archiveurl=https://web.archive.org/web/20110830071048/http://www.lega-calcio.it/it/Serie-A-TIM/Albo-doro.page| archivedate={{dat|2011|08|30||bez}}}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Sastāvs atjaunināts {{Dat|2025|9|19||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ITA|pos=GK|name=[[Nikola Leali]]}} {{Fs player|no=2|nat=NOR|pos=MF|name=[[Mortens Torsbī]]}} {{Fs player|no=3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Ārons Martins]]}} {{Fs player|no=5|nat=NOR|pos=DF|name=[[Leo Estigors]]|other=īrē no [[Stade Rennais F.C.|Rennes]]}} {{Fs player|no=8|nat=ROU|pos=MF|name=[[Nikolaje Stanču]]}} {{Fs player|no=9|nat=POR|pos=FW|name=[[Vitors Oliveira|Vitiņa]]}} {{Fs player|no=10|nat=BRA|pos=FW|name=[[Žuniors Mesiass]]}} {{Fs player|no=11|nat=DEN|pos=FW|name=[[Alberts Grēnbeks]]|other=īrē no [[Stade Rennais F.C.|Rennes]]}} {{Fs player|no=14|nat=CMR|pos=MF|name=[[Žans Onana]]|other=īrē no [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]}} {{Fs player|no=15|nat=ENG|pos=DF|name=[[Brūks Nortons-Kafijs]]}} {{Fs player|no=17|nat=UKR|pos=MF|name=[[Ruslans Maļinovskis]]}} {{Fs player|no=18|nat=GHA|pos=FW|name=[[Kalebs Ekubans]]}} {{Fs player|no=20|nat=ITA|pos=DF|name=[[Stefāno Sabelli]]}} {{Fs player|no=21|nat=ITA|pos=FW|name=[[Džefs Ekators]]}} {{Fs player|no=22|nat=MEX|pos=DF|name=[[Hoans Vaskess]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=23|nat=ARG|pos=MF|name=[[Valentīns Karboni]]|other=īrē no [[Inter Milan]]}} {{Fs player|no=27|nat=ITA|pos=DF|name=[[Alesandro Markandalli]]}} {{Fs player|no=29|nat=ITA|pos=FW|name=[[Lorenco Kolombo]]|other=īrē no [[Inter Milan]]}} {{fs player|no=30|nat=PAR|pos=FW|name=[[Ugo Kvenka]]}} {{fs player|no=31|nat=SUI|pos=GK|name=[[Bendžamins Zīgrists]]|other=īrē no [[FC Rapid București|Rapid București]]}} {{Fs player|no=32|nat=DEN|pos=MF|name=[[Mortens Frendrups]]}} {{Fs player|no=34|nat=DEN|pos=DF|name=[[Sebastians Otoa]]}} {{Fs player|no=35|nat=LTU|pos=GK|name=[[Ernests Ļsionoks]]}} {{Fs player|no=39|nat=ITA|pos=GK|name=[[Daniele Sommariva]]}} {{Fs player|no=40|nat=ITA|pos=FW|name=[[Seidu Fini]]}} {{Fs player|no=70|nat=CIV|pos=MF|name=[[Maksvels Kornē]]|other=īrē no [[West Ham United F.C.|West Ham United]]}} {{Fs player|no=73|nat=ITA|pos=MF|name=[[Patricio Mazīni]]}} {{Fs player|no=76|nat=ITA|pos=FW|name=[[Lorenco Venturīno]]}} {{fs player|no=77|nat=ISL|pos=MF|name=[[Mikaels Egils Elertsons]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas čempionāts / A sērija]]''' ** Čempioni (9): 1898, 1899, 1900, 1902, 1903, 1904, 1914–15, 1922–23, 1923–24 ** Vicečempioni (4): 1901, 1905, 1927–28, 1929–30 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1936–37 ** Finālisti (1): 1939–40 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (6): 1934–35, 1952–53, 1961–62, 1972–73, 1975–76, 1988–89 ** Vicečempioni (1): 1980–81 * '''C sērija''' ** Grupas uzvarētāji (1): 1970–71 * '''"Mitropa" kauss''' ** Finālisti (1): 1990 * '''Angļu-itāļu kauss''' ** Uzvarētāji (1): 1996 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Genoa CFC}} * [https://web.archive.org/web/20120618173509/http://www.genoacfc.it/ Oficiālā kluba vietne] {{it ikona}} * [http://genoa1893.altervista.org Dažādas kluba tīmekļa vietnes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190531093048/https://genoa1893.altervista.org/ |date={{dat|2019|05|31||bez}} }} * [http://www.genoacricket1893.com ''Genoa 1893'' kriketa komandas oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180813150940/http://www.genoacricket1893.com/ |date={{dat|2018|08|13||bez}} }} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Genoa C.F.C.]] mmk3my6m7d7a9jzj5e0w3hzn4tpc7to 0 143733 4471068 4448973 2026-05-20T19:29:35Z Vylks 50297 4471068 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #01013B | nos = ''Bologna'' | logo_links = Bologna FC 1909 logo.svg | logo_izm = 125px | pilns = ''Bologna Football Club 1909 SpA'' | iesauka = ''Rossoblu'' (Sarkanzilie);<br />''Felsinei'' | pilsēta = {{vieta|Itālija|Boloņa}} | dib = 1909 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 3 | stad = ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' | ietilp = 36 532 | prez = {{flaga|Kanāda}} Džouī Saputo | tren = {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Italjāno]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2024.—2025.]] | poz = 9. vieta | pattern_la1 = _bologna2526h | pattern_b1 = _bologna2526h | pattern_ra1 = _bologna2526h | pattern_sh1 = _bologna2526h | pattern_so1 = _bologna2526hl | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = | pattern_la2 = _bologna2526a | pattern_b2 = _bologna2526a | pattern_ra2 = _bologna2526a | pattern_sh2 = _bologna2526a | pattern_so2 = _bologna2526al | leftarm2 = | body2 = 0 | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_b3 = | body3 = | pattern_la3 = | leftarm3 = | pattern_ra3 = | rightarm3 = | pattern_sh3 = | shorts3 = | pattern_so3 = | socks3 = }} '''''Bologna Football Club 1909''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Boloņa]]s, [[Emīlija-Romanja|Emīlijā-Romanjā]], dibināts 1909. gadā. Kluba iesauka ir ''rossoblù'' sarkanzili svītroto kreklu dēļ. Sarkans un zils ir arī pilsētas oficiālās krāsas. Savā vēsturē klubs septiņas reizes uzvarējis Itālijas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bolognafc.it/trofei.asp|publisher=Bologna FC 1909|title=Trofei|accessdate=2015-09-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150923223914/http://www.bolognafc.it/trofei.asp|archivedate=2015-09-23}}</ref> Vēsturiski pēc uzvaru skaita ''Bologna'' ir sestā veiksmīgākā komanda līgā. == Komandas sastāvs == ''Sastāvs {{Dat|2025|9|19||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bolognafc.it/squadra/prima-squadra/|title=Prima squadra|language=it|publisher=''Bologna F.C. 1909''|access-date={{Dat|2025|9|19||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{fs player|no= 1|pos=GK|nat=POL|name=[[Lukašs Skorupskis]]}} {{fs player|no= 3|pos=DF|nat=SWE|name=[[Emīls Holms]]}} {{fs player|no= 4|pos=DF|nat=ITA|name=[[Tomaso Pobega]]|other=īrē no [[AC Milan]]}} {{Fs player|no= 6|pos=MF|nat=CRO|name=[[Nikola Moro]]}} {{Fs player|no= 7|pos=FW|nat=ITA|name=[[Rikardo Orsolīni]]}} {{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=SUI|name=[[Remo Freilers]]}} {{fs player|no= 9|pos=FW|nat=ARG|name=[[Santjago Kastro]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=ITA|name=[[Federiko Bernardeski]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=ENG|name=[[Džonatans Rovs]]}} {{Fs player|no=13|pos=GK|nat=ITA|name=[[Federiko Ravalja]]}} {{Fs player|no=14|pos=DF|nat=NOR|name=[[Turbjērns Hegems]]}} {{Fs player|no=16|pos=DF|nat=ITA|name=[[Nikolo Kazāle]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=ITA|name=[[Čīro Immobile]]}} {{fs player|no=19|pos=MF|nat=SCO|name=[[Lūiss Fergusons]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=20|pos=DF|nat=ITA|name=[[Nadirs Dzortea]]}} {{Fs player|no=21|pos=FW|nat=DEN|name=[[Jenss Odgords]]}} {{Fs player|no=22|pos=DF|nat=GRE|name=[[Haralambs Likojannis]]}} {{Fs player|no=24|pos=FW|nat=NED|name=[[Teiss Dalinga]]}} {{Fs player|no=25|pos=GK|nat=ITA|name=[[Masimo Pesina]]}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=COL|name=[[Džons Lukumi]]}} {{Fs player|no=28|pos=FW|nat=ITA|name=[[Nikolo Kambjāgi]]}} {{Fs player|no=29|pos=DF|nat=ITA|name=[[Lorenco De Silvestri]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=30|pos=FW|nat=ARG|name=[[Benha Domingess]]}} {{Fs player|no=33|pos=DF|nat=ESP|name=[[Huans Miranda]]}} {{Fs player|no=41|pos=DF|nat=CZE|name=[[Martins Vitīks]]}} {{Fs player|no=77|pos=MF|nat=GHA|name=[[Ibrahims Sulemana]]|other=īrē no [[Atalanta]]}} {{Fs player|no=80|pos=MF|nat=ITA|name=[[Džovanni Fabjans]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]''' ** Čempioni (7): 1924–25, 1928–29, 1935–36, 1936–37, 1938–39, 1940–41, 1963–64 ** Vicečempioni (4): 1926–27, 1931–32, 1939–40, 1965–66 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1969–70, 1973–74, 2024–25 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (2): 1987–88, 1995–96 * '''"Mitropa" kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 1932, 1934, 1961 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 1998 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.bolognafc.it Oficiālā kluba vietne] {{it ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909]] t48xqc0hhz0mq3nn3dzgqxga66ivw25 0 143981 4471055 4446856 2026-05-20T18:42:22Z Bendžamins 76862 /* Pašreizējais sastāvs */ 4471055 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FF0000 | nos = ''Sunderland'' | logo = [[Attēls:Logo Sunderland.svg|250px]] | pilns = ''Sunderland Association Football Club'' | iesauka = ''The Black Cats'' (Melnie kaķi) | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Sanderlenda}} | dib = 1879 | dib_com = <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerbase.com/teams2.sd?teamid=2493|title=Sunderland|publisher=Soccerbase|accessdate=19 September 2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100510200457/http://www.soccerbase.com/teams2.sd?teamid=2493|archivedate={{dat|2010|05|10||bez}}}}</ref> (kā ''Sunderland and District Teachers'') | stad = ''[[Stadium of Light]]'' | ietilp = 49 000 | īpašn = {{flaga|Francija}} [[Kirils Luiss-Dreifuss]] (64%)<br />{{flaga|Urugvaja}} [[Huans Sartori]] (36%) | prez = | tren = {{flaga|Francija}} [[Režiss Lebrī]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = 2024.—2025. | poz = 4. vieta ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' {{increase}} | mediji = [http://www.safc.com/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 =_sunderland2526h | pattern_b1 = _sunderland2526h | pattern_ra1 = _sunderland2526h | pattern_sh1 =_sunderland2526h | pattern_so1 =_whitetop | leftarm1 =ff0000 | body1 =ff0000 | rightarm1 =ff0000 | shorts1 =000000 | socks1 =ff0000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _sunderland2526a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _sunderland2526a | pattern_so2 = _sunderland2526al | leftarm2 = 0044ff | body2 = 0044ff | rightarm2 = 0044ff | shorts2 = ffffff | socks2 = 0044ff | pattern_la3 = | pattern_b3 =_sunderland2526t | pattern_ra3 = | pattern_sh3 =_sunderland2526t | pattern_so3 =_sunderland2526tl | leftarm3 =000000 | body3 =000000 | rightarm3 =000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Sunderland Association Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Sanderlenda]]s, šobrīd spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], Anglijas spēcīgākajā futbola līgā. Kopš tā dibināšanas 1879. gadā klubs ir sešas reizes uzvarējis Anglijas čempionātā (1892., 1893., 1895., 1902., 1913., un 1936. gadā), kā arī divreiz [[FA kauss|FA Kausā]] (1937. un 1973. gadā). Klubu dibināja skolotājs Džeimss Allens un tas 1890. gadā pievienojās Anglijas futbola līgai, kur tas uzreiz demonstrēja atzīstamu sniegumu.<ref name="TheTimes">Days, pp 29–30.</ref> Sanderlendas komanda pirmo [[FA kauss|FA kausa]] titulu ieguva 1937. gadā, ar 3–1 uzvarot ''[[Preston North End F.C.|Preston North End]]'' un palika augstākajā līgā 57&nbsp;sezonas pēc kārtas (68 gadus kara gadu dēļ), līdz 1958. gadā komanda pirmoreiz izkrita no augstākās līgas. ''Sunderland'' nozīmīgākā uzvara pēc Otrā pasaules kara bija tās otrais iegūtais FA kauss 1973. gadā, kad klubs ar 1–0 pārspēja ''[[Leeds United A.F.C.|Leeds United]]''. Šajā periodā komanda piecas reizes ur uzvarējusi pēc ranga otrajā Anglijas futbola līgā un vienu reizi trešajā. ''Sunderland'' savas mājas spēles aizvada ''[[Stadium of Light]]'' laukumā, kur ir pieejamas 49 000 skatītāju vietas. Līdz 1997. gadam kluba stadions bija ''[[Roker Park]]''. Sākotnējā stadiona ietilpība bija 42 000 vietas, kuru skaits pēc 2000. gadā notikušās rekonstrukcijas tika palielināts līdz 49 000. ''Sunderland'' sīvākie sāncenši ir kaimiņu klubs ''[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]'' un kopš 1898. gada komandas sacenšās [[Taina un Vīra|Tainas un Vīras]] derbijā. == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (6): 1891–92, 1892–93, 1894–95, 1901–02, 1912–13, 1935–36 ** Vicečempioni (5): 1893–94, 1897–98, 1900–01, 1922–23, 1934–35 * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (5): 1975–76, 1995–96, 1998–99, 2004–05, 2006–07 ** Vicečempioni (2): 1963–64, 1979–80 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1936–37, 1972–73 ** Finālisti (2): 1912–13, 1991–92 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (2): 1984–85, 2013–14 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|8|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1936 ==Pašreizējais sastāvs == ''{{Dat|2026|03|02||bez}}''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccerbase.com/teams/team.sd?team_id=2493|title=Sunderland Club Details|website=www.soccerbase.com|access-date=2024-11-02|language=en}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 3|nat=LAT|pos=DF|name=[[Deniss Cirkins]]}} {{Fs player|no= 5|nat=NIR|pos=DF|name=[[Denjels Balards]]}} {{Fs player|no=6|nat=NED|pos=DF|name=[[Lutsharels Gērtreida]]|other=īrē no [[RB Leipzig]]}} {{Fs player|no= 7|nat=MAR|pos=MF|name=[[Šemsdins Talbi]]}} {{Fs player|no=9|nat=NED|pos=FW|name=[[Brians Brobejs]]}} {{Fs player|no=10|nat=ECU|pos=FW|name=[[Nilsons Angulo]]}} {{Fs player|no=11|nat=ENG|pos=MF|name=[[Kriss Rigs]]}} {{Fs player|no=12|nat=ESP|pos=FW|name=[[Eliesers Majenda]]}} {{Fs player|no=13|nat=ENG|pos=MF|name=[[Lūks O'Nīns]]}} {{Fs player|no=14|nat=ENG|pos=FW|name=[[Romēns Mandls]]}} {{Fs player|no=15|nat=PAR|pos=DF|name=[[Omars Alderete]]}} {{Fs player|no=17|nat=MOZ|pos=DF|name=[[Reinildu Mandava]]}} {{Fs player|no=18|nat=FRA|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]}} {{Fs player|no=19|nat=SEN|pos=MF|name=[[Habibs Diarrā]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=20|nat=FRA|pos=DF|name=[[Nordi Mukjele]]}} {{Fs player|no=21|nat=ENG|pos=GK|name=[[Saimons Mūrs]]}} {{Fs player|no=22|nat=NED|pos=GK|name=[[Robins Rūfss]]}} {{Fs player|no=25|nat=BFA|pos=MF|name=[[Bertrands Traore]]}} {{Fs player|no=26|nat=COD|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]}} {{Fs player|no=27|nat=COD|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]}} {{Fs player|no=28|nat=FRA|pos=MF|name=[[Enso Lefē]]}} {{Fs player|no=29|nat=NGA|pos=FW|name=[[Ahmeds Abdulāhi]]}} {{Fs player|no=30|nat=SRB|pos=MF|name=[[Milan Aleksičs]]}} {{Fs player|no=31|nat=SWE|pos=GK|name=[[Melkers Elborgs]]}} {{Fs player|no=32|nat=NIR|pos=DF|name=[[Trai Hjūms]]}} {{Fs player|no=34|nat=SUI|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=37|nat=CIV|pos=FW|name=[[Žoselins Ta Bī]]}} {{Fs player|no=46|nat=FRA|pos=MF|name=[[Abdūla Ba]]}} {{Fs end}} == Attēlojums mākslā == [[File:Thomas Hemy Sunderland v Aston Villa 1895 A Corner Kick.jpg|thumb|Viena no agrākajām futbola gleznām pasaulē, Tomasa M. M. Hemija glezna "Sunderland pret [[Aston Villa FC|Aston Villa]] 1895. gadā", attēlo spēli starp divām veiksmīgākajām Anglijas komandām šajā desmitgadē.]] Sanderlendas komanda, kā arī [[Aston Villa FC|Aston Villa]] komanda, bija vienas no pasaulē agrākajām futbola gleznām sižeta objekts, kad 1895. gadā mākslinieks Tomass M. M. Hemijs uzgleznoja spēli starp komandām toreizējā Sanderlendas stadionā [[Newcastle Road]].<ref>{{Cite web|last=Henchard|first=James|date=21 November 2017|title=The famous Sunderland v Aston Villa painting that hangs in the lobby of the SoL — a history of|url=https://rokerreport.sbnation.com/2017/11/21/16681978/the-famous-sunderland-v-aston-villa-painting-that-hangs-in-the-lobby-of-the-sol-a-history-of|access-date=5 July 2020|website=Roker Report}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Sunderland AFC}} * [http://www.safc.com/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sunderland AFC]] 79l681xfxb1o9e33n22000bkl8md901 0 144131 4470940 4453440 2026-05-20T12:31:54Z Vylks 50297 4470940 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FE0000 | nos = ''1. FC Köln'' | logo = [[Attēls:1. FC Koeln Logo 2014–.svg|150px|logo]] | pilns = ''1. Fußball-Club Köln 01/07 e. V.'' | iesauka = ''Die Geißböcke'' (Āži) | pilsēta = {{vieta|Vācija|Ķelne}} | dib = 1948 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 13 | stad = ''[[RheinEnergieStadion]]'' | ietilp = 50 000 | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Verners Volfs | tren = {{flaga|Vācija}} Renē Vāgners (pagaidu treneris) | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 14. vieta | pattern_la1 = _southampton2223h | pattern_b1 = _koln2223h | pattern_ra1 = _southampton2223h | pattern_sh1 = _koln2223h | pattern_so1 = _koln2223hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _koln2223a | pattern_b2 = _koln2223a | pattern_ra2 = _koln2223a | pattern_sh2 = _koln2223a | pattern_so2 = _koln2223a | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3 = _koln2223t | pattern_b3 = _koln2223t | pattern_ra3 = _koln2223t | pattern_sh3 = _koln2223t | pattern_so3 = _koln2223t | leftarm3 = 2e3f6c | body3 = 2e3f6c | rightarm3 = 2e3f6c | shorts3 = 2e3f6c | socks3 = 2e3f6c }} '''''1. FC Köln''''' ir profesionāls [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ķelne]]s [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinā-Vestfālenē]]. Tas dibināts 1948. gadā, apvienojoties klubiem ''Kölner Ballspiel-Club 1901'' un ''SpVgg Sülz 07''. Kluba iesauka ir ''Die Geißböcke'' ("[[āzis|āži]]"), kas ir atsauce uz kluba [[talismans (sports)|talismanu]], kas ir āzis vārdā ''Henness'' par godu bijušajam spēlētājam un vēlāk galvenajam trenerim [[Henness Veisveilers|Hennesam Veisveileram]]. Pirmo ''Hennesu'' klubam dāvināja cirka uzņēmējs kā [[Ķelnes karnevāls|Ķelnes karnevāla]] joku. Kopš 2008. gada 24. jūlija kā talismans darbojas jau astotais āzis ''Henness''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.geissbockfans.de/verein/hennes.htm|title=Hennes-History|accessdate=2015-10-01|publisher=geissbockfans.de}}</ref> Lokāli tiek izmantota vēl viena iesauka — ''FC'', kas ir biežs apzīmējums Vācijas futbola klubiem. Vietējā dialektā tas izrunājas kā "EF-tsai", kontrastā ierastajam uzsvaram uz "C". Kā daudzi citi Vācijas profesionālie futbola klubi, ''1. FC Köln'' ir daļa no lielāka [[sporta klubs|sporta kluba]], kurā ir arī citu sporta veidu nodaļas. Ķelnes klubā ir arī [[handbols|handbola]], [[galda teniss|galda tenisa]] un [[vingrošana]]s nodaļas. Kluba galveni konkurenti ir citi [[Reina]]s reģiona klubi — ''[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]]'', ''[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer 04 Leverkusen]]'' un ''[[Fortuna Düsseldorf]]''. No 2016. līdz 2017. gadam komandu pārstāvēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] uzbrucējs [[Artjoms Rudņevs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/artjoms-rudnevs-paraksta-tris-gadu-ligumu-ar-1-fc-koln|title=Artjoms Rudņevs paraksta trīs gadu līgumu ar "1. FC Köln"|date={{dat|2016|6|15|N|bez}}|publisher=lff.lv|accessdate={{dat|2016|8|27||bez}}|archive-date={{dat|2019|12|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191214075017/https://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/artjoms-rudnevs-paraksta-tris-gadu-ligumu-ar-1-fc-koln/}}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2025|9|13||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fc.de/mannschaften/maenner/kader|title=1. FC Köln Kader|language=de|accessdate={{Dat|2024|5|1||bez}}|website=fc.de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=GER |pos=GK |name=[[Mārvins Švēbe]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 2|nat=SUI |pos=DF |name=[[Joels Šmīds]]}} {{Fs player|no= 3|nat=GER |pos=DF |name=[[Dominiks Heincs]]}} {{Fs player|no= 4|nat=GER |pos=DF |name=[[Timo Hīberss]]}} {{Fs player|no= 5|nat=GER |pos=MF |name=[[Toms Krauss]]|other=īrē no [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]}} {{Fs player|no= 6|nat=GER |pos=MF |name=[[Ēriks Martels]]}} {{Fs player|no= 7|nat=GER |pos=FW |name=[[Luka Valdšmits]]}} {{Fs player|no= 8|nat=BIH |pos=MF |name=[[Deniss Huseinbašičs]]}} {{Fs player|no= 9|nat=GER |pos=FW |name=[[Ragnars Ahe]]}} {{Fs player|no=11|nat=AUT |pos=MF |name=[[Florians Kaincs]]}} {{Fs player|no=13|nat=GER |pos=MF |name=[[Saīds El Mala]]}} {{Fs player|no=15|nat=GER |pos=DF |name=[[Luka Kilians]]}} {{Fs player|no=16|nat=POL |pos=FW |name=[[Jakubs Kamiņskis]]|other=īrē no [[VfL Wolfsburg]]}} {{Fs player|no=17|nat=BEL |pos=MF |name=[[Alesio Kastro-Montess]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=18|nat=ISL |pos=MF |name=[[Īsaks Bergmans Johannesons]]}} {{Fs player|no=19|nat=GER |pos=FW |name=[[Maleks El Mala]]}} {{Fs player|no=20|nat=GER |pos=GK |name=[[Rons Roberts Cīlers]]}} {{Fs player|no=25|nat=BIH |pos=DF |name=[[Jusufs Gazibegovičs]]}} {{Fs player|no=28|nat=NOR |pos=DF |name=[[Sebastians Sebulonsens]]}} {{Fs player|no=29|nat=GER |pos=FW |name=[[Jans Tīlmanis]]}} {{Fs player|no=30|nat=GER |pos=FW |name=[[Mariuss Bīlters]]}} {{Fs player|no=32|nat=USA |pos=DF |name=[[Kristofers Lunds]]|other=īrē no [[Palermo FC|Palermo]]}} {{Fs player|no=33|nat=NED |pos=DF |name=[[Ravs van den Bergs]]}} {{Fs player|no=34|nat=GER |pos=MF |name=[[Fajsals Harčaui]]}} {{Fs player|no=37|nat=GER |pos=MF |name=[[Lintons Maina]]}} {{Fs player|no=39|nat=TUR |pos=DF |name=[[Dženks Ezkačars]]|other=īrē no [[Valencia CF|Valencia]]}} {{Fs player|no=44|nat=GER |pos=GK |name=[[Matiass Kebings]]}} {{Fs player|no=48|nat=MNE |pos=MF |name=[[Emins Kujovičs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionāts / Bundeslīga]]''' ** Čempioni (3) : 1962, 1963–64, 1977–78 ** Vicečempioni (7): 1960, 1963, 1964–65, 1972–73, 1981–82, 1988–89, 1989–90 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (4) : 1967–68, 1976–77, 1977–78, 1982–83 ** Finālisti (6): 1953–54, 1969–70, 1970–71, 1972–73, 1979–80, 1990–91 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Čempioni (4) : 1999–2000, 2004–05, 2013–14, 2018–19 ** Vicečempioni (1): 2002-03 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 1985-86 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fc-koeln.de/ Oficiālā kluba vietne] {{Futbols-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:Ķelne]] [[Kategorija:1. FC Köln]] ipb2vi971wb7qfp2jb8xyvmvzp9gdzk 0 144419 4470939 4334971 2026-05-20T12:30:14Z Vylks 50297 4470939 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #00559e | nos = ''TSG 1899 Hoffenheim'' | logo_links = Logo TSG Hoffenheim.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Turn- und Sportgemeinschaft<br />1899 Hoffenheim e.V.'' | iesauka = ''Die Kraichgauer'' | pilsēta = {{Vieta|Vācija|Zinsheima}} | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 5. vieta | dib = 1899 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 1 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Rhein-Neckar-Arena]]'' | ietilp = 30 150 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Peters Hofmans | tren = {{flaga|Austrija}} [[Kristians Ilcers]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = _hoffenheim2526h | pattern_b1 = _hoffenheim2526h | pattern_ra1 = _hoffenheim2526h | pattern_sh1 = _hoffenheim2526h | pattern_so1 = _hoffenheim2526hl | leftarm1 = 00004f | body1 = 00004f | rightarm1 = 00004f | shorts1 = 00004f | socks1 = 00004f | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = _hoffenheim2526t | pattern_b3 = _hoffenheim2526t | pattern_ra3 = _hoffenheim2526t | pattern_sh3 = _hoffenheim2526t | pattern_so3 = _hoffenheim2526tl | leftarm3 = efefef | body3 = efefef | rightarm3 = efefef | shorts3 = efefef | socks3 = efefef }} '''''TSG 1899 Hoffenheim''''' ir [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Hofenheima|Hofenheimas]] ciematā pie [[Zinsheima|Zinsheimas]], [[Bādene-Virtemberga|Bādenē-Virtembergā]], [[Vācija|Vācijā]]. Klubs spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. ''TSG 1899 Hoffenheim'' tika dibināts 1899. gadā. Bundeslīgā klubs spēlē kopš 2008.—2009. gada sezonas, pirms tam bija dažādu zemāku Vācijas līgu pārstāvji. Augstākais sasniegums — 4. vieta [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016.—2017. gada zezonā]]. Mājas spēles klubs aizvada ''[[Rhein-Neckar-Arena]]'' stadionā, kur ir 30 150 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.achtzehn99.de/stadium/facts-and-figures/|title=Facts and Figures|accessdate=2015-10-02|publisher=achtzehn99.de|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150908102958/http://www.achtzehn99.de/stadium/facts-and-figures/|archivedate=2015-09-08}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Vicečempioni (1): 2007–08 * '''Reģionālā līga''' ** Vicečempioni (1): 2007 * '''Bādenes-Virtembergas Oberlīga''' ** Uzvarētāji (1): 2001 == Komandas sastāvs == :''{{dat|2025|9|12||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tsg-hoffenheim.de/teams/profis/team/ |title=TSG Hoffenheim Team |language=de |accessdate={{dat|2024|4|29||bez}}|website=tsg-hoffenheim.de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=GER|pos=GK|name=[[Olivers Baumanis]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=2|nat=CZE|pos=DF|name=[[Robins Hranāčs]]}} {{Fs player|no=5|nat=TUR|pos=DF|name=[[Ozans Kabaks]]}} {{Fs player|no=6|nat=GER|pos=MF|name=[[Griša Prēmels]]}} {{Fs player|no=7|nat=KOS|pos=MF|name=[[Leons Avdulahu]]}} {{Fs player|no=8|nat=GER|pos=MF|name=[[Denniss Geigers]]}} {{Fs player|no=9|nat=TOG|pos=FW|name=[[Ilass Bebu]]}} {{fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Muhameds Damars]]}} {{Fs player|no=11|nat=KOS|pos=FW|name=[[Fisniks Aslani]]}} {{Fs player|no=13|nat=BRA|pos=DF|name=[[Bernardu (futbolists)|Bernardu]]}} {{Fs player|no=15|nat=FRA|pos=DF|name=[[Valentēns Gendrē]]}} {{Fs player|no=17|nat=GER|pos=MF|name=[[Umuts Tohumcu]]}} {{Fs player|no=18|nat=NED|pos=MF|name=[[Vauters Burgers]]}} {{Fs player|no=19|nat=GER|pos=FW|name=[[Tims Lemperle]]}} {{Fs player|no=21|nat=SUI|pos=DF|name=[[Albians Hajdari]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=AUT|pos=MF|name=[[Aleksanders Prass]]}} {{Fs player|no=23|nat=CZE|pos=FW|name=[[Adams Hložeks]]}} {{Fs player|no=25|nat=NGA|pos=DF|name=[[Kevins Akpoguma]]}} {{Fs player|no=27|nat=CRO|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]}} {{Fs player|no=28|nat=JAP|pos=DF|name=[[Koki Mačida]]}} {{Fs player|no=29|nat=CIV|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]}} {{Fs player|no=32|nat=GER|pos=FW|name=[[Mergims Beriša]]}} {{Fs player|no=33|nat=GER|pos=FW|name=[[Makss Mērštets]]}} {{Fs player|no=34|nat=CZE|pos=DF|name=[[Vladimīrs Coufals]]}} {{Fs player|no=35|nat=BRA|pos=DF|name=[[Arturs Šaviss]]}} {{Fs player|no=36|nat=ISL|pos=GK|name=[[Lūkass Petersons]]}} {{Fs player|no=37|nat=GER|pos=GK|name=[[Luka Filips]]}} {{Fs player|no=38|nat=GER|pos=FW|name=[[Deniss Caitlers]]}} {{Fs player|no=52|nat=FRA|pos=FW|name=[[Davids Mokva]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.achtzehn99.de/ Oficiālā kluba vietne] {{de ikona}} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hoffenheim}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim]] catb1ng93l2jaqhyenu3aan7gl83d3l 0 146631 4471016 4470330 2026-05-20T17:32:21Z Biafra 13794 /* Maijs */ Izedīns el Hadāds (latviskojums no Kikos!) 4471016 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Maijs === * [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 6b4jh5glvv44iv1s4y4ke69rqb60rdd 0 157628 4471222 4468549 2026-05-21T06:26:54Z Biafra 13794 atj. 4471222 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Armands Krauze | attēls = Saeimas deputāti tiekas ar Ķīnas Tautas Republikas Nacionālā tautas kongresa pastāvīgās komitejas locekli (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Armands Krauze 2023. gadā | amats = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas = {{dat|2026|05|14|N|}} | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Didzis Šmits]] | pēctecis = | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|}} | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|}} | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2010|11|2|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|4|N|}} | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1970|6|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] | apvienība = [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] | dzīvesb = Juta Krauze | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] | profesija = [[biškopis]], [[agronoms]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Armands Krauze''' (dzimis {{dat|1970|06|10}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[biškopība|biškopis]], [[agronoms]] un politiķis, [[Latvijas Zemnieku savienība]]s (LZS) un apvienības [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (ZZS) biedrs. Bijušais [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] un [[14. Saeima]]s deputāts. Bijis ievēlēts arī vairākos citos [[Saeima]]s sasaukumos. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1970. ɡadā [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/krauze-no-laukiem-uz-rigu-13997464|title=Krauze no laukiem uz Rīgu|website=www.diena.lv|access-date=2026-05-14}}</ref> 1988. gadā absolvēja [[Vecbebru tehnikums|Vecbebru tehnikumu]] biškopja specialitātē.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Armands Krauze | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.07.26 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=30201030993 | archive-date = {{dat|2010|12|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101229115834/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=30201030993 }}</ref> 1996. gadā viņš absolvēja [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], ieguva lauksaimniecības bakalaura un dārzkopja izglītību. 2000. gadā pabeidza šo pašu universitāti kā [[lauksaimniecība]]s maģistrs.<ref name="cvk" /> Apsaimnieko bišu dravu [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. Kopš 2000. gada marta viņš ir Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs, kā arī bijis Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs.<ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Armands Krauze | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.07.26 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/armands_krauze | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100914210647/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/armands_krauze | archivedate = {{dat|2010|09|14||bez}} }}</ref> Iepriekš bijis [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s padomes loceklis, no amata atkāpies līdz ar ievēlēšanu Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = LTRK padomē ievēl Pavļutu un Klausu | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.03.22. | accessdate = 2011.07.26 | url = http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/ltrk-padome-ievel-pavlutu-un-klausu.d?id=37537079 | archive-date = {{dat|2011|03|25||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110325062610/http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/ltrk-padome-ievel-pavlutu-un-klausu.d?id=37537079 }}</ref> Bijis arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis un lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK). 2014. gadā saņēma IV šķiras [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Atzinības krusta piešķiršanu un apbalvošanu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|first=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-08-15|date=2014-10-30|language=lv}}</ref> === Politiskā darbība === 2010. gadā A. Krauze kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta un kļuva par Saeimas deputātu.<ref name="gg" /> Viņš nolika deputāta mandātu, lai pārstāvētu Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, kur viņu aptiprināja ar [[Eiropas Padome]]s lēmumu nepilnu mēnesi pirms ievēlēšanas Saeimā. Viņa vietā par deputātu kļuva [[Didzis Zemmers]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Amati Saeimā - arī opozīcijai | first = Ināra | last = Egle | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011. gada 5. novembrī | accessdate = 2011. gada 26. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/amati-saeima-ari-opozicijai-755955 }}</ref> Darbojās ES Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, no 2010. gada novembra līdz 2011. gada oktobrim A. Krauze bija arī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunievēlētais deputāts Krauze noliks mandātu, lai darbotos Eiropas institūcijās | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2011. gada 29. oktobrī | accessdate = 2011. gada 26. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/jaunieveletais-deputats-krauze-noliks-mandatu-lai-darbotos-eiropas-institucijas-755280 }}</ref> 2013. gadā nesekmīgi kandidēja [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (A. Krauze bija [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta līderis, taču partija nepārvarēja 5% barjeru). [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] A. Krauze kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta un netika ievēlēts. Taču šī paša gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]], vienlaikus atgriežoties arī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] amatā. 2015. gadā viņu ievēlēja par Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētāju. 2016. gadā, kad par valdības vadītāju kļuva [[Māris Kučinskis]], A. Krauzi apstiprināja par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru. [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās 2017. gada]] A. Krauze atkal bija [[Latvijas Zemnieku savienība]]s pārstāvētā saraksta līderis, taču Zaļo un Zemnieku savienības saraksts arī šajās vēlēšanās nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2019. gada aprīlī A. Krauze tika ievēlēts par [[Latvijas Zemnieku savienība]]s priekšsēdētāju, pārņemot amatu no ilggadējā tās vadītāja [[Augusts Brigmanis|Augusta Brigmaņa]] (amatā līdz 2023. gada aprīlim, kad to pārņēma [[Viktors Valainis]]). 2022. gadā A. Krauzi [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Pirmajā jaunā parlamenta sēdē viņu ievēlēja [[Saeimas prezidijs|Saeimas prezidijā]] par Saeimas sekretāru. 2023. gada 15. septembrī kļuva par [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|zemkopības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts. 2026. gada martā Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus valsts AS "[[Latvijas Valsts meži]]". 2026. gada 14. maijā [[Latvijas Televīzija]], atsaucoties uz prokuratūras apstiprinātu informāciju, ziņoja, ka Krauze procesuālo darbību veikšanai uz laiku aizturēts. Tajā pašā kriminālprocesā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sniedza atbalstu prokuratūrai, un aizturēts tika arī bijušais [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] un [[Latvijas Republikas Valsts kanceleja|Valsts kancelejas]] direktors [[Raivis Kronbergs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-aizturets-zemkopibas-ministrs-krauze-un-bijusais-zm-valsts-sekretars-kronbergs-premjere-atstadina-ministru.a647093/|title=Aizturēts zemkopības ministrs Krauze un bijušais ZM valsts sekretārs Kronbergs; premjere atstādina ministru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-14|language=lv}}</ref> Nedēļu vēlāk A. Krauze atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Didzis Šmits]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|14|N|}} | pēc = [[Viktors Valainis]] (p. i.) }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Krauze, Armands}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] m7odl1jjj3jvo1tk64w4jc8mesohd9k 0 162028 4471255 4422635 2026-05-21T07:56:12Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4471255 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|dzelzceļa pieturu|Kalngale (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kalngale | settlement_type = Lielciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 4,03 | area_land_km2 = | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29626 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 867 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 4 | lats = 55 | latNS = N | longd = 24 | longm = 9 | longs = 36 | longEW = E | elevation_m = 4 | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2163 Carnikava }} '''Kalngale''' ir ciems [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]]. Izvietojies pagasta rietumu daļā [[Langa]]s upītes krastos abpus [[autoceļš P1|autoceļam P1]] dienvidos no [[Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīgas—Skultes dzelzceļa]] (stacija [[Kalngale (stacija)|Kalngale]]) {{nobr|9,5 km}} no pagasta centra [[Carnikava]]s, {{nobr|15,5 km}} no novada centra [[Ādaži]]em un {{nobr|19 km}} no [[Rīga]]s centra.<ref>[http://www.carnikava.lv/files/teritorijas_plaanojums/30.Car_Pag_Futura_GalaRed.pdf Carnikavas novada teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|325 |1979|339 |1989|483 |2000|583 |2011|901 |2021|1024 }} == Vēsture == [[Attēls:BM07184Am.jpg|thumb|left|250px|Daugavgrīvas mācītājmuiža (pastorāts) 1797. gadā (no [[Broce]]s kolekcijas).]] Kopš 18. gadsimta Kalngalē atradās [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas draudzes novada]] luterāņu mācītāja dzīves vieta (pastorāts). Sakarā ar Langas upes aizsērēšanu pastorātu pārcēla uz [[Rīnūži]]em, kur 1896. gada jūlijā tika pabeigta jauna pastorāta būve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baltabaznica.lv/mes-kalpojam/svetdarbibas/kristibas/12-latviski/mes-esam/kontakti/9-draudzes-vesture-izklasts|title=Mūsu vēsture - Daugavgrīvas Baltā baznīca|last=Otomere|first=Rita|website=www.baltabaznica.lv|access-date=2026-05-21|language=lv-lv}}</ref> Apdzīvotā vieta veidojusies kā vasarnīcu ciems (Kalngalaciems<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.garciems.com/vesture.htm |title=Garciema vēsture |access-date={{dat|2011|09|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110820142651/http://www.garciems.com/vesture.htm |archivedate={{dat|2011|08|20||bez}} }}</ref>, Kalnagala ciems<ref>{{Latvijas ceļu karte}}</ref>) Strauji attīstījies 20. gadsimta otrajā pusē, kad tur tika izveidotas vairākas vasarnīcu kolonijas. 2000. gadu sākumā ciems sāka attīstīties kā prestižs Pierīgas privātmāju ciems. Kangalē dzīvoja aktrise, teātra režisore un dramatiskā pedagoģe, Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece [[Lūcija Baumane]] (1905-1988)<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/visu-pati-12567127 Šaitere, Tekla. Visu pati. Diena, 2015, 15. oktobris]</ref>. == Vietas == Kalngalē atrodas brīvā laika pavadīšanas centrs "Kadiķis", estrāde, zirgu stallis "Erceni", dažādi veikali, [[Piejūras dabas parks]]. Visām Kalngales ielām ir putnu nosaukumi.<ref>[http://www.carnikava.lv/index.php?&27 Carnikavas novads]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Carnikavas pagasta ciemi}} 1z2n4bj0w7oui3p77hg4f2fgk4guqst 0 167242 4471054 4470892 2026-05-20T18:40:54Z Biafra 13794 4471054 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Klīdzējs | vārds_orig = | attēls = Jānis Klīdzējs.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1914 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 06 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts}} (tagad {{LVA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2000 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 02 | m_vieta = [[Napas Ieleja]], [[Kalifornija]], [[Attēls:Flag of USA.svg|border|22px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Klīdzējs paraksts.jpg | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = "[[Cilvēka bērns]]", "Sniegi" | ietekmējies = [[Francis Trasuns]], [[Aleksandrs Grīns]], [[Kārlis Skalbe]] | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Klīdzējs''' ({{val|ltg|Juoņs Klīdziejs}}; dzimis {{dat|1914|5|6}} [[Viļānu pagasts|Viļānu pagasta]] Kurpniekos, miris {{dat|2000|5|2}} [[Napas ieleja|Napas ielejā]]) bija pazīstams [[latvieši|latviešu]] rakstnieks un dzejnieks no [[Latgale]]s, pēc viņa romāna "[[Cilvēka bērns]]" motīviem uzņemta populārā režisora [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] tāda paša nosaukuma [[Cilvēka bērns (filma)|filma]]. == Bērnība un jaunība == Bērnību pavadījis starp divām dzimtas mājām — Kurpniekiem [[Viļānu pagasts|Viļānu pagastā]] un Upmaļiem [[Kantinieku pagasts|Kantinieku pagastā]] [[Liuža]]s ciemā. Arī vēlāk dzīvē Klīdzējs uzsvēris, ka nāk no [[Francis Trasuns|Franča]] un Jezupa Trasunu un [[Vincents Tomašūns|Vincenta Tomašūna]] pagasta. 1923. gadā, astoņu gadu vecumā sāka apmeklēt 5 km attālo [[Sakstagala pamatskola|Sakstagala pamatskolu]] (tagad — Jāņa Klīdzēja pamatskola).<ref name="biogr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|title=Jāņa Klīdzēja Dzīves Gājums|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610131330/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/pamats.htm|archivedate={{dat|2008|06|10||bez}}}}</ref> 1929. gadā turpināja mācības [[Rēzekne]]s komercskolā, to absolvēja 1933. gadā. 1935. gadā ar mērķi palīdzēt [[Latgale]]s zemniekiem uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] [[agronoms|agronoma]] specialitātē. Studiju laikā rakstnieks saskārās ar ievērojamām materiālām grūtībām,<ref name="gr21">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|title=JĀNIS KLĪDZĒJS|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305023957/http://www.latvijaslaudis.lv/users/klidzejs_janis/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> studijas palika nepabeigtas. == Literārā darbība pirmskara periodā == Pirmais Klīdzēja darbs tika publicēts, viņam mācoties [[Rēzeknes komercskolā]], 1931. gada žurnāla “Sauleite” 3. numurā iznāca viņa dzejolis “Vēsture”, pēc tam viņa darbi tika regulāri publicēti latgaliešu periodiskajos izdevumos. Daudzi Klīdzēja raksti par Latgali tika publicēti avīzē "Rīts", tās redaktors [[Aleksandrs Grīns]] pats tikās ar Klīdzēju un ieteica pievērsties stāstiem. Pirmais Klīdzēja honorārs bija 34 lati, ar ko tika nosegta īre par istabu un iegādātas jaunas kurpes un bikses.<ref name="biogr" /> Līdz ar plašāku atpazīstamību Klīdzējs sāka rakstīt latviski, nevis latgaliski, ar mērķi iegūt plašāku lasītāju loku, taču izpelnījās daudzu citu Latgales rakstnieku un kultūras darbinieku nosodījumu.<ref name="kldz">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|title="Es esmu latvietis, kas nācis no Latgales!"|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090603090929/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/rakstisana.htm|archivedate={{dat|2009|06|03||bez}}}}</ref> Sakarā ar saviem literārajiem darbiem, kuros atspoguļoja Latvijas un jo īpaši Latgales lauku dzīvi, ticies ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]], no kura saņēmis 200 latus dzimtenes apceļošanai un novērotā pierakstīšanai. Vēlāk par padarīto darbu saņēmis gan prezidenta uzslavu, gan materiālu atlīdzību.<ref name="gr21" /><ref name="strc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|title=In Memoriam|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213858/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/dazadi/streics.htm|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Vēlāk Klīdzējs ieguva plašāku atpazīstamību, viņa darbi tika regulāri publicēti [[Rīga]]s laikrakstos, 1937. gadā žurnālā "Sējējs" tika publicēts viņa populārais stāsts "Benedikta ermonikas" (pazīstams arī kā "Zelta krustiņš"). 1938., 39. un 40. gadā viņš saņēma Kultūras Fonda godalgu. 1939. gadā trīs mēnešu laikā sarakstīja romānu "Jaunieši", kas publicēts 1942. gadā "Daugavpils Vēstnesī". Daudz laika Klīdzējs Rīgā pavadīja ar otru latviski rakstošo latgaliešu rakstnieku Albertu Sprūdžu, kā arī citiem literātiem kā [[Andrejs Eglītis|Andreju Eglīti]], [[Konstantīns Raudive|Konstantīnu Raudivi]], Jāni Andrupu, Leonīdu Breikšu un citiem.<ref name="biogr" /> Jānis Klīdzējs kopā ar saviem domubiedriem atradās 1940. gada 16. jūnija [[Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī|Latgales dziesmu svētkos]]. Šo pieredzi spilgti aprakstījis pats Klīdzējs: {{citāts|Ar dažu no šī pulka pēdējo reizi redzējāmies pēdējos brīvās Latvijas Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada 16. jūnijā. Saulaina diena mirdzēja pār Latvijas zemi un debesīm. Kā tumsa apsedza 100 000 svētkos pulcējušos latviešu sejas ziņa, ka Lietuvu jau okupē sarkanā armija. Tad paziņoja, ka Valsts Prezidents, neparedzētu lietu kavēts, svētkos neieradīsies. Klausoties Prezidenta runu un trīs reizes pēc kārtas dziedot “Dievs, svētī Latviju!”, svētku laukumā pulcējusies tauta raudāja. Vēl šodien man stāv acīs aina un es to redzu – netālu stāv divi sirmie – vecais Misiņš un Līgotņu Jēkabs un raud; mazliet tālāk slauka asaras Leonīds Breikšs un Alberts Sprūdžs aiz viņa. 17. jūnijā arī Rīgā jau dārdēja iebrucēju tanki.<ref name="biogr" />}} == Emigrācija == Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Ziemassvētkos Klīdzējs salaulājās ar jau 1937. gadā iepazīto Emīliju Svilāni, rēķinoties, ka var tikt izsūtīts un vēloties palikt kopā ar iecerēto. [[1941. gada jūnija deportācijas|Deportācijas]] Klīdzēju ģimeni neskāra, taču 1944. gadā Jānis Klīdzējs ar sievu bija spiests doties [[Trimdas latvieši|trimdā]], no sākuma nonākot [[Vācija|Vācijā]], 1950. gadā pārcēlās uz [[ASV]], dzīvoja [[Čikāga|Čikāgā]], no 1953. gada Napas ielejā, [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Klīdzējs sākotnēji strādāja fizisku darbu, gan par gurķu skābētāju, gan koku zaru retinātāju, līdztekus studēja [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Bērklijas Universitātē]] un 1957. gadā ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā. Tālākos divdesmit gadus Klīdzējs strādāja [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskajā slimnīcā]], līdz pensionējās 1977. gadā.<ref name="trim">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|title=Trimdas gadi|accessdate={{dat|2011|10|27|N|bez}}|author=|date=|publisher=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080625065933/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/trimda.htm|archivedate={{dat|2008|06|25||bez}}}}</ref> Atrašanos trimdā Klīdzējs raksturoja kā trīs dzīvju dzīvošanu: reālo dzīvi amerikāniskajā vidē, trimdas latvieša dzīvi un zaudētās dzimtenes dzīvi.<ref name="biogr" /> Tādēļ, ka Klīdzējs lielāko daļu savu darbu sarakstījis latviski, nevis [[latgaliski]], visus trimdas gadus Klīdzēja attiecības ar citiem Latgales autoriem palika vēsas,<ref name="kldz" /> lai arī ģimenē viņš runājis tikai latgaliski. == Literārā darbība emigrācijā == Lielu daļu no saviem pazīstamākajiem darbiem Jānis Klīdzējs sarakstījis tieši emigrācijā. 1955. gadā iznāca romāns "Dženitors", kuram iedvesmu Klīdzējs guvis pats no personiskās pieredzes, viņš kādu laiku strādājis par [[Apkopējs|apkopēju]] un [[Santehniķis|santehniķi]]. 1956. gadā publicēts viens no rakstnieka slavenākajiem darbiem "[[Cilvēka bērns]]", kas lielā mērā apraksta paša Klīdzēja bērnības gaitas. Ikoniskā aina, kas attēlota arī [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmā, kur mazais Boņuks uz meža ceļa tiekas ar muzikantu Izidoru, veidota pēc paša Klīdzēja bērnības atmiņām,<ref name="biogr" /> savukārt 1986. gadā iznākušais romāns "Dāvātās dvēseles" ir balstīts uz Klīdzēja sievas Emīlijas (dz. Svilānes) dzimtas likteņiem, romānā viņas vārds mainīts uz Milci Salāni. 1962. gadā iznāca psiholoģiskās tematikas romāns "Sniegi", kas ieguva Kultūras fonda godalgu, pēc tā motīviem uzņemta cita Jāņa Streiča filma — "Likteņdzirnas". Savu literāro darbību Jānis Klīdzējs turpināja līdz pat sava mūža galam, 1995. gadā iznāca autora pēdējais darbs "Gribējās saullēkta". == Mūža nogale == Savas dzīves vēlākajos gados Klīdzējs iespēju robežās centās finansiāli atbalstīt tautiešus, kas lūdza viņa palīdzību.<ref name="strc" /> Pēc došanās trimdā Jānis Klīdzējs [[Latvija|Latviju]] apmeklēja trīs reizes, pirmo reizi 1978. gadā, vēl [[Padomju Savienība]]s sastāvā, un 1992. un 1993. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, vizīšu ietvaros Klīdzējs apmeklēja savas dzimtās vietas Latgalē. 1994. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/41925|title=Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu: Ordeņa virsnieks Jānis Klīdzējs|last=|first=|website=vestnesis.lv|access-date=2020. gada 6. decembrī|date=1997. gada 16. janvārī}}</ref> Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību.<ref name="strc" /> Jāņa Klīdzēja un Emīlijas pīšļi apbedīti Latvijā, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā.<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rakstnieku-jani-klidzeju-kopa-ar-dzivesbiedri-parapbedis-latvija.d?id=21471251|title=Rakstnieku Jāni Klīdzēju kopā ar dzīvesbiedri pārapbedīs Latvijā|author=|first=|publisher=|accessdate={{dat|2020|12|06|N|bez}}|date=}}</ref> == Piemiņa == 2024. gadā [[Rīga|Rīgā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]] apkaimē, esošo [[Jāņa Klīdzēja iela|Latgales ielu]] pārsauca Jāņa Klīdzēja vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/riga-pardeves-maskavas-lomonosova-puskina-gogola-lermontova-un-turgeneva-ielas|title=Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2024-02-22|language=lv}}</ref> == Bibliogrāfija == === Romāni === * ''Jaunieši.'' Rīga: Ernesta Kreišmaņa izdevniecība, 1942; * ''Dženitors.'' Čikāga: Jāņa Šķirmanta apgāds, 1955; * ''Cilvēka bērns.'' Čikāga: Šķirmants, 1956; * ''Zilie kalni.'' Bruklina: Grāmatu Draugs, 1960; * ''Sniegi.'' Bruklina: Grāmatu Draugs, 1963; * ''Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī.'' Bruklina: Grāmatu Draugs, 1979; * ''Otrais mūsos.'' Bruklina: Grāmatu draugs, 1983; * ''Dāvātās dvēseles.'' Bruklina: Grāmatu Draugs, 1986; * ''Bārenis.'' Rīga: Zinātne, 1995; * ''Gribējās saullēkta.'' Rīga: Zinātne, 1995. === Stāstu un noveļu krājumi === * ''Gōjputnu dzīsme.'' Daugavpils: Vl. Lōča izdevniecība, 1944; * ''Mīlētāji un nīdēji.'' Mercfelda: Rumaka apgāds, 1946; * ''Pajumte.'' Vircburga: Ceļš, 1948; * ''Cilvēki uz tilta''. Gincburga: apg. Latvija, 1948; * ''Grēks uz pusēm.'' Aijovas Veiverlija: Latvju Grāmata, 1951; * ''Viņas un viņi.'' Toronto: Astra, 1954; * ''Dzīvīte, dzīvīte.'' Mineapole: Tilts, 1967; * ''Debešu puse.'' Minhene: p/s Latgaļu izdevnīceiba, 1968. * ''Tās balsis, tās balsis.'' Bruklina: Grāmatu Draugs, 1973. * ''Laidiet! Laidiet! Laidiet!'' Bruklina: Grāmatu Draugs, 1984. * ''Satikšanās Rīgā.'' Ņūtona: LaRAs grāmatu klubs, 1989; * ''Seši kalni.'' Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība,1991; * ''Eņģelīši nav miruši.'' Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 1993. === Dokumentālas grāmatas === * ''Prezidents un Latvijas paaudze.'' Veiverlija, Aiova: Latvju grāmata, 1975; * ''Ievainotā dzīve: mūsdienu problēmas.'' Toronto: Daugavas Vanags, 1976; == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120808001123/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/index_lv.htm Jānis Klīdzējs — dzīve un darbi. Un atmiņas.] {{lv ikona}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klidzejs, Janis}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latgaliski rakstošie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] ae1r2dd5v9u1vhg2e4r8l4pvbop9jy4 0 206689 4470932 4334621 2026-05-20T12:05:05Z Vylks 50297 4470932 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''SC Freiburg'' | logo_links = SC-Freiburg Logo.svg | logo_izm = 120px | pilns = ''Sport-Club Freiburg e.V.'' | iesauka = ''Breisgau-Brasilianer'' <br />(Brazīlieši no Breisgavas) | pilsēta = {{Vieta|Vācija|Freiburga}} | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 7. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 30 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Europa-Park Stadion]]'' | ietilp = 34 700 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Eberhards Fugmans | menedžeris = | tren = {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Šusters]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = | dates1 = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] | uzvaras1 = 4 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _freiburg2425h | pattern_b1 = _freiburg2425h | pattern_ra1 = _freiburg2425h | pattern_sh1 = _nikeleague3ur | pattern_so1 = _nikematchfit2021rl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _freiburg2425a | pattern_b2 = _freiburg2425a | pattern_ra2 = _freiburg2425a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _nikestrike4b | pattern_b3 = _freiburg2425t | pattern_ra3 = _nikestrike4b | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''SC Freiburg''''' ir [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Freiburga]]s. Dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā, klubs parasti balansē starp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], 2015.–2016. gada sezonā uzvarēja 2. Bundeslīgas turnīrā un atgriezās augstākajā līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Europa-Park Stadion]]'', kura ietilpība ir 34&nbsp;700 vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scfreiburg.com/stadion/europa-park-stadion/rund-ums-neue-stadion/ |language=de |title=Europa-Park Stadion |accessdate={{dat|2022|5|8||bez}} |website=scfreiburg.com}}</ref> No 1954. līdz 2021. gadam izmantoja ''[[Dreisamstadion]]''. Kluba lielākais panākums ir piedalīšanās [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] (tolaik UEFA kauss) 1995. un 2001. gadā. 2001. gadā klubs UEFA kausā sasniedza 3. kārtu, tajā piekāpjoties ''[[Feyenoord]]''.<ref>[http://www.rsssf.com/tablesd/duitec-freiburg02.html The UEFA Cup 2001/02 - SC Freiburg (GER)<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Klubs ir četrkārtējs 2. Bundeslīgas čempions. Augstākais sasniegums Bundeslīgā&nbsp;— 3. vieta 1994.–1995. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit95.html |title=Germany 1994/95 |accessdate={{dat|2016|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> == Sastāvs == ''{{Dat|2025|9|11||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scfreiburg.com/teams/profis/kader |title=Spieler |website=scfreiburg.com ||access-date={{Dat|2024|9|11||bez}} |language=de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat= GER |name=[[Noa Atubolu]]|pos=GK}} {{Fs player|no= 3|nat= AUT |name=[[Filips Līnharts]]|pos=DF}} {{Fs player|no= 5|nat= GER |name=[[Antonijs Jungs]]|pos=DF}} {{Fs player|no= 6|nat= GER |name=[[Patriks Osterhāge]]|pos=MF}} {{Fs player|no= 7|nat= GER |name=[[Derijs Šerhants]]|pos=FW}} {{Fs player|no= 8|nat= GER |name=[[Maksimiliāns Egešteins]]|pos=MF}} {{Fs player|no= 9|nat= GER |name=[[Lūkass Hēlers]]|pos=FW}} {{Fs player|no=11|nat= GHA |name=[[Daniels Kofi Kjerē]]|pos=MF}} {{Fs player|no=14|nat= JAP |name=[[Juito Suzuki]]|pos=MF}} {{Fs player|no=17|nat= GER |name=[[Lūkass Kiblers]]|pos=DF}} {{Fs player|no=18|nat= GER |name=[[Erens Dinkči]]|pos=FW}} {{Fs player|no=19|nat= GER |name=[[Jans Niklass Beste]]|pos=DF}} {{Fs player|no=20|nat= AUT |name=[[Juniors Adamu]]|pos=FW}} {{Fs player|no=21|nat= GER |name=[[Florians Millers]]|pos=GK}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat= BFA |name=[[Sirjake Irjē]]|pos=FW}} {{Fs player|no=24|nat= GER |name=[[Janniks Huts]]|pos=GK}} {{Fs player|no=26|nat= GER |name=[[Maksimiliāns Filips]]|pos=FW}} {{Fs player|no=27|nat= GER |name=[[Nikolass Heflers]]|pos=MF}} {{Fs player|no=28|nat= GER |name=[[Matiass Ginters]]|pos=DF}} {{Fs player|no=29|nat= GER |name=[[Filips Treu]]|pos=DF}} {{fs player|no=30|nat= GER |name=[[Kristians Ginters]]|pos=DF|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=31|nat= CRO |name=[[Igors Matanovičs]]|pos=FW}} {{Fs player|no=32|nat= ITA |name=[[Vinčenco Grifo]]|pos=MF|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=33|nat= FRA |name=[[Žordī Makengo]]|pos=DF}} {{Fs player|no=37|nat= GER |name=[[Makss Rozenfelders]]|pos=DF}} {{Fs player|no=43|nat= SUI |name=[[Bruno Ogbuss]]|pos=DF}} {{Fs player|no=44|nat= SUI |name=[[Johans Manzambi]]|pos=MF}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''' ** 3. vieta: 1994–95 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit2champ.html |title=Germany - List of Second Level Champions |accessdate={{dat|2016|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (4): 1992–93, 2002–03, 2008–09, 2015–16 ** Vicečempioni (1): 1997–98 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131006114326/http://www.scfreiburg.com/ Kluba mājaslapa] {{Futbols-aizmetnis}} {{vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:SC Freiburg]] phefrzhh1bqyvmp733bdljfqwtly8cn 4471122 4470932 2026-05-20T21:19:02Z Vylks 50297 /* Sasniegumi */ 4471122 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''SC Freiburg'' | logo_links = SC-Freiburg Logo.svg | logo_izm = 120px | pilns = ''Sport-Club Freiburg e.V.'' | iesauka = ''Breisgau-Brasilianer'' <br />(Brazīlieši no Breisgavas) | pilsēta = {{Vieta|Vācija|Freiburga}} | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 7. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 30 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Europa-Park Stadion]]'' | ietilp = 34 700 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Eberhards Fugmans | menedžeris = | tren = {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Šusters]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = | dates1 = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] | uzvaras1 = 4 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _freiburg2425h | pattern_b1 = _freiburg2425h | pattern_ra1 = _freiburg2425h | pattern_sh1 = _nikeleague3ur | pattern_so1 = _nikematchfit2021rl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _freiburg2425a | pattern_b2 = _freiburg2425a | pattern_ra2 = _freiburg2425a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _nikestrike4b | pattern_b3 = _freiburg2425t | pattern_ra3 = _nikestrike4b | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''SC Freiburg''''' ir [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Freiburga]]s. Dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā, klubs parasti balansē starp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], 2015.–2016. gada sezonā uzvarēja 2. Bundeslīgas turnīrā un atgriezās augstākajā līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Europa-Park Stadion]]'', kura ietilpība ir 34&nbsp;700 vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scfreiburg.com/stadion/europa-park-stadion/rund-ums-neue-stadion/ |language=de |title=Europa-Park Stadion |accessdate={{dat|2022|5|8||bez}} |website=scfreiburg.com}}</ref> No 1954. līdz 2021. gadam izmantoja ''[[Dreisamstadion]]''. Kluba lielākais panākums ir piedalīšanās [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] (tolaik UEFA kauss) 1995. un 2001. gadā. 2001. gadā klubs UEFA kausā sasniedza 3. kārtu, tajā piekāpjoties ''[[Feyenoord]]''.<ref>[http://www.rsssf.com/tablesd/duitec-freiburg02.html The UEFA Cup 2001/02 - SC Freiburg (GER)<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Klubs ir četrkārtējs 2. Bundeslīgas čempions. Augstākais sasniegums Bundeslīgā&nbsp;— 3. vieta 1994.–1995. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit95.html |title=Germany 1994/95 |accessdate={{dat|2016|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> == Sastāvs == ''{{Dat|2025|9|11||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scfreiburg.com/teams/profis/kader |title=Spieler |website=scfreiburg.com ||access-date={{Dat|2024|9|11||bez}} |language=de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat= GER |name=[[Noa Atubolu]]|pos=GK}} {{Fs player|no= 3|nat= AUT |name=[[Filips Līnharts]]|pos=DF}} {{Fs player|no= 5|nat= GER |name=[[Antonijs Jungs]]|pos=DF}} {{Fs player|no= 6|nat= GER |name=[[Patriks Osterhāge]]|pos=MF}} {{Fs player|no= 7|nat= GER |name=[[Derijs Šerhants]]|pos=FW}} {{Fs player|no= 8|nat= GER |name=[[Maksimiliāns Egešteins]]|pos=MF}} {{Fs player|no= 9|nat= GER |name=[[Lūkass Hēlers]]|pos=FW}} {{Fs player|no=11|nat= GHA |name=[[Daniels Kofi Kjerē]]|pos=MF}} {{Fs player|no=14|nat= JAP |name=[[Juito Suzuki]]|pos=MF}} {{Fs player|no=17|nat= GER |name=[[Lūkass Kiblers]]|pos=DF}} {{Fs player|no=18|nat= GER |name=[[Erens Dinkči]]|pos=FW}} {{Fs player|no=19|nat= GER |name=[[Jans Niklass Beste]]|pos=DF}} {{Fs player|no=20|nat= AUT |name=[[Juniors Adamu]]|pos=FW}} {{Fs player|no=21|nat= GER |name=[[Florians Millers]]|pos=GK}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat= BFA |name=[[Sirjake Irjē]]|pos=FW}} {{Fs player|no=24|nat= GER |name=[[Janniks Huts]]|pos=GK}} {{Fs player|no=26|nat= GER |name=[[Maksimiliāns Filips]]|pos=FW}} {{Fs player|no=27|nat= GER |name=[[Nikolass Heflers]]|pos=MF}} {{Fs player|no=28|nat= GER |name=[[Matiass Ginters]]|pos=DF}} {{Fs player|no=29|nat= GER |name=[[Filips Treu]]|pos=DF}} {{fs player|no=30|nat= GER |name=[[Kristians Ginters]]|pos=DF|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=31|nat= CRO |name=[[Igors Matanovičs]]|pos=FW}} {{Fs player|no=32|nat= ITA |name=[[Vinčenco Grifo]]|pos=MF|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=33|nat= FRA |name=[[Žordī Makengo]]|pos=DF}} {{Fs player|no=37|nat= GER |name=[[Makss Rozenfelders]]|pos=DF}} {{Fs player|no=43|nat= SUI |name=[[Bruno Ogbuss]]|pos=DF}} {{Fs player|no=44|nat= SUI |name=[[Johans Manzambi]]|pos=MF}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''' ** 3. vieta: 1994–95 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit2champ.html |title=Germany - List of Second Level Champions |accessdate={{dat|2016|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (4): 1992–93, 2002–03, 2008–09, 2015–16 ** Vicečempioni (1): 1997–98 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Finālisti: 2025–26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131006114326/http://www.scfreiburg.com/ Kluba mājaslapa] {{Futbols-aizmetnis}} {{vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:SC Freiburg]] 14qxniu5l7xmnh64h5eqsxhwshsav8q 0 210423 4471013 4446019 2026-05-20T17:21:47Z Kikos 3705 /* ievads */ 4471013 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|miestu|Subačus (miests)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Subačus | official_name = ''Subačius'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline =Subacius School.jpg | imagesize = | image_caption = Subačus vidusskola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lithuania#Kupišķu rajons | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Kupišķu rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1958 | area_total_km2 = 2.65 | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 908 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 55 | latm = 46 | lats = 10 | latNS = N | longd = 24 | longm = 44 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 71 | website = }} '''Subačus''' ({{val-lt|Subačius}}) ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]] uz austrumiem no [[Panevēža]]s pie [[Viešinta]]s upes un [[Radvilišķi|Radvilišķu]] - [[Daugavpils]] dzelzceļa līnijas. Apdzīvotā vieta rakstos pirmoreiz minēta 1873. gadā, kad izbūvēja dzelzceļa līniju un Subačus dzelzceļa staciju, kas tika nosaukta pēc netālā [[Subačus (miests)|Subačus]] miesta. Pie pilsētas atrodas [[Naftas produkti|naftas produktu]] bāze ''Subačiaus kuro bazė''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] [[Kategorija:Kupišķu rajona pašvaldība]] 8dbwwisn3w7irlly5xhcho0hdch176n 4 211399 4471213 4036085 2026-05-21T05:59:14Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Photograph_of_chaos_outside_the_Washington_Hilton_Hotel_after_the_assassination_attempt_on_President_Reagan_(white_border_removed).jpg" aizvietots ar "Aftermath_of_The_Assassination_Attempt_Outside_The_Hilton_Hotel_in_Washington_DC_-_DPLA_-_00b582 4471213 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Aftermath of The Assassination Attempt Outside The Hilton Hotel in Washington DC - DPLA - 00b582132dc26c05c5aeae5ba8cf6811.jpg|150x150px|Atentāts pret Reiganu]] </div> * [[1856. gads|1856]]. — ar Parīzes miera līguma noslēgšanu beidzās [[Krimas karš]]. * [[1867. gads|1867]]. — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nopirka [[Aļaska|Aļasku]] un [[Aleutu salas]] no [[Krievijas Impērija|Krievijas]] par 7,2 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. * [[1867. gads|1867]]. — beidza pastāvēt [[Austrijas Impērija]]. * [[1945. gads|1945]]. — [[Otrais pasaules karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] spēki iegāja [[Austrija|Austrijā]] un ieņēma [[Vīne|Vīni]]; padomju un poļu spēki ieņēma [[Gdaņska|Gdaņsku]]. * [[1981. gads|1981]]. — [[Vašingtona|Vašingtonā]] pie viesnīcas tika sašauts ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] <small>(attēlā)</small>. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=March|Day=30}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|3-30]] </noinclude> abxrza6p1tls3cgbioo9wol8kap51sb 0 229810 4470976 4467789 2026-05-20T13:53:58Z Baisulis 11523 /* Filmas */ atjaunota novecojusī saite..... 4470976 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Vilis Jānis Lapenieks | attēls = Vilis Lapenieks pirms 1928.jpg | attēla izmērs = 180px | komentārs = pirms 1928. gada | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1908|10|8}} | dz. vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Liezēres pagasts|td=Latvija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1983|1|30|1908|10|8}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[kinorežisors]], [[kinoproducents]], [[scenārists]], [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Vilis Jānis Lapenieks''' (dzimis {{dat|1908|10|08}}, miris {{dat|1983|01|30}}) bija latviešu filmu [[kinorežisors]], [[kinoproducents]], [[scenārists]] un [[aktieris]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1908. gadā [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]] zemnieka ģimenē. Mācījās Liezēres pamatskolā, [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā]], [[Zeltmatis|Zeltmata]] un E. Feldmaņa dramatiskajos kursos. Bija Ziemeļblāzmas, Ziemeļlatvijas un [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieris. [[Sabiedrisko lietu ministrija]]s filmu nozares režisors. Lielākais darbs — filma "[[Zvejnieka dēls (1939. gada filma)|Zvejnieka dēls]]" (1939). Pēc tās pabeigšanas sāka darbu pie filmas "Melanholiskais valsis" par komponista [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]] dzīvi. 1940. gadā filmēšanu pārtrauca padomju okupācija. Vācu okupācijas laikā [[Rīga|Rīgā]] vadīja Tautas teātri. 1944. gada oktobrī devās bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc kara strādāja britu militārās pārvaldes dienestā [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], [[Blomberga|Blombergā]] izveidoja Latviešu mākslas centru, turpināja darboties kā filmu režisors, studijā "[[Rīgas Filma]]" uzņēma dokumentālo filmu "Kas mēs esam, ko mēs spējam" (1947), aktierfilmu "Kāds, kura nav" (1949). 1952. gadā izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], gadu nostrādāja [[Bahamu Salas|Bahamu Salās]], kopš 1953. gada dzīvoja [[Kalifornija]]s dienvidos, kur izveidoja savu foto uzņēmumu [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], piedalījās amerikāņu filmās kā aktieris un režisora palīgs, iestudēja izrādes un spēlēja [[Losandželosa]]s latviešu teātrī. No 1972. līdz 1978. gadam vadīja [[Amerikas Latviešu apvienība]]s filmu nozari, uzņēmis vairākas filmas par latviešu dzīvi trimdā. Sarakstīja autobiogrāfiju "Dullā Daukas piezīmes" (Gauja, 1977).<ref>{{Grāmatas atsauce |last1=Pērkone |first1=Inga |title=Kino Latvijā 1920-1940 |year=2008 |publisher=Zinātne |location=Rīga |page=245}}</ref> == Filmas == * "[[Zvejnieka dēls (1939. gada filma)|Zvejnieka dēls]]" (1939), scenārija autors un režisors * ''Who were are?'' ("Kas mēs esam un ko mēs spējam", 1947), scenārija autors un režisors * "Zaļais zelts" (1949–1950), filma par latviešu mežinieku darbu * "Kāds, kura nav" (1949), mākslas filma pēc Mārtiņa Zīverta lugas motīviem * "Mēs – latvieši brīvajā pasaulē" (1972) * "Tauta tuvumā – tauta tālumā" (1974) * "Kā es māku, tā es maunu" (1975) * "Tobago" (1978), filma par latviešu salidojumiem [[Tobāgo]] * "Latvieši Venecuēlā", dokumentāla filma<ref>[https://www.literatura.lv/personas/vilis-lapenieks literatura.lv]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/216/ Vilis Jānis Lapenieks] filmas.lv {{aktieru ārējās saites}} * [http://zagarins.net/jg/jg93/JG93_Lapenieks.htm Intervija ar V.Lapenieku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130329064538/http://zagarins.net/jg/jg93/JG93_Lapenieks.htm |date={{dat|2013|03|29||bez}} }} * [http://www.diena.lv/kd/kino/kino-muzejs-atguvis-lapenieka-filmu-kads-kura-nav-14007936 Kino muzejs atguvis Lapenieka filmu Kāds, kura nav] {{DEFAULTSORT:Lapenieks, Vilis Jānis}} [[Kategorija:1908. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinorežisori]] [[Kategorija:Latviešu kinoproducenti]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:1983. gadā mirušie]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] algtrva9rmyj7ismkdkd7qycx4zwdpw 0 239975 4471053 4219251 2026-05-20T18:40:34Z Pirags 3757 pap 4471053 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Valērijs Belokoņs | vārds_orig = | attēls = Mr Valeri Belokon.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1960 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[Uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Valērijs Belokoņs''' (dzimis {{dat|1960|2|14}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[uzņēmējs]], finansists un mecenāts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1960. ɡadā, studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātē]]. No 1982. līdz 1985. gadam strādāja [[Preses nams|Preses namā]], 1986. gadā bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas Militāri patriotiskās audzināšanas nodaļas darbinieks,<ref>[https://www.tvnet.lv/6151068/komjaunatnes-kalums-nezudoss Komjaunatnes kalums — nezūdošs] tvnet.lv 2005. gada 3. novembris</ref> Centrālās komitejas instruktors, tāpat strādāja par žurnālistu laikrakstā "Sovetskaja Molodež" (1986—1987).<ref name="lat">{{LAT e|1|585}}</ref> Kopš 1988. gada strādāja dažādos starptautiskos uzņēmumos. 1993. gadā papildinājās [[Masačūsetsas Universitāte|Masačūsetsas Universitātē]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un dibināja ''[[Baltic International Bank]]''. Bija bankas valdes priekšsēdētājs, tomēr 2008. gadā atstāja šo amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/belokons-pamet-baltic-international-bank-valdes-priekssedetaja-amatu.d?id=20154065|title=Belokoņs pamet "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētāja amatu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|12|25||bez}}}}</ref> 1998. gadā iekļuva Latvijas 100 miljonāru sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/valerijs-belokons-zaudejis-pusi-savu-ipasumu-vertibas/397963|title=Valērijs Belokoņs zaudējis pusi savu īpašumu vērtības|last=LETA|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2013|12|25||bez}}}}</ref> 2006. gadā iegādājās Anglijas futbola klubu ''[[Blackpool F.C.]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/futbols/346858-belokons_es_neesmu_abramovics|title=Belokoņs: Es neesmu Abramovičs|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|12|25||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305050932/http://www.tvnet.lv/sports/futbols/346858-belokons_es_neesmu_abramovics}}</ref> 2008. gadā bija starp 2000 Apvienotās Karalistes bagātākajiem uzņēmējiem (397. vieta).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/valerijs-belokons-iekluvis-bagatako-lielbritanijas-uznemeju-reitinga-602197|title=Valērijs Belokoņs iekļuvis bagātāko Lielbritānijas uzņēmēju reitingā|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|12|25||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.bib.lv/lv/about-bank/our-shareholders/valeri-belokon}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Belokonzs, Valerijs}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] 8s8wmy1uk08856jdjzbvm6jh8gawlt3 0 245936 4470984 4469040 2026-05-20T15:02:56Z Baisulis 11523 /* Pieturvietas */ : 4470984 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte = A57 no-11-05-2026.png |valsts = {{LAT}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (11 / 11 / 5 / 7) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 6. autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = {{sk|60283}} (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts "Abrenes iela — Ķīpsala" līdz 2026. gada 8. maijam.]] '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela — Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> . 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' — 6,3 km. Pa 57. maršrutu kursē divi autobusi. Maršruts kursē visu dienu. Līdz 2026. gada 8. maijā bija tikai viens autobuss maršrutā un kursēja rīta un vakarā sastrēgumstundās un agrāk no Abrenes ielas uz Ķīpsalu kursēja 30. autobusa maršruts. Līdz 2018. gada 5. martam maršrutu apkalpoja ar ''[[Ikarus E91]]'' modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]", kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksmes"]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA "Rīgas satiksme". Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu—ziemeļu virzienā, no 11. maija tika veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Jaunais autobusa maršruts ir "Ķīpsala — Torņakalna stacija", un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]] Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], Vanšu tilts, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]], Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], Jelgavas iela, Vienības gatve, Vilkaines iela. Virzienā Uz Parku '''Ķīpsala''' — '''Balasta dambis''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Vanšu tilts, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], Balasta dambis. Virzienā No Parka '''Ķīpsala''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: Vanšu tilts, Ķīpsalas iela, Zvejnieku iela, Ģipša iela, Ogļu iela, Tīklu iela un Matrožu iela. == Pieturvietas == 57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala — Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala —''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 4 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 5 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" |7 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 9 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" |11 |[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" |1 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |} |} === Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi === * "Z.A. Meierovica bulvāris" pārdēvēta par "Nacionālais teātris".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Pieturas "Abrenes iela", "Centrālā stacija", "Merķeļa iela", "Inženieru iela", "Nacionālais teātris", "Brīvības bulvāris" un "Centrāltirgus" slēgtas mainoties autobusa maršrutam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] j7gm6wvj248mlutlkexzg01htytyc4r 0 255101 4471151 3494496 2026-05-20T23:21:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471151 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Wikimedia}} '''''Wikimedia'' nodaļas''' ir nacionālas vai reģionālas [[bezpeļņas organizācija]]s, kas ir izveidotas, lai atbalstītu ''[[Wikimedia Foundation]]'' projektu, kā [[Vikipēdija]], intereses vietējā mērogā. Nodaļas ir juridiski neatkarīgas no ''Wikimedia Foundation'' organizācijas. Pēc oficiālas atzīšanas ar fondu tās saista nodaļu vienošanās līgums. Nodaļām nav nekādas kontroles pār fonda tīmekļa vietnēm. Šīs organizācijas rīko reģionālās konferences, informatīvus un globālus pasākumus, kā ''[[Wikimania]]''.<ref name=Konieczny/><ref name=Morell/> 2015. gada janvārī bija 41 atzīta ''Wikimedia'' nodaļa.<ref name=Fontanills/><ref name=Meta/> Latvijā šobrīd nav savas ''Wikimedia'' nodaļas, pastāv tikai [[M:Wikimedians of Latvia User Group|lietotāju grupa]]. {| class="wikitable sortable" style="width: 100%" |- ! Reģions ! Nosaukums ! URL ! Kopš |- | {{ARG}} | [[m:Wikimedia Argentina|Wikimedia Argentina]] | [http://www.wikimedia.org.ar/ wikimedia.org.ar] | {{dat|2007|9|1}} |- | {{ARM}} | [[m:Wikimedia Armenia|Վիքիմեդիա Հայաստան]] | [http://www.wikimedia.am/ wikimedia.am] | {{dat|2013|3|26}} |- | {{AUS}} | [[m:Wikimedia Australia|Wikimedia Australia]] | [http://www.wikimedia.org.au/ wikimedia.org.au] | {{dat|2008|3|1}} |- | {{AUT}} | [[m:Wikimedia Österreich|Wikimedia Österreich]] | [http://www.wikimedia.at/ wikimedia.at] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200826095905/http://www.wikimedia.at/ |date={{dat|2020|08|26||bez}} }} | {{dat|2008|2|26}} |- | {{BGD}} | [[m:Wikimedia Bangladesh|Wikimedia Bangladesh]] | [http://wikimedia.org.bd/ wikimedia.org.bd] | {{dat|2011|10|3}} |- | {{BEL}} | [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Belgium Wikimedia Belgium] | [http://www.wikimedia.be wikimedia.be] | {{dat|2014|10|8}} |- | {{CAN}} | [[m:Wikimedia Canada|Wikimedia Canada]] | [https://web.archive.org/web/20110411035156/http://wikimedia.ca/ wikimedia.ca] | {{dat|2011|5|24}} |- | {{CHL}} | [[m:Wikimedia Chile|Wikimedia Chile]] | [http://www.wikimediachile.cl/ wikimedia.cl] | {{dat|2011|7|16}} |- | {{CZE}} | [[m:Wikimedia Czech Republic|Wikimedia Česká republika]] | [http://www.wikimedia.cz/ wikimedia.cz] | {{dat|2008|3|6}} |- | {{DEN}} | [[m:Wikimedia Danmark|Wikimedia Danmark]] | [http://www.wikimedia.dk/ wikimedia.dk] | {{dat|2009|7|3}} |- | {{EST}} | [[m:Wikimedia Eesti|Wikimedia Eesti]] | [//et.wikimedia.org/ et.wikimedia.org] | {{dat|2010|8|31}} |- | {{FIN}} | [[m:Wikimedia Suomi|Wikimedia Suomi]] | [//fi.wikimedia.org/ fi.wikimedia.org] | {{dat|2009|9|21}} |- | {{FRA}} | [[m:Wikimédia France|Wikimédia France]] | [http://www.wikimedia.fr/ wikimedia.fr] | {{dat|2004|10|23}} |- | {{GER}} | [[m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]] | [http://www.wikimedia.de/ wikimedia.de] | {{dat|2004|6|13}} |- | {{HKG}} | [[m:Wikimedia Hong Kong|香港維基媒體協會]] | [https://web.archive.org/web/20130708143648/https://wikimedia.hk/ wikimedia.hk] | {{dat|2008|3|1}} |- | {{HUN}} | [[m:Wikimédia Magyarorsz?g|Wikimédia Magyarország]] | [http://wiki.media.hu/ wikimedia.hu] | {{nowrap|{{dat|2008|9|27}}}} |- | {{IND}} | [[m:Wikimedia India|Wikimedia India]] | [https://web.archive.org/web/20141006232924/http://www.wikimedia.in/ wikimedia.in] | {{nowrap|{{dat|2011|1|3}}}} |- | {{IDN}} | [[m:Wikimedia Indonesia|Wikimedia Indonesia]] | [https://web.archive.org/web/20180918221028/https://wikimedia.or.id/ wikimedia.or.id] | {{dat|2008|10|7}} |- | {{ISR}} | [[m:Wikimedia Israel|Wikimedia Israel]] | [http://www.wikimedia.org.il/ wikimedia.org.il] | {{dat|2007|6|26}} |- id="Wikimedia Italia" | {{ITA}} | [[m:Wikimedia Italia|Wikimedia Italia]] | [http://www.wikimedia.it/ wikimedia.it] | {{dat|2005|6|17}} |- | {{MAC}} | [[m:Wikimedia Macau|澳門維基媒體協會]] | [https://web.archive.org/web/20120731201514/http://wikimedia.org.mo/ wikimedia.org.mo] | {{dat|2011|4|24}} |- | {{MKD}} | [[m:Wikimedia Macedonia|Викимедија Македонија]] | [//mk.wikimedia.org/ mk.wikimedia.org] | {{dat|2009|9|21}} |- | {{MEX}} | [[m:Wikimedia México|Wikimedia México]] | [//mx.wikimedia.org/ mx.wikimedia.org] | {{dat|2011|8|03}} |- | {{NED}} | [[m:Wikimedia Nederland|Wikimedia Nederland]] | [//nl.wikimedia.org/ nl.wikimedia.org] | {{dat|2006|3|27}} |- | {{NOR}} | [[m:Wikimedia Norge|Wikimedia Norge]] | [//no.wikimedia.org/ no.wikimedia.org] | {{dat|2007|6|23}} |- | {{PHI}} | [[m:Wikimedia Philippines|Wikimedia Philippines]] | [https://web.archive.org/web/20120513222914/http://www.wikimedia.org.ph/ wikimedia.org.ph] | {{dat|2010|4|12}} |- | {{POL}} | [[m:Wikimedia Polska|Wikimedia Polska]] | [//pl.wikimedia.org/ pl.wikimedia.org] | {{dat|2005|11|18}} |- | {{POR}} | [[m:Wikimedia Portugal|Wikimedia Portugal]] | [https://web.archive.org/web/20111221094558/http://wikimedia.pt/ wikimedia.pt] | {{dat|2009|7|3}} |- | {{RUS}} | [[m:Wikimedia Russia|Викимедиа РУ]] | [[wmru:|ru.wikimedia.org]] | {{dat|2008|5|24}} |- | {{SRB}} | [[m:Wikimedia Serbia|Wikimedia Serbia]] | [//rs.wikimedia.org/ rs.wikimedia.org] | {{dat|2005|12|3}} |- | {{ZAF}} | [[m:Wikimedia South Africa|Wikimedia South Africa]] | [http://wikimedia.org.za/ wikimedia.org.za] | {{dat|2012|2|27}} |- | {{ESP}} | [[m:Wikimedia España|Wikimedia España]] | [http://wikimedia.org.es/ wikimedia.org.es] | {{dat|2011|2|7}} |- | {{SWE}} | [[m:Wikimedia Sverige|Wikimedia Sverige]] | [http://www.wikimedia.se/ wikimedia.se] | {{dat|2007|12|11}} |- | {{SUI}} | [[m:Wikimedia CH|Wikimedia CH]] | [http://www.wikimedia.ch/ wikimedia.ch] | {{dat|2006|5|14}} |- | {{TWN}} | [[m:Wikimedia Taiwan|台灣維基媒體協會]] | [http://www.wikimedia.tw/ wikimedia.tw] | {{dat|2007|7|4}} |- | {{UKR}} | [[m:Wikimedia Ukraine|Вікімедіа Україна]] | [[wmua:|ua.wikimedia.org]] | {{dat|2009|7|3}} |- | {{GBR}} | [[m:Wikimedia UK|Wikimedia UK]] | [http://wikimedia.org.uk/ wikimedia.org.uk] | {{dat|2009|1|12}} |- | {{URU}} | [[m:Wikimedia Uruguay|Wikimedia Uruguay]] | [http://www.wikimediauruguay.org/ wikimediauruguay.org] | {{dat|2013|7|12}}<ref>[[wmf:Resolution:Recognition_of_Wikimedia_Uruguay|WMF resolution on the Recognition of Wikimedia Uruguay]]</ref> |- | {{VEN}} | [[m:Wikimedia Venezuela|Wikimedia Venezuela]] | [http://www.wikimedia.org.ve/ wikimedia.org.ve] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141030155039/http://www.wikimedia.org.ve/ |date={{dat|2014|10|30||bez}} }} | {{dat|2011|10|4}} |- | [[File:Flag_of_New_York_City.svg|23px|Ņujorkas karogs]] [[Ņujorka]] | [[m:Wikimedia New York City|Wikimedia New York City]] | [//nyc.wikimedia.org/ nyc.wikimedia.org] | {{dat|2009|1|12}} |- | [[File:Flag_of_Washington,_D.C..svg|23px|Vašingtonas karogs]] [[Vašingtona]] | [[m:Wikimedia District of Columbia|Wikimedia District of Columbia]] | [http://wikimediadc.org/ wikimediadc.org] | {{dat|2011|9|12}} |} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name=Morell>Morell (2011), p. 332</ref> <ref name=Konieczny>Konieczny (2009)</ref> <ref name=Fontanills>Fontanills (2012), p. 81</ref> <ref name=Meta>Wikimedia Chapters</ref> }} {{Wikimedia Foundation}} [[Kategorija:Vikipēdija| ]] [[Kategorija:Wikimedia Foundation]] 5414t7kr3f0h9x4spdun9yeu49hyp7c 0 257677 4471314 4451541 2026-05-21T11:16:45Z Biafra 13794 preciz. 4471314 wikitext text/x-wiki [[File:Banduri, Covens et Mortier and Lisle. Imperii Orientalis et Circumjacentium Regionum.1742.jpg|right|400px|thumb|"Austrumu impērijas", (''Imperii Orientalis et Circumjacentium Regionum'') ''Guillaume Delisle'' 1742. gadā]] '''Atlants''' ir [[ģeogrāfija]]s, [[vēsture]]s vai citas nozares [[Ģeogrāfiskā karte|karšu]] sakopojums vienā izdevumā. Papildu atlantos atrodamajām kartēm un diagrammām, atlantos bieži ir arī attēli, tabulas, fakti par iekļautajiem apgabaliem. Nosaukumu "atlants" pirmais lietojis [[Gerhards Merkators]]. Par pirmo atlantu tiek uzskatīts [[Abrahams Ortēlijs|Abrahama Ortēlija]] 1570. gada ''Theatrum orbis terrarum''. Mūsdienām plašāk lietotie atlanti ir ''Andrees Allgemeiner Handatlas'' (1881–1930), Krievijas ''Atlas mira'' (''Атлас мира''; pirmoreiz izdots 1954. gadā) un ''London Times'' izdotais ''Atlas of the World'' (1955–1959).<ref name="brit">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/41285/atlas|title=atlas|publisher=Britannica.com|accessdate={{dat|2014|7|23||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kartes]] hqk8kikv65m6bjhj1kg8ii9usi09rvj 0 262120 4470946 4453416 2026-05-20T12:38:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470946 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Ultimate Fighting Championship | logo = UFC Logo.svg | caption = UFC logotips | type = [[Meitas uzņēmums]] | industry = [[Jauktā cīņas māksla]] | predecessor = | foundation = 1993. gadā | founders = {{plainlist| * [[Art Davie]] * [[Bob Meyrowitz]] * Ryan Troutsdale * [[Campbell McLaren]] * [[David Isaacs (UFC Cofounder)|David Isaacs]] * [[John Milius]] * [[Rorion Gracie]]<ref>{{ziņu atsauce |last=Meltzer |first=Dave |date=April 8, 2009 |title=UFC 6: Wild West |url=https://sports.yahoo.com/mma/news?slug=dm-ufcsix040809 |publisher=[[Yahoo! Sports]] |access-date=December 31, 2011 |archive-date={{dat|2011|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111208051308/http://sports.yahoo.com/mma/news?slug=dm-ufcsix040809 }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=UFC Creator Bwb Meyrowitz Announces New MMAPromotion |url=http://mmajunkie.com/news/3629/ufc-creator-bob-meyrowitz-announces-new-mma-promotion.mma |dead-url=yes |archive-url=https://archive.today/20120710070715/http://mmajunkie.com/news/3629/ufc-creator-bob-meyrowitz-announces-new-mma-promotion.mma |archive-date=July 10, 2012 |publisher=MMAjunkie.com |date=January 29, 2009|access-date=December 31, 2011 }}</ref> }} | location_city = [[Lasvegasa]], [[Nevada]] | key_people = [[Deina Vaits]] (prezidents) | owner = {{plainlist| * [[Endeavor (kompānija)|Endeavor]] (caur [[Zuffa]]) }} | location_country = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | homepage = [https://www.ufc.com UFC.com] }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Ultimate Fighting Championship''''' (UFC) ir pasaules lielākā [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] pasākumu rīkotājkompānija, kas nodrošina dalību pasaulē prasmīgākajiem šī sporta veida pārstāvjiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Gross|first=Josh |url=http://sports.espn.go.com/extra/mma/news/story?id=6209923&campaign=rss&source=ESPNHeadlines |title=UFC buys rival Strikeforce |publisher=ESPN |date=2011. gada 20. marts |accessdate=2011. gada 2. jūlijs}} {{en ikona}}</ref> UFC rīko pasākumus visā pasaulē, tomēr vairums to notiek valstī, kur UFC tika izveidots, — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=The UFC's Ambitious Global Expansion Plans Could Reap Huge Benefits and Revenues |publisher=BloodyElbow.com |date=2010. gada 3. jūnijs |accessdate=2011. gada 2. jūlijs}} {{en ikona}}</ref> UFC cīņu dalībnieki tiek sagrupēti deviņās svara kategorijās, UFC darbojas pēc tās izdotajiem [[vienotie jauktās cīņas mākslas noteikumi|vienotajiem jauktās cīņas mākslas noteikumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ufc.com/index.cfm?fa=LearnUFC.Rules |title=Learn UFC Rules |publisher=Ultimate Fighting Championship |accessdate=2011. gada 2. jūlijs}} {{en ikona}}</ref> Līdz šodienai notikuši vairāk kā 250 UFC rīkotie pasākumi. Pirmais UFC pasākums notika [[Denvera|Denverā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], 1993. gada 12. novembrī. UFC izveidoja Arts Deivijs, Džons Miliuss un Orions Greisijs ar mērķi popularizēt Amerikā Greisiju atzara [[brazīļu džiudžitss|brazīļu džiudžitsu]] sacenšoties pret dažādu sporta disciplīnu pārstāvjiem (piemēram, [[bokss|boksa]], [[džudo]]), it īpaši tādiem, kuri nebija specializējušies cīņai uz zemes un ar sāpju vai žņaugšanas paņēmieniem. Ar laiku cīnītāji pielāgojās un dažādu sporta disciplīnu prasmes apvienoja vienā, izveidojot jaunu sporta disciplīnu, kas tagad ir zināma kā [[jauktā cīņas māksla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bleacherreport.com/articles/1163248-royce-gracies-legacy-bjjs-relevance-on-the-decline-in-modern-mma |title=Royce Gracie's Legacy, BJJ's Relevance on the Decline in Modern MMA |publisher=Bleacher Report |date=2012. gada 27. aprīlis |accessdate=2012. gada 19. novembris}} {{en ikona}}</ref> == Noteikumi == Pašreizējos UFC noteikumus sākotnēji noteica Ņūdžersijas Atlētikas vadības departaments.<ref>https://www.state.nj.us/lps/sacb/docs/martial.html</ref> Ņūdžersijā pieņemtie "Unified Rules of Mixed Martial Arts" tika apstiprināti arī Nevadā, Luiziānā un Kalifornijā. Šos noteikumus izmantoja citas ASV promouteru kompānijas, kļūstot par obligātiem štatiem, kas pieņēma šos noteikumus, un tādējādi tie kļuva par "de facto" standarta noteikumu sarakstu profesionāliem MMA sportistiem. === Svara kategorijas === Uz 2016. gada janvāri [[UFC]] bija 9 svara kategorijas (netitula cīņās bija atļauts puskilograma liekais svars): {| class="wikitable" align="center" |- !Svars ([[Kilograms|kg]]) !! Svars ([[Mārciņa (mērvienība)|lbs]]) !! Kategorijas nosaukums latviski !! Kategorijas nosaukums angliski !! Dzimums |- | 93 — 120 || 206 — 265 || Smagais svars || Heavyweight || Vīriešu |- | 84 — 93 || 186 — 205 || Pussmagais svars || Light heavyweight || Vīriešu |- | 77 — 84 || 171 — 185 || Vidējais svars|| Middleweight || Vīriešu |- | 70 — 77 || 156 — 170 || Pusvidējais svars || Welterweight || Vīriešu |- | 66 — 70 || 146 — 155 || Vieglais svars|| Lightweight || Vīriešu |- | 61 — 66 || 136 — 145 || Pusvieglais svars || Featherweight || Vīriešu/Sieviešu |- | 57 — 61 || 126 — 135 || Vieglākais svars || Bantamweight || Vīriešu/Sieviešu |- | 53 — 57 || 116 — 125 || Visvieglākais svars || Flyweight || Vīriešu/Sieviešu |- | 48 — 52 || 106 — 115 || Minimālais svars || Strawweight || Sieviešu |- |} == Izcilākie cīkstoņi == === Esošie čempioni === (dati uz 2026. gada 25. janvāri) {| class="wikitable" border="1" cellpadding="3" |+ |- bgcolor="#e3e3e3" ! Divīzija ! Čempions ! Titula izcīnīšanas datums ! Titula aizstāvēšanu skaits |- | colspan="4" align="center" |''Vīrieši'' |- |'''Smagais svars''' |{{flaga|ENG}} [[Toms Aspināls]] | 2025. gada 21. jūnijā (''UFC on ABC: Hill vs. Rountree Jr.'') | 0 |- |'''Pussmagais svars''' |{{flaga|BRA}} [[Alekss Pereira]] | 2025. gada 4. oktobrī (''[[UFC 320]]'') | 0 |- |'''Vidējais svars''' |{{flaga|AAE}} [[Hamzats Čimajevs]] | 2025. gada 16. augustā (''[[UFC 319]]'') | 0 |- |'''Pusvidējais svars''' |{{flaga|RUS}} [[Islams Mahačevs]] | 2025. gada 15. novembrī (''[[UFC 322]]'') | 0 |- |'''Vieglais svars''' |{{flaga|GEO}} [[Ilija Topurija]] | 2025. gada 28. jūnijā (''[[UFC 317]]'') | 0 |- |'''Pusvieglais svars''' |{{flaga|AUS}} [[Aleksandrs Volkanovskis]] | 2025. gada 12. aprīlī (''[[UFC 314]]'') | 0 |- |'''Vieglākais svars''' |{{flaga|RUS}} [[Petrs Jans]] | 2025. gada 6. decembrī ([[UFC 323]]) | 0 |- |'''Visvieglākais svars''' |{{flaga|Mjanma}} [[Džošuā Vans]] | 2025. gada 6. decembrī ([[UFC 323]]) | 0 |- | colspan="4" align="center" |''Sievietes'' |- |'''Pusvieglais svars''' |vakants | | |- |'''Vieglākais svars''' |{{flaga|USA}} [[Keila Herisone]] | 2025. gada 7. jūnijā (''[[UFC 316]]'') | 0 |- |'''Visvieglākais svars''' |{{flaga|Kirgīzija}} [[Valentīna Ševčenko]] | 2024. gada 14. septembrī (''[[UFC 306]]'') | 2 |- |'''Minimālais svars''' |{{flaga|BRA}} [[Makenzija Derna]] | 2022. gada 25. oktobrī (''[[UFC 321]]'') | 0 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20141008071121/http://uk.ufc.com/ UFC oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{sports-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sporta organizācijas]] [[Kategorija:Jauktā cīņas māksla]] fk0hphxnct97nuus4q2cfv9lnf5la7b 0 281371 4470996 4294016 2026-05-20T16:30:57Z ~2026-30357-11 145709 Pievienots ka ir sami! Jo ir noķerts 4470996 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Nedzis | attēls = Озеро Недзис.jpg | paraksts = | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Cēsu novads]] | vieta3 = [[Inešu pagasts]] | map = Latvija | map_label = | plat_d=57 | plat_m=00 | plat_s=25 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=48 | gar_s=14 | gar_EW=E | platība_ha = 82,8 | garums = | platums = | Vid_dziļums = 3,1 | Max_dziļums = 5,5 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = 185,6 | izteka = [[Nedzīte]] | baseins = <!-- tikai skatli --> | lielbaseins = [[Daugava]]s<!-- lielbaseina upes nosaukumu ģenitīvā: [[Daugava]]s --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Sāvas (Inešu pagasts)|Sāvas]] }} '''Nedzis''' (arī Nedžis, Nedža ezers, Saves ezers, Sāvas ezers)<ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=82816&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> ir ezers [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Inešu pagasts|Inešu pagastā]].<ref>[http://www.ezeri.lv/database/2117/ ezeri.lv]</ref> Izvietojies pagasta vidusdaļā Vecpiebalgas ezeru grupā Vecpiebalgas aizsargājamajā ainavu apvidū. Krasti zemi, vietām — augsti, dibens — dūņains, dūņu slānis un [[sapropelis]] 3—4 m. Ietek vairāki grāvji, iztek [[Nedzīte]] uz [[Sustala|Sustalu]]. Mīt plaudis, līnis, rauda, asaris, karūsa, līdaka, vēdzele, ālants, rudulis, zutis, karpa ir arī sami. Rietumu krastā privāta peldvieta. Gar ezera rietumu krastu iet autoceļš [[P33]], pie tā [[Sāvas (Inešu pagasts)|Sāvu]] ciems. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Cēsu novada ezeri]] [[Kategorija:Inešu pagasts]] [[Kategorija:Vecpiebalgas novada ezeri]] 2ylfbrcknd5xi4r2dvde7gqm42l8mcr 4470998 4470996 2026-05-20T16:42:28Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30357-11|~2026-30357-11]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 77.219.3.39 4294016 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Nedzis | attēls = Озеро Недзис.jpg | paraksts = | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Cēsu novads]] | vieta3 = [[Inešu pagasts]] | map = Latvija | map_label = | plat_d=57 | plat_m=00 | plat_s=25 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=48 | gar_s=14 | gar_EW=E | platība_ha = 82,8 | garums = | platums = | Vid_dziļums = 3,1 | Max_dziļums = 5,5 | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = 185,6 | izteka = [[Nedzīte]] | baseins = <!-- tikai skatli --> | lielbaseins = [[Daugava]]s<!-- lielbaseina upes nosaukumu ģenitīvā: [[Daugava]]s --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Sāvas (Inešu pagasts)|Sāvas]] }} '''Nedzis''' (arī Nedžis, Nedža ezers, Saves ezers, Sāvas ezers)<ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=82816&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> ir ezers [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Inešu pagasts|Inešu pagastā]].<ref>[http://www.ezeri.lv/database/2117/ ezeri.lv]</ref> Izvietojies pagasta vidusdaļā Vecpiebalgas ezeru grupā Vecpiebalgas aizsargājamajā ainavu apvidū. Krasti zemi, vietām — augsti, dibens — dūņains, dūņu slānis un [[sapropelis]] 3—4 m. Ietek vairāki grāvji, iztek [[Nedzīte]] uz [[Sustala|Sustalu]]. Mīt plaudis, līnis, rauda, asaris, karūsa, līdaka, vēdzele, ālants, rudulis, zutis, karpa. Rietumu krastā privāta peldvieta. Gar ezera rietumu krastu iet autoceļš [[P33]], pie tā [[Sāvas (Inešu pagasts)|Sāvu]] ciems. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Cēsu novada ezeri]] [[Kategorija:Inešu pagasts]] [[Kategorija:Vecpiebalgas novada ezeri]] axtl00fj3mpxoo0orrgawrwbqkbzf8w 0 284235 4471267 4060888 2026-05-21T08:40:34Z Biafra 13794 pap. 4471267 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Abrahams Ortēlijs | vārds_orig = ''Abraham Ortelius'' | attēls = Abraham Ortelius by Peter Paul Rubens.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ortēlijs [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1527 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Antverpene]], [[Hābsburgi|Hābsburgu]] [[Septiņpadsmit provinces]]<br />({{BEL}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1598 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Antverpene]], [[Spānija|Spāņu]] [[Dienvidnīderlande]]<br />({{BEL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ģeogrāfs un kartogrāfs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Abrahams Ortēlijs''' ({{val|la|Abraham Ortelius}}, dzimis {{dat|1527|4|14}} [[Antverpene|Antverpenē]], miris {{dat|1598|6|28}}) bija [[Flandrija|flāmu]] ģeogrāfs un kartogrāfs no [[Antverpene]]s. Izvirzīja [[Hipotēze|hipotēzi]] par [[kontinentu dreifs|kontinentu dreifu]], kuru jau 20. gadsimtā attīstīja [[Alfrēds Vēgeners]]. == "Pasaules teātris" (1570) == [[Attēls:Ortelius Lithuania.jpg|thumb|200px|left|Polijas, Prūsijas un Lietuvas karte. Tumšākā krāsā kartes augšdaļā redzama līdz 15. gadsimtam Livonijas ordenim pakļautā [[Kursa (valsts)|Kursas]] un [[Žemaitija]]s teritorija (''Livoniae pars'')]] Pazīstams kā pirmā mūsdienu [[atlants|atlanta]] — ''[[Theatrum Orbis Terrarum]]'' ("Pasaules teātris") autors. Atlants tika izdots 1570. gadā [[Kristofs Plantēns|Kristofa Plantēna]] izdevniecībā. Pirms pievērsies ģeogrādijai un kartogrāfijai, darbojies kā karšu krāsotājs un antikvārs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Beļģija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ortēlijs, Abrahams}} [[Kategorija:1527. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1598. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] [[Kategorija:Kartogrāfi]] [[Kategorija:Antverpenes provincē dzimušie]] exbh8se248w03vxz5p2cvzl6cegy5ta 10 286204 4471162 4470734 2026-05-21T02:10:20Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4471162 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> fbijxyzdy1re8aj6f1rc0buzoj3jg1b 102 291079 4471263 4373646 2026-05-21T08:31:24Z Meistars Joda 781 4471263 wikitext text/x-wiki {{shortcut|WP:Typo}} [[Attēls:Pareizrakstības vārdnīca.JPG|thumb|Pareizrakstības vārdnīca]] Lapas mērķis ir apkopot <s>populārākās</s> pareizrakstības kļūdas, lai varētu vēlāk nedaudz automatizēt šo kļūdu labošanu ar [[WP:AWB|AWB]] un citiem rīkiem. Droši pievieno zināmās pareizrakstības kļūdas. Nav pat svarīgi, vai ar tām esi sastapies Vikipēdijā vai kaut kur citur! == Galvenais saraksts == Ja vēlies labot rakstos šīs kļūdas, atceries, ka jāseko līdzi tam, ko labo, jo daudz kas it kā nepareizs īstenībā tomēr var būt pareizs. === Sistēmā neievadītais === {{div col|3}} * Enģelis<!-- NG --> -> e'''ņ'''ģelis ** un līdzīgie: evanģēlijs<!-- NG -->, ... * Austrāļi, brazīļi (citos locījumos) * Sekojošs -> šāds * (viņš) zin -> zina * ŗ * [Lūdzu,] atrod! -> [lūdzu,] atrodi! * E'''u'''ropa -> Eiropa * Ieja -> ieeja * Sacīkste -> sacīkstes * Pa laikam -> palaikam * Pa retam -> paretam * Pa visam -> pavisam * A'''p'''surds<!-- NG -->, a'''p'''solvents<!-- NG -->, a'''p'''sorbcija<!-- NG -->, a'''p'''solūts<!-- NG --> — absurds, absolvents, absorbcija, absolūts ** u.t.t. * Viss labākais -> vislabākais ** utt. * -f'''ī'''lija -> -filija ** -f'''ī'''ls -> -fils * -gr'''a'''fija -> -grāfija * Me'''š'''s, mež'''š''' -> mežs * Kolona -> kolonna * 2000. '''G'''adi -> 2000. gadi * pielietot -> lietot * San Antonio -> Sanantonio * San Francisko -> Sanfrancisko * Rio de Žaneiro -> Riodežaneiro * Sankt Pēterburga, Sanktpeterburga, Sankt-[Pp]ēterburga -> Sanktpēterburga * Latviešu strēlnieki -> latviešu strēlnieki * Pār lieku<!-- NG --> -> pārlieku * Uguns dzēšanas aparāts -> ugunsdzēšanas aparāts * Lūgtim<!-- NG --> -> lūgtin * Merkaķis<!-- NG --> -> mērkaķis * Topagrāfija<!-- NG --> -> topogrāfija * Muzikaloģija<!-- NG --> -> muzikoloģija * Diplomatija<!-- NG --> -> diplomātija * uz doto brīdi -> pašlaik * ğ -> ģ * kakadū -> kakadu * ši -> šī * džentelmenis<!-- NG; nav regex -->, džentlmens -> džentlmenis * kompilātors, interpretātors -> kompilators, interpretators * vērāņemams<!-- NG; nav regex --> -> vērā ņemams * sutiners<!-- NG; nav regex --> -> suteners * arandžēšana<!-- NG; nav regex --> -> aranžēšana * džempers -> džemperis * i -> ir * nerūsējošais tērauds -> nerūsošais tērauds * priviliģēts -> privileģēts * diacēze, diocēze -> diecēze * Venezuēla<!-- NG; nav regex --> -> Venecuēla * getto<!-- NG; nav regex -->, gheto<!-- NG; nav regex --> -> geto * pēdejais, pedējais -> pēdējais * harizma -> harisma * marazms<!-- NG --> -> marasms * karnivāls -> karnevāls * ⁰C, ^oC -> °C ** grādi -> ° ** ⁰ * francūži -> franči (ja runāts par tautu, nevis vīriešu dzimuma frančiem) * balzāms -> balzams * islams -> islāms * ekumēnisks -> ekumenisks * ezotērisks -> ezoterisks * Bergāmo -> Bergamo * psihodēlisks -> psihedēlisks * metereo-, metero- -> meteoro- * ventilātors, radiātors, klasifikātors, reformātors u.tml. -> -ators * biblotēka, bibloteka -> bibliotēka * salīdzinoši -> samērā, diezgan * štats -> pavalsts (siev. dz.) * holēra -> holera * bonusa (dziesma) -> papildu dziesma * jurispudence -> jurisprudence * skultūra -> skulptūra * izteikme u.c. -> izteiksme * sarakts u.c. -> saraksts * trenkraksts u.c. -> treknraksts * precendents -> precedents * filazofija, filasofija -> filozofija, filosofija * pulvedis -> pulkvedis * salgabāts -> saglabāts * Mičigāna -> Mičigana * gēls -> gels * tornado -> tornādo * adiabata -> adiabāta * čārter(reiss) -> čarter(reiss) * aprecēties --> apprecēties * finansu -> finanšu * karati -> karāti * magnets -> magnēts * karnivāls -> karnevāls * karate -> karatē * strktūra u.tml. -> struktūra * salidzinājums u.tml -> salīdzinājums * pirmpēdējais <!-- arī citi "pirm-" --> -> pirmspēdējais * tuata -> tauta * evanģelijs u.tml -> evaņģēlijs * paronoja -> paranoja * dinazaurs -> dinozaurs * luksus telefons -> luksusa telefons/luksustelefons * kapella -> kapela * Nujorka -> Ņujorka * vēsnieks -> vēstnieks * milijons -> miljons * follija, folijs -> folija * galvanais -> galvenais * Tasmānija -> Tasmanija * hermofrodīts -> hermafrodīts * kunģis -> kuņģis * reģipsis, riģipsis -> rīģipsis * Hābsburgs -> Habsburgs * atškirīgs, atsķirīgs -> atšķirīgs ** lielākā daļa jāraksta ar "šķ", "šļ" * 12 gadīgs -> 12-gadīgs ** 4 durvju -> 4-durvju * sakožļāt -> sakošļāt * tempretūra, tempertūra -> temperatūra * šads, šadām -> šāds, šādām * stāžēšanās -> stažēšanās * koordinātes, kordinātas -> koordinātas * normāņi -> normaņi * dizaineris -> dizainers * dermantīts, dermantīns -> dermatīts, dermatīns<!-- * maģistrantūra -> maģistratūra --> * intraverts -> introverts * olīve -> olīva * zolīds -> solīds * vakums -> vakuums * ekrānšāviņš -> ekrānuzņēmums * to starp -> tostarp * finansu -> finanšu * parādities -> parādīties * Padomju savienība -> Padomju Savienība * lenta -> lente * kolerācija -> korelācija * Amērika -> Amerika * visuāls -> vizuāls * raksnieks -> rakstnieks * kompānija -> uzņēmums * sov<!--j-->etizācija * speciāls -> īpašs, sevišķs * Sanmarino -> Sanmarīno * multimediji -> multivides * konspirācija -> sazvērestība * izcinīja -> izcīnīja * diagrama -> diagramma * intrešu -> interešu * arhetektūra -> arhitektūra * grizli lācis -> grizlilācis * litertūra -> literatūra * rešisors -> režisors * Art deko -> Art Deco * premjerizrāde -> pirmizrāde * pievenot -> pievienot * priekšēdētājs -> priekšsēdētājs * atšķīrīgs -> atšķirīgs * intiliģents, intiliģence -> inteliģents, inteliģence * pūlksten, pulksten -> plkst. * recedīvs -> recidīvs * debeskrāpis -> debesskrāpis * kv.km -> km² * raunds -> kārta (izņemot boksu) * Monāko -> Monako * mul[kķ]ī[gģ]i -> muļķīgi * pozicija -> pozīcija * -aloģija -> -oloģija (ne vienmēr, piemēram, 'mineraloģija', 'ģenealoģija' u.c.) * dispičers -> dispečers * dzīvais ēters -> tiešais ēters * apsolvēt -> absolvēt * masaža -> masāža * privattreniņš -> privāttreniņš * konfedence utt. -> konfidence * moldāvieši -> moldāvi * Fēru salas -> Fēru Salas * šājā -> šajā * tūkstots, tukstots -> tūkstoš * tirdniecība -> tirdzniecība * jūgenstils -> jūgendstils * biežak, visbiežak -> biežāk, visbiežāk * dokomentāls -> dokumentāls * web lapa -> mājaslapa * Losanželosa, Los-Andželosa, Los-andželosa -> Losandželosa * Vietnama -> Vjetnama * balistika -> ballistika * kūltūra -> kultūra * koeficents -> koeficients * vēlēk -> vēlāk * tacu, tācu -> taču * televizija -> televīzija * gda -> gada * izcelme -> izcelsme * programa, programētājs, programēšana -> programma, programmētājs, programmēšana * priekštats -> priekšstats * (spārnu) izplētums -> plētums * diapozons -> diapazons * virskaņas -> virsskaņas * ieklauts -> iekļauts * balstiesības -> balsstiesības * izpildirektors -> izpilddirektors * mūdienas -> mūsdienas * iepretīm -> iepretim * decemris -> decembris * projecēt, injecēt -> projicēt, injicēt * pirmssākums -> pirmsākums * kalogēns -> kolagēns * vand'''ā'''lis, vand'''ā'''lisms -> vandalis, vandalisms <!-- special:diff/2751499 stereotipi (? - 17. fails) zvaigžņu -mīkstinājuma zīmes Apvienot-ā- Karalistē + e]]s evanģeliski; evan[gģ]-luter amerikaņu meta-(veidne|modulis) + skatīt populārākos vārdus angliski ar defisi 1920os gados 3-jos naktī grieķu mdash romiešu cīņa Senjors, junjors aloģija -> oloģija patreiz, mūsdienas inženieris-(tehnologs...) balles -> magnitūdas precedents <- precendents prezidentārā <-> prezidentālā Ieteicam apmeklēt, Skaties vēl -> Skatīt arī Arējās Saites -> Ārējās saites pašalaik --> {{div col end}} === Sistēmā daļēji ievadītais === * G'''ū'''lbis ** un citi: mob'''ī'''lais<!-- NG -->, alb'''ū'''ms<!-- NG -->, automob'''ī'''lis<!-- NG -->, fos'''ī'''lija<!-- NG -->, tekst'''ī'''lijas<!-- NG -->, stab'''ī'''ls<!-- NG -->, rez'''ū'''ltāts... ** visi, kur ''u'' un ''l'' ir vienā zilbē * Pēctam -> pēc tam ** un līdzīgie: ganjau, kautkad,{{efn|1={kaut/diez/diezin/nez/nezin}+{kad/kur<nowiki>}</nowiki> Jāraksta kopā: * ik-, jeb-, ne- Jāraksta atsevišķi * kaut, diez, diezin, nezin, nez }} itkā, kau kas ** tā pat, tur pat, tik pat, te pat * '''ā'''frikāņi -> afrikāņi ** arī citas formas, piemēram, "'''ā'''frikānis, '''ā'''frikanizācija" * Kantrī (dažādās variācijās) -> kantri ** Kantrī dziedātājs -> kantridziedātājs * lokom'''a'''tīve<!-- NG -->, lok'''a'''motīve<!-- NG --> -> lokomotīve ** līdzīgie: ek'''a'''nomika<!-- NG -->, mit'''a'''loģija<!-- NG -->, d'''a'''kāns<!-- NG -->, alk'''a'''hols<!-- NG -->, luks'''a'''fors<!-- NG -->, seism'''a'''loģija * Tiko, tiktikko -> tikko, tik tikko * Le'''n'''ķis<!-- NG -->, slinķis -> leņķis, sliņķis * Noziedz'''i'''nieks<!-- NG --> -> noziedznieks ** un citi "inieks", "enieks" -> "nieks" (izņemot bruņinieks) * tirzniecība<!-- NG -->, tirdzniedzība -> tirdzniecība === Sistēmā ievadītais === {{div col|3}} * Līzko<!-- NG --> -> līdzko * Līdz ko<!-- NG --> -> līdzko * Dzīvesgājums -> Dzīves gājums * Licenze<!-- NG -->, license -> licence * Tēm'''e'''klis<!-- NG --> -> tēmēklis * Tāp'''e'''c, t'''a'''pēc -> tāpēc * Tren'''n'''eris<!-- NG -->, num'''m'''urs<!-- NG --> -> treneris, numurs * Insc'''i'''nēt<!-- NG -->, insc'''i'''nējums<!-- NG --> -> inscenēt, inscenējums * Konditor'''i'''ja<!-- NG --> -> konditoreja * ģ'''ē'''rbonis<!-- NG --> -> ģerbonis * higēna<!-- NG --> -> higiēna * magnet'''a'''fons<!-- NG -->, dikt'''a'''fons<!-- NG -->, mikr'''a'''fons<!-- NG --> -> magnetofons, diktofons, mikrofons * pat'''a'''loģija<!-- NG --> -> patoloģija * t'''o'''lete -> tualete * Dzelz'''s'''ceļš<!-- NG -->, dzelceļš<!-- NG --> -> dzelzceļš * Dzelzbetons<!-- NG --> -> dzelz'''s'''betons * patreiz/patreizējs -> pašreiz/pašlaik/pašreizējs/patlaban/šobrīd/tagad * Pie kam, pie tam -> turklāt/kā arī <!--krievisms „к тому"/"к кому”--> * Hip-hop (dažādās variācijās) -> hiphops * Acīm redzami -> acīmredzami<!-- acīm redz --> * Pret'''ī'''m -> pretim/pretī ** Turpretīm -> turpretim/turpretī * tād'''e'''jādi -> tād'''ē'''jādi * par cik -> tā kā * Majaslapa<!-- NG --> -> mājaslapa ** mājas lapa -> mājaslapa * vidu'''s'''kola<!-- NG --> -> vidu'''ss'''kola * i'''z'''taba<!-- NG --> / i'''zs'''taba<!-- NG --> / i'''sz'''taba <!-- NG -->-> i'''s'''taba * šķi'''n'''ķis (dažādās vietās trūkstošas mīkstinājuma zīmes) -> šķi'''ņ'''ķis * rengens<!-- NG --> -> rentgens * Mod'''ē'''ms<!-- NG --> -> modems * Datu bāzes -> datubāzes ** Datu bāzu vadība -> datubāzu pārvaldība * Amerikas Savienotās '''v'''alstis, Amerikas '''s'''avienotās '''v'''alstis -> Amerikas Savienotās Valstis * Apvienotā '''k'''araliste -> Apvienotā Karaliste * Entuazisms<!-- NG --> -> entuziasms * Intrese, intresēties -> interese, interesēties * Vislaik -> visu laiku * Nupatās -> nupat * Tāpatās -> tāpat * Tepatās -> tepat * Tikpatās -> tikpat * Turpatās -> turpat * Cikārt -> cikkārt * Tikārt -> tikkārt * Otreiz -> otrreiz * Aiz vien -> aizvien * Ar vien -> arvien * Klaviatūra/Klavietūra -> Tastatūra * Prop'''o'''ganda<!-- NG -->, kontr'''o'''banda<!-- NG --> -> propaganda, kontrabanda * Oran'''d'''žs -> Oranžs * Pirms Kristus -> pr. Kr. * Bat'''a'''r'''e'''ja<!-- NG --> -> baterija * Du'''p'''likāts<!-- NG --> -> dublikāts * Komp'''o'''tence<!-- NG --> -> kompetence * Heli'''h'''opters<!-- NG --> -> helikopters * Esu -> esmu * Atvilkne<!-- NG --> -> atvilktne * Inž'''i'''nierija<!-- NG -->, inženērija<!-- NG --> -> inženierija * Paralimpisks<!-- NG --> -> paraolimpisks * Hierhija<!-- NG -->, hiarhija -> hierarhija * Laima slimība<!-- NG --> -> Laimas slimība * S'''ī'''nuss<!-- NG --> -> sinuss ** un pārējie * (kur?) Tēlotāja mākslā<!-- NG --> -> tēlotājā mākslā * Gardrobe<!-- NG --> -> garderobe * T'''e'''zaurs -> tēzaurs * Dzied'''a'''t'''a'''js -> dziedātājs * Fotogr'''ā'''fēt -> fotografēt * Vinš, viņs -> viņš * Atēls<!-- NG --> -> attēls * Plast'''a'''līns<!-- NG --> -> plastilīns * Žela'''n'''tīns<!-- NG --> -> želatīns * Ženšeņš, žeņšeņš, ženšens u. tml. -> žeņšeņs * Šede'''rv'''s<!-- NG --> -> šedevrs * Orn'''o'''ments<!-- NG --> — > ornaments * Kaledaskops, kaleidaskops -> kaleidoskops * A'''t'''kreditācija<!-- NG --> -> akreditācija * °K (Kelvina grādi) -> K (Kelvini) * netikai<!-- NG --> -> ne tikai * Savaļa<!-- NG -->, savaļļa<!-- NG --> -> savvaļa * Savana, savvanna, savvana -> savanna * Žan'''d'''rs<!-- NG --> -> Žanrs * savlaicīgi -> laikus/laicīgi {{efn|1=No krievu „современно”, http://www.latvietis.lv/index.cgi?action=16&id=1908 }} * Nosta'''ļ'''ģija<!-- NG --> -> nostalģija * Eksp'''i'''dīcija<!-- NG --> -> ekspedīcija * Departments -> departaments * universtāte<!-- NG -->, univrsitāte -> universitāte * p.m.e. -> p.m.ē. * pasuale<!-- NG --> -> pasaule * ne kā -> nekā * Los Andželosa<!-- NG --> -> Losandželosa * alhokols, alhakols -> alkohols * Arhitips<!-- NG --> -> arhetips * Anek'''s'''ēt -> anektēt (bet "aneksija") * Dien'''a'''sta<!-- NG --> -> dienesta * Ane'''g'''dote<!-- NG --> -> anekdote * Caumurs<!-- NG --> -> caurums * Spēlēt'''a'''js -> spēlētājs * Venēra, venēriska slimība -> Venera, veneriska slimība * Ananāss<!-- NG --> -> ananass * Jugendstils<!-- NG --> -> jūgendstils * Tāllekšana<!-- NG --> -> tāllēkšana * Sokrāts<!-- NG -->, Sokrātisms<!-- NG -->, sokrātiķi<!-- NG --> -> Sokrats, sokratisms, sokratiķi * sālskābe<!-- NG --> -> sālsskābe * organizātors<!-- NG --> -> organizators * ārī<!-- NG --> -> arī * m2 -> m² * pantēra<!-- NG --> -> pantera * officiāls<!-- NG --> -> oficiāls * atiecība<!-- NG --> -> attiecība * ātrak<!-- NG --> -> ātrāk * funcija<!-- NG --> -> funkcija * ēbrejs<!-- NG --> -> ebrejs * airodinamika<!-- NG --> -> aerodinamika * blakus efekts<!-- NG --> -> blakusefekts * relfejs<!-- NG --> -> reljefs * arheloģija<!-- NG -->, arholoģija<!-- NG --> -> arheoloģija * pēdējajā<!-- NG --> -> pēdējā * amerikaņu -> amerikāņu <!-- būtu jāsaliek pareizā secībā --> * T'''a'''lāk -> tālāk * orģināls<!-- NG --> -> oriģināls * Asteorīds<!-- NG --> -> asteroīds * Katreiz -> katrreiz * Jo projām -> joprojām * Uxx -> U-xx (piemēram, U20 -> U-20) {{div col end}} == Citi saraksti == === Jāpārbauda nozīme ===<!-- t. i., ir bultiņa abos virzienos --> {{ombox | type = notice | image = | style = width:350px; | textstyle = font-size:95%; | text = '''Padoms!'''<br />Ja esi reģistrēts Vikipēdijas dalībnieks (Tev ir dalībniekvārds), vari izmantot [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|rīku ''searchEditLink'']], kas meklēšanas rezultātu lapā pievieno saiti raksta labošanas režīmam | small = yes | smallimage = [[Attēls:Circle info blue.svg|40px]] | smallimageright = | smalltext = }} {{div col}} * {{search link|Papildu}} ←→ {{search link|papildus}} (der atcerēties „Papildus darīt papildu darbu.”) * {{search link|Nākošais}} ←→ {{search link|nākamais}} * {{search link|Ekvivalents}} ←→ {{search link|analogs}} * {{search link|Jutīgs}} ←→ {{search link|jūtīgs}}{{efn|"jutīgs mēraparāts" ←→ "jūtīgs cilvēks"}} * {{search link|Neparko}} ←→ {{search link|ne par ko}} * {{search link|Hīts}} ←→ {{search link|hits}} * ie ←→ ei, piemēram, "att'''ie'''cas" * {{search link|Pastāvīgs}} ←→ {{search link|patstāvīgs}} * {{search link|Ūdenstilpe}} ←→ {{search link|ūdenstilpne}} * {{search link|Reabilitācija}} ←→ {{search link|rehabilitācija}} * {{search link|Absorbcija}} ←→ {{search link|adsorbcija}} * {{search link|dievs}} ←→ {{search link|Dievs}}{{efn|Vārds "dievs" var tikt lietots kā īpašvārds vai sugasvārds, un atkarībā no tā to raksta ar lielo vai mazo sākumburtu. [...] Latviešu valodā vārds "dievs" jāraksta ar lielo burtu, ja ar to domāts kādas monoteistiskas reliģijas dievs (piemēram, Dievs kristietībā, jūdaismā, islāmā vai atsevišķos hinduisma atzaros) vai arī ja šis vārds ir attiecīgā dieva vārds (piemēram, Dievs latviešu mitoloģijā). (No [[Dievs]].)}} * {{search link|Viennozīmīgi}} ←→ {{search link|neapšaubāmi}}/nepārprotami/pilnīgi noteikti... {{efn|Piemēram, "viennozīmīgi labākais risinājums IT jomā". Tomēr vārds ir lietojams, kad runā par vienu nozīmi, piemēram, "viennozīmīgs vārds"}} * {{search link|Dabīgs}} ←→ {{search link|dabisks}} * {{search link|Zāliens}} ←→ {{search link|zālājs}} * {{search link|Efektīvs}} ←→ {{search link|efektīgs}} * {{search link|Tā ka}} ←→ {{search link|Tā kā}} * {{search link|Aplikācija}} ←→ {{search link|lietotne}} * {{search link|Palikt}} ←→ {{search link|kļūt}}{{efn|"Viņš palika dusmīgs" -> "Viņš kļuva dusmīgs", taču "Jānis palika otrā krastā"}} * {{search link|Sajust}} ←→ {{search link|izjust}} {{efn|Uztvert ar maņu orgāniem: "Sajust maigu pieskārienu". Pārdzīvot jūtas:"Izjust kaunu". }}. Līdz ar to arī izjūtas<-->sajūtas. * {{search link|Termināls}} ←→ {{search link|terminālis}}{{efn|īpašības vārds kaut kam galējam, beidzamam ←→ lietvārds gala iekārtai}} * {{search link|Holande}} ←→ {{search link|Nīderlande}} * {{search link|Parlamentāris}} ←→ {{search link|parlamentārietis}} * {{search link|Komponents}} ←→ {{search link|komponente}} * {{search link|Tāpēc kad}} ←→ {{search link|Tāpēc ka}} * {{search link|Kad}} ←→ {{search link|ka}} * {{search link|Vienreizējs}} ←→ {{search link|vienreizīgs}}<!-- un citi no Pareizrakstības rokasgrāmatas sadaļas 98.-105. lappusē --> * {{search link|Mēdijs}} ←→ {{search link|medijs}} * {{search link|Var būt}} ←→ {{search link|varbūt}} * {{search link|savāds}} ←→ {{search link|citāds}} * {{search link|vispārējs}} ←→ {{search link|vispārīgs}} * {{search link|augsts}} ←→ {{search link|auksts}} * {{search link|jo}} ←→ {{search link|tāpēc, ka}} * {{search link|metroloģija}} ←→ {{search link|meteoroloģija}} * {{search link|atdzīt}} ←→ {{search link|atzīt}} * {{search link|spa}} ←→ {{search link|SPA}} * {{search link|viņš}} ←→ {{search link|tas}} * {{search link|ēters}} ←→ {{search link|ēteris}} * {{search link|aizvietot}} ←→ {{search link|aizstāt}} * {{search link|adoptēt}} ←→ {{search link|adaptēt}} * {{search link|baļļu}} ←→ {{search link|ballu}}{{efn|daudzskaitļa ģenitīvs no "sarīkojums" ←→ "mērvienība"}} * {{search link|statisks}} ←→ {{search link|statistisks}} * {{search link|biljons}} ←→ {{search link|miljards}}{{efn|vairumā gadījumu "biljons" ir tiešs tulkojums no angļu valodas}} * {{search link|ordenis}} ←→ {{search link|orderis}} {{div col end}} === Citi === {{div col}} * Līdzskaņu mija * Īt, īties, ināt, ināties * Z, d, t (t. i., sacen'''z'''damies, nevis sacen'''s'''damies) * īpašības vārdu paplašinātā galotne * "Priekš" lietojums * "Aiz" lietojums (piemēram, "Viņš ierindojās otrajā vietā aiz Pētera") * Darbības vārds vajadzības izteiksmē + lietvārds nominatīvā, ne akuzatīvā (jācep maizi -> jācep maize) * Tautība teikuma vidū ar lielo burtu (mēs esam '''L'''atvieši, nevis '''K'''rievi) ** Valsts nosaukums ar mazo burtu * "Dēļ" lietojums * Divi prievārdi pēc kārtas * X.-tie gadi dažādās variācijās<!-- pārbaudīts: (\d)\.?\-(ie|ajos|ajiem) --> * Pareiza darbības vārda "lūzt" lietošana,{{efn|1=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1100&q=l%C5%ABzt&title=l%C5%ABzt/0&g=5 '''Letonika''', darbības vārds "lūzt"}} arī "milzt", "birzt" * Lieka defise, piemēram, "vice-čempioni", "anti-vīruss" * "Protams" bez komatiem * "Bet", "jo" bez komata * Atsevišķi rakstīti salikteņi (piemēram, "mājas lapa" -> "mājaslapa") * Lietvārdu 1. un 2. deklinācijas lietojums, arī dažādos locījumos * Vārda "cipari" lietojums "skaitļi" vietā ("Par ko mums liecina šie cipari?") * Izsauksmes vārdi bez komatiem * [[Iespraudumi]] bez komatiem un otrādāk * Kopdzimtes lietvārdu locījumi * Nelokāmie lietvārdi ** anime, manga * Saīsinājumi<!-- u.t.m.l. --> * Komats pirms "jeb" * Lielo burtu lietojums<!-- Aukstais karš->aukstais karš, Renesanse, Neogēns --> * 2. deklinācijas izņēmumi (akmens utt.) * Izkropļotas abreviatūras, piemēram, NEPs, VEFā * "Saskaņā ar" konstrukcija, kas atdalīta no pārējā teikuma ar komatiem ** {{search link|saskaņā ar|meklēt rakstos}} * Kā/nekā lietojums salīdzinājumos (skatīt [[gradācija|rakstu]]) * Tāds kā/kā komatu lietojums * Lieks vārda "mūsdienas" lietojums (piemēram, "1999—mūsdienas") * Viņš (un viņa) un tas (tā) lietojums * Apstākļa vārdi bez garumzīmēm * Lieks "iekš" * Nepareizs "pieder" lietojums (pieder rubiju dzimtai -> pieder pie rubiju dzimtas)<!-- arī "pieskaita"? --> * Vārdi, kas izrunājami citādāk, nekā rakstāmi {{div col end}} == Stila kļūdas == Šīs lapas mērķis gan ir apkopot drukas kļūdas, nevis stila kļūdas, jo tās ir daudz sarežģītāk izlabot automātiski, bet nav aizliegts tādas pievienot šeit. * atpakaļ, piemēram, "200 miljonus gadu atpakaļ", "200 miljonus gadu iepriekš" -> "Pirms 200 miljoniem gadu" ** arī "3 gadus vēlāk" -> "pēc 3 gadiem" *** {{search link|query=iepriekš insource:/(gadus{{!}}mēnešus) iepriekš/i|label=meklēt rakstos "gadus iepriekš"}} * vienskaitlis, piemēram, "es protu angļu un vācu valodas" -> "es protu angļu un vācu valodu" * liekvārdība, piemēram, "kā piemēram" -> "piemēram" * stādīt priekšā -> iepazīstināt * aplama atgriezenisko darbības vārdu lietošana krievu valodas iespaidā. "Pārdodas" -> "pārdod". Bet "pārdodas verdzībā". * lieka "ietvaros" lietošana, kur var iztikt ar lokatīvu. "Enciklopēdija iznākusi sērijas "Latvijas un latvieši" ietvaros". -> Enciklopēdija iznākusi sērijā "Latvijas un latvieši". ** {{search link|ietvaros|meklēt rakstos}} * "sastāv no divām joslām" -> "ir divas joslas" * atgriezt -> atdot utt. == Citas idejas == * ''Uzhakot'' kādu svešvārdu vārdnīcu :) un pārskatīt arī pareizrakstības vārdnīcu ** Der jebkura šāda vārdnīca (parasts svešvārdu saraksts, neko citu nevajag) saraksta formātā elektroniski ** Parunāt ar [[:en:User:The Quixotic Potato]] * Atkārtotie vārdi (piemēram, "ir ir", "bet bet" u.t.t.) * Vārds "un" citās valodās * Blakus taustiņi tastatūrā * Pirmais simbols pēc punkta - mazais burts (teikums sākas ar mazo burtu) ** ja aiz punkta/komata seko vārds, ielikt atstarpi<!-- * Lielākā daļa vārdu, kas sākas ar "šk" (un "šl"), jāpārlabo uz "šķ" un "šļ" --> * Latviešu valodā neraksturīgas simbolu grupas (ff, bb<!-- , tt -->) * Vairākvārdu nosaukumu locīšanā neizlocīts kāds no vārdiem, piemēram, "Vācijas Federatīvā Republikas sastāvā" -> "Vācijas Federatīvā<u>s</u> Republikas sastāvā" * Skaitļu formāts: 21.3 -> 21,3 * programmēšanas valodu locījumi (Javai, Java{{hilite|skr}}iptā) == {{anchor|AF}}Labojumu filtrs == 2015. gada decembrī tika aktivizēts labojumu filtrs, kas analizē pēdējās izmaiņas un meklē iespējamās pareizrakstības kļūdas. Pašlaik tiek meklētas šādas iespējamās kļūdas: * "albūm" * "ofīl" * "fīlij" * "enģeļ" un "enģel" * "evanģe" un "evanģē" * "fosīl" * "nākoš" * "sekojoš" Labojumi, kuros atrodami šie ''simbolu virknējumi'', tiek atzīmētas ar iezīmi "iespējams typo". == Skatīt arī == * [[WP:AutoWikiBrowser/Typos]] * [[Lietotājs:Rich Farmbrough/word frequency|vārdi (vismaz 6 simboli) pēc biežuma]] * [https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/rasnacs-atklaj-15-izplatitakas-latviesu-valodas-vardu-lietojuma-kludas-politiku-leksika-13921136 Rasnačs atklāj 15 izplatītākās latviešu valodas vārdu lietojuma kļūdas politiķu leksikā] * [https://valodasrokasgramata.lv/ Latviešu valodas rokasgrāmata] * [https://www.vardotava.lv/index.php?id=kludas Valodas likumi un tipiskākās kļūdas] * [https://www.latvietis.lv/index.cgi?action=14 Runāsim latviski] * [https://skrivanek.lv/noderigi-latviesu-valodas-padomi/ Latviešu valodas padomi] * [https://tulkojumilatviski.blogspot.com/ Tulkotājas stāstiņi] * [http://dict.dv.lv/download.php?prj=lv Automatizācija] == Piezīmes == {{Notelist}} [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Typo]] 13yvka6ajcaoq4nb0cr9gko5kwiti71 4471269 4471263 2026-05-21T08:42:35Z Meistars Joda 781 /* Sistēmā neievadītais */ 4471269 wikitext text/x-wiki {{shortcut|WP:Typo}} [[Attēls:Pareizrakstības vārdnīca.JPG|thumb|Pareizrakstības vārdnīca]] Lapas mērķis ir apkopot <s>populārākās</s> pareizrakstības kļūdas, lai varētu vēlāk nedaudz automatizēt šo kļūdu labošanu ar [[WP:AWB|AWB]] un citiem rīkiem. Droši pievieno zināmās pareizrakstības kļūdas. Nav pat svarīgi, vai ar tām esi sastapies Vikipēdijā vai kaut kur citur! == Galvenais saraksts == Ja vēlies labot rakstos šīs kļūdas, atceries, ka jāseko līdzi tam, ko labo, jo daudz kas it kā nepareizs īstenībā tomēr var būt pareizs. === Sistēmā neievadītais === {{div col|3}} * enģelis<!-- NG --> -> e'''ņ'''ģelis ** un līdzīgie: evanģēlijs<!-- NG -->, ... * austrāļi, brazīļi (citos locījumos) * sekojošs -> šāds * (viņš) zin -> zina * ŗ * [Lūdzu,] atrod! -> [lūdzu,] atrodi! * E'''u'''ropa -> Eiropa * ieja -> ieeja * sacīkste -> sacīkstes * pa laikam -> palaikam * pa retam -> paretam * pa visam -> pavisam * a'''p'''surds<!-- NG -->, a'''p'''solvents<!-- NG -->, a'''p'''sorbcija<!-- NG -->, a'''p'''solūts<!-- NG --> — absurds, absolvents, absorbcija, absolūts ** u.t.t. * viss labākais -> vislabākais ** utt. * -f'''ī'''lija -> -filija ** -f'''ī'''ls -> -fils * -gr'''a'''fija -> -grāfija * me'''š'''s, mež'''š''' -> mežs * kolona -> kolonna * 2000. '''G'''adi -> 2000. gadi * pielietot -> lietot * San Antonio -> Sanantonio * San Francisko -> Sanfrancisko * Rio de Žaneiro -> Riodežaneiro * Sankt Pēterburga, Sanktpeterburga, Sankt-[Pp]ēterburga -> Sanktpēterburga * '''L'''atviešu strēlnieki -> latviešu strēlnieki * pār lieku<!-- NG --> -> pārlieku * uguns dzēšanas aparāts -> ugunsdzēšanas aparāts * lūgtim<!-- NG --> -> lūgtin * merkaķis<!-- NG --> -> mērkaķis * topagrāfija<!-- NG --> -> topogrāfija * muzikaloģija<!-- NG --> -> muzikoloģija * diplomatija<!-- NG --> -> diplomātija * uz doto brīdi -> pašlaik * ğ -> ģ * kakadū -> kakadu * ši -> šī * džentelmenis<!-- NG; nav regex -->, džentlmens -> džentlmenis * kompilātors, interpretātors -> kompilators, interpretators * vērāņemams<!-- NG; nav regex --> -> vērā ņemams * sutiners<!-- NG; nav regex --> -> suteners * arandžēšana<!-- NG; nav regex --> -> aranžēšana * džempers -> džemperis * i -> ir * nerūsējošais tērauds -> nerūsošais tērauds * priviliģēts -> privileģēts * diacēze, diocēze -> diecēze * Venezuēla<!-- NG; nav regex --> -> Venecuēla * getto<!-- NG; nav regex -->, gheto<!-- NG; nav regex --> -> geto * pēdejais, pedējais -> pēdējais * harizma -> harisma * marazms<!-- NG --> -> marasms * karnivāls -> karnevāls * ⁰C, ^oC -> °C ** grādi -> ° ** ⁰ * francūži -> franči (ja runāts par tautu, nevis vīriešu dzimuma frančiem) * balzāms -> balzams * islams -> islāms * ekumēnisks -> ekumenisks * ezotērisks -> ezoterisks * Bergāmo -> Bergamo * psihodēlisks -> psihedēlisks * metereo-, metero- -> meteoro- * ventilātors, radiātors, klasifikātors, reformātors u.tml. -> -ators * biblotēka, bibloteka -> bibliotēka * salīdzinoši -> samērā, diezgan * štats -> pavalsts (siev. dz.) * holēra -> holera * bonusa (dziesma) -> papildu dziesma * jurispudence -> jurisprudence * skultūra -> skulptūra * izteikme u.c. -> izteiksme * sarakts u.c. -> saraksts * trenkraksts u.c. -> treknraksts * precendents -> precedents * filazofija, filasofija -> filozofija, filosofija * pulvedis -> pulkvedis * salgabāts -> saglabāts * Mičigāna -> Mičigana * gēls -> gels * tornado -> tornādo * adiabata -> adiabāta * čārter(reiss) -> čarter(reiss) * aprecēties --> apprecēties * finansu -> finanšu * karati -> karāti * magnets -> magnēts * karnivāls -> karnevāls * karate -> karatē * strktūra u.tml. -> struktūra * salidzinājums u.tml -> salīdzinājums * pirmpēdējais <!-- arī citi "pirm-" --> -> pirmspēdējais * tuata -> tauta * evanģelijs u.tml -> evaņģēlijs * paronoja -> paranoja * dinazaurs -> dinozaurs * luksus telefons -> luksusa telefons/luksustelefons * kapella -> kapela * Nujorka -> Ņujorka * vēsnieks -> vēstnieks * milijons -> miljons * follija, folijs -> folija * galvanais -> galvenais * Tasmānija -> Tasmanija * hermofrodīts -> hermafrodīts * kunģis -> kuņģis * reģipsis, riģipsis -> rīģipsis * Hābsburgs -> Habsburgs * atškirīgs, atsķirīgs -> atšķirīgs ** lielākā daļa jāraksta ar "šķ", "šļ" * 12 gadīgs -> 12-gadīgs ** 4 durvju -> 4-durvju * sakožļāt -> sakošļāt * tempretūra, tempertūra -> temperatūra * šads, šadām -> šāds, šādām * stāžēšanās -> stažēšanās * koordinātes, kordinātas -> koordinātas * normāņi -> normaņi * dizaineris -> dizainers * dermantīts, dermantīns -> dermatīts, dermatīns<!-- * maģistrantūra -> maģistratūra --> * intraverts -> introverts * olīve -> olīva * zolīds -> solīds * vakums -> vakuums * ekrānšāviņš -> ekrānuzņēmums * to starp -> tostarp * finansu -> finanšu * parādities -> parādīties * Padomju savienība -> Padomju Savienība * lenta -> lente * kolerācija -> korelācija * Amērika -> Amerika * visuāls -> vizuāls * raksnieks -> rakstnieks * kompānija -> uzņēmums * sov<!--j-->etizācija * speciāls -> īpašs, sevišķs * Sanmarino -> Sanmarīno * multimediji -> multivides * konspirācija -> sazvērestība * izcinīja -> izcīnīja * diagrama -> diagramma * intrešu -> interešu * arhetektūra -> arhitektūra * grizli lācis -> grizlilācis * litertūra -> literatūra * rešisors -> režisors * Art deko -> Art Deco * premjerizrāde -> pirmizrāde * pievenot -> pievienot * priekšēdētājs -> priekšsēdētājs * atšķīrīgs -> atšķirīgs * intiliģents, intiliģence -> inteliģents, inteliģence * pūlksten, pulksten -> plkst. * recedīvs -> recidīvs * debeskrāpis -> debesskrāpis * kv.km -> km² * raunds -> kārta (izņemot boksu) * Monāko -> Monako * mul[kķ]ī[gģ]i -> muļķīgi * pozicija -> pozīcija * -aloģija -> -oloģija (ne vienmēr, piemēram, 'mineraloģija', 'ģenealoģija' u.c.) * dispičers -> dispečers * dzīvais ēters -> tiešais ēters * apsolvēt -> absolvēt * masaža -> masāža * privattreniņš -> privāttreniņš * konfedence utt. -> konfidence * moldāvieši -> moldāvi * Fēru salas -> Fēru Salas * šājā -> šajā * tūkstots, tukstots -> tūkstoš * tirdniecība -> tirdzniecība * jūgenstils -> jūgendstils * biežak, visbiežak -> biežāk, visbiežāk * dokomentāls -> dokumentāls * web lapa -> mājaslapa * Losanželosa, Los-Andželosa, Los-andželosa -> Losandželosa * Vietnama -> Vjetnama * balistika -> ballistika * kūltūra -> kultūra * koeficents -> koeficients * vēlēk -> vēlāk * tacu, tācu -> taču * televizija -> televīzija * gda -> gada * izcelme -> izcelsme * programa, programētājs, programēšana -> programma, programmētājs, programmēšana * priekštats -> priekšstats * (spārnu) izplētums -> plētums * diapozons -> diapazons * virskaņas -> virsskaņas * ieklauts -> iekļauts * balstiesības -> balsstiesības * izpildirektors -> izpilddirektors * mūdienas -> mūsdienas * iepretīm -> iepretim * decemris -> decembris * projecēt, injecēt -> projicēt, injicēt * pirmssākums -> pirmsākums * kalogēns -> kolagēns * vand'''ā'''lis, vand'''ā'''lisms -> vandalis, vandalisms <!-- special:diff/2751499 stereotipi (? - 17. fails) zvaigžņu -mīkstinājuma zīmes Apvienot-ā- Karalistē + e]]s evanģeliski; evan[gģ]-luter amerikaņu meta-(veidne|modulis) + skatīt populārākos vārdus angliski ar defisi 1920os gados 3-jos naktī grieķu mdash romiešu cīņa Senjors, junjors aloģija -> oloģija patreiz, mūsdienas inženieris-(tehnologs...) balles -> magnitūdas precedents <- precendents prezidentārā <-> prezidentālā Ieteicam apmeklēt, Skaties vēl -> Skatīt arī Arējās Saites -> Ārējās saites pašalaik --> {{div col end}} === Sistēmā daļēji ievadītais === * G'''ū'''lbis ** un citi: mob'''ī'''lais<!-- NG -->, alb'''ū'''ms<!-- NG -->, automob'''ī'''lis<!-- NG -->, fos'''ī'''lija<!-- NG -->, tekst'''ī'''lijas<!-- NG -->, stab'''ī'''ls<!-- NG -->, rez'''ū'''ltāts... ** visi, kur ''u'' un ''l'' ir vienā zilbē * Pēctam -> pēc tam ** un līdzīgie: ganjau, kautkad,{{efn|1={kaut/diez/diezin/nez/nezin}+{kad/kur<nowiki>}</nowiki> Jāraksta kopā: * ik-, jeb-, ne- Jāraksta atsevišķi * kaut, diez, diezin, nezin, nez }} itkā, kau kas ** tā pat, tur pat, tik pat, te pat * '''ā'''frikāņi -> afrikāņi ** arī citas formas, piemēram, "'''ā'''frikānis, '''ā'''frikanizācija" * Kantrī (dažādās variācijās) -> kantri ** Kantrī dziedātājs -> kantridziedātājs * lokom'''a'''tīve<!-- NG -->, lok'''a'''motīve<!-- NG --> -> lokomotīve ** līdzīgie: ek'''a'''nomika<!-- NG -->, mit'''a'''loģija<!-- NG -->, d'''a'''kāns<!-- NG -->, alk'''a'''hols<!-- NG -->, luks'''a'''fors<!-- NG -->, seism'''a'''loģija * Tiko, tiktikko -> tikko, tik tikko * Le'''n'''ķis<!-- NG -->, slinķis -> leņķis, sliņķis * Noziedz'''i'''nieks<!-- NG --> -> noziedznieks ** un citi "inieks", "enieks" -> "nieks" (izņemot bruņinieks) * tirzniecība<!-- NG -->, tirdzniedzība -> tirdzniecība === Sistēmā ievadītais === {{div col|3}} * Līzko<!-- NG --> -> līdzko * Līdz ko<!-- NG --> -> līdzko * Dzīvesgājums -> Dzīves gājums * Licenze<!-- NG -->, license -> licence * Tēm'''e'''klis<!-- NG --> -> tēmēklis * Tāp'''e'''c, t'''a'''pēc -> tāpēc * Tren'''n'''eris<!-- NG -->, num'''m'''urs<!-- NG --> -> treneris, numurs * Insc'''i'''nēt<!-- NG -->, insc'''i'''nējums<!-- NG --> -> inscenēt, inscenējums * Konditor'''i'''ja<!-- NG --> -> konditoreja * ģ'''ē'''rbonis<!-- NG --> -> ģerbonis * higēna<!-- NG --> -> higiēna * magnet'''a'''fons<!-- NG -->, dikt'''a'''fons<!-- NG -->, mikr'''a'''fons<!-- NG --> -> magnetofons, diktofons, mikrofons * pat'''a'''loģija<!-- NG --> -> patoloģija * t'''o'''lete -> tualete * Dzelz'''s'''ceļš<!-- NG -->, dzelceļš<!-- NG --> -> dzelzceļš * Dzelzbetons<!-- NG --> -> dzelz'''s'''betons * patreiz/patreizējs -> pašreiz/pašlaik/pašreizējs/patlaban/šobrīd/tagad * Pie kam, pie tam -> turklāt/kā arī <!--krievisms „к тому"/"к кому”--> * Hip-hop (dažādās variācijās) -> hiphops * Acīm redzami -> acīmredzami<!-- acīm redz --> * Pret'''ī'''m -> pretim/pretī ** Turpretīm -> turpretim/turpretī * tād'''e'''jādi -> tād'''ē'''jādi * par cik -> tā kā * Majaslapa<!-- NG --> -> mājaslapa ** mājas lapa -> mājaslapa * vidu'''s'''kola<!-- NG --> -> vidu'''ss'''kola * i'''z'''taba<!-- NG --> / i'''zs'''taba<!-- NG --> / i'''sz'''taba <!-- NG -->-> i'''s'''taba * šķi'''n'''ķis (dažādās vietās trūkstošas mīkstinājuma zīmes) -> šķi'''ņ'''ķis * rengens<!-- NG --> -> rentgens * Mod'''ē'''ms<!-- NG --> -> modems * Datu bāzes -> datubāzes ** Datu bāzu vadība -> datubāzu pārvaldība * Amerikas Savienotās '''v'''alstis, Amerikas '''s'''avienotās '''v'''alstis -> Amerikas Savienotās Valstis * Apvienotā '''k'''araliste -> Apvienotā Karaliste * Entuazisms<!-- NG --> -> entuziasms * Intrese, intresēties -> interese, interesēties * Vislaik -> visu laiku * Nupatās -> nupat * Tāpatās -> tāpat * Tepatās -> tepat * Tikpatās -> tikpat * Turpatās -> turpat * Cikārt -> cikkārt * Tikārt -> tikkārt * Otreiz -> otrreiz * Aiz vien -> aizvien * Ar vien -> arvien * Klaviatūra/Klavietūra -> Tastatūra * Prop'''o'''ganda<!-- NG -->, kontr'''o'''banda<!-- NG --> -> propaganda, kontrabanda * Oran'''d'''žs -> Oranžs * Pirms Kristus -> pr. Kr. * Bat'''a'''r'''e'''ja<!-- NG --> -> baterija * Du'''p'''likāts<!-- NG --> -> dublikāts * Komp'''o'''tence<!-- NG --> -> kompetence * Heli'''h'''opters<!-- NG --> -> helikopters * Esu -> esmu * Atvilkne<!-- NG --> -> atvilktne * Inž'''i'''nierija<!-- NG -->, inženērija<!-- NG --> -> inženierija * Paralimpisks<!-- NG --> -> paraolimpisks * Hierhija<!-- NG -->, hiarhija -> hierarhija * Laima slimība<!-- NG --> -> Laimas slimība * S'''ī'''nuss<!-- NG --> -> sinuss ** un pārējie * (kur?) Tēlotāja mākslā<!-- NG --> -> tēlotājā mākslā * Gardrobe<!-- NG --> -> garderobe * T'''e'''zaurs -> tēzaurs * Dzied'''a'''t'''a'''js -> dziedātājs * Fotogr'''ā'''fēt -> fotografēt * Vinš, viņs -> viņš * Atēls<!-- NG --> -> attēls * Plast'''a'''līns<!-- NG --> -> plastilīns * Žela'''n'''tīns<!-- NG --> -> želatīns * Ženšeņš, žeņšeņš, ženšens u. tml. -> žeņšeņs * Šede'''rv'''s<!-- NG --> -> šedevrs * Orn'''o'''ments<!-- NG --> — > ornaments * Kaledaskops, kaleidaskops -> kaleidoskops * A'''t'''kreditācija<!-- NG --> -> akreditācija * °K (Kelvina grādi) -> K (Kelvini) * netikai<!-- NG --> -> ne tikai * Savaļa<!-- NG -->, savaļļa<!-- NG --> -> savvaļa * Savana, savvanna, savvana -> savanna * Žan'''d'''rs<!-- NG --> -> Žanrs * savlaicīgi -> laikus/laicīgi {{efn|1=No krievu „современно”, http://www.latvietis.lv/index.cgi?action=16&id=1908 }} * Nosta'''ļ'''ģija<!-- NG --> -> nostalģija * Eksp'''i'''dīcija<!-- NG --> -> ekspedīcija * Departments -> departaments * universtāte<!-- NG -->, univrsitāte -> universitāte * p.m.e. -> p.m.ē. * pasuale<!-- NG --> -> pasaule * ne kā -> nekā * Los Andželosa<!-- NG --> -> Losandželosa * alhokols, alhakols -> alkohols * Arhitips<!-- NG --> -> arhetips * Anek'''s'''ēt -> anektēt (bet "aneksija") * Dien'''a'''sta<!-- NG --> -> dienesta * Ane'''g'''dote<!-- NG --> -> anekdote * Caumurs<!-- NG --> -> caurums * Spēlēt'''a'''js -> spēlētājs * Venēra, venēriska slimība -> Venera, veneriska slimība * Ananāss<!-- NG --> -> ananass * Jugendstils<!-- NG --> -> jūgendstils * Tāllekšana<!-- NG --> -> tāllēkšana * Sokrāts<!-- NG -->, Sokrātisms<!-- NG -->, sokrātiķi<!-- NG --> -> Sokrats, sokratisms, sokratiķi * sālskābe<!-- NG --> -> sālsskābe * organizātors<!-- NG --> -> organizators * ārī<!-- NG --> -> arī * m2 -> m² * pantēra<!-- NG --> -> pantera * officiāls<!-- NG --> -> oficiāls * atiecība<!-- NG --> -> attiecība * ātrak<!-- NG --> -> ātrāk * funcija<!-- NG --> -> funkcija * ēbrejs<!-- NG --> -> ebrejs * airodinamika<!-- NG --> -> aerodinamika * blakus efekts<!-- NG --> -> blakusefekts * relfejs<!-- NG --> -> reljefs * arheloģija<!-- NG -->, arholoģija<!-- NG --> -> arheoloģija * pēdējajā<!-- NG --> -> pēdējā * amerikaņu -> amerikāņu <!-- būtu jāsaliek pareizā secībā --> * T'''a'''lāk -> tālāk * orģināls<!-- NG --> -> oriģināls * Asteorīds<!-- NG --> -> asteroīds * Katreiz -> katrreiz * Jo projām -> joprojām * Uxx -> U-xx (piemēram, U20 -> U-20) {{div col end}} == Citi saraksti == === Jāpārbauda nozīme ===<!-- t. i., ir bultiņa abos virzienos --> {{ombox | type = notice | image = | style = width:350px; | textstyle = font-size:95%; | text = '''Padoms!'''<br />Ja esi reģistrēts Vikipēdijas dalībnieks (Tev ir dalībniekvārds), vari izmantot [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|rīku ''searchEditLink'']], kas meklēšanas rezultātu lapā pievieno saiti raksta labošanas režīmam | small = yes | smallimage = [[Attēls:Circle info blue.svg|40px]] | smallimageright = | smalltext = }} {{div col}} * {{search link|Papildu}} ←→ {{search link|papildus}} (der atcerēties „Papildus darīt papildu darbu.”) * {{search link|Nākošais}} ←→ {{search link|nākamais}} * {{search link|Ekvivalents}} ←→ {{search link|analogs}} * {{search link|Jutīgs}} ←→ {{search link|jūtīgs}}{{efn|"jutīgs mēraparāts" ←→ "jūtīgs cilvēks"}} * {{search link|Neparko}} ←→ {{search link|ne par ko}} * {{search link|Hīts}} ←→ {{search link|hits}} * ie ←→ ei, piemēram, "att'''ie'''cas" * {{search link|Pastāvīgs}} ←→ {{search link|patstāvīgs}} * {{search link|Ūdenstilpe}} ←→ {{search link|ūdenstilpne}} * {{search link|Reabilitācija}} ←→ {{search link|rehabilitācija}} * {{search link|Absorbcija}} ←→ {{search link|adsorbcija}} * {{search link|dievs}} ←→ {{search link|Dievs}}{{efn|Vārds "dievs" var tikt lietots kā īpašvārds vai sugasvārds, un atkarībā no tā to raksta ar lielo vai mazo sākumburtu. [...] Latviešu valodā vārds "dievs" jāraksta ar lielo burtu, ja ar to domāts kādas monoteistiskas reliģijas dievs (piemēram, Dievs kristietībā, jūdaismā, islāmā vai atsevišķos hinduisma atzaros) vai arī ja šis vārds ir attiecīgā dieva vārds (piemēram, Dievs latviešu mitoloģijā). (No [[Dievs]].)}} * {{search link|Viennozīmīgi}} ←→ {{search link|neapšaubāmi}}/nepārprotami/pilnīgi noteikti... {{efn|Piemēram, "viennozīmīgi labākais risinājums IT jomā". Tomēr vārds ir lietojams, kad runā par vienu nozīmi, piemēram, "viennozīmīgs vārds"}} * {{search link|Dabīgs}} ←→ {{search link|dabisks}} * {{search link|Zāliens}} ←→ {{search link|zālājs}} * {{search link|Efektīvs}} ←→ {{search link|efektīgs}} * {{search link|Tā ka}} ←→ {{search link|Tā kā}} * {{search link|Aplikācija}} ←→ {{search link|lietotne}} * {{search link|Palikt}} ←→ {{search link|kļūt}}{{efn|"Viņš palika dusmīgs" -> "Viņš kļuva dusmīgs", taču "Jānis palika otrā krastā"}} * {{search link|Sajust}} ←→ {{search link|izjust}} {{efn|Uztvert ar maņu orgāniem: "Sajust maigu pieskārienu". Pārdzīvot jūtas:"Izjust kaunu". }}. Līdz ar to arī izjūtas<-->sajūtas. * {{search link|Termināls}} ←→ {{search link|terminālis}}{{efn|īpašības vārds kaut kam galējam, beidzamam ←→ lietvārds gala iekārtai}} * {{search link|Holande}} ←→ {{search link|Nīderlande}} * {{search link|Parlamentāris}} ←→ {{search link|parlamentārietis}} * {{search link|Komponents}} ←→ {{search link|komponente}} * {{search link|Tāpēc kad}} ←→ {{search link|Tāpēc ka}} * {{search link|Kad}} ←→ {{search link|ka}} * {{search link|Vienreizējs}} ←→ {{search link|vienreizīgs}}<!-- un citi no Pareizrakstības rokasgrāmatas sadaļas 98.-105. lappusē --> * {{search link|Mēdijs}} ←→ {{search link|medijs}} * {{search link|Var būt}} ←→ {{search link|varbūt}} * {{search link|savāds}} ←→ {{search link|citāds}} * {{search link|vispārējs}} ←→ {{search link|vispārīgs}} * {{search link|augsts}} ←→ {{search link|auksts}} * {{search link|jo}} ←→ {{search link|tāpēc, ka}} * {{search link|metroloģija}} ←→ {{search link|meteoroloģija}} * {{search link|atdzīt}} ←→ {{search link|atzīt}} * {{search link|spa}} ←→ {{search link|SPA}} * {{search link|viņš}} ←→ {{search link|tas}} * {{search link|ēters}} ←→ {{search link|ēteris}} * {{search link|aizvietot}} ←→ {{search link|aizstāt}} * {{search link|adoptēt}} ←→ {{search link|adaptēt}} * {{search link|baļļu}} ←→ {{search link|ballu}}{{efn|daudzskaitļa ģenitīvs no "sarīkojums" ←→ "mērvienība"}} * {{search link|statisks}} ←→ {{search link|statistisks}} * {{search link|biljons}} ←→ {{search link|miljards}}{{efn|vairumā gadījumu "biljons" ir tiešs tulkojums no angļu valodas}} * {{search link|ordenis}} ←→ {{search link|orderis}} {{div col end}} === Citi === {{div col}} * Līdzskaņu mija * Īt, īties, ināt, ināties * Z, d, t (t. i., sacen'''z'''damies, nevis sacen'''s'''damies) * īpašības vārdu paplašinātā galotne * "Priekš" lietojums * "Aiz" lietojums (piemēram, "Viņš ierindojās otrajā vietā aiz Pētera") * Darbības vārds vajadzības izteiksmē + lietvārds nominatīvā, ne akuzatīvā (jācep maizi -> jācep maize) * Tautība teikuma vidū ar lielo burtu (mēs esam '''L'''atvieši, nevis '''K'''rievi) ** Valsts nosaukums ar mazo burtu * "Dēļ" lietojums * Divi prievārdi pēc kārtas * X.-tie gadi dažādās variācijās<!-- pārbaudīts: (\d)\.?\-(ie|ajos|ajiem) --> * Pareiza darbības vārda "lūzt" lietošana,{{efn|1=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1100&q=l%C5%ABzt&title=l%C5%ABzt/0&g=5 '''Letonika''', darbības vārds "lūzt"}} arī "milzt", "birzt" * Lieka defise, piemēram, "vice-čempioni", "anti-vīruss" * "Protams" bez komatiem * "Bet", "jo" bez komata * Atsevišķi rakstīti salikteņi (piemēram, "mājas lapa" -> "mājaslapa") * Lietvārdu 1. un 2. deklinācijas lietojums, arī dažādos locījumos * Vārda "cipari" lietojums "skaitļi" vietā ("Par ko mums liecina šie cipari?") * Izsauksmes vārdi bez komatiem * [[Iespraudumi]] bez komatiem un otrādāk * Kopdzimtes lietvārdu locījumi * Nelokāmie lietvārdi ** anime, manga * Saīsinājumi<!-- u.t.m.l. --> * Komats pirms "jeb" * Lielo burtu lietojums<!-- Aukstais karš->aukstais karš, Renesanse, Neogēns --> * 2. deklinācijas izņēmumi (akmens utt.) * Izkropļotas abreviatūras, piemēram, NEPs, VEFā * "Saskaņā ar" konstrukcija, kas atdalīta no pārējā teikuma ar komatiem ** {{search link|saskaņā ar|meklēt rakstos}} * Kā/nekā lietojums salīdzinājumos (skatīt [[gradācija|rakstu]]) * Tāds kā/kā komatu lietojums * Lieks vārda "mūsdienas" lietojums (piemēram, "1999—mūsdienas") * Viņš (un viņa) un tas (tā) lietojums * Apstākļa vārdi bez garumzīmēm * Lieks "iekš" * Nepareizs "pieder" lietojums (pieder rubiju dzimtai -> pieder pie rubiju dzimtas)<!-- arī "pieskaita"? --> * Vārdi, kas izrunājami citādāk, nekā rakstāmi {{div col end}} == Stila kļūdas == Šīs lapas mērķis gan ir apkopot drukas kļūdas, nevis stila kļūdas, jo tās ir daudz sarežģītāk izlabot automātiski, bet nav aizliegts tādas pievienot šeit. * atpakaļ, piemēram, "200 miljonus gadu atpakaļ", "200 miljonus gadu iepriekš" -> "Pirms 200 miljoniem gadu" ** arī "3 gadus vēlāk" -> "pēc 3 gadiem" *** {{search link|query=iepriekš insource:/(gadus{{!}}mēnešus) iepriekš/i|label=meklēt rakstos "gadus iepriekš"}} * vienskaitlis, piemēram, "es protu angļu un vācu valodas" -> "es protu angļu un vācu valodu" * liekvārdība, piemēram, "kā piemēram" -> "piemēram" * stādīt priekšā -> iepazīstināt * aplama atgriezenisko darbības vārdu lietošana krievu valodas iespaidā. "Pārdodas" -> "pārdod". Bet "pārdodas verdzībā". * lieka "ietvaros" lietošana, kur var iztikt ar lokatīvu. "Enciklopēdija iznākusi sērijas "Latvijas un latvieši" ietvaros". -> Enciklopēdija iznākusi sērijā "Latvijas un latvieši". ** {{search link|ietvaros|meklēt rakstos}} * "sastāv no divām joslām" -> "ir divas joslas" * atgriezt -> atdot utt. == Citas idejas == * ''Uzhakot'' kādu svešvārdu vārdnīcu :) un pārskatīt arī pareizrakstības vārdnīcu ** Der jebkura šāda vārdnīca (parasts svešvārdu saraksts, neko citu nevajag) saraksta formātā elektroniski ** Parunāt ar [[:en:User:The Quixotic Potato]] * Atkārtotie vārdi (piemēram, "ir ir", "bet bet" u.t.t.) * Vārds "un" citās valodās * Blakus taustiņi tastatūrā * Pirmais simbols pēc punkta - mazais burts (teikums sākas ar mazo burtu) ** ja aiz punkta/komata seko vārds, ielikt atstarpi<!-- * Lielākā daļa vārdu, kas sākas ar "šk" (un "šl"), jāpārlabo uz "šķ" un "šļ" --> * Latviešu valodā neraksturīgas simbolu grupas (ff, bb<!-- , tt -->) * Vairākvārdu nosaukumu locīšanā neizlocīts kāds no vārdiem, piemēram, "Vācijas Federatīvā Republikas sastāvā" -> "Vācijas Federatīvā<u>s</u> Republikas sastāvā" * Skaitļu formāts: 21.3 -> 21,3 * programmēšanas valodu locījumi (Javai, Java{{hilite|skr}}iptā) == {{anchor|AF}}Labojumu filtrs == 2015. gada decembrī tika aktivizēts labojumu filtrs, kas analizē pēdējās izmaiņas un meklē iespējamās pareizrakstības kļūdas. Pašlaik tiek meklētas šādas iespējamās kļūdas: * "albūm" * "ofīl" * "fīlij" * "enģeļ" un "enģel" * "evanģe" un "evanģē" * "fosīl" * "nākoš" * "sekojoš" Labojumi, kuros atrodami šie ''simbolu virknējumi'', tiek atzīmētas ar iezīmi "iespējams typo". == Skatīt arī == * [[WP:AutoWikiBrowser/Typos]] * [[Lietotājs:Rich Farmbrough/word frequency|vārdi (vismaz 6 simboli) pēc biežuma]] * [https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/rasnacs-atklaj-15-izplatitakas-latviesu-valodas-vardu-lietojuma-kludas-politiku-leksika-13921136 Rasnačs atklāj 15 izplatītākās latviešu valodas vārdu lietojuma kļūdas politiķu leksikā] * [https://valodasrokasgramata.lv/ Latviešu valodas rokasgrāmata] * [https://www.vardotava.lv/index.php?id=kludas Valodas likumi un tipiskākās kļūdas] * [https://www.latvietis.lv/index.cgi?action=14 Runāsim latviski] * [https://skrivanek.lv/noderigi-latviesu-valodas-padomi/ Latviešu valodas padomi] * [https://tulkojumilatviski.blogspot.com/ Tulkotājas stāstiņi] * [http://dict.dv.lv/download.php?prj=lv Automatizācija] == Piezīmes == {{Notelist}} [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Typo]] lry5etva88hj0caan1vgdqg9a5k22pw 0 292140 4470959 4014194 2026-05-20T13:14:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470959 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2 | name = Uz kraujas rudzu laukā | image = Rye catcher.jpg | caption = Pirmā izdevuma vāks | author = [[Džeroms Deivids Selindžers]] | illustrator = | cover_artist = | country = {{USA}} | language = Angļu | genre = | published = {{dat|1951|7|16|N|bez}} | publisher = ''[[Little, Brown and Company]]'' | media_type = | pages = 214 | isbn = | oclc = }} '''"Uz kraujas rudzu laukā"''' ({{val|en|The Catcher in the Rye}}) ir amerikāņu rakstnieka [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] pirmais publicētais romāns. Izdots 1951. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Ulin |first=David L. |url=http://www.latimes.com/features/books/la-et-salinger29-2010jan29,0,578438.story |title=J.D. Salinger: a gift of words and silence |work=Los Angeles Times |date=2010-01-29 |accessdate=2013-01-19}}</ref> Romāns ir par divām dienām Holdena Kolfīlda, kas ticis izslēgts no skolas, dzīvē. Romāns kļuva par bestselleru. Katru gadu tiek pārdoti apmēram 250 tūkstoši grāmatas kopiju, kopā romāns pārdots 65 miljonos kopiju. Galvenais varonis Kolfīlds ir kļuvis par pusaudžu [[Protests|protesta]] ikonu.<ref>''Merriam-Webster's Dictionary of Allusions'' By Elizabeth Webber, Mike Feinsilber p.105</ref> 2005. gada ''[[Time]]'' to ierindoja savā 100 labāko romānu angļu valodā (kas sarakstīti pēc 1923. gada) sarakstā.<ref>{{cite news |url=http://entertainment.time.com/2005/10/16/all-time-100-novels/ |title=All-Time 100 Novels: The Complete List |work=Time |last1=Grossman |first1=Lev |last2=Lacayo |first2=Richard |date=October 16, 2005 |access-date={{dat|2015|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120729162224/http://entertainment.time.com/2005/10/16/all-time-100-novels/ }}</ref> 2003. gadā "Uz kraujas rudzu laukā" ierindojās 15. vietā [[BBC]] aptaujā ''The Big Read''.<ref>[http://www.bbc.co.uk/arts/bigread/top100.shtml "The Big Read"], BBC, April 2003. Retrieved October 18, 2012.</ref> == Skatīt arī == * [[Laikraksta "Le Monde" 100 gadsimta grāmatas]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romāni angļu valodā]] [[Kategorija:1951. gada romāni]] 0n4mhzlkh0lwehsyr9s6dzu6qv6nrcu 4 300196 4471292 4470893 2026-05-21T10:07:33Z Icodense 55713 Reporting [[Special:Contributions/~2026-30429-54|~2026-30429-54]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1b) 4471292 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) d9shczoww46bm2m4lnqcamnb1yswt44 4471299 4471292 2026-05-21T10:14:29Z Der-Wir-Ing 105831 Reporting [[Special:Contributions/~2026-30430-44|~2026-30430-44]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1b) 4471299 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) nlsceam60n4efkmdccme9asm3kh4z50 0 311947 4471136 3845304 2026-05-20T22:21:41Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471136 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Sarajevas Nacionālais teātris | orig_nosaukums = ''Narodno pozorište Sarajevo'' | attēls = Sarajevo National Theatre.JPG | attēla izmērs = | paraksts = | adrese = | vieta = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Sarajeva}},<br/>Obala Kulina Bana 9, 71000 | karte = | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 43 | plat_m = 51 | plat_s = 24 | plat_NS = N | gar_d = 18 | gar_m = 25 | gar_s = 14 | gar_EW = E | arhitekts = [[Karels Pariks]] | dibināšanas gads = [[1921]]. gada [[novembris|novembrī]] | slēgšanas gads = | direktors = | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = | diriģents = | lielā zāle = | mazā zāle = | kamerzāle = | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = }} '''Sarajevas Nacionālais teātris''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]] un [[serbu valoda|serbu]]: ''Narodno pozorište Sarajevo'', [[horvātu valoda|horvātu valoda]]: ''Narodno kazalište Sarajevo'') tika dibināts [[1920]]. gada novembrī.<ref name=rubin>{{cite book |title=The World Encyclopedia of Contemporary Theatre: Europe |url=https://archive.org/details/worldencyclopedi0001unse_r1g1 |last=Rubin |first=Don |year=1994 |publisher=Taylor & Francis |isbn=0-415-05928-3 |page=[https://archive.org/details/worldencyclopedi0001unse_r1g1/page/144 145]}}</ref> Nacionālā teātra ēkas arhitekts ir [[Karels Pariks]], viņš ir arhirtekts vēl 160 ēkām Sarajevā. Teātra atklāšanas ceremoniju vadīja serbu dramaturgs, satīriķis, esejists un rakstnieks [[Braņislavs Nušics]], kas tajā laikā bija Izglītības ministrijas Mākslas departamenta vadītājs. [[1946]]. gadā teātris uzsāka savu māksliniecisko darbību ar pirmizrādi [[Bedržihs Smetana|Bedržiha Smetana]] operu "[[Pārdotā līgava]]". [[Sarajevas balets]] tika dibināts [[1946]]. gadā, bet neakarīgs pirmais sniegums baletam bija [[1950]]. gada [[25. maijs|25. maijā]] ar B. Papandopulo darbu "Raža". Šī izrāde iezīmēja baleta profesionālā attīstības sākumu Nacionālā teātra ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sarajevo.ba/en/stream.php?kat=138/ |title=City of Sarajevo: ''Sarajevo National Theatre (In Bosnian)'' &#91;cited February 10, 2012&#93; |access-date={{dat|2016|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160813103044/http://www.sarajevo.ba/en/stream.php?kat=138/ }}</ref> ==Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas kultūra]] d5uz7ee92ob98uqff4dmwjwin2icp7z 0 316320 4471316 3979189 2026-05-21T11:27:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471316 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ģertrūde fon den Brinkena | vārds_orig = ''Gertrud von den Brincken'' | attēls = Ģertrūde fon den Brinkena.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = pirms 1927. gada | dz_dat_alt = | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Briņķpedvāles muiža]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />([[Briņķi]], [[Talsu novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1982 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Rēgensburga]], [[Bavārija]], {{GER}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = rakstniece | dzimums = S | vecāki = Maksimiliāns fon den Brinkens, Luīze fon Bistrama | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Valters Šmīds-Kovarciks | bērni = Vīlands Šmīds, Ilze Rozvita, Volfdītrihs Šmīds-Kovarciks | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ģertrūde fon den Brinkena''' ({{val|de|Gertrud von den Brincken}}; dzimusi {{dat|1892|5|18}}, mirusi {{dat|1982|11|17}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] rakstniece. Kopš 1927. gada dzīvoja Vācijā, tomēr darbos spēcīga dzimtenes motīvu un sajūtu ietekme. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1892. gadā [[Briņķi|Briņķpedavāles muižā]] [[Sabile]]s apkaimē [[barons|barona]] Maksimiliāna fon den Brinkena un viņa sievas Luīzes, dzimušas fon Bistramas, ģimenē. Pirmos desmit gadus pavadīja vecāku muižā un [[Jaunpagasts|Jaunpagastā]]. 1903. gadā viņas vecāku ģimene pārcēlās uz [[Jelgava|Jelgavu]], kur Ģertrūde fon den Brinkena mācījās privātā ģimnāzijā. 1904. gadā nomira viņas tēvs. 1911. gadā viņa publicēja savu pirmo dzejoļu krājumu ''Wer nicht das Dunkel kennt''. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā viņas ģimene pārcēlās uz [[Tukums|Tukumu]]. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām strādāja par žēlsirdīgo māsu amerikāņu [[Sarkanais Krusts|Sarkanajā Krustā]], vēlāk par angļu valodas skolotāju Tukumā. 1925. gadā apprecējās ar austriešu izcelsmes [[Tartu Universitāte]]s filozofijas profesoru [[Valters Šmīds-Kovarciks|Valteru Šmīdu-Kovarciku]] (''Schmied-Kowarzik''), dzīvoja Tartu un 1927. gadā devās vīram līdzi uz [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti pie Mainas]]. Dzīvoja dažādās vietās Vācijā un Austrijā ([[Bādnauheima|Bādnauheimā]], [[Frīdberga (pilsēta)|Frīdbergā]], [[Gīsene|Gīsenē]], [[Medlinga|Medlingā]], [[Kastla|Kastlā]], [[Rēgensburga|Rēgensburgā]]), aktīvi publicējot literārus darbus līdz pat savai nāvei 1982. gadā. Dēls Vīlands Šmīds kļuva par mākslas zinātnieku un no 1995. līdz 2004. gadam bija [[Bavārijas Mākslas akadēmija]]s prezidents, bet Volfdītrihs Šmīds-Kovarciks kluva par [[Kasele]]s Universitātes filozofijas profesoru. == Darbi == === Latviski === * dzejoļu krājums "Kad mājās nāc..."/''Wenn du nach Hause kommst...'' [[Valdis Bisenieks|Valda Bisenieka]] tulkojumā (Tukuma muzejs, 2012), * romāns "Nogrimusī zeme" [[Inta Dišlere|Intas Dišleres]] tulkojumā (''Land unter'', Tukuma muzejs, 2015). === Vāciski === * ''Wer nicht das Dunkel kennt'' (Rīga, 1911), ''Lieder und Balladen'' (Berlin, 1917), ''Aus Tag und Traum'' (Rīga, 1920), ''Schritte'' (Berlin, Leipzig, 1924), ''Das Heimwehbuch'' (Berlin u. Leipzig, 1926); * ''März'' (Wien, 1937), ''Herbst auf Herrenhöfen'' (Bielefeld, Leipzig, 1939), ''Unsterbliche Wälder'' (Stuttgart, 1941), ''Unterwegs'' (Stuttgart, 1942), : ''Der Kanzelstein'' (Bielefeld, Leipzig, 1942), ''Niemand'' (Stuttgart, 1943); * ''Stimme im Dunkel'' (1949), ''Heimwehbuch''II (1950), ''Helmut sucht einen Freund'' (1950), ''Die Sintflut steig'' (luga, 1951), ''Aina'' (1958), ''Der Kinderring'' (Wasser der Wüste) (luga, 1959), ''Abschied'' (1961), ''Ismael – Fünf Fragmente'' (1971), ''Judas Ischarioth'' (1974), ''Daß wir uns trennen mußten'' (1975), ''Land unter. Erlebnisse aus zwei Weltkriegen, Bolschewikenzeit und Nachkriegsjahren'' ([http://dx.doi.org/doi:10.17170/kobra-202102103172], 1976), ''Wellenbrecher – Zweistimmige Lyrik'' (1976), ''Die Sintflut steigt'' (1977), ''Wasser der Wüste'' (1977), ''Eine Handvoll Alltäglichkeiten'' (1980), ''Nächte'' (1981) * ''Gezeiten und Ausklang'' (1992), ''Gesamtauswahl der Lyrik aus sieben Jahrzehnten in vier Bänden'' (dzejas izlase četros sējumos, 2011), [http://nbn-resolving.de/urn:nbn:de:hebis:34-2011020335596 (nbn-resolving.de)], [http://nbn-resolving.de/urn:nbn:de:hebis:34-2011071438316 (nbn-resolving.de)], [http://nbn-resolving.de/urn:nbn:de:hebis:34-2011102839478 (nbn-resolving.de)], [http://nbn-resolving.de/urn:nbn:de:hebis:34-2012010440168 (nbn-resolving.de)] * ''Alle Ismaele. Ein philosophischer Roman'' ([http://dx.doi.org/doi:10.17170/kobra-202101182982] 2019) == Piemiņa == 2012. gadā vācbaltu-latviešu kultūras centrs ''Domus Rigensis'' Mencendorfa namā Rīgā organizēja Ģertrūdes fon den Brinkenas 120 gadu dzimšanas dienai veltīts pasākumu, kurā ar priekšlasījumu uzstājās Tukuma muzeja speciāliste Inta Dišlere un viņas dzeju vācu un latviešu valodā lasīja Valdis Bisenieks.<ref>[https://www.rits.lv/vacbaltu-literatei-gertrudei-fon-den-brinkenai-120/ Vācbaltu literātei Ģertrūdei fon den Brinkenai – 120] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210507121527/https://www.rits.lv/vacbaltu-literatei-gertrudei-fon-den-brinkenai-120/ |date={{dat|2021|05|07||bez}} }} ''Rīts.lv'' 31/01/2012</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{BBLD}} {{Autoritatīvā vadība}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Brinkena, Ģertrūde fon den}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1982. gadā mirušie]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] ch16zy0ype8aiu7xqz7ojk0h4bpobcq 0 321399 4470941 4335366 2026-05-20T12:33:09Z Vylks 50297 4470941 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #E32636 | bg_color = #FFFFFF | nos = ''RB Leipzig'' | logo = [[Attēls:RB Leipzig logo.png|220px]] | pilns = ''RasenBallsport Leipzig e.V.'' | iesauka = ''Die Bullen'' (buļļi), <br />''Die roten Bullen'' (sarkanie buļļi) | pilsēta = {{Vieta|Vācija|Leipciga}} | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 3. vieta | dib = 2009 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 19 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' | ietilp = 42 959 | krāsas = Sarkans un balts | īpašn = ''[[Red Bull GmbH]]'' | prez = | tren = {{flaga|Vācija}} [[Ole Verners]] | kapteinis = {{flaga|Vācija}} [[Dāvids Raums]] | mediji = [http://www.dierotenbullen.com/ Oficiālā vietne] <br />[https://www.youtube.com/channel/UCkZwB4IGoNBvRmVT2gaO4XA/ Youtube] <br />[https://www.instagram.com/dierotenbullen/ Instagram] <br />[https://twitter.com/dierotenbullen/ Twitter] <br />[https://www.facebook.com/rbleipzig/ Facebook] <br />[https://www.tiktok.com/@rbleipzig? TikTok] | sadarbojas = | pattern_la1 = _rbl2526h | pattern_b1 = _rbl2526h2 | pattern_ra1 = _rbl2526h | pattern_sh1 = _rbl2526h | pattern_so1 = _redtop | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 =_rbl2526a | pattern_b2 =_rbl2526a | pattern_ra2 = _rbl2526a | pattern_sh2 = _rbl2526a | pattern_so2 = _redtop | leftarm2 = 001b4b | body2 = 001b4b | rightarm2 = 001b4b | shorts2 = 001b4b | socks2 = 001b4b | pattern_la3 = _rbl2526t | pattern_b3 = _rbl2526t | pattern_ra3 = _rbl2526t | pattern_sh3 = _rbl2526t | pattern_so3 = _rbl2526tl | leftarm3 =000000 | body3 = 000000 | rightarm3 =000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''RasenBallsport Leipzig''''', saīsināti '''''RB Leipzig''''', ir [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Leipciga]]s. Klubs ir dibināts [[2009. gads|2009]]. gadā. [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016.—2017. gada sezonā]], pirmoreiz spēlējot [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], ieguva 2. vietu. Mājas spēles aizvada ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' stadionā, kurā ir 42&nbsp;959 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bundesliga.de/de/clubs/rb-leipzig/stadion/ |title=RB Leipzig - Stadion |language=de |accessdate={{dat|2016|6|16||bez}} |publisher=bundesliga.de |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160708153027/http://www.bundesliga.de/de/clubs/rb-leipzig/stadion/ |archivedate={{dat|2016|07|08||bez}} }}</ref> == Vēsture == Klubs tika nodibināts 2009. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dierotenbullen.com/verein.html |title=Über Uns |language=de |accessdate={{dat|2016|6|16||bez}} |publisher=dierotenbullen.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160611184455/http://www.dierotenbullen.com/verein.html |archivedate={{dat|2016|06|11||bez}} }}</ref> Dalību Vācijas futbola līgu sistēmā sāka ar Oberlīgu (pēc spēka 5. līga), iegādājoties kluba ''Markranstädt'' licenci. Jau savā pirmajā sezonā izcīnīja 1. vietu Oberlīgas Ziemeļaustrumu grupā un iekļuva Vācijas Reģionālajā līgā. 2010. gadā klubs savas mājas spēles sāka aizvadīt Leipcigas Centrālajā stadionā, kas tika pārdēvēts par ''Red Bull Arena''. 2013. gadā komanda uzvarēja Reģionālās līgas Ziemeļaustrumu zonā un tika paaugstināta uz 3. līgu. Pirmajā sezonā 3. līgā izcīnīja 2. vietu un iekļuva [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bundesliga.de/de/clubs/rb-leipzig/daten/ |title=RB Leipzig - Daten |language=de |accessdate={{dat|2016|6|16||bez}} |publisher=bundesliga.de |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160715183718/http://www.bundesliga.de/de/clubs/rb-leipzig/daten/ |archivedate={{dat|2016|07|15||bez}} }}</ref> Debijas sezonā 2. Bundeslīgā komanda ieguva 5. vietu, bet jau 2015.—2016. gada sezonā ierindojās 2. vietā un izcīnīja ceļazīmi uz [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]]. Pirmajā [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|Bundeslīgas sezonā]] ''RB Leipzig'' nezaudēja pirmajās 13 spēlēs, uzstādot jaunu līgas jaunpienācēju komandu rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/sports/futbols/635337-izcila_debitante_leipzig_uzvar_bayer_un_labo_vacijas_bundesligas_rekordu/ |title=Izcilā debitante «Leipzig» uzvar «Bayer» un labo Vācijas bundeslīgas rekordu |date={{dat|2016|11|19||bez}} |accessdate={{dat|2017|5|19||bez}} |publisher=[[tvnet.lv]] |archive-date={{dat|2016|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161120140153/http://www.tvnet.lv/sports/futbols/635337-izcila_debitante_leipzig_uzvar_bayer_un_labo_vacijas_bundesligas_rekordu }}</ref> Debijas sezonu noslēdza 2. vietā. 2020. gada 18. augustā klubs iekļuva vēsturē, piedaloties pirmajos Čempionu līgas pusfinālos, zaudējot pret Parīzes "Saint-Germain". [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020.—2021. gada sezonā]] otro reizi ieguva 2. vietu Bundeslīgā. == Komandas sastāvs == :''{{dat|2025|9|13||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rbleipzig.com/en/first-team/team/ |title=Team |language=en |accessdate={{dat|2025|9|13||bez}} |website=rbleipzig.com}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=HUN|pos=GK|name=[[Pēters Gulāči]]}} {{Fs player|no=4|nat=HUN|pos=DF|name=[[Villijs Orbāns]]}} {{Fs player|no=5|nat=FRA|pos=DF|name=[[El Šadels Bitšiabu]]}} {{Fs player|no=6|nat=NED|pos=MF|name=[[Ezekils Banzuzi]]}} {{Fs player|no=7|nat=NOR|pos=MF|name=[[Antonio Nusa]]}} {{Fs player|no=8|nat=MLI|pos=MF|name=[[Amadu Aidara]]}} {{Fs player|no=9|nat=BEL|pos=FW|name=[[Johans Bakajoko]]}} {{Fs player|no=11|nat=DEN|pos=FW|name=[[Konrāds Harders]]}} {{Fs player|no=13|nat=AUT|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]}} {{Fs player|no=14|nat=AUT|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]}} {{Fs player|no=16|nat=GER|pos=DF|name=[[Lūkass Klostermanis]]}} {{Fs player|no=17|nat=GER|pos=DF|name=[[Ridle Baku]]}} {{Fs player|no=19|nat=SER|pos=DF|name=[[Kosta Nedeļkovičs]]|other=īrē no [[Aston Villa FC|Aston Villa]]}} {{Fs player|no=20|nat=GER|pos=MF|name=[[Asans Uedraogo]]}} {{Fs player|no=22|nat=GER|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=23|nat=FRA|pos=DF|name=[[Kastello Likeba]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=24|nat=AUT|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]}} {{Fs player|no=25|nat=GER|pos=GK|name=[[Leopolds Cingerle]]}} {{Fs player|no=26|nat=BEL|pos=GK|name=[[Mārtens Vandevords]]}} {{Fs player|no=27|nat=FRA|pos=FW|name=[[Tidiams Gomiss]]}} {{Fs player|no=31|nat=GER|pos=MF|name=[[Faiks Sakars]]}} {{Fs player|no=33|nat=SER|pos=MF|name=[[Andrija Maksimovičs]]}} {{Fs player|no=35|nat=GER|pos=DF|name=[[Makss Finkgrēfe]]}} {{Fs player|no=36|nat=GER|pos=FW|name=[[Timo Verners]]}} {{Fs player|no=39|nat=GER|pos=DF|name=[[Benjamins Henrihss]]}} {{Fs player|no=40|nat=BRA|pos=FW|name=[[Romulu]]}} {{Fs player|no=42|nat=BEL|pos=DF|name=[[Žojē Masanka Bungi]]}} {{Fs player|no=44|nat=SVN|pos=MF|name=[[Kevins Kampls]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=47|nat=GER|pos=MF|name=[[Vigo Gebels]]}} {{Fs player|no=48|nat=GER|pos=DF|name=[[Lionels Voufaks]]}} {{Fs player|no=49|nat=CIV|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''' ** Vicečempioni (2): [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016–17]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020–21]] * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Čempioni (2): 2021–22, 2022–23 ** Finālisti (2): 2018–19, 2020–21 * '''[[DFL-Superkauss]]''' ** Čempioni (1): 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/vacija/12082023-olmo_ar_i_hat_trick_i_aizeno_keina_debiju</ref> ** Finālisti (1): 2022 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit2016.html#2bl |title=2. Bundesliga 2015/16 |language=en |accessdate={{dat|2016|6|16||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Vicečempioni (1): 2015–16 * '''Vācijas 3. līga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit3champ.html |title=Germany - List of Third Level Champions |language=en |accessdate={{dat|2016|6|16||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Vicečempioni (1): 2013–14 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.dierotenbullen.com/ Kluba oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150415083041/http://www.dierotenbullen.com/ |date={{dat|2015|04|15||bez}} }} {{de ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Leipzig}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:RB Leipzig]] th7695jzimtti96y5gxr2ib0rrjdp8c 0 328295 4471276 4147771 2026-05-21T09:20:20Z ~2026-30256-21 145735 Lētīžas upe neatrodas pie Tukuma. 4471276 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste |nosaukums=Lētīža |attēls=Lētiža 2.jpg |paraksts= |garums=32,0 |baseins= |kritums= |gada_notece= |izteka=[[Bātas dzirnavu dīķis]]{{nz}} |augštece= |iztekas_augstums= |ieteka=[[Venta]] |tek_caur= |pietekas= | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=34 | iet_plat_s=00 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=00 | iet_gar_s=11 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Lētīža''' (arī '''Leitiža''', '''Leitīža''', '''Letiža''', '''Lēntiņa''', '''Lētiža''', '''Lētīže''', '''Sudmaļu upe''', augštecē arī '''Dzirnavupīte''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=87556 |title=Informācija par objektu: Lētīža |accessdate={{dat|2016|08|18||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Venta]]s kreisā krasta pieteka [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]], [[Saldus novads|Saldus]] un [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novados]]. Iztek no [[Bātas dzirnavu dīķis|Bātas dzirnavu dīķa]]. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Ventā pie Skrundas. Lielākās pietekas: [[Bakūze]], [[Baltupe (Lētīžas pieteka)|Baltupe]], [[Drapeļu upe]], [[Gaurotas upe]], [[Kazbarupe]], [[Ošupīte (Lētīžas pieteka)|Ošupīte]]. Upi šķērso valsts autoceļi [[V1209]] (Embūte—Vaiņode—Pavāri), [[Autoceļš P106|P106]] ([[Ezere]]—[[Embūte]]—[[Grobiņa]]) un [[V1277]] (Lēnas—Alši). Netālu no Lētīžas ietekas Ventā atrodas Skrunda. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ventas pietekas}} [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada upes]] [[Kategorija:Kuldīgas novada upes]] [[Kategorija:Saldus novada upes]] [[Kategorija:Ventas baseina upes]] [[Kategorija:Lētīža]] qlpfxsn7hj0i3wq036d99ryr8zoflld 4471310 4471276 2026-05-21T10:37:15Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30256-21|~2026-30256-21]], atjaunoju versiju, ko saglabāja EdgarsBot 4147771 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste |nosaukums=Lētīža |attēls=Lētiža 2.jpg |paraksts= |garums=32,0 |baseins= |kritums= |gada_notece= |izteka=[[Bātas dzirnavu dīķis]]{{nz}} |augštece= |iztekas_augstums= |ieteka=[[Venta]] |tek_caur= |pietekas= | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=34 | iet_plat_s=00 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=00 | iet_gar_s=11 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Lētīža''' (arī '''Leitiža''', '''Leitīža''', '''Letiža''', '''Lēntiņa''', '''Lētiža''', '''Lētīže''', '''Sudmaļu upe''', augštecē arī '''Dzirnavupīte''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=87556 |title=Informācija par objektu: Lētīža |accessdate={{dat|2016|08|18||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Venta]]s kreisā krasta pieteka [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]], [[Saldus novads|Saldus]] un [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novados]]. Iztek no [[Bātas dzirnavu dīķis|Bātas dzirnavu dīķa]]. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Ventā pie [[Tukums (Nīkrāces pagasts)|Tukuma ciema]]. Lielākās pietekas: [[Bakūze]], [[Baltupe (Lētīžas pieteka)|Baltupe]], [[Drapeļu upe]], [[Gaurotas upe]], [[Kazbarupe]], [[Ošupīte (Lētīžas pieteka)|Ošupīte]]. Upi šķērso valsts autoceļi [[V1209]] (Embūte—Vaiņode—Pavāri), [[Autoceļš P106|P106]] ([[Ezere]]—[[Embūte]]—[[Grobiņa]]) un [[V1277]] (Lēnas—Alši). Netālu no Lētīžas ietekas Ventā atrodas [[Tukums (Nīkrāces pagasts)|Tukums]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ventas pietekas}} [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada upes]] [[Kategorija:Kuldīgas novada upes]] [[Kategorija:Saldus novada upes]] [[Kategorija:Ventas baseina upes]] [[Kategorija:Lētīža]] ecnvcqktjssp62aq1t74mmv8bw714m6 0 349234 4471203 4283710 2026-05-21T05:17:49Z Meistars Joda 781 4471203 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Striķu skola | native_name = | latin_name = | logo = | seal_image = | image = Striku-skola-8.jpg | image size = 250px | caption = Striķu skola 2017. gadā | location = [[Striķi]], [[Zvārdes pagasts]], [[Saldus novads]], [[Latvija]] | schooltype = | fundingtype = | type = | opened = 1876. gadā | headmaster = Daina Zandberga | staff = | teaching_staff = 16 | employees = 11 | grades = | years = | students = | language = | revenue = | homepage = }} '''Striķu skola''' ir sākumskola [[Saldus novads|Saldus novadā]], [[Zvārdes pagasts|Zvārdes pagastā]], [[Striķi|Striķos]].vienīgā alternatīvās pedagoģijas [[Marija Montesori|Montesori]] skola, kuru Latvijā finansē pašvaldība. To dibināja 1876. gadā.<ref name="Novads">Ieva Ančevska. 2014. Saldus novads. Saldus, Saldus novada pašvaldība, 184.lpp-185.lpp. {{ISBN|978-9934-14-114-0}}</ref><ref name="Calis">[http://www.delfi.lv/calis/jaunumi/striku-pamatskola-nelavas-likvideties-pirma-pasvaldibas-skola-pargajusi-uz-macibam-pec-montesori-metodem.d?id=47718339/ Striķu pamatskola neļāvās likvidēties. Pirmā pašvaldības skola pārgājusi uz mācībām pēc Montesori metodēm]</ref> Skolā strādā 16 skolotāji un 11 cilvēku liels tehniskais personāls.<ref name="Striku1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://strikuskola.saldus.lv/ |title=Striķu skolas mājaslapa |access-date={{dat|2017|04|19||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170130123933/http://strikuskola.saldus.lv/ }}</ref> Skolas direktore ir [[Daina Zandberga]].<ref name="Striku1" /> == Vēsture == [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū [[Striķi|Striķos]] mācību process notika [[Striķu muiža|Striķu muižā]].<ref name="ParSaldu">Edgars Dunsdorfs. 1995. Grāmata par Saldu. Melnburna, Kārļa Zariņa fonds, 257.-259.lpp. {{ISBN|0-646-17031-7}}</ref> 1876. gadā dibināja Striķu skolu — divgadīgu pamatskolu [[Zvārdes pagasts|Zvārdes pagastā]]. Stundas pasniedza skolotājs, direktors [[Ansis Rozentāls]]. Mācības notika vienā kopīgā telpā divām klasēm. Lielu vērību veltīja ticības mācībai.<ref name="ParSaldu"/> 1927. gadā noformēja četras klases, kas mācījās divās atsevišķās telpās. Skolā tai laikā mācījās tikai 46 skolēni. Vietējie zemnieki cīnījās par savu bērnu izglītošanu, bet vietējā pagasta valdē bija cilvēki, kuriem tas bija vienaldzīgi. [[1928. gads Latvijā|1928]]. gadā atļāva darboties tikai 1. un 2. klasei, kuras apmācīja tikai viena skolotāja. Lielai daļai vietējo zemnieku bērnu skola deva vienīgās zināšanas, jo ne visiem bija iespēja apmeklēt tālās sešgadīgās skolas [[Saldus|Saldū]] vai [[Zvārde|Zvārdē]]. Skola vēl nespēja sniegt siltu ēdienu. Skolas internātā bija iespēja uzturēties 8 personām.<ref name="ParSaldu"/> [[Attēls:Striku-skola-20gs-vid.jpg|thumb|Striķu skola (pirms piebūves celtniecības)]] 1944. gada beigās un 1945. gada sākumā skola nedarbojās, jo tā atradās uz frontes līnijas. Karam beidzoties, daudzas pagasta dzīvojamās ēkas, tai skaitā arī skola bija cietušas vai pavisam nopostītas. Ar bērnu vecāku palīdzību skolu atjaunoja un jau [[1945. gads Latvijā|1945]]. gada septembrī tā atsāka darbību. Skola pārtapa par Zvārdes septiņgadīgo skolu, tās direktore — [[Valija Mētra]].<ref name="Gribam">Kožokara N. 1989. Gribam mazināt baltos plankumus. Saldus Zeme, 18. maijs, 3.lpp.</ref> 1947./1948. mācību gadā nodibināja [[komjaunatne]]s pirmorganizāciju, kas veica skolas apkārtnes labiekārtošanu. Tika izveidots sporta laukums, kas vēlāk pārpurvojās. Tur ierīkoja zivju dīķi. Skola kļuva par sporta un kultūras centru.<ref name="Murans">Murāns J. 1988. Vai dziļi sirdī ieaugs skolas ābele? Padomju Zeme, 9. jūnijs, 3.lpp.</ref> 1953. gadā lielākā daļa [[Zvārdes pagasts|Zvārdes pagasta]] teritorijas tika atdota [[padomju armija]]s kara aviācijas apmācību [[militārais poligons|poligona]] ierīkošanai. Izmaksājot kompensācijas, tika padzīti vietējie pagasta iedzīvotāji un pagasta centrā ierīkots bumbu mešanas laukums. Tika nopostītas divas no trim [[Zvārdes pagasts|Zvārdes pagasta]] skolām — [[Zvārdes skola|Zvārdes]] un [[Ķērkliņu skola]]s. Striķu skola atradās pagasta malā un ietilpa teritorijā, ko neiekļāva poligonā. Skola šajā periodā tika pievienota [[Novadnieku pagasts|Novadnieku pagastam]].<ref name="ParSaldu"/> 1953./1954. mācību gadā viens no direktoriem skolā bija [[Kārlis Teihmanis]], kas vēlākajos bijis profesionāls aktieris. Viņš skolā vadīja drāmas pulciņu, kā rezultātā skolēniem tika iemācīta aktiermāksla un izteiksmīgas runas pamati. Skolēni aktīvi strādāja [[Kolhozs|kolhozā]] un kā atalgojumu par darbu saņēma cukuru, medus maizi un vēlākos gados — ekskursiju pa [[Latvija|Latviju]] kravas automašīnas piekabē.<ref name="Striki120">Kronberga S. 1996. Striķu skolai 120. jubilejas gaviļnieki. Saldus Zeme, 7. septembris, 2.lpp.</ref> 1966. gadā skola kļuva par astoņgadīgo skolu, kurā mācījās 75 skolēni. Skolas direktore — [[Vizma Rugina]].<ref name="ParSaldu"/> [[Attēls:Striku-skola-6.jpg|thumb|Piemineklis par godu Striķu skolas simtgadi]] 1976. gadā par godu skolas simtgades svinībām pie skolas vecās ēkas tika uzstādīts piemineklis.<ref name="Striki120"/> No 1989. līdz 1991. gadam notika skolas piebūves celtniecība.<ref name="Meet">Zīle K. 1991. Iepazīsimies! Saldus Zeme, 9. aprīlis, 3.lpp.</ref> 1995./1996. mācību gadā par skolas direktori kļuva [[Ineta Ezermale]], kas atklāja pirmskolas vecuma bērnu mācību grupu.<ref name="Ineta">Valtere L. 1997. Skolas jubileja. Saldus Zeme, 4. oktobris, 4.lpp.</ref> 2002./2003. mācību gadā skola uzsāka sadarbību ar [[Sv. Gregora Kristīgās kalpošanas skola|Sv. Gregora Kristīgās kalpošanas skolu]] un [[Saldus Sv. Jāņa draudze|Saldus Sv. Jāņa draudzi]] un mācītāju [[Jānis Bitāns|Jāni Bitānu]].<ref>Maniņa A. 2002. Ir jārada labs precendents. Tā būs Striķu pamatskola. Saldus Zeme, 18. jūnijs, 5.lpp.</ref> Kopš 2004. gada skolā katru vasaru norisinās Bībeles nometne, kuras laikā notiek dažādas aktivitātes amerikāņu pavadībā. Mūzikas nodarbības nometnē pasniedz mācītājs, mūziķis [[Deivids Maikls Kariljo]].<ref name="Novads"/><ref name="Striku1"/> Kad aktīvi sāka slēgt mazās lauku skolas, pasniedzēji uzsāka [[Marija Montesori|Marijas Montesori]] metodikas apguvi. Ar 2013. gadu skolotāji varēja pilnvērtīgi uzsākt mācību procesu pēc šīs metodes.<ref name="Calis"/><ref name="Striku1"/> Balstoties uz [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] skolu reorganizācijas plānu, skolu 2017. gada augustā reorganizēja, izveidojot Striķu sākumskolu.<ref name="Calis"/> == Direktori == * [[Ansis Rozentāls]] (amatā no 1876. gada); * [[Valija Mētra]] (amatā no 1945. gada); * [[Kārlis Teihmanis]], [[Gita Čivkule]] (skolu kopīgi vada no 1953./1954. mācību gada); * [[Vizma Rugina]] (amatā no 1958. gada); * [[Silvija Kronberga]], [[Viktorija Reinfelde]], [[Laimdota Filipsone]] (skolu kopīgi vada no 1975. gada); * [[Vitauts Andersons]] (amatā no 1981. gada); * [[Jānis Murāns]]; * [[Zinta Blanka]] (amatā no 1989./1990. mācību gada); * [[Edmunds Vagars]]; * [[Nora Jermaka]] (amatā no 1994. gada); * [[Valentīna Piterāne]]; * [[Ineta Ezermale]] (amatā no 1995./1996. mācību gada); * [[Kārlis Rezevskis]]; * [[Daina Zandberga]] (amatā kopš 2001. gada).<ref name="Novads" /><ref name="Striku1" /><ref name="ParSaldu" /><ref name="Gribam" /><ref name="Murans" /><ref name="Striki120" /><ref name="Meet" /><ref name="Ineta" /> == Mūsdienās == [[Attēls:Striku-skola-1.jpg|thumb|Striķu skola [[2017. gads Latvijā|2017]]. gada pavasarī]] Līdz skolai iespējams nokļūt ar autobusu ''Saldus — Striķi''. Divreiz dienā autobuss novirzās 300 metrus no maršruta, lai skolēnus pievestu pie pašas skolas.<ref name="Novads"/> Skolā katru rītu pirms stundām notiek kristiešu svētbrīdis, ko vada kāds no [[Saldus]] baznīcu mācītājiem.<ref name="Striku1"/> Skolas moto — “Dievs, Daba, Darbs”. Skolai ir savs logopēds. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Skolas Latvijā]] f92wod78h1m6dfse0bhjny8ho4xs42q 10 356741 4470969 4452653 2026-05-20T13:33:19Z Biafra 13794 pašvaldības vadītāja maiņa Ropažu novadā. 4470969 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas pašvaldību vadītāji |title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Valstspilsētas | list1 = * {{nobr|'''[[Andrejs Elksniņš|Elksniņš]]''' {{small|([[Daugavpils]])}}}} * {{nobr|'''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Daģis]]''' {{small|([[Jelgava]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Lediņš|Lediņš]]''' {{small|([[Jūrmala]])}}}} * {{nobr|'''[[Gunārs Ansiņš|Ansiņš]]''' {{small|([[Liepāja]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Tutins|Tutins]]''' {{small|([[Rēzekne]])}}}} * {{nobr| '''[[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]]''' {{small|([[Rīga]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Vītoliņš]]''' {{small|([[Ventspils]])}}}} | group2 = Novadi ar valstspilsētu | list2 = * {{nobr|'''[[Raivis Ragainis|Ragainis]]''' {{small|([[Jēkabpils novads|Jēkabpils]])}}}} * {{nobr|'''[[Andris Krauja|Krauja]]''' {{small|([[Ogres novads|Ogre]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Baiks|Baiks]]''' {{small|([[Valmieras novads|Valmiera]])}}}} | group3 = Novadi | list3 = * {{nobr|'''[[Leons Līdums|Līdums]]''' {{small|([[Aizkraukles novads|Aizkraukle]])}}}} * {{nobr|'''[[Dzintars Adlers|Adlers]]''' {{small|([[Alūksnes novads|Alūksne]])}}}} * {{nobr|'''[[Vitālijs Aizbalts|Aizbalts]]''' {{small|([[Augšdaugavas novads]])}}}} * {{nobr|''vakants'' {{small|([[Ādažu novads|Ādaži]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Trupovnieks|Trupovnieks]]''' {{small|([[Balvu novads|Balvi]])}}}} * {{nobr|'''[[Aivars Mačeks|Mačeks]]''' {{small|([[Bauskas novads|Bauska]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Rozenbergs|Rozenbergs]]''' {{small|([[Cēsu novads|Cēsis]])}}}} * {{nobr|'''[[Andris Jankovskis|Jankovskis]]''' {{small|([[Dienvidkurzemes novads]])}}}} * {{nobr|'''[[Andrejs Spridzāns|Spridzāns]]''' {{small|([[Dobeles novads|Dobele]])}}}} * {{nobr|'''[[Normunds Mazūrs|Mazūrs]]''' {{small|([[Gulbenes novads|Gulbene]])}}}} * {{nobr|'''[[Ingus Zālītis|Zālītis]]''' {{small|([[Jelgavas novads|Jelgava]])}}}} * {{nobr|'''[[Gunārs Upenieks|Upenieks]]''' {{small|([[Krāslavas novads|Krāslava]])}}}} * {{nobr|'''[[Inese Astaševska|Astaševska]]''' {{small|([[Kuldīgas novads|Kuldīga]])}}}} * {{nobr|'''[[Viktorija Baire|Baire]]''' {{small|([[Ķekavas novads|Ķekava]])}}}} * {{nobr|'''[[Sigita Upmale|Upmale]]''' {{small|([[Limbažu novads|Limbaži]])}}}} * {{nobr|'''[[Dāvids Rubens|Rubens]]''' {{small|([[Līvānu novads|Līvāni]])}}}} * {{nobr|'''[[Edgars Mekšs|Mekšs]]''' {{small|([[Ludzas novads|Ludza]])}}}} * {{nobr|'''[[Agris Lungevičs|Lungevičs]]''' {{small|([[Madonas novads|Madona]])}}}} * {{nobr|'''[[Aivars Osītis|Osītis]]''' {{small|([[Mārupes novads|Mārupe]])}}}} * {{nobr|'''[[Andris Bergs|Bergs]]''' {{small|([[Olaines novads|Olaine]])}}}} * {{nobr|'''[[Aldis Adamovičs|Adamovičs]]''' {{small|([[Preiļu novads|Preiļi]])}}}} * {{nobr|'''[[Guntars Skudra|Skudra]]''' {{small|([[Rēzeknes novads|Rēzekne]])}}}} * {{nobr|'''[[Aivars Draudiņš|Draudiņš]]''' {{small|([[Ropažu novads|Ropaži]])}}}} * {{nobr|'''[[Raivis Anspaks|Anspaks]]''' {{small|([[Salaspils novads|Salaspils]])}}}} * {{nobr|'''[[Māris Zusts|Zusts]]''' {{small|([[Saldus novads|Saldus]])}}}} * {{nobr|'''[[Normunds Līcis|Līcis]]''' {{small|([[Saulkrastu novads|Saulkrasti]])}}}} * {{nobr|'''[[Linards Kumskis|Kumskis]]''' {{small|([[Siguldas novads|Sigulda]])}}}} * {{nobr|'''[[Ervins Labanovskis|Labanovskis]]''' {{small|([[Smiltenes novads|Smiltene]])}}}} * {{nobr|'''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Bērziņš]]''' {{small|([[Talsu novads|Talsi]])}}}} * {{nobr|'''[[Gundars Važa|Važa]]''' {{small|([[Tukuma novads|Tukums]])}}}} * {{nobr|'''[[Vents Armands Krauklis|Krauklis]]''' {{small|([[Valkas novads|Valka]])}}}} * {{nobr|'''[[Andis Zariņš|Zariņš]]''' {{small|([[Ventspils novads|Ventspils]])}}}} | below = }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Pašreizējie Latvijas pašvaldību vadītāji]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> d3v4fhcfdu7rz6cdo3l1zexj1ltblfy 0 359610 4471025 2728216 2026-05-20T17:57:56Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4471025 wikitext text/x-wiki '''Jurkāns''' var būt: * [[Ernests Jurkāns]] — politiķis; * [[Jānis Jurkāns (politiķis)]] — politiķis; * [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)]] — dramaturgs. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] s1g6mp2ey73tdeneqfqxtt0mq8ez9ff 0 360050 4471204 4265814 2026-05-21T05:25:23Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Russia-New_Zeland_(17).jpg" aizvietots ar "Russia-New_Zealand_(17).jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) - typo"). 4471204 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|12|7}} | caps1 = 5 | caps10 = 52 | caps11 = 8 | caps12 = 83 | caps13 = 144 | caps14 = 35 | caps15 = 7 | caps16 = 62 | caps2 = | caps3 = 21 | caps4 = 7 | caps5 = 29 | caps6 = 23 | caps7 = 19 | caps8 = 19 | caps9 = 1 | clubnumber = 11 | caption = Vuds 2017. gadā | clubs1 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[WaiBOP United]] | clubs2 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Hamilton Wanderers A.F.C.|Hamilton Wanderers]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Barnsley F.C.|Barnsley]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | clubs6 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]] | clubs7 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Bristol City F.C.|Bristol City]] | clubs8 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Millwall F.C.|Millwall]] | clubs9 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]] | clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]] | clubs11 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] | clubs12 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United A.F.C.|Leeds United]] | clubs13 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]] | clubs14 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] | clubs15 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Notingemas "Forest"]] | clubs16 = {{flaga|Anglija}} [[Notingemas "Forest"]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest F.C]] | countryofbirth = {{vieta|Jaunzēlande|Oklenda}} | goals1 = 0 | goals2 = | goals3 = 1 | goals4 = 0 | goals5 = 8 | goals6 = 9 | goals7 = 3 | goals8 = 11 | goals9 = 2 | goals10 = 12 | goals11 = 0 | goals12 = 41 | goals13 = 49 | goals14 = 4 | goals15 = 1 | goals16 = 33 | height = 191 | image = [[Attēls:Russia-New Zealand (17).jpg|220px]] | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 5 | nationalcaps3 = 82 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalgoals3 = 44 | nationalteam1 = {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande U17 | nationalteam2 = {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande U23 | nationalteam3 = {{fb|NZL}} | nationalyears1 = 2007 | nationalyears2 = 2012 | nationalyears3 = 2009— | pcupdate = {{dat|2025|04|22|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|04|22|SK|bez}} | playername = Kriss Vuds | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2007—2008 | years10 = 2013—2015 | years11 = 2015 | years12 = 2015—2017 | years13 = 2017—2022 | years14 = 2022—2023 | years15 = 2023 | years16 = 2023— | years2 = 2008 | years3 = 2009—2013 | years4 = 2010 | years5 = 2010—2011 | years6 = 2011—2012 | years7 = 2012 | years8 = 2012 | years9 = 2013 | name = | birth_place = }} '''Kriss Vuds''' ({{Val|en|Chris Wood}}; dzimis {{Dat|1991|12|7}}) ir [[Jaunzēlande]]s [[futbolists]], [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba [[Nottingham Forest F.C]] un [[Jaunzēlandes futbola izlase]]s uzbrucējs. Vuds profesionālo karjeru sāka [[West Bromwich Albion F.C.]] Tur četrus gadus pavadīja īrē sešos klubos un viņu nopirka [[Leicester City F.C.|Leicester City]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=31 August 2017|date=28 December 2012|publisher=lcfc.com|title=Terms Agreed For Wood|url=https://www.lcfc.com/news/434369}}</ref> 2015. gadā Vuds pievienojās [[Leeds United A.F.C.|Leeds United]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=31 August 2017|date=1 July 2015|publisher=leedsunited.com|title=WOOD COMPLETES UNITED SWITCH|url=https://www.leedsunited.com/news/team-news/1166/wood-completes-united-switch}}</ref> Tur viņš aizvadīja divas labas sezonas un viņu iegādājās [[Burnley FC]]. <ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=31 August 2017|date=21 August 2017|title=Clarets Make Wood Record Buy|publisher=burnleyfootballclub.com|url=https://www.burnleyfootballclub.com/news/2017/august/clarets-make-wood-record-buy/|archive-date={{dat|2017|08|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170821212546/https://www.burnleyfootballclub.com/news/2017/august/clarets-make-wood-record-buy/}}</ref> Jau debijas spēlē pret [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] spēles kompensācijas laika otrajā minūtē Vuds panāca 1-1.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=31 August 2017|date=27 August 2017|publisher=sportacentrs.com|title=Liverpūle sarauj gabalos "Arsenal" cauro aizsardzību un izcīna graujošu uzvaru|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/27082017-liverpule_sarauj_gabalos_arsenal_cauro_ai}}</ref> [[Jaunzēlandes futbola izlase|Jaunzēlandes futbola izlasē]] spēlējis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Brighton & Hove Albion''' * [[Anglijas futbola Pirmā līga|Anglijas Pirmā līga]]: 2010—11 '''Jaunzēlande''' * [[Okeānijas Nāciju kauss]]: 2016 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']] sezonas labākais spēlētājs: 2016—17 * [[Burnley F.C.|''Burnley'']] sezonas labākais spēlētājs: 2020-21 * [[Jaunzēlandes U-20 izlases]] gada spēlētājs: 2008,2009,2011 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Vuds, Kriss}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jaunzēlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:Jaunzēlandes futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Millwall F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]] [[Kategorija:Barnsley F.C. spēlētāji]] 2cpi1xqvd1oiyoev6igax6t8j57ggp0 0 360418 4471240 4455825 2026-05-21T07:23:46Z Lasks 38532 /* Uzskaitījums */ 4471240 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli|width=100|image1=Ropažu novads COA 2012-2021.svg|image2=Ropažu novada ģerbonis.svg|caption1=[[Ropažu novada ģerbonis|Novada ģerbonis]] (2012–2021)|caption2=Novada ģerbonis (kopš 2022. gada)}} Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Ropažu novads|Ropažu novada]] pašvaldības vadītāji'''. Ropažu novadu izveidoja 2004. gada 24. novembrī, pārveidojot [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]] par novadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ropazi.lv/lv/pasvaldiba/dokumenti/ropazu-novada-pasvaldibas-publiskie-parskati/ |title=Ropažu novada publiskie pārskati |access-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170330003724/http://ropazi.lv/lv/pasvaldiba/dokumenti/ropazu-novada-pasvaldibas-publiskie-parskati/ }}</ref> 2021. gadā Ropažu novadam pievienoja [[Garkalnes novads|Garkalnes]] un [[Stopiņu novads|Stopiņu novadus]], kā arī [[Vangaži|Vangažu pilsētu]]. == Uzskaitījums == {{colbegin|4}} {{legend| skyblue| [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ADFF2F| [[Latvijas Zaļā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #258B4C| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDE00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ffa800| [[Apvienotais saraksts]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" ! colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | colspan="8" align="center" | '''Novada pašvaldības vadītājs (2004 — pašlaik)''' |- | style="background: skyblue" | || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Antons Cibuļskis]]'''<br /><small>(1956)</small> || 2004. gada 24. novembris — 2011. gada 25. maijs || [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] || [[2005. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2005]]<br />[[2009. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: #ADFF2F" | || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ivars Gailītis]]'''<br /><small>(1969)</small> || 2011. gada 25. maijs — 2012. gada 28. maijs || [[Latvijas Zaļā partija]] || — || |- | style="background: skyblue" | || '(''1.'')' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Antons Cibuļskis]]'''<br /><small>(1956)</small> || 2012. gada 28. maijs — 2013. gada 19. jūnijs || [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] || — || 2. reize |- | style="background: #77343d" | || rowspan="3" | '''3.''' || rowspan="3" | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan="3" | '''[[Zigurds Blaus]]'''<br /><small>(1960)</small> || rowspan="3" | 2013. gada 19. jūnijs — 2021. gada 1. jūlijs|| [[Vidzemes partija]] || [[2013. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2013]] || rowspan="2" | |- | style="background: #258B4C" | || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || [[2017. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2017]] |- | style="background: #FFDE00" | || [[Latvijas attīstībai]] || |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/politika/22937-ropazu-mers-blaus-kluvis-par-stopinu-novada-domes-priekssedetajas-partijas-biedru|title=Ropažu mērs Blaus kļuvis par Stopiņu novada domes priekšsēdētājas partijas biedru|last=Apriņķis.lv|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-10-16|date=2021-02-26|language=lv}}</ref> |- | style="background: #FFDE00" | || '''4.''' || [[Attēls:Vita Paulāne.png|80px]] || '''[[Vita Paulāne]]'''<br /><small>(1969)</small> || 2021. gada 1. jūlijs — 2025. gada 27. jūnijs || [[Latvijas attīstībai]] || [[2021. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2021]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.incukalns.lv/public/lat/aktualitates/4644/|title=Inčukalna novads - Par jaunās Ropažu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta Vita Paulāne|website=www.incukalns.lv|access-date=2022-10-16|archive-date=2022-10-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20221016203233/https://www.incukalns.lv/public/lat/aktualitates/4644/}}</ref> |- | style="background: #E64632" | || '''5.''' || [[Attēls:Signe Grūbe 2026.jpg|80px]] || '''[[Signe Grūbe]]'''<br /><small>(1981)</small> || 2025. gada 27. jūnijs — 2026. gada 20. maijs || [[Progresīvie]] || [[2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2025]] || |- | style="background: #ffa800" | || '''6.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aivars Draudiņš]]'''<br /><small>(1965)</small> || 2026. gada 20. maijs — ''pašlaik'' || [[Apvienotais saraksts]] || — || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ropazi.lv/ Ropažu novads] {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ropažu novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ropažu novads]] b3aqmd2jqo1h5d80dtgw5s4ep1hkesu 0 362156 4471125 3355081 2026-05-20T21:37:18Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471125 wikitext text/x-wiki {{Mākslas darba infokaste/wikidata}} '''''Ceļinieks virs miglas jūras''''' ({{val|de|Der Wanderer über dem Nebelmeer}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalog.hathitrust.org/Record/000875604|title=The romantic movement. Fifth exhibition to celebrate the tenth anniversary of the Council of Europe, 10 July to 27 September 1959, the Tate Gallery and the Arts Council Gallery, London.|last=Arts Council of Great Britain|year=1959|website=Hathi Trust|access-date={{dat|2017|10|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170914220419/https://catalog.hathitrust.org/Record/000875604|archivedate={{dat|2017|09|14||bez}}}}</ref> ir vācu romantisma gleznotāja [[Kaspars Dāvids Frīdrihs|Kaspara Dāvida Frīdriha]] eļļas glezna, tapusi ap 1818. gadu.<ref>Exhibition Catalogue: Caspar David Friedrich. Die Underling der Romantic in Essen ind Hamburg, Firmer Verlag, München (December 2006), page 267</ref> Tā šobrīd atrodas [[Hamburger Kunsthalle|''Hamburger Kunsthalle'']] ekspozīcijā [[Hamburga|Hamburgā]], Vācijā. Glezna vai tās variācija bieži izmantota citu radošu darbu noformējumā. == Apraksts == Gleznas priekšplānā jauns vīrietis stāv pie akmeņainas kraujas ar muguru pret skatītāju. Viņš tērpies tumšzaļā pusmētelī, labajā rokā satvēris spieķi.<ref name="land" /> Viņa matus plivina vējš, ceļotājs veras ainavā, ko klāj bieza miglas jūra. Pa vidu tai redzamas vairākas citas klintis, iespējams, līdzīgas tai, uz kuras stāv pats ceļinieks.<ref name="bells">{{Grāmatas atsauce|title=The Bells in Their Silence|url=https://archive.org/details/bellsintheirsile00gorr|pages=xi-xii|publisher=[[Princeton University Press]]|year=2004|first=Michael Edward|last=Gorra|isbn=0-691-11765-9}}</ref> Cauri miglas vāliem redzami arī meži, kuri aug pie šīm klintīm. Tālumā kreisajā malā apjaušami augstāki kalni, pārejot līdzenumos labajā pusē. Migla plešas nenosakāmā tālumā, galu galā sajaucoties ar horizontu un kļūstot neatšķirama no mākoņainajām debesīm.<ref name="land">{{Grāmatas atsauce|title=The Landscape of History|url=https://archive.org/details/landscapeofhisto0000gadd_v8l8|last=Gaddis|first=John Lewis|pages=[https://archive.org/details/landscapeofhisto0000gadd_v8l8/page/n15 1]–2|publisher=[[Oxford University Press]] US|year=2004|isbn=0-19-517157-8}}</ref> Gleznā apvienoti dažādi elementi no [[Elbas smilšakmens kalni|Elbas smilšakmens kalniem]] [[Saksija|Saksijā]] un [[Bohēmija|Bohēmijā]], kas uzskicēti dabā, bet saskaņā ar viņa ierasto praksi, pēc tam pārveidoti glezniecības studijā. Fonā pa labi redzams [[Cirkelšteins]]. Kalns fonā pa kreisi varētu būt [[Růžovský vrch|Rozenbergs]] vai Kaltenbergs. Klinšu grupa priekšplānā attēlo Gamrigu pie [[Rātene|Rātenes]]. Klintis, uz kurām stāv ceļinieks, ir grupa uz [[Kaizerkrone (kalns)|Kaizerkrones]].<ref>K.-L. Hoch: Caspar David Friedrich und die böhmischen Berge. Dresden 1987</ref> == Analīze == [[Attēls:Caspar David Friedrich's Chalk Cliffs on Rügen.jpg|thumb|upright|[[Rīgenas krīta klintis]]]] "Ceļinieks virs miglas jūras" atbilst [[Romantisms|romantisma]] stilam un īpaši paša Frīdriha stilam,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Romanticism|page=7|publisher=The Creative Company|year=2008|first=Jessica|last=Gunderson|isbn=1-58341-613-7}}</ref> esot līdzīgs citiem darbiem kā "[[Rīgenas krīta klintis]]" un "[[Ledus jūra (glezna)|Ledus jūra]]". Gorras 2004. gada pētījumā secināts, ka gleznas pamatdoma ir [[Imanuels Kants|Kanta]] pašrefleksija, ko izsaka ceļinieka miglas jūrā vērstais skatiens.<ref name=bells/> Dembo 2001. gadā domāja līdzīgi, vērtējot, ka ceļinieks attēlo metaforu par nezināmo nākotni.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Rules of Risk|page=10|first=Ron S.|last=Dembo|author2=Andrew Freeman |publisher=John Wiley and Sons|year=2001|isbn=0-471-40163-3}}</ref> Gediss 2004. gadā uzskatīja, ka iespaids, ko atstāj ceļinieka pozīcija kraujas augšā uz ainavas fona, ir pretrunīgs, norādot reizē ainavas varenību un indivīda nenozīmīgumu tajā.<ref name=land/> Daļa darba nozīmes tiek zaudēta, tulkojot nosaukumu. Vācu valodā nosaukums ir "Wanderer über dem Nebelmeer". Vācu valodā "Wanderer" var apzīmēt gan klejotāju, gan ceļinieku.<ref name=Black2010>{{Citation |url= https://books.google.com/books?id=13DyohVT8DkC&pg=PA386 |accessdate=2011-10-02 |title= The Broadview Anthology of British Literature: The Age of Romanticism |first= Joseph |last= Black |year= 2010 |publisher= Broadview Press |isbn= 978-1-55111-404-0 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.artble.com/artists/caspar_david_friedrich/paintings/wanderer_above_the_sea_of_fog Gleznas "Ceļinieks virs miglas jūras" analīze] * Idrobo, Carlos (2012), He Who Is Leaving … The Figure of the Wanderer in Nietzsche’s Also sprach Zarathustra and Caspar David Friedrich’s Der Wanderer über dem Nebelmeer, in: Nietzsche-Studien Band 41, Heft 1, Seiten 78–103, ISSN (Online) 1613-0790, ISSN (Print) 0342-1422, DOI: 10.1515/niet.2012.41.1.78, November 2012. [http://www.degruyter.com/view/j/niet.2012.41.issue-1/niet.2012.41.1.78/niet.2012.41.1.78.xml?format=INT degruyter.com] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1818. gada gleznas]] [[Kategorija:Vācijas māksla]] d2t2x9xnex09y9de3vfzc72szri685w 0 364032 4471277 4349335 2026-05-21T09:21:38Z Makenzis 56205 4471277 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FF0000 | nos = ''Midtjylland'' | logo_links = FC Midtjylland logo.png | logo_izm = 170px | pilns = ''Football Club Midtjylland'' | iesauka = ''Ulvene'' (vilki) | pilsēta = {{Vieta|Dānija|Herninga}} | līga = [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta | dib = 1999 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 1 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''MCH Arena'' | ietilp = 11 432 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Dānija}} Rasmuss Ankersens | tren = {{flaga|Dānija}} Maiks Tulbergs | kapteinis = | mediji = {{url|fcm.dk}} | sadarbojas = | current = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Dānijas Superlīgas | uzvaras1 = 3 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 = _nikestrike3bb | pattern_b1 = _midtjylland2122h | pattern_ra1 = _nikestrike3bb | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _left | pattern_b2 = _midtylland2122a | pattern_ra2 = _right | pattern_sh2 = _shorts | pattern_so2 = _socks | leftarm2 = 00FFFF | body2 = 00FFFF | rightarm2 = 00FFFF | shorts2 = 000080 | socks2 = 00FFFF | pattern_la3 = _kaiserslautern2122a | pattern_b3 = _sochaux2122a | pattern_ra3 = _kaiserslautern2122a | pattern_sh3 = _nikewhite | pattern_so3 = _nikewhite | leftarm3 = 800000 | body3 = FFFFFF | rightarm3 = 800000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 800000 }} '''''FC Midtjylland''''' ir [[Dānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Herninga]]s un [[Ikasta]]s [[Vidusjitlandes reģions|Vidusjitlandes reģionā]]. Dibināts [[1999. gads|1999]]. gadā, apvienojoties klubiem ''Ikast FS'' un ''Herning Fremad''. Komanda spēlē [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''MCH Arena'' stadionā Herningā. Kluba futbolisti 2015. gadā pirmo reizi kļuva par Dānijas čempioniem, šo panākumu atkārtoja 2018. un 2020., 2024.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/27052024-pec_brondby_zaudejuma_par_danijas_cempion</ref> gados. Komanda ir divas reizes izcīnījusi [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kausu]] un vēl četras reizes spēlējusi kausa izcīņas finālā. == Sasniegumi == * '''[[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fcm.dk/om-fcm/historie |title=Historie |language=dk |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |publisher=fcm.dk |archive-date={{dat|2017|08|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170802165853/https://www.fcm.dk/om-fcm/historie }}</ref> ** Čempioni (4): 2014–15, 2017–18, 2019–20, 2023-24 ** Vicečempioni (5): 2006–07, 2007–08, 2018–19, 2020–21, 2021–22 * '''Dānijas 1. divīzija''' ** Čempioni (1): 1999–2000 * '''[[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/dencuphist.html |title=Denmark - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|11|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2018–19, 2021–22 ** Finālisti (4): 2002–03, 2004–05, 2009–10, 2010–11 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{dk ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=75795/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Dānijas futbola Superlīgas komandas}} [[Kategorija:Dānijas futbola klubi|Midtjylland]] [[Kategorija:FC Midtjylland]] pyl9dubu5z3wmb1jevipmupf12x8uhx 0 364037 4471271 4349332 2026-05-21T08:49:43Z Makenzis 56205 4471271 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffd700 | bg_color = #009 | nos = ''Brøndby'' | logo_links = Brondby IF logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Brøndbyernes Idrætsforening'' | iesauka = ''Drengene Fra Vestegnen''<br>(Puiši no rietumu apkaimēm) | pilsēta = {{Vieta|Dānija|Brendbīvestera}} | līga = [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta | dib = 1964 | dib_mēn = 12 | dib_dat = 3 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Brendbī stadions]] | ietilp = 28 000 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Velsa}} [[Stīvs Kūpers]] | kapteinis = | mediji = {{url|brondby.com/}} | sadarbojas = | current = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Dānijas Superlīgas | uzvaras1 = 11 | līga2 = Dānijas | uzvaras2 = 7 | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 =_brondby1617h | pattern_b1 =_brondby1617h | pattern_ra1 =_brondby1617h | pattern_sh1 =_brondby1617h | pattern_so1 =_brondby1617h |leftarm1=FFFF00 |body1=FFFF00 |rightarm1=FFFF00 |shorts1=0000FF |socks1=FFFF00 |pattern_la2=_brondby1617a |pattern_b2=_brondby1617a |pattern_ra2=_brondby1617a |pattern_sh2 =_brondby1617a |pattern_so2=_brondby1617a |leftarm2=000000 |body2=000000 |rightarm2=000000 |shorts2=000000 |socks2=000000 |pattern_la3 = _brondby1617t |pattern_b3 = _brondby1617t |pattern_ra3 = _brondby1617t |pattern_sh3 = _brondby1617t |pattern_so3 = _brondby1617t |leftarm3 = FFFFFF |body3 = FFFFFF |rightarm3 = FFFFFF |shorts3 = FFFFFF |socks3 = FFFFFF }} '''''Brøndby IF''''' ir [[Dānija]]s futbola klubs no [[Brendbīvestera]]s [[Galvaspilsētas reģions (Dānija)|Galvaspilsētas reģionā]], kurš spēlē [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgā]]. Kluba futbolisti ir 11 reizes izcīnījuši Dānijas čempiontitulu, kā arī septiņas reizes uzvarējuši [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kausa]] izcīņā. Mājas spēles aizvada [[Brendbī stadions|Brendbī stadionā]]. == Sasniegumi == * '''Dānijas čempionāts''' (kopš 1991. gada — '''[[Dānijas futbola Superlīga|Superlīga]]''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/denchamp.html |title=Denmark - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (11): 1985, 1987, 1988, 1990, 1991, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 2001–02, 2004–05, 2020–21 ** Vicečempioni (12): 1986, 1989, 1994–95, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2003–04, 2005–06, 2016–17, 2017–18, 2023–24 * '''[[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/dencuphist.html |title=Denmark - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1988–89, 1993–94, 1997–98, 2002–03, 2004–05, 2007–08, 2017–18 ** Finālisti (4): 1987–88, 1995–96, 2016–17, 2018–19 * '''Dānijas Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/denleagcuphist.html |title=Denmark - List of League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2005, 2006 * '''Dānijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/densupcuphist.html |title=Denmark - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1994, 1996, 1997, 2002 * '''''Royal League'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.no/RoyalLeague/index.html |title=Royal League |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304205441/http://www.rsssf.no/RoyalLeague/index.html |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> ** Uzvarētāji (1): 2006–07 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} {{dk ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/denmark/brondby-if/601/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/brondby-if/startseite/verein/206/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=50021/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{Dānijas futbola Superlīgas komandas}} [[Kategorija:Dānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Brøndby IF]] sc5u1nhu3wmtx1reuk44318wxuoa2l6 4471272 4471271 2026-05-21T08:50:14Z Makenzis 56205 /* Ārējās saites */ https://www.soccerway.com/team/brondby/67R5vKqt/ 4471272 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffd700 | bg_color = #009 | nos = ''Brøndby'' | logo_links = Brondby IF logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Brøndbyernes Idrætsforening'' | iesauka = ''Drengene Fra Vestegnen''<br>(Puiši no rietumu apkaimēm) | pilsēta = {{Vieta|Dānija|Brendbīvestera}} | līga = [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta | dib = 1964 | dib_mēn = 12 | dib_dat = 3 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Brendbī stadions]] | ietilp = 28 000 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Velsa}} [[Stīvs Kūpers]] | kapteinis = | mediji = {{url|brondby.com/}} | sadarbojas = | current = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Dānijas Superlīgas | uzvaras1 = 11 | līga2 = Dānijas | uzvaras2 = 7 | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 =_brondby1617h | pattern_b1 =_brondby1617h | pattern_ra1 =_brondby1617h | pattern_sh1 =_brondby1617h | pattern_so1 =_brondby1617h |leftarm1=FFFF00 |body1=FFFF00 |rightarm1=FFFF00 |shorts1=0000FF |socks1=FFFF00 |pattern_la2=_brondby1617a |pattern_b2=_brondby1617a |pattern_ra2=_brondby1617a |pattern_sh2 =_brondby1617a |pattern_so2=_brondby1617a |leftarm2=000000 |body2=000000 |rightarm2=000000 |shorts2=000000 |socks2=000000 |pattern_la3 = _brondby1617t |pattern_b3 = _brondby1617t |pattern_ra3 = _brondby1617t |pattern_sh3 = _brondby1617t |pattern_so3 = _brondby1617t |leftarm3 = FFFFFF |body3 = FFFFFF |rightarm3 = FFFFFF |shorts3 = FFFFFF |socks3 = FFFFFF }} '''''Brøndby IF''''' ir [[Dānija]]s futbola klubs no [[Brendbīvestera]]s [[Galvaspilsētas reģions (Dānija)|Galvaspilsētas reģionā]], kurš spēlē [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgā]]. Kluba futbolisti ir 11 reizes izcīnījuši Dānijas čempiontitulu, kā arī septiņas reizes uzvarējuši [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kausa]] izcīņā. Mājas spēles aizvada [[Brendbī stadions|Brendbī stadionā]]. == Sasniegumi == * '''Dānijas čempionāts''' (kopš 1991. gada — '''[[Dānijas futbola Superlīga|Superlīga]]''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/denchamp.html |title=Denmark - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (11): 1985, 1987, 1988, 1990, 1991, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 2001–02, 2004–05, 2020–21 ** Vicečempioni (12): 1986, 1989, 1994–95, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2003–04, 2005–06, 2016–17, 2017–18, 2023–24 * '''[[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/dencuphist.html |title=Denmark - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1988–89, 1993–94, 1997–98, 2002–03, 2004–05, 2007–08, 2017–18 ** Finālisti (4): 1987–88, 1995–96, 2016–17, 2018–19 * '''Dānijas Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/denleagcuphist.html |title=Denmark - List of League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2005, 2006 * '''Dānijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/densupcuphist.html |title=Denmark - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1994, 1996, 1997, 2002 * '''''Royal League'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.no/RoyalLeague/index.html |title=Royal League |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304205441/http://www.rsssf.no/RoyalLeague/index.html |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> ** Uzvarētāji (1): 2006–07 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} {{dk ikona}} * [https://www.soccerway.com/team/brondby/67R5vKqt/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/brondby-if/startseite/verein/206/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=50021/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{Dānijas futbola Superlīgas komandas}} [[Kategorija:Dānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Brøndby IF]] jedinkxockydyky63beyfwmdomfmkrk 0 364091 4470953 4296035 2026-05-20T13:06:29Z Makenzis 56205 4470953 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''FC Wil'' | logo = FC Wil logo.svg | pilns = ''Fussball Club Wil 1900'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Vila|2s=Vila (Šveice)}} | līga = [[Šveices Izaicinājuma līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 7. vieta | dib = 1900 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stadion Bergholz]]'' | ietilp = 6000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Šveice}} Moriss Vēbers | tren = | kapteinis = | mediji = {{url|fcwil.ch/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = | pattern_b1 = __nikewhite | pattern_ra1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = | pattern_b2 = _akhisar1213t | pattern_ra2 = | leftarm2 = 77B5FE | body2 = 77B5FE | rightarm2 = 77B5FE | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 }} '''''FC Wil''''' ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Vila (Šveice)|Vilas]], pilsētas [[Sanktgallenes kantons|Sanktgallenes kantonā]]. Dibināts 1900. gadā. Pašlaik spēlē Šveices futbola otrajā līmenī — Izaicinājuma līgā. 2004. gadā komanda ir izcīnījusi [[Šveice kauss futbolā|Šveices kausu]]. 2016.—2017. gada sezonā klubā spēlēja [[Latvija|latviešu]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Artūrs Karašausks]], viņš 12 spēlēs guva 3 vārtus. == Sasniegumi == * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |language=en |title=Switzerland Cup Finals |accessdate={{dat|2017|10|29||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2003–04 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{de ikona}} * [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=79950/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Wil}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Wil]] 4h4p9iik7kwvngont09q4x84q37ue1a 0 365357 4471210 4294008 2026-05-21T05:40:12Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Pro_League_logo2020.jpg" aizvietots ar "Belgian_Pro_League_logo_(2020).jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name) · Pro League can stand for many things."). 4471210 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Beļģijas "Pro" Līga | aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada Beļģijas "Pro" Līgas sezona | logo = Belgian Pro League logo (2020).jpg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = {{dat|1895}} | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | komandas = 16 | valsts = {{BEL}} | reģions = | kvalif = | izkr = [[Challenger Pro līga]] | viet_turn = | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]]<br />[[UEFA Eiropas līga]]<br />[[UEFA Eiropas konferenču līga]] | čempions = ''[[Royale Union Saint-Gilloise]]''<br />(2024—25; 12. tituls) | čempions_br = | čempions_km = | čempions_valsts = | čempions_visv = ''[[Briseles "Anderlecht"|Anderlecht]]''<br />(34 tituli) | TV = | mlapa = {{URL|https://www.proleague.be/}} | līdzīgi = | atjaunots = {{dat|2025|6|14}} }} '''Beļģijas Pro līga''' ir [[Beļģija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1895]]. gadā. Čempionātā piedalās 16 komandas. == Klubi 2023.—2024. gada sezonā == {{location map+|Beļģija|float=right|width=550|caption='''2023.—2024. gada''' Beļģijas Pro līgas sezonas komandu atrašanās vietas|places= {{location map~|Beļģija|lat=50.833333 |long=4.333333 |label=<div style="font-size:80%;">[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]</div> |position=left}} {{location map~|Beļģija|lat=51.2247 |long=4.4625 |label=<small>[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]</small>|position=top}} {{location map~|Beļģija|lat=50.4 |long=4.433333 |label=<div style="font-size:80%;">[[R. Charleroi S.C.|Charleroi]]</div>}} {{location map~|Beļģija|lat=51.216667 |long=3.233333 |label=<div style="font-size:80%;">'''Brige'''<!--Club Brugge, Cercle Brugge--></div> |mark=Black pog.svg|position=right}} {{location map~|Beļģija|lat=50.966667 |long=5.5 |label=<div style="font-size:80%;">[[K.R.C. Genk|Genk]]</div>|position=right}} {{location map~|Beļģija|lat=51.05 |long=3.733333 |label=<div style="font-size:80%; position:relative; left:29px; top:11px;">[[K.A.A. Gent|Gent]]</div> |position=left}} {{location map~|Beļģija|lat=50.833333 |long=3.266667 |label=<div style="font-size:80%;">[[K.V. Kortrijk|Kortrijk]]</div> |position=left}} {{location map~|Beļģija|lat=51.056667 |long=4.386667 |label=<div style="font-size:80%;">[[KV Mechelen|Mechelen]]</div> |position=right}} {{location map~|Beļģija|lat=50.633333 |long=5.566667 |label=<div style="font-size:80%;">[[Standard Liège|Standard]]</div> |position=left}} {{location map~|Beļģija|lat=50.633333 |long=6.033333 |label=<div style="font-size:80%;">[[K.A.S. Eupen|Eupen]]</div> |position=right}} {{location map~|Beļģija|lat=50.883333 |long=4.7 |label=<small>[[Oud-Heverlee Leuven|OH Leuven]]</small>}} {{location map~|Beļģija|lat=50.855027 |long=4.310263 |label=<small>[[RWD Molenbeek|RWDM]]</small> |position=top}} {{location map~|Beļģija|lat=50.833333 |long=5.2 |label=<div style="font-size:80%;">[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]</div>}} {{location map~|Beļģija|lat=50.817778 |long=4.329167 |label=<small>[[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]</small> |position=bottom}} {{location map~|Beļģija|lat=51.083333 |long=4.916667 |label=<small>[[K.V.C. Westerlo|Westerlo]]</small>|position=top}} {{Location map~ |Europe |mark=TransparentPlaceholder.png |marksize=1 |lat=48 |long=0 |label_size=80 |label= {{nowrap|'''Briges komandas'''}}<br /> {{nowrap|[[File:Green pog.svg|8px]] [[Cercle Brugge K.S.V.|Cercle&nbsp;Brugge]]<br /> [[File:Blue pog.svg|8px]] [[Club Brugge KV|Club&nbsp;Brugge]]}} |position=bottom}} }} {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! width="150px"|Klubs !! width="100px"|Pilsēta !! width="120px"|Vieta 2022.—2023. <br />gada sezonā |- |style="text-align: left;"|''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]''||[[Anderlehta]]||11. |- |style="text-align: left;"|''[[Royal Antwerp FC|Antwerp]]''||[[Antverpene]]||'''1.''' |- |style="text-align: left;"|''[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]''||[[Brige]]||6. |- |style="text-align: left;"|''[[R. Charleroi S.C.|Charleroi]]''||[[Šarlruā]]||9. |- |style="text-align: left;"|''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]''||[[Brige]]||4. |- |style="text-align: left;"|''[[K.A.S. Eupen|Eupen]]''||[[Eipene]]||15. |- |style="text-align: left;"|''[[KRC Genk|Genk]]''||[[Genka]]||2. |- |style="text-align: left;"|''[[KAA Gent|Gent]]''||[[Gente]]||5. |- |style="text-align: left;"|''[[K.V. Kortrijk|Kortrijk]]''||[[Kortreika]]||14. |- |style="text-align: left;"|''[[KV Mechelen|Mechelen]]''||[[Mehelena]]||13. |- |style="text-align: left;"|''[[Oud-Heverlee Leuven]]''||[[Lēvena]]||10. |- |style="text-align: left;"|''[[RWD Molenbeek]]''||[[Brisele]]||data-sort-value="16"|1. (''Challenger Pro'') |- |style="text-align: left;"|''[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]''||[[Sinttreidena]]||12. |- |style="text-align: left;"|''[[Ljēžas "Standard"|Standard]]''||[[Ljēža]]||7. |- |style="text-align: left;"|''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]]''||[[Senžila (Beļģija)|Senžila]]||3. |- |style="text-align: left;"|''[[KVC Westerlo|Westerlo]]''||[[Vesterlo]]||8. |} == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Beļģijā]] mvg3bjjdw26n6ak2nuqrya91syqbdoy 0 365386 4471307 4112195 2026-05-21T10:31:15Z Alekscska 123103 /* Sasniegumi */ 4471307 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #f5f5f5 | bg_color = #DF0000 | nos = Sofijas CSKA | logo_links = CSKA Sofia Logo 2020.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Professional Football Club CSKA'' | iesauka = ''Червените'' (Sarkanie) | pilsēta = {{Vieta|Bulgārija|Sofija}} | dib = 1948 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 5 | stad = ''[[Balgarska Armia Stadium]]'' | ietilp = 22 015 | prez = | tren = {{flaga|Bulgārija}} Stamens Belčevs | līga = [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Bulgārijas Pirmā līga]] | sez = 2023.—2024. | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _CSKA_S_17_18_h | pattern_b1 = _CSKA_S_17_18_h | pattern_ra1 = _CSKA_S_17_18_h | pattern_sh1 = _adidasred | pattern_so1 = _CSKA_2016_17_h | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _CSKA_S_17_18_a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _adidaswhite | pattern_so2 = _CSKA_16_17_a | shorts2 = E20E0E | pattern_la3 = | pattern_b3 = _CSKA_S_17_18_3rd | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = _adidasred | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''Sofijas CSKA''' ir [[Bulgārija]]s [[futbola klubs]] no valsts galvaspilsētas [[Sofija]]s, kas spēlē [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Bulgārijas pirmajā līgā]]. == Sasniegumi == * '''Bulgārijas čempionāts''', pašlaik — [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Pirmā profesionālā līga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/bulgchamp.html |title=Bulgaria - List of Champions |accessdate={{dat|2020|8|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (31): 1948, 1951, 1952, 1954, 1955, 1956, 1957, 1958, 1958–59, 1959–60, 1960–61, 1961–62, 1965–66, 1968–69, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1974–75, 1975–76, 1979–80, 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1986–87, 1988–89, 1989–90, 1991–92, 1996–97, 2002–03, 2004–05, 2007–08 * '''Bulgārijas kauss'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/bulgcuphist.html |title=Bulgaria Cups Overview |accessdate={{dat|2020|8|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (22): 1951, 1954, 1955, 1960–61, 1964–65, 1968–69, 1971–72, 1972–73, 1973–74, 1982–83, 1984–85, 1986–87, 1987–88, 1988–89, 1992–93, 1996–97, 1998–99, 2005–06, 2010–11, 2015–16, 2020–21, 2025-26 ** Finālisti (15): 1948–49, 1949–50, 1965–66, 1969–70, 1975–76, 1977–78, 1985–86, 1989–90, 1997–98, 2001–02, 2003–04, 2004–05, 2019–20, 2021–22, 2024-25 * '''Bulgārijas superkauss'''<ref name="kauss"/> ** Kausa ieguvēji (4): 1989, 2006, 2008, 2011 ** Finālisti (2): 2005, 2021 == Atsauces == {{atsauces}} {{futbols-aizmetnis}} {{bulgārija-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} [[Kategorija:Bulgārijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sofijas CSKA]] e5kkkrd5d64qyyao9ouuct34l9pun5y 0 365501 4471273 4349336 2026-05-21T09:07:59Z Makenzis 56205 4471273 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #900020 | nos = ''FC Nordsjælland'' | logo_links = FC Nordsjælland logo.svg | logo_izm = | pilns = ''Football Club Nordsjælland'' | iesauka = The Wild Tigers (Savvaļas tīģeri) | pilsēta = {{Vieta|Dānija|Fāruma}} | līga = [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | dib = 2003 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 1 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Right to Dream Park]]'' | ietilp = 10 300 | krāsas = | īpašn = Pathways Group (99%) | prez = Toms Vernons | menedžeris = | tren = {{flaga|Dānija}} Jenss Fenskovs Olsens | kapteinis = | mediji = {{url|fcn.dk/}} | sadarbojas = | current = | pattern_b1 = _fcnord1112h | pattern_la1 = _fcnord1112h | pattern_la3 = _fcnord1112t | pattern_b2 = _fcnord1112a | pattern_b3 = _fcnord11123t | pattern_ra1 = _fcnord1112h | pattern_ra2 = _fcnord1112a | pattern_ra3 = _fcnord1112t | pattern_sh1 = _fcnord1112h | pattern_sh2 = _fcnord1112a | pattern_sh3 = _fcnord1112t | pattern_so1 = _fcnord1112 | pattern_so2 = _fcnord1112 | pattern_so3 = _fcnord1112t | leftarm1 = FF0000 | leftarm2 = 2CAFD9 | leftarm3 = 800040 | body1 = FF0000 | body2 = 2CAFD9 | body3 = 800040 | rightarm1 = FF0000 | rightarm2 = 2CAFD9 | rightarm3 = 800040 | shorts1 = FF0000 | shorts2 = 2CAFD9 | shorts3 = 800040 | socks1 = FF0000 | socks2 = 2CAFD9 | socks3 = 800040 }} '''''FC Nordsjælland''''' ir [[Dānija]]s futbola klubs no [[Fāruma]]s, kurš spēlē [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]''' ** Čempioni (1): 2011–12 ** Vicečempioni (2): 2012–13, 2022—23. * '''[[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/dencuphist.html |title=Denmark - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2009–10, 2010–11 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} {{dk ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/denmark/fc-nordsjalland/606/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/fc-nordsjaelland/startseite/verein/2778/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=79940/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{Dānijas futbola Superlīgas komandas}} {{DEFAULTSORT:Nordsjælland FC}} [[Kategorija:Dānijas futbola klubi]] [[Kategorija:FC Nordsjælland]] 8t6nv3gtcc2kf6lirycozcj9apbkr26 0 365504 4471177 4330474 2026-05-21T04:17:54Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471177 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|7|17}} | caps1 = 41 | caps2 = 96 | caps3 = 48 | caps4 = 194 | caption = Lindelēfs 2022. gadā | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Västerås SK]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica B]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | countryofbirth = {{vieta|Zviedrija|Vesterosa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | goals1 = 0 | goals2 = 4 | goals3 = 2 | goals4 = 4 | height = 187<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/5066/Victor-Lindel%C3%B6f/overview|title=Victor Lindelöf Manchester United Defender, Profile & Stats &#124; Premier League|website=www.premierleague.com|access-date={{dat|2017|11|17||bez}}|archive-date={{dat|2022|05|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220524045902/https://www.premierleague.com/players/5066/Victor-Lindel%C3%B6f/overview}}</ref> | image = Sweden-Slovenia Nations League 2022-09-27 6 (Victor Lindelöf).jpg | nationalcaps1 = 5 | nationalcaps2 = 17 | nationalcaps3 = 13 | nationalcaps4 = 71 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U19 | nationalteam3 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U21 | nationalteam4 = {{fb|SWE}} | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalyears3 = 2014—2015 | nationalyears4 = 2016— | playername = Viktors Lindelēfs | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2009—2012 | years2 = 2012—2015 | years3 = 2013—2017 | years4 = 2017—2025 | name = | birth_place = | pcupdate = {{dat|2025|09|01|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|01|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years5 = 2025— | caps5 = 0 | goals5 = 0 }} '''Viktors Lindelēfs''' ({{Val|sv|Victor Lindelöf}}; dzimis {{Dat|1994|7|17}}) ir [[Zviedrija]]s [[futbolists]]. Kopš 2025. gada Lindelēfs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''. 2011. gadā Lindelēfs pievienojās [[Portugāle]]s klubam [[Lisabonas "Benfica"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/sportbladet/fotboll/internationell/ovrigaligor/article14017555.ab|title=Storklubb värvar svensk 17—åring|work=Aftonbladet|access-date=2017-11-17}}</ref> Tur Lindelēfs izcīnija trīs Portugāles čempionu titulus. 2017. gadā Lindelēfu par 35 milijoniem [[eiro]] nopirka [[Manchester United FC]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/futbols/664974-mancestras_united_oficiali_pazino_par_zviedru_aizsarga_lindelefa_iegadi|title=Mančestras «United» oficiāli paziņo par zviedru aizsarga Lindelēfa iegādi|last=|first=|website=Tvnet|access-date=2017-11-17|date=|language=lv|archive-date=2017-08-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20170825141111/http://www.tvnet.lv/sports/futbols/664974-mancestras_united_oficiali_pazino_par_zviedru_aizsarga_lindelefa_iegadi}}</ref> [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola]] U-21 izlasē 2015. gadā uzvarēja Eiropas čempionātā. Spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2013—14, 2015—16, 2016—17 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2013—14, 2016—17 * [[Taça da Liga]]: 2015—16 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2016 '''Manchester United''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2022—23<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/26022023-manchester_united_izcina_ligas_kausu_un_i|title="Manchester United" izcīna Līgas kausu un pirmo trofeju kopš 2017. gada|date=2023. gada 26. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[FA kauss]]: 2023—24<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse|title=Iesit deviņpadsmitgadnieki, ''United'' revanšējas ''City'' un triumfē FA kausā|date=2024. gada 25. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> finālists : 2022—23 '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Zviedrijas gada futbolists: 2018, 2019 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Zviedrijas futbolists-aizmetnis}} {{Zviedrijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Lindelēfs, Viktors}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vestmanlandes lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 2qbrjednwq43uql9osuyj2gpszkfu4z 0 365852 4471247 4367431 2026-05-21T07:35:32Z Makenzis 56205 4471247 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1B5DA9 | nos = ''Odense BK'' | logo_links = Odense_Boldklub.svg | logo_izm = 180px | pilns = ''Odense Boldklub'' | iesauka = ''De Stribede'' (Strīpainie) | pilsēta = {{Vieta|Dānija|Odense}} | līga = [[Superligaen]] | sez = 2025.—2026. | poz = 8. vieta | dib = 1887 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 12 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Odenses stadions]] | ietilp = 15 790 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Dānija}} Nilss Torborgs | menedžeris = | tren = {{flaga|Vācija}} Aleksandrs Cornigers | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = | pattern_b1 = _ob2324h | pattern_la1 = _ob2324h | pattern_ra1 = _ob2324h | pattern_sh1 = _ob2324h | pattern_so1 = _hummel1718wb |shorts1 = |socks1 = FFFFFF | pattern_b2 = _ob2021a | pattern_la2 = _ob2021a | pattern_ra2 = _ob2021a | pattern_sh2 = _ob2021a | pattern_so2 = _ob1819a |shorts2 = |socks2 = 000000 | pattern_la3 = FFB6C1 | pattern_b3 = FFB6C1 | pattern_ra3 = FFB6C1 | pattern_sh3 = FFB6C1 | pattern_so3 = FFB6C1 | leftarm3 = FFB6C1 | body3 = FFB6C1 | rightarm3 = FFB6C1 | shorts3 = 000000 | socks3 = FFB6C1 }} '''''Odense Boldklub''''' ir [[Dānija]]s futbola klubs no [[Odense]]s, kurš spēlē [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgā]]. Kluba futbolisti ir trīs reizes izcīnījuši Dānijas čempiontitulu un piecas reizes uzvarējuši [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kausa]] izcīņā. Mājas spēles aizvada [[Odenses stadions|Odenses stadionā]], sponsorēšanas nolūkā tiek saukts arī par ''Nature Energy Park''. Klubs ir dibināts 1887. gadā kā ''Odense Cricketklub'', tolaik [[krikets]] bija vienīgais tā sporta veids. Futbola sekcija tika izveidota 1889. gadā. == Sasniegumi == * '''Dānijas čempionāts''' (kopš 1991. gada — '''[[Dānijas futbola Superlīga|Superlīga]]''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/denchamp.html |title=Denmark - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (3): 1977, 1982, 1989 ** Vicečempioni (6): 1950–51, 1983, 1992–93, 2008–09, 2009–10, 2010–11 * '''[[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/dencuphist.html |title=Denmark - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1982–83, 1990–91, 1992–93, 2001–02, 2006–07 ** Finālisti (2): 1973–74, 2021–22 * '''Dānijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/densupcuphist.html |title=Denmark - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (1): 2002 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} {{dk ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/denmark/odense-boldklub/608/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/odense-boldklub/startseite/verein/173/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52233/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{dānija-aizmetnis}} {{Dānijas futbola Superlīgas komandas}} [[Kategorija:Dānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Odense Boldklub]] p9a1ax6ej9m6ruep31ghiyl33y400rh 0 366102 4471261 4349339 2026-05-21T08:29:53Z Makenzis 56205 4471261 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #8FE2F2 | nos = ''SonderjyskE Fodbold'' | logo_links = SonderjyskE logo.png | logo_izm = | pilns = ''Sønderjysk Elitesport'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Dānija|Hadersleva}} | līga = [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 6. vieta | dib = 2004 | dib_mēn = 1 | dib_dat = 1 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Haderslev Football Stadium]]'' | ietilp = 10 000 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Dānija}} Tomass Nergords | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = | pattern_b1 = _collarwhite | pattern_sh1 = _blanksides2 | pattern_so1 = _whitetop | leftarm1 = 87CEEB | body1 = 87CEEB | rightarm1 = 87CEEB | shorts1 = 87CEEB | socks1 = 87CEEB | pattern_b2 = _collarwithbodyblack | pattern_sh2 = _black_thinstripe_color | pattern_so2 = _top_on_black | leftarm2 = 000000 | body2 = 87CEEB | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 87CEEB | socks2 = 87CEEB }} '''''SonderjyskE Fodbold''''' ir [[Dānija]]s [[futbola klubs]] no [[Hadersleva]]s, kas spēlē [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgā]]. 2019.—2020. gada sezonā uzvarēja [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kausa]] izcīņā. == Sasniegumi == * '''[[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]''' ** Vicečempioni (1): 2015–16 * '''[[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2019–20 ** Finālisti (1): 2020–21 * '''Dānijas 1. divīzija''' ** Uzvarētāji (1): 2004-05 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} {{dk ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/denmark/sonderjyske/2990/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/sonderjyske/startseite/verein/5817/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=89694/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{dānija-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{Dānijas futbola Superlīgas komandas}} [[Kategorija:Dānijas futbola klubi]] [[Kategorija:SønderjyskE Fodbold]] q32c6nzsonhxaosza89b42xgs333uao 0 366106 4471256 4349338 2026-05-21T07:58:38Z Makenzis 56205 4471256 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #003366 | nos = ''Randers FC'' | logo_links = Randers FC logo.svg | logo_izm = | pilns = ''Randers Football Club'' | iesauka = ''Hestene'' (Zirgi) | pilsēta = {{Vieta|Dānija|Randersa}} | līga = [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 10. vieta | dib = 2003 | dib_mēn = 1 | dib_dat = 1 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Randers Stadium]]'' | ietilp = 10 300 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Dānija}} Rasmuss Bertelsens | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = _navyshoulders | pattern_b1 = _navyshoulders | pattern_ra1 = _navyshoulders | leftarm1 = A1F4FB | body1 = A1F4FB | rightarm1 = A1F4FB | pattern_sh1 = _navysides | shorts1 = A1F4FB | pattern_so1 = _navyblue_midband_color | socks1 = A1F4FB | pattern_la2 = | pattern_b2 = _thinblacksides | pattern_ra2 = | leftarm2 = FF8000 | body2 = FF8000 | rightarm2 = FF8000 | shorts2 = FF8000 | socks2 = FF8000 | pattern_la3 = | pattern_b3 = _thinblacksides | pattern_ra3 = | leftarm3 = 33FF00 | body3 = 33FF00 | rightarm3 = 33FF00 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''Randers FC''' ir profesionāls [[Futbols|futbola]] klubs, kas atrodas [[Randersa|Randersā]], [[Dānija|Dānijā]] un spēlē [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgā]], Dānijas futbola līgas sistēmas augstākajā līgā. Klubs tika dibināts 2003. gada 1. janvārī. == Sasniegumi == * '''[[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]''' ** 3. vieta (1): 2012–13 * '''[[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/dencuphist.html |title=Denmark - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2005–06, 2020–21 ** Finālisti (1): 2012–13 Trīs reizes Dānijas kausu izcīnīja kluba priekštecis ''Randers Freja'' (1966–67, 1967–68, 1972–73). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa}} {{dk ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/denmark/randers-fc/610/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/randers-fc/startseite/verein/5724/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=64146/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{dānija-aizmetnis}} {{Dānijas futbola Superlīgas komandas}} [[Kategorija:Dānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Randers FC]] nb753anfavhzmrcdgj0px7d10monkbm 0 367142 4470983 4469006 2026-05-20T14:59:04Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4470983 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Juris Gornavs | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1951|6|10}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Juris Gornavs''' (dzimis {{dat|1951|6|10}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Filmējies vairākās latviešu filmās, tai skaitā "[[Kur pazudis Elvis?]]", "[[Ziemassvētku jampadracis]]",<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/28625/works/|title=Juris Gornavs|publisher=kino-teatr.ru|access-date={{dat|2017|12|09||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141104141323/http://kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/28625/works/|archivedate={{dat|2014|11|04||bez}}}}</ref> "[[Rīgas sargi]]","[[Likteņdzirnas]]", "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]", "[[Pitons (filma)|Pitons]]", kā arī seriālā "[[Saldā indes garša]]" un "[[Ugunsgrēks]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/juris-gornavs-7972 Juris Gornavs] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Īss-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gornavs, Juris}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] h97uxg128pmh1lnvf70tvy20c4mn41p 0 369659 4471070 4462906 2026-05-20T19:30:49Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471070 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Gabriels Žezuss | image = 20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Gabriel Jesus 850 1688.jpg | fullname = Gabriels Fernandu de Žezuss | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|3}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanpaulu}} | height = 175 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Londonas "Arsenal"|Arsenal]] | clubnumber = 9 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 2010—2012 | youthclubs1 = Anhanguera | youthyears2 = 2013—2015 | youthclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Palmeiras"]] | years1 = 2015—2017 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]] | caps1 = 47 | goals1 = 16 | years2 = 2017—2022 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | caps2 = 159 | goals2 = 58 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Londonas "Arsenal"|Arsenal]] | years3 = 2022— | caps3 = 70 | goals3 = 18 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U23 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 5 | nationalyears3 = 2016— | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalcaps3 = 64 | nationalgoals3 = 19 | pcupdate = {{dat|2025|03|16|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|16|SK|bez}} | name = Gabriel Fernando de Jesus | caption = | birth_date = | birth_place = }} '''Gabriels Fernandu de Žezuss''' ({{val|pt|Gabriel Fernando de Jesus}}; dzimis {{dat|1997|4|3}}) ir [[Brazīlija]]s futbolists, uzbrucējs. Kopš 2022. gada spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba [[Londonas "Arsenal"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Palmeiras''' * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2016<ref>{{Cite web|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2016/11/27/gabriel-jesus-wins-title-with-palmeiras-before-man-city-move/94520188/|title=Gabriel Jesus wins title with Palmeiras before Man City move|website=USA TODAY}}</ref> * [[Copa do Brasil]]: 2015 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]]<ref>{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/19680/Gabriel-Jesus/overview|title=Gabriel Jesus Arsenal Forward, Profile & Stats &#124; Premier League|website=www.premierleague.com|access-date={{dat|2022|07|04||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190517234337/https://www.premierleague.com/players/19680/Gabriel-Jesus/overview}}</ref> * [[FA kauss]]: 2018—19<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/48236232|title=Man City 6-0 Watford: City clinch historic domestic treble|date=2019. gada 17. maijs|via=www.bbc.com}}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2017—18, 2018—19, 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2018<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/44995783|title=Community Shield: Chelsea 0-2 Manchester City - Sergio Aguero scores twice|date=2018. gada 3. aug.|via=www.bbc.com}}</ref>, 2019<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/49141690|title=Community Shield: Liverpool 1-1 Man City (City won 5-4 on penalties)|date=2019. gada 2. aug.|via=www.bbc.com}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: 2020—21<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029498--man-city-vs-chelsea/|title=History: Man City 0-1 Chelsea: UEFA Champions League 2020/21 Final|website=UEFA.com}}</ref> ''' Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> '''Brazīlija''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]]<ref>{{Cite web|url=https://www.usatoday.com/story/sports/olympics/2016/08/20/with-penalty-kick-brazil-wins-1st-soccer-olympic-gold/89061838/|title=Neymar kick is gold: Brazil wins 1st Olympic soccer title|website=USA TODAY}}</ref> * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]]<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/48897389|title=Copa America 2019: Brazil beat Peru 3-1 to win first title in 12 years|date=2019. gada 6. jūl.|via=www.bbc.com}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Brazīlijas A sērijas labākais spēlētājs: 2016 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Žezuss, Gabriels}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Sanpaulu "Palmeiras" spēlētāji]] 6dm1gct6ke7nekmh3fpiw5w5o3sal3a 0 369716 4471139 3947078 2026-05-20T22:47:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471139 wikitext text/x-wiki {{mākslas darba infokaste/wikidata}} '''"Vētra Galilejas jūrā"''' ir nīderlandiešu gleznotāja [[Rembrants|Rembranta]] eļļas krāsas glezna, tapusi 1633. gadā. Tā pieder [[Izabellas Stjuartes Gārdneres muzejs|Izabellas Stjuartes Gārdneres muzejam]] [[Bostona|Bostonā]], bet 1990. gadā tā tika nozagta un joprojām nav atrasta.<ref>{{cite web|url=http://newsfeed.time.com/2013/03/18/the-500-million-gardner-museum-heist-have-you-seen-these-paintings/|title=The $500 Million Gardner Museum Heist: Have You Seen These Paintings?|date=March 18, 2013|publisher=[[Time Magazine]]|access-date={{dat|2017|12|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210416021834/https://newsfeed.time.com/2013/03/18/the-500-million-gardner-museum-heist-have-you-seen-these-paintings/}}</ref> Gleznā attēlots Jēzus paveiktais [[brīnums]], nomierinot vētru [[Galilejas jūra|Galilejas jūrā]], kas aprakstīts [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[Marka evaņģēlijs|Marka evaņģēlija]] ceturtajā nodaļā.<ref>{{cite web |url=http://www.gardnermuseum.org/collection/artwork/2nd_floor/dutch_room/christ_in_the_storm_on_the_sea_of_galilee?filter=artist:3151 | title =Christ in the Storm on the Sea of Galilee 1633 | publisher =[[Isabella Stewart Gardner Museum]] | date =May 21, 2013}}</ref> Tā ir vienīgā Rembranta jūras ainava.<ref name="Smithsonian">{{cite web | url =http://www.smithsonianmag.com/arts-culture/ripped.html?c=y&page=1 | title =Ripped from the Walls (and the Headlines) | author =Robert M. Poole | work =[[Smithsonian (žurnāls)|Smithsonian]] | date =July 2005 | access-date ={{dat|2017|12|15||bez}} | archiveurl =https://archive.today/20130616113957/http://www.smithsonianmag.com/arts-culture/ripped.html?c=y&page=1 | archivedate ={{dat|2013|06|16||bez}} }}</ref> Gleznā redzams arī pats Rembrants, kurš priekšplānā skatās tieši uz skatītāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.bellaonline.com/articles/art55016.asp|title=Artist's Self Portrait In Religious Works|publisher=|work=|access-date=2017-12-15|date=|last=Gizzarelli|first=Camille|archive-date=2013-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20130517184357/http://www.bellaonline.com/articles/art55016.asp}}</ref> == Zādzība == Naktī uz 1990. gada 18. martu zagļi, maskējušies kā policisti, ielauzās muzejā un nozaga 13 mākslas darbus, ieskaitot gleznu "Vētra Galilejas jūrā".<ref name ="Smithsonian"/><ref>{{cite web|url=http://www.gardnermuseum.org/collection/artwork/2nd_floor/dutch_room/the_concert|title=Isabella Stewart Gardner Museum : The Concert|author= |publisher=tendercreative.com}}</ref> To uzskata par lielāko mākslas zādzību ASV vēsturē, un tā joprojām nav atklāta;<ref name ="Smithsonian"/><ref>{{cite web | url=https://www.wsj.com/articles/SB123509228766328681 | title =Vanishing Point: As the World's Biggest Unsolved Art Theft Fades From View, a Fresh Look | author =Guy Darst | author2 =Ulrich Boser | work =[[The Wall Street Journal]] | date =February 20, 2009}}</ref> muzejā joprojām izvietoti tukšie gleznu rāmji to sākotnējās atrašanās vietās.<ref>{{cite news |url=http://www.dailymail.co.uk/news/article-2295346/Isabella-Stewart-Gardner-art-heist-FBI-identified-thief-stole-prized-art-1990.html | title =Has the biggest art heist in US history been solved? FBI says they've ID'd infamous thieves who stole half a BILLION dollars of art from Boston's Gardner Museum | author =Beth Stebner | work=[[Daily Mail]] |location=London | date =March 18, 2012}}</ref> 2013. gada 18. martā [[FIB]] paziņoja, ka noskaidrojuši, kas ir atbildīgs par zādzību.<ref>{{cite news |url=http://articles.latimes.com/2013/mar/18/nation/la-na-nn-fbi-boston-museum-heist-20130318 | title =FBI says it knows who pulled off unsolved 1990 Boston art heist | author =Matt Pearce | work =[[Los Angeles Times]] | date =March 18, 2013}}</ref> Veiktā analīze liek secināt, ka laupīšanu veikusi organizēta noziedznieku grupa. Secinājumi nav publiskoti, jo izmeklēšana turpinās.<ref name="FBI">{{cite web |url=https://www.fbi.gov/news/stories/2013/march/reward-offered-for-return-of-stolen-gardner-museum-artwork/reward-offered-for-return-of-stolen-gardner-museum-artwork |publisher=[[Federal Bureau of Investigation]] |title=The Gardner Museum Theft, Reward Offered for Return of Artwork |date=March 18, 2013 |accessdate=March 18, 2013 |archive-date={{dat|2013|08|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130801225923/http://www.fbi.gov/news/stories/2013/march/reward-offered-for-return-of-stolen-gardner-museum-artwork/reward-offered-for-return-of-stolen-gardner-museum-artwork }}</ref> == Masu kultūrā == * Seriāla "[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]" sērijā "Gina Zanetakos (No. 152)" (1. sezonas 6. sērijā) glezna nonākusi Reimonda Redingtona rokās un viņš organizē tās pārdošanu pircēja kāzām. Sērijā "Greyson Blaise (No. 37)" (5. sezonas 2. sērijā) redzama gleznas viltošana. * Glezna īsi parādās filmā "[[Transā (2013. gada filma)|Transā]]" kā nozagta Rembranta glezna. * Glezna parādās uz Pītera Bernstīna grāmatas ''Against the Gods: The Remarkable Story of Risk'' vāka. * Glezna izmantota uz grupas ''[[Tenth Avenue North]]'' albuma ''[[The Struggle (Tenth Avenue North albums)|The Struggle]]'' vāka noformējumā. * Seriālā ''[[The Venture Bros.|The Venture Brothers]]'', ļaundaris Fantoms Limbs pārdod gleznu mafiozo, kurš sūdzas, ka vēlējies "[[Mona Liza|Monu Lizu]]". Limbs paskaidro, ka Rembranta glezna ir ne tikai labāka, bet arī izdevīgāks darījums, jo ir divreiz lielāka. * Glezna bez rāmja redzama arī seriāla ''[[Batman: The Telltale Series]]'' 3. sērijā Selīnas Kailas (Kaķsievietes) istabā. * Glezna parādās seriāla ''[[Iron Fist (seriāls)|Iron Fist]]'' 1. sezonas 2. sērijā apartamentā, kas pieder it kā mirušajam Haroldam Mīčamam. == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * {{Cite book |url=https://books.google.com/books?id=qpTugkmwWLQC |first=Hilliard T. |last=Goldfarb |title=The Isabella Stewart Gardner Museum: A Companion Guide and History |location=New Haven, Conn. |publisher=Yale University Press |year=1995 |isbn=9780300063417 |oclc=32429659}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.gardnermuseum.org/resources/theft Zādzības pārskats] Izabellas Stjuartes Gārdneres muzeja vietnē * [https://www.fbi.gov/about-us/investigate/vc_majorthefts/arttheft/isabella FBI Top Ten Art Crimes: Isabella Stewart Gardner Museum Theft] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624024938/https://www.fbi.gov/about-us/investigate/vc_majorthefts/arttheft/isabella/ |date={{dat|2016|06|24||bez}} }} by the FBI Art Crime Team * [https://www.forbes.com/2001/02/28/0228connguide_8.html "Great Art Thefts of the 20th Century"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200124204022/https://www.forbes.com/2001/02/28/0228connguide_8.html |date={{dat|2020|01|24||bez}} }}, ''[[Forbes (žurnāls)|Forbes]]'' žurnāls {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1633. gada gleznas]] [[Kategorija:Rembranta gleznas]] 70ln93f4086npptg9hyu38m5eatuc4w 0 370399 4471194 4291332 2026-05-21T05:02:17Z ZANDMANIS 91184 4471194 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Likā Diņs | image = Lucas Digne Everton.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|20}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Mo (pilsēta)}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Anglija}} ''[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]'' | clubnumber = 12 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2005—2011 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} ''[[Lille OSC]]'' | years1 = 2011—2013 | clubs1 = {{flaga|Francija}} ''[[Lille OSC]]'' | caps1 = 49 | goals1 = 2 | years2 = 2013—2016 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps2 = 29 | goals2 = 0 | years3 = 2015—2016 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | caps3 = 33 | goals3 = 3 | years4 = 2016—2018 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona]]'' | caps4 = 29 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalcaps1 = 15 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2010—2011 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps3 = 11 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2011—2012 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps4 = 12 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2013 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps5 = 12 | nationalgoals5 = 2 | nationalyears6 = 2013 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps6 = 7 | nationalgoals6 = 0 | nationalyears7 = 2014— | nationalteam7 = {{fb|FRA}} | nationalcaps7 = 51 | nationalgoals7 = 0 | pcupdate = {{dat|2025|03|28|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|28|SK|bez}} | name = | caption = Diņs 2019. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs5 = {{flaga|Anglija}} ''[[Everton F.C.|Everton]]'' | years5 = 2018—2022 | goals5 = 4 | caps5 = 113 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} ''[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]'' | years6 = 2022— | goals6 = 2 | caps6 = 105 }} '''Likā Diņs''' ({{val|fr|Lucas Digne}}; dzimis {{dat|1993|7|20}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s kluba [[Aston Villa F.C.|''Aston Villa'']] sastāvā. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]: 2013—14, 2014—15 * [[Coupe de France]]: 2014—15 * [[Coupe de la Ligue]]: 2013—14, 2014—15 * [[Trophée des Champions]]: 2013, 2014, 2015 '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]] * [[Copa del Rey]]: 2016—17, 2017—18 * [[Spānijas Superkauss]]: 2016 '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Francija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2013 * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Diņs, Likā}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] psmjebajnu91wwefzsa2chtjg25sf0m 0 378152 4471010 4131431 2026-05-20T17:17:45Z Biafra 13794 atj. 4471010 wikitext text/x-wiki {{Daiļslidotāja infokaste |name= Aļina Zagitova |image= Alina Zagitova, Team Tutberidze Show.png |caption=Alina Zagitova 2024. gadā |country= {{RUS}} |formercountry= |birth_date= {{birth date and age|2002|5|18|df=yes}} |birth_place= {{vieta|Krievija|Udmurtija|Iževska}} |hometown= |height= 156 cm |beganskating= 2007 |retired= 2025 |combined total= 239,57 |combined date= 2018 |SP score= 82,92 (WR) |SP date= 2018 |FS score= 158,08 |FS date= 2018 }} '''Aļina Zagitova''' ({{val|ru|Алина Ильназовна Загитова}}, {{val|tt|Алинә Заһитова}}; dzimusi {{dat|2002|5|18}}) ir bijusī [[tatāri|tatāru]] izcelsmes [[Krievija]]s [[daiļslidotāja]]. 2017.—2018. gada sezonā uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhanas olimpiskajās spēlēs]], Eiropas čempionātā ''Grand Prix'' finālā un Krievijas čemionātā. 2018. gada olimpiskajās spēlēs vēl izcīnīja sudraba medaļu arī komandu sacensībās. 2016.—2017. gada junioru ''Grand Prix'' finālā kļuva par pirmo juniori, kas sacensībās guvusi vairāk par 200 punktiem. Kopš 2022. gada nepārstāv Krievijas izlasi, bet kopš 2025. gada A. Zagitova vairs nepiedalās sacensībās, lai gan nav oficiāli paziņojusi par sportistes karjeras beigām. Pēc 2018. gada olimpiskajām spēlēm A. Zagitova piedalījās mītiņā, atbalstot [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] [[2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2018. gada prezidenta vēlēšanu]] kampaņu. Atbalstījusi arī 2020. gada Krievijas konstitucionālo referendumu, kas pagarināja Krievijas prezidenta pilnvaru termiņu, un V. Putinu viņa [[2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2024. gada prezidenta vēlēšanu]] kampaņas laikā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zagitova, Alina}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas daiļslidotāji]] [[Kategorija:Daiļslidotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Krievijas olimpisko sportistu olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Krievijas olimpisko sportistu olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Udmurtijā dzimušie]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki daiļslidošanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki daiļslidošanā]] [[Kategorija:2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] b85hkp57tlqnlumw1qnbdijf7i0obcg 4471012 4471010 2026-05-20T17:19:45Z Biafra 13794 +atsauces 4471012 wikitext text/x-wiki {{Daiļslidotāja infokaste |name= Aļina Zagitova |image= Alina Zagitova, Team Tutberidze Show.png |caption=Alina Zagitova 2024. gadā |country= {{RUS}} |formercountry= |birth_date= {{birth date and age|2002|5|18|df=yes}} |birth_place= {{vieta|Krievija|Udmurtija|Iževska}} |hometown= |height= 156 cm |beganskating= 2007 |retired= 2025 |combined total= 239,57 |combined date= 2018 |SP score= 82,92 (WR) |SP date= 2018 |FS score= 158,08 |FS date= 2018 }} '''Aļina Zagitova''' ({{val|ru|Алина Ильназовна Загитова}}, {{val|tt|Алинә Заһитова}}; dzimusi {{dat|2002|5|18}}) ir bijusī [[tatāri|tatāru]] izcelsmes [[Krievija]]s [[daiļslidotāja]]. 2017.—2018. gada sezonā uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhanas olimpiskajās spēlēs]], Eiropas čempionātā ''Grand Prix'' finālā un Krievijas čemionātā. 2018. gada olimpiskajās spēlēs vēl izcīnīja sudraba medaļu arī komandu sacensībās. 2016.—2017. gada junioru ''Grand Prix'' finālā kļuva par pirmo juniori, kas sacensībās guvusi vairāk par 200 punktiem. Kopš 2022. gada nepārstāv Krievijas izlasi, bet kopš 2025. gada A. Zagitova vairs nepiedalās sacensībās, lai gan nav oficiāli paziņojusi par sportistes karjeras beigām. Pēc 2018. gada olimpiskajām spēlēm A. Zagitova piedalījās mītiņā, atbalstot [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] [[2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2018. gada prezidenta vēlēšanu]] kampaņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/general-news-4cf14fef5e144f9daf33ecf61978be9c|title=Sports stars line up behind Putin, though some disagree|website=AP News|access-date=2026-05-20|date=2018-03-15|language=en}}</ref> Atbalstījusi arī 2020. gada Krievijas konstitucionālo referendumu, kas pagarināja Krievijas prezidenta pilnvaru termiņu, un V. Putinu viņa [[2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2024. gada prezidenta vēlēšanu]] kampaņas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sovsport.ru/figure/news/alina-zagitova-podderzhala-reshenie-vladimira-putina-uchastvovat-v-vyborakh-prezidenta-rossii|title=Алина Загитова поддержала решение Владимира Путина участвовать в выборах президента России|website=Советский спорт|access-date=2026-05-20|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zagitova, Alina}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas daiļslidotāji]] [[Kategorija:Daiļslidotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Krievijas olimpisko sportistu olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Krievijas olimpisko sportistu olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Udmurtijā dzimušie]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki daiļslidošanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki daiļslidošanā]] [[Kategorija:2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] da6v0dvqfw2rfim1h37qx1zunxjb51y 0 383161 4471211 4392940 2026-05-21T05:45:37Z MargaritaPLV 130866 Pārstrukturēts raksts, atjauninātas IIN likmes un pievienotas atsauces 4471211 wikitext text/x-wiki '''Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā''' jeb '''IIN''' ir nodoklis, ar ko Latvijā apliek [[fiziska persona|fiziskās personas]] gūtos ienākumus.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli|title=Par iedzīvotāju ienākuma nodokli|website=Likumi.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="VIDIIN">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/iedzivotaju-ienakuma-nodoklis|title=Iedzīvotāju ienākuma nodoklis|website=Valsts ieņēmumu dienests|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> Nodoklis attiecas uz rezidentu Latvijā un ārvalstīs gūtiem ienākumiem, kā arī uz nerezidentu Latvijā gūtiem ienākumiem.<ref name="Likums" /> == Nodokļa struktūra == Iedzīvotāju ienākuma nodokļa struktūrā ietilpst algas nodoklis, nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, nodoklis par ienākumu no kapitāla, tostarp kapitāla pieauguma, patentmaksa par atsevišķu veidu saimniecisko darbību, mikrouzņēmumu nodokļa daļa un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis.<ref name="Likums" /> Nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā avansā, tostarp algas nodokļa veidā, un rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.<ref name="Likums" /> == Nodokļa maksātāji == IIN maksātāji ir fiziskās personas, kas atbilstoši nodokļu tiesību aktiem ir Latvijas rezidenti un taksācijas periodā guvušas ienākumus Latvijā vai ārvalstīs, kā arī nerezidenti, kuri guvuši ienākumus Latvijā.<ref name="Likums" /> Nodokli maksā arī individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, ja tie guvuši ienākumus, kas nav aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli, un mikrouzņēmumu īpašnieki atbilstoši [[Mikrouzņēmumu nodokļa likums|Mikrouzņēmumu nodokļa likumam]].<ref name="Likums" /> == Apliekamais objekts == Iekšzemes nodokļu maksātājam ar IIN apliek taksācijas perioda jeb kalendārā gada apliekamo ienākumu. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamais ienākums.<ref name="Likums" /> Apliekamo ienākumu nosaka, ņemot vērā ar nodokli neapliekamos ienākumus, attaisnotos izdevumus, neapliekamo minimumu un likumā paredzētos atvieglojumus.<ref name="Likums" /> == Likmes == No 2025. gada Latvijā darbojas divu pakāpju progresīvā IIN likme, kā arī papildu likme lieliem gada ienākumiem.<ref name="VIDLikmes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/iedzivotaju-ienakuma-nodokla-likmes|title=Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes|website=Valsts ieņēmumu dienests|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" ! Ienākuma veids ! Likme ! Piemērošana |- | Gada apliekamais ienākums | 25,5 % | Gada ienākuma daļai līdz {{nobr|105 300 eiro}} |- | Gada apliekamais ienākums | 33 % | Gada ienākuma daļai, kas pārsniedz {{nobr|105 300 eiro}} |- | Papildu likme | 3 % | Kopējā taksācijas gada ienākumu pārsniegumam virs {{nobr|200 000 eiro}} |- | Algas nodoklis | 25,5 % | Mēneša apliekamajam ienākumam |- | Ienākums no kapitāla un kapitāla pieaugums | 25,5 % | Kapitāla ienākumiem un ienākumam no kapitāla aktīvu atsavināšanas |- | Autoratlīdzības ieņēmumi īpašajā pārejas režīmā | 25 % | Autoratlīdzībām, kuras no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim izmaksā autoratlīdzības izmaksātājs, ja autors nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs |- | Sezonas laukstrādnieku ienākums | 15 % | Ne mazāk kā {{nobr|0,70 eiro}} katrā nodarbinātības dienā |} Atsevišķiem ienākuma veidiem piemērojamas īpašas likmes vai pārejas noteikumi, kas nav pilnībā uzskaitīti šajā tabulā.<ref name="VIDLikmes" /> == Neapliekamais minimums un atvieglojumi == 2026. gadā neapliekamais minimums ir {{nobr|550 eiro}} mēnesī jeb {{nobr|6600 eiro}} gadā. To piemēro neatkarīgi no faktiskā ienākumu apmēra.<ref name="VIDNeapliekamais">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/neapliekamais-minimums|title=Neapliekamais minimums|website=Valsts ieņēmumu dienests|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> Pensionāra neapliekamais minimums 2026. gadā ir {{nobr|12 000 eiro}} gadā jeb {{nobr|1000 eiro}} mēnesī.<ref name="VIDNeapliekamais" /> No 2025. gada iepriekšējais diferencētais neapliekamais minimums tika aizstāts ar fiksētu neapliekamo minimumu, bet pensionāra neapliekamais minimums tika palielināts līdz {{nobr|1000 eiro}} mēnesī.<ref name="VIDIzmainas">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/jaunums/parskats-par-nodoklu-normativajiem-aktiem-kas-publiceti-latvijas-vestnesi-2024-gada-decembri|title=Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2024. gada decembrī|website=Valsts ieņēmumu dienests|date=2025-01-14|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == Gada ienākumu deklarācija == Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz, ja gada laikā nav pilnībā ieturēts IIN vai par nodokļa samaksu ir atbildīgs ienākuma guvējs. Šādas situācijas var rasties, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem, nekustamā īpašuma izīrētājiem, ārvalstīs ienākumus guvušām personām vai personām, kas guvušas noteiktus kapitāla ienākumus.<ref name="VIDDeklaracija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/obligati-iesniedzama-gada-ienakumu-deklaracija|title=Obligāti iesniedzamā gada ienākumu deklarācija|website=Valsts ieņēmumu dienests|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == 2025. gada izmaiņas == Ar 2025. gada nodokļu reformu IIN sistēmā tika ieviestas divu pakāpju progresīvās likmes — 25,5 % un 33 % — un papildu 3 % likme ienākumiem virs {{nobr|200 000 eiro}} gadā. Reforma palielināja arī likmi ienākumam no kapitāla un kapitāla pieaugumam līdz 25,5 %, kā arī ieviesa fiksētu neapliekamo minimumu.<ref name="LVPortals2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/370887-stajas-speka-reformeta-iedzivotaju-ienakuma-nodokla-grozijumi-2024|title=Stājas spēkā reformētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumi|website=LV portāls|date=2024-12-11|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="VIDIzmainas" /> == Skatīt arī == * [[Latvijas Republikas nodokļu sistēma]] * [[Valsts ieņēmumu dienests]] * [[Uzņēmumu ienākuma nodoklis]] * [[Pievienotās vērtības nodoklis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.vid.gov.lv/lv/iedzivotaju-ienakuma-nodoklis Iedzīvotāju ienākuma nodoklis] — Valsts ieņēmumu dienests * [https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”] — Likumi.lv [[Kategorija:Latvijas nodokļi]] 9j7twr4xmzakvpp8hj76pv3jwo18rsl 0 385465 4471197 4380550 2026-05-21T05:05:21Z ZANDMANIS 91184 4471197 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Juri Tīlemanss | image = [[Attēls:Youri Tielemans 2018 (cropped).jpg|220px]] | caption = Tīlemanss 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|7}} | birth_place = {{vieta|Beļģija|Sint-Pieters-Leeuw}} | height = 176 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | clubnumber = 8 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013—2017 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Briseles "Anderlecht"]] | caps1 = 139 | goals1 = 26 | years2 = 2017—2019 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC]] | caps2 = 47 | goals2 = 5 | nationalyears1 = 2013—2013 | nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U16 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 8 | nationalyears2 = 2013—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U21 | nationalcaps2 = 14 | nationalgoals2 = 6 | nationalyears3 = 2016— | nationalteam3 = {{fb|BEL}} | nationalcaps3 = 74 | nationalgoals3 = 9 | pcupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | caps3 = 13 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]] | goals3 = 3 | years3 = 2019 | caps4 = 138 | goals4 = 18 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]] | years4 = 2019—2023 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years5 = 2023— | caps5 = 78 | goals5 = 5 }} '''Juri Tīlemanss''' (''Youri Tielemans''; dzimis {{dat|1997|5|7}}) ir [[Beļģija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Beļģijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']] sastāvā. Iepriekš spēlējis Beļģijas komandā [[RSC Anderlecht|''Anderlecht'']], [[Ligue 1|''Ligue 1'']] klubā [[AS Monaco FC|''AS Monaco'']] un [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā [[Leicester City FC|''Leicester City'']]. == Sasniegumi == '''Anderlecht''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2013—14, 2016—17 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2013, 2014 '''Leicester City''' *[[FA kauss]]: [[2020—21 FA Cup|2020—21]]<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/57055571 |title=Chelsea 0—1 Leicester City |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=15 May 2021 |access-date=15 May 2021}}</ref> *[[FA Community Shield]]: [[2021 FA Community Shield|2021]]<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/58036460 |title=Leicester City 1—0 Manchester City |first=Shamoon |last=Hafez |website=BBC Sport |date=7 August 2021 |access-date=8 August 2021}}</ref> '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Beļģija''' *[[FIFA Pasaules kauss]] trešā vieta: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]<ref>{{cite web |url=https://www.fifa.com/worldcup/archive/russia2018/matches/match/300331536/#match-lineups |title=Belgium 2—0 England: Line-ups |publisher=FIFA |access-date=10 July 2020}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Beļģijas gada labākais futbolists: 2016—17 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Beļģijas futbolists-aizmetnis}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Tīlemanss, Juri}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Flāmu Brabantē dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] mxbiupme1tlznih7g46ed2lna0erdfi 0 397390 4471075 4305560 2026-05-20T19:34:15Z ZANDMANIS 91184 4471075 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kepa Arisabalaga | image = Chelsea 3 Arsenal 2 (30294529588) (cropped).jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|3}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Basku Zeme}} | height = 189 | currentclub = {{Flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | clubnumber = 13 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2011—2013 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Basconia]] | caps1 = 31 | goals1 = 0 | years2 = 2012—2015 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao B]] | caps2 = 50 | goals2 = 0 | years3 = 2015 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[SD Ponferradina]] | caps3 = 20 | goals3 = 0 | years4 = 2015—2018 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Athletic"]] | caps4 = 53 | goals4 = 0 | years5 = 2015—2016 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid]] | caps5 = 39 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years6 = 2018—2025 | caps6 = 109 | goals6 = 0 | nationalyears1 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013—2017 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps2 = 22 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2017— | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = {{dat|2025|07|09|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|07|09|sk|bez}} | caps7 = 14 | clubs7 = {{īre}} {{Flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | years7 = 2023—2024 | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{Flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | caps8 = 31 | goals8 = 0 | years8 = 2024—2025 | clubs9 = {{Flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | years9 = 2025— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }} '''Kepa Arisabalaga''' ({{val|es|Kepa Arrizabalaga Revuelta}}; dzimis {{dat|1994|10|3}}) ir [[baski|basku]] tautības [[Spānija]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s klubā ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]] * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] * [[UEFA Superkauss]]: 2021 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021 '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * [[Supercopa de España]]: 2024 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real|title=Neizbēgami — Dortmunde šķērdē iespējas, "Real Madrid" triumfē jau 15. reizi|date=2024. gada 1. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> '''Spānijas izlase''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Arisabalaga, Kepa}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] 4l2h4ct5rrvpg0ys0xffmltna7v3fhm 0 397759 4470943 4470307 2026-05-20T12:36:04Z Vylks 50297 4470943 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #E20000 | nos = ''FC St. Pauli'' | logo_links = FC St Pauli.png | logo_izm = 180px | pilns = ''Fußball-Club St Pauli von 1910 e.V.'' | pilsēta = {{vieta|Vācija|Hamburga}} | līga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = {{decrease}} 18. vieta [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]] | dib = 1910 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 15 | stad = ''[[Millerntor-Stadion]]'' | ietilp = 29 546 | tren = {{flaga|Vācija}} [[Aleksandrs Blesins]] | mediji = {{url|https://www.fcstpauli.com/}} | pattern_la1 = _stpauli2526h | pattern_b1 = _stpauli2526h | pattern_ra1 = _stpauli2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _whitetopl | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = 65423a | socks1 = 65423a | pattern_la2 = _stpauli2526a | pattern_b2 = _stpauli2526a | pattern_ra2 = _stpauli2526a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _toponwhitel | leftarm2 = | body2 = 0 | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = 65423a | pattern_la3 = _stpauli2526t | pattern_b3 = _stpauli2526t | pattern_ra3 = _stpauli2526t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Fußball-Club St Pauli von 1910 e.V.''''' jeb '''''FC St. Pauli''''' ir [[Vācija|Vācijas]] [[futbola klubs]] no [[Hamburga|Hamburgas]]. Dibināts {{Dat|1910|5|15|L|}}. Pašlaik spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Millerntor-Stadion]]''. == Līdzjutēji == St. Pauli, neskatoties uz lielu panākumu trūkumu tā vēsturē, tikmēr ir milzīga fanu armija. Komandas fanu kustība sāka pastiprināties pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Šobrīd komandas spēļu apmeklētība nepārtraukti pieaug, klubs iegūst fanu kustības mugurkaulu - galvenokārt [[Hamburga]]s ostas rajona iedzīvotāji, kur klubs aizvada mājas spēles. Kamēr galēji labējie noskaņojumi iekļūst futbola fanu kustībās visā Eiropā, St. Pauli līdzjutēji atklāti pozicionē sevi kā antifašistus un antirasistus. Tajā pašā laikā komandas tribīnēs bieži parādās karogi ar “Jautrā Rodžera” attēlu, kas laika gaitā kļuvis par kluba neoficiālo simbolu, un komanda izmanto iesauku “Pirāti”. [[File:FC St. Pauli Flagge.jpg|thumb|Kluba oficiālais galvaskausa un sakrustotu kaulu simbols uz atbalstītāju karoga]] == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Čempioni (1): 1976–77 (Ziemeļu divīzijā), 2023–24 ** Otrā vieta (3): 1987–88, 1994–95, 2009–10 == Komandas sastāvs == ''{{dat|2025|9|13||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcstpauli.com/teams/profis/|title=Unsere Profis ☠ FC St. Pauli|website=FC St. Pauli|access-date=2024-10-02|language=de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=GER |pos=GK |name=[[Bens Folls]]}} {{Fs player|no= 2|nat=GRE |pos=DF |name=[[Manols Saliks]]}} {{fs player|no= 3|nat=EST |pos=DF |name=[[Karols Metss]]}} {{fs player|no= 4|nat=AUT |pos=DF |name=[[Dāvids Nemets]]}} {{Fs player|no= 5|nat=GER |pos=DF |name=[[Hauke Vāls]]}} {{Fs player|no= 6|nat=USA |pos=MF |name=[[Džeimss Sandss]]|other=īrē no [[New York City FC|New York City]]}} {{Fs player|no= 7|nat=AUS |pos=MF |name=[[Džeksons Ērvains]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{fs player|no= 8|nat=SWE |pos=DF |name=[[Eriks Smits]]}} {{fs player|no= 9|nat=GAM |pos=FW |name=[[Abdulijs Kesejs]]}} {{fs player|no=10|nat=LUX |pos=FW |name=[[Danels Sinani]]}} {{fs player|no=11|nat=POL |pos=DF |name=[[Arkadjušs Pirka]]}} {{Fs player|no=14|nat=WAL |pos=DF |name=[[Fins Stīvenss]]}} {{Fs player|no=16|nat=JAP |pos=MF |name=[[Joels Čima Fudžita]]}} {{fs player|no=17|nat=ENG |pos=MF |name=[[Dapo Afolajans]]}} {{Fs mid}} {{fs player|no=19|nat=NED |pos=FW |name=[[Martins Kārss]]}} {{fs player|no=20|nat=SWE |pos=MF |name=[[Eriks Ālstrands]]}} {{fs player|no=21|nat=GER |pos=DF |name=[[Larss Ricka]]}} {{Fs player|no=22|nat=BIH |pos=GK |name=[[Nikola Vasiļs]]}} {{Fs player|no=23|nat=GER |pos=DF |name=[[Luiss Opijs]]}} {{fs player|no=24|nat=AUS |pos=MF |name=[[Konors Metkalfs]]}} {{fs player|no=25|nat=POL |pos=DF |name=[[Adams Dzivigala]]}} {{fs player|no=26|nat=ENG |pos=FW |name=[[Rikijs Džeids Džonss]]}} {{fs player|no=27|nat=BEN |pos=FW |name=[[Andreass Huntondži]]|other=īrē no [[Burnley FC|Burnley]]}} {{Fs player|no=28|nat=POR |pos=MF |name=[[Matiašs Pereira Laže]]}} {{fs player|no=30|nat=AUT |pos=GK |name=[[Simons Spari]]}} {{fs player|no=34|nat=AUT |pos=DF |name=[[Janniks Robačs]]}} {{fs player|no=38|nat=GER |pos=FW |name=[[Romeo Aigbekēns]]}} {{fs player|no=42|nat=GER |pos=MF |name=[[Marvins Šmics]]}} {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.fcstpauli.com/}} {{futbols-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:FC St. Pauli]] 4dzzl75hsvn46hvi6475l9qfpo2oakv 0 399681 4471198 4232320 2026-05-21T05:06:31Z ZANDMANIS 91184 4471198 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ross Bārklijs | image = Ross Barkley in 2019.jpg | caption = Bārklijs 2019. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|12|5}} | birth_place = {{vieta|Anglija|Liverpūle}} | height = 189 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | clubnumber = 6 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2018 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.]] | caps1 = 150 | goals1 = 21 | years2 = 2012 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sheffield Wednesday F.C.]] | caps2 = 13 | goals2 = 4 | years3 = 2013 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Leeds United A.F.C.]] | caps3 = 4 | goals3 = 0 | years4 = 2018—2022 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.]] | caps4 = 58 | goals4 = 5 | nationalyears1 = 2008—2010 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17 | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2010—2012 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19 | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2011—2013 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21 | nationalcaps3 = 5 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2013—2019 | nationalteam4 = {{fb|ENG}} | nationalcaps4 = 33 | nationalgoals4 = 6 | pcupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}} | goals5 = 3 | years5 = 2020—2021 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | caps5 = 24 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years6 = 2022—2023 | caps6 = 27 | goals6 = 4 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Luton Town F.C.|Luton Town]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 32 | goals7 = 5 | years8 = 2024— | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | caps8 = 16 | goals8 = 3 }} '''Ross Bārklijs''' (dzimis {{dat|1993|12|5}}) ir [[Anglija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Anglijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Bārklijs spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubā [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[FA kauss]]: 2017—18 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Anglijas U17''' * [[UEFA Eiropas U-17 čempionāts]]: 2010 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Everton F.C.|Everton]] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2012—13, 2013—14 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Bārklijs, Ross}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mērzisaidā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Luton Town F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] 3nq7xl9zfxolq9psa5gtstmu8sp05ke 0 402881 4471252 3952143 2026-05-21T07:53:42Z Biafra 13794 Aleksandrs Kalējs (politiķis) 4471252 wikitext text/x-wiki '''Kalējs''' (sieviešu dzimtē [[Kalēja]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Aivars Kalējs]] (1951) — komponists, ērģelnieks un pianists; * [[Aleksandrs Kalējs]] (1876—1934) — ģenerālis; * [[Aleksandrs Kalējs (politiķis)|Aleksandrs Kalējs]] (dzimis 1996) — pianists, mūzikas pedagogs un politiķis; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Jānis Kalējs]] (1881—?) — politiķis; * [[Jānis Kalējs (operdziedātājs)|Jānis Kalējs]] (dzimis 1948) — operdziedātājs; * [[Jevgeņijs Kalējs]] (dzimis 1954) — ārsts-ginekologs, dzemdību speciālists, [[Latvijas slimnīcu biedrība|Latvijas slimnīcu biedrības]] vadītājs; * [[Konrāds Kalējs]] (1913—2001) — Otrā pasaules kara noziedznieks. == Skatīt arī == * [[Ferrari (nozīmju atdalīšana)|Ferrari]] * [[Smits]] * [[Šmits]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 7xxt6uehvywf49ezpbarsqzfv608ury 0 404593 4470950 4296031 2026-05-20T12:54:34Z Makenzis 56205 4470950 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #DD0000 | nos = ''Neuchâtel Xamax'' | logo = Neuchatel_Xamax_FCS.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Neuchâtel Xamax FCS'' | iesauka = ''Xamax'' | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Neišatele}} | līga = Šveices Izaicinājuma līga | sez = 2025.—2026. | poz = 5. vieta | dib = 1912 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = (''FC Xamax'')<br />1970. gadā (''Neuchâtel Xamax FC'')<br />2013. gadā (''Neuchâtel Xamax FCS'') | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stade de la Maladière]]'' | ietilp = 12 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Šveice}} Kristians Bengli | tren = {{flaga|Šveice}} Stefāns Anšo | kapteinis = | mediji = {{URL|www.xamax.ch}} | sadarbojas = |pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1= |pattern_so1= |leftarm1=000000|body1=FF0000|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=ff0000 |pattern_la2=_redborder|pattern_b2= _redcollar| pattern_ra2= _redborder | pattern_so2= |leftarm2=FFFF00|body2=FFFF00|rightarm2=FFFF00|shorts2=FFFF00|socks2=FFFF00 }} '''''Neuchâtel Xamax FCS''''' ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Neišatele]]s, kas pašlaik spēlē Šveices Izaicinājuma līgā (čempionāta otrajā līmenī). Mājas spēles aizvada ''[[Stade de la Maladière]]'', kura ietilpība ir 12&nbsp;000 vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.xamax.ch/maladiere.php |title=La Maladière |language=fr |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |website=xamax.ch |archive-date={{dat|2018|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181018171944/http://www.xamax.ch/maladiere.php }}</ref> Komanda ir divas reizes izcīnījusi Šveices čempiontitulu un piecas reizes spēlējusi [[Sveices kauss futbolā|Šveices kausa]] finālā. ''FC Xamax'' tika nodibināts 1912. gadā. 1970. gadā tas apvienojās ar 1916. gada Šveices čempionvienību ''FC Cantonal'', izveidojot klubu ''Neuchâtel Xamax FC''. 2012. gadā klubs bankrotēja un tika izslēgts no Šveices Superlīgas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/18012012-xamax_tiek_izslegts_no_sveices_superligas |title="Xamax" tiek izslēgts no Šveices Superlīgas, "Sion" izredzes pieaug |date={{dat|2012|1|18||bez}}|accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}</ref> Tajā pašā gadā tika atjaunots ar nosaukumu ''Neuchâtel Xamax 1912'', bet bija spiests sākt spēlēt pēc spēka piektajā līgā. 2013. gadā apvienojās ar ''FC Serrières'', iegūstot pašreizējo nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.xamax.ch/club-historique-detail.php?idhistorique=7 |title=Le FC Serrières |language=fr |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |website=xamax.ch |archive-date={{dat|2013|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131023144438/http://www.xamax.ch/club-historique-detail.php?idhistorique=7 }}</ref> 2009. gadā kluba sastāvā bija Latvijas futbolists [[Andrejs Kostjuks]], taču oficiālās spēlēs laukumā neizgāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/andrejs-kostjuks/leistungsdaten/spieler/85508 |title=Andrejs Kostjuks - Entire performance data |language=en |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |publisher=transfermarkt.com}}</ref> No 2018. līdz 2020. gadam komandu pārstāvēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] aizsargs [[Mārcis Ošs]], klubs spēletāju īrēja no [[FK Spartaks Jūrmala]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21082018-marcis_oss_dodas_ire_uz_sveices_virsligu |title=Mārcis Ošs dodas īrē uz Šveices virslīgu |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (2): 1986–87, 1987–88 * '''[[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |language=en|accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (5): 1973–74, 1984–85, 1989–90, 2002–03, 2010–11 * '''Šveices superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitsupcuphist.html |title=Switzerland Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1987, 1988, 1990 * '''Šveices Nacionalā B līga / Izaicinājuma līga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.xamax.ch/club-palmares.php |title=Palmarès |language=fr |accessdate={{dat|2018|8|23||bez}} |publisher=xamax.ch |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130129145500/http://www.xamax.ch/club-palmares.php |archivedate={{dat|2013|01|29||bez}} }}</ref> ** Uzvarētāji (2): 1973, 2006–07, 2017–18 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{fr ikona}} {{de ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/switzerland/neuchatel-xamax-fc/2182/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:Neuchâtel Xamax FCS]] 1w5qmixkrbefqx2nzd902pmdz7ibb9o 0 406131 4471173 4469523 2026-05-21T04:14:01Z Papiruas 128531 4471173 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Evika Siliņa | attēls = Evika Siliņa, EPP Summit (54398620533).jpg | att_izm = | apraksts = Evika Siliņa 2025. gadā | amats = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas = {{dat|2026|05|11|N|}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2023|9|15|N|}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = [[Gatis Eglītis]] | pēctecis2 = [[Uldis Augulis]] <!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Aigars Siliņš | profesija = [[juriste]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = [[Baptisti|baptiste]] | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}</ref> {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]". [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]], bijusi arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]] un [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. [[14. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī</ref> Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}</ref> 2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu<ref>[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv</ref> un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”. === Politiskā darbība === No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}</ref> Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}</ref> E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}</ref> 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēta. 2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}</ref> Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, "[[Jaunā Vienotība]]" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> 24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}</ref> 2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: "[[Jaunā Vienotība]]", "[[Progresīvie]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Naktī uz {{dat|2026|5|7|A|bez}} Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s ielidoja vairāki [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-policija-naftas-uzglabasanas-baze-rezekne-ceturtdien-bijusi-divu-dronu-triecieni.a646311/|title=Policija: Naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē ceturtdien bijuši divu dronu triecieni|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tiek pieļauts, ka tie varētu būt virzīti mērķiem Krievijas teritorijā no [[Ukraina]]s, taču Krievijas izraisītu [[globālā pozicionēšanas sistēma|globālās pozicionēšanas sistēmas]] traucējumu dēļ droni nonākuši Latvijā. Divi no tiem nokrita un uzsprāga naftas uzglabāšanas bāzē [[Rēzekne|Rēzeknē]] plkst. 3:24 un 4:18, bet [[šūnu apraide]]s paziņojumi Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti plkst. 4:43. Pēc incidenta [[Nacionālie bruņotie spēki]] skaidroja, ka dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-arvalstu-dronus-latvijas-teritorija-nenotrieca-drosibas-apsverumu-del-gaisa-bija-iznicinataji.a646062/|title=Ārvalstu dronus Latvijas teritorijā nenotrieca drošības apsvērumu dēļ; gaisā bija iznīcinātāji|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Savukārt komandieris [[Kaspars Pudāns]] pauda, ka pirmo Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu Nacionālie bruņotie spēki lidaparātu novērošanas radarā neredzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-nbs-komandieris-tehniskie-lidzekli-dronu-pamanisana-pievila.a646155/|title=NBS komandieris: Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 8. maijā Siliņa norādīja uz [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministra]] [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] ("[[Progresīvie]]") politisko atbildību par drošībsargājošo iestāžu nespēju pārņemt Ukrainas praktisko pieredzi pretdronu sistēmu attīstībā un lēno reaģēšanu uz incidentu, kas esot nepieļaujams, ņemot vērā aizsardzības ministrijas budžetu, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ palielināts līdz 2 miljardiem eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-silina-norada-uz-ministra-atbildibu-pec-dronu-ielidosanas-par-vina-demisijas-pieprasisanu-neatbild.a646177/|title=Siliņa norāda uz ministra atbildību pēc dronu ielidošanas, par viņa demisijas pieprasīšanu neatbild|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Vienlaikus Sprūds pauda gatavību uzņemties atbildību par notikušo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-spruds-uznemos-atbildibu-par-dronu-nenotrieksanu-respektesu-saeimas-lemumu-par-demisiju.a646185/|title=Sprūds: Uzņemos atbildību par dronu nenotriekšanu, respektēšu Saeimas lēmumu par demisiju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 10. maija vakarā aizsardzības ministrs Andris Sprūds sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos no amata. Dažas minūtes pirms preses konferences sākuma arī Evika Siliņa mikroblogošanas vietnē ''[[X (sociālais tīkls)|X]]'' paziņoja: "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju." Sprūda vietā pildīt aizsardzības ministra pienākumus Siliņa aicināja savu padomnieku militārās sadarbības jautājumos, pulkvedi [[Raivis Melnis|Raivi Melni]], norādot, ka Latvijas aizsardzības vadībā ir vajadzīgs profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un tiešu izpratni par to, ko nozīmē moderna aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/|title=Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 13. maijā partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs [[Andris Šuvajevs]] atklāja, ka partija vairs neatbalsta Evikas Siliņas vadītās valdības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-progresivie-vairs-neatbalsta-silinas-valdibu-ministrus-vel-neatsauc-bet-aicina-sakt-sarunas-par-nakamo-koaliciju.a646478/|title=«Progresīvie» vairs neatbalsta Siliņas valdību, ministrus vēl neatsauc, bet aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Drīz pēc Šuvajeva paziņojuma Saeimā pārstāvēto partiju "[[Apvienotais saraksts]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]", kā arī "[[Latvija pirmajā vietā]]" frakcijas pauda atbalstu Evikas Siliņas valdības demisijas pieprasījumam, ja tas tiks virzīts Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/|title=Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 14. maija rītā procesuālo darbību veikšanai "kokrūpnieku lietā" [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministru]] [[Armands Krauze|Armandu Krauzi]]. Pēc tam Siliņa Krauzi atstādināja no amata, norādot, ka aizdomu ēna pār valdības locekļiem neesot pieņemama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-pec-aizturesanas-atlaiz-zemkopibas-ministru-krauzi-un-atstadina-valsts-kancelejas-vaditaju-kronbergu.a647093/|title=«Kokrūpnieku lieta»: pēc aizturēšanas atlaiž zemkopības ministru Krauzi un atstādina Valsts kancelejas vadītāju Kronbergu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|14|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tajā pašā dienā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> == Privātā dzīve == Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> bet dēls Matīss Siliņš — [[futbolists]], pārstāv Latvijas U-19 izlasi un trenējas [[Horvātija]]s kluba [[Zagrebas "Dinamo"]] sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/matiss-silins/profil/spieler/1150733|title=Matiss Silins - Player profile|website=www.transfermarkt.com|access-date=2025-10-24|language=en}}</ref> E. Siliņa darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=235&month=11&year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{Amatu secība | pirms = [[Gatis Eglītis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] eahbk4i7f8zctfbmbbr6e11ygahj4qy 4471174 4471173 2026-05-21T04:15:12Z Papiruas 128531 4471174 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Evika Siliņa | attēls = Evika Siliņa, EPP Summit (54398620533).jpg | att_izm = | apraksts = Evika Siliņa 2025. gadā | amats = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas = {{dat|2026|05|15|N|}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2023|9|15|N|}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = [[Gatis Eglītis]] | pēctecis2 = [[Uldis Augulis]] <!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Aigars Siliņš | profesija = [[juriste]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = [[Baptisti|baptiste]] | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}</ref> {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]". [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]], bijusi arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]] un [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. [[14. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī</ref> Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}</ref> 2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu<ref>[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv</ref> un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”. === Politiskā darbība === No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}</ref> Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}</ref> E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}</ref> 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēta. 2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}</ref> Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, "[[Jaunā Vienotība]]" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> 24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}</ref> 2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: "[[Jaunā Vienotība]]", "[[Progresīvie]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Naktī uz {{dat|2026|5|7|A|bez}} Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s ielidoja vairāki [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-policija-naftas-uzglabasanas-baze-rezekne-ceturtdien-bijusi-divu-dronu-triecieni.a646311/|title=Policija: Naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē ceturtdien bijuši divu dronu triecieni|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tiek pieļauts, ka tie varētu būt virzīti mērķiem Krievijas teritorijā no [[Ukraina]]s, taču Krievijas izraisītu [[globālā pozicionēšanas sistēma|globālās pozicionēšanas sistēmas]] traucējumu dēļ droni nonākuši Latvijā. Divi no tiem nokrita un uzsprāga naftas uzglabāšanas bāzē [[Rēzekne|Rēzeknē]] plkst. 3:24 un 4:18, bet [[šūnu apraide]]s paziņojumi Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti plkst. 4:43. Pēc incidenta [[Nacionālie bruņotie spēki]] skaidroja, ka dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-arvalstu-dronus-latvijas-teritorija-nenotrieca-drosibas-apsverumu-del-gaisa-bija-iznicinataji.a646062/|title=Ārvalstu dronus Latvijas teritorijā nenotrieca drošības apsvērumu dēļ; gaisā bija iznīcinātāji|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Savukārt komandieris [[Kaspars Pudāns]] pauda, ka pirmo Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu Nacionālie bruņotie spēki lidaparātu novērošanas radarā neredzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-nbs-komandieris-tehniskie-lidzekli-dronu-pamanisana-pievila.a646155/|title=NBS komandieris: Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 8. maijā Siliņa norādīja uz [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministra]] [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] ("[[Progresīvie]]") politisko atbildību par drošībsargājošo iestāžu nespēju pārņemt Ukrainas praktisko pieredzi pretdronu sistēmu attīstībā un lēno reaģēšanu uz incidentu, kas esot nepieļaujams, ņemot vērā aizsardzības ministrijas budžetu, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ palielināts līdz 2 miljardiem eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-silina-norada-uz-ministra-atbildibu-pec-dronu-ielidosanas-par-vina-demisijas-pieprasisanu-neatbild.a646177/|title=Siliņa norāda uz ministra atbildību pēc dronu ielidošanas, par viņa demisijas pieprasīšanu neatbild|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Vienlaikus Sprūds pauda gatavību uzņemties atbildību par notikušo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-spruds-uznemos-atbildibu-par-dronu-nenotrieksanu-respektesu-saeimas-lemumu-par-demisiju.a646185/|title=Sprūds: Uzņemos atbildību par dronu nenotriekšanu, respektēšu Saeimas lēmumu par demisiju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 10. maija vakarā aizsardzības ministrs Andris Sprūds sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos no amata. Dažas minūtes pirms preses konferences sākuma arī Evika Siliņa mikroblogošanas vietnē ''[[X (sociālais tīkls)|X]]'' paziņoja: "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju." Sprūda vietā pildīt aizsardzības ministra pienākumus Siliņa aicināja savu padomnieku militārās sadarbības jautājumos, pulkvedi [[Raivis Melnis|Raivi Melni]], norādot, ka Latvijas aizsardzības vadībā ir vajadzīgs profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un tiešu izpratni par to, ko nozīmē moderna aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/|title=Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 13. maijā partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs [[Andris Šuvajevs]] atklāja, ka partija vairs neatbalsta Evikas Siliņas vadītās valdības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-progresivie-vairs-neatbalsta-silinas-valdibu-ministrus-vel-neatsauc-bet-aicina-sakt-sarunas-par-nakamo-koaliciju.a646478/|title=«Progresīvie» vairs neatbalsta Siliņas valdību, ministrus vēl neatsauc, bet aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Drīz pēc Šuvajeva paziņojuma Saeimā pārstāvēto partiju "[[Apvienotais saraksts]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]", kā arī "[[Latvija pirmajā vietā]]" frakcijas pauda atbalstu Evikas Siliņas valdības demisijas pieprasījumam, ja tas tiks virzīts Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/|title=Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 14. maija rītā procesuālo darbību veikšanai "kokrūpnieku lietā" [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministru]] [[Armands Krauze|Armandu Krauzi]]. Pēc tam Siliņa Krauzi atstādināja no amata, norādot, ka aizdomu ēna pār valdības locekļiem neesot pieņemama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-pec-aizturesanas-atlaiz-zemkopibas-ministru-krauzi-un-atstadina-valsts-kancelejas-vaditaju-kronbergu.a647093/|title=«Kokrūpnieku lieta»: pēc aizturēšanas atlaiž zemkopības ministru Krauzi un atstādina Valsts kancelejas vadītāju Kronbergu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|14|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tajā pašā dienā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> == Privātā dzīve == Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> bet dēls Matīss Siliņš — [[futbolists]], pārstāv Latvijas U-19 izlasi un trenējas [[Horvātija]]s kluba [[Zagrebas "Dinamo"]] sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/matiss-silins/profil/spieler/1150733|title=Matiss Silins - Player profile|website=www.transfermarkt.com|access-date=2025-10-24|language=en}}</ref> E. Siliņa darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=235&month=11&year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{Amatu secība | pirms = [[Gatis Eglītis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] 856evwxp581b6nv4v4003d2s3wx3ynz 4471175 4471174 2026-05-21T04:15:51Z Papiruas 128531 4471175 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Evika Siliņa | attēls = Evika Siliņa, EPP Summit (54398620533).jpg | att_izm = | apraksts = Evika Siliņa 2025. gadā | amats = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas = {{dat|2026|05|14|N|}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2023|9|15|N|}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = [[Gatis Eglītis]] | pēctecis2 = [[Uldis Augulis]] <!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Aigars Siliņš | profesija = [[juriste]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = [[Baptisti|baptiste]] | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}</ref> {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]". [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]], bijusi arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]] un [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. [[14. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī</ref> Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}</ref> 2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu<ref>[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv</ref> un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”. === Politiskā darbība === No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}</ref> Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}</ref> E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}</ref> 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēta. 2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}</ref> Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, "[[Jaunā Vienotība]]" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> 24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}</ref> 2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: "[[Jaunā Vienotība]]", "[[Progresīvie]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Naktī uz {{dat|2026|5|7|A|bez}} Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s ielidoja vairāki [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-policija-naftas-uzglabasanas-baze-rezekne-ceturtdien-bijusi-divu-dronu-triecieni.a646311/|title=Policija: Naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē ceturtdien bijuši divu dronu triecieni|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tiek pieļauts, ka tie varētu būt virzīti mērķiem Krievijas teritorijā no [[Ukraina]]s, taču Krievijas izraisītu [[globālā pozicionēšanas sistēma|globālās pozicionēšanas sistēmas]] traucējumu dēļ droni nonākuši Latvijā. Divi no tiem nokrita un uzsprāga naftas uzglabāšanas bāzē [[Rēzekne|Rēzeknē]] plkst. 3:24 un 4:18, bet [[šūnu apraide]]s paziņojumi Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti plkst. 4:43. Pēc incidenta [[Nacionālie bruņotie spēki]] skaidroja, ka dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-arvalstu-dronus-latvijas-teritorija-nenotrieca-drosibas-apsverumu-del-gaisa-bija-iznicinataji.a646062/|title=Ārvalstu dronus Latvijas teritorijā nenotrieca drošības apsvērumu dēļ; gaisā bija iznīcinātāji|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Savukārt komandieris [[Kaspars Pudāns]] pauda, ka pirmo Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu Nacionālie bruņotie spēki lidaparātu novērošanas radarā neredzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-nbs-komandieris-tehniskie-lidzekli-dronu-pamanisana-pievila.a646155/|title=NBS komandieris: Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 8. maijā Siliņa norādīja uz [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministra]] [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] ("[[Progresīvie]]") politisko atbildību par drošībsargājošo iestāžu nespēju pārņemt Ukrainas praktisko pieredzi pretdronu sistēmu attīstībā un lēno reaģēšanu uz incidentu, kas esot nepieļaujams, ņemot vērā aizsardzības ministrijas budžetu, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ palielināts līdz 2 miljardiem eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-silina-norada-uz-ministra-atbildibu-pec-dronu-ielidosanas-par-vina-demisijas-pieprasisanu-neatbild.a646177/|title=Siliņa norāda uz ministra atbildību pēc dronu ielidošanas, par viņa demisijas pieprasīšanu neatbild|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Vienlaikus Sprūds pauda gatavību uzņemties atbildību par notikušo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-spruds-uznemos-atbildibu-par-dronu-nenotrieksanu-respektesu-saeimas-lemumu-par-demisiju.a646185/|title=Sprūds: Uzņemos atbildību par dronu nenotriekšanu, respektēšu Saeimas lēmumu par demisiju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 10. maija vakarā aizsardzības ministrs Andris Sprūds sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos no amata. Dažas minūtes pirms preses konferences sākuma arī Evika Siliņa mikroblogošanas vietnē ''[[X (sociālais tīkls)|X]]'' paziņoja: "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju." Sprūda vietā pildīt aizsardzības ministra pienākumus Siliņa aicināja savu padomnieku militārās sadarbības jautājumos, pulkvedi [[Raivis Melnis|Raivi Melni]], norādot, ka Latvijas aizsardzības vadībā ir vajadzīgs profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un tiešu izpratni par to, ko nozīmē moderna aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/|title=Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 13. maijā partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs [[Andris Šuvajevs]] atklāja, ka partija vairs neatbalsta Evikas Siliņas vadītās valdības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-progresivie-vairs-neatbalsta-silinas-valdibu-ministrus-vel-neatsauc-bet-aicina-sakt-sarunas-par-nakamo-koaliciju.a646478/|title=«Progresīvie» vairs neatbalsta Siliņas valdību, ministrus vēl neatsauc, bet aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Drīz pēc Šuvajeva paziņojuma Saeimā pārstāvēto partiju "[[Apvienotais saraksts]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]", kā arī "[[Latvija pirmajā vietā]]" frakcijas pauda atbalstu Evikas Siliņas valdības demisijas pieprasījumam, ja tas tiks virzīts Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/|title=Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 14. maija rītā procesuālo darbību veikšanai "kokrūpnieku lietā" [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministru]] [[Armands Krauze|Armandu Krauzi]]. Pēc tam Siliņa Krauzi atstādināja no amata, norādot, ka aizdomu ēna pār valdības locekļiem neesot pieņemama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-pec-aizturesanas-atlaiz-zemkopibas-ministru-krauzi-un-atstadina-valsts-kancelejas-vaditaju-kronbergu.a647093/|title=«Kokrūpnieku lieta»: pēc aizturēšanas atlaiž zemkopības ministru Krauzi un atstādina Valsts kancelejas vadītāju Kronbergu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|14|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tajā pašā dienā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> == Privātā dzīve == Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> bet dēls Matīss Siliņš — [[futbolists]], pārstāv Latvijas U-19 izlasi un trenējas [[Horvātija]]s kluba [[Zagrebas "Dinamo"]] sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/matiss-silins/profil/spieler/1150733|title=Matiss Silins - Player profile|website=www.transfermarkt.com|access-date=2025-10-24|language=en}}</ref> E. Siliņa darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=235&month=11&year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{Amatu secība | pirms = [[Gatis Eglītis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] fz26xj4nb35tao4l0b64edshncrez94 0 408642 4471014 4470589 2026-05-20T17:26:02Z Egilus 27634 /* Skolā mācījušies */ 4471014 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskola | logo = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] 15, [[Rīga]], [[Latvija]] | schooltype = pamatskola | fundingtype = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 43 | latNS = N | longd = 24 | longm = 10 | longs = 10 | longEW = E | opened = 1960. gadā. | headmaster = Vaclava Pluča | staff = | teaching_staff = 67 (2021) | employees = | grades = 1. — 9. klase | years = | students = 287 (2022) | language = latviešu, krievu | homepage = https://www.zoltokaskola.lv/ | status = Slēgts }} '''Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskola''' bija [[Rīga]]s pamatskola ar [[Hokejs|hokeja]] novirzienu, kas atradās [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas ielā]] 15, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema apkaimē]]. Skolā īstenoja [[Mazākumtautība|mazākumtautību]] pamatizglītības programmas 2. modeli, bija mācību priekšmetu apguve divās valodās. == Vēsture == Dibināta 1960. gadā kā '''Rīgas 55. vidusskola''' ar krievu un latviešu valodas apmācības klasēm. 1978. gadā skolā atvērās pirmās hokejistu apmācības klases. 1996. gadā skolā uzsāka [[divvalodu izglītība]]s modeli.<ref>[https://web.archive.org/web/20171106182817/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-sergeja-zoltoka-vidusskola avīze "Izglītība un Kultūra"]</ref> 2005. gadā 1. augustā to pārdēvēja 2004. gada 3. novembrī pāragri mirušā hokeja uzbrucēja [[Sergejs Žoltoks|Sergeja Žoltoka]] vārdā par Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zoltokaskola.lv/index.php/lv/par-skolu/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2022|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220827152540/https://www.zoltokaskola.lv/index.php/lv/par-skolu/skolas-vesture }}</ref> 2021. gada 18. februārī [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departaments atbalstīja Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolas pārveidi par '''Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskolu'''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-un-reorganizes-vairakas-skolas.a393440/ Rīgā slēgs un reorganizēs vairākas skolas] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> 2024. gada februārī Rīgas dome nolēma, ka ar 2024. gada 31. augustu Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskola tiks pievienota [[Rīgas Dārzciema vidusskola]]i.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56345652/ari-riga-keras-klat-skolu-optimizacijai Arī Rīga ķeras klāt skolu optimizācijai] delfi.lv 2024. gada 15. februārī</ref> ==== Direktori ==== * 1960 — 1972. — Genehs Špungins * 1973. — 1982. — Vilma Vimba * 1982. — 1991. — Ņina Tiškēviča * 1993. — 2024. — Vaclava Pluča == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (21011111) * Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121) == Skolā mācījušies == * [[Artūrs Irbe]], hokejists * [[Ēriks Miļuns]], hokeja treneris * [[Harijs Vītoliņš]], hokejists * [[Ulvis Katlaps]], hokejists * [[Normunds Sējējs]], hokejists * [[Sandis Ozoliņš]], hokejists * [[Rodrigo Laviņš]], hokejists * [[Aigars Cipruss]], hokejists * [[Vjačeslavs Fanduls|Vjačeslavs Fanduļs]], hokejists * [[Grigorijs Panteļejevs]], hokejists * [[Viktors Ignatjevs]], hokejists * [[Leonīds Tambijevs]], hokejists * [[Sergejs Naumovs]], hokejists * [[Aleksandrs Beļavskis]], hokejists * [[Andrejs Kardašs]], hokejists * [[Aleksandrs Ņiživijs]], hokejists * [[Dagnija Šmite]], bioloģe, botāniķe == Ārējās saites == * [https://www.zoltokaskola.lv/images/Normativie_akti/Pasnovertejums/pasnovertejuma-zinojums_Zoltoka_20202021.pdf Pašnovērtējuma ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220827152416/https://www.zoltokaskola.lv/images/Normativie_akti/Pasnovertejums/pasnovertejuma-zinojums_Zoltoka_20202021.pdf |date={{dat|2022|08|27||bez}} }} * [https://www.zoltokaskola.lv/images/Normativie_akti/Pamatskolas_ieks_noteikumi/VSSZ-21-22-nts_Ieks_kart_noteikumi.pdf Iekšējās kārtības noteikumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220827152414/https://www.zoltokaskola.lv/images/Normativie_akti/Pamatskolas_ieks_noteikumi/VSSZ-21-22-nts_Ieks_kart_noteikumi.pdf |date={{dat|2022|08|27||bez}} }} * [https://www.zoltokaskola.lv/images/Normativie_akti/Ligumi/Kassija--Ko.pdf Kassija & Ko] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220827152413/https://www.zoltokaskola.lv/images/Normativie_akti/Ligumi/Kassija--Ko.pdf |date={{dat|2022|08|27||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] [[Kategorija:Dārzciems]] qw61bi5thy57xd2k30cc4x1veklv679 0 411430 4471311 4129446 2026-05-21T10:49:24Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4471311 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Borna pārspēks | oriģinālnos = ''The Bourne Supremacy'' | attēls = Bourne supremacy ver2.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = trilleris, spiegu filma | režisors = [[Pols Grīngrass]] | producents = * [[Pols L. Sandbergs]] * [[Patriks Kroulijs]] * [[Frenks Māršals]] | scenārijs = [[Tonijs Gilrojs]] | aktieri = * [[Mets Deimons]] * [[Franka Potente]] * [[Džūlija Stailsa]] * [[Karls Urbans]] * [[Braians Kokss]] * [[Džoana Allena]] * [[Gabriels Manns]] | mūzika = [[Džons Pouels]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Ludlum Entertainment]]'' * ''[[Kennedy/Marshall]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{dat|2004|7|23||bez}} | ilgums = 106 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/bourne-supremacy-2004-0|title=The Bourne Supremacy|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=November 1, 2018|archive-date={{dat|2016|04|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160422073538/http://www.bbfc.co.uk/releases/bourne-supremacy-2004-0}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{DEU}} | valoda = * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Itāļu valoda|itāļu]] * [[Krievu valoda|krievu]] * [[Vācu valoda|vācu]] | budžets = {{ASV dolārs|75 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=bournesupremacy.htm|title=The Bourne Supremacy (2004) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= {{dat|2022|6|26||bez}}}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|290,6 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = "[[Borna personības noslēpums]]" | nākamā = "[[Borna ultimāts]]" | imdb = }} '''"Borna pārspēks"''' ({{val|en|The Bourne Supremacy}}) ir 2004. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Vācija]]s [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Pols Grīngrass]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Mets Deimons]], [[Franka Potente]], [[Džūlija Stailsa]], [[Karls Urbans]], [[Braians Kokss]], [[Džoana Allena]] un [[Gabriels Manns]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2004|7|23||bez}}. Filma ir otrā daļa "[[Džeisons Borns (filmu sērija)|Džeisona Borna]]" filmu sērijā. Džeisonam Bornam, kurš tiek vainots pie tā, ka CIP operācija ir izgāzusies, jāatsāk sava iepriekšējā dzīve kā apmācītam slepkavam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Pols Grīngrass}} [[Kategorija:2004. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Pola Grīngrasa filmas]] 39ne1iv2hny2nqfj59d9glemk285h1s 10 413574 4471030 4470543 2026-05-20T18:01:07Z EdgarsBot 50781 upd 4471030 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-05-20 18:01:07{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Ēriks Barons|t|h|d}} || 2026-05-01 05:49:49 || 19 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Mašīntulkojums || 15 (16.05.2026) |- | {{page-multi|page=Kongo Republikas prezidentu uzskaitījums|t|h|d}} || 2026-05-02 18:31:57 || 17 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>termiņš uzlabošanai.....</nowiki> || ja nesakārtos || 15 (17.05.2026) |- | {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 4 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || |- | {{page-multi|page=Meitenes un māris|t|h|d}} || 2026-05-18 06:06:58 || 2 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Nav redzama nozīmība, nenoformēts|due=5|due_date=23.05.2026}} Manuprāt, raksts neglābjams.</nowiki> || Nav redzama nozīmība, nenoformēts || 5 (23.05.2026) |- | {{page-multi|page=Gabriela Anvara|t|h|d}} || 2026-05-18 07:36:24 || 2 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst|Ja nesakārtos</nowiki> || Ja nesakārtos || 15 (2.06.2026) |- | {{page-multi|page=Viljams Dunsts|t|h|d}} || 2026-05-20 13:09:35 || 0 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30058-21|~2026-30058-21]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Papuass</nowiki> || maznozīmīgs, dzēsts vairākos citos wiki, nav raksta ungāru valodā || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 0o26qsix8439cra8dg0zufqfloplhbs 4 415707 4471026 4470541 2026-05-20T18:00:41Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4471026 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|20||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199447}}] | {{formatnum:1347}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13699}}] | 2009-02-13 | 2026-05-20 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:172016}}] | {{formatnum:10361}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7972}}] | 2007-12-03 | 2026-05-20 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}] | {{formatnum:956}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113581}}] | {{formatnum:9851}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9744}}] | 2007-11-24 | 2026-05-20 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:112318}}] | {{formatnum:10068}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1885}}] | 2009-10-02 | 2026-05-20 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86927}}] | {{formatnum:7211}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6608}}] | 2005-10-30 | 2026-05-20 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69693}}] | {{formatnum:10279}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}] | 2009-05-24 | 2026-05-20 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68734}}] | {{formatnum:1876}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3271}}] | 2005-07-26 | 2026-05-20 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}] | {{formatnum:1135}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-30 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50729}}] | {{formatnum:7022}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6348}}] | 2018-06-22 | 2026-05-18 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48870}}] | {{formatnum:1551}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3520}}] | 2006-05-03 | 2026-05-20 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:48000}}] | {{formatnum:4840}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:388}}] | 2007-01-07 | 2026-05-20 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43252}}] | {{formatnum:4745}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1501}}] | 2015-03-11 | 2026-05-20 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42131}}] | {{formatnum:1908}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-05-13 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38397}}] | {{formatnum:5107}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:773}}] | 2013-03-30 | 2026-05-20 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31058}}] | {{formatnum:3763}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:615}}] | 2020-05-10 | 2026-05-20 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:28525}}] | {{formatnum:8608}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4261}}] | 2023-01-18 | 2026-05-19 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25998}}] | {{formatnum:4649}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:893}}] | 2015-08-30 | 2026-05-20 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:33}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-30 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19349}}] | {{formatnum:2683}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-05-06 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15627}}] | {{formatnum:1351}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-05-20 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14904}}] | {{formatnum:2323}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1978}}] | 2005-07-30 | 2026-05-20 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14550}}] | {{formatnum:3364}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1328}}] | 2014-07-27 | 2026-05-19 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14416}}] | {{formatnum:502}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2335}}] | 2011-08-03 | 2026-05-20 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14152}}] | {{formatnum:750}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:231}}] | 2013-06-21 | 2026-05-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13218}}] | {{formatnum:988}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-05-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10628}}] | {{formatnum:2093}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:392}}] | 2021-07-27 | 2026-05-20 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10517}}] | {{formatnum:233}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-05-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10092}}] | {{formatnum:279}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-05-10 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9543}}] | {{formatnum:251}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-05-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:211}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6695}}] | {{formatnum:164}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-05-06 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}] | {{formatnum:812}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-28 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5575}}] | {{formatnum:100}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-05-07 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 2ebz3kfpw04ll3571zak70ef5ux1j7i 10 419041 4470960 4424022 2026-05-20T13:15:03Z Biafra 13794 4470960 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Dallas Mavericks spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA color|Dallas Mavericks|1}} | fg = #{{NBA color|Dallas Mavericks|2}} | komanda = Dalasas "Mavericks" | komanda_saite = Dalasas "Mavericks" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 00 [[Makss Kristijs|Kristijs]] * 1 [[Taiuss Džonss|Džonss]] * 2 [[Deriks Laivlijs|Laivlijs]] * 7 [[Dvaits Pauels|Pauels]] * 8 [[A. J. Džonsons|Džonsons]] * 9 [[Raiens Nembārds|Nembārds]] * 10 [[Brendons Viljamss|Viljamss]] * 11 [[Kairijs Ērvings|Ērvings]] * 13 [[Nadži Māršals|Māršals]] * 14 [[Mailzs Kelllijs|Kellijs]] * 16 [[Keilebs Mārtins|Mārtins]] * 20 [[Kriss Midltons|Midltons]] * 21 [[Denjels Gafords|Gafords]] * 25 [[P. Dž. Vašingtons|Vašingtons]] * 30 [[Musa Sisē|Sisē]] * 31 [[Klejs Tompsons|Tompsons]] * 32 [[Kūpers Flags|Flags]] * 50 [[Mārvins Beglijs|Beglijs]] * Galvenais treneris: — <!-- * Treneri asistenti: --> }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> td5fzo866vja8z7fmws3pwjtkc7gjam 0 420156 4471118 4470844 2026-05-20T21:07:19Z Vylks 50297 /* A grupa */ 4471118 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = 2026 IIHF World Championship logo.svg | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{SWI}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2026|5|15|N}} — {{dat||5|31|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|2027]] | atjaunots = }} '''2026. gada Pasaules čempionāts hokejā''' (oficiāli {{val|en|2026 IIHF Ice Hockey World Championship}}) ir 90. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) rīkotais [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionāts vīriešu izlasēm]]. Turnīrs norisinās no 2026. gada 15. līdz 31. maijam [[Šveice|Šveicē]], spēles aizvadot [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]]. Norises vietas tika apstiprinātas IIHF kongresā Somijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/news/36477/to_tampere_riga_in_23_to_switzerland_in_26|title=To Tampere/Riga in ’23, to Switzerland in ’26|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2022|5|31}}}}</ref> Čempionātu organizē IIHF sadarbībā ar Šveices hokeja organizācijām un rīkotājpilsētām. Turnīrā piedalās 16 spēcīgākās nacionālās izlases, kas sacenšas par pasaules čempiona titulu un pozīcijām starptautiskajā hokeja rangā. 2026. gada čempionāts ir viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem starptautiskajā hokejā un turpina IIHF pasaules čempionātu tradīciju, kas aizsākta 20. gadsimta sākumā. Turnīrs pulcē vadošos spēlētājus no Eiropas un Ziemeļamerikas līgām, vienlaikus kalpojot par nozīmīgu platformu nacionālo izlašu konkurencei un starptautiskā hokeja attīstībai. == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Cīrihe]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Šveice|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Šveice|lat=47.395369|long=8.480031|label=[[Cīrihe]]|position=top}} {{location map~|Šveice|lat=46.8174|long=7.1555|label=[[Fribūra]]|position=bottom}} }} |'''[[Fribūra]]''' |- |[[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]<br />Ietilpība: 11 200 |[[BCF arēna]]<br />Ietilpība: 7 100 |- |[[Attēls:Swiss-Life-Arena-Mar2022.jpg|200px]] |[[Attēls:BCF Arena.jpg|200px]] |} == Komandas == [[Attēls:2026 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2026. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {{Col-begin}} {{Col-2}} ; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji * {{ih|SUI}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta) {{Col-begin}} * {{ih|USA}} * {{ih|AUT}} * {{ih|CZE}} * {{ih|DEN}} * {{ih|CAN}} * {{ih|LAT}} * {{ih|NOR}} * {{ih|SVK}} * {{ih|SLO}} * {{ih|FIN}} * {{ih|HUN}} * {{ih|GER}} * {{ih|SWE}} {{Col-2}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]] * {{ih|GBR}} * {{ih|ITA}} {{Col-end}} == Izlašu sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}} Katras izlases sastāvā jābūt 15 līdz 22 laukuma spēlētājiem un 2 līdz 3 vārtsargiem. == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|USA}} (1) * {{ih|SUI}} (2) * {{ih|FIN}} (6) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (10) * {{ih|AUT}} (11) * {{ih|HUN}} (16) * {{ih|GBR}} (17) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (3) * {{ih|SWE}} (4) * {{ih|CZE}} (5) * {{ih|DEN}} (8) * {{ih|SVK}} (9) * {{ih|NOR}} (12) * {{ih|SLO}} (15) * {{ih|ITA}} (18) {{Col-end}} == Turnīra kalendārs un formāts == Hokeja izlases ir sadalītas divās grupās pa astoņām komandām (A un B). Katrā grupā izspēlē vienu apli (7 spēles katrai komandai). Četras labākās no katras grupas kvalificējas ceturtdaļfināliem; pēdējās (8. vietas) izkrīt uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027. gada I divīziju]]. Izlase nopelna 3 punktus par uzvaru pamatlaikā, 2 punkti par uzvaru pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā (bullīšos), 1 punkts par zaudējumu pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā, 0 punktu par zaudējumu pamatlaikā. Grupu spēlēs pagarinājumi norit 5 minūtes 3-pret-3, bet izslēgšanas spēlēs 10 minūtes ([[zelta vārti|zelta vārtu]] princips), un tad seko pēcspēles metienu sērija, savukārt finālā ir neierobežoti 20 minūšu periodi līdz vārtu guvumam. Ja spēli kavē neprognozēts spēles paildzinājums vai ''[[force-majeure]]'', IIHF spēļu uzraugs var pielāgot nākamās spēles sākumu vai — galējā gadījumā — pārcelt to uz rezerves laika logu tajā pašā arēnā pirms grupu turnīra pēdējās kārtas. Izslēgšanas kārtā ceturtdaļfināli norit 28. maijā, kur tiekās A1-B4, A2-B3, B1-A4, B2-A3 (ja Zviedrija vai Dānija grupā finišē 3. vai 4. vietā, tās spēlē savā mājas arēnā). Pusfinālā (24. maijā) izlases tiek izsētas pēc grupu turnīra rezultātiem — rangā visaugstāk esošais spēlē ar viszemāk esošo, bet rangā otrā vieta spēlē ar trešo vietu. {| class="wikitable" |+ Spēļu kalendārs (laiki pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]) |- ! Datums !! Posms !! Sesiju sākumi !! Spēļu skaits !! Norises vietas |- | 15.–26. maijs || Grupu turnīrs (56 spēles) || 12.20, 16.20, 20.20 || 4 spēles dienā (dažās dienās ir 6) || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (A grupa), ''[[BCF arēna]]'' (B Grupa) |- | 27. maijs || Rezerves/atpūtas diena || - || - || - |- | 28. maijs || Ceturtdaļfināli || 16.15, 20.15 || 2 Cīrihe, 2 Fribūra || Abu arēnu sadalījums pēc rīkotāju/TV vajadzībām |- | 29. maijs || Ceļošanas/mediju diena || - || - || - |- | 30. maijs || Pusfināli || 14.30, 18.30 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (abas spēles) |- | 31. maijs || Bronzas spēle, fināls || 15.30, 20.15 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] |} Kopumā čempionātā paredzētas 64 spēles (56 grupu + 8 izlēgšanas spēles). Grafiks tika apstiprināts 2025. gada 19. augustā un publicēts IIHF oficiālajā vietnē. == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_19_0.pdf IIHF] | team2=FIN | team1=SUI | team3=AUT | team5=HUN | team4=USA | team6=LAT| team7=GER | team8=GBR |win_USA=1 |OTwin_USA=1 |OTloss_USA=0 |loss_USA=2 |gf_USA=12|ga_USA=13 |win_SUI=4 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=22|ga_SUI=4 |status_SUI=H |win_FIN=3 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=13|ga_FIN=4 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=1 |loss_GER=3 |gf_GER=5 |ga_GER=15 |win_LAT=1 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=2 |gf_LAT=5 |ga_LAT=7 |win_AUT=3 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=12|ga_AUT=14 |win_HUN=1 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=2 |gf_HUN=8 |ga_HUN=8 |win_GBR=0 |OTwin_GBR=0 |OTloss_GBR=0 |loss_GBR=3 |gf_GBR=3 |ga_GBR=15 |name_USA={{ih|USA}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_GBR={{ih|GBR}} |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = 3:1 | periodi = (1:0, 0:0, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A01_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 1:3 | periodi = (0:2, 0:0, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A03_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 2:5 | periodi = (2:3, 0:2, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A05_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = 1:4 | periodi = (0:0, 1:3, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A07_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 4:2 | periodi = (0:0, 2:1, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A09_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 1:5 | periodi = (0:1, 1:1, 0:3) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A11_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = 4:2 | periodi = (1:1, 0:0, 3:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A13_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 0:2 | periodi = (0:1, 0:1, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A15_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 6:2 | periodi = (3:1, 2:0, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A17_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 1:6 | periodi = (0:0, 0:5, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A19_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|LAT}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 1:3 | periodi = (0:0, 0:1, 1:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A21_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = 5:0 | periodi = (2:0, 1:0, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A23_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 0:9 | periodi = (0:4, 0:3, 0:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A25_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = 4:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) | periodi = (1:1, 1;2, 1:0, 0:0, 1:0) | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_19_0.pdf IIHF] | team1=CAN | team2=SVK | team3=CZE | team4=NOR | team5=SWE | team6=SLO | team7=DEN | team8=ITA |win_CAN=3 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=16|ga_CAN=4 |win_SWE=1 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=2 |gf_SWE=12|ga_SWE=11 |win_CZE=2 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=1 |loss_CZE=0 |gf_CZE=10|ga_CZE=7 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=3 |gf_DEN=4 |ga_DEN=15 |win_SVK=2 |OTwin_SVK=1 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=11|ga_SVK=6 |win_NOR=2 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=9 |ga_NOR=2 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=1 |OTloss_SLO=1 |loss_SLO=1 |gf_SLO=7 |ga_SLO=11 |win_ITA=0 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=0 |loss_ITA=3 |gf_ITA=1 |ga_ITA=14 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_SWE={{ih|SWE}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_ITA={{ih|ITA}} |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 5:3 | periodi = (2:0, 1:3, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B02_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 4:1 | periodi = (2:0, 0:0, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B04_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 2:1 | periodi = (1:0, 0:1, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B06_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = 0:6 | periodi = (0:3, 0:3, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B08_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (1:0, 0:2, 1:0, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B10_74_4_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = 1:4 | periodi = (0:1, 0:1, 1:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B12_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 2:6 | periodi = (0:2, 1:3, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B14_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = 4:0 | periodi = (1:0, 3:0, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B16_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 5:1 | periodi = (0:0, 0:0, 5:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B18_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 3:4 | periodi = (2:3, 1:1, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B20_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 0:4 | periodi = (0:1, 0:2, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B22_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = 4:5 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) | periodi = (1:2, 2:2, 1:0. 0:0, 0:1) | spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/969/ihm969b24_74_5_0 | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |28. maijs|||| |28. maijs|||| |28. maijs|||| |28. maijs|||| <!-- semi finals --> |30. maijs|||| |30. maijs|||| <!-- final --> |31. maijs|||| <!-- third place --> |31. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|31|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|31|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] pw52m4w4hsikl2eohzgk3lenkaog2dr 4471119 4471118 2026-05-20T21:09:35Z Vylks 50297 /* B grupa */ 4471119 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = 2026 IIHF World Championship logo.svg | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{SWI}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2026|5|15|N}} — {{dat||5|31|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|2027]] | atjaunots = }} '''2026. gada Pasaules čempionāts hokejā''' (oficiāli {{val|en|2026 IIHF Ice Hockey World Championship}}) ir 90. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) rīkotais [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionāts vīriešu izlasēm]]. Turnīrs norisinās no 2026. gada 15. līdz 31. maijam [[Šveice|Šveicē]], spēles aizvadot [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]]. Norises vietas tika apstiprinātas IIHF kongresā Somijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/news/36477/to_tampere_riga_in_23_to_switzerland_in_26|title=To Tampere/Riga in ’23, to Switzerland in ’26|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2022|5|31}}}}</ref> Čempionātu organizē IIHF sadarbībā ar Šveices hokeja organizācijām un rīkotājpilsētām. Turnīrā piedalās 16 spēcīgākās nacionālās izlases, kas sacenšas par pasaules čempiona titulu un pozīcijām starptautiskajā hokeja rangā. 2026. gada čempionāts ir viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem starptautiskajā hokejā un turpina IIHF pasaules čempionātu tradīciju, kas aizsākta 20. gadsimta sākumā. Turnīrs pulcē vadošos spēlētājus no Eiropas un Ziemeļamerikas līgām, vienlaikus kalpojot par nozīmīgu platformu nacionālo izlašu konkurencei un starptautiskā hokeja attīstībai. == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Cīrihe]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Šveice|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Šveice|lat=47.395369|long=8.480031|label=[[Cīrihe]]|position=top}} {{location map~|Šveice|lat=46.8174|long=7.1555|label=[[Fribūra]]|position=bottom}} }} |'''[[Fribūra]]''' |- |[[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]]<br />Ietilpība: 11 200 |[[BCF arēna]]<br />Ietilpība: 7 100 |- |[[Attēls:Swiss-Life-Arena-Mar2022.jpg|200px]] |[[Attēls:BCF Arena.jpg|200px]] |} == Komandas == [[Attēls:2026 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2026. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {{Col-begin}} {{Col-2}} ; Kvalificējas kā turnīra rīkotāji * {{ih|SUI}} ; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules hokeja čempionāta]] (1.—14. vieta) {{Col-begin}} * {{ih|USA}} * {{ih|AUT}} * {{ih|CZE}} * {{ih|DEN}} * {{ih|CAN}} * {{ih|LAT}} * {{ih|NOR}} * {{ih|SVK}} * {{ih|SLO}} * {{ih|FIN}} * {{ih|HUN}} * {{ih|GER}} * {{ih|SWE}} {{Col-2}} {{Col-end}} {{Col-2}} ; Kvalificējās, uzvarot vai iegūstot 2. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 1. divīzijā]] * {{ih|GBR}} * {{ih|ITA}} {{Col-end}} == Izlašu sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}} Katras izlases sastāvā jābūt 15 līdz 22 laukuma spēlētājiem un 2 līdz 3 vārtsargiem. == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|USA}} (1) * {{ih|SUI}} (2) * {{ih|FIN}} (6) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (10) * {{ih|AUT}} (11) * {{ih|HUN}} (16) * {{ih|GBR}} (17) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (3) * {{ih|SWE}} (4) * {{ih|CZE}} (5) * {{ih|DEN}} (8) * {{ih|SVK}} (9) * {{ih|NOR}} (12) * {{ih|SLO}} (15) * {{ih|ITA}} (18) {{Col-end}} == Turnīra kalendārs un formāts == Hokeja izlases ir sadalītas divās grupās pa astoņām komandām (A un B). Katrā grupā izspēlē vienu apli (7 spēles katrai komandai). Četras labākās no katras grupas kvalificējas ceturtdaļfināliem; pēdējās (8. vietas) izkrīt uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027. gada I divīziju]]. Izlase nopelna 3 punktus par uzvaru pamatlaikā, 2 punkti par uzvaru pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā (bullīšos), 1 punkts par zaudējumu pagarinājumā vai pēcspēles metienu sērijā, 0 punktu par zaudējumu pamatlaikā. Grupu spēlēs pagarinājumi norit 5 minūtes 3-pret-3, bet izslēgšanas spēlēs 10 minūtes ([[zelta vārti|zelta vārtu]] princips), un tad seko pēcspēles metienu sērija, savukārt finālā ir neierobežoti 20 minūšu periodi līdz vārtu guvumam. Ja spēli kavē neprognozēts spēles paildzinājums vai ''[[force-majeure]]'', IIHF spēļu uzraugs var pielāgot nākamās spēles sākumu vai — galējā gadījumā — pārcelt to uz rezerves laika logu tajā pašā arēnā pirms grupu turnīra pēdējās kārtas. Izslēgšanas kārtā ceturtdaļfināli norit 28. maijā, kur tiekās A1-B4, A2-B3, B1-A4, B2-A3 (ja Zviedrija vai Dānija grupā finišē 3. vai 4. vietā, tās spēlē savā mājas arēnā). Pusfinālā (24. maijā) izlases tiek izsētas pēc grupu turnīra rezultātiem — rangā visaugstāk esošais spēlē ar viszemāk esošo, bet rangā otrā vieta spēlē ar trešo vietu. {| class="wikitable" |+ Spēļu kalendārs (laiki pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]) |- ! Datums !! Posms !! Sesiju sākumi !! Spēļu skaits !! Norises vietas |- | 15.–26. maijs || Grupu turnīrs (56 spēles) || 12.20, 16.20, 20.20 || 4 spēles dienā (dažās dienās ir 6) || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (A grupa), ''[[BCF arēna]]'' (B Grupa) |- | 27. maijs || Rezerves/atpūtas diena || - || - || - |- | 28. maijs || Ceturtdaļfināli || 16.15, 20.15 || 2 Cīrihe, 2 Fribūra || Abu arēnu sadalījums pēc rīkotāju/TV vajadzībām |- | 29. maijs || Ceļošanas/mediju diena || - || - || - |- | 30. maijs || Pusfināli || 14.30, 18.30 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] (abas spēles) |- | 31. maijs || Bronzas spēle, fināls || 15.30, 20.15 || 2 || [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]] |} Kopumā čempionātā paredzētas 64 spēles (56 grupu + 8 izlēgšanas spēles). Grafiks tika apstiprināts 2025. gada 19. augustā un publicēts IIHF oficiālajā vietnē. == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_19_0.pdf IIHF] | team2=FIN | team1=SUI | team3=AUT | team5=HUN | team4=USA | team6=LAT| team7=GER | team8=GBR |win_USA=1 |OTwin_USA=1 |OTloss_USA=0 |loss_USA=2 |gf_USA=12|ga_USA=13 |win_SUI=4 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=22|ga_SUI=4 |status_SUI=H |win_FIN=3 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=13|ga_FIN=4 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=1 |loss_GER=3 |gf_GER=5 |ga_GER=15 |win_LAT=1 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=2 |gf_LAT=5 |ga_LAT=7 |win_AUT=3 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=12|ga_AUT=14 |win_HUN=1 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=2 |gf_HUN=8 |ga_HUN=8 |win_GBR=0 |OTwin_GBR=0 |OTloss_GBR=0 |loss_GBR=3 |gf_GBR=3 |ga_GBR=15 |name_USA={{ih|USA}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_GBR={{ih|GBR}} |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = 3:1 | periodi = (1:0, 0:0, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A01_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 1:3 | periodi = (0:2, 0:0, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A03_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 2:5 | periodi = (2:3, 0:2, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A05_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = 1:4 | periodi = (0:0, 1:3, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A07_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 4:2 | periodi = (0:0, 2:1, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A09_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 1:5 | periodi = (0:1, 1:1, 0:3) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A11_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = 4:2 | periodi = (1:1, 0:0, 3:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A13_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = 0:2 | periodi = (0:1, 0:1, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A15_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = 6:2 | periodi = (3:1, 2:0, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A17_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 1:6 | periodi = (0:0, 0:5, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A19_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|LAT}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = 1:3 | periodi = (0:0, 0:1, 1:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A21_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = 5:0 | periodi = (2:0, 1:0, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A23_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|SUI}} | punkti = 0:9 | periodi = (0:4, 0:3, 0:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969A25_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = 4:3 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) | periodi = (1:1, 1;2, 1:0, 0:0, 1:0) | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|GBR}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|HUN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|GBR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|AUT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |source=[https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969300_76_19_0.pdf IIHF] | team2=CAN | team3=SVK | team1=CZE | team5=NOR | team4=SWE | team6=SLO | team7=DEN | team8=ITA |win_CAN=3 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=16|ga_CAN=4 |win_SWE=2 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=2 |gf_SWE=18|ga_SWE=11 |win_CZE=3 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=1 |loss_CZE=0 |gf_CZE=13|ga_CZE=8 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=3 |gf_DEN=4 |ga_DEN=15 |win_SVK=2 |OTwin_SVK=1 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=11|ga_SVK=6 |win_NOR=2 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=9 |ga_NOR=2 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=1 |OTloss_SLO=1 |loss_SLO=2 |gf_SLO=7 |ga_SLO=17 |win_ITA=0 |OTwin_ITA=0 |OTloss_ITA=0 |loss_ITA=4 |gf_ITA=2 |ga_ITA=17 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_SWE={{ih|SWE}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_ITA={{ih|ITA}} |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 5:3 | periodi = (2:0, 1:3, 2:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B02_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 4:1 | periodi = (2:0, 0:0, 2:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B04_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 2:1 | periodi = (1:0, 0:1, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B06_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = 0:6 | periodi = (0:3, 0:3, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B08_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 3:2 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}}) | periodi = (1:0, 0:2, 1:0, 1:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B10_74_4_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = 1:4 | periodi = (0:1, 0:1, 1:2) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B12_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = 2:6 | periodi = (0:2, 1:3, 1:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B14_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = 4:0 | periodi = (1:0, 3:0, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B16_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = 5:1 | periodi = (0:0, 0:0, 5:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B18_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = 3:4 | periodi = (2:3, 1:1, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B20_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|ITA}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = 0:4 | periodi = (0:1, 0:2, 0:1) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B22_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = 4:5 ({{piezīme|GWS|Uzvara gūta pēcspēles metienu sērijā}}) | periodi = (1:2, 2:2, 1:0. 0:0, 0:1) | spēles informācija = https://www.iihf.com/pdf/969/ihm969b24_74_5_0 | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = 3:1 | periodi = (0:0, 0:1, 3:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B26_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = 6:0 | periodi = (2:0, 4:0, 0:0) | spēles informācija = https://stats.iihf.com/hydra/969/IHM969B28_74_3_0.pdf | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|23|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|DEN}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|24|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|25|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|ITA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|SVK}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|26|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |28. maijs|||| |28. maijs|||| |28. maijs|||| |28. maijs|||| <!-- semi finals --> |30. maijs|||| |30. maijs|||| <!-- final --> |31. maijs|||| <!-- third place --> |31. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|28|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[BCF arēna]], [[Fribūra]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} === Pusfināli === {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = }} === Par 3. vietu === {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|31|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|31|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Swiss Life arēna|''Swiss Life'' arēna]], [[Cīrihe]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] gcb3gev9uizkey58br4ohbacdidlg5s 0 425014 4471160 4466064 2026-05-21T00:20:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471160 wikitext text/x-wiki {| style="float: right; margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 85%; width: 220px;" | colspan="2" style="background-color: #efefef; border-bottom:1px #aaa solid; font-size; smaller; text-align: center;" | '''Zaļā Ukraina''' |- | colspan="2" style="text-align: center;" | {| style="background-color: #f9f9f9; border-collapse: collapse;" |} [[Attēls:Flag_of_Green_Ukraine.svg|thumb|Zaļās Ukrainas karogs — populārākā no versijām]] |- | colspan="2" |<center>'''Etniskais karogs'''</center><ref>«Далекий Схід» — Харбин, 1931.</ref> |- | ::: Zaļā krāsa — taiga, ::: zilā — debesis un jūra, ::: dzeltenā — labības lauki. ::: Cita versija bija zaļš karogs ar zili dzeltenu nodalījumu. |- | colspan="2" style="text-align: center;" | {| style="background-color: #f9f9f9; border-collapse: collapse;" |} [[Attēls:Map_of_the_Green_Ukraine.svg|thumb|Zaļās Ukrainas karte]] |} '''Zaļā Ukraina''' ({{val|uk|Зелена Україна}}), arī '''Zeļenijkļins''' (''Зелений Клин'') vai '''Zakitaiščina''' (''Закитайщина'') ir [[Krievijas Impērija]]s un [[Krievija]]s Tālo Austrumu dienvidu teritorijas vēsturiskais nosaukums ([[Amūras apgabals]], [[Piejūras novads]], [[Habarovskas novads]], daļēji [[Sahalīnas apgabals]] un [[Saha|Saha Republika]]), kas dažkārt joprojām tiek izmantots Krievijas [[ukraiņi|ukraiņu]] asociāciju dokumentos (piemēram, "Zaļā Kļina ukraiņi"). [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā Zaļās Ukrainas teritorijā notika Tālo Austrumu Visukraiņu kongress un bija mēģinājumi tur izveidot Ukraiņu Tālo Austrumu republiku. Sākotnēji par kļinu ukraiņi sauca iedalītu zemes gabalu, bet XIX gadsimta beigās tā sāka saukt arī ukraiņu apdzīvotās zemes uz austrumiem no Ukrainas pamatteritorijas.<ref>[http://www.novyn.kpi.ua/2011-2/29-filos-Synjakov.pdf Синяков С. Украинская история как пространство современного творчества] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170808195146/http://novyn.kpi.ua/2011-2/29-filos-Synjakov.pdf |date={{dat|2017|08|08||bez}} }} (рус.) // Вісник Національного технічного університету України «Київський політехнічний інститут». Філософія. Психологія. Педагогіка : науковий журнал. — Київ, 2011. — В. 2. — С. 151−158. — ISSN 0201-744X Киевский политехнический институт</ref> Ir arī versija, ka šī vārda cita nozīme — ķīlis — apzīmē Zaļās Ukrainas ķīļveidīgās ģeogrāfiskās kontūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=zX6_0K9koUs|title=Історична правда. Унікальні спогади українців у Росії|last=|publisher=ЗІК|website=|date=24.08.14}}</ref> Vietās, kur ukraiņu un citas [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] valodas pārzina mazāk, biežāk lieto apzīmējumu "Zaļā Ukraina". Pastāv arī Dzeltenā Ukraina (vidus un lejas [[Pievolga]]), Aveņkrāsas Ukraina<ref>''Білий Д. Д.'' Малиновий клин (Нариси з історії українського населення Кубані) — Київ: Україна, 1994.</ref> ([[Kubaņa]]) un Pelēkā Ukraina<ref>''Сергійчук В.'' Українці в імперії — Київ: 1992.</ref> (Rietumsibīrijas dienvidi un Ziemeļu Kazahstāna). == Priekšvēsture == Saskaņā ar [[Aigunas līgums|Aigunas līgumu]] 1858. gadā un [[Pekinas līgums(1860)|Pekinas līgumu]] 1860. gadā, Krievija atņēma [[Ķīna]]i ap 600 tūkstošus km² Tālajos Austrumos. Šīs zemes bija maz apdzīvotas, un steidzīgi izveidotie armijas posteņi stāvēja vientuļi nekontrolējamā milzīgā mežainā platībā. Uz turieni piespiedu kārtā tika pārvietota daļa Aizbaikāla [[kazaki|kazaku]], tomēr vēl 1880. gadā Usūrijas un Amūras novados bija tikai 50 000 iedzīvotāju, no tiem 17 000 krievi (ieskaitot ukraiņus un baltkrievus). 1883. gadā tika atklāta [[tvaikonis|tvaikoņu]] līnija no [[Odesa]]s uz [[Vladivostoka|Vladivostoku]], kas strauji palielināja iedzīvotāju skaitu. Līdz [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] izbūvei 1903. gadā Odesa palika galvenā Krievijas [[Eiropa]]s daļas saikne ar jauniegūtajām zemēm, kas noteica sākotnējo lielo ukraiņu īpatsvaru migrācijā. Pamatā pārvietošanās notika no pārapdzīvotajām Čerņigovas, Poltavas un Harkivas guberņām, jo jaunajiem kolonistiem bez maksas deva lielus zemes gabalus, ja tiem bija līdzi sākuma nauda un darbarīki.<ref name="Volynec">[http://rusplt.ru/policy/ukrainsiy-dalniy-vostok-9962.html ''Алексей Волынец'' Дальневосточная Украина] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150522023549/http://rusplt.ru/policy/ukrainsiy-dalniy-vostok-9962.html |date={{dat|2015|05|22||bez}} }} // Русская планета, 21 мая 2014.</ref><ref name="liva">{{Tīmekļa atsauce |url=http://liva.com.ua/zakitajshhina.-ukraina-na-dalnem-vostoke.html |title=«Закитайщина». «Другая Украина» на Дальнем Востоке |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180218210157/http://liva.com.ua/zakitajshhina.-ukraina-na-dalnem-vostoke.html }}</ref> == Krievijas Impērijā == [[Attēls:Subdivisions of the Russian Empire by largest ethnolinguistic group (1897).svg|thumb|250x250px|Krievijas Impērijas izplatītākās valodas pa reģioniem 1897. gadā. Ar koši dzelteno krāsu apzīmēta ukraiņu valoda.]] Zaļās Ukrainas jēdziens parādījās XIX gadsimta beigās — XX gadsimta sākumā, pateicoties ukraiņu masveida migrācijai uz Krievijas Tālo Austrumu reģiona dienvidiem. Sākotnēji Zaļā Ukraina apzīmēja Pieamūras un Usūrijas novada teritoriju, kura kļuva par galveno ukraiņu pārcelšanās rajonu Tālajos Austrumos šajā laika posmā. Saskaņā ar Krievijas Impērijas tautas skaitīšanu, 1897. gadā no 223 tūkstošiem Piejūras apgabala iedzīvotāju 33 tūkstoši (15% iedzīvotāju) norādīja ukraiņu (tolaik sauktu "mazkrievu") valodu kā savu dzimto valodu, lai gan jau tolaik bija novērojama ukraiņu valodas aizvietošana sadzīvē ar krievu valodu vai abu valodu sajaukums ("[[suržiks]]"). Dienvidusūrijskas apriņķī mazkrievu bija 25%, pret 33% krievu, 18% korejiešu un 17% ķīniešu.<ref name="demoscope">[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97.php?reg=112 Приморская обл. // Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и регионам.] Demoscope Weekly. — ISSN 1726-2887</ref> Saskaņā ar padomju vēsturnieka V. Kabuzana datiem, 1883-1905. gados uz Tālajiem Austrumiem pārcēlās 172 876 cilvēku, 109 510 cilvēku, jeb 63,4% no tiem nāca no Mazkrievijas provincēm.<ref name="etno.us.org.ua">Кабузан В. М. «Переселення українців у Далекосхідний край» // Український історичний журнал. — 1971.</ref><ref name="chornomaz">{{Tīmekļa atsauce |url=http://etno.uaweb.org/lib/czornomaz.html |title=В'ячеслав Чорномаз. Українці на Далекому Сходi (1883-1922) |access-date={{dat|2014|04|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140406002955/http://etno.uaweb.org/lib/czornomaz.html |archivedate={{dat|2014|04|06||bez}} }}</ref> Turpinoties šim procesam, pēc Krievijas pētnieka A. Meņšikova datiem,<ref name="chornomaz" /><ref>Меньшиков A. A. Материалы по обследованию крестьянских хозяйств Приморской области. — Саратов, 1912.</ref> no 22122 ģimenēm, kas 1858—1914. gadā pārcēlās uz Piejūras apgabalu, 15 475 (70%) bija no [[Ukraina]]s. Saskaņā ar 1926. gada Vissavienības tautas skaitīšanu Tālo Austrumu novadā, 315 203 cilvēki identificēja sevi kā ukraiņus, kas sastādīja 18,1% reģiona iedzīvotāju.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_26.php?reg=1348 Дальне-Восточный край // Всесоюзная перепись населения 1926 года. Национальный состав населения по регионам РСФСР.] Демоскоп Weekly. — ISSN 1726—2887</ref> Viens no tālaika korespondentiem, I. Illičs-Svitičs 1905. gadā tā aprakstīja Nikoļskas-Usūrijskas (tagad [[Usurijska]]s jeb Usūrijskas) pilsētu: <blockquote> Tas ir liels mazkrievu ciems. Galvenā un vecākā iela ir Nikoļskaja. Balti mālu namiņi stiepjas abpus gar visu ielu, dažviet vēl joprojām ar salmiem klāti. Pilsētas galā, pie Rakovkas un Suputinkas saplūšanas, kā bieži arī īstajā Ukrainā, ierīkots dīķis, pie kura gaumīgi iekārtojušās dzirnaviņas, tā ka sanāktu gluži tā pati aina, kurā "vectēvs" vienā dziesmā mulsina jaunavu — "gan dīķītis, gan dzirnavas, gan ķiršu dārziņš”, ja vēl tas pēdējais būtu klāt. Starp krievu iedzīvotājiem, atskaitot kazakus, mazkrievi ir tādā pārsvarā, ka lauku iedzīvotājus pilsētnieks, tā sacīt, inteliģents, citādi kā par "hohliem" nesauc. Un patiešām, starp poltaviešiem, čerņigoviešiem, kijiviešiem, volīniešiem un citiem ukraiņiem iebraucēji no lielkrievu guberņām pilnīgi pazūd, kā tādi plankumiņi galvenajā mazkrievu elementā. Tirdzniecības dienā tirgus, piemēram, Nikolskas-Usūrijskā, visai atgādina kādu Ukrainas miestu; tāda pati ragainu vēršu masa, kas slinki gremo zāli blakus vezumiem, kuri pildīti ar miltu, putraimu, speķa, cūkgaļas maisiem utt.; tās pašas Ukrainas drēbes uz ļaudīm. Visur dzirdama jautrā, enerģiskā, dzīvīgā mazkrievu izloksne, un karstā vasaras dienā var nodomāt, ka atrodies kaut kur Mirgorodā, Rešetilovkā vai Gogoļa laika Soročincos. </blockquote> Tomēr līdz 1905. gadam, kad tika atcelts Krievijā kopš 1863. gada pastāvošais aizliegums iespiest presi un grāmatas ukraiņu valodā, kurš pieļāva tikai ierobežotu daiļliteratūras eksistenci (jo tika paziņots, ka nekādas atsevišķas ukraiņu jeb mazkrievu valodas nav),<ref>[https://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_literature/4655/%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9 Литературная энциклопедия] / В. М. Фриче, А. В. Луначарский. — Москва: Издательство Коммунистической академии, 1929—1939. — Т. 11</ref> un faktiski vienīgais atļautais ukraiņu valodas lietojums kultūrā bija teātris, nekādas praktiska ukraiņu pašorganizēšanās nenotika un pilnībā aizliegumi tika atcelti tikai 1917. gadā pēc [[Februāra revolūcija]]s, kad arī sākās legāla nacionālā atmoda gan Ukrainā, gan citās ukraiņu apdzīvotajās teritorijās. == 1917—1922 == [[Attēls:Українська_демонстрація_у_Владивостоці.jpg|thumb|250x250px|Ukraiņu kolonna (pa kreisi) kā daļa no 1. maija demonstrācijas Vladivostokā (1917)]] [[Attēls:Yuri_Mova.jpg|thumb|'''Jurijs Hluško-Mova''', Ukraiņu novada sekretariāta vadītājs (1920)]] Pirmais Tālo Austrumu Visukraiņu kongress notika 1917. gada 11. jūnijā Nikoļskā-Usurijskā. Kongresā tika izveidotas vairākas komisijas, kas izstrādāja primārās rīcības taktiku Zaļās Ukrainas organizācijām. Kā galvenais tika dots uzdevums paplašināt propagandas darbu ukraiņu vidū un īpaši starp lauciniekiem un karavīriem. Šim nolūkam tika atzīts, ka visur nepieciešams atvērt biedrības „Prosvit” ("Apgaismošana") pulciņus, ukraiņu bibliotēkas un skolas, aizsākt drukāt ukraiņu masu laikrakstus un rīkot īpašas lekcijas par ukraiņu problēmām. Lai "paceltu ukraiņu nacionālo pašapziņu un izkliedētu pagātnes hipnozi, kad krievu vara aktīvi veica [[pārkrievošana|pārkrievošanu]] un cīnījās ar ukraiņu nacionālo kustību"{{sfn|''Андрусяк М.''|1931|name=andr}}. Tika arī nolemts no Pagaidu valdības pieprasīt Ukrainai un Zaļajai Ukrainai nacionālu autonomiju un Krievijas valdībā izveidot īpašu ukraiņu lietu ministriju. To pašu pieprasīja arī [[Ukrainas Centrālā Rada|Centrālā Rada]] [[Kijiva|Kijivā]], bet tikai priekš Ukrainas. Tika nolemts uzsākt valsts institūciju izveidi Zaļajā Ukrainā un izveidot savus nacionālos bruņotos spēkus. Kongresā izveidotajai Tālo Austrumu novada Padomei bija jākļūst par Zaļās Ukrainas augstāko reprezentatīvo orgānu. Citviet reprezentatīvā vara atradās apriņķa Padomju rokās (kopā tās bija izveidotas desmit, tostarp Aizbaikālā un Mandžūrijā). Izpildvara tika nodota novada sekretariātam, kura darbības statūti bija jāpieņem nākamajā kongresā. Tajā pašā laikā bija paredzēta tā izveide. Ukraiņu skolas tiešām sāka atvērt, neskatoties uz skolotāju un mācību grāmatu trūkumu. Daudzās Tālo Austrumu pilsētās sāka izdot ukraiņu laikrakstus. Plašāk pazīstamie no tiem bija "''Ščire slovo''" un "''Ukraiņec v Zeļonom Kļiņe''" [[Vladivostoka|Vladivostokā]], "''Ranok''" [[Habarovska|Habarovskā]], "''Amurskij ukraiņec''" [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenskā]] un "''Zasiv''" [[Harbina|Harbinā]]. Tomēr vēl 1926. gadā lasītpratēju starp ukraiņiem bija tikai 42%, un tikai 2% lasīt prata ukraiņu valodā.<ref name="Volynec" /> Otro Visukraiņu Tālo Austrumu kongresu, kurš tika sasaukts 1918. gada janvārī, stipri ietekmēja Ukrainas neatkarības pasludināšana. Kongress pasludināja pievienoties tai kolonijas statusā. Sekojošais [[Padomju Krievija]]s konflikts ar Ukrainu pastiprināja [[lielinieki|pretboļševistisko]] noslieci kongresā.<ref>[http://esu.com.ua/search_articles.php?id=16799 Енциклопедія Сучасної України]</ref> Vienīgā palīdzība, ko Ukraina spēja sniegt savai pašpasludinātajai kolonijai, bija nosūtīt tai grāmatas ukraiņu valodā. Kad kļuva skaidrs, ka arī Zaļās Ukrainas iemītnieki no savas puses nav gatavi doties karot uz Ukrainu tās atbalstam, trešais kongress pieņēma lēmumu iestāties par neatkarīgas ukraiņu valsts izveidi Tālajos Austrumos. Tomēr šai idejai pretojās [[Sibīrija|Sibīriju]] kontrolējošais pašpasludinātais [[Baltā kustība|"balto"]] virspavēlnieks [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaks]], kurš pārņēma savā rīcībā jaunveidotos ukraiņu bruņotos spēkus.<ref>[https://zn.ua/SOCIETY/za_sibiryu,_gde_solntse_vshodit,_ili_pochemu_ne_sostoyalas_v_zelenom_kline_vtoraya_ukraina.html За Сибирью, где солнце всходит, или почему не состоялась в зеленом Клине вторая Украина]</ref> Ukraiņu vadība par atbildi sāka partizāņu akcijas pret "baltajiem", kuri savukārt arestēja tās līderus. Pēc Kolčaka režīma krišanas ukraiņiem izdevās rast saprašanos ar Aizbaikālu kontrolējošo atamanu Semjonovu par valsti Tālajos Austrumos, kurā ukraiņi, kazaki un burjati baudītu nacionālās un teritoriālās autonomijas tiesības. Taču 1921. gadā boļševikiem izdevās pārņemt savā kontrolē teritoriju. == Padomju Savienībā == 1921. gadā Zaļās Ukrainas zemes tika iekļautas [[Tālo Austrumu Republika]]s sastāvā, 1922. gadā tās nokļuva [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā un tika sadalītas pa [[Krievijas PFSR]] apgabaliem un novadiem. Jau 1922. gadā visi aktīvākie ukraiņu nacionālisti bija arestēti, 1924. gadā [[Čita|Čitā]] pret gandrīz 200 cilvēkiem sākās tiesas process, kurā tos apvainoja orientācijā uz Rietumiem un sadarbībā ar Ukrainas neboļševistiskajām varas iestādēm.<ref name="Volynec" /> Šis deukrainizācijas process Tālajos Austrumos laika ziņā sakrita ar [[Ukrainizācija|ukrainizāciju]] pašā Ukrainā. Pārkrievošanas apstākļos un etnisko represiju dēļ pēc XX gs. 30. gadiem praktiski tika izbeigta ukraiņu valodas oficiāla lietošana. Cilvēku skaits, kas sauca sevi par ukraiņiem Tālajos Austrumos, būtiski neizmainījās, taču to procents vairākkārtīgi kritās (1923. gadā — 346 tūkstoši jeb 34%, 1970. — 377 jeb 7%). Sākoties [[pārkārtošanās]] reformām, atdzīvojās arī ukraiņu nacionālā kustība, kura tomēr vairs nesasniedza tādus mērogus kā 1917.—1918. gados.<ref name="Volynec" /> == Krievijas Federācijā == [[Attēls: Набір поштових марок "Пам'яті Української Далекосхідної республіки".jpg|thumb|Pastmarku komplekts "Ukrainas Tālo Austrumu Republikas piemiņai". [[Ukraina]] (2021)]] 1992. gadā tika nodibināta Krievijas ukraiņu apvienība, kura tika reģistrēta 1994. gadā, un 1995. gadā Ukraina un Krievija parakstīja līgumu par kultūras sadarbību. 1995. gadā Krievijas Tālajos Austrumos bija 74 ukraiņu organizācijas, 16 no tām reliģiskas, vairums no kurām eksistēja legāli. Tomēr XXI gadsimtā, pieaugot etniskajai spriedzei Krievijā, ukraiņu organizācijas un kultūras iestādes Krievijā, sākot no Maskavas, sāka likvidēt, vainojot tās ekstrēmismā.<ref>[https://gordonua.com/news/politics/osnovatel-ukrainskoy-biblioteki-v-moskve-direktor-ekstremistska-absurd-ee-naznachili-dlya-ochistki-ot-ukrainskogo-nacionalizma-104203.html Основатель украинской библиотеки в Москве: Директор — экстремистка? Абсурд. Ее назначили для очистки от украинского национализма]</ref><ref>[https://www.unian.ua/politics/435493-chomu-rosiya-vzyalasya-za-likvidatsiyu-ukrajinskih-organizatsiy.html Чому Росія взялася за ліквідацію українських організацій?]</ref> Krievijas ukraiņu apvienība pēc ilgstoša spiediena ar tiesas lēmumu tika likvidēta 2012. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maidan.org.ua/static/mai/1295343630.html |title=Аскольд С. Лозинський: Росія в наступі |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180221162241/http://www.maidan.org.ua/static/mai/1295343630.html |archivedate={{dat|2018|02|21||bez}} }}</ref> Šādos apstākļos 2002. gada tautas skaitīšanas rezultāti ievērojami atšķīrās no 2010. gada: ja 2002. gadā Piejūras novadā sevi atzina par ukraiņiem 94 tūkstoši cilvēku, tad 2010. gadā vairs tikai 50 tūkstoši cilvēku. Tāpat Habarovskas novadā ukraiņu skaits šajos 8 gados kritās no 49 līdz 27 tūkstošiem cilvēku un Amūras novadā — no 31 līdz 17 tūkstošiem cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_03.xls |title=Население по национальности и владению русским языком по субъектам Российской Федерации (2002) |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2006|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061104083455/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_03.xls }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-04.xlsx |title=Население по национальности и владению русским языком по субъектам Российской Федерации (2010) |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130724092059/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-04.xlsx }}</ref> Sākās fiziski uzbrukumi ukraiņu aktīvistiem, tā, 2004. gadā Vladivostokā tika noslepkavots ukraiņu kora "Gorļica" un Ukrainas pareizticīgās baznīcas vietējās draudzes vadītājs A. Kriļs.<ref>[http://kobza.com.ua/svitovyj-kongres-ukrajinciv/4234-porushennia-prav-ukraintsiv-v-rosii-pidhotovano-klhp-sku.html ІІІ. Вбивства активістів українського культурно-просвітнього руху]</ref><ref>[http://kobza.com.ua/povidomlennja-redakciji/1678-pro-anatolija-krylja.html Про Анатолія Криля]</ref> Pēc Krievijas militārās iejaukšanās Ukrainā sākuma 2014. gadā atlikušie Tālo Austrumu ukraiņi vairumā demonstrē lojalitāti Krievijai.<ref name="liva" /> == Zaļā Ukraina daiļliteratūrā == 1936. gadā ukraiņu rakstnieks Ivans Bagrjanijs, kuram bija piespriesti pieci gadi koncentrācijas nometnēs, aizbēga un slēpās Zaļajā Ukrainā. Šī dzīves perioda iespaidi atspoguļoti 1944. gadā rakstītajā romānā „Zvēru ķērāji” (vēlāk pazīstams arī kā „Tīģeru ķērāji”). == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra un dokumenti == * [https://web.archive.org/web/20110901124655/http://etno.uaweb.org/lib/zklyn_1.html Андрусяк М. Державні змагання українців на Далекому Сході в 1917−1920 рр.] * [https://archive.today/20130126115539/www.istrodina.com/rodina_articul.php3?id=1942&n=100 ''Ефименко А., к.ф.н.'' Сибирская Украина: несостоявшийся альянс Дальневосточные «самостийники» и колчаковская контрразведка // Журнал «Родина», № 7, 2006.] * [http://vybory.org/articles/54.html ''Курас Л. В.'' Украинская этническая группировка в Харбине] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401123625/http://vybory.org/articles/54.html |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} // vybory.org, 13.01.2003. * ''Черномаз В. А.'' Украинское национальное движение на Дальнем Востоке (1917—1917-1922 гг.): дисс. на соискание степени канд. ист. наук. Владивосток, 2005. * ''Марунчак М.'' Українці в СРСР поза кордонами УРСР — Вінніпег, 1974. * [https://reibert.info/threads/zelenij-klin.228413/ Тема «Зелений Клин»] // Сайт «Reibert.info» февраль−ноябрь 2012 * [http://io.ua/29763761p Світлина «Колона українців на першотравневій демонстрації». Хабаровськ, Далекий Схід, 1917 рік] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401123631/https://io.ua/29763761p |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} Сайт «Музей УНР» (muzejunr.io.ua) 18 декабря 2014. [[Kategorija:Tālo Austrumu federālais apgabals]] 6k9wxtcbvsqbwu9pvm4se2xbrbkdfve 0 425629 4471315 4335385 2026-05-21T11:19:07Z Makenzis 56205 4471315 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0071BB | nos = ''Esbjerg fB'' | logo = [[Attēls:Football_efb_logo.png|180px]] | pilns = ''Esbjerg forenede Boldklubber'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Dānija|Esbjerga}} | līga = Dānijas 1. divīzija | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta | dib = 1924 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 23 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Blue Water Arena]]'' | ietilp = 16 942 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Dānija}} Brians Knudsens | tren = {{flaga|Islande}} Oulafurs Kristjansons | kapteinis = | mediji = {{URL|www.efb.dk/}} | sadarbojas = | pattern_la1= | pattern_b1=_esbjerg0910 | pattern_ra1= | leftarm1=2547A1 | body1=2547A1 | rightarm1=2547A1 | shorts1=2547A1 | socks1=FFFFFF | pattern_b2=_esbjerg0910 | pattern_ra2= | leftarm2=80508B | body2=80508B | rightarm2=80508B | shorts2=80508B | socks2=80508B }} '''''Esbjerg forenede Boldklubber''''', saīsināti '''''Esbjerg fB''''' vai '''''EfB''''', ir profesionāls [[Dānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Esbjerga]]s. Klubs ir dibināts [[1924. gads|1924]]. gadā. Pašlaik spēlē Dānijas 1. divīzijā. Mājas spēles komanda aizvada stadionā ''[[Blue Water Arena]]'', kura kopējā ietilpība ir 16&nbsp;942 vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.efb.dk/bluewaterarena/ |title=Blue Water Arena |language=da |accessdate={{dat|2019|4|7||bez}} |website=efb.dk |archive-date={{dat|2019|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190407131735/https://www.efb.dk/bluewaterarena/ }}</ref> Kluba futbolisti ir piecas reizes izcīnījuši Dānijas čempiontitulu un trīs reizes uzvarējuši [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kausa]] izcīņā. No 2007. līdz 2008. gadam klubu pārstāvēja Latvijas futbolists [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/igors-stepanovs/profil/spieler/3200 |title=Igors Stepanovs |accessdate={{dat|2019|4|7||bez}} |website=transfermarkt.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''Dānijas čempionāts''' (kopš 1991. gada — '''[[Dānijas futbola Superlīga|Superlīga]]''') ** Čempioni (5): 1961, 1962, 1963, 1965, 1979 ** Vicečempioni (3): 1956, 1968, 1978 * '''[[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/dencuphist.html |title=Denmark - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2019|4|7||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1963–64, 1975–76, 2012–13 ** Finālisti (6): 1956–57, 1961–62, 1977–78, 1984–85, 2005–06, 2007–08 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{dk ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=64140/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/denmark/esbjerg-fb/599/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Dānija-aizmetnis}} {{Dānijas futbola Superlīgas komandas}} [[Kategorija:Dānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Esbjerg fB]] pv4ouyw2womcc8si5y06xvzx0cvu60p 0 434711 4471192 4403620 2026-05-21T05:00:27Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471192 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|25}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 104 | caps3 = 58 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund|Borussia Dortmund B]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Kembervela}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | goals1 = 0 | goals2 = 38 | goals3 = 9 | height = 180 | image = Manchester United v Liverpool, 22 August 2022 (33) (cropped).jpg | caption = Sančo 2022. gadā | nationalcaps2 = 19 | nationalgoals1 = 7 | nationalgoals2 = 16 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalcaps1 = 11 | pcupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Džeidons Sančo | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017 | years2 = 2017—2021 | years3 = 2021— | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 23 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam4 = {{fb|ENG}} | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2018—2021 | fullname = Džeidons Maliks Sančo | youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | youthyears1 = 2007—2015 | youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]] | youthyears2 = 2015—2017 | medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}} {{MedalCompetition|[[FIFA U-17 Pasaules kauss]]}} {{Medal|Winner|[[2017. gada FIFA U-17 Pasaules kauss|2017]]|[[Anglijas U-17 futbola izlase|U-17]]}} {{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|RU|[[UEFA Euro 2020|2020]]|}} {{MedalCompetition|[[UEFA Nāciju līga]]}} {{Medal|3rd|[[2019. gada UEFA Nāciju līga|2019]]|}} | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | years4 = 2024 | caps4 = 14 | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 31 | goals5 = 3 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | years6 = 2025— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }}'''Džeidons Maliks Sančo''' ({{Val|en|Jadon Malik Sancho}}; dzimis {{Dat|2000|3|25}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Sančo spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'', kas viņu īrē no [[Manchester United FC|''Manchester United'']]. 14 gadu vecumā Sančo pievienojās [[Manchester City F.C.|Manchester City]] akadēmijai. {{Dat|2017|8|31|5=bez}} Sančo pievienojās [[Dortmundes "Borussia"]] un uzreiz kļuva par pirmās komandas spēlētāju.<ref>Includes [[DFB-Pokal]], [[FA Cup]]</ref> Pirmajā sezonā Sančo 12 spēlēs guva vienus vārtus. {{Dat|2019|2|9|5=bez}} Sančo kļuva par jaunāko spēlētāju, kas ir guvis astoņus vārtus vienā [[Bundeslīga (futbols)|Bundeslīgas]] sezonā.<ref>Includes [[EFL Cup]]</ref> Kopumā sezonu noslēdza ar 12 vārtiem un tika iekļauts [[Bundeslīga (futbols)|Bundeslīgas]] sezonas izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/2018-19-team-of-the-season-ea-sports-fifa-fut-19-sancho-lewandowski-4790|title=2018/19 Bundesliga Team of the Season|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2019-06-07|language=en}}</ref> {{dat|2021|06|30|}} [[Anglijas Premjerlīga]]s komanda [[Manchester United FC]] oficiāli pavēstīja, ka ir panākusi vienošanos ar Sančo, noslēdzot līgumu uz pieciem gadiem par 85 miljoniem eiro (72,6 miljoni mārciņas). [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā debitēja {{Dat|2018|10|12|5=bez}} spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]]. == Agrīnā dzīve == Džeidons Maliks Sančo<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/408901|title=2016/17 Premier League clubs publish retained lists|website=www.premierleague.com|access-date=2024-01-04|language=en}}</ref> dzimis 2000. gada 25. martā<ref>Appearance in [[DFL-Supercup]]</ref> [[Kembervela|Kembervelā]], [[Lielā Londona|Lielajā Londonā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.londonnewsonline.co.uk/south-londoner-jadon-sancho-could-make-full-england-debut-at-the-age-of-just-18/|title=South Londoner Jadon Sancho could make full England debut — at the age of just 18 — South London News|website=web.archive.org|access-date=2024-01-04|date=2019-03-30|archive-date=2019-03-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20190330121028/https://www.londonnewsonline.co.uk/south-londoner-jadon-sancho-could-make-full-england-debut-at-the-age-of-just-18/}}</ref> vecākiem no [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/introducing-jadon-sancho-borussia-dortmund-england-manchester-city-arsenal-458269.jsp|title=Introducing Jadon Sancho, Borussia Dortmund's English history-maker|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-01-04|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/11553612/jadon-sancho-explains-his-rise-to-borussia-dortmund-from-kennington-estate|title=Jadon Sancho explains his rise to Borussia Dortmund from Kennington estate|website=Sky Sports|access-date=2024-01-04|language=en}}</ref> Viņš uzauga [[Keningtona|Keningtonā]], [[Dienvidlondona|Dienvidlondonā]].<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/43147821|title=Jadon Sancho: Borussia Dortmund's ex-Man City winger living the 'dream' - BBC Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-01-04|date=2019-04-13|archive-date=2019-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20190413203530/https://www.bbc.co.uk/sport/football/43147821}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/oct/12/why-future-england-squads-will-have-heavy-south-london-accent|title=Why future England squads will have heavy south London accent {{!}} Ed Aarons {{!}} Football {{!}} The Guardian|website=web.archive.org|access-date=2024-01-04|date=2020-08-02|archive-date=2020-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20200802234829/https://www.theguardian.com/football/2018/oct/12/why-future-england-squads-will-have-heavy-south-london-accent}}</ref> Viņš sadraudzējās ar citu topošo futbolistu, [[Rīss Nelsons|Rīsu Nelsonu]], kurš dzīvoja netālu, pēc tam, kad viņi kopā spēlēja jaunatnes turnīros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/jadon-sancho-reiss-nelson-best-friends-borussia-dortmund-hoffenheim-england-515518.jsp|title=Jadon Sancho and Reiss Nelson: England's 18-year-old best friends causing havoc in the Bundesliga|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-01-04|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Augot, viņš bija [[Chelsea F.C.|Chelsea]] fans, un viņa elki bija [[Ronaldiņu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/jadon-sancho-borussia-dortmund-english-wonderkid-idoliser-of-ronaldinho-510016.jsp|title=Jadon Sancho: An idoliser of Ronaldinho, Borussia Dortmund's English wonderkid|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-01-04|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2019/02/11/jadon-sancho-hope-can-give-positive-message-kids-south-london/|title=Jadon Sancho: 'I hope I can give a positive message to kids from south London'|work=The Telegraph|access-date=2024-01-04|date=2019-02-11|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en}}</ref> un [[Frenks Lampards]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://weaintgotnohistory.sbnation.com/2021/6/11/22528924/borussia-dortmund-reject-manchester-united-first-bid-for-jadon-sancho-reports|title=Reports: Borussia Dortmund reject Manchester United first bid for Jadon Sancho|last=Rohaan1997|website=We Ain't Got No History|access-date=2024-01-04|date=2021-06-11|language=en}}</ref> == Klubu karjera == === Agrīnā karjera === Sančo pievienojās [[Watford FC|Watford]] septiņu gadu vecumā.<ref name=":1" /> Sakarā ar problēmām, kas saistītas ar pārvietošanos pa Londonu uz kluba akadēmiju, viņš pārcēlās uz "Watford" nodrošināto izmitināšanas vietu un 11 gadu vecumā sāka apmeklēt kluba partnerskolu, Harefīldas akadēmiju.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 14 gadu vecumā viņš teica savam "Watford" U-15 trenerim par nodomu spēlēt Anglijas izlasē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50550855|title=How a single-minded schoolboy made his football dream reality|work=BBC Sport|access-date=2024-01-05|language=en}}</ref> 2015. gada martā, 14 gadu vecumā, viņš pārcēlās uz [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]], par sākotnējo samaksu £66 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/man-city-sign-14-year-old-prospect-8798045|title=Man City sign 14-year-old prospect Jadon Sancho from Watford - Manchester Evening News|website=web.archive.org|access-date=2024-01-05|date=2021-01-14|archive-date=2021-01-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20210114154246/https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/man-city-sign-14-year-old-prospect-8798045}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.watfordobserver.co.uk/sport/13926470.could-manchester-city-starlet-jadon-sancho-become-the-player-that-got-away-for-former-club-watford/|title=Could Manchester City starlet Jadon Sancho become the player that got away for former club Watford? {{!}} Watford Observer|website=web.archive.org|access-date=2024-01-05|date=2021-01-14|archive-date=2021-01-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20210114154312/https://www.watfordobserver.co.uk/sport/13926470.could-manchester-city-starlet-jadon-sancho-become-the-player-that-got-away-for-former-club-watford/}}</ref> Sančo turpināja atstāt iespaidu "City" akadēmijā un bija viens no spēlētāju trio, par kuru "City" priekšsēdētājs Haldūns Al Mubaraks sacīja, ka viņš tiks paaugstināts pieaugušo komandā 2017. gada maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/may/31/manchester-city-youth-team-pep-guardiola-sancho-foden-diaz|title=Manchester City to promote trio of youngsters to Pep Guardiola’s first team {{!}} Football {{!}} The Guardian|website=web.archive.org|access-date=2024-01-05|date=2017-09-11|archive-date=2017-09-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170911091350/https://www.theguardian.com/football/2017/may/31/manchester-city-youth-team-pep-guardiola-sancho-foden-diaz}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/manchester-city-one-watch-jadon-10288612|title=Manchester City one-to-watch: Jadon Sancho earning rave reviews - Manchester Evening News|website=web.archive.org|access-date=2024-01-05|date=2021-01-14|archive-date=2021-01-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20210114154233/https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/manchester-city-one-watch-jadon-10288612}}</ref> Jūlijā Sančo netika iekļauts "City" pirmssezonas tūres sastāvā, strīda dēļ, par spēles laika garantijām jaunajā līgumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/transfer-news/man-city-arsenal-transfer-sancho-13363708|title=Arsenal and Tottenham alerted over Jadon Sancho after Pep Guardiola omits him from tour - Manchester Evening News|website=web.archive.org|access-date=2024-01-05|date=2021-01-14|archive-date=2021-01-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20210114154234/https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/transfer-news/man-city-arsenal-transfer-sancho-13363708}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/transfers/arsenal-transfer-news-latest-tottenham-circle-city-jadon-sancho-break-down-a7851981.html|title=Arsenal and Tottenham circle Jadon Sancho after youngster's contract talks with Manchester City break down {{!}} The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-01-05|date=2018-07-17|archive-date=2018-07-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20180717203134/https://www.independent.co.uk/sport/football/transfers/arsenal-transfer-news-latest-tottenham-circle-city-jadon-sancho-break-down-a7851981.html}}</ref> Vēlāk tika ziņots, ka Sančo mēģināja aiziet prom no kluba, un "City" bija satraukta par Sančo attieksmi, pēc tam, kad viņš izlaida treniņu pēc pirmssezonas turnejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/transfers/jadon-sancho-arsenal-tottenham-withdraws-manchester-city-training-force-move-a7873771.html|title=Arsenal and Tottenham target Jadon Sancho withdraws from Manchester City training in bid to force move {{!}} The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-01-05|date=2017-10-06|archive-date=2017-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20171006220611/http://www.independent.co.uk/sport/football/transfers/jadon-sancho-arsenal-tottenham-withdraws-manchester-city-training-force-move-a7873771.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/football/2017/07/31/jadon-sanchos-manchester-city-future-doubt-fails-turn-training/|title=Exclusive: Jadon Sancho's Manchester City future in doubt after he fails to turn up to training on 'several occasions'|website=web.archive.org|access-date=2024-01-05|date=2017-09-10|archive-date=2017-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20170910033143/http://www.telegraph.co.uk/football/2017/07/31/jadon-sanchos-manchester-city-future-doubt-fails-turn-training/}}</ref> === Borussia Dortmund === ==== 2017—2019 ==== [[Attēls:FC Salzburg gegen Manchester City FC (U19 8. Februar 2017) 09 (cropped).jpg|thumb|262x262px|Sančo [[Manchester City F.C.|Manchester City]] sastāvā, 2017. gadā]] Sančo 2017. gada 31. augustā parakstīja līgumu ar Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] klubu [[Dortmundes "Borussia"]], par samaksu, kas, kā ziņots, bija aptuveni 8 miljoni mārciņu, un tika nekavējoties iekļauts pamatsastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/aug/31/jadon-sancho-borussia-dortmund-manchester-city|title=Jadon Sancho joins Borussia Dortmund from Manchester City for £8m {{!}} Football {{!}} The Guardian|website=web.archive.org|access-date=2024-01-05|date=2019-03-24|archive-date=2019-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20190324221532/https://www.theguardian.com/football/2017/aug/31/jadon-sancho-borussia-dortmund-manchester-city}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/41118514|title=Dortmund sign England U17 forward|work=BBC Sport|access-date=2024-01-05|language=en}}</ref> Vēlāk viņš paziņoja, ka jūtas pārliecināts, pārceļoties uz ārzemēm, pateicoties iepriekšējai pieredzei, pārceļoties no "Watford" uz "Manchester City".<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Sančo klubā debitēja 21. oktobrī, pret [[Frankfurtes "Eintracht"]], nākot uz maiņu, kad līdz mača beigām bija atlikušas sešas minūtes, kļūstot par pirmo angli, kurš aizvadījis bundeslīgas maču "Dortmund" sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/news/england-wonderkid-sancho-makes-history-with-dortmund-debut/1mkgogjbdehug1m7bs69e36pdb|title=England wonderkid Sancho makes history with Dortmund debut {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-01-05|date=2017-10-22|archive-date=2017-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20171022142342/http://www.goal.com/en/news/england-wonderkid-sancho-makes-history-with-dortmund-debut/1mkgogjbdehug1m7bs69e36pdb}}</ref> Sančo pirmo reizi "Dortmund" komandā startēja sākumsastāvā 2018. gada 14. janvārī, trāpot pa vārtu konstrukciju, bezvārtu neizšķirtā ar [[VfL Wolfsburg]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jan/14/bundesliga-dortmund-aubameyang-suspended-draw|title=Bundesliga round-up: Aubameyang suspended for Dortmund draw with Wolfsburg {{!}} Football {{!}} The Guardian|website=web.archive.org|access-date=2024-01-05|date=2018-01-19|archive-date=2018-01-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20180119152856/https://www.theguardian.com/football/2018/jan/14/bundesliga-dortmund-aubameyang-suspended-draw}}</ref> Savus pirmos profesionālos vārtus viņš guva 21. aprīlī. Tie bija pirmie vārti uzvarā pret [[Leverkūzenes "Bayer"]], ar 4:0, Bundeslīgā, kā arī viņš asistēja vēl divos vārtu guvumos tajā pašā mačā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/43851547|title=Borussia Dortmund 4-0 Bayer Leverkusen|work=BBC Sport|access-date=2024-01-05|language=en}}</ref> Noslēdzot jaunu līgumu ar klubu līdz 2022. gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/jadon-sancho-extends-borussia-dortmund-contract-until-2022-514118.jsp|title=Jadon Sancho extends Borussia Dortmund contract until 2022|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-01-06|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Sančo izbaudīja veiksmīgu 2018. gada oktobri, jo tika atzīts par Bundeslīgas mēneša labāko spēlētāju, tikai trīs līgas spēlēs gūstot trīs vārtus un atdodot rezultatīvu piespēli.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46240105|title=Sancho is Bundesliga player of the month|work=BBC Sport|access-date=2024-01-06|language=en}}</ref> Viņa mēneša gūtajos vārtos iekļauti divi vārti neizšķirtā, pret [[Berlīnes "Hertha"|Hertha BSC]], kā rezultātā viņš kļuva par pirmo 2000. gados dzimušo spēlētāju, kurš divreiz guvis vārtus vienā Bundeslīgas mačā, un par visu laiku jaunāko "Dortmund" spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/jadon-sancho-s-career-milestones-for-borussia-dortmund-and-england-man-city-2852|title=Jadon Sancho's career milestones for Borussia Dortmund and England|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-01-06|language=en}}</ref> 24. oktobrī viņš arī kļuva par pirmo 2000. gados dzimušo spēlētāju, kurš [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] guvis vārtus "Dortmund" komandā, pret [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45907614|title=Sancho scores as Dortmund thrash Atletico|work=BBC Sport|access-date=2024-01-06|language=en}}</ref> 2019. gada 9. februārī, spēlējot neizšķirti, 3:3, ar [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]], viņš kļuva par visu laiku jaunāko spēlētāju, kurš guvis astoņus vārtus vienā Bundeslīgas sezonā, pārspējot rekordu, kas iepriekš piederēja [[Kristians Viks|Kristianam Vikam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/borussia-dortmund-hoffenheim-live-line-ups-stats-sancho-pulisic-reus-alcacer-3219-2164|title=Hoffenheim produce magnificent comeback to stun leaders Borussia Dortmund|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-01-06|language=en}}</ref> Vēlāk, tajā pašā mēnesī, gūstot vārtus pret Leverkūzenes "Bayer", uzvarā ar 3:2, viņš laboja [[Lukašs Podolskis|Lukaša Podolska]] rekordu, kļūstot par jaunāko spēlētāju, kurš guvis deviņus vārtus Bundeslīgā, 18 gadu un 336 dienu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/borussia-dortmund-bayer-leverkusen-live-line-ups-stats-reus-sancho-pulisic-bailey-bosz-3411-2532|title=Borussia Dortmund restore lead at summit with nervy win over Bayer Leverkusen|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-01-06|language=en}}</ref> 13. aprīlī Sančo guva vārtus, uzvarot [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]], ar 2:1, un tādējādi kļuva par visu laiku jaunāko "Dortmund" spēlētāju, kurš guvis vismaz 10 vārtus vienā Bundeslīgas kampaņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/borussia-dortmund-mainz-live-line-ups-stats-marco-reus-gotze-sancho-alcacer-3629|title=Borussia Dortmund back to winning ways after Jadon Sancho’s brace against Mainz|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-01-06|language=en}}</ref> Pēc iespaidīgās līgas kampaņas, kurā viņš guva 12 vārtus un atdeva 14 rezultatīvas piespēles, Sančo tika iekļauts [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018.—2019. gada]] Bundeslīgas sezonas izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/2018-19-team-of-the-season-ea-sports-fifa-fut-19-sancho-lewandowski-4790|title=2018/19 Bundesliga Team of the Season|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-01-06|language=en}}</ref> ==== 2019—2021 ==== [[Attēls:Jadon Sancho 2020.jpg|thumb|240x240px|Sančo [[Dortmundes "Borussia"]] sastāvā, 2020. gadā]] Panākumi turpinājās arī pirms [[2019.—2020. gada Dortmundes "Borussia" sezona|2019.—2020. gada]] sezonas, kad Sančo atdeva rezultatīvu piespēli un guva vārtus [[2019. gada Vācijas futbola Superkauss|DFL-Superkausa]] uzvarā pār Minhenes "Bayern", ar 2:0, 2019. gada 3. augustā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49221492|title=Sancho shines as Dortmund win Supercup|work=BBC Sport|access-date=2024-01-06|language=en}}</ref> Vēlāk, tajā pašā mēnesī, Sančo vienojās par jaunu līgumu ar "Dortmund".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49420133|title=Sancho agrees new Dortmund contract|work=BBC Sport|access-date=2024-01-06|language=en}}</ref> Novembrī viņš ierindojās otrajā vietā [[Zelta puisēns (balva)|Zelta puisēna]] balvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/en/2019/11/27/soccer/1574860515_230807.html|title=Golden Boy: João Félix beats Jadon Sancho to 2019 award|last=Perform|first=Stats|website=Diario AS|access-date=2024-01-06|date=2019-11-27|language=en}}</ref> Sančo vārti "Dortmund" spēlē, ar rezultātu 3:3, pret [[RB Leipzig]], 17. decembrī, nozīmēja, ka viņš bija guvis vārtus septiņās spēlēs pēc kārtas kluba rindās (tostarp [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] mačos pret [[FC Barcelona|Barcelona]] un [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Prāgas "Slavia"]]), tādējādi viņa kontā bija 15 vārti un 16 rezultatīvas piespēles Bundeslīgā, 2019. gada kalendārajā gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50829306|title=Sancho scores as Dortmund draw with Leipzig|work=BBC Sport|access-date=2024-01-06|language=en}}</ref> Sančo, 2020. gada februārī, piecos līgas mačos, gūstot trīs vārtus un trīs rezultatīvas piespēles, otro reizi karjerā tika atzīts par Bundeslīgas mēneša labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bulinews.com/news/4809/jadon-sancho-named-bundesliga-player-the-month-for-february|title=Jadon Sancho named Bundesliga Player of the Month for February|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2020-08-05|archive-date=2020-08-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200805075745/https://bulinews.com/news/4809/jadon-sancho-named-bundesliga-player-the-month-for-february}}</ref> 2020. gada 31. maijā Sančo guva savu pirmo ''[[hat-trick]]'' karjerā, izbraukumā ar 6:1 uzvarot [[SC Paderborn 07|SC Paderborn]]. Pēc pirmo vārtu gūšanas viņš novilka kreklu, lai atklātu kreklu ar uzrakstu "Justice for George Floyd", melnādaino vīrieti, kuru tās nedēļas sākumā Mineapolisā [[Džordža Floida nāve|noslepkavoja]] policists, kurš nometās ceļos uz Floida kakla, līdz viņš vairs nereaģēja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/52867783|title=Sancho hat-trick on Dortmund return|work=BBC Sport|access-date=2024-01-06|language=en}}</ref> 2021. gada 13. maijā Sančo guva divus vārtus, uzvarot "RB Leipzig", [[2021. gada Vācijas kausa futbolā fināls|2021. gada DFB-Pokal finālā]], ar 4:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dfb.de/dfb-pokal/spieltag/?spieledb_path=/matches/2320839|title=Spieltag :: DFB-Pokal :: DFB-Wettbewerbe Männer :: Ligen & Wettbewerbe :: DFB - Deutscher Fußball-Bund e.V.|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2021-05-08|archive-date=2021-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508143314/https://www.dfb.de/dfb-pokal/spieltag/?spieledb_path=/matches/2320839}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/bundesliga-borussia-dortmund-dortmund-europe-leipzig-57d576ad46190c226251b8f92669dbf8|title=Borussia Dortmund beats Leipzig 4-1 in German Cup final|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2021-05-14|archive-date=2021-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20210514002044/https://apnews.com/article/bundesliga-borussia-dortmund-dortmund-europe-leipzig-57d576ad46190c226251b8f92669dbf8}}</ref> === Manchester United === 2021. gada 1. jūlijā tika paziņots, ka [[Manchester United FC|Manchester United]] un "Dortmund" ir panākušas vienošanos par Sančo pāreju, ar nosacījumu, ka viņš parakstīs līgumu un nokārtos medicīnisko pārbaudi, un bija paredzēts, ka abi notiks pēc [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manutd.com/en/news/detail/man-utd-statement-on-transfer-of-jadon-sancho-from-borussia-dortmund|title=Man Utd reach agreement with Dortmund for Sancho transfer {{!}} Manchester United|website=web.archive.org|access-date=2024-01-07|date=2021-07-01|archive-date=2021-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210701133858/https://www.manutd.com/en/news/detail/man-utd-statement-on-transfer-of-jadon-sancho-from-borussia-dortmund}}</ref> Pāreja tika pabeigta 23. jūlijā, par pārejas maksu 73 miljonu mārciņu (85 miljonu eiro) apmērā, pēc tam, kad Sančo parakstīja piecu gadu līgumu, ar iespēju uz vēl vienu gadu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57827831|title=Man Utd announce £73m Sancho signing|work=BBC Sport|access-date=2024-01-07|language=en}}</ref> Viņam tika piešķirts krekls ar 25. numuru, kuru iepriekš valkāja [[Odions Igalo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manutd.com/en/news/detail/confirmation-of-jadon-sancho-man-utd-squad-number-after-dortmund-transfer|title=Revealed: What shirt number will Jadon Sancho wear at Man Utd? {{!}} Manchester United|website=web.archive.org|access-date=2024-01-07|date=2021-07-23|archive-date=2021-07-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210723162447/https://www.manutd.com/en/news/detail/confirmation-of-jadon-sancho-man-utd-squad-number-after-dortmund-transfer}}</ref> 14. augustā viņš debitēja, nākot uz maiņu [[Denjels Džeimss|Denjela Džeimsa]] vietā, savā laukumā, līgas spēlē, ar 5:1 uzvarot [[Leeds United F.C.|Leeds United]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58124893|title=Fernandes hat-trick helps Man Utd thump Leeds|work=BBC Sport|access-date=2024-01-07|language=en}}</ref> 23. novembrī viņš guva savus pirmos vārtus kluba labā, pret [[Villarreal CF|Villarreal]], nodrošinot vietu [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] izslēgšanas spelēs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59380052|title=Managerless Man Utd into last 16|work=BBC Sport|access-date=2024-01-07|language=en}}</ref> Piecas dienas vēlāk viņš guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus pret "Chelsea".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59363467|title=Jorginho earns Chelsea draw with Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2024-01-07|language=en}}</ref> Sančo guva savus pirmos vārtus 2022.—2023. gada sezonā, 2022. gada 22. augustā, uzvarot mājās, ar 2:1, pār "Liverpool".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62544904|title=Outstanding Man Utd claim first win under Ten Hag|work=BBC Sport|access-date=2024-01-07|language=en}}</ref> 2023. gada 1. februārī viņš spēlēja Anglijas līgas kausa pusfināla atbildes spēlē pret [[Notingemas "Forest"]], kas bija viņa pirmā spēle kopš 2022. gada oktobra, kad viņa komanda nodrošināja vietu [[2023. gada Anglijas līgas kausa fināls|finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64395351|title=Man Utd to play Newcastle in EFL Cup final|work=BBC Sport|access-date=2024-01-07|language=en}}</ref> Nedēļu vēlāk viņš iesaistījās spēlē no rezervistu soliņa un guva izlīdzinājuma vārtus, savā laukumā nospēlējot neizšķirti ar "Leeds United", 2:2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62866736|title=Sancho earns Man Utd point in thrilling Leeds draw|work=BBC Sport|access-date=2024-01-07|language=en}}</ref> Sančo netika iekļauts "United" komandā spēlei pret [[Arsenal FC|Arsenal]], 2023. gada 3. septembrī, un galvenais treneris [[Eriks ten Hags]] paskaidroja, ka Sančo netika izvēlēts "viņa snieguma treniņos dēļ", norādot, ka spēlētājiem "ik dienas "Manchester United" ir jāsasniedz līmenis". Atbildot uz to, Sančo sociālajos tīklos rakstīja, ka "Es neļaušu cilvēkiem runāt lietas, kas ir pilnīgi nepatiesas, šonedēļ esmu ļoti labi darbojies treniņos... Ilgu laiku esmu bijis grēkāzis, kas nav godīgi!"<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66703343|title=Sancho made 'a scapegoat' after being dropped|work=BBC Sport|access-date=2024-01-07|language=en}}</ref> Pēc tam, 14. septembrī, "United" paziņoja, ka Sančo trenēsies "atsevišķi no pirmās komandas, gaidot disciplīnas problēmas atrisināšanu".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66806576|title=Sancho to train separately from Man Utd first team|work=BBC Sport|access-date=2024-01-07|language=en}}</ref> ==== Atgriešanās Borussia Dortmund komandā ==== {{Dat|2024|1|11|5=bez}} Sančo uz īres tiesībām atgriezās Borussia Dortmund komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/BVB-sign-Jadon-Sancho-on-loan-until-end-of-season/|title=BVB sign Jadon Sancho on loan until end of season|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH & Co|website=www.bvb.de|access-date=2024-01-15|date=2024-01-15|language=en|archive-date=2024-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20240112080655/https://www.bvb.de/eng/News/Overview/BVB-sign-Jadon-Sancho-on-loan-until-end-of-season/}}</ref> Vācijas klubs par īri līdz sezonas beigām samaksāja aptuveni 4 miljonus eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2024/jan/11/jadon-sancho-completes-loan-move-to-borussia-dortmund-manchester-united|title=‘Like coming home’: Jadon Sancho completes loan move to Dortmund|work=The Guardian|access-date=2024-01-15|date=2024-01-11|last=Christenson|first=Marcus|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Starptautiskā karjera == === Jauniešu karjera === Sančo spēlēja Anglijas izlases jauniešu U-16, U-17 un U-19 komandās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.besoccer.com/player/j-sancho-341319|title=Profile of Jadon Sancho, Manchester United: Info, news, matches and statistics {{!}} BeSoccer|website=www.besoccer.com|access-date=2024-01-07|language=en|archive-date=2023-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20231022160513/https://www.besoccer.com/player/j-sancho-341319}}</ref> 2017. gada maijā Sančo bija daļa no [[Anglijas U-17 futbola izlase|Anglijas U-17]] izlases sastāva, kura sasniedza [[UEFA Eiropas U-17 čempionāts|UEFA Eiropas U-17 čempionāta]] finālu, un par savu sniegumu tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under17/history/season=2017/goldenplayer/index.html|title=2017: Jadon Sancho - Under-17 - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-01-09|date=2018-10-11|archive-date=2018-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011204455/https://www.uefa.com/under17/history/season=2017/goldenplayer/index.html}}</ref> 2017. gada septembrī Sančo tika iekļauts Anglijas izlasē, [[2017. gada FIFA U-17 Pasaules kauss|2017. gada FIFA U-17 Pasaules kausa]] izcīņai, taču spēlētāja jaunais Vācijas klubs pretojās viņa izsaukšanai uz izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/sport/football/news/england-starlet-jadon-sancho-centre-11257795|title=England starlet centre of a tug-of-war between Borussia Dortmund and the FA|last=Kajumba|first=Adrian|website=The Mirror|access-date=2024-01-09|date=2017-09-29|language=en}}</ref> Abas puses galu galā panāca vienošanos, ka viņš būs pieejams sacensību grupu posmos, taču viņa dalība netika garantēta, ja Anglija iekļūs izslēgšanas kārtā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/41495760|title=Sancho able to join England U-17 squad|work=BBC Sport|access-date=2024-01-09|language=en}}</ref> 2017. gada 8. oktobrī viņš Anglijas U-17 izlases pirmajā mačā, pret [[Čīles U-17 futbola izlase|Čīli]], guva divus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12016/11072533/chile-0-4-england-jadon-sancho-scores-twice-in-world-cup-opener|title=Chile 0-4 England: Jadon Sancho scores twice in World Cup opener|website=Sky Sports|access-date=2024-01-09|language=en}}</ref> 16. oktobrī, Anglijas astotdaļfināla spēlē pret [[Japānas U-17 futbola izlase|Japānu]], viņu no sacensībām atsauca Dortmundes "Borussia".<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/41640896|title=England Under-17s lose star man Sancho|work=BBC Sport|access-date=2024-01-09|language=en}}</ref> 2017. gada 2. novembrī Sančo pirmo reizi tika izsaukts uz [[Anglijas U-19 futbola izlase|Anglijas U-19]] izlasi, pievienojoties tai [[2018. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāta kvalifikācija]]s spēlēm, pret [[Fēru Salām U-19 futbola izlase|Fēru Salām]], [[Islandes U-19 futbola izlase|Islandi]] un [[Bulgārijas U-19 futbola izlase|Bulgāriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12016/11109674/jadon-sancho-named-in-england-u19-squad|title=Jadon Sancho named in England U19 squad|website=Sky Sports|access-date=2024-01-09|language=en}}</ref> Pirmo reizi U-19 līmenī viņš startēja 6:0 uzvarā pret Fēru salām, kas ilga septiņdesmit minūtes, kad viņu nomainīja [[Bens Breretons Diass]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2017/nov/08/england-u19s-6-0-faroe-islands-report-081117|title=England U19s begin Euro defence with a 6-0 victory over Faroe Islands in Bulgaria|website=web.archive.org|access-date=2024-01-09|date=2018-10-11|archive-date=2018-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011205316/http://www.thefa.com/news/2017/nov/08/england-u19s-6-0-faroe-islands-report-081117}}</ref> Uzvarā pār Islandi viņš 66. minūtē nomainīja Breretonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2017/nov/11/england-u19s-iceland-euro-qualifier-report-111117|title=England U19s make it two wins from two games with a dramatic 2-1 victory over Iceland|website=web.archive.org|access-date=2024-01-09|date=2018-09-28|archive-date=2018-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20180928025036/http://www.thefa.com/news/2017/nov/11/england-u19s-iceland-euro-qualifier-report-111117}}</ref> Viņš guva vienīgos vārtus mačā pret Bulgāriju, palīdzot Anglijai ieņemt augstāko vietu savā grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2017/nov/14/england-u19s-bulgaria-euro-qualifier-report-141117|title=England U19s make it three wins from three in Euro qualifying after Jadon Sancho scores winner against Bulgaria|website=web.archive.org|access-date=2024-01-09|date=2018-09-28|archive-date=2018-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20180928025037/http://www.thefa.com/news/2017/nov/14/england-u19s-bulgaria-euro-qualifier-report-141117}}</ref> Nākot uz maiņu Breretona vietā, Sančo guva pēdējos no vārtiem Anglijas izlases uzvarā pret [[Ungārijas U-19 futbola izlase|Ungāriju]], ar 4:1, 2018. gada 21. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2018/mar/21/england-u19s-hungary-report-210318|title=England U19s beat Hungary by 4-1 in first Elite Round qualifier|website=web.archive.org|access-date=2024-01-09|date=2018-09-28|archive-date=2018-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20180928025036/http://www.thefa.com/news/2018/mar/21/england-u19s-hungary-report-210318}}</ref> === Pieaugušo karjera === Pēc iespaidīgā [[2018.—2019. gada Dortmundes "Borussia" sezona|2018.—2019. gada sezonas]] sākuma, Sančo 2018. gada 4. oktobrī pirmo reizi tika izsaukts uz Anglijas pieaugušo izlasi, gatavojoties [[UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] un [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45744731|title=Maddison, Sancho & Mount in England squad|work=BBC Sport|access-date=2024-01-09|language=en}}</ref> Viņš debitēja, 78. minūtē nākot uz maiņu, pret Horvātiju, 12. oktobrī, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 0:0.<ref name=":0" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45755081|title=England hit woodwork twice in Croatia draw|work=BBC Sport|access-date=2024-01-10|language=en}}</ref> 2019. gada 22. martā Sančo sāka savu pirmo spēli starta sastāvā Anglijas izlasē, Vemblija stadionā, [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2020 kvalifikācijas]] spēlē ar 5:0 uzvarot [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47578575|title=Sterling treble as England hammer Czechs|work=BBC Sport|access-date=2024-01-10|language=en}}</ref> Septembra izlašu spēlēs Sančo guva savus debijas vārtus, divus vārtus spēlē, pieaugušo komandas rindās, 10. septembrī, ar 5:3 mājās uzvarot [[Kosovas futbola izlase|Kosovu]], Euro 2020 kvalifikācijas spēlē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/sep/10/england-kosovo-euro-2020-qualifying-match-report|title=Jadon Sancho the difference as blunders mar England’s 5-3 win against Kosovo|work=The Guardian|access-date=2024-01-10|date=2019-09-10|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 2021. gada 11. jūlijā Sančo devās uz maiņu [[Kails Volkers|Kaila Volkera]] vietā, 120. minūtē, [[2020. gada Eiropas čempionata futbolā fināls|UEFA Euro 2020 finālā]], pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]]. Viņš izpildīja Anglijas izlases ceturto soda sitienu, pēcspēles sitienu sērijā, kuru atvairīja [[Džanluidži Donnarumma]]. Pēc zaudējuma ar 3:2, pēc soda sitienu sērijas, Sančo, kopā ar [[Markuss Rešfords|Markusu Rešfordu]] un [[Bukajo Saka|Bukajo Saku]] (kuri arī netrāpīja soda sitienus), sociālajos medijos tika pakļauti rasistiski aizskarošiem ziņojumiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57800431|title=Southgate, PM & FA condemn player abuse|work=BBC Sport|access-date=2024-01-10|language=en}}</ref> Sančo netika iekļauts Anglijas izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/articles/2022/Nov/10/england-mens-senior-squad-named-for-fifa-world-cup-qatar-2022-20221011|title=England squad named for World Cup|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2024-01-10|language=en}}</ref> == Spēles stils == Sančo, kurš tiek uzskatīts par ātru, ļoti tehnisku un radošu spēlētāju, ar izcilām dribla prasmēm un bumbas kontroli, ir pazīstams ar savu viltību un māņu kustību izmantošanu situācijās viens pret vienu, un tiek raksturots kā viens no pasaules labākajiem jaunajiem spēlētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-au/news/sancho-future-ballon-dor-winner-man-utd-great-move-former-coach/11uheqd2nvvdc1hqpx0tuljo5t|title=‘Sancho is a future Ballon d’Or winner’ — Man Utd a ‘great move’ for winger, says former coach {{!}} Goal.com Australia|website=www.goal.com|access-date=2024-01-10|date=2020-08-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/app/https://www.skysports.com/football/news/11661/11933008/jadon-sancho-one-of-the-best-young-players-in-the-world-says-jamie-carragher|title=Jadon Sancho one of the best young players in the world, says Jamie Carragher|website=SkySports|access-date=2024-01-10|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53744386|title='Sancho world's best young player'|work=BBC Sport|access-date=2024-01-10|language=en}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/what-makes-jadon-sancho-so-good-borussia-dortmund-england-manchester-united-10724|title=What makes Jadon Sancho so good?|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-01-10|language=en}}</ref> Lai gan viņš ir īpaši pazīstams ar spēju tikt garām pretiniekiem un radīt iespējas komandas biedriem, viņš ir spējīgs arī pats gūt vārtus.<ref name=":2" /> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|2023. gada 26. augustā}} {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Ieskaitot [[DFB-Pokal]], [[FA Cup]]}} ! colspan="2" |Līgas kauss{{efn|Ieskaitot [[EFL Cup]]}} ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |Borussia Dortmund II |2017—18<ref name="Soccerway">{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/players/jadon-sancho/453120/|title=J. Sancho: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=23 July 2021|archive-date=4 August 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190804185519/https://uk.soccerway.com/players/jadon-sancho/453120/|dead-url=no}}</ref> |Regionalliga West |3 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |3 |0 |- | rowspan="5" |[[Borussia Dortmund]] |2017—18<ref name="Soccerway" /> |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundesliga]] |12 |1 |0 |0 | colspan="2" |— |0 |0 | colspan="2" |— |12 |1 |- |2018—19<ref name="Soccerway" /> |Bundesliga |34 |12 |2 |0 | colspan="2" |— |7{{efn|name=UCL}} |1 | colspan="2" |— |43 |13 |- |2019—20<ref name="Soccerway" /> |Bundesliga |32 |17 |3 |0 | colspan="2" |— |8{{efn|name=UCL}} |2 |1{{efn|Spēle [[DFL-Supercup]]}} |1 |44 |20 |- |2020—21<ref name="Soccerway" /> |Bundesliga |26 |8 |6 |6 | colspan="2" |— |6{{efn|Spēles [[UEFA Champions League]]|name=UCL}} |2 |0 |0 |38 |16 |- ! colspan="2" |Kopā !104 !38 !11 !6 ! colspan="2" |— !21 !5 !1 !1 !137 !50 |- | rowspan="4" |[[Manchester United FC|Manchester United]] |2021—22<ref>{{soccerbase season|105272|2021|access-date=18 March 2023}}</ref> |[[Premier League]] |29 |3 |1 |1 |1 |0 |7{{efn|name=UCL}} |1 | colspan="2" |— |38 |5 |- |2022—23<ref>{{soccerbase season|105272|2022|access-date=3 June 2023}}</ref> |Premier League |26 |6 |3 |0 |2 |0 |10{{efn|Spēles [[UEFA Europa League]]|name=UEL}} |1 | colspan="2" |— |41 |7 |- |2023—24<ref>{{soccerbase season|105272|2023|access-date=26 August 2023}}</ref> |Premier League |3 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |3 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !58 !9 !4 !1 !3 !0 !17 !2 ! colspan="2" |— !82 !12 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !165 !47 !15 !7 !3 !0 !38 !7 !1 !1 !222 !62 |} {{notelist}} === Izlasē === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+<ref name="wfnat">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/player_summary/jadon-sancho/4/|title=Jadon Sancho: Internationals|publisher=HEIM:SPIEL|website=worldfootball.net|access-date=15 November 2023}}</ref> !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="4" |{{Fb|Anglija}} |2018 |3 |0 |- |2019 |8 |2 |- |2020 |7 |1 |- |2021 |5 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !23 !3 |} : ''Rezultāts parādīts, skatoties no Anglijas izlases pozīcijām; vārtu kolonna ataino rezultātu pēc katriem Sančo gūtajiem vārtiem''<ref name="wfnat" /> {| class="wikitable sortable" |+ ! scope="col" |Nr. ! scope="col" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs ! scope="col" class="unsortable" |{{abbr|Ats.|Atsauce}} |- | style="text-align: center;" |1 | rowspan="2" |2019. gada 10. septembris | rowspan="2" |[[St Mary's Stadium]], Southemptona, Anglija | rowspan="2" |{{fb|Kosovo}} | style="text-align: center;" |4—1 | rowspan="2" style="text-align: center;" |5—3 | rowspan="2" |[[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]] | rowspan="2" style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2019/09/10/europe/european-championship-qualification/england/kosovo/2942894/|title=England vs. Kosovo 5—3: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=18 November 2020|archive-date=14 January 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210114154310/https://uk.soccerway.com/matches/2019/09/10/europe/european-championship-qualification/england/kosovo/2942894/|dead-url=no}}</ref> |- | style="text-align: center;" |2 | style="text-align: center;" |5—1 |- | style="text-align: center;" |3 |2020. gada 12. novembris |[[Wembley Stadium]], Londona, Anglija |{{fb|IRL}} | style="text-align: center;" |2—0 | style="text-align: center;" |3—0 |[[Draudzības spēle]] | style="text-align: center;" |<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2020/11/12/world/friendlies/england/ireland-republic/3414373/|title=England vs. Republic of Ireland 3—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=12 November 2020|archive-date=14 January 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210114154324/https://uk.soccerway.com/matches/2020/11/12/world/friendlies/england/ireland-republic/3414373/|dead-url=no}}</ref> |} == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[DFL-Supercup]]: 2019 * [[DFB-Pokal]]:2020-21 '''Manchester United''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2022—23<ref>https://sportacentrs.com/futbols/26022023-manchester_united_izcina_ligas_kausu_un_i</ref> * [[FA kauss]] finālists: 2022—23 '''Chelsea FC''' * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Anglijas U17 izlase''' * [[FIFA U-17 Pasaules kauss]]: 2017 * [[UEFA U-17 Eiropas čempionāts]] finālists: 2017 '''Anglijas izlase''' * [[UEFA Eiropas čempionāts]] vicečempions: 2020 * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta: 2018-2019 '''Individuālie''' * UEFA Eiropas U-17 čempionāta zelta spēlētājs: 2017<ref name=":4" /> * [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] mēneša spēlētājs: 2018. gada oktobris,<ref name=":3" /> 2020. gada februāris,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/player-of-the-month-2019-20-ea-sports-fifa-20-6883|title=Bundesliga {{!}} Jadon Sancho named Bundesliga's February Player of the Month|website=web.archive.org|access-date=2024-01-10|date=2020-04-04|archive-date=2020-04-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20200404161121/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/player-of-the-month-2019-20-ea-sports-fifa-20-6883}}</ref> 2021. gada februāris * Bundeslīgas mēneša vārti: 2019. gada februāris == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sančo, Džeidons}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 73lx5y71q3ycku1i3agpk33b2471wnd 0 434955 4471082 4286147 2026-05-20T19:39:21Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471082 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|6|11}} | birth_place = | caps1 = 118 | caps2 = 91 | clubnumber = 29 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Āhene}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 36 | goals2 = 19 | height = 188 | image = 2019-06-11 Fußball, Männer, Länderspiel, Deutschland-Estland StP 2059 LR10 by Stepro.jpg | caption = Havercs 2019. gadā | nationalcaps2 = 16 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 7 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2025|05|29|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|29|sk|bez}} | name = Kai Lukas Havertz | playername = Kajs Havercs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]], [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | years1 = 2016—2020 | years2 = 2020—2023 | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 55 | nationalgoals3 = 7 | nationalgoals4 = 20 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | nationalteam4 = {{fb|GER}} | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2018— | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years3 = 2023— | caps3 = 60 | goals3 = 22 }}'''Kajs Havercs''' ({{Val|de|Kai Havertz}}; dzimis {{Dat|1999|6|11}}) ir [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] un [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Vācijas futbola izlase]]s pārstāvis. Kopš 2023. gada Havercs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']]. == Karjera == Savu karjeru Havercs ir sācis [[Leverkūzenes "Bayer"]]. Bundeslīgā Havercs debitēja {{Dat|2016|10|15|5=bez}} spēlē pret [[Brēmenes "Werder"]]. {{Dat|2018|4|14|5=bez}} Havercs kļuva par jaunāko spēlētāju Bundeslīgā kas ir aizvadījis 50 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayer-leverkusen-s-kai-havertz-part-ozil-part-ballack-454810.jsp|title=Kai Havertz: Bayer Leverkusen's history-maker and MD30's Man of the Matchday|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2019-06-11|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2020. gada Havercs par aptuveni 84 miljoniem eiro pārcēlās uz [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Chelsea FC|''Chelsea'']], kļūstot par līdz tam otru dārgāko komandas pirkumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/app/transfer/news/11668/12060458/chelsea-sign-kai-havertz-from-bayer-leverkusen-for-fee-of-75-8m|title=Chelsea sign Kai Havertz from Bayer Leverkusen for fee of £75.8m|website=SkySports|access-date=2023-07-01|language=en}}</ref> Ar ''Chelsea'' komandu viņš izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s un [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] trofejas, kā arī [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]]. Gan Čempionu līgas, gan arī Klubu Pasaules kausu finālā guvis komandas uzvaras vārtus. 2023. gadā pārgājis uz citu [[Londona]]s komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11670/12910868/kai-havertz-arsenal-sign-german-international-from-chelsea-for-65m|title=Kai Havertz: Arsenal sign German international from Chelsea for £65m|website=Sky Sports|access-date=2023-07-01|language=en}}</ref> [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā debitēja {{Dat|2018|9|9|5=bez}} spelē pret [[Peru futbola izlase|Peru]]. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Bayer Leverkusen''' * [[Vācijas kauss futbolā]] finālists: 2019—20<ref>{{Cite web|url=https://www.kicker.de/leverkusen-gegen-bayern-2020-dfb-pokal-4650637/aufstellung|title=FC Bayern gewinnt den DFB-Pokal: Lewandowski besiegelt 20. Pokalsieg|website=kicker}}</ref> '''Chelsea''' * [[UEFA Čempionu līga]]: 2020—21 * [[UEFA Superkauss]]:2021<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/58157867|title=Uefa Super Cup: Chelsea defeat Villarreal on penalties in Belfast to lift trophy for second time|date=2021. gada 10. aug.|via=www.bbc.com}}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021<ref>{{Cite web|url=https://www.apollo.lv/7452788/londonas-chelsea-futbolisti-izcina-fifa-klubu-pasaules-kausu|title=Londonas "Chelsea" futbolisti izcīna FIFA Klubu pasaules kausu|date=2022. gada 12. febr.|website=Futbols}}</ref> * [[FA kauss]] finālists: 2020—21, 2021—22 * [[Anglijas Līgas kauss]] finālists: 2021—22 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Vācijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Havercs, Kajs}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] plowu96v2gdqlx9113h7xzff1njjna0 0 437134 4471249 4287154 2026-05-21T07:48:19Z Makenzis 56205 4471249 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #AF131E | nos = ''Silkeborg IF'' | logo_links = Silkeborg IF logo.png | logo_izm = 180px | pilns = ''Silkeborg Idrætsforening'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Dānija|Silkeborga}} | līga = [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 9. vieta | dib = 1917 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 26 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[JYSK Park]]'' | ietilp = 10 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Dānija}} Kents Madsens | tren = {{flaga|Dānija}} [[Kents Nilsens]] | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.silkeborgif.com/}} | sadarbojas = | pattern_la1=_whiteshoulders|pattern_b1=|pattern_ra1=_whiteshoulders | leftarm1=AF131E|body1=AF131E|rightarm1=AF131E|shorts1=FFFFFF|socks1=AF131E | pattern_la2=_shouldersonwhite|pattern_b2=|pattern_ra2=_shouldersonwhite | leftarm2=000000|body2=000000|rightarm2=000000|shorts2=000000|socks2=000000 }} '''''Silkeborg IF''''' ir profesionāls [[Dānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Silkeborga]]s. Klubs ir dibināts 1917. gadā, spēlē [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[JYSK Park]]'' stadionā, kura ietilpība ir 10&nbsp;000 vietu, tai skaitā 6000 sēdvietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.silkeborgif.com/jysk-park/ |title=JYSK park |language=dk |accessdate={{dat|2019|7|13||bez}} |website=silkeborgif.com}}</ref> Kluba futbolisti 1993.—1994. gada sezonā ir izcīnījuši Dānijas čempiontitulu, 2001. gadā ir kļuvuši par [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kausa]] ieguvējiem. 1996. gadā klubs ir uzvarējis [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/uefa-intertoto-cup/erfolge/pokalwettbewerb/UI |title=UEFA Intertoto Cup - All winners |language=en |accessdate={{dat|2019|7|13||bez}} |website=transfermarkt.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''Dānijas čempionāts''' (kopš 1991. gada — '''[[Dānijas futbola Superlīga|Superlīga]]''') ** Čempioni (1): 1993–94 ** Vicečempioni (1): 1997–98 * '''[[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/dencuphist.html |title=Denmark - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2019|7|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2000–01 ** Finālisti (1): 2017–18 * '''Dānijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/densupcuphist.html |title=Denmark - List of Super Cup Finals |accessdate={{dat|2019|7|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (2): 1994, 2001 * '''Dānijas 1. divīzija''' ** Uzvarētāji (3): 2003–04, 2013–14, 2018–19 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 1996 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.silkeborgif.com/ Oficiālā mājaslapa] {{dk ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52912/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/denmark/silkeborg-if-fs/609/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/silkeborg-if/startseite/verein/1177/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Dānija-aizmetnis}} {{Dānijas futbola Superlīgas komandas}} [[Kategorija:Dānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Silkeborg IF]] aji38k6xbro54q8wof9te3varh16b8t 0 439816 4471056 4219255 2026-05-20T18:57:40Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap 4471056 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Henriks Danusēvičs | vārds_orig = | attēls = 2018 02 22-12-28-24 oskarsludvigscom.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 2 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs, politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Henriks Danusēvičs''' (dzimis {{dat|1957|4|2}}) ir [[Latvija]]s sabiedriskais darbinieks, [[Trešā atmoda|Atmodas]] laika aktīvists, vēlāk — ilggadējs Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents. == Dzīvesgājums == Dzimis 1957. gadā. Studēja Latvijas Valsts Universitātē, 1982. ɡadā ieɡuva inženiera ekonomista specialitāti, bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas Zinātniskās jaunatnes nodaļas darbinieks.<ref>[https://www.tvnet.lv/6151068/komjaunatnes-kalums-nezudoss Komjaunatnes kalums — nezūdošs] tvnet.lv 2005. gada 3. novembris</ref> 1987. gadā nodibināja Jaunatnes apmaiņas klubu "Kontakts". 1988. gadā, tiekoties ar Vācijas Federatīvās republikas Ģimenes, sieviešu un jaunatnes lietu ministri [[Rita Zūsmusa|Ritu Zūsmusu]], vēlāko Bundestāga vadītāju, parakstīja pirmo tiešo starpvalstu vienošanos (bez saskaņošanas ar PSRS iestādēm) starp Vāciju un Latviju (par jaunatnes apmaiņu). 1988. gadā kopā ar līdzdomātājiem matemātiķi [[Agnis Andžāns|Agni Andžānu]], fiziķi Laimoni Šmitu, valodnieci [[Dzintra Paegle|Dzintru Paegli]], vēsturnieku [[Andris Tomašūns|Andri Tomašūnu]] un vēlāko izglītības ministru [[Andris Piebalgs|Andri Piebalgu]] iedibināja Ata Kronvalda fondu, kura uzdevums bija attīstīt Latvijas jauniešu talantus un saglabāt Latvijas [[izglītība]]s augstos standartus. Piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) izveidē, ievēlēts LTF 1. Domē; atbildēja par cittautiešu piesaisti ([[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] vadītā darba grupā), kā arī lielo pasākumu (kongresi, demonstrācijas) rīkošanu. Izveidoja LTF grupu (8 no 10 strādājošiem) Latvijas [[komjaunatne]]s Centrālajā komitejā, kurā bija Jauno zinātnieku un speciālistu padomes atbildīgais sekretārs. Padomes ietvaros izveidoja pirmās jaunatnes Vides aizsardzības un Tehniskās jaunrades programmas, panāca programmu un tās pasākumu atribūtiku depolitizāciju un talantīgāko jauno mākslinieku (Mārtiņš Heimrāts, Juris Putrāms) iesaisti to izveidē. Par aktīvu darbu LTF tika padomju varas iestāžu represēts, ierosinot milicijas izmeklēšanu. No 1989. gada iedibināja Jauno lauksaimnieku salidojumu — konkursu tradīciju, kurus sadarbībā ar [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]] un Lauksaimniecības Zinātniski-tehnisko biedrību (vadītāja Anita Liberte) rīkoja četrus gadus. 1991. gadā ar komandu uzvarēja valsts jauno ekonomistu konkursā par valsts lauku saimniecību privatizāciju. LTF uzdevumā uzvarēja 1990. gada vēlēšanās Rīgas Domē, kurā atbalstīja [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] ievēlēšanu par Domes priekšsēdētāju un [[Andrejs Inkulis|Andreja Inkuļa]] par izpilddirektoru. Sākotnēji bija Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pēcāk Tirdzniecības komisijas vadītājs. Ņemot vērā Henrika Danusēviča pašaizliedzību tirgotāju aizstāvēšanā pret varas pārstāvju patvaļu un aktivitāti tirdzniecības vides normalizēšanā, 1994. gada 12. aprīlī Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) atjaunošanas sapulcē ieguva izteiktu balsu vairākumu tās vadītāja vēlēšanās. 1992. gadā kā Jaunatnes apmaiņas kluba "Kontakts" prezidents iniciēja un nodibināja Latvijas Jaunatnes padomi, ievēlēts par tās līdzpriekšsēdētāju (priekšsēdētājs [[Romāns Mežeckis]]). 1972.-1980. gados mācījās Aizrobežu mākslas muzeja direktores Ausmas Belmanes Jauno mākslas draugu pulciņā. 1985.-1987. Piedalījās Radošās jaunatnes vasaras nometņu rīkošanā (vadītājs Guntars Felsbergs). 1988. gadā sadarbībā ar Valsts mākslas muzeju (eksperte Ludmila Ņemiševa) atjaunoja mākslas darbu izsoles Latvijā. 1990.-1991. gadā Starptautiskā kino festivāla (rīkotājs [[Augusts Sukuts]]) direktors, 1990. gada Berlīnes festivālā sadraudzējās ar izcilo krievu režisoru [[Eldars Rjazanovs|Eldaru Rjazanovu]]. 1991. gadā sarīkojā pirmo Latvijā momentloteriju (ar [[Aleksandrs Lavents|Aleksandra Laventa]] atbalstu), kura palīdzēja finansēt kinofestivālu. Par loteriju “Ars” bija populāra mīkla: “Kas tas ir? Liela ļaužu masa, papīrīti kasa.“ No 1982. gada darbojas ar tulkošanu. Sākotnēji vadīja ārzemju tūristu grupas, pēcāk tulkoja daiļliteratūru (pazīstamākais Morisa Leblāna stāsti par Arsenu Lupinu) un zinātniski-populāro literatūru žurnālam “Latvijas Tirgotājs”. == Atsauces == {{atsauces+}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Danusēvičs, Henriks}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] 3zfs8ob4ycaywqxlr8dz1wfapgogxyc 4471057 4471056 2026-05-20T18:59:48Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4471057 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Henriks Danusēvičs | vārds_orig = | attēls = 2018 02 22-12-28-24 oskarsludvigscom.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 2 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs, politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Henriks Danusēvičs''' (dzimis {{dat|1957|4|2}}) ir [[Latvija]]s sabiedriskais darbinieks, [[Trešā atmoda|Atmodas]] laika aktīvists, vēlāk — ilggadējs Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents. == Dzīvesgājums == Dzimis 1957. gadā. Studēja Latvijas Valsts Universitātē, 1982. ɡadā ieɡuva inženiera ekonomista specialitāti, bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas Zinātniskās jaunatnes nodaļas darbinieks.<ref>[https://www.tvnet.lv/6151068/komjaunatnes-kalums-nezudoss Komjaunatnes kalums — nezūdošs] tvnet.lv 2005. gada 3. novembris</ref> 1987. gadā nodibināja Jaunatnes apmaiņas klubu "Kontakts". 1988. gadā, tiekoties ar Vācijas Federatīvās republikas Ģimenes, sieviešu un jaunatnes lietu ministri [[Rita Zūsmusa|Ritu Zūsmusu]], vēlāko Bundestāga vadītāju, parakstīja pirmo tiešo starpvalstu vienošanos (bez saskaņošanas ar PSRS iestādēm) starp Vāciju un Latviju (par jaunatnes apmaiņu). 1988. gadā kopā ar līdzdomātājiem matemātiķi [[Agnis Andžāns|Agni Andžānu]], fiziķi Laimoni Šmitu, valodnieci [[Dzintra Paegle|Dzintru Paegli]], vēsturnieku [[Andris Tomašūns|Andri Tomašūnu]] un vēlāko izglītības ministru [[Andris Piebalgs|Andri Piebalgu]] iedibināja Ata Kronvalda fondu, kura uzdevums bija attīstīt Latvijas jauniešu talantus un saglabāt Latvijas [[izglītība]]s augstos standartus. Piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) izveidē, ievēlēts LTF 1. Domē; atbildēja par cittautiešu piesaisti ([[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] vadītā darba grupā), kā arī lielo pasākumu (kongresi, demonstrācijas) rīkošanu. Izveidoja LTF grupu (8 no 10 strādājošiem) Latvijas [[komjaunatne]]s Centrālajā komitejā, kurā bija Jauno zinātnieku un speciālistu padomes atbildīgais sekretārs. Padomes ietvaros izveidoja pirmās jaunatnes Vides aizsardzības un Tehniskās jaunrades programmas, panāca programmu un tās pasākumu atribūtiku depolitizāciju un talantīgāko jauno mākslinieku (Mārtiņš Heimrāts, Juris Putrāms) iesaisti to izveidē. Par aktīvu darbu LTF tika padomju varas iestāžu represēts, ierosinot milicijas izmeklēšanu. No 1989. gada iedibināja Jauno lauksaimnieku salidojumu — konkursu tradīciju, kurus sadarbībā ar [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]] un Lauksaimniecības Zinātniski-tehnisko biedrību (vadītāja Anita Liberte) rīkoja četrus gadus. 1991. gadā ar komandu uzvarēja valsts jauno ekonomistu konkursā par valsts lauku saimniecību privatizāciju. LTF uzdevumā uzvarēja 1990. gada vēlēšanās Rīgas Domē, kurā atbalstīja [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] ievēlēšanu par Domes priekšsēdētāju un [[Andrejs Inkulis|Andreja Inkuļa]] par izpilddirektoru. Sākotnēji bija Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pēcāk Tirdzniecības komisijas vadītājs. Ņemot vērā Henrika Danusēviča pašaizliedzību tirgotāju aizstāvēšanā pret varas pārstāvju patvaļu un aktivitāti tirdzniecības vides normalizēšanā, 1994. gada 12. aprīlī Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) atjaunošanas sapulcē ieguva izteiktu balsu vairākumu tās vadītāja vēlēšanās. 1992. gadā kā Jaunatnes apmaiņas kluba "Kontakts" prezidents iniciēja un nodibināja Latvijas Jaunatnes padomi, ievēlēts par tās līdzpriekšsēdētāju (priekšsēdētājs [[Romāns Mežeckis]]). 1972.-1980. gados mācījās Aizrobežu mākslas muzeja direktores Ausmas Belmanes Jauno mākslas draugu pulciņā. 1985.-1987. Piedalījās Radošās jaunatnes vasaras nometņu rīkošanā (vadītājs Guntars Felsbergs). 1988. gadā sadarbībā ar Valsts mākslas muzeju (eksperte Ludmila Ņemiševa) atjaunoja mākslas darbu izsoles Latvijā. 1990.-1991. gadā Starptautiskā kino festivāla (rīkotājs [[Augusts Sukuts]]) direktors, 1990. gada Berlīnes festivālā sadraudzējās ar izcilo krievu režisoru [[Eldars Rjazanovs|Eldaru Rjazanovu]]. 1991. gadā sarīkojā pirmo Latvijā momentloteriju (ar [[Aleksandrs Lavents|Aleksandra Laventa]] atbalstu), kura palīdzēja finansēt kinofestivālu. Par loteriju “Ars” bija populāra mīkla: “Kas tas ir? Liela ļaužu masa, papīrīti kasa.“ No 1982. gada darbojas ar tulkošanu. Sākotnēji vadīja ārzemju tūristu grupas, pēcāk tulkoja daiļliteratūru (pazīstamākais Morisa Leblāna stāsti par Arsenu Lupinu) un zinātniski-populāro literatūru žurnālam “Latvijas Tirgotājs”. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Danusēvičs, Henriks}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] 0bdrq87setdh4e0e9u8onfuwh8lbay2 4471059 4471057 2026-05-20T19:07:12Z Pirags 3757 pap 4471059 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Henriks Danusēvičs | vārds_orig = | attēls = 2018 02 22-12-28-24 oskarsludvigscom.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 2 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs, politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Henriks Danusēvičs''' (dzimis {{dat|1957|4|2}}) ir [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]]<ref>[https://www.la.lv/svesie-vai-savejie-aprit-30-gadi-kops-latvijas-tautas-frontes-dibinasanas-kongresa Svešie vai savējie? Aprit 30 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa] la.lv 2018. ɡada 7. oktobrī</ref> sabiedriskais darbinieks, [[Trešā atmoda|Atmodas]] laika aktīvists, vēlāk — ilggadējs Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents. == Dzīvesgājums == Dzimis 1957. gadā. Studēja Latvijas Valsts Universitātē, 1982. ɡadā ieɡuva inženiera ekonomista specialitāti, bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas Zinātniskās jaunatnes nodaļas darbinieks.<ref>[https://www.tvnet.lv/6151068/komjaunatnes-kalums-nezudoss Komjaunatnes kalums — nezūdošs] tvnet.lv 2005. gada 3. novembris</ref> 1987. gadā nodibināja Jaunatnes apmaiņas klubu "Kontakts". 1988. gadā, tiekoties ar Vācijas Federatīvās republikas Ģimenes, sieviešu un jaunatnes lietu ministri [[Rita Zūsmusa|Ritu Zūsmusu]], vēlāko Bundestāga vadītāju, parakstīja pirmo tiešo starpvalstu vienošanos (bez saskaņošanas ar PSRS iestādēm) starp Vāciju un Latviju (par jaunatnes apmaiņu). 1988. gadā kopā ar līdzdomātājiem matemātiķi [[Agnis Andžāns|Agni Andžānu]], fiziķi Laimoni Šmitu, valodnieci [[Dzintra Paegle|Dzintru Paegli]], vēsturnieku [[Andris Tomašūns|Andri Tomašūnu]] un vēlāko izglītības ministru [[Andris Piebalgs|Andri Piebalgu]] iedibināja Ata Kronvalda fondu, kura uzdevums bija attīstīt Latvijas jauniešu talantus un saglabāt Latvijas [[izglītība]]s augstos standartus. Piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) izveidē, ievēlēts LTF 1. Domē; atbildēja par cittautiešu piesaisti ([[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] vadītā darba grupā), kā arī lielo pasākumu (kongresi, demonstrācijas) rīkošanu. Izveidoja LTF grupu (8 no 10 strādājošiem) Latvijas [[komjaunatne]]s Centrālajā komitejā, kurā bija Jauno zinātnieku un speciālistu padomes atbildīgais sekretārs. Padomes ietvaros izveidoja pirmās jaunatnes Vides aizsardzības un Tehniskās jaunrades programmas, panāca programmu un tās pasākumu atribūtiku depolitizāciju un talantīgāko jauno mākslinieku (Mārtiņš Heimrāts, Juris Putrāms) iesaisti to izveidē. Par aktīvu darbu LTF tika padomju varas iestāžu represēts, ierosinot milicijas izmeklēšanu. No 1989. gada iedibināja Jauno lauksaimnieku salidojumu — konkursu tradīciju, kurus sadarbībā ar [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]] un Lauksaimniecības Zinātniski-tehnisko biedrību (vadītāja Anita Liberte) rīkoja četrus gadus. 1991. gadā ar komandu uzvarēja valsts jauno ekonomistu konkursā par valsts lauku saimniecību privatizāciju. LTF uzdevumā uzvarēja 1990. gada vēlēšanās Rīgas Domē, kurā atbalstīja [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] ievēlēšanu par Domes priekšsēdētāju un [[Andrejs Inkulis|Andreja Inkuļa]] par izpilddirektoru. Sākotnēji bija Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pēcāk Tirdzniecības komisijas vadītājs. Ņemot vērā Henrika Danusēviča pašaizliedzību tirgotāju aizstāvēšanā pret varas pārstāvju patvaļu un aktivitāti tirdzniecības vides normalizēšanā, 1994. gada 12. aprīlī Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) atjaunošanas sapulcē ieguva izteiktu balsu vairākumu tās vadītāja vēlēšanās. 1992. gadā kā Jaunatnes apmaiņas kluba "Kontakts" prezidents iniciēja un nodibināja Latvijas Jaunatnes padomi, ievēlēts par tās līdzpriekšsēdētāju (priekšsēdētājs [[Romāns Mežeckis]]). 1972.-1980. gados mācījās Aizrobežu mākslas muzeja direktores Ausmas Belmanes Jauno mākslas draugu pulciņā. 1985.-1987. Piedalījās Radošās jaunatnes vasaras nometņu rīkošanā (vadītājs Guntars Felsbergs). 1988. gadā sadarbībā ar Valsts mākslas muzeju (eksperte Ludmila Ņemiševa) atjaunoja mākslas darbu izsoles Latvijā. 1990.-1991. gadā Starptautiskā kino festivāla (rīkotājs [[Augusts Sukuts]]) direktors, 1990. gada Berlīnes festivālā sadraudzējās ar izcilo krievu režisoru [[Eldars Rjazanovs|Eldaru Rjazanovu]]. 1991. gadā sarīkojā pirmo Latvijā momentloteriju (ar [[Aleksandrs Lavents|Aleksandra Laventa]] atbalstu), kura palīdzēja finansēt kinofestivālu. Par loteriju “Ars” bija populāra mīkla: “Kas tas ir? Liela ļaužu masa, papīrīti kasa.“ No 1982. gada darbojas ar tulkošanu. Sākotnēji vadīja ārzemju tūristu grupas, pēcāk tulkoja daiļliteratūru (pazīstamākais Morisa Leblāna stāsti par Arsenu Lupinu) un zinātniski-populāro literatūru žurnālam “Latvijas Tirgotājs”. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Danusēvičs, Henriks}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] trrye2rt0tml8and9pdfiel2kfqwime 4471205 4471059 2026-05-21T05:27:47Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ stila uzlabojumi 4471205 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Henriks Danusēvičs | vārds_orig = | attēls = 2018 02 22-12-28-24 oskarsludvigscom.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 2 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs, politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Henriks Danusēvičs''' (dzimis {{dat|1957|4|2}}) ir [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]]<ref>[https://www.la.lv/svesie-vai-savejie-aprit-30-gadi-kops-latvijas-tautas-frontes-dibinasanas-kongresa Svešie vai savējie? Aprit 30 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa] la.lv 2018. ɡada 7. oktobrī</ref> sabiedriskais darbinieks, [[Trešā atmoda|Atmodas]] laika aktīvists, vēlāk — ilggadējs Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents. == Dzīvesgājums == Dzimis 1957. gadā. Studēja Latvijas Valsts Universitātē, 1982. ɡadā ieɡuva inženiera ekonomista specialitāti, bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas Zinātniskās jaunatnes nodaļas darbinieks.<ref>[https://www.tvnet.lv/6151068/komjaunatnes-kalums-nezudoss Komjaunatnes kalums — nezūdošs] tvnet.lv 2005. gada 3. novembris</ref> Piedalījās Radošās jaunatnes vasaras nometņu rīkošanā (vadītājs Guntars Felsbergs). 1987. gadā nodibināja Jaunatnes apmaiņas klubu "Kontakts". 1988. gadā sadarbībā ar Valsts mākslas muzeju (eksperte Ludmila Ņemiševa) atjaunoja mākslas darbu izsoles Latvijā. 1988. gadā, tiekoties ar Vācijas Federatīvās republikas Ģimenes, sieviešu un jaunatnes lietu ministri [[Rita Zūsmusa|Ritu Zūsmusu]], vēlāko Bundestāga vadītāju, parakstīja pirmo tiešo starpvalstu vienošanos (bez saskaņošanas ar PSRS iestādēm) par jaunatnes apmaiņu starp Vāciju un Latviju. 1988. gadā kopā ar matemātiķi [[Agnis Andžāns|Agni Andžānu]], fiziķi Laimoni Šmitu, valodnieci [[Dzintra Paegle|Dzintru Paegli]], vēsturnieku [[Andris Tomašūns|Andri Tomašūnu]] un vēlāko izglītības ministru [[Andris Piebalgs|Andri Piebalgu]] iedibināja Ata Kronvalda fondu, kura uzdevums bija attīstīt Latvijas jauniešu talantus un saglabāt Latvijas [[izglītība]]s augstos standartus. Piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) izveidē, ievēlēts LTF 1. Domē; atbildēja par cittautiešu piesaisti ([[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] vadītā darba grupā), kā arī lielo pasākumu (kongresi, demonstrācijas) rīkošanu. Izveidoja LTF grupu (8 no 10 strādājošiem) Latvijas [[komjaunatne]]s Centrālajā komitejā, kurā bija Jauno zinātnieku un speciālistu padomes atbildīgais sekretārs. Padomes ietvaros izveidoja pirmās jaunatnes Vides aizsardzības un Tehniskās jaunrades programmas, panāca programmu un tās pasākumu atribūtiku depolitizāciju un jauno mākslinieku ([[Mārtiņš Heimrāts]], [[Juris Putrāms]]) iesaisti to izveidē. 1989. gadā iedibināja Jauno lauksaimnieku salidojumu — konkursu tradīciju, kurus sadarbībā ar [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]] un Lauksaimniecības Zinātniski-tehnisko biedrību (vadītāja Anita Liberte) rīkoja četrus gadus. 1991. gadā ar komandu uzvarēja valsts jauno ekonomistu konkursā par valsts lauku saimniecību privatizāciju. LTF uzdevumā uzvarēja 1990. gada [[Rīgas Dome]]s vēlēšanās, kurā atbalstīja [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] ievēlēšanu par Domes priekšsēdētāju un [[Andrejs Inkulis|Andreja Inkuļa]] par izpilddirektoru. Sākotnēji bija Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pēcāk Tirdzniecības komisijas vadītājs. 1994. gada 12. aprīlī Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) atjaunošanas sapulcē ieguva balsu vairākumu tās vadītāja vēlēšanās. 1992. gadā kā Jaunatnes apmaiņas kluba "Kontakts" prezidents iniciēja un nodibināja Latvijas Jaunatnes padomi, ievēlēts par tās līdzpriekšsēdētāju (priekšsēdētājs [[Romāns Mežeckis]]). 1990.-1991. gadā bija Starptautiskā kino festivāla (rīkotājs [[Augusts Sukuts]]) direktors, 1991. gadā sarīkojā pirmo Latvijā momentloteriju (ar [[Aleksandrs Lavents|Aleksandra Laventa]] atbalstu), kura palīdzēja finansēt kinofestivālu. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Danusēvičs, Henriks}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] exeym75fqd5r44x3jgsw4avfluly5ei 4471206 4471205 2026-05-21T05:28:20Z Pirags 3757 4471206 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Henriks Danusēvičs | vārds_orig = | attēls = 2018 02 22-12-28-24 oskarsludvigscom.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 2 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs, politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Henriks Danusēvičs''' (dzimis {{dat|1957|4|2}}) ir [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]]<ref>[https://www.la.lv/svesie-vai-savejie-aprit-30-gadi-kops-latvijas-tautas-frontes-dibinasanas-kongresa Svešie vai savējie? Aprit 30 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa] la.lv 2018. ɡada 7. oktobrī</ref> sabiedriskais darbinieks, [[Trešā atmoda|Atmodas]] laika aktīvists, [[Latvijas Tirgotāju asociācija]]s prezidents. == Dzīvesgājums == Dzimis 1957. gadā. Studēja Latvijas Valsts Universitātē, 1982. ɡadā ieɡuva inženiera ekonomista specialitāti, bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas Zinātniskās jaunatnes nodaļas darbinieks.<ref>[https://www.tvnet.lv/6151068/komjaunatnes-kalums-nezudoss Komjaunatnes kalums — nezūdošs] tvnet.lv 2005. gada 3. novembris</ref> Piedalījās Radošās jaunatnes vasaras nometņu rīkošanā (vadītājs Guntars Felsbergs). 1987. gadā nodibināja Jaunatnes apmaiņas klubu "Kontakts". 1988. gadā sadarbībā ar Valsts mākslas muzeju (eksperte Ludmila Ņemiševa) atjaunoja mākslas darbu izsoles Latvijā. 1988. gadā, tiekoties ar Vācijas Federatīvās republikas Ģimenes, sieviešu un jaunatnes lietu ministri [[Rita Zūsmusa|Ritu Zūsmusu]], vēlāko Bundestāga vadītāju, parakstīja pirmo tiešo starpvalstu vienošanos (bez saskaņošanas ar PSRS iestādēm) par jaunatnes apmaiņu starp Vāciju un Latviju. 1988. gadā kopā ar matemātiķi [[Agnis Andžāns|Agni Andžānu]], fiziķi Laimoni Šmitu, valodnieci [[Dzintra Paegle|Dzintru Paegli]], vēsturnieku [[Andris Tomašūns|Andri Tomašūnu]] un vēlāko izglītības ministru [[Andris Piebalgs|Andri Piebalgu]] iedibināja Ata Kronvalda fondu, kura uzdevums bija attīstīt Latvijas jauniešu talantus un saglabāt Latvijas [[izglītība]]s augstos standartus. Piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) izveidē, ievēlēts LTF 1. Domē; atbildēja par cittautiešu piesaisti ([[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] vadītā darba grupā), kā arī lielo pasākumu (kongresi, demonstrācijas) rīkošanu. Izveidoja LTF grupu (8 no 10 strādājošiem) Latvijas [[komjaunatne]]s Centrālajā komitejā, kurā bija Jauno zinātnieku un speciālistu padomes atbildīgais sekretārs. Padomes ietvaros izveidoja pirmās jaunatnes Vides aizsardzības un Tehniskās jaunrades programmas, panāca programmu un tās pasākumu atribūtiku depolitizāciju un jauno mākslinieku ([[Mārtiņš Heimrāts]], [[Juris Putrāms]]) iesaisti to izveidē. 1989. gadā iedibināja Jauno lauksaimnieku salidojumu — konkursu tradīciju, kurus sadarbībā ar [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]] un Lauksaimniecības Zinātniski-tehnisko biedrību (vadītāja Anita Liberte) rīkoja četrus gadus. 1991. gadā ar komandu uzvarēja valsts jauno ekonomistu konkursā par valsts lauku saimniecību privatizāciju. LTF uzdevumā uzvarēja 1990. gada [[Rīgas Dome]]s vēlēšanās, kurā atbalstīja [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] ievēlēšanu par Domes priekšsēdētāju un [[Andrejs Inkulis|Andreja Inkuļa]] par izpilddirektoru. Sākotnēji bija Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pēcāk Tirdzniecības komisijas vadītājs. 1994. gada 12. aprīlī Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) atjaunošanas sapulcē ieguva balsu vairākumu tās vadītāja vēlēšanās. 1992. gadā kā Jaunatnes apmaiņas kluba "Kontakts" prezidents iniciēja un nodibināja Latvijas Jaunatnes padomi, ievēlēts par tās līdzpriekšsēdētāju (priekšsēdētājs [[Romāns Mežeckis]]). 1990.-1991. gadā bija Starptautiskā kino festivāla (rīkotājs [[Augusts Sukuts]]) direktors, 1991. gadā sarīkojā pirmo Latvijā momentloteriju (ar [[Aleksandrs Lavents|Aleksandra Laventa]] atbalstu), kura palīdzēja finansēt kinofestivālu. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Danusēvičs, Henriks}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] dmssinuh46wfrna1f3wteopjw6wcj22 4471208 4471206 2026-05-21T05:31:43Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4471208 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Henriks Danusēvičs | vārds_orig = | attēls = 2018 02 22-12-28-24 oskarsludvigscom.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 2 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs, politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Henriks Danusēvičs''' (dzimis {{dat|1957|4|2}}) ir [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]]<ref>[https://www.la.lv/svesie-vai-savejie-aprit-30-gadi-kops-latvijas-tautas-frontes-dibinasanas-kongresa Svešie vai savējie? Aprit 30 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa] la.lv 2018. ɡada 7. oktobrī</ref> sabiedriskais darbinieks, [[Trešā atmoda|Atmodas]] laika aktīvists, [[Latvijas Tirgotāju asociācija]]s prezidents. == Dzīvesgājums == Dzimis 1957. gadā. Studēja Latvijas Valsts Universitātē, 1982. ɡadā ieɡuva inženiera ekonomista specialitāti, bija [[Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība|LĻKJS]] Centrālās komitejas Zinātniskās jaunatnes nodaļas darbinieks.<ref>[https://www.tvnet.lv/6151068/komjaunatnes-kalums-nezudoss Komjaunatnes kalums — nezūdošs] tvnet.lv 2005. gada 3. novembris</ref> Piedalījās Radošās jaunatnes vasaras nometņu rīkošanā (vadītājs Guntars Felsbergs). 1987. gadā nodibināja Jaunatnes apmaiņas klubu "Kontakts". 1988. gadā sadarbībā ar Valsts mākslas muzeju (eksperte Ludmila Ņemiševa) atjaunoja mākslas darbu izsoles Latvijā. 1988. gadā, tiekoties ar Vācijas Federatīvās republikas Ģimenes, sieviešu un jaunatnes lietu ministri [[Rita Zūsmusa|Ritu Zūsmusu]], vēlāko Bundestāga vadītāju, parakstīja pirmo tiešo starpvalstu vienošanos (bez saskaņošanas ar PSRS iestādēm) par jaunatnes apmaiņu starp Vāciju un Latviju. 1988. gadā kopā ar matemātiķi [[Agnis Andžāns|Agni Andžānu]], fiziķi Laimoni Šmitu, valodnieci [[Dzintra Paegle|Dzintru Paegli]], vēsturnieku [[Andris Tomašūns|Andri Tomašūnu]] un vēlāko izglītības ministru [[Andris Piebalgs|Andri Piebalgu]] iedibināja Ata Kronvalda fondu, kura uzdevums bija attīstīt Latvijas jauniešu talantus un saglabāt Latvijas [[izglītība]]s augstos standartus. Piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) izveidē, ievēlēts LTF 1. Domē; atbildēja par cittautiešu piesaisti ([[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] vadītā darba grupā), kā arī lielo pasākumu (kongresi, demonstrācijas) rīkošanu. Izveidoja LTF grupu (8 no 10 strādājošiem) Latvijas [[komjaunatne]]s Centrālajā komitejā, kurā bija Jauno zinātnieku un speciālistu padomes atbildīgais sekretārs. Padomes ietvaros izveidoja pirmās jaunatnes Vides aizsardzības un Tehniskās jaunrades programmas, panāca programmu un tās pasākumu atribūtiku depolitizāciju un jauno mākslinieku ([[Mārtiņš Heimrāts]], [[Juris Putrāms]]) iesaisti to izveidē. 1989. gadā iedibināja Jauno lauksaimnieku salidojumu — konkursu tradīciju, kurus sadarbībā ar [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]] un Lauksaimniecības Zinātniski-tehnisko biedrību (vadītāja Anita Liberte) rīkoja četrus gadus. 1991. gadā ar komandu uzvarēja valsts jauno ekonomistu konkursā par valsts lauku saimniecību privatizāciju. LTF uzdevumā uzvarēja 1990. gada [[Rīgas Dome]]s vēlēšanās, kurā atbalstīja [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] ievēlēšanu par Domes priekšsēdētāju un [[Andrejs Inkulis|Andreja Inkuļa]] par izpilddirektoru. Sākotnēji bija Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pēcāk Tirdzniecības komisijas vadītājs. 1990.-1991. gadā bija Starptautiskā kino festivāla (rīkotājs [[Augusts Sukuts]]) direktors, 1991. gadā sarīkojā pirmo Latvijā momentloteriju (ar [[Aleksandrs Lavents|Aleksandra Laventa]] atbalstu), kura palīdzēja finansēt kinofestivālu. 1992. gadā nodibināja Latvijas Jaunatnes padomi, ievēlēts par tās līdzpriekšsēdētāju (priekšsēdētājs [[Romāns Mežeckis]]). 1994. gada 12. aprīlī Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) atjaunošanas sapulcē ieguva balsu vairākumu tās vadītāja vēlēšanās. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Danusēvičs, Henriks}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] qhr9n6zwhqhuzcsftkwq56m5b24k8n4 0 440365 4471081 4335876 2026-05-20T19:38:19Z ZANDMANIS 91184 4471081 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|22}} | birth_place = | caps1 = 5 | caps2 = 63 | caps3 = 8 | caps4 = 7 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Pamplona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 0 | goals2 = 5 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | years5 = 2017—2018 | caps5 = 17 | goals5 = 1 | height = 188 | image = 1 mikel merino arsenal 2025 (cropped).jpg | caption = Merino 2025. gadā | nationalcaps2 = 20 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears2 = 2016—2019 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2025|05|16|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|16|sk|bez}} | name = | playername = Mikels Merino | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]], [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | years1 = 2014 | years2 = 2014—2016 | years3 = 2016—2017 | years4 = 2017 | caps6 = 190 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | goals6 = 20 | years6 = 2018—2024 | nationalyears3 = 2021 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas olimpiskā izlase | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2020— | nationalteam4 = {{fb|Spānija}} | nationalcaps4 = 33 | nationalgoals4 = 3 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years7 = 2024— | caps7 = 27 | goals7 = 7 }} '''Mikels Merino''' ({{Val|es|Mikel Merino}}, dzimis {{Dat|1996|6|22}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] un [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Merino spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2016—17 '''Real Sociedad''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2019—20 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> '''Spānija''' * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2019]] * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref>, finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Merino, Mikels}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Navarrā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] c27wo4srvdom4fz1qcan2oyvynjz0bx 0 440367 4470945 4454539 2026-05-20T12:38:05Z Vylks 50297 4470945 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''1. FC Union Berlin'' | logo_links = 1. FC Union Berlin Logo.svg | logo_izm = 220px | pilns = ''1. Fußballclub Union Berlin e. V.'' | iesauka = ''Die Eisernen '' | pilsēta = {{Vieta|Vācija|Berlīne}} | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 11. vieta | dib = 1966 | dib_mēn = 1 | dib_dat = 20 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stadion An der Alten Försterei]]'' | ietilp = 22 012 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Dirks Cinglers | tren = {{flaga|Vācija}} [[Marija Luīze Eta]] (pagaidu trenere) | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.fc-union-berlin.de/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _unionberlin2526h | pattern_b1 = _unionberlin2526h | pattern_ra1 = _unionberlin2526h | pattern_sh1 = _unionberlin2526h | pattern_so1 = _unionberlin2526hl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _unionberlin2526a | pattern_b2 = _unionberlin2526a | pattern_ra2 = _unionberlin2526a | pattern_sh2 = _unionberlin2526a | pattern_so2 = _unionberlin2526al | leftarm2 = 4e5046 | body2 = 4e5046 | rightarm2 = 4e5046 | shorts2 = 4e5046 | socks2 = 4e5046 | pattern_la3 = _unionberlin2526t | pattern_b3 = _unionberlin2526t | pattern_ra3 = _unionberlin2526t | pattern_sh3 = _unionberlin2526t | pattern_so3 = _3_stripes_white | leftarm3 = a0d8f1 | body3 = a0d8f1 | rightarm3 = a0d8f1 | shorts3 = a0d8f1 | socks3 = a0d8f1 }} '''''1. FC Union Berlin''''', saukts arī par '''Berlīnes "Union"''', ir profesionāls [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Berlīne]]s. Pašlaik spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Stadion An der Alten Försterei]]'' (no [[vācu valoda]]s — Stadions pie vecās mežniecības), kura ietilpība ir 22&nbsp;012 vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fc-union-berlin.de/de/stadion/stadion/ |title=Das Stadion An der Alten Försterei |language=de |accessdate={{dat|2019|8|28||bez}} |website=fc-union-berlin.de |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190705225440/https://www.fc-union-berlin.de/de/stadion/stadion/ |archivedate={{dat|2019|07|05||bez}} }}</ref> Klubs ir dibināts 1966. gadā, taču par tā priekšteci tiek uzskatīts 1906. gada dibinātais klubs ''FC Olympia Oberschöneweide'' (vēlāk tika saukts par ''SC Union 06 Oberschöneweide''), kas 1923. gadā izcīnīja Vācijas vicečempionu titulu. Līdz 1990. gadam spēlēja [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] futbola līgu sistēmā. 1968. gadā izcīnīja VDR kausu (''FDGB-Pokal''). Pēc [[Vācijas atkalapvienošana|Vācijas apvienošanas]] spēlēja zemākajās līgās, līdz 2019. gadā pēc 3. vietas [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]] uzvarēja pārspēlēs par vietu Bundeslīgā un pirmo reizi kvalificējās augstākajai līgai. 2001. gadā klubs ir spēlējis [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] finālā, kurā ar 0:2 zaudēja [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]]. Tas deva iespēju 2001.—2002. gada sezonā spēlēt [[UEFA kauss|UEFA kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fc-union-berlin.de/de/verein/vereinsgeschichte/ |title=Vereinsgeschichte |language=de |accessdate={{dat|2019|8|28||bez}} |website=fc-union-berlin.de |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190828115050/https://www.fc-union-berlin.de/de/verein/vereinsgeschichte/ |archivedate={{dat|2019|08|28||bez}} }}</ref> == Komandas sastāvs == :''{{dat|2025|9|13||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fc-union-berlin.de/de/fussball/profis/kader/|title=Kader Saison 2023/24|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}|language=de|publisher=1. FC Union Berlin}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|pos=GK|nat=DEN|name=[[Frederiks Rennovs]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=POR|name=[[Diogu Leite]]}} {{Fs player|no=5|pos=DF|nat=NED|name=[[Danilo Duki]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=GER|name=[[Aļoša Kemleins]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=SCO|name=[[Olivers Bērks]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=GER|name=[[Rāni Hedīra]]}} {{Fs player|no=9|pos=FW|nat=TUR|name=[[Livans Burdžu]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=GER|name=[[Iljass Ansā]]}} {{Fs player|no=11|pos=MF|nat=KOR|name=[[Čons Ujons]]}} {{Fs player|no=13|pos=MF|nat=HUN|name=[[Andrāšs Šēfers]]}} {{Fs player|no=14|pos=DF|nat=AUT|name=[[Leopolds Kverfelds]]}} {{Fs player|no=15|pos=DF|nat=GER|name=[[Toms Rote]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=GER|name=[[Dāvids Preu]]}} {{Fs player|no=18|pos=DF|nat=CRO|name=[[Josips Juranovičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|pos=MF|nat=GER|name=[[Janiks Hāberers]]}} {{Fs player|no=21|pos=FW|nat=GER|name=[[Tims Skarke]]}} {{Fs player|no=23|pos=FW|nat=SER|name=[[Andrejs Iličs]]}} {{Fs player|no=24|pos=MF|nat=DEN|name=[[Roberts Skovs]]}} {{Fs player|no=25|pos=GK|nat=GER|name=[[Karls Klauss]]}} {{Fs player|no=27|pos=FW|nat=CRO|name=[[Marins Ļubičičs]]}} {{Fs player|no=28|pos=DF|nat=AUT|name=[[Kristofers Trimmels]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=30|pos=FW|nat=UKR|name=[[Dmitro Bohdanovs]]}} {{Fs player|no=31|pos=GK|nat=GER|name=[[Mateo Rābs]]}} {{Fs player|no=33|pos=MF|nat=CZE|name=[[Alekss Krāls]]}} {{Fs player|no=34|pos=DF|nat=FRA|name=[[Stenlijs Nsoki]]|other=īrē no [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]}} {{Fs player|no=39|pos=DF|nat=GER|name=[[Deriks Kēns]]}} {{Fs player|no=41|pos=DF|nat=GER|name=[[Oluvasens Ogbemudija]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duitcuphist.html |title=Germany - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|8|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (1): 2000–01 * '''VDR kauss''' (''FDGB-Pokal'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/ddrcuphist.html |title=East Germany - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|8|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1967–68 ** Finālisti (1): 1985–86 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100207225546/http://www.fc-union-berlin.de/ Oficiālā mājaslapa] {{de ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/germany/1-fc-union-berlin/1026/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Union Berlin}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin]] 2rvoxd1e8lgmgs9jczobac9pbz3g7ry 0 446172 4471131 4456950 2026-05-20T22:07:44Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471131 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Arnemas kauja | width = | partof = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[operācija Market Garden|operācijas ''Market Garden'']] | image = Aerial_view_of_the_bridge_over_the_Neder_Rijn,_Arnhem.jpg | caption = Arnemas tilts pār Nēderreinu | date = {{dat|1944|09|17}} - {{dat|1944|09|26}} | place = [[Gelderlande]], {{NED}} | map_type = Nīderlande#Eiropa | map_relief = jā | latitude = 51.980278 | longitude = 5.900278 |coordinates= {{coord|51.980278|N|5.900278|E|format=dms|display=inline,title}} | map_caption = | map_label = | territory = | result = Vācijas uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flagicon|Nazi Germany}} [[Trešais Reihs]] | combatant2 = {{flagicon|Great Britain}} [[Lielbritānija]]<br />[[Attēls:Flag_of_Poland_(1928–1980).svg|22px]] [[Polijas trimdas valdība|Polija]] | combatant3 = | commander1 = {{flagicon|Nazi Germany}} [[Valters Models]]<br />{{flagicon|Nazi Germany}} [[Vilhelms Bitrihs]] | commander2 = {{flagicon|Great Britain}} [[Rojs Urkvarts]]<br />[[Attēls:Flag_of_Poland_(1928–1980).svg|22px]] [[Staņislavs Sosabovskis]]<br />{{flagicon|Great Britain}} [[Džons Frosts]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = 220 984 karavīri<br />702 lielgabali | strength2 = 1 gaisa desanta brigāde<br />[[Karaliskie Gaisa spēki|RAF]] atbalsta lidmašīnas<br />Ierobežots atbalsts no XXX Korpusa kaujas vēlākajā fāzē | strength3 = | casualties1 = ap 1300 kritušo, 2000 ievainoto | casualties2 = ap 1984 kritušo, 6854 sagūstīto | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Arnemas kauja''' ({{val|de|Schlacht um Arnheim}}, {{val|en|Battle of Arnhem}}) bija kauja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[operācija Market Garden|operācijas ''Market Garden'']] laikā no 1944. gada 17. septembra līdz 26. septembrim [[Arnema]]s pilsētas rajonā. Uzbrūkošās britu un poļu karaspēka daļas desantējās Arnemas apkaimē, lai nodrošinātu kontroli pār [[Nēderreina]]s tiltu Arnemas pilsētā. Uzbrucēji sastapa sīvu pretestību. Nelielai daļai desanta tomēr izdevās sasniegt tiltu un nostiprināties tā ziemeļu daļā. Pēc četru dienu kaujām tiltam uzbrūkošie briti tika aplenkti un iznīcināti vai padevās. Arnemas apkaimē karojošā [[LIelbritānijas 1. desanta divīzija]] tika evakuēta naktī uz 26. septembri. Tā bija zaudējusi 3/4 no personālsastāva un turpmākajās Otrā Pasaules kara kaujās vairs nepiedalījās. Kaujas notikumi attēloti 1977. gada [[Ričards Atenboro|Ričarda Atenboro]] filmā ''[[A Bridge Too Far]]''. == Literatūra == * {{cite book |last=Ambrose |first=Stephen |author-link=Stephen Ambrose |title=Band of Brothers |url=https://archive.org/details/bandofbrothersec0000ambr_a7s6 |publisher=Pocket Books & Design |year=1992 |isbn=0-7434-2990-7}} * {{cite book |last=Badsey |first=Stephen |title=Arnhem 1944, Operation Market Garden |url=https://archive.org/details/arnhem1944operat0000step |publisher=Osprey Publishing |year=1993 |isbn=1-85532-302-8}} * {{cite book |last=Bennett |first=David |title=A Magnificent Disaster |url=https://archive.org/details/magnificentdisas0000benn |publisher=Casemate |year=2008 |isbn=978-1-932033-85-4}} * {{cite book |last=Buckingham |first=William |title=Arnhem 1944 |url=https://archive.org/details/arnhem1944reappr0000buck |publisher=Temps Publishing |year=2002 |isbn=0-7524-1999-4}} * {{cite book |last=Evans |first=Martin |title=The Battle for Arnhem |url=https://archive.org/details/battleforarnhem0000mari |publisher=Pitkin |year=1998 |isbn=0-85372-888-7}} * {{cite book |last=Frost |first=Major General John |author-link=John Dutton Frost |title=A Drop Too Many |publisher=Cassell |year=1980 |isbn=0-85052-927-1}} * {{cite book |last=Gavin |first=Major General James |author-link=James M. Gavin |title=Airborne Warfare |url=https://archive.org/details/airbornewarfare00gavi |publisher=Infantry Journal Press |year=1947 |isbn=0-89839-029-X}} * {{cite book |last=Goldman |first=William |author-link=William Goldman |title=William Goldman's Story of a Bridge Too Far |publisher=[[Coronet Books]] |year=1977 |isbn=0-340-22340-5}} [NB: Book has no page numbers] * {{cite book |last=Kershaw |first=Robert |title=It Never Snows in September |publisher=[[Ian Allan Publishing]] |year=1990 |isbn=0-7110-2167-8}} * {{cite book |last=Middlebrook |first=Martin |author-link=Martin Middlebrook |title=Arnhem 1944: The Airborne Battle |url=https://archive.org/details/arnhem1944airbor0000midd |publisher=Viking |year=1994 |isbn=0-670-83546-3}} * {{cite book |last=Rodger |first=Alexander |title=Battle Honours of the British Empire and Commonwealth Land Forces |url=https://archive.org/details/battlehonoursofb0000rodg |publisher=The Crowood Press |location=Marlborough, UK |year=2003 |isbn=1-86126-637-5}} * {{cite book |last=Ryan |first=Cornelius |author-link=Cornelius Ryan |title=[[A Bridge Too Far (book)|A Bridge Too Far]] |publisher=Wordsworth Editions |year=1999 |orig-year=1974 |isbn=1-84022-213-1}} * {{cite book |last=Shulman |first=Milton |author-link=Milton Shulman |title=Defeat in the West |url=https://archive.org/details/defeatinwest0000shul_w6m4 |publisher=Cassell |year=2004 |orig-year=1947 |isbn=0-304-36603-X}} * {{cite book |last=Steer |first=Frank |title=Battleground Europe&nbsp;– Market Garden. Arnhem&nbsp;– The Bridge |publisher=Leo Cooper |year=2003 |isbn=0-85052-939-5}} * {{cite book |last=Waddy |first=John |author-link=John Waddy (British Army officer) |title=A Tour of the Arnhem Battlefields |url=https://archive.org/details/tourofarnhembatt0000wadd |publisher=Pen & Sword Books Limited |year=1999 |isbn=0-85052-571-3}} * {{cite book |last=Wilmot |first=Chester |author-link=Chester Wilmot |title=The Struggle For Europe |publisher=Wordsworth Editions |year=1997 |orig-year=1952 |isbn=1-85326-677-9}} == Ārējās saites == *{{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20110721222924/http://www.market-garden.info/ Operation Market Garden] Battle of Arnhem books and photos * [https://web.archive.org/web/20100818084212/http://www.paradata.org.uk/events/arnhem-operation-market-garden Paradata&nbsp;– Arnhem] The Official [https://web.archive.org/web/20090626175417/http://airborneassault.org.uk/home/html/index.html Airborne Assault Museum] online archive. * [http://www.pegasusarchive.org/arnhem/frames.htm The Pegasus Archive] Comprehensive information about the battle and Allied units. * [http://nntk.net/hill107/battle-of-arnhem// Hill 107] Source material relating to the events at Arnhem. * [https://web.archive.org/web/20090203172116/http://defendingarnhem.com/index.htm Defending Arnhem] Information about the German defenders of Arnhem. {{Nīderlande-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaujas Nīderlandes teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Polijas piedalīšanos]] [[Kategorija:20. gadsimta kaujas]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] d8iemmtixbp0xpnapvmnbeq0bszjqb1 0 449000 4471237 4155565 2026-05-21T07:18:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471237 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ārons Švarcs | vārds_orig = ''Aaron Swartz'' | attēls = Aaron Swartz 2 at Boston Wikipedia Meetup, 2009-08-18.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ārons Švarcs 2009. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1986 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Hailendparka}}<ref name="patch.com" /> | m_dat_alt = | m_gads = 2013 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 11 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bruklina}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = Amerikānis | nodarbošanās = Programmētājs, rakstnieks, interneta aktīvists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ārons Švarcs''' ({{val|en|Aaron Hillel Swartz}}; dzimis {{dat|1986|11|8}}, miris {{dat|2013|1|11}}) bija amerikāņu [[programmētājs]], [[uzņēmējs]], [[rakstnieks]], [[internets|interneta]] [[haktīvists]]. Švarcs bija iesaistīts [[RSS]] [[tīmekļa sindikācija]]s failu formāta,<ref name="harvmag" /> ''[[Markdown]]'' [[iezīmēšanas valoda]]s,<ref name="markdown-swartz" /> ''[[Creative Commons]]'' organizācijas,<ref name="Remembering Aaron Swartz" /> ''web.py'' mājaslapu ietvara izveidē,<ref name="grehan" /> tāpat ir viens no ''[[Reddit]]'' ziņu mājaslapas dibinātājiem. 2009. gadā palīdzēja uzsākt progresīvo pārmaiņu kampaņas komiteju, lai uzzinātu vairāk par efektīvu tiešsaistes aktīvismu. 2010. gadā Švarcs kļuva par zinātnisko līdzstrādnieku [[Hārvarda Universitāte]]s Safras pētījumu laboratorijā.<ref name="Seidman" /><ref name="safra" /> Viņš nodibināja tiešsaistes grupu ''Demand Progress'', kas pazīstama ar savu kampaņu pret ASV pretpirātisma likumu SOPA (''[[Stop Online Piracy Act]]''). 2003. gadā sāka darboties [[Vikipēdija angļu valodā|Vikipēdijā angļu valodā]].<ref name="thewikipedian.net" /> 2011. gadā Švarcu arestēja [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta]] policija par ielaušanos datorsistēmu uzlaušanu un vairāku miljonu maksas zināntisko publikāciju lejupielādi no [[JSTOR]] datubāzes.<ref name="gerstein" /><ref name="IncidentReport" /> Švarcs bija plānojis lejupielādētos materiālus publicēt brīvai piekļuvei.<ref name="kursors1986" /> Kopējais prokuroru noteiktais sods bija miljons dolāru [[naudas sods]], 35 gadi cietumā, aktīvu konfiskācija un uzraudzīta atbrīvošana.<ref name="SwartzAaronPR" /> Švarcs atteicās no vienošanās par mazāku sodu (6 mēneši federālajā cietumā). {{dat|2013|1|11||bez}} tika atrasts savā [[Bruklina]]s dzīvoklī, kurā bija pakāries.<ref name="Time" /><ref name="autogenerated1" /> Pēc Švarca pašnāvības prokuratūra atsauca apsūdzības. == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="patch.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://patch.com/illinois/evanston/aaron-swartz-remembered-as-internet-activist-who-chanf229b36e26 |title=Aaron Swartz Remembered as Internet Activist who Changed the World |last1=Skaggs |first1=Paula |date=January 16, 2013 |website= |publisher=Patch}}</ref> <ref name="harvmag">{{publikācijas atsauce |title=RSS creator Aaron Swartz dead at 26 |url=http://harvardmagazine.com/2013/01/rss-creator-aaron-swartz-dead-at-26 |journal=Harvard Magazine |date=January 14, 2013 |quote=Swartz helped create RSS—a family of Web feed formats used to publish frequently updated works (blog entries, news headlines, ...) in a standardized format—at the age of 14.}}</ref> <ref name="markdown-swartz">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aaronsw.com/weblog/001189 |title=Markdown |date=March 19, 2004 |work=Aaron Swartz: The Weblog}}</ref> <ref name="Remembering Aaron Swartz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://creativecommons.org/weblog/entry/36298 |title=Remembering Aaron Swartz |last=Lessig |first=Lawrence |date=January 12, 2013 |website=Creative Commons |quote=Aaron was one of the early architects of Creative Commons. As a teenager, he helped design the code layer to our licenses... |access-date={{dat|2020|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151204034753/http://creativecommons.org/weblog/entry/36298 }}</ref> <ref name="grehan">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.infoworld.com/article/2621361/application-development/pillars-of-python--web-py-web-framework.html |title=Pillars of Python: Web.py Web framework |last=Grehan |first=Rick |date=August 10, 2011 |website=InfoWorld |quote=Web.py, the brainchild of Aaron Swartz, who developed it while working at Reddit.com, describes itself as a 'minimalist's framework.' ... Test Center Scorecard: Capability 7; Ease of Development 9; Documentation 7; ...; Overall Score 7.6, Good.}}</ref> <ref name="Seidman">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pbs.org/wnet/need-to-know/the-daily-need/internet-activist-charged-with-hacking-into-mit-network/ |title=Internet activist charged with hacking into MIT network |first=Bianca |last=Seidman |date=July 22, 2011 |publisher=Public Broadcasting Service |location=Arlington, Va. |quote=[Swartz] was in the middle of a fellowship at Harvard's Edmond J. Safra Center for Ethics, in its Lab on Institutional Corruption |access-date={{dat|2020|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|11|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171107022510/https://www.pbs.org/wnet/need-to-know/the-daily-need/internet-activist-charged-with-hacking-into-mit-network/ }}</ref> <ref name="safra">{{Tīmekļa atsauce |url=http://ethics.harvard.edu/people/show-bio/all/352?layout=showbio |title=Lab Fellows 2010–2011: Aaron Swartz |year=2010 |work=Edmond J. Safra Center for Ethics |publisher=Harvard University|archive-url=https://web.archive.org/web/20130529001045/http://ethics.harvard.edu/people/show-bio/all/352?layout=showbio|archive-date=May 29, 2013|dead-url=yes |quote=During the fellowship year, he will conduct experimental and ethnographic studies of the political system to prepare a monograph on the mechanisms of political corruption.}}</ref> <ref name="thewikipedian.net">{{Tīmekļa atsauce |url=http://thewikipedian.net/2013/01/14/remembering-aaron-swartz/ |title=Remembering Aaron Swartz The Wikipedian |website=thewikipedian.net |date=January 15, 2013 |access-date={{dat|2020|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180113232502/http://thewikipedian.net/2013/01/14/remembering-aaron-swartz/ }}</ref> <ref name="gerstein">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.com/blogs/under-the-radar/2011/07/mit-also-pressing-charges-against-hacking-suspect-037709|title=MIT also pressing charges against hacking suspect|last=Gerstein|first=Josh|date=July 22, 2011|work=Politico|archive-url=https://web.archive.org/web/20150912185122/https://www.politico.com/blogs/under-the-radar/2011/07/mit-also-pressing-charges-against-hacking-suspect-037709|archive-date=September 12, 2015|url-status=|access-date=August 27, 2019|quote=[Swartz's] alleged use of MIT facilities and Web connections to access the JSTOR database ... resulted in two state felony charges for breaking into a 'depository' and breaking & entering in the daytime, according to local prosecutors.}}</ref> <ref name="IncidentReport">{{cite court |litigants=Commonwealth v. Swartz |opinion=11-52CR73 & 11-52CR75 |pinpoint=MIT Police Incident Report 11-351 |court=[[Massachusetts District Court|Mass. Dist. Ct.]] |date=nolle prosequi December 16, 2011 |url=http://mitcrimeclub.org/SwartzFilings-state.pdf |quote=Captain Albert P[...] and Special Agent Pickett were able to apprehend the suspect at 24 Lee Street.... He was arrested for two counts of Breaking and Entering in the daytime with the intent to commit a felony....}}</ref> <ref name="kursors1986">{{tīmekļa atsauce |last1=Kalniņš |first1=Gatis |title=Dokumentāla filma par hakeri Āronu Švarcu (1986-2013) |url=https://kursors.lv/2014/06/30/dokumentala-filma-par-hakeri-aronu-svarcu-1986-2013/ |website=Kursors.lv |accessdate={{dat|2020|1|5||bez}} |date={{dat|2014|6|30||bez}}}}</ref> <ref name="SwartzAaronPR">{{cite press release |author=US Attorney's Office District of Massachusetts |title=Alleged Hacker Charged With Stealing Over Four Million Documents from MIT Network |url=http://www.justice.gov/usao/ma/news/2011/July/SwartzAaronPR.html |date=July 19, 2011 |access-date=January 17, 2013 |archive-url = https://web.archive.org/web/20120526080523/http://www.justice.gov/usao/ma/news/2011/July/SwartzAaronPR.html |archive-date=May 26, 2012 |dead-url=yes}}</ref> <ref name="Time">{{Ziņu atsauce |title=Aaron Swartz, Tech Prodigy and Internet Activist, Is Dead at 26 |url=http://business.time.com/2013/01/13/tech-prodigy-and-internet-activist-aaron-swartz-commits-suicide/ |work=Time |accessdate=January 13, 2013 |date=January 13, 2013 |archive-date={{dat|2019|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191021193318/http://business.time.com/2013/01/13/tech-prodigy-and-internet-activist-aaron-swartz-commits-suicide/ }}</ref> <ref name="autogenerated1">{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-21001452 |title=Aaron Swartz, internet freedom activist, dies aged 26 |work=BBC News |date=January 13, 2013 |accessdate=January 13, 2013}}</ref> }} == Ārējās saites == * {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{persona-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Švarcs, Ārons}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2013. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Haktīvisms]] sqjz4despdbzi61gz3kv8d9m71acssh 0 449877 4471253 4448820 2026-05-21T07:54:19Z Meistars Joda 781 4471253 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Dzelzceļnieku kultūras pils | native_name = | former_names = | alternate_names = "Maskavas Nams" | status = | image = Dzelzcelnieku kult-pils.jpg | image_alt = | image_size = | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = 7 miljoni ASV dolāru | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Marijas iela 7|3s=Marijas iela (Rīga)}} | address = | location_town = {{Rīga}} | location_country = {{LAT}} | pushpin_map = Rīga | latd = 56 | latm = 56 | lats = 56.2 | latNS = N | longd = 24 | longm = 07 | longs = 16.6 | longEW = E | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = | opened_date = [[1976. gads Latvijā|1976]] | inauguration_date = | renovation_date = {{dat|2004|05|28}} | demolition_date = | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = | designations = | ren_architect = Eduards Geijers<ref name="diena">{{tīmekļa atsauce |title=Maskavas monumentālisms Rīgā |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/maskavas-monumentalisms-riga-11448289 |website=[[diena.lv]] |accessdate={{dat|2020|1|19||bez}}}}</ref> | ren_firm = ''Bugroff'' | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = | construction_start_date = 1972 }} Bijusī '''Dzelzceļnieku kultūras pils''', vēlāk '''Maskavas Nams''', ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]i piederoša ēka [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielā]] 7 [[Rīga|Rīgā]]. == Vēsture == === Pils būve un darbība === [[Latvijas dzelzceļš|Baltijas dzelzceļa Rīgas filiāles]] Dzelzceļnieku kultūras pils ēku pabeidza celt 1976. gadā, līdz tam tās vietā atradās kinoteātris “Progress”.<ref>[https://jauns.lv/raksts/9viri/590519-notrallinatais-maskavas-nams-jeb-ka-krievija-tika-pie-glaunas-kulturas-pils-rigas-centra-foto Notrallinātais Maskavas nams jeb kā Krievija tika pie glaunas kultūras pils Rīgas centrā.] jauns.lv 2024. gada 12. janvārī</ref> Pils tika uzcelta pašā Rīgas centrā 1976. gadā un darbu tur sāka dažādi mākslinieciskās pašdarbības pulciņi un kursi. Kultūras pils apkalpoja ne tikai dzelzceļniekus, bet arī mikrorajona skolu jaunatni, apkārtnes iedzīvotājus. Tajā darbojas ap 30 kolektīvu,  starp tiem amatieru kinostudija, bērnu tehniskās jaunrades pulciņš, kur mazie nodarbojas ar dzelzceļa transporta modelēšanu, jauktais un bērnu kori, pūtēju orķestris, deju kolektīvs, estrādes miniatūru teātris, leļļu teātris.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:996113&#124;article:DIVL185&#124;query:Dzelzce%C4%BCnieku%20kult%C5%ABras%20pil%C4%AB%20dzelzce%C4%BCnieku%20Kult%C5%ABras%20pils%20|title=MŪSU PILSĒTAS VISJAUNĀKAIS|publisher=Rīgas Balss, Nr.306 LNB Periodika|access-date=2026-04-02|date=1976-12-31}}</ref> Pils sešos stāvos tika aprīkotas plaša, skaista zāle ar skatuvi, kafejnīca, daudzas nodarbību telpas. Pirmais  kultūras pils direktors bija A. Buluševs.<ref name=":0" /> === Maskavas Nams === [[Attēls:Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (65).jpg|thumb|left|Maskavas Nams 2012. gadā, skats no [[Alfrēda Kalniņa iela (Rīga)|Alfreda Kalniņa ielas]].]] 2000. gada septembrī īpašuma maiņas rezultātā starp [[Maskavas valdība|Maskavas valdību]] un VAS "[[Latvijas dzelzceļš]]" uzņēmums atteicās no ēkas un 2002. gada sākumā sākās tās pārbūve par "Maskavas Namu". Tā atklāšana notika 2004. gada 28. maijā [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mēra]] [[Gundars Bojārs|Gundara Bojāra]] un Maskavas mēra [[Jurijs Lužkovs|Jurija Lužkova]] klātbūtnē.<ref name="MN">{{tīmekļa atsauce |title=Par Maskavas Namu |url=http://www.mkdc.lv/lv/galvena/par-mums |website=mkdc.lv |accessdate={{dat|2020|1|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121133844/http://www.mkdc.lv/lv/galvena/par-mums }}</ref> 2024. gadā, motivējot to ar Latvijas drošību, Saeima 11. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likuma projektu par Maskavas Nama pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā,<ref>[https://lvportals.lv/skaidrojumi/359470-stajas-speka-likums-par-maskavas-nama-parnemsanu-valsts-ipasuma-2024 Stājas spēkā likums par Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā] lvportals.lv 20.01.2024.</ref> novirzot valsts budžeta līdzekļus, kas tiktu iegūti no valsts nekustamā īpašuma Marijas ielā 7 Rīgā Ukrainas sabiedrībai. Maskavas pilsētas īpašuma departaments un Maskavas pilsētas valsts unitārais uzņēmums "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs" apstrīdēja likuma "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" 1. panta atbilstību Latvijas Satversmes 105. pantā formulētajām tiesībām uz īpašumu. Satversmes tiesas kolēģija atteicās ierosināt lietu, jo valsts institūcijām, pašvaldībām, valstij piederošiem uzņēmumiem, kas darbojas kādas valsts vārdā publisko tiesību jomā, nav Satversmē ietverto pamattiesību uz īpašumu Latvijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2024-satversmes-tiesa-neierosinas-lietu-par-maskavas-nama-pardosanas-lidzeklu-novirzisanu-ukrainas-atbalstam.a579852/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Satversmes tiesa neierosinās lietu par «Maskavas nama» pārdošanas līdzekļu novirzīšanu Ukrainas atbalstam] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150322072230/http://mkdc.lv/lv Bijusī oficiālā mājaslapa] {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] 5pvrhorvwfc818vidikd7t4umawxodk 0 452740 4471155 4468741 2026-05-20T23:28:08Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471155 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds_orig = ''William Conti'' | Vārds = Bills Konti | Gadi = 1969–pašlaik | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Rodailenda|Providensa}} | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1942|04|13}} | Instrumenti = [[fagots]], [[klavieres]] | Attēls = Bill Conti - For Your Eyes Only.jpg | Žanrs = kino mūzika, disko | Apraksts = Bills Konti, 2026 }} '''Viljams Konti''' ({{val|en|William Conti}}; dzimis {{dat|1942|4|13}}) ir amerikāņu [[komponists]] un [[diriģents]],<ref name="Larkin">{{Grāmatas atsauce|title=The Virgin Encyclopedia of Popular Music|url=https://archive.org/details/virginencycloped0000unse|publisher=Virgin Books|date=1997|edition=Concise|isbn=1-85227-745-9|pages=297/8}}</ref> vislabāk pazīstams ar savu filmu partitūru, ieskaitot "[[Rokijs|Rokiju]]" (un četrus no tā turpinājumiem), "[[Karatē bērns]]" (''Karate Kid'' un visiem tās turpinājumiem), "[[Tikai tavās acīs]]" (''For Your Eyes Only''), "[[Dinastija (seriāls)|Dinastija]]" (''Dynasty'') un ''[[The Right Stuff]]'', par kuru viņš saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā oriģinālmūzika"]]. Viņš arī saņēma nominācijas kategorijā "Labākā oriģināldziesma" par filmas "Rokijs" un "Tikai tavās acīs" tituldziesmām. Deviņpadsmit reizes viņš bija Akadēmijas balvu muzikālais vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://musicbehindthescreen.blogspot.co.uk/2014/02/cue-bill-conti.html|title=The Music Behind the Screen: Cue Bill Conti|access-date=2014-12-11|date=2014-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151119204410/http://musicbehindthescreen.blogspot.co.uk/2014/02/cue-bill-conti.html|archivedate=2015-11-19}}</ref> == Biogrāfija == === Agrīnā dzīve === Konti, itāļu izcelsmes amerikānis, dzimis [[Providensa|Providensā]], [[Rodailenda|Rodailendā]], ASV,<ref name="Larkin" /> Lučetas un Viljama Konti dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmreference.com/film/61/Bill-Conti.html|title=Bill Conti Biography (1942-)|website=Filmreference.com|access-date=2012-02-10|date=1942-04-13}}</ref> 1959. gadā beidzis Ziemeļu Maiami vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nmshaa.net/alumni/famous-pioneers|title=Archived copy|access-date=2011-12-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141213012545/http://www.nmshaa.net/alumni/famous-pioneers|archivedate=2014-12-13}}</ref> Viņš ir bijušais ''Miami Herald'' pasniegtās Sudraba bruņinieka balvas ieguvējs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.miamiherald.com/news/local/article181594626.html|title=Silver Knight Scholarship Endowment Fund launches with more than $3 million in grants|work=Miami Herald|access-date=2019-09-08|date=2017-10-30|last=Dahlberg|first=Nancy}}</ref> Beidzis [[Luiziānas Štata universitāte|Luiziānas Štata universitāti]], kā arī studējis un ieguvis apbalvojumus ''Juilliard'' mūzikas skolā, ieskaitot maģistra grādu. === "Rokija" sērija === Konti lielā "ielaušanās" notika 1976. gadā, kad viņu nolīga, lai komponētu mūziku mazai filmai ar nosaukumu "[[Rokijs]]".<ref name="Larkin" /> Filma kļuva par fenomenu un 49. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanā ieguva trīs Oskarus, tai skaitā arī kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]. Tāda pati ceremonija bija arī pirmā reize, kad Konti strādāja par televīzijas muzikālo vadītāju — lomu, kuru viņš 18 reizes atkārtoja kā vairāk nekā jebkura cita persona. Viņa apmācības montāžas melodija ''Gonna Fly Now'' 1977. gadā ieguva uzvaru ''Billboard'' singlu topā un viņš ieguva Kinoakadēmijas balvas nomināciju kaegorijā [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā oriģināldziesma"]]. Konti arī komponēja mūziku turpinājumiem "[[Rokijs 2]]" (1979), "[[Rokijs 3]]" (1982), "[[Rokijs 5]]" (1990)<ref name="Larkin" /> un "[[Rokijs Balboa]]" (2006). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20061023152325/http://www.filmscoremonthly.com/articles/1999/28_Jul---Wearing_the_Crown_Again_Bill_Conti_Interview_Part_1.asp Intervija] {{DEFAULTSORT:Konti, Bills}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji komponisti]] [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rodailendā dzimušie]] 26xjg3n7x0ic1vt5naz3qn8yeyxau9q 0 453822 4471005 4304409 2026-05-20T17:09:10Z Biafra 13794 t. 4471005 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Guļnara Galkina-Samitova | vārds_orig = ''Гульнара Галкина-Самитова'' | attēls = Shaimiev with Russian Olympic Team (2008-08-29) 13.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1978|7|9}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|KPFSR|Tatārijas APSR|Naberežnije Čelni|td=Krievija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = | tautība = [[tatāri]]ete | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=174}}<ref name=INFOS /> | svars = {{mērvienība|kg=55}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = {{flaga|RUS}} Dinamo | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{RUS}} }} {{Medal|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Vieglatlētika|2008|V|title=3000 m/šķ}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2009]]|3000 m/šķ}} {{MedalCompetition|Pasaules čempionāts telpās}} {{MedalBronze|Budapešta 2004|1500 m}} }} '''Guļnara Galkina-Samitova''' ({{val|ru|Гульнара́ Исканде́ровна Га́лкина-Сами́това}}; pirmslaulību uzvārds '''Samitova'''; dzimusi {{dat|1978|7|9}}) ir bijusī [[Tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[vieglatlēte]], vidējo distanču skrējēja, [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempione, [[Nopelniem bagātais sporta meistars|Krievijas Nopelniem bagātā sporta meistare]].<ref name=INFOS>{{Tīmekļa atsauce |url=https://infosport.ru/person/legkaya-atletika/galkina-samitova-gulnara-iskanderovna |title=ГАЛКИНА-САМИТОВА Гульнара Искандеровна |accessdate=2020-03-26 |work= |publisher=infosport.ru |date= |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200326121013/https://infosport.ru/person/legkaya-atletika/galkina-samitova-gulnara-iskanderovna |archivedate=2020-03-26 }}</ref> == Biogrāfija == Guļnara Samitova dzimusi 1978. gadā [[Tatarstāna]]s pilsētā [[Naberežnije Čelni]]. Ar vieglatlētiku viņa sāka nodarboties mācoties vietējā bērnu un jaunatnes sporta skolā. Vēlāk beidza [[Kamas Valsts fiziskās kultūras universitāte|Kamas Valsts fiziskās kultūras universitāti]]. No 2003. gada viņa bija Krievijas izlases komandas dalībniece. No 1993. līdz 2007. viņas treneris bija KPFSR un Tatarstānas Nopelniem bagātais treneris Minulla Činkins. No 2008. gada februāra viņu trenēja Krievijas izlases vieglatlētu vecākais treneris Genādijs Suvorovs un vīrs Antons Galkins-Samitovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.llr.ru/razdel4.php?id_r3=152&id_r4=3421&simb=%C3 |title=ГАЛКИНА-САМИТОВА ГУЛЬНАРА ИСКАНДЕРОВНА |accessdate=2020-03-29 |work= |publisher=llr.ru |date= |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160914104852/http://www.llr.ru/razdel4.php?id_r3=152 |archivedate=2016-09-14 }}</ref> 2003. gadā [[Parīze|Parīzē]] [[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātā vieglatlētikā]] Samitova finišēja septītā [[5000 metri|5000 metru]] skrējienā un bija sestā tajā pašā distancē [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]]. Viņa arī finišēja trešajā vietā [[1500 metri|1500 m]] skrējienā 2004. gada pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās Budapeštā. 2003. gada 10. augustā viņa uzstādīja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] Krievijas vieglatlētikas čempionātā [[Tula|Tulā]] finišējot ar rezultātu 9:08.35 min, kuru viņa pārspēja 2004. gada 4. jūlijā uzrādot rezultātu 9:01.59 min. 2004. gadā, pēc olimpiskajām spēlēm viņa apprecējās ar vieglatlētu Antonu Galkinu un pieņēma uzvārdu Galkina-Samitova.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.business-gazeta.ru/article/180908 |title=Гульнара Галкина-Самитова... |accessdate=2020-03-26 |work= |publisher=sport.business-gazeta.ru |date=05.01.2017 |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200326121004/https://sport.business-gazeta.ru/article/180908 |archivedate=2020-03-26 }}</ref> 2007. gada pasaules čempionātā [[Osaka|Osakā]] viņa bija septītā 3000 m šķēršļu skrējienā. Viņas lielākais panākums ir uzvara [[Pekina|Pekinā]] notikušajās [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] pirmoreiz sieviešu programmā iekļautajā 3000 m šķēršļu skrējienā ar pasaules rekordu — 8:58,81 min. [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]] 3000 m šķēršļu skrējienā ieņēma 4. vietu,<ref group="P">Vēlāk vienu no medaļniecēm diskvalificēja un Guļnara Galkina-Samitova saņēma bronzas medaļu.</ref> pēc tam viņu sāka mocīt traumētā kāja. 2010. gadā viņa dzemdēja meitu Aļinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports.ru/athletics/71756759.html |title=Гульнара Галкина-Самитова: «Не думала, что рождение дочери – это так сложно» |accessdate=2020-03-29 |work= |publisher=sports.ru |date= |language=ru }}</ref> Savu iemīļoto distanci viņa skrēja arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], bet atjaunojās vecā trauma un viņa bija spiesta izstāties. Pēc tam tika veikta kājas operācija,<ref name=CHI>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chelny-izvest.ru/news/social/54706-gulnara-galkina-samitova-est-li-zhizn-posle-bolshogo-sporta |title=Гульнара Галкина-Самитова: есть ли жизнь после большого спорта |accessdate=2020-03-26 |publisher=Челнинские Известия |date=2017-10-6 |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200326121008/http://chelny-izvest.ru/news/social/54706-gulnara-galkina-samitova-est-li-zhizn-posle-bolshogo-sporta |archivedate=2020-03-26 }}</ref> tomēr agrāko sportisko formu vairs sasniegt neizdevās. Profesionālās sacensībās pēdējo reiz viņa piedalījās 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kazanfirst.ru/interviews/432884 |title=Гульнара Галкина-Самитова: Дочка больше тяготеет к творчеству |accessdate=2020-03-29 |work= |publisher=kazanfirst.ru |date=30 AUG 2017 |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200329101913/https://kazanfirst.ru/interviews/432884 |archivedate=2020-03-29 }}</ref> Pēc savas sportiste karjeras noslēguma viņa ir policijas majore un strādā nepilngadīgo lietu inspekcijā.<ref name=CHI /> == Personīgie rekordi == * [[800 metri]] — 2:00,29 min (2009) * [[1500 metri]] — 4:01,29 min (2004) * [[Jūdzes skrējiens]] — 4:20,23 min (2007) * [[3000 metri]] — 8:42,96 min (2008) * [[3000 m/šķ]] — 8:58,81 min '''WR''' (2008) * [[5000 metri]] — 14:33,13 min (2008)<ref name=INFOS /> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Draudzības ordenis (Krievija)<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=53859&PSC=1&PT=1&Page=1 УКАЗ Президента РФ от 02.08.2009 N 885 «О награждении государственными наградами РФ»] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130426170635/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=53859&PSC=1&PT=1&Page=1 |date=2013-04-26 }}</ref> * Krievijas Nopelniem bagātā sporta meistare (2008) == Piezīmes == {{atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Galkina, Guļnara}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Tatarstānas sportisti]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Tatarstānā dzimušie]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Krievijas olimpiskie zelta medaļnieki]] n62ltrthi0b7w1631sfbvn1lo1amd3s 4471006 4471005 2026-05-20T17:09:56Z Biafra 13794 4471006 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Guļnara Galkina-Samitova | vārds_orig = ''Гульнара Галкина-Самитова'' | attēls = Shaimiev with Russian Olympic Team (2008-08-29) 13.jpg | att_izm = | paraksts = Guļnara Galkina-Samitova 2008. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1978|7|9}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|KPFSR|Tatārijas APSR|Naberežnije Čelni|td=Krievija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = | tautība = [[tatāri]]ete | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=174}}<ref name=INFOS /> | svars = {{mērvienība|kg=55}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = {{flaga|RUS}} Dinamo | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{RUS}} }} {{Medal|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Vieglatlētika|2008|V|title=3000 m/šķ}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2009]]|3000 m/šķ}} {{MedalCompetition|Pasaules čempionāts telpās}} {{MedalBronze|Budapešta 2004|1500 m}} }} '''Guļnara Galkina-Samitova''' ({{val|ru|Гульнара́ Исканде́ровна Га́лкина-Сами́това}}; pirmslaulību uzvārds '''Samitova'''; dzimusi {{dat|1978|7|9}}) ir bijusī [[Tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[vieglatlēte]], vidējo distanču skrējēja, [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempione, [[Nopelniem bagātais sporta meistars|Krievijas Nopelniem bagātā sporta meistare]].<ref name=INFOS>{{Tīmekļa atsauce |url=https://infosport.ru/person/legkaya-atletika/galkina-samitova-gulnara-iskanderovna |title=ГАЛКИНА-САМИТОВА Гульнара Искандеровна |accessdate=2020-03-26 |work= |publisher=infosport.ru |date= |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200326121013/https://infosport.ru/person/legkaya-atletika/galkina-samitova-gulnara-iskanderovna |archivedate=2020-03-26 }}</ref> == Biogrāfija == Guļnara Samitova dzimusi 1978. gadā [[Tatarstāna]]s pilsētā [[Naberežnije Čelni]]. Ar vieglatlētiku viņa sāka nodarboties mācoties vietējā bērnu un jaunatnes sporta skolā. Vēlāk beidza [[Kamas Valsts fiziskās kultūras universitāte|Kamas Valsts fiziskās kultūras universitāti]]. No 2003. gada viņa bija Krievijas izlases komandas dalībniece. No 1993. līdz 2007. viņas treneris bija KPFSR un Tatarstānas Nopelniem bagātais treneris Minulla Činkins. No 2008. gada februāra viņu trenēja Krievijas izlases vieglatlētu vecākais treneris Genādijs Suvorovs un vīrs Antons Galkins-Samitovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.llr.ru/razdel4.php?id_r3=152&id_r4=3421&simb=%C3 |title=ГАЛКИНА-САМИТОВА ГУЛЬНАРА ИСКАНДЕРОВНА |accessdate=2020-03-29 |work= |publisher=llr.ru |date= |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160914104852/http://www.llr.ru/razdel4.php?id_r3=152 |archivedate=2016-09-14 }}</ref> 2003. gadā [[Parīze|Parīzē]] [[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātā vieglatlētikā]] Samitova finišēja septītā [[5000 metri|5000 metru]] skrējienā un bija sestā tajā pašā distancē [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]]. Viņa arī finišēja trešajā vietā [[1500 metri|1500 m]] skrējienā 2004. gada pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās Budapeštā. 2003. gada 10. augustā viņa uzstādīja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] Krievijas vieglatlētikas čempionātā [[Tula|Tulā]] finišējot ar rezultātu 9:08.35 min, kuru viņa pārspēja 2004. gada 4. jūlijā uzrādot rezultātu 9:01.59 min. 2004. gadā, pēc olimpiskajām spēlēm viņa apprecējās ar vieglatlētu Antonu Galkinu un pieņēma uzvārdu Galkina-Samitova.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.business-gazeta.ru/article/180908 |title=Гульнара Галкина-Самитова... |accessdate=2020-03-26 |work= |publisher=sport.business-gazeta.ru |date=05.01.2017 |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200326121004/https://sport.business-gazeta.ru/article/180908 |archivedate=2020-03-26 }}</ref> 2007. gada pasaules čempionātā [[Osaka|Osakā]] viņa bija septītā 3000 m šķēršļu skrējienā. Viņas lielākais panākums ir uzvara [[Pekina|Pekinā]] notikušajās [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] pirmoreiz sieviešu programmā iekļautajā 3000 m šķēršļu skrējienā ar pasaules rekordu — 8:58,81 min. [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]] 3000 m šķēršļu skrējienā ieņēma 4. vietu,<ref group="P">Vēlāk vienu no medaļniecēm diskvalificēja un Guļnara Galkina-Samitova saņēma bronzas medaļu.</ref> pēc tam viņu sāka mocīt traumētā kāja. 2010. gadā viņa dzemdēja meitu Aļinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports.ru/athletics/71756759.html |title=Гульнара Галкина-Самитова: «Не думала, что рождение дочери – это так сложно» |accessdate=2020-03-29 |work= |publisher=sports.ru |date= |language=ru }}</ref> Savu iemīļoto distanci viņa skrēja arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], bet atjaunojās vecā trauma un viņa bija spiesta izstāties. Pēc tam tika veikta kājas operācija,<ref name=CHI>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chelny-izvest.ru/news/social/54706-gulnara-galkina-samitova-est-li-zhizn-posle-bolshogo-sporta |title=Гульнара Галкина-Самитова: есть ли жизнь после большого спорта |accessdate=2020-03-26 |publisher=Челнинские Известия |date=2017-10-6 |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200326121008/http://chelny-izvest.ru/news/social/54706-gulnara-galkina-samitova-est-li-zhizn-posle-bolshogo-sporta |archivedate=2020-03-26 }}</ref> tomēr agrāko sportisko formu vairs sasniegt neizdevās. Profesionālās sacensībās pēdējo reiz viņa piedalījās 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kazanfirst.ru/interviews/432884 |title=Гульнара Галкина-Самитова: Дочка больше тяготеет к творчеству |accessdate=2020-03-29 |work= |publisher=kazanfirst.ru |date=30 AUG 2017 |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200329101913/https://kazanfirst.ru/interviews/432884 |archivedate=2020-03-29 }}</ref> Pēc savas sportiste karjeras noslēguma viņa ir policijas majore un strādā nepilngadīgo lietu inspekcijā.<ref name=CHI /> == Personīgie rekordi == * [[800 metri]] — 2:00,29 min (2009) * [[1500 metri]] — 4:01,29 min (2004) * [[Jūdzes skrējiens]] — 4:20,23 min (2007) * [[3000 metri]] — 8:42,96 min (2008) * [[3000 m/šķ]] — 8:58,81 min '''WR''' (2008) * [[5000 metri]] — 14:33,13 min (2008)<ref name=INFOS /> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Draudzības ordenis (Krievija)<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=53859&PSC=1&PT=1&Page=1 УКАЗ Президента РФ от 02.08.2009 N 885 «О награждении государственными наградами РФ»] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130426170635/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=53859&PSC=1&PT=1&Page=1 |date=2013-04-26 }}</ref> * Krievijas Nopelniem bagātā sporta meistare (2008) == Piezīmes == {{atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Galkina, Guļnara}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Tatarstānas sportisti]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Tatarstānā dzimušie]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Krievijas olimpiskie zelta medaļnieki]] fnz3yl52lp5anjre6xxv6gl48k9z81u 0 455519 4471202 4104840 2026-05-21T05:15:26Z Meistars Joda 781 4471202 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Vitenbergs | vārds_orģ = | attēls = Saeimas 2.aprīļa ārkārtas sēde.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Vitenbergs 2020. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]] | term_sākums = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = [[Tālis Linkaitis]] | pēctecis = [[Kaspars Briškens]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_sākums3 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | term_beigas3 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents3 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats4 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2022|05|26|N|bez}} | term_beigas4 = | term_sākums5 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2020|4|2|N|bez}} | term_sākums6 = {{dat|2021|5|20|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2021|6|12|N|bez}} | prezidents5 = [[Egils Levits]] | premjers5 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] <!------ Ceturtais amats ------> | amats6 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]] | term_beigas7 = {{dat|2022|5|18|N|bez}} | term_sākums7 = {{dat|2021|6|3|N|bez}} | prezidents6 = [[Egils Levits]] | premjers6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | term_sākums8 = {{dat|2020|4|2|N|bez}} | term_beigas8 = {{dat|2021|5|14|N|bez}} | priekštecis7 = [[Ralfs Nemiro]] | pēctecis7 = [[Ilze Indriksone]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|8}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[KPV LV]] <small>(2018—2021)</small> * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(2021—pašlaik)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = 3 | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Kultūras koledža]] * [[Liepājas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jānis Vitenbergs''' (dzimis {{dat|1985|5|8}} [[Tukuma novads|Tukuma novadā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] politiķis. Pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālo apvienību]], iepriekš pārstāvēja partiju [[KPV LV]]. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts arī [[14. Saeima|14. Saeimā]], bijušais [[Latvijas ekonomikas ministrs]] un [[Latvijas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]]. == Biogrāfija == 2005. gadā absolvējis [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžu]] kultūras tūrisma specialitātē, 2008. gadā ieguvis profesionālo bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā [[Liepājas Universitāte|Liepājas Universitātē]]. Ieņēmis vadošus amatus dažādos tirdzniecības uzņēmumos privātajā sektorā. 2022. gadā, reaģējot uz [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], J. Vitenbergs iestājās [[Zemessardze|Zemessardzē]]. Brīvajā laikā aktīvi piedalās basketbola un futbola amatieru sporta turnīros. == Politiskā darbība == 2018. gadā J. Vitenbergs no partijas [[KPV LV]] saraksta tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. No 2019. gada janvāra bija vadījis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tautsaimniecības komisiju vadīs Vitenbergs |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/tautsaimniecibas-komisiju-vadis-vitenbergs-14213388 |website=www.diena.lv |accessdate={{dat|2020|4|4||bez}}}}</ref> 2020. gada aprīlī viņš tika ievēlēts [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] amatā [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā]], nomainot partijas biedru [[Ralfs Nemiro|Ralfu Nemiro]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ekonomikas ministra amatā apstiprināts Jānis Vitenbergs |url=https://www.tvnet.lv/6939895/ekonomikas-ministra-amata-apstiprinats-janis-vitenbergs |website=TVNET |accessdate={{dat|2020|4|4||bez}} |language=lv |date={{dat|2020|4|2||bez}}}}</ref> 2021. gada aprīlī J. Vitenbergs izstājās no partijas KPV LV, un uzrakstīja iesniegumu par iestāšanos [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālajā apvienībā]], pamatojot to ar kopīgu redzējumu jautājumos, kas skar atbalstu daudzbērnu ģimenēm, valsts valodu un nacionālo drošību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7230550/ekonomikas-ministrs-vitenbergs-no-kpv-lv-nolemis-pariet-uz-na|title=Ekonomikas ministrs Vitenbergs no "KPV LV" nolēmis pāriet uz NA|website=Apollo.lv|access-date=2021-04-21|date=2021-04-21|language=lv}}</ref> Kopš maija ir Nacionālās apvienības Tukuma nodaļas biedrs. Pēc partijiskās piederības maiņas J. Vitenbergs uz laiku tika atsaukts no ministra amata un atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču drīz atgriezās ekonomikas ministra amatā. 2022. gada 19. maijā pēc Ministru prezidenta [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] pieprasījuma J. Vitenbergs tika atsaukts no ministra amata, kas saistīts Nacionālās apvienības un paša J. Vitenberga stingo prasību, ka 9. maija nekārtību nenovēršanas dēļ, [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministres]] amats būtu jāzaudē [[Marija Golubeva|Marijai Golubevai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjers-paraksta-rikojumu-par-ekonomikas-ministra-vitenberga-demisiju.a457342/|title=Premjers paraksta rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-18|language=lv}}</ref> Pret J. Vitenberga atsaukšanu no ministra amata iestājās tautsaimniecības un uzņēmēju organizācijas, tostarp [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera|LTRK]] un [[LDDK]], kas aicināja premjeru paturēt J. Vitenbergu ekonomikas ministra amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vairakas-uznemeju-organizacijas-aicina-vitenbergu-saglabat-ekonomikas-ministra-amata|title=Vairākas uzņēmēju organizācijas aicina Vitenbergu saglabāt ekonomikas ministra amatā|website=LA.LV|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> Šis bija tikai otrais precedents atjaunotās Latvijas vēsturē aiz [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] un kultūras nozares, kad nozares pārstāvji aizstāvēja ministru un aicināja tam turpināt darbu.{{nepieciešama atsauce}} Nedēļu vēlāk J. Vitenbergs atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. 2022. gada rudenī ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no Nacionālās apvienības. Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. == Privātā dzīve == Jānis Vitenbergs dzīvo [[Zentene|Zentenē]], Tukuma novadā. Precējies un kopā ar sievu Līgu audzina 3 meitas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.em.gov.lv/lv/Ministrija/par_ministriju_/ministrijas_vadiba/25684-janis-vitenbergs Informācija Ekonomikas ministrijas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920015844/https://www.em.gov.lv/lv/Ministrija/par_ministriju_/ministrijas_vadiba/25684-janis-vitenbergs |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ralfs Nemiro]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums|Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2020|4|2|N}} — {{dat|2021|5|14|N}} | pēc = [[Kaspars Gerhards]] <small>(''p. i.'')</small> }} {{Amatu secība | pirms = [[Kaspars Gerhards]] <small>(''p. i.'')</small> | virsraksts = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums|Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2021|6|3|N}} — {{dat|2022|5|18|N}} | pēc = [[Ilze Indriksone]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Tālis Linkaitis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums|Latvijas satiksmes ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Kaspars Briškens]] }} {{kastes beigas}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Ministru kabinets |list1 = {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{Kariņa Ministru kabinets}} }} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Saeima |list1 = {{14. Saeima}} {{13. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Vitenbergs, Jānis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas satiksmes ministri]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] a60f7urjlp160tc12vid4s9t6nhevwv 4471221 4471202 2026-05-21T06:25:23Z Biafra 13794 /* Politiskā darbība */ ilgstoši nav pievienota atsauce. 4471221 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Vitenbergs | vārds_orģ = | attēls = Saeimas 2.aprīļa ārkārtas sēde.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Vitenbergs 2020. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]] | term_sākums = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = [[Tālis Linkaitis]] | pēctecis = [[Kaspars Briškens]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_sākums3 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | term_beigas3 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents3 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats4 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2022|05|26|N|bez}} | term_beigas4 = | term_sākums5 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2020|4|2|N|bez}} | term_sākums6 = {{dat|2021|5|20|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2021|6|12|N|bez}} | prezidents5 = [[Egils Levits]] | premjers5 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] <!------ Ceturtais amats ------> | amats6 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]] | term_beigas7 = {{dat|2022|5|18|N|bez}} | term_sākums7 = {{dat|2021|6|3|N|bez}} | prezidents6 = [[Egils Levits]] | premjers6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | term_sākums8 = {{dat|2020|4|2|N|bez}} | term_beigas8 = {{dat|2021|5|14|N|bez}} | priekštecis7 = [[Ralfs Nemiro]] | pēctecis7 = [[Ilze Indriksone]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|8}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[KPV LV]] <small>(2018—2021)</small> * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(2021—pašlaik)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = 3 | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Kultūras koledža]] * [[Liepājas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jānis Vitenbergs''' (dzimis {{dat|1985|5|8}} [[Tukuma novads|Tukuma novadā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] politiķis. Pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālo apvienību]], iepriekš pārstāvēja partiju [[KPV LV]]. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts arī [[14. Saeima|14. Saeimā]], bijušais [[Latvijas ekonomikas ministrs]] un [[Latvijas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]]. == Biogrāfija == 2005. gadā absolvējis [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžu]] kultūras tūrisma specialitātē, 2008. gadā ieguvis profesionālo bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā [[Liepājas Universitāte|Liepājas Universitātē]]. Ieņēmis vadošus amatus dažādos tirdzniecības uzņēmumos privātajā sektorā. 2022. gadā, reaģējot uz [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], J. Vitenbergs iestājās [[Zemessardze|Zemessardzē]]. Brīvajā laikā aktīvi piedalās basketbola un futbola amatieru sporta turnīros. == Politiskā darbība == 2018. gadā J. Vitenbergs no partijas [[KPV LV]] saraksta tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. No 2019. gada janvāra bija vadījis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tautsaimniecības komisiju vadīs Vitenbergs |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/tautsaimniecibas-komisiju-vadis-vitenbergs-14213388 |website=www.diena.lv |accessdate={{dat|2020|4|4||bez}}}}</ref> 2020. gada aprīlī viņš tika ievēlēts [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] amatā [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā]], nomainot partijas biedru [[Ralfs Nemiro|Ralfu Nemiro]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ekonomikas ministra amatā apstiprināts Jānis Vitenbergs |url=https://www.tvnet.lv/6939895/ekonomikas-ministra-amata-apstiprinats-janis-vitenbergs |website=TVNET |accessdate={{dat|2020|4|4||bez}} |language=lv |date={{dat|2020|4|2||bez}}}}</ref> 2021. gada aprīlī J. Vitenbergs izstājās no partijas KPV LV, un uzrakstīja iesniegumu par iestāšanos [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālajā apvienībā]], pamatojot to ar kopīgu redzējumu jautājumos, kas skar atbalstu daudzbērnu ģimenēm, valsts valodu un nacionālo drošību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7230550/ekonomikas-ministrs-vitenbergs-no-kpv-lv-nolemis-pariet-uz-na|title=Ekonomikas ministrs Vitenbergs no "KPV LV" nolēmis pāriet uz NA|website=Apollo.lv|access-date=2021-04-21|date=2021-04-21|language=lv}}</ref> Kopš maija ir Nacionālās apvienības Tukuma nodaļas biedrs. Pēc partijiskās piederības maiņas J. Vitenbergs uz laiku tika atsaukts no ministra amata un atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču drīz atgriezās ekonomikas ministra amatā. 2022. gada 19. maijā pēc Ministru prezidenta [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] pieprasījuma J. Vitenbergs tika atsaukts no ministra amata, kas saistīts Nacionālās apvienības un paša J. Vitenberga stingo prasību, ka 9. maija nekārtību nenovēršanas dēļ, [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministres]] amats būtu jāzaudē [[Marija Golubeva|Marijai Golubevai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjers-paraksta-rikojumu-par-ekonomikas-ministra-vitenberga-demisiju.a457342/|title=Premjers paraksta rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-18|language=lv}}</ref> Pret J. Vitenberga atsaukšanu no ministra amata iestājās tautsaimniecības un uzņēmēju organizācijas, tostarp [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera|LTRK]] un [[LDDK]], kas aicināja premjeru paturēt J. Vitenbergu ekonomikas ministra amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vairakas-uznemeju-organizacijas-aicina-vitenbergu-saglabat-ekonomikas-ministra-amata|title=Vairākas uzņēmēju organizācijas aicina Vitenbergu saglabāt ekonomikas ministra amatā|website=LA.LV|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> <!-- Šis bija tikai otrais precedents atjaunotās Latvijas vēsturē aiz [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] un kultūras nozares, kad nozares pārstāvji aizstāvēja ministru un aicināja tam turpināt darbu.{{nepieciešama atsauce}} --> Nedēļu vēlāk J. Vitenbergs atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. 2022. gada rudenī ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no Nacionālās apvienības. Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. == Privātā dzīve == Jānis Vitenbergs dzīvo [[Zentene|Zentenē]], Tukuma novadā. Precējies un kopā ar sievu Līgu audzina 3 meitas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.em.gov.lv/lv/Ministrija/par_ministriju_/ministrijas_vadiba/25684-janis-vitenbergs Informācija Ekonomikas ministrijas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920015844/https://www.em.gov.lv/lv/Ministrija/par_ministriju_/ministrijas_vadiba/25684-janis-vitenbergs |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ralfs Nemiro]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums|Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2020|4|2|N}} — {{dat|2021|5|14|N}} | pēc = [[Kaspars Gerhards]] <small>(''p. i.'')</small> }} {{Amatu secība | pirms = [[Kaspars Gerhards]] <small>(''p. i.'')</small> | virsraksts = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums|Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2021|6|3|N}} — {{dat|2022|5|18|N}} | pēc = [[Ilze Indriksone]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Tālis Linkaitis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums|Latvijas satiksmes ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Kaspars Briškens]] }} {{kastes beigas}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Ministru kabinets |list1 = {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{Kariņa Ministru kabinets}} }} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Saeima |list1 = {{14. Saeima}} {{13. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Vitenbergs, Jānis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas satiksmes ministri]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] fdot4vjggl8reyeot65njpmnv5tfano 0 462337 4471072 4332967 2026-05-20T19:32:30Z ZANDMANIS 91184 4471072 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|18}} | birth_place = | caps1 = 17 | caps2 = 151 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Ituano FC|Ituano]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Gvaruļuša}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 6 | goals2 = 38 | height = 180 | image = 1 Gabriel Martinelli arsenal 2025.jpg | caption = Martinelli 2025. gadā | nationalgoals1 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23 | nationalyears1 = 2019—2020 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2025|03|15|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|15|SK|bez}} | name = | playername = Gabriels Martinelli | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2019— | nationalyears2 = 2022— | nationalteam2 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps2 = 16 | nationalgoals2 = 2 }} '''Gabriels Martinelli''' ({{Val|pt|Gabriel Martinelli}}, dzimis {{Dat|2001|6|18}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2019. gada Martinelli pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Arsenal FC]]''. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA kauss]]: 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2023 '''Brazīlija''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Martinelli, Gabriels}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 3xoo9pwjvc4pygvoux60spadbnftdrj 0 462338 4471178 4276849 2026-05-21T04:18:46Z ZANDMANIS 91184 4471178 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|18}} | name = | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21 | nationalyears2 = 2014—2016 | nationalyears1 = 2013—2014 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}} | playername = Džons Makgins | nationalgoals2 = 0 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2015 | years2 = 2015—2018 | years3 = 2018— | nationalcaps3 = 75 | nationalgoals3 = 20 | nationalteam3 = {{fb|SCO}} | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalgoals1 = 0 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | caps1 = 87 | caps2 = 101 | caps3 = 240 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[St Mirren F.C.|St Mirren]] | clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Hibernian F.C.|Hibernian]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Glāzgova}} | nationalcaps2 = 6 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | goals1 = 4 | goals2 = 12 | goals3 = 23 | height = 178 | image = John McGinn 2019.jpg | caption = Makgins 2019. gadā | nationalyears3 = 2016— }} '''Džons Makgins''' ({{Val|en|John McGinn}}, dzimis {{Dat|1994|10|18}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2018. gada Makgins pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]''. Iepriekš Makgins ir spēlējis [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandās ''[[St Mirren F.C.|St Mirren]]'' un ''[[Hibernian FC|Hibernian]]''. == Sasniegumi == '''St Mirren''' * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2012—13 '''Hibernian''' * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2015—16 * [[Skotijas futbola čempionāts|Skotijas čempionāts]]: 2016—17 '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Aston Villa F.C.|''Aston Villa'']] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]] [[Kategorija:Hibernian FC spēlētāji]] [[Kategorija:St Mirren FC spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Makgins, Džons}} [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] bo06avfdlanbnljk33bdilzjgrv9x83 0 462598 4470970 4390973 2026-05-20T13:34:26Z Biafra 13794 pašvaldības vadītāja maiņa Ropažu novadā. 4470970 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ropažu pagasts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ropažu novads | karte = Ropažu novads karte 2021.png | karte2 = Ropažu novads 2021.png | karte2_apraksts = Ropažu novads | ģerboņa_attēls = Ropažu novada ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Ropažu novada ģerbonis | karoga_attēls = Ropažu novada karogs.svg | karoga_nosaukums = Ropažu novada karogs | centrs = Ulbroka | mērs = [[Aivars Draudiņš]] | mērs_partija = [[Apvienotais saraksts]] | mērs_gads = | platība = 536 | iedzīvotāji = 28343 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 28343/ 536 round 1}} | izveidots = 2021 || teritorijas = [[Vangaži]]<br />[[Garkalnes pagasts]]<br />[[Ropažu pagasts]]<br />[[Stopiņu pagasts]] | mājaslapa = https://www.ropazi.lv/ }} '''Ropažu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Ropažu pagasts|Ropažu novads]], [[Garkalnes pagasts|Garkalnes novads]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu novads]] un [[Inčukalna pagasts|Inčukalna novada]] [[Vangaži|Vangažu pilsēta]]. Robežojas ziemeļrietumos ar [[Ādažu novads|Ādažu novadu]], rietumos ar [[Rīga|Rīgu]], dienvidos ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ogres novads|Ogres novadiem]], kā arī austrumos un ziemeļaustrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ulbroka|Ulbrokā]]. == Teritoriālais iedalījums == Ropažu novads sastāv no 1 pilsētas un 3 pagastiem: [[Garkalnes pagasts]], [[Ropažu pagasts]], [[Stopiņu pagasts]] un [[Vangažu pilsēta]]. == Daba == Ropažu novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], nelielas daļas ietilpst austrumos [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenumā]], bet rietumos [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Gaitiņi, Sienāži), [[smilts]] un [[grants]] (Garkalne, Krievupe). Ģeoloģiski novada dienvidu un austrumu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Pārsvarā priežu un priežu-egļu meži.<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Teritoriāli lielākie dabas liegumi: [[Garkalnes meži]], [[Lielie Kangari (dabas liegums)|Lielie Kangari]] (lielākā osu grēda Latvijā 26 km garumā). Vidējā temperatūra: -5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.<ref name="LGA" /> === Upes === Novada galējie ziemeļrietumi ietilpst dažus kilometrus no novada robežas tekošās [[Gauja]]s baseinā bez lielām pietekām, pārējā daļa ir [[Daugava]]s baseinā. Cauri novadam no austrumiem uz rietumiem tek [[Lielā Jugla]], dienvidos [[Mazā Jugla]], ziemeļos [[Krievupe]] un [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Rietumos [[Juglas kanāls]] no [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] un [[Jugla (upe)|Jugla]].<ref name="LGA" /> === Ezeri === Lielākie ezeri ir [[Lielais Baltezers]] (daļēji, 6 km²), [[Mašēnu ezers]] (0,4 km²), [[Langstiņu ezers]] (0,4 km²), [[Lielais Jūgezers]] (0,3 km²), [[Sudrabezers]] (0,3 km²). Pie [[Juglas ezers|Juglas ezera]] — [[Upesciema dīķi]], pie [[Saurieši]]em — [[Sauriešu karjers]]. == Vēsture == 13. gadsimtā gandrīz visa novada teritorija nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā, nelielu daļu saņēma [[Rīgas patrimoniālais apgabals]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] novads nonāca [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva [[Zviedru Vidzeme]]. 1721. gadā to pievienoja [[Krievijas Impērija]]s [[Rīgas guberņa]]i. {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās; 1967. gadā ar Rīgas pilsētas daļām {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1967|21892 |1979|16990 |1989|20827 |2000|21375 |2011|28371 |2021|31475 }} === Apdzīvotās vietas === ==== Lielākās apdzīvotās vietas ==== {{galvenais|Ropažu novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ |- ! Nr. !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 23.03.2025</ref> |- | 1. || [[Ulbroka]] || Ciems || Stopiņu || 5893 |- | 2. || '''[[Vangaži]]''' || Pilsēta || — || 3467 |- | 3. || [[Garkalne]] || Ciems || Garkalnes || 2139 |- | 4. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || Ciems || Stopiņu || 2101 |- | 5. || [[Saurieši]] || Ciems || Stopiņu || 1862 |- | 6. || [[Ropaži]] || Ciems || Ropažu || 1699 |- | 7. || [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]] || Ciems || Garkalnes || 1544 |- | 8. || [[Dzidriņas]] || Ciems || Stopiņu || 1495 |- | 9. || [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]] || Ciems || Garkalnes || 1491 |- | 10. || [[Upesciems]] || Ciems || Garkalnes || 1372 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Ropažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (21121) |green|61.6}} {{bar percent|[[Krievi]] (8222) |red|24.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (1095) |blue|3.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (941) |black|2.7}} {{bar percent|[[Poļi]] (523) |pink|1.5}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (210) |yellow|0.6}} {{bar percent|[[Ebreji]] (87) |orange|0.3}} {{bar percent|[[Čigāni]] (41) |violet|0.1}} {{bar percent|[[Igauņi]] (25) |purple|0.1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (2002) |grey|5.8}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Transports == Pateicoties tiešajam [[Rīga]]s tuvumam, Ropažu novadu šķērso un tajā krustojas vairāki dažādas nozīmes valsts autoceļi. Galvenie autoceļi, kas šķērso Ropažu novadu,{{A ceļš|1}} (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)), {{A ceļš|2}} (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)), {{A ceļš|4}} (Rīgas apvedceļš (Baltezers—Saulkalne)), savā starpā krustojas uz dienvidiem no [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezera]]. Autoceļš A2 [[Garkalne|Garkalnē]] krustojas ar autoceļu {{P ceļš|3}} (Garkalne—Alauksts). A4 autoceļš ar {{P ceļš|2}} (Juglas papīrfabrikas ciemats—Upesciems) krustojas [[Amatnieki|Amatniekos]], bet ar autoceļu {{P ceļš|4}} (Rīga—Ērgļi) krustojas pie [[Ūlupji]]em. [[Ulbroka|Ulbrokā]] krustojas autoceļi P4 un {{P ceļš|5}} (Ulbroka—Ogre). [[Kangari (Ropažu pagasts)|Kangaros]] autoceļi P4 un {{P ceļš|10}} (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile), krustojas divas reizes. Novada teritoriju šķērso arī divas dzelzceļa līnijas: [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]], uz kuras atrodas viena pietura — [[Rumbula (stacija)|Rumbula]], un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]], uz kuras novada teritorijā atrodas divas stacijas — [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] un [[Krievupe (stacija)|Krievupe]]. <gallery> A2-Berģi-LV.jpg|Autoceļš A2 Garkalnes pagastā Rumbulas stacija 2021 (2).jpg|Rumbulas pieturas punkts Garkalnes stacija 2021.jpg|Garkalnes stacija Krievupes stacija 2021 (2).jpg|Krievupes stacija </gallery> == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{div col}} * [[Zahārijs Stopijs]] (ap 1535—1593/1594), [[Rīga]]s pilsētas ārsts, astronoms, astrologs * [[Baltazars fon Bergmanis]] (1736—1789), vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons * [[Ambrozijs Bergmanis]] (1740—1784), vācbaltiešu ārsts, Rīgas brīvmūrnieku ložas "Zum Schwerdt" brālis * [[Gustavs fon Bergmanis]] (1749—1814), luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs * [[Liborijs fon Bergmanis]] (1754—1823), vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons * [[Benjamins fon Bergmanis]] (1772—1856), vācbaltiešu luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks, valodnieks * [[Oskars Voits]] (1866—1959), ārsts, diplomāts * [[Andrejs Teikmanis]] (1877—1956), mežkopis, profesors, prorektors * [[Burkards Dzenis]] (1879—1966), tēlnieks * [[Jānis Daumanis]] (1884—1936), revolucionārs, marksists * [[Kārlis Venteris-Vinters]] (1894—1942), virsnieks, Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks * [[Ernests Ūdris]] (1894—1967), revolucionārs, čekists, jurists * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000), rakstnieks, literatūrzinātnieks * [[Kārlis Venteris]] (1930—2016), ķīmiķis, organiķis * [[Alberts Bels]] (1938—2024), rakstnieks, politiķis * [[Andris Staģis]] (1941), inženieris, vieglatlēts, sporta statistiķis * [[Krists Netlaus]] (1999), skeletonists * [[Daniels Ontužāns]] (2000), futbolists {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Vangažu pilsētas centrs.jpg|Vangažu pilsētas centrs Ropazu viduslaiku pils 04 2015-02-15.jpg|Ropažu pilsdrupas Andrejfr - panoramio - Andrejfr (2).jpg|Lielā Jugla pie Silakroga Lielais Jūgezers, 24.06.2019 (10). Skats no austrumu piekrastes.jpg|Lielais Jūgezers Krievupe River south from railway station Krievupe 20200715 (4).jpg|Krievupe Rīgas TEC-2. 2003-02-16 - panoramio.jpg|Rīgas TEC-2 </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Ropažu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] mrh5jraow07c700vpm8aufm29rwnjdp 4470971 4470970 2026-05-20T13:34:41Z Biafra 13794 4470971 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ropažu pagasts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ropažu novads | karte = Ropažu novads karte 2021.png | karte2 = Ropažu novads 2021.png | karte2_apraksts = Ropažu novads | ģerboņa_attēls = Ropažu novada ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Ropažu novada ģerbonis | karoga_attēls = Ropažu novada karogs.svg | karoga_nosaukums = Ropažu novada karogs | centrs = Ulbroka | mērs = [[Aivars Draudiņš]] | mērs_partija = [[Apvienotais saraksts|AS]] | mērs_gads = | platība = 536 | iedzīvotāji = 28343 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 28343/ 536 round 1}} | izveidots = 2021 || teritorijas = [[Vangaži]]<br />[[Garkalnes pagasts]]<br />[[Ropažu pagasts]]<br />[[Stopiņu pagasts]] | mājaslapa = https://www.ropazi.lv/ }} '''Ropažu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Ropažu pagasts|Ropažu novads]], [[Garkalnes pagasts|Garkalnes novads]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu novads]] un [[Inčukalna pagasts|Inčukalna novada]] [[Vangaži|Vangažu pilsēta]]. Robežojas ziemeļrietumos ar [[Ādažu novads|Ādažu novadu]], rietumos ar [[Rīga|Rīgu]], dienvidos ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ogres novads|Ogres novadiem]], kā arī austrumos un ziemeļaustrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ulbroka|Ulbrokā]]. == Teritoriālais iedalījums == Ropažu novads sastāv no 1 pilsētas un 3 pagastiem: [[Garkalnes pagasts]], [[Ropažu pagasts]], [[Stopiņu pagasts]] un [[Vangažu pilsēta]]. == Daba == Ropažu novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], nelielas daļas ietilpst austrumos [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenumā]], bet rietumos [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Gaitiņi, Sienāži), [[smilts]] un [[grants]] (Garkalne, Krievupe). Ģeoloģiski novada dienvidu un austrumu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Pārsvarā priežu un priežu-egļu meži.<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Teritoriāli lielākie dabas liegumi: [[Garkalnes meži]], [[Lielie Kangari (dabas liegums)|Lielie Kangari]] (lielākā osu grēda Latvijā 26 km garumā). Vidējā temperatūra: -5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.<ref name="LGA" /> === Upes === Novada galējie ziemeļrietumi ietilpst dažus kilometrus no novada robežas tekošās [[Gauja]]s baseinā bez lielām pietekām, pārējā daļa ir [[Daugava]]s baseinā. Cauri novadam no austrumiem uz rietumiem tek [[Lielā Jugla]], dienvidos [[Mazā Jugla]], ziemeļos [[Krievupe]] un [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Rietumos [[Juglas kanāls]] no [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] un [[Jugla (upe)|Jugla]].<ref name="LGA" /> === Ezeri === Lielākie ezeri ir [[Lielais Baltezers]] (daļēji, 6 km²), [[Mašēnu ezers]] (0,4 km²), [[Langstiņu ezers]] (0,4 km²), [[Lielais Jūgezers]] (0,3 km²), [[Sudrabezers]] (0,3 km²). Pie [[Juglas ezers|Juglas ezera]] — [[Upesciema dīķi]], pie [[Saurieši]]em — [[Sauriešu karjers]]. == Vēsture == 13. gadsimtā gandrīz visa novada teritorija nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā, nelielu daļu saņēma [[Rīgas patrimoniālais apgabals]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] novads nonāca [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva [[Zviedru Vidzeme]]. 1721. gadā to pievienoja [[Krievijas Impērija]]s [[Rīgas guberņa]]i. {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās; 1967. gadā ar Rīgas pilsētas daļām {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1967|21892 |1979|16990 |1989|20827 |2000|21375 |2011|28371 |2021|31475 }} === Apdzīvotās vietas === ==== Lielākās apdzīvotās vietas ==== {{galvenais|Ropažu novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ |- ! Nr. !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 23.03.2025</ref> |- | 1. || [[Ulbroka]] || Ciems || Stopiņu || 5893 |- | 2. || '''[[Vangaži]]''' || Pilsēta || — || 3467 |- | 3. || [[Garkalne]] || Ciems || Garkalnes || 2139 |- | 4. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || Ciems || Stopiņu || 2101 |- | 5. || [[Saurieši]] || Ciems || Stopiņu || 1862 |- | 6. || [[Ropaži]] || Ciems || Ropažu || 1699 |- | 7. || [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]] || Ciems || Garkalnes || 1544 |- | 8. || [[Dzidriņas]] || Ciems || Stopiņu || 1495 |- | 9. || [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]] || Ciems || Garkalnes || 1491 |- | 10. || [[Upesciems]] || Ciems || Garkalnes || 1372 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Ropažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (21121) |green|61.6}} {{bar percent|[[Krievi]] (8222) |red|24.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (1095) |blue|3.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (941) |black|2.7}} {{bar percent|[[Poļi]] (523) |pink|1.5}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (210) |yellow|0.6}} {{bar percent|[[Ebreji]] (87) |orange|0.3}} {{bar percent|[[Čigāni]] (41) |violet|0.1}} {{bar percent|[[Igauņi]] (25) |purple|0.1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (2002) |grey|5.8}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Transports == Pateicoties tiešajam [[Rīga]]s tuvumam, Ropažu novadu šķērso un tajā krustojas vairāki dažādas nozīmes valsts autoceļi. Galvenie autoceļi, kas šķērso Ropažu novadu,{{A ceļš|1}} (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)), {{A ceļš|2}} (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)), {{A ceļš|4}} (Rīgas apvedceļš (Baltezers—Saulkalne)), savā starpā krustojas uz dienvidiem no [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezera]]. Autoceļš A2 [[Garkalne|Garkalnē]] krustojas ar autoceļu {{P ceļš|3}} (Garkalne—Alauksts). A4 autoceļš ar {{P ceļš|2}} (Juglas papīrfabrikas ciemats—Upesciems) krustojas [[Amatnieki|Amatniekos]], bet ar autoceļu {{P ceļš|4}} (Rīga—Ērgļi) krustojas pie [[Ūlupji]]em. [[Ulbroka|Ulbrokā]] krustojas autoceļi P4 un {{P ceļš|5}} (Ulbroka—Ogre). [[Kangari (Ropažu pagasts)|Kangaros]] autoceļi P4 un {{P ceļš|10}} (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile), krustojas divas reizes. Novada teritoriju šķērso arī divas dzelzceļa līnijas: [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]], uz kuras atrodas viena pietura — [[Rumbula (stacija)|Rumbula]], un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]], uz kuras novada teritorijā atrodas divas stacijas — [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] un [[Krievupe (stacija)|Krievupe]]. <gallery> A2-Berģi-LV.jpg|Autoceļš A2 Garkalnes pagastā Rumbulas stacija 2021 (2).jpg|Rumbulas pieturas punkts Garkalnes stacija 2021.jpg|Garkalnes stacija Krievupes stacija 2021 (2).jpg|Krievupes stacija </gallery> == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{div col}} * [[Zahārijs Stopijs]] (ap 1535—1593/1594), [[Rīga]]s pilsētas ārsts, astronoms, astrologs * [[Baltazars fon Bergmanis]] (1736—1789), vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons * [[Ambrozijs Bergmanis]] (1740—1784), vācbaltiešu ārsts, Rīgas brīvmūrnieku ložas "Zum Schwerdt" brālis * [[Gustavs fon Bergmanis]] (1749—1814), luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs * [[Liborijs fon Bergmanis]] (1754—1823), vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons * [[Benjamins fon Bergmanis]] (1772—1856), vācbaltiešu luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks, valodnieks * [[Oskars Voits]] (1866—1959), ārsts, diplomāts * [[Andrejs Teikmanis]] (1877—1956), mežkopis, profesors, prorektors * [[Burkards Dzenis]] (1879—1966), tēlnieks * [[Jānis Daumanis]] (1884—1936), revolucionārs, marksists * [[Kārlis Venteris-Vinters]] (1894—1942), virsnieks, Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks * [[Ernests Ūdris]] (1894—1967), revolucionārs, čekists, jurists * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000), rakstnieks, literatūrzinātnieks * [[Kārlis Venteris]] (1930—2016), ķīmiķis, organiķis * [[Alberts Bels]] (1938—2024), rakstnieks, politiķis * [[Andris Staģis]] (1941), inženieris, vieglatlēts, sporta statistiķis * [[Krists Netlaus]] (1999), skeletonists * [[Daniels Ontužāns]] (2000), futbolists {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Vangažu pilsētas centrs.jpg|Vangažu pilsētas centrs Ropazu viduslaiku pils 04 2015-02-15.jpg|Ropažu pilsdrupas Andrejfr - panoramio - Andrejfr (2).jpg|Lielā Jugla pie Silakroga Lielais Jūgezers, 24.06.2019 (10). Skats no austrumu piekrastes.jpg|Lielais Jūgezers Krievupe River south from railway station Krievupe 20200715 (4).jpg|Krievupe Rīgas TEC-2. 2003-02-16 - panoramio.jpg|Rīgas TEC-2 </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Ropažu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] 0phjg8tb7ox2i2ybe8gyhfqw6zf394j 0 463266 4470936 4470311 2026-05-20T12:10:42Z Vylks 50297 4470936 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #e2001a | nos = ''1. FC Heidenheim'' | logo_links = 1._FC_Heidenheim_1846.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''1. Fußballclub Heidenheim 1846 e.V.'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Vācija|Heidenheima}} | līga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = {{decrease}} 17. vieta, [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]] | dib = 1846 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 14 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Voith-Arena]]'' | ietilp = 15 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Klauss Maiers | tren = {{flaga|Vācija}} [[Franks Šmits]] | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.fc-heidenheim.de/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _heidenheim2526h | pattern_b1 = _heidenheim2526h | pattern_ra1 = _heidenheim2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _heidenheim2526a | pattern_b2 = _heidenheim2526a | pattern_ra2 = _heidenheim2526a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 0000ff | body2 = 0000ff | rightarm2 = 0000ff | shorts2 = 0000ff | socks2 = 0000ff | pattern_la3 = _heidenheim2526t | pattern_b3 = _heidenheim2526t | pattern_ra3 = _heidenheim2526t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF }} '''''1. FC Heidenheim''''' ir [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Heidenheima]]s, kas pašlaik spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Voith-Arena]]'' stadionā, kura ietilpība ir 15&nbsp;000 vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.voith-arena.de/voith-arena/daten-u-fakten.html |title=Voith-Arena in Heidenheim - Daten u. Fakten |language=de |accessdate={{dat|2020|7|5||bez}} |website=voith-arena.de}}</ref> Kluba pirmsākumi saistīti ar 1846. gadu, kad tika nodibināts sporta klubs ''Turngemeinde Heidenheim'', futbola nodaļa tika izveidota 1911. gadā. Pašreizējā formātā klubs tika dibināts 2007. gadā, nodalot futbola klubu no citiem sporta veidiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fc-heidenheim.de/verein/historie.html |title=1. FC Heidenheim 1846 e. V. - Historie |language=de |accessdate={{dat|2020|7|5||bez}} |website=fc-heidenheim.de |archive-date={{dat|2024|05|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240527181022/https://www.fc-heidenheim.de/verein/historie.html }}</ref> 2009. gadā uzvarēja Dienvidu reģionālajā līgā un iekļuva Vācijas 3. līgā. 2014. gadā kluba futbolisti kļuva par 3. līgas čempioniem, izcīnot ceļazīmi uz 2. Bundeslīgu. 2019.—2020. gada sezonā izcīnīja 3. vietu 2. Bundeslīgā un nodrošināja vietu pārspēlēs par vietu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/who-are-heidenheim-play-off-werder-bremen-coach-frank-schmidt-defied-odds-11872 |title=Who are Heidenheim, the Frank Schmidt-led club who have defied the odds to make it to the Bundesliga play-off? |language=en |accessdate={{dat|2020|7|5||bez}} |website=bundesliga.com}}</ref> Tajās divreiz nospēlēja neizšķrti, bet pēc izbraukumā gūtiem vārtiem divu spēļu summā piekāpās [[Brēmenes "Werder"]] un neiekļuva Bundeslīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/vacija/06072020-bremenes_werder_neuzvar_maca_bet_uzvar_pa |title=Brēmenes "Werder" neuzvar mačā, bet uzvar pārspēlēs un saglabā vietu Bundeslīgā |accessdate={{dat|2020|7|7||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> 2022.—2023. gada sezonā uzvarēja 2. Bundeslīgā un pirmoreiz kluba vēsturē iekļuva Bundeslīgā. == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Uzvarētāji (1): 2022–23 * '''Vācijas 3. līga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit3champ.html |title=Germany - List of Third Level Champions |language=de |accessdate={{dat|2020|7|5||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Uzvarētāji (1): 2013–14 * '''Dienvidu reģionālā līga''' ** Uzvarētāji (1): 2009 == Komandas sastāvs == ''{{dat|2024|9|12||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fc-heidenheim.de/profis.html|title=1. FC Heidenheim squad|website=fc-heidenheim.de|access-date={{dat|2024|9|28||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200121001632/https://www.fc-heidenheim.de/profis.html}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=GER |pos=GK |name=[[Kevins Millers]]}} {{Fs player|no= 2|nat=GER |pos=DF |name=[[Marnons Bušs]]}} {{fs player|no= 3|nat=GER |pos=MF |name=[[Jans Šepners]]}} {{fs player|no= 4|nat=GER |pos=DF |name=[[Tims Zīrslebens]]}} {{Fs player|no= 5|nat=GER |pos=MF |name=[[Benedeikts Gimbers]]}} {{Fs player|no= 6|nat=GER |pos=DF |name=[[Patriks Mainka]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{fs player|no= 9|nat=GER |pos=FW |name=[[Štefans Šimmers]]}} {{Fs player|no=11|nat=GEO |pos=FW |name=[[Budu Zivzivadze]]}} {{fs player|no=16|nat=GER |pos=MF |name=[[Jūlians Nīhess]]}} {{fs player|no=17|nat=AUT |pos=MF |name=[[Matiass Honsaks]]}} {{fs player|no=18|nat=GER |pos=FW |name=[[Mārvins Pīringers]]}} {{fs player|no=19|nat=GER |pos=DF |name=[[Jonass Fērenbahs]]}} {{Fs mid}} {{fs player|no=20|nat=GER |pos=MF |name=[[Luka Kerbers]]}} {{Fs player|no=21|nat=GER |pos=MF |name=[[Adrians Beks]]}} {{Fs player|no=22|nat=GER |pos=MF |name=[[Arijons Ibrahimovičs]]|other=īrē no [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]}} {{fs player|no=23|nat=GER |pos=DF |name=[[Omars Haktabs Traore]]}} {{fs player|no=27|nat=GER |pos=DF |name=[[Tomass Kellers]]}} {{fs player|no=29|nat=DEN |pos=FW |name=[[Mikels Kaufmans]]}} {{Fs player|no=30|nat=GER |pos=MF |name=[[Niklass Doršs]]}} {{fs player|no=31|nat=GER |pos=FW |name=[[Sirlords Kontē]]}} {{fs player|no=32|nat=KOS |pos=DF |name=[[Learts Pakarada]]}} {{fs player|no=34|nat=AUT |pos=GK |name=[[Pauls Černuts]]}} {{fs player|no=41|nat=GER |pos=GK |name=[[Dinats Ramajs]]|other=īrē no [[Borussia Dortmund]]}} {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.fc-heidenheim.de/ Oficiālā mājaslapa] {{de ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/germany/1-fc-heidenheim-1846/5862/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Heidenheim}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:1. FC Heidenheim| ]] 0x72nnmhtxy23agodnkpg76a94g181y 0 465405 4471069 4240980 2026-05-20T19:29:40Z ZANDMANIS 91184 4471069 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|19}} | years1 = 2016—2017 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | name = | playername = Gabriels dos Šantušs Magaļaiss | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years2 = 2017—2018 | caption = Magaļaiss 2019. gadā | years3 = 2017—2020 | years4 = 2017—2018 | caps6 = 1 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | goals6 = 0 | years6 = 2018 | caps7 = 10 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb II]] | goals7 = 0 | nationalgoals1 = 0 | image = GabrielLille2019.png | birth_place = | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Troyes AC|Troyes]] | caps1 = 21 | caps2 = 7 | caps3 = 39 | caps4 = 1 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Floriānopolisas "Avaí"]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille B]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanpaulu}} | height = 190 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Troyes AC|Troyes B]] | years5 = 2017 | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years7 = 2018 | caps8 = 158 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals8 = 17 | years8 = 2020— | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23 | nationalyears2 = 2020—2021 | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalyears3 = 2023— | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 1 }}'''Gabriels dos Santušs Magaļaiss''' ({{Val|pt|Gabriel dos Santos Magalhães}}; dzimis {{Dat|1997|12|19}}), zināms arī kā '''Gabriels''' (''Gabriel''), ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēle [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2020. gada Gabriels spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Arsenal FC]]''. == Sasniegumi == '''Dinamo Zagreb''' * [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]: 2017—18 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2017—18 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gabriels}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Troyes AC spēlētāji]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Floriānopolisas "Avaí" spēlētāji]] rz65yzpt9mvqrg6hx9qi2dhoverf7ph 0 465496 4471186 4251164 2026-05-21T04:56:03Z ZANDMANIS 91184 4471186 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|11|23}} | nationalcaps4 = 7 | name = | playername = Bubakars Kamara | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2016—2022 | nationalcaps3 = 14 | nationalcaps5 = 9 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2015—2016 | birth_place = | goals1 = 0 | caps1 = 28 | caps2 = 130 | clubnumber = 44 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"|Marseļas "Olympique" II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Marseļa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | goals2 = 3 | years3 = 2022— | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | caps3 = 61 | goals3 = 0 | nationalyears2 = 2016—2017 | height = 178 | image = Lens - Marseille (22-01-2022) 17.jpg | caption = Kamara 2022. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalyears5 = 2019—2021 | nationalyears6 = 2022— | nationalteam6 = {{fb|Francija}} | nationalcaps6 = 5 | nationalgoals6 = 0 | pcupdate = {{dat|2025|03|29|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|29|SK|bez}} }} '''Bubakars Kamara''' ({{Val|fr|Boubacar Kamara}}, dzimis {{Dat|1999|11|23}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2022. gada Kamara pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu ''[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]''. == Sasniegumi == '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kamara, Bubakars}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] ruypy2qkda2e5dk11g9tmrz7yfagwph 0 467149 4471181 4236254 2026-05-21T04:21:18Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471181 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|9|2}} | years3 = 2013—2014 | nationalyears2 = 2009—2011 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | name = | playername = Emiljano Martiness | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2012—2020 | years2 = 2012 | years4 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Argentīna}} Argentīnas U17 | caps6 = 5 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | goals6 = 0 | years6 = 2017—2018 | caps7 = 18 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Reading F.C.|Reading]] | goals7 = 0 | years7 = 2019 | caps8 = 172 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | goals8 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Argentīna}} Argentīnas U20 | nationalgoals2 = 0 | birth_place = | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | caps1 = 15 | caps2 = 1 | caps3 = 11 | caps4 = 8 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Oxford United F.C.|Oxford United]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Rotherham United F.C.|Rotherham United]] | countryofbirth = {{vieta|Argentīna|Mara del Plata}} | goals1 = 0 | nationalgoals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | years5 = 2015—2016 | caps5 = 13 | goals5 = 0 | height = 195 | image = 1 Emiliano Martínez 2018 (cropped).jpg | caption = Martiness 2018. gadā | nationalcaps2 = 5 | years8 = 2020— | nationalyears3 = 2021— | nationalteam3 = {{fb|Argentīna}} | nationalcaps3 = 49 | nationalgoals3 = 0 }} '''Emiljano Martiness''' ({{Val|es|Emiliano Martínez}}, dzimis {{Dat|1992|9|2}}) ir [[Argentīna|Argentīnas]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. Kopš 2020. gada Martiness pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Aston Villa F.C.|''Aston Villa'']]. Ar iesauku "Dibu" viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē.<ref>{{Cite web|url=https://www.givemesport.com/football-soccer-best-goalkeepers-in-the-world/|title=The world's 20 best goalkeepers have been ranked|first1=Callum|last1=Altimas|first2=Calum|last2=Ritchie|date=2023. gada 18. jūl.|website=GiveMeSport}}</ref> 2024. gada 15. jūnijā viņš tika izvēlēts 26 spēlētāju sastāvā [[2024. gada Copa América]] turnīram. Ceturtdaļfināla spēlē pret [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]] viņš atvairīja divus soda sitienus pēc neizšķirta 1:1, nodrošinot savai valstij kvalificēšanos pusfinālam. 2024. gada 14. jūlijā Martiness aizvadīja pilnu spēli, Argentīnai 2024. gada Copa América finālā pagarinājumā ar 1:0 uzveicot [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]]. Martiness arī otro reizi tika nosaukts par turnīra labāko vārtsargu "Zelta cimda" ieguvēju.<ref>{{Cite web|url=https://mundoalbiceleste.com/2024/07/15/emiliano-martinez-wins-2024-copa-america-golden-glove/|title=Emiliano Martínez wins 2024 Copa America Golden Glove &#124; Mundo Albiceleste|website=mundoalbiceleste.com}}</ref> == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2014, 2015, 2020 '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Argentīna''' *[[Copa América]]:[[2021. gada Copa América |2021]]<ref>{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2021/jul/10/argentina-v-brazil-copa-america-final-live|title=Argentina 1-0 Brazil: Copa América final — as it happened|first=Bryan Armen|last=Graham|date=2021. gada 11. jūl.|via=www.theguardian.com}}</ref>, [[2024. gada Copa América |2024]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/15072024-ar_vartiem_pagarinajuma_argentina_triumfe|title=Ar Martinesa vārtiem pagarinājumā Argentīna triumfē Copa América|date=2024. gada 15. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> *[[FIFA Pasaules kauss]]:[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) — as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * FIFA Balva "Zelta cimds": 2022 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Argentīnas futbolists-aizmetnis}} {{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Martiness, Emiljano}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Buenosairesas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Oxford United FC spēlētāji]] [[Kategorija:Rotherham United F.C. spēlētāji]] jqa6p0u2s3b8ovv7igvjnwrhemavbad 0 467152 4471078 4462911 2026-05-20T19:36:41Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471078 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|12|4}} | nationalcaps3 = 3 | ntupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | name = | playername = Leandro Trosārs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2019 | years2 = 2013 | years3 = 2013—2014 | years4 = 2014—2015 | caps6 = 116 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | goals6 = 25 | years6 = 2019—2023 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals7 = 17 | caps7 = 82 | years7 = 2023— | nationalcaps4 = 8 | nationalcaps1 = 5 | nationalcaps5 = 1 | nationalcaps6 = 41 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 10 | nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U21 | nationalteam6 = {{fb|BEL}} | nationalyears3 = 2011—2012 | nationalyears4 = 2012—2013 | nationalyears5 = 2016 | pcupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | nationalyears1 = 2010 | birth_place = | goals2 = 7 | caps1 = 83 | caps2 = 12 | caps3 = 17 | caps4 = 30 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Lommel United S.K.|Lommel United]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[KVC Westerlo|Westerlo]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Lommel United S.K.|Lommel United]] | countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Māsmehelena}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 27 | goals3 = 3 | nationalyears2 = 2010—2011 | goals4 = 16 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Oud-Heverlee Leuven]] | years5 = 2015—2016 | caps5 = 30 | goals5 = 8 | height = 172 | image = RC Lens - Arsenal FC (03-10-2023) 26 (cropped).jpg | caption = Trosārs 2023. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U17 | nationalyears6 = 2020— }}'''Leandro Trosārs''' ({{Val|nl|Leandro Trossard}}, dzimis {{Dat|1994|12|4}}) ir [[Beļģija|Beļģijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2023. gada Trosārs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']] un [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]]. == Sasniegumi == '''Genk''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2018—19 * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2012—13 '''Westerlo''' * [[Beļģijas futbola Otrā divīzija|Beļģijas Otrā divīzija]]: 2013—14 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06082023-arsenal_izglabjas_pielikta_laika_11_minut</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Beļģijas futbolists-aizmetnis}} {{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Trosārs, Leandro}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Limburgā (Beļģija) dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:KVC Westerlo spēlētāji]] [[Kategorija:Oud-Heverlee Leuven spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] ces7te3r6frvr3x5df0h79e5bbqcv6z 0 468708 4471216 4466573 2026-05-21T06:12:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471216 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Ādažu poligons<br />NBS Ādažu militārā bāze | krāsu_shēma = | attēls = USMC sniper support (7189510011).jpg | att_izm = | att_paraksts = Ādažu poligons NATO militāro mācību laikā | vietaskarte = Latvija |vietaskartes_izmērs = | reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = 57.12 | plat_NS = N | gar_d = 24.411 | gar_EW = E | atrašanās = [[Ādažu novads]], [[Saulkrastu novads]], {{LAT}} | tuvākā_pilsēta = [[Ādaži]] | platība = {{sk|13335}} ha | mājaslapa = | citas_daļas = | atklāts= {{dat|1927}} }} '''Nacionālo bruņoto spēku Ādažu poligons''' (dažreiz arī '''Gaujas poligons''', '''Lilastes poligons''', '''Ādažu militārā bāze''', '''Kadagas bāze''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://galerija.adazikultura.lv/index.php/1918-1940/daba-cilveki|title=Poligons|website=galerija.adazikultura.lv|access-date=2022-11-02}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.lnb.lv/onto/nll_geo/lv/page/LNC10-000274386|title=Skosmos: NLL-Geo: Ādažu poligons (Latvija)|website=dati.lnb.lv|access-date=2022-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/adazu-militara-baze-kadaga-adazu-pagasts-adazu-novads-lv-2103/uznemumi|title="Ādažu militārā bāze", Kadaga, Ādažu pagasts, Ādažu novads, LV-2103|website=Lursoft IT|access-date=2025-05-30|date=2025-05-30|language=lv}}</ref> ir 1927. gadā izveidots [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] [[militārais poligons]] un militārā bāze {{sk|13335}} hektāru platībā uz ziemeļaustrumiem no [[Rīga]]s, [[Ādažu novads|Ādažu novada]] un [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] teritorijā. Poligons izveidots militāro treniņu vajadzībām, to izmanto kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām. Poligona centrs un militārā bāze atrodas Ādažu novada [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] [[Kadaga|Kadagā]]. Lielu daļu no poligona teritorijas aizņem [[aizsargājamo ainavu apvidus]] [[Ādaži (aizsargājamo ainavu apvidus)|Ādaži]], kurā ietilpst [[dabas liegums]] [[Lieluikas un Mazuikas ezers]]. Poligona ziemeļos atrodas [[dabas liegums|dabas lieguma]] [[Dzelves-Kroņa purvs]] dienvidu daļa. Poligona teritorija ir arī [[putniem nozīmīgā vieta]] "Ādaži". Ādažu poligona teritorijā aizliegts ieiet un iebraukt bez saskaņošanas ar Ādažu poligona administrāciju. == Vēsture == Ādažu poligons izveidots 1927. gadā, kad Centrālā zemes ierīcības komisija, kas Latvijā realizēja [[agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]], kara resoram [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] piešķīra teritoriju [[Gauja]]s labajā krastā, kuru pārsvarā veidoja smilšaini līdzenumi, kāpas un to ieplakas.<ref>{{Atsauce|title=Ādažu poligonam - 85. gadadiena|url=https://www.youtube.com/watch?v=456bomL3UMQ|accessdate=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Līdzšinējie poligoni [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Stopiņu pagasts|Stopiņos]] bija vai nu pārāk tālu no Rīgas, vai pārāk mazi pēc platības. Par spīti [[Saeima]]s atbildīgās komisijas pretenzijām, 1928. gada oktobrī poligona teritoriju oficiāli nostiprināja [[Zemesgrāmata|zemesgrāmatā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/vesturisks-atskats-par-adazu-poligonu|title=Vēsturisks atskats par Ādažu poligonu {{!}} Ādaži|last=Pētersone|first=Elita|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-03-05|date=2013-10-15|language=lv}}</ref> Starpkaru Latvijā poligonā pārsvarā uzturējās Rīgas garnizona karaspēka vienības, tostarp [[Latvijas Smagās artilērijas pulks|Smagās artilērijas pulks]] un [[Vidzemes artilērijas pulks]]. 20. gadsimta 30. gados karavīri šeit iestādīja vairākus tūkstošus visdažādāko koku — liepu, bērzu, kļavu.<ref name=":0" /> [[Latvijas PSR|Latvijas okupācijas]] laikā poligonu plaši izmantoja, kā arī paplašināja [[Padomju armija]]. No 20. gadsimta 40. gadu vidus līdz 1953. gadam poligonu izmantoja [[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija|43. gvardes latviešu sarkano strēlnieku divīzija]]. No 1953. līdz 1969. gadam poligonā uzturējās 24. tanku divīzija (divi tanku pulki, strēlnieku pulks un artilērijas bataljons). No 1969. līdz 1993. gadam poligona teritorijā izvietojās motorizēto strēlnieku brigāde, kā arī laikā no 1969. līdz 1985. vai 1986.gadam — viens ķīmiskās aizsardzības bataljons.<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, PSRS bruņoto spēku mantinieku — [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēku]] — apsaimniekotā Ādažu bāze un poligons [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku rīcībā]] tika nodoti tikai 1994. gada vasarā.<ref name=":0" /> == NATO daudznacionālā kaujas grupa == 2017. gadā Ādažu poligonā izvietoja NATO paplašinātās klātbūtnes (''Enhanced Forward Presence'', EFP) Latvijā kaujas grupu, ko 2023. gadā veidoja vairāk nekā 1700 karavīru no [[Albānija]]s, [[Čehija]]s, [[Islande]]s, [[Itālija]]s, [[Kanāda]]s, [[Melnkalne]]s, [[Polija]]s, [[Slovākija]]s, [[Slovēnija]]s, [[Spānija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā. 2023. gada 10. jūlijā Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]] paziņoja, ka Latvijā papildus izvietos līdz 1200 Kanādas bruņoto spēku karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.07.2023-kanada-apnemas-dubultot-latvija-izvietoto-karaviru-skaitu.a515991/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Kanāda apņemas dubultot Latvijā izvietoto karavīru skaitu] lsm.lv 2023. gada 10. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Daiga Mieriņa apmeklē NATO daudznacionālās brigādes mācību paraugdemonstrējumus 2024.gada 14.novembris - 56.jpg|Ādažu militārās bāzes vārti Kadagā Attēls:Italian Army - 4th Tank Regiment Ariete main battle tank with a Canadian Army LAV III in Latvia 2019.jpg|NATO bruņutehnika Ādažu poligonā (2019) Attēls:Italian Army - 1st Bersaglieri Regiment Lince vehicle and Canadian Army in Latvia 2019.jpg|NATO mācības Ādažu poligonā (2019) Attēls:NATO eFP Battle Group Latvia.svg|NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas struktūra (2020) Attēls:King Felipe VI of Spain Visits NATO Soldiers at Camp Adazi (8497509).jpg|Spānijas karaļa [[Felipe VI|Felipes VI]] vizīte Ādažu poligonā 2024. gadā </gallery> == Skatīt arī == * [[Sēlijas militārais poligons]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.adazi.lv/novads/poligons/ Par poligonu Ādažu novada mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201017230545/https://www.adazi.lv/novads/poligons/ |date={{dat|2020|10|17||bez}} }} [[Kategorija:Ādažu novads]] [[Kategorija:Saulkrastu novads]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] hhukwx5bmmkj4b3ws8zns8822i6clef 0 468907 4471278 4287982 2026-05-21T09:38:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471278 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Čārlzs Benets | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Charles Bennett'' | attēls = Bennett 1900.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1870|12|28}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1948|12|18}} | mir_viet = | tautība = brits | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] | sporta veids = [[vieglatlētika]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 3 (2 zelta un 1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalSport | [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalCountry | {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} {{MedalSilver | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 m šķēršļu skrējiens]]}} {{MedalCountry | [[Attēls:Olympic flag.svg|24px]] Jauktā komanda (ZZX)}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 m komandas skrējiens]]}} }} '''Čārlzs Benets''' ({{val|en|Charles Bennett}}; dzimis {{dat|1870|12|28}}, miris {{dat|1948|12|18}}) bija britu vieglatlēts, olimpiskais čempions [[1500 metri|1500 metru]] skriešanā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] un pirmais [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] vieglatlēts, kurš kļuva par olimpisko čempionu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/charles-bennett-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171538/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/charles-bennett-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 20. oktobris |title=Charles Bennett |accessdate=2020. gada 20. oktobris}}</ref> == Dzīves gājums == Benets ir dzimis [[Šapvika|Šapvikā]], [[Dorseta|Dorsetā]]. Pēc profesijas viņš bija vilciena vadītājs.<ref name="hero">{{tīmekļa atsauce|title=Unsung Hero|url=http://www.dorsetlife.co.uk/2008/08/unsung-hero/|website=dorsetlife.co.uk|accessdate=21 May 2017|archive-date={{dat|2020|11|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201116180231/https://www.dorsetlife.co.uk/2008/08/unsung-hero/}}</ref> Viņš savos gados bija viens no labākajiem britu vidējo distanču skrējējiem. 1897. gadā viņš ieguva Lielbritānijas čempiona titulu 4 jūdžu skrējienā, 1899. un 1900. gadā [[kross (vieglatlētika)|krosa]] skriešanā. 1900. gadā viņam bija iespēja startēt [[Parīze]]s [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīja trīs olimpiskās medaļas visās distancēs, kurās viņš startēja. Zelta medaļu viņš izcīnīja [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metru]] skriešanas disciplīnā, ar rezultātu 4 minūtes 6.2 sekundes.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/1500m-men|title=Paris 1900 Athletics — 1500m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> Viņa rezultāts kļuva arī par [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko]] un [[pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-1500-metres.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050203/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-1500-metres.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 27. septembris| title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's 1500 metres |accessdate=2020. gada 27. septembris}}</ref> Sudraba medaļu, ar rezultātu 12 minūtes 58.6 sekundes, ieguva [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|400 metru šķēršļu skrējienā]]. Šajā distancē viņš piekāpās savam tautietim [[Džons Rimmers|Džonam Rimmeram]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/4000m-steeplechase-men|title=Paris 1900 Athletics — 4000m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> Otro zelta medaļu šajās olimpiskajās spēlēs viņš ieguva [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējienā]], kur startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] sastāvā,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> to veidoja četri [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] un viens [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālijas]] sportists. Benetam šajā disciplīnā bija labākais rezultāts starp visiem sportistiem — 15 minūtes 29.2 sekundes. Benets nomira 1948. gada 18. decembrī, 79 gadu vecumā. Viņa sasniegumi olimpiskajās spēlēs bija aizmirsti vairāk nekā 100 gadu, līdz viņa mazdēls Kriss Benets atrada viņa pamesto un aizaugušo kapu Sv. Endrū baznīcas pagalmā [[Kinsona|Kinsonā]]. 2011. gada decembrī Benetam tika uzstādīts piemiņas akmens. [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londonas olimpisko spēļu]] priekšvakarā Benetam tika atklāts cokols, kurā ir teikts: "Mīļi, pieminot Čārlzu Benetu 1870-1948. Pirmais britu vieglatlēts, kurš kļuvis par olimpisko čempionu. Benets, pazīstams arī kā ''Shapwick Express'' ieguva divas zelta medaļas un vienu sudraba medaļu 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/charles-bennett Čārlzs Benets (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/68879 Čārlzs Benets (Olympedia.org)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417171538/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/charles-bennett-1.html Čārlzs Benets (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Benets, Čārlzs}} [[Kategorija:1870. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dorsetā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]] nu0d3as3mzx6cn4b7fg4k3qioty41m3 0 471360 4471193 4280308 2026-05-21T05:01:41Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471193 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|16}} | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam2 = {{fb|Spānija}} | nationalyears2 = 2019— | nationalyears1 = 2019 | pcupdate = {{dat|2025|05|17|sk|bez}} | caption = Pau Torress 2021. gadā | ntupdate = {{dat|2025|05|17|sk|bez}} | name = | playername = Pau Torress | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2016 | years2 = 2016—2018 | years3 = 2016—2023 | nationalcaps2 = 24 | image = Manchester United v Villarreal CF, 29 September 2021 (22) (cropped).jpg | birth_place = | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal B]] | caps1 = 1 | caps2 = 59 | caps3 = 136 | caps4 = 38 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal C]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | height = 191 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Vilareala}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 10 | goals4 = 1 | years4 = 2018—2019 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years5 = 2023— | caps5 = 52 | goals5 = 2 }}'''Pau Torress''' ({{Val|es|Pau Torres}}, dzimis {{Dat|1997|1|16}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Torress pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. Savu pirmo spēli Spānijas augstākajā līgā Torress aizvadīja {{Dat|2017|11|26|5=bez}} pret ''[[Sevilla FC]]''. Pēc pirmās sezonas Torress tika izīrēts uz citu Spānijas komandu ''[[Málaga CF]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laopiniondemalaga.es/malagacf/2018/08/08/pau-torres-oferta-malaga-cf/1025522.html|title=Pau Torres: "La oferta del Málaga CF era irrechazable"|last=|first=|website=www.laopiniondemalaga.es|access-date=2020-11-25|date=}}</ref> 2023. gadā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā Torress debitēja un savus pirmos vārtus guva {{Dat|2019|11|15|5=bez}} pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. == Sasniegumi == '''Villarreal''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]] '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Spānija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Torress, Pau}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] edcderxqbqktwq3jreaoa5x57wne06k 0 472818 4471133 4248524 2026-05-20T22:12:34Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471133 wikitext text/x-wiki '''Zināšanu sabiedrība''' rada, dalās un dara pieejamas visai sabiedrībai tās zināšanas, kuras var tikt izmantotas, lai veicinātu sabiedrības labklājību. [[UNESCO]], kas aktīvi strādā, lai attīstītu zināšanu sabiedrību, to definē kā sabiedrību, kuras virzītājspēks ir [[kultūra]] un [[izglītība]] un kas ir aicināta, izzinot sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās vides daudzveidību, radīt jaunas zināšanas un tās izmantot kopīgās labklājības veicināšanai.<ref name="Zināšanu sabiedrības definīcija">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.biblioteka.lv/unesco-lnk-asambleja-lemj-par-atbalstu-kulturai-un-zinasanu-sabiedribas-attistibai-articleitem-23822/|title=UNESCO LNK Asambleja lemj par atbalstu kultūrai un zināšanu sabiedrības attīstībai|website=biblioteka.lv|accessdate={{dat|2020|12|13||bez}}}}</ref> Savukārt citi avoti zināšanu sabiedrību definē kā sabiedrību, kurā informācijas un zināšanu radīšana, izplatīšana un izmantošana ir vissvarīgākais faktors ražošanā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.thpanorama.com/articles/cultura-general/sociedad-del-conocimiento-origen-caractersticas-importancia.html|title=Zināšanu sabiedrības izcelsme, īpašības, nozīme|last=|first=|access-date=13/12/2020|date=}}</ref> šādas sabiedrības ir atkarīgas no to potenciāla radīt zinātniskas un tehnoloģiskas zināšanas. Zināšanu sabiedrība atšķiras no informācijas sabiedrības ar to, ka zināšanu sabiedrība pārvērš informāciju resursos, kas sniedz iespēju sabiedrībai efektīvāk funkcionēt, kamēr informācijas sabiedrība rada un izplata neapstrādātus datus.<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Castelfranchi|first1=C.|title=Six critical remarks on science and the construction of the knowledge society.|date=2007|publisher=Journal of Science Communication 6(4)|page=1-3|url=https://jcom.sissa.it/sites/default/files/documents/Jcom0604(2007)C03.pdf|accessdate={{dat|2020|12|13||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170202082153/https://jcom.sissa.it/sites/default/files/documents/Jcom0604(2007)C03.pdf}}</ref> Spēja vākt un analizēt informāciju ir pastāvējusi jau kopš cilvēces pirmsākumiem. Taču ideja par mūsdienu zināšanu sabiedrību ir balstīta ievērojamajā datu radīšanas un informācijas izplatības pieaugumā, ko sekmē informācijas tehnoloģiju inovācijas.<ref name="Vallima">{{grāmatas atsauce|last1=Vallima, J. & Hoffman, D.|title=Knowledge society discourse and higher education|date=2008|publisher=Higher Education, 56(3|page=265-285}}</ref> == Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas == [[Informācijas tehnoloģijas|Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] (IKT) attīstība ir būtiski veicinājusi sabiedrības spēju radīt [[Dati|datus]] un datu radīšanas ātrumu. [[Internets|Interneta]] attīstīšana ir devusi iespēju sabiedrībai piekļūt nepieredzētiem informācijas apjomiem. Internets sniedz sabiedrībai rīkus, lai sazinātos ar cilvēkiem visā pasaulē, vienlaikus ļaujot tiem kļūt par satura lietotājiem un veidotājiem. Digitālo tehnoloģiju un mobilo ierīču inovācijas rada iespēju ikvienam lietot internetu jebkurā laikā un jebkur, kur pieejamas digitālās tehnoloģijas. IKT rīkiem ir potenciāls padarīt pieejamāku izglītību, apmācības, nodarbinātību un piekļuvi dzīvildzes resursiem jebkuram sabiedrības loceklim.<ref name="Weertatsauce">{{grāmatas atsauce |last1=van Weert |first1=T.J. |title=Education of the twenty-first century: New professionalism in lifelong learning, knowledge development and knowledge sharing. |date=2006 |publisher=Education and Information Technologies, 11(3) |page=217-237}}</ref> Tomēr indivīdu spēja radīt un izmantot datus ne vienmēr nozīmē zināšanu radīšanu. Mūsdienu mediji ik dienas rada neizmērojamu informācijas apjomu, taču informācija pati par sevi neveido zināšanas. Lai radītu zināšanas, ir nepieciešamas pārdomas, kuru rezultātā veidojas apzināšanās, nozīme un saprašana. Lai uzlabotu cilvēku dzīves apstākļus, ir būtiska kritiska informācijas analīze, kas veido zināšanas, kas palīdz sabiedrībai. Kritiskās domāšanas un pārdomu trūkums rezultātā informācija var kļūt par "nezināšanu", kas ir nepatiesa vai neprecīza.<ref name="Innerarity">{{grāmatas atsauce|last1=Innerarity|first1=D.|title=Power and knowledge: The politics of the knowledge society|date=2012|publisher=European Journal of Social Theory, 16(1)|page=3-16}}</ref> Gaidāmie ''Semantic Web 3.0'' un ''Ubiquitous Web 4.0'' sekmēs informācijas un zināšanu radīšanas spēju izmantot intelektu, lai digitāli veidotu nozīmi neatkarīgi no lietotāju vadītām IKT.<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Harvey|first1=P.L.|title=Applying social systems thinking and community informatics thinking in education. In Rudestam, K.E., & Schoenholtz-Read, J. (Eds.)|date=2010|publisher=Sage Publications|page=91-128|edition=Handbook of online learning. Thousand Oaks}}</ref> == Sociālā teorija == Zināšanu sabiedrības sociālā teorija skaidro, kādā veidā zināšanas ir mūsdienu politikas, ekonomikas un kultūras pamats. Zināšanas ir prece, ko tirgo, lai gūtu ekonomisku labumu. Zināšanu sabiedrībā indivīdi, sabiedrības un organizācijas veic zināšanu kontekstā ražīgu darbu. Vadīšanas procesu pētnieks [[Pīters Drakers]] zināšanas uzskatīja par galveno ekonomisko resursu un definēja jēdzienu "zināšanu strādnieks" jau 1969. gadā,<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Drucker|first1=P.F.|title=The age of discontinuity: Guidelines to our changing society|url=https://archive.org/details/ageofdiscontinui00druc|date=1969|publisher=Harper & Row|location=New York}}</ref> P. Drakers arī bija pirmais, kurš sāka lietot jēdzienu "zināšanu sabiedrība."<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Management: Tasks, Responsibilities, Practices|url=https://archive.org/details/managementtasksr00druc|last=Drucker|first=P.|publisher=Harper & Row|year=1973|isbn=|location=New York|pages=}}</ref> Mūsdienās intensīvajā zināšanu vidē zināšanas rada jaunas zināšanas, kā rezultātā attīstās jaunas prasmes un inovācijas.<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Paavola, S. & Hakkarainen, K.|title=The knowledge creation metaphor: An emergent epistemological approach to learning.|date=2005|publisher=Science & Education|page=14, 535-557}}</ref> Zināšanu sabiedrība sekmē [[cilvēktiesības]] un piedāvā vienlīdzīgu, iekļaujošu un universālu piekļuvi zināšanu radīšanai. UNESCO pasaules ziņojumā noteikti četri nozīmīgākie pamatprincipi taisnīgai zināšanu sabiedrības attīstībai, tie ir: kultūras daudzveidības saglabāšana, vienlīdzīga izglītības pieejamība, vispārēja piekļuve informācijai un [[Vārda brīvība|vārda un preses brīvība]].<ref name="unescoatsauces">{{grāmatas atsauce|last1=United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization|title=Toward knowledge societies.|date=2005|publisher=UNESCO World Report}}</ref> Tomēr UNSECO atzīst, ka digitālā nevienlīdzība ir šķērslis patiesu zināšanu sabiedrību sasniegšanai. Internets ir pieejams 63% pasaules iedzīvotāju.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.internetworldstats.com/stats.htm|title=Internet World Stats: Usage and Population Statistics|last1=|first1=|accessdate={{dat|2020|12|13||bez}}|date=30/09/2020/|archive-date={{dat|2019|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190903153555/https://internetworldstats.com/stats.htm}}</ref> Šie dati liecina gan par izaugsmi, gan par pieaugošu nevienlīdzību. Galvenie faktori, kas veicina digitālo nevienlīdzību ir: ekonomiskie resursi, ģeogrāfija, vecums, dzimums, valodas prasmes, izglītība, sociālā un kultūras izcelsme, nodarbinātība un invaliditāte.<ref name="unescoatsauces" /> == Politika == Lai samazinātu digitālo nevienlīdzību, līderiem un politikas veidotājiem visā pasaulē vispirms ir jāattīsta izpratne par zināšanu sabiedrībām un jārada un jāīsteno iniciatīvas, kas sniegs vispārīgu labumu sabiedrībai kopumā. Sabiedrība sagaida, ka politiķi un valsts iestādes rīkosies racionāli un pieņems zināšanās balstītus lēmumus. Tomēr ne vienmēr ir noteiktas zināšanās balstītas atbildes sabiedrību ietekmējošos jautājumos. [[Zinātne]] mūsdienās vairs netiek uzlūkota kā nediskutējamu zināšanu sniedzēja, un dažreiz zinātne, radot zināšanas, vienlaikus rada arī vairāk neskaidrības. Kā rezultātā zināšanu attīstība izraisa arvien vairāk nezināšanas un izglītības trūkumu.<ref name="unesco">{{grāmatas atsauce|last1=Gross|first1=M.|title=Ignorance and Surprise: Science, Society, and Ecological Design|url=https://archive.org/details/ignorancesurpris0000gros|date=2010|publisher=MIT Press|location=Cambridge}}</ref> Līdz ar to institūcijām ir jāspēj pieņemt labākos iespējamos lēmumus šaubu, iespējamību, risku un neskaidrību apstākļos.<ref name="Innerarity" /> Lai mazinātu zināšanu pieauguma un zināšanu trūkuma seku radīto neskaidrību, sabiedrības locekļi ar konfliktējošām nostājām izmanto attaisnošanu un seku novērošanu lēmumu pieņemšanā.<ref name="Innerarity" /> Institūcijas var rīkoties divu nodomu vadītas, pirmkārt, novērst sliktākās iespējamās sekas vai, otrkārt, atrast veiksmīgāko risinājumu. Ekspertu zināšanu demokratizācija veidojas tad, kad zināšanu sabiedrība rada un paļaujas uz ekspertiem. Ekspertu zināšanas mūsdienās vairs nav ekskluzīvi pieejamas atsevišķiem indivīdiem vai organizācijām. Zināšanu sabiedrībā zināšanas ir publiska prece, kas pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, turklāt ikviens indivīds var kļūt par zināšanu radītāju un ekspertu. Ņemot vērā to, ka politiķi paļaujas uz ekspertiem lēmumu pieņemšanas procesā, politiķu padomnieks, kuram patiesībā nav speciālas zināšanas konkrētā ekspertīzes jautājumā, var kļūt ekspertu politiskā procesā. == Izglītība == Arvien vairāk tehnoloģiju tiek radītas, lai veicinātu globālu informācijas pieejamību, līdz ar to izglītības loma turpinās pieaugt un mainīties. Izglītība tiek uzskatīta par cilvēka pamattiesību.<ref name="unescoatsauces" /> Sabiedrībā, kurā lasīšana un skaitļošana ir nepieciešama ikdienā, prasmes lasīšanā, rakstīšanā aritmētikā ir kritiski svarīgas nākotnes izglītībai. Tomēr, zināšanu sabiedrība izglītība neaprobežojas tikai ar skolu. IKT attīstība paver iespēju ikvienam, kurš vēlas mācīties, iegūt informāciju un attīstīt zināšanas jebkurā laikā un vietā, kur piekļuve ir iespējama un neierobežota. Mūsdienu apstākļos prasme mācīties ir viens būtiskākajiem aspektiem, kas palīdz cilvēkiem pagūt formālo un neformālo izglītību.<ref name="unescoatsauces" /> Zināšanu sabiedrībā, ko papildina IKT, spēja atrast, klasificēt un šķirot informāciju ir svarīga. Indivīds ar šīm spējām kļūst par aktīvu IKT lietotāju, sekmējot rakstpratību un mūžizglītību pasīva mēģinājuma vietā.<ref name="unescoatsauces" /> Viens no zināšanu sabiedrību raksturojošajiem faktoriem ir nepārtrauktas [[Inovācijas teorija|inovācijas]], kas pieprasa izglītošanos mūža garumā, zināšanu attīstību un dalīšanos ar zināšanām. Izglītības iestādēm ir jāspēj pielāgoties mainīgajām prasībām. Līdz ar to izglītības profesionāļiem ir nepieciešams turpināt mācīties kopā ar sabiedrību, vēl vairāk — šiem profesionāļiem kā līderiem mācību metožu veidošanā ir jākalpo kā tiltam starp tehnoloģijām un mācīšanu.<ref name="Weertatsauce" /> Mūžizglītību raksturo spēja individuāli atskatīties un pārdomāt pašmācības nosacījumus un izvēlēties piemērotāko metodi zināšanu apguvei. Izglītības profesionāļiem ir nepieciešams sagatavot studentus mūžizglītībai. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zināšanas]] [[Kategorija:Sabiedrība]] [[Kategorija:Izglītība]] 3mi8mj0ar9o47hqqqwkq10jeqf82i3e 0 474069 4471172 3981535 2026-05-21T04:09:21Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471172 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1971|11|3}} | years2 = 1995–1996 | years3 = 1996–2000 | years4 = 2000–2002 | caps6 = 30 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Lorca Deportiva CF|Lorca Deportiva]] | goals6 = 1 | years6 = 2003–2004 | totalcaps = 339 | totalgoals = 18 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Lorca Deportiva CF|Lorca Deportiva]] | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[UD Almería|Almería]] | managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | managerclubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]] | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | managerclubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | managerclubs6 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | managerclubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | managerclubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | managerclubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | manageryears1 = 2004–2006 | manageryears2 = 2006–2008 | manageryears3 = 2008–2012 | manageryears4 = 2012 | manageryears5 = 2013–2016 | manageryears6 = 2016–2018 | manageryears7 = 2018–2019 | manageryears8 = 2020–2022 | manageryears9 = 2022– | years1 = 1990–1995 | playername = Unajs Emerijs | birth_place = | goals1 = 8 | caps1 = 89 | caps2 = 5 | caps3 = 126 | caps4 = 61 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad|Real Sociedad B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[CD Toledo|Toledo]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Racing de Ferrol|Racing Ferrol]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Ondarribija}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] (galvenais treneris) | goals2 = 1 | name = | goals3 = 2 | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[CD Leganés|Leganés]] | years5 = 2002–2003 | caps5 = 28 | goals5 = 0 | height = 180 | image = Unai Emery at Baku before 2019 UEFA Europe League Final.jpg | caption = Emerijs 2019. gadā | pcupdate = | ntupdate = }} '''Unajs Emerijs''' ({{Val|es|Unai Emery}}; dzimis {{Dat|1971|11|3}}) ir [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2022. gada Emerijs ir [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' galvenais treneris. Savu lielāko daļu spēlētāja karjeras Emerijs spēlēja Spānijas ''[[Segunda División]]'' komandās. Savu trenera karjeru Emerijs sāka 2004. gadā, kad kļuva par [[Lorca Deportiva CF|''Lorca Deportiva'']] treneri. Vēlāk viņš pievienojās ''[[UD Almería]]'' un pirmo reizi kluba vēsturē iekļuva ''La Liga''. Vēlāk vairākus gadus vadīja ''[[Valencia CF]]'' komandu, bet 2012. gadā kļuva par [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] kluba [[Maskavas "Spartak" (futbols)|Maskavas "''Spartak''"]] galveno treneri. 2013. gadā Emerijs atgriezās Spānijā un pievienojās [[Sevilla FC|''Sevilla'']] komandai. Emerija vadībā ''Sevilla'' komanda trīs sezonas pēc kārtas uzvarēja [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]]. Vēlāk divas sezonas Emerijs vadīja ''[[Paris Saint-Germain]]'' komandu, izcīnot vienu ''[[Ligue 1]]'' titulu. 2018. gadā Emerijs tika apstiprināts par [[Arsenal FC|''Arsenal'']] galveno treneri, nomainot [[Arsēns Vengers|Arsēnu Vengeru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11670/11382525/arsenal-confirm-appointment-of-unai-emery-as-new-head-coach|title=Unai Emery announced as new Arsenal head coach|website=Sky Sports|access-date=2020-12-28|language=en}}</ref> Savā pirmajā sezonā Emerijs aizveda ''Arsenal'' komandu līdz [[UEFA Eiropas līga]]s finālam, kur gan zaudēja [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] komandai. 2019. gada novembrī pēc neuzvarētām septiņām spēlēm pēc kārtas, Emerijs tika atlaists.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/50532493|title=Emery sacked as Arsenal manager|work=BBC Sport|access-date=2020-12-28|language=en-GB}}</ref> 2020. gada vasarā Emerijs kļuva par [[Villarreal CF|''Villarreal'']] galveno treneri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/53513821|title=Emery appointed as Villarreal manager|work=BBC Sport|access-date=2020-12-28|language=en-GB}}</ref> Ar šo klubu kļuva par [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētāju. {{dat|2022|10|24||bez}} Emerijs tika iecelts par Anglijas Premjerlīgas kluba ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' galveno treneri. Premjerlīgas klubs ''Villarreal'' samaksāja 6 miljonu eiro izpirkšanas maksu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25102022-aston_villa_liek_galda_sesus_miljonus_un_ |title="Aston Villa" liek galdā sešus miljonus un atlaisto Džerārdu aizstāj ar Emeriju |website=sportacentrs.com/ |access-date={{dat|2022|10|26||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2013–14, 2014–15, 2015–16 '''Paris Saint-Germain''' * [[Ligue 1]]: [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017–18]] * [[Coupe de France]]: 2016–17, 2017–18 * [[Coupe de la Ligue]]: 2016–17, 2017–18 * [[Trophée des Champions]]: 2016, 2017 '''Villarreal''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2020–21 '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Eiropas sezonas labākais treneris: 2013–14 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Emerijs, Unajs}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]] k7y9520a5q5alp6q75zffkqxlvo68rz 2 490768 4471168 3453323 2026-05-21T03:54:01Z Meistars Joda 781 noņēmu [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4471168 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = Incredit (SIA InCREDIT GROUP) | Logo = [[File:Incredit new logo.jpg|thumb|Incredit logo]] | Sauklis = Radām jaunas iespējas | Uzņēmuma_veids = Finanšu pakalpojumi | Dibināšanas_datums = 2010. gada 1. septembris | Galvenais_birojs = Kr.Barona iela 130 k4, Rīga, Latvija, LV - 1012 | Produkti = Patēriņa kredīts, Kredīts auto iegādei, Pārkreditācija, Kredītlīnija, Preču un pakalpojumu nomaksas iespējas, Kredīti uzņēmumiem | Mājaslapa = https://www.incredit.lv/ }}{{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> Incredit ir Latvijas nebanku kreditēšanas kompānija jeb SIA InCREDIT GROUP, kas ir dibināta un veiksmīgi darbojas finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijas iedzīvotājiem no 2010. gada, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegto beztermiņa kreditēšanas licenci<ref name="Incredit licence">{{tīmekļa atsauce |title=Incredit licence |url=https://registri.ptac.gov.lv/lv/table/kapitalsabiedribas-kuras-sanemu-licenci-pateretaju-krediteanas-pakalpojumu-sniegsanai |website=https://registri.ptac.gov.lv/lv/table/kapitalsabiedribas-kuras-sanemu-licenci-pateretaju-krediteanas-pakalpojumu-sniegsanai |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> jeb speciālu atļauju patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Kreditēšanas pakalpojumi tiek nodrošināti gan fiziskām, gan juridiskām personām online, kā arī 18 kreditēšanas centros visā Latvijā. [[[[File:Incredit Barona.jpg|thumb|Incredit Centrālais kreditēšanas centrs Barona ielā 130 k-4, Rīgā, Latvijā]]|thumb|alt=incredit|Incredit centrālais kreditēšanas centrs]] == Vēsture == 2010. gads - SIA InCREDIT GROUP ver vaļā kreditēšanas centrus Barona ielā 130 k4, TK Spice Home<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Incredit Spice Home |website=https://www.spice.lv/lv/veikali/pakalpojumi/incredit |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> un Mēbeļu namā, Rīgā, Latvijā 2011. gads - SIA InCREDIT GROUP ver vaļā vēl 2 kreditēšanas centrus Rīgā, kā arī reģionālos kreditēšanas centrus Daugavpilī, Valmierā, Cēsīs un Ventspilī 2012. gads - SIA InCREDIT GROUP kļūst vēl pieejamāks saviem klientiem, atverot vēl 2 kreditēšanas centrus Rīgā un reģionālos kreditēšanas centrus Jelgavā, Tukumā un Kuldīgā 2013. gads - SIA InCREDIT GROUP savu pakalpojumu klāstā ievieš online kreditēšanas iespējas un ver vaļā reģionālos kreditēšanas centrus Saldū un Rēzeknē 2014. gads - SIA InCREDIT GROUP ver vaļā kreditēšanas centru Jēkabpilī 2015. gads - SIA InCREDIT GROUP ver vaļā kreditēšanas centru Gulbenē 2019. gads - SIA InCREDIT GROUP saņem VID zelta balvu<ref>{{tīmekļa atsauce |title=VID Zelta balva |website=https://www.vid.gov.lv/lv/dalibnieku-registrs |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> un ver vaļā kreditēšanas centru TC Akropole 2020. gads - SIA InCREDIT GROUP maina savu zīmolu uz Incredit ar saukli “Radām jaunas iespējas!” == Produkti == Patēriņa kredīts Kredīts auto iegādei Pārkreditācija Kredītlīnija Online kredīti Preču un pakalpojumu nomaksas iespējas Kredīti juridiskām personām == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == SIA InCREDIT GROUP mājas lapa [http://www.incredit.lv www.incredit.lv] 7xe312f7aadx347qkiuwacvluonmd21 2 490774 4471167 3451016 2026-05-21T03:53:25Z Meistars Joda 781 noņēmu [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4471167 wikitext text/x-wiki [[Dalībnieks:SIA InCREDIT GROUP|SIA InCREDIT GROUP]] ([[Dalībnieka diskusija:SIA InCREDIT GROUP|diskusija]]) 2021. gada 30. jūlijs, plkst. 16.19 (EEST){{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = Incredit (SIA InCREDIT GROUP) | Logo = [[File:Incredit new logo.jpg|thumb|Incredit logo]] | Sauklis = Radām jaunas iespējas | Uzņēmuma_veids = Finanšu pakalpojumi | Dibināšanas_datums = 2010. gada 1. septembris | Galvenais_birojs = Kr.Barona iela 130 k4, Rīga, Latvija, LV - 1012 | Produkti = Patēriņa kredīts, Kredīts auto iegādei, Pārkreditācija, Kredītlīnija, Preču un pakalpojumu nomaksas iespējas, Kredīti uzņēmumiem | Mājaslapa = https://www.incredit.lv/ }}{{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> Incredit ir Latvijas nebanku kreditēšanas kompānija jeb SIA InCREDIT GROUP, kas ir dibināta un veiksmīgi darbojas finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijas iedzīvotājiem no 2010. gada, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegto beztermiņa kreditēšanas licenci<ref name="Incredit licence">{{tīmekļa atsauce |title=Incredit licence |url=https://registri.ptac.gov.lv/lv/table/kapitalsabiedribas-kuras-sanemu-licenci-pateretaju-krediteanas-pakalpojumu-sniegsanai |website=https://registri.ptac.gov.lv/lv/table/kapitalsabiedribas-kuras-sanemu-licenci-pateretaju-krediteanas-pakalpojumu-sniegsanai |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> jeb speciālu atļauju patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Kreditēšanas pakalpojumi tiek nodrošināti gan fiziskām, gan juridiskām personām online, kā arī 18 kreditēšanas centros visā Latvijā. [[[[File:Incredit Barona.jpg|thumb|Incredit Centrālais kreditēšanas centrs Barona ielā 130 k-4, Rīgā, Latvijā]]|thumb|alt=incredit|Incredit centrālais kreditēšanas centrs]] == Vēsture == 2010. gads - SIA InCREDIT GROUP ver vaļā kreditēšanas centrus Barona ielā 130 k4, TK Spice Home<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Incredit Spice Home |website=https://www.spice.lv/lv/veikali/pakalpojumi/incredit |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> un Mēbeļu namā, Rīgā, Latvijā 2011. gads - SIA InCREDIT GROUP ver vaļā vēl 2 kreditēšanas centrus Rīgā, kā arī reģionālos kreditēšanas centrus Daugavpilī, Valmierā, Cēsīs un Ventspilī 2012. gads - SIA InCREDIT GROUP kļūst vēl pieejamāks saviem klientiem, atverot vēl 2 kreditēšanas centrus Rīgā un reģionālos kreditēšanas centrus Jelgavā, Tukumā un Kuldīgā 2013. gads - SIA InCREDIT GROUP savu pakalpojumu klāstā ievieš online kreditēšanas iespējas un ver vaļā reģionālos kreditēšanas centrus Saldū un Rēzeknē 2014. gads - SIA InCREDIT GROUP ver vaļā kreditēšanas centru Jēkabpilī 2015. gads - SIA InCREDIT GROUP ver vaļā kreditēšanas centru Gulbenē 2019. gads - SIA InCREDIT GROUP saņem VID zelta balvu<ref>{{tīmekļa atsauce |title=VID Zelta balva |website=https://www.vid.gov.lv/lv/dalibnieku-registrs |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> un ver vaļā kreditēšanas centru TC Akropole 2020. gads - SIA InCREDIT GROUP maina savu zīmolu uz Incredit. Jaunā zīmola dizains iezīmē Incredit filozofiju, ka katram ir jābūt iespējai savu mērķu īstenošanai un vislabāk to pasaka kompānijas jaunais sauklis “Radām jaunas iespējas!” == Produkti == Patēriņa kredīts<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Patēriņa kredīts |website=https://www.incredit.lv/lv/krediti/naudas-kredits-aizdevums/ |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> Kredīts auto iegādei<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kredīts auto iegādei |website=https://www.incredit.lv/lv/krediti/auto-kredits-lizings-nav-izvelets/ |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> Pārkreditācija<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārkreditācija |website=https://www.incredit.lv/lv/krediti/parkreditacija/ |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> Kredītlīnija<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kredītlīnija |website=https://www.incredit.lv/lv/krediti/kreditlinija/ |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> Online kredīti<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Online kredīti |website=https://www.incredit.lv/lv/jaunumi/read/smartid-eparaksts/ |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> Preču un pakalpojumu nomaksas iespējas<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Preču un pakalpojumu nomaksas iespējas |website=https://www.incredit.lv/lv/krediti/paterina-kredits-precem-pakalpojumiem/ |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> Kredīti juridiskām personām<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kredīti uzņēmumiem |website=https://www.incredit.lv/lv/krediti/naudas-krediti-uznemumiem/ |accessdate={{dat|2021|7|30||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == SIA InCREDIT GROUP mājas lapa [http://www.incredit.lv www.incredit.lv] 8rfq1nxm604w0emewqe74tcc20rvmaj 0 491056 4471065 4438198 2026-05-20T19:27:55Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471065 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|8}} | nationalcaps1 = 4 | height = 182 | image = Ben White 2018.jpg | caption = Vaits 2018. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|ENG}} | nationalyears1 = 2021— | pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | caps5 = 118 | ntupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | name = Benjamin William White | playername = Bens Vaits | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2016—2021 | years2 = 2017—2018 | years3 = 2019 | goals5 = 6 | years5 = 2021— | birth_place = | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Newport County A.F.C.|Newport County]] | caps1 = 36 | caps2 = 42 | caps3 = 15 | caps4 = 46 | clubnumber = 4 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Peterborough United F.C.|Peterborough United]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Pūle}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 1 | goals4 = 1 | years4 = 2019—2020 }}'''Bendžamins Viljams Vaits''' ({{Val|en|Benjamin William White}}; dzimis {{Dat|1997|10|8}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Anglijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada Vaits pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']]. == Karjera == Savu profesionālu karjeru iesācis [[Brighton & Hove Albion F.C.|''Brighton & Hove Albion'']] komandā. Lai iegūtu spēļu praksi, Vaits tika izīrēts [[Newport Country A.F.C.|''Newport Country'']], [[Peterborough United F.C.|''Peterborough United'']] un [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']]. Ar ''Leeds United'' komandu Vaits piedalījās visās spēlēs, palīdzot komandai uzvarēt 2019—20. gada [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] sezonā. Vaits četru sezonu laikā spēlējis Anglijas četrās spēcīgākajās līgās. [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]]. gada sezonā Vaits tika atzīts par ''Brighton & Hove Albion'' labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brightonandhovealbion.com/news/2167119/all-the-winners-from-the-players-awards|title=All the winners from the Players' Awards|website=www.brightonandhovealbion.com|access-date=2021-08-03|language=en|archive-date=2023-03-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20230325234329/https://www.brightonandhovealbion.com/news/2167119/all-the-winners-from-the-players-awards}}</ref> 2021. gada jūlijā Vaits pievienojās [[Arsenal FC|''Arsenal'']].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/57898497|title=Arsenal sign White from Brighton for £50m|work=BBC Sport|access-date=2021-08-03|language=en-GB}}</ref> [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Leeds United''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2019—20 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2023 '''Anglijas izlase''' * [[UEFA Eiropas Čempionāts]] finālists:2020 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Newport Country A.F.C.|''Newport Country'']] sezonas labākais spēlētājs: 2017—18 * [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2019—20 * [[Brighton & Hove Albion F.C.|''Brighton & Hove Albion'']] sezonas labākais spēlētājs: 2020—21 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Vaits, Bens}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dorsetā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Peterborough United F.C. spēlētāji]] klnw42zxrivmdc9v7l66cnks906g6cd 0 491341 4471195 4442412 2026-05-21T05:02:58Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471195 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|25}} | nationalyears1 = 2014 | caption = Emiljano Buendija 2022. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Argentīna}} Argentīnas U20 | nationalyears2 = 2015 | nationalcaps1 = 3 | nationalyears3 = 2022 | nationalteam3 = {{fb|Argentīna}} | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 0 | height = 172 | pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | name = | playername = Emiljano Buendija | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2015 | years2 = 2014—2018 | years3 = 2017—2018 | image = Emiliano Buendía 2022.jpg | goals5 = 5 | birth_place = | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Cultural y Deportiva Leonesa|Cultural Leonesa]] | caps1 = 34 | caps2 = 35 | caps3 = 40 | caps4 = 113 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City FC|Norwich City]] | caps5 = 85 | countryofbirth = {{vieta|Argentīna|Mara del Plata}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | goals1 = 7 | goals2 = 3 | goals3 = 6 | goals4 = 24 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years5 = 2021— | years4 = 2018—2021 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | years6 = 2025— | caps6 = 4 | goals6 = 0 }} '''Emiljano Buendija Stati''' ({{Val|es|Emiliano Buendía Stati}}, dzimis {{Dat|1996|12|25}}) ir [[Argentīna|Argentīnas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Buendija pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu [[Leverkūzenes "Bayer"|Leverkūzenes "''Bayer''"]], kas viņu īrē no [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. == Sasniegumi == '''Norwich City''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2018—19, 2020—21 '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Anglijas čempionāta sezonas labākais spēlētājs: 2020—21<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/56893266|title=Norwich's Buendia wins top EFL award|work=BBC Sport|access-date=2021-08-09|language=en-GB}}</ref> * [[Norwich City F.C.|''Norwich City'']] sezonas labākais spēlētājs: 2020—21<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canaries.co.uk/News/2021/april/emi-buendia-wins-2020-21-barry-butler-memorial-trophy/|title=Emi Buendia wins 2020-21 Falcon Power Player of the Season|website=www.canaries.co.uk|access-date=2021-08-09|language=en-gb|archive-date=2021-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210429170758/https://www.canaries.co.uk/News/2021/april/emi-buendia-wins-2020-21-barry-butler-memorial-trophy/}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Argentīnas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Buendija, Emiljano}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Buenosairesas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Cultural y Deportiva Leonesa spēlētāji]] 48kngoho6w2p2jqouilv5egnxjcutro 0 491343 4471077 4309137 2026-05-20T19:36:11Z ZANDMANIS 91184 4471077 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|10}} | nationalcaps3 = 19 | ntupdate = {{dat|2025|07|17|SK|bez}} | name = | playername = Kristians Nergords | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2012 | years2 = 2012—2013 | years3 = 2012—2013 | years4 = 2013—2018 | caps6 = 181 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford FC|Brentford]] | goals6 = 11 | years6 = 2019—2025 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps5 = 27 | nationalcaps6 = 35 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U21 | nationalteam6 = {{fb|DEN}} | nationalyears3 = 2011—2013 | nationalyears4 = 2013 | nationalyears5 = 2013—2017 | pcupdate = {{dat|2025|07|17|SK|bez}} | nationalyears1 = 2009—2010 | birth_place = | goals2 = 2 | caps1 = 1 | caps2 = 22 | caps3 = 0 | caps4 = 116 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[Lyngby Boldklub|Lyngby]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV|Hamburger SV II]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | clubs4 = {{flaga|Dānija}} [[Brøndby IF|Brøndby]] | countryofbirth = {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 0 | goals3 = 0 | nationalyears2 = 2010—2011 | goals4 = 8 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years5 = 2018—2019 | caps5 = 6 | goals5 = 0 | height = 185 | image = Christian Nørgaard, Brentford F.C. footballer, May 2022.jpg | caption = Nergords 2022. gadā | nationalcaps2 = 22 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U17 | nationalyears6 = 2020— | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years7 = 2025— | caps7 = 0 | goals7 = 0 }}'''Kristians Tērs Nergords''' ({{Val|dk|Christian Thers Nørgaard}}, dzimis {{Dat|1994|3|10}}) ir [[Dānija|Dānijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Dānijas futbola izlase|Dānijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Nergords pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. [[Dānijas futbola izlase|Dānijas futbola izlases]] sastāvā Nergords ir piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Brøndby''' * [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]: 2017—18 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Brøndby IF|''Brøndby'']] gada labākais spēlētājs: 2017<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bold.dk/fodbold/nyheder/christian-noergaard-aarets-spiller-i-broendby/|title=Christian Nørgaard årets spiller i Brøndby|website=bold.dk|access-date=2021-08-09}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Dānijas futbolists-aizmetnis}} {{Dānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Dānijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dānijas futbolisti]] [[Kategorija:Dānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]] [[Kategorija:Brøndby IF spēlētāji]] [[Kategorija:Lyngby Boldklub spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Nergords, Kristians}} kzyl80k0n5kb5pdcg0ljhe592ch35yb 0 495321 4471209 3712343 2026-05-21T05:35:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471209 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} '''''École nationale supérieure des mines de Paris''''' ('''''Mines ParisTech''''') ir [[Francija]]s ''grande école'' un ''[[PSL Research University]]'' sastāvdaļa. To 1783. gadā dibināja karalis [[Luijs XVI]].<ref>[https://www.techno-science.net/glossaire-definition/Mines-ParisTech.html Mines ParisTech]</ref> ''Mines ParisTech'' izceļas ar izcilu pētniecības centru sniegumu un starptautisko partnerattiecību kvalitāti ar citām prestižām pasaules universitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.alteliostechnologygroup.com/2017/12/06/palmares-ecoles-ingenieurs/ |title=06 DÉC PALMARÈS DES ECOLES D’INGÉNIEURS LES PLUS RECHERCHÉES |access-date={{dat|2021|10|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211009063318/https://www.alteliostechnologygroup.com/2017/12/06/palmares-ecoles-ingenieurs/ }}</ref> == Slaveni absolventi == * [[Albērs Lebrēns]], Francijas prezidents no 1932. līdz 1940. gadam * [[Anrī Puankarē]], franču matemātiķis, teorētiskais fiziķis, inženieris un filozofs * [[Žoržs Šarpaks]], Ukrainas ebreju izcelsmes franču fiziķis == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.mines-paristech.eu/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017115010/https://mines-paristech.eu/ |date={{dat|2021|10|17||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas augstskolas]] cfmdb8dwhs0o29svu0by1q1w9jdrnmu 0 495814 4471258 3853847 2026-05-21T08:18:30Z Meistars Joda 781 4471258 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Dace Judina | žanri = detektīvs, psiholoģiskais romāns, dzimtu stāsti, mistika | rakstīšanas valoda = latviešu | dzimums = S | dzīvesbiedrs = [[Arturs Nīmanis]] | slavenākie darbi = Tik vienkārši, Dīvainais Līgovakars, Septiņi vakari, Tīrītājs | apbalvojumi = Lielā lasītāju balva (2013) | attēls = Dace_Judina_(2020).jpg | dz_gads = 1970 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 13 }} '''Dace Judina''' (dzimusi {{dat|1970|5|13}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[žurnāliste]], [[rakstniece]], publiciste, redaktore, režisore, dziesminiece. Kopš deviņdesmitajiem gadiem darbojas presē, sabiedrisko attiecību un pasākumu jomā. Intereses — teātris, literatūra, mūzika, autobraukšana, kriminālistika, datori, dzimtu vēstures un radu rakstu pētījumi, ainavu arhitektūra, interjera dizains. Viena no aizvadītajā desmitgadē izdotās latviešu [[Daiļliteratūra|daiļliteratūras]] visvairāk lasīto [[Romāns|romānu]] autorēm. Iekļauta Latvijas Simtgades 100 Vērtīgāko grāmatu autoru sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/kultura/266795-latvijas-socialo-tiklu-lietotaji-izveidojusi-savu-top-100-gramatu-sarakstu.htm|title=Latvijas sociālo tīklu lietotāji izveidojuši savu TOP 100 grāmatu sarakstu|website=nra.lv|access-date=2022-12-10|language=lv}}</ref> == Bibliogrāfija == {| class="wikitable" |+ !Gads !Nosaukums !Sērija !Apraksts !Piezīmes |- |2010. |Tik vienkārši | |Psiholoģisks detektīvromāns. | |- |2011., 2015., 2021. |Tase melnas kafijas |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-1 | |- |2012., 2016., 2021. |Dīvainais līgovakars |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-2 |Lielā lasītāju balva 2013. |- |2013., 2021. |Ziemas blūzs |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-3 | |- |2014., 2021. |Mēnesis pie jūras |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-4 | |- |2015., 2021. |Siers otrajai pelītei |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-5 | |- |2015. |Divi. Pusnakts sarunas | |Dzeja un esejas. Kopdarbs ar [[Arturs Nīmanis|Arturu Nīmani]]. |Grāmatā iekļauts kompaktdisks ar Artura Nīmaņa instrumentālo mūziku. |- |2016., 2021. |Trīs klikšķi līdz laimei |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-6 | |- |2016., 2018. |Septiņi vakari |Latvijas simtgades romāni |Tetraloģija: Ozolu-Kalēju-Ziemeļu-Legzdiņu dzimtu stāsti, 1. grāmata. |2018. gadā iestudēta izrāde ar tādu pašu nosaukumu. |- |2017. |Ceturtais kauliņš |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-7 | |- |2017. |Gredzens |Latvijas simtgades romāni |Tetraloģija: Ozolu-Kalēju-Ziemeļu-Legzdiņu dzimtu stāsti, 2. grāmata. | |- |2017. |Kad klusums kliedz |Latvijas simtgades romāni |Tetraloģija: Ozolu-Kalēju-Ziemeļu-Legzdiņu dzimtu stāsti, 3. grāmata. | |- |2018. |Tīrītājs |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-8 | |- |2018. |Uzraksti man vakar... |Latvijas simtgades romāni |Tetraloģija: Ozolu-Kalēju-Ziemeļu-Legzdiņu dzimtu stāsti, 4. grāmata. | |- |2018. |Amnēzija |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-9 | |- |2018. |Ēnas spogulī |Vakara romāns |Triloģija: ''Ēnas spogulī'', 1. grāmata. | |- |2019. |Lāsts |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-10 | |- |2019. |Devītais |Laika stāsti |Kopdarbs ar Arturu Nīmani. Cikla 1. grāmata. | |- |2019. |Cietāks par dimantu |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-11 | |- |2019. |Dēls |Vakara romāns |Triloģija: ''Ēnas spogulī'', 2. grāmata. | |- |2020. |Mēmais |Laika stāsti |Kopdarbs ar Arturu Nīmani. Cikla 2. grāmata. | |- |2020. |Slazdā |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-12 | |- |2020. |Viļņos |Laika stāsti |Kopdarbs ar Arturu Nīmani. Cikla 3. grāmata. | |- |2020. |Pēdas putekļos |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-13 | |- |2021. |Tukšais nams |Vakara romāns |Triloģija: ''Ēnas spogulī'', 3. grāmata. | |- |2021. |Krustceles |Laika stāsti |Kopdarbs ar Arturu Nīmani. Cikla 4. grāmata. | |- |2021. |Nemodiniet mirušos |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-14 | |- |2021. |Pārcēlājs |Laika stāsti |Kopdarbs ar Arturu Nīmani. Cikla 5. grāmata. | |- |2021. |Uz dzīvību un nāvi |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-15 | |- |2022. |Svilpotājs |Laika stāsti |Kopdarbs ar Arturu Nīmani. Cikla 6. grāmata. | |- |2022. |Kas lēni nāk... |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-16 |Grāmatas atvēršanā tiek prezentēts Artura Nīmaņa instrumentālās mūzikas albums "Sapņi" |- |2022 |Viņš vairs neatgriezīsies |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-17 | |- |2023 |Sešas pēdas |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-18 |Grāmatas atvēršanā tiek prezentēts Artura Nīmaņa instrumentālās mūzikas albums "Robežas" |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pucmaja.lv/ Radošā apvienība "Pūces Māja"] * [https://www.facebook.com/izmekleAE Facebook: Anna Elizabete fon Berga] (Sērijas "Izmeklē Anna Elizabete" galvenais personāžs) * [https://www.youtube.com/channel/UCh653vviaq3MXZnr7j-JK6A YouTube: PūčMājas TV] — visi ar r/a "Pūces Māja" radošo darbu saistītie video (grāmatu atvēršanas pasākumi, dziesmas u.tml.) * [https://www.literatura.lv/lv/award/Liela-lasitaju-balva/1143233 Lielā lasītāju balva] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211028004338/https://www.literatura.lv/lv/award/Liela-lasitaju-balva/1143233 |date={{dat|2021|10|28||bez}} }} — literatura.lv * [https://www.zvaigzne.lv/lv/multimediji/foto/206800-liela_lasitaju_balva_2013.html?i=2 Lielā lasītāju balva ("Dīvainais Līgovakars", 2013) bildēs] — zvaigzne.lv * [https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/133227-divainais_ligovakars.html "Dīvainais Līgovakars" (2013)] izdevēja lapā — zvaigzne.lv {{DEFAULTSORT:Judina, Dace}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] mlix8lsksmyx1pp1zjodscoeg6pijzq 0 495818 4471259 4403402 2026-05-21T08:20:40Z Meistars Joda 781 4471259 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste|vārds=Arturs Nīmanis|dzimums=V|dzīvesbiedrs=[[Dace Judina]]|stils=Electronica, Ambient|dz_gads=1972|dz_mēnesis=12|dz_diena=13|attēls=Arturs_Nīmanis_(2018).jpg}} '''Arturs Nīmanis''' ir [[Latvieši|latviešu]] [[komponists]], aranžētājs, dizaineris, [[dzejnieks]], [[rakstnieks]], programmētājs. Mūzikā darbojas [[elektroniskā mūzika|elektroniskajā mūzikā]], tostarp meditatīvā un filozofiskā mūzikā. <!-- Liepājnieks ar jūras vēju matos, sapņiem sirdī un mūziku pirkstu galos. -->Intereses — [[vēsture]] un [[politika]], pasaules tautu kultūrvēsture, baltu senatne, folklora, daba, cilvēka iekšējā pasaule, māksla, vārdu spēles. Komponists, programmētājs un dizaineris A. Nīmanis precējies ar rakstnieci [[Dace Judina|Daci Judinu]]. Abi sadarbojušies profesionāli un radoši, kas rezultējies kopīgos izbraukumos pa Latviju, prezentējot pašu grāmatas, lasot to fragmentus un dziedot dziesmas. Rakstnieces mudināts, komponists uzsāka rakstīt. Tā aizsākās kopīgo darbu saraksts, bet tikmēr rakstniece veido savu dziesmu un balāžu albumu, plānojot to ierakstīt kopā ar vīru. Pēc sešām kopā ar sievu sarakstītām grāmatām vairs nav īsti skaidrs, kura radošā līnija ir dominējoša — rakstniecība vai mūzika. Visam paralēli iet māksla jeb dizains. Arturs Nīmanis dizainē grāmatu vākus jau kopš pirmās kopgrāmatas ar sievu 2014. gadā — "Divi. Pusnakts sarunas". == Bibliogrāfija == {| class="wikitable" |+ !Gads !Nosaukums !Sērija !Apraksts !Piezīmes |- |2014. |Laime baltā zirgā | |Piecu autoru dzejas un eseju kopkrājums. | |- |2015. |Divi. Pusnakts sarunas | |Dzeja un esejas. Kopdarbs ar [[Dace Judina|Daci Judinu]]. |Grāmatā iekļauts kompaktdisks ar Artura Nīmaņa instrumentālo mūziku. |- |2019. |Devītais |Laika stāsti |Kopdarbs ar Daci Judinu. Cikla 1. grāmata. | |- |2020. |Mēmais |Laika stāsti |Kopdarbs ar Daci Judinu. Cikla 2. grāmata. | |- |2020. |Viļņos |Laika stāsti |Kopdarbs ar Daci Judinu. Cikla 3. grāmata. | |- |2021. |Krustceles |Laika stāsti |Kopdarbs ar Daci Judinu. Cikla 4. grāmata. | |- |2021. |Pārcēlājs |Laika stāsti |Kopdarbs ar Daci Judinu. Cikla 5. grāmata. | |- |2022. |Svilpotājs |Laika stāsti |Kopdarbs ar Daci Judinu. Cikla 6. grāmata. | |} == Diskogrāfija == {| class="wikitable" |+ !Gads !Nosaukums !Apraksts |- |1998. |Arturs |Instrumentālā mūzika. |- |1999. |Putni |Dziesmas. |- |2005. |Pilsēta |Dziesmas un instrumentālie skaņdarbi. |- |2014. |Dīvainais Līgovakars |Daces Judinas audiogrāmatas "Dīvainais Līgovakars" oriģinālmūzika. |- |2014. |Ar spārniem |Dziesmas un instrumentālie skaņdarbi. |- |2015. |Divi. Pusnakts sarunas |Instrumentālā mūzika kompaktdiskā, kas pievienota dzejas un eseju grāmatai "Divi. Pusnakts sarunas" (kopdarbs ar Daci Judinu). |- |2016. |Orākuls |Instrumentālā mūzika. |- |2017. |Daba. Ūdens |Instrumentālā mūzika. Albums aizsāk sēriju "Daba". |- |2018. |Septiņi vakari |Teātra iestudējuma "Septiņi vakari" oriģinālmūzika. Uzvedums iestudēts Jaunlutriņu amatierteātrī Sandras Mednes vadībā. Scenārija un grāmatas autors — Dace Judina. |- |2018. |Millectrinium |Instrumentālā mūzika. |- |2019. |Klātbūtne |Instrumentālā mūzika ''cinematic romantic sentimental'' stilā, sintezējot elektronisko mūziku ar orķestrālo un simfonisko. |- |2020. |Daba. Gaiss |Instrumentālā mūzika, turpinot sēriju "Daba". |- |2022. |Sapņi |Instrumentālā meditatīvā mūzika. |- |2023. |Robežas |Muzikālās tēmas Daces Judinas detektīvromānu sērijas "Izmeklē Anna Elizabete" grāmatām. |} == Saites == * [http://pucmaja.lv/ Radošā apvienība "Pūces Māja"] * [https://www.facebook.com/ArtursNimanisStudio Facebook: Arturs Nīmanis Studio — Music & Art] * [https://www.youtube.com/channel/UCh653vviaq3MXZnr7j-JK6A YouTube: PūčMājas TV] — visi ar r/a "Pūces Māja" radošo darbu saistītie video (grāmatu atvēršanas pasākumi, dziesmas, instrumentālo skaņdarbu video versijas u.tml.) * [https://www.youtube.com/channel/UC4DoR8UHjZncQuSoRBoCyEA YouTube: Arthur Neeman] — komponista video kanāls. * [https://soundcloud.com/arthurneeman Soundcloud: Arthur Neeman] — demo mūzika. * [https://open.spotify.com/artist/1IIvx76onbkn8N6uAxIxqW Spotify: Arthur Neeman] — gandrīz visi albumi. * [http://artursnimanis.lv Arturs Nīmanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221205150043/http://artursnimanis.lv/ |date={{dat|2022|12|05||bez}} }} / [http://arthurneeman.com Arthur Neeman] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220920173130/http://arthurneeman.com/ |date={{dat|2022|09|20||bez}} }} — komponista mājas lapa, albumu veikals. {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Arturs}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] bnodiuap0gu6pc90xqdh9bg1ukaw0vw 0 496404 4471266 4349341 2026-05-21T08:40:30Z Makenzis 56205 4471266 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #2E8B57 | nos = ''Viborg FF'' | logo_links = Viborg FF (logo).svg | logo_izm = 175px | pilns = ''Viborg Fodsports Forening'' | iesauka = ''De Grønne'' (zaļie) | pilsēta = {{Vieta|Dānija|Viborga|2s=Viborga (Dānija)}} | līga = [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 5. vieta | dib = 1896 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 1 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Viborgas stadions]] | ietilp = 9566 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Dānija}} Nikolajs Lunds | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.vff.dk/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1=|pattern_b1=_nikechallenge3g|pattern_ra1=| leftarm1=008000|body1=008000|rightarm1=008000|shorts1=FFFFFF|pattern_so1 =_gijon1819a| socks1=008000| pattern_la2=|pattern_b2=_nikechallenge3w|pattern_ra2=| leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=008000|socks2=FFFFFF| |pattern_b3= _partizan1819t |body3= 000000 |pattern_la3= _partizan1819t |leftarm3= 000000 |pattern_ra3= _partizan1819t |rightarm3= 000000 |shorts3= 000000 |socks3= 000000 }} '''''Viborg FF''''' ir [[Dānija]]s [[futbola klubs]] no [[Viborga (Dānija)|Viborgas]]. Klubs ir dibināts 1896. gadā, pašlaik spēlē [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgā]]. Kluba lielākais panākums ir 2000. gadā izcīnītais [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]. Mājas spēles aizvada [[Viborgas stadions|Viborgas stadionā]] (sponsorēšanas nolūkā oficiālais nosaukums ir ''Energi Viborg Arena''), kura ietilpība ir 9566 vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://footballtripper.com/denmark/viborg-stadium/ |title=Energi Viborg Arena - Viborg FF Stadium Guide |website=footballtripper.com |language=en |accessdate={{dat|2021|11|7||bez}}}}</ref> Kluba krāsas ir zaļa un balta. == Sasniegumi == * '''[[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/dencuphist.html |title=Denmark - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2021|11|7||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1999–2000 * '''Dānijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/densupcuphist.html |title=Denmark - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2021|11|7||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Uzvarētāji (1): 2000 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{dk ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/denmark/viborg-ff/604/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/viborg-ff/startseite/verein/1063 ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Dānija-aizmetnis}} {{Dānijas futbola Superlīgas komandas}} [[Kategorija:Dānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Viborg FF]] foouq0022iwie1ljf7tqxwxpcqohvuh 0 497595 4471158 3892827 2026-05-20T23:37:29Z ~2026-30382-59 145721 /* Ierobežojumi */ 4471158 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada novembris}} [[Attēls:Puls_oxymeter.jpg|thumb|250px|Pulsa oksimetrs uz pirksta]] '''Pulsa oksimetrs''' ir medicīnas ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro [[asinis|asiņu]] [[Skābeklis|skābekļa]] piesātinājuma līmeni. Mūsdienu pulsa oksimetra versiju izstrādāja ''Takuo Aoyagi'' 1974. gadā Japānas uzņēmumam ''[[Nihon Kohden]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://spectrum.ieee.org/takuo-aoyagi-inventor-of-the-pulse-oximeter-dies-at-age-84|title=Takuo Aoyagi, Inventor of the Pulse Oximeter, Dies at Age 84|website=spectrum.ieee.org|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> == Darbības princips == Pulsa oksimetrs ir ērts neinvazīvs mērinstruments, tas parāda skābekli saturošo asiņu procentuālo daudzumu no maksimāli iespējamā. Precīzāk, tas parāda asiņu [[hemoglobīns|hemoglobīna]] (asins [[proteīns|proteīna]], kas pārnes skābekli) oksidētās formas (oksihemoglobīna) procentuālo daudzumu. Parasti pieņemamais diapazons pacientiem bez plaušu slimībām ir 95 līdz 99 procenti. Tipiskais pulsa oksimetrs izmanto divas mazas [[gaismas diode]]s (LED), fokusētas uz [[fotodiode|fotodiodi]], kas dod strāvas impulsus, ko apstrādā [[mikroprocesors]]. Parasti ierīce tiek lietota ķermeņa zonā, ko caurstrāvo virspusēja asinsrite, piemēram, uz pirksta vai auss ļipiņas. Vienas LED izstarotais gaismas viļņa garums ir 660 nm (sarkans), bet otrs ir 940 nm (infrasarkanais).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rl=http/|title=Principles of pulse oximetry|website=frca.co.uk|accessdate=2021. gada 25. novembris|archive-date=2015. gada 24. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20150224221820/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://choicemmed.ru/articles/princip.php|title=Принцип работы пульсоксиметра|website=choicemmed.ru|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> Gaismas absorbcija šajos viļņu garumos asinīs ievērojami atšķiras ar skābekli bagātinātām un ar skābekli noplicinātām asinīm<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rl=http/|title=Principles of Pulse Oximetry Technology|website=oximetry.org|accessdate=2021. gada 25. novembris|archive-date=2015. gada 18. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20150318054934/}}</ref>: * oksidēts hemoglobīns (oksihemoglobīns) absorbē vairāk infrasarkanā starojuma un laiž cauri vairāk sarkanās gaismas — 940 nm. * no skābekļa atbrīvots hemoglobīns absorbē vairāk sarkanās gaismas un laiž cauri vairāk infrasarkanā starojuma — 660 nm. == Ierobežojumi == * Pulsa oksimetrs neļauj noteikt, ar kādām molekulām hemoglobīns ir saistīts, tāpēc to nav jēgas lietot saindēšanās gadījumā ar [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīdu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/9792574/|title=Pulse oximetry in severe carbon monoxide poisoning|website=pubmed.ncbi.nlm.nih.gov|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> (šādā gadījumā jālieto speciālas ierīces, kas spēj izmērīt [[karboksihemoglobīns|karboksihemoglobīna]] saturu asinīs); * Ierīces mērījumu precizitāti ietekmē [[hipotensija]], zema ķermeņa temperatūra, fiziskās aktivitātes;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nursingtimes.net/clinical-archive/assessment-skills/the-correct-use-of-pulse-oximetry-in-measuring-oxygen-status-01-03-2002/|title=The correct use of pulse oximetry in measuring oxygen status|website=nursingtimes.net|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> * [[Metilēnzilais]] asinīs var izkropļot rezultātus, samazinot rādījumu;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://cyberleninka.ru/article/n/pulsoksimetriya|title=Пульсоксиметрия|website=cyberleninka.ru|accessdate=2021-11-12}}</ref> * Melna, zila un zaļa [[nagu laka]] ietekmē ierīces viļņa garumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/3382042/|title=The effect of nail polish on pulse oximetry|website=pubmed.ncbi.nlm.nih.gov|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref>Вбыо == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Medicīniskā diagnostika]] [[Kategorija:Medicīna]] 37f5jug6uq3naqkdv8horx68zm551tu 4471166 4471158 2026-05-21T03:10:17Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30382-59|~2026-30382-59]], atjaunoju versiju, ko saglabāja MER-C 3892827 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada novembris}} [[Attēls:Puls_oxymeter.jpg|thumb|250px|Pulsa oksimetrs uz pirksta]] '''Pulsa oksimetrs''' ir medicīnas ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro [[asinis|asiņu]] [[Skābeklis|skābekļa]] piesātinājuma līmeni. Mūsdienu pulsa oksimetra versiju izstrādāja ''Takuo Aoyagi'' 1974. gadā Japānas uzņēmumam ''[[Nihon Kohden]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://spectrum.ieee.org/takuo-aoyagi-inventor-of-the-pulse-oximeter-dies-at-age-84|title=Takuo Aoyagi, Inventor of the Pulse Oximeter, Dies at Age 84|website=spectrum.ieee.org|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> == Darbības princips == Pulsa oksimetrs ir ērts neinvazīvs mērinstruments, tas parāda skābekli saturošo asiņu procentuālo daudzumu no maksimāli iespējamā. Precīzāk, tas parāda asiņu [[hemoglobīns|hemoglobīna]] (asins [[proteīns|proteīna]], kas pārnes skābekli) oksidētās formas (oksihemoglobīna) procentuālo daudzumu. Parasti pieņemamais diapazons pacientiem bez plaušu slimībām ir 95 līdz 99 procenti. Tipiskais pulsa oksimetrs izmanto divas mazas [[gaismas diode]]s (LED), fokusētas uz [[fotodiode|fotodiodi]], kas dod strāvas impulsus, ko apstrādā [[mikroprocesors]]. Parasti ierīce tiek lietota ķermeņa zonā, ko caurstrāvo virspusēja asinsrite, piemēram, uz pirksta vai auss ļipiņas. Vienas LED izstarotais gaismas viļņa garums ir 660 nm (sarkans), bet otrs ir 940 nm (infrasarkanais).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rl=http/|title=Principles of pulse oximetry|website=frca.co.uk|accessdate=2021. gada 25. novembris|archive-date=2015. gada 24. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20150224221820/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://choicemmed.ru/articles/princip.php|title=Принцип работы пульсоксиметра|website=choicemmed.ru|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> Gaismas absorbcija šajos viļņu garumos asinīs ievērojami atšķiras ar skābekli bagātinātām un ar skābekli noplicinātām asinīm<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rl=http/|title=Principles of Pulse Oximetry Technology|website=oximetry.org|accessdate=2021. gada 25. novembris|archive-date=2015. gada 18. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20150318054934/}}</ref>: * oksidēts hemoglobīns (oksihemoglobīns) absorbē vairāk infrasarkanā starojuma un laiž cauri vairāk sarkanās gaismas — 940 nm. * no skābekļa atbrīvots hemoglobīns absorbē vairāk sarkanās gaismas un laiž cauri vairāk infrasarkanā starojuma — 660 nm. == Ierobežojumi == * Pulsa oksimetrs neļauj noteikt, ar kādām molekulām hemoglobīns ir saistīts, tāpēc to nav jēgas lietot saindēšanās gadījumā ar [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīdu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/9792574/|title=Pulse oximetry in severe carbon monoxide poisoning|website=pubmed.ncbi.nlm.nih.gov|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> (šādā gadījumā jālieto speciālas ierīces, kas spēj izmērīt [[karboksihemoglobīns|karboksihemoglobīna]] saturu asinīs); * Ierīces mērījumu precizitāti ietekmē [[hipotensija]], zema ķermeņa temperatūra, fiziskās aktivitātes;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nursingtimes.net/clinical-archive/assessment-skills/the-correct-use-of-pulse-oximetry-in-measuring-oxygen-status-01-03-2002/|title=The correct use of pulse oximetry in measuring oxygen status|website=nursingtimes.net|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> * [[Metilēnzilais]] asinīs var izkropļot rezultātus, samazinot rādījumu;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://cyberleninka.ru/article/n/pulsoksimetriya|title=Пульсоксиметрия|website=cyberleninka.ru|accessdate=2021-11-12}}</ref> * Melna, zila un zaļa [[nagu laka]] ietekmē ierīces viļņa garumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/3382042/|title=The effect of nail polish on pulse oximetry|website=pubmed.ncbi.nlm.nih.gov|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Medicīniskā diagnostika]] [[Kategorija:Medicīna]] mn2mw4syglt8qxm27rwsu6t63xznhq3 0 510920 4471170 4351537 2026-05-21T04:07:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471170 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Zudusī pilsēta | oriģinālnos = ''The Lost City'' | attēls = Lost-City-plakats-LV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Ārons un Ādams Nī|Ādams Nī<br />Ārons Nī]] | producents = * [[Sandra Buloka]] * [[Laiza Čeisina]] * [[Sets Gordons]] | scenārijs = * Orens Uzels * [[Deina Foksa]] * Ādams Nī * Ārons Ni | aktieri = * Sandra Buloka * [[Čenings Teitums]] * [[Denjels Redklifs]] * [[Davaina Džoja Rendolfa]] * [[Breds Pits]] | mūzika = [[Pinars Topraks]] | operators = [[Džonatans Sela]] | mākslinieks = | montāža = [[Kreigs Alperts]] | studija = * ''[[Fortis Films]]'' * ''3dot Productions'' * ''Exhibit A'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2022|3|12|[[South by Southwest|SXSW]]|2022|3|25|ASV}} | ilgums = 112 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.classification.gov.au/titles/lost-city-5|title=THE LOST CITY|first=Australian|last=Classification|date=March 12, 2022|website=www.classification.gov.au|access-date={{dat|2022|05|05||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220324124755/https://www.classification.gov.au/titles/lost-city-5}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|68–74 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/box-office/sandra-bullock-channing-tatum-the-lost-city-box-office-estimate-1235211053/|title=Will Sandra Bullock and Channing Tatum's ''The Lost City'' Dethrone ''The Batman'' at the Box Office?|date=March 22, 2022|first=Rebecca|last=Rubin|website=[[Variety]]|access-date=March 23, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=May 11, 2021|title=Sandra Bullock and other Hollywood stars stay in Casa de Campo|url=http://dominicantoday.com/dr/people/2021/05/11/sandra-bullock-and-other-hollywood-stars-stay-in-casa-de-campo/|website=[[Dominican Today]]|accessdate=February 20, 2022|archive-date={{dat|2022|05|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220503022350/https://dominicantoday.com/dr/people/2021/05/11/sandra-bullock-and-other-hollywood-stars-stay-in-casa-de-campo/}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|192,9 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Lost City (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt13320622/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2023|6|18||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Zudusī pilsēta"''' ({{val|en|The Lost City}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] ASV [[piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] [[kinokomēdija]]. Filmas režisori un scenārija līdzautori ir [[Ārons un Ādams Nī|brāļi Nī]], scenārija autori Orens Uzels un [[Deina Foksa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://directories.wga.org/project/1207464/the-lost-city|title=The Lost City|work=[[Writers Guild of America West]]|date=October 13, 2021|access-date=October 20, 2021}}</ref> Galvenajās lomās ir [[Sandra Buloka]] un [[Čenings Teitums]], kas atveido romānu rakstnieci un viņas vāka modeli, kuriem jābēg no miljardiera ([[Denjels Redklifs]]) un jāatrod sena zudusī pilsēta, kas aprakstīta vienā no viņas romāniem. Citas lomas atveido [[Davaina Džoja Rendolfa]] un [[Breds Pits]]. Filmas projekts izziņots 2020. gada oktobrī, ar Buloku kā producenti. Čenings Teitums projektam pievienojās tā paša gada decembrī; pārējie aktieri nākamā gada laikā. Filmēšana norisinājās 2021. gadā no maija līdz augustam [[Dominikāna|Dominikānā]]. Filmas "Zudusī pilsēta" pirmizrāde notika {{dat|2022|3|12||bez}} pasākumā ''[[South by Southwest]]''. ASV kinoteātros to demonstrē no {{dat|2022|3|25|g|bez}}, bet Latvijā no 6. aprīļa. Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|192 miljoni}} ASV dolāru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] 505p3z6yklfu4fhfu0qj6xcy63elld8 0 511051 4470957 4402887 2026-05-20T13:10:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470957 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uta Ibrahimi | vārds_orig = ''Flutura Ibrahimi'' | attēls = Utalaya.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1983 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|Dienvidslāvija|Kosovas autonomais apgabals|Ģiļāni|2s=Kosova|td=Kosova}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = | dzimums = S }} '''Flutura Ibrahimi''' ({{val|sq|Flutura Ibrahimi}}; dzimusi {{dat|1983|11|27}}), plašāk pazīstama kā '''Uta Ibrahimi''' ({{val|sq|Uta Ibrahimi}}), ir [[Kosova]]s [[Alpīnisms|alpīniste]]. Viņa kļuva par pirmo [[Albāņi|albānieti]], kas uzkāpusi pasaules augstākajā virsotnē [[Everests|Everestā]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Uta Ibrahimi becomes the first Albanian woman to reach Mt. Everest summit, in 2017.|url=http://prishtinainsight.com/uta-ibrahim-becomes-first-albanian-woman-reach-mt-everest-summit/|accessdate=2022-05-12|agency=Prishtina Insight|publisher=Prishtina Insight|date=22 May 2017}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Mehmetaj|first1=Valmir|title=Uta Ibrahimi: Trekking in the Himalayas made me realize how small we humans are|url=http://kosovotwopointzero.com/en/uta-ibrahimi-trekking-himalayas-made-realize-small-humans/|website=kosovotwopointzero.com|publisher=kosovotwopointzero|accessdate=12 May 2022}}</ref> Ibrahimi to izdarīja 2017. gada 22. maijā, pēc tam viņa iekaroja arī [[Manāslu]] (8163 m),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kultplus.com/trashegimia/eksluziveuta-ibrahimi-pushton-majen-e-manasolus-foto/|title=Ekskluzive: Uta Ibrahimi pushton majën e Manasolus (FOTO)|date=2017-09-25|website=KultPlus|language=sq|accessdate=2022-05-12|archive-date=2020-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20200809085413/https://www.kultplus.com/trashegimia/eksluziveuta-ibrahimi-pushton-majen-e-manasolus-foto/}}</ref> [[Čooju]] (8201 m),<ref name="auto3">{{tīmekļa atsauce|url=https://insajderi.com/uta-ibrahimi-ngjitet-edhe-ne-majen-cho-oyu-ne-himalaje/|title=Uta Ibrahimi ngjitet edhe në majën Cho Oyu, në Himalaje|date=|website=insajderi.com|language=sq|accessdate=2022-05-12}}</ref> [[Lodze]] (8516 m)<ref name="auto1">{{tīmekļa atsauce|url=https://rockandice.com/climbing-news/uta-ibrahimi-kosovos-first-woman-to-summit-everest-and-her-climb-towards-gender-equality/|title=Uta Ibrahimi: Kosovo's First Woman to Summit Everest and Her Climb Towards Gender Equality|website=Rock and Ice|language=en|accessdate=2022-05-12}}</ref> un [[Gašerbrums I|Gašerbrumu]] (8080 m),<ref name="auto2">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.altitude.news/sports/alpinisme/2019/07/25/uta-ibrahimi-kosovo-gasherbrum-i/|title=Uta Ibrahimi réussit le Gasherbrum I, le Kosovo à 8.080 mètres|last=T|first=Eric|date=2019-07-25|website=Altitude News|language=fr|accessdate=2022-05-12}}</ref> oficiāli kļūstot par pirmo sievieti no Balkāniem, kas uzkāpusi piecās virsotnēs virs 8000 metriem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://2lonline.com/uta-ibrahimi-pushton-vargmalet-e-pakistanit-vajza-e-pare-ne-histori-nga-ballkani/|title=Uta Ibrahimi 'pushton' vargmalet e Pakistanit, vajza e parë në histori nga Ballkani|last=Sherifi|first=Elife|date=2019-07-23|website=2LONLINE|language=sq|accessdate=2022-05-12}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://balkaneu.com/uta-ibrahimi-the-first-kosovar-to-conquer-the-himalayas/|title=Uta Ibrahimi, the first Kosovar to conquer the Himalayas|date=2017-05-22|website=Independent Balkan News Agency|language=en|accessdate=2022-05-12|archive-date=2017-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20170604054321/https://balkaneu.com/uta-ibrahimi-the-first-kosovar-to-conquer-the-himalayas/|dead-url=yes}}</ref> U. Ibrahimi sasniegumus atzinīgi novērtējuši daudzi vietējie un starptautiskie izdevumi.<ref name="auto3" /><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://thehimalayantimes.com/nepal/first-albanian-woman-among-100-scales-mt-everest/|title=First Albanian woman among 100 scales Mt Everest|date=2017-05-22|website=The Himalayan Times|language=en|accessdate=2022-05-12}}</ref> Ar savām alpīnisma aktivitātēm un uzstāšanās plašsaziņas līdzekļos Ibrahimi cenšas pastāstīt pasaulei vairāk par dabu un kalniem, kā arī par cilvēktiesību stāvokli Kosovā un Albānijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalgeographic.com/adventure/destinations/europe/balkans-adventure-in-kosovo-macedonia-bulgaria/|title=Chasing Mountains and Macchiato in the Balkans|date=2016-09-22|website=Adventure|language=en|accessdate=2022-05-12}}</ref> == Biogrāfija == Uta Ibrahimi dzimusi Kosovas pilsētā [[Ģiļāni]]. Viņa absolvējusi [[Prištinas Universitāte]]s Ekonomikas fakultāti, kur studējusi [[Tirgzinība|mārketingu]]. Uta Ibrahimi sāka savu karjeru kā mārketinga asistente [[Ilīrija]]s Universitātē un pēc tam strādāja tajā pašā profesijā dažādos privātos uzņēmumos. Vairākus gadus Uta bija mārketinga aģentūras ''Ogilvy Karrota'' direktore. Papildus galvenajām darba aktivitātēm viņa iesaistījās arī sociālajos projektos, kas saistīti ar [[Cilvēktiesības|cilvēktiesībām]]. Uta bija arī mārketinga vadītāja, žūrijas locekle un pasākumu organizatore ''Dokufest'' dokumentālo filmu festivālā [[Prizrena|Prizrenā]], Kosovā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://dokufest.com/2019/places-to-see/empower-kosovo-tour-guides/|title=Empower Kosovo Tour Guides|website=DokuFest|accessdate=2021-03-21}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://dokufest.com/2017/program/jury/|title=Jury|website=DokuFest|accessdate=2021-03-21}}</ref> 2015. gadā viņa pameta karjeru mārketingā, lai visu savu enerģiju veltītu alpīnismam. 2016. gadā viņa nodibināja uzņēmumu ''Butterfly Outdoor Adventures Company'', lai veicinātu [[Kultūra|kultūru]] un [[Tūrisms|tūrismu]] Kosovā,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://insajderi.com/nga-tokat-e-sheshta-te-prishtines-e-deri-ne-maje-te-botes-gruaja-qe-po-sfidon-gjithcka/|title=Nga tokat e sheshta të Prishtinës e deri në maje të botës – gruaja që po sfidon gjithçka|date=2019-03-08|website=Gazeta Online INSAJDERI |language=en |accessdate=2022-05-12}}</ref> kas kļuva par daļu no USAID ''Via Dinarica'' projekta, kas ir platforma ilgtspējīgu tūrisma maršrutu un telpu izveidei Rietumbalkānos (no Kosovas līdz Slovēnija).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.climbing.com/places/the-accursed-alps-first-ascents-meet-anti-hydropower-activism-in-albania/|title=The Accursed Alps: First Ascents Meet Anti-Hydropower Activism in Albania|last=Barthelemy|first=Bennett|website=Climbing Magazine|language=en|accessdate=2022-05-12}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://magazin.lufthansa.com/xx/en/travel-en/a-holiday-in-kosovo/|title=A holiday in Kosovo? {{!}} Lufthansa magazin|last=GmbH|first=TERRITORY Content to Results|website=magazin.lufthansa.com|language=en|accessdate=2022-05-12|archive-date=2019-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20191226155138/https://magazin.lufthansa.com/xx/en/travel-en/a-holiday-in-kosovo/|dead-url=yes}}</ref> == Iekarotās virsotnes == Uta Ibrahimi savu alpīnistes karjeru sāka, iekarojot šādas virsotnes: * [[Musala]] (Bulgārija) — 2925 m (2014),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://utalaya.com/expedition-in-mount-musala/|title=Expedition in Mount Musala – Utalaya|language=en|accessdate=2022-05-12|archive-date=2018-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180818210632/https://utalaya.com/expedition-in-mount-musala/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://kosovotwopointzero.com/en/uta-ibrahimi-trekking-himalayas-made-realize-small-humans/|title=Uta Ibrahimi: Trekking in the Himalayas made me realize how small we humans are - Kosovo 2.0Kosovo 2.0|date=2017-02-11|website=Kosovo 2.0|accessdate=2022-05-12}}</ref> * [[Olimpa kalns]] (Grieķija) — 2918 m (2014), * [[Triglavs]] (Slovēnija) — 2553 m (2016. gada marts), ziemas ekspedīcija,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://utalaya.com/triglav-winter-expedition/|title=Triglav Winter Expedition – Utalaya|language=en|accessdate=2022-05-12|archive-date=2018-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180329225423/https://utalaya.com/triglav-winter-expedition/}}</ref> * Erdžijass (Turcija) — 3916 m (2016), ziemas ekspedīcija, * [[Hasandags]] (Turcija) — 3200 m (2016), ziemas ekspedīcija, * Emlera (Turcija) — 3500 m (2016), ziemas ekspedīcija, * [[Monblāns]] (Francija) — 4880 m (2015), ziemas ekspedīcija,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tiranatimes.com/?p=131561|title=Uta Ibrahimi undertakes challenge of becoming first Albanian woman to climb Everest|date=2017-03-10|website=Tirana Times|language=en|accessdate=2022-05-12}}</ref> * [[Reinīra kalns]] (ASV) — 4392 m (2018), * ''Yalung Ri Peak'' (Nepāla) — 5700 m (2016), ziemas ekspedīcija, * Nurbu virsotne (Nepāla) — 5800 m (2016), ziemas ekspedīcija (jauns maršruts), * ''Ramdung Peak'' (Nepāla) — 5925 m (2016), ziemas ekspedīcija, * ''Lobuche East'' (Nepāla) — 6119 m (2017, trīs reizes iekarots), * Menhs (Šveice) — 4107 m (2017), ziemas ekspedīcija,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://utalaya.com/monch-switzerland/|title=Monch, Switzerland – Utalaya|language=en|accessdate=2022-05-22|archive-date=2018-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180818212815/https://utalaya.com/monch-switzerland/}}</ref> * Islande (Nepāla) — 6189 m (2018), * ''Ama Dablama'' (Nepāla) — 6812 m (2018).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://utalaya.com/ama-dablam-6812-6-days/|title=Ama Dablam 6812 – 6 Days – Utalaya|language=en|accessdate=2022-05-12|archive-date=2019-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20191226155312/https://utalaya.com/ama-dablam-6812-6-days/|dead-url=yes}}</ref> Kāpjot šajos kalnos, Ibrahimi radās ideja iekarot 14 pasaules augstākās virsotnes.<ref>{{Atsauce|title=Utalaya|url=https://utalaya.com/|language=en|accessdate=2022-05-12|archivedate=2021-05-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210506205825/https://utalaya.com/}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Uta Ibrahimi, climbing the Himalaya|url=https://www.youtube.com/watch?v=OAT0N2PBTc0|language=en|accessdate=2022-05-12}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Utalaya - The 14 Peaks of the Himalayas|url=https://www.youtube.com/watch?v=BKEtlkoEC-c|language=en|accessdate=2022-05-12}}</ref> Viņa sāka to īstenot, uzkāpjot Everestā 2017. gadā.<ref name="auto1" /> Līdz šim viņa ir pieveikusi: * [[Everests]] (8848 m),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://kosovox.com/fr/uta-ibrahimi-voulais-planter-drapeau-kosovo-haut-de-leverest/|title=Uta Ibrahimi : "je voulais planter le drapeau du Kosovo en haut de l'Everest"|last=Dupriez|first=Jonathan|date=2018-01-01|website=Kosovox|language=fr|accessdate=2022-05-12|archive-date=2019-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20190302101041/http://kosovox.com/fr/uta-ibrahimi-voulais-planter-drapeau-kosovo-haut-de-leverest/}}</ref> * [[Manāslu]] (8163 m),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kultplus.com/trashegimia/eksluziveuta-ibrahimi-pushton-majen-e-manasolus-foto/|title=Ekskluzive: Uta Ibrahimi pushton majën e Manasolus (FOTO)|website=KultPlus|accessdate=2022-05-12|archive-date=2020-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20200809085413/https://www.kultplus.com/trashegimia/eksluziveuta-ibrahimi-pushton-majen-e-manasolus-foto/}}</ref> * [[Čooju]] (8201 m),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://utalaya.com/cho-ouy-8201m-the-6th-tallest-mountain-in-the-world/|title=Cho Ouy (8201m)—the 6th tallest mountain in the world – Utalaya|language=en|accessdate=2022-05-12|archive-date=2019-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20191226155347/https://utalaya.com/cho-ouy-8201m-the-6th-tallest-mountain-in-the-world/}}</ref> * [[Lodze]] (8516 m),<ref>{{Atsauce|title=Uta Ibrahimi SDG champ Lhotse South Face Expedition|url=https://www.youtube.com/watch?v=t4-_mNs3B-A|language=en|accessdate=2022-05-12}}</ref> * [[Gašerbrums I|Gašerbrums]] (8080 m).<ref name="auto2"/> Šie sasniegumi ļāva viņai oficiāli kļūt par pirmo sievieti no Balkāniem, kas uzkāpusi piecās virsotnēs virs 8000 metriem. Uta Ibrahimi bija arī Nacionālās ģeogrāfiskās komandas dalībniece, kas 2019. gadā uzkāpa Lodzes dienvidu nogāzes virsotnē (7800 m).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://mountainplanet.com/blog/natgeo-explorer-sung-taek-hong-to-attempt-lhotse-south-face-yet-again-6788|title=NatGeo explorer Sung-Taek Hong to attempt Lhotse South Face yet again|website=mountainplanet.com|language=en|accessdate=2022-05-12}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ibrahimi, Uta}} [[Kategorija:Kosovas alpīnisti]] 4fknpkzhfdv2wi0ls7nsfbe08zi1tbu 0 511817 4471180 4311632 2026-05-21T04:19:58Z LaikaKaste 124927 Pievienoju aktuālāku informāciju par skolēnu skaitu, ievietoju pašreizējā direktora vārdu 4471180 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Aizkraukles novada vidusskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 2016 |vieta = Draudzības krastmala 5, [[Aizkraukle]], {{LAT}}, Lāčplēša iela 21, [[Aizkraukle]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Zita Šteinberga |skoleni = 850 (2025) |mlapa = [https://www.aiznovid.lv/ aiznovid.lv] }} '''Aizkraukles novada vidusskola''' ir [[Aizkraukle]]s izglītības iestāde, kas izveidota 2016. gadā, apvienojoties Aizkraukles novada ģimnāzijai, Aizkraukles 1. vidusskolai un Aizkraukles pilsētas sākumskolai. Skolas administrācija atrodas Lāčplēša ielā 21 Aizkrauklē, nodarbības notiek arī skolas ēkā Draudzības krastmalā 5, Aizkrauklē. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma, kods 21011111 * Speciālā pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]], kods 21015611 * Speciālā pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kods 21015811 * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kods 21015911 * Vispārējās vidējās izglītības programma, kods 31016011 * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā programma, kods 31011011 * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programma, kods 31013011 == Reitings == Aizkraukles novada vidusskola 2024. gadā ierindojās 10. vietā starp pilsētu vidusskolām Draudzīgā Aicinājuma fonda Skolu reitingā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.konkurss.lv/da_eks/skola.php?g=2024&sid=235|title=Draudzīgā Aicinājuma fonda Skolu reitings|website=www.konkurss.lv|access-date=2025-02-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}}https://www.aiznovid.lv/par-mums/pedagogi/ Skatīts: 2026-21-05 https://www.aizkraukle.lv/lv/jaunums/novada-samazinas-pirmklasnieku-skaits Skatīts: 2026-21-05{{Aizkraukles novads-aizmetnis}} {{Aizkraukles novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Aizkraukles novadā]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] n0iqufn3ddunns1nr2npz0il4difjef 4471183 4471180 2026-05-21T04:34:07Z Egilus 27634 Saliku pareizi atsauces 4471183 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Aizkraukles novada vidusskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 2016 |vieta = Draudzības krastmala 5, [[Aizkraukle]], {{LAT}}, Lāčplēša iela 21, [[Aizkraukle]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Zita Šteinberga<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aiznovid.lv/par-mums/pedagogi/|title=Aizkraukles novada vidusskola - Kontakti|website=www.aiznovid.lv|access-date=2026-05-21}}</ref> |skoleni = 850 (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/jaunums/novada-samazinas-pirmklasnieku-skaits|title=Novadā samazinās pirmklasnieku skaits {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2026-05-21|language=lv}}</ref> |mlapa = [https://www.aiznovid.lv/ aiznovid.lv] }} '''Aizkraukles novada vidusskola''' ir [[Aizkraukle]]s izglītības iestāde, kas izveidota 2016. gadā, apvienojoties Aizkraukles novada ģimnāzijai, Aizkraukles 1. vidusskolai un Aizkraukles pilsētas sākumskolai. Skolas administrācija atrodas Lāčplēša ielā 21 Aizkrauklē, nodarbības notiek arī skolas ēkā Draudzības krastmalā 5, Aizkrauklē. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma, kods 21011111 * Speciālā pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[mācīšanās traucējumi]]em, kods 21015611 * Speciālā pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kods 21015811 * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kods 21015911 * Vispārējās vidējās izglītības programma, kods 31016011 * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā programma, kods 31011011 * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programma, kods 31013011 == Reitings == Aizkraukles novada vidusskola 2024. gadā ierindojās 10. vietā starp pilsētu vidusskolām Draudzīgā Aicinājuma fonda Skolu reitingā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.konkurss.lv/da_eks/skola.php?g=2024&sid=235|title=Draudzīgā Aicinājuma fonda Skolu reitings|website=www.konkurss.lv|access-date=2025-02-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Aizkraukles novads-aizmetnis}} {{Aizkraukles novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Aizkraukles novadā]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] hvcdijsgexq2750ldyryj6n2te7ojdz 0 515470 4471041 4128848 2026-05-20T18:25:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471041 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vientuļā vietā | operators = | attēls = In a Lonely Place (1950 poster).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = film noir | režisors = [[Nikolass Rejs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Hamfrijs Bogarts]] * [[Glorija Greiema]] | mūzika = [[Džordžs Enteils]] | oriģinālnos = ''In a Lonely Place'' | studija = * ''Santana Pictures Corporation'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošana = 1950. gada augusts | ilgums = 94 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|1,4 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://archive.org/details/variety181-1951-01?view=theater#page/n57/mode/1up|title=Top Grosses of 1950 |publisher=[[Variety]] |accessdate= {{dat|2022|6|29}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Vientuļā vietā"''' ({{Val|en|In a Lonely Place}}) ir 1950. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[film noir]]'' filma, kuras režisors ir [[Nikolass Rejs]]. Filmā galvenās lomas attēlo [[Hamfrijs Bogarts]] un [[Glorija Greiema]]. Filma ir balstīta uz [[Dorotija Hjūza|Dorotijas Hjūzas]] 1947. gada romāna ar tādu pašu nosaukumu. Filma stāsta par potenciāli vardarbīgu scenāristu, kurš tiek turēts aizdomās par slepkavību, līdz viņa jaunā kaimiņiene viņu attaisno. [[Attēls:LonelyPlaceTrailer.jpg|left|thumb|251x251px|[[Glorija Greiema]] un [[Hamfrijs Bogarts]] (kadrs no filmas)]] "Vientuļā vietā" pirmizrāde notika 1950. gada augustā. Lai gan šī filma nav tik pazīstama kā citi Bogarta darbi, daudzi uzskata, ka šis ir viens no viņa izcilākajiem sniegumiem. Filmas reputācija laika gaitā ir augusi un tagad tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajiem ''film noir''. Žurnāli ''[[Time]]'' un ''[[Slant Magazine]]'' to iekļāva savā 100 visu laiku labāko filmu sarakstā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://entertainment.time.com/2005/02/12/all-time-100-movies/slide/all/|title=Is Full List one of the All-TIME 100 Best Movies?|work=Time|access-date=2022-06-29|issn=0040-781X|language=en-US|archive-date=2022-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20220112002839/https://entertainment.time.com/2005/02/12/all-time-100-movies/slide/all/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.flickchart.com/Charts.aspx?franchise=957|title=The Best 'Slant Magazine's 100 Essential Films' Movies|website=Flickchart|access-date=2022-06-29|language=en}}</ref> ''Slant Magazine'' to nosauca arī par visu laiku labāko ''film noir''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slantmagazine.com/film/the-100-best-film-noirs-of-all-time/|title=The 100 Best Film Noirs of All Time|last=Staff|first=Slant|website=Slant Magazine|access-date=2022-06-29|date=2019-04-12|language=en-US}}</ref> [[BBC]] filmu "Vientuļā vietā" ierindoja kā 89. visu laiku labāko ASV filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/culture/article/20150720-the-100-greatest-american-films|title=The 100 greatest American films|website=www.bbc.com|access-date=2022-06-29|language=en}}</ref> 2007. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/item/prn-07-254/librarian-of-congress-announces-2007-film-registry/2007-12-27/|title=Librarian of Congress Announces National Film Registry Selections for 2007|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-06-29}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Nikolass Rejs}} [[Kategorija:1950. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Nikolasa Reja filmas]] [[Kategorija:Film noir]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] 0grhfk7985ya3cg3wrywwnb6x9y36n1 0 518978 4471176 4365184 2026-05-21T04:17:09Z ZANDMANIS 91184 4471176 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|8|7}} | birth_place = | caps1 = 129 | caps2 = 12 | caps3 = 159 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Dagenham & Redbridge F.C.|Dagenham & Redbridge]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Slau}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | goals1 = 11 | goals2 = 3 | goals3 = 9 | height = 185 | image = Cashfan (cropped) (2).jpg | caption = Kešs 2023. gadā | nationalgoals1 = 4 | nationalteam1 = {{fb|POL}} | nationalyears1 = 2021— | nationalcaps1 = 23 | pcupdate = {{dat|2025|11|09|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|11|14|SK|bez}} | name = | playername = Metijs Kešs | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2016—2020 | years2 = 2016 | years3 = 2020— }}'''Metjū Stjuarts Kešs''' ({{Val|en|Matthew Stuart Cash}}, dzimis {{Dat|1997|8|7}}) ir [[Poļi|poļu]] un [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2020. gada Kešs pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. Savu profesionālo karjeru sācis ''[[Nottingham Forest]]'' komandā, kur kļuvis par vienu no komandas svarīgākajiem spēlētājiem. 2020. gadā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. Lai gan Kešs ir dzimis Anglijā, viņa māte ir poliete. 2021. gada oktobrī Kešs saņēma Polijas pilsonību, ļaujot viņam spēlēt [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasē]], kur viņš debitēja nākamajā mēnesī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/villa-matty-cash-poland-passport-25034297|title=Aston Villa's Matty Cash applies for Poland passport for international switch|last=Ridley|first=Nathan|website=mirror|access-date=2022-08-11|date=2021-09-21|language=en}}</ref> Pārstāvējis Poliju [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Polijas futbolists-aizmetnis}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Polijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bārkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Kešs, Metijs}} dbztshqmqbynlfp41ihby72lslhs0bk 0 518980 4471179 4235875 2026-05-21T04:19:39Z ZANDMANIS 91184 4471179 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|12|30}} | birth_place = | caps1 = 68 | caps2 = 24 | caps3 = 132 | caps4 = 174 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Exeter City F.C.|Exeter City]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Weston-super-Mare A.F.C.|Weston-super-Mare]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Ņūtonebota}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | goals1 = 21 | goals2 = 10 | goals3 = 45 | goals4 = 71 | height = 180 | image = Manchester United v Aston Villa, 25 September 2021 (17) (cropped).jpg | caption = Votkinss 2021. gadā | nationalgoals1 = 5 | nationalteam1 = {{fb|ENG}} | nationalyears1 = 2021— | nationalcaps1 = 18 | pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}} | name = | playername = Olijs Votkinss | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2014—2017 | years2 = 2014—2015 | years3 = 2017—2020 | years4 = 2020— | image_size = 180 }}'''Olivers Džordžs Arturs Votkinss''' ({{Val|en|Oliver George Arthur Watkins}}; dzimis {{Dat|1995|12|30}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Anglijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada Votkinss pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. Iepriekš spēlējis [[Exeter City F.C.|''Exeter City'']], [[Weston-super-Mare A.F.C.|''Weston-super-Mare'']] un [[Brentford F.C.|''Brentford'']]. ''Brentford'' komandas rindās 2019—20. gada sezonā kļuvis par [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] dalīti labāko vārtu guvēju. Pēc veiksmīgās sezonas pievienojies [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']]. [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis {{Dat|2021|3|25|5=bez}} pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]. == Sasniegumi == '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] labākais vārtu guvējs: 2019—20 (dalīti) * Anglijas čempionāta labākais jaunais spēlētājs: 2016—17 * Anglijas čempionāta sezonas labākais spēlētājs: 2019—20 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Voktinss, Olijs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 3n37b0tao0wytqcoy7xtoa2uwg196m9 0 522735 4471130 4469344 2026-05-20T22:02:47Z Hckeins 55144 Pašlaik tomēr šādi 4471130 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Jaunā Vienotība --> | image1 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour1 = A6C705 | leader1 = ''TBA'' | party1 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election1 = 26 (18,94%) | seats_before1 = 25 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- ZZS --> | image2 = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = 2C943F | leader2 = [[Viktors Valainis]] | party2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election2 = 16 (12,52%) | seats_before2 = 16 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AS --> | image3 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2023 (cropped).jpg|150x150px]] | colour3 = ffa800 | leader3 = [[Andris Kulbergs]] | party3 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election3 = 15 (11,05%) | seats_before3 = 14 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- S! --> | image5 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour5 = f57d00 | leader5 = ''TBA'' | party5 = [[Stabilitātei!]] | last_election5 = 11 (6,78%) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- LPV --> | image6 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour6 = A8343C | leader6 = [[Ainārs Šlesers]] | party6 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election6 = 9 (6,22%) | seats_before6 = 8 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = <!-- P --> | image7 = [[Attēls:Andris Šuvajevs.jpg|150x150px]] | colour7 = E64632 | leader7 = [[Andris Šuvajevs]] | party7 = [[Progresīvie]] | last_election7 = 10 (6,14%) | seats_before7 = 9 | seats_after7 = | seat_change7 = | popular_vote7 = | percentage7 = | swing7 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Evika Siliņa]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | {{na|TBA}} | {{na|TBA}} |} == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |'''8,1''' |13,8 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |3,7 |6,3 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |'''7,3''' |15,8 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 8542uhpm7vdza65fi38nk8o89ddgdp9 10 522835 4471223 4468041 2026-05-21T06:27:53Z Biafra 13794 Krauze atjaunojis deputāta mandātu. 4471223 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = 14. Saeima |title = [[14. Saeima]] <small>(2022—pašlaik)</small> |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[14. Saeimas frakcijas|Frakcijas]] |list1 = * [[Jaunā Vienotība]] (25) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16) * [[Apvienotais saraksts]] (13) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK]] (12) * [[Progresīvie]] (8) * [[Latvija pirmajā vietā]] (8) |group2 = Prezidijs |list2 = * [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] [[Daiga Mieriņa]] * priekšsēdētāja biedri [[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] un [[Antoņina Ņenaševa]] * sekretārs [[Edvards Smiltēns]] * sekretāra biedrs [[Jānis Grasbergs]] |group3 = [[14. Saeimas deputāti|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Jaunā Vienotība]] |list1 = * [[Inga Bērziņa|Bērziņa]] * [[Ingrīda Circene|Circene]] * [[Anda Čakša|Čakša]] * [[Mārtiņš Daģis|Daģis]] * [[Dāvis Mārtiņš Daugavietis|Daugavietis]] * [[Mārtiņš Felss|Felss]] * [[Alīna Gendele|Gendele]] * [[Andrejs Judins|A. Judins]] * [[Edmunds Jurēvics|Jurēvics]] * [[Inese Kalniņa|In. Kalniņa]] * [[Irma Kalniņa|Ir. Kalniņa]] * [[Zanda Kalniņa-Lukaševica|Kalniņa-Lukaševica]] * [[Agnese Krasta|Krasta]] * [[Atis Labucis|Labucis]] * [[Ainars Latkovskis|Latkovskis]] * [[Gatis Liepiņš|Liepiņš]] * [[Jānis Patmalnieks|Patmalnieks]] * [[Anna Rancāne|Rancāne]] * [[Uģis Rotbergs|Rotbergs]] * [[Jānis Skrastiņš (politiķis)|Skrastiņš]] * [[Zane Skujiņa-Rubene|Skujiņa-Rubene]] * [[Ilze Vergina|Vergina]] * [[Agita Zariņa-Stūre|Zariņa-Stūre]] * [[Jānis Zariņš (politiķis)|J. Zariņš]] * [[Viesturs Zariņš|V. Zariņš]] |group2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] |list2 = * [[Uldis Augulis|Augulis]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Bērziņš]] * [[Anita Brakovska|Brakovska]] * [[Augusts Brigmanis|Brigmanis]] * [[Gundars Daudze|Daudze]] * [[Jānis Dinevičs|Dinevičs]] * [[Ligita Gintere|Gintere]] * [[Juris Jakovins|Jakovins]] * [[Līga Kļaviņa (politiķe)|L. Kļaviņa]] * [[Līga Kozlovska|Kozlovska]] * [[Armands Krauze|Krauze]] * [[Gunārs Kūtris|Kūtris]] * [[Valdis Maslovskis|Maslovskis]] * [[Daiga Mieriņa|Mieriņa]] * [[Harijs Rokpelnis|Rokpelnis]] * [[Jānis Vucāns|Vucāns]] |group3 = [[Apvienotais saraksts]] |list3 = * [[Česlavs Batņa|Batņa]] * [[Raimonds Bergmanis|Bergmanis]] * [[Māris Kučinskis|Kučinskis]] * [[Andris Kulbergs|Kulbergs]] * [[Lauris Lizbovskis|Lizbovskis]] * [[Ingmārs Līdaka|Līdaka]] * [[Linda Matisone|Matisone]] * [[Edgars Putra|Putra]] * [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]] * [[Andrejs Svilāns|Svilāns]] * [[Edgars Tavars|Tavars]] * [[Juris Viļums|Viļums]] * [[Aiva Vīksna|Vīksna]] |group4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] |list4 = * [[Artūrs Butāns|Butāns]] * [[Jānis Dombrava|Dombrava]] * [[Raivis Dzintars|R. Dzintars]] * [[Jānis Grasbergs|Grasbergs]] * [[Ilze Indriksone|Indriksone]] * [[Jurģis Klotiņš|Klotiņš]] * [[Uģis Mitrevics|Mitrevics]] * [[Ināra Mūrniece|Mūrniece]] * [[Nauris Puntulis|Puntulis]] * [[Edvīns Šnore|Šnore]] * [[Edmunds Teirumnieks|Teirumnieks]] * [[Jānis Vitenbergs|Vitenbergs]] |group5 = [[Progresīvie]] |list5 = * [[Kaspars Briškens|Briškens]] * [[Edmunds Cepurītis|Cepurītis]] * [[Liene Gātere|Gātere]] * [[Antoņina Ņenaševa|Ņenaševa]] * [[Leila Rasima|Rasima]] * [[Līga Rasnača|Rasnača]] * [[Jana Simanovska|Simanovska]] * [[Andris Sprūds|Sprūds]] * [[Andris Šuvajevs|Šuvajevs]] |group6 = [[Latvija pirmajā vietā]] |list6 = * [[Maija Armaņeva|Armaņeva]] * [[Mārcis Jencītis|Jencītis]] * [[Kristaps Krištopans|K. Krištopans]] * [[Linda Liepiņa|Liepiņa]] * [[Ramona Petraviča|Petraviča]] * [[Ilze Stobova|Stobova]] * [[Ričards Šlesers|R. Šlesers]] * [[Edmunds Zivtiņš|Zivtiņš]] |group7 = bez frakcijas |list7 = * [[Skaidrīte Ābrama|Ābrama]]{{smallsup|6}} * [[Oļegs Burovs|Burovs]]{{smallsup|1}} * [[Andrejs Ceļapīters|Ceļapīters]]{{smallsup|2}} * [[Svetlana Čulkova|Čulkova]]{{smallsup|4}} * [[Jekaterina Drelinga|Drelinga]]{{smallsup|4}} * [[Iļja Ivanovs|Ivanovs]]{{smallsup|4}} * [[Igors Judins|I. Judins]]{{smallsup|4}} * [[Jeļena Kļaviņa|J. Kļaviņa]]{{smallsup|4}} * [[Aleksandrs Kiršteins|Kiršteins]]{{smallsup|3}} * [[Jefimijs Klementjevs|Klementjevs]]{{smallsup|4}} * [[Dmitrijs Kovaļenko|Kovaļenko]]{{smallsup|4}} * [[Nataļja Marčenko-Jodko|Marčenko-Jodko]] * [[Viktorija Pleškāne|Pleškāne]]{{smallsup|4}} * [[Igors Rajevs|Rajevs]]{{smallsup|5}} * [[Amils Saļimovs|Saļimovs]]{{smallsup|4}} * [[Vilis Sruoģis|Sruoģis]]{{smallsup|4}} * [[Didzis Šmits|Šmits]]{{smallsup|5}} }} |group8 = Beigušās pilnvaras |list8 = {{Navbox subgroup |group1 = uz laiku |list1 = * [[Hosams Abu Meri|Abu Meri]] * [[Arvils Ašeradens|Ašeradens]] * [[Raimonds Čudars|Čudars]] * [[Rihards Kozlovskis|Kozlovskis]] * [[Inese Lībiņa-Egnere|Lībiņa-Egnere]] * [[Kaspars Melnis|Melnis]] * [[Evika Siliņa|Siliņa]] * [[Atis Švinka|Švinka]] * [[Viktors Valainis|Valainis]] |group2 = pavisam |list2 = * [[Viktorija Baire|Baire]] * [[Ieva Brante|Brante]] * †[[Atis Deksnis|Deksnis]] * [[Normunds Dzintars|N. Dzintars]] * [[Glorija Grevcova|Grevcova]] * [[Arnolds Jātnieks|Jātnieks]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš|Kariņš]] * [[Rihards Kols|Kols]] * [[Ģirts Valdis Kristovskis|Kristovskis]] * [[Vilis Krištopans|V. Krištopans]] * [[Ervins Labanovskis|Labanovskis]] * [[Ģirts Lapiņš|Lapiņš]] * [[Selma Teodora Levrence|Levrence]] * [[Mairita Lūse|Lūse]] * [[Viktors Pučka|Pučka]] * [[Jānis Reirs|Reirs]] * [[Edgars Rinkēvičs|Rinkēvičs]] * [[Aleksejs Rosļikovs|Rosļikovs]] * [[Māris Sprindžuks|Sprindžuks]] * [[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]] * [[Ģirts Štekerhofs|Štekerhofs]] * [[Nadežda Tretjakova|Tretjakova]] * [[Andrejs Vilks|Vilks]] * †[[Edgars Zelderis|Zelderis]] * [[Didzis Zemmers|Zemmers]] }} |group10 = Saistītie raksti |list10 = * [[14. Saeima]] * [[14. Saeimas frakcijas]] * [[14. Saeimas deputāti]] * [[14. Saeimas vēlēšanas]] * [[Saeima]] |group11 = Kategorijas |list11 = * [[:Kategorija:Saeima|Saeima]] * [[:Kategorija:14. Saeima|14. Saeima]] * [[:Kategorija:14. Saeimas deputāti|14. Saeimas deputāti]] |below = * {{smallsup|1}} ''ievēlēts no "Latvija pirmajā vietā"'' * {{smallsup|2}} ''ievēlēts no "Jaunā Vienotība"'' * {{smallsup|3}} ''ievēlēts no "Nacionālā apvienība"'' * {{smallsup|4}} ''ievēlēta no "[[Stabilitātei!]]"'' * {{smallsup|5}} ''ievēlēts no "Apvienotais saraksts"'' * {{smallsup|6}} ''ievēlēti no "Progresīvie"'' }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Saeimas veidnes| 14]] </noinclude> 1xrz1wj72j6nsh1vyyosk8ryeaegynq 0 525595 4471074 4412583 2026-05-20T19:33:11Z ZANDMANIS 91184 4471074 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|17}} | birth_place = | caps1 = 39 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong Ajax]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Utrehta}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 0 | height = 179 | image = GAE - Ajax - 52788075131 (Jurriën Timber).jpg | caption = Juriens Timbers 2023. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U17 | nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U19 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2025|05|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|06|sk|bez}} | name = | playername = Juriens Timbers | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2018—2021 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 18 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21 | nationalteam4 = {{fb|NED}} | nationalyears3 = 2020 | nationalyears4 = 2021— | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | years2 = 2019—2023 | caps2 = 85 | goals2 = 6 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years3 = 2023— | caps3 = 32 | goals3 = 1 }}'''Juriens Davids Normans Timbers''' ({{Val|nl|Jurriën David Norman Timber}}, dzimis {{Dat|2001|6|17}}) ir [[Nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlases]] dalībnieks. Pārsvarā spēlē centra aizsarga pozīcijā, bet var spēlēt arī labajā malā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vi.nl/cookies/;jsessionid=E201CF79BC2324E9C6A5D44D87C140BE|title=Privacyinstellingen op VI.nl|website=www.vi.nl|access-date=2022-11-12}}</ref> Kopš 2023. gada Timbers pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']]. Viņa dvīņu brālis [[Kvintens Timbers]] arī ir futbolists. [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlases]] sastāvā debitējis 2021. gadā. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 2020—21, 2021—22 * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2020—21 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2023 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Utrehtas provincē dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Timbers, Juriens}} nprxn8qsyaes6k2ab7ly78fuidceauu 3 531256 4471028 4461543 2026-05-20T18:00:45Z EdgarsBot 50781 Bots: nav autortiesību informācijas ([[:Attēls:GustavsShkenders.png]]). [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] 4471028 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kubanchikssa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 15. janvāris, plkst. 11.52 (EET) == Pilsētu raksti == Sveiki! Būtu ļoti jauki, ja Jūs pievienotu pilsētu rakstiem vēl vismaz divas lietas: koordinātas infokastē (var norakstīt no citu valodu rakstiem) — tās automātiski izsauks novietojuma kartes, kā arī raksta apakšdaļu. To var paņemt kaut vai no raksta [[Krimska]] sākot no rindiņas == Atsauces == līdz pašām beigām. Kategorijas pievienojas automātiski no navboxa. Veiksmi vikidarbā! [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 19.53 (EET) :Paldies! Bet es nesaprotu līdz galam kā noformēt koordinātas. Krievu vikipēdijā tas nav tas pats... :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 19.57 (EET) ::Skaties to pašu [[Krimska]]. Cik noprotu, Jūs ņemat tukšu infokasti un aizpildāt. Es parasti ņemu pabeigtu rakstu par citu pilsētu, iekopēju tukšā lapā un pēc tam mainu informāciju. Ar Preview var redzēt, kas vēl nav pareizi un pielabot. A koordinātas vienkārši jāieraksta pozīcijās latd=.... utt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.00 (EET) :::Paldies! :) [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.08 (EET) :Kikos, labāk būtu infokastē koordinātes ielasīt no vikidatiem. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.31 (EET) ::Pilnībā atbalstu! Kurš mums ir tik smārts, ka var to sakonfigurēt? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.35 (EET) :::Vai koordinātas ir vispār obligātas? No vienas puses nu nav i nav..? :D [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.39 (EET) ::::Tad nestrādās automātiskās kartes. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 23.40 (EET) Vēl viens tāds knifiņš: pēc raksta izveides ir labi lapas kreisajā pusē uz viņu izveidot citvalodu saites, citiem vārdiem, sasaistīt ar pārējām. Tad arī standarta veidnes zem ==Ārējās saites== sāk strādāt. To dara tā (pie datora un latviska interfeisa): atrodam lapas kreisajā pusē zem "citās valodās" uzrakstu "Pievienot saites", uzspiežam, izvēlamies angļu vai krievu valodu, nākošajā lodziņā ierakstām pilsētas nosaukumu, uzspiežam "sasaistīt", vēl pārbaudām, vai ir īstā (ja ir citas ar šo nosaukumu), un apstiprinām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 00.18 (EET) :Redzu redzu, tu ar Korenovsku tikko tā izdarīji? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 00.23 (EET) ::Ar visām, kur vēl nebija izdarījis kāds cits. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 00.42 (EET) :::Kāds? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 11.50 (EET) ::::Nezinu, un slinkums dziļi rakņāties, lai uzzinātu. Te ir ne mazums cilvēku, kas tādus tehniskus sīkumus pielabo, ja pamana un ir laiks. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 12.09 (EET) == Mani labojumi un citi nieki == Hau! Par manām izdarībām: [[Ukraiņu nacionālistu organizacija]] es dzēšu ārā, jo latviski tas ir nepareizi, garumzīmi vajag. Pareizā vieta - [[Ukraiņu nacionālistu organizācija]]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.00 (EEST) :Paldies! Nepamanīju. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.05 (EEST) :Bet kāds ir loterijas mērķis? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.06 (EEST) ::Mērķis - izspēlēt prīzi :) Ideja - uzrakstīt par visām tām konkursa valstīm, kurās organizatori aktīvi darbojas, un noignorēt tās, kurās viņi ir tikai ķeksīša pēc. Tāpēc šīgada valstu saraksta vēl nav, autors dod laiku slinkākajiem organizatoriem parādīties. Biafra sev ielika pagājušā gada. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.26 (EEST) :::Skaidrs, bet kas par balvu? :) [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.30 (EEST) ::::Kā sanāks. Labos gados izlozētais uzvarētājs tiek pie dāvanu kartes grāmatveikalā. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.59 (EEST) :::::O! Tas taču nebūs slikti! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 21.21 (EEST) ::::::Nu, var pamēģināt pacīnīties par kādu prīzi labākajam jaunajam dalībniekam. Tur, atšķirībā no loterijas, visu nosaka skaitliskais rezultāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 22.00 (EEST) : Pēc atsauču virsraksta vajag vēl arī attiecīgo veidni <nowiki>{{atsauces}}</nowiki>, citādi viņas parādās pašā lapas apakšā. Es parasti uzreiz iekopēju arī standarta ārsaišu veidnes, bet tas nav obligāti. : Ar loteriju nesteidzamies, vēl nav skaidrs, kādas valstis būs sarakstā. ----[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.22 (EEST) ::vai tagad labāk rakstu? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 6. aprīlis, plkst. 16.36 (EEST) :::Āha, viss iet pamazām uzaugšu. Bet ar reliģiskām lietām uzmanīgi, tais lietās ļaudis ir nervozi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. aprīlis, plkst. 17.09 (EEST) ::::Paldies [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 6. aprīlis, plkst. 17.18 (EEST) == Vārda nomaiņa == [[Dalībnieka_diskusija:Pirags#Mainīt_vārdu|Šī jautājuma]] sakarā — globālā konta pārdēvēšana ir lieta, ko mūsu Vikipēdijas admini un birokrāti nevar izdarīt, tam nepieciešamas stjuarta vai "globālā pārdēvētāja" tiesības. Vispirms lietderīgi apskatīties [[Special:CentralAuth|šeit]], vai iecerētais vārds nav jau aizņemts; tad jānosūta [[Special:GlobalRenameRequest|pārdēvēšanas pieprasījums]]. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 00.14 (EEST) :P.S. Vajag arī piereģistrēt savu e-pastu, ja tas nav vēl izdarīts — uz to atnāks apstiprinājums vai papildu jautājumi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 18.45 (EEST) :Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Saint]] 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.11 (EEST) ::Ja kas, paraksta nomaiņa nav vārda nomaiņa; protams, ja pietiek ar to vien, tad nav problēmu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.45 (EEST) :::Jāā, to jau zinu :) Bet kāpēc krievu vikipēdijas admīniem ir laikam tiesības mainīt vārdus, bet mums it kā nē? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.48 (EEST) ::::Ir pavisam ap 60 cilvēku, kam ir nomaiņas tiesības — mēs esam pārāk maza vikipēdija, lai mums tāds mainītājs būtu. Var arī caur krievu vikipēdiju pieprasīt, tas nav būtiski, rezultāts būs tāds pats. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.54 (EEST) :::::Okay, paldies! Nē, nē.. Saint Tas bija vnk paskatītites kā tas strādā. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) ::::Bet vārdu "Saint" ir jau aizņēmis kāds itālis. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.55 (EEST) == Kā vieglāk atcelt daudzus labojumus == Ja ir vienā rakstā jāatceļ vairākas izmaiņas, vienalga, viena vai vairāku lietotāju veiktas, tad visātrāk ir tā: atveram "Hronoloģiju", pie versijām ieliekam aplīšu punktiņu tur, kur ir pēdējā stabilā versija (šai gadījumā tas bija Baisuļa vakardienas labojums) un spiežam "Salīdzināt izvēlētās versijas". Parādās visas izmaiņas. Spiežam "Atcelt", parādās vecais variants un to arī saglabājam (pie tam var, ja kāda no izmaiņām bijusi derīga, to iekopēt tekstā atpakaļ). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 17.54 (EEST) :Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 17.57 (EEST) == Datumi == Rekomendēju veidni <nowiki>{{dat|1970|6|11|L}}</nowiki>, kas dod {{dat|1970|6|11|L}}. L vietā var lietot citas opcijas (sk. veidnes aprakstā). Principā saites uz gadaskaitļiem un datumiem cenšamies lietot tikai tad, ja aprakstītais notikums ir bijis nozīmīgs šim gadam vai datumam, tā kā Utkina gadījumā labāk lietot <nowiki>{{dat|1970|6|11||bez}}</nowiki>, kas dod {{dat|1970|6|11||bez}}. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.28 (EEST) :Sveiks! Ok, bet ja mēnesis nav zināms? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.31 (EEST) :...beidzot man pieleca, ko nozīmē tas "bez"... :D -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.32 (EEST) ::ā, tad ja mēnesis nav zināms, tad arī rakstīt '''bez''' vnk? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.35 (EEST) :::"bez" ir bez saitēm. Var lietot arī vienkārši <nowiki>{{dat|2023}}</nowiki> un būs tikai gadaskaitlis. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.52 (EEST) == Iekavas (07.07.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3881603 šis labojums] lapā [[Bēla Kuns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bēla Kuns|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124; dz_vieta = Lele, &#91;&#91;Austroungārija&#93;&#93;&lt;br&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#91;&#91;Hododa&#93;&#93;, &#91;&#91;Satumares žudecs&#93;&#93;, (tagad &#123;&#123;ROM&#125;&#125;) |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 8. jūlijs, plkst. 02.02 (EEST) :Viss ok laikam. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 8. jūlijs, plkst. 02.08 (EEST) == Iekavas (20.08.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3902734 šis labojums] lapā [[Baltā kustība]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Baltā kustība|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: '''Baltā kustība''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;ru&#124;Белое движение&#125;&#125;, tāpat tiek izmantoti nosaukumi '''Baltā gvarde''' (&#123;&#123;val&#124;ru&#124;Белая |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 20. augusts, plkst. 15.02 (EEST) == 2023. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada labāko jauno dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.37 (EET) :Paldies! [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 02.32 (EET) :Liels paldies visiem, kas nobalsoja! Nevaru nepieminēt arī citu entuziasma pilno jaundalībnieku līdzdalību, esmu pārliecināts, ka mums ir jāturpina mūsu centieni un jāiegulda mūsu Vikipēdijas attīstībā. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 02.38 (EET) == Kubaņas kazaki == Nevar vienkārši "Kubaņas kazaku [valoda]". "Kubaņi" arī ir ļoti neveikla konstrukcija. Upes nosaukums cēlies no adigu valodām un tās apkārtnes iedzīvotāju nosaukums atvasināts no upes. Variants "kubaņieši" (līdzīgi kā latgalieši, pērnavieši, itālieši, kubieši - kādas teritorijas/vietas iedzīvotāji) būtu tipiskais veidojums. Pie tam sastopams [http://laiki.lv/kapec-krievu-kazaki-brivpratigi-dodas-uz-fronti-lai-karotu-pret-ukrainu-kazakiem/ šur tur netā]. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 13.00 (EET) :Paldies, bet šaubos. Galu galā, mēs taču nesaucam amerikāņus par amerikāniešiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 13.12 (EET) ::Ukraiņi, nevis ukrainieši. ::Es pajautāju VVC, došu ziņu, kad saņemšu atbildi. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 13.17 (EET) :::Valodas izjūta saka priekšā, ka "kubaņieši". --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 18.59 (EET) ::::Man arī. Kad nesaka "los kabanos" :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 19.34 (EET) ::::VVC galvenais lingvists saka, ka šīs iedzīvotāju grupas oficiālais nosaukums latviešu valodā ir '''Kubaņas kazaki''', kā norādīts arī Vikipēdijas latviskajā versijā. Sarunvalodā viņus var dēvēt arī par '''kubaņiešiem'''. Ja šīs personas identificē sevi kā ukraiņus, tad viņus iespējams saukt par '''kozakiem''', kā ieteikts izdevumā: Hansons A., Poļakova M. ''Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Ieteikumi.'' Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2023, 101. lpp [[Dalībnieks:Luize Melne|Luize Melne]] ([[Dalībnieka diskusija:Luize Melne|diskusija]]) 2024. gada 8. aprīlis, plkst. 13.44 (EEST) == CEE Spring 2024 == Sveiks! Konkurss noslēdzies :) Pēc Jāņiem savilkšu rezultātus. un tad jau citi konkursi jāgaida. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 21. jūnijs, plkst. 15.20 (EEST) :labi [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 21. jūnijs, plkst. 15.22 (EEST) == Uzvārdi == Kāda jēga no šiem uzvārdu "rakstiem"? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 10.06 (EEST) :Tādus būtu jātaisa tikai kā nozīmju atdalīšanas lapas, ja ir vairāki raksti par cilvēkiem ar attiecīgo uzvārdu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 10.17 (EEST) ::Bet es procesā [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 10.22 (EEST) :::Pat ja procesā — var nesanāk pabeigt. Man arī daudz kas palicis nepabeigts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == [[:Attēls:Skolas iela Salaspils.jpg]] == Lūgums ''Google street view'' bildes neielādēt. Kvalitāte ir slikta, visādi papildu uzraksti un nodzēsti uzraksti, bet galvenais — neatbilst ''fair use'' kritērijiem. Iela Salaspilī nav iela kaut kādā Austrālijas vidienes pilsētā, to pašam nobildēt nevajadzētu būt problēmu. Var, protams, ielikt ārēju saiti uz Google Maps. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 21. jūlijs, plkst. 21.52 (EEST) :ok [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 21. jūlijs, plkst. 21.53 (EEST) == [[:Attēls:CVETKOVS STEFANS Nazara dēls.gif|CVETKOVS STEFANS Nazara dēls.gif]] == {{Informācija-autortiesības|CVETKOVS STEFANS Nazara dēls.gif}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Papildināju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.24 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == [[:Attēls:LUSFZgalvenaaeeka.jpg|LUSFZgalvenaaeeka.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|LUSFZgalvenaaeeka.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 22. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Čau! Tā ir mana bilde, tomēr aizmirsu atzīmēt to. Vai ir kodu kopsavilkums ar licencēm, ko var pievienot? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 22. septembris, plkst. 21.58 (EEST) ::Atradu. Paskaties, lūdzu, vai viss ok. Paldies. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 22. septembris, plkst. 22.03 (EEST) :::Gadījumā bilde nav vispirms ielādēta pie mums lokāli un pēc tam ar visu hrononoģiju pārnesta uz Commons? Vajadzēja ielādēt uzreiz Commons. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. septembris, plkst. 22.33 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2024 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&oldid=28172893 --> == 2024. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2024. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2024. gada labāko jauno dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} <small>atvainojos par novēloto paziņošanu :(</small> [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 08.33 (EEST) :Sveiki, liels paldies! Tomēr jau diez vai jaunais:) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) == Vai nav jau spams? == Nu jau tavs devums velk uz spamu. Man patīk Tava aktivitāte, bet kvalitāte zūd. Aicinu rakstiem pievienot infokastes, un mazliet vairāk informāciju. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 20. aprīlis, plkst. 00.42 (EEST) :Mums [[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|neliela diskusija]] par šo. @[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 20. aprīlis, plkst. 00.46 (EEST) ::Bet stapwiki saites gan saliec, neatstāj rakstus bez tām. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 08.16 (EEST) :::[[Vikipēdija:Aritmoze|Šī slimība]] laikam katram kaut kādā mērā jāpārslimo. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 10.30 (EEST) ::::Es atradu iespēju veidot vairākus rakstus, tomēr man vajag arī rīku, ar kuru varēšu uzreiz pievienot starpwiki saites. Vai tad pēdejie nebija ok? Infokarba+info. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 11.45 (EEST) :::::Latviešu Vikipēdijā vēsturisku iemeslu dēļ nemīl īsus aizmetņus - kaut vai tādēļ, ka ja pats autors tos neizvilks līdz pilnvērtīgam rakstam, neviens cits jau arī vairs tur neņemsies. Es pats uzskatu to un daudz ko citu par novecojušu pieeju, bet pats tomēr cenšos rakstīt vismaz 2 kB pat bez infokastes. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 11.53 (EEST) ::::::Visu cieņu LV wiki, bet mums reāli lielākā daļa rakstu tādi. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 11.56 (EEST) :::::::Neraugoties uz visām Treisija pūlēm, tomēr ne lielākā daļa - nupat notestēju desmit lapas uz "nejauša lapa", divas tādas no desmit plus lapa par vecu gadskaitli, kur neko nepiedomāsi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 12.41 (EEST) ::::::::Mazliet atšifrēšu iepriekšējo referentu ļoti diplomātiskās tēzes. Lv wiki ir tik maziņa (maz kontributoru), ka raksta veidotājam jāpieņem pēc noklusējuma ar 98% varbūtību, ka NEVIENS NEKAD rakstu nepapildinās. Maksimums - pārlasīs, vai nav galīgu glupību un gramatisko kļūdu. Tātad jātaisa raksts vismaz laba aizmetņa līmenī. Vēlams - ar pilnvērtīgu infokasti, kurā (administratīvo vienību gadījumā) ir taksons (province/štats/vilajets utt), centrs, iedzīvotāju skaits, karogs, ģerbonis, blīvums, platība, dibināšanas gads, administratīvais rangs, mājaslapa, attēls, karte. Tas viss ir viegli pārceļams no lielajām viki, dažas pat atnāk no vikidatiem automātiski, ja ieliek pareizo kodu un pievieno iw. Par iw - kādu vēl automatizāciju gribas? Lai vikipēdija pati uzmin, kur vikidatos latviešu valodas rakstiņš jāpievieno? Tas jau ir maksimāli automatizēts at četru pogu nospiešanu. Kāpēc vēl iw ir svarīgs (izņemot infokastes un ārējo saišu aizpildīšanu) - ja rakstiņš ir (ļoti) īss, tad lasītājam tiek dota iespēja palasīties citā wiki, kur vairāk informācijas. Ja iw nepievieno, tad nekā. Un konkrēta piebilde par administratīvajām vienībām - NELIKT šo vienību kopskaitu ievadā - ja notiek izmaiņas (izveidota jauna, apvienotas esošās), tad jāmaina tas skaitlis VISOS rakstos. Nav produktīvi. Un tekstā nevajag atkārtot infokastes informāciju - infokastē tā no vikidatiem atjaunojas, bet tekstā nē. <small>(Piedošanu par trampiskajiem capslockiem).</small> --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :::::::::pievienojos kolēģiem. administratīvā iedalījuma vienību raksti bez infokastes ir haltūra. tu vari labāk! un vēl ieteiktu šiem īsajiem rakstiem likt kkādu aizmetņa veidni, vislabāk attiecīgās valsts aizmetņa veidni, apakšā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 11.45 (EEST) ::::::::::Infokastes jau viņš akurāt liek :) Es infokasti pieminēju tādēļ, ka arī bez tās vajadzētu būt kādam garākam tekstam... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 14.40 (EEST) :::::::::::Tās infokastītes, kas ir pēdējos rakstos ir tīrā ''otmazka''. Neieskaitās. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 14.45 (EEST) ::::::::::::To dara bots, ja ir velme palīdzēt, lūgums papildināt kādu infokasti paraugam, lai veido uzreiz kā vajag. Es tak neesmu pret, tomēr viens daru tā, kā ērtāk un ātrāk, nekā personīga tikai bizness. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 20.43 (EEST) :::::::::::::Lūgums [[Ziemeļu Karību Krasta autonomais reģions|te]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 20.46 (EEST) ::::::::::::::pieņemams minimums, manuprāt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :::::::::::::::Tehnisks jautājums - Tu strādā no datora vai kādas mobilās ierīces? Un kāds interfeiss (man Vector legacy (2010))? Iespējams, mēs vienkārši redzam lietas ļoti atšķirīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.16 (EEST) ::::::::::::::::No datora, par interfeisu nezinu, kā apskatīties? Man ir defolts, neko nemainīju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.18 (EEST) :::::::::::::::::Defolts ir tāds strīdīgs variants :) Augšā pa labi Izvēles -> Izskats -> Vector legacy (pēc noklusējuma), bet tā tāda mobilā versija, tāpēc daudzi, ieskaitot mani, izvēlas rediģēšanai veco versiju Vector (2010). Starp citu, pie Izvēles -> Labošana arī šo to derīgu var atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.25 (EEST) ::::::::::::::::Pašā augšā (iespējams) Izvēles → Izskats. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.24 (EEST) :::::::::::::::::Tagad Vector 2010, bet pa lielam tas pats [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.40 (EEST) ::::::::::::::::::Krievu wiki arī Vector 2010 laikam. Bet es vairs neskatos, dabūju banu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.41 (EEST) :::::::::::::::::::lietoju Vector'22. bet tiešām nevaru iedomāties, kāda var būt principiāla atšķirība. mēs te runājam, lai būtu infokaste un lai tajā būtu galvenā informācija. kā tas izskatās - tas jau atkarīgs no katra lietotāja izvēlēm (vai ne-izvēlēm). [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) ::::::::::::::::::::nopietni papildiniet ar kko to infokasti, lai es varu pēc noklusējuma taisīt uzreiz ok. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.58 (EEST) :::::::::::::::::::::iedzīvotāju skaits, administrativais centrs [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 22.00 (EEST) ::::::::::::::::::::::Iedzīvotāju skaitu Āfrikā un citviet grūti noteikt, tāpēc arī nolēmu rakstīt aptuveni, parasti dati ir uz 2008. gadu. Nu tā kopumā.''Check this one'' [[Gao reģions]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 22.05 (EEST) :::::::::::::::::::::::Šo rakstu izveidoja bots, lūgums apskatīties un izlabot, kko, lai tuprmāk pēc parauga. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 22.58 (EEST) ::::::::::::::::::::::::[[Ansbaha]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 22.59 (EEST) :::::::::::::::::::::::::Pielaboju Ansbahu līdz otimālam (labāk nelikt priekšniekus - mainīgs lielums un neviens to neapdeitos). Adm vienībām var lietot [[Karmārtenšīra]] (ar apdz. vietas infokasti) vai [[Lombardija]] (ar adm vienības infokasti). Abas infokastes faktiski izmanto vienu bāzi, bet adm vienības infokaste reizēm gļuko, ja vikidatos nekorekti aizpildīts iedzīvotāju skaits. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 23. aprīlis, plkst. 07.59 (EEST) ::::::::::::::::::::::::::{{ping|Votre Provocateur}} vai plāno ieviest infokastes visām tām admin. vienībām? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 15.19 (EEST) :::::::::::::::::::::::::::Plānoju, pagaidām neko nerakstu, aizņemts [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 20.03 (EEST) ::::::::::::::::::::::::::::paldies! lieliska ziņa. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 21.25 (EEST) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == [[:Attēls:Toms Rostoks 1.jpg|Toms Rostoks 1.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Toms Rostoks 1.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == Haltūra == Tiešām tik stipri ir jāsteidzas, ka nevari ieguldīt mazliet vairāk darba un vismaz vārdu/nosaukumu atveidošanu pārbaudīt? Ir šāda [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=lv ļoti noderīga vieta]. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 18. jūnijs, plkst. 15.24 (EEST) == [[:Attēls:DaunisAuers.webp|DaunisAuers.webp]] == {{Informācija-autortiesības|DaunisAuers.webp}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == Kategorijas == Rakstos neliec vispārīgas kategorijas, piemēram, visiem dzīvniekiem nevajag pievienot kategoriju "Dzīvnieki" vai vēsturiskām tēmām - kategoriju "Vēsture". Lūdzu kategorizē rakstus apakškategorijās! [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 22.23 (EEST) :Sveiks, tomēr 90% apakškategoriju, ko gribu pielietot vienkārši nepastāv, vai nevaru veidot pats? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 22.36 (EET) ::Protams, ka var veidot pats, tikai jāskatās, vai tāda kategorija jau nepastāv ar drusku atšķirīgu nosaukumu. Un jācenšas sasaistīt ar citvalodu kategorijām, tāpat kā rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 22.44 (EET) == [[Ziemeļrietumsemītu valodas]] == Lūdzu salabo! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 18.48 (EET) :Gatavs [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 22.35 (EET) ::Ir saprotams, ka valodu klasifikācijā cik pētnieku, tik viedokļu (sevišķi attiecībā uz mirušajām/liturģiskajām valodām) un en wiki ir normāls bardaks. Tāpēc labāk pieturēties pie kāda viena normāli sakārtota avota, kā [https://glottolog.org/ Glottolog]. Viņiem arī ir savi tarakāni, bet tā sistēma vismaz ir izsekojama. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 08.34 (EET) == atsauces == Sveiks. Visu cieņu par tavu wiki devumu, tomēr daudzos tevis izveidotos rakstos ir atsauču trūkums, nu infokastu trūkums arī, bet atsauces ir tas svarīgākais. Cik es skatījos [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|šajā linkā]], tev svaigākajos pārsimt rakstos nav atsauču. Par to kā labi noformēt atsauces [[Palīdzība:Atsauces|lasi šeit]] :-) [[Special:Contributions/&#126;2025-34672-63|&#126;2025-34672-63]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-34672-63|talk]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Apjomīgās rakstu pievienošanas problēmas == Sveiks! Lūdzu, piebremzē ar rakstu pievienošanas tempu. Vairākiem rakstiem norā'diju uz problēmām. Ja uz noformējumu vēl var pievērt acis, tad atsauču trūkums, izdomāti vai [[Diskusija:Sengotlandiešu valoda|kļūdaini rakstu nosaukumi]] un [[Diskusija:Fretroks|neeksistējošas tēmas]] ir nopietna problēma. Rakstu skaits nav svarīgs, ja pazūd kvalitāte. Pieņemu, ka raksti top ar LLM palīdzību, bet tas neizslēdz autora/rakstu ievietotāja atbildību. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 13.17 (EET) :kvalitāte ir prioritāte. priecīgus svētkus! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 10.30 (EET) == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; color: #000; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2025 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2025 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2025_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2026]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Look forwards to collaborating in the year ahead. Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2026. gada 14. Februāris, plkst. 09.42 (EET) </div> (This message was sent to [[:Dalībnieks:Votre Provocateur]] and is being posted here due to a redirect.) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2025&oldid=30070084 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.32 (EEST) == [[:Attēls:GustavsShkenders.png|GustavsShkenders.png]] == {{Informācija-autortiesības|GustavsShkenders.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 21.00 (EEST) 0ha7jk9w14e87mchbvlgg48sr9zeaxz 0 534401 4471153 3807184 2026-05-20T23:23:01Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471153 wikitext text/x-wiki {{Infobox medical intervention|Name=Trombolīze|image=Angiograph before and after thrombolytic therapy in a case of thrombosis on the hand.png|caption=Angiogrāfa attēls pirms un pēc trombolītiskās terapijas akūtas ekstremitāšu išēmijas gadījumā.|alt=|pronounce=|synonyms=Fibrinolītiskā terapija}} '''Trombolīze,''' jeb '''fibrinolītiskā terapija''', ir [[Trombs|asins recekļu]] sadalīšana (līze), kas veidojas [[Asinsvadi|asinsvados]], izmantojot medikamentus. To lieto [[Miokarda infarkts|miokarda infarkta ar ST pacēlumu]], smadzeņu [[Smadzeņu insults|insulta]] un smagas vēnu trombembolijas (lielas plaušu embolijas vai plašas [[Dziļo vēnu tromboze|dziļo vēnu trombozes]]) gadījumos.  Lielākā komplikācija ir asiņošana (kas var būt bīstama), un dažās situācijās trombolīze var būt nepiemērota. Trombolīzei var būt arī svarīga loma reperfūzijas terapijā, kas īpaši attiecas uz bloķētām [[Artērija|artērijām]]. == Medicīniskā izmantošana == Slimības, kurās izmanto trombolīzi: * [[Miokarda infarkts|Miokarda infarkts ar ST pacēlumu]]: lieli izmēģinājumi uz cilvēkiem ir parādījuši, ka mirstību var samazināt, izmantojot trombolīzi (īpaši fibrinolīzi) [[Miokarda infarkts|sirdstriekas]] ārstēšanā.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=5 February 1994|title=Indications for fibrinolytic therapy in suspected acute myocardial infarction: collaborative overview of early mortality and major morbidity results from all randomised trials of more than 1000 patients. Fibrinolytic Therapy Trialists' (FTT) Collaborative Group.|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_1994-02-05_343_8893/page/311|journal=Lancet|volume=343|issue=8893|pages=311–22|doi=10.1016/s0140-6736(94)91161-4|pmid=7905143}}</ref> Tas darbojas, stimulējot sekundāro fibrinolīzi ar plazmīna palīdzību, ievadot audu plazminogēna aktivatora (tPA) analogus, proteīnu, kas parasti aktivizē plazmīnu. * [[Smadzeņu insults|Insults]]: trombolīze samazina smagu invaliditāti vai nāvi, ja to ievada 3 stundu laikā (vai varbūt pat 6 stundu laikā) pēc išēmiska insulta sākuma, ja nav kontrindikāciju ārstēšanai.<ref name="cochranereview">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Wardlaw JM, Murray V, Berge E, Del Zoppo GJ|year=2014|title=Thrombolysis for acute ischaemic stroke|journal=Cochrane Database Syst Rev|issue=7|pages=CD000213|doi=10.1002/14651858.CD000213.pub3|pmc=4153726|pmid=25072528}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wechsler LR|date=2011|title=Intravenous thrombolytic therapy for acute ischemic stroke|url=https://semanticscholar.org/paper/6a4b353fc08108d88c17716b298ba6fc75249e49|journal=N Engl J Med|volume=364|issue=22|pages=2138–46|doi=10.1056/NEJMct1007370|pmid=21631326}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mistry EA|date=2017|title=Mechanical Thrombectomy Outcomes With and Without Intravenous Thrombolysis in Stroke Patients: A Meta-Analysis|journal=Stroke|volume=48|issue=9|pages=2450–2456|doi=10.1161/STROKEAHA.117.017320|pmid=28747462|doi-access=free}}</ref> * Liela plaušu embolija. Lielas plaušu embolijas ārstēšanai ''uz katetru vērsta terapija'' ir drošāka un efektīvāka alternatīva sistēmiskai trombolīzei. Tas ietver zāļu injicēšanu tieši trombā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kuo WT, Gould MK, Louie JD, Rosenberg JK, Sze DY, Hofmann LV|date=Nov 2009|title=Catheter-directed therapy for the treatment of massive pulmonary embolism: systematic review and meta-analysis of modern techniques|journal=J Vasc Interv Radiol|volume=20|issue=11|pages=1431–40|doi=10.1016/j.jvir.2009.08.002|pmid=19875060}}</ref> * Smaga [[dziļo vēnu tromboze]] (DVT), piemēram, <nowiki><i>phlegmasia cerulea dolens</i></nowiki>, kas draud ar ekstremitāšu zudumu, vai [[Dziļo vēnu tromboze|iliofemorāla DVT]], kur trombi ietver vismaz kopējo gūžas vēnu.<ref name="AustNZ">{{Publikācijas atsauce|vauthors=Tran HA, Gibbs H, Merriman E, Curnow JL, Young L, Bennett A, Tan C, Chunilal SD, Ward CM, Baker R, Nandurkar H|date=March 2019|title=New guidelines from the Thrombosis and Haemostasis Society of Australia and New Zealand for the diagnosis and management of venous thromboembolism|journal=The Medical Journal of Australia|volume=210|issue=5|pages=227–235|doi=10.5694/mja2.50004|pmid=30739331|hdl-access=free}}</ref> * Akūta ekstremitāšu išēmija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lecturio.com/concepts/acute-limb-ischemia/|title=Acute Limb Ischemia|website=The Lecturio Medical Concept Library|access-date=11 August 2021}}</ref> * Recējošs hemotorakss<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Light|first=RW|title=Pleural Diseases|url=https://archive.org/details/pleuraldiseases0000ligh_t9j5|publisher=Lippincott Williams & Wilkins|year=2013|isbn=978-1-4511-7599-8|edition=6th|pages=[https://archive.org/details/pleuraldiseases0000ligh_t9j5/page/n17 1]–7}}</ref> Trombolīze parasti tiek veikta intravenozi. To var ievadīt arī tieši skartajā asinsvadā angiogrammas (intraarteriālas trombolīzes) laikā, piemēram, ja pacientiem ir insults ilgāk par trim stundām vai smaga dziļo vēnu tromboze (katetra vadīta trombolīze).<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Catanese L, Tarsia J, Fisher M|date=February 3, 2017|title=Acute Ischemic Stroke Therapy Overview|journal=Circ Res|volume=120|issue=3|pages=541–558|doi=10.1161/CIRCRESAHA.116.309278|pmid=28154103|doi-access=free}}</ref> Trombolīzi veic dažāda veida medicīnas speciālisti, tostarp intervences radiologi, asinsvadu ķirurgi, kardiologi, intervences neiroradiologi un neiroķirurgi. Dažās valstīs, piemēram, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], neatliekamās medicīniskās palīdzības tehniķi (EMT) var ievadīt trombolītiskos līdzekļus sirdslēkmēm pirmsslimnīcas apstākļos, izmantojot tiešsaistes medicīniskos norādījumus. Valstīs ar plašāku un neatkarīgāku kvalifikāciju pirmshospitālo trombolīzi (fibrinolīzi) var uzsākt neatliekamās palīdzības speciālists (ECP). Citas valstis, kurās izmanto ECP, ir [[Dienvidāfrika]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Jaunzēlande]]. Pirmshospitāla trombolīze vienmēr ir riska-ieguvuma - sirdslēkmes, trombolīzes riska un primārās perkutānās koronārās iejaukšanās (pPCI) pieejamības rezultāts.  == Kontrindikācijas == Trombolīze nav bez riska. Tāpēc medicīnas darbiniekiem ir jāizvēlas pacienti, kuri ir labāk piemēroti procedūrai, un tie, kuriem ir vismazākais letālu komplikāciju risks. Lai izvairītos no trombolīzes, pietiek ar absolūtu kontrindikāciju, savukārt relatīvā kontrindikācija ir jāņem vērā saistībā ar vispārējo klīnisko situāciju. == Blakus efekti == Hemorāģiskais insults ir reta, bet nopietna trombolītiskās terapijas komplikācija. Ja pacientam iepriekš ir bijusi trombolīze, var būt attīstījusies alerģija pret trombolītisko līdzekli (īpaši pēc streptokināzes). Ja simptomi ir viegli, infūziju pārtrauc un pirms infūzijas atsākšanas pacientam sāk lietot antihistamīna līdzekli. [[Anafilakse]] parasti prasa tūlītēju trombolīzes pārtraukšanu.  == Medikamenti == Trombolīzes terapijā tiek izmantotas trombolītiskas zāles, kas izšķīdina asins recekļus. Lielākā daļa šo zāļu ir vērstas uz fibrīnu (vienu no galvenajām asins recekļu sastāvdaļām), un tāpēc tie saukti par fibrinolītiskiem līdzekļiem. Visas pašlaik apstiprinātās trombolītiskās zāles ir bioloģiskas, vai nu iegūtas no ''Streptococcus'' sugām, vai, pēdējā laikā, izmantojot rekombinanto [[Biotehnoloģija|biotehnoloģiju]], kurā tPA tiek ražots, izmantojot šūnu kultūru, kā rezultātā tiek iegūts rekombinants audu plazminogēna aktivators jeb rtPA.  Daži fibrinolītiskie līdzekļi ir: * Streptokinse (cabicinase)<ref name="fda2016">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fda.gov/drugs/developmentapprovalprocess/howdrugsaredevelopedandapproved/approvalapplications/therapeuticbiologicapplications/ucm113568.htm|title=Therapeutic Biologic Applications (BLA) > Difficulties in Obtaining Sufficient Amounts of Urokinase (Abbokinase)|publisher=US Food and Drug Administration|access-date=2016-12-28|date=October 4, 2016}} </ref> * Urokinase<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.drugbank.ca/drugs/DB00013|title=Urokinase|website=www.drugbank.ca|access-date=2019-03-17}}</ref> * Rekombinantais audu plazminogēna aktivators (rtPA): ** Alteplase (Activase vai Actilyse)<ref name="fda2016" /> ** Reteplase (Retavase)<ref name="fda22016">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fda.gov/Drugs/DevelopmentApprovalProcess/HowDrugsareDevelopedandApproved/ApprovalApplications/TherapeuticBiologicApplications/default.htm|title=Therapeutic Biologics Applications (BLA)|publisher=US Food and Drug Administration|access-date=2016-12-28|date=February 24, 2020}}</ref> ** Tenecteplase<ref name="fda22016" /> ** Anistreplase (Eminase)<ref name="fda2016" /> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Vaskulāras procedūras]] [[Kategorija:Neiroloģija]] [[Kategorija:Kardioloģija]] sxeswzj638z82xw3sv0s6cb6iu9w4bp 0 536847 4471190 4240602 2026-05-21T04:58:40Z ZANDMANIS 91184 4471190 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|8|16}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 25 | caps3 = 32 | clubnumber = 24 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | countryofbirth = {{vieta|Senegāla|Dakāra}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 1 | height = 192 | image = RC Lens - Lille OSC (17-09-2021) 9 (cropped).jpg | caption = Amadu Onana 2021. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U18 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}} | name = | playername = Amadu Onana | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2020—2021 | years3 = 2021—2022 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | years4 = 2022—2024 | caps4 = 63 | goals4 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U19 | nationalyears3 = 2019 | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam4 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U21 | nationalyears4 = 2021— | nationalcaps4 = 7 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam5 = {{fb|BEL}} | nationalyears5 = 2022— | nationalcaps5 = 20 | nationalgoals5 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years5 = 2024— | caps5 = 17 | goals5 = 2 }}'''Amadu Ba Zeunds Žoržs Mvoms Onana''' ({{Val|fr|Amadou Ba Zeund Georges Mvom Onana}}, dzimis {{Dat|2001|8|16}}) ir [[Beļģija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Onana pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''. Iepriekš spēlējis Vācijas komandā ''[[Hamburger SV]]'', Francijas komandā [[Lille OSC|''Lille'']], kā arī Anglijas komandā ''[[Everton FC|Everton]]''. [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Beļģijas futbolists-aizmetnis}} {{Beļģijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Onana, Amadu}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:SV Zulte Waregem spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] aainx5nrcxgj2h0ewxd9q87or0fp448 0 536921 4471260 4230363 2026-05-21T08:23:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471260 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Československá republika'' |nosaukums_latv_val = Čehoslovākijas Republika |sugasvārds = Republika | |kontinents = Eirāzija |reģions = Centrāleiropa |valsts = Čehija, Slovākija |laikmets = Aukstais karš |statuss = |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Federatīva republika|Federatīva]] [[parlamentāra republika]] |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1945 |gads_beigas = 1948 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Vācijas kapitulācijas akts |date_start = {{dat|1945|5|8||bez}} |event_end = Komunistu apvērsums |date_end = {{dat|1948|2|25||bez}} | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Bohēmijas un Morāvijas protektorāts |flag_p1 = Flag_of_the_Protectorate_of_Bohemia_and_Moravia.svg |image_p1 = |p2 = Slovākijas Pirmā republika |flag_p2 = Flag_of_Slovakia_(1939–1945).svg |p3 = Trešais reihs |flag_p3 = Flag_of_Germany_(1935–1945).svg |p4 = Ungārijas Karaliste (1920—1946) |flag_p4 = Flag_of_Hungary_(1915-1918,_1919-1946).svg |p5 = |flag_p5 = |s1 = Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika |flag_s1 = Flag_of_the_Czech_Republic.svg |image_s1 = |s2 = Aizkarpatu apgabals |flag_s2 = Flag of the Soviet Union (1936 – 1955).svg |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_the_Czech_Republic.svg |flag = Čehijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Lesser_coat_of_arms_of_Czechoslovakia.svg |symbol = Čehijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Czechoslovakia_1945-1948.png |image_map_caption = | |galvaspilsēta = Prāga |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = ''Pravda vítězí'' / ''Pravda víťazí'' |national_anthem = ''[[Čehijas himna|Kde domov můj]]'' / ''[[Nad Tatrou sa blýska]]'' |kopīgas_valodas = [[Čehu valoda|čehu]], [[Slovāku valoda|slovāku]] |reliģija = |nauda = [[Čehoslovākijas krona]] | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = Edvards Benešs |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1945—1948 |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Prezidents |representative1 = [[Zdeņeks Fīrlingers]] |representative2 = Klements Gotvalds |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1945—1946 |year_representative2 = 1946—1948 |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = Premjerministrs |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Čehoslovākijas Trešā republika''' ([[Čehu valoda|čehu]]: ''Třetí Československá republika'', [[Slovāku valoda|slovāku]]: ''Tretia česko-slovenská republika''), oficiāli '''Čehoslovākijas Republika''' ([[Čehu valoda|čehu]]: ''Československá Republika'', [[Slovāku valoda|slovāku]]: ''Česko-slovenská Republika''), bija [[suverēna valsts]] no 1945. līdz 1948. gadam pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām. Tā bija ne tikai uzvarējušo [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Rietumu sabiedroto]] — [[Francijas Ceturtā republika|Francijas Ceturtās republikas]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] — politikas rezultāts, bet arī [[Čehoslovākija]]s ideāla, ko iemiesoja Čehoslovākijas Pirmā republika, apliecinājums. Tomēr, beidzoties Otrajam pasaules karam, Čehoslovākija nonāca [[Padomju impērija|padomju ietekmes sfērā]], un šis apstāklis dominēja visos pēckara atjaunošanas plānos un stratēģijās. Līdz ar to Čehoslovākijas politiskā un ekonomiskā organizācija lielā mērā kļuva par [[Edvards Benešs|Edvarda Beneša]] un [[Maskava|Maskavā]] dzīvojošo Čehoslovākijas Komunistiskās partijas trimdinieku sarunu jautājumu. 1948. gada februārī Čehoslovākijas Komunistiskā partija valsts apvērsumā pilnībā sagrāba varu. Lai gan valsts oficiālais nosaukums līdz 1960. gadam bija "Čehoslovākijas Republika", kad to nomainīja uz "[[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika]]", 1948. gada februāris tiek uzskatīts par Trešās republikas galu. == Vēsture == === 1945. gads === Trešā republika izveidojās 1945. gada aprīlī, kad tika izveidota [[Košice]]s programma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.radio.cz/kosice-manifesto-1945-document-sealed-czechoslovakias-eastern-orientation-8134240|title=The Košice manifesto – the 1945 document that sealed Czechoslovakia’s eastern orientation|website=Radio Prague International|access-date=2023-03-23|date=2019-04-05|language=en|archive-date=2020-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200603123104/https://www.radio.cz/en/section/czech-history/the-kosice-manifesto-the-1945-document-that-sealed-czechoslovakias-eastern-orientation/}}</ref> Visi atlikušie [[Vērmahts|Vācijas bruņotie spēki]] 1945. gada 8. maijā arī padevās sabiedrotajiem. Prezidents [[Edvards Benešs|Benešs]] no savas trimdas Londonā aizlidoja uz Košici Slovākijas austrumos, ko bija ieņēmusi Sarkanā armija un kas kļuva par pagaidu galvaspilsētu.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Crampton |first=Richard J. |year=2002 |title=Eastern Europe in the Twentieth Century – And After |edition=second |location=London |publisher=Routledge |pages=235–236 |isbn=978-1-134-71221-2 }}</ref> Košicē tika izveidota jauna Nacionālās frontes valdība, pamatojoties uz 1943. gadā notikušajām diskusijām,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lukes|first=Igor|date=1993|title=Stalin and Beneš at the End of September 1938: New Evidence from the Prague Archives|url=https://www.cambridge.org/core/product/identifier/S0037677900080505/type/journal_article|journal=Slavic Review|language=en|volume=52|issue=1|pages=28–48|doi=10.2307/2499583|issn=0037-6779}}</ref> un Benešs palika prezidents, par premjerministru kļuva [[Zdeņeks Fīrlingers]], bet par premjerministra vietnieku — [[Klements Gotvalds]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Communist power in Europe, 1944-1949|url=https://www.worldcat.org/oclc/4035255|publisher=Macmillan [for] the School of Slavonic and East European Studies, University of London|date=1977|location=London|isbn=0-333-18365-7|oclc=4035255}}</ref> Nacionālās frontes koalīcijā dominēja trīs sociālistiskās partijas — Čehoslovākijas Komunistiskā partija, Čehoslovākijas Sociāldemokrātiskā partija un Čehoslovākijas Nacionāli sociālā partija. Slovākijas Tautas partija tika aizliegta kā kolaboracionistiska ar nacistiem. Citām konservatīvām, bet demokrātiskām partijām, piemēram, Republikāniskajai zemnieku un zemnieku partijai, pēckara periodā tika liegta iespēja atsākt darbību. Koalīcijā tika iekļautas dažas pieņemamas nesociālistiskās partijas, to vidū bija Morāvijas Katoļu tautas partija un Slovākijas Demokrātiskā partija. Pēc pilsētas atbrīvošanas, valdība atgriezās [[Prāga|Prāgā]] 10. maijā. [[Padomju Savienība]] izdarīja spiedienu uz Benešu, lai tas piešķir [[Piekarpatu Rutēnija]]s teritoriju kā sava veida kara kompensāciju, un 1945. gada 29. jūnijā tika parakstīts līgums, ar kuru tā tika pievienota [[Ukrainas PSR|Ukrainai]].<ref>{{grāmatas atsauce|last=O'Connell |first=Daniel P. |year=1967 |title=State Succession in Municipal Law and International Law: Internal relations |volume=1 |location=Cambridge, England |publisher=Cambridge University Press |page=213 |isbn=978-0-521-05858-2 }}; for a copy of the treaty see ''British and Foreign State Papers'', [https://books.google.com/books?id=h3N-IB3iQYQC volume cxlv], page 1096.</ref> Nozares, kurās bija nodarbināti 61,2 procenti rūpniecības darbaspēka, tika nacionalizētas. 1945. gada 14. oktobrī tika ievēlēta jauna pagaidu Nacionālā asambleja.<ref name=Jessup>{{grāmatas atsauce |last=Jessup |first=John E. |title=A Chronology of Conflict and Resolution, 1945-1985 |url=https://archive.org/details/isbn_0313243085 |year=1989 |publisher=Greenwood Press |location=New York |isbn=0-313-24308-5 }}</ref> === 1946. gads === Vēlēšanās 1946. gada maija Čehijā uzvarēja Komunistiskā partija (40,17%), bet Slovākijā — [[Antikomunisms|antikomunistiskā]] Demokrātiskā partija (62%). Tomēr kopumā Čehoslovākijā komunisti ieguva 38% balsu vairākumu. Benešs turpināja pildīt republikas prezidenta pienākumus, un Jans Masariks turpināja pildīt ārlietu ministra pienākumus. Gotvalds kļuva par premjerministru. Svarīgākais bija tas, ka, lai gan komunisti ieņēma tikai mazākumu ministru portfeļu, viņi spēja iegūt kontroli pār tādām svarīgām ministrijām kā informācijas, iekšējās tirdzniecības, finanšu un iekšlietu (tostarp policijas aparātu). Izmantojot šīs ministrijas, komunisti varēja apspiest nekomunistisko opozīciju, iecelt partijas biedrus vadošos amatos un radīt stabilu pamatu varas pārņemšanas mēģinājumam. === 1947. gads === Komunistu partija turpināja sludināt savu "nacionālo" un "demokrātisko" orientāciju. Pagrieziena punkts pienāca 1947. gada vasarā. Jūlijā Čehoslovākijas valdība ar komunistu piekrišanu pieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Francijas Ceturtā republika|Francijas]] uzaicinājumu piedalīties [[Māršala plāns|Māršala plāna]] sākotnējās apspriedēs. [[Padomju Savienība]] nekavējoties reaģēja uz Čehoslovākijas soli turpināt Rietumu aliansi: [[Josifs Staļins|Staļins]] izsauca [[Klements Gotvalds|Gotvaldu]] uz [[Maskava|Maskavu]]. Pēc viņa atgriešanās [[Prāga|Prāgā]], partija atcēla savu lēmumu. Turpmākajos mēnešos partija ievērojami radikalizēja savu taktiku. Komunisti apgalvoja, ka "reakcionārs apvērsums ir nenovēršams un ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība, lai to novērstu". Izmantojot plašsaziņas līdzekļus un policijas līdzekļus, tā pastiprināja savu darbību. Ziņas par "reakcionāro sazvērestību", par ko sākotnēji paziņoja Gotvalds 1947. gada novembra Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sēdē, komunistiskā prese izplatīja visā valstī. === 1948. gads === 1948. gada janvārī komunistu kontrolētā Iekšlietu ministrija uzsāka tīrīšanu Čehoslovākijas drošības spēkos, aizstājot nekomunistus ar komunistiem. Vienlaikus Čehoslovākijas Komunistiskā partija sāka aģitēt par pastiprinātu nacionalizāciju un jaunu zemes reformu, kas ierobežoja zemes īpašumu līdz piecdesmit [[Hektārs|hektāriem]]. Februāra apvērsumu paātrināja valdības krīze. Nacionālsociālie ministri, kurus atbalstīja visas nekomunistiskās partijas, paziņoja, ka komunisti izmanto Iekšlietu ministrijas policiju un drošības spēkus, lai apspiestu nekomunistus, un pieprasīja to pārtraukt. Tomēr premjerministrs [[Klements Gotvalds|Gotvalds]] atkārtoti kavēja policijas jautājuma apspriešanu. Nacionālsociālisti 21. februārī protestējot atkāpās no valdības. Viņam sekoja arī Katoļu tautas partija un Slovākijas Demokrātiskā partija. Divpadsmit nekomunistiskie ministri atkāpās no amata, lai daļēji pamudinātu Benešu izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas. Komunistu zaudējums vēlēšanās bija paredzams, jo iedzīvotāji neapmierināti ar neseno komunistu taktiku. Janvārī veiktā aptauja liecināja, ka atbalsts komunistiem vēlēšanās samazināsies par 10 %. Tomēr Čehoslovākijas nacionālsociālisti savu soli veica bez pienācīgas saskaņošanas ar Benešu. Turklāt demokrātiskās partijas necentās iegūt tautas atbalstu. Nekomunisti uzskatīja, ka [[Edvards Benešs|Benešs]] atteiksies pieņemt viņu ministru demisiju un paturēs viņus pagaidu valdībā, kas, domājams, piespiedīs [[Klements Gotvalds|Gotvaldu]] vai nu apstāties, vai atkāpties. Benešs sākotnēji atteicās pieņemt demisijas un paziņoja, ka bez ministriem, kas nav komunisti, nevar izveidot valdību. Tomēr turpmākajās dienās viņš izvairījās no ministriem, kas nebija komunisti, lai izvairītos no apsūdzībām slepenā sazvērestībā. Čehoslovākijas armija palika neitrāla. Pa to laiku Komunistiskā partija sakopoja savus spēkus. Komunistu kontrolētā Iekšlietu ministrija izvietoja policijas pulkus jūtīgajos reģionos un apbruņoja strādnieku miliciju. Komunistu kontrolētā Informācijas ministrija atteica raidlaiku medijos nekomunistu ierēdņiem. Nekomunistisko partiju pārziņā esošās ministrijas apsargāja komunistu "rīcības komitejas". Rīcības komitejas arī attīrīja visas valdības un politisko partiju iestādes no neuzticamiem elementiem. Gotvalds draudēja izsludināt vispārēju streiku, ja Benešs neiecels jaunu, komunistu vadītu valdību. 26. februārī, Benešs, iespējams, baidoties no pilsoņu kara un/vai padomju intervences, kapitulēja. Viņš pieņēma nekomunistu ministru atkāpšanos un iecēla jaunu kabinetu no Gotvalda iesniegtā saraksta. Jaunajā valdībā dominēja komunisti un propadomiski noskaņotie sociāldemokrāti. Tajā bija arī Tautas, Nacionālsociālistu un Čehijas Demokrātu partiju deputāti, tāpēc valdība nomināli joprojām bija koalīcija. Tomēr ministri, kuri nebija no kompartijas, strādāja komunistu labā. Šis akts iezīmēja atklātas komunistu varas sākumu Čehoslovākijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čehoslovākija]] [[Kategorija:Čehijas vēsture]] [[Kategorija:Slovākijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] mdoj9n9x18cud5l32r5jlx1y5m7fh65 0 537047 4471196 4330954 2026-05-21T05:04:13Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471196 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|4|4}} | birth_place = | caps1 = 2 | caps2 = 93 | caps3 = 41 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Čertsija}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | goals1 = 0 | goals2 = 5 | goals3 = 7 | height = 170 | image = 2022-07-21 Fußball, Männer,Freundschaftsspiel, RB Leipzig - FC Liverpool 1DX 2224 by Stepro.jpg | caption = Hārvijs Eliots 2022. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}} | name = | playername = Hārvijs Eliots | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2019— | years3 = 2020—2021 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears3 = 2018—2020 | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 3 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalgoals4 = 14 | nationalcaps4 = 28 | nationalyears4 = 2022—2025 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years4 = 2025— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }}'''Hārvijs Denjels Džeimss Eliots''' ({{Val|en|Harvey Daniel James Elliott}}; dzimis {{Dat|2003|4|4}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Eliots pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'', kas viņu īrē no [[Liverpool FC|''Liverpool'']]. Iepriekš spēlējis [[Fulham FC|''Fulham'']] un ''[[Blackburn Rovers]]''. == Sasniegumi == '''Liverpool''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2021—22, 2023—24<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l|title=Kapteinis Van Deiks pagarinājumā sniedz "Liverpool" sezonas pirmo trofeju|date=2024. gada 25. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2022 * [[UEFA Superkauss]]: 2019 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019 '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> '''Anglija U21''' * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/08072023-spanija_nerealize_i_pendeli_i_izskana_ang|title=Spānija izskaņā nerealizē pendeli, Anglija kļūst par U21 EČ čempioni|date=2023. gada 8. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Eliots, Hārvijs}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sari dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] dzhqb22jnqjvsdu7qqh6c1torlos8b9 0 537652 4471040 4128630 2026-05-20T18:25:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471040 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Viens, divi, trīs | operators = | attēls = One two three43.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = komēdija | režisors = [[Billijs Vailders]] | producents = Billijs Vailders | scenārijs = * Billijs Vailders * [[I. A. L. Daimonds]] | aktieri = * [[Džeimss Kegnijs]] * [[Horsts Buholcs]] * [[Pamela Tifina]] * [[Arlēna Frānsisa]] | mūzika = [[Andrē Previns]] | oriģinālnos = ''One, Two, Three'' | studija = * ''The Mirisch Company'' * ''Pyramid Productions, A. G.'' | montāža = | izplatītājs = ''[[United Artists]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1961|12|15}} | ilgums = 104 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Vācu valoda|vācu]] * [[Krievu valoda|krievu]] | budžets = {{ASV dolārs|3 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|4 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Viens, divi, trīs"''' ({{Val|en|One, Two, Three}}) ir 1961. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]], kuras režisors, producents un viens no scenārija autoriem ir [[Billijs Vailders]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džeimss Kegnijs]], [[Horsts Buholcs]], [[Pamela Tifana]] un [[Arlēna Frānsisa]]. Filma ir balstīta uz [[Ferencs Molnars|Ferenca Molnara]] 1929. gada lugu ''Egy, kettő, három'' un to iespaidoja 1939. gada filma "[[Ņinočka]]" (''Ninotchka''), kurai Vailders bija viens no scenārija autoriem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://entertainment.time.com/2011/08/11/top-10-berlin-wall-movies/slide/one-two-three-1961/|title=One, Two, Three {{!}} Top 10 Berlin Wall Movies|work=Time|access-date=2023-04-02|date=2011-08-09|last=Corliss|first=Richard|issn=0040-781X|language=en-US|archive-date=2023-04-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230402150236/https://entertainment.time.com/2011/08/11/top-10-berlin-wall-movies/slide/one-two-three-1961/}}</ref> Filmas darbība galvenokārt notiek [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]], [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pirms [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzbūvēšanas un stāsta par ''[[Coca-Cola]]'' vietējo vadītāju, kuram viņa priekšnieks uztic pieskatīt savu nepilngadīgo meitu. Filma ir pazītama ar savu ātro tempu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/One-Two-Three|title=One, Two, Three {{!}} film by Wilder [1961] {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2023-04-02|language=en}}</ref> Filmas "Viens, divi, trīs" pirmizrāde notika {{Dat|1961|12|15|5=bez}} un to izplatīja ''[[United Artists]]''. To nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Billijs Vailders}} [[Kategorija:1961. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Billija Vaildera filmas]] [[Kategorija:United Artists filmas]] [[Kategorija:Politiskās filmas]] [[Kategorija:Satīriskās filmas]] 9jggtcj0vds1bzoosnvbm8w0m7xvm85 0 541463 4471243 4460728 2026-05-21T07:26:54Z Lasks 38532 /* Novadi */ 4471243 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pašvaldību vadītāju''' uzskaitījums iekļauj 35 novadu un 7 valstspilsētu pašvaldības vadītājus. == Uzskaitījums == === Valstspilsētas === {{colbegin|3}} {{legend|#002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#Fff200| [[Kustība Par!]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #59a236| [[Liepājas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #9D2235| [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #009E9D| [[Latvijai un Ventspilij]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #002e5d| | 1. | [[Daugavpils]] | [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Elksniņš]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Sarauj, Latgale!]] | |- | style="background: #Fff200| | 2. | [[Jelgava]] | [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|48px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa piedalās Latvijas Pašvaldību savienības kongresā (cropped).jpg|80px]] | '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|07|01|N|bez}} | [[Kustība Par!]] | |- | style="background: #00FF80| | 3. | [[Jūrmala]] | [[Attēls:Escut Jurmala.png|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Jānis Lediņš]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|11|24|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | ''No 2025. gada 30. oktobra līdz 24. novembrim bijis pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #59a236| | 4. | [[Liepāja]] | [[Attēls:Escut Liepaja.png|center|25px]] | [[Attēls:R1A5603 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Ansiņš]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Liepājas partija]] | |- | style="background: #9D2235| | 5. | [[Rēzekne]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] | [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056914634) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Tutins]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2026|04|10|N|bez}} | [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] | No 2026. gada 10. februāra līdz 10. aprīlim — pienākumu izpildītājs |- | style="background: #E64632| | 6. | '''[[Rīga]]''' | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|48px]] | [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|80px]] | '''[[Viesturs Kleinbergs]]'''<br /><small>(1978)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #009E9D| | 7. | [[Ventspils]] | [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:J Vitolins.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]'''<br /><small>(1954)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Latvijai un Ventspilij]] | |} === Novadi === {{colbegin|3}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #019734| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049| [[Jaunā Vienotība]]/[[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF8000| [[Daugavpils novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8C0C03| [[Kuldīgas novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7FFFD4| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #Fff200| [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F0E68C| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #033a7c| [[Valmierai un Vidzemei]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D39D61| [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ffa800| [[Apvienotais saraksts]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #019734| | 1. | [[Ādažu novads]] | [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | ''[[Gatis Miglāns]]''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2026|01|08|N|bez}} | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #77343d| | 2. | [[Aizkraukles novads]] | [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Leons Līdums.jpg|80px]] | '''[[Leons Līdums]]'''<br /><small>(1957)</small> | {{dat|2010|12|29|N|bez}} | [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 3. | [[Alūksnes novads]] | [[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dzintars Adlers 2023.jpg|80px]] | '''[[Dzintars Adlers]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00008B| | 4. | [[Augšdaugavas novads]] | [[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts.jpg|80px]] | '''[[Vitālijs Aizbalts]]'''<br /><small>(1959)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Latgales partija]] | |- | style="background: #00FF80| | 5. | [[Balvu novads]] | [[Attēls:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Trupovnieks]]'''<br /><small>(1961)</small> | {{dat|2025|06|20|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #EFC800| | 6. | [[Bauskas novads]] | [[Attēls:Bauskas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Aivars Mačeks]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #64C049| | 7. | [[Cēsu novads]] | [[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Rozenenbergs Janis.jpg|80px]] | '''[[Jānis Rozenbergs]]'''<br /><small>(1977)</small> | {{dat|2013|06|14|N|bez}} | [[Vienotība]] | |- | style="background: #EFC800| | 8. | [[Dienvidkurzemes novads]] | [[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Jankovskis.jpg|80px]] | '''[[Andris Jankovskis]]'''<br /><small>(1986)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #00FF80| | 9. | [[Dobeles novads]] | [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa piedalās lauksaimniecības pasākumā “Traktordiena 2025” (cropped).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br /><small>(1953)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #FFDD00| | 10. | [[Gulbenes novads]] | [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Mazūrs.jpg|80px]] | '''[[Normunds Mazūrs]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2025|06|30|N|bez}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #00FF80| | 11. | [[Jēkabpils novads]] | [[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] | '''[[Raivis Ragainis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 12. | [[Jelgavas novads]] | [[Attēls:Jelgavas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ingus Zālītis.jpg|80px]] | '''[[Ingus Zālītis]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #258B4C| | 13. | [[Krāslavas novads]] | [[Attēls:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Upenieks]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #8C0C03| | 14. | [[Kuldīgas novads]] | [[Attēls:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Inese Astasevska 2023 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Inese Astaševska]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2022|11|10|N|bez}} | [[Kuldīgas novadam]] | |- | style="background: #64C049| | 15. | [[Ķekavas novads]] | [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2024|07|10|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 16. | [[Limbažu novads]] | [[Attēls:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sigita Upmale.jpg|80px]] | '''[[Sigita Upmale]]'''<br /><small>(1973)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #002e5d| | 17. | [[Līvānu novads]] | [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dāvids Rubens.jpg|80px]] | '''[[Dāvids Rubens]]'''<br /><small>(2001)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 18. | [[Ludzas novads]] | [[Attēls:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Edgars Mekšs 2015.jpg|80px]] | '''[[Edgars Mekšs]]'''<br /><small>(1975)</small> | {{dat|2017|06|15|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #7FFFD4| | 19. | [[Madonas novads]] | [[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Agris Lungevičs.jpg|80px]] | '''[[Agris Lungevičs]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2017|06|16|N|bez}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #FFDD00| | 20. | [[Mārupes novads]] | [[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aivars Osītis.jpg|80px]] | '''[[Aivars Osītis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #EFC800| | 21. | [[Ogres novads]] | [[Attēls:Ogres novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Krauja.jpg|80x80px]] | '''[[Andris Krauja]]'''<br /><small>(1981)</small> | {{dat|2026|02|03|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #C00C13| | 22. | [[Olaines novads]] | [[Attēls:Olaines novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Bergs.jpg|80px]] | '''[[Andris Bergs]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2013|06|21|N|bez}} | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | |- | style="background: #00008B| | 23. | [[Preiļu novads]] | [[Attēls:Preiļu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|80px]] | '''[[Aldis Adamovičs]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #Fff200| | 24. | [[Rēzeknes novads]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | [[Attēls:Guntars Skudra.jpg|80px]] | '''[[Guntars Skudra]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|20|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #ffa800| | 25. | [[Ropažu novads]] | [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Aivars Draudiņš]]'''<br /><small>(1965)</small> | {{dat|2026|05|20|N|bez}} | [[Apvienotais saraksts]] | |- | style="background: #64C049| | 26. | [[Salaspils novads]] | [[Attēls:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Anspaks.jpg|80px]] | '''[[Raivis Anspaks]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2022|11|03|N|bez}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00FF80| | 27. | [[Saldus novads]] | [[Attēls:Saldus novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Baltu vienības dienas svinības Saldū (cropped).jpg|80px]] | '''[[Māris Zusts]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2018|06|08|N|bez}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 28. | [[Saulkrastu novads]] | [[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Līcis.jpg|80px]] | '''[[Normunds Līcis]]'''<br /><small>(1972)</small> | {{dat|2018|12|27|N|bez}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #019734| | 29. | [[Siguldas novads]] | [[Attēls:Siguldas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Forums "Iedzīvotāju padomes- kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei" (cropped).jpg|80px]] | '''[[Linards Kumskis]]'''<br /><small>(1987)</small> | {{dat|2025|12|11|N|bez}} | [[Latvijas Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #E64632| | 30. | [[Smiltenes novads]] | [[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Ervins Labanovskis]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2025|06|26|N|bez}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #D39D61| | 31. | [[Talsu novads]] | [[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ansis Bērziņš Talsi.jpg|80px]] | '''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Ansis Bērziņš]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: blue| | 32. | [[Tukuma novads]] | [[Attēls:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Gundars Važa.jpg|80px]] | '''[[Gundars Važa]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 33. | [[Valkas novads]] | [[Attēls:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] | '''[[Vents Armands Krauklis]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|06|19|N|bez}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #033a7c| | 34. | [[Valmieras novads]] | [[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Valmieru (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Baiks]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N|bez}} | [[Valmierai un Vidzemei]] |- | style="background: #EFC800| | 35. | [[Ventspils novads]] | [[Attēls:Ventspils novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andis Zariņš.jpg|80px]] | '''[[Andis Zariņš]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|06|27|N|bez}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] llrrqtljws8uf17sisbow67oz9370kk 0 543340 4471302 4412378 2026-05-21T10:18:33Z ~2026-30448-94 145746 /* */ 4471302 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wars-Long-Run-military-civilian-fatalities.png|thumb|Globālie nāves gadījumi konfliktos kopš 1400. gada.<ref>https://ourworldindata.org/war-and-peace</ref>]] '''Bruņots konflikts''' ir bruņota konfrontācija starp [[Valsts|valstīm]] vai sociālām kopienām atsevišķās valstīs vai arī stsrp indivīdiem, kuras mērķis ir atrisināt ekonomiskās, politiskās, nacionāli etniskās un citas domstarpības, ierobežoti izmantojot [[Militārisms|militāru]] spēku. Bruņots konflikts no strīda atšķiras (starp indivīdiem) ar to ka tad ir tiešs strīds starp Paulu un Bruno lielākoties par ēdienu vai pēdējo picas gabalu bieži vien tas norisinās kad Bruno un Pauls novelk bikses un sāk kauties ar savuem zobeniem (dzimumlocekļiem). Bruņots konflikts no [[Karš|kara]] atšķiras ar to, ka pretējās puses izvirza ierobežotus gala mērķus. Bruņota konflikta mērķis nav apdraudēt pretinieka politiskās un [[saimnieciskā iekārta|saimnieciskās iekārtas]] pastāvēšanu vai [[Suverenitāte|suverenitāti]], bet pārveidot vai saglabāt esošās attiecības, mainīt politisko un militāro situāciju reģionā sev par labu, gūt ekonomiskus labumus vai politiskas vai stratēģiskas priekšrocības. Militārā spēka lietošana ir ierobežota arī konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā, jo bruņotā konfliktā tiek īstenoti ierobežoti politiskie mērķi. Bruņota konfrontācija parasti notiek pierobežas zonās, valsts daļās vai [[Sala|salu]] teritorijās. Karadarbībā piedalās tikai daļa valsts [[bruņotie spēki|bruņoto spēku]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karš]] [[Kategorija:Bruņotie spēki]] dtft4t41donk6pecylnls0moe6zxnbp 4471305 4471302 2026-05-21T10:19:48Z ~2026-30448-94 145746 /* */ 4471305 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wars-Long-Run-military-civilian-fatalities.png|thumb|Globālie nāves gadījumi konfliktos kopš 1400. gada.<ref>https://ourworldindata.org/war-and-peace</ref>]] '''Bruņots konflikts''' ir bruņota konfrontācija starp [[Valsts|valstīm]] vai sociālām kopienām atsevišķās valstīs vai arī stsrp indivīdiem, kuras mērķis ir atrisināt ekonomiskās, politiskās, nacionāli etniskās un citas domstarpības, ierobežoti izmantojot [[Militārisms|militāru]] spēku. Bruņots konflikts no strīda atšķiras (starp indivīdiem) ar to ka tad ir tiešs strīds starp Paulu un Bruno lielākoties par ēdienu vai pēdējo picas gabalu bieži vien tas norisinās kad Bruno un Pauls novelk bikses un sāk kauties ar saviem zobeniem (dzimumlocekļiem). Bruņots konflikts no [[Karš|kara]] atšķiras ar to, ka pretējās puses izvirza ierobežotus gala mērķus. Bruņota konflikta mērķis nav apdraudēt pretinieka politiskās un [[saimnieciskā iekārta|saimnieciskās iekārtas]] pastāvēšanu vai [[Suverenitāte|suverenitāti]], bet pārveidot vai saglabāt esošās attiecības, mainīt politisko un militāro situāciju reģionā sev par labu, gūt ekonomiskus labumus vai politiskas vai stratēģiskas priekšrocības. Militārā spēka lietošana ir ierobežota arī konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā, jo bruņotā konfliktā tiek īstenoti ierobežoti politiskie mērķi. Bruņota konfrontācija parasti notiek pierobežas zonās, valsts daļās vai [[Sala|salu]] teritorijās. Karadarbībā piedalās tikai daļa valsts [[bruņotie spēki|bruņoto spēku]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karš]] [[Kategorija:Bruņotie spēki]] dodo9mt7sfqn8xftmffq2zdq348u5v1 4471308 4471305 2026-05-21T10:32:00Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30448-94|~2026-30448-94]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Turaids 4412378 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wars-Long-Run-military-civilian-fatalities.png|thumb|Globālie nāves gadījumi konfliktos kopš 1400. gada.<ref>https://ourworldindata.org/war-and-peace</ref>]] '''Bruņots konflikts''' ir bruņota konfrontācija starp [[Valsts|valstīm]] vai sociālām kopienām atsevišķās valstīs, kuras mērķis ir atrisināt ekonomiskās, politiskās, nacionāli etniskās un citas domstarpības, ierobežoti izmantojot [[Militārisms|militāru]] spēku. Bruņots konflikts no [[Karš|kara]] atšķiras ar to, ka pretējās puses izvirza ierobežotus gala mērķus. Bruņota konflikta mērķis nav apdraudēt pretinieka politiskās un [[saimnieciskā iekārta|saimnieciskās iekārtas]] pastāvēšanu vai [[Suverenitāte|suverenitāti]], bet pārveidot vai saglabāt esošās attiecības, mainīt politisko un militāro situāciju reģionā sev par labu, gūt ekonomiskus labumus vai politiskas vai stratēģiskas priekšrocības. Militārā spēka lietošana ir ierobežota arī konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā, jo bruņotā konfliktā tiek īstenoti ierobežoti politiskie mērķi. Bruņota konfrontācija parasti notiek pierobežas zonās, valsts daļās vai [[Sala|salu]] teritorijās. Karadarbībā piedalās tikai daļa valsts [[bruņotie spēki|bruņoto spēku]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karš]] [[Kategorija:Bruņotie spēki]] p3sxg4k8p6ku5new0ynplpeigahpvgi 0 543925 4471067 4330988 2026-05-20T19:28:48Z ZANDMANIS 91184 4471067 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|9}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 14 | caps3 = 116 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Ekvadora}} [[C.S.D. Independiente del Valle|Independiente del Valle]] | clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Talleres de Córdoba|Talleres]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | countryofbirth = {{vieta|Ekvadora|Esmeraldasa}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 5 | height = 183 | image = Piero Hincapié, 2022-07-31, Saisoneröffnung Bayer 04, Leverkusen (1).jpg | caption = Pjero Inkapijs 2022. gadā | nationalcaps2 = 46 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Ekvadora}} Ekvadoras U17 | nationalteam2 = {{fb|ECU}} | nationalyears2 = 2021— | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 11 | pcupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}} | name = | playername = Pjero Inkapjē | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2020—2021 | years3 = 2021— | years4 = 2025— | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | caps4 = 0 | goals4 = 0 }}'''Pjero Martins Inkapjē Reina''' ({{Val|es|Piero Martín Hincapié Reyna}}, dzimis {{Dat|2002|1|9}}) ir [[Ekvadora|Ekvadoras]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoras futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Inkapjē pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', kas viņu īrē no [[Bayer Leverkusen|''Bayer Leverkusen'']]. Iepriekš spēlējis Ekvadoras komandā [[C.S.D. Independiente del Valle|''Independiente del Valle'']] un Argentīnas komandā [[Talleres de Córdoba|''Talleres'']]. [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoras futbola izlases]] sastāvā debitējis 2021. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Bayer Leverkusen''' *[[Vācijas Bundeslīga]]: [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023—24]] * Vācijas Superkauss: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/18082024-vacijas_cempione_bayer_izglabjas_ari_maza |title=Čempione "Bayer" izglābjas arī mazākumā un pendelēs pirmoreiz iegūst superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-18 |work= |publisher= |date= }}</ref> '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējas saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ekvadoras futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ekvadoras futbolisti]] [[Kategorija:Ekvadoras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Talleres de Córdoba spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Inkapjē, Pjero}} jh58yz6avnha1ffoe7dp7vvuw58d616 0 548803 4471080 4462926 2026-05-20T19:37:28Z ZANDMANIS 91184 4471080 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|3|10}} | birth_place = | caps1 = 6 | caps2 = 51 | caps3 = 67 | caps4 = 24 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong PSV]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 4 | goals2 = 11 | goals3 = 13 | goals4 = 2 | height = 182 | image = Fulham v Chelsea 20042025 (7) (Noni Madueke).jpg | caption = Noni Madueke 2025. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 3 | name = | playername = Noni Madueke | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2019—2023 | years3 = 2023—2025 | years4 = 2025— | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 20 | nationalgoals3 = 4 | nationalgoals4 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21 | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2021—2024 | nationalyears5 = 2024— | nationalteam5 = {{fb|Anglija}} | nationalcaps5 = 10 | nationalgoals5 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|05|03|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|03|SK|bez}} }} '''Noni Madueke''' ({{Val|en|Noni Madueke}}; dzimis {{Dat|2002|3|10}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. Iepriekš spēlējis Nīderlandes komandā ''[[PSV Eindhoven]]''. No 2023. līdz 2025. gadam pārstāvēja Anglijas Premjerlīgas klubu ''[[Chelsea FC|Chelsea]]''. Pārstāvējis dažādu vecumu Anglijas jauniešu izlases. Uzvarējis [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionātā]]. [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasē]] debitēja {{dat|2024|9|24||bez}} [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]]. == Sasniegumi == '''PSV Eindhoven''' * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2021—22 * [[Johan Cruyff Shield]]: 2021 '''Chelsea FC''' * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> '''Anglijas U21 izlase''' * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Madueke, Noni}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] k1eswnquqvkbuf1ezta9u7maf7i0kec 0 548808 4471071 4441922 2026-05-20T19:31:41Z ZANDMANIS 91184 4471071 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|29}} | birth_place = | caps1 = 104 | caps2 = 20 | caps3 = 147 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wycombe Wanderers F.C.|Wycombe Wanderers]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona|Griniča}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 20 | goals2 = 5 | goals3 = 34 | height = 178 | image = Qpr2018eberechieeze001.jpg | caption = Ebereči Eze 2018. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears2 = 2019—2021 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2025|08|24|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|08|24|SK|bez}} | name = | playername = Ebereči Eze | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2020 | years2 = 2017—2018 | years3 = 2020—2025 | nationalcaps3 = 11 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{fb|ENG}} | nationalyears3 = 2023— | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years4 = 2025— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }}'''Ebereči Oluči Eze''' ({{Val|en|Eberechi Oluchi Eze}}; dzimis {{Dat|1998|6|29}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Eze pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. Iepriekš spēlējis Anglijas komandās [[Queens Park Rangers FC|''Queens Park Rangers'']], [[Wycombe Wanderers F.C.|''Wycombe Wanderers'']] un [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']]. Anglijas futbola izlases rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Crystal Palace FC''' * [[FA kauss]]: 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/17052025-mancestras_city_ar_i_garu_degunu_i_paliek |title= Mančestras ″City″ ar garu degunu paliek arī FA kausa finālā|accessdate=2025-05-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082025-hendersons_izcils_pecspelu_sitienos_un_pa |title=Hendersons izcils pēcspēļu sitienos un palīdz “Crystal Palace” izcīnīt pirmo "Community Shield" kausu |language= |accessdate={{dat|2025|8|10||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Eze, Ebereči}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Wycombe Wanderers F.C. spēlētāji]] 2g8aze2qyts4zuy5oq3nwglfojuplm3 0 549629 4471058 4282448 2026-05-20T19:00:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471058 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|15}} | birth_place = | caps1 = 236 | caps2 = 74 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | countryofbirth = {{vieta|Izraēla|Naharija}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | goals1 = 94 | goals2 = 13 | height = 178 | image = Viktor Tsyhankov2018.jpg | caption = Viktors Cihankovs 2018. gadā | nationalcaps2 = 20 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 8 | nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U17 | nationalyears2 = 2012—2014 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2025|05|21|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|21|sk|bez}} | name = | playername = Viktors Cihankovs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2023 | years2 = 2023— | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 1 | nationalcaps5 = 59 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 13 | nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U21 | nationalteam5 = {{fb|UKR}} | nationalyears3 = 2014—2016 | nationalyears4 = 2016 | nationalyears5 = 2016— | youthclubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Vinnicas "Nyva"]] | youthyears1 = 2009—2010 | youthclubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Dinamo"]] | youthyears2 = 2011—2016 }}'''Viktors Cihankovs''' ({{Val|uk|Віктор Циганков}}; dzimis {{Dat|1997|11|15}}) ir [[Ukraina]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Cihankovs pārstāv Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu [[Girona FC|''Girona'']]. No 2016. līdz 2023. gadam spēlējis [[FC Dynamo Kyiv|''Dynamo Kyiv'']], kā rindās izcīnījis vienu [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] titulu un divus [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausus]]. [[Ukrainas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Klubu karjera == === Kijivas "Dinamo" === Dzimis [[Naharija|Naharijā]], [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls futbolists. Uz Ukrainu Cihankovs pārcēlās ļoti agrā jaunībā.{{Nepieciešama atsauce}} Cihankovs ir [[Vinnicas "Nyva"]] un [[Kijivas "Dinamo"]] akadēmiju sistēmu audzēknis. Viņa pirmais treneris bija Mikola Zahoruiko.{{Nepieciešama atsauce}} Viņš debitēja [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]] "Dinamo" komandā 2016. gada 14. augustā, pret [[FC Stal Kamianske]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2016/08/14/ukraine/premier-league/fc-stal-dniprodzerzhynsk/fc-dynamo-kyiv/2262003/|title=Stal Kamianske vs. Dinamo Kiev - 14 August 2016 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-03-22}}</ref> Cihankovs trīs reizes tika atzīts par Ukrainas Premjerlīgas mēneša spēlētāju — 2018. gada martā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.upl.ua/news/view/1844|title=Віктор Циганков — найкращий гравець Чемпіонату УПЛ у березні!|website=web.archive.org|access-date=2024-03-22|date=2018-04-15|archive-date=2018-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180415163722/http://www.upl.ua/news/view/1844}}</ref> 2018. gada decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/2696|title=Віктор Циганков — найкращий гравець Чемпіонату УПЛ у грудні!|website=web.archive.org|access-date=2024-03-22|date=2018-12-19|archive-date=2018-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20181219182138/https://upl.ua/ua/news/view/2696}}</ref> un 2019. gada aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/3029|title=Віктор Циганков — найкращий гравець квітня в Чемпіонаті УПЛ!|website=web.archive.org|access-date=2024-03-22|date=2019-05-11|archive-date=2019-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20190511221252/https://upl.ua/ua/news/view/3029}}</ref> === Girona === 2023. gada 17. janvārī Cihankovs pievienojās [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|''La Liga'']] vienībai [[Girona FC|Girona]], parakstot līgumu ar Spānijas klubu līdz 2027. gada jūnijam. Ticis ziņots, ka pāreja bija par 5 miljoniem eiro, ar 50% pārdošanas klauzulu, par labu Kijivas "Dinamo".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gironafc.cat/noticies/viktor-tsygankov-nou-jugador-del-girona|title=Viktor Tsygankov, nou jugador del Girona|website=www.gironafc.cat|access-date=2024-03-22|language=ca}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/oficial-viktor-tsygankov-firma-hasta-2027-n/|title=Oficial: Viktor Tsygankov firma hasta 2027|last=Suelves|first=Marc Bernad|website=Diario AS|access-date=2024-03-22|date=2023-01-17|language=es}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Starptautiskā karjera == Cihankovs 2016. gada oktobrī saņēma pirmo izsaukumu uz Ukrainas valstsvienību, [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēm, pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]] un [[Kosovas futbola izlase|Kosovu]], 2016. gada oktobrī, taču nepiedalījās nevienā mačā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ffu.org.ua/eng/teams/teams_main/15672/|title=25 players' list of Shevchenko for matches against Turkey and Kosovo|access-date=2024. gada 22. martā|archive-date=2017. gada 15. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20171115002329/http://ffu.org.ua/eng/teams/teams_main/15672/}}</ref> Tā paša gada novembrī viņš debitēja Ukrainas izlasē, Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē, pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]], nākot uz maiņu 83. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2016/11/12/europe/wc-qualifying-europe/ukraine/finland/2116418/|title=Ukraine vs. Finland - 12 November 2016 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-03-22}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|2024. gada 9. martā}}<ref>{{cite web|url=https://int.soccerway.com/players/viktor-tsygankov/290324/|title=V. Tsygankov|website=Soccerway|access-date=3 August 2017}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausu]] un [[Copa del Rey]]}} ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="8" |[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]] |2016—17 |[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainian Premier League]] |20 |3 |3 |1 |6{{efn|Spēles [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]|name=UCL}} |1 |0 |0 |29 |5 |- |2017—18 |Ukrainian Premier League |27 |13 |2 |1 |10{{efn|Viena spēle UEFA Čempionu līgā, deviņas spēles un trīs vārti [[UEFA Eiropas Līga|UEFA Eiropas līgā]]}} |3 |1{{efn|Spēle [[Ukrainas Superkauss futbolā|Ukrainas Superkausā]]|name=USC}} |0 |40 |17 |- |2018—19 |Ukrainian Premier League |31 |18 |1 |0 |13{{efn|Četras spēles UEFA Čempionu līgā, deviņas spēles un divi vārti UEFA Eiropas līgā}} |2 |1{{efn|name=USC}} |0 |46 |20 |- |2019—20 |Ukrainian Premier League |27 |14 |4 |1 |8{{efn|Divas spēles UEFA Čempionu līgā, sešas spēles un divi vārti UEFA Eiropas līgā}} |2 |0 |0 |39 |17 |- |2020—21 |Ukrainian Premier League |20 |12 |3 |1 |11{{efn|Septiņas spēles un divi vārti UEFA Čempionu līgā, četras spēles UEFA Eiropas līgā}} |2 |0 |0 |34 |15 |- |2021—22 |Ukrainian Premier League |18 |11 |0 |0 |6{{efn|name=UCL}} |0 |1{{efn|name=USC}} |0 |25 |11 |- |2022—23 |Ukrainian Premier League |13 |6 |0 |0 |10{{efn|Četras spēles un vieni vārti UEFA Čempionu līgā, sešas spēles un divi vārti UEFA Eiropas līgā}} |3 | colspan="2" |— |23 |9 |- ! colspan="2" |Kopā !156 !77 !13 !4 !64 !13 !3 !0 !236 !94 |- | rowspan="3" |[[Girona FC|Girona]] |2022—23 |[[La Liga]] |19 |3 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |19 |3 |- |2023—24 |La Liga |23 |6 |4 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |27 |6 |- ! colspan="2" |Kopā !42 !9 !4 !0 !0 !0 !0 !0 !46 !9 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !198 !86 !17 !4 !64 !13 !3 !0 !282 !103 |} {{notelist}} === Izlasē === {{updated|2023. gada 20. novembrī}}<ref name="NFT" /> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="8" |{{Fb|Ukraina}} |2016 |2 |0 |- |2017 |1 |0 |- |2018 |8 |0 |- |2019 |9 |3 |- |2020 |5 |2 |- |2021 |11 |1 |- |2022 |7 |1 |- |2023 |7 |4 |- ! colspan="2" |Kopā !50 !11 |} : ''Vārti un rezultāti parādīti, skatoties no Ukrainas izlases skatpunkta. Vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Cihankova gūtajiem vārtiem.'' {| class="wikitable sortable" |+<ref name="NFT">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/65864/Viktor_Tsyhankov.html|title=Viktor Tsyhankov (Player)|last=Strack-Zimmermann|first=Benjamin|website=www.national-football-teams.com|access-date=2024-03-22|language=en}}</ref> ! scope="col" |Nr. ! scope="col" data-sort-type="date" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Spēle izlasē ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs |- | style="text-align:center" |1 |2019. gada 25. marts |[[Stade Josy Barthel]], [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]], Luksemburga | style="text-align:center" |13 |{{fb|LUX}} | style="text-align:center" |1—1 | style="text-align:center" |2—1 |[[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2020 kvalifikācija]] |- | style="text-align:center" |2 | rowspan="2" |2019. gada 7. jūnijs | rowspan="2" |[[Arena Lviv]], [[Ļviva]], Ukraina | rowspan="2" style="text-align:center" |14 | rowspan="2" |{{fb|SRB}} | style="text-align:center" |1—0 | rowspan="2" style="text-align:center" |5—0 | rowspan="2" |UEFA Euro 2020 kvalifikācija |- | style="text-align:center" |3 | style="text-align:center" |2—0 |- | style="text-align:center" |4 |2020. gada 7. oktobris |[[Stade de France]], [[Sendenī]], Francija | style="text-align:center" |22 |{{fb|FRA}} | style="text-align:center" |1—4 | style="text-align:center" |1—7 |[[Draudzības spēle]] |- | style="text-align:center" |5 |2020. gada 13. oktobris |[[Olimpiyskiy National Sports Complex]], [[Kijiva]], Ukraina | style="text-align:center" |24 |{{fb|ESP}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |1—0 |[[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.–2021. gada UEFA Nāciju līga]] |- | style="text-align:center" |6 |2021. gada 23. maijs |[[Metalist Oblast Sports Complex]], [[Harkiva]], Ukraina | style="text-align:center" |26 |{{fb|BHR}} | style="text-align:center" |1—1 | style="text-align:center" |1—1 |Draudzības spēle |- | style="text-align:center" |7 |2022. gada 8. jūnijs |[[Aviva Stadium]], [[Dublina]], Īrija | style="text-align:center" |39 |{{fb|IRL}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |1—0 |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.–2023. gada UEFA Nāciju līga]] |- | style="text-align:center" |8 | rowspan="2" |2023. gada 12. jūnijs | rowspan="2" |[[Weserstadion]], [[Brēmene]], Vācija | rowspan="2" style="text-align:center" |45 | rowspan="2" |{{fb|GER}} | style="text-align:center" |2—1 | rowspan="2" style="text-align:center" |3—3 | rowspan="2" |Draudzības spēle |- | style="text-align:center" |9 | style="text-align:center" |3—1 |- | style="text-align:center" |10 |2023. gada 16. jūnijs |[[Toše Proeski Arena]], [[Skopje]], Ziemeļmaķedonija | style="text-align:center" |46 |{{fb|MKD}} | style="text-align:center" |3—2 | style="text-align:center" |3—2 |[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2024 kvalifikācija]] |- | style="text-align:center" |11 |2023. gada 19. jūnijs |[[Anton Malatinský Stadium]], [[Trnava]], Slovākija | style="text-align:center" |47 |{{fb|MLT}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |1—0 |UEFA Euro 2024 kvalifikācija |} == Sasniegumi == '''Dynamo Kyiv''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga]]: 2020—21 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2019—20, 2020—21 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2018, 2019, 2020 '''Individuālie''' * Ukrainas gada futbolists: 2018 * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] gada spēlētājs: 2018—19 * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] mēneša labākais spēlētājs: 2017—18 (marts), 2018—19 (decembris), 2018—19 (aprīlis) == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ukrainas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Cihankovs, Viktors}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas futbolisti]] [[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 7p3o84hxfsn034eshi4lbwpql0k2gzm 0 551564 4471224 4315412 2026-05-21T06:30:02Z Biafra 13794 atj. 4471224 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Didzis Zemmers | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Didzis Zemmers 2023. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|21|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|2009|07|01|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2010|11|13|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]] | premjers2 = * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis2 = ''amats izveidots'' | pēctecis2 = [[Aigars Legzdiņš]] | term_sākums3 = {{dat|2013|06|13|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|05|29|N|bez}} | prezidents3 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = [[Aigars Legzdiņš]] | pēctecis3 = [[Māris Beļaunieks]] | term_sākums4 = {{dat|2015|05|28|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2021|07|01|N|bez}} | prezidents4 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers4 = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis4 = [[Māris Beļaunieks]] | pēctecis4 = [[Dagnis Straubergs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1969|01|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Limbažu novads}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = [[skolotājs]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]], [[Daugavpils Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Didzis Zemmers''' (dzimis {{dat|1969|01|1}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[pedagogs]], pašvaldību darbinieks un [[politiķis]]. Bijis [[10. Saeima|10. Saeimas]] un [[14. Saeima]]s deputāts. Pārstāv [[politiskā partija|partiju]] [[Latvijas Zemnieku savienība]] un politisko apvienību [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] un Cēsu novada Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītājs.<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/didzis-zemmers sv2022.cvk.lv]</ref> D. Zemmers ieguvis pedagoga izglītību [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] 2004. gadā (amatu apmācības un kultūras vēstures skolotājs), bet pēc tam 2010. gadā absolvējis arī [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitāti]], iegūstot profesionālo maģistra grādu sabiedrības pārvaldē. == Politiskā darbība == [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] D. Zemmers pirmo reizi tika ievēlēts pašvaldībā: [[Limbažu pagasts|Limbažu pagasta]] padomē no saraksta "Attīstība" un ievēlēts par pagasta padomes priekšsēdētāju. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Limbažu pagasta padomē no saraksta "Vienoti Limbažu pagasta attīstībai" un saglabājis pagasta padomes priekšsēdētāja amatu. 2006. gadā viņš kļuva par [[Limbažu rajons|Limbažu rajona]] padomes priekšsēdētāju [[Ziedonis Rubezis|Ziedoņa Rubeža]] vietā. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un]] [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zemnieku savienības]], ievēlēts par domes priekšsēdētāju. 2010. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet drīz kļuva par [[10. Saeima|10. Saeimas]] deputātu [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā, kurš nolika mandātu. 2011. gadā D. Zemmers nesekmīgi kandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]]. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Limbažu novada domē no Zaļo un Zemnieku savienības un ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju. 2014. gadā viņš zaudēja šo amatu [[Māris Beļaunieks|Mārim Beļauniekam]], bet ieņēma domes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Šajā pašā gadā nesekmīgi kandidja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]]. 2015. gadā D. Zemmers atgriezās Limbažu novada domes priekšsēdētāja amatā, stājoties M. Beļaunieka vietā. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Limbažu novada domē no Zaļo un Zemnieku savienības un atkārtoti ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju. 2018. gadā nesekmīgi kandidē [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Limbažu novada domē D. Zemmeru ievēlēja arī [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]]. Kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču netika ievēlēts Saeimā. Šai pašā gadā kļuva par [[Cēsu novads|Cēsu novada]] Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītāju. 2024. gadā D. Zemmers kļuva par [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputātu, atkal stājoties partijas biedra A. Krauzes vietā, kurš ieņēma ministra amatu [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]], un pildīja Saeimas deputāta mandātu līdz 2026. gada maijam, kad Krauzes mandātu atjaunoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-saeima-atjauno-atlaisto-ministru-krauzi-deputata-amata.a648101/|title=Saeima atjauno atlaisto ministru Krauzi deputāta amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-21|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = ''amats izveidots''<br />[[Aigars Legzdiņš]]<br />[[Māris Beļaunieks]] | virsraksts = [[Limbažu novads|Limbažu novada domes]] priekšsēdētājs | periods = {{dat|2009|07|01|N}} — {{dat|2010|11|13|N}}<br />{{dat|2013|06|13|N}} — {{dat|2014|05|29|N}}<br />{{dat|2015|05|28|N}} — {{dat|2021|07|01|N}} | pēc = [[Aigars Legzdiņš]]<br />[[Māris Beļaunieks]]<br />[[Dagnis Straubergs]] }} {{kastes beigas}} {{14. Saeima}} {{10. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Zemmers, Didzis}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Limbažu novada pašvaldību vadītāji]] opk5qh4oil9gal2qkcw07fc3i6y869n 0 552656 4471126 4183086 2026-05-20T21:46:55Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471126 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''The Spiral Staircase'' | operators = | attēls = Spiral staircase21.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Roberts Siodmaks]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Dorotija Makgvaira]] * [[Džordžs Brents]] * [[Etele Berimora]] * [[Elza Lančestera]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Spiral Staircase'' | studija = * ''[[RKO Pictures|RKO Radio Pictures]]'' * ''Vanguard Films'' | montāža = | izplatītājs = ''RKO Radio Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1946|2|6}} | ilgums = 84 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|750 tūkstoši}} | ienākumi = {{ASV dolārs|2,8 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''The Spiral Staircase''''' ir 1946. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] psiholoģiska [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Roberts Siodmaks]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Dorotija Makgvaira]], [[Džordžs Brents]], [[Etele Berimora]] un [[Elza Lančestera]]. Filma balstīta uz Eteles Linas Braunas 1933. gada romānu ''Some Must Watch''. Filma stāsta par mēmu sievieti 20. gadsimta sākuma [[Vērmonta]]s pilsētā, kuru lielā savrupmājā vajā un terorizē sērijveida slepkava. Tiesības uz filmu sākotnēji iegādājās producents [[Deivids Selzniks]], kurš galvenajai lomai iecerēja [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdu Bergmani]]. Tomēr vēlāk viņš tiesības uz filmu pārdeva ''[[RKO Pictures]]'', kas galvenajai lomai nolīga Makgvairu. Filmas ''The Spiral Staircase'' pirmizrāde notika {{Dat|1946|2|6|5=bez}}. Filma guva finansiālus panākumus, nopelnot gandrīz 3 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Filma guva arī pozitīvas kritiķu atsauksmes, slavējot operatora darbu, atmosfēru un spriedzi. Par savu tēlojumu Berimoru nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Mūsdienās filmu uzskata par klasiku, kurā apvienoti ''[[film noir]]'' un šausmu filmas elementi un to uzskata par vienu no "[[Šausmu filma#Slešers|slešera]]" žanra priekštecēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The A to Z of Horror Cinema|url=https://archive.org/details/tozofhorrorcinem0000pete|last=Hutchings|first=Peter|publisher=Scarecrow Press|year=2009|isbn=978-0-810-87050-5|location=Lanham, Maryland|pages=[https://archive.org/details/tozofhorrorcinem0000pete/page/294 294]}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Recovering 1940s Horror Cinema: Traces of a Lost Decade|last=Maisier|first=Véronique|publisher=Lexington Books|year=2014|isbn=978-1-498-50380-8|pages=90–93}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/entertainment/tv/2009/03/from_monstrous_metaphor_to_bra.html|title=From monstrous metaphor to brainless splatter, the slasher film devolves|last=Whitty|first=Stephen|website=nj.com|access-date=2023-10-10|date=2009-03-08|language=en}}</ref> Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 86% vērtējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/1019625-spiral_staircase|title=The Spiral Staircase - Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2023-10-10|date=1946-02-06|language=en}}</ref> [[Attēls:The-Spiral-Staircase.jpg|thumb|275x275px|Kadrs no filmas]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1946. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:RKO Pictures filmas]] [[Kategorija:Roberta Siodmaka filmas]] s0meb9y8kygcj4x8gy1c37missmpz9q 0 553213 4470973 4209767 2026-05-20T13:48:04Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienota infokaste un citi sīkumi 4470973 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Kārlis Roberts Kalevics | attēls =Roberts Kalevics.jpg | amats =[[Latvijas Tautas padome]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1877|07|21}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Tukuma apriņķis|Annenieku pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1945|06|17|1877|7|21}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Kirovas apgabals|Vjatlags|td=Krievija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Radikāldemokrātu partija]] | dzīvesb = | profesija =[[jurists]] | alma_mater =[[Odesa]]s [[Jaunkrievija]]s Universitāte | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Kārlis Roberts Kalevics''' (1877—1945) bija latviešu [[jurists]], [[Tautas padome]]s loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1877. gada 21. jūnijā [[Annenieku pagasts|Annenieku pagastā]]. 1894. gadā pabeidza mācības Talsu pamatskolā, strādāja par telegrāfistu [[Talsi|Talsos]] un [[Kerča|Kerčā]] (1894—1901). Studēja tieslietas [[Odesa]]s [[Jaunkrievija]]s Universitātē ({{val|ru|Императорский Новороссийский университет}}) (1903—1908). [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|Akadēmiskās vienības „Austrums”]] vecbiedrs. Strādāja par Jelgavas apgabaltiesas tiesamatu kandidātu (1908—1911), tad par zvērināta advokāta palīgu [[Jelgava|Jelgavā]] (1911—1914). 1914. gada 18. oktobrī pats kļuva par zvērinātu [[Advokāts|advokātu]] Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā darbojās kā [[Tartu|Tērbatas]] Bēgļu apgādāšanas komitejas priekšsēdētāja biedrs (1915—1917). Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s kļuva par [[Tautas padome]]s locekli no [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija|Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas]],<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/674368 Latvijas Tautas padome (stenogrammas). Rīga, 1920.]</ref> bija miertiesnesis un Tukuma Talsu zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks (1918—1933), no 1934. gada zvērināts advokāts [[Tukums|Tukumā]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] viņu atbrīvoja no darba. [[1941. gada jūnija deportācijas]] laikā apcietināts un ieslodzīts [[Vjatlags|Vjatlagā]], 1941. gada 28. novembrī Kalevicam piesprieda 10. gadus ilgu cietumsodu. [[Attēls:Kārlis Roberts Kalevics letter.png|thumb|left|Sibīrijā rakstītas vēstule uz bērza tāss<ref name=krk>[https://www.loc.gov/resource/gdcwdl.wdl_07425/?sp=2&r=-0.19,-0.039,1.38,0.771,0 Image 2 of Letter on Birch Bark from Siberia] by Kārlis Roberts Kalevics, October 1, 1941, ASV [[Kongresa bibliotēka]]</ref>]] Miris 1945. gada 17. jūnijā Vjatlaga 1. lēģera punkta lazaretē, apglabāts vietējā kapsētā.<ref>[https://timenote.info/lv/Karlis-Roberts-Kalevics timenote.info]</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] IV šķira (1935) == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kalevics, Roberts}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] l719qgew0n77vjtceqnmswu1yqajca9 0 565434 4470991 4262822 2026-05-20T15:55:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4470991 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta = Varaji |attēls = [[Attēls:6th Waray Wikipedia Edit-a-thon 30.jpg|250px]] |image_caption = Varaju studenti [[Vikipēdija]]s editatonā [[Taklobana]]s koledžā |native_name = ''Waray'' |skaits = 4 106 539 (2020) |vieta = {{PHL}} |valoda = [[varaju valoda]]<br />[[sebuāņu valoda]]<br/>[[filipīniešu valoda]]<br/>[[angļu valoda]] |reliģija = [[kristietība]] |grupas = |radi = [[visaji]] }} '''Varaji''' (''Waray'', ''Waray-Waray'') ir viena no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, tiek pieskaitīti [[visaji]]em. Apdzīvo [[Visajas|Visaju]] arhipelāga austrumdaļu, [[Samara (sala)|Samaras]], [[Leite]]s un [[Bilirana]]s salas. Kopskaits tiek lēsts ap 4,1 miljonu (3,8 % no valsts iedzīvotāju skaita) un tā ir viena no daudzskaitlīgākajām [[visaji|visaju]] tautām. Lielākā daļa varaju mīt [[Austrumu Visajas|Austrumu Visaju]] reģiona [[Austrumsamara]]s (463 647 cilvēki; 97,4 % no iedzīvotāju kopskaita), [[Ziemeļsamara]]s (604 372; 94,9 %), [[Samara (province)|Samaras]] (739 438; 93,5 %), [[Leite (province)|Leites]] (799 064; 45,1 %), [[Bilirana (province)|Biliranas]] (66 316; 37,1 %) provincēs un [[Taklobana]]s (233 215; 93,5 %) pilsētā, kā arī valsts galvaspilsētā [[Valsts galvaspilsētas reģions|Manilā]] (562 573; 4,2 %).<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> Samaras salā dzīvojošos varajus dēvē par '''samariešiem''' (''Samareños, Samarnons''), bet Leites salā — par '''leitiešiem''' (''Leyteños'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/waray/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Waray |access-date={{dat|2024|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230517080037/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/waray/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/waray/ |title=Peoples of the Philippines: Waray |access-date={{dat|2024|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220926165610/https://ncca.gov.ph/about-culture-and-arts/culture-profile/glimpses-peoples-of-the-philippines/waray/ }}</ref> Runā [[varaju valoda|varaju valodā]]; kā ''[[lingua franca]]'' bieži izmanto [[sebuāņu valoda|sebuāņu valodu]], bet oficiālajā saziņā — [[filipīniešu valoda|filipīniešu]] un [[angļu valoda|angļu]] valodas. Pēc konfesionālās piederības lielākoties [[katoļi]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Lumadi]] [[Kategorija:Mindanao]] 2gbf8dx7aockynvqxku18buuc4mxuxi 0 571471 4471024 4413365 2026-05-20T17:56:53Z Biafra 13794 pap. 4471024 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ernests Jurkāns | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = | amats = [[6. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|1995|07|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1996|04|15|N|bez}} | term_sākums2 = {{dat|1996|11|25|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1998|11|01|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Guntis Ulmanis]] | premjers = * [[Māris Gailis]] * [[Andris Šķēle]] | priekštecis = | pēctecis = | amats3 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|1995|03|24|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|1995|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Guntis Ulmanis]] | premjers3 = * [[Māris Gailis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[Latvijas Republikas pašvaldību lietu valsts ministru uzskaitījums|Pašvaldību lietu ministrs]] | term_sākums4 = {{dat|1995|12|21|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|1996|11|19|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers4 = [[Aigars Šķēle]] | priekštecis4 = [[Jānis Bunkšs]] | pēctecis4 = [[Ēriks Zunda]] | amats5 = [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs]] | term_sākums5 = {{dat|1994|6|14|N}} | term_beigas5 = {{dat|1995|3|24|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers5 = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] | priekštecis5 = [[Jānis Karro]] | pēctecis5 = [[Jānis Jukna]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1954|10|31}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Nautrēnu pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]]<br />[[Tautas Saskaņas partija]]<br />[[Savienība Latgales Sirds]]<br />[[Suverēnā vara]] | dzīvesb = | profesija = [[jurists]], politiķis | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]<br />[[Kijivas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ernests Jurkāns''' (dzimis 1954. gada 31. oktobrī [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[jurists]] un politiķis. Bijušais [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputāts, [[Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs]] (1994—1995), [[Īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās]], tad [[Pašvaldību lietu valsts ministrs]] (1995—1996). Pārstāv partiju "[[Suverēnā vara]]", bet iepriekš bijis vairāku citu politisko organizāciju biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1954. gada 31. oktobrī [[Ludzas rajons|Ludzas rajonā]]. 1978. gadā pabeidza tieslietu studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]], turpināja pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību studijas [[Kijivas Universitāte|Kijivas Universitātē]] (1981—1983).<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.</ref> Strādāja par Rēzeknes pilsētas pašvaldības tirdzniecības un sagādes nodaļas vadītāju, tad par Rēzeknes tirdzniecības un sagādes valsts uzņēmuma direktoru (1984–1988), Rēzeknes agrokombināta tirdzniecības bāzes direktoru (1988—1989), ražošanas sabiedrības "Agroindustrija" ģenerāldirektoru (1989). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija asociācijas ''Latinterkomerc'' prezidents (1993—1994) un [[5. Saeima]]s deputāts no partijas "Saskaņa Latvijai - Atdzimšana Tautsaimniecībai" (1993—1994). Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs, pārstāvot partiju "Rēzeknes saimnieks" (1994—1995). 1995. gadā viņu ievēlēja par [[6. Saeima]]s deputātu no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]]. No 1995. gada 21. decembra līdz 1996. gada 1. augustam Jurkāns bija Īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās, no 1996. gada 12. augusta līdz 19. novembrim — pašvaldību lietu valsts ministrs. 1997. kļuva par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" Saeimas frkacijas priekšsēdētāju. Darbojās arī kā Pašvaldību savienības domes un valdes loceklis, Ministru prezidenta padomnieks ekonomiskās attīstības jautājumos, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" valdes loceklis un a/s "[[Rīgas komercbanka]]" padomes loceklis. Vēlāk bija tiesiskās palīdzības aģentūras "Ernests Jurkāns un partneri" direktors. 1998. gadā E. Jurkāns nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], pēc tam izstājās no partijas "Saimnieks". 2002. gadā piedalījās [[Sociāldemokrātu savienība—SDS|Sociāldemokrātu savienības]] un partijas "[[Latvijas Brīvībai]]" dibināšanā. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] un atkārtotajās vēlēšanās [[Rēzekne|Rēzeknē]] viņu ievēlēja [[Rēzeknes dome|Rēzeknes domē]] no paša izveidotās partijas "[[Latgales sirds]]". Uz vietu Rēzeknes pašvaldībā kandidēja arī sekojošajās 2009., 2013. un 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, bet netika ievēlēts. 2005. gadā izveidoto partiju "Savienība Latgales Sirds" 2022. gadā pārveidoja par partiju "[[Suverēnā vara]]", kuras vadībā vietu izveidoja arī E. Jurkāns. Viņš kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Suverēnā vara]]" saraksta,<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/ernests-jurkans Centrālā vēlēšanu komisija]</ref> taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima}} {{6. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Jurkāns, Ernests}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]] ht0kzhrba1pqj69fhrusnz06qbexeq4 0 571673 4471085 4379659 2026-05-20T19:40:41Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471085 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|2}} | birth_place = | caps1 = 26 | caps2 = 50 | caps3 = 180 | clubnumber = 36 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad|Real Sociedad C]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad|Real Sociedad B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Sansevastjana}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 1 | goals2 = 4 | goals3 = 9 | height = 181 | image = Martín Zubimendi.jpg | caption = Martins Subimendi 2025. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2025|09|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|06|sk|bez}} | name = | playername = Martins Subimendi | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2018 | years2 = 2017—2020 | years3 = 2019—2025 | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps5 = 20 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2020—2021 | nationalyears4 = 2021 | nationalyears5 = 2021— | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years4 = 2025— | caps4 = 3 | goals4 = 0 }} '''Martins Subimendi Ibanjess''' ({{Val|es|Martín Zubimendi Ibáñez}}, dzimis {{Dat|1999|2|2}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Subimendi spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. 2019. gadā debitējis [[Sansevastjanas "Real Sociedad"]]. Ar ''Real Sociedad'' komandu izcīnījis [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]]. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis sudraba medaļu. Pārstāvējis izlasi arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Real Sociedad''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2019—20 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> '''Spānija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]], finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Subimendi, Martins}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] 1w5vmw5ac5mkcluvnl2398n7jmqh8uj 0 572543 4471161 4318510 2026-05-21T01:32:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4471161 wikitext text/x-wiki '''Ziedu tilts''' ({{val|ro|Podul de Flori}}) bija masu demonstrācija, kas notika svētdienā, 1990. gada 6. maijā gar un virs [[Pruta]]s upes, kas atdalīja [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adevarul.ro/blogurile-adevarul/moldova-lor-moldova-noastra-1434370.html|title=Moldova lor, Moldova noastră...|website=adevarul.ro|access-date=2024-05-31|date=2013-05-06|language=ro}}</ref> == 1990. gada 6. maijs == Pasākums notika 1990. gada 6. maijā. Šīs akcijas laikā Rumānijas iedzīvotājiem tajā dienā no pulksten 13 līdz 19 tika atļauts šķērsot Prutas upi un iekļūt Moldāvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā bez pasēm un vīzām.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timpul.md/articol/podul-de-flori-10337.html|title=Podul de Flori|website=Stiri de ultima ora din Moldova - Ultimele stiri Timpul.md|access-date=2024-05-31|date=2010-05-06|language=ro-RO|archive-date=2024-05-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20240531102009/https://timpul.md/articol/podul-de-flori-10337.html}}</ref> Gar 700 km garo Rumānijas — Moldovas robežu uz Prutas tika izveidoti astoņi kontrolpunkti: Miorcani—Pererita, Stinka—Kostešti, [[Jaši|Jasi]]—Skuleni, [[Ungeni]]—Ungenu tilts, Albica—Leušeni, Felču—Ciganka, Oančea—[[Kahula]] un [[Galaca]]—Džurdžulesti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://glasul.md/podul-de-flori-peste-prut-implineste-23-de-ani/|title=„Podul de flori” peste Prut împlinește 23 de ani – glasul.md|website=web.archive.org|access-date=2024-05-31|date=2017-07-07|archive-date=2017-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20170707060437/http://glasul.md/podul-de-flori-peste-prut-implineste-23-de-ani/}}</ref> Katrā krastā sapulcējās iedzīvotāji no abām robežas pusēm, kas bija piespiedu kārtā atdalīti kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] (pirms tam divus gadu desmitus liela daļa Moldovas bija daļa no [[Rumānijas Karaliste]]s), un daudzi šķērsoja to, kas tika raksturots kā no ūdens veidots [[Berlīnes mūris]], lai redzētu ģimenes locekļus, ko jau sen bija nošķīrusi robeža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.ro/exclusiv_web/historia-nr-125-mai-2012/articol/mai-1990-podul-flori|title=Mai 1990, « Podul de Flori» {{!}} Historia|website=web.archive.org|access-date=2024-05-31|date=2014-10-28|archive-date=2014-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20141028164401/http://www.historia.ro/exclusiv_web/historia-nr-125-mai-2012/articol/mai-1990-podul-flori}}</ref> Tiek lēsts, ka dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://adevarul.ro/stiri-externe/republica-moldova/foto-video-23-de-ani-de-la-primul-pod-de-flori-1434344.html|title=FOTO VIDEO 23 de ani de la primul Pod de Flori peste Prut: momentul în care românii au putut păşi în Basarabia fără paşaport şi viză|website=adevarul.ro|access-date=2024-05-31|date=2013-05-06|language=ro}}</ref> Ungenos robežu šķērsoja aptuveni 250 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jc.md/podul-de-flori-stropit-cu-lacrimi/|title=Podul de flori, stropit cu lacrimi – Jurnal de Chişinău|website=web.archive.org|access-date=2024-05-31|date=2020-10-20|archive-date=2020-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20201020122939/http://www.jc.md/podul-de-flori-stropit-cu-lacrimi/}}</ref> Demonstrācija, ko organizēja Kultūras līga par rumāņu vienotību visur,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moldova.org/teodor-baconschi-despre-podul-de-flori-din-6-mai-1990-208714-rom/|title=Teodor Baconschi despre "Podul de Flori" din 6 mai 1990|last=invitat|first=Autor|website=Moldova.org|access-date=2024-05-31|date=2010-05-05|language=ro-RO}}</ref> sadarbībā ar Bukarestes—Kišiņevas kultūras biedrību un [[Moldāvijas Tautas fronte|Moldāvijas Tautas fronti]], sākās agri no rīta, kad rumāņu pusē ieradās tūkstošiem cilvēku ar ziediem. Dalībnieki sāka mest ziedus ūdenī, kas drīz vien pārklāja upes virsmu, simboliski izveidojot tiltu starp abām pusēm. Pusdienlaikā garīdznieku grupa abu krastu baznīcās novadīja ceremoniju, pēc kuras abās pusēs ilgu laiku skanēja baznīcu zvani.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziarulprahova.ro/2010/05/20-de-ani-de-la-podul-de-flori/|title=20 de ani de la „Podul de Flori” {{!}} Ziarul Prahova|last=Admin|access-date=2024-05-31|date=2010-05-06|language=ro-RO}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc tam upē tika iemesti jauni ziedi un sākās tikšanās uz tilta. Rumāņi atnesa grāmatu kaudzi, ko viņi nodeva moldāvu bērniem. Skaļruņi Prutas kreisajā pusē nepārtraukti raidīja [[George Copa|Georges Copa]] dziesmu, kas bija ierakstīta vien divus vai trīs mēnešus pirms notikuma. Tā saucās "Ļaujiet Besarābijas ļaudīm šķērsot Prutu", un to sarakstīja Olegs Curkanu pēc Pāvela Beketa vārdiem.<ref name=":0" /> Runu nebija. Sekoja mūzika un spēles, svētku mielasts un līdzīgas aktivitātes, pasākumi noslēdzās ap plkst.18.<ref name=":2" /> Pēc šīs darbības Rumānijas un [[Padomju Savienība]]s robežas šķērsošanas procedūras tika ievērojami vienkāršotas.<ref name=":1" /> == 1991. gada 16. jūnijs == Otrais Ziedu tilts notika 1991. gada 16. jūnijā. Šoreiz Moldovas iedzīvotāji Rumānijā varēja šķērsot robežu bez dokumentiem. Saskaņā ar ''Rompres'' publicēto ziņojumu vairāk nekā 150 000 cilvēku no [[Besarābija]]s šķērsoja robežu pie Skuleniem uz Jasu apriņķi. Viņu vidū bija arī Moldovas Republikas parlamenta deputātu delegācija, kuru vadīja [[Kišiņeva]]s mērs Nikolajs Kostins.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.agerpres.ro/6maiarhiva/1991/06/16/iasi-podul-de-flori-00-00-00|title=Iași: Podul de flori – AGERPRES|website=web.archive.org|access-date=2024-05-31|date=2014-10-28|archive-date=2014-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20141028162455/http://www.agerpres.ro/6maiarhiva/1991/06/16/iasi-podul-de-flori-00-00-00}}</ref> [[Galaca|Galacā]], Prečistas baznīcas priekšā, tika uzcelts krucifikss, kas simbolizē savienību.<ref name=":3" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Moldovas vēsture]] [[Kategorija:Rumānijas vēsture]] 3dmbd5pdkxg7aem9rg1wesjt98rk6ko 0 573634 4471084 4379788 2026-05-20T19:40:03Z ZANDMANIS 91184 4471084 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|5|19}} | birth_place = | caps1 = 10 | caps2 = 3 | caps3 = 26 | clubnumber = 33 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Roma}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 188 | image = 2024 Emirates Cup - Riccardo Calafiori (2) (cropped).jpg | caption = Rikardo Kalafjori 2024. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U16 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2025|12|17|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|12|17|SK|bez}} | name = | playername = Rikardo Kalafjori | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2020—2022 | years2 = 2022 | years3 = 2022—2023 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 8 | nationalcaps6 = 12 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Itālija}} Itālija U17 | nationalteam4 = {{flaga|Itālija}} Itālija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Itālija}} Itālija U21 | nationalteam6 = {{fb|ITA}} | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2020 | nationalyears5 = 2021—2024 | nationalyears6 = 2024— | years4 = 2023—2024 | caps4 = 30 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years5 = 2024— | caps5 = 34 | goals5 = 3 }} '''Rikardo Kalafjori''' ({{Val|it|Riccardo Calafiori}}; dzimis {{Dat|2002|5|19}}) ir [[Itālija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Kalafjori spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. Iepriekš spēlējis Itālijas komandās ''[[AS Roma|Roma]]'', ''[[Genoa CFC|Genoa]]'' un ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]'' kā arī Šveices komandā ''[[FC Basel|Basel]]''. [[Itālijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> '''Individuāli''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] mēneša spēlētājs: [[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2024. gada maijs]]<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.legaseriea.it/en/media/serie-a/riccardo-calafiori-ea-sports-fc-player-of-the-month-for-may |publisher=Serie A |access-date=23 May 2024 |date=23 May 2024 |title=Riccardo Calafiori "EA Sports Player Of The Month" for May}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{Itālijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Kalafjori, Rikardo}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Romā dzimušie]] iadrd45jksrbg8bjjp7l0e6r0543e1k 0 573942 4471191 4274370 2026-05-21T04:59:43Z ZANDMANIS 91184 4471191 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|3|10}} | birth_place = | caps1 = 12 | caps2 = 34 | caps3 = 40 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea FC|Chelsea]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Vlārdingena}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 3 | height = 178 | image = | caption = | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U15 | nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U16 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2025|05|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|06|sk|bez}} | name = | playername = Ians Mātsens | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2024 | years2 = 2020—2021 | years3 = 2021—2022 | nationalcaps3 = 18 | nationalcaps4 = 1 | nationalcaps5 = 17 | nationalgoals3 = 3 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U17 | nationalteam4 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U18 | nationalteam5 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U21 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2021— | years4 = 2022—2023 | caps4 = 39 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Burnley F.C.|Burnley]] | goals4 = 4 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | years5 = 2024 | caps5 = 16 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years6 = 2024— | caps6 = 26 | goals6 = 2 | nationalteam6 = {{fb|NED}} | nationalyears6 = 2025— | nationalcaps6 = 1 | nationalgoals6 = 1 }} '''Ians Mātsens''' ({{Val|nl|Ian Maatsen}}; dzimis {{Dat|2002|3|10}}) ir [[Nīderlande]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Mātsens pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''. Savu karjeru sācis ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' komandā. Ticis izīrēts Anglijas komandām ''[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]'', ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]'' un ''[[Burnley FC|Burnley]]'', kā arī Vācijas komandai ''[[Borussia Dortmund]]''. Mātsens tika iekļauts [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]]. == Sasniegumi == '''Burnley''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2022—23 '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{Nīderlandes futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Mātsens, Ians}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Charlton Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Dienvidholandē dzimušie]] 394cox45cragmxwqhycpmdfyeed2ol6 0 577773 4471245 4469453 2026-05-21T07:30:17Z Lasks 38532 /* Maijs */ 4471245 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — Pēc dronu incidenta Rēzeknē, no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē – krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — No amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]]. Tai pašā dienā par jauno domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētāja vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] phyugh8w29wf3rgmdd32h34hlibveo9 4471254 4471245 2026-05-21T07:55:34Z Biafra 13794 /* Maijs */ 4471254 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē – krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] akfxf1hvda9hngqz69rv255ba1sz4tf 0 584038 4471076 4352444 2026-05-20T19:35:05Z ZANDMANIS 91184 4471076 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|4}} | birth_place = | caps1 = 56 | caps2 = 0 | caps3 = 26 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[IF Brommapojkarna]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC St. Pauli|St. Pauli]] | countryofbirth = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 20 | goals2 = 0 | goals3 = 7 | height = 189 | image = Viktor Gyökeres 2018.jpg | caption = Viktors Jēkeress 2018. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 10 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U21 | nationalyears2 = 2019—2020 | nationalyears1 = 2015—2018 | nationalcaps1 = 18 | pcupdate = {{dat|2025|08|23|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|7|27|SK|bez}} | name = | playername = Viktors Jēkeress | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2015—2017 | years2 = 2018—2021 | years3 = 2019—2020 | nationalcaps3 = 26 | nationalgoals3 = 15 | nationalteam3 = {{fb|SWE}} | nationalyears3 = 2019— | years4 = 2020—2021 | caps4 = 11 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Swansea City AFC|Swansea City]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]] | years5 = 2021 | caps5 = 19 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]] | years6 = 2021—2023 | caps6 = 91 | goals6 = 38 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP|Sporting]] | years7 = 2023—2025 | caps7 = 66 | goals7 = 68 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years8 = 2025— | caps8 = 2 | goals8 = 2 }}'''Viktors Einars Jēkeress''' ({{Val|sv|Viktor Einar Gyökeres}}, {{izrunā|ˈvɪ̌kːtɔr ˈjø̂ːkɛrɛs}}, dzimis {{Dat|1998|6|4}}) ir [[Zviedri|zviedru]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Jēkeress spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. Savu karjeru sācis ''[[IF Brommapojkarna]]'' komandā Zviedrijā. 2018. gadā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. Premjerlīgā Jēkeress nedebitēja un viņš tika izīrēts [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]s komandai ''[[FC St. Pauli|St. Pauli]]'', kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandām ''[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]'' un ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]''. 2021. gadā kļuvis par ''Coventry City'' spēlētāju. 2023. gadā pārgājis uz Portugāles komandu ''[[Sporting CP]]''. ''Sporting'' rindās aizvadījis divas sezonas, abās uzvarot [[Portugāles Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgā]], kā arī kļūstot par sezonas rezultatīvāko spēlētāju. 2025. gada vasarā pārgājis uz [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. [[Zviedrijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. == Sasniegumi == '''Sporting CP''' * [[Portugāles Premjerlīga]]: 2023—24, 2024—25 * [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]: 2024—25 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Zviedrijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jēkeress, Viktors}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Stokholmā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:IF Brommapojkarna spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC St. Pauli spēlētāji]] [[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] 8ghzzgcv6m99w11a3w7nt0n1sdkfgjr 0 584138 4471187 4308651 2026-05-21T04:56:52Z ZANDMANIS 91184 4471187 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|3|10}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 17 | caps3 = 50 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[SC Cambuur|Cambuur]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Horna|2s=Horna (Ziemeļholande)}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 194 | image = Marco-bizot-1379534362.jpg | caption = Marko Bizots 2012. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U21 | nationalteam2 = {{fb|NED}} | nationalyears2 = 2020 | nationalyears1 = 2011–2013 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2025|07|16|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|07|16|SK|bez}} | name = | playername = Marko Bizots | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2011–2012 | years2 = 2011–2012 | years3 = 2012–2014 | years4 = 2014–2017 | caps4 = 54 | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]] | years5 = 2017–2021 | caps5 = 125 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Stade Brestois 29|Brest]] | years6 = 2021–2025 | caps6 = 139 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years7 = 2025– | caps7 = 0 | goals7 = 0 }} '''Marko Bizots''' ({{Val|nl|Marco Bizot}}, dzimis {{Dat|1991|3|10}}) ir [[Nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Bizots spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''. Iepriekš pārstāvējis Nīderlandes komandas [[Amsterdamas "Ajax"]], ''[[SC Cambuur|Cambuur]]'', ''[[FC Groningen|Groningen]]'' un ''[[AZ Alkmaar]]'', Beļģijas komandu ''[[KRC Genk|Genk]]'', kā arī Francijas komandu ''[[Stade Brestois 29|Brest]]''. [[Nīderlandes futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bizots, Marko}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola klubi]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:SC Cambuur spēlētāji]] [[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Brestois 29 spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] gk2vi8rvxdjmamui05pa8mgps70yd5l 0 587697 4471236 4454637 2026-05-21T07:15:37Z Lasks 38532 4471236 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Signe Grūbe | vārds_orģ = | attēls = Signe Grūbe 2026.jpg | att_izm = | apraksts = Signe Grūbe 2026. gadā | amats = [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = {{dat|2026|05|21|N}} | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = | priekštecis = [[Vita Paulāne]] | pēctecis = [[Aivars Draudiņš]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|01|21}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Pēdējā partija]]<br> [[Kustība "Par!"]] (līdz 2022)<br> [[Progresīvie]] (pašlaik) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[politiloģe]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Signe Grūbe''' (dzimusi {{dat|1981|01|21}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[Politoloģija|politoloģe]] un [[politiķe]]. Pārstāvējusi "[[Pēdējā partija|Pēdējo partiju]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/181629-pedeja-partija-iesniedz-23-deputatu-kandidatu-sarakstu|title=Pēdējā partija iesniedz 23 deputātu kandidātu sarakstu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-02-09|date=2011-08-17|language=lv}}</ref> vēlāk līdz 2022. gadam partiju [[Kustība "Par!"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/ropazu-novads/partiju-saraksts/kustiba-par/19535-signe-grube|title=Signe Grūbe - "Kustība "Par!"" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/partijasbiedrs-par-staka-izstasanos-kada-jega-but-partija-kura-tevi-neatbalsta|title=Partijasbiedrs par Staķa izstāšanos: “”Kāda jēga būt partijā, kura tevi neatbalsta?”|website=LA.LV|access-date=2025-02-09|language=lv}}</ref> bet šobrīd pārstāv partiju "[[Progresīvie]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://progresivie.lv/pozicijas/kultura|title=Kultūras politika un iekļaujoša sabiedrība|website=PROGRESĪVIE|access-date=2025-02-09|date=2024-11-27|language=en-GB}}</ref> Bijusi [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]] (2025—2026). S. Grūbe ir bijusi [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes deputāte (ievēlēta [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] no partijas Kustība "Par!") un izpilddirektore. Bijusi arī [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] padomniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120040855/km-parlamentara-sekretare-bus-signe-grube|title=KM parlamentārā sekretāre būs Signe Grūbe|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-27|language=lv}}</ref> No 2024. līdz 2025. gadam bijusi [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/par-kulturas-ministrijas-parlamentaro-sekretari-klust-signe-grube-14323270|title=Par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri kļūst Signe Grūbe|website=www.diena.lv|access-date=2024-12-27}}</ref>. Pirms kļūšanas par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri bija kultūras ministru [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] un [[Agnese Lāce|Agneses Lāces]] padomniece (parlamentārās sekretāres amatu ieņēma 2024. gadā, kad iepriekšējā sekretāre A. Lāce tika apstiprināta ministres amatā). [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta Ropažu novada domē no partijas "Progresīvie" saraksta un 27. jūnijā ievēlēta [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētājas]] amatā.<ref>{{Atsauce|title=Ropažu novada pašvaldības Domes sēde 27.06.2025.|url=https://www.youtube.com/watch?v=SCnI_jdO0X4|date=2025-06-27|accessdate=2025-06-27|last=Ropažu novada pašvaldība}}</ref> 2026. gada 20. maijā gāzta no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vita Paulāne]] | virsraksts = [[Ropažu novads|Ropažu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2025|06|27|N}} — {{dat|2026|05|20|N}} | pēc = [[Aivars Draudiņš]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Grūbe, Signe}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] [[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]] [[Kategorija:Ropažu novada pašvaldības vadītāji]] b0sqpsbhyu0pgm8npi5i3cwn5dlmugs 0 594544 4471092 4454066 2026-05-20T19:46:04Z ZANDMANIS 91184 4471092 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2006|9|26}} | birth_place = | caps1 = 25 | clubnumber = 49 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | goals1 = 1 | height = 178 | image = 1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg | caption = Mailss Lūiss-Skellijs 2025. gadā | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17 | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalyears1 = 2021—2022 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2025|09|06|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|06|SK|bez}} | name = | playername = Mailss Lūiss-Skellijs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]], [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2024— | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19 | nationalyears3 = 2023—2024 | nationalyears4 = 2024 | nationalteam5 = {{fb|ENG}} | nationalyears5 = 2025— | nationalcaps5 = 4 | nationalgoals5 = 1 }} '''Mailss Entonijs Lūiss-Skellijs''' ({{Val|en|Myles Anthony Lewis-Skelly}}, dzimis {{Dat|2006|9|26}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] un [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Lūiss-Skellijs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. ''Arsenal'' rindās debitējis [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada sezonā]]. 2025. gada 14. martā Lūiss-Skellijs saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasi]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] galvenā trenera [[Tomass Tuhels|Tomasa Tuhela]] vadībā.<ref>{{Cite web |last1=Jackson |first1=Bobbie |title=England squad announcement: Marcus Rashford returns as manager Thomas Tuchel names first squad |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/articles/c89ykwvz19jo |website=BBC Sport |access-date=21 March 2025 |date=14 March 2025}}</ref> 21. marta mačā pret Albāniju, Lūiss-Skelijs guva pirmos vārtus mačā 20. minūtē un tika atzīts par [[Spēles labākais spēlētājs|Spēles labāko spēlētāju]].<ref>{{Cite web |date=2025-03-21 |title='He is fearless' - Declan Rice left in awe of Arsenal team-mate Myles Lewis-Skelly after 18-year-old scores and is named Player of the Match on England debut {{!}} Goal.com |url=https://www.goal.com/en/lists/declan-rice-left-in-awe-of-arsenal-team-mate-myles-lewis-skelly-player-of-the-match-on-england-debut/blt66b39ab1898e3b41 |access-date=2025-03-22 |website=www.goal.com |language=en}}</ref> Tikai 18 gadu un 176 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko Anglijas futbolistu, kurš guvis vārtus debijā, pārspējot [[Markuss Rešfords|Markusam Rešfordam]] iepriekš piederošo rekordu.<ref>{{cite web |last1=McNulty |first1=Phil |title=England 2-0 Albania: Lewis-Skelly scores as England begin Tuchel era with win over Albania |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cgm1e4xz1n2t |website=BBC Sport |access-date=21 March 2025 |date=21 March 2025}}</ref> == Sasniegumi == '''Arsenal''' '''Arsenal U21''' * [[Anglijas futbola Jaunatnes kauss|Anglijas jaunatnes kauss]] finālists: 2022–23<ref>{{cite news |date=25 April 2023 |title=Hammers beat Arsenal 5–1 in the 2022–23 FA Youth Cup final at Emirates Stadium |url=https://www.thefa.com/news/2023/apr/25/fa-youth-cup-final-2022-23-arsenal-west-ham-united-20230425 |access-date=15 October 2023 |publisher=The Football Association}}</ref> * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]] finālists: 2025–26<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cy030p56zx4t|title=Carabao Cup final: Nico O'Reilly double helps Man City beat Arsenal at Wembley|first=Phil|last=McNulty|website=BBC Sport}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lūiss-Skellijs, Mailss}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] 2w16lweuzi7b188l3253vvivxxys1yr 4471093 4471092 2026-05-20T19:46:47Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ 4471093 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2006|9|26}} | birth_place = | caps1 = 25 | clubnumber = 49 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | goals1 = 1 | height = 178 | image = 1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg | caption = Mailss Lūiss-Skellijs 2025. gadā | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17 | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalyears1 = 2021—2022 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2025|09|06|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|06|SK|bez}} | name = | playername = Mailss Lūiss-Skellijs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]], [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2024— | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19 | nationalyears3 = 2023—2024 | nationalyears4 = 2024 | nationalteam5 = {{fb|ENG}} | nationalyears5 = 2025— | nationalcaps5 = 4 | nationalgoals5 = 1 }} '''Mailss Entonijs Lūiss-Skellijs''' ({{Val|en|Myles Anthony Lewis-Skelly}}, dzimis {{Dat|2006|9|26}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] un [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Lūiss-Skellijs spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. ''Arsenal'' rindās debitējis [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada sezonā]]. 2025. gada 14. martā Lūiss-Skellijs saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasi]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] galvenā trenera [[Tomass Tuhels|Tomasa Tuhela]] vadībā.<ref>{{Cite web |last1=Jackson |first1=Bobbie |title=England squad announcement: Marcus Rashford returns as manager Thomas Tuchel names first squad |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/articles/c89ykwvz19jo |website=BBC Sport |access-date=21 March 2025 |date=14 March 2025}}</ref> 21. marta mačā pret Albāniju, Lūiss-Skelijs guva pirmos vārtus mačā 20. minūtē un tika atzīts par [[Spēles labākais spēlētājs|Spēles labāko spēlētāju]].<ref>{{Cite web |date=2025-03-21 |title='He is fearless' - Declan Rice left in awe of Arsenal team-mate Myles Lewis-Skelly after 18-year-old scores and is named Player of the Match on England debut {{!}} Goal.com |url=https://www.goal.com/en/lists/declan-rice-left-in-awe-of-arsenal-team-mate-myles-lewis-skelly-player-of-the-match-on-england-debut/blt66b39ab1898e3b41 |access-date=2025-03-22 |website=www.goal.com |language=en}}</ref> Tikai 18 gadu un 176 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko Anglijas futbolistu, kurš guvis vārtus debijā, pārspējot [[Markuss Rešfords|Markusam Rešfordam]] iepriekš piederošo rekordu.<ref>{{cite web |last1=McNulty |first1=Phil |title=England 2-0 Albania: Lewis-Skelly scores as England begin Tuchel era with win over Albania |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cgm1e4xz1n2t |website=BBC Sport |access-date=21 March 2025 |date=21 March 2025}}</ref> == Sasniegumi == '''Arsenal U21''' * [[Anglijas futbola Jaunatnes kauss|Anglijas jaunatnes kauss]] finālists: 2022–23<ref>{{cite news |date=25 April 2023 |title=Hammers beat Arsenal 5–1 in the 2022–23 FA Youth Cup final at Emirates Stadium |url=https://www.thefa.com/news/2023/apr/25/fa-youth-cup-final-2022-23-arsenal-west-ham-united-20230425 |access-date=15 October 2023 |publisher=The Football Association}}</ref> '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]] finālists: 2025–26<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cy030p56zx4t|title=Carabao Cup final: Nico O'Reilly double helps Man City beat Arsenal at Wembley|first=Phil|last=McNulty|website=BBC Sport}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lūiss-Skellijs, Mailss}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] 0terzotgdsh7bq98tbqoo00rfiexkow 0 597524 4470981 4468401 2026-05-20T14:22:51Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4470981 wikitext text/x-wiki [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|thumb|Timma tilts pēc atklāšanas (1900)]] '''Timma tilts''' (''Timmbrücke'') ir gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā nosaukts kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] Rīgā. Pāri tam ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam. == Vēsture == Pēc Georga Vilhelma Timma nāves viņa atraitne Emīlija Timma 1897. gada oktobrī saskaņā ar testamentu tilta celtniecībai ziedoja 9000 [[rublis|rubļu]]. Projektu konkursā uzvarēja [[Ventspils]] inženieris Ivans Kropivjanskis. Tilta būvniecība izmaksāja {{sk|16594}} rubļu un to atklāja 1900. gada 14. februārī. 1995. gadā sabiedrība "Rīgas tilti" veica Timma kājnieku tilta remontu, nomainot koka grīdu ar asfaltbetonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://https/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2025|04|18||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358 }}</ref> Tilta Nacionālās operas pusē atrodas piemineklis [[Georgs Armitsteds|Džordžam Armitstedam]] un piemineklis baletdejotājam [[Māris Liepa|Mārim Liepam]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas tilti}} [[Kategorija:Tilti Rīgā]] 75j70o71n2wvqd9xjing56xu105cjuy 0 597980 4471029 4264532 2026-05-20T18:00:57Z Biafra 13794 4471029 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Paris Theatre du Conservatoire.jpg|thumb|Parīzes Konservatorijas senākā ēka]] '''Konservatorija''' (no {{val|it|conservatorio}}) ir kopš 16. gadsimta lietots nosaukums [[mūzika]]s izglītības iestādei, kas specializējas mūzikas mācīšanā un pētniecībā. == Vēsture == Nosaukuma izcelsme ir radusies no viduslaiku [[Bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību. 16. gadsimtā [[Neapoles Karaliste]]s laikā pastāvēja četras [[Neapole]]s konservatorijas — ''Santa Maria di Loreto'' (dibināta 1535. gadā), ''Sant'Onofrio a porta Capuana'' (1578), ''La pietà dei turchini'' (1583) un ''I poveri di Gesù Cristo'' (1599). Šajās iestādēs izveidojās Neapoles mūzikas tradīcija (''Scuola Musicale Napoletana''), pie kuras piederēja [[Alesandro Skarlati]] (1660—1725), [[Frančesko Durante]] (1684—1755) un [[Džovanni Batista Pergolēzi]] (1710—1736). 1617. gadā nodibināja [[Palermo]] konservatoriju. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā nodibināja [[Parīze]]s konservatoriju (''Conservatoire de Paris'', 1795), pēc tās parauga [[Boloņa]]s (''Liceo Musicale di Bologna'', 1804), [[Milāna]]s (''Conservatorio di Milano'', 1807) un [[Prāga]]s konservatoriju (''Prager Konservatorium'', 1811), bet vēlāk arī [[Londona]]s [[Karaliskā Mūzikas akadēmija|Karalisko Mūzikas akadēmiju]] (''Royal Academy of Music'', 1822), [[Hāga]]s (1826), [[Riodežaneiro]] (1847), [[Bostona]]s konservatoriju (''Boston Conservatory'', 1853). 1862. gadā dibināta [[Pēterburgas konservatorija]], 1866. gadā [[Maskavas konservatorija]], 1868. gadā [[Baltimora]]s un [[Čikāga]]s, 1885. gadā [[Havana]]s, 1893. gadā [[Buenosairesa]]s un 1919. gadā [[Latvijas konservatorija]]. {{izglītība-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Mūzikas augstskolas|*]] mald2oh5bo69m74el4gh8k5zu17j0ch 0 597986 4471032 4461055 2026-05-20T18:05:25Z Biafra 13794 4471032 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color =#C8102E | nos = | logo = | pilns = ''FC Santa Claus'' | iesauka = Santa | pilsēta = {{Vieta|Somija|Rovaniemi}} | līga = ''[[Nelonen]]'' | sez = 2024 | poz = 4. vieta | dib = 1992 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Saarenkylän Stadion'' | ietilp = 1000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} ''Juha Etelainens'' | tren = {{flaga|Somija}} ''Santu Peteri'' | kapteinis = | mediji = https://fcsantaclaus.fi/ | pattern_la1 = _adidassquadra21rw | pattern_b1 = _adidassquadra21rw | pattern_ra1 = _adidassquadra21rw | pattern_sh1 = _adidassquadra21r | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_s2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 }} '''''FC Santa Claus''''' ir futbola klubs no [[Rovaniemi]] pilsētas [[Somija|Somijā]], kas šobrīd spēlē Somijas futbola līgas sistēmas sestajā līmenī "Nelonen" līgā. Klubs ir spēlējis pat trešajā līmenī, "Kakkonen" līgā, kur kopumā ir nospēlējis 14 sezonas. Viņi gandrīz tika paaugstināti uz otro futbola līmeni "Ykkönen" līgu, bet 2010. gadā zaudēja pārspēļu izslēgšanas spēlē pret [[Helsinku IFK (futbols)|HIFK]] komandu. Klubs spēles aizvada ''Saarenkylän Stadion''. Iepriekš viņi spēlēja "Keskuskenttä" stadionā, kurā ir 4000 skatītāju vietu.<ref name=dontworry>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.twiceacosmo.com/2015/12/24/10663554/yes-virginia-there-is-an-fc-santa-claus|title=Don't worry kids, FC Santa Claus is real|date=24 December 2015|work=Twice a Cosmo|access-date=22 January 2021|archive-date={{dat|2025|05|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250527181455/https://www.twiceacosmo.com/2015/12/24/10663554/yes-virginia-there-is-an-fc-santa-claus}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/copa90/2015/dec/09/fc-santa-claus-lapland-christmas|title=Meet FC Santa Claus, the Lapland club aiming for promotion this Christmas|date=9 December 2015|work=[[The Guardian]]|access-date=22 January 2021}}</ref> Viņi dala šo stadionu ar citu komandu "[[RoPS Rovaniemi]]" (RoPS),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://the94thminute.com/2019/09/02/the-highest-echo-my-delve-into-the-finnish-veikkausliiga/|title=The Highest Echo: My Delve into the Finnish Veikkausliiga|date=2 September 2019|first=Clint|last=Jones|access-date=24 January 2020|work=The 94th Minute}}</ref> kas spēlēja augstākajā Somijas futbola līgā "[[Veikkausliiga]]" līdz izkrišanai no tās 2020. gada sezonas beigās. Klubs tika izveidots kā '''FC Santa Claus Rovaniemi''' 1992. gadā, apvienojoties Rovaniemen Reipas un Rovaniemen Lappi klubiem. Pēc bankrota pieteikuma 2012. gadā klubs tika no jauna izveidots ar nosaukumu '''FC Santa Claus Arctic Circle'''. 2021. gadā jaunatnes klubs no jauna nodibināja pieaugušo komandu, ar nosaukumu '''FC Santa Klauss''', pēc kluba izjukšanas 2019. gada sezonas beigās. == Nosaukuma izcelsme == Nosaukuma izcelsme saistīta ar leģendu, ka [[Rovaniemi]] ir [[Ziemassvētku vecītis|Ziemassvētku vecīša]] dzimtā pilsēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.whoateallthepies.tv/kits/228076/fc-santa-claus-everybodys-favourite-christmas-themed-football-club-release-new-2016-kits-photos.html|archive-url=https://web.archive.org/web/20151127033949/http://www.whoateallthepies.tv/kits/228076/fc-santa-claus-everybodys-favourite-christmas-themed-football-club-release-new-2016-kits-photos.html|url-status=|archive-date=27 November 2015|title=FC Santa Claus:Everybody's Favourite Christmas-Themed Football Club Release New 2016 Kits|first=Chris|last=Wright|date=24 November 2015|work=Who Ate All the Pies|access-date=22 January 2021}}</ref> Viņi izvēlējās lietot angļu vārdu Ziemassvētku vecītis, nevis somu tulkojumu ''Joulupukki'', jo angļu valoda ir pasaulē visizplatītākā valoda, kas ļauj palielināt kluba atpazīstamību.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.showdecamisas.com.br/2011/12/entrevista-com-o-time-do-papai-noel-fc_21.html|title=Entrevista com o time do Papai Noel - FC Santa Claus Parte 02|trans-title=Interview with the Santa Claus team - FC Santa Claus Part 02|language=pt|work=Show de Camisas|access-date=22 January 2021}}</ref> Klubs saņem regulāru atspoguļojumu no plašsaziņas līdzekļiem visā pasaulē, īpaši Ziemassvētku sezonā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.skysports.com/watch/video/tv-shows/soccer-am/archive/crew/8351288/away-days-fc-santa-claus |title=Away Days: FC Santa Claus |work=SkySports |publisher=Sky Sports |access-date=2020-12-23}}</ref> Neskatoties uz spēlēšanu zemākajās divīzijās, kluba nosaukuma unikālo apstākļu dēļ, tam ir līdzjutēji visā pasaulē. ''FC Santa Klauss'' atklāja leģendu par kluba izveidošanos, kas apgalvoja, ka klubu dibināja Ziemassvētku vecīša rūķi, kuri spārdījuši ādas futbolu sniegā, kad viņi nebija aizņemti ar [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] dāvanu saiņošanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://the18.com/en/soccer-entertainment/fc-santa-claus-only-christmas-team |title=Meet the only Christmas team in the world: FC Santa Claus |publisher=The 18 |date=2020-12-23 |access-date=2020-12-23 |first=Felix |last=Delgado |archive-date=2021-01-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210126122415/https://the18.com/en/soccer-entertainment/fc-santa-claus-only-christmas-team }}</ref> Klubs norāda, ka viņiem bija jālūdz Ziemassvētku vecītim atļauja izmantot viņa vārdu, kas tika piešķirta pēc kluba dibinātāja Terho Iljina pieprasījuma. Turklāt Ziemassvētku vecītis ir komandas goda treneris, un viņš apmeklē komandas pirmo maču katrā sezonā, uzsākot sezonu, kā arī bieži parādās spēlēs sezonas laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|archive-url=https://web.archive.org/web/20151224202804/http://es.fifa.com/world-match-centre/news/newsid/245/816/2/index.html|url=http://es.fifa.com/world-match-centre/news/newsid/245/816/2/index.html|url-status=|archive-date=24 December 2015|date=17 October 2014|work=[[FIFA]]|language=es|trans-title=The adventure of Santa Claus|title=La aventura del Santa Claus|access-date=22 January 2021}}</ref> Kluba formu krāsas ir sarkanā un baltā krāsa, kas ir Ziemassvētku vecīša krāsas,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/sports/christmas-comes-early-for-santas-red-and-white-football-club-team-promoted-to-2nd-division|title=Christmas comes early for Santa's red-and-white football club; team promoted to 2nd division|date=29 September 2014|work=[[Fox News]]|access-date=22 January 2021}}</ref> un komandas alternatīvie formu komplekti ir baltā un zaļā krāsā, vēl viena Ziemassvētku tēmas krāsa. Komandas devīze ir "Nepārtrauciet ticēt", atsaucoties uz bērnu ticību leģendārajam tēlam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://thestandard.co/fc-santa-claus/|title='FC Santa Claus', the white-bearded football team in the year of the plague|first=Methaphan|last=Waratorn|date=25 December 2020|work=The Standard|language=th|access-date=22 January 2021}}</ref> Klubs ir arī cieši saistīts ar vairākām labdarības organizācijām, tostarp [[UNICEF]], un ziedojot labdarībai ieņēmumus no komandas kreklu pārdošanas. Kluba spēlētāji pārsvarā ir vietējie studenti vai strādnieki, kuri bieži ir saistīti ar vietējo Ziemassvētku tirdziņu un palīdz vietējā pasta nodaļā, kas saņem visas Somijas vēstules Ziemassvētku vecītim[16][17], lai gan iepriekš klubā ir bijuši arī profesionāli un ārzemju spēlētāji. 2021. gada menedžeris un jaunatnes komandas vadītājs vācietis Ralfs Vunderlihs raksturoja ''FC Santa Claus'' kā otro Rovaniemi pilsētas komandu, no kurām pirmā ''Rovaniemen Palloseura (RoPS)'' ir veiksmīgākais un konkurētspējīgākais klubs, bet ''FC Santa Claus'' uztur un saglabā "Ziemassvētku garu".<ref name=bbcsport>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/55332193 |title=FC Santa Claus manager on running a football club in Lapland: 'I've never been so happy in my life' |publisher=[[BBC Sport]] |date=19 December 2020 |access-date=23 December 2020|first=Matt|last=Davis}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://de.sports.yahoo.com/news/finnischer-weihnachtsverein-deutscher-coacht-den-fc-santa-claus-093018545.html|title=Finnischer Weihnachtsverein: Deutscher coacht den FC Santa Claus|trans-title=Finnish Christmas Club: German coaches FC Santa Claus|language=de|date=23 December 2020|first=Moritz|last=Piehler|work=[[Yahoo!]]|access-date=22 January 2021}}</ref> == Sasniegumi == * '''''[[Kakkonen]]''''' ** Čempioni (1): 2010 * '''''[[Kolmonen]]''''' ** Čempioni (2): 2001, 2008, 2014 * [[Midnattsolscupen]] kauss : 1994 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fcsantaclaus.fi/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250324064803/https://www.fcsantaclaus.fi/ |date={{dat|2025|03|24||bez}} }} * [https://www.national-football-teams.com/club/4250/2024_2/Santa_Claus_Rovaniemi.html/ National football teams. Tīmekļa vietne] {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi]] fk1xxzsrn12fdki96pkisxejy9fzs3r 4471033 4471032 2026-05-20T18:06:09Z Biafra 13794 4471033 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color =#C8102E | nos = | logo = | pilns = ''FC Santa Claus'' | iesauka = Santa | pilsēta = {{Vieta|Somija|Rovaniemi}} | līga = ''[[Nelonen]]'' | sez = 2024 | poz = 4. vieta | dib = 1992 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Saarenkylän Stadion'' | ietilp = 1000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} ''Juha Etelainens'' | tren = {{flaga|Somija}} ''Santu Peteri'' | kapteinis = | mediji = https://fcsantaclaus.fi/ | pattern_la1 = _adidassquadra21rw | pattern_b1 = _adidassquadra21rw | pattern_ra1 = _adidassquadra21rw | pattern_sh1 = _adidassquadra21r | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_s2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 }} '''''FC Santa Claus''''' ir futbola klubs no [[Rovaniemi]] pilsētas [[Somija|Somijā]], kas šobrīd spēlē Somijas futbola līgas sistēmas sestajā līmenī "Nelonen" līgā. Klubs ir spēlējis pat trešajā līmenī, "Kakkonen" līgā, kur kopumā ir nospēlējis 14 sezonas. Viņi gandrīz tika paaugstināti uz otro futbola līmeni "Ykkönen" līgu, bet 2010. gadā zaudēja pārspēļu izslēgšanas spēlē pret [[Helsinku IFK (futbols)|HIFK]] komandu. Klubs spēles aizvada ''Saarenkylän Stadion''. Iepriekš viņi spēlēja "Keskuskenttä" stadionā, kurā ir 4000 skatītāju vietu.<ref name=dontworry>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.twiceacosmo.com/2015/12/24/10663554/yes-virginia-there-is-an-fc-santa-claus|title=Don't worry kids, FC Santa Claus is real|date=24 December 2015|work=Twice a Cosmo|access-date=22 January 2021|archive-date={{dat|2025|05|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250527181455/https://www.twiceacosmo.com/2015/12/24/10663554/yes-virginia-there-is-an-fc-santa-claus}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/copa90/2015/dec/09/fc-santa-claus-lapland-christmas|title=Meet FC Santa Claus, the Lapland club aiming for promotion this Christmas|date=9 December 2015|work=[[The Guardian]]|access-date=22 January 2021}}</ref> Viņi dala šo stadionu ar citu komandu ''[[RoPS Rovaniemi]] (RoPS)'',<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://the94thminute.com/2019/09/02/the-highest-echo-my-delve-into-the-finnish-veikkausliiga/|title=The Highest Echo: My Delve into the Finnish Veikkausliiga|date=2 September 2019|first=Clint|last=Jones|access-date=24 January 2020|work=The 94th Minute}}</ref> kas spēlēja augstākajā Somijas futbola līgā "[[Veikkausliiga]]" līdz izkrišanai no tās 2020. gada sezonas beigās. Klubs tika izveidots kā '''''FC Santa Claus Rovaniemi''''' 1992. gadā, apvienojoties Rovaniemen Reipas un Rovaniemen Lappi klubiem. Pēc bankrota pieteikuma 2012. gadā klubs tika no jauna izveidots ar nosaukumu '''''FC Santa Claus Arctic Circle'''''. 2021. gadā jaunatnes klubs no jauna nodibināja pieaugušo komandu, ar nosaukumu '''''FC Santa Klauss''''', pēc kluba izjukšanas 2019. gada sezonas beigās. == Nosaukuma izcelsme == Nosaukuma izcelsme saistīta ar leģendu, ka [[Rovaniemi]] ir [[Ziemassvētku vecītis|Ziemassvētku vecīša]] dzimtā pilsēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.whoateallthepies.tv/kits/228076/fc-santa-claus-everybodys-favourite-christmas-themed-football-club-release-new-2016-kits-photos.html|archive-url=https://web.archive.org/web/20151127033949/http://www.whoateallthepies.tv/kits/228076/fc-santa-claus-everybodys-favourite-christmas-themed-football-club-release-new-2016-kits-photos.html|url-status=|archive-date=27 November 2015|title=FC Santa Claus:Everybody's Favourite Christmas-Themed Football Club Release New 2016 Kits|first=Chris|last=Wright|date=24 November 2015|work=Who Ate All the Pies|access-date=22 January 2021}}</ref> Viņi izvēlējās lietot angļu vārdu Ziemassvētku vecītis, nevis somu tulkojumu ''Joulupukki'', jo angļu valoda ir pasaulē visizplatītākā valoda, kas ļauj palielināt kluba atpazīstamību.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.showdecamisas.com.br/2011/12/entrevista-com-o-time-do-papai-noel-fc_21.html|title=Entrevista com o time do Papai Noel - FC Santa Claus Parte 02|trans-title=Interview with the Santa Claus team - FC Santa Claus Part 02|language=pt|work=Show de Camisas|access-date=22 January 2021}}</ref> Klubs saņem regulāru atspoguļojumu no plašsaziņas līdzekļiem visā pasaulē, īpaši Ziemassvētku sezonā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.skysports.com/watch/video/tv-shows/soccer-am/archive/crew/8351288/away-days-fc-santa-claus |title=Away Days: FC Santa Claus |work=SkySports |publisher=Sky Sports |access-date=2020-12-23}}</ref> Neskatoties uz spēlēšanu zemākajās divīzijās, kluba nosaukuma unikālo apstākļu dēļ, tam ir līdzjutēji visā pasaulē. ''FC Santa Klauss'' atklāja leģendu par kluba izveidošanos, kas apgalvoja, ka klubu dibināja Ziemassvētku vecīša rūķi, kuri spārdījuši ādas futbolu sniegā, kad viņi nebija aizņemti ar [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] dāvanu saiņošanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://the18.com/en/soccer-entertainment/fc-santa-claus-only-christmas-team |title=Meet the only Christmas team in the world: FC Santa Claus |publisher=The 18 |date=2020-12-23 |access-date=2020-12-23 |first=Felix |last=Delgado |archive-date=2021-01-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210126122415/https://the18.com/en/soccer-entertainment/fc-santa-claus-only-christmas-team }}</ref> Klubs norāda, ka viņiem bija jālūdz Ziemassvētku vecītim atļauja izmantot viņa vārdu, kas tika piešķirta pēc kluba dibinātāja Terho Iljina pieprasījuma. Turklāt Ziemassvētku vecītis ir komandas goda treneris, un viņš apmeklē komandas pirmo maču katrā sezonā, uzsākot sezonu, kā arī bieži parādās spēlēs sezonas laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|archive-url=https://web.archive.org/web/20151224202804/http://es.fifa.com/world-match-centre/news/newsid/245/816/2/index.html|url=http://es.fifa.com/world-match-centre/news/newsid/245/816/2/index.html|url-status=|archive-date=24 December 2015|date=17 October 2014|work=[[FIFA]]|language=es|trans-title=The adventure of Santa Claus|title=La aventura del Santa Claus|access-date=22 January 2021}}</ref> Kluba formu krāsas ir sarkanā un baltā krāsa, kas ir Ziemassvētku vecīša krāsas,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/sports/christmas-comes-early-for-santas-red-and-white-football-club-team-promoted-to-2nd-division|title=Christmas comes early for Santa's red-and-white football club; team promoted to 2nd division|date=29 September 2014|work=[[Fox News]]|access-date=22 January 2021}}</ref> un komandas alternatīvie formu komplekti ir baltā un zaļā krāsā, vēl viena Ziemassvētku tēmas krāsa. Komandas devīze ir "Nepārtrauciet ticēt", atsaucoties uz bērnu ticību leģendārajam tēlam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://thestandard.co/fc-santa-claus/|title='FC Santa Claus', the white-bearded football team in the year of the plague|first=Methaphan|last=Waratorn|date=25 December 2020|work=The Standard|language=th|access-date=22 January 2021}}</ref> Klubs ir arī cieši saistīts ar vairākām labdarības organizācijām, tostarp [[UNICEF]], un ziedojot labdarībai ieņēmumus no komandas kreklu pārdošanas. Kluba spēlētāji pārsvarā ir vietējie studenti vai strādnieki, kuri bieži ir saistīti ar vietējo Ziemassvētku tirdziņu un palīdz vietējā pasta nodaļā, kas saņem visas Somijas vēstules Ziemassvētku vecītim[16][17], lai gan iepriekš klubā ir bijuši arī profesionāli un ārzemju spēlētāji. 2021. gada menedžeris un jaunatnes komandas vadītājs vācietis Ralfs Vunderlihs raksturoja ''FC Santa Claus'' kā otro Rovaniemi pilsētas komandu, no kurām pirmā ''Rovaniemen Palloseura (RoPS)'' ir veiksmīgākais un konkurētspējīgākais klubs, bet ''FC Santa Claus'' uztur un saglabā "Ziemassvētku garu".<ref name=bbcsport>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/55332193 |title=FC Santa Claus manager on running a football club in Lapland: 'I've never been so happy in my life' |publisher=[[BBC Sport]] |date=19 December 2020 |access-date=23 December 2020|first=Matt|last=Davis}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://de.sports.yahoo.com/news/finnischer-weihnachtsverein-deutscher-coacht-den-fc-santa-claus-093018545.html|title=Finnischer Weihnachtsverein: Deutscher coacht den FC Santa Claus|trans-title=Finnish Christmas Club: German coaches FC Santa Claus|language=de|date=23 December 2020|first=Moritz|last=Piehler|work=[[Yahoo!]]|access-date=22 January 2021}}</ref> == Sasniegumi == * '''''[[Kakkonen]]''''' ** Čempioni (1): 2010 * '''''[[Kolmonen]]''''' ** Čempioni (2): 2001, 2008, 2014 * [[Midnattsolscupen]] kauss : 1994 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fcsantaclaus.fi/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250324064803/https://www.fcsantaclaus.fi/ |date={{dat|2025|03|24||bez}} }} * [https://www.national-football-teams.com/club/4250/2024_2/Santa_Claus_Rovaniemi.html/ National football teams. Tīmekļa vietne] {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi]] 45lxyopl05ogejvo3m2u5zlj1qnkzku 0 598071 4471035 4334344 2026-05-20T18:09:16Z Biafra 13794 4471035 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Sanandresas, Providensijas un<br />Santakatalinas arhipelāgs |official_name=''Archipiélago de San Andrés,<br />Providencia y Santa Catalina'' |settlement_type=departaments |image_skyline = Islas de San Andrés y Providencia.svg |imagesize = |image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = San_Andres_and_Providencia_in_Colombia_(special_marker).svg |map_caption = Novietojums Kolumbijā |image_map1 = |map_caption1 = |subdivision_type=Valsts |subdivision_name={{COL}} |subdivision_type1= |subdivision_name1= |seat_type=Centrs |seat = [[Sanandresa (pilsēta)|Sanandresa]] |official_language = [[spāņu valoda]],<br />[[sanandresiešu kreols]] |parts_type = Administratīvais iedalījums |parts= |p1= |area_total_km2 = 52.5 |total_type=Kopā |population_total = 62181 |population_as_of = 2025 |population_density_km2 = auto |population_blank02_title = Etniskais sastāvs |population_blank02 = |website={{URL|http://www.sanandres.gov.co/}} | blank_name = [[ISO 3166]] kods | blank_info = CO-SAP |footnotes = }} '''Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs''' ({{val|es|Archipiélago de San Andrés, Providencia y Santa Catalina}}) ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem. Tas aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta un ap 180 km no [[Nikaragva]]s piekrastes. Ietilpst trīs apdzīvotas salas ([[Sanandresa]], [[Providensija]] un Santakatalina) un vairākas neapdzīvotas salas un sēkļi (Bahonuevo, Serranilja, Serrana, Kitasvenjo, Ronkadora, Albukerkes salas). Departamenta galvaspilsēta ir [[Sanandresa (pilsēta)|Sanandresa]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Kolumbijas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolumbijas administratīvais iedalījums]] ej7kxr02yanm9uc9vmait93dvt22vwo 0 598108 4471217 4265004 2026-05-21T06:14:23Z Biafra 13794 4471217 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Guntis Sīpoliņš | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|11|10}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Ogre}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 207 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[kilograms|kg]] | poz = [[spēka uzbrucējs]], [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012—2014 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BA Turība (basketbols)|BA Turība]] | kl_sez 2 = 2014—2015 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Jūrmala/Fēnikss]] | kl_sez 3 = 2015—2018 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 4 = 2018—2019 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}}/{{flaga|Igaunija}} [[BK Valka/Valga]] | kl_sez 5 = 2019—2021 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 6 = 2021—2023 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 7 = 2023—2024 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 8 = 2024—pašlaik | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Guntis Sīpoliņš''' (dzimis {{dat|1993|11|10}} [[Ogre|Ogrē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.realgm.com/player/Guntis-Sipolins/Summary/26539|title=Guntis Sipolins Player Profile, BK Ogre - RealGM|website=basketball.realgm.com|access-date=2025-04-21|language=en}}</ref> un [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Ogre]]. Pirms tam spēlējis vairākos citos Latvijas klubos. Trenējies Ogres jaunatnes basketbola sistēmā, bet pieaugušo līmenī spēlēt spēlēt pārstāvot [[BA Turība (basketbols)|BA Turība]] komandu. Pēc vairāku gadu pārtraukuma 2024. gada vasarā atgriezies [[BK Ogre]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/12072024-ogrenietis_sipolins_pec_sesu_gadu_partrau|title=Ogrēnietis Sīpoliņš pēc sešu gadu pārtraukuma atgriežas mājās|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-21|date=2024-07-12|language=lv}}</ref> G. Sīpoliņš pārstāvēja Latvijas U-18 izlasi 2012. gada Eiropas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/17300/guntis-sipolins|title=Guntis Sipolins, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-04-21|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{Latvija vir basket 2011 U-18}} {{DEFAULTSORT:Sīpoliņš, Guntis}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ogrē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] s5jw4c4as5sq37dc0tdaohuathsgphr 0 598118 4471218 4298325 2026-05-21T06:16:44Z Biafra 13794 4471218 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Martins Pāsoja | vārds_orig = ''Martin Paasoja'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|1993|1|4}} | dz_viet = {{vieta|Igaunija|Kerdla}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[igauņi|igaunis]] | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = 86 [[kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Igaunija}} ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]'' | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2009–2012 | klubs 1 = {{flaga|Igaunija}} ''[[KK Pärnu]]'' | kl_sez 2 = 2012–2017 | klubs 2 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Rapla KK]]'' | kl_sez 3 = 2017–2018 | klubs 3 = {{flaga|Rumānija}} ''[[SCM CSU Craiova]]'' | kl_sez 4 = 2018–2019 | klubs 4 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Psychiko B.C.]]'' | kl_sez 5 = 2019–2020 | klubs 5 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] | kl_sez 6 = 2020–2021 | klubs 6 = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Valladolid (basketbols)|Real Valladolid]]'' | kl_sez 7 = 2021–2022 | klubs 7 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Rapla KK]]'' | kl_sez 8 = 2022–2023 | klubs 8 = {{flaga|Islande}} [[Reikjavikas ÍR]] | kl_sez 9 = 2023 | klubs 9 = {{flaga|Venecuēla}} ''[[Centauros De Apure]]'' | kl_sez 10 = 2023–2024 | klubs 10 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Rapla KK]]'' | kl_sez 11 = 2024–pašlaik | klubs 11 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2016–pašlaik | taut 1 = {{Bk|Igaunija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Martins Pāsoja''' ({{val|et|Martin Paasoja}}; dzimis {{dat|1993|1|4}} [[Kerdla|Kerdlā]]) ir [[igauņi|igauņu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā, [[Igaunijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Igaunija]]s klubu ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]'', kas spēlē [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgā]]. Iepriekš spēlējis arī [[Rumānija|Rumānijā]], [[Grieķija|Grieķijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Venecuēla|Venecuēlā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurobasket.com/Estonia/news/803367/SPB-2023-Martin-Paasoja-(ex-IR)-joins-Centauros|title=Basketball News, Scores, Stats, Analysis, Standings|website=www.eurobasket.com|access-date=2025-04-21}}</ref> un [[Islande|Islandē]]. M. Pāsoja nāk no [[Hījumā]] lielākās pilsētas [[Kerdla]]s, bet profesionālā basketbola karjeru sācis [[Pērnava|Pērnavā]] — ''[[KK Pärnu]]''. Spēlējis virknē Igaunijas klubu, kā arī ārzemēs. Kopš 2024. gada spēlē ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]'', ir komandas kapteinis. Pārstāvējis Igaunijas jaunatnes izlases. 2016. gadā debitējis [[Igaunijas basketbola izlase|Igaunijas basketbola izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/50103/martin-paasoja|title=Martin Paasoja, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-04-21|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pāsoja, Martins}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kerdlā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] iichc9rmad7c6v6rftmar1j3sr52kis 0 598163 4471219 4265161 2026-05-21T06:20:55Z Biafra 13794 4471219 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Peucedanum oreoselinum sl36.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Apiales | rinda_lv = Čemurziežu rinda | dzimta = Apiaceae | dzimta_lv = Čemurziežu dzimta | ģints = Peucedanum | ģints_lv = Rūgtdilles | binomial = Peucedanum oreoselinum | sinonīmi = | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē | autors = (L.) Moench | suga_lv = Kalnu rūgtdille | suga = Peucedanum oreoselinum }}'''Kalnu rūgtdille''' (''Peucedanum oreoselinum'') ir [[Rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga. Tā ir izplatīta [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Austrumeiropa|austrumu Eiropā]]. [[Latvija|Latviju]] šķērso sugas areāla ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/peucedanum-oreoselinum-l-moench/|title=kalnu rūgtdille - Peucedanum oreoselinum (L.) Moench - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-04-21}}</ref> Suga ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 3. kategorijā. == Apraksts == Kalnu rūgtdille ir [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgs]] augs, kurš parasti sasniedz 30–120 cm augstumu. Augs ir pelēkzaļā krāsā ar stāvu, zarojošu un gludu [[Stublājs|stublāju]], kas klāts ar smalkiem matiņiem. Piezemes [[lapas]] ir plati trīsstūrveida, 20–40 cm garas un 15–20 cm platas, trīskārt plūksnainas, ar blāvi zaļu krāsojumu abās pusēs. Plūksnas ir lineāri lancetiskas, 1–2 cm garas, ar lielzobainām malām, bet lapas ass parasti lauzīta. Augšējās stublāja lapas ir mazākas, bieži vien divkārt plūksnainas, ar uzpūstām, nereti sarkanīgām lapu makstīm.<ref name=":0" /> [[Ziedkopas]] veidojas blīvos čemuros 10–20 cm platumā zaru un stublāja galotnēs. Čemuriem raksturīgs 10–25 staru skaits, tiem pievienots gan vīkals, gan vīkaliņš. Ziedi ar baltām vai viegli iesārtām, ieapaļām vainaglapām (apmēram 1 mm garām un platām), kuru centrālā daļa veido nelielu iedobi jeb jomu. [[Auglis]] ir dvīņsēklenis, 0,5–0,8 cm garš, ar platām, spārnveidīgām sānu ribām. Zied jūlijā un augustā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Rūgtdilles]] [[Kategorija:Latvijas flora]] pgmsxdnjbn6nejb3trwq22zliwfou5y 0 606112 4471123 4443498 2026-05-20T21:31:11Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471123 wikitext text/x-wiki {{personas infokaste | vārds = Frānsiss Bidls | vārds_orig = ''Francis Biddle'' | attēls = Francis Biddle cph.3b27524 (cropped).jpg | att_nosaukums = Frānsiss Bidls 1935. gadā | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | m_gads = 1968 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|ASV |Masačūsetsa|Velflīta}} | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | nodarbošanās = jurists, tiesnesis | dzimums = V | alma_mater = | paraksts = Francis Biddle signature.jpg | paraksts_plat = }} '''Frānsiss Beverlijs Bidls''' ({{val|en|Francis Beverley Biddle}}; dzimis {{dat|1886|5|9}}, miris {{dat|1968|10|4}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] jurists un tiesnesis. Viņš bija [[ASV ģenerālprokurors]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Pēc kara viņš bija galvenais amerikāņu tiesnesis [[Nirnbergas process|Nirnbergas tiesas procesā]], kurā tiesāja augstākos nacistiskās Vācijas vadītājus. Viņš arī strādāja kā tiesnesis ASV Trešās apelācijas apgabala tiesā.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Francis Biddle, 1886-1968: A Memorial Service Held in the Bethlehem Chapel, Washington Cathedral, Washington, D.C., Saturday, Nov. 16, 1968|url=https://books.google.com/books?id=irE_AAAAIAAJ&q=%22Nuremberg%22+%22Francis+Biddle%22&dq=%22Nuremberg%22+%22Francis+Biddle%22&hl=uk&newbks=1&newbks_redir=0&sa=X&ved=2ahUKEwitgPu9y9-OAxWLV0EAHQWjD0EQ6AF6BAgFEAM|publisher=Spiral Press|date=1969}}</ref> == Agrīnā dzīve un izglītība == Bidls piedzima [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]], kur viņa ģimene tobrīd dzīvoja.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fjc.gov/node/1377796|title=Biddle, Francis|website=Federal Judicial Center|access-date=2025-07-28}}</ref> Viņš bija viens no četriem brāļiem. Viņa tēvs Alžernons Sidnijs Bidls bija tiesību profesors. Māti sauca Frensisa Brauna Robinsona. Viens no viņa senčiem (Edmunds Rendolfs) bija pirmais ASV ģenerālprokurors un [[Virdžīnija]]s gubernators.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://politicalgraveyard.com/bio/biddle.html|title=Biddle, Francis Beverley (1886–1968)|website=Political Graveyard|access-date=2025-07-28}}</ref> Bidls mācījās Grotonas skolā un nodarbojās ar boksu.<ref name="timesmachine.nytimes.com">{{Ziņu atsauce|url=https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1968/10/05/76887394.html|title=Francis Biddle Is Dead at 82; Roosevelt's Attorney General; First Chairman of N.L.R.B. Was Nuremberg Judge -Backed Liberal Causes|work=The New York Times|access-date=2025-07-28|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Vēlāk viņš studēja [[Hārvarda Universitāte|Hārvardas koledžā]], kuru absolvēja 1909. gadā. 1911. gadā viņš pabeidza Hārvardas Juridisko skolu.<ref name=":0" /> == Karjera == Pēc juridiskās izglītības iegūšanas Bidls vienu gadu strādāja par privātsekretāru [[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] tiesnesim Oliveram Vendelam Holmsam jaunākajam. Vēlāk viņš daudzus gadus praktizēja kā jurists [[Filadelfija|Filadelfijā]].<ref name=":0" /> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās, 1918.<ref name="timesmachine.nytimes.com"/> gadā, Bidls pievienojās [[ASV Armija]]i, bet karš beidzās, kamēr viņš vēl bija apmācībās. 1930. gados [[Franklins Rūzvelts|prezidents Rūzvelts]] iecēla Bidlu vairākos amatos valdībā. 1934. gadā viņš kļuva par Nacionālās darba attiecību padomes vadītāju. 1939. gadā viņu iecēla par apelācijas tiesas tiesnesi, bet 1940. gadā šo amatu pameta, kļūstot par ASV ģenerāladvokātu. 1941. gadā Rūzvelts iecēla viņu par ASV ģenerālprokuroru.<ref name=":0" /> === Otrais pasaules karš === Ģenerālprokurora amatā Bidls izmantoja 1917. gada Spiegošanas likumu, lai slēgtu laikrakstus un žurnālus, kurus uzskatīja par bīstamiem. Viņš izmantoja arī Smita likumu, lai apsūdzētu radikālu politisko grupu pārstāvjus, piemēram, Sociālistiskās Strādnieku partijas biedrus un arodbiedrību līderi Hariju Bridžesu.<ref>''The New York Times'': [https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1941/12/09/105169087.pdf "18 are Sentenced in Sedition Trial", December 9, 1941]</ref><ref>Steele, ''Free Speech'', 208-11; ''The New York Times'': [https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1942/05/29/85558116.pdf Lewis Wood, "Bridges Ordered Deported at Once", May 29, 1942], 2012. gada 22. jūnijā</ref> 1942. gadā ASV notvēra astoņus nacistiskos aģentus, kuri bija ieradušies sabotāžas veikšanai. Rūzvelts nolēma viņus tiesāt militārā tribunālā. Bidls teica, ka viņiem nav tiesību uz civiltiesu, jo viņi bija ienaidnieka aģenti. [[ASV Augstākā tiesa]] piekrita šim lēmumam. Sešus no astoņiem sodīja ar nāvi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/politik/erschiessen-oder-erhaengen-a-77234129-0002-0001-0000-000007859070|title=»Erschießen oder erhängen?«|work=Der Spiegel|access-date=2025-07-28|date=1998-04-05|issn=2195-1349|language=de}}</ref> Kara laikā ASV valdība ieslodzīja daudzus japāņu izcelsmes amerikāņus nometnēs. Bidls šai rīcībai nepiekrita. Viņš teica prezidentam Rūzveltam, ka nav pareizi turēt uzticīgus pilsoņus nometnēs tikai viņu izcelsmes dēļ. Tomēr Rūzvelts nometņu slēgšanu neatbalstīja, un tās palika atvērtas līdz 1944. gadam.<ref name="neiwert124">{{grāmatas atsauce|last=Neiwert|first=David|title=Strawberry Days|url=https://archive.org/details/strawberrydaysho00neiw_0|publisher=Palgrave Macmillan|year=2005|page=[https://archive.org/details/strawberrydaysho00neiw_0/page/124 124]|isbn=978-1403967923}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last=Beito|first=David T.|url=https://www.google.com/books/edition/The_New_Deal_s_War_on_the_Bill_of_Rights/kjvazwEACAAJ?hl=en&gbpv=1&printsec=frontcover|title=The New Deal's War on the Bill of Rights: The Untold Story of FDR's Concentration Camps, Censorship, and Mass Surveillance|edition=First|pages=194-195|location=Oakland|publisher=Independent Institute|year=2023|isbn=978-1598133561}}</ref><ref name="weglyn68">{{grāmatas atsauce|title=Years of Infamy: The Untold Story of America's Concentration Camps|url=https://archive.org/details/yearsofinfamyunt00wegl|publisher=William Morrow & Company|location=New York|last=Weglyn|first=Michi Nishiura|year=1976|page=[https://archive.org/details/yearsofinfamyunt00wegl/page/68 68]|isbn=978-0688079963}}</ref> Bidls centās cīnīties pret piespiedu darbu un verdzību dienvidu štatos. Viņš uzdeva federālajiem prokuroriem lietot apsūdzību "verdzībā", nevis maigāku — "parādu verdzībā". 1942. gadā viņš pavēlēja izmeklēt linčošanu Misūri štatā — tā bija pirmā šāda līmeņa federālā izmeklēšana par pilsoņu tiesību pārkāpumu.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Blackmon|first=Doublas A.|title=Slavery by Another Name: The Re-Enslavement of Black Americans from the Civil War to World War II|url=https://archive.org/details/slaverybyanother2008blac|year=2008|location=New York|publisher=Anchor Books|isbn=9780385722704|pages=[https://archive.org/details/slaverybyanother2008blac/page/376 377]–379}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last=Capeci|first=Dominic J.|title=The Lynching of Cleo Wright|url=https://archive.org/details/lynchingofcleowr0000cape|publisher=[[University Press of Kentucky]]|year=1998|isbn=9780813120485|pages=[https://archive.org/details/lynchingofcleowr0000cape/page/48 49]}}</ref> === Vēlākā darbība === Pēc Rūzvelta nāves [[Harijs Trumens|prezidents Trumens]] lūdza Bidlam atkāpties no amata. Taču vēlāk Trumens iecēla viņu par tiesnesi Nirnbergas procesā. 1947. gadā Trumens vēlējās iecelt Bidlu par ASV pārstāvi ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē, taču [[ASV Senāts|Senāts]] šo iecelšanu neapstiprināja, un Bidls atsauca savu kandidatūru.<ref name=":0" /> No 1950. līdz 1953. gadam Bidls bija organizācijas "Amerikāņi par demokrātisku rīcību" vadītājs.<ref name=":0" /> Viņš vēlāk uzrakstīja divas autobiogrāfijas. Viņa pēdējais sabiedriskais amats bija Franklina D. Rūzvelta piemiņas komisijas priekšsēdētājs. Viņš no tā atkāpās 1965. gadā. == Personīgā dzīve == 1918. gadā Bidls apprecējās ar dzejnieci Ketrīnu Gārisonu Čapinu. Viņiem bija divi dēli, taču viens nomira bērnībā. Bidls nomira 1968. gadā 82 gadu vecumā no sirdstriekas. Viņu apglabāja [[Pensilvānija|Pensilvānijā]].<ref name=":1" /><ref name="EdmundObit">{{ziņu atsauce|url=http://articles.philly.com/2001-01-02/news/25309146_1_francis-biddle-younger-son-english-and-american-literature|title=Edmund R. Biddle, 79, Professor, Poet|work=[[Philly.com]]|access-date=April 11, 2016|date=January 2, 2001|last1=O'Neill|first1=James|archive-url=https://web.archive.org/web/20150923222509/http://articles.philly.com/2001-01-02/news/25309146_1_francis-biddle-younger-son-english-and-american-literature|dead-url=dead|archive-date=September 23, 2015}}</ref> == Rakstniecība == Bidls bija arī rakstnieks. 1927. gadā viņš uzrakstīja romānu, bet 1942. gadā — biogrāfiju par Oliveru Vendelu Holmsu. Šo romānu dramatizēja teātra izrādē un vēlāk filmā ''The Magnificent Yankee''. Viņš arī uzrakstīja grāmatas par politiku un demokrātiju. 1963. gadā viņu ievēlēja par Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmijas locekli.<ref name="AAAS">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.amacad.org/publications/BookofMembers/ChapterB.pdf|title=Book of Members, 1780–2010: Chapter B|publisher=American Academy of Arts and Sciences|access-date=June 25, 2011}}</ref> == Populārajā kultūrā == 2000. gada televīzijas miniseriālā ''Nuremberg'' Bidlu atveidoja aktieris Lens Kariu (Len Cariou). Viņš bija arī lugas ''Trying'' galvenais varonis. Lugu uzrakstīja Johanna Maklelenda Glāsa (Joanna McClelland Glass), kas bija Bidla personīgā sekretāre.<ref name="Strathmore">{{ziņu atsauce|url=http://www.strathmorestandard.com/ArticleDisplay.aspx?e=2422190&archive=true|title=Trying times at Rosebud Theatre|newspaper=The Strathmore Times|access-date=August 17, 2012}}</ref><ref name="Jones2004">{{ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/news/article/85648-Victory-Gardens-Keeps-Trying-Joanna-Glass-With-Fritz-Weaver-Extends-Two-Weeks|title=Victory Gardens Keeps Trying: Joanna Glass With Fritz Weaver Extends Two Weeks|newspaper=Playbill|access-date=August 17, 2012|date=April 19, 2004|last=Jones|first=Kenneth|archive-url=https://archive.today/20130131100730/http://www.playbill.com/news/article/85648-Victory-Gardens-Keeps-Trying-Joanna-Glass-With-Fritz-Weaver-Extends-Two-Weeks|archive-date=January 31, 2013}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bidls, Frānsiss}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1968. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cilvēktiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] hoiwomchb05nyv37oxbfs5zmr0te9ok 0 606431 4471141 4466138 2026-05-20T22:51:44Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471141 wikitext text/x-wiki {{personas infokaste | vārds = Lauma Reinholde | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1906 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}} | m_gads = 1986 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 9 | m_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = komponiste, pianiste | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elmārs Verners Vikmanis | bērni = | alma_mater = }} '''Lauma Reinholde''' (1906—1986)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Composer: Reinholde, Lauma (1906-1986) |url=https://bachtrack.com/22/4004/render/2 |access-date=2025-07-25 |website=bachtrack.com |language=en}}</ref> bija [[Latvieši|latviešu]] [[komponiste]],<ref>{{grāmatas atsauce|title=Biographical dictionary of Russian/Soviet composers |url=https://archive.org/details/isbn_0313244855 |date=1989 |publisher=Greenwood Press |isbn=978-0-313-24485-8 |editor-last=Ho |editor-first=Allan Benedict |location=New York |pages=[https://archive.org/details/isbn_0313244855/page/654 655] |editor-last2=Feofanov |editor-first2=Dmitry}}</ref> [[Pianists|pianiste]] un pasniedzēja, kas starptautiski uzstājusies un sakomponējusi vairāk nekā 300 skaņdarbus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Womage |title=Lauma Reinholde |url=https://www.womage.lv/personas/lauma-reinholde |access-date=2025-07-25 |website=Sieviete Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940) // Womage |language=lv}}</ref> Lai gan pēc laulībām viņu dažreiz dēvēja par '''Laumu Vikmani''',<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |last=Vikmane |first=Lauma |title=garamantas.lv |url=https://garamantas.lv/lv/person/1558303/Lauma-Reinholde }}{{Novecojusi saite}}</ref> tomēr viņa vislabāk pazīstama kā Lauma Reinholde. == Dzīvesgājums == Reinholde piedzima [[Rīga|Rīgā]] muzikālā ģimenē. Viņas māte Alvīne Rozenberga bija pianiste, bet tēvs Jānis Reinholds bija komponists, [[diriģents]] un [[vijolnieks]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |title=Lauma Reinholde {{!}} LMIC |url=https://www.lmic.lv/lv/komponisti/lauma-reinholde-4677#work |access-date=2025-07-25 |website=www.lmic.lv}}</ref> Klavierspēli viņa sāka mācīties trīs gadu vecumā un mācījās Rīgas konservatorijā (mūsdienās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]) un [[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]. Viņas skolotāju vidū bija [[Arvīds Daugulis]] un [[Jāzeps Vītols]].<ref name=":2">{{grāmatas atsauce |last=Cohen |first=Aaron I. |title=International Encyclopedia of Women Composers |url=https://archive.org/details/internationalenc0002cohe |date=1987 |publisher=Books & Music (USA) |isbn=978-0-9617485-1-7 |pages=580 |language=en}}</ref> Pēc absolvēšanas 1926. gadā Reinholde studēja ārzemēs. Aprakstot šo laiku autobiogrāfiskā rakstā ("Manas dzīves ceļā". [[Zeltene]], Nr. 3, 01.02.1934.), viņa atzīmēja: "Lai gan vēlējos tūlīt pēc konservatorijas beigšanas braukt uz ārzemēm papildināties, tomēr tas izdevās tikai pēc 2 gadiem, jo ātrāk nevarēju sadabūt līdzekļus. Ar kultūras fonda pabalstu un daļiņu pašas iekrātās naudas devos pasaulē. Daudzas neaprakstāmi grūtas dienas nācās pārciest šajos ārzemju studiju laikos (Vācijā un Polijā). Bieži aptrūka līdzekļi, un pavadīt dienas četras no vietas bez maizes kumosa, man nebija retums."<ref name=":0" /> 1936. gadā Reinholde apprecējās ar skolotāju un mūziķi Elmāru Verneru Vikmani.<ref name=":0" /> Viņa mācīja klavierspēli un mūzikas teoriju, kā arī strādāja par pianisti Rīgas Filharmonijas orķestrī un operā,<ref name=":2" /> sniedzot klavierkoncertus [[Somija|Somijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref name=":1" /> Viņa bieži uzstājās kopā ar dziedātāju Helēnu Kozlovsku-Ersu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=Lauma Reinholde |url=https://timenote.info/lv/person/view?id=2732024&dlang=lv |access-date=2025-07-25 |website=timenote.info |language=lv}}</ref> Muzikologs [[Oļģerts Grāvītis]] Reinholdi raksturoja kā "pieredzējušu vokālās mūzikas komponisti", norādot, ka "viņa teicami prot izmantot dziedoņu balss iespējas, likdama lietā visu savu pianistes māku, viņa ir dziesmai radījusi tehniski bagātīgi izstrādātus, satura zemtekstus pasvītrojošus klavierpavadījumus. Daudzās jo daudzās vokālajās kompozīcijās jūtamas profesora Jāzepa Vītola skolas labākās tradīcijas. Gribas piebilst, ka Laumas Reinholdes patstāvīgās daiļrades sākuma periodā, raksturīgs spēcīgs temperaments, liela emocionālā aizrautība, laba muzikālā gaume."<ref name=":1" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/results?search_query=Lauma+Reinholde Klausīties Laumas Reinholdes mūziku] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Reinholde, Lauma}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1986. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas komponisti]] 4k4b5fcf39vtsiywwpfzrq137e8u9lo 0 607435 4471239 4470918 2026-05-21T07:19:42Z Lasks 38532 4471239 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Ropažu novada dome | legislature = | coa_pic = Ropažu novada ģerbonis.svg | coa-pic = | session_room = | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = * [[Aivars Draudiņš]] <small>([[Apvienotais saraksts|AS]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = * [[Vita Paulāne]] <small>([[Latvijas attīstībai|LA]]/[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small> * [[Ainārs Vaičulens]] <small>([[Latvijas attīstībai|LA]]/[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small> | election1 = | members = 19 | structure1 = 2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#FFDE00}} '''[[Latvijas attīstībai|LA]]''', '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (7) * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) * {{Color box|#64C049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''', '''[[Progresīvie|P]]''' (3) * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (2) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]]''', '''[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (2) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''' (1) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Ulbroka|Institūta iela 1|3s=Institūta iela (Ulbroka)}} | website = {{URL|https://www.ropazi.lv/}} | coa_res = 100px }} '''Ropažu novada dome''' ir [[Ropažu novads|Ropažu novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Institūta iela (Ulbroka)|Institūta ielā]] 1, [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Ulbroka|Ulbrokā]]. [[2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas attīstībai]] un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] kopīgais saraksts ar 34,91% balsu, iegūstot 7 vietas novada domē. No 2026. gada 20. maija domes priekšsēdētājs ir [[Aivars Draudiņš]] no [[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == Komitejas == * attīstības un satiksmes komiteja, * izglītības, kultūras, sporta, jaunatnes lietu komiteja, * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * veselības aizsardzības un sociālo jautājumu komiteja, * vides un ilgtspējīgas attīstības komiteja. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanām]] Ropažu novada domē iekļuva deputāti no sešiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Latvijas attīstībai]] un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] kopīgais saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/ropazu-novads/|title=Ropažu novada pašvaldību vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-08-13}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#FFDE00 | | [[Latvijas attīstībai]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | style="text-align: center" |'''7''' |- | style="background:#ffa800| | [[Apvienotais saraksts]] | style="text-align: center" |4 |- | style="background:#64C049" | | [[Jaunā Vienotība]], [[Progresīvie]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#258B4C" | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | style="text-align: center" |2 |} == Skatīt arī == * [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.preili.lv/ Ropažu novada pašvaldība] * [https://www.ropazi.lv/lv/deputati-0 Deputātu saraksts] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas pašvaldības}} {{DEFAULTSORT:Ropažu novada dome}} [[Kategorija:Ropažu novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] dpd64u2uea3ov0aqnyqy19uirita3uo 0 607539 4471149 4461275 2026-05-20T23:20:04Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471149 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada augusts}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = ''I Say a Little Prayer'' |Attēls = I say a little prayer dionne warwick US single Eric Records.png |Attēla izmērs = |Border = |Caption = Viens no ASV atkārtotajiem izdevumiem (''Eric Records'') |Izpildītājs = [[Diona Vorvika|Dionas Vorvikas]] |Albums = [[The Windows of the World]] |A-puse = |B-puse = ''[[(Theme from) Valley of the Dolls]]'' |Izdots = 1967. gada oktobrī |Formāts = |Ierakstīts = {{dat|1966|4|9}} |Žanrs = [[Soulmūzika|souls]], [[popmūzika]] |Garums = 3:09 |Izdevējs = ''[[Scepter Records]]'' |Autors = [[Bērts Bekaraks]], [[Hals Deivids]] |Komponists = Bērts Bekaraks |Vardi = Hals Deivids |Producents = Bērts Bekaraks, Hals Deivids |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''[[The Windows of the World (dziesma)|The Windows of the World]]'' (1967) |Šis singls = '''''I Say a Little Prayer''''' (1967) |Nākamais singls = ''[[Do You Know the Way to San Jose]]'' (1968) |Youtube =04-SxMlByP4 |Citi = }} '''''I Say a Little Prayer''''' (no [[angļu valoda]]s — 'es lūdzu par tevi') ir dziesma, ko uzrakstīja [[Bērts Bekaraks]] un [[Hals Deivids]] [[Diona Vorvika|Dionai Vorvikai]]. Oriģinālā versija 1967. gada decembrī sasniedza ceturto vietu ASV [[Billboard Hot 100|''Billboard'' Hot 100]] populārās mūzikas singlu topā.<ref>{{publikācijas atsauce|year=1967|title=''Billboard'' Hot 100|url=https://books.google.com/books?id=MygEAAAAMBAJ&pg=PA95|journal=|publisher=Nielsen Company|volume=79|issue=49|pages=95|access-date=30 June 2011|magazine=[[Billboard]]}}</ref> R&B singlu topā tā sasniedza astoto vietu.<ref>{{grāmatas atsauce |title= Top R&B/Hip-Hop Singles: 1942-2004|last=Whitburn |first=Joel |author-link=Joel Whitburn |year=2004 |publisher=Record Research |page=610}}</ref> Nākamajā gadā tā kļuva par desmito labāko hitu [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] izpildījumā. == Dionas Vorvikas oriģinālā versija == Tekstu autors Hals Deivids dziesmā bija iecerējis atveidot sievietes bažas par vīrieti, kurš dienē [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]].<ref name="Bacharach Song by Song" /> ''I Say a Little Prayer'' ierakstīja Diona Vorvika {{dat|1966|4|9|G|bez}} sesijā. Lai gan Bekaraka ieraksti ar Vorviku parasti prasīja ne vairāk kā trīs mēģinājumus (bieži tikai vienu), Bekaraks ''I Say a Little Prayer'' ierakstīja desmit reizes un joprojām nebija apmierināts ar pabeigto dziesmu, uzskatot, ka tā ir pārāk sasteigta. [[Attēls:Optreden van de Amerikaanse zangeres Dionne Warwick, Bestanddeelnr 919-6271 (cropped).jpg|left|thumb|Diona Vorvika 1966. gadā]] Dziesma palika neizdota līdz 1967. gada septembrim, kad to iekļāva albumā ''[[The Windows of the World]]''. Tieši ''[[Scepter Records]]'' īpašniece Florensa Grīnberga, nevis Bekaraks, vēlējās ''I Say a Little Prayer'' pievienot šim albumam.<ref name="Bacharach Song by Song">{{grāmatas atsauce | first= Serene | last= Dominic | year= 2003 | title= Burt Bacharach, song by song: the ultimate Burt Bacharach reference for fans | url= https://archive.org/details/burtbacharachson0000domi | publisher= Schirmer Trade Books | location= New York City | page= [https://archive.org/details/burtbacharachson0000domi/page/186 186] | isbn= 0-8256-7280-5}}</ref> Kad ASV radio diskžokeji 1967. gada oktobrī sāka atskaņot šo albuma dziesmu, ievērojamā atskaņošanas intensitāte mudināja ''Scepter Records'' izdot dziesmu kā singlu ar jaunierakstīto dziesmu ''[[(Theme from) Valley of the Dolls]]'' B pusē. Bekarakam nepatikusī ''I Say a Little Prayer'' straujā skanējuma maniere izrādījās miljonu eksemplāru hits Vorvikai. ''I Say a Little Prayer'' 1967. gada decembrī sasniedza 4. vietu ''Billboard'' Hot 100 topā, 8. vietu ''Billboard'' R&B topā, 4. vietu Kanādas topā un 3. vietu ''Record World'' Top 100 topā. B puses dziesma ''(Theme from) Valley of the Dolls'' arī kļuva par hitu Vorvikai, 1968. gada februārī sasniedzot 2. vietu ''Billboard'' Hot 100 topā un 1. vietu ''Record World'' topā. Vorvikas ''I Say a Little Prayer'' singls 1968. gada janvārī saņēma [[RIAA sertifikācija|zelta sertifikātu]] no [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] par miljona eksemplāru pārdošanu. ''I Say a Little Prayer'' kopā ar ''(Theme from) Valley of the Dolls'' kļuva par vienu no veiksmīgākajiem abu pušu hitiem roka ērā. Līdzīgi vairākām Bekaraka kompozīcijām, abas puses satur fragmentus, kas rakstīti neparastā taktsmērā. ''Prayer'' pantiem ir divi secīgi 4/4 takti, 3/2 takts un 3 noslēdzoši 4/4 takti. Refrēns ir 4/4 + 3/4 + 4/4.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=1 October 2007 |title=-When Recollection Is All We've Got: Analytical Explorations of "Catchy" Songs |url=https://symposium.music.org/index.php/47/item/2240-when-recollection-is-all-weve-got-analytical-explorations-of-catchy-songs |website=Symposium |access-date={{dat|2025|08|14||bez}} |archive-date={{dat|2024|08|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240803043334/https://symposium.music.org/index.php/47/item/2240-when-recollection-is-all-weve-got-analytical-explorations-of-catchy-songs }}</ref> === Topi === ==== Nedēļas topi ==== {| class="wikitable sortable" |- !Tops (1967—68) !Augstākā<br />pozīcija |- |Austrālija (''[[Go-Set]]'') | style="text-align:center;"|77 |- |Kanāda ''Top Singles'' (''[[RPM (žurnāls)|RPM]]'')<ref name="can">{{publikācijas atsauce|url=https://www.bac-lac.gc.ca/eng/discover/films-videos-sound-recordings/rpm/Pages/list.aspx?OCRText=Dionne+Warwick&|title=CAN Charts > Dionne Warwick|magazine=[[RPM (žurnāls)|RPM]]|access-date=17 June 2018}}</ref> | style="text-align:center;"|4 |- |ASV ''[[Billboard]] [[Billboard Hot 100|Hot 100]]''<ref name="ReferenceA">''Joel Whitburn's Top Pop Singles 1955-1990'' — {{ISBN|0-89820-089-X}}</ref> | style="text-align:center;"|4 |- |ASV ''[[Hot R&B/Hip-Hop Songs|Hot Rhythm & Blues Singles]]'' (''[[Billboard]]'') | style="text-align:center;"|8 |- |ASV ''[[Cashbox (žurnāls)|Cashbox]] Top 100'' |align="center"|5 |- |ASV ''[[Record World]] Top 100'' |align="center"|3 |} ==== Gada topi ==== {| class="wikitable" |- !Tops (1967) ! style="text-align:center;"|Vieta |- |Kanāda ''Top Singles'' (''RPM'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?brws_s=1&file_num=nlc008388.100151&type=1&interval=24&PHPSESSID=dtlhqtcdftn9t40n27r4hds2h0 |title=''RPM'' Top 100 Singles of 1967 |access-date=1 April 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160812082630/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?brws_s=1&file_num=nlc008388.100151&type=1&interval=24&PHPSESSID=dtlhqtcdftn9t40n27r4hds2h0 |archive-date=12 August 2016 }}</ref> | style="text-align:center;"|46 |- |ASV (''[[Joel Whitburn]]'s Pop Annual'')<ref>{{grāmatas atsauce |last=Whitburn |first=Joel |date=1999 |title=Pop Annual |url=https://archive.org/details/popannual19551990000joel |location=Menomonee Falls, Wisconsin |publisher=Record Research Inc. |isbn=0-89820-142-X}}</ref> | style="text-align:center;"|48 |} == Aretas Frenklinas versija == {{Singla infokaste |Nosaukums = ''I Say a Little Prayer'' |Attēls = I Say a Little Prayer by Aretha Franklin US vinyl side B.png |Attēla izmērs = |Border = |Caption = B puse no ASV singla |Izpildītājs = [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] |Albums = [[Aretha Now]] |A-puse = ''[[The House That Jack Built (Aretas Franklinas dziesma)|The House That Jack Built]]'' |B-puse = |Izdots = {{dat|1968|7|26}} |Formāts = |Ierakstīts = |Žanrs = [[Soulmūzika|souls]], [[ritmblūzs]], [[gospelis]] |Garums = 3:30 |Izdevējs = ''[[Atlantic Records|Atlantic]]'' |Autors = Bērts Bekaraks, Hals Deivids |Komponists = Bērts Bekaraks |Vardi = Hals Deivids |Producents = [[Džerijs Veksleris]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''[[Think (Aretas Frenklinas dziesma)|Think]]'' (1968) |Šis singls = '''''I Say a Little Prayer''''' (1968) |Nākamais singls = ''See Saw'' (1968) |Youtube =-8y0onSG3kg |Citi = }} '''''I Say a Little Prayer''''' arī atgriezās ''Pop & R&B Top Ten'' 1968. gada rudenī [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] ieraksta veidā no viņas 1968. gada albuma ''[[Aretha Now]]''. Frenklina un fona dziedātājas ''[[The Sweet Inspirations]]'' dziedāja šo dziesmu izklaidei, mēģinot dziesmas, kas bija paredzētas albumam, kad kļuva skaidra viņu ''I Say a Little Prayer'' ieraksta dzīvotspēja.<ref name="Bacharach Song by Song"/> Tas bija ievērojami pārstrādāts no Dionas Vorvikas oriģinālā formāta, izceļot Kleitona Aivija klavierspēli. Līdzīgi Vorvikas divpusīgā hita vēsturei, Aretas Frenklinas versija bija paredzēta 1968. gada jūlija singla [[The House That Jack Built (Aretas Frenklinas dziesma)|''The House That Jack Built'']] B pusei, bet 1968. gada augustā sāka gūt savu atskaņošanu. [[Attēls:Aretha Franklin 1968.jpg|left|thumb|Areta Frenklina 1968. gadā]] 1968. gada oktobrī ''I Say a Little Prayer'' sasniedza desmito vietu ''Hot 100'' topā un trešo vietu R&B singlu topā.<ref>{{grāmatas atsauce |title= Top R&B/Hip-Hop Singles: 1942-2004|last=Whitburn |first=Joel |author-link=Joel Whitburn |year=2004 |publisher=Record Research |page=215}}</ref> Tajā pašā mēnesī singls saņēma RIAA zelta sertifikātu. ''Prayer'' kļuva par Frenklinas devīto un pēdējo pēc kārtas ''Hot 100'' top 10 hitu ''Atlantic'' ierakstu kompānijā. Frenklinas ''Prayer'' ir īpaša nozīme viņas Apvienotās Karalistes karjerā, jo ar 1968. gada septembra 4. vietas sasniegšanu tā kļuva par Frenklinas lielāko AK hitu; vēlāk Frenklina pārspēja šīs dziesmas AK sasniegšanu tikai ar viņas 1. vietas sadarbību ar [[Džordžs Maikls|Džordžu Maiklu]] ''[[I Knew You Were Waiting (For Me)]]''. 1987. gada februārī Apvienotās Karalistes mūzikas nedēļas žurnāls ''[[New Musical Express]]'' publicēja savu kritiķu top 150 visu laiku singlu sarakstu, ar Frenklinas ''I Say a Little Prayer'' 1. vietā, kam sekoja [[Al Green|Ala Grīna]] ''[[Tired of Being Alone]]'' un Vorvikas ''[[Walk On By]]''.{{nepieciešama atsauce|date=January 2018}} Austrālijā ''I Say a Little Prayer'' un ''The House That Jack Built'' tika piešķirta kopēja topa ranžēšana, kas ļāva divpusējam A singla hitam sasniegt 10. vietu 1968. gada novembrī. ''I Say a Little Prayer'' arī deva Franklinai Eiropas hitu ar iekļūšanu topos Francijā (12. vieta), Rietumvācijā (29. vieta) un Nīderlandē (4. vieta). Starp Vorvikas un Frenklinas versijām ir vairākas harmoniskas atšķirības. Kamēr Vorvikas oriģināls tika dziedāts G mažorā, Frenklinas versija to transponē par toni augstāk — uz A mažoru. Akords zem frāzes ''<nowiki>'Say a little prayer for...'</nowiki>'', kas dzirdams tilta daļā, ir būtiski atšķirīgs (oriģinālā F#m7; Frenklinas versijā D, kas ir IV pakāpes akords). Tāpat septakorda trešais apvērsums basā zem frāzes ''<nowiki>'...and ever...'</nowiki>'', kas korī dzirdams oriģinālā (D/C#), Frenklinas aranžējumā ir aizstāts ar standarta V pakāpes akordu (E mažors). 2021. gadā to iekļāva 117. vietā ''Rolling Stone'' žurnāla ''Top 500 Greatest Songs of All Time'' sarakstā.<ref>{{publikācijas atsauce |date=2021-09-15 |title=The 500 Greatest Songs of All Time |url=https://www.rollingstone.com/music/music-lists/best-songs-of-all-time-1224767/ |access-date=2022-07-19 |magazine=Rolling Stone |language=en}}</ref> === Topi === ==== Nedēļas topi ==== {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- !scope="col"|Tops (1968) !scope="col"|Augstākā<br />pozīcija |- !scope="row"|Austrālija (''[[Kent Music Report]]'') | style="text-align:center;"|8 |- !scope="row"|Apvienotā Karaliste | style="text-align:center;"|4 |- !scope="row"|ASV ''Billboard Hot 100'' | style="text-align:center;"|10 |- !scope="row"|ASV ''Hot Rhythm and Blues Singles'' (''Billboard'') | style="text-align:center;"|3 |} ==== Gada topi ==== {| class="wikitable" |- !Tops (1968) ! style="text-align:center;"|Vieta |- |AK singļi | style="text-align:center;"|41 |- |ASV ''Billboard Hot 100'' | style="text-align:center;"|93 |} == Diānas Kingas versija == {{Singla infokaste |Nosaukums = ''I Say a Little Prayer'' |Attēls = Diana King-I Say a Little Prayer.jpg |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Diāna Kinga|Diānas Kingas]] |Albums = [[Think Like a Girl]] |A-puse = |B-puse = ''Remix'' |Izdots = 1997. gadā |Formāts = |Ierakstīts = |Žanrs = [[regejs]], [[popmūzika]] |Garums = 3:34 |Izdevējs = ''[[Work Group]]'' |Autors = Bērts Bekaraks, Hals Deivids |Komponists = Bērts Bekaraks |Vardi = Hals Deivids |Producents = |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''Ain't Nobody'' (1995) |Šis singls = '''''I Say a Little Prayer''''' (1997) |Nākamais singls = ''L-L-Lies'' (1997) |Youtube = 0GLrn8JwJr0 |Citi = }} 1997. gadā jamaikieša dziedātāja [[Diāna Kinga]] izdeva [[Regejs|regeja]] stila '''''I Say a Little Prayer''''' kaverversiju. To izdeva kā pirmo singlu no viņas otrā albuma ''[[Think Like a Girl]]'' (1997), un tas arī bija pamanāmi izmantots komēdijā "[[Mana labākā drauga kāzas]]". ''[[Love to Infinity]]'' deju remiksā dziesma tika popularizēta radio stacijās. Kingas singls sasniedza 1. vietu Ungārijā,<ref name="auto">{{publikācijas atsauce|url=https://www.americanradiohistory.com/Archive-Music-and-Media/90s/1997/MM-1997-11-22.pdf|title=Top National Sellers|magazine=[[Music & Media]]|date=1997-11-22|access-date=2018-06-22}}</ref> 6. vietu Austrālijā, 12. vietu Norvēģijā un 17. vietu Apvienotajā Karalistē. === Kritiķu atsauksmes === Hozē F. Promiss no ''[[AllMusic]]'' raksturoja dziesmu kā "izcilu" un "spēcīgu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|first= Jose F. |last= Promis |title= Diana King – ''Think Like a Girl'' |publisher= [[AllMusic]] |access-date= 2020-11-18 |url= https://www.allmusic.com/album/think-like-a-girl-mw0000027535}}</ref> [[Lerijs Fliks]] no ''[[Billboard]]'' to raksturoja kā "tūlīt pievilcīgu interpretāciju" un norādīja, ka dziesma "iegūst sāļu un agresīvu toni — pateicoties kinētiskajai ķīmijai starp Kingu un producenti Endiju Marvelu, kura gudri izveidotais aranžējums dod iemeslu ielas bērniem palielināt skaļumu". Viņš arī uzteica britu remikserus ''[[Love to Infinity]]'' par "lielisko darbu, pārveidojot singlu par putojošu deju melodiju, ietinot Kingas sniegumu spīdošos sintezatoros un dzīvīgos ritmus".<ref>{{publikācijas atsauce|first=Larry|last=Flick|url=https://www.americanradiohistory.com/Archive-Billboard/90s/1997/Billboard-1997-06-21.pdf|title=Single Reviews|magazine=[[Billboard]]|date=1997-06-21|access-date=2020-02-06|page=73|author-link=Larry Flick}}</ref> === Topi === {| class="wikitable sortable" !align="center"|Tops (1997) !align="center"|Augstākā<br />pozīcija |- |Austrālija ([[ARIA Charts|ARIA]]) |align="center"|6 |- |Eiropa (''[[Eurochart Hot 100]]'') |align="center"|22 |- |Ungārija (''[[Mahasz]]'') |align="center"|1 |- |Apvienotā Karaliste |align="center"|17 |- |ASV ''Billboard Hot 100'' |align="center"|38 |} == Citi ieraksti == Vorvikas ''I Say a Little Prayer'' neparādījās [[Adult Contemporary|''Billboard Easy Listening'' topā]], lai gan divas instrumentālās dziesmas versijas bija ''Easy Listening'' topu vienumi 1968. gadā: vispirms Sēržio Mendess 21. vietā 1968. gada pavasarī, bet rudenī Džūliuss Vehters un ''Baja Marimba Band'' aizveda ''I Say a Little Prayer'' līdz 10. vietai. 1971. gada albums ''[[Anne Murray / Glen Campbell]]'' ietver ''I Say a Little Prayer'' un ''[[By the Time I Get to Phoenix]]'' apvienojumu; abas dziesmas tiek dziedātas vienlaicīgi, ar [[Anna Marija|Annu Mariju]], kas vokalizē ''I Say a Little Prayer'', kamēr [[Glens Kempbels]] atkārto savu ''By the Time I Get to Phoenix'' hitu. Dziesma bija neliels [[kantrimūzika|C&W hits]] 40. vietā un sasniedza 81. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' topā. Apvienotās Karalistes deju akta ''[[Bomb the Bass]]'' (ar Maurīnu) versija 1988. gadā sasniedza 10. vietu [[UK Singles Chart|Apvienotās Karalistes singlu topā]]. === Filmu, TV un mūziklu skaņu celiņi === {{dat|1997|5=bez}} ''I Say a Little Prayer'' bija viena no vairākām Bekaraka/Deivida dziesmām, kuras izmantotas komēdijā "[[Mana labākā drauga kāzas]]", kurā bija gan [[Regejs|regeja]] stila interpretācija [[Diāna Kinga|Diānas Kingas]] izpildījumā, gan versija, ko dziedāja filmas aktieri. Kingas versija izdota kā singls un atgrieza dziesmu atpakaļ top 40, gandrīz trīsdesmit gadus pēc Dionas Vorvikas oriģināla, gan ar 38. vietas sasniegšanu; Kingas singls arī sasniedza 1. vietu Ungārijā, 34. vietu Francijā un 6. vietu Austrālijā, kur filmas skaņu celiņš bija 1. vietas albums. To adaptēja un izmantoja televīzijas šovā "[[Radīti skatuvei]]", sērijā ''Showmance''. To izpildīja [[Daiena Egrona]] kā viņas tēls [[Kvinna Fabreja]], kopā ar [[Naja Rivera|Naju Riveru]] un [[Hetere Morisa|Heteri Morisu]], kas dejoja fonā kā Santana Lopeza un Britānija Pīrsa, kā viņu atlases dziesmu, lai pievienotos ''glee'' klubam. Citas ievērojamas interpretācijas: * [[Karina Kosta]] 2002. gadā: 16. vieta Francijā, kas arī iekļuva Šveices topos 82. vietā; šī versija tika izmantota Francijas kooperatīvās bankas ''[[Crédit Mutuel]]'' televīzijas reklāmas kampaņā. * [[Torija Kellija]] un [[Farels Viljamss]] (kā viņu tēli Mīna un Alfonso) atskaņoja šo dziesmu 2021. gada animācijas filmā "[[Dziedi! 2]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = https://themusicuniverse.com/sing-2-soundtrack-features-u2-tori-kelly-elton-john-others/ |title = 'Sing 2' soundtrack features U2, Tori Kelly, Elton John & others | website = The Music Universe |last = Iahn | first = Buddy |date = 3 November 2021}}</ref> == Mantojums un ietekme == ''I Say a Little Prayer'' kļuvusi par vienu no ikoniskākajām [[Soulmūzika|soula]] dziesmām un standarta repertuāra daļu. Dziesma atzīta par vienu no Bekaraka un Deivida labākajiem darbiem un parāda viņu spēju radīt melodijas ar sarežģītām harmoniski-ritmiskām struktūrām, kas tomēr paliek pieejamas plašai auditorijai. Gan Vorvikas, gan Frenklinas versijas ir iekļautas daudzos "visu laiku labāko dziesmu" sarakstos un turpina tikt regulāri atskaņotas radio stacijās visā pasaulē. Dziesma kļuvusi par svarīgu daļu amerikāņu populārās mūzikas vēsturē un demonstrē 1960. gadu soulmūzikas zelta ēras radošo spēku. == Skatīt arī == * ''[[I Sign a Little Player or Two]]'' (2006), parodija gan par dziesmu, gan par [[Žozē Mourīnju]], tolaik ''[[Chelsea F.C.]]'' menedžeri. == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * Dominic, Serene (2003). ''Burt Bacharach, song by song: the ultimate Burt Bacharach reference for fans''. New York City: Schirmer Trade Books. {{ISBN|0-8256-7280-5}}. * Whitburn, Joel (2004). ''Top R&B/Hip-Hop Singles: 1942-2004''. Record Research. [[Kategorija:1966. gada dziesmas]] [[Kategorija:1967. gada singli]] [[Kategorija:1968. gada singli]] [[Kategorija:1997. gada singli]] [[Kategorija:Dionas Vorvikas dziesmas]] [[Kategorija:Aretas Frenklinas dziesmas]] [[Kategorija:Diānas Kingas dziesmas]] [[Kategorija:Soulmūzika]] h431trr13ufoqy9zvum544eoq06mswi 3 608250 4471114 4325591 2026-05-20T20:58:14Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Ledaaaaa]] uz [[Dalībnieka diskusija:Kanarifuggel]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Ledaaaaa|Ledaaaaa]]" to "[[Special:CentralAuth/Kanarifuggel|Kanarifuggel]]" 4325591 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ledaaaaa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 21. augusts, plkst. 22.21 (EEST) bdog57affzv30p8txd56dma7msr0ntu 0 608260 4470980 4468299 2026-05-20T14:18:38Z Baisulis 11523 /* ievads */ atjaunota novecojusī saite....... 4470980 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Agate Krista | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1998|07|9}} | dz vieta = {{vieta|Latvija}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Agate Krista''' (agrāk '''Agate Brence''';<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/person/1779461/Agate-Krista|title=Agate Krista}}</ref> dzimusi {{dat|1998|07|09}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aktieris.lv/portfolio_page/brence-agate/|title=LaPAA {{!}} Agate Krista|access-date=2025-08-22|language=lv}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Kopš 2022. gada ir [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] aktrise. 2022. gadā izturēja konkursu uz Jaunā Rīgas teātra aktierkursu, ko vadīja [[Alvis Hermanis]], un pēc tam veiksmīgi tika uzņemta teātra trupā. Filmējusies filmā ''[[Shoal]]'' (2022), kur bijusi arī scenārija autore,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cineuropa.org/en/filmography/432681/?utm_source=chatgpt.com|title=Agate Krista|website=Cineuropa - the best of european cinema|access-date=2025-08-22|language=en}}</ref> kā arī "[[Dieva suns]]" (2025).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/dieva-suns|title=Dieva suns {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2025-09-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Krista, Agate}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Jaunā Rīgas teātra aktieri]] luxp3sey6r9w3inxzxfnl4lu4ick6d3 2 608598 4471280 4470811 2026-05-21T09:56:25Z Meistars14 141372 4471280 wikitext text/x-wiki = 2026 Men's World Soccer Simulator Mobile Game Championships (Top Division) = === Group A === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Brazil ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Croatia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Denmark | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !England | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Germany | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Portugal | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Spain | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Switzerland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} === Group B === {| class="wikitable" !Nr. !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Argentina ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Belgium | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Colombia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !France | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Italy | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mexico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Netherlands | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uruguay | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" |+Final !Quarterfinals ! !Semifinals ! !Finals ! |- !a !a | | !1 !1 |- !a !a | | !1 !1 |- !b !b !a !a | | |- !b !b !a !a | | |- !c !c !b !b | | |- !c !c !b !b !3Finals ! |- !d !d | | !3 !3 |- !d !d | | !3 !3 |} == Division I == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Ecuador ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Japan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Morocco | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Norway | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Poland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Russia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !South Korea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !United States | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Austria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Egypt | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Hungary | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iran | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nigeria | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Peru | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Senegal | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Serbia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Australia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chile | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Czechia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Sweden | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Tunisia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Turkiye | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Ukraine | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Wales | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Algeria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Canada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Ivory Coast | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ghana | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Paraguay | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Romania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Saudi Arabia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Scotland | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division II == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Cameroon ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Costa Rica | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Greece | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Ireland | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Qatar | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Slovakia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Slovenia | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Venezuela | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bolivia ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bosnia-Herzegovina | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Finland | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Iraq | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mali | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Macedonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Panama | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Africa | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Democratic Congo ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Georgia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Honduras | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Indonesia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Jamaica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Northern Ireland | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !United Arab Emirates | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uzbekistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bulgaria ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Burkina Faso | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Israel | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Jordan | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Malaysia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Montenegro | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !New Zealand | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vietnam | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division III == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahrain ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cape Verde | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !China | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Curacao | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !El Salvador | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Guinea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Oman | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Thailand | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Albania ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Armenia | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gabon | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Haiti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Iceland | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Palestine | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Syria | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zambia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belarus ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Benin | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Kyrgyzstan | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Lebanon | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Luxembourg | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Martinique | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tajikistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Uganda | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser |- !1 !Congo ! | | | | | | | ! ! ! |- !2 !Cyprus | ! | | | | | | ! ! ! |- !3 !Equatorial Guinea | | ! | | | | | ! ! ! |- !4 !India | | | ! | | | | ! ! ! |- !5 !Kazakhstan | | | | ! | | | ! ! ! |- !6 !Kenya | | | | | ! | | ! ! ! |- !7 !Kosovo | | | | | | ! | ! ! ! |- !8 !Madagascar | | | | | | | ! ! ! ! |} == Division IV == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Angola ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Azerbaijan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Gambia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Kuwait | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Mauritania | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !North Korea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Trinidad-Tobago | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Turkmenistan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Guatemala ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Guinea-Bissau | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Libya | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Malawi | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Namibia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Niger | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Sierra Leone | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Togo | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Comoros ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Hong Kong | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Mozambique | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Philippines | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Singapore | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sudan | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tanzania | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Zimbabwe | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Afghanistan ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Antigua-Barbuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Burundi | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Central Africa | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Ethiopia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Rwanda | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Solomon | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Suriname | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division V == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Andorra ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Cuba | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Estonia | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Faroe | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Latvia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Lithuania | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Moldova | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Kitts-Nevis | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Dominican ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Eswatini | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guadeloupe | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Maldives | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nicaragua | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Puerto Rico | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Tahiti | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Yemen | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Barbados ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bermuda | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Botswana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cambodia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Lesotho | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Malta | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Myanmar | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Taiwan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Belize ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Grenada | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Guyana | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Laos | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Nepal | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !New Caledonia | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Papua New Guinea | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Saint Lucia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VI == {| class="wikitable" !A !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Fiji ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Liechtenstein | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Macau | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Mongolia | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Montserrat | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Saint Vincent-Grenadines | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !San Marino | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !South Sudan | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !B !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bangladesh ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Bhutan | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Brunei | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Gibraltar | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Liberia | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Mauritius | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Pakistan | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Vanuatu | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !C !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bahamas ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Chad | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Cook | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Djibouti | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !Dominica | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Sao Tome-Principe | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Seychelles | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Sri Lanka | | | | | | | ! ! ! ! ! |} {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !American Samoa ! | | | | | | | ! ! ! ! |- !2 !Anguilla | ! | | | | | | ! ! ! ! |- !3 !Aruba | | ! | | | | | ! ! ! ! |- !4 !Cayman | | | ! | | | | ! ! ! ! |- !5 !East Timor | | | | ! | | | ! ! ! ! |- !6 !Eritrea | | | | | ! | | ! ! ! ! |- !7 !Samoa | | | | | | ! | ! ! ! ! |- !8 !Somalia | | | | | | | ! ! ! ! ! |} == Division VII == {| class="wikitable" !D !Countries !1 !2 !3 !4 !5 !6 !7 !8 !Points !Winner !Loser !Places |- !1 !Bonaire ! | |'''1''' | |'''4''' |'''4''' |0 | ! ! ! ! |- !2 !British Virgin | ! |'''2''' |'''1''' |0 |0 | | ! ! ! ! |- !3 !Guam |0 |1 ! | | |0 |0 | ! ! ! ! |- !4 !Northern Mariana | |0 | ! |0 | |0 |'''1''' ! ! ! ! |- !5 !Saint Martin |0 |'''2''' | |'''2''' ! | | |'''3''' ! ! ! ! |- !6 !Tonga |2 |'''1''' |'''0''' | | ! | |1 ! ! ! ! |- !7 !Turks-Caicos |'''1''' | |'''2''' |'''1''' | | ! |1 ! ! ! ! |- !8 !Virgin | | | |0 |0 |'''3''' |'''2''' ! ! ! ! ! |} ----'''1.Day:''' British Virgin 0 vs '''1 Tonga''' Virgin 0 vs '''1 Northern Mariana''' '''Turks-Caicos 2''' vs 0 Guam '''Bonaire 4''' vs 0 Saint Martin ----'''2.Day:''' Northern Mariana 0 vs '''1 British Virgin''' Guam 0(3) vs '''0(4) Tonga''' '''Saint Martin 3''' vs 0 Virgin Bonaire 0 vs '''1 Turks-Caicos''' ----'''3.Day:''' '''British Virgin 2''' vs 1 Guam Northern Mariana 0 vs '''2 Saint Martin''' Tonga 2 vs '''4 Bonaire''' '''Virgin 2''' vs 1 Turks-Caicos ----'''4.Day:''' '''Saint Martin 2''' vs 0 British Virgin '''Bonaire 1''' vs 0 Guam '''Turks-Caicos 1''' vs 0 Northern Mariana '''Virgin 3''' vs 1 Tonga ----'''5.Day:''' British Virgin vs Bonaire Saint Martin vs Turks-Caicos Guam vs Virgin Northern Mariana vs Tonga ----'''6.Day:''' Turks-Caicos vs British Virgin Virgin vs Bonaire Tonga vs Saint Martin Northern Mariana vs Guam ----'''7.Day:''' British Virgin vs Virgin Turks-Caicos vs Tonga Bonaire vs Northern Mariana Saint Martin vs Guam ---- '''From 7.D - To 6.D:''' Bonaire: 1,1,1 British Virgin: 1,1 Guam: Northern Mariana: 1 Saint Martin: 1,1,1 Tonga: 1,1 Turks-Caicos: 1,1,1 Virgin: 1,1 ----__STATICREDIRECT____NOEDITSECTION____DISAMBIG____INDEX__ __NEWSECTIONLINK__ sxk5wj2am5a3ipfvi3oymtodabko8x4 0 609334 4471063 4336467 2026-05-20T19:27:16Z ZANDMANIS 91184 4471063 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|6|27}} | birth_place = | caps1 = 14 | caps2 = 82 | caps3 = 2 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Alikante}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 191 | image = | caption = Kristians Moskvera 2025. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2025|09|07|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|07|sk|bez}} | name = | playername = Kristians Moskvera | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2021—2023 | years2 = 2021—2025 | years3 = 2025— | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 8 | nationalcaps5 = 12 | nationalcaps6 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalyears3 = 2021—2022 | nationalyears4 = 2022—2023 | nationalyears5 = 2024— | nationalyears6 = 2024— }} '''Kristians Andrejs Moskvera Ibarguens''' ({{Val|es|Cristhian Andrey Mosquera Ibargüen}}, dzimis {{Dat|2004|6|27}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Moskvera spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. Karjeru sācis ''[[Valencia CF|Valencia]]'' komandā, kur pavadījis četras sezonas, tai skaitā divas sezonas kā sākumsastāva spēlētājs. Pārstāvējis Spāniju [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis zelta medaļu. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Moskvera, Kristians}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] dbumuyfki51c48yc1p1k3e714sxt7hv 0 610930 4471110 4407897 2026-05-20T20:50:45Z Vylks 50297 Vylks pārvietoja lapu [[Leo Ēstigors]] uz [[Leo Estigors]]: atveidošana; visi ar "Øst..." tiek atveidoti ar īsu patskani 4407897 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|11|28}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 11 | caps3 = 0 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK|Viking]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion FC|Brighton & Hove Albion]] | countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Molde}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 182 | image = Norway Italy - June 2025 A 06 (cropped).jpg | caption = Leo Ēstigors 2025. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17 | nationalyears2 = 2016 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|02|03|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|02|03|sk|bez}} | name = | playername = Leo Ēstigors | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2018 | years3 = 2018—2022 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 7 | nationalcaps5 = 5 | nationalcaps6 = 10 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 2 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21 | nationalyears3 = 2017 | nationalyears4 = 2018 | nationalyears5 = 2019 | nationalyears6 = 2018—2020 | years4 = 2019—2020 | caps4 = 28 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC St. Pauli]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]] | years5 = 2020—2021 | caps5 = 39 | goals5 = 2 | years6 = 2021 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Stoke City FC|Stoke City]] | caps6 = 13 | goals6 = 1 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years7 = 2022 | caps7 = 15 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years8 = 2022—2024 | caps8 = 32 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | caps9 = 16 | years9 = 2024—2026 | goals9 = 1 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | years10 = 2025 | caps10 = 11 | goals10 = 0 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years11 = 2025—2026 | caps11 = 17 | goals11 = 4 | nationalteam7 = {{fb|NOR}} | nationalyears7 = 2022— | nationalcaps7 = 34 | nationalgoals7 = 1 | clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years12 = 2026— | caps12 = 0 | goals12 = 0 }} '''Leo Skiri Ēstigors''' ({{Val|no|Leo Skiri Østigård}}, dzimis {{Dat|1999|11|28}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Ēstigors spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Genoa CFC|Genoa]]''. Iepriekš spēlējis Norvēģijas komandās ''[[Molde FK|Molde]]'' un ''[[Viking FK|Viking]]'', Vācijas komandās ''[[FC St. Pauli]]'' un ''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]'', Anglijas komandās ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]'' un ''[[Stoke City F.C.|Stoke City]]'', Itālijas komandā ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' un Francijas komandā ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]].'' [[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. == Sasniegumi == '''Napoli''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022—23]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ēstigors, Leo}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mērē un Rumsdālē dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]] [[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Molde FK spēlētāji]] [[Kategorija:Viking FK spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC St. Pauli spēlētāji]] [[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim]] 2jcxx1o7ue9ouuoi6q7za6olsgbdpqc 4471112 4471110 2026-05-20T20:52:55Z Vylks 50297 4471112 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|11|28}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 11 | caps3 = 0 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK|Viking]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion FC|Brighton & Hove Albion]] | countryofbirth = {{vieta|Norvēģija|Molde}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 182 | image = Norway Italy - June 2025 A 06 (cropped).jpg | caption = Leo Estigors 2025. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U17 | nationalyears2 = 2016 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|02|03|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|02|03|sk|bez}} | name = | playername = Leo Estigors | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2018 | years3 = 2018—2022 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 7 | nationalcaps5 = 5 | nationalcaps6 = 10 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 2 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģijas U21 | nationalyears3 = 2017 | nationalyears4 = 2018 | nationalyears5 = 2019 | nationalyears6 = 2018—2020 | years4 = 2019—2020 | caps4 = 28 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC St. Pauli]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]] | years5 = 2020—2021 | caps5 = 39 | goals5 = 2 | years6 = 2021 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Stoke City FC|Stoke City]] | caps6 = 13 | goals6 = 1 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years7 = 2022 | caps7 = 15 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years8 = 2022—2024 | caps8 = 32 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | caps9 = 16 | years9 = 2024—2026 | goals9 = 1 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | years10 = 2025 | caps10 = 11 | goals10 = 0 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years11 = 2025—2026 | caps11 = 17 | goals11 = 4 | nationalteam7 = {{fb|NOR}} | nationalyears7 = 2022— | nationalcaps7 = 34 | nationalgoals7 = 1 | clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years12 = 2026— | caps12 = 0 | goals12 = 0 }} '''Leo Šīri Estigors''' ({{Val|no|Leo Skiri Østigård}}, dzimis {{Dat|1999|11|28}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Estigors spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Genoa CFC|Genoa]]''. Iepriekš spēlējis Norvēģijas komandās ''[[Molde FK|Molde]]'' un ''[[Viking FK|Viking]]'', Vācijas komandās ''[[FC St. Pauli]]'' un ''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]'', Anglijas komandās ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]'' un ''[[Stoke City F.C.|Stoke City]]'', Itālijas komandā ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' un Francijas komandā ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]].'' [[Norvēģijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. == Sasniegumi == '''Napoli''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022—23]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Estigors, Leo}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mērē un Rumsdālē dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]] [[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Molde FK spēlētāji]] [[Kategorija:Viking FK spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC St. Pauli spēlētāji]] [[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim]] 5alyb8mvesu14qanief110xognkq24s 0 611151 4471188 4438131 2026-05-21T04:57:41Z ZANDMANIS 91184 4471188 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|26}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 0 | caps3 = 25 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Lincoln City F.C.|Lincoln City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Heilsovena}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 6 | height = 187 | image = St. Louis City vs Aston Villa (Jul 2025) 18.jpg | caption = Morgans Rodžerss 2025. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 5 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2025|10|07|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|10|07|sk|bez}} | name = | playername = Morgans Rodžerss | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019 | years2 = 2019—2023 | years3 = 2021 | nationalcaps3 = 15 | nationalcaps4 = 8 | nationalcaps5 = 4 | nationalcaps6 = 7 | nationalgoals3 = 9 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 4 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019—2020 | nationalyears5 = 2021—2022 | nationalyears6 = 2024 | years4 = 2021—2022 | caps4 = 14 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]] | years5 = 2023 | caps5 = 26 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] | years6 = 2023—2024 | caps6 = 26 | goals6 = 2 | years7 = 2024— | caps7 = 55 | goals7 = 11 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | nationalteam7 = {{fb|ENG}} | nationalyears7 = 2024— | nationalcaps7 = 7 | nationalgoals7 = 0 }} '''Morgans Eliots Rodžerss''' ({{Val|en|Morgan Elliot Rogers}}, dzimis {{Dat|2002|7|26}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Rodžerss spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''. Rodžerss ir ''[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]'' akadēmijas audzēknis. 2019. gadā pievienojies ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'', tomēr tur nevienu spēli neaizvadīja. Ticis izīrēts ''[[Lincoln City F.C.|Lincoln City]]'', ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]'' un ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'' komandām, bet 2023. gadā pārcēlies uz ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]''. 2024. gadā pievienojies ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''. [[Anglijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. == Sasniegumi == '''Aston Villa''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Aston Villa'' dominē Stambulā un pirmo reizi triumfē Eiropas līgā |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/20052026-aston_villa_domine_stambula_un_pirmo_reiz|website=Sportacentrs.com |publisher= |accessdate=20 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rodžerss, Morgans}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rietummidlendas grāfistē dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Lincoln City F.C. spēlētāji]] r1fmphqfxzmb7jdwprq6st4du8yaw00 10 613505 4470952 4469945 2026-05-20T13:05:55Z Biafra 13794 atj. 4470952 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = NBA komandu treneri |title = NBA komandu galvenie treneri | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konference]] | list1 = * {{nobr|'''[[Niks Nerss]]''' {{small|([[Philadelphia 76ers|76ers]])}}}} * {{nobr|'''[[Teilors Dženkinss]]''' {{small|([[Milwaukee Bucks|Bucks]])}}}} * {{nobr|— {{small|([[Chicago Bulls|Bulls]])}}}} * {{nobr|'''[[Kenijs Atkinsons]]''' {{small|([[Cleveland Cavaliers|Cavaliers]])}}}} * {{nobr|'''[[Džo Mazulla]]''' {{small|([[Boston Celtics|Celtics]])}}}} * {{nobr|'''[[Kvins Snaiders]]''' {{small|([[Atlanta Hawks|Hawks]])}}}} * {{nobr|'''[[Ēriks Spūlstra]]''' {{small|([[Miami Heat|Heat]])}}}} * {{nobr|'''[[Čārlzs Lī]]''' {{small|([[Charlotte Hornets|Hornets]])}}}} * {{nobr|'''[[Maiks Brauns]]''' {{small|([[New York Knicks|Knicks]])}}}} * {{nobr|— {{small|([[Orlando Magic|Magic]])}}}} * {{nobr|'''[[Hordi Fernandess]]''' {{small|([[Brooklyn Nets|Nets]])}}}} * {{nobr|'''[[Riks Kārlails]]''' {{small|([[Indiana Pacers|Pacers]])}}}} * {{nobr|'''[[Dž. B. Bikerstafs]]''' {{small|([[Detroit Pistons|Pistons]])}}}} * {{nobr|'''[[Darko Rajakovičs]]''' {{small|([[Toronto Raptors|Raptors]])}}}} * {{nobr|'''[[Braiens Kīfijs]]''' {{small|([[Washington Wizards|Wizards]])}}}} | group2 = [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konference]] | list2 = * {{nobr|'''[[Tairons Lū]]''' {{small|([[Los Angeles Clippers|Clippers]])}}}} * {{nobr|'''[[Tomass Īsalo]]''' {{small|([[Memphis Grizzlies|Grizzlies]])}}}} * {{nobr|'''[[Vills Hārdijs]]''' {{small|([[Utah Jazz|Jazz]])}}}} * {{nobr|'''[[Dags Kristijs]]''' {{small|([[Sacramento Kings|Kings]])}}}} * {{nobr|'''[[Dž. Dž. Rediks]]''' {{small|([[Los Angeles Lakers|Lakers]])}}}} * {{nobr|— {{small|([[Dallas Mavericks|Mavericks]])}}}} * {{nobr|'''[[Deivids Adelmans]]''' {{small|([[Denveras "Nuggets"|Nuggets]])}}}} * {{nobr|'''[[Džamāls Mozlijs]]''' {{small|([[New Orleans Pelicans|Pelicans]])}}}} * {{nobr|'''[[Ime Udoka]]''' {{small|([[Houston Rockets|Rockets]])}}}} * {{nobr|'''[[Mičs Džonsons]]''' {{small|([[San Antonio Spurs|Spurs]])}}}} * {{nobr|'''[[Džordans Otts]]''' {{small|([[Phoenix Suns|Suns]])}}}} * {{nobr|'''[[Marks Degno]]''' {{small|([[Oklahoma City Thunder|Thunder]])}}}} * {{nobr|'''[[Kriss Finčs]]''' {{small|([[Minnesota Timberwolves|Timberwolves]])}}}} * {{nobr|'''[[Tiagu Spliters]]''' ''(pagaidu)'' {{small|([[Portland Trail Blazers|Trail Blazers]])}}}} * {{nobr|'''[[Stīvs Kers]]''' {{small|([[Golden State Warriors|Warriors]])}}}} }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Basketbola veidnes]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly> j1ho9okv26aajsbuayylrwyf18ed2xt 0 618407 4471229 4384595 2026-05-21T06:38:58Z Biafra 13794 jāuzlabo 4471229 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Alise Stunda 1925.jpg|thumb|160px|Alise Stunda (ap 1925)]] '''Alise Magdalēna Stunda''', pēc laulībām '''Alise Ose—Stunda''', (1894—1982) bija latviešu rakstniece un sabiedriskā darbiniece. [[Petrograda|Pēterpilī]] dibinātās [[Latvju sieviešu nacionālā līga|Latvju sieviešu nacionālās līgas]] (LSNL) sekretāre 1918. gadā. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1894. gada 21. augustā [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēmēja Dāvida Stundas un [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s teātra aktrises Annas Sārtones — Stundas ģimenē. 20. gadsimta sākumā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, darbojās [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu nacionālajā padomē]]. 1917. gadā periodikā publicēja stāstus. Pēc [[Latvijas valsts dibināšana]]s 1920. gadā atgriezās Latvijā, bija Valsts prezidenta [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] sekretāre. Pēc apprecēšanās ar agronomu Jāni Osi dzīvoja [[Baldone|Baldonē]]. Pēc vīra nāves ieguva medicīnisko izglītību, darbojās Latvijas tuberkulozes apkarošanas biedrībā. Otrā pasaules kara laikā strādāja latviešu karavīru lazaretē. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā pārcēlās uz ASV. Mirusi 1982. gada 19. jūnijā [[Kalamazū]], apglabāta Riversaidas kapsētā.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/alise-ose-stunda literatura.lv]</ref> == Darbi == * "Sods" ([[drāma]], 1924) * "Dzejnieks un nezināmā. [[Edvards Vulfs]] Pirmā pasaules kara vidē" (1973) * "Prom no dzīves un tomēr dzīvo" (atmiņas par Aspaziju, "Laikmets", 1953, 22. nr.) * "Neizdzēšamās atmiņas" ("Raiņa un Aspazijas gadagrāmata 1968. gadam") * "Pateicības diena Amerikā" (īsluga, 1972) == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Stunda, Alise}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1982. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas sieviešu tiesību aktīvistes]] 1akhm0fcd1m1hh4h4ydktrogvngrwc7 4471230 4471229 2026-05-21T06:39:16Z Biafra 13794 t. 4471230 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Alise Stunda 1925.jpg|thumb|160px|Alise Stunda (ap 1925)]] '''Alise Magdalēna Stunda''', pēc laulībām '''Alise Ose-Stunda''', (1894—1982) bija latviešu rakstniece un sabiedriskā darbiniece. [[Petrograda|Pēterpilī]] dibinātās [[Latvju sieviešu nacionālā līga|Latvju sieviešu nacionālās līgas]] (LSNL) sekretāre 1918. gadā. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1894. gada 21. augustā [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēmēja Dāvida Stundas un [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s teātra aktrises Annas Sārtones — Stundas ģimenē. 20. gadsimta sākumā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, darbojās [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu nacionālajā padomē]]. 1917. gadā periodikā publicēja stāstus. Pēc [[Latvijas valsts dibināšana]]s 1920. gadā atgriezās Latvijā, bija Valsts prezidenta [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] sekretāre. Pēc apprecēšanās ar agronomu Jāni Osi dzīvoja [[Baldone|Baldonē]]. Pēc vīra nāves ieguva medicīnisko izglītību, darbojās Latvijas tuberkulozes apkarošanas biedrībā. Otrā pasaules kara laikā strādāja latviešu karavīru lazaretē. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā pārcēlās uz ASV. Mirusi 1982. gada 19. jūnijā [[Kalamazū]], apglabāta Riversaidas kapsētā.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/alise-ose-stunda literatura.lv]</ref> == Darbi == * "Sods" ([[drāma]], 1924) * "Dzejnieks un nezināmā. [[Edvards Vulfs]] Pirmā pasaules kara vidē" (1973) * "Prom no dzīves un tomēr dzīvo" (atmiņas par Aspaziju, "Laikmets", 1953, 22. nr.) * "Neizdzēšamās atmiņas" ("Raiņa un Aspazijas gadagrāmata 1968. gadam") * "Pateicības diena Amerikā" (īsluga, 1972) == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Stunda, Alise}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1982. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas sieviešu tiesību aktīvistes]] fgpsrc8143ulri39178f03x3rf9awk7 0 618950 4470982 4468761 2026-05-20T14:48:19Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ : 4470982 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Specvienība "Kraken"<br />''Спецпідрозділ «Kraken»'' | attēls = Kraken Special Unit Insignia.png | virsraksts = Speciālo uzdevumu vienības emblēma | karogs = | valsts = {{karogs|Ukraina}} | pastāvēšana = 2022. gada februāris—pašlaik<ref>{{ziņu atsauce | last1=Kunkle | first1=Fredrick | last2=Korolchuk | first2=Serhii | title=Ukraine's volunteer 'Kraken' unit takes the fight to the Russians | newspaper=Washington Post | date=3 June 2022 | url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/06/03/ukraine-kraken-volunteer-military-unit/ | access-date=8 January 2024}}</ref><ref name="Korshak 2023 n681">{{tīmekļa atsauce | last=Korshak | first=Stefan | title=Specialized Unit Kraken – Ukraine's Counteroffensive, Units to Watch #6 | website=Get the Latest Ukraine News Today - KyivPost | date=17 May 2023 | url=https://www.kyivpost.com/post/17176 | access-date=8 January 2024}}</ref> | daļa no = [[Attēls:Emblem of the Defense Intelligence of Ukraine.png|22px]] [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Galvenā izlūkošanas pārvalde]] | karaspēka veids = speciālo uzdevumu vienība | krāsas = | karavīru skaits = 600 — 1500 (aplēses 2022. gada februārī)<ref name="Defense Express 2022 n890">{{tīmekļa atsauce | title=Ukrainian "Kraken" Elite Unit in Vanguard of the Kharkiv Counteroffensive | website=Defense Express | date=28 November 2022 | url=https://en.defence-ua.com/analysis/ukrainian_kraken_elite_unit_in_vanguard_of_the_kharkiv_counteroffensive-4975.html | access-date=20 January 2024}}</ref><ref name="Lidón 2022 q522">{{tīmekļa atsauce | last=Lidón | first=Luis | title=Ukraine volunteer unit Kraken says Russia is building up forces in Kharkiv | website=La Prensa Latina Media | date=22 June 2022 | url=https://www.laprensalatina.com/ukraine-volunteer-unit-kraken-says-russia-is-building-up-forces-in-kharkiv/ | access-date=20 January 2024 | archive-date={{dat|2024|05|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20240529173647/https://www.laprensalatina.com/ukraine-volunteer-unit-kraken-says-russia-is-building-up-forces-in-kharkiv/ }}</ref><ref name="Shcherbak 2023 v286">{{tīmekļa atsauce | last=Shcherbak | first=Alla | title=Exclusive: How Ukraine's military intelligence conducted their first successful operations against Russian forces in Kharkiv | website=Ukraine News Premier Independent English-language Source — The New Voice of Ukraine | date=13 November 2023 | url=https://english.nv.ua/nation/hur-military-intelligence-reveals-how-specialized-unit-kraken-fought-russia-in-kharkiv-50367903.html#:~:text=In%20the%20first%20days%20of,within%20HUR%2C%20known%20as%20Kraken. | access-date=23 January 2024}}</ref><br>1800 (aplēses 2022. gada augustā) | jubileja = | devīze = | militārās operācijas = {{tree list}} *[[Krievijas—Ukrainas karš]] **[[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)]] ***[[Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte]] ****[[Harkivas kauja (2022)]] ****[[Donbasa kauja (2022)]]<ref name="Militarnyi 2022 w301">{{tīmekļa atsauce | title=Kraken special forces unit carries out operations in Bilohorivka | website=Militarnyi | date=16 July 2022 | url=https://mil.in.ua/en/news/kraken-special-forces-unit-carries-out-operations-in-bilohorivka/ | language=la | access-date=25 January 2024}}</ref><ref name="Ukrainska Pravda 2022 k458">{{tīmekļa atsauce | title=Ukrainian fighters captured a Russian intelligence officer | website=Ukrainska Pravda | date=20 July 2022 | url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/07/20/7359245/ | access-date=25 January 2024}}</ref> ****[[Bahmutas kauja]]<ref name="i268">{{tīmekļa atsauce | last=Epstein | first=Jake | title=Ukraine's military intel chief privately warned Bakhmut was 'catastrophic' as he made a gamble to get it under control, leaked documents show | website=Business Insider | date=11 April 2023 | url=https://www.businessinsider.com/ukraine-military-intelligence-warned-fighting-russia-bakhmut-catastrophic-leaked-documents-2023-4 | access-date=11 May 2024}}</ref> ****[[Soledaras kauja]]<ref name="m319">{{tīmekļa atsauce | title=How artillery of Kharkiv "Kraken" fought enemy near Soledar. VIDEO | website=Censor.NET | date=25 April 2023 | url=https://censor.net/en/video_news/3414437/how_artillery_of_kharkiv_kraken_fought_enemy_near_soledar_video | access-date=11 May 2024}}</ref> ****[[Luhanskas apgabala operācija]]<ref name="Ukrainska Pravda 2022 t065">{{tīmekļa atsauce | title=Defenders liberate Novoselivske village in Luhansk Oblast | website=Ukrainska Pravda | date=30 December 2022 | url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/12/30/7383081/ | access-date=25 January 2024}}</ref><ref name="Shcherbak 2022 q098">{{tīmekļa atsauce | last=Shcherbak | first=Alla | title=Dramatic video from Ukraine's Kraken special ops group shows liberation of Novoselivske | website=Ukraine News Premier Independent English-language Source — The New Voice of Ukraine | date=31 December 2022 | url=https://english.nv.ua/nation/dramatic-video-from-ukraine-s-kraken-special-ops-group-shows-liberation-of-novoselivske-50294613.html | access-date=25 January 2024}}</ref><ref name="Yahoo News 2022 u212">{{tīmekļa atsauce | title=Dramatic video from Ukraine's Kraken special ops group shows liberation of Novoselivske | website=Yahoo News | date=31 December 2022 | url=https://news.yahoo.com/dramatic-video-ukraine-kraken-special-113700723.html | access-date=25 January 2024}}</ref> ****[[Časivjaras kauja]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/ukraines-kraken-unit-releases-video-from-chasiv-yar-says-no-occupiers-in-city/|title=Ukraine's Kraken unit releases video from Chasiv Yar, says 'no occupiers in city'|date=7 May 2024|website=The Kyiv Independent}}</ref> ****[[Kaujas Harkivas apgabalā (2024)]]<ref name="d762">{{tīmekļa atsauce | last1=Stein | first1=Aaron | last2=Lee | first2=Rob | title=Russia Launches New Offensive in Ukraine | website=Foreign Policy Research Institute | date=15 May 2024 | url=https://www.fpri.org/article/2024/05/russia-launches-new-offensive-in-ukraine/ | access-date=27 May 2024}}</ref><ref name="y212">{{tīmekļa atsauce | last=Hardie | first=John | title=Russia's Kharkiv Offensive Stretches Ukrainian Forces | website=FDD | date=14 May 2024 | url=https://www.fdd.org/analysis/op_eds/2024/05/14/russias-kharkiv-offensive-stretches-ukrainian-forces/ | access-date=27 May 2024}}</ref> ***[[2022. gada Harkivas pretuzbrukums]] ****[[Balakļijas kauja]] ****[[Kupjanskas kauja]] {{tree list/end}} | pašreizējais komandieris = [[kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] [[Serhijs Veličko]] | komandieri = Kostjantins Nemičevs }} '''Specvienība "Kraken"''' ({{val|uk|Спецпідрозділ "Kraken"}}) ir [[Ukraina]]s militārā [[brīvprātīgais|brīvprātīgo]] vienība [[Pulks (armija)|pulka]] izmērā, kas ir daļa no [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes]] (HUR)<ref name="HUR">{{tīmekļa atsauce |url=https://gur.gov.ua/content/pid-chas-zvilnennia-naselenoho-punktu-ruska-lozova-spetspryznachentsi-hur-mo-ukrainy-znyshchyly-desiatky-odynyts-boiovoi-tekhniky-ta-zhyvoi-syly-okupantiv.html |title=Під час звільнення населеного пункту Руська Лозова спецпризначенці ГУР МО України знищили десятки одиниць бойової техніки та живої сили окупантів |date=5 May 2022 |access-date=14 November 2022 |website=[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Main Directorate of Intelligence of the Ministry of Defence of Ukraine]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928103744/https://gur.gov.ua/content/pid-chas-zvilnennia-naselenoho-punktu-ruska-lozova-spetspryznachentsi-hur-mo-ukrainy-znyshchyly-desiatky-odynyts-boiovoi-tekhniky-ta-zhyvoi-syly-okupantiv.html |archive-date=28 September 2022 |dead-url= |language=uk}}</ref> specvienībām, ko izveidoja 2022. gadā, reaģējot uz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]]. Pulks, kas nosaukts mītiskās jūras radības vārdā, tika izveidots no [[Azovas brigāde|Azovas pulka]] veterāniem, un kauju laikā tas veiksmīgi atbrīvoja vairākus okupētus ciematus, vēlāk piedaloties arī pretuzbrukumos un sabotāžas operācijās, kļūstot par vienu no ievērojamākajām brīvprātīgo vienībām karā. == Vēsture == [[Attēls:UA flag in liberated Balakliia 01.png|thumb|"Kraken" karavīri [[Balakļija]]s pilsētā 2022. gada septembrī]] Daudzi no vēlākajiem "Kraken" pulka locekļiem nāca no jau izveidota futbola "ultru" tīkla un citiem, kas pulcējās [[Harkiva]]s slēptuvēs, kurās bija noglabāti ieroči, gatavojoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī. Tajā pašā laikā Kostjantins Nemičevs, kurš tolaik bija vietējā Nacionālā korpusa vadītājs, vāca brīvprātīgos karavīrus. Viņi piedalījās Harkivas aizstāvēšanā, un līdz martam, pēc krievu padzīšanas no Vilhivkas vienība bija sākusi veidoties tiktāl, ka nosaukums "Kraken" tika izvēlēts pēc tam, kad vienības komandieris to ieteica, pamatojoties uz viņa pieredzi Jūras spēku speciālajos spēkos.<ref name="Ukrainska Pravda story">{{tīmekļa atsauce | title=Kraken attacks: the story of the Defence Intelligence unit that the Russians have demonised | website=Ukrainska Pravda | date=7 March 2023 | url=https://www.pravda.com.ua/eng/articles/2023/03/7/7392249/ | access-date=9 May 2023 | archive-date=12 April 2023 | archive-url=https://web.archive.org/web/20230412074743/https://www.pravda.com.ua/eng/articles/2023/03/7/7392249/ | dead-url= }}</ref> == Struktūra == 2024. gadā pulka struktūru veidoja:<ref>{{ziņu atsauce |last1=Korshak |first1=Stefan |title=Specialized Unit Kraken – Ukraine’s Counteroffensive, Units to Watch #6 |url=https://www.kyivpost.com/post/17176 |accessdate={{dat|2026|1|4||bez}} |work=[[Kyiv Post]] |date={{dat|2023|5|17||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=5 March 2023 |title=Kraken Special Unit |url=https://militaryland.net/ukraine/main-intelligence-directorate/kraken-special-detachment/ |access-date=6 May 2025 |website=MilitaryLand.net |language=en}}</ref> {{tree list}} * Kraken pulks ** Pulka štābs ** [[Attēls:Logo of the Artillery Group (Kraken Regiment).png|20px]] Artilērijas grupa *** [[Attēls:Logo of the Sparta Anti-Tank Group (Kraken Regiment).png|20px]] prettanku grupa ''Sparta'' *** [[Attēls:Logo of the Rocket Artillery Unit (Artillery Group, Kraken Regiment).png|20px]] Raķešu artilērijas vienība *** [[Attēls:Logo of the Mortar Company (Artillery Group, Kraken Regiment).png|20px]] Mīnmetēju rota ** [[Attēls:Logo of the Brave Group (Kraken Regiment).png|20px]] ''Brave'' grupa ** [[Attēls:Logo of the Drone Company (Kraken Regiment).png|20px]] Dronu rota *** [[Attēls:Logo of the Luftwaffe Group (Drone Company, Kraken Regiment).png|20px]] ''Luftwaffe'' grupa *** ''Bandera'' grupa *** [[Attēls:Logo of the Aerial Reconnaissance Unit “Gurkit” (Drone Company, Kraken Regiment).png|20px]] Gaisa izlūkošanas vienība "Gurkit" ** [[Attēls:Logo of the Engineering Unit (Kraken Regiment).png|20px]] Inženieru vienība *** [[Attēls:Logo of the Sapper Unit (Engineering Unit, Kraken Regiment).png|20px]] Sapieru vienība *** [[Attēls:Logo of the Explosive Department (Engineering Unit, Kraken Regiment).png|20px]] sprāgstvielu vienība ** [[Attēls:Logo of the FPV Company (Kraken Regiment).png|20px]] FPV dronu rota ** [[Attēls:Logo of the Special Assault Company (Kraken Regiment).png|20px]] Speciālo uzdevumu rota *** [[Attēls:Logo of the Biznes Team (Special Assault Company, Kraken Regiment).png|20px]] ''Biznes'' komanda ** [[Attēls:Logo of the Tank Company (Kraken Regiment).png|20px]] Tanku rota *** 1. tanku vads *** 2. tanku vads *** 3. tanku vads ** [[Attēls:Logo of the 1st Assault Company (Kraken Regiment).png|20px]] 1. triecienrota *** 1. triecienvads *** 2. triecienvads ** 2. triecienrota *** [[Attēls:Logo of the Assault Bastards (2nd Assault Company, Kraken Regiment).png|20px]] ''Assault Bastards'' *** [[Attēls:Logo of the Shybenyk Squad (2nd Assault Company, Kraken Regiment).png|20px]] Nirēju grupa *** [[Attēls:Logo of the Divers Group (2nd Assault Company, Kraken Regiment).png|20px]] ''Shybenyk'' vienība ** [[Attēls:Logo of the 3rd Assault Company (Kraken Regiment).png|20px]] 3. triecienrota *** [[Attēls:Patch of the Gurza Group (3rd Assault Company, Kraken Regiment).png|20px]] ''Gurza'' grupa ** [[Attēls:Logo of the 4th Assault Company (Kraken Regiment).png|20px]] 4. triecienrota *** 1. triecienvads *** 2. triecienvads ** [[Attēls:Logo of the Armored Company (Kraken Regiment).png|20px]] Bruņutehnikas rota ** [[Attēls:Logo of the Sky Squad, Kraken Regiment.png|20px]] ''Sky'' vienība ** [[Attēls:Logo of the Sniper Group “Voryat” (Kraken Regiment).png|20px]] Snaiperu grupa "Voryat" ** [[Attēls:Logo of the J9 Department (Kraken Regiment).png|20px]] J9 Departaments ** [[Attēls:Logo of the Medical Service (Kraken Regiment).png|20px]] Medicīniskais dienests {{tree list/end}} == Aprīkojums == [[Attēls:The flag of the special unit «Kraken».png|thumb|"Kraken" vienības karogs]] Kraken ir publicējusi plašsaziņas līdzekļos dažādu informāciju, kuros demonstrējusi savu Rietumos ražoto kājnieku ieroču izmantošanu, tostarp Austrijas ''[[Glock]]'' [[pistole]]s, Beļģijas [[FN SCAR]] [[šautene]]s, amerikāņu [[M4 karabīne|M4A1]] [[triecienšautene]]s, DD MK18, Šveices B&T automātus un Horvātijā ražotus vieglmetālus RBG6 granātmetējus.<ref name="Ukrainska Pravda 2023">{{tīmekļa atsauce | title=Ukrainian Kraken Regiment show their small arms and revolver grenade launchers | website=Ukrainska Pravda | date=5 March 2023 | url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2023/03/5/7392057/ | access-date=8 March 2023 | archive-date=7 March 2023 | archive-url=https://web.archive.org/web/20230307112635/https://www.pravda.com.ua/eng/news/2023/03/5/7392057/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://t.me/kraken_kha Oficiālais "Kraken" ''Telegram'' kanāls] * [https://t.me/natsionalKharkiv Oficiālais Nemičeva ''Telegram'' kanāls] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Ukrainas Bruņotie spēki]] pjx2a0mco7sy869tblmfxh1qbo2eg38 10 619615 4471022 4470481 2026-05-20T17:37:00Z Dainis 876 4471022 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 9b93ps0uu1px0lk7nrahbnv797juuwb 0 619616 4471021 4470480 2026-05-20T17:36:31Z Dainis 876 /* Maijs */ 4471021 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 3f2sazs3ojxodyjldznus5nkih4zpll 0 620519 4471134 4460180 2026-05-20T22:18:00Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471134 wikitext text/x-wiki {{militāras vienības infokaste |unit_name= ASV Speciālo operāciju pavēlniecība |image= United States Special Operations Command Insignia.svg |image_size=200px |caption= Pavēlniecības emblēma |dates= {{dat|1987|4|16}} — ''pašlaik'' |countries= {{ASV}} |allegiance=[[ASV Aizsardzības departaments]] |branch= |type= [[Vienotā pavēlniecība|vienotā kaujas pavēlniecība]], [[speciālo operāciju spēki]] |role= Funkcionālā kaujas pavēlniecība |size = Kopā: 70 000<ref>[https://breakingdefense.com/2019/05/socom-pivots-toward-great-power-competition/ Paul McCleary (21 May 2019) SOCOM Pivots Toward Great Power Competition] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190525023014/https://breakingdefense.com/2019/05/socom-pivots-toward-great-power-competition/ |date=25 May 2019 }} reports SOCOM strength to be 70,000</ref><br>Galvenais štābs: 2500 |command_structure= |garrison= Makdila gaisa spēku bāze [[Tampa]], [[Florida]] |garrison_label= |nickname=''USSOCOM'', ''SOCOM'' |patron= |motto= |colors= |colors_label= |march= |mascot= |equipment= |equipment_label= |battles=[[World War II]] |anniversaries= |decorations= |battle_honours= |disbanded= |flying_hours= |website= {{URL|https://www.socom.mil/}} <!-- Commanders --> |commander1= Admirālis [[Frenks Bredlijs]]<ref>{{cite web|url=https://www.socom.mil/about/commanders-biography|title=Commander, USSOCOM, Admiral Frank M. Bradley|access-date=2025-10-04|website=U.S. Special Operations Command}}</ref> |commander1_label= Komandieris |commander2= Ģenerālleitnants [[Šons Ferels]] |commander2_label= Komandiera vietnieks <!-- Insignia --> |identification_symbol= [[File:USSOCOM flash.png|125px|center]] |identification_symbol_label= [[ASV militārā beretes uzšuve|Beretes uzšuve]] (tikai ASV armijai) |identification_symbol_2= |identification_symbol_2_label= |identification_symbol_3= |identification_symbol_3_label= |identification_symbol_4= |identification_symbol_4_label= <!-- Aircraft --> |aircraft_attack= |aircraft_bomber= |aircraft_electronic= |aircraft_fighter= |aircraft_helicopter= |aircraft_helicopter_attack= |aircraft_helicopter_cargo= |aircraft_helicopter_multirole= |aircraft_helicopter_observation= |aircraft_helicopter_transport= |aircraft_helicopter_utility= |aircraft_interceptor= |aircraft_patrol= |aircraft_recon= |aircraft_trainer= |aircraft_transport= }} '''ASV Speciālo operāciju pavēlniecība''' ({{val|en|United States Special Operations Command}}, USSOCOM vai SOCOM) ir [[Vienotā pavēlniecība|vienotā kaujas pavēlniecība]], kuras uzdevums ir pārraudzīt dažādas [[ASV Bruņotie spēki|Amerikas Savienoto Valstu Bruņoto spēku]] [[ASV Armija|armijas]], [[ASV Jūras kājnieku korpuss|jūras kājnieku korpusa]], [[ASV Jūras kara flote|flotes]] un [[ASV Gaisa spēki|gaisa spēku]] [[Speciālās operācijas|speciālo operāciju]] komponentu pavēlniecības. Pavēlniecība ir daļa no [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departamenta]] un ir vienīgā vienotā kaujas pavēlniecība, kas izveidota ar Kongresa aktu. USSOCOM galvenā mītne atrodas Makdila gaisa spēku bāzē [[Tampa|Tampā]], [[Florida|Floridas štatā]]. Ideja par Amerikas vienoto speciālo operāciju pavēlniecību radās pēc operācijas "Ērgļa nags" - katastrofālā mēģinājuma glābt ķīlniekus Amerikas vēstniecībā Irānā 1980. gadā. Sekojošajā izmeklēšanā, ko vadīja admirālis Džeimss L. Holovejs III, atvaļinātais Jūras operāciju vadītājs, kā būtiskus faktorus misijas neveiksmei minēja vadības un kontroles trūkumu, kā arī starpdienestu vājo koordināciju. Kopš tās aktivizēšanas 1987. gada 16. aprīlī ASV Speciālo operāciju pavēlniecība ir piedalījusies daudzās [[Militāra operācija|operācijās]], sākot no 1989. gada iebrukuma Panamā līdz [[Karš pret terorismu|karam pret terorismu]].<ref>Shanker, Thom (12 February 2004). "Regime Thought War Unlikely, Iraqis Tell U.S". The New York Times.</ref> USSOCOM ir iesaistīta slepenās darbībās, piemēram, tiešās operācijās, speciālajā izlūkošanā, [[Pretterorisms|terorisma apkarošanā]], ārvalstu iekšējā aizsardzībā, netradicionālajā karadarbībā, [[Psiholoģiskais karš|psiholoģiskajā karadarbībā]], civillietās un narkotiku apkarošanas operācijās. Katram spēku atzaram ir atsevišķa Speciālo operāciju pavēlniecība, kas spēj vadīt savas operācijas, bet, kad dažādiem speciālo operāciju spēkiem ir jāstrādā kopā operācijas ietvaros, USSOCOM kļūst par operācijas apvienoto komponentu pavēlniecību, nevis par konkrētas atzara operatīvajai pavēlniecībai. == Vēsture == Jaunā vienotā pavēlniecība tika izveidota, lai apvienotu un apmācītu ASV Speciālo operāciju spēkus tiem uzticēto misiju veikšanai un, ja [[ASV prezidents]] vai [[ASV aizsardzības sekretārs|aizsardzības ministrs]] personīgi vada speciālās operācijas. Pirms [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem]] Speciālo operāciju pavēlniecības galvenie pienākumi ietvēra visu Speciālo operāciju spēku atzaru personāla apmācības plānošanu un organizēšanu, Speciālo operāciju spēku vienību un elementu darbības atbalstīšanu reģionālo ASV Bruņoto spēku Apvienotā štāba atbildības zonās un (īpašas nepieciešamības gadījumos) personiskās aizsardzības un spēku atbalsta nodrošināšanu Valsts departamenta un citu ASV valdības aģentūru un departamentu personālam īpašo valdības un diplomātisko misiju laikā ārvalstīs. Kopš 2001. gada pavēlniecības loma ASV Bruņoto spēku struktūrā ir vairākkārt palielinājusies. Uzsākot cīņu pret starptautisko terorismu, ASV Aizsardzības departamenta vadība savā jaunajā stratēģijā norādīja, ka šī kara galvenā nasta gulstas nevis uz apvienotajām ieroču (jūras spēku) vienībām un formējumiem, bet gan uz speciālo spēku vienībām un atbilstošo bruņoto spēku atzaru vienībām. == Mērķis == Saskaņā ar oficiālo ASV Aizsardzības departamenta Speciālo spēku doktrīnu, Speciālie spēki ir speciāli izveidotas, apmācītas un aprīkotas armijas, gaisa spēku, flotes un jūras kājnieku korpusa vienības, kas paredzētas konkrētu misiju veikšanai, izmantojot militāru spēku Amerikas Savienoto Valstu interesēs, lai sasniegtu militārus, politiskus, ekonomiskus, propagandas un psiholoģiskā kara mērķus ienaidnieka teritorijā, ārvalstu (nedraudzīgu) valstu teritorijās un militāro operāciju teātros, kas Amerikas Savienotajām Valstīm ir īpaši politiski interesanti. Speciālo spēku vienības un apakšvienības ir pastāvīgi gatavas tūlītējai izvietošanai gan kara, gan miera laikā un var veikt uzticētos uzdevumus kopīgi ar apvienotajām vienībām un formējumiem vai patstāvīgi, ja regulāro vienību un atbilstošo bruņoto spēku atzaru apakšvienību izmantošana nav vēlama vai nav iespējama operatīvu vai politisku iemeslu dēļ. Speciālo spēku vienības un formējumi parasti tiek izmantoti galvenokārt vietējos, zemas intensitātes konfliktos, kad lielu militāro kontingentu pārdislokācija un izvietošana politisku iemeslu dēļ tiek uzskatīta par nepraktisku vai priekšlaicīgu, un ir nepieciešama mazu mobilo grupu ātra un efektīva rīcība. Vienlaikus koncentrēšanās uz miera laika kaujas operācijām nemazina Speciālo spēku karaspēka lomu liela mēroga konfliktos, ko apliecina [[Persijas līča karš|militārās operācijas Persijas līcī]]. Tāpēc Speciālo spēku pavēlniecība kalpo arī kā Speciālo spēku spēku centrālais operatīvais štābs un koordinē visas operācijas, ko veic visi ASV Speciālo spēku bruņoto spēku atzari. Tā ir paredzēta, lai izstrādātu operatīvos plānus un īstenotu gan reģionālas teātra mēroga speciālās operācijas, kas tiek veiktas ar ierobežotu speciālo spēku pielietojumu un bruņoto spēku atzaru līdzekļu līdzdalību konkrētā teātra zonā, gan lai plānotu un organizētu ASV bruņoto spēku liela mēroga apvienotās bruņojuma operācijas, kas tiek veiktas ar ASV Speciālo spēku vienību un formējumu iesaistīšanos konkrētā teātra zonā. == Galvenie darbības virzieni == ASV Speciālo spēku galvenie uzdevumi ir: * Operatīvā un militārā izlūkošana ASV bruņotajiem spēku vajadzībām * Izlūkošanas un [[sabotāža]]s operāciju plānu izstrāde un īstenošana ASV Aizsardzības departamenta noteikto uzdevumu ietvaros * Palīdzība sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem iekšējās drošības nodrošināšanā * Sabiedroto valstu speciālo spēku vienību un apakšvienību apmācība * Graujošas un sabotāžas darbības naidīgu valstu teritorijā un palīdzība [[partizānu karš|partizānu karā]] * Psiholoģiskā karadarbība un [[propaganda]]s un dezinformācijas aktivitātes ASV bruņoto spēku labā * Masu iznīcināšanas ieroču un [[kodolieroči|kodolieroču]] izplatības apkarošana * Starptautiskā terorisma apkarošana * Starptautiskās narkotiku tirdzniecības apkarošana * Meklēšanas un glābšanas operāciju plānošana un veikšana * Humānās palīdzības sniegšana upuriem konfliktu zonās * Mijiedarbības organizēšana starp militārās izlūkošanas aģentūrām un uzņēmējvalstu civilajām iestādēm == Finansējums == Speciālo spēku pavēlniecību finansē ASV Aizsardzības departamenta budžeta ASV Finanšu departamenta speciālās programmas ({{val|en|Major Force Program}}; (MFP-11)}}) ietvaros, kas ir ASV Valsts kases departamenta īpaša programma, kas pazīstama kā "mērķtiecīga finansēšanas programma" speciālo spēku programmām no federālā budžeta, izmantojot Aizsardzības departamentu. Šī ikgadējā mērķtiecīgā finansēšanas programma ļauj ASV Aizsardzības departamentam nodrošināt Speciālo spēku spēkus un vadības un kontroles iestādes ar visu nepieciešamo aprīkojumu, tostarp dažādiem specializētiem ieročiem un aprīkojumu. Speciālo spēku komandieris ir vienīgais ASV Aizsardzības departamenta augstākās vadības loceklis, kas valdības līmenī ir tieši iesaistīts sava bruņoto spēku atzara budžeta izstrādē un plānošanā. Datus par konkrētu Speciālo spēku pavēlniecības gada budžeta pozīciju izstrādi aizsardzības ministram sniedz Speciālo operāciju un zemas intensitātes konfliktu izpētes birojs, kuru pārrauga sekretāra vietnieks. == Struktūra == Speciālo spēku pavēlniecība pārrauga visas aktīvo un rezerves Speciālo spēku vienības un apakšvienības, kas izvietotas tieši [[ASV|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Visi speciālo operāciju spēki, kas izvietoti aizjūras teritorijās un operāciju teātros, ziņo reģionālo apvienoto pavēlniecību kaujas vienību komandieriem, izmantojot attiecīgās dienesta nozaru pavēlniecības to štābos. Pēc Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīkojuma vissvarīgākās operācijas, kurās iesaistītas Speciālo spēku vienības un apakšvienības, var veikt Speciālo spēku kaujas vienību komandiera tiešā pakļautībā. Miera laikā Nacionālās gvardes Speciālo spēku vienības un apakšvienības ziņo tā štata gubernatoram, kurā tās ir izvietotas, un tiek iekļautas otrās līnijas spēkos, sākot mobilizācijas izvietošanu. Speciālo spēku pavēlniecība organizatoriski ietver piecas bruņoto spēku atzaru un kaujas ieroču speciālo spēku operatīvās pavēlniecības: * [[ASV Armijas Speciālo operāciju pavēlniecība]] (''US Army Special Operations Command''; USASOC vai ARSOC) (kopš 1989. gada 1. decembra) * [[Gaisa spēku Speciālo operāciju pavēlniecība]] (''Air Force Special Operations Command''; AFSOC) (kopš 1990. gada 22. maija) * [[Jūras spēku Speciālo operāciju karadarbības pavēlniecība]] (''Naval Special Warfare Command''; NAVSPECWARCOM, NAVSOC vai NSW) * [[Jūras kājnieku korpusa Speciālo operāciju pavēlniecība]] (''Marine Corps Forces Special Operations Command''; MARSOC) (kopš 2006. gada 24. aprīļa) Turklāt Speciālo spēku pavēlniecībā ietilpst divas funkcionālās (specializētās) pārvaldes: * [[Apvienotā Speciālo operāciju pavēlniecība]] (Speciālo operāciju galvenās direktorāta priekštece) Apvienotā Speciālo operāciju pavēlniecība (''Joint Special Operation Command''; JSOC) (1980.–1987. gads) * Speciālo operāciju apvienotās darbības pavēlniecība (''Special Operations Command - Joint Capabilities''; SOC-JC) (līdz 2011. gadam) Apvienotā Speciālo operāciju pavēlniecība pārrauga arī Apvienoto militāro skolu (militāro universitāti): * [[Apvienotā Speciālo operāciju universitāte]] (''Joint Special Operations University''; JSOU) <gallery> United States Army Special Operations Command DUI.png|thumb|ASV Armijas Speciālo operāciju pavēlniecība MARSOC Seal.svg|thumb|Jūras kājnieku korpusa Speciālo operāciju pavēlniecība US NSWC insignia.jpg|thumb|Jūras spēku Speciālo operāciju karadarbības pavēlniecība Shield of the United States Air Force Special Operations Command.svg|thumb|Gaisa spēku Speciālo operāciju pavēlniecība Seal of the Joint Special Operations Command (JSOC).svg|thumb|Apvienotā Speciālo operāciju pavēlniecība Joint Special Operations University.png|thumb|Apvienotā Speciālo operāciju universitāte </gallery> Līdz 2023. gada oktobrim Amerikas Savienoto Valstu Kosmosa spēki nebija paziņojuši par Speciālo operāciju komandiera izveidi. Tomēr 2023. gada jūlijā Amerikas Savienoto Valstu Kosmosa spēki iecēla pulkvedi Stefanu Kamingsu par ASV Speciālo operāciju pavēlniecības "elementu komandieri". Līdz 2023. gada oktobrim Amerikas Savienoto Valstu Kosmosa spēki nebija paziņojuši par Kosmosa spēku Speciālo operāciju pavēlniecības emblēmas izstrādi. == Komandieri == [[File:U.S. Special Operations Command Holds a Change of Command Ceremony 220830-M-HH844-0305.jpg|thumb|ASV aizsardzības sekretārs [[Loids Ostins]] (tālajā kreisajā pusē), Apvienoto štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs [[Marks A. Millijs]] (centrā kreisajā pusē), jaunais pavēlniecības komandieris [[Braiens P. Fentons]] (centrā labajā pusē) un aizejošais komandieris Ričards D. Klārks jaunākais (tālajā labajā pusē) USSOCOM komandiera maiņas ceremonijā 2022. gada 30. augustā.]] ASV Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris ir likumā noteikts amats (10 U.S.C. § 167), un to ieņem četrzvaigžņu ģenerālis vai admirālis. {| class=wikitable |- !No. !Attēls !Vārds !Spēku veids !Termiņa sākums !Termiņa beigas |- |'''1.''' |[[file:GEN James Lindsay 1986.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Džeimss Lindsijs]] |Armija |1987. gada 16. aprīlis |1990. gada 27. jūnijs |- |'''2.''' |[[file:Carl W Stiner.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Karls Stiners]] |Armija |1990. gada 27. jūnijs |1993. gada 20. maijs |- |'''3.''' |[[file:Wayne Downing.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Veins Daunings]] |Armija |1993. gada 20. maijs |1996. gada 29. februāris |- |'''4.''' |[[file:Henry Shelton official portrait.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Henrijs Šeltons]] |Armija |1996. gada 29. februāris |1997. gada 25. septembris |- |(''pienākumu izpildītājs'') |[[file:Raymond C. Smith Jr 1992.jpg|75px]] |Коntradmirālis [[Reimonds Smits jaunākais]] ||Flote |1997. gada septembris |1997. gada novembris |- |'''5.''' |[[file:Peter Schoomaker.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Pīters Šumeikers]] |Armija |1997. gada 5. novembris |2000. gada 27. oktobris |- |'''6.''' |[[file:Holland cr.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Čārlzs Holends]] |Gaisa spēki |2000. gada 27. oktobris |2003. gada 2. septembris |- |'''7.''' |[[file:GEN Bryan Brown official portrait.jpg|75px]] |Ģenerālis [[Braiens Brauns]] |Armija |2003. gada 2. septembris |2007. gada 9. jūlijs |- |'''8.''' |[[file:Admiral Eric Olson.jpg|75px]] |Аdmirālis [[Ēriks Olsens]] |Flote |2007. gada 9. jūlijs |2011. gada 8. augusts |- |'''9.''' |[[file:William H McRaven.JPG|75px]] |Admirālis [[Viljams Makreivens]] |Flote |2011. gada 8. augusts |2014. gada 28. augusts |- |'''10.''' |[[file:LTG Joseph Votel official portrait.png|75px]] |Ģenerālis [[Džozefs Votels]] |Armija |2014. gada 28. augusts |2016. gada 30. marts |- |'''11.''' |[[file:General Raymond A. Thomas III (USSOCOM).jpg|75px]] |Ģenerālis [[Reimonds Tomass]] |Armija |2016. gada 30. marts |2019. gada 29. marts |- |'''12.''' |[[file:Gen. Richard D. Clarke, Jr. (2).jpg|75px]] |Ģenerālis [[Ričards Klārks]] |Armija |2019. gada 29. marts |2022. gada 30. augusts |- |'''13.''' |[[File:GEN Bryan P. Fenton (2).jpg|75px]] |Ģenerālis [[Braiens Fentons]] |Armija |2022. gada 30. augusts |2025. gada 3. oktobris |- |'''14.''' |[[File:ADM Frank M. Bradley (1).jpg|75px]] |Admirālis [[Frenks Bredlijs]] |Flote |2025. gada 3. oktobris |''pašlaik'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * {{cite book |last=Briscoe |first=Charles |title=Weapon of Choice: ARSOF in Afghanistan |publisher=Combat Studies Institute Press |year=2001}} * {{cite book |last=Couch |first=Dick |title=Chosen Soldier: The Making of a Special Forces Warrior |url=https://archive.org/details/chosensoldiermak00couc |publisher=Three Rivers Press |date=March 2007 |isbn=978-0-307-33939-3}} * {{cite book |last=Couch |first=Dick |title=Down Range: Navy SEALs in the War on Terrorism |publisher=Three Rivers Press |year=2006 |location=New York, New York |isbn=1-4000-8101-7 |url-access= |url=https://archive.org/details/downrangenavysea0000couc }} * {{cite web |last=Kelley |first=Stephen Andrew |title=Better Lucky Than Good: Operation Earnest Will as Gunboat Diplomacy |publisher=Naval Postgraduate School |date=June 2007 |url=http://www.ccc.nps.navy.mil/research/theses/kelley07.pdf |access-date =12 May 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090318120640/http://www.ccc.nps.navy.mil/research/theses/kelley07.pdf |archive-date=18 March 2009}} * {{cite book |last1=Luttrell |first1=Marcus |first2=Patrick |last2=Robinson |title=Lone Survivor: The Eyewitness Account of Operation Redwing and the Lost Heroes of SEAL Team 10 |publisher=Little, Brown and Company |date=June 2007 |isbn=978-0-316-06759-1 |url=https://archive.org/details/lonesurvivoreyew00lutt }} * {{cite book |last=Pirnie |first=Bruce R. |title=Assessing Requirements for Peacekeeping, Humanitarian Assistance and Disaster Relief |publisher=RAND Corporation |date=August 1998 |isbn=0-8330-2594-5}} * {{cite book |last=Pushies |first=Fred |title=U.S. Air Force Special Ops |publisher=MBI Publishing Company |year=2007 |location=Osceola, Wisconsin |isbn=978-0-7603-0733-5}} * {{cite book |last=Smith |first=Michael |title=Killer Elite: The Inside Story of America's Most Secret Special Operations Team |url=https://archive.org/details/killerelitethein0000smit |publisher=St. Martin's Press |year=2007 |location=New York, New York |isbn=978-0-312-36272-0}} * {{cite book |last=Sweetman |first=Jack |title=Great American Naval Battles |url=https://archive.org/details/greatamericannav0000unse |publisher=Naval Institute Press |date=March 1999 |isbn=1-55750-794-5}} * {{cite book |last=David Tucker |first=Christopher J. Lamb |title=United States Special Operations Forces |publisher=Columbia University Press |year=2007 |isbn=978-0-231-13190-2}} * {{cite book |last=Wise |first=Harold Lee |title=Inside the Danger Zone: The U.S. Military in the Persian Gulf, 1987–1988 |url=https://archive.org/details/insidedangerzone0000wise |publisher=US Naval Institute Press |date=May 2007 |isbn=978-1-59114-970-5}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20181024195712/https://www.socom.mil/ U.S. Special Operations Command] * [https://web.archive.org/web/20010331022307/http://www.soc.mil/ U.S. Army Special Operations Command] * [http://www.marsoc.marines.mil/ U.S. Marine Corps Forces Special Operations Command] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210505190008/http://www.marsoc.marines.mil/ |date=5 May 2021 }} * [https://web.archive.org/web/20130514123218/https://www.navsoc.navy.mil/ U.S. Naval Special Warfare Command] * [https://www.afsoc.af.mil/ Air Force Special Operations Command] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260119001127/https://www.afsoc.af.mil/ |date={{dat|2026|01|19||bez}} }} * [http://www.defense.gov//news/newsarticle.aspx?id=63635 Department of Defense] {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20150714062405/http://www.defense.gov//news/newsarticle.aspx?id=63635 |date=2015-07-14}} * [https://web.archive.org/web/20101225124952/https://jsou.socom.mil/Pages/Default.aspx Joint Special Operations University] [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV Aizsardzības departaments]] 1fmioz4a5qmk149xig8ei28hk73ajmo 0 620845 4470949 4465210 2026-05-20T12:43:55Z Uldis s 26307 Pievienota atsauce 4470949 wikitext text/x-wiki '''2026. gada Latvijas šaha čempionāts''' — [[Latvijas šaha čempionāts]] vīriešiem un sievietēm, kas vīriešiem 2026. gada maijā noritēja Rīgā. == Atlases sacensības == Čempionāta izspēles sistēma, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tika izmainīta. Vīriešu čempionātā bija paredzēti daudzpakāpju atlases turnīri, kas ietvēra reģionālās atlases sacensības, astotdaļfinālu, ceturtdaļfinālu un pusfinālu. Vīriešu čempionāta pusfinālā varēja piedalīties: # dalībnieki, kuri kvalificējušies no 2026. gada Latvijas šaha čempionāta ceturtdaļfināla vai arī no reģionālajiem atlases turnīriem; # jebkurš Latvijas šahists, kuram ir piešķirts viens no šādiem tituliem – nacionālais meistars (NM), FIDE meistarkandidāte (WCM), FIDE meistarkandidāts (CM), FIDE meistare (WFM), FIDE meistars (FM), FIDE starptautiskā meistare (WIM), FIDE starptautiskais meistars (IM), FIDE lielmeistare (WGM), FIDE lielmeistars (GM); # 2026. gada Latvijas jauniešu šaha čempionāta uzvarētāji vecuma grupās U18, G18, U16, G16, U14, G14 un U12; # 2025. gada Latvijas amatieru šaha čempionāta 1.–3. vietu ieguvēji;<ref>[https://chess-results.com/tnr1151149.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025.gada amatieru čempionāts]</ref> # Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuru [[Elo reitings|FIDE klasiskā šaha reitings]] uz 2026. gada 1. janvāri ir bijis vismaz 2000, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai dzīvesvietas. Vīriešu čempionāta fināls pirmo reizi kopš 2006. gada bija paredzēts kā riņķa turnīrs. Finālā bija paredzēti 10 dalībnieki, no kuriem pieci kvalificējas automātiski ar augstāko vidējo FIDE klasiskā šaha reitingu (aprēķinātu ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata) laika periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 1. martam (12 reitingu aprēķina mēneši), ar nosacījumu, ka minētajā periodā nospēlētas vismaz 30 klasiskā šaha partijas, bet pārējie pieci kvalificējas no čempionāta pusfināla.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/tournament/10312 2026. gada Latvijas čempionāta pusfināls]</ref> === Latvijas vīriešu čempionāta astotdaļfināls === No 16. līdz 18. janvārim Rīgā viesnīcas ''Wellton Riverside SPA Hotel'' konferenču zālē ''Marstalu Hall'' ([[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]] 32, 1. stāvs) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta astotdaļfināla sacensības, kurā varēja piedalīties Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuriem ir piešķirts FIDE ID numurs, un kuru FIDE klasiskā šaha reitings uz 2026. gada 1. janvāri ir 1599 vai zemāks. Turnīrs risinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. 46 dalībnieku konkurencē pirmo vietu ar 5½ punktiem dalīja uzreiz trīs dalībnieki, kuri pēc papildu rādītājiem tika sarindoti šādā secībā: Zahars Afanasjevs, Aksels Lukševics un Toms Birznieks. Pirmo 16 vietu ieguvēji kvalificējās čempionāta ceturtdaļfinālam.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/lv/tournament/9377 2026. gada Latvijas čempionāta astotdaļfināls]</ref> === Latvijas vīriešu čempionāta ceturtdaļfināls === No 6. līdz 8. februārim Rīgā viesnīcas ''Wellton Riverside SPA Hotel'' konferenču zālē ''Marstalu Hall'' (Mārstaļu ielā 32, 1. stāvs) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta ceturtdaļfināla sacensības, kurā varēja piedalīties Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuriem ir piešķirts FIDE ID numurs, un kuru [[Elo reitings|FIDE klasiskā šaha reitings]] uz 2026. gada 1. janvāri ir no 1600 līdz 1999. Turnīrs risinājās 7 kārtās pēc Šveices sistēmas ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. 51 dalībnieka konkurencē pirmo vietu ar 6 punktiem izcīnīja Jaroslavs Orlovskis. Otrais ar 5½ punktiem bija Maksims Līgotnis, bet trešo vietu ar 5 punktiem dalīja uzreiz seši dalībnieki, no kuriem labākais pēc papildu rādītājiem bija Marks Mucenieks. Pirmo 14 vietu ieguvēji nodrošināja sev vietu čempionāta pusfinālā.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/lv/tournament/9711 2026. gada Latvijas čempionāta ceturtdaļfināls]</ref> === Reģionālie atlases turnīri === Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem reģionālo atlases turnīru uzvarētāji neiekļuva Latvijas šaha čempionāta finālā. No reģionāliem atlases turnīriem tiesības piedalīties Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfinālā ieguva: # 1.-4. vietu ieguvēji, ja turnīrā piedalījās 30 un vairāk dalībnieku; # 1.-3. vietu ieguvēji, ja turnīrā piedalījās 20-29 dalībnieki; # 1.-2. vietu ieguvēji, ja turnīrā piedalījās 11-19 dalībnieki; # 1. vietas ieguvējs, ja turnīrā piedalījās mazāk par 11 dalībniekiem. ==== Vidzemes reģionālā atlase ==== No 27. februāra līdz 1. martam [[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]] Kultūras namā ([[Sigulda]], Zinātnes iela 7B) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Vidzemes reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 16 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti, kuriem ir vismaz II sporta klase, un kuru FIDE klasiskā šaha reitings gada sākumā nepārsniedza 2000. Turnīrs, kuru rīkoja Siguldas šaha klubs, norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 40 minūtes visai partijai plus 15 sekundes par katru izdarīto gājienu.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/lv/tournament/9749 2026. gada Latvijas čempionāta pusfināla Vidzemes reģionālās atlases turnīrs]</ref> Pirmo vietu ar 5½ punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja garkalnietis Ansis Kantāns. Otrajā vietā ar 5 punktiem ierindojās [[Rīga]]s meistarkandidāts Kārlis Gobleja. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. ==== Kurzemes reģionālā atlase ==== No 28. februāra līdz 1. martam [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] Sporta skolas šaha nodaļā ([[Kuldīga]], Dzirnavu iela 13) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Kurzemes reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 16 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti. Turnīrs, kuru organizēja Kuldīgas novada Sporta skolas šaha nodaļa "Kuldīga", norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/tournament/10164 Latvijas 2026. gada čempionāts Kurzemes reģionālās atlases turnīrs šahā]</ref> Pirmo vietu ar 6 punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja kuldīdznieks Jānis Krūmiņš. Otrajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās ventspilnieks Gatis Putāns. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. ==== Zemgales reģionālā atlase ==== No 14. līdz 15. martam [[Tukums|Tukumā]] (Kuldīgas ielā 74) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Zemgales reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 12 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti. Turnīrs, kuru organizēja biedrība "Tukuma šaha klubs", sadarbībā ar [[Tukuma novads|Tukuma novada pašvaldību]] un Latvijas Šaha federāciju, norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 40 minūtes visai partijai plus 15 sekundes par katru izdarīto gājienu. Pirmo vietu ar 6 punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja Ģirts Kazmins. Otrajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās Dmitrijs Lisovskis. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. ==== Latgales reģionālā atlase ==== No 20. marta līdz 22. martam [[Malta|Maltā]] (Sporta ielā 5) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla Latgales reģionālās atlases sacensības, kurās piedalījās 17 Latvijas Šaha federāciju pārstāvoši šahisti. Turnīrs, kuru organizēja [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] sporta skola un Latvijas Šaha federāciju, norisinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 30 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Pirmo vietu ar 6½ punktiem no 7 iespējamiem izcīnīja Dainis Viļums. Otrajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās Martijs Krakops. Abi šie šahisti iekļuva Latvijas vīriešu čempionāta pusfinālā. === Latvijas vīriešu čempionāta pusfināls === No 2. līdz 6. aprīlim Rīgā viesnīcas ''Wellton Riverside SPA Hotel'' konferenču zālē ''Marstalu Hall'' (Mārstaļu ielā 32, 1. stāvs) notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta pusfināla sacensības. Turnīrs risinājās 9 kārtās pēc Šveices sistēmas ar apdomas laika kontroli 60 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Turnīrā piedalījās 46 dalībnieki, kuru vidū bija viens starptautiskais meistars (IM), vienpadsmit FIDE meistari (FM) un divas FIDE meistares sievietēm (WFM), kuri sacentās par piecām ceļazīmēm uz finālu. Spraigā konkurencē pirmo vietu dalīja četri dalībnieki ar 6½ punktiem, kas pēc papildu rādītājiem sarindojās šādi: 1. Georgijs Germanovs, 2. Matīss Mustaps, 3. Reinis Paikens, 4. Miķelis Vingris. Piekto vietu ar 6 punktiem dalīja [[Arturs Bernotas]] un Naomi Maklakova, šeit papildu rādītāji bija labāki Bernotas, kas nodrošināja sev pēdējo ceļazīmi uz finālu. 5½ punktus savāca astoņi dalībnieki, kas pēc papildu rādītājiem sarindojās šādi: 7. [[Marija Kuzņecova]], 8. Arsenijs Savičevs, 9. [[Guntis Jankovskis]], 10. Artjoms Tolmačevs, 11. Emīls Šteiners, 12. Reinis Valdats, 13. Mārtiņš Vilemsons, 14. Daniels Beniosevs.<ref>[https://sahaskola.lv/panakumi-latvijas-saha-cempionata-pusfinala/ Panākumi Latvijas šaha čempionāta pusfinālā - Rīgas Šaha skola]</ref> == Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināli == No 9. līdz 15. martam Rīgā, [[Transporta un sakaru institūts|Transporta un sakaru institūta]] telpās ([[Lauvas iela|Lauvas ielā]] 2) 123 zēni un meitenes sešās vecuma grupās – no U8 līdz U18 sacentās Latvijas jauniešu šaha čempionātu finālos. Apdomas laiks visās vecuma grupās bija 90 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu.<ref>[https://sahaskola.lv/latvijas-jauniesu-cempionats-2026-izturibas-meistaribas-un-rakstura-parbaudijums/ Latvijas jauniešu čempionāts 2026: izturības, meistarības un rakstura pārbaudījums - Rīgas Šaha skola]</ref> * U8 turnīra uzvarētāji: # Alberts Valainis — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Davids Beniosevs — 8 punkti; # Grigorijs Smirnovs, Danils Ivanovs — abiem 6½ punkti. * U10 turnīra uzvarētāji: # Akims Jefimovs — 8 punkti no 9 iespējamiem; # Artjoms Bakass — 6 punkti; # Olivers Smilga — 6 punkti. * U12 turnīra uzvarētāji: # Sergejs Fiļipovs — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Maksimilians Bodaks — 7½ punkti; # Vladislavs Grigorenko — 4½ punkti. * U14 turnīra uzvarētāji: # Nikolajs Platonovs — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Jegors Andruševičs — 7 punkti; # Krišjānis Lāzars — 6 punkti. * U16 turnīra uzvarētāji: # Reinis Valdats — 8½ punkti no 9 iespējamiem, un uzvara papildu mačā par 1. vietu ar 2½:1½; # Emīls Šteiners — 8½ punkti; # Romans Tolmačevs — 5½ punkti. * U18 turnīra uzvarētāji: # Georgijs Germanovs — 8½ punkti no 9 iespējamiem; # Reinis Paikens — 7½ punkti; # Renārs Mūzis — 6 punkti. * G8 turnīra uzvarētājas: # Anastasija Zubova — 8 punkti no 8 iespējamiem; # Anna Ceļmalniece — 4½ punkti; # Agnese Freiberga — 4 punkti. * G10 turnīra uzvarētājas: # Gabriela Šurunova — 9 punkti no 9 iespējamiem; # Marija Jefimova — 7 punkti; # Magdalina Platinska — 6½ punkti. * G12 turnīra uzvarētājas: # Tifanija Bella Jakabsone — 7½ punkti no 9 iespējamiem; # Līva Mieriņa — 7½ punkti; # Vilhelmīne Troņenkova — 5½ punkti. * G14 turnīra uzvarētājas: # Milāna Gaiļevska — 8½ punkti no 10 iespējamiem; # [[Aļona Tolmačeva]] — 7½ punkti; # Keitija Lazdiņa — 6 punkti. * G16 turnīra uzvarētājas: # Naomi Maklakova — 7 punkti no 7 iespējamiem; # Lauma Mieriņa — 6 punkti; # Nadežda Demakina — 3½ punkti. * G18 turnīra uzvarētājas: # [[Melānija Luīze Jansone]] — 7½ punkti no 8 iespējamiem; # Sofja Vasiļjeva — 6½ punkti; # Marija Krasiļņikova — 3½ punkti. == Latvijas 2026. gada senioru čempionāts == No 11. līdz 12. aprīlim Rīgas šaha federācijas telpās (Ganību dambis 21g, 2. stāvs) notika Latvijas 2026. gada senioru čempionāts šahā, kuru organizēja Latvijas Šaha federācija, sadarbojoties ar Latvijas Sporta veterānu – senioru savienību un Rīgas Sporta Veterānu klubu. Tas risinājās pēc Šveices sistēmas 9 kārtās ar apdomas laiku 15 minūtes visai partijai plus 10 sekundes par katru izdarīto gājienu. Čempionātā varēja piedalīties visi Latvijas šahisti ar ne zemāku kā II sporta klasi, kas dzimuši līdz 1976. gadam. 49 dalībnieku konkurencē pirmo vietu ar 7½ punktiem izcīnīja Kārlis Gobleja. Otrajā vietā ar 7 punktiem palika iepriekšējā čempionāta uzvarētājs Aivars Laizāns, bet trešajā vietā ierindojās Leonīds Briļs ar 6½ punktiem. Tikpat punktu savāca arī Gints Rasa, taču papildu rādītāji atstāja viņu ceturtajā vietā. Dāmu konkurencē labākā bija Poļina Ni ar 5½ punktiem, otrā bija [[Ingrīda Priedīte]] ar 5 punktiem, un trešā — Valentīna Vainovska ar 4½ punktiem. == Fināls == No 1. līdz 7. maijam Rīgā, [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 32, 3. stāvā notika Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāta šahā fināls, kuru organizēja [[Latvijas Šaha federācija]]. Fināls noritēja pēc riņķa sistēmas 9 kārtās ar apdomas laiku 90 minūtes visai partijai plus 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Spēlētāji nedrīkstēja vienoties par neizšķirtu pirms melno 30. gājiena izdarīšanas. Sacensībām bija garantēts naudas balvu fonds 5500 EUR apmērā, no kuriem uzvarētājam pienācās 1500, 2. vietai - 1200, 3. vietai - 1000, 4. vietai - 800, 5. vietai - 400, 6. vietai - 200, 7.-10. vietai - 100 EUR. Turnīrā bija noteikta starptautiskā meistara (IM) norma - 5 punkti, un starptautiskā lielmeistara (GM) norma - 7 punkti.<ref>[https://play.sahafederacija.lv/tournament/10743 2026. gada Latvijas čempionāta fināls]</ref><ref>[https://sahaskola.lv/sacies-2026-gada-latvijas-saha-cempionata-finals/ Sācies 2026.gada Latvijas šaha čempionāta fināls - Rīgas Šaha skola]</ref> Turnīrā pieci Latvijas vadošie lielmeistari (GM) sacentās ar pieciem pusfināla uzvarētājiem. Jau no starta savu spēku apliecināja reitingfavorīti [[Toms Kantāns]], [[Arturs Neikšāns]] un [[Ņikita Meškovs]], kas izcēlās ar stabilu sniegumu un kļuva par līderiem. Pārējie dalībnieki, tajā skaitā lielmeistari [[Ilmārs Starostīts]] un [[Normunds Miezis]], punktus krāja nevienmērīgi. Pēc 6. kārtas Kantānam bija 5½ punkti un viņš par punktu bija priekšā saviem tuvākajiem sekotājiem, taču 7. kārtā līdera zaudējums Reinim Paikenam saasināja cīņu par uzvaru. 8. kārtā visi līderi izcīnīja uzvaras, un pirms pēdējās kārtas pirmais trijnieks bija šāds: 1. Kantāns - 6½ punkti, 2.-3. Neikšāns un Meškovs - 6 punkti. Turnīra pēdējā kārtā Meškovs nespēja uzvarēt Matīsu Mustapu, un turnīra uzvarētājs izšķīrās Kantāna un Neikšāna savstarpējā cīņā, kurā pārāks bija Kantāns, līdz ar to otro reizi uzvarot Latvijas šaha čempionātā. Otrais ar 6½ punktiem palika Meškovs, trešo vietu ar 6 punktiem ieņēma Neikšāns. Ceturtajā vietā ar 5 punktiem ierindojās Georgijs Germanovs, kas izpildīja starptautiskā meistara (IM) normu.<ref>[https://sahaskola.lv/par-2026-gada-latvijas-cempionu-saha-klust-toms-kantans/ Par 2026.gada Latvijas čempionu šahā kļūst Toms Kantāns - Rīgas Šaha skola]</ref><ref>[https://www.sahafederacija.lv/galerija/albums?id=366 Galerija: 2026.gada Latvijas čempionāta fināls]</ref> === Turnīra tabula === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; white-space: nowrap;" ! № ! Dalībnieks ! [[Elo reitings|Reitings]] ! class="unsortable" |1 ! class="unsortable" |2 ! class="unsortable" |3 ! class="unsortable" |4 ! class="unsortable" |5 ! class="unsortable" |6 ! class="unsortable" |7 ! class="unsortable" |8 ! class="unsortable" |9 ! class="unsortable" |10 ! Punkti ! Vieta ! TB1<ref name="Koef">Vietu sadalījuma koeficienti: TB1 — [[Bergera koeficients]], TB2 — vienā punktu grupā esošo spēlētāju savstarpējie rezultāti, TB3 — uzvaru skaits turnīrā, TB4 — Koija sistēma (dalībnieki tiek vērtēti pēc viņu rezultāta pret pretiniekiem, kuri finišēja ar 50% vai vairāk punktiem)</ref> ! TB2 ! TB3 ! TB4 |- |1. | align="left" |CM Georgijs Germanovs | 2340 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 |5 |4. |15,5 |0 |5 |0 |- |2. | align="left" |FM Matīss Mustaps | 2373 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ |4 |6. |15 |0 |2 |1 |- |3. | align="left" |FM Reinis Paikens | 2299 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ |3 |7. |17,25 |0 |1 |2,5 |- |4. | align="left" |GM [[Ilmārs Starostīts]] | 2337 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green;" |½ |3 |9. |11,25 |0 |2 |1 |- |5. | align="left" |GM [[Toms Kantāns]] | 2560 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 |7½ |1. |31,25 |0 |7 |3,5 |- |6. | align="left" |GM [[Normunds Miezis]] | 2418 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 |4½ |5. |16 |0 |3 |1 |- |7. | align="left" |FM [[Arturs Bernotas]] | 2315 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 |3 |8. |11,75 |0 |1 |1 |- |8. | align="left" |GM [[Ņikita Meškovs]] | 2540 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green" |½ | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green" |½ |6½ |2. |26,75 |0 |4 |3 |- |9. | align="left" |FM Miķelis Vingris | 2317 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #FFF; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: blue;" |0 | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: green" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] | style="background: #DDD; color: blue;" |0 |2½ |10. |8 |0 |1 |0 |- |10. | align="left" |GM [[Arturs Neikšāns]] | 2559 | style="background: #DDD; color: red;" |1 | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: green;" |½ | style="background: #DDD; color: blue;" |0 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="background: #FFF; color: green" |½ | style="background: #FFF; color: red;" |1 | style="padding:0" |[[Attēls:Chess kll45.svg|26px]] |6 |3. |23,25 |0 |4 |2,5 |} '''''Piezīme:''' tabulā kvadrāta krāsa nozīmē figūru krāsu konkrētā partijā:'' <span style="background: #FFF; border: 1px solid #A2A9B1;">    </span> — ''baltie,'' <span style="background: #DDD; border: 1px solid #A2A9B1;">    </span> — ''melnie''. </small> === Virzība pa kārtām === {| class="wikitable" style="text-align:center; white-space: nowrap;" |- ! width="650px" colspan="16" | Dalībnieku rezultāti pa kārtām <ref>Tabulā redzamie skaitļi atspoguļo kopējo uzvaru skaitu, no kura atskaitīts kopējais zaudējumu skaits katram spēlētājam pēc katras kārtas. Zaļš fons norāda spēlētāju(-us) ar augstāko rezultātu pēc katras kārtas.</ref> |- ! rowspan=2 | Vieta !! rowspan=2 | Dalībnieks !! colspan=9 | Kārtas |- ! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 |- | 1. || align="left" | [[Toms Kantāns]] | bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +3 || bgcolor="#DFD" | +4 || bgcolor="#DFD" | +5 || bgcolor="#DFD" | +4 || bgcolor="#DFD" | +5 || bgcolor="#DFD" | +6 |- | 2. || align="left" | [[Ņikita Meškovs]] | =0 || +1 || +1 || +2 || +2 || +2 || +3 || +4 || +4 |- | 3. || align="left" | [[Arturs Neikšāns]] | bgcolor="#DFD" | +1 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +2 || bgcolor="#DFD" | +3 || +3 || +3 || +3 || +4 || +3 |- | 4. || align="left" | Georgijs Germanovs | -1 || =0 || +1 || +2 || +1 || =0 || +1 || =0 || +1 |- | 5. || align="left" | [[Normunds Miezis]] | -1 || -2 || -2 || -3 || -2 || -1 || =0 || =0 || =0 |- | 6. || align="left" | Matīss Mustaps | =0 || -1 || -1 || =0 || +1 || =0 || -1 || -1 || -1 |- | 7. || align="left" | Reinis Paikens | =0 || =0 || −1 || -2 || -2 || -3 || -2 || -2 || -3 |- | 8. || align="left" | [[Arturs Bernotas]] | -1 || -2 || -2 || −3 || −3 || -3 || -4 || -4 || -3 |- | 9. || align="left" | [[Ilmārs Starostīts]] | bgcolor="#DFD" | +1 || =0 || -1 || -2 || -3 || -2 || -2 || -3 || -3 |- | 10. || align="left" | Miķelis Vingris | =0 || =0 || +1 || =0 || −1 || −1 || -2 || -3 || -4 |} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada 1/8 fināls | url=https://s1.chess-results.com/tnr1329338.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta astotdaļfināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada 1/4 fināls 06.-08.02.2026. | url=https://s3.chess-results.com/tnr1337647.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta ceturtdaļfināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada čempionāts Kurzemes reģionālās atlases turnīra šaha | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360036.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Kurzemes reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvian Championship Vidzeme Regional Qualifier 2026 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1341435.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Vidzemes reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026. gada Latvijas čempionāta pusfināla Zemgales reģionālās atlases turnīrs | url=https://s2.chess-results.com/tnr1364463.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Zemgales reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada vīriešu čempionāts Latgales reģionālās atlases turnīrs | url=https://s2.chess-results.com/tnr1369692.aspx?lan=1&art=4&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināla Latgales reģionālā atlase vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-08 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360563.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U8 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-10 | url=https://s1.chess-results.com/tnr1360626.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U10 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-12 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360633.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U12 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-14 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360637.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U14 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-16 | url=https://s1.chess-results.com/tnr1360638.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U16 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls U-18 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360640.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U18 zēnu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-08 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360653.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U8 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-10 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360655.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U10 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-12 | url=https://s3.chess-results.com/tnr1360660.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U12 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-14 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360661.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U14 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-16 | url=https://s2.chess-results.com/tnr1360664.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U16 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada jauniešu čempionāta fināls G-18 | url=https://s1.chess-results.com/tnr1360668.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas jauniešu 2026. gada čempionāta fināls U18 meiteņu grupā vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026.gada Latvijas čempionāta pusfināls | url=https://s3.chess-results.com/tnr1370560.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta pusfināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=Latvijas 2026. gada senioru čempionāts šahā | url=https://s2.chess-results.com/tnr1352425.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} Latvijas 2026. gada senioru čempionāts vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026. gada Latvijas čempionāta fināls | url=https://s2.chess-results.com/tnr1369372.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta fināls vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=2026. gada Latvijas čempionāta fināls | url=https://lichess.org/broadcast/2026-gada-latvijas-cempionata-finals/round-9/n5Qz0Tei | nopp=true}} 2026. gada Latvijas vīriešu šaha čempionāta fināls vietnē lichess.org {{Latvijas šaha čempionāti}} [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:2026. gads sportā|Latvijas čempionāts šahā]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas čempionāts šahā]] j3tbpoxnxo4mlrw9y5id2u0nd14e885 0 623538 4471200 4443502 2026-05-21T05:10:28Z CommonsDelinker 1319 Attēls "President_Ronald_Reagan_giving_speech_on_the_40th_Anniversary_of_D-Day.jpg" aizvietots ar "President_Ronald_Reagan_Giving_Speech_on_The_40Th_Anniversary_of_D-Day_at_Pointe_Du_Hoc_Normandy_France_-_DPLA_-_0c116ae3b16822f17b9812136422525f.jpg" (ieme 4471200 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Kauja par Puēntdioku | partof = [[Izcelšanās Normandijā]] | image = Pointeduhoc1.jpg | image_size = 300px | caption = Puēntdioka karte, kurā redzamas vācu pozīcijas un vietas, kur, domājams, atradās [[1917. gada 155 mm Fijo lielgabals|1917. gada 155 mm Fijo lielgabali]]. | map_type = | map_size = 290 | date = {{dat|1944|6|6}} | place = [[Normandija]], [[Višī Francija|Francija]] | result = Sabiedroto uzvara | combatant1 = {{Flagicon|United States|1912}} [[ASV]]<br />{{Flagicon|United Kingdom}} [[Apvienotā Karaliste]] | combatant2 = {{Flagicon|Nazi Germany}} [[Trešais reihs]] | commander1 = {{Flagicon|United Kingdom}} [[Bernards Montgomerijs]]<br />{{Flagicon|United States|1912}} [[Džeimss Ērls Raders]] | commander2 = {{Flagicon|Nazi Germany}} [[Gerds fon Rundštets]]<br />{{Flagicon|Nazi Germany}} [[Dītrihs Kreiss]] | units1 = {{Flagicon|United States|1912}} [[ASV armijas reindžeri|Armijas reindžeri]] *[[2. reindžeru bataljons]] [[File:Naval ensign of the United Kingdom.svg|23px]] [[Karaliskā Kara flote]] *520 uzbrukuma flotile *522 uzbrukuma flotile | units2 = {{Flagicon|Nazi Germany}} [[352. kājnieku divīzija (Vērmahts)|352. kājnieku divīzija]] *[[914. grenadieru pulks (Vērmahts)|914. grenadieru pulks]] | strength1 = 225 karavīri<br />12 desantlaivas (''Landing Craft Assault'')<br />1 tanku desantlaiva (''Landing Craft Tank'')<br />4 [[DUKW]] amfībijas<br />1 [["Fairmile B" tipa kuteris]]<br />ASV un Karaliskās flotes krasta zonas bombardēšana | strength2 = 200 karavīri<br />4 ložmetēju pozīcijas<br />6 tukši kazemāti<br>1 novērošanas bunkurs | casualties1 = 77 nogalināti un 152 ievainoti<br />2 desantlaivas (''Landing Craft Assault'')<br />1 DUKW amfībija | casualties2 = '''Desanta laikā''': 25+<br /> '''Pretuzbrukumā''': 50+ vācieši nogalināti and 40 sagūstīti. Ar nāvi sodīts nezināms skaits iespējamo franču kolaboracionistu. | campaignbox = }} '''Puēntdioks''' ({{val|fr|La pointe du Hoc}}) ir [[zemesrags]] ar 35 metrus augstu [[klints|klinti]], kas paceļas virs [[Lamanšs|Lamanša]] [[Normandija]]s ziemeļrietumu piekrastē [[Kalvadosa|Kalvadosas departamentā]], [[Francija|Francijā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Puēntdiokā atradās vairāki vācu [[bunkurs|bunkuri]] un [[ložmetējs|ložmetēju]] pozīcijas. Pirms Sabiedroto [[Normandijas operācija|iebrukuma Normandijā]] [[Vērmahts|vācu armija]] nocietināja šo teritoriju ar betona kazemātiem un ložmetēju ligzdām. [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] dienā ASV armijas reindžeru pagaidu grupa uzbruka un ieņēma Puēntdioku pēc tam, kad bija tājā uzrāpušies. Šī operācija bija nepieciešama, jo pēc ASV spēku komandieru rīcībā esošās informācijas, vācieši šeit bija izveidojuši spēcīgas artilērijas pozīcijas, kas apdraudētu un palēninātu sabiedroto vienību pludmales desanta spēkus šajā rajonā. == Sektors == [[File:PointeDuHoc.png|thumb|Point Duokas atrašanās vieta|left]] Puēntdioka sektorā (dažreiz kļūdaini dēvēts par ''Pointe du Hoe'' amerikāņu militārā kartogrāfa kļūdas dēļ), kā daļu no [[Atlantijas valnis|Atlantijas vaļņa]], nacisti uzbūvēja sešus kazemātus, lai izvietotu no frančiem sagrābtos 155 mm lielgabalus. Puēntdioks atrodas starp desanta sektoriem "Jūtas pludmale" (rietumos) un "Omahas pludmale" (austrumos). Tādējādi sektorā izvietotie lielgabali apdraudēja sabiedroto spēku izsēšanos abās pludmalēs un varēja radīt lielus dzīvā spēka zaudējumus. Lai gan tika veiktas vairākas aviācijas bombardēšanas un jūras spēku apšaudes, sabiedroto izlūkdienesti konstatēja, ka nocietinājumi ir pārāk spēcīgi un ir nepieciešams sauszemes uzbrukums. Tāpēc 2. reindžeru bataljonam tika uzdots iznīcināt nocietināto punktu (pirms galveno spēku izsēšanās [[Izcelšanās Normandijā|D-dienā]]). [[File:Gun at Battery Moltke, Les Landes, Jersey 02.JPG|thumb|[[Džērsija]]s salas Atlantijas vaļņa daļā ir saglabājies 1917. gada 155 mm Fijo lielgabals, kas tika izmantots Puēntdioka baterijā.]] Pirms uzbrukuma vācu lielgabali tika pārvietoti uz citu vietu, jūdzes attālumā no Puēntdioka, taču nocietinājumi bija neskarti un joprojām radīja ievērojamus draudus desanta vienībām, ja tur būtu izvietoti artilērijas novērotāji. Reindžeru bataljona komandieri un vecākie virsnieki zināja, ka lielgabali ir izvākti no nocietinājumiem, bet pārējie reindžeri par to nezināja līdz pat pašam uzbrukumam.<ref name="ReferenceA">p.78 Black, Colonel Robert W. ''The Battalion: The Dramatic Story of the 2nd Ranger Battalion in World War II'' 2006 Stackpole Books</ref> == Reindžeru pavēlniecība == Reindžeru bataljonu vadīja pulkvežleitnants Džeimss Ērls Raders. Saskaņā ar plānu trīs reindžeru rotas izsēdās no jūras klinšu pakājē un, ienaidnieka uguns ietekmē, uzkāpa pa tām, izmantojot virves, garas kāpnes un āķus. Tad augšpusē viņi cīnījās ar ienaidnieku. Šī operācija bija jāveic pirms galveno spēku izsēšanās. Iepriekš uzdevumam ASV reindžeri britu komandosu vadībā trenējās kāpšanā [[Vaitas sala]]s klintīs. Majoram Klīvlendam A. Litlam bija jāvada 2. reindžeru bataljona (A vienības) D, E un F rotas uzbrukuma laikā Puēntdioka klintīm. Instruktāžas laikā uz britu [[Tvaikonis|tvaikoņa]] "Ben My Chree "viņš dzirdēja, ka "[[Brīvā Francija|brīvās Francijas]]" avoti ziņojuši, ka lielgabali, kuriem vajadzēja atrasties uzbrukuma sektorā, ir aizvākti no turienes. Litls jau bija nedaudz iedzēris<ref name="ABMC Pointe du Hoc">{{cite web|last=American Battle Monuments Commission|title=The Battle of Pointe du Hoc (interactive multimedia presentation)|url=http://www.abmc.gov/home.php|work=ABMC website|access-date=2011-08-29|archive-url=https://www.webcitation.org/6AngpAVyR?url=http://www.abmc.gov/home.php|archive-date=2012-09-19|url-status=}}</ref> un pacēla balsi, paziņojot, ka uzbrukums tādā gadījumā būs bezjēdzīgs. Reindžeru spēku pagaidu komandieris Raders pēdējā brīdī nomainīja Litlu (zaudējis uzticību viņam<ref>p.210 Gawne, Jonathan ''Spearheading D-Day: American Special Units 6 June 1944'' 2001 Historie and Collections</ref>). Vēlāk majors Litls tika pārcelts uz 90. kājnieku divīziju, un kur viņš nopelnīja [[Izcilā dienesta krusts (ASV)|Izcilā dienesta krustu]]. == Uzbrukums == [[File:Rangers-pointe-du-hoc.jpg|thumb|2. reindžeru bataljona reindžeri demonstrē virvju kāpnes, ko viņi izmantoja, lai uzkāptu Puēntdiokā.]] Neskatoties uz sākotnējiem šķēršļiem, piemēram, laikapstākļiem un navigācijas problēmām, kas izraisīja 40 minūšu kavēšanos un pārsteiguma mometa zudumu, britu desanta kuģis izsēdināja reindžerus klinšu pakājē. Reindžeri bija aprīkoti ar signālraķešu pstolēm, kas šāva ar āķiem un virvēm, lai pieķertos klintīm. Kad reindžeri sāka kāpt pa klintīm, sabiedroto eskadras mīnukuģi "USS Satterlee" un britu "HMS Talybont" sniedza artilērijas uguns atbalstu, neļaujot nacistiem, kas atradās klints augšpusē, apšaudīt reindžerus kas rāpās klintī. Sasniedzot nocietinājumus, lielākā daļa reindžeru pirmo reizi uzzināja, ka galvenais uzbrukuma mērķis — lielgabalu baterija — ir pārvietota no savas pozīcijas, iespējams, gaisa uzbrukumu dēļ, gatavojoties jūras desantam. Iepriekš vācu feldmaršals [[Ervins Rommels|Rommels]] pavēlēja pārvietot bateriju, kas tikai nesen bija uzstādīta Normandijas piekrastes aizsardzībai. Lielgabalu pārvietošana tika pabeigta 1944. gada 4. jūnijā, taču nelabvēlīgi laika apstākļi neļāva sabiedroto izlūkdienestiem laikus atklāt lielgabalus. Reindžeri pārgrupējās klints virsotnē un nosūtīja nelielu komandu meklēt vācu lielgabalus. Komanda netālu atrada piecus no sešiem lielgabaliem un iznīcināja tos ar [[Termīts (metalurģija)|termīta]] pārklātām granātām. Baterijas jaunā pozīcija tagad atradās tālāk iekšzemē un bija vērsta tikai uz "Jūtas pludmales" desanta sektoru. Pēc uzbrukuma amerikāņu reindžeri, uzskatot, ka viņi ieņem svarīgu pozīciju un ir nogriezti no pārējiem sabiedroto spēkiem, atvairīja vairākus vācu vērmahta 916. grenadieru pulka pretuzbrukumus. 7. jūnijā 29. ASV kājnieku divīzijas 116. kājnieku pulka vienības izlauzās līdz viņiem, pārraujot ienaidnieka aizsardzību "Omaha pludmales" sektorā. Sākotnējie plāni paredzēja, ka veiksmes gadījumā sākotnējā uzbrukumā piedalīsies liels reindžeru spēks astoņu rotu (2. reindžeru bataljona A, B un C rotas un viss 5. reindžeru bataljons) sastāvā. Otrajam vilnim bija jāpievienojas uzbrukumam pēc signāla saņemšanas ar signālraķetēm no klinšu virsotnēm, taču signālraķetes tika izšautas pārāk vēlu, un atlikušie reindžeri izsēdās "Omaha pludmalē", nevis Point Duokā. Tas ļāva "Omaha pludmalē" iesprūdušajiem amerikāņu uzbrukuma spēkiem saņemt vairāk nekā piecu simtu reindžeru pastiprinājumu. Tiek uzskatīts, ka reindžeri palīdzēja novērst operācijas katastrofālu neveiksmi, izlaužoties cauri kraujām un apejot vācu spēkus. Divu dienu operācijas beigās no krastā 225 izkāpušajiem reindžeriem ierindā bija palikuši tikai aptuveni 90 karavīri.<ref>{{Cite book |last=Bahmanyar |first=Mir |title=Shadow Warriors: a History of the US Army Rangers |url=https://archive.org/details/shadowwarriorshi0000bahm_d2z7 |publisher=Osprey Publishing |year=2006 |pages=[https://archive.org/details/shadowwarriorshi0000bahm_d2z7/page/48 48]–49 |isbn=1-84603-142-7}}</ref><ref>{{Cite book |last=Piehler |first=G. Kurt |title=The United States and the Second World War: New Perspectives on Diplomacy, War, and the Home Front |url=https://archive.org/details/isbn_9780823231201 |publisher=Fordham University Press |year=2010 |pages=[https://archive.org/details/isbn_9780823231201/page/160 161] |isbn=978-0-8232-3120-1}}</ref> Pēc kaujas daži reindžeri bija pārliecināti, ka franču civiliedzīvotāji ir cīnījušies vācu pusē. Vairāki franču civiliedzīvotāji, kas tika apsūdzēti amerikāņu spēku apšaudē un palīdzēšanā vāciešiem kā artilērijas novērotājiem, tika sodīti ar nāvi.<ref>Beevor, Antony. "D-Day: The Battle for Normandy". (New York: Penguin, 2009), p. 106</ref> == Hronoloģija == ;1944. gada 6. jūnijs * '''06.39''' – H stunda – 2. Reindžeru bataljona D, E un F rotas tuvojas Normandijas piekrastei divpadsmit kuģu flotilē. * '''07.05''' – Spēcīga [[paisums|paisuma]] un navigācijas kļūdu dēļ sākotnējais uzbrukums notiek vēlu, un 5. Reindžeru bataljons, kā arī A un B rotas no 2. bataljona tā vietā dodas uz Omahas pludmali. * '''07.30''' – Reindžeri uzkāpj klints malā, sasniedz virsotni un sāk cīnīties ar vāciešiem ap bateriju. Reindžeri atklāj, ka vācu kazemāti ir tukši. * '''08.15''' – Aptuveni 35 Reindžeru sasniedz ceļu un nodrošina tā bloķēšanu. * '''09.00''' – Pieci vācu lielgabali tiek atrasti un iznīcināti, izmantojot ar termītu pārklātas granātas. Pārējā dienas daļā reindžeri atvaira vairākus vācu pretuzbrukumus. Vakarā viena patruļa no 5. reindžeru pulka, kas izsēdās Omahas pludmalē, iziet cauri, lai pievienotos reindžeriem Puēntdiokā. ; 1944. gada 7. jūnijs Reindžeri turpina aizstāvēt vēl mazāku teritoriju uz Puēntdioka pret vācu pretuzbrukumiem. Pēcpusdiena – Reindžeru vads ierodas ar tanku desantkuģi, ar kuru tiek evakuēti ievainotie. ;1944. gada 8. jūnijs Rīts – Reindžerus nomaina karaspēks, kas ierodas no Omahas pludmales. == Piemiņa == {{wide image|Pointe du hoc panorama.jpg|1500px|Panorāmas skats uz Puēntdioku saullēkta laikā agrā janvāra rītā no viena bunkuriem}} Tagad Puēntdiokā atrodas memoriāls un muzejs, kas veltīts kaujas piemiņai. Daudzi sākotnējie [[Nocietinājums|nocietinājumi]] ir atstāti un saglabāti savā vietā, un šajā vietā joprojām ir redzami vairāki [[Triecienkrāteris|bumbu krāteri]]. 1979. gada 11. janvārī šis 13 hektāru lielais lauks tika nodots amerikāņu kontrolē, un par tā tālāku uzturēšanu kļuva atbildīga [[Amerikas Kaujas pieminekļu komisija]].<ref>{{cite web |url=http://www.150th.com/letters/btl_monu.htm | title=The American Battle Monuments Commission | access-date=29 October 2012 |quote="The site, preserved since the war by the French Committee of the Pointe du Hoc, which erected an impressive granite monument at the edge of the cliff, was transferred to American control by formal agreement between the two governments on 11 January 1979 in Paris, with Ambassador Arthur A. Hartman signing for the United States and Secretary of State for Veterans Affairs Maurice Plantier signing for France."}}<!-- See also http://www.abmc.gov/publications/VisitorBrochures/PointeduHoc_Brochure.pdf, http://www.150th.com/letters/btl_monu.htm --></ref> 2019. gadā, pieminot D-dienas 75. gadadienu, pašreizējā 75. reindžeru pulka locekļi atveidoja kāpienu gan tā laika, gan mūsdienu uniformās.<ref>{{cite web |title=Rangers Climb Pointe du Hoc 75 Years Later |url=https://www.youtube.com/watch?v=VIDW1zOJmWk |website=YouTube |access-date=10 June 2024 |publisher=United States Army |date=14 June 2019}}</ref> <gallery mode="packed" heights="160"> File:02_Pointe_du_Hoc.jpg|Daļa no vietas mūsdienās, priekšplānā ar bumbu bedru paliekām. File:01_Pointe_du_Hoc.jpg|Puēntdioks, mūsdienās, skats no dienvidaustrumiem. File:PointeduHoc.JPG|Mūsdienu skats uz Puēntdioka klinti ar pieminekli augšējā labajā stūrī. File:President Ronald Reagan Giving Speech on The 40Th Anniversary of D-Day at Pointe Du Hoc Normandy France - DPLA - 0c116ae3b16822f17b9812136422525f.jpg|ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] uzstājas ar runu<ref>{{cite web|url=https://www.reaganlibrary.gov/research/speeches/60684a|title=Remarks at a Ceremony Commemorating the 40th Anniversary of the Normandy Invasion, D-day|date=June 6, 1984|publisher=Ronald Reagan Presidential Library|access-date=August 4, 2018}}</ref> pieminot notikuma 40. gadadienu.</gallery> {{Clear}} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Pointe Du Hoe 2d Ranger Battalion 6 June 1944 // Small Unit Actions. — United States Army Center of Military History[англ.], 1991. — (American Forces in Action). * Rangers Lead The Way, Pointe-du-Hoc D-Day 1944; Steven J. Zaloga. Osprey Raid Series #1; Osprey Publishing 2009. ISBN 978-1-846-03394-0 == Ārējās saites == {{Commons|Pointe du Hoc}} * [https://www.dday-overlord.com/en/d-day/beaches/pointe-du-hoc History and photos of the Pointe du Hoc] D-Day – Overlord * [http://www.pritzkermilitarylibrary.org/Home/Patrick-ODonnell.aspx Author Interview] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130511112530/http://www.pritzkermilitarylibrary.org/Home/Patrick-ODonnell.aspx |date={{dat|2013|05|11||bez}} }}, November 15, 2012 [[Pritzker Military Library]] * [http://www.americandday.org ''American D-Day: Omaha Beach, Utah Beach & Pointe du Hoc''] * [http://www.reagan.utexas.edu/archives/speeches/1984/60684a.htm President Reagan's speech at the 40th anniversary commemoration] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160207184024/https://www.reagan.utexas.edu/archives/speeches/1984/60684a.htm |date={{dat|2016|02|07||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20060720025145/http://www.abmc.gov/memorials/memorials/ph.php Ranger Monument] on the [[American Battle Monuments Commission]] web site * [http://www.dday50.com/ The World War II US Army Rangers celebrate the 50th Anniversary of D-Day] * [http://www.migraction.net/index.php?m_id=1510&frmSite=32&langu=en Migraction.net: seawatching at Pointe du Hoc – for visitors interested in sea birds at this site] * [https://www.royalmarineshistory.com/post/supporting-the-rangers-at-pointe-du-hoc Royal Marines Supporting the Rangers at Pointe Du Hoc] [[Kategorija:1944. gads]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Normandija]] ej4ib17a0a6tlv8s1ujtxg0j92mcrus 4 626261 4471164 4470736 2026-05-21T03:04:32Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (823 raksti) 4471164 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3267 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 535 || 2930 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4311 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7488 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71626 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11902 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11135 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3134 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4314 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2069 || 3752 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3274 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3258 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 1151 || 3380 || [[d:Q137736106|Q137736106]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13713 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9222 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24036 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1957 || 4269 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8086 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 6594 || 9902 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12361 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11495 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8172 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6344 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5203 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 4683 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 7901 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 934 || 1426 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30524 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || <span style="color:red">Čečenija</span> || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8474 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12851 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6604 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2404 || || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10313 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5515 || 8197 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7011 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7884 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7720 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3167 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8350 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 || || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3329 || 5608 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4564 || 7859 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2654 || 4678 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1154 || 1802 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1700 || 3619 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4468 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2277 || 6870 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4242 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 640 || 3735 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 3968 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4456 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 609 || 3501 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4746 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5698 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 4939 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5872 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11024 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1656 || 4665 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4556 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 823 * '''Dalībnieku skaits:''' 28 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (364), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (119), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (87), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (82), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (79), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (60), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (6) * '''Dažādu valstu skaits:''' 51 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (285), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (160), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (59), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (38), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (37), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čečenija|Čečenija]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,105,340 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 128 no 823 (15.6%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 276 raksti, 435,717 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 252 raksti, 795,756 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 45 raksti, 338,386 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 37 raksti, 154,905 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 36 raksti, 15,644 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,294 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 29 raksti, 26,482 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 18 raksti, 56,177 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 17 raksti, 27,073 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 15 raksti, 33,071 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 13 raksti, 8,233 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 12 raksti, 17,750 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 9 raksti, 53,700 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,198 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 2 raksti, 5,488 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 1,151 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] fnevxk8v7pdb30jgtxfiiq0il7bo3xv 4 626264 4471003 4470912 2026-05-20T16:53:01Z Biafra 13794 /* {{u|Biafra}} */ 4471003 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Arsenaļna (Kijivas metro) | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Luiza Gega | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = Olimpiada Ivanova | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = Kristijans Krajina <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kazahstāna = Gusmans Kosanovs --> <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = Kiana Kreziu | Krievija = Ustjkoksa <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = Dženija Aksisa Eriksena <!-- | Melnkalne = Kails Olmens --> | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = Teja Oblaka | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = Budapeštas panorāmas rats | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = TIMAK | Armēnija = | Austrija = Steyr Automotive | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Bion-M № 2 | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = UASAT LEO | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = Baškurdistāna | Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Konstantīns X Duka | Horvātija =Savienība Vidusjūrai | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = Latvica | Serbu Republika = Orlovačko ezers | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = Hamīda slaktiņi | Rumānija = Sevila Šajde | Serbija = Slava (tradīcija) | Serbu Republika = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle | Slovākija = Jurajs Jānošīks | Slovēnija = Aleksandra Kornhauzere Freizere | Tatarstāna = Kasima haniste | Ukraina = Milena Rudnicka | Ungārija = Terēze Brunsvika | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = Danela Arsovska }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Albānijas parlaments | Armēnija = Armēnijas Nacionālā asambleja | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = Horvātijas Esperanto līga | Grieķija = Grieķijas Komunistiskā partija | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = Albulena Hadžiu | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = Miša Krosa | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = Krievu partija (Serbija) | Serbu Republika = Serbu Republikas dinārs | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 3svf9zt76ftzs7mvr5s14if6r99j6ik 4471048 4471003 2026-05-20T18:34:09Z Biafra 13794 /* {{u|Biafra}} */ 4471048 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Arsenaļna (Kijivas metro) | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Luiza Gega | Armēnija = Mikajels Mikajeljans | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = Olimpiada Ivanova | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = Kristijans Krajina <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kazahstāna = Gusmans Kosanovs --> <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = Kiana Kreziu | Krievija = Ustjkoksa <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = Dženija Aksisa Eriksena <!-- | Melnkalne = Kails Olmens --> | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = Teja Oblaka | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = Budapeštas panorāmas rats | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = TIMAK | Armēnija = | Austrija = Steyr Automotive | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Bion-M № 2 | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = UASAT LEO | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = Baškurdistāna | Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Konstantīns X Duka | Horvātija =Savienība Vidusjūrai | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = Latvica | Serbu Republika = Orlovačko ezers | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = Hamīda slaktiņi | Rumānija = Sevila Šajde | Serbija = Slava (tradīcija) | Serbu Republika = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle | Slovākija = Jurajs Jānošīks | Slovēnija = Aleksandra Kornhauzere Freizere | Tatarstāna = Kasima haniste | Ukraina = Milena Rudnicka | Ungārija = Terēze Brunsvika | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = Danela Arsovska }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Albānijas parlaments | Armēnija = Armēnijas Nacionālā asambleja | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = Horvātijas Esperanto līga | Grieķija = Grieķijas Komunistiskā partija | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = Albulena Hadžiu | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = Miša Krosa | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = Krievu partija (Serbija) | Serbu Republika = Serbu Republikas dinārs | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] oxkzx1a1u9bs0gyve4t2pnr0fcl5r4s 0 626408 4471227 4444022 2026-05-21T06:37:11Z Biafra 13794 4471227 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Hoobastank'' | Attēls = Hoobastank MAA.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupa 2006. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Agorahilsa}} | Žanrs = [[alternatīvais roks]]<br />[[ņūmetāls]]<br />[[postgrandžs]]<br />[[fankmetāls]]<br />[[skapanks]] | Gadi = 1994—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://hoobastank.com/ hoobastank.com] | Dalībnieki = * Dags Robs * Dans Estrins * Kriss Hese * Džesijs Čārlends | Bij_dalībnieki = * Marku Lapalainens * Džeremijs Vasers * Dereks Kvans * Mets Makkenzijs * Džošs Moro * Deivids Amezkua }} '''''Hoobastank''''' (dažkārt stilizēta kā '''''h∞bastank''''', sākotnēji '''''Hoobustank''''') ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[rokmūzika]]s grupa, ko 1994. gadā [[Agorahilsa|Agorahilsā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] dibināja vokālists Dags Robs, ģitārists Dans Estrins, bundzinieks Kriss Hese un basģitārists Marku Lapalainens. Grupa no 2001. līdz 2012. gadam bija noslēgusi līgumu ar ''[[Island Records]]'' un līdz šim ir izdevusi sešus studijas albumus un vienu EP ierakstu. Viņu jaunākais albums ''Push Pull'' tika izdots 2018. gada maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://myemail.constantcontact.com/Hoobastank--3x-GRAMMY-nominated-Group-Announce-6th-Studio-Album--Push-Pull--Out-May-25.html?soid=1129474305186&aid=CR5nz1ljmp0|title=Hoobastank: 3x GRAMMY-nominated Group Announce 6th Studio Album 'Push Pull' Out May 25|website=myemail.constantcontact.com|access-date=2026-03-21}}</ref> Kopumā ''Hoobastank'' visā pasaulē ir pārdevuši vairāk nekā 10 miljonus albumu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:ASV ņūmetāla grupas]] [[Kategorija:ASV postgrandža grupas]] [[Kategorija:ASV fankmetāla grupas]] {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} ihcv7mnnc5fnfh7guqhzszmyg2jorb7 0 626409 4471228 4444027 2026-05-21T06:37:37Z Biafra 13794 4471228 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Buffalo Springfield'' | Attēls = Buffalo Springfield in 1966.png | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupa 1966. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | Žanrs = [[folkroks]]<br />[[psihedēliskais roks]]<br />[[kantriroks]] | Gadi = 1966—1968; 2010—2012 | Izdevējkompānija = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = * [[Ričijs Fjūrejs]] * [[Stīvens Stilss]] * [[Nīls Jangs]] * [[Djūijs Mārtins]] * [[Brūss Pālmers]] * [[Džims Mesina]] * [[Dags Heisnings]] * [[Kens Kobluns]] * [[Džims Fīlders]] }} '''''Buffalo Springfield''''' bija kanādiešu-amerikāņu [[rokmūzika]]s grupa, kas 1966. gadā tika dibināta [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. To izveidoja kanādieši [[Nīls Jangs]], [[Brūss Pālmers]] un [[Djūijs Mārtins]], kā arī amerikāņi [[Stīvens Stilss]] un [[Ričijs Fjūrejs]]. Grupa ir plaši pazīstama ar dziesmu ''For What It's Worth''. No 1966. līdz 1968. gadam tā izdeva trīs albumus un vairākus singlus. Viņu mūzikā apvienojās [[folkmūzika]]s un [[kantrimūzika]]s elementi ar [[britu invāzija]]s un [[Psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] ietekmēm. Līdzīgi kā ''[[The Byrds]]'', grupa bija nozīmīga [[Folkroks|folkroka]] agrīnajā attīstībā. 1966. gadā grupa parakstīja līgumu ar ''[[Atlantic Records]]'' un izdeva debijas singlu ''Nowadays Clancy Can't Even Sing'', kas kļuva populārs Losandželosā. Nākamā gada janvārī tika izdota protesta dziesma ''For What It's Worth'', kas kļuva par viņu vienīgo top 10 hitu ASV un [[kontrkultūra]] himnu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/artist/mn0000939567|title=Buffalo Springfield|website=AllMusic|access-date=2026-03-21|language=en}}</ref> Otrais albums ''Buffalo Springfield Again'' iezīmēja virzību uz psihedēlisko roku un hārdroku un ietvēra tādas dziesmas kā ''Bluebird'' un ''Mr. Soul''.<ref name=":0" /> Pēc vairākiem ar narkotikām saistītiem arestiem un sastāva izmaiņām grupa 1968. gadā izjuka. Trešais un pēdējais albums ''Last Time Around'' tika sakompilēts un izdots drīz pēc grupas izjukšanas. ''Buffalo Springfield'' tika uzņemta [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]] 1997. gadā un 2011. gadā grupa īslaicīgi atkal apvienojās turnejai. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:1960. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV folkroka grupas]] [[Kategorija:ASV psihedēliskā roka grupas]] 0rzvek7g6qmqjqfu2xxu6dkce6wogme 4 626708 4471165 4470737 2026-05-21T03:04:33Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4471165 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 823 kopējiem rakstiem 810 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,256,605 baiti # {{U|Kikos}} - 899,800 baiti # {{U|Egilus}} - 670,900 baiti # {{U|Treisijs}} - 243,213 baiti # {{U|Tankists}} - 180,506 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 169,054 baiti # {{U|MC2013}} - 165,533 baiti # {{U|Biafra}} - 123,797 baiti # {{U|Lasks}} - 105,075 baiti # {{U|Bendžamins}} - 100,293 baiti # {{U|Vylks}} - 95,582 baiti # {{U|Dainis}} - 73,728 baiti # {{U|Pirags}} - 31,091 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,686 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,409 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Papuass}} - 13,905 baiti # {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti # {{U|XD991}} - 5,872 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,556 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,556 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|Lapjams78}} - 3,380 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Egilus}} - 18 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|MC2013}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 9 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 6 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] pqpqcrab8g9jzwovbjmguv0e4l9v6c4 0 627084 4471128 4461247 2026-05-20T21:51:17Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471128 wikitext text/x-wiki {{Kuģa infokaste | vārds = ''HMS Victory'' | attēls = Victory Portsmouth um 1900.jpg | attēla paraksts = ''HMS Victory'' Portsmutas ostā 1900. gadā | kuģa tips = pirmās klases līnijkuģis | īpašnieks = [[Attēls:Naval ensign of the United Kingdom.svg|23px]] [[Karaliskā flote]] | pieraksta osta = Portsmutas vēsturiskais doks | līnija = | ražotājs = Četemas kuģu būvētava | pirmais brauciens = {{dat|1765|5|7}} | pēdējais brauciens = | statuss = Pirmā jūras lorda flagmanis | kuģa klase = | tonnāža = 3556 t | mezgli = 11 | garums = 69,34 m | iegrime = 2,9 m | pasažieri = | gultas vietas = | kajītes = | līnijmetri = | dzinējs = [[Buras]] | ātrums = 20 km/h | apkalpe = ~ 850 }} '''HMS Victory (1765)''' ir pirmās klases koka [[burukuģis]] ar 104 [[lielgabali]]em. Ar 248 gadu ilgu dienesta laiku (2026. gadā) tas ir vecākais [[karakuģis]] pasaulē, kas joprojām ir ekspluatācijā. Tā būvi Karaliskā flote pasūtīja 1758. gadā [[Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] laikā un kuģis tika nolaists ūdenī 1759. gadā. Tajā gadā briti guva uzvaras [[Kvebekas kauja (1759)|Kvebekā]], [[Mindenas kauja|Mindenā]], [[Lagušas kauja|Lagušā]] un [[Kiberonas līča kauja|Kiberonas līcī]], un tas, iespējams, ietekmēja kuģa nosaukuma izvēli, kad tas tika izvēlēts nākamā gada oktobrī. Jo īpaši Kiberonas līča kauja spilgti ietekmēja kara gaitu, ievērojami vājinot Francijas floti un novirzot tās uzmanību prom no jūras. Tā būvniecībai bija nepieciešami 6000 koku, no kuriem 90% bija [[ozols|ozoli]]. "Victory" pirmo reizi tika nodots ekspluatācijā 1778. gada martā [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā, piedaloties Pirmajā Ušānas kaujā 1778. gadā, neilgi pēc tam, kad Francija atklāti paziņoja par savu atbalstu [[Trīspadsmit kolonijas|dumpinieku kolonijām]] Ziemeļamerikā, un Otrajā Ušānas kaujā 1781. gadā. Pēc dalības [[Gibraltāra lielais aplenkums|Gibraltāra glābšanas operācijā]] 1782. gadā "Victory" un flote, ar kuras sastāvā tas kuģoja, Spartela raga kaujā sadūrās ar apvienotiem Spānijas un Francijas spēkiem. Liela daļa sabiedroto kuģu apšaudes nebija nodarījusi lielus zaudējumus britiem, un briti, kuriem bija pavēlēts atgriezties [[Lamanšs|Lamanšā]], pat neatbildēja ar saviem lielgabaliem. Šī bija pēdējā reize šajā karā kad kuģis piedalījās tajā; jo karadarbība beidzās 1783. gadā, un "Victory" atkal tika nodots ierastajā flotes dienestā. 1787. gadā pēc sacelšanās Nīderlandē tika pavēlēts sagatavot "Victory" izbraukšanai, taču draudi bija mazinājušies, pirms darbi uz kuģa bija pabeigti. Kuģis bija gatavs [[Strīds par Nutkas līci|Nutkas krīzei]] un [[Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)|Krievijas apbruņošanai 1790. gadā]], taču abi notikumi tika noregulēti, pirms tas tika iesaistīts kaujā. [[Francijas revolucionārie kari|Franču Revolūcijas kara]] laikā kuģis "Victory" atradās Vidusjūras flotes sastāvā, piedaloties [[Tulonas aplenkums|Tulonas okupācijā]] augustā un [[Korsikas iebrukums (1794)|Korsikas iebrukumā]] no 1794. gada februāra līdz augustam. Vēlāk kuģis piedalījās Jēras salu kaujā 1795. gadā un Sentvinsenta raga kaujā 1797. gadā. Kad 1803. gadā admirālis [[Horācijs Nelsons]] tika iecelts par Vidusjūras flotes [[virspavēlnieks|virspavēlnieku]], viņš pacēla savu karogu uz "Victory" klāja un 1805. gadā iesaistījās ievērojamajā [[Trafalgaras kauja|Trafalgaras kaujā]]. Tas atradās dienestā kā ostas kuģis no 1824. gada līdz 1922. gadam, kad tika novietots sausajā dokā [[Portsmuta|Portsmutā]], Anglijā. Šeit tas tika remontēts un tagad tiek uzturēts kā muzeja kuģis. Kopš 2012. gada oktobra "Victory" ir pirmā jūras lorda flagmanis. == Dienests == Kuģis tika nolaists ūdenī Četemā, divus gadus pēc Septiņgadu kara beigām, 1765. gada 7. maijā, bet Victory aktīvais dienests sākās tikai 1778. gadā, kad Admiralitāte pavēlēja kuģi apbruņot un sagatavot aktīvajam dienestam. Kuģa nodošana ekspluatācijā bija tā laika miltāro un politisko notikumu sekas. 1778. gada martā Francijas karalis [[Luijs XVI]] pasludināja [[Amerikas Savienotās Valstis|Ziemeļamerikas valstis]] par neatkarīgām no Anglijas un paziņoja par savu nodomu nodibināt tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar brīvo Ameriku. Ja nepieciešams, Francija bija gatava aizstāvēt šo tirdzniecību ar militāru spēku. Atbildot uz to, Anglijas karalis [[Džordžs III]] atsauca savu vēstnieku no Parīzes. Karš bija gaisā, un Admiralitāte sāka vākt spēkus. Admirālis Ogastuss Kepels tika iecelts par Lamanša flotes komandieri, izvēloties "Victory" par savu flagmani. Un Džons Lindsijs kļuva par tā pirmo komandieri. Sagatavošanās darbi un apbruņošana ilga aptuveni divarpus mēnešus, pēc tam karalis Džordžs III apmeklēja Četemu. Pēc karaļa vizītes, kurš bija apmierināts ar savas kuģu būvētavas darbu, "Victory" devās uz Portsmutu. Atrodoties noenkurots Spitheadā, Ogastuss Kepels pavēlēja nomainīt uz klāja esošos 30 42 mārciņu lielgabalus ar vieglākiem 32 mārciņu lielgabaliem, kas samazināja svara slodzi un nedaudz palielināja klāja platību. === Dalība Trafalgaras kaujā === {{pamatraksts|Trafalgaras kauja}} "Victory" bija vadošais kuģis kreisajā britu kuģu divīzijā, kas uzbruka apvienotajai Francijas un Spānijas eskadrai. Kuģa kapteinis Trafalgaras kaujas laikā bija Tomass Hārdijs. Admirālis [[Horācijs Nelsons]] kaujas laikā atradās uz kuģa komandtiltiņa pilnā admirāļa uniformā un regālijās, iedvesmojot jūrniekus uz citiem kuģiem. Pēc apšaudes ar Francijas eskadras flagkuģi "Bucentaur" "Victory" iesaistījās abordāžas kaujā pret franču divklāju kuģi "Redoutable". Apšaudes laikā Nelsons tika nāvējoši ievainots, tomēr britu flotei izdevās gūt uzvaru šajā kaujā. == Apkalpe == [[Attēls:Horatio Nelson by George Baxter, after Lemuel Francis Abbott.jpg|thumb|Horācijs Nelsons. Džordža Bakstera glezna (1853).]] "HMS Victory" apkalpē bija daudzu tautību pārstāvji, un to veidoja (Trafalgaras kaujā): * Admirālis Horācijs Nelsons (flotes komandieris); * Kuģa kapteinis [[Tomass Hārdijs]]; * 9 vecākie virsnieki; * 48 apakšvirsnieki: ** Kapteinis: komandē bocmaņus un jūrniekus, atbildīgs par [[navigācija|navigāciju]]; ** Bocmanis: apkalpes kapteinis, komandē jūrniekus; ** Apgādes virsnieks ({{val|en|purcer}}; kuģa pārvaldnieks un administrators); ** [[Kuģa ārsts|Ķirurgs]]; ** Kuģa meistari: kuģu galdnieks, artilērijas strādnieks ** Kuģa pavārs; ** 22 kadeti (virsnieku praktikanti); * 479 jūrnieki: ** 80 apakšvirsnieki (jūras spēku apakšvirsnieki); ** 204 pieredzējuši jūrnieki; ** 195 parastie jūrnieki; * 90 savervētie vīri (uz šī laikmeta kuģiem tie bija uz klāja nolīgti vīrieši, kuriem nebija jūras pieredzes un kuri palīdzēja ikdienas uzdevumos vai navigācijā jūrnieku vai bocmaņa uzraudzībā); * 40 kuģa puikas (bieži vien bērni vai pusaudži, kas tika savervēti tāpat kā sauszemes jūrnieki, lai palīdzētu kuģa darbībā); * karavīri, kas nebija jūras flotes karavīri bet kuri pildīja [[jūras kājnieki|jūras kājnieku]] lomu, kuri no klāja un takelāžas šāva ar musketēm pret ienaidnieka kuģiem vai veidoja kaujas spēku kas piedalījās abordāžas uzbrukumā: ** 4 jūras spēku virsnieki; **149 jūras kājnieki. == Kuģa nozīme britu kultūrā == Kuģim ir īpaša vieta britu vēsturiskajā apziņā un tas tiek uzskatīts par spēcīgu Karaliskās flotes simbolu.<ref>Eastland and Ballantyne (2011) p. 6</ref><ref>McGowan (2003) p. vii</ref><ref>Lavery (2015) p. 6</ref><ref>Goodwin (2015) p. 4</ref> Admiralitātes pirmais lords Leo Amerijs reiz teica, ka "Victory" iemieso "...diezgan unikālā mērā britu jūras spēku vēsturi un tradīcijas... mūsu dižās flotes tradīcijas centrālo svētnīcu", savukārt 1924. gada Jūras spēku apskatē karalis [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] paziņoja, ka "...valstij nav labāka stimula patriotiskai pašaizliedzībai kā Nelsona flagmanis.<ref>{{publikācijas atsauce | url =https://academic.oup.com/tcbh/article-abstract/28/1/57/2738725?login=false| title = Restoring Victory: Naval Heritage, Identity, and Memory in Interwar Britain | author=Don Legget | journal = Modern British History | pages=57–82| date= March 2017 | volume = 28 | issue = 1 | publisher = Oxford Academic| doi = 10.1093/tcbh/hww060 | pmid = 28922799 | accessdate = 16 April 2025| url-access = subscription }}</ref> Tas ir bijis apmeklējumu galamērķis karaļnama pārstāvjiem un valstu vadītājiem, tostarp ķeizaram [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelmam II]], kurš kopā ar sievu 1889. gadā apmeklēja Lielbritāniju valsts vizītē. Ķeizaram tika pasniegts rakstāmgalds, ko izgatavoja ''Waring and Gillow'' uzņēmuma amatnieki no koka, kas savulaik bija daļa no "Victory" iekārtojuma. Vēlāk, 1914. gada 1. augustā, viņš uz šī rakstāmgalda parakstīja pavēli, kas iezīmēja [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumu. Būdams premjerministrs, [[Vinstons Čērčils]] 1941. gadā pēc vācu gaisa uzlidojuma Portsmutai 10. un 11. janvāra naktīs uzkāpa uz kuģa. 1889. gadā bija plānots aizvilkt kuģi "Victory" uz Griniču Karaliskās flotes izstādes vajadzībām, kurā bija apskatāmi vairāk nekā 5000 jūras priekšmetu. Kad izstādes norises vieta tika mainīta uz Čelsiju, lielais zemo tiltu skaits padarīja šo uzdevumu gandrīz neiespējamu, un tā vietā tika uzbūvēts pilna izmēra kuģa modelis. Pēc izstādes beigām replika tika pārdota un pārbūvēta tās jaunajā mājvietā [[Menas Sala|Menas Salā]]. Kuģis “Victory” ir bijis redzams un kalpojis par iedvesmu vairākām filmām: izdomātais Karaliskās flotes kuģis HMS “Dauntless” 2003. gada Disneja filmā "[[Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts]]" bija balstīta uz to,<ref>{{grāmatas atsauce |last=Singer |first=Michael |title=Bring Me That Horizon: The Making of Pirates of the Caribbean |url=https://archive.org/details/bringmethathoriz0000sing |publisher=Disney Editions |year=2007 |isbn=978-1423103196 |pages=[https://archive.org/details/bringmethathoriz0000sing/page/100 101]}}</ref> savukārt Lielā kajīte aizstāja HMS “Bellerophon” 2023. gada biogrāfiskajā filmā [[Napoleons (2023. gada filma)|“Napoleons”]] fiktīvā ainā, kurā attēlota Napoleona un [[Arturs Velzlijs|Velingtonas hercoga]] tikšanās.<ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://www.nmrn.org.uk/news/trafalgar-day-2024-battle-trafalgar | title = Trafalgar Day 2024: The Battle of Trafalgar | date = 22 October 2024 | publisher = The National Museum of the Royal Navy | accessdate = 16 April 2025 | archive-date = {{dat|2025|06|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20250630084008/https://www.nmrn.org.uk/news/trafalgar-day-2024-battle-trafalgar }}</ref> Tas tiek izmantots kā prototips līnijas kuģim ievaddziesmā “Look Down” 2012. gada filmas [[Nožēlojamie (2012. gada filma)|“Les Misérables”]] adaptācijā, kas tika filmēta flotes bāzē HMNB Portsmutā.<ref>{{tīmekļa atsauce | url =https://www.bbc.co.uk/news/uk-england-hampshire-22027159 | title = Les Miserables costumes go on show | date= 4 April 2013| publisher = BBC - Hampshire and Isle of Wight | accessdate = 16 April 2025}}</ref> Daži kadri uz kuģa, kas joprojām peldēja 1918. gadā, ir redzami Morisa Elvija tajā pašā gadā radītās biogrāfiskās filmas par admirāli Nelsonu beigās. “Persuasion”, 1995. gada BBC vēsturiskā drāma, kuras pamatā ir [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] 1817. gada romāns ar tādu pašu nosaukumu, ietvēra ainas uz "Victory". Filmas "[[Master and Commander: Uz pasaules malu]]" producēšanas komanda sadarbojās ar "Victory" kuratoriem, lai precīzi attēlotu dzīvi uz kuģa Džordža laikmetā, savukārt aktieris [[Rasels Krovs]], kurš filmā atveidoja kapteini Džeku Obriju, uzkāpa uz kuģa, lai gūtu iedvesmu savai lomai.<ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://www.itv.com/news/2018-09-26/hms-victorys-battle-scarred-sail-goes-on-display | title = HMS Victory's battle-scarred sail goes on display | date= 26 September 2018| publisher = ITV News| accessdate = 16 April 2025}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce | title=Nelson - Navy and Nation | url=https://archive.org/details/nelsonnavynation0000unse |editor=Quintin Colville and James Davey|publisher= National Maritime Museum/Conway Publishing |location=London |year=2013 |isbn=9781844862078 |page=[https://archive.org/details/nelsonnavynation0000unse/page/228 228]}}</ref> [[Dramaturgs]] [[Viljams Švenks Gilberts|V. S. Gilberts]] apmeklēja kuģi 1868. gadā, vācot informāciju savu operetei "H.M.S. Pinafore". == Interesanti fakti == === "Anglija sagaida, ka katrs vīrs pildīs savu pienākumu" === [[Attēls:England Expects Signal.svg|thumb|Nelsona vēstījums ar vimpeļiem (lasāms slejās no augšas uz leju)|left]] Nelsona slavenais vēstījums uz kuģa "Victory" mastiem: "Anglija sagaida, ka katrs vīrs pildīs savu pienākumu." Šie vārdi angļos rezonē līdzīgi kā frančiem "[[18. jūnija runa]]". Šis ir slavenais vēstījums, ko admirālis Nelsons nodeva ar vimpeļiem no HMS "Victory" pirms Trafalgaras kaujas sākuma. Piemiņai katru gadu 21. oktobrī Nelsona slavenais vēstījums plīvo uz kuģa "Victory". == Galerija == <gallery> File:Here Nelson Fell (216746145).jpg|thumb|Plāksne, kas apzīmē vietu uz kuģa, kur Nelsonu nāvējoši ievainoja franču kuģa "Redoutable" snaiperis File:Portsmouth Victory 0100731wc.JPG|thumb|Admirāļa Nelsona kajīte File:Victory 32pdr gundeck (5694565962).jpg|thumb|32 mārciņu lielgabalu replikas uz "Victory" apakšējā klāja File:Batterie inférieure - Victory.jpg|thumb|Apakšējā baterija (32 mārciņu lielgabali) File:HMSVictoryPortsmouthEngland (version 2).jpg|thumb|HMS Victory profilā, šeit skaidri redzamas dažādās lielgabalu baterijas File:HMSVictory.jpg|thumb|[[Kuģa pakaļgals]] File:England expects...retouched.jpg|thumb|Nelsona slavenais vēstījums ar kuģa vimpeļiem: "Anglija sagaida, ka katrs vīrs pildīs savu pienākumu" </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{grāmatas atsauce |first1=Nicholas |last1=Best |title=Trafalgar&nbsp;– The Untold Story of the Greatest Sea Battle in History |url=https://archive.org/details/trafalgaruntolds0000best |publisher=The Orion Publishing Group Ltd |location=London |year=2005 |isbn=0-297-84622-1}} * {{grāmatas atsauce |first1=John |last1=Christopher |title=The HMS Victory Story |publisher=The History Press |location=Stroud |year=2010 |isbn=978-0-7524-5605-8}} * {{grāmatas atsauce |last=Clowes |first=William Laird |year=1997 |orig-date= |title=The Royal Navy, A&nbsp;History from the Earliest Times to&nbsp;1900 |volume=IV |publisher=Chatham Publishing |location=London |isbn=1-86176-013-2}} * {{grāmatas atsauce |last=Clowes |first=William Laird |year=1997 |orig-date= |title=The Royal Navy, A&nbsp;History from the Earliest Times to&nbsp;1900 |volume=V |publisher=Chatham Publishing |location=London |isbn=1-86176-014-0}} * {{grāmatas atsauce |title=Fighting Ships |last=Davies |first=David |year=1996 |publisher=Constable and Robinson Limited |location=Fulham Palace Road, London |isbn=1-84119-469-7}} * {{grāmatas atsauce |first1=Jonathan R. |last1=Dull |title=The Age of the Ship of the Line |publisher=Seaforth Publishing |location=Barnsley |year=2009 |isbn=978-1-84832-549-4}} * {{grāmatas atsauce |first1=Jonathan |last1=Eastland |first2=Iain |last2=Ballantyne |title= HMS Victory&nbsp;– First Rate 1765 |publisher=Seaforth Publishing, Pen and Sword Books |location=Barnsley |year=2011 |isbn=978-1-84832-094-9}} * {{grāmatas atsauce |title=Naval Warfare in the Age of Sail |url=https://archive.org/details/navalwarfareinag0000irel |last=Ireland |first=Bernard |authorlink= |year=2000 |publisher=Harper Collins Publishing |location=Hammersmith, London |isbn=0-00-762906-0}} * {{grāmatas atsauce |first1= William |last1=Falconer |first2=William |last2=Burney |title=A&nbsp;New and Universal Dictionary of the Marine; being a copious explanation of the technical terms and phrases usually employed in the construction, equipment, machinery, movements, and military, as well as naval operations of ships: with such parts of astronomy and navigation as will be found useful to practical navigators. |publisher=T.&nbsp;Cadell and W.&nbsp;Davies |location=London |year=1830 |oclc=1752876}} * {{grāmatas atsauce |title=Nelson's Victory&nbsp;– 101 Questions & Answers about HMS Victory |url=https://archive.org/details/nelsonsvictory100000good |last=Goodwin |first=Peter |year=2004 |publisher=Conway |location=London |isbn=9-780851-779881}} * {{grāmatas atsauce |title=HMS Victory&nbsp;– Pocket Manual 1805 |last=Goodwin |first=Peter |year=2015 |publisher=Conway |location=London |isbn=978-1-84486-260-3}} * {{grāmatas atsauce |title=The Dispatches and Letters of Vice Admiral Lord Viscount Nelson, with notes (Volume&nbsp;V) |last=Harris |first=Nicholas |year=1846 |publisher=H.&nbsp;Colburn |location=London |oclc=1043045198}} * {{grāmatas atsauce |title=British Napoleonic Ship-of-the-Line |last=Konstam |first=Angus |year=2009 |publisher=Osprey Publishing |location=Botley, Oxford. |isbn=978-1-84176-308-8}} * {{grāmatas atsauce |title=The Ship of the Line |volume=1: The development of the battlefleet 1650–1850 |last=Lavery |first=Brian |author-link=Brian Lavery |year=1983 |location=London |publisher=Conway Maritime Press |isbn=0-85177-252-8}} * {{grāmatas atsauce |title=Nelson's Victory&nbsp;– 250&nbsp;Years of War and Peace |last=Lavery |first=Brian |author-link=Brian Lavery |year=2015 |location=London |publisher=Seaforth Publishing |isbn=978-1-84832-232-5}} * {{grāmatas atsauce |author=Longridge, Charles&nbsp;N. |title=The Anatomy of Nelson's Ships |url=https://archive.org/details/anatomyofnelsons0000long_y4i2 |year=1981 |publisher=Naval Institute Press |isbn=0-87021-077-7}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.royalnavy.mod.uk/our-organisation/where-we-are/heritage/hms-victory HMS ''Victory''] * [https://web.archive.org/web/20190602080918/http://militarynavalhistory.net/shippictures/art_hms_victory_01.htm Illustrated article about HMS ''Victory''] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes karakuģi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]] hoofga4xyrqig4hja1kdy0dth5q11v8 0 627534 4471214 4448539 2026-05-21T05:59:46Z Biafra 13794 4471214 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vandžogala | official_name = ''Vandžiogala'' | settlement_type = miests | image_skyline = Vandziogalos baznycia.JPG | image_caption = Vandžogalas Sv. Trīsvienības baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Kauņas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Kauņas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Vandžogalas seņūnija]] | area_total_km2 = 8.27 | population_as_of = 2021 | population_total = 736 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 07 | lats = 05 | latNS = N | longd = 23 | longm = 57 | longs = 29 | longEW = E | elevation_m = 65 | website = }} '''Vandžogala''' ({{val|lt|Vandžiogala}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķa]] [[Kauņas rajona pašvaldība|Kauņas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Miests atrodas Urkas upītes krastos 25 kilometrus uz ziemeļiem no [[Kauņa]]s, netālu no maģistrāles A8 ([[Kauņa]]—[[Panevēža]]). == Vēsture == Vandžogala vēstures avotos pirmo reizi minēta 1384. gadā kā vieta, kur notikušas cīņas ar [[krustneši]]em. 16. gadsimtā šeit tika uzcelta pirmā baznīca un izveidota muiža. Miests vēsturiski piederējis vairākām ietekmīgām dzimtām, tostarp Rostovskiem un Hlevinskiem. 19. gadsimtā Vandžogala bija nozīmīgs muižniecības centrs ar spēcīgām poļu kultūras tradīcijām. 1863. gada [[Janvāra sacelšanās]] laikā miesta apkārtnē notika sīvas kaujas starp nemierniekiem un [[Krievijas impērija]]s karaspēku. Otrā pasaules kara laikā Vandžogala smagi cieta, un tās [[Ebreji|ebreju]] kopiena tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Padomju gados miests attīstījās kā vietējais lauksaimniecības un izglītības centrs. == Arhitektūra un apskates objekti == * Vandžogalas Sv. Trīsvienības baznīca: koka baznīca, celta 1830. gadā (atjaunota 20. gadsimta sākumā). Tā ir raksturīgs koka arhitektūras piemineklis ar klasicisma un romantisma iezīmēm. * Muižas parks: saglabājušās atsevišķas muižas ansambļa daļas un veci koki, kas liecina par agrāko muižas godību. * Ebreju upuru piemiņas vieta: piemiņas akmens miesta nomalē, kas veltīts Holokausta upuriem. * Piemineklis 1863. gada sacelšanās dalībniekiem: atrodas miesta kapos, godinot brīvības cīnītāju piemiņu. == Sabiedrība == Miestā darbojas Vandžogalas ģimnāzija, bibliotēka, kultūras nams un ambulance. Vandžogala ir pazīstama ar savu aktīvo [[Poļi|poļu]] kopienu, kas joprojām uztur senās tradīcijas un valodu. Cauri miestam ved reģionālais autoceļš KK222, kas savieno Kauņu ar [[Ķēdaiņi]]em. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Kauņas rajona pašvaldība]] jq48lp9o5wpzx5fgpkn1y00oxvenwp9 0 628314 4471127 4458929 2026-05-20T21:48:31Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471127 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Semjuels Hūds | vārds_orig = ''Samuel Hood, 1st Viscount Hood'' | attēls = Northcote, Samuel Hood.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = 1784. gada Hūda portrets. | dz_gads = 1724 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Batleidža]],[[Somerseta]], {{ENG}} | m_gads = 1816 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 27 | m_vieta = [[Londona]], {{ENG}} | dienesta_pakāpe = [[admirālis]] | pilsonība = | tautība = | paraksts = | pakāpe = admirālis | dienesta_laiks = 1741–1794 | valsts = [[Lielbritānijas Karaliste]] | struktūra = [[File:Naval ensign of the United Kingdom.svg|25px]] [[Karaliskā flote]] | vienība = | nodarbošanās = militārpersona, politiķis | komandēja = {{plainlist| * [[HMS|Jamaica]] * [[HMS|Lively]] * [[HMS|Grafton]] * [[HMS|Antelope]] * [[HMS|Vestal]] * [[HMS Victory (1765)|HMS Victory]] }} | kaujas = {{Tree list}} * [[Septiņgadu karš]] ** [[Havras reids]] * [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš]] ** [[Česapīkas līča kauja]] ** [[Visu Svēto salu kauja]] ** [[Monas šauruma kauja]] * [[Francijas revolucionārie kari]] ** [[Tulonas aplenkums]] ** [[Iebrukums Korsikā (1794)|Iebrukums Korsikā]] {{Tree list/end}} | apbalvojumi = [[file:Order of the Bath UK ribbon.svg|26px]] [[Pirts ordenis]]<br>[[File:Baronet's Badge ribbon.png|26px]] [[Baronets]] | izglītība = | cits_darbs = Griničas Jūras kara slimnīcas pārvaldnieks }} '''Semjuels Hūds''', Pirmais [[vikonts]] Hūds (dzimis {{dat|1724|12|12}}; miris {{dat|1816|1|27}}) bija Karaliskās flotes [[virsnieks]] un [[politiķis]]. Kā jaunākais virsnieks viņš piedalījās karadarbībā [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karā]]. Kā pagaidu komandieris ar kuģi "Antelope", Hūds iedzina franču kuģi pie krasta Odjēras līcī un 1757. gadā [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā sagūstīja divus [[kaperi (jūrnieki)|kaperu]] kuģus. Viņš ieņēma augstākā komandiera amatu kā Ziemeļamerikas stacijas virspavēlnieks un pēc tam kā Aizvēja salu stacijas virspavēlnieks. [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā Hūds vadīja britu floti līdz uzvarai [[Monas šauruma kauja|Monas šauruma kaujā]] 1782. gada aprīlī. Vēlāk viņš kļuva par flotes virspavēlnieku Portsmutā, pēc tam par pirmo jūras lordu un pēc īsas atgriešanās Portsmutas komandiera amatā kļuva par Vidusjūras flotes virspavēlnieku [[Francijas revolucionārie kari|Franču revolucionāro karu]] laikā. Viņa jaunākais brālis bija [[admirālis]] [[Aleksandrs Hūds]], 1. Bridportas vikonts (1726–1814), un viņa brālēns, kurš reiz tika atbrīvots no amata, bija admirālis sers Semjuels Hūds, Pirmais baronets (1762–1814). == Biogrāfija == Semjuels Hūds no Vaitlijas piedzima [[vikārs|vikāra]] Semjuela Hūda no Somersetas un viņa sievas Marijas Hoskinsas, [[Dorseta]]s muižnieka meitas ģimenē. Viņš iestājās Karaliskajā flotē 1741. gadā<ref name=odnb>{{cite book|url=http://www.oxforddnb.com/view/article/13678?docPos=1 |title=Samuel Hood, 1st Viscount Hood |year=2004 |doi=10.1093/ref:odnb/13678 |access-date=31 August 2015}}</ref> un dienēja uz kuģa [[HMS Ludlow]] kapteiņa Džordža Rodnija vadībā, bet 1746. gadā tika paaugstināts par leitnantu. [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma kara]] laikā Hūds dienēja [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. 1754. gadā Semjuelam Hūdam tika uzticēts komandēt [[Korvete (burukuģis)|korveti]] [[HMS Jamaica]], kuru viņš komandēja Ziemeļamerikas ūdeņos. Divus gadus vēlāk, 1756. gada jūlijā, Hūds tika iecelts par korvetes [[HMS Lively]] komandieri. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākuma Hūds tika paaugstināts par kapteini un iecelts par 70 lielgabalu kuģa [[HMS Grafton]] komandieri. 1757. gadā viņš tika iecelts par pagaidu komandieri uz 50 lielgabalu kuģa [[HMS Antelope]], kuru viņš komandēja, uzbrūkot franču fregatei Odjēras līcī un sagūstot divus franču kaperu kuģus. 1759. gadā, komandējot 32 lielgabalu [[fregate|fregati]] [[HMS Vestal]], Hūds pēc asiņainas kaujas sagūstīja 32 lielgabalu franču fregati "Bellona". Pēc tam viņš dienēja [[Kanāla flote]]s sastāvā, piedaloties [[branderi|ugunskuģu]] uzbrukumā [[Havra]]s reidam, kur iznīcināja franču transporta kuģus, kas bija paredzēti karaspēka [[desants|izsēdināšanai]] Anglijā. Pēc miera noslēgšanas Hūds 1767. gadā tika iecelts par eskadras komandieri Ziemeļamerikas ūdeņos, un 1770. gada oktobrī viņš atgriezās mājās. 1778. gadā pēc dienesta Ziemeļamerikā viņš kļuva par [[Portsmuta]]s doku komisāru un Karaliskās Jūras akadēmijas komandieri. Tajā pašā gadā, karaļa [[Džordžs III|Džordža III]] vizītes laikā Portsmutā, Semjuels Hūds tika iecelts par [[Baronets|baronetu]]. Šajā laikā izcēlās karš ar dumpīgajām Amerikas kolonijām un to franču sabiedrotajiem. Karš bija ārkārtīgi nepopulārs, un Admiralitātei bija nepieciešami uzticami virsnieki. Tāpēc 1780. gada 26. septembrī sers Semjuels Hūds tika paaugstināts par Zilās eskadriļas kontradmirāli un iecelts par jaunāko karoga virsnieku Rietumindijā viceadmirāļa Džordža Rodnija vadībā. Ziemeļamerikas karā viņš divas reizes pieveica Francijas viceadmirāli de Grasu — pie Sentkristoferas un Gvadelupā (1782. gadā), pēc tam sagūstot četrus Francijas kuģus. 1787. gada 25. septembrī lords Hūds tika paaugstināts par Zilās eskadriļas [[Kontradmirālis|viceadmirāli]], bet 1793. gada 1. februārī — par Sarkanās eskadriļas viceadmirāli. Krievu-angļu politiskās krīzes laikā 1791. gada pavasarī viņš apbruņoja [[eskadra|eskadru]] (36 līnijkuģi un 26 citi kuģi) operācijām [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] pret [[Krievijas Impērijas flote|Krievijas floti]], taču karš nesākās. Franču revolūcijas karu laikā Hūds, būdams Vidusjūras virspavēlnieks, 1793. gadā [[Tulonas aplenkums|ieņēma Tulonu]], kuru franču rojālisti bija nodevuši, un 1794. gadā ieņēma [[Korsika|Korsiku]]. 1799. gada 12. februārī lords Hūds tika paaugstināts par Baltās eskadriļas admirāli. 1805. gada 9. novembrī vikonts Huds tika paaugstināts par Sarkanās eskadriļas admirāli. 1796. gadā Semjuels Hūds tika iecelts par Vitlijas, Vorvikšīrā, vikontu Hūdu ar mūža pensiju 2000 mārciņu gadā (aptuveni 200 000 mārciņu gadā 2025. gada izteiksmē). 1796. gadā viņš tika iecelts arī par [[Griničas Jūras kara slimnīcas|Griničas slimnīcas]] gubernatoru, šo amatu ieņēma līdz savai nāvei 1816. gadā.<ref>{{cite web|url=http://memorials.rmg.co.uk/Memorial2e38-2.html?Photos=Yes&MemorialPage=13&MemorialID=M2378&Full=Transcript|title=Royal Naval Hospital Old Burial Ground (nurses home), Greenwich, London, England|access-date=9 October 2013|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20131017025614/http://memorials.rmg.co.uk/Memorial2e38-2.html?Photos=Yes&MemorialPage=13&MemorialID=M2378&Full=Transcript|archive-date=17 October 2013}}</ref> No 1784. līdz 1788. gadam un no 1790. līdz 1796. gadam viņš bija Vestminsteras vēlēšanu apgabala [[Toriji|konservatīvo]] [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlamenta]] deputāts, kā arī no 1789. līdz 1790. gadam Reigeitas vēlēšanu apgabala deputāts.<ref name=hop>{{cite web|url=http://www.historyofparliamentonline.org/volume/1754-1790/member/hood-samuel-1724-1816|title=Hood, Samuel, 1st Baron Hood (1724–1816), of Catherington, Hants|publisher=History of Parliament|access-date=31 August 2015|archive-date={{dat|2018|12|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181202223630/http://www.historyofparliamentonline.org/volume/1754-1790/member/hood-samuel-1724-1816}}</ref> Viņš nomira Griničā 1816. gada 27. janvārī un ir apglabāts Griničas slimnīcas kapsētā. 1795. gadā viņa sievai Sjūzenai tika piešķirts Lielbritānijas pēra tituls kā Kateringtonas baronesei Hūdai. Semjuela Hūda tituli nonāca mantojumā viņa jaunākajam dēlam Henrijam (1753–1836). Gildholā un [[Nacionālā portretu galerija (Londona)|Nacionālajā portretu galerijā]] ir apskatāmi vairāki Lemuela Frensisa Abota gleznoti lorda Hūda portreti. Viņu gleznojuši arī Džošua Reinoldss un Tomass Geinsboro. Divi no trim britu kuģiem, kas nesa nosaukumu [[HMS Hood]], tika nosaukti viņa vārdā. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book|last=Adkins|first= Lesley and Roy|year=2007|title= The War For All the Oceans|url=https://archive.org/details/warforalloceansf0000adki_e9i3|publisher= Abacus}} * {{cite book|last=Freeman|first=Richard|year=2009|title= The Great Edwardian Naval Feud Beresford's Vendetta against 'Jackie Fisher'|publisher= Pen & Sword Maritime}} * {{cite book|last=Harvey|first=Robert|year=2004|title= A Few Bloody Noses: The American Revolutionary War|publisher= Constable and Robinson}} * {{cite book|last=Lambert|first=Andrew|year=2008|title=Admirals: The Naval Commanders Who Made Britain Great|publisher= Fabre and Faber}} * {{cite book|last=Lambert|first=Andrew|year=2005|title=Nelson: Brittania's God of War|url=https://archive.org/details/nelsonbritannias0000lamb|publisher= Faber and Faber}} * {{cite book|last=Rodger|first=N.A.M. |year=1979|title=The Admiralty. Offices of State|publisher= Lavenham: T. Dalton Ltd|isbn=0900963948}} == Ārējās saites == {{Commons category|Samuel Hood, 1st Viscount Hood}} * [https://threedecks.org/index.php?display_type=show_crewman&id=1379/ Sir Samuel Hood (1724-1816)] * [https://morethannelson.com/officer/samuel-hood-1st-vicount/ Samuel Hood 1st Viscount] {{DEFAULTSORT:Hūds, Semjuels}} [[Kategorija:1724. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1816. gadā mirušie]] [[Kategorija:Somersetā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas jūrnieki]] [[Kategorija:Anglijas politiķi]] [[Kategorija:Anglijas militārpersonas]] ncvxfl0hx60xmvw0acvoxmfr8ikjjty 0 629039 4471182 4454505 2026-05-21T04:25:21Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Ina_Magone,_Miss_Latvia_1989,_Austrian_entrepreneur_and_artist.jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No ticket permission since 20 April 2026). 4471182 wikitext text/x-wiki '''Ina Šitere''' (dzimusi '''Ina Magone''' {{dat|1971|5|28}} [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]], [[Krievija]]) ir latviešu [[fotomodele]], māksliniece un uzņēmēja. 1989. gadā viņa kļuva par pirmo konkursa ''[[Mis Latvija]]'' uzvarētāju un pārstāvēja Latviju starptautiskajā konkursā [[Miss World 1989]] [[Honkonga|Honkongā]]. Pirmajā laulībā viņa bija pazīstama kā ''Ina Šenberga'', vēlāk — kā ''Ina Šitere'' ({{val|de|Ina Schitter}}). [[Attēls:Ina Magone, Miss Latvia 1989.jpg|thumb|Ina Magone, Mis Latvija 1989|251x251px]] == Dzīve == === Izcelsme un jaunība === Ina Magone dzimusi [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] (toreiz — Sverdlovskā), [[Krievija|Krievijā]], taču jau pirmajā dzīves gadā atgriezās kopā ar māti [[Latvija|Latvijā]], tās dzimtajā [[Kurzeme|Kurzemē]]. Uzaugusi [[Saldus|Saldū]], kur mācījusies Saldus 2. vidusskolā. Vēlāk studēšanu turpinājusi [[Liepāja]]s Jāņa Raiņa 6. vidusskolā un [[Liepāja]]s Lietišķās mākslas vidusskolā (mūsdienās — PIKC "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola"). === Izglītība === No 1989. līdz 1993. gadam studēja Rīgas Mākslas koledžā lietišķās mākslas specialitātē. Vēlāk studēja [[Grācas Kārļa Frančeska universitāte|Grācas Karla Franča universitātē]] ([[Austrija]]) tulkošanas, mutiskās tulkošanas un kultūras vadības programmā. Runā latviešu, krievu, vācu, angļu un spāņu valodā; profesionāli strādājusi kā tulkotāja, mutiskā tulkotāja un projektu vadītāja starptautiskās organizācijās. == Mis Latvija 1989 == === Konkursa norise === 1989. gada 11. jūnijā [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]] [[Rīga|Rīgā]] notika pirmais nacionālā mēroga skaistumkonkurss ''Mis Latvija'', ko organizēja Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs ''Forums''. Tas bija trešais skaistumkonkurss Latvijā kopumā — pēc ''Mis Rīga 1988'' un ''Mis Rīga 1989''.<ref>Tiļļa, Andris (2018. gada 11. aprīlī): [https://www.la.lv/skaistums-uz-izkersanu „30 gadi kopš skaistumkonkursa 'Mis Rīga'"]. LA.LV. Skatīts 2020. gada 22. jūlijā.</ref> Pieteikumu iesniedza vairāk nekā 700 dalībnieču no visas Latvijas. Pēc vairākām atlases kārtām finālā iekļuva 12 dalībnieces. Fināls tika translēts Latvijas PSR televīzijā tiešraidē.<ref>[https://timenote.info/lv/events/Latvijas-pirmais-skaistumkonkurss „Latvijas pirmais skaistumkonkurss"]. Timenote.info. Skatīts 2026. gadā.</ref> Konkurss organizēts laikā, kad Latvija vēl ietilpa [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|Latvijas PSR]] sastāvā, un norisinājās politiskās atmodas un nacionālās identitātes atjaunošanas kontekstā. === Rezultāti === Par pirmo ''Mis Latvija'' kļuva Ina Magone. Otrajā vietā ierindojās Lauma Zemzare (''Mis Rīga '89''; vēlāk piedalījās kā ''Miss PSRS'' konkursā ''Miss World 1990''), bet trešo vietu ieguva Evija Staļbovska (vēlāk piedalījās kā ''Miss Padomju Savienība'' konkursā ''Miss Universe 1990''). === Sadarbība ar "Forumu" === Pēc uzvaras Rīgas Jaunatnes centrs ''Forums'' noslēdza ar Inu Magoni gada sadarbības līgumu ar ikmēneša atalgojumu 219 rubļu apmērā. Programma ietvēra regulāras nodarbības vingrošanā, aerobikā, peldēšanā, dejās, korejiešu cīņas mākslā taekwondo, kā arī angļu valodas kursus. == Miss World 1989 == Kā konkursa uzvarētāja Ina Magone pārstāvēja Latviju 39. konkursā ''[[Miss World]]'', kas 1989. gada 22. novembrī notika [[Honkongas konvenciju un izstāžu centrs|Honkongas Konvenciju un izstāžu centrā]] [[Honkonga|Honkongā]]. Tā bija Latvijas pirmā dalība šajā konkursā.<ref>[https://www.missworld.com/news/introducing-miss-world-latvia-2025 „Introducing Miss World Latvia 2025"]. Miss World Organization. Skatīts 2025. gadā.</ref> Ina Magone konkursā piedalījās ar devīzi ''Beauty with a Purpose'' un uz Honkongu devās ar [[Latvijas PSR]] karogu.<ref>[https://laikraksts.com/raksti/rakstsFoto.php?kuraFoto=28812&KursRaksts=13971 Ina Magone ar Padomju Latvijas karogu Miss World 1989]. Laikraksts „Latvietis", Nr. 881, 2026. gada februāris.</ref> == Sabiedriskā un profesionālā darbība (1989–1991) == Pēc uzvaras konkursā Ina Magone pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]] un piedalījās reprezentācijas un sabiedrisko attiecību pasākumos Latvijā un ārvalstīs: [[Igaunija]] (Tallina), [[Krievija]] (Maskava), [[Somija]], [[Apvienotā Karaliste]] (Londona), Honkonga, Taivāna, [[Gruzija]], [[Polija]], [[Austrija]], [[Itālija]], [[Dānija]]. 1989. gada jūlijā piedalījās 8. Vispasaules latviešu jaunatnes kongresā [[Haiko]] muižā ([[Somija|Somijā]]), kurā negaidīti piedalījās arī vairāk nekā 157 delegāti no Latvijas. Kongresa noslēgumā tika pieņemts memorands ar prasību atzīt Hitlera–Staļina paktu par nelikumīgu. 1990.–1991. gadā darbojās kā aģentūras ''Mis Latvija'' direktore kopā ar Bruno Birmani un Vladi Goldbergu. 1990. gada 12. maijā titulu ''Mis Latvija'' ieguva Velga Bražņevica, bet 1991. gadā — Inese Šlesere. == Karjera == === Modele un māksliniece === Pēc dalības skaistumkonkursos Ina Magone veidoja starptautisku karjeru kā [[fotomodele]], strādājot [[Eiropa|Eiropā]] (tostarp [[Madride|Madridē]]) un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ([[Lasvegasa|Lasvegasā]]). Paralēli viņa pievērsās vizuālajai mākslai un glezniecībai. Viņa darbojās arī kā radošā direktore modes jomā un kopā ar Džovanni Stefanelu (modeļu nama [[Stefanel]] dibinātāja meitu) izstrādāja projektu ''MusuMusu'' — galvassegu kolekciju, ko ražo sievietes [[Nepāla|Nepālā]] godīgas darba samaksas apstākļos. === Izstādes (izlase) === * 2005 — Veselības vadības institūts GmbH, [[Grāca]] * 2006 — Vernisāža „Meet at Interior for Romantics", [[Zalcburga]] * 2006 — „Lipizzbacher Kultur", Lipicbahas pils * 2007 — Galerija „Cēsu iela", [[Rīga]] * 2009 — Wine & Co, [[Grāca]] * 2010 — Galerija Steiner, [[Vīne]] * 2013 — Stift Pulgarn, [[Linca]] === Dalība mākslas plenēros === * 2016 — Jūrkalnes mākslas plenērs<ref>[https://www.ventspilnieks.lv/foto-video/video-jurkalne-aizvadits-jau-septitais-igo-rikotais-makslas-pleners/ „Video: Jūrkalnē aizvadīts jau septītais Igo rīkotais mākslas plenērs"]. Ventspilnieks.lv.</ref> == Uzņēmējdarbība == S.IN GmbH ir [[Austrija|Austrijā]] reģistrēts uzņēmums, kas darbojas pasākumu organizēšanas, mārketinga konsultāciju un nekustamā īpašuma jomā. Uzņēmums apsaimnieko ''Schitterhof CAMPING WEISS'' [[Špīlberga|Špīlbergā]] ([[Štīrija|Štīrijā]]) — pasākumu kempingu [[Red Bull Ring|Red Bull Ringa]] sacensību laikā [[Formulas 1]] posmu norisē. == Personīgā dzīve == Pirmajā laulībā ar Ivaru Šenbergu 1992. gada 20. maijā piedzima dēls Gvido Šenbergs. Otrajā laulībā ar Ekkehadu Šiteru viņa pieņēma uzvārdu Šitere. == Ārējās saites == * [https://www.schitter.cc Ina & Ekkehards Šitere — personīgā mājaslapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šitere, Ina}} [[Kategorija:Latviešu modeles]] [[Kategorija:Latviešu uzņēmējas]] [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sievietes]] [[Kategorija:Liepājas cilvēki]] 8v8rlizk5vo8gcbd4obhnqfcqv6dfhh 0 629936 4470978 4467965 2026-05-20T14:00:53Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4470978 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Promtraktor'' | native_name = ''Производственная компания «Промтрактор»'' | logo = | caption = | type = | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = {{dat|1972}} | founder = | defunct = | location_city = [[Čeboksari]], [[Čuvašija]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[mašīnbūve]] | products = [[traktors|traktori]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Т-330 на восстановительном поезде. 2017.jpg|thumb|240px|Traktors ''T-330'']] [[Attēls:LLC Laukar bulldozer T-35.01.jpg|thumb|240px|Buldozers ''T-35.0.1 ČETRA'']] [[Attēls:Плавающий вездеход ЧЕТРА ф1.JPG|thumb|240px|Peldošais visurgājējs ''ČETRA'']] '''"Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca"''' (''Чебоксарский завод промышленных тракторов'', ''ЧЗПТ'' — '''''ČZPT''''') ir [[Krievija]]s [[mašīnbūve]]s rūpnīca [[Čuvašija]]s galvaspilsētā [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo rūpniecības [[traktors|traktorus]] ar zīmolu '''''ČETRA''''' (''ЧЕТРА''). Tā dibināta 1972. gadā. Rūpnīcu pārvalda sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ražošanas kompānija «'''Promtraktor'''»" (''Производственная компания «Промтрактор»''), kas ietilpst Koncernā "Traktoru rūpnīcas" (''НП «Концерн «Тракторные заводы»''). Čeboksaru rūpnīcas teritorijā atrodas arī cita "Traktoru rūpnīcas" grupas uzņēmuma ''Agromaš'' ražotne, kur izgatavo kombainus. == Vēsture == 1970. gadu sākumā [[Čeļabinskas traktoru rūpnīca]] (''ČTR'') izstrādāja smago rūpniecības traktoru ''[[T-330]]'', ko varētu izmantot svarīgu rūpniecības nozaru, piemēram, kalnrūpniecības un naftas rūpniecības attīstībā. Tā kā ''ČTR'' bija pilnībā noslogota ar pieprasīto ''[[T-170]]'' un ''[[DET-250]]'' traktoru ražošanu, tajā nebija vietas, lai attīstītu perspektīvo ''T-330'' sērijas traktoru ražošanu, tāpēc tika pieņemts lēmums par jaunas rūpnīcas būvniecību [[Čeboksari|Čeboksaros]]. Rūpnīcas celtniecība sākās 1972. gada 12. janvārī, pamatojoties uz PSKP Centrālkomitejas un PSRS Ministru Padomes 1966. gada 3. augusta dekrētu Nr. 606: "Par traktoru, pašgājēju šasiju un to rezerves daļu ražošanas attīstības paātrināšanu 1966. — 1970. gados" un 1972. gada 29. februāra dekrētu Nr. 157 "Par ''ČZPT'' pirmās kārtas būvniecību un [[Volgogradas motorbūves rūpnīca]]s ''MTSHM'' rekonstrukciju". 1971. gada 21. oktobrī izveidoja būvējamās rūpnīcas direkciju. Lai apmācītu rūpnīcas personālu, piesaistīja speciālistus no citām PSRS traktoru rūpnīcām. 1974. gada 30. decembrī ekspluatācijā nodeva rūpnīcas pirmo ražošanas ēku — montāžas cehu, kura ražošanas telpās sākās traktora ''T-330'' ar 330 ZS jaudu mezglu un detaļu izgatavošana. Vienlaikus tika izstrādāti piekabināmie un uzkarināmie mehānismi specializēto ''T-330'' versiju (buldozera, sniega tīrītāja, grāvju racēja, augsnes irdinātāja) izveidei. 1975. gada 25. oktobrī izgatavoja pirmo traktoru ''T-330'' ar buldozera aprīkojumu. Līdz 1976. gadam darbinieku skaits rūpnīcā pieauga līdz vairāk nekā 5000 cilvēkiem. Turpmākajos gados ražošanas apjomu nepārtraukti palielināja un ekspluatācijā nodeva vēl citus cehus. Vienlaikus konstruktori uz ''T-330'' bāzes izstrādāja cauruļu licēju, kas paredzēts liela diametra cauruļu ieguldīšanai tranšejā, izolācijas mašīnu pavadīšanai un pacelšanas un transportēšanas darbiem maģistrālajos gāzes un naftas vados. Pirmo izmēģinājuma paraugu samontēja 1977. gada 7. maijā. Tā sērijveida ražošanu apstiprināja 1980. gadā. 1980. gados palielināja saražoto mašīnu skaitu, kā arī paralēli izstrādāja jaunas mašīnas. 1981. gadā sākās ''T-330'' sērijveida ražošana. 1982. gada 1. septembrī no galvenā konveijera noripoja 1000. traktors. 5000. traktors rūpnīcu pameta 1986. gada februārī, bet {{sk|10000}}. jau 1988. gada augusta beigās. 1985. gadā sākās traktoru ''[[T-500]]'' ar 500 ZS ražošana. 1989. gadā izgatavoja pirmo buldozera prototipu ar 750 ZS jaudu (''T50.01''). Pēc PSRS sabrukuma rūpnīca sāka ražot arī riteņu tehniku. 1993. gada 28. decembrī ražošanas apvienību "Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca" no valsts uzņēmuma pārveidoja par atvērtu akciju sabiedrību ''Promtraktor''. Nākamajos gados ražošanā ieviesa vairākus jaunus buldozerus un cauruļu licējus, jo īpaši modeļus, kas bija mazāki par padomju laikā ražotajiem. 1990. gadu vidū ''Promtraktor'' akcijas sāka aktīvi iegādāties uzņēmējs Mihails Bolotins. Viņš arī iegādājās citas traktoru rūpnīcas, un 1996. gadā izveidoja Koncernu "Traktoru rūpnīcas" (''НП «Концерн «Тракторные заводы»'') ar galveno biroju Čeboksaros. 2002. gadā ieviesa jaunu zīmolu ''ČETRA'' (''ЧЕТРА''), un padomju laika saīsinājums ''ČZPT'' (''ЧЗПТ'') vairs neizmantoja. Mūsdienās to saviem produktiem izmanto cits celtniecības tehnikas ražotājs Čeļabinskā. 2013. gadā slēdza [[Krasnojarskas kombainu rūpnīca|Krasnojarskas kombainu rūpnīcu]], un tās produkcijas ražošanu pārcēla uz ''Promtraktor'' teritoriju Čeboksaros, kur 2014. izlaida pirmo kombainu, bet jau ar ''AGROMAŠ'' zīmolu.<ref name="agrobase AGROMAŠ" /> Līdz 2017. gadam "Traktoru rūpnīcu" grupas uzņēmumiem bija sakrājušies lieli parādi, un lielākais kreditors valstij piederošā banka ''[[VEB.RF|Vņešekonombank]]'' uzsāka [[bankrots|bankrota]] procedūru. 2018. gadā grupas parādus pārņēma valsts uzņēmums ''[[Rosteh]]''. Tas paturēja grupas militāro ražošanu, bet civilās produkcijas uzņēmumus, to skaitā ''Promtraktor'', nodeva privātiem investoriem.<ref name="rambler 2018-08-09" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="agrobase AGROMAŠ">[https://www.agrobase.ru/organizations/manufacturer/pdmanufacturer_4e8b8bce-5aa6-42f4-ac7e-f80cb750b7c6 Волжский комбайновый завод, ООО] agrobase.ru</ref> <ref name="rambler 2018-08-09">[https://finance.rambler.ru/business/40519739-rosteh-peredast-grazhdanskie-aktivy-traktornyh-zavodov-chastnomu-investoru/ «Ростех» передаст гражданские активы «Тракторных заводов» частному инвестору] Rambler News Service, 2018-08-09</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chetra.ru ЧЕТРА] * [https://трактор.рф Концерн Тракторные заводы] [[Kategorija:Čuvašijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Traktoru ražotāji]] [[Kategorija:Čeboksari]] 5gvxnufcxv8m8a025jtckl4uxe6f8zx 0 630230 4471073 4459732 2026-05-20T19:32:39Z Biafra 13794 4471073 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls =Einhornia crustulenta (YPM IZ 071330).jpeg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Bryozoa | tips_lv =Sūneņi | klase =Gymnolaemata | klase_lv =Kailmutes | kārta =Cheilostomatida | kārta_lv =Heilostomāti | apakškārta =Membraniporina | apakškārta_lv =Membrānporīnas | dzimta =Electridae | dzimta_lv =Elektrīdes | ģints =Einhornia | ģints_lv =Einhornijas | suga =Einhornia crustulenta | binomial =<small>(Pallas, 1766)</small> | sinonīmi = | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''''Einhornia crustulenta''''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa suga [[Heilostomāti|heilostomātu]] kārtā un [[Elektrīdes|elektrīžu]] dzimtā. Sugu ar nosaukumu ''Eschara crustulenta'' 1766. gadā aprakstīja vācu zoologs, dabaspētnieks [[Pēteris Pallass]]. Suga ir izplatīta [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļā, [[Eiropa]]s rietumu piekastē, [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] un [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]].<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=467577#distributions WoRMS, World Register of Marine Species.]</ref> ''Einhornia crustulenta'' ir [[Einhornijas|einhorniju]] ģints [[tipiskā suga]]. == Apraksts == [[Zoarijs]] ir klāts ar plānu slāni, bieži vien ar šaurām, sazarotiem atzariem un no vienas līdz vairākām [[Zooeciji|zooeciju]] rindām. Zooeciji ir sadalīti samērā vienmērīgi. Tiem ir eliptiska forma un tie ir sadalīti ar dziļām vagām. Sienas parasti ir mēreni biezas un malās smalki granulētas. [[Kriptocists]] ir šaurs. [[Gimnocists]] ir gluds un bieži vien labi attīstīts, taču blīvas apdzīvotības apstākļos var būt [[Redukcija (bioloģija)|reducēts]] un pat izzust. Dzelkšņu skaits uz sienām var ļoti mainīties no sešiem katrā pusē līdz pinīgai izzušanai. Vāciņš bieži lielākā vai mazākā mērā ir kalcificēts un izskatās balts uz pārējās priekšējās membrānas fona.<ref>Osburn, Raymond C. (1952). ''Bryozoa of the Pacific Coast of America.'' Part 2, ''Cheilostomata Ascophora.'' Allan Hancock Pacific Expeditions. [Reports], 14, 1-611. 36. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sūneņi]] 3g4a7rifqxyb8vmuzaxh3ze2s1p5p4l 0 630679 4471145 4464799 2026-05-20T23:04:46Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471145 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Dmitrijs Poļakovs | vārds_orig = ''Дмитрий Поляков'' | attēls = Dmitri polyakov spy.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1921 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Starobiļska]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]]<br>(tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1988 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 15 | m_vieta = [[Maskava]], [[PSRS]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = [[PSRS]] | tautība = | nodarbošanās = izlūkdienesta darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[file:RAF A F6MajGen since 2010par.svg|23px]] Ģenerālmajors (dienesta pakāpe atņemta) | dienesta_laiks = 1939—1980 | valsts = [[PSRS]] | struktūra = [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|GRU]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]], [[Tēvijas Kara ordenis]] (1988. gadā atņemti visi valsts apbalvojumi) }} }} '''Dmitrijs Fjodorovičs Poļakovs''' ({{val|ru|Дмитрий Фёдорович Поляков}}; dzimis 1921. gada 6. jūlijā, miris 1988. gada 15. martā)<ref>[https://id.oclc.org/worldcat/entity/E39PBJv4qxYfwh8XGMGbwWH6Kd Dmitri Polyakov]. ''WorldCat''. Retrieved 1 Nov 2024.</ref> bija [[Padomju Savienība]]s [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|GRU]] [[ģenerālmajors]] [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. Pēc bijušā augsta ranga [[VDK]] virsnieka Sergeja Kondraševa teiktā, Poļakovs darbojās kā VDK dezinformācijas aģents [[FIB]] Ņujorkas lauka birojā, kad 1962. gadā tika norīkots uz Apvienoto Nāciju Organizācijas galveno mītni. Kondraševa draugs pēc Aukstā kara un bijušais augsta ranga CIP pretizlūkošanas virsnieks Tenents H. Beglijs saka, ka Poļakovs "mainījās" un sāka spiegot [[CIP]] labā, kad tika pārcelts uz [[Ranguna|Rangūnu]], Maskavu un [[Ņūdeli]]. Poļakovs pēkšņi tika atsaukts uz Maskavu 1980. gadā, un arestēts 1986. gadā, tiesāts un visbeidzot sodīts ar nāvi 1988. gadā.<ref>{{Cite journal |last=Bagley |first=Tennent H. |date=2014 |title=Ghosts of the Spy Wars: A Personal Reminder to Interested Parties |url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/08850607.2014.962362 |journal=International Journal of Intelligence and CounterIntelligence|volume=28 |pages=1–37 |doi=10.1080/08850607.2014.962362 }}</ref> CIP Poļakovs bija pazīstams ar segvārdiem "Burbons" un "Klejotājs", savukārt FIB viņu dēvēja par "Topāzu".<ref>{{Cite web |title=Dmitri Polyakov (Soviet General and Cold War Spy) |url=https://www.onthisday.com/people/dmitri-polyakov |access-date=2024-08-14 |website=On This Day |language=en}}</ref> == Biogrāfija == Dmitrijs Poļakovs piedzima [[Ukrainas PSR|Padomju Ukrainā]] [[Starobiļska]]s pilsētā 1921. gadā grāmatveža ģimenē. Viņš absolvēja Sumu artilērijas skolu 1941. gada jūnijā un Otrā pasaules kara laikā dienēja par artilērijas virsnieku, kura laikā saņēma apbalvojumu par drosmi. Pēc studiju pabeigšanas M. V. Frunzes Militārajā akadēmijā un GRU apmācības kursos Poļakovs pievienojās Padomju Savienības ārējās militārās izlūkošanas aģentūrai (GRU). Poļakova pirmais uzdevums bija strādāt padomju delegācijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Militārā štāba komitejā no 1951. līdz 1956. gadam, vadot padomju spiegu tīklu. Viņa turpmākie ārvalstu uzdevumi ietvēra Rangunu (1965.–1969.) un Ņūdeli (1973.–1976. un 1979.–1980.), kur viņš bija [[Padomju Savienība]]s [[militārais atašejs]]. == GRU virsnieks un dubultaģents == Savā otrajā komandējumā uz [[Ņujorka|Ņujorku]] 1959.–1961. gadā Poļakovs vērsās pie [[FIB|Federālā izmeklēšanas biroja]] (FIB) pretizlūkošanas aģentiem, lai piedāvātu savus pakalpojumus kā informatoram. Poļakovs apgalvoja, ka viņš ir krievu patriots, kuru motivē kļūt par dubultaģentu, jo viņam nepatīk Komunistiskās partijas elites korupcija. Viņa CIP kontaktpersona no [[Deli]] uzskatīja, ka Poļakova dienests [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] bija faktors viņa lēmumā kļūt par dubultaģentu, savukārt cits CIP aģents, kurš piecpadsmit gadus risināja viņa lietu, teica: "Viņš pauda sajūtu, ka viņam ir jāpalīdz mums, pretējā gadījumā padomju vara uzvarēs aukstajā karā, un viņš to nevarēja paciest. Viņš uzskatīja, ka mēs esam ļoti naivi un ka cietīsim neveiksmi šajā cīņā."<ref name=TimeMag>{{cite magazine|magazine=Time|date=2001-06-24|url=http://content.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html|title=Death of The Perfect Spy|author=Elaine Shannon|author-link=Elaine Shannon|access-date=2007-07-22|archive-date=2023-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230610045605/https://content.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html}}</ref> PSRS izlūks [[Viktors Čerkašins]] norādīja, ka Poļakovs bija sarūgtināts, jo padomju vadība viņam liedza atļauju vest savu smagi slimo dēlu, vecāko no trim bērniem, uz slimnīcu Ņujorkā, kur viņš varētu saņemt atbilstošu medicīnisko palīdzību [[poliomelīts|poliomelīta]] ārstēšanai. Viņa dēls slimības rezultātā nomira, un drīz pēc tam Poļakovs vērsās pie amerikāņiem ar sadarbības piedāvājumu.<ref>{{cite news|url=http://www.boston.com/ae/books/articles/2005/03/06/spooks_shadows_codes_and_moles/|work=The Boston Globe|title=Spooks, shadows, codes, and moles&nbsp;— Spy wars, from inside the KGB|author=Ann Blackman|author-link=Ann Blackman|date=2005-03-06|access-date=2007-07-22}}</ref> Bijušais CIP pretizlūkošanas virsnieks Tenents H. Beglijs savā 2007. gada grāmatā “Spiegu kari: kurmji, mistērijas un nāvējošas spēles un citur” apgalvo, ka Poļakovs bija [[Kremlis|Kremlim]] lojāls trīskāršais aģents, kad 1961. gada beigās sazinājās ar FBI. Beglijs tālāk apgalvo, ka Poļakovs un vēl viens padomju izlūkdienestu virsnieks majors Aleksejs Kulaks, kurš dažas nedēļas pēc Poļakova burtiski iegāja biroja Ņujorkas lauka birojā, sniedza ASV izlūkdienestiem VDK dezinformāciju, kas sūtīja aģentūras “mežonīgās medībās” un novērsa uzmanību no VDK/GRU viltus pārbēdzējiem un īstiem “kurmjiem” ASV izlūkdienestos. Apmēram gadu pēc sākotnējā kontakta ar FBI Poļakovs tika nosūtīts atpakaļ uz Maskavu, kur viņš varēja piekļūt GRU dokumentiem, lai identificētu dubultaģentus, atmaskojot Frenku Bosardu, vadāmo raķešu pētnieku Lielbritānijas aviācijas ministrijā, un ASV armijas seržantu Džeku Danlapu, [[Nacionālās drošības aģentūra|Nacionālās drošības aģentūras]] kurjeru. Sešdesmito gadu beigās, atrodoties Rangunā, Poļakovs sniedza CIP visu GRU rīcībā esošo informāciju par Vjetnamas un [[Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija|Ķīnas armiju]]. Ap šo laiku viņš arī nodeva informāciju par (it kā) pieaugošo Ķīnas un Padomju Savienības šķelšanos, ko vēlāk izmantoja [[Henrijs Kisindžers]] un [[Ričards Niksons]], uzsākot attiecības ar Ķīnu 1972. gadā. Grāmatās “Spiegu kari”<ref>{{Cite book |last=Bagley |first=Tennent H. |title=Spy Wars: Moles, Mysteries and Deadly Games |url=https://archive.org/details/spywarsmolesmyst00bagl |publisher=Yale University Press |year=2007 |isbn=978-0-300-12198-8 |location=New Haven & London |pages=[https://archive.org/details/spywarsmolesmyst00bagl/page/170 170]–174 |language=English}}</ref> un “Spiegu meistars: satriecošas aukstā kara atklāsmes par padomju KGB vadītāju”,<ref>{{Cite book |last=Bagley |first=Tennent H. |title=Spymaster: Startling Cold War Revelations of a Soviet KGB Chief |url=https://archive.org/details/spymasterstartli0000bagl |publisher=Skyhorse Publishing |year=2013 |isbn=978-1-62636-065-5 |location=United States |pages=[https://archive.org/details/spymasterstartli0000bagl/page/212 213]–222 |language=English}}</ref> kā arī savā tiešsaistes PDF failā “Spiegu karu spoki”<ref>[https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/08850607.2014.962362 Ghosts of the Spy Wars: A Personal Reminder to Interested Parties]</ref> Beglijs stāsta, ka bijušais augsta ranga KGB virsnieks Sergejs Kondraševs viņam pastāstījis, ka Poļakovs 1962. gada sākumā tika nosūtīts uz FIB Ņujorkas lauka biroju, lai sniegtu tur dezinformāciju, un ka viņš to darīja līdz brīdim, kad 1962. gada beigās atgriezās Maskavā. Beglijs stāsta, ka Poļakovu CIP savervēja 1965. gadā pēc tam, kad viņš tika norīkots uz Rangunu, Birmā, un ka no tā laika viņš spiegoja aģentūras labā, līdz 1980. gadā tika atsaukts no Ņūdeli, Indijā, uz Maskavu, kad viņš pazuda no CIP “radara”. Beglijs stāsta, ka Kondraševs viņam esot stāstījis, ka kāds vārdā neminēts "kurmis" CIP ziņojis [[VDK]] galvenajai mītnei, ko Poļakovs stāstījis CIP, un ka Poļakovs ticis arestēts, tiesāts un sodīts ar nāvi, jo VDK sapratusi, ka viņš stāsta CIP vairāk, nekā viņam vajadzētu. == Arests un nāvessods == VDK arestēja Poļakovu 1986. gadā, sešus gadus pēc viņa aiziešanas pensijā no GRU. Viņa kontaktpersonām CIP nebija nekādas informācijas par to, kas ar viņu bija noticis. Tikai vēlāk kļuva skaidrs, ka viņu, iespējams, nodeva divi padomju savervēti aģenti: [[Roberts Hansens]] no FBI un [[Oldričs Eimss]] no CIP. 1988. gadā Poļakovam tika piespriests nāvessods par nodevību un pēc tam izpildīts [[nāvessods]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://nvo.ng.ru/spforces/2003-04-18/7_gulev.html В единоборстве с «кротом»]{{Ref|ru}} * [http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html Death of The Perfect Spy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130801171317/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html |date={{dat|2013|08|01||bez}} }} {{Wayback|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html |date=20130801171317 }}{{Ref|en}} * [http://www.gwu.edu/~nsarchiv/coldwar/interviews/episode-21/grimes1.html Интервью с Сенди Граймс]{{Ref|en}} * [https://web.archive.org/web/20081109081547/http://www.zn.ua/3000/3150/30497/ Шпион, за которым охотились четверть века // Владимир Галайко] * https://pamyat-naroda.ru/heroes/podvig-chelovek_nagrazhdenie21663277/ * [https://lenta.ru/articles/2023/06/17/spyy/ «Я ходил по острию ножа». Генерал ГРУ выдал США сотни советских разведчиков и агентов. Почему его не могли поймать 25 лет?] {{DEFAULTSORT:Poļakovs, Dmitrijs}} [[Kategorija:1921. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS spiegi]] [[Kategorija:Spiegi]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] mj2050z4aiwxspm5v4zfikqn5du31i9 0 630713 4470992 4462719 2026-05-20T15:59:52Z Jaunais Strēlnieks 127483 Papildināta info par Augstākās tiesas vēsturi un latviešu komunistu līdzdalību tās izveidē 4470992 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Moscow, Povarskaya 15.jpg|thumb|Krievijas Augstākā tiesa (celtne)]] '''Krievijas Augstākā tiesa''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Верховный суд Российской Федерации'') ir augstākā tiesu institūcija [[Krievija|Krievijas Federācijā]] civillietās, krimināllietās, administratīvajās lietās un ekonomiskajos strīdos. Tā īsteno tiesu uzraudzību pār zemākas instances tiesām un sniedz skaidrojumus par tiesu prakses piemērošanu. Krievijas Augstākā tiesa darbojas kā kasācijas un uzraudzības instance, kā arī izskata atsevišķas lietas kā pirmās instances tiesa. Tās kompetencē ietilpst arī tiesu prakses apkopošana, zemāko tiesu nolēmumu pārskatīšana un normatīvo aktu piemērošanas vienveidības nodrošināšana. Tiesa atrodas [[Maskava|Maskavā]]. Krievijas Augstākās tiesas priekšsēdētāju un tiesnešus amatā apstiprina [[Krievijas Federācijas padome|Federācijas padome]] pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] priekšlikuma. == Vēsture == === Padomju Krievijā === Krievijas Augstākās tiesas pirmsākumi saistīti ar Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas tiesu sistēmu. Pēc [[Krievijas PFSR]] izveides tika veidotas jaunas padomju tiesu institūcijas, kas aizstāja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] tiesu struktūras. 1923. gadā tika izveidota Krievijas PFSR Augstākā tiesa, kas kļuva par augstāko tiesu institūciju republikas līmenī. Padomju laikā Krievijas PFSR Augstākā tiesa darbojās kā republikas augstākā tiesu instance, vienlaikus pakļaujoties kopējai [[Padomju Savienība|PSRS]] tiesu sistēmai. Tā izskatīja civillietas un krimināllietas, pārraudzīja zemākās tiesas un nodrošināja padomju likumdošanas piemērošanu Krievijas PFSR teritorijā. Tās izstrādē aktīvi piedalījās tieši [[Latvijas Komunistiskā partija|latviešu komunisti]], kas bija pārstāvēti visās kolēģijās, kas bija iesaistītas soda politikas veidošanā, bet praktiski nedarbojās civilajās kolēģijās. Galvenais no latviešu izstrādātājiem bija [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] faktiskais vadītājs [[Pēteris Stučka]], kas bija viens no galvenajiem [[Sociālistiskais likums|padomju sociālistiskā legālisma]] pamatlicējiem un kas arī kļuva par pirmo Krievijas PFSR Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ieņemot šo posteni līdz savai nāvei. Citi augstākās tiesas latviešu izstrādātāji arī bija LKP vadoņi un [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] valdības bijušie darbinieki, kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks [[Oto Kārkliņš]], Krimināllietu kasācijas kolēģijas locekļi [[Jānis Kronbergs (komunists)|Jānis Kronbergs]] (no 1923. gada 28. februāra kolēģijas priekšsēdētāja vietnieks) un [[Georgs Merens]], Krimināllietu tiesu kolēģijas loceklis [[Jēkabs Peterss]]. Militārā transporta kolēģijā bija īpaši augsta latviešu koncentrācija — kolēģijas priekšsēdētājs bija [[Juris Mežiņš]], viņa vietnieks bija [[Frīdrihs Linde]] un viens no kolēģijas locekļiem bija H. Krūmiņš.<ref name=":0">{{publikācijas atsauce |author=Полина Владимировна Захарова |year=2020 |title=Особенности формирования Верховного Суда РСФСР на начальном этапе деятельности: эволюция |journal=Историко-правовые проблемы: новый ракурс |volume= |series= |issue=4 |pages=129–146 |publisher=Курский государственный университет |location=Курск |doi= |url=https://cyberleninka.ru/article/n/osobennosti-formirovaniya-verhovnogo-suda-rsfsr-na-nachalnom-etape-deyatelnosti |language=krievu |format= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240729182255/https://cyberleninka.ru/article/n/osobennosti-formirovaniya-verhovnogo-suda-rsfsr-na-nachalnom-etape-deyatelnosti |archivedate=2024-07-29 |accessdate=2026-05-20}}</ref> Kā iespējamus skaidrojumus augstajam latviešu īpatsvaram Augstākajā tiesā tiek minēta augsta politiska uzticība latviešu komunistiem no [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] vadības puses, jo tie darbojās partijā no tās pirmsākumiem. Vēl viens iemesls, kas tiek minēts, ir tieši Pētera Stučkas persona, kas iespējams centās piesaistīt tiesu komandai savus līdzgaitniekus un izmantoja viņus nozīmīgākajās darba jomās, kā arī iespējams arī pretējais: kad radās jautājums par Augstākās tiesas izveidi, latviešu komunisti izmantoja P. Stučkas priekšsēdētāja statusu savas karjeras virzībai.<ref group="P">Līdzīga kopsakarība bija [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Čekas]] organizācijā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā, kurā [[Jēkabs Peterss|Peterss]] bija Čekas priekšsēdētāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vietnieks. Savos memuāros Peterss apgalvoja, ka vervēja savus latviešu biedrus un tautiešus, jo [[LSDSP vēsture|latviešu sociāldemokrātiem]] bija liela pieredze sazvērestībā un [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] kaujinieku darbībā.</ref><ref name=":0" /> === Pēc Padomju savienības sabrukuma === Pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un Krievijas Federācijas izveides tiesa tika pārveidota par Krievijas Federācijas Augstāko tiesu. Tās statuss tika nostiprināts [[Krievijas Konstitūcija|1993. gada Krievijas Konstitūcijā]], kas noteica to par augstāko tiesu institūciju vispārējās jurisdikcijas lietās. 1990. un 2000. gados Krievijas Augstākā tiesa darbojās līdzās citām augstākajām tiesu institūcijām, tostarp [[Krievijas Konstitucionālā tiesa|Krievijas Konstitucionālajai tiesai]] un Augstākajai šķīrējtiesai. Augstākā šķīrējtiesa izskatīja ekonomiskos un komerciālos strīdus, savukārt Augstākā tiesa pārraudzīja vispārējās jurisdikcijas tiesas. 2014. gadā Krievijā tika īstenota tiesu sistēmas reforma, kuras laikā tika likvidēta Augstākā šķīrējtiesa, bet tās funkcijas nodotas Krievijas Augstākajai tiesai. Pēc šīs reformas Augstākā tiesa kļuva par augstāko tiesu institūciju arī ekonomisko strīdu jomā. 2020. gadu sākumā Krievijas Augstākā tiesa saglabāja centrālu lomu valsts tiesu sistēmā. Tā pieņēma vairākus politiski nozīmīgus lēmumus, tostarp lietās, kas saistītas ar organizāciju likvidāciju, ekstrēmisma definīciju, politisko opozīciju un pilsoniskās sabiedrības darbību. 2023. gadā Krievijas Augstākā tiesa atzina tā saukto "starptautisko LGBT kustību" par ekstrēmistisku organizāciju. Šis lēmums izraisīja plašu starptautisku kritiku un būtiski ietekmēja LGBT cilvēku un tiesību aizstāvju stāvokli Krievijā. == Struktūra == Krievijas Augstākās tiesas struktūrā ietilpst plēnums, prezidijs un vairākas tiesu kolēģijas. Tās izskata dažādu kategoriju lietas, tostarp civillietas, krimināllietas, administratīvās lietas, militārās lietas un ekonomiskos strīdus. Augstākās tiesas plēnums sniedz skaidrojumus par tiesību normu piemērošanu un tiesu praksi. Šie skaidrojumi ir nozīmīgi zemākām tiesām, jo tie palīdz vienveidot likumu interpretāciju visā valstī. Prezidijs pārskata atsevišķus tiesu nolēmumus uzraudzības kārtībā un izskata lietas, kurām ir īpaša nozīme tiesu prakses attīstībā. Tiesu kolēģijas veic ikdienas lietu izskatīšanu atbilstoši savai kompetencei. == Piezīmes == <references group="P" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Krievijas Konstitucionālā tiesa]] * [[Krievijas Konstitūcija]] * [[Valsts dome]] * [[Cilvēktiesības Krievijā]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas tiesības]] [[Kategorija:Krievijas tiesas]] [[Kategorija:Augstākās tiesas]] [[Kategorija:Krievijas valsts institūcijas]] r0fc83csqrtx9q4i08xe2l2pt1fc9ia 0 630881 4471138 4469004 2026-05-20T22:41:52Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471138 wikitext text/x-wiki '''Albānijas islamizācija''' bija [[Albānija|Albānijas]] iedzīvotāju pakāpeniska pāriešana [[Islāms|islāmā]], kas notika [[Osmaņu impērija|osmaņu]] iekarošanas rezultātā reģionā, sākot ar 1385. gadu.<ref name="Ramet209">{{Harvnb|Ramet|1998}}.</ref> Osmaņi ar savas administrācijas, likumu un militāro spēku palīdzību ieviesa islāmu Albānijā. Osmaņu impērijas pirmajos gadsimtos islāma izplatība Albānijā bija lēna un galvenokārt pastiprinājās 17. un 18. gadsimtā. Tā bija viena no nozīmīgākajām norisēm [[Albānijas vēsture|Albānijas vēsturē]], jo Albānijas [[albāņi]] no pārsvarā [[Kristieši|kristiešu]] ([[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] un [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|pareizticīgo]]) kopienas kļuva par galvenokārt [[Sunnītu islāms|sunnītu musulmanisku]], vienlaikus atsevišķos reģionos saglabājot ievērojamas etnisko albāņu kristiešu minoritātes. Radusies situācija, kad sunnītu islāms bija izplatītākā ticība albāņu etnolingvistiskajā apgabalā, bet reģionālā mērogā bija pārstāvētas arī citas ticības, būtiski ietekmēja Albānijas politisko attīstību vēlajā Osmaņu impērijas periodā. Papildus reliģiskajām izmaiņām pievēršanās islāmam izraisīja arī citas sociālas un kultūras pārmaiņas, kas ir veidojušas un ietekmējušas albāņus un albāņu kultūru . == Vēsture == === Agrīnais Osmaņu periods === [[Attēls:Gjergj_Kastrioti.jpg|left|thumb|220x220px|Skanderbegs (1405—1468)]] Albāņi sāka pievērsties islāmam, kad 14. gadsimta beigās kļuva par [[Osmaņu impērija]]s daļu.<ref name="Ramet209" /> Albānija atšķīrās no citiem [[Balkānu pussala|Balkānu]] reģioniem, piemēram, [[Bulgārija]]s un [[Bosnija]]s, ar to, ka līdz 16. gadsimtam islāms palika ierobežots ar impērijā kooptētās aristokrātijas locekļiem un retām [[Jiriki|jiriku]] militāro priekšposteņu apmetnēm.<ref name="Zhelyaz">Zhelyazkova, Antonina. ‘’''Albanian Identities''’’. Sofia, 2000: International Center for Minority Studies and Intercultural Relations. Page 15-16</ref><ref name="Bieber">{{Ziņu atsauce|title=Muslim identity in the Balkans before the establishment of nation states|work=Nationalities Papers: The Journal of Nationalism and Ethnicity|date=19 August 2010|last=Florian Bieber|pages=15–19}}</ref> 1430. gadu sākumā osmaņu varu apstrīdēja albāņu feodāļi no Albānijas ziemeļiem un centrālajām daļām, un osmaņi atbildēja ar divām militārām kampaņām.<ref name="Fine209" /> Albāņu sakāves rezultātā osmaņi piešķīra daudz zemes timariem — jaunieceltiem sīkiem feodāļiem no Anatolijas un ceturtdaļu zemes albāņiem no elites.<ref name="Fine209" /> Pievēršanās islāmam, ko pēc zaudējuma izdarīja daļa albāņu kristīgās elites, ļāva viņiem saglabāt dažas iepriekšējās politiskās un ekonomiskās privilēģijas un pievienoties jaunajai timaru vai sipahu muižnieku klasei jaunajā osmaņu sistēmā.<ref name="Ergo22">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref><ref name="Fine209">{{Grāmatas atsauce|last=Fine|first=John V. A.|last2=Fine|first2=John Van Antwerp|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|date=1994|publisher=University of Michigan Press|isbn=978-0-472-08260-5|page=535|url=https://books.google.com/books?id=LvVbRrH1QBgC&q=Albanian+revolts+Ottomans&pg=PA535}}</ref> Starp šīm aristokrātiskajām figūrām bija Džordžs Kastrioti jeb [[Skanderbegs]], kurš, dienējot impērijā, pievērsās islāmam un vēlāk atgriezās kristietībā 15. gadsimta beigās viņa uzsāktās ziemeļalbāņu sacelšanās laikā.<ref name="Ramet209" /> To darot, viņš arī pavēlēja citiem, kas bija pieņēmuši islāmu vai bija musulmaņu kolonisti, pievērsties kristietībai vai mirt.<ref name="Ramet209" /> Skanderbegs saņēma militāru palīdzību no [[Neapoles karaliste]]s, kas 1452. gadā nosūtīja Ramonu d'Ortafu, kurš tika iecelts par Albānijas vicekarali un kuram tika uzdots uzturēt katolicismu vietējo iedzīvotāju vidū, novēršot islāma izplatīšanos.<ref name="Marinescu182">{{Harvnb|Marinescu|1994}}.</ref> Skanderbega un osmaņu konfliktu laikā dažādās kaujas un sirojumi pamudināja [[Mehmeds II|sultānu Mehmetu II]] uzbūvēt [[Eļbasani]] cietoksni (1466. gadā) zemienē, lai pretotos uzbrukumiem no kalnu cietokšņiem.<ref name="Inalcik327">{{Harvnb|Inalcik|1989}}.</ref> Skanderbega sacelšanās laikā daudzi musulmaņi un [[ebreji]] [[Vļora]]s apgabalā tika nogalināti, un daži aizbēga uz Itāliju vai Stambulu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Shaw|first=Stanford J.|title=The Jews of the Ottoman Empire and the Turkish Republic|date=2016|publisher=Springer|isbn=978-1-349-12235-6|page=38|url=https://books.google.com/books?id=Kcy-DAAAQBAJ&q=The+Jews+of+the+Ottoman+Empire+and+the+Turkish+Republic}}</ref> Pirms un pēc Skanderbega nāves (1468) daļa albāņu aristokrātijas kopā ar nelielu skaitu albāņu emigrēja uz Itālijas dienvidiem, lai izvairītos no osmaņu iekarošanas, un viņu pēcnācēji joprojām dzīvo daudzos ciematos, kurus viņi apmetās.<ref name="Nasse">{{Harvnb|Nasse|1964}}</ref> Vēl viena albāņu sacelšanās pret osmaņu varu notika 1481. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Treptow|first=Kurt W.|title=From Zalmoxis to Jan Palach: Studies in East European History|date=1992|publisher=Eastern European Monographs|isbn=978-0-88033-225-5|page=43|url=https://books.google.com/books?id=slVpAAAAMAAJ&q=Albanian+revolts+Ottomans}}</ref><ref name="Treptow182190">{{Publikācijas atsauce|last=Treptow|first=Kurt W.|year=1991|title=The Ottoman Invasion of Italy and the Albanian Rebellion, 1480-1481|url=https://books.google.com/books?id=9U5pAAAAMAAJ&q=Albanian+|journal=The Ukrainian Quarterly|volume=47|issue=2|pages=182–190|doi=}}</ref> [[Attēls:"I_Turchi_respinti_da_Scutari"_Gatteri's_Etching_of_the_Siege_of_Shkodra.jpg|thumb|250x250px|Škodras aplenkums, 1478. gads]] Pat ilgi pēc Skanderbega krišanas plaši Albānijas lauku reģioni bieži sacēlās pret osmaņu varu, bieži vien ciešot lielus cilvēku upurus, tostarp iznīcinot veselus ciematus.<ref>Zhelyazkova, Antonina, ‘’Albanian identities’’, page 15.</ref> 1570. gados Eļbasani un Rekā sākās osmaņu valdītāju saskaņoti centieni pievērst vietējos iedzīvotājus islāmam, lai apturētu sacelšanos rašanos, un pēc neveiksmīgas katoļu sacelšanās ziemeļos 1596. gadā starp sekoja virkne bargu soda pasākumu, kas pamudināja pievērsties islāmam. Islamizācijas kulminācija Albānijā notika daudz vēlāk nekā citās islamizētajās vai daļēji islamizētajās teritorijās: vēl 16. gadsimta osmaņu tautas skaitīšanas dati liecināja, ka [[Sandžaks|sandžaki]], kuros dzīvoja albāņi, joprojām bija pārsvarā kristīgi, un musulmaņi lielākajā daļā teritoriju veidoja ne vairāk kā 5%, savukārt šajā periodā musulmaņu īpatsvars jau bija pieaudzis līdz lielām daļām [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] ([[Bosnija|Bosnijā]] 46%, [[Hercegovina|Hercegovinā]] 43%, [[Sarajeva|Sarajevā]] 100%), Ziemeļgrieķijā ([[Trikala|Trikalā]] 17,5%), pilsētās [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] ([[Skopje|Skopjē]] un [[Bitola|Bitolā]] abās 75%) un Austrumbulgārijā ([[Silistra|Silistrā]] 72%, [[Čirmena|Čirmenā]] 88%, [[Nikopole (Bulgārija)|Nikopolē]] 22%). Vēlāk, 19. gadsimtā, kad islamizācijas process jau bija apstājies lielākajā daļā Balkānu, tas turpināja progresēt Albānijā, īpaši dienvidos.<ref name="MinkovDemographics">{{Grāmatas atsauce|last=Anton Minkov|title=Conversion to Islam in the Balkans|pages=41–42}}</ref> Osmaņu impērijas agrīnajā periodā teritorijas, kas veidoja mūsdienu Albāniju, tika reorganizētas administratīvā vienībā ar nosaukumu Arnavidas jeb Arnavudas sandžaks.<ref name="Norris3637">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref> Osmaņu impērijas valdīšanas sākumā par mošejām tika pārveidotas tikai ievērojamas baznīcas ar ievērojamu simbolisku nozīmi vai pilsētvides kultūras vērtību.<ref name="Ergo18">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref> Lielākā daļa agrīno mošeju, kas tika uzceltas Albānijā, galvenokārt tika uzceltas cietokšņos osmaņu garnizoniem, ko dažkārt rīkoja osmaņu sultāni militāro kampaņu laikā šajā apgabalā, piemēram, Fatiha Sultāna Mehmeta mošeja Škodrā, Sarkanā mošeja Berati un citas.<ref name="Nurja197198">{{Harvnb|Nurja|2012}}.</ref><ref name="Ergo3435">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref> Parasti Osmaņu impērijas laikā kristieši principā tika pieciesti, taču viņi tika arī diskriminēti, padarot viņus par otrās šķiras pilsoņiem ar augstākiem nodokļiem un dažādiem juridiskiem ierobežojumiem, piemēram, aizliegumu vest musulmaņus uz tiesu, turēt zirgus, ieročus vai turēt mājas ar skatu uz musulmaņu mājām. Lai gan Osmaņu impērijas varas iestādes hroniski ar aizdomām izturējās pret katolicismu, tās lielā mērā ļāva netraucēti darboties pareizticīgo baznīcai, izņemot atsevišķus periodus, kad baznīca tika apspiesta, izraidot bīskapus un konfiscējot īpašumus un ieņēmumus. Osmaņu impērijas laikā lielākā daļa kristiešu, kā arī lielākā daļa musulmaņu, izmantoja zināmu sinkrētismu, joprojām praktizējot dažādus pagānu rituālus; daudzi no šiem rituāliem ir vislabāk saglabājušies mistisku ordeņu, piemēram, Bektaši ordeņa, vidū.<ref>Vryonis, Spyros. ''Religious Changes and Patterns in the Balkans, 14th-16th centuries''</ref><gallery class="center"> Attēls:Die_rote_Moschee_von_der_Burg_Berat.JPG|alt=Ruined Red Mosque within citadel, Berat.| Sagrautā Sarkanā mošeja citadelē Berati Attēls:Kruje_Castle_-_minaret_of_a_mosque.JPG|alt=Ruined Fethije Mosque within citadel, Krujë.| Izpostīta Fethijes mošeja citadelē Krujā Attēls:Shkodër-rozafa-2001.jpg|alt=Ruined Fatih Sultan Mehmet Mosque within Rozafa fortress, Shkodër.| Izpostīta Fatiha Sultāna Mehmeta mošeja Rozafas cietoksnīŠkodrā </gallery> === Albānijas ziemeļi === [[Attēls:Portrait_of_Pope_Clement_XI_Albani_(Vatican_Museums_-_Musei_Vaticani,_Vatican).jpg|left|thumb|182x182px|[[Klements XI|Pāvests Klements XI]] bija pāvests no 1700. līdz 1721. gadam. Dzimis dižciltīgā albāņu ģimenē ar itāļu un albāņu izcelsmi un sasauca ''Kuvendi i Arbënit,'' lai apturētu katoļu iedzīvotāju skaita samazināšanos.]] Albānijas ziemeļu pilsētu osmaņu iekarošana no venēciešiem notika atsevišķi no sākotnējās Albānijas iekarošanas no vietējiem feodāļiem. Lielākās pilsētas kā [[Ļeža]] krita 1478. gadā, [[Škodra]] 1478.—1479. gadā un [[Duresi]] 1501. gadā, lielākajai daļai to kristīgo iedzīvotāju bēgot.<ref name="Malcolm12" /> Sešpadsmitā gadsimta laikā šo pilsētu iedzīvotāji galvenokārt kļuva musulmaņi.<ref name="Malcolm12">{{Harvnb|Malcolm|2015}}.</ref> Ziemeļos islāma izplatība bija lēnāka Romas [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]] pretestības un kalnainā reljefa dēļ, kas 16. gadsimtā veicināja musulmaņu ietekmes ierobežošanu.<ref name="Ramet209210">{{Harvnb|Ramet|1998}}.</ref> Osmaņu iekarošana un Albānijas teritoriālā reorganizācija tomēr ietekmēja katoļu baznīcu, jo baznīcas struktūras tika iznīcinātas.<ref name="Ergo8">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref> Tiek ziņots, ka 16. gadsimtā Škodras sandžakā musulmaņu iedzīvotāju skaits bija 4,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, savukārt Dukaģini (tolaik mazapdzīvotā rajonā) — 0% un [[Prizrena|Prizrenā]] — 1,9%.<ref name="MinkovDemographics" /> Septiņpadsmitā gadsimta katoļu albāņu sacelšanās, bieži vien izmantojot izdevības impērijas karos ar katoļu lielvarām [[Venēcijas Republika|Venēciju]] un [[Austrijas Impērija|Austriju,]] izraisīja bargas represijas pret katoļu albāņiem, kas bija sacēlušies, kas pastiprināja pievēršanos islāmam.<ref name="Ramet210" /><ref name="Skendi235242">{{Harvnb|Skendi|1967b}}.</ref><ref name="Lederer333334">{{Harvnb|Lederer|1994}}.</ref> 1594. gadā pāvests kūdīja uz neveiksmīgu sacelšanos starp katoļu albāņiem ziemeļos, solot palīdzību no [[Spānija]]s. Tomēr palīdzība netika sniegta, un, kad 1596. gadā sacelšanās tika apspiesta, Osmaņu impērija veica represijas un spēcīgu spiedienu pievērsties islāmam, lai sodītu nemierniekus. Straujš kritums notika 1630.—1670. gados, piemēram, kad Ļežas diecēzē katoļu skaits samazinājās par 50%, savukārt Pultas diecēzē katoļu skaits samazinājās no 20 000 līdz 4045, lielākajai daļai pievēršoties islāmam un dažiem — pareizticībai.<ref name="Ramet210">{{Harvnb|Ramet|1998}}.</ref> [[Lielais turku karš|Lielā Austrijas-Turcijas kara]] laikā albāņu katoļu līderi Pjetars Bogdani un Toma Raspasani apvienoja [[Kosova]]s albāņu katoļus un musulmaņus atbalstam Austrijai. Pēc kara, kad Kosova tā arī nekļuva par daļu no [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu impērijas]], sekoja skarbas represijas. Liels skaits katoļu albāņu<ref name="Raspasani" /> aizbēga uz ziemeļiem, kur daudzi "nomira, daži no bada, citi no slimībām" [[Budapešta]]s apkārtnē.<ref name="Raspasani">{{Grāmatas atsauce|last=Malcolm|first=Noel|title=Kosovo: a short history|url=https://books.google.com/books?id=GGQ_AQAAIAAJ&q=Toma+Raspasani|year=1998|publisher=Macmillan|isbn=978-0-333-66612-8|page=162}}</ref> Pēc serbu bēgšanas [[Peja|Ipekas]] (albāņu Pejas, serbu Pečas) pašā piespieda katoļu albāņus ziemeļos pārcelties uz kara iztukšotajiem Dienvidserbijas līdzenumiem un piespieda viņus tur pievērsties islāmam.<ref>Pahumi, Nevila (2007). "The Consolidation of Albanian Nationalism". Page 18</ref> Ziemeļalbānijas kopienās katoļu pievēršanās ticībai ietvēra vīriešu ārēju islāma pieņemšanu, bieži vien, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un cita sociālā spiediena, kas Osmaņu sistēmā bija vērsts pret vīriešiem, kamēr mājsaimniecības sievietes palika kristietes.<ref name="Doja60" /> Pievērstie musulmaņu vīrieši meklēja kristīgas sievas, lai saglabātu zināmu katolicisma pakāpi mājsaimniecībā.<ref name="Doja60">{{Harvnb|Doja|2008}}.</ref> 1703. gadā pāvests [[Klements XI]], pats būdams albāņu izcelsmes, sasauca vietējo katoļu bīskapu sinodi, kas apsprieda pievēršanās islāmam apturēšanu, un vienojās arī liegt komūniju kriptokatoļiem Albānijā, kuri ārēji sludināja islāmu.<ref name="Skendi235242">{{Harvnb|Skendi|1967b}}.</ref><ref name="Frazee">{{Harvnb|Frazee|2006}}.</ref> Daži albāņi saglabāja kriptokristīgu kultūru, un tos sauca par "laramāniem". Albānijas ziemeļos konflikts ar [[slāvi]]em kļuva par papildu faktoru, lai pievērstos islāmam.<ref name="Stavrianos498">{{Harvnb|Stavrianos|2000}}.</ref> Musulmaņu ticības pieņemšana ļāva ziemeļalbāņiem kļūt par sabiedrotajiem ar osmaņu varu, būt līdzvērtīgiem impērijas sistēmā un iegūt drošību pret kaimiņos esošajiem pareizticīgajiem slāviem.<ref name="Stavrianos498" /> Dažos apgabalos, kas atrodas blakus Albānijas ziemeļaustrumiem, islāms ātrāk kļuva par vairākuma ticību: piemēram, oficiālā osmaņu statistika par [[Tetova]]s Nahiju [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] (kurā bija jaukti albāņu, slāvu [[Maķedonieši|maķedoniešu]] un [[Turki|turku]] iedzīvotāji) liecina, ka musulmaņu ģimeņu skaits pirmo reizi pārsniedza kristiešu ģimeņu skaitu jau 1545. gadā, kad musulmaņu ģimeņu bija 2 reizes vairāk nekā kristiešu ģimeņu, un 38 no musulmaņu ģimenēm nesen bija pievērstas no kristietības,<ref name="wallaby.vu.edu.au">{{Tīmekļa atsauce|url=http://wallaby.vu.edu.au/adt-VVUT/uploads/approved/adt-VVUT20060426.160820/public/02ch1.pdf|title=Archived copy|access-date=2009-11-05|archive-date=2009-01-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20090108131821/http://wallaby.vu.edu.au/adt-VVUT/uploads/approved/adt-VVUT20060426.160820/public/02ch1.pdf}}</ref> savukārt Opojā [[Kosova|Kosovā]] netālu no Prizrenas musulmaņi 1591. gadā bija vairākumā.<ref>TKGM, TD № 55 (412), (Defter sandžaka Prizren iz 1591. godine).</ref> === Centrālā Albānija === [[Attēls:LEAD_MOSQUE_IN_DOWNTOWN_BERAT,_ALBANIA.jpg|thumb|220x220px|16. gadsimtā celtā Svina mošeja Beratā]] Albānijas centrālā daļa, kas sastāvēja no līdzenumiem starp Albānijas ziemeļiem un dienvidiem, bija mezgls uz senā Via Egnatia ceļa, kas veicināja tiešu Osmaņu impērijas administratīvo kontroli un musulmaņu reliģisko ietekmi.<ref name="Pistrick78" /><ref name="Skendi1956316318320">{{Harvnb|Skendi|1956}}.</ref> Tādējādi lielākās daļas Albānijas centrālās daļas pievēršanās islāmam lielā mērā tiek skaidrota ar ģeogrāfijas lomu reģiona sociāli politiskajā un ekonomiskajā liktenī.<ref name="Pistrick78">{{Harvnb|Pistrick|2013}}.</ref><ref name="Skendi1956316318320" /> Osmaņu oficiālā pareizticīgo baznīcas atzīšana noveda pie tā, ka pareizticīgie iedzīvotāji tika pieciesti līdz 18. gadsimta beigām, un baznīcas institūciju tradicionālisms palēnināja albāņu islamizēšanās procesu.<ref name="Lederer333334">{{Harvnb|Lederer|1994}}.</ref><ref name="Ramet203">{{Harvnb|Ramet|1998}}. "The Ottoman conquest between the end of the fourteenth century and the mid-fifteenth century introduced a third religion — Islam — but the Turks did not at first use force in its expansion, and it was only in the 1600s that large-scale conversion to Islam began — chiefly, at first, among Albanian Catholics."; p.204.</ref><ref name="Ergo26">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref> Albānijas centrālās un dienvidaustrumu daļas pareizticīgie iedzīvotāji atradās Ohridas pareizticīgo arhibīskapijas baznīcas jurisdikcijā, savukārt Albānijas dienvidrietumi atradās [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhāta]] pakļautībā caur [[Joannina]]s metropoliju.<ref name="Ergo37">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref><ref name="Giakoumis7981">{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.</ref> Atšķirības starp Albānijas centrālās daļas kristīgajiem albāņiem un Ohridas arhibīskapiem noveda pie pievēršanās [[Bektaši|bektašu]] islāmam, kura mazākais uzsvars uz rituālu ievērošanu padarīja to albāņiem pievilcīgāku nekā islāma pamatvirzienus.<ref name="Winnifrith107">{{Harvnb|Winnifrith|2002}}.</ref> 16. gadsimta sākumā albāņu pilsētas [[Ģirokastra]], Kanina, Delvina, [[Vļora]], [[Korča]], Kelcira, Permeti un [[Berati]] joprojām bija kristīgas, un līdz 16. gadsimta beigām Vlora, Permeti un Himara saglabāja šo statusu, savukārt Ģirokastra kļuva arvien musulmaņticīgāka.<ref name="Ergo37">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref><ref name="Giakoumis84" /> 16. gadsimta sākumā Eļbasani sandžakā, kā ziņots, bija 5,5% musulmaņu iedzīvotāju, kas bija vairāk nekā jebkurā citā albāņu apdzīvotā sandžakā.<ref name="MinkovDemographics" /> 1570. gadā Osmaņu varas iestādes sāka saskaņotus centienus pievērst ticībai Eļbasani un Rekas nemierīgos kristiešu iedzīvotājus. Kāds grieķu ceļotājs ziņoja, ka Duresi apkārtnē islamizācijas dēļ vairs nav atlicis pareizticīgo kristiešu.<ref name="Giakoumis84">{{Harvnb|Giakoumis|2010}}. On Durres: "At the end of the 16th century, conversion to Islam had so much penetrated into central Albania, that a Greek traveller in Durrës in 1580 reported that ―in the region of Durrës there are no Greeks‖ (that is, Orthodox Christians)"</ref> 16. gadsimtā pievēršanās islāmam Albānijas pilsētās kopumā bija lēna, jo aptuveni tikai 38% pilsētu iedzīvotāju bija kļuvuši musulmaņi.<ref name="Ergo38">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref> Sākot ar 1670. gadu, Berati kļuva galvenokārt musulmaņu pilsēta, un pievēršanās islāmam daļēji tika skaidrota ar kristīgo priesteru trūkumu, kas spētu sniegt reliģisko kalpošanu.<ref name="Skendi1013">{{Harvnb|Skendi|1967a}}.</ref> === Dienvidalbānija === 16. gadsimtā Vloras sandžakā musulmaņu bija 1,8%, bet Ohridas sandžakā — 1,9%.<ref name="MinkovDemographics" /> Tomēr galvenokārt 18. gadsimta beigās pareizticīgie albāņi lielā skaitā pievērsās islāmam, galvenokārt pateicoties tā laika Krievijas un Turcijas kariem un tādiem notikumiem kā Krievijas izraisītā Orlova sacelšanās (1770. gadā), kas lika osmaņiem uzskatīt pareizticīgos iedzīvotājus par [[Krievijas Impērija|Krievijas]] sabiedrotajiem.<ref name="Ramet203" /><ref name="Skendi1013">{{Harvnb|Skendi|1967a}}.</ref><ref name="Skendi1956321323" /><ref name="Vickers16" /> Tā kā daži pareizticīgie albāņi sacēlās pret Osmaņu impēriju, [[Porta]] reaģēja, piespiedu kārtā pievēršot dažus pareizticīgos albāņus islāmam un piedāvājot vairāk ekonomisku stimulu pievēršanai ticībai.<ref name="Ramet203" /><ref name="Skendi1013" /><ref name="Vickers16">{{Harvnb|Vickers|2011}}.</ref><ref name="Koti1617">{{Harvnb|Koti|2010}}.</ref> Līdz 1798. gadam [[Ali pašā]], daļēji neatkarīgais Janinas pašalika valdnieks, sarīkoja slaktiņu piekrastes pareizticīgo albāņu ciematos Šenvasilā un Nivicā-Bubarā, kas izraisīja vēl vienu ievērojamu vilni ar atlikušo pareizticīgo albāņu pievēršanos islāmam.<ref name="Ramet203" /><ref name="Skendi1956321323">{{Harvnb|Skendi|1956}}.</ref> 19. gadsimtā Albānija kopumā un jo īpaši Albānijas dienvidi bija viens no tikai diviem reģioniem Osmaņu Balkānos (otrs bija [[Dobrudža]]), kurā joprojām bija vērojama plaša konvertēšanās no kristietības uz islāmu.<ref name="MinkovDemographics" /> Šajā laikā atsevišķos apgabalos notika konflikti starp nesen ticībai pievērstajiem musulmaņu albāņiem un pareizticīgajiem albāņiem. Piemēri ir Boršas piekrastes ciematu uzbrukums Pikerasai 1744. gadā, liekot dažiem bēgt uz ārzemēm, piemēram, uz tādām vietām kā Itālijas dienvidi.<ref name="Kallivretakis233">{{Harvnb|Kallivretakis|2003}}.</ref><ref name="Hammond30" /> Citas teritorijas, piemēram, 36 ciemati uz ziemeļiem no Pogoni apgabala, tika pievērsti islāmam 1760. gadā, pēc kā uzbrukums pareizticīgo kristiešu ciemiem Kolonjā, Leskovikā un Permeti atstāja daudzas vietas izlaupītas un izpostītas.<ref name="Hammond30">{{Harvnb|Hammond|1967}}.</ref> Līdz astoņpadsmitā gadsimta beigām osmaņu valdības kontroles vājināšanās ļāva vietējiem bandītiem un musulmaņu albāņu bandām uzbrukt [[Aromūni|aromūnu]], grieķu un pareizticīgo albāņu apmetnēm, kas atradās gan mūsdienu Albānijas teritorijā, gan ārpus tās.<ref name="Anscombe88107">{{Harvnb|Anscombe|2006}}.</ref><ref name="Hammond197662" /><ref name="Koukoudis2003" /><ref name="Jorgaqi3839" /> Albānijā šo sirojumu rezultātā tika iznīcinātas daudzas pilsētiņas un ciemi, divas no lielākajām bija Vitkuka, galvenokārt pareizticīgo albāņu centrs, un [[Voskopoja|Moskopole]], galvenokārt aromūnu centrs, abās ar grieķu literāro, izglītības un reliģisko kultūru.<ref name="Ramet203" /><ref name="Koti1617" /><ref name="Hammond197662" /><ref name="Koukoudis2003" /><ref name="Jorgaqi3839" /> Šie notikumi pamudināja dažus aromūnus un pareizticīgos albāņus migrēt uz tādām vietām kā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonija]] un [[Trāķija]].<ref name="Ramet203" /><ref name="Koti1617">{{Harvnb|Koti|2010}}.</ref><ref name="Hammond197662">{{Harvnb|Hammond|1976}}.</ref><ref name="Koukoudis2003">{{Harvnb|Koukoudis|2003}}</ref><ref name="Jorgaqi3839">{{Harvnb|Jorgaqi|2005}}.</ref><ref name="Winnifrith109">{{Harvnb|Winnifrith|2002}}</ref> Daži pareizticīgie, kas pazīstami kā neomocekļi, mēģināja apturēt pievēršanos islāmam pareizticīgo albāņu vidū un par to tika sodīti ar nāvi.<ref name="Giakoumis8991">{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.</ref> Starp viņiem ievērojams bija Kosmass no Aitolijas (miris 1779. gadā), grieķu mūks un misionārs, kurš ceļoja un sludināja līdz pat [[Kruja]]i un atvēra daudzas grieķu skolas, pirms tika apsūdzēts un sodīts ar nāvi kā iespējams krievu aģents.<ref name="Elsie5960" /> Kosmass atbalstīja grieķu izglītību un grieķu valodas izplatīšanu analfabētu kristiešu, kas nerunā grieķu valodā, vidū, lai viņi varētu saprast Svētos Rakstus un liturģiju un tādējādi saglabāt pareizticību, savukārt viņa garīgais vēstījums mūsdienās tiek cienīts pareizticīgo albāņu vidū.<ref name="Elsie5960">{{Harvnb|Elsie|2001}}.</ref><ref name="Elsie200048">{{Harvnb|Elsie|2000}}.</ref><ref name="Mackridge5859">{{Harvnb|Mackridge|2009}}.</ref> === Citi konversijas faktori === [[Attēls:Jean-Leon-Gerome-Prayer-In-The-House-Of-An-Arnaut-Chief.jpg|thumb|270x270px|Žana Leona Žeroma glezna "Lūdzēji arnautu priekšnieka namā" (1857)]] Citur pievēršanās islāmam, piemēram, Laberijas reģionā, notika baznīcas jautājumu dēļ, kad, piemēram, bada laikā vietējais bīskaps atteicās atļaut pārtraukumu gavēnī, lai lietotu pienu, piedraudot ar [[Elle|elli]].<ref name="Giakoumis8687" /> Pievēršanās islāmam tika veikta arī ekonomisku iemeslu dēļ, kas piedāvāja izeju no lieliem nodokļiem, piemēram, [[džizja]]s jeb neticīgo nodokļa un citiem smagiem osmaņu pasākumiem, kas tika uzlikti kristiešiem, vienlaikus paverot iespējas musulmaņiem, piemēram, bagātības uzkrāšanai.<ref name="Lederer333334">{{Harvnb|Lederer|1994}}.</ref><ref name="Giakoumis8687" /><ref name="Norris4748">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref> Konfliktu laikā starp musulmaņiem un kristiešiem vietējās intereses, piemēram, ģimenes aizsardzība, dominēja pār sadursmēm, liekot osmaņiem liegt musulmaņu albāņiem nēsāt ieročus, jo kristiešu albāņi bieži pievērsās islāmam, lai iegūtu tiesības uz ieročiem, un pēc tam tos izmantoja pret osmaņiem.<ref name="Myhill232">{{Harvnb|Myhill|2006}}.</ref> Citi vairāki faktori, kas veicināja pievēršanos islāmam, bija baznīcas nabadzība, analfabēti garīdznieki, garīdznieku trūkums dažos apgabalos un ceremonijas citās valodās, nevis albāņu.<ref name="Lederer333334" /><ref name="Skendi1013">{{Harvnb|Skendi|1967a}}.</ref><ref name="Skendi1956316318320" /><ref name="Giakoumis8687">{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.</ref> Turklāt Duresi un Albānijas dienvidu bīskapiju atkarība no nīkuļojošās Ohridas arhibīskapijas, daļēji [[simonija]]s dēļ, vājināja pareizticīgo albāņu spēju pretoties pievēršanās islāmam.<ref name="Skendi1013" /><ref name="Skendi1956316318320">{{Harvnb|Skendi|1956}}.</ref> [[Kriptokristietība]] jeb slepena kristietības saglabāšana bija nereta tādos reģionos kā Špata to iedzīvotāju vidū, kuri nesen bija pievērsušies no kristīgā katolicisma un pareizticības islāmam.<ref name="Ramet210" /><ref name="Skendi235242">{{Harvnb|Skendi|1967b}}.</ref><ref name="Lederer333334">{{Harvnb|Lederer|1994}}.</ref><ref name="Giakoumis8991">{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.</ref><ref name="Pistrick7981">{{Harvnb|Pistrick|2013}}.</ref> Gorā, pierobežas reģionā, kas atrodas starp mūsdienu Albānijas ziemeļaustrumiem un Kosovas dienvidiem, bija slāvu pareizticīgo iedzīvotāji, kas pievērsās islāmam astoņpadsmitā gadsimta otrajā pusē Pečas serbu patriarhāta likvidēšanas (1766) un sekojošo nestabilo baznīcas struktūru dēļ.<ref name="Duijzings16">{{Harvnb|Duijzings|2000}}.</ref> Ap piecpadsmito gadsimtu Albānijā ieradās [[čigāni]], un tie, kas bija musulmaņi, kļuva par vietējās musulmaņu sabiedrības daļu.<ref name="DeSotoBeddiesGedeshi7">{{Harvnb|De Soto|Beddies|Gedeshi|2005}}.</ref><ref name="Crowe196">{{Harvnb|Crowe|1996}}.</ref> === Musulmaņu albāņi un plašākā Osmaņu pasaule === Islāms bija cieši saistīts ar valsti, kas padarīja Osmaņu impēriju par islāmisku iekārtu, kurā reliģiskās tiesības sakrita ar valsts tiesībām, kur tikai musulmaņiem bija pilnas pilsoniskās tiesības, bet etniskā vai nacionālā piederība netika ņemta vērā.<ref name="Jordan1582">{{Harvnb|Jordan|2015}}.</ref> Līdz 17. gadsimta beigām centrālajā un dienvidu daļā pilsētu centri lielā mērā bija pieņēmuši augošās musulmaņu albāņu elites reliģiju. Mošeju celtniecība Albānijā ievērojami palielinājās, sākot no 17. gadsimta, kad paradījās liels skaits musulmaņu albāņu.<ref name="ManahasaKolay7079" /> Albānijas vecā aristokrātiskā valdošā šķira bija spiesta pievērsties islāmam, lai saglabātu savas zemes.<ref name="Stavrianos498">{{Harvnb|Stavrianos|2000}}.</ref> Līdz 18. gadsimtam bija parādījusies vietējo aristokrātisko albāņu musulmaņu ievērojamu personu šķira.<ref name="ManahasaKolay7079">{{Harvnb|Manahasa|Kolay|2015}}.</ref> Šīs šķiras pastāvēšana kā [[pašā]]m un [[Bejs|bejiem]] šajā periodā, militārais darbs kā karavīriem un algotņiem, kā arī iespēja pievienoties musulmaņu garīdzniecībai, spēlēja arvien nozīmīgāku lomu Osmaņu politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, kas kļuva par pievilcīgu karjeras iespēju daudziem albāņiem.<ref name="Nurja197198" /><ref name="Norris123137155160">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref><ref name="Hammond217">{{Harvnb|Hammond|1967}}.</ref><ref name="Babuna290291">{{Harvnb|Babuna|2004}}.</ref> Atkarībā no savas lomas šie cilvēki musulmaņu albāņu sabiedrībā ieguva cienījamu stāvokli, jo veica administratīvus uzdevumus un uzturēja drošību pilsētu teritorijās, un dažreiz impērija viņus apbalvoja ar augstām pakāpēm un amatiem.<ref name="Nurja197198">{{Harvnb|Nurja|2012}}.</ref> Albāņi bija ievērojamā skaitā pārstāvēti arī Osmaņu impērijas galmā.<ref name="Ergo23">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref> Tomēr līdzās kristiešiem daudzi musulmaņu albāņi bija nabadzīgi un daļēji dzimtcilvēki, kas strādāja uz topošās osmaņu albāņu elites zemes īpašnieku zemes, bet citi atrada darbu amatniecībā un citur.<ref name="Lederer333334">{{Harvnb|Lederer|1994}}.</ref> Osmaņu gubernatori un feodālā sabiedrība veicināja un aizsargāja sunnītu islāmu, kā rezultātā tika atbalstīti un izplatīti [[Derviši|dervišu]] [[Sūfisms|sūfiju ordeņi]], kas Balkānu reģionā tika uzskatīti par ortodoksālākiem nekā impērijas austrumos.<ref name="Norris101">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref> Visizplatītākie no tiem bija [[Bektaši|Bektašu ordenis]], kas tika uzskatīts par [[Sunnītu islāms|sunnītiem]], pateicoties kopīgajām juridiskajām tradīcijām, lai gan parastie musulmaņi tos uzskatīja par [[Šiītu islāms|šiītiem]] tādu ezotērisku prakšu dēļ kā [[Alī ibn Abī Tālibs|Ali]], [[Hasans ibn Alī|Hasana]], [[Huseins ibn Alī|Huseina]] un citu šiītiem ievērojamu musulmaņu personību godināšana.<ref name="BlumiKrasniqi480482">{{Harvnb|Blumi|Krasniqi|2014}}.</ref><ref name="Doja9193100102">{{Harvnb|Doja|2006}}.</ref> Albāņu iedzīvotāji daļēji sāka pievērsties [[Islāms|islāmam]], izmantojot bektašisma mācību, lai iegūtu priekšrocības Osmaņu tirdzniecības tīklos, birokrātijā un armijā.<ref name="Doja8687">{{Harvnb|Doja|2006}}.</ref> Daži albāņi kļuva par daļu no impērijas valdošās šķiras un ieguva augstu stāvokli, kur viņu ietekme galu galā pārsniedza [[Bosnieši|bosniešu]] ietekmi.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Shaw|first=Stanford J.|last2=Shaw|first2=Ezel Kural|title=History of the Ottoman Empire and Modern Turkey: Volume 1, Empire of the Gazis: The Rise and Decline of the Ottoman Empire 1280-1808|date=1976|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-0-521-29163-7|page=69|url=https://books.google.com/books?id=E9-YfgVZDBkC&pg=PA69}}</ref> Daudzi albāņu bērni tika savervēti osmaņu [[Devširme|devširmēs]] un [[Janičāri|janičāros]], un 42 [[Osmaņu impērija]]s [[Lielvezīrs|lielvezīri]] bija albāņu izcelsmes. Viens no viņiem bija [[Muhameds Alī pašā|Muhameds Alī no Ēģiptes]]. Šajos militārā dienesta un administratoru amatos musulmaņu albāņu attiecības ar osmaņiem bija balstītas uz sadarbību un abpusēju labumu.<ref name="Malcolm82">{{Harvnb|Malcolm|2002}}.</ref><gallery class="center"> Attēls:Vlora_090.jpg|alt=Muradie Mosque in Vlorë.| Muradie mošeja Vļorā. Attēls:Elbasan_-_Naziresha_Mosque_(by_Pudelek).JPG|alt=Naziresha Mosque in Elbasan.| Nazirešas mošeja Eļbasani. Attēls:A_mosque_in_Krujë.JPG|alt=Bazaar Mosque in Krujë.| Bazāra mošeja Krujā. Attēls:Peqin_Mosque.jpg|alt=Clock Mosque in Peqin.| Pulksteņa mošeja Pekinā. Attēls:Xhamia_e_Fatihut.jpg|alt=Fatih Mosque in Durrës.| Fatīha mošeja Duresi pilsētā. </gallery> === Musulmaņu konfesijas un sektas === Papildus tiem, kas saistīti ar [[Sunnītu islāms|sunnītu]] islāmu, Albānijas musulmaņi Osmaņu impērijas periodā piederēja vairākiem sūfiju ordeņiem.<ref name="Clayer3336" /> Kadiri ordenis izplatījās 17. gadsimta pilsētu teritorijās un bija saistīts ar pilsētu strādnieku ģildēm, savukārt 18. gadsimtā kadiri bija izplatījušies Albānijas centrālajā daļā un jo īpaši kalnainajā Dibera reģionā.<ref name="Clayer3336" /> Kadiri deva ieguldījumu ekonomiskajā un Dibera apgabalā arī sociāli politiskajā vidē, kurā tie atradās.<ref name="Clayer3336" /> Halveti ordenis, kas konkurēja ar bektašiem par piekritējiem, darbojās Albānijas dienvidos un ziemeļaustrumos.<ref name="Clayer3336">{{Harvnb|Clayer|2007}}.</ref> Citi sūfiju ordeņi bija rufaji, melami un vēl daži. Visizcilākie no tiem Albānijā bija un joprojām ir bektaši, mistisks dervišu ordenis, kas piederēja šiītu islāmam un ieradās Albānijā 15. gadsimtā, [[Janičāri|janičāru]] atvests.<ref name="Skendi1013" /> Bektašisma izplatība albāņu iedzīvotāju vidū notika 18. un galvenokārt 19. gadsimta sākumā, īpaši Ali pašā, kurš, domājams, pats bija bektašs, Janinas valdījumā.<ref name="Skendi1013" /><ref name="Norris123137155160" /><ref name="Doja9498">{{Harvnb|Doja|2006}}.</ref><ref name="Gawrych2122">{{Harvnb|Gawrych|2006}}.</ref> Ieradās sūfiju derviši no tālām vietām, piemēram, [[Horasāna]]s un [[Anatolija]]s, pievērsās ticībai, ieguva mācekļus, un laika gaitā tika izveidots tīkls ar centriem Skraparas un Devolas reģionos.<ref name="Norris123137155160" /> Dažas no ievērojamākajām sūfiju grupām Albānijā atradās apmetnēs kā Ģirokastrā, Melčanā, Krujā un Frašerā.<ref name="Norris123137155160" /> Līdz 20. gadsimta sākumam bektašu ordeņa albāņi veidoja ievērojamu skaitu dervišu ārpus Balkāniem, pat sūfiju svētā Hadži Bektaša kopienās (tekēs) Anatolijā un [[Ēģipte|Ēģiptē]].<ref name="Norris212218">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref><ref name="Hasluck97">{{Harvnb|Hasluck|1913}}.</ref> Sūfiju ordeņi, jo īpaši bektaši, saistīja kristīgos svētos un viņu vietējās svētnīcas ar sufiju svētajiem ļaudīm, radot reliģiskās ievērošanas un klātbūtnes sintēzi un sinkrētismu.<ref name="Norris123137155160">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref><ref name="Babuna290291" /><ref name="Hasluck106119" /> Albāņu islāmpievērstajiem bektašisms ar tā plašākām reliģiskajām brīvībām un sinkrētismu dažkārt tika uzskatīts par pievilcīgāku iespēju nekā sunnītu islāms.<ref name="Skendi1013" /><ref name="Babuna290291">{{Harvnb|Babuna|2004}}.</ref><ref name="Hasluck106119">{{Harvnb|Hasluck|1913}}.</ref> No otras puses, konservatīvie musulmaņi bektašu sektu uzskata par ķecerīgu.<ref name="Giakoumis8991">{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.</ref> Tradicionāli bektaši ievērojamā skaitā ir sastopami Albānijas dienvidos un mazākā mērā Albānijas centrālajā daļā, savukārt pārējie musulmaņu iedzīvotāju pieder sunnītu islāmam.<ref name="Skendi1013">{{Harvnb|Skendi|1967a}}.</ref><gallery class="center"> Attēls:Halveti_Teqe_Berat.jpg|alt=Teqe in Berat of the Sufi Halveti order (built 1782).| Teke Berati, piederīga Halveti ordenim (celta 1782. gadā) Attēls:Inscription_on_the_Halveti-Tekke_in_Berat.jpg|alt=Arabic script inscription above door at Halveti teqe, Berat.| Arābu uzraksts virs durvīm Halveti tekē Berati Attēls:Teqe_of_Frashër_-_Mapillary_(xBfC8aYNkqSGJl5Wg2Avng).jpg|alt=Bektashi Teqe in Frashër.| Bektašu teke Frašerā . Attēls:Teqeja_e_Melanit.jpg|alt=Melani teqe of the Bektashi in Gjirokastër.| Melani bektašu teke Ģirokastrā. Attēls:Pamje_e_jashtme_nga_Teqeja_e_Dollmes,_Kruje.JPG|alt=Dollma Teqe in Krujë.| Doļmas teke Krujā. Attēls:Inside_Teqja_e_Dollmës.jpg|alt=Interior of Dollma teqe with Sufi saints tombs in background, Krujë.| Doļmas tekes interjers ar sūfiju svēto kapenēm fonā. </gallery> === Sociālās un kultūras pārmaiņas === [[Attēls:Xhamia_e_Iljaz_Bej_Mirahorit,_Korce.jpg|left|thumb|178x178px|Mirahori mošeja Korčā]] Osmaņu iekarošana ienesa arī sociālas, kultūras un lingvistiskas pārmaiņas albāņu valodā runājošajā pasaulē. Sākot ar piecpadsmito gadsimtu, albāņu valodā ienāca vārdi no osmaņu turku valodas.<ref name="Norris6181" /> Dzejnieku un citu musulmaņu albāņu autoru kopums rakstīja osmaņu turku, arābu, persiešu vai albāņu valodā arābu rakstībā, aptverot prozu, dzeju, reflektīvus darbus par reliģiju un sociāli politisko situāciju utt.<ref name="Norris6181" /><ref name="Elsie289305">{{Harvnb|Elsie|1992}}.</ref> Papildus Eļbasani, kas bija dibināta 1466. gadā ap cietoksni, arī Albānijas pilsētas piedzīvoja pārmaiņas, pārņemot osmaņu arhitektūras un kultūras elementus.<ref name="Ergo3435">{{Harvnb|Ergo|2010}}.</ref><ref name="Nurja193" /> Daži ciemi, kuros musulmaņu albāņu elite būvēja ar reliģiju, izglītību un sociāliem mērķiem saistītas ēkas, piemēram, mošejas un medreses, kļuva par jauniem pilsētu centriem, piemēram, [[Korča|Korčā]], [[Tirāna|Tirānā]] un [[Kavaja|Kavajā]].<ref name="Nurja193">{{Harvnb|Nurja|2012}}.</ref> Tikmēr vecāki pilsētu centri, piemēram, Berati, ieguva mošejas, [[Turku pirts|hamamus]] (turku pirtis), medreses (musulmaņu reliģiskās skolas), kafejnīcas, tekes un kļuva pazīstamas ar dzejniekiem, māksliniekiem un zinātniskām aktivitātēm.<ref name="Norris6181">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref> Atšķirībā no Kosovas vai Maķedonijas, Albānijas Osmaņu musulmaņu mantojuma arhitektoniskā vērtība bija pieticīgāka, ievērojamākās celtnes ir Mirahori mošeja Korčē (celta 1495.—1496. gadā), Murada Beja mošeja Krujā (1533.—1534. gadā), Svina mošeja Škodrā (1773.—1774. gadā), [[Ethema Beja mošeja]] Tirānā (uzsākta 1791.—1794. gadā; pabeigta 1820.—1821. gadā) un dažas citas.<ref name="Norris56">{{Harvnb|Norris|1993}}.</ref><ref name="ManahasaKolay7079b">{{Harvnb|Manahasa|Kolay|2015}}.</ref> Albāņu pāriešana no kristietības uz islāmu iezīmēja arī pāreju no kristiešu (''ruma'', t.i. "romiešu") uz musulmaņu konfesionālajām kopienām Osmaņu impērijas sistēmas [[Millets|milletu]] ietvaros, kas kolektīvi sadalīja un pārvaldīja tautas atbilstoši to reliģijai.<ref name="Anscombe88107" /> Osmaņi tomēr apzinājās musulmaņu albāņu esamību un plaši lietoja tādus terminus kā arnavuds/arnauts kā etnisko marķieri, lai novērstu reliģiskās terminoloģijas trūkumus cilvēku identificēšanai Osmaņu valsts ierakstos.<ref name="Anscombe88107" /><ref name="Anscombe2006b" /> Osmaņu turku valodā valsti sauca par Arnavudluku.<ref name="Anscombe2006b">{{Harvnb|Anscombe|2006b}}</ref> Arī jauna un vispārināta albāņu reakcija, kuras pamatā bija etniskā un lingvistiskā apziņa, uz šo jauno un atšķirīgo Osmaņu pasauli, kas veidojās ap viņiem, bija etnonīma maiņa.<ref name="Lloshi277" /><ref name="Misha35">{{Harvnb|Misha|2002}}.</ref> Etniskais demonīms ''Shqiptarë'', kas atvasināts no latīņu valodas un apzīmē skaidru runu un verbālu sapratni, laikā no 17. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta sākumam albāņu runātāju vidū pakāpeniski aizstāja veco ''Arbëresh/Arbënesh'' .<ref name="Lloshi277">{{Harvnb|Lloshi|1999}}</ref> == Mantojums == === Albānijas sabiedrības mūsdienu uzskati par Albānijas islamizāciju === [[Attēls:Et'hem_Bey_Mosque_Tirana_2.JPG|thumb|202x202px|Minbars bagātīgi dekorētajā [[Ethema Beja mošeja]]s interjerā Tirānā.]] Islāms un osmaņu mantojums ir bijis biežs sarunu temats arī plašākā albāņu sabiedrībā. Daudzi albāņi islāmu un Osmaņu impēriju uzskata par [[Džihāds|džihāda]]'','' antikristīgās vardarbības un pārturkošanas rezultātu, un šajos diskursos Albānijas sociālpolitiskās problēmas tiek piedēvētas šī mantojuma rezultātam.<ref name="Endresen4748">{{Harvnb|Endresen|2011}}.</ref> Daži musulmaņu kopienas locekļi, redzot noniecinājumu osmaņu pagātnei, uz šiem uzskatiem ir reaģējuši, uztverot kā aizspriedumus pret islāmu.<ref name="Endresen4748" /> Albāņu intelektuāļu un citu ievērojamu albāņu vidū plašākā Balkānu reģionā ir notikušas diskusijas un dažkārt arī debates par islāmu, tā mantojumu un lomu Albānijā.<ref name="Brisku181183">{{Harvnb|Brisku|2013}}.</ref> Šajās diskursos daži albāņu intelektuāļi, apspriežot islāmu, tā mantojumu un mūsdienu lomu albāņu vidū, ir lietojuši daudzveidīgu orientālisma, rasisma un bioloģisko terminoloģiju.<ref name="Sulstarova6872">{{Harvnb|Sulstarova|2013}}.</ref><ref name="ElbasaniRoy465">{{Harvnb|Elbasani|Roy|2015}}.</ref> [[Attēls:Ismail_Kadare.jpg|thumb|235x235px|[[Ismails Kadare]]]] Šajās diskusijās ievērojama bija rakstiska apmaiņa laikrakstu rakstos un grāmatās starp rakstnieku [[Ismails Kadare|Ismailu Kadari]] no Ģirokastras un literatūras kritiķi Redžepu Kjosju, albāni no bijušās Dienvidslāvijas 2000. gadu vidū.<ref name="Brisku184186" /><ref name="SchmidtNeke15">{{Harvnb|Schmidt-Neke|2014}} "Hasan Kaleshi who argued that the islamization of the majority of the Albanians saved them from assimilation into Greeks and Slavs (Kaleshi 1975)."</ref> Kadare apgalvoja, ka Albānijas nākotne ir saistīta tikai ar Eiropu, pateicoties tās senajām Eiropas saknēm un kristīgajām tradīcijām, savukārt Kjosja apgalvoja, ka albāņu identitāte ir gan Rietumu (kristīgās), gan Austrumu (islāma) kultūru sajaukums un bieži vien pielāgojama vēsturiskiem kontekstiem.<ref name="Brisku184186">{{Harvnb|Brisku|2013}}.</ref><ref name="SchmidtNeke15" /> Piro Miša rakstīja, ka albāņu islamizācija 17. un 18. gadsimtā bija "divi no tumšākajiem gadsimtiem Albānijas mūsdienu vēsturē".<ref name="Misha35">{{Harvnb|Misha|2002}}.</ref> Miša arī apgalvoja, ka šīs pieredzes dēļ "Albāniju vairāk nekā, iespējams, jebkuru citu reģiona valsti, ietekmēja turku-austrumu kultūra",<ref name="Misha">{{Harvnb|Misha|2002}}.</ref> lai gan viņš norāda, ka albāņu musulmaņi bija vienīgā musulmaņu grupa Eiropas Turcijā, kas apvienoja spēkus ar saviem kristīgajiem tautiešiem, lai cīnītos pret valdību Konstantinopolē".<ref>{{Harvnb|Misha|2002}}.</ref> 2005. gadā Lielbritānijā teiktajā runā Albānijas prezidents [[Alfrēds Moisju]] islāmu Albānijā raksturoja kā tādu, kam ir “eiropeiska seja”, jo tas ir “virspusējs” un “ja mazliet iedziļinās katrā albānietī, viņš var atklāt savu kristīgo kodolu”.<ref name="Brisku187" /> Albānijas Musulmaņu forums no savas puses atbildēja uz šiem un Kadares komentāriem, nosaucot tos par “rasistiskiem”, kas saturot [[Islāmfobija|islamofobiju]] un ir “dziļi aizskaroši”.<ref name="Brisku187">{{Harvnb|Brisku|2013}}.</ref> Sekojot tendencēm, kas aizsākās komunistiskā režīma laikā, postkomunistiskā albāņu politiskā iekārta turpina uztvert islāmu kā osmaņu iebrucēju uzspiestu ticību.<ref name="Barbullushi158">{{Harvnb|Barbullushi|2010}}.</ref> Daži albāņu rakstnieki arī apgalvo, ka albāņu uzticība islāmam bija virspusēja, un šie argumenti ir bijuši populāri pareizticīgo un katoļu albāņu kopienās.<ref name="Malcolm86">{{Harvnb|Malcolm|2002}}</ref> Debatēs par albāņu skolu mācību grāmatām, kuru laikā daži vēsturnieki ir lūguši izņemt aizskarošu saturu par turkiem, daži kristīgo albāņu vēsturnieki iebilda, atsaucoties uz negatīvo pieredzi osmaņu periodā un vēloties, lai Turcija sniegtu kompensāciju par Albānijas sagrābšanu un albāņu islamizāciju.<ref name="Jazexhi14">{{Harvnb|Jazexhi|2012}}.</ref> === Reliģisko iestāžu viedokļi par Albānijas islamizāciju === Oficiālajām reliģiskajām kristiešu un musulmaņu iestādēm un to garīdzniekiem ir atšķirīgi viedokļi par Osmaņu impērijas periodu un albāņu pievēršanos islāmam. Gan katoļu, gan pareizticīgo garīdznieki interpretē Osmaņu impērijas laikmetu kā represīvu periodu, kurš izcēlās ar kristiešu diskrimināciju un vardarbību pret tiem,<ref name="Endresen237" /> savukārt islāms tiek uzskatīts par svešķermeni'','' kas apdraud albāņu tradīcijas un saliedētību.<ref name="Endresen241" /> Gan katoļu, gan pareizticīgo garīdznieki albāņu pievēršanos islāmam uzskata par albāņu identitātes falsifikāciju, lai gan albāņu musulmaņi tiek interpretēti kā nevainīgi islamizācijas upuri.<ref name="Endresen241" /> No otras puses, albāņu sunnītu garīdznieki uzskata albāņu pievēršanos islāmam par brīvprātīgu procesu, neatzīstot vai ignorējot reliģiskās pretrunas, kas saistītas ar Osmaņu impērijas laikmetu.<ref name="Endresen237">{{Harvnb|Endresen|2010}} "The Muslim leaders advocate the view that the Albanians' embracing of Islam was voluntary. The Christians, conversely, characterise the Ottoman rule as anti-Christian and oppressive."; pp. 238-239; p. 241. "In Christian narratives, by contrast, Islam represents a foreign element disrupting Albanian unity and tradition."; pp. 240-241.</ref> Sūfiju islāms Albānijā interpretē Osmaņu impērijas laikmetu kā sagrozītas islāma formas veicināšanu, kas tika sagrozīta sunnītu Osmaņu valsts sistēmā, kas vajāja sūfijus un citus citādi domājošos.<ref name="Endresen241242">{{Harvnb|Endresen|2010}}.</ref> Tomēr kristiešu garīdznieki uzskata musulmaņu albāņus par daļu no plašākas albāņu nācijas, un musulmaņu garīdznieki neizsaka izsmieklu cilvēkiem, kuri Albānijā nekļuva par musulmaņiem.<ref name="Endresen241">{{Harvnb|Endresen|2010}}</ref> Kristiešu identitāte Albānijā ir veidojusies, atrodoties minoritātes pozīcijā, dažkārt vēsturiski piedzīvojot diskrimināciju attiecībā pret musulmaņu vairākumu.<ref name="Endresen250" /> Tikmēr musulmaņu garīdznieki Albānijā uzsver likteņa maiņu, ko nesa Osmaņu impērijas sabrukums līdz ar Balkānu kristiešu politisko iespēju palielināšanu, padarot musulmaņus mūsdienās par reliģisku minoritāti.<ref name="Endresen250">{{Harvnb|Endresen|2010}}.</ref> === Albānijas islamizācija zinātniskajā kontekstā === Arī mūsdienu zinātniskajā pētniecībā albāņu pievēršanās ticībai un islāma mantojums Albānijā paliek strīdīga tēma. [[Albānijas Tautas Republika|Komunistiskās ēras]] un mūsdienu albāņu zinātnieki ar nacionālistisku skatījumu interpretē osmaņu periodu kā negatīvu un noniecina pievēršanos islāmam, apgalvojot, ka tas albāņiem sociokulturālā un reliģiskā nozīmē nedeva gandrīz nekādu labumu.<ref name="Elsie34" /> 1975. gadā Hasans Kaleši apstrīdēja šos galvenokārt negatīvos uzskatus par islāma periodu.<ref name="Clayer135" /> Kaleši nostāja, ko vēlāk atbalstīja Elsijs un Šmits-Neke,<ref name="SchmidtNeke15">{{Harvnb|Schmidt-Neke|2014}} "Hasan Kaleshi who argued that the islamization of the majority of the Albanians saved them from assimilation into Greeks and Slavs (Kaleshi 1975)."</ref><ref name="Elsie34">{{Harvnb|Elsie|2005}}.</ref> bija tāda, ka Osmaņu iekarošana un albāņu pievēršanās islāmam novērsa [[Hellēnisms|hellenizāciju]] un [[Pārslāvošana|pārslāvošanu]], tāpat kā slāvu iebrukumi 6. gadsimtā savukārt apturēja sākušos albāņu priekšteču romanizācijas procesu.<ref name="Elsie34" /><ref name="SchmidtNeke15" /><ref name="Clayer135" /> Viņš apgalvoja, ka, lai gan milleta sistēmā tika atzīti tikai musulmaņi, daļēja iedzīvotāju islamizācija apturēja asimilācijas procesu, kas notika caur baznīcām un grieķu, latīņu un slāvu muižnieku ietekmi.<ref name="Elsie34" /><ref name="Clayer135" /> Turklāt albāņu islamizācija izraisīja arī Balkānu albāņu apdzīvotās teritorijas paplašināšanos vai nu iedzīvotāju pārvietošanās, vai citu musulmaņu nealbāņu elementu asimilācijas rezultātā osmaņu valdīšanas laikā.<ref name="Elsie34" /><ref name="Clayer135" /> Kaleši tēzi laika gaitā daži albāņi ir pārveidojuši, apgalvojot, ka albāņi pievērsās islāmam ar mērķi saglabāt savu nacionālo un etnisko identitāti, nevis albāņu identitātes saglabāšanos islamizācijas un Osmaņu valdīšanas rezultātā; to sauc par Kaleši argumenta "inversiju".<ref name="Clayer135">{{Harvnb|Clayer|1997}}.</ref> == Atsauces == {{atsauces|3}} === Atsaucētās literatūras saraksts === * {{cite book|last=Anscombe|first=Frederick|chapter=Albanians and "mountain bandits"|pages=87–113|editor1-last=Anscombe|editor1-first=Frederick|title=The Ottoman Balkans, 1750–1830|year=2006|location=Princeton|publisher=Markus Wiener Publishers|isbn=9781558763838|chapter-url=http://eprints.bbk.ac.uk/578/1/578|archive-url=https://web.archive.org/web/20160125223702/http://eprints.bbk.ac.uk/578/1/578|archive-date=2016-01-25}} * {{cite journal|last=Anscombe|first=Frederick|title=The Ottoman Empire in Recent International Politics - II: The Case of Kosovo|jstor=40109813|journal=The International History Review|volume=28|issue=4|year=2006b|pages=758–793|doi=10.1080/07075332.2006.9641103|s2cid=154724667|url=https://eprints.bbk.ac.uk/576/1/Binder1.pdf|access-date=2020-04-28|archive-date=2019-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20190924173521/https://eprints.bbk.ac.uk/576/1/Binder1.pdf|url-status=dead}} * {{cite journal|last=Babuna|first=Aydin|title=The Bosnian Muslims and Albanians: Islam and Nationalism|url=https://www.researchgate.net/publication/233460310|journal=Nationalities Papers|volume=32|issue=2|year=2004|pages=287–321|doi=10.1080/0090599042000230250|s2cid=162218149}} * {{cite book|last=Barbullushi|first=Odeta|chapter=The Politics of ‘Religious Tolerance’ in Post-Communist Albania: Ideology, Security and Euro-Atlantic Integration|pages=140–160|editor1-last=Pace|editor1-first=Michelle|title=Europe, the USA and political Islam: Strategies for engagement|year=2010|publisher=Springer|isbn=9780230298156|chapter-url=https://books.google.com/books?id=va-DDAAAQBAJ&q=Albanian+national+identity&pg=PA145}} * {{cite book|last1=Blumi|first1=Isa|last2=Krasniqi|first2=Gëzim|chapter=Albanians’ Islam|pages=475–516|editor1-last=Cesari|editor1-first=Jocelyne|title=The Oxford Handbook of European Islam|year=2014|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|isbn=9780191026409|chapter-url=https://books.google.com/books?id=82PDBAAAQBAJ&q=bektashi+census+2011+disputed&pg=PA480}} * {{cite book|last=Brisku|first=Adrian|title=Bittersweet Europe: Albanian and Georgian Discourses on Europe, 1878–2008|year=2013|location=New York|publisher=Berghahn Books|url=https://books.google.com/books?id=1TPUAAAAQBAJ&q=Bittersweet+Europe:+Albanian+and+Georgian+Discourses+on+Europe,+1878-2008+Rexhep+Meidani&pg=PA183|isbn=9780857459855}} * {{cite book|last=Clayer|first=Nathalie|chapter=Islam, state and society in Post-communist Albania|pages=115–138|editor1-last=Poulton|editor1-first=Hugh|editor2-last=Taji-Farouki|editor2-first=Suha|title=Muslim identity and the Balkan state|year=1997|location=London|publisher=Hurst & Co. Publishers|isbn=9781850652762|chapter-url=https://books.google.com/books?id=lQqHjwW6XzcC&q=Hasan+Kaleshi&pg=PA135}} * {{cite book|last=Clayer|first=Nathalie|chapter=Saints and Sufi's in post-Communist Albania|pages=33–42|editor1-last=Kisaichi|editor1-first=Masatoshi|title=Popular Movements and Democratization in the Islamic World|year=2007|location=London|publisher=Routledge|isbn=9781134150618|chapter-url=https://books.google.com/books?id=1zxeWxCAkokC&q=Islam+Albania+communism&pg=PA33}} * {{cite book|last=Crowe|first=David|title=A history of the Gypsies of Eastern Europe and Russia|year=1996|location=New York|publisher=St Martin's Griffin|url=https://books.google.com/books?id=Me8YDAAAQBAJ&q=A+History+of+the+Gypsies+of+Eastern+Europe+and+Russia+Cygan&pg=PA196|isbn=9781349606719}} * {{cite book|last1=De Soto|first1=Hermine|last2=Beddies|first2=Sabine|last3=Gedeshi|first3=Ilir|title=Roma and Egyptians in Albania: From social exclusion to social inclusion|year=2005|location=Washington D.C.|publisher=World Bank Publications|url=https://books.google.com/books?id=eLDiHsezD8EC&q=mixed+marriages+Albania&pg=PA16|isbn=9780821361719}} * {{cite journal|last=Doja|first=Albert|title=A Political History of Bektashism in Albania|url=https://halshs.archives-ouvertes.fr/halshs-00425475/document|journal=Totalitarian Movements and Political Religions|volume=7|issue=1|year=2006|pages=83–107|doi=10.1080/14690760500477919|s2cid=53695233}} * {{cite journal|last=Doja|first=Albert|title=Instrumental Borders of Gender and Religious Conversion in the Balkans|url=https://archive.org/details/sim_religion-state-society_2008-03_36_1/page/54|journal=Religion, State & Society|volume=36|issue=1|year=2008|pages=55–63|doi=10.1080/09637490701809738|citeseerx=10.1.1.366.8652|s2cid=9464280}} * {{cite book|last=Duijzings|first=Gerlachlus|title=Religion and the politics of identity in Kosovo|year=2000|location=London|publisher=Hurst & Company|url=https://books.google.com/books?id=aJRYkzl5YC4C&q=Islam+Albania+communist+persecution&pg=PA164|isbn=9781850654315}} * {{cite journal|last1=Elbasani|first1=Arolda|last2=Roy|first2=Olivier|title=Islam in the post-Communist Balkans: Alternative pathways to God|journal=Southeast European and Black Sea Studies|year=2015|volume=15|issue=4|pages=457–471|doi=10.1080/14683857.2015.1050273|s2cid=143368513|url=https://zenodo.org/record/853344}} * {{cite journal|last=Elsie|first=Robert|title=Albanian Literature in the Moslem Tradition: Eighteenth and Early Nineteenth Century Albanian Writing in Arabic Script|jstor=1580608|journal=Oriens|volume=33|year=1992|pages=287–306|doi=10.2307/1580608 }} * {{cite journal|last=Elsie|first=Robert|title=The Christian Saints of Albania|url=http://home.olemiss.edu/~mldyer/balk/article2.html|journal=Balkanistica|volume=13|issue=36|year=2000|pages=35–57}} * {{cite book|last=Elsie|first=Robert|title=A dictionary of Albanian religion, mythology, and folk culture|year=2001|location=London|publisher=Hurst & Company|url=https://books.google.com/books?id=N_IXHrXIsYkC&q=A+Dictionary+of+Albanian+Religion,+Mythology+and+Folk+Culture+respected&pg=PA126|isbn=9781850655701}} * {{cite book|last=Elsie|first=Robert|title=Albanian literature: A short history|url=https://archive.org/details/albanianliteratu0000elsi|year=2005|location=London|publisher=I.B. Tauris|isbn=9781845110314}} * {{cite book|last=Endresen|first=Cecilie|chapter=“Do not look to church and mosque”? Albania’s post-Communist clergy on nation and religion|pages=233–258|editor1-last=Schmitt|editor1-first=Oliver Jens|title=Religion und Kultur im albanischsprachigen Südosteuropa &#91;Religion and culture in Albanian-speaking southeastern Europe&#93;|year=2010|location=Frankfurt am Main|publisher=Peter Lang|isbn=9783631602959|chapter-url=https://books.google.com/books?id=aCdYHU9PtiIC&q=%E2%80%9CDo+not+look+to+church+and+mosque%E2%80%9D%3F+Albania%E2%80%99s+post-Communist+clergy+on+nation+and+religion&pg=PA233}} * {{cite book|last=Endresen|first=Cecilie|chapter=Diverging images of the Ottoman legacy in Albania|pages=37–52|editor1-last=Hartmuth|editor1-first=Maximilian|title=Images of imperial legacy: Modern discourses on the social and cultural impact of Ottoman and Habsburg rule in Southeast Europe|year=2011|location=Berlin|publisher=Lit Verlag|isbn=9783643108500|chapter-url=https://books.google.com/books?id=SY1KtsDAtnMC&q=Images+of+Imperial+Legacy+Shqypni&pg=PA39}} * {{cite book|last=Ergo|first=Dritan|chapter=Islam in the Albanian lands (XVth-XVIIth Century)|pages=13–52|editor1-last=Schmitt|editor1-first=Oliver Jens|title=Religion und Kultur im albanischsprachigen Südosteuropa &#91;Religion and culture in Albanian-speaking southeastern Europe&#93;|year=2010|location=Frankfurt am Main|publisher=Peter Lang|isbn=9783631602959|chapter-url=https://books.google.com/books?id=aCdYHU9PtiIC&q=Islam+in+the+Albanian+lands+(XVth-XVIIth+Century)&pg=PA13}} * {{cite book|last=Frazee|first=Charles|title=Catholics and Sultans: The Church and the Ottoman Empire 1453–1923|year=2006|location=Cambridge|publisher=Cambridge University Press|url=https://books.google.com/books?id=X6DM4szwUpEC&q=Vincenzo+Zmajevic+Albani&pg=PA168|isbn=9780521027007}} * {{cite book|last=Gawrych|first=George|title=The crescent and the eagle: Ottoman rule, Islam and the Albanians, 1874–1913|year=2006|location=London|publisher=IB Tauris|url=https://books.google.com/books?id=wPOtzk-unJgC&q=The+crescent+and+the+eagle:+Ottoman+rule,+Islam+and+the+Albanians,+1874-1913+lexicon&pg=PA21|isbn=9781845112875}} * {{cite book|last=Hammond|first=Nicholas Geoffrey Lemprière|title=Epirus: the Geography, the Ancient Remains, the History and Topography of Epirus and Adjacent Areas|year=1967|location=Oxford|publisher=Clarendon Press|url=https://books.google.com/books?id=gI5QjgEACAAJ&q=mohamet|isbn=9780198142539}} * {{cite book|last=Hammond|first=Nicholas Geoffrey Lemprière|title=Migrations and invasions in Greece and adjacent areas|year=1976|location=Park Ridge|publisher=Noyes Press|url=https://books.google.com/books?id=O9saAAAAYAAJ&q=The+conditions+which+attented+the+collapse+of+the+Byzantine+Empire+recurred+in+the+late+eighteenth+century+and+therafter+when+the+Turks+were+losing+control+of+their+Balkan+dependencies+more+and+more%2C+until+Albania+became+free+in+1912-13.+Throughout+this+period+bands+of+Albanians+raiders+pillaged+and+destroyed+the+villages+of+the+Vlachs+and+the+Greeks+in+Epirus%2C|isbn=9780815550471}} * {{cite book|last=Giakoumis|first=Konstantinos|chapter=The Orthodox Church in Albania Under the Ottoman Rule 15th-19th Century|pages=69–110|editor1-last=Schmitt|editor1-first=Oliver Jens|title=Religion und Kultur im albanischsprachigen Südosteuropa &#91;Religion and culture in Albanian-speaking southeastern Europe&#93;|year=2010|location=Frankfurt am Main|publisher=Peter Lang|isbn=9783631602959|chapter-url=https://www.researchgate.net/publication/237149085}} * {{cite book|last=Inalcik|first=Halil|chapter=The Ottoman Turks and the Crusades, 1451–1522|pages=222–275|editor1-last=Hazard|editor1-first=Harry|editor2-last=Zacour|editor2-first=Norman|title=A History of the Crusades: The Impact of the Crusades on Europe|year=1989|publisher=University of Wisconsin Press|isbn=9780299107444|chapter-url=https://books.google.com/books?id=TKaPrQPFIAMC&q=Elbasan+sultan&pg=PA327}} * {{cite journal|last=Hasluck|first=Frederick|title=Ambiguous Sanctuaries and Bektashi Propaganda|jstor=30096467|journal=The Annual of the British School at Athens|volume=20|year=1913|pages=94–119|doi=10.1017/s0068245400009424|s2cid=159705807|url=https://zenodo.org/record/2488715|doi-access=free}} * {{cite book|last=Jazexhi|first=Olsi|chapter=Albania|pages=1–16|editor1-last=Nielsen|editor1-first=Jørgen|editor2-last=Akgönül|editor2-first=Samim|editor3-last=Alibašić|editor3-first=Ahmet|editor4-last=Racius|editor4-first=Egdunas|title=Yearbook of Muslims in Europe: Volume 4|year=2012|location=Leiden|publisher=Brill|isbn=9789004225213|chapter-url=https://books.google.com/books?id=MwzsW6k6pzAC&q=neo-ottoman+Albania&pg=PA14}} * {{cite book|last=Jazexhi|first=Olsi|chapter=Albania|pages=21–36|editor1-last=Nielsen|editor1-first=Jørgen|editor2-last=Akgönül|editor2-first=Samim|editor3-last=Alibašić|editor3-first=Ahmet|editor4-last=Racius|editor4-first=Egdunas|title=Yearbook of Muslims in Europe: Volume 5|year=2013|location=Leiden|publisher=Brill|isbn=9789004255869|chapter-url=https://books.google.com/books?id=ia5AAQAAQBAJ&q=yearbook+islam+europa+albania&pg=PA351}} * {{cite book|last=Jazexhi|first=Olsi|chapter=Albania|pages=19–34|editor1-last=Nielsen|editor1-first=Jørgen|editor2-last=Akgönül|editor2-first=Samim|editor3-last=Alibašić|editor3-first=Ahmet|editor4-last=Racius|editor4-first=Egdunas|title=Yearbook of Muslims in Europe: Volume 6|year=2014|location=Leiden|publisher=Brill|isbn=9789004283053|chapter-url=https://books.google.com/books?id=a-NTBQAAQBAJ&q=Catholic+Muslim+Albania&pg=PA19}} * {{cite book|last=Jordan|first=Peter|chapter=An exception in the Balkans: Albania's multi confessional identity|pages=1577–1598|editor1-last=Brunn|editor1-first=Stanley D.|title=The changing world religion map: Sacred places, identities, practices and politics|year=2015|location=Dordrecht|publisher=Springer|isbn=9789401793766|chapter-url=https://books.google.com/books?id=CGh-BgAAQBAJ&q=Albanian+national+identity&pg=PA1585}} * {{cite book|last=Jorgaqi|first=Nasho|title=Jeta e Fan S. Nolit: Vëllimi 1. 1882–1924 &#91;The life of Fan S. Noli: Volume 1. 1882–1924&#93;|year=2005|location=Tiranë|publisher=Ombra GVG|url=https://books.google.com/books?id=nmxkjwEACAAJ&q=Jeta+e+Fan+Nolit|isbn=9789994384303}} *{{cite book|last=Kaleshi|first=Hasan|chapter=Das Türkische Vordringen auf dem Balkan und die Islamisierung. Faktoren fur die Erhaltung der ethnischen und nationalen Existenz des Albanischen Volkes|editor1-last=Bartl|editor1-first=Peter|editor2-last=Glassl|editor2-first=Horst|title=Südosteuropa unter dem Halbmond. Untersuchungen über Geschichte und Kultur der sudosteuropaischen Völker während der Türkenzeit|year=1975|location=Munich|publisher=Trofenik|isbn=978-3-87828-075-0|pages=125–138}} * {{cite book|last=Kallivretakis|first=Leonidas|chapter=Νέα Πικέρνη Δήμου Βουπρασίων: το χρονικό ενός οικισμού της Πελοποννήσου τον 19ο αιώνα (και η περιπέτεια ενός πληθυσμού) &#91;Nea Pikerni of Demos Vouprassion: The chronicle of a 19th century Peloponnesian settlement (and the adventures of a population)&#93;|pages=221–242|editor1-last=Panagiotopoulos|editor1-first=Vasilis|editor2-last=Kallivretakis|editor2-first=Leonidas|editor3-last=Dimitropoulos|editor3-first=Dimitris|editor4-last=Kokolakis|editor4-first=Mihalis|editor5-last=Olibitou|editor5-first=Eudokia|title=Πληθυσμοί και οικισμοί του ελληνικού χώρου: ιστορικά μελετήματα &#91;Populations and settlements of the Greek villages: historical essays&#93;|journal=Tetrádia Ergasías|year=2003|location=Athens|publisher=Institute for Neohellenic Research|issn=1105-0845|chapter-url=http://helios-eie.ekt.gr/EIE/bitstream/10442/7651/1/N02.018.08.pdf}} * {{cite journal|last=Kopanski|first=Atuallah Bogdan|title=Islamization of Albanians in the Middle Ages: The primary sources and the predicament of the modern historiography|jstor=23076194|journal=Islamic Studies|volume=36|issue=2/3|year=1997|pages=191–208}} * {{cite book|last=Koti|first=Dhori|title=Monografi për Vithkuqin dhe Naum Veqilharxhin &#91;A monograph of Vithkuq and Naum Veqilharxhi&#93;|year=2010|location=Pogradec|publisher=DIJA Poradeci|isbn=978-99956-826-8-2}} * {{cite book|last=Koukoudis|first=Asterios|title=The Vlachs: Metropolis and Diaspora|year=2003|location=Thessaloniki|publisher=Zitros Publications|url=https://books.google.com/books?id=01JoAAAAMAAJ&q=The+Vlachs:+Metropolis+and+Diaspora|isbn=9789607760869}} * {{cite journal|last=Lederer|first=Gyorgy|title=Islam in Albania|url=https://archive.org/details/sim_central-asian-survey_1994_13_3/page/330|journal=Central Asian Survey|volume=13|issue=3|year=1994|pages=331–359|doi=10.1080/02634939408400866}} * {{cite book|last=Lloshi|first=Xhevat|chapter=Albanian|pages=272–299|editor1-last=Hinrichs|editor1-first=Uwe|editor2-last=Büttner|editor2-first=Uwe|title=Handbuch der Südosteuropa-Linguistik|year=1999|location=Wiesbaden|publisher=Otto Harrassowitz Verlag|isbn=9783447039390|chapter-url=https://books.google.com/books?id=Phyvk2tPaYQC}} * {{cite book|last=Mackridge|first=Peter|title=Language and national identity in Greece, 1766–1976|year=2009|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|url=https://books.google.com/books?id=MZcCA4hkwscC&q=Kosmas+controversial+Albania&pg=PA59|isbn=9780199599059}} * {{cite book|last=Malcolm|first=Noel|chapter=Myths of Albanian national identity: Some key elements|pages=70–87|editor1-last=Schwanders-Sievers|editor1-first=Stephanie|editor2-last=Fischer|editor2-first=Bernd J.|title=Albanian Identities: Myth and History|year=2002|location=Bloomington|publisher=Indiana University Press|isbn=9780253341891|chapter-url=https://books.google.com/books?id=DfahkLLXvtsC&q=Albanian+Identities:+Myth+and+History}} * {{cite book|last=Malcolm|first=Noel|title=Agents of Empire: Knights, Corsairs, Jesuits and Spies in the Sixteenth-century Mediterranean World|year=2015|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|url=https://books.google.com/books?id=9rCYCgAAQBAJ&q=Shkod%C3%ABr+Ottoman+conquest&pg=PA12|isbn=9780190262785}} * {{cite journal|last1=Manahasa|first1=Edmond|last2=Kolay|first2=Aktuğ|title=Observations on the existing Ottoman mosques in Albania|url=https://www.journalagent.com/itujfa/pdfs/ITUJFA-37450-DOSSIER_ARTICLE-MANAHASA.pdf|journal=ITU Journal of the Faculty of Architecture|volume=12|issue=2|year=2015|pages=69–81|access-date=2017-04-15|archive-date=2018-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20181005183952/https://www.journalagent.com/itujfa/pdfs/ITUJFA-37450-DOSSIER_ARTICLE-MANAHASA.pdf|url-status=dead}} * {{cite report|title=Mapping the Global Muslim Population: A Report on the Size and Distribution of the World's Muslim Population|url=http://www.ecfr.eu/page/-/ECFR_163_RETURN_TO_INSTABILITY.pdf|publisher=Pew Research Center|date=2015|ref=Mapping the Global Muslim Population}} * {{cite book|last=Marinescu|first=Constantin|title=La politique orientale d'Alfonse V d'Aragón, roi de Naples (1416-1458)|year=1994|location=Barcelona|publisher=Institut d'Estudis Catalans|url=https://books.google.com/books?id=9IPtrh4LbXQC&pg=PA182|isbn=9788472832763}} * {{cite book|last=Misha|first=Piro|chapter=Invention of a Nationalism: Myth and Amnesia|pages=33–48|editor1-last=Schwanders-Sievers|editor1-first=Stephanie|editor2-last=Fischer|editor2-first=Bernd J.|title=Albanian Identities: Myth and History|year=2002|location=Bloomington|publisher=Indiana University Press|isbn=9780253341891|chapter-url=https://books.google.com/books?id=oRASDq3rc-YC&pg=PA46}} * {{cite book|last=Myhill|first=John|title=Language, religion and national identity in Europe and the Middle East: A historical study|year=2006|location=Amsterdam|publisher=John Benjamins Publishing|url=https://books.google.com/books?id=dJK3YxI1NM8C&q=Albanian+national+identity&pg=PT241|isbn=9789027227119}} * {{cite book|last=Nasse|first=George Nicholas|title=The Italo-Albanian Villages of Southern Italy|location=Washington, District of Columbia|publisher=National Academy of Sciences-National Research Council|year=1964|isbn=9780598204004|url=https://books.google.com/books?id=VjArAAAAYAAJ&q=The+Italo-Albanian+Villages+of+Southern+Italy}} * {{cite book|last=Norris|first=Harry Thirlwall|title=Islam in the Balkans: religion and society between Europe and the Arab world|year=1993|location=Columbia|publisher=University of South Carolina Press|url=https://archive.org/details/islaminbalkansre00norr|page=[https://archive.org/details/islaminbalkansre00norr/page/n89 62]|isbn=9780872499775}} * {{cite book|last=Nurja|first=Ermal|chapter=The rise and destruction of Ottoman Architecture in Albania: A brief history focused on the mosques|pages=191–207|editor1-last=Furat|editor1-first=Ayşe Zişan|editor2-last=Er|editor2-first=Hamit|title=Balkans and Islam Encounter, Transformation, Discontinuity, Continuity|year=2012|location=Cambridge|publisher=Cambridge Scholars Publishing|isbn=9781443842839|chapter-url=https://books.google.com/books?id=-qQwBwAAQBAJ&q=Albania+mosque+communists&pg=PA205}} * {{cite journal|last=Pistrick|first=Eckehard|title=Interreligious Cultural Practice as Lived Reality: The Case of Muslim and Orthodox Shepherds in Middle Albania|url=https://www.researchgate.net/publication/263482722|journal=Anthropological Journal of European Cultures|volume=22|issue=2|year=2013|pages=72–90|doi=10.3167/ajec.2013.220205}} * {{cite book|last=Ramet|first=Sabrina|title=Nihil obstat: religion, politics, and social change in East-Central Europe and Russia|year=1998|location=Durham|publisher=Duke University Press|url=https://books.google.com/books?id=TrcnAAAAYAAJ|isbn=9780822320708}} * {{cite book|last=Schmidt-Neke|first=Michael|chapter=A burden of Legacies: The transformation of Albanian's political system|pages=13–30|editor1-last=Pichler|editor1-first=Robert|title=Legacy and Change: Albanian Transformation from Multidisciplinary Perspectives|year=2014|location=Münster|publisher=LIT Verlag|isbn=9783643905666|chapter-url=https://books.google.com/books?id=lNqnBAAAQBAJ&q=Serbian+historiography+Islamization&pg=PA15}} * {{cite journal|last=Skendi|first=Stavro|title=Religion in Albania during the Ottoman rule|url=https://www.proquest.com/openview/69374b2aeb4f4380ae1364da4d940882/1?pq-origsite=gscholar&cbl=1817218|journal=Südost Forschungen|volume=15|year=1956|pages=311–327}} * {{cite book|last=Skendi|first=Stavro|title=The Albanian national awakening|year=1967a|location=Princeton|publisher=Princeton University Press|url=https://books.google.com/books?id=8QPWCgAAQBAJ&q=The+Albanian+National+Awakening&pg=PR15|isbn=9781400847761}} * {{cite journal|last=Skendi|first=Stavro|title=Crypto-Christianity in the Balkan Area under the Ottomans|jstor=2492452|journal=Slavic Review|volume=26|issue=2|year=1967b|pages=227–246|doi=10.2307/2492452|s2cid=163987636 }} * {{cite book|last=Stavrianos|first=Leften Stavros|title=The Balkans Since 1453|year=2000|publisher=C. Hurst & Co. Publishers|url=https://books.google.com/books?id=xcp7OXQE0FMC|isbn=9781850655510}} * {{cite book|last=Sulstarova|first=Enis|chapter=I am Europe! The meaning of Europe in the discourse of Intellectuals in transitional Albania|pages=63–74|editor1-last=Beshku|editor1-first=Klodiana|editor2-last=Malltezi|editor2-first=Orinda|title=Albania and Europe in a Political Regard|year=2013|location=Cambridge|publisher=Cambridge Scholars Publishing|isbn=9781443852609|chapter-url=https://books.google.com/books?id=RtcwBwAAQBAJ&q=Islam+Albania+communism&pg=PA71}} * {{cite book|last=Vickers|first=Miranda|title=The Albanians: a modern history|year=2011|location=London|publisher=IB Tauris|url=https://books.google.com/books?id=vtQABAAAQBAJ&q=The+Albanians:+A+Modern+History+hapless&pg=PA83|isbn=9780857736550}} * {{cite book|last=Winnifrith|first=Tom|title=Badlands-borderlands: a history of Northern Epirus/Southern Albania|year=2002|location=London|publisher=Duckworth|url=https://books.google.com/books?id=dkRoAAAAMAAJ|isbn=9780715632017}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sunnītu islāms]] [[Kategorija:Pārtautošana]] [[Kategorija:Albānijas vēsture]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] 1kqe1l7csm9m2wojc5k73yziggfsvew 0 631233 4471154 4467009 2026-05-20T23:24:48Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471154 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1977|5|7|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Andžela Ripone]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[BBC]] |vieta = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]],<br />''[[Vembli konferenču centrs]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Francija}}<br/>[[Marija Mirjama]] - <br/>''[[L'oiseau et l'enfant]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts žūrija piešķir 10 populārākajām dziesmām punktus 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 18 |valstis, kas debitē = {{ESC|Tunisija}} (izstājās) |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Zviedrija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Dienvidslāvija}} |nulle punktu = | map = ESC 1977 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1976]] |nākamais = [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978 ►]] }} '''1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1977}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1977}}) bija 22. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1977. gada 7. maijā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Londona|Londonā]]. Šī bija sestā reize, kad konkurss notika Apvienotajā Karalistē (iepriekš {{escy|1960}}., {{escy|1963}}., {{escy|1968}}., {{escy|1972}}. un {{escy|1974}}. gadā). Konkursā piedalījās 18 valstis. Pēc gada pārtraukuma, konkursā atgriezās [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]], bet [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvija]] izstājās no konkursa. Bija plānots, ka konkursā pirmo reizi piedalīsies [[Tunisija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Tunisija]], bet [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalības dēļ, Tunisija atsauca savu dalību konkursā.<ref name="O'Connor">{{grāmatas atsauce|last=O'Connor|first=John Kennedy|title=The Eurovision Song Contest: The Official History|url=https://archive.org/details/eurovisionsongco0000ocon|publisher=[[Carlton Books]]|location=UK|year=2007|page=[https://archive.org/details/eurovisionsongco0000ocon/page/68 68]|isbn=978-1-84442-994-3}}</ref> Konkursā uzvarēja [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]]s pārstāve [[Marija Mirjama]] ar dziesmu ''[[L'oiseau et l'enfant]]''. Šī bija piektā reize, kad konkursā uzvarēja Francija (iepriekš {{escy|1958}}., {{escy|1960}}., {{escy|1962}} un {{escy|1969}}. gada konkursā). == Rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Numurs ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Īrija}} | ''[[The Swarbriggs Plus Two]]'' | ''It's Nice To Be In Love Again'' | "Ir jauki būt atkal mīlētam" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 3. | 119 |- | 02 | {{ESC|Monako}} | [[Mišela Torra]] | ''Une petite française'' | "Mazā franču sieviete" | [[Franču valoda|Franču]] | 4. | 96 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Hedija Lestere]] | ''De mallemolen'' | "Karuselis" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 12. | 35 |- | 04 | {{ESC|Austrija}} | ''[[Schmetterlinge]]'' | ''Boom Boom Boomerang'' | "Bum, bum bumerangs" | [[Vācu valoda|Vācu]],<br />Angļu | 5. | 80 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Anita Skorgana]] | ''Casanova'' | "Kazanova" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 14. | 18 |- | 06 | {{ESC|Vācija}} | ''[[Silver Convention]]'' | ''Telegram'' | "Telegrama" | Angļu | 8. | 55 |- | 07 | {{ESC|Luksemburga}} | [[Anna-Marija Bese|Anna-Marija B]] | ''Frère Jacques'' | "Brālis Žaks" | Franču | 16. | 17 |- | 08 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[Os Amigos]]'' | ''Portugal no coração'' | "Portugāle sirdī" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 14. | 18 |- | 09 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Linsija de Pola]] un [[Maikls Morans]] | ''Rock Bottom'' | "Zemākais punkts" | Angļu | 2. | 121 |- | 10 | {{ESC|Grieķija}} | Pašalis, Marianna, Roberts un Besija | ''Mathima solfez'' | "Solfedža mācība" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 5. | 92 |- | 11 | {{ESC|Izraēla}} | ''[[Ilanit]]'' | ''Ahava Hi Shir Lishnayim'' | "Mīlestība ir dziesma diviem" | [[Ivrīts]] | 11. | 49 |- | 12 | {{ESC|Šveice}} | [[Pepes Lienharda grupa]] | ''Swiss Lady'' | "Šveices dāma" | Vācu | 6. | 71 |- | 13 | {{ESC|Zviedrija}} | ''[[Forbes (grupa)|Forbes]]'' | ''Beatles'' | "Bītli" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 18. | 2 |- | 14 | {{ESC|Spānija|1945}} | ''[[Micky (spāņu dziedātājs)|Micky]]'' | ''Enséñame a cantar'' | "Iemāci man dziedāt" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 9. | 52 |- | 15 | {{ESC|Itālija}} | [[Mia Martini]] | ''Libera'' | "Brīvi" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 13. | 33 |- | 16 | {{ESC|Somija}} | [[Monika Aspelunda]] | ''Lapponia'' | "Lapzeme" | [[Somu valoda|Somu]] | 10. | 50 |- | 17 | {{ESC|Beļģija}} | ''[[Dream Express]]'' | ''A Million in One, Two, Three'' | "Miljons vienā, divos, trījos" | Nīderlandiešu | 7. | 69 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 18 | {{ESC|Francija}} | [[Marija Mirjama]] | ''L'oiseau et l'enfant'' | "Putni un bērni" | Franču | 1. | 136 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=London 1977 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/london-1977/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=11 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210411091003/https://eurovision.tv/event/london-1977/final/results |archive-date=11 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1977 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=293#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043110/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=293#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 119 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || 1 || 5 || '''12''' || 5 || 8 || 1 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 || '''12''' || 4 || 8 || || 3 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 96 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 8 || 1 || 6 || 1 || 6 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || 10 || 8 || '''12''' || 5 || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 1 || 1 || 1 || 7 || || 1 || || || 10 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || || || || 3 || || || || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 3 || 2 || 2 || || || || 1 || || 5 || || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || 1 || 1 || 3 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 8 || 8 || 8 || 5 || || 5 || 5 || 6 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || 2 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || 7 || || 8 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || 2 || 2 || || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 4 || || || 3 || || || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 121 || || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 8 || || 8 || 3 || 2 || 4 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || || 10 || 10 || 4 || 4 || 4 || 6 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 1 || 7 || '''12''' || 1 || 6 || 6 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || 7 || 7 || 5 || 3 || 5 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 3 || 6 || || || 1 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 6 || || || 10 || 10 || || 5 || 4 || 4 || 6 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 4 || 10 || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 || || || || || || 2 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 || || || 6 || 1 || || 7 || 7 || || 3 || 4 || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 7 || 7 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 8 || 6 || || || || 3 || || 3 || || || || 2 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || '''12''' || || 4 || 6 || 8 || || || || || 2 || 7 || 5 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 4 || || '''12''' || || 6 || 8 || 4 || 7 || 10 || 5 || 6 || || 4 || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Francija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 136 || 10 || 4 || 8 || 7 || 3 || '''12''' || 10 || 5 || 6 || 7 || 10 || '''12''' || 6 || 10 || 10 || '''12''' || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 6 | {{ESC|Lielbritānija}} | Austrija, Beļģija, Francija, Luksemburga, Monako, Portugāle |- | 4 | {{ESC|Īrija}} | Apvienotā Karaliste, Izraēla, Norvēģija, Zviedrija |- | 3 | {{ESC|Francija}} | Somija, Šveice, Vācija |- | 2 | {{ESC|Monako}} | Grieķija, Itālija |- | rowspan="3" | 1 | {{ESC|Beļģija}} | Nīderlande |- | {{ESC|Grieķija}} | Spānija |- | {{ESC|Somija}} | Īrija |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1977. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 3xkscwuhq7ytmqgeh3t8uf9i9s3uw7x 0 631266 4471140 4465530 2026-05-20T22:49:39Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471140 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1978|4|22|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Dunīse Fabre]]<br />[[Leons Zitrons]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Francija}} [[TF1]] |vieta = {{flaga|Francija}} [[Parīze]],<br />''[[Palais des Congrès]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Izraēla}}<br/>[[Izhars Koens]] un ''[[Alphabeta]]'' - <br/>''[[A-Ba-Ni-Bi]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts žūrija piešķir 10 populārākajām dziesmām punktus 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 20 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Dānija}}<br />{{ESC|Turcija}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = {{ESC|Norvēģija}} | map = ESC 1978 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1977]] |nākamais = [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979 ►]] }} '''1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1978}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1978}}) bija 23. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1978. gada 22. aprīlī, [[Francija|Francijā]], [[Parīze|Parīzē]]. Šī bija trešā reize, kad konkurss notika Francijā (iepriekš {{escy|1959}}. un {{escy|1961}}. gadā). Konkursā piedalījās 20 valstis. Pēc divu gada pārtraukuma, konkursā atgriezās [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]], bet [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]] atgriezās konkursā pēc 12 gadu pārtraukuma.<ref name="O'Connor">{{grāmatas atsauce|last=O'Connor|first=John Kennedy|title=The Eurovision Song Contest: The Official History|url=https://archive.org/details/eurovisionsongco0000ocon|publisher=[[Carlton Books]]|location=UK|year=2007|page=[https://archive.org/details/eurovisionsongco0000ocon/page/68 68]|isbn=978-1-84442-994-3}}</ref> Konkursā pirmo reizi uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] un tās pārstāvji [[Izhars Koens]] un ''[[Alphabeta]]'' ar dziesmu ''[[A-Ba-Ni-Bi]]''. == Dalībnieki, kuri atgriežas == {| class="wikitable" |- ! Dalībnieks !! Valsts !! Iepriekšējie konkursi |- | [[Žons Valē]] || {{ESC|Beļģija}} || {{escy|1970}} |- | [[Norberts Nīdermeijers]] (grupas ''Springtime'' dalībnieks. Iepriekš grupas ''Milestones'' dalībnieks) || {{ESC|Austrija}} || {{escy|1972}} |- | [[Irēna Šīra]] || {{ESC|Vācija}} (iepriekš {{ESC|Luksemburga}}) || {{escy|1974}} |} == Rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Numurs ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Īrija}} | [[Kolms Vilkinsons]] | ''Born to Sing'' | "Dzimis, lai dziedātu" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 5. | 86 |- | 02 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Jans Teigens]] | ''Mil etter mil'' | "Jūdzi pa jūdzei" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 20. | 0 |- | 03 | {{ESC|Itālija}} | ''[[Ricchi e Poveri]]'' | ''Questo amore'' | "Šī mīlestība" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 12. | 53 |- | 04 | {{ESC|Somija}} | [[Seija Simola]] | ''Anna rakkaudelle tilaisuus'' | "Dod mīlestībai iespēju" | [[Somu valoda|Somu]] | 18. | 2 |- | 05 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[Gemini (portugāļu grupa)|Gemini]]'' | ''Dai li dou'' | — | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 17. | 5 |- | 06 | {{ESC|Francija}} | [[Džoels Prevosts]] | ''Il y aura toujours des violons'' | "Tur vienmēr būs vijoles" | [[Franču valoda|Franču]] | 3. | 119 |- | 07 | {{ESC|Spānija|1945}} | [[Hosē Veless]] | ''Bailemos un vals'' | "Dejosim valsi!" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 9. | 65 |- | 08 | {{ESC|Lielbritānija}} | ''[[Co-Co]]'' | ''The Bad Old Days'' | "Vecās sliktās dienas" | Angļu | 11. | 61 |- | 09 | {{ESC|Šveice}} | [[Karola Vinči]] | ''Vivre'' | "Lai dzīvo" | Franču | 9. | 65 |- | 10 | {{ESC|Beļģija}} | [[Žons Valē]] | ''L'amour ça fait chanter la vie'' | "Mīlestība liks tev dziedāt par dzīvi" | Franču | 2. | 125 |- | 11 | {{ESC|Nīderlande}} | ''[[Harmony (grupa)|Harmony]]'' | '''t Is OK'' | "Viss ir kārtībā" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 13. | 37 |- | 12 | {{ESC|Turcija}} | ''[[Nilüfer]]'' un ''[[Nazar]]'' | ''Sevince'' | "Kad es esmu iemīlējies" | [[Turku valoda|Turku]] | 18. | 2 |- | 13 | {{ESC|Vācija}} | [[Irēna Šīra]] | ''Feuer'' | "Uguns" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 6. | 84 |- | 14 | {{ESC|Monako}} | ''[[Caline]]'' un [[Olivjē Tusēns]] | ''Les Jardins de Monaco'' | "Monako dārzi" | [[Franču valoda|Franču]] | 4. | 107 |- | 15 | {{ESC|Grieķija}} | [[Tanja Tsanaklidou]] | ''Charlie Chaplin'' | "Čārlijs Čaplins" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 8. | 66 |- | 16 | {{ESC|Dānija}} | ''[[Mabel]]'' | ''Boom Boom'' | — | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 16. | 13 |- | 17 | {{ESC|Luksemburga}} | ''[[Baccara]]'' | ''Parlez-vous français ?'' | "Vai tu runā franciski?" | Franču | 7. | 73 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 18 | {{ESC|Izraēla}} | [[Izhars Koens]] un ''[[Alphabeta]]'' | ''[[A-Ba-Ni-Bi]]'' | "Es" | [[Ivrīts]] | 1. | 157 |- | 19 | {{ESC|Austrija}} | ''[[Springtime]]'' | ''Mrs. Caroline Robinson'' | "Misis Karolīne Robinsone" | Vācu | 15. | 14 |- | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Bjērns Skifss]] | ''Det blir alltid värre framåt natten'' | "Uz nakti vienmēr kļūst sliktāk" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 14. | 26 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Paris 1978 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/paris-1978/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=11 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210411170703/https://eurovision.tv/event/paris-1978/final/results |archive-date=11 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1978 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=294#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043110/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=294#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- ! rowspan="20" {{vert header|va=middle|Dalibnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 86 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || || 3 || || 5 || || || 7 || 10 || || 10 || 5 || || 10 || || 10 || || 6 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 10 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || 4 || 8 || 6 || 1 || 1 || || 1 || 2 || 8 || 2 || || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 119 || 6 || 3 || 10 || 2 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || 8 || 6 || 8 || 6 || 4 || 10 || 5 || 8 || 8 || 1 || 5 || '''12''' || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || || || 7 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 8 || 2 || 4 || 7 || || 4 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || 7 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 61 || 3 || || || || 6 || 2 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 4 || 2 || 6 || 8 || 7 || 3 || || 5 || 2 || 5 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || 5 || 1 || 1 || || 7 || 4 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 8 || || 6 || 2 || || 3 || 8 || 1 || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 125 || '''12''' || 7 || 6 || 6 || 4 || '''12''' || 2 || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || 3 || '''12''' || '''12''' || || 7 || 7 || 4 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 || || || 5 || || || || || 3 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || 1 || || 5 || 6 || '''12''' || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 || || 1 || || || || || || 1 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 || 1 || || 3 || '''12''' || 7 || || 10 || || 3 || 5 || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 7 || 1 || || 3 || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 4 || 4 || 7 || 8 || 5 || 1 || || 10 || 5 || 6 || 10 || 5 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 10 || || 8 || 1 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 || 7 || || 2 || 5 || 8 || 10 || 7 || || 4 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 4 || 10 || 3 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || || || || 6 || || || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 73 || 2 || || '''12''' || || '''12''' || || '''12''' || 7 || || 3 || 3 || 2 || || 6 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 6 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Izraēla | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 157 || 8 || 8 || 8 || 10 || 10 || 8 || 6 || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 5 || 6 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || || || || 3 || || || || || || || 3 || 1 || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || 5 || 10 || || 4 || || 3 || || 4 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 6 | {{ESC|Izraēla}} | Beļģija, Luksemburga, Nīderlande, Šveice, Vācija, Turcija |- | 5 | {{ESC|Beļģija}} | Apvienotā Karaliste, Francija, Grieķija, Īrija, Monako |- | 3 | {{ESC|Luksemburga}} | Itālija, Portugāle, Spānija |- | rowspan="6" | 1 | {{ESC|Francija}} | Austrija |- | {{ESC|Īrija}} | Norvēģija |- | {{ESC|Monako}} | Zviedrija |- | {{ESC|Nīderlande}} | Izraēla |- | {{ESC|Spānija|1945}} | Dānija |- | {{ESC|Vācija}} | Somija |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1978. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 5bo8lh7gtfikky5qyosewniq6qibtwt 0 631275 4471318 4470859 2026-05-21T11:51:28Z Krišjānis 51961 /* {{fb|Vācija}} */ 4471318 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārtsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīkstēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturnīram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt. Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.<ref>{{cite tweet |author=Korea Football Association |author-link=Korea Football Association |user=theKFA |number=2055545406998860085 |date=May 16, 2026 |title=2026 FIFA 북중미 월드컵에 참가하는 대한민국 축구국가대표팀의 명단을 공개합니다! |trans-title=We are revealing the roster for the South Korean national football team participating in the 2026 FIFA World Cup in North America! |language=ko |access-date=May 16, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=85|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=47|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Songs Bomkinu]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=2|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=77|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Munhvans ]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=34|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sols Jongu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=32|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Čo Jumins]]|sortname=Cho, Yu-min|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sharjah FC|Sharjah]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Tēgoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=14|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=12|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kims Tehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=103|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=77|goals=16|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=71|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=46|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=25|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=20|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[I Dongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=16|goals=3|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pē Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=12|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=8|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jangs Hjončuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=142|goals=54|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čo Kesuns]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=42|goals=10|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=26|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}} == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Football Association of Bosnia and Herzegovina]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=25|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=2|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Osmans Hadžikičs ]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=0|goals=0|club=[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=64|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=30|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=26|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=12|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stjepans Radeljičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nidals Čeliks]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|17}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=34|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=26|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=18|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dženis Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=18|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=14|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ivans Šunjičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=8|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=38|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=11|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs end}} === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. un 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.srf.ch/sport/fussball/fifa-wm-2026/26-spieler-nominiert-das-schweizer-wm-kader-ist-komplett |title=Das Schweizer WM-Kader ist komplett |trans-title=The Swiss World Cup squad is complete |work=[[Schweizer Radio und Fernsehen]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]|sortname=Kobel, Gregor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|6}}|caps=20|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|sortname=Mvogo, Yvon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|6}}|caps=12|goals=0|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mārvins Kellers]]|sortname=Keller, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=0|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|25}}|caps=136|goals=9|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|sortname=Akanji, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|19}}|caps=79|goals=4|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|sortname=Elvedi, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=65|goals=3|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]]|sortname=Widmer, Silvan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|5}}|caps=58|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Erejs Jemerts]]|sortname=Comert, Eray|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|4}}|caps=20|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Miro Muheims]]|sortname=Muheim, Miro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Orels Amenda]]|sortname=Amenda, Aurele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|31}}|caps=6|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Žakē]]|sortname=Jaquez, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|2}}|caps=2|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|sortname=Xhaka, Granit|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=144|goals=16|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|sortname=Freuler, Remo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|15}}|caps=86|goals=11|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|sortname=Zakaria, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|20}}|caps=63|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džibrils Sovs]]|sortname=Sow, Djibril|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=50|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mihels Ebišers]]|sortname=Aebischer, Michel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|6}}|caps=38|goals=2|club=[[Pisa SC|Pisa]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]|sortname=Rieder, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|02|16}}|caps=27|goals=1|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristians Fasnahts]]|sortname=Fassnacht, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|11}}|caps=21|goals=4|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žoans Manzambī]]|sortname=Manzambi, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|14}}|caps=10|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ardons Jašari]]|sortname=Jashari, Ardon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|30}}|caps=6|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|sortname=Embolo, Breel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|14}}|caps=85|goals=23|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Vargass]]|sortname=Vargas, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|5}}|caps=60|goals=11|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dans Ndojs]]|sortname=Ndoye, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|25}}|caps=29|goals=6|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]|sortname=Amdouni, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|4}}|caps=27|goals=11|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Noa Okafors]]|sortname=Okafor, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|05|24}}|caps=24|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Itens]]|sortname=Itten, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|27}}|caps=13|goals=5|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml/ |title=Neymar vai para a quarta Copa e iguala recorde entre brasileiros; veja a lista |trans-title=Neymar will go to his fourth World Cup and equals the record among Brazilians; see the list |publisher=[[Globo (media company)|Globo]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519053756/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/05/18/neymar-vai-para-a-quarta-copa-e-iguala-recorde-entre-brasileiros-veja-a-lista.ghtml |url-status=live}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|sortname=Alisson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|10|2}}|caps=76|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Edersons]]|sortname=Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|17}}|caps=31|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vevertons]]|sortname=Weverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|13}}|caps=10|goals=0|club=[[Grêmio FBPA|Grêmio]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|sortname=Marquinhos|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|14}}|caps=104|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Danilu]]|sortname=Danilo Luiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=68|goals=1|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|sortname=Alex Sandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|26}}|caps=43|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Magaljaiss]]|sortname=Magalhaes, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|19}}|caps=17|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers]]|sortname=Bremer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|18}}|caps=6|goals=1|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Veslijs (futbolists)|Veslijs]]|sortname=Wesley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|6}}|caps=6|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rožers Ibaness]]|sortname=Ibanez, Roger|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|23}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duglass Santušs]]|sortname=Santos, Douglas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|22}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Pereira]]|sortname=Pereira, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=2|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|sortname=Casemiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|23}}|caps=84|goals=8|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|sortname=Paqueta, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|27}}|caps=61|goals=12|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|sortname=Guimaraes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|16}}|caps=41|goals=2|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|sortname=Fabinho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=31|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danilu Santušs]]|sortname=Danilo Santos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|29}}|caps=2|goals=1|club=[[Botafogo FR|Botafogo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Neimars]]|sortname=Neymar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|5}}|caps=128|goals=79|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|sortname=Vinicius Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|12}}|caps=47|goals=8|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|sortname=Raphinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=37|goals=11|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|sortname=Martinelli, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|18}}|caps=22|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matēuss Kuņa]]|sortname=Cunha, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|27}}|caps=21|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Endriks]]|sortname=Endrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|21}}|caps=15|goals=3|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luišs Enrike]]|sortname=Luiz Henrique|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|2}}|caps=13|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Tjago]]|sortname=Igor Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|26}}|caps=2|goals=1|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]|sortname=Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|3}}|caps=1|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haitian Football Federation]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=79|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žozjē Divesžē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=57|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=51|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=19|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=15|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=14|goals=2|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=6|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hanness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Levertons Pjērs]]|sortname=Pierre, Leverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|9}}|caps=33|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=25|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belvards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=0|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=76|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Frandzdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=49|goals=33|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=46|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luisiuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=30|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rubens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=13|goals=2|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jasins Foršinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=2|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=0|goals=0|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs end}} === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/ |title=Scotland Men's National Team Head Coach Steve Clarke has named his squad for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Scottish Football Association]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|sortname=Gordon, Craig|age={{birth date and age2|2026|6|11|1982|12|31}}|caps=83|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|sortname=Gunn, Angus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|22}}|caps=21|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|sortname=Kelly, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=2|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|sortname=Robertson, Andy|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|11}}|caps=92|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|sortname=Hanley, Grant|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|11|20}}|caps=66|goals=2|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|sortname=Tierney, Kieran|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|5}}|caps=55|goals=2|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|sortname=Mckenna, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|12}}|caps=49|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|sortname=Hendry, Jack|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=37|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|sortname=Patterson, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Entonijs Ralstons]]|sortname=Ralston, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|16}}|caps=25|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džons Sutars]]|sortname=Souttar, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|25}}|caps=22|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Hikijs]]|sortname=Hickey, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|10}}|caps=19|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dominiks Hīams]]|sortname=Hyam, Dominic|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|sortname=Mcginn, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|18}}|caps=85|goals=20|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|sortname=Mctominay, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|8}}|caps=69|goals=14|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|sortname=Christie, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|22}}|caps=66|goals=9|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|sortname=Mclean, Kenny|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|8}}|caps=56|goals=3|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Billijs Gilmors]]|sortname=Gilmour, Billy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=45|goals=2|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūiss Fergusons]]|sortname=Ferguson, Lewis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|24}}|caps=23|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bens Ganons-Doks]]|sortname=Gannon-Doak, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=12|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Findlijs Kērtiss]]|sortname=Curtis, Findlay|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|9}}|caps=1|goals=0|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|sortname=Dykes, Lyndon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|7}}|caps=50|goals=10|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|sortname=Adams, Che|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|13}}|caps=46|goals=11|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Lorenss Šanklands]]|sortname=Shankland, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|10}}|caps=18|goals=4|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džordžs Hērsts]]|sortname=Hirst, George|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|15}}|caps=8|goals=1|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ross Stjuarts]]|sortname=Stewart, Ross|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=2|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/thebluewaveffk/p/DYe60yqjJc-/ |title=This is... The Blue Wave. Our squad that will represent Curaçao for the first time at the @fifaworldcup this summer! |publisher=[[Curaçao Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Elojs Roms]]|sortname=Room, Eloy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|6}}|caps=70 |goals=0|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Trevors Dornboss]]|sortname=Doornbusch, Trevor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|6}}|caps=7|goals=0|club=[[VVV-Venlo]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tairiks Bodaks]]|sortname=Bodak, Tyrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|15}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žirjēns Gāri]]|sortname=Gaari, Jurien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|23}}|caps=58|goals=1|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rošons van Eijma]]|sortname=Eijma, Roshon van|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|9}}|caps=27|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerels Floranuss]]|sortname=Floranus, Sherel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|23}}|caps=26|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Džošua Brenets]]|sortname=Brenet, Joshua|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|20}}|caps=17|goals=1|club=[[Kayserispor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šerandijs Sambo]]|sortname=Sambo, Shurandy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|19}}|caps=7|goals=0|club=[[Sparta Rotterdam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Armando Obispo]]|sortname=Obispo, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|5}}|caps=4|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rīšedlijs Bazūrs]]|sortname=Bazoer, Riechedly|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|12}}|caps=3|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deverons Fonvils]]|sortname=Fonville, Deveron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|16}}|caps=0|goals=0|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leandro Bakuna]]|sortname=Bacuna, Leandro|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|21}}|caps=70|goals=16|club=[[Iğdır F.K.|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džuninjo Bakuna]]|sortname=Bacuna, Juninho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|7}}|caps=47|goals=14|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Godfrīds Rūmerato]]|sortname=Roemeratoe, Godfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|19}}|caps=26|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Felida]]|sortname=Felida, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|11}}|caps=19|goals=1|club=[[FC Den Bosch|Den Bosch]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Livano Komenensija]]|sortname=Comenencia, Livano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|3}}|caps=18|goals=1|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aržanijs Marta]]|sortname=Martha, Arjany|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|4}}|caps=8|goals=2|club=[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Tairīss Noslins]]|sortname=Noslin, Tyrese|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|11}}|caps=5|goals=1|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kendži Gorē]]|sortname=Gorre, Kenji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=37|goals=6|club=[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Brendlijs Kivass]]|sortname=Kuwas, Brandley|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|19}}|caps=34|goals=2|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žervēns Kastanērs]]|sortname=Kastaneer, Gervane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|9}}|caps=27|goals=9|club=[[Terengganu FC|Terengganu]]|clubnat=MAS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džeremijs Antonise]]|sortname=Antonisse, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|29}}|caps=25|goals=3|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Džerls Margarita]]|sortname=Margaritha, Jearl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10}}|caps=21|goals=5|club=[[S.K. Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jirgens Lokādijs]]|sortname=Locadia, Jurgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=12|goals=1|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sontje Hansens]]|sortname=Hansen, Sontje|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|18}}|caps=5|goals=1|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Tahits Čongs]]|sortname=Chong, Tahith|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|4}}|caps=4|goals=2|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.dfb.de/news/bundestrainer-nagelsmann-gibt-wm-kader-bekannt |title=Bundestrainer Nagelsmann gibt WM-Kader bekannt |trans-title=National coach Nagelsmann announces World Cup squad |publisher=[[German Football Association]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|sortname=Neuer, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|27}}|caps=124|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Olivers Baumanis]]|sortname=Baumann, Oliver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|2}}|caps=11|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aleksandrs Nībels]]|sortname=Nubel, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|sortname=Rudiger, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|3}}|caps=82|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jonatans Tā]]|sortname=Tah, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|11}}|caps=45|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|sortname=Raum, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|22}}|caps=36|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]|sortname=Schlotterbeck, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|1}}|caps=25|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Valdemars Antons]]|sortname=Anton, Waldemar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|20}}|caps=12|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maliks Tšau]]|sortname=Thiaw, Malick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|8}}|caps=5|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natanjels Brauns]]|sortname=Brown, Nathaniel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|16}}|caps=3|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jozua Kimmihs]]|sortname=Kimmich, Joshua|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|8}}|caps=108|goals=10|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lerojs Sanē]]|sortname=Sane, Leroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|11}}|caps=74|goals=16|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|sortname=Goretzka, Leon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|6}}|caps=69|goals=15|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kajs Havercs]]|sortname=Havertz, Kai|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|11}}|caps=57|goals=21|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|sortname=Musiala, Jamal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|26}}|caps=40|goals=8|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Florians Vircs]]|sortname=Wirtz, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|3}}|caps=39|goals=10|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Paskāls Gross]]|sortname=Gross, Pascal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|15}}|caps=18|goals=1|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nadīms Amiri]]|sortname=Amiri, Nadiem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|27}}|caps=9|goals=1|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksandars Pavlovičs]]|sortname=Pavlovic, Aleksandar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|3}}|caps=9|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Angelo Štillers]]|sortname=Stiller, Angelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|4}}|caps=7|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Fēlikss Nmeča]]|sortname=Nmecha, Felix|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=6|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Džeimijs Levelings]]|sortname=Leweling, Jamie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|26}}|caps=4|goals=1|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lennarts Karls]]|sortname=Karl, Lennart|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|2|22}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Niks Voltemāde]]|sortname=Woltemade, Nick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|14}}|caps=10|goals=4|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Denizs Undavs]]|sortname=Undav, Deniz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|19}}|caps=7|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maksimiliāns Beiers]]|sortname=Beier, Maximilian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=34|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Albāns Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=53|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=19|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=19|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=14|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Akpa]]|sortname=Akpa, Clement|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|24}}|caps=5|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=102|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=57|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=31|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=8|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=54|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Umārs Diakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=28|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=28|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=18|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=9|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=5|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=1|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.jfa.jp/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue（日本代表）メンバー・スケジュール　キリンチャレンジカップ2026 ひとつになるから強くなる。 5.31 アイスランド代表戦（5.31 東京／国立競技場）FIFAワールドカップ2026（6.11-7.19 カナダ・メキシコ・アメリカ） |trans-title=Samurai Blue (Japan National Team) Squad & Schedule — Kirin Challenge Cup 2026: Stronger Together. May 31: Match vs. Iceland (May 31 — Tokyo / Japan National Stadium). FIFA World Cup 2026 (June 11 – July 19: Canada, Mexico, USA). |publisher=[[Japan Football Association]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ja}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Zajons Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age|2002|8|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age|1999|7|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age|1999|3|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Juto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age|1986|9|12|df=y}}|caps=144|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age|1998|11|5|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|age={{birth date and age|1997|1|27|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age|1991|7|15|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age|1999|5|12|df=y}}||caps=23|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age|2000|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age|2000|6|7|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age|1997|2|5|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age|2003|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|sortname=Endo, Wataru|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age|1993|2|9|df=y}}|caps=72|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]||clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age|1993|3|9|df=y}}|caps=68|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age|1998|6|16|df=y}}|caps=64|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age|1996|8|5|df=y}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age|2001|6|4|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age|1998|9|10|df=y}}|caps=37|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age|2000|7|28|df=y}}|caps=24|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kaišu Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age|2000|12|30|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age|1998|8|28|df=y}}|caps=38|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age|1997|10|20|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age|1997|8|8|df=y}}|caps=14|goals=10|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age|2001|10|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age|2005|6|3|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age|2005|3|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Swedish Football Association]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Jākobs Videls Sēterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Holms]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13|df=y}}|caps=16|goals=2|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hjalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=39|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=56|goals=16|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=32|goals=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=28|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gustafs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=8|goals=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end}} === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.lapresse.tn/2026/04/29/mondial-2026-sabri-lamouchi-annoncera-sa-liste-a-cette-date/ |title=Mondial 2026 : Sabri Lamouchi annoncera sa liste à cette date |trans-title=2026 World Cup: Sabri Lamouchi will announce his roster on this date |work=[[La Presse de Tunisie]] |date=April 29, 2026 |access-date=May 10, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Aimans Dahmens]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hesens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Muhibs Šamahss]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Montasars Tālbi]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=62|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=45|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Jans Valerī ]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=21|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=12|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Omārs Rekiks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Adams Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raeds Šihavī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=81|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=44|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=39|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Ašūrī ]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=29|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Firass Šavāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=28|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Hazems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=18|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Mortada Ben Uanness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=17|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ismaēls Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Eliass Sāds]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=14|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sebastiāns Tūnektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=10|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Elūmī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs end}} == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.7sur7.be/diables-rouges/la-selection-des-diables-pour-le-mondial-sera-connue-vendredi~a452d35f/ |title=La sélection des Diables pour le Mondial sera connue vendredi |trans-title=The Red Devils' squad for the World Cup will be announced on Friday |website=7sur7.be |date=May 11, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=107|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=78|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=62|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=32|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=17|goals=4|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Brendons Mešele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=7|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=7|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=136|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=117|goals=36|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=83|goals=12|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=32|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls de Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=28|goals=5|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=11|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Djego Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=124|goals=89|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=50|goals=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=41|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=29|goals=5|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=23|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=0|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}} === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=22|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=49|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=23|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=61|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=31|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Metjū Garbets]]|sortname=Garbett, Matthew|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|13}}|caps=35|goals=5|club=[[Peterborough United F.C.|Peterborough United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=37|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=88|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=26|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=42|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=6|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=35|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=23|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=17|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=74|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=30|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=22|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=30|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=9|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=9|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ |title=Convocados para o Mundial 2026 |trans-title=Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Cape Verdean Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Vuziņa]]|sortname=Vozinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|3}}|caps=85|goals=0|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Marsiu Roza]]|sortname=Rosa, Marcio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|23}}|caps=10|goals=0|club=[[PFC Montana|Montana]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Karlušs Žoakins duš Santušs]]|sortname=Dos Santos, Cj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|24}}|caps=0|goals=0|club=[[San Diego FC|San Diego]]|clubnat=USA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stopira]]|sortname=Stopira|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|5|20}}|caps=60|goals=4|club=[[S.C.U. Torreense|Torreense]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Robertu Lopešs]]|sortname=Lopes, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|17}}|caps=44|goals=0|club=[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|clubnat=IRL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Paulu]]|sortname=Paulo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=40|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dinei]]|sortname=Diney|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|17}}|caps=29|goals=2|club=[[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Logans Kosta]]|sortname=Costa, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|1}}|caps=26|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvens Moreira]]|sortname=Moreira, Steven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vagners Pina]]|sortname=Pina, Wagner|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Sidni Lopešs Kabrals]]|sortname=Lopes Cabral, Sidny|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|18}}|caps=8|goals=3|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kelvins Pirešs]]|sortname=Pires, Kelvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=4|goals=1|club=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|clubnat=FIN}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žamiro Monteiru]]|sortname=Monteiro, Jamiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|23}}|caps=53|goals=5|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kevins Pina]]|sortname=Pina, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=30|goals=2|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Derujs Duarte]]|sortname=Duarte, Deroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|4}}|caps=30|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Telmu Arkanžu]]|sortname=Arcanjo, Telmo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=14|goals=1|club=[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Laross Duarte]]|sortname=Duarte, Laros|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|28}}|caps=12|goals=0|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Janiks Semedu]]|sortname=Semedo, Yannick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|29}}|caps=10|goals=1|club=[[S.C. Farense|Farense]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Mendešs]]|sortname=Mendes, Ryan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|8}}|caps=94|goals=22|club=[[Iğdır FK|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gerijs Rodrigešs]]|sortname=Rodrigues, Garry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|11|27}}|caps=59|goals=9|club=[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vilijs Semedu]]|sortname=Semedo, Willy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|27}}|caps=36|goals=2|club=[[AC Omonia|Omonia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žovane Kabrals]]|sortname=Cabral, Jovane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|14}}|caps=25|goals=2|club=[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gilsons Tavaress]]|sortname=Tavares, Gilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|29}}|caps=21|goals=5|club=[[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dailons Livramento]]|sortname=Livramento, Dailon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=20|goals=7|club=[[Casa Pia A.C.|Casa Pia]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Heliu Varela]]|sortname=Varela, Helio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|3}}|caps=19|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Nunu da Kosta]]|sortname=Da Costa, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|10}}|caps=7|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}} === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[French Football Federation]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=38|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=56|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=46|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=42|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=41|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=36|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=31|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=27|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=9|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=67|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=57|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=44|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=12|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=10|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=96|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=58|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=33|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=18|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=15|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=7|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=6|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=3|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Vladimirs Petkovičs]] === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader |title=Ralf Rangnick nennt WM-Kader |trans-title=Ralf Rangnick names World Cup squad |publisher=[[Austrian Football Association]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=de}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|sortname=Schlager, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|1}}|caps=25|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dāvids Afengrūbers]]|sortname=Affengruber, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|sortname=Danso, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|19}}|caps=31|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|sortname=Schlager, Xaver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|28}}|caps=50|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|sortname=Posch, Stefan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=51|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|sortname=Seiwald, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=46|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|sortname=Arnautovic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|4|19}}|caps=132|goals=47|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|sortname=Alaba, David|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|24}}|caps=112|goals=15|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|sortname=Sabitzer, Marcel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|17}}|caps=97|goals=25|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|sortname=Grillitsch, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|7}}|caps=58|goals=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|sortname=Gregoritsch, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|18}}|caps=74|goals=24|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Florians Vīgels]]|sortname=Wiegele, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|21}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|sortname=Pentz, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|sortname=Kalajdzic, Sasa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|7}}|caps=21|goals=4|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|sortname=Lienhart, Philipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=40|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|sortname=Mwene, Phillipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|29}}|caps=29|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]|sortname=Chukwuemeka, Carney|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|20}}|caps=2|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|sortname=Schmid, Romano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=33|goals=3|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kristofs Baumgartners]]|sortname=Baumgartner, Christoph|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|1}}|caps=58|goals=19|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|sortname=Laimer, Konrad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|27}}|caps=56|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|sortname=Wimmer, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|30}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksandrs Prass]]|sortname=Prass, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|26}}|caps=18|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|sortname=Friedl, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|16}}|caps=10|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pauls Vanners]]|sortname=Wanner, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|12|23}}|caps=2|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihaels Svoboda]]|sortname=Svoboda, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|15}}|caps=4|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|sortname=Schopf, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=35|goals=6|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=AUT}} {{nat fs end}} === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/reel/DYe3Wf7ouca/ |title=Liste officielle |trans-title=Official squad |publisher=[[Congolese Association Football Federation]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=fr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Lionels Mpasi]]|sortname=Mpasi, Lionel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|1}}|caps=27|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Timotejs Fajulu]]|sortname=Fayulu, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|24}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Noah|Noah]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Matjē Epolo]]|sortname=Epolo, Matthieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Šansels Mbemba]]|sortname=Mbemba, Chancel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=107|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]|sortname=Masuaku, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=44|goals=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žedeons Kalulu]]|sortname=Kalulu, Gedeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|29}}|caps=27|goals=0|club=[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žoriss Kajembe]]|sortname=Kayembe, Joris|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=24|goals=0|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Dilans Batubinsika]]|sortname=Batubinsika, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|15}}|caps=14|goals=1|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]|sortname=Tuanzebe, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=12|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Ārons Vans-Bīsaka]]|sortname=Wan-Bissaka, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|26}}|caps=10|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rokijs Buširi ]]|sortname=Bushiri, Rocky|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|30}}|caps=7|goals=1|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stīvs Kapuadi]]|sortname=Kapuadi, Steve|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|30}}|caps=3|goals=0|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=POL}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mešaks Elija]]|sortname=Elia, Meschak|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=68|goals=12|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samuels Mutusamī ]]|sortname=Moutoussamy, Samuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|12}}|caps=56|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Edo Kajembe]]|sortname=Kayembe, Edo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|3}}|caps=41|goals=2|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Teo Bongonda]]|sortname=Bongonda, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|20}}|caps=37|goals=7|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Šarls Pikels]]|sortname=Pickel, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=33|goals=1|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gaels Kakuta]]|sortname=Kakuta, Gael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|21}}|caps=30|goals=5|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]|sortname=Sadiki, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Natanaels Mbuku]]|sortname=Mbuku, Nathanael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|16}}|caps=17|goals=2|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Ngalajels Mukau]]|sortname=Mukau, Ngalayel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|3}}|caps=12|goals=0|club=[[LOSC Lille|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Braiens Sipenga]]|sortname=Cipenga, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|11}}|caps=7|goals=0|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Sedriks Bakambu]]|sortname=Bakambu, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|11}}|caps=68|goals=21|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fistons Majele]]|sortname=Mayele, Fiston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=37|goals=6|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Joans Visa]]|sortname=Wissa, Yoane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|3}}|caps=36|goals=9|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Simons Banza]]|sortname=Banza, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|13}}|caps=14|goals=2|club=[[Al Jazira Club|Al Jazira]]|clubnat=UAE}} {{nat fs end}} === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-not%C3%ADcias/Not%C3%ADcia/news/56573 |title=Os escolhidos para o Mundial 2026 |trans-title=The selections for the 2026 World Cup |publisher=[[Portuguese Football Federation]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194221/https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-notícias/Notícia/news/56573 |url-status=live}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2026/05/19/roberto-martinez-names-portugal-world-cup-squad-with-symbolic-plus-one-for-dioga-jota/ |title=Roberto Martinez names Portugal World Cup squad with symbolic 'plus one' for Dioga Jota |work=[[The Irish Times]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194732/https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2026/05/19/roberto-martinez-names-portugal-world-cup-squad-with-symbolic-plus-one-for-dioga-jota/ |url-status=live |quote=Martinez confirmed that fourth-choice goalkeeper Ricardo Velho of Genclerbirligi Ankara will travel with the squad but can only be added to the official 26-man list in the event of an injury to one of the three registered goalkeepers.}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Djogu Košta]]|sortname=Costa, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|19}}|caps=42|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Žuzē Sā]]|sortname=Sa, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|17}}|caps=4|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|sortname=Silva, Rui|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|sortname=Dias, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=74|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|sortname=Cancelo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|27}}|caps=66|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|sortname=Semedo, Nelson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|16}}|caps=48|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]|sortname=Mendes, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|19}}|caps=43|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Diogu Dalo]]|sortname=Dalot, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|18}}|caps=33|goals=3|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Gonsalu Inasiu]]|sortname=Inacio, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=20|goals=2|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Mateušs Nunešs]]|sortname=Nunes, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|27}}|caps=19|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Renatu Veiga]]|sortname=Veiga, Renato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=11|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Tomāšs Araužu]]|sortname=Araujo, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|16}}|caps=3|goals=0|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|sortname=Silva, Bernardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|10}}|caps=107|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|sortname=Fernandes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|8}}|caps=87|goals=28|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Rubens Nevešs]]|sortname=Neves, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|13}}|caps=65|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Vitiņa]]|sortname=Vitinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|13}}|caps=37|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Žuau Nevešs]]|sortname=Neves, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|27}}|caps=21|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Samu Košta]]|sortname=Costa, Samu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|27}}|caps=4|goals=0|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|sortname=Ronaldo, Cristiano|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|2|5}}|caps=226|goals=143|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|sortname=Felix, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|10}}|caps=52|goals=12|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Rafaels Leans]]|sortname=Leao, Rafael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|10}}|caps=43|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]|sortname=Guedes, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|29}}|caps=33|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]|sortname=Ramos, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|20}}|caps=24|goals=10|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|sortname=Neto, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|9}}|caps=23|goals=2|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransišku Trinsāns]]|sortname=Trincao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|29}}|caps=17|goals=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Fransišku Konseisau]]|sortname=Conceicao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|14}}|caps=15|goals=3|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/ |title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Svjetsko prvenstvo u Kanadi, Meksiku i SAD-u |trans-title=Zlatko Dalić announces list of players for the World Cup in Canada, Mexico and the USA |publisher=[[Croatian Football Federation]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=hr}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|sortname=Livakovic, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=73|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dominiks Kotarskis]]|sortname=Kotarski, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|10}}|caps=3|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Ivors Pandurs]]|sortname=Pandur, Ivor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|sortname=Gvardiol, Josko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|23}}|caps=46|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|sortname=Caleta-Car, Duje|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|17}}|caps=38|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|sortname=Sutalo, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|28}}|caps=31|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|sortname=Stanisic, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|2}}|caps=29|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|sortname=Pongracic, Marin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|11}}|caps=18|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|sortname=Erlic, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|24}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Luka Vuškovičs]]|sortname=Vuskovic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|2|24}}|caps=4|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|sortname=Modric, Luka|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|9|9}}|caps=196|goals=28|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|sortname=Kovacic, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=111|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Mario|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|9}}|caps=83|goals=11|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|sortname=Vlasic, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|4}}|caps=61|goals=10|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|sortname=Sucic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|8}}|caps=19|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|sortname=Baturina, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|16}}|caps=17|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristijans Jakičs]]|sortname=Jakic, Kristijan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=16|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Petars Sučičs]]|sortname=Sucic, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=15|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|sortname=Moro, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|12}}|caps=9|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Toni Fruks]]|sortname=Fruk, Toni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|9}}|caps=7|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs break}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|sortname=Perisic, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|2}}|caps=152|goals=38|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|sortname=Kramaric, Andrej|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|19}}|caps=114|goals=36|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|sortname=Budimir, Ante|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|22}}|caps=36|goals=6|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|14}}|caps=13|goals=1|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Petars Musa]]|sortname=Musa, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|4}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]|sortname=Matanovic, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|31}}|caps=8|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}} === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] == Statistika == === Vecums === ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} == Atsauces == {{atsauces}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] abci0dyp933qgcpxv1r83e7y812wg2e 0 631680 4470955 4470906 2026-05-20T13:09:35Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-30058-21|~2026-30058-21]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Papuass 4467056 wikitext text/x-wiki {{dzēst|mazonzīmīgs, dzēsts vairākos citos wiki, nav raksta ungāru valodā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds_orig = Vilmos Dunszt | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2007|7|26}} | Gadi = 2015—pašlaik }} '''Viljams Dunsts''' ([[Ungāru valoda|ungāru]]: '''Vilmos''' '''Dunszt''', [[Angļu valoda|angļu]]: ''William Dunst''; dzimis 2007. gada 26. jūlijā [[Budapešta]]) ir ungāru dziedātājs, [[aktieris]], bērnu modelis un muzikālā teātra mākslinieks. == Agrīnā dzīve == Dunsts dzimis Budapeštā, Ungārijā. Agrīnos bērnības gadus viņš pavadīja [[Večēša|Večēšā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mafab.hu/people/dunszt-vilmos-3225057.html|title=Dunszt Vilmos {{!}} Személyiség adatlap {{!}} Mafab.hu|website=www.mafab.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref> 2021. gadā ģimene pārcēlās uz Budu, lai atbalstītu viņa turpmākās mācības.<ref name=":0" /> Viņš nāk no švābu izcelsmes Dunszt dzimtas, kas ir Romas katoļu ticības tradīciju pēcteči.<ref name=":0" /> == Karjera == Savus pirmos profesionālos panākumus Dunsts guva kā bērnu modelis. Viņš piedalījās vairākās Ungārijas un starptautiskās reklāmas kampaņās, tostarp uzņēmuma MOL Group kampaņā ''„A szurkoló benned van”'' un Ungārijas Patērētāju aizsardzības iestādes sociālajā kampaņā ''„Te belevágnál az 50 km-es diétába?”''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mafab.hu/movies/te-belevagnal-az-50-km-es-dietaba-705641.html|title=Te belevágnál az 50 km-es diétába? (film, 2015) {{!}} Kritikák, videók, szereplők {{!}} MAFAB.hu|website=www.mafab.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://port.hu/adatlap/szemely/dunszt-vilmos/person-732499?token=d27df3eb7deaca1e4085c51c81066273|title=Dunszt Vilmos|website=PORT.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref> Muzikālo izglītību viņš ieguva Kővirágok Dziedāšanas skolā un Večēšas Mūzikas skolā, koncentrējoties uz klasisko dziedāšanu, mūziklu repertuāru un skatuves praksi.<ref name=":1" /> Kā bērnu aktieris viņš piedalījās vairākos muzikālajos iestudējumos, tostarp The Sound of Music (''A muzsika hangja''), ''Valahol Európában'' un ''A padlás''.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/movies/people/3448107/william-dunst|title=William Dunst - Filmography, Age, Biography, Credits & More|website=Mabumbe|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalworld.com/health/william-dunst-launches-foundation-to-promote-mental-health-awareness-5265669|title=William Dunst launches Foundation to promote Mental Health Awareness|website=NationalWorld|access-date=2026-05-12|date=2025-08-09|language=en}}</ref> == Izglītība == Vidējo izglītību Dunsts ieguva Budapeštas Starptautiskajā skolā, kur mācījās līdz 2025. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gratteaumagazine.com/2026/05/11/qa-with-william-dunst-the-architect-of-heritage/|title=Q&A WITH WILLIAM DUNST: THE ARCHITECT OF HERITAGE|website=GRÂTTEAU|access-date=2026-05-12|date=2026-05-11|language=cs-CZ}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [http://www.williamdunst.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] egd9ozg3ble5yjdwua7prda59mcf2sf 4470956 4470955 2026-05-20T13:10:21Z Egilus 27634 4470956 wikitext text/x-wiki {{dzēst|maznozīmīgs, dzēsts vairākos citos wiki, nav raksta ungāru valodā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds_orig = Vilmos Dunszt | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2007|7|26}} | Gadi = 2015—pašlaik }} '''Viljams Dunsts''' ([[Ungāru valoda|ungāru]]: '''Vilmos''' '''Dunszt''', [[Angļu valoda|angļu]]: ''William Dunst''; dzimis 2007. gada 26. jūlijā [[Budapešta]]) ir ungāru dziedātājs, [[aktieris]], bērnu modelis un muzikālā teātra mākslinieks. == Agrīnā dzīve == Dunsts dzimis Budapeštā, Ungārijā. Agrīnos bērnības gadus viņš pavadīja [[Večēša|Večēšā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mafab.hu/people/dunszt-vilmos-3225057.html|title=Dunszt Vilmos {{!}} Személyiség adatlap {{!}} Mafab.hu|website=www.mafab.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref> 2021. gadā ģimene pārcēlās uz Budu, lai atbalstītu viņa turpmākās mācības.<ref name=":0" /> Viņš nāk no švābu izcelsmes Dunszt dzimtas, kas ir Romas katoļu ticības tradīciju pēcteči.<ref name=":0" /> == Karjera == Savus pirmos profesionālos panākumus Dunsts guva kā bērnu modelis. Viņš piedalījās vairākās Ungārijas un starptautiskās reklāmas kampaņās, tostarp uzņēmuma MOL Group kampaņā ''„A szurkoló benned van”'' un Ungārijas Patērētāju aizsardzības iestādes sociālajā kampaņā ''„Te belevágnál az 50 km-es diétába?”''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mafab.hu/movies/te-belevagnal-az-50-km-es-dietaba-705641.html|title=Te belevágnál az 50 km-es diétába? (film, 2015) {{!}} Kritikák, videók, szereplők {{!}} MAFAB.hu|website=www.mafab.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://port.hu/adatlap/szemely/dunszt-vilmos/person-732499?token=d27df3eb7deaca1e4085c51c81066273|title=Dunszt Vilmos|website=PORT.hu|access-date=2026-05-12|language=hu}}</ref> Muzikālo izglītību viņš ieguva Kővirágok Dziedāšanas skolā un Večēšas Mūzikas skolā, koncentrējoties uz klasisko dziedāšanu, mūziklu repertuāru un skatuves praksi.<ref name=":1" /> Kā bērnu aktieris viņš piedalījās vairākos muzikālajos iestudējumos, tostarp The Sound of Music (''A muzsika hangja''), ''Valahol Európában'' un ''A padlás''.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/movies/people/3448107/william-dunst|title=William Dunst - Filmography, Age, Biography, Credits & More|website=Mabumbe|access-date=2026-05-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalworld.com/health/william-dunst-launches-foundation-to-promote-mental-health-awareness-5265669|title=William Dunst launches Foundation to promote Mental Health Awareness|website=NationalWorld|access-date=2026-05-12|date=2025-08-09|language=en}}</ref> == Izglītība == Vidējo izglītību Dunsts ieguva Budapeštas Starptautiskajā skolā, kur mācījās līdz 2025. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gratteaumagazine.com/2026/05/11/qa-with-william-dunst-the-architect-of-heritage/|title=Q&A WITH WILLIAM DUNST: THE ARCHITECT OF HERITAGE|website=GRÂTTEAU|access-date=2026-05-12|date=2026-05-11|language=cs-CZ}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [http://www.williamdunst.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] nm0klkgvwv2jzmh857kl9btxhlbcxxt 0 631852 4470965 4467749 2026-05-20T13:23:03Z Baisulis 11523 + bilde...... 4470965 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Pēdējais skauts | operators = Vords Rasels | attēls = Last boy scout.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = spraiga sižeta filma | režisors = [[Tonijs Skots]] | producents = * [[Džoels Silvers]] * Maikls Levijs | scenārijs = [[Šeins Bleks]] | aktieri = * [[Brūss Viliss]] * [[Deimons Vejanss]] * Čelsija Fīlda * [[Nobls Vilingems]] * Teilore Negrona * Denjela Herisa | mūzika = [[Maikls Kamens]] | oriģinālnos = ''The Last Boy Scout'' | studija = ''Geffen Pictures'' | montāža = Stjuarts Beirds | izplatītājs = ''[[Warner Bros.]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1991|12|13}} | ilgums = 105 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|43 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|114,5 miljoni}} | imdb = }} '''"Pēdējais skauts"''' ({{Val|en|The Last Boy Scout}}) ir 1991. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[asa sižeta filma]], kuras režisors ir [[Tonijs Skots]]. Filmas scenārija autors ir [[Šeins Bleks]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Brūss Viliss]] un [[Deimons Vejanss]]. Filma stāsta par bijušo Slepenā dienesta aģentu Džo Hallenbeku un [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētāju Džimiju Diksu, kuri kopīgi izmeklē slepkavību un atklāj korupciju profesionālā sporta pasaulē. Filmas "Pēdējais skauts" pirmizrāde notika {{Dat|1991|12|13|5=bez}}, un to izplatīja ''[[Warner Bros.]]''. Filma saņēma dažādus kritiķu vērtējumus. Tika slavētas asa sižeta ainas, humors un Brūsa Vilisa aktierspēle, bet kritizēta pārmērīgā vardarbība un rupjā valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/last_boy_scout|title=The Last Boy Scout - Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-05-13|language=en}}</ref> Filma nopelnīja vairāk nekā 114 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] visā pasaulē pie aptuveni 43 miljonu budžeta. Vēlāk tā ieguva kulta filmas statusu starp 1990. gadu asa sižeta filmu cienītājiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Tonijs Skots}} [[Kategorija:1991. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Kriminālfilmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Tonija Skota filmas]] 5vjuwqce7asn3qomiq6z75zihk5dzr4 0 631961 4471147 4470875 2026-05-20T23:11:43Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20260520)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] 4471147 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | background_color = | text_color = | name = Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja | native_name = Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով | native_name_lang = | transcription_name = | legislature = | coa_pic = | coa_res = 250px | coa_alt = | foundation = 1918. gada 1. augusts<br />1995. gada 5. jūlijs (atjaunota) | house_type = Vienpalātas parlaments | body = | houses = | leader1_type = Priekšsēdētājs | leader1 = [[Alens Simonjans]] | party1 = [[Pilsoniskais līgums|PL]] | election1 = {{dat|2021|8|2|Ģ|bez}} | leader2_type = | leader2 = | party2 = | election2 = | leader3_type = | leader3 = | party3 = | election3 = | members = 107 | house1 = | house2 = | structure1 = Armenian_Parliament_8-th.svg | structure1_res = 250px | structure1_alt = | structure2 = | structure2_res = | structure2_alt = | political_groups1 = * '''Valdība''' (69) *{{legend|#000041}} [[Pilsoniskais līgums]] (69){{efn| *{{color box|#000041}} [[Pilsoniskais līgums]] (69) *{{color box|#C1C1C1}} [[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (8)}} * '''Opozīcija''' (38) *{{legend|#172A69|[[Alianse "Armēnija"]] (28)}}{{efn| *{{color box|#AA0000}} [[Armēņu Revolucionārā federācija]] (16) *{{color box|#C1C1C1}} Bezpartejiskie (12)}} *{{legend|#E00000|[[Alianse "Man ir gods"|Man ir gods]] (6)}}{{efn| *{{color box|#D2691E}} [[Armēnijas Republikāņu partija|Republikāņu partija]] (2) *{{color box|#C1C1C1}} Bezpartejiskie (4)}} *{{legend|#C1C1C1|[[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiskie]] (4)}} | political_groups2 = | committees1 = | committees2 = | joint_committees = | voting_system1 = | voting_system2 = | last_election1 = [[2021. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas|2021. gada 20. jūnijs]] | last_election2 = | previous_election1 = | previous_election2 = | session_room = 2014_Erywań,_Budynek_Zgromadzenia_Narodowego_Republiki_Armenii.jpg | session_res = | session_alt = | meeting_place = {{flaga|Armēnija}} Armēnijas parlamenta ēka, [[Erevāna]], [[Armēnija]] | website = {{URL|http://www.parliament.am/}} | footnotes = | motto = }} '''Armēnijas Republikas Nacionālā asambleja'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latviju vizītē apmeklēs Armēnijas Nacionālās Asamblejas prezidents |url=https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/33682-latviju-vizite-apmekles-armenijas-nacionalas-asamblejas-prezidents |website=saeima.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Saeima]] |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|6|21||bez}}}}</ref> ({{val|hy|Հայաստանի Հանրապետության Ազգային ժողով}}), kas pazīstama arī kā '''Armēnijas parlaments''',<ref>{{ziņu atsauce |title=Armēnijas parlaments apstiprina iestāšanās procesa uzsākšanu ES |url=https://www.tvnet.lv/8218041/armenijas-parlaments-apstiprina-iestasanas-procesa-uzsaksanu-es |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2025|3|26||bez}} |language=lv}}</ref> ir [[Armēnija|Armēnijas Republika]]s augstākā [[Likumdošanas vara|likumdošanas institūcija]]. Nacionālā asambleja tiek ievēlēta [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās]], vispārējās un tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Nacionālā asambleja ir [[vienpalātas parlaments]]. Nacionālajā asamblejā ir vismaz 107 vieta, bet ar papildu vietu piešķiršanu tā var paplašināties un ārkārtīgi retos gadījumos sasniegt aptuveni 200 vietas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://docs.google.com/spreadsheets/d/1FkmCF27LeAFvbyrFAnHb7MiSQNcSxtoYabKu7G2fU5w/pubchart?oid=195701175&format=interactive|title = Google Sheets – create and edit spreadsheets online, for free}}</ref> Pašreizējais Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs ir [[Alens Simonjans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=SIMONYAN Alen |url=https://pacsto.org/board_members/simonyan-alen-robertovich |website=pacsto.org}}</ref> == Vēsture == Nacionālā asambleja sākotnēji tika izveidota 1918. gada 1. augustā, to izveidoja Armēņu Nacionālā padome pēc [[Armēnijas Pirmā republika|pirmās Armēnijas Republika]]s neatkarības pasludināšanas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://iacis.ru/eng/parliaments/parlamenty_uchastniki/respublika_armeniya/|title=Республика Армения|website=iacis.ru|accessdate=1 August 2023}}</ref> Darbojoties kā valsts pagaidu likumdevēja institūcija, Armēņu Nacionālā padome trīskāršoja savu locekļu skaitu, izveidojot pagaidu koalīcijas valdību, kas sastāvēja no [[Armēņu Revolucionārās federācija]]s (ARF) un [[Armēņu Tautas partija]]s pārstāvjiem.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Hovannisian|first=Richard G.|title=The Republic of Armenia|date=1971–1996|publisher=University of California Press|isbn=0-520-01805-2|location=Berkeley|pages=42|oclc=238471}}</ref> Pēc [[1919. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas|1919. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanām]], parlamenta deputātu skaits tika palielināts līdz 80 deputātiem, iekļaujot vairākus minoritāšu pārstāvjus. Parlaments turpināja darboties ar pārliecinošu ARF vairākumu, divu gadu laikā ievēlot četrus [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrus]], līdz [[Padomju iebrukums Armēnijā|padomju iebrukumam Armēnijā]] 1920. gadā.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Elections in Asia and the Pacific : a data handbook|url=https://archive.org/details/electionsinasiap0000unse|date=2001|publisher=Oxford University Press|others=Dieter Nohlen, Florian Grotz, Christof Hartmann|isbn=0-19-924958-X|location=Oxford|oclc=48585734}}</ref> 1938. gadā tika izveidota [[Armēnijas PSR]] [[Armēnijas Augstākā Padome|Augstākā Padome]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=12 парламентов Советской Армении |url=https://radar.am/ru/news/retro-2512129114/ |website=Radar.am |accessdate={{dat|2026|5|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|6|25||bez}}}}</ref> Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā un jaunās [[Armēnijas Konstitūcija]]s pieņemšanas 1995. gadā tika izveidota pašreizējā Nacionālā asambleja. == Vēlēšanu sistēma == Armēnijas Nacionālās asamblejas deputātus vispārējās tiešās vēlēšanās ievēl Armēnijas pilsoņi, kas vecāki par 18 gadiem. Pilsoņi balso par partiju vai partiju apvienību iesniegtajiem sarakstiem. Pilsoņu balsis tiek sadalītas pēc [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālas sistēmas]]. Vēlēšanu kodekss garantē stabila parlamentārā vairākuma veidošanos.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Electoral Code of RA|url=https://www.arlis.am/DocumentView.aspx?docid=152093|access-date=27 April 2021|website=Arlis}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|website=[[OSCE]]|access-date=1 August 2023|url=http://www.osce.org/odihr/elections/armenia/293546?download=true |title=Parliamentary elections 2017. OSCE/ODIHR Needs Assessment Mission Report}}</ref> Lai partijas iekļūtu parlamentā, tām ir jāpārvar 5%, bet partiju apvienībām ― attiecīgi 7% [[Procentuālā barjera|balsu procentuālā barjera]]. Saskaņā ar likumu parlamentā ir jābūt pārstāvētiem vismaz 3 politiskajiem spēkiem, pat ja viens vai vairāki no tiem nav pārvarējuši vēlēšanu slieksni. Šajā gadījumā tieši procentuālā daļa nosaka, kura partija iekļūs parlamentā neatkarīgi no tā, vai tā ir partija vai partiju apvienība. == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Parlamenti]] [[Kategorija:Eiropas parlamenti]] [[Kategorija:Armēnijas politika]] [[Kategorija:Armēnija]] pwgzn34g6uifb5kn1lbhhxsjd6bolyq 0 632103 4471257 4469399 2026-05-21T08:04:07Z Papuass 88 4471257 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Hanss Hermans fon Kate | vārds_orģ = ''Hans Hermann von Katte'' | attēls = Katte.jpg | amats = Prūsijas armijas leitnants | term_sākums = | term_beigas = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dat|1704|2|28}} | dzim_vieta = [[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]] | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1730|11|6|1704|2|28}} | mir_vieta = [[Kistrina]], [[Prūsijas Karaliste]] | tēvs = Hanss Heinrihs fon Kate | māte = Doroteja Sofija fon Vartenslēbene | dinastija = | dzīvesb = | bērni = | reliģija = | apglabāts = | paraksts = | piezīmes = }} '''Hanss Hermans fon Kate''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Hans Hermann von Katte''; dzimis 1704. gada 28. februārī [[Berlīne|Berlīnē]], miris 1730. gada 6. novembrī [[Kistrina|Kistrinā]]) bija Prūsijas armijas leitnants, pazīstams kā Prūsijas kroņprinča [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriha]], vēlākā karaļa Frīdriha II Lielā, tuvs draugs. == Dzīvesgājums == Hanss Hermans fon Kate dzimis 1704. gada 28. februārī Berlīnē [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] dižciltīgo ģimenē. Viņa tēvs bija Hanss Heinrihs fon Kate, bet māte — Doroteja Sofija fon Vartenslēbene. Fon Kate dienēja Prūsijas armijā kā leitnants. Viņš kļuva par kroņprinča Frīdriha tuvu draugu un uzticības personu. 1730. gadā Frīdrihs, konfliktējot ar savu tēvu karali [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihu Vilhelmu I]], mēģināja aizbēgt uz [[Anglija|Angliju]]. Fon Kate tika apsūdzēts par līdzdalību šajā bēgšanas mēģinājumā. Pēc aresta fon Kati tiesāja kara tiesa. Sākotnēji viņam piesprieda [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]], taču karalis Frīdrihs Vilhelms I sodu mainīja uz [[Nāvessods|nāvessodu]]. 1730. gada 6. novembrī Hansam fon Katem Kistrinas cietoksnī tika izpildīts nāvessods, [[Galvas nociršana|nocērtot galvu]]. Kroņprincis Frīdrihs bija spiests vērot sava drauga nāvessoda izpildi un noģība. Fon Kates nāve būtiski ietekmēja Frīdriha II personību un viņa turpmāko dzīvi. Vēlāk Frīdrihs kļuva par [[Prūsijas karaļi|Prūsijas karali]] un vienu no ievērojamākajiem 18. gadsimta Eiropas valdniekiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1704. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1730. gadā mirušie]] [[Kategorija:Prūsijas virsnieki]] [[Kategorija:Vācu muižniecība]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie]] r9sqyohhqdv5i0bj9rhpx4hvo56uegf 0 632105 4470986 4469402 2026-05-20T15:23:08Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4470986 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Ludvigs IV | vārds_orģ = ''Ludwig IV.'' | attēls =Grand_Duke_Ludwig_IV_of_Hesse-Darmstadt_and_by_Rhine.jpg | amats =Hesenes un pie Reinas lielhercogs | term_sākums ={{dat|1877|6|13}} | term_beigas ={{dat|1892|3|13}} | dzim_dati ={{dat|1837|9|12}} | dzim_vieta =[[Darmštate]], [[Vācijas Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1892|3|13|1837|9|12}} | mir_vieta =[[Darmštate]], [[Vācijas Impērija]] | tēvs =[[Karls no Hesenes]] | māte =[[Elizabete no Prūsijas]] | dinastija =[[Hesenes-Darmštates dinastija]] | dzīvesb =[[Lielbritānijas Alise]] | bērni =[[Viktorija no Hesenes un pie Reinas]], [[Elizabete Fjodorovna]], [[Irēne no Hesenes]], [[Ernests Ludvigs]], [[Frīdrihs no Hesenes]], [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)|Aleksandra Fjodorovna]] | reliģija =[[luterānisms]] | apglabāts =[[Rozenhēes mauzolejs]], [[Darmštate]] | paraksts = | piezīmes = | dzimums =V }} '''Ludvigs IV''' ({{val|de|Ludwig IV.}}; dzimis {{dat|1837|09|12}}, miris {{dat|1892|03|13}}) bija [[Hesenes Lielhercogiste]]s lielhercogs no 1877. gada līdz savai nāvei. Viņš bija [[Hesenes-Darmštates dinastija]]s pārstāvis un Krievijas imperatores [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)|Aleksandras Fjodorovna]] tēvs. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Darmštate|Darmštatē]] prinča [[Karls no Hesenes|Karla no Hesenes]] un [[Elizabete no Prūsijas|Elizabetes no Prūsijas]] ģimenē. Jaunībā ieguva militāru izglītību un dienēja Hesenes armijā. 1862. gada 1. jūlijā apprecējās ar [[Princese Alise|Lielbritānijas princesi Alisi]], karalienes [[Viktorija (karaliene)|Viktorijas]] meitu. Laulība nostiprināja saites starp Hesenes valdnieku namu un Lielbritānijas karalisko ģimeni. 1866. gada [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] laikā Ludvigs karoja Austrijas pusē, tomēr pēc kara Hesenes lielhercogiste saglabāja autonomiju un vēlāk pievienojās [[Vācijas Impērija]]i. Pēc tēvoča [[Ludvigs III Vitelsbahs|Ludviga III]] nāves 1877. gadā kļuva par Hesenes un pie Reinas lielhercogu. Viņa valdīšanas laikā tika attīstīta infrastruktūra, armija un administrācija. 1878. gadā viņa ģimeni skāra difterijas epidēmija, kuras laikā mira sieva [[Lielbritānijas Alise|Alise]] un meita Marija. Pēc sievas nāves Ludvigs lielākoties izvairījās no aktīvas sabiedriskās dzīves. Miris {{dat|1892|03|13}} Darmštatē. Pēc viņa nāves tronī stājās dēls [[Ernests Ludvigs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1837. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1892. gadā mirušie]] [[Kategorija:Hesenes-Darmštates dinastija]] [[Kategorija:Hesenes lielhercogi]] [[Kategorija:Luterāņi]] [[Kategorija:Darmštatē dzimušie]] kzkjaoitsnkh2gcc3u1f9ssgsi0v5j8 4471251 4470986 2026-05-21T07:51:49Z Papuass 88 4471251 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Ludvigs IV | vārds_orģ = ''Ludwig IV.'' | attēls =Grand_Duke_Ludwig_IV_of_Hesse-Darmstadt_and_by_Rhine.jpg | amats =Hesenes un pie Reinas lielhercogs | term_sākums ={{dat|1877|6|13}} | term_beigas ={{dat|1892|3|13}} | dzim_dati ={{dat|1837|9|12}} | dzim_vieta =[[Darmštate]], [[Vācijas Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1892|3|13|1837|9|12}} | mir_vieta =[[Darmštate]], [[Vācijas Impērija]] | tēvs =[[Karls no Hesenes]] | māte =[[Elizabete no Prūsijas]] | dinastija =[[Hesenes-Darmštates dinastija]] | dzīvesb =[[Lielbritānijas Alise]] | bērni =[[Viktorija no Hesenes un pie Reinas]], [[Elizabete Fjodorovna]], [[Irēne no Hesenes]], [[Ernests Ludvigs]], [[Frīdrihs no Hesenes]], [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)|Aleksandra Fjodorovna]] | reliģija =[[luterānisms]] | apglabāts =[[Rozenhēes mauzolejs]], [[Darmštate]] | paraksts = | piezīmes = | dzimums =V }} '''Ludvigs IV''' ({{val|de|Ludwig IV.}}; dzimis {{dat|1837|09|12}}, miris {{dat|1892|03|13}}) bija [[Hesenes Lielhercogiste]]s lielhercogs no 1877. gada līdz savai nāvei. Viņš bija [[Hesenes-Darmštates dinastija]]s pārstāvis un Krievijas imperatores [[Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja II sieva)|Aleksandras Fjodorovnas]] tēvs. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Darmštate|Darmštatē]] prinča [[Karls no Hesenes|Karla no Hesenes]] un [[Elizabete no Prūsijas|Elizabetes no Prūsijas]] ģimenē. Jaunībā ieguva militāru izglītību un dienēja Hesenes armijā. 1862. gada 1. jūlijā apprecējās ar [[Princese Alise|Lielbritānijas princesi Alisi]], karalienes [[Viktorija (karaliene)|Viktorijas]] meitu. Laulība nostiprināja saites starp Hesenes valdnieku namu un Lielbritānijas karalisko ģimeni. 1866. gada [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] laikā Ludvigs karoja Austrijas pusē, tomēr pēc kara Hesenes lielhercogiste saglabāja autonomiju un vēlāk pievienojās [[Vācijas Impērija]]i. Pēc tēvoča [[Ludvigs III Vitelsbahs|Ludviga III]] nāves 1877. gadā kļuva par Hesenes un pie Reinas lielhercogu. Viņa valdīšanas laikā tika attīstīta infrastruktūra, armija un administrācija. 1878. gadā viņa ģimeni skāra difterijas epidēmija, kuras laikā mira sieva [[Lielbritānijas Alise|Alise]] un meita Marija. Pēc sievas nāves Ludvigs lielākoties izvairījās no aktīvas sabiedriskās dzīves. Miris {{dat|1892|03|13}} Darmštatē. Pēc viņa nāves tronī stājās dēls [[Ernests Ludvigs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1837. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1892. gadā mirušie]] [[Kategorija:Hesenes-Darmštates dinastija]] [[Kategorija:Hesenes lielhercogi]] [[Kategorija:Luterāņi]] [[Kategorija:Darmštatē dzimušie]] a5leaxxg4atd2zoqn6zzh82rsg302ek 0 632106 4470988 4469683 2026-05-20T15:30:22Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4470988 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste|vārds=Edgars Brēmanis|attēls=|attēla_paraksts=|dz_dat_alt=[[1935]]. gada [[20. decembris]]|dz_vieta=[[Cēsis]], [[Latvija]]|m_dat_alt=[[2023]]. gada [[3. oktobris]] (87 gadu vecumā)|m_vieta=[[Rīga]], [[Latvija]]|pilsonība={{LVA}}|nodarbošanās=[[Neiroķirurģija|Neiroķirurgs]], augstskolas pasniedzējs, sporta ārsts, gids|dzīvesbiedrs=Silvija Skulme}} '''Edgars Brēmanis''' (dzimis {{dat|1935|12|20}} [[Cēsis|Cēsīs]], miris {{dat|2023|10|3}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu neiroķirurgs, sporta ārsts, fiziologs, medicīnas zinātņu doktors un augstskolas docētājs. Viņš bija [[Latvijas Ārstu biedrība]]s (LĀB) Goda biedrs, kā arī vairāku grāmatu autors, kultūrvēstures entuziasts un gids.<ref name="LAB">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> == Biogrāfija == Edgars Brēmanis dzimis 1935. gada 20. decembrī Cēsīs. Viņš ieguva augstāko izglītību medicīnā un specializējās neiroķirurģijā. Karjeras sākumā strādāja Paula Stradiņa Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā, kur bija viens no pirmajiem darbiniekiem jaunizveidotajā 30. neiroķirurģiskajā nodaļā.<ref name="LAB" /> No 1968. līdz 1993. gadam E. Brēmanis strādāja par docētāju un docentu [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā]], kur pasniedza anatomiju un sporta fizioloģiju.<ref name="LAB" /> Papildu medicīnas un akadēmiskajam darbam viņš bija aktīvs dzīvesveida piekritējs — noskrējis 17 [[Maratons|maratonus]]. Brēmanis darbojās arī kā tūristu gids vācu valodā, vadot ekskursijas pa Baltijas valstīm. Viņš mira 2023. gada 3. oktobrī 87 gadu vecumā.<ref name="LAB" /> == Privātā dzīve == Bija precējies ar basketbolisti un sporta zinātnieci [[Silvija Skulme|Silviju Skulmi]]. Ģimenē izaudzināti divi bērni — Inese un Rūdolfs.<ref name="LAB" /> == Zinātniskie darbi un publikācijas == Edgars Brēmanis ir autors un līdzautors vairākām mācību grāmatām un metodiskajiem materiāliem sporta fizioloģijā un medicīnā, tostarp:<ref name="LAB" /> * "Sporta fizioloģija" * "Sirds un tās trenēšana" * "Fiziskā audzināšana un medicīna" == Apbalvojumi == * [[Latvijas Ārstu biedrība]]s Goda biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] tumh6y6r4pj5c68m7caftv84j3pcwi0 4470989 4470988 2026-05-20T15:30:32Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:2023. gadā mirušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4470989 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste|vārds=Edgars Brēmanis|attēls=|attēla_paraksts=|dz_dat_alt=[[1935]]. gada [[20. decembris]]|dz_vieta=[[Cēsis]], [[Latvija]]|m_dat_alt=[[2023]]. gada [[3. oktobris]] (87 gadu vecumā)|m_vieta=[[Rīga]], [[Latvija]]|pilsonība={{LVA}}|nodarbošanās=[[Neiroķirurģija|Neiroķirurgs]], augstskolas pasniedzējs, sporta ārsts, gids|dzīvesbiedrs=Silvija Skulme}} '''Edgars Brēmanis''' (dzimis {{dat|1935|12|20}} [[Cēsis|Cēsīs]], miris {{dat|2023|10|3}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu neiroķirurgs, sporta ārsts, fiziologs, medicīnas zinātņu doktors un augstskolas docētājs. Viņš bija [[Latvijas Ārstu biedrība]]s (LĀB) Goda biedrs, kā arī vairāku grāmatu autors, kultūrvēstures entuziasts un gids.<ref name="LAB">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> == Biogrāfija == Edgars Brēmanis dzimis 1935. gada 20. decembrī Cēsīs. Viņš ieguva augstāko izglītību medicīnā un specializējās neiroķirurģijā. Karjeras sākumā strādāja Paula Stradiņa Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā, kur bija viens no pirmajiem darbiniekiem jaunizveidotajā 30. neiroķirurģiskajā nodaļā.<ref name="LAB" /> No 1968. līdz 1993. gadam E. Brēmanis strādāja par docētāju un docentu [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā]], kur pasniedza anatomiju un sporta fizioloģiju.<ref name="LAB" /> Papildu medicīnas un akadēmiskajam darbam viņš bija aktīvs dzīvesveida piekritējs — noskrējis 17 [[Maratons|maratonus]]. Brēmanis darbojās arī kā tūristu gids vācu valodā, vadot ekskursijas pa Baltijas valstīm. Viņš mira 2023. gada 3. oktobrī 87 gadu vecumā.<ref name="LAB" /> == Privātā dzīve == Bija precējies ar basketbolisti un sporta zinātnieci [[Silvija Skulme|Silviju Skulmi]]. Ģimenē izaudzināti divi bērni — Inese un Rūdolfs.<ref name="LAB" /> == Zinātniskie darbi un publikācijas == Edgars Brēmanis ir autors un līdzautors vairākām mācību grāmatām un metodiskajiem materiāliem sporta fizioloģijā un medicīnā, tostarp:<ref name="LAB" /> * "Sporta fizioloģija" * "Sirds un tās trenēšana" * "Fiziskā audzināšana un medicīna" == Apbalvojumi == * [[Latvijas Ārstu biedrība]]s Goda biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] ewxitb2ygnwd74y4kz1cdufzspbs81j 4470990 4470989 2026-05-20T15:30:49Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Latvijas ārsti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4470990 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste|vārds=Edgars Brēmanis|attēls=|attēla_paraksts=|dz_dat_alt=[[1935]]. gada [[20. decembris]]|dz_vieta=[[Cēsis]], [[Latvija]]|m_dat_alt=[[2023]]. gada [[3. oktobris]] (87 gadu vecumā)|m_vieta=[[Rīga]], [[Latvija]]|pilsonība={{LVA}}|nodarbošanās=[[Neiroķirurģija|Neiroķirurgs]], augstskolas pasniedzējs, sporta ārsts, gids|dzīvesbiedrs=Silvija Skulme}} '''Edgars Brēmanis''' (dzimis {{dat|1935|12|20}} [[Cēsis|Cēsīs]], miris {{dat|2023|10|3}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu neiroķirurgs, sporta ārsts, fiziologs, medicīnas zinātņu doktors un augstskolas docētājs. Viņš bija [[Latvijas Ārstu biedrība]]s (LĀB) Goda biedrs, kā arī vairāku grāmatu autors, kultūrvēstures entuziasts un gids.<ref name="LAB">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}</ref> == Biogrāfija == Edgars Brēmanis dzimis 1935. gada 20. decembrī Cēsīs. Viņš ieguva augstāko izglītību medicīnā un specializējās neiroķirurģijā. Karjeras sākumā strādāja Paula Stradiņa Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā, kur bija viens no pirmajiem darbiniekiem jaunizveidotajā 30. neiroķirurģiskajā nodaļā.<ref name="LAB" /> No 1968. līdz 1993. gadam E. Brēmanis strādāja par docētāju un docentu [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā]], kur pasniedza anatomiju un sporta fizioloģiju.<ref name="LAB" /> Papildu medicīnas un akadēmiskajam darbam viņš bija aktīvs dzīvesveida piekritējs — noskrējis 17 [[Maratons|maratonus]]. Brēmanis darbojās arī kā tūristu gids vācu valodā, vadot ekskursijas pa Baltijas valstīm. Viņš mira 2023. gada 3. oktobrī 87 gadu vecumā.<ref name="LAB" /> == Privātā dzīve == Bija precējies ar basketbolisti un sporta zinātnieci [[Silvija Skulme|Silviju Skulmi]]. Ģimenē izaudzināti divi bērni — Inese un Rūdolfs.<ref name="LAB" /> == Zinātniskie darbi un publikācijas == Edgars Brēmanis ir autors un līdzautors vairākām mācību grāmatām un metodiskajiem materiāliem sporta fizioloģijā un medicīnā, tostarp:<ref name="LAB" /> * "Sporta fizioloģija" * "Sirds un tās trenēšana" * "Fiziskā audzināšana un medicīna" == Apbalvojumi == * [[Latvijas Ārstu biedrība]]s Goda biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] l2gptxkireqnhxbyaa59k268k92spaq 0 632158 4471017 4469589 2026-05-20T17:34:32Z Egilus 27634 4471017 wikitext text/x-wiki <!-- {{Personība | vārds = Andreass fon Šteinbergs | oriģinālais vārds = [[vācu]] Andreas von Steinberg | dzimšanas datums = apm. [[1322. gads]] | miršanas datums = 15.02.1375 | miršanas vieta = [[Lietuva]] | nodarbošanās = [[karavadonis]] | karaspēks = [[bruņinieks]] | dienesta gadi = 1343—1375 | dienesta pakāpe = landmaršals }} --> '''Andreass fon Šteinbergs''' ({{val|de|Andreas von Steinberg}}); dz. apm. [[1322. gads|1322]]. gadā — miris [[1375]]. gada [[15. februāris|15. februārī]], [[Lietuva]]) bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] karavadonis. == Dzīve == Andreass fon Šteinbergs, iespējams, dzimis [[1322. gads|1322. gadā]], jo, lai iestātos ordenī, bija jābūt vismaz 21 gadu vecam. Viņa izcelsme nav pilnībā noskaidrota. Katalogā minēts, ka visdrīzāk viņš nācis no fon Šteinbergu dzimtas, kas piederēja [[Hildesheimas bīskapija|Hildesheimas]] baznīcas muižniecībai, lai gan šīs dzimtas dokumentos vārds Andreass nav sastopams. Informācija par viņa ģimeni un radurakstiem nav saglabājusies. Jaunībā viņš iestājās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenī]], kas pirmoreiz minēts [[Hēnekes hronika|Hēnekes hronikā]] [[1343. gads|1343. gadā]], bet dokumentāri apstiprināts no [[1347. gads|1347. gada]]. Viņš ātri izvirzījās ordeņa hierarhijā un ieguva tā laika landmeistara [[Gosvins fon Gerike|Gosvina fon Gērikes]] uzticību. [[1347. gads|1347. gadā]] Šteinbergs tika iecelts par landkomturu (vienas no galvenajām cietokšņu komandieriem) [[Ventspils|Vindavā]] (Ventspilī), un šo amatu pildīja līdz [[1349. gads|1349. gadam]]. [[1354. gads|1354. gadā]] viņš ieguva vienu no svarīgākajiem ordeņa amatiem — [[Landmaršals|landmaršala]] posteni, kļūstot par Livonijas ordeņa galveno militāro komandieri. == Amati == * 1343 — [[Bruņinieks|bruņinieks-brālis]] [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenī]] * 1347—1349 — [[komturs]] [[Ventspils|Vindavā]] * 1354—1375 — [[landmaršals]] [[Livonija|Livonijā]] (galvenais karavadonis) == Militārās darbības un pārvaldība == Kā landmaršals Andreass fon Šteinbergs organizēja un vadīja karagājienus pret dažādām tautām un valstīm: * [[lībieši]]em, [[latgaļi]]em, [[zemgaļi]]em — Baltijas pamatiedzīvotājiem. * [[Pleskavas republika|Pleskavas]] un [[Novgorodas republika|Novgorodas]] republikām. Pēc tam, kad [[Pleskavas republika|pleskavieši]] [[1359. gads|1359. gada]] [[10. septembris|10. septembrī]] pie [[Narva]]s nogalināja landmeistaru [[Gosvins fon Gerike|Gosvinu fon Gēriki]], Štainbergs īslaicīgi pildīja Livonijas ordeņa landmeistara pienākumus līdz [[1360. gads|1360. gadā]] amatā tika ievēlēts [[Arnolds fon Fītinghofs]]. Pēc Fītinghofa nāves [[1364. gads|1364. gadā]] Štainbergs atkal īslaicīgi ieņēma šo amatu līdz nākamā landmeistara — [[Vilhelms fon Frīmeršheims|Vilhelma fon Frīmeršheima]] — ievēlēšanai. == Vēlie gadi un bojāeja == [[1367. gads|1367. gadā]] viņš vadīja veiksmīgu karagājienu pret [[Izborska|Izborsku]] un [[Pleskava|Pleskavu]]. [[1368]].—[[1373]]. gadā viņš organizēja uzbrukumus un reidus [[Lietuvas lielkņaziste]]s teritorijās. Kārtējā karagājiena laikā pret Lietuvas lielkņazisti, ap [[1375. gads|1375. gada]] [[15. februāris|15. februāri]], Šteinbergs gāja bojā, iespējams, mūsdienu [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Aukštaitija|Aukštaitijā]], kad viņam uzkritis koks. Šis notikums minēts [[Vartbergas hronika|Vartbergas hronikā]]. Nāves brīdī viņam, domājams, bija ap 53 gadiem. == Apbedīšana un turpmākie notikumi == Pēc bojāejas Šteinberga ķermenis tika nogādāts tuvākajā ordeņa pilsē — [[Aizkraukles pils|Ašeradenē]] (Aizkrauklē). Pēc baznīcas ceremonijas viņš tika apbedīts zem akmens plāksnes ar Šteinbergu dzimtas ģerboni. Tomēr baznīca ar laiku nonāca postā un līdz [[1680. gads|1680. gadam]] tika iznīcināta.<ref>[https://brill.com/display/book/9789004711709/BP000012.xml Anu Mänd. Chapter 3 Grave Slabs of Ecclesiastical and Secular Dignitaries in Livonia, c.1470–c.1560 ]</ref> [[1939. gads|1939. gadā]] pazīstamais [[Starpkaru periods|starpkaru]] [[Arheoloģija|arheologs]] [[Pēteris Stepiņš]] veica izrakumus pilsdrupās un atrada Šteinberga plāksni pašā baznīcas centra vietā. Uz tās bija iegravēts šāds teksts:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arheologubiedriba.lv/aktulkais/2021/2/2/2021-gada-latvijas-arheoloiskais-piemineklis-aizkraukles-pilskalns-un-senpilsta|title=2021. gada Latvijas arheoloģiskais piemineklis - Aizkraukles pilskalns un senpilsēta|lang=en-US|website=LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA|date=2021-02-02|access-date=2026-05-17}}</ref> <blockquote>«Mūsu Kunga 1375. gadā nomira brālis Andreass Šteinbergs, landmaršals, karagājienā, kad uz viņa krita koks. Viņš bija drosmīgs Kristus karotājs. Lūdziet par viņu.»</blockquote> Plāksni bija paredzēts nodot [[Rīgas Brīvdabas muzejs|Rīgas Brīvdabas muzejam]], taču pēc Latvijas iekļaušanas [[PSRS]] sastāvā un [[Otrā pasaules kara]] sākuma, [[1942. gads|1942. gadā]] vācu okupācijas laikā to aizveda vācu armija, pret ko protestēja vietējais [[mācītājs]] [[Arnolds Lūsis]].<ref name=":0" /> Pēc 69 gadiem, [[2011. gads|2011. gadā]], latviešu arheologs [[Mārtiņš Lūsēns]] veica atkārtotus izrakumus, taču plāksne vairs netika atrasta. Tā pazuda laikā starp 1942. un 1945. gadu un, visticamāk, kara apstākļu dēļ tika sadalīta būvmateriālos.<ref name=":0" /> == Literatūra == * ''Ritter des livländischen Zweiges des Deutschen Ordens''. Köln: Böhlau, 1993. Nr. 837 (lpp. 617—619). [[Kategorija:Dzimuši 1320. gados]] [[Kategorija:Livonijas ordenis]] [[Kategorija:14. gadsimta karavadoņi]] [[Kategorija:Livonieši]] hj2rq16tr3k74dsamat3go046cd5h1i 4471018 4471017 2026-05-20T17:35:08Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Andreass fon Štainbergs]] uz [[Andreass fon Šteinbergs]]: [[Vācu īpašvārdu atveidošana]] 4471017 wikitext text/x-wiki <!-- {{Personība | vārds = Andreass fon Šteinbergs | oriģinālais vārds = [[vācu]] Andreas von Steinberg | dzimšanas datums = apm. [[1322. gads]] | miršanas datums = 15.02.1375 | miršanas vieta = [[Lietuva]] | nodarbošanās = [[karavadonis]] | karaspēks = [[bruņinieks]] | dienesta gadi = 1343—1375 | dienesta pakāpe = landmaršals }} --> '''Andreass fon Šteinbergs''' ({{val|de|Andreas von Steinberg}}); dz. apm. [[1322. gads|1322]]. gadā — miris [[1375]]. gada [[15. februāris|15. februārī]], [[Lietuva]]) bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] karavadonis. == Dzīve == Andreass fon Šteinbergs, iespējams, dzimis [[1322. gads|1322. gadā]], jo, lai iestātos ordenī, bija jābūt vismaz 21 gadu vecam. Viņa izcelsme nav pilnībā noskaidrota. Katalogā minēts, ka visdrīzāk viņš nācis no fon Šteinbergu dzimtas, kas piederēja [[Hildesheimas bīskapija|Hildesheimas]] baznīcas muižniecībai, lai gan šīs dzimtas dokumentos vārds Andreass nav sastopams. Informācija par viņa ģimeni un radurakstiem nav saglabājusies. Jaunībā viņš iestājās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenī]], kas pirmoreiz minēts [[Hēnekes hronika|Hēnekes hronikā]] [[1343. gads|1343. gadā]], bet dokumentāri apstiprināts no [[1347. gads|1347. gada]]. Viņš ātri izvirzījās ordeņa hierarhijā un ieguva tā laika landmeistara [[Gosvins fon Gerike|Gosvina fon Gērikes]] uzticību. [[1347. gads|1347. gadā]] Šteinbergs tika iecelts par landkomturu (vienas no galvenajām cietokšņu komandieriem) [[Ventspils|Vindavā]] (Ventspilī), un šo amatu pildīja līdz [[1349. gads|1349. gadam]]. [[1354. gads|1354. gadā]] viņš ieguva vienu no svarīgākajiem ordeņa amatiem — [[Landmaršals|landmaršala]] posteni, kļūstot par Livonijas ordeņa galveno militāro komandieri. == Amati == * 1343 — [[Bruņinieks|bruņinieks-brālis]] [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenī]] * 1347—1349 — [[komturs]] [[Ventspils|Vindavā]] * 1354—1375 — [[landmaršals]] [[Livonija|Livonijā]] (galvenais karavadonis) == Militārās darbības un pārvaldība == Kā landmaršals Andreass fon Šteinbergs organizēja un vadīja karagājienus pret dažādām tautām un valstīm: * [[lībieši]]em, [[latgaļi]]em, [[zemgaļi]]em — Baltijas pamatiedzīvotājiem. * [[Pleskavas republika|Pleskavas]] un [[Novgorodas republika|Novgorodas]] republikām. Pēc tam, kad [[Pleskavas republika|pleskavieši]] [[1359. gads|1359. gada]] [[10. septembris|10. septembrī]] pie [[Narva]]s nogalināja landmeistaru [[Gosvins fon Gerike|Gosvinu fon Gēriki]], Štainbergs īslaicīgi pildīja Livonijas ordeņa landmeistara pienākumus līdz [[1360. gads|1360. gadā]] amatā tika ievēlēts [[Arnolds fon Fītinghofs]]. Pēc Fītinghofa nāves [[1364. gads|1364. gadā]] Štainbergs atkal īslaicīgi ieņēma šo amatu līdz nākamā landmeistara — [[Vilhelms fon Frīmeršheims|Vilhelma fon Frīmeršheima]] — ievēlēšanai. == Vēlie gadi un bojāeja == [[1367. gads|1367. gadā]] viņš vadīja veiksmīgu karagājienu pret [[Izborska|Izborsku]] un [[Pleskava|Pleskavu]]. [[1368]].—[[1373]]. gadā viņš organizēja uzbrukumus un reidus [[Lietuvas lielkņaziste]]s teritorijās. Kārtējā karagājiena laikā pret Lietuvas lielkņazisti, ap [[1375. gads|1375. gada]] [[15. februāris|15. februāri]], Šteinbergs gāja bojā, iespējams, mūsdienu [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Aukštaitija|Aukštaitijā]], kad viņam uzkritis koks. Šis notikums minēts [[Vartbergas hronika|Vartbergas hronikā]]. Nāves brīdī viņam, domājams, bija ap 53 gadiem. == Apbedīšana un turpmākie notikumi == Pēc bojāejas Šteinberga ķermenis tika nogādāts tuvākajā ordeņa pilsē — [[Aizkraukles pils|Ašeradenē]] (Aizkrauklē). Pēc baznīcas ceremonijas viņš tika apbedīts zem akmens plāksnes ar Šteinbergu dzimtas ģerboni. Tomēr baznīca ar laiku nonāca postā un līdz [[1680. gads|1680. gadam]] tika iznīcināta.<ref>[https://brill.com/display/book/9789004711709/BP000012.xml Anu Mänd. Chapter 3 Grave Slabs of Ecclesiastical and Secular Dignitaries in Livonia, c.1470–c.1560 ]</ref> [[1939. gads|1939. gadā]] pazīstamais [[Starpkaru periods|starpkaru]] [[Arheoloģija|arheologs]] [[Pēteris Stepiņš]] veica izrakumus pilsdrupās un atrada Šteinberga plāksni pašā baznīcas centra vietā. Uz tās bija iegravēts šāds teksts:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arheologubiedriba.lv/aktulkais/2021/2/2/2021-gada-latvijas-arheoloiskais-piemineklis-aizkraukles-pilskalns-un-senpilsta|title=2021. gada Latvijas arheoloģiskais piemineklis - Aizkraukles pilskalns un senpilsēta|lang=en-US|website=LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA|date=2021-02-02|access-date=2026-05-17}}</ref> <blockquote>«Mūsu Kunga 1375. gadā nomira brālis Andreass Šteinbergs, landmaršals, karagājienā, kad uz viņa krita koks. Viņš bija drosmīgs Kristus karotājs. Lūdziet par viņu.»</blockquote> Plāksni bija paredzēts nodot [[Rīgas Brīvdabas muzejs|Rīgas Brīvdabas muzejam]], taču pēc Latvijas iekļaušanas [[PSRS]] sastāvā un [[Otrā pasaules kara]] sākuma, [[1942. gads|1942. gadā]] vācu okupācijas laikā to aizveda vācu armija, pret ko protestēja vietējais [[mācītājs]] [[Arnolds Lūsis]].<ref name=":0" /> Pēc 69 gadiem, [[2011. gads|2011. gadā]], latviešu arheologs [[Mārtiņš Lūsēns]] veica atkārtotus izrakumus, taču plāksne vairs netika atrasta. Tā pazuda laikā starp 1942. un 1945. gadu un, visticamāk, kara apstākļu dēļ tika sadalīta būvmateriālos.<ref name=":0" /> == Literatūra == * ''Ritter des livländischen Zweiges des Deutschen Ordens''. Köln: Böhlau, 1993. Nr. 837 (lpp. 617—619). [[Kategorija:Dzimuši 1320. gados]] [[Kategorija:Livonijas ordenis]] [[Kategorija:14. gadsimta karavadoņi]] [[Kategorija:Livonieši]] hj2rq16tr3k74dsamat3go046cd5h1i 0 632255 4471037 4470104 2026-05-20T18:11:36Z Pirags 3757 4471037 wikitext text/x-wiki [[attēls:Joseph wirth.png|thumb|Jozefs Virts (1922)]] '''Kārlis Jozefs Virts''' ({{val-de|Joseph Wirth}}; dzimis 1879. gada 6. septembrī [[Freiburga|Breisgavas Freiburgā]], miris 1956. gada 3. janvārī turpat) bija Vācijas Centra partijas politiķis un [[Veimāras Republika]]s kanclers no 1921. gada 10. maija līdz 1922. gada 14. novembrim, sākotnēji viņš meklēja sadarbību ar Pirmā pasaules kara [[Antante]]s valstīm, tomēr 1922. gada aprīlī, [[Dženovas konference]]s laikā Jozefs Virts pieņēma [[Padomju Krievija]]s sadarbības līguma piedāvājumu un parakstīja [[Rapallo līgums|Rapallo līgumu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Virts, Jozefs}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas kancleri]] cnrx19hs85yfrwm54aj21xrnxv8wb3t 0 632328 4471031 4470550 2026-05-20T18:01:34Z EdgarsBot 50781 kategorija "Latviešu virsnieki" → "Latvijas virsnieki" 4471031 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gustavs Šķenders | m_gads = 1951 | tautība = [[latvietis]] | m_mēnesis = 8 | m_diena = 12 | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dzimums = V | nodarbošanās = [[karavīrs]], [[virsnieks]] | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vecgulbenes pagasts]] (tagad {{LAT}}) | m_vieta = {{LAT}}, [[Valmiera]] | attēls = GustavsShkenders.png }} '''Gustavs Šķenders''' (1895—1951) bija latviešu karavīrs un Latvijas armijas virsnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] un [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == Dzimis 1895. gada 1. jūnijā [[Vecgulbenes pagasts|Vecgulbenes pagastā]]. Viņa tēvs bija Augusts Šķenders. 1915. gada 30. jūnijā beidza Priekules lauksaimniecības skolu. 1915. gada 8. septembrī iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienējis 14. kājnieku pulka rezerves bataljonā. 1916. gada 23. janvārī pārcelts uz [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] rezerves pulku. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 24. maijā iestājās Latviešu 1. inženieru sapieru rotā. 1919. gada 15. jūnijā rota tika pārformēta par bataljonu, bet 1919. gada 12. augustā Šķenders dienēja Kurzemes inženieru rotā. 1919. gada 1. decembrī iestājās [[Latvijas Kara skola]]s 1. rotā kā kadets. 1920. gada 14. martā paaugstināts par kadetu kaprāli, 26. martā — par kadetu seržantu. 1920. gada 20. maijā beidza Kara skolu un tika paaugstināts par leitnantu ar izdienu no 1919. gada 1. decembra. Pēc Kara skolas beigšanas dienēja Latgales inženieru rotā kā Ceļu un tiltu komandas priekšnieka palīgs. 1921. gada 12. aprīlī iecelts par Sapieru bataljona 3. sapieru rotas komandiera vietas izpildītāju, bet 1922. gada 1. janvārī — par šīs rotas vada komandieri. 1922. gada 19. martā beidza Sakaru virsnieku kursus. 1923. gada 20. jūnijā apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. 1923. gada 22. septembrī beidza Virsnieku kursus ar 1. šķiru, bet 1923. gada 17. novembrī paaugstināts par virsleitnantu ar izdienu no 1922. gada 1. decembra. 1926. gada 20. aprīlī iecelts par Saimniecības komandas priekšnieku. 1927. gada 15. aprīlī Sapieru bataljons tika pārformēts par Sapieru pulku, kur Šķenders turpināja dienestu kā 3. sapieru rotas vecākais virsnieks. 1928. gada 14. novembrī apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķiru. 1928. gada 24. novembrī saņēma Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļu. 1928. gada 8. decembrī iecelts par 2. sapieru rotas komandieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Gustavs-Skenders|title=Gustavs Šķenders|website=timenote.info|access-date=2026-05-19|language=lv}}</ref> 1929. gada 26. martā paaugstināts par kapteini ar izdienu no 1926. gada 21. marta. Vēlāk dienēja kā Sapieru pulka adjutants, Instruktoru rotas komandieris un Kurzemes divīzijas pārvaldes sapieru virsnieks. 1934. gada 21. septembrī beidza Sapieru virsnieku kursus, bet 1937. gada 30. janvārī — Bataljona komandieru kursus. 1938. gada 21. jūlijā iecelts par Sapieru pulka saimniecības priekšnieku. 1938. gada 30. jūnijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1939. gada 3. augustā apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķiru ar šķēpiem. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pārskaitīts uz Sarkanās armijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu un 183. strēlnieku divīzijas atsevišķo sapieru bataljonu kā bataljona komandieris. No 1941. līdz 1944. gadam strādāja par veikala pārzini. No 1944. līdz 1946. gadam atradās ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas dzīvoja [[Valmiera|Valmierā]]. Miris 1951. gada 12. augustā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķira; * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] IV šķira ar šķēpiem; * Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme; * Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļa. == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņu dalībnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] om1luh43acvo9ahnt6t31e1qis2djpq 0 632329 4471008 4470593 2026-05-20T17:14:57Z Egilus 27634 4471008 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Printify | logo = | caption = | type = Privāts uzņēmums | traded_as = | industry = Uz pasūtījumu ražošana (''print-on-demand'')<ref name="TC_2021" /> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2015<ref name="TC_2019" /> | founder = Artis Kehris, Gatis Dukurs, Džeimss Berdigans<ref name="TC_2019" /> | defunct = | location_city = [[Rīga]]<ref name="LSM_2024" /> | location_country = {{LAT}}<ref name="LSM_2024" /> | locations = | area_served = Visā pasaulē<ref name="LSM_2024" /> | key_people = Alekss Soltonstols (''Fyul'' izpilddirektors), Anastasija Oļeiņika Kamkalova (''Fyul'' prezidente un platformas vadītāja)<ref name="FYUL_leadership">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fyul.com/leadership|title=Leadership|publisher=FYUL|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> | products = | production = | services = Ražošanas ārpakalpojumi interneta veikaliem (apdruka u.c.)<ref name="LSM_2024" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://printify.com/ | footnotes = | intl = | registration = }} '''''Printify''''' ir uz pasūtījumu ražotu preču (''print-on-demand'') platformas uzņēmums, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē.<ref name="LSM_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/05.11.2024-apvienosies-tehnologiju-uznemumi-printful-un-printify.a575324/|title=Apvienosies tehnoloģiju uzņēmumi «Printful» un «Printify»|publisher=LSM.lv|date=2024-11-05|accessdate=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="TC_2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2021/09/08/printify-bags-45m-led-by-index-as-it-rides-the-custom-printing-boom/|title=Printify bags $45M, led by Index, to ride the custom printing boom|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2021-09-08|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> Uzņēmumu 2015. gadā dibināja Artis Kehris, Gatis Dukurs un Džeimss Berdigans.<ref name="TC_2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2019/05/09/printify-raises-3m-to-expand-its-marketplace-for-custom-printing/|title=Printify raises $3M to expand its marketplace for custom printing|author=Kate Clark|publisher=TechCrunch|date=2019-05-09|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> == Vēsture == 2019. gada maijā ''Printify'' piesaistīja 3 miljonus ASV dolāru investīcijās.<ref name="TC_2019" /> 2021. gada septembrī ''Printify'' piesaistīja 45 miljonus ASV dolāru ''Series A'' investīciju raundā.<ref name="TC_2021" /> 2024. gada 5. novembrī ''Printify'' un [[Printful]] paziņoja par apvienošanos, norādot, ka abi zīmoli turpinās darboties atsevišķi.<ref name="LSM_2024" /><ref name="TC_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/05/printful-and-printify-ink-a-merger-deal/|title=Printful and Printify ink a merger deal|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2024-11-05|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ziņots, ka apvienošanas process turpinās un apvienotajā uzņēmumā nodarbināti ap 2500 darbinieku 46 valstīs.<ref name="LSM_2025_merge">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.06.2025-latvijas-vienradza-printful-apvienosana-ar-printify-turpinas-nodarbinati-2500-darbinieku-46-valstis.a604648/|title=Latvijas vienradža «Printful» apvienošana ar «Printify» turpinās – nodarbināti 2500 darbinieku 46 valstīs|publisher=LSM.lv|date=2025-06-27|accessdate=2026-05-19|language=lv}}</ref> 2025. gada novembrī paziņots, ka ''Printful'', ''Printify'' un ''Snow Commerce'' strādās ar vienotu zīmolu ''Fyul''.<ref name="LSM_2025_fyul">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.11.2025-printful-printify-un-snow-commerce-stradas-ar-vienotu-zimolu-fyul.a623704/|title=«Printful», «Printify» un «Snow Commerce» strādās ar vienotu zīmolu «Fyul»|publisher=LSM.lv|date=2025-11-25|accessdate=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Darbība == ''Printify'' nodrošina platformu, kas tiek izmantota ražošanas ārpakalpojumu sniegšanai interneta veikaliem, tostarp apdrukai un ar to saistītiem pakalpojumiem.<ref name="LSM_2024" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://printify.com/ ''Printify'' tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi]] [[Kategorija:Elektroniskā komercija]] ogb4tik5u20jrgbcbic3mrbi7aleqp1 4471015 4471008 2026-05-20T17:26:30Z Egilus 27634 4471015 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Printify | logo = | caption = | type = Privāts uzņēmums | traded_as = | industry = Uz pasūtījumu ražošana (''print-on-demand'')<ref name="TC_2021" /> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2015<ref name="TC_2019" /> | founder = Artis Kehris, Gatis Dukurs, Džeimss Berdigans<ref name="TC_2019" /> | defunct = | location_city = [[Rīga]]<ref name="LSM_2024" /> | location_country = {{LAT}}<ref name="LSM_2024" /> | locations = | area_served = Visā pasaulē<ref name="LSM_2024" /> | key_people = Alekss Soltonstols (''Fyul'' izpilddirektors), Anastasija Oļeiņika Kamkalova (''Fyul'' prezidente un platformas vadītāja)<ref name="FYUL_leadership">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fyul.com/leadership|title=Leadership|publisher=FYUL|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> | products = | production = | services = Ražošanas ārpakalpojumi interneta veikaliem (apdruka u.c.)<ref name="LSM_2024" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://printify.com/ | footnotes = | intl = | registration = }} '''''Printify''''' ir uz pasūtījumu ražotu preču (''print-on-demand'') platformas uzņēmums, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē.<ref name="LSM_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/05.11.2024-apvienosies-tehnologiju-uznemumi-printful-un-printify.a575324/|title=Apvienosies tehnoloģiju uzņēmumi «Printful» un «Printify»|publisher=LSM.lv|date=2024-11-05|accessdate=2026-05-19|language=lv}}</ref><ref name="TC_2021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2021/09/08/printify-bags-45m-led-by-index-as-it-rides-the-custom-printing-boom/|title=Printify bags $45M, led by Index, to ride the custom printing boom|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2021-09-08|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> Uzņēmumu 2015. gadā dibināja Artis Kehris, Gatis Dukurs un Džeimss Berdigans.<ref name="TC_2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2019/05/09/printify-raises-3m-to-expand-its-marketplace-for-custom-printing/|title=Printify raises $3M to expand its marketplace for custom printing|author=Kate Clark|publisher=TechCrunch|date=2019-05-09|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> == Vēsture == 2019. gada maijā ''Printify'' piesaistīja 3 miljonus ASV dolāru investīcijās.<ref name="TC_2019" /> 2021. gada septembrī ''Printify'' piesaistīja 45 miljonus ASV dolāru ''Series A'' investīciju raundā.<ref name="TC_2021" /> 2024. gada 5. novembrī ''Printify'' un [[Printful]] paziņoja par apvienošanos, norādot, ka abi zīmoli turpinās darboties atsevišķi.<ref name="LSM_2024" /><ref name="TC_2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/11/05/printful-and-printify-ink-a-merger-deal/|title=Printful and Printify ink a merger deal|author=Natasha Lomas|publisher=TechCrunch|date=2024-11-05|accessdate=2026-05-19|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ziņots, ka apvienošanas process turpinās un apvienotajā uzņēmumā nodarbināti ap 2500 darbinieku 46 valstīs.<ref name="LSM_2025_merge">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.06.2025-latvijas-vienradza-printful-apvienosana-ar-printify-turpinas-nodarbinati-2500-darbinieku-46-valstis.a604648/|title=Latvijas vienradža «Printful» apvienošana ar «Printify» turpinās – nodarbināti 2500 darbinieku 46 valstīs|publisher=LSM.lv|date=2025-06-27|accessdate=2026-05-19|language=lv}}</ref> 2025. gada novembrī paziņots, ka ''Printful'', ''Printify'' un ''Snow Commerce'' strādās ar vienotu zīmolu ''Fyul''.<ref name="LSM_2025_fyul">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.11.2025-printful-printify-un-snow-commerce-stradas-ar-vienotu-zimolu-fyul.a623704/|title=«Printful», «Printify» un «Snow Commerce» strādās ar vienotu zīmolu «Fyul»|publisher=LSM.lv|date=2025-11-25|accessdate=2026-05-19|language=lv}}</ref> == Darbība == ''Printify'' nodrošina platformu, kas tiek izmantota ražošanas ārpakalpojumu sniegšanai interneta veikaliem, tostarp apdrukai un ar to saistītiem pakalpojumiem.<ref name="LSM_2024" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://printify.com/ ''Printify'' tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi]] [[Kategorija:Elektroniskā komercija]] kka2k8hsr8d4y9vsr4e9r6hrmjzuaqk 6 632330 4471027 4470547 2026-05-20T18:00:44Z EdgarsBot 50781 {{Attēla autortiesības}}. [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] 4471027 wikitext text/x-wiki {{Attēla autortiesības}} == Kopsavilkums == Gustavs Šķenders // Avots: https://timenote.info/lv/Gustavs-Skenders 02ypul8bd6y516sdxg6vybs2n4xb41e 0 632349 4470951 4470922 2026-05-20T12:59:11Z MargaritaPLV 130866 Pārrakstīts enciklopēdiskākā stilā, saglabājot sadaļu struktūru un precizējot darbības aprakstu 4470951 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{jāuzlabo|jāpārraksta enciklopēdiskā stilā}} {{Organizācijas infokaste | name = Skydive Latvia | type = [[biedrība]] | registration_id = 40008230753 | location = [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlauks]] (EVLI), [[Limbažu pagasts]], [[Limbažu novads]] | focus = [[izpletņlēkšana]] | homepage = {{URL|https://skydive.lv/}} }} '''Skydive Latvia''' ir Latvijas [[izpletņlēkšana]]s biedrība un izpletņlēkšanas organizācija, kas darbojas [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlaukā]] (EVLI) [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref name="CAADeclared">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/deklaretas-organizacijas|title=Deklarētās organizācijas|website=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="Kontakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/pages/contact|title=Kontakti|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == Juridiskais statuss == Skydive Latvia ir biedrība ar reģistrācijas numuru 40008230753. 2023. gada 31. decembrī tā bija Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedre.<ref name="LIFBiedri">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2015/03/VEIDLAPA_biedru_saraksts_uz_31_12_2023.pdf|title=Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru saraksts uz 2023. gada 31. decembri|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2023-12-31|access-date=2026-05-20|language=lv|format=PDF}}</ref> Civilās aviācijas aģentūrā Skydive Latvia ir deklarēta kā BDR “SkyDive Latvia” (LV NCO 01). Deklarētā darbības adrese ir Limbažu-Langaču lidlauks, bet deklarētā darbība — nekomerciāli lidojumi izpletņlēcēju izlaišanai.<ref name="CAADeclared" /> === Darbība === Skydive Latvia izpletņlēkšanas zona atrodas Limbažu lidlaukā, Langačos, Limbažu pagastā.<ref name="Kontakti" /> Deklarētajā darbībā izmantots gaisa kuģis PC6/B2-H4.<ref name="CAADeclared" /> 2025. gadā organizācijas darbībā bija 98 lidojumi un divi gaisa kuģi.<ref name="CAAPubliskais">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/media/3590/download?attachment|title=Civilās aviācijas aģentūras publiskais pārskats 2025. gadā|publisher=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-20|language=lv|format=PDF}}</ref> Organizācijas izpletņlēkšanas aktivitātes Limbažu lidlaukā ietver tandēma lēcienus, lēcienus ar skābekļa aprīkojumu (“Oxygen Jump”), AFF (''Accelerated Freefall'') apmācības un sporta izpletņlēkšanu.<ref name="LatviaTravel">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka|title=Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā|website=latvia.travel|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> === Gaisa telpa === EVTRA17 LIMBAZI ir pagaidu rezervētās gaisa telpas zona, kas tiek izmantota izpletņlēkšanas aktivitātēm. Zonas lietotājs ir Skydive Latvia; tās vertikālās robežas ir FL 150 / GND, un zona ir pieejama no vietējā saullēkta līdz saulrietam.<ref name="AIP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ais.lgs.lv/aixm_eaip/2021-12-02-AIRAC/html/eAIP/EV-ENR-5.5-en-GB.html|title=ENR 5.5 Aerial sporting and recreational activities|website=AIS of Latvia|publisher=VAS “Latvijas gaisa satiksme”|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == Sacensības un rekordi == Skydive Latvia un Latvijas Izpletņlēkšanas federācija rīkoja 2023. gada Latvijas čempionātu izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā. Sacensības notika lidlaukā “Langači”, Limbažos, 2023. gada 9.—10. augustā.<ref name="Tracking2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2024/06/Tracking-turnira-nolikums-2023.pdf|title=2023. gada Latvijas čempionāts izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā. Nolikums|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-20|language=lv|format=PDF}}</ref> 2024. gadā Skydive Latvia, Limbažos, tika sasniegts Latvijas sieviešu formācijas rekords izpletņlēkšanā — 9+1 cilvēki.<ref name="LIFRekordi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/rekordi/|title=Rekordi|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> 2026. gada 5.—6. septembrī Limbažu lidlaukā ir plānots Latvijas vēsturē pirmais nacionālā rekorda mēģinājums ''freefly head-down'' disciplīnā; tā organizators ir Skydive Latvia.<ref name="LIFHD2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/2026/02/2026-latvijas-9way-head-down-rekords/|title=2026: Latvijas 9way Head-Down rekords|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2026-02-24|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="TV3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/latvijas-izpletnleceji-gatavojas-jauna-bistama-rekorda-uzstadisanai/|title=Latvijas izpletņlēcēji gatavojas jauna, bīstama rekorda uzstādīšanai|website=tv3.lv|author=Kārlis Kristapsons|date=2026-03-04|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://skydive.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Izpletņlēkšana]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Limbažu novads]] t5rseflq3bcsv0zzg092c2zzx3dg5ft 4470954 4470951 2026-05-20T13:08:48Z Egilus 27634 Noņēmu veidni, saliku kursīvus nelatviskajiem nosaukumiem bez pēdiņām (parastais stils) 4470954 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Organizācijas infokaste | name = Skydive Latvia | type = [[biedrība]] | registration_id = 40008230753 | location = [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlauks]] (EVLI), [[Limbažu pagasts]], [[Limbažu novads]] | focus = [[izpletņlēkšana]] | homepage = {{URL|https://skydive.lv/}} }} '''''Skydive Latvia''''' ir Latvijas [[izpletņlēkšana]]s biedrība un izpletņlēkšanas organizācija, kas darbojas [[Limbažu lidlauks|Limbažu-Langaču lidlaukā]] (EVLI) [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref name="CAADeclared">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/deklaretas-organizacijas|title=Deklarētās organizācijas|website=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="Kontakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skydive.lv/pages/contact|title=Kontakti|website=Skydive Latvia|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == Juridiskais statuss == ''Skydive Latvia'' ir biedrība ar reģistrācijas numuru 40008230753. 2023. gada 31. decembrī tā bija Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedre.<ref name="LIFBiedri">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2015/03/VEIDLAPA_biedru_saraksts_uz_31_12_2023.pdf|title=Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas biedru saraksts uz 2023. gada 31. decembri|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2023-12-31|access-date=2026-05-20|language=lv|format=PDF}}</ref> Civilās aviācijas aģentūrā ''Skydive Latvia'' ir deklarēta kā BDR “SkyDive Latvia” (LV NCO 01). Deklarētā darbības adrese ir Limbažu-Langaču lidlauks, bet deklarētā darbība — nekomerciāli lidojumi izpletņlēcēju izlaišanai.<ref name="CAADeclared" /> === Darbība === Skydive Latvia izpletņlēkšanas zona atrodas Limbažu lidlaukā, Langačos, Limbažu pagastā.<ref name="Kontakti" /> Deklarētajā darbībā izmantots gaisa kuģis PC6/B2-H4.<ref name="CAADeclared" /> 2025. gadā organizācijas darbībā bija 98 lidojumi un divi gaisa kuģi.<ref name="CAAPubliskais">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/media/3590/download?attachment|title=Civilās aviācijas aģentūras publiskais pārskats 2025. gadā|publisher=Civilās aviācijas aģentūra|access-date=2026-05-20|language=lv|format=PDF}}</ref> Organizācijas izpletņlēkšanas aktivitātes Limbažu lidlaukā ietver tandēma lēcienus, lēcienus ar skābekļa aprīkojumu (“Oxygen Jump”), AFF (''Accelerated Freefall'') apmācības un sporta izpletņlēkšanu.<ref name="LatviaTravel">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/skydive-latvia-izpletnleksana-limbazu-lidlauka|title=Skydive Latvia – Izpletņlēkšana Limbažu lidlaukā|website=latvia.travel|publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> === Gaisa telpa === ''EVTRA17 LIMBAZI'' ir pagaidu rezervētās gaisa telpas zona, kas tiek izmantota izpletņlēkšanas aktivitātēm. Zonas lietotājs ir ''Skydive Latvia''; tās vertikālās robežas ir FL 150 / GND, un zona ir pieejama no vietējā saullēkta līdz saulrietam.<ref name="AIP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ais.lgs.lv/aixm_eaip/2021-12-02-AIRAC/html/eAIP/EV-ENR-5.5-en-GB.html|title=ENR 5.5 Aerial sporting and recreational activities|website=AIS of Latvia|publisher=VAS “Latvijas gaisa satiksme”|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == Sacensības un rekordi == ''Skydive Latvia'' un Latvijas Izpletņlēkšanas federācija rīkoja 2023. gada Latvijas čempionātu izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā. Sacensības notika lidlaukā “Langači”, Limbažos, 2023. gada 9.—10. augustā.<ref name="Tracking2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/wp-content/uploads/2024/06/Tracking-turnira-nolikums-2023.pdf|title=2023. gada Latvijas čempionāts izpletņlēkšanā “tracking” disciplīnā. Nolikums|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-20|language=lv|format=PDF}}</ref> 2024. gadā ''Skydive Latvia'' sacensībās Limbažos tika sasniegts Latvijas sieviešu formācijas rekords izpletņlēkšanā — 9+1 cilvēki.<ref name="LIFRekordi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/rekordi/|title=Rekordi|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> 2026. gada 5.—6. septembrī Limbažu lidlaukā ir plānots Latvijas vēsturē pirmais nacionālā rekorda mēģinājums ''freefly head-down'' disciplīnā; tā organizators ir ''Skydive Latvia''.<ref name="LIFHD2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lif.lv/2026/02/2026-latvijas-9way-head-down-rekords/|title=2026: Latvijas 9way Head-Down rekords|website=LIF|publisher=Latvijas Izpletņlēkšanas federācija|date=2026-02-24|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="TV3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/latvijas-izpletnleceji-gatavojas-jauna-bistama-rekorda-uzstadisanai/|title=Latvijas izpletņlēcēji gatavojas jauna, bīstama rekorda uzstādīšanai|website=tv3.lv|author=Kārlis Kristapsons|date=2026-03-04|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://skydive.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Izpletņlēkšana]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Limbažu novads]] d2zi68y4vi3qocr6j4f7dgu4qnncjix 0 632371 4471034 4470917 2026-05-20T18:08:02Z Pirags 3757 /* Krievijas dezinformācijas kampaņa */ 4471034 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]]. == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. == Krievijas dezinformācijas kampaņa == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijai. "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm. Taču Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] savā runā piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] iqz38rxfadvejkwxprdjkj7peys3zed 4471116 4471034 2026-05-20T21:02:57Z Pirags 3757 /* Krievijas dezinformācijas kampaņa */ 4471116 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]]. == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. == Krievijas dezinformācijas kampaņa == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijai. "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm. Taču Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] savā runā piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 6j2xqqymorodbd5lb6d8zqbvf1tqxp7 2 632374 4470977 4470913 2026-05-20T13:58:35Z MargaritaPLV 130866 4470977 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''ROZIE APP'' | logo = | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40203461450|title=Informācija par juridisko personu 40203461450|website=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas portāls]]|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref> | traded_as = | industry = Tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanas platforma<ref name="Delfi2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120100551/soli-pa-solim-latvijas-jaunuznemums-sak-apgut-amerikas-tirgu|title=Soli pa solim – Latvijas jaunuzņēmums sāk apgūt Amerikas tirgu|work=[[Delfi (portāls)|Delfi Plus]]|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=2025-12-28|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="LRPV2025Rozie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/candidates-trademark-year-2025-main-award-first-quarter-rozie-and-uzars|title=Candidates for Trademark of Year 2025 main award in the first quarter: Rozie and Uzars|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-28|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2023<ref name="LRPV2025Rozie" /> | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | locations = | area_served = [[Malta]]<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | key_people = | products = [[mobilā lietotne]] | production = | services = Uzkopšanas pakalpojumu rezervēšana<ref name="Delfi2025" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://rozie.app/ | footnotes = | intl = | registration = 40203461450<ref name="UR" /> }} '''''Rozie''''' ir [[Latvija|Latvijā]] izstrādāta [[mobilā lietotne]] un tiešsaistes platforma tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanai. Platforma savieno klientus ar uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot klientam norādīt vajadzīgo pakalpojumu un izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> Uzņēmums ''ROZIE APP'' tika dibināts 2023. gadā, bet lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī. 2025. gadā uzņēmuma galvenais darbības tirgus bija [[Malta]], savukārt 2025. gada nogalē uzņēmums gatavoja darbību [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> == Vēsture == Dainis Duļbinskis ir ''Rozie App'' idejas autors un līdzdibinātājs.<ref name="Delfi2025" /> Lietotnes attīstība tika sākta 2023. gadā, bet produkts tika palaists lietošanā [[Malta|Maltā]] 2024. gada 1. oktobrī.<ref name="Delfi2025" /> Agrīnajā komandā darbojās Dainis Duļbinskis, Aleksandrs Tuļs un Edgars Veigurs.<ref name="Delfi2025" /> Par sākotnējo darbības tirgu tika izvēlēta Malta. Maltas izvēlē nozīme bija tirgus apjomam, [[angļu valoda]]s lietojumam un zemākām ieviešanas izmaksām salīdzinājumā ar lielākiem tirgiem.<ref name="Delfi2025" /> 2025. gada maijā platformas reģistrēto kontu skaits pārsniedza 10 000.<ref name="BusinessToday2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesstoday.com.mt/business/business/2962/rozie_hits_10000_users_maltas_top_cleaning_app_thrives|title=Rozie hits 10,000 users: Malta’s top cleaning app thrives|publisher=BusinessToday Malta|date=2025-05-09|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Līdz 2025. gada decembrim [[Delavēra|Delavērā]] bija reģistrēts uzņēmums ''Rozie App, Inc.''. Uzņēmums gatavoja produkta pielāgošanu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /> Sākotnējā darbība ASV tirgū bija plānota [[Florida|Floridā]], tostarp [[Tampa|Tampā]] un [[Maiami]], bet vēlāk arī [[Teksasa|Teksasā]].<ref name="Delfi2025" /> 2025. gadā [[Latvijas Republikas Patentu valde]] izvirzīja ''ROZIE'' kā vienu no pirmā ceturkšņa kandidātiem konkursā “Gada preču zīme 2025” nominācijā “Gada preču zīme [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]]” vārdiska apzīmējuma kategorijā.<ref name="LRPV2025Nominees">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/well-known-latvian-brands-among-first-nominees-trademark-year-2025-award|title=Well-known Latvian brands among first nominees for Trademark of Year 2025 award|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-25|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> ROZIE preču zīmes īpašnieks ir ''ROZIE APP, LLC'', un preču zīmes EUIPO numurs ir 019116762.<ref name="LRPV2025Nominees" /><ref name="EUIPO">{{Tīmekļa atsauce|url=https://euipo.europa.eu/eSearch/#details/trademarks/019116762|title=EUIPO eSearch: ROZIE, 019116762|website=[[Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs]]|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Amerikas Savienoto Valstu preču zīmes pieteikumam ir USPTO sērijas numurs 99429982; pieteikums publicēts USPTO ''Trademark Official Gazette'' 2026. gada 5. maijā.<ref name="USPTO_TSDR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsdr.uspto.gov/#caseNumber=99429982&caseSearchType=US_APPLICATION&caseType=DEFAULT&searchType=statusSearch|title=USPTO Trademark Status and Document Retrieval: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="USPTO_TMOG">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmog.uspto.gov/search/single-case-view?serialNumber=99429982&issueDate=2026-05-05|title=USPTO Trademark Official Gazette: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|date=2026-05-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Darbība == ''Rozie'' darbojas kā starpniecības platforma starp klientiem un tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Platformas darbības modelī klienti publicē darba pieprasījumu, pakalpojumu sniedzēji iesniedz piedāvājumus, bet pēc pakalpojuma abas puses var vērtēt viena otru.<ref name="BusinessToday2025" /> ''Rozie'' ir Latvijā dibināta tīrīšanas pakalpojumu platforma, kas darbojas Maltas tirgū.<ref name="Labs2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://labsoflatvia.com/en/inspirational-stories/rozie-a-cleaning-service-platform-founded-in-latvia-conquers-the-maltese-market|title=Rozie, a cleaning service platform founded in Latvia, conquers the Maltese market|website=Labs of Latvia|date=2024-11-19|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunuzņēmums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rozie.app/ ''Rozie'' oficiālā tīmekļa vietne] <!-- Kategorijas nepievienot lietotāja smilšu kastē. Publicējot rakstu pamattelpas lapā, var izvērtēt šādas kategorijas: [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Mobilās lietotnes]] [[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 2023. gadā]] --> 7brt2lc79sawhrlqwod5fmnmi8k9n1d 4470979 4470977 2026-05-20T14:15:32Z MargaritaPLV 130866 4470979 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''ROZIE APP'' | logo = | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40203461450|title=Informācija par juridisko personu 40203461450|website=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas portāls]]|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref> | traded_as = | industry = Tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanas platforma<ref name="Delfi2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120100551/soli-pa-solim-latvijas-jaunuznemums-sak-apgut-amerikas-tirgu|title=Soli pa solim – Latvijas jaunuzņēmums sāk apgūt Amerikas tirgu|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi Plus]]|date=2025-12-28|accessdate=2026-05-20|language=lv|format=maksas raksts}}</ref><ref name="LRPV2025Rozie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/candidates-trademark-year-2025-main-award-first-quarter-rozie-and-uzars|title=Candidates for Trademark of Year 2025 main award in the first quarter: Rozie and Uzars|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-28|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2023<ref name="LRPV2025Rozie" /> | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | locations = | area_served = [[Malta]]<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | key_people = | products = [[mobilā lietotne]] | production = | services = Uzkopšanas pakalpojumu rezervēšana<ref name="Delfi2025" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://rozie.app/ | footnotes = | intl = | registration = 40203461450<ref name="UR" /> }} '''''Rozie''''' ir [[Latvija|Latvijā]] izstrādāta [[mobilā lietotne]] un tiešsaistes platforma tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanai. Platforma savieno klientus ar uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot klientam norādīt vajadzīgo pakalpojumu un izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> Uzņēmums ''ROZIE APP'' tika dibināts 2023. gadā, bet lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī. 2025. gadā uzņēmuma galvenais darbības tirgus bija [[Malta]], savukārt 2025. gada nogalē uzņēmums gatavoja darbību [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /><ref name="MarketingSherpa2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://marketingsherpa.com/article/case-study/influencer|title=Influencer Trust Marketing: How home cleaning marketplace app increased purchases 4.9x with social media collabs|website=MarketingSherpa|date=2025-06-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Vēsture == Dainis Duļbinskis ir ''Rozie App'' idejas autors un līdzdibinātājs.<ref name="Delfi2025" /> Lietotnes attīstība tika sākta 2023. gadā, bet produkts tika palaists lietošanā [[Malta|Maltā]] 2024. gada 1. oktobrī.<ref name="Delfi2025" /> Agrīnajā komandā darbojās Dainis Duļbinskis, Aleksandrs Tuļs un Edgars Veigurs.<ref name="Delfi2025" /> Par sākotnējo darbības tirgu tika izvēlēta Malta. Maltas izvēlē nozīme bija tirgus apjomam, [[angļu valoda]]s lietojumam un zemākām ieviešanas izmaksām salīdzinājumā ar lielākiem tirgiem.<ref name="Delfi2025" /> 2025. gada maijā platformas reģistrēto kontu skaits pārsniedza 10 000.<ref name="BusinessToday2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesstoday.com.mt/business/business/2962/rozie_hits_10000_users_maltas_top_cleaning_app_thrives|title=Rozie hits 10,000 users: Malta’s top cleaning app thrives|publisher=BusinessToday Malta|date=2025-05-09|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Līdz 2025. gada decembrim [[Delavēra|Delavērā]] bija reģistrēts uzņēmums ''Rozie App, Inc.''. Uzņēmums gatavoja produkta pielāgošanu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /> Sākotnējā darbība ASV tirgū bija plānota [[Florida|Floridā]], tostarp [[Tampa|Tampā]] un [[Maiami]], bet vēlāk arī [[Teksasa|Teksasā]].<ref name="Delfi2025" /> 2025. gadā [[Latvijas Republikas Patentu valde]] izvirzīja ''ROZIE'' kā vienu no pirmā ceturkšņa kandidātiem konkursā “Gada preču zīme 2025” nominācijā “Gada preču zīme [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]]” vārdiska apzīmējuma kategorijā.<ref name="LRPV2025Nominees">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/well-known-latvian-brands-among-first-nominees-trademark-year-2025-award|title=Well-known Latvian brands among first nominees for Trademark of Year 2025 award|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-25|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> ROZIE preču zīmes īpašnieks ir ''ROZIE APP, LLC'', un preču zīmes EUIPO numurs ir 019116762.<ref name="LRPV2025Nominees" /><ref name="EUIPO">{{Tīmekļa atsauce|url=https://euipo.europa.eu/eSearch/#details/trademarks/019116762|title=EUIPO eSearch: ROZIE, 019116762|website=[[Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs]]|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Amerikas Savienoto Valstu preču zīmes pieteikumam ir USPTO sērijas numurs 99429982; pieteikums publicēts USPTO ''Trademark Official Gazette'' 2026. gada 5. maijā.<ref name="USPTO_TSDR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsdr.uspto.gov/#caseNumber=99429982&caseSearchType=US_APPLICATION&caseType=DEFAULT&searchType=statusSearch|title=USPTO Trademark Status and Document Retrieval: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="USPTO_TMOG">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmog.uspto.gov/search/single-case-view?serialNumber=99429982&issueDate=2026-05-05|title=USPTO Trademark Official Gazette: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|date=2026-05-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Darbība == ''Rozie'' darbojas kā starpniecības platforma starp klientiem un tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Platformas darbības modelī klienti publicē darba pieprasījumu, pakalpojumu sniedzēji iesniedz piedāvājumus, bet pēc pakalpojuma abas puses var vērtēt viena otru.<ref name="BusinessToday2025" /> ''Rozie'' ir Latvijā dibināta tīrīšanas pakalpojumu platforma, kas darbojas Maltas tirgū.<ref name="Labs2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://labsoflatvia.com/en/inspirational-stories/rozie-a-cleaning-service-platform-founded-in-latvia-conquers-the-maltese-market|title=Rozie, a cleaning service platform founded in Latvia, conquers the Maltese market|website=Labs of Latvia|date=2024-11-19|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Lietotne ir pieejama ''App Store'' un ''Google Play'' platformās.<ref name="AppStore">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apps.apple.com/lv/app/rozie-cleaning-services/id6479990769|title=Rozie - Cleaning Services|website=App Store|publisher=Apple|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="GooglePlay">{{Tīmekļa atsauce|url=https://play.google.com/store/apps/details?id=com.rozie.app&hl=en|title=Rozie - Cleaning Services|website=Google Play|publisher=Google|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunuzņēmums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rozie.app/ ''Rozie'' oficiālā tīmekļa vietne] <!-- Kategorijas nepievienot lietotāja smilšu kastē. Publicējot rakstu pamattelpas lapā, var izvērtēt šādas kategorijas: [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Mobilās lietotnes]] [[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 2023. gadā]] --> sh6adzk4dk7do4nxdb8b38t3ll2jp9a 4470994 4470979 2026-05-20T16:20:55Z MargaritaPLV 130866 4470994 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''ROZIE APP'' | logo = | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40203461450|title=Informācija par juridisko personu 40203461450|website=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas portāls]]|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref> | traded_as = | industry = Tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanas platforma<ref name="Delfi2025">{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120100551/soli-pa-solim-latvijas-jaunuznemums-sak-apgut-amerikas-tirgu|title=Soli pa solim – Latvijas jaunuzņēmums sāk apgūt Amerikas tirgu|work=[[Delfi (portāls)|Delfi Plus]]|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=2025-12-28|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="LRPV2025Rozie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/candidates-trademark-year-2025-main-award-first-quarter-rozie-and-uzars|title=Candidates for Trademark of Year 2025 main award in the first quarter: Rozie and Uzars|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-28|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2023<ref name="LRPV2025Rozie" /> | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | locations = | area_served = [[Malta]]<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | key_people = | products = [[mobilā lietotne]] | production = | services = Uzkopšanas pakalpojumu rezervēšana<ref name="Delfi2025" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://rozie.app/ | footnotes = | intl = | registration = 40203461450<ref name="UR" /> }} '''''Rozie''''' ir [[Latvija|Latvijā]] izstrādāta [[mobilā lietotne]] un tiešsaistes platforma tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanai. Platforma savieno klientus ar uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot klientam norādīt vajadzīgo pakalpojumu un izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> Uzņēmums ''ROZIE APP'' tika dibināts 2023. gadā, bet lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī. 2025. gadā uzņēmuma galvenais darbības tirgus bija [[Malta]], savukārt 2025. gada nogalē uzņēmums gatavoja darbību [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /><ref name="MarketingSherpa2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://marketingsherpa.com/article/case-study/influencer|title=Influencer Trust Marketing: How home cleaning marketplace app increased purchases 4.9x with social media collabs|website=MarketingSherpa|date=2025-06-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Vēsture == Dainis Duļbinskis ir ''Rozie App'' idejas autors un līdzdibinātājs.<ref name="Delfi2025" /> Lietotnes attīstība tika sākta 2023. gadā, bet produkts tika palaists lietošanā [[Malta|Maltā]] 2024. gada 1. oktobrī.<ref name="Delfi2025" /> Agrīnajā komandā darbojās Dainis Duļbinskis, Aleksandrs Tuļs un Edgars Veigurs.<ref name="Delfi2025" /> Par sākotnējo darbības tirgu tika izvēlēta Malta. Maltas izvēlē nozīme bija tirgus apjomam, [[angļu valoda]]s lietojumam un zemākām ieviešanas izmaksām salīdzinājumā ar lielākiem tirgiem.<ref name="Delfi2025" /> 2025. gada maijā platformas reģistrēto kontu skaits pārsniedza 10 000.<ref name="BusinessToday2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesstoday.com.mt/business/business/2962/rozie_hits_10000_users_maltas_top_cleaning_app_thrives|title=Rozie hits 10,000 users: Malta’s top cleaning app thrives|publisher=BusinessToday Malta|date=2025-05-09|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Līdz 2025. gada decembrim [[Delavēra|Delavērā]] bija reģistrēts uzņēmums ''Rozie App, Inc.''. Uzņēmums gatavoja produkta pielāgošanu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /> Sākotnējā darbība ASV tirgū bija plānota [[Florida|Floridā]], tostarp [[Tampa|Tampā]] un [[Maiami]], bet vēlāk arī [[Teksasa|Teksasā]].<ref name="Delfi2025" /> 2025. gadā [[Latvijas Republikas Patentu valde]] izvirzīja ''ROZIE'' kā vienu no pirmā ceturkšņa kandidātiem konkursā “Gada preču zīme 2025” nominācijā “Gada preču zīme [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]]” vārdiska apzīmējuma kategorijā.<ref name="LRPV2025Nominees">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/well-known-latvian-brands-among-first-nominees-trademark-year-2025-award|title=Well-known Latvian brands among first nominees for Trademark of Year 2025 award|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-25|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> ROZIE preču zīmes īpašnieks ir ''ROZIE APP, LLC'', un preču zīmes EUIPO numurs ir 019116762.<ref name="LRPV2025Nominees" /><ref name="EUIPO">{{Tīmekļa atsauce|url=https://euipo.europa.eu/eSearch/#details/trademarks/019116762|title=EUIPO eSearch: ROZIE, 019116762|website=[[Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs]]|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Amerikas Savienoto Valstu preču zīmes pieteikumam ir USPTO sērijas numurs 99429982; pieteikums publicēts USPTO ''Trademark Official Gazette'' 2026. gada 5. maijā.<ref name="USPTO_TSDR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsdr.uspto.gov/#caseNumber=99429982&caseSearchType=US_APPLICATION&caseType=DEFAULT&searchType=statusSearch|title=USPTO Trademark Status and Document Retrieval: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="USPTO_TMOG">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmog.uspto.gov/search/single-case-view?serialNumber=99429982&issueDate=2026-05-05|title=USPTO Trademark Official Gazette: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|date=2026-05-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Darbība == ''Rozie'' darbojas kā starpniecības platforma starp klientiem un tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Platformas darbības modelī klienti publicē darba pieprasījumu, pakalpojumu sniedzēji iesniedz piedāvājumus, bet pēc pakalpojuma abas puses var vērtēt viena otru.<ref name="BusinessToday2025" /> ''Rozie'' ir Latvijā dibināta tīrīšanas pakalpojumu platforma, kas darbojas Maltas tirgū.<ref name="Labs2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://labsoflatvia.com/en/inspirational-stories/rozie-a-cleaning-service-platform-founded-in-latvia-conquers-the-maltese-market|title=Rozie, a cleaning service platform founded in Latvia, conquers the Maltese market|website=Labs of Latvia|date=2024-11-19|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Lietotne ir pieejama ''App Store'' un ''Google Play'' platformās.<ref name="AppStore">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apps.apple.com/lv/app/rozie-cleaning-services/id6479990769|title=Rozie - Cleaning Services|website=App Store|publisher=Apple|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="GooglePlay">{{Tīmekļa atsauce|url=https://play.google.com/store/apps/details?id=com.rozie.app&hl=en|title=Rozie - Cleaning Services|website=Google Play|publisher=Google|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunuzņēmums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rozie.app/ ''Rozie'' oficiālā tīmekļa vietne] <!-- Kategorijas nepievienot lietotāja smilšu kastē. Publicējot rakstu pamattelpas lapā, var izvērtēt šādas kategorijas: [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Mobilās lietotnes]] [[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 2023. gadā]] --> jr4zzs3jsbzn73hqn3kvetgdjjo9m60 4471094 4470994 2026-05-20T19:57:52Z MargaritaPLV 130866 4471094 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''ROZIE APP'' | logo = | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40203461450|title=Informācija par juridisko personu 40203461450|website=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas portāls]]|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref> | traded_as = | industry = Tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanas platforma<ref name="Delfi2025">{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120100551/soli-pa-solim-latvijas-jaunuznemums-sak-apgut-amerikas-tirgu|title=Soli pa solim – Latvijas jaunuzņēmums sāk apgūt Amerikas tirgu|work=[[Delfi (portāls)|Delfi Plus]]|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=2025-12-28|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="LRPV2025Rozie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/candidates-trademark-year-2025-main-award-first-quarter-rozie-and-uzars|title=Candidates for Trademark of Year 2025 main award in the first quarter: Rozie and Uzars|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-28|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2023<ref name="LRPV2025Rozie" /> | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | locations = | area_served = [[Malta]]<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | key_people = | products = [[mobilā lietotne]] | production = | services = Uzkopšanas pakalpojumu rezervēšana<ref name="Delfi2025" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://rozie.app/ | footnotes = | intl = | registration = 40203461450<ref name="UR" /> }} '''''Rozie''''' ir [[Latvija|Latvijā]] izstrādāta [[mobilā lietotne]] un tiešsaistes platforma tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanai. Platforma savieno klientus ar uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot klientam norādīt vajadzīgo pakalpojumu un izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> Uzņēmums ''ROZIE APP'' tika dibināts 2023. gadā, bet lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī. 2025. gadā uzņēmuma galvenais darbības tirgus bija [[Malta]], savukārt 2025. gada nogalē uzņēmums gatavoja darbību [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /><ref name="MarketingSherpa2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://marketingsherpa.com/article/case-study/influencer|title=Influencer Trust Marketing: How home cleaning marketplace app increased purchases 4.9x with social media collabs|website=MarketingSherpa|date=2025-06-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Vēsture == Dainis Duļbinskis ir ''Rozie App'' idejas autors un līdzdibinātājs.<ref name="Delfi2025" /> Lietotnes attīstība tika sākta 2023. gadā, bet produkts tika palaists lietošanā [[Malta|Maltā]] 2024. gada 1. oktobrī.<ref name="Delfi2025" /> Agrīnajā komandā darbojās Dainis Duļbinskis, Aleksandrs Tuļs un Edgars Veigurs.<ref name="Delfi2025" /> Par sākotnējo darbības tirgu tika izvēlēta Malta. Maltas izvēlē nozīme bija tirgus apjomam, [[angļu valoda]]s lietojumam un zemākām ieviešanas izmaksām salīdzinājumā ar lielākiem tirgiem.<ref name="Delfi2025" /> 2025. gada maijā platformas reģistrēto kontu skaits pārsniedza 10 000.<ref name="BusinessToday2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesstoday.com.mt/business/business/2962/rozie_hits_10000_users_maltas_top_cleaning_app_thrives|title=Rozie hits 10,000 users: Malta’s top cleaning app thrives|publisher=BusinessToday Malta|date=2025-05-09|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Līdz 2025. gada decembrim [[Delavēra|Delavērā]] bija reģistrēts uzņēmums ''Rozie App, Inc.''. Uzņēmums gatavoja produkta pielāgošanu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /> Sākotnējā darbība ASV tirgū bija plānota [[Florida|Floridā]], tostarp [[Tampa|Tampā]] un [[Maiami]], bet vēlāk arī [[Teksasa|Teksasā]].<ref name="Delfi2025" /> 2025. gadā [[Latvijas Republikas Patentu valde]] izvirzīja ''ROZIE'' kā vienu no pirmā ceturkšņa kandidātiem konkursā “Gada preču zīme 2025” nominācijā “Gada preču zīme [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]]” vārdiska apzīmējuma kategorijā.<ref name="LRPV2025Nominees">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/well-known-latvian-brands-among-first-nominees-trademark-year-2025-award|title=Well-known Latvian brands among first nominees for Trademark of Year 2025 award|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-25|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> ROZIE preču zīmes īpašnieks ir ''ROZIE APP, LLC'', un preču zīmes EUIPO numurs ir 019116762.<ref name="LRPV2025Nominees" /><ref name="EUIPO">{{Tīmekļa atsauce|url=https://euipo.europa.eu/eSearch/#details/trademarks/019116762|title=EUIPO eSearch: ROZIE, 019116762|website=[[Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs]]|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Amerikas Savienoto Valstu preču zīmes pieteikumam ir USPTO sērijas numurs 99429982; pieteikums publicēts USPTO ''Trademark Official Gazette'' 2026. gada 5. maijā.<ref name="USPTO_TSDR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsdr.uspto.gov/#caseNumber=99429982&caseSearchType=US_APPLICATION&caseType=DEFAULT&searchType=statusSearch|title=USPTO Trademark Status and Document Retrieval: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="USPTO_TMOG">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmog.uspto.gov/search/single-case-view?serialNumber=99429982&issueDate=2026-05-05|title=USPTO Trademark Official Gazette: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|date=2026-05-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Darbība == ''Rozie'' darbojas kā starpniecības platforma starp klientiem un tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Platformas darbības modelī klienti publicē darba pieprasījumu, pakalpojumu sniedzēji iesniedz piedāvājumus, bet pēc pakalpojuma abas puses var vērtēt viena otru.<ref name="BusinessToday2025" /> ''Rozie'' ir Latvijā dibināta tīrīšanas pakalpojumu platforma, kas darbojas Maltas tirgū.<ref name="Labs2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://labsoflatvia.com/en/inspirational-stories/rozie-a-cleaning-service-platform-founded-in-latvia-conquers-the-maltese-market|title=Rozie, a cleaning service platform founded in Latvia, conquers the Maltese market|website=Labs of Latvia|date=2024-11-19|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Lietotne ir pieejama ''App Store'' un ''Google Play'' platformās.<ref name="AppStore">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apps.apple.com/lv/app/rozie-cleaning-services/id6479990769|title=Rozie - Cleaning Services|website=App Store|publisher=Apple|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="GooglePlay">{{Tīmekļa atsauce|url=https://play.google.com/store/apps/details?id=com.rozie.app&hl=en|title=Rozie - Cleaning Services|website=Google Play|publisher=Google|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunuzņēmums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rozie.app/ ''Rozie'' oficiālā tīmekļa vietne] <!-- Kategorijas nepievienot lietotāja smilšu kastē. Publicējot rakstu pamattelpas lapā, var izvērtēt šādas kategorijas: [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Mobilās lietotnes]] [[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 2023. gadā]] --> j6hm50fmhiwpv4abd24j096zj98i6bx 4471096 4471094 2026-05-20T20:03:32Z MargaritaPLV 130866 4471096 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''ROZIE APP'' | logo = | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40203461450|title=Informācija par juridisko personu 40203461450|website=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas portāls]]|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref> | traded_as = | industry = Tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanas platforma<ref name="Delfi2025">{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120100551/soli-pa-solim-latvijas-jaunuznemums-sak-apgut-amerikas-tirgu|title=Soli pa solim – Latvijas jaunuzņēmums sāk apgūt Amerikas tirgu|work=[[Delfi (portāls)|Delfi Plus]]|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=2025-12-28|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="LRPV2025Rozie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/candidates-trademark-year-2025-main-award-first-quarter-rozie-and-uzars|title=Candidates for Trademark of Year 2025 main award in the first quarter: Rozie and Uzars|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-28|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2023<ref name="LRPV2025Rozie" /> | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | locations = | area_served = [[Malta]]<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | key_people = | products = [[mobilā lietotne]] | production = | services = Uzkopšanas pakalpojumu rezervēšana<ref name="Delfi2025" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://rozie.app/ | footnotes = | intl = | registration = 40203461450<ref name="UR" /> }} '''''Rozie''''' ir [[Latvija|Latvijā]] izstrādāta [[mobilā lietotne]] un tiešsaistes platforma tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanai. Platforma savieno klientus ar uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot klientam norādīt vajadzīgo pakalpojumu un izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> Uzņēmums ''ROZIE APP'' tika dibināts 2023. gadā, bet lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī. 2025. gadā uzņēmuma galvenais darbības tirgus bija [[Malta]], savukārt 2025. gada nogalē uzņēmums gatavoja darbību [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /><ref name="MarketingSherpa2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://marketingsherpa.com/article/case-study/influencer|title=Influencer Trust Marketing: How home cleaning marketplace app increased purchases 4.9x with social media collabs|website=MarketingSherpa|date=2025-06-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Vēsture == Dainis Duļbinskis ir ''Rozie App'' idejas autors un līdzdibinātājs.<ref name="Delfi2025" /> Lietotnes attīstība tika sākta 2023. gadā, bet produkts tika palaists lietošanā [[Malta|Maltā]] 2024. gada 1. oktobrī.<ref name="Delfi2025" /> Agrīnajā komandā darbojās Dainis Duļbinskis, Aleksandrs Tuļs un Edgars Veigurs.<ref name="Delfi2025" /> Par sākotnējo darbības tirgu tika izvēlēta Malta. Maltas izvēlē nozīme bija tirgus apjomam, [[angļu valoda]]s lietojumam un zemākām ieviešanas izmaksām salīdzinājumā ar lielākiem tirgiem.<ref name="Delfi2025" /> 2025. gada maijā platformas reģistrēto kontu skaits pārsniedza 10 000.<ref name="BusinessToday2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesstoday.com.mt/business/business/2962/rozie_hits_10000_users_maltas_top_cleaning_app_thrives|title=Rozie hits 10,000 users: Malta’s top cleaning app thrives|publisher=BusinessToday Malta|date=2025-05-09|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Līdz 2025. gada decembrim [[Delavēra|Delavērā]] bija reģistrēts uzņēmums ''Rozie App, Inc.''. Uzņēmums gatavoja produkta pielāgošanu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /> Sākotnējā darbība ASV tirgū bija plānota [[Florida|Floridā]], tostarp [[Tampa|Tampā]] un [[Maiami]], bet vēlāk arī [[Teksasa|Teksasā]].<ref name="Delfi2025" /> 2025. gadā [[Latvijas Republikas Patentu valde]] izvirzīja ''ROZIE'' kā vienu no pirmā ceturkšņa kandidātiem konkursā “Gada preču zīme 2025” nominācijā “Gada preču zīme [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]]” vārdiska apzīmējuma kategorijā.<ref name="LRPV2025Nominees">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/well-known-latvian-brands-among-first-nominees-trademark-year-2025-award|title=Well-known Latvian brands among first nominees for Trademark of Year 2025 award|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-25|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> ROZIE preču zīmes īpašnieks ir ''ROZIE APP, LLC'', un preču zīmes EUIPO numurs ir 019116762.<ref name="LRPV2025Nominees" /><ref name="EUIPO">{{Tīmekļa atsauce|url=https://euipo.europa.eu/eSearch/#details/trademarks/019116762|title=EUIPO eSearch: ROZIE, 019116762|website=[[Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs]]|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Amerikas Savienoto Valstu preču zīmes pieteikumam ir USPTO sērijas numurs 99429982; pieteikums publicēts USPTO ''Trademark Official Gazette'' 2026. gada 5. maijā.<ref name="USPTO_TSDR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsdr.uspto.gov/#caseNumber=99429982&caseSearchType=US_APPLICATION&caseType=DEFAULT&searchType=statusSearch|title=USPTO Trademark Status and Document Retrieval: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="USPTO_TMOG">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmog.uspto.gov/search/single-case-view?serialNumber=99429982&issueDate=2026-05-05|title=USPTO Trademark Official Gazette: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|date=2026-05-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Darbība == ''Rozie'' darbojas kā starpniecības platforma starp klientiem un tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Platformas darbības modelī klienti publicē darba pieprasījumu, pakalpojumu sniedzēji iesniedz piedāvājumus, bet pēc pakalpojuma abas puses var vērtēt viena otru.<ref name="BusinessToday2025" /> ''Rozie'' ir Latvijā dibināta tīrīšanas pakalpojumu platforma, kas darbojas Maltas tirgū.<ref name="Labs2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://labsoflatvia.com/en/inspirational-stories/rozie-a-cleaning-service-platform-founded-in-latvia-conquers-the-maltese-market|title=Rozie, a cleaning service platform founded in Latvia, conquers the Maltese market|website=Labs of Latvia|date=2024-11-19|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Lietotne ir pieejama ''App Store'' un ''Google Play'' platformās.<ref name="AppStore">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apps.apple.com/lv/app/rozie-cleaning-services/id6479990769|title=Rozie - Cleaning Services|website=App Store|publisher=Apple|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="GooglePlay">{{Tīmekļa atsauce|url=https://play.google.com/store/apps/details?id=com.rozie.app&hl=en|title=Rozie - Cleaning Services|website=Google Play|publisher=Google|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunuzņēmums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rozie.app/ ''Rozie'' oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi]] [[Kategorija:Elektroniskā komercija]] 8e91q3f8awv9aaihmmay2spqdhh2wes 4471097 4471096 2026-05-20T20:05:36Z MargaritaPLV 130866 4471097 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''ROZIE APP'' | logo = | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40203461450|title=Informācija par juridisko personu 40203461450|website=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas portāls]]|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref> | traded_as = | industry = Tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanas platforma<ref name="Delfi2025">{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120100551/soli-pa-solim-latvijas-jaunuznemums-sak-apgut-amerikas-tirgu|title=Soli pa solim – Latvijas jaunuzņēmums sāk apgūt Amerikas tirgu|work=[[Delfi (portāls)|Delfi Plus]]|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=2025-12-28|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="LRPV2025Rozie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/candidates-trademark-year-2025-main-award-first-quarter-rozie-and-uzars|title=Candidates for Trademark of Year 2025 main award in the first quarter: Rozie and Uzars|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-28|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2023<ref name="LRPV2025Rozie" /> | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | locations = | area_served = [[Malta]]<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | key_people = | products = [[mobilā lietotne]] | production = | services = Uzkopšanas pakalpojumu rezervēšana<ref name="Delfi2025" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://rozie.app/ | footnotes = | intl = | registration = 40203461450<ref name="UR" /> }} '''''Rozie''''' ir [[Latvija|Latvijā]] izstrādāta [[mobilā lietotne]] un tiešsaistes platforma tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanai. Platforma savieno klientus ar uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot klientam norādīt vajadzīgo pakalpojumu un izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> Uzņēmums ''ROZIE APP'' tika dibināts 2023. gadā, bet lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī. 2025. gadā uzņēmuma galvenais darbības tirgus bija [[Malta]], savukārt 2025. gada nogalē uzņēmums gatavoja darbību [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /><ref name="MarketingSherpa2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://marketingsherpa.com/article/case-study/influencer|title=Influencer Trust Marketing: How home cleaning marketplace app increased purchases 4.9x with social media collabs|website=MarketingSherpa|date=2025-06-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Vēsture == Dainis Duļbinskis ir ''Rozie App'' idejas autors un līdzdibinātājs.<ref name="Delfi2025" /> Lietotnes attīstība tika sākta 2023. gadā, bet produkts tika palaists lietošanā [[Malta|Maltā]] 2024. gada 1. oktobrī.<ref name="Delfi2025" /> Agrīnajā komandā darbojās Dainis Duļbinskis, Aleksandrs Tuļs un Edgars Veigurs.<ref name="Delfi2025" /> Par sākotnējo darbības tirgu tika izvēlēta Malta. Maltas izvēlē nozīme bija tirgus apjomam, [[angļu valoda]]s lietojumam un zemākām ieviešanas izmaksām salīdzinājumā ar lielākiem tirgiem.<ref name="Delfi2025" /> 2025. gada maijā platformas reģistrēto kontu skaits pārsniedza 10 000.<ref name="BusinessToday2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesstoday.com.mt/business/business/2962/rozie_hits_10000_users_maltas_top_cleaning_app_thrives|title=Rozie hits 10,000 users: Malta’s top cleaning app thrives|publisher=BusinessToday Malta|date=2025-05-09|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Līdz 2025. gada decembrim [[Delavēra|Delavērā]] bija reģistrēts uzņēmums ''Rozie App, Inc.''. Uzņēmums gatavoja produkta pielāgošanu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /> Sākotnējā darbība ASV tirgū bija plānota [[Florida|Floridā]], tostarp [[Tampa|Tampā]] un [[Maiami]], bet vēlāk arī [[Teksasa|Teksasā]].<ref name="Delfi2025" /> 2025. gadā [[Latvijas Republikas Patentu valde]] izvirzīja ''ROZIE'' kā vienu no pirmā ceturkšņa kandidātiem konkursā “Gada preču zīme 2025” nominācijā “Gada preču zīme [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]]” vārdiska apzīmējuma kategorijā.<ref name="LRPV2025Nominees">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/well-known-latvian-brands-among-first-nominees-trademark-year-2025-award|title=Well-known Latvian brands among first nominees for Trademark of Year 2025 award|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-25|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> ROZIE preču zīmes īpašnieks ir ''ROZIE APP, LLC'', un preču zīmes EUIPO numurs ir 019116762.<ref name="LRPV2025Nominees" /><ref name="EUIPO">{{Tīmekļa atsauce|url=https://euipo.europa.eu/eSearch/#details/trademarks/019116762|title=EUIPO eSearch: ROZIE, 019116762|website=[[Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs]]|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Amerikas Savienoto Valstu preču zīmes pieteikumam ir USPTO sērijas numurs 99429982; pieteikums publicēts USPTO ''Trademark Official Gazette'' 2026. gada 5. maijā.<ref name="USPTO_TSDR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsdr.uspto.gov/#caseNumber=99429982&caseSearchType=US_APPLICATION&caseType=DEFAULT&searchType=statusSearch|title=USPTO Trademark Status and Document Retrieval: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="USPTO_TMOG">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmog.uspto.gov/search/single-case-view?serialNumber=99429982&issueDate=2026-05-05|title=USPTO Trademark Official Gazette: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|date=2026-05-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Darbība == ''Rozie'' darbojas kā starpniecības platforma starp klientiem un tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Platformas darbības modelī klienti publicē darba pieprasījumu, pakalpojumu sniedzēji iesniedz piedāvājumus, bet pēc pakalpojuma abas puses var vērtēt viena otru.<ref name="BusinessToday2025" /> ''Rozie'' ir Latvijā dibināta tīrīšanas pakalpojumu platforma, kas darbojas Maltas tirgū.<ref name="Labs2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://labsoflatvia.com/en/inspirational-stories/rozie-a-cleaning-service-platform-founded-in-latvia-conquers-the-maltese-market|title=Rozie, a cleaning service platform founded in Latvia, conquers the Maltese market|website=Labs of Latvia|date=2024-11-19|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Lietotne ir pieejama ''App Store'' un ''Google Play'' platformās.<ref name="AppStore">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apps.apple.com/lv/app/rozie-cleaning-services/id6479990769|title=Rozie - Cleaning Services|website=App Store|publisher=Apple|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="GooglePlay">{{Tīmekļa atsauce|url=https://play.google.com/store/apps/details?id=com.rozie.app&hl=en|title=Rozie - Cleaning Services|website=Google Play|publisher=Google|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunuzņēmums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rozie.app/ ''Rozie'' oficiālā tīmekļa vietne] nl2kns09kw3woz3cklp5050os4bpf9b 4471106 4471097 2026-05-20T20:27:37Z MargaritaPLV 130866 Pāradresē uz [[Rozie]] 4471106 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rozie]] qb46pg1lt5sfz4xhktdcp4zdfds6db4 0 632375 4470933 4470857 2026-05-20T12:05:39Z Lasks 38532 4470933 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1989|5|6|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Lulita Murena]]<br />[[Žaks Dišunuls]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = |vieta = {{flaga|Šveice}} [[Lozanna]] ''[[Palais de Beaulieu]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Dienvidslāvija}} <br /> ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' - <br/> ''[[Rock Me]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 22 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Kipra}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = {{ESC|Islande}} |viesmākslinieki = |map = ESC 1989 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1989. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1988]] |nākamais = [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990 ►]] }} '''1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1989}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1989}}) bija 34. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Šveice|Šveicē]], [[Lozanna|Lozannā]]. Šī bija otrā reize, kad konkurss notika Šveicē (iepriekš {{escy|1956}}. gadā). Konkursā piedalījās 22 valsts. Pēc viena gada pārtraukuma konkursā atgriezās [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]]. Šis konkurss iegāja vēsturē ar to, ka šajā gadā konkursā piedalījās arī gados visjaunākie dalībnieki Eirovīzijas vēsturē. Izraēlas pārstāvim [[Gili Natanels|Gili Natanelim]] konkursa norises brīdī bija 12 gadi, bet Francijas pārstāvei [[Natālija Paka|Natālijai Pakai]] bija tikai 11 gadi. Pēc šī gada konkursa EBU izmainīja noteikumus, kas noteica, ka konkursā nevar piedalīties personas, kas ir jaunākas par 16 gadiem. Konkursā uzvarēja [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvija]]s pārstāvji ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' ar dziesmu ''[[Rock Me]]''. Šī bija pirmā un arī vienīgā Dienvidslāvijas uzvaras konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Itālija}} | [[Anna Oksa]] un [[Fausta Lelī]] | ''Avrei voluto'' | "Es vēlētos" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 9. | 56 |- | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Gili Natanels|Gili]] un [[Galita Burga|Galita]] | ''Derekh Hamelekh <small>(דרך המלך)</small>'' | "Karaļa ceļš" | [[Ivrīts]] | 17. | 50 |- | 03 | {{ESC|Īrija}} | [[Kīvs Konolijs]] un ''[[The Missing Passengers]]'' | ''The Real Me'' | "Īstais es" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 18. | 21 |- | 04 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Justīne Pelmelaja]] | ''Blijf zoals je bent'' | "Apstājies tāds, kāds tu esi" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 15. | 45 |- | 05 | {{ESC|Turcija}} | ''[[Pan (grupa)|Pan]]'' | ''Bana Bana'' | "Man, man" | [[Turku valoda|Turku]] | 21. | 5 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | [[Ingeborga (dziedātāja)|Ingeborga]] | ''Door de wind'' | "Caur vēju" | Nīderlandiešu | 19. | 13 |- | 07 | {{ESC|Lielbritānija}} | ''[[Live Report]]'' | ''Why Do I Always Get It Wrong'' | "Kāpēc man nekas nesanāk" | Angļu | 2. | 130 |- | 08 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Brita Sunūve]] | ''Venners nærhet'' | "Draugu tuvība" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 17. | 30 |- | 09 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[Da Vinci]]'' | ''Conquistador'' | "Iekarotājs" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 16. | 39 |- | 10 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Tomijs Nilsons]] | ''En dag'' | "Vienu dienu" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 4. | 110 |- | 11 | {{ESC|Luksemburga}} | ''[[Park Café]]'' | ''Monsieur'' | "Kungs" | [[Franču valoda|Franču]] | 20. | 8 |- | 12 | {{ESC|Dānija}} | [[Birte Kēra]] | ''Vi Maler Byen Rød'' | "Mēs krāsojam pilsētu sarkanu" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 3. | 111 |- | 13 | {{ESC|Austrija}} | [[Tomass Forstners]] | ''Nur ein Lied'' | "Tikai dziesma" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 5. | 97 |- | 14 | {{ESC|Somija}} | [[Anneli Sāristo]] | ''La dolce vita'' | "Laba dzīve" | [[Somu valoda|Somu]] | 7. | 76 |- | 15 | {{ESC|Francija}} | [[Natālija Paka]] | ''J'ai volé la vie'' | "Es nozagu dzīvi" | Franču | 8. | 60 |- | 16 | {{ESC|Spānija}} | ''[[Nina]]'' | ''Nacida para amar'' | "Dzimusi, lai mīlētu" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 6. | 88 |- | 17 | {{ESC|Kipra}} | [[Fanija Polimersa]] un [[Janis Savidakis]] | ''Apopse as vrethoume'' | "Satiksimies šonakt" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 11. | 51 |- | 18 | {{ESC|Šveice}} | [[Furbaz]] | ''Viver senza tei'' | "Dzīvot bez tevis" | [[Retoromāņu valoda|Retoromāņu]] | 13. | 47 |- | 19 | {{ESC|Grieķija}} | [[Marianna Efstratiou]] | ''To diko sou asteri'' | "Tava paša zvaigzne" | Grieķu | 9. | 56 |- | 20 | {{ESC|Islande}} | ''[[Daniels Augusts Haraldsons|Daniels]]'' | ''Það sem enginn sér'' | "To ko neviens neredz" | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | 22. | 0 |- | 21 | {{ESC|Vācija}} | [[Nino de Andželo]] | ''Flieger'' | "Lidotāji" | Vācu | 14. | 46 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 22 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' | ''[[Rock Me]]'' | — | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | 1. | 137 |} <!-- == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="results">{{tīmekļa atsauce |title=Lausanne 1989 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/lausanne-1989/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=17 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210417142200/https://eurovision.tv/event/lausanne-1989/final/results |archive-date=17 April 2021 }}</ref><ref name="scoreboard">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1989 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=305#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=23 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043356/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=305#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Total score}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Italy}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Israel}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ireland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Netherlands}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turkey}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Belgium}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|United Kingdom}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norway}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugal}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sweden}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luxembourg}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Denmark}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Finland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|France}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spain}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Cyprus}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Switzerland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Greece}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Iceland}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Germany}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Yugoslavia}} |- ! rowspan="22" {{vert header|va=middle|Contestants}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Italy | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || 7 || || || || || 10 || || '''12''' || 6 || 2 || 4 || || 7 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Israel | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 3 || || || 2 || || || 5 || || 5 || || 5 || || || || 7 || || 5 || 3 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ireland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 3 || || 3 || || || 2 || || || || || || || || || || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Netherlands | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 3 || || || || 1 || || 4 || 4 || 7 || 6 || || || 1 || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turkey | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Belgium | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || || || || || || || || || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | United Kingdom | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 || 6 || 7 || 4 || 7 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 1 || 8 || 6 || '''12''' || 10 || 2 || || 2 || || '''12''' || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norway | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || 2 || || 2 || 5 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || 6 || || || 4 || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugal | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || || || 4 || 2 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 7 || || 6 || 2 || || 8 || || || 6 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sweden | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 || || 6 || || || || 6 || 4 || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || '''12''' || '''12''' || || 2 || 5 || 8 || 3 || 8 || 2 || 8 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luxembourg | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 5 || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Denmark | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || 5 || 1 || 10 || '''12''' || 6 || 4 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || '''12''' || 6 || || || || || 10 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austria | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || '''12''' || 8 || || || 3 || '''12''' || || || || 7 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 5 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Finland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || || 10 || 8 || 6 || 10 || || || || 1 || 4 || 4 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 7 || 3 || || || || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | France | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 || 3 || 5 || 6 || 4 || || || || 5 || || 1 || 8 || 3 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || 5 || || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spain | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 || 8 || || || || 2 || 7 || 7 || 4 || || || 10 || || || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 10 || 10 || || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Cyprus | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || 2 || 3 || 1 || || || || 6 || || 6 || || || 8 || 2 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 7 || '''12''' || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Switzerland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || 4 || 4 || || 10 || 8 || || 8 || || 3 || || || 2 || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Greece | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || || || || 1 || || 1 || 5 || 6 || 10 || || || || || || 1 || 4 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Iceland | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Germany | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || 7 || || 2 || || || 5 || 1 || || 5 || 6 || || 7 || || || || || 1 || 6 || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Yugoslavia | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 137 || || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || 4 || 8 || 5 || 10 || 10 || 7 || 3 || || 5 || 5 || || 6 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 5 | {{ESC|Lielbritānija}} | Francija, Luksemburga, Norvēģija, Portugāle, Vācija |- | 4 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | Apvienotā Karaliste, Izraēla, Īrija, Turcija |- | rowspan="3" | 3 | {{ESC|Austrija}} | Beļģija, Grieķija, Itālija |- | {{ESC|Dānija}} | Nīderlande, Somija, Zviedrija |- | {{ESC|Zviedrija}} | Austrija, Dānija, Dienvidslāvija |- | 2 | {{ESC|Grieķija}} | Kipra, Šveice |- | rowspan="2" | 1 | {{ESC|Itālija}} | Spānija |- | {{ESC|Kipra}} | Islande |} --> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1989. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] jo06mex58ki7tshs0rr5bh64hxwu1xs 4470937 4470933 2026-05-20T12:12:20Z Lasks 38532 /* Dalībvalstis un rezultāti */ 4470937 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1989|5|6|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Lulita Murena]]<br />[[Žaks Dišunuls]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = |vieta = {{flaga|Šveice}} [[Lozanna]] ''[[Palais de Beaulieu]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Dienvidslāvija}} <br /> ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' - <br/> ''[[Rock Me]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 22 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Kipra}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = {{ESC|Islande}} |viesmākslinieki = |map = ESC 1989 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1989. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1988]] |nākamais = [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990 ►]] }} '''1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1989}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1989}}) bija 34. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Šveice|Šveicē]], [[Lozanna|Lozannā]]. Šī bija otrā reize, kad konkurss notika Šveicē (iepriekš {{escy|1956}}. gadā). Konkursā piedalījās 22 valsts. Pēc viena gada pārtraukuma konkursā atgriezās [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]]. Šis konkurss iegāja vēsturē ar to, ka šajā gadā konkursā piedalījās arī gados visjaunākie dalībnieki Eirovīzijas vēsturē. Izraēlas pārstāvim [[Gili Natanels|Gili Natanelim]] konkursa norises brīdī bija 12 gadi, bet Francijas pārstāvei [[Natālija Paka|Natālijai Pakai]] bija tikai 11 gadi. Pēc šī gada konkursa EBU izmainīja noteikumus, kas noteica, ka konkursā nevar piedalīties personas, kas ir jaunākas par 16 gadiem. Konkursā uzvarēja [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvija]]s pārstāvji ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' ar dziesmu ''[[Rock Me]]''. Šī bija pirmā un arī vienīgā Dienvidslāvijas uzvaras konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Itālija}} | [[Anna Oksa]] un [[Fausta Lelī]] | ''Avrei voluto'' | "Es vēlētos" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 9. | 56 |- | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Gili Natanels|Gili]] un [[Galita Burga|Galita]] | ''Derekh Hamelekh <small>(דרך המלך)</small>'' | "Karaļa ceļš" | [[Ivrīts]] | 17. | 50 |- | 03 | {{ESC|Īrija}} | [[Kīvs Konolijs]] un ''[[The Missing Passengers]]'' | ''The Real Me'' | "Īstais es" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 18. | 21 |- | 04 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Justīne Pelmelaja]] | ''Blijf zoals je bent'' | "Apstājies tāds, kāds tu esi" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 15. | 45 |- | 05 | {{ESC|Turcija}} | ''[[Pan (grupa)|Pan]]'' | ''Bana Bana'' | "Man, man" | [[Turku valoda|Turku]] | 21. | 5 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | [[Ingeborga (dziedātāja)|Ingeborga]] | ''Door de wind'' | "Caur vēju" | Nīderlandiešu | 19. | 13 |- | 07 | {{ESC|Lielbritānija}} | ''[[Live Report]]'' | ''Why Do I Always Get It Wrong'' | "Kāpēc man nekas nesanāk" | Angļu | 2. | 130 |- | 08 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Brita Sunūve]] | ''Venners nærhet'' | "Draugu tuvība" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 17. | 30 |- | 09 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[Da Vinci]]'' | ''Conquistador'' | "Iekarotājs" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 16. | 39 |- | 10 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Tomijs Nilsons]] | ''En dag'' | "Vienu dienu" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 4. | 110 |- | 11 | {{ESC|Luksemburga}} | ''[[Park Café]]'' | ''Monsieur'' | "Kungs" | [[Franču valoda|Franču]] | 20. | 8 |- | 12 | {{ESC|Dānija}} | [[Birte Kēra]] | ''Vi Maler Byen Rød'' | "Mēs krāsojam pilsētu sarkanu" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 3. | 111 |- | 13 | {{ESC|Austrija}} | [[Tomass Forstners]] | ''Nur ein Lied'' | "Tikai dziesma" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 5. | 97 |- | 14 | {{ESC|Somija}} | [[Anneli Sāristo]] | ''La dolce vita'' | "Laba dzīve" | [[Somu valoda|Somu]] | 7. | 76 |- | 15 | {{ESC|Francija}} | [[Natālija Paka]] | ''J'ai volé la vie'' | "Es nozagu dzīvi" | Franču | 8. | 60 |- | 16 | {{ESC|Spānija}} | ''[[Nina]]'' | ''Nacida para amar'' | "Dzimusi, lai mīlētu" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 6. | 88 |- | 17 | {{ESC|Kipra}} | [[Fanija Polimersa]] un [[Janis Savidakis]] | ''Apopse as vrethoume'' | "Satiksimies šonakt" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 11. | 51 |- | 18 | {{ESC|Šveice}} | [[Furbaz]] | ''Viver senza tei'' | "Dzīvot bez tevis" | [[Retoromāņu valoda|Retoromāņu]] | 13. | 47 |- | 19 | {{ESC|Grieķija}} | [[Marianna Efstratiou]] | ''To diko sou asteri'' | "Tava paša zvaigzne" | Grieķu | 9. | 56 |- | 20 | {{ESC|Islande}} | ''[[Daniels Augusts Haraldsons|Daniels]]'' | ''Það sem enginn sér'' | "To ko neviens neredz" | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | 22. | 0 |- | 21 | {{ESC|Vācija}} | [[Nino de Andželo]] | ''Flieger'' | "Lidotāji" | Vācu | 14. | 46 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 22 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' | ''[[Rock Me]]'' | — | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | 1. | 137 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="results">{{tīmekļa atsauce |title=Lausanne 1989 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/lausanne-1989/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=17 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210417142200/https://eurovision.tv/event/lausanne-1989/final/results |archive-date=17 April 2021 }}</ref><ref name="scoreboard">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1989 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=305#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=23 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043356/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=305#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}} |- ! rowspan="22" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || 7 || || || || || 10 || || '''12''' || 6 || 2 || 4 || || 7 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 3 || || || 2 || || || 5 || || 5 || || 5 || || || || 7 || || 5 || 3 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 3 || || 3 || || || 2 || || || || || || || || || || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 3 || || || || 1 || || 4 || 4 || 7 || 6 || || || 1 || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || || || || || || || || || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 || 6 || 7 || 4 || 7 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 1 || 8 || 6 || '''12''' || 10 || 2 || || 2 || || '''12''' || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || 2 || || 2 || 5 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || 6 || || || 4 || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || || || 4 || 2 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 7 || || 6 || 2 || || 8 || || || 6 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 || || 6 || || || || 6 || 4 || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || '''12''' || '''12''' || || 2 || 5 || 8 || 3 || 8 || 2 || 8 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 5 || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || 5 || 1 || 10 || '''12''' || 6 || 4 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || '''12''' || 6 || || || || || 10 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || '''12''' || 8 || || || 3 || '''12''' || || || || 7 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 5 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || || 10 || 8 || 6 || 10 || || || || 1 || 4 || 4 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 7 || 3 || || || || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 || 3 || 5 || 6 || 4 || || || || 5 || || 1 || 8 || 3 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || 5 || || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 || 8 || || || || 2 || 7 || 7 || 4 || || || 10 || || || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 10 || 10 || || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || 2 || 3 || 1 || || || || 6 || || 6 || || || 8 || 2 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 7 || '''12''' || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || 4 || 4 || || 10 || 8 || || 8 || || 3 || || || 2 || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || || || || 1 || || 1 || 5 || 6 || 10 || || || || || || 1 || 4 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || 7 || || 2 || || || 5 || 1 || || 5 || 6 || || 7 || || || || || 1 || 6 || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Dienvidslāvija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 137 || || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || 4 || 8 || 5 || 10 || 10 || 7 || 3 || || 5 || 5 || || 6 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 5 | {{ESC|Lielbritānija}} | Francija, Luksemburga, Norvēģija, Portugāle, Vācija |- | 4 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | Apvienotā Karaliste, Izraēla, Īrija, Turcija |- | rowspan="3" | 3 | {{ESC|Austrija}} | Beļģija, Grieķija, Itālija |- | {{ESC|Dānija}} | Nīderlande, Somija, Zviedrija |- | {{ESC|Zviedrija}} | Austrija, Dānija, Dienvidslāvija |- | 2 | {{ESC|Grieķija}} | Kipra, Šveice |- | rowspan="2" | 1 | {{ESC|Itālija}} | Spānija |- | {{ESC|Kipra}} | Islande |} --> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1989. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] qoedlzut7by236gxaddi9f2hv8x83yf 4470938 4470937 2026-05-20T12:12:50Z Lasks 38532 /* Balsojums */ 4470938 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1989|5|6|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Lulita Murena]]<br />[[Žaks Dišunuls]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = |vieta = {{flaga|Šveice}} [[Lozanna]] ''[[Palais de Beaulieu]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Dienvidslāvija}} <br /> ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' - <br/> ''[[Rock Me]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 22 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Kipra}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = {{ESC|Islande}} |viesmākslinieki = |map = ESC 1989 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1989. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1988]] |nākamais = [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990 ►]] }} '''1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1989}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1989}}) bija 34. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Šveice|Šveicē]], [[Lozanna|Lozannā]]. Šī bija otrā reize, kad konkurss notika Šveicē (iepriekš {{escy|1956}}. gadā). Konkursā piedalījās 22 valsts. Pēc viena gada pārtraukuma konkursā atgriezās [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]]. Šis konkurss iegāja vēsturē ar to, ka šajā gadā konkursā piedalījās arī gados visjaunākie dalībnieki Eirovīzijas vēsturē. Izraēlas pārstāvim [[Gili Natanels|Gili Natanelim]] konkursa norises brīdī bija 12 gadi, bet Francijas pārstāvei [[Natālija Paka|Natālijai Pakai]] bija tikai 11 gadi. Pēc šī gada konkursa EBU izmainīja noteikumus, kas noteica, ka konkursā nevar piedalīties personas, kas ir jaunākas par 16 gadiem. Konkursā uzvarēja [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvija]]s pārstāvji ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' ar dziesmu ''[[Rock Me]]''. Šī bija pirmā un arī vienīgā Dienvidslāvijas uzvaras konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Itālija}} | [[Anna Oksa]] un [[Fausta Lelī]] | ''Avrei voluto'' | "Es vēlētos" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 9. | 56 |- | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Gili Natanels|Gili]] un [[Galita Burga|Galita]] | ''Derekh Hamelekh <small>(דרך המלך)</small>'' | "Karaļa ceļš" | [[Ivrīts]] | 17. | 50 |- | 03 | {{ESC|Īrija}} | [[Kīvs Konolijs]] un ''[[The Missing Passengers]]'' | ''The Real Me'' | "Īstais es" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 18. | 21 |- | 04 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Justīne Pelmelaja]] | ''Blijf zoals je bent'' | "Apstājies tāds, kāds tu esi" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 15. | 45 |- | 05 | {{ESC|Turcija}} | ''[[Pan (grupa)|Pan]]'' | ''Bana Bana'' | "Man, man" | [[Turku valoda|Turku]] | 21. | 5 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | [[Ingeborga (dziedātāja)|Ingeborga]] | ''Door de wind'' | "Caur vēju" | Nīderlandiešu | 19. | 13 |- | 07 | {{ESC|Lielbritānija}} | ''[[Live Report]]'' | ''Why Do I Always Get It Wrong'' | "Kāpēc man nekas nesanāk" | Angļu | 2. | 130 |- | 08 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Brita Sunūve]] | ''Venners nærhet'' | "Draugu tuvība" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 17. | 30 |- | 09 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[Da Vinci]]'' | ''Conquistador'' | "Iekarotājs" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 16. | 39 |- | 10 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Tomijs Nilsons]] | ''En dag'' | "Vienu dienu" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 4. | 110 |- | 11 | {{ESC|Luksemburga}} | ''[[Park Café]]'' | ''Monsieur'' | "Kungs" | [[Franču valoda|Franču]] | 20. | 8 |- | 12 | {{ESC|Dānija}} | [[Birte Kēra]] | ''Vi Maler Byen Rød'' | "Mēs krāsojam pilsētu sarkanu" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 3. | 111 |- | 13 | {{ESC|Austrija}} | [[Tomass Forstners]] | ''Nur ein Lied'' | "Tikai dziesma" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 5. | 97 |- | 14 | {{ESC|Somija}} | [[Anneli Sāristo]] | ''La dolce vita'' | "Laba dzīve" | [[Somu valoda|Somu]] | 7. | 76 |- | 15 | {{ESC|Francija}} | [[Natālija Paka]] | ''J'ai volé la vie'' | "Es nozagu dzīvi" | Franču | 8. | 60 |- | 16 | {{ESC|Spānija}} | ''[[Nina]]'' | ''Nacida para amar'' | "Dzimusi, lai mīlētu" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 6. | 88 |- | 17 | {{ESC|Kipra}} | [[Fanija Polimersa]] un [[Janis Savidakis]] | ''Apopse as vrethoume'' | "Satiksimies šonakt" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 11. | 51 |- | 18 | {{ESC|Šveice}} | [[Furbaz]] | ''Viver senza tei'' | "Dzīvot bez tevis" | [[Retoromāņu valoda|Retoromāņu]] | 13. | 47 |- | 19 | {{ESC|Grieķija}} | [[Marianna Efstratiou]] | ''To diko sou asteri'' | "Tava paša zvaigzne" | Grieķu | 9. | 56 |- | 20 | {{ESC|Islande}} | ''[[Daniels Augusts Haraldsons|Daniels]]'' | ''Það sem enginn sér'' | "To ko neviens neredz" | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | 22. | 0 |- | 21 | {{ESC|Vācija}} | [[Nino de Andželo]] | ''Flieger'' | "Lidotāji" | Vācu | 14. | 46 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 22 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' | ''[[Rock Me]]'' | — | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | 1. | 137 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="results">{{tīmekļa atsauce |title=Lausanne 1989 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/lausanne-1989/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=17 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210417142200/https://eurovision.tv/event/lausanne-1989/final/results |archive-date=17 April 2021 }}</ref><ref name="scoreboard">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1989 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=305#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=23 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043356/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=305#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}} |- ! rowspan="22" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || 7 || || || || || 10 || || '''12''' || 6 || 2 || 4 || || 7 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 3 || || || 2 || || || 5 || || 5 || || 5 || || || || 7 || || 5 || 3 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 3 || || 3 || || || 2 || || || || || || || || || || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 3 || || || || 1 || || 4 || 4 || 7 || 6 || || || 1 || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || || || || || || || || || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 || 6 || 7 || 4 || 7 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 1 || 8 || 6 || '''12''' || 10 || 2 || || 2 || || '''12''' || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || 2 || || 2 || 5 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || 6 || || || 4 || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || || || 4 || 2 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 7 || || 6 || 2 || || 8 || || || 6 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 || || 6 || || || || 6 || 4 || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || '''12''' || '''12''' || || 2 || 5 || 8 || 3 || 8 || 2 || 8 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 5 || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || 5 || 1 || 10 || '''12''' || 6 || 4 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || '''12''' || 6 || || || || || 10 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || '''12''' || 8 || || || 3 || '''12''' || || || || 7 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 5 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || || 10 || 8 || 6 || 10 || || || || 1 || 4 || 4 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 7 || 3 || || || || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 || 3 || 5 || 6 || 4 || || || || 5 || || 1 || 8 || 3 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || 5 || || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 || 8 || || || || 2 || 7 || 7 || 4 || || || 10 || || || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 10 || 10 || || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || 2 || 3 || 1 || || || || 6 || || 6 || || || 8 || 2 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 7 || '''12''' || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || 4 || 4 || || 10 || 8 || || 8 || || 3 || || || 2 || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || || || || 1 || || 1 || 5 || 6 || 10 || || || || || || 1 || 4 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || 7 || || 2 || || || 5 || 1 || || 5 || 6 || || 7 || || || || || 1 || 6 || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Dienvidslāvija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 137 || || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || 4 || 8 || 5 || 10 || 10 || 7 || 3 || || 5 || 5 || || 6 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 5 | {{ESC|Lielbritānija}} | Francija, Luksemburga, Norvēģija, Portugāle, Vācija |- | 4 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | Apvienotā Karaliste, Izraēla, Īrija, Turcija |- | rowspan="3" | 3 | {{ESC|Austrija}} | Beļģija, Grieķija, Itālija |- | {{ESC|Dānija}} | Nīderlande, Somija, Zviedrija |- | {{ESC|Zviedrija}} | Austrija, Dānija, Dienvidslāvija |- | 2 | {{ESC|Grieķija}} | Kipra, Šveice |- | rowspan="2" | 1 | {{ESC|Itālija}} | Spānija |- | {{ESC|Kipra}} | Islande |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1989. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 2degnjr28jz89fkxic7h0nebbmmanab 0 632402 4470961 2026-05-20T13:16:35Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = Livnolepja ''[[Livnolepis zadonica]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi |... 4470961 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = Livnolepja ''[[Livnolepis zadonica]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Livnolepidinae |apakšdzimta_lv = Livnolepidīnes | ģints = Rossolepis | ģints_lv = Rosolepji | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Rossolepis <small>Moloshnikov, 2008</small> }} '''Rosolepji''' (''Rossolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo ģinti 2008. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Ģints [[tipiskā suga]] (un vienīgā) ir ''[[Rossolepis brodensis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small>. Nosaukums veidots no atradnes vietas Ruskijbrodas ciema, [[Orlas apgabals|Orlas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]]. Rosolepji dzīvoja [[Augšdevons|vēlajā devonā]] ([[Famenas stāvs|famena]]) [[Austrumeiropas platforma]]s teritorijā ([[Centrālais devona lauks]]). == Apraksts == Rosolepji ir zināmi vienīgi no [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] [[Sānu kauls|sānu kaula]] (''La'') fragmenta, kas arī ir [[holotips]]. Tas parāda, ka rosolepju [[Endokrānijs|endokrānija]] priekšējo postorbitālo izaugumu nospiedumi uz galvas vairoga iekšējās virsmas ir ļoti vāji izteikti, sekli un pamatnē ļoti šauri. [[Preorbitālā iedobe]] ir liela un sekla. === Salīdzinājums === Rosolepji atšķiras no [[botriolepji]]em, [[grosilepji]]em un [[livnolepji]]em ar ļoti šauru galvas vairoga [[Otikocipitālā iedobe|otikocipitālās iedobes]] anterolaterālo stūru pamatni, kas rosolepjiem ir ļoti vāji izteikta. Bez to, no livnolepjiem tie vēl atšķiras ar šaurāku apakšējo preorbitālo iedobi.<ref>Moloshnikov, S.V., ''Devonian Antiarchs (Pisces, Antiarchi) from Central and Southern European Russia,'' Paleontol. J. (Moscow), 2008, vol. 42, no. 7, pp. 691–773, 763-764. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] ird5yn1psvw0pu964kl09qnydxbxt26 4470966 4470961 2026-05-20T13:24:45Z Jānis U. 198 4470966 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Rossolepis brodensis,.jpg | att_nosaukums = Rosolepja ''[[Rossolepis brodensis]]'' sānu kauls (holotips) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Livnolepidinae |apakšdzimta_lv = Livnolepidīnes | ģints = Rossolepis | ģints_lv = Rosolepji | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Rossolepis <small>Moloshnikov, 2008</small> }} '''Rosolepji''' (''Rossolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo ģinti 2008. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Ģints [[tipiskā suga]] (un vienīgā) ir ''[[Rossolepis brodensis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small>. Nosaukums veidots no atradnes vietas Ruskijbrodas ciema, [[Orlas apgabals|Orlas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]]. Rosolepji dzīvoja [[Augšdevons|vēlajā devonā]] ([[Famenas stāvs|famena]]) [[Austrumeiropas platforma]]s teritorijā ([[Centrālais devona lauks]]). == Apraksts == Rosolepji ir zināmi vienīgi no [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] [[Sānu kauls|sānu kaula]] (''La'') fragmenta, kas arī ir [[holotips]]. Tas parāda, ka rosolepju [[Endokrānijs|endokrānija]] priekšējo postorbitālo izaugumu nospiedumi uz galvas vairoga iekšējās virsmas ir ļoti vāji izteikti, sekli un pamatnē ļoti šauri. [[Preorbitālā iedobe]] ir liela un sekla. === Salīdzinājums === Rosolepji atšķiras no [[botriolepji]]em, [[grosilepji]]em un [[livnolepji]]em ar ļoti šauru galvas vairoga [[Otikocipitālā iedobe|otikocipitālās iedobes]] anterolaterālo stūru pamatni, kas rosolepjiem ir ļoti vāji izteikta. Bez to, no livnolepjiem tie vēl atšķiras ar šaurāku apakšējo preorbitālo iedobi.<ref>Moloshnikov, S.V., ''Devonian Antiarchs (Pisces, Antiarchi) from Central and Southern European Russia,'' Paleontol. J. (Moscow), 2008, vol. 42, no. 7, pp. 691–773, 763-764. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 2i2tdkdqrhginjc5cxisn9iu65j7o1m 4470967 4470966 2026-05-20T13:25:17Z Jānis U. 198 4470967 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Rossolepis brodensis,.jpg | att_nosaukums = Rosolepja ''[[Rossolepis brodensis]]'' sānu kauls (holotips) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Livnolepidinae |apakšdzimta_lv = Livnolepidīnes | ģints = Rossolepis | ģints_lv = Rosolepji | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Rossolepis <small>Moloshnikov, 2008</small> }} '''Rosolepji''' (''Rossolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo ģinti 2008. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Ģints [[tipiskā suga]] (un vienīgā) ir ''[[Rossolepis brodensis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small>. Nosaukums veidots no atradnes vietas Ruskijbrodas ciema, [[Orlas apgabals|Orlas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]]. Rosolepji dzīvoja [[Augšdevons|vēlajā devonā]] ([[Famenas stāvs|famena]]) [[Austrumeiropas platforma]]s teritorijā ([[Centrālais devona lauks]]). == Apraksts == Rosolepji ir zināmi vienīgi no [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] [[Sānu kauls|sānu kaula]] (''La'') fragmenta, kas arī ir [[holotips]]. Tas parāda, ka rosolepju [[Endokrānijs|endokrānija]] priekšējo postorbitālo izaugumu nospiedumi uz galvas vairoga iekšējās virsmas ir ļoti vāji izteikti, sekli un pamatnē ļoti šauri. [[Preorbitālā iedobe]] ir liela un sekla. === Salīdzinājums === Rosolepji atšķiras no [[botriolepji]]em, [[grosilepji]]em un [[livnolepji]]em ar ļoti šauru galvas vairoga [[Otikocipitālā iedobe|otikocipitālās iedobes]] anterolaterālo stūru pamatni, kas rosolepjiem ir ļoti vāji izteikta. Bez to, no livnolepjiem tie vēl atšķiras ar šaurāku apakšējo preorbitālo iedobi.<ref>Moloshnikov, S.V., ''Devonian Antiarchs (Pisces, Antiarchi) from Central and Southern European Russia,'' Paleontol. J. (Moscow), 2008, vol. 42, no. 7, pp. 691–773, 763-764. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] fc1dz5d9fhbj0a8rg6jmyv3s5h7pfc9 0 632403 4470962 2026-05-20T13:16:54Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Rosolepji]] 4470962 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rosolepji]] sipx4j92dlkq5ftwmb50cnufcq30cbo 6 632404 4470963 2026-05-20T13:22:46Z Baisulis 11523 == Kopsavilkums == Filmas "[[Pēdējais skauts]]" plakāts. Attēls ņemts no [[:en:File:Last boy scout.jpg|angļu vikipēdijas]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 4470963 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Pēdējais skauts]]" plakāts. Attēls ņemts no [[:en:File:Last boy scout.jpg|angļu vikipēdijas]] == Licence == {{Filmas plakāts}} ir7afhvhfbk84d5udya4edl4zd8nmaf 6 632405 4470964 2026-05-20T13:23:02Z Jānis U. 198 Rossolepis brodensis sānu kaula (La) fragments ārskatā un iekšskatā, Ruskijbroda (Русский Брод), Orlas apgabals, Krievija, augšdevons, famenas stāvs. Ņemts no: "Moloshnikov, S.V., Devonian Antiarchs (Pisces, Antiarchi) from Central and Southern European Russia, Paleontol. J. (Moscow), 2008, vol. 42, no. 7, pp. 691–773, Plate 8, Fig. 9" 4470964 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Rossolepis brodensis sānu kaula (La) fragments ārskatā un iekšskatā, Ruskijbroda (Русский Брод), Orlas apgabals, Krievija, augšdevons, famenas stāvs. Ņemts no: "Moloshnikov, S.V., Devonian Antiarchs (Pisces, Antiarchi) from Central and Southern European Russia, Paleontol. J. (Moscow), 2008, vol. 42, no. 7, pp. 691–773, Plate 8, Fig. 9" == Licence == {{PD-zinātne}} ceeipn2s20ngnm4i2zrycyughgwewxj 1 632406 4470997 2026-05-20T16:42:01Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4470997 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Ukraina |tēma = Vēsture }} ed53cdn36vmatiumaqz1uzp6p99xcu1 0 632407 4470999 2026-05-20T16:48:13Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Gusmans Kosanovs | attēls = Stamp of Kazakhstan 279.jpg | paraksts = Gusmans Kosanovs Kazahstānas pastmarkā | dz_dat = {{dat|1935|5|25}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Kazahu APSR|Izatulla|td=Kazahstāna}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1990|7|19|1935|5|25}} | mir_viet = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Almati|td=Kazahstāna}} | tautība = kaza... 4470999 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Gusmans Kosanovs | attēls = Stamp of Kazakhstan 279.jpg | paraksts = Gusmans Kosanovs Kazahstānas pastmarkā | dz_dat = {{dat|1935|5|25}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Kazahu APSR|Izatulla|td=Kazahstāna}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1990|7|19|1935|5|25}} | mir_viet = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Almati|td=Kazahstāna}} | tautība = [[kazahi|kazahs]] | valsts = [[PSRS]] | sports = [[vieglatlētika]] | disciplīna = [[100 m]] | klubs = | treneris = | personiskais_rekords = 10,2 m <small>(1962)</small> <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|[[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|Roma 1960]]|4×100 m}} }} '''Gusmans Kosanovs''' ({{val|kz|Ғұсман Сыйттықұлы Қосанов}}; dzimis {{dat|1935|5|25}}, miris {{dat|1990|7|19}} [[Almati]]) bija [[kazahi|kazahu]] tautības [[PSRS]] [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[sprints|sprinteris]]. [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada vasaras olimpisko spēļu]] uzvarētājs PSRS [[4×100 metru stafete|4×100 m stafete]]s komandā. Ar viglatlētiku sācis nodarboties 1951. gadā. PSRS čempionātā finišējis otrajā vietā 100 m distancē 1966. un trešajā vietā 1963. gadā, bet 1960. gadā kļuvis par PSRS čempionu īsajā stafetē. Piedalījās gan [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada]], gan [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada]] olimpiskajās spēlēs, startējot [[100 m]] un 4×100 m stafetes sacensībās. 100 m sacensībās viņš neiekļuva finālā, bet, kļūdams par sudraba medaļnieku 4×100 m stafetē Romas olimpiskajās spēlēs 1960. gadā, viņš ir pirmais kazahus sportists, kurš izcīnījis olimpisko medaļu. 1967. gadā beidzis sportista gaitas un kļuvis par [[treneris|treneri]]. G. Kosanovs izdarīja pašnāvību pakāroties 1990. gada jūlijā pēc tam, kad viņam tika diagnosticēts [[diabēts]], un viņš tika atlaists no sporta skolas direktora amata [[Almati|Almaatā]]. Pēc viņa nāves Almati par godu viņam tiek rīkotas ikgadējas vieglatlētikas sacensības. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS vieglatlēti]] [[Kategorija:Kazahstānas vieglatlēti]] [[Kategorija:Sprinteri]] [[Kategorija:1960. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1964. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] pzdjidcff83ome7in9i1fkaanhwutic 4471000 4470999 2026-05-20T16:51:03Z Biafra 13794 +atsauces 4471000 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Gusmans Kosanovs | attēls = Stamp of Kazakhstan 279.jpg | paraksts = Gusmans Kosanovs Kazahstānas pastmarkā | dz_dat = {{dat|1935|5|25}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Kazahu APSR|Izatulla|td=Kazahstāna}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1990|7|19|1935|5|25}} | mir_viet = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Almati|td=Kazahstāna}} | tautība = [[kazahi|kazahs]] | valsts = [[PSRS]] | sports = [[vieglatlētika]] | disciplīna = [[100 m]] | klubs = | treneris = | personiskais_rekords = 10,2 m <small>(1962)</small> <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|[[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|Roma 1960]]|4×100 m}} }} '''Gusmans Kosanovs''' ({{val|kz|Ғұсман Сыйттықұлы Қосанов}}; dzimis {{dat|1935|5|25}},<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://trackfield.brinkster.net/Profile.asp?ID=3545&Gender=M|title=Track and Field Statistics|website=trackfield.brinkster.net|access-date=2026-05-20}}</ref> miris {{dat|1990|7|19}} [[Almati]]) bija [[kazahi|kazahu]] tautības [[PSRS]] [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[sprints|sprinteris]]. [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada vasaras olimpisko spēļu]] uzvarētājs PSRS [[4×100 metru stafete|4×100 m stafete]]s komandā. Ar viglatlētiku sācis nodarboties 1951. gadā. PSRS čempionātā finišējis otrajā vietā 100 m distancē 1966. un trešajā vietā 1963. gadā, bet 1960. gadā kļuvis par PSRS čempionu īsajā stafetē. Piedalījās gan [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada]], gan [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada]] olimpiskajās spēlēs, startējot [[100 m]] un 4×100 m stafetes sacensībās. 100 m sacensībās viņš neiekļuva finālā, bet, kļūdams par sudraba medaļnieku 4×100 m stafetē Romas olimpiskajās spēlēs 1960. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ko/gusman-kosanov-1.html|title=Gusman Kosanov Bio, Stats, and Results|website=Olympics at Sports-Reference.com|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> viņš ir pirmais kazahus sportists, kurš izcīnījis olimpisko medaļu. 1967. gadā beidzis sportista gaitas un kļuvis par [[treneris|treneri]]. G. Kosanovs izdarīja pašnāvību pakāroties 1990. gada jūlijā pēc tam, kad viņam tika diagnosticēts [[diabēts]], un viņš tika atlaists no sporta skolas direktora amata [[Almati|Almaatā]]. Pēc viņa nāves Almati par godu viņam tiek rīkotas ikgadējas vieglatlētikas sacensības. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS vieglatlēti]] [[Kategorija:Kazahstānas vieglatlēti]] [[Kategorija:Sprinteri]] [[Kategorija:1960. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1964. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 8ogokaayi0ruff1fp7px3w9dayrqi0b 0 632408 4471001 2026-05-20T16:51:26Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Gusmans Kosanovs]] 4471001 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gusmans Kosanovs]] edwub37h53pdn0xlk8yqyzmpezou9ub 1 632409 4471002 2026-05-20T16:52:24Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Biafra |tēma = Sports |valsts = Kazahstāna }} 4471002 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Biafra |tēma = Sports |valsts = Kazahstāna }} 0qgk8upw4lfmoy5wbgec77oyaap5tmh 1 632410 4471007 2026-05-20T17:11:03Z Egilus 27634 /* ASV veterāni */ jauna sadaļa 4471007 wikitext text/x-wiki == ASV veterāni == Šaubos par jaunpievienotās sadaļas "Invaliditāte PTSS dēļ ASV veterāniem" vajadzību šai rakstā - ASV veterāni latviešu Vikipēdijai nav īpaši aktuāli. Bet ne tik stipri šaubos, lai pēc vienpersoniska lēmuma to dzēstu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 20.11 (EEST) tbeijxzdvagteszkkblcmy5kx2a7yvh 0 632411 4471009 2026-05-20T17:17:36Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Senais Subačus | official_name = ''Senasis Subačius'' | settlement_type = miests | image_skyline = Senojo Subaciaus baznycia.jpg | image_caption = Subačus Sv. Trīsvienības baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Kupišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Panevēžas a... 4471009 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Senais Subačus | official_name = ''Senasis Subačius'' | settlement_type = miests | image_skyline = Senojo Subaciaus baznycia.jpg | image_caption = Subačus Sv. Trīsvienības baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Kupišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Kupišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Subačus seņūnija]] | area_total_km2 = 2.17 | population_total = 113 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 44 | lats = 02 | latNS = N | longd = 24 | longm = 46 | longs = 44 | longEW = E | elevation_m = 85 | website = }} '''Subačus''' ({{val|lt|Subačius}}), vēsturiski arī '''Senasis Subačus''' (''Senasis Subačius''), ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Kupišķu rajona pašvaldība|Kupišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas Viešintas upes krastos, aptuveni 4 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Subačus]] pilsētas un 28 km uz dienvidrietumiem no rajona centrs [[Kupišķi]]em. == Vēsture == Apmetne vēstures avotos pirmoreiz minēta ap 1582. gadu. 1590. gadā šeit uzcēla pirmo baznīcu. 1645. gadā Subačus saņēma tirdzniecības privilēģiju. 1737. gadā Subačus tika uzskaitītas 19 mājas, krogs un dzirnavas. 1765. gada inventarizācijā tā tika saukta par miestu, un tajā bija 27 mājsaimniecības. Kopš 1777. gada darbojas draudzes skola. 1806. un 1881. gadā Subačus nopostīja ugunsgrēki. 1884. gadā pilsētā tika uzcelta tagadējā Svētās Trīsvienības baznīca. 19. gadsimta beigās tā tika pieminēta kā miests Vilkmerģes apriņķa Subačus pagastā. 1873. gadā 4 km no miesta tika uzbūvēta [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepājas-Romnu]] dzelzceļa līnijas atzars no [[Radvilišķi]]em uz [[Daugavpils|Daugavpili]], uz kura atvēra Subačus staciju, ko nosauca pēc miesta. 20. gadsimta sākumā stacijas ciems strauji izauga un tas pārņēma pagasta centra funkcijas. Miesta panīkumu veicināja arī ugunsgrēks, kas 1885. gadā nopostīja Subačus, kad nodega gandrīz viss miests. == Arhitektūra un apskates objekti == Subačus Vissvētākās Trīsvienības baznīca: pašreizējā mūra baznīca uzcelta 1884. gadā historisma stilā ar neoromānikas un neobaroka elementiem. Baznīcas interjerā atrodas vairāki vērtīgi sakrālās mākslas priekšmeti un altāri. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Senasis Subačius}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.kupiskis.lt/ Kupišķu rajona pašvaldības vietne] (lietuviski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Kupišķu rajona pašvaldība]] 6rxcticxpxaj5vye7ls3zasqv2wrf0e 4471011 4471009 2026-05-20T17:18:26Z Kikos 3705 /* ievads */ 4471011 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Subačus | official_name = ''Subačius'' | settlement_type = miests | image_skyline = Senojo Subaciaus baznycia.jpg | image_caption = Subačus Sv. Trīsvienības baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Kupišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Kupišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Subačus seņūnija]] | area_total_km2 = 2.17 | population_total = 113 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 44 | lats = 02 | latNS = N | longd = 24 | longm = 46 | longs = 44 | longEW = E | elevation_m = 85 | website = }} '''Subačus''' ({{val|lt|Subačius}}), vēsturiski arī '''Senasis Subačus''' (''Senasis Subačius''), ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Kupišķu rajona pašvaldība|Kupišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas Viešintas upes krastos, aptuveni 4 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Subačus]] pilsētas un 28 km uz dienvidrietumiem no rajona centrs [[Kupišķi]]em. == Vēsture == Apmetne vēstures avotos pirmoreiz minēta ap 1582. gadu. 1590. gadā šeit uzcēla pirmo baznīcu. 1645. gadā Subačus saņēma tirdzniecības privilēģiju. 1737. gadā Subačus tika uzskaitītas 19 mājas, krogs un dzirnavas. 1765. gada inventarizācijā tā tika saukta par miestu, un tajā bija 27 mājsaimniecības. Kopš 1777. gada darbojas draudzes skola. 1806. un 1881. gadā Subačus nopostīja ugunsgrēki. 1884. gadā pilsētā tika uzcelta tagadējā Svētās Trīsvienības baznīca. 19. gadsimta beigās tā tika pieminēta kā miests Vilkmerģes apriņķa Subačus pagastā. 1873. gadā 4 km no miesta tika uzbūvēta [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepājas-Romnu]] dzelzceļa līnijas atzars no [[Radvilišķi]]em uz [[Daugavpils|Daugavpili]], uz kura atvēra Subačus staciju, ko nosauca pēc miesta. 20. gadsimta sākumā stacijas ciems strauji izauga un tas pārņēma pagasta centra funkcijas. Miesta panīkumu veicināja arī ugunsgrēks, kas 1885. gadā nopostīja Subačus, kad nodega gandrīz viss miests. == Arhitektūra un apskates objekti == Subačus Vissvētākās Trīsvienības baznīca: pašreizējā mūra baznīca uzcelta 1884. gadā historisma stilā ar neoromānikas un neobaroka elementiem. Baznīcas interjerā atrodas vairāki vērtīgi sakrālās mākslas priekšmeti un altāri. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Senasis Subačius}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.kupiskis.lt/ Kupišķu rajona pašvaldības vietne] (lietuviski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Kupišķu rajona pašvaldība]] rz91xvdtk7srsmvtsmwa61uo94x6g7y 0 632412 4471019 2026-05-20T17:35:08Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Andreass fon Štainbergs]] uz [[Andreass fon Šteinbergs]]: [[Vācu īpašvārdu atveidošana]] 4471019 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Andreass fon Šteinbergs]] 2xu04k6e2c6lriz5trii860ivvcw87c 0 632413 4471038 2026-05-20T18:17:47Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|8|24}} | birth_place = | caps1 = 5 | caps2 = 21 | caps3 = 21 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Nancy|Nancy II]] | clubs2 = {{flaga|Kipra}} [[Akritas Chlorakas]] | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | countryofbirth = {{vieta|Haiti|Tomazo}} | currentclub = {{flaga|Beļģija}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 180 | image = | caption... 4471038 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|8|24}} | birth_place = | caps1 = 5 | caps2 = 21 | caps3 = 21 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Nancy|Nancy II]] | clubs2 = {{flaga|Kipra}} [[Akritas Chlorakas]] | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | countryofbirth = {{vieta|Haiti|Tomazo}} | currentclub = {{flaga|Beļģija}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 180 | image = | caption = | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{fb|HAI}} | nationalyears2 = 2025— | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|05|20|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|20|sk|bez}} | name = | playername = Vilgenss Pogēns | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2019—2022 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2023—2024 | years4 = 2024—2025 | caps4 = 14 | clubs4 = {{flaga|Austrija}} [[SKN St. Pölten]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | years5 = 2025 | caps5 = 3 | goals5 = 0 | years6 = 2025— | clubs6 = {{flaga|Beļģija}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | caps6 = 24 | goals6 = 1 }} '''Vilgenss Pogēns''' ({{Val|fr|Wilguens Paugain}}, dzimis {{Dat|2001|8|24}}) ir [[Haiti]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Haiti futbola izlase|Haiti futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Pogēns spēlē [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] komandā ''[[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]]''. Savu karjeru sācis Francijas komandas ''[[AS Nancy|Nancy]]'' rezerves komandā. 2022. gadā pārcēlies uz Kipras komandu ''[[Akritas Chlorakas]]'', bet 2023. gadā uz [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]] komandu [[FK Auda]]. Kopumā FK Auda rindās divās sezonās aizvadījis 21 maču. 2024. gadā pārcēlies uz Austrijas pēc spēka otrās līgas komandu ''[[SKN St. Pölten]]'', bet 2025. gadā uz Beļģijas augstākās līgas komandu ''[[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]]''. 2025. gadā debitējis [[Haiti futbola izlase]]s rindās. Pārstāvējis izlasi [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gada CONCACAF Zelta kausā]]. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pogēns, Vilgenss}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Haiti futbolisti]] [[Kategorija:Haiti izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] [[Kategorija:SKN St. Pölten spēlētāji]] [[Kategorija:SV Zulte Waregem spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ipn8fb9gcfiymi03xnrpnszsywrfu1p 4471039 4471038 2026-05-20T18:20:30Z Bendžamins 76862 noņēmu [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4471039 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|8|24}} | birth_place = | caps1 = 5 | caps2 = 21 | caps3 = 21 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Nancy|Nancy II]] | clubs2 = {{flaga|Kipra}} [[Akritas Chlorakas]] | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | countryofbirth = {{vieta|Haiti|Tomazo}} | currentclub = {{flaga|Beļģija}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 180 | image = | caption = | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{fb|HAI}} | nationalyears2 = 2025— | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|05|20|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|20|sk|bez}} | name = | playername = Vilgenss Pogēns | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2019—2022 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2023—2024 | years4 = 2024—2025 | caps4 = 14 | clubs4 = {{flaga|Austrija}} [[SKN St. Pölten]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | years5 = 2025 | caps5 = 3 | goals5 = 0 | years6 = 2025— | clubs6 = {{flaga|Beļģija}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | caps6 = 24 | goals6 = 1 }} '''Vilgenss Pogēns''' ({{Val|fr|Wilguens Paugain}}, dzimis {{Dat|2001|8|24}}) ir [[Haiti]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Haiti futbola izlase|Haiti futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Pogēns spēlē [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] komandā ''[[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]]''. Savu karjeru sācis Francijas komandas ''[[AS Nancy|Nancy]]'' rezerves komandā. 2022. gadā pārcēlies uz Kipras komandu ''[[Akritas Chlorakas]]'', bet 2023. gadā uz [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]] komandu [[FK Auda]]. Kopumā FK Auda rindās divās sezonās aizvadījis 21 maču. 2024. gadā pārcēlies uz Austrijas pēc spēka otrās līgas komandu ''[[SKN St. Pölten]]'', bet 2025. gadā uz Beļģijas augstākās līgas komandu ''[[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]]''. 2025. gadā debitējis [[Haiti futbola izlase]]s rindās. Pārstāvējis izlasi [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gada CONCACAF Zelta kausā]]. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pogēns, Vilgenss}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Haiti futbolisti]] [[Kategorija:Haiti izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] [[Kategorija:SKN St. Pölten spēlētāji]] [[Kategorija:SV Zulte Waregem spēlētāji]] q89ggieonwm8gu33m6xzfp1vokv8k9r 0 632414 4471044 2026-05-20T18:31:05Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Mikajels Mikajeljans | piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana | vārds_orig = Միքայել Միքայելյան | attēls = 20190227 FIS NWSC Seefeld Men CC 15km Mikayel Mikayelyan 850 4392.jpg | att_izm = | paraksts = Mikajels Mikajeljans 2019. gadā <!------ Personas dati ------> |... 4471044 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Mikajels Mikajeljans | piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana | vārds_orig = Միքայել Միքայելյան | attēls = 20190227 FIS NWSC Seefeld Men CC 15km Mikayel Mikayelyan 850 4392.jpg | att_izm = | paraksts = Mikajels Mikajeljans 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|10}} | dz_viet = {{vieta|Armēnija|Ašotska}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{ARM}} | sporta veids = [[Distanču slēpošana]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 107. vieta <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Mikajels Arturi Mikajeljans''' ({{val|hy|Միքայել Արթուրի Միքայելյան}}; dzimis {{dat|1999|7|10}}) ir [[Armēnija]]s [[distanču slēpošana|distanču slēpotājs]]. [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] viņš bija savas valsts [[Maltas karognesēji olimpiskajās spēlēs|karognesējs]] [[2018. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|olimpiādes atklāšanas ceremonijā]]. Piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs. Izcīnot 61. vietu 15 km klasiskā stila distancē viņš ieguva augstāko vietu no Armēnijas sportistiem [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], bet augstāko — 47. vietu — izcīnīja skiatlona sacensībās [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ziemas sports-aizmetnis}} {{Armēnija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eriksena, Dženija Aksisa}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Armēnijā dzimušie]] [[Kategorija:Armēnijas distanču slēpotāji]] [[Kategorija:Armēnijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Armēnijas sportisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Armēnijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] ic7wak8syd7b37lyp3odd0z4hu94c3a 4471047 4471044 2026-05-20T18:33:04Z Biafra 13794 +atsauces 4471047 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Mikajels Mikajeljans | piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana | vārds_orig = Միքայել Միքայելյան | attēls = 20190227 FIS NWSC Seefeld Men CC 15km Mikayel Mikayelyan 850 4392.jpg | att_izm = | paraksts = Mikajels Mikajeljans 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|10}} | dz_viet = {{vieta|Armēnija|Ašotska}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{ARM}} | sporta veids = [[Distanču slēpošana]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 107. vieta <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Mikajels Arturi Mikajeljans''' ({{val|hy|Միքայել Արթուրի Միքայելյան}}; dzimis {{dat|1999|7|10}}) ir [[Armēnija]]s [[distanču slēpošana|distanču slēpotājs]]. Starptautiskās sacensībās piedalās kopš 2015. gada Piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs. [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] viņš bija savas valsts [[Maltas karognesēji olimpiskajās spēlēs|karognesējs]] [[2018. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|olimpiādes atklāšanas ceremonijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/other-sports/every-flag-bearer-at-the-winter-olympics-2018-opening-ceremony-a3762216.html|title=Every flag bearer at the Winter Olympics 2018 opening ceremony|last=Parry|first=Richard|website=The Standard|access-date=2026-05-20|date=2018-02-09|language=en}}</ref> Izcīnot 61. vietu 15 km klasiskā stila distancē, viņš ieguva augstāko vietu no Armēnijas sportistiem [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], bet augstāko — 47. vietu — izcīnīja skiatlona sacensībās [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/136673|title=Olympedia – Mikayel Mikayelyan|website=www.olympedia.org|access-date=2026-05-20}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ziemas sports-aizmetnis}} {{Armēnija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eriksena, Dženija Aksisa}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Armēnijā dzimušie]] [[Kategorija:Armēnijas distanču slēpotāji]] [[Kategorija:Armēnijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Armēnijas sportisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Armēnijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 7jew6v0sehlq760wa3ybepub0dci3zp 1 632415 4471049 2026-05-20T18:34:45Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Biafra |tēma = Sports |valsts = Armēnija }} 4471049 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Biafra |tēma = Sports |valsts = Armēnija }} 9zz4feivl0s4263cafzcof4zu297hgs 0 632416 4471050 2026-05-20T18:35:05Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Mikajels Mikajeljans]] 4471050 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mikajels Mikajeljans]] p01blc0f7ncqjyuu1w3bevwxudcftjs 0 632417 4471051 2026-05-20T18:37:53Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|27}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 21 | caps3 = 5 | clubnumber = 18 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes II]] | clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco II]] | clubs3 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Renna}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland A.F.C.|Sunderland]] | goals1 = 0 | goals2 = 5 | goals3 = 0 | height = 186 |... 4471051 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|27}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 21 | caps3 = 5 | clubnumber = 18 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes II]] | clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco II]] | clubs3 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Renna}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland A.F.C.|Sunderland]] | goals1 = 0 | goals2 = 5 | goals3 = 0 | height = 186 | image = Wilson Isidor 2022.jpg | caption = Vilsons Izidors 2022. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|05|20|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|20|sk|bez}} | name = | playername = Vilsons Izidors | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2018—2022 | years3 = 2018—2022 | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 2 | nationalgoals3 = 8 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam5 = {{fb|HAI}} | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2026— | years4 = 2019—2020 | caps4 = 14 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Lavallois|Laval]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Lavallois|Laval II]] | years5 = 2019—2020 | caps5 = 4 | goals5 = 3 | years6 = 2020—2021 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Borgo|Bastia-Borgo]] | caps6 = 29 | goals6 = 15 | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]] | years7 = 2022—2024 | caps7 = 35 | goals7 = 16 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 14 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]] | years9 = 2024—2025 | caps9 = 3 | goals9 = 1 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sunderland A.F.C.|Sunderland]] | years10 = 2024—2025 | caps10 = 26 | goals10 = 9 | clubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland A.F.C.|Sunderland]] | years11 = 2025— | caps11 = 48 | goals11 = 9 }} '''Vilsons Izidors''' ({{Val|fr|Wilson Isidor}}, dzimis {{Dat|2000|8|27}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Haiti futbola izlase|Haiti futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Izidors spēlē [[Anglijas Premjerlīga]] komandā ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[AS Monaco|Monaco]]'', ''[[Stade Lavallois|Laval]]'' un ''[[FC Borgo|Bastia-Borgo]]'', kā arī Krievijas komandās [[Maskavas "Lokomotiv"]] un [[FK Zenit Sanktpēterburga]]. Pārstāvējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlases. 2026. gadā debitējis [[Haiti futbola izlase]]s rindās. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Izidors, Vilsons}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilā un Vilēnā dzimušie]] [[Kategorija:Haiti futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Haiti izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] 3salrtrim5b0zi48xbtj2bgrx3io91j 4471052 4471051 2026-05-20T18:38:42Z Bendžamins 76862 4471052 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|27}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 21 | caps3 = 5 | clubnumber = 18 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes II]] | clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco II]] | clubs3 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Renna}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland A.F.C.|Sunderland]] | goals1 = 0 | goals2 = 5 | goals3 = 0 | height = 186 | image = Wilson Isidor 2024.jpg | caption = Vilsons Izidors 2024. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|05|20|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|05|20|sk|bez}} | name = | playername = Vilsons Izidors | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2018—2022 | years3 = 2018—2022 | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 2 | nationalgoals3 = 8 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam5 = {{fb|HAI}} | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2026— | years4 = 2019—2020 | caps4 = 14 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Lavallois|Laval]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Lavallois|Laval II]] | years5 = 2019—2020 | caps5 = 4 | goals5 = 3 | years6 = 2020—2021 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Borgo|Bastia-Borgo]] | caps6 = 29 | goals6 = 15 | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]] | years7 = 2022—2024 | caps7 = 35 | goals7 = 16 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 14 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]] | years9 = 2024—2025 | caps9 = 3 | goals9 = 1 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sunderland A.F.C.|Sunderland]] | years10 = 2024—2025 | caps10 = 26 | goals10 = 9 | clubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland A.F.C.|Sunderland]] | years11 = 2025— | caps11 = 48 | goals11 = 9 }} '''Vilsons Izidors''' ({{Val|fr|Wilson Isidor}}, dzimis {{Dat|2000|8|27}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Haiti futbola izlase|Haiti futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Izidors spēlē [[Anglijas Premjerlīga]] komandā ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[AS Monaco|Monaco]]'', ''[[Stade Lavallois|Laval]]'' un ''[[FC Borgo|Bastia-Borgo]]'', kā arī Krievijas komandās [[Maskavas "Lokomotiv"]] un [[FK Zenit Sanktpēterburga]]. Pārstāvējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlases. 2026. gadā debitējis [[Haiti futbola izlase]]s rindās. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Izidors, Vilsons}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilā un Vilēnā dzimušie]] [[Kategorija:Haiti futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Haiti izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] a281cc897ez2x59kdxnmnyvvlvh7sng 0 632418 4471060 2026-05-20T19:23:53Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Basketbolista infokaste | vārds = Makss Struss | vārds_orig = ''Max Strus'' | attēls = Max Strus - 53368732580 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Makss Struss 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|28}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Illinoisas štats|Hikorihillsa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]], uzbr... 4471060 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Makss Struss | vārds_orig = ''Max Strus'' | attēls = Max Strus - 53368732580 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Makss Struss 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|28}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Illinoisas štats|Hikorihillsa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]], [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Amos Alonzo Stagg'' ([[Illinoisa]]) | koledža = | augstskola = [[Lūisa Universitāte]]<br>[[Depola Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | numurs = 2 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2019|fs}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = → {{flaga|ASV}} ''[[Windy City Bulls]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2020|start}}—{{nbay|2022|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2023|start}}—pašlaik | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Makss Struss''' ({{val|en|Max Strus}}; dzimis {{dat|1996|3|28}} [[Illinoisa|Illinoisas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Klīvlendas "Cavaliers"]]. == Karjera == Koledžu basketbola karjeru M. Struss uzsāka [[Lūsia Universitāte]]s komandā [[NCAA]] otrās divīzijas čempionātā. Pēc divām sezonām zemākā līmenī viņš pārcēlās uz NCAA pirmo divīziju, kur vēl divus gadus spēlēja [[Depola Universitāte|Depola Universitātē]]. Abu koledžu otrajā sezonā viņš bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot vairāk nekā 20 punktus vidēji spēlē. [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] M. Struss netika izvēlēts, taču viņš pievienojās [[Bostonas "Celtics"]] [[NBA Vasaras līga]]s komandai. Labi parādījis sevi šajā turnīrā viņš noslēdza ar komandu divvirzienu līgumu, tomēr īsi pirms NBA sezonas sākuma komanda viņu no sastāva atbrīvoja. 22. oktobrī M. Struss noslēdza līgumu ar citu [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konferences]] komandu [[Čikāgas "Bulls"]], kuras sastāvā mēnesi vēlāk debitēja NBA. "Bulls" sastāvā gan viņš nospēlēja tikai divas spēles, spēlējot arī [[G Līga]]s komandā ''[[Windy City Bulls]]''. 2020. gada novembrī M. Struss noslēdza līgumu ar [[Maiami "Heat"]], kuras sastāvā trīs sezonu laikā iekaroja stabilu vietu spēles rotācijā un izcila trīspunktu metienu speciālista reputāciju. Kopā ar "Heat" sasniedza [[NBA finālsērija|NBA finālsēriju]] 2023. gadā. 2023. gada jūlijā viņš ''sign-and-trade'' darījuma rezultātā noslēdza četru gadu līgumu ar [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kas paredz 63 miljonu dolāru atalgojumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Struss, Makss}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Illinoisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] okwk3fh42semfben8ddg00yujjspzfc 4471062 4471060 2026-05-20T19:26:54Z Biafra 13794 +atsauces 4471062 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Makss Struss | vārds_orig = ''Max Strus'' | attēls = Max Strus - 53368732580 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Makss Struss 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|28}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Illinoisas štats|Hikorihillsa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]], [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Amos Alonzo Stagg'' ([[Illinoisa]]) | koledža = | augstskola = [[Lūisa Universitāte]]<br>[[Depola Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | numurs = 2 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2019|fs}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = → {{flaga|ASV}} ''[[Windy City Bulls]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2020|start}}—{{nbay|2022|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2023|start}}—pašlaik | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Makss Struss''' ({{val|en|Max Strus}}; dzimis {{dat|1996|3|28}} [[Illinoisa|Illinoisas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Klīvlendas "Cavaliers"]]. == Karjera == Koledžu basketbola karjeru M. Struss uzsāka [[Lūsia Universitāte]]s komandā [[NCAA]] otrās divīzijas čempionātā. Pēc divām sezonām zemākā līmenī viņš pārcēlās uz NCAA pirmo divīziju, kur vēl divus gadus spēlēja [[Depola Universitāte|Depola Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bigeast.com/news/2017/12/15/mens-basketball-local-talent-strus-leads-a-streaking-depaul.aspx|title=Local Talent Strus Leads A Streaking DePaul|website=www.bigeast.com|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> Abu koledžu otrajā sezonā viņš bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot vairāk nekā 20 punktus vidēji spēlē. [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] M. Struss netika izvēlēts, taču viņš pievienojās [[Bostonas "Celtics"]] [[NBA Vasaras līga]]s komandai. Labi parādījis sevi šajā turnīrā viņš noslēdza ar komandu divvirzienu līgumu, tomēr īsi pirms NBA sezonas sākuma komanda viņu no sastāva atbrīvoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.masslive.com/celtics/2019/10/boston-celtics-waive-max-strus-and-others-opening-door-for-javonte-green-to-earn-final-roster-spot.html|title=Boston Celtics waive Max Strus and others, opening door for Javonte Green to earn final roster spot|last=twesterh@masslive.com|first=Tom Westerholm {{!}}|website=masslive|access-date=2026-05-20|date=2019-10-19|language=en}}</ref> 22. oktobrī M. Struss noslēdza līgumu ar citu [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konferences]] komandu [[Čikāgas "Bulls"]], kuras sastāvā mēnesi vēlāk debitēja NBA. "Bulls" sastāvā gan viņš nospēlēja tikai divas spēles, spēlējot arī [[G Līga]]s komandā ''[[Windy City Bulls]]''. 2020. gada novembrī M. Struss noslēdza līgumu ar [[Maiami "Heat"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/heat/news/heat-signs-max-strus-11-30-20|title=Max Strus Signs With HEAT {{!}} Miami Heat|website=www.nba.com|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> kuras sastāvā trīs sezonu laikā iekaroja stabilu vietu spēles rotācijā un izcila trīspunktu metienu speciālista reputāciju. Kopā ar "Heat" sasniedza [[NBA finālsērija|NBA finālsēriju]] 2023. gadā. 2023. gada jūlijā viņš ''sign-and-trade'' darījuma rezultātā noslēdza četru gadu līgumu ar [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kas paredz 63 miljonu dolāru atalgojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/cavaliers/news/releases-strus-acquisition-230706|title=Cavaliers Acquire Max Strus|website=www.nba.com|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Struss, Makss}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Illinoisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] g9vvc3593i4qlh3m3nirjctru5tm27b 4471064 4471062 2026-05-20T19:27:35Z Biafra 13794 4471064 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Makss Struss | vārds_orig = ''Max Strus'' | attēls = Max Strus - 53368732580 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Makss Struss 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|28}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisas štats|Hikorihillsa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]], [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Amos Alonzo Stagg'' ([[Ilinoisa]]) | koledža = | augstskola = [[Lūisa Universitāte]]<br>[[Depola Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | numurs = 2 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2019|fs}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = → {{flaga|ASV}} ''[[Windy City Bulls]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2020|start}}—{{nbay|2022|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2023|start}}—pašlaik | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Makss Struss''' ({{val|en|Max Strus}}; dzimis {{dat|1996|3|28}} [[Ilinoisa|Ilinoisas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Klīvlendas "Cavaliers"]]. == Karjera == Koledžu basketbola karjeru M. Struss uzsāka [[Lūsia Universitāte]]s komandā [[NCAA]] otrās divīzijas čempionātā. Pēc divām sezonām zemākā līmenī viņš pārcēlās uz NCAA pirmo divīziju, kur vēl divus gadus spēlēja [[Depola Universitāte|Depola Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bigeast.com/news/2017/12/15/mens-basketball-local-talent-strus-leads-a-streaking-depaul.aspx|title=Local Talent Strus Leads A Streaking DePaul|website=www.bigeast.com|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> Abu koledžu otrajā sezonā viņš bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot vairāk nekā 20 punktus vidēji spēlē. [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] M. Struss netika izvēlēts, taču viņš pievienojās [[Bostonas "Celtics"]] [[NBA Vasaras līga]]s komandai. Labi parādījis sevi šajā turnīrā viņš noslēdza ar komandu divvirzienu līgumu, tomēr īsi pirms NBA sezonas sākuma komanda viņu no sastāva atbrīvoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.masslive.com/celtics/2019/10/boston-celtics-waive-max-strus-and-others-opening-door-for-javonte-green-to-earn-final-roster-spot.html|title=Boston Celtics waive Max Strus and others, opening door for Javonte Green to earn final roster spot|last=twesterh@masslive.com|first=Tom Westerholm {{!}}|website=masslive|access-date=2026-05-20|date=2019-10-19|language=en}}</ref> 22. oktobrī M. Struss noslēdza līgumu ar citu [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konferences]] komandu [[Čikāgas "Bulls"]], kuras sastāvā mēnesi vēlāk debitēja NBA. "Bulls" sastāvā gan viņš nospēlēja tikai divas spēles, spēlējot arī [[G Līga]]s komandā ''[[Windy City Bulls]]''. 2020. gada novembrī M. Struss noslēdza līgumu ar [[Maiami "Heat"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/heat/news/heat-signs-max-strus-11-30-20|title=Max Strus Signs With HEAT {{!}} Miami Heat|website=www.nba.com|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> kuras sastāvā trīs sezonu laikā iekaroja stabilu vietu spēles rotācijā un izcila trīspunktu metienu speciālista reputāciju. Kopā ar "Heat" sasniedza [[NBA finālsērija|NBA finālsēriju]] 2023. gadā. 2023. gada jūlijā viņš ''sign-and-trade'' darījuma rezultātā noslēdza četru gadu līgumu ar [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kas paredz 63 miljonu dolāru atalgojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/cavaliers/news/releases-strus-acquisition-230706|title=Cavaliers Acquire Max Strus|website=www.nba.com|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Struss, Makss}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] j2up5ftx2wjb25696gmaq8o8qhpekfo 0 632419 4471061 2026-05-20T19:24:12Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Makss Struss]] 4471061 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Makss Struss]] 723vufmapxt59pqz1a32pstpq10wlrf 0 632420 4471066 2026-05-20T19:28:17Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Ilinoisa]] 4471066 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ilinoisa]] 10vgmir39kqzmwjavh9ap7iisc0pfcz 3 632421 4471079 2026-05-20T19:36:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4471079 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Liepajas Viesis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 22.36 (EEST) 5s8uxn6z99ulfkn2xbhtnbocuqvwxi6 1 632422 4471083 2026-05-20T19:39:54Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4471083 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 0 632423 4471086 2026-05-20T19:40:46Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste |name = Turbjērns Hegems |fullname = ''Torbjørn Lysaker Heggem'' |image = Norway Italy - June 2025 D 05 (cropped).jpg |caption = Turbjērns Hegems 2025. gadā |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|12}} |birth_place = {{vieta|Norvēģija|Tronheima}} |height = 192 |position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] |currentclub = {{flaga|ITA}} [[Bologna FC|Bologna]] |clubnumber = 14 |youthyears1 = {{0|0000}}—2013 |youthclubs1 = {{flaga|NOR}} Astor |... 4471086 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste |name = Turbjērns Hegems |fullname = ''Torbjørn Lysaker Heggem'' |image = Norway Italy - June 2025 D 05 (cropped).jpg |caption = Turbjērns Hegems 2025. gadā |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|12}} |birth_place = {{vieta|Norvēģija|Tronheima}} |height = 192 |position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] |currentclub = {{flaga|ITA}} [[Bologna FC|Bologna]] |clubnumber = 14 |youthyears1 = {{0|0000}}—2013 |youthclubs1 = {{flaga|NOR}} Astor |youthyears2 = 2014—2018 |youthclubs2 = {{flaga|NOR}} [[Rosenborg BK|Rosenborg]] |years1 = 2018—2021 |clubs1 = {{flaga|NOR}} [[Rosenborg BK|Rosenborg]] |caps1 = 0 |goals1 = 0 |years2 = 2019—2020 |clubs2 = {{īre}}{{flaga|NOR}} [[Ranheim Fotball|Ranheim]] |caps2 = 48 |goals2 = 1 |years3 = 2021—2022 |clubs3 = {{flaga|NOR}} [[Sandnes Ulf]] |caps3 = 61 |goals3 = 1 |years4 = 2023—2024 |clubs4 = {{flaga|SWE}} [[IF Brommapojkarna]] |caps4 = 40 |goals4 = 2 |years5 = 2024—2025 |clubs5 = {{flaga|ENG}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]] |caps5 = 46 |goals5 = 1 |years6 = 2025— |clubs6 = {{flaga|ITA}} [[Bologna FC|Bologna]] |caps6 = 26 |goals6 = 0 |nationalyears1 = 2024— |nationalteam1 = {{fb|NOR}} |nationalcaps1 = 13 |nationalgoals1 = 0 |pcupdate = 20.05.2026. |ntupdate = 20.05.2026. }} '''Turbjērns Līsakers Hegems''' ({{val|no|Torbjørn Lysaker Heggem}}; dzimis {{dat|1999|1|12}} [[Tronheima|Tronheimā]]) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]]. Parasti spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, var spēlēt arī kā malējais aizsargs, [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlases]] spēlētājs. Kopš 2025. gada pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu ''[[Bologna FC|Bologna]]''. == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties klubā ''Astor''. 2014. gadā pievienojās dzimtās pilsētas [[Tronheima]]s kluba ''[[Rosenborg BK|Rosenborg]]'' jauniešu akadēmijai. Pārstāvēja jauniešu komandas, tostarp spēlēja [[UEFA Jaunatnes līga|UEFA Jaunatnes līgā]]. 2018. gada aprīlī debitēja kluba pieaugušo komandā Norvēģijas Superkausā. 2019. gadā tika izīrēts ''[[Ranheim Fotball|Ranheim]]'' komandai. No 2021. līdz 2022. gadam pārstāvēja citu Norvēģijas klubu — ''[[Sandnes Ulf]]''. 2022. gada decembrī parakstīja līgumu ar [[Zviedrija]]s klubu ''[[IF Brommapojkarna]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bpfotboll.se/forening/valkommen-till-bp-torbjorn-lysaker-heggem/ |title=Välkommen till BP, Torbjørn Lysaker Heggem |language=sv |date={{dat|2022|12|22|N|bez}}| website=bpfotboll.se |accessdate={{dat|2026|5|20||bez}}}}</ref> 2024. gada jūlijā pārgāja uz [[Anglija]]s otrās pēc līmeņa līgas ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' komandu ''[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]''. 2024.—2025. gada sezonā tika atzīts par komandas labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wba.co.uk/news/albion-mens-202425-awards-winners |title=Albion Men's 2024/25 awards winners |language=en |date={{dat|2025|4|14|N|bez}}| website=wba.co.uk |accessdate={{dat|2026|5|20||bez}}}}</ref> 2025. gada augustā pārgāja uz [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu ''[[Bologna FC|Bologna]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wba.co.uk/news/torbjorn-heggem-signs-bologna |title=Torbjørn Heggem signs for Bologna |language=en |date={{dat|2025|8|15|N|bez}}| website=wba.co.uk |accessdate={{dat|2026|5|20||bez}}}}</ref> [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]] debitēja {{dat|2024|10|13||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hegems, Turbjērns}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Trendelāgā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]] [[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Rosenborg BK spēlētāji]] [[Kategorija:IF Brommapojkarna spēlētāji]] [[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] pq8a7p3v75omn07nw2m2s9epbdrava2 0 632424 4471087 2026-05-20T19:41:41Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Turbjērns Hegems]] 4471087 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turbjērns Hegems]] nsdbkeapgimiyuyn8yxhdbezjhl20lq 0 632425 4471088 2026-05-20T19:42:07Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Turbjērns Hegems]] 4471088 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turbjērns Hegems]] nsdbkeapgimiyuyn8yxhdbezjhl20lq 0 632426 4471089 2026-05-20T19:42:47Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Turbjērns Hegems]] 4471089 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turbjērns Hegems]] nsdbkeapgimiyuyn8yxhdbezjhl20lq 0 632427 4471090 2026-05-20T19:43:40Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Turbjērns Hegems]] 4471090 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turbjērns Hegems]] nsdbkeapgimiyuyn8yxhdbezjhl20lq 0 632428 4471091 2026-05-20T19:44:32Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Turbjērns Hegems]] 4471091 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turbjērns Hegems]] nsdbkeapgimiyuyn8yxhdbezjhl20lq 0 632429 4471095 2026-05-20T19:58:44Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par seriālu 4471095 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = ''The Boys'' | attēls = The Boys TV series logo.svg | genre = [[supervaroņu filma]]<br>[[melnā komēdija]]<br>[[asa sižeta filma]]<br>[[fantāzijas filma]] | creator = [[Ēriks Kripke]] | writer = Balstīts uz tāda paša nosaukuma komiksu sēriju, kuras autori ir [[Gārts Eniss]] un [[Deriks Robertsons]] | director = Ēriks Kripke<br>[[Filips Sgričia]]<br>[[Dens Trahtenbergs]]<br>[[Kārena Gaviola]]<br>[[Frederiks Tojs]]<br>[[Sāra Boida]] u.c. | starring = [[Kārls Urbāns]]<br>[[Džeks Kveids]]<br>[[Entonijs Stārs]]<br>[[Erina Moriartija]]<br>[[Džesijs Ašers]]<br>[[Lezs Alonso]]<br>[[Čeiss Kroufords]]<br>[[Tomers Kapone]]<br>[[Kārena Fukuhara]] | country = {{USA}} | composer = [[Kristofers Lenercs]] | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 5 | num_episodes = 40 | runtime = 55—70 minūtes | distributor = ''[[Amazon Prime Video]]'' | first_aired = 2019. gada 26. jūlija | last_aired = 2026. gada 20. maija | related = ''[[Gen V]]'' (2023—2025)<br>''[[The Boys: Diabolical]]'' (2022)<br>''[[Vought Rising]]'' (ap 2027)<br>''The Boys: Mexico'' (TBA) }} '''''The Boys''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: '''Puiši''' jeb '''Zēni''') ir [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] un [[Supervaroņu filma|supervaroņu]] televīzijas seriāls ar [[Melnā komēdija|melnās komēdijas]] elementiem, ko radījis [[Ēriks Kripke]] un kas balstīts uz tāda paša nosaukuma komiksu sēriju, kuras autori ir [[Gārts Eniss]] un [[Deriks Robertsons]]. Seriāls stāsta par Viljama Bučera vadīto grupu ar nosaukumu "Puiši", kas cīnās pret [[Supervaronis|supervaroņiem]] un megakorporāciju ''Vought,'' kurai viņi kalpo. Supervaroņi lielākoties slēpj savus netikumus un noziegumus, kamēr ''Vought'' viņus piesedz, iegūstot arvien lielāku varu un pastrādājot šausminošus noziegumus. Liela daļa seriāla koncentrējas uz konfliktu starp Bučeru, grupas līderi, un Houmlenderu, septiņu galveno supervaroņu vadītāju. Pirmās sezonas pirmizrāde notika 2019. gada 26. jūlijā. Otrās sezonas pirmizrāde notika 2020. gada 4. septembrī, un vēl pirms tās seriāls tika pagarināts uz trešo sezonu, kuru saka parraidīt 2022. gada 3. jūnijā. Ceturtās sezonas pirmizrāde notika 2024. gada 13. jūnijā, un vēl pirms tam tika paziņots, ka seriāls tiks pagarināts uz piekto sezonu, kas būs pēdējā. Piektās sezonas pirmizrāde notika 2026. gada 8. aprīlī. Papildus galvenajam seriālam ir izdoti arī vairāki atvasinājumi. 2022. gadā tika izdots pieaugušo animācijas [[Antoloģija|antoloģijas]] seriāls ''[[The Boys: Diabolical]]''. 2023. gadā tika izdota seriāla ''[[Gen V]]'' pirmā sezona, kurā parādījās arī vairāki pamatseriāla varoņi. Seriāla otrā sezona tika izdota 2025. gadā, bet 2026. gadā tika paziņots, ka ''Gen V'' tiks atcelts pēc divām sezonām. 2027. gadā plānots izdot arī [[Prikvels|prikvela]] seriālu ar nosaukumu ''[[Vought Rising]]''. Pirmās trīs sezonas saņēma plašu skatītāju un kritiķu atzinību par humoru, sižetu un aktierspēli, savukārt ceturtā un piektā sezona tika kritizētas par lēno tempu, lielo maznozīmīgo epizožu skaitu, nepietiekama varoņu izmantošana un politiskās satīras kvalitātes pasliktināšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ladbible.com/entertainment/tv/eric-kripke-the-boys-season-five-criticism-response-850679-20260507|title=Eric Kripke fires back at criticism that The Boys season 5 has been 'boring'|website=LADbible|access-date=2026-05-20|date=2026-05-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aol.com/entertainment/why-critics-aren-t-satisfied-182641383.html|title=Why Some Critics Aren’t Satisfied With The Boys Season 5 - AOL|last=AOL|website=AOL.com|access-date=2026-05-20|date=2026-04-07|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a71245603/the-boys-boss-fan-complaints-season-5/|title=The Boys boss responds to fan complaints: "You're just watching the wrong show"|website=Digital Spy|access-date=2026-05-20|date=2026-05-07|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/tv/the-boys-season-four-being-review-bombed-3766932|title='The Boys' season four is being review-bombed|last=Berry|first=Alex|website=NME|access-date=2026-05-20|date=2024-06-19|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-season-4-worst-sin-criticism-not-political/|title=The Boys' Worst Season 4 Sin Wasn't The One That Made Headlines|last=Mullen|first=Amanda|website=ScreenRant|access-date=2026-05-20|date=2024-09-15|language=en}}</ref> == Sižets == Sižets risinās pasaulē, kur supervaroņi ir ikdienišķa parādība un strādā megakorporācijas ''Vought'' labā, iegūstot mediju uzmanību un popularitāti, vienlaikus kalpojot kā popkultūras zvaigznēs. Tomēr aiz uzņēmuma filantropiskās fasādes un supervaroņu labajiem darbiem slēpjas neskaitāmi tumši noslēpumi un netīras darīšanas, tostarp ''Vought'' eksperimenti ar preparātu V, kas cilvēkiem piešķir dažādas superspējas. Pret korporāciju un supervaroņiem stājas grupa "Puiši" (''The Boys''), kuru vada bijušais [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] aģents Viljams Bučers. Viņa sievu izvaroja Houmlenders — ''Vought'' tā saukto supervaroņu "Septītnieka" savtīgais un psihopātiskais līderis, tāpēc Bučers nolēma veltīt savu dzīvi cīņai ar supervaroņiem. Pirmajā sezonā jauns vīrietis vārdā Hjūijs Kempbels pievienojas Bučera jaunizveidotajai komandai "Puiši" pēc tam, kad viens no "Septītnieka" supervaroņiem nesodīti nogalina viņa draudzeni. Tikmēr viena no jaunākajām "Septītnieka" dalībniecēm, Enija Dženjuere, sastopas ar ''Vought'' nežēlīgo iekšējo pasauli. Tas noved pie viņas attiecībām ar Hjūiju, kas ļoti satrauc Bučeru, jo viņš ienīst visus supervaroņus. Otrajā sezonā "Puiši" turpina cīņu pret ''Vought'' pēc tam, kad Bučers tiek apsūdzēts augsta korporācijas locekļa slepkavībā. Līdzās Houmlenderam parādās arī noslēpumainā supervarone Stormfronte, ar kuru viņam izveidojas romantiskas attiecības. Trešajā sezonā "Puiši" sāk strādāt Viktorijas Ņūmenas un viņas biroja labā, kas nodarbojas ar bīstamiem supervaroņiem. Tomēr Bučers turpina meklēt ieroci, kas spētu nogalināt Houmlenderu, un tas viņu noved pie Kareivja Zēna, viena no vecākajiem ''Vought'' supervaroņiem, kurš tika uzskatīts par mirušu. Tikmēr Houmlendera garīgais stāvoklis sāk pasliktināties, jo ''Vought'' cenšas ierobežot viņa varu, un daži "Septītnieka" locekļi sāk sadarboties ar "Puišiem". Ceturtajā sezonā Viktorija Ņūmena uzsāk savu kampaņu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta amatam, sadarbojoties ar Houmlenderu. Tikmēr Bučers satiek savu seno draugu un steidzas glābt pasauli, jo pats atrodas uz nāves sliekšņa [[Vēzis (slimība)|vēža]] dēļ, bet pārējie "Puiši" vairs viņā neklausās viņa pastāvīgo manipulāciju un melu dēļ. Piektajā sezonā Houmlenders pilnībā zaudē saprātu, kļūstot par faktisko ASV līderi un cenšoties kļūt par jaunu [[Dievs|Dievu]]. Viņš uzsāk plaša mēroga medības uz "Puišiem" un viņu atbalstītājiem. Tikmēr "Puiši" un daži atlikušie supervaroņi apvieno spēkus, lai galu galā sakautu Houmlenderu. == Lomās == === Galvenie varoņi === * [[Kārls Urbāns]] kā '''Viljams "Billijs" Butčers''' (1.—5. sezonas). Viņš ir bijušais CIP aģents un grupas "Puiši" vadītājs. Pēc tam, kad Houmlenders [[Izvarošana|izvaroja]] viņa sievu, Bučers kļuva vardarbīgs un sāka ienīst visus supervaroņus, cenšoties iznīcināt viņus. Viņš neizvairās no manipulācijām, iebiedēšanas un meliem, kā arī bieži izmanto melno un nievājošu humoru. Pēc īslaicīgas preparāta V lietošanas Bučeram attīstījās vēzis, taču vēlāk, turpinot lietot preparātu, tas mutēja un kļuva par viņa superspēju, padarot viņu neievainojamu un ļaujot viņam uzbrukt ar slēptiem vēža veida taustekļiem. Bučers nolemj izmantot šo spēju, lai turpinātu nogalināt supervaroņus. * [[Džeks Kveids]] kā '''Hjū "Hjūijs" Kempbels''' (1.—5. sezonas). Viņš ir parasts puisis, kura draudzeni nogalināja supervaronis A-Vilciens. Pēc tam Bučers izmantoja Hjūiju savās interesēs, taču viņš galu galā pievienojās grupai pēc tam, kad nogalināja vienu supervaroņi. Sākotnēji mīkstsirdīgs un nedrošs, Hjūija raksturs Bučera ietekmē un grupas darbības laikā kļūst stingrāks. Vēlāk Hjūijs uzsāk attiecības ar Eniju. * [[Entonijs Stārs]] kā '''Džons Gillmans''' jeb '''Houmlenders''' (1.—5. sezonas). Viņš ir ''Vought'' "Septītnieka" galveno supervaroņu līderis, kuram piemīt superspēks, neievainojamība, spēja lidot un [[Lāzers|lāzeru]] šaušana no acīm. Viņš ir ārkārtīgi nežēlīgs un [[Narcisms|narcistisks]] psihopāts, kurš pastāvīgi meklē tēva un mātes figūru, jo jau no mazotnes bija turēts ''Vought'' laboratorijā. Viņš ir Bučera galvenais ienaidnieks pēc viņa sievas izvarošanas, kā rezultātā piedzima viņa dēls Raiens. Laika gaitā Houmlenders kļūst apsēsts ar [[Nemirstība|nemirstību]] un pakāpeniski zaudē veselo saprātu, tiecoties kļūt par jaunu Dievu. * [[Erina Moriartija]] kā '''Enija Dženjuere''' jeb '''Starlaite''' (1.—5. sezonas). Viņa ir supervarone ar neievainojamību, spēju lidot un manipulēt ar [[Elektrība|elektrisko enerģiju]]. Kopš bērnības viņa vēlējās pievienoties "Septītniekam", taču, nonākot tur, atklāja ''Vought'' tumšo pusi. Pēc tikšanās ar Hjūiju un "Puišiem" viņa nolemj pamest ''Vought'' un palīdzēt cīņā pret to, neskatoties uz Bučera sākotnējo nelabprātību. * [[Džesijs Ašers]] kā '''Redžijs Frānklins''' jeb '''A-Vilciens''' (1.—5. sezonas). Viņš ir supervaronis ar spēju skriet [[Skaņas ātrums|skaņas ātrumā]] un ir "Septītnieka" loceklis. Būdams atkarīgs no preparāta V, viņš nejauši nogalina Hjūija draudzeni, pilnā ātrumā ietriecoties viņā. Vēlāk viņš atvainojas par izdarīto un nolemj kļūt par slepeno informatoru "Puišiem", pat glābjot viņus, taču Redžiju galu galā nogalina Houmlenders. * [[Lezs Alonso]] kā '''Mārvins "Mātes Piens" Milks''' (1.—5. sezonas). Būdams "Puiši" grupas loceklis un ilggadējs Bučera draugs, viņš saka ienīst supervaroņus pēc tam, kad viņa vectēvu nogalināja viens no viņiem, bet viņa tēvs nomira tiesas prāvas laikā pret ''Vought''. Tomēr kā ģimenes cilvēks Mārvins bieži kalpo kā grupas morālais kompass, atbalstot miermīlīgus risinājumus un cenšoties apturēt Bučera dusmu uzplūdus. * [[Čeiss Kroufords]] kā '''Kevins Moskovics''' jeb '''Dziļais''' (1.—5. sezonas). Viņš ir supervaronis ar spēju elpot zem ūdens un sazināties ar jūras radībām. Viņš ir paklausīgs un bieži darbojas kā Houmlendera padevīgs izpildītājs, pildot viņa pavēles, jo baidās no nāves vai kļūšanas par nevajadzīgu supervaroni. * [[Tomers Kapons]] kā '''Seržs "Francūzis"''' (1.—5. sezonas). Viņš ir ķīmiķis, [[Narkotikas|narkotiku]] un ieroču tirgotājs, kā arī grupas "Puiši" dalībnieks. Viņš bieži izgudro ieročus cīņai pret supervaroņiem. Vienas misijas laikā "Puiši" atrod Kimiko — nerunājošu un mežonīgu meiteni ar superspējām, un tikai Seržs spēj ar viņu nodibināt kontaktu, vēlāk izveidojot arī romantiskas attiecības. Galu galā Houmlenders nogalina Seržu, kad viņš novērš uzmanību no Kimiko un Seidžas. * [[Kārena Fukuhara]] kā '''Kimiko Mijaširo''' (1.—5. sezonas). Sākotnēji viņa bija nerunājoša un mežonīga meitene, kurai piespiedu kārtā tika injicēts preparāts V, pārvēršot viņu par slepkavu. Pateicoties Seržam, viņa pakāpeniski kļūst cilvēcīgāka un vēlāk kļūst par nozīmīgu grupas locekli, lielā mērā pateicoties savām reģenerācijas spējām. * [[Neitans Mičels]] kā '''Melnais Nuārs I''' (1.—3. sezonas) un '''Melnais Nuārs II''' (4.—5. sezonas). Oriģinālais Melnais Nuārs bija kluss supervaronis no vecākas supervaroņu grupas, kurš slēpa savu seju aiz maskas un bija prasmīgs cīņas mākslās. Viņš kļuva kluss un garīgi nestabils pēc tam, kad Kareivju Zēns viņu smagi piekāva. Kad tika atklāts, ka Kareivju Zēns joprojām ir dzīvs, Nuārs nolēma viņu nogalināt, neskatoties uz to, ka viņš bija Houmlendera tēvs. Uzzinājis par šo plānu, Houmlenders nogalina Nuāru. Viņa vietā tika savervēts cits supervaronis, kurš uzņēmās Melnā Nuāra identitāti. Tomēr otrais Nuārs sapņoja par aktiera karjeru, nevis par klusa pakalpiņa lomu. Pēc tam, kad Dziļais nogalināja viņa lugas režisoru, Nuārs nežēlīgi atriebās, taču Dziļais dusmu lēkmē viņu nogalināja. * [[Kolbija Minifija]] kā '''Ešlija Bareta''' (1.—5. sezonas). Sākotnēji viņa bija ''Vought'' talantu nodaļas direktore, bet vēlāk kļuva par uzņēmuma izpilddirektori. Kad Houmlenders pavēlēja nogalināt ikvienu darbinieku, kura rīcībā bija kompromitējoši pierādījumi, Ešlija sev injicēja preparātu V. Tā rezultātā viņai galvas aizmugurē izauga otra seja un attīstījās spēja lasīt domas. Houmlendera vadībā Ešlija kļuva par viceprezidenti, taču joprojām pastāvīgi baidījās par savu dzīvību un nekad nelaida garām iespēju sevi glābt. * [[Dominika Makeligota]] kā '''Megija Šova''' jeb '''Karaliene Meiva''' (1.—3. sezonas). Viņa ir neievainojama supervarone un "Septītnieka" otrā komandiere, kura iepriekš bija attiecībās ar Houmlenderu. Sākotnēji viņa centās ignorēt supervaroņu pastrādātos noziegumus, kļūstot ciniska un vienaldzīga. Tomēr pēc Enijas aiziešanas Meiva nolemj apvienoties ar "Puišiem" cīņā pret Houmlenderu un Stormfronti. Pēc tam, kad Kareivju Zēns atņem viņai spējas, Meiva ar "Puišu" palīdzību aizbēg kopā ar savu draudzeni. * [[Džensens Eklss]] kā '''Bens''' jeb '''Kareivju Zēns''' (3.—5. sezonas). Viņš ir vecās supervaroņu komandas vadītājs un Houmlendera bioloģiskais tēvs. Savas nežēlīgās un agresīvās uzvedības dēļ viņu nodeva viņa komanda un pārdeva [[Padomju Savienība|PSRS]], kur viņš tika pakļauts nežēlīgiem eksperimentiem. Tie viņam piešķīra spēju atņemt supervaroņiem viņu superspējas. Vēlāk viņš tika ievietots kriogēnajā kamerā, līdz Houmlenders viņu atrada un atbrīvoja, cerot ar viņa palīdzību uzveikt "Puišus" un noskaidrot Kareivja Zēna nemirstības noslēpumu. * [[Klaudija Dūmita]] kā '''Viktorija Ņūmena''' (2.—4. sezonas). Viņa ir [[ASV Kongress|kongresa]] locekle un pret supervaroņiem noskaņota aktīviste, kuras labā strādāja "Puiši". Vēlāk atklājas, ka Ņūmena pati ir slepena supervarone un slepkava, kura spēj uzspridzināt cilvēkiem galvas. Viņa sadarbojas ar ''Vought'', plānojot kļūt par prezidenti. Tomēr, saprotot, ka Houmlenders viņu izmanto, viņa vēršas pie Hjūija. Taču Bučers, kuru arvien vairāk pārņem viņa mutējušais vēzis, nogalina Ņūmenu ar saviem taustekļiem. * [[Kemerons Krovetijs]] kā '''Raiens Butčers''' (1.—5. sezonas). Viņš ir Houmlendera dēls, kurš piedzima pēc tam, kad Houmlenders izvaroja Bučera sievu. Viņš mantoja sava tēva superspējas, un ''Vought'' slēpj gan viņu, gan viņa māti. Vēlāk Bučers viņus atrod, lai gan viņam ir grūti pieņemt faktu, ka zēns ir supervaronis. Houmlenders cenšas panākt, lai Raiens viņu iemīlētu, taču Bučeram izdodas pārliecināt dēlu pretoties Houmlenderam, neskatoties uz Raiena dusmām par Bučera rīcību. * [[Velorija Karija]] kā '''Mistija Greja''' jeb '''Plaukšķene''' (4.—5 sezonas). Viņa ir supervarone, kura kopš bērnības ienīda Starlaiti un vēlāk ieņēma viņas vietu "Septīniekā". Mistijai piemīt spēja radīt ugunīgas dzirksteles. Drīz viņa uzsāka seksuālas attiecības ar Houmlenderu, ko pastiprināja viņa apsēstība ar krūts pienu. Lai izvairītos no Houmlendera vardarbības un apspiešanas, viņa atteicās no saviem principiem, taču Houmlenders drīz vien zaudēja interesi pret viņu. Neskatoties uz Mistijas lojalitāti, viņš viņu nogalināja pēc tam, kad uzzināja par viņas romānu ar Kareivja Zēnu. * [[Elizabete Šū]] kā '''Medelīna Stilvela''' (1.—2. un 5. sezonas). Viņa ir ''Vought'', īpaši "Septīnieka", supervaroņu operāciju vecākā viceprezidente. Houmlenders bija apsēsts ar viņu, lielā mērā savas slimīgās apsēstības ar krūts pienu dēļ. Medelīna izmanto savu ietekmi pār Houmlenderu un cenšas panākt, lai supervaroņi tiktu iesaistīti militārajā dienestā. Houmlenders nogalina Medelīnu pēc tam, kad atklāj, ka viņa un ''Vought'' no viņa slēpa viņa dēlu. * [[Džefrijs Dīns Morgans]] kā '''Džo Keslers''' (4.—5. sezonas). Viņš ir CIP virsnieks un Bučera kaujas biedrs. [[Karš pret terorismu|Kaujas laikā Afganistānā]] Bučers bija vienīgais izdzīvojušais no savas vienības, atstājot daudzus mirstošos karavīrus, tostarp Kesleru. Daudzus gadus vēlāk Keslers atkal parādās kā Bučera [[Halucinācijas|halucinācija]] un viņa tumšās puses izpausme, kuru ietekmē mutējušais vēzis. Keslers mudina Bučeru veikt genocīdu pret visiem supervaroņiem, un galu galā Bučers tam padodas. * [[Aja Keša]] kā '''Klāra Vouta''' jeb '''Stormfronte''' (2.—3. un 5. sezonas). Viņa ir nemirstīga supervarone, kura kļuva par "Septītnieka" locekli un drīz vien kļuva par Houmlendera mīļāko. Vēlāk atklājas, ka Klāra ir ''Vought'' dibinātāja sieva un [[Narcisms|naciste]], kura ienīst visus, izņemot baltādainos cilvēkus. Tieši viņas vīrs ievadīja viņai pirmo preparātu V, un pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] viņi pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur nodibināja ''Vought''. Klāra kādreiz bija vienā komandā ar Kareivi Zēnu, taču uz ilgu laiku pazuda un atkal parādījās tikai daudzus gadus vēlāk. Pēc mēģinājuma nogalināt Bučera sievu Raiens smagi sakropļoja Stormfronti, atstājot viņu smagā stāvoklī. Viņa turpināja mudināt Houmlenderu izveidot supervaroņu armiju, taču viņš atteicās. Vīlusies Klāra izdara [[Pašnāvība|pašnāvību]], nokožot sev mēli. * [[Sūzena Heivorda]] kā '''Džesika Bredlija''' jeb '''Māsa Seidža''' (4.—5. sezonas). Viņa ir supervarone un gudrākais cilvēks uz [[Zeme|Zemes]], kuru Houmlenders savervēja komandā. Patiesībā Seidžas galvenais mērķis bija izraisīt karu starp cilvēkiem un supervaroņiem, kamēr viņa pati paliek drošībā savā bunkurā. Tomēr viņas plāns sanaidot Kareivja Zēnu ar Houmlenderu izgāžas, un viņa galu galā pievienojas "Puišiem". * [[Deivids Digss]] kā '''Ārons''' jeb '''Ak, Tēvs''' (5. sezona). Viņš ir supervaronis, kurš spēj radīt [[Ultraskaņa|ultraskaņu]], kā arī ir Ešlijas vīrs un [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliskās]] baznīcas vadītājs. Neskatoties uz savu reliģisko tēlu, viņš ir amorāls un perverss cilvēks, kurš atklāti zvēr uzticību Houmlenderam kā jaunam Dievam un labprāt palīdz viņam par tādu kļūt. === Otrā plāna varoņi === * [[Džankarlo Espozito]] kā '''Stenfords "Stens" Edgars''' (1.—5. sezonas). Viņš ir ''Vought'' izpilddirektors un Stilvelas priekšnieks. Viņš ir ārkārtīgi manipulatīvs un aukstasinīgs, kā arī vienīgais, kurš nebaidās no Houmlendera. Viņš ir arī Viktorijas Ņūmenas adoptētājs, taču vēlāk Viktorija padara Edgaru par vainīgo korporācijas noziegumos, un Houmlenders faktiski ieņem viņa vietu. Vēlāk Stens dodas slēpties un negribīgi palīdz "Puišiem", vienlaikus cenšoties gūt no tā labumu sev. Tomēr viņš kļūst par Houmlendera gūstekni, kurš vēlas uzzināt sākotnējā preparāta V atrašanās vietu. * [[Džims Bīvers]] kā '''Roberts Singers''' (1.—5. sezonas). Viņš ir aizsardzības ministrs, kurš stingri pretojas supervaroņu iesaistīšanai armijā un ir noskaņots pret ''Vought''. Vēlāk viņš gandrīz uzvar prezidenta vēlēšanās, taču, uzzinājis, ka Ņūmena ir supervarone, kopā ar CIP sāk plānot viņas slepkavību, tomēr šis plāns tiek atklāts sabiedrībai. Pēc Ņūmenas nāves Singeru arestē par viņas slepkavību. * [[Laila Robiņa]] kā '''Greisa Melorija''' (1.—4. sezonas). Viņa ir CIP direktora vietniece un grupas "Puiši" dibinātāja. Greisa bieži palīdzēja komandai un pat rūpējās par Raienu. Vēlāk viņa kopā ar Bučeru mēģināja pārliecināt Raienu kļūt par ieroci pret Houmlenderu, taču dusmu lēkmē Raiens nejauši nogalina Greisu. * [[Heilijs Džoels Osments]] kā '''Mesmers''' (1. sezona). Viņš ir [[Telepātija|telepātisks]] supervaronis, kurš iepriekš strādāja ''Vought'', taču tika atlaists savu spēju ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. "Puiši" vērsās pie viņa, lai nolasītu Kimiko domas un uzzinātu vairāk par viņas pagātni. Vēlāk Mesmers nodod viņus Houmlenderam, un Bučers, atklājot nodevību, nogalina Mesmeru, atsitot viņa galvu pret izlietni. * [[Džēreds Padaleckis]] kā '''Misters Maratons''' (5. sezona). Viņš ir bijušais supervaronis, kuru vēlāk aizstāja A-Vilciens un kuram piemita līdzīgas superspējas. Kad Kareivju Zēns un Houmlenders vērsās pie viņa, meklējot informāciju par preparātu V, Maratons mēģināja izmantot situāciju, lai nogalinātu Houmlenderu. Tomēr Kareivju Zēns nostājās Houmlendera pusē, un abi kopā nežēlīgi nogalināja Maratonu. * [[Miša Kolinss]] kā '''Malķīmisks''' (5. sezona). Viņš ir supervaronis, kurš spēj izelpot toksiskas gāzes un draudzējas ar Misteru Maratonu. Viņš un Maratons kopā mēģināja nogalināt Houmlenderu ar Kareivja Zēna palīdzību, taču Kareivju Zēns atteicās un nogalināja Malķīmiķi. * [[Robs Benedikts]] kā '''Splinters''' (4. sezona). Viņš ir supervaronis, kurš spēj sadalīties vairākos dubultniekos, un Plaukšķenes draugs. "Puiši" iekrīt Splintera slazdā, kuru organizējusi Māsa Seidža, taču Bučeram izdodas nogalināt Splinteru. * [[Saimons Pegs]] kā '''Hjū Kempbels vecākais''' (1., 3.—4. sezonas). Viņš ir Hjūija tēvs, kurš nonāk CIP aizsardzībā pēc tam, kad viņa dēls sāk strādāt kopā ar "Puišiem". Vēlāk viņš pārcieš [[Insultus|insultu]] un iekrīt [[Koma|komā]]. Hjūijs nolemj viņam injicēt preparātu V, ko galu galā izdara viņa māte. Hjū pamostas, taču drīz atklājas, ka preparāts ir nopietni ietekmējis viņa [[smadzenes]] un viņš ir ieguvis spēju pārvietoties cauri priekšmetiem, nejauši nogalinot cilvēkus. Pēc tam Hjū sāk māniski vajāt savu ģimeni, un Hjūijs ir spiests nogalināt savu tēvu. * [[Šantele Vansantena]] kā '''Rebeka "Beka" Butčera''' (1.—4. sezonas). Viņa ir Bučera sieva, kura strādāja ''Vought'', kur Houmlenders viņu izvaroja, kā rezultātā piedzima Raiens. Beka un viņas dēls tika slēpti gan no Bučera, gan no Houmlendera, taču Bučeram vēlāk izdevās viņus atrast un mēģināt atjaunot attiecības ar ģimeni. Vēlāk Raiens nejauši nogalina Beku cīņas laikā ar Stormfronti. Pēc savas nāves Beka parādās Bučeram kā halucinācija un viņa gaišās puses izpausme. * [[Alekss Hesels]] kā '''Caurspīdīgais''' (1. sezona). Viņš ir supervaronis un "Septītnieka" loceklis, kura [[Ogleklis|oglekļa]] struktūras āda padara viņu neredzamu un gandrīz neievainojamu. Viņš slepeni izseko Hjūiju, kurš mēģina noklausīties ''Vought'' štābu, taču ar Bučera palīdzību Caurspīdīgais tiek sagūstīts. Saprotot, ka viņu nav iespējams nogalināt parastā veidā, Francūzis ievieto [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] Caurspīdīgā [[Resnā zarna|resnajā zarnā]]. Vēlāk Caurspīdīgajam izdodas pārliecināt Hjūiju viņu atbrīvot, taču, mēģinot aiziet, Hjūijs detonē sprāgstvielu un nogalina viņu. * [[Lorija Holdena]] kā '''Sārtā Grāfiene''' (3. sezona). Viņa ir supervarone un Kareivja Zēna komandas locekle, kura kopā ar Stenu Edgaru un pārējiem komandas biedriem nodeva Kareivja Zēnu PSRS. "Puiši" mēģināja no viņas iegūt informāciju par Kareivja Zēna pazušanu, taču viņai izdevās aizbēgt. Vēlāk Kareivju Zēns, pamodies no kriogēnā miega, viņu atrada un nogalināja par nodevību. * [[Kristians Kijiss]] kā '''Neitans Frānklins''' (1.,3.—5. sezonas). Viņš ir Redžija vecākais brālis un viņa treneris. Redžijs bieži vērsās pie viņa pēc padoma un morāla atbalsta. Neitanu smagi sakropļoja kāds brutāls supervaronis, atstājot viņu nespējīgu staigāt. Vēlāk Redžijs atriebās par notikušo ar savu brāli, un, kad viņš sāka palīdzēt "Puišiem", paslēpa Neitana ģimeni, lai ''Vought'' viņus neatrastu. * [[Džons Noubls]] kā '''Sems Butčers''' (2. un 5. sezonas). Viņš ir Bučera tēvs. Būdams vardarbīgs, viņš regulāri piekāva Bučeru un viņa brāli, kā rezultātā Billijs pameta ģimeni, bet viņa brālis vēlāk izdarīja pašnāvību. Daudzus gadus vēlāk Bučers atkal sastop savu tēvu, taču nespēj viņam piedot, lai gan tēvs lepojas ar to, par ko Billijs ir kļuvis. Vēlāk, pēc vēža mutācijas, Bučers atgriežas pie tēva un nogalina viņu. * [[Šons Ešmors]] kā '''Lamplaiters''' (2. sezona). Viņš ir supervaronis ar spēju kontrolēt uguni, kuru Stens Edgars nosūtīja uz iestādi, kur tika turēti nemierīgie supervaroņi. Tur Lamplaiters piedalījās ieslodzīto spīdzināšanā. Kad "Puiši" ielauzās šajā iestādē, viņiem izdevās pārliecināt Lamplaiteru palīdzēt. Pēc tam viņš kopā ar Hjūiju devās uz ''Vought'' torni, lai glābtu Starlaiti. Tomēr tieši "Septīnieka" sanāksmju telpā Lamplaiters izdara pašnāvību, aizdedzinot pats sevi. * [[Deivids Endrūss]] kā '''Stīvens Kalhūns''' (1., 4.—5. sezonas). Viņš ir senators, kurš sākotnēji iebilda pret supervaroņu iesaistīšanu armijā, taču Stilvelas šantāžas dēļ sāka sadarboties ar ''Vought''. Vēlāk viņš kļuva par formālu ASV prezidentu, pakļaujoties Houmlendera pavēlēm. Tomēr, uzzinājis, ka Kalhūns no viņa baidās un uzskata viņu par traku, Houmlenders viņu nogalina. * [[Dereks Vilsons]] kā '''Roberts Vernons''' jeb '''Tek Naits''' (4. sezona). Viņš ir supervaronis–detektīvs un televīzijas zvaigzne, kurš patiesībā ir [[Mazohisms|mazohistisks]] un perverss cilvēks. "Puišiem" izdodas izvilināt no Tek Naita atklāsmi, ka viņš sadarbojās ar Houmlenderu un Seidžu, pēc kā Teku Naitu nožņaudz viņa paša sulainis. * [[Šons Bensons]] kā '''Ezīkjels''' (1. un 4. sezonas). Viņš ir supervaronis ar spēju izstiept savas ekstremitātes un [[Kristietība|kristīgas]] organizācijas līderis. Tomēr slepenībā viņš ir perverss, un Hjūijs kopā ar Bučeru to izmanto, lai iegūtu informāciju par preparātu V. Vēlāk Ezīkjels uzbrūk Francūzim vienas no Plaukšķenes izrāžu laikā, taču Bučers, kuru arvien vairāk pārņem viņa tumšā puse, nogalina Ezīkjelu. * [[Dženifera Espozito]] kā '''Sūzena Reinera''' (1.—2. sezonas). Viņa ir CIP direktora vietniece, kura sadarbojās ar "Puišiem" un kurai bija romantiskās attiecībās ar Bučeru. Izmeklējot slepenu supervaroni, kas saistīts ar ''Vought'', viņu nogalina Viktorija Ņūmena, uzspridzinot viņai galvu. * [[Meisons Dejs]] kā '''Bombsaits''' (5. sezona). Viņš ir supervaronis no Kareivja Zēna vecās komandas. Viņš ilgu laiku slēpās, sargājot oriģinālo preparātu V, kuru Houmlenders meklēja, lai iegūtu nemirstību, kamēr "Puiši" centās šo preparātu iznīcināt. Vēlāk "Puiši" izmantoja Bombsaita mīlestību, lai viņu izvilinātu. Pēc cīņas ar Kareivja Zēnu viņš palīdz Bombsaitam zaudēt superspējas, pēc kā Bombsaits aizbēg. Seriālā epizodiskās lomās piedalījušies arī daudzi slaveni aktieri. [[Tilda Svintone]] ceturtās sezonas trijās sērijās ierunā [[astoņkāji]] Ambroziju, ar kuru Dziļam ir romantiskas attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/06/the-boys-creator-how-tilda-swinton-season-4-cameo-happened-1235975032/|title=‘The Boys’ Creator Eric Kripke Reveals How Tilda Swinton Season 4 Cameo Happened|last=Garner|first=Glenn|website=Deadline|access-date=2026-05-17|date=2024-06-16|language=en-US}}</ref> Piektās sezonas vienā sērijā [[Semjuels Džeksons]] ierunā [[Haizivis|haizivi]] Ksanderu, kurš sarunājas ar Dziļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/05/eric-kripke-samuel-l-jackson-the-boys-cameo-1236905247/|title=Eric Kripke Explains Samuel L. Jackson's 'The Boys' Cameo|last=Garner|first=Glenn|website=Deadline|access-date=2026-05-17|date=2026-05-14|language=en-US}}</ref> Aktieris un scenārists [[Sets Rogens]] kopumā četrās sērijās parādās kā viņš pats.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-cameo-roles-ranked/|title=The Boys' 8 Celebrity Cameos, Ranked|last=Rudoy|first=Matthew|website=ScreenRant|access-date=2026-05-17|date=2024-11-08|language=en}}</ref> Trešajā sezonā [[Šarlīze Terona]] vienā sērijā parādās pati, atveidojot Stormfronti ''Vought'' filmā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/tv/the-boys-charlize-theron-cameo-season-3/|title=How The Boys pulled off that shocking cameo in the season 3 premiere}}</ref> [[Vills Ferels]] ceturtās sezonas vienā sērijā arī parādās kā viņš pats, piedaloties ''Vought'' filmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sci-fi/the-boys-will-ferrell-cameo-newsupdate/|title=Will Ferrell makes hilarious cameo as himself in The Boys season 4 {{!}} Radio Times|last=Hibbs|first=James|website=www.radiotimes.com|access-date=2026-05-17|language=en-GB}}</ref> [[Gregs Grunbergs]] parādās kā aktieris ''Vought'' filmā. [[Billijs Zeins]] divās sērijās parādās kā viņš pats.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a40206615/the-boys-chace-crawford-season-3-billy-zane-titanic-cameo/|title=The Boys' Chace Crawford breaks down hilarious Titanic star season 3 cameo|website=Digital Spy|access-date=2026-05-17|date=2022-06-06|language=en-GB}}</ref> Piektās sezonas piektajā sērijā scenārists [[Kumails Nandžiani]], kā arī aktieri [[Vills Forte]], [[Kreigs Robinsons]] un [[Kristofers Mincs-Plass]] arī parādās kā viņi pati.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-season-5-cameos-guest-stars/|title=All 7 Cameos & Guest Stars In The Boys Season 5, Episode 5|last=Glazebrook|first=Lewis|website=ScreenRant|access-date=2026-05-17|date=2026-04-29|language=en}}</ref> == Izstrāde == Komiksu sēriju ''The Boys'', ko veidoja Gārts Eniss un Deriks Robertsons izdeva no 2006. līdz 2012. gadam. Sākotnēji komiksus izdeva ''[[DC Comics]]'', tomēr sērija tika uzskatīta par pārāk vardarbīgu un drūmu, tāpēc tā tika pārņemta izdevniecības ''[[Dynamite Entertainment]]'' paspārnē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychodrivein.com/page-to-screen-the-boys-season-one/|title=Page to Screen: The Boys Season One|last=McCoy|first=Paul Brian|website=Psycho Drive-In|access-date=2026-05-18|date=2019-08-02|language=en-US}}</ref> Baumas par filmas adaptāciju pirmo reizi parādījās 2008. gadā, kad ''[[Sony Pictures]]'' ieguva tiesības uz komiksiem pēc scenāristu [[Evans Goldbergs|Evana Goldberga]] un Seta Rogena intereses.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://gizmodo.com/the-boys-was-almost-movie-trilogy-not-prime-video-show-1851556793|title=The Boys Was Almost a Movie Trilogy Before It Was a TV Show|last=Jackson|first=Gordon|website=Gizmodo|access-date=2026-05-18|date=2024-06-24|language=en-US}}</ref> [[Ādams Makejs]] tika iecelts kā režisors, un vēlāk viņš apsvēra arī filmu triloģiju, uzskatot, ka tas būtu piemērotākais veids, kā pilnībā izstāstīt stāstu. Tika ziņots, ka scenārijs jau bija pabeigts un izstrādātas arī vairākas vizuālas ainas, taču projekts tika apturēts studijas un Makeja radošo domstarpību dēļ.<ref name=":1" /> 2012. gadā ''[[Paramount Pictures]]'' iegādājās tiesības un atsāka projekta izstrādi, taču 2016. gadā tika paziņots, ka ''[[Cinemax]]'' komiksu pamatā veidos televīzijas seriālu, nevis filmu triloģiju.<ref name=":0" /> Sets Rogens un Evans Goldbergs projektam pievienojās kā pilotsērijas režisori un izpildproducenti, savukārt Ēriks Kripke, kurš bija arī oriģinālo komiksu fans, kļuva par seriāla scenāristu un vadītāju.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/2020/09/03/tv/the-boys-season-1-amazon-superheroes-behind-the-scenes|title=The Birth of the Super Antihero: How They Made the Uproarious First Season of ‘The Boys’|website=www.theringer.com|access-date=2026-05-18|date=2020-09-03|language=en}}</ref> 2017. gada novembrī tika paziņots, ka pēc tam, kad ''[[Amazon MGM Studios|Amazon]]'' ''[[Amazon MGM Studios|Studios]]'' iegādājās ''Cinemax'', tā ieguva arī tiesības uz seriālu.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Ražošanas sākums bija paredzēts 2018. gada pavasarī, un pirmā sezona sastāvēja no astoņām sērijām, kuru budžets sasniedza aptuveni 11,2 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] par sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-tv-show-amazon-rogen-goldberg/|title=Amazon Developing The Boys TV Series|last=Erao|first=Matthew|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2017-11-08|language=en}}</ref> Pirmās sezonas pirmizrāde bija plānota 2019. gadā, un saskaņā ar Kripkes ieceri seriālam bija jāsastāv no piecām sezonām. == Aktieru sastāvs == Hjūija Kempbela tēls komiksos tika radīts, iedvesmojoties no aktiera [[Saimons Pegs|Saimona Pega]], taču sava vecuma dēļ Pegs seriālā atveidoja Hjūija tēvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-features/simon-pegg-the-boys-shaun-of-the-dead-20th-anniversary-1235937268/|title=Simon Pegg on Returning to ‘The Boys,’ Why a ‘Shaun of the Dead’ Reboot Would “Incense” Him|last=Ford|first=Lily|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-05-18|date=2024-07-04|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/boys-simon-pegg-1149645/|title=Simon Pegg Joins Amazon’s ‘The Boys’|last=Roffman|first=Marisa|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-05-18|date=2018-10-05|language=en-US}}</ref> Aktieris [[Čenss Perdomo]] piedalījās Hjūija lomas noklausīšanās procesā, tomēr šo lomu neieguva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/tv/news/gen-v-chance-perdomo-auditioned-the-boys-hughie-campbell-1235792563/|title=‘Gen V’ Star Chance Perdomo Reveals Who He Auditioned to Play on ‘The Boys’ and Where He Thinks Andre Is Trapped in Finale|last=Maas|first=Jennifer|website=Variety|access-date=2026-05-18|date=2023-11-16|language=en-US}}</ref> Vēlāk viņš parādījās vienā no galvenajām lomām seriālā ''[[Gen V]]''. Arī [[Patriks Švarcenegers]] piedalījās Houmlendera lomas noklausīšanās procesā, taču lomu neieguva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/gen-v-patrick-schwarzenegger-the-boys-homelander/|title=1 Surprising Gen V Actor Auditioned For The Boys' Homelander Before Antony Starr|last=Sharma|first=Dhruv|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2025-09-25|language=en}}</ref> Vēlāk viņš arī parādījās otrā plāna lomā seriālā ''Gen V''. Seriālā ''The Boys'' piedalās arī vairāki aktieri no seriāla ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'', kura autors arī ir Ēriks Kripke. [[Kristians Kijiss]], [[Džims Bīvers]] un [[Neitans Mičels]] bija vieni no pirmajiem ''Supernatural'' aktieriem, kuri pievienojās seriāla aktieru sastāvam pirmajā sezonā. [[Džensens Eklss|Džensens]] [[Džensens Eklss|Eklss]] pievienojās seriālam trešajā sezonā, savukārt [[Robs Benedikts]] un [[Džefrijs Dīns Morgans]] — ceturtajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/supernatural-god-chuck-rob-benedict-the-boys-reunion/|title=The Boys Season 4's Supernatural Reunion Ruins God For The 2nd Time Since SPN Ended|last=Elvy|first=Craig|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2024-06-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/the-boys-season-4-adds-jeffrey-dean-morgan|title=The Boys Adds Jeffrey Dean Morgan to Cast|last=Leston|first=Ryan|website=IGN|access-date=2026-05-18|date=2022-08-25|language=en}}</ref> [[Miša Kolinss]] un [[Džēreds Padaleckis]] pievienojās piektajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/tv/news/the-boys-jared-padalecki-misha-collins-supernatural-reunion-1236321455/|title=‘The Boys’ Final Season Casts Jared Padalecki and Misha Collins in ‘Supernatural’ Reunion With Jensen Ackles|last=Shanfeld|first=Ethan|website=Variety|access-date=2026-05-18|date=2025-02-26|language=en-US}}</ref> 2017. gadā [[Erina Moriartija]] bija pirmā, kas tika iekļauta seriāla aktieru sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2017/12/the-boys-erin-moriarty-cast-amazon-superhero-drama-series-comic-book-1202229406/|title=‘The Boys’: Erin Moriarty Cast In Amazon’s Superhero Drama Series Based On Comic Book|last=Petski|first=Nellie Andreeva,Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2017-12-18|language=en-US}}</ref> 2018. gada sākumā aktieru sastāvam pievienojās [[Entonijs Stārs]], [[Dominika Makgeliota]], [[Džesijs Ašers]], Neitans Mičels un [[Čeiss Kroufords]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/01/the-boys-chace-crawford-antony-starr-dominique-mcelligott-jessie-usher-cast-amazon-superhero-drama-series-1202244980/|title=‘The Boys’: Antony Starr, Chace Crawford, Dominique McElligott & Jessie Usher Cast In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-01-17|language=en-US}}</ref> Martā aktieru sastāvam pievienojās [[Lezs Alonso]], [[Kārena Fukuhara]] un [[Džeks Kveids]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/the-boys-jack-quaid-cast-amazon-superhero-series-1202312390/|title=‘The Boys’: Jack Quaid To Star In Amazon Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-03-06|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/the-boys-laz-alonso-to-co-star-in-amazon-superhero-series-1202311477/|title=‘The Boys’: Laz Alonso To Co-Star In Amazon Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-03-06|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/the-boys-karen-fukuhara-cast-amazon-superhero-drama-series-1202350607/|title=‘The Boys’: ‘Suicide Squad’s Karen Fukuhara Cast In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Petski|first=Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-03-21|language=en-US}}</ref> Aprīlī seriālam pievienojās [[Kārls Urbāns]], maijā — [[Elizabete Šū]], jūnijā — [[Tomers Kapons]] un augustā — [[Dženifera Espozito]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/04/the-boys-karl-urban-cast-amazon-superhero-drama-series-billy-butcher-1202359273/|title=‘The Boys’: Karl Urban To Play Lead Billy Butcher In Amazon’s Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-04-05|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/05/the-boys-elisabeth-shue-amazon-superhero-series-1202392059/|title=‘The Boys’: Elisabeth Shue To Co-Star In Amazon Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-05-16|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/06/the-boys-tomer-capon-cast-frenchie-amazon-superhero-drama-series-1202417127/|title=‘The Boys’: Tomer Capon To Play Frenchie In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Petski|first=Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-06-25|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/08/the-boys-jennifer-esposito-cast-amazon-superhero-drama-series-1202455048/|title=‘The Boys’: Jennifer Esposito Cast In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Petski|first=Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-08-30|language=en-US}}</ref> == Atvasinājumi == * ''[[The Boys: Diabolical]]'' (no angļu: Puiši: Velnišķīgi): 2022. gada 4. martā tika izdots pieaugušajiem paredzēts [[Animācijas filma|animācijas]] [[Antoloģija|antoloģijas]] seriāls ''The Boys: Diabolical'', kas stāsta par dažādiem notikumiem pamatseriāla pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/the-boys-diabolical-premiere-date-spinoff-animated-series-1234913890/|title=‘Diabolical’: Amazon Sets Premiere Date For ‘The Boys’ Spinoff Animated Series|last=Rosario|first=Alexandra Del|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2022-01-18|language=en-US}}</ref> Seriālā piedalās vairāki ''The Boys'' varoņi, kurus ierunājuši aktieri, kas tos atveidoja oriģinālajā seriālā. Kopumā tika izdotas astoņas sērijas. Pēc Kripkes teiktā, projekts tika labi uzņemts, taču mazā skatītāju skaita dēļ otrā sezona netika apstiprināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/boys-diabolical-cancel-eric-kripke-response/|title=The Boys 97% RT Spinoff Quietly Cancelled By Prime Video|last=Rudoy|first=Matthew|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2025-10-15|language=en}}</ref> * ''[[Gen V]]'' (no angļu: V paaudze): Seriāls, kura pirmās sezonas pirmizrāde notika 2023. gada 29. septembrī, stāsta par jauniem supervaroņiem, kuri studē ''Vought'' kontrolētajā Godolkina universitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/tv/news/the-boys-gen-v-premiere-date-amazon-1235675247/|title=‘The Boys’ Spinoff ‘Gen V’ Sets Premiere Date at Amazon|last=Maas|first=Jennifer|website=Variety|access-date=2026-05-18|date=2023-07-20|language=en-US}}</ref> Sižets seko vairākiem studentiem, kuri atklāj briesmīgu noslēpumu par universitāti un ''Vought''. Seriālā parādās arī vairāki pamatseriāla varoņi. Tajā pašā gadā seriāls tika pagarināts uz otro sezonu, kuras pirmizrāde notika 2025. gada 17. septembrī. 2026. gadā seriāls tika atcelts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/04/gen-v-canceled-the-boys-vought-rising-release-window-1236870931/|title='Gen V' Canceled After 2 Seasons, ''Vought Rising' Confirmed For 2027|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2026-04-24|language=en-US}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artthreat.net/32015-58260-gen-v-canceled-after-2-seasons-on-prime-video-spinoff-vought-rising-coming-2027/|title=Gen V canceled after 2 seasons on Prime Video, spinoff 'Vought Rising' coming 2027|last=Woodward|first=Alexander|website=Art Threat|access-date=2026-05-18|date=2026-05-13|language=en-US}}</ref> * ''[[Vought Rising]]'' (no angļu: ''Vought'' celšanās): 2024. gada 24. jūlijā tika paziņots par atvasinātu prikvela seriālu, kas stāstīs par korporācijas ''Vought'' izaugsmi [[1950. gadi|1950. gados]]. [[Džensens Eklss|Džensens]] [[Džensens Eklss|Eklss]] atgriezīsies kā Kareivju Zēns, [[Aja Keša]] kā Klāra Vouta, bet [[Meisons Dejs]] kā Bombsaits. Ēriks Kripke būs seriāla vadītājs. Seriāla pirmizrāde paredzēta 2027. gadā.<ref name=":3" /> * ''The Boys: Mexico'' (no angļu: Puiši: Meksika) 2023. gada novembrī tika paziņots par jauno seriālu ar nosaukumu ''The Boys: Mexico''. Aktieru sastāvs un sižets nav zināmi. Kā producenti ir norādīti [[Diego Luna]] un [[Gaels Garsija Bernals]]. Seriāla pirmizrāde paredzēta 2027. gada beigās vai 2028. gada sakumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://artthreat.net/33488-16433-the-boys-mexico-spinoff-gets-erik-kripke-cameo-set-for-2027-prime-video-debut/|title=The Boys: Mexico spinoff gets Erik Kripke cameo, set for 2027 Prime Video debut|last=Woodward|first=Alexander|website=Art Threat|access-date=2026-05-18|date=2026-05-16|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arynews.tv/the-boys-mexico-spinoff-gets-greenlit-with-eric-kripkes-cameo|title=The Boys: Mexico Spinoff Gets Greenlit with Eric Kripke's Cameo|last=Basir|first=Zaeem|website=ARY News|access-date=2026-05-18|date=2026-05-16|language=en}}</ref> == Atsauces == pya9441xdkl29ox9aw7pk8692as61lb 4471233 4471095 2026-05-21T07:13:52Z Meistars Joda 781 4471233 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = ''The Boys'' | attēls = The Boys TV series logo.svg | genre = [[supervaroņu filma]]<br>[[melnā komēdija]]<br>[[asa sižeta filma]]<br>[[fantāzijas filma]] | creator = [[Ēriks Kripke]] | writer = balstīts uz tāda paša nosaukuma komiksu sēriju, kuras autori ir [[Gārts Eniss]] un [[Deriks Robertsons]] | director = Ēriks Kripke<br>[[Filips Sgričia]]<br>[[Dens Trahtenbergs]]<br>[[Kārena Gaviola]]<br>[[Frederiks Tojs]]<br>[[Sāra Boida]] u.c. | starring = [[Kārls Urbāns]]<br>[[Džeks Kveids]]<br>[[Entonijs Stārs]]<br>[[Erina Moriartija]]<br>[[Džesijs Ašers]]<br>[[Lezs Alonso]]<br>[[Čeiss Kroufords]]<br>[[Tomers Kapone]]<br>[[Kārena Fukuhara]] | country = {{USA}} | composer = [[Kristofers Lenercs]] | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 5 | num_episodes = 40 | runtime = 55—70 minūtes | distributor = ''[[Amazon Prime Video]]'' | first_aired = 2019. gada 26. jūlijs | last_aired = 2026. gada 20. maijs | related = ''[[Gen V]]'' (2023—2025)<br>''[[The Boys: Diabolical]]'' (2022)<br>''[[Vought Rising]]'' (ap 2027)<br>''The Boys: Mexico'' (TBA) }} '''''The Boys''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: '''Puiši''' jeb '''Zēni''') ir [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] un [[Supervaroņu filma|supervaroņu]] televīzijas seriāls ar [[Melnā komēdija|melnās komēdijas]] elementiem, ko radījis [[Ēriks Kripke]] un kas balstīts uz tāda paša nosaukuma komiksu sēriju, kuras autori ir [[Gārts Eniss]] un [[Deriks Robertsons]]. Seriāls stāsta par Viljama Bučera vadīto grupu ar nosaukumu "Puiši", kas cīnās pret [[Supervaronis|supervaroņiem]] un megakorporāciju ''Vought,'' kurai viņi kalpo. Supervaroņi lielākoties slēpj savus netikumus un noziegumus, kamēr ''Vought'' viņus piesedz, iegūstot arvien lielāku varu un pastrādājot šausminošus noziegumus. Liela daļa seriāla koncentrējas uz konfliktu starp Bučeru, grupas līderi, un Houmlenderu, septiņu galveno supervaroņu vadītāju. Pirmās sezonas pirmizrāde notika 2019. gada 26. jūlijā. Otrās sezonas pirmizrāde notika 2020. gada 4. septembrī, un vēl pirms tās seriāls tika pagarināts uz trešo sezonu, kuru saka pārraidīt 2022. gada 3. jūnijā. Ceturtās sezonas pirmizrāde notika 2024. gada 13. jūnijā, un vēl pirms tam tika paziņots, ka seriāls tiks pagarināts uz piekto sezonu, kas būs pēdējā. Piektās sezonas pirmizrāde notika 2026. gada 8. aprīlī. Papildus galvenajam seriālam ir izdoti arī vairāki atvasinājumi. 2022. gadā tika izdots pieaugušo animācijas [[Antoloģija|antoloģijas]] seriāls ''[[The Boys: Diabolical]]''. 2023. gadā tika izdota seriāla ''[[Gen V]]'' pirmā sezona, kurā parādījās arī vairāki pamatseriāla varoņi. Seriāla otrā sezona tika izdota 2025. gadā, bet 2026. gadā tika paziņots, ka ''Gen V'' tiks atcelts pēc divām sezonām. 2027. gadā plānots izdot arī [[Prikvels|prikvela]] seriālu ar nosaukumu ''[[Vought Rising]]''. Pirmās trīs sezonas saņēma plašu skatītāju un kritiķu atzinību par humoru, sižetu un aktierspēli, savukārt ceturtā un piektā sezona tika kritizētas par lēno tempu, lielo maznozīmīgo epizožu skaitu, nepietiekamu varoņu izmantošanu un politiskās satīras kvalitātes pasliktināšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ladbible.com/entertainment/tv/eric-kripke-the-boys-season-five-criticism-response-850679-20260507|title=Eric Kripke fires back at criticism that The Boys season 5 has been 'boring'|website=LADbible|access-date=2026-05-20|date=2026-05-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aol.com/entertainment/why-critics-aren-t-satisfied-182641383.html|title=Why Some Critics Aren’t Satisfied With The Boys Season 5 - AOL|last=AOL|website=AOL.com|access-date=2026-05-20|date=2026-04-07|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a71245603/the-boys-boss-fan-complaints-season-5/|title=The Boys boss responds to fan complaints: "You're just watching the wrong show"|website=Digital Spy|access-date=2026-05-20|date=2026-05-07|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/tv/the-boys-season-four-being-review-bombed-3766932|title='The Boys' season four is being review-bombed|last=Berry|first=Alex|website=NME|access-date=2026-05-20|date=2024-06-19|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-season-4-worst-sin-criticism-not-political/|title=The Boys' Worst Season 4 Sin Wasn't The One That Made Headlines|last=Mullen|first=Amanda|website=ScreenRant|access-date=2026-05-20|date=2024-09-15|language=en}}</ref> == Sižets == Sižets risinās pasaulē, kur supervaroņi ir ikdienišķa parādība un strādā megakorporācijas ''Vought'' labā, iegūstot mediju uzmanību un popularitāti, vienlaikus kalpojot kā popkultūras zvaigznēs. Tomēr aiz uzņēmuma filantropiskās fasādes un supervaroņu labajiem darbiem slēpjas neskaitāmi tumši noslēpumi un netīras darīšanas, tostarp ''Vought'' eksperimenti ar preparātu V, kas cilvēkiem piešķir dažādas superspējas. Pret korporāciju un supervaroņiem stājas grupa "Puiši" (''The Boys''), kuru vada bijušais [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] aģents Viljams Bučers. Viņa sievu izvaroja Houmlenders — ''Vought'' tā saukto supervaroņu "Septītnieka" savtīgais un psihopātiskais līderis, tāpēc Bučers nolēma veltīt savu dzīvi cīņai ar supervaroņiem. Pirmajā sezonā jauns vīrietis vārdā Hjūijs Kempbels pievienojas Bučera jaunizveidotajai komandai "Puiši" pēc tam, kad viens no "Septītnieka" supervaroņiem nesodīti nogalina viņa draudzeni. Tikmēr viena no jaunākajām "Septītnieka" dalībniecēm, Enija Dženjuere, sastopas ar ''Vought'' nežēlīgo iekšējo pasauli. Tas noved pie viņas attiecībām ar Hjūiju, kas ļoti satrauc Bučeru, jo viņš ienīst visus supervaroņus. Otrajā sezonā "Puiši" turpina cīņu pret ''Vought'' pēc tam, kad Bučers tiek apsūdzēts augsta korporācijas locekļa slepkavībā. Līdzās Houmlenderam parādās arī noslēpumainā supervarone Stormfronte, ar kuru viņam izveidojas romantiskas attiecības. Trešajā sezonā "Puiši" sāk strādāt Viktorijas Ņūmenas un viņas biroja labā, kas nodarbojas ar bīstamiem supervaroņiem. Tomēr Bučers turpina meklēt ieroci, kas spētu nogalināt Houmlenderu, un tas viņu noved pie Kareivja Zēna, viena no vecākajiem ''Vought'' supervaroņiem, kurš tika uzskatīts par mirušu. Tikmēr Houmlendera garīgais stāvoklis sāk pasliktināties, jo ''Vought'' cenšas ierobežot viņa varu, un daži "Septītnieka" locekļi sāk sadarboties ar "Puišiem". Ceturtajā sezonā Viktorija Ņūmena uzsāk savu kampaņu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta amatam, sadarbojoties ar Houmlenderu. Tikmēr Bučers satiek savu senu draugu un steidzas glābt pasauli, jo pats atrodas uz nāves sliekšņa [[Vēzis (slimība)|vēža]] dēļ, bet pārējie "Puiši" vairs viņā neklausās viņa pastāvīgo manipulāciju un melu dēļ. Piektajā sezonā Houmlenders pilnībā zaudē saprātu, kļūstot par faktisko ASV līderi un cenšoties kļūt par jaunu [[Dievs|Dievu]]. Viņš uzsāk plaša mēroga "Puišu" un viņu atbalstītāju medības. Tikmēr "Puiši" un daži atlikušie supervaroņi apvieno spēkus, lai galu galā sakautu Houmlenderu. == Lomās == === Galvenie varoņi === * [[Kārls Urbāns|Karls Urbāns]] kā '''Viljams "Billijs" Bučers''' (1.—5. sezona). Viņš ir bijušais CIP aģents un grupas "Puiši" vadītājs. Pēc tam, kad Houmlenders [[Izvarošana|izvaroja]] viņa sievu, Bučers kļuva vardarbīgs un sāka ienīst visus supervaroņus, cenšoties iznīcināt viņus. Viņš neizvairās no manipulācijām, iebiedēšanas un meliem, kā arī bieži izmanto melno un nievājošu humoru. Pēc īslaicīgas preparāta V lietošanas Bučeram attīstījās vēzis, taču vēlāk, turpinot lietot preparātu, tas mutēja un kļuva par viņa superspēju, padarot viņu neievainojamu un ļaujot viņam uzbrukt ar slēptiem vēža veida taustekļiem. Bučers nolemj izmantot šo spēju, lai turpinātu nogalināt supervaroņus. * [[Džeks Kveids]] kā '''Hjū "Hjūijs" Kempbels''' (1.—5. sezona). Viņš ir parasts puisis, kura draudzeni nogalināja supervaronis A-Vilciens. Pēc tam Bučers izmantoja Hjūiju savās interesēs, taču viņš galu galā pievienojās grupai pēc tam, kad nogalināja vienu supervaroņi. Sākotnēji mīkstsirdīgs un nedrošs, Bučera ietekmē un grupas darbības laikā Hjūija raksturs kļūst stingrāks. Vēlāk Hjūijs uzsāk attiecības ar Eniju. * [[Entonijs Stārs]] kā '''Džons Gillmans''' jeb '''Houmlenders''' (1.—5. sezona). Viņš ir ''Vought'' "Septītnieka" galveno supervaroņu līderis, kuram piemīt superspēks, neievainojamība, spēja lidot un [[Lāzers|lāzeru]] šaušana no acīm. Viņš ir ārkārtīgi nežēlīgs un [[Narcisms|narcistisks]] psihopāts, kurš pastāvīgi meklē tēva un mātes figūru, jo jau no mazotnes bija turēts ''Vought'' laboratorijā. Viņš ir Bučera galvenais ienaidnieks pēc viņa sievas izvarošanas, kā rezultātā piedzima viņa dēls Raiens. Laika gaitā Houmlenders kļūst apsēsts ar [[Nemirstība|nemirstību]] un pakāpeniski zaudē veselo saprātu, tiecoties kļūt par jaunu Dievu. * [[Erina Moriartija]] kā '''Enija Dženjuere''' jeb '''Starlaite''' (1.—5. sezona). Viņa ir supervarone ar neievainojamību, spēju lidot un manipulēt ar [[Elektrība|elektrisko enerģiju]]. Kopš bērnības viņa vēlējās pievienoties "Septītniekam", taču, nonākot tur, atklāja ''Vought'' tumšo pusi. Pēc tikšanās ar Hjūiju un "Puišiem" viņa nolemj pamest ''Vought'' un palīdzēt cīņā pret to, neskatoties uz Bučera sākotnējo nelabprātību. * [[Džesijs Ašers]] kā '''Redžijs Frānklins''' jeb '''A-Vilciens''' (1.—5. sezona). Viņš ir supervaronis ar spēju skriet [[Skaņas ātrums|skaņas ātrumā]] un ir "Septītnieka" loceklis. Būdams atkarīgs no preparāta V, viņš nejauši nogalina Hjūija draudzeni, pilnā ātrumā ietriecoties viņā. Vēlāk viņš atvainojas par izdarīto un nolemj kļūt par slepeno informatoru "Puišiem", pat glābjot viņus, taču Redžiju galu galā nogalina Houmlenders. * [[Lezs Alonso]] kā '''Mārvins "Mātes Piens" Milks''' (1.—5. sezona). Būdams "Puiši" grupas loceklis un ilggadējs Bučera draugs, pēc tam, kad viņa vectēvu nogalināja viens no supervaroņiem, bet viņa tēvs nomira tiesas prāvas laikā pret ''Vought,'' viņš sāka ienīst supervaroņus. Tomēr kā ģimenes cilvēks Mārvins bieži kalpo kā grupas morālais kompass, atbalstot miermīlīgus risinājumus un cenšoties apturēt Bučera dusmu uzplūdus. * [[Čeiss Kroufords]] kā '''Kevins Moskovics''' jeb '''Dziļais''' (1.—5. sezona). Viņš ir supervaronis ar spēju elpot zem ūdens un sazināties ar jūras radībām. Viņš ir paklausīgs un bieži darbojas kā Houmlendera padevīgs izpildītājs, pildot viņa pavēles, jo baidās no nāves vai kļūšanas par nevajadzīgu supervaroni. * [[Tomers Kapons]] kā '''Seržs "Francūzis"''' (1.—5. sezona). Viņš ir ķīmiķis, [[Narkotikas|narkotiku]] un ieroču tirgotājs, kā arī grupas "Puiši" dalībnieks. Viņš bieži izgudro ieročus cīņai pret supervaroņiem. Kādas misijas laikā "Puiši" atrod Kimiko — nerunājošu un mežonīgu meiteni ar superspējām, un tikai Seržs spēj ar viņu nodibināt kontaktu, vēlāk izveidojot arī romantiskas attiecības. Galu galā Houmlenders nogalina Seržu, kad viņš novērš uzmanību no Kimiko un Seidžas. * [[Kārena Fukuhara]] kā '''Kimiko Mijaširo''' (1.—5. sezona). Sākotnēji viņa bija nerunājoša un mežonīga meitene, kurai piespiedu kārtā tika injicēts preparāts V, pārvēršot viņu par slepkavu. Pateicoties Seržam, viņa pakāpeniski kļūst cilvēcīgāka un vēlāk kļūst par nozīmīgu grupas locekli, lielā mērā pateicoties savām reģenerācijas spējām. * [[Neitans Mičels]] kā '''Melnais Nuārs I''' (1.—3. sezona) un '''Melnais Nuārs II''' (4.—5. sezona). Oriģinālais Melnais Nuārs bija kluss supervaronis no vecākas supervaroņu grupas, kurš slēpa savu seju aiz maskas un bija prasmīgs cīņas mākslās. Viņš kļuva kluss un garīgi nestabils pēc tam, kad Kareivju Zēns viņu smagi piekāva. Kad tika atklāts, ka Kareivju Zēns joprojām ir dzīvs, Nuārs nolēma viņu nogalināt, neskatoties uz to, ka viņš bija Houmlendera tēvs. Uzzinājis par šo plānu, Houmlenders nogalināja Nuāru. Viņa vietā tika savervēts cits supervaronis, kurš uzņēmās Melnā Nuāra identitāti. Tomēr otrais Nuārs sapņoja par aktiera karjeru, nevis par klusa pakalpiņa lomu. Pēc tam, kad Dziļais nogalināja viņa lugas režisoru, Nuārs nežēlīgi atriebās, taču Dziļais dusmu lēkmē viņu nogalināja. * [[Kolbija Minifija]] kā '''Ešlija Bareta''' (1.—5. sezona). Sākotnēji viņa bija ''Vought'' talantu nodaļas direktore, bet vēlāk kļuva par uzņēmuma izpilddirektori. Kad Houmlenders pavēlēja nogalināt ikvienu darbinieku, kura rīcībā bija kompromitējoši pierādījumi, Ešlija sev injicēja preparātu V. Tā rezultātā viņai galvas aizmugurē izauga otra seja un attīstījās spēja lasīt domas. Houmlendera vadībā Ešlija kļuva par viceprezidenti, taču joprojām pastāvīgi baidījās par savu dzīvību un nekad nelaida garām iespēju sevi glābt. * [[Dominika Makeligota]] kā '''Megija Šova''' jeb '''Karaliene Meiva''' (1.—3. sezona). Viņa ir neievainojama supervarone un "Septītnieka" otrā komandiere, kura iepriekš bija attiecībās ar Houmlenderu. Sākotnēji viņa centās ignorēt supervaroņu pastrādātos noziegumus, kļūstot ciniska un vienaldzīga. Tomēr pēc Enijas aiziešanas Meiva nolemj apvienoties ar "Puišiem" cīņā pret Houmlenderu un Stormfronti. Pēc tam, kad Kareivju Zēns atņem viņai spējas, Meiva ar "Puišu" palīdzību aizbēg kopā ar savu draudzeni. * [[Džensens Eklss]] kā '''Bens''' jeb '''Kareivju Zēns''' (3.—5. sezona). Viņš ir vecās supervaroņu komandas vadītājs un Houmlendera bioloģiskais tēvs. Viņa nežēlīgās un agresīvās uzvedības dēļ viņu nodeva viņa komanda un pārdeva [[Padomju Savienība|PSRS]], kur viņš tika pakļauts nežēlīgiem eksperimentiem. Tie viņam piešķīra spēju atņemt supervaroņiem viņu superspējas. Vēlāk viņš tika ievietots kriogēnajā kamerā, līdz Houmlenders viņu atrada un atbrīvoja, cerot ar viņa palīdzību uzveikt "Puišus" un noskaidrot Kareivju Zēna nemirstības noslēpumu. * [[Klaudija Dūmita]] kā '''Viktorija Ņūmena''' (2.—4. sezona). Viņa ir [[ASV Kongress|kongresa]] locekle un pret supervaroņiem noskaņota aktīviste, kuras labā strādāja "Puiši". Vēlāk atklājas, ka Ņūmena pati ir slepena supervarone un slepkava, kura spēj uzspridzināt cilvēkiem galvas. Viņa sadarbojas ar ''Vought'', plānojot kļūt par prezidenti. Tomēr, saprotot, ka Houmlenders viņu izmanto, viņa vēršas pie Hjūija. Taču Bučers, kuru arvien vairāk pārņem viņa mutējušais vēzis, nogalina Ņūmenu ar saviem taustekļiem. * [[Kemerons Krovetijs]] kā '''Raiens Bučers''' (1.—5. sezona). Viņš ir Houmlendera dēls, kurš piedzima pēc tam, kad Houmlenders izvaroja Bučera sievu. Viņš mantoja sava tēva superspējas, un ''Vought'' slēpj gan viņu, gan viņa māti. Vēlāk Viljams Bučers viņus atrod, lai gan viņam ir grūti pieņemt faktu, ka zēns ir supervaronis. Houmlenders cenšas panākt, lai Raiens viņu iemīlētu, taču Bučeram izdodas pārliecināt dēlu pretoties Houmlenderam, neskatoties uz Raiena dusmām par Bučera rīcību. * [[Velorija Karija]] kā '''Mistija Greja''' jeb '''Plaukšķene''' (4.—5 sezona). Viņa ir supervarone, kura kopš bērnības ienīda Starlaiti un vēlāk ieņēma viņas vietu "Septītniekā". Mistijai piemīt spēja radīt ugunīgas dzirksteles. Drīz viņa uzsāka seksuālas attiecības ar Houmlenderu, ko pastiprināja viņa apsēstība ar krūts pienu. Lai izvairītos no Houmlendera vardarbības un apspiešanas, viņa atteicās no saviem principiem, taču Houmlenders drīz vien zaudēja interesi pret viņu. Neskatoties uz Mistijas lojalitāti, viņš viņu nogalināja pēc tam, kad uzzināja par viņas romānu ar Kareivju Zēnu. * [[Elizabete Šū]] kā '''Medelīna Stilvela''' (1.—2. un 5. sezona). Viņa ir ''Vought'', īpaši "Septītnieka", supervaroņu operāciju vecākā viceprezidente. Houmlenders bija apsēsts ar viņu, lielā mērā savas slimīgās apsēstības ar krūts pienu dēļ. Medelīna izmanto savu ietekmi pār Houmlenderu un cenšas panākt, lai supervaroņi tiktu iesaistīti militārajā dienestā. Houmlenders nogalina Medelīnu pēc tam, kad atklāj, ka viņa un ''Vought'' no viņa slēpa viņa dēlu. * [[Džefrijs Dīns Morgans]] kā '''Džo Keslers''' (4.—5. sezona). Viņš ir CIP virsnieks un Bučera kaujas biedrs. [[Karš pret terorismu|Kaujas laikā Afganistānā]] Bučers bija vienīgais izdzīvojušais no savas vienības, atstājot daudzus mirstošos karavīrus, tostarp Kesleru. Daudzus gadus vēlāk Keslers atkal parādās kā Bučera [[Halucinācijas|halucinācija]] un viņa tumšās puses izpausme, kuru ietekmē mutējušais vēzis. Keslers mudina Bučeru veikt genocīdu pret visiem supervaroņiem, un galu galā Bučers tam padodas. * [[Aja Keša]] kā '''Klāra Vouta''' jeb '''Stormfronte''' (2.—3. un 5. sezona). Viņa ir nemirstīga supervarone, kura kļuva par "Septītnieka" locekli un drīz vien kļuva par Houmlendera mīļāko. Vēlāk atklājas, ka Klāra ir ''Vought'' dibinātāja sieva un [[Narcisms|naciste]], kura ienīst visus, izņemot baltādainos cilvēkus. Tieši viņas vīrs ievadīja viņai pirmo preparātu V, un pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] viņi pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur nodibināja ''Vought''. Klāra kādreiz bija vienā komandā ar Kareivju Zēnu, taču uz ilgu laiku pazuda un atkal parādījās tikai daudzus gadus vēlāk. Pēc mēģinājuma nogalināt Bučera sievu Raiens smagi sakropļoja Stormfronti, atstājot viņu smagā stāvoklī. Viņa turpināja mudināt Houmlenderu izveidot supervaroņu armiju, taču viņš atteicās. Vīlusies Klāra izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]], nokožot sev mēli. * [[Sūzena Heivorda]] kā '''Džesika Bredlija''' jeb '''Māsa Seidža''' (4.—5. sezona). Viņa ir supervarone un gudrākais cilvēks uz [[Zeme|Zemes]], kuru Houmlenders savervēja komandā. Patiesībā Seidžas galvenais mērķis bija izraisīt karu starp cilvēkiem un supervaroņiem, kamēr viņa pati paliek drošībā savā bunkurā. Tomēr viņas plāns sanaidot Kareivju Zēnu ar Houmlenderu izgāžas, un viņa galu galā pievienojas "Puišiem". * [[Deivids Digss]] kā '''Ārons''' jeb '''Ak, Tēvs''' (5. sezona). Viņš ir supervaronis, kurš spēj radīt [[Ultraskaņa|ultraskaņu]], kā arī ir Ešlijas vīrs un [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliskās]] baznīcas vadītājs. Neskatoties uz savu reliģisko tēlu, viņš ir amorāls un perverss cilvēks, kurš atklāti zvēr uzticību Houmlenderam kā jaunam Dievam un labprāt palīdz viņam par tādu kļūt. === Otrā plāna varoņi === * [[Džankarlo Espozito]] kā '''Stenfords "Stens" Edgars''' (1.—5. sezona). Viņš ir ''Vought'' izpilddirektors un Stilvelas priekšnieks. Viņš ir ārkārtīgi manipulatīvs un aukstasinīgs, kā arī vienīgais, kurš nebaidās no Houmlendera. Viņš ir arī Viktorijas Ņūmenas adoptētājs, taču vēlāk Viktorija padara Edgaru par vainīgo korporācijas noziegumos, un Houmlenders faktiski ieņem viņa vietu. Vēlāk Stens dodas slēpties un negribīgi palīdz "Puišiem", vienlaikus cenšoties gūt no tā labumu sev. Tomēr viņš kļūst par Houmlendera gūstekni, kurš vēlas uzzināt sākotnējā preparāta V atrašanās vietu. * [[Džims Bīvers]] kā '''Roberts Singers''' (1.—5. sezona). Viņš ir aizsardzības ministrs, kurš stingri pretojas supervaroņu iesaistīšanai armijā un ir noskaņots pret ''Vought''. Vēlāk viņš gandrīz uzvar prezidenta vēlēšanās, taču, uzzinājis, ka Ņūmena ir supervarone, kopā ar CIP sāk plānot viņas slepkavību, tomēr šis plāns tiek atklāts sabiedrībai. Pēc Ņūmenas nāves Singeru arestē par viņas slepkavību. * [[Laila Robiņa]] kā '''Greisa Melorija''' (1.—4. sezona). Viņa ir CIP direktora vietniece un grupas "Puiši" dibinātāja. Greisa bieži palīdzēja komandai un pat rūpējās par Raienu. Vēlāk viņa kopā ar Bučeru mēģināja pārliecināt Raienu kļūt par ieroci pret Houmlenderu, taču dusmu lēkmē Raiens nejauši nogalina Greisu. * [[Heilijs Džoels Osments]] kā '''Mesmers''' (1. sezona). Viņš ir [[Telepātija|telepātisks]] supervaronis, kurš iepriekš strādāja ''Vought'', taču tika atlaists savu spēju ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. "Puiši" vērsās pie viņa, lai nolasītu Kimiko domas un uzzinātu vairāk par viņas pagātni. Vēlāk Mesmers nodod viņus Houmlenderam, un Bučers, atklājot nodevību, nogalina Mesmeru, atsitot viņa galvu pret izlietni. * [[Džēreds Padaleckis]] kā '''Misters Maratons''' (5. sezona). Viņš ir bijušais supervaronis, kuru vēlāk aizstāja A-Vilciens un kuram piemita līdzīgas superspējas. Kad Kareivju Zēns un Houmlenders vērsās pie viņa, meklējot informāciju par preparātu V, Maratons mēģināja izmantot situāciju, lai nogalinātu Houmlenderu. Tomēr Kareivju Zēns nostājās Houmlendera pusē, un abi kopā nežēlīgi nogalināja Maratonu. * [[Miša Kolinss]] kā '''Malķīmiķis''' (5. sezona). Viņš ir supervaronis, kurš spēj izelpot toksiskas gāzes un draudzējas ar Misteru Maratonu. Viņš un Maratons kopā mēģināja nogalināt Houmlenderu ar Kareivju Zēna palīdzību, taču Kareivju Zēns atteicās un nogalināja Malķīmiķi. * [[Robs Benedikts]] kā '''Splinters''' (4. sezona). Viņš ir supervaronis, kurš spēj sadalīties vairākos dubultniekos un Plaukšķenes draugs. "Puiši" iekrīt Splintera slazdā, kuru organizējusi Māsa Seidža, taču Bučeram izdodas nogalināt Splinteru. * [[Saimons Pegs]] kā '''Hjū Kempbels vecākais''' (1., 3.—4. sezona). Viņš ir Hjūija tēvs, kurš nonāk CIP aizsardzībā pēc tam, kad viņa dēls sāk strādāt kopā ar "Puišiem". Vēlāk viņš pārcieš [[Insultus|insultu]] un iekrīt [[Koma|komā]]. Hjūijs nolemj viņam injicēt preparātu V, ko galu galā izdara viņa māte. Hjū pamostas, taču drīz atklājas, ka preparāts ir nopietni ietekmējis viņa [[smadzenes]] un viņš ir ieguvis spēju pārvietoties cauri priekšmetiem, nejauši nogalinot cilvēkus. Pēc tam Hjū sāk neprātīgi vajāt savu ģimeni, un Hjūijs ir spiests nogalināt savu tēvu. * [[Šantele Vansantena]] kā '''Rebeka "Beka" Bučera''' (1.—4. sezona). Viņa ir Bučera sieva, kura strādāja ''Vought'', kur Houmlenders viņu izvaroja, kā rezultātā piedzima Raiens. Beka un viņas dēls tika slēpti gan no Bučera, gan no Houmlendera, taču Bučeram vēlāk izdevās viņus atrast un mēģināt atjaunot attiecības ar ģimeni. Vēlāk Raiens nejauši nogalina Rebeku cīņas laikā ar Stormfronti. Pēc savas nāves Beka parādās Bučeram kā halucinācija un viņa gaišās puses izpausme. * [[Alekss Hesels]] kā '''Caurspīdīgais''' (1. sezona). Viņš ir supervaronis un "Septītnieka" loceklis, kura [[Ogleklis|oglekļa]] struktūras āda padara viņu neredzamu un gandrīz neievainojamu. Viņš slepeni izseko Hjūiju, kurš mēģina noklausīties ''Vought'' štābu, taču ar Bučera palīdzību Caurspīdīgais tiek sagūstīts. Saprotot, ka viņu nav iespējams nogalināt parastā veidā, Francūzis ievieto [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] Caurspīdīgā [[Resnā zarna|resnajā zarnā]]. Vēlāk Caurspīdīgajam izdodas pārliecināt Hjūiju viņu atbrīvot, taču, tam mēģinot aiziet, Hjūijs detonē sprāgstvielu un viņu nogalina. * [[Lorija Holdena]] kā '''Sārtā Grāfiene''' (3. sezona). Viņa ir supervarone un Kareivju Zēna komandas locekle, kura kopā ar Stenu Edgaru un pārējiem komandas biedriem nodeva Kareivju Zēnu PSRS. "Puiši" mēģināja no viņas iegūt informāciju par Kareivju Zēna pazušanu, taču viņai izdevās aizbēgt. Vēlāk Kareivju Zēns, pamodies no kriogēnā miega, viņu atrada un nogalināja par nodevību. * [[Kristians Kijiss]] kā '''Neitans Frānklins''' (1.,3.—5. sezona). Viņš ir Redžija vecākais brālis un viņa treneris. Redžijs bieži vērsās pie viņa pēc padoma un morāla atbalsta. Neitanu smagi sakropļoja kāds brutāls supervaronis, atstājot viņu nespējīgu staigāt. Vēlāk Redžijs atriebās par ar brāli notikušo, un, kad Neitans sāka palīdzēt "Puišiem", paslēpa Neitana ģimeni, lai ''Vought'' viņus neatrastu. * [[Džons Noubls]] kā '''Sems Bučers''' (2. un 5. sezona). Viņš ir Bučera tēvs. Būdams vardarbīgs, viņš regulāri piekāva Bučeru un viņa brāli, kā rezultātā Billijs pameta ģimeni, bet viņa brālis vēlāk izdarīja pašnāvību. Daudzus gadus vēlāk Bučers atkal sastop savu tēvu, taču nespēj viņam piedot, lai gan tēvs lepojas ar to, par ko Billijs ir kļuvis. Vēlāk, pēc vēža mutācijas, Bučers atgriežas pie tēva un nogalina viņu. * [[Šons Ešmors]] kā '''Lamplaiters''' (2. sezona). Viņš ir supervaronis ar spēju kontrolēt uguni. Stens Edgars nosūtīja viņu uz iestādi, kur tika turēti nemierīgie supervaroņi. Tur Lamplaiters piedalījās ieslodzīto spīdzināšanā. Kad "Puiši" ielauzās šajā iestādē, viņiem izdevās pārliecināt Lamplaiteru palīdzēt. Pēc tam viņš kopā ar Hjūiju devās uz ''Vought'' torni, lai glābtu Starlaiti. Tomēr tieši "Septītnieka" sanāksmju telpā Lamplaiters izdara pašnāvību, aizdedzinot pats sevi. * [[Deivids Endrūss]] kā '''Stīvens Kalhūns''' (1., 4.—5. sezona). Viņš ir senators, kurš sākotnēji iebilda pret supervaroņu iesaistīšanu armijā, taču Stilvelas šantāžas dēļ sāka sadarboties ar ''Vought''. Vēlāk viņš kļuva par formālu ASV prezidentu, pakļaujoties Houmlendera pavēlēm. Tomēr, uzzinājis, ka Kalhūns no viņa baidās un uzskata viņu par traku, Houmlenders viņu nogalina. * [[Dereks Vilsons]] kā '''Roberts Vernons''' jeb '''Tek Naits''' (4. sezona). Viņš ir supervaronis–detektīvs un televīzijas zvaigzne, kurš patiesībā ir [[Mazohisms|mazohistisks]] un perverss cilvēks. "Puišiem" izdodas izvilināt no Tek Naita atklāsmi, ka viņš sadarbojās ar Houmlenderu un Seidžu, pēc kā Teku Naitu nožņaudz viņa paša sulainis. * [[Šons Bensons]] kā '''Ezīkjels''' (1. un 4. sezona). Viņš ir supervaronis ar spēju izstiept savas ekstremitātes un [[Kristietība|kristīgas]] organizācijas līderis. Tomēr slepenībā viņš ir perverss, un Hjūijs kopā ar Bučeru to izmanto, lai iegūtu informāciju par preparātu V. Vēlāk Ezīkjels uzbrūk Francūzim vienas no Plaukšķenes izrāžu laikā, taču Bučers, kuru arvien vairāk pārņem viņa tumšā puse, nogalina Ezīkjelu. * [[Dženifera Espozito]] kā '''Sūzena Reinera''' (1.—2. sezona). Viņa ir CIP direktora vietniece, kura sadarbojās ar "Puišiem" un kurai bija romantiskās attiecībās ar Bučeru. Izmeklējot slepenu supervaroni, kas saistīts ar ''Vought'', viņu nogalina Viktorija Ņūmena, uzspridzinot viņai galvu. * [[Meisons Dejs]] kā '''Bombsaits''' (5. sezona). Viņš ir supervaronis no Kareivju Zēna vecās komandas. Viņš ilgu laiku slēpās, sargājot oriģinālo preparātu V, kuru Houmlenders meklēja, lai iegūtu nemirstību, kamēr "Puiši" centās šo preparātu iznīcināt. Vēlāk "Puiši" izmantoja Bombsaita mīlestību, lai viņu izvilinātu. Pēc cīņas ar Kareivja Zēnu viņš palīdz Bombsaitam zaudēt superspējas, pēc kā Bombsaits aizbēg. Seriālā epizodiskās lomās piedalījušies arī daudzi slaveni aktieri. [[Tilda Svintone]] ceturtās sezonas trijās sērijās ierunā [[astoņkāji]] Ambroziju, ar kuru Dziļajam ir romantiskas attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/06/the-boys-creator-how-tilda-swinton-season-4-cameo-happened-1235975032/|title=‘The Boys’ Creator Eric Kripke Reveals How Tilda Swinton Season 4 Cameo Happened|last=Garner|first=Glenn|website=Deadline|access-date=2026-05-17|date=2024-06-16|language=en-US}}</ref> Piektās sezonas vienā sērijā [[Semjuels Džeksons]] ierunā [[Haizivis|haizivi]] Ksanderu, kurš sarunājas ar Dziļo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/05/eric-kripke-samuel-l-jackson-the-boys-cameo-1236905247/|title=Eric Kripke Explains Samuel L. Jackson's 'The Boys' Cameo|last=Garner|first=Glenn|website=Deadline|access-date=2026-05-17|date=2026-05-14|language=en-US}}</ref> Aktieris un scenārists [[Sets Rogens]] kopumā četrās sērijās parādās kā viņš pats.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-cameo-roles-ranked/|title=The Boys' 8 Celebrity Cameos, Ranked|last=Rudoy|first=Matthew|website=ScreenRant|access-date=2026-05-17|date=2024-11-08|language=en}}</ref> Trešajā sezonā [[Šarlīze Terona]] vienā sērijā parādās pati, atveidojot Stormfronti ''Vought'' filmā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/tv/the-boys-charlize-theron-cameo-season-3/|title=How The Boys pulled off that shocking cameo in the season 3 premiere}}</ref> [[Vills Ferels]] ceturtās sezonas vienā sērijā arī parādās kā viņš pats, piedaloties ''Vought'' filmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sci-fi/the-boys-will-ferrell-cameo-newsupdate/|title=Will Ferrell makes hilarious cameo as himself in The Boys season 4 {{!}} Radio Times|last=Hibbs|first=James|website=www.radiotimes.com|access-date=2026-05-17|language=en-GB}}</ref> [[Gregs Grunbergs]] parādās kā aktieris ''Vought'' filmā. [[Billijs Zeins]] divās sērijās parādās kā viņš pats.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a40206615/the-boys-chace-crawford-season-3-billy-zane-titanic-cameo/|title=The Boys' Chace Crawford breaks down hilarious Titanic star season 3 cameo|website=Digital Spy|access-date=2026-05-17|date=2022-06-06|language=en-GB}}</ref> Piektās sezonas piektajā sērijā scenārists [[Kumails Nandžiani]], kā arī aktieri [[Vills Forte]], [[Kreigs Robinsons]] un [[Kristofers Mincs-Plass]] arī parādās kā viņi pati.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-season-5-cameos-guest-stars/|title=All 7 Cameos & Guest Stars In The Boys Season 5, Episode 5|last=Glazebrook|first=Lewis|website=ScreenRant|access-date=2026-05-17|date=2026-04-29|language=en}}</ref> == Izstrāde == Komiksu sēriju ''The Boys'', ko veidoja Gārts Eniss un Deriks Robertsons, izdeva no 2006. līdz 2012. gadam. Sākotnēji komiksus izdeva ''[[DC Comics]]'', tomēr sērija tika uzskatīta par pārāk vardarbīgu un drūmu, tāpēc tā tika pārņemta izdevniecības ''[[Dynamite Entertainment]]'' paspārnē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychodrivein.com/page-to-screen-the-boys-season-one/|title=Page to Screen: The Boys Season One|last=McCoy|first=Paul Brian|website=Psycho Drive-In|access-date=2026-05-18|date=2019-08-02|language=en-US}}</ref> Baumas par filmas adaptāciju pirmo reizi parādījās 2008. gadā, kad ''[[Sony Pictures]]'' ieguva tiesības uz komiksiem pēc scenāristu [[Evans Goldbergs|Evana Goldberga]] un Seta Rogena intereses.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://gizmodo.com/the-boys-was-almost-movie-trilogy-not-prime-video-show-1851556793|title=The Boys Was Almost a Movie Trilogy Before It Was a TV Show|last=Jackson|first=Gordon|website=Gizmodo|access-date=2026-05-18|date=2024-06-24|language=en-US}}</ref> [[Ādams Makejs]] tika iecelts kā režisors, un vēlāk viņš apsvēra arī filmu triloģiju, uzskatot, ka tas būtu piemērotākais veids, kā pilnībā izstāstīt stāstu. Tika ziņots, ka scenārijs jau bija pabeigts un izstrādātas arī vairākas vizuālas ainas, taču projekts tika apturēts studijas un Makeja radošo domstarpību dēļ.<ref name=":1" /> 2012. gadā ''[[Paramount Pictures]]'' iegādājās tiesības un atsāka projekta izstrādi, taču 2016. gadā tika paziņots, ka ''[[Cinemax]]'' uz komiksu pamata veidos televīzijas seriālu, nevis filmu triloģiju.<ref name=":0" /> Sets Rogens un Evans Goldbergs projektam pievienojās kā pilotsērijas režisori un izpildproducenti, savukārt Ēriks Kripke, kurš bija arī oriģinālo komiksu fans, kļuva par seriāla scenāristu un vadītāju.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/2020/09/03/tv/the-boys-season-1-amazon-superheroes-behind-the-scenes|title=The Birth of the Super Antihero: How They Made the Uproarious First Season of ‘The Boys’|website=www.theringer.com|access-date=2026-05-18|date=2020-09-03|language=en}}</ref> 2017. gada novembrī tika paziņots, ka pēc tam, kad ''[[Amazon MGM Studios|Amazon]]'' ''[[Amazon MGM Studios|Studios]]'' iegādājās ''Cinemax'', tā ieguva arī tiesības uz seriālu.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Ražošanas sākums bija paredzēts 2018. gada pavasarī, un pirmā sezona sastāvēja no astoņām sērijām, kuru budžets sasniedza aptuveni 11,2 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] par sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-tv-show-amazon-rogen-goldberg/|title=Amazon Developing The Boys TV Series|last=Erao|first=Matthew|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2017-11-08|language=en}}</ref> Pirmās sezonas pirmizrāde bija plānota 2019. gadā, un saskaņā ar Kripkes ieceri seriālam bija jāsastāv no piecām sezonām. == Aktieru sastāvs == Hjūija Kempbela tēls komiksos tika radīts, iedvesmojoties no aktiera [[Saimons Pegs|Saimona Pega]], taču sava vecuma dēļ Pegs seriālā atveidoja Hjūija tēvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-features/simon-pegg-the-boys-shaun-of-the-dead-20th-anniversary-1235937268/|title=Simon Pegg on Returning to ‘The Boys,’ Why a ‘Shaun of the Dead’ Reboot Would “Incense” Him|last=Ford|first=Lily|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-05-18|date=2024-07-04|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/boys-simon-pegg-1149645/|title=Simon Pegg Joins Amazon’s ‘The Boys’|last=Roffman|first=Marisa|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-05-18|date=2018-10-05|language=en-US}}</ref> Aktieris [[Čenss Perdomo]] piedalījās Hjūija lomas noklausīšanās procesā, tomēr šo lomu neieguva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/tv/news/gen-v-chance-perdomo-auditioned-the-boys-hughie-campbell-1235792563/|title=‘Gen V’ Star Chance Perdomo Reveals Who He Auditioned to Play on ‘The Boys’ and Where He Thinks Andre Is Trapped in Finale|last=Maas|first=Jennifer|website=Variety|access-date=2026-05-18|date=2023-11-16|language=en-US}}</ref> Vēlāk viņš parādījās vienā no galvenajām lomām seriālā ''[[Gen V]]''. Arī [[Patriks Švarcenegers]] piedalījās Houmlendera lomas noklausīšanās procesā, taču lomu neieguva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/gen-v-patrick-schwarzenegger-the-boys-homelander/|title=1 Surprising Gen V Actor Auditioned For The Boys' Homelander Before Antony Starr|last=Sharma|first=Dhruv|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2025-09-25|language=en}}</ref> Vēlāk viņš parādījās otrā plāna lomā seriālā ''Gen V''. Seriālā ''The Boys'' piedalās arī vairāki aktieri no seriāla ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'', kura autors arī ir Ēriks Kripke. [[Kristians Kijiss]], [[Džims Bīvers]] un [[Neitans Mičels]] bija vieni no pirmajiem ''Supernatural'' aktieriem, kuri pirmajā sezonā pievienojās seriāla aktieru sastāvam. [[Džensens Eklss|Džensens]] [[Džensens Eklss|Eklss]] pievienojās seriālam trešajā sezonā, savukārt [[Robs Benedikts]] un [[Džefrijs Dīns Morgans]] — ceturtajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/supernatural-god-chuck-rob-benedict-the-boys-reunion/|title=The Boys Season 4's Supernatural Reunion Ruins God For The 2nd Time Since SPN Ended|last=Elvy|first=Craig|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2024-06-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/the-boys-season-4-adds-jeffrey-dean-morgan|title=The Boys Adds Jeffrey Dean Morgan to Cast|last=Leston|first=Ryan|website=IGN|access-date=2026-05-18|date=2022-08-25|language=en}}</ref> [[Miša Kolinss]] un [[Džēreds Padaleckis]] pievienojās piektajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/tv/news/the-boys-jared-padalecki-misha-collins-supernatural-reunion-1236321455/|title=‘The Boys’ Final Season Casts Jared Padalecki and Misha Collins in ‘Supernatural’ Reunion With Jensen Ackles|last=Shanfeld|first=Ethan|website=Variety|access-date=2026-05-18|date=2025-02-26|language=en-US}}</ref> 2017. gadā [[Erina Moriartija]] bija pirmā, kas tika iekļauta seriāla aktieru sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2017/12/the-boys-erin-moriarty-cast-amazon-superhero-drama-series-comic-book-1202229406/|title=‘The Boys’: Erin Moriarty Cast In Amazon’s Superhero Drama Series Based On Comic Book|last=Petski|first=Nellie Andreeva,Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2017-12-18|language=en-US}}</ref> 2018. gada sākumā aktieru sastāvam pievienojās [[Entonijs Stārs]], [[Dominika Makgeliota]], [[Džesijs Ašers]], Neitans Mičels un [[Čeiss Kroufords]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/01/the-boys-chace-crawford-antony-starr-dominique-mcelligott-jessie-usher-cast-amazon-superhero-drama-series-1202244980/|title=‘The Boys’: Antony Starr, Chace Crawford, Dominique McElligott & Jessie Usher Cast In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-01-17|language=en-US}}</ref> Martā aktieru sastāvam pievienojās [[Lezs Alonso]], [[Kārena Fukuhara]] un [[Džeks Kveids]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/the-boys-jack-quaid-cast-amazon-superhero-series-1202312390/|title=‘The Boys’: Jack Quaid To Star In Amazon Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-03-06|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/the-boys-laz-alonso-to-co-star-in-amazon-superhero-series-1202311477/|title=‘The Boys’: Laz Alonso To Co-Star In Amazon Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-03-06|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/the-boys-karen-fukuhara-cast-amazon-superhero-drama-series-1202350607/|title=‘The Boys’: ‘Suicide Squad’s Karen Fukuhara Cast In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Petski|first=Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-03-21|language=en-US}}</ref> Aprīlī seriālam pievienojās [[Kārls Urbāns|Karls Urbāns]], maijā — [[Elizabete Šū]], jūnijā — [[Tomers Kapons]] un augustā — [[Dženifera Espozito]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/04/the-boys-karl-urban-cast-amazon-superhero-drama-series-billy-butcher-1202359273/|title=‘The Boys’: Karl Urban To Play Lead Billy Butcher In Amazon’s Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-04-05|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/05/the-boys-elisabeth-shue-amazon-superhero-series-1202392059/|title=‘The Boys’: Elisabeth Shue To Co-Star In Amazon Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-05-16|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/06/the-boys-tomer-capon-cast-frenchie-amazon-superhero-drama-series-1202417127/|title=‘The Boys’: Tomer Capon To Play Frenchie In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Petski|first=Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-06-25|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/08/the-boys-jennifer-esposito-cast-amazon-superhero-drama-series-1202455048/|title=‘The Boys’: Jennifer Esposito Cast In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Petski|first=Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-08-30|language=en-US}}</ref> == Atvasinājumi == * ''[[The Boys: Diabolical]]'' (no angļu: Puiši: Velnišķīgi): 2022. gada 4. martā tika izdots pieaugušajiem paredzēts [[Animācijas filma|animācijas]] [[Antoloģija|antoloģijas]] seriāls ''The Boys: Diabolical'', kas stāsta par dažādiem notikumiem pamatseriāla pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/the-boys-diabolical-premiere-date-spinoff-animated-series-1234913890/|title=‘Diabolical’: Amazon Sets Premiere Date For ‘The Boys’ Spinoff Animated Series|last=Rosario|first=Alexandra Del|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2022-01-18|language=en-US}}</ref> Seriālā piedalās vairāki ''The Boys'' varoņi, kurus ierunājuši aktieri, kas tos atveidoja oriģinālajā seriālā. Kopumā tika izdotas astoņas sērijas. Pēc Kripkes teiktā, projekts tika labi uzņemts, taču mazā skatītāju skaita dēļ otrā sezona netika apstiprināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/boys-diabolical-cancel-eric-kripke-response/|title=The Boys 97% RT Spinoff Quietly Cancelled By Prime Video|last=Rudoy|first=Matthew|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2025-10-15|language=en}}</ref> * ''[[Gen V]]'' (no angļu: V paaudze): Seriāls, kura pirmās sezonas pirmizrāde notika 2023. gada 29. septembrī, stāsta par jauniem supervaroņiem, kuri studē ''Vought'' kontrolētajā Godolkina universitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/tv/news/the-boys-gen-v-premiere-date-amazon-1235675247/|title=‘The Boys’ Spinoff ‘Gen V’ Sets Premiere Date at Amazon|last=Maas|first=Jennifer|website=Variety|access-date=2026-05-18|date=2023-07-20|language=en-US}}</ref> Sižets seko vairākiem studentiem, kuri atklāj briesmīgu noslēpumu par universitāti un ''Vought''. Seriālā parādās arī vairāki pamatseriāla varoņi. Tajā pašā gadā seriāls tika pagarināts uz otro sezonu, kuras pirmizrāde notika 2025. gada 17. septembrī. 2026. gadā seriāls tika atcelts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/04/gen-v-canceled-the-boys-vought-rising-release-window-1236870931/|title='Gen V' Canceled After 2 Seasons, ''Vought Rising' Confirmed For 2027|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2026-04-24|language=en-US}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artthreat.net/32015-58260-gen-v-canceled-after-2-seasons-on-prime-video-spinoff-vought-rising-coming-2027/|title=Gen V canceled after 2 seasons on Prime Video, spinoff 'Vought Rising' coming 2027|last=Woodward|first=Alexander|website=Art Threat|access-date=2026-05-18|date=2026-05-13|language=en-US}}</ref> * ''[[Vought Rising]]'' (no angļu: ''Vought'' celšanās): 2024. gada 24. jūlijā tika paziņots par atvasinātu prikvela seriālu, kas stāstīs par korporācijas ''Vought'' izaugsmi [[1950. gadi|1950. gados]]. [[Džensens Eklss|Džensens]] [[Džensens Eklss|Eklss]] atgriezīsies kā Kareivju Zēns, [[Aja Keša]] kā Klāra Vouta, bet [[Meisons Dejs]] kā Bombsaits. Ēriks Kripke būs seriāla vadītājs. Seriāla pirmizrāde paredzēta 2027. gadā.<ref name=":3" /> * ''The Boys: Mexico'' (no angļu: Puiši: Meksika) 2023. gada novembrī tika paziņots par jauno seriālu ar nosaukumu ''The Boys: Mexico''. Aktieru sastāvs un sižets nav zināmi. Kā producenti ir norādīti [[Diego Luna]] un [[Gaels Garsija Bernals]]. Seriāla pirmizrāde paredzēta 2027. gada beigās vai 2028. gada sakumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://artthreat.net/33488-16433-the-boys-mexico-spinoff-gets-erik-kripke-cameo-set-for-2027-prime-video-debut/|title=The Boys: Mexico spinoff gets Erik Kripke cameo, set for 2027 Prime Video debut|last=Woodward|first=Alexander|website=Art Threat|access-date=2026-05-18|date=2026-05-16|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arynews.tv/the-boys-mexico-spinoff-gets-greenlit-with-eric-kripkes-cameo|title=The Boys: Mexico Spinoff Gets Greenlit with Eric Kripke's Cameo|last=Basir|first=Zaeem|website=ARY News|access-date=2026-05-18|date=2026-05-16|language=en}}</ref> == Atsauces == f9mr46gpgcvegb9fceoeirv21eqceu5 4471244 4471233 2026-05-21T07:27:25Z Meistars Joda 781 4471244 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = ''The Boys'' | attēls = The Boys TV series logo.svg | genre = [[supervaroņu filma]]<br>[[melnā komēdija]]<br>[[asa sižeta filma]]<br>[[fantāzijas filma]] | creator = [[Ēriks Kripke]] | writer = balstīts uz tāda paša nosaukuma komiksu sēriju, kuras autori ir [[Gārts Eniss]] un [[Deriks Robertsons]] | director = Ēriks Kripke<br>[[Filips Sgričia]]<br>[[Dens Trahtenbergs]]<br>[[Kārena Gaviola]]<br>[[Frederiks Tojs]]<br>[[Sāra Boida]] u.c. | starring = [[Kārls Urbāns]]<br>[[Džeks Kveids]]<br>[[Entonijs Stārs]]<br>[[Erina Moriartija]]<br>[[Džesijs Ašers]]<br>[[Lezs Alonso]]<br>[[Čeiss Kroufords]]<br>[[Tomers Kapone]]<br>[[Kārena Fukuhara]] | country = {{USA}} | composer = [[Kristofers Lenercs]] | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 5 | num_episodes = 40 | runtime = 55—70 minūtes | distributor = ''[[Amazon Prime Video]]'' | first_aired = 2019. gada 26. jūlijs | last_aired = 2026. gada 20. maijs | related = ''[[Gen V]]'' (2023—2025)<br>''[[The Boys: Diabolical]]'' (2022)<br>''[[Vought Rising]]'' (ap 2027)<br>''The Boys: Mexico'' (TBA) }} '''''The Boys''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: '''Puiši''' jeb '''Zēni''') ir [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] un [[Supervaroņu filma|supervaroņu]] televīzijas seriāls ar [[Melnā komēdija|melnās komēdijas]] elementiem, ko radījis [[Ēriks Kripke]] un kas balstīts uz tāda paša nosaukuma komiksu sēriju, kuras autori ir [[Gārts Eniss]] un [[Deriks Robertsons]]. Seriāls stāsta par Viljama Bučera vadīto grupu ar nosaukumu "Puiši", kas cīnās pret [[Supervaronis|supervaroņiem]] un megakorporāciju ''Vought,'' kurai viņi kalpo. Supervaroņi lielākoties slēpj savus netikumus un noziegumus, kamēr ''Vought'' viņus piesedz, iegūstot arvien lielāku varu un pastrādājot šausminošus noziegumus. Liela daļa seriāla koncentrējas uz konfliktu starp Bučeru, grupas līderi, un Houmlenderu, septiņu galveno supervaroņu vadītāju. Pirmās sezonas pirmizrāde notika 2019. gada 26. jūlijā. Otrās sezonas pirmizrāde notika 2020. gada 4. septembrī, un vēl pirms tās seriāls tika pagarināts uz trešo sezonu, kuru saka pārraidīt 2022. gada 3. jūnijā. Ceturtās sezonas pirmizrāde notika 2024. gada 13. jūnijā, un vēl pirms tam tika paziņots, ka seriāls tiks pagarināts uz piekto sezonu, kas būs pēdējā. Piektās sezonas pirmizrāde notika 2026. gada 8. aprīlī. Papildus galvenajam seriālam ir izdoti arī vairāki atvasinājumi. 2022. gadā tika izdots pieaugušo animācijas [[Antoloģija|antoloģijas]] seriāls ''[[The Boys: Diabolical]]''. 2023. gadā tika izdota seriāla ''[[Gen V]]'' pirmā sezona, kurā parādījās arī vairāki pamatseriāla varoņi. Seriāla otrā sezona tika izdota 2025. gadā, bet 2026. gadā tika paziņots, ka ''Gen V'' tiks atcelts pēc divām sezonām. 2027. gadā plānots izdot arī [[Prikvels|prikvela]] seriālu ar nosaukumu ''[[Vought Rising]]''. Pirmās trīs sezonas saņēma plašu skatītāju un kritiķu atzinību par humoru, sižetu un aktierspēli, savukārt ceturtā un piektā sezona tika kritizētas par lēno tempu, lielo maznozīmīgo epizožu skaitu, nepietiekamu varoņu izmantošanu un politiskās satīras kvalitātes pasliktināšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ladbible.com/entertainment/tv/eric-kripke-the-boys-season-five-criticism-response-850679-20260507|title=Eric Kripke fires back at criticism that The Boys season 5 has been 'boring'|website=LADbible|access-date=2026-05-20|date=2026-05-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aol.com/entertainment/why-critics-aren-t-satisfied-182641383.html|title=Why Some Critics Aren’t Satisfied With The Boys Season 5 - AOL|last=AOL|website=AOL.com|access-date=2026-05-20|date=2026-04-07|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a71245603/the-boys-boss-fan-complaints-season-5/|title=The Boys boss responds to fan complaints: "You're just watching the wrong show"|website=Digital Spy|access-date=2026-05-20|date=2026-05-07|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/tv/the-boys-season-four-being-review-bombed-3766932|title='The Boys' season four is being review-bombed|last=Berry|first=Alex|website=NME|access-date=2026-05-20|date=2024-06-19|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-season-4-worst-sin-criticism-not-political/|title=The Boys' Worst Season 4 Sin Wasn't The One That Made Headlines|last=Mullen|first=Amanda|website=ScreenRant|access-date=2026-05-20|date=2024-09-15|language=en}}</ref> == Sižets == Sižets risinās pasaulē, kur supervaroņi ir ikdienišķa parādība un strādā megakorporācijas ''Vought'' labā, iegūstot mediju uzmanību un popularitāti, vienlaikus kalpojot kā popkultūras zvaigznēs. Tomēr aiz uzņēmuma filantropiskās fasādes un supervaroņu labajiem darbiem slēpjas neskaitāmi tumši noslēpumi un netīras darīšanas, tostarp ''Vought'' eksperimenti ar preparātu V, kas cilvēkiem piešķir dažādas superspējas. Pret korporāciju un supervaroņiem stājas grupa "Puiši" (''The Boys''), kuru vada bijušais [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] aģents Viljams Bučers. Viņa sievu izvaroja Houmlenders — ''Vought'' tā saukto supervaroņu "Septītnieka" savtīgais un psihopātiskais līderis, tāpēc Bučers nolēma veltīt savu dzīvi cīņai ar supervaroņiem. Pirmajā sezonā jauns vīrietis vārdā Hjūijs Kempbels pievienojas Bučera jaunizveidotajai komandai "Puiši" pēc tam, kad viens no "Septītnieka" supervaroņiem nesodīti nogalina viņa draudzeni. Tikmēr viena no jaunākajām "Septītnieka" dalībniecēm, Enija Dženjuere, sastopas ar ''Vought'' nežēlīgo iekšējo pasauli. Tas noved pie viņas attiecībām ar Hjūiju, kas ļoti satrauc Bučeru, jo viņš ienīst visus supervaroņus. Otrajā sezonā "Puiši" turpina cīņu pret ''Vought'' pēc tam, kad Bučers tiek apsūdzēts augsta korporācijas locekļa slepkavībā. Līdzās Houmlenderam parādās arī noslēpumainā supervarone Stormfronte, ar kuru viņam izveidojas romantiskas attiecības. Trešajā sezonā "Puiši" sāk strādāt Viktorijas Ņūmenas un viņas biroja labā, kas nodarbojas ar bīstamiem supervaroņiem. Tomēr Bučers turpina meklēt ieroci, kas spētu nogalināt Houmlenderu, un tas viņu noved pie Kareivju Zēna, viena no vecākajiem ''Vought'' supervaroņiem, kurš tika uzskatīts par mirušu. Tikmēr Houmlendera garīgais stāvoklis sāk pasliktināties, jo ''Vought'' cenšas ierobežot viņa varu, un daži "Septītnieka" locekļi sāk sadarboties ar "Puišiem". Ceturtajā sezonā Viktorija Ņūmena uzsāk savu kampaņu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta amatam, sadarbojoties ar Houmlenderu. Tikmēr Bučers satiek savu senu draugu un steidzas glābt pasauli, jo pats atrodas uz nāves sliekšņa [[Vēzis (slimība)|vēža]] dēļ, bet pārējie "Puiši" vairs viņā neklausās viņa pastāvīgo manipulāciju un melu dēļ. Piektajā sezonā Houmlenders pilnībā zaudē saprātu, kļūstot par faktisko ASV līderi un cenšoties kļūt par jaunu [[Dievs|Dievu]]. Viņš uzsāk plaša mēroga "Puišu" un viņu atbalstītāju medības. Tikmēr "Puiši" un daži atlikušie supervaroņi apvieno spēkus, lai galu galā sakautu Houmlenderu. == Lomās == === Galvenie varoņi === * [[Kārls Urbāns|Karls Urbāns]] kā '''Viljams "Billijs" Bučers''' (1.—5. sezona). Viņš ir bijušais CIP aģents un grupas "Puiši" vadītājs. Pēc tam, kad Houmlenders [[Izvarošana|izvaroja]] viņa sievu, Bučers kļuva vardarbīgs un sāka ienīst visus supervaroņus, cenšoties iznīcināt viņus. Viņš neizvairās no manipulācijām, iebiedēšanas un meliem, kā arī bieži izmanto melno un nievājošu humoru. Pēc īslaicīgas preparāta V lietošanas Bučeram attīstījās vēzis, taču vēlāk, turpinot lietot preparātu, tas mutēja un kļuva par viņa superspēju, padarot viņu neievainojamu un ļaujot viņam uzbrukt ar slēptiem vēža veida taustekļiem. Bučers nolemj izmantot šo spēju, lai turpinātu nogalināt supervaroņus. * [[Džeks Kveids]] kā '''Hjū "Hjūijs" Kempbels''' (1.—5. sezona). Viņš ir parasts puisis, kura draudzeni nogalināja supervaronis A-Vilciens. Pēc tam Bučers izmantoja Hjūiju savās interesēs, taču viņš galu galā pievienojās grupai pēc tam, kad nogalināja vienu supervaroņi. Sākotnēji mīkstsirdīgs un nedrošs, Bučera ietekmē un grupas darbības laikā Hjūija raksturs kļūst stingrāks. Vēlāk Hjūijs uzsāk attiecības ar Eniju. * [[Entonijs Stārs]] kā '''Džons Gillmans''' jeb '''Houmlenders''' (1.—5. sezona). Viņš ir ''Vought'' "Septītnieka" galveno supervaroņu līderis, kuram piemīt superspēks, neievainojamība, spēja lidot un [[Lāzers|lāzeru]] šaušana no acīm. Viņš ir ārkārtīgi nežēlīgs un [[Narcisms|narcistisks]] psihopāts, kurš pastāvīgi meklē tēva un mātes figūru, jo jau no mazotnes bija turēts ''Vought'' laboratorijā. Viņš ir Bučera galvenais ienaidnieks pēc viņa sievas izvarošanas, kā rezultātā piedzima viņa dēls Raiens. Laika gaitā Houmlenders kļūst apsēsts ar [[Nemirstība|nemirstību]] un pakāpeniski zaudē veselo saprātu, tiecoties kļūt par jaunu Dievu. * [[Erina Moriartija]] kā '''Enija Dženjuere''' jeb '''Starlaite''' (1.—5. sezona). Viņa ir supervarone ar neievainojamību, spēju lidot un manipulēt ar [[Elektrība|elektrisko enerģiju]]. Kopš bērnības viņa vēlējās pievienoties "Septītniekam", taču, nonākot tur, atklāja ''Vought'' tumšo pusi. Pēc tikšanās ar Hjūiju un "Puišiem" viņa nolemj pamest ''Vought'' un palīdzēt cīņā pret to, neskatoties uz Bučera sākotnējo nelabprātību. * [[Džesijs Ašers]] kā '''Redžijs Frānklins''' jeb '''A-Vilciens''' (1.—5. sezona). Viņš ir supervaronis ar spēju skriet [[Skaņas ātrums|skaņas ātrumā]] un ir "Septītnieka" loceklis. Būdams atkarīgs no preparāta V, viņš nejauši nogalina Hjūija draudzeni, pilnā ātrumā ietriecoties viņā. Vēlāk viņš atvainojas par izdarīto un nolemj kļūt par slepeno informatoru "Puišiem", pat glābjot viņus, taču Redžiju galu galā nogalina Houmlenders. * [[Lezs Alonso]] kā '''Mārvins "Mātes Piens" Milks''' (1.—5. sezona). Būdams "Puiši" grupas loceklis un ilggadējs Bučera draugs, pēc tam, kad viņa vectēvu nogalināja viens no supervaroņiem, bet viņa tēvs nomira tiesas prāvas laikā pret ''Vought,'' viņš sāka ienīst supervaroņus. Tomēr kā ģimenes cilvēks Mārvins bieži kalpo kā grupas morālais kompass, atbalstot miermīlīgus risinājumus un cenšoties apturēt Bučera dusmu uzplūdus. * [[Čeiss Kroufords]] kā '''Kevins Moskovics''' jeb '''Dziļais''' (1.—5. sezona). Viņš ir supervaronis ar spēju elpot zem ūdens un sazināties ar jūras radībām. Viņš ir paklausīgs un bieži darbojas kā Houmlendera padevīgs izpildītājs, pildot viņa pavēles, jo baidās no nāves vai kļūšanas par nevajadzīgu supervaroni. * [[Tomers Kapons]] kā '''Seržs "Francūzis"''' (1.—5. sezona). Viņš ir ķīmiķis, [[Narkotikas|narkotiku]] un ieroču tirgotājs, kā arī grupas "Puiši" dalībnieks. Viņš bieži izgudro ieročus cīņai pret supervaroņiem. Kādas misijas laikā "Puiši" atrod Kimiko — nerunājošu un mežonīgu meiteni ar superspējām, un tikai Seržs spēj ar viņu nodibināt kontaktu, vēlāk izveidojot arī romantiskas attiecības. Galu galā Houmlenders nogalina Seržu, kad viņš novērš uzmanību no Kimiko un Seidžas. * [[Kārena Fukuhara]] kā '''Kimiko Mijaširo''' (1.—5. sezona). Sākotnēji viņa bija nerunājoša un mežonīga meitene, kurai piespiedu kārtā tika injicēts preparāts V, pārvēršot viņu par slepkavu. Pateicoties Seržam, viņa pakāpeniski kļūst cilvēcīgāka un vēlāk kļūst par nozīmīgu grupas locekli, lielā mērā pateicoties savām reģenerācijas spējām. * [[Neitans Mičels]] kā '''Melnais Nuārs I''' (1.—3. sezona) un '''Melnais Nuārs II''' (4.—5. sezona). Oriģinālais Melnais Nuārs bija kluss supervaronis no vecākas supervaroņu grupas, kurš slēpa savu seju aiz maskas un bija prasmīgs cīņas mākslās. Viņš kļuva kluss un garīgi nestabils pēc tam, kad Kareivju Zēns viņu smagi piekāva. Kad tika atklāts, ka Kareivju Zēns joprojām ir dzīvs, Nuārs nolēma viņu nogalināt, neskatoties uz to, ka viņš bija Houmlendera tēvs. Uzzinājis par šo plānu, Houmlenders nogalināja Nuāru. Viņa vietā tika savervēts cits supervaronis, kurš uzņēmās Melnā Nuāra identitāti. Tomēr otrais Nuārs sapņoja par aktiera karjeru, nevis par klusa pakalpiņa lomu. Pēc tam, kad Dziļais nogalināja viņa lugas režisoru, Nuārs nežēlīgi atriebās, taču Dziļais dusmu lēkmē viņu nogalināja. * [[Kolbija Minifija]] kā '''Ešlija Bareta''' (1.—5. sezona). Sākotnēji viņa bija ''Vought'' talantu nodaļas direktore, bet vēlāk kļuva par uzņēmuma izpilddirektori. Kad Houmlenders pavēlēja nogalināt ikvienu darbinieku, kura rīcībā bija kompromitējoši pierādījumi, Ešlija sev injicēja preparātu V. Tā rezultātā viņai galvas aizmugurē izauga otra seja un attīstījās spēja lasīt domas. Houmlendera vadībā Ešlija kļuva par viceprezidenti, taču joprojām pastāvīgi baidījās par savu dzīvību un nekad nelaida garām iespēju sevi glābt. * [[Dominika Makeligota]] kā '''Megija Šova''' jeb '''Karaliene Meiva''' (1.—3. sezona). Viņa ir neievainojama supervarone un "Septītnieka" otrā komandiere, kura iepriekš bija attiecībās ar Houmlenderu. Sākotnēji viņa centās ignorēt supervaroņu pastrādātos noziegumus, kļūstot ciniska un vienaldzīga. Tomēr pēc Enijas aiziešanas Meiva nolemj apvienoties ar "Puišiem" cīņā pret Houmlenderu un Stormfronti. Pēc tam, kad Kareivju Zēns atņem viņai spējas, Meiva ar "Puišu" palīdzību aizbēg kopā ar savu draudzeni. * [[Džensens Eklss]] kā '''Bens''' jeb '''Kareivju Zēns''' (3.—5. sezona). Viņš ir vecās supervaroņu komandas vadītājs un Houmlendera bioloģiskais tēvs. Viņa nežēlīgās un agresīvās uzvedības dēļ viņu nodeva viņa komanda un pārdeva [[Padomju Savienība|PSRS]], kur viņš tika pakļauts nežēlīgiem eksperimentiem. Tie viņam piešķīra spēju atņemt supervaroņiem viņu superspējas. Vēlāk viņš tika ievietots kriogēnajā kamerā, līdz Houmlenders viņu atrada un atbrīvoja, cerot ar viņa palīdzību uzveikt "Puišus" un noskaidrot Kareivju Zēna nemirstības noslēpumu. * [[Klaudija Dūmita]] kā '''Viktorija Ņūmena''' (2.—4. sezona). Viņa ir [[ASV Kongress|kongresa]] locekle un pret supervaroņiem noskaņota aktīviste, kuras labā strādāja "Puiši". Vēlāk atklājas, ka Ņūmena pati ir slepena supervarone un slepkava, kura spēj uzspridzināt cilvēkiem galvas. Viņa sadarbojas ar ''Vought'', plānojot kļūt par prezidenti. Tomēr, saprotot, ka Houmlenders viņu izmanto, viņa vēršas pie Hjūija. Taču Bučers, kuru arvien vairāk pārņem viņa mutējušais vēzis, nogalina Ņūmenu ar saviem taustekļiem. * [[Kemerons Krovetijs]] kā '''Raiens Bučers''' (1.—5. sezona). Viņš ir Houmlendera dēls, kurš piedzima pēc tam, kad Houmlenders izvaroja Bučera sievu. Viņš mantoja sava tēva superspējas, un ''Vought'' slēpj gan viņu, gan viņa māti. Vēlāk Viljams Bučers viņus atrod, lai gan viņam ir grūti pieņemt faktu, ka zēns ir supervaronis. Houmlenders cenšas panākt, lai Raiens viņu iemīlētu, taču Bučeram izdodas pārliecināt dēlu pretoties Houmlenderam, neskatoties uz Raiena dusmām par Bučera rīcību. * [[Velorija Karija]] kā '''Mistija Greja''' jeb '''Plaukšķene''' (4.—5 sezona). Viņa ir supervarone, kura kopš bērnības ienīda Starlaiti un vēlāk ieņēma viņas vietu "Septītniekā". Mistijai piemīt spēja radīt ugunīgas dzirksteles. Drīz viņa uzsāka seksuālas attiecības ar Houmlenderu, ko pastiprināja viņa apsēstība ar krūts pienu. Lai izvairītos no Houmlendera vardarbības un apspiešanas, viņa atteicās no saviem principiem, taču Houmlenders drīz vien zaudēja interesi pret viņu. Neskatoties uz Mistijas lojalitāti, viņš viņu nogalināja pēc tam, kad uzzināja par viņas romānu ar Kareivju Zēnu. * [[Elizabete Šū]] kā '''Medelīna Stilvela''' (1.—2. un 5. sezona). Viņa ir ''Vought'', īpaši "Septītnieka", supervaroņu operāciju vecākā viceprezidente. Houmlenders bija apsēsts ar viņu, lielā mērā savas slimīgās apsēstības ar krūts pienu dēļ. Medelīna izmanto savu ietekmi pār Houmlenderu un cenšas panākt, lai supervaroņi tiktu iesaistīti militārajā dienestā. Houmlenders nogalina Medelīnu pēc tam, kad atklāj, ka viņa un ''Vought'' no viņa slēpa viņa dēlu. * [[Džefrijs Dīns Morgans]] kā '''Džo Keslers''' (4.—5. sezona). Viņš ir CIP virsnieks un Bučera kaujas biedrs. [[Karš pret terorismu|Kaujas laikā Afganistānā]] Bučers bija vienīgais izdzīvojušais no savas vienības, atstājot daudzus mirstošos karavīrus, tostarp Kesleru. Daudzus gadus vēlāk Keslers atkal parādās kā Bučera [[Halucinācijas|halucinācija]] un viņa tumšās puses izpausme, kuru ietekmē mutējušais vēzis. Keslers mudina Bučeru veikt genocīdu pret visiem supervaroņiem, un galu galā Bučers tam padodas. * [[Aja Keša]] kā '''Klāra Vouta''' jeb '''Stormfronte''' (2.—3. un 5. sezona). Viņa ir nemirstīga supervarone, kura kļuva par "Septītnieka" locekli un drīz vien kļuva par Houmlendera mīļāko. Vēlāk atklājas, ka Klāra ir ''Vought'' dibinātāja sieva un [[Narcisms|naciste]], kura ienīst visus, izņemot baltādainos cilvēkus. Tieši viņas vīrs ievadīja viņai pirmo preparātu V, un pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] viņi pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur nodibināja ''Vought''. Klāra kādreiz bija vienā komandā ar Kareivju Zēnu, taču uz ilgu laiku pazuda un atkal parādījās tikai daudzus gadus vēlāk. Pēc mēģinājuma nogalināt Bučera sievu Raiens smagi sakropļoja Stormfronti, atstājot viņu smagā stāvoklī. Viņa turpināja mudināt Houmlenderu izveidot supervaroņu armiju, taču viņš atteicās. Vīlusies Klāra izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]], nokožot sev mēli. * [[Sūzena Heivorda]] kā '''Džesika Bredlija''' jeb '''Māsa Seidža''' (4.—5. sezona). Viņa ir supervarone un gudrākais cilvēks uz [[Zeme|Zemes]], kuru Houmlenders savervēja komandā. Patiesībā Seidžas galvenais mērķis bija izraisīt karu starp cilvēkiem un supervaroņiem, kamēr viņa pati paliek drošībā savā bunkurā. Tomēr viņas plāns sanaidot Kareivju Zēnu ar Houmlenderu izgāžas, un viņa galu galā pievienojas "Puišiem". * [[Deivids Digss]] kā '''Ārons''' jeb '''Ak, Tēvs''' (5. sezona). Viņš ir supervaronis, kurš spēj radīt [[Ultraskaņa|ultraskaņu]], kā arī ir Ešlijas vīrs un [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliskās]] baznīcas vadītājs. Neskatoties uz savu reliģisko tēlu, viņš ir amorāls un perverss cilvēks, kurš atklāti zvēr uzticību Houmlenderam kā jaunam Dievam un labprāt palīdz viņam par tādu kļūt. === Otrā plāna varoņi === * [[Džankarlo Espozito]] kā '''Stenfords "Stens" Edgars''' (1.—5. sezona). Viņš ir ''Vought'' izpilddirektors un Stilvelas priekšnieks. Viņš ir ārkārtīgi manipulatīvs un aukstasinīgs, kā arī vienīgais, kurš nebaidās no Houmlendera. Viņš ir arī Viktorijas Ņūmenas adoptētājs, taču vēlāk Viktorija padara Edgaru par vainīgo korporācijas noziegumos, un Houmlenders faktiski ieņem viņa vietu. Vēlāk Stens dodas slēpties un negribīgi palīdz "Puišiem", vienlaikus cenšoties gūt no tā labumu sev. Tomēr viņš kļūst par Houmlendera gūstekni, kurš vēlas uzzināt sākotnējā preparāta V atrašanās vietu. * [[Džims Bīvers]] kā '''Roberts Singers''' (1.—5. sezona). Viņš ir aizsardzības ministrs, kurš stingri pretojas supervaroņu iesaistīšanai armijā un ir noskaņots pret ''Vought''. Vēlāk viņš gandrīz uzvar prezidenta vēlēšanās, taču, uzzinājis, ka Ņūmena ir supervarone, kopā ar CIP sāk plānot viņas slepkavību, tomēr šis plāns tiek atklāts sabiedrībai. Pēc Ņūmenas nāves Singeru arestē par viņas slepkavību. * [[Laila Robiņa]] kā '''Greisa Melorija''' (1.—4. sezona). Viņa ir CIP direktora vietniece un grupas "Puiši" dibinātāja. Greisa bieži palīdzēja komandai un pat rūpējās par Raienu. Vēlāk viņa kopā ar Bučeru mēģināja pārliecināt Raienu kļūt par ieroci pret Houmlenderu, taču dusmu lēkmē Raiens nejauši nogalina Greisu. * [[Heilijs Džoels Osments]] kā '''Mesmers''' (1. sezona). Viņš ir [[Telepātija|telepātisks]] supervaronis, kurš iepriekš strādāja ''Vought'', taču tika atlaists savu spēju ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. "Puiši" vērsās pie viņa, lai nolasītu Kimiko domas un uzzinātu vairāk par viņas pagātni. Vēlāk Mesmers nodod viņus Houmlenderam, un Bučers, atklājot nodevību, nogalina Mesmeru, atsitot viņa galvu pret izlietni. * [[Džēreds Padaleckis]] kā '''Misters Maratons''' (5. sezona). Viņš ir bijušais supervaronis, kuru vēlāk aizstāja A-Vilciens un kuram piemita līdzīgas superspējas. Kad Kareivju Zēns un Houmlenders vērsās pie viņa, meklējot informāciju par preparātu V, Maratons mēģināja izmantot situāciju, lai nogalinātu Houmlenderu. Tomēr Kareivju Zēns nostājās Houmlendera pusē, un abi kopā nežēlīgi nogalināja Maratonu. * [[Miša Kolinss]] kā '''Malķīmiķis''' (5. sezona). Viņš ir supervaronis, kurš spēj izelpot toksiskas gāzes un draudzējas ar Misteru Maratonu. Viņš un Maratons kopā mēģināja nogalināt Houmlenderu ar Kareivju Zēna palīdzību, taču Kareivju Zēns atteicās un nogalināja Malķīmiķi. * [[Robs Benedikts]] kā '''Splinters''' (4. sezona). Viņš ir supervaronis, kurš spēj sadalīties vairākos dubultniekos un Plaukšķenes draugs. "Puiši" iekrīt Splintera slazdā, kuru organizējusi Māsa Seidža, taču Bučeram izdodas nogalināt Splinteru. * [[Saimons Pegs]] kā '''Hjū Kempbels vecākais''' (1., 3.—4. sezona). Viņš ir Hjūija tēvs, kurš nonāk CIP aizsardzībā pēc tam, kad viņa dēls sāk strādāt kopā ar "Puišiem". Vēlāk viņš pārcieš [[Insultus|insultu]] un iekrīt [[Koma|komā]]. Hjūijs nolemj viņam injicēt preparātu V, ko galu galā izdara viņa māte. Hjū pamostas, taču drīz atklājas, ka preparāts ir nopietni ietekmējis viņa [[smadzenes]] un viņš ir ieguvis spēju pārvietoties cauri priekšmetiem, nejauši nogalinot cilvēkus. Pēc tam Hjū sāk neprātīgi vajāt savu ģimeni, un Hjūijs ir spiests nogalināt savu tēvu. * [[Šantele Vansantena]] kā '''Rebeka "Beka" Bučera''' (1.—4. sezona). Viņa ir Bučera sieva, kura strādāja ''Vought'', kur Houmlenders viņu izvaroja, kā rezultātā piedzima Raiens. Beka un viņas dēls tika slēpti gan no Bučera, gan no Houmlendera, taču Bučeram vēlāk izdevās viņus atrast un mēģināt atjaunot attiecības ar ģimeni. Vēlāk Raiens nejauši nogalina Rebeku cīņas laikā ar Stormfronti. Pēc savas nāves Beka parādās Bučeram kā halucinācija un viņa gaišās puses izpausme. * [[Alekss Hesels]] kā '''Caurspīdīgais''' (1. sezona). Viņš ir supervaronis un "Septītnieka" loceklis, kura [[Ogleklis|oglekļa]] struktūras āda padara viņu neredzamu un gandrīz neievainojamu. Viņš slepeni izseko Hjūiju, kurš mēģina noklausīties ''Vought'' štābu, taču ar Bučera palīdzību Caurspīdīgais tiek sagūstīts. Saprotot, ka viņu nav iespējams nogalināt parastā veidā, Francūzis ievieto [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] Caurspīdīgā [[Resnā zarna|resnajā zarnā]]. Vēlāk Caurspīdīgajam izdodas pārliecināt Hjūiju viņu atbrīvot, taču, tam mēģinot aiziet, Hjūijs detonē sprāgstvielu un viņu nogalina. * [[Lorija Holdena]] kā '''Sārtā Grāfiene''' (3. sezona). Viņa ir supervarone un Kareivju Zēna komandas locekle, kura kopā ar Stenu Edgaru un pārējiem komandas biedriem nodeva Kareivju Zēnu PSRS. "Puiši" mēģināja no viņas iegūt informāciju par Kareivju Zēna pazušanu, taču viņai izdevās aizbēgt. Vēlāk Kareivju Zēns, pamodies no kriogēnā miega, viņu atrada un nogalināja par nodevību. * [[Kristians Kijiss]] kā '''Neitans Frānklins''' (1.,3.—5. sezona). Viņš ir Redžija vecākais brālis un viņa treneris. Redžijs bieži vērsās pie viņa pēc padoma un morāla atbalsta. Neitanu smagi sakropļoja kāds brutāls supervaronis, atstājot viņu nespējīgu staigāt. Vēlāk Redžijs atriebās par ar brāli notikušo, un, kad Neitans sāka palīdzēt "Puišiem", paslēpa Neitana ģimeni, lai ''Vought'' viņus neatrastu. * [[Džons Noubls]] kā '''Sems Bučers''' (2. un 5. sezona). Viņš ir Bučera tēvs. Būdams vardarbīgs, viņš regulāri piekāva Bučeru un viņa brāli, kā rezultātā Billijs pameta ģimeni, bet viņa brālis vēlāk izdarīja pašnāvību. Daudzus gadus vēlāk Bučers atkal sastop savu tēvu, taču nespēj viņam piedot, lai gan tēvs lepojas ar to, par ko Billijs ir kļuvis. Vēlāk, pēc vēža mutācijas, Bučers atgriežas pie tēva un nogalina viņu. * [[Šons Ešmors]] kā '''Lamplaiters''' (2. sezona). Viņš ir supervaronis ar spēju kontrolēt uguni. Stens Edgars nosūtīja viņu uz iestādi, kur tika turēti nemierīgie supervaroņi. Tur Lamplaiters piedalījās ieslodzīto spīdzināšanā. Kad "Puiši" ielauzās šajā iestādē, viņiem izdevās pārliecināt Lamplaiteru palīdzēt. Pēc tam viņš kopā ar Hjūiju devās uz ''Vought'' torni, lai glābtu Starlaiti. Tomēr tieši "Septītnieka" sanāksmju telpā Lamplaiters izdara pašnāvību, aizdedzinot pats sevi. * [[Deivids Endrūss]] kā '''Stīvens Kalhūns''' (1., 4.—5. sezona). Viņš ir senators, kurš sākotnēji iebilda pret supervaroņu iesaistīšanu armijā, taču Stilvelas šantāžas dēļ sāka sadarboties ar ''Vought''. Vēlāk viņš kļuva par formālu ASV prezidentu, pakļaujoties Houmlendera pavēlēm. Tomēr, uzzinājis, ka Kalhūns no viņa baidās un uzskata viņu par traku, Houmlenders viņu nogalina. * [[Dereks Vilsons]] kā '''Roberts Vernons''' jeb '''Tek Naits''' (4. sezona). Viņš ir supervaronis–detektīvs un televīzijas zvaigzne, kurš patiesībā ir [[Mazohisms|mazohistisks]] un perverss cilvēks. "Puišiem" izdodas izvilināt no Tek Naita atklāsmi, ka viņš sadarbojās ar Houmlenderu un Seidžu, pēc kā Teku Naitu nožņaudz viņa paša sulainis. * [[Šons Bensons]] kā '''Ezīkjels''' (1. un 4. sezona). Viņš ir supervaronis ar spēju izstiept savas ekstremitātes un [[Kristietība|kristīgas]] organizācijas līderis. Tomēr slepenībā viņš ir perverss, un Hjūijs kopā ar Bučeru to izmanto, lai iegūtu informāciju par preparātu V. Vēlāk Ezīkjels uzbrūk Francūzim vienas no Plaukšķenes izrāžu laikā, taču Bučers, kuru arvien vairāk pārņem viņa tumšā puse, nogalina Ezīkjelu. * [[Dženifera Espozito]] kā '''Sūzena Reinera''' (1.—2. sezona). Viņa ir CIP direktora vietniece, kura sadarbojās ar "Puišiem" un kurai bija romantiskās attiecībās ar Bučeru. Izmeklējot slepenu supervaroni, kas saistīts ar ''Vought'', viņu nogalina Viktorija Ņūmena, uzspridzinot viņai galvu. * [[Meisons Dejs]] kā '''Bombsaits''' (5. sezona). Viņš ir supervaronis no Kareivju Zēna vecās komandas. Viņš ilgu laiku slēpās, sargājot oriģinālo preparātu V, kuru Houmlenders meklēja, lai iegūtu nemirstību, kamēr "Puiši" centās šo preparātu iznīcināt. Vēlāk "Puiši" izmantoja Bombsaita mīlestību, lai viņu izvilinātu. Pēc cīņas ar Kareivju Zēnu viņš palīdz Bombsaitam zaudēt superspējas, pēc kā Bombsaits aizbēg. Seriālā epizodiskās lomās piedalījušies arī daudzi slaveni aktieri. [[Tilda Svintone]] ceturtās sezonas trijās sērijās ierunā [[astoņkāji]] Ambroziju, ar kuru Dziļajam ir romantiskas attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/06/the-boys-creator-how-tilda-swinton-season-4-cameo-happened-1235975032/|title=‘The Boys’ Creator Eric Kripke Reveals How Tilda Swinton Season 4 Cameo Happened|last=Garner|first=Glenn|website=Deadline|access-date=2026-05-17|date=2024-06-16|language=en-US}}</ref> Piektās sezonas vienā sērijā [[Semjuels Džeksons]] ierunā [[Haizivis|haizivi]] Ksanderu, kurš sarunājas ar Dziļo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/05/eric-kripke-samuel-l-jackson-the-boys-cameo-1236905247/|title=Eric Kripke Explains Samuel L. Jackson's 'The Boys' Cameo|last=Garner|first=Glenn|website=Deadline|access-date=2026-05-17|date=2026-05-14|language=en-US}}</ref> Aktieris un scenārists [[Sets Rogens]] kopumā četrās sērijās parādās kā viņš pats.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-cameo-roles-ranked/|title=The Boys' 8 Celebrity Cameos, Ranked|last=Rudoy|first=Matthew|website=ScreenRant|access-date=2026-05-17|date=2024-11-08|language=en}}</ref> Trešajā sezonā [[Šarlīze Terona]] vienā sērijā parādās pati, atveidojot Stormfronti ''Vought'' filmā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/tv/the-boys-charlize-theron-cameo-season-3/|title=How The Boys pulled off that shocking cameo in the season 3 premiere}}</ref> [[Vills Ferels]] ceturtās sezonas vienā sērijā arī parādās kā viņš pats, piedaloties ''Vought'' filmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sci-fi/the-boys-will-ferrell-cameo-newsupdate/|title=Will Ferrell makes hilarious cameo as himself in The Boys season 4 {{!}} Radio Times|last=Hibbs|first=James|website=www.radiotimes.com|access-date=2026-05-17|language=en-GB}}</ref> [[Gregs Grunbergs]] parādās kā aktieris ''Vought'' filmā. [[Billijs Zeins]] divās sērijās parādās kā viņš pats.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a40206615/the-boys-chace-crawford-season-3-billy-zane-titanic-cameo/|title=The Boys' Chace Crawford breaks down hilarious Titanic star season 3 cameo|website=Digital Spy|access-date=2026-05-17|date=2022-06-06|language=en-GB}}</ref> Piektās sezonas piektajā sērijā scenārists [[Kumails Nandžiani]], kā arī aktieri [[Vills Forte]], [[Kreigs Robinsons]] un [[Kristofers Mincs-Plass]] arī parādās kā viņi pati.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-season-5-cameos-guest-stars/|title=All 7 Cameos & Guest Stars In The Boys Season 5, Episode 5|last=Glazebrook|first=Lewis|website=ScreenRant|access-date=2026-05-17|date=2026-04-29|language=en}}</ref> == Izstrāde == Komiksu sēriju ''The Boys'', ko veidoja Gārts Eniss un Deriks Robertsons, izdeva no 2006. līdz 2012. gadam. Sākotnēji komiksus izdeva ''[[DC Comics]]'', tomēr sērija tika uzskatīta par pārāk vardarbīgu un drūmu, tāpēc tā tika pārņemta izdevniecības ''[[Dynamite Entertainment]]'' paspārnē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychodrivein.com/page-to-screen-the-boys-season-one/|title=Page to Screen: The Boys Season One|last=McCoy|first=Paul Brian|website=Psycho Drive-In|access-date=2026-05-18|date=2019-08-02|language=en-US}}</ref> Baumas par filmas adaptāciju pirmo reizi parādījās 2008. gadā, kad ''[[Sony Pictures]]'' ieguva tiesības uz komiksiem pēc scenāristu [[Evans Goldbergs|Evana Goldberga]] un Seta Rogena intereses.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://gizmodo.com/the-boys-was-almost-movie-trilogy-not-prime-video-show-1851556793|title=The Boys Was Almost a Movie Trilogy Before It Was a TV Show|last=Jackson|first=Gordon|website=Gizmodo|access-date=2026-05-18|date=2024-06-24|language=en-US}}</ref> [[Ādams Makejs]] tika iecelts kā režisors, un vēlāk viņš apsvēra arī filmu triloģiju, uzskatot, ka tas būtu piemērotākais veids, kā pilnībā izstāstīt stāstu. Tika ziņots, ka scenārijs jau bija pabeigts un izstrādātas arī vairākas vizuālas ainas, taču projekts tika apturēts studijas un Makeja radošo domstarpību dēļ.<ref name=":1" /> 2012. gadā ''[[Paramount Pictures]]'' iegādājās tiesības un atsāka projekta izstrādi, taču 2016. gadā tika paziņots, ka ''[[Cinemax]]'' uz komiksu pamata veidos televīzijas seriālu, nevis filmu triloģiju.<ref name=":0" /> Sets Rogens un Evans Goldbergs projektam pievienojās kā pilotsērijas režisori un izpildproducenti, savukārt Ēriks Kripke, kurš bija arī oriģinālo komiksu fans, kļuva par seriāla scenāristu un vadītāju.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/2020/09/03/tv/the-boys-season-1-amazon-superheroes-behind-the-scenes|title=The Birth of the Super Antihero: How They Made the Uproarious First Season of ‘The Boys’|website=www.theringer.com|access-date=2026-05-18|date=2020-09-03|language=en}}</ref> 2017. gada novembrī tika paziņots, ka pēc tam, kad ''[[Amazon MGM Studios|Amazon]]'' ''[[Amazon MGM Studios|Studios]]'' iegādājās ''Cinemax'', tā ieguva arī tiesības uz seriālu.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Ražošanas sākums bija paredzēts 2018. gada pavasarī, un pirmā sezona sastāvēja no astoņām sērijām, kuru budžets sasniedza aptuveni 11,2 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] par sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-tv-show-amazon-rogen-goldberg/|title=Amazon Developing The Boys TV Series|last=Erao|first=Matthew|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2017-11-08|language=en}}</ref> Pirmās sezonas pirmizrāde bija plānota 2019. gadā, un saskaņā ar Kripkes ieceri seriālam bija jāsastāv no piecām sezonām. == Aktieru sastāvs == Hjūija Kempbela tēls komiksos tika radīts, iedvesmojoties no aktiera [[Saimons Pegs|Saimona Pega]], taču sava vecuma dēļ Pegs seriālā atveidoja Hjūija tēvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-features/simon-pegg-the-boys-shaun-of-the-dead-20th-anniversary-1235937268/|title=Simon Pegg on Returning to ‘The Boys,’ Why a ‘Shaun of the Dead’ Reboot Would “Incense” Him|last=Ford|first=Lily|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-05-18|date=2024-07-04|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/boys-simon-pegg-1149645/|title=Simon Pegg Joins Amazon’s ‘The Boys’|last=Roffman|first=Marisa|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-05-18|date=2018-10-05|language=en-US}}</ref> Aktieris [[Čenss Perdomo]] piedalījās Hjūija lomas noklausīšanās procesā, tomēr šo lomu neieguva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/tv/news/gen-v-chance-perdomo-auditioned-the-boys-hughie-campbell-1235792563/|title=‘Gen V’ Star Chance Perdomo Reveals Who He Auditioned to Play on ‘The Boys’ and Where He Thinks Andre Is Trapped in Finale|last=Maas|first=Jennifer|website=Variety|access-date=2026-05-18|date=2023-11-16|language=en-US}}</ref> Vēlāk viņš parādījās vienā no galvenajām lomām seriālā ''[[Gen V]]''. Arī [[Patriks Švarcenegers]] piedalījās Houmlendera lomas noklausīšanās procesā, taču lomu neieguva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/gen-v-patrick-schwarzenegger-the-boys-homelander/|title=1 Surprising Gen V Actor Auditioned For The Boys' Homelander Before Antony Starr|last=Sharma|first=Dhruv|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2025-09-25|language=en}}</ref> Vēlāk viņš parādījās otrā plāna lomā seriālā ''Gen V''. Seriālā ''The Boys'' piedalās arī vairāki aktieri no seriāla ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'', kura autors arī ir Ēriks Kripke. [[Kristians Kijiss]], [[Džims Bīvers]] un [[Neitans Mičels]] bija vieni no pirmajiem ''Supernatural'' aktieriem, kuri pirmajā sezonā pievienojās seriāla aktieru sastāvam. [[Džensens Eklss|Džensens]] [[Džensens Eklss|Eklss]] pievienojās seriālam trešajā sezonā, savukārt [[Robs Benedikts]] un [[Džefrijs Dīns Morgans]] — ceturtajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/supernatural-god-chuck-rob-benedict-the-boys-reunion/|title=The Boys Season 4's Supernatural Reunion Ruins God For The 2nd Time Since SPN Ended|last=Elvy|first=Craig|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2024-06-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/the-boys-season-4-adds-jeffrey-dean-morgan|title=The Boys Adds Jeffrey Dean Morgan to Cast|last=Leston|first=Ryan|website=IGN|access-date=2026-05-18|date=2022-08-25|language=en}}</ref> [[Miša Kolinss]] un [[Džēreds Padaleckis]] pievienojās piektajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/tv/news/the-boys-jared-padalecki-misha-collins-supernatural-reunion-1236321455/|title=‘The Boys’ Final Season Casts Jared Padalecki and Misha Collins in ‘Supernatural’ Reunion With Jensen Ackles|last=Shanfeld|first=Ethan|website=Variety|access-date=2026-05-18|date=2025-02-26|language=en-US}}</ref> 2017. gadā [[Erina Moriartija]] bija pirmā, kas tika iekļauta seriāla aktieru sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2017/12/the-boys-erin-moriarty-cast-amazon-superhero-drama-series-comic-book-1202229406/|title=‘The Boys’: Erin Moriarty Cast In Amazon’s Superhero Drama Series Based On Comic Book|last=Petski|first=Nellie Andreeva,Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2017-12-18|language=en-US}}</ref> 2018. gada sākumā aktieru sastāvam pievienojās [[Entonijs Stārs]], [[Dominika Makgeliota]], [[Džesijs Ašers]], Neitans Mičels un [[Čeiss Kroufords]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/01/the-boys-chace-crawford-antony-starr-dominique-mcelligott-jessie-usher-cast-amazon-superhero-drama-series-1202244980/|title=‘The Boys’: Antony Starr, Chace Crawford, Dominique McElligott & Jessie Usher Cast In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-01-17|language=en-US}}</ref> Martā aktieru sastāvam pievienojās [[Lezs Alonso]], [[Kārena Fukuhara]] un [[Džeks Kveids]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/the-boys-jack-quaid-cast-amazon-superhero-series-1202312390/|title=‘The Boys’: Jack Quaid To Star In Amazon Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-03-06|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/the-boys-laz-alonso-to-co-star-in-amazon-superhero-series-1202311477/|title=‘The Boys’: Laz Alonso To Co-Star In Amazon Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-03-06|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/the-boys-karen-fukuhara-cast-amazon-superhero-drama-series-1202350607/|title=‘The Boys’: ‘Suicide Squad’s Karen Fukuhara Cast In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Petski|first=Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-03-21|language=en-US}}</ref> Aprīlī seriālam pievienojās [[Kārls Urbāns|Karls Urbāns]], maijā — [[Elizabete Šū]], jūnijā — [[Tomers Kapons]] un augustā — [[Dženifera Espozito]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/04/the-boys-karl-urban-cast-amazon-superhero-drama-series-billy-butcher-1202359273/|title=‘The Boys’: Karl Urban To Play Lead Billy Butcher In Amazon’s Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-04-05|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/05/the-boys-elisabeth-shue-amazon-superhero-series-1202392059/|title=‘The Boys’: Elisabeth Shue To Co-Star In Amazon Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-05-16|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/06/the-boys-tomer-capon-cast-frenchie-amazon-superhero-drama-series-1202417127/|title=‘The Boys’: Tomer Capon To Play Frenchie In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Petski|first=Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-06-25|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/08/the-boys-jennifer-esposito-cast-amazon-superhero-drama-series-1202455048/|title=‘The Boys’: Jennifer Esposito Cast In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Petski|first=Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-08-30|language=en-US}}</ref> == Atvasinājumi == * ''[[The Boys: Diabolical]]'' (no angļu: Puiši: Velnišķīgi): 2022. gada 4. martā tika izdots pieaugušajiem paredzēts [[Animācijas filma|animācijas]] [[Antoloģija|antoloģijas]] seriāls ''The Boys: Diabolical'', kas stāsta par dažādiem notikumiem pamatseriāla pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/the-boys-diabolical-premiere-date-spinoff-animated-series-1234913890/|title=‘Diabolical’: Amazon Sets Premiere Date For ‘The Boys’ Spinoff Animated Series|last=Rosario|first=Alexandra Del|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2022-01-18|language=en-US}}</ref> Seriālā piedalās vairāki ''The Boys'' varoņi, kurus ierunājuši aktieri, kas tos atveidoja oriģinālajā seriālā. Kopumā tika izdotas astoņas sērijas. Pēc Kripkes teiktā, projekts tika labi uzņemts, taču mazā skatītāju skaita dēļ otrā sezona netika apstiprināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/boys-diabolical-cancel-eric-kripke-response/|title=The Boys 97% RT Spinoff Quietly Cancelled By Prime Video|last=Rudoy|first=Matthew|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2025-10-15|language=en}}</ref> * ''[[Gen V]]'' (no angļu: V paaudze): Seriāls, kura pirmās sezonas pirmizrāde notika 2023. gada 29. septembrī, stāsta par jauniem supervaroņiem, kuri studē ''Vought'' kontrolētajā Godolkina universitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/tv/news/the-boys-gen-v-premiere-date-amazon-1235675247/|title=‘The Boys’ Spinoff ‘Gen V’ Sets Premiere Date at Amazon|last=Maas|first=Jennifer|website=Variety|access-date=2026-05-18|date=2023-07-20|language=en-US}}</ref> Sižets seko vairākiem studentiem, kuri atklāj briesmīgu noslēpumu par universitāti un ''Vought''. Seriālā parādās arī vairāki pamatseriāla varoņi. Tajā pašā gadā seriāls tika pagarināts uz otro sezonu, kuras pirmizrāde notika 2025. gada 17. septembrī. 2026. gadā seriāls tika atcelts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/04/gen-v-canceled-the-boys-vought-rising-release-window-1236870931/|title='Gen V' Canceled After 2 Seasons, ''Vought Rising' Confirmed For 2027|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2026-04-24|language=en-US}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artthreat.net/32015-58260-gen-v-canceled-after-2-seasons-on-prime-video-spinoff-vought-rising-coming-2027/|title=Gen V canceled after 2 seasons on Prime Video, spinoff 'Vought Rising' coming 2027|last=Woodward|first=Alexander|website=Art Threat|access-date=2026-05-18|date=2026-05-13|language=en-US}}</ref> * ''[[Vought Rising]]'' (no angļu: ''Vought'' celšanās): 2024. gada 24. jūlijā tika paziņots par atvasinātu prikvela seriālu, kas stāstīs par korporācijas ''Vought'' izaugsmi [[1950. gadi|1950. gados]]. [[Džensens Eklss|Džensens]] [[Džensens Eklss|Eklss]] atgriezīsies kā Kareivju Zēns, [[Aja Keša]] kā Klāra Vouta, bet [[Meisons Dejs]] kā Bombsaits. Ēriks Kripke būs seriāla vadītājs. Seriāla pirmizrāde paredzēta 2027. gadā.<ref name=":3" /> * ''The Boys: Mexico'' (no angļu: Puiši: Meksika) 2023. gada novembrī tika paziņots par jauno seriālu ar nosaukumu ''The Boys: Mexico''. Aktieru sastāvs un sižets nav zināmi. Kā producenti ir norādīti [[Diego Luna]] un [[Gaels Garsija Bernals]]. Seriāla pirmizrāde paredzēta 2027. gada beigās vai 2028. gada sakumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://artthreat.net/33488-16433-the-boys-mexico-spinoff-gets-erik-kripke-cameo-set-for-2027-prime-video-debut/|title=The Boys: Mexico spinoff gets Erik Kripke cameo, set for 2027 Prime Video debut|last=Woodward|first=Alexander|website=Art Threat|access-date=2026-05-18|date=2026-05-16|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arynews.tv/the-boys-mexico-spinoff-gets-greenlit-with-eric-kripkes-cameo|title=The Boys: Mexico Spinoff Gets Greenlit with Eric Kripke's Cameo|last=Basir|first=Zaeem|website=ARY News|access-date=2026-05-18|date=2026-05-16|language=en}}</ref> == Atsauces == d7trqvdi1ya24b5i432umgmtwkgkmey 4471313 4471244 2026-05-21T11:16:29Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4471313 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = ''The Boys'' | attēls = The Boys TV series logo.svg | genre = [[supervaroņu filma]]<br />[[melnā komēdija]]<br />[[asa sižeta filma]]<br />[[fantāzijas filma]] | creator = [[Ēriks Kripke]] | writer = balstīts uz tāda paša nosaukuma komiksu sēriju, kuras autori ir [[Gārts Eniss]] un [[Deriks Robertsons]] | director = Ēriks Kripke<br />[[Filips Sgričia]]<br />[[Dens Trahtenbergs]]<br />[[Kārena Gaviola]]<br />[[Frederiks Tojs]]<br />[[Sāra Boida]] u.c. | starring = [[Kārls Urbāns]]<br />[[Džeks Kveids]]<br />[[Entonijs Stārs]]<br />[[Erina Moriartija]]<br />[[Džesijs Ašers]]<br />[[Lezs Alonso]]<br />[[Čeiss Kroufords]]<br />[[Tomers Kapone]]<br />[[Kārena Fukuhara]] | country = {{USA}} | composer = [[Kristofers Lenercs]] | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 5 | num_episodes = 40 | runtime = 55—70 minūtes | distributor = ''[[Amazon Prime Video]]'' | first_aired = 2019. gada 26. jūlijs | last_aired = 2026. gada 20. maijs | related = ''[[Gen V]]'' (2023—2025)<br />''[[The Boys: Diabolical]]'' (2022)<br />''[[Vought Rising]]'' (ap 2027)<br />''The Boys: Mexico'' (TBA) }} '''''The Boys''''' (no {{val|en|"Puiši"}} jeb "Zēni") ir [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] un [[Supervaroņu filma|supervaroņu]] televīzijas seriāls ar [[Melnā komēdija|melnās komēdijas]] elementiem, ko radījis [[Ēriks Kripke]] un kas balstīts uz tāda paša nosaukuma komiksu sēriju, kuras autori ir [[Gārts Eniss]] un [[Deriks Robertsons]]. Seriāls stāsta par Viljama Bučera vadīto grupu ar nosaukumu "Puiši", kas cīnās pret [[Supervaronis|supervaroņiem]] un megakorporāciju ''Vought,'' kurai viņi kalpo. Supervaroņi lielākoties slēpj savus netikumus un noziegumus, kamēr ''Vought'' viņus piesedz, iegūstot arvien lielāku varu un pastrādājot šausminošus noziegumus. Liela daļa seriāla koncentrējas uz konfliktu starp Bučeru, grupas līderi, un Houmlenderu, septiņu galveno supervaroņu vadītāju. Pirmās sezonas pirmizrāde notika 2019. gada 26. jūlijā. Otrās sezonas pirmizrāde notika 2020. gada 4. septembrī, un vēl pirms tās seriālu pagarināja uz trešo sezonu, kuru sāka pārraidīt 2022. gada 3. jūnijā. Ceturtās sezonas pirmizrāde notika 2024. gada 13. jūnijā, un vēl pirms tam paziņoja, ka seriālu pagarinās uz piekto sezonu, kas būs pēdējā. Piektās sezonas pirmizrāde notika 2026. gada 8. aprīlī. Papildus galvenajam seriālam izdoti arī vairāki atvasinājumi. 2022. gadā izdots pieaugušo animācijas [[antoloģija]]s seriāls ''[[The Boys: Diabolical]]''. 2023. gadā izdota seriāla ''[[Gen V]]'' pirmā sezona, kurā parādījās arī vairāki pamatseriāla varoņi. Seriāla otrā sezona izdota 2025. gadā, bet 2026. gadā paziņoja, ka ''Gen V'' ir atcelts pēc divām sezonām. 2027. gadā plānots izdot arī [[Prikvels|prikvela]] seriālu ar nosaukumu ''[[Vought Rising]]''. Pirmās trīs sezonas saņēma plašu skatītāju un kritiķu atzinību par humoru, sižetu un aktierspēli, savukārt ceturto un piekto sezonu kritizēja par lēno tempu, lielo maznozīmīgo epizožu skaitu, nepietiekamu varoņu izmantošanu un politiskās satīras kvalitātes pasliktināšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ladbible.com/entertainment/tv/eric-kripke-the-boys-season-five-criticism-response-850679-20260507|title=Eric Kripke fires back at criticism that The Boys season 5 has been 'boring'|website=LADbible|access-date=2026-05-20|date=2026-05-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aol.com/entertainment/why-critics-aren-t-satisfied-182641383.html|title=Why Some Critics Aren’t Satisfied With The Boys Season 5 - AOL|last=AOL|website=AOL.com|access-date=2026-05-20|date=2026-04-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a71245603/the-boys-boss-fan-complaints-season-5/|title=The Boys boss responds to fan complaints: "You're just watching the wrong show"|website=Digital Spy|access-date=2026-05-20|date=2026-05-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/tv/the-boys-season-four-being-review-bombed-3766932|title='The Boys' season four is being review-bombed|last=Berry|first=Alex|website=NME|access-date=2026-05-20|date=2024-06-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-season-4-worst-sin-criticism-not-political/|title=The Boys' Worst Season 4 Sin Wasn't The One That Made Headlines|last=Mullen|first=Amanda|website=ScreenRant|access-date=2026-05-20|date=2024-09-15|language=en}}</ref> == Sižets == Sižets norisinās pasaulē, kur supervaroņi ir ikdienišķa parādība un strādā megakorporācijas ''Vought'' labā, iegūstot mediju uzmanību un popularitāti, vienlaikus kalpojot kā popkultūras zvaigznēs. Tomēr aiz uzņēmuma filantropiskās fasādes un supervaroņu labajiem darbiem slēpjas neskaitāmi tumši noslēpumi un netīras darīšanas, tostarp ''Vought'' eksperimenti ar preparātu V, kas cilvēkiem piešķir dažādas superspējas. Pret korporāciju un supervaroņiem stājas grupa "Puiši" (''The Boys''), kuru vada bijušais [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] aģents Viljams Bučers. Viņa sievu izvaroja Houmlenders — ''Vought'' tā saukto supervaroņu "Septītnieka" savtīgais un psihopātiskais līderis, tāpēc Bučers nolēma veltīt savu dzīvi cīņai ar supervaroņiem. Pirmajā sezonā jauns vīrietis vārdā Hjūijs Kempbels pievienojas Bučera jaunizveidotajai komandai "Puiši" pēc tam, kad viens no "Septītnieka" supervaroņiem nesodīti nogalina viņa draudzeni. Tikmēr viena no jaunākajām "Septītnieka" dalībniecēm, Enija Dženjuere, sastopas ar ''Vought'' nežēlīgo iekšējo pasauli. Tas noved pie viņas attiecībām ar Hjūiju, kas ļoti satrauc Bučeru, jo viņš ienīst visus supervaroņus. Otrajā sezonā "Puiši" turpina cīņu pret ''Vought'' pēc tam, kad Bučeru apsūdz augsta korporācijas locekļa slepkavībā. Līdzās Houmlenderam parādās arī noslēpumainā supervarone Stormfronte, ar kuru viņam izveidojas romantiskas attiecības. Trešajā sezonā "Puiši" sāk strādāt Viktorijas Ņūmenas un viņas biroja labā, kas nodarbojas ar bīstamiem supervaroņiem. Tomēr Bučers turpina meklēt ieroci, kas spētu nogalināt Houmlenderu, un tas viņu noved pie Kareivju Zēna, viena no vecākajiem ''Vought'' supervaroņiem, kuru uzskatīja par mirušu. Tikmēr Houmlendera garīgais stāvoklis sāk pasliktināties, jo ''Vought'' cenšas ierobežot viņa varu, un daži "Septītnieka" locekļi sāk sadarboties ar "Puišiem". Ceturtajā sezonā Viktorija Ņūmena uzsāk savu kampaņu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta amatam, sadarbojoties ar Houmlenderu. Tikmēr Bučers satiek savu senu draugu un steidzas glābt pasauli, jo pats atrodas uz nāves sliekšņa [[Vēzis (slimība)|vēža]] dēļ, bet pārējie "Puiši" vairs viņā neklausās viņa pastāvīgo manipulāciju un melu dēļ. Piektajā sezonā Houmlenders pilnībā zaudē saprātu, kļūstot par faktisko ASV līderi un cenšoties kļūt par jaunu [[Dievs|Dievu]]. Viņš uzsāk plaša mēroga "Puišu" un viņu atbalstītāju medības. Tikmēr "Puiši" un daži atlikušie supervaroņi apvieno spēkus, lai galu galā sakautu Houmlenderu. == Lomās == === Galvenie varoņi === * [[Karls Urbans]] kā '''Viljams "Billijs" Bučers''' (1.—5. sezona). Bijušais CIP aģents un grupas "Puiši" vadītājs. Pēc tam, kad Houmlenders [[Izvarošana|izvaroja]] viņa sievu, Bučers kļuva vardarbīgs un sāka ienīst visus supervaroņus, cenšoties iznīcināt viņus. Viņš neizvairās no manipulācijām, iebiedēšanas un meliem, kā arī bieži izmanto melno un nievājošu humoru. Pēc īslaicīgas preparāta V lietošanas Bučeram attīstījās vēzis, taču vēlāk, turpinot lietot preparātu, tas mutēja un kļuva par viņa superspēju, padarot viņu neievainojamu un ļaujot viņam uzbrukt ar slēptiem vēža veida taustekļiem. Bučers nolemj izmantot šo spēju, lai turpinātu nogalināt supervaroņus. * [[Džeks Kveids]] kā '''Hjū "Hjūijs" Kempbels''' (1.—5. sezona). Parasts puisis, kura draudzeni nogalināja supervaronis A-Vilciens. Pēc tam Bučers izmantoja Hjūiju savās interesēs, taču viņš galu galā pievienojās grupai pēc tam, kad nogalināja vienu supervaroni. Sākotnēji mīkstsirdīgs un nedrošs, Bučera ietekmē un grupas darbības laikā Hjūija raksturs kļūst stingrāks. Vēlāk Hjūijs uzsāk attiecības ar Eniju. * [[Entonijs Stārs]] kā '''Džons Gillmans''' jeb '''Houmlenders''' (1.—5. sezona). ''Vought'' "Septītnieka" galveno supervaroņu līderis, kuram piemīt superspēks, neievainojamība, spēja lidot un [[Lāzers|lāzeru]] šaušana no acīm. Viņš ir ārkārtīgi nežēlīgs un [[Narcisms|narcistisks]] psihopāts, kurš pastāvīgi meklē tēva un mātes figūru, jo jau no mazotnes bija turēts ''Vought'' laboratorijā. Viņš ir Bučera galvenais ienaidnieks pēc viņa sievas izvarošanas, kā rezultātā piedzima viņa dēls Raiens. Laika gaitā Houmlenders kļūst apsēsts ar [[Nemirstība|nemirstību]] un pakāpeniski zaudē veselo saprātu, tiecoties kļūt par jaunu Dievu. * [[Erina Moriartija]] kā '''Enija Dženjuere''' jeb '''Starlaite''' (1.—5. sezona). Supervarone ar neievainojamību, spēju lidot un manipulēt ar [[Elektrība|elektrisko enerģiju]]. Kopš bērnības viņa vēlējās pievienoties "Septītniekam", taču, nonākot tur, atklāja ''Vought'' tumšo pusi. Pēc tikšanās ar Hjūiju un "Puišiem" viņa nolemj pamest ''Vought'' un palīdzēt cīņā pret to, neskatoties uz Bučera sākotnējo nelabprātību. * [[Džesijs Ašers]] kā '''Redžijs Frānklins''' jeb '''A-Vilciens''' (1.—5. sezona). Supervaronis ar spēju skriet [[Skaņas ātrums|skaņas ātrumā]] un ir "Septītnieka" loceklis. Būdams atkarīgs no preparāta V, viņš nejauši nogalina Hjūija draudzeni, pilnā ātrumā ietriecoties viņā. Vēlāk viņš atvainojas par izdarīto un nolemj kļūt par slepeno informatoru "Puišiem", pat glābjot viņus, taču Redžiju galu galā nogalina Houmlenders. * [[Lezs Alonso]] kā '''Mārvins "Mātes Piens" Milks''' (1.—5. sezona). Būdams "Puiši" grupas loceklis un ilggadējs Bučera draugs, pēc tam, kad viņa vectēvu nogalināja viens no supervaroņiem, bet viņa tēvs nomira tiesas prāvas laikā pret ''Vought,'' viņš sāka ienīst supervaroņus. Tomēr kā ģimenes cilvēks Mārvins bieži kalpo kā grupas morālais kompass, atbalstot miermīlīgus risinājumus un cenšoties apturēt Bučera dusmu uzplūdus. * [[Čeiss Kroufords]] kā '''Kevins Moskovics''' jeb '''Dziļais''' (1.—5. sezona). Supervaronis ar spēju elpot zem ūdens un sazināties ar jūras radībām. Viņš ir paklausīgs un bieži darbojas kā Houmlendera padevīgs izpildītājs, pildot viņa pavēles, jo baidās no nāves vai kļūšanas par nevajadzīgu supervaroni. * [[Tomers Kapons]] kā '''Seržs "Francūzis"''' (1.—5. sezona). Ķīmiķis, [[Narkotikas|narkotiku]] un ieroču tirgotājs, kā arī grupas "Puiši" dalībnieks. Viņš bieži izgudro ieročus cīņai pret supervaroņiem. Kādas misijas laikā "Puiši" atrod Kimiko — nerunājošu un mežonīgu meiteni ar superspējām, un tikai Seržs spēj ar viņu nodibināt kontaktu, vēlāk izveidojot arī romantiskas attiecības. Galu galā Houmlenders nogalina Seržu, kad viņš novērš uzmanību no Kimiko un Seidžas. * [[Kārena Fukuhara]] kā '''Kimiko Mijaširo''' (1.—5. sezona). Sākotnēji nerunājoša un mežonīga meitene, kurai piespiedu kārtā injicēts preparāts V, pārvēršot viņu par slepkavu. Pateicoties Seržam, viņa pakāpeniski kļūst cilvēcīgāka un vēlāk kļūst par nozīmīgu grupas locekli, lielā mērā pateicoties savām reģenerācijas spējām. * [[Neitans Mičels]] kā '''Melnais Nuārs I''' (1.—3. sezona) un '''Melnais Nuārs II''' (4.—5. sezona). Oriģinālais Melnais Nuārs bija kluss supervaronis no vecākas supervaroņu grupas, kurš slēpa savu seju aiz maskas un bija prasmīgs cīņas mākslās. Viņš kļuva kluss un garīgi nestabils pēc tam, kad Kareivju Zēns viņu smagi piekāva. Kad atklājās, ka Kareivju Zēns joprojām ir dzīvs, Nuārs nolēma viņu nogalināt, neskatoties uz to, ka viņš bija Houmlendera tēvs. Uzzinājis par šo plānu, Houmlenders nogalināja Nuāru. Viņa vietā savervēja citu supervaroni, kurš uzņēmās Melnā Nuāra identitāti. Tomēr otrais Nuārs sapņoja par aktiera karjeru, nevis par klusa pakalpiņa lomu. Pēc tam, kad Dziļais nogalināja viņa lugas režisoru, Nuārs nežēlīgi atriebās, taču Dziļais dusmu lēkmē viņu nogalināja. * [[Kolbija Minifija]] kā '''Ešlija Bareta''' (1.—5. sezona). Sākotnēji ''Vought'' talantu nodaļas direktore, bet vēlāk uzņēmuma izpilddirektore. Kad Houmlenders pavēlēja nogalināt ikvienu darbinieku, kura rīcībā bija kompromitējoši pierādījumi, Ešlija sev injicēja preparātu V. Tā rezultātā viņai galvas aizmugurē izauga otra seja un attīstījās spēja lasīt domas. Houmlendera vadībā Ešlija kļuva par viceprezidenti, taču joprojām pastāvīgi baidījās par savu dzīvību un nekad nelaida garām iespēju sevi glābt. * [[Dominika Makeligota]] kā '''Megija Šova''' jeb '''Karaliene Meiva''' (1.—3. sezona). Neievainojama supervarone un "Septītnieka" otrā komandiere, kura iepriekš bija attiecībās ar Houmlenderu. Sākotnēji viņa centās ignorēt supervaroņu pastrādātos noziegumus, kļūstot ciniska un vienaldzīga. Tomēr pēc Enijas aiziešanas Meiva nolemj apvienoties ar "Puišiem" cīņā pret Houmlenderu un Stormfronti. Pēc tam, kad Kareivju Zēns atņēma viņai spējas, Meiva ar "Puišu" palīdzību aizbēga kopā ar savu draudzeni. * [[Džensens Eklss]] kā '''Bens''' jeb '''Kareivju Zēns''' (3.—5. sezona). Vecās supervaroņu komandas vadītājs un Houmlendera bioloģiskais tēvs. Viņa nežēlīgās un agresīvās uzvedības dēļ viņu nodeva viņa komanda un pārdeva [[Padomju Savienība|PSRS]], kur viņu pakļāva nežēlīgiem eksperimentiem. Tie viņam piešķīra spēju atņemt supervaroņiem viņu superspējas. Vēlāk viņu ievietoja kriogēnajā kamerā, līdz Houmlenders viņu atrada un atbrīvoja, cerot ar viņa palīdzību uzveikt "Puišus" un noskaidrot Kareivju Zēna nemirstības noslēpumu. * [[Klaudija Dūmita]] kā '''Viktorija Ņūmena''' (2.—4. sezona). [[ASV Kongress|ASV kongresa]] locekle un pret supervaroņiem noskaņota aktīviste, kuras labā strādāja "Puiši". Vēlāk atklājas, ka Ņūmena pati ir slepena supervarone un slepkava, kura spēj uzspridzināt cilvēkiem galvas. Viņa sadarbojas ar ''Vought'', plānojot kļūt par prezidenti. Tomēr, saprotot, ka Houmlenders viņu izmanto, viņa vēršas pie Hjūija. Taču Bučers, kuru arvien vairāk pārņēma viņa mutējušais vēzis, nogalināja Ņūmenu ar saviem taustekļiem. * [[Kemerons Krovetijs]] kā '''Raiens Bučers''' (1.—5. sezona). Houmlendera dēls, kurš piedzima pēc tam, kad Houmlenders izvaroja Bučera sievu. Viņš mantoja sava tēva superspējas, un ''Vought'' slēpa gan viņu, gan viņa māti. Vēlāk Viljams Bučers viņus atrada, lai gan viņam bija grūti pieņemt faktu, ka zēns ir supervaronis. Houmlenders centās panākt, lai Raiens viņu iemīlētu, taču Bučeram izdevās pārliecināt dēlu pretoties Houmlenderam, neskatoties uz Raiena dusmām par Bučera rīcību. * [[Velorija Karija]] kā '''Mistija Greja''' jeb '''Plaukšķene''' (4.—5 sezona). Supervarone, kura kopš bērnības ienīda Starlaiti un vēlāk ieņēma viņas vietu "Septītniekā". Mistijai piemīt spēja radīt ugunīgas dzirksteles. Drīz viņa uzsāka seksuālas attiecības ar Houmlenderu, ko pastiprināja viņa apsēstība ar krūts pienu. Lai izvairītos no Houmlendera vardarbības un apspiešanas, viņa atteicās no saviem principiem, taču Houmlenders drīz vien zaudēja interesi pret viņu. Neskatoties uz Mistijas lojalitāti, viņš viņu nogalināja pēc tam, kad uzzināja par viņas romānu ar Kareivju Zēnu. * [[Elizabete Šū]] kā '''Medelīna Stilvela''' (1.—2. un 5. sezona). ''Vought'', īpaši "Septītnieka", supervaroņu operāciju vecākā viceprezidente. Houmlenders bija apsēsts ar viņu, lielā mērā savas slimīgās apsēstības ar krūts pienu dēļ. Medelīna izmantoja savu ietekmi pār Houmlenderu un centās panākt, lai supervaroņus iesaistītu militārajā dienestā. Houmlenders nogalināja Medelīnu pēc tam, kad atklāja, ka viņa un ''Vought'' no viņa slēpa viņa dēlu. * [[Džefrijs Dīns Morgans]] kā '''Džo Keslers''' (4.—5. sezona). CIP virsnieks un Bučera kaujas biedrs. [[Karš pret terorismu|Kaujas laikā Afganistānā]] Bučers bija vienīgais izdzīvojušais no savas vienības, atstājot daudzus mirstošos karavīrus, tostarp Kesleru. Daudzus gadus vēlāk Keslers atkal parādās kā Bučera [[Halucinācijas|halucinācija]] un viņa tumšās puses izpausme, kuru ietekmē mutējušais vēzis. Keslers mudina Bučeru veikt genocīdu pret visiem supervaroņiem, un galu galā Bučers tam padodas. * [[Aja Keša]] kā '''Klāra Vouta''' jeb '''Stormfronte''' (2.—3. un 5. sezona). Nemirstīga supervarone, kura kļuva par "Septītnieka" locekli un drīz vien kļuva par Houmlendera mīļāko. Vēlāk atklājas, ka Klāra ir ''Vought'' dibinātāja sieva un [[Narcisms|naciste]], kura ienīst visus, izņemot baltādainos cilvēkus. Tieši viņas vīrs ievadīja viņai pirmo preparātu V, un pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] viņi pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur nodibināja ''Vought''. Klāra kādreiz bija vienā komandā ar Kareivju Zēnu, taču uz ilgu laiku pazuda un atkal parādījās tikai daudzus gadus vēlāk. Pēc mēģinājuma nogalināt Bučera sievu Raiens smagi sakropļoja Stormfronti, atstājot viņu smagā stāvoklī. Viņa turpināja mudināt Houmlenderu izveidot supervaroņu armiju, taču viņš atteicās. Vīlusies Klāra izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]], nokožot sev mēli. * [[Sūzena Heivorda]] kā '''Džesika Bredlija''' jeb '''Māsa Seidža''' (4.—5. sezona). Supervarone un gudrākais cilvēks uz [[Zeme]]s, kuru Houmlenders savervēja komandā. Patiesībā Seidžas galvenais mērķis bija izraisīt karu starp cilvēkiem un supervaroņiem, kamēr viņa pati paliek drošībā savā bunkurā. Tomēr viņas plāns sanaidot Kareivju Zēnu ar Houmlenderu izgāzās, un viņa galu galā pievienojās "Puišiem". * [[Deivids Digss]] kā '''Ārons''' jeb '''Ak, Tēvs''' (5. sezona). Supervaronis, kurš spēj radīt [[Ultraskaņa|ultraskaņu]], kā arī ir Ešlijas vīrs un [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliskās]] baznīcas vadītājs. Neskatoties uz savu reliģisko tēlu, viņš ir amorāls un perverss cilvēks, kurš atklāti zvēr uzticību Houmlenderam kā jaunam Dievam un labprāt palīdz viņam par tādu kļūt. === Otrā plāna varoņi === * [[Džankarlo Espozito]] kā '''Stenfords "Stens" Edgars''' (1.—5. sezona). ''Vought'' izpilddirektors un Stilvelas priekšnieks. Viņš ir ārkārtīgi manipulatīvs un aukstasinīgs, kā arī vienīgais, kurš nebaidās no Houmlendera. Viņš ir arī Viktorijas Ņūmenas adoptētājs, taču vēlāk Viktorija padara Edgaru par vainīgo korporācijas noziegumos, un Houmlenders faktiski ieņem viņa vietu. Vēlāk Stens dodas slēpties un negribīgi palīdz "Puišiem", vienlaikus cenšoties gūt no tā labumu sev. Tomēr viņš kļūst par Houmlendera gūstekni, kurš vēlas uzzināt sākotnējā preparāta V atrašanās vietu. * [[Džims Bīvers]] kā '''Roberts Singers''' (1.—5. sezona). Aizsardzības ministrs, kurš stingri pretojas supervaroņu iesaistīšanai armijā un ir noskaņots pret ''Vought''. Vēlāk viņš gandrīz uzvar prezidenta vēlēšanās, taču, uzzinājis, ka Ņūmena ir supervarone, kopā ar CIP sāk plānot viņas slepkavību, tomēr šo plānu atklāj sabiedrībai. Pēc Ņūmenas nāves Singeru arestē par viņas slepkavību. * [[Laila Robiņa]] kā '''Greisa Melorija''' (1.—4. sezona). CIP direktora vietniece un grupas "Puiši" dibinātāja. Greisa bieži palīdzēja komandai un pat rūpējās par Raienu. Vēlāk viņa kopā ar Bučeru mēģināja pārliecināt Raienu kļūt par ieroci pret Houmlenderu, taču dusmu lēkmē Raiens nejauši nogalina Greisu. * [[Heilijs Džoels Osments]] kā '''Mesmers''' (1. sezona). [[Telepātija|Telepātisks]] supervaronis, kurš iepriekš strādāja ''Vought'', taču atlaists savu spēju ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. "Puiši" vērsās pie viņa, lai nolasītu Kimiko domas un uzzinātu vairāk par viņas pagātni. Vēlāk Mesmers nodod viņus Houmlenderam, un Bučers, atklājot nodevību, nogalina Mesmeru, atsitot viņa galvu pret izlietni. * [[Džēreds Padaleckis]] kā '''Misters Maratons''' (5. sezona). Bijušais supervaronis, kuru vēlāk aizstāja A-Vilciens un kuram piemita līdzīgas superspējas. Kad Kareivju Zēns un Houmlenders vērsās pie viņa, meklējot informāciju par preparātu V, Maratons mēģināja izmantot situāciju, lai nogalinātu Houmlenderu. Tomēr Kareivju Zēns nostājās Houmlendera pusē, un abi kopā nežēlīgi nogalināja Maratonu. * [[Miša Kolinss]] kā '''Malķīmiķis''' (5. sezona). Supervaronis, kurš spēj izelpot toksiskas gāzes un draudzējas ar Misteru Maratonu. Viņš un Maratons kopā mēģināja nogalināt Houmlenderu ar Kareivju Zēna palīdzību, taču Kareivju Zēns atteicās un nogalināja Malķīmiķi. * [[Robs Benedikts]] kā '''Splinters''' (4. sezona). Supervaronis, kurš spēj sadalīties vairākos dubultniekos un Plaukšķenes draugs. "Puiši" iekrīt Splintera slazdā, kuru organizējusi Māsa Seidža, taču Bučeram izdodas nogalināt Splinteru. * [[Saimons Pegs]] kā '''Hjū Kempbels vecākais''' (1., 3.—4. sezona). Hjūija tēvs, kurš nonāk CIP aizsardzībā pēc tam, kad viņa dēls sāk strādāt kopā ar "Puišiem". Vēlāk viņš pārcieš [[Insultus|insultu]] un iekrīt [[Koma|komā]]. Hjūijs nolemj viņam injicēt preparātu V, ko galu galā izdara viņa māte. Hjū pamostas, taču drīz atklājas, ka preparāts ir nopietni ietekmējis viņa [[smadzenes]] un viņš ir ieguvis spēju pārvietoties cauri priekšmetiem, nejauši nogalinot cilvēkus. Pēc tam Hjū sāk neprātīgi vajāt savu ģimeni, un Hjūijs ir spiests nogalināt savu tēvu. * [[Šantele Vansantena]] kā '''Rebeka "Beka" Bučera''' (1.—4. sezona). Bučera sieva, kura strādāja ''Vought'', kur Houmlenders viņu izvaroja, kā rezultātā piedzima Raiens. Beku un viņas dēlu slēpa gan no Bučera, gan no Houmlendera, taču Bučeram vēlāk izdevās viņus atrast un mēģināt atjaunot attiecības ar ģimeni. Vēlāk Raiens nejauši nogalina Rebeku cīņas laikā ar Stormfronti. Pēc savas nāves Beka parādās Bučeram kā halucinācija un viņa gaišās puses izpausme. * [[Alekss Hesels]] kā '''Caurspīdīgais''' (1. sezona). Supervaronis un "Septītnieka" loceklis, kura [[Ogleklis|oglekļa]] struktūras āda padara viņu neredzamu un gandrīz neievainojamu. Viņš slepeni izseko Hjūiju, kurš mēģina noklausīties ''Vought'' štābu, taču ar Bučera palīdzību Caurspīdīgo sagūsta. Saprotot, ka viņu nav iespējams nogalināt parastā veidā, Francūzis ievieto [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] Caurspīdīgā [[Resnā zarna|resnajā zarnā]]. Vēlāk Caurspīdīgajam izdodas pārliecināt Hjūiju viņu atbrīvot, taču, tam mēģinot aiziet, Hjūijs detonē sprāgstvielu un viņu nogalina. * [[Lorija Holdena]] kā '''Sārtā Grāfiene''' (3. sezona). Supervarone un Kareivju Zēna komandas locekle, kura kopā ar Stenu Edgaru un pārējiem komandas biedriem nodeva Kareivju Zēnu PSRS. "Puiši" mēģināja no viņas iegūt informāciju par Kareivju Zēna pazušanu, taču viņai izdevās aizbēgt. Vēlāk Kareivju Zēns, pamodies no kriogēnā miega, viņu atrada un nogalināja par nodevību. * [[Kristians Kijiss]] kā '''Neitans Frānklins''' (1.,3.—5. sezona). Redžija vecākais brālis un viņa treneris. Redžijs bieži vērsās pie viņa pēc padoma un morāla atbalsta. Neitanu smagi sakropļoja kāds brutāls supervaronis, atstājot viņu nespējīgu staigāt. Vēlāk Redžijs atriebās par ar brāli notikušo, un, kad Neitans sāka palīdzēt "Puišiem", paslēpa Neitana ģimeni, lai ''Vought'' viņus neatrastu. * [[Džons Noubls]] kā '''Sems Bučers''' (2. un 5. sezona). Bučera tēvs. Būdams vardarbīgs, viņš regulāri piekāva Bučeru un viņa brāli, kā rezultātā Billijs pameta ģimeni, bet viņa brālis vēlāk izdarīja pašnāvību. Daudzus gadus vēlāk Bučers atkal sastop savu tēvu, taču nespēj viņam piedot, lai gan tēvs lepojas ar to, par ko Billijs ir kļuvis. Vēlāk, pēc vēža mutācijas, Bučers atgriežas pie tēva un nogalina viņu. * [[Šons Ešmors]] kā '''Lamplaiters''' (2. sezona). Supervaronis ar spēju kontrolēt uguni. Stens Edgars nosūtīja viņu uz iestādi, kur turēja nemierīgos supervaroņus. Tur Lamplaiters piedalījās ieslodzīto spīdzināšanā. Kad "Puiši" ielauzās šajā iestādē, viņiem izdevās pārliecināt Lamplaiteru palīdzēt. Pēc tam viņš kopā ar Hjūiju devās uz ''Vought'' torni, lai glābtu Starlaiti. Tomēr tieši "Septītnieka" sanāksmju telpā Lamplaiters izdara pašnāvību, aizdedzinot pats sevi. * [[Deivids Endrūss]] kā '''Stīvens Kalhūns''' (1., 4.—5. sezona). Senators, kurš sākotnēji iebilda pret supervaroņu iesaistīšanu armijā, taču Stilvelas šantāžas dēļ sāka sadarboties ar ''Vought''. Vēlāk viņš kļuva par formālu ASV prezidentu, pakļaujoties Houmlendera pavēlēm. Tomēr, uzzinājis, ka Kalhūns no viņa baidās un uzskata viņu par traku, Houmlenders viņu nogalina. * [[Dereks Vilsons]] kā '''Roberts Vernons''' jeb '''Tek Naits''' (4. sezona). Supervaronis—detektīvs un televīzijas zvaigzne, kurš patiesībā ir [[Mazohisms|mazohistisks]] un perverss cilvēks. "Puišiem" izdodas izvilināt no Tek Naita atklāsmi, ka viņš sadarbojās ar Houmlenderu un Seidžu, pēc kā Teku Naitu nožņaudz viņa paša sulainis. * [[Šons Bensons]] kā '''Ezīkjels''' (1. un 4. sezona). Supervaronis ar spēju izstiept savas ekstremitātes un [[Kristietība|kristīgas]] organizācijas līderis. Tomēr slepenībā viņš ir perverss, un Hjūijs kopā ar Bučeru to izmanto, lai iegūtu informāciju par preparātu V. Vēlāk Ezīkjels uzbrūk Francūzim vienas no Plaukšķenes izrāžu laikā, taču Bučers, kuru arvien vairāk pārņem viņa tumšā puse, nogalina Ezīkjelu. * [[Dženifera Espozito]] kā '''Sūzena Reinera''' (1.—2. sezona). CIP direktora vietniece, kura sadarbojās ar "Puišiem" un kurai bija romantiskās attiecībās ar Bučeru. Izmeklējot slepenu supervaroni, kas saistīts ar ''Vought'', viņu nogalina Viktorija Ņūmena, uzspridzinot viņai galvu. * [[Meisons Dejs]] kā '''Bombsaits''' (5. sezona). Supervaronis no Kareivju Zēna vecās komandas. Viņš ilgu laiku slēpās, sargājot oriģinālo preparātu V, kuru Houmlenders meklēja, lai iegūtu nemirstību, kamēr "Puiši" centās šo preparātu iznīcināt. Vēlāk "Puiši" izmantoja Bombsaita mīlestību, lai viņu izvilinātu. Pēc cīņas ar Kareivju Zēnu viņš palīdz Bombsaitam zaudēt superspējas, pēc kā Bombsaits aizbēga. Seriālā epizodiskās lomās piedalījušies arī daudzi slaveni aktieri. [[Tilda Svintone]] ceturtās sezonas trijās sērijās ierunā [[astoņkāji]] Ambroziju, ar kuru Dziļajam ir romantiskas attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/06/the-boys-creator-how-tilda-swinton-season-4-cameo-happened-1235975032/|title=‘The Boys’ Creator Eric Kripke Reveals How Tilda Swinton Season 4 Cameo Happened|last=Garner|first=Glenn|website=Deadline|access-date=2026-05-17|date=2024-06-16|language=en}}</ref> Piektās sezonas vienā sērijā [[Semjuels Džeksons]] ierunā [[Haizivis|haizivi]] Ksanderu, kurš sarunājas ar Dziļo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/05/eric-kripke-samuel-l-jackson-the-boys-cameo-1236905247/|title=Eric Kripke Explains Samuel L. Jackson's 'The Boys' Cameo|last=Garner|first=Glenn|website=Deadline|access-date=2026-05-17|date=2026-05-14|language=en}}</ref> Aktieris un scenārists [[Sets Rogens]] kopumā četrās sērijās parādās kā viņš pats.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-cameo-roles-ranked/|title=The Boys' 8 Celebrity Cameos, Ranked|last=Rudoy|first=Matthew|website=ScreenRant|access-date=2026-05-17|date=2024-11-08|language=en}}</ref> Trešajā sezonā [[Šarlīze Terona]] vienā sērijā parādās pati, atveidojot Stormfronti ''Vought'' filmā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/tv/the-boys-charlize-theron-cameo-season-3/|title=How The Boys pulled off that shocking cameo in the season 3 premiere}}</ref> [[Vills Ferels]] ceturtās sezonas vienā sērijā arī parādās kā viņš pats, piedaloties ''Vought'' filmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sci-fi/the-boys-will-ferrell-cameo-newsupdate/|title=Will Ferrell makes hilarious cameo as himself in The Boys season 4 {{!}} Radio Times|last=Hibbs|first=James|website=www.radiotimes.com|access-date=2026-05-17|language=en}}</ref> [[Gregs Grunbergs]] parādās kā aktieris ''Vought'' filmā. [[Billijs Zeins]] divās sērijās parādās kā viņš pats.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a40206615/the-boys-chace-crawford-season-3-billy-zane-titanic-cameo/|title=The Boys' Chace Crawford breaks down hilarious Titanic star season 3 cameo|website=Digital Spy|access-date=2026-05-17|date=2022-06-06|language=en}}</ref> Piektās sezonas piektajā sērijā scenārists [[Kumails Nandžiani]], kā arī aktieri [[Vills Forte]], [[Kreigs Robinsons]] un [[Kristofers Mincs-Plass]] arī parādās kā viņi paši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-season-5-cameos-guest-stars/|title=All 7 Cameos & Guest Stars In The Boys Season 5, Episode 5|last=Glazebrook|first=Lewis|website=ScreenRant|access-date=2026-05-17|date=2026-04-29|language=en}}</ref> == Izstrāde == Komiksu sēriju ''The Boys'', ko veidoja Gārts Eniss un Deriks Robertsons, izdeva no 2006. līdz 2012. gadam. Sākotnēji komiksus izdeva ''[[DC Comics]]'', tomēr sērija tika uzskatīta par pārāk vardarbīgu un drūmu, tāpēc tā tika pārņemta izdevniecības ''[[Dynamite Entertainment]]'' paspārnē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychodrivein.com/page-to-screen-the-boys-season-one/|title=Page to Screen: The Boys Season One|last=McCoy|first=Paul Brian|website=Psycho Drive-In|access-date=2026-05-18|date=2019-08-02|language=en}}</ref> Baumas par filmas adaptāciju pirmo reizi parādījās 2008. gadā, kad ''[[Sony Pictures]]'' ieguva tiesības uz komiksiem pēc scenāristu [[Evans Goldbergs|Evana Goldberga]] un Seta Rogena intereses.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://gizmodo.com/the-boys-was-almost-movie-trilogy-not-prime-video-show-1851556793|title=The Boys Was Almost a Movie Trilogy Before It Was a TV Show|last=Jackson|first=Gordon|website=Gizmodo|access-date=2026-05-18|date=2024-06-24|language=en}}</ref> [[Ādams Makejs]] tika iecelts kā režisors, un vēlāk viņš apsvēra arī filmu triloģiju, uzskatot, ka tas būtu piemērotākais veids, kā pilnībā izstāstīt stāstu. Tika ziņots, ka scenārijs jau bija pabeigts un izstrādātas arī vairākas vizuālas ainas, taču projekts tika apturēts studijas un Makeja radošo domstarpību dēļ.<ref name=":1" /> 2012. gadā ''[[Paramount Pictures]]'' iegādājās tiesības un atsāka projekta izstrādi, taču 2016. gadā tika paziņots, ka ''[[Cinemax]]'' uz komiksu pamata veidos televīzijas seriālu, nevis filmu triloģiju.<ref name=":0" /> Sets Rogens un Evans Goldbergs projektam pievienojās kā pilotsērijas režisori un izpildproducenti, savukārt Ēriks Kripke, kurš bija arī oriģinālo komiksu fans, kļuva par seriāla scenāristu un vadītāju.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/2020/09/03/tv/the-boys-season-1-amazon-superheroes-behind-the-scenes|title=The Birth of the Super Antihero: How They Made the Uproarious First Season of ‘The Boys’|website=www.theringer.com|access-date=2026-05-18|date=2020-09-03|language=en}}</ref> 2017. gada novembrī tika paziņots, ka pēc tam, kad ''[[Amazon MGM Studios|Amazon]]'' ''[[Amazon MGM Studios|Studios]]'' iegādājās ''Cinemax'', tā ieguva arī tiesības uz seriālu.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Ražošanas sākums bija paredzēts 2018. gada pavasarī, un pirmā sezona sastāvēja no astoņām sērijām, kuru budžets sasniedza aptuveni 11,2 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] par sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/the-boys-tv-show-amazon-rogen-goldberg/|title=Amazon Developing The Boys TV Series|last=Erao|first=Matthew|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2017-11-08|language=en}}</ref> Pirmās sezonas pirmizrāde bija plānota 2019. gadā, un saskaņā ar Kripkes ieceri seriālam bija jāsastāv no piecām sezonām. == Aktieru sastāvs == Hjūija Kempbela tēls komiksos tika radīts, iedvesmojoties no aktiera [[Saimons Pegs|Saimona Pega]], taču sava vecuma dēļ Pegs seriālā atveidoja Hjūija tēvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-features/simon-pegg-the-boys-shaun-of-the-dead-20th-anniversary-1235937268/|title=Simon Pegg on Returning to ‘The Boys,’ Why a ‘Shaun of the Dead’ Reboot Would “Incense” Him|last=Ford|first=Lily|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-05-18|date=2024-07-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/boys-simon-pegg-1149645/|title=Simon Pegg Joins Amazon’s ‘The Boys’|last=Roffman|first=Marisa|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-05-18|date=2018-10-05|language=en}}</ref> Aktieris [[Čenss Perdomo]] piedalījās Hjūija lomas noklausīšanās procesā, tomēr šo lomu neieguva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/tv/news/gen-v-chance-perdomo-auditioned-the-boys-hughie-campbell-1235792563/|title=‘Gen V’ Star Chance Perdomo Reveals Who He Auditioned to Play on ‘The Boys’ and Where He Thinks Andre Is Trapped in Finale|last=Maas|first=Jennifer|website=Variety|access-date=2026-05-18|date=2023-11-16|language=en}}</ref> Vēlāk viņš parādījās vienā no galvenajām lomām seriālā ''[[Gen V]]''. Arī [[Patriks Švarcenegers]] piedalījās Houmlendera lomas noklausīšanās procesā, taču lomu neieguva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/gen-v-patrick-schwarzenegger-the-boys-homelander/|title=1 Surprising Gen V Actor Auditioned For The Boys' Homelander Before Antony Starr|last=Sharma|first=Dhruv|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2025-09-25|language=en}}</ref> Vēlāk viņš parādījās otrā plāna lomā seriālā ''Gen V''. Seriālā ''The Boys'' piedalās arī vairāki aktieri no seriāla ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'', kura autors arī ir Ēriks Kripke. [[Kristians Kijiss]], [[Džims Bīvers]] un [[Neitans Mičels]] bija vieni no pirmajiem ''Supernatural'' aktieriem, kuri pirmajā sezonā pievienojās seriāla aktieru sastāvam. [[Džensens Eklss|Džensens]] [[Džensens Eklss|Eklss]] pievienojās seriālam trešajā sezonā, savukārt [[Robs Benedikts]] un [[Džefrijs Dīns Morgans]] — ceturtajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/supernatural-god-chuck-rob-benedict-the-boys-reunion/|title=The Boys Season 4's Supernatural Reunion Ruins God For The 2nd Time Since SPN Ended|last=Elvy|first=Craig|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2024-06-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/the-boys-season-4-adds-jeffrey-dean-morgan|title=The Boys Adds Jeffrey Dean Morgan to Cast|last=Leston|first=Ryan|website=IGN|access-date=2026-05-18|date=2022-08-25|language=en}}</ref> [[Miša Kolinss]] un [[Džēreds Padaleckis]] pievienojās piektajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/tv/news/the-boys-jared-padalecki-misha-collins-supernatural-reunion-1236321455/|title=‘The Boys’ Final Season Casts Jared Padalecki and Misha Collins in ‘Supernatural’ Reunion With Jensen Ackles|last=Shanfeld|first=Ethan|website=Variety|access-date=2026-05-18|date=2025-02-26|language=en}}</ref> 2017. gadā [[Erina Moriartija]] bija pirmā, kas tika iekļauta seriāla aktieru sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2017/12/the-boys-erin-moriarty-cast-amazon-superhero-drama-series-comic-book-1202229406/|title=‘The Boys’: Erin Moriarty Cast In Amazon’s Superhero Drama Series Based On Comic Book|last=Petski|first=Nellie Andreeva,Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2017-12-18|language=en}}</ref> 2018. gada sākumā aktieru sastāvam pievienojās [[Entonijs Stārs]], [[Dominika Makgeliota]], [[Džesijs Ašers]], Neitans Mičels un [[Čeiss Kroufords]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/01/the-boys-chace-crawford-antony-starr-dominique-mcelligott-jessie-usher-cast-amazon-superhero-drama-series-1202244980/|title=‘The Boys’: Antony Starr, Chace Crawford, Dominique McElligott & Jessie Usher Cast In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-01-17|language=en}}</ref> Martā aktieru sastāvam pievienojās [[Lezs Alonso]], [[Kārena Fukuhara]] un [[Džeks Kveids]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/the-boys-jack-quaid-cast-amazon-superhero-series-1202312390/|title=‘The Boys’: Jack Quaid To Star In Amazon Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/the-boys-laz-alonso-to-co-star-in-amazon-superhero-series-1202311477/|title=‘The Boys’: Laz Alonso To Co-Star In Amazon Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/03/the-boys-karen-fukuhara-cast-amazon-superhero-drama-series-1202350607/|title=‘The Boys’: ‘Suicide Squad’s Karen Fukuhara Cast In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Petski|first=Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-03-21|language=en}}</ref> Aprīlī seriālam pievienojās [[Kārls Urbāns|Karls Urbāns]], maijā — [[Elizabete Šū]], jūnijā — [[Tomers Kapons]] un augustā — [[Dženifera Espozito]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/04/the-boys-karl-urban-cast-amazon-superhero-drama-series-billy-butcher-1202359273/|title=‘The Boys’: Karl Urban To Play Lead Billy Butcher In Amazon’s Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-04-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/05/the-boys-elisabeth-shue-amazon-superhero-series-1202392059/|title=‘The Boys’: Elisabeth Shue To Co-Star In Amazon Superhero Series|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-05-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/06/the-boys-tomer-capon-cast-frenchie-amazon-superhero-drama-series-1202417127/|title=‘The Boys’: Tomer Capon To Play Frenchie In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Petski|first=Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-06-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/08/the-boys-jennifer-esposito-cast-amazon-superhero-drama-series-1202455048/|title=‘The Boys’: Jennifer Esposito Cast In Amazon’s Superhero Drama Series|last=Petski|first=Denise|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2018-08-30|language=en}}</ref> == Atvasinājumi == * ''[[The Boys: Diabolical]]'' (no angļu: Puiši: Velnišķīgi): 2022. gada 4. martā tika izdots pieaugušajiem paredzēts [[Animācijas filma|animācijas]] [[antoloģija]]s seriāls ''The Boys: Diabolical'', kas stāsta par dažādiem notikumiem pamatseriāla pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/the-boys-diabolical-premiere-date-spinoff-animated-series-1234913890/|title=‘Diabolical’: Amazon Sets Premiere Date For ‘The Boys’ Spinoff Animated Series|last=Rosario|first=Alexandra Del|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2022-01-18|language=en}}</ref> Seriālā piedalās vairāki ''The Boys'' varoņi, kurus ierunājuši aktieri, kas tos atveidoja oriģinālajā seriālā. Kopumā tika izdotas astoņas sērijas. Pēc Kripkes teiktā, projekts tika labi uzņemts, taču mazā skatītāju skaita dēļ otrā sezona netika apstiprināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/boys-diabolical-cancel-eric-kripke-response/|title=The Boys 97% RT Spinoff Quietly Cancelled By Prime Video|last=Rudoy|first=Matthew|website=ScreenRant|access-date=2026-05-18|date=2025-10-15|language=en}}</ref> * ''[[Gen V]]'' (no angļu: V paaudze): Seriāls, kura pirmās sezonas pirmizrāde notika 2023. gada 29. septembrī, stāsta par jauniem supervaroņiem, kuri studē ''Vought'' kontrolētajā Godolkina universitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/tv/news/the-boys-gen-v-premiere-date-amazon-1235675247/|title=‘The Boys’ Spinoff ‘Gen V’ Sets Premiere Date at Amazon|last=Maas|first=Jennifer|website=Variety|access-date=2026-05-18|date=2023-07-20|language=en}}</ref> Sižets seko vairākiem studentiem, kuri atklāj briesmīgu noslēpumu par universitāti un ''Vought''. Seriālā parādās arī vairāki pamatseriāla varoņi. Tajā pašā gadā seriāls tika pagarināts uz otro sezonu, kuras pirmizrāde notika 2025. gada 17. septembrī. 2026. gadā seriāls tika atcelts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/04/gen-v-canceled-the-boys-vought-rising-release-window-1236870931/|title='Gen V' Canceled After 2 Seasons, ''Vought Rising' Confirmed For 2027|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-05-18|date=2026-04-24|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artthreat.net/32015-58260-gen-v-canceled-after-2-seasons-on-prime-video-spinoff-vought-rising-coming-2027/|title=Gen V canceled after 2 seasons on Prime Video, spinoff 'Vought Rising' coming 2027|last=Woodward|first=Alexander|website=Art Threat|access-date=2026-05-18|date=2026-05-13|language=en}}</ref> * ''[[Vought Rising]]'' (no angļu: ''Vought'' celšanās): 2024. gada 24. jūlijā tika paziņots par atvasinātu prikvela seriālu, kas stāstīs par korporācijas ''Vought'' izaugsmi [[1950. gadi|1950. gados]]. [[Džensens Eklss|Džensens]] [[Džensens Eklss|Eklss]] atgriezīsies kā Kareivju Zēns, [[Aja Keša]] kā Klāra Vouta, bet [[Meisons Dejs]] kā Bombsaits. Ēriks Kripke būs seriāla vadītājs. Seriāla pirmizrāde paredzēta 2027. gadā.<ref name=":3" /> * ''The Boys: Mexico'' (no angļu: Puiši: Meksika) 2023. gada novembrī tika paziņots par jauno seriālu ar nosaukumu ''The Boys: Mexico''. Aktieru sastāvs un sižets nav zināmi. Kā producenti ir norādīti [[Diego Luna]] un [[Gaels Garsija Bernals]]. Seriāla pirmizrāde paredzēta 2027. gada beigās vai 2028. gada sakumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://artthreat.net/33488-16433-the-boys-mexico-spinoff-gets-erik-kripke-cameo-set-for-2027-prime-video-debut/|title=The Boys: Mexico spinoff gets Erik Kripke cameo, set for 2027 Prime Video debut|last=Woodward|first=Alexander|website=Art Threat|access-date=2026-05-18|date=2026-05-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arynews.tv/the-boys-mexico-spinoff-gets-greenlit-with-eric-kripkes-cameo|title=The Boys: Mexico Spinoff Gets Greenlit with Eric Kripke's Cameo|last=Basir|first=Zaeem|website=ARY News|access-date=2026-05-18|date=2026-05-16|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{filmu ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} f667xjjor00ph3qwoiamua6p1ilks9f 0 632430 4471098 2026-05-20T20:05:52Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Latvijas vēstnieks Francijā]] 4471098 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Latvijas vēstnieks Francijā]] 1nemg9rfqlsnal3n1ph4kwh4jwig2na 0 632431 4471099 2026-05-20T20:06:30Z MargaritaPLV 130866 Izveidots raksts par Latvijā izstrādātu tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanas platformu, pievienotas atsauces 4471099 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''ROZIE APP'' | logo = | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40203461450|title=Informācija par juridisko personu 40203461450|website=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas portāls]]|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref> | traded_as = | industry = Tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanas platforma<ref name="Delfi2025">{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120100551/soli-pa-solim-latvijas-jaunuznemums-sak-apgut-amerikas-tirgu|title=Soli pa solim – Latvijas jaunuzņēmums sāk apgūt Amerikas tirgu|work=[[Delfi (portāls)|Delfi Plus]]|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=2025-12-28|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="LRPV2025Rozie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/candidates-trademark-year-2025-main-award-first-quarter-rozie-and-uzars|title=Candidates for Trademark of Year 2025 main award in the first quarter: Rozie and Uzars|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-28|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2023<ref name="LRPV2025Rozie" /> | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | locations = | area_served = [[Malta]]<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | key_people = | products = [[mobilā lietotne]] | production = | services = Uzkopšanas pakalpojumu rezervēšana<ref name="Delfi2025" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://rozie.app/ | footnotes = | intl = | registration = 40203461450<ref name="UR" /> }} '''''Rozie''''' ir [[Latvija|Latvijā]] izstrādāta [[mobilā lietotne]] un tiešsaistes platforma tīrīšanas pakalpojumu rezervēšanai. Platforma savieno klientus ar uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot klientam norādīt vajadzīgo pakalpojumu un izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> Uzņēmums ''ROZIE APP'' tika dibināts 2023. gadā, bet lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī. 2025. gadā uzņēmuma galvenais darbības tirgus bija [[Malta]], savukārt 2025. gada nogalē uzņēmums gatavoja darbību [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /><ref name="MarketingSherpa2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://marketingsherpa.com/article/case-study/influencer|title=Influencer Trust Marketing: How home cleaning marketplace app increased purchases 4.9x with social media collabs|website=MarketingSherpa|date=2025-06-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Vēsture == Dainis Duļbinskis ir ''Rozie App'' idejas autors un līdzdibinātājs.<ref name="Delfi2025" /> Lietotnes attīstība tika sākta 2023. gadā, bet produkts tika palaists lietošanā [[Malta|Maltā]] 2024. gada 1. oktobrī.<ref name="Delfi2025" /> Agrīnajā komandā darbojās Dainis Duļbinskis, Aleksandrs Tuļs un Edgars Veigurs.<ref name="Delfi2025" /> Par sākotnējo darbības tirgu tika izvēlēta Malta. Maltas izvēlē nozīme bija tirgus apjomam, [[angļu valoda]]s lietojumam un zemākām ieviešanas izmaksām salīdzinājumā ar lielākiem tirgiem.<ref name="Delfi2025" /> 2025. gada maijā platformas reģistrēto kontu skaits pārsniedza 10 000.<ref name="BusinessToday2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesstoday.com.mt/business/business/2962/rozie_hits_10000_users_maltas_top_cleaning_app_thrives|title=Rozie hits 10,000 users: Malta’s top cleaning app thrives|publisher=BusinessToday Malta|date=2025-05-09|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Līdz 2025. gada decembrim [[Delavēra|Delavērā]] bija reģistrēts uzņēmums ''Rozie App, Inc.''. Uzņēmums gatavoja produkta pielāgošanu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /> Sākotnējā darbība ASV tirgū bija plānota [[Florida|Floridā]], tostarp [[Tampa|Tampā]] un [[Maiami]], bet vēlāk arī [[Teksasa|Teksasā]].<ref name="Delfi2025" /> 2025. gadā [[Latvijas Republikas Patentu valde]] izvirzīja ''ROZIE'' kā vienu no pirmā ceturkšņa kandidātiem konkursā “Gada preču zīme 2025” nominācijā “Gada preču zīme [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]]” vārdiska apzīmējuma kategorijā.<ref name="LRPV2025Nominees">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/well-known-latvian-brands-among-first-nominees-trademark-year-2025-award|title=Well-known Latvian brands among first nominees for Trademark of Year 2025 award|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-25|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> ROZIE preču zīmes īpašnieks ir ''ROZIE APP, LLC'', un preču zīmes EUIPO numurs ir 019116762.<ref name="LRPV2025Nominees" /><ref name="EUIPO">{{Tīmekļa atsauce|url=https://euipo.europa.eu/eSearch/#details/trademarks/019116762|title=EUIPO eSearch: ROZIE, 019116762|website=[[Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs]]|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Amerikas Savienoto Valstu preču zīmes pieteikumam ir USPTO sērijas numurs 99429982; pieteikums publicēts USPTO ''Trademark Official Gazette'' 2026. gada 5. maijā.<ref name="USPTO_TSDR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsdr.uspto.gov/#caseNumber=99429982&caseSearchType=US_APPLICATION&caseType=DEFAULT&searchType=statusSearch|title=USPTO Trademark Status and Document Retrieval: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="USPTO_TMOG">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmog.uspto.gov/search/single-case-view?serialNumber=99429982&issueDate=2026-05-05|title=USPTO Trademark Official Gazette: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|date=2026-05-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Darbība == ''Rozie'' darbojas kā starpniecības platforma starp klientiem un tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Platformas darbības modelī klienti publicē darba pieprasījumu, pakalpojumu sniedzēji iesniedz piedāvājumus, bet pēc pakalpojuma abas puses var vērtēt viena otru.<ref name="BusinessToday2025" /> ''Rozie'' ir Latvijā dibināta tīrīšanas pakalpojumu platforma, kas darbojas Maltas tirgū.<ref name="Labs2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://labsoflatvia.com/en/inspirational-stories/rozie-a-cleaning-service-platform-founded-in-latvia-conquers-the-maltese-market|title=Rozie, a cleaning service platform founded in Latvia, conquers the Maltese market|website=Labs of Latvia|date=2024-11-19|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Lietotne ir pieejama ''App Store'' un ''Google Play'' platformās.<ref name="AppStore">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apps.apple.com/lv/app/rozie-cleaning-services/id6479990769|title=Rozie - Cleaning Services|website=App Store|publisher=Apple|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="GooglePlay">{{Tīmekļa atsauce|url=https://play.google.com/store/apps/details?id=com.rozie.app&hl=en|title=Rozie - Cleaning Services|website=Google Play|publisher=Google|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunuzņēmums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rozie.app/ ''Rozie'' oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi]] [[Kategorija:Elektroniskā komercija]] 8e91q3f8awv9aaihmmay2spqdhh2wes 4471108 4471099 2026-05-20T20:38:01Z MargaritaPLV 130866 Precizēta terminoloģija par uzkopšanas pakalpojumiem 4471108 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''ROZIE APP'' | logo = | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]<ref name="UR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40203461450|title=Informācija par juridisko personu 40203461450|website=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas portāls]]|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref> | traded_as = | industry = Uzkopšanas pakalpojumu rezervēšanas platforma<ref name="Delfi2025">{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120100551/soli-pa-solim-latvijas-jaunuznemums-sak-apgut-amerikas-tirgu|title=Soli pa solim – Latvijas jaunuzņēmums sāk apgūt Amerikas tirgu|work=[[Delfi (portāls)|Delfi Plus]]|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=2025-12-28|accessdate=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="LRPV2025Rozie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/candidates-trademark-year-2025-main-award-first-quarter-rozie-and-uzars|title=Candidates for Trademark of Year 2025 main award in the first quarter: Rozie and Uzars|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-28|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2023<ref name="LRPV2025Rozie" /> | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | locations = | area_served = [[Malta]]<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> | key_people = | products = [[mobilā lietotne]] | production = | services = Uzkopšanas pakalpojumu rezervēšana<ref name="Delfi2025" /> | revenue = | operating_income = | net_income = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | company_slogan = | homepage = https://rozie.app/ | footnotes = | intl = | registration = 40203461450<ref name="UR" /> }} '''''Rozie''''' ir [[Latvija|Latvijā]] izstrādāta [[mobilā lietotne]] un tiešsaistes platforma uzkopšanas pakalpojumu rezervēšanai. Platforma savieno klientus ar uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot klientam norādīt vajadzīgo pakalpojumu un izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /> Uzņēmums ''ROZIE APP'' tika dibināts 2023. gadā, bet lietotne tika palaista 2024. gada oktobrī. 2025. gadā uzņēmuma galvenais darbības tirgus bija [[Malta]], savukārt 2025. gada nogalē uzņēmums gatavoja darbību [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /><ref name="LRPV2025Rozie" /><ref name="MarketingSherpa2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://marketingsherpa.com/article/case-study/influencer|title=Influencer Trust Marketing: How home cleaning marketplace app increased purchases 4.9x with social media collabs|website=MarketingSherpa|date=2025-06-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Vēsture == Dainis Duļbinskis ir ''Rozie App'' idejas autors un līdzdibinātājs.<ref name="Delfi2025" /> Lietotnes attīstība tika sākta 2023. gadā, bet produkts tika palaists lietošanā [[Malta|Maltā]] 2024. gada 1. oktobrī.<ref name="Delfi2025" /> Agrīnajā komandā darbojās Dainis Duļbinskis, Aleksandrs Tuļs un Edgars Veigurs.<ref name="Delfi2025" /> Par sākotnējo darbības tirgu tika izvēlēta Malta. Maltas izvēlē nozīme bija tirgus apjomam, [[angļu valoda]]s lietojumam un zemākām ieviešanas izmaksām salīdzinājumā ar lielākiem tirgiem.<ref name="Delfi2025" /> 2025. gada maijā platformas reģistrēto kontu skaits pārsniedza 10 000.<ref name="BusinessToday2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesstoday.com.mt/business/business/2962/rozie_hits_10000_users_maltas_top_cleaning_app_thrives|title=Rozie hits 10,000 users: Malta’s top cleaning app thrives|publisher=BusinessToday Malta|date=2025-05-09|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Līdz 2025. gada decembrim [[Delavēra|Delavērā]] bija reģistrēts uzņēmums ''Rozie App, Inc.''. Uzņēmums gatavoja produkta pielāgošanu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tirgum.<ref name="Delfi2025" /> Sākotnējā darbība ASV tirgū bija plānota [[Florida|Floridā]], tostarp [[Tampa|Tampā]] un [[Maiami]], bet vēlāk arī [[Teksasa|Teksasā]].<ref name="Delfi2025" /> 2025. gadā [[Latvijas Republikas Patentu valde]] izvirzīja ''ROZIE'' kā vienu no pirmā ceturkšņa kandidātiem konkursā “Gada preču zīme 2025” nominācijā “Gada preču zīme [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]]” vārdiska apzīmējuma kategorijā.<ref name="LRPV2025Nominees">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrpv.gov.lv/en/article/well-known-latvian-brands-among-first-nominees-trademark-year-2025-award|title=Well-known Latvian brands among first nominees for Trademark of Year 2025 award|website=[[Latvijas Republikas Patentu valde]]|date=2025-04-25|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> ROZIE preču zīmes īpašnieks ir ''ROZIE APP, LLC'', un preču zīmes EUIPO numurs ir 019116762.<ref name="LRPV2025Nominees" /><ref name="EUIPO">{{Tīmekļa atsauce|url=https://euipo.europa.eu/eSearch/#details/trademarks/019116762|title=EUIPO eSearch: ROZIE, 019116762|website=[[Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs]]|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Amerikas Savienoto Valstu preču zīmes pieteikumam ir USPTO sērijas numurs 99429982; pieteikums publicēts USPTO ''Trademark Official Gazette'' 2026. gada 5. maijā.<ref name="USPTO_TSDR">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsdr.uspto.gov/#caseNumber=99429982&caseSearchType=US_APPLICATION&caseType=DEFAULT&searchType=statusSearch|title=USPTO Trademark Status and Document Retrieval: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="USPTO_TMOG">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tmog.uspto.gov/search/single-case-view?serialNumber=99429982&issueDate=2026-05-05|title=USPTO Trademark Official Gazette: ROZIE, serial number 99429982|website=United States Patent and Trademark Office|date=2026-05-05|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Darbība == ''Rozie'' darbojas kā starpniecības platforma starp klientiem un uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Platformas darbības modelī klienti publicē darba pieprasījumu, pakalpojumu sniedzēji iesniedz piedāvājumus, bet pēc pakalpojuma abas puses var vērtēt viena otru.<ref name="BusinessToday2025" /> ''Rozie'' ir Latvijā dibināta uzkopšanas pakalpojumu platforma, kas darbojas Maltas tirgū.<ref name="Labs2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://labsoflatvia.com/en/inspirational-stories/rozie-a-cleaning-service-platform-founded-in-latvia-conquers-the-maltese-market|title=Rozie, a cleaning service platform founded in Latvia, conquers the Maltese market|website=Labs of Latvia|date=2024-11-19|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> Lietotne ir pieejama ''App Store'' un ''Google Play'' platformās.<ref name="AppStore">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apps.apple.com/lv/app/rozie-cleaning-services/id6479990769|title=Rozie - Cleaning Services|website=App Store|publisher=Apple|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref><ref name="GooglePlay">{{Tīmekļa atsauce|url=https://play.google.com/store/apps/details?id=com.rozie.app&hl=en|title=Rozie - Cleaning Services|website=Google Play|publisher=Google|accessdate=2026-05-20|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Jaunuzņēmums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rozie.app/ ''Rozie'' oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi]] [[Kategorija:Elektroniskā komercija]] 0ii6rh1r9ce3j6on3eau3hgeriop6eh 0 632432 4471100 2026-05-20T20:08:14Z Pirags 3757 jauna lpp 4471100 wikitext text/x-wiki '''Sanita Pavļuta-Deslandes''' (1972) ir latviešu ierēdne un diplomāte, bijusī [[Latvijas vēstnieks Nīderlandē|Latvijas vēstniece Nīderlandē]] un [[Latvijas vēstnieks Francijā|Francijā]]. Kopš 2023. gada viņa ir Latvijas vēstniece [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1972. gadā, [[Daniels Pavļuts|Daniela Pavļuta]] māsa. 1995. gadā viņa absolvēja studijas [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] un sāka strādāt Latvijas Ārlietu ministrijā. 1998. gadā pabeidza studijas [[Parīzes Politikas zinātnes institūts|Parīzes Politikas studiju institūtā]]. 2005. gadā viņa kļuva par premjerministra [[Aigars Kalvītis|Aigara Kalvīša]] padomnieci Eiropas Savienības jautājumos, bija arī padomniece Izglītības un zinātnes ministrijā. [[9. Saeimas vēlēšanas|2006. gada Saeimas vēlēšanās]] viņa neveiksmīgi kandidēja uz vietu parlamentā no [[Tautas partija]]s saraksta. 2008. gadā viņa kļuva par Latvijas vēstnieci Nīderlandē, 2010. gadā par vēstnieci Francijā un Starptautiskajā Frankofonijas organizācijā. Šajā amatā viņa strādāja līdz 2016. gadam. 2023. gadā viņa kļuva par Latvijas vēstnieci Apvienoto Nāciju Organizācijā. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT: Pavļuta-Deslandes, Sanita}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Francijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] 9g7xepgfz9sklpx6d8sk0z0npuwcwvh 4471101 4471100 2026-05-20T20:20:03Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4471101 wikitext text/x-wiki '''Sanita Pavļuta-Deslandes''' (1972) ir latviešu ierēdne un diplomāte, bijusī [[Latvijas vēstnieks Nīderlandē|Latvijas vēstniece Nīderlandē]] un [[Latvijas vēstnieks Francijā|Francijā]]. Kopš 2023. gada viņa ir Latvijas vēstniece [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1972. gadā, [[Daniels Pavļuts|Daniela Pavļuta]] māsa. 1995. gadā viņa absolvēja studijas [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] un sāka strādāt [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s Rietumeiropas valstu nodaļā, 1998. gadā pabeidza studijas [[Parīzes Politikas zinātnes institūts|Parīzes Politikas studiju institūtā]]. Darbojās Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā sekretariātā, kā arī vadīja ES Koordinācijas departamentu.<ref>[https://www2.mfa.gov.lv/newyork/parstavnieciba/vestniece Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība Apvienoto Nāciju Organizācijā] 26.08.2023.</ref> 2005. gadā viņa kļuva par premjerministra [[Aigars Kalvītis|Aigara Kalvīša]] padomnieci Eiropas Savienības jautājumos, bija arī padomniece Izglītības un zinātnes ministrijā. [[9. Saeimas vēlēšanas|2006. gada Saeimas vēlēšanās]] viņa neveiksmīgi kandidēja uz vietu parlamentā no [[Tautas partija]]s saraksta. 2008. gadā viņa kļuva par Latvijas vēstnieci Nīderlandē, 2010. gadā par vēstnieci Francijā un Starptautiskajā Frankofonijas organizācijā. Šajā amatā viņa strādāja līdz 2016. gadam. 2023. gadā viņa kļuva par Latvijas vēstnieci Apvienoto Nāciju Organizācijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], * Francijas Nacionālais Nopelnu ordenis, * Ārlietu ministrijas un Ministru kabineta Atzinības raksti. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT: Pavļuta-Deslandes, Sanita}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Francijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] d0ezu8ak0tmxy25jkn0mslpr75gvirf 4471107 4471101 2026-05-20T20:36:22Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4471107 wikitext text/x-wiki '''Sanita Pavļuta-Deslandes''' (1972) ir latviešu ierēdne un diplomāte, bijusī [[Latvijas vēstnieks Nīderlandē|Latvijas vēstniece Nīderlandē]] un [[Latvijas vēstnieks Francijā|Francijā]]. Kopš 2023. gada viņa ir Latvijas vēstniece [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1972. gadā, [[Daniels Pavļuts|Daniela Pavļuta]] māsa. 1990. gadā sāka strādāt par [[Rīgas kinostudija]]s režisora palīdzi. Studēja [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] un mācīja franču valodu Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem.<ref>[https://www2.mfa.gov.lv/brussels/parstavnieciba/vestniece Sanita Pavļuta-Deslandes] 14.02.2020</ref> 1995. gadā viņa sāka strādāt [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s Rietumeiropas valstu nodaļā, 1998. gadā pabeidza studijas [[Parīzes Politikas zinātnes institūts|Parīzes Politikas studiju institūtā]]. Darbojās Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā sekretariātā, kā arī vadīja ES Koordinācijas departamentu.<ref>[https://www2.mfa.gov.lv/newyork/parstavnieciba/vestniece Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība Apvienoto Nāciju Organizācijā] 26.08.2023.</ref> 2005. gadā viņa kļuva par premjerministra [[Aigars Kalvītis|Aigara Kalvīša]] padomnieci Eiropas Savienības jautājumos, bija arī padomniece Izglītības un zinātnes ministrijā. [[9. Saeimas vēlēšanas|2006. gada Saeimas vēlēšanās]] viņa neveiksmīgi kandidēja uz vietu parlamentā no [[Tautas partija]]s saraksta. 2008. gadā viņa kļuva par Latvijas vēstnieci Nīderlandē, 2010. gadā par vēstnieci Francijā un Starptautiskajā Frankofonijas organizācijā. Šajā amatā viņa strādāja līdz 2016. gadam. 2023. gadā viņa kļuva par Latvijas vēstnieci Apvienoto Nāciju Organizācijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], * Francijas Nacionālais Nopelnu ordenis, * Ārlietu ministrijas un Ministru kabineta Atzinības raksti. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT: Pavļuta-Deslandes, Sanita}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Francijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] 2u78sfz74egy5zscuy5ov19x1ha1hgz 4471109 4471107 2026-05-20T20:40:05Z Pirags 3757 4471109 wikitext text/x-wiki '''Sanita Pavļuta-Deslandes''' (1972) ir latviešu ierēdne un diplomāte, bijusī [[Latvijas vēstnieks Nīderlandē|Latvijas vēstniece Nīderlandē]] un [[Latvijas vēstnieks Francijā|Francijā]]. Kopš 2023. gada viņa ir Latvijas vēstniece [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1972. gadā, [[Daniels Pavļuts|Daniela Pavļuta]] māsa. 1990. gadā sāka strādāt par [[Rīgas kinostudija]]s režisora palīdzi. Studēja [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] un mācīja franču valodu Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem.<ref>[https://www2.mfa.gov.lv/brussels/parstavnieciba/vestniece Sanita Pavļuta-Deslandes] 14.02.2020</ref> 1995. gadā viņa sāka strādāt [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s Rietumeiropas valstu nodaļā, 1998. gadā pabeidza studijas [[Parīzes Politikas zinātnes institūts|Parīzes Politikas studiju institūtā]]. Darbojās Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā sekretariātā, kā arī vadīja ES Koordinācijas departamentu.<ref>[https://www2.mfa.gov.lv/newyork/parstavnieciba/vestniece Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība Apvienoto Nāciju Organizācijā] 26.08.2023.</ref> 2005. gadā viņa kļuva par premjerministra [[Aigars Kalvītis|Aigara Kalvīša]] padomnieci Eiropas Savienības jautājumos, bija arī padomniece Izglītības un zinātnes ministrijā. [[9. Saeimas vēlēšanas|2006. gada Saeimas vēlēšanās]] viņa neveiksmīgi kandidēja uz vietu parlamentā no [[Tautas partija]]s saraksta. 2008. gadā viņa kļuva par Latvijas vēstnieci Nīderlandē, 2010. gadā par vēstnieci Francijā un Starptautiskajā Frankofonijas organizācijā. Šajā amatā viņa strādāja līdz 2016. gadam. 2023. gadā viņa kļuva par Latvijas vēstnieci Apvienoto Nāciju Organizācijā. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2005), * Francijas Nacionālais Nopelnu ordenis (''Ordre national du Mérite'', 2015), * Ārlietu ministrijas un Ministru kabineta Atzinības raksti. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT: Pavļuta-Deslandes, Sanita}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Francijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] g7sklnfn7mprpdj9cxfwsdzs2frm6rl 0 632433 4471102 2026-05-20T20:22:29Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Fredriks Andrē Bjerkans | image = F Bjørkan.jpg | caption = Fredriks Andrē Bjerkans 2021. gadā | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|08|21}} | birth_place = {{vieta|Norvēģija|Būdē}} | height = 180 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] | clubnumber = 15 | youthyears1 = 2013—2015 | youthclubs1 = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] | yea... 4471102 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Fredriks Andrē Bjerkans | image = F Bjørkan.jpg | caption = Fredriks Andrē Bjerkans 2021. gadā | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|08|21}} | birth_place = {{vieta|Norvēģija|Būdē}} | height = 180 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] | clubnumber = 15 | youthyears1 = 2013—2015 | youthclubs1 = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] | years1 = 2015—2021 | clubs1 = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] | caps1 = 121 | goals1 = 8 | years2 = 2022 | clubs2 = {{flaga|GER}} [[Hertha BSC]] | caps2 = 9 | goals2 = 0 | years3 = 2022 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|NED}} [[Feyenoord]] | caps3 = 1 | goals3 = 0 | years4 = 2023— | clubs4 = {{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] | caps4 = 87 | goals4 = 9 | nationalyears1 = 2016 | nationalteam1 = {{flaga|NOR}} Norvēģija U18 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2019—2020 | nationalteam2 = {{flaga|NOR}} Norvēģija U21 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2021— | nationalteam3 = {{fb|NOR}} | nationalcaps3 = 19 | nationalgoals3 = 1 | pcupdate = 20.05.2026. | ntupdate = 20.05.2026. }} '''Fredriks Andrē Bjerkans''' ({{val|no|Fredrik André Bjørkan}}; dzimis {{dat|1998|08|21}} [[Būdē]]) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]]. Spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasi]]. Kopš 2023. gada spēlē ''[[Eliteserien]]'' kluba ''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'' sastāvā. == Karjera == Karjeru sāka dzimtās pilsētas [[Būdē]] klubā ''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]''. Pieaugušo komandā debitēja 17 gadu vecumā [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kausa]] spēlē {{dat|2016|4|13||bez}}. 2020. un 2021. gadā kļuva par ''[[Eliteserien]]'' līgas čempionu. 2021. gada decembrī parakstīja līgumu ar [[Berlīnes "Hertha"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/de/bundesliga/news/hertha-bsc-fredrik-andre-bjorkan-transfer-wechsel-fk-bodo-glimt-18064 |title=Fredrik Andre Björkan wechselt zu Hertha BSC |language=de |date={{dat|2021|12|1|N|bez}}| website=vi.nl |accessdate={{dat|2026|5|20||bez}}}}</ref> [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021.—2022. gada sezonā]] aizvadīja deviņas spēles [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. 2022. gadā tika izīrēts [[Nīderlande]]s klubam [[Roterdamas "Feyenoord"]]. 2023. gada janvārī īres līgums tika pārtraukts, un Bjerkans atgriezās ''Bodø/Glimt''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vi.nl/nieuws/feyenoord-neemt-na-half-jaar-al-afscheid-van-bjorkan |title=Feyenoord neemt na half jaar al afscheid van Bjørkan |language=nl |date={{dat|2023|1|4|N|bez}}| website=vi.nl |accessdate={{dat|2026|5|20||bez}}}}</ref> Vēl divas reizes uzvarēja ''Eliteserien'' (2023, 2024). Spēlējis Norvēģijas U-18 un U-21 izlasēs. [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]] debitēja {{dat|2021|6|6||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|9|7||bez}} pret [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]]. == Sasniegumi == ;''Bodø/Glimt'' * ''[[Eliteserien]]'': 2020, 2021, 2023, 2024 * [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]: 2025—26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bjerkans, Fredriks Andrē}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nūrlannē dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]] [[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Bodø/Glimt spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] knkd2fbkkki7nnv1wfv96ranecihtkk 0 632434 4471103 2026-05-20T20:23:45Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Fredriks Andrē Bjerkans]] 4471103 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fredriks Andrē Bjerkans]] l2nfd7p3zd7064v0zb1s2tsscfxz3z3 0 632435 4471104 2026-05-20T20:24:15Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Fredriks Andrē Bjerkans]] 4471104 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fredriks Andrē Bjerkans]] l2nfd7p3zd7064v0zb1s2tsscfxz3z3 0 632436 4471105 2026-05-20T20:24:50Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Fredriks Andrē Bjerkans]] 4471105 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fredriks Andrē Bjerkans]] l2nfd7p3zd7064v0zb1s2tsscfxz3z3 0 632437 4471111 2026-05-20T20:50:45Z Vylks 50297 Vylks pārvietoja lapu [[Leo Ēstigors]] uz [[Leo Estigors]]: atveidošana; visi ar "Øst..." tiek atveidoti ar īsu patskani 4471111 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Leo Estigors]] gw6y6wfujx4ojlzssm9mh58h808fuy3 3 632438 4471115 2026-05-20T20:58:14Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Ledaaaaa]] uz [[Dalībnieka diskusija:Kanarifuggel]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Ledaaaaa|Ledaaaaa]]" to "[[Special:CentralAuth/Kanarifuggel|Kanarifuggel]]" 4471115 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Kanarifuggel]] qwxz3v6v90d1c026dgcbwkkuz1e5r8q 2 632439 4471117 2026-05-20T21:06:23Z MargaritaPLV 130866 Jauna lapa: '''Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā''' jeb '''IIN''' ir nodoklis, ar ko Latvijā apliek [[fiziska persona|fiziskās personas]] gūtos ienākumus.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli|title=Par iedzīvotāju ienākuma nodokli|website=Likumi.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="VIDIIN">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/iedzivotaju-ienakuma-nodoklis|title=Iedzīvotāju ie... 4471117 wikitext text/x-wiki '''Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā''' jeb '''IIN''' ir nodoklis, ar ko Latvijā apliek [[fiziska persona|fiziskās personas]] gūtos ienākumus.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli|title=Par iedzīvotāju ienākuma nodokli|website=Likumi.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="VIDIIN">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/iedzivotaju-ienakuma-nodoklis|title=Iedzīvotāju ienākuma nodoklis|website=Valsts ieņēmumu dienests|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> Nodoklis attiecas uz rezidentu Latvijā un ārvalstīs gūtiem ienākumiem, kā arī uz nerezidentu Latvijā gūtiem ienākumiem.<ref name="Likums" /> == Nodokļa struktūra == Iedzīvotāju ienākuma nodokļa struktūrā ietilpst algas nodoklis, nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, nodoklis par ienākumu no kapitāla, tostarp kapitāla pieauguma, patentmaksa par atsevišķu veidu saimniecisko darbību, mikrouzņēmumu nodokļa daļa un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis.<ref name="Likums" /> Nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā avansā, tostarp algas nodokļa veidā, un rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.<ref name="Likums" /> == Nodokļa maksātāji == IIN maksātāji ir fiziskās personas, kas atbilstoši nodokļu tiesību aktiem ir Latvijas rezidenti un taksācijas periodā guvušas ienākumus Latvijā vai ārvalstīs, kā arī nerezidenti, kuri guvuši ienākumus Latvijā.<ref name="Likums" /> Nodokli maksā arī individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, ja tie guvuši ienākumus, kas nav aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli, un mikrouzņēmumu īpašnieki atbilstoši [[Mikrouzņēmumu nodokļa likums|Mikrouzņēmumu nodokļa likumam]].<ref name="Likums" /> == Apliekamais objekts == Iekšzemes nodokļu maksātājam ar IIN apliek taksācijas perioda jeb kalendārā gada apliekamo ienākumu. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamais ienākums.<ref name="Likums" /> Apliekamo ienākumu nosaka, ņemot vērā ar nodokli neapliekamos ienākumus, attaisnotos izdevumus, neapliekamo minimumu un likumā paredzētos atvieglojumus.<ref name="Likums" /> == Likmes == No 2025. gada Latvijā darbojas divu pakāpju progresīvā IIN likme, kā arī papildu likme lieliem gada ienākumiem.<ref name="VIDLikmes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/iedzivotaju-ienakuma-nodokla-likmes|title=Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes|website=Valsts ieņēmumu dienests|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" ! Ienākuma veids ! Likme ! Piemērošana |- | Gada apliekamais ienākums | 25,5 % | Gada ienākuma daļai līdz {{nobr|105 300 eiro}} |- | Gada apliekamais ienākums | 33 % | Gada ienākuma daļai, kas pārsniedz {{nobr|105 300 eiro}} |- | Papildu likme | 3 % | Kopējā taksācijas gada ienākumu pārsniegumam virs {{nobr|200 000 eiro}} |- | Algas nodoklis | 25,5 % | Mēneša apliekamajam ienākumam |- | Ienākums no kapitāla un kapitāla pieaugums | 25,5 % | Kapitāla ienākumiem un ienākumam no kapitāla aktīvu atsavināšanas |- | Autoratlīdzības ieņēmumi īpašajā pārejas režīmā | 25 % | Autoratlīdzībām, kuras no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim izmaksā autoratlīdzības izmaksātājs, ja autors nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs |- | Sezonas laukstrādnieku ienākums | 15 % | Ne mazāk kā {{nobr|0,70 eiro}} katrā nodarbinātības dienā |} Atsevišķiem ienākuma veidiem piemērojamas īpašas likmes vai pārejas noteikumi, kas nav pilnībā uzskaitīti šajā tabulā.<ref name="VIDLikmes" /> == Neapliekamais minimums un atvieglojumi == 2026. gadā neapliekamais minimums ir {{nobr|550 eiro}} mēnesī jeb {{nobr|6600 eiro}} gadā. To piemēro neatkarīgi no faktiskā ienākumu apmēra.<ref name="VIDNeapliekamais">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/neapliekamais-minimums|title=Neapliekamais minimums|website=Valsts ieņēmumu dienests|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> Pensionāra neapliekamais minimums 2026. gadā ir {{nobr|12 000 eiro}} gadā jeb {{nobr|1000 eiro}} mēnesī.<ref name="VIDNeapliekamais" /> No 2025. gada iepriekšējais diferencētais neapliekamais minimums tika aizstāts ar fiksētu neapliekamo minimumu, bet pensionāra neapliekamais minimums tika palielināts līdz {{nobr|1000 eiro}} mēnesī.<ref name="VIDIzmainas">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/jaunums/parskats-par-nodoklu-normativajiem-aktiem-kas-publiceti-latvijas-vestnesi-2024-gada-decembri|title=Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2024. gada decembrī|website=Valsts ieņēmumu dienests|date=2025-01-14|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == Gada ienākumu deklarācija == Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz, ja gada laikā nav pilnībā ieturēts IIN vai par nodokļa samaksu ir atbildīgs ienākuma guvējs. Šādas situācijas var rasties, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem, nekustamā īpašuma izīrētājiem, ārvalstīs ienākumus guvušām personām vai personām, kas guvušas noteiktus kapitāla ienākumus.<ref name="VIDDeklaracija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/obligati-iesniedzama-gada-ienakumu-deklaracija|title=Obligāti iesniedzamā gada ienākumu deklarācija|website=Valsts ieņēmumu dienests|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> == 2025. gada izmaiņas == Ar 2025. gada nodokļu reformu IIN sistēmā tika ieviestas divu pakāpju progresīvās likmes — 25,5 % un 33 % — un papildu 3 % likme ienākumiem virs {{nobr|200 000 eiro}} gadā. Reforma palielināja arī likmi ienākumam no kapitāla un kapitāla pieaugumam līdz 25,5 %, kā arī ieviesa fiksētu neapliekamo minimumu.<ref name="LVPortals2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/370887-stajas-speka-reformeta-iedzivotaju-ienakuma-nodokla-grozijumi-2024|title=Stājas spēkā reformētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumi|website=LV portāls|date=2024-12-11|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref name="VIDIzmainas" /> == Skatīt arī == * [[Latvijas Republikas nodokļu sistēma]] * [[Valsts ieņēmumu dienests]] * [[Uzņēmumu ienākuma nodoklis]] * [[Pievienotās vērtības nodoklis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.vid.gov.lv/lv/iedzivotaju-ienakuma-nodoklis Iedzīvotāju ienākuma nodoklis] — Valsts ieņēmumu dienests * [https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”] — Likumi.lv [[Kategorija:Latvijas nodokļi]] 9j7twr4xmzakvpp8hj76pv3jwo18rsl 4471212 4471117 2026-05-21T05:58:58Z MargaritaPLV 130866 Pāradresēts smilšu kastes melnraksts uz rakstu 4471212 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā]] 8mp91f5hnuh6fyaeqhb6wzkweurpdvg 3 632440 4471142 2026-05-20T22:54:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4471142 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zenny27M}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 01.54 (EEST) re73ufwg8vrq84weegdurgc5xv1yi5h 0 632441 4471225 2026-05-21T06:31:33Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Alekss Laferjērs]] 4471225 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alekss Laferjērs]] 4azo7eikf3xz9of5qp7ocx9bv2t4z3e 0 632442 4471226 2026-05-21T06:33:43Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Maļuta Skuratovs]] 4471226 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maļuta Skuratovs]] 0v9oz38ed9mq2ua2x8ylqersxnx4vdg 0 632444 4471248 2026-05-21T07:47:31Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksandrs Kalējs | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|17}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = latvie... 4471248 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksandrs Kalējs | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|17}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Progresīvie]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = mūzikas pedagogs, politiķis | alma_mater = [[Latvijas Mūzikas akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Aleksandrs Kalējs''' (dzimis {{dat|1996|8|17}}) ir latviešu mūzikas pedagogs un politiķis, pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". Kopš 2025. gada augusta viņš ir [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. A. Kalējs ir beidzis [[Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu]], pēc tam ieguvis bakalaura un maģistra grādu mūzikā [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]]. Studijas noslēdzis 2021. gadā. Strādājis par pedagogu [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola|Pāvula Jurjāna mūzikas skolā]], bijis docētājs arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2021.—2022. gadā strādājis [[Rīgas dome|Rīgas domē]], bet no 2022. līdz 2023. gadam bija "Progresīvo" Saeimas deputātu [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinas Ņenaševas]] un [[Atis Švinka|Ata Švinkas]] palīgs, kā arī Saeimas sekretāra biedres A. Ņenaševas biroja vadītājs. Vēlāk līdz 2025. gadam arī [[Saeimas priekšsēdētāja]]s biedres biroja vadītājs, kad A. Ņenaševa ieņēma šo amatu. 2025. gada augustā A. Kalējs tika iecelts par parlamentāro sekretāru [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijā]], nomainot [[Signe Grūbe|Signi Grūbi]], kura tika ievēlēta par [[Ropažu novada dome]]s priekšsēdētāju. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kalējs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] 022xf04yk5475uzvar0y5g3akxc7h7g 4471250 4471248 2026-05-21T07:50:57Z Biafra 13794 +atsauces 4471250 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksandrs Kalējs | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|17}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Progresīvie]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = mūzikas pedagogs, politiķis | alma_mater = [[Latvijas Mūzikas akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Aleksandrs Kalējs''' (dzimis {{dat|1996|8|17}}) ir latviešu [[pianists]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vitolakonkurss.lv/vpc/?page=14#1|title=:: Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss :: Dalībnieki|website=vitolakonkurss.lv|access-date=2026-05-21}}</ref> mūzikas pedagogs un politiķis, pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". Kopš 2025. gada augusta viņš ir [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. A. Kalējs ir beidzis [[Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu]], pēc tam ieguvis bakalaura un profesionālo maģistra grādu mūzikā [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]]. Studijas noslēdzis 2021. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/aleksandrs-kalejs/|title=Aleksandrs Kalējs|website=Puaro.lv|access-date=2026-05-21|date=2026-01-26|language=lv-LV}}</ref> A. Kalējs ir pianists. Turpina koncertēt arī līdztekus darbībai politikā un valsts pārvaldē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/darbinieks/aleksandrs-kalejs|title=Aleksandrs Kalējs {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2026-05-21|language=lv}}</ref> Strādājis par pedagogu [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola|Pāvula Jurjāna mūzikas skolā]], bijis docētājs arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2021.—2022. gadā strādājis [[Rīgas dome|Rīgas domē]], bet no 2022. līdz 2023. gadam bija "Progresīvo" Saeimas deputātu [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinas Ņenaševas]] un [[Atis Švinka|Ata Švinkas]] palīgs, kā arī Saeimas sekretāra biedres A. Ņenaševas biroja vadītājs. Vēlāk līdz 2025. gadam arī [[Saeimas priekšsēdētāja]]s biedres biroja vadītājs, kad A. Ņenaševa ieņēma šo amatu. 2025. gada augustā A. Kalējs tika iecelts par parlamentāro sekretāru [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/379228-darbu-kulturas-ministrijas-parlamentara-sekretara-amata-sacis-aleksandrs-kalejs-2025|title=Darbu Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatā sācis Aleksandrs Kalējs - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-21|language=lv}}</ref> nomainot [[Signe Grūbe|Signi Grūbi]], kura tika ievēlēta par [[Ropažu novada dome]]s priekšsēdētāju. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kalējs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] cy0cjijdsgwycmpopw8y7h2ng4wsx30 0 632445 4471264 2026-05-21T08:40:12Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1990|5|5|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Helga Vlahoviča]]<br />[[Olivers Mlakars]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs... 4471264 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1990|5|5|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Helga Vlahoviča]]<br />[[Olivers Mlakars]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = |vieta = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Zagreba]] ''[[Koncertna dvorana Vatroslav Lisinski]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Itālija}} <br /> [[Toto Kutunjo]] - <br/> ''[[Insieme: 1992]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 22 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 1990 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1990. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1989]] |nākamais = [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991 ►]] }} '''1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1990}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1990}}) bija 35. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], [[Zagreba|Zagrebā]] (mūsdienās [[Horvātija|Horvātijā). Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]]. Tāpat, tā bija pirmā un vienīgā reize, kad konkurss notika Dienvidslāvijā. Konkursā piedalījās 22 valsts. Atšķirībā no iepriekšējā gada konkursa, sākot ar šī gada konkursu, tika ieviests vecuma ierobežojums, kas nosaka, ka konkursā nevar piedalīties persona, kas ir jaunāka par sešpadsimt gadiem. Konkursā uzvarēja [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]]s pārstāvis [[Toto Kutunjo]] ar dziesmu ''[[Insieme: 1992]]''. Šī bija otrā Itālijas uzvaras konkursā (iepriekš {{escy|1964}}. gadā). == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Spānija}} | ''[[Azúcar Moreno]]'' | ''Bandido'' | "Laupītājs" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 5. | 96 |- | 02 | {{ESC|Grieķija}} | [[Kristoss Kallovs]] | ''Horis skopo'' | "Bez iemesla" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 19. | 11 |- | 03 | {{ESC|Beļģija}} | [[Filips Lafontēns]] | ''Macédomienne'' | "Mana maķedoniete" | [[Franču valoda|Franču]] | 12. | 46 |- | 04 | {{ESC|Turcija}} | ''[[Kayahan]]'' | ''Gözlerinin Hapsindeyim'' | "Tavu acu gūsteknis" | [[Turku valoda|Turku]] | 17. | 21 |- | 05 | {{ESC|Nīderlande}} | ''[[Maywood]]'' | ''Ik wil alles met je delen'' | "Es gribu ar tevi dalīties visā" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 15. | 25 |- | 06 | {{ESC|Luksemburga}} | [[Selīna Karzo]] | ''Quand je te rêve'' | "Kad es sapņoju par tevi" | Franču | 13. | 38 |- | 07 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Emma (velsiešu dziedātāja)|Emma]] | ''Give a Little Love Back to the World'' | "Atdod nedaudz mīlestības pasaulei" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 6. | 87 |- | 08 | {{ESC|Islande}} | ''[[Stjórnin]]'' | ''Eitt lag enn'' | "Vēl vienu dziesmu" | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | 4. | 124 |- | 09 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Ketils Stokans]] | ''Brandenburger tor'' | "Brandeburgas vārti" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 21. | 8 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Rita Jahanforca|Rita]] | ''Shara Barkhovot <small>(שרה ברחובות)</small>'' | "Dziedāt ielās" | [[Ivrīts]] | 18. | 16 |- | 11 | {{ESC|Dānija}} | [[Lonnija Devantiere]] | ''Hallo Hallo'' | "Sveiki, sveiki" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 8. | 64 |- | 12 | {{ESC|Šveice}} | [[Egons Egemans]] | ''Musik klingt in die Welt hinaus'' | "Mūzikas skaņas apkārt pasaulei" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 11. | 51 |- | 13 | {{ESC|Vācija}} | [[Krisa Kempere]] un [[Daniels Kovacs]] | ''Frei zu leben'' | "Brīvi dzīvot" | Vācu | 9. | 60 |- | 14 | {{ESC|Francija}} | [[Džoela Ursula]] | ''White and Black Blues'' | "Melnbalta blūze" | Franču | 2. | 132 |- | 15 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | ''[[Tajči]]'' | ''Hajde da ludujemo'' | "Kļūsim traki" | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | 8. | 81 |- | 16 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[Nucha]]'' | ''Há sempre alguém'' | "Tur vienmēr ir kāds" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 20. | 9 |- | 17 | {{ESC|Īrija}} | [[Liams Reilijs]] | ''Somewhere in Europe'' | "Kautkur Eiropā" | Angļu | 2. | 132 |- | 18 | {{ESC|Zviedrija}} | ''[[Edin-Ådahl]]'' | ''Som en vind'' | "Vienu dienu" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 16. | 24 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 19 | {{ESC|Itālija}} | [[Toto Kutunjo]] | ''[[Insieme: 1992]]'' | "Kopā: 1992" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]{{efn|name=Itālija|Sastāv no diviem vārdiem [[Angļu valoda|angliski]]}} | 1. | 149 |- | 20 | {{ESC|Austrija}} | [[Simone Šelcere|Simone]] | ''Keine Mauern mehr'' | "Nekādas sienas" | Vācu | 10. | 58 |- | 21 | {{ESC|Kipra}} | ''[[Anastazio]]'' | ''Milas poli'' | "Tu runā pārāk daudz" | Grieķu | 14. | 36 |- | 22 | {{ESC|Somija}} | ''[[Beat]]'' | ''Fri?'' | "Brīvi?" | Zviedru | 21. | 8 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="results">{{tīmekļa atsauce |title=Zagreb 1990 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/zagreb-1990/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=17 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210417141422/https://eurovision.tv/event/zagreb-1990/final/results |archive-date=17 April 2021 }}</ref><ref name="scoreboard">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1990 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=306#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=23 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043359/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=306#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} |- ! rowspan="22" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 96 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || 1 || 10 || 2 || || 1 || 4 || 5 || || || 6 || '''12''' || 5 || 3 || 5 || || || 8 || 8 || 8 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 4 || || || 1 || || || 4 || 8 || 8 || || 2 || 1 || 7 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || || || 2 || 4 || || || || 5 || || 7 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || || 1 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 4 || || || 2 || || 3 || || 6 || || 1 || || || 2 || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || || || || || || 3 || '''12''' || 2 || 3 || || || 1 || 5 || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 87 || 7 || 5 || '''12''' || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 10 || 3 || 10 || 1 || 10 || 10 || || 6 || || 6 || 1 || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 124 || 4 || 3 || 10 || 1 || || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 8 || 10 || 7 || || || 4 || '''12''' || 7 || 8 || 3 || 10 || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 1 || || || || || || 3 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 || || || || || 4 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || 4 || || 1 || || || || || || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || 6 || || 3 || 2 || || || || 7 || 7 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || || || 7 || 4 || 3 || 7 || 6 || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || 1 || '''12''' || || 6 || || 2 || || || || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || 5 || 8 || || || || || 1 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 || 8 || || 6 || || || '''12''' || 7 || 1 || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 10 || 4 || 5 || 3 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 132 || 5 || || 4 || 4 || '''12''' || || || '''12''' || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 4 || 8 || 5 || || 2 || 7 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dienvidslāvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || 3 || || || '''12''' || || || 5 || 10 || 3 || '''12''' || 7 || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 5 || 1 || 10 || || 10 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 || || || || || || 7 || 2 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 132 || 10 || 7 || 7 || 5 || 10 || 6 || 10 || 8 || 8 || || 8 || 5 || 7 || 7 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || || '''12''' || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 || 2 || 2 || || || 6 || || 6 || || 6 || || || || 2 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Itālija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 149 || '''12''' || 10 || 8 || 8 || 8 || 10 || || 3 || || 1 || 6 || 8 || 6 || 4 || 6 || 10 || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || '''12''' || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 || || || 2 || 7 || 1 || 5 || 8 || 6 || || || || || || 3 || 8 || || 2 || 2 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || 6 || 5 || || || || || || 2 || 5 || 2 || || || || || || || 6 || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || || || || || || 5 || || 3 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 6 | {{ESC|Francija}} | Dienvidslāvija, Islande, Nīderlande, Norvēģija, Somija, Šveice |- | 3 | {{ESC|Itālija}} | Īrija, Kipra, Spānija |- | rowspan="4" | 2 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | Izraēla, Turcija |- | {{ESC|Islande}} | Apvienotā Karaliste, Portugāle |- | {{ESC|Īrija}} | Austrija, Zviedrija |- | {{ESC|Šveice}} | Dānija, Grieķija |- | rowspan="5" | 1 | {{ESC|Austrija}} | Itālija |- | {{ESC|Lielbritānija}} | Beļģija |- | {{ESC|Luksemburga}} | Francija |- | {{ESC|Spānija}} | Vācija |- | {{ESC|Vācija}} | Luksemburga |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1990. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 6fqo868mstktrtnva9nxdb1ebw62gin 4471265 4471264 2026-05-21T08:40:27Z Lasks 38532 4471265 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1990|5|5|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Helga Vlahoviča]]<br />[[Olivers Mlakars]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = |vieta = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Zagreba]] ''[[Koncertna dvorana Vatroslav Lisinski]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Itālija}} <br /> [[Toto Kutunjo]] - <br/> ''[[Insieme: 1992]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 22 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 1990 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 1990. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1989]] |nākamais = [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991 ►]] }} '''1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1990}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1990}}) bija 35. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], [[Zagreba|Zagrebā]] (mūsdienās [[Horvātija|Horvātijā]]). Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]]. Tāpat, tā bija pirmā un vienīgā reize, kad konkurss notika Dienvidslāvijā. Konkursā piedalījās 22 valsts. Atšķirībā no iepriekšējā gada konkursa, sākot ar šī gada konkursu, tika ieviests vecuma ierobežojums, kas nosaka, ka konkursā nevar piedalīties persona, kas ir jaunāka par sešpadsimt gadiem. Konkursā uzvarēja [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]]s pārstāvis [[Toto Kutunjo]] ar dziesmu ''[[Insieme: 1992]]''. Šī bija otrā Itālijas uzvaras konkursā (iepriekš {{escy|1964}}. gadā). == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Spānija}} | ''[[Azúcar Moreno]]'' | ''Bandido'' | "Laupītājs" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 5. | 96 |- | 02 | {{ESC|Grieķija}} | [[Kristoss Kallovs]] | ''Horis skopo'' | "Bez iemesla" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 19. | 11 |- | 03 | {{ESC|Beļģija}} | [[Filips Lafontēns]] | ''Macédomienne'' | "Mana maķedoniete" | [[Franču valoda|Franču]] | 12. | 46 |- | 04 | {{ESC|Turcija}} | ''[[Kayahan]]'' | ''Gözlerinin Hapsindeyim'' | "Tavu acu gūsteknis" | [[Turku valoda|Turku]] | 17. | 21 |- | 05 | {{ESC|Nīderlande}} | ''[[Maywood]]'' | ''Ik wil alles met je delen'' | "Es gribu ar tevi dalīties visā" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 15. | 25 |- | 06 | {{ESC|Luksemburga}} | [[Selīna Karzo]] | ''Quand je te rêve'' | "Kad es sapņoju par tevi" | Franču | 13. | 38 |- | 07 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Emma (velsiešu dziedātāja)|Emma]] | ''Give a Little Love Back to the World'' | "Atdod nedaudz mīlestības pasaulei" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 6. | 87 |- | 08 | {{ESC|Islande}} | ''[[Stjórnin]]'' | ''Eitt lag enn'' | "Vēl vienu dziesmu" | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | 4. | 124 |- | 09 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Ketils Stokans]] | ''Brandenburger tor'' | "Brandeburgas vārti" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 21. | 8 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Rita Jahanforca|Rita]] | ''Shara Barkhovot <small>(שרה ברחובות)</small>'' | "Dziedāt ielās" | [[Ivrīts]] | 18. | 16 |- | 11 | {{ESC|Dānija}} | [[Lonnija Devantiere]] | ''Hallo Hallo'' | "Sveiki, sveiki" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 8. | 64 |- | 12 | {{ESC|Šveice}} | [[Egons Egemans]] | ''Musik klingt in die Welt hinaus'' | "Mūzikas skaņas apkārt pasaulei" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 11. | 51 |- | 13 | {{ESC|Vācija}} | [[Krisa Kempere]] un [[Daniels Kovacs]] | ''Frei zu leben'' | "Brīvi dzīvot" | Vācu | 9. | 60 |- | 14 | {{ESC|Francija}} | [[Džoela Ursula]] | ''White and Black Blues'' | "Melnbalta blūze" | Franču | 2. | 132 |- | 15 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | ''[[Tajči]]'' | ''Hajde da ludujemo'' | "Kļūsim traki" | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | 8. | 81 |- | 16 | {{ESC|Portugāle}} | ''[[Nucha]]'' | ''Há sempre alguém'' | "Tur vienmēr ir kāds" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 20. | 9 |- | 17 | {{ESC|Īrija}} | [[Liams Reilijs]] | ''Somewhere in Europe'' | "Kautkur Eiropā" | Angļu | 2. | 132 |- | 18 | {{ESC|Zviedrija}} | ''[[Edin-Ådahl]]'' | ''Som en vind'' | "Vienu dienu" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 16. | 24 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 19 | {{ESC|Itālija}} | [[Toto Kutunjo]] | ''[[Insieme: 1992]]'' | "Kopā: 1992" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]{{efn|name=Itālija|Sastāv no diviem vārdiem [[Angļu valoda|angliski]]}} | 1. | 149 |- | 20 | {{ESC|Austrija}} | [[Simone Šelcere|Simone]] | ''Keine Mauern mehr'' | "Nekādas sienas" | Vācu | 10. | 58 |- | 21 | {{ESC|Kipra}} | ''[[Anastazio]]'' | ''Milas poli'' | "Tu runā pārāk daudz" | Grieķu | 14. | 36 |- | 22 | {{ESC|Somija}} | ''[[Beat]]'' | ''Fri?'' | "Brīvi?" | Zviedru | 21. | 8 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref name="results">{{tīmekļa atsauce |title=Zagreb 1990 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/zagreb-1990/final/results |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=17 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210417141422/https://eurovision.tv/event/zagreb-1990/final/results |archive-date=17 April 2021 }}</ref><ref name="scoreboard">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1990 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=306#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union (EBU) |access-date=23 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043359/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=306#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} |- ! rowspan="22" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 96 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || 1 || 10 || 2 || || 1 || 4 || 5 || || || 6 || '''12''' || 5 || 3 || 5 || || || 8 || 8 || 8 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 4 || || || 1 || || || 4 || 8 || 8 || || 2 || 1 || 7 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || || || 2 || 4 || || || || 5 || || 7 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || || 1 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 4 || || || 2 || || 3 || || 6 || || 1 || || || 2 || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || || || || || || 3 || '''12''' || 2 || 3 || || || 1 || 5 || 5 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 87 || 7 || 5 || '''12''' || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 10 || 3 || 10 || 1 || 10 || 10 || || 6 || || 6 || 1 || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 124 || 4 || 3 || 10 || 1 || || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 8 || 10 || 7 || || || 4 || '''12''' || 7 || 8 || 3 || 10 || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 1 || || || || || || 3 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 || || || || || 4 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || 4 || || 1 || || || || || || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || 6 || || 3 || 2 || || || || 7 || 7 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || || || 7 || 4 || 3 || 7 || 6 || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || 1 || '''12''' || || 6 || || 2 || || || || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || 5 || 8 || || || || || 1 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 || 8 || || 6 || || || '''12''' || 7 || 1 || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 10 || 4 || 5 || 3 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 132 || 5 || || 4 || 4 || '''12''' || || || '''12''' || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 4 || 8 || 5 || || 2 || 7 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dienvidslāvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || 3 || || || '''12''' || || || 5 || 10 || 3 || '''12''' || 7 || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 5 || 1 || 10 || || 10 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 || || || || || || 7 || 2 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 132 || 10 || 7 || 7 || 5 || 10 || 6 || 10 || 8 || 8 || || 8 || 5 || 7 || 7 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || || '''12''' || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 || 2 || 2 || || || 6 || || 6 || || 6 || || || || 2 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Itālija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 149 || '''12''' || 10 || 8 || 8 || 8 || 10 || || 3 || || 1 || 6 || 8 || 6 || 4 || 6 || 10 || '''12''' || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || '''12''' || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 || || || 2 || 7 || 1 || 5 || 8 || 6 || || || || || || 3 || 8 || || 2 || 2 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || 6 || 5 || || || || || || 2 || 5 || 2 || || || || || || || 6 || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || || || || || || 5 || || 3 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 6 | {{ESC|Francija}} | Dienvidslāvija, Islande, Nīderlande, Norvēģija, Somija, Šveice |- | 3 | {{ESC|Itālija}} | Īrija, Kipra, Spānija |- | rowspan="4" | 2 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | Izraēla, Turcija |- | {{ESC|Islande}} | Apvienotā Karaliste, Portugāle |- | {{ESC|Īrija}} | Austrija, Zviedrija |- | {{ESC|Šveice}} | Dānija, Grieķija |- | rowspan="5" | 1 | {{ESC|Austrija}} | Itālija |- | {{ESC|Lielbritānija}} | Beļģija |- | {{ESC|Luksemburga}} | Francija |- | {{ESC|Spānija}} | Vācija |- | {{ESC|Vācija}} | Luksemburga |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1990. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] hwpovsis8zaoe12vy1s1itdm5xb54bh 0 632446 4471268 2026-05-21T08:41:10Z Lasks 38532 Pāradresē uz [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 4471268 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] mj7py8vbznq487p073xoknd7g6lauz8 1 632447 4471270 2026-05-21T08:47:48Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4471270 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Lasks |valsts = Horvātija |tēma = Kultūra }} agwwisuvgnizj21fgpmmp20hf47xvoj 0 632448 4471274 2026-05-21T09:11:26Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Truskava | official_name = ''Truskava'' | settlement_type = miests | image_skyline = Truskavos baznycia.jpg | image_caption = Truskavas Svētā Gara baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ķēdaiņu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]] | subdivision_type2... 4471274 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Truskava | official_name = ''Truskava'' | settlement_type = miests | image_skyline = Truskavos baznycia.jpg | image_caption = Truskavas Svētā Gara baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ķēdaiņu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Truskavas seņūnija]] | area_total_km2 = 2.19 | population_total = 92 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 25 | lats = 52 | latNS = N | longd = 24 | longm = 13 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 70 | website = }} '''Truskava''' ({{val|lt|Truskava}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķī]], [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona pašvaldībā]]. Atrodas 25 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Ķēdaiņi]]em un 1 km no seņūnijas centra [[Pavermenes]] pie autoceļa [[Autoceļš A8 (Lietuva)|A8]] (''[[Via Baltica]]'') Linkavas upes krastā. == Vēsture == Pirmā baznīca Truskavā uzcelta 1760. gadā un apdzīvotā vieta piederēja muižniekiem Truskovskiem. 19. gadsimta sākumā Truskava minēta kā miests. Muižnieks K. Truskovskis bija Upītes apriņķa nemiernieku vadonis [[Novembra sacelšanās|1831. gadā]]; par to 1832. gadā Truskava tika konfiscēta. Starpkaru periodā Truskava bija pagasta centrs ar savu skolu, pastu un aptieku. Otrā pasaules kara laikā (1944. gada jūlijā) daļa miesta un baznīca nodega.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/truskava/|title=Truskava|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-21|language=lt}}</ref> Padomju varas gados apmetne bija kolhoza ciemats, kas noteica tās tālāko arhitektonisko un sociālo attīstību. == Arhitektūra un apskates objekti == * Truskavas Svētā Gara baznīca: 1998. gadā celta mūra baznīca. * Vēsturiskais miesta plānojums: centrālā daļa ap baznīcas laukumu ir saglabājusi tradicionālo plānojumu, kas raksturīgs 18. un 19. gadsimta mijas miestiem. == Sabiedrība == Miestā atrodas kultūras nams un rekolekciju nams; administratīvās iestādes, skola un cita infraastruktūra atrodas netālajā [[Pavermene|Pavermenē]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Truskava}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.kedainiai.lt/ Ķēdaiņu rajona pašvaldības vietne] (lietuviski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Ķēdaiņu rajona pašvaldība]] 67vb4g7z2gn76r0n12cq91fodg4q5n9 0 632450 4471312 2026-05-21T11:15:35Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Abrahams Ortēlijs]] 4471312 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Abrahams Ortēlijs]] dwp7xrx6dizcjlh8fgn9gtjx8kdwmro 1 632451 4471317 2026-05-21T11:43:16Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4471317 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9